24.9.2015

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 248/9

---

PADOMES REGULA (ES) 2015/1589

(2015. gada 13. jūlijs),

ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai (kodificēta redakcija)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 109. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)	Padomes Regula (EK) Nr. 659/1999 (2) ir vairākas reizes būtiski grozīta (3). Skaidrības un praktisku apsvērumu dēļ minētā direktīva būtu jākodificē.

(2)

Neskarot īpašus procedūras noteikumus, kas regulās paredzēti dažām nozarēm, šī regula būtu jāpiemēro atbalstam visās nozarēs. Līguma par Eiropas Savienības darbību 93. un 107. panta piemērošanas nolūkā Komisijai saskaņā ar tā 108. pantu ir īpašas tiesības lemt par valsts atbalsta saderību ar iekšējo tirgu, pārskatot pastāvošo atbalstu, pieņemot lēmumu par jaunu vai izmainītu atbalstu un lemjot par tās lēmumu vai paziņošanas prasības neizpildi.

(3)

Valsts atbalsta noteikumu modernizētās sistēmas kontekstā, lai veicinātu izaugsmes stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanu un budžeta konsolidāciju, LESD 107. pants būtu efektīvi un vienveidīgi jāpiemēro visā Eiropas Savienībā. Ar Regulu (EK) Nr. 659/1999 tika konsolidēta un pastiprināta Komisijas iepriekšējā prakse, lai palielinātu juridisko noteiktību un sekmētu valsts atbalsta politikas attīstību pārredzamā vidē.

(4)

Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, ir jādefinē apstākļi, kādos atbalsts ir jāuzskata par pastāvošu atbalstu. Iekšējā tirgus izveide un pilnveidošana ir pakāpenisks process, ko atspoguļo nepārtraukta valsts atbalsta politikas attīstība. Ievērojot minētās pārmaiņas, daži pasākumi, kas laikā, kad tie stājās spēkā, nebija valsts atbalsts, kopš tā laika, iespējams, ir kļuvuši par atbalstu.

(5)	Saskaņā ar LESD 108. panta 3. punktu visi projekti piešķirt jaunu atbalstu ir jāpaziņo Komisijai un tos nevar īstenot, pirms Komisija to nav atļāvusi.

(6)	Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 4. panta 3. punktu dalībvalstīm ir pienākums sadarboties ar Komisiju un sniegt tai visu vajadzīgo informāciju, lai Komisija varētu izpildīt savus pienākumus saskaņā ar šo regulu.

(7)

Ir jānosaka, ka laikposmam, kurā Komisijai ir jāveic paziņotā atbalsta sākotnējā izskatīšana, būtu jābūt diviem mēnešiem no laika, kad saņemts pilns paziņojums vai paziņojums, kurā attiecīgā dalībvalsts pienācīgi pamato to, ka tā uzskata paziņojumu par pilnīgu, jo Komisijas lūgtā papildu informācija nav pieejama vai ir jau sniegta. Juridiskās noteiktības nolūkā minētajai izskatīšanai būtu jābeidzas ar lēmumu.

(8)

Visos gadījumos, kad pēc sākotnējās izskatīšanas Komisija nevar konstatēt, ka atbalsts ir saderīgs ar iekšējo tirgu, būtu jāuzsāk formāla izmeklēšanas procedūra, lai Komisija varētu savākt visu informāciju, kas tai vajadzīga, lai novērtētu atbalsta saderību un lai ieinteresētās personas varētu iesniegt savas piezīmes. Ieinteresēto personu tiesības var vislabāk tikt aizsargātas, izmantojot LESD 108. panta 2. punktā paredzēto formālo izmeklēšanas procedūru.

(9)

Lai izvērtētu paziņota vai nelikumīga valsts atbalsta saderību ar iekšējo tirgu, kas saskaņā ar LESD 108. pantu ir Komisijas ekskluzīvā kompetencē, ir lietderīgi nodrošināt, lai Komisija būtu pilnvarota valsts atbalsta noteikumu īstenošanas nolūkos jebkurai dalībvalstij, jebkuram uzņēmumam vai uzņēmumu apvienībai pieprasīt visu nepieciešamo tirgus informāciju, ja tai ir šaubas par pasākuma saderību ar Savienības noteikumiem un tāpēc tā ir sākusi formālu izmeklēšanas procedūru. Jo īpaši Komisijai šādas pilnvaras būtu jāizmanto gadījumos, kad ir jāveic sarežģīta būtiska izvērtēšana. Lemjot par šādu pilnvaru izmantošanu, Komisijai būtu jāņem vērā sākotnējās izskatīšanas ilgums.

(10)

Lai pēc formālās izmeklēšanas procedūras sākšanas izvērtētu atbalsta pasākuma saderību, jo īpaši attiecībā uz tehniski sarežģītiem pasākumiem, kam veic būtisku izvērtēšanu, Komisijai būtu jāspēj ar vienkāršu pieprasījumu vai ar lēmumu pieprasīt jebkurai dalībvalstij, jebkuram uzņēmumam vai uzņēmumu apvienībai sniegt visu tirgus informāciju, kas vajadzīga, lai pabeigtu savu izvērtējumu, ja informācija, ko attiecīgā dalībvalsts sniegusi sākotnējās izskatīšanas laikā, nav pietiekama, pienācīgi ņemot vērā proporcionalitātes principu, jo īpaši attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

(11)

Ņemot vērā īpašās attiecības starp atbalsta saņēmējiem un attiecīgo dalībvalsti, Komisijai būtu jāspēj prasīt informāciju no atbalsta saņēmēja, tikai vienojoties ar attiecīgo dalībvalsti. Attiecīgā atbalsta pasākuma saņēmēja sniegtā informācija neveido juridisko pamatu divpusējām sarunām starp Komisiju un attiecīgo saņēmēju.

(12)

Komisijai būtu jāizvēlas informācijas pieprasījumu adresāti, balstoties uz objektīviem kritērijiem atkarībā no katra gadījuma, vienlaikus nodrošinot, ka, ja pieprasījums ir adresēts uzņēmumu vai uzņēmumu apvienību izlasei, pārstāvētā izlase ir reprezentatīva katrā kategorijā. Pieprasītajā informācijā būtu jāietilpst jo īpaši faktiskajiem uzņēmuma un tirgus datiem un uz faktiem balstītai analīzei par tirgus darbību.

(13)	Komisijai kā procedūras sācējai vajadzētu būt atbildīgai par pārbaudi gan attiecībā uz dalībvalsts, uzņēmumu vai uzņēmumu apvienību informācijas nodošanu, gan attiecībā uz izpaužamās informācijas varbūtēju konfidencialitāti.

(14)

Komisijai būtu jāspēj nodrošināt jebkuram uzņēmumam vai uzņēmumu apvienībai adresēto informācijas pieprasījumu izpildi, ja nepieciešams, izmantojot samērīgus naudas sodus un periodiskus soda maksājumus. Nosakot naudas sodu un periodisku soda maksājumu apmēru, Komisijai būtu pienācīgi jāņem vērā proporcionalitātes un lietderības principi, jo īpaši attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. To pušu tiesības, kurām lūgts sniegt informāciju, būtu jāaizsargā, dodot tām iespēju darīt zināmu savu viedokli pirms jebkura tāda lēmuma pieņemšanas, ar ko uzliek naudas sodus vai periodiskus soda maksājumus. Saskaņā ar LESD 261. pantu Eiropas Savienības Tiesai vajadzētu būt neierobežotai jurisdikcijai attiecībā uz šādiem naudas sodiem un periodiskiem soda maksājumiem.

(15)	Pienācīgi ņemot vērā proporcionalitātes un lietderības principus, Komisijai vajadzētu spēt samazināt soda maksājumus vai tos pilnībā atcelt, ja pieprasījumu adresāti pilnībā nodrošina prasīto informāciju, kaut arī pēc termiņa beigām.

(16)	Naudas sodus un periodiskus soda maksājumus nepiemēro dalībvalstīm, jo tām ir pienākums lojāli sadarboties ar Komisiju saskaņā ar LES 4. panta 3. punktu un sniegt Komisijai visu vajadzīgo informāciju, lai Komisija varētu izpildīt savus pienākumus saskaņā ar šo regulu.

(17)

Kad ir izskatītas ieinteresēto personu piezīmes un tiklīdz ir novērstas neskaidrības, Komisijai būtu jābeidz pārbaude, pieņemot galīgu lēmumu. Ja šī izskatīšana nav pabeigta 18 mēnešos no attiecīgās procedūras sākšanas, attiecīgajai dalībvalstij vajadzētu būt iespējai lūgt pieņemt lēmumu, kas Komisijai būtu jāizdara divos mēnešos.

(18)

Lai garantētu attiecīgās dalībvalsts tiesības uz aizstāvību, tai būtu jāsaņem citām dalībvalstīm, uzņēmumiem vai uzņēmumu apvienībām nosūtīto informācijas pieprasījumu kopijas un jāspēj iesniegt savus apsvērumus attiecībā uz saņemtajām piezīmēm. Tai arī vajadzētu būt informētai par uzņēmumiem vai uzņēmumu apvienībām, kam nosūtīti pieprasījumi, ciktāl šādas vienības nav apliecinājušas likumīgo interesi, lai to identitāte tiktu aizsargātu.

(19)

Komisijai būtu pienācīgi jāņem vērā uzņēmumu likumīgās intereses to saimnieciskās darbības noslēpumu aizsargāšanā. Lēmumos tai nebūtu jāspēj izmantot atbildes sniedzēju iesniegtu konfidenciālu informāciju, kas nevar tikt apkopota vai citādi padarīta anonīma, ja vien tā iepriekš nav saņēmusi šo personu piekrišanu izpaust minēto informāciju attiecīgajai dalībvalstij.

(20)

Gadījumos, kad uz informāciju, kas norādīta kā konfidenciāla, neattiecas dienesta noslēpuma ievērošanas pienākums, ir svarīgi, lai pastāvētu mehānisms, saskaņā ar kuru Komisija var izlemt, kādā mērā šāda informācija var tikt izpausta. Ikvienā šādā lēmumā noraidīt lūgumu nodrošināt informācijas konfidencialitāti būtu jānorāda termiņš, kura beigās informācija tiks izpausta, lai attiecīgais atbildes sniedzējs var izmantot jebkādu tai pieejamo tiesiskās aizsardzības līdzekli, tostarp pagaidu pasākumus.

(21)	Lai nodrošinātu to, ka noteikumi par valsts atbalstu tiek piemēroti pareizi un efektīvi, Komisijai būtu jābūt iespējai atsaukt lēmumu, kas pamatots ar nepareizu informāciju.

(22)

Lai nodrošinātu atbilstību LESD 108. pantam un jo īpaši paziņošanas pienākuma un 108. panta 3. punktā paredzētās pārtraukšanas klauzulas ievērošanu, Komisijai būtu jāizskata visi nelikumīga atbalsta gadījumi. Pārredzamības un juridiskās noteiktības nolūkā būtu jānosaka procedūras, kas jāievēro šādos gadījumos. Ja dalībvalsts nav izpildījusi paziņošanas pienākumu vai pārtraukšanas klauzulu, uz Komisiju nevajadzētu attiekties nekādiem termiņiem.

(23)

Komisijai būtu jāspēj pēc savas iniciatīvas izskatīt no jebkāda avota iegūtu informāciju par nelikumīgu atbalstu, lai nodrošinātu atbilstību LESD 108. pantam un jo īpaši paziņošanas pienākumam un nogaidīšanas klauzulai, kā noteikts LESD 108. panta 3. punktā, un izvērtētu atbalsta saderību ar iekšējo tirgu.

(24)

Nelikumīga atbalsta gadījumos Komisijai būtu jābūt tiesīgai saņemt visu vajadzīgo informāciju, kas ļautu tai pieņemt lēmumu un vajadzības gadījumā tūlīt atjaunot netraucētu konkurenci. Tādēļ Komisijai ir jāspēj pieņemt pagaidu pasākumus, kas adresēti attiecīgai dalībvalstij. Pagaidu pasākumi var būt rīkojumi sniegt informāciju, atbalsta pārtraukšanas un atgūšanas rīkojums. Komisijai gadījumā, ja netiek izpildīts rīkojums sniegt informāciju, būtu jābūt tiesīgai lemt, pamatojoties uz tās rīcībā esošo informāciju, kā arī gadījumā, ja netiek izpildīti atbalsta pārtraukšanas un atgūšanas rīkojumi, saskaņā ar LESD 108. panta 2. punkta otro daļu sniegt attiecīgo lietu izskatīšanai tieši Tiesā.

(25)

Tādos nelikumīga atbalsta gadījumos, kurš nav saderīgs ar iekšējo tirgu, būtu jāatjauno efektīva konkurence. Šajā nolūkā atbalsts, ieskaitot procentus, ir nekavējoties jāatgūst. Atgūšana ir jāveic saskaņā ar attiecīgo valstu likumos paredzētajām procedūrām. Minēto procedūru piemērošanai, kavējot attiecīgā Komisijas lēmuma tūlītēju un efektīvu izpildi, nevajadzētu būt par traucēkli efektīvas konkurences atjaunošanai. Lai to panāktu, dalībvalstīm būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu to, ka Komisijas lēmums ir efektīvs.

(26)	Juridiskās noteiktības nolūkā attiecībā uz nelikumīgu atbalstu vajadzētu noteikt 10 gadu noilguma periodu, pēc kura beigām nav iespējams prasīt atgūšanu.

(27)	Juridiskās noteiktības labad ir lietderīgi noteikt noilguma termiņus naudas sodu un periodisku soda maksājumu piemērošanai un izpildei.

(28)

Atbalsta ļaunprātīga izmantošana, līdzīgi kā nelikumīgs atbalsts, var ietekmēt iekšējā tirgus darbību, un tādējādi uz to būtu jāattiecina līdzīgas procedūras. Atšķirībā no nelikumīga atbalsta atbalsts, kas, iespējams, izmantots ļaunprātīgi, ir atbalsts, ko Komisija iepriekš ir apstiprinājusi. Tāpēc attiecībā uz atbalsta ļaunprātīgu izmantošanu Komisijai nevajadzētu būt tiesīgai izmantot atgūšanas rīkojumu.

(29)	Saskaņā ar LESD 108. panta 1. punktu Komisijai ir pienākums sadarbībā ar dalībvalstīm regulāri izskatīt visas pastāvošās atbalsta shēmas. Pārredzamības un juridiskās noteiktības nolūkā vajadzētu precizēt minētajā pantā paredzētās sadarbības jomu.

(30)

Lai nodrošinātu pastāvošo atbalsta shēmu saderību ar iekšējo tirgu un saskaņā ar LESD 108. panta 1. punktu, Komisijai būtu jāierosina attiecīgi pasākumi, ja pastāvošā atbalsta shēma nav vai vairs nav saderīga ar iekšējo tirgu, un būtu jāsāk procedūra, kas paredzēta LESD 108. panta 2. punktā, ja attiecīgā dalībvalsts atsakās īstenot ierosinātos pasākumus.

(31)	Ir nepieciešams izklāstīt visas trešām personām piedāvātās iespējas savu interešu aizstāvēšanai valsts atbalsta procedūrās.

(32)

Sūdzības ir būtisks informācijas avots, lai konstatētu Savienības noteikumu pārkāpumus valsts atbalsta jomā. Lai nodrošinātu Komisijai iesniegto sūdzību kvalitāti un vienlaikus arī pārredzamību un juridisko noteiktību, ir lietderīgi paredzēt nosacījumus, kādiem sūdzībai būtu jāatbilst, lai Komisijai nodrošinātu informāciju par iespējami nelikumīgu atbalstu un veiktu sākotnējo izskatīšanu. Ar iesniegtajām sūdzībām, kas neatbilst minētajiem nosacījumiem, būtu jārīkojas kā ar vispārēju tirgus informāciju, un tām ne vienmēr būtu jāizraisa ex officio izmeklēšana.

(33)

Sūdzību iesniedzējiem būtu jāprasa pierādīt, ka tie ir ieinteresētās personas LESD 108. panta 2. punkta un šīs regulas 1. panta h) punkta nozīmē. Tiem būtu arī jāprasa iesniegt konkrētu informācijas daudzumu tādā veidlapā, ko Komisija būtu pilnvarota noteikt īstenošanas noteikumos. Lai neatturētu varbūtējos sūdzību iesniedzējus, īstenošanas noteikumos būtu jāņem vērā, ka prasībām ieinteresētajām personām attiecībā uz sūdzības iesniegšanu nevajadzētu būt apgrūtinošām.

(34)

Lai nodrošinātu, ka līdzīgas problēmas Komisija visā iekšējā tirgū risina konsekventi, ir lietderīgi ieviest īpašu juridisko pamatu, lai sāktu izmeklēšanu attiecībā uz ekonomikas nozarēm vai konkrētiem atbalsta instrumentiem vairākās dalībvalstīs. Proporcionalitātes apsvērumu dēļ un ņemot vērā lielo administratīvo slogu, ko šādas izmeklēšanas izraisa, nozares izmeklēšanas būtu jāveic tikai tad, ja pieejamā informācija veido pamatotas aizdomas, ka valsts atbalsta pasākumi konkrētā nozarē varētu materiāli ierobežot vai kropļot konkurenci iekšējā tirgū vairākās dalībvalstīs vai ka vairākās dalībvalstīs izmantotie pašreizējie atbalsta pasākumi konkrētā nozarē nav vai arī vairs nav saderīgi ar iekšējo tirgu. Šādas izmeklēšanas dotu Komisijai iespēju efektīvi un pārredzamā veidā risināt horizontālos valsts atbalsta jautājumus un iegūt ex ante visaptverošu priekšstatu par attiecīgo nozari.

(35)

Lai Komisija varētu efektīvi uzraudzīt savu lēmumu izpildi un lai atvieglotu sadarbību starp Komisiju un dalībvalstīm saskaņā ar LESD 108. panta 1. punktu, dalībvalstīs pastāvošo atbalsta shēmu pastāvīgai pārskatīšanai ir nepieciešams, lai vispārīgas ziņošanas pienākums attiecas uz visām pastāvošajām atbalsta shēmām.

(36)

Kad Komisijai ir nopietns pamats apšaubīt to, ka tās lēmumi tiek pildīti, tai ir jābūt papildu līdzekļiem, kuri ļautu iegūt informāciju, kas vajadzīga, lai pārbaudītu, vai Komisijas lēmumi tiek efektīvi pildīti. Šajā nolūkā uzraudzība uz vietas ir atbilstīgs un lietderīgs līdzeklis, jo īpaši gadījumos, kad atbalsts var būt izmantots ļaunprātīgi. Tādēļ Komisijai būtu jāpiešķir tiesības veikt uzraudzību uz vietas un dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu jāsadarbojas ar Komisiju, kad kāds uzņēmums iebilst pret šādu uzraudzību.

(37)

Lai nodrošinātu konsekvenci valsts atbalsta noteikumu piemērošanā, būtu jāizveido mehānismi sadarbībai starp dalībvalstu tiesām un Komisiju. Šāda sadarbība attiecas uz visām dalībvalstu tiesām, kas piemēro LESD 107. panta 1. punktu un 108. pantu. Jo īpaši valstu tiesām būtu jānodrošina iespēja pieprasīt Komisijai informāciju vai atzinumu par jautājumiem, kas saistīti ar valsts atbalsta noteikumu piemērošanu. Komisijai arī vajadzētu spēt iesniegt rakstiskus vai mutiskus apsvērumus tiesām, kam uzticēts piemērot LESD 107. panta 1. punktu vai 108. pantu. Palīdzot valstu tiesām šajā ziņā, Komisijai būtu jārīkojas atbilstīgi savam pienākumam aizstāvēt sabiedrības intereses.

(38)

Minētajiem Komisijas apsvērumiem un atzinumiem nebūtu jāskar LESD 267. pants un nebūtu jāuzliek juridiskas saistības valstu tiesām. Tie būtu jāiesniedz saskaņā ar valstu procedūras noteikumiem un praksi, tostarp attiecībā uz lietas dalībnieku tiesību aizsardzību, pilnībā ievērojot valstu tiesu neatkarību. Apsvērumiem, ko iesniedz Komisija pēc pašas iniciatīvas, būtu jāattiecas tikai uz gadījumiem, kas ir svarīgi, lai saskaņoti piemērotu LESD 107. panta 1. punktu vai 108. pantu, jo īpaši uz gadījumiem, kas ir nozīmīgi Savienības valsts atbalsta judikatūras izpildei vai turpmākajai attīstībai.

(39)

Pārredzamības un juridiskās noteiktības nolūkā sabiedrībai ir jāsniedz informācija par Komisijas lēmumiem, vienlaikus ievērojot principu, ka lēmumus valsts atbalsta gadījumos adresē attiecīgai dalībvalstij. Tādēļ visi lēmumi, kas var ietekmēt ieinteresēto personu intereses, ir jāpublicē vai nu pilnīgi, vai arī kā kopsavilkums, vai gadījumā, kad tie nav publicēti vai nav publicēti pilnīgi, šādu lēmumu kopijas ir jādara pieejamas ieinteresētajām personām.

(40)	Komisijai, publicējot tās lēmumus, būtu jāievēro noteikumi par dienesta noslēpumu, tostarp par visas konfidenciālās informācijas un personas datu aizsardzību saskaņā ar LESD 339. pantu.

(41)	Komisijai ciešā saziņā ar Valsts atbalsta padomdevēju komiteju būtu jāspēj pieņemt īstenošanas noteikumus, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz procedūrām, kas paredzētas šajā regulā.

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)	“atbalsts” ir jebkurš pasākums, kas atbilst kritērijiem, kuri noteikti LESD 107. panta 1. punktā;

b)

“pastāvošais atbalsts” ir: i) neskarot Austrijas, Somijas un Zviedrijas Pievienošanās akta 144. un 172. pantu, Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas Pievienošanās akta IV pielikuma 3. punktu un papildinājumu, Bulgārijas un Rumānijas Pievienošanās akta 2. punktu un 3. punkta b) apakšpunktu un V pielikuma papildinājumu un Horvātijas Pievienošanās akta 2. punktu un 3. punkta b) apakšpunktu un IV pielikuma papildinājumu, jebkāds atbalsts, kas pastāvējis pirms LESD stāšanās spēkā attiecīgajās dalībvalstīs, t. i., atbalsta programmas un individuālais atbalsts, kas ieviests pirms LESD stāšanās spēkā un ko joprojām piemēro pēc LESD stāšanās spēkā; ii) atļauts atbalsts, t. i., atbalsta shēmas un individuāls atbalsts, ko atļāvusi Komisija vai Padome; iii) atbalsts, ko uzskata par atļautu, ievērojot Regulas (EK) Nr. 659/1999 4. panta 6. punktu vai šīs regulas 4. panta 6. punktu, vai kas atļauta pirms Regulas (EK) Nr. 659/1999, bet saskaņā ar šo procedūru; iv) atbalsts, ko uzskata par pastāvošu atbalstu saskaņā ar šīs regulas 17. pantu; v) atbalsts, ko uzskata par pastāvošu atbalstu, jo ir iespējams konstatēt, ka tā ieviešanas laikā tas nav bijis atbalsts, bet pēc tam iekšējā tirgus attīstības dēļ – dalībvalstij neieviešot izmaiņas – tas kļuvis par atbalstu. Ja daži pasākumi kļūst par atbalstu tādēļ, ka Savienības tiesību akti nosaka kādas darbības liberalizāciju, tad pēc datuma, kas noteikts liberalizācijai, šādus pasākumus neuzskata par pastāvošu atbalstu;

c)	“jauns atbalsts” ir jebkurš atbalsts, t. i., atbalsta shēmas un individuāls atbalsts, kas nav pastāvošs atbalsts, tostarp pastāvoša atbalsta grozījumi;

d)

“atbalsta shēma” ir visi akti, pamatojoties uz kuriem bez turpmākiem izpildes pasākumiem var piešķirt individuālu atbalstu uzņēmumiem, kuri vispārīgi un teorētiski definēti attiecīgajos aktos, un visi akti, pamatojoties uz kuriem vienam vai vairākiem uzņēmumiem uz nenoteiktu laika periodu un/vai nenoteiktā apmērā var piešķirt atbalstu, kas nav saistīts ar kādu konkrētu projektu;

e)	“individuāls atbalsts” ir atbalsts, ko nepiešķir, pamatojoties uz atbalsta shēmu, un paziņojami atbalsta piešķīrumi, pamatojoties uz kādu atbalsta shēmu;

f)	“nelikumīgs atbalsts” ir jauns atbalsts, kas ieviests, pārkāpjot LESD 108. panta 3. punktu;

g)	“ļaunprātīgi izmantots atbalsts” ir atbalsts, ko saņēmējs izmanto, pārkāpjot lēmumu, kas pieņemts, atbilstoši Regulas (EK) Nr. 659/1999 4. panta 3. punktam vai 7. panta 3. vai 4. punktam vai šīs regulas 4. panta 3. punktam vai 9. panta 3. vai 4. punktam;

h)	“ieinteresētā persona” ir jebkura dalībvalsts un jebkura persona, uzņēmums vai uzņēmumu apvienība, kuras intereses var ietekmēt atbalsta piešķīrums, jo īpaši attiecīgā atbalsta saņēmējs, konkurējošie uzņēmumi un arodapvienības.

II NODAĻA

PROCEDŪRA ATTIECĪBĀ UZ PAZIŅOTU ATBALSTU

2. pants

Paziņojums par jaunu atbalstu

1.   Ja regulās, kas pieņemtas saskaņā ar LESD 109. pantu vai citiem attiecīgiem tā noteikumiem, nav paredzēts kas cits, tad par visiem projektiem piešķirt jaunu atbalstu attiecīgā dalībvalsts laikus paziņo Komisijai. Komisija tūlīt informē attiecīgo dalībvalsti par paziņojuma saņemšanu.

2.   Paziņojumā attiecīgā dalībvalsts sniedz visu vajadzīgo informāciju, lai Komisija varētu pieņemt lēmumu saskaņā ar 4. un 9. pantu (“pilnīgs paziņojums”).

3. pants

Pārtraukšanas klauzula

Atbalstu, par kuru ir jāpaziņo saskaņā ar 2. panta 1. punktu, neievieš, kamēr Komisija nav pieņēmusi lēmumu, kas atļauj šādu atbalstu, vai kamēr nav uzskatāms, ka šāds lēmums pieņemts.

4. pants

Paziņojuma sākotnēja izskatīšana un Komisijas lēmumi

1.   Komisija izskata paziņojumu, tiklīdz tas ir saņemts. Neskarot 10. pantu, Komisija pieņem lēmumu saskaņā ar šā panta 2., 3. vai 4. punktu.

2.   Ja Komisija pēc sākotnējas izskatīšanas konstatē, ka paziņotais pasākums nav atbalsts, tā nostiprina minēto konstatējumu ar lēmumu.

3.   Ja Komisija pēc sākotnējas izskatīšanas konstatē, ka nav šaubu par to, ka paziņotais pasākums, ciktāl uz to attiecas LESD 107. panta 1. punktu, ir saderīgs ar iekšējo tirgu, tā nolemj, ka pasākums ir saderīgs ar iekšējo tirgu (“lēmums necelt iebildumus”). Lēmumā norāda, kuru no LESD paredzētajiem izņēmumiem piemēro.

4.   Ja Komisija pēc sākotnējas izskatīšanas konstatē, ka ir neskaidrības par to, vai paziņotais pasākums ir saderīgs ar iekšējo tirgu, tā nolemj sākt procedūras saskaņā ar LESD 108. panta 2. punktu (“lēmums sākt formālu izmeklēšanas procedūru”).

5.   Lēmumus, kas minēti šā panta 2., 3. un 4. punktā, pieņem divos mēnešos. Minētais periods sākas dienā pēc pilnīga paziņojuma saņemšanas. Paziņojumu uzskata par pilnīgu, ja divos mēnešos pēc tā vai pēc pieprasītās papildu informācijas saņemšanas Komisija nav lūgusi nekādu papildu informāciju. Attiecīgo periodu var pagarināt, ja tam piekrīt gan Komisija, gan attiecīgā dalībvalsts. Vajadzības gadījumā Komisija var noteikt īsākus termiņus.

6.   Ja Komisija nav pieņēmusi lēmumu saskaņā ar 2., 3. vai 4. punktu periodā, kas noteikts 5. punktā, uzskatāms, ka Komisija atļāvusi attiecīgo atbalstu. Attiecīgā dalībvalsts, par to iepriekš paziņojot Komisijai, pēc tam var īstenot attiecīgos pasākumus, ja vien Komisija 15 dienās pēc šāda paziņojuma saņemšanas nepieņem lēmumu saskaņā ar šo pantu.

5. pants

Informācijas pieprasījums, kas iesniegts paziņotājai dalībvalstij

1.   Ja Komisija uzskata, ka attiecīgās dalībvalsts sniegtā informācija attiecībā uz kādu pasākumu, par kuru paziņots saskaņā ar 2. pantu, ir nepilnīga, tā lūdz visu vajadzīgo papildu informāciju. Kad dalībvalsts atbild uz šādu lūgumu, Komisija informē dalībvalsti par attiecīgās atbildes saņemšanu.

2.   Ja attiecīgā dalībvalsts nesniedz lūgto informāciju Komisijas noteiktajā termiņā vai sniedz nepilnīgu informāciju, Komisija nosūta atgādinājumu, paredzot attiecīgu papildu termiņu informācijas sniegšanai.

3.   Paziņojumu uzskata par anulētu, ja paredzētajā termiņā netiek sniegta lūgtā informācija, izņemot gadījumus, kad pirms minētā perioda beigām ar Komisijas un attiecīgās dalībvalsts piekrišanu termiņš tiek pagarināts, vai arī ja attiecīgā dalībvalsts pienācīgi pamatotā paziņojumā informē Komisiju par to, ka tā uzskata paziņojumu par pilnīgu, jo lūgtā papildu informācija nav pieejama vai ir jau sniegta. Minētajā gadījumā 4. panta 5. punktā minētais periods sākas dienā pēc attiecīgā paziņojuma saņemšanas. Ja paziņojumu uzskata par anulētu, Komisija par to informē attiecīgo dalībvalsti.

6. pants

Formāla izmeklēšanas procedūra

1.   Lēmumā sākt formālu izmeklēšanas procedūru rezumē attiecīgus faktiskus un tiesiskus jautājumus, tajā ir Komisijas sākotnējais izvērtējums par to, vai ierosinātajam pasākumam ir atbalsta iezīmes, kā arī izklāstīti iemesli, kas liek šaubīties par tā saderību ar iekšējo tirgu. Lēmums aicina attiecīgo dalībvalsti un citas ieinteresētās personas iesniegt piezīmes noteiktā termiņā, kas parasti nepārsniedz vienu mēnesi. Pienācīgi pamatotos gadījumos, Komisija var pagarināt noteikto termiņu.

2.   Saņemtās piezīmes iesniedz attiecīgajai dalībvalstij. Attiecīgajai dalībvalstij neizpauž ieinteresētās personas identitāti, ja ieinteresētā persona to lūdz iespējama kaitējuma dēļ. Attiecīgā dalībvalsts var atbildēt uz iesniegtajām piezīmēm noteiktā termiņā, kas parasti nepārsniedz vienu mēnesi. Pienācīgi pamatotos gadījumos Komisija var pagarināt noteikto termiņu.

7. pants

Informācijas pieprasījums, kas iesniegts citiem avotiem

1.   Pēc tam, kad ir sākta 6. pantā paredzētā formālā izmeklēšanas procedūra, jo īpaši attiecībā uz tehniski sarežģītiem gadījumiem, uz kuriem attiecas pamatīgs izvērtējums, ja informācija, ko attiecīgā dalībvalsts ir sniegusi sākotnējās izskatīšanas laikā, nav pietiekama, Komisija var pieprasīt citai dalībvalstij, uzņēmumam vai uzņēmumu apvienībai sniegt visu vajadzīgo informāciju, lai Komisija varētu pabeigt attiecīgā pasākuma izvērtēšanu, pienācīgi ņemot vērā proporcionalitātes principu, jo īpaši attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

2.   Komisija var pieprasīt informāciju, tikai:

a)	ja tā attiecas uz formālām izmeklēšanas procedūrām, kuras Komisija ir konstatējusi kā neefektīvas līdz tam laikam; un

b)	ciktāl tas attiecas uz atbalsta saņēmējiem, ja attiecīgā dalībvalsts piekrīt pieprasījumam.

3.   Uzņēmumi vai uzņēmumu apvienības, kas pēc Komisijas pieprasījuma sniegt tirgus informāciju sniedz informāciju, balstoties uz 6. un 7. punktu, savas atbildes iesniedz vienlaicīgi Komisijai un attiecīgajai dalībvalstij, ciktāl sniegtajos dokumentos nav iekļauta informācija, kas ir konfidenciāla attiecībā pret minēto dalībvalsti.

Komisija vada un uzrauga informācijas nodošanu starp dalībvalstīm, uzņēmumiem vai uzņēmumu apvienībām un pārbauda nodotās informācijas varbūtējo konfidencialitāti.

4.   Komisija pieprasa tikai tādu informāciju, kas ir tādas dalībvalsts, uzņēmuma vai uzņēmumu apvienības rīcībā, uz kuru attiecas pieprasījums.

5.   Dalībvalstis sniedz informāciju, pamatojoties uz vienkāršu pieprasījumu un Komisijas noteiktajā termiņā, kas parasti nepārsniedz vienu mēnesi. Ja dalībvalsts nesniedz prasīto informāciju minētajā termiņā vai sniedz nepilnīgu informāciju, Komisija sūta atgādinājumu.

6.   Komisija ar vienkāršu pieprasījumu var lūgt uzņēmumam vai uzņēmumu apvienībai sniegt informāciju. Sūtot uzņēmumam vai uzņēmumu apvienībai vienkāršu pieprasījumu sniegt informāciju, Komisija norāda pieprasījuma juridisko pamatu un mērķi, precizē, kāda informācija ir vajadzīga, un nosaka samērīgu termiņu, kādā tā jāiesniedz. Tā norāda arī uz naudas sodiem par nepareizas vai maldinošas informācijas iesniegšanu, kas paredzēti 8. panta 1. punktā.

7.   Komisija ar lēmumu var pieprasīt uzņēmumam vai uzņēmumu apvienībai sniegt informāciju. Ja Komisija ar lēmumu pieprasa uzņēmumam vai uzņēmumu apvienībai sniegt informāciju, tā norāda pieprasījuma juridisko pamatu un mērķi, precizē, kāda informācija ir vajadzīga, un nosaka samērīgu termiņu, kādā tā jāiesniedz. Tā norāda arī uz naudas sodiem, kas paredzēti 8. panta 1. punktā, un attiecīgā gadījumā norāda vai uzliek periodiskus soda maksājumus, kas paredzēti 8. panta 2. punktā. Turklāt tā norāda uzņēmuma vai uzņēmumu apvienības tiesības uz lēmuma pārskatīšanu Eiropas Savienības Tiesā.

8.   Nosūtot pieprasījumu saskaņā ar šā panta 1. vai 6. punktu vai pieņemot lēmumu saskaņā ar 7. punktu, Komisija vienlaikus arī nodrošina attiecīgajai dalībvalstij to kopiju. Komisija norāda kritērijus, kurus tā piemēroja, lai atlasītu pieprasījuma vai lēmuma saņēmējus.

9.   Uzņēmumu īpašnieki vai viņu pārstāvji, vai – juridisku personu, uzņēmējsabiedrību vai apvienību, kam nav juridiskas personas statusa, gadījumā – personas, kas tiesīgas tās pārstāvēt saskaņā ar likumu vai statūtiem, sniedz pieprasīto informāciju to vārdā. Personas, kas ir attiecīgi pilnvarotas rīkoties, var sniegt informāciju savu klientu vārdā. Pēdējie tomēr uzņemas pilnu atbildību, ja sniegtā informācija ir nepatiesa, nepilnīga vai maldinoša.

8. pants

Naudas sodi un periodiski soda maksājumi

1.   Ja to uzskata par vajadzīgu un samērīgu, Komisija var ar lēmumu uzlikt uzņēmumiem vai uzņēmumu apvienībām naudas sodus, kas nepārsniedz 1 % no kopējā apgrozījuma iepriekšējā saimnieciskās darbības gadā, ja tie tīši vai lielas nolaidības dēļ:

a)	sniedz nepatiesu vai maldinošu informāciju, atbildot uz pieprasījumu saskaņā ar 7. panta 6. punktu;

b)	sniedz nepatiesu, nepilnīgu vai maldinošu informāciju, atbildot uz lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar 7. panta 7. punktu, vai nesniedz informāciju noteiktajā termiņā.

2.   Komisija var ar lēmumu uzlikt uzņēmumiem vai uzņēmumu apvienībām periodiskus soda maksājumus, ja uzņēmums vai uzņēmumu apvienība nav iesniegusi pilnīgu un pareizu informāciju, ko Komisija pieprasījusi lēmumā, kas pieņemts saskaņā ar 7. panta 7. punktu.

Periodiski soda maksājumi par katru nokavēto darbdienu nepārsniedz 5 % no uzņēmuma vai uzņēmumu apvienības vidējā dienas apgrozījuma iepriekšējā saimnieciskās darbības gadā, sākot skaitīt no lēmumā noteiktās dienas, līdz tie iesniedz pilnīgu un pareizu informāciju, ko Komisija lūgusi vai pieprasījusi.

3.   Nosakot naudas sodu vai periodisku soda maksājumu apmēru, apsver pārkāpuma veidu, smagumu un ilgumu, ņemot vērā proporcionalitātes un lietderības principus, jo īpaši attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

4.   Ja uzņēmumi vai uzņēmumu apvienības ir izpildījušas pienākumu, kura izpildei bija paredzēts noteikt periodisku soda maksājumu, Komisija var samazināt galīgo periodiska soda maksājuma apmēru salīdzinājumā ar to, kāds tas būtu saskaņā ar sākotnējo lēmumu, ar ko uzlikti periodiski soda maksājumi. Komisija var arī pilnībā atcelt jebkuru periodisko soda maksājumu.

5.   Pirms pieņemt lēmumu saskaņā ar šā panta 1. vai 2. punktu, Komisija nosaka galīgo divu nedēļu termiņu, lai saņemtu trūkstošo tirgus informāciju no attiecīgajiem uzņēmumiem vai uzņēmumu apvienībām, un arī dod tiem iespēju darīt zināmu savu viedokli.

6.   Eiropas Savienības Tiesai ir neierobežota jurisdikcija LESD 261. panta nozīmē pārskatīt Komisijas noteiktos naudas sodus vai periodiskus soda maksājumus. Tā var atcelt, samazināt vai palielināt uzlikto naudas sodu vai periodisku soda maksājumu.

9. pants

Komisijas lēmumi izbeigt formālo izmeklēšanas procedūru

1.   Neskarot 10. pantu, formālo izmeklēšanas procedūru izbeidz ar lēmumu, kā tas paredzēts šā panta 2. līdz 5. punktā.

2.   Ja Komisija konstatē, ka – attiecīgos gadījumos, pēc attiecīgās dalībvalsts veikta grozījuma – paziņotais pasākums nav atbalsts, tas nostiprina minēto konstatējumu ar lēmumu.

3.   Ja Komisija konstatē, ka – attiecīgos gadījumos pēc attiecīgās dalībvalsts veikta grozījuma – šaubas par paziņotā pasākuma saderību ar iekšējo tirgu ir novērstas, tā nolemj, ka atbalsts ir saderīgs ar iekšējo tirgu (“pozitīvs lēmums”). Minētajā lēmumā norāda, kuru no LESD paredzētajiem izņēmumiem piemēro.

4.   Pozitīvā lēmumā Komisija var ietvert nosacījumus, kurus ievērojot atbalsts uzskatāms par saderīgu ar iekšējo tirgu, un noteikt pienākumus, kas ļauj uzraudzīt tās lēmuma izpildi (“nosacīts lēmums”).

5.   Ja Komisija konstatē, ka paziņotais atbalsts nav saderīgs ar iekšējo tirgu, tā nolemj, ka attiecīgais atbalsts netiek ieviests (“negatīvs lēmums”).

6.   Lēmumus, kas pieņemami saskaņā ar 2. līdz 5. punktu, pieņem, tiklīdz ir novērstas neskaidrības, kas minētas 4. panta 4. punktā. Komisija, cik iespējams, cenšas pieņemt lēmumu 18 mēnešos pēc procedūras sākšanas. Šo termiņu var pagarināt, Komisijai un attiecīgai dalībvalstij par to kopīgi vienojoties.

7.   Pēc šā panta 6. punktā minētā termiņa beigām, ja attiecīgā dalībvalsts to lūdz, Komisija divos mēnešos pieņem lēmumu, kas pamatojas uz tai pieejamo informāciju. Vajadzības gadījumā, ja sniegtā informācija nav pietiekama, lai konstatētu saderību, Komisija pieņem negatīvu lēmumu.

8.   Pirms pieņemt lēmumu saskaņā ar 2. līdz 5. punktu, Komisija dod attiecīgajai dalībvalstij iespēju termiņā, kas parasti nepārsniedz vienu mēnesi, darīt zināmu savu viedokli par informāciju, ko Komisija ir saņēmusi un sniegusi attiecīgajai dalībvalstij saskaņā ar 7. panta 3. punktu.

9.   Lēmumos, ko pieņem saskaņā ar šā panta 2. līdz 5. punktu, Komisija neizmanto atbildes sniedzēju iesniegto konfidenciālo informāciju, kas nevar tikt apkopota vai citādi padarīta anonīma, ja vien tā nav iepriekš saņēmusi šo personu piekrišanu izpaust minēto informāciju attiecīgajai dalībvalstij. Komisija var pieņemt argumentētu lēmumu, kuru paziņo attiecīgajam uzņēmumam vai uzņēmumu apvienībai un kurā konstatē, ka atbildes sniedzēja iesniegtā informācija, kas norādīta kā konfidenciāla, nav aizsargāta, un nosaka datumu, pēc kura informācija tiks izpausta. Minētais laikposms nevar būt īsāks par vienu mēnesi.

10.   Komisija pienācīgi ņem vērā uzņēmumu likumīgās intereses aizsargāt savas saimnieciskās darbības noslēpumus un citu konfidenciālu informāciju. Uzņēmums vai uzņēmumu apvienība, kas sniegusi informāciju, ievērojot 7. pantu, un kas nav attiecīgā valsts atbalsta saņēmējs, var lūgt, pamatojot ar iespējamu kaitējumu, lai tā identitāte attiecīgajai dalībvalstij netiktu atklāta.

10. pants

Paziņojuma atsaukums

1.   Attiecīgā dalībvalsts savlaicīgi, pirms Komisija pieņēmusi lēmumu saskaņā ar 4. vai 9. pantu, var atsaukt paziņojumu 2. panta nozīmē.

2.   Gadījumos, kad Komisija sākusi formālās izmeklēšanas procedūru, Komisija izbeidz minēto procedūru.

11. pants

Lēmuma atcelšana

Komisija var atcelt lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar 4. panta 2. vai 3. punktu vai 9. panta 2., 3. vai 4. punktu, pēc tam, kad attiecīgai dalībvalstij dota iespēja iesniegt savas piezīmes, ja attiecīgais lēmums pamatojas uz nepareizu informāciju, kas sniegta saskaņā ar procedūru un kas bija izšķirošais faktors lēmuma pieņemšanā. Pirms kāda lēmuma atcelšanas un jauna lēmuma pieņemšanas Komisija sāk formālu izmeklēšanas procedūru saskaņā ar 4. panta 4. punktu. Mutatis mutandis piemēro 6., 9. un 12. pantu, 13. panta 1. punktu un 15., 16. un 17. pantu.

III NODAĻA

PROCEDŪRA ATTIECĪBĀ UZ NELIKUMĪGU ATBALSTU

12. pants

Informācijas izskatīšana, lūgums sniegt informāciju un rīkojums sniegt informāciju

1.   Neskarot 24. pantu, Komisija pēc savas iniciatīvas var izskatīt no jebkura avota iegūtu informāciju par iespējami nelikumīgu valsts atbalstu.

Komisija bez liekas kavēšanās izskata ikvienu sūdzību, ko iesniegusi jebkura ieinteresētā persona saskaņā ar 24. panta 2. punktu, un nodrošina, ka attiecīgā dalībvalsts tiek pilnībā un regulāri informēta par pārbaudes norisi un rezultātiem.

2.   Vajadzības gadījumā Komisija lūdz informāciju attiecīgajai dalībvalstij. Mutatis mutandis piemēro 2. panta 2. punktu un 5. panta 1. un 2. punktu.

Pēc formālās izmeklēšanas procedūras sākšanas Komisija var arī lūgt informāciju no jebkuras citas dalībvalsts uzņēmuma vai uzņēmumu apvienības saskaņā ar 7. un 8. pantu, ko piemēro mutatis mutandis.

3.   Ja, neskatoties uz atgādinājumu saskaņā ar 5. panta 2. punktu, attiecīgā dalībvalsts neiesniedz lūgto informāciju Komisijas noteiktajā termiņā vai ja tā iesniedz nepilnīgu informāciju, Komisija pieņem lēmumu, ar ko tai prasa sniegt minēto informāciju (“rīkojums sniegt informāciju”). Lēmumā norāda, kāda informācija tiek prasīta, un nosaka atbilstīgu termiņu, kurā tā ir jāiesniedz.

13. pants

Rīkojums pārtraukt vai pagaidām atgūt atbalstu

1.   Pēc tam, kad attiecīgai dalībvalstij dota iespēja iesniegt savas piezīmes, Komisija var pieņemt lēmumu, kas prasa dalībvalstij pārtraukt jebkādu nelikumīgu atbalstu, līdz Komisija pieņem lēmumu par attiecīgā atbalsta saderību ar iekšējo tirgu (“pārtraukšanas rīkojums”).

2.   Pēc tam, kad attiecīgai dalībvalstij dota iespēja iesniegt savas piezīmes, Komisija var pieņemt lēmumu, kas prasa dalībvalstij pagaidām atgūt jebkādu nelikumīgu atbalstu, līdz Komisija pieņem lēmumu par attiecīgā atbalsta saderību ar iekšējo tirgu (“atgūšanas rīkojums”), ja izpildīti šādi kritēriji:

a)	saskaņā ar iedibināto praksi nav šaubu par to, ka attiecīgajam pasākumam ir atbalsta iezīmes;

b)	ir jārīkojas steidzami;

c)	kādam konkurentam ir nodarīts būtisks un nelabojams kaitējums.

Atgūšanu īsteno saskaņā ar procedūru, kas noteikta 16. panta 2. un 3. punktā. Pēc tam, kad attiecīgais atbalsts ir efektīvi atgūts, Komisija pieņem lēmumu termiņos, kas attiecas uz paziņotu atbalstu.

Komisija var ļaut, lai dalībvalsts atbalsta atmaksājumam pievieno atbalsta izmaksu attiecīgā uzņēmuma glābšanai.

Šā punkta noteikumi attiecas vienīgi uz nelikumīgu atbalstu, kas īstenots pēc Regulas (EK) Nr. 659/1999 stāšanās spēkā.

14. pants

Lēmumā izteikta rīkojuma neizpilde

Ja dalībvalsts nepilda pārtraukšanas vai atgūšanas rīkojumu, Komisija ir tiesīga, vienlaikus veicot izskatīšanu, kas pamatojas uz tai pieejamo informāciju, iesniegt attiecīgo lietu izskatīšanai tieši Eiropas Savienības Tiesā un lūgt paziņot par to, ka šāda neizpilde ir LESD pārkāpums.

15. pants

Komisijas lēmumi

1.   Iespējami nelikumīga atbalsta izskatīšana beidzas ar lēmumu saskaņā ar 4. panta 2., 3. vai 4. punktu. Ja tiek pieņemts lēmums sākt formālu izmeklēšanas procedūru, iepriekšējo procedūru izbeidz ar lēmumu saskaņā ar 9. pantu. Ja dalībvalsts nepilda rīkojumu sniegt informāciju, minēto lēmumu pieņem, pamatojoties uz pieejamo informāciju.

2.   Iespējami nelikumīga atbalsta gadījumos un neskarot 13. panta 2. punktu, Komisijai nav saistošs termiņš, kas noteikts 4. panta 5. punktā, 9. panta 6. punktā un 9. panta 7. punktā.

3.   Mutatis mutandis piemēro 11. pantu.

16. pants

Atbalsta atgūšana

1.   Kad nelikumīga atbalsta gadījumos tiek pieņemti negatīvi lēmumi, Komisija izlemj, ka attiecīgā dalībvalsts veic visus vajadzīgos pasākumus, lai atgūtu atbalstu no saņēmēja (“atgūšanas lēmums”). Komisija neprasa atbalsta atgūšanu, ja tas būtu pretrunā ar kādu Savienības tiesību vispārēju principu.

2.   Atbalsts, kas ir jāatgūst saskaņā ar atgūšanas lēmumu, ietver procentus, kas aprēķināti pēc atbilstīgas likmes, ko nosaka Komisija. Procenti maksājami no dienas, kad nelikumīgais atbalsts nodots saņēmēja rīcībā, līdz tās atgūšanas dienai.

3.   Neskarot nevienu Eiropas Savienības Tiesas rīkojumu saskaņā ar LESD 278. pantu, atgūšanu īsteno tūlīt un saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts likumos paredzētajām procedūrām, ja vien tās nodrošina tūlītēju un efektīvu Komisijas lēmuma izpildi. Šajā nolūkā un gadījumā, ja ir sākts izskatīšanas process valsts tiesā, attiecīgās dalībvalstis, neskarot Savienības tiesību aktus, veic visus vajadzīgos pasākumus, kas iespējami to attiecīgajās tiesību sistēmās, tostarp pagaidu pasākumus.

IV NODAĻA

NOILGUMA TERMIŅI

17. pants

Noilguma termiņš attiecībā uz atbalsta atgūšanu

1.   Uz Komisijas tiesībām atgūt atbalstu attiecas desmit gadu noilguma termiņš.

2.   Noilguma termiņš sākas dienā, kad nelikumīgais atbalsts piešķirts saņēmējam vai nu kā individuāls atbalsts, vai arī kā atbalsts saskaņā ar atbalsta shēmu. Visas darbības attiecībā uz nelikumīgu atbalstu, kuras veic Komisija vai dalībvalsts pēc Komisijas lūguma, pārtrauc noilguma termiņu. Pēc katra pārtraukuma noilgums sākas no jauna. Noilguma termiņu pārtrauc uz laiku, kamēr Komisijas lēmumu izskata Eiropas Savienības Tiesas procesā.

3.   Jebkāds atbalsts, attiecībā uz kuru ir beidzies noilguma termiņš, uzskatāma par pastāvošu atbalstu.

18. pants

Noilguma termiņš attiecībā uz naudas sodu un periodisku soda maksājumu piemērošanu

1.   Uz Komisijas pilnvarām, kas tai piešķirtas saskaņā ar 8. pantu, attiecas trīs gadu noilguma termiņš.

2.   Termiņu, kas paredzēts 1. punktā, sāk skaitīt no dienas, kurā izdarīts 8. pantā minētais pārkāpums. Tomēr pārkāpuma turpināšanas vai atkārtošanas gadījumā termiņu skaita no dienas, kurā pārkāpums izbeigts.

3.   Jebkurš pasākums, ko īsteno Komisija, lai veiktu izmeklēšanu vai procesuālu darbību attiecībā uz 8. pantā minēto pārkāpumu, pārtrauc noilguma termiņu naudas sodu vai periodisku soda maksājumu piemērošanai, sākot no dienas, kurā pasākums ir paziņots attiecīgajam uzņēmumam vai uzņēmumu apvienībai.

4.   Pēc katra pārtraukuma noilguma termiņš sākas no jauna. Tomēr vēlākais, kad beidzas noilguma termiņš, ir diena, kurā beidzas sešu gadu termiņš, ja Komisija nav uzlikusi naudas sodu vai periodisku soda maksājumu. Šo termiņu pagarina par laiku, uz kuru noilguma termiņš ir apturēts saskaņā ar šā panta 5. punktu.

5.   Noilguma termiņu naudas sodu vai periodisku soda maksājumu uzlikšanai aptur uz laiku, kamēr Komisijas lēmumu izskata Eiropas Savienības Tiesas procesā.

19. pants

Noilguma termiņi attiecībā uz naudas sodu un periodisku soda maksājumu izpildi

1.   Uz Komisijas pilnvarām izpildīt lēmumus, kas pieņemti, ievērojot 8. pantu, attiecas piecu gadu noilguma termiņš.

2.   Termiņu, kas paredzēts 1. punktā, sāk skaitīt no dienas, kurā lēmums, kas pieņemts, ievērojot 8. pantu, kļūst galīgs.

3.   Noilguma termiņu, kas paredzēts šā panta 1. punktā, pārtrauc:

a)	ar tā lēmuma paziņojumu, ar ko maina sākotnējo naudas soda vai periodiska soda maksājuma apmēru vai ar ko noraida pieteikumu to mainīt;

b)	ar jebkuru darbību, ko veic dalībvalsts, rīkojoties pēc Komisijas pieprasījuma, vai Komisija un kas paredzēta, lai nodrošinātu naudas soda vai periodiska soda maksājuma samaksu.

4.   Pēc katra pārtraukuma noilguma termiņš sākas no jauna.

5.   Noilguma termiņu, kas paredzēts 1. punktā, aptur uz laiku, kamēr:

a)	atbildes sniedzējam ir atvēlēts laiks maksāšanai;

b)	maksājuma izpilde ir apturēta, ievērojot Eiropas Savienības Tiesas nolēmumu.

V NODAĻA

PROCEDŪRA ATTIECĪBĀ UZ ĻAUNPRĀTĪGI IZMANTOTU ATBALSTU

20. pants

Atbalsta ļaunprātīga izmantošana

Neskarot 28. pantu, gadījumos, kad atbalstu izmanto ļaunprātīgi, Komisija var sākt formālu izmeklēšanas procedūru saskaņā ar 4. panta 4. punktu. Mutatis mutandis piemēro 6. līdz 9., 11. un 12. pantu, 13. panta 1. punktu un 14. līdz 17. pantu.

VI NODAĻA

PROCEDŪRA ATTIECĪBĀ UZ PASTĀVOŠAJĀM ATBALSTA SHĒMĀM

21. pants

Sadarbība saskaņā ar LESD 108. panta 1. punktu

1.   Komisija no attiecīgās dalībvalsts saņem visu informāciju, kas vajadzīga, lai sadarbībā ar dalībvalsti izskatītu pastāvošās atbalsta shēmas saskaņā ar LESD 108. panta 1. punktu.

2.   Ja Komisija uzskata, ka pastāvošā atbalsta shēma nav vai vairs nav saderīga ar iekšējo tirgu, tā informē attiecīgo dalībvalsti par savu provizorisko secinājumu un dod attiecīgai dalībvalstij iespēju iesniegt savas piezīmes viena mēneša laikā. Pienācīgi pamatotos gadījumos Komisija var pagarināt šo termiņu.

22. pants

Priekšlikums veikt atbilstīgus pasākumus

Ja Komisija, ņemot vērā informāciju, ko dalībvalsts iesniedz saskaņā ar 21. pantu, secina, ka pastāvošā atbalsta shēma nav vai vairs nav saderīga ar iekšējo tirgu, tā pieņem ieteikumu, ar ko attiecīgai dalībvalstij ierosina atbilstīgus pasākumus. Šajā ieteikumā jo īpaši var ierosināt:

a)	būtiski grozīt atbalsta shēmu; vai

b)	ieviest procedūras prasības; vai

c)	atcelt atbalsta shēmu.

23. pants

Atbilstīgu pasākumu priekšlikuma juridiskās sekas

1.   Ja attiecīgā dalībvalsts akceptē ierosinātos pasākumus un par to informē Komisiju, Komisija minēto konstatāciju dokumentē un par to informē dalībvalsti. Šis akcepts attiecīgai dalībvalstij uzliek par pienākumu īstenot atbilstīgos pasākumus.

2.   Ja attiecīgā dalībvalsts neakceptē ierosinātos pasākumus un Komisija, ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts apsvērumus, joprojām uzskata, ka minētie pasākumi ir vajadzīgi, tā sāk procedūru saskaņā ar 4. panta 4. punktu. Mutatis mutandis piemēro 6., 9. un 11. pantu.

VII NODAĻA

IEINTERESĒTĀS PERSONAS

24. pants

Ieinteresēto personu tiesības

1.   Pēc Komisijas lēmuma sākt formālās izmeklēšanas procedūru visas ieinteresētās personas var iesniegt piezīmes saskaņā ar 6. pantu. Ieinteresētajām personām, kas iesniegušas šādas piezīmes, un visiem individuāla atbalsta saņēmējiem nosūta attiecīgā lēmuma, kuru Komisija pieņēmusi saskaņā ar 9. pantu, kopiju.

2.   Jebkura ieinteresētā persona var iesniegt sūdzību, lai informētu Komisiju par jebkādu iespējami nelikumīgu atbalstu vai jebkādu iespējamu atbalsta ļaunprātīgu izmantošanu. Šim nolūkam ieinteresētā persona pienācīgi aizpilda veidlapu, kas ir noteikta 33. pantā minētajos īstenošanas noteikumos, un iesniedz visu tajā pieprasīto obligāto informāciju.

Ja Komisija uzskata, ka ieinteresētā persona nav pienācīgi aizpildījusi sūdzības iesnieguma obligāto veidlapu vai ka faktiskie un tiesiskie apstākļi, ko norādījusi ieinteresētā persona, nav pietiekams pamats, lai, balstoties uz sākotnējo pārbaudi, pierādītu nelikumīga atbalsta esību vai atbalsta ļaunprātīgu izmantošanu, Komisija par to informē ieinteresēto personu un aicina to iesniegt apsvērumus noteiktā termiņā, kas parasti nepārsniedz vienu mēnesi. Ja ieinteresētā persona noteiktajā termiņā nedara zināmu savu viedokli, uzskata, ka sūdzība ir atsaukta. Komisija informē attiecīgo dalībvalsti, ja sūdzību uzskata par atsauktu.

Komisija sūdzības iesniedzējam nosūta ar sūdzību saistītās lietas lēmuma kopiju.

3.   Pēc attiecīga lūguma visas ieinteresētās personas saņem visu to lēmumu kopijas, kas pieņemti saskaņā ar 4. un 9. pantu, 12. panta 3. punktu un 13. pantu.

VIII NODAĻA

IZMEKLĒŠANA ATTIECĪBĀ UZ EKONOMIKAS NOZARĒM UN ATBALSTA INSTRUMENTIEM

25. pants

Izmeklēšana attiecībā uz ekonomikas nozarēm un atbalsta instrumentiem

1.   Ja pieejamā informācija rada pamatotas aizdomas, ka valsts atbalsta pasākumi konkrētā nozarē vai pasākumi, kas balstās uz konkrētu atbalsta instrumentu, var materiāli ierobežot vai izkropļot konkurenci iekšējā tirgū vairākās dalībvalstīs vai ka vairākās dalībvalstīs izmantotie pašreizējie atbalsta pasākumi konkrētā nozarē nav vai arī vairs nav saderīgi ar iekšējo tirgu, Komisija var veikt izmeklēšanu dažādās dalībvalstīs attiecībā uz konkrēto ekonomikas nozari vai attiecīgā atbalsta instrumenta izmantošanu. Minētās izmeklēšanas gaitā Komisija var lūgt dalībvalstīm un/vai attiecīgajiem uzņēmumiem vai uzņēmumu apvienībām sniegt informāciju, kas vajadzīga, lai piemērotu LESD 107. un 108. pantu, pienācīgi ņemot vērā proporcionalitātes principu.

Komisija paziņo apsvērumus attiecībā uz izmeklēšanu un adresātu izvēli visos informācijas pieprasījumos, ko sūta saskaņā ar šo pantu.

Komisija publicē ziņojumu par tās veiktās izmeklēšanas rezultātiem attiecībā uz noteiktām ekonomikas nozarēm vai konkrētiem atbalsta instrumentiem dažādās dalībvalstīs un aicina dalībvalstis un attiecīgos uzņēmumus vai uzņēmumu apvienības sniegt piezīmes.

2.   Informāciju, kas iegūta nozaru izmeklēšanu rezultātā, var izmantot procedūrās saskaņā ar šo regulu.

3.   Mutatis mutandis piemēro šīs regulas 5., 7. un 8. pantu.

IX NODAĻA

UZRAUDZĪBA

26. pants

Gada pārskati

1.   Dalībvalstis iesniedz Komisijai gada pārskatus par visām pastāvoša atbalsta shēmām, attiecībā uz kurām ar nosacītu lēmumu saskaņā ar 9. panta 4. punktu nav uzlikti īpaši paziņošanas pienākumi.

2.   Ja, neskatoties uz atgādinājumu, attiecīgā dalībvalsts neiesniedz gada pārskatu, attiecībā uz konkrēto atbalsta shēmu Komisija var rīkoties saskaņā ar 22. pantu.

27. pants

Uzraudzība uz vietas

1.   Ja Komisijai ir nopietnas šaubas par to, vai tiek pildīti lēmumi necelt iebildumus, pozitīvi lēmumi vai nosacīti lēmumi attiecībā uz individuālu atbalstu, attiecīgā dalībvalsts, pēc tam, kad tai bijusi iespēja iesniegt savas piezīmes, ļauj Komisijai veikt vizītes, lai īstenotu uzraudzību uz vietas.

2.   Komisijas pilnvarotās amatpersonas, lai pārbaudītu attiecīgā lēmuma izpildi, ir tiesīgas:

a)	piekļūt visām attiecīgā uzņēmuma telpām un zemei;

b)	lūgt mutiskus paskaidrojumus uz vietas;

c)	pārbaudīt grāmatvedības dokumentus un citu uzņēmējdarbības dokumentāciju, kā arī kopēt to vai pieprasīt tās kopijas.

Komisijai vajadzības gadījumā var palīdzēt neatkarīgi eksperti.

3.   Komisija savlaicīgi un rakstiski informē attiecīgo dalībvalsti par vizīti, lai veiktu kontroli uz vietas, un dara zināmu pilnvaroto amatpersonu un ekspertu identitāti. Ja dalībvalstij ir pienācīgi pamatoti iebildumi pret Komisijas ekspertu izvēli, ekspertus ieceļ, kopīgi vienojoties ar attiecīgo dalībvalsti. Komisijas amatpersonas un eksperti, kas pilnvaroti veikt kontroli uz vietas, uzrāda rakstisku atļauju, kurā norādīts vizītes priekšmets un mērķis.

4.   Amatpersonas, ko pilnvarojusi attiecīgā dalībvalsts, kuras teritorijā ir jāveic uzraudzības vizīte, var piedalīties uzraudzības vizītē.

5.   Komisija nosūta attiecīgai dalībvalstij visu to ziņojumu kopijas, kas sagatavoti pēc uzraudzības vizītes.

6.   Ja uzņēmums iebilst pret uzraudzības vizīti, ko Komisija norīkojusi saskaņā ar šo pantu, attiecīgā dalībvalsts Komisijas pilnvarotajām amatpersonām un ekspertiem sniedz vajadzīgo palīdzību, lai tie varētu veikt uzraudzības vizīti.

28. pants

Lēmumu un spriedumu neizpilde

1.   Ja attiecīgā dalībvalsts nepilda nosacītus vai negatīvus lēmumus, jo īpaši gadījumos, kas minēti šīs regulas 16. pantā, Komisija var saskaņā ar LESD 108. panta 2. punktu sniegt attiecīgo lietu izskatīšanai tieši Eiropas Savienības Tiesā.

2.   Ja Komisija uzskata, ka attiecīgā dalībvalsts nepilda Eiropas Savienības Tiesas spriedumu, Komisija var rīkoties saskaņā ar LESD 260. pantu.

X NODAĻA

SADARBĪBA AR VALSTU TIESĀM

29. pants

Sadarbība ar valstu tiesām

1.   Lai piemērotu LESD 107. panta 1. punktu un 108. pantu, dalībvalstu tiesas var lūgt Komisiju iesniegt tām informāciju, kas ir tās rīcībā, vai tās atzinumu par jautājumiem saistībā ar valsts atbalsta noteikumu piemērošanu.

2.   Ja tas vajadzīgs konsekventai LESD 107. panta 1. punkta un 108. panta piemērošanai, Komisija pēc savas iniciatīvas var iesniegt rakstiskus apsvērumus dalībvalstu tiesām, kas ir atbildīgas par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu. Ar attiecīgās tiesas atļauju Komisija var sniegt arī mutiskus apsvērumus.

Par savu nodomu iesniegt apsvērumus Komisija informē attiecīgo dalībvalsti pirms to formālas iesniegšanas.

Vienīgi savu apsvērumu izstrādes nolūkā Komisija var pieprasīt attiecīgajai dalībvalsts tiesai nosūtīt tiesas rīcībā esošus dokumentus, kas vajadzīgi Komisijai lietas izvērtēšanai.

XI NODAĻA

KOPĒJI NOTEIKUMI

30. pants

Dienesta noslēpumi

Komisija un dalībvalstis, to amatpersonas un citi darbinieki, tostarp neatkarīgi eksperti, ko iecēlusi Komisija, neizpauž informāciju, ko tie ieguvuši, piemērojot šo regulu, un uz kuru attiecas pienākums glabāt dienesta noslēpumu.

31. pants

Lēmumu adresāts

1.   Lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar 7. panta 7. punktu, 8. panta 1. un 2. punktu un 9. panta 9. punktu, adresē attiecīgajam uzņēmumam vai uzņēmumu apvienībai. Komisija lēmumu nekavējoties paziņo adresātam un dod adresātam iespēju norādīt Komisijai, uz kuru informāciju pēc tā ieskatiem vajadzētu attiekties pienākumam ievērot dienesta noslēpumu.

2.   Visus citus Komisijas lēmumus, ko pieņem saskaņā ar II, III, V, VI un IX nodaļu, adresē attiecīgajai dalībvalstij. Komisija tos nekavējoties paziņo attiecīgajai dalībvalstij un dod minētajai dalībvalstij iespēju norādīt Komisijai, uz kuru informāciju pēc tās ieskatiem vajadzētu attiekties pienākumam ievērot dienesta noslēpumu.

32. pants

Lēmumu publicēšana

1.   Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī kopsavilkuma paziņojumu par lēmumiem, ko tā pieņem saskaņā ar 4. panta 2. un 3. punktu un 22. pantu kopā ar 23. panta 1. punktu. Kopsavilkuma paziņojumā norāda, ka lēmuma kopiju iespējams saņemt autentiskās versijas valodā vai valodās.

2.   Lēmumus, ko Komisija pieņem saskaņā ar 4. panta 4. punktu, tā publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī to autentiskās versijas valodā. Oficiālajā Vēstnesī, ko publicē valodās, kas nav autentiskās versijas valoda, tekstam autentiskās versijas valodā pievieno izsmeļošu kopsavilkumu attiecīgā Oficiālā Vēstneša valodā.

3.   Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī lēmumus, ko tā pieņem saskaņā ar 8. panta 1. un 2. punktu un 9. pantu.

4.   Gadījumos, kad piemēro 4. panta 6. punktu vai 10. panta 2. punktu, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē īsu paziņojumu.

5.   Padome vienprātīgi var nolemt publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī lēmumus, ko pieņem saskaņā ar LESD 108. panta 2. punkta trešo daļu.

33. pants

Īstenošanas noteikumi

Komisijai saskaņā ar 34. pantā noteikto procedūru ir pilnvaras pieņemt īstenošanas noteikumus attiecībā uz:

a)	paziņojumu formu, saturu un citiem elementiem;

b)	gada ziņojumu formu, saturu un citiem elementiem;

c)	sūdzību, ko iesniedz saskaņā ar 12. panta 1. punktu un 24. panta 2. punktu, formu, saturu un citiem elementiem;

d)	informāciju par termiņiem un termiņu aprēķināšanu; un

e)	procentu likmi, kas minēta 16. panta 2. punktā.

34. pants

Apspriešanās ar Valsts atbalsta padomdevēju komiteju

1.   Pirms jebkādu īstenošanas noteikumu pieņemšanas saskaņā ar 33. pantu Komisija apspriežas ar Valsts atbalsta padomdevēju komiteju, kas izveidota ar Padomes Regulu (ES) 2015/1588 (4) (“Komiteja”).

2.   Apspriešanās ar Komiteju notiek sanāksmē, ko sasauc Komisija. Izskatāmos projektus un dokumentus pievieno paziņojumam. Sanāksme notiek ne ātrāk kā divus mēnešus pēc paziņojuma izsūtīšanas. Šo laikposmu var samazināt, ja jautājums ir steidzams.

3.   Komisijas pārstāvis iesniedz komitejai veicamo pasākumu projektu. Komiteja sniedz atzinumu par projektu termiņā, ko nosaka priekšsēdētājs atkarībā no jautājuma steidzamības, vajadzības gadījumā par to balsojot.

4.   Atzinumu protokolē. Turklāt katrai dalībvalstij ir tiesības lūgt, lai tās nostāju protokolē. Padomdevēju komiteja var ieteikt šo atzinumu publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

5.   Komisija rūpīgi iepazīstas ar Komitejas sniegto atzinumu. Komisija informē Komiteju par to, kā tās atzinums ir ņemts vērā.

35. pants

Atcelšana

Regulu (EK) Nr. 659/1999 atceļ.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas atrodas II pielikumā.

36. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  2015. gada 29. aprīļa atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  Padomes Regula (EK) Nr. 659/1999 (1999. gada 22. marts), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai (OV L 83, 27.3.1999., 1. lpp.).

(3)  Sk. I pielikumu.

(4)  Padomes Regula (ES) 2015/1588 (2015. gada 13. jūlijs) par to, kā piemērot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu attiecībā uz dažu kategoriju valsts horizontālo atbalstu (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 1. lpp.).

---

---

---