Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 32023R1134

    Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/1134 (2023. gada 8. jūnijs), par pasākumiem, kas veicami, lai novērstu Spodoptera frugiperda (Smith) ievešanu, ieviešanos un izplatīšanos Savienības teritorijā, un ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) 2019/2072 un atceļ Īstenošanas lēmumu (ES) 2018/638

    C/2023/3673

    OV L 149, 9.6.2023, p. 62–79 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    Legal status of the document In force

    ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2023/1134/oj

    Date of document:
    08/06/2023; Pieņemšanas datums
    Date of effect:
    12/06/2023; Stāšanās spēkā Publ. datums +3 Skatīt Pants 15
    Date of effect:
    01/07/2023; Piemērošana Daļēja piemērošana Skatīt Pants 15
    Date of effect:
    01/08/2023; Piemērošana Daļēja piemērošana Skatīt Pants 15
    Date of effect:
    01/09/2023; Piemērošana Daļēja piemērošana Skatīt Pants 15
    Deadline:
    30/04/2024; Skatīt Pants 12
    Date of end of validity:
    31/12/2025; Skatīt Pants 15
    Author:
    Eiropas Komisija, Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāts
    Responsible body:
    Directorate-General for Health and Food Safety, SANTE
    Form:
    Īstenošanas regula
    Treaty:
    Līgums par Eiropas Savienības darbību
    Legal basis:
    Link
    Link
    Link
    Select all documents mentioning this document
    Modifies:
    Relation Act Comment Subdivision concerned From To
    Repeal 32018D0638 Daļēja atcelšana 12/06/2023
    Repeal 32018D0638 01/07/2023
    Implicit repeal 32019D1598 12/06/2023
    Modifies 32019R2072 Papildinājums pielikums XI daļa A punkts 13 12/06/2023 31/12/2025
    Implicit repeal 32021D0869 12/06/2023
    Modified by:
    Relation Act Comment Subdivision concerned From To
    Corrected by 32023R1134R(01) (DE)
    Instruments cited:
    Link

    9.6.2023   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    L 149/62

    KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2023/1134

    (2023. gada 8. jūnijs),

    par pasākumiem, kas veicami, lai novērstu Spodoptera frugiperda (Smith) ievešanu, ieviešanos un izplatīšanos Savienības teritorijā, un ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) 2019/2072 un atceļ Īstenošanas lēmumu (ES) 2018/638

    EIROPAS KOMISIJA,

    ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

    ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/2031 (2016. gada 26. oktobris) par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 228/2013, (ES) Nr. 652/2014 un (ES) Nr. 1143/2014 un atceļ Padomes Direktīvas 69/464/EEK, 74/647/EEK, 93/85/EEK, 98/57/EK, 2000/29/EK, 2006/91/EK un 2007/33/EK (1), un jo īpaši tās 28. panta 1. punkta a), b), d), e), f), h) un i) apakšpunktu un 41. panta 2. punktu,

    tā kā:

    (1)

    Spodoptera frugiperda (Smith) (“specificētais kaitīgais organisms”) ir norādīts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2019/2072 (2) II pielikuma A daļā kā kaitīgais organisms, par kuru nav zināms, ka tas būtu sastopams Savienības teritorijā. Tas kā prioritārs kaitīgais organisms ir norādīts arī Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/1702 (3) pielikumā.

    (2)

    Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2018/638 (4) ievieš ārkārtas pasākumus, kas veicami, lai novērstu minētā kaitīgā organisma ievešanu un izplatīšanos Savienības teritorijā.

    (3)

    Specificētais kaitīgais organisms kopš Īstenošanas lēmuma (ES) 2018/638 pieņemšanas ir turpinājis strauji izplatīties visā pasaulē un izplatās arvien tuvāk Savienības teritorijai. 2023. gada janvārī tika oficiāli apstiprināta tā klātbūtne Kiprā.

    (4)

    Turklāt, kas attiecas uz specificētā kaitīgā organisma klātbūtni uz importētām precēm, to gadījumu skaits, kuros nav nodrošināta atbilstība Savienības tiesību aktiem, joprojām ir liels, un ir audzis to augu sugu skaits, uz kurām ir pārtverts specificētais kaitīgais organisms.

    (5)

    Ņemot vērā specificētā kaitīgā organisma nepārtraukto izplatīšanos, neseno tā konstatēšanu Savienības teritorijā un gadījumus, kuros tirdzniecībā ar noteiktiem augiem nav nodrošināta atbilstība Savienības tiesību aktiem, ir vajadzīgi pasākumi, ar kuriem Savienību aizsargā no minētā kaitīgā organisma.

    (6)

    Tāpēc ar šo regulu būtu jāizveido noteiktu augu (“specificētie augi”) saraksts, un uz šiem augiem būtu jāattiecina īpašas prasības. Specificēto augu sarakstā būtu jāiekļauj augu sugas, kuru ievešana Savienībā ir bijusi saistīta ar tādu neatbilstību Savienības tiesību aktiem, kas saistīta ar specificētā kaitīgā organisma klātbūtni.

    (7)

    Dalībvalstīm būtu jāveic ikgadēji apsekojumi, kuros uzmanības centrā ir specificētā kaitīgā organisma klātbūtne un kuros izmanto riska izvērtējumā balstīta pieeju, kas atbilst jaunākajai zinātniskajai un tehniskajai informācijai, un kuru pamatā ir Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (“Iestāde”) publicētā kaitīgā organisma Spodoptera frugiperda uzskaites kartiņa (5). Lai nodrošinātu labāku pārskatu par specificētā kaitīgā organisma klātbūtni, šīs regulas I pielikumā iekļauts to specificētā kaitīgā organisma saimniekaugu saraksts, kuri būtu jāapseko.

    (8)

    Dalībvalstīm saskaņā ar Regulu (ES) 2016/2031 attiecībā uz specificēto kaitīgo organismu būtu jāizstrādā un jāatjaunina ārkārtas situāciju plāns. Lai panāktu, ka dalībvalstīm ir kopēja nostāja, ir nepieciešams pieņemt īpašus minētās regulas 25. panta īstenošanas noteikumus par ārkārtas situāciju plāniem, kas attiecināmi uz specificēto kaitīgo organismu; šiem noteikumiem būtu jānodrošina, ka plānā ir iestrādāti visi elementi, kas vajadzīgi jaunu specificētā kaitīgā organisma konstatējumu gadījumā.

    (9)

    Lai specificēto kaitīgo organismu izskaustu un novērstu tā izplatīšanos Savienības teritorijā, dalībvalstīm būtu jāizveido norobežotas teritorijas, kas sastāv no invadētās zonas un buferzonas, un jāveic izskaušanas pasākumi. Buferzonai būtu jābūt vismaz 5 km un maksimums 100 km platai tāpēc, ka šāds attālums ir lietderīgs specificētā kaitīgā organisma migrētspējas, saimniekaugu klātbūtnes un teritorijas ģeogrāfisko īpašību ziņā.

    (10)

    Tomēr, ja ir bijuši atsevišķi konkrētā kaitīgā organisma konstatējumi, prasība izveidot norobežotu teritoriju nebūtu jāizvirza, ja uz augiem, uz kuriem specificētais kaitīgais organisms konstatēts, to iespējams likvidēt, un ja ir pierādījumi, ka šie augi ir bijuši invadēti pirms to ievešanas attiecīgajā teritorijā vai ka tas ir atsevišķs konstatējums, kas specificētā kaitīgā organisma ieviešanos, visticamāk, neizraisīs, vai ka konstatējums ir bijis ražošanas vietā, kas ir fiziski izolēta pret specificēto kaitīgo organismu, vai siltumnīcā, kas atrodas teritorijā, kurā kaitīgais organisms nevar ieviesties ārpus telpām. Ja attiecīgajā teritorijā veiktie apsekojumi liecina, ka specificētais kaitīgais organisms nav sastopams, šāda pieeja ir vissamērīgākā.

    (11)

    Lai novērstu tālāku specificētā kaitīgā organisma izplatīšanos pārējā Savienības teritorijā, buferzonas katru gadu būtu jāapseko vispiemērotākajā gada laikā un pietiekami intensīvi. Norobežojums jāatceļ būtu pēc tam, kad apsekojumi pietiekami ilgi apstiprinājuši, ka specificētais kaitīgais organisms nav sastopams.

    (12)

    Lai specificēto kaitīgo organismu izskaustu no invadētajām zonām, kompetentajām iestādēm būtu jāveic īpaši izskaušanas pasākumi. Šajos pasākumos ietilpst apkarošanas pasākumi, ar kuriem izskauž specificēto kaitīgo organismu, un augsnes izvešana no invadētās teritorijas.

    (13)

    Specificētais kaitīgais organisms ir atrasts Savienības teritorijā, tāpēc ir pamatoti noteikt īpašas prasības specificēto augu izvešanai no norobežotajām teritorijām.

    (14)

    Šajā regulā būtu jāiekļauj īpašās prasības Capsicum L., Momordica L., Solanum aethiopicum L., Solanum macrocarpon L. un Solanum melongena L. augļu un Zea mays L. augu importam Savienībā un noteikumi par dalībvalstu pienākumiem veikt apsekojumu, kas noteikti Īstenošanas lēmumā (ES) 2018/638. Tas ir nepieciešams, lai uzlabotu skaidrību un juridisko noteiktību, kas saistīta ar visu uz specificēto kaitīgo organismu attiecināmo pagaidu prasību piemērošanu. Tā paša iemesla dēļ Īstenošanas lēmums būtu jāatceļ, un tā vietā būtu jāstājas šai regulai.

    (15)

    Specificētā kaitīgā organisma fitosanitārais risks vēl nav pilnīgi novērtēts, tāpēc vēl nav skaidrs, kas ietilpst tā specificēto augu klāstā. To nepieciešams pabeigt, ņemot vērā pašreizējos konstatējumus Savienības teritorijā un tā izplatīšanos un ieviešanos trešās valstīs. Tāpēc, lai varētu plašāk novērtēt un pārskatīt specificēto augu klāstu, gadījumus, kuros saistībā ar specificēto kaitīgo organismu nav nodrošināta atbilstība Savienības tiesību aktiem, un Savienības teritorijā veikto pasākumu rezultativitāti, šī regula būtu jāpiemēro līdz 2025. gada 31. decembrim.

    (16)

    Asparagus officinalis L. augi (bet ne stublāji, kurus visu dzīves ciklu klāj augsne, un dzīvus ziedputekšņus, audu kultūras un sēklas) būtu jāiekļauj Īstenošanas regulas (ES) 2019/2072 XI pielikuma A daļā. Tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu atbilstību Regulas (ES) 2016/2031 72. panta 1. punkta c) un e) apakšpunktam, kur ir minēti attiecīgie to augu saraksti, uz ko attiecina minētajos apakšpunktos izklāstītos noteikumus.

    (17)

    Lai pēc iespējas drīzāk rīkotos sakarā ar risku, kas saistīts ar specificēto kaitīgo organismu, šai regulai būtu jāstājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Ar ārkārtas situāciju plāniem saistītie noteikumi būtu jāpiemēro no 2023. gada 1. augusta.

    (18)

    Lai kompetentajām iestādēm, uzņēmējiem un trešām valstīm būtu pietiekami daudz laika pielāgoties prasībām, kas izriet no minētajiem noteikumiem, prasības par specificēto augu ievešanu Savienībā un pārvietošanu no norobežotajām teritorijām uz pārējo Savienības teritoriju būtu jāpiemēro no 2023. gada 1. jūlija.

    (19)

    Prasības, kas attiecas uz Asparagus officinalis L. augu (bet nedz stublāju, kurus visu dzīves ciklu klāj augsne, nedz dzīvu ziedputekšņu, audu kultūru un sēklu) ievešanu Savienībā, būtu jāpiemēro no 2023. gada 1. septembra. Tas ir nepieciešams, lai trešo valstu kompetentajām iestādēm būtu pietiekami daudz laika veikt attiecīgos apsekojumus par specificētā kaitīgā organisma klātbūtni uz minētajiem augiem.

    (20)

    Tāpēc, lai izvairītos no jebkādām juridiskām nepilnībām un nodrošinātu, ka uz attiecīgo augu ievešanu Savienībā tiek attiecinātas piemērotas specificētā kaitīgā organisma klātbūtni reglamentējošas prasības, Īstenošanas lēmuma (ES) 2018/638 3. un 4. panta prasības pret specificēto augu ievešanu Savienībā būtu jāpiemēro līdz 2023. gada 30. jūnijam.

    (21)

    Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

    IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

    1. pants

    Priekšmets

    Ar šo regulu tiek noteikti pasākumi, kas veicami, lai novērstu Spodoptera frugiperda (Smith) ievešanu Savienības teritorijā un tā ieviešanos un izplatīšanos minētajā teritorijā.

    2. pants

    Definīcijas

    Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

    1)

    “specificētais kaitīgais organisms” ir Spodoptera frugiperda (Smith);

    2)

    “specificētie augi” ir:

    a)

    Capsicum L., Momordica L., Solanum aethiopicum L., Solanum macrocarpon L. un Solanum melongena L. augļi;

    b)

    Asparagus officinalis L. augi, bet nedz stublāji, kurus visu dzīves ciklu klāj augsne, nedz dzīvi ziedputekšņi, audu kultūras un sēklas;

    c)

    Zea mays L. augi, bet ne dzīvi ziedputekšņi, augu audu kultūras, sēklas un graudi;

    d)

    Chrysanthemum L., Dianthus L. un Pelargonium l’Hérit. ex Ait. augi, bet ne sēklas;

    3)

    “saimniekaugi” ir I pielikumā norādītie augi.

    3. pants

    Savienības teritorijas apsekojumi

    1.   Kompetentās iestādes,, un neskarot Regulas (ES) 2016/2031 24. pantā paredzētos pienākumus, piemērotos gada laikos uz zinātniskās un tehniskās informācijas pamata, kas minēta Iestādes publicētajā kaitīgā organisma Spodoptera frugiperda uzskaites kartiņā, veic ikgadējus riska izvērtējumā balstītus apsekojumus, ar kuriem apseko specificētā kaitīgā organisma klātbūtni uz saimniekaugiem.

    2.   Konkrētāk, minētos apsekojumus veic:

    a)

    balstoties uz attiecīgā fitosanitārā riska līmeni;

    b)

    teritorijās, kas atrodas tuvu reģioniem, par kuriem zināms, ka specificētais kaitīgais organisms tajos ir sastopams;

    c)

    teritorijās, kurās saimniekaugi tiek ievesti Savienības teritorijā, kurās ar tiem rīkojas un tos pārpako un kurās atbrīvojas no to atkritumiem;

    d)

    lidostās un jūras ostās;

    e)

    audzētavās, dārzniecības centros un mazumtirdzniecības veikalos pēc nepieciešamības;

    f)

    ražošanas vietās, kas fiziski izolētas pret specificēto kaitīgo organismu, un siltumnīcās – uz vizuālu pārbaužu pamata.

    3.   jo īpaši apsekojumos veic šādas darbības:

    a)

    slazdošana, piemēram, ar feromonu vai gaismas slazdiem, un – ja ir aizdomas par specificētā kaitīgā organisma invāziju – paraugu ievākšana un identificēšana;

    b)

    vizuāla pārbaude pēc nepieciešamības.

    4. pants

    Ārkārtas situāciju plāni

    1.   Papildus Regulas (ES) 2016/2031 25. pantā noteiktajiem pienākumiem katra dalībvalsts ārkārtas situāciju plānā iekļauj darbības, kas šīs valsts teritorijā jāveic saistībā ar:

    a)

    procedūrām, kas jāievēro, lai identificētu iznīcināmo augu īpašniekus, piekļūtu privātīpašumiem un paziņotu iznīcināšanas rīkojumu;

    b)

    procedūrām, ar kurām mobilizē specificētā kaitīgā organisma izskaušanai vajadzīgo finansiālo atbalstu;

    c)

    ja vajadzīgs, informāciju par dalībvalsts teritorijas vēja režīmu, kas varētu veicināt specificētā kaitīga organisma migrāciju;

    d)

    piemērotu kaitīgā organisma apkarošanas paņēmienu sarakstu, ko atjaunina, balstoties uz jaunāko zinātnisko un tehnisko informāciju.

    2.   Dalībvalstis savus ārkārtas situāciju plānus attiecīgi atjaunina katru gadu līdz 31. decembrim.

    5. pants

    Norobežotu teritoriju izveide

    1.   Ja specificētā kaitīgā organisma klātbūtne ir apstiprināta, attiecīgā dalībvalsts nekavējoties izveido norobežotu teritoriju, kurā ietilpst:

    a)

    invadētā zona, ko veido invadēto augu atrašanās vieta un visi augi, kas varētu tikt invadēti, 100 metru rādiusā ap specificētā kaitīgā organisma konstatēšanas vietu, un

    b)

    buferzona, kura ir vismaz 5 km un maksimums 100 km plata un atrodas aiz invadētās zonas robežas.

    Buferzonu var paplašināt, pārsniedzot minētos 100 km, ja dalībvalsts uzskata, ka tas ir nepieciešams, lai tās teritoriju aizsargātu no specificētā kaitīgā organisma.

    2.   Nosakot norobežoto teritoriju, ņem vērā zinātniskos principus, specificētā kaitīgā organisma bioloģiskos parametrus (arī datus par spēju migrēt), invāzijas gadījumu īpatsvaru, teritorijas ģeogrāfiskās īpašības, saimniekaugu izplatības īpatnības attiecīgajā teritorijā un pierādījumus par specificētā kaitīgā organisma ieviešanos.

    3.   Norobežotajās teritorijās kompetentās iestādes uzlabo sabiedrības informētību par konkrētā kaitīgā organisma radīto apdraudējumu un par pasākumiem, kas pieņemti, lai novērstu tā tālāku izplatīšanos ārpus minētajām teritorijām. Tās nodrošina, ka plaša sabiedrība un profesionāli operatori ir informēti par noteiktajām norobežoto teritoriju robežām.

    6. pants

    Atkāpes attiecībā uz norobežotu teritoriju izveidi

    1.   Atkāpjoties no 5. panta, kompetentās iestādes var nolemt, ka nav nepieciešams izveidot norobežotu teritoriju, ja ir izpildīts vismaz viens no šiem nosacījumiem:

    a)

    pastāv pierādījumi tam, ka specificētais kaitīgais organisms attiecīgajā teritorijā ir ievests ar augiem, uz kuriem tas atrasts, un šie augi ir bijuši invadēti pirms to ievešanas attiecīgajā teritorijā un specificētais kaitīgais organisms nav vairojies;

    b)

    pastāv pierādījumi tam, ka tas ir atsevišķs konstatējums, par kuru nav gaidāms, ka specificētais kaitīgais organisms tā rezultātā ieviesīsies;

    c)

    specificētā kaitīgā organisma klātbūtne ir oficiāli apstiprināta ražošanas vietās, kas ir fiziski izolētas pret šo kaitīgo organismu;

    d)

    specificētā kaitīgā organisma klātbūtne ir oficiāli apstiprināta siltumnīcā, un pastāv pierādījumi tam, ka specificētais kaitīgais organisms ziemas apstākļos ārpus minētās siltumnīcas nespēj izdzīvot.

    2.   Ja kompetentā iestāde izmanto 1. punktā minēto atkāpi, tā:

    a)

    īsteno pasākumus, kas nodrošina specificētā kaitīgā organisma ātru izskaušanu un izslēdz tā izplatīšanās iespēju;

    b)

    nekavējoties palielina gan slazdu skaitu, gan slazdu pārbaudes biežumu minētajā teritorijā;

    c)

    pastiprina vizuālas pārbaudes, arī ražošanas vietu apgaitu;

    d)

    regulāri un intensīvi vismaz divus gadus ar slazdiem apseko teritoriju vismaz 5 km rādiusā ap invadētajiem augiem vai ražošanas vietu, kurā atrasts specificētais kaitīgais organisms. Teritorijās, kurā specificētais kaitīgais organisms ziemas apstākļos izdzīvot nespēj, apsekojuma laikposmu var saīsināt līdz periodam pirms ziemas apstākļu sākuma;

    e)

    veicina sabiedrības informētību par specificētā kaitīgā organisma radītajiem draudiem; un

    f)

    īsteno jebkurus citus specificētā kaitīgā organisma izskaušanai piemērotus pasākumus.

    7. pants

    Norobežotu teritoriju apsekojumi

    Papildus 3. pantā prasībām, kas izvirzītas pret apsekojumiem, norobežotās teritorijās apsekojumu ietvaros veic šādus pasākumus:

    a)

    vairāk slazdu un biežākas slazdu pārbaudes;

    b)

    to ražošanas vietu apgaita, kurās audzē saimniekaugus;

    c)

    konstatējošiem apsekojumiem izmanto tādu apsekojuma plānu un paraugu ņemšanas shēmu, kas spēj ar vismaz 95 % ticamību konstatēt 1 % atbilstošu specificētā kaitīgā organisma klātbūtni.

    8. pants

    Norobežojumu atcelšana

    Norobežojumu var atcelt, ja 7. pantā minētie apsekojumi liecina, ka specificētais kaitīgais organisms norobežotajā teritorijā nav konstatēts vismaz divus gadus pēc kārtas.

    Teritorijās, kurā specificētais kaitīgais organisms ziemas apstākļos izdzīvot nespēj, minēto termiņu var saīsināt līdz periodam pirms ziemas apstākļu sākuma.

    9. pants

    Izskaušanas pasākumi

    Invadētajās zonās kompetentās iestādes veic visus šos specificētā kaitīgā organisma izskaušanas pasākumus:

    a)

    piemērota apstrāde specificētā kaitīgā organisma apkarošanai visās tā attīstības stadijās, ja vērā jāņem pieaugušu īpatņu migrācija, saimniekaugu izplatība un specificētā kaitīgā organisma kāpuru barošanās paradumi;

    b)

    aizliegums augsnes virsējo kārtu un lietotus augšanas substrātus izvest no invadētās zonas, ja vien attiecīgie profesionālie operatori kompetento iestāžu pārraudzībā nav izpildījuši vienu no šiem nosacījumiem:

    i)

    ar augsni vai augšanas substrātu ir veikti piemēroti specificētā kaitīgā organisma iznīcināšanas pasākumi un gan augsne, gan augšanas substrāts ir pārvadāti slēgtos transportlīdzekļos, kas nodrošina, ka kaitīgais organisms nevar izplatīties;

    ii)

    augsne vai augšanas substrāts ir pārvadāti slēgtos transportlīdzekļos, nodrošinot, ka specificētais kaitīgais organisms nevar izplatīties un ir dziļi aprakts atkritumu izgāztuvē.

    10. pants

    Specificēto augu ievešana Savienībā

    1.   Specificētos augus, bet ne Chrysanthemum L., Dianthus L. un Pelargonium l’Hérit. ex Ait., Savienībā var ievest tikai tad, ja tie atbilst vienai no šīm prasībām:

    a)

    to izcelsme ir valstī, par kuru nav zināms, ka tajā kaitīgais organisms būtu sastopams;

    b)

    to izcelsme ir teritorijā, kura pēc attiecīgās nacionālās augu aizsardzības organizācijas (NAAO) atzinuma saskaņā ar Starptautisko Fitosanitāro pasākumu standartu Nr. 4 ir brīva no specificētā kaitīgā organisma; minētās teritorijas nosaukumu norāda fitosanitārā sertifikāta ailē “Izcelsmes vieta”;

    c)

    pirms eksportēšanas tiem ir veikta oficiāla pārbaude un ir konstatēts, ka tie ir brīvi no specificētā kaitīgā organisma, un izcelsmes vieta ir šādām prasībām atbilstīga ražošanas vieta:

    i)

    to ir reģistrējusi un pārrauga izcelsmes valsts NAAO,

    ii)

    oficiālas pārbaudes veiktas pēdējos trijos mēnešos pirms eksportēšanas, un specificētais kaitīgais organisms uz specificētajiem augiem tajās nav konstatēts,

    iii)

    tā ir fiziski izolēta pret specificētā kaitīgā organisma ievešanu,

    iv)

    pirms eksportēšanas notiekošas pārvietošanas laikā tikusi dota informācija, kas nodrošina specificēto augu izsekojamību līdz minētajai ražošanas vietai;

    d)

    pirms eksportēšanas tiem ir veikta oficiāla pārbaude un ir konstatēts, ka tie ir brīvi no specificētā kaitīgā organisma, un to izcelsmes vieta ir šādām prasībām atbilstīga ražošanas vieta:

    i)

    to ir reģistrējusi un pārrauga izcelsmes valsts NAAO,

    ii)

    oficiālas pārbaudes veiktas trijos mēnešos pirms eksportēšanas, un specificētais kaitīgais organisms uz specificētajiem augiem tajās nav konstatēts,

    iii)

    specificētajiem augiem ir veikta efektīva apstrāde, kas nodrošina, ka tie ir brīvi no specificētā kaitīgā organisma,

    iv)

    pirms eksportēšanas notiekošas pārvietošanas laikā tikusi dota informācija, kas nodrošina specificēto augu izsekojamību līdz minētajai ražošanas vietai;

    e)

    pēc ražas novākšanas tiem ir veikta efektīva apstrāde, kas nodrošina, ka tie ir brīvi no specificētā kaitīgā organisma, un minētā apstrāde ir atzīmēta fitosanitārajā sertifikātā.

    2.   Specificētajiem augiem līdzi dod fitosanitāro sertifikātu, kura sadaļā “Papildu deklarācija” ir atsauce uz šo regulu, atsauce uz attiecīgo 1. panta punktu, kam tas atbilst, un pilns attiecīgā varianta teksts, kas norādīts minētajā punktā.

    11. pants

    Specificēto augu pārvietošana Savienības teritorijā

    1.   Specificētos augus, kas nav Chrysanthemum L., Dianthus L. un Pelargonium l’Hérit. ex Ait. un kas daļu dzīves bijuši norobežotās teritorijās, kuras izveidotas saskaņā ar 5. pantu, no norobežotajām teritorijām var izvest tikai tad, ja tie atbilst vienai no šīm prasībām un tiem līdzi dota augu pase, kas izsniegta pēc tam, kad apliecināts, ka ir izpildīta viena no šīm prasībām:

    a)

    pirms pārvietošanas tie ir pārbaudīti un ir konstatēts, ka tie ir brīvi no specificētā kaitīgā organisma, un to izcelsmes vieta ir šādām prasībām atbilstīga ražošanas vieta:

    i)

    tā ir reģistrēta nolūkā kontrolēt šīs regulas prasības,

    ii)

    oficiālas pārbaudes veiktas trijos mēnešos pirms pārvietošanas, un specificētais kaitīgais organisms uz specificētajiem augiem tajās nav konstatēts,

    iii)

    tā ir fiziski izolēta pret specificētā kaitīgā organisma ievešanu,

    iv)

    pirms izvešanas no norobežotajām teritorijām tikusi dota informācija, kas nodrošina specificēto augu izsekojamību līdz minētajai ražošanas vietai;

    b)

    pirms to pārvietošanas tiem ir veikta pārbaude un ir konstatēts, ka tie ir brīvi no specificētā kaitīgā organisma, un to izcelsmes vieta ir šādām prasībām atbilstīga ražošanas vieta:

    i)

    tā ir reģistrēta nolūkā kontrolēt šīs regulas prasības,

    ii)

    oficiālas pārbaudes veiktas trijos mēnešos pirms pārvietošanas, un specificētais kaitīgais organisms uz specificētajiem augiem tajās nav konstatēts,

    iii)

    specificētajiem augiem ir veikta efektīva apstrāde, kas nodrošina, ka tie ir brīvi no specificētā kaitīgā organisma,

    iv)

    pirms izvešanas no norobežotajām teritorijām tikusi dota informācija, kas nodrošina specificēto augu izsekojamību līdz minētajai ražošanas vietai;

    c)

    pēc ražas novākšanas tiem ir veikta efektīva apstrāde, kas nodrošina, ka tie ir brīvi no specificētā kaitīgā organisma.

    2.    Chrysanthemum L., Dianthus L. un Pelargonium l’Hérit. ex Ait. augus, bet ne sēklas, kuru izcelsme ir norobežotas teritorijas, kas izveidotas saskaņā ar 5. pantu, no norobežotajām teritorijām var izvest tikai tad, ja tie atbilst vienai no šīm prasībām un tiem līdzi dota augu pase, kas izsniegta pēc tam, kad apliecināts, ka ir izpildīta viena no šīm prasībām:

    a)

    kopš pēdējā pilnā veģetācijas cikla sākuma specificētā kaitīgā organisma pazīmes ražošanas vietā nav konstatētas;

    b)

    augi ir attiecīgi apstrādāti, lai tos aizsargātu pret specificēto kaitīgo organismu.

    12. pants

    Ziņošana

    Katru gadu līdz 30. aprīlim dalībvalstis Komisijai un pārējām dalībvalstīm iesniedz:

    a)

    to apsekojumu rezultātus, kas iepriekšējā kalendārajā gadā saskaņā ar 3. panta 1. punktu veikti ārpus norobežotajām teritorijām; rezultātus iesniedz, tam izmantojot Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/1231 (6) I pielikumā dotās veidnes;

    b)

    ziņojumu par pasākumiem, kas saskaņā ar šo regulu veikti iepriekšējā gadā, un par 5. līdz 9. pantā paredzēto pasākumu rezultātiem;

    c)

    to apsekojumu rezultātus, kas iepriekšējā kalendārajā gadā saskaņā ar 7. pantu veikti norobežotajās teritorijās; rezultātus iesniedz, izmantojot kādu no II pielikumā dotajām veidnēm.

    13. pants

    Grozījumi Īstenošanas regulā (ES) 2019/2072

    Īstenošanas regulas (ES) 2019/2072 XI pielikuma A daļā iekļauj šādu 13. punktu:

    “13.

    Asparagus officinalis L. augi, bet nedz stublāji, kurus visu dzīves ciklu klāj augsne, nedz dzīvi ziedputekšņi, audu kultūras un sēklas

    Citi svaigi vai atvēsināti dārzeņi:

    —

    Asparagus

    ex 0709 20 00

    Trešās valstis, izņemot Šveici”

    14. pants

    Īstenošanas lēmuma (ES) 2018/638 atcelšana

    Īstenošanas lēmumu (ES) 2018/638 atceļ.

    Minētā lēmuma 3. un 4. pantu piemēro līdz 2023. gada 30. jūnijam.

    15. pants

    Stāšanās spēkā un piemērošana

    Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

    Šīs regulas 4. pantu piemēro no 2023. gada 1. augusta.

    Šīs regulas 10. un 11. pantu piemēro no 2023. gada 1. jūlija.

    Taču šīs regulas 10. pantu attiecībā uz Asparagus officinalis L. augu (bet nedz stublāju, kurus visu dzīves ciklu klāj augsne, nedz dzīvu ziedputekšņu, audu kultūru un sēklu) ievešanu Savienībā piemēro no 2023. gada 1. septembra.

    Šo regulu piemēro līdz 2025. gada 31. decembrim.

    Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

    Briselē, 2023. gada 8. jūnijā

    Komisijas vārdā –

    priekšsēdētāja

    Ursula VON DER LEYEN

    (1)   OV L 317, 23.11.2016., 4. lpp.

    (2)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/2072 (2019. gada 28. novembris), ar ko paredz vienotus nosacījumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/2031 par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem īstenošanai, atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 690/2008 un groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2018/2019 (OV L 319, 10.12.2019., 1. lpp.).

    (3)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/1702 (2019. gada 1. augusts), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/2031, izveidojot prioritāro kaitīgo organismu sarakstu (OV L 260, 11.10.2019., 8. lpp.).

    (4)  Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2018/638 (2018. gada 23. aprīlis), kas ievieš ārkārtas pasākumus, lai novērstu kaitīgā organisma Spodoptera frugiperda (Smith) ievešanu un izplatīšanos Savienībā (OV L 105, 25.4.2018., 31. lpp.).

    (5)   Pest survey card on Spodoptera frugiperda. EFSA supporting publication 2020:EN-1895. 29. lpp., doi:10.2903/sp.efsa.2020.EN-1895.

    (6)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/1231 (2020. gada 27. augusts) par ikgadējiem ziņojumiem par apsekojumu rezultātiem (formāts un norādījumi par tā aizpildīšanu) un par daudzgadu apsekojumu programmām (formāts un praktiskā kārtība), kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/2031 attiecīgi 22. un 23. pantā (OV L 280, 28.8.2020., 1. lpp.).

    I PIELIKUMS

    Saimniekaugu saraksts

    Abelmoschus esculentus (L.) Moench

    Acalypha L.

    Agrostis gigantea Roth

    Agrostis stolonifera L.

    Alcea rosea L.

    Allium cepa L.

    Allium sativum L.

    Amaranthus quitensis Kunth

    Amaranthus spinosus L.

    Andropogon virginicus L.

    Arachis hypogaea L.

    Asclepias L.

    Asparagus officinalis L.

    Asplenium nidus L.

    Atropa belladonna L.

    Avena sativa L.

    Avena strigosa Schreb.

    Beta vulgaris L.

    Brassica napus L.

    Brassica oleracea L.

    Brassica rapa L.

    Cajanus cajan (L.) Huth

    Capsicum L.

    Carduus L.

    Carex L.

    Carica papaya L.

    Carya illinoinensis (Wangenh.) K.Koch

    Cenchrus incertus M.A.Curtis

    Chenopodium album L.

    Chenopodium quinoa Willd.

    Chloris gayana Kunth

    Chrysanthemum L.

    Cicer arietinum L.

    Cichorium intybus L.

    Citrullus lanatus (Thunb.) Matsum. & Nakai

    Citrus aurantium L.

    Citrus limon (L.) Osbeck

    Citrus reticulata Blanco

    Citrus sinensis (L.) Osbeck

    Codiaeum variegatum (L.) A.Juss.

    Coffea arabica L.

    Convolvulus arvensis L.

    Cucumis melo L.

    Cucumis sativus L.

    Cucurbita argyrosperma K.Koch

    Cucurbita maxima Lam.

    Cydonia oblonga Mill.

    Cynara cardunculus L.

    Cynodon dactylon (L.) Pers.

    Cyperus rotundus L.

    Dactyloctenium aegyptium (L.) Willd.

    Dahlia pinnata Cav.

    Dendranthema grandiflorum (Ramat.) Kitam.

    Dianthus L.

    Digitaria Haller

    Digitaria sanguinalis (L.) Scop.

    Echinochloa colona (L.) Link

    Echinochloa crus-galli (L.) P.Beauv.

    Eleusine indica (L.) Gaertn.

    Elymus repens (L.) Gould

    Eremochloa ophiuroides Hack.

    Eriochloa punctata (L.) Ham.

    Eryngium foetidum L.

    Eucalyptus camaldulensis Dehnh.

    Eucalyptus urophylla S.T.Blake

    Fagopyrum esculentum Moench

    Festuca arundinacea Schreb.

    Ficus L.

    Fragaria ananassa (Duchesne ex Weston) Duchesne ex Rosier

    Fragaria chiloensis (L.) Mill.

    Fragaria vesca L.

    Gladiolus L. un Gladiolus L. hybrids

    Glycine max (L.) Merr.

    Gossypium herbaceum L.

    Gossypium hirsutum L.

    Helianthus annuus L.

    Hevea brasiliensis (Willd. ex Juss.) Müll.Arg.

    Hibiscus cannabinus L.

    Hordeum vulgare L.

    Ipomoea batatas (L.) Lam.

    Ipomoea purpurea (L.) Roth

    Lactuca sativa L.

    Lespedeza bicolor Turcz.

    Linum usitatissimum L.

    Lolium multiflorum Lam.

    Malpighia glabra L.

    Malus domestica (Suckow) Borkh.

    Mangifera indica L.

    Maranta L.

    Medicago sativa L.

    Megathyrsus maximus (Jacq.) B.K.Simon & S.W.L.Jacobs

    Melilotus albus Medik.

    Miscanthus giganteus J.M.Greef & Deuter ex Hodk. & Renvoize

    Momordica L.

    Mucuna pruriens (L.) DC

    Musa paradisiaca L.

    Nicotiana tabacum L.

    Oryza sativa L.

    Panicum miliaceum L.

    Panicum virgatum L.

    Paspalum dilatatum Poir.

    Paspalum distichum L.

    Paspalum fimbriatum Kunth

    Paspalum notatum Flüggé

    Paspalum urvillei Steud.

    Passiflora laurifolia L.

    Pelargonium l’Hérit. ex Ait.

    Pennisetum clandestinum Hochst. ex Chiov.

    Pennisetum glaucum (L.) R.Br.

    Phalaris canariensis L.

    Phaseolus lunatus L.

    Phaseolus vulgaris L.

    Phleum pratense L.

    Pinus caribaea Morelet

    Piper L.

    Pisum sativum L.

    Platanus occidentalis L.

    Plumeria Tourn. ex L.

    Plumeria rubra L.

    Poa annua L.

    Poa pratensis L.

    Portulaca oleracea L.

    Prunus persica (L.) Batsch

    Psidium guajava L.

    Pueraria montana (Lour.) Merr.

    Pyrus communis L.

    Raphanus sativus L.

    Ricinus communis L.

    Rosa L.

    Saccharum officinarum L.

    Schlumbergera truncata (Haw.) Moran

    Secale cereale L.

    Sesamum indicum L.

    Setaria italica (L.) P.Beauv.

    Setaria parviflora (Poir.) Kerguélen

    Setaria viridis (L.) P.Beauv.

    Solanum aethiopicum L.

    Solanum lycopersicum L.

    Solanum macrocarpon L.

    Solanum melongena L.

    Solanum tuberosum L.

    Sorghum bicolor (L.) Moench

    Sorghum caffrorum (Retz.) P.Beauv.

    Sorghum halepense (L.) Pers.

    Sorghum sudanense (Piper) Stapf

    Spinacia oleracea L.

    Tanacetum cinerariifolium (Trevis.) Sch.Bip.

    Taraxacum officinale F.H.Wigg.

    Terminalia catappa L.

    Trifolium Tourn. ex L.

    Trifolium incarnatum L.

    Trifolium pratense L.

    Trifolium repens L.

    Triticum aestivum L.

    Urochloa decumbens (Stapf) R.D.Webster

    Urochloa mutica (Forssk.) T.Q.Nguyen

    Urochloa ramosa (L.) T.Q.Nguyen

    Urochloa texana (Buchl.) R.D.Webster

    Vaccinium corymbosum L.

    Vicia faba L.

    Vigna unguiculata (L.) Walp.

    Viola L.

    Vitis vinifera L.

    Wisteria sinensis (Sims) DC.

    Xanthium strumarium L.

    Zea mays L.

    Zingiber officinale Roscoe

    Zoysia Willd.

    II PIELIKUMS

    Veidnes, ko izmanto, lai ziņotu par rezultātiem, kas iegūti saskaņā ar 7. pantu veiktajos apsekojumos

    A DAĻA

    1.   Veidne ikgadējo apsekojumu rezultātu ziņošanai

    1.

    		 Norobežotās teritorijas (NT) apraksts

    2.

    		 Sākotnējās NT lielums (ha)

    3.

    		 Atjauninātās NT lielums (ha)

    4.

    		 Pieeja (izskaušana)

    5.

    		 Zona

    6.

    		 Apsekojuma vietas

    7.

    		 Identificētās riska teritorijas

    8.

    		 Pārbaudītās riska teritorijas

    9.

    		 Augu materiāls/prece

    10.

    		 Saimniekaugu sugu saraksts

    11.

    		 Izpildes laiks

    12.

    		 Informācija par apsekojumu

    13.

    		 Analizēto simptomātisko paraugu skaits:

    i:

    kopā

    ii:

    pozitīvi

    iii:

    negatīvi

    iv:

    neskaidri

    14.

    		 Analizēto asimptomātisko paraugu skaits:

    i:

    kopā

    ii:

    pozitīvi

    iii:

    negatīvi

    iv:

    neskaidri

    15.

    		 Attiecīgā gadījumā saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) 2019/1715 paziņoto uzliesmojumu paziņojuma numurs

    16.

    		 Piezīmes

    A.

    Vizuālo pārbaužu skaits

    B.

    Kopējais paņemto paraugu skaits

    C.

    Slazdu veids (vai cita alternatīva metode (piem., entomoloģiskie tīkliņi)

    D.

    Slazdu (vai citu ķeršanas rīku) skaits

    E.

    Slazdošanas vietu skaits (ja atšķiras no D. punktā norādītās informācijas)

    F.

    Testu veids (piem., mikroskopiskā identifikācija, PCR, ELISA u. c.)

    G.

    Testu kopskaits

    H.

    Citi pasākumi (piem., meklētājsuņu, dronu vai helikopteru izmantošana, izpratnes veicināšanas kampaņas)

    Nosaukums

    Izveides datums

    Apraksts

    Skaits

    I)

    Citu pasākumu skaits

    Nr.

    Datums

    A

    B

    C

    D

    E

    F

    G

    H

    I

    i

    ii

    iii

    iv

    i

    ii

    iii

    iv

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    2.   Norādījumi par veidnes aizpildīšanu

    Ja aizpilda šo veidni, šā pielikuma B daļas veidne nav jāaizpilda.

    Par 1. sleju:

    norāda ģeogrāfiskā apgabala nosaukumu, uzliesmojuma numuru vai jebkādu informāciju, kas dod iespēju identificēt šo norobežoto teritoriju (NT), un tās izveidošanas datumu.

    Par 2. sleju:

    norāda NT lielumu pirms apsekojuma sākšanas.

    Par 3. sleju:

    norāda NT lielumu pēc apsekojuma.

    Par 4. sleju:

    norāda pieeju – izskaušana. Atkarībā no NT skaita uz katru kaitīgo organismu un pieejām, kas tajās tiek īstenotas (izmanto tik daudz rindu, cik nepieciešams).

    Par 5. sleju:

    norāda NT zonu, kurā apsekojums veikts, (izmanto tik daudz rindu, cik nepieciešams): invadētā zona (IZ) vai buferzona (BZ), katra atsevišķā rindā. Attiecīgā gadījumā atsevišķās rindās norāda tās IZ platību, kurā veikta apsekošana (piem., pēdējie 20 km, kuri piekļaujas BZ robežai, ap kokaudzētavām u. tml.).

    Par 6. sleju:

    norāda apsekojuma vietu skaitu un aprakstu; aprakstam izvēlas vienu no šiem ierakstiem:

    1.

    atklāta (ražošanas vietas) platība:

    1.1.

    lauks (aramzeme, ganības);

    1.2.

    augļudārzs/vīna dārzs;

    1.3.

    kokaudzētava;

    1.4.

    mežs;

    2.

    (cita) atklāta platība:

    2.1.

    privāts dārzs;

    2.2.

    publiskas teritorijas;

    2.3.

    aizsargājama teritorija;

    2.4.

    savvaļas augi teritorijās, kas nav aizsargājamas teritorijas;

    2.5.

    cita, precizējot konkrēto gadījumu (piem., dārzu centrs, komerciālas teritorijas, kurās izmanto iesaiņojuma materiālus no koksnes, kokrūpniecība, mitrāji, apūdeņošanas un kanalizācijas tīkls u. c.);

    3.

    fiziski slēgta vide:

    3.1.

    siltumnīca;

    3.2.

    privāta teritorija, izņemot siltumnīcas;

    3.3.

    publiska teritorija, izņemot siltumnīcas;

    3.4.

    citi, precizējot konkrēto gadījumu (piem., dārzu centrs, komerciālas teritorijas, kurās izmanto iesaiņojuma materiālus no koksnes, kokrūpniecība).

    Par 7. sleju:

    norāda riska teritorijas, kas noteiktas, pamatojoties uz kaitīgā(-o) organisma(-u) bioloģiju, saimniekaugu klātbūtni, ekoloģiskajiem un klimatiskajiem apstākļiem un riska vietām.

    Par 8. sleju:

    norāda, kuras 7. slejā norādītās riska teritorijas tika apsekotas.

    Par 9. sleju:

    norāda augus, augļus, sēklas, augsni, iepakojuma materiālu, koksni, tehniku, transportlīdzekļus, ūdeni un citus elementus, precizējot konkrēto gadījumu.

    Par 10. sleju:

    norāda apsekoto augu sugu/ģinšu sarakstu (katru auga sugu/ģinti savā rindā).

    Par 11. sleju:

    norāda, kuros gada mēnešos apsekojumi veikti.

    Par 12. sleju:

    detalizēta informācija par apsekojumu (atkarībā no konkrētajām juridiskajām prasībām attiecībā uz katru kaitīgo organismu). Norāda “neattiecas”, ja konkrētajā ailē prasītā informācija uz attiecīgo gadījumu neattiecas.

    Par 13. un 14. sleju:

    attiecīgā gadījumā norāda rezultātus, attiecīgajās ailēs sniedzot pieejamo informāciju. “Neskaidri” ir analizētie paraugi, par kuriem dažādu faktoru dēļ (piem., zem atklāšanas līmeņa, neapstrādāts paraugs: neidentificēts, vecs) nav iegūts rezultāts.

    Par 15. sleju:

    norāda paziņojumus par uzliesmojumiem gadā, kad veikts apsekojums attiecībā uz konstatējumiem buferzonā. Uzliesmojuma paziņojuma numurs nav jānorāda, ja kompetentā iestāde ir nolēmusi, ka konstatējums ir viens no Regulas (ES) 2016/2031 14. panta 2. punktā, 15. panta 2. punktā vai 16. pantā minētajiem gadījumiem. Šādā gadījumā informācijas nesniegšanas iemeslu norāda 16. slejā (“Komentāri”).

    B DAĻA

    1.   Uz statistiku balstītu ikgadējo apsekojumu rezultātu paziņošanas veidne

    1.

    Norobežotās teritorijas (NT) apraksts

    2.

    Sākotnējās NT lielums (ha)

    3.

    Atjauninātās NT lielums (ha)

    4.

    Pieeja

    5.

    Zona

    6.

    Apsekojuma vietas

    7.

    Izpildes laiks

    A.

    Apsekojuma definīcija (ievades parametri, ko izmanto RiBESS+)

    B.

    Paraugošanas tvērums

    C.

    Apsekojuma rezultāti

    25.

    Piezīmes

    8.

    Mērķpopulācija

    9.

    Epidemioloģiskās vienības

    10.

    Atklāšanas metodes

    11.

    Paraugu ņemšanas rezultativitāte

    12.

    Metodes jutība

    13.

    Riska faktori (darbības, atrašanās vietas un teritorijas)

    14.

    Pārbaudīto epidemioloģisko vienību skaits

    15.

    Vizuālu pārbaužu skaits

    16.

    Paraugu skaits

    17.

    Slazdu skaits

    18.

    Slazdošanas vietu skaits

    19.

    Testu skaits

    20.

    Citu pasākumu skaits

    21.

    Rezultāti

    22.

    Attiecīgā gadījumā saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) 2019/1715 paziņoto uzliesmojumu paziņojuma numurs

    23.

    Panāktais ticamības līmenis

    24.

    Izplatības novērtējums

    Nosaukums

    Izveides datums

    Apraksts

    Skaits

    Saimniekaugu sugas

    Platība (ha vai cita, piemērotāka mērvienība)

    Pārbaudes vienības

    Apraksts

    Vienības

    Vizuālas pārbaudes

    Slazdošana

    Testēšana

    Citas metodes

    Riska faktors

    Riska pakāpes

    Atrašanās vietu skaits

    Relatīvie riski

    Saimniekaugu populācijas īpatsvars

    pozitīvi

    negatīvi

    neskaidri

    Skaits

    Datums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    2.   Norādījumi par veidnes aizpildīšanu

    Izskaidro pieņēmumus, uz kuriem balstīts katra kaitīgā organisma apsekojuma plāns. Apkopo un pamato:

    —

    mērķpopulāciju, epidemioloģisko vienību un pārbaudes vienības,

    —

    atklāšanas metodi un metodes jutību,

    —

    riska faktoru(-us), kam norāda riska pakāpes un atbilstošos relatīvos riskus un saimniekaugu populācijas īpatsvaru.

    Par 1. sleju:

    norāda ģeogrāfiskā apgabala nosaukumu, uzliesmojuma numuru vai jebkādu informāciju, kas dod iespēju identificēt šo norobežoto teritoriju (NT), un tās izveidošanas datumu.

    Par 2. sleju:

    norāda NT lielumu pirms apsekojuma sākšanas.

    Par 3. sleju:

    norāda NT lielumu pēc apsekojuma.

    Par 4. sleju:

    norāda pieeju – izskaušana. Atkarībā no NT skaita uz katru kaitīgo organismu un pieejām, kas tajās tiek īstenotas (izmanto tik daudz rindu, cik nepieciešams).

    Par 5. sleju:

    norāda NT zonu, kurā apsekojums veikts, (izmanto tik daudz rindu, cik nepieciešams): invadētā zona (IZ) vai buferzona (BZ), atsevišķās rindās. Attiecīgā gadījumā atsevišķās rindās norāda tās IZ platību, kurā apsekošana veikta (piem., pēdējie 20 km, kuri piekļaujas BZ robežai, ap kokaudzētavām u. tml.).

    Par 6. sleju:

    norāda apsekojuma vietu skaitu un aprakstu; aprakstam izvēlas vienu no šiem ierakstiem:

    1.

    atklāta (ražošanas vietas) platība:

    1.1.

    lauks (aramzeme, ganības);

    1.2.

    augļudārzs/vīna dārzs;

    1.3.

    kokaudzētava;

    1.4.

    mežs;

    2.

    (cita) atklāta platība:

    2.1.

    privāti dārzi;

    2.2.

    publiskas teritorijas;

    2.3.

    aizsargājama teritorija;

    2.4.

    savvaļas augi teritorijās, kas nav aizsargājamas teritorijas;

    2.5.

    cita, precizējot konkrēto gadījumu (piem., dārzu centrs, komerciālas teritorijas, kurās izmanto iesaiņojuma materiālus no koksnes, kokrūpniecība, mitrāji, apūdeņošanas un kanalizācijas tīkls u. c.);

    3.

    fiziski slēgta vide:

    3.1.

    siltumnīca;

    3.2.

    privāta teritorija, izņemot siltumnīcas;

    3.3.

    publiska teritorija, izņemot siltumnīcas;

    3.4.

    citi, precizējot konkrēto gadījumu (piem., dārzu centrs, komerciālas teritorijas, kurās izmanto iesaiņojuma materiālus no koksnes, kokrūpniecība).

    Par 7. sleju:

    norāda, kuros gada mēnešos apsekojumi veikti.

    Par 8. sleju:

    norāda izvēlēto mērķpopulāciju, attiecīgi sniedzot saimniekaugu sugu/ģinšu sarakstu un aptverto teritoriju. Mērķpopulācija tiek definēta kā pārbaudes vienību kopums. Tās lielumu parasti definē lauksaimniecības platībām hektāros, bet tās var būt partijas, lauki, siltumnīcas utt. Pamatojiet izvēli pamatā esošajos pieņēmumos. Norāda apsekotās pārbaudes vienības. “Pārbaudes vienība” ir augi, augu daļas, preces, materiāli, kaitīgo organismu vektori, kas pārbaudīti nolūkā identificēt un atklāt kaitīgos organismus.

    Par 9. sleju:

    norāda apsekotās epidemioloģiskās vienības, sniedzot to aprakstu un mērvienību. “Epidemioloģiskā vienība” ir viendabīga platība, kurā kaitīgā organisma, saimniekaugu un abiotisko un biotisko faktoru un apstākļu mijiedarbība izraisītu tādu pašu epidemioloģisko situāciju kā kaitīgajam organismam klātesot. Epidemioloģiskās vienības ir mērķa populācijas apakšiedalījums, kas epidemioloģiski ir homogēns attiecībā uz vismaz vienu saimniekaugu. Dažos gadījumos par epidemioloģisku vienību var definēt visu kāda reģiona/teritorijas/valsts saimniekaugu populāciju. Tie var būt kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) reģioni, pilsētu teritorijas, meži, rožu dārzi vai audzētavas, vai arī hektāri. Epidemioloģisko vienību izvēle jāpamato pamatā esošajos pieņēmumos.

    Par 10. sleju:

    norāda apsekojumā izmantotās metodes, arī darbību skaitu katrā gadījumā (atkarībā no konkrētajām juridiskajām prasībām attiecībā uz katru kaitīgo organismu). Norāda “N/A”, ja konkrētās ailes informācija nav pieejama.

    Par 11. sleju:

    norāda paraugu ņemšanas efektivitātes novērtējumu. Paraugu ņemšanas efektivitāte nozīmē varbūtību, ka no inficēta auga tiek paņemtas inficētās auga daļas. Attiecībā uz vektoriem tā ir apsekojamā teritorijā esoša pozitīva vektora ķeršanas metodes efektivitāte. Attiecībā uz augsni tā ir rezultativitāte, ar kādu apsekojamā teritorijā, kurā atrodas kaitīgais organisms, tiek iegūts kaitīgo organismu saturošas augsnes paraugs.

    Par 12. sleju:

    “metodes jutība” ir varbūtība, ar kādu metode pareizi atklāj kaitīgā organisma klātbūtni. Metodes jutība ir varbūtība, ar kādu patiesi pozitīva saimniekauga testa rezultāts ir pozitīvs. Tas ir paraugu ņemšanas efektivitātes (proti, varbūtības, ka no inficēta auga tiek paņemtas inficētās daļas) reizinājums ar diagnostisko jutību (kuru raksturo identifikācijas procesā izmantotā vizuālā pārbaude un/vai laboratorijas tests).

    Par 13. sleju:

    riska faktorus norāda atsevišķās rindās (izmanto tik daudz rindu, cik nepieciešams). Par katru riska faktoru norāda riska pakāpi un atbilstošo relatīvo risku un saimniekaugu populācijas īpatsvaru.

    Attiecībā uz B sleju:

    norāda detalizētu informāciju par apsekojumu (atkarībā no konkrētajām juridiskām prasībām attiecībā uz katru kaitīgo organismu). Norāda “neattiecas”, ja konkrētajā ailē prasītā informācija uz attiecīgo gadījumu neattiecas. Šajās slejās sniedzamā informācija ir saistīta ar informāciju, ko iekļauj 10. slejā “Atklāšanas metodes”.

    Par 18. sleju:

    norāda slazdošanas vietu skaitu, ja šis skaits atšķiras no slazdu skaita (17. sleja) (piem., viens un tas pats slazds tiek izmantots vairākās vietās).

    Par 21. sleju:

    norāda, par cik paraugiem konstatēts, ka tie ir pozitīvi, negatīvi vai neskaidri. “Neskaidri” ir analizētie paraugi, par kuriem dažādu faktoru dēļ (piem., zem atklāšanas līmeņa, neapstrādāts paraugs: neidentificēts, vecs) nav iegūts rezultāts.

    Par 22. sleju:

    norāda paziņojumus par uzliesmojumu gadā, kad veikts apsekojums. Uzliesmojuma paziņojuma numurs nav jānorāda, ja kompetentā iestāde ir nolēmusi, ka konstatējums ir viens no Regulas (ES) 2016/2031 14. panta 2. punktā, 15. panta 2. punktā vai 16. pantā minētajiem gadījumiem. Šādā gadījumā informācijas nesniegšanas iemeslu norāda 25. slejā (“Piezīmes”).

    Par 23. sleju:

    norāda apsekojuma jutību, kas definēta Fitosanitāro pasākumu starptautiskajos standartos (ISPM) Nr. 31. Šī sasniegtā kaitīgu organismu neesības ticamības līmeņa vērtība tiek aprēķināta, pamatojoties uz pārbaudēm (un/vai paraugiem), kas veiktas, ņemot vērā metodes jutību un izplatības novērtējumu.

    Par 24. sleju:

    norāda izplatības novērtējumu, kas balstās uz tādu skaitlisko novērtējumu par varbūtīgo faktisko kaitīgā organisma izplatību laukā, kas izdarīta pirms apsekojuma. Par apsekojuma mērķi tiek nosprausts izplatības novērtējums, par kuru riska pārvaldītāji noslēguši kompromisu, kurā ņem vērā kaitēkļa klātbūtnes risku un apsekojumam pieejamos resursus. Parasti atklāšanas apsekojumam tiek noteikta vērtība 1 %.
    Top