30.10.2007

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 284/27

---

KOMISIJAS LĒMUMS

(2007. gada 22. oktobris),

ar ko Īrijai piešķir atkāpi, ko tā pieprasījusi atbilstīgi Padomes Direktīvai 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti

(izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 5095)

(Autentisks ir tikai teksts angļu valodā)

(2007/697/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1991. gada 12. decembra Direktīvu 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (1), un jo īpaši tās III pielikuma 2. punkta trešo daļu,

tā kā:

(1)

Ja kūtsmēslu apjoms, ko dalībvalsts ir paredzējusi izmantot uz vienu hektāru gadā, atšķiras no Direktīvas 91/676/EEK III pielikuma 2. punkta otrās daļas pirmajā teikumā un tās a) apakšpunktā konkretizētā apjoma, tas nosakāms tā, lai nekavētu attiecīgās direktīvas 1. pantā minēto mērķu sasniegšanu, un pamatojams ar objektīviem kritērijiem, kas šajā gadījumā ir ilgstošs veģetācijas periods un kultūraugi, kam nepieciešams daudz slāpekļa.

(2)

Īrija 2004. gada 12. novembrī iesniedza Komisijai lūgumu piešķirt atkāpi atbilstīgi Direktīvas 91/676/EEK III pielikuma 2. punkta trešajai daļai. Atjaunotu pieprasījumu, pamatojoties uz Eiropas Kopienu 2006. gadā pārskatītajām regulām (par labu lauksaimniecības praksi ūdeņu aizsardzībai) (2006. gada tiesību akts Nr. 378), iesniedza 2006. gada 18. oktobrī.

(3)

Lūdzot šo atkāpi, Īrija paredz gadā uz vienu hektāru izlietot 250 kg slāpekļa, kas iegūts no kūtsmēsliem saimniecībās, kurās ir vismaz 80 % zālaugu platību. Atkāpes iespējamā izmantošana attieksies uz maksimāli 10 000 Īrijas liellopu audzēšanas saimniecībām, kas veido 8 % no saimniecību kopskaita, 8 % lauksaimniecībā izmantotās zemes un 20 % mājlopu vienībām.

(4)	Īrija ir pieņēmusi tiesību aktus, ar ko īsteno Direktīvu 91/676/EEK, Eiropas Kopienu 2006. gada regulas (laba lauksaimniecības prakse ūdeņu aizsardzībai) (2006. gada tiesību akts Nr. 378) un kuri attiecas arī uz pieprasīto atkāpi.

(5)

Īrijas tiesību akti, ar ko īsteno Direktīvu 91/676/EEK, ietver maksimālās mēslošanas normas gan attiecībā uz slāpekļa, gan fosfātu lietošanu. Šīs maksimālās mēslošanas normas ir diferencētas, pamatojoties uz slāpekļa un fosfātu saturu augsnē, un tādēļ tiek ņemts vērā no augsnes uzņemtā slāpekļa un fosfātu daudzums.

(6)

Trešais ziņojums par Nitrātu direktīvas īstenošanu Īrijā un jaunākie Vides aizsardzības aģentūras Komisijai iesniegtie ziņojumi par laikposmu no 2001. līdz 2003. gadam rāda, ka vidējā reģistrētā nitrātu koncentrācija gruntsūdeņos ir 2,5 mg/l N, bet nitrātu koncentrācija, kas bija lielāka par 50 mg/l, tika reģistrēta ne vairāk kā 2 % paraugu ņemšanas vietu. Dati par upju ūdens kvalitāti laikposmā no 2001. līdz 2003. gadam liecināja, ka vidējā vērtība Eurowaternet uzraudzības stacijās ir 6,9 mg/l nitrātu.

(7)

70 % gruntsūdeņu uzraudzības vietās bija vērojama stabila nitrātu koncentrācijas samazināšanās tendence; upēs laikposmā no 2001. līdz 2003. gadam tika reģistrēta uzlabota ūdens kvalitāte, salīdzinot ar laikposmu no 1995. līdz 1997. gadam, un tas bija pretstatā ūdens kvalitātes kritumam, kas bija vērojams no pagājušā gadsimta 80. gadu beigām. Konstatēja arī hipertrofisko ezeru samazināšanos.

(8)	Īrija atbilstīgi Direktīvas 91/676/EEK 3. panta 5. punktam visā teritorijā izmanto rīcības programmu saskaņā ar Eiropas Kopienu 2006. gada regulām (laba lauksaimniecības prakse ūdeņu aizsardzībai) (2006. gada tiesību akts Nr. 378).

(9)

Pēdējā desmitgadē samazinājās mājlopu skaits un minerālmēslu izmantošana. Laikposmā no 1997. līdz 2004. gadam liellopu, cūku un aitu skaits attiecīgi samazinājās par 7 %, 3 % un 17 %. Vidējais kūtsmēslu slāpekļa daudzums 2004. gadā bija 103 kg uz vienu hektāru, salīdzinot ar 140 kg uz vienu hektāru 1998. gadā, tas bija ievērojams samazinājums. Vidējais fosfora (P) daudzumus bija 16 kg uz vienu hektāru. Laikposmā no 1999. līdz 2005. gadam ķīmisko slāpekļa mēslu izmantošana samazinājās par 21 %, fosfora mēslošanas līdzekļu izmantošana laikposmā no 1995. līdz 2005. gadam samazinājās par 37 %.

(10)

Īrijā 90 % lauksaimniecības zemes ir zālaugu platības, kur dominē zālaugi, kas labi piemēroti ganību lopkopībai. Vispār ganību saimniecībās 47 % zemes platību tiek apstrādātas ekstensīvi, un tādēļ tur ir relatīvi zems ganāmpulka blīvums un ierobežots minerālmēslu izmantojums, 36 % apsaimnieko saskaņā ar agrovides programmām (Lauku vides aizsardzības shēma), un tikai 7 % apsaimnieko intensīvi; 10 % izmanto laukaugu audzēšanai. Vidējais minerālmēslu izmantojums zālaugu platībās ir 82 kg slāpekļa un 7,6 kg fosfora uz vienu hektāru.

(11)	Īrijas klimats, kam raksturīgs vienmērīgs nokrišņu daudzumus visa gada laikā, un relatīvi neliels gada temperatūras izmaiņu diapazons veicina ilgstošu zāles veģetāciju – no 330 dienām gadā dienvidrietumos līdz 250 dienām gadā ziemeļaustrumos.

(12)

Īrijas paziņojumā iekļautie tehniskie un zinātniskie dokumenti liecina, ka ierosinātais daudzums 250 kg slāpekļa uz vienu hektāru gadā no ganību dzīvnieku mēsliem saimniecībās, kurās ir vismaz 80 % zālaugu platību, ir pamatojams ar objektīviem kritērijiem, piemēram, ilgu veģetācijas periodu, un kultūraugiem, kam vajadzīgs daudz slāpekļa.

(13)	Tādēļ Komisija uzskata, ka Īrijas pieprasītais kūtsmēslu daudzums neietekmēs Direktīvas 91/676/EEK mērķu sasniegšanu, ja vien tiks ievēroti noteikti stingri nosacījumi.

(14)	Šis lēmums ir jāpiemēro saistībā ar Īrijas rīcības programmu, Eiropas Kopienu 2006. gada regulām (laba lauksaimniecības prakse ūdeņu aizsardzībai) (2006. gada tiesību akts Nr. 378).

(15)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Nitrātu komiteja, kas izveidota atbilstoši Direktīvas 91/676/EEK 9. pantam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Īrijas 2006. gada 18. oktobra vēstulē pieprasīto atkāpi, kas atļauj lietot vairāk kūtsmēslu, nekā paredzēts Direktīvas 91/676/EEK III pielikuma 2. punkta otrās daļas pirmajā teikumā un tās a) apakšpunktā, piešķir, ja ir ievēroti šajā lēmumā noteiktie nosacījumi.

2. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:

a)	“ganību saimniecības” ir saimniecības, kurās 80 % vai vairāk no platības, kurās var lietot kūtsmēslus, aug zāle;

b)	“ganību dzīvnieki” ir liellopi (izņemot nobarojamus teļus), aitas, brieži, kazas un zirgi;

c)	“zāle” ir pastāvīgas zālaugu platības vai pagaidu zālaugu platības, kuras ierīko uz laiku līdz četriem gadiem.

3. pants

Darbības joma

Šo lēmumu piemēro atsevišķos gadījumos, ievērojot nosacījumus, kas 4., 5. un 6. pantā noteikti ganību saimniecībām.

4. pants

Ikgadēja atļauja un saistības

1.   Lauksaimnieki, kas vēlas izmantot atkāpi, ik gadu iesniedz pieteikumu kompetentajai iestādei.

2.   Vienlaikus ar 1. punktā minētā ikgadējā pieteikuma iesniegšanu viņi rakstiski apņemas izpildīt 5. un 6. pantā paredzētos nosacījumus.

3.   Kompetentās iestādes nodrošina, ka visus atkāpes pieteikumus iesniedz administratīvai kontrolei. Ja valsts iestāžu veiktā 1. punktā minēto pieteikumu kontrole atklāj, ka nav ievēroti 5. un 6. pantā paredzētie nosacījumi, iesniedzēju par to informē. Šajā gadījumā pieteikumu uzskata par noraidītu.

5. pants

Kūtsmēslu un citu mēslošanas līdzekļu izmantošana

1.   Organiskā mēslojuma daudzums no ganību dzīvniekiem, ko ik gadus zemei izmanto ganību saimniecībās, ieskaitot pašu dzīvnieku atstātos mēslus, ņemot vērā 2. līdz 7. punktā noteiktos nosacījumus, nedrīkst pārsniegt kūtsmēslu daudzumu, kas satur 250 kg slāpekļa uz vienu hektāru.

2.   Kopējais slāpekļa daudzums nepārsniedz attiecīgajiem kultūraugiem paredzamo nepieciešamo barības vielu daudzumu, ņemot vērā arī tā uzņemšanu no augsnes. Kopējais izmantotais slāpeklis jādiferencē, pamatojoties uz ganāmpulka blīvumu un zālaugu platību ražību.

3.   Katrai saimniecībai ir jābūt mēslošanas plānam, kurā apraksta lauksaimniecības zemes augu seku un plānoto kūtsmēslu, slāpekļa un fosfora minerālmēslu izmantošanu. Šo plānu saimniecībā sagatavo vēlākais līdz 1. martam.

Mēslošanas plānā ir jāiekļauj šādi dati:

a)	mājlopu skaits, dzīvnieku izmitināšanas un kūtsmēslu uzglabāšanas sistēmas apraksts, norādot arī datus par krājumā esošo kūtsmēslu daudzumu;

b)	saimniecībā saražotā kūtsmēslu slāpekļa (atskaitot izmitināšanas un glabāšanas zudumus) un fosfora aprēķins;

c)	augu seka un katra kultūrauga platība, tostarp kartes skice, kurā norādīta katra lauka atrašanās vieta;

d)	paredzamais kultūraugiem nepieciešamais slāpekļa un fosfora daudzums;

e)	saimniecībā neizmantoto un piegādāto kūtsmēslu daudzums un veids;

f)	augsnes analīzes rezultāti attiecībā uz augsnē esošā slāpekļa un fosfora datiem, ja tādi ir pieejami;

g)	kūtsmēslu slāpekļa un fosfora lietošana katrā laukā (audzēto kultūraugu un augsnes veida ziņā viendabīgi saimniecības zemesgabali);

h)	slāpekļa un fosfora lietošana katrā laukā, izmantojot ķīmiskos un citus mēslošanas līdzekļus.

Lai nodrošinātu plānu un faktiskās lauksaimniecības prakses atbilstību, plānus pārskata ne vēlāk kā septiņas dienas pēc tam, kad apsaimniekošanā ir veiktas kādas izmaiņas.

4.   Katrā saimniecībā ir jābūt mēslošanas pārskatam, tostarp informācijai par piesārņoto ūdeņu apsaimniekošanu. Tas katru kalendāro gadu ir iesniedzams kompetentai iestādei.

5.   Visas ganību saimniecības, kas izmanto individuālo atkāpi, piekrīt tam, ka 4. panta 1. punktā minēto pieteikumu, mēslošanas plānu un mēslošanas pārskatu var pārbaudīt.

6.   Katrā saimniecībā, kura izmanto atkāpi, vismaz ik pēc četriem gadiem veic augsnes slāpekļa un fosfora analīzes visās lauksaimniecības zemēs, kuras ir viendabīgas attiecībā uz augu seku un augsnes īpašībām. Uz katriem 5 platības hektāriem jāveic vismaz viena analīze.

7.   Kūtsmēslus nedrīkst izkliedēt rudenī pirms zāles izsēšanas.

6. pants

Zemes apsaimniekošana

80 % vai vairāk no saimniecību platībām, kurās izmanto kūtsmēslus, audzē zāli. Lauksaimnieki, kas izmanto individuālo atkāpi, veic šādus pasākumus:

a)	pagaidu zālaugu platības uzar pavasarī;

b)	visu veidu augsnēs pēc zālāja uzaršanas tūlīt sēj tādus kultūraugus, kam nepieciešams daudz slāpekļa;

c)	augu sekā nedrīkst iekļaut pākšaugus vai citus augus, kas uzņem slāpekli no atmosfēras. Tomēr tas neattiecas uz āboliņu zālaugu platībām, kur āboliņa ir mazāk par 50 %, un uz labību un sējas zirņiem, kuros iesēj zāli.

7. pants

Citi pasākumi

Īrija nodrošina, ka atkāpes izmantošana neskars pasākumus, kas vajadzīgi, lai ievērotu citus Kopienas tiesību aktus vides jomā.

8. pants

Uzraudzība

1.   Kompetentās iestādes sastāda un ik gadu atjauno kartes, kurās redzams, kādu daļu procentuāli aizņem ganību saimniecības, lauksaimniecības dzīvnieki un lauksaimniecības zeme, uz ko katrā administratīvajā rajonā attiecas individuāla atkāpe. Šīs kartes ik gadu iesniedz Komisijai, pirmo reizi to izdara līdz 2008. gada 1. martam.

2.   To saimniecību uzraudzība, uz kurām attiecas rīcības programma un atkāpe, jāveic ar lauksaimniecisko darbību saistītās noteces uzraudzības baseinos, kas izveidoti saskaņā ar Īrijas rīcības programmu. Ar lauksaimniecisko darbību saistītās noteces uzraudzības references baseini ir reprezentatīvi dažādiem augsnes veidiem, saimniekošanas intensitātes līmenim un mēslošanas paņēmieniem.

3.   Pētījumi un pastāvīga barības vielu analīze nodrošina datus par vietējo zemes izmantojumu, augu seku un lauksaimniecības praksi saimniecībās, kas izmanto individuālas atkāpes. Šos datus var izmantot nitrātu izskalošanās daudzuma un fosfora zudumu aprēķināšanai, izmantojot modelēšanu, laukiem, kuros gadā uz vienu hektāru izlieto līdz 250 kg slāpekļa no ganību dzīvnieku mēsliem.

4.   Nitrātu un fosfora koncentrāciju ūdenī, kas izplūst no sakņu zonas un ieplūst gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu sistēmā, nosaka, izmantojot uzraudzības datus par augšējiem gruntsūdeņiem, augsnes ūdeni, drenāžas ūdeni un notecēm saimniecībās, kas atrodas ar lauksaimniecisko darbību saistītās noteces uzraudzības baseinos.

5.   Pastiprināta ūdens uzraudzība jāveic lauksaimnieciskās noteces baseinos, kas atrodas visvairāk apdraudētu ezeru un īpaši apdraudētu pazemes ūdeņu tuvumā.

6.   Jāveic pētījumi, lai līdz atkāpes perioda beigām ievāktu sīki izstrādātu zinātnisku informāciju par intensīvo zālaugu sistēmām Īrijā. Šajā pētījumā galvenā uzmanība tiks pievērsta nitrātu izskalošanās aspektam intensīvās piena ražošanas sistēmās vieglās augsnēs (smilšu un smilšmāla augsnes) reprezentatīvās platībās.

9. pants

Kontroles

1.   Kompetentā valsts iestāde veic administratīvās kontroles visās saimniecībās, kuras izmanto individuālu atkāpi, lai noteiktu, vai tiek ievērotas normas par maksimālo ganību dzīvnieku mēslu slāpekļa daudzuma izmantošanu gadā uz vienu hektāru, proti, 250 kg, un maksimālo slāpekļa un fosfora mēslu lietošanas līmeni, kā arī zemes izmantošanas nosacījumi.

2.   Pamatojoties uz riska analīzi, iepriekšējo gadu kontroļu rezultātiem un to tiesību aktu vispārējo izlases veida pārbaužu rezultātiem, ar ko īsteno Direktīvu 91/676/EEK, sastāda lauka apskašu programmu. Lauka apskati veic vismaz 3 % saimniecību, kas izmanto individuālo atkāpi, lai pārbaudītu, vai tiek izpildīti 5. un 6. pantā minētie nosacījumi.

10. pants

Ziņošana

1.   Kompetentā iestāde ik gadu iesniedz Komisijai uzraudzības rezultātus, kam pievienots īss ziņojums par ūdens kvalitātes novērtējumu un novērtējuma veikšanas praksi. Ziņojums sniedz informāciju par to, kā, veicot saimniecību pārbaudes, ir novērtēta atkāpes izmantošanas nosacījumu īstenošana, un tajā jābūt iekļautai informācijai par saimniecībām, kurās, veicot administratīvo kontroli un lauka apskati, ir konstatēta neatbilstība šiem nosacījumiem. Pirmo ziņojumu iesniedz līdz 2008. gada jūnijam un turpmāk katru gadu līdz jūnija mēnesim.

2.   Iegūtos rezultātus Komisija ņems vērā, ja Īrijas iestādes eventuāli atkal lūgs piešķirt atkāpi.

11. pants

Piemērošana

Šo lēmumu piemēro saistībā ar Īrijas rīcības programmu, kas īstenota Eiropas Kopienu 2006. gada regulās (laba lauksaimniecības prakse ūdeņu aizsardzībai) (2006. gada tiesību akts Nr. 378) (2006. gada 18. jūlijs). Tas zaudē spēku 2010. gada 17. jūlijā.

12. pants

Šis lēmums ir adresēts Īrijai.

---

(1)  OV L 375, 31.12.1991., 1. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

---