22.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 216/1

(1)

Eiropadome 2010. gada 26. martā piekrita Komisijas priekšlikumam uzsākt jaunu izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju – “Eiropa 2020” –, kurai par pamatu ņemta ciešāka ekonomikas politikas koordinācija un kura pievērsīs uzmanību galvenajām jomām, kurās jārīkojas, lai palielinātu Eiropas ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu un konkurētspēju.

(2)

Padome 2010. gada 13. jūlijā pieņēma Ieteikumu par dalībvalstu un Savienības vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm (2010.–2014. g.), bet 2010. gada 21. oktobrī – Lēmumu par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (1), kas kopā veido “integrētās pamatnostādnes”. Dalībvalstis tika aicinātas ņemt vērā šīs integrētās pamatnostādnes savā ekonomikas un nodarbinātības politikā.

(3)

Komisija 2011. gada 12. janvārī pieņēma pirmo Gada izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsākot jaunu ekonomiskās pārvaldības ciklu ES un pirmo Eiropas ex-ante un integrētas politikas koordinēšanas pusgadu, kas balstās uz stratēģiju “Eiropa 2020”.

(4)

Eiropadome 2011. gada 25. martā apstiprināja fiskālās konsolidācijas un strukturālu reformu prioritātes (saskaņā ar Padomes 2011. gada 15. februāra un 7. marta secinājumiem un atbilstīgi Komisijas Gada izaugsmes pētījumam). Tā uzsvēra, ka prioritāte jāpiešķir stabilam budžetam un fiskālās stabilitātes atjaunošanai, bezdarba samazināšanai, izmantojot darbaspēka tirgus reformas, un jauniem centieniem, lai stiprinātu izaugsmi. Tā aicināja dalībvalstis šīs prioritātes izvērst konkrētos pasākumos, ko paredzēts iekļaut to stabilitātes vai konverģences programmās un valsts reformu programmās.

(5)

Eiropadome 2011. gada 25. martā aicināja dalībvalstis, kuras piedalās paktā “Euro plus”, savlaicīgi nākt klajā ar savām saistībām, lai tās varētu ietvert minēto valstu stabilitātes vai konverģences programmās un valsts reformu programmās.

(6)

Portugāles valdība 2011. gada 23. martā iesniedza stabilitātes programmu 2011.–2014. gadam valsts parlamentā, kurš to noraidīja. Portugāles valdība 2011. gada 19. aprīlī iesniedza valsts reformu programmu. Ierosinātie makroekonomikas un fiskālie scenāriji un politikas ieteikumi 2011. gada 17. maijā tika pārņemti Saprašanās memorandā.

(7)

Padome 2011. gada 17. maijā pieņēma Īstemošanas lēmumu 2011/344/ES, lai Portugālei darītu pieejamu vidējā termiņa finanšu palīdzību trim gadiem no 2011. līdz 2014. gadam saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 407/2010 (2010. gada 11. maijs), ar ko izveido Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu (2). Lēmumam pievienotajā Saprašanās memorandā, kas tika parakstīts tajā pašā dienā, un tā turpmākajos pielikumos ir izklāstīti ekonomikas politikas nosacījumi, uz kuru pamata tiek izmaksāta finanšu palīdzība.

(8)

Portugāles IKP 2010. gadā pieauga par 1,3 %. Vienlaikus ar spēcīgo eksporta pieaugumu šīs pozitīvās izaugsmes pamatā bija arī ārkārtēji faktori, kas stimulēja privāto patēriņu. Cenu un izmaksu attīstība nepārprotami bija nepietiekama, lai pietiekami ātri stimulētu konkurētspēju, kompensējot tās tekošā konta deficītu, kas 2010. gadā bija augsts – 10 % no IKP. Vispārējās ekonomikas vājuma un straujā bezdarba pieauguma (2010. gada beigās – 11,2 %) dēļ radās liels valsts deficīts, kas 2009. gadā pārsniedza 10 % no IKP un 2010. gadā – 9 %, kas ir palielinājums salīdzinājumā ar 3,5 % 2008. gadā. Nelabvēlīgās attīstības tendences valsts finanšu jomā saistībā ar ekonomikas izaugsmes vājajām perspektīvām nesen noveda pie uzticības samazināšanās un pieaugoša spiediena valsts obligāciju tirgos, radot bažas par tās valsts finanšu ilgtspēju. Pēc kredītreitingu aģentūru vairākkārt veiktā kredītreitingu samazinājuma Portugāles valsts obligācijām tā vairs nespēja sevi refinansēt ar tādām likmēm, kuras būtu ilgtermiņā savienojamas ar fiskālo ilgtspēju. Vienlaikus banku nozare, kas ir ļoti atkarīga no ārējā finansējuma, jo īpaši euro zonā, arvien vairāk zaudēja tirgus finansējumu.

(9)

Portugāle apņēmās īstenot ekonomikas un finanšu korekciju programmu nolūkā atjaunot uzticību tās valsts parādam un banku nozarei, kā arī lai atbalstītu izaugsmi un nodarbinātību. Programma paredz visaptverošu rīcību trīs virzienos: i) ticama un līdzsvarota fiskālās konsolidācijas stratēģija, ko atbalsta strukturāli fiskālie pasākumi un labāka fiskālā kontrole; ii) dziļas un laicīgas strukturālās reformas, tostarp darbaspēka un preču tirgū; un iii) pasākumi, lai aizsargātu finanšu nozari pret nekoordinētu aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšanu, izmantojot tirgus mehānismus ar papildnodrošinājumiem.

(10)

Komisija ir izvērtējusi valsts reformu programmu. Tā ir ņēmusi vērā ne tikai šīs programmas lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidei Portugālē, bet arī tās atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā, ka ir jānostiprina ES vispārējā ekonomiskā pārvaldība, kas panākams, turpmākajos valstu lēmumos sniedzot ES līmeņa norādes. Šajā sakarā Komisija uzsver, ka steidzami jāīsteno plānotie pasākumi, lai izpildītu Īstenošanas lēmumu 2011/344/ES,