31.7.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 199/22

---

PADOMES LĒMUMS

(2009. gada 25. jūnijs)

par to, lai provizoriski piemērotu un noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par pārbaužu un formalitāšu vienkāršošanu attiecībā uz preču pārvadājumiem un muitas drošības pasākumiem

(2009/556/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 133. pantu saistībā ar tā 300. panta 3. punkta pirmo teikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2007. gada 28. martā pilnvaroja Komisiju sākt sarunas ar Šveices Konfederāciju, lai vienotos par nolīgumu, ar kuru groza 1990. gada 21. novembra Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par pārbaužu un formalitāšu vienkāršošanu attiecībā uz preču pārvadājumiem un muitas drošības pasākumiem (1) (turpmāk “1990. gada Nolīgums”).

(2)	Komisija un Šveices Konfederācija ir vienojušās par turpmāk minēto grozījumu, kurš paplašina 1990. gada Nolīguma darbības jomu, inter alia iekļaujot tajā muitas drošības pasākumus. Jaunajā konsolidētajā Nolīgumā būtu jāiekļauj 1990. gada Nolīguma saturs.

(3)	Jaunais konsolidētais Nolīgums būtu jāapstiprina.

(4)

Līdz brīdim, kad Līgumslēdzējas puses pabeidz iekšējās procedūras, jaunais konsolidētais Nolīgums būtu jāpiemēro provizoriski no 2009. gada 1. jūlija, proti, no datuma, kad stājas spēkā attiecīgi 2005. un 2006. gadā ieviestie muitas drošības pasākumi (2), grozot Kopienas Muitas kodeksu un tā piemērošanas noteikumus (3).

(5)	Būtu jāiedibina Kopienas pārstāvība saskaņā ar jauno konsolidēto Nolīgumu izveidotajā Apvienotajā komitejā, un būtu jānosaka iekšējās procedūras, lai nodrošinātu minētā Nolīguma pienācīgu darbību,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Kopienas vārdā ir apstiprināts Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par pārbaužu un formalitāšu vienkāršošanu attiecībā uz preču pārvadājumiem un muitas drošības pasākumiem.

Nolīguma teksts ir pievienots šā lēmuma pielikumā.

2. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots norīkot personu vai personas, kas tiesīgas paziņot Šveices Konfederācijas iestādēm, ka ir izpildītas Kopienas procedūras Nolīguma apstiprināšanai (4).

3. pants

Līdz Nolīguma noslēgšanai vajadzīgo procedūru pabeigšanai, sākot ar 2009. gada 1. jūliju, Nolīgumu piemēro provizoriski.

Saskaņā ar Nolīguma 33. panta 3. punktu Komisija ir pilnvarota vienoties par vēlāku dienu tā provizoriskai piemērošanai.

4. pants

Kopienu saskaņā ar Nolīguma 19. pantu Apvienotajā komitejā pārstāv Komisija, kurai palīdz dalībvalstu pārstāvji.

5. pants

Kopienas pozīciju Apvienotajā komitejā, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, nosaka Padome, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu.

Kopienas pozīciju jautājumos, kuros Apvienotajai komitejai ir lēmējtiesības saskaņā ar 19. panta 4. un 5. punktu un 21. panta 2. punktu, ja tas attiecas uz grozījumiem Nolīguma I un II pielikumā, pieņem Komisija.

6. pants

Lai nodrošinātu Nolīguma 22. panta 4. punkta piemērošanu, Komisija paziņo Šveices Konfederācijai par tādu Kopienas tiesību aktu pieņemšanu, kas ietekmē Kopienas tiesību aktus, uz kuriem attiecas Nolīguma III nodaļa un I un II pielikums.

Komisija ir pilnvarota veikt nepieciešamos pasākumus, kas paredzēti Nolīguma 22. un 29. pantā, lai nodrošinātu Līgumslēdzēju pušu muitas drošības pasākumu līdzvērtību.

Ja dienā, kad tiek īstenoti atbilstīgie Kopienas tiesību akti, Apvienotā komiteja nav varējusi pieņemt lēmumu par Nolīguma grozījumu un jauno provizorisko noteikumu piemērošana nav iespējama, Komisija paziņo Šveices Konfederācijai par Nolīguma III nodaļas apturēšanu saskaņā ar tā 29. panta 2. punktu.

7. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 116, 8.5.1990., 19. lpp.

(2)  Padomes Regula (EEK) Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.).

(3)  Komisijas Regula (EEK) Nr. 2454/93 (1993. gada 2. jūlijs), ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.).

(4)  Nolīguma spēkā stāšanās dienu Padomes Ģenerālsekretariāts publicēs Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

31.7.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 199/24

---

NOLĪGUMS

starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par pārbaužu un formalitāšu vienkāršošanu attiecībā uz preču pārvadājumiem un muitas drošības pasākumiem

EIROPAS KOPIENA,

no vienas puses, un

ŠVEICES KONFEDERĀCIJA,

no otras puses,

turpmāk attiecīgi “Kopiena” un “Šveice” un kopā – “Līgumslēdzējas puses”,

ņemot vērā 1990. gada 21. novembra Nolīgumu starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Šveices Konfederāciju par pārbaužu un formalitāšu vienkāršošanu attiecībā uz preču pārvadājumiem, turpmāk “1990. gada Nolīgums”,

tā kā būtu jāpaplašina 1990. gada Nolīguma darbības joma, tajā iekļaujot muitas drošības pasākumus, attiecīgi pievienojot jaunu nodaļu par šo jautājumu,

tā kā skaidrības un lielākas tiesiskās drošības interesēs 1990. gada Nolīgums ir ietverts šajā Nolīgumā, kas nomainīs 1990. gada Nolīgumu,

ņemot vērā Brīvās tirdzniecības nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Šveices Konfederāciju 1972. gada 22. jūlijā,

ņemot vērā kopīgo deklarāciju, ko 1984. gada 9. aprīlī Luksemburgā pieņēma EBTA valstu ministri un Kopienas dalībvalstis, un Eiropas Kopienu Komisija, un paziņojumu par dinamiskas Eiropas Ekonomikas zonas izveidi, lai sekmētu savu valstu labklājību, ko 1988. gada 2. februārī Briselē pieņēma EBTA valstu ministri un Kopienas dalībvalstu ministri,

tā kā Līgumslēdzējas puses ir ratificējušas Starptautisko konvenciju par preču robežkontroles saskaņošanu,

paturot prātā vajadzību saglabāt esošo pārbaužu un formalitāšu vienkāršošanas līmeni, precēm šķērsojot Kopienas un Šveices robežu, un tādējādi nodrošināt netraucētu tirdzniecību starp abām pusēm,

tā kā šāda vienkāršošana būtu jāievieš pakāpeniski,

tā kā veterināro un fitosanitāro kontroli tagad reglamentē 1999. gada 21. jūnija Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību,

atzīstot, ka nosacījumus, ar kuriem veic pārbaudes un formalitātes, var pilnībā saskaņot, nekaitējot to mērķiem, pareizai izpildei vai efektivitātei,

tā kā nedrīkst pieļaut tādu šā nolīguma noteikumu interpretāciju, kas Līgumslēdzējas puses atbrīvo no saistībām, kuras tām jāpilda saskaņā ar citiem starptautiskajiem nolīgumiem,

tā kā Līgumslēdzējas puses apņemas nodrošināt katra savā teritorijā līdzvērtīgu drošības līmeni, kas atbilst pieņemtajiem pasākumiem atbilstīgi Kopienā spēkā esošajiem tiesību aktiem,

tā kā ir vēlams, lai ar Šveici notiktu konsultācijas par Kopienas noteikumu attīstību attiecībā uz muitas drošības pasākumiem, lai tā piedalītos attiecīgajā darbā Muitas kodeksa komitejā, kas izveidota ar 247.a pantu Padomes Regulā (EEK) Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi, un būtu informēta par šādu noteikumu īstenošanu,

tā kā Līgumslēdzējas puses ir apņēmušās uzlabot to teritorijā ievesto vai no tām izvesto preču tirdzniecības drošību, nekavējot tirdzniecības plūsmu,

tā kā Līgumslēdzēju pušu interesēs ir ieviest līdzvērtīgus muitas drošības pasākumus tādu preču pārvadāšanai, ko ieved no vai izved uz trešām valstīm,

tā kā šie muitas drošības pasākumi attiecas uz datu pirmsievešanas un pirmsizvešanas deklarēšanu drošības nolūkos, ar drošību saistīta riska pārvaldību un atbilstīgām muitas pārbaudēm, kā arī atzīta uzņēmēja statusa piešķiršanu savstarpēji atzītos drošības nolūkos,

tā kā Šveice nodrošina atbilstīgu personas datu aizsardzības līmeni,

tā kā attiecībā uz muitas drošības pasākumiem ir lietderīgi paredzēt atbilstīgus līdzsvara atjaunošanas pasākumus, ietverot attiecīgo noteikumu piemērošanas apturēšanu, ja vairs netiek nodrošināts muitas drošības pasākumu līdzvērtīgums,

IR NOLĒMUŠAS NOSLĒGT ŠO NOLĪGUMU.

I   NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Definīcijas

Šajā nolīgumā:

a)	“pārbaudes” ir visas darbības, ar kurām muitas dienesti vai jebkuri citi kontroles dienesti veic transporta līdzekļu vai pašu preču fizisku vai vizuālu pārbaudi, lai pārliecinātos, vai to būtība, izcelsme, stāvoklis, daudzums un vērtība atbilst datiem uzrādītajos dokumentos;

b)	“formalitātes” ir visas formalitātes, kuras iestādes piemēro uzņēmējam un kuras izpaužas kā dokumentu, precēm pievienoto sertifikātu vai citu datu uzrādīšana vai pārbaude neatkarīgi no izmantotās metodes vai datu nesēja, un kuras ir saistītas ar precēm vai transporta līdzekļiem;

c)

“risks” ir iespējamība, ka saistībā ar to preču ievešanu, izvešanu, tranzītu, pārvietošanu un galapatēriņu, kuras pārvietotas starp kādas Līgumslēdzējas puses muitas teritoriju un trešām valstīm, un ar precēm, kuras nevar brīvi pārvietot kādas Līgumslēdzējas puses teritorijā, var notikt incidents, kas apdraud Kopienas, tās dalībvalstu vai Šveices drošību un drošumu, sabiedrības veselību, vidi vai patērētājus;

d)

“riska pārvaldība” ir riska sistemātiska noteikšana un visu to pasākumu īstenošana, kas ir nepieciešami, lai ierobežotu apdraudējumu. Pie tās pieder, piemēram, datu un informācijas vākšana, riska analīze un novērtēšana, rīcības izvēle un īstenošana, kā arī procesa un tā rezultātu regulāra uzraudzība un pārskatīšana, balstoties uz Kopienas, tās dalībvalstu un Šveices vai starptautiskiem avotiem un stratēģijām.

2. pants

Darbības joma

1.   Neskarot īpašos noteikumus, kas ir spēkā saskaņā ar nolīgumiem, kuri ir noslēgti starp Kopienu un Šveici, šis nolīgums attiecas uz pārbaudēm un formalitātēm, kas saistītas ar preču pārvadājumiem, šķērsojot Šveices un Kopienas robežu, kā arī uz muitas drošības pasākumiem, ko piemēro tādu preču pārvadājumiem, ko izved uz vai ieved no trešām valstīm.

2.   Šis nolīgums neattiecas uz pārbaudēm vai formalitātēm, kas saistītas ar kuģiem un gaisakuģiem kā transporta līdzekļiem; tomēr tas attiecas uz transportlīdzekļiem un precēm, kuras tiek pārvadātas ar minētajiem transporta līdzekļiem.

3. pants

Aptvertās teritorijas

1.   Šo nolīgumu piemēro, no vienas puses, Kopienas muitas teritorijai un, no otras puses, Šveices muitas teritorijai un tās muitas anklāviem.

2.   Šo nolīgumu piemēro arī Lihtenšteinas Firstistē, kamēr to ar Šveici saista muitas savienības līgums.

II   NODAĻA

PROCEDŪRAS

4. pants

Izlases pārbaudes un formalitātes, kas nav muitas drošības pārbaudes, kuras minētas III nodaļā

1.   Ja vien šajā nolīgumā nav skaidri noteikts citādi, Līgumslēdzējas puses veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka:

—	dažādās pārbaudes un formalitātes, kas paredzētas 2. panta 1. punktā, tiek veiktas bez liekas kavēšanās un pēc iespējas vienā vietā,

—	pārbaudes tiek veiktas izlases veidā, izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus.

2.   Lai piemērotu 1. punkta otro ievilkumu, veicot izlases pārbaudes, par pamatu pieņem to sūtījumu kopskaitu, kuri šķērso robežkontroles punktu, tiek uzrādīti muitas punktam vai citai pārbaudes iestādei noteiktā laikposmā, nevis preču kopskaitu, kas veido katru sūtījumu.

3.   Līgumslēdzējas puses preču nosūtīšanas un galamērķa vietās veicina vienkāršotu procedūru, kā arī datu apstrādes un datu pārsūtīšanas metožu izmantošanu importam, tranzītam un eksportam.

4.   Līgumslēdzējas puses cenšas izvietot muitas punktus, tostarp to teritoriju iekšienē izvietotās muitas iestādes, tā, lai vislabāk ievērotu uzņēmēju prasības.

5. pants

Pilnvaru deleģēšana

Līgumslēdzējas puses nodrošina, ka gadījumā, ja kompetentās iestādes skaidri izteiktā veidā ir deleģējušas pilnvaras un ir dota atļauja rīkoties kompetento iestāžu vārdā, viens no pārējiem pārstāvētajiem dienestiem, vēlams, muitas dienests, var veikt pārbaudes, par kurām šīs iestādes ir atbildīgas, ciktāl tas attiecas uz nepieciešamo dokumentu pieprasīšanu, dokumentu autentiskuma un derīguma pārbaudi, kā arī dokumentos deklarēto preču identitātes pārbaudi. Tādā gadījumā attiecīgās iestādes nodrošina, lai būtu pieejami šo pārbaužu veikšanai vajadzīgie līdzekļi.

6. pants

Pārbaužu un dokumentu atzīšana

Lai īstenotu šo nolīgumu un neskarot izlases pārbaužu veikšanas iespēju, Līgumslēdzējas puses preču importa vai ienākošā preču tranzīta gadījumā atzīst otras Līgumslēdzējas puses kompetento iestāžu veiktās pārbaudes un to sagatavotos dokumentus, kas apliecina, ka preces atbilst importētājvalsts tiesiskajām prasībām vai līdzvērtīgām eksportētājvalsts prasībām.

7. pants

Robežkontroles punktu darba laiks

1.   Ja to atļauj satiksmes plūsmas intensitāte, Līgumslēdzējas puses nodrošina, ka:

a)

robežkontroles punkti ir atvērti, izņemot gadījumus, kad satiksme ir aizliegta, tā, lai: — robežas var šķērsot 24 stundas diennaktī ar atbilstīgām pārbaudēm un formalitātēm attiecībā uz precēm, kam piemēro muitas tranzīta procedūru, to transporta līdzekļiem un transportlīdzekļiem, kas brauc bez kravas, izņemot gadījumus, kad robežkontrole ir nepieciešama, lai novērstu slimību izplatību vai aizsargātu dzīvniekus, — pārbaudes un formalitātes, kas attiecas uz transporta līdzekļu kustību un to preču pārvadājumiem, kam nepiemēro muitas tranzīta procedūru, var veikt no pirmdienas līdz piektdienai ne mazāk kā desmit stundas bez pārtraukuma un sestdienās ne mazāk kā sešas stundas bez pārtraukuma, ja vien šīs dienas nav valsts svētku dienas;

b)	ja preces un transportlīdzekļus pārvadā ar gaisa transportu, a) apakšpunkta otrajā ievilkumā minēto darba laiku pielāgo tā, lai tas atbilstu faktiskajām vajadzībām, un šajā nolūkā to vajadzības gadījumā var sadalīt vai pagarināt.

2.   Ja tās pašas pierobežas zonas tuvākajā apkārtnē atrodas vairāki robežkontroles punkti, Līgumslēdzējas puses var kopīgi vienoties, ka attiecībā uz konkrētiem šādiem punktiem notiks atkāpe no 1. punkta ar noteikumu, ka šajā zonā ir pieejami citi punkti efektīvai preču un transportlīdzekļu muitošanai saskaņā ar minēto šā panta punktu.

3.   Attiecībā uz 1. punktā minētajiem robežkontroles punktiem, muitas punktiem un dienestiem un saskaņā ar Līgumslēdzēju pušu noteiktajiem nosacījumiem kompetentās iestādes izņēmuma kārtā nodrošina pārbaužu un formalitāšu veikšanu ārpus darba laika, ja to īpaši pieprasa darba laikā ar attaisnojošiem iemesliem, ar nosacījumu, ka attiecīgos gadījumos tiek samaksāts par šādi sniegtajiem pakalpojumiem.

8. pants

Ātrās joslas

Līgumslēdzējas puses cenšas visos robežkontroles punktos, kuros vien tas ir tehniski iespējams un kuros to attaisno satiksmes plūsmas intensitāte, izveidot ātrās joslas, kas ir paredzētas precēm, kurām piemēro muitas tranzīta procedūru, to transporta līdzekļiem, transportlīdzekļiem, kas brauc bez kravas, un visām tām precēm, kam piemēro pārbaudes un formalitātes, kuras nepārsniedz prasības, kas ir attiecinātas uz muitas tranzīta procedūrai pakļautajām precēm.

III   NODAĻA

MUITAS DROŠĪBAS PASĀKUMI

9. pants

Vispārīgi drošības noteikumi

1.   Līgumslēdzējas puses apņemas ieviest un piemērot tādu preču pārvadājumiem, ko izved uz vai ieved no trešām valstīm, muitas drošības pasākumus, kas noteikti šajā nodaļā, un tādējādi garantēt drošības līmeni, kas ir līdzvērtīgs drošības līmenim uz to ārējām robežām.

2.   Līgumslēdzējas puses atsakās piemērot muitas drošības pasākumus, kas noteikti šajā nodaļā, preču pārvadājumiem starp to muitas teritorijām.

3.   Pirms noslēgt nolīgumus tajās jomās, uz kurām attiecas šī nodaļa, Līgumslēdzējas puses iepriekš apspriežas ar trešām valstīm, lai nodrošinātu atbilstību šim nolīgumam, īpaši – ja paredzamais nolīgums ietver noteikumus, kuros ir atkāpe no muitas drošības pasākumiem, kas noteikti šajā nodaļā.

10. pants

Preču pirmsievešanas un pirmsizvešanas deklarēšana

1.   Precēm, kuras ir ievestas Līgumslēdzēju pušu muitas teritorijā no trešām valstīm, drošības nolūkos veic ievešanas deklarēšanu (turpmāk “ievešanas kopsavilkuma deklarācija”), izņemot tās preces, kas tiek pārvadātas ar transporta līdzekļiem, kas tiešā tranzītā šķērso attiecīgās muitas teritorijas teritoriālos ūdeņus vai tās gaisa telpu.

2.   Precēm, kuras tiek izvestas no Līgumslēdzēju pušu muitas teritorijas uz trešām valstīm, drošības nolūkos veic izvešanas deklarēšanu (turpmāk “izvešanas kopsavilkuma deklarācija”), izņemot tās preces, kas tiek pārvadātas ar transportlīdzekļiem, kas tiešā tranzītā šķērso muitas teritorijas teritoriālos ūdeņus vai tās gaisa telpu.

3.   Ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarācijas tiek iesniegta pirms preču ievešanas vai izvešanas no Līgumslēdzēju pušu muitas teritorijas.

4.   Panta 1. un 2. punktā paredzēto ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniegšanai ir fakultatīvs raksturs līdz 2010. gada 31. decembrim, kamēr Kopienā ir spēkā pagaidu pasākumi, kas pieļauj atkāpes no prasības iesniegt šādas deklarācijas.

Ja saskaņā ar pirmo daļu ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarācija netiek iesniegta, drošības riska analīzi, kas minēta 12. pantā, muitas dienesti veic, pamatojoties uz preču muitas deklarācijām vai uz jebkuru citu to rīcībā esošu informāciju, ne vēlāk kā preču uzrādīšanas brīdī, tās ievedot vai izvedot.

5.   Katra Līgumslēdzēja puse nosaka personas, kurām ir jāiesniedz ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarācija, kā arī kompetentās iestādes, kurām tā jāpieņem.

6.   Šā nolīguma I pielikums nosaka:

—	ievešanas un izvešanas kopsavilkuma deklarāciju formu un saturu,

—	izņēmumus ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniegšanai,

—	ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniegšanas vietu,

—	ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniegšanas termiņu un

—	jebkurus citus pasākumus, kas nepieciešami šā panta piemērošanai.

7.   Muitas deklarāciju var izmantot kā ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarāciju, ja tā atbilst nosacījumiem, kas paredzēti attiecīgajai kopsavilkuma deklarācijai.

11. pants

Atzītais uzņēmējs

1.   Līgumslēdzēja puse atbilstīgi šā nolīguma II pielikumā noteiktajiem kritērijiem drošības nolūkos piešķir “atzītā uzņēmēja” statusu ikvienam uzņēmējam, kas veic uzņēmējdarbību tās muitas teritorijā.

Tomēr ar dažiem nosacījumiem un attiecībā uz konkrētām atzīto uzņēmēju kategorijām ir iespējama atkāpe no prasības par uzņēmējdarbības veikšanu Līgumslēdzējas puses muitas teritorijā, ja šā statusa piešķiršana tiek prasīta, jo īpaši – ņemot vērā nolīgumus ar trešām valstīm. Turklāt katra Līgumslēdzēja puse var izlemt, vai un ar kādiem nosacījumiem aviosabiedrībai vai kuģošanas sabiedrībai, kas neveic uzņēmējdarbību tās teritorijā, bet kurai tur atrodas savs reģionālais birojs, var piešķirt šo statusu.

Atzītais uzņēmējs izmanto atvieglojumus attiecībā uz muitas drošības pārbaudēm.

Atbilstīgi 2. punkta noteikumiem un nosacījumiem vienas Līgumslēdzējas puses piešķirto atzītā uzņēmēja statusu, neskarot muitas pārbaudes, atzīst otra Līgumslēdzēja puse, īpaši īstenojot nolīgumus ar trešām valstīm, kas paredz atzītā uzņēmēja statusa savstarpējās atzīšanas kārtību.

2.   Šā nolīguma II pielikums nosaka:

—	noteikumus attiecībā uz atzītā uzņēmēja statusa piešķiršanu un jo īpaši šā statusa piešķiršanas kritērijus un to piemērošanas nosacījumus,

—	atvieglojumus, ko var piešķirt,

—	noteikumus attiecībā uz atzītā uzņēmēja statusa apturēšanu vai atcelšanu,

—	grozījumus attiecībā uz informācijas apmaiņu starp Līgumslēdzējām pusēm par to atzītajiem uzņēmējiem,

—	jebkurus citus noteikumus, kas nepieciešami šā panta piemērošanai.

12. pants

Muitas drošības pārbaužu un ar drošību saistīta riska pārvaldība

1.   Muitas drošības pārbaudes, kas nav izlases veida pārbaudes, balstās uz datorizētu riska analīzi, izmantojot datu apstrādes metodes.

2.   Katra Līgumslēdzēja puse nosaka riska pārvaldības sistēmu, riska kritērijus un prioritārās jomas ar drošību saistītai muitas kontrolei.

3.   Līgumslēdzējas puses atzīst to ar drošību saistīta riska pārvaldības sistēmu līdzvērtīgumu.

4.   Līgumslēdzējas puses sadarbojas, lai:

—	apmainītos ar informāciju nolūkā uzlabot un pastiprināt riska analīzi un muitas kontroles efektivitāti drošības jomā un

—	noteiktu piemērotos termiņos kopēju riska pārvaldības sistēmu, kopējus riska kritērijus, kā arī prioritārās kontroles jomas un ieviestu elektronisko sistēmu kopējai riska pārvaldības īstenošanai.

5.   Apvienotā komiteja pieņem visus pasākumus, kas nepieciešami šā panta piemērošanai.

13. pants

Muitas drošības pasākumu īstenošanas uzraudzība

1.   Apvienotā komiteja nosaka, kā Līgumslēdzējām pusēm jāuzrauga šīs nodaļas īstenošana un jāpārbauda atbilstība tās noteikumiem, kā arī noteikumiem šā nolīguma pielikumos.

2.   Uzraudzību, kas minēta 1. punktā, var veikt:

—	periodiski izvērtējot šīs nodaļas īstenošanu un jo īpaši muitas drošības pasākumu līdzvērtīgumu,

—	veicot pārskatīšanu, lai uzlabotu tās piemērošanu vai grozītu tās noteikumus tā, lai šī nodaļa labāk atbilstu izvirzītajiem mērķiem,

—	organizējot tematiskas apspriedes starp abu Līgumslēdzēju pušu ekspertiem un veicot administratīvo procedūru revīziju, tostarp uz vietas.

3.   Apvienotā komiteja nodrošina, lai saskaņā ar šo pantu piemērotajos pasākumos tiktu ievērotas uzņēmēju tiesības.

14. pants

Dienesta noslēpuma un personas datu aizsardzība

Uz informācijas apmaiņu starp Līgumslēdzējām pusēm atbilstīgi šajā nodaļā iekļautajiem pasākumiem attiecas dienesta noslēpuma un personas datu aizsardzība, kā noteikts attiecīgos saņēmējas Līgumslēdzējas puses teritorijā piemērojamajos tiesību aktos.

Jo īpaši šo informāciju nedrīkst izpaust personām, kas nav attiecīgās Līgumslēdzējas puses kompetentās iestādes, un šīs iestādes to drīkst izmantot vienīgi šajā nolīgumā paredzētajiem mērķiem.

IV   NODAĻA

SADARBĪBA

15. pants

Iestāžu sadarbība

1.   Lai atvieglotu robežu šķērsošanu, Līgumslēdzējas puses veic nepieciešamos pasākumus, lai paplašinātu sadarbību valsts un reģionālā vai vietējā līmenī starp iestādēm, kas atbildīgas par pārbaužu organizēšanu, un starp dažādām struktūrvienībām, kas veic pārbaudes un formalitātes abās robežas pusēs.

2.   Katra Līgumslēdzēja puse, ciktāl tas uz šo pusi attiecas, gādā, lai personas, kas iesaistītas šajā nolīgumā aprakstītajā tirdzniecībā, var ātri informēt kompetentās iestādes par jebkādām problēmām, kas radušās, šķērsojot robežas.

3.   Sadarbība, kas minētā 1. punktā, jo īpaši ietver:

a)	robežkontroles punktu iekārtošanu atbilstīgi pārvadājumu vajadzībām;

b)	robežkontroles punktu pārveidi, ja iespējams, blakus izvietojot pārbaudes punktus;

c)	robežas abās pusēs izvietoto robežkontroles punktu un iestāžu atbildības sfēras saskaņošanu;

d)	piemērotu risinājumu meklēšanu paziņotajām problēmām.

4.   Līgumslēdzējas puses sadarbojas, lai saskaņotu darba laiku dažādām struktūrvienībām, kuras veic pārbaudes un formalitātes abās robežas pusēs.

16. pants

Paziņošana par jaunām pārbaudēm un formalitātēm, kas nav ietvertas III nodaļā minētajos muitas drošības pasākumos

Ja kāda no Līgumslēdzējām pusēm paredz ieviest jaunu pārbaudi vai formalitāti jomā, uz ko neattiecas III nodaļa, tā par to informē otru Līgumslēdzēju pusi.

Attiecīgā Līgumslēdzēja puse nodrošina, lai pasākumi, kas veikti robežu šķērsošanas atvieglošanai, netiktu padarīti par spēkā neesošiem, piemērojot šīs jaunās pārbaudes vai formalitātes.

17. pants

Satiksmes plūsma

1.   Līgumslēdzējas puses veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka dažādo pārbaužu un formalitāšu radītais gaidīšanas laiks nepārsniedz laiku, kas vajadzīgs to pienācīgai veikšanai. Tādēļ tās organizē struktūrvienību darba laiku, kurām jāveic pārbaudes un formalitātes, pieejamo personālu un praktiskos preču un dokumentu, kas saistīti ar pārbaužu un formalitāšu veikšanu, apstrādes noteikumus tā, lai līdz minimumam samazinātu gaidīšanas laiku satiksmes plūsmā.

2.   To valstu kompetentās iestādes, kuru teritorijā atgadās nopietni preču pārvadāšanas traucējumi, kas var apdraudēt atvieglotu un paātrinātu robežu šķērsošanu, nekavējoties informē citu valstu kompetentās iestādes, kuras skar minētie traucējumi.

3.   Katras skartās valsts kompetentās iestādes nekavējoties veic atbilstīgus pasākumus, lai pēc iespējas nodrošinātu brīvu satiksmes plūsmu. Par pasākumiem ziņo Apvienotajai komitejai, kura vajadzības gadījumā organizē ārkārtas sēdi pēc Līgumslēdzējas puses pieprasījuma, lai pārrunātu šos pasākumus.

18. pants

Administratīvā palīdzība

1.   Lai nodrošinātu netraucētu tirdzniecības norisi starp Līgumslēdzējām pusēm un atvieglotu visu neatbilstību vai pārkāpumu atklāšanu, attiecīgo valstu muitas iestādes, atbildot uz pieprasījumu vai uzskatot, ka tas ir otras Līgumslēdzējas puses interesēs, pēc savas iniciatīvas sniedz viena otrai visu pieejamo informāciju (tostarp administratīvā kārtā iegūtos datus un ziņojumus), kas var noderēt šā nolīguma pienācīgai īstenošanai.

2.   Palīdzību var pilnībā vai daļēji pārtraukt vai atteikt, ja pieprasījumu saņēmusī valsts uzskata, ka šāda palīdzība apdraud tās drošību, sabiedrisko kārtību vai citas būtiski svarīgas intereses vai liek izpaust rūpniecības, komerciālu vai dienesta noslēpumu.

3.   Ja palīdzība tiek pārtraukta vai liegta, lēmumu un tā iemeslus nekavējoties paziņo valstij, kas izteikusi pieprasījumu.

4.   Ja kādas valsts muitas iestāde pieprasa tādu palīdzību, ko tā pati nespētu sniegt, ja tai to pieprasītu, tā šo faktu norāda prasījumā. Muitas iestāde, kas šādu pieprasījumu saņem, ir kompetenta lemt par pieprasījuma izpildi.

5.   Informāciju, kas iegūta saskaņā ar 1. punktu, izmanto vienīgi šā nolīguma mērķiem, un saņēmēja valsts nodrošina tai tādu pašu aizsardzību, kādu šīs valsts tiesību akti paredz līdzīga rakstura informācijas aizsardzībai. Šādu informāciju citiem nolūkiem izmanto ar tā muitas dienesta rakstisku atļauju, kas to sniedzis, un attiecībā uz šo informāciju ievēro visus šā dienesta noteiktos ierobežojumus.

V   NODAĻA

ADMINISTRATĪVĀS STRUKTŪRAS

19. pants

Apvienotā komiteja

1.   Ar šo izveido Apvienoto komiteju, kurā pārstāvētas Līgumslēdzējas puses.

2.   Apvienotā komiteja rīkojas, savstarpēji vienojoties.

3.   Apvienotā komiteja rīko sanāksmes pēc vajadzības, bet vismaz vienu reizi gadā. Katra Līgumslēdzēja puse var pieprasīt sanāksmes sasaukšanu.

4.   Apvienotā komiteja pieņem savu reglamentu, kurā inter alia paredzēta sanāksmju sasaukšanas, priekšsēdētāja iecelšanas un tā pilnvaru noteikšanas kārtība.

5.   Apvienotā komiteja var nolemt izveidot jebkādu apakškomiteju vai darba grupu, kas varētu palīdzēt tās pienākumu veikšanā.

20. pants

Apspriežu grupas

1.   Attiecīgo valstu kompetentās iestādes var izveidot jebkādu apspriežu grupu, kas atbildīga par praktisku, tehnisku vai organizatorisku jautājumu risināšanu reģionālā vai vietējā līmenī.

2.   Apspriežu grupas, kas minētas 1. punktā, pēc valsts kompetento iestāžu pieprasījuma rīko sanāksmi, kad vien tas nepieciešams. Atbildīgās Līgumslēdzējas puses regulāri informē Apvienoto komiteju par savām apspriedēm.

21. pants

Apvienotās komitejas pilnvaras

1.   Apvienotā komiteja ir atbildīga par šā nolīguma pārvaldi un nodrošina tā pareizu īstenošanu. Šajā nolūkā tā sniedz ieteikumus un pieņem lēmumus.

2.   Pieņemot lēmumu, Apvienotā komiteja var grozīt III nodaļu un pielikumus.

3.   Papildus šajā nolīgumā konkrēti paredzētajiem jautājumiem tā pieņem lēmumus par tehnisku un administratīvu pasākumu īstenošanu, lai samazinātu pārbaudes un formalitātes.

4.   Līgumslēdzējas puses lēmumus īsteno saskaņā ar saviem noteikumiem.

5.   Lai nodrošinātu šā nolīguma pienācīgu īstenošanu, Līgumslēdzējas puses regulāri informē Apvienoto komiteju par pieredzi, kas gūta tā īstenošanā, un Līgumslēdzējas puses pēc jebkuras puses pieprasījuma apspriežas Apvienotajā komitejā.

22. pants

Tiesību aktu attīstība

1.   Tiklīdz Kopiena izstrādā jaunus tiesību aktus jomā, ko reglamentē III nodaļa, tā neformāli prasa Šveices ekspertu viedokli tādā pašā veidā, kādā tā prasa dalībvalstu ekspertu viedokli.

2.   Kad Eiropas Komisija nosūta savu priekšlikumu dalībvalstīm vai Eiropas Savienības Padomei, tā nosūta kopiju Šveicei.

Ja kāda no Līgumslēdzējām pusēm to pieprasa, Apvienotajā komitejā notiek iepriekšēja viedokļu apmaiņa.

3.   Laikā līdz Kopienas akta pieņemšanai Līgumslēdzējas puses atkārtoti apspriežas Apvienotajā komitejā, ja to pieprasa kāda no pusēm, notiekot nepārtrauktam informācijas apmaiņas un konsultāciju procesam.

4.   Lēmumi par III nodaļas grozījumiem, kas nepieciešami, lai ņemtu vērā attiecīgo Kopienas tiesību aktu attīstību jomās, uz kurām attiecas šī nodaļa, tiek pieņemti pēc iespējas ātrāk, lai ļautu tos īstenot vienlaikus ar grozījumiem Kopienas tiesību aktos, ievērojot Līgumslēdzēju pušu iekšējās procedūras.

Ja lēmumu nav iespējams pieņemt, lai nodrošinātu vienlaicīgu īstenošanu, lēmuma projektā paredzētie grozījumi, kas iesniegti Līgumslēdzējām pusēm apstiprināšanai, tiek piemēroti provizoriski, tiklīdz tas ir iespējams, ievērojot Līgumslēdzēju pušu iekšējās procedūras.

5.   Līgumslēdzējas puses sadarbojas informācijas apmaiņas un apspriežu posmā, lai procesa noslēgumā atvieglotu lēmuma pieņemšanu Apvienotajā komitejā.

23. pants

Piedalīšanās Muitas kodeksa komitejā

Kopiena nodrošina Šveices ekspertu dalību sēdēs novērotāja statusā jautājumos, kas tos skar, Muitas kodeksa komitejā, kura palīdz Eiropas Komisijai tās pilnvaru īstenošanā jomās, uz kurām attiecas III nodaļa.

24. pants

Domstarpību izšķiršana

Visas domstarpības starp Līgumslēdzējām pusēm par šā nolīguma interpretēšanu vai piemērošanu, neskarot 29. pantu, tiek izskatītas Apvienotajā komitejā, kas cenšas panākt izlīgumu.

25. pants

Nolīgumi ar trešām valstīm

Līgumslēdzējas puses vienojas, ka nolīgumi, ko jebkura no tām noslēgusi ar trešo valsti jomā, uz kuru attiecas III nodaļa, neuzliek saistības otrai Līgumslēdzējai pusei, ja vien Apvienotā komiteja nelemj citādi.

VI   NODAĻA

DAŽĀDI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

26. pants

Maksājumu atvieglojumi

Līgumslēdzējas puses gādā, lai summas, kas maksājamas par pārbaudēm un formalitātēm, kuras piemēro tirdzniecībai, var samaksāt, izmantojot arī banku garantētus vai apstiprinātus starptautiskus čekus tās valsts valūtā, kurā šīs summas ir maksājamas.

27. pants

Nolīguma īstenošana

Katra Līgumslēdzēja puse veic attiecīgos pasākumus, lai nodrošinātu šā nolīguma noteikumu efektīvu un saskaņotu piemērošanu, ņemot vērā vajadzību atvieglot preču pārvietošanu pāri robežai un vajadzību panākt abpusēji pieņemamus risinājumus, ja ir radušās grūtības sakarā ar minēto noteikumu piemērošanu.

28. pants

Pārskatīšana

Ja kāda no Līgumslēdzējām pusēm vēlas pārskatīt šo nolīgumu, tā iesniedz priekšlikumu otrai Līgumslēdzējai pusei. Pārskatītais nolīgums stāsies spēkā pēc pušu iekšējo procedūru pabeigšanas.

29. pants

Līdzsvara atjaunošanas pasākumi

1.   Līgumslēdzēja puse pēc apspriešanās Apvienotajā komitejā var veikt attiecīgus līdzsvara atjaunošanas pasākumus, tostarp šā nolīguma III nodaļas piemērošanas apturēšanu, ja tā konstatē, ka otra Līgumslēdzēja puse neievēro tās nosacījumus vai ka vairs netiek nodrošināts Līgumslēdzēju pušu drošības pasākumu līdzvērtīgums.

Ja jebkāda kavēšanās varētu apdraudēt muitas drošības pasākumu efektivitāti, var pieņemt pagaidu drošības pasākumus bez iepriekšējas apspriešanās ar noteikumu, ka apspriešanās tiek uzsākta uzreiz pēc minēto pasākumu pieņemšanas.

2.   Ja vairs netiek nodrošināts Līgumslēdzēju pušu drošības pasākumu līdzvērtīgums, jo nav pieņemti šā nolīguma 22. panta 4. punktā paredzētie grozījumi, kāda no Līgumslēdzējām pusēm var apturēt III nodaļas piemērošanu, sākot ar attiecīgā Kopienas tiesību akta spēkā stāšanās dienu, ja vien Apvienotā komiteja, apsvērusi, kā turpināt tās piemērošanu, nelemj citādi.

3.   Šādu pasākumu darbības joma un termiņi ir spēkā tikai tik ilgi, kamēr situācija neatrisinās un netiek nodrošināts atbilstīgs līdzsvars starp tiesībām un saistībām, kas izriet no šā nolīguma. Līgumslēdzēja puse var lūgt Apvienoto komiteju apspriesties par pasākumu proporcionalitāti un attiecīgā gadījumā lemt par domstarpību izskatīšanu šķīrējtiesā saskaņā ar procedūru, kas paredzēta III pielikumā. Šādi nevar atrisināt nekādus šā nolīguma noteikumu interpretēšanas jautājumus, kas ir identiski atbilstīgajiem noteikumiem Kopienas tiesību aktos.

30. pants

Preču importa, eksporta vai tranzīta aizliegumi vai ierobežojumi

Šā nolīguma noteikumi neliek šķēršļus preču importa, eksporta vai tranzīta aizliegumam vai ierobežojumiem, ko noteikušas Līgumslēdzējas puses vai Kopienas dalībvalstis un kas pamatoti ar sabiedrības morāles, sabiedriskās kārtības vai sabiedrības drošības, veselības, cilvēku dzīvības, dzīvnieku, augu vai vides, nacionālo kultūras bagātību, kam ir mākslinieciska, vēsturiska vai arheoloģiska vērtība, vai rūpnieciskā un komercīpašuma aizsardzību.

31. pants

Nolīguma darbības izbeigšana

Jebkura Līgumslēdzēja puse var izbeigt šā nolīguma darbību, paziņojot par to otrai Līgumslēdzējai pusei. Nolīgums beidz darboties 12 mēnešus pēc šāda paziņojuma dienas.

32. pants

Pielikumi

Pielikumi ir šā nolīguma sastāvdaļa.

33. pants

Ratifikācija

1.   Šo nolīgumu Līgumslēdzējas puses apstiprina saskaņā ar savām procedūrām. Tas stājas spēkā 2009. gada 1. jūlijā ar noteikumu, ka Līgumslēdzējas puses pirms minētās dienas viena otru ir informējušas, ka ir pabeigtas nepieciešamās procedūras.

2.   Ja šis nolīgums nestājas spēkā 2009. gada 1. jūlijā, tas stājas spēkā nākamajā dienā pēc datuma, kad Līgumslēdzējas puses viena otrai paziņojušas par nepieciešamo procedūru pabeigšanu.

3.   Kamēr nav pabeigtas 1. un 2. punktā minētās procedūras, Līgumslēdzējas puses piemēro šo nolīgumu provizoriski no 2009. gada 1. jūlija vai vēlāk, pusēm par to vienojoties.

4.   Šis nolīgums pēc tā stāšanās spēkā aizstāj 1990. gada 21. novembra Nolīgumu starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Šveices Konfederāciju par pārbaužu un formalitāšu vienkāršošanu attiecībā uz preču pārvadājumiem.

34. pants

Valodas

Šis nolīgums ir sagatavots divos eksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.

---

I PIELIKUMS

IEVEŠANAS UN IZVEŠANAS KOPSAVILKUMA DEKLARĀCIJAS

1. pants

Ievešanas un izvešanas kopsavilkuma deklarācijas veids un saturs

1.   Ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarāciju sastāda datorizēti. Var izmantot tirdzniecības, ostu vai transporta dokumentus, ja tajos ir vajadzīgās ziņas.

2.   Ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarācijā ietver informāciju, kas šādai deklarācijai paredzēta 30.a pielikumā Komisijas Regulai (EEK) Nr. 2454/93 (1993. gada 2. jūlijs), ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (1) (turpmāk “Regula (EEK) Nr. 2454/93”). To aizpilda saskaņā ar minētajā 30.a pielikumā sniegtajām skaidrojošajām piezīmēm. To autentificē persona, kas to sagatavo.

3.   Muitas dienesti ļauj iesniegt papīra dokumenta formā vai citādā veidā noformētu ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarāciju tikai šādos gadījumos:

a)	muitas dienestu datorizētā sistēma nedarbojas;

b)	personas, kura iesniedz ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarāciju, lietojumprogramma nedarbojas,

ar nosacījumu, ka tie šīm deklarācijām nodrošina tādu pašu riska pārvaldības līmeni, kāds piemērojams ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarācijām, kas iesniegtas, izmantojot datu apstrādes paņēmienus.

Ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarācijas, kas noformētas papīra dokumenta formā, paraksta persona, kas tās aizpilda. Tām vajadzības gadījumā pievieno kravas sarakstus vai citus atbilstīgus sarakstus un tajās iekļauj informāciju, kas minēta 2. punktā.

4.   Katra Līgumslēdzēja puse nosaka nosacījumus un kārtību, kādā personai, kurai jāiesniedz ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarācija, ir tiesības grozīt vienu vai vairākus datus šajā deklarācijā pēc tās iesniegšanas.

2. pants

Izņēmumi ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniegšanai

1.   Ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarāciju neiesniedz par šādām precēm:

a)	elektroenerģiju;

b)	precēm, ko ieved vai izved pa cauruļvadiem;

c)	vēstulēm, pastkartēm un iespieddarbiem, tostarp, ja izmantoti elektroniskie informācijas nesēji;

d)	precēm, ko pārvadā saskaņā ar Pasaules Pasta savienības noteikumiem;

e)

precēm, attiecībā uz kurām pieļaujama mutiska muitas deklarācija vai kuras tiek deklarētas, šķērsojot robežu, saskaņā ar Līgumslēdzēju pušu pieņemtajiem noteikumiem, izņemot paletes, konteinerus un autoceļu, dzelzceļa, gaisa, jūras un upju transporta līdzekļus, ko izmanto saskaņā ar pārvadājumu līgumu;

f)	precēm, kas ir ceļotāju personīgajā bagāžā;

g)	precēm, uz kurām attiecas ATA un CPD karnetes;

h)	precēm, kurām ir atbrīvojumi saskaņā ar 1961. gada 18. aprīļa Vīnes konvenciju par diplomātiskajām attiecībām, 1963. gada 24. aprīļa Vīnes konvenciju par konsulārajām attiecībām vai citām konsulārām konvencijām, vai saskaņā ar 1969. gada 16. decembra Ņujorkas konvenciju par īpašām misijām;

i)	ieročiem un militārām iekārtām, ko vienas Līgumslēdzējas puses muitas teritorijā ieved iestādes, kas atbildīgas par militāro aizsardzību kādā dalībvalstī vai Šveicē, saistībā ar militāru pārvadājumu vai pārvadājumu, ko veic tikai militāro iestāžu vajadzībām;

j)

šādām precēm, kuras vienas Līgumslēdzējas puses muitas teritorijā ieved tieši urbšanas vai ekspluatācijas platformām, ko izmanto persona, kas veic uzņēmējdarbību Līgumslēdzēju pušu muitas teritorijā: — precēm, kas kļūst par minēto platformu sastāvdaļu saistībā ar to būvniecību, remontu, apkopi vai pārbūvi, — precēm, kas ir šo platformu aprīkojums; citām precēm, ko uz tām izmanto vai patērē; un uz tām radītiem atkritumiem, kas nav bīstami;

k)	precēm, kas iekļautas sūtījumos, kuru vērtība nepārsniedz EUR 22, ar noteikumu, ka muitas dienesti ar uzņēmēja atļauju piekrīt veikt riska analīzi, izmantojot informāciju, kas iekļauta uzņēmēja izmantotajā sistēmā vai ko tā sniegusi.

2.   Ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarācija nav jāiesniedz gadījumos, kas paredzēti starptautiskā nolīgumā starp Līgumslēdzēju pusi un trešo valsti drošības jomā, ievērojot šā nolīguma 9. panta 3. punktā paredzēto procedūru.

3.   Ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarācija Kopienā nav jāiesniedz attiecībā uz precēm, kas minētas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 181.c panta i) un j) punktā, 592.a panta i) un j) punktā un 842.a panta 2. punkta b) apakšpunktā.

4.   Ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarācija Šveicē nav jāiesniedz par:

—	lidmašīnu remontam un tehniskajai apkopei paredzētām rezerves daļām,

—	lidmašīnas darbībai nepieciešamām smērvielām un gāzei un

—	pārtikas produktiem, ko paredzēts patērēt lidmašīnā,

kas iepriekš novietoti muitas noliktavā, kura atrodas Šveices lidostu teritorijā, un kas pēc tam tiek nogādāti uz lidmašīnām saskaņā ar Šveices pieņemtajiem noteikumiem, ja tie neietekmē šajā līgumā paredzēto drošības līmeni.

3. pants

Ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniegšanas vieta

1.   Ievešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniedz tās Līgumslēdzējas puses kompetentajā iestādē, kuras muitas teritorijā tiek ievestas preces no trešās valsts. Šī iestāde veic riska analīzi, izmantojot deklarācijā iekļautos datus, un muitas pārbaudes, kas nepieciešamas drošības jomā, tostarp gadījumos, kad šīs preces ir paredzētas otrai Līgumslēdzējai pusei.

2.   Izvešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniedz tās Līgumslēdzējas puses kompetentajā iestādē, kuras muitas teritorijā tiek veiktas formalitātes izvešanai uz trešām valstīm. Tomēr muitas eksporta deklarāciju, kas izmantota kā izvešanas kopsavilkuma deklarācija, iesniedz tās Līgumslēdzējas puses kompetentajā iestādē, kuras muitas teritorijā tiek veiktas formalitātes eksportam uz trešām valstīm. Abos gadījumos kompetentā iestāde veic riska analīzi, izmantojot deklarācijā iekļauto informāciju, un muitas pārbaudes, kas nepieciešamas drošības jomā.

3.   Ja preces no vienas Līgumslēdzējas puses muitas teritorijas uz trešo valsti izved, šķērsojot otras Līgumslēdzējas puses muitas teritoriju, pirmās Līgumslēdzējas puses kompetentā iestāde nodod otras Līgumslēdzējas puses kompetentajai iestādei datus, kas minēti 1. panta 2. punktā.

Tomēr Apvienotā komiteja var noteikt gadījumus, kuros šīs informācijas nodošana nav nepieciešama, ja vien tā neietekmē šajā nolīgumā paredzēto drošības līmeni.

Līgumslēdzējas puses veic pasākumus, lai izveidotu savstarpēju savienojumu un izmantotu kopīgu sistēmu to datu pārraidei, kuri ietver informāciju, kas nepieciešama attiecīgo preču izvešanas kopsavilkuma deklarācijai.

Gadījumā, ja šā nolīguma piemērošanas dienā Līgumslēdzējas puses nespēj veikt pirmajā daļā minēto datu nodošanu, izvešanas kopsavilkuma deklarāciju par precēm, ko no vienas Līgumslēdzējas puses muitas teritorijas uz trešo valsti izved, šķērsojot otras Līgumslēdzējas puses muitas teritoriju, iesniedz tikai un vienīgi šīs otras Līgumslēdzējas puses kompetentajai iestādei, izņemot tiešo gaisa satiksmi.

4. pants

Ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniegšanas termiņi

1.   Ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniegšanas termiņi ir noteikti Regulas (EEK) Nr. 2454/93 184.a un 592.b pantā.

2.   Neatkarīgi no 1. punkta katra Līgumslēdzēja puse var noteikt atšķirīgus termiņus:

—	to pārvadājumu gadījumā, kas minēti 3. panta 3. punktā, lai varētu veikt uzticamu riska analīzi un pārtvert sūtījumus nolūkā veikt ar drošību saistītas muitas pārbaudes,

—	starptautiska nolīguma gadījumā, kas noslēgts starp šo Līgumslēdzēju pusi un trešo valsti, ievērojot šā nolīguma 9. panta 3. punktā paredzēto procedūru.

---

(1)  OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.

---

II PIELIKUMS

Atzītais uzņēmējs

I   DAĻA

ATZĪTĀ UZŅĒMĒJA STATUSA PIEŠĶIRŠANA

1. pants

Vispārīgi noteikumi

1.   Kritēriji atzītā uzņēmēja statusa piešķiršanai ietver:

a)	apmierinošu apliecinājumu tam, ka uzņēmējs ievēro muitas prasības;

b)	efektīvu komercdarbības un attiecīgos gadījumos transporta uzskaites sistēmu, kas dod iespēju veikt muitas kontroli drošības nolūkā;

c)	pierādītu maksātspēju; un

d)	piemērotus drošības un drošuma standartus.

2.   Katra Līgumslēdzēja puse nosaka atzītā uzņēmēja statusa pieprasīšanas un piešķiršanas procedūru, kā arī šā statusa juridiskās sekas.

3.   Līgumslēdzējas puses nodrošina, ka to muitas dienesti kontrolē to, kā atzītais uzņēmējs ievēro atbilstīgos nosacījumus un kritērijus, un šos nosacījumus un kritērijus pārskata gadījumā, ja tiek ievērojami grozīti attiecīgie tiesību akti vai ja pastāv apstākļi, kas ļauj pamatoti uzskatīt, ka atzītais uzņēmējs vairs neievēro piemērojamās prasības.

2. pants

Muitas prasību agrāka ievērošana

1.   Dokumentu, kas apstiprina muitas prasību ievērošanu, uzskata par apmierinošu, ja pēdējo trīs gadu laikā pirms pieteikuma iesniegšanas neviena no turpmāk minētajām personām nav izdarījusi smagus vai atkārtotus muitas noteikumu pārkāpumus:

a)	pieteikuma iesniedzējs;

b)	par pieteikuma iesniedzēja uzņēmumu atbildīgās personas vai personas, kuras veic uzņēmuma vadības kontroli;

c)	attiecīgā gadījumā pieteikuma iesniedzēja pilnvarotais pārstāvis muitas lietās;

d)	persona, kura pieteikuma iesniedzēja uzņēmumā atbildīga par muitas lietām.

2.   Dokumentu, kas apliecina atbilstību muitas prasībām, var uzskatīt par apmierinošu, ja kompetentais muitas dienests uzskata minētos pārkāpumus par nenozīmīgiem saistībā ar muitas darbību skaitu vai apjomu un var uzskatīt, ka tas nerada šaubas par pieteikuma iesniedzēja labticību.

3.   Ja personas, kuras veic pieteikuma iesniedzēja uzņēmuma vadības kontroli, veic uzņēmējdarbību vai atrodas trešā valstī, to atbilstību muitas prasībām muitas dienesti izvērtē, pamatojoties uz uzskaiti un informāciju, kas ir pieejama.

4.   Ja pieteikuma iesniedzējs veic uzņēmējdarbību mazāk nekā trīs gadus, tā atbilstību muitas prasībām muitas dienesti izvērtē, pamatojoties uz uzskaiti un informāciju, kas ir pieejama.

3. pants

Efektīva komercdarbības un transporta uzskaites sistēma

Lai ļautu muitas dienestiem konstatēt, vai pieteikuma iesniedzējam ir atbilstīga komercdarbības un attiecīgā gadījumā transporta uzskaites sistēma, pieteikuma iesniedzējs izpilda šādas prasības:

a)	uztur grāmatvedības sistēmu, kas ir saskaņā ar vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem, ko lieto vietā, kur tiek veikta uzskaite, un kas atvieglos muitas kontroli, kuras pamatā ir revīzija;

b)	nodrošina muitas dienestam fizisku vai elektronisku piekļuvi tā muitas uzskaitei un vajadzības gadījumā transporta uzskaitei;

c)	nodrošina administratīvu organizāciju, kas atbilst uzņēmuma veidam un lielumam un kas ir piemērota preču plūsmas pārvaldībai, un nodrošina iekšējas pārbaudes, kurās iespējams noteikt nelikumīgus vai neatbilstīgus darījumus;

d)	attiecīgā gadījumā ievieš apmierinošu apstrādes procedūru pilnvarām un importa un/vai eksporta atļaujām;

e)	ievieš apmierinošas procedūras uzņēmuma dokumentācijas un informācijas arhivēšanai un aizsardzībai pret informācijas nozaudēšanu;

f)	nodrošina, lai darbinieki apzinātos vajadzību informēt muitas dienestus, ja tiek konstatēta neatbilstība, kā arī lai tiktu nodibināti piemēroti kontakti muitas dienestu informēšanai par šādiem gadījumiem;

g)	ievieš atbilstīgus informācijas tehnoloģiju drošības pasākumus, lai aizsargātu pieteikuma iesniedzēja datorsistēmu pret neatļautu ielaušanos sistēmā un nodrošinātu pieteikuma iesniedzēja dokumentācijas saglabāšanu.

4. pants

Maksātspēja

1.   Piemērojot šo pantu, maksātspēja ir labs finansiālais stāvoklis, kas ir pietiekams pieteikuma iesniedzēja saistību izpildei, attiecīgi ņemot vērā uzņēmējdarbības veida iezīmes.

2.   Nosacījumu par pieteikuma iesniedzēja maksātspēju uzskata par izpildītu, ja šo maksātspēju var pierādīt par pēdējiem trim gadiem.

3.   Ja pieteikuma iesniedzējs ir veicis uzņēmējdarbību mazāk nekā trīs gadus, par tā maksātspēju spriež, pamatojoties uz uzskaiti un pieejamo informāciju.

5. pants

Piemēroti drošības un drošuma standarti

1.   Pieteikuma iesniedzēja drošības un drošuma standartus uzskata par atbilstīgiem, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)	sertifikātā paredzētajai lietošanai izmantojamās ēkas ir celtas no materiāliem, kas neļauj nelikumīgi tajās iekļūt un nodrošina aizsardzību pret nelikumīgu ielaušanos;

b)	ir ieviesti atbilstīgi piekļuves kontroles pasākumi, lai novērstu neatļautu piekļuvi kuģošanas rajoniem, iekraušanas vietām un kravas nodalījumiem;

c)	preču apstrādes pasākumi ietver aizsardzību pret jebkāda materiāla pievienošanu, nomaiņu vai zaudēšanu un manipulācijām ar kravas vienībām;

d)	vajadzības gadījumā ir ieviestas procedūras importa un/vai eksporta atļauju apstrādei saistībā ar aizliegumiem un ierobežojumiem un šo preču atšķiršanai no citām precēm;

e)	pieteikuma iesniedzējs ir īstenojis pasākumus, kas nodrošina tā darījumu partneru skaidru identificēšanu, lai nodrošinātu starptautisko piegādes ķēdi;

f)	pieteikuma iesniedzējs, ciktāl to atļauj tiesību akti, veic potenciālo darbinieku, kuri ieņems no drošības viedokļa jutīgus amatus, drošības pārbaudes, kā arī nodrošina periodiskas šo personu iepriekšējās darbības pārbaudes;

g)	pieteikuma iesniedzējs nodrošina, ka tā attiecīgais personāls aktīvi iesaistās drošības izpratnes programmās.

2.   Ja pieteikuma iesniedzējs, kurš veic uzņēmējdarbību Kopienā vai Šveicē, ir starptautiski atzīta uz starptautisko konvenciju pamata izdota drošības un/vai drošuma sertifikāta turētājs, uz Kopienas tiesību aktu pamata izdota Eiropas drošības un/vai drošuma sertifikāta turētājs, Starptautiskās Standartizācijas organizācijas starptautiskā standarta sertifikāta vai Eiropas Standartu organizācijas Eiropas standarta sertifikāta turētājs vai jebkura cita atzīta sertifikāta turētājs, 1. punktā izklāstītos kritērijus uzskata par izpildītiem, ja minēto sertifikātu izdošanas kritēriji ir identiski vai salīdzināmi ar šajā pielikumā noteiktajiem.

II   DAĻA

ATZĪTAJAM UZŅĒMĒJAM PIEŠĶIRTIE ATVIEGLOJUMI

6. pants

Muitas dienesti atzītajiem uzņēmējiem piešķir konkrēti šādus atvieglojumus:

—

muitas dienesti var atzītajam uzņēmējam pirms preču nonākšanas muitas teritorijā paziņot, ka drošības apsvērumu un riska analīzes rezultātā sūtījums ir izraudzīts fiziskās kontroles veikšanai, ja vien tas neapdraud veicamās kontroles nodrošināšanu; tomēr muitas dienesti fizisku kontroli var veikt pat tad, ja atzītais uzņēmējs iepriekš netiek informēts,

—

atzītais uzņēmējs var iesniegt ievešanas un izvešanas kopsavilkuma deklarācijas, uz kurām attiecas samazinātas prasības attiecībā uz sniedzamo informāciju, kā noteikts 30.a pielikumā Komisijas Regulai (EEK) Nr. 2454/93 (1993. gada 2. jūlijs), ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (1); tomēr, ja atzītais uzņēmējs ir pārvadātājs, kravu ekspeditors vai muitas brokeris, tad samazinātās prasības var izmantot tikai tad, ja tas ir iesaistīts preču importēšanā vai eksportēšanā kāda atzītā uzņēmēja vārdā,

—	atzītajam uzņēmējam fiziskās un dokumentu pārbaudes piemēro retāk nekā citiem uzņēmējiem; tomēr muitas dienesti var nolemt citādi, lai ņemtu vērā īpašu apdraudējumu vai kontroles saistības, kas noteiktas citos tiesību aktos, kas nav tiesību akti muitas jomā,

—

gadījumā, ja muitas dienests izvēlas veikt pārbaudi sūtījumam, uz kuru attiecas atzītā uzņēmēja iesniegta ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarācija, šo pārbaudi veic prioritārā kārtā; turklāt pēc atzītā uzņēmēja lūguma un ar muitas dienesta piekrišanu šo kontroli var veikt citā vietā, nevis tur, kur šis muitas dienests parasti veic savas kontroles.

III   DAĻA

ATZĪTĀ UZŅĒMĒJA STATUSA APTURĒŠANA UN ATCELŠANA

7. pants

Statusa apturēšana

1.   Atzītā uzņēmēja statusu izdevējs muitas dienests var apturēt šādos gadījumos:

a)	ja konstatē neatbilstību atzītā uzņēmēja statusa nosacījumiem vai kritērijiem;

b)	ja muitas dienestiem ir pamatots iemesls uzskatīt, ka atzītais uzņēmējs ir izdarījis pārkāpumu, par kuru var uzsākt kriminālprocesu un kurš ir saistīts ar muitas noteikumu pārkāpšanu;

c)	ja to lūdz atzītais uzņēmējs, tādēļ ka uz laiku nevar nodrošināt statusa piešķiršanas nosacījumu vai kritēriju ievērošanu.

2.   Tomēr 1. punkta b) apakšpunktā minētajā gadījumā muitas dienests var pieņemt lēmumu neapturēt atzītā uzņēmēja statusu, ja tas uzskata, ka pārkāpums ir nenozīmīgs saistībā ar muitas darbību skaitu vai apjomu un ja nerodas šaubas par atzītā uzņēmēja labticību.

3.   Atzītā uzņēmēja statuss tiek apturēts nekavējoties, ja tas nepieciešams tā apdraudējuma būtības vai pakāpes dēļ, kas rodas iedzīvotāju drošībai un drošumam, sabiedrības veselībai vai vides aizsardzībai.

4.   Apturēšana neietekmē tās muitas procedūras, kas sāktas pirms apturēšanas dienas un vēl nav pabeigtas.

5.   Katra Līgumslēdzēja puse nosaka apturēšanas laikposmu tā, lai atzītajam uzņēmējam ļautu situāciju labot.

6.   Kad attiecīgais uzņēmējs atbilstīgi muitas dienestu prasībām ir veicis vajadzīgos pasākumus, lai atbilstu nosacījumiem un kritērijiem, kuriem jāatbilst jebkuram atzītajam uzņēmējam, izdevējs muitas dienests atceļ apturēšanu.

8. pants

Statusa atcelšana

1.   Atzītā uzņēmēja statusu izdevējs muitas dienests atceļ šādos gadījumos:

a)	ja atzītais uzņēmējs ir izdarījis smagus muitas noteikumu pārkāpumus un nepastāv turpmākas pārsūdzības tiesības;

b)	ja atzītais uzņēmējs neveic vajadzīgos pasākumus apturēšanas laikposmā, kas minēts 7. panta 5. punktā;

c)	pēc atzītā uzņēmēja pieprasījuma.

2.   Tomēr 1. punkta a) apakšpunktā minētajā gadījumā muitas dienests var izlemt neatcelt atzītā uzņēmēja statusu, ja tas uzskata, ka pārkāpums ir nenozīmīgs saistībā ar muitas darbību skaitu vai apjomu un ja nerodas šaubas par atzītā uzņēmēja labticību.

3.   Atcelšana stājas spēkā ar nākamo dienu pēc tās izziņošanas.

IV   DAĻA

INFORMĀCIJAS APMAIŅA

9. pants

Komisija un Šveices kompetentā iestāde regulāri paziņo viena otrai par to drošības jomā atzīto uzņēmēju identitāti un iekļauj šādu informāciju:

a)	komersanta identifikācijas numurs (TIN) formātā, kas ir saderīgs ar uzņēmēja reģistrācijas un identifikācijas tiesību aktiem (EORI);

b)	atzītā uzņēmēja nosaukums/vārds un adrese;

c)	tā dokumenta numurs, ar kuru piešķirts atzītā uzņēmēja statuss;

d)	pašreizējais statuss (ir spēkā, apturēts, atcelts);

e)	mainīta statusa laikposmi;

f)	diena, no kuras sertifikāts ir spēkā;

g)	dienests, kas izsniedzis sertifikātu.

---

(1)  OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.

---

III PIELIKUMS

ŠĶĪRĒJTIESAS PROCEDŪRA

1.	Gadījumā, ja domstarpības iesniedz šķīrējtiesai, izraugās trīs šķīrējtiesnešus, ja vien Līgumslēdzējas puses nenolemj citādi.

2.	Katra Līgumslēdzēja puse trīsdesmit dienu laikā izraugās vienu šķīrējtiesnesi.

3.

Abi izraudzītie šķīrējtiesneši pēc kopīgas vienošanās ieceļ šķīrējtiesnesi, kas nav ne vienas, ne otras Līgumslēdzējas puses valstspiederīgais. Ja šķīrējtiesneši nevar vienoties divu mēnešu laikā pēc to izraudzīšanās, viņi no septiņu personu saraksta, ko sastādījusi Apvienotā komiteja, izvēlas starpnieku. Apvienotā komiteja šo sarakstu sastāda un atjaunina saskaņā ar savu reglamentu.

4.	Izņemot tad, ja Līgumslēdzējas puses nolemj citādi, šķīrējtiesa pati pieņem savu reglamentu. Tā savus lēmumus pieņem ar balsu vairākumu.