Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32022L2523

    Padomes Direktīva (ES) 2022/2523 (2022. gada 14. decembris) par globāla minimāla nodokļu līmeņa nodrošināšanu starptautisku uzņēmumu grupām un lielām vietējām grupām Savienībā

    ST/8778/2022/INIT

    OV L 328, 22.12.2022, p. 1–58 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    Legal status of the document In force: This act has been changed. Current consolidated version: 22/12/2022

    ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2022/2523/oj

    22.12.2022   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    L 328/1


    PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2022/2523

    (2022. gada 14. decembris)

    par globāla minimāla nodokļu līmeņa nodrošināšanu starptautisku uzņēmumu grupām un lielām vietējām grupām Savienībā

    EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

    ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 115. pantu,

    ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

    pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

    ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

    ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),

    rīkojoties saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru,

    tā kā:

    (1)

    Pēdējos gados Savienība ir pieņēmusi svarīgus pasākumus, lai pastiprinātu cīņu pret agresīvu nodokļu plānošanu iekšējā tirgū. Nodokļu apiešanas novēršanas direktīvās ir paredzēti noteikumi, kas vērsti pret nodokļu bāzes samazināšanu iekšējā tirgū un peļņas novirzīšanu ārpus iekšējā tirgus. Ar minētajiem noteikumiem par Savienības tiesību aktiem tika pārveidoti ieteikumi, ko Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) bija sniegusi saistībā ar iniciatīvu pret nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu (BEPS), lai nodrošinātu, ka starptautisku uzņēmumu (SU) peļņa tiek aplikta ar nodokli vietā, kur tiek veikta saimnieciskā darbība, kas rada peļņu, un kur tiek radīta vērtība.

    (2)

    Pastāvīgi tiecoties izbeigt SU nodokļu praksi, kas tiem ļauj novirzīt peļņu uz jurisdikcijām, kurās tie nav apliekami ar nodokli vai ir apliekami ar ļoti zemu nodokli, ESAO ir arī izstrādājusi starptautisku nodokļu noteikumu kopumu, lai nodrošinātu, ka SU maksā taisnīgu nodokļu daļu neatkarīgi no tā, kur tie darbojas. Minētās apjomīgās reformas mērķis ir noteikt pamatu konkurences par uzņēmumu ienākuma nodokļa likmēm novēršanai, izveidojot globālu minimālu nodokļu līmeni. Liedzot ievērojamu daļu priekšrocību, ko sniedz peļņas novirzīšana uz jurisdikcijām, kurās nodokļu nav vai tie ir ļoti zemi, globāla minimālo nodokļu reforma nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem visā pasaulē un ļaus jurisdikcijām labāk aizsargāt to nodokļu bāzes.

    (3)

    Minētais politiskais mērķis ir izteikts ziņojumā “Nodokļu problēmas, ko rada ekonomikas digitalizācija – Globālie nodokļu bāzes samazināšanas novēršanas paraugnoteikumi (otrais pīlārs)” (ESAO paraugnoteikumi), ko 2021. gada 14. decembrī apstiprināja ar ESAO/G20 Iekļaujošo satvaru par BEPS, kuru dalībvalstis ir apņēmušās īstenot. Tās ziņojumā Eiropadomei par nodokļu jautājumiem, ko Padome apstiprināja 2021. gada 7. decembrī, Padome atkārtoti apstiprināja, ka tā stingri atbalstīs globālo minimālo nodokļu reformu, un apņēmās ātri īstenot minēto reformu, izmantojot Savienības tiesību aktus. Šajā saistībā ir svarīgi, lai dalībvalstis faktiski īstenotu to saistības panākt globālu minimālu nodokļu līmeni.

    (4)

    Savienībā, kuras ekonomika ir cieši integrēta, ir svarīgi, lai globālā minimālo nodokļu reforma tiktu īstenota pietiekami saskanīgi un koordinēti. Ņemot vērā minēto jauno starptautisko nodokļu noteikumu mērogu, detalizācijas pakāpi un tehniskos aspektus, tikai ar kopēju Savienības satvaru tiktu novērsta iekšējā tirgus sadrumstalotība noteikumu īstenošanā. Turklāt kopējs Savienības satvars, kas izstrādāts tā, lai tas būt saderīgs ar Līguma par Eiropas Savienības darbību garantētajām pamatbrīvībām, sniegtu nodokļu maksātājiem juridisko noteiktību šādu noteikumu īstenošanā.

    (5)

    Ir jāparedz noteikumi, lai izveidotu efektīvu un saskanīgu satvaru globālam minimālajam nodokļu līmenim Savienības līmenī. Minētais satvars rada divu savstarpēji saistītu noteikumu – kas abi kopā dēvēti par “GloBE noteikumiem” – sistēmu, ar kuras starpniecību katrreiz, kad SU efektīvā nodokļa likme konkrētā jurisdikcijā ir zemāka par 15 %, būtu jāiekasē papildu nodokļa summa (“virsnodoklis”). Šādos gadījumos attiecīgā jurisdikcija būtu jāuzskata par zemu nodokļu jurisdikciju. Šos abus savstarpēji saistītos noteikumus dēvē par Ienākuma iekļaušanas noteikumu (IIR) un Nepietiekami apliktas peļņas noteikumu (UTPR). Saskaņā ar minēto sistēmu SU mātesuzņēmumam, kura atrašanās vieta ir dalībvalstī, vajadzētu būt pienākumam piemērot IIR savai virsnodokļa daļai, kas saistīta ar jebkuru grupas vienību, kurai piemēro zemus nodokļus, neatkarīgi no tā, vai minētā vienības atrašanās vieta ir Savienībā vai ārpus tās. UTPR būtu jādarbojas kā IIR atbalstam, pārdalot jebkuru atlikušo virsnodokļa summu gadījumos, kad mātesuzņēmumi, piemērojot IIR, nav varējuši iekasēt visu virsnodokļa summu, kas saistīta ar zemu nodokļu vienībām.

    (6)

    ESAO paraugnoteikumi, par ko vienojušās dalībvalstis, ir jāīsteno tā, lai tie joprojām būtu pēc iespējas saskaņā ar globālo vienošanos, un tādējādi tiktu nodrošināts, ka noteikumi, ko dalībvalstis īsteno saskaņā ar šo direktīvu, ir kvalificēti ESAO paraugnoteikumu nozīmē. Šajā direktīvā ir stingri ievērots ESAO paraugnoteikumu saturs un struktūra. Lai nodrošinātu saderību ar primārajiem Savienības tiesību aktiem un jo īpaši ar brīvību veikt uzņēmējdarbību, šīs direktīvas noteikumi būtu jāattiecina uz vienībām, kas ir dalībvalsts rezidentes, kā arī mātesuzņēmuma nerezidentvienībām, kuru atrašanās vieta ir minētajā dalībvalstī. Šī direktīva būtu jāpiemēro arī lielām pilnībā vietējām grupām. Tādējādi tiesiskais satvars tiktu izstrādāts tā, lai izvairītos no jebkāda riska, ka notiek diskriminācija starp pārrobežu un vietējām situācijām. Visām vienībām, kuru atrašanās vieta ir dalībvalstī, kurā piemēro zemus nodokļus, ieskaitot mātesuzņēmumu, kas piemēro IIR, būtu jāpiemēro virsnodoklis. Tāpat arī tā paša mātesuzņēmuma sastāvā esošajām vienībām, kuru atrašanās vieta ir citā dalībvalstī, kurā piemēro zemus nodokļus, būtu jāpiemēro virsnodoklis.

    (7)

    Ir jānodrošina, ka tiek novērsta nodokļu apiešanas prakse, taču būtu arī jāizvairās no nelabvēlīgas ietekmes uz mazākiem SU iekšējā tirgū. Tādēļ šī direktīva būtu jāattiecina tikai uz vienībām, kuru atrašanās vieta ir Savienībā un kuras ir daļa no SU grupām vai lielām vietējām grupām, kas sasniedz gada konsolidēto ieņēmumu robežvērtību, kura ir vismaz 750 000 000 EUR. Minētā robežvērtība būtu saderīga ar robežvērtību, ko paredz spēkā esošie starptautiskie nodokļu noteikumi, piemēram, noteikumi par pārskatu sniegšanu par katru valsti, kas izklāstīti Padomes Direktīvā 2011/16/ES (3) un ieviesti ar Padomes Direktīvu (ES) 2016/881 (4). Vienības, uz kurām atteicas šīs direktīvas piemērošanas joma, tiek dēvētas par “sastāvā esošām vienībām”. Atsevišķas vienības būtu jāizslēdz no šīs direktīvas darbības jomas, pamatojoties uz to konkrēto mērķi un statusu. Izslēgtās vienības būtu tādas vienības, kas parasti neveic tirdzniecību vai uzņēmējdarbību un veic darbības vispārējās interesēs, piemēram, kas nodrošina sabiedrības veselības aprūpi un izglītību vai publisko infrastruktūru būvniecības nolūkā, un kas šo iemeslu dēļ nebūtu apliekamas ar nodokli dalībvalstī, kurā ir to atrašanās vieta. Tādēļ no šīs direktīvas darbības jomas ir jāizslēdz valdības struktūrvienības, starptautiskas organizācijas, pensiju fondi un bezpeļņas organizācijas, tostarp organizācijas tādiem mērķiem kā sabiedrības veselība. Starp bezpeļņas organizācijām vajadzētu būt iespējamam iekļaut arī veselības aprūpes apdrošinātājus, kas netiecas gūt peļņu vai negūst peļņu, izņemot valsts veselības aprūpes labā. No šīs direktīvas darbības jomas būtu jāizslēdz arī ieguldījumu fondi un nekustamā īpašuma ieguldījumu instrumentsabiedrības, ja tās atrodas īpašumtiesību ķēdes augšgalā, jo šo vienību gūtie ienākumi tiek aplikti ar nodokļiem to īpašnieku līmenī.

    (8)

    Sistēmas pamatā ir SU grupas vai lielas vietējas grupas galīgais mātesuzņēmums, kam tieši vai netieši ir kontrolējoša līdzdalība visās pārējās SU grupas vai lielas vietējas grupas sastāvā esošajās vienībās. Ņemot vērā, ka galīgais mātesuzņēmums parasti ir jākonsolidē visu SU grupas vai lielas vietējas grupas vienību finanšu pārskati vai pretējā gadījumā tam tas būtu jādara saskaņā ar pieņemamu finanšu grāmatvedības standartu, galīgā mātesuzņēmuma rīcībā ir kritiska informācija, un tas būtu visizdevīgākajā situācijā, lai nodrošinātu, ka nodokļu līmenis katrā jurisdikcijā attiecībā uz grupu atbilst saskaņotajai minimālajai nodokļa likmei. Tāpēc, ja galīgā mātesuzņēmuma atrašanās vieta ir Savienībā, tam saskaņā ar šo direktīvu vajadzētu būt galvenajam pienākumam piemērot IIR savai iedalāmajai virsnodokļa daļai, kas saistīta ar visām SU grupas sastāvā esošajām zemu nodokļu vienībām neatkarīgi no tā, vai to atrašanās vieta ir Savienībā vai ārpus tās. Galīgajam mātesuzņēmumam, kas atrodas lielas vietējas grupas augšgalā, būtu jāpiemēro IIR visai virsnodokļa summai attiecībā uz tā sastāvā esošajām zemu nodokļu vienībām.

    (9)

    Atsevišķos apstākļos minētais pienākums piemērot IIR būtu jānodod lejupēji citām SU grupas sastāvā esošajām vienībām, kuru atrašanās vieta ir Savienībā. Pirmkārt, ja galīgais mātesuzņēmums ir izslēgta vienība vai ja tās atrašanās vieta ir trešās valsts jurisdikcijā, kas nav īstenojusi ESAO paraugnoteikumus vai līdzvērtīgus noteikumus un kam tādējādi nav kvalificēta IIR, mātes starpniekuzņēmumiem, kuri īpašumtiesību ķēdē atrodas zemāk par galīgo mātesuzņēmumu un kuru atrašanās vieta ir Savienībā, saskaņā ar šo direktīvu vajadzētu būt pienākumam piemērot IIR tiem iedalāmajai virsnodokļa daļai. Tomēr tad, ja mātes starpniekuzņēmumam, kam ir pienākums piemērot IIR, ir kontrolējoša līdzdalība citā mātes starpniekuzņēmumā, IIR būtu jāpiemēro pirmajam no minētajiem mātes starpniekuzņēmumiem.

    (10)

    Otrkārt, neatkarīgi no tā, vai galīgā mātesuzņēmuma atrašanās vieta ir jurisdikcijā, kam ir kvalificēts IIR, daļēji piederošiem mātesuzņēmumiem, kuru atrašanās vieta ir Savienībā un kuri vairāk nekā 20 % apmērā pieder līdzdalības turētājiem ārpus grupas, saskaņā ar šo direktīvu vajadzētu būt pienākumam piemērot IIR līdz tiem iedalāmajai virsnodokļa daļai. Tomēr šādiem daļēji piederošiem mātesuzņēmumiem nebūtu jāpiemēro IIR, ja tie pilnībā pieder citam daļēji piederošam mātesuzņēmumam, kam ir pienākums piemērot IIR. Treškārt, ja galīgais mātesuzņēmums ir izslēgta vienība vai ja tās atrašanās vieta ir jurisdikcijā bez kvalificēta IIR, grupas sastāvā esošajām vienībām būtu jāpiemēro UTPR jebkurai atlikušajai virsnodokļa summai, kam nav piemērots IIR, proporcionāli sadales formulai, pamatojoties uz to darbinieku skaitu un materiālajiem pamatlīdzekļiem. Ceturtkārt, ja galīgā mātesuzņēmuma atrašanās vieta ir trešās valsts jurisdikcijā ar kvalificētu IIR, SU grupas sastāvā esošajām vienībām būtu jāpiemēro UTPR sastāvā esošajām vienībām, kuru atrašanās vieta ir šīs trešās valsts jurisdikcijā, gadījumos, kad trešās valsts jurisdikcijā piemēro zemus nodokļus, pamatojoties uz visu sastāvā esošo vienību, tostarp galīgā mātesuzņēmuma, efektīvā nodokļa likmi attiecīgajā jurisdikcijā.

    (11)

    Saskaņā ar globālās minimālo nodokļu reformas politikas mērķiem attiecībā uz taisnīgu nodokļu konkurenci starp jurisdikcijām efektīvā nodokļa likmes aprēķins būtu jāveic jurisdikcijas līmenī. Efektīvā nodokļa likmes aprēķināšanas nolūkā šajā direktīvā būtu jāparedz kopējs īpašu noteikumu kopums, lai aprēķinātu nodokļu bāzi, ko dēvē par “kvalificētiem ienākumiem vai zaudējumiem”, un samaksātos nodokļus, ko dēvē par “aptvertajiem nodokļiem”. Sākumpunktam vajadzētu būt finanšu pārskatiem, kas izmantoti konsolidācijas vajadzībām un kam pēc tam būtu jāpiemēro virkne korekciju, pielāgojot arī laika atšķirības, lai izvairītos no jebkādiem izkropļojumiem starp jurisdikcijām. Turklāt konkrētu vienību kvalificētos ienākumus vai zaudējumus un aptvertos nodokļus vajadzētu sadalīt citām nozīmīgām vienībām SU grupā, lai nodrošinātu nodokļu režīma neitralitāti attiecībā uz kvalificētajiem ienākumiem vai zaudējumiem, kuriem varētu tikt piemēroti aptvertie nodokļi vairākās jurisdikcijās, vai nu vienību rakstura dēļ (piemēram, caurplūsmas vienības, hibrīdvienības vai pastāvīga pārstāvniecība), vai ienākumu īpašā nodokļu režīma dēļ (piemēram, dividenžu izmaksa vai kontrolēta ārvalstu uzņēmumu ienākuma nodokļa režīms). Attiecībā uz aptvertajiem nodokļiem šī direktīva būtu jāinterpretē, ņemot vērā visus ESAO sniegtos papildu norādījumus, kas dalībvalstīm būtu jāievēro, lai nodrošinātu visu dalībvalstu un trešo valstu jurisdikciju aptverto nodokļu vienotu identifikāciju.

    (12)

    SU grupas efektīvā nodokļa likme katrā jurisdikcijā, kurā tā veic darbības, vai lielas vietējas grupas ENL būtu jāsalīdzina ar saskaņoto 15 % minimālo nodokļa likmi, lai noteiktu, vai SU grupai vai lielai vietējai grupai būtu jāmaksā virsnodoklis un attiecīgi vai tai būtu jāpiemēro IIR vai UTPR. ESAO un G20 Iekļaujošā satvara par BEPS saskaņotā 15 % minimālā nodokļa likme atspoguļo līdzsvaru starp uzņēmumu ienākuma nodokļa likmēm visā pasaulē. Gadījumos, kad SU grupas efektīvā nodokļa likme konkrētā jurisdikcijā ir mazāka par minimālo nodokļa likmi, virsnodoklis būtu jāiedala SU grupas vienībām, kam jāmaksā minētais nodoklis saskaņā ar IIR un UTPR piemērošanu, lai tiktu ievērota globāli saskaņotā 15 % minimālā efektīvā likme. Gadījumos, kad lielas vietējās grupas efektīvā nodokļa likme ir mazāka par minimālo nodokļa likmi, galīgam mātesuzņēmumam, kas atrodas lielā vietējā uzņēmuma augšgalā, būtu jāpiemēro IIR attiecībā uz tā sastāvā esošajām zemu nodokļu vienībām, lai nodrošinātu, ka šādai grupai ir jāmaksā 15 % efektīvā minimālā nodokļa likme.

    (13)

    Lai dalībvalstis varētu gūt labumu no virsnodokļa ieņēmumiem, ko iekasē par to teritorijā esošajām sastāvā esošajām zemu nodokļu vienībām, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izvēlēties piemērot vietēju virsnodokļa sistēmu. Dalībvalstīm būtu jāinformē Komisija, kad tās izvēlas piemērot kvalificētu vietējo virsnodokli, lai citu dalībvalstu un trešo valstu jurisdikciju nodokļu iestādēm, kā arī SU grupām nodrošinātu pietiekamu noteiktību attiecībā uz kvalificētā vietējā virsnodokļa piemērojamību sastāvā esošajām zemu nodokļu vienībām attiecīgajā dalībvalstī. SU grupas sastāvā esošajām vienībām, kuru atrašanās vieta ir dalībvalstī, kas izvēlējusies savās vietējās nodokļu sistēmās īstenot šādu sistēmu, būtu jāmaksā virsnodoklis minētajai dalībvalstij. Šādai sistēmai būtu jānodrošina, ka sastāvā esošo vienību kvalificēto ienākumu vai zaudējumu aplikšana ar minimāliem efektīvajiem nodokļiem tiek aprēķināta tādā pašā veidā, kā saskaņā ar šo direktīvu aprēķina virsnodokli.

    (14)

    Lai nodrošinātu samērīgu pieeju, šai direktīvai būtu jāņem vērā konkrētas īpašas situācijas, kurās tiek mazināti BEPS riski. Tāpēc šai direktīvai būtu jāparedz ienākumu izslēgšana pēc satura, pamatojoties uz izmaksām, kuras saistītas ar darbiniekiem, un materiālo pamatlīdzekļu vērtību konkrētā jurisdikcijā. Minētā izslēgšana ļautu zināmā mērā risināt situācijas, kurās SU grupa vai liela vietēja grupa veic saimnieciskās darbības, kam vajadzīga faktiska klātbūtne zemu nodokļu jurisdikcijā, jo šādā gadījumā BEPS prakse, visticamāk, neattīstītos. Īpašais tādu SU grupu gadījums, kas ir to starptautiskās darbības sākotnējos posmos, būtu arī jāņem vērā, lai netraucētu pārrobežu darbību attīstību SU grupām, kas gūst labumu no zemiem nodokļiem to vietējā jurisdikcijā, kurā tās pārsvarā darbojas. Tādēļ šādu SU grupu zemu nodokļu vietējās darbības būtu jāizslēdz no noteikumu piemērošanas uz piecu gadu pārejas periodu ar noteikumu, ka SU grupai nav sastāvā esošu vienību vairāk nekā sešās jurisdikcijās. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lielām vietējām grupām, arī šādu grupu ienākumi no darbībām būtu jāizslēdz uz piecu gadu pārejas periodu.

    (15)

    Turklāt, lai risinātu to dalībvalstu īpašo situāciju, kurās mītne ir ļoti maz grupām un kurās ir pārstāvēts tik maz sastāvā esošo vienību, ka būtu nesamērīgi nekavējoties pieprasīt, lai minēto dalībvalstu nodokļu administrācijas piemērotu IIR un UTPR, un ņemot vērā GloBE noteikumu kopējās pieejas statusu, būtu piemēroti ļaut minētajām dalībvalstīm uz ierobežotu laiku izvēlēties nepiemērot IIR un VRP. Dalībvalstīm, kas izdara šādu izvēli, būtu jāpaziņo Komisijai līdz šīs direktīvas transponēšanas termiņam.

    (16)

    Dalībvalstīm, kas izvēlas IIR un UTPR uz laiku nepiemērot, šī direktīva būtu jātransponē tā, lai nodrošinātu, ka sistēma globāla minimālā nodokļu līmeņa nodrošināšanai starptautisku uzņēmumu grupām un lielām vietējām grupām Savienībā darbojas pareizi. Tas jo īpaši attiecas uz sastāvā esošo vienību no minētajām dalībvalstīm pienākumu informēt sastāvā esošās vienības no citām dalībvalstīm un trešo valstu jurisdikcijās tā, lai citas dalībvalstis un trešo valstu jurisdikcijas varētu piemērot UTPR. Administratīvais slogs to dalībvalstu nodokļu administrācijām, kuras izdarījušas minēto izvēli, būtu pēc iespējas jāierobežo, vienlaikus saglabājot šīs direktīvas efektīvu piemērošanu visā Savienībā. Tādēļ minētajām dalībvalstīm vajadzētu būt arī iespējai iesaistīties diskusijās ar Komisiju, lūdzot tās padomu un palīdzību, lai panāktu vienotu izpratni par praktisko kārtību šīs direktīvas transponēšanai valsts tiesību aktos.

    (17)

    Ņemot vērā kuģniecības nozares īpaši nepastāvīgo raksturu un ilgo ekonomikas ciklu, tai tradicionāli piemēro alternatīvus vai papildinošus nodokļu režīmus dalībvalstīs. Lai izvairītos no šīs politiskās loģikas izjaukšanas un lai dalībvalstis varētu turpināt piemērot īpašu nodokļu režīmu kuģniecības nozarei atbilstoši starptautiskajai praksei un valsts atbalsta noteikumiem, kuģniecības ienākumi būtu jāizslēdz no sistēmas.

    (18)

    Lai panāktu līdzsvaru starp globālās minimālo nodokļu reformas mērķiem un administratīvo slogu nodokļu administrācijām un nodokļu maksātājiem, šajā direktīvā būtu jāparedz de minimis izņēmums attiecībā uz SU grupām vai lielām vietējām grupām, kuru vidējie ieņēmumi konkrētā jurisdikcijā ir mazāki par 10 000 000 EUR un vidējie kvalificētie ienākumi vai zaudējumi ir mazāki par 1 000 000 EUR. Šādām SU grupām vai lielām vietējām grupām nebūtu jāmaksā virsnodoklis, pat ja to efektīvā nodokļa likme ir zemāka par minimālo nodokļa likmi attiecīgajā jurisdikcijā.

    (19)

    Šīs direktīvas noteikumu piemērošana pirmo reizi SU grupām un lielām vietējām grupām, kuras ietilpst tās darbības jomā, var izraisīt izkropļojumus, ko rada nodokļus ietekmējošo faktoru esība, tostarp zaudējumi no iepriekšējiem fiskālajiem gadiem, vai laika atšķirības, un ir vajadzīgi pārejas noteikumi, lai likvidētu šādus izkropļojumus. Būtu arī jāpiemēro nodokļu pakāpeniska samazināšana algu un materiālo pamatlīdzekļu izņēmumiem desmit gadu periodā, lai varētu netraucēti pāriet uz jauno nodokļu sistēmu.

    (20)

    Ņemot vērā to, ka SU grupām un lielām vietējām grupām konkrētā jurisdikcijā un konkrētā fiskālajā gadā būtu jāmaksā minimāla līmeņa nodoklis, virsnodoklim vajadzētu būt vērstam tikai uz to, lai nodrošinātu, ka šādu grupu peļņai attiecīgā fiskālajā gadā piemēro nodokli ar minimālo efektīvo nodokļa likmi. Šā iemesla dēļ noteikumiem par virsnodokli nebūtu jādarbojas kā nodoklim, ko tieši uzliek vienības ienākumam, bet tā vietā tie būtu jāpiemēro virspeļņai saskaņā ar standartizētu bāzi un īpašu nodokļa aprēķināšanas metodiku, lai attiecīgajās grupās identificētu zemus ienākumus un uzliktu virsnodokli, kas grupas efektīvo nodokļa likmi šiem ienākumiem palielinātu līdz saskaņotajam minimālajam nodokļa līmenim. Tomēr tas, ka IIR un UTPR ir veidots kā virsnodoklis, neliedz jurisdikcijai tās vietējos tiesību aktos piemērot minētos noteikumus uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmas ietvaros.

    (21)

    Kā izriet no starptautiskā līmenī panāktās politiskās vienošanās, GloBE noteikumos vajadzētu ņemt vērā tās sadales nodokļu sistēmas, kas bija spēkā pirms 2021. gada 1. jūlija vai tajā, proti, dienā, kad tika pieņemts pirmais ESAO/G20 Iekļaujošā satvara par BEPS paziņojums ar nosaukumu “Paziņojums par divu pīlāru risinājumu, lai risinātu nodokļu problēmas, ko rada ekonomikas digitalizācija”, kurā vienojās par īpašu režīmu atbilstīgām sadales nodokļu sistēmām. Tam nebūtu jāliedz veikt tādas izmaiņas jurisdikcijas sadales nodokļu sistēmā, kas atbilst tās esošajai struktūrai.

    (22)

    Lai sistēma tiktu piemērota efektīvi, ir svarīgi, lai procedūras tiktu koordinētas grupu līmenī. Būs jāizmanto sistēma, kas nodrošina netraucētu informācijas plūsmu SU grupā un ar nodokļu administrācijām, kurās atrodas sastāvā esošās vienības. Galvenā atbildība par virsnodokļa informācijas deklarācijas iesniegšanu būtu jāuzņemas pašai sastāvā esošajai vienībai. Tomēr būtu jāpiemēro atbrīvojums no šādas atbildības gadījumos, kad SU grupa ir izraudzījusies citu vienību virsnodokļa informācijas deklarācijas iesniegšanai. Tā var būt vai nu vietēja vienība, vai vienība no citas jurisdikcijas, kurā ir noslēgta kompetentās iestādes vienošanās ar sastāvā esošās vienības dalībvalsti. Informācijai, kas iesniegta kā daļa no virsnodokļu informācijas deklarācijas, būtu jāļauj nodokļu administrācijām, kurās atrodas sastāvā esošās vienības, novērtēt sastāvā esošās vienības saistību pareizību attiecībā uz virsnodokli vai, atkarībā no gadījuma, kvalificētu vietējo virsnodokli, piemērojot vietējās procedūras, tostarp vietējo nodokļu deklarāciju iesniegšanu. Turpmāki norādījumi, kas jāizstrādā ESAO GloBE īstenošanas satvarā, būs noderīgs ilustrācijas un interpretācijas avots šajā sakarā, un dalībvalstis varētu izvēlēties šādus norādījumus ieviest savos tiesību aktos. Ņemot vērā atbilstības nodrošināšanas korekcijas, ko prasa šī direktīva, grupām, kuras pirmo reizi ietilpst šīs direktīvas darbības jomā, būtu jāpiešķir 18 mēnešu periods informācijas prasību izpildei.

    (23)

    Ņemot vērā pārredzamības sniegtos ieguvumus nodokļu jomā, ir jāveicina, lai ievērojams apjoms informācijas tiktu iesniegts nodokļu iestādēm visās iesaistītajās jurisdikcijās. SU grupām, uz kurām attiecas šīs direktīvas piemērošanas joma, vajadzētu būt pienākumam sniegt vispusīgu un detalizētu informāciju par savu peļņu un efektīvo nodokļa likmi katrā jurisdikcijā, kurā tām ir sastāvā esošas vienības. Var paredzēt, ka šāda plaša ziņošana palielinās pārredzamību.

    (24)

    Īstenojot šo direktīvu, dalībvalstīm kā ilustrācijas vai interpretācijas avots būtu jāizmanto ESAO paraugnoteikumi un skaidrojumi un piemēri, kas sniegti ziņojumā “Nodokļu problēmas, ko rada ekonomikas digitalizācija – Globālie nodokļu bāzes samazināšanas novēršanas paraugnoteikumi (otrais pīlārs)”, kurš izdots ESAO/G20 Iekļaujošajā satvarā par BEPS, kā arī GloBE īstenošanas satvars, tostarp tā aizsardzības noteikumi, lai nodrošinātu konsekventu piemērošanu dalībvalstīs, ciktāl minētie avoti atbilst šai direktīvai un Savienības tiesību aktiem. Šādiem aizsardzības noteikumiem vajadzētu būt nozīmīgiem attiecībā uz SU grupām, kā arī lielām vietējām grupām.

    (25)

    Globālās minimālo nodokļu reformas efektivitāte un taisnīgums ir ļoti atkarīgi no tās īstenošanas visā pasaulē. Lai nodrošinātu šīs direktīvas noteikumu pienācīgu izpildi, dalībvalstīm būtu jāpiemēro atbilstoši sodi, jo īpaši attiecībā uz vienībām, kas nepilda savus pienākumus iesniegt virsnodokļa informācijas deklarāciju un samaksāt savu virsnodokļa daļu. Nosakot minētos sodus, dalībvalstīm būtu īpaši jāņem vērā nepieciešamība novērst risku, ka SU grupa nedeklarē informāciju, kas nepieciešama UTPR piemērošanai. Lai novērstu minēto risku, dalībvalstīm būtu jāparedz atturoši sodi.

    (26)

    Būs arī svarīgi, lai visi Savienības lielākie tirdzniecības partneri piemērotu kvalificētu IIR vai līdzvērtīgu minimālo nodokļu noteikumu kopumu. Attiecībā uz jautājumu par to, vai IIR, ko īsteno trešās valsts jurisdikcija, kura ievēro globālo vienošanos, ir kvalificēts IIR globālās vienošanās nozīmē, ir lietderīgi atsaukties uz novērtējumu, kas jāveic ESAO līmenī. Turklāt un lai veicinātu globālo minimālo nodokļu noteikumu juridisko noteiktību un efektivitāti, ir svarīgi vēl precīzāk noteikt nosacījumus, saskaņā ar kuriem noteikumus, ko īsteno trešās valsts jurisdikcijā, kura netransponēs globālās vienošanās noteikumus, var uzskatīt par līdzvērtīgiem kvalificētam IIR. Līdzvērtības novērtējuma galvenais mērķis ir precizēt un noteikt, kā dalībvalsts piemēro šo direktīvu, jo īpaši attiecībā uz UTPR. Tādēļ šajā direktīvā būtu jāparedz tāds uz noteiktiem konkrētiem parametriem balstītu līdzvērtības kritēriju novērtējums, kuru pēc ESAO novērtējuma sagatavo Komisija. To trešo valstu jurisdikciju noteikšanai, kas piemēro tiesisko regulējumu, kurš uzskatāms par līdzvērtīgu kvalificētam IIR, būtu tieši jāizriet no šajā direktīvā izklāstītajiem objektīvajiem kritērijiem, un tajā būtu stingri jāievēro ESAO novērtējums. Tādēļ šādā konkrētā kontekstā ir lietderīgi paredzēt deleģēto aktu. Jo īpaši, ņemot vērā lēmumu pieņemšanas procesu, kas ir piemērots nodokļu jautājumiem, deleģēta akta izmantošana šādā konkrētā kontekstā nebūtu jāuzskata par precedentu citiem likumdošanas instrumentiem, kurus pieņem saskaņā ar īpašo likumdošanas procedūru.

    (27)

    Ir svarīgi nodrošināt šajā direktīvā izklāstīto noteikumu konsekventu piemērošanu attiecībā uz jebkuras trešās valsts jurisdikciju, kura netransponē globālās vienošanās noteikumus un kurai nav piešķirts valsts noteikumu līdzvērtīgums kvalificētam IIR. Šajā sakarā ir jāizstrādā vienota metodika tādu summu sadalei, kuras saskaņā ar globālās vienošanās noteikumiem tiktu uzskatītas par aptvertiem nodokļiem, starp SU grupas vienībām, kurām saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem tiktu piemērots virsnodoklis. Šajā nolūkā dalībvalstīm ESAO GloBE īstenošanas satvara norādījumi būtu jāizmanto par atsauci šādu aptverto nodokļu sadalījumam.

    (28)

    Lai papildinātu dažus nebūtiskus šīs direktīvas elementus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz to, lai pēc Komisijas veiktā novērtējuma noteiktu jurisdikcijas ar vietējo tiesisko regulējumu, ko var uzskatīt par līdzvērtīgu kvalificētam IIR. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (5).

    (29)

    Tā kā šī direktīva stājas spēkā 2022. gadā un transponēšanas termiņš dalībvalstīm ir noteikts ne vēlāk kā 2023. gada 31. decembrī, Savienība rīkosies saskaņā ar grafiku, kas izklāstīts “Paziņojumā par divu pīlāru risinājumu, lai risinātu nodokļu problēmas, ko rada ekonomikas digitalizācija”, par ko 2021. gada 8. oktobrī tika panākta vienošanās ESAO/G20 Iekļaujošajā satvarā par BEPS (“2021. gada oktobra paziņojums par ESAO/G20 Iekļaujošo satvaru par BEPS”), saskaņā ar kuru otrais pīlārs tiesību aktos ir jāievieš 2022. gadā, lai tas stātos spēkā 2023. gadā, bet UTPR stāsies spēkā 2024. gadā.

    (30)

    Šīs direktīvas noteikumi par UTPR piemērošanu būtu jāpiemēro no 2024. gada, lai trešo valstu jurisdikcijas IIR varētu piemērot GloBE paraugnoteikumu īstenošanas pirmajā posmā.

    (31)

    2021. gada oktobra paziņojums par ESAO/G20 Iekļaujošo satvaru par BEPS paredz divu pīlāru risinājumu. Tā pielikumā izklāstītajā detalizētajā īstenošanas plānā ir noteikts katra pīlāra īstenošanas grafiks. Tā kā šīs direktīvas mērķis ir īstenot otro pīlāru, kamēr darbs pie pirmā pīlāra vēl nav pabeigts, ir nepieciešams pārliecināties, ka tiek īstenots arī pirmais pīlārs. Šajā nolūkā šajā direktīvā ir iekļauts noteikums, kas Komisijai uzliek pienākumu sagatavot ziņojumu, kurā ir izvērtēts progress, kas panākts ESAO/G20 Iekļaujošajā satvarā par BEPS. Ir atzīts, ka Komisija, ja tā to uzskata par lietderīgu, var iesniegt dalībvalstīm izskatīšanai tiesību akta priekšlikumu, lai risinātu ekonomikas digitalizācijas radītās nodokļu problēmas.

    (32)

    Padomei pirms katra pusgada beigām, sākot no 2022. gada 1. jūlija, būtu jānovērtē situācija saistībā ar 2021. gada oktobra paziņojuma par ESAO/G20 Iekļaujošo satvaru par BEPS pirmā pīlāra īstenošanu.

    (33)

    Ņemot vēra to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, radīt kopēju satvaru globālam minimālam nodokļu līmenim Savienībā, pamatojoties uz kopēju pieeju, kas noteikta ESAO paraugnoteikumos, nevar pietiekami sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo dalībvalstu neatkarīga rīcība radītu iekšējā tirgus sadrumstalotības risku un tādēļ, ka ir ļoti svarīgi pieņemt risinājumus, kas ir iedarbīgi attiecībā uz iekšējo tirgu kopumā, bet globālās minimālo nodokļu reformas mēroga dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

    (34)

    Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 (6) 42. panta 1. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas 2022. gada 10. februārī sniedza oficiālus komentārus. Tiesības uz personas datu aizsardzību, ievērojot ES Pamattiesību hartas 8. pantu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (7), attiecas uz personas datu apstrādi, ko veic šīs direktīvas jomā,

    IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

    I NODAĻA

    VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

    1. pants

    Priekšmets

    1.   Šī direktīva nosaka kopējus pasākumus minimālo efektīvo nodokļu uzlikšanai starptautisku uzņēmumu (SU) grupām un lielām vietējām grupām kā:

    a)

    ienākuma iekļaušanas noteikumu (IIR), saskaņā ar kuru SU grupas vai lielas vietējas grupas mātesuzņēmums aprēķina un maksā tam iedalāmo virsnodokļa daļu attiecībā uz grupas sastāvā esošajām zemu nodokļu vienībām; un

    b)

    nepietiekami apliktas peļņas noteikumu (UTPR), saskaņā ar kuru SU grupas sastāvā esošai vienībai ir papildu maksājamo nodokļu izdevumi, kas vienādi ar tās virsnodokļa daļu, kura netika iekasēta saskaņā ar IIR attiecībā uz grupas sastāvā esošām zemu nodokļu vienībām.

    2.   Dalībvalstis var izvēlēties piemērot kvalificētu vietējo virsnodokli, saskaņā ar kuru virsnodokli aprēķina un maksā par visu sastāvā esošo zemu nodokļu vienību, kuru atrašanās vieta ir to jurisdikcijā, virspeļņu saskaņā ar šo direktīvu.

    2. pants

    Darbības joma

    1.   Šo direktīvu piemēro sastāvā esošām vienībām, kas atrodas dalībvalstī un ir tādas SU grupas vai lielas vietējas grupas dalībnieces, kuras gada ieņēmumi, ieskaitot 3. punktā minēto izslēgto vienību ieņēmumus, tās galīgā mātesuzņēmuma konsolidētajos finanšu pārskatos vismaz divos no četriem fiskālajiem gadiem, kas seko tūlīt pēc pārbaudes fiskālā gada, ir 750 000 000 EUR vai vairāk.

    2.   Ja viens vai vairāki no 1. punktā minētajiem četriem fiskālajiem gadiem ir garāks vai īsāks par 12 mēnešiem, 1. punktā minēto ieņēmumu robežvērtību proporcionāli koriģē par katru no minētajiem fiskālajiem gadiem.

    3.   Šo direktīvu nepiemēro šādām vienībām (“izslēgtās vienības”):

    a)

    valdības struktūrvienība, starptautiska organizācija, bezpeļņas organizācija, pensiju fonds, ieguldījumu fonds, kas ir galīgais mātesuzņēmums, vai nekustamā īpašuma ieguldījumu instrumentsabiedrība, kas ir galīgais mātesuzņēmums;

    b)

    vienība, kurā vismaz 95 % no tās vērtības pieder vienai vai vairākām a) apakšpunktā minētajām vienībām tieši vai ar vienas vai vairāku šādu izslēgto vienību starpniecību, izņemot pensiju pakalpojumu vienības, un kas:

    i)

    darbojas tikai vai gandrīz tikai ar mērķi turēt aktīvus vai ieguldīt līdzekļus par labu a) apakšpunktā minētajai vienībai vai vienībām; vai

    ii)

    veic tikai darbības, kas papildina darbības, kuras veic a) apakšpunktā minētā vienība vai vienības;

    c)

    vienība, kurā vismaz 85 % no tās vērtības pieder vienai vai vairākām a) apakšpunktā minētajām vienībām tieši vai ar vienas vai vairāku šādu izslēgto vienību starpniecību, izņemot pensiju pakalpojumu vienības, ar noteikumu, ka praktiski visi tās ieņēmumi tiek gūti no dividendēm vai pašu kapitāla guvumiem vai zaudējumiem, kurus neiekļauj kvalificēto ienākumu vai zaudējumu aprēķinā saskaņā ar 16. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktu.

    Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, pieteikuma iesniedzēja sastāvā esošā vienība saskaņā ar 45. panta 1. punktu var izvēlēties neuzskatīt minētās daļas b) un c) apakšpunktā minētu vienību par izslēgtu vienību.

    3. pants

    Definīcijas

    Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

    1)

    “vienība” ir jebkurš juridisks veidojums, kas sagatavo atsevišķus finanšu pārskatus, vai jebkura juridiska persona;

    2)

    “sastāvā esoša vienība” ir:

    a)

    jebkura vienība, kas ir daļa no SU grupas vai lielas vietējas grupas; un

    b)

    jebkura galvenās vienības, kas ir a) apakšpunktā minētās SU grupas daļa, pastāvīga pārstāvniecība;

    3)

    “grupa” ir:

    a)

    tādu vienību kopums, kuras ir saistītas īpašumtiesību vai kontroles veidā, kā to definē pieņemamais finanšu uzskaites standarts konsolidētu finanšu pārskatu sagatavošanai, ko veic galīgais mātesuzņēmums, tostarp jebkura vienība, kas var būt izslēgta no galīgā mātesuzņēmuma konsolidētajiem finanšu pārskatiem, pamatojoties tikai uz tās mazo lielumu, uz būtiskuma apsvērumiem vai uz to, ka tā tiek turēta pārdošanai; vai

    b)

    vienība, kam ir viena vai vairākas pastāvīgas pārstāvniecības, ar noteikumu, ka tā nav daļa no citas grupas, kas definēta a) apakšpunktā;

    4)

    “SU grupa” ir jebkura grupa, kas ietver vismaz vienu vienību vai pastāvīgu pārstāvniecību, kura neatrodas galīgā mātesuzņēmuma jurisdikcijā;

    5)

    “liela vietēja grupa” ir jebkura grupa, kuras visas sastāvā esošās vienības atrodas vienā un tajā pašā dalībvalstī;

    6)

    “konsolidētie finanšu pārskati” ir:

    a)

    finanšu pārskati, kurus sagatavo vienība saskaņā ar pieņemamu finanšu grāmatvedības standartu un kuros minētās vienības un jebkuru tādu vienību, kuros tām ir kontrolējoša līdzdalība, aktīvi, saistības, ienākumi, izdevumi un naudas plūsmas ir atspoguļotas kā vienas saimnieciskas vienības aktīvi, saistības, ienākumi, izdevumi un naudas plūsmas;

    b)

    attiecībā uz 3. punkta b) apakšpunktā definētajām grupām – finanšu pārskati, ko sagatavo vienība saskaņā ar pieņemamu finanšu grāmatvedības standartu;

    c)

    galīgā mātesuzņēmuma finanšu pārskati, kas nav sagatavoti saskaņā ar pieņemamu finanšu grāmatvedības standartu un kas vēlāk tiek koriģēti, lai novērstu jebkādus būtiskus konkurences izkropļojumus; un

    d)

    ja galīgais mātesuzņēmums nesagatavo finanšu pārskatus, kā aprakstīts a), b) vai c) apakšpunktā, – finanšu pārskati, kas tiktu sagatavoti, ja galīgajam mātesuzņēmumam būtu jāsagatavo šādi finanšu pārskati saskaņā ar:

    i)

    pieņemamu finanšu grāmatvedības standartu; vai

    ii)

    citu finanšu grāmatvedības standartu, ar noteikumu, ka šādi finanšu pārskati ir koriģēti, lai novērstu jebkādus būtiskus konkurences izkropļojumus;

    7)

    “fiskālais gads” ir pārskata periods, attiecībā uz kuru SU grupas vai lielas vietējas grupas galīgais mātesuzņēmums sagatavo savus konsolidētos finanšu pārskatus, vai – ja galīgais mātesuzņēmums nesagatavo finanšu pārskatus – kalendārais gads;

    8)

    “iesniedzēja sastāvā esoša vienība” ir vienība, kas iesniedz virsnodokļa informācijas deklarāciju saskaņā ar 44. pantu;

    9)

    “valdības struktūrvienība” ir vienība, kas atbilst visiem turpmāk minētajiem kritērijiem:

    a)

    tā ir daļa no valdības vai pilnībā pieder valdībai, ieskaitot jebkuru tās politisko apakšstruktūru vai vietējo iestādi;

    b)

    tā neveic tirdzniecību vai uzņēmējdarbību, un tās galvenais mērķis ir:

    i)

    pildīt valdības funkcijas; vai

    ii)

    pārvaldīt vai ieguldīt minētās valdības vai jurisdikcijas aktīvus, veicot un turot ieguldījumus, pārvaldot aktīvus un veicot saistītas ieguldījumu darbības saistībā ar minētās valdības vai jurisdikcijas aktīviem;

    c)

    tā atskaitās valdībai par saviem vispārējiem darbības rezultātiem un katru gadu sniedz ziņojumu minētajai valdībai; un

    d)

    pēc likvidācijas tās aktīvi tiek nodoti valdībai, un, ciktāl tā sadala neto peļņu, šādu neto peļņu sadala tikai minētajai valdībai, un neviena neto peļņas daļa netiek sadalīta par labu kādai privātpersonai;

    10)

    “starptautiska organizācija” ir jebkura starpvaldību organizācija, tostarp pārvalstiska organizācija, vai tai pilnībā piederoša aģentūra vai veidojums, kas atbilst visiem turpmāk izklāstītajiem kritērijiem:

    a)

    tā galvenokārt sastāv no valdībām;

    b)

    tai ir mītnes vienošanās vai pēc būtības līdzīga vienošanās ar jurisdikciju, kurā tā ir iedibināta, piemēram, mehānismi, kas organizācijas birojiem vai iedibinājumiem minētajā jurisdikcijā piešķir privilēģijas un imunitāti; un

    c)

    tiesību akti vai to reglamentējošie dokumenti liedz tai gūt ienākumus par labu privātpersonām.

    11)

    “bezpeļņas organizācija” ir vienība, kas atbilst visiem turpmāk minētajiem kritērijiem:

    a)

    tā ir iedibināta un darbojas savā rezidences jurisdikcijā:

    i)

    tikai reliģiskiem, labdarības, zinātniskiem, mākslas, kultūras, sporta, izglītības vai citiem līdzīgiem mērķiem; vai

    ii)

    kā profesionāla organizācija, biznesa apvienība, tirdzniecības kamera, darba organizācija, lauksaimniecības vai dārzkopības organizācija, pilsoniska apvienība vai organizācija, kas darbojas vienīgi sociālās labklājības veicināšanai;

    b)

    būtībā visi tās ienākumi no a) apakšpunktā minētajām darbībām ir atbrīvoti no ienākuma nodokļa tās rezidences jurisdikcijā;

    c)

    tai nav akcionāru vai dalībnieku, kam būtu īpašumtiesības vai labuma gūšanas intereses saistībā ar tās ienākumiem vai aktīviem;

    d)

    vienības ienākumus vai aktīvus nedrīkst sadalīt vai izmantot privātpersonas vai tādas struktūras labā, kas nav labdarības organizācija, izņemot:

    i)

    saskaņā ar vienības darbību labdarības nolūkos;

    ii)

    kā saprātīgas kompensācijas maksājumu par sniegtajiem pakalpojumiem vai par īpašuma vai kapitāla izmantošanu; vai

    iii)

    kā maksājumu, kas atspoguļo vienības iegādātā īpašuma patieso tirgus vērtību; un

    e)

    izbeidzot vai likvidējot vienību, visi tās aktīvi jāsadala vai jāatgriež bezpeļņas organizācijai vai valdībai, tostarp jebkurai valdības struktūrvienībai, vienības rezidences jurisdikcijā vai jebkurai tās politiskai apakšstruktūrai;

    f)

    tā neveic tirdzniecību vai uzņēmējdarbību, kura nav tieši saistīta ar nolūkiem, kādiem tā ir iedibināta;

    12)

    “caurplūsmas vienība” ir vienība, ciktāl tā nodokļu vajadzībām ir caurskatāma attiecībā uz tās ienākumiem, izdevumiem, peļņu vai zaudējumiem jurisdikcijā, kurā tā tika izveidota, ja vien tā nav nodokļu rezidente un tās ienākumiem vai peļņai nepiemēro aptvertu nodokli citā jurisdikcijā;

    par caurplūsmas vienību uzskata:

    a)

    nodokļu vajadzībām caurskatāmu vienību attiecībā uz tās ienākumiem, izdevumiem, peļņu vai zaudējumiem, ciktāl tā ir nodokļu vajadzībām caurskatāma jurisdikcijā, kurā atrodas tās īpašnieks;

    b)

    reversu hibrīdvienību attiecībā uz tās ienākumiem, izdevumiem, peļņu vai zaudējumiem, ciktāl tā nav nodokļu vajadzībām caurskatāma jurisdikcijā, kurā atrodas tās īpašnieks;

    šīs definīcijas nolūkos “caurskatāma vienība” ir vienība, kuras ienākumus, izdevumus, peļņu vai zaudējumus saskaņā ar jurisdikcijas tiesību aktiem uzskata par tādiem, ko guvis vai radījis šīs vienības tiešais īpašnieks atbilstoši tā līdzdalībai minētajā vienībā;

    īpašumtiesību daļu vienībā vai pastāvīgajā pārstāvniecībā, kas ir sastāvā esoša vienība, uzskata par tādu, kas tiek turēta, izmantojot nodokļu vajadzībām caurskatāmu struktūru, ja šī īpašumtiesību daļa tiek turēta netieši, izmantojot nodokļu vajadzībām caurskatāmu vienību ķēdi;

    sastāvā esošu vienību, kas nav nodokļu rezidente un kam nepiemēro aptvertu nodokli vai kvalificētu vietējo virsnodokli, pamatojoties uz tās pārvaldības vietu, izveides vietu un līdzīgiem kritērijiem, par caurplūsmas vienību un par nodokļu vajadzībām caurskatāmu vienību attiecībā uz tās ienākumiem, izdevumiem, peļņu vai zaudējumiem uzskata tiktāl, ciktāl:

    a)

    tās īpašnieki atrodas jurisdikcijā, kas vienību uzskata par nodokļu vajadzībām caurskatāmu;

    b)

    tās uzņēmējdarbības vieta nav jurisdikcijā, kurā tā izveidota; un

    c)

    ienākumi, izdevumi, peļņa vai zaudējumi nav attiecināmi uz pastāvīgu pārstāvniecību;

    13)

    “pastāvīgā pārstāvniecība” ir:

    a)

    uzņēmējdarbības vieta vai domājama uzņēmējdarbības vieta, kas atrodas jurisdikcijā, kurā to uzskata par pastāvīgu pārstāvniecību saskaņā ar piemērojamu nodokļu nolīgumu, ar noteikumu, ka šāda jurisdikcija apliek uz to attiecināmos ienākumus ar nodokli saskaņā ar noteikumu, kas ir līdzīgs ESAO Paraugkonvencijas par nodokļu uzlikšanu ienākumiem un kapitālam 7. pantam, ar grozījumiem;

    b)

    ja nav piemērojama nodokļu nolīguma – uzņēmējdarbības vieta vai domājama uzņēmējdarbības vieta, kas atrodas jurisdikcijā, kura apliek uz šādu uzņēmējdarbības vietu attiecināmos ienākumus ar nodokli uz neto pamata līdzīgi tam, kā tā apliek ar nodokli savus rezidentus;

    c)

    ja jurisdikcijai nav uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmas – uzņēmējdarbības vieta vai domājama uzņēmējdarbības vieta, kas atrodas šādā jurisdikcijā un kas tiktu uzskatīta par pastāvīgu pārstāvniecību saskaņā ar ESAO Paraugkonvenciju par nodokļu uzlikšanu ienākumiem un kapitālam, ar grozījumiem, ar noteikumu, ka šādai jurisdikcijai būtu bijušas tiesības aplikt ar nodokli ienākumus, kuri būtu bijuši attiecināmi uz uzņēmējdarbības vietu, saskaņā ar minētās konvencijas 7. pantu; vai

    d)

    uzņēmējdarbības vieta vai domājama uzņēmējdarbības vieta, kas nav aprakstīta a) līdz c) apakšpunktā, ar kā starpniecību tiek veiktas darbības ārpus jurisdikcijas, kurā ir vienības atrašanās vieta, ar noteikumu, ka šāda jurisdikcija atbrīvo no nodokļa ienākumus, kas attiecināmi uz šādām darbībām;

    14)

    “galīgais mātesuzņēmums” ir:

    a)

    vienība, kam tieši vai netieši ir kontrolējoša līdzdalība jebkurā citā vienībā un kas tieši vai netieši nepieder citai vienībai ar kontrolējošu līdzdalību tajā; vai

    b)

    grupas galvenā vienība, kā definēts 3. punkta b) apakšpunktā;

    15)

    “minimālā nodokļa likme” ir piecpadsmit procenti (15 %);

    16)

    “virsnodoklis” ir virsnodoklis, ko aprēķina jurisdikcijai vai sastāvā esošai vienībai atbilstoši 27. pantam;

    17)

    “kontrolēts ārvalstu uzņēmumu ienākuma nodokļa režīms” ir tādu nodokļu noteikumu kopums, kas nav IIR, saskaņā ar kuru ārvalstu vienības tiešu vai netiešu akciju turētāju vai pastāvīgas pārstāvniecības galveno vienību apliek ar nodokli attiecībā uz viņa ienākumu daļu šajos ārvalstu sastāvā esošas vienības nopelnītajos ienākumos vai to daļā, neatkarīgi no tā, vai šis ienākums ir sadalīts akcionāram;

    18)

    “kvalificēts IIR” ir noteikumu kopums, ko īsteno jurisdikcijas vietējos tiesību aktos, ar noteikumu, ka šāda jurisdikcija neparedz nekādas priekšrocības, kas ir saistītas ar minētajiem noteikumiem, un kas:

    a)

    ir līdzvērtīgs šajā direktīvā paredzētajiem noteikumiem vai attiecībā uz trešo valstu jurisdikcijām – ziņojumam “Nodokļu problēmas, ko rada ekonomikas digitalizācija – Globālie nodokļu bāzes samazināšanas novēršanas paraugnoteikumi (otrais pīlārs)” (“ESAO paraugnoteikumi”), saskaņā ar kuriem SU grupas vai lielas vietējas grupas mātesuzņēmums aprēķina un maksā tam iedalāmo virsnodokļa daļu attiecībā uz minētās grupas sastāvā esošajām zemu nodokļu vienībām;

    b)

    tiek pārvaldīts tādā veidā, kas atbilst šajā direktīvā paredzētajiem noteikumiem vai attiecībā uz trešo valstu jurisdikcijām – ESAO paraugnoteikumiem;

    19)

    “sastāvā esoša zemu nodokļu vienība” ir:

    a)

    SU grupas vai lielas vietējas grupas sastāvā esoša vienība, kas atrodas zemu nodokļu jurisdikcijā; vai

    b)

    sastāvā esoša vienība bez valstspiederības, kuras kvalificētie ienākumi un efektīvā nodokļa likme par fiskālo gadu ir zemāka nekā minimālā nodokļa likme;

    20)

    “mātes starpniekuzņēmums” ir sastāvā esoša vienība, kam tieši vai netieši ir īpašumtiesības citā tās pašas SU grupas vai lielas vietējas grupas sastāvā esošā vienībā un kas nav kvalificējama par galīgo mātesuzņēmumu, daļēji piederošu mātesuzņēmumu, pastāvīgu pārstāvniecību vai ieguldījumu vienību;

    21)

    “kontrolējoša līdzdalība” ir īpašumtiesības vienībā, saskaņā ar kurām īpašumtiesību turētājam ir pa pozīcijām jākonsolidē vai būtu bijis jākonsolidē vienības aktīvi, saistības, ienākumi, izdevumi un naudas plūsmas saskaņā ar pieņemamu finanšu grāmatvedības standartu; uzskata, ka galvenajai vienībai ir kontrolējoša līdzdalība tās pastāvīgajās pārstāvniecībās;

    22)

    “daļēji piederošs mātesuzņēmums” ir sastāvā esoša vienība, kurai tieši vai netieši ir īpašumtiesības citā tās pašas SU grupas vai lielas vietējas grupas sastāvā esošā vienībā, no kuras īpašumtiesībām uz tās peļņu vairāk nekā 20 % tieši vai netieši pieder vienai vai vairākām personām, kas nav minētās SU grupas vai lielas vietējas grupas sastāvā esošas vienības, un kura nav kvalificējama par galīgo mātesuzņēmumu, pastāvīgu pārstāvniecību vai ieguldījumu vienību;

    23)

    “īpašumtiesības” ir jebkura līdzdalība kapitālā, kas ietver tiesības uz vienības vai pastāvīgās pārstāvniecības peļņu, kapitālu vai rezervēm;

    24)

    “mātesuzņēmums” ir galīgais mātesuzņēmums, kas nav izslēgta vienība, mātes starpniekuzņēmums vai daļēji piederošs mātesuzņēmums;

    25)

    “pieņemams finanšu grāmatvedības standarts” ir starptautiskie finanšu pārskatu standarti (IFRS vai IFRS, ko Savienība pieņēmusi, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002 (8)) un Austrālijas, Brazīlijas, Kanādas, Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu, Honkongas (Ķīnas), Japānas, Meksikas, Jaunzēlandes, Ķīnas Tautas Republikas, Indijas Republikas, Korejas Republikas, Krievijas, Singapūras, Šveices, Apvienotās Karalistes un Amerikas Savienoto Valstu vispārpieņemtie grāmatvedības principi;

    26)

    “apstiprināts finanšu grāmatvedības standarts” attiecībā uz vienību ir vispārpieņemtu grāmatvedības principu kopums, ko apstiprināta grāmatvedības struktūra atļāvusi izmantot jurisdikcijā, kurā ir minētās vienības atrašanās vieta; šīs definīcijas nolūkos “apstiprināta grāmatvedības struktūra” ir struktūra, kurai jurisdikcijā ir juridiskas pilnvaras paredzēt, noteikt vai apstiprināt grāmatvedības standartus finanšu pārskatu sniegšanas nolūkiem;

    27)

    “būtisks konkurences izkropļojums” attiecībā uz konkrēta principa vai procedūras piemērošanu saskaņā ar vispārpieņemtu grāmatvedības principu kopumu ir piemērošana, kuras rezultātā rodas kopējā ienākumu vai izdevumu atšķirība par vairāk nekā 75 000 000 EUR fiskālajā gadā salīdzinājumā ar summu, kas būtu tikusi noteikta, piemērojot atbilstošo principu vai procedūru saskaņā ar Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (IFRS vai IFRS, ko Savienība pieņēmusi, ievērojot Regulu (EK) Nr. 1606/2002);

    28)

    “kvalificēts vietējais virsnodoklis” ir noteikumu kopums, ko īsteno jurisdikcijas vietējos tiesību aktos, ar noteikumu, ka šāda jurisdikcija neparedz nekādas priekšrocības, kuras ir saistītas ar minētajiem noteikumiem, un kas:

    a)

    paredz noteikt sastāvā esošo vienību, kuru atrašanās vieta ir šajā jurisdikcijā, virspeļņu saskaņā ar šajā direktīvā paredzētajiem noteikumiem vai attiecībā uz trešo valstu jurisdikcijām – ESAO paraugnoteikumiem un piemērot minimālo nodokļa likmi šai virspeļņai attiecībā uz jurisdikciju un sastāvā esošajām vienībām saskaņā ar šajā direktīvā paredzētajiem noteikumiem vai attiecībā uz trešo valstu jurisdikcijām – ESAO paraugnoteikumiem; un

    b)

    tiek pārvaldīts tādā veidā, kas atbilst šajā direktīvā paredzētajiem noteikumiem vai attiecībā uz trešo valstu jurisdikcijām – ESAO paraugnoteikumiem;

    29)

    “materiālo pamatlīdzekļu neto uzskaites vērtība” ir materiālo pamatlīdzekļu vidējā sākuma un beigu vērtība pēc tam, kad ir ņemts vērā uzkrātais nolietojums, samazinājums un vērtības samazināšanās, kā norādīts finanšu pārskatos;

    30)

    “ieguldījumu vienība” ir:

    a)

    ieguldījumu fonds vai nekustamā īpašuma ieguldījumu instrumentsabiedrība;

    b)

    vienība, kuras vērtība vismaz 95 % apmērā vai nu tieši pieder a) apakšpunktā minētai vienībai vai ar šādu vienību starpniecību un kas darbojas tikai vai gandrīz tikai ar mērķi turēt aktīvus vai ieguldīt līdzekļus to labā; vai

    c)

    vienība, kurā vismaz 85 % no tās vērtības pieder a) apakšpunktā minētai vienībai, ar noteikumu, ka praktiski visi tās ieņēmumi tiek gūti no dividendēm vai pašu kapitāla guvumiem vai zaudējumiem, kurus neiekļauj kvalificētu ienākumu vai zaudējumu aprēķinā šīs direktīvas nolūkos;

    31)

    “ieguldījumu fonds” ir vienība vai veidojums, kas atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

    a)

    tas ir paredzēts, lai apvienotu finanšu vai nefinanšu aktīvus no vairākiem ieguldītājiem, no kuriem daži nav saistīti;

    b)

    tas iegulda saskaņā ar noteiktu ieguldījumu politiku;

    c)

    tas ļauj ieguldītājiem samazināt darījumu, pētniecības un analīzes izmaksas vai kolektīvi sadalīt risku;

    d)

    tas ir galvenokārt paredzēts, lai radītu ieguldījumu ienākumus vai guvumus vai nodrošinātu aizsardzību pret konkrētu vai vispārīgu notikumu vai iznākumu;

    e)

    tā ieguldītājiem ir tiesības uz atdevi no fonda aktīviem vai uz ienākumiem, kas gūti no šiem aktīviem, pamatojoties uz to sniegto ieguldījumu;

    f)

    tam vai tā vadībai jurisdikcijā, kurā tas iedibināts vai tiek pārvaldīts, tiek piemērots regulatīvs režīms, tostarp atbilstošs nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un ieguldītāju aizsardzības regulējums attiecībā uz ieguldījumu fondiem; un

    g)

    to pārvalda ieguldījumu fondu pārvaldības speciālisti ieguldītāju uzdevumā;

    32)

    “nekustamā īpašuma ieguldījumu instrumentsabiedrība” ir plaši turēta vienība, kuras turējumā ir galvenokārt nekustamais īpašums un kam piemēro atsevišķu nodokļu līmeni, apliekot ar nodokļiem vai nu šo vienību, vai tās līdzdalības turētājus, ar atlikšanas termiņu ne ilgāku par vienu gadu;

    33)

    “pensiju fonds” ir:

    a)

    vienība, kas iedibināta un darbojas noteiktā jurisdikcijā tikai vai gandrīz tikai ar mērķi pārvaldīt vai izmaksāt fiziskām personām pensiju pabalstus un nodrošinātu papildu atvieglojumus, un

    i)

    minēto vienību kā tādu reglamentē minētā jurisdikcija vai kāda no tās politiskajām apakšstruktūrām vai vietējām iestādēm; vai

    ii)

    minētie pabalsti ir nodrošināti vai citādi aizsargāti ar valsts tiesību aktiem, un tos finansē no aktīvu kopuma, kas tiek turēts, izmantojot fiduciāru veidojumu vai trasta devēju, lai nodrošinātu attiecīgo pensiju saistību izpildi SU grupu un lielu vietēju grupu maksātnespējas gadījumā;

    b)

    pensiju pakalpojumu vienība;

    34)

    “pensiju pakalpojumu vienība” ir vienība, kas iedibināta un darbojas tikai vai gandrīz tikai ar mērķi ieguldīt līdzekļus 33) punkta a) apakšpunktā minēto vienību labā vai veikt darbības, kuras papildina 33) punkta a) apakšpunktā minētās reglamentētās darbības, ar noteikumu, ka pensiju pakalpojumu vienība ir daļa no tās pašas grupas, pie kuras pieder vienības, kas veic minētās reglamentētās darbības;

    35)

    “zemu nodokļu jurisdikcija” attiecībā uz SU grupu vai lielu vietēju grupu jebkurā fiskālā gadā ir dalībvalsts vai trešās valsts jurisdikcija, kurā SU grupai vai lielai vietējai grupai ir kvalificēti ienākumi un uz to attiecas efektīvā nodokļa likme, kas ir zemāka par minimālo nodokļa likmi;

    36)

    “kvalificēti ienākumi vai zaudējumi” ir sastāvā esošas vienības finanšu grāmatvedības neto ienākumi vai zaudējumi, kas koriģēti saskaņā ar noteikumiem, kuri paredzēti III, VI un VII nodaļā;

    37)

    “diskvalificēts atmaksājamais dalībniekiem ieskaitītais nodoklis” ir jebkurš nodoklis (kas nav kvalificēts ieskaitītais nodoklis), ko uzkrājusi vai ko maksā sastāvā esoša vienība un kas ir:

    a)

    atmaksājams tādas dividendes faktiskajam īpašniekam, kuru sadalījusi šāda sastāvā esošā vienība attiecībā uz konkrēto dividendi, vai ir faktiskā īpašnieka ieskaitāms pret nodokļu saistībām, izņemot nodokļu saistības attiecībā uz šādu dividendi; vai

    b)

    atmaksājams sadalošajam uzņēmumam, kad notiek dividendes sadale akcionāram;

    šīs definīcijas nolūkos “kvalificēts dalībniekiem ieskaitītais nodoklis” ir aptvertais nodoklis, ko uzkrājusi vai ko samaksājusi sastāvā esoša vienība, tostarp pastāvīgā pārstāvniecība, un kas ir atmaksājams vai ieskaitāms tās dividendes faktiskajam īpašniekam, kuru sadala sastāvā esošā vienība, vai aptvertā nodokļa gadījumā, ko uzkrājusi vai samaksājusi pastāvīgā pārstāvniecība, – tās dividendes saņēmējam, kuru sadala galvenā vienība, tiktāl, ciktāl atmaksu veic vai nodokļa ieskaitu veic:

    a)

    jurisdikcija, kas nav jurisdikcija, kura uzlikusi aptvertos nodokļus;

    b)

    tās dividendes faktiskajam īpašniekam, kura ir apliekama ar nodokli pēc nominālās likmes, kas vienāda ar minimālo nodokļa likmi vai pārsniedz minimālo nodokļa likmi dividendei, kuru saņem saskaņā ar tās jurisdikcijas vietējiem tiesību aktiem, kas uzlikusi aptvertos nodokļus sastāvā esošajai vienībai;

    c)

    privātpersonai, kas ir dividendes faktiskais īpašnieks un nodokļu rezidents jurisdikcijā, kura uzlikusi aptvertos nodokļus sastāvā esošajai vienībai, un kas ir apliekama ar nodokli pēc nominālās likmes, kura ir vienāda ar parastajiem ienākumiem piemērojamo standarta nodokļa likmi vai pārsniedz to; vai

    d)

    valdības struktūrvienībai, starptautiskai organizācijai, rezidentei bezpeļņas organizācijai, rezidentam pensiju fondam, rezidentei ieguldījumu vienībai, kas nav daļa no SU grupas vai lielas vietējas grupas, vai rezidentei dzīvības apdrošināšanas sabiedrībai, ciktāl dividende tiek saņemta saistībā ar rezidenta pensiju fonda darbībām un ir apliekama ar nodokli līdzīgi kā dividende, kura tiek saņemta no pensiju fonda;

    šā punkta d) apakšpunkta nolūkos:

    i)

    bezpeļņas organizācija vai pensiju fonds ir rezidents jurisdikcijā, ja tas ir izveidots un tiek pārvaldīts šajā jurisdikcijā;

    ii)

    ieguldījumu vienība ir rezidente jurisdikcijā, ja tā ir izveidota un tiek regulēta šajā jurisdikcijā;

    iii)

    dzīvības apdrošināšanas sabiedrība ir rezidente jurisdikcijā, kurā tā atrodas;

    38)

    “kvalificēts atmaksājamais nodokļa ieskaits” ir:

    a)

    atmaksājams nodokļa ieskaits, kas strukturēts tā, ka tas ir jāmaksā kā skaidras naudas maksājums vai skaidras naudas ekvivalents sastāvā esošai vienībai četru gadu laikā no dienas, kad sastāvā esošā vienība ir tiesīga saņemt atmaksājamo nodokļa ieskaitu saskaņā ar ieskaita devējas jurisdikcijas tiesību aktiem; vai

    b)

    ja nodokļa ieskaits ir atmaksājams daļēji – atmaksājamā nodokļa ieskaita daļa, kas ir maksājama kā skaidras naudas maksājums vai skaidras naudas ekvivalents sastāvā esošai vienībai četru gadu laikā no dienas, kad sastāvā esošā vienība ir tiesīga saņemt daļēji atmaksājamo nodokļa ieskaitu;

    kvalificēts atmaksājams nodokļa ieskaits neietver nodokļa summu, kas ir ieskaitāma vai atmaksājama saskaņā ar kvalificētu dalībniekiem ieskaitīto nodokli vai diskvalificētu dalībniekiem atmaksājamo ieskaitīto nodokli;

    39)

    “nekvalificēts atmaksājams nodokļa ieskaits” ir nodokļa ieskaits, kas nav kvalificēts atmaksājams nodokļa ieskaits, bet ko var pilnībā vai daļēji atmaksāt;

    40)

    “galvenā vienība” ir vienība, kas iekļauj pastāvīgās pārstāvniecības finanšu grāmatvedības neto ienākumus vai zaudējumus savos finanšu pārskatos;

    41)

    “sastāvā esoša īpašniekvienība” ir sastāvā esoša vienība, kam tieši vai netieši ir īpašumtiesības citā tās pašas SU grupas vai lielas vietējas grupas sastāvā esošā vienībā;

    42)

    “atbilstīga sadales nodokļa sistēma” ir uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēma, kas:

    a)

    uzliek ienākuma nodokli peļņai tikai tad, ja šī peļņa ir sadalīta vai tiek uzskatīta par sadalītu akcionāriem vai ja uzņēmumam rodas konkrēti ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi;

    b)

    uzliek nodokli pēc likmes, kas vienāda ar minimālo nodokļa likmi vai pārsniedz to; un

    c)

    bija spēkā līdz 2021. gada 1. jūlijam ieskaitot;

    43)

    “kvalificēts UTPR” ir noteikumu kopums, ko īsteno jurisdikcijas vietējos tiesību aktos, ar noteikumu, ka šāda jurisdikcija neparedz nekādas priekšrocības, kas ir saistītas ar minētajiem noteikumiem, un kas:

    a)

    ir līdzvērtīgs noteikumiem, kuri paredzēti šajā direktīvā vai attiecībā uz trešo valstu jurisdikcijām – ESAO paraugnoteikumiem un saskaņā ar kuriem jurisdikcija iekasē tai iedalāmo SU grupas virsnodokļa daļu, kas netika iekasēta saskaņā ar IIR attiecībā uz minētās SU grupas sastāvā esošajām zemu nodokļu vienībām;

    b)

    tiek pārvaldīts tādā veidā, kas atbilst šajā direktīvā paredzētajiem noteikumiem vai attiecībā uz trešo valstu jurisdikcijām – ESAO paraugnoteikumiem;

    44)

    “izraudzīta iesniedzēja vienība” ir sastāvā esoša vienība (izņemot galīgo mātesuzņēmumu), ko SU grupa vai liela vietēja grupa ir izraudzījusies 44. pantā noteikto iesniegšanas pienākumu izpildei SU grupas vai lielas vietējas grupas uzdevumā.

    4. pants

    Sastāvā esošas vienības atrašanās vieta

    1.   Šīs direktīvas nolūkos nosaka, ka vienība, kas nav caurplūsmas vienība, atrodas jurisdikcijā, kurā to uzskata par rezidenti nodokļu vajadzībām, pamatojoties uz tās vadības atrašanās vietu, tās izveides vietu vai tamlīdzīgiem kritērijiem.

    Ja atrašanās vietu sastāvā esošai vienībai, kas nav caurplūsmas vienība, nav iespējams noteikt, pamatojoties uz pirmo daļu, tad uzskata, ka tās atrodas jurisdikcijā, kurā tā izveidota.

    2.   Caurplūsmas vienību uzskata par bez valstspiederības esošu, izņemot, ja tā ir SU grupas vai lielas vietējas grupas galīgais mātesuzņēmums vai ja tai saskaņā ar 5., 6., 7. un 8. pantu ir jāpiemēro IIR, – tādā gadījumā uzskata, ka caurplūsmas vienība atrodas jurisdikcijā, kurā tā izveidota.

    3.   Nosaka, ka pastāvīgā pārstāvniecība, kas definēta 3. panta 13) punkta a) apakšpunktā, atrodas jurisdikcijā, kurā to uzskata par pastāvīgu pārstāvniecību un kurā tai ir jāmaksā nodokļi saskaņā ar piemērojamo nodokļu nolīgumu.

    Nosaka, ka pastāvīgā pārstāvniecība, kas definēta 3. panta 13) punkta b) apakšpunktā, atrodas jurisdikcijā, kurā tai piemēro nodokli uz neto pamata, pamatojoties uz tās uzņēmējdarbības klātbūtni.

    Nosaka, ka pastāvīgā pārstāvniecība, kas definēta 3. panta 13) punkta c) apakšpunktā, atrodas jurisdikcijā, kurā tā fiziski pastāv.

    Pastāvīgu pārstāvniecību, kas definēta 3. panta 13) punkta d) apakšpunktā, uzskata par bez valstspiederības esošu.

    4.   Ja sastāvā esoša vienība atrodas divās jurisdikcijās, un minētajās jurisdikcijās ir piemērojams nodokļu nolīgums, uzskata, ka sastāvā esošā vienība atrodas jurisdikcijā, kurā to uzskata par rezidenti nodokļu vajadzībām saskaņā ar nodokļu nolīgumu.

    Ja piemērojamais nodokļu nolīgums nosaka, ka kompetentajām iestādēm ir jāpanāk savstarpēja vienošanās par sastāvā esošās vienības domājamo atrašanās vietu nodokļu vajadzībām, bet šāda vienošanās netiek panākta, piemēro 5. punktu.

    Ja saskaņā ar spēkā esošo piemērojamo nodokļu nolīgumu nav atbrīvojuma no nodokļu dubultas uzlikšanas, jo sastāvā esošā vienība nodokļu vajadzībām ir rezidente abās nodokļu nolīguma pusēs, piemēro 5. punktu.

    5.   Ja sastāvā esošā vienība atrodas divās jurisdikcijās, un minētajām jurisdikcijām nav piemērojama nodokļu nolīguma, tad uzskata, ka sastāvā esošās vienības atrašanās vieta ir tajā jurisdikcijā, kurā tai iekasēta lielākā aptverto nodokļu summa par fiskālo gadu.

    Pirmajā daļā minēto aptverto nodokļu aprēķināšanas vajadzībām nodokļa summu, kas samaksāta saskaņā ar kontrolētu ārvalstu uzņēmumu ienākuma nodokļa režīmu, neņem vērā.

    Ja abās jurisdikcijās maksājamo aptverto nodokļu summa ir vienāda vai nulle, uzskata, ka sastāvā esošās vienības atrašanās vieta ir jurisdikcijā, kurā tai ir augstākā pēc satura izslēgto ienākumu summa, kas aprēķināta uz vienības pamata saskaņā ar 28. pantu.

    Ja pēc satura izslēgto ienākumu summa abās jurisdikcijās ir vienāda vai nulle, sastāvā esošo vienību uzskata par bez valstspiederības esošu, ja vien tā nav galīgais mātesuzņēmums, – tādā gadījumā uzskata, ka tās atrašanās vieta ir jurisdikcijā, kurā tā izveidota.

    6.   Ja 4. un 5. punkta piemērošanas rezultātā mātesuzņēmuma atrašanās vieta ir jurisdikcijā, kurā tai nepiemēro kvalificētu IIR, uzskata, ka tai piemēro kvalificētu IIR otrā jurisdikcijā, ja vien spēkā esošs piemērojams nodokļu nolīgums neaizliedz šāda noteikuma piemērošanu.

    7.   Ja fiskālā gada laikā sastāvā esoša vienība maina savu atrašanās vietu, uzskata, ka tās atrašanās vieta ir jurisdikcijā, kurā to uzskatīja par esošu saskaņā ar šo pantu fiskālā gada sākumā.

    II NODAĻA

    IIR UN UTPR

    5. pants

    Galīgais mātesuzņēmums Savienībā

    1.   Dalībvalstis nodrošina, ka galīgajam mātesuzņēmumam, kas ir sastāvā esoša vienība un kas atrodas dalībvalstī, par fiskālo gadu piemēro virsnodokli (“IIR virsnodoklis”) attiecībā uz tā sastāvā esošajām zemu nodokļu vienībām, kuras atrodas citā dalībvalstī vai kurām nav valstspiederības.

    2.   Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumā, ja sastāvā esoša vienība, kas ir SU grupas vai lielas vietējas grupas galīgais mātesuzņēmums, atrodas dalībvalstī, kura ir zemu nodokļu jurisdikcija, tam par fiskālo gadu piemēro IIR virsnodokli attiecībā uz to un visām grupas sastāvā esošajām zemu nodokļu vienībām, kuras atrodas tajā pašā dalībvalstī.

    6. pants

    Mātes starpniekuzņēmums Savienībā

    1.   Dalībvalstis nodrošina, ka mātes starpniekuzņēmumam, kas atrodas dalībvalstī un kas ir tāda galīgā mātesuzņēmuma turējumā, kura atrašanās vieta ir trešās valsts jurisdikcijā, par fiskālo gadu piemēro IIR virsnodokli attiecībā uz tā sastāvā esošajām zemu nodokļu vienībām, kuras atrodas citā jurisdikcijā vai kurām nav valstspiederības.

    2.   Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumā, ja mātes starpniekuzņēmums, kas atrodas dalībvalstī, kura ir zemu nodokļu jurisdikcija, ir tāda galīgā mātesuzņēmuma turējumā, kura atrašanās vieta ir trešās valsts jurisdikcijā, tam par fiskālo gadu piemēro IIR virsnodokli attiecībā uz to un uz tā sastāvā esošajām zemu nodokļu vienībām, kuras atrodas tajā pašā dalībvalstī.

    3.   Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro, ja:

    a)

    galīgajam mātesuzņēmumam par fiskālo gadu piemēro kvalificētu IIR; vai

    b)

    citam mātes starpniekuzņēmumam, kas atrodas jurisdikcijā, kurā tam par fiskālo gadu piemēro IIR un tam tieši vai netieši ir kontrolējoša līdzdalība mātes starpniekuzņēmumā.

    7. pants

    Mātes starpniekuzņēmums, kas atrodas Savienībā un ko tur izslēgts galīgais mātesuzņēmums

    1.   Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumā, ja mātes starpniekuzņēmumu, kurš atrodas dalībvalstī, tur tāds galīgais mātesuzņēmums, kas ir izslēgta vienība, tam par fiskālo gadu piemēro IIR virsnodokli attiecībā uz tā sastāvā esošajām zemu nodokļu vienībām, kuras atrodas citā jurisdikcijā vai kurām nav valstspiederības.

    2.   Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumā, ja mātes starpniekuzņēmumu, kas atrodas dalībvalstī, kura ir zemu nodokļu jurisdikcija, tur tāds galīgs mātesuzņēmums, kas ir izslēgta vienība, tam par fiskālo gadu piemēro IIR virsnodokli attiecībā uz to un uz tā sastāvā esošajām zemu nodokļu vienībām, kuras atrodas tajā pašā dalībvalstī.

    3.   Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro, ja cits mātes starpniekuzņēmums atrodas jurisdikcijā, kurā tam par fiskālo gadu piemēro kvalificētu IIR un kuram tieši vai netieši pieder kontrolējoša līdzdalība mātes starpniekuzņēmumā, kā minēts 1. un 2. punktā.

    8. pants

    Daļēji piederošs mātesuzņēmums Savienībā

    1.   Dalībvalstis nodrošina, ka daļēji piederošam mātesuzņēmumam, kas atrodas dalībvalstī, par fiskālo gadu piemēro IIR virsnodokli attiecībā uz tā sastāvā esošajām zemu nodokļu vienībām, kuras atrodas citā jurisdikcijā vai kurām nav valstspiederības.

    2.   Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumā, ja daļēji piederošs mātesuzņēmums atrodas dalībvalstī, kas ir zemu nodokļu jurisdikcija, tam par fiskālo gadu piemēro IIR virsnodokli attiecībā uz to un tā sastāvā esošajām zemu nodokļu vienībām, kuras atrodas tajā pašā dalībvalstī.

    3.   Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro, ja īpašumtiesības uz daļēji piederošo mātesuzņēmumu pilnībā tieši vai netieši ir citam daļēji piederošam mātesuzņēmumam, kuram par minēto fiskālo gadu piemēro kvalificētu IIR.

    9. pants

    Virsnodokļa sadale saskaņā ar IIR

    1.   IIR virsnodoklis, kas mātesuzņēmumam jāmaksā attiecībā uz sastāvā esošu zemu nodokļu vienību atbilstoši 5. panta 1. punktam, 6. panta 1. punktam, 7. panta 1. punktam un 8. panta 1. punktam, ir vienāds ar sastāvā esošās zemu nodokļu vienības virsnodokli, kas aprēķināts saskaņā ar 27. pantu un reizināts ar mātesuzņēmumam iedalāmo daļu šādā virsnodoklī par fiskālo gadu.

    2.   Mātesuzņēmumam iedalāmā daļa virsnodoklī attiecībā uz sastāvā esošu zemu nodokļu vienību ir proporcionāla mātesuzņēmuma īpašumtiesībām sastāvā esošās zemu nodokļu vienības kvalificētajos ienākumos. Minētā daļa ir vienāda ar sastāvā esošās zemu nodokļu vienības kvalificētajiem ienākumiem fiskālajā gadā, no kuriem atskaita tādu ienākumu summu, kuri attiecināmi uz citu īpašnieku turētajām īpašumtiesībām, dalītu ar sastāvā esošās zemu nodokļu vienības kvalificētajiem ienākumiem fiskālajā gadā.

    Kvalificēto ienākumu summa, kuri attiecināmi uz tādām īpašumtiesībām sastāvā esošā zemu nodokļu vienībā, kuras tur citi īpašnieki, ir summa, kas tiktu uzskatīta par attiecināmu uz šādiem īpašniekiem saskaņā ar pieņemamā finanšu grāmatvedības standarta principiem, kurus izmanto galīgā mātesuzņēmuma konsolidētajos finanšu pārskatos, ja sastāvā esošās zemu nodokļu vienības neto ienākumi būtu vienādi ar tās kvalificētajiem ienākumiem un:

    a)

    mātesuzņēmums būtu sagatavojis konsolidētos finanšu pārskatus saskaņā ar minēto grāmatvedības standartu (“hipotētiskie konsolidētie finanšu pārskati”);

    b)

    mātesuzņēmumam piederētu kontrolējoša līdzdalība sastāvā esošajā zemu nodokļu vienībā, lai hipotētiskajos konsolidētajos finanšu pārskatos visi sastāvā esošās zemu nodokļu vienības ienākumi un izdevumi pa pozīcijām tiktu konsolidēti ar mātesuzņēmuma ienākumiem un izdevumiem;

    c)

    visi sastāvā esošās zemu nodokļu vienības kvalificētie ienākumi būtu attiecināmi uz darījumiem ar personām, kas nav grupas vienības; un

    d)

    visas īpašumtiesības, kas nav mātesuzņēmuma tiešā vai netiešā turējumā, turētu personas, kas nav grupas vienības.

    3.   Papildus summai, kas iedalīta mātesuzņēmumam saskaņā ar šā panta 1. punktu, IIR virsnodoklis, kas mātesuzņēmumam jāmaksā saskaņā ar 5. panta 2. punktu, 6. panta 2. punktu, 7. panta 2. punktu un 8. panta 2. punktu, par fiskālo gadu un saskaņā ar 27. pantu ietver:

    a)

    pilnu virsnodokļa summu, kas aprēķināta šim mātesuzņēmumam; un

    b)

    virsnodokļa summu, kas aprēķināta tā sastāvā esošajām zemu nodokļu vienībām, kuras atrodas tajā pašā dalībvalstī, reizināta ar mātesuzņēmumam iedalāmo daļu šādā virsnodoklī par fiskālo gadu.

    10. pants

    IIR kompensēšanas mehānisms

    Ja mātesuzņēmumam, kura atrašanās vieta ir dalībvalstī, ir īpašumtiesības sastāvā esošā zemu nodokļu vienībā netieši ar mātes starpniekuzņēmuma starpniecību vai ar daļēji piederošu mātesuzņēmumu, kuram par fiskālo gadu piemēro kvalificētu IIR noteikumu, virsnodokli, kas maksājams, ievērojot 5. līdz 8. pantu, samazina par summu, kura ir vienāda ar to daļu, kas atbilst pirmā minētā mātesuzņēmumam iedalāmajai daļai virsnodoklī, kurš jāmaksā mātes starpniekuzņēmumam vai daļēji piederošam mātesuzņēmumam.

    11. pants

    Izvēle piemērot kvalificētu vietējo virsnodokli

    1.   Dalībvalstis var izvēlēties piemērot kvalificētu vietējo virsnodokli.

    Ja dalībvalsts, kurā ir SU grupas vai lielas vietējas grupas sastāvā esošo vienību atrašanās vieta, izvēlas piemērot kvalificētu vietējo virsnodokli, visām SU grupas vai lielas vietējas grupas sastāvā esošajām zemu nodokļu vienībām šajā dalībvalstī piemēro minēto vietējo virsnodokli par fiskālo gadu.

    Saskaņā ar kvalificētu vietējo virsnodokli sastāvā esošu zemu nodokļu vienību vietējo virspeļņu var aprēķināt, pamatojoties uz pieņemamu finanšu grāmatvedības standartu vai apstiprinātu finanšu grāmatvedības standartu, ko atļāvusi apstiprināta grāmatvedības struktūra un kas koriģēts, lai novērstu jebkādus būtiskus konkurences izkropļojumus, nevis uz finanšu grāmatvedības standartu, ko izmanto konsolidētajos finanšu pārskatos.

    2.   Ja SU grupas vai lielas vietējas grupas mātesuzņēmuma atrašanās vieta ir dalībvalstī un tā tieši vai netieši turētajām sastāvā esošajām vienībām, kuru atrašanās vieta ir vai nu minētajā dalībvalstī vai citā jurisdikcijā, piemēro kvalificētu vietējo virsnodokli par fiskālo gadu minētajās jurisdikcijās, tad jebkura virsnodokļa summu, kas aprēķināta saskaņā ar 27. pantu un kas mātesuzņēmumam jāmaksā atbilstoši 5. līdz 8. pantam, samazina līdz nullei par to kvalificēta vietējā virsnodokļa summu, kas jāmaksā pašam mātesuzņēmumam vai šīm sastāvā esošajām vienībām.

    Neatkarīgi no šā punkta pirmās daļas, ja kvalificēts vietējais virsnodoklis par fiskālo gadu ir aprēķināts saskaņā ar galīgā mātesuzņēmuma pieņemamu finanšu grāmatvedības standartu vai starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (IFRS vai IFRS, ko Savienība pieņēmusi, ievērojot Regulu (EK) Nr. 1606/2002), saskaņā ar 27. pantu attiecībā uz minētās SU grupas vai lielas vietējas grupas sastāvā esošajām vienībām, kas atrodas minētajā dalībvalstī, par minēto fiskālo gadu neaprēķina nekādu virsnodokli. Šī daļa neskar jebkāda papildu virsnodokļa aprēķināšanu saskaņā ar 29. pantu gadījumā, ja dalībvalsts nepiemēro kvalificētu vietējo virsnodokli, lai iekasētu jebkādu papildu virsnodokli, kas rodas saskaņā ar 29. pantu.

    3.   Ja kvalificētā vietējā virsnodokļa summa par fiskālo gadu nav samaksāta četru fiskālo gadu laikā pēc pirmā fiskālā gada, kad tā bija jāmaksā, kvalificētā vietējā virsnodokļa summu, kas netika samaksāta, pieskaita jurisdikcijas virsnodoklim, kas aprēķināts saskaņā ar 27. panta 3. punktu, un dalībvalsts, kas izdarījusi izvēli saskaņā ar šā panta 1. punktu, to vairs nevar iekasēt.

    4.   Dalībvalstis, kas izvēlas piemērot kvalificētu vietējo virsnodokli, informē Komisiju par minēto izvēli četru mēnešu laikā pēc to valsts normatīvo un administratīvo aktu pieņemšanas, ar ko ievieš kvalificētu vietējo virsnodokli. Šāda izvēle ir spēkā trīs gadus, un to šajā laikā nevar atsaukt. Ikviena trīs gadu laikposma beigās izvēle tiek atjaunināta automātiski, ja vien dalībvalsts savu izvēli neatsauc. Par izvēles atsaukšanu paziņo Komisijai ne vēlāk kā četrus mēnešus pirms trīs gadu laikposma beigām.

    12. pants

    UTPR piemērošana SU grupā

    1.   Ja SU grupas galīgais mātesuzņēmums atrodas trešās valsts jurisdikcijā, kas nepiemēro kvalificētu IIR, vai ja galīgais mātesuzņēmums vai SU grupa ir izslēgta vienība, dalībvalsts nodrošina, ka sastāvā esošajām vienībām, kuru atrašanās vieta ir Savienībā, tajā dalībvalstī, kurā ir to atrašanās vieta, tiek piemērota korekcija, kas atbilst UTPR virsnodokļa summai, kas par fiskālo gadu iedalīta šai dalībvalstij saskaņā ar 14. pantu.

    Šajā nolūkā šāda korekcija var izpausties vai nu kā virsnodoklis, kas jāmaksā minētajām sastāvā esošajām vienībām, vai kā atteikums atskaitīt to no šo sastāvā esošo vienību ar nodokli apliekamajiem ienākumiem, kā rezultātā veidojas nodokļu saistību summa, kas vajadzīga, lai iekasētu UTPR virsnodokļa summu, kas iedalīta minētajai dalībvalstij.

    2.   Ja dalībvalsts piemēro korekciju, ievērojot šā panta 1. punktu, proti, kā atteikumu atskaitīt to no ienākumiem, kas apliekami ar nodokli, šādu korekciju, ciktāl iespējams, piemēro attiecībā uz taksācijas gadu, kurā beidzas fiskālais gads, par ko ir aprēķināta UTPR virsnodokļa summa un kas dalībvalstij iedalīta saskaņā ar 14. pantu.

    Jebkuru UTPR virsnodokļa summu, kas vēl ir jāmaksā par fiskālo gadu, tāpēc ka minētajā fiskālajā gadā ir piemērots atteikums atskaitīt to no ienākumiem, kuri apliekami ar nodokli, vajadzīgajā apmērā pārnes uz nākamo gadu, un attiecībā uz katru nākamo fiskālo gadu veic korekciju saskaņā ar 1. punktu līdz brīdim, kad ir samaksāta pilna UTPR virsnodokļa summa, kas minētajai dalībvalstij iedalīta par attiecīgo fiskālo gadu.

    3.   Šis pants neattiecas uz sastāvā esošajām vienībām, kas ir ieguldījumu vienības.

    13. pants

    UTPR piemērošana galīgā mātesuzņēmuma jurisdikcijā

    1.   Ja SU grupas galīgais mātesuzņēmums atrodas trešās valsts jurisdikcijā ar zemiem nodokļiem, dalībvalstis nodrošina, ka sastāvā esošajām vienībām, kas atrodas Savienībā, dalībvalstī, kurā tās atrodas, tiek piemērota korekcija, kas atbilst UTPR virsnodokļa summai, kas attiecīgajai dalībvalstij piešķirta fiskālajam gadam saskaņā ar 14. pantu.

    Šajā nolūkā šāda korekcija var izpausties vai nu kā virsnodoklis, kas jāmaksā minētajām sastāvā esošajām vienībām, vai kā atteikums atskaitīt to no šo sastāvā esošo vienību ar nodokli apliekamajiem ienākumiem, kā rezultātā veidojas nodokļu saistību summa, kas vajadzīga, lai iekasētu UTPR virsnodokļa summu, kas iedalīta minētajai dalībvalstij.

    Šā punkta pirmo daļu nepiemēro, ja galīgajam mātesuzņēmumam trešās valsts jurisdikcijā ar zemiem nodokļiem piemēro kvalificētu IIR attiecībā uz to un tā sastāvā esošajām zemu nodokļu vienībām, kas atrodas minētajā jurisdikcijā.

    2.   Ja dalībvalsts piemēro korekciju, ievērojot šā panta 1. punktu, proti, kā atteikumu atskaitīt to no ienākumiem, kas apliekami ar nodokli, šādu korekciju, ciktāl iespējams, piemēro attiecībā uz taksācijas gadu, kurā beidzas fiskālais gads, par ko ir aprēķināta UTPR virsnodokļa summa un kas dalībvalstij iedalīta saskaņā ar 14. pantu.

    Jebkuru UTPR virsnodokļa summu, kas vēl ir jāmaksā par fiskālo gadu, tāpēc ka minētajā fiskālajā gadā ir piemērots atteikums atskaitīt to no ienākumiem, kuri apliekami ar nodokli, vajadzīgajā apmērā pārnes uz nākamo gadu, un attiecībā uz katru nākamo fiskālo gadu veic korekciju saskaņā ar 1. punktu līdz brīdim, kad ir samaksāta pilna UTPR virsnodokļa summa, kas minētajai dalībvalstij iedalīta par attiecīgo fiskālo gadu.

    3.   Šis pants neattiecas uz sastāvā esošajām vienībām, kas ir ieguldījumu vienības.

    14. pants

    UTPR virsnodokļa summas aprēķināšana un sadale

    1.   UTPR virsnodokļa summu, kas iedalīta dalībvalstij, aprēķina, reizinot kopējo UTPR virsnodokli, kas noteikts saskaņā ar 2. punktu, ar dalībvalsts UTPR procentuālo daļu, kas noteikta saskaņā ar 5. punktu.

    2.   Kopējais UTPR virsnodoklis par fiskālo gadu ir virsnodokļa summa, kas aprēķināta par katru SU grupas sastāvā esošo zemu nodokļu vienību par minēto fiskālo gadu, kā noteikts saskaņā ar 27. pantu, piemērojot korekcijas, kas noteiktas šā panta 3. un 4. punktā.

    3.   Sastāvā esošas zemu nodokļu vienības UTPR virsnodoklis ir vienāds ar nulli, ja par fiskālo gadu visas galīgā mātesuzņēmuma īpašumtiesības šādā sastāvā esošā zemu nodokļu vienībā tieši vai netieši tur viens vai vairāki mātesuzņēmumi, kam ir pienākums piemērot kvalificētu IIR attiecībā uz minēto sastāvā esošu zemu nodokļu vienību par minēto fiskālo gadu.

    4.   Ja 3. punktu nepiemēro, tad sastāvā esošas zemu nodokļu vienības UTPR virsnodokli samazina par mātesuzņēmumam iedalāmo daļu no minētās sastāvā esošas zemu nodokļu vienības virsnodokļa, kas jāmaksā saskaņā ar kvalificētu IIR.

    5.   Dalībvalsts UTPR procentuālo daļu par katru fiskālo gadu un par katru SU grupu aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

    Formula

    kur:

    a)

    darbinieku skaits dalībvalstī ir SU grupas, kuras atrašanās vieta ir šajā dalībvalstī, sastāvā esošo vienību kopējais darbinieku skaits;

    b)

    darbinieku skaits visās UTPR jurisdikcijās ir kopējais darbinieku skaits visās SU grupas, kuras atrašanās vieta ir jurisdikcijā, kam ir spēkā kvalificēts UTPR par fiskālo gadu, sastāvā esošajās vienībās;

    c)

    materiālo pamatlīdzekļu kopējā vērtība dalībvalstī ir visu SU grupas, kuras atrašanās vieta ir šajā dalībvalstī, sastāvā esošo vienību materiālo pamatlīdzekļu neto uzskaites vērtības summa;

    d)

    materiālo pamatlīdzekļu kopējā vērtība visās UTPR jurisdikcijās ir visu SU grupas, kuras atrašanās vieta ir jurisdikcijā, kam par fiskālo gadu ir spēkā kvalificēts UTPR, sastāvā esošo vienību materiālo pamatlīdzekļu neto uzskaites vērtības summa.

    6.   Darbinieku skaits ir visu attiecīgajā jurisdikcijā esošo sastāvā esošo vienību darbinieku skaits uz pilnslodzes ekvivalenta pamata, ieskaitot neatkarīgus līgumslēdzējus, ar noteikumu, ka tie piedalās sastāvā esošās vienības parastajās saimnieciskās darbībās.

    Materiālie pamatlīdzekļi ietver visu sastāvā esošo vienību, kuru atrašanās vieta ir attiecīgajā jurisdikcijā, materiālos pamatlīdzekļus, bet neietver skaidru naudu vai skaidras naudas ekvivalentus, nemateriālos vai finanšu pamatlīdzekļus.

    7.   Darbiniekus, kuru algu izmaksas ir iekļautas pastāvīgās pārstāvniecības atsevišķajos finanšu pārskatos, kā noteikts, ievērojot 18. panta 1. punktu, un kuras koriģētas saskaņā ar 18. panta 2. punktu, iedala tai jurisdikcijai, kurā atrodas pastāvīgā pārstāvniecība.

    Materiālos pamatlīdzekļus, kas iekļauti pastāvīgās pārstāvniecības atsevišķajos finanšu pārskatos, kuri noteikti 18. panta 1. punktā un koriģēti saskaņā ar 18. panta 2. punktu, iedala tai jurisdikcijai, kurā atrodas pastāvīgā pārstāvniecība.

    Darbinieku skaitu un materiālos pamatlīdzekļus, kas iedalīti pastāvīgās pārstāvniecības jurisdikcijai, neņem vērā attiecībā uz galvenās vienības jurisdikcijas darbinieku skaitu un materiālajiem pamatlīdzekļiem.

    Ieguldījumu vienības darbinieku skaitu un turēto materiālo pamatlīdzekļu neto uzskaites vērtību izslēdz no 5. punktā iekļautās formulas elementiem.

    Caurplūsmas vienības darbinieku skaitu un materiālo pamatlīdzekļu neto uzskaites vērtību izslēdz no 5. punktā iekļautās formulas elementiem, ja vien tie nav iedalīti pastāvīgajai pārstāvniecībai vai, ja pastāvīgās pārstāvniecības nav, sastāvā esošajām vienībām, kuru atrašanās vieta ir jurisdikcijā, kurā izveidota caurplūsmas vienība.

    8.   Atkāpjoties no 5. punkta, uzskata, ka jurisdikcijas UTPR procentuālā daļa SU grupai par fiskālo gadu ir nulle, ja UTPR virsnodokļa summa, kas minētajai jurisdikcijai iedalīta kādā no iepriekšējiem fiskālajiem gadiem, nav izraisījusi to, ka minētās SU grupas sastāvā esošajām vienībām, kuras atrašanās vieta ir minētajā jurisdikcijā, ir radušies papildu maksājamo nodokļu izdevumi, kas kopā ir vienādi ar UTPR virsnodokļa summu par minēto iepriekšējo fiskālo gadu, kura iedalīta minētajai jurisdikcijai.

    SU grupas, kuras atrašanās vieta ir jurisdikcijā, kurā UTPR procentuālā daļa par fiskālo gadu ir nulle, sastāvā esošajām vienībām darbinieku skaitu un materiālo pamatlīdzekļu neto uzskaites vērtību izslēdz no tās formulas elementiem, ko izmanto, lai iedalītu kopējo UTPR virsnodokli SU grupai par minēto fiskālo gadu.

    9.   Šā panta 8. punktu nepiemēro fiskālajam gadam, ja visām jurisdikcijām ar kvalificētu UTPR, kas ir spēkā attiecīgajā fiskālajā gadā, SU grupas UTPR procentuālā daļa par minēto fiskālo gadu ir nulle.

    III NODAĻA

    KVALIFICĒTO IENĀKUMU VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINĀŠANA

    15. pants

    Kvalificēto ienākumu vai zaudējumu noteikšana

    1.   Sastāvā esošās vienības kvalificētos ienākumus vai zaudējumus aprēķina, veicot 16.–19. pantā noteiktās korekcijas sastāvā esošās vienības finanšu grāmatvedības neto ienākumiem vai zaudējumiem par fiskālo gadu pirms jebkādu konsolidācijas korekciju veikšanas, lai likvidētu grupas iekšējos darījumus, kā noteikts grāmatvedības standartā, kas izmantots galīgā mātesuzņēmuma konsolidēto finanšu pārskatu sagatavošanā.

    2.   Ja nav praktiski iespējams noteikt sastāvā esošas vienības finanšu grāmatvedības neto ienākumus vai zaudējumus, pamatojoties uz pieņemamu finanšu grāmatvedības standartu vai apstiprinātu finanšu grāmatvedības standartu, kas izmantots galīgā mātesuzņēmuma konsolidēto finanšu pārskatu sagatavošanā, tad sastāvā esošās vienības finanšu grāmatvedības neto ienākumus vai zaudējumus par fiskālo gadu var noteikt, izmantojot citu pieņemamu finanšu grāmatvedības standartu vai apstiprinātu finanšu grāmatvedības standartu, ar noteikumu, ka:

    a)

    sastāvā esošās vienības finanšu pārskati tiek uzturēti, pamatojoties uz minēto grāmatvedības standartu;

    b)

    finanšu pārskatos ietvertā informācija ir ticama; un

    c)

    pastāvīgās atšķirības, kas pārsniedz 1 000 000 EUR un kas izriet no tāda konkrēta principa vai standarta piemērošanas ienākumu, izdevumu vai darījumu pozīcijām, kurš atšķiras no finanšu standarta, kas izmantots galīgā mātesuzņēmuma konsolidēto finanšu pārskatu sagatavošanā, koriģē, lai tās atbilstu režīmam, kāds attiecībā uz šo pozīciju vajadzīgs saskaņā ar grāmatvedības standartu, kurš izmantots konsolidēto finanšu pārskatu sagatavošanā.

    3.   Ja galīgais mātesuzņēmums nav sagatavojis savus konsolidētos finanšu pārskatus saskaņā ar pieņemamu finanšu grāmatvedības standartu, kas minēts 3. panta 6) punkta c) apakšpunktā, galīgā mātesuzņēmuma konsolidētos finanšu pārskatus koriģē, lai novērstu jebkādus būtiskus konkurences izkropļojumus.

    4.   Ja galīgais mātesuzņēmums nesagatavo konsolidētus finanšu pārskatus, kā minēts 3. panta 6) punkta a), b) un c) apakšpunktā, galīgā mātesuzņēmuma konsolidētie finanšu pārskati, kas minēti 3. panta 6) punkta d) apakšpunktā, ir tie, kas tiktu sagatavoti, ja galīgajam mātesuzņēmumam šādi konsolidēti finanšu pārskati būtu jāsagatavo saskaņā ar:

    a)

    pieņemamu finanšu grāmatvedības standartu; vai

    b)

    apstiprinātu finanšu grāmatvedības standartu, ar noteikumu, ka šādi konsolidētie finanšu pārskati tiek koriģēti, lai novērstu jebkādus būtiskus konkurences izkropļojumus.

    5.   Ja dalībvalsts vai trešās valsts jurisdikcija piemēro kvalificētu vietējo virsnodokli, tad sastāvā esošo vienību, kuru atrašanās vieta ir minētajā dalībvalstī vai trešās valsts jurisdikcijā, finanšu grāmatvedības neto ienākumus vai zaudējumus var noteikt saskaņā ar pieņemamu finanšu grāmatvedības standartu vai apstiprinātu finanšu grāmatvedības standartu, kas atšķiras no finanšu grāmatvedības standarta, kurš izmantots galīgā mātesuzņēmuma konsolidēto finanšu pārskatu sagatavošanā, ar noteikumu, ka šādi finanšu grāmatvedības neto ienākumi vai zaudējumi tiek koriģēti, lai novērstu jebkādus būtiskus konkurences izkropļojumus.

    6.   Ja, piemērojot konkrētu principu vai procedūru saskaņā ar vispārpieņemtu grāmatvedības principu kopumu, rodas būtisks konkurences izkropļojums, jebkuras pozīcijas vai darījuma, kam piemēro minēto principu vai procedūru, grāmatvedības režīmu koriģē, lai tas atbilstu režīmam, kāds vajadzīgs pozīcijai vai darījumam saskaņā ar Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (IFRS vai IFRS, ko Savienība ir pieņēmusi, ievērojot Regulu (EK) Nr. 1606/2002).

    16. pants

    Korekcijas, ko veic, lai noteiktu kvalificētos ienākumus vai zaudējumus

    1.   Šajā pantā piemēro šādas definīcijas:

    a)

    “neto nodokļu izdevumi” ir šādu pozīciju neto summa:

    i)

    aptvertie nodokļi, kas uzkrājušies kā izdevumi, un jebkuri kārtējie un atliktie aptvertie nodokļi, kas iekļauti ienākuma nodokļa izdevumos, tostarp aptvertie nodokļi par ienākumiem, kas ir izslēgti no kvalificēto ienākumu vai zaudējumu aprēķina;

    ii)

    atliktā nodokļa aktīvi, kas attiecināmi uz zaudējumiem par fiskālo gadu;

    iii)

    kvalificētie vietējie virsnodokļi, kas uzkrājušies kā izdevumi;

    iv)

    nodokļi, kas rodas, ievērojot šīs direktīvas noteikumus vai – attiecībā uz trešo valstu jurisdikcijām – ESAO paraugnoteikumus, un kuri uzkrājušies kā izdevumi; un

    v)

    diskvalificēti atmaksājamie dalībniekiem ieskaitītie nodokļi, kas uzkrājušies kā izdevumi;

    b)

    “izslēgta dividende” ir dividende vai citi sadalījumi, kas saņemti vai kas uzkrājušies attiecībā uz īpašumtiesībām, izņemot dividendi vai citus sadalījumus, kas saņemti vai uzkrājušies attiecībā uz:

    i)

    īpašumtiesībām:

    ko grupa tur vienībā, kas ietver tiesības uz mazāk nekā 10 % no minētās vienības peļņas, kapitāla vai rezervēm vai balsstiesībām sadales vai atsavināšanas dienā (“portfeļa akciju turējums”), un

    kas ekonomiski pieder sastāvā esošajai vienībai, kura sadales dienā saņem vai uzkrāj dividendes vai citus sadalījumus par mazāk nekā vienu gadu;

    ii)

    īpašumtiesībām ieguldījumu sabiedrībā, uz kuru attiecas izvēle, ievērojot 43. pantu;

    c)

    “izslēgti pašu kapitāla guvumi vai zaudējumi” ir guvumi, peļņa vai zaudējumi, kas iekļauti sastāvā esošas vienības finanšu grāmatvedības neto ienākumos vai zaudējumos un izriet no:

    i)

    guvumiem un zaudējumiem, kas izriet no īpašumtiesību patiesās vērtības izmaiņām, izņemot attiecībā uz portfeļa akciju turējumu;

    ii)

    peļņas vai zaudējumiem attiecībā uz īpašumtiesībām, kas iekļautas grāmatvedības pašu kapitāla metodē; un

    iii)

    guvumiem un zaudējumiem no īpašumtiesību izmantošanas, izņemot portfeļa akciju turējuma izmantošanu;

    d)

    “iekļauti pārvērtēšanas metodes guvumi vai zaudējumi” ir neto guvumi vai zaudējumi, kas palielināti vai samazināti par jebkādiem saistītajiem aptvertajiem nodokļiem par fiskālo gadu un izriet no tādas grāmatvedības metodes vai prakses piemērošanas, kura attiecībā uz visiem materiālajiem pamatlīdzekļiem:

    i)

    periodiski koriģē šādu materiālo pamatlīdzekļu uzskaites vērtību līdz to patiesajai vērtībai;

    ii)

    uzskaita citu apvienoto ienākumu vērtības izmaiņas; un

    iii)

    vēlāk neuzskaita guvumus vai zaudējumus, kas uzkrājušies citos apvienotajos ienākumos ar peļņas un zaudējumu starpniecību;

    e)

    “asimetriski ārvalstu valūtas guvumi vai zaudējumi” ir tādas vienības ārvalstu valūtas guvumi vai zaudējumi, kuras grāmatvedības un nodokļu funkcionālās valūtas ir atšķirīgas un kuri ir:

    i)

    iekļauti sastāvā esošas vienības ar nodokli apliekamo ienākumu vai zaudējumu aprēķinā un ir attiecināmi uz valūtas kursa svārstībām starp grāmatvedības funkcionālo valūtu un sastāvā esošās vienības nodokļu funkcionālo valūtu;

    ii)

    iekļauti sastāvā esošas vienības finanšu grāmatvedības neto ienākumu vai zaudējumu aprēķinā un ir attiecināmi uz valūtas kursa svārstībām starp grāmatvedības funkcionālo valūtu un sastāvā esošās vienības nodokļu funkcionālo valūtu;

    iii)

    iekļauti sastāvā esošas vienības finanšu grāmatvedības neto ienākumu vai zaudējumu aprēķinā un ir attiecināmi uz valūtas kursa svārstībām starp trešo ārvalstu valūtu un sastāvā esošās vienības grāmatvedības funkcionālo valūtu; un

    iv)

    attiecināmi uz valūtas kursa svārstībām starp trešo ārvalstu valūtu un sastāvā esošās vienības nodokļu funkcionālo valūtu, neatkarīgi no tā, vai šādi trešās ārvalstu valūtas guvumi vai zaudējumi ir iekļauti ar nodokli apliekamajos ienākumos;

    nodokļu funkcionālā valūta ir funkcionālā valūta, ko izmanto, lai noteiktu sastāvā esošās vienības ar nodokli apliekamos ienākumus vai zaudējumus attiecībā uz aptverto nodokli jurisdikcijā, kurā ir tās atrašanās vieta; grāmatvedības funkcionālā valūta ir funkcionālā valūta, ko izmanto, lai noteiktu sastāvā esošās vienības finanšu grāmatvedības neto ienākumus vai zaudējumus; trešā ārvalstu valūta ir valūta, kas nav sastāvā esošās vienības nodokļu funkcionālā valūta vai grāmatvedības funkcionālā valūta;

    f)

    “politikas nepieļauti izdevumi” ir:

    i)

    izdevumi, kas sastāvā esošajai vienībai uzkrājušies par nelikumīgiem maksājumiem, tostarp kukuļiem un slēptām komisijas maksām; un

    ii)

    izdevumi, kas sastāvā esošajai vienībai uzkrājušies par naudas sodiem par summu, kas vienāda ar 50 000 EUR vai lielāka, vai par līdzvērtīgu summu funkcionālajā valūtā, kurā tiek aprēķināti sastāvā esošās vienības finanšu grāmatvedības neto ienākumi vai zaudējumi;

    g)

    “iepriekšēja perioda kļūda un izmaiņas grāmatvedības principos” ir izmaiņas sastāvā esošas vienības perioda sākuma pašu kapitālā fiskālā gada sākumā, kas ir attiecināmas uz:

    i)

    kļūdas korekciju finanšu grāmatvedības neto ienākumu vai zaudējumu noteikšanā kādā no iepriekšējiem fiskālajiem gadiem, kas ietekmējusi ienākumus vai izdevumus, kuri ir ietverami kvalificēto ienākumu vai zaudējumu aprēķinā konkrētajā iepriekšējā gadā, izņemot tiktāl, cik šāda kļūdas korekcija izrietējusi no būtiska saistību samazinājuma attiecībā uz aptvertajiem nodokļiem, uz kuriem attiecas 25. pants; un

    ii)

    izmaiņām grāmatvedības principos vai politikā, kas ietekmējušas ienākumus vai izdevumus, kuri ietverti kvalificēto ienākumu vai zaudējumu aprēķinā;

    h)

    “uzkrātie pensiju izdevumi” ir starpība starp pensiju saistību izdevumu summu, kas iekļauta finanšu grāmatvedības neto ienākumos vai zaudējumos, un summu, kas ieguldīta pensiju fondā par fiskālo gadu.

    2.   Sastāvā esošas vienības finanšu grāmatvedības neto ienākumus vai zaudējumus koriģē par šādu pozīciju summu, lai noteiktu tās kvalificētos ienākumus vai zaudējumus:

    a)

    neto nodokļu izdevumi;

    b)

    izslēgtās dividendes;

    c)

    izslēgtie pašu kapitāla guvumi vai zaudējumi;

    d)

    iekļautie pārvērtēšanas metodes guvumi vai zaudējumi;

    e)

    guvumi vai zaudējumi no to aktīvu un saistību atsavināšanas, kas izslēgtas, ievērojot 35. pantu;

    f)

    asimetriskie ārvalstu valūtas guvumi vai zaudējumi;

    g)

    politikas nepieļauti izdevumi;

    h)

    iepriekšēju periodu kļūdas un izmaiņas grāmatvedības principos; un

    i)

    uzkrātie pensiju izdevumi.

    3.   Pēc iesniedzējas sastāvā esošās vienības izvēles sastāvā esošā vienība summu, kas iekļauta izdevumos tās finanšu pārskatos par tādas sastāvā esošas vienības izmaksām vai izdevumiem, kas bija samaksāti ar akciju kompensāciju, var aizstāt ar summu, kas atļauta kā atskaitījums ar nodokli apliekamo ienākumu aprēķināšanai tās atrašanās vietā.

    Ja iespēja izmantot akciju iegādes iespējas nav izmantota, akciju kompensācijas izmaksu vai izdevumu summu, kas atskaitīta no sastāvā esošās vienības finanšu grāmatvedības neto ienākumiem vai zaudējumiem, lai aprēķinātu tās kvalificētos ienākumus vai zaudējumus par visiem iepriekšējiem fiskālajiem gadiem, iekļauj fiskālajā gadā, kurā iespējas izmantošanas termiņš ir beidzies.

    Ja akciju kompensācijas izmaksu vai izdevumu summa ir iegrāmatota sastāvā esošās vienības finanšu pārskatos fiskālajos gados pirms fiskālā gada, kurā tiek izdarīta izvēle, tad summu, kas vienāda ar starpību starp akciju kompensācijas izmaksu vai izdevumu kopējo summu, kura atskaitīta tās kvalificēto ienākumu vai zaudējumu aprēķināšanai šajos iepriekšējos fiskālajos gados, un akciju kompensācijas izmaksu vai izdevumu kopējo summu, kas būtu bijusi atskaitīta tās kvalificēto ienākumu vai zaudējumu aprēķināšanai šajos iepriekšējos fiskālajos gados, ja izvēle būtu izdarīta šādos fiskālajos gados, iekļauj sastāvā esošās vienības kvalificēto ienākumu vai zaudējumu aprēķinā par šo fiskālo gadu.

    Izvēli izdara saskaņā ar 45. panta 1. punktu, un tā konsekventi attiecas uz visām sastāvā esošajām vienībām, kuru atrašanās vieta ir tajā pašā jurisdikcijā, par gadu, kurā izvēle tiek izdarīta, un visiem turpmākajiem fiskālajiem gadiem.

    Fiskālajā gadā, kurā izvēle tiek atsaukta, nesamaksāto akciju kompensācijas izmaksu vai izdevumu summu, kas ir atskaitīta, ievērojot minēto izvēli, kura pārsniedz uzkrātos finanšu grāmatvedības izdevumus, iekļauj sastāvā esošās vienības kvalificēto ienākumu vai zaudējumu aprēķinā.

    4.   Jebkuru tādu darījumu starp sastāvā esošajām vienībām, kuru atrašanās vietas ir dažādās jurisdikcijās, kas nav reģistrēts ar tādu pašu summu abu sastāvā esošo vienību finanšu pārskatos vai kas neatbilst nesaistītu pušu darījuma principam, koriģē tā, lai tas būtu tādā pašā apmērā un atbilstu nesaistītu pušu darījuma principam.

    Tādus zaudējumus no aktīva pārdošanas vai citas nodošanas starp divām sastāvā esošām vienībām, kas atrodas vienā un tajā pašā jurisdikcijā, kuri nav reģistrēti saskaņā ar nesaistītu pušu darījuma principu, koriģē, pamatojoties uz nesaistītu pušu darījuma principu, ja minētie zaudējumi ir iekļauti kvalificēto ienākumu vai zaudējumu aprēķinā.

    Šā punkta nolūkos “nesaistītu pušu darījuma princips” ir princips, saskaņā ar kuru darījumi starp sastāvā esošām vienībām ir jāreģistrē, atsaucoties uz nosacījumiem, kas būtu iegūti starp neatkarīgiem uzņēmumiem salīdzināmos darījumos un salīdzināmos apstākļos.

    5.   Kvalificētus atmaksājamus nodokļa ieskaitus, kā minēts 3. panta 38. punktā, uzskata par ienākumiem sastāvā esošas vienības kvalificēto ienākumu vai zaudējumu aprēķināšanai. Nekvalificētus atmaksājamus nodokļa ieskaitus neuzskata par ienākumiem sastāvā esošas vienības kvalificēto ienākumu vai zaudējumu aprēķināšanai.

    6.   Pēc iesniedzējas sastāvā esošās vienības izvēles guvumus un zaudējumus attiecībā uz aktīviem un saistībām, kam piemēro patiesās vērtības vai vērtības samazināšanās uzskaiti konsolidētajos finanšu pārskatos par fiskālo gadu, var noteikt, pamatojoties uz realizācijas principu, lai aprēķinātu kvalificētos ienākumus vai zaudējumus.

    Guvumus vai zaudējumus, kas izriet no patiesās vērtības vai vērtības samazināšanās grāmatvedībā piemērošanas attiecībā uz aktīvu vai saistību, izslēdz no sastāvā esošas vienības kvalificēto ienākumu vai zaudējumu aprēķina saskaņā ar pirmo daļu.

    Aktīva vai saistības uzskaites vērtība guvumu vai zaudējumu noteikšanas nolūkā saskaņā ar pirmo daļu ir uzskaites vērtība brīdī, kad aktīvs iegūts vai saistība radusies, vai izvēles izdarīšanas fiskālā gada pirmajā dienā, atkarībā no tā, kura no šīm dienām ir vēlāk.

    Izvēli izdara saskaņā ar 45. panta 1. punktu, un tā attiecas uz visām sastāvā esošajām vienībām, kuru atrašanās vieta ir jurisdikcijā, par kuru izvēle ir izdarīta, ja vien iesniedzēja sastāvā esošā vienība neizvēlas ierobežot šo izvēli līdz sastāvā esošo vienību vai ieguldījumu vienību materiālajiem pamatlīdzekļiem.

    Fiskālajā gadā, kurā izvēle tiek atsaukta, summu, kas vienāda ar starpību gan starp aktīva vai saistības patieso vērtību, gan aktīva vai saistības uzskaites vērtību tā fiskālā gada pirmajā dienā, kurā tiek veikta atsaukšana, kas noteikta, ievērojot izvēli, iekļauj, ja patiesā vērtība pārsniedz uzskaites vērtību, vai atskaita, ja uzskaites vērtība pārsniedz patieso vērtību, sastāvā esošo vienību kvalificēto ienākumu vai zaudējumu aprēķina vajadzībām.

    7.   Pēc iesniedzējas sastāvā esošās vienības izvēles sastāvā esošas vienības, kuras atrašanās vieta ir jurisdikcijā, kvalificētos ienākumus vai zaudējumus, kas rodas no tā, ka vietējos materiālos pamatlīdzekļus, kuru atrašanās vieta ir minētajā jurisdikcijā, šāda sastāvā esošā vienība atsavina trešām personām, kas nav grupas locekles, fiskālajā gadā, var koriģēt, kā aprakstīts šajā punktā. Šā punkta nolūkos vietējie materiālie pamatlīdzekļi ir nekustamais īpašums, kas atrodas tajā pašā jurisdikcijā, kurā ir sastāvā esošās vienības atrašanās vieta.

    No neto guvuma, kas izriet no vietējo materiālo pamatlīdzekļu atsavināšanas, kā minēts pirmajā daļā, fiskālajā gadā, kurā tiek izdarīta izvēle, atskaita jebkurus sastāvā esošas vienības, kuras atrašanās vieta ir minētajā jurisdikcijā, neto zaudējumus no vietējo materiālo pamatlīdzekļu atsavināšanas, kā minēts pirmajā daļā, fiskālajā gadā, kurā tiek izdarīta izvēle, un četros fiskālajos gados pirms šā fiskālā gada (“piecu gadu periods”). No neto ieguvuma vispirms atskaita neto zaudējumus, ja tādi ir, kas radušies piecu gadu perioda agrākajā fiskālajā gadā. Atlikušo neto guvuma summu pārnes uz nākamo periodu, un no tās atskaita visus neto zaudējumus, kas radušies piecu gadu perioda nākamajos fiskālajos gados.

    Atlikušo neto guvuma summu, kas paliek pāri pēc otrās daļas piemērošanas, vienlīdzīgi sadala pa visu piecu gadu periodu, lai aprēķinātu katras tās sastāvā esošā vienības kvalificētos ienākumus vai zaudējumus, kuras atrašanās vieta ir šajā jurisdikcijā, kas saņēmusi neto guvumu no vietējo materiālo pamatlīdzekļu atsavināšanas, kā minēts pirmajā daļā, fiskālajā gadā, kurā izdarīta izvēle. Sastāvā esošai vienībai iedalītā atlikusī neto guvuma summa ir proporcionāla šīs sastāvā esošās vienības neto guvumam, kas dalīts ar visu sastāvā esošo vienību neto guvumu.

    Ja neviena sastāvā esoša vienība jurisdikcijā nav saņēmusi neto guvumu no vietējo materiālo pamatlīdzekļu atsavināšanas, kā minēts pirmajā daļā, tajā fiskālajā gadā, kurā izdarīta izvēle, tad atlikušo neto guvuma summu, kas minēta trešajā daļā, vienlīdzīgi sadala katrai sastāvā esošajai vienībai šajā jurisdikcijā un vienādi sadala pa piecu gadu periodu, lai aprēķinātu katras sastāvā esošās vienības kvalificētos ienākumus vai zaudējumus.

    Jebkuras korekcijas saskaņā ar šo punktu par fiskālajiem gadiem pirms fiskālā gada, kurā izdarīta izvēle, veic atbilstīgi korekcijām saskaņā ar 29. panta 1. punktu. Šo izvēli izdara katru gadu saskaņā ar 45. panta 2. punktu.

    8.   Izdevumus, kas saistīti ar finansēšanas kārtību, kur viena vai vairākas sastāvā esošās vienības veic nodokļa ieskaitu vai kā citādi veic ieguldījumu vienā vai vairākās tās pašas grupas sastāvā esošās vienībās (“grupas iekšējā finansēšanas kārtība”), neņem vērā sastāvā esošas vienības kvalificēto ienākumu vai zaudējumu aprēķinā, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

    a)

    sastāvā esošās vienības atrašanās vieta ir zemu nodokļu jurisdikcijā vai jurisdikcijā, kas būtu zemu nodokļu jurisdikcija, ja sastāvā esošajai vienībai nebūtu uzkrājušies izdevumi;

    b)

    var pamatoti prognozēt, ka paredzētajā grupas iekšējās finansēšanas kārtības pastāvēšanas laikā grupas iekšējās finansēšanas kārtība palielinās izdevumu summu, ko ņem vērā, lai aprēķinātu minētās sastāvā esošās vienības kvalificētos ienākumus vai zaudējumus, neradot samērīgu palielinājumu sastāvā esošās vienības, kas veic nodokļu ieskaitu, (“dalībnieces”) ar nodokli apliekamos ienākumus;

    c)

    dalībnieces atrašanās vieta ir jurisdikcijā, kura nav zemu nodokļu jurisdikcija, vai jurisdikcijā, kas nebūtu zemu nodokļu jurisdikcija, ja dalībniecei nebūtu uzkrājušies ar izdevumiem saistītie ienākumi.

    9.   Galīgais mātesuzņēmums var izvēlēties piemērot savu konsolidēto grāmatvedības režīmu, lai likvidētu ienākumus, izdevumus, guvumus un zaudējumus no darījumiem starp sastāvā esošām vienībām, kuru atrašanās vieta ir tajā pašā jurisdikcijā un kuras iekļautas nodokļu konsolidācijas grupā, lai aprēķinātu šo sastāvā esošo vienību neto kvalificētos ienākumus vai zaudējumus.

    Izvēli izdara saskaņā ar 45. panta 1. punktu.

    Fiskālajā gadā, kurā tiek izdarīta vai atsaukta izvēle, veic atbilstošas korekcijas, lai šādas izvēles vai atsaukšanas rezultātā kvalificēto ienākumu vai zaudējumu pozīcijas netiktu ņemtas vērā vairāk nekā vienu reizi vai izlaistas.

    10.   Apdrošināšanas sabiedrība tās kvalificēto ienākumu vai zaudējumu aprēķinā neiekļauj summas, kas iekasētas no polišu turētājiem par nodokļiem, kurus apdrošināšanas sabiedrība samaksājusi attiecībā uz polišu turētājiem atgrieztajām summām. Apdrošināšanas sabiedrība tās kvalificēto ienākumu vai zaudējumu aprēķinā iekļauj visas polišu turētājiem atgrieztās summas, kas nav atspoguļotas tās finanšu grāmatvedības neto ienākumos vai zaudējumos, ciktāl saistību pret polišu turētājiem atbilstošais palielinājums vai samazinājums ir atspoguļots tās finanšu grāmatvedības neto ienākumos vai zaudējumos.

    11.   Summu, kas ir atzīta kā sastāvā esošas vienības pašu kapitāla samazinājums un kas ir rezultāts sadalei, kuru veic vai kura jāveic attiecībā uz instrumentu, ko šī sastāvā esošā vienība emitējusi, ievērojot prudenciālās regulatīvās prasības (“pirmā līmeņa papildu kapitāls”), tās kvalificēto ienākumu vai zaudējumu aprēķinā uzskata par izdevumiem.

    Summu, kas ir atzīta kā sastāvā esošas vienības pašu kapitāla palielinājums un ir rezultāts sadalei, kas saņemta vai jāsaņem attiecībā uz pirmā līmeņa papildu kapitālu, kurš ir sastāvā esošās vienības turējumā, iekļauj tās kvalificēto ienākumu vai zaudējumu aprēķinā.

    17. pants

    Starptautiskās kuģniecības ienākuma izslēgšana

    1.   Šajā pantā piemēro šādas definīcijas:

    a)

    “starptautiskās kuģniecības ienākums” ir neto ienākums, ko sastāvā esoša vienība gūst no turpmāk minētajām darbībām, ar noteikumu, ka transportēšanu neveic pa iekšējiem ūdensceļiem tajā pašā jurisdikcijā:

    i)

    pasažieru vai kravas pārvadāšana ar kuģi starptautiskā satiksmē, neatkarīgi no tā, vai kuģis ir sastāvā esošās vienības īpašumā, tiek nomāts vai citādi ir tās rīcībā;

    ii)

    pasažieru vai kravas pārvadāšana ar kuģi starptautiskā satiksmē saskaņā ar nišu fraktēšanas pasākumiem;

    iii)

    tāda kuģa līzings, kas izmantojams pasažieru vai kravas pārvadāšanai starptautiskā satiksmē uz frakts pamata, kad kuģis ir pilnībā aprīkots, nokomplektēts ar apkalpi un apgādāts;

    iv)

    tāda kuģa līzings citai sastāvā esošai vienībai, kuru izmanto pasažieru vai kravas pārvadāšanai starptautiskā satiksmē uz berbouta frakts pamata;

    v)

    līdzdalība kopfondā, kopuzņēmumā vai starptautiskā darbības aģentūrā pasažieru vai kravas pārvadāšanai starptautiskā satiksmē; un

    vi)

    tāda kuģa pārdošana, kas izmantots pasažieru vai kravas pārvadāšanai starptautiskā satiksmē, ar noteikumu, ka kuģis ir bijis sastāvā esošās vienības lietošanā vismaz vienu gadu;

    b)

    “kvalificēts starptautiskās kuģniecības papildienākums” ir neto ienākumi, ko sastāvā esoša vienība gūst no šādām darbībām, ar noteikumu, ka šādas darbības galvenokārt veic saistībā ar pasažieru un kravas pārvadājumiem ar kuģiem starptautiskā satiksmē:

    i)

    kuģa iznomāšana uz frakts pamata citam kuģniecības uzņēmumam, kas nav sastāvā esoša vienība, ar noteikumu, ka frakts ilgums nepārsniedz trīs gadus;

    ii)

    tādu biļešu pārdošana, ko izdevuši citi kuģniecības uzņēmumi, starptautiska ceļojuma vietējam maršrutam;

    iii)

    konteineru līzings un īslaicīga uzglabāšana vai aizturēšanas maksas par konteineru novēlotu atgriešanu;

    iv)

    pakalpojumu sniegšana citiem kuģniecības uzņēmumiem, ja tos sniedz inženieri, tehniskās uzturēšanas personāls, kravu apstrādātāji, ēdināšanas personāls un klientu pakalpojumu personāls; un

    v)

    ienākumi no ieguldījumiem, ja ieguldījumi, kas rada ienākumus, ir veikti kuģu ekspluatēšanas starptautiskā satiksmē darbības ietvaros.

    2.   Sastāvā esošas vienības starptautiskās kuģniecības ienākumus un kvalificētus starptautiskās kuģniecības papildienākumus neiekļauj tās kvalificēto ienākumu vai zaudējumu aprēķinā ar noteikumu, ka sastāvā esošā vienība pierāda, ka visu kuģu stratēģiskā vai komerciālā pārvaldība tiek faktiski veikta no jurisdikcijas, kurā ir sastāvā esošās vienības atrašanās vieta.

    3.   Ja sastāvā esošas vienības starptautiskās kuģniecības ienākumu un kvalificētu starptautiskās kuģniecības papildienākumu aprēķina rezultātā tiek iegūti zaudējumi, šādus zaudējumus neiekļauj sastāvā esošās vienības kvalificēto ienākumu vai zaudējumu aprēķinā.

    4.   Visu sastāvā esošo vienību, kuru atrašanās vieta ir jurisdikcijā, kvalificētā starptautiskās kuģniecības papildienākuma no starptautiskās kuģošanas kopējā summa nepārsniedz 50 % no minēto sastāvā esošo vienību starptautiskās kuģniecības ienākumiem.

    5.   Sastāvā esošai vienībai radušās izmaksas, kas ir tieši attiecināmas uz tās starptautiskās kuģniecības darbībām, kuras uzskaitītas 1. punkta a) apakšpunktā, un kvalificētām starptautiskās kuģniecības papilddarbībām, kuras uzskaitītas 1. punkta b) apakšpunktā, iekļauj šādās darbībās, lai aprēķinātu sastāvā esošās vienības neto starptautiskās kuģniecības ienākumu un neto kvalificēto starptautiskās kuģniecības papildienākumu.

    Izmaksas, kas sastāvā esošai vienībai rodas netieši no tās starptautiskās kuģniecības darbībām un kvalificētām starptautiskās kuģniecības papilddarbībām, atskaita no sastāvā esošās vienības ienākumiem par šādām darbībām, lai aprēķinātu starptautiskās kuģniecības ienākumu un kvalificēto starptautiskās kuģniecības papildienākumu, pamatojoties uz tās ieņēmumiem no šādām darbībām proporcionāli tās kopējiem ieņēmumiem.

    6.   Visas tiešās un netiešās izmaksas, kas attiecinātas uz sastāvā esošas vienības starptautiskās kuģniecības ienākumu un kvalificētu starptautiskās kuģniecības papildienākumu saskaņā ar 5. punktu, izslēdz no tās kvalificēto ienākumu vai zaudējumu aprēķināšanas.

    18. pants

    Kvalificēto ienākumu vai zaudējumu sadale starp galveno vienību un pastāvīgo pārstāvniecību

    1.   Ja sastāvā esoša vienība ir pastāvīgā pārstāvniecība, kā definēts 3. panta 13) punkta a), b) vai c) apakšpunktā, tās finanšu grāmatvedības neto ienākumi vai zaudējumi ir neto ienākumi vai zaudējumi, kas atspoguļoti pastāvīgās pārstāvniecības atsevišķajos finanšu pārskatos.

    Ja pastāvīgajai pārstāvniecībai nav atsevišķu finanšu pārskatu, tās finanšu grāmatvedības neto ienākumi vai zaudējumi ir summa, kas būtu atspoguļota tās atsevišķajos finanšu pārskatos, ja tie tiktu sagatavoti individuāli un saskaņā ar grāmatvedības standartu, kurš izmantots galīgā mātesuzņēmuma konsolidēto finanšu pārskatu sagatavošanā.

    2.   Ja sastāvā esoša vienība atbilst pastāvīgās pārstāvniecības definīcijai 3. panta 13) punkta a) vai b) apakšpunktā, tās finanšu grāmatvedības neto ienākumus vai zaudējumus koriģē, lai atspoguļotu tikai tās summas un ienākumu un izdevumu pozīcijas, kas ir attiecināmas uz to saskaņā ar piemērojamo nodokļu nolīgumu tās jurisdikcijas vietējiem tiesību aktiem, kurā ir tās atrašanās vieta, neatkarīgi no ienākumu summas, kas ir apliekama ar nodokli, un atskaitāmo izdevumu summas šajā jurisdikcijā.

    Ja sastāvā esoša vienība atbilst pastāvīgās pārstāvniecības definīcijai 3. panta 13) punkta c) apakšpunktā, tās finanšu grāmatvedības neto ienākumus vai zaudējumus koriģē, lai atspoguļotu tikai tās summas un ienākumu un izdevumu pozīcijas, kas būtu attiecināmas uz to saskaņā ar ESAO Paraugkonvencijas par nodokļu uzlikšanu ienākumiem un kapitālam 7. pantu, ar grozījumiem.

    3.   Ja sastāvā esoša vienība atbilst pastāvīgās pārstāvniecības definīcijai 3. panta 13) punkta d) apakšpunktā, tās finanšu grāmatvedības neto ienākumus vai zaudējumus aprēķina, pamatojoties uz tām summām un ienākumu pozīcijām, kas ir izslēgtas tajā jurisdikcijā, kurā ir galvenās vienības atrašanās vieta, un kas ir attiecināmas uz darbībām, kuras veic ārpus šīs jurisdikcijas, un summām un izdevumu pozīcijām, kas nav atskaitītas nodokļu vajadzībām jurisdikcijā, kurā ir galvenās vienības atrašanās vieta, un kas ir attiecināmas uz šādām darbībām.

    4.   Pastāvīgās pārstāvniecības finanšu grāmatvedības neto ienākumus vai zaudējumus neņem vērā, kad nosaka galvenās vienības kvalificētos ienākumus vai zaudējumus, izņemot, kā paredzēts 5. punktā.

    5.   Pastāvīgās pārstāvniecības kvalificētos zaudējumus uzskata par galvenās vienības izdevumiem tās kvalificēto ienākumu vai zaudējumu aprēķināšanai, ciktāl pastāvīgās pārstāvniecības zaudējums tiek uzskatīts par izdevumiem, aprēķinot šādas galvenās vienības vietējos ar nodokli apliekamos ienākumus, un netiek kompensēts ar vietējo ar nodokli apliekamo ienākumu posteni, kas ir apliekams ar nodokli gan saskaņā ar galvenās vienības jurisdikcijas, gan pastāvīgās pārstāvniecības jurisdikcijas tiesību aktiem.

    Kvalificētos ienākumus, ko pastāvīgā pārstāvniecība gūst vēlāk, uzskata par galvenās vienības kvalificētajiem ienākumiem līdz kvalificēto zaudējumu summai, kas iepriekš uzskatīti par galvenās vienības izdevumiem atbilstoši pirmajai daļai.

    19. pants

    Caurplūsmas vienības kvalificēto ienākumu vai zaudējumu sadale

    1.   Sastāvā esošas vienības, kas ir caurplūsmas vienība, finanšu grāmatvedības neto ienākumus vai zaudējumus samazina par summu, kas iedalāma tās īpašniekiem, kuri nav grupas vienības un kuriem ir īpašumtiesības šādā caurplūsmas vienībā tieši vai netieši ar nodokļu vajadzībām caurskatāmu vienību ķēdes starpniecību, izņemot šādus gadījumus:

    a)

    caurplūsmas vienība ir galīgais mātesuzņēmums; vai

    b)

    caurplūsmas vienība tieši vai ar vienas vai vairāku nodokļu vajadzībām caurskatāmu vienību ķēdes starpniecību pieder a) apakšpunktā minētajam gala mātesuzņēmumam.

    2.   Sastāvā esošas vienības, kas ir caurplūsmas vienība, finanšu grāmatvedības neto ienākumus vai zaudējumus samazina par finanšu grāmatvedības neto ienākumiem vai zaudējumiem, kas iedalīti citai sastāvā esošai vienībai.

    3.   Ja caurplūsmas vienība pilnībā vai daļēji veic uzņēmējdarbību ar pastāvīgās pārstāvniecības starpniecību, tās finanšu grāmatvedības neto ienākumus vai zaudējumus, kas paliek pāri pēc šā panta 1. punkta piemērošanas, sadala šai pastāvīgajai pārstāvniecībai saskaņā ar 18. pantu.

    4.   Ja nodokļu vajadzībām caurskatāma vienība nav galīgais mātesuzņēmums, caurplūsmas vienības finanšu grāmatvedības neto ienākumus vai zaudējumus, kas paliek pāri pēc 1. un 3. punkta piemērošanas, iedala tās sastāvā esošām īpašniekvienībām atbilstoši to īpašumtiesībām caurplūsmas vienībā.

    5.   Ja caurplūsmas vienība ir nodokļu vajadzībām caurskatāma vienība, kas ir galīgais mātesuzņēmums vai reversā hibrīdvienība, jebkādus caurplūsmas vienības finanšu grāmatvedības neto ienākumus vai zaudējumus, kas paliek pāri pēc 1. un 3. punkta piemērošanas, iedala galīgajam mātesuzņēmumam vai reversajai hibrīdvienībai.

    6.   Šā panta 3., 4. un 5. punktu piemēro atsevišķi attiecībā uz katrām īpašumtiesībām caurplūsmas vienībā.

    IV NODAĻA

    KORIĢĒTO APTVERTO NODOKĻU APRĒĶINĀŠANA

    20. pants

    Aptvertie nodokļi

    1.   Sastāvā esošas vienības aptvertie nodokļi ietver:

    a)

    nodokļus, kas iereģistrēti sastāvā esošas vienības finanšu pārskatos attiecībā uz tās ienākumiem vai peļņu, vai to daļu tās sastāvā esošās vienības ienākumos vai peļņā, kurā tai ir īpašumtiesības;

    b)

    nodokļus par sadalīto peļņu, domājamo sadalīto peļņu un ar uzņēmējdarbību nesaistītiem izdevumiem, kurus piemēro saskaņā ar atbilstīgu sadales nodokļa sistēmu;

    c)

    nodokļus, ko piemēro vispārpieņemama uzņēmumu ienākuma nodokļa vietā; un

    d)

    nodokļus, ko iekasē ar atsauci uz nesadalīto peļņu un uzņēmuma pašu kapitālu, ieskaitot nodokļus par vairākiem komponentiem, kas balstīti uz ienākumiem un pašu kapitālu.

    2.   Sastāvā esošas vienības aptvertie nodokļi neietver:

    a)

    virsnodokli, kas uzkrājies sastāvā esošai vienībai atbilstoši kvalificētam ienākuma iekļaušanas noteikumam (IIR);

    b)

    virsnodokli, kas uzkrājies sastāvā esošai vienībai atbilstoši kvalificētam vietējam virsnodoklim;

    c)

    nodokļus, kas attiecināmi uz korekcijām, kuras sastāvā esoša vienība veic kvalificēta UTPR piemērošanas rezultātā;

    d)

    diskvalificētu atmaksājamo dalībniekiem ieskaitīto nodokli; un

    e)

    nodokļus, ko maksā apdrošināšanas sabiedrība par atmaksājumiem polišu turētājiem.

    3.   Aptvertos nodokļus attiecībā uz jebkuriem guvumiem vai zaudējumiem, kas izriet no vietējo materiālo pamatlīdzekļu atsavināšanas, kā minēts 16. panta 7. punkta pirmajā daļā, fiskālajā gadā, kurā tiek izdarīta minētajā daļā minētā izvēle, neiekļauj aptverto nodokļu aprēķinā.

    21. pants

    Koriģētie aptvertie nodokļi

    1.   Sastāvā esošas vienības koriģētos aptvertos nodokļus fiskālajam gadam nosaka kārtējo nodokļa izdevumu summu, kas uzkrāta tās finanšu grāmatvedības neto ienākumos vai zaudējumos attiecībā uz aptvertajiem nodokļiem par fiskālo gadu, koriģējot ar:

    a)

    tās aptverto nodokļu pieskaitījumus vai samazinājumu neto summu par fiskālo gadu, kā noteikts 2. un 3. punktā;

    b)

    kopējā atliktā nodokļa korekcijas summu, kā noteikts 22. pantā; un

    c)

    jebkādu tādu aptverto nodokļu palielinājumu vai samazinājumu, kas iereģistrēti pašu kapitālā vai citos apvienotajos ienākumos saistībā ar summām, kuras iekļautas to kvalificēto ienākumu vai zaudējumu aprēķinā, kurās tiks apliktas ar nodokli atbilstoši vietējiem nodokļu noteikumiem.

    2.   Pieskaitījumi sastāvā esošas vienības aptvertajiem nodokļiem par fiskālo gadu ietver:

    a)

    jebkādu aptverto nodokļu summu, kas uzkrāta kā izdevumi peļņā pirms nodokļu piemērošanas finanšu pārskatos;

    b)

    jebkādu kvalificēto zaudējumu atliktā nodokļa aktīva summu, kas izmantota atbilstoši 23. panta 2. punktam;

    c)

    jebkādu aptverto nodokļu summu, kas saistīta ar neskaidru nodokļu pozīciju, kura iepriekš izslēgta atbilstoši 3. punkta d) apakšpunktam, un kas samaksāta fiskālajā gadā; un

    d)

    jebkādu ieskaita vai atmaksas summu saistībā ar kvalificētu atmaksājamo nodokļa ieskaitu, kas uzkrāts kā kārtējo nodokļa izdevumu samazinājums.

    3.   Sastāvā esošas vienības aptverto nodokļu samazinājumi par fiskālo gadu ietver:

    a)

    kārtējo nodokļa izdevumu summu saistībā ar ienākumiem, kas nav iekļauti kvalificēto ienākumu vai zaudējumu aprēķinā saskaņā ar III nodaļu;

    b)

    jebkādu ieskaita vai atmaksas summu saistībā ar nekvalificētu atmaksājamo nodokļa ieskaitu, kas nebija iegrāmatots kā kārtējo nodokļa izdevumu samazinājums;

    c)

    sastāvā esošai vienībai jebkādu atmaksātu vai ieskaitītu aptverto nodokļu summu, kas netika uzskatīta par kārtējo nodokļa izdevumu korekciju finanšu pārskatos, ja vien tā nav saistīta ar kvalificētu atmaksājamu nodokļa ieskaitu;

    d)

    kārtējo nodokļa izdevumu summu, kas saistīta ar neskaidru nodokļu pozīciju; un

    e)

    jebkādu kārtējo nodokļa izdevumu summu, kuras samaksa nav paredzama trīs gadu laikā pēc fiskālā gada beigām.

    4.   Lai aprēķinātu koriģētos aptvertos nodokļus, ja aptverto nodokļu summa ir raksturota vairākos punktos no 1., 2. un 3. punkta, to ņem vērā tikai vienreiz.

    5.   Ja fiskālajā gadā jurisdikcijā nav neto kvalificētu ienākumu un koriģēto aptverto nodokļu summa šai jurisdikcijai ir negatīva un mazāka par summu, kas vienāda ar neto kvalificētajiem zaudējumiem, tos reizinot ar minimālo nodokļa likmi (“paredzamie koriģētie aptvertie nodokļi”), tad summu, kas vienāda ar starpību starp koriģēto aptverto nodokļu summu un paredzamo koriģēto aptverto nodokļu summu, uzskata par papildu virsnodokli par šo fiskālo gadu. Papildu virsnodokļa summu iedala katrai sastāvā esošajai vienībai jurisdikcijā saskaņā ar 29. panta 3. punktu.

    22. pants

    Kopējā atliktā nodokļa korekcijas summa

    1.   Šajā pantā piemēro šādas definīcijas:

    a)

    “neatskaitāms uzkrājums” ir:

    i)

    sastāvā esošas vienības finanšu pārskatos uzkrātu atliktā nodokļa izdevumu jebkāda kustība, kas saistīta ar neskaidru nodokļu pozīciju; un

    ii)

    sastāvā esošas vienības finanšu pārskatos uzkrātu atliktā nodokļa izdevumu jebkāda kustība, kas saistīta ar sadali no sastāvā esošas vienības;

    b)

    “neapvērsts uzkrājums” ir sastāvā esošas vienības finanšu pārskatos reģistrēto atliktā nodokļa saistību jebkāds palielinājums fiskālajā gadā, kura samaksa nav paredzama laikposmā, kas noteikts šā panta 7. punktā, un kuru iesniedzēja sastāvā esošā vienība katru gadu saskaņā ar 45. panta 2. punktu izvēlas neiekļaut kopējā atliktā nodokļa korekcijas summā par fiskālo gadu.

    2.   Ja nodokļa likme, ko piemēro atliktā nodokļa izdevumu aprēķināšanai, ir vienāda ar vai zemāka par minimālo nodokļa likmi, kopējā atliktā nodokļa korekcijas summa, kas jāpieskaita sastāvā esošas vienības koriģētajiem aptvertajiem nodokļiem par fiskālo gadu atbilstoši 21. panta 1. punkta b) apakšpunktam, ir atliktā nodokļa izdevumi, kas uzkrāti tās finanšu pārskatos attiecībā uz aptvertajiem nodokļiem, ievērojot korekcijas saskaņā ar šā panta 3.–6. punktu.

    Ja nodokļa likme, ko piemēro atliktā nodokļa izdevumu aprēķināšanai, ir augstāka par minimālo nodokļa likmi, kopējā atliktā nodokļa korekcijas summa, kas jāpieskaita sastāvā esošas vienības koriģētajiem aptvertajiem nodokļiem par fiskālo gadu atbilstoši 21. panta 1. punkta b) apakšpunktam, ir atliktā nodokļa izdevumi, kas uzkrāti tās finanšu pārskatos attiecībā uz aptvertajiem nodokļiem, kas koriģēti pēc minimālās nodokļa likmes, ievērojot korekcijas saskaņā ar šā panta 3.–6. punktu.

    3.   Kopējo atliktā nodokļa korekcijas summu palielina par:

    a)

    jebkādu neatskaitāmā uzkrājuma vai neapvērstā uzkrājuma summu, kas samaksāta fiskālajā gadā; un

    b)

    jebkādu atgūto atliktā nodokļa saistību summu, kas noteikta kādā no iepriekšējiem fiskālajiem gadiem un kas samaksāta fiskālajā gadā.

    4.   Ja fiskālajā gadā zaudējumu atliktā nodokļa aktīvs netiek atzīts finanšu pārskatos, jo nav izpildīti atzīšanas kritēriji, kopējo atliktā nodokļa korekcijas summu samazina par summu, par kādu kopējā atliktā nodokļa korekcijas summa tiktu samazināta, ja zaudējumu atliktā nodokļa aktīvs par fiskālo gadu būtu uzkrāts.

    5.   Kopējā atliktā nodokļa korekcijas summa neietver:

    a)

    atliktā nodokļa izdevumu summu saistībā ar pozīcijām, kas nav iekļautas kvalificēto ienākumu vai zaudējumu aprēķinā saskaņā ar III nodaļu;

    b)

    atliktā nodokļa izdevumu summu saistībā ar neatļautiem uzkrājumiem un neapvērstiem uzkrājumiem;

    c)

    vērtības korekcijas vai grāmatvedības atzīšanas korekcijas ietekmi saistībā ar atliktā nodokļa aktīvu;

    d)

    atliktā nodokļa izdevumu summu, kas izriet no pārvērtēšanas saistībā ar piemērojamās vietējās nodokļa likmes izmaiņām; un

    e)

    atliktā nodokļa izdevumu summu saistībā ar nodokļa ieskaitu radīšanu un izmantošanu.

    6.   Ja atliktā nodokļa aktīvs, kas attiecināms uz sastāvā esošas vienības kvalificētajiem zaudējumiem, ir reģistrēts par fiskālo gadu pēc likmes, kas zemāka par minimālo nodokļa likmi, to var koriģēt pēc minimālās nodokļa likmes tajā pašā fiskālajā gadā, ar noteikumu, ka nodokļu maksātājs spēj pierādīt, ka atliktā nodokļa aktīvs ir attiecināms uz kvalificētiem zaudējumiem.

    Ja atliktā nodokļa aktīvu palielina atbilstoši pirmajai daļai, kopējo atliktā nodokļa korekcijas summu attiecīgi samazina.

    7.   Atliktā nodokļa saistības, kuras netiek apvērstas un kuru summa netiek samaksāta piecos nākamajos fiskālajos gados, atgūst tiktāl, ciktāl tās nav ņemtas vērā sastāvā esošas vienības kopējā atliktā nodokļa korekcijas summā.

    Atgūto atliktā nodokļa saistību summu par kārtējo fiskālo gadu uzskata par aptverto nodokļu samazinājumu piektajā fiskālajā gadā pirms kārtējā fiskālā gada, un minētā fiskālā gada efektīvo nodokļa likmi un virsnodokli pārrēķina saskaņā ar 29. panta 1. punktu. Atgūtās atliktā nodokļa saistības par kārtējo fiskālo gadu ir atliktā nodokļa saistību kategorijas palielinājuma summa, kas ir iekļauta kopējā atliktā nodokļa korekcijas summā piektajā fiskālajā gadā pirms kārtējā fiskāla gada un kas nav apvērsta līdz kārtējā fiskālā gada pēdējās dienas beigām.

    8.   Atkāpjoties no 7. punkta, ja atliktā nodokļa saistības ir atgūšanas izņēmuma uzkrājumi, tās neatgūst pat tad, ja tās netiek apvērstas vai samaksātas piecos nākamajos gados. Atgūšanas izņēmuma uzkrājumi ir uzkrāto nodokļu izdevumu summa, kas attiecināma uz izmaiņām saistītajās atliktā nodokļa saistībās, attiecībā uz šādām pozīcijām:

    a)

    izmaksu atgūšanas atskaitījumi par materiālajiem pamatlīdzekļiem;

    b)

    izmaksas par licenci vai tamlīdzīgu pasākumu no valdības par nekustamā īpašuma izmantošanu vai dabas resursu izmantošanu, kas ietver būtiskus ieguldījumus materiālajos pamatlīdzekļos;

    c)

    pētniecības un izstrādes izdevumi;

    d)

    dezekspluatācijas un remediācijas izdevumi;

    e)

    patiesās vērtības uzskaite par nerealizētajiem neto guvumiem;

    f)

    ārvalstu valūtas maiņas neto guvumi;

    g)

    apdrošināšanas rezerves un apdrošināšanas polišu atliktās iegādes izmaksas;

    h)

    guvumi no tāda materiāla īpašuma pārdošanas, kas atrodas tajā pašā jurisdikcija, kurā ir sastāvā esošās vienības atrašanās vieta, un kas tiek atkārtoti ieguldīti materiālajā īpašumā tajā pašā jurisdikcijā; un

    i)

    papildu summas, kas uzkrātas grāmatvedības principu izmaiņu rezultātā saistībā ar a)–h) apakšpunktā uzskaitītajām pozīcijām.

    23. pants

    Kvalificēto zaudējumu izvēle

    1.   Atkāpjoties no 22. panta, iesniedzēja sastāvā esoša vienība var izdarīt kvalificēto zaudējumu izvēli attiecībā uz jurisdikciju, saskaņā ar kuru kvalificēto zaudējumu atliktā nodokļa aktīvu nosaka katram fiskālajam gadam, kurā rodas neto kvalificētie zaudējumi minētajā jurisdikcijā. Šajā nolūkā kvalificēto zaudējumu atliktā nodokļa aktīvs ir vienāds ar neto kvalificētajiem zaudējumiem par fiskālo gadu jurisdikcijai, to reizinot ar minimālo nodokļa likmi.

    Kvalificēto zaudējumu izvēli neizdara attiecībā uz jurisdikciju ar 40. pantā minēto atbilstīgo sadales nodokļa sistēmu.

    2.   Kvalificēto zaudējumu atliktā nodokļa aktīvu, kas noteikts atbilstoši 1. punktam, izmanto jebkurā nākamajā fiskālajā gadā, kurā jurisdikcijai ir neto kvalificētie ienākumi tādas summas apmērā, kas vienāda ar neto kvalificētajiem ienākumiem, tos reizinot ar minimālo nodokļa likmi, vai – ja tā ir zemāka – pieejamās kvalificēto zaudējumu atliktā nodokļa aktīva summas apmērā.

    3.   Kvalificēto zaudējumu atliktā nodokļa aktīvu, kas noteikts, ievērojot 1. punktu, samazina par summu, kas tiek izmantota fiskālajam gadam, un atlikumu pārnes uz nākamajiem fiskālajiem gadiem.

    4.   Ja kvalificēto zaudējumu izvēle tiek atsaukta, jebkuru atlikušo kvalificēto zaudējumu atliktā nodokļa aktīvu, kas noteikts, ievērojot 1. punktu, samazina līdz nullei no tā pirmā fiskālā gada pirmās dienas, kurā kvalificēto zaudējumu izvēle vairs nav piemērojama.

    5.   Kvalificēto zaudējumu izvēli dara zināmu kopā ar pirmo SU grupas vai lielas vietējas grupas virsnodokļa informācijas deklarāciju, kas minēta 44. pantā, tajā norādot arī jurisdikciju, par kuru izvēle ir izdarīta.

    6.   Ja caurplūsmas vienība, kas ir SU grupas vai lielas vietējas grupas galīgais mātesuzņēmums, izdara kvalificētu zaudējumu izvēli atbilstoši šim pantam, tad kvalificēto zaudējumu atliktā nodokļa aktīvu aprēķina ar atsauci uz caurplūsmas vienības kvalificētajiem zaudējumiem pēc samazinājuma atbilstoši 38. panta 3. punktam.

    24. pants

    To aptverto nodokļu īpaša sadale, kuri rodas konkrētu veidu sastāvā esošām vienībām

    1.   Pastāvīgajai pārstāvniecībai iedala jebkuru tādu aptverto nodokļu summu, kuri iekļauti sastāvā esošas vienības finanšu pārskatos un kuri saistīti ar pastāvīgās pārstāvniecības kvalificētajiem ienākumiem vai zaudējumiem.

    2.   Sastāvā esošai īpašniekvienībai iedala jebkuru tādu aptverto nodokļu summu, kuri iekļauti nodokļu vajadzībām caurskatāmas vienības finanšu pārskatos un kuri saistīti ar kvalificētajiem ienākumiem vai zaudējumiem, kas iedalīti attiecīgajai sastāvā esošai īpašniekvienībai saskaņā ar 19. panta 4. punktu.

    3.   Sastāvā esošai vienībai iedala jebkuru aptverto nodokļu summu, kas iekļauti tās tiešo vai netiešo sastāvā esošo īpašniekvienību finanšu pārskatos atbilstoši kontrolētam ārvalstu uzņēmumu ienākuma nodokļa režīmam, atbilstīgi to daļai kontrolēta ārvalstu uzņēmuma ienākumos.

    4.   Sastāvā esošai vienībai, kas ir hibrīdvienība, iedala jebkuru aptverto nodokļu summu, kas ietverta tās sastāvā esošās īpašniekvienības finanšu pārskatos un kas saistīta ar hibrīdvienības kvalificētajiem ienākumiem.

    “Hibrīdvienība” ir vienība, ko uzskata par atsevišķu personu ienākuma nodokļa vajadzībām tajā jurisdikcijā, kurā ir tās atrašanās vieta, bet par nodokļu vajadzībām pārskatāmu tajā jurisdikcijā, kurā ir tās īpašnieka atrašanās vieta.

    5.   Sastāvā esošai vienībai, kas veikusi sadali fiskālajā gadā, iedala jebkuru aptverto nodokļu summu, kas uzkrāta sastāvā esošo tiešo īpašniekvienību finanšu pārskatos par šādu sadali.

    6.   Sastāvā esoša vienība, kam iedalīti aptvertie nodokļi atbilstoši 3. un 4. punktam saistībā ar pasīvajiem ienākumiem, iekļauj šādus aptvertos nodokļus tās koriģētajos aptvertajos nodokļos par summu, kas vienāda ar aptvertajiem nodokļiem, kuri iedalīti saistībā ar šādiem pasīvajiem ienākumiem.

    Atkāpjoties no pirmās daļas, pirmajā daļā minētā sastāvā esošā vienība tās koriģētajos aptvertajos nodokļos iekļauj summu, kas izriet no šai jurisdikcijai noteiktā virsnodokļa procentuālās daļas reizinājuma ar sastāvā esošās vienības pasīvo ienākumu summu, kura iekļauta atbilstoši kontrolētam ārvalstu uzņēmumu ienākuma nodokļa režīmam vai nodokļu pārredzamības noteikumam, ja rezultāts ir mazāks nekā summa, kas iegūta atbilstoši pirmajai daļai. Šīs daļas nolūkos virsnodokļa procentuālo daļu jurisdikcijai nosaka, neņemot vērā aptvertos nodokļus, kas rodas sastāvā esošajai īpašniekvienībai saistībā ar šādiem pasīvajiem ienākumiem.

    Sastāvā esošās īpašniekvienības aptvertos nodokļus, kas rodas saistībā ar šādiem pasīvajiem ienākumiem un kas ir atlikuši pēc šīs daļas piemērošanas, nesadala saskaņā ar 3. un 4. punktu.

    Šā punkta nolūkos “pasīvie ienākumi” ir šādas kvalificētajos ienākumos iekļautās ienākumu pozīcijas, ciktāl sastāvā esošā īpašniekvienība ir bijusi apliekama ar nodokli atbilstoši kontrolētam ārvalstu uzņēmumu ienākuma nodokļa režīmam vai tādēļ, ka tai ir īpašumtiesības hibrīdvienībā:

    a)

    dividendes vai dividenžu ekvivalenti;

    b)

    procenti vai procentu ekvivalenti;

    c)

    īre;

    d)

    autoratlīdzība;

    e)

    mūža rente; vai

    f)

    neto guvumi no tāda veida īpašuma, kas rada ienākumus, kuri raksturoti a)–e) apakšpunktā.

    7.   Ja pastāvīgās pārstāvniecības kvalificētos ienākumus uzskata par galvenās vienības kvalificētajiem ienākumiem saskaņā ar 18. panta 5. punktu, jebkurus aptvertos nodokļus, kas rodas jurisdikcijā, kurā ir pastāvīgās pārstāvniecības atrašanās vieta, un kas saistīti ar šādiem ienākumiem, uzskata par galvenās vienības aptvertajiem nodokļiem tādas summas apmērā, kas nepārsniedz šādus ienākumus, tos reizinot ar augstāko nodokļa likmi par parastajiem ienākumiem jurisdikcijā, kurā ir galvenās vienības atrašanās vieta.

    25. pants

    Korekcijas pēc iesniegšanas un nodokļa likmes izmaiņas

    1.   Ja sastāvā esoša vienība par iepriekšēju fiskālo gadu reģistrē savu aptverto nodokļu korekciju savos finanšu pārskatos, tad šādu korekciju uzskata par aptverto nodokļu korekciju fiskālajā gadā, kurā tiek veikta korekcija, ja vien korekcija nav saistīta ar fiskālo gadu, kurā aptvertie nodokļi jurisdikcijai samazinās.

    Ja samazinās aptvertie nodokļi, kas tika iekļauti sastāvā esošās vienības koriģētajos aptvertajos nodokļos par iepriekšējo fiskālo gadu, tad efektīvo nodokļa likmi un virsnodokli par šādu fiskālo gadu pārrēķina saskaņā ar 29. panta 1. punktu, samazinot koriģētos aptvertos nodokļus par aptverto nodokļu samazinājuma summu. Attiecīgi koriģē kvalificētos ienākumus par konkrēto fiskālo gadu un visiem iepriekšējiem fiskālajiem gadiem.

    Pēc iesniedzējas sastāvā esošās vienības saskaņā ar 45. panta 2. punktu veiktās ikgadējās izvēles aptverto nodokļu nebūtisku samazinājumu, var uzskatīt par aptverto nodokļu korekciju fiskālajā gadā, kurā tiek veikta korekcija. Aptverto nodokļu nebūtisks samazinājums ir to koriģēto aptverto nodokļu kopējais samazinājums par mazāk nekā 1 000 000 EUR, kuri noteikti jurisdikcijai par konkrēto fiskālo gadu.

    2.   Ja piemērojamā vietējā nodokļa likme tiek samazināta līdz likmei, kas mazāka par minimālo nodokļa likmi, un šāda samazinājuma rezultātā rodas atliktā nodokļa izdevumi, tad šādu izrietošo atliktā nodokļa izdevumu summu uzskata par korekciju sastāvā esošās vienības saistībās par aptvertajiem nodokļiem, kas ņemti vērā atbilstoši 21. pantam par iepriekšēju fiskālo gadu.

    3.   Ja atliktā nodokļa izdevumi ņemti vērā pēc likmes, kas zemāka par minimālo nodokļa likmi, un piemērojamā nodokļa likme vēlāk tiek palielināta, tad atliktā nodokļa izdevumu summu, kas izriet no šāda palielinājuma, maksājuma brīdī uzskata par korekciju sastāvā esošas vienības saistībās par aptvertajiem nodokļiem, kas pieprasīti par iepriekšēju fiskālo gadu saskaņā ar 21. pantu.

    Korekcija, ko veic saskaņā ar pirmo daļu, nepārsniedz summu, kas vienāda ar atliktā nodokļa izdevumiem, kuri pārrēķināti pēc minimālās nodokļa likmes.

    4.   Ja vairāk nekā 1 000 000 EUR no summas, kas uzkrājusies sastāvā esošai vienībai kā kārtējie nodokļa izdevumi un kas iekļauta koriģētajos aptvertajos nodokļos par fiskālo gadu, netiek samaksāti trīs gadu laikā pēc šā fiskālā gada beigām, tad efektīvo nodokļa likmi un virsnodokli par fiskālo gadu, kurā nesamaksātā summa pieprasīta kā aptvertais nodoklis, pārrēķina saskaņā ar 29. panta 1. punktu, izslēdzot šādu nesamaksāto summu no koriģētajiem aptvertajiem nodokļiem.

    V NODAĻA

    EFEKTĪVĀS NODOKĻA LIKMES UN VIRSNODOKĻA APRĒĶINĀŠANA

    26. pants

    Efektīvās nodokļa likmes noteikšana

    1.   SU grupas vai lielas vietējas grupas efektīvo nodokļa likmi katram fiskālajam gadam un katrai jurisdikcijai ar noteikumu, ka attiecīgajā jurisdikcijā ir neto kvalificētie ienākumi, aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

    Formula

    kur sastāvā esošo vienību koriģētie aptvertie nodokļi ir visu sastāvā esošo vienību, kuru atrašanās vieta ir jurisdikcijā, koriģēto aptverto nodokļu, kas noteikti saskaņā ar IV nodaļu, summa.

    2.   Sastāvā esošo vienību neto kvalificētos ienākumus vai zaudējumus jurisdikcijā fiskālajam gadam nosaka saskaņā ar šādu formulu:

    Formula

    kur:

    a)

    sastāvā esošo vienību kvalificētie ienākumi ir visu sastāvā esošo vienību, kuru atrašanās vieta ir jurisdikcijā, kvalificēto ienākumu, kas noteikti saskaņā ar III nodaļu, pozitīvā summa, ja tāda ir;

    b)

    sastāvā esošo vienību kvalificētie zaudējumi ir visu sastāvā esošo vienību, kuru atrašanās vieta ir jurisdikcijā, kvalificēto zaudējumu, kas noteikti saskaņā ar III nodaļu, summa.

    3.   Sastāvā esošo vienību, kas ir ieguldījumu vienības, koriģētos aptvertos nodokļus un kvalificētos ienākumus vai zaudējumus neiekļauj efektīvās nodokļa likmes aprēķinā saskaņā ar 1. punktu un neto kvalificēto ienākumu aprēķinā saskaņā ar 2. punktu.

    4.   Katras sastāvā esošas vienības, kura ir bez valstspiederības, faktisko nodokļa likmi katram fiskālajam gadam aprēķina atsevišķi no visu pārējo sastāvā esošo vienību efektīvās nodokļa likmes.

    27. pants

    Virsnodokļa aprēķināšana

    1.   Ja jurisdikcijas, kurā ir sastāvā esošo vienību atrašanās vieta, efektīvā nodokļa likme ir zemāka par minimālo nodokļa likmi fiskālajam gadam, SU grupa vai liela vietēja grupa atsevišķi aprēķina virsnodokli katrai no tās sastāvā esošajām vienībām, kam ir kvalificētie ienākumi, kuri iekļauti šīs jurisdikcijas neto kvalificēto ienākumu aprēķinā. Virsnodokli aprēķina uz jurisdikcijas pamata.

    2.   Virsnodokļa procentuālā daļa jurisdikcijai fiskālajam gadam ir pozitīvā procentu punktu starpība, ja tāda ir, ko aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

    Formula

    kur efektīvā nodokļa likme ir likme, kas aprēķināta saskaņā ar 26. pantu.

    3.   Jurisdikcijas virsnodoklis fiskālajam gadam ir pozitīvā summa, ja tāda ir, ko aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

    Formula

    kur:

    a)

    papildu virsnodoklis ir nodokļa summa, kas fiskālajam gadam noteikta saskaņā ar 29. pantu;

    b)

    vietējais virsnodoklis ir nodokļa summa, kas fiskālajam gadam noteikta saskaņā ar 11. pantu vai atbilstoši trešās valsts jurisdikcijas kvalificētam vietējam virsnodoklim.

    4.   Virspeļņu jurisdikcijai fiskālajam gadam, kā minēts 3. punktā, ir pozitīva summa, ja tāda ir, ko aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

    Formula

    kur:

    a)

    neto kvalificētie ienākumi ir ienākumi, kas jurisdikcijai noteikti saskaņā ar 26. panta 2. punktu;

    b)

    pēc satura izslēgtais ienākums ir summa, kas jurisdikcijai noteikta saskaņā ar 28. pantu.

    5.   Sastāvā esošas vienības virsnodokli kārtējam fiskālajam gadam aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

    Formula

    Formula

    kur:

    a)

    sastāvā esošās vienības kvalificētie ienākumi jurisdikcijai fiskālajam gadam ir ienākumi, kas noteikti saskaņā ar III nodaļu;

    b)

    visu sastāvā esošo vienību kopējie kvalificētie ienākumi jurisdikcijai par fiskālo gadu ir visu sastāvā esošo vienību, kuru atrašanās vieta ir jurisdikcijā, kvalificēto ienākumu summa par fiskālo gadu.

    6.   Ja jurisdikcijas virsnodoklis izriet no pārrēķināšanas saskaņā ar 29. panta 1. punktu un jurisdikcijā nav neto kvalificēto ienākumu par fiskālo gadu, virsnodokli sadala katrai sastāvā esošajai vienībai, izmantojot šā panta 5. punktā noteikto formulu, pamatojoties uz sastāvā esošo vienību kvalificētajiem ienākumiem fiskālajos gados, par kuriem tiek veikti pārrēķini atbilstoši 29. panta 1. punktam.

    7.   Katras sastāvā esošas vienības, kura ir bez valstspiederības, virsnodokli katram fiskālajam gadam aprēķina atsevišķi no visu pārējo sastāvā esošo vienību virsnodokļa.

    28. pants

    Ienākuma pēc satura izslēgšana

    1.   Šajā pantā piemēro šādas definīcijas:

    a)

    “atbilstīgie darbinieki” ir sastāvā esošas vienības pilnslodzes darbinieki vai nepilnas slodzes darbinieki un neatkarīgi līgumslēdzēji, kas piedalās SU grupas vai lielas vietējas grupas parastajās saimnieciskās darbībās SU grupas vai lielas vietējas grupas vadībā un kontrolē;

    b)

    “atbilstīgās algu izmaksas” ir darbinieku kompensāciju izdevumi, tostarp algas un citi izdevumi, kas sniedz tiešu un atsevišķu personīgu labumu darbiniekam, piemēram, veselības apdrošināšana un pensiju iemaksas, algu un nodarbinātības nodokļi, un darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksas;

    c)

    “atbilstīgie materiālie pamatlīdzekļi” ir:

    i)

    materiālie pamatlīdzekļi, kas atrodas attiecīgajā jurisdikcijā;

    ii)

    dabas resursi, kas atrodas attiecīgajā jurisdikcijā;

    iii)

    nomnieka tiesības izmantot materiālos pamatlīdzekļus, kas atrodas attiecīgajā jurisdikcijā; un

    iv)

    licence vai tamlīdzīgs pasākums no valdības par nekustamā īpašuma izmantošanu vai dabas resursu izmantošanu, kas ietver būtiskus ieguldījumus materiālajos pamatlīdzekļos.

    2.   Ja vien SU grupas vai lielas vietējas grupas iesniedzēja sastāvā esoša vienība saskaņā ar 45. panta 2. punktu neizvēlas nepiemērot ienākumu pēc satura izslēgšanu attiecībā uz fiskālo gadu, virsnodokļa aprēķināšanas vajadzībām neto kvalificētos ienākumus jurisdikcijai samazina par summu, kas vienāda ar šā panta 3. punktā minētās algu izslēgšanas un šā panta 4. punktā minētās materiālo pamatlīdzekļu izslēgšanas summu katrai sastāvā esošajai vienībai, kuras atrašanās vieta ir šajā jurisdikcijā.

    3.   Sastāvā esošas vienības, kuras atrašanās vieta ir jurisdikcijā, algu izslēgšanas summa ir vienāda ar 5 % no tās atbilstīgajām algu izmaksām par atbilstīgajiem darbiniekiem, kuri veic darbības SU grupai vai lielai vietējai grupai šādā jurisdikcijā, izņemot atbilstīgās algu izmaksas, kas ir:

    a)

    kapitalizētas un iekļautas atbilstīgo materiālo pamatlīdzekļu uzskaites vērtībā;

    b)

    attiecināmas uz ienākumiem, kas ir izslēgti saskaņā ar 17. pantu.

    4.   Sastāvā esošas vienības, kuras atrašanās vieta ir jurisdikcijā, materiālo pamatlīdzekļu izslēgšana ir 5 % no jurisdikcijā esošo atbilstīgo materiālo pamatlīdzekļu uzskaites vērtības, izņemot:

    a)

    tā īpašuma, ieskaitot zemi un ēkas, uzskaites vērtību, kas tiek turēts pārdošanai, iznomāšanai vai ieguldījumiem;

    b)

    to materiālo pamatlīdzekļu uzskaites vērtību, kurus izmanto, lai gūtu ienākumus, kas ir izslēgti saskaņā ar 17. pantu.

    5.   Šā panta 4. punkta nolūkos atbilstīgo materiālo pamatlīdzekļu uzskaites vērtība ir atbilstīgo materiālo pamatlīdzekļu vidējā uzskaites vērtība fiskālā gada sākumā un beigās, kas reģistrēta galīgā mātesuzņēmuma konsolidēto finanšu pārskatu sagatavošanai, to samazinot par jebkādu uzkrāto nolietojumu, amortizāciju un vērtības samazinājumu un palielinot par summu, kas attiecināma uz algu izdevumu kapitalizāciju.

    6.   Šā panta 3. un 4. punkta nolūkos sastāvā esošas vienības, kas ir pastāvīgā pārstāvniecība, atbilstīgās algu izmaksas un atbilstīgie materiālie pamatlīdzekļi ir tie, kas ir iekļauti tās atsevišķajos finanšu pārskatos saskaņā ar 18. panta 1. un 2. punktu, ar noteikumu, ka atbilstīgās algu izmaksas un atbilstīgie materiālie pamatlīdzekļi atrodas tajā pašā jurisdikcijā, kurā ir pastāvīgās pārstāvniecības atrašanās vieta.

    Pastāvīgās pārstāvniecības atbilstīgās algu izmaksas un atbilstīgos materiālos pamatlīdzekļus neņem vērā attiecībā uz galvenās vienības atbilstīgajām algu izmaksām un atbilstīgajiem materiālajiem pamatlīdzekļiem.

    Ja pastāvīgās pārstāvniecības ienākumi tika pilnībā vai daļēji izslēgti atbilstoši 19. panta 1. punktam un 38. panta 5. punktam, šādas pastāvīgās pārstāvniecības atbilstīgās algu izmaksas un atbilstīgos materiālos pamatlīdzekļus izslēdz tādā pašā procentuālajā daļā no aprēķina, ko veic atbilstoši šim pantam par SU grupu vai lielu vietēju grupu.

    7.   Atbilstīgo darbinieku atbilstīgās algu izmaksas, ko maksā caurplūsmas vienība, un atbilstīgos materiālos pamatlīdzekļus, kas pieder caurplūsmas vienībai un kas nav sadalīti saskaņā ar 6. punktu, sadala:

    a)

    caurplūsmas vienības sastāvā esošajām īpašniekvienībām proporcionāli summai, kas tām iedalīta atbilstoši 19. panta 4. punktam, ar noteikumu, ka atbilstīgie darbinieki un atbilstīgie materiālie pamatlīdzekļi atrodas tajā pašā sastāvā esošo īpašniekvienību jurisdikcijā; un

    b)

    caurplūsmas vienībai, ja tā ir galīgais mātesuzņēmums, tos samazinot proporcionāli ienākumiem, kas izslēgti no caurplūsmas vienības kvalificēto ienākumu aprēķina atbilstoši 38. panta 1. un 2. punktam, ar noteikumu, ka atbilstīgie darbinieki un atbilstīgie materiālie pamatlīdzekļi atrodas caurplūsmas vienības jurisdikcijā.

    Visas citas caurplūsmas vienības atbilstīgās algu izmaksas un atbilstīgos materiālos pamatlīdzekļus izslēdz no SU grupas vai lielas vietējas grupas ienākumu pēc satura izslēgšanas aprēķiniem.

    8.   Katras sastāvā esošas vienības, kura ir bez valstspiederības, ienākumu pēc satura izslēgšanu katram fiskālajam gadam aprēķina atsevišķi no visu pārējo sastāvā esošo vienību ienākumu pēc satura izslēgšanas.

    9.   Ienākumu pēc satura izslēgšana, kas aprēķināta atbilstoši šim pantam, neietver sastāvā esošu vienību, kas ir ieguldījumu vienības attiecīgajā jurisdikcijā, algu izslēgšanu un materiālo pamatlīdzekļu izslēgšanu.

    29. pants

    Papildu virsnodoklis

    1.   Ja atbilstoši 11. panta 3. punktam, 16. panta 7. punktam, 22. panta 6. punktam, 25. panta 1. un 4. punktam un 40. panta 5. punktam aptverto nodokļu vai kvalificēto ienākumu vai zaudējumu korekcijas rezultātā tiek pārrēķināta SU grupas vai lielas vietējas grupas efektīvā nodokļa likme un virsnodoklis par iepriekšējo fiskālo gadu, tad efektīvo nodokļa likmi un virsnodokli aprēķina saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti 26., 27. un 28. pantā. Jebkādu papildu virsnodokļa summu, kas izriet no šāda pārrēķina, uzskata par papildu virsnodokli 27. panta 3. punkta nolūkos attiecībā uz fiskālo gadu, kurā veikts pārrēķins.

    2.   Ja jurisdikcijai par fiskālo gadu ir papildu virsnodoklis un nav neto kvalificēto ienākumu, tad katras sastāvā esošās vienības, kuras atrašanās vieta ir minētajā jurisdikcijā, kvalificētie ienākumi ir summa, kas vienāda ar virsnodokli, kurš iedalīts šādām sastāvā esošajām vienībām atbilstoši 27. panta 5. un 6. punktam, to dalot ar minimālo nodokļa likmi.

    3.   Ja atbilstoši 21. panta 5. punktam ir maksājams papildu virsnodoklis, tad katras sastāvā esošās vienības, kuras atrašanās vieta ir jurisdikcijā, kvalificētie ienākumi ir summa, kas vienāda ar virsnodokli, kurš iedalīts šādai sastāvā esošajai vienībai, to dalot ar minimālo nodokļa likmi. Sadali veic proporcionāli katrai sastāvā esošajai vienībai, pamatojoties uz šādu formulu:

    Formula

    Papildu virsnodokli iedala tikai tādām sastāvā esošajām vienībām, kas reģistrē koriģētā aptvertā nodokļa summu, kura ir mazāka par nulli un mazāka nekā šādu sastāvā esošo vienību kvalificētie ienākumi vai zaudējumi, tos reizinot ar minimālo nodokļa likmi.

    4.   Ja sastāvā esošai vienībai tiek iedalīts papildu virsnodoklis saskaņā ar šo pantu un 27. panta 5 un 6. punktu, šādu sastāvā esošu vienību uzskata par sastāvā esošu zemu nodokļu vienību II nodaļas nolūkos.

    30. pants

    De minimis izņēmums

    1.   Atkāpjoties no 26.–29. panta un 31. panta, pēc iesniedzējas sastāvā esošās vienības izvēles virsnodoklis, kas jāmaksā sastāvā esošajām vienībām, kuru atrašanās vieta ir jurisdikcijā, fiskālajam gadam ir vienāds ar nulli, ja attiecībā uz šādu fiskālo gadu:

    a)

    visu sastāvā esošo vienību, kuru atrašanās vieta ir šādā jurisdikcijā, vidējie kvalificētie ieņēmumi ir mazāki nekā 10 000 000 EUR; un

    b)

    visu sastāvā esošo vienību šādā jurisdikcijā vidējie kvalificētie ienākumi vai zaudējumi ir zaudējumi vai ir mazāki nekā 1 000 000 EUR.

    Šo izvēli izdara katru gadu saskaņā ar 45. panta 2. punktu.

    2.   Vidējie kvalificētie ieņēmumi vai vidējie kvalificētie ienākumi vai zaudējumi, kas minēti 1. punktā, ir sastāvā esošo vienību, kuru atrašanās vieta ir jurisdikcijā, kvalificēto ieņēmumu vai kvalificēto ienākumu vai zaudējumu vidējā vērtība konkrētajam fiskālajam gadam un diviem iepriekšējiem fiskālajiem gadiem.

    Ja jurisdikcijā nav sastāvā esošu vienību ar kvalificētiem ieņēmumiem vai kvalificētiem zaudējumiem pirmajā vai otrajā iepriekšējā fiskālajā gadā, vai abos, tad šādu fiskālo gadu vai gadus izslēdz no šīs jurisdikcijas vidējo kvalificēto ieņēmumu vai kvalificēto ienākumu vai zaudējumu aprēķina.

    3.   Sastāvā esošu vienību, kuru atrašanās vieta ir jurisdikcijā, kvalificētie ieņēmumi fiskālajam gadam ir sastāvā esošo vienību, kuru atrašanās vieta ir šajā jurisdikcijā, visu ieņēmumu summa, kas samazināta vai palielināta par jebkuru korekciju, kura veikta saskaņā ar III nodaļu.

    4.   Sastāvā esošu vienību, kuru atrašanās vieta ir jurisdikcijā, kvalificētie ienākumi vai zaudējumi fiskālajam gadam ir šīs jurisdikcijas neto kvalificētie ienākumi vai zaudējumi, kas aprēķināti saskaņā ar 26. panta 2. punktu.

    5.   Šā panta 1.–4. punktā noteiktais de minimis izņēmums nav piemērojams sastāvā esošām vienībām, kuras ir bez valstspiederības, un ieguldījumu vienībām. Šādu vienību ieņēmumus un kvalificētos ienākumus vai zaudējumus neiekļauj de minimis izņēmuma aprēķinā.

    31. pants

    Mazākumam piederošas sastāvā esošas vienības

    1.   Šajā pantā piemēro šādas definīcijas:

    a)

    “mazākumam piederoša sastāvā esoša vienība” ir sastāvā esoša vienība, kurā galīgajam mātesuzņēmumam ir tiešas vai netiešas īpašumtiesības 30 % vai mazākā apmērā;

    b)

    “mazākumam piederošs mātesuzņēmums” ir mazākumam piederoša sastāvā esoša vienība, kurai tieši vai netieši ir kontrolējoša līdzdalība citā mazākumam piederošā sastāvā esošā vienībā, izņemot, ja pirmās minētās vienības kontrolējošā līdzdalība tieši vai netieši ir citai mazākumam piederošai sastāvā esošai vienībai;

    c)

    “mazākumam piederoša apakšgrupa” ir mazākumam piederošs mātesuzņēmums un tās mazākumam piederošie meitasuzņēmumi; un

    d)

    “mazākumam piederošs meitasuzņēmums” ir mazākumam piederoša sastāvā esoša vienība, kuras kontrolējošā līdzdalība tieši vai netieši ir mazākumam piederošam mātesuzņēmumam.

    2.   Efektīvās nodokļa likmes un virsnodokļa aprēķins jurisdikcijai saskaņā ar III–VII nodaļu attiecībā uz mazākumam piederošas apakšgrupas dalībniekiem ir piemērojams tā, it kā katra mazākumam piederošā apakšgrupa būtu atsevišķa SU grupa vai liela vietēja grupa.

    Mazākumam piederošas apakšgrupas dalībnieku koriģētos aptvertos nodokļus un kvalificētos ienākumus vai zaudējumus neņem vērā, nosakot SU grupas vai lielas vietējas grupas efektīvās nodokļa likmes atlikušo summu, kas aprēķināta saskaņā ar 26. panta 1. punktu, kā arī nosakot neto kvalificētos ienākumus, ko aprēķina saskaņā ar 26. panta 2. punktu.

    3.   Mazākumam piederošas sastāvā esošas vienības, kas nav mazākumam piederošas apakšgrupas dalībniece, efektīvo nodokļa likmi un virsnodokli aprēķina uz vienības pamata saskaņā ar III–VII nodaļu.

    Mazākumam piederošas sastāvā esošās vienības koriģētos aptvertos nodokļus un kvalificētos ienākumus vai zaudējumus neņem vērā, nosakot SU grupas vai lielas vietējas grupas efektīvās nodokļa likmes atlikušo summu, kas aprēķināta saskaņā ar 26. panta 1. punktu, kā arī nosakot neto kvalificētos ienākumus, ko aprēķina saskaņā ar 26. panta 2. punktu.

    Šo punktu nepiemēro mazākumam piederošai sastāvā esošai vienībai, kas ir ieguldījumu vienība.

    32. pants

    Aizsardzības noteikumi

    Atkāpjoties no 26.–31. panta, dalībvalstis nodrošina, ka pēc iesniedzējas sastāvā esošās vienības izvēles uzskata, ka virsnodoklis, kas grupai kādā jurisdikcijā ir jāmaksā, par fiskālo gadu ir nulle, ja sastāvā esošo vienību, kuru atrašanās vieta ir minētajā jurisdikcijā, efektīvais nodokļu uzlikšanas līmenis atbilst nosacījumiem, kas paredzēti atbilstīgā starptautiskā nolīgumā par aizsardzības noteikumiem.

    Pirmās daļas nolūkos “atbilstīgs starptautisks nolīgums par aizsardzības noteikumiem” ir starptautisks noteikumu un nosacījumu kopums, kam visas dalībvalstis ir piekritušas un kas grupām, kuras ir šīs direktīvas darbības jomā, dod iespēju izvēlēties jurisdikcijai izmantot vienus vai vairākus aizsardzības noteikumus.

    VI NODAĻA

    ĪPAŠI NOTEIKUMI PAR KORPORATĪVO PĀRSTRUKTURĒŠANU UN LĪDZDALĪBAS STRUKTŪRĀM

    33. pants

    Konsolidēto ieņēmumu robežvērtības piemērošana attiecībā uz grupu apvienošanos un atdalīšanos

    1.   Šajā pantā piemēro šādas definīcijas:

    a)

    “apvienošanās” ir jebkurš pasākums, kur:

    i)

    divu vai vairāku atsevišķu grupu visas vai praktiski visas grupas vienības pāriet kopējā kontrolē tādā veidā, ka tās veido apvienotas grupas vienības; vai

    ii)

    vienība, kas nav nevienas grupas dalībniece, pāriet kopējā kontrolē ar citu vienību vai grupu tādā veidā, ka tās veido apvienotas grupas vienības;

    b)

    “atdalīšanās” ir pasākums, kur vienas grupas vienības tiek sadalītas divās vai vairākās dažādās grupās, kuras vairs nekonsolidē viens un tas pats galīgais mātesuzņēmums.

    2.   Ja divas vai vairākas grupas apvienojas, izveidojot vienu grupu, jebkurā no pēdējiem četriem secīgiem fiskālajiem gadiem, kas seko tūlīt pēc pārbaudes fiskālā gada, uzskata, ka SU grupas vai lielas vietējas grupas konsolidēto ieņēmumu robežvērtība, kas minēta 2. pantā, ir sasniegta attiecībā uz jebkuru fiskālo gadu pirms apvienošanās, ja katrā no to konsolidētajiem finanšu pārskatiem iekļauto ieņēmumu summa par šo fiskālo gadu ir 750 000 000 EUR vai lielāka.

    3.   Ja vienība, kas nav grupas dalībnieks (“mērķis”), apvienojas ar vienību vai grupu (“iegādātāja vienība”) pārbaudes fiskālajā gadā, un ne mērķim, ne iegādātājai vienībai nav konsolidētu finanšu pārskatu nevienā no pēdējiem četriem secīgajiem fiskālajiem gadiem, kas seko tūlīt pēc pārbaudes fiskālā gada, tad uzskata, ka SU grupas vai lielas vietējas grupas konsolidēto ieņēmumu robežvērtība ir sasniegta attiecībā uz konkrēto gadu, ja katrā no to finanšu pārskatiem vai konsolidētajiem finanšu pārskatiem iekļauto ieņēmumu summa par minēto fiskālo gadu ir 750 000 000 EUR vai lielāka.

    4.   Ja viena SU grupa vai liela vietēja grupa, uz kuru attiecas šīs direktīvas piemērošanas joma, sadalās divās vai vairākās grupās (katra no tām – “atdalījusies grupa”), tad uzskata, ka atdalījusies grupa ir sasniegusi konsolidēto ieņēmumu robežvērtību, kur:

    a)

    attiecībā uz pirmo pārbaudes fiskālo gadu, kas beidzas pēc atdalīšanās, atdalījušās grupas gada ieņēmumi minētajā fiskālajā gadā ir 750 000 000 EUR vai vairāk;

    b)

    attiecībā uz otro līdz ceturto pārbaudes fiskālo gadu, kas beidzas pēc atdalīšanās, atdalījušās grupas gada ieņēmumi vismaz divos no minētajiem fiskālajiem gadiem ir 750 000 000 EUR vai vairāk.

    34. pants

    Sastāvā esošas vienības, kas pievienojas SU grupai vai lielai vietējai grupai un aiziet no tās

    1.   Ja vienība (“mērķis”) kļūst vai pārstāj būt par SU grupas vai lielas vietējas grupas sastāvā esošu vienību tā rezultātā, ka tiek nodotas tiešas vai netiešas īpašumtiesības mērķī, vai ja mērķis kļūst par jaunas grupas galīgo mātesuzņēmumu fiskālajā gadā (“iegādes gads”), tad mērķi uzskata par SU grupas vai lielas vietējas grupas dalībnieku šīs direktīvas nolūkos ar noteikumu, ka daļa no tās aktīviem, saistībām, ienākumiem, izdevumiem un naudas plūsmām tiek iekļauta uz atsevišķu pozīciju pamata galīgā mātesuzņēmuma konsolidētajos finanšu pārskatos iegādes gadā.

    Mērķa efektīvo nodokļa likmi un virsnodokli aprēķina saskaņā ar 2.–8. punktu.

    2.   Iegādes gadā SU grupa vai liela vietēja grupa ņem vērā tikai mērķa finanšu grāmatvedības neto ienākumus vai zaudējumus un pielāgotos aptvertos nodokļus, kas ir iekļauti galīgā mātesuzņēmuma šīs direktīvas nolūkos konsolidētajos finanšu pārskatos.

    3.   Iegādes gadā un katrā sekojošā fiskālajā gadā mērķa kvalificētos ienākumus vai zaudējumus un koriģētos aptvertos nodokļus balsta uz tā aktīvu un saistību vēsturisko uzskaites vērtību.

    4.   Iegādes gadā mērķa atbilstīgo algu izmaksu aprēķinā, ievērojot 28. panta 3. punktu, ņem vērā tikai tās izmaksas, kas atspoguļotas galīgā mātesuzņēmuma konsolidētajos finanšu pārskatos.

    5.   Mērķa atbilstīgo materiālo pamatlīdzekļu uzskaites vērtības aprēķinu, ievērojot 28. panta 4. punktu, attiecīgā gadījumā koriģē proporcionāli laika periodam, kurā mērķis bijis SU grupas vai lielas vietējas grupas dalībnieks iegādes gadā.

    6.   Izņemot kvalificēto zaudējumu atliktā nodokļa aktīvu, kas minēts 23. pantā, mērķa atliktā nodokļa aktīvus un atliktā nodokļa saistības, ko nodod starp SU grupām vai lielām vietējām grupām, iegādātāja SU grupa vai liela vietēja grupa ņem vērā tādā pašā veidā un apjomā kā tad, ja iegādātāja SU grupa vai liela vietēja grupa kontrolētu mērķi, kad šādi aktīvi un saistības radās.

    7.   Mērķa atliktā nodokļa saistības, kas iepriekš bija iekļautas tā kopējā atliktā nodokļa korekcijas summā uzskata par atsavinātājas SU grupas vai lielas vietējas grupas apvērstām 22. panta 7. punkta nolūkos un tādām, kas izriet no iegādātājas SU grupas vai lielas vietējas grupas iegādes gadā, izņemot, ja šādā gadījumā jebkādai turpmākai aptverto nodokļu samazināšanai, ievērojot 22. panta 7. punktu, ir sekas tajā gadā, kurā summa tiek atgūta.

    8.   Ja mērķis ir mātesuzņēmums un grupas vienība divās vai vairākās SU grupās vai lielās vietējās grupās iegādes gadā, tas piemēro atsevišķi IIR savām iedalāmajām sastāvā esošo zemu nodokļu vienību virsnodokļa daļām, kas noteiktas katrai SU grupai vai lielai vietējai grupai.

    9.   Atkāpjoties no 1.–8. punkta, kontrolējošas līdzdalības mērķī iegādi vai atsavināšanu uzskata par aktīvu un saistību iegādi vai atsavināšanu, ja jurisdikcija, kurā ir mērķa atrašanās vieta, vai – nodokļu vajadzībām caurskatāmas vienības gadījumā – jurisdikcija, kurā atrodas aktīvi, pret šīs kontrolējošās līdzdalības iegādi vai atsavināšanu izturas tāpat vai līdzīgi kā pret aktīvu un saistību iegādi vai atsavināšanu un uzliek pārdevējam aptverto nodokli, pamatojoties uz starpību starp nodokļu bāzi un atlīdzību, kas samaksāta apmaiņā pret kontrolējošo līdzdalību, vai aktīvu un saistību patieso vērtību.

    35. pants

    Aktīvu un saistību nodošana

    1.   Šajā pantā piemēro šādas definīcijas:

    a)

    “reorganizācija” nozīmē aktīvu un saistību pārveidi vai nodošanu kā apvienošanās, atdalīšanās, likvidācijas vai līdzīgā darījumā, kur:

    i)

    atlīdzība par nodošanu ir pilnībā vai lielā mērā līdzdalība kapitālā, ko emitējusi iegādātāja sastāvā esoša vienība vai persona, kas ir saistīta ar iegādātāju sastāvā esošu vienību, vai likvidācijas gadījumā – mērķa līdzdalība kapitālā, vai, kad atlīdzība netiek sniegta, ja līdzdalības kapitālā emisijai nebūtu ekonomiskas nozīmes;

    ii)

    atsavinātājas sastāvā esošas vienības guvumi vai zaudējumi attiecībā uz minētajiem aktīviem netiek ne pilnībā, ne daļēji aplikti ar nodokli; un

    iii)

    saskaņā ar tās jurisdikcijas nodokļu tiesību aktiem, kurā atrodas iegādātāja sastāvā esoša vienība, iegādātājai sastāvā esošai vienībai ir jāaprēķina ar nodokli apliekamie ienākumi pēc atsavināšanas vai iegādes, izmantojot atsavinātājas sastāvā esošas vienības aktīvu nodokļa bāzi, kas koriģēta, ņemot vērā jebkādus nekvalificētus guvumus vai zaudējumus attiecībā uz atsavināšanu vai iegādi;

    b)

    “nekvalificēti guvumi vai zaudējumi” ir atsavinātājas sastāvā esošas vienības guvumi vai zaudējumi, kas rodas saistībā ar reorganizāciju un kas ir apliekami ar nodokli atsavinātājas sastāvā esošas vienības atrašanās vietā, un finanšu grāmatvedības guvumi vai zaudējumi, kas rodas saistībā ar reorganizāciju, atkarībā no tā, kurš no šiem lielumiem ir mazāks.

    2.   Sastāvā esoša vienība, kas atsavina aktīvus un saistības (“atsavinātājas sastāvā esoša vienība”), iekļauj no šādas atsavināšanas izrietošos guvumus vai zaudējumus tās kvalificēto ienākumu vai zaudējumu aprēķinā.

    Sastāvā esoša vienība, kas iegādājas aktīvus un saistības (“iegādātāja sastāvā esoša vienība”), nosaka savus kvalificētos ienākumus vai zaudējumus, pamatojoties uz iegādāto aktīvu un saistību uzskaites vērtību, kas noteikta atbilstoši galīgā mātesuzņēmuma finanšu grāmatvedības standartam, kas izmantots galīgā mātesuzņēmuma konsolidēto finanšu pārskatu sagatavošanā.

    3.   Atkāpjoties no 2. punkta, ja aktīvu un saistību atsavināšana vai iegāde tiek veikta saistībā ar reorganizāciju:

    a)

    atsavinātājas sastāvā esošā vienība neiekļauj no šādas atsavināšanas izrietošos guvumus vai zaudējumus tās kvalificēto ienākumu vai zaudējumu aprēķinā; un

    b)

    iegādātāja sastāvā esoša vienība nosaka savus kvalificētos ienākumus vai zaudējumus, pamatojoties uz iegādāto atsavinātājas sastāvā esošās vienības aktīvu un saistību uzskaites vērtību atsavināšanas brīdī.

    4.   Atkāpjoties no 2. un 3. punkta, ja aktīvu un saistību atsavināšana tiek veikta saistībā ar reorganizāciju, kuras rezultātā atsavinātājas sastāvā esošajai vienībai rodas nekvalificēti guvumi vai zaudējumi:

    a)

    atsavinātājas sastāvā esošā vienība peļņu vai zaudējumus attiecībā uz atsavināšanu iekļauj kvalificēto ienākumu vai zaudējumu aprēķinā tiktāl, ciktāl tie ir nekvalificētie guvumi vai zaudējumi; un

    b)

    iegādātāja sastāvā esošā vienība nosaka savus kvalificētos ienākumus vai zaudējumus pēc iegādes, izmantojot atsavinātājas sastāvā esošās vienības iegādāto aktīvu un saistību uzskaites vērtību atsavināšanas brīdī, kas koriģēta saskaņā ar iegādātājas sastāvā esošās vienības vietējiem nodokļu noteikumiem, lai uzskaitītu nekvalificētos guvumus vai zaudējumus.

    5.   Pēc iesniedzējas sastāvā esošās vienības izvēles, ja sastāvā esošai vienībai ir pienākums vai ir atļauts koriģēt tās aktīvu bāzi un tās saistību summu līdz patiesajai vērtībai nodokļu vajadzībām tajā jurisdikcijā, kurā ir tās atrašanās vieta, šāda sastāvā esošā vienība var:

    a)

    savu kvalificēto ienākumu vai zaudējumu aprēķinā iekļaut guvumu vai zaudējumu summu attiecībā uz katru no tās aktīviem un saistībām, kura ir:

    i)

    vienāda ar starpību starp aktīva vai saistības uzskaites vērtību finanšu grāmatvedības vajadzībām tieši pirms dienas, kad iestājies notikums, kura dēļ veikta nodokļu korekcija (“aktivizētājnotikums”), un aktīva vai saistības patieso vērtību tūlīt pēc aktivizētājnotikuma; un

    ii)

    samazināta (vai palielināta) ar nekvalificētajiem guvumiem vai zaudējumiem, ja tādi ir, kas rodas saistībā ar aktivizētājnotikumu;

    b)

    izmantot aktīva vai saistības patieso vērtību finanšu grāmatvedības vajadzībām tūlīt pēc aktivizētājnotikuma, lai aprēķinātu kvalificētos ienākumus vai zaudējumus fiskālajos gados, kas beidzas pēc aktivizētājnotikuma; un

    c)

    iekļaut atbilstoši a) apakšpunktam noteikto summu neto kopsummu sastāvā esošās vienības kvalificētajos ienākumos vai zaudējumos ar vienu no šādiem paņēmieniem:

    i)

    minēto summu neto kopsumma tiek iekļauta fiskālajā gadā, kurā iestājas aktivizētājnotikums; vai

    ii)

    summa, kas vienāda ar minēto summu neto kopsummu, dalītu ar pieci, tiek iekļauta fiskālajā gadā, kurā iestājas aktivizētājnotikums, un katrā no nākamajiem četriem fiskālajiem gadiem, ja vien sastāvā esošā vienība neaiziet no SU grupas vai lielas vietējas grupas fiskālajā gadā šajā laikposmā, un tādā gadījumā atlikusī summa tiks pilnībā iekļauta attiecīgajā fiskālajā gadā.

    36. pants

    Kopuzņēmumi

    1.   Šajā pantā piemēro šādas definīcijas:

    a)

    “kopuzņēmums” ir vienība, kuras finanšu rezultāti tiek paziņoti atbilstoši pašu kapitāla metodei galīgā mātesuzņēmuma konsolidētajos finanšu pārskatos, ar noteikumu, ka galīgajam mātesuzņēmumam tieši vai netieši pieder vismaz 50 % tās īpašumtiesību.

    Kopuzņēmums neietver:

    i)

    SU grupas vai lielas vietējas grupas galīgo mātesuzņēmumu, kuram ir pienākums piemērot IIR;

    ii)

    izslēgtu vienību, kā definēts 2. panta 3. punktā;

    iii)

    vienību, kuras īpašumtiesības tur SU grupa vai liela vietēja grupa ar 2. panta 3. punktā minētās izslēgtās vienības tiešu starpniecību un kura atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

    tā darbojas tikai vai gandrīz tikai ar mērķi turēt aktīvus vai ieguldīt līdzekļus par labu tās ieguldītājiem,

    tā veic darbības, kas papildina darbības, kuras veic izslēgtā vienība, vai

    praktiski visi tās ienākumi ir izslēgti no kvalificēto ienākumu vai zaudējumu aprēķina saskaņā ar 16. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktu;

    iv)

    vienība, kuru tur SU grupa vai liela vietēja grupa, kas sastāv tikai no izslēgtām vienībām; vai

    v)

    kopuzņēmuma saistītā vienība;

    b)

    “kopuzņēmuma saistītā vienība” ir:

    i)

    vienība, kuras aktīvus, saistības, ienākumus, izdevumus un naudas plūsmas ir konsolidējis kopuzņēmums atbilstoši pieņemamam finanšu grāmatvedības standartam vai būtu bijušas konsolidētas, ja kopuzņēmumam būtu jākonsolidē šādi aktīvi, saistības, ienākumi, izdevumi un naudas plūsmas atbilstoši pieņemamam finanšu grāmatvedības standartam; vai

    ii)

    pastāvīgā pārstāvniecība, kuras galvenā vienība ir kopuzņēmums vai i) apakšpunktā minēta vienība. Šādos gadījumos pastāvīgo pārstāvniecību uzskata par atsevišķu kopuzņēmuma saistīto vienību.

    2.   Mātesuzņēmums, kam ir tiešas vai netiešas īpašumtiesības kopuzņēmumā vai kopuzņēmuma saistītajā vienībā, piemēro IIR attiecībā uz tam iedalāmo katra kopuzņēmuma grupas dalībnieka virsnodokļa daļu minētajā kopuzņēmumā vai kopuzņēmuma saistītajā vienībā saskaņā ar 5.–10. pantu.

    3.   Kopuzņēmuma un kopuzņēmuma saistīto vienību (abi kopā “kopuzņēmuma grupa”) virsnodokļa aprēķinu veic saskaņā ar III–VII nodaļu tā, it kā tās būtu atsevišķas SU grupas vai lielas vietējas grupas sastāvā esošas vienības un kopuzņēmums būtu grupas galīgais mātesuzņēmums.

    4.   Kopuzņēmuma grupas maksājamo virsnodokli samazina par katram mātesuzņēmumam saskaņā ar 2. punktu iedalāmo daļu no katra kopuzņēmuma grupas dalībnieka virsnodokļa, kas jāmaksā saskaņā ar 3. punktu. Jebkuru atlikušo virsnodokļa summu pieskaita kopējai UTPR virsnodokļa summai, ievērojot 14. panta 2. punktu.

    Šā punkta nolūkos “kopuzņēmuma grupas maksājamais virsnodoklis” ir mātesuzņēmuma iedalāmā kopuzņēmuma grupas virsnodokļa daļa.

    37. pants

    Vairāku mātesuzņēmumu SU grupas

    1.   Šajā pantā piemēro šādas definīcijas:

    a)

    “vairāku mātesuzņēmumu SU grupa vai liela vietēja grupa” nozīmē divas vai vairākas grupas, kuru galīgie mātesuzņēmumi nodibina veidojumu, kas ir nedalāma struktūra, vai divkārši iekļauts veidojumu, kas ietver vismaz vienu tādas apvienotās grupas vienību vai pastāvīgo pārstāvniecību, kuras atrašanās vieta ir citā jurisdikcijā salīdzinājumā ar pārējo apvienotās grupas vienību atrašanās vietu;

    b)

    “nedalāma struktūra” ir veidojums, kuru noslēdz divi vai vairāki atsevišķu grupu galīgie mātesuzņēmumi un kur:

    i)

    ir 50 % vai vairāk īpašumtiesību atsevišķu grupu galīgajos mātesuzņēmumos, kas – ja tie ir iekļauti biržas sarakstos – tiek kotēti par vienu cenu un īpašumtiesību veida, nodošanas ierobežojumu vai citu nosacījumu dēļ ir savstarpēji apvienoti, un tos nevar nodot vai tirgot neatkarīgi; un

    ii)

    viens no galīgajiem mātesuzņēmumiem sagatavo konsolidētus finanšu pārskatus, kuros visu attiecīgo grupu vienību aktīvi, saistības, ienākumi, izdevumi un naudas plūsmas tiek atspoguļotas visas kopā kā vienas saimnieciskās vienības aktīvi, saistības, ienākumi izdevumi un naudas plūsmas un attiecībā uz kuriem saskaņā ar regulatīvo režīmu ir jāveic ārējā revīzija;

    c)

    “divkārši iekļauts veidojums” ir veidojums, kuru noslēdz divi vai vairāki atsevišķu grupu galīgie mātesuzņēmumi un kur:

    i)

    galīgie mātesuzņēmumi vienojas apvienot to uzņēmējdarbību tikai uz līguma pamata;

    ii)

    ievērojot līgumisko kārtību, galīgie mātesuzņēmumi veic sadalījumus saviem akcionāriem dividendēs un likvidācijas procesā, pamatojoties uz fiksētu attiecību;

    iii)

    galīgo mātesuzņēmumu darbības tiek pārvaldītas kā vienas saimnieciskas vienības darbības atbilstoši līgumiskai kārtībai, vienlaikus saglabājot to atsevišķās juridiskās identitātes;

    iv)

    vienošanos veidojošo galīgo mātesuzņēmumu īpašumtiesības tiek kotētas, tirgotas vai nodotas neatkarīgi dažādos kapitāla tirgos; un

    v)

    galīgie mātesuzņēmumi sagatavo konsolidētus finanšu pārskatus, kuros vienību aktīvi, saistības, ienākumi, izdevumi un naudas plūsmas visās grupās ir atspoguļotas kopā kā vienas saimnieciskās vienības aktīvi, saistības, ienākumi, izdevumi un naudas plūsmas un attiecībā uz kuriem saskaņā ar regulatīvo režīmu ir jāveic ārējā revīzija.

    2.   Ja divu vai vairāku grupu vienības vai sastāvā esošās vienības ir daļa no vairāku mātesuzņēmumu SU grupas vai lielas vietējas grupas, tad katras grupas vienības un sastāvā esošās vienības uzskata par dalībniecēm vienā vairāku mātesuzņēmumu SU grupā vai lielā vietējā grupā.

    Vienību, kas nav 2. panta 3. punktā minētā izslēgtā vienība, uzskata par sastāvā esošu vienību, ja vairāku mātesuzņēmumu SU grupa vai liela vietēja grupa to konsolidē uz atsevišķu pozīciju pamata vai ja kontrolējošā līdzdalība tajā ir vienībām vairāku mātesuzņēmumu SU grupā vai lielā vietējā grupā.

    3.   Vairāku mātesuzņēmumu SU grupas vai lielas vietējas grupas konsolidētie finanšu pārskati ir apvienotie konsolidētie finanšu pārskati, kas minēti nedalāmas struktūras vai divkārši iekļauta darījuma definīcijā 1. punktā un ko sagatavo atbilstoši pieņemamam finanšu grāmatvedības standartam, kuru uzskata par galīgā mātesuzņēmuma grāmatvedības standartu.

    4.   Atsevišķu grupu, kas veido vairāku mātesuzņēmumu SU grupu vai lielu vietēju grupu, galīgie mātesuzņēmumi ir vairāku mātesuzņēmumu SU grupas vai lielas vietējas grupas galīgie mātesuzņēmumi.

    Piemērojot šo direktīvu attiecībā uz vairāku mātesuzņēmumu SU grupu vai lielu vietēju grupu, visas atsauces uz galīgo mātesuzņēmumu pēc vajadzības piemēro tā, it kā tās būtu atsauces uz vairākiem galīgiem mātesuzņēmumiem.

    5.   Vairāku mātesuzņēmumu SU grupas vai lielas vietējas grupas mātesuzņēmumi, kuru atrašanās vieta ir dalībvalstī, tostarp katrs galīgais mātesuzņēmums, piemēro IIR saskaņā ar 5.–10. pantu attiecībā uz tam iedalāmo daļu no sastāvā esošo zemu nodokļu vienību virsnodokļa.

    6.   Vairāku mātesuzņēmumu SU grupas vai lielas vietējas grupas sastāvā esošās vienības, kuru atrašanās vieta ir dalībvalstī, piemēro UTPR saskaņā ar 12., 13. un 14. pantu, ņemot vērā katras sastāvā esošās zemu nodokļu vienības, kas ir vairāku mātesuzņēmumu SU grupas vai lielas vietējas grupas dalībniece, virsnodokli.

    7.   Vairāku mātesuzņēmumu SU grupas vai lielas vietējas grupas galīgajiem mātesuzņēmumiem ir pienākums iesniegt virsnodokļa informācijas deklarāciju saskaņā ar 44. pantu, ja vien tie neieceļ vienu izraudzītu iesniedzēju vienību 44. panta 3. punkta b) apakšpunkta nozīmē. Minētajā deklarācijā iekļauj informāciju par katru no grupām, kas veido vairāku mātesuzņēmumu SU grupu vai lielu vietēju grupu.

    VII NODAĻA

    NODOKĻU NEITRALITĀTE UN SADALES REŽĪMI

    38. pants

    Galīgais mātesuzņēmums, kas ir caurplūsmas vienība

    1.   Caurplūsmas vienības, kas ir galīgais mātesuzņēmums, kvalificētos ienākumus par fiskālo gadu samazina par kvalificēto ienākumu summu, kas ir attiecināma uz īpašumtiesību turētāju (“īpašumtiesību turētājs”) caurplūsmas vienībā, ar noteikumu, ka:

    a)

    īpašumtiesību turētājs ir apliekams ar ienākuma nodokli par nodokļu periodu, kurš beidzas 12 mēnešu laikā pēc fiskālā gada beigām, pēc nominālās likmes, kas vienāda ar minimālo nodokļa likmi vai pārsniedz to; vai

    b)

    var pamatoti paredzēt, ka galīgā mātesuzņēmuma koriģēto aptverto nodokļu un īpašumtiesību turētāja maksāto nodokļu kopējā summa par šādiem ienākumiem 12 mēnešu laikā pēc fiskālā gada beigām ir vienāda ar summu, ko iegūst, šos ienākumus reizinot ar minimālo nodokļa likmi, vai pārsniedz to.

    2.   Caurplūsmas vienības, kas ir galīgais mātesuzņēmums, kvalificētos ienākumus par fiskālo gadu arī samazina par kvalificēto ienākumu summu, kas iedalīta īpašumtiesību turētājam caurplūsmas vienībā, ar noteikumu, ka īpašumtiesību turētājs ir:

    a)

    fiziska persona, kas ir nodokļu rezidents jurisdikcijā, kurā ir galīgā mātesuzņēmuma atrašanās vieta, un kam ir īpašumtiesības, kuras veido tiesības uz 5 % vai mazāk no galīgā mātesuzņēmuma peļņas un aktīviem; vai

    b)

    valdības struktūrvienība, starptautiska organizācija, bezpeļņas organizācija vai pensiju fonds, kas ir nodokļu rezidents jurisdikcijā, kurā ir galīgā mātesuzņēmuma atrašanās vieta, un kam ir īpašumtiesības, kuras veido tiesības uz 5 % vai mazāk no galīgā mātesuzņēmuma peļņas un aktīviem.

    3.   Caurplūsmas vienības, kas ir galīgais mātesuzņēmums, kvalificētos zaudējumus par fiskālo gadu samazina par kvalificēto zaudējumu summu, kas ir attiecināma uz īpašumtiesību turētāju caurplūsmas vienībā.

    Pirmo daļu nepiemēro, ciktāl īpašumtiesību turētājam nav atļauts izmantot šādus zaudējumus tā ar nodokli apliekamo ienākumu aprēķināšanai.

    4.   Caurplūsmas vienības, kas ir galīgais mātesuzņēmums, aptvertos nodokļus samazina proporcionāli kvalificēto ienākumu summai, kura samazināta saskaņā ar 1. un 2. punktu.

    5.   Šā panta 1.–4. punktu piemēro pastāvīgajai pārstāvniecībai, ar kuras starpniecību caurplūsmas vienība, kas ir galīgais mātesuzņēmums, pilnībā vai daļēji veic savu uzņēmējdarbību vai ar kuras starpniecību pilnībā vai daļēji tiek veikta nodokļu vajadzībām caurskatāmas vienības uzņēmējdarbība, ar noteikumu, ka galīgās mātesuzņēmuma īpašumtiesības šajā nodokļu vajadzībām caurskatāmajā vienībā tiek turētas tieši vai ar nodokļu vajadzībām caurskatāmu vienību ķēdes starpniecību.

    39. pants

    Galīgais mātesuzņēmums, kam piemēro atskaitāmas dividendes režīmu

    1.   Šajā pantā piemēro šādas definīcijas:

    a)

    “atskaitāmu dividenžu režīms” ir nodokļu režīms, kurā piemēro vienu nodokļu līmeni vienības īpašnieku ienākumiem, atskaitot vai izslēdzot no vienības ienākumiem peļņu, kas sadalīta īpašniekiem, vai atbrīvojot kooperatīvu no nodokļiem;

    b)

    “atskaitāmas dividendes” attiecībā uz sastāvā esošu vienību, kam piemēro atskaitāmas dividendes režīmu, ir:

    i)

    peļņas sadale īpašumtiesību turētājam sastāvā esošajā vienībā, kas ir atskaitāma no sastāvā esošās vienības ar nodokli apliekamajiem ienākumiem atbilstoši tās jurisdikcijas tiesību aktiem, kurā ir tās atrašanās vieta; vai

    ii)

    patronāžas dividendes kooperatīva dalībniekam; un

    c)

    “kooperatīvs” ir vienība, kas kopīgi tirgo vai iegādājas preces vai pakalpojumus tās dalībnieku uzdevumā un kam jurisdikcijā, kurā ir tā atrašanās vieta, piemēro nodokļu režīmu, kas nodrošina nodokļu neitralitāti attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kurus pārdod vai iegādājas tā dalībnieki ar kooperatīva starpniecību.

    2.   SU grupas vai lielas vietējas grupas galīgais mātesuzņēmums, kam piemēro atskaitāmu dividenžu režīmu, par fiskālo gadu līdz nullei samazina savus kvalificētos ienākumus par summu, kas ir sadalīta kā atskaitāmas dividendes 12 mēnešu laikā pēc fiskālā gada beigām, ar noteikumu, ka:

    a)

    dividendes ir apliekamas ar nodokli, kas jāmaksā saņēmējam par nodokļu periodu, kurš beidzas 12 mēnešu laikā pēc fiskālā gada beigām, pēc nominālās likmes, kas vienāda ar minimālo nodokļa likmi vai pārsniedz to; vai

    b)

    var pamatoti paredzēt, ka galīgā mātesuzņēmuma koriģēto aptverto nodokļu un saņēmēja maksāto nodokļu kopējā summa par šādām dividendēm ir vienāda ar vai lielāka par šādiem ienākumiem, tos reizinot ar minimālo nodokļa likmi.

    3.   SU grupas vai lielas vietējas grupas galīgais mātesuzņēmums, kam piemēro atskaitāmu dividenžu režīmu, par fiskālo gadu līdz nullei arī samazina savus kvalificētos ienākumus par summu, ko tas sadala kā atskaitāmas dividendes 12 mēnešu laikā pēc fiskālā gada beigām, ar noteikumu, ka saņēmējs ir:

    a)

    fiziska persona, un saņemtās dividendes ir patronāžas dividendes no piegādes kooperatīva;

    b)

    fiziska persona, kas ir nodokļu rezidents tajā pašā jurisdikcijā, kurā ir galīgā mātesuzņēmuma atrašanās vieta, un kam ir īpašumtiesības, kuras veido tiesības uz 5 % vai mazāk no galīgā mātesuzņēmuma peļņas un aktīviem; vai

    c)

    valdības struktūrvienība, starptautiska organizācija, bezpeļņas organizācija vai pensiju fonds (kas nav pensiju pakalpojumu vienība), kas ir nodokļu rezidents jurisdikcijā, kurā ir galīgā mātesuzņēmuma atrašanās vieta.

    4.   Galīgā mātesuzņēmuma aptvertos nodokļus, izņemot nodokļus, attiecībā uz kuriem atļauta dividenžu atskaitīšana, samazina proporcionāli kvalificēto ienākumu summai, kas samazināta saskaņā ar 2. un 3. punktu.

    5.   Ja galīgajam mātesuzņēmumam tieši vai ar sastāvā esošo vienību ķēdes, starpniecību ir īpašumtiesības citā sastāvā esošā vienībā, tad 2., 3. un 4. punktu piemēro jebkurai citai sastāvā esošai vienībai, kuras atrašanās vieta ir galīgā mātesuzņēmuma jurisdikcijā un kam piemēro atskaitāmas dividendes režīmu, ciktāl galīgais mātesuzņēmums tās kvalificētos ienākumus tālāk sadala saņēmējiem, kas atbilst 2. un 3. punktā izklāstītajām prasībām.

    6.   Šā panta 2. punkta nolūkos patronāžas dividendes, ko sadala piegādes kooperatīvs, uzskata par apliktām ar nodokli, kas jāmaksā saņēmējam, ciktāl šādas dividendes samazina atskaitāmos izdevumus vai izmaksas saņēmēja ar nodokli apliekamo ienākumu vai zaudējumu aprēķinā.

    40. pants

    Atbilstīgas sadales nodokļa sistēmas

    1.   Iesniedzēja sastāvā esoša vienība var attiecībā uz sevi vai citu sastāvā esošu vienību, kam piemēro atbilstīgu sadales nodokļa sistēmu, izvēlēties, ka summu, kas noteikta kā domājams sadales nodoklis saskaņā ar 2. punktu, iekļauj sastāvā esošās vienības koriģētajos aptvertajos nodokļos par fiskālo gadu.

    Šo izvēli izdara katru gadu saskaņā ar 45. panta 2. punktu, un tā attiecas uz visām sastāvā esošajām vienībām, kuru atrašanās vieta ir jurisdikcijā.

    2.   Domājamā sadales nodokļa summa ir mazākā no šīm:

    a)

    koriģēto aptverto nodokļu summa, kas nepieciešama, lai palielinātu efektīvo nodokļa likmi, kura aprēķināta saskaņā ar 27. panta 2. punktu jurisdikcijai par fiskālo gadu, līdz minimālajai nodokļa likmei; vai

    b)

    nodokļu summa, kas būtu jāsamaksā, ja sastāvā esošās vienības, kuru atrašanās vieta ir jurisdikcijā, būtu sadalījušas visus savus ienākumus, kam piemēro atbilstīgu sadales nodokļa sistēmu šādā fiskālajā gadā.

    3.   Ja tiek izdarīta izvēle atbilstoši 1. punktam, fiskālajam gadam, uz kuru attiecas šāda izvēle, izveido domājamo sadales nodokļa atgūšanas kontu. Domājamā sadales nodokļa summu, kas jurisdikcijai noteikta saskaņā ar 2. punktu, pievieno domājamā sadales nodokļa atgūšanas kontā par fiskālo gadu, kurā tas izveidots.

    Katra sekojošā fiskālā gada beigās atlikumu domājamā sadales nodokļa atgūšanas kontos, kas izveidoti iepriekšējiem fiskālajiem gadiem, samazina hronoloģiskā secībā līdz pat nullei par nodokļiem, ko sastāvā esošās vienības samaksājušas fiskālajā gadā saistībā ar faktiskajām vai domājamām sadalēm.

    Jebkuru atlikušo summu domājamā sadales nodokļa atgūšanas kontos, kura paliek pāri pēc otrās daļas piemērošanas, samazina līdz pat nullei par summu, kas vienāda ar jurisdikcijas neto kvalificētajiem zaudējumiem, tos reizinot ar minimālo nodokļa likmi.

    4.   Jebkuru atlikušo neto kvalificēto zaudējumu summu, reizinātu ar minimālo nodokļa likmi, kas paliek pāri pēc 3. punkta trešās daļas piemērošanas, pārnes uz nākamajiem fiskālajiem gadiem, un samazina jebkuru atlikušo summu domājamā sadales nodokļa atgūšanas kontos, kas paliek pāri pēc 3. punkta piemērošanas.

    5.   Domājamā sadales nodokļa atgūšanas konta atlikumu (ja tāds ir) ceturtā fiskālā gada, kas seko fiskālajam gadam, attiecībā uz kuru šāds konts tika izveidots, pēdējā dienā uzskata par koriģēto aptverto nodokļu samazinājumu, kas tika iepriekš noteikts šādam fiskālajam gadam. Efektīvo nodokļa likmi un virsnodokli attiecībā uz šādu fiskālo gadu attiecīgi pārrēķina saskaņā ar 29. panta 1. punktu.

    6.   Nodokļus, kas samaksāti fiskālajā gadā saistībā ar faktiskajām vai domājamām sadalēm, neiekļauj koriģētajos aptvertajos nodokļos, ciktāl tie samazina domājamā sadales nodokļa atgūšanas kontu saskaņā ar 3. un 4. punktu.

    7.   Ja sastāvā esoša vienība, uz kuru attiecas izvēle atbilstoši 1. punktam, aiziet no SU grupas vai lielas vietējas grupas vai praktiski visi tās aktīvi tiek nodoti personai, kura nav tās pašas SU grupas vai lielas vietējas grupas sastāvā esoša vienība ar atrašanās vietu tajā pašā jurisdikcijā, tad jebkuru atlikumu domājamā sadales nodokļa atgūšanas kontos iepriekšējos fiskālajos gados, kuros konts izveidots, uzskata par koriģēto aptverto nodokļu samazinājumu par katru no šiem fiskālajiem gadiem saskaņā ar 29. panta 1. punktu.

    Papildu virsnodokļa summu, kas jāmaksā, reizina ar šādu attiecību, lai noteiktu maksājamo papildu virsnodokļa summu jurisdikcijai:

    Formula

    kur:

    a)

    sastāvā esošās vienības kvalificētos ienākumus nosaka saskaņā ar III nodaļu katram fiskālajam gadam, kurā domājamā sadales nodokļa atgūšanas kontos ir atlikums attiecībā uz jurisdikciju; un

    b)

    neto kvalificētos ienākumus jurisdikcijai nosaka saskaņā ar 26. panta 2. punktu katram fiskālajam gadam, kurā domājamā sadales nodokļa atgūšanas kontos ir atlikums attiecībā uz jurisdikciju.

    41. pants

    Ieguldījumu vienības efektīvās nodokļa likmes un virsnodokļa noteikšana

    1.   Ja SU grupas vai lielas vietējas grupas sastāvā esoša vienība ir ieguldījumu vienība, kas nav nodokļu vajadzībām caurskatāma vienība un kas nav izdarījusi izvēli saskaņā ar 42. un 43. pantu, tad šādas ieguldījumu vienības efektīvo nodokļa likmi aprēķina atsevišķi no tās jurisdikcijas efektīvās nodokļa likmes, kurā ir tās atrašanās vieta.

    2.   Šā panta 1. punktā minētās ieguldījumu vienības efektīvā nodokļa likme ir vienāda ar tās koriģētajiem aptvertajiem nodokļiem, tos dalot ar summu, kas vienāda ar SU grupas vai lielas vietējas grupas iedalāmo daļu minētās ieguldījumu vienības kvalificētajos ienākumos vai zaudējumos.

    Ja vairāk nekā vienai ieguldījumu vienībai ir atrašanās vieta jurisdikcijā, tad šo vienību efektīvo nodokļa likmi aprēķina, apvienojot to koriģētos aptvertos nodokļus, kā arī SU grupai vai lielai vietējai grupai iedalāmo daļu to kvalificētajos ienākumos vai zaudējumos.

    3.   Šā panta 1. punktā minētās ieguldījumu vienības koriģētie aptvertie nodokļi ir koriģētie aptvertie nodokļi, kas ir attiecināmi uz SU grupai vai lielai vietējai grupai iedalāmo daļu ieguldījumu vienības kvalificētajos ienākumos, un aptvertie nodokļi, kas iedalīti ieguldījumu vienībai saskaņā ar 24. pantu. Ieguldījumu vienības koriģētajos aptvertajos nodokļos neiekļauj aptvertos nodokļus, ko uzkrājusi ieguldījumu vienība un kas attiecināmi uz ienākumiem, kuri nav daļa no SU grupas vai lielas vietējas grupas iedalāmās daļas ieguldījumu vienības ienākumos.

    4.   Šā panta 1. punktā minētās ieguldījumu vienības virsnodoklis ir summa, kas vienāda ar ieguldījumu vienības virsnodokļa procentuālo daļu, to reizinot ar summu, kas vienāda ar starpību starp SU grupai vai lielai vietējai grupai iedalāmo daļu ieguldījumu vienības kvalificētajos ienākumos un ienākumu pēc satura izslēgšanu, kura aprēķināta ieguldījumu vienībai.

    Ieguldījumu vienības virsnodokļa procentuālā daļa ir pozitīva summa, kas vienāda ar starpību starp šādas ieguldījumu vienības minimālo nodokļa likmi un efektīvo nodokļa likmi.

    Ja vairāk nekā vienai ieguldījumu vienībai ir atrašanās vieta jurisdikcijā, tad šo vienību efektīvo nodokļa likmi aprēķina, apvienojot to ienākumu pēc satura izslēgšanas summas, kā arī SU grupai vai lielai vietējai grupai iedalāmo daļu to kvalificētajos ienākumos vai zaudējumos.

    Ieguldījumu vienības ienākumu pēc satura izslēgšanu nosaka saskaņā ar 28. panta 1.–7. punktu. Atbilstīgo darbinieku atbilstīgās algu izmaksas un atbilstīgos materiālos pamatlīdzekļus, kas ņemti vērā attiecībā uz šādu ieguldījumu vienību, samazina proporcionāli SU grupai vai lielai vietējai grupai iedalāmajai daļai ieguldījumu vienības kvalificētajos ienākumos, to dalot ar šādas ieguldījumu vienības kopējiem kvalificētajiem ienākumiem.

    5.   Šā panta nolūkos SU grupai vai lielai vietējai grupai iedalāmo daļu ieguldījumu vienības kvalificētajos ienākumos vai zaudējumos nosaka saskaņā ar 9. pantu, ņemot vērā tikai intereses, uz kurām neattiecas izvēle saskaņā ar 42. vai 43. pantu.

    42. pants

    Izvēle uzskatīt ieguldījumu vienību par nodokļu vajadzībām caurskatāmu vienību

    1.   Šā panta nolūkos “apdrošināšanas ieguldījumu vienība” ir vienība, kas atbilstu ieguldījumu fonda definīcijai, kura noteikta 3. panta 31) punktā, vai nekustamā īpašuma ieguldījumu instrumentsabiedrības definīcijai, kas noteikta 3. panta 32) punktā, ja tā nebūtu nodibināta attiecībā uz saistībām atbilstoši apdrošināšanas vai mūža rentes līgumam un ja tā pilnībā nepiederētu vienībai, kam piemēro regulējumu jurisdikcijā, kurā ir tās kā apdrošināšanas sabiedrības atrašanās vieta.

    2.   Pēc iesniedzējas sastāvā esošās vienības izvēles sastāvā esošu vienību, kas ir ieguldījumu vienība vai apdrošināšanas ieguldījumu vienība, var uzskatīt par nodokļu vajadzībām caurskatāmu vienību, ja sastāvā esošā īpašniekvienība jurisdikcijā, kurā ir tās atrašanās vieta, ir apliekama ar nodokli atbilstoši patiesajai tirgus vērtībai vai līdzīgam režīmam, pamatojoties uz īpašumtiesību šādā vienībā patiesās vērtības gada izmaiņām, un ja nodokļa likme, kas piemērojama sastāvā esošajai īpašniekvienībai par šādiem ienākumiem, ir vienāda ar minimālo nodokļa likmi vai pārsniedz to.

    3.   Uzskata, ka sastāvā esoša vienība, kam netieši pieder īpašumtiesības ieguldījumu vienībā vai apdrošināšanas ieguldījumu vienībā ar tiešām īpašumtiesībām citā ieguldījumu vienībā vai apdrošināšanas ieguldījumu vienībā, ir apliekama ar nodokli atbilstoši patiesajai tirgus vērtībai vai līdzīgam režīmam attiecībā uz tās netiešajām īpašumtiesībām pirmajā minētajā vienībā vai apdrošināšanas ieguldījumu vienībā, ja uz to attiecina patiesu tirgus vērtību vai līdzīgu režīmu attiecībā uz tās tiešajām īpašumtiesībām otrajā minētajā vienībā vai apdrošināšanas ieguldījumu vienībā.

    4.   Šā panta 2. punktā minēto izvēli izdara saskaņā ar 45. panta 1. punktu.

    Ja izvēli atsauc, jebkurus guvumus vai zaudējumus no ieguldījumu vienības vai apdrošināšanas ieguldījumu vienības turējumā esoša aktīva vai saistības atsavināšanas nosaka, pamatojoties uz aktīva vai saistības patieso tirgus vērtību atsaukšanas gada pirmajā dienā.

    43. pants

    Izvēle piemērot ar nodokli apliekamas sadales metodi

    1.   Pēc iesniedzējas sastāvā esošās vienības izvēles ieguldījumu vienības sastāvā esoša īpašniekvienība var piemērot ar nodokli apliekamas sadales metodi attiecībā uz tās īpašumtiesībām ieguldījumu vienībā ar noteikumu, ka sastāvā esošā īpašniekvienība nav ieguldījumu vienība, un ja var pamatoti paredzēt, ka tā būs apliekama ar nodokli par sadali no ieguldījumu vienības pēc nodokļa likmes, kas vienāda ar minimālo nodokļa likmi vai pārsniedz to.

    2.   Atbilstoši ar nodokli apliekamas sadales metodei ieguldījumu vienības kvalificēto ienākumu sadali vai domājamo sadali iekļauj sastāvā esošās īpašniekvienības, kas ir sadales saņēmēja, kvalificētajos ienākumos ar noteikumu, ka tā nav ieguldījumu vienība.

    Aptverto nodokļu summu, kas radusies ieguldījumu vienībai un kas ir ieskaitāma pret sastāvā esošās īpašniekvienības nodokļu saistībām, kuras izriet no ieguldījumu vienības sadales, iekļauj sastāvā esošās īpašniekvienības, kas ir sadales saņēmēja, kvalificētajos ienākumos un koriģētajos aptvertajos nodokļos.

    Sastāvā esošās īpašniekvienības daļu 3. punktā minētās ieguldījumu vienības nesadalītajos neto kvalificētajos ienākumos, kas rodas trešajā gadā pirms fiskālā gada (“pārbaudes gads”), uzskata par ieguldījumu vienības kvalificētajiem ienākumiem par fiskālo gadu. Summu, kas vienāda ar šādiem kvalificētajiem ienākumiem, to reizinot ar minimālo nodokļa likmi, uzskata par sastāvā esošas zemu nodokļu vienības virsnodokli par fiskālo gadu II nodaļas nolūkos.

    Ieguldījumu vienības kvalificētos ienākumus vai zaudējumus un koriģētos aptvertos nodokļus, kas attiecināmi uz šādiem ienākumiem par fiskālo gadu, neiekļauj efektīvās nodokļa likmes aprēķinā saskaņā ar V nodaļu un 41. panta 1.–4. punktu, izņemot aptverto nodokļu summu, kas minēta šā punkta otrajā daļā.

    3.   Ieguldījumu vienības nesadalītie kvalificētie ienākumi par pārbaudes gadu ir ieguldījumu vienības kvalificēto ienākumu summa par pārbaudes gadu, to samazinot līdz nullei par:

    a)

    ieguldījumu vienības aptvertajiem nodokļiem;

    b)

    sadali un domājamo sadali akcionāriem, kas nav ieguldījumu vienības, laikposmā, kas sākas trešā gada pirmajā dienā pirms fiskālā gada un beidzas tā pārskata fiskālā gada pēdējā dienā, kurā bija īpašumtiesības (“pārbaudes periods”);

    c)

    kvalificētajiem zaudējumiem, kas rodas pārbaudes periodā; un

    d)

    jebkuru kvalificēto zaudējumu atlikušo summu, par kuru vēl nav samazināti šīs ieguldījumu vienības nesadalītie neto kvalificētie ienākumi par iepriekšējo pārbaudes gadu, proti, ieguldījumu zaudējumu pārnešana.

    Ieguldījumu vienības nesadalītos neto kvalificētos ienākumus nesamazina par sadali vai domājamo sadali, par kādu jau ir samazināti šīs ieguldījumu vienības nesadalītie neto kvalificētie ienākumi par iepriekšēju pārbaudes gadu, piemērojot pirmās daļas b) apakšpunktu.

    Ieguldījumu vienības nesadalītos neto kvalificētos ienākumus nesamazina par kvalificēto zaudējumu summu, par kādu jau ir samazināti šīs ieguldījumu vienības nesadalītie neto kvalificētie ienākumi par iepriekšēju pārbaudes gadu, piemērojot pirmās daļas c) apakšpunktu.

    4.   Šā panta nolūkos uzskata, ka domājama sadale rodas, kad tiešas vai netiešas īpašumtiesības ieguldījumu vienībā tiek nodotas vienībai, kas nepieder pie SU grupas vai lielas vietējās grupas un ir vienāda ar nesadalīto neto kvalificēto ienākumu daļu, kas attiecināma uz šādām īpašumtiesībām šādas nodošanas dienā un kas noteikta, neņemot vērā domājamo sadali.

    5.   Šā panta 1. punktā minēto izvēli izdara saskaņā ar 45. panta 1. punktu.

    Ja izvēli atsauc, sastāvā esošās īpašniekvienības daļu ieguldījumu vienības nesadalītajos neto kvalificētajos ienākumos par pārbaudes gadu tā fiskālā gada beigās, kurš ir pirms fiskālā gada, kad veikta atsaukšana, uzskata par ieguldījumu vienības kvalificētajiem ienākumiem par fiskālo gadu. Summu, kas vienāda ar šādiem kvalificētajiem ienākumiem, to reizinot ar minimālo nodokļa likmi, uzskata par sastāvā esošas zemu nodokļu vienības virsnodokli par fiskālo gadu II nodaļas nolūkos.

    VIII NODAĻA

    ADMINISTRATĪVIE NOTEIKUMI

    44. pants

    Ziņošanas pienākumi

    1.   Šajā pantā piemēro šādas definīcijas:

    a)

    “norīkota vietēja vienība” ir SU grupas vai lielas vietējas grupas sastāvā esoša vienība, kuras atrašanās vieta ir dalībvalstī un kuru pārējās SU grupas vai lielas vietējas grupas sastāvā esošās vienības, kam atrašanās vieta ir tajā pašā dalībvalstī, ir norīkojušas iesniegt virsnodokļa informācijas deklarāciju vai sniegt paziņojumus saskaņā ar šo pantu to uzdevumā;

    b)

    “kvalificēts kompetento iestāžu nolīgums” ir divpusējs vai daudzpusējs nolīgums vai vienošanās starp divām vai vairākām kompetentajām iestādēm, kurš paredz gada virsnodokļa informācijas deklarāciju automātisku apmaiņu.

    2.   Sastāvā esoša vienība, kuras atrašanās vieta ir dalībvalstī, iesniedz virsnodokļa informācijas deklarāciju savai nodokļu administrācijai saskaņā ar 5. punktu.

    Šādu deklarāciju var iesniegt norīkota vietējā vienība sastāvā esošās vienības uzdevumā.

    3.   Atkāpjoties no 2. punkta, sastāvā esošai vienībai nav pienākuma iesniegt virsnodokļa informācijas deklarāciju savā nodokļu administrācijā, ja šādu nodokļu deklarāciju saskaņā ar 5. punktā izklāstītajām prasībām jau iesniedza:

    a)

    galīgais mātesuzņēmums, kura atrašanās vieta ir jurisdikcijā, kas uz pārskata fiskālo gadu noslēgusi kvalificētu kompetento iestāžu nolīgumu ar dalībvalsti, kurā ir sastāvā esošās vienības atrašanās vieta; vai

    b)

    izraudzīta iesniedzēja vienība, kuras atrašanās vieta ir jurisdikcijā, kas uz pārskata fiskālo gadu noslēgusi kvalificētu kompetento iestāžu nolīgumu ar dalībvalsti, kurā ir sastāvā esošās vienības atrašanās vieta.

    4.   Ja ir piemērojams 3. punkts, sastāvā esošā vienība, kuras atrašanās vieta ir dalībvalstī, vai izraudzītā vietējā vienība tās uzdevumā informē savu nodokļu administrāciju par tās vienības identitāti, kura iesniedz virsnodokļa informācijas deklarāciju, kā arī jurisdikciju, kurā ir tās atrašanās vieta.

    5.   Virsnodokļa informācijas deklarāciju iesniedz, izmantojot standarta veidlapu, un tajā iekļauj šādu informāciju attiecībā uz SU grupu vai lielu vietēju grupu:

    a)

    informācija par sastāvā esošajām vienībām, tostarp to nodokļu identifikācijas numuri (ja tādi ir), jurisdikcija, kurā ir to atrašanās vieta, un to statuss saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem;

    b)

    informācija par SU grupas vai lielas vietējas grupas vispārējo korporatīvo struktūru, tostarp citu sastāvā esošu vienību kontrolējošā līdzdalība sastāvā esošajās vienībās;

    c)

    informācija, kas nepieciešama, lai aprēķinātu:

    i)

    efektīvo nodokļa likmi katrai jurisdikcijai un katras sastāvā esošās vienības virsnodokli;

    ii)

    kopuzņēmumu grupas dalībnieka virsnodokli;

    iii)

    virsnodokļa sadali atbilstoši IIR un UTPR virsnodokļa summu katrai jurisdikcijai; un

    d)

    uzskaite par izvēlēm, kas izdarītas saskaņā ar šo direktīvu.

    6.   Atkāpjoties no 5. punkta, ja sastāvā esošas vienības atrašanās vieta ir dalībvalstī un galīgā mātesuzņēmuma atrašanās vieta ir trešās valsts jurisdikcijā, kas piemēro noteikumus, kuri novērtēti kā līdzvērtīgi šīs direktīvas noteikumiem atbilstoši 52. pantam, tad sastāvā esošā vienība vai izraudzītā vietējā vienība iesniedz virsnodokļa informācijas deklarāciju, kurā ietver šādu informāciju:

    a)

    visa informācija, kas nepieciešama 8. panta piemērošanai, tostarp:

    i)

    visu to sastāvā esošo vienību identifikācija, kurās daļēji piederošam mātesuzņēmumam, kā atrašanās vieta ir dalībvalstī, tieši vai netieši ir īpašumtiesības jebkurā brīdī fiskālajā gadā, un šādu īpašumtiesību struktūra;

    ii)

    visa informācija, kas nepieciešama, lai aprēķinātu to jurisdikciju efektīvo nodokļa likmi, kurās daļēji piederošam mātesuzņēmumam, kā atrašanās vieta ir dalībvalstī, ir īpašumtiesību daļa sastāvā esošās vienībās, kas norādītas i) apakšpunktā, un maksājamo virsnodokli; un

    iii)

    visa informācija, kas ir būtiska minētajam nolūkam saskaņā ar 9., 10. vai 11. pantu;

    b)

    visa informācija, kas nepieciešama 13. panta piemērošanai, tostarp:

    i)

    visu to sastāvā esošo vienību identifikācija, kuras atrodas galīgā mātesuzņēmuma jurisdikcijā, un šādu īpašumtiesību struktūra;

    ii)

    visa informācija, kas nepieciešama, lai aprēķinātu galīgā mātesuzņēmuma jurisdikcijas efektīvo nodokļa likmi un tā maksājamo virsnodokli; un

    iii)

    visa informācija, kas nepieciešama šāda virsnodokļa sadalei, pamatojoties uz 14. pantā noteikto UTPR sadales formulu;

    c)

    visa informācija, kas nepieciešama, lai jebkura dalībvalsts, kura ir izvēlējusies piemērot šādu virsnodokli, piemērotu kvalificētu vietējo virsnodokli saskaņā ar 11. pantu.

    7.   Virsnodokļa informācijas deklarāciju, kas minēta 5. un 6. punktā, un visus svarīgos paziņojumus iesniedz tās dalībvalsts nodokļu administrācijai, kurā ir sastāvā esošās vienības atrašanās vieta, ne vēlāk kā 15 mēnešus pēc pārskata fiskālā gada pēdējās dienas.

    45. pants

    Izvēles

    1.   Izvēles, kas minētas 2. panta 3. punkta otrajā daļā, 16. panta 3., 6. un 9. punktā un 42. un 43. pantā, ir spēkā piecus gadus, sākot ar gadu, kurā izvēle tiek izdarīta. Izvēle tiek atjaunota automātiski, ja vien iesniedzēja sastāvā esošā vienība neatsauc izvēli piecu gadu perioda beigās. Izvēles atsaukšana ir spēkā piecus gadus, sākot ar tā gada beigām, kurā atsaukšana tiek veikta.

    2.   Izvēles, kas minētas 16. panta 7. punktā, 22. panta 1. punkta b) apakšpunktā, 25. panta 1. punktā, 28. panta 2. punktā, 30. panta 1. punktā un 40. panta 1. punktā, ir spēkā vienu gadu. Izvēle tiek atjaunota automātiski, ja vien iesniedzēja sastāvā esošā vienība neatsauc izvēli gada beigās.

    3.   Izvēles, kas minētas 2. panta 3. punkta otrajā daļā, 16. panta 3., 6., 7. un 9. punktā, 22. panta 1. punkta b) apakšpunktā, 25. panta 1. punktā, 28. panta 2. punktā, 30. panta 1. punktā, 40. panta 1. punktā un 42. un 43. pantā dara zināmas tās dalībvalsts nodokļu administrācijai, kurā ir iesniedzējas sastāvā esošās vienības atrašanās vieta.

    46. pants

    Sodi

    Dalībvalstis paredz noteikumus par sodiem, ko piemēro par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, tostarp pārkāpumiem, kas attiecas uz sastāvā esošās vienības pienākumu deklarēt un maksāt savu virsnodokļa daļu vai nodrošināt papildu faktiskos nodokļu izdevumus, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to piemērošanu. Paredzētie sodi ir efektīvi, samērīgi un atturoši.

    IX NODAĻA

    PĀREJAS NOTEIKUMI

    47. pants

    Atliktā nodokļa aktīvu, atliktā nodokļa saistību un pārvesto aktīvu nodokļu režīms pārejas laikā

    1.   Šā panta nolūkos “pārejas gads” attiecībā uz jurisdikciju ir pirmais fiskālais gads, kurā SU grupa vai liela vietēja grupa ietilpst šīs direktīvas darbības jomā attiecībā uz minēto jurisdikciju.

    2.   Nosakot efektīvo nodokļa likmi jurisdikcijai pārejas gadā un katram nākamajam fiskālajam gadam, SU grupa vai liela vietēja grupa ņem vērā visus atliktā nodokļa aktīvus un atliktā nodokļa saistības, kas atspoguļotas vai uzrādītas visu sastāvā esošo vienību finanšu pārskatos jurisdikcijā par pārejas gadu.

    Atliktā nodokļa aktīvus un atliktā nodokļa saistības ņem vērā pēc minimālās nodokļa likmes vai piemērojamās vietējās nodokļa likmes atkarībā no tā, kura ir zemāka. Tomēr atliktā nodokļa aktīvu, kas reģistrēts pēc nodokļa likmes, kura ir zemāka par minimālo nodokļa likmi, var ņemt vērā pēc minimālās nodokļa likmes, ja nodokļu maksātājs spēj pierādīt, ka atliktā nodokļa aktīvs ir attiecināms uz kvalificētiem zaudējumiem.

    Jebkuras vērtības korekcijas vai grāmatvedības atzīšanas korekcijas ietekmi saistībā ar atliktā nodokļa aktīvu neņem vērā.

    3.   Atliktā nodokļa aktīvus, kas izslēgti no kvalificēto ienākumu vai zaudējumu aprēķina saskaņā ar III nodaļu, izslēdz no 2. punktā minētā aprēķina, ja šādi atliktā nodokļa aktīvi tiek radīti darījumā, kas notiek pēc 2021. gada 30. novembra.

    4.   Ja starp sastāvā esošām vienībām tiek veikta aktīvu nodošana pēc 2021. gada 30. novembra un pirms pārejas gada sākuma, tad to iegūto aktīvu, kas nav inventarizācija, bāzi pamato uz atsavinātājas sastāvā esošās vienības nodoto aktīvu uzskaites vērtību atsavināšanas brīdī, un atliktā nodokļa aktīvi un saistības ir noteiktas uz minētā pamata.

    48. pants

    Pārejas atbrīvojums attiecībā uz ienākumu pēc satura izslēgšanu

    1.   Šīs direktīvas 28. panta 3. punkta piemērošanas nolūkā 5 % vērtību katram fiskālajam gadam, kas sākas no 31. decembra, aizstāj ar vērtībām, kas norādītas tabulā turpmāk.

    2023

    10 %

    2024

    9,8 %

    2025

    9,6 %

    2026

    9,4 %

    2027

    9,2 %

    2028

    9,0 %

    2029

    8,2 %

    2030

    7,4 %

    2031

    6,6 %

    2032

    5,8 %

    2.   Šīs direktīvas 28. panta 4. punkta piemērošanas nolūkā 5 % vērtību katram fiskālajam gadam, kas sākas no 31. decembra, aizstāj ar vērtībām, kas norādītas tabulā turpmāk.

    2023

    8 %

    2024

    7,8 %

    2025

    7,6 %

    2026

    7,4 %

    2027

    7,2 %

    2028

    7,0 %

    2029

    6,6 %

    2030

    6,2 %

    2031

    5,8 %

    2032

    5,4 %

    49. pants

    SU grupu un lielu vietēju grupu izslēgšanas no IIR un UTPR sākotnējais posms

    1.   Virsnodokli, kas jāmaksā galīgajam mātesuzņēmumam, kura atrašanās vieta ir dalībvalstī, saskaņā ar 5. panta 2. punktu, vai mātes starpniekuzņēmumam, kura atrašanās vieta ir dalībvalstī saskaņā ar 7. panta 2. punktu, ja galīgais mātesuzņēmums ir izslēgta vienība, samazina līdz nullei:

    a)

    SU grupas starptautiskās darbības sākotnējā posma pirmajos piecos gados neatkarīgi no V nodaļā noteiktajām prasībām;

    b)

    pirmajos piecos gados, sākot no tā fiskālā gada pirmās dienas, kurā lielā vietējā grupa pirmo reizi ietilpst šīs direktīvas darbības jomā.

    2.   Ja SU grupas galīgais mātesuzņēmums atrodas trešās valsts jurisdikcijā, virsnodokli, kas jāmaksā sastāvā esošai vienībai, kuras atrašanās vieta ir dalībvalstī, saskaņā ar 14. panta 2. punktu, samazina līdz nullei šīs SU grupas starptautiskās darbības sākotnējā posma pirmajos piecos gados neatkarīgi no V nodaļā noteiktajām prasībām.

    3.   Uzskata, ka SU grupa ir tās starptautiskās darbības sākotnējā posmā, ja fiskālā gadā:

    a)

    tai ir sastāvā esošas vienības ne vairāk kā sešās jurisdikcijās; un

    b)

    visu SU grupas sastāvā esošo vienību, kuru atrašanās vieta ir visās jurisdikcijās, kas nav atsauces jurisdikcija, materiālo pamatlīdzekļu neto uzskaites vērtības summa nepārsniedz 50 000 000 EUR.

    Pirmās daļas b) punkta nolūkos “atsauces jurisdikcija” ir jurisdikcija, kurā SU grupas sastāvā esošajām vienībām ir vislielākā materiālo pamatlīdzekļu kopējā vērtība fiskālajā gadā, kurā SU grupa sākotnēji ietilpst šīs direktīvas darbības jomā. Materiālo pamatlīdzekļu kopējā vērtība jurisdikcijā ir visu SU grupas sastāvā esošo vienību, kuru atrašanās vieta ir minētajā jurisdikcijā, visu materiālo pamatlīdzekļu neto uzskaites vērtības summa.

    4.   Piecu gadu periods, kas minēts 1. punkta a) apakšpunktā un 2. punktā, sākas no tā fiskālā gada sākuma, kurā SU grupa sākotnēji ietilpst šīs direktīvas darbības jomā.

    Attiecībā uz SU grupām, kas ietilpst šīs direktīvas darbības jomā, kad tā stājas spēkā, 1. punkta a) punktā minētais piecu gadu periods sākas 2023. gada 31. decembrī.

    Attiecībā uz SU grupām, kas ietilpst šīs direktīvas darbības jomā, kad tā stājas spēkā, 2. punktā minētais piecu gadu periods sākas 2024. gada 31. decembrī.

    Attiecībā uz lielām vietējām grupām, kas ietilpst šīs direktīvas darbības jomā, kad tā stājas spēkā, 1. punkta b) apakšpunktā minētais piecu gadu periods sākas 2023. gada 31. decembrī.

    5.   Izraudzītā iesniedzēja vienība, kas minēta 44. pantā, informē tās dalībvalsts nodokļu administrāciju, kurā ir tā atrašanās vieta, par SU grupas starptautiskās darbības sākotnējā posma sākumu.

    50. pants

    Izvēle novēloti piemērot IIR un UTPR

    1.   Atkāpjoties no 5.–14. panta, dalībvalstis, kurās ir atrašanās vieta ne vairāk kā divpadsmit galīgajiem mātesuzņēmumiem, kas pieder grupām, kuras ietilpst šīs direktīvas darbības jomā, var izvēlēties nepiemērot IIR un UTPR sešos secīgos fiskālos gados, sākot no 2023. gada 31. decembra. Dalībvalstis, kas izdara šādu izvēli, informē Komisiju līdz 2023. gada 31. decembrim.

    2.   Ja SU grupas galīgā mātesuzņēmuma atrašanās vieta ir dalībvalsts, kas izdarījusi izvēli saskaņā ar šā panta 1. punktu, dalībvalstis, kurās nav minētā galīgā mātesuzņēmuma atrašanās vieta, nodrošina, ka minētās SU grupas sastāvā esošajām vienībām tajā dalībvalstī, kurā ir to atrašanās vieta, tiek piemērota UTPR virsnodokļa summa, kas par fiskālo gadu iedalīta šai dalībvalstij, sākot no 2023. gada 31. decembra, saskaņā ar 14. pantu.

    Šā punkta pirmajā daļā minētais galīgais mātesuzņēmums izraugās izraudzīto iesniedzēju vienību dalībvalstī, kura nav tā dalībvalsts, kurā atrodas galvenais mātesuzņēmums, vai – ja SU grupai nav sastāvā esošas vienības citā dalībvalstī – tādas trešās valsts jurisdikcijā, kurai deklarācijas fiskālajā gadā ir spēkā kvalificētas kompetentās iestādes vienošanās ar dalībvalsti, kurā atrodas galīgais mātesuzņēmums.

    Šādā gadījumā izraudzītā iesniedzēja vienība iesniedz nodokļu informācijas papildu deklarāciju saskaņā ar 44. panta 5. punktā noteiktajām prasībām. Sastāvā esošās vienības, kas atrodas dalībvalstī, kura ir izdarījusi izvēli saskaņā ar šā panta 1. punktu, sniedz izraudzītajai iesniedzējai vienībai informāciju, kas vajadzīga, lai nodrošinātu atbilstību 44. panta 5. punktam, un ir atbrīvotas no 44. panta 2. punktā paredzētā iesniegšanas pienākuma.

    3.   Uzskata, ka UTPR procentuālā daļa, kas noteikta dalībvalstij, kura ir izdarījusi izvēli saskaņā ar 1. punktu, par fiskālo gadu ir nulle.

    51. pants

    Pagaidu atbrīvojums attiecībā uz iesniegšanas pienākumiem

    Neatkarīgi no 44. panta 7. punkta virsnodokļa informācijas deklarāciju un paziņojumus, kas minēti 44. pantā, iesniedz dalībvalstu nodokļu administrācijai ne vēlāk kā 18 mēnešus pēc pēdējās dienas pārskata fiskālajā gadā, kas ir 47. pantā minētais pārejas gads.

    X NODAĻA

    NOBEIGUMA NOTEIKUMI

    52. pants

    Līdzvērtīguma novērtējums

    1.   Tiesisko regulējumu, ko īsteno trešās valsts jurisdikcijas vietējos tiesību aktos, uzskata par līdzvērtīgu kvalificētam IIR, kas izklāstīts II nodaļā, un neuzskata par kontrolētu ārvalstu uzņēmumu nodokļa režīmu, ja tas atbilst šādiem nosacījumiem:

    a)

    ar to tiek ieviests noteikumu kopums, saskaņā ar kuru SU grupas mātesuzņēmums aprēķina un maksā tam iedalāmo virsnodokļa daļu attiecībā uz SU grupas sastāvā esošajām zemu nodokļu vienībām;

    b)

    tas nosaka, ka minimālā efektīvā nodokļa likme ir vismaz 15 %, zem kuras sastāvā esošu vienību uzskata par sastāvā esošu zemu nodokļu vienību;

    c)

    lai aprēķinātu minimālo efektīvo nodokļa likmi, tas ļauj apvienot tikai tādu vienību ienākumus, kuru atrašanās vieta ir vienā un tajā pašā jurisdikcijā; un

    d)

    lai aprēķinātu virsnodokli atbilstoši IIR, tas paredz atbrīvojumu attiecībā uz jebkuru virsnodokli, kas samaksāts dalībvalstī, piemērojot kvalificētu IIR, un attiecībā uz kvalificētu vietējo virsnodokli, kas izklāstīts šajā direktīvā.

    2.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 53. pantu nolūkā noteikt sarakstu ar trešo valstu jurisdikcijām, kas savos vietējos tiesību aktos īstenojušas tiesisko regulējumu, kuru uzskata par līdzvērtīgu kvalificētam IIR saskaņā ar šā panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, un minēto sarakstu grozīt pēc jebkura sekojoša novērtējuma par tiesisko regulējumu, ko trešās valsts jurisdikcija īstenojusi savos vietējos tiesību aktos.

    53. pants

    Deleģēšanas īstenošana

    1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

    2.   Pilnvaras pieņemt 52. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no 2022. gada 23. decembra.

    3.   Padome jebkurā laikā var atsaukt 52. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

    4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

    5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo Padomei.

    6.   Saskaņā ar 52. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Padomei, Padome nav izteikusi iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām Padome ir informējusi Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

    54. pants

    Eiropas Parlamenta informēšana

    Eiropas Parlamentu informē par Komisijas pieņemtiem deleģētajiem aktiem, par jebkādiem iebildumiem, kas izteikti pret tiem, un par to, ka Padome ir atsaukusi pilnvaru deleģējumu.

    55. pants

    Divpusēja vienošanās par vienkāršotiem ziņošanas pienākumiem

    Savienība var noslēgt vienošanās ar trešo valstu jurisdikcijām, kuru tiesiskais regulējums ir novērtēts kā līdzvērtīgs kvalificētam IIR saskaņā ar 52. pantu, lai vienotos par kārtību 44. panta 6. punktā noteikto ziņošanas procedūru vienkāršošanai.

    56. pants

    Transponēšana

    Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības līdz 2023. gada 31. decembrim. Dalībvalstis nekavējoties dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu.

    Tās piemēro minētos noteikumus attiecībā uz fiskālajiem gadiem, sākot no 2023. gada 31. decembra.

    Tomēr, izņemot 50. panta 2. punktā paredzēto kārtību, tās piemēro noteikumus, kas nepieciešami, lai izpildītu 12., 13. un 14. pantu attiecībā uz fiskālajiem gadiem, sākot no 2024. gada 31. decembra.

    Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos iekļauj atsauci uz šo direktīvu, vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāma šāda atsauce.

    57. pants

    Komisijas veikta pārskatīšana par pirmā pīlāra īstenošanu

    Komisija līdz 2023. gada 30. jūnijam iesniedz Padomei ziņojumu, kurā novērtē situāciju saistībā ar to, kā tiek īstenots pirmais pīlārs “Paziņojumā par divu pīlāru risinājumu, lai risinātu nodokļu problēmas, ko rada ekonomikas digitalizācija”, par ko 2021. gada 8. oktobrī tika panākta vienošanās ESAO/G20 Iekļaujošajā satvarā par BEPS, un attiecīgā gadījumā iesniedz tiesību akta priekšlikumu, lai minētās nodokļu problēmas risinātu gadījumā, ja nav īstenots pirmā pīlāra risinājums.

    58. pants

    Stāšanās spēkā

    Šī direktīva stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

    59. pants

    Adresāti

    Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

    Briselē, 2022. gada 14. decembrī

    Padomes vārdā –

    priekšsēdētājs

    M. BEK


    (1)   OV C 290, 29.7.2022., 52. lpp.

    (2)   2022. gada 19. maija atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

    (3)  Padomes Direktīva 2011/16/ES (2011. gada 15. februāris) par administratīvu sadarbību nodokļu jomā un ar ko atceļ Direktīvu 77/799/EEK (OV L 64, 11.3.2011., 1. lpp.).

    (4)  Padomes Direktīva (ES) 2016/881 (2016. gada 25. maijs), ar ko Direktīvu 2011/16/ES groza attiecībā uz obligātu automātisku informācijas apmaiņu nodokļu jomā (OV L 146, 3.6.2016., 8. lpp.).

    (5)   OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

    (6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

    (7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

    (8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1606/2002 (2002. gada 19. jūlijs) par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.).


    Top