8.12.2006

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 345/24

---

PADOMES LĒMUMS

(2005. gada 18. jūlijs)

par Nolīgumu, ko Eiropas Kopienas vārdā noslēdz attiecībā uz Āfrikas–Eirāzijas migrējošo ūdensputnu aizsardzību

(2006/871/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 175. panta 1. punktu saistībā ar 300. panta 2. punkta pirmās daļas pirmo teikumu, 300. panta 3. punkta pirmo daļu un 300. panta 4. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1)

tā kā:

(1)	Eiropas Kopiena ir Līgumslēdzēja puse Konvencijā par savvaļas dzīvnieku migrējošo sugu aizsardzību (turpmāk “Bonnas konvencija”) (2)

(2)	Bonnas konvencijas IV pants paredz reģionālu nolīgumu noslēgšanu, kas attiecībā uz sugām, kurām ir nelabvēlīgs aizsardzības statuss (II papildinājumā minētās sugas), būtu jānoslēdz cik drīz vien iespējams.

(3)	Būtu nekavējoties jāvelta uzmanība Āfrikas–Eirāzijas gājputnu ceļa ūdensputniem, kuru sugas ir minētas II pielikumā, lai uzlabotu to aizsardzības statusu un iegūtu informāciju pamatotiem vadības lēmumiem.

(4)	Bonnas konvencijas Pušu pirmajā konferencē nolēma izstrādāt Nolīgumu par Rietumu Palearktiskā apgabala pīļu dzimtas aizsardzību. Pēc tam tika izstrādāts nolīguma projekts, un tam mainīja nosaukumu, lai ietvertu arī citas migrējošo ūdensputnu sugas.

(5)	Jomā, uz kuru attiecas šis nolīgums, Kopiena ir pieņēmusi Padomes Direktīvu 79/409/EEK (1979. gada 2. aprīlis) par savvaļas putnu aizsardzību (3) un Direktīvu 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (4)

(6)	Komisija Kopienas vārdā un saskaņā ar Padomes 1995. gada 7. jūnijā sniegtajām sarunu pamatnorādēm piedalījās sarunās 1995. gada 12.–16. jūnija sanāksmē Hāgā. Šajā sanāksmē vienprātīgi pieņēma Nolīgumu par Āfrikas–Eirāzijas migrējošo ūdensputnu aizsardzību (turpmāk “Nolīgums”).

(7)	Nolīgumu varēja parakstīt no 1995. gada 16. oktobra. Nolīgumu parakstīja Kopienas vārdā 1997. gada 1. septembrī. Tas stājās spēkā 1999. gada 1. novembrī.

(8)	Nolīguma X pants paredz, ka pielikumos izdarītie grozījumi stājas spēkā deviņdesmit dienas pēc Pušu sanāksmes, kurā tie pieņemti attiecībā uz visām Pusēm, izņemot Puses, kas iesniegušas atrunu saskaņā ar minētā panta 6. punktu.

(9)	Nolīguma pielikumos ar rezolūcijām izdarīja grozījumus pirmajā Pušu sanāksmē Keiptaunā, Dienvidāfrikā, 1999. gada novembrī, un otrajā Pušu sanāksmē Bonnā, Vācijā, 2002. gada septembrī.

(10)	Nolīgums būtu jāapstiprina,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Kopienas vārdā apstiprina Nolīgumu par Āfrikas–Eirāzijas migrējošo ūdensputnu aizsardzību.

Nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Padomes priekšsēdētājs ar šo ir pilnvarots norīkot personu vai personas, kam piešķirtas pilnvaras deponēt apstiprināšanas instrumentu Nīderlandes Karalistes valdībai, kas ir šā Nolīguma depozitārijs saskaņā ar tā XVII pantu.

3. pants

1.   Attiecība uz jautājumiem, kas ir Kopienas kompetencē, Komisija ar šo ir pilnvarota Kopienas vārdā apstiprināt tos grozījumus Nolīguma pielikumos, kas pieņemti saskaņā ar Nolīguma X. panta 5. punktu.

2.   Komisijai šo uzdevumu palīdz veikt īpaša komiteja, ko ieceļ Padome.

3.   Atļauja, kas minēta 1. punktā, attiecas tikai uz grozījumiem, kas saskan ar Kopienas tiesību aktiem par savvaļas putnu un to dabisko dzīvotņu aizsardzību un neliek tos pārveidot.

4.   Ja grozījumu Nolīguma pielikumos neīstenos attiecīgajos Kopienas tiesību aktos deviņdesmit dienās no tā pieņemšanas Pušu sanāksmē, Komisija, rakstiskā veidā paziņojot depozitārijam saskaņā ar Nolīguma X panta 6. punktu, iesniedz atrunu par šo grozījumu, pirms šā deviņdesmit dienu laikposma beigām. Ja šo grozījumu pēc tam īsteno, Komisija nekavējoties atceļ atrunu.

4. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.

(2)  OV L 210, 19.7.1982., 10. lpp.

(3)  OV L 103, 25.4.1979., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

(4)  OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

---

NOLĪGUMS

par Āfrikas–Eirāzijas migrējošo ūdensputnu aizsardzību

LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,

ATGĀDINOT to, ka 1979. gada Konvencija par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību veicina starptautisku sadarbību, lai aizsargātu migrējošās sugas;

ATGĀDINOT to, ka konvencijas dalībvalstu konferences pirmā sanāksme Bonnā 1985. gada oktobrī konvencijas sekretariātam sniedza norādījumus veikt atbilstīgus pasākumus, lai izstrādātu Nolīgumu par rietumu Palearktikas pīļu dzimtu;

ŅEMOT VĒRĀ to, ka migrējošie ūdensputni ir pasaules bioloģiskās daudzveidības svarīga daļa, kas, ņemot vērā 1992. gada Konvencijas par bioloģisko daudzveidību un Programmas 21 būtību, ir jāaizsargā pašreizējo un turpmāko paaudžu labad;

APZINOTIES ekonomikas, sociālos, kultūras un atpūtas ieguvumus, ko sniedz dažu sugu migrējošo ūdensputnu ieguve, kā arī vides, ekoloģisko, ģenētisko, zinātnisko, estētisko, atpūtas, kultūras, izglītības, sociālo un ekonomisko vērtību, kāda ir ūdensputniem kopumā;

PĀRLIECĪBĀ par to, ka migrējošo ūdensputnu ieguvei jābūt ilgtspējīgai, ņemot vērā visu attiecīgo sugu aizsardzības statusu, kā arī to bioloģiskās īpašības;

APZINOTIES to, ka migrējošie ūdensputni ir īpaši neaizsargāti, jo tie migrē lielos attālumos un ir atkarīgi no mitrāju tīkliem, kuru platības samazinās un kuri noplicinošas cilvēku darbības dēļ degradējas, kā tas minēts 1971. gada Konvencijā par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā par ūdensputnu dzīves vidi;

ATZĪSTOT to, ka ir vajadzīga tūlītēja rīcība, lai apturētu ūdensputnu migrācijas sistēmu Āfrikas–Eirāzijas ģeogrāfiskajā areālā migrējošo ūdensputnu sugu un to dzīvotņu izzušanu;

PĀRLIECĪBĀ par to, ka daudzpusēja nolīguma noslēgšana un tā īstenošana, veicot koordinētas vai saskaņotas darbības, dos ievērojamu ieguldījumu migrējošo ūdensputnu un to dzīvotņu aizsardzībā iespējami efektīvā veidā un nodrošinās arī daudzus papildu ieguvumus daudzām citām dzīvnieku un augu sugām, un

APZINOTIES to, ka šāda nolīguma efektīvai īstenošanai būs jāsniedz palīdzība areāla valstīm ar migrējošo ūdensputnu un to dzīvotņu pētījumiem, mācībām un monitoringu saistītajos jautājumos, palīdzība šo dzīvotņu apsaimniekošanā, kā arī šā nolīguma īstenošanai nepieciešamo zinātnisko un administratīvo iestāžu izveidošanā vai to darbības pilnveidošanā,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

I pants

Darbības joma, definīcijas un interpretācija

1.   Šā nolīguma ģeogrāfiskā darbības joma ir Āfrikas–Eirāzijas ūdensputnu migrācijas sistēmu areāls, kā definēts nolīguma 1. pielikumā, turpmāk “Nolīguma darbības zona”.

2.   Šajā nolīgumā izmantotas šādas definīcijas:

a)	“konvencija” ir 1979. gada Konvencija par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību;

b)	“konvencijas sekretariāts” ir saskaņā ar šīs konvencijas IX pantu izveidotā struktūra;

c)	“ūdensputni” ir tās putnu sugas, kas vismaz kādā no gada cikla posmiem ir atkarīgas no mitrājiem, kuru izplatības areāls pilnībā vai daļēji atbilst Nolīguma darbības zonai, un ir uzskaitītas šā nolīguma 2. pielikumā;

d)	“Nolīguma sekretariāts” ir saskaņā ar šā nolīguma VI panta 7. punkta b) apakšpunktu izveidotā struktūra;

e)	“Puses” ir šā nolīguma Puses, ja kontekstā nav norādīts citādi, un

f)	“klātesošās un balsojošās Puses” ir Puses, kas piedalās un balso par vai pret; balsošanā atturējušās Puses pie klātesošajām un balsojošajām Pusēm nepieskaita.

Turklāt terminiem, kas noteikti konvencijas I panta 1. punkta a) līdz k) apakšpunktā, pēc analoģijas ir tāda pati nozīme arī šajā nolīgumā.

3.   Šis nolīgums ir nolīgums konvencijas IV panta 3. punkta izpratnē.

4.   Šā nolīguma pielikumi ir tā neatņemama sastāvdaļa. Visas atsauces uz šo nolīgumu ietver atsauces arī uz tā pielikumiem.

II pants

Pamatprincipi

1.   Puses veic koordinētus pasākumus, lai saglabātu migrējošo ūdensputnu sugu labvēlīgu aizsardzības statusu vai lai tās līdz šādam statusam atjaunotu. Šim nolūkam tās savu valstu jurisdikcijas satvaros piemēro III pantā noteiktos pasākumus, kā arī īpašas darbības, kas paredzētas šā nolīguma IV pantā noteiktajā rīcības plānā.

2.   Īstenojot 1. punktā noteiktos pasākumus, Puses ievēro piesardzības principu.

III pants

Vispārīgi aizsardzības pasākumi

1.   Puses veic pasākumus migrējošo ūdensputnu aizsardzībai, īpašu vērību veltot apdraudētajām sugām un sugām, kurām nav labvēlīga aizsardzības statusa.

2.   Šajā nolūkā Puses:

a)	vienojas par vienādi stingru migrējošo ūdensputnu apdraudēto sugu aizsardzību visā Nolīguma areālā, kā noteikts konvencijas III panta 4. un 5. punktā;

b)	nodrošina, ka migrējošo ūdensputnu jebkāda veida izmantošana pamatojas uz novērtējumu par jaunākajām zinātnes atziņām saistībā ar to ekoloģiju, un ir ilgtspējīga gan attiecībā uz to sugām, gan ekosistēmām, no kurām tās atkarīgas;

c)	savās teritorijās identificē migrējošo ūdensputnu vietas un dzīvotnes, veicina šo vietu aizsardzību, pārvaldību, rehabilitāciju un atjaunošanu sadarbībā ar šā nolīguma IX panta a) un b) punktā uzskaitītajām struktūrām, kas saistītas ar dzīvotņu aizsardzību;

d)	koordinē savus pūliņus, lai nodrošinātu, ka tiek uzturēts tīkls, kurā ir piemērotas dzīvotnes, vai attiecīgos gadījumos tas tiek atjaunots visā konkrētā migrējošo ūdensputnu areālā, jo īpaši vietās, kurās mitrāji plešas vairāku šā nolīguma Pušu teritorijās;

e)	pēta problēmas, ko rada vai var radīt cilvēku darbība, un cenšas īstenot pasākumus stāvokļa uzlabošanai, tostarp dzīvotnes rehabilitāciju un dzīvotnes zaudēšanas kompensācijas pasākumus;

f)

sadarbojas ārkārtas situācijās, kurās vajadzīga starptautiski saskaņota rīcība, un identificējot migrējošo ūdensputnu sugas, kas šādās situācijās ir neaizsargātākās, kā arī sadarbojas, lai izstrādātu atbilstīgas ārkārtas procedūras pastiprināta aizsardzības režīma nodrošināšanai šīm sugām un lai atsevišķām Pusēm sagatavotu norādījumus par šādu situāciju novēršanu;

g)

aizliedz apzinātu ūdensputnu alohtonu sugu introdukciju vidē un veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu šādu sugu nejaušu izlaišanu vidē, ja šāda introdukcija vai izlaišana varētu ierobežot savvaļas floras un faunas aizsardzības statusu; gadījumos, kad alohtonu sugu ūdensputni jau ir introducēti, Puses veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu to, ka tās varētu apdraudēt autohtonas sugas;

h)	ierosina vai atbalsta migrējošo ūdensputnu bioloģijas un ekoloģijas pētījumus, tostarp pētījumu un monitoringa metožu saskaņošanu un attiecīgos gadījumos kopīgas vai sadarbības pētījumu un monitoringa programmas;

i)	analizē mācību vajadzības, tostarp migrējošo ūdensputnu apsekošanai, monitoringam, gredzenošanai un mitrāju apsaimniekošanai, lai noteiktu mācību prioritāros jautājumus un jomas un sadarbotos atbilstīgu mācību programmu izstrādāšanā un nodrošināšanā;

j)	izstrādā un uztur programmas zināšanu un izpratnes paaugstināšanai par migrējošo ūdensputnu aizsardzības jautājumiem kopumā un jo īpaši saskaņā ar šā nolīguma mērķiem un noteikumiem;

k)	veic apmaiņu ar informāciju, kā arī ar pētījumu, monitoringa, aizsardzības un izglītības programmu rezultātiem, un

l)	sadarbojas, lai cita citai palīdzētu īstenot šo nolīgumu, jo īpaši ar pētījumiem un monitoringu saistītajos jautājumos.

IV pants

Rīcības plāns un pamatnostādnes par aizsardzību

1.   Rīcības plāns pievienots šā nolīguma 3. pielikumā. Tajā noteiktas darbības, ko Puses veic attiecībā uz prioritārajām sugām un turpmāk minēto pozīciju jautājumos, kas atbilst vispārīgajiem aizsardzības pasākumiem, kuri noteikti šā nolīguma III pantā:

a)	sugu aizsardzība;

b)	dzīvotņu aizsardzība;

c)	cilvēka darbību pārvaldība;

d)	pētījumi un monitorings;

e)	izglītība un informācija;

f)	īstenošana.

2.   Rīcības plānu pārskata katrā Pušu sanāksmes kārtējā sēdē, ņemot vērā pamatnostādnes par aizsardzību.

3.   Visus rīcības plāna grozījumus apstiprina Pušu sanāksme, ņemot vērā šā nolīguma III panta noteikumus.

4.   Pamatnostādnes par aizsardzību iesniedz Pušu sanāksmei apstiprināšanai tās pirmajā sēdē, un tās regulāri pārskata.

V pants

Īstenošana un finansēšana

1.   Katra Puse:

a)	izraugās iestādi vai iestādes šā nolīguma īstenošanai, kuras cita starpā uzrauga visas darbības, kas var ietekmēt to migrējošo ūdensputnu sugu aizsardzības statusu, kurām šī Puse ir areāla valsts;

b)	izraugās kontaktpunktu saziņai ar citām Pusēm un nekavējoties dara zināmu tā nosaukumu un adresi nolīguma sekretariātam, kas tos tūlīt paziņo visām pārējām Pusēm, un

c)

sākot ar otro sēdi, visām Pušu sanāksmes kārtējām sēdēm sagatavo ziņojumu par nolīguma īstenošanas gaitu un jo īpaši norāda par veiktajiem aizsardzības pasākumiem. Šo ziņojumu paraugu nosaka Pušu sanāksmes pirmajā sēdē, un to pēc vajadzības var pārskatīt jebkurā nākamajā Pušu sanāksmes sēdē. Visus ziņojumus iesniedz nolīguma sekretariātam ne vēlāk kā simt divdesmit dienas pirms tās Pušu sanāksmes kārtējās sēdes, kurai attiecīgais ziņojums sagatavots, un nolīguma sekretariāts nekavējoties izplata tā eksemplārus pārējām Pusēm.

2.

a) Visas Puses veic iemaksas nolīguma budžetā atbilstīgi Apvienoto Nāciju Organizācijas novērtējuma skalai. Iemaksu maksimālais apmērs vienai Pusei, kas ir areāla valsts, tiek ierobežots līdz maksimums 25 % no kopējā budžeta. Reģionālām ekonomikas integrācijas organizācijām iemaksu apmērs nepārsniedz 2,5 % no administratīvajām izmaksām. b) Ievērojot vienprātības principu, Pušu sanāksme pieņem lēmumus, kas saistīti ar budžetu un novērtējuma skalas izmaiņām, kas var būt nepieciešamas.

3.   Pušu sanāksme ar migrējošo ūdensputnu aizsardzību, tostarp ar aizsardzību un pārvaldību saistītā monitoringa, pētījumu, mācību un projektu finansēšanai var izveidot aizsardzības fondu no Pušu brīvprātīgām iemaksām vai citiem avotiem.

4.   Ievērojot divpusējas vai daudzpusējas vienošanās, Puses tiek rosinātas nodrošināt mācības un sniegt tehnisku un finansiālu palīdzību pārējām Pusēm, lai tām palīdzētu īstenot šā nolīguma noteikumus.

VI pants

Pušu sanāksme

1.   Šā nolīguma lēmējinstance ir Pušu sanāksme.

2.   Apspriežoties ar konvencijas sekretariātu, depozitārs ne vēlāk kā gada laikā pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas sasauc Pušu sanāksmes sēdi. Pēc tam, apspriežoties ar konvencijas sekretariātu, nolīguma sekretariāts sasauc Pušu sanāksmes kārtējās sēdes ne retāk kā reizi trijos gados, ja vien Pušu sanāksme nepieņem citādu lēmumu. Gadījumos, kad tas iespējams, šādas sēdes būtu jārīko saistībā ar kārtējām konvencijas dalībvalstu konferences sēdēm.

3.   Pēc vismaz vienas trešdaļas Pušu rakstveida pieprasījuma nolīguma sekretariāts sasauc Pušu sanāksmes ārkārtas sēdi.

4.   Pušu sanāksmju sēdēs novērotāju statusā var tikt pārstāvēta Apvienoto Nāciju Organizācija, tās specializētās aģentūras, Starptautiskā atomenerģijas aģentūra, nolīgumam nepievienojušās valstis un to starptautisko konvenciju sekretariāti, kuras cita starpā ir saistītas ar migrējošo ūdensputnu aizsardzību, tostarp to aizsardzību un pārvaldību. Pušu sanāksmes sēdēs novērotāju statusā var būt pārstāvētas arī visas aģentūras un struktūras, kas ir kompetentas šajos aizsardzības jautājumos vai migrējošo ūdensputnu pētījumos, ja pret to nav iebildusi vismaz viena trešdaļa klātesošo Pušu.

5.   Tiesības balsot ir tikai Pusēm. Katrai Pusei ir viena balss, bet reģionālās ekonomikas integrācijas organizācijām, kuras ir šā nolīguma Puses, to kompetencē esošajos jautājumos ir tiesības balsot ar tādu skaitu balsu, kas ir vienāds ar to savu dalībvalstu skaitu, kas ir šā nolīguma Puses. Reģionālā ekonomikas integrācijas organizācija nebalso, ja šādas tiesības izmanto to dalībvalstis, un otrādi.

6.   Ja šajā nolīgumā nav noteikts citādi, Pušu sanāksmes lēmumus pieņem, ievērojot vienprātības principu, bet gadījumos, kad vienprātību panākt nav iespējams, ar klātesošo un balsojošo Pušu divu trešdaļu vairākumu.

7.   Savā pirmajā sēdē Pušu sanāksme:

a)	pieņem savu reglamentu, ievērojot vienprātības principu;

b)	šā nolīguma VIII pantā noteikto sekretariāta funkciju veikšanai konvencijas sekretariātā izveido nolīguma sekretariātu;

c)	izveido šā nolīguma VII pantā paredzēto tehnisko komiteju;

d)	apstiprina ziņojumu paraugu, kas jāsagatavo saskaņā ar šā nolīguma V panta 1. punkta c) apakšpunktu, un

e)	pieņem kritērijus ārkārtas situācijas noteikšanai, kurā jāveic neatliekami aizsardzības pasākumi, un nosaka kārtību par to, kā uzdot veikt attiecīgos pasākumus.

8.   Visās kārtējās sēdēs Pušu sanāksme:

a)	izskata migrējošo ūdensputnu un to izdzīvošanai svarīgo dzīvotņu aizsardzības statusa faktiskās un iespējamās izmaiņas, kā arī faktorus, kas var tos ietekmēt;

b)	pārskata sasniegto un grūtības, kas radušās šā nolīguma īstenošanā;

c)	pieņem budžetu un izskata jautājumus, kas attiecas uz šā nolīguma finansēšanas kārtību;

d)	izskata visus jautājumus, kas attiecas uz nolīguma sekretariāta darbību un līdzdalību tehniskajā komitejā;

e)	pieņem ziņojumu, kas sniedzams šā nolīguma Pusēm un konvencijas dalībnieku konferencei, un

f)	nosaka nākamās sēdes laiku un norises vietu.

9.   Jebkurā savā sēdē Pušu sanāksme drīkst:

a)	sniegt ieteikumus Pusēm, kurus tā uzskata par nepieciešamiem vai lietderīgiem;

b)	noteikt īpašas darbības, kas vajadzīgas, lai uzlabotu šā nolīguma efektivitāti, un, ja vajadzīgs, ārkārtas pasākumus, kas paredzēti šā nolīguma VII panta 4. punktā;

c)	izskatīt priekšlikumus un lemt par šā nolīguma grozījumiem;

d)	grozīt rīcības plānu saskaņā ar šā nolīguma IV panta 3. punktu;

e)	izveidot palīgstruktūras, kuras tā uzskata par vajadzīgām šā nolīguma īstenošanas veicināšanai, jo īpaši darbības koordinācijai ar struktūrām, kas izveidotas saskaņā ar citiem starptautiskiem nolīgumiem, konvencijām un nolīgumiem, ar kuriem darbības joma pārklājas ģeogrāfiski vai taksonomiski, un

f)	pieņemt lēmumus visos citos ar šā nolīguma īstenošanu saistītajos jautājumos.

VII pants

Tehniskā komiteja

1.   Tehniskajā komitejā ietilpst:

a)	deviņi eksperti, kas pārstāv dažādus nolīguma darbības zonas reģionus, ievērojot ģeogrāfiski līdzsvarotu sadalījumu;

b)	viens pārstāvis no Dabas un dabas resursu aizsardzības starptautiskās savienības (IUCN), viens pārstāvis no Starptautiskā ūdensputnu un mitrāju pētniecības biroja (IWRB), viens pārstāvis no Starptautiskās medību un savvaļas faunas aizsardzības padomes (CIC), un

c)	pa vienam ekspertam no šādām nozarēm – lauku ekonomika, medību saimniecība un vides tiesības.

Ekspertu izraudzīšanās procedūru, to pilnvaru termiņu un tehniskās komitejas priekšsēdētāja iecelšanas procedūru nosaka Pušu sanāksme. Priekšsēdētājs var apstiprināt ne vairāk kā četrus novērotājus no specializētām starptautiskām starpvaldību un nevalstiskām organizācijām.

2.   Ja Pušu sanāksme nepieņem citādu lēmumu, tehniskās komitejas sanāksmes sasauc nolīguma sekretariātam saistībā ar katru Pušu sanāksmes kārtējo sēdi, un vismaz vienreiz Pušu sanāksmes kārtējo sēžu starplaikos.

3.   Tehniskā komiteja:

a)	sniedz zinātniskas un tehniskas konsultācijas un informāciju Pušu sanāksmei, un ar nolīguma sekretariāta starpniecību – nolīguma Pusēm;

b)	sniedz ieteikumus Pušu sanāksmei par rīcības plānu, nolīguma īstenošanu un turpmāk veicamajiem pētījumiem;

c)	katrai Pušu sanāksmes kārtējai sēdei sagatavo ziņojumu par savu darbību, ko iesniedz nolīguma sekretariātam ne vēlāk kā simt divdesmit dienas pirms Pušu sanāksmes sēdes, un nolīguma sekretariātam tā eksemplāri tūlīt jāizplata Pusēm, un

d)	veic visus citus uzdevumus, ko tai uzticējusi Pušu sanāksme.

4.   Ja tehniskās komitejas atzinums liecina par steidzamu vajadzību nekavējoties pieņemt neatliekamus pasākumus vienas vai vairāku migrējošo ūdensputnu sugu aizsardzības statusa nodrošināšanai, tehniskā komiteja var pieprasīt nolīguma sekretariātam nekavējoties sasaukt attiecīgo Pušu sanāksmi. Šīs Puses pēc tam iespējami drīz rīko sanāksmi, lai nekavējoties izveidotu mehānismu, kas nodrošina šādu īpaši apdraudētu sugu aizsardzību. Gadījumos, kad šādā sanāksmē tiek pieņemti ieteikumi, iesaistītās Puses informē cita citu un Nolīguma sekretariātu par to īstenošanā veiktajiem pasākumiem vai iemesliem, kuru dēļ šie ieteikumi nav īstenojami.

5.   Tehniskā komiteja pēc saviem ieskatiem var izveidot darba grupas konkrētu uzdevumu veikšanai.

VIII pants

Nolīguma sekretariāts

Nolīguma sekretariāta funkcijas ir:

a)	organizēt un apkalpot Pušu sanāksmes sēdes un tehniskās komitejas sanāksmes;

b)	izpildīt lēmumus, kurus tam ir norādījusi Pušu sanāksme;

c)	sekmēt un koordinēt saskaņā ar nolīgumu veicamo darbību, tostarp rīcības plāna īstenošanu atbilstīgi Pušu sanāksmes pieņemtajiem lēmumiem;

d)	sadarboties ar tām nolīguma darbības zonas valstīm, kas nav pievienojušās nolīgumam, un veicināt Pušu sadarbību ar tādām starptautiskām un valstu organizācijām, kuru darbība ir tieši vai netieši saistīta ar migrējošo ūdensputnu aizsardzību, kā arī to aizsardzību un pārvaldību;

e)	vākt un izvērtēt informāciju, kas sekmē nolīguma mērķu sasniegšanu un to īstenošanu, un veikt šādas informācijas izplatīšanu;

f)	pievērst Pušu sanāksmes uzmanību jautājumiem, kas ir saistīti ar šā nolīguma mērķiem;

g)	ne vēlāk kā sešdesmit dienas pirms katras Pušu sanāksmes kārtējās sēdes sasaukšanas visām Pusēm izplatīt šā nolīguma V panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto iestāžu, kā arī tehniskās komitejas ziņojumu eksemplārus kopā ar to ziņojumu eksemplāriem, kuri tam jāiesniedz saskaņā ar šā panta h) punktu;

h)	katru gadu un visām Pušu sanāksmes kārtējām sēdēm sagatavot ziņojumus par sekretariāta darbību un šā nolīguma īstenošanu;

i)	administrēt nolīguma budžetu un, ja tāds tiks izveidots, tā aizsardzības fondu;

j)	informēt sabiedrību par nolīgumu un tā mērķiem, un

k)	veikt citas funkcijas, kas tam var tikt uzticētas saistībā ar šo nolīgumu, vai par ko pieņem lēmumu Pušu sanāksme.

IX pants

Attiecības ar starptautiskām struktūrām, kas nodarbojas ar migrējošu ūdensputnu un to dzīvotņu jautājumiem

Nolīguma sekretariāts apspriežas:

a)

regulāri ar konvencijas sekretariātu un vajadzības gadījumos ar struktūrām, kas veic sekretariāta funkcijas ar migrējošiem ūdensputniem saistītiem nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar konvencijas IV panta 3. un 4. punktu, 1971. gada Konvenciju par starptautiskas nozīmes mitrājiem, jo īpaši kā ūdensputnu dzīvotni, 1973. gada Konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām, 1968. gada Āfrikas Konvenciju par dabas un dabas resursu aizsardzību, 1979. gada Konvenciju par Eiropas savvaļas sugu un dabisko dzīvotņu aizsardzību, 1992. gada Konvenciju par bioloģisko daudzveidību, ņemot vērā Pušu sanāksmes sadarbību ar šo konvenciju pusēm visos jautājumos, par kuriem ir kopīgas intereses, un jo īpaši jautājumos, kas saistīti ar rīcības plāna izstrādāšanu un īstenošanu;

b)	ar citu atbilstīgu konvenciju un starptautisku tiesību aktu sekretariātiem jautājumos, par kuriem ir kopīgas intereses, un

c)	ar citām organizācijām, kuru kompetencē ietilpst migrējošu ūdensputnu un to dzīvotņu aizsardzība, tostarp aizsardzība un pārvaldība, kā arī pētniecība, izglītība un informētības veicināšana.

X pants

Nolīguma grozījumi

1.   Grozījumus šajā nolīgumā var izdarīt Pušu sanāksmes gan kārtējās, gan ārkārtas sēdēs.

2.   Grozījumu priekšlikumus var iesniegt ikviena Puse.

3.   Ierosināto grozījumu tekstu un tā pamatojumu paziņo nolīguma sekretariātam ne vēlāk kā simt piecdesmit dienas pirms sēdes sākuma. Nolīguma sekretariāts eksemplārus tūlīt nosūta Pusēm. Visas atsauksmes par grozījumu tekstu Puses paziņo nolīguma sekretariātam ne vēlāk kā sešdesmit dienas pirms sēdes sākuma. Sekretariāts pēc atsauksmju iesniegšanas pēdējās dienas iespējami drīz Pusēm dara zināmas atsauksmes, kas saņemtas līdz minētajai dienai.

4.   Nolīguma grozījumus, izņemot tā pielikuma grozījumus, pieņem ar klātesošo un balsojošo Pušu divu trešdaļu balsu vairākumu, un tie stājas spēkā attiecībā uz Pusēm, kas tos akceptējušas, trīsdesmitajā dienā pēc tās dienas, kurā divas trešdaļas nolīguma Pušu grozījuma pieņemšanas dienā deponējušas savus grozījumu akceptēšanas rakstus depozitāram. Attiecībā uz Pusēm, kuras savus akceptēšanas rakstus deponē pēc dienas, kurā savus akceptēšanas rakstus deponējušas divas trešdaļas Pušu, konkrētais grozījums stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc tās dienas, kad tās šos akceptēšanas rakstus deponējušas.

5.   Visus papildu pielikumus un pielikumu grozījumus pieņem ar klātesošo un balsojošo Pušu divu trešdaļu balsu vairākumu, un visām Pusēm tie stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc pieņemšanas Pušu sanāksmē, izņemot tās Puses, kas izdarījušas atrunu saskaņā ar šā panta 6. punktu.

6.   Šā panta 5. punktā paredzēto deviņdesmit dienu laikā Puses ar rakstveida paziņojumu depozitāram var izdarīt atrunu attiecībā uz papildu pielikumu vai pielikuma grozījumu. Šādu atrunu jebkurā laikā var atsaukt, rakstveidā paziņojot depozitāram, un līdz ar to šāds papildu pielikums vai pielikuma grozījums stājas spēkā attiecībā uz šo Pusi trīsdesmitajā dienā pēc dienas, kurā atruna atsaukta.

XI pants

Šā nolīguma ietekme uz starptautiskām konvencijām un tiesību aktiem

1.   Šā nolīguma noteikumi nekādi neierobežo Pušu tiesības un saistības, kas izriet no esošajiem starptautiskajiem nolīgumiem, konvencijām vai nolīgumiem.

2.   Šā nolīguma noteikumi nekādi neierobežo Pušu tiesības migrējošo ūdensputnu un to dzīvotņu aizsardzībai saglabāt vai pieņemt stingrākus pasākumus.

XII pants

Domstarpību izšķiršana

1.   Visas domstarpības, kas rodas divām vai vairākām Pusēm par šā nolīguma interpretāciju vai piemērošanu, risina šo strīdīgo pušu sarunās.

2.   Ja domstarpības nevar atrisināt saskaņā ar šā panta 1. punktu, Puses pēc savstarpējas vienošanās var iesniegt sūdzību Pastāvīgajā arbitrāžas tiesā Hāgā, un sūdzību iesniegušajām Pusēm šīs tiesas lēmums ir saistošs.

XIII pants

Parakstīšana, ratifikācija, akceptēšana, apstiprināšana, pievienošanās

1.   Šo nolīgumu var parakstīt visas areāla valstis neatkarīgi no tā, vai to jurisdikcijā esošās teritorijas atrodas nolīguma darbības zonā, vai arī reģionālā ekonomikas integrācijas organizācija, kuras vismaz viens dalībnieks ir areāla valsts:

a)	parakstījušas bez atrunām attiecībā uz ratifikāciju, akceptēšanu vai apstiprināšanu; vai

b)	parakstot to ar atrunām attiecībā uz ratifikāciju, akceptēšanu vai apstiprināšanu, ar turpmāku ratifikāciju, akceptēšanu vai apstiprināšanu.

2.   Šis nolīgums ir atvērts parakstīšanai Hāgā līdz tā spēkā stāšanās dienai.

3.   Šim nolīgumam var pievienoties ikviena areāla valsts vai iepriekš 1. punktā minētā reģionālā ekonomikas integrācijas organizācija šā nolīguma spēkā stāšanās dienā un pēc tās.

4.   Ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentus iesniedz depozitāram.

XIV pants

Stāšanās spēkā

1.   Šis nolīgums stājas spēkā trešā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad vismaz četrpadsmit areāla valstis vai reģionālās ekonomikas integrācijas organizācijas, no kurām vismaz septiņas ir no Āfrikas un septiņas no Eirāzijas kontinenta, šo nolīgumu ir parakstījušas bez atrunām attiecībā uz ratifikāciju, akceptēšanu vai apstiprināšanu vai deponējušas savus ratifikācijas, akceptēšanas vai apstiprināšanas instrumentus saskaņā ar šā nolīguma XIII pantu.

2.   Attiecībā uz visām areāla valstīm vai reģionālām ekonomikas integrācijas organizācijām, kas šo nolīgumu:

a)	parakstījušas bez atrunām attiecībā uz ratifikāciju, akceptēšanu vai apstiprināšanu;

b)	ratificējušas, akceptējušas vai apstiprinājušas, vai

c)

tam pievienojušās pēc dienas, kad areāla valstu un reģionālo ekonomikas integrācijas organizāciju skaits, kas vajadzīgs, lai tas stātos spēkā, ir to parakstījušas bez atrunām vai to ratificējušas, akceptējušas vai apstiprinājušas, šis nolīgums stājas spēkā trešā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad šī valsts vai organizācija to ir parakstījusi bez atrunām vai deponējusi savu ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentu.

XV pants

Atrunas

Šā nolīguma noteikumiem nav piemērojamas vispārīgas atrunas. Tomēr īpašas atrunas valstis vai reģionālās ekonomikas integrācijas organizācijas var izdarīt, to parakstot bez atrunām attiecībā uz ratifikāciju, akceptēšanu vai apstiprināšanu, vai arī deponējot savu ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentu, attiecībā uz jebkuru sugu, uz ko attiecas nolīgums, vai rīcības plāna īpašu noteikumu. Šādu atrunu valsts vai reģionālā ekonomikas integrācijas organizācija, kas to iesniegusi, jebkurā laikā var atsaukt, to rakstveidā paziņojot depozitāram; šādai valstij vai organizācijai nav saistoši noteikumi, kas ir atrunas priekšmets, trīsdesmit dienas pēc dienas, kurā tā savu atrunu atsaukusi.

XVI pants

Denonsēšana

Ikviena no Pusēm jebkurā laikā var nolīgumu denonsēt, rakstveidā paziņojot depozitāram. Denonsēšana stājas spēkā divpadsmit mēnešus pēc dienas, kurā depozitārs saņēmis paziņojumu.

XVII pants

Depozitārs

1.   Šā nolīguma oriģināleksemplārus arābu, angļu, franču un krievu valodā deponē Nīderlandes Karalistes valdībai, kas ir depozitārs; visi teksti ir vienlīdz autentiski. Depozitārs šo tekstu apliecinātas kopijas nosūta visām šā nolīguma XIII panta 1. punktā minētajām valstīm un reģionālajām ekonomikas integrācijas organizācijām, kā arī nolīguma sekretariātam, kad tas ir izveidots.

2.   Tiklīdz nolīgums stājas spēkā, tā apliecinātu kopiju depozitārs nosūta Apvienoto Nāciju Organizācijas Sekretariātam reģistrācijai un publicēšanai saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 102. pantu.

3.   Depozitārs informē visas šo nolīgumu parakstījušās vai tam pievienojušās valstis, reģionālās ekonomikas integrācijas organizācijas un nolīguma sekretariātu par:

a)	katru parakstīšanu;

b)	katra ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās raksta deponēšanu;

c)	šā nolīguma spēkā stāšanās dienu, kā arī dienu, kad stājas spēkā iespējamie papildu pielikumi, šā nolīguma vai tā pielikumu grozījumi;

d)	atrunām attiecībā uz papildu pielikumiem vai pielikumu grozījumiem;

e)	atrunu pieteikumiem un atsaukumiem, un

f)	visiem paziņojumiem par šā nolīguma denonsēšanu.

Depozitārs visām valstīm un reģionālajām ekonomikas integrācijas organizācijām, kas šo nolīgumu parakstījušas vai tam pievienojušās, un nolīguma sekretariātam nosūta atrunu, papildu pielikumu, šā nolīguma vai tā pielikumu grozījumu tekstus.

To apliecinot, pilnvarotie ir parakstījuši šo nolīgumu.

1. PIELIKUMS

NOLĪGUMA DARBĪBAS ZONAS DEFINĪCIJA

Nolīguma darbības zonas robežas ir šādas – no Ziemeļpola dienvidu virzienā pa 130°R ģeogrāfiskā garuma līniju līdz 75°Z; no turienes uz austrumiem un dienvidaustrumiem cauri Vikonta Melvila pss., Prinča Reģenta upes ietekai, Botnijas līcim, Foksa baseinam, Foksa kanālam un Hudzona līcim līdz punktam Atlantijas okeāna ziemeļrietumos 60°Z, 60°R; no turienes dienvidaustrumu virzienā caur Atlantijas okeāna ziemeļrietumiem līdz punktam 50°Z, 30°R; no turienes pa 30°R ģeogrāfiskā garuma līniju līdz 10°Z; no turienes uz dienvidaustrumiem līdz ekvatora 20°R; no turienes dienvidu virzienā pa 20°R ģeogrāfiskā garuma līniju līdz 40°D; no turienes austrumu virzienā pa 40°D platuma līniju līdz 60°A; no turienes ziemeļu virzienā pa 60°A ģeogrāfiskā garuma līniju līdz 35°Z; no turienes austrumu – ziemeļaustrumu virzienā taisnā līnijā pa Zemes virsmu līdz punktam Altaja rietumos 49°Z, 87° 27'A; no turienes ziemeļaustrumu virzienā taisnā līnijā pa Zemes virsmu līdz Ziemeļu Ledus okeāna krastam 130°A; no turienes ziemeļu virzienā pa 130°A ģeogrāfiskā garuma līniju līdz Ziemeļpolam. Nolīguma darbības zonas kontūras iezīmētas turpmāk norādītajā kartē.

2. PIELIKUMS

ŪDENSPUTNU SUGAS, UZ KURĀM ATTIECAS ŠIS NOLĪGUMS (1)

PINGVĪNU DZIMTA
Spheniscus demersus	Kapzemes pingvīns
GĀRGAĻU DZIMTA
Gavia stellata	Brūnkakla gārgale
Gavia arctica	Melnkakla gārgale
Gavia immer	Melngalvas gārgale
Gavia adamsii	Dzeltenknābja gārgale
DŪKURU DZIMTA
Tachybaptus ruficollis	Mazais dūkuris
Podiceps cristatus	Cekuldūkuris
Podiceps grisegena	Pelēkvaigu dūkuris
Podiceps auritus	Ragainais dūkuris
Podiceps nigricollis	Melnkakla dūkuris
PELIKĀNU DZIMTA
Pelecanus onocrotalus	Sārtais pelikāns
Pelecanus rufescens	Āfrikas pelikāns
Pelecanus crispus	Cirtainais pelikāns
SULLU DZIMTA
Sula (Morus) capensis	Kapzemes sulla
JŪRAS KRAUKĻU DZIMTA
Phalacrocorax coronatus	Vainaga jūras krauklis
Phalacrocorax pygmaeus	Mazais jūras krauklis, pundurūdenis
Phalacrocorax neglectus	Piekrastes jūras krauklis
Phalacrocorax carbo	Jūras krauklis
Phalacrocorax nigrogularis	Sokotras jūras krauklis
Phalacrocorax capensis	Kapzemes jūras krauklis
GĀRŅU DZIMTA
Egretta ardesiaca	Melnais gārnis
Egretta vinaceigula	Rudrīkles gārnis
Egretta garzetta	Zīda gārnis jeb mazais baltais gārnis
Egretta gularis	Rifu gārnis
Egretta dimorpha	Maskarenu gārnis
Ardea cinerea	Zivju gārnis, dzēse
Ardea melanocephala	Melnkakla gārnis
Ardea purpurea	Rudais gārnis
Casmerodius albus	(Lielais) baltais gārnis jeb Sudrabgārnis
Mesophoyx intermedia	Vidējais gārnis
Bubulcus ibis	Lopu gārnis
Ardeola ralloides	Dzeltenais gārnis
Ardeola idae	Zilknābja gārnis
Ardeola rufiventris	Tumšais gārnis
Nycticorax nycticorax	Nakts gārnis
Ixobrychus minutus	Mazais dumpis
Ixobrychus sturmii	Pundurdumpis
Botaurus stellaris	Lielais dumpis
STĀRĶU DZIMTA
Mycteria ibis	Āmrijstārķis
Anastomus lamelligerus	Āfrikas spraugknābis
Ciconia nigra	Melnais stārķis
Ciconia abdimii	Lietus stārķis
Ciconia episcopus	īskapstārķis
Ciconia ciconia	Baltais stārķis
Leptioptilos crumeniferus	Marabū
TUPEĻKNĀBJU DZIMTA
Balaeniceps rex	Tupeļknābis
IBISU DZIMTA
Plegadis falcinellus	Brūnais ibiss
Geronticus eremita	Klinšu ibiss
Threskiornis aethiopicus	Svētais ibiss
Platalea leucorodia	Karošknābis
Platalea alba	Āfrikas karošknābis
FLAMINGO DZIMTA
Phoenicopterus ruber	Sārtais flamingo
Phoenicopterus minor	Mazais flamingo
PĪĻU DZIMTA
Dendrocygna bicolor	Rūsganā svilpējzoss
Dendrocygna viduata	Baltvaigu svilpējzoss
Thalassornis leuconotus	Dūkurpīle
Oxyura leucocephala	Baltgalvas zilknābis
Oxyura maccoa	Āfrikas zilknābis
Cygnus olor	Paugurknābja gulbis
Cygnus cygnus	Ziemeļu gulbis
Cygnus columbianus	Mazais gulbis
Anser brachyrhynchus	Īsknābja zoss
Anser fabalis	Sējas zoss
Anser albifrons	Baltpieres zoss
Anser erythropus	Mazā zoss
Anser anser	Meža zoss
Branta leucopsis	Baltvaigu zoss
Branta bernicla	Melngalvas zoss
Branta ruficollis	Sarkankakla zoss
Alopochen aegyptiacus	Ēģiptes zoss, Nīlas zoss
Tadorna ferruginea	Rudā dižpīle
Tadorna cana	Kapzemes dižpīle
Tadorna tadorna	Sāmsalas dižpīle
Plectropterus gambensis	Piešspārnu zoss
Sarkidiornis melanotos	Paugurknābja pīle
Nettapus auritus	Āfrikas pundurzoss
Anas penelope	Baltvēderis, svūkšķis
Anas strepera	Pelēkā pīle
Anas crecca	Krīklis, kriķis
Anas capensis	Kapzemes krīklis
Anas platyrhynchos	Meža pīle, mercene
Anas undulata	Dzeltenknābja pīle
Anas acuta	Garkaklis
Anas erythrorhyncha	Sarkanknābja pīle
Anas hottentota	Hotentotu krīklis
Anas querquedula	Prīkšķe
Anas clypeata	Platknābis
Marmaronetta angustirostris	Marmorpīle
Netta rufina	Lielgalvis
Netta erythrophthalma	Dienvidu lielgalvis
Aythya ferina	Brūnkaklis
Aythya nyroca	Baltacis
Aythya fuligula	Cekulpīle
Aythya marila	Ķerra
Somateria mollissima	Lielā pūkpīle
Somateria spectabilis	Krāšņā pūkpīle
Polysticta stelleri	Stellera pūkpīle
Clangula hyemalis	Kākaulis, kaupa
Melanitta nigra	Melnā pīle
Melanitta fusca	Tumšā pīle, jūras teteris
Bucephala clangula	Gaigala
Mergellus albellus	Mazā gaura
Mergus serrator	Garknābja gaura
Mergus merganser	Lielā gaura
DZĒRVJU DZIMTA
Balearica pavonina	Tumšā vainagdzērve
Balearica regulorum	Pelēkā vainagdzērve
Grus leucogeranus	Baltā dzērve
Grus virgo	Mazā dzērve
Grus paradisea	Paradīzes dzērve
Grus carunculatus	Sekstainā dzērve
Grus grus	Dzērve
DUMBRCĀĻU DZIMTA
Sarothrura elegans	Punktainā cekulaste
Sarothrura boehmi	Bēma cekulaste
Sarothrura ayresi	Baltspārnu cekulaste
Rallus aquaticus	Dumbrcālis
Rallus caerulescens	Āfrikas dumbrcālis
Crecopsis egregia	Āfrikas grieze
Crex crex	Grieze
Amaurornis flavirostris	Melnais ormanītis
Porzana parva	Mazais ormanītis
Porzana pusilla	Ceru ormanītis
Porzana porzana	Ormanītis
Aenigmatolimnas marginalis	Svītrainais ormanītis
Porphyrio alleni	Mazā sultānvistiņa
Gallinula chloropus	Ūdensvistiņa
Gallinula angulata	Mazā ūdensvistiņa
Fulica cristata	Paugurknābja laucis
Fulica atra	Laucis, pops
KRABJU TĀRTIŅU DZIMTA
Dromas ardeola	Krabju tārtiņš
JŪRAS ŽAGATU DZIMTA
Haematopus ostralegus	Jūras žagata
Haematopus moquini	Kapzemes jūras žagata
ĪLENKNĀBJU DZIMTA
Himantopus himantopus	Garstilbis
Recurvirostra avosetta	Avozeta, īlenknābis
LIELAČU DZIMTA (AKMEŅKUITES)
Burhinus senegalensis	Senegālas lielacis
BEZDELĪGTĀRTIŅU DZIMTA (TIRKŠĶES)
Pluvianus aegyptius	Krokodilputns
Glareola pratincola	Brūnspārnu bezdelīgtārtiņš
Glareola nordmanni	Melnspārnu bezdelīgtārtiņš
Glareola ocularis	Madagaskaras bezdelīgtārtiņš
Gareola nuchalis	Tumšais bezdelīgtārtiņš
Glareola cinerea	Pelēkais bezdelīgtārtiņš
TĀRTIŅU DZIMTA
Pluvialis apricaria	Dzeltenais tārtiņš
Pluvialis fulva	Tundras tārtiņš
Pluvialis squatarola	Jūras ķīvīte
Charadrius hiaticula	Smilšu tārtiņš
Charadrius dubius	Upes tārtiņš
Charadrius pecuarius	Ganību tārtiņš
Charadrius tricollaris	Trejkrāsu tārtiņš
Charadrius forbesi	Tumšais tārtiņš
Charadrius pallidus	Palsais tārtiņš
Charadrius alexandrinus	Jūras tārtiņš
Charadrius marginatus	Baltpieres tārtiņš
Charadrius mongolus	Kalnu tārtiņš
Charadrius leschenaultii	Tuksneša tārtiņš
Charadrius Āzijaticus	Kaspijas tārtiņš
Eudromias morinellus	Morinella tārtiņš
Vanellus vanellus	Ķīvīte
Vanellus spinosus	Baltvaigu ķīvīte
Vanellus albiceps	Baltgalvas ķīvīte
Vanellus senegallus	Āfrikas lēverķīvīte
Vanellus lugubris	Savannas ķīvīte
Vanellus melanopterus	Melnspārnu ķīvīte
Vanellus coronatus	Vainagķīvīte
Vanellus superciliosus	Brūnkrūšu ķīvīte
Vanellus gregarius	Stepes ķīvīte
Vanellus leucurus	Baltastes ķīvīte
SLOKU DZIMTA
Scolopax rusticola	Sloka
Gallinago stenura	Adatastes mērkaziņa
Gallinago media	Ķikuts
Gallinago gallinago	Mērkaziņa
Lymnocryptes minimus	Vistilbe
Limosa limosa	Melnā puskuitala
Limosa lapponica	Sarkanā puskuitala
Numenius phaeopus	Lietuvainis
Numenius tenuirostris	Tievknābja kuitala
Numenius arquata	Kuitala
Tringa erythropus	Tumšā tilbīte
Tringa totanus	Pļavu tilbīte
Tringa stagnatilis	Dīķu tilbīte
Tringa nebularia	Lielā tilbīte
Tringa ochropus	Meža tilbīte
Tringa glareola	Purva tilbīte
Tringa cinerea	Pelēkā tilbīte, terekija
Tringa hypoleucos	Upes tilbīte
Arenaria interpres	Akmeņtārtiņš
Calidris tenuirostris	Garknābja šņibītis
Calidris canutus	Lielais šņibītis
Calidris alba	Gaišais šņibītis
Calidris minuta	Trulītis
Calidris temminckii	Teminka jeb pelēkais šņibītis
Calidris maritima	Jūras šņibītis
Calidris alpina	Parastais šņibītis
Calidris ferruginea	Līkšņibītis
Limicola falcinellus	Dūņšņibītis
Philomachus pugnax	Gugatnis
Phalaropus lobatus	Šaurknābja pūslītis
Phalaropus fulicaria	Platknābja pūslītis
KAIJU DZIMTA
Larus leucopthalmus	Baltacu kaija
Larus hemprichii	Tumšā kaija
Larus canus	Kajaks
Larus audouinii	Oduāna kaija
Larus marinus	Melnspārnu kaija
Larus dominicanus	Aļģu kaija
Larus hyperboreus	Lielā polārkaija
Larus glaucoides	Mazā polārkaija
Larus argentatus	Sudrabkaija
Larus heuglini	Tundras kaija
Larus armenicus	Armēnijas kaija
Larus cachinnans	Kaspijas kaija
Larus fuscus	Reņģu kaija
Larus ichthyaetus	Zivju kaija
Larus cirrocephalus	Pelēkgalvas kaija
Larus hartlaubii	Kapzemes kaija
Larus ridibundus	Lielais ķīris
Larus genei	Tievknābja kaija
Larus melanocephalus	Melngalvas kaija
Larus minutus	Mazais ķīris
Xema sabini	Šķeltastes kaija
Sterna nilotica	Kāpu zīriņš
Sterna caspia	Lielais zīriņš
Sterna maxima	Karaliskais zīriņš
Sterna bengalensis	Mazais cekulzīriņš
Sterna bergii	Lielais cekulzīriņš
Sterna sandvicensis	Cekulzīriņš
Sterna dougallii	Sārtais zīriņš
Sterna vittata	Antarktikas zīriņš
Sterna hirundo	Upes zīriņš
Sterna paradisaea	Jūras zīriņš
Sterna albifrons	Mazais zīriņš
Sterna saundersi	Arābijas zīriņš
Sterna balaenarum	Melnknābja zīriņš
Sterna repressa	Sarkanās jūras zīriņš
Chlidonias hybridus	Baltvaigu zīriņš
Chlidonias leucopterus	Baltspārnu zīriņš
Chlidonias niger	Melnais zīriņš
SMĒLĒJZĪRIŅU DZIMTA
Rynchops flavirostris	Āfrikas smēlējzīriņš

---

(1)  Kā pieņemts Pušu sanāksmes otrajā sēdē 2002. gada 25.–27. septembrī Bonnā, Vācijā.

3. PIELIKUMS

RĪCĪBAS PLĀNS (1)

1.   Piemērošanas joma

1.1.   Šis rīcības plāns attiecas uz šā pielikuma 1. tabulā (turpmāk tekstā “1. tabula”) uzskaitītajām migrējošo ūdensputnu populācijām.

1.2.   Minētā 1. tabula ir šā pielikuma neatņemama sastāvdaļa. Visas norādes uz šo rīcības plānu ietver arī atsauci uz 1. tabulu.

2.   Sugu aizsardzība

2.1.   Juridiskie pasākumi

2.1.1.   Puses, kurām ir 1. tabulas A ailē uzskaitītās populācijas, nodrošina šo populāciju aizsardzību saskaņā ar šā nolīguma III panta 2. punkta a) apakšpunktu. Šīs Puses jo īpaši un saskaņā ar turpmāk izklāstīto 2.1.3. punktu:

a)	savās teritorijās aizliedz šo populāciju putnu iegūšanu un to olu vākšanu;

b)	aizliedz apzinātu šo populāciju traucēšanu, ciktāl šāda traucēšana var būt svarīga attiecīgās populācijas aizsardzībai, un

c)	aizliedz minēto populāciju putnu un to olu valdījumu, izmantošanu un tirdzniecību, kas iegūti, pārkāpjot aizliegumu, kurš noteikts saskaņā ar iepriekšminēto a) apakšpunktu, kā arī valdījumu vai izmantošanu un tirdzniecību ar šo putnu vai to olu atpazīstamām daļām vai to izstrādājumiem.

Izņēmuma kārtā populācijām, kas A ailē uzskaitītas tikai 2. un 3. kategorijā un apzīmētas ar zvaigznīti, medības drīkst turpināt, ievērojot dabas resursu ilgtspējīgas izmantošanas principus, ja šo populāciju putnu medības ir tradicionāla, sen iedibināta prakse. Šādu ilgtspējīgu izmantošanu veic atbilstīgā starptautiskā līmenī saistībā ar sugu rīcības plāna īpašiem noteikumiem.

2.1.2.   Puses, kurām ir 1. tabulā uzskaitītās populācijas, reglamentē visu to populāciju putnu iegūšanu un olu vākšanu, kas uzskaitītas 1. tabulas B ailē. Šādu juridisko pasākumu mērķis ir uzturēt šīs populācijas vai veicināt to atjaunošanos līdz labvēlīgam aizsardzības statusam, un, izmantojot jaunākās atziņas par populāciju dinamiku, nodrošināt to, ka šo populāciju iegūšana vai cita veida izmantošana ir ilgtspējīga. Šajos juridiskajos pasākumos saskaņā ar turpmāk izklāstīto 2.1.3. punktu paredz:

a)	aizliegumu dažādos to reproduktīvā cikla posmos, mazuļu audzēšanas laikā un putnu atgriešanās laikā ligzdošanas vietās attiecīgo populāciju putnu izmantošanu, ja tai ir nevēlama ietekme uz konkrētās populācijas aizsardzības statusu;

b)	izmantošanas veidu reglamentējumu;

c)	izmantošanas ierobežojumu noteikšanu gadījumos, kad tas vajadzīgs, un atbilstīgas pārbaudes nodrošināšanu par to, ka šie ierobežojumi tiek ievēroti, un

d)	aizliegumu attiecībā uz šo populāciju putnu un to olu valdījumu vai izmantošanu un tirdzniecību, kas iegūti, pārkāpjot aizliegumu, kas noteikts saskaņā ar šo punktu, kā arī valdījumu vai izmantošanu un tirdzniecību ar šo putnu vai to olu daļām.

2.1.3.   Neatkarīgi no konvencijas III panta 5. punkta noteikumiem Puses var noteikt atbrīvojumus no aizliegumiem, kas minēti 2.1.1. un 2.1.2. punktā, ja nav cita piemērota risinājuma, šādiem nolūkiem:

a)	lai novērstu nopietnu kaitējumu kultūraugiem, ūdeņiem un zivsaimniecībai;

b)	gaisa satiksmes drošības vai citu sevišķi svarīgu sabiedrības interešu dēļ;

c)	pētniecībai un izglītībai, reintrodukcijai, kā arī audzēšanai minētajām vajadzībām;

d)	lai, ievērojot stingri kontrolējamus nosacījumus, īpašos gadījumos un ierobežotā apjomā atļautu neliela skaita noteiktu sugu putnu ķeršanu un turēšanu vai citu saprātīgu izmantošanu, un

e)	konkrēto populāciju vairošanās vai aizsardzības veicināšanai.

Šādi izņēmumi ir precīzi saturā, tiem ir teritoriāli un laikā ierobežoti, un tos neizmanto, lai kaitētu 1. tabulā uzskaitītajām populācijām. Puses iespējami drīz informē nolīguma sekretariātu par visiem izņēmumiem, kas paredzēti saskaņā ar šo noteikumu.

2.2.   Rīcības plāni par atsevišķām sugām

2.2.1.   Puses sadarbojas, lai izstrādātu un īstenotu starptautiskus rīcības plānus par atsevišķu sugu populācijām, kas 1. tabulas A ailē uzskaitītas 1. kategorijā kā prioritāras, un par populācijām, kas 1. tabulas A ailē apzīmētas ar zvaigznīti. Nolīguma sekretariāts koordinē šo plānu izstrādi, saskaņošanu un īstenošanu.

2.2.2.   Puses sagatavo un īsteno valsts rīcības plānus par konkrētu sugu populācijām, kas uzskaitītas 1. tabulas A ailē, lai uzlabotu to vispārējo aizsardzības statusu. Šajā rīcības plānā iekļauj īpašus noteikumus par populācijām, kas apzīmētas ar zvaigznīti. Ja vajadzīgs, jāņem vērā problēmas, kas saistītas ar putnu nejaušu nomedīšanu tādēļ, ka mednieki nepareizi identificējuši to sugu.

2.3.   Ārkārtas pasākumi

Puses visos iespējamajos un vajadzīgajos gadījumos cieši sadarbojas, izstrādājot un īstenojot ārkārtas pasākumus attiecībā uz 1. tabulā minētajām populācijām, ja kādā nolīguma darbības zonas vietā tām izveidojas ārkārtīgi nelabvēlīgi vai apdraudoši apstākļi.

2.4.   Reintrodukcija

Puses ievēro vislielāko piesardzību, reintroducējot 1. tabulā uzskaitītās populācijas tajās to tradicionālās izplatības areāla vietās, kurās to vairāk nav. Tās cenšas izstrādāt un ievērot precīzu reintrodukcijas plānu, kas pamatots ar attiecīgiem zinātniskiem pētījumiem. Reintrodukcijas plāniem vajadzētu būt sastāvdaļai valstu un, attiecīgos gadījumos, starptautiskos rīcības plānos par atsevišķām sugām. Reintrodukcijas plānā vajadzētu būt ietekmes uz vidi novērtējumam, un to padara plaši pieejamu. Puses iepriekš informē nolīguma sekretariātu par visām 1. tabulā norādīto populāciju reintrodukcijas programmām.

2.5.   Introdukcija

2.5.1.   Puses, ja uzskata par vajadzīgu, aizliedz alohontu sugu dzīvnieku un augu introdukciju, kas var kaitēt 1. tabulā minētajām populācijām.

2.5.2.   Puses, ja uzskata par vajadzīgu, var noteikt piemērotu piesardzības pasākumu ievērošanu, lai novērstu sagūstītu alohontu putnu sugu nejaušu nokļūšanu savvaļas apstākļos.

2.5.3.   Puses vajadzīgajā apjomā veic piemērotus pasākumus, tostarp iegūšanu, lai nodrošinātu, ka gadījumos, kad alohtonas sugas vai to hibrīdi viņu teritorijās jau ir introducēti, tie neapdraudētu 1. tabulā minētās populācijas.

3.   Dzīvotnes aizsardzība

3.1.   Dzīvotņu reģistri

3.1.1.   Puses, vajadzības gadījumā sadarbojoties ar kompetentām starptautiskajām organizācijām, izstrādā un publicē savās teritorijās esošās 1. tabulā minētajām populācijām nepieciešamo dzīvotņu reģistrus.

3.1.2.   Puses kā prioritāru jautājumu cenšas noteikt visas 1. tabulā minētajām populācijām vajadzīgās valsts un starptautiskas nozīmes apmešanās vietas.

3.2.   Areāla aizsardzība

3.2.1.   Puses cenšas turpināt izveidot aizsargājamās teritorijas, lai aizsargātu 1. tabulā minētajām populācijām nepieciešamās dzīvotnes, izstrādā un īsteno šādu teritoriju apsaimniekošanas plānus.

3.2.2.   Puses cenšas nodrošināt īpašu aizsardzību tādiem mitrājiem, kas atbilst starptautiski pieņemtiem kritērijiem par to starptautisku nozīmi.

3.2.3.   Puses cenšas nodrošināt saprātīgu un ilgtspējīgu savās teritorijās esošo mitrāju izmantošanu. Jo īpaši tās cenšas novērst 1. tabulā minēto populāciju dzīvotņu degradāciju un zaudēšanu, ieviešot atbilstīgus noteikumus vai standartus un kontroles pasākumus. Tās konkrēti cenšas:

a)

visos iespējamajos gadījumos nodrošināt, ka tiek ievēroti obligātie ierobežojumi, kuri attiecas uz lauksaimniecības ķimikāliju izmantošanu, kaitēkļu apkarošanas procedūrām un notekūdeņu attīrīšanu, kas atbilst starptautiski noteiktām normām, lai iespējami samazinātu kaitīgo ietekmi uz 1. tabulā minētajām populācijām, un

b)	sagatavot un izplatīt informatīvus materiālus attiecīgās valodās, kurās aprakstīti šie spēkā esošie noteikumi, standarti un kontroles pasākumi, kā arī to labvēlīgā ietekme uz cilvēkiem un savvaļas dzīvniekiem.

3.2.4.   Puses cenšas izstrādāt ekosistēmu pieejai atbilstīgas stratēģijas 1. tabulā minēto populāciju dzīvotņu aizsardzībai, tostarp arī tādu populāciju dzīvotņu aizsardzībai, kas ir teritoriāli izkliedētas.

3.3.   Rehabilitācija un atjaunošana

Puses gadījumos, kad tas ir iespējams un vajadzīgs, cenšas atjaunot teritorijas, kas kādreiz bijušas 1. tabulā minētajām populācijām svarīgas.

4.   Cilvēka darbības pārvaldība

4.1.   Medības

4.1.1.   Puses sadarbojas, lai nodrošinātu to, ka to tiesību aktos, kuri attiecas uz medībām, tiktu īstenots ilgtspējīgas izmantošanas princips, kas paredzēts šajā rīcības plānā, ņemot vērā visu attiecīgo ūdensputnu populāciju ģeogrāfiskās izplatības areālu un to dzīves vēsturiskos rādītājus.

4.1.2.   Puses pastāvīgi informē nolīguma sekretariāts par saviem tiesību aktiem, kas attiecas uz 1. tabulā minēto populāciju medībām.

4.1.3.   Puses sadarbojas, lai izstrādātu ticamu un saskaņotu sistēmu medību datu vākšanai, kas vajadzīga, lai novērtētu 1. tabulā minēto populāciju gadskārtējo izmantošanas apjomu. Tās sniedz nolīguma sekretariātam vērtējumus par katras populācijas izmantošanas gada kopējo apjomu, ja šādi dati ir pieejami.

4.1.4.   Puses līdz 2000. gadam cenšas izskaust svina skrošu izmantošanu medībām mitrājos.

4.1.5.   Puses izstrādā un īsteno pasākumus saindētas ēsmas izmantošanas samazināšanai un iespējami pilnīgai izskaušanai.

4.1.6.   Puses izstrādā un īsteno pasākumus nelikumīgas ieguves samazināšanai un to iespējami pilnīgai izskaušanai.

4.1.7.   Attiecīgos gadījumos Puses veicina mednieku apvienošanos vietēja, valsts un starptautiska līmeņa klubos vai organizācijās, lai koordinētu to darbību un palīdzētu nodrošināt ilgtspēju.

4.1.8.   Puses attiecīgos gadījumos sekmē prasības ieviešanu par mednieku kvalifikācijas pārbaudēm, tajās citu jautājumu starpā paredzot putnu pazīšanu.

4.2.   Ekotūrisms

4.2.1.   Puses attiecīgos gadījumos, izņemot aizsargājamo areālu centrālo daļu, veicina kopīgu programmu izstrādāšanu visiem interesentiem, lai attīstītu saudzējošu un lietderīgu ekotūrismu mitrājos, kuros koncentrējas 1. tabulā minētās populācijas.

4.2.2.   Puses sadarbībā ar kompetentām starptautiskajām organizācijām cenšas novērtēt izmaksas, ieguvumus un citas sekas, ko var radīt ekotūrisms konkrētos mitrājos, kuros koncentrējas 1. tabulā minētās populācijas. Visu šādu novērtējumu rezultātus tās dara zināmus nolīguma sekretariātam.

4.3.   Cilvēka cita veida darbības

4.3.1.   Puses novērtē paredzēto projektu ietekmi, kuri var radīt konfliktus starp 3.2. punktā minētajās teritorijās esošajām populācijām, kas uzskaitītas 1. tabulā, un cilvēku interesēm, un nodrošina šo novērtējumu publisku pieejamību.

4.3.2.   Puses cenšas vākt informāciju par zaudējumiem, jo īpaši par kaitējumu kultūraugu sējumiem un zivsaimniecībai, ko rada 1. tabulā minētās populācijas, un šos rezultātus paziņo nolīguma sekretariātam.

4.3.3.   Izmantojot citur pasaulē gūto pieredzi, Puses sadarbojas, lai noteiktu piemērotus zaudējumu samazināšanas paņēmienus, vai samazinātu zaudējumu ietekmi, jo īpaši uz kultūraugu sējumiem un zivsaimniecību, ko radījušas 1. tabulā minētās populācijas.

4.3.4.   Puses sadarbojas, lai izstrādātu rīcības plānus par atsevišķu sugu populācijām, kuras rada ievērojamus zaudējumus – jo īpaši kultūraugu sējumos un zivsainiecībā. Nolīguma sekretariāts koordinē šādu plānu izstrādāšanu un saskaņošanu.

4.3.5.   Puses iespējami veicina augstu vides standartu ievērošanu tā, lai, projektējot un ceļot būves, samazinātu to ietekmi uz 1. tabulā minētajām populācijām. Tās ņem vērā pasākumus esošo būvju ietekmes samazināšanai gadījumos, kad kļūst acīmredzams, ka tām ir negatīva ietekme uz konkrētām populācijām.

4.3.6.   Gadījumos, kad cilvēku darbība apdraud 1. tabulā minēto ūdensputnu populāciju aizsardzību, Pusēm būtu jācenšas veikt pasākumus šādu draudu samazināšanai. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš problēmām saistībā ar cilvēku radītu taucējumu kolonijās mītošu ūdensputnu ligzdošanas vietās, jo īpaši, ja tās atrodas populārās brīvdabas atpūtas vietās. Piemēroti pasākumi šādos gadījumos cita starpā var būt traucējumu neskartu zonu izveidošana aizsargājamajās teritorijās, kurām publiska pieejamība nav atļauta.

5.   Pētniecība un monitorings

5.1.   Puses cenšas veikt tādu nepietiekami izpētītu teritoriju apsekošanu, kurās var būt ievērojamas 1. tabulā minēto populāciju koncentrācijas. Šādu apsekojumu rezultāti ir plaši izplatāmi.

5.2.   Puses cenšas veikt 1. tabulā minēto populāciju monitoringu. Šāda monitoringa rezultātus publicē vai nosūta atbilstīgām starptautiskām organizācijām, lai dotu iespējas sagatavot pārskatus par populāciju statusu un tendencēm.

5.3.   Puses sadarbojas, lai uzlabotu putnu populāciju tendenču mērījumus kā kritēriju šo populāciju statusa raksturošanai.

5.4.   Puses sadarbojas, lai noteiktu visu 1. tabulā minēto populāciju migrācijas maršrutus, izmantojot esošās ziņas par vairošanās un nevairošanās periodu sadalījumu un skaitīšanas rezultātus, kā arī piedaloties saskaņotās gredzenošanas programmās.

5.5.   Puses cenšas ierosināt un atbalstīt kopīgus pētījumu projektus par 1. tabulā minēto populāciju ekoloģiju, populāciju dinamiku un to dzīvotnēm, lai noteiktu to īpašās prasības, kā arī piemērotākos to aizsardzības un resursu pārvaldības paņēmienus.

5.6.   Puses cenšas veikt pētījumus par mitrāju zaudēšanas, degradācijas un traucējumu ietekmi uz tādu mitrāju ekosistēmas potenciālo ietilpību, ko izmanto 1. tabulā minētās populācijas, un šo populāciju migrācijas modeļiem.

5.7.   Puses cenšas veikt pētījumus par medību un tirdzniecības ietekmi uz 1. tabulā minētajām populācijām, un šo izmantošanas veidu nozīmi vietējā un valsts tautsaimniecībā.

5.8.   Puses cenšas sadarboties ar attiecīgām starptautiskām organizācijām un atbalstīt pētījumu un monitoringa projektus.

6.   Izglītība un informācija

6.1.   Puses gadījumos, kad tas nepieciešams, organizē mācību programmas, lai nodrošinātu, ka par šā rīcības plāna īstenošanu atbildīgajam personālam ir atbilstīgas zināšanas tā pienācīgai īstenošanai.

6.2.   Puses sadarbojas savstarpēji un ar nolīguma sekretariātu, lai izstrādātu mācību programmas un veiktu resursu materiālu apmaiņu.

6.3.   Puses cenšas izstrādāt programmas, informatīvos materiālus un paņēmienus plašas sabiedrības informētības paaugstināšanai par šā rīcības plāna mērķiem, noteikumiem un tā saturu. Saistībā ar to īpašu vērību veltī cilvēkiem, kas dzīvo svarīgāko mitrāju teritorijā vai to apkārtnē, šo mitrāju izmantotājiem (medniekiem, zvejniekiem, tūristiem u. c.), vietējām pašvaldībām un citiem lēmējiem.

6.4.   Puses 1. tabulā minēto populāciju aizsardzībai cenšas īstenot īpašas sabiedrības informētības veicināšanas kampaņas.

7.   Īstenošana

7.1.   Īstenojot šo rīcības plānu, Puses vajadzības gadījumos dod priekšroku 1. tabulas A ailē minētajām populācijām.

7.2.   Ja attiecībā uz 1. tabulā minētajām populācijām vienas Puses teritorijā ir vairākas vienas sugas populācijas, šī Puse veic aizsardzības pasākumus populācijai vai populācijām, kurām aizsardzības statuss ir vissliktākais.

7.3.   Lai palīdzētu Pusēm šo rīcības plānu īstenot, nolīguma sekretariāts sadarbībā ar tehnisko komiteju un ar areāla valstu ekspertu palīdzību koordinē aizsardzības pamatnostādņu izstrādāšanu saskaņā ar šā nolīguma IV panta 4. punktu. Nolīguma sekretariāts gadījumos, kad tas iespējams, nodrošina to saskaņotību ar pamatnostādnēm, kas apstiprinātas atbilstīgi citiem starptautiskiem tiesību aktiem. Šīs pamatnostādnes par aizsardzību vērstas uz ilgtspējīgas izmantošanas principa ieviešanu. Tās, cita starpā, attiecas uz:

a)	rīcības plāniem par atsevišķām sugām;

b)	ārkārtas pasākumiem;

c)	vietu apsekojumu sagatavošanu un dzīvotņu pārvaldības metodēm;

d)	medību praksi;

e)	tirdzniecību ar ūdensputniem;

f)

tūrismu;

g)	kultūraugu sējumu bojājumu samazināšanu, un

h)	ūdensputnu monitoringa protokolu.

7.4.   Nolīguma sekretariāts, saskaņojot ar tehnisko komiteju un Pusēm, sagatavo vairākus starptautiskus pārskatus, kas vajadzīgi šā rīcības plāna īstenošanai, tostarp:

a)	ziņojumus par populāciju statusu un tendencēm;

b)	apsekojumos iegūtās informācijas nepilnības;

c)	katras populācijas izmantoto vietu tīklus, tostarp pārskatus par aizsardzības statusu katrā vietā, kā arī par katrā gadījumā izmantotajiem pārvaldības pasākumiem;

d)	katras valsts tiesību aktus, kas attiecas uz medībām un tirdzniecību saistībā ar šā nolīguma 2. pielikumā uzskaitītajām sugām;

e)	izstrādāšanas un īstenošanas posmus attiecībā uz rīcības plāniem par atsevišķām sugām;

f)	reintrodukcijas projektus, un

g)	introducēto alohontu sugu ūdensputnu un to hibrīdu statusu.

7.5.   Nolīguma sekretariāts cenšas nodrošināt, ka 7.4. punktā minētie pārskati tiek precizēti un papildināti ne retāk kā reizi trijos gados.

7.6.   Tehniskā komiteja novērtē pamatnostādnes un pārskatus, kas sagatavoti saskaņā ar 7.3. un 7.4. punktu, un Pušu sanāksmes sēdēm izstrādā ieteikumu un rezolūciju projektus, kas attiecas uz to izstrādāšanu, saturu un īstenošanu.

7.7.   Nolīguma sekretariāts regulāri pārskata iespējamos mehānismus papildu resursu iegūšanai (finanšu līdzekļi un tehniskā palīdzība), kas vajadzīgi šā rīcības plāna īstenošanai, un katrā Pušu sanāksmes kārtējā sēdē sniedz ziņojumu.

1. TABULA

MIGRĒJOŠO ŪDENSPUTNU POPULĀCIJU STATUSS (1)

Paskaidrojumi par klasifikāciju

Rīcības plāna īstenošanas pamatā ir šādi paskaidrojumi 1. tabulā:

A aile

1. kategorija:

a) Konvencijas par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību I pielikumā iekļautās sugas; b) Sugas, kas Pasaules apdraudēto putnu sarakstā (BirdLife International 2000) ir uzskaitītas kā apdraudētas, vai c) populācijas, kurās ir mazāk par apmēram 10 000 īpatņu.

2. kategorija:

Populācijas, kurās ir apmēram 10 000 līdz 25 000 īpatņu.

3. kategorija:

Populācijas, kurās ir apmēram 25 000 līdz 100 000 īpatņu un kuras uzskata par apdraudētām šādu iemeslu dēļ: a) jebkurā no gada cikla posmiem koncentrējas tikai dažās vietās; b) atkarīgas no dzīvotnes tipa, kas ir stipri apdraudēts; c) ilgstoši novērojama būtiska skaita samazināšanās, vai d) vērojamas īpašas populācijas lieluma vai attīstības tendences svārstības.

Par iepriekšminētajām 2. un 3. kategorijā iekļautajām sugām sk. nolīguma 3. pielikumā ietvertā rīcība plāna 2.1.1. punktā.

B sleja

1. kategorija:

Populācijas, kurās ir apmēram 25 000 līdz 100 000 īpatņu un kuras neatbilst iepriekš aprakstītajiem nosacījumiem saistībā ar A aili.

2. kategorija:

Populācijas, kurās ir vairāk nekā 100 000 īpatņu un populācijas, par kurām tiek uzskatīts, ka tām jāpievērš īpaša uzmanība šādu apsvērumu dēļ: a) jebkurā no gada cikla posmiem koncentrējas tikai dažās vietās; b) atkarīgas no dzīvotnes tipa, kas ir stipri apdraudēts; c) ilgstoši novērojama būtiska skaita samazināšanās, vai d) vērojamas īpašas populācijas lieluma vai attīstības tendences svārstības.

C aile

1. kategorija:

Populācijas, kurās ir vairāk nekā 100 000 īpatņu un kuru statuss var ievērojami uzlaboties starptautiskas sadarbības rezultātā, un kuras neatbilst iepriekš aprakstītajiem nosacījumiem saistībā ar A vai B aili.

1. tabulas pārskatīšana

Šo tabulu:

a)	Tehniskā komiteja regulāri pārskata saskaņā ar šā nolīguma VII panta 3. punkta b) apakšpunktu, un

b)	ņemot vērā pārskatīšanā izdarītos secinājumus, Pušu sanāksme groza pēc vajadzības saskaņā ar šā nolīguma VI panta 9. punkta d) apakšpunktu.

Areālu aprakstos izmantoto ģeogrāfisko terminu definīcijas

Ziemeļāfrika	Alžīrija, Ēģipte, Lībijas Arābu tautas Džamahīrija, Maroka, Tunisija.
Rietumāfrika	Benina, Burkinafaso, Kamerūna, Čada, Kotdivuāra, Gambija, Gana, Gvineja, Gvineja-Bisava, Libērija, Mali, Mauritānija, Nigēra, Nigērija, Senegāla, Sjeraleone, Togo.
Austrumāfrika	Burundi, Džibutija, Eritreja, Etiopija, Kenija, Ruanda, Somālija, Sudāna, Uganda, Tanzānijas Savienotā Republika.
Ziemeļaustrumāfrika	Džibutija, Ēģipte, Eritreja, Etiopija, Somālija, Sudāna.
Dienvidāfrika	Angola, Botsvāna, Lesoto, Malāvija, Mozambika, Namībija, Dienvidāfrika, Svazilenda, Zambija, Zimbabve.
Centrālāfrika	Kamerūna, Centrālāfrikas Republika, Kongo, Kongo Demokrātiskā Republika, Ekvatoriālā Gvineja, Gabona, Santomē un Prinsipi.
Subsahāras Āfrika	Visas Āfrikas valstis uz dienvidiem no Sahāras.
Tropiskā Āfrika	Subsahāras Āfrika, izņemot Lesoto, Namībiju, Dienvidāfriku un Svazilendu.
Rietumu Palearktika	Kā definēts rokasgrāmatā Handbook of the Birds of Europe, the Middle East and North Africa (Cramp & Simmons 1977).
Ziemeļrietumeiropa	Beļģija, Dānija, Somija, Francija, Vācija, Islande, Īrija, Luksemburga, Nīderlande, Norvēģija, Zviedrija, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste.
Rietumeiropa	Ziemeļrietumeiropa ar Portugāli un Spāniju.
Ziemeļaustrumeiropa	Krievijas Federācijas ziemeļdaļa uz rietumiem no Urāliem.
Austrumeiropa	Baltkrievija, Krievijas Federācija uz rietumiem no Urāliem, Ukraina.
Centrāleiropa	Austrija, Čehija, Igaunija, Vācija, Ungārija, Latvija, Lihtenšteina, Lietuva, Polija, Krievijas Federācija ap Somu līci un Kaļiņingradu, Slovākija, Šveice.
Atlantijas ziemeļdaļa	Farēru salas, Grenlande, Islande, Īrija, Norvēģija, Krievijas Federācijas ziemeļrietumu piekraste, Svalbāra, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste.
Atlantijas austrumdaļa	Eiropas un Ziemeļamerikas Atlantijas okeāna robeža no Norvēģijas ziemeļiem līdz Marokai.
Rietumsibīrija	Krievijas Federācija uz austrumiem no Urāliem līdz Jeņisejai un uz dienvidiem līdz Kazahstānas robežai.
Centrālsibīrija	Krievijas Federācija no Jeņisejas līdz Taimiras pussalas austrumu robežai un uz dienvidiem līdz Altaja kalniem.
Vidusjūras rietumdaļa	Alžīrija, Francija, Itālija, Malta, Monako, Maroka, Portugāle, Sanmarīno, Spānija, Tunisija.
Vidusjūras austrumdaļa	Albānija, Bosnija un Herzegovina, Horvātija, Kipra, Ēģipte, Grieķija, Izraēla, Libāna, Lībijas Arābu Džamahīrija, Slovēnija, Sīrijas Arābu Republika, Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Turcija, Dienvidslāvija.
Melnā jūra	Armēnija, Bulgārija, Gruzija, Moldova, Rumānija, Krievijas Federācija, Turcija, Ukraina.
Kaspijas jūra	Azerbaidžāna, Irānas Islāma Republika, Kazahstāna, Krievijas Federācija, Turkmenistāna, Uzbekistāna.
Dienvidrietumāzija	Bahreina, Irānas Islāma Republika, Irāka, Izraēla, Jordānija, Kazahstāna, Kuveita, Lībija, Omāna, Katara, Saūda Arābija, Sīrijas Arābu Republika, Austrumturcija, Turkmenistāna, Apvienotie Arābu Emirāti, Uzbekistāna, Jemena.
Rietumāzija	Krievijas Federācijas rietumu teritorijas uz austrumiem no Urāliem un Kaspijas valstīm.
Centrālāzija	Afganistāna, Kazahstāna, Kirgizstāna, Tadžikistāna, Turkmenistāna, Uzbekistāna.
Dienvidāzija	Bangladeša, Butāna, Indija, Maldīvu salas, Nepāla, Pakistāna, Šrilanka.

Saīsinājumi un simboli

bre	:	ligzdošana (breeding)
Z	:	ziemeļi
D	:	dienvidi
ZA	:	ziemeļaustrumi
DA	:	dienvidaustrumi
win	:	ziemošana (wintering)
A	:	austrumi
R	:	rietumi
ZR	:	ziemeļrietumi
DR	:	dienvidrietumi

()	Populācijas statuss nav zināms. Aizsardzības statuss aptuvens.
*	Izņēmuma kārtā populācijām, kas A ailē uzskaitītas tikai 2. un 3. kategorijā un apzīmētas ar zvaigznīti, medības drīkst turpināt, ievērojot dabas resursu ilgtspējīgas izmantošanas principus, ja šo populāciju putnu medības ir tradicionāla, sen iedibināta prakse (sk. nolīguma 3. pielikuma 2.1.1. punktu).

Piezīmes

1.	1. tabulas izstrādāšanā izmantotie dati par populācijām iespējami atbilst varbūtējam nolīguma darbības zonā ligzdojošo putnu īpatņu skaitam. Statuss ir noteikts pēc iespējami pilnīgākiem publicētajiem novērtējumiem.

2.	Apzīmējumi (bre) un (win) populāciju sarakstos norādīti tikai populāciju noteikšanai. Ar tiem netiek norādīti sezonālie ierobežojumi attiecībā uz šīm populācijām saskaņā ar šo nolīgumu un rīcības plānu.

3.	Īsie apraksti populācijas noteikšanai pamatojas uz aprakstiem, kas izmantoti Waterbird Population Estimates trešajā izdevumā.

4.	Slīpsvītra (/) izmantota, lai atdalītu ligzdošanas un ziemošanas vietas.

5.	Ja sugas populācija ir uzskaitīta 1. tabulā vairākās kategorijās, Rīcības plānā noteiktie pienākumi attiecas uz stingrāko kategoriju no tām.

	A	B	C
PINGVĪNU DZIMTA
Spheniscus demersus
– Dienvidāfrika	1b	2a 2c
GĀRGAĻU DZIMTA
Gavia stellata
– Ziemeļrietumeiropa (win)		2c
– Kaspijas jūra, Melnā jūra un Vidusjūras austrumdaļa (win)		(1)
Gavia arctica arctica
– Ziemeļeiropa un Rietumsibīrija/Eiropa		2c
Gavia arctica suschkini
– Centrālsibīrija/Kaspijas jūra			(1)
Gavia immer
– Eiropa (win)	1c
Gavia adamsii
– Ziemeļeiropa (win)	1c
DŪKURU DZIMTA
Tachybaptus ruficollis ruficollis
– Eiropa un Ziemeļrietumāfrika			1
Podiceps cristatus cristatus
– Ziemeļrietumu un Rietumeiropa			1
– Melnā jūra un Vidusjūra (win)			1
– Kaspijas jūra un Dienvidrietumāzija (win)	2
Podiceps grisegena grisegena
– Ziemeļrietumeiropa (win)		1
– Melnā jūra un Vidusjūra (win)		(1)
– Kaspijas jūra (win)	2
Podiceps cristatus infuscatus
– Austrumāfrika (no Etiopijas līdz Z Zambijai)	1c
– Dienvidāfrika	1c
Podiceps auritus auritus
– Ziemeļrietumeiropa (lielknābja)	1c
– Ziemeļaustrumeiropa (mazknābja)		1
– Kaspijas jūra un Dienvidāzija (win)	2
Podiceps nigricollis nigricollis
– Eiropa/Dienvidu un Rietumeiropa un Ziemeļāfrika			1
– Rietumāzija/Dienvidrietumu un Dienvidāzija		1
Podiceps nigricollis gurneyi
– Dienvidāfrika	2
PELIKĀNU DZIMTA
Pelecanus onocrotalus
– Dienvidāfrika	2
– Rietumāfrika		1
– Austrumāfrika			1
– Eiropa un Rietumāzija (bre)	1a 3c
Pelecanus rufescens
– Tropiskā Āfrika un DR Arābija		1
Pelecanus crispus
– Melnā jūra un Vidusjūra (win)	1a 1c
– Dienvidrietumāzija un Dienvidāzija (win)	1a 2
SULLU DZIMTA
Sula (Morus) capensis
– Dienvidāfrika	1b	2a 2c
JŪRAS KRAUKĻU DZIMTA
Phalacrocorax coronatus
– Dienvidrietumāfrikas piekraste	1c
Phalacrocorax pygmeus
– Melnā jūra un Vidusjūra		1
– Dienvidrietumāzija		1
Phalacrocorax neglectus
– Dienvidrietumāfrikas piekraste	1b 1c
Phalacrocorax carbo carbo
– Ziemeļrietumeiropa			1
Phalacrocorax carbo sinensis
– Ziemeļu un Centrāleiropa			1
– Melnā jūra un Vidusjūra			1
– Rietumu un Dienvidrietumāzija			(1)
Phalacrocorax carbo lucidus
– Rietumāfrikas piekraste		1
– Centrālā un Austrumāfrika			1
– Dienvidāfrikas piekraste	2
Phalacrocorax nigrogularis
– Persijas līcis un Arābu jūra	1b	2a 2c
Phalacrocorax capensis
– Dienvidāfrikas piekraste		2a 2c
GĀRŅU DZIMTA
Egretta ardesiaca
– Subsahāras Āfrika	3c
Egretta vinaceigula
– Dienvidcentrālā Āfrika	1b 1c
Egretta garzetta garzetta
– Subsahāras Āfrika			(1)
– Eiropa, Melnā jūra un Vidusjūra/R un C Āfrika			1
– Rietumāzija/DR Āzija, ZA un Austrumāfrika		(1)
Egretta gularis gularis
– Rietumāfrika		(1)
Egretta gularis schistacea
– Ziemeļaustrumāfrika un Sarkanā jūra		(1)
– Dienvidrietumāzija un Dienvidāzija	2
Egretta dimorpha
– Austrumāfrikas piekraste	2
Ardea cinerea cinerea
– Subsahāras Āfrika			1
– Eiropa un Ziemeļāfrika (bre)			1
– Rietumu un Dienvidrietumāzija (bre)			(1)
Ardea melanocephala
– Subsahāras Āfrika			(1)
Ardea purpurea purpurea
– Tropiskā Āfrika		1
– Rietumeiropa un Rietumvidusjūra/Rietumāfrika	2
– Austrumeiropa un Dienvidrietumāzija/Subsahāras Āfrika		(2c)
Casmerodius albus albus
– R, C un DA Eiropa/Melnā jūra un Vidusjūra	2
– Rietumāzija/Dienvidrietumāzija		(1)
Casmerodius albus melanorhynchos
– Subsahāras Āfrika un Madagaskara			(1)
Mesophoyx intermedia brachyrhyncha
– Subsahāras Āfrika		1
Bubulcus ibis ibis
– Dienvidāfrika			1
– Tropiskā Āfrika			1
– Dienvidrietumu Eiropa un Ziemeļrietumāfrika			1
– Austrumvidusjūra un Dienvidrietumāzija	2
Ardeola ralloides ralloides
– Vidusjūra, Melnā jūra un Z Āfrika/Subsahāras Āfrika	3c
– Rietumu un Dienvidrietumāzija/Subsahāras Āfrika		(1)
Ardeola ralloides paludivaga
– Subsahāras Āfrika un Madagaskara			(1)
Ardeola idae
– Madagaskara un Aldabra/Centrālā un Austrumāfrika	1b 1c
Ardeola rufiventris
– Tropiskā Austrumu un Dienvidāfrika		(1)
Nycticorax nycticorax nycticorax
– Subsahāras Āfrika un Madagaskara		(1)
– Eiropa un ZR Āfrika/Vidusjūra un Āfrika		2c
– Rietumāzija/DR Āzija un ZA Āfrika		(1)
Ixobrychus minutus minutus
– Eiropa un Ziemeļāfrika/Subsahāras Āfrika		2c
– Rietumu un Dienvidrietumāzija/Subsahāras Āfrika		(1)
Ixobrychus minutus payesii
– Subsahāras Āfrika		(1)
Ixobrychus sturmii
– Subsahāras Āfrika		(1)
Botaurus stellaris stellaris
– Eiropa (bre)	3c
– Dienvidrietumāzija (win)	2
Botaurus stellaris capensis
– Dienvidāfrika	1c
STĀRĶU DZIMTA
Mycteria ibis
– Subsahāras Āfrika (izņemot Madagaskaru)		1
Anastomus lamelligerus lamelligerus
– Subsahāras Āfrika			1
Ciconia nigra
– Dienvidāfrika	1c
– Dienvidrietumu Eiropa/Rietumāfrika	1c
– Centrālā un Austrumeiropa/Subsahāras Āfrika	2
Ciconia abdimii
– Subsahāras Āfrika un DR Arābija		(2c)
Ciconia episcopus microscelis
– Subsahāras Āfrika		(1)
Ciconia ciconia ciconia
– Dienvidāfrika	1c
– Ibērija un Ziemeļrietumāfrika/Subsahāras Āfrika	3b
– Centrālā un Austrumeiropa/Subsahāras Āfrika			1
– Rietumāzija/Dienvidrietumāzija	2
Leptoptilos crumeniferus
– Subsahāras Āfrika			1
TUPEĻKNĀBJU DZIMTA
Balaeniceps rex
– Centrālā tropiskā Āfrika	1c
IBISU DZIMTA
Plegadis falcinellus falcinellus
– Subsahāras Āfrika (bre)			1
– Melnā jūra un Vidusjūra/Rietumāfrika	3c
– Dienvidrietumāzija/Austrumāfrika		(1)
Geronticus eremita
– Maroka	1a 1b 1c
– Dienvidrietumāzija	1a 1b 1c
Threskiornis aethiopicus aethiopicus
– Subsahāras Āfrika			1
– Irāka un Irāna	1c
Platalea leucorodia leucorodia
– Rietumeiropa/Vidusjūras rietumdaļa un Rietumāfrika	1c
– Centr. un DA Eiropa/Vidusjūra un tropiskā Āfrika	2
Platalea leucorodia archeri
– Sarkanā jūra un Somālija	1c
Platalea leucorodia balsaci
– Piekrastes Rietumāfrika (Mauritānija)	1c
Platalea leucorodia major
– Rietumāzija/Dienvidrietumu un Dienvidāzija	2
Platalea alba
– Subsahāras Āfrika	2*
FLAMINGO DZIMTA
Phoenicopterus ruber roseus
– Rietumāfrika	3a
– Austrumāfrika	3a
– Dienvidāfrika (līdz Madagaskarai)	3a
– Vidusjūras rietumdaļa		2a
– Vidusjūras austrumdaļa, Dienvidrietumu un Dienvidāzija		2a
Phoenicopterus minor
– Rietumāfrika	2
– Austrumāfrika		2a 2c
– Dienvidāfrika (līdz Madagaskarai)	3a
PĪĻU DZIMTA
Dendrocygna bicolor
– Rietumāfrika (no Senegālas līdz Čadai)			(1)
– Austrumu un Dienvidāfrika			(1)
Dendrocygna viduata
– Rietumāfrika (no Senegālas līdz Čadai)			1
– Austrumu un Dienvidāfrika			1
Thalassornis leuconotus leuconotus
– Rietumāfrika	1c
– Austrumu un Dienvidāfrika	2*
Oxyura leucocephala
– Vidusjūras rietumdaļa (Spānija un Maroka)	1a 1b 1c
– Alžīrija un Tunisija	1a 1b 1c
– Vidusjūras austrumdaļa, Turcija un Dienvidrietumāzija	1a 1b 1c
Oxyura maccoa
– Austrumāfrika	1c
– Dienvidāfrika	1c
Cygnus olor
– Ziemeļrietumu kontinentālā un Centrāleiropa			1
– Melnā jūra		1
– Rietumu un Centrālāzija/Kaspijas jūra		2a 2d
Cygnus Cygnus
– Islande/AK un Īrija	2
– Ziemeļrietumu kontinentālā Eiropa		1
– Z Eiropa un R Sibīrija/Melnā jūra un A Vidusjūra	2
– Rietumu un Centrālā Sibīrija/Kaspijas jūra	2
Cygnus columbianus bewickii
– Rietumsibīrija un ZA Eiropa/Ziemeļrietumeiropa	3c
– Ziemeļ Sibīrija/Kaspijas jūra	1c
Anser brachyrhynchus
– Austrumu Grenlande un Islande/AK		2a
– Svalbāra/Ziemeļrietumeiropa		1
Anser fabalis fabalis
– Ziemeļaustrumeiropa/Ziemeļrietumeiropa		1
Anser fabalis rossicus
– Rietumu un Centrālā Sibīrija/ZA un DR Eiropa			(1)
Anser fabalis johanseni
– Rietumu un Centrālā Sibīrija/no Turkmenistānas līdz R Ķīnai			(1)
Anser albifrons albifrons
– ZR Sibīrija un ZA Eiropa/Ziemeļrietumeiropa			1
– Rietumsibīrija/Centrāleiropa	3c*
– Rietumsibīrija/Melnā jūra un Turcija			1
– Ziemeļsibīrija/Kaspijas jūra un Irāka	2
Anser albifrons flavirostris
– Grenlande/Īrija un AK	3a*
Anser erythropus
– Z Eiropa un R Sibīrija/Melnā jūra un Kaspijas jūra	1a 1b 2
Anser anser anser
– Islande/AK un Īrija		1
– ZR Eiropa/Dienvidrietumeiropa			1
– Centrāleiropa/Ziemeļāfrika		1
Anser anser rubrirostris
– Melnā jūra un Turcija		1
– Rietumsibīrija/Kaspijas jūra un Irāka			1
Branta leucopsis
– Austrumu Grenlande/Skotija un Īrija		1
– Svalbāra/Dienvidrietumu Skotija	2
– Krievija/Vācija un Nīderlande			1
Branta bernicla bernicla
– Rietumsibīrija/Rietumeiropa		2b 2c
Branta bernicla hrota
– Svalbāra/Dānija un AK	1c
– Kanāda un Grenlande/Īrija	2
Branta ruficollis
– Ziemeļsibīrija/Melnā jūra un Kaspijas jūra	1a 1b 3a
Alopochen aegyptiacus
– Rietumāfrika	2
– Austrumu un Dienvidāfrika			1
Tadorna ferruginea
– Ziemeļrietumāfrika	1c
– Vidusjūras austrumdaļa un Melnā jūra/Ziemeļaustrumāfrika	2
– Rietumāzija un Kaspijas jūra/Irāna un Irāka		1
Tadorna cana
– Dienvidāfrika		1
Tadorna tadorna
– Ziemeļrietumeiropa		2a
– Melnā jūra un Vidusjūra	3c
– Rietumāzija/Kaspijas jūra un Tuvie Austrumi		1
Plectropterus gambensis gambensis
– Rietumāfrika			1
– Austrumāfrika (no Sudānas līdz Zambijai)			1
Plectropterus gambensis niger
– Dienvidāfrika		1
Sarkidiornis melanotos melanotos
– Rietumāfrika		1
– Dienvidu un Austrumāfrika			1
Nettapus auritus
– Rietumāfrika	1c
– Dienvidu un Austrumāfrika			(1)
Anas capensis
– Austrumāfrika (Rifta ieleja)	1c
– Čadas ezera baseins2	1c
– Dienvidāfrika (Z līdz Angolai un Zambijai)			1
Anas strepera strepera
– Ziemeļrietumeiropa		1
– Ziemeļaustrumeiropa/Melnā jūra un Vidusjūra		2c
– Rietumsibīrija/DR Āzija un ZA Āfrika			(1)
Anas penelope
– Rietumsibīrija un ZA Eiropa/ZR Eiropa			1
– R Sibīrija un ZA Eiropa/Melnā jūra un Vidusjūra		2c
– Rietumusibīrija/DR Āzija un ZA Āfrika		2c
Anas platyrhynchos platyrhynchos
– Ziemeļrietumeiropa			1
– Ziemeļeiropa/Vidusjūras rietumdaļa			1
– Austrumeiropa/Melnā jūra un Vidusjūras austrumdaļa		2c
– Rietumsibīrija/Dienvidrietumāzija			(1)
Anas undulata undulata
– Dienvidāfrika			1
Anas clypeata
– Ziemeļrietumu un Centrāleiropa (win)		1
– R Sibīrija, ZA un A Eiropa/D Eiropa un Rietumāfrika		2c
– R Sibīrija/DR Āzija, ZA un Austrumāfrika		2c
Anas erythrorhyncha
– Dienvidāfrika			1
– Austrumāfrika			1
– Madagaskara	2
Anas acuta
– Ziemeļrietumeiropa		1
– R Sibīrija, ZA un A Eiropa/D Eiropa un Rietumāfrika		2c
– Rietumsibīrija/DR Āzija un Austrumāfrika			(1)
Anas querquedula
– Rietumsibīrija un Eiropa/Rietumāfrika		2c
– Rietumsibīrija/DR Āzija, ZA un Austrumāfrika			(1)
Anas crecca crecca
– Ziemeļrietumeiropa			1
– R Sibīrija un ZA Eiropa/Melnā jūra un Vidusjūra			1
– Rietumsibīrija/DR Āzija un ZA Āfrika		2c
Anas hottentota
– Čadas ezera baseins	1c
– Austrumāfrika (dienvidi līdz Z Zambijai)		1
– Dienvidāfrika (ziemeļi līdz Zambijai)		1
Marmaronetta angustirostris
– Vidusjūras rietumdaļa/Rietumu Vidusj. un Rietumāfrika	1a 1b 1c
– Vidusjūras austrumdaļa	1a 1b 1c
– Dienvidrietumāzija	1a 1b 2
Netta rufina
– Dienvidrietumu un Centrālā Eiropa/Vidusjūras rietumdaļa		1
– Melnā jūra un Vidusjūras austrumdaļa	3c
– Rietumu un Centrālā Āzija/Dienvidrietumāzija			1
Netta erythrophthalma brunnea
– Dienvidu un Austrumāfrika			1
Aythya ferina
– Ziemeļaustrumeiropa/Ziemeļrietumeiropa			1
– Centrālā un ZA Eiropa/Melnā jūra un Vidusjūra			1
– Rietumsibīrija/Dienvidrietumāzija		2c
Aythya nyroca
– Vidusjūras rietumdaļa/Ziemeļu un Rietumāfrika	1a 1c
– Austrumeiropa/A Vidusjūra un Sahelian Āfrika	1a 3c
– Rietumāzija/DR Āzija un ZA Āfrika	1a 3c
Aythya fuligula
– Ziemeļrietumeiropa (win)			1
– Centrāleiropa, Melnā jūra un Vidusjūra (win)			1
– Rietumsibīrija/DR Āzija un ZA Āfrika			(1)
Aythya marila marila
– Ziemeļeiropa/Rietumeiropa			1
– Rietumsibīrija/Melnā jūra un Kaspijas jūra			1
Somateria mollissima mollissima
– Baltija, Dānija un Nīderlande			1
– Norvēģija un Krievija			1
Somateria mollissima borealis
– Svalbāra un Franča Jozefa zeme (bre)		1
Somateria spectabilis
– Austrumgrenlande, ZA Eiropa un Rietumsibīrija			1
Polysticta stelleri
– Rietumsibīrija/Ziemeļaustrumu Eiropa	1a	1
Clangula hyemalis
– Islande un Grenlande			1
– Rietumsibīrija/Ziemeļeiropa			1
Melanitta nigra nigra
– R Sibīrija un Z Eiropa/R Eiropa un ZR Āfrika		2a
Melanitta fusca fusca
– Rietumsibīrija un Ziemeļeiropa/ZR Eiropa		2a
– Melnā jūra un Kaspijas jūra	1c
Bucephala clangula clangula
– Ziemeļrietumu un Centrāleiropa (win)			1
– Ziemeļaustrumeiropa/Adrijas jūra		1
– Rietumsibīrija un Ziemeļaustrumeiropa/Melnā jūra	2
– Rietumsibīrija/Kaspijas jūra	2
Mergellus albellus
– Ziemeļrietumu un Centrāleiropa (win)	3a
– Ziemeļaustrumeiropa/Melnā jūra un Vidusjūras austrumdaļa		1
– Rietumsibīrija/Dienvidrietumāzija	3c
Mergus serrator serrator
– Ziemeļrietumu un Centrāleiropa (win)			1
– Ziemeļaustrumeiropa/Melnā jūra un Vidusjūra		1
– Rietumsibīrija/Dienvidrietumu un Centrālāzija	1c
Mergus merganser merganser
– Ziemeļu-Rietumu un Centrālā Eiropa (win)			1
– Ziemeļaustrumeiropa/Melnā jūra	1c
– Rietumsibīrija/Kaspijas jūra	2
DZĒRVJU DZIMTA
Balearica pavonina pavonina
– Rietumāfrika (no Senegālas līdz Čadai)	2
Balearica pavonina ceciliae
– Austrumāfrika (no Sudānas līdz Ugandai)	3c
Balearica regulorum regulorum
– Dienvidāfrika (Z līdz Angolai un D Zimbabvei)	1c
Balearica regulorum gibbericeps
– Austrumāfrika (no Kenijas līdz Mozambikai)	3c
Grus leucogeranus
– Irāna (win)	1a 1b 1c
Grus virgo
– Melnā jūra (Ukraine)/Ziemeļaustrumāfrika	1c
– Turcija (bre)	1c
– Kalmikija/Ziemeļaustrumāfrika		1
Grus paradisea
– Dienvidāfrikas tālākais punkts	1b 2
Grus carunculatus
– Centrālā un Dienvidāfrika	1b 1c
Grus grus
– Ziemeļrietumeiropa/Ibērija un Maroka		1
– Ziemeļaustrumu un Centrāleiropa/Ziemeļāfrika		1
– Austrumeiropa/Turcija, Tuvie Austrumi un ZA Āfrika	3c
– Turcija un Gruzija (bre)	1c
– Rietumsibīrija/Dienvidāzija		(1)
DUMBRCĀĻU DZIMTA
Sarothrura elegans elegans
– ZA, Austrumu un Dienvidāfrika			(1)
Sarothrura elegans reichenovi
– D Rietumāfrika līdz Centrālajai Āfrikai			(1)
Sarothrura boehmi
– Centrālāfrika	1c
Sarothrura ayresi
– Etiopija and Dienvidāfrika	1a 1b 1c
Rallus aquaticus aquaticus
– Eiropa un Ziemeļāfrika			1
Rallus aquaticus korejewi
– Rietumsibīrija/Dienvidrietumāzija			(1)
Rallus caerulescens
– Dienvidu un Austrumāfrika			(1)
Crecopsis egregia
– Subsahāras Āfrika			(1)
Crex crex
– Eiropa un Rietumāzija/Subsahāras Āfrika	1b	2c
Amaurornis flavirostris
– Subsahāras Āfrika			1
Porzana parva parva
– Rietumeirāzija/Āfrika		2c
Porzana pusilla intermedia
– Eiropa (bre)	2
Porzana porzana
– Eiropa/Āfrika		2c
Aenigmatolimnas marginalis
– Subsahāras Āfrika	(2)
Porphyrio alleni
– Subsahāras Āfrika			(1)
Gallinula chloropus chloropus
– Eiropa un Ziemeļu Āfrika			1
– Rietumu un Dienvidrietumāzija			(1)
Gallinula angulata
– Subsahāras Āfrika			(1)
Fulica cristata
– Subsahāras Āfrika			1
– Spānija un Maroka	1c
Fulica atra atra
– Ziemeļrietumeiropa (win)			1
– Melnā jūra un Vidusjūra (win)			1
– Dienvidrietumāzija (win)			(1)
KRABJU TĀRTIŅU DZIMTA
Dromas ardeola
– Ziemeļrietumu Indijas okeāns, Sarkanā jūra un Persijas līcis	3a
JŪRAS ŽAGATU DZIMTA
Haematopus ostralegus ostralegus
– Eiropa/Dienvidu un Rietumeiropa un ZR Āfrika			1
Haematopus ostralegus longipes
– DA Eir un R Āzija/DR Āzija un ZA Āfrika			(1)
Haematopus moquini
– Dienvidāfrikas piekraste	1c
ĪLENKNĀBJU DZIMTA
Himantopus himantopus himantopus
– Subsahāras Āfrika (izņemot dienvidus)			(1)
– Dienvidāfrika (“meridionalis”)	2
– DR Eiropa un Ziemeļrietumāfrika/Rietumāfrika		1
– Centrālā Eiropa un Vidusjūras A/Z-Centrālā Āfrika		1
– R, C un DR Āzija/DR Āzija un ZA Āfrika		(1)
Recurvirostra avosetta
– Dienvidāfrika	2
– Austrumāfrika		(1)
– Rietumeiropa un Ziemeļrietumāfrika (bre)		1
– Dienvidaustrumeiropa, Melnā jūra un Turcija (bre)	(3c)
– Rietumu un Dienvidrietumāzija/Austrumāfrika	2
LIELAČU DZIMTA (AKMEŅKUITES)
Burhinus senegalensis senegalensis
– Rietumāfrika	(2)
Burhinus senegalensis inornatus
– Ziemeļaustrum un Austrumāfrika	(2)
BEZDELĪGTĀRTIŅU DZIMTA (TIRKŠĶES)
Pluvianus aegyptius aegyptius
– Rietumāfrika		(1)
– Austrumāfrika	(2)
Glareola pratincola pratincola
– Rietumeiropa un ZR Āfrika/Rietumāfrika	2
– Melnā jūra un A Vidusjūra/Austrumu Sahelas zona	2
– DR Āzija/DR Āzija un ZA Āfrika		(1)
Glareola nordmanni
– DA Eiropa un Rietumāzija/Dienvidāfrika	3b 3c
Glareola ocularis
– Madagaskara/Austrumāfrika	(2)
Glareola nuchalis nuchalis
– Austrumu un Centrālā Āfrika		(1)
Glareola nuchalis liberiae
– Rietumāfrika	(2)
Glareola cinerea cinerea
– DA Rietumāfrika un Centrālā Āfrika	(2)
TĀRTIŅU DZIMTA
Pluvialis apricaria apricaria
– Lielbritānija, Īrija, Dānija, Vācija un Baltija (bre)	3c*
Pluvialis apricaria altifrons
– Islande un Farēru salas/Austrumatlantijas piekraste			1
– Ziemeļeiropa/Rietumeiropa un ZR Āfrika			1
– Ziemeļsibīrija/Kaspijas jūra un Mazāzija		(1)
Pluvialis fulva
– Ziemeļu un Centrālā Sibīrija/Dienvidu un DR Āzija, ZA Āfrika		(1)
Pluvialis squatarola
– R Sibīrija un Kanāda/R Eiropa un R Āfrika			1
– C un A Sibīrija/DR Āzija, Austrumu un Dienvidāfrika		1
Charadrius hiaticula hiaticula
– Ziemeļeiropa/Eiropa un Ziemeļāfrika		1
Charadrius hiaticula psammodroma
– Kanāda, Grenlande un Islande/R un D Āfrika		(2c)
Charadrius hiaticula tundrae
– ZA Eiropa un Sibīrija/DR Āzija, A un D Āfrika			(1)
Charadrius dubius curonicus
– Eiropa un Ziemeļrietumāfrika/Rietumāfrika			1
– Rietumu un Dienvidrietumāzija/Austrumāfrika			(1)
Charadrius pecuarius pecuarius
– Dienvidu un Austrumāfrika			(1)
– Rietumāfrika		(1)
Charadrius tricollaris tricollaris
– Dienvidu un Austrumāfrika			1
Charadrius forbesi
– Rietumu un Centrālā Āfrika		(1)
Charadrius pallidus pallidus
– Dienvidāfrika	2
Charadrius pallidus venustus
– Austrumāfrika	1c
Charadrius alexandrinus alexandrinus
– Rietumeiropa un Vidusjūras rietumdaļa/Rietumāfrika	3c
– Melnā jūra un Vidusjūras austrumdaļa/Austrumu Sahela	3c
– DR un Centrālāzija/DR Āzija un ZA Āfrika		(1)
Charadrius marginatus mechowi
– Dienvidu un Austrumāfrika	2
– No Rietumu līdz Rietumu un Centrālajai Āfrikai	2
Charadrius mongolus pamirensis
– Rietumu-Centrālā Āzija/DR Āzija un Austrumāfrika		(1)
Charadrius leschenaultii columbinus
– Turcija un DR Āzija/A Vidusjūra un Sarkanā jūra	1c
Charadrius leschenaultii crassirostris
– Kaspijas jūra un DR Āzija/Arābija un ZA Āfrika		(1)
Charadrius leschenaultii leschenaultii
– Centrālā Āzija/Austrumu un Dienvidāfrika		(1)
Charadrius asiaticus
– DA Eiropa un Rietumu Āzija/A un Dienvidcentrālā Āfrika	3c
Eudromias morinellus
– Eiropa/Ziemeļrietumāfrika	(3c)
– Āzija/Tuvie Austrumi		(1)
Vanellus vanellus
– Eiropa/Eiropa un Ziemeļāfrika		2c
– Rietumāzija/Dienvidrietumāzija			(1)
Vanellus spinosus
– Melnā jūra un Vidusjūra (bre)		1
Vanellus albiceps
– Rietumu un Centrālāfrika		(1)
Vanellus senegallus senegallus
– Rietumāfrika		(1)
Vanellus senegallus solitaneus
– Dienvidrietumāfrika		(1)
Vanellus senegallus lateralis
– Austrumu un Dienvidaustrumu Āfrika		1
Vanellus lugubris
– Dienvidrietumāfrika	2
– Centrālā un Austrumāfrika	3c
Vanellus melanopterus minor
– Dienvidāfrika	1c
Vanellus coronatus coronatus
– Austrumu un Dienvidāfrika			1
– Centrālā Āfrika	(2)
Vanellus coronatus xerophilus
– Dienvidrietumāfrika		(1)
Vanellus superciliosus
– Rietumu un Centrālā Āfrika	(2)
Vanellus gregarius
– DA Eiropa un Rietumāzija/Ziemeļaustrum Āfrika	1a 1b 1c
– Centrālāzijas republikas/ZR Indija	1a 1b 1c
Vanellus leucurus
– DR Āzija/DR Āzija un Ziemeļaustrumāfrika	2
– Centrālāzijas Republikas/Dienvidāzija		(1)
SLOKU DZIMTA
Scolopax rusticola
– Eiropa/Dienvidu un Rietumeiropa un Ziemeļāfrika			1
– Rietumsibīrija/Dienvidrietumāzija (Kaspijas jūra)			(1)
Gallinago stenura
– Ziemeļsibīrija/Dienvidāzija un Austrumāfrika			(1)
Gallinago media
– Skandināvija/iespējams Rietumāfrika		1
– Rietumsibīrija un ZA Eiropa/Dienvidaustrumāfrika		2c
Gallinago gallinago gallinago
– Eiropa/Dienvidu un Rietumeiropa un ZR Āfrika		2c
– Rietumsibīrija/Dienvidrietumāzija un Āfrika			1
Gallinago gallinago faeroeensis
– Islande, Farēru salas un Ziemeļskotija/Īrija			1
Lymnocryptes minimus
– Ziemeļeiropa/D un R Eiropa un Rietumāfrika		2b
– Rietumsibīrija/DR Āzija un ZA Āfrika		(1)
Limosa limosa limosa
– Rietumeiropa/ZR un Rietumāfrika		2c
– Austrumeiropa/Centrālā un Austrumāfrika		2c
– Rietumu-Centrālā Āzija/DR Āzija un Austrumāfrika		(1)
Limosa limosa islandica
– Islande/Rietumeiropa	3a*
Limosa lapponica lapponica
– Ziemeļeiropa/Rietumeiropa		2a
Limosa lapponica taymyrensis
– Rietumsibīrija/Rietumu un Dienvidrietumāfrika		2a 2c
Limosa lapponica menzbieri
– Centrālā Sibīrija/Dienvidu un DR Āzija un Austrumāfrika			(1)
Numenius phaeopus phaeopus
– Ziemeļeiropa/Rietumāfrika			(1)
– Rietumsibīrija/Dienvidu un Austrumāfrika			(1)
Numenius phaeopus islandicus
– Islande, Farēru salas un Skotija/Rietumāfrika			1
Numenius phaeopus alboaxillaris
– Dienvidrietumāzija/Austrumāfrika	1c
Numenius tenuirostris
– Centrālā Sibīrija/Vidusjūra un DR Āzija	1a 1b 1c
Numenius arquata arquata
– Eiropa/Eiropa, Ziemeļu un Rietumāfrika			1
Numenius arquata orientalis
– Rietumsibīrija/DR Āzija, A un D Āfrika	3c
Numenius arquata suschkini
– Dienvidaustrumu Eiropa un Dienvidrietumāzija (bre)	2
Tringa erythropus
– Z Eiropa/Dienvideiropa, Ziemeļu un Rietumāfrika			(1)
– Rietumsibīrija/DR Āzija, ZA un Austrumāfrika		(1)
Tringa totanus totanus
– ZR Eiropa/R Eiropa, ZR un Rietumāfrika		2c
– Centrālā un Austrumeiropa/Vidusjūras austrumdaļa un Āfrika		2c
Tringa totanus britannica
– Lielbritānija un Īrija/Lielbritānija, Īrija, Francija		2c
Tringa totanus ussuriensis
– Rietumāzija/DR Āzija, ZA un Austrumāfrika			(1)
Tringa totanus robusta
– Islande un Farēru salas/Rietumeiropa			1
Tringa stagnatilis
– Austrumeiropa/Rietumu un Centrālā Āfrika		(1)
– Rietumāzija/DR Āzija, Austrumu un Dienvidāfrika		(1)
Tringa nebularia
– Ziemeļeiropa/DR Eiropa, ZR un Rietumāfrika			1
– Rietumsibīrija/DR Āzija, A un D Āfrika			(1)
Tringa ochropus
– Ziemeļeiropa/D un R Eiropa, Rietumāfrika			1
– Rietumsibīrija/DR Āzija, ZA un Austrumāfrika			(1)
Tringa glareola
– Ziemeļrietumeiropa/Rietumāfrika		2c
– ZA Eiropa un R Sibīrija/Austrumu un Dienvidāfrika			(1)
Tringa cinerea
– ZA Eiropa un R Sibīrija/DR Āzija, A un D Āfrika			1
Tringa hypoleucos
– Rietumu un Centrālā Eiropa/Rietumāfrika			1
– A Eiropa un R Sibīrija/Centrālā, A un D Āfrika			(1)
Arenaria interpres interpres
– ZA Kanāda un Grenlande/R Eiropa un ZR Āfrika		1
– Ziemeļeiropa/Rietumāfrika		1
– Rietumu un Centrālā Sibīrija/DR Āzija, A un D Āfrika			(1)
Calidris tenuirostris
– Austrumsibīrija/DR Āzija un R Dienvidu Āzija	1c
Calidris canutus canutus
– Ziemeļsibīrija/Rietumu un Dienvidāfrika		2a 2c
Calidris canutus islandica
– ZA Kanāda un Grenlande/Rietumeiropa		2a 2c
Calidris alba
– Eiropas Atlantijas austrumdaļa, Rietumu un Dienvidāfrika (win)			1
– Dienvidrietumāzija, Austrumu un Dienvidāfrika (win)			1
Calidris minuta
– Z Eiropa/D Eiropa, Ziemeļu un Rietumāfrika		(2c)
– Rietumsibīrija/DR Āzija, A un D Āfrika			(1)
Calidris temminckii
– Somu Skandināvija/Ziemeļu un Rietumāfrika		(1)
– ZA Eiropa un R Sibīrija/DR Āzija un Austrumāfrika			(1)
Calidris maritima maritima
– Ziemeļu un Rietumeiropa (izņemot Islandi) (win)		1
Calidris alpina alpina
– ZA Eiropa un ZR Sibīrija/R Eiropa un ZR Āfrika			1
Calidris alpina centralis
– Centrālā Sibīrija/DR Āzija un ZA Āfrika			(1)
Calidris alpina schinzii
– Islande un Grenlande/ZR and Rietumāfrika			1
– Lielbritānija un Īrija/DR Eiropa un ZR Āfrika	2
– Baltija/DR Eiropa un ZR Āfrika	1c
Calidris alpina arctica
– ZA Grenlande/Rietumāfrika	3a
Calidris ferruginea
– Rietumsibīrija/Rietumāfrika			1
– Centrālā Sibīrija/DR Āzija, A un D Āfrika			1
Limicola falcinellus falcinellus
– Ziemeļeiropa/DR Āzija un Āfrika	3c
Philomachus pugnax
– Ziemeļeiropa un Rietumsibīrija/Rietumāfrika		2c
– Ziemeļsibīrija/DR Āzija, A un D Āfrika		(2c)
Phalaropus lobatus
– Rietumeirāzija/Arābu jūra			1
Phalaropus fulicaria
– Kanāda un Grenlande/Āfrikas Atlantijas piekraste			(1)
KAIJU DZIMTA
Larus leucophthalmus
– Sarkanā jūra un tuvējās piekrastes	1a 2
Larus hemprichii
– Sarkanā jūra, Persijas līcis, Arābija un Austrumāfrika		2a
Larus canus canus
– ZR un Cent. Eiropa/Atlantijas piekraste un Vidusjūra		2c
Larus canus heinei
– ZA Eiropa un Rietumsibīrija/Melnā jūra un Kaspijas jūra		(1)
Larus audouinii
– Vidusjūra/Āfrikas Z un R piekraste	1a 3a
Larus marinus
– Ziemeļu un Rietumeiropa			1
Larus dominicanus vetula
– Dienvidāfrikas piekraste		1
Larus hyperboreus hyperboreus
– Svalbāra un Z Krievija (bre)			(1)
Larus hyperboreus leuceretes
– Kanāda, Grenlande un Islande (bre)			(1)
Larus glaucoides glaucoides
– Grenlande/Islande un Ziemeļrietumeiropa			1
Larus argentatus argentatus
– Ziemeļu un Ziemeļrietumeiropa			1
Larus argentatus argenteus
– Islande un Rietumeiropa			1
Larus heuglini
– ZA Eiropa un R Sibīrija/DR Āzija un ZA Āfrika			(1)
Larus (heuglini) barabensis
– Dienvidrietumsibīrija/Dienvidrietumāzija			(1)
Larus armenicus
– Armēnija, Austrumturcija un ZR Irāna	3a
Larus cachinnans cachinnans
– Melnā jūra un Rietumāzija/DR Āzija, ZA Āfrika			1
Larus cachinnans michahellis
– Vidusjūra, Ibērija un Maroka			1
Larus fuscus fuscus
– ZA Eiropa/Melnā jūra, DR Āzija un Austrumāfrika		(2c)
Larus fuscus graellsii
– Rietumeiropa/Vidusjūra un Rietumāfrika			1
Larus ichthyaetus
– Melnā jūra un Kaspijas jūra/Dienvidrietumāzija	3a
Larus cirrocephalus poiocephalus
– Rietumāfrika		(1)
– Centrālā un Austrumāfrika			(1)
– Dienvidāfrikas piekraste (izņemot Madagaskaru)		(1)
Larus hartlaubii
– Dienvidrietumāfrikas piekraste		1
Larus ridibundus
– R Eiropa/R Eiropa, R Vidusjūra, Rietumāfrika			1
– Austrumeiropa/Melnā jūra un Vidusjūras austrumdaļa			1
– Rietumu Āzija/DR Āzija un ZA Āfrika			(1)
Larus genei
– Rietumāfrika (bre)	2
– Melnā jūra un Vidusjūra (bre)		2a
– Rietumu, Dienvidrietumu un Dienvidāzija (bre)		2a
Larus melanocephalus
– R Eiropa, Vidusjūra un ZR Āfrika		2a
Larus minutus
– Centrālā un A Eiropa/DR Eiropa un R Vidusjūra		1
– R Āzija/A Vidusjūra, Melnā jūra un Kaspijas jūra		(1)
Xema sabini sabini
– Kanāda un Grenlande/DA Atlantija			(1)
Sterna nilotica nilotica
– Rietumeiropa/Rietumāfrika	2
– Melnā jūra un Vidusjūras austrumdaļa/Austrumāfrika	3c
– Rietumu un Centrālā Āzija/Dienvidrietumāzija	2
Sterna caspia caspia
– Dienvidāfrika (bre)	1c
– Rietumāfrika (bre)		1
– Eiropa (bre)	1c
– Kaspijas jūra (bre)	2
Sterna maxima albidorsalis
– Rietumāfrika (bre)		2a
Sterna bengalensis bengalensis
– Persijas līcis/Dienvidāzija		2a
Sterna bengalensis par
– Sarkanā jūra/Austrumāfrika	3a
Sterna bengalensis emigrata
– D Vidusjūra/ZR un Rietumāfrikas piekraste	1c
Sterna bergii bergii
– Dienvidāfrika (Angola – Mozambika)	2
Sterna bergii enigma
– Madagaskara un Mozambika/Dienvidāfrika	1c
Sterna bergii thalassina
– Austrumāfrika un Seišela salas	1c
Sterna bergii velox
– Sarkanā jūra un Ziemeļaustrumāfrika	3a
Sterna sandvicensis sandvicensis
– Rietumeiropa/Rietumāfrika		2a
– Melnā jūra un Vidusjūra (bre)	3a 3c
– Rietumu un Centrālā Āzija/Dienvidrietumu un Dienvidāzija		2a
Sterna dougallii dougallii
– Dienvidāfrika	1c
– Austrumāfrika	3a
– Eiropa (bre)	1c
Sterna dougallii arideensis
– Madagaskara, Seišela salas un Maskarenes sala	2
Sterna dougallii bangsi
– Ziemeļu Arābu jūra (Omāna)	1c
Sterna vittata vittata
– Pr. Edvarda sala, Mariona, Krozē un Kergulene/Dienvidāfrika	1c
Sterna vittata tristanensis
– Tristan da Cunha un Gough/Dienvidāfrika	1c
Sterna hirundo hirundo
– Dienvidu un Rietumeiropa (bre)			1
– Ziemeļu un Austrumeiropa (bre)			1
– Rietumāzija (bre)			(1)
Sterna paradisaea
– Rietumeirāzija (bre)			1
Sterna albifrons albifrons
– Atlantijas austrumu daļa(bre)	3b
– Melnā jūra un Vidusjūras austrumdaļa (bre)	3c
– Kaspijas jūra (bre)	2
Sterna albifrons guineae
– Rietumāfrika (bre)	1c
Sterna saundersi
– R Dienvidāzija, Sarkanā jūra, Persijas līcis un Austrumāfrika		(1)
Sterna balaenarum
– Namībija un Dienvidāfrika/no Atlantijas piekrastes līdz Ganai	2
Sterna repressa
– R Dienvidāzija, Sarkanā jūra, Persijas līcis un Austrumāfrika		2c
Chlidonias hybridus hybridus
– Rietumeiropa un Ziemeļrietumāfrika (bre)	3c
– Melnā jūra un Vidusjūras austrumdaļa (bre)			(1)
– Kaspijas jūra (bre)		(1)
Chlidonias hybridus sclateri
– Austrumāfrika (Kenija un Tanzānija)	1c
– Dienvidāfrika (no Malāvijas un Zambijas līdz Dienvidāfrikai)	(2)
Chlidonias leucopterus
– Austrumeiropa un Rietumāzija/Āfrika			(1)
Chlidonias niger niger
– Eiropa un Rietumāzija/Āfrikas Atlantijas piekraste		2c
SMĒLĒJZĪRIŅU DZIMTA
Rynchops flavirostris
– Rietumāfrikas un Centrālās Āfrikas piekraste	2
– Austrumu un Dienvidāfrika	2

---

(1)  Kā pieņemts Pušu sanāksmes otrajā sēdē 2002. gada 25.–27. septembrī Bonnā, Vācijā.

---