EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32023R2053

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/2053 (2023. gada 13. septembris), ar ko izveido daudzgadu pārvaldības plānu zilajai tunzivij Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, groza Regulas (EK) Nr. 1936/2001, (ES) 2017/2107 un (ES) 2019/833 un atceļ Regulu (ES) 2016/1627

PE/52/2023/INIT

OV L 238, 27.9.2023, p. 1–64 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document In force: This act has been changed. Current consolidated version: 08/04/2024

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2023/2053/oj

27.9.2023   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 238/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2023/2053

(2023. gada 13. septembris),

ar ko izveido daudzgadu pārvaldības plānu zilajai tunzivij Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, groza Regulas (EK) Nr. 1936/2001, (ES) 2017/2107 un (ES) 2019/833 un atceļ Regulu (ES) 2016/1627

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) mērķis, kā izklāstīts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 (3), ir garantēt, ka jūras bioloģisko resursu izmantošana nodrošina ilgtspējīgus ekonomiskos, vidiskos un sociālos apstākļus.

(2)

Ar Padomes Lēmumu 98/392/EK (4) Savienība apstiprināja Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju un Nolīgumu par Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijas noteikumu īstenošanu attiecībā uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību, kuros ietverti principi un noteikumi attiecībā uz dzīvo jūras resursu saglabāšanu un pārvaldību. Savu starptautisko saistību plašākajā nozīmē Savienība piedalās centienos, kas vērsti uz zivju krājumu saglabāšanu starptautiskajos ūdeņos.

(3)

Savienība ir Starptautiskās Konvencijas par Atlantijas tunzivju saglabāšanu (5) (“konvencija”) Puse.

(4)

Ar konvenciju izveidotā Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (“ICCAT”) 21. īpašajā sanāksmē 2018. gadā pieņēma Ieteikumu 18-02, ar kuru izveido zilās tunzivs daudzgadu pārvaldības plānu, kas piemērojams Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā (“pārvaldības plāns”). Pārvaldības plāns izriet no ICCAT Pastāvīgās pētniecības un statistikas komitejas (“SCRS”) ieteikuma, kurā teikts, ka ICCAT 2018. gadā būtu jāizveido krājuma daudzgadu pārvaldības plāns, jo ārkārtas pasākumi, kas ieviesti ar zilās tunzivs krājumu atjaunošanas plānu, kurš tika izveidots ar Ieteikumu 17-07, ar ko groza Ieteikumu 14-04, krājuma pašreizējā stāvokļa dēļ vairs nav vajadzīgi, taču šis plāns nedrīkst vājināt pašreizējos uzraudzības un kontroles pasākumus.

(5)

Ar ICCAT Ieteikumu 18-02 atceļ Ieteikumu 17-07, ko Savienības tiesību aktos ieviesa ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1627 (6).

(6)

2019. gadā ICCAT savā 26. kārtējā sanāksmē pieņēma Ieteikumu 19-04, ar ko groza daudzgadu pārvaldības plānu, kurš bija izveidots ar Ieteikumu 18-02. Ar ICCAT Ieteikumu 19-04 atceļ un aizstāj Ieteikumu 18-02. Ar šo regulu Ieteikums 19-04 būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(7)

Ar šo regulu attiecīgā gadījumā pilnībā vai daļēji būtu jāievieš arī ICCAT ieteikumi 06-07 par zilo tunzivju audzēšanu, 18-10 par kuģu monitoringa sistēmas minimālo standartu ICCAT konvencijas apgabalā, 96-14 par noteikumu ievērošanu zilās tunzivs un zobenzivs zvejniecībās Ziemeļatlantijā, 13-13 par to, lai izveidotu ICCAT reģistru ar kuģiem, kuru lielākais garums ir 20 metri vai vairāk un kuriem atļauts darboties konvencijas apgabalā, un 16-15 par pārkraušanu citā kuģī.

(8)

Lai nodrošinātu to, ka zvejas resursi tiek pārvaldīti saskaņā ar KZP mērķiem, jo īpaši ar mērķi zivju krājumu populācijas pakāpeniski atjaunot un uzturēt virs biomasas līmeņiem, kas spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (“MSY”), un ar mērķi nodrošināt tādus apstākļus, lai zvejas un apstrādes nozare un ar zvejniecību saistītas darbības, ko veic uz sauszemes, būtu ekonomiski dzīvotspējīgas un konkurētspējīgas, Savienības nostājas reģionālajās zvejniecības pārvaldības organizācijās ir jābalsta uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem. Saskaņā ar SCRS 2018. gada oktobra ziņojumu zilās tunzivs nozvejas, kas atbilst zvejas izraisītas zivju mirstības rādītājam F0,1, ir saskanīgas ar zvejas izraisītu zivju mirstību, kas nodrošina maksimālo MSY (Fmsy). Uzskata, ka krājuma biomasa ir līmenī, kas nodrošina maksimālo MSY. Biomasas vērtība B0,1 svārstās un pārsniedz minēto līmeni, ja krājuma papildinājums ir vidējs un mazs, un nesasniedz minēto līmeni, ja papildinājums ir liels.

(9)

Pārvaldības plānā ir ņemta vērā dažādu zvejas rīku un zvejas paņēmienu specifika. Pārvaldības plāna īstenošanas gaitā Savienībai un dalībvalstīm būtu jāveicina piekrastes zvejas darbības un tādu zvejas rīku un paņēmienu izmantošana, kas ir selektīvi un kam ir samazināta ietekme uz vidi, jo īpaši tādu rīku un paņēmienu lietošana, ko izmanto tradicionālajās un nerūpnieciskajās zvejniecībās, un tādā veidā jāpalīdz nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni vietējās tautsaimniecībās.

(10)

Būtu jāņem vērā mazapjoma un nerūpnieciskās zvejas īpašās iezīmes un vajadzības. Papildus attiecīgajiem ICCAT Ieteikuma 19-04 noteikumiem, kas novērš šķēršļus mazapjoma piekrastes kuģu dalībai zilo tunzivju zvejā, dalībvalstīm būtu jāpieliek papildu pūles, lai nodrošinātu taisnīgu un pārredzamu zvejas iespēju sadalījumu starp mazapjoma, nerūpnieciskajām un lielākajām flotēm saskaņā ar to pienākumiem, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 1380/2013 17. pantā.

(11)

Lai nodrošinātu atbilstību KZP, Savienībā ir pieņemti tiesību akti, ar kuriem izveido kontroles, inspekcijas un izpildes panākšanas sistēmu, kas ietver cīņu pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju. Konkrētāk, ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1224/2009 (7) ir izveidota Savienības kontroles, inspekcijas un izpildes panākšanas sistēma, kurā izmanto visaptverošu un integrētu pieeju, lai nodrošinātu atbilstību visiem KZP noteikumiem. Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 404/2011 (8) nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Regula (EK) Nr. 1224/2009. Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1005/2008 (9) ir izveidota Kopienas sistēma, kuras mērķis ir aizkavēt, novērst un izskaust NNN zveju. Minētajās regulās jau ir iekļauti noteikumi, kuri aptver vairākus ICCAT Ieteikumā 19-04 noteiktos pasākumus, piemēram, noteikumi par zvejas licencēm un atļaujām, kā arī daži noteikumi par kuģu monitoringa sistēmām. Tāpēc noteikumi par minētajiem pasākumiem šajā regulā nav jāiekļauj.

(12)

Ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013 ir ieviests minimālā saglabāšanas references izmēra jēdziens. Lai nodrošinātu konsekvenci, ICCAT minimālā izmēra jēdziens Savienības tiesību aktos būtu jāievieš kā minimālais saglabāšanas references izmērs.

(13)

Kā noteikts ICCAT Ieteikumā 19-04, nozvejotas zilās tunzivis, kas mazākas par minimālo saglabāšanas references izmēru, ir jāizmet. Tas pats attiecas uz zilās tunzivs nozvejām, kas pārsniedz gada zvejas plānos noteiktos piezvejas limitus. Lai Savienība izpildītu starptautiskās saistības, kas tai uzliktas ICCAT, Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/98 (10) 4. pantā ir paredzētas atkāpes no zilās tunzivs izkraušanas pienākuma saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 2. punktu. Ar Deleģēto regulu (ES) 2015/98 ir ieviesti daži noteikumi, kas paredzēti Ieteikumā 19-04, kurš nosaka pienākumu kuģiem, kas pārsnieguši tiem iedalīto kvotu vai atļauto piezveju maksimālo apjomu, izmest zilās tunzivs nozvejas. Minētās deleģētās regulas darbības jomā ietilpst kuģi, kas iesaistījušies atpūtas zvejā. Tāpēc šādi izmešanas un atbrīvošanas pienākumi šajā regulā nav jāiekļauj, un šī regula neskar attiecīgos Deleģētās regulas (ES) 2015/98 noteikumus.

(14)

Konvencijas līgumslēdzējas puses gadskārtējā sanāksmē 2018. gadā atzina, ka dažu ar zilajām tunzivīm saistītu operāciju kontrole ir jāpastiprina. Šajā nolūkā minētajā sanāksmē tika panākta vienošanās, ka par zivaudzētavām atbildīgajām konvencijas līgumslēdzējām pusēm būtu jānodrošina sprostā ievietošanas operāciju pilnīga izsekojamība un jāveic izlases veida kontroles, kas pamatojas uz riska analīzi.

(15)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 640/2010 (11) ir paredzēts elektronisks zilās tunzivs nozvejas dokuments (“e-BCD”), un tādā veidā ir īstenots ICCAT Ieteikums 09-11, ar kuru groza Ieteikumu 08-12. ICCAT Ieteikumi 17-09 un 11-20 par e-BCD piemērošanu ir nesen atcelti ar ICCAT Ieteikumiem 18-12 un 18-13. Tāpēc Regula (ES) Nr. 640/2010 ir novecojusi, un Komisija ir pieņēmusi priekšlikumu pieņemt jaunu regulu, ar ko īsteno jaunākos ICCAT noteikumus par e-BCD. Tātad šajā regulā nebūtu jāatsaucas uz Regulu (ES) Nr. 640/2010, bet gan vispārīgāk – uz ICCAT ieteikto nozvejas dokumentēšanas programmu.

(16)

Ņemot vērā to, ka ICCAT līgumslēdzējas puses bieži groza dažus ICCAT ieteikumus un, visticamāk, grozīs tos arī turpmāk, un lai nākamos ICCAT ieteikumus, ar kuriem groza vai papildina pārvaldības plānu, varētu ātri ieviest Savienības tiesību aktos, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz šādiem aspektiem: informācijas ziņošanas termiņi, zvejas sezonu periodi; atkāpes no aizlieguma pārnest neizmantotās kvotas; minimālie saglabāšanas references izmēri; procentuālās daļas un parametri, Komisijai iesniedzamā informācija; nacionālo novērotāju un reģionālo novērotāju uzdevumi, iemesli, kuru dēļ atteikta zivju pārvietošanas atļauja; nozveju izņemšanas un zivju atbrīvošanas rīkojumu iemesli. Turklāt Komisija, kas pārstāv Savienību ICCAT sanāksmēs, katru gadu vienojas par vairākiem tīri tehniskiem ICCAT ieteikumiem, jo īpaši attiecībā uz kapacitātes ierobežojumiem, prasībām par kuģa žurnāliem, nozvejas ziņojuma veidlapām, pārkraušanas un ICCAT pārvietošanas deklarācijām (ITD), minimālo informāciju zvejas atļaujās, zvejas kuģu minimālo skaitu sakarā ar ICCAT kopīgās starptautiskās inspekcijas shēmu; inspekcijas un novērotāju shēmas specifikācijām, videoierakstu standartiem, atbrīvošanas protokoliem, standartiem, kas nosaka rīkošanos ar nedzīvām zivīm, sprostā ievietošanas deklarācijām vai kuģu monitoringa sistēmu standartiem, kas Savienības tiesību aktos būtu jāievieš ar šīs regulas I–XV pielikumu. Tāpēc pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai arī attiecībā uz šīs regulas I–XV pielikuma grozīšanu vai papildināšanu saskaņā ar grozītajiem vai papildinātajiem ICCAT ieteikumiem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (12). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(17)

ICCAT ieteikumi, kas reglamentē zilās tunzivs zvejniecību, proti, operācijas, kas saistītas ar nozvejošanu, pārvietošanu, pārvadāšanu, ievietošanu sprostos, audzēšanu, ieguvi un pārnešanu, ir ļoti dinamiski. Zvejniecības kontroles un pārvaldības tehnoloģijas, piemēram, stereoskopiskās kameras un alternatīvas metodes, nemitīgi attīstās, un dalībvalstīm tās jāpiemēro vienādi. Līdzīgi, lai palīdzētu dalībvalstīm ievērot ar šo regulu Savienības tiesību aktos ieviestos ICCAT noteikumus, vajadzības gadījumā jāizstrādā arī operāciju procedūras. Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanā, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras attiecībā uz detalizētiem noteikumiem par dzīvu zilo tunzivju pārnešanu, pārvietošanas operācijām un sprostos ievietošanas operācijām. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (13).

(18)

Deleģētie akti un īstenošanas akti, kas paredzēti šajā regulā, neskar turpmāku ICCAT ieteikumu ieviešanu Savienības tiesību aktos ar parasto likumdošanas procedūru.

(19)

Tā kā šī regula nodrošinās jaunu un visaptverošu zilās tunzivs pārvaldības plānu, Regulās (ES) 2017/2107 (14) un (ES) 2019/833 (15) paredzētie noteikumi par zilo tunzivi būtu jāsvītro. Attiecībā uz Regulas (ES) 2017/2107 43. pantu jānorāda, ka atbilstošā daļa par zobenzivi Vidusjūrā ir iekļauta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/1154 (16). Būtu jāsvītro arī daži Padomes Regulas (EK) Nr. 1936/2001 (17) noteikumi. Tāpēc Regulas (ES) 2017/2107, (EK) Nr. 1936/2001 un (ES) 2019/833 būtu attiecīgi jāgroza.

(20)

Ar ICCAT Ieteikumu 18-02 tika atcelts Ieteikums 17-07, jo ārkārtas pasākumi, kas paredzēti ar minēto ieteikumu izveidotajā zilās tunzivs krājumu atjaunošanas plānā, krājuma stāvokļa dēļ vairs nebija vajadzīgi. Tāpēc Regula (ES) 2016/1627, ar kuru īsteno minēto atjaunošanas plānu, būtu jāatceļ,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu nosaka vispārīgus noteikumus par to, kā Savienībai vienādi un rezultatīvi īstenot Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (“ICCAT”) pieņemto daudzgadu pārvaldības plānu zilajai tunzivij (Thunnus thynnus) Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā.

2. pants

Darbības joma

Šo regulu piemēro:

a)

Savienības zvejas kuģiem un atpūtas zvejā iesaistītiem Savienības kuģiem, kuri:

i)

nozvejo zilās tunzivis konvencijas apgabalā; un

ii)

pārkrauj citā kuģī vai uz kuriem atrodas konvencijas apgabalā nozvejotas zilās tunzivis, tostarp ārpus konvencijas apgabala;

b)

Savienības zivaudzētavām;

c)

trešo valstu zvejas kuģiem un atpūtas zvejā iesaistītiem trešo valstu kuģiem, kuri darbojas Savienības ūdeņos un nozvejo zilās tunzivis konvencijas apgabalā;

d)

trešo valstu kuģiem, kurus inspicē dalībvalsts ostās un uz kuriem atrodas konvencijas apgabalā nozvejotas zilās tunzivis vai no Savienības ūdeņos nozvejotām zilajām tunzivīm iegūti zvejas produkti, kas nav iepriekš tikuši izkrauti vai pārkrauti citā kuģī ostā.

3. pants

Mērķis

Šīs regulas mērķis ir īstenot ICCAT pieņemto zilās tunzivs daudzgadu pārvaldības plānu, kura mērķis ir uzturēt zilās tunzivs biomasu, kas pārsniedz MSY apjoma nodrošināšanai vajadzīgo līmeni.

4. pants

Saistība ar citiem Savienības tiesību aktiem

Ja vien šajā regulā nav noteikts citādi, šo regulu piemēro, neskarot citus Savienības tiesību aktus, kas reglamentē zivsaimniecības nozari, konkrēti:

1)

Regulu (EK) Nr. 1224/2009;

2)

Regulu (EK) Nr. 1005/2008;

3)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/2403 (18);

4)

Regulu (ES) 2017/2107;

5)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1241 (19).

5. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

ICCAT” ir Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija;

2)

“konvencija” ir Starptautiskā Konvencija par Atlantijas tunzivju saglabāšanu;

3)

“zvejas kuģis” ir jebkurš motorkuģis, ko izmanto zilās tunzivs resursu komerciālā apgūšanā; pie šādiem kuģiem pieder nozvejotājkuģi, zivju apstrādes kuģi, atbalsta kuģi, velkoņi, kuģi, kas iesaistījušies pārkraušanā citā kuģī, transportkuģi, kas aprīkoti tunzivju produktu pārvadāšanai, un palīgkuģi, izņemot konteinerkuģus;

4)

“dzīva zilā tunzivs” ir zilā tunzivs, kas zināmu laiku tiek turēta dzīva krātiņveida lamatās vai dzīva tiek pārvietota uz audzēšanas iekārtu;

5)

SCRS” ir ICCAT Pastāvīgā pētniecības un statistikas komiteja;

6)

“atpūtas zveja” ir nekomerciālas zvejas darbības, kurās izmanto jūras bioloģiskos resursus;

7)

“sporta zveja” ir nekomerciāla zveja, ar ko nodarbojas personas, kas ir nacionālas sporta organizācijas biedri vai kam ir izdota nacionāla sporta licence;

8)

“velkonis” ir kuģis, ko izmanto sprostu vilkšanai;

9)

“apstrādes kuģis” ir kuģis, kurā ar zvejas produktiem pirms iepakošanas veic vienu vai vairākas šādas operācijas: filetēšana vai griešana šķēlēs, sasaldēšana un/vai apstrāde;

10)

“palīgkuģis” ir jebkurš kuģis, ko izmanto nedzīvu (neapstrādātu) zilo tunzivju pārvadāšanai no pārvadāšanas/audzēšanas sprosta, riņķvada vai krātiņveida lamatām uz apstiprinātu ostu un/vai apstrādes kuģi;

(11)

“krātiņveida lamatas” ir nostiprināts zvejas rīks, kas noenkurots gruntī un parasti aprīkots ar sētu, kura novirza zilās tunzivis vienā vai vairākos slēgtos nodalījumos, kuros tās tiek turētas pirms ieguves vai audzēšanas;

12)

“riņķvads” ir apņemošais vads, kura apakšējo daļu savelk kopā ar riņķvada savilcējtrosi, kas izvērta caur riņķiem, kuri ir piestiprināti apakšējai virvei, un tādējādi ļauj vadu savilkt un noslēgt;

13)

“ievietošana sprostos” ir dzīvu zilo tunzivju pārcelšana no pārvadāšanas sprosta vai krātiņveida lamatām uz audzēšanas vai nobarošanas sprostiem;

14)

“nozvejotājkuģis” ir kuģis, ko izmanto zilās tunzivs resursu komerciālai nozvejošanai;

15)

“zivaudzētava” ir jūras apgabals, kuram ir skaidri noteiktas ģeogrāfiskās koordinātas un kuru izmanto ar krātiņveida lamatām un/vai ar riņķvadu zvejojošu kuģu nozvejotu zilo tunzivju nobarošanai vai audzēšanai; zivaudzētavai var būt vairākas audzēšanas vietas, un tām visām ir noteiktas ģeogrāfiskās koordinātas, kas skaidri nosaka katras daudzstūra virsotnes ģeogrāfisko garumu un platumu;

16)

“audzēšana” vai “nobarošana” ir zilo tunzivju ievietošana sprostos zivaudzētavās un sekojoša to ēdināšana, kuras mērķis ir nobarot zivis un palielināt to kopējo biomasu;

17)

“ieguve” ir zilo tunzivju nonāvēšana zivaudzētavās vai krātiņveida lamatās;

18)

“stereoskopiskā kamera” ir kamera ar diviem vai vairākiem objektīviem, un katram objektīvam ir atsevišķs attēla sensors vai filmas kadrs, kas dod iespēju uzņemt trīsdimensiju attēlus zivju garuma mērīšanas vajadzībām un palīdz precīzāk noteikt zilo tunzivju skaitu un svaru;

19)

“mazs piekrastes kuģis” ir nozvejotājkuģis, kam piemīt vismaz trīs no šādām piecām pazīmēm:

a)

lielākais garums ir mazāks par 12 metriem;

b)

kuģis zvejo tikai karoga dalībvalsts jurisdikcijā esošos ūdeņos;

c)

zvejas reisu ilgums ir mazāks par 24 stundām;

d)

maksimālais apkalpes locekļu skaits ir četri; vai

e)

kuģis zvejo, izmantojot selektīvus paņēmienus, kam ir samazināta ietekme uz vidi;

20)

“kopīga zvejas operācija” ir jebkura operācija, kurā piedalās divi vai vairāki kuģi, kas zvejo ar riņķvadu, un kurā viena ar riņķvadu zvejojoša kuģa nozveju atbilstoši iepriekš saskaņotam sadales principam attiecina uz vienu vai vairākiem citiem ar riņķvadu zvejojošiem kuģiem;

21)

“aktīvi zvejo” attiecībā uz ikvienu nozvejotājkuģi nozīmē, ka noteiktā zvejas sezonā tā zvejas mērķsuga ir zilā tunzivs;

22)

BCD” ir zilās tunzivs nozvejas dokuments;

23)

e-BCD” ir elektronisks zilās tunzivs nozvejas dokuments;

24)

“konvencijas apgabals” ir konvencijas 1. pantā definētais ģeogrāfiskais apgabals;

25)

“pārkraušana citā kuģī” ir uz zvejas kuģiem esošo zvejas produktu pilnīga vai daļēja pārkraušana citā zvejas kuģī; tomēr nedzīvu zilo tunzivju izkraušanu no riņķvada, krātiņveida lamatām vai velkoņa un iekraušanu palīgkuģī par pārkraušanu citā kuģī neuzskata;

26)

“kontrolpārvietošana” ir ikviena papildu pārvietošana, ko pēc zvejas/zivaudzētavas operatoru vai kontroles iestāžu pieprasījuma veic, lai verificētu to zivju skaitu, kuras tiek pārvietotas;

27)

“kontrolkamera” ir stereoskopiska kamera un/vai parasta videokamera, ko izmanto šajā regulā paredzēto kontroļu vajadzībām;

28)

“Puse” ir konvencijas līgumslēdzēja puse, sadarbīga puse, kas nav līgumslēdzēja puse vai sadarbīgs subjekts vai zvejniecības subjekts;

29)

“lieli kuģi, kas zvejo ar pelaģiskām āķu jedām” ir kuģi, kuri zvejo ar pelaģiskām āķu jedām un kuru lielākais garums pārsniedz 24 metrus;

30)

“pārvietošana” ir jebkurš process, kurā:

a)

dzīvas zilās tunzivis pārvieto no nozvejotājkuģa zvejas rīka uz pārvadāšanas sprostu;

b)

dzīvas zilās tunzivis pārvieto no viena pārvadāšanas sprosta uz citu pārvadāšanas sprostu;

c)

sprostu ar dzīvām zilajām tunzivīm pārvieto no viena velkoņa uz citu velkoni;

d)

sprostu ar dzīvām zilajām tunzivīm pārvieto no vienas zivaudzētavas uz citu zivaudzētavu vai dzīvas zilās tunzivis pārvieto starp dažādiem sprostiem tajā pašā zivaudzētavā;

e)

dzīvas zilās tunzivis pārvieto no krātiņveida lamatām uz pārvadāšanas sprostu neatkarīgi no tā, vai klāt ir velkonis;

31)

“operators” ir fiziska vai juridiska persona, kas ir vadītājs vai īpašnieks uzņēmumam, kurā veic jebkuru no darbībām, kas saistīta ar jebkuru posmu zvejas un akvakultūras produktu ražošanas, apstrādes, tirdzniecības, izplatīšanas vai mazumtirdzniecības ķēdēs;

32)

“zvejas rīka grupa” ir tādu zvejas kuģu grupa, kas izmanto tā paša tipa zvejas rīku, attiecībā uz kuru grupas kvota iedalīta;

33)

“zvejas piepūle” ir zvejas kuģa kapacitātes un aktivitātes reizinājums; zvejas kuģu grupai tā ir visu grupas kuģu zvejas piepūles summa;

34)

“atbildīgā dalībvalsts” ir karoga dalībvalsts vai dalībvalsts, kuras jurisdikcijā atrodas attiecīgā zivaudzētava vai krātiņveida lamatas.

II NODAĻA

Pārvaldības pasākumi

6. pants

Nosacījumi, kas saistīti ar zvejniecības pārvaldības pasākumiem

1.   Katra dalībvalsts veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka tās nozvejotājkuģu un krātiņveida lamatu zvejas piepūle ir samērīga ar zilās tunzivs zvejas iespējām, kas attiecīgajai dalībvalstij pieejamas Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā. Dalībvalstu pieņemtie pasākumi ietver individuālu kvotu noteikšanu to nozvejotājkuģiem, kuru lielākais garums pārsniedz 24 metrus un kuri iekļauti 26. pantā minētajā atļauju saņēmušo kuģu sarakstā.

2.   Ja saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 35. pantu uzskata, ka kuģa individuālā kvota ir pilnībā apgūta, katra dalībvalsts prasa nozvejotājkuģiem nekavējoties doties uz tās apstiprinātu ostu.

3.   Fraktēšanas operācijas zilās tunzivs zvejniecībā nav atļautas.

7. pants

Neiegūtu dzīvu zilo tunzivju pārnešana

1.   Neiegūtu dzīvu zilo tunzivju pārnešanu no iepriekšējā gada nozvejas apjoma zivaudzētavas ietvaros drīkst atļaut tikai tad, ja dalībvalsts ir izstrādājusi pastiprinātu kontroles sistēmu un darījusi to zināmu Komisijai. Minētā sistēma ir 14. pantā minētā dalībvalsts gada inspekciju plāna neatņemama daļa un ietver vismaz pasākumus, kas noteikti, ievērojot 53. un 61. pantu.

2.   Ja pārnešana ir atļauta saskaņā ar 1. punktu, piemēro šādus punktus:

a)

par zivaudzētavām atbildīgās dalībvalstis katru gadu līdz 25. maijam aizpilda un Komisijai nosūta gada pārneses deklarāciju, kurā norāda:

i)

apjomu (izteiktu kg) un to zivju skaitu, ko paredzēts pārnest,

ii)

nozvejas gadu,

iii)

vidējo svaru,

iv)

karoga dalībvalsti vai Pusi,

v)

atsauces uz BCD, kas atbilst pārnestajām nozvejām,

vi)

zivaudzētavas nosaukumu un ICCAT numuru,

vii)

sprosta numuru, un

viii)

informāciju par ieguves apjomu (izteiktu kg), kad tā pabeigta;

b)

apjomu, kas pārnests, ievērojot 1. punktu, ievieto atsevišķos sprostos vai sprostu grupās zivaudzētavā atbilstoši nozvejas gadam.

3.   Pirms zvejas sezonas sākuma par zivaudzētavām atbildīgās dalībvalstis nodrošina visu to dzīvo zilo tunzivju rūpīgu novērtējumu, kas pārnestas pēc masveida ieguves to jurisdikcijā esošās zivaudzētavās. Šajā nolūkā visas dzīvās zilās tunzivis, kas pārnestas no nozvejas gada, kurā notikusi masveida ieguve zivaudzētavās, pārvieto uz citiem sprostiem, saskaņā ar 51. pantu izmantojot stereoskopisko kameru sistēmas vai alternatīvas metodes, kas nodrošina tādu pašu precizitātes un pareizības līmeni. Vienmēr tiek nodrošināta pilnībā dokumentēta izsekojamība. Zilo tunzivju pārnešanu no gadiem, kuros masveida ieguve nav notikusi, katru gadu kontrolē, atbilstīgiem paraugiem piemērojot to pašu procedūru, kas pamatojas uz riska novērtējumu.

4.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros nosaka detalizētus noteikumus par to, kā izstrādājama pastiprināta kontroles sistēma dzīvu zilo tunzivju pārnešanas vajadzībām. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 68. pantā.

8. pants

Neizmantotu kvotu pārnešana

Neizmantotu kvotu pārnešana nav atļauta.

9. pants

Kvotu nodošana

1.   Kvotu nodošanu starp Savienību un citām Pusēm veic tikai ar attiecīgo dalībvalstu un/vai Pušu iepriekšēju atļauju. Komisija ICCAT sekretariātu informē 48 stundas pirms jebkuru šādu kvotu nodošanas.

2.   Katrai dalībvalstij ir atļauts nodot kvotas zvejas rīka grupu robežās, piezvejas kvotas un individuālas zvejas kvotas ar noteikumu, ka attiecīgās dalībvalstis par šādu nodošanu iepriekš informē Komisiju, lai Komisija varētu informēt ICCAT sekretariātu pirms nodošanas stāšanās spēkā.

10. pants

Kvotu atvilkumi pārzvejas gadījumā

Ja dalībvalstis pārzvejo tām iedalītās kvotas un situāciju nevar labot ar kvotu apmaiņu atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktam, piemēro Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37. un 105. pantu.

11. pants

Gada zvejas plāni

1.   Katra dalībvalsts, kam ir zilās tunzivs kvota, sagatavo gada zvejas plānu. Minētajā plānā iekļauj vismaz šādu informāciju par nozvejotājkuģiem un krātiņveida lamatām:

a)

katrai zvejas rīka grupai iedalītās kvotas, tai skaitā piezvejas kvotas;

b)

attiecīgā gadījumā kvotu iedalīšanai un pārvaldībai izmantotā metode;

c)

pasākumi, kas veicami, lai nodrošinātu individuālu kvotu ievērošanu;

d)

atklātās zvejas sezonas katrai zvejas rīku kategorijai;

e)

informācija par apstiprinātām ostām;

f)

noteikumi par piezveju; un

g)

šādu nozvejotājkuģu skaits: kuģi, izņemot grunts tralerus, kuru lielākais garums pārsniedz 24 metrus, un ar riņķvadu zvejojoši kuģi, kuriem atļauts zvejot zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā.

2.   Dalībvalstis, kurām ir mazi piekrastes kuģi, kam atļauts zvejot zilās tunzivis, šiem kuģiem iedala īpašas sektoriālas kvotas un šādu kvotu iedalīšanu norāda savos zvejas plānos. Savos monitoringa, kontroles un inspekcijas plānos tās iekļauj arī papildu pasākumus, kuru mērķis ir cieši uzraudzīt minētās flotes kvotu apguvi. Izmantojot 1. punktā minētos parametrus, dalībvalstis drīkst atļaut dažādam skaitam kuģu pilnībā izmantot dalībvalstu zvejas iespējas.

3.   Portugāle un Spānija drīkst iedalīt sektoriālas kvotas laivām zvejai ar ēsmu, kas darbojas Azoru salu, Madeiras un Kanāriju salu arhipelāga Savienības ūdeņos. Minētās sektoriālās kvotas iekļauj gada zvejas plānos, un gada monitoringa, kontroles un inspekcijas plānos skaidri izklāsta papildu pasākumus, ar kuriem uzrauga minēto kvotu apguvi.

4.   Kad dalībvalstis saskaņā ar 2. vai 3. punktu iedala sektoriālas kvotas, prasību par minimālo kvotu 5 tonnu apmērā, kas noteikta piemērojamā Savienības tiesību aktā par zvejas iespēju iedalīšanu, nepiemēro.

5.   Ikvienu grozījumu gada zvejas plānā attiecīgā dalībvalsts nosūta Komisijai vismaz trīs darbdienas pirms tās zvejas darbības sākuma, uz kuru attiecas grozījums. Komisija grozījumu pārsūta ICCAT sekretariātam vismaz vienu darbdienu pirms tās zvejas darbības sākuma, uz kuru attiecas grozījums.

12. pants

Zvejas iespēju iedalīšana

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 17. pantu dalībvalstis, iedalot tām pieejamās zvejas iespējas, piemēro pārredzamus un objektīvus kritērijus, to vidū vidiska, sociāla un ekonomiska rakstura kritērijus, un tās arī cenšas sadalīt valstu kvotas starp dažādiem flotes segmentiem taisnīgi, īpašu vērību pievēršot tradicionālajām un nerūpnieciskajām zvejniecībām, un paredzēt stimulus Savienības zvejas kuģiem, kas izmanto selektīvus zvejas rīkus vai zvejas paņēmienus ar samazinātu ietekmi uz vidi.

13. pants

Gada zvejas kapacitātes pārvaldības plāni

Katra dalībvalsts, kurai ir zilās tunzivs kvota, sagatavo gada zvejas kapacitātes pārvaldības plānu. Minētajā plānā dalībvalsts nozvejotājkuģu un krātiņveida lamatu skaitu koriģē tā, lai nodrošinātu, ka zvejas kapacitāte ir samērīga ar zvejas iespējām, kas nozvejotājkuģiem un krātiņveida lamatām iedalītas uz attiecīgo kvotas periodu. Dalībvalsts zvejas kapacitāti koriģē, izmantojot parametrus, kas noteikti piemērojamā Savienības tiesību aktā par zvejas iespēju iedalīšanu. Kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu, Savienības zvejas kapacitāti koriģē tā, lai salīdzinājumā ar bāzes līniju, proti, 2018. gada zvejas kapacitāti, tā atšķirtos ne vairāk kā par 20 %.

14. pants

Gada inspekcijas plāni

Lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, katra dalībvalsts, kurai ir zilās tunzivs kvota, sagatavo gada inspekcijas plānu. Savu attiecīgo plānu katra dalībvalsts iesniedz Komisijai. Katra dalībvalsts savu plānu sagatavo saskaņā ar:

a)

inspekcijas darbību mērķiem, prioritātēm un procedūrām, kā arī standartiem, kas izklāstīti Īpašajā zilo tunzivju kontroles un inspekcijas programmā, kura izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 95. pantu;

b)

nacionālo kontroles rīcības programmu, kas attiecas uz zilajām tunzivīm un izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 46. pantu.

15. pants

Gada audzēšanas pārvaldības plāni

1.   Katra dalībvalsts, kurai ir zilās tunzivs kvota, sagatavo gada audzēšanas pārvaldības plānu.

2.   Gada audzēšanas pārvaldības plānā katra dalībvalsts nodrošina, ka kopējā ielaišanas kapacitāte un kopējā audzēšanas kapacitāte ir samērīga ar aplēsto zilo tunzivju daudzumu, kāds pieejams audzēšanai.

3.   Dalībvalstis zilo tunzivju audzēšanas kapacitāti ierobežo līdz kopējai audzēšanas kapacitātei, kas reģistrēta ICCAT“zilo tunzivju audzēšanas iekārtu reģistrā” vai atļauta un ICCAT deklarēta 2018. gadā.

4.   Savvaļā nozvejotu zilo tunzivju maksimālais daudzums, kas ielaižams dalībvalsts zivaudzētavās, nepārsniedz ielaisto daudzumu, kādu minētās dalībvalsts zivaudzētavas reģistrējušas ICCAT“zilo tunzivju audzēšanas iekārtu reģistrā” 2005., 2006., 2007. vai 2008. gadā.

5.   Ja dalībvalstij ir jāpalielina savvaļā nozvejotu zilo tunzivju maksimālais daudzums, kas ielaižams vienā vai vairākās zilo tunzivju audzētavās, šis palielinājums ir samērīgs ar minētajai dalībvalstij iedalītajām zvejas iespējām un jebkādu dzīvu zilo tunzivju importu no citas dalībvalsts vai Puses.

6.   Par zivaudzētavām atbildīgās dalībvalstis nodrošina, ka zinātniekiem, kuriem SCRS uzdevusi veikt izmēģinājumus, lai noteiktu pieauguma rādītājus nobarošanas periodā, ir piekļuve zivaudzētavām un tiek sniegta palīdzība pienākumu izpildē.

7.   Attiecīgā gadījumā dalībvalstis līdz katra gada 15. maijam iesniedz Komisijai pārskatītos audzēšanas pārvaldības plānus.

16. pants

Gada plānu nosūtīšana

1.   Katra dalībvalsts, kurai ir zilās tunzivs kvota, katru gadu līdz 31. janvārim nosūta Komisijai šādus plānus:

a)

saskaņā ar 11. pantu sagatavoto gada zvejas plānu attiecībā uz nozvejotājkuģiem un krātiņveida lamatām, ar ko zvejo zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā;

b)

saskaņā ar 13. pantu sagatavoto gada zvejas kapacitātes pārvaldības plānu;

c)

saskaņā ar 14. pantu sagatavoto gada inspekcijas plānu; un

d)

saskaņā ar 15. pantu sagatavoto gada audzēšanas pārvaldības plānu.

2.   Komisija apkopo 1. punktā minētos plānus un izmanto tos Savienības gada plāna sagatavošanā. Savienības gada plānu Komisija katru gadu līdz 15. februārim nosūta ICCAT sekretariātam apspriešanai un apstiprināšanai ICCAT.

3.   Gadījumā, ja dalībvalsts kādu no 1. punktā minētajiem plāniem Komisijai nav iesniegusi minētajā punktā noteiktajā termiņā, Komisija var nolemt ICCAT sekretariātam nosūtīt Savienības plānu bez attiecīgās dalībvalsts plāniem. Pēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma Komisija cenšas ņemt vērā vienu no 1. punktā minētajiem plāniem, kas iesniegti pēc minētajā punktā noteiktā termiņa, bet pirms 2. punktā noteiktā termiņa. Ja dalībvalsts iesniegtais plāns neatbilst šīs regulas noteikumiem attiecībā uz gada zveju, kapacitāti, inspekciju un audzēšanas plāniem vai tajā ir nopietna kļūda, kuras dēļ ICCAT komisija var neapstiprināt Savienības gada plānu, Komisija var nolemt Savienības gada plānu nosūtīt ICCAT sekretariātam bez attiecīgās dalībvalsts plāniem. Komisija iespējami drīz informē attiecīgo dalībvalsti un cenšas visus pārskatītos plānus, ko minētā dalībvalsts iesniegusi, iekļaut Savienības gada plānā vai Savienības gada plāna grozījumos ar noteikumu, ka minētie pārskatītie plāni atbilst šīs regulas noteikumiem attiecībā uz gada zveju, kapacitāti, inspekciju un audzēšanas plāniem.

III NODAĻA

Tehniskie pasākumi

17. pants

Zvejas sezonas

1.   Zilās tunzivs zveja ar riņķvadu Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā ir atļauta katru gadu no 26. maija līdz 1. jūlijam.

2.   Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, Kipra un Grieķija savos 11. pantā minētajos gada zvejas plānos drīkst prasīt, lai to karoga kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu, Vidusjūras austrumu daļā (FAO 37.3.1. un 37.3.2. zvejas apgabals) zvejot zilās tunzivis būtu atļauts katra gadu no 15. maija līdz 1. jūlijam.

3.   Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, Horvātija savā 11. pantā minētajā gada zvejas plānā drīkst prasīt, lai tās karoga kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu, Adrijas jūrā (FAO 37.2.1. zvejas apgabals) zvejot zilās tunzivis audzēšanai būtu atļauts katru gadu no 26. maija līdz 15. jūlijam.

4.   Atkāpjoties no 1. punkta, ja dalībvalsts sniedz Komisijai pierādījumus, ka laika apstākļu dēļ daži tās kuģi zvejai ar riņķvadu, kas zvejo zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, izmantot savas parastās zvejas dienas gada laikā nav varējuši, šī dalībvalsts drīkst pieņemt lēmumu par to, ka atsevišķiem kuģiem zvejai ar riņķvadu, kurus skārusi minētā situācija, 1. punktā minētā zvejas sezona tiek pagarināta par dienu skaitu, kas līdzvērtīgs zaudēto dienu skaitam, bet nepārsniedz 10 dienas. Attiecīgo kuģu neaktivitāte un – kopīgas zvejas operācijas gadījumā – visu iesaistīto kuģu neaktivitāte ir pienācīgi jāpamato ar laikapstākļu ziņojumiem un kuģu monitoringa sistēmas (VMS) pozīcijām.

5.   Lieliem kuģiem, kas zvejo ar pelaģiskām āķu jedām, zilās tunzivs zveja Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā ir atļauta no 1. janvāra līdz 31. maijam.

6.   Zvejas sezonas savām flotēm, izņemot kuģus, kas zvejo ar riņķvadu, un lielus kuģus, kas zvejo ar pelaģiskām āķu jedām, dalībvalstis nosaka savos gada zvejas plānos.

18. pants

Izkraušanas pienākums

Šī nodaļa neskar ne Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantu, ne arī jebkādas tam piemērojamas atkāpes.

19. pants

Minimālais saglabāšanas references izmērs

1.   Ir aizliegts nozvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, pārvietot, izkraut, pārvadāt, uzglabāt, pārdot, izlikt vai piedāvāt pārdošanai zilās tunzivis, kuras sver mazāk par 30 kg vai kuru garums līdz astes spuras sazarojuma vietai ir mazāks par 115 cm, tostarp tās, kas gūtas kā piezveja vai atpūtas zvejā.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, zilās tunzivs minimālo saglabāšanas references izmēru 8 kg vai 75 cm (garums līdz astes spuras sazarojuma vietai) piemēro šādās zvejniecībās:

a)

zilās tunzivis, kas Atlantijas okeāna austrumu daļā nozvejotas ar laivām zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivām;

b)

zilās tunzivis, kuras mazu piekrastes kuģu flote Vidusjūrā nozvejojusi zvejniecībā, kurā svaigu zivju ieguvei izmanto laivas zvejai ar ēsmu, kuģus zvejai ar āķu jedām un rokas āķu rindām; un

c)

zilās tunzivis, kuras Horvātijas karoga kuģi Adrijas jūrā nozvejojuši audzēšanas vajadzībām.

3.   Īpaši nosacījumi, kas piemērojami 2. punktā minētajām atkāpēm, ir izklāstīti I pielikumā.

4.   Kuģiem, kas zvejo saskaņā ar I pielikuma 2. un 3. punktā minētajām atkāpēm, dalībvalstis izdod zvejas atļaujas. Attiecīgos kuģus norāda 26. pantā minētajā nozvejotājkuģu sarakstā.

5.   Zivis, kas mazākas par šajā pantā noteikto minimālo saglabāšanas references izmēru un izmestas nedzīvas, ieskaita attiecīgās dalībvalsts kvotā.

20. pants

Par minimālo saglabāšanas references izmēru mazāku īpatņu nejauša nozveja

1.   Atkāpjoties no 19. panta 1. punkta, visiem nozvejotājkuģiem un krātiņveida lamatām, ar ko tiek aktīvi zvejotas zilās tunzivis, ir atļauta nejauša nozveja ne vairāk kā 5 % apmērā, ko veido zilās tunzivis, kuru svars ir 8–30 kg vai garums līdz astes spuras sazarojuma vietai ir 75–115 cm.

2.   Šā panta 1. punktā minētos 5 % aprēķina, pamatojoties uz zilās tunzivs kopējo nozveju, kas paturēta uz kuģa vai krātiņveida lamatās jebkurā laikā pēc katras zvejas operācijas.

3.   Nejaušu nozveju atvelk no tās dalībvalsts kvotas, kas atbildīga par nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām.

4.   Uz zilās tunzivs nejaušu nozveju, ko veido par minimālo saglabāšanas references izmēru mazāki īpatņi, attiecas 31., 33., 34. un 35. pants.

21. pants

Piezveja

1.   Katra dalībvalsts paredz zilās tunzivs piezveju savas kvotas robežās un Komisiju par to informē tad, kad iesniedz savu zvejas plānu.

2.   Atļauto piezvejas apjomu, kas nepārsniedz 20 % no kopējās uz kuģa esošās nozvejas katra zvejas reisa beigās, un metodiku, kas izmantota, lai aprēķinātu šo piezveju attiecībā pret kopējo uz kuģa esošo nozveju, skaidri nosaka 11. pantā minētajā gada zvejas plānā. Piezvejas procentuālo daļu drīkst aprēķināt svara vai īpatņu skaita izteiksmē. Aprēķinu īpatņu skaita izteiksmē piemēro tikai tunzivīm un tunzivjveidīgajām zivīm, ko pārvalda ICCAT. Atļauto piezvejas līmeni mazu piekrastes kuģu flotei drīkst aprēķināt reizi gadā.

3.   Visu nedzīvu zilo tunzivju piezveju, kas paturēta uz kuģa vai izmesta, atvelk no karoga dalībvalsts kvotas un saskaņā ar 31. un 32. pantu reģistrē un ziņo par to Komisijai.

4.   Attiecībā uz dalībvalstīm, kam nav zilās tunzivs kvotas, attiecīgās piezvejas atvelk no Savienības zilās tunzivs īpašās piezvejas kvotas, kas noteikta saskaņā ar LESD 43. panta 3. punktu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. pantu.

5.   Ja dalībvalstij iedalītā kopējā kvota ir pilnībā apgūta, tās karoga kuģiem jebkādu zilo tunzivju nozvejošana nav atļauta, un minētā dalībvalsts veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu piezvejā gūto zilo tunzivju atbrīvošanu. Ja konkrētā Savienības zilo tunzivju piezvejas kvota, kas noteikta saskaņā ar LESD 43. panta 3. punktu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. pantu, ir pilnībā apgūta, kuģiem, kuri kuģo ar tādu dalībvalstu karogu, kurām nav zilo tunzivju kvotas, nav atļauts zvejot zilās tunzivis, un minētās dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu piezvejā gūto zilo tunzivju atbrīvošanu. Minētajos gadījumos nedzīvu zilo tunzivju apstrāde un tirdzniecība ir aizliegta, un visas nozvejas tiek reģistrētas. Informāciju par nedzīvu zilo tunzivju piezvejas apjomu dalībvalstis katru gadu paziņo Komisijai, kas minēto informāciju nosūta ICCAT sekretariātam.

6.   Lai kontroles iestādes varētu uzraudzīt šā panta ievērošanu, kuģi, kas zilās tunzivis nezvejo aktīvi, jebkādus uz kuģa paturētos zilās tunzivs daudzumus skaidri nodala no citām sugām. Minētās piezvejas drīkst laist tirgū, ja vien tām ir dots līdzi e-BCD.

22. pants

Gaisa transportlīdzekļu izmantošana

Zilo tunzivju meklēšanā ir aizliegts izmantot gaisa transportlīdzekļus, to vidū gaisa kuģus, helikopterus vai jebkāda veida bezpilota gaisa kuģus.

IV NODAĻA

Atpūtas zveja

23. pants

Īpaša kvota atpūtas zvejai

1.   Katra dalībvalsts, kam ir zilās tunzivs kvota, atpūtas zveju regulē, iedalot īpašu kvotu minētās zvejas vajadzībām. Iedalot šādu kvotu, ņem vērā iespējamas nedzīvas zilās tunzivis, tai skaitā tās, kas gūtas nozvejā ar atbrīvošanu. Par atpūtas zvejai iedalītajām kvotām dalībvalstis Komisiju informē tad, kad tās iesniedz savus zvejas plānus.

2.   Par nedzīvu zilo tunzivju nozvejām ziņo, un tās ieskaita dalībvalsts kvotā.

24. pants

Īpaši atpūtas zvejas nosacījumi

1.   Katra dalībvalsts, kas ir piešķīrusi zilās tunzivs kvotu atpūtas zvejai, regulē atpūtas zveju, izdodot kuģiem zvejas atļaujas atpūtas zvejas vajadzībām. Pēc ICCAT pieprasījuma dalībvalstis dara Komisijai pieejamu sarakstu ar atpūtas kuģiem, kam piešķirta zilās tunzivs zvejas atļauja. Komisija minēto sarakstu pārsūta ICCAT. Sarakstā par katru kuģi iekļauj šādu informāciju:

a)

kuģa vārds;

b)

reģistrācijas numurs;

c)

ICCAT reģistra numurs (ja ir);

d)

jebkāds iepriekšējais vārds; un

e)

īpašnieka un operatora vārds vai nosaukums, adrese.

2.   Atpūtas zvejā vienam kuģim ir aizliegts nozvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut vairāk par vienu zilo tunzivi dienā.

3.   Atpūtas zvejā nozvejotu zilo tunzivju tirdzniecība ir aizliegta.

4.   Katra dalībvalsts reģistrē atpūtas zvejā gūtās nozvejas datus, kas ietver katras nozvejotās zilās tunzivs svaru un, ja iespējams, garumu, un datus par iepriekšējo gadu katru gadu paziņo Komisijai līdz 30. jūnijam. Komisija minēto informāciju pārsūta ICCAT sekretariātam.

5.   Katra dalībvalsts veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai pēc iespējas lielākā mērā nodrošinātu atpūtas zvejā nozvejotu dzīvu zilo tunzivju, jo īpaši to mazuļu, atbrīvošanu. Visas izkrautās zilās tunzivis ir nesadalītas, atžaunotas un/vai ķidātas.

25. pants

Nozveja, iezīmēšana un atbrīvošana

1.   Atkāpjoties no 23. panta 1. punkta, dalībvalstis, kas atļauj nozveju ar atbrīvošanu, ko Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā veic vienīgi sporta zvejas kuģi, drīkst ierobežotam skaitam sporta zvejas kuģu atļaut zilo tunzivju nozveju ar iezīmēšanu un atbrīvošanu, bet īpaša kvota tiem nav jāiedala. Šādi kuģi darbojas saskaņā ar pētniecības institūta zinātnisku projektu, kas iekļauts zinātniskās pētniecības programmā. Projekta rezultātus paziņo attiecīgajām karoga dalībvalsts iestādēm.

2.   Kuģus, kas veic zinātnisko pētniecību saskaņā ar ICCAT zilās tunzivs pētniecības programmu, neuzskata par tādiem, kas veic pie 1. punktā minētās “nozvejas ar iezīmēšanu un atbrīvošanu” piederošas darbības.

3.   Dalībvalstis, kas atļauj pie “nozvejas ar iezīmēšanu un atbrīvošanu” piederošas darbības:

a)

kā 12. un 15. pantā minēto zvejas un inspekcijas plānu neatņemamu daļu iesniedz minēto darbību un tām piemērojamo pasākumu aprakstu;

b)

cieši uzrauga attiecīgo kuģu darbības, lai nodrošinātu to atbilstību šai regulai;

c)

lai garantētu īpatņu augstu izdzīvošanas rādītāju, nodrošina, ka iezīmēšanas un atbrīvošanas operācijas veic apmācīts personāls; un

d)

katru gadu līdz 30. jūnijam iesniedz Komisijai gada ziņojumu par veiktajām zinātniskajām darbībām. Komisija ziņojumu pārsūta ICCAT sekretariātam 60 dienas pirms SCRS nākamā gada sanāksmes.

4.   Ziņo par visām zilajām tunzivīm, kas pie “nozvejas ar iezīmēšanu un atbrīvošanu” piederošu darbību laikā nobeidzas, un tās atvelk no karoga dalībvalsts kvotas.

V NODAĻA

Kontroles pasākumi

1 Iedaļa

Kuģu un krātiņveida lamatu saraksti un reģistri

26. pants

Kuģu saraksti un reģistri

1.   Katru gadu vienu mēnesi pirms atļaujas derīguma termiņa sākuma dalībvalstis formātā, kāds noteikts ICCAT Datu un informācijas iesniegšanas vadlīniju jaunākajā redakcijā, iesniedz Komisijai šādus kuģu sarakstus:

a)

saraksts ar visiem nozvejotājkuģiem, kam atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis; un

b)

saraksts ar visiem citiem zvejas kuģiem, ko izmanto zilās tunzivs resursu komerciālā apgūšanā.

Lai minētos kuģus varētu iekļaut ICCAT atļauju saņēmušo kuģu reģistrā un attiecīgā gadījumā ICCAT reģistrā ar kuģiem, kuru lielākais garums ir 20 metri vai vairāk un kuriem atļauts darboties konvencijas apgabalā, Komisija 15 dienas pirms zvejas darbības sākšanas pārsūta minēto informāciju ICCAT sekretariātam.

2.   Kalendārā gada laikā zvejas kuģis drīkst būt iekļauts abos 1. punktā minētajos sarakstos ar noteikumu, ka tas abos sarakstos nav iekļauts vienlaicīgi.

3.   Informācijā par 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem kuģiem norāda kuģa vārdu un Savienības flotes reģistra numuru (CFR), kas definēts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2017/218 (20) I pielikumā.

4.   Komisija nepieņem 1. punktā minētos sarakstus, kas iesniegti ar atpakaļejošu spēku.

5.   Vēlākas izmaiņas, kas kalendārā gada laikā tiek izdarītas 1. punktā minētajos sarakstos, tiek pieņemtas tikai tad, ja paziņotais zvejas kuģis nevar piedalīties zvejniecībā pamatotu ekspluatācijas apstākļu vai force majeure dēļ. Šādos apstākļos attiecīgā dalībvalsts par minēto faktu nekavējoties informē Komisiju un sniedz:

a)

pilnīgas ziņas par zvejas kuģi vai kuģiem, ar ko paredzēts aizstāt minēto zvejas kuģi; un

b)

izsmeļošu skaidrojumu par aizstāšanas iemeslu un attiecīgus papildu pierādījumus vai izziņas.

6.   Saskaņā ar Regulas (ES) 2017/2403 7. panta 6. punktu Komisija, ja vajadzīgs, gada laikā groza šā panta 1. punktā minēto informāciju par kuģiem, iesniedzot atjauninātu informāciju ICCAT sekretariātam.

27. pants

Kuģu zvejas atļaujas

1.   Kuģiem, kas iekļauti vienā no 26. panta 1. un 5. punktā minētajiem sarakstiem, dalībvalstis izdod zvejas atļaujas. Zvejas atļaujās norāda vismaz VII pielikumā noteikto informāciju, un tās tiek izdotas minētajā pielikumā noteiktajā formātā. Dalībvalstis nodrošina to, ka zvejas atļaujā iekļautā informācija ir pareiza un atbilst šai regulai.

2.   Neskarot 21. panta 6. punktu, uzskata, ka Savienības zvejas kuģiem, kas nav iekļauti 26. panta 1. punktā minētajos ICCAT reģistros, nav atļauts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, pārvadāt, pārvietot, apstrādāt vai izkraut zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā.

3.   Kad kuģim iedalītā individuālā kvota tiek pilnībā apgūta, karoga dalībvalsts atsauc kuģim izdoto zilās tunzivs zvejas atļauju un drīkst pieprasīt kuģim nekavējoties doties uz tās apstiprinātu ostu.

28. pants

Tādu krātiņveida lamatu saraksti un reģistri, ar ko atļauts zvejot zilās tunzivis

1.   Kā daļu no saviem zvejas plāniem katra dalībvalsts iesniedz Komisijai sarakstu ar krātiņveida lamatām, ar ko atļauts zvejot zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā. Lai minētās krātiņveida lamatas varētu tikt iekļautas ICCAT reģistrā ar krātiņveida lamatām, ar ko atļauts zvejot zilās tunzivis, Komisija minēto informāciju pārsūta ICCAT sekretariātam.

2.   Krātiņveida lamatām, kas iekļautas 1. punktā minētajā sarakstā, dalībvalstis izdod zvejas atļaujas. Zvejas atļaujas satur vismaz VII pielikumā noteikto informāciju un ir minētajā pielikumā noteiktajā formātā. Dalībvalstis nodrošina to, ka zvejas atļaujā iekļautā informācija ir pareiza un atbilst šai regulai.

3.   Savienības krātiņveida lamatas, kas nav iekļautas ICCAT reģistrā ar krātiņveida lamatām, ar ko atļauts zvejot zilās tunzivis, neuzskata par tādām, ar ko atļauts zvejot zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā. Paturēt uz kuģa, pārvietot, ievietot sprostos vai izkraut ar minētajām krātiņveida lamatām nozvejotas zilās tunzivis ir aizliegts.

4.   Kad krātiņveida lamatām iedalītā kvota tiek uzskatīta par pilnībā apgūtu, karoga dalībvalsts atsauc tām izdoto zilās tunzivs zvejas atļauju.

29. pants

Informācija par zvejas darbībām

1.   Katru gadu līdz 15. jūlijam katra dalībvalsts iesniedz Komisijai detalizētu informāciju par zilās tunzivs nozvejām, kas iepriekšējā gadā gūtas Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā. Minēto informāciju Komisija katru gadu līdz 31. jūlijam pārsūta ICCAT sekretariātam. Šajā informācijā iekļauj:

a)

katra nozvejotājkuģa vārdu un ICCAT numuru;

b)

katra nozvejotājkuģa atļaujas derīguma termiņu;

c)

katra nozvejotājkuģa kopējo nozveju, t. sk. nulles apjoma nozveju, visā atļaujas derīguma termiņā;

d)

kopējo dienu skaitu, ko katrs nozvejotājkuģis atļaujas derīguma termiņā ir zvejojis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā; un

e)

kopējo nozveju, kas gūta ārpus atļaujas derīguma termiņa (piezveja).

2.   Par dalībvalstu karoga zvejas kuģiem, kuriem nebija atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, bet kuri zilās tunzivis guvuši piezvejā, dalībvalstis iesniedz Komisijai šādu informāciju:

a)

kuģa vārds un ICCAT numurs vai, ja kuģis ICCAT nav reģistrēts, kuģa numurs valsts reģistrā; un

b)

zilās tunzivs kopējā nozveja.

3.   Katra dalībvalsts iesniedz Komisijai visu informāciju par visiem kuģiem, kas 1. un 2. punktā nav ietverti, bet par kuriem zināms vai domājams, ka tie ir zvejojuši zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā. Tiklīdz šāda informācija ir pieejama, Komisija to pārsūta ICCAT sekretariātam.

30. pants

Kopīgas zvejas operācijas

1.   Jebkāda kopīga zilās tunzivs zvejas operācija ir atļauta tikai tad, ja līdzdalīgie kuģi ir saņēmuši savas karoga dalībvalsts atļauju. Lai saņemtu atļauju, katram kuģim, kas zvejo ar riņķvadu, jābūt aprīkotam zilās tunzivs zvejai, jābūt individuālai kvotai un jāizpilda 32. pantā noteiktie ziņošanas pienākumi.

2.   Kvota, kas iedalīta kopīgai zvejas operācijai, ir vienāda ar to kvotu summu, kuras iedalītas līdzdalīgajiem kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu.

3.   Savienības kuģi, kas zvejo ar riņķvadu, neiesaistās kopīgās zvejas operācijās ar citu Pušu kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu.

4.   Veidlapa pieteikumam uz atļauju piedalīties kopīgā zvejas operācijā ir noteikta IV pielikumā. Katra dalībvalsts veic pasākumus, kuri vajadzīgi, lai no saviem kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu un piedalās kopīgā zvejas operācijā, saņemtu šādu informāciju:

a)

prasītais kopīgas zvejas operācijas atļaujas derīguma termiņš;

b)

iesaistīto operatoru identitāte;

c)

kuģu individuālās kvotas;

d)

princips, ko izmanto attiecīgo nozveju sadalīšanai starp kuģiem; un

e)

informācija par galamērķa zivaudzētavām.

5.   Vismaz 10 dienas pirms kopīgās zvejas operācijas sākuma katra dalībvalsts iesniedz Komisijai 4. punktā minēto informāciju IV pielikumā noteiktajā formā. Komisija vismaz 5 dienas pirms zvejas operācijas sākuma pārsūta minēto informāciju ICCAT sekretariātam un to citu kopīgajā zvejas operācijā līdzdalīgo zvejas kuģu karoga dalībvalstij.

6.   Force majeure gadījumā 5. punktā noteiktos termiņus nepiemēro informācijai par galamērķa zivaudzētavām. Šādos gadījumos dalībvalstis, tiklīdz tas iespējams, iesniedz Komisijai minētās informācijas atjauninājumu kopā ar force majeure notikumu aprakstu. Komisija minēto informāciju pārsūta ICCAT sekretariātam.

2. Iedaļa

Nozvejas reģistrēšana

31. pants

Reģistrēšanas prasības

1.   Savienības nozvejotājkuģu kapteiņi kārto kuģa operāciju zvejas žurnālu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14., 15., 23. un 24. pantu un šīs regulas II pielikuma A iedaļu.

2.   Savienības velkoņu, palīgkuģu un apstrādes kuģu kapteiņi reģistrē savas darbības saskaņā ar II pielikuma B, C un D iedaļā noteiktajām prasībām.

32. pants

Nozvejas ziņojumi, ko nosūta kapteiņi un krātiņveida lamatu operatori

1.   Aktīvi zvejojošo Savienības nozvejotājkuģu kapteiņi visā periodā, kurā tiem atļauts zvejot zilās tunzivis, katru dienu savai karoga dalībvalstij nosūta nozvejas ziņojumus. Minētie ziņojumi nav obligāti kuģiem, kas atrodas ostā, izņemot gadījumus, kad tie iesaistījušies kopīgā zvejas operācijā. Ziņojumos iekļauj datus no zvejas žurnāliem un norāda datumu, laiku, vietu (ģeogrāfiskais platums un garums) un konvencijas apgabalā nozvejotu zilo tunzivju svaru un skaitu, arī zivis, kas atbrīvotas un izmestas nedzīvas. Ziņojumus kapteiņi nosūta III pielikumā noteiktajā vai dalībvalstu prasītajā formātā.

2.   Ar riņķvadu zvejojošu kuģu kapteiņi 1. punktā minētos dienas nozvejas ziņojumus sagatavo par katru zvejas operāciju, arī par operācijām, kurās nozvejas apjoms bijis nulle. Kuģa kapteinis vai viņa pilnvarotie pārstāvji ziņojumus par iepriekšējo dienu savai karoga dalībvalstij nosūta līdz plkst. 9.00 (GMT).

3.   Tādu krātiņveida lamatu operatori vai viņu pilnvarotie pārstāvji, ar kurām tiek aktīvi zvejotas zilās tunzivis, sagatavo dienas ziņojumus un reizi 48 stundās tos nosūta to karoga dalībvalstīm visā periodā, kurā ar attiecīgajām krātiņveida lamatām atļauts zvejot zilās tunzivis. Minētajos ziņojumos iekļauj krātiņveida lamatu numuru ICCAT reģistrā, nozvejas datumu un laiku, nozvejoto zilo tunzivju svaru un skaitu, tostarp nulles apjoma nozvejas, un zivis, kas atbrīvotas un izmestas nedzīvas. Minēto informāciju tie nosūta III pielikumā noteiktajā formātā.

4.   Tādu nozvejotājkuģu kapteiņi, kas nezvejo ar riņķvadu, 1. punktā minētos ziņojumus par iepriekšējo nedēļu, kura beidzas svētdienā, savai karoga dalībvalstij nosūta līdz otrdienas plkst. 12.00 (GMT).

3. Iedaļa

Izkraušana un pārkraušana citā kuģī

33. pants

Apstiprinātās ostas

1.   Katra dalībvalsts, kurai iedalīta zilās tunzivs kvota, apstiprina ostas, kurās atļautas zilās tunzivs izkraušanas vai citā kuģī pārkraušanas operācijas. Informāciju par apstiprinātajām ostām iekļauj 11. pantā minētajā gada zvejas plānā. Par visiem grozījumiem informācijā par apstiprinātajām ostām dalībvalstis nekavējoties informē Komisiju. Komisija minēto informāciju nekavējoties paziņo ICCAT sekretariātam.

2.   Lai ostu noteiktu par apstiprinātu ostu, ostas dalībvalsts nodrošina šādu nosacījumu izpildi:

a)

ir noteikts izkraušanas un citā kuģī pārkraušanas laiks;

b)

ir noteiktas izkraušanas un citā kuģī pārkraušanas vietas; un

c)

ir iedibinātas inspekcijas un pārraudzības procedūras, kas nodrošina, ka inspekcijas aptver visus izkraušanas un citā kuģī pārkraušanas laikus un visas izkraušanas un citā kuģī pārkraušanas vietas saskaņā ar 35. pantu.

3.   No nozvejotājkuģiem, kā arī no apstrādes kuģiem un palīgkuģiem jebkādu daudzumu Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā nozvejotu zilo tunzivju ir aizliegts izkraut vai pārkraut citā kuģī jebkādā citā vietā, kas nav Pušu un dalībvalstu apstiprinātās ostas. Nedzīvas zilās tunzivis, kas iegūtas no krātiņveida lamatām vai sprosta, izņēmuma kārtā drīkst ar palīgkuģi transportēt uz apstrādes kuģi, ciktāl šāda transportēšana notiek kontroles iestādes klātbūtnē.

34. pants

Iepriekšējs paziņojums par izkraušanu

1.   Tādu Savienības zvejas kuģu kapteiņiem, kuru lielākais garums ir 12 metri vai vairāk un kuri iekļauti 26. pantā minētajā kuģu sarakstā, piemēro Regulas (EK) Nr. 1224/2009 17. pantu. Regulas (EK) Nr. 1224/2009 17. pantā paredzēto iepriekšējo paziņojumu nosūta tās dalībvalsts (arī karoga dalībvalsts) vai Puses kompetentajai iestādei, kuras ostas vai izkraušanas iekārtas tie vēlas izmantot.

2.   Vismaz četras stundas pirms aplēstā ostā ierašanās laika tādu Savienības zvejas kuģu, kuru lielākais garums ir mazāks par 12 metriem, tostarp 26. pantā minētajā kuģu sarakstā iekļautu apstrādes kuģu un palīgkuģu, kapteiņi vai šādu kuģu pārstāvji tās dalībvalsts (arī karoga dalībvalsts) vai Puses kompetentajai iestādei, kuras ostas vai izkraušanas iekārtas tie vēlas izmantot, paziņo vismaz šādu informāciju:

a)

aplēstais ierašanās laiks;

b)

aplēstais zilo tunzivju daudzums, kas paturēts uz kuģa;

c)

informācija par ģeogrāfisko apgabalu, kurā gūtas nozvejas;

d)

zvejas kuģu ārējās identifikācijas numurs un vārds.

3.   Ja dalībvalstīm saskaņā ar piemērojamiem Savienības tiesību aktiem ir atļauts piemērot īsāku paziņošanas termiņu nekā četras stundas pirms aplēstā ierašanās laika, uz kuģa paturētā zilo tunzivju daudzuma aplēses drīkst paziņot piemērojamajā laikā, kad nosūtāms iepriekšējs paziņojums par ierašanos. Ja zvejas vietas atrodas mazāk nekā četru stundu brauciena attālumā no ostas, uz kuģa paturētā zilo tunzivju daudzuma aplēses drīkst mainīt jebkurā laikā pirms ierašanās.

4.   Ostas dalībvalsts iestādes kārto uzskaiti par visiem kārtējā gada iepriekšējiem paziņojumiem.

5.   Ostas dalībvalsts attiecīgās kontroles iestādes kontrolē visus izkrāvumus Savienībā un inspicē to procentuālo daļu, kas noteikta, pamatojoties uz riska novērtēšanas sistēmu, kurā ņem vērā kvotas, flotes lielumu un zvejas piepūli. Pilnīgas ziņas par šādu kontroles sistēmu, ko pieņēmusi katra dalībvalsts, izklāsta 14. pantā minētajā gada inspekcijas plānā.

6.   Savienības nozvejotājkuģa kapteiņi neatkarīgi no kuģa lielākā garuma 48 stundu laikā pēc izkraušanas pabeigšanas iesniedz izkraušanas deklarāciju tās dalībvalsts vai Puses kompetentajām iestādēm, kurā notikusi izkraušana, un savai karoga dalībvalstij. Savienības nozvejotājkuģa kapteinis ir atbildīgs par deklarācijas pilnīgumu un pareizību un apliecina to. Izkraušanas deklarācijā obligāti norāda vismaz izkrautos zilo tunzivju daudzumus un apgabalu, kurā tās nozvejotas. Visas izkrautās nozvejas nosver. Ostas dalībvalsts 48 stundu laikā pēc izkraušanas pabeigšanas nosūta karoga dalībvalsts vai Puses iestādēm reģistrētos izkraušanas datus.

35. pants

Pārkraušana citā kuģī

1.   Savienības zvejas kuģiem, uz kuriem ir zilās tunzivis, vai trešo valstu kuģiem, kas atrodas Savienības ūdeņos, ir aizliegts jebkādos apstākļos jūrā veikt pārkraušanu citā kuģī.

2.   Neskarot Regulas (ES) 2017/2107 52. panta 2. un 3. punktu, 54. un 57. pantu, zvejas kuģi zilās tunzivs nozvejas citā kuģī pārkrauj tikai apstiprinātās ostās, kas minētas šīs regulas 33. pantā.

3.   Saņēmēja zvejas kuģa kapteinis vai kapteiņa pārstāvis vismaz 72 stundas pirms aplēstā ostā ierašanās laika sniedz attiecīgajām ostas valsts iestādēm informāciju, kas uzskaitīta V pielikumā iekļautajā pārkraušanas deklarācijas veidnē. Jebkādai pārkraušanai citā kuģī ir vajadzīga attiecīgā pārkrāvēja zvejas kuģa karoga dalībvalsts vai karoga Puses iepriekšēja atļauja. Turklāt pārkrāvējkuģa kapteinis citā kuģī pārkraušanas laikā informē savu karoga dalībvalsti vai Pusi par V pielikumā prasītajiem datumiem.

4.   Ostas dalībvalsts inspicē saņēmējkuģi, tiklīdz tas ieradies, un pārbauda daudzumus un dokumentāciju, kas saistīta ar pārkraušanas citā kuģī operāciju.

5.   Pārkraušanas operācijās iesaistītie Savienības zvejas kuģu kapteiņi 15 dienu laikā pēc pārkraušanas citā kuģī pabeigšanas aizpilda un nosūta savai karoga dalībvalstij ICCAT pārkraušanas deklarāciju. Pārkrāvēju zvejas kuģu kapteiņi aizpilda ICCAT pārkraušanas deklarāciju saskaņā ar V pielikumu. Lai atvieglotu pārkraušanas deklarācijā iekļauto datu kontrolpārbaudi, tajā iekļauj e-BCD atsauces numuru.

6.   Ostas dalībvalsts 5 dienu laikā pēc citā kuģī pārkraušanas pabeigšanas nosūta pārkrāvēja zvejas kuģa karoga dalībvalsts vai Puses iestādei par pārkraušanu citā kuģī reģistrētos datus.

7.   Apstiprinātās ostas dalībvalsts kompetentās iestādes inspicē visas pārkraušanas citā kuģī.

4. Iedaļa

Ziņošanas pienākumi

36. pants

Nedēļas ziņojumi par daudzumiem

Katra dalībvalsts iesniedz Komisijai nedēļas nozvejas ziņojumus. Minētajos ziņojumos norāda 32. pantā prasītos datus par krātiņveida lamatām, kuģiem zvejai ar riņķvadu un citiem nozvejotājkuģiem. Informāciju norāda sadalījumā pa zvejas rīku tipiem. Komisija minēto informāciju tūlīt pārsūta ICCAT sekretariātam.

37. pants

Informācija par kvotas pilnīgu apguvi

1.   Papildus Regulas (EK) Nr. 1224/2009 34. panta noteikumu ievērošanai katra dalībvalsts informē Komisiju, kad tiek uzskatīts, ka zvejas rīka grupai iedalītās kvotas apguve ir sasniegusi 80 %.

2.   Papildus Regulas (EK) Nr. 1224/2009 35. panta noteikumu ievērošanai katra dalībvalsts informē Komisiju, kad tiek uzskatīts, ka zvejas rīka grupai, kopīgai zvejas operācijai vai kuģim, kas zvejo ar riņķvadu, iedalītā kvota ir pilnībā apgūta. Minētajai informācijai pievieno oficiālu dokumentāciju, kas apliecina zvejas apturēšanu vai rīkojumu doties atpakaļ uz ostu, kuru dalībvalsts izdevusi attiecībā uz floti, zvejas rīka grupu, kopīgo zvejas operāciju vai kuģiem, kam ir individuāla kvota, un kurā skaidri norādīts apturēšanas datums un laiks.

3.   Komisija informē ICCAT sekretariātu par datumu, kad Savienības zilās tunzivs kvota ir pilnībā apgūta.

5. Iedaļa

Novērotāju programmas

38. pants

Nacionālo novērotāju programma

1.   Katra dalībvalsts nodrošina, ka nacionālie novērotāji, kam izdots oficiāls identifikācijas dokuments un kas norīkoti uz zvejas kuģiem un krātiņveida lamatām, kuri aktīvi darbojas zilās tunzivs zvejniecībā, tiek izvietoti tā, lai aptvertu vismaz:

a)

20 % aktīvi izmantoto pelaģisko traleru (garums virs 15 metriem);

b)

20 % aktīvi izmantoto kuģu, kas zvejo ar āķu jedām (garums virs 15 metriem);

c)

20 % aktīvi izmantoto laivu zvejai ar ēsmu (garums virs 15 metriem);

d)

100 % velkoņu;

e)

100 % ieguves operāciju no krātiņveida lamatām.

Dalībvalstis, kurām ir mazāk nekā pieci nozvejotājkuģi, kas pieder pie pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā uzskaitītajām kategorijām un kam atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis, nodrošina, ka nacionālie novērotāji tiek izvietoti tā, lai aptvertu vismaz 20 % laika, kad kuģi aktīvi darbojas zilās tunzivs zvejniecībā.

2.   Nacionālajam novērotājam jo īpaši ir šādi uzdevumi:

a)

uzraudzīt zvejas kuģu un krātiņveida lamatu atbilstību šai regulai;

b)

reģistrēt zvejas darbību un ziņot par to, ietverot šādu informāciju:

i)

nozvejas apjoms (ieskaitot piezveju) un rīcība ar nozveju (zivis paturētas uz kuģa, izmestas nedzīvas vai dzīvas);

ii)

nozvejas apgabala ģeogrāfiskais platums un garums;

iii)

zvejas piepūles mērs (piemēram, iemetienu skaits, āķu skaits), kas definēts ICCAT“Dažādu zvejas rīku izmantošanas praktiskajā rokasgrāmatā”;

iv)

nozvejas datums;

c)

verificēt kuģa žurnālā izdarītos ierakstus;

d)

pamanīt un reģistrēt kuģus, kuri, iespējams, zvejo, pārkāpjot ICCAT saglabāšanas pasākumus.

3.   Papildus 2. punktā minētajiem uzdevumiem nacionālie novērotāji veic zinātnisko darbu, tostarp vajadzīgo datu vākšanu, pamatojoties uz SCRS vadlīnijām.

4.   Datus un informāciju, kas savākta katras dalībvalsts novērotāju programmā, nodod Komisijai. Komisija minētos datus un minēto informāciju pārsūta attiecīgi SCRS vai ICCAT sekretariātam.

5.   Šā panta 1. līdz 3. punkta piemērošanas vajadzībām katra dalībvalsts nodrošina:

a)

reprezentatīvu temporālo un telpisko aptvērumu, kurā ņemtas vērā flotu un zvejniecību īpašības, lai garantētu, ka Komisija saņem pietiekamus un atbilstošus datus un informāciju par nozveju, zvejas piepūli un citiem zinātniskiem un pārvaldības aspektiem;

b)

stingrus datu vākšanas protokolus;

c)

to, ka novērotāji pirms izvietošanas ir pienācīgi apmācīti un apstiprināti;

d)

iespēju robežās – to, ka kuģu un krātiņveida lamatu operācijas konvencijas apgabalā tiek traucētas minimāli.

39. pants

ICCAT reģionālo novērotāju programma

1.   Dalībvalstis nodrošina šajā pantā un VIII pielikumā izklāstītās ICCAT reģionālo novērotāju programmas faktisku īstenošanu.

2.   Dalībvalstis nodrošina ICCAT reģionālā novērotāja klātbūtni:

a)

uz visiem kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu un kam atļauts zvejot zilās tunzivis;

b)

ikreiz, kad notiek zilo tunzivju pārvietošana no kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu;

c)

ikreiz, kad notiek zilo tunzivju pārvietošana no krātiņveida lamatām uz pārvadāšanas sprostiem;

d)

ikreiz, kad notiek zilo tunzivju pārvietošana no vienas zivaudzētavas uz citu;

e)

ikreiz, kad notiek zilo tunzivju ievietošana sprostos zivaudzētavās;

f)

ikreiz, kad notiek zilo tunzivju ieguve zivaudzētavās;

g)

laikā, kad zilās tunzivis no audzēšanas sprostiem tiek atlaistas jūrā.

3.   Kuģiem, kuri zvejo ar riņķvadu un uz kuriem nav ICCAT reģionālā novērotāja, nav atļauts zvejot zilās tunzivis.

4.   Dalībvalstis nodrošina, ka uz katru zivaudzētavu tiek norīkots viens ICCAT reģionālais novērotājs uz visu sprostā ievietošanas operāciju periodu. Force majeure gadījumā un pēc tam, kad zivaudzētavas dalībvalsts kompetentās iestādes ir apstiprinājušas force majeure apstākļus, ICCAT reģionālo novērotāju drīkst norīkot uz vairāk nekā vienu zivaudzētavu, lai garantētu audzēšanas operāciju nepārtrauktību, ja ir nodrošināta pienācīga novērotāja uzdevumu izpilde. Tomēr par zivaudzētavām atbildīgā dalībvalsts nekavējoties pieprasa papildu reģionālā novērotāja norīkošanu.

5.    ICCAT reģionālo novērotāju uzdevumi jo īpaši ir šādi:

a)

novērot un uzraudzīt zvejas un audzēšanas operācijas saskaņā ar attiecīgajiem ICCAT saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, arī izmantojot piekļuvi materiālam, kas ar stereoskopisko kameru uzfilmēts sprostos ievietošanas laikā un dod iespēju izmērīt garumu un aplēst atbilstošo svaru;

b)

parakstīt ITD un BCD, ja tajos ietvertā informācija ir saskanīga ar viņu novērojumiem. Pretējā gadījumā ICCAT reģionālais novērotājs ITD un BCD norāda savu klātbūtni un domstarpību iemeslus, konkrēti atsaucoties uz noteikumiem vai procedūrām, kas nav ievērotas;

c)

pamatojoties uz SCRS vadlīnijām, veikt zinātnisku darbu, arī paraugu vākšanu.

6.   Kapteiņi, apkalpe un zivaudzētavas, krātiņveida lamatu un kuģa operatori nekādā veidā nekavē, neiebiedē, netraucē vai neietekmē reģionālos novērotājus pienākumu izpildes laikā.

6. Iedaļa

Pārvietošanas operācijas

40. pants

Pārvietošanas atļauja

1.   Pirms ikvienas pārvietošanas operācijas tā nozvejotājkuģa vai velkoņa kapteinis vai kapteiņa pārstāvji vai tās zivaudzētavas vai krātiņveida lamatu operators, no kurām sākas pārvietošana, nosūta karoga dalībvalstij vai par zivaudzētavu vai krātiņveida lamatām atbildīgajai dalībvalstij iepriekšēju paziņojumu par pārvietošanu, kurā norādīts:

a)

nozvejotājkuģa vārds, zivaudzētavas vai krātiņveida lamatu nosaukums un ICCAT reģistra numurs;

b)

aplēstais pārvietošanas laiks;

c)

aplēstais pārvietojamo zilo tunzivju daudzums;

d)

informācija par pozīciju (ģeogrāfiskais platums/garums), kurā notiks pārvietošana, un sprostu identifikācijas numuri;

e)

attiecīgā gadījumā – velkoņa vārds, vilkto sprostu skaits un ICCAT reģistra numurs; un

f)

zilo tunzivju galamērķa osta, zivaudzētava vai sprosts.

2.   Šā panta 1. punkta piemērošanas vajadzībām dalībvalstis katram pārvadāšanas sprostam piešķir unikālu numuru. Ja, pārvietojot nozveju, kas atbilst vienai zvejas operācijai, ir jāizmanto vairāki pārvadāšanas sprosti, ir vajadzīga tikai viena ITD, bet ITD tiek ierakstīts katra izmantotā pārvadāšanas sprosta numurs un skaidri norādīts katrā sprostā pārvadāto zilo tunzivju daudzums.

3.   Sprostu numurus izdod saskaņā ar unikālu numerācijas sistēmu, kurā ietilpst vismaz trīsburtu kods, kas atbilst zivaudzētavas dalībvalstij, un tam sekojoši trīs cipari. Unikālie sprosta numuri ir pastāvīgi un nav nododami no viena sprosta citam.

4.   Dalībvalsts, kurai, ievērojot 1. punktu, ir nosūtīts paziņojums par pārvietošanu, katrai pārvietošanas operācijai piešķir atļaujas numuru, ko paziņo, attiecīgi, zvejas kuģa kapteinim vai krātiņveida lamatu vai zivaudzētavas operatoram. Atļaujas numurs ietver dalībvalsts trīsburtu kodu, četrus ciparus, kas norāda gadu, un trīs burtus, kas apzīmē atļauju (AUT) vai tās atteikumu (NEG), un tiem sekojošu kārtas numuru.

5.   Dalībvalsts, kurai, ievērojot 1. punktu, ir nosūtīts paziņojums par pārvietošanu, atļauj vai atsakās atļaut pārvietošanu 48 stundu laikā pēc tam, kad iesniegts iepriekšējs paziņojums par pārvietošanu. Bez iepriekš izdotas atļaujas pārvietošanas operāciju nesāk.

6.   Pārvietošanas atļauja neskar sprostos ievietošanas operācijas apstiprinājumu.

41. pants

Pārvietošanas atļaujas atteikums un zilo tunzivju atbrīvošana

1.   Dalībvalsts, kurai, ievērojot 40. panta 1. punktu, ir nosūtīts iepriekšējs paziņojums par pārvietošanu, atsakās atļaut pārvietošanu, ja, saņēmusi iepriekšēju paziņojumu par pārvietošanu, tā uzskata, ka:

a)

nozvejotājkuģim vai krātiņveida lamatām, ar ko atbilstīgi deklarācijai nozvejotas zivis, nav bijis pietiekamas kvotas;

b)

zivju daudzums nav bijis pienācīgi norādīts nozvejotājkuģa vai krātiņveida lamatu ziņojumā vai arī to nav bijis atļauts ievietot sprostos;

c)

nozvejotājkuģim, ar ko atbilstīgi deklarācijai nozvejotas zivis, nav bijis saskaņā ar 27. pantu izdotas derīgas atļaujas zvejot zilās tunzivis; vai

d)

velkonis, kas deklarēts pārvietoto zivju saņemšanai, nav reģistrēts 26. pantā minētajā ICCAT reģistrā, kurā reģistrēti citi zvejas kuģi, vai nav aprīkots ar pilnībā funkcionējošu VMS vai līdzvērtīgu lokalizācijas ierīci.

2.   Ja dalībvalsts, kurai, ievērojot 40. panta 1. punktu, ir nosūtīts paziņojums par pārvietošanu, atsakās atļaut pārvietošanu, tā nozvejotājkuģa vai velkoņa kapteinim vai krātiņveida lamatu vai zivaudzētavas operatoram tūlīt izdod atbrīvošanas rīkojumu, ar kuru tos informē, ka pārvietošana nav atļauta, un pieprasa tiem atbrīvot zivis jūrā saskaņā ar XII pielikumu.

3.   Ja laikā, kad notiek pārvadāšana uz zivaudzētavu, VMS darbībā rodas tehniska kļūme, velkoni aizstāj ar citu velkoni, kam ir pilnībā funkcionējoša VMS, vai pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā 72 stundu laikā pēc minētās tehniskās kļūmes uz tā uzstāda jaunu VMS darba kārtībā. Force majeure vai pamatotu ekspluatācijas ierobežojumu gadījumā minēto 72 stundu termiņu izņēmuma kārtā drīkst pagarināt. Par tehnisko kļūmi tūlīt paziņo Komisijai, kas par to informē ICCAT sekretariātu. No tehniskās kļūmes konstatēšanas brīža līdz tās novēršanai kapteinis vai kapteiņa pārstāvis ik pēc četrām stundām, izmantojot piemērotus telesakaru līdzekļus, paziņo karoga dalībvalsts kontroles iestādēm atjauninātas zvejas kuģa ģeogrāfiskās koordinātas.

42. pants

ICCAT pārvietošanas deklarācija

1.   Katras pārvietošanas operācijas beigās nozvejotājkuģu vai velkoņu kapteinis vai zivaudzētavas vai krātiņveida lamatu operators aizpilda un pārsūta atbildīgajai dalībvalstij ITD VI pielikumā noteiktajā formātā.

2.   ITD veidlapas numurē tās dalībvalsts iestādes, kas atbildīga par zvejas kuģi, zivaudzētavu vai krātiņveida lamatām, no kurām sākas pārvietošana. ITD veidlapas numurs sastāv no dalībvalsts trīsburtu koda, kam seko četri cipari, kuri apzīmē gadskaitli, un trīsciparu kārtas numurs, kam seko trīs burti “ITD” (MS-20**/xxx/ITD).

3.   ITD oriģinālu dod līdzi pārvietotajām zivīm. Deklarācijas kopiju patur nozvejotājkuģis vai krātiņveida lamatas un velkoņi.

4.   To kuģu kapteiņi, kas veic pārvietošanas operācijas, par savām darbībām ziņo saskaņā ar II pielikumu.

5.   Informāciju par nedzīvām zivīm reģistrē saskaņā ar XIII pielikumā izklāstītajām procedūrām.

43. pants

Monitorings ar videokameru

1.   Lai verificētu pārvietoto zivju skaitu, nozvejotājkuģa vai velkoņa kapteinis vai zivaudzētavas vai krātiņveida lamatu operators nodrošina pārvietošanas monitoringu ar ūdenī ievietotu videokameru. Videoierakstīšanu veic saskaņā ar X pielikumā izklāstītajiem minimālajiem standartiem un procedūrām.

2.   Ja SCRS prasa Komisijai iesniegt videoierakstu kopijas, dalībvalstis attiecīgās kopijas iesniedz Komisijai, kas tās nosūta SCRS.

44. pants

ICCAT reģionālo novērotāju veikta verifikācija un izmeklēšanas

1.    ICCAT reģionālie novērotāji, kas atrodas uz nozvejotājkuģa un pie krātiņveida lamatām, kā minēts 39. pantā un VIII pielikumā:

a)

reģistrē veiktās pārvietošanas darbības un ziņo par tām;

b)

novēro un aplēš pārvietotās nozvejas;

c)

verificē ierakstus, kas izdarīti 40. pantā minētajā iepriekšējā pārvietošanas atļaujā un 42. pantā minētajā ITD.

2.   Gadījumos, kad vai nu reģionālā novērotāja, attiecīgo kontroles iestāžu vai nozvejotājkuģa vai velkoņa kapteiņa vai krātiņveida lamatu vai zivaudzētavas operatora aplēses par sprostos ievietoto zilo tunzivju īpatņu skaitu atšķiras par vairāk nekā 10 %, atbildīgā dalībvalsts sāk izmeklēšanu. Šādu izmeklēšanu pabeidz pirms ievietošanas sprostos zivaudzētavā un katrā ziņā ne vēlāk kā 96 stundu laikā pēc izmeklēšanas sākšanas, izņemot force majeure gadījumus. Kamēr nav saņemti izmeklēšanas rezultāti, ievietošana sprostos netiek atļauta un attiecīgā BCD iedaļa par audzēšanu netiek validēta.

3.   Tomēr gadījumā, kad videoieraksts nav pietiekami kvalitatīvs vai skaidrs, lai aplēstu pārvietotos daudzumus, kuģa kapteinis vai zivaudzētavas vai krātiņveida lamatu operators drīkst prasīt atbildīgās dalībvalsts iestādēm atļauju veikt jaunu pārvietošanas operāciju un atbilstošo videoierakstu iesniegt reģionālajam novērotājam. Ja minētās brīvprātīgās kontrolpārvietošanas rezultāti nav apmierinoši, atbildīgā dalībvalsts sāk izmeklēšanu. Ja pēc minētās izmeklēšanas tiek apstiprināts, ka videoieraksta kvalitātes neļauj aplēst pārvietotos daudzumus, atbildīgās dalībvalsts kontroles iestādes pasūta vēl vienu kontrolpārvietošanas operāciju un atbilstošo videoierakstu iesniedz ICCAT reģionālajam novērotājam. Jaunas pārvietošanas veic kā kontrolpārvietošanas līdz brīdim, kad videoieraksta kvalitāte ļauj aplēst pārvietotos daudzumus.

4.   Neskarot inspektoru veiktās verifikācijas, ICCAT reģionālie novērotāji paraksta ITD tikai tad, ja viņu novērojumi atbilst ICCAT saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem un ja ITD norādītā informācija saskan ar viņu novērojumiem un ietver atbilstošu videoierakstu saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu. ICCAT novērotāji verificē arī to, vai ITD tiek nosūtīta attiecīgi velkoņa kapteinim, zivaudzētavas operatoram vai krātiņveida lamatu pārstāvim. Ja ICCAT novērotāji nepiekrīt ITD saturam, ICCAT novērotāji ITD un BCD norāda savu klātbūtni un domstarpību iemeslus, konkrēti atsaucoties uz noteikumiem vai procedūrām, kas nav ievērotas.

5.   Katras pārvietošanas operācijas beigās nozvejotājkuģu vai velkoņu kapteinis vai zivaudzētavas vai krātiņveida lamatu operatori aizpilda un nosūta atbildīgajai dalībvalstij ITD VI pielikumā noteiktajā formātā. Dalībvalstis ITD pārsūta Komisijai.

45. pants

Īstenošanas akti

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuri nosaka operāciju procedūras, kas vajadzīgas šīs iedaļas piemērošanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 68. pantā.

7. Iedaļa

Sprostos ievietošanas darbības

46. pants

Atļauja ievietot sprostos un iespējams atļaujas atteikums

1.   Pirms katras sprostos ievietošanas operācijas sākuma ir aizliegts pārvadāšanas sprostus noenkurot tuvāk par 0,5 jūras jūdzēm no audzēšanas iekārtām. Šajā nolūkā ģeogrāfiskās koordinātas, kas atbilst daudzstūrim, kurā atrodas zivaudzētava, norāda 15. pantā minētajos audzēšanas pārvaldības plānos.

2.   Pirms ikvienas sprostos ievietošanas operācijas par zivaudzētavu atbildīgā dalībvalsts pieprasa sprostos ievietošanas apstiprinājumu no dalībvalsts vai Puses, kas atbildīga par nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām, ar kurām nozvejotas sprostos ievietojamās zilās tunzivis.

3.   Par nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām atbildīgās dalībvalsts kompetentā iestāde atsakās apstiprināt ievietošanu sprostos, ja tā uzskata, ka:

a)

nozvejotājkuģim vai krātiņveida lamatām, ar ko nozvejotas zivis, nebija pietiekamas zilās tunzivs kvotas;

b)

zivju daudzums nav bijis pienācīgi norādīts nozvejotājkuģa vai krātiņveida lamatu ziņojumā; vai

c)

nozvejotājkuģim vai krātiņveida lamatām, ar ko atbilstīgi deklarācijai nozvejotas zivis, nav saskaņā ar 27. pantu izdotas derīgas atļaujas zvejot zilās tunzivis.

4.   Ja par nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām atbildīgā dalībvalsts atsakās apstiprināt ievietošanu sprostos, tā:

a)

informē par zivaudzētavu atbildīgās dalībvalsts vai Puses kompetento iestādi un

b)

pieprasa, lai kompetentā iestāde uzsāk nozveju izņemšanu un zivju atbrīvošanu jūrā.

5.   Ievietošanu sprostos nesāk bez apstiprinājuma, ko izdod vienas darbdienas laikā pēc pieprasījuma, kuru izteikusi par nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām atbildīgā dalībvalsts vai Puse vai par zivaudzētavu atbildīgā dalībvalsts, ja par to panākta vienošanās ar tās dalībvalsts vai Puses iestādēm, kas atbildīga par nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām. Ja par nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām atbildīgās dalībvalsts vai Puses iestāžu atbilde vienas darbdienas laikā netiek saņemta, sprostos ievietošanas operāciju drīkst atļaut par zivaudzētavu atbildīgās dalībvalsts kompetentās iestādes.

6.   Zivis katru gadu ievieto sprostos pirms 22. augusta, ja vien par zivaudzētavu atbildīgās dalībvalsts vai Puses kompetentās iestādes nenorāda pamatotus iemeslus, tostarp force majeure, kurus dara zināmus laikā, kad iesniedz ziņojumu par ievietošanu sprostos. Zivis nekādā gadījumā neievieto sprostos pēc kārtējā gada 7. septembra.

47. pants

Zilās tunzivs nozvejas dokumentēšana

1.   Par zivaudzētavām atbildīgajām dalībvalstīm ir aizliegts ievietot sprostos zilās tunzivis, kurām nav līdzi dokumentu, ko ICCAT pieprasījusi Regulā (ES) Nr. 640/2010 minētās nozvejas dokumentēšanas programmas satvarā. Dokumentācijai jābūt pareizai un pilnīgai, un to validē par nozvejotājkuģiem vai krātiņveida lamatām atbildīgā dalībvalsts vai Puse.

2.   Dalībvalstis zilās tunzivis neievieto zivaudzētavā, ko dalībvalsts vai Puse nav atļāvusi vai kas nav iekļauta ICCAT audzēšanas iekārtu reģistrā.

3.   Par zivaudzētavām atbildīgās dalībvalstis nodrošina, ka zilās tunzivs nozvejas tiek ievietotas atsevišķos sprostos vai sprostu grupās un nodalītas pēc izcelsmes karoga dalībvalsts vai Puses. Atkāpjoties no iepriekš minētā, ja zilās tunzivis tiek nozvejotas dažādu dalībvalstu kopīgā zvejas operācijā, par zivaudzētavām atbildīgās dalībvalstis nodrošina, ka zilās tunzivis tiek ievietotas atsevišķos sprostos vai sprostu grupās un nodalītas uz kopīgo zvejas operāciju un nozvejas gada pamata.

48. pants

Inspekcijas

Par zivaudzētavām atbildīgās dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai inspicētu katru sprostos ievietošanas operāciju, kas notiek zivaudzētavās.

49. pants

Monitorings ar videokameru

Par zivaudzētavām atbildīgās dalībvalstis nodrošina, ka kontroles iestādes veic sprostā ievietošanas operāciju monitoringu ar ūdenī ievietotu videokameru. Par katru sprostos ievietošanas operāciju izgatavo vienu videoierakstu saskaņā ar X pielikumā izklāstītajām procedūrām.

50. pants

Izmeklēšanu uzsākšana un veikšana

Ja ICCAT reģionālā novērotāja, attiecīgās dalībvalsts kontroles iestāžu un/vai zivaudzētavas operatora aplēses skaita izteiksmē atšķiras vairāk nekā par 10 %, par zivaudzētavu atbildīgā dalībvalsts sāk izmeklēšanu sadarbībā ar dalībvalsti vai Pusi, kas atbildīga par nozvejotājkuģi un/vai krātiņveida lamatām. Dalībvalsts, kas veic izmeklēšanas, drīkst izmantot citu savā rīcībā esošu informāciju, tostarp 51. pantā minēto sprostā ievietošanas programmu rezultātus.

51. pants

Sprostos ievietojamo zilo tunzivju skaita un svara aplēšanas pasākumi un programmas

1.   Lai aplēstu zivju skaitu un svaru, dalībvalstis nodrošina, ka 100 % visu sprostos ievietošanas operāciju aptver programma, kurā izmanto stereoskopisko kameru sistēmas vai alternatīvas metodes, kas nodrošina tāda paša līmeņa precizitāti un pareizību.

2.   Minēto programmu īsteno saskaņā ar XI pielikumā izklāstītajām procedūrām. Alternatīvas metodes drīkst izmantot tikai tad, ja ICCAT tās apstiprinājusi savā gadskārtējā sanāksmē.

3.   Par zivaudzētavu atbildīgā dalībvalsts programmas rezultātus paziņo par nozvejotājkuģiem atbildīgajai dalībvalstij vai Pusei un subjektam, kas ICCAT vārdā īsteno reģionālo novērotāju programmu.

4.   Ja attiecībā uz vienu zvejas operāciju programmas rezultāti liecina, ka sprostos ievietoto zilo tunzivju īpatņu skaits par vairāk nekā 10 % atšķiras no daudzumiem, kas ziņojumā norādīti kā nozvejoti un/vai pārvietoti, par nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām atbildīgā dalībvalsts saskaņā ar 9. punktu sāk izmeklēšanu, lai noteiktu precīzu nozvejas svaru, ko atvelk no valsts zilo tunzivju kvotas.

5.   Kad par nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām atbildīgā dalībvalsts vai Puse sāk izmeklēšanu, par zivaudzētavu atbildīgā dalībvalsts pilnībā sadarbojas un izmeklējošajai dalībvalstij vai Pusei sniedz visu pieprasīto papildu informāciju, tostarp attiecīgo videoierakstu analīzes rezultātus, un nekavējoties informē Komisiju.

6.   Dalībvalstu, tostarp to dalībvalstu, kuru kuģi ir bijuši iesaistīti zivju pārvadāšanā, kompetentās iestādes aktīvi sadarbojas, tostarp apmainoties ar visu to rīcībā esošo informāciju un dokumentāciju.

7.   Par nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām atbildīgās dalībvalsts kompetentā iestāde izmeklēšanu pabeidz viena mēneša laikā pēc tam, kad par zivaudzētavu atbildīgās dalībvalsts kompetentā iestāde ir paziņojusi sprostos ievietošanas rezultātus.

8.   Ja starpība starp zilo tunzivju skaitu, par kuru ziņots, ka tas nozvejots ar attiecīgo kuģi vai krātiņveida lamatām, un skaitu, ko izmeklēšanas rezultātā konstatējusi par nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām atbildīgās dalībvalsts kompetentā iestāde, ir lielāka par 10 %, to uzskata par attiecīgā kuģa vai krātiņveida lamatu potenciālu neatbilstību.

9.   Ja izmeklēšanā tiek secināts, ka zilo tunzivju īpatņu trūkst, iztrūkstošo zivju svaru atskaita no kvotas, kura iedalīta, attiecīgi, par nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām atbildīgajai dalībvalstij, piemērojot par zivaudzētavu atbildīgās dalībvalsts kompetentās iestādes paziņoto vidējo individuālo svaru sprostā ievietošanas laikā to zilo tunzivju skaitam nozvejā, ko noteikusi par zvejas kuģi vai krātiņveida lamatām atbildīgās dalībvalsts kompetentā iestāde un kas izriet no tās veiktās analīzes par pirmo pārvietošanas videoierakstu saistībā ar izmeklēšanu.

10.   Neatkarīgi no 9. punkta, pēc apspriešanās ar tās dalībvalsts vai Puses kompetentajām iestādēm, kas ir atbildīga par zvejas kuģi, kurš iesaistīts zivju pārvadāšanā uz galamērķa zivaudzētavu, par nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām atbildīgās dalībvalsts kompetentās iestādes un Komisija var nolemt neatskaitīt no attiecīgās valsts kvotas zivis, par kurām izmeklēšanā konstatēts, ka tās ir zaudētas, ja operators zudumus ir pienācīgi dokumentējis kā force majeure gadījumu un attiecīgā informācija ir paziņota par operatoru atbildīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei un Komisijai tūlīt pēc notikuma un ja nav zināms, ka zaudējumi izraisījuši mirstības gadījumus.

11.   Dalībvalsts, kas atbildīga par nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām, saskaņā ar XII pielikumā izklāstītajām procedūrām izdod rīkojumu atbrīvot sprostos ievietotos daudzumus, kas pārsniedz daudzumus, kuri deklarēti kā nozvejoti un pārvietoti, ja:

a)

šā panta 4. punktā minētā izmeklēšana attiecībā uz vienu sprostos ievietošanas operāciju vai visām sprostos ievietošanas operācijām, kas izriet no kopīgas zvejas operācijas, nav pabeigta 10 darbdienu laikā pēc programmas rezultātu paziņošanas; vai

b)

izmeklēšanas iznākums liecina, ka zilo tunzivju skaits un/vai vidējais svars pārsniedz to, kas deklarēts kā nozvejots un pārvietots.

Pārsnieguma daudzumus atbrīvo kontroles iestāžu klātbūtnē.

12.   Programmas rezultātus izmanto, lai nolemtu, vai atbrīvošana ir vajadzīga, un attiecīgi aizpilda deklarācijas par ievietošanu sprostos un attiecīgās BCD iedaļas. Kad izdots atbrīvošanas rīkojums, zivaudzētavas operators prasa, lai klāt būtu nacionālā kontroles iestāde un ICCAT reģionālais novērotājs, kas uzraudzītu atbrīvošanu.

13.   Programmas rezultātus dalībvalstis katru gadu iesniedz Komisijai līdz 1. septembrim. Gadījumā, ja attiecībā uz ievietošanu sprostos rodas force majeure apstākļi, dalībvalstis katru gadu minētos rezultātus iesniedz pirms 12. septembra. Komisija minēto informāciju katru gadu līdz 15. septembrim nosūta izvērtēšanai SCRS.

14.   Dzīvu zilo tunzivju pārvietošana no viena audzēšanas sprosta uz citu audzēšanas sprostu nenotiek bez tās dalībvalsts vai Puses kontroles iestāžu atļaujas un klātbūtnes, kas atbildīga par zivaudzētavu. Katru pārvietošanu ieraksta, lai kontrolētu īpatņu skaitu. Nacionālās kontroles iestādes uzrauga minētās pārvietošanas un nodrošina, ka katrs zivaudzētavas iekšējais pārvietojums tiek reģistrēts e-BCD sistēmā.

52. pants

Deklarācija par ievietošanu sprostos un ziņojums par ievietošanu sprostos

1.   Zivaudzētavas operators 72 stundu laikā pēc katras sprostos ievietošanas operācijas pabeigšanas iesniedz savai kompetentajai iestādei XIV pielikumā paredzēto deklarāciju par ievietošanu sprostos.

2.   Papildus 1. punktā minētajai deklarācijai par ievietošanu sprostos par zivaudzētavu atbildīgā dalībvalsts vienas nedēļas laikā pēc tam, kad sprostos ievietošanas operācija ir pabeigta, iesniedz tai dalībvalstij vai Pusei, ar kuras kuģiem vai krātiņveida lamatām zilās tunzivis nozvejotas, un Komisijai ziņojumu par ievietošanu sprostos, kurā iekļauti XI pielikuma B daļā izklāstītie elementi. Komisija minēto informāciju nosūta ICCAT sekretariātam.

3.   Šā panta 2. punkta piemērošanas vajadzībām sprostos ievietošanas operāciju neuzskata par pabeigtu, kamēr nav pabeigtas visas uzsāktās izmeklēšanas un visas atbrīvošanas operācijas, par kurām izdots rīkojums.

53. pants

Zivaudzētavas iekšējie pārvietojumi un izlases veida kontroles

1.   Par zivaudzētavu atbildīgā dalībvalsts ievieš izsekojamības sistēmu, kas ietver iekšējo pārvietojumu videoierakstīšanu.

2.   Par zivaudzētavu atbildīgās dalībvalsts kontroles iestādes, pamatojoties uz riska analīzi, zivaudzētavas sprostos turētās zilās tunzivis izlases veidā kontrolē laikā starp sprostos ievietošanas operāciju pabeigšanu vienā gadā un pirmo ievietošanu sprostos nākamajā gadā.

3.   Katra par zivaudzētavu atbildīgā dalībvalsts 2. punkta piemērošanas vajadzībām nosaka kontrolējamo zivju minimālo procentuālo daļu. Minēto procentuālo daļu nosaka 14. pantā minētajā gada inspekcijas plānā. Katra dalībvalsts paziņo Komisijai katru gadu veikto izlases veida kontroļu rezultātus. Minētos rezultātus Komisija nosūta ICCAT sekretariātam tā gada aprīlī, kas seko pēc attiecīgās kvotas perioda gada.

54. pants

Piekļuve videoierakstiem un tiem piemērojamās prasības

1.   Par zivaudzētavu atbildīgā dalībvalsts nodrošina, ka 49. un 51. pantā minētie videoieraksti pēc pieprasījuma tiek darīti pieejami nacionālajiem inspektoriem, kā arī reģionālajiem un ICCAT inspektoriem un ICCAT un nacionālajiem novērotājiem.

2.   Par zivaudzētavu atbildīgā dalībvalsts veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nepieļautu oriģinālo videoierakstu aizstāšanu, rediģēšanu vai manipulēšanu.

55. pants

Gada ziņojums par ievietošanu sprostos

Dalībvalstis, uz kurām saskaņā ar 52. pantu attiecas pienākums iesniegt deklarācijas un ziņojumus par ievietošanu sprostos, katru gadu līdz 31. jūlijam iesniedz Komisijai pārskata ziņojumu par iepriekšējā gadā veikto ievietošanu sprostos. Minēto informāciju Komisija katru gadu pirms 31. augusta pārsūta ICCAT sekretariātam. Ziņojumā tiek iekļauta šāda informācija:

a)

par katru zivaudzētavu – kopējais sprostos ievietoto zilo tunzivju daudzums, arī skaita un svara zudums ar zvejas kuģiem un krātiņveida lamatām veiktas pārvadāšanas laikā;

b)

saraksts ar kuģiem, kas zvejo, sagādā vai pārvadā zilās tunzivis audzēšanas vajadzībām (kuģa vārds, karogs, licences numurs, zvejas rīka tips), un krātiņveida lamatām;

c)

lai pilnveidotu statistiku krājumu novērtēšanas vajadzībām – paraugošanas programmas rezultāti, kas izmantojami, lai aplēstu nozvejoto zilo tunzivju skaitu atkarībā no izmēra, kā arī nozvejas datums, laiks un apgabals un izmantotā zvejas metode.

Paraugošanas programma paredz, ka izmēra (garuma vai svara) paraugu ņemšanai sprostos jāizmanto vai nu viens paraugs (= 100 īpatņi) uz katrām 100 tonnām dzīvu zivju, vai arī paraugs, kas atbilst 10 % no sprostos ievietoto zivju kopējā skaita. Ievērojot ICCAT vadlīnijas par datu un informācijas iesniegšanu, izmēra paraugus vāc laikā, kad notiek ieguve zivaudzētavā, un no pārvadāšanas laikā bojāgājušām zivīm. Zivīm, ko audzē ilgāk par vienu gadu, izveido citas papildu paraugošanas metodikas. Paraugošanu veic katras ieguves laikā, un tā aptver visus sprostus;

d)

sprostos ievietoto zilo tunzivju daudzumi un aplēses par pieaugumu un mirstību nebrīvē un par pārdotajiem daudzumiem tonnās. Minēto informāciju sniedz par katru zivaudzētavu;

e)

iepriekšējā gadā sprostos ievietoto tunzivju daudzumi; un

f)

iepriekšējā gadā tirgū laistie daudzumi sadalījumā pēc izcelsmes.

56. pants

Īstenošanas akti

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros nosaka procedūras, kas vajadzīgas šajā iedaļā paredzēto noteikumu piemērošanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 68. pantā.

8. Iedaļa

Monitorings un pārraudzība

57. pants

Kuģu monitoringa sistēma

1.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1224/2009 9. panta 5. punkta, karoga dalībvalstis saskaņā ar XV pielikumu īsteno VMS, kas paredzēta to zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir vismaz 12 metri.

2.   Zvejas kuģi, kuru lielākais garums pārsniedz 15 metrus un kuri iekļauti 26. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktā minētajā kuģu sarakstā, VMS datu nosūtīšanu ICCAT sāk vismaz 5 dienas pirms atļaujas derīguma termiņa sākuma un turpina vismaz 5 dienas pēc atļaujas derīguma termiņa beigām, ja vien Komisijai iepriekš nav nosūtīts pieprasījums svītrot kuģi no ICCAT kuģu reģistra.

3.   Kontroles vajadzībām kapteinis vai kapteiņa pārstāvis nodrošina, ka VMS datu pārraidīšana no nozvejotājkuģiem, kuriem atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis, netiek pārtraukta, kad kuģi ir ostā, izņemot gadījumus, kad darbojas sistēma ziņošanai par ienākšanu ostā un iziešanu no tās.

4.   Dalībvalstis nodrošina, ka to zvejas monitoringa centri reāllaikā un https data feed formātā pārsūta Komisijai un tās izraudzītai struktūrai VMS ziņas, kas saņemtas no zvejas kuģiem, kuri kuģo ar to karogu. Komisija minētās ziņas pārsūta ICCAT sekretariātam.

5.   Dalībvalstis nodrošina, ka:

a)

VMS ziņas no zvejas kuģiem, kuri kuģo ar to karogu, Komisijai tiek pārsūtītas vismaz reizi divās stundās;

b)

tehniska VMS darbības traucējuma gadījumā alternatīvus ziņojumus, kas no zvejas kuģiem, kuri kuģo ar to karogu, saņemti saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 404/2011 25. panta 1. punktu, pārsūta Komisijai 24 stundu laikā pēc tam, kad tos saņēmuši attiecīgo dalībvalstu zvejas monitoringa centri;

c)

lai izvairītos no dublēšanas, Komisijai pārsūtītās ziņas numurē saņemšanas secībā (ar unikālu identifikatoru);

d)

Komisijai pārsūtītās ziņas ir saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 404/2011 24. panta 3. punktu.

6.   Katra dalībvalsts nodrošina, ka visas ziņas, kas darītas pieejamas tās inspekcijas kuģiem, tiek uzskatītas par konfidenciālām un izmantotas tikai jūrā veiktas inspekcijas operācijās.

9. Iedaļa

Inspekcija un izpildes panākšana

58. pants

ICCAT kopīgas starptautiskās inspekcijas shēma

1.   Kopīgas starptautiskās inspekcijas darbības veic saskaņā ar šīs regulas IX pielikumā aprakstīto ICCAT kopīgas starptautiskās inspekcijas shēmu (“ICCAT shēma”), kas paredzēta starptautiskai kontrolei ārpus valstu jurisdikcijā esošiem ūdeņiem.

2.   Dalībvalstis, kuru zvejas kuģiem atļauts zvejot zilās tunzivis, norīko inspektorus un veic inspekcijas jūrā saskaņā ar ICCAT shēmu.

3.   Ja zilās tunzivs zvejas darbībās konvencijas apgabalā vienlaikus ir iesaistījušies vairāk nekā 15 zvejas kuģu ar dalībvalsts karogu, attiecīgā dalībvalsts, pamatojoties uz riska novērtējumu, norīko inspekcijas kuģi veikt inspekciju un kontroli jūrā konvencijas apgabalā uz visu laiku, kamēr tajā atrodas minētie kuģi. Minēto pienākumu uzskata par izpildītu, ja dalībvalstis sadarbojas, lai inspekcijas kuģi norīkotu kopīgi, vai ja konvencijas apgabalā tiek norīkots Savienības inspekcijas kuģis.

4.   Savienības inspektorus darbam ICCAT shēmā drīkst norīkot Komisija vai tās izraudzīta struktūra.

5.   Šā panta 3. punkta piemērošanas vajadzībām Komisija vai tās izraudzīta struktūra koordinē pārraudzības un inspekcijas darbības Savienības vārdā. Lai Savienība varētu izpildīt ICCAT shēmā noteiktos pienākumus, Komisija kopā ar attiecīgajām dalībvalstīm drīkst izstrādāt kopīgas inspekcijas programmas. Dalībvalstis, kuru zvejas kuģi ir iesaistījušies zilās tunzivs zvejniecībā, pieņem pasākumus, kas vajadzīgi, lai veicinātu minēto programmu īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz vajadzīgajiem cilvēkresursiem un materiālajiem resursiem, kā arī periodiem, kad un ģeogrāfiskajiem apgabaliem, kuros minētie resursi jāizvieto.

6.   Dalībvalstis katru gadu līdz 1. aprīlim dara Komisijai zināmus to inspektoru un inspekcijas kuģu vārdus, ko tās plāno gada laikā norīkot darbam ICCAT shēmā. Izmantojot minēto informāciju, Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm katru gadu sagatavo plānu par Savienības dalību ICCAT shēmā un nosūta to ICCAT sekretariātam un dalībvalstīm.

59. pants

Inspekcijas pārkāpumu gadījumā

Karoga dalībvalsts nodrošina, ka zvejas kuģi, kas kuģo ar tās karogu, tās pakļautībā fiziski inspicē tās ostās vai, ja zvejas kuģis neatrodas kādā no tās ostām, to fiziski inspicē tās norīkots inspektors, ja zvejas kuģis:

a)

nav izpildījis 31. un 32. pantā noteiktās reģistrēšanas un ziņošanas prasības vai

b)

ir pārkāpis šo regulu vai izdarījis smagu pārkāpumu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1005/2008 42. pantā vai Regulas (EK) Nr. 1224/2009 90. pantā.

60. pants

Kontrolpārbaudes

1.   Katra dalībvalsts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 109. pantu verificē informāciju, ko satur inspekcijas un novērotāju ziņojumi, VMS dati un attiecīgā gadījumā e-BCD, zvejas kuģu žurnāli, pārvietošanas un pārkraušanas dokumenti un nozvejas dokumenti, un to savlaicīgu iesniegšanu.

2.   Katra dalībvalsts veic visu izkrāvumu, visu pārkrāvumu vai sprostos ievietošanu kontrolpārbaudes, kurās zvejas kuģa zvejas žurnālā vai pārkraušanas deklarācijā reģistrētos daudzumus sadalījumā pa sugām salīdzina ar daudzumiem, kas reģistrēti izkraušanas deklarācijā vai sprostos ievietošanas deklarācijā un jebkādos citos relevantos dokumentos, piemēram, rēķinos vai pārdošanas zīmēs.

10. Iedaļa

Izpilde

61. pants

Izpilde

Neskarot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 89. līdz 91. pantu un jo īpaši dalībvalstu pienākumu veikt atbilstošus izpildes pasākumus attiecībā uz zvejas kuģi, par zilo tunzivju audzētavu atbildīgā dalībvalsts veic atbilstošus izpildes pasākumus attiecībā uz zivaudzētavu, ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem konstatēts, ka minētā zivaudzētava neatbilst šīs regulas 46.–56. pantam. Atkarībā no nodarījuma smaguma un saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktu noteikumiem šādi pasākumi jo īpaši var ietvert atļaujas apturēšanu vai anulēšanu, naudassodus vai abus. Dalībvalstis katru atļaujas apturēšanu vai anulēšanu dara zināmu Komisijai, kas par to ziņo ICCAT sekretariātam, lai tas veiktu attiecīgas izmaiņas “zilo tunzivju audzēšanas iekārtu reģistrā”.

VI NODAĻA

Tirdzniecība

62. pants

Tirdzniecības pasākumi

1.   Neskarot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 un (EK) Nr. 1005/2008 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1379/2013 (21), Savienībā ir aizliegts tirgot, izkraut, importēt, eksportēt, ievietot sprostos nobarošanai vai audzēšanai, reeksportēt un pārkraut citā kuģī zilās tunzivis, kurām nav līdzi pareizas, pilnīgas un validētas dokumentācijas, kas prasīta šajā regulā vai citos Savienības tiesību aktos, ar kuriem īsteno ICCAT noteikumus par zilās tunzivs nozvejas dokumentēšanas programmu.

2.   Savienībā ir aizliegts tirgot, importēt, izkraut, ievietot sprostos nobarošanai vai audzēšanai, apstrādāt, eksportēt, reeksportēt un pārkraut citā kuģī zilās tunzivis, ja:

a)

zilās tunzivis ir nozvejotas ar tādiem zvejas kuģiem vai krātiņveida lamatām, kuru karoga valstij nav kvotas vai nozvejas limita zilās tunzivs zvejai saskaņā ar ICCAT saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem; vai

b)

zilās tunzivis ir nozvejotas ar tādu nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām, kuru individuālā kvota vai kuru valsts zvejas iespējas nozvejas gūšanas laikā bija pilnībā apgūtas.

3.   Neskarot Regulas (EK) Nr. 1224/2009, (EK) Nr. 1005/2008 un (ES) Nr. 1379/2013, Savienībā ir aizliegts tirgot, importēt, izkraut, apstrādāt un eksportēt zilās tunzivis no nobarošanas vai audzēšanas zivaudzētavām, kuras neievēro 1. punktā minētās regulas.

VII NODAĻA

Nobeiguma noteikumi

63. pants

Izvērtēšana

Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis nekavējoties iesniedz Komisijai detalizētu ziņojumu par šīs regulas īstenošanu. Pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no dalībvalstīm, Komisija katru gadu līdz ICCAT noteiktam termiņam iesniedz ICCAT sekretariātam detalizētu ziņojumu par ICCAT Ieteikuma 19-04 īstenošanu.

64. pants

Finansēšana

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 508/2014 (22) piemērošanas vajadzībām šo regulu uzskata par daudzgadu plānu Regulas (ES) Nr. 1380/2013 9. panta nozīmē.

65. pants

Konfidencialitāte

Datus, kas šīs regulas satvarā ir savākti un ar kuriem veikta apmaiņa, apstrādā saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem par konfidencialitāti atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1224/2009 112. un 113. pantam.

66. pants

Grozījumu procedūra

1.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 67. pantu pieņemt deleģētos aktus par šīs regulas grozījumiem, ar kuriem to pielāgo ICCAT pieņemtajiem pasākumiem, kas Savienībai un tās dalībvalstīm ir saistoši, attiecībā uz:

a)

atkāpēm no 8. pantā paredzētā aizlieguma pārnest neizmantotās kvotas;

b)

informācijas paziņošanas termiņiem, kas noteikti 24. panta 4. punktā, 26. panta 1. punktā, 29. panta 1. punktā, 32. panta 2. un 3. punktā, 35. panta 5. un 6. punktā, 36. pantā, 41. panta 3. punktā, 44. panta 2. punktā, 51. panta 13. punktā, 52. panta 2. punktā, 55. pantā, 56. panta 5. punkta b) apakšpunktā un 58. panta 6. punktā;

c)

zvejas sezonu periodiem, kas paredzēti 17. panta 1. un 4. punktā;

d)

minimālo saglabāšanas references izmēru, kas noteikts 19. panta 1. un 2. punktā un 20. panta 1. punktā;

e)

procentuālajām daļām un references parametriem, kas noteikti 13. pantā, 15. panta 3. un 4. punktā, 20. panta 1. punktā, 21. panta 2. punktā, 38. panta 1. punktā, 44. panta 2. punktā, 50. pantā un 51. panta 8. punktā;

f)

Komisijai iesniedzamo informāciju, kas minēta 11. panta 1. punktā, 24. panta 1. punktā, 25. panta 3. punktā, 29. panta 1. punktā, 30. panta 4. punktā, 34. panta 2. punktā, 40. panta 1. punktā un 55. pantā;

g)

nacionālo novērotāju un ICCAT reģionālo novērotāju uzdevumiem, kas paredzēti attiecīgi 38. panta 2. punktā un 39. panta 5. punktā;

h)

pārvietošanas atļaujas atteikuma iemesliem, kas noteikti 41. panta 1. punktā;

i)

nozveju izņemšanas un zivju atbrīvošanas rīkojuma iemesliem, kas noteikti 46. panta 4. punktā;

j)

kuģu skaitu, kas noteikts 58. panta 3. punktā;

k)

I–XV pielikumu.

2.   Jebkādi grozījumi, kas pieņemti saskaņā ar 1. punktu, attiecas tikai un vienīgi uz attiecīgo Savienībai saistošo ICCAT ieteikumu grozījumu un/vai papildinājumu īstenošanu.

67. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 66. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2023. gada 17. oktobra. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 66. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 66. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam vai Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

68. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz Zvejniecības un akvakultūras komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 47. pantu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

69. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1936/2001

Regulu (EK) Nr. 1936/2001 groza šādi:

a)

svītro 3. panta g) līdz j) punktu, 4.a, 4.b un 4.c pantu un Ia pielikumu;

b)

I pielikumā svītro ievilkumu “Ziemeļu tunzivs: Thunnus thynnus”;

c)

II pielikumā svītro rindu “Thunnus thynnus: Bluefin tuna”.

70. pants

Grozījums Regulā (ES) 2017/2107

Regulas (ES) 2017/2107 43. pantu svītro.

71. pants

Grozījums Regulā (ES) 2019/833

Regulas (ES) 2019/833 53. pantu svītro.

72. pants

Atcelšana

1.   Regulu (ES) 2016/1627 atceļ.

2.   Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar šīs regulas XVI pielikumā iekļauto atbilstības tabulu.

73. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2023. gada 13. septembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētāja

R. METSOLA

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

J. M. ALBARES BUENO


(1)   OV C 232, 14.7.2020., 36. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2021. gada 28. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2023. gada 26. jūnija nostāja pirmajā lasījumā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta), Eiropas Parlamenta 2023. gada 12. septembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(4)  Padomes Lēmums 98/392/EK (1998. gada 23. marts) par Eiropas Kopienas parakstīto ANO 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvenciju un 1994. gada 28. jūlija Nolīgumu par minētās konvencijas XI daļas īstenošanu (OV L 179, 23.6.1998., 1. lpp.).

(5)  Starptautiskā Konvencija par Atlantijas tunzivju saglabāšanu (OV L 162, 18.6.1986., 34. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1627 (2016. gada 14. septembris) par daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 302/2009 (OV L 252, 16.9.2016., 1. lpp.).

(7)  Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).

(8)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 404/2011 (2011. gada 8. aprīlis), ar kuru pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (OV L 112, 30.4.2011., 1. lpp.).

(9)  Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2008 (2008. gada 29. septembris), ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999 (OV L 286, 29.10.2008., 1. lpp.).

(10)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/98 (2014. gada 18. novembris) par Starptautiskajā Konvencijā par Atlantijas tunzivju saglabāšanu un Konvencijā par turpmāku daudzpusēju sadarbību Ziemeļrietumu Atlantijas zvejā paredzēto Savienības starptautisko saistību ieviešanu, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 2. punktā (OV L 16, 23.1.2015., 23. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 640/2010 (2010. gada 7. jūlijs), ar ko izveido zilo tunzivju Thunnus thynnus nozvejas dokumentēšanas programmu un groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1984/2003 (OV L 194, 24.7.2010., 1. lpp.).

(12)   OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2107 (2017. gada 15. novembris), ar ko nosaka pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumus, kuri piemērojami Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) konvencijas apgabalā, un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1936/2001, (EK) Nr. 1984/2003 un (EK) Nr. 520/2007 (OV L 315, 30.11.2017., 1. lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/833 (2019. gada 20. maijs), ar kuru nosaka saglabāšanas un izpildes panākšanas pasākumus, kas piemērojami Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas pārvaldības apgabalā, groza Regulu (ES) 2016/1627 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2115/2005 un (EK) Nr. 1386/2007 (OV L 141, 28.5.2019., 1. lpp.).

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1154 (2019. gada 20. jūnijs) par daudzgadu plānu zobenzivs krājuma atjaunošanai Vidusjūrā un ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1967/2006 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/2107 (OV L 188, 12.7.2019., 1. lpp.).

(17)  Padomes Regula (EK) Nr. 1936/2001 (2001. gada 27. septembris), ar ko nosaka kontroles pasākumus, kuri piemērojami tālu migrējošu zivju noteiktu krājumu zvejai (OV L 263, 3.10.2001., 1. lpp.).

(18)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2403 (2017. gada 12. decembris) par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1006/2008 (OV L 347, 28.12.2017., 81. lpp.).

(19)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1241 (2019. gada 20. jūnijs) par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006, (EK) Nr. 1224/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013, (ES) 2016/1139, (ES) 2018/973, (ES) 2019/472 un (ES) 2019/1022 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 894/97, (EK) Nr. 850/98, (EK) Nr. 2549/2000, (EK) Nr. 254/2002, (EK) Nr. 812/2004 un (EK) Nr. 2187/2005 (OV L 198, 25.7.2019., 105. lpp.).

(20)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/218 (2017. gada 6. februāris) par Savienības zvejas flotes reģistru (OV L 34, 9.2.2017., 9. lpp.).

(21)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1379/2013 (2013. gada 11. decembris) par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1184/2006 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 104/2000 (OV L 354, 28.12.2013., 1. lpp.).

(22)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 508/2014 (2014. gada 15. maijs) par Eiropas jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011 (OV L 149, 20.5.2014., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

ĪPAŠI NOSACĪJUMI, KAS PIEMĒROJAMI NOZVEJOTĀJKUĢIEM, KURI ZVEJO SASKAŅĀ AR 19. PANTU

1.   

Katra dalībvalsts nodrošina, ka tiek ievēroti šādi kapacitātes limiti.

a)

Maksimālais skaits laivu zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivu, kam atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis, nepārsniedz to kuģu skaitu, kuri zilās tunzivs specializētajā zvejā piedalījās 2006. gadā.

b)

Maksimālais skaits nerūpnieciskās flotes kuģu, kam atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis Vidusjūrā, nepārsniedz to kuģu skaitu, kuri zilās tunzivs zvejniecībā piedalījās 2008. gadā.

c)

Maksimālais skaits nozvejotājkuģu, kam atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis Adrijas jūrā, nepārsniedz to kuģu skaitu, kuri zilās tunzivs zvejniecībā piedalījās 2008. gadā.

Katra dalībvalsts attiecīgajiem kuģiem iedala individuālas kvotas.

2.   

Katra dalībvalsts drīkst iedalīt:

laivām zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivām – ne vairāk kā 7 % no savas zilās tunzivs kvotas. Francijas gadījumā ne vairāk kā 100 tonnas zilo tunzivju, kuru svars nav mazāks par 6,4 kg vai garums līdz astes spuras sazarojuma vietai nav mazāks par 70 cm, var nozvejot Francijas karoga kuģi, kuru lielākais garums ir mazāks par 17 metriem un kuri darbojas Biskajas līcī,

piekrastes nerūpnieciskajai zvejai, ko veic svaigu zivju ieguvei Vidusjūrā, – ne vairāk kā 2 % no savas zilās tunzivs kvotas,

nozvejotājkuģiem, kuri Adrijas jūrā zvejo audzēšanas vajadzībām, – ne vairāk kā 90 % no savas zilās tunzivs kvotas.

3.   

Horvātija drīkst piemērot minimālo svaru – 6,4 kg vai garumu līdz astes spuras sazarojuma vietai – 66 cm ne vairāk kā 7 % (svara izteiksmē) no zilās tunzivs īpatņiem, kurus Adrijas jūrā nozvejo tās karoga kuģi audzēšanas vajadzībām.

4.   

Dalībvalstis, kuru laivām zvejai ar ēsmu, kuģiem, kas zvejo ar āķu jedām, kuģiem, kas zvejo ar rokas āķu rindām, un velcēšanas laivām ir atļauts zvejot zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, nosaka šādas prasības attiecībā uz astes iezīmējuma zīmi:

katrai zilajai tunzivij tūlīt pēc izkraušanas piestiprina astes iezīmējuma zīmi,

katrai astes iezīmējuma zīmei ir unikāls identifikācijas numurs, ko norāda zilās tunzivs nozvejas dokumentos un salasāmi un neizdzēšami uzraksta uz katra iepakojuma, kurā ir tunzivis.


II PIELIKUMS

PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ KUĢA ŽURNĀLIEM

A.   NOZVEJOTĀJKUĢI

Zvejas žurnālu minimālās specifikācijas

1.

Zvejas žurnāla lapas ir numurētas.

2.

Ierakstus zvejas žurnālā izdara katru dienu (līdz pusnaktij) vai pirms ierašanās ostā.

3.

Zvejas žurnālu aizpilda gadījumā, kad tiek veiktas inspekcijas jūrā.

4.

Viens lapas eksemplārs paliek zvejas žurnālā.

5.

Uz kuģa tiek turēti zvejas žurnāli, kas aptver darbību viena gada laikā.

Minimālā standarta informācija, kas ierakstāma zvejas žurnālos

1.

Kapteiņa vārds un adrese.

2.

Atiešanas datumi un ostas, ierašanās datumi un ostas.

3.

Kuģa vārds, reģistrācijas numurs, ICCAT numurs, starptautiskais radio izsaukuma signāls un SJO numurs (ja pieejams).

4.

Zvejas rīki:

a)

tips pēc FAO koda;

b)

parametri (piemēram, garums, linuma acs izmērs, āķu skaits).

5.

Operācijas jūrā, par katru reisa dienu aizpildot (vismaz) vienu rindu un norādot:

a)

darbību (piemēram, zvejošana, pārgājiens);

b)

pozīciju: precīzu pozīciju (grādos un minūtēs) reģistrē katru dienu par katru zvejas operāciju vai pusdienlaikā, ja minētajā dienā nav zvejots;

c)

reģistrētos nozvejas datus, kas ietver:

FAO kodu,

dzīvsvaru (RWT) kilogramos dienā,

gabalu skaitu dienā.

Attiecībā uz kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu, minētos datus reģistrē par katru zvejas operāciju, arī tad, ja nozvejas apjoms ir nulle.

6.

Kapteiņa paraksts.

7.

Svara noteikšanas metode: aplēse, svēršana uz kuģa.

8.

Zvejas žurnālā reģistrē zivju dzīvsvara ekvivalentu un norāda tā novērtēšanā izmantotos pārrēķina koeficientus.

Minimālā informācija, kas ierakstāma zvejas žurnālos, ja veic izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī

1.

Datums un osta, kurā veic izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī.

2.

Produkti:

a)

sugas un sagatavošanas veidi sadalījumā pa FAO kodiem;

b)

zivju vai kastu skaits un daudzums kilogramos.

3.

Kapteiņa vai kuģa aģenta paraksts.

4.

Ja veic pārkraušanu citā kuģī: saņēmējkuģa vārds, tā karogs un ICCAT numurs.

Minimālā informācija, kas ierakstāma zvejas žurnālos, ja veic pārvietošanu uz sprostiem

1.

Pārvietošanas datums, laiks un pozīcija (ģeogrāfiskais platums/garums).

2.

Produkti:

a)

sugas FAO kods;

b)

uz sprostiem pārvietoto zivju skaits un daudzums kilogramos.

3.

Velkoņa vārds, karogs un ICCAT numurs.

4.

Galamērķa zivaudzētavas nosaukums un ICCAT numurs.

5.

Kopīgas zvejas operācijas (KZO) gadījumā kapteinis papildus 1. līdz 4. punktā noteiktajai informācijai zvejas žurnālā reģistrē:

a)

attiecībā uz nozvejotājkuģi, no kura notiek zivju pārvietošana uz sprostiem:

uz kuģa uzceltās nozvejas apjomu,

nozvejas apjomu, kas ieskaitīts tā individuālajā kvotā,

citu KZO iesaistījušos kuģu vārdus;

b)

attiecībā uz citiem nozvejotājkuģiem, kas iesaistījušies tajā pašā KZO, bet nav iesaistījušies zivju pārvietošanā:

minēto kuģu vārdu, starptautisko radio izsaukuma signālu un ICCAT numuru,

to, ka nozveja nav uzcelta uz kuģa vai pārvietota uz sprostiem,

nozveju apjomu, kas ieskaitīts to individuālajās kvotās,

a) apakšpunktā minētā nozvejotājkuģa vārdu un ICCAT numuru.

B.   VELKOŅI

1.

Velkoņa kapteinis dienas kuģa žurnālā reģistrē pārvietošanas datumu, laiku un pozīciju, pārvietotos daudzumus (zivju skaits un daudzums kilogramos), sprosta numuru, kā arī nozvejotājkuģa vārdu, karogu un ICCAT numuru, cita iesaistītā kuģa vai kuģu vārdu un ICCAT numuru, galamērķa zivaudzētavu un tās ICCAT numuru un ITD numuru.

2.

Par tālāku pārvietošanu uz palīgkuģiem vai citiem velkoņiem ziņo, norādot 1. punktā minēto informāciju, kā arī palīgkuģa vai velkoņa vārdu, karogu un ICCAT numuru un ITD numuru.

3.

Dienas kuģa žurnāls satur ziņas par visiem pārvietojumiem, kas veikti zvejas sezonā. Dienas kuģa žurnālu glabā uz kuģa, un tas jebkurā laikā ir pieejams kontroles vajadzībām.

C.   PALĪGKUĢI

1.

Palīgkuģa kapteinis katru dienu reģistrē darbības kuģa žurnālā, norādot datumu, laiku un pozīciju, uz kuģa uzcelto zilo tunzivju daudzumus un zvejas kuģi, zivaudzētavu vai krātiņveida lamatas, ar kurām kopā palīgkuģa kapteinis darbojas.

2.

Dienas kuģa žurnāls satur ziņas par visām darbībām, kas veiktas zvejas sezonā. Dienas kuģa žurnālu glabā uz kuģa, un tas jebkurā laikā ir pieejams kontroles vajadzībām.

D.   APSTRĀDES KUĢI

1.

Apstrādes kuģa kapteinis dienas kuģa žurnālā reģistrē darbību datumu, laiku un pozīciju un pārkrautos daudzumus, un attiecīgi no zivaudzētavām, krātiņveida lamatām vai nozvejotājkuģiem saņemto zilo tunzivju skaitu un svaru. Kapteinis norāda arī minēto zivaudzētavu, krātiņveida lamatu vai nozvejotājkuģu vārdu/nosaukumu un ICCAT numuru.

2.

Apstrādes kuģa kapteinis kārto dienas apstrādes žurnālu, kurā norāda pārvietoto vai no cita kuģa pārkrauto zivju dzīvsvaru un skaitu, izmantoto pārrēķina koeficientu, kā arī svaru un daudzumu sadalījumā pa produktu sagatavošanas veidiem.

3.

Apstrādes kuģa kapteinis uztur kravas izvietojuma plānu, kurā norādīta katras sugas un sagatavošanas veida atrašanās vieta un daudzumi.

4.

Dienas kuģa žurnāls satur ziņas par visiem pārkrāvumiem citā kuģī, kas veikti zvejas sezonā. Dienas kuģa žurnālu, apstrādes žurnālu, kravas izvietojuma plānu un ICCAT pārkraušanas deklarāciju oriģinālus glabā uz kuģa, un tie jebkurā laikā ir pieejami kontroles vajadzībām.

III PIELIKUMS

NOZVEJAS ZIŅOJUMA VEIDLAPA

Nozvejas ziņojuma veidlapa

Karogs

ICCAT numurs

Kuģa vārds

Ziņojuma sākuma datums

Ziņojuma beigu datums

Ziņojuma ilgums (dienas)

Nozvejas datums

Nozvejas vieta

Nozveja

Kopīgas zvejas operācijas gadījumā – attiecinātais svars (kg)

Ģeogrāfiskais platums

Ģeogrāfiskais garums

Svars (kg)

Gabalu skaits

Vidējais svars (kg)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


IV PIELIKUMS

VEIDLAPA PIETEIKUMAM UZ ATĻAUJU PIEDALĪTIES KOPĪGĀ ZVEJAS OPERĀCIJĀ

Kopīga zvejas operācija

Karoga valsts

Kuģa vārds

ICCAT Nr.

Operācijas ilgums

Operatoru identitāte

Kuģa individuālā kvota

Sadales princips katram kuģim

Nobarošanas un audzēšanas galamērķa zivaudzētava

Puse

ICCAT Nr.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Datums …

Karoga valsts validācija …


V PIELIKUMS

ICCAT PĀRKRAUŠANAS DEKLARĀCIJA

Image 1


VI PIELIKUMS

ICCAT PĀRVIETOŠANAS DEKLARĀCIJA

Image 2


VII PIELIKUMS

MINIMĀLĀ INFORMĀCIJA PAR ZVEJAS ATĻAUJĀM  (1)

A.   IDENTIFIKĀCIJA

1.

ICCAT reģistrācijas numurs

2.

Zvejas kuģa vārds

3.

Ārējās reģistrācijas numurs (burti un cipari)

B.   ZVEJAS NOSACĪJUMI

1.

Izdošanas datums

2.

Derīguma termiņš

3.

Zvejas atļaujas nosacījumi, kas attiecīgā gadījumā ietver sugu, zonu, zvejas rīku un jebkādus citus piemērojamus nosacījumus, kuri izriet no šīs regulas un/vai valsts tiesību aktiem.

 

 

No …/…/…

Līdz …/…/…

No …/…/…

Līdz …/…/…

No …/…/…

Līdz …/…/…

No …/…/…

Līdz …/…/…

No …/…/…

Līdz …/…/…

No …/…/…

Līdz …/…/…

Zona

 

 

 

 

 

 

 

Suga

 

 

 

 

 

 

 

Zvejas rīks

 

 

 

 

 

 

 

Citi nosacījumi

 

 

 

 

 

 

 


(1)  Īstenošanas regula (ES) Nr. 404/2011.


VIII PIELIKUMS

ICCAT REĢIONĀLO NOVĒROTĀJU PROGRAMMA

ICCAT REĢIONĀLO NOVĒROTĀJU NORĪKOŠANA

1.

Lai pildītu savus uzdevumus, katram ICCAT reģionālajam novērotājam ir jābūt šādai kvalifikācijai:

a)

pietiekama pieredze zivju sugu un zvejas rīku identificēšanā;

b)

pietiekamas zināšanas par ICCAT saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, kas novērtētas ar dalībvalstu izdotu apliecību un atbilst ICCAT vadlīnijām par apmācību;

c)

spēja novērot un pareizi reģistrēt;

d)

novērojamā kuģa karoga valsts vai zivaudzētavas valsts valodas pietiekamas zināšanas.

ICCAT REĢIONĀLĀ NOVĒROTĀJA PIENĀKUMI

2.

ICCAT reģionālais novērotājs:

a)

ir pabeidzis tehnisko apmācību, kas prasīta ICCAT izstrādātajās vadlīnijās;

b)

ir kādas dalībvalsts valstspiederīgais un, ciktāl iespējams, nav zivaudzētavas vai krātiņveida lamatu valsts vai kuģa, kas zvejo ar riņķvadu, karoga valsts valstspiederīgais. Tomēr, ja zilās tunzivis iegūst no sprosta un tirgo kā svaigus produktus, ICCAT reģionālais novērotājs, kurš novēro ieguvi, drīkst būt par zivaudzētavu atbildīgās dalībvalsts valstspiederīgais;

c)

ir spējīgs pildīt uzdevumus, kas izklāstīti 3. punktā;

d)

ir iekļauts ICCAT reģionālo novērotāju sarakstā, ko uztur ICCAT;

e)

ir bez pašreizējām finansiālām vai labuma gūšanas interesēm zilās tunzivs zvejniecībā.

ICCAT REĢIONĀLĀ NOVĒROTĀJA UZDEVUMI

3.

ICCAT reģionālo novērotāju uzdevumi ir:

a)

attiecībā uz novērotājiem uz kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu, – uzraudzīt šo kuģu atbilstību attiecīgajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, ko pieņēmusi ICCAT; konkrēti, ICCAT reģionālais novērotājs darbojas šādi:

1.

gadījumos, kad ICCAT reģionālais novērotājs novēro ko tādu, kas varētu būt ICCAT ieteikumu neievērošana, ICCAT reģionālais novērotājs minēto informāciju nekavējoties nosūta ICCAT reģionālo novērotāju programmas īstenotājsabiedrībai, kas to nekavējoties pārsūta nozvejotājkuģa karoga valsts iestādēm;

2.

reģistrē veiktās zvejas darbības un ziņo par tām;

3.

novēro un aplēš nozvejas un verificē zvejas žurnālā izdarītos ierakstus;

4.

sagatavo dienas ziņojumu par pārvietošanas darbībām, kuras veikuši kuģi, kas zvejo ar riņķvadu;

5.

pamana un reģistrē kuģus, kuri, iespējams, zvejo, pārkāpjot ICCAT saglabāšanas un pārvaldības pasākumus;

6.

reģistrē veiktās pārvietošanas darbības un ziņo par tām;

7.

verificē kuģa pozīciju, kad tas iesaistījies pārvietošanā;

8.

novēro pārvietotos produktus un aplēš to daudzumu, arī noskatoties videoierakstus;

9.

verificē un reģistrē attiecīgā zvejas kuģa vārdu un ICCAT numuru;

10.

pēc ICCAT komisijas pieprasījuma veic zinātnisko darbu, piemēram, vāc II uzdevuma datus, vadoties pēc SCRS norādījumiem;

b)

attiecībā uz ICCAT reģionālajiem novērotājiem zivaudzētavās un pie krātiņveida lamatām – uzraudzīt to atbilstību attiecīgajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, ko pieņēmusi ICCAT. Konkrēti, ICCAT reģionālais novērotājs darbojas šādi:

1.

verificē datus, kas norādīti ITD un deklarācijā par ievietošanu sprostos, un BCD, arī noskatoties videoierakstus;

2.

apliecina datus, kas norādīti ITD, deklarācijā par ievietošanu sprostos un BCD;

3.

sagatavo dienas ziņojumu par zivaudzētavu un krātiņveida lamatu pārvietošanas darbībām;

4.

ar parakstu apstiprina ITD, deklarāciju par ievietošanu sprostos un BCD tikai tad, kad ICCAT reģionālais novērotājs piekrīt, ka tajos ietvertā informācija atbilst novērotāja novērojumiem, arī atbilstošajam videoierakstam, saskaņā ar 42. panta 1. punktā un 43. panta 1. punktā minētajām prasībām;

5.

pēc Komisijas pieprasījuma veic zinātnisko darbu, piemēram, vāc paraugus, vadoties pēc SCRS norādījumiem;

6.

reģistrē un verificē jebkāda veida iezīmējuma zīmes, kā arī dabiskas izcelsmes zīmes, ja tādas ir, un paziņo par visām pazīmēm, kas liecina, ka iezīmējuma zīme nesen noņemta;

c)

sagatavo vispārīgus ziņojumus, apkopojot saskaņā ar šo punktu savākto informāciju, un dod kapteinim un zivaudzētavas operatoram iespēju iekļaut tajos jebkādu attiecīgu informāciju;

d)

iesniedz sekretariātam c) apakšpunktā minēto vispārīgo ziņojumu 20 dienu laikā pēc novērošanas perioda beigām;

e)

pilda jebkādas citas funkcijas, ko noteikusi ICCAT komisija.

4.

Visu informāciju, kas attiecas uz zvejas un pārvietošanas operācijām, ko veic kuģi, kas zvejo ar riņķvadu, un zivaudzētavas, ICCAT reģionālais novērotājs apstrādā kā konfidenciālu informāciju un minēto prasību rakstiski atzīst par nosacījumu norīkošanai par ICCAT reģionālo novērotāju.

5.

ICCAT reģionālais novērotājs ievēro tās karoga valsts vai zivaudzētavas valsts tiesību aktu un noteikumu prasības, kuras jurisdikcijā ir kuģis vai zivaudzētava, uz kuru ICCAT reģionālais novērotājs ir norīkots.

6.

ICCAT reģionālais novērotājs ievēro hierarhiju un vispārīgas uzvedības normas, kas attiecas uz visu kuģa un zivaudzētavas personālu, ja šādi noteikumi netraucē pildīt ICCAT reģionālā novērotāja pienākumus saskaņā ar šo programmu un kuģa un zivaudzētavas personāla pienākumus, kas noteikti 39. pantā un šā pielikuma 7. punktā.

KAROGA DALĪBVALSTU PIENĀKUMI ATTIECĪBĀ UZ ICCAT REĢIONĀLAJIEM NOVĒROTĀJIEM

7.

Dalībvalstis, kuras atbildīgas par kuģi, kas zvejo ar riņķvadu, par zivaudzētavu vai krātiņveida lamatām, nodrošina, ka ICCAT reģionālajiem novērotājiem:

a)

tiek dota piekļuve kuģa, zivaudzētavas un krātiņveida lamatu personālam un zvejas rīkiem, sprostiem un aprīkojumam;

b)

lai atvieglotu šā pielikuma 3. punktā minēto uzdevumu izpildi, pēc pieprasījuma tiek dota piekļuve arī turpmāk minētajam aprīkojumam, ja tas atrodas uz kuģiem, uz kuriem novērotāji ir norīkoti:

1.

satelītnavigācijas iekārtas,

2.

radara displeja ekrāni, kad tos izmanto;

3.

elektroniski saziņas līdzekļi;

c)

ir nodrošināta izmitināšana, tostarp apmešanās vieta, pārtika un atbilstošas sanitārās labierīcības, kas ir tādas pašas kā kuģa virsniekiem;

d)

ir nodrošināta piemērota vieta uz komandtilta vai stūresmājā lietvedības kārtošanai, kā arī vieta uz klāja, kas ir piemērota novērotāja uzdevumu pildīšanai.

IZMAKSAS, KAS IZRIET NO ICCAT REĢIONĀLO NOVĒROTĀJU PROGRAMMAS

8.

Visas izmaksas, kas rodas saistībā ar ICCAT reģionālo novērotāju darbību, sedz katras zivaudzētavas operators vai ar riņķvadu zvejojoša kuģa īpašnieks.

IX PIELIKUMS

ICCAT KOPĪGĀS STARPTAUTISKĀS INSPEKCIJAS SHĒMA

ICCAT ceturtajā kārtējā sanāksmē (Madridē 1975. gada novembrī) un gadskārtējā sanāksmē Marrākešā 2008. gadā vienojās:

saskaņā ar konvencijas IX panta 3. punktu, lai nodrošinātu konvencijas un saskaņā ar to spēkā esošo pasākumu piemērošanu, ICCAT komisija iesaka ieviest turpmāk izklāstīto starptautiskās kontroles kārtību ūdeņos, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas.

I.   SMAGI PĀRKĀPUMI

1.

Šo procedūru piemērošanas vajadzībām smagi pārkāpumi ir šādi ICCAT komisijas pieņemto ICCAT saglabāšanas un pārvaldības pasākumu noteikumu pārkāpumi:

a)

zveja bez karoga Puses izdotas licences, atļaujas vai pilnvarojuma;

b)

gadījumi, kad nozvejas un ar nozveju saistītie dati netiek pienācīgi reģistrēti saskaņā ar ICCAT komisijas prasībām par ziņošanu vai ziņojumi par šādiem nozvejas un/vai ar nozveju saistītiem datiem ir būtiski sagrozīti;

c)

zvejošana zvejas aizlieguma apgabalā;

d)

zvejošana zvejas aizlieguma sezonā;

e)

tīša sugu nozvejošana vai paturēšana uz kuģa pretrunā jebkādiem piemērojamiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, ko pieņēmusi ICCAT;

f)

saskaņā ar ICCAT noteikumiem spēkā esošu nozvejas limitu vai kvotu nozīmīga pārkāpšana;

g)

aizliegtu zvejas rīku izmantošana;

h)

zvejas kuģa marķējuma, identitātes vai reģistrācijas datu viltošana vai tīša slēpšana;

i)

ar pārkāpuma izmeklēšanu saistītu pierādījumu slēpšana, viltošana vai iznīcināšana;

j)

vairākkārtīgi pārkāpumi, kas kopā veido saskaņā ar ICCAT noteikumiem spēkā esošu pasākumu nopietnu neievērošanu;

k)

gadījumi, kad uzbrūk vai pretojas pilnvarotam inspektoram vai novērotājam vai iebiedē, seksuāli aizskar, traucē vai nepamatoti kavē vai aizkavē pilnvarotu inspektoru vai novērotāju;

l)

tīša iejaukšanās VMS darbībā vai tās deaktivizēšana;

m)

tādi citi pārkāpumi, kādus noteikusi ICCAT, ja tie iekļauti un publicēti minēto procedūru pārskatītā redakcijā;

n)

zveja ar novērošanas lidmašīnu palīdzību;

o)

satelītmonitoringa sistēmas darbības traucēšana un/vai kuģa darbošanās bez VMS;

p)

pārvietošanas darbība bez ITD;

q)

jūrā veikta pārkraušana citā kuģī.

2.

Ja, uzkāpjot uz zvejas kuģa un veicot inspekciju, pilnvarotais inspektors novēro darbību vai apstākļus, kas varētu būt kāds no 1. punktā definētajiem smagajiem pārkāpumiem, inspekcijas kuģu karoga valsts iestādes tūlīt tieši, kā arī ar ICCAT sekretariāta starpniecību paziņo par to zvejas kuģa karoga valstij. Šādās situācijās inspektors informē arī ikvienu zvejas kuģa karoga valsts inspekcijas kuģi, par kuru zināms, ka tas ir tuvumā.

3.

ICCAT inspektors veiktās inspekcijas un visus konstatētos pārkāpumus reģistrē zvejas kuģa žurnālā.

4.

Karoga dalībvalsts nodrošina, ka pēc 2. punktā minētās inspekcijas attiecīgais zvejas kuģis pārtrauc visas zvejas darbības. Karoga dalībvalsts pieprasa zvejas kuģim 72 stundu laikā doties uz tās apstiprinātu ostu, kurā tiek uzsākta izmeklēšana.

5.

Ja kuģim nav pieprasīts doties uz ostu, karoga dalībvalsts laikus sniedz pienācīgu pamatojumu Komisijai, kas pārsūta informāciju ICCAT sekretariātam, kurš to pēc pieprasījuma dara pieejamu citām līgumslēdzējām pusēm.

II.   INSPEKCIJU VEIKŠANA

6.

Inspekciju veic inspektori, ko izraudzījušās līgumslēdzējas puses. ICCAT komisijai paziņo pilnvaroto valdības aģentūru nosaukumus un ikviena tāda inspektora vārdu, kurus attiecīgās valdības ir norīkojušas veikt minēto uzdevumu.

7.

Kuģiem, kuri veic starptautiskos nogādāšanas uz kuģa un inspekcijas pienākumus saskaņā ar šo pielikumu, ir īpašs karogs vai vimpelis, kuru apstiprinājusi ICCAT komisija un izdevis ICCAT sekretariāts. Šādam nolūkam izmantoto kuģu vārdus paziņo ICCAT sekretariātam iespējami drīz pirms inspekcijas darbību sākšanas. ICCAT sekretariāts informāciju par norīkotajiem inspekcijas kuģiem dara pieejamu visām Pusēm, arī ievietojot to ar paroli aizsargātā tīmekļvietnē.

8.

Katram inspektoram ir attiecīgs personu apliecinošs dokuments, ko izdevušas karoga valsts iestādes un kas ir tādā formā, kā parādīts šā pielikuma 21. punktā.

9.

Saskaņā ar 16. punktā paredzēto kārtību līgumslēdzējas puses karoga kuģis, kas zvejo tunzivis vai tunzivjveidīgās zivis konvencijas apgabalā ārpus ūdeņiem, kas ir tā pārstāvētās valsts jurisdikcijā, apstājas, kad kuģis, kurš ir izkāris 7. punktā aprakstīto ICCAT vimpeli un uz kura ir inspektors, dod tam atbilstošo signālu no Starptautiskā signālu kodeksa, ja vien kuģis tobrīd neveic zvejas operācijas, – tādā gadījumā tas apstājas, tiklīdz ir beidzis šādas operācijas. Kuģa kapteinis atļauj inspekcijas grupai, kas norādīta 10. punktā, uzkāpt uz kuģa un nodrošina iekāpšanas trapu. Kapteinis dod inspekcijas grupai iespēju veikt aprīkojuma, nozvejas vai zvejas rīku un visu attiecīgos dokumentu pārbaudi, kādu inspektors uzskata par vajadzīgu, lai pārliecinātos, vai tiek ievēroti spēkā esošie ICCAT komisijas ieteikumi, kas attiecas uz inspicētā kuģa karoga valsti. Turklāt inspektors drīkst pieprasīt skaidrojumus, kurus tas uzskata par vajadzīgiem.

10.

Inspekcijas grupas lielumu nosaka inspekcijas kuģa komandieris, ņemot vērā attiecīgos apstākļus. Inspekcijas grupa ir tik maza, cik iespējams, lai droši un neapdraudēti izpildītu šajā pielikumā noteiktos pienākumus.

11.

Uzkāpis uz kuģa, inspektors uzrāda personu apliecinošu dokumentu, kas aprakstīts 8. punktā. Inspektors ievēro vispārpieņemtos starptautiskos noteikumus, procedūras un prakses, kas saistītas ar inspicējamā kuģa un tā apkalpes drošību, līdz minimumam samazina iejaukšanos zvejas darbībās vai produktu izvietošanā un, cik vien praktiski iespējams, izvairās veikt darbības, kas varētu pasliktināt uz kuģa esošās nozvejas kvalitāti.

Katra inspektora izziņas darbs aprobežojas ar to, lai pārliecinātos, vai tiek ievēroti spēkā esošie ICCAT komisijas ieteikumi, kas attiecas uz attiecīgā kuģa karoga valsti. Veicot inspekciju, inspektors drīkst zvejas kuģa kapteinim lūgt tādu palīdzību, kāda var būt nepieciešama. Inspektors sagatavo inspekcijas ziņojumu ICCAT komisijas apstiprinātā formā. Inspektors paraksta ziņojumu, klātesot kuģa kapteinim, kuram ir tiesības parakstīšanas brīdī vai pirms tam pievienot ziņojumam piezīmes, ko kuģa kapteinis uzskata par piemērotām, un kurš paraksta šīs piezīmes.

12.

Ziņojuma eksemplārus nodod kuģa kapteinim un inspekcijas grupas valsts valdībai, kura tos nosūta attiecīgajām inspicētā kuģa karoga valsts iestādēm un ICCAT komisijai. Ja tiek atklāts ICCAT ieteikumu pārkāpums, inspektors, ja vien iespējams, informē arī ikvienu zvejas kuģa karoga valsts inspekcijas kuģi, par kuru zināms, ka tas ir tuvumā.

13.

Ja notiek pretošanās inspektoram vai netiek pildīti inspektora norādījumi, inspicējamā kuģa karoga valsts rīkojas tāpat, kā tā rīkotos, ja tādā veidā izturētos pret šīs valsts inspektoru.

14.

Inspektors pilda šajā kārtībā paredzētos pienākumus saskaņā ar šajā regulā izklāstītajiem noteikumiem, bet paliek savas valsts iestāžu operacionālajā kontrolē un ir atbildīgs to priekšā.

15.

Līgumslēdzējas puses izskata saskaņā ar šo kārtību sagatavotus ārvalstu inspektoru inspekcijas ziņojumus, kuģa pamanīšanas informācijas lapas saskaņā ar ICCAT Ieteikumu 94-09 un paziņojumus, kas izriet no dokumentu inspekcijām, un reaģē uz tiem līdzīgi, kā tās izskatītu savas valsts inspektoru ziņojumus un reaģētu uz tiem saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem. Šis punkts neuzliek līgumslēdzējai pusei pienākumu citas valsts inspektora ziņojumam piešķirt lielāku pierādījuma spēku nekā savas valsts inspektora ziņojumam. Līgumslēdzējas puses sadarbojas, lai atvieglotu tiesvedību vai citas procedūras, kas saskaņā ar šo kārtību izriet no inspektora iesniegta ziņojuma.

16.

a)

Līgumslēdzējas puses katru gadu līdz 15. februārim informē ICCAT komisiju par saviem provizoriskajiem plāniem attiecīgajā kalendārajā gadā veikt inspekcijas darbības saskaņā ar ieteikumu, ko īsteno ar šo regulu, un ICCAT komisija drīkst ierosināt līgumslēdzējām pusēm koordinēt valstu operācijas šajā jomā, arī inspektoru skaitu un to kuģu skaitu, ar kuriem pārvadā inspektorus.

b)

Līgumslēdzējām pusēm piemēro ICCAT Ieteikumā 19-04 izklāstīto kārtību un līdzdalības plānus, ja vien tās savstarpēji nevienojas par ko citu, un šādu vienošanos paziņo ICCAT komisijai. Tomēr divas līgumslēdzējas puses savstarpēji aptur shēmas īstenošanu, ja kāda no tām, gaidot šādas vienošanās pabeigšanu, par to ir paziņojusi ICCAT komisijai.

17.

a)

Zvejas rīkus inspicē saskaņā ar noteikumiem, kas ir spēkā apakšapgabalā, kurā tiek veikta inspekcija. Inspekcijas ziņojumā inspektors norāda apakšapgabalu, kurā tika veikta inspekcija, un apraksta ikvienu konstatēto pārkāpumu.

b)

Inspektoram ir tiesības inspicēt visus zvejas rīkus, ko izmanto vai kas ir uz kuģa.

18.

Visiem inspicētajiem zvejas rīkiem, kuri šķiet neatbilstam spēkā esošajiem ICCAT komisijas ieteikumiem, kas attiecas uz attiecīgā kuģa karoga valsti, inspektors piestiprina ICCAT komisijas apstiprinātu identifikācijas zīmi un šo faktu ieraksta inspekcijas ziņojumā.

19.

Inspektors drīkst fotografēt zvejas rīkus, aprīkojumu, dokumentus un ikvienu citu objektu, ko inspektors uzskata par nepieciešamu, tā, lai būtu redzami tie elementi, kas, pēc viņa domām, neatbilst spēkā esošajam regulējumam; tādā gadījumā ziņojumā iekļauj fotoattēlos redzamo objektu sarakstu un fotoattēlu eksemplārus pievieno karoga valstij paredzētajam ziņojuma eksemplāram.

20.

Lai noteiktu, vai ICCAT ieteikumi ir ievēroti, inspektors vajadzības gadījumā inspicē visu nozveju, kas ir uz kuģa.

21.

Inspektoru identitātes apliecības paraugs ir šāds:

Image 3


X PIELIKUMS

VIDEOIERAKSTU UZŅEMŠANAS PROCEDŪRU MINIMĀLIE STANDARTI

Pārvietošanas operācijas

1.

Elektronisko atmiņas ierīci, kas satur oriģinālo videoierakstu, iespējami drīz pēc pārvietošanas operācijas beigām nodod ICCAT reģionālajam novērotājam, kurš to nekavējoties inicializē, lai nepieļautu turpmāku manipulēšanu.

2.

Oriģinālo ierakstu visā atļaujas derīguma termiņā attiecīgi tur uz nozvejotājkuģa vai glabā zivaudzētavas vai krātiņveida lamatu operators.

3.

Izgatavo divas identiskas videoieraksta kopijas. Vienu kopiju nosūta ICCAT reģionālajam novērotājam, kurš atrodas uz kuģa, kas zvejo ar riņķvadu, un vienu – nacionālajam novērotājam, kurš atrodas uz velkoņa, turklāt pēdējo minēto kopiju dod līdzi ITD un nozvejām, uz kurām tā attiecas. Minēto procedūru nacionālajiem novērotājiem piemēro tikai tad, ja notiek pārvietošana starp velkoņiem.

4.

Katra videoieraksta sākumā vai beigās, vai abos ir redzams ICCAT pārvietošanas atļaujas numurs.

5.

Visa videoieraksta laikā ir redzams videoieraksta uzņemšanas laiks un datums.

6.

Pirms sākas pārvietošana, videoierakstā ir redzama zvejas rīka vai durvju atvēršana un aizvēršana un tas, vai saņemošajā un nododošajā sprostā jau ir zilās tunzivis.

7.

Videoieraksts ir bez pārtraukumiem, pārrāvumiem, izgriezta materiāla un aptver visu pārvietošanas operāciju.

8.

Videoieraksts ir pietiekami kvalitatīvs, lai aplēstu pārvietoto zilo tunzivju skaitu.

9.

Ja videoieraksts nav pietiekami kvalitatīvs, lai aplēstu pārvietoto zilo tunzivju skaitu, tiek veikta kontrolpārvietošana. Operators drīkst prasīt kuģa vai krātiņveida lamatu karoga valsts iestādēm veikt kontrolpārvietošanu. Ja operators nepieprasa šādu kontrolpārvietošanu vai ja minētās brīvprātīgās pārvietošanas rezultāts nav apmierinošs, kontroles iestādes pieprasa veikt tik daudz kontrolpārvietošanu, cik nepieciešams, līdz ir pieejams pietiekami kvalitatīvs videoieraksts. Šādas kontrolpārvietošanas aptver visu zilo tunzivju pārvietošanu no saņemošā sprosta uz citu sprostu, kurš ir tukšs. Ja zivju izcelsme ir krātiņveida lamatas, tad no krātiņveida lamatām uz saņemošo sprostu jau pārvietotās zilās tunzivis var tikt nosūtītas atpakaļ uz krātiņveida lamatām; šādā gadījumā kontrolpārvietošanu atceļ ICCAT reģionālā novērotāja uzraudzībā.

Sprostos ievietošanas operācijas

1.

Elektronisko atmiņas ierīci, kas satur oriģinālo videoierakstu, iespējami drīz pēc sprostos ievietošanas operācijas beigām nodod ICCAT reģionālajam novērotājam, kurš to nekavējoties inicializē, lai nepieļautu turpmāku manipulēšanu.

2.

Oriģinālo ierakstu visā atļaujas derīguma termiņā attiecīgā gadījumā tur zivaudzētavā.

3.

Izgatavo divas identiskas videoieraksta kopijas. Vienu kopiju nosūta ICCAT reģionālajam novērotājam, kas norīkots uz zivaudzētavu.

4.

Katra videoieraksta sākumā, beigās vai abos ir redzams ICCAT sprostos ievietošanas atļaujas numurs.

5.

Visa videoieraksta laikā ir redzams videoieraksta uzņemšanas laiks un datums.

6,

Pirms sākas ievietošana sprostos, videoierakstā ir redzama zvejas rīka/durvju atvēršana un aizvēršana un tas, vai saņemošajā un nododošajā sprostā jau ir zilās tunzivis.

7.

Videoieraksts ir bez pārtraukumiem, pārrāvumiem, izgriezta materiāla un aptver visu sprostos ievietošanas operāciju.

8.

Videoieraksts ir pietiekami kvalitatīvs, lai aplēstu pārvietoto zilo tunzivju skaitu.

9.

Ja videoieraksts nav pietiekami kvalitatīvs, lai aplēstu pārvietoto zilo tunzivju skaitu, kontroles iestādes pieprasa veikt jaunu sprostos ievietošanas operāciju. Jaunās sprostos ievietošanas operācijas laikā visas zilās tunzivis, kas ir saņemošajā zivaudzētavas sprostā, pārvieto uz citu zivaudzētavas sprostu, kurš ir tukšs.

XI PIELIKUMS

STANDARTI UN PROCEDŪRAS, KAS ATTIECAS UZ STEREOSKOPISKO KAMERU SISTĒMĀM,KURAS IZMANTO SPROSTOS IEVIETOŠANAS OPERĀCIJĀS

A.   Stereoskopisko kameru sistēmu izmantošana

Šīs regulas 51. pantā prasītā stereoskopisko kameru sistēmu izmantošana sprostos ievietošanas operācijās atbilst šādiem noteikumiem.

1.

Dzīvu zivju paraugošanas intensitāte nav mazāka par 20 % no zivju daudzuma, ko ievieto sprostos. Ja tas ir tehniski iespējams, dzīvu zivju paraugošanu veic secīgi, mērot katru piekto īpatni; šādu paraugu veido zivis, kas izmērītas 2–8 metru attālumā no kameras.

2.

Pārvietošanas tunelim, kas savieno nododošo sprostu un saņemošo sprostu, nosaka maksimālo platumu 10 metri un maksimālo augstumu 10 metri.

3.

Ja zivju garuma mērījumi uzrāda multimodālu sadalījumu (divas vai vairākas dažādu izmēru kohortas), jābūt iespējai vienā un tajā pašā sprostos ievietošanas operācijā izmantot vairākus pārrēķina algoritmus; lai garumu līdz astes spuras sazarojuma vietai pārrēķinātu kopējā svarā atkarībā no sprostos ievietošanas operācijas laikā izmērīto zivju izmēra kategorijas, izmanto visjaunākos algoritmus, ko noteikusi SCRS.

4.

Pirms katras sprostos ievietošanas operācijas veic stereoskopisko garuma mērījumu validāciju, izmantojot mēroga skalu, kas atrodas 2–8 metru attālumā.

5.

Ja paziņo stereoskopiskās programmas rezultātus, informācijā norāda, kāda ir stereoskopisko kameru sistēmas tehnisko specifikāciju kļūdas robeža, kas nepārsniedz +/–5 %.

6.

Ziņojumā par stereoskopiskās programmas rezultātiem iekļauj ziņas par visām iepriekš minētajām tehniskajām specifikācijām, to skaitā paraugošanas intensitāti, paraugošanas metodiku, attālumu līdz kamerai, pārvietošanas tuneļa izmēriem un algoritmiem (garuma un svara sakarība). SCRS izskata minētās specifikācijas un vajadzības gadījumā sniedz ieteikumus to grozīšanai.

7.

Ja stereoskopisko kameru uzfilmētais materiāls nav pietiekami kvalitatīvs, lai aplēstu sprostos ievietoto zilo tunzivju svaru, par nozvejotājkuģi, krātiņveida lamatām vai zivaudzētavu atbildīgās dalībvalsts iestādes izdod rīkojumu par jaunu sprostos ievietošanas operāciju.

B.   Programmu rezultātu noformēšana un izmantošana

1.

Attiecībā uz tādām KZO un tādām zivaudzētavai paredzētām krātiņveida lamatu nozvejām, kurās iesaistīta viena Puse un/vai dalībvalsts, lēmumus par nozvejas ziņojuma un stereoskopiskās sistēmas programmas rezultātu atšķirībām pieņem KZO vai kopējās krātiņveida lamatu kopējās nozvejas līmenī. Attiecībā uz KZO, kurās iesaistītas vairākas Puses un/vai dalībvalstis, lēmumus par nozvejas ziņojuma un stereoskopiskās sistēmas programmas rezultātu atšķirībām pieņem sprostos ievietošanas operāciju līmenī, ja vien visu KZO iesaistīto nozvejotājkuģu karoga Pušu un/vai dalībvalstu iestādes nav vienojušās citādi.

2.

Par zivaudzētavu atbildīgā dalībvalsts 15 dienu laikā no sprostos ievietošanas dienas par nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām atbildīgajai dalībvalstij vai Pusei un Komisijai sniedz ziņojumu un šādus dokumentus:

a)

stereoskopiskās sistēmas tehniskais ziņojums, kurā iekļauta:

vispārīga informācija, proti, suga, objekts, sprosts, datums, algoritms,

statistiskā izmēra noteikšanas informācija, proti, vidējais svars un garums, minimālais svars un garums, maksimālais svars un garums, paraugā iekļauto zivju skaits, sadalījums pēc svara, sadalījums pēc izmēra;

b)

detalizēti programmas rezultāti, kuros norādīts katras paraugā iekļautās zivs izmērs un svars;

c)

ziņojums par ievietošanu sprostā, kurā iekļauta:

vispārīga informācija par operāciju, proti, sprostā ievietošanas operācijas numurs, zivaudzētavas nosaukums, sprosta numurs, BCD numurs, ITD numurs, nozvejotājkuģa vai krātiņveida lamatu vārds/nosaukums un karogs, velkoņa vārds un karogs, stereoskopiskās sistēmas izmantošanas datums un videoieraksta datnes nosaukums,

algoritms, kas izmantots garuma pārrēķināšanai svarā,

salīdzinājums starp BCD deklarēto un stereoskopiskās sistēmas konstatēto zivju skaitu, vidējo svaru un kopējo svaru (starpību aprēķina pēc šādas formulas: (stereoskopiskā sistēma – BCD)/stereoskopiskā sistēma * 100),

sistēmas kļūdas robeža,

attiecībā uz tiem ziņojumiem par ievietošanu sprostos, kas attiecas uz KZO/krātiņveida lamatām, pēdējā ziņojumā par ievietošanu sprostos iekļauj arī kopsavilkumu par visu informāciju, kura sniegta iepriekšējos ziņojumos par ievietošanu sprostos.

3.

Saņēmušas ziņojumu par ievietošanu sprostos, nozvejotājkuģa vai krātiņveida lamatu dalībvalsts iestādes veic visus vajadzīgos pasākumus atkarībā no situācijas:

a)

kopējais svars, kas deklarēts nozvejotājkuģa vai krātiņveida lamatu BCD, ietilpst stereoskopiskās sistēmas rezultātu diapazonā:

atbrīvošanas rīkojums netiek dots,

BCD tiek izdarītas izmaiņas attiecībā uz zivju skaitu (izmanto zivju skaitu, kas konstatēts, izmantojot kontrolkameras vai alternatīvas metodes) un vidējo svaru, bet kopējais svars mainīts netiek;

b)

kopējais svars, kas deklarēts nozvejotājkuģa vai krātiņveida lamatu BCD, ir mazāks par stereoskopiskās sistēmas rezultātu diapazona zemāko skaitlisko vērtību:

tiek dots atbrīvošanas rīkojums, izmantojot stereoskopiskās sistēmas rezultātu diapazona zemāko skaitlisko vērtību,

atbrīvošanas operācijas veic saskaņā ar 41. panta 2. punktā un XII pielikumā aprakstīto procedūru,

pēc atbrīvošanas operācijas BCD tiek izdarītas izmaiņas attiecībā uz zivju skaitu (izmanto zivju skaitu, kurš konstatēts, izmantojot kontrolkameras, un no kura atņemts atbrīvoto zivju skaits) un vidējo svaru, bet kopējais svars mainīts netiek;

c)

kopējais svars, kas deklarēts nozvejotājkuģa vai krātiņveida lamatu BCD, ir lielāks par stereoskopiskās sistēmas rezultātu diapazona augstāko skaitlisko vērtību:

atbrīvošanas rīkojums netiek dots,

BCD attiecīgi tiek izdarītas izmaiņas attiecībā uz kopējo svaru (izmanto stereoskopiskās sistēmas rezultātu diapazona augstāko skaitlisko vērtību), zivju skaitu (izmanto kontrolkameru rezultātus) un vidējo svaru.

4.

Kad BCD tiek izdarītas attiecīgas izmaiņas, 2. iedaļā ierakstītās skaitliskās vērtības (skaits un svars) ir saskanīgas ar 6. iedaļā ierakstītajām, un 3., 4. un 6. iedaļā ierakstītās skaitliskās vērtības nav lielākas par 2. iedaļā ierakstītajām.

5.

Ja atsevišķos ziņojumos par ievietošanu sprostos konstatētā starpība tiek kompensēta no visām sprostos ievietošanas darbībām, ko veic no KZO/krātiņveida lamatām, neatkarīgi no tā, vai prasīta atbrīvošanas operācija, visos attiecīgajos BCD izdara izmaiņas, pamatojoties uz stereoskopiskās sistēmas rezultātu diapazona zemāko skaitlisko vērtību. Lai atspoguļotu atbrīvoto zivju svaru/skaitu, izmaiņas tiek izdarītas arī BCD, kas saistīti ar atbrīvoto zilo tunzivju daudzumiem. Arī tajos BCD, kas saistīti ar zilajām tunzivīm, kuras nav atbrīvotas, bet attiecībā uz kurām rezultāti, kas konstatēti ar stereoskopisko sistēmu vai alternatīvām metodēm, atšķiras no daudzumiem, kas ziņojumā norādīti kā nozvejoti un pārvietoti, tiek izdarītas izmaiņas, lai atspoguļotu minētās atšķirības.

Lai atspoguļotu atbrīvoto zivju svaru/skaitu, izmaiņas tiek izdarītas arī BCD, kas saistīti ar nozvejām, no kurām notikusi atbrīvošanas operācija.


XII PIELIKUMS

ATBRĪVOŠANAS PROTOKOLS

1.   

Zilo tunzivju atbrīvošanu jūrā no audzēšanas sprostiem ieraksta ar videokameru un novēro ICCAT reģionālais novērotājs, kurš sagatavo ziņojumu un kopā ar videoierakstiem nosūta to ICCAT sekretariātam.

2.   

Ja ir izdots atbrīvošanas rīkojums, zivaudzētavas operators lūdz ICCAT reģionālā novērotāja norīkošanu.

3.   

Zilo tunzivju atbrīvošanu jūrā no pārvadāšanas sprostiem vai krātiņveida lamatām novēro par velkoni vai krātiņveida lamatām atbildīgās valsts novērotājs, kurš sagatavo ziņojumu un iesniedz to atbildīgās dalībvalsts kontroles iestādēm.

4.   

Pirms atbrīvošanas operācijas dalībvalsts kontroles iestādes var izdot rīkojumu par kontrolpārvietošanu, kurā izmanto parastās un/vai stereoskopiskās kameras, lai aplēstu atbrīvojamo zivju skaitu un svaru.

5.   

Dalībvalstu iestādes drīkst veikt jebkādus papildu pasākumus, kurus tās uzskata par vajadzīgiem, lai nodrošinātu, ka atbrīvošanas operācijas notiek tādā laikā un vietā, kas ir vispiemērotākie, lai palielinātu iespējamību, ka zivis atgriežas krājumā. Operators ir atbildīgs par zivju izdzīvošanu tik ilgi, līdz atbrīvošanas operācija ir pabeigta. Minētās atbrīvošanas operācijas notiek trīs nedēļu laikā pēc sprostos ievietošanas operāciju pabeigšanas.

6.   

Pēc tam, kad ieguves operācijas ir pabeigtas, zivaudzētavā palikušās zivis, kuras BCD neaptver, tiek atbrīvotas saskaņā ar 41. panta 2. punktā un šajā pielikumā noteiktajām procedūrām.


XIII PIELIKUMS

RĪKOŠANĀS AR NEDZĪVĀM ZIVĪM

Kad kuģi, kas zvejo ar riņķvadu, veic zvejas operācijas, to zivju daudzumus, kuras riņķvadā tiek atrastas nedzīvas, reģistrē zvejas kuģa žurnālā un attiecīgi atvelk no dalībvalsts kvotas.

Pirmajā pārvietošanā bojāgājušo zivju reģistrēšana un rīkošanās ar tām

1.

Velkoņa operatoram nodod BCD, kurā ir aizpildīta 2. iedaļa (Kopējā nozveja), 3. iedaļa (Dzīvu zivju tirdzniecība) un 4. iedaļa (Pārvietošana, t. sk. nedzīvas zivis).

Kopējie daudzumi, kas norādīti 3. un 4. iedaļā, ir vienādi ar daudzumiem, kas norādīti 2. iedaļā. Saskaņā ar šo regulu BCD līdzi tiek dots ITD. ITD norādītie daudzumi (pārvietotas dzīvas) ir vienādi ar daudzumiem, kas norādīti ar to saistītā BCD 3. iedaļā.

2.

BCD daļu, kurā ir 8. iedaļa (Informācija par tirdzniecību), aizpilda un nodod tā palīgkuģa operatoram, kurš nedzīvās zilās tunzivis nogādā krastā (vai patur uz nozvejotājkuģa, ja tās izkrauj tieši krastā). Nedzīvajām zivīm un BCD daļai līdzi tiek dota ITD kopija.

3.

Nedzīvo zivju daudzumus norāda tā nozvejotājkuģa BCD, kurš guvis nozveju, vai – KZO gadījumā – nozvejotājkuģu BCD vai tāda kuģa BCD, kas kuģo ar citu karogu un piedalās KZO.


XIV PIELIKUMS

ICCAT DEKLARĀCIJA PAR IEVIETOŠANU SPROSTOS  (1)

Kuģa vārds

Karogs

Reģistrācijas Nr. Identificējams sprosta Nr.

Nozvejas datums

Nozvejas vieta (ģeogr. gar. un plat.)

Zilās tunzivs statistikas dokumenta validācijas Nr.

Zilās tunzivs statistikas dokumenta datums

Sprostos ievietošanas datums

Sprostos ievietotais daudzums (t)

To zivju skaits, kas ievietotas sprostos nobarošanai

Izmēr-sastāvs

Audzēšanas iekārta (*1)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


(1)  Deklarācija par ievietošanu sprostos, kas noteikta ICCAT Ieteikumā 06-07.

(*1)  Iekārta, kam atļauts darboties konvencijas apgabalā nozvejotu zilo tunzivju nobarošanā.


XV PIELIKUMS

MINIMĀLIE STANDARTI VMS IZVEIDOŠANAI ICCAT KONVENCIJAS APGABALĀ  (1)

1.   

Neatkarīgi no stingrākām prasībām, kas piemērojamas konkrētās ICCAT zvejniecībās, katra karoga dalībvalsts attiecībā uz saviem zvejas kuģiem, kuru lielākais garums pārsniedz 15 metrus un kuriem atļauts zvejot ūdeņos, kas ir ārpus karoga dalībvalsts jurisdikcijas, īsteno VMS un:

a)

prasa, lai tās zvejas kuģi būtu aprīkoti ar autonomu, viltojumdrošu sistēmu, kas nepārtraukti, automātiski un neatkarīgi no jebkādas kuģa iejaukšanās pārraida ziņas karoga dalībvalsts zvejas uzraudzības centram (“FMC”), lai minētā kuģa karoga dalībvalsts varētu noteikt zvejas kuģa pozīciju, kursu un ātrumu;

b)

nodrošina, ka zvejas kuģī uzstādītā satelītlokalizācijas iekārta nepārtraukti vāc un pārraida karoga dalībvalsts FMC šādus datus:

kuģa identifikācijas dati,

kuģa ģeogrāfiskā pozīcija (ģeogrāfiskais garums un platums), kuras noteikšanas kļūda nepārsniedz 500 metrus un ticamības intervāls ir 99 %, un

datums un laiks;

c)

nodrošina, ka karoga dalībvalsts FMC saņem automātisku paziņojumu, ja sakari starp FMC un satelītlokalizācijas iekārtu pārtrūkst;

d)

sadarbībā ar piekrastes valsti nodrošina, ka pozīcijas ziņas, ko tās karoga kuģi pārraidījuši, darbodamies ūdeņos, kas ir minētās piekrastes valsts jurisdikcijā, automātiski un reāllaikā tiek pārraidītas arī tās piekrastes valsts FMC, kura atļāvusi darbību. Šā noteikuma īstenošanā pienācīgu vērību pievērš tam, lai līdz minimumam samazinātu darbības izmaksas, tehniskās grūtības un administratīvo slogu, kas saistīts ar šo ziņu pārraidīšanu; un

e)

nodrošina, ka, lai atvieglotu pozīcijas ziņu pārraidīšanu un saņemšanu, kas aprakstīta 1. punkta d) apakšpunktā, karoga dalībvalsts vai Puses FMC un piekrastes valsts FMC apmainās ar savu kontaktinformāciju un nekavējoties paziņo cits citam visas izmaiņas šajā informācijā. Piekrastes valsts FMC paziņo karoga dalībvalsts vai Puses FMC par katru pārtraukumu secīgu pozīcijas ziņu saņemšanā. Pozīcijas ziņas starp karoga dalībvalsts vai Puses FMC un piekrastes valsts FMC pārraida elektroniski, izmantojot drošu sakaru sistēmu.

2.   

Katra dalībvalsts veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka VMS ziņas tiek pārraidītas un saņemtas, kā noteikts 1. punktā, un izmanto šo informāciju, lai nepārtraukti noteiktu tās karoga kuģu pozīciju.

3.   

Katra dalībvalsts nodrošina, ka tās karoga zvejas kuģu kapteiņi nodrošina, ka satelītlokalizācijas iekārtas pastāvīgi un nepārtraukti darbojas un ka 1. punkta b) apakšpunktā norādītā informācija par kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu, tiek vākta un pārraidīta vismaz reizi stundā un par visiem pārējiem kuģiem vismaz reizi divās stundās. Turklāt dalībvalstis pieprasa, lai to kuģu operatori nodrošinātu, ka:

a)

nenotiek nekāda neatļauta iejaukšanās satelītlokalizācijas iekārtas darbībā;

b)

VMS dati netiek nekādā veidā sagrozīti;

c)

antenas, kas savienotas ar satelītlokalizācijas iekārtu, nekādā veidā netiek bloķētas;

d)

satelītlokalizācijas iekārta ir iebūvēta zvejas kuģī un elektroenerģijas padeve netiek nekādā veidā tīši pārtraukta; un

e)

kuģa satelītlokalizācijas iekārta netiek demontēta, izņemot remonta vai nomaiņas gadījumā.

4.   

Uz zvejas kuģa uzstādītās satelītlokalizācijas iekārtas tehniskas kļūmes vai nedarbošanās gadījumā šo ierīci salabo vai nomaina viena mēneša laikā no notikuma brīža, izņemot gadījumus, kad kuģis ir svītrots no atļauju saņēmušo lielo zvejas kuģu saraksta vai – attiecībā uz kuģiem, uz kuriem prasība par iekļaušanu ICCAT atļauju saņēmušo kuģu sarakstā neattiecas, – atļauja zvejot apgabalos, kas ir ārpus karoga Puses jurisdikcijas, vairs nav spēkā. Kuģim nav atļauts sākt zvejas reisu ar bojātu satelītlokalizācijas iekārtu. Turklāt, ja iekārta zvejas reisa laikā pārtrauc darboties vai tai ir tehniska kļūme, remontu vai nomaiņu veic, tiklīdz kuģis ieiet ostā; zvejas kuģim nav atļauts sākt zvejas reisu, ja satelītlokalizācijas iekārta nav tikusi salabota vai nomainīta.

5.   

Katra dalībvalsts vai Puse nodrošina, ka zvejas kuģis, kura satelītlokalizācijas iekārta ir bojāta, 1. punkta b) apakšpunktā minēto informāciju vismaz reizi dienā paziņo FMC, izmantojot citus sakaru līdzekļus (radio, ziņojumus tīmeklī, elektronisko pastu, telefaksu vai teleksu).

6.   

Dalībvalstis vai Puses drīkst atļaut kuģim izslēgt satelītlokalizācijas iekārtu tikai tad, ja kuģis nezvejos ilgāku laiku (piemēram, būs remontā sausajā dokā) un par to ir iepriekš paziņojis savas karoga dalībvalsts vai Puses kompetentajām iestādēm. Pirms kuģis atstāj ostu, satelītlokalizācijas iekārtu atkal aktivizē, un tā vāc datus un pārraida vismaz vienu ziņojumu.


(1)   ICCAT Ieteikums 18-10 par kuģu monitoringa sistēmu minimālajiem standartiem ICCAT konvencijas apgabalā.


XVI PIELIKUMS

REGULAS (ES) 2016/1627 UN ŠĪS REGULAS ATBILSTĪBAS TABULA

Regula (ES) 2016/1627

Šī regula

1. pants

1. pants

2. pants

1. pants

3. pants

5. pants

4. pants

5. pants

6. pants

6. pants

11. pants

7. pants

12. pants

8. pants

13. pants

9. pants

14. pants

10. pants

16. pants

11. pants

17. pants un I pielikums

12. pants

17. pants un I pielikums

13. pants

18. pants

14. pants

19. pants

15. pants

20. pants

16. pants

21. pants

17. pants

25. pants

18. pants

22. pants

19. pants

23. pants

20. pants

26. pants

21. pants

4. pants

22. pants

27. pants

23. pants

28. pants

24. pants

30. pants

25. pants

31. pants

26. pants

32. pants

27. pants

36. pants

28. pants

37. pants

29. pants

29. pants

30. pants

33. pants

31. pants

34. pants

32. pants

35. pants

33. pants

40. pants

34. pants

41. pants

35. pants

43. pants

36. pants

44. pants

37. pants

51. pants

38. pants

42. pants

39. pants

45. pants

40. pants

46. pants

41. pants

46. pants

42. pants

47. pants

43. pants

48. pants

44. pants

49. pants

45. pants

50. pants

46. pants

51. pants

47. pants

55. pants

48. pants

56. pants

49. pants

57. pants

50. pants

38. pants

51. pants

39. pants

52. pants

58. pants

53. pants

15. pants

54. pants

59. pants

55. pants

60. pants

56. pants

62. pants

57. pants

63. pants

58. pants

64. pants

59. pants

68. pants

60. pants

70. pants

61. pants

71. pants

I pielikums

I pielikums

II pielikums

II pielikums

III pielikums

V pielikums

IV pielikums

VI pielikums

V pielikums

III pielikums

VI pielikums

IV pielikums

VII pielikums

VIII pielikums

VIII pielikums

IX pielikums

IX pielikums

X pielikums

X pielikums

XI pielikums

XI pielikums

XII pielikums

XII pielikums

XIII pielikums


Top