28.9.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 241/41

1.1

Komisijas priekšlikums ir balstīts uz Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 13. (1.) pantu, kas jau bija to direktīvu pamatā, kas bija izstrādātas, lai cīnītos pret diskrimināciju nodarbinātībā un profesijā, pamatojoties uz reliģiju vai ticību, nespēju, vecumu vai seksuālo orientāciju (1), un attiecībā uz nodarbinātību, profesiju un piekļuvi precēm un pakalpojumiem, pamatojoties uz rasi vai etnisko piederību (2).

1.2

Ieteiktajā direktīvā tiek izvirzītas kopējās iezīmes cīņā pret diskrimināciju, kas balstīta uz dzimumu saistībā ar piekļuvi precēm un pakalpojumiem, kā arī ar to piegādi, ņemot vērā aspektu, ka dalībvalstīs ir jāievēro vienlīdzības principa piemērošana starp vīriešiem un sievietēm. Direktīvai nav retrospektīva iedarbība.

1.2.1

Tieša un netieša diskriminācija, kas balstīta uz dzimumu, ir aizliegta, ieskaitot neizdevīgāku nosacījumu piemērošanu attiecībā uz sievietēm grūtniecības un maternitātes jautājumos. Uzmākšanās un seksuāla uzmākšanās, kā tas noteikts priekšlikumā, ir uzskatāma par diskrimināciju, pamatojoties uz dzimumu, un tādējādi tā ir aizliegta. Indivīda noraidījums vai pakļaušanās šādai rīcībai nevar tikt izmantota par pamatojumu, pieņemot lēmumus, kas ietekmē šo indivīdu. Kūdīšana uz diskrimināciju arī tiek uzskatīta par diskrimināciju direktīvas ietvaros.

1.3

Priekšlikuma spektrs ir plašs, lai gan pastāv noteikti, svarīgi ierobežojumi. Galvenokārt priekšlikums attiecas uz piekļuvi precēm un pakalpojumiem, kas pieejami sabiedrībai, ieskaitot saimnieciskos jautājumus. Tas attiecas gan uz valsts, gan privātajiem sektoriem, ieskaitot valsts institūcijas. Tikai privāta rakstura darbības ir izslēgtas, piemēram, vasarnīcas izīrēšana ģimenes loceklim vai istabas izīrēšana privātmājā.

1.3.1

Komisija sniedz piemērus attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas pieejami sabiedrībai:

1.3.2

Iekļauto pakalpojumu spektrs ir plašs. Svarīgi ir jautājumi, kas skar pensijas, dzīvības un veselības apdrošināšanu, vispārējo apdrošināšanu un piekļuvi finanšu resursiem un saimnieciskajiem jautājumiem.

1.3.3

Dzimuma kā faktora izmantošana, aprēķinot piemaksas un pabalstus saistībā ar apdrošināšanu un saistītajiem finanšu pakalpojumiem tiks aizliegta, sākot ar direktīvas spēkā stāšanās datumu. Tomēr dalībvalstīm ir sniegta iespēja pagarināt šī noteikuma īstenošanu līdz pat sešiem sekojošajiem gadiem. Šādas rīcības gadījumā tām nekavējoties jāinformē Komisija. Bez tam dalībvalstīm būs jāapkopo, jāpublicē un regulāri jāaktualizē izsmeļošas tabulas par mirstību un dzīves ilgumu sievietēm un vīriešiem.

1.4

Pastāv zināmi izņēmumi. Ieteiktā direktīva neizslēgtu atšķirības, kas saistītas ar atšķirībām saistībā ar precēm un pakalpojumiem, kuru piekļuvē vīrieši un sievietes nav līdzīgā situācijā, jo preces vai pakalpojumi ir paredzēti tikai vai galvenokārt viena dzimuma pārstāvjiem vai prasmēm, ko katrs dzimums praktizē atsevišķi. Kā piemērus var minēt viena dzimuma peldēšanas nodarbības baseinā un privātos biedru klubus.

1.5

Direktīvas spektrā nav iekļauti izglītības jautājumi, plašsaziņas līdzekļu un reklāmu saturs, jo sevišķi reklāmu un televīzijas reklāmu saturs, kā tas ir noteikts Padomes direktīvas 89/552/EEC 1. (b) pantā.

1.6

Saskaņā ar direktīvu pozitīva darbība tiek atļauta.

1.7

Direktīvā ir iekļauti noteikumi par minimālajām tiesībām un tiesisko aizsardzību, spēkā stāšanos un uzraudzību, kas kopēja abām direktīvām, kas minētas 1.1. punktā iepriekš.

2.1

Komiteja vēlētos uzsvērt principa svarīgumu attiecībā uz dzimumu diskriminācijas aizliegumu saistībā ar vīriešu un sieviešu piekļuvi precēm un pakalpojumiem, kā arī to piegādei.

2.2

Komiteja pozitīvi vērtē šī priekšlikuma teksta un definīcijas konsekvenci ar abām iepriekšējām direktīvām, kā arī to, kas attiecas uz pierādījumu nastu vienlīdzības jautājumos.

2.2.1

Komiteja uzskata, ka “pakalpojumu” definīcija ir ietverta tikai direktīvas projekta preambulas 10. pantā. Lai novērstu neskaidrības, sniedzot plašo publisko un citu pakalpojumu spektru, kas ir pieejams sabiedrībai (piemēram, tos, ko nodrošina NVO), termins “pakalpojumi” tekstā ir skaidri jādefinē. Komiteja atbalsta plašu definīciju.

2.3

Izglītības izslēgšana no direktīvas spektra nav pozitīvi vērtējama. Tomēr tiek atzīts, ka varētu pastāvēt problēmas attiecībā uz Kopienas kompetenci šajā jautājumā. Izglītība tomēr ir galvenais faktors vienlīdzības principa ievērošanā starp sievietēm un vīriešiem, kā rezultātā zēni un meitenes seko tradicionālajām karjeras kāpnēm, tādējādi atstājot ievērojamu ietekmi uz savu nākotni. Dažās dalībvalstīs pastāv interese attiecībā uz izvēles ierobežojumiem un atbilstošas vadības trūkumu izglītības jautājumos, kuriem ir turpmāka un nozīmīga ietekme gan uz attiecīgajiem indivīdiem, gan uz sociālās iekļaušanas mērķu sasniegšanu, kā arī uz pašas ES konkurencspēju.

2.3.1

Komisija ir noteikusi, ka tikai privāti nodrošināta izglītība varētu tikt ietverta pakalpojumu spektrā, ja šāds sektors nav izslēgts no direktīvas. Tas varētu izraisīt dažādu standartu piemērošanu, īstenojot vienlīdzības principu.

2.3.2

Dalībvalstis jau ir uzsākušas darbu izglītības jomā saskaņā ar Lisabonas darba kārtību. Tāpēc komiteja pieprasa Komisijai darīt visu iespējamo, kas tās spēkos, lai mudinātu dalībvalstis pārliecināties, ka tiek ievērots vienlīdzības princips izglītības iespēju nodrošināšanā un piekļuvē gan meitenēm, gan zēniem.

2.3.3

Esošā vienlīdzības principa piemērošanas direktīva attiecas uz piekļuvi profesionālajai apmācībai, ieskaitot profesionāla rakstura trešā līmeņa izglītību. Tomēr, tas ir nepietiekami. Priekšrocības no trešā līmeņa izglītības, neatkarīgi no tā, vai universitātē vai profesionālās izglītības institūcijā, tiek gūtas sākuma un vidējās izglītības līmenī.

2.4

Komiteja saprot, ka priekšlikums attiecas tikai uz plašsaziņas līdzekļiem un reklāmu, pildot pakalpojumu industriju lomu. Komiteja piekrīt, ka pašreizējais priekšlikums nav pareizais darbības instruments attiecībā uz plašsaziņas līdzekļu un reklāmas saturu. Tomēr, tā kā plašsaziņas līdzekļiem un reklāmai ir spēcīga ietekme uz sabiedrības attieksmi un viedokli, tos nevar ignorēt ES centienos novērst diskrimināciju nodarbinātības jomā un ikdienas dzīvē. Tomēr pastāv ievērojama atšķirība starp atbilstošu darbību un cenzūru. Tāpēc Komisijai vajadzētu turpināt sniegt konsultācijas par šiem jautājumiem, paturot šos faktorus prātā un savlaicīgi veicot atbilstošu darbību. Komiteja cer piedalīties šajā procesā.

2.5

Komiteja pozitīvi vērtē faktu, ka vīriešiem un sievietēm būtu līdzīgas iespējas finansējuma piekļuvei – jo sevišķi svarīgi attiecībā uz abiem, neatkarīgi no tā, vai tie ir uzņēmēji vai personas, kam nepieciešams finansējums saimnieciskiem jautājumiem.

2.6

Tā kā izglītība, plašsaziņas līdzekļi un reklāma Direktīvā nav iekļauti, tad Komiteja uzskata, ka diskriminācija, kas balstīta uz dzimumu attiecībā uz apdrošināšanu ir pats delikātākais aspekts priekšlikumā. Jauni diskriminācijas kritēriji nedrīkstētu tikt iekļauti nevienā no priekšlikumā iekļautajām jomām, un jo īpaši ne apdrošināšanas jomā.

2.6.1

Apgalvojums, ka dzimuma vienādošanas likmes – ko pielieto dažās Eiropas Savienības valstīs – vienmēr kopumā paaugstina apdrošināšanas tarifus un paplašināta risku izlīdzināšana starp dzimumiem ietver padārdzināšanos, Komitejai šķiet apšaubāms. Nebūtu prātīgi un tas neatbilstu priekšlikuma mērķim, ja dalībvalstīm vispārējā pakalpojumu un apmešanās brīvības ietvarā apdrošināšanas jomā būtu iespēja atlikt vienādas attieksmes īstenošanu uz sešiem gadiem.

2.6.2

Attiecībā uz universālo pieeju apdrošināšanas, kas garantē sociālo aizsardzību, tiesībām, Komiteja lūdz atcelt tiešo un netiešo diskrimināciju. Lūgums ir vēl jo svarīgāks, ņemot vēra otro un trešo sociālās drošības pīlārus (papildus apdrošināšana), kuri pašlaik ir visātrāk augošas sociālās drošības sastāvdaļas Eiropas Savienībā. Šajā sakarā Komiteja atsaucas uz priekšlikumiem savā atzinumā par Papildus veselības apdrošināšanu. (4)

3.1

Komiteja atbalsta vienlīdzības principa piemērošanu attiecībā uz finanšu pakalpojumiem, no kuriem daudzi ir svarīgi ikdienas dzīvē, kā arī attiecībā uz pabalstiem un piemaksām vīriešiem un sievietēm. Tomēr direktīva sedz plašu finanšu pakalpojumu spektru, kas ir ļoti atšķirīgi pēc to rakstura – piemēram, automašīnas apdrošināšanu, veselības un nespējas apdrošināšanu, kā arī pensijas un anuitātes. Tādējādi rodas problēmas, kas katrā dalībvalstī ir atšķirīgas.

3.1.1

Tomēr ir jāatzīst, ka radīsies arī nelabvēlīgas, kā arī pozitīvas sekas attiecībā uz vienlīdzības principa piemērošanu saistībā ar pabalstiem un piemaksām šo pakalpojumu patērētājiem. Sekas uz vīriešiem un sievietēm būs atšķirīgas atkarībā no sniegtā finanšu pakalpojuma. Automašīnas apdrošināšanas gadījumā “bezpretenziju” atlaides indivīdiem tiek piešķirtas tikai pēc septiņu gadu apdrošināšanas pieredzes. Pastāv arī iespēja, ka, lai atrisinātu izrietošās nepilnības, apdrošināšanas maksas varētu pieaugt attiecībā uz visiem indivīdiem.

3.1.2

Eiropas tiesa Kolorela (Colorell) spriedumā (5) piekrita, ka statistiskās informācijas izmantošana, kas balstīta uz dzimumu, bija derīga, lai aprēķinātu sociālās iemaksas un pabalstus. Tomēr tā pieprasīja, lai darbinieku sniegtās iemaksas un saņemtie pabalsti būtu vienādi. Lielākas iemaksas no darba devēja puses tika uzskatītas par derīgām. Tiesa ir atzinusi, ka pabalstu vienādošana izmaksā vairāk. Pensiju shēmās darba devējs iemaksāja lielākas iemaksas. Nodrošinot pensiju un apdrošināšanu privāti, nav darba devēja, lai sniegtu lielāku pabalstu vai iemaksas: tas būs atkarīgs no pakalpojuma patērētājiem. Tomēr tas neattiecas uz pensijām, kur vīriešiem ir jāmaksā par sieviešu mūža ilgumu, bet gan uz visu veidu apdrošināšanu. Sievietes var maksāt, piemēram, par vīriešu palielināto risku attiecībā uz negadījumiem utt.

3.1.3

Komisija tās Izvērstajā ietekmes izvērtēšanā atzīst, ka tiks noteiktas īpašas maksas apdrošināšanas nodrošinātājiem, kas pēc tam tiks nodotas patērētājiem, bet komisija arī uzskata, ka tas beigsies, tiklīdz būs pagājis pielāgošanas periods. EESK ir tāds pats viedoklis.

3.1.4

Komiteja arī atsaucas uz EK dibināšanas līguma principu attiecībā uz vienlīdzības principa piemērošanu sievietēm un vīriešiem. Ja šis princips tiek izmantots kā pamatojums, apdrošināšanas industrijai ir – noteiktā laika periodā – jāveic grozījumi tās aprēķinu sistēmās tā, lai dzimums vairs nav faktors, aprēķinot, piemēram, automašīnas apdrošināšanas piemaksas. Tā kā negadījumu biežums un mūža ilgums nevar tikt ietekmēts ar aprēķināšanas metodēm, teorētiski, patērētāja kopējiem piemaksu maksājumiem ir jāpaliek nemainīgiem.

3.1.5

Komiteja uzskata, ka ir nepieciešams apdrošināšanas/pensiju industrijas detalizētāks izvērtējums (ieskaitot neatkarīgas simulācijas uz alternatīvas bāzes), lai varētu izvērtēt priekšlikumu ietekmi ilgtermiņā. Pēc komitejas domām, ir svarīgi veikt pasākumu uzraudzību – jo sevišķi, apdrošināšanas industrijā – pēc tam, kad direktīva ir stājusies spēkā. Direktīvas galvenajam mērķim ir jābūt – aizsargāt cilvēku tiesības neciest no diskriminācijas.

3.2

Attiecībā uz saimnieciskajiem jautājumiem komiteja pauž viedokli, ka direktīvai nav jāattiecas uz privātiem darījumiem, t.i.., nomāšanu, tirdzniecību vai dāvināšanu, kas veikti starp ģimenes locekļiem.

3.3

Komiteja pauž nostāju, ka izņēmumu gadījumi ir skaidri jādefinē. Tiem nevajadzētu pakļaut riskam vienlīdzības principa ievērošanu starp sievietēm un vīriešiem.

3.4

Komiteja pozitīvi vērtē 5. pantu, kurā tiek pieļauta pozitīva darbība. Tomēr šim noteikumam nevajadzētu pakļaut riskam svarīgus pakalpojumus, kurus nodrošina gan valsts, gan NVO vīriešiem un sievietēm, kā, piemēram, viena dzimuma mājsaimniecība personām no nelabvēlīgām ģimenēm un patvērums sievietēm, kas ir tikušas pakļautas vardarbībai mājās vai citur.

3.5

Komiteja apstiprina dialogu nodrošināšanu ar nevalstiskajām organizācijām. Tomēr šim noteikumam ir jāgarantē regulārs kontakts arī ar pilsoniskās sabiedrības organizētajām struktūrām.

3.6

Pēc direktīvas pieņemšanas būs svarīgi nodrošināt tās publicitāti, lai pārliecinātos, ka patērētāji pilnībā saprot savas tiesības un preču un pakalpojumu piegādātāji apzinās savas saistības un pienākumus saskaņā ar šo direktīvu.