27.11.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 316/8

(1)

Eiropas Komisija (“Komisija”) 2013. gada 28. februārī, publicējot Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī paziņojumu (2) (“paziņojums par procedūras sākšanu”), informēja par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR” jeb “attiecīgā valsts”) izcelsmes solārā stikla importu Savienībā.

(2)

Izmeklēšana tika sākta pēc tam, kad 2013. gada 15. janvārīEU ProSun Glass (“sūdzības iesniedzējs”) to ražotāju vārdā, kuri ražo vairāk nekā 25 % no Savienības solārā stikla produkcijas kopapjoma, iesniedza sūdzību. Sūdzībā bija ietverti prima facie pierādījumi par minētā ražojuma dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, un tie tika uzskatīti par pietiekami pamatotiem, lai sāktu izmeklēšanu.

(3)

Pēc tam, kad bija publicēts paziņojums par procedūras sākšanu, Komisija tika informēta par to, ka ražojums paziņojuma par procedūras sākšanu 2. punktā bijis definēts nepareizi. Tāpēc Eiropas Savienības Oficiālajā vēstnesī tika publicēts paziņojuma par procedūras sākšanu labojums (3), kurā nelielā kļūda bija izlabota.

(4)

Komisija 2013. gada 27. aprīlī, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (4), paziņoja par paralēlas antisubsidēšanas procedūras sākšanu attiecībā uz ĶTR izcelsmes solārā stikla importu Savienībā un sāka atsevišķu izmeklēšanu.

(5)

Kopā ar sūdzību tika saņemts pieprasījums reģistrēt solārā stikla importu no attiecīgās valsts, bet vēlāk, 2013. gada 2. oktobrī, tas tika atsaukts.

(6)

Par procedūras sākšanu Komisija oficiāli informēja sūdzības iesniedzēju, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus eksportētājus ĶTR, importētājus, tirgotājus, lietotājus, piegādātājus un ĶTR iestādes. Visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. Komisija informēja par procedūras uzsākšanu arī ražotājus iespējamajās analogajās valstīs un aicināja tos piedalīties.

(7)

Izmeklēšanā atklājās, ka Savienības ražošanas nozari šobrīd veido septiņi aktīvi eksportētāji, no kuriem divi ir MVU. Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka ir izveidojusi Savienības ražotāju provizorisku izlasi. Izlasē bija iekļauti četri Savienības ražotāji, par kuriem Komisijai pirms izmeklēšanas sākuma bija zināms, ka tie ražo solāro stiklu. Komisija izlasi izvēlējās, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo līdzīgā ražojuma pārdošanas apjomu laikā no 2012. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim. Izlasē iekļauto Savienības ražotāju saražotā produkcija veidoja vairāk nekā 50 % no Savienībā saražotās produkcijas kopapjoma. Komisija par ierosināto Savienības ražotāju izlasi informēja ieinteresētās personas ar informatīvu dokumentu, kas pieejams ieinteresētajām personām. Komisija arī nosūtīja vēstuli Savienības ražotājiem, informējot tos par ierosināto izlasi. Turklāt ieinteresētās personas paziņojumā par procedūras sākšanu bija aicinātas darīt zināmu savu viedokli par pagaidu izlasi.

(8)

Arī kāds MVU pauda interesi tikt iekļauts izlasē. Komisija nolēma iekļaut to izlasē kopā ar citu uzņēmumu, jo šim citam uzņēmumam bija lielāka pārdošanas apjoma daļa, un izslēgt no izlases uzņēmumu ar viszemāko pārdošanas apjomu. Par pagaidu izlasi netika saņemtas nekādas citas piezīmes. Rezultātā Komisija pievienoja divus uzņēmumus sākotnēji ierosinātajai izlasei un izslēdza no tās vienu citu uzņēmumu.

(9)

Visbeidzot, pēc pārbaudes apmeklējumiem Komisija nolēma izslēgt vienu no pieciem izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, jo tika konstatēts, ka šis uzņēmums nav Savienības ražošanas nozarei reprezentatīvs. Tas bija uzņēmums darbības sākuma posmā (atšķirībā no visas Savienības ražošanas nozares kopumā), un tādējādi rentabilitātes tendence nebūtu sniegusi patiesu priekšstatu par stāvokli Savienības ražošanas nozarē.

(10)

Rezultātā Komisija beigās izveidoja izlasi no četriem Savienības ražotājiem. Galīgā izlase pārstāv 79 % no Savienības nozares pārdošanas apjoma Savienības tirgū. Tādējādi tiek uzskatīts, ka izlase ir Savienības ražošanas nozarei reprezentatīva.

(11)

Trīs no septiņiem Savienības ražotājiem, pamatojoties uz pamatregulas 19. pantu, pieprasīja neizpaust viņu identitāti. Tie apgalvoja, ka to identitātes atklāšana varētu izraisīt ievērojamu nelabvēlīgu ietekmi uz to uzņēmējdarbību. To pieprasījums tika pārbaudīts un atzīts par pamatotu. Turklāt, ņemot vērā Savienības ražotāju ierobežoto skaitu, tika nolemts neizpaust arī to Savienības ražotāju nosaukumus, kuri netika pieprasījuši anonimitāti, jo tādējādi netieši varētu tikt atklāta citu ražotāju identitāte. Tomēr uzņēmuma Interfloat Corporation/GMB Glasmanufaktur Brandenburg GmbH (“GMB/IF”) identitāte jau ir zināma, jo tas publiski paziņoja, ka ir viens no sūdzības iesniedzējiem.

(12)

Lai Komisija varētu lemt, vai nepieciešama atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, visiem nesaistītajiem importētājiem lūdza pieteikties Komisijā un sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(13)

Četri nesaistīti importētāji sniedza atbildes atlases veidlapā, kas bija pievienota paziņojumam par procedūras sākšanu, bet tikai divi importētāji iesniedza atbildes uz jautājumiem konkretizētās aptaujas anketā. Tā kā sadarbojās neliels importētāju skaits, atlasi neuzskatīja par vajadzīgu.

(14)

Ņemot vērā ražotāju eksportētāju lielo skaitu, paziņojumā par procedūras sākšanu saskaņā ar pamatregulas 17. pantu tika paredzēta atlase dempinga noteikšanai. Lai Komisija varētu lemt, vai nepieciešama atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, ražotājus eksportētājus aicināja paziņot par sevi Komisijai un, kā norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu, sniegt pamatinformāciju par darbību, kas saistīta ar attiecīgo ražojumu, laikposmā no 2012. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim.

(15)

Divpadsmit Ķīnas ražotāji eksportētāji vai ražotāju eksportētāju grupas, kas pārstāv vairāk nekā 95 % no kopējā Ķīnas eksporta uz Savienību šajā laikposmā, sniedza pieprasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē.

(16)

Pamatojoties uz saņemto informāciju un saskaņā ar pamatregulas 17. pantu Komisija izveidoja pagaidu izlasi no pieciem ražotājiem eksportētājiem, pamatojoties uz vislielāko reprezentatīvo solārā stikla eksporta apjomu uz Savienību, kuru atvēlētajā laikā varēja pienācīgi pārbaudīt.

(17)

Visas ieinteresētās personas, kā arī ĶTR iestādes, tika informētas par ierosināto izlasi un aicinātas izteikt piezīmes. Izanalizējot saņemtās piezīmes, Komisija nolēma saglabāt ierosināto piecu uzņēmumu izlasi, un visas ieinteresētās personas tika attiecīgi informētas par galīgo izlasi.

(18)

Pēc tam izmeklēšanā atklāja, ka divi izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji bija norādījuši pārāk lielu eksporta apjomu uz Savienību un tādējādi tikuši iekļauti izlasē nepamatotu iemeslu dēļ. Tāpēc abus uzņēmumus izslēdza no izlases pēc tam, kad tiem tika dota iespēja sniegt piezīmes. Kad Komisija bija pienācīgi izvērtējusi uzņēmumu iesniegtās piezīmes, tā secināja, ka minētie uzņēmumi nav snieguši nepareizus datus ar nodomu, un nolēma, ka tie arī turpmāk būtu jāuzskata par personām, kas sadarbojas, pamatregulas 18. panta nozīmē.

(19)

Pēc šo uzņēmumu izslēgšanas tika apsvērta citu ražotāju eksportētāju iekļaušana izlasē. Tomēr, ņemot vērā faktu, ka abi uzņēmumi tika izslēgti no izlases vēlā izmeklēšanas posmā, tika uzskatīts, ka tas nav iespējams, jo tas varētu apdraudēt izmeklēšanas pabeigšanu noteiktajā termiņā.

(20)

Tāpēc pārskatītā solārā stikla ražotāju eksportētāju vai ražotāju eksportētāju grupu izlase ir šāda:

(21)

Komisija koriģēja attiecīgā ražojuma eksporta pārdošanas kopapjomu no ĶTR pēc tam, kad tika informēta to, ka divi ražotāji eksportētāji ir norādījuši pārāk lielu eksporta apjomu (skatīt iepriekš 18. apsvērumu). Galīgā izlase pārstāv vairāk nekā 50 % no attiecīgā ražojuma eksporta kopapjoma uz Savienību laikposmā no 2012. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim, kā to paziņojuši ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās. Tāpēc to uzskata par reprezentatīvu attiecībā uz solārā stikla eksporta apjomiem no ĶTR uz Savienību.

(22)

Komisija nosūtīja anketas visiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kuri to bija pieprasījuši, izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, nesaistītiem importētājiem un to apvienībām, kā arī lietotājiem, kuri pieteicās paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajos termiņos.

(23)

Atbildes uz anketas jautājumiem saņēma no četriem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, no visiem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, diviem nesaistītiem Savienības importētājiem un 12 lietotājiem.

(24)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai provizoriski noteiktu dempingu, tā radīto kaitējumu un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi tika veikti šādos uzņēmumos vai uzņēmumu grupās.

(25)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana attiecās uz laikposmu no 2012. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma noteikšanai būtisko tendenču pārbaude attiecās uz laikposmu no 2009. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(26)

Ražojums, uz kuru attiecas šī izmeklēšana, ir solārais stikls no rūdīta nātrijkaļķa lokšņu stikla, kura dzelzs saturs ir mazāks par 300 ppm, saules caurlaidība ir vairāk nekā 88 % (mērot saskaņā ar AM1,5 300-2 500 nm), izturība pret karstumu ir līdz 250 °C (mērot saskaņā ar EN 12150), izturība pret termisku šoku ir Δ 150 K (mērot saskaņā ar EN 12150) un kura mehāniskā izturība ir 90 N/mm2 vai vairāk (mērot saskaņā ar EN 1288-3) (“attiecīgais ražojums”).

(27)

Attiecīgais ražojums šobrīd atbilst KN kodam ex 7007 19 80.

(28)

Solārais stikls ir viens no kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un plānkārtiņu fotoelektrisko moduļu, kā arī karstā ūdens sagatavošanai paredzēto plakano termokolektoru ražošanas komponentiem.

(29)

Izmeklēšanas rezultāti liecināja, ka attiecīgajam ražojumam un ražojumam, ko ražo un pārdod ĶTR vietējā tirgū, ražojumam, ko Savienībā ražo un pārdod Savienības ražošanas nozare, un ražojumam, ko ražo un pārdod par analogo valsti uzskatītās Turcijas vietējā tirgū, ir vienādas fizikālās un tehniskās pamatīpašības, kā arī pamatizmantojums. Tāpēc šos ražojumus provizoriski uzskata par “līdzīgiem ražojumiem” pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(30)

Kāds importētājs pieprasīja izslēgt no izmeklēšanas jomas siltumnīcu būvei paredzētu dārzkopības stiklu, apgalvojot, ka siltumnīcu būvei izmanto ļoti dažādu lielumu stiklu, savukārt solāro stiklu ražo tikai noteiktos izmēros. Turklāt importētājs iesniedza sertifikātu, kas uzrāda, ka daļu no tā importa veido stikls ar vairāk nekā 300 ppm dzelzs saturu. Līdz ar to attiecīgā daļa importētā dārzkopības stikla acīmredzami neietilpst pašreizējās izmeklēšanas jomā.

(31)

Cits importētājs norādīja, ka tā importētajam mēbeļu stiklam (ko izmanto stikla plauktu, paneļu pildījuma, galda virsmu, bīdāmo durvju, virsmas plātņu utt. ražošanai), ir tādas pašas vai ļoti līdzīgas tehniskās īpašības kā solārajam stiklam, taču pieprasīja tā izslēgšanu no izmeklēšanas jomas, jo tam ir atšķirīgs galīgais izmantojums. Tomēr, pamatojoties uz sniegtajiem pierādījumiem, šķiet, ka lielākajai daļai stikla, ko tas importē, nav visu to pašu tehnisko īpašību kā iepriekš 26. punktā aprakstītajam solārajam stiklam. Sešiem importētā stikla veidiem dzelzs saturs ir daudz lielāks nekā 300 ppm, bet viena veida importētā stikla dzelzs saturs ir mazāks nekā 300 ppm, un to saules caurlaidība ir ievērojami zemāka par minimālo 88 % caurlaidību, kas ir vajadzīga, lai ražojumu definētu kā solāro stiklu. Importētājs norādīja, ka, lai gan šādu veidu stikls neatbilst vienam solārā stikla tehniskajam parametram, kā aprakstīts 26. apsvērumā iepriekš, šie ražojumi atbilst solārā stikla pamata klasifikācijai, t.i., “rūdīts nātrijkaļķa lokšņu stikls”. Komisijas pagaidu viedoklis ir tāds, ka izmeklēšana ir attiecināma tikai uz tādu veidu stiklu, kas atbilst visiem solārā stikla tehniskajiem parametriem. Tāpēc tiek provizoriski secināts, ka iepriekš minētie stikla veidi, ko importē šis konkrētais importētājs, neietilpst šīs izmeklēšanas jomā.

(32)

Tomēr šajā posmā attiecīgā ražojuma klāstā paliek jebkāda veida dārzkopības un mēbeļu stikls, kam var būt līdzīgas tehniskās īpašības kā solārajam stiklam, jo tie var tikt izmantoti kā solārais stikls.

(33)

Importētājs arī apgalvoja, ka no ražojuma klāsta būtu jāizslēdz pludinātais stikls, jo tam ir atšķirīgs ražošanas process nekā velmētajam stiklam, kas importētāja uztverē ir vienīgais solārā stikla veids. Turklāt, kā apgalvoja minētais importētājs, pludinātā stikla interjera produkti nevar būt aizvietotāji solārā stikla izstrādājumiem, tāpēc pludināto stiklu nevajadzētu uzskatīt par līdzīgu ražojumu un tas būtu jāizslēdz no izmeklēšanas jomas. Komisija sākotnējais viedoklis ir tāds, ka pludināto stiklu nevar izslēgt no izmeklēšanas jomas, jo tas atbilst visiem tehniskajiem parametriem, kas ietverti iepriekš 26. apsvērumā. Turklāt izmeklēšanā tika konstatēts, ka pludināto stiklu noteikti var izmantot kā solāro stiklu un ka to ražo gan Savienības ražotāji, gan Ķīnas eksportētāji. Tāpēc provizoriski tiek secināts, ka pludinātais stikls paliek izmeklēšanas jomā.

(34)

Atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktam antidempinga izmeklēšanā attiecībā uz importu no ĶTR ražotājiem eksportētājiem, par kuriem konstatēts, ka tie atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem, normālo vērtību nosaka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 1.–6. punktu.

(35)

Īsumā un vienīgi ērtības labad turpmāk ir sniegts šo kritēriju izklāsts:

(36)

Desmit uzņēmumi, kuri sadarbojās, pieprasīja TER atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktam un noteiktajos termiņos sniedza atbildes uz TER pieprasījuma veidlapas jautājumiem. Atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punkta d) apakšpunktam tika veikta TER pārbaude izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, kā arī uzņēmumam, kam tika piemērota atsevišķs novērtējums (skatīt turpmāk 48. apsvērumā).

(37)

Tādējādi TER noteikšana tika veikta turpmāk norādītajiem četriem uzņēmumiem vai uzņēmumu grupām.

(38)

Komisija pieprasīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, un pārbaudīja visu TER pieprasījumos ietverto informāciju, apmeklējot attiecīgos uzņēmumus.

(39)

Saistīto uzņēmumu gadījumā Komisija pārbauda, vai saistīto uzņēmumu grupa kopumā atbilst TER piešķiršanas nosacījumiem. Tāpēc gadījumos, kad attiecīgā ražojuma ražošanā vai tirdzniecībā tieši vai netieši ir iesaistīts meitasuzņēmums vai jebkurš cits ar pieteikuma iesniedzēju saistīts uzņēmums ĶTR, TER atbilstības pārbaude tiek veikta katram uzņēmumam atsevišķi, kā arī uzņēmumu grupai kopumā.

(40)

Tāpēc tika pārbaudīti četru ražotāju eksportētāju (uzņēmumu grupu), ko veido vienpadsmit juridiskas personas, TER pieprasījumi.

(41)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka neviens no četriem ražotājiem eksportētājiem (uzņēmumu grupām), kas pieprasīja TER, nespēj pierādīt atbilstību visiem pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem.

(42)

Konkrētāk, trīs ražotāji eksportētāji nevarēja pierādīt — ne atsevišķi, ne grupā —, ka tiem būtu viena, skaidri saprotama grāmatvedības pamatuzskaite, kuru saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem revidē neatkarīgs revidents, un tādēļ tie neatbilda TER 2. kritērijam.

(43)

Turklāt neviens no četriem ražotājiem eksportētājiem — ne atsevišķi, ne grupā — nespēja pierādīt, ka uz tiem neattiecas nozīmīgi izkropļojumi, kas mantoti no agrākās sistēmas, kurā nebija tirgus ekonomikas. Tādējādi šie uzņēmumi vai uzņēmumu grupa neatbilda TER 3. kritērijam. Konkrētāk, visi četri ražotāji eksportētāji vai ražotāju eksportētāju grupas izmantoja preferenciālu nodokļu režīmu.

(44)

Turklāt viens no šiem ražotājiem eksportētājiem neatbilda 3. kritērijam arī tāpēc, ka vairāki grupas uzņēmumi, neraugoties uz to slikto finanšu stāvokli, izmeklēšanas periodā (un pirms tam) saņēma ievērojamu finansējumu ar likmēm, kas parastos tirgus ekonomikas apstākļos tiktu rezervētas finansiāli stabiliem uzņēmumiem. Cita ražotāju eksportētāju grupa arī neatbilda 3. kritērijam, pamatojoties uz faktu, ka šīs grupas uzņēmumi pērk dabasgāzi no valstij piederoša piegādātāja, piemērojot samazinātu likmi.

(45)

Komisija paziņoja TER izmeklēšanas rezultātus attiecīgajiem uzņēmumiem, ĶTR iestādēm un sūdzības iesniedzējam un aicināja tos sniegt piezīmes.

(46)

Saņemtās piezīmes nespēja mainīt Komisijas sākotnējos konstatējumus. Pēc apspriešanās ar dalībvalstīm saskaņā ar 2. panta 7. punkta c) apakšpunktu visiem pieprasījumu iesniedzējiem 2013. gada 13. septembrī tika atsevišķi un oficiāli paziņots Komisijas galīgais lēmums par to attiecīgajiem TER pieprasījumiem.

(47)

Neviens no četriem ražotājiem eksportētājiem vai ražotāju eksportētāju grupām ĶTR, kas bija pieprasījuši TER, nevarēja pierādīt atbilstību visiem pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem, tāpēc to TER pieprasījumi tika noraidīti.

(48)

Viens no abiem ražotājiem eksportētājiem, kuri sākotnēji bija iekļauti izlasē, bet pēc tam izslēgti no tās (skatīt 18. apsvērumu), bija pieprasījis veikt atsevišķu novērtējumu atbilstīgi pamatregulas 17. panta 3. punktam gadījumā, ja tas netiktu iekļauts izlasē. Pēc tā izslēgšanas no izlases un ņemot vērā faktu, ka TER pārbaudes apmeklējums jau bija noticis (skatīt 37. apsvērumu), tika uzskatīts, ka atsevišķa novērtējuma (AN) piešķiršana šim uzņēmumam radītu nevajadzīgu apgrūtinājumu. Neviens cits ražotājs eksportētājs, kuru neiekļāva izlasē, nepieprasīja AN.

(49)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu Komisija paziņojumā par procedūras sākšanu paredzēja, ka normālā vērtība būtu jānosaka, pamatojoties uz cenu vai salikto vērtību trešā valstī ar tirgus ekonomiku vai, ja piemērotu tirgus ekonomikas trešo valsti neatrod, normālā vērtība būtu jānosaka, pamatojoties uz Savienības cenām saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu. Pirms Savienības cenu izmantošanas Komisija izvērtēja visas iespējas, lai izvēlētos piemērotu analogo valsti.

(50)

Ieinteresētās personas tika aicinātas izteikt piezīmes par analogās valsts izvēli un Savienības cenu izmantošanu.

(51)

Piezīmes tika saņemtas no Ķīnas Vieglās rūpniecības ražojumu un amatniecības produktu eksporta/importa palātas (“CCCLA”), no nesaistīta importētāja, kā arī no diviem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem — visi piezīmju iesniedzēji iebilda pret Savienības cenu izmantošanu normālās vērtības noteikšanai. Kā atbilstošas analogās valstis tika ieteiktas Turcija un Indija.

(52)

Tikmēr, lai izpētītu visas iespējas atbilstošas analogās valsts izvēlei, Komisijas dienesti bija noteikuši vienpadsmit trešās valstis, kurās ir tirgus ekonomika un kurās, iespējams, ražo solāro stiklu, un, pamatojoties uz publiski pieejamu informāciju, aicināja 24 šo valstu uzņēmumus sadarboties ar Komisiju. Šīs valstis bija: Austrālija, Indija, Indonēzija, Japāna, Saūda Arābija, Dienvidāfrika, Dienvidkoreja, Taivāna, Taizeme, Turcija un ASV.

(53)

Pamatojoties uz Komisijas rīcībā esošo informāciju, izņemot ĶTR un Eiropas Savienību, līdzīgo ražojumu ražo tikai Indijā un Turcijā. Lai pienācīgi novērtētu Turcijas un Indijas kā analogās valsts piemērotību, Komisija analizēja informāciju par līdzīgo ražojumu un konkrētāk — par ražotāju skaitu, iekšzemes tirgus lielumu, importa apjomu un to, cik nozīmīgi ir tirdzniecības un ar tirdzniecību nesaistīti šķēršļi abās valstīs. Tomēr pieteicās un vēlmi sadarboties ar Komisiju pauda tikai viens Turcijas uzņēmums, neraugoties uz daudziem Komisijas centieniem sadarboties arī ar Indijas ražotājiem.

(54)

Turcija ir trešā valsts, kurā ir tirgus ekonomika. Ievedmuita, ko piemēro līdzīgajam ražojumam, ir vislielākās labvēlības tarifs 3 %. Turcijas un ES muitas savienības dēļ abpusēji piemērojamais ievedmuitas maksājums ir 0 %. Šķiet, ka nav citu nodokļu vai citu būtisku ar tirdzniecību nesaistītu šķēršļu attiecībā uz līdzīgo ražojumu.

(55)

Saskaņā ar informāciju, kuru sniedza Turcijas ražotājs, kas pauda vēlmi sadarboties izmeklēšanā, tas ir vienīgais uzņēmums, kas ražo līdzīgo ražojumu Turcijā. Uzņēmuma ražošanas apjoms ir ievērojams, un tas līdzīgo ražojumu gan eksportē, gan pārdod iekšzemes tirgū — eksporta daudzums ir lielāks nekā iekšzemes tirgū pārdotais daudzums.

(56)

Neraugoties uz to, ka nav tirdzniecības un ar tirdzniecību nesaistītu šķēršļu, izmeklēšanas periodā solārais stikls Turcijas tirgū praktiski nav ticis importēts. Tajā pašā laikā Komisijas veiktajā izmeklēšanā tika apstiprināts, ka analogās valsts ražotājs, kurš sadarbojās, izmeklēšanas periodā ir guvis saprātīgu un ne pārmērīgu peļņu.

(57)

Pamatojoties uz iepriekš minēto un ņemot vērā visu šajā izmeklēšanas posmā pieejamo informāciju, Turcija tika provizoriski izraudzīta kā analogā valsts atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktam.

(58)

Ņemot vērā faktu, ka visi TER pieprasījumi tika noraidīti, normālā vērtība attiecībā uz visiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem tika noteikta, pamatojoties uz analogās valsts ražotāja sniegto informāciju atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktam.

(59)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu vispirms pārbaudīja, vai līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms Turcijā neatkarīgiem pircējiem ir reprezentatīvs. Tika konstatēts, ka līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms, ko Turcijas līdzīgā ražojuma ražotājs, kurš sadarbojās, bija pārdevis Turcijas iekšējā tirgū, ir reprezentatīvs salīdzinājumā ar attiecīgā ražojuma apjomu, kuru izlasē iekļautie Ķīnas ražotāji eksportētāji bija eksportējuši uz Savienību.

(60)

Komisija pēc tam pārbaudīja, vai varētu uzskatīt, ka minētā pārdošana notikusi parastā tirdzniecības apritē atbilstoši pamatregulas 2. panta 4. punktam. Tas tika darīts, nosakot rentablā pārdošanas apjoma īpatsvaru neatkarīgiem pircējiem. Pārdošanas darījumus uzskatīja par rentabliem, ja vienības cena bija vienāda ar ražošanas izmaksām vai lielāka par tām. Tāpēc tika noteiktas Turcijas ražotāja ražošanas izmaksas izmeklēšanas periodā.

(61)

Ražojuma veidiem, kuriem vairāk nekā 80 % no pārdošanas apjoma iekšzemes tirgū pārsniedza izmaksas un vidējā svērtā pārdošanas cena bija vienāda vai lielāka par vienības ražošanas izmaksām, normālo vērtību attiecīgajam ražojuma veidam aprēķināja kā visa attiecīgā veida pārdošanas apjoma faktisko iekšzemes cenu vidējo svērto vērtību, neņemot vērā, vai šī pārdošana bijusi rentabla.

(62)

Ja kāda ražojuma veida rentablās pārdošanas apjoms bija līdz 80 % (ieskaitot) no šā veida pārdošanas kopējā apjoma vai ja šā ražojuma veida vidējā svērtā cena bija zemāka par vienības ražošanas izmaksām, normālo vērtību noteica, balstoties uz faktisko cenu iekšzemes tirgū, ko aprēķināja kā attiecīgā ražojuma veida vidējo svērto cenu vienīgi rentablajam pārdošanas apjomam IP laikā.

(63)

Normālo vērtību nerentablajiem ražojuma veidiem noteica, izmantojot Turcijas ražotāja ražošanas izmaksas, kam tika pieskaitītas pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas un peļņa par rentablajiem Turcijas ražotāja ražojuma veidiem.

(64)

Tā kā Turcijā ražotajam solārajam stiklam izmeklēšanas periodā netika izmantota pārklāšanas tehnoloģija un neviens no Turcijā ražotā solārā stikla veidiem netika ražots, izmantojot pludināšanas procesu, Turcijas iekšējā tirgū netika pārdoti vairāku veidu ražojumi. Tāpēc attiecībā uz ražojuma veidiem, kas izmeklēšanas periodā netika pārdoti Turcijā, bet tika eksportēti no ĶTR uz Savienību, normālā vērtība bija jāaprēķina saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu, pamatojoties uz Turcijas analogā ražotāja ražošanas izmaksām un pieskaitot samērīgas pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas, kā arī peļņu. Pārklājuma izmaksas un izmaksas saistībā ar pludināšanas procesu tika noteiktas, balstoties uz Savienības ražošanas nozares sniegtajiem datiem.

(65)

Eksporta cenas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu noteica, pamatojoties uz cenām, kas faktiski samaksātas vai maksājamas par attiecīgo ražojumu.

(66)

Normālā vērtība un eksporta cena tika salīdzināta, izmantojot EXW cenas. Dempinga starpības tika noteiktas, salīdzinot atsevišķās atlasē iekļauto eksportētāju EXW cenas ar analogās valsts ražotāja iekšzemes pārdošanas cenām vai attiecīgā gadījumā ar salikto normālo vērtību.

(67)

Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas pienācīgas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību.

(68)

Tādējādi tika veiktas korekcijas attiecībā uz transporta, jūras pārvadājumu un apdrošināšanas izmaksām, pārkraušanas, iekraušanas un papildu izmaksām, izvedmuitu un komisijas maksu visos gadījumos, kad bija skaidrs, ka tās ietekmē cenu salīdzināmību.

(69)

Izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem tika salīdzināta līdzīgā ražojuma katra veida vidējā svērtā saliktā normālā vērtība ar atbilstošā ražojuma veida vidējo svērto eksporta cenu, kā paredzēts pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktā.

(70)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu dempinga starpību izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem un uzņēmumam, kuram veica atsevišķu novērtējumu, noteica, salīdzinot vidējo svērto salikto normālo vērtību katram līdzīgā ražojuma veidam Turcijā ar katra uzņēmuma vidējo svērto eksporta cenu katram atbilstošajam attiecīgā ražojuma veidam, izsakot kā procentuālo daļu no CIF cenas pie Savienības robežas pirms nodokļu nomaksas.

(71)

Vidējā svērtā dempinga starpība izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, tika aprēķināta saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punkta noteikumiem. To noteica, balstoties uz starpībām, kas bija noteiktas izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem.

(72)

Visiem pārējiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem saskaņā ar pamatregulas 18. pantu dempinga starpību noteica, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem. Šajā nolūkā Komisija noteica sadarbības līmeni no ĶTR puses. Sadarbības līmenis ir tā eksporta apjoma, ko uz Savienību veikuši ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās, proporcionālā daļa no visa attiecīgās valsts eksporta kopapjoma uz Savienību, kā norādīts sūdzībā (skatīt iepriekš 15. apsvērumu).

(73)

Sadarbības līmenis ir augsts, jo ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, veiktais imports izmeklēšanas perioda laikā veido vairāk nekā 80 % no kopējā eksporta apjoma uz Savienību. Tādējādi atlikusī dempinga starpība, kas piemērojama visiem pārējiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem, tika noteikta tādā līmenī, kas atbilst augstākajai dempinga starpībai, kādu konstatēja izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās.

(74)

Noteiktās pagaidu dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas pie Savienības robežas pirms nodokļu nomaksas, ir šādas.

(75)

Izmeklēšanas periodā līdzīgo ražojumu Savienībā ražoja astoņi ražotāji. Tie veido Savienības ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta izpratnē un turpmāk tekstā ir saukti par “Savienības ražošanas nozari”.

(76)

Lai noteiktu Savienības ražošanas kopējo apjomu izmeklēšanas periodā, tika izmantota visa pieejamā informācija par Savienības ražošanas nozari, tostarp sūdzības iesniedzēja sniegtā informācija, makroekonomikas dati, ko sniegusi Savienības ražošanas nozares apvienība (Glass for Europe), un izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem. Tā kā solāro stiklu Savienībā importē, deklarējot ar muitas pozīciju 7007 19 80 — Citi — Laminēts neplīstošais stikls, kas aptver arī citus ražojumus, uz kuriem šī izmeklēšana neattiecas, Eurostat datus importa apjomu un vērtību noteikšanai nevarēja izmantot. Importa apjomus un vērtības noteica, pamatojoties uz sūdzības iesniedzēja un Savienības ražošanas nozares apvienības sniegtajiem datiem. Ja tas bija iespējams, datus pārbaudīja, salīdzinot ar atbildēm uz anketas jautājumiem. Pamatojoties uz to, tika aplēsts, ka kopējais ražošanas apjoms izmeklēšanas periodā Savienībā bijis apmēram 21 734 000 m2.

(77)

Kā norādīts iepriekš 10. apsvērumā, izlasē tika iekļauti četri Savienības ražotāji, kas kopā saražo 79 % no līdzīgā ražojuma kopējā pārdošanas apjoma Savienībā.

(78)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka neviena izlasē iekļautā Savienības ražotāja saražotais nav paredzēts izmantošanai pašu vajadzībām.

(79)

Tāpēc šīs izmeklēšanas nolūkā nav vajadzības veikt īpašu analīzi par pārdošanu pašu vajadzībām.

(80)

Patēriņš Savienībā tika noteikts, pamatojoties uz visu Savienības ražotāju Savienības pārdošanas kopapjomu Savienības tirgū, no kura atņemts to veiktais eksports un pieskaitīts imports no ĶTR un citām trešām valstīm. Kā skaidrots iepriekš 76. apsvērumā, Savienības patēriņu noteica, pamatojoties uz sūdzības iesniedzēja un Savienības ražošanas nozares apvienības (Glass for Europe) sniegtajiem datiem, ja iespējams, tos salīdzinot ar izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēm uz anketas jautājumiem.

(81)

Patēriņa Savienībā dinamika bija šāda.

1.   tabula.

Patēriņš Savienībā (1 000 m2)

(82)

Attiecīgajā periodā no 2009. gada līdz IP kopējais Savienības patēriņš palielinājās par 87 %, taču IP laikā salīdzinājumā ar 2011. gadu tas samazinājās. Kopumā solārā stikla patēriņš Savienībā būtiski palielinājās, salīdzinot ar 2009. gadu. Tas galvenokārt ir saistīts ar gatavo izstrādājumu, jo īpaši saules enerģijas moduļu, patēriņa pieaugumu (skatīt turpmāk 142. apsvērumu).

(83)

No attiecīgās valsts par dempinga cenām veiktā importa uz Savienību dinamika bija šāda.

2.   tabula.

Importa apjoms (1 000 m2) un tirgus daļa

(84)

Attiecīgajā periodā attiecīgā ražojuma importa par dempinga cenām apjoms uz Savienību ievērojami palielinājās, pieaugot par 596 %. Tāpēc būtiski palielinājās arī tirgus daļa attiecīgā ražojuma importam par dempinga cenām uz Savienību. Konkrēti, šāda importa tirgus daļa pieauga no 6,1 % līdz 28,7 %. Kopumā laikposmā no 2009. gada līdz IP attiecīgā ražojuma imports par dempinga cenām būtiski palielinājās gan apjoma, gan tirgus daļas izteiksmē.

(85)

Importa par dempinga cenām pieaugums no attiecīgās valsts ievērojami pārsniedza attiecīgā ražojuma un līdzīgo ražojumu patēriņa pieaugumu Savienībā. Līdz ar to ražotāji eksportētāji daudz lielākā mērā spēja gūt labumu no Savienības patēriņa pieauguma un būtiski nostiprināja savu pozīciju tirgū.

(86)

Vidējās cenas dinamika importam par dempinga cenām Savienībā no attiecīgās valsts bija šāda.

3.   tabula.

Importa cenas (EUR/m2)

(87)

Attiecīgā ražojuma vidējā importa cena attiecīgajā periodā samazinājās. Vidējā importa cena IP laikā samazinājās par 27,2 % — no 6,02 EUR/m2 2009. gadā līdz 4,38 EUR/m2.

(88)

Lai noteiktu cenu samazinājumu IP laikā, izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējās svērtās pārdošanas cenas pa ražojuma veidiem nesaistītiem pircējiem Savienības tirgū, koriģētas EXW līmenī, tika salīdzinātas ar izlasē iekļauto Ķīnas ražotāju izcelsmes importa atbilstošajām vidējām svērtajām CIF cenām pa ražojuma veidiem pirmajam neatkarīgajam pircējam Savienības tirgū, koriģētām uz augšu, ņemot vērā muitošanas, nodokļa, apkalpošanas un kraušanas izmaksas. Piemērojot šo korekciju, cena paaugstinājās par 7 līdz 15 % atkarībā no ražojuma kontroles numura.

(89)

Cenu salīdzinājums tika veikts, sadalot darījumus pa ražojuma veida numuriem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī un vajadzības gadījumā veicot atbilstīgas korekcijas, kā izklāstīts iepriekš 88. apsvērumā, un atskaitot rabatus un atlaides. Izsakot salīdzinājumu procentos no izlasē iekļauto Savienības ražotāju apgrozījuma IP laikā, tas liecināja, ka attiecīgā ražojuma importa par dempinga cenām vidējā svērtā cena ir no 10,6 % līdz 26,7 % zem izlasē iekļauto Savienības ražotāju cenām.

(90)

Atbilstoši pamatregulas 3. panta 5. punktam importa par dempinga cenām ietekme uz Savienības ražošanas nozari tika analizēta, novērtējot visus ekonomikas faktorus un rādītājus, kas ietekmē šīs Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(91)

Kā skaidrots iepriekš 7. un 8. apsvērumā, lai pārbaudītu iespējamo Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, izmantoja atlasi.

(92)

Lai veiktu kaitējuma analīzi, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares sniegtajiem datiem, Komisija analizēja attiecīgā perioda makroekonomiskos rādītājus par visiem Savienības ražotājiem. Mikroekonomiskos rādītājus Komisija analizēja, pamatojoties uz izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēm uz anketas jautājumiem.

(93)

Šīs izmeklēšanas nolūkā tika novērtēti šādi makroekonomiskie rādītāji: ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, produktivitāte, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga.

(94)

Tika novērtēti šādi mikroekonomiskie rādītāji: vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

(95)

Kopējā ražošanas apjoma, ražošanas jaudas un jaudas izmantojuma dinamika Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda.

4.   tabula.

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un tās izmantojums

(96)

Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms attiecīgajā periodā palielinājās atbilstīgi patēriņam. Ražošanas apjoms sasniedza maksimālo līmeni 2011. gadā un tad IP laikā samazinājās par 30 %. Kad patēriņš būtiski palielinājās, Savienības ražošanas nozare attiecīgajā periodā palielināja savu ražošanas jaudu par 40 %. Lai gan ražošanas apjoms bija augstāks, Savienības ražotāju jaudas izmantojums samazinājās par 5 procentu punktiem, jo Savienības ražošanas nozare bija palielinājusi ražošanas jaudu, reaģējot uz lielo pieprasījumu; ražošanas jaudas palielinājums IP laikā sasniedza 40 %.

(97)

Lai gan Savienības ražošanas nozare palielināja savu ražošanas jaudu, reaģējot uz patēriņa pieaugumu, Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms pieauga lēnāk nekā patēriņš, un jaudas izmantojums pēc būtiska pieauguma attiecīgā perioda pirmajos trīs gados izmeklēšanas periodā samazinājās, vienlaikus pieaugot importa par dempinga cenām no attiecīgās valsts tirgus daļai.

(98)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma un tirgus daļas dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

5.   tabula.

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(99)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms attiecīgajā periodā palielinājās par 12 %. Tomēr, kaut arī Savienības patēriņš palielinājās par 49 %, Savienības ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās no 90,2 % 2009. gadā līdz 67,7 % IP laikā; attiecīgajā periodā samazinājums bija būtisks — par 25 %. Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms palielinājās mazāk nekā imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts. Tāpēc Savienības ražotāji nevarēja pilnībā gūt labumu no patēriņa pieauguma, un tādējādi to tirgus daļa attiecīgajā periodā samazinājās.

(100)

Par Savienības ražošanas nozares izaugsmi liecina tās apjoma rādītāji, piemēram, ražošanas un pārdošanas apjoms, bet jo īpaši tās tirgus daļa. Kaut arī analizējamajā periodā pieauga patēriņš, Savienības ražotāju tirgus daļa nepalielinājās atbilstīgi patēriņam. Savienības ražošanas nozares tirgus daļa šajā laikposmā samazinājās, jo pieauga importa apjoms. Tajā pašā laikā tirgus daļa importam no ĶTR pieauga par 366 %. Tas, ka Savienības ražošanas nozare nevarēja savā labā pilnībā izmantot tirgus izaugsmi, kopumā negatīvi ietekmēja tās ekonomisko stāvokli.

(101)

Nodarbinātības un produktivitātes dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

6.   tabula.

Nodarbinātība un produktivitāte

(102)

Kopumā nodarbinātība laikā no 2009. gada līdz IP pieauga par 52 %. Tomēr palielinājums notika laikposmā līdz 2011. gadam, kad tas sasniedza savu augstāko rādītāju — 932 pilna laika ekvivalentus (FTE) un pēc tam IP laikā samazinājās līdz 857 FTE. Produktivitāte visā laikposmā no 2009. gada līdz 2011. gadam bija diezgan stabila. Daļēji tas ir saistīts ar to, ka līdzīga ražojuma ražošana ir lielā mērā automatizēta un tai vajadzīgs neliels darbinieku skaits. Tomēr salīdzinājumā ar 2011. gadu IP tā samazinājās par 24,4 %. Tas bija saistīts ar to, ka ražošanas apjoms tajā pašā laikposmā samazinājās par aptuveni 30 %.

(103)

Tādējādi nodarbinātība IP laikā samazinājās, reaģējot uz līdzīgā ražojuma ražošanas apjoma tendencēm Savienībā izmeklēšanas periodā.

(104)

Visas dempinga starpības ievērojami pārsniedz de minimis līmeni. Ņemot vērā importa apjomu un cenas no attiecīgās valsts, faktisko dempinga starpību lieluma ietekmi uz Savienības ražošanas nozari var uzskatīt par būtisku.

(105)

Tā kā šī ir pirmā antidempinga izmeklēšana par attiecīgo ražojumu, atgūšanās no iepriekšējā dempinga nav novērtēšanai svarīgs jautājums.

(106)

Kā norādīts iepriekš 92. apsvērumā, mikroekonomikas rādītāji ir analizēti, balstoties uz atbildēm uz anketas jautājumiem, ko sniedza izlasē iekļautie Savienības ražotāji. Lielākajai daļai izlasē iekļauto Savienības ražotāju 2009. gads bija gads, kad tie veica sākotnējos ieguldījumus un sāka ražot līdzīgo ražojumu. Tādējādi visus turpmāk analizētos rādītājus lielā mērā ir ietekmējis šis darbības sākuma posms 2009. gadā. Lai parādītu attīstības tendences bez izlasē iekļauto uzņēmumu darbības uzsākšanas posma kropļojošas ietekmes, ir norādīti arī indeksi no 2010. gada.

(107)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējās pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem Savienībā attiecīgajā periodā mainījās šādi.

7.   tabula.

Vidējā pārdošanas cena Savienībā

(108)

Vienības pārdošanas cenas attiecīgajā periodā pastāvīgi samazinājās, bet cenu samazinājums bija īpaši izteikts IP laikā, kad tās samazinājās par 7,9 % salīdzinājumā ar 2011. gadu, par 9,5 % salīdzinājumā ar 2010. gadu un par 23 % salīdzinājumā ar 2009. gadu.

(109)

Neraugoties uz lielo atšķirību starp Savienības ražošanas nozares vidējo vienības pārdošanas cenu un Ķīnas izcelsmes importa cenām, kā paskaidrots iepriekš 89. apsvērumā, reālais cenu samazinājums, salīdzinot par katru ražojuma veidu, izmeklēšanas periodā bija daudz zemāks, t. i., no 10,6 %, līdz 26,7 %.

(110)

Vienības ražošanas izmaksas laikā no 2011. gada līdz IP palielinājās par vairāk nekā 10 %, bet saglabājās relatīvi stabilas laikā no 2010. līdz 2011. gadam. Kopumā ražošanas izmaksas mainījās atbilstoši pārdošanas cenu tendencēm laikā no 2009. gada līdz IP. Vienības ražošanas izmaksu pieaugums bija saistīts ar ražošanas apjoma kritumu, bet kopējās ražošanas izmaksas faktiski samazinājās laikā no 2011. gada līdz IP.

(111)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējo darbaspēka izmaksu dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

8.   tabula.

Vidējās darbaspēka izmaksas par vienu darbinieku

(112)

No 2009. gada līdz IP vidējās darbaspēka izmaksas par vienu nodarbināto nepārtraukti palielinājās – kopumā par 12 %. Tomēr būtiskākais palielinājums, t. i., par 4,8 %, notika laikā no 2011. gada līdz IP. Darbaspēka izmaksu vispārējo palielinājumu var daļēji izskaidrot ar inflāciju un darbinieku atlaišanas izmaksām, kuras radās dažiem Savienības ražotājiem saistībā ar ražošanas nozares samazināšanos laikā no 2011. gada līdz IP.

(113)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumu apjoma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

9.   tabula.

Krājumi

(114)

Krājumi laikā no 2011. gada līdz IP palielinājās par 7,3 % un laikā no 2009. gada līdz IP — par 15 %, bet 2010.–2011. gadā tie samazinājās par 11,6 %.

(115)

Izmeklēšanas rezultāti liecināja, ka, ņemot vērā pārdošanas apjomu samazinājumu gan apjoma, gan vērtības izteiksmē, Savienības ražotāji uzturēja ierobežotus līdzīgā ražojuma krājumus. Tāpēc līdzīgā ražojuma krājumu palielināšanās attiecīgajā periodā ir būtisks rādītājs, nosakot, vai Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums.

(116)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitātes, naudas plūsmas, ieguldījumu un ienākuma no ieguldījumiem dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

10.   tabula.

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(117)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāte tika noteikta, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem pircējiem Savienībā izsakot procentos no šādas pārdošanas apgrozījuma.

(118)

2009. gadā lielākajai daļai izlasē iekļauto Savienības ražotāju radās zaudējumi, kas, kā iepriekš paskaidrots, galvenokārt ir saistīts ar to, ka tajā laikā šie uzņēmumi sāka ražot līdzīgo ražojumu. 2010. gadā vidējā peļņa jau bija 8,31 %. Pēc tam rentabilitāte nedaudz samazinājās 2011. gadā, kad sāka palielināties imports par dempinga cenām. Visbeidzot, IP laikā ražošanas nozare cieta būtiskus zaudējumus, t. i., par 276,6 % salīdzinājumā ar 2011. gadu.

(119)

Naudas plūsma, kas ir izlasē iekļauto Savienības ražotāju spēja pašfinansēt savu darbību, laikposmā no 2011. gada līdz IP ieguva izteikti negatīvu tendenci, sarūkot par 81 %. Tā pakāpeniski palielinājās no 2010. gada, un attiecīgajā periodā kopumā pieauga.

(120)

Ienākums no ieguldījumiem tika izteikts kā peļņa procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības.

(121)

Iepriekšējā tabula liecina, ka pēc darbības sākšanas posma 2009. gadā, kad ražošanas nozare veica lielus ieguldījumus līdzīgā ražojuma ražošanā, ieguldījumi laikā no 2009. līdz 2011. gadam nepārtraukti samazinājās un tad IP laikā pieauga. Tomēr ieguldījumi izmeklēšanas periodā palika zemā līmenī salīdzinājumā ar 2009. gada līmeni. IP laikā veiktie ieguldījumi lielākoties saistīti ar pētniecību un izstrādi, kā arī ar ražošanas tehnoloģiju un procesa uzlabošanu un saglabāšanu, lai uzlabotu efektivitāti. Jo īpaši ražošanas nozare ieguldīja līdzekļus jaunos ražojuma veidos, kas tajā pašā laikposmā netika importēti no ĶTR un kas saistīti ar būtiskiem ieguldījumiem pētniecībā un inovācijās.

(122)

Turpretim ienākums no ieguldījumiem laikā no 2009. līdz 2012. gadam par 34 % samazinājās. Tomēr tas pirms IP bija pastāvīgi pieaudzis — laikā no 2009. gada līdz 2011. gadam tas palielinājās par 293 %, bet IP laikā salīdzinājumā ar 2011. gadu tas samazinājās par 186 %.

(123)

Attiecībā uz spēju piesaistīt kapitālu tika konstatēts, ka pastāvīgi pasliktinājās Savienības ražošanas nozares spēja ģenerēt naudas plūsmu attiecībā uz līdzīgo ražojumu, attiecīgi pavājinoties arī Savienības ražošanas nozares finanšu stāvoklim.

(124)

Savienības ražošanas nozares stāvokļa analīze rāda acīmredzamu visu galveno kaitējuma rādītāju lejupejošu tendenci. Laikā, kad patēriņš pārsvarā palielinājās, kopējais ražošanas apjoms attiecīgajā periodā palielinājās. Lai gan pārdošanas apjoms palielinājās, Savienības ražošanas nozares tirgus daļa IP laikā samazinājās, attiecīgajā periodā vairāk palielinoties patēriņa pieaugumam. Vidējā pārdošanas cena attiecīgajā periodā strauji samazinājās, nelabvēlīgi ietekmējot visus finanšu stāvokļa rādītājus, piemēram, rentabilitāti, naudas plūsmu, ienākumu no ieguldījumiem un spēju piesaistīt kapitālu.

(125)

Attiecīgajā periodā kopējais Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms palielinājās. Tomēr līdz ar Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma palielināšanos ievērojami samazinājās vidējā pārdošanas cena, kā arī Savienības ražošanas nozares tirgus daļa.

(126)

Ņemot vērā iepriekš minēto, izmeklēšanā tika apstiprināts, ka Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas ir zemākas par ražošanas izmaksām un tādējādi nelabvēlīgi ietekmē Savienības ražošanas nozares rentabilitāti, kas IP laikā kļuva ievērojami negatīva.

(127)

Tomēr ražošanas jaudas attīstības tendences laikā no 2009. gada līdz IP bija pozitīvas. Turklāt, lai gan ieguldījumu apjoms laikā no 2009. gada līdz IP kritās, no 2011. gada līdz IP tas palielinājās. Skaidrojums tam ir šāds — kā izklāstīts 121. apsvērumā, izlasē iekļautie uzņēmumi turpināja ieguldīt līdzīgajā ražojumā, cita starpā koncentrējoties uz tādiem ražojuma veidiem tirgus nišās, kuri vēl netika eksportēti no attiecīgās valsts un kuri saistīti ar būtiskiem ieguldījumiem pētniecībā un inovācijās. Vienlaikus ir skaidrs, ka Savienības ražošanas nozarei jāspēj arī saražot un pārdot lielus apjomus vienkāršāku ražojumu (kuri patlaban konkurē ar importu par dempinga cenām no ĶTR), lai samazinātu nemainīgās izmaksas un gūtu apjomradītus ietaupījumus.

(128)

Tāpēc var secināt, ka Savienības ražošanas nozare IP laikā ne tikai ir piedzīvojusi būtisku kaitējumu, bet arī aktīvi meklējusi iespējas mazināt tādas situācijas ietekmi, kurā jākonkurē ar attiecīgo ražojumu, kas importēts par dempinga cenām, — izstrādājuši inovatīvus ražojumus, kuri no attiecīgās valsts vēl netiek importēti.

(129)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek provizoriski secināts, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta izpratnē.

(130)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. un 7. punktu tika pārbaudīts, vai imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts Savienības ražošanas nozarei ir nodarījis kaitējumu tādā līmenī, ko var uzskatīt par būtisku. Lai uz importu par dempinga cenām neattiecinātu citu faktoru izraisītu iespējamo kaitējumu, kas nav imports par dempinga cenām, bet kas vienlaikus varēja nodarīt kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, tika izvērtēti arī šādi zināmie faktori.

(131)

Izmeklēšanā atklājās, ka imports par dempinga cenām attiecīgajā periodā ļoti būtiski palielinājās, tā apjomam ievērojami pieaugot par 596 % un tā tirgus daļai — par 366 %. Tādējādi ir apstiprināts, ka attiecīgā ražojuma importa apjoms un tirgus daļa attiecīgajā periodā krasi palielinājās. Ir pilnīgi skaidrs, ka importa par dempinga cenām palielināšanās un Savienības ražošanas nozares tirgus daļas zaudēšana notika vienlaicīgi. Izmeklēšanā tika arī konstatēts, ka IP laikā, kā minēts iepriekš 89. apsvērumā, par dempinga cenām veiktā importa cenas bija zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas.

(132)

Izmeklēšanā atklājās, ka par dempinga cenām veiktā importa cenas attiecīgajā periodā samazinājās par 27,2 %, radot lielākas cenu samazinājuma starpības. Izjūtot šo ārkārtīgi spēcīgo cenu spiedienu, Savienības ražošanas nozare īstenoja ievērojamus centienus samazināt savas ražošanas izmaksas. Tomēr, neraugoties uz šiem centieniem, Ķīnas izcelsmes importa ārkārtīgi zemā cenu līmeņa dēļ Savienības ražošanas nozare bija spiesta vēl vairāk samazināt savu pārdošanas cenu līdz nerentablam līmenim. Tādējādi Savienības ražošanas nozares rentabilitāte attiecīgajā periodā krasi samazinājās un izmeklēšanas periodā radās zaudējumi.

(133)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek provizoriski secināts, ka importam par dempinga cenām, kuras pastāvīgi bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, un tā tirgus daļas lielajam pieaugumam bija noteicoša nozīme, nodarot būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(134)

Importa apjoma no citām trešām valstīm dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

11.   tabula.

Imports no trešām valstīm (1 000 m2)

(135)

Importa apjoms no citām trešām valstīm attiecīgajā periodā palielinājās par 46 %, kas atbilda Savienības patēriņa pieaugumam. Tā tirgus daļa IP laikā nedaudz samazinājās, salīdzinot ar 2011. gadu (3,5 %), bet kopumā tā attiecīgajā periodā palika stabila. Turcija ir otrā lielākā eksportētājvalsts pēc ĶTR; tai seko Indija.

(136)

Pieejamā informācija par importu no visām trešām valstīm liecina, ka vidējā importa cena bija augstāka nekā vidējā Ķīnas izcelsmes importa cena. Tas attiecas arī uz vienības cenu konkrētiem attiecīgā ražojuma veidiem. No otras puses, trešo valstu izcelsmes vidējā importa cena bija līdzīga vai augstāka nekā Savienības ražošanas nozares vidējā cena.

(137)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, jo īpaši ņemot vērā no trešām valstīm ievesto ražojumu apjomu un tirgus daļas, kā arī to cenu līmeni, var provizoriski secināt, ka imports no trešām valstīm nevarēja pārtraukt cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(138)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju eksporta apjoma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

12.   tabula.

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju eksporta rādītāji

(139)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju eksporta pārdošanas apjoms no 2009. līdz 2011. gadam palielinājās, bet IP laikā pēkšņi saruka par 74 % vērtības izteiksmē un par 71,9 % apjoma ziņā. Pamatojoties uz izlasē iekļauto Ķīnas eksportētāju atbildēm, tas visticamāk ir saistīts ar ļoti zemajām Ķīnas eksporta cenām, eksportējot uz Savienības ražošanas nozares galvenajiem eksporta galamērķiem (t. i., ASV, Kanādu).

(140)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju eksporta pārdošanas apjoms 2009. gadā (darbības uzsākšanas posmā) veidoja 20 % no to kopējā pārdošanas apjoma, 2010. gadā 11 % un 2011. gadā tikai 14 %. 2012. gadā notika turpmāks samazinājums līdz 5 %, kad konkurenci sāka radīt Ķīnas zemo cenu eksports uz lielākajiem trešo valstu galamērķiem. Līdz ar to, tā kā Savienības ražošanas nozares galvenais tirgus ir Savienības tirgus — arī tāpēc, ka solārais stikls ir relatīvi smags un trausls, kas nozīmē papildu izmaksas, pārvadājot to lielākos attālumos (lūzumu un sagrūšanas risks), — šajā posmā nevar izdarīt secinājumu, ka izlasē iekļauto Savienības ražotāju eksporta rezultātu pasliktināšanās izjauc cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(141)

Kā minēts iepriekš, patēriņš Savienībā no 2009. gada līdz IP palielinājās par 49 %. Tas sasniedza maksimumu 2011. gadā, kad salīdzinājumā ar 2009. gadu tā palielinājums bija par 81 %. Tomēr Savienības ražošanas nozare nevarēja gūt labumu no patēriņa pieauguma. Tās tirgus daļa attiecīgajā periodā pastāvīgi samazinājās, sasniedzot samazinājumu par 25 % izmeklēšanas periodā salīdzinājumā ar 2009. gadu (– 14,1 % salīdzinājumā ar 2011. gadu). Savukārt Ķīnas izcelsmes ražojuma tirgus daļa strauji pieauga pat tad, kad patēriņš laikā no 2011. gada līdz IP samazinājās, kā rezultātā tās palielinājums laikā no 2011. gada līdz IP bija 64,8 % un visā periodā kopumā tā palielinājās par 366 %. Ķīnas izcelsmes importa pieaugums attiecīgajā periodā bija milzīgs —par 596 %.

(142)

Tā kā Savienības patēriņš attiecīgajā periodā pieauga, tā dinamika ir tāda, kas pastiprina cēloņsakarību starp pieaugošo importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu; pats par sevi tas nav radījis kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Turklāt pat IP laikā, kad patēriņš samazinājās, Ķīnas izcelsmes imports par dempinga cenām spēja vēl vairāk palielināt savu tirgus daļu uz Savienības ražošanas nozares rēķina. Tāpēc var provizoriski secināt, ka patēriņa samazinājums izmeklēšanas periodā nevarēja pārtraukt cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(143)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju aptuveni 80-85 % solārā stikla tiek pārdots saules enerģijas moduļu (kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un plānkārtiņu fotoelektrisko moduļu) ražotājiem un aptuveni 15-20 % tiek pārdoti karstā ūdens sagatavošanai paredzēto saules plakano paneļu termokolektoru ražotājiem. Tāpēc saistībā ar saules enerģijas moduļiem novērotajām tendencēm ir būtiska ietekme uz solārā stikla patēriņu. Saules enerģijas moduļu patēriņš tajā pašā periodā, t. i., 2009.–2012. gadā, pastāvīgi palielinājās, un, lai gan 2012. gadā tas samazinājās, patēriņa līmenis joprojām bija par 221 % augstāks nekā 2009. gadā un par 44 % augstāks nekā 2010. gadā (5). Turklāt tika konstatēts, ka, lai gan pieprasījumu pēc moduļiem Savienībā sākotnēji radīja iepirkuma tarifi, nevar secināt, ka iepirkuma tarifu samazinājums (2011. gada beigās un 2012. gada sākumā) ir izjaucis cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un kaitējumu (6). Tas izskaidrojams ar to, ka pieprasījums pēc saules enerģijas moduļiem tajā pašā laikposmā no 2009. līdz 2012. gadam saglabājās salīdzinoši augstā līmenī.

(144)

Tādējādi attiecīgajā periodā saglabājās augsts saules enerģijas moduļu patēriņa līmenis un rezultātā arī solārā stikla pieprasījums. Tā nelielo samazinājumu 2012. gadā pašu par sevi nevar uzskatīt par faktoru, kas varētu izjaukt cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no ĶTR un būtisko kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(145)

Izmeklēšanā ir konstatēta cēloņsakarība starp Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu un importu par dempinga cenām no ĶTR. Tika analizēti citi iespējamie kaitējuma cēloņi, piemēram, imports no citām trešām valstīm, patēriņš un dažu to lietotāju, piemēram, saules enerģijas paneļu, tirgus situācija, un neviens no tiem —analizējot gan atsevišķi, gan kopumā, — netika atzīts par tādu, kas varētu izjaukt konstatēto cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no ĶTR un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(146)

Tādējādi, pamatojoties uz iepriekš minēto analīzi, kurā visu zināmo faktoru ietekme uz Savienības ražošanas nozares stāvokli ir pienācīgi izšķirta un nodalīta no kaitējumu radošās ietekmes, ko izraisa imports par dempinga cenām, provizoriski tiek secināts, ka imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts Savienības ražošanas nozarei ir radījis būtisku kaitējumu pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē.

(147)

Lai gan ir provizoriski secināts, ka pastāv dempings, kas rada kaitējumu, Komisija saskaņā ar pamatregulas 21. pantu pārbaudīja, vai pastāv nopietni iemesli, kas liek secināt, ka šajā konkrētajā gadījumā pieņemt pasākumus nav Savienības interesēs. Analizējot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās iesaistītās intereses, tostarp Savienības ražošanas nozares, attiecīgā ražojuma importētāju, izejvielu piegādātāju un lietotāju intereses.

(148)

Savienības ražošanas nozare IP laikā līdzīgā ražojuma ražošanā un pārdošanā tieši nodarbināja aptuveni 860 cilvēku. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums, ko izmeklēšanas periodā izraisīja imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts. Daži Savienības ražotāji jau bija spiesti slēgt savas ražotnes, bet daži citi kļuva maksātnespējīgi. Ja pasākumi netiks veikti, ir ļoti iespējama Savienības ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa turpmāka pasliktināšanās.

(149)

Paredzams, ka antidempinga maksājumu noteikšana atjaunos taisnīgas tirdzniecības apstākļus Savienības tirgū, ļaujot Savienības ražošanas nozarei pielāgot līdzīgā ražojuma cenas ražošanas izmaksām, lai tā tādējādi uzlabotu savu rentabilitāti. Tāpat ir gaidāms, ka pasākumu noteikšana ļautu Savienības ražošanas nozarei vismaz daļēji atgūt tirgus daļu, kas zaudēta attiecīgajā periodā, un tas pozitīvi ietekmētu tās vispārējo finansiālo stāvokli. Turklāt Savienības ražošanas nozarei būtu jāspēj vieglāk piekļūt kapitālam un veikt lielākus ieguldījumus pētniecībā un izstrādē un inovācijās solārā stikla tirgū. Visbeidzot, ir iespējams, ka Savienības eksportētāji, kuri bija spiesti pārtraukt ražošanu ĶTR izcelsmes importa par dempinga cenām radītā spiediena rezultātā, varētu atsākt uzņēmējdarbību. Kopumā, īstenojot šo scenāriju, ne tikai tiktu saglabātas esošās darbavietas, bet arī būtu pamatotas izredzes vēl vairāk paplašināt ražošanu un palielināt nodarbinātību.

(150)

Ja pasākumi netiktu noteikti, būtu gaidāma turpmāka tirgus daļas zaudēšana un Savienības ražošanas nozares rentabilitātes pasliktināšanās. Šāds stāvoklis nevarētu turpināties īstermiņā un vidējā termiņā. Rezultātā papildus lielam skaitam Savienības ražotāju, kuri jau tika izspiesti no tirgus, arī citi ražotāji varētu piedzīvot maksātnespēju, kas īsā un vidējā termiņā varētu novest pie Savienības ražošanas nozares izzušanas, kas attiecīgi būtiski ietekmētu esošās darbavietas.

(151)

Tāpēc provizoriski tiek secināts, ka antidempinga maksājumu noteikšana būtu Savienības ražošanas nozares interesēs.

(152)

Divu importētāju, kuri sadarbojās, galvenais uzņēmējdarbības veids bija attiecīgā ražojuma tirdzniecība. Abiem importētājiem bija dažādi attiecīgā ražojuma piegādes avoti, t. i., to importēja ne tikai no ĶTR, bet arī no Savienības un trešām valstīm.

(153)

Tika izteikts arguments, ka pasākumu noteikšana attiecībā uz attiecīgo ražojumu nelabvēlīgi ietekmēs importētāju uzņēmējdarbību. Pirmkārt, maksājumu noteikšanai nevajadzētu izraisīt visa ĶTR izcelsmes importa apstāšanos. Otrkārt, lai gan ir gaidāms, ka pasākumu noteikšana varētu negatīvi ietekmēt to importētāju finanšu stāvokli, kuri importē tikai no ĶTR, tomēr, ņemot vērā iespēju importēt no citām valstīm, no importētājiem var sagaidīt elastīgu pieeju, nepieciešamības gadījumā nomainot savus piegādes avotus.

(154)

Tāpēc provizoriski tiek secināts, ka pasākumu noteikšanai piedāvātajā līmenī var būt zināma negatīva ietekme uz nesaistītajiem attiecīgā ražojuma importētājiem, bet to ietekmi mazina tas, ka importētāji un tirgotāji var izmantot citus piegādes avotus, importējot gan no trešām valstīm, gan no Savienības, kuras ražotāji spēj palielināt ražošanu, un jebkurā gadījumā pasākumu negatīvā ietekme nebūtu lielāka par pozitīvo ietekmi uz citām personām.

(155)

Izmeklēšanā nesadarbojās neviens izejvielu piegādātājs. Tā kā nebija datu no šādiem piegādātājiem, nebija pierādījumu, ka pasākumu noteikšana būtu pretrunā ar šo personu interesēm.

(156)

Visi lietotāji, kuri sniedza atbildes, ir saules enerģijas moduļu un/vai termokolektoru ražotāji. Trīs lietotāji noteikti atbalsta antidempinga maksājumu noteikšanu, apgalvojot, ka Savienības ražošanas nozare ražo labākas kvalitātes solāro stiklu, kādu ne vienmēr spēj piegādāt Ķīnas uzņēmumi. Turpretim trīs citi lietotāji bija pret antidempinga pasākumu noteikšanu. Šie lietotāji uzskata, ka antidempinga maksājumu noteikšanai varētu būt negatīva ietekme uz to uzņēmējdarbību. Kā uzskata šie lietotāji, ņemot vērā saules enerģijas moduļu ražošanas nozares slikto stāvokli, tie nespēs panākt, ka cenu pieaugumu nosedz galapatērētāji.

(157)

Saskaņā ar lietotāju sniegto informāciju ar solāro stiklu saistītās izmaksas veido tikai aptuveni 6-8 % no kopējām izmaksām par saules enerģijas moduļiem. Tādējādi solārais stikls veido tikai nelielu daļu no izmaksām un no fotoelektrisko moduļu galīgās vērtības. Turklāt sagaidāms, ka gadījumā, ja tiks noteikti antidempinga maksājumi par solāro stiklu, ko importē no ĶTR, ietekmei uz saules enerģijas moduļu kopējām izmaksām vajadzētu būt mazākai par 1 %. Tas ir galvenokārt saistīts ar to, ka lietotāji, kas sadarbojās, iepērk ievērojamu daudzumu solārā stikla no Savienības ražotājiem. Tādējādi, kaut gan iespējamā antidempinga maksājumu ieviešana visticamāk nedaudz paaugstinās saules enerģijas paneļu ražošanas cenas, tiem nevajadzētu radīt ievērojamu negatīvu ietekmi uz Savienības saules enerģijas moduļu ražošanas nozares izmaksām un galīgajām cenām.

(158)

Turklāt dažiem lietotājiem jau ir citi piegādes avoti, piemēram, Turcijā un Indijā, kurus negatīvi neietekmētu antidempinga maksājumu noteikšana. Arī citi lietotāji var nomainīt piegādes avotus, pērkot vai nu no trešām valstīm vai no Savienības ražošanas nozares.

(159)

Ņemot vērā iepriekš minēto, dažu lietotāju izvirzītie argumenti pret pasākumu piemērošanu ir provizoriski noraidīti.

(160)

Viens importētājs norādīja, ka, tā kā daži Savienības ražotāji piedalījās pasaules plakanā stikla (tostarp solārā stikla) kartelī un 2007. gadā Eiropas Komisija tiem noteica soda naudu, tie izmanto antidempinga pasākumus, lai atgūtu zaudējumus, kas radās saistībā ar karteļa soda naudām un tirgus daļas zaudēšanu Savienībā. Turklāt, ja piekļuvi Savienības tirgum ierobežotu ar antidempinga maksājumiem, Savienības ražotājiem būtu vēl lielāks stimuls iesaistīties kartelī vai veikt citu pret konkurenci vērstu rīcību attiecībā uz ražojumiem, saistībā ar kuriem Savienībā ir maz iespēju izmantot apjomradītās priekšrocības, piemēram, interjera produktiem.

(161)

Šie argumenti tiek provizoriski noraidīti. Pirmkārt, kartelis beidza darboties vēlākais 2007. gadā. Tāpēc karteļa iepriekš radītā ietekme neietekmēja ražošanas nozari attiecīgajā periodā. Otrkārt, kartelis neattiecas ne uz vienu no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem un uz vairumu pašreizējo Savienības ražotāju ar lielākajiem pārdošanas apjomiem. Treškārt, nav domājams, ka iespējamā antidempinga maksājumu piemērošana ietekmēs Savienības ražošanas nozares darbības saistībā ar konkurenci, jo, no vienas puses, tā nemainīs Savienības tirgus struktūru un, no otras puses, uzņēmumiem ir vispārējs pienākums ievērot piemērojamos Savienības un valsts noteikumus konkurences jomā, neatkarīgi no tā, vai tiek piemēroti maksājumi.

(162)

Kāds importētājs arī apgalvoja, ka maksājumu noteikšana varētu negatīvi ietekmēt solārā stikla neatstarojoša pārklājuma Savienības tirgu. Saskaņā ar šā importētāja apgalvojumu šajā tirgū, kuru tas raksturoja kā saistīto tirgu, dominē Savienības ražotāji, un pasākumu noteikšana nostiprinātu to pozīciju, kaitējot konkurējošiem neatstarojoša pārklājuma piegādātājiem. Turklāt šis importētājs norādīja, ka importētāji ir saskārušies ar grūtībām veikt pasūtījumus no Savienības ražotājiem vai panākt šādu pasūtījumu piegādi pieņemamā laikposmā un par saprātīgām cenām.

(163)

Pirmkārt, neatstarojoša pārklājuma tirgus ir nevis saistīts tirgus, bet gan ietilpst izmeklēšanas jomā. Izmeklēšanā konstatēja, ka Savienības ražotāji, neraugoties uz salīdzinoši augstākām cenām, joprojām ir konkurētspējīgi šajā tirgus nišā, no ĶTR importētā pārklātā solārā stikla šķietami zemākas kvalitātes dēļ. Tomēr netika sniegti nekādi pierādījumi tam, ka Savienības ražošanas nozare nebūtu spējīga nodrošināt ražošanu atbilstoši iespējamajam neatstarojoša solārā stikla pārklājuma pieprasījuma pieaugumam. Tāpēc šis arguments šajā posmā tiek noraidīts. Attiecībā uz apgalvojumu, ka Savienības ražotāji ir atteikušies izpildīt pasūtījumus vai veikt savlaicīgu piegādi par samērīgām cenām, jānorāda, ka katrs ražotājs pilnībā var izvēlēties savu uzņēmējdarbības stratēģiju, ciktāl šāds ražotājs vai ražotāji atsevišķi vai kopīgi nedominē attiecīgajā tirgū. Savienības tirgū pastāv pietiekama konkurence, lai varētu nomainīt un/vai dažādot piegādātājus. Tāpēc arī šis arguments tiek provizoriski noraidīts.

(164)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tika provizoriski secināts, ka, izvērtējot visas dažādās intereses kopumā, tostarp Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses, nav neapstrīdamu iemeslu, lai nenoteiktu pagaidu pasākumus pret ĶTR izcelsmes solārā stikla importu.

(165)

Ņemot vērā secinājumus par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, būtu jānosaka pagaidu pasākumi, lai novērstu turpmāku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, ko nodara imports par dempinga cenām.

(166)

Lai noteiktu šādu pasākumu līmeni, tika ņemtas vērā konstatētās dempinga starpības un maksājuma apjoms, kas vajadzīgs, lai novērstu Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, nepārsniedzot konstatētās dempinga starpības.

(167)

Aprēķinot maksājuma apjomu, kas nepieciešams, lai novērstu dempinga kaitējošo ietekmi, tika atzīts, ka pasākumiem jābūt tādiem, lai Savienības ražošanas nozare varētu segt ražošanas izmaksas un gūt tādu peļņu pirms nodokļu samaksas, ko šāda veida ražošanas nozare šajā sektorā varētu pienācīgi gūt, pārdodot līdzīgo ražojumu Savienībā normālos konkurences apstākļos, t. i., ja nav importa par dempinga cenām.Tiek uzskatīts, ka peļņas procentu 8,3 % no apgrozījuma var uzskatīt par piemērotu minimumu, ko Savienības ražošanas nozare būtu varējusi sasniegt, ja nebūtu kaitējumu radoša dempinga. Šis peļņas procents ir balstīts uz vidējo peļņu, ko guva izlasē iekļautie Savienības ražotāji 2010. gadā, kad attiecīgā ražojuma imports joprojām bija neliels un tāpēc vēl nevarēja izkropļot normālus konkurences apstākļus.

(168)

Uz šā pamata Savienības ražošanas nozarei aprēķināja līdzīgā ražojuma cenu, kas nerada kaitējumu. Cena, kas nerada kaitējumu, tika aprēķināta, ražošanas izmaksām, kuras radās IP laikā izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, pieskaitot iepriekšminēto peļņas procentu 8,3 % apmērā.

(169)

Pēc tam tika noteikts vajadzīgais cenas pieaugums, izlasē iekļauto ĶTR ražotāju eksportētāju vidējo svērto importa cenu, kas noteikta cenu samazinājuma aprēķiniem, salīdzinot ar vidējo svērto cenu, par kuru izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozare Savienības tirgū pārdeva līdzīgo ražojumu un kura nerada kaitējumu. Šā salīdzinājuma rezultātā iegūto starpību izteica procentos no vidējās svērtās importa CIF vērtības.

(170)

Ņemot vērā iepriekš minēto un saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu pagaidu antidempinga pasākumi ĶTR izcelsmes solārā stikla importam būtu jānosaka kā mazākais no diviem lielumiem — dempinga starpības un kaitējuma starpības — saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu.

(171)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, antidempinga maksājumu likmes ir noteiktas, salīdzinot kaitējuma novēršanas starpības un dempinga starpības. Tādēļ pagaidu antidempinga maksājumu likmes, kas izteiktas kā CIF cena pie Savienības robežas pirms muitas nodokļu nomaksas, ir šādas.

(172)

Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas norādītas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz pašreizējās izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tās atspoguļo šīs izmeklēšanas laikā konstatēto stāvokli attiecībā uz minētajiem uzņēmumiem. Šīs maksājuma likmes (pretēji valsts mēroga maksājumam, ko piemēro “visiem pārējiem uzņēmumiem”) tiek piemērotas tikai tāda attiecīgā ražojuma importam, kura izcelsme ir attiecīgajās valstīs un kuru ražo minētie uzņēmumi, tātad konkrēti nosaukti tiesību subjekti. Šīs likmes nevar piemērot tāda uzņēmuma importētajam attiecīgajam ražojumam, kas nav īpaši minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā ar norādītu nosaukumu un adresi, ieskaitot uzņēmumus, kuri saistīti ar īpaši minētajiem uzņēmumiem, un uz tiem attiecas “visiem pārējiem uzņēmumiem” piemērojamā maksājuma likme. Saistībā ar to, ka pastāvēja augsts ražotāju eksportētāju sadarbības līmenis (vairāk nekā 80 %, skatīt iepriekš 15. apsvērumu), šī maksājuma likme ir balstīta uz visaugstāko individuālo kaitējuma starpību, kas noteikta izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem. Maksājums, ko piemēro “pārējiem uzņēmumiem, kas sadarbojās”, ir balstīts uz izlasē iekļauto eksportētāju vidējo svērto rādītāju un attiecas uz visiem izlasē neiekļautajiem uzņēmumiem, kuri sadarbojās (izņemot Henan Yuhua, kam individuāli noteikts maksājums pēc tās pieprasījuma veikt atsevišķu novērtējumu (skat. iepriekš 48. apsvērumā).

(173)

Visas prasības piemērot uzņēmumam šīs individuālās antidempinga maksājuma likmes (piemēram, pēc uzņēmuma nosaukuma maiņas vai pēc jaunu ražošanas vai tirdzniecības vienību izveides) būtu jāadresē Komisijai (7), sniedzot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par pārmaiņām uzņēmuma darbībā, kas skar ražošanu, pārdošanu iekšzemes tirgū un eksportam saistībā ar, piemēram, nosaukuma maiņu vai ražošanas vai tirdzniecības vienību pārmaiņām. Vajadzības gadījumā regulā tiks izdarīti attiecīgi grozījumi, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kam piemēro individuālās maksājuma likmes.

(174)

Pienācīgas pārvaldības labad būtu jānosaka termiņš, kurā ieinteresētās personas, kas ir pieteikušās paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā, var rakstveidā paust savu viedokli un lūgt uzklausīšanu. Secinājumi attiecībā uz pagaidu maksājumu noteikšanu ir provizoriski un var tikt grozīti izmeklēšanas galīgajā posmā. Turklāt jānorāda, ka šīs regulas vajadzībām izdarītie secinājumi par maksājumu uzlikšanu ir provizoriski un ka galīgo pasākumu noteikšanas vajadzībām tos var izskatīt atkārtoti,