Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32006D0871

2006/871/EK: Padomes Lēmums ( 2005. gada 18. jūlijs ) par Nolīgumu, ko Eiropas Kopienas vārdā noslēdz attiecībā uz Āfrikas–Eirāzijas migrējošo ūdensputnu aizsardzību

OJ L 345, 8.12.2006, p. 24–25 (ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)
Special edition in Bulgarian: Chapter 15 Volume 018 P. 93 - 94
Special edition in Romanian: Chapter 15 Volume 018 P. 93 - 94
Special edition in Croatian: Chapter 15 Volume 009 P. 74 - 75

In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2006/871/oj

8.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 345/24


PADOMES LĒMUMS

(2005. gada 18. jūlijs)

par Nolīgumu, ko Eiropas Kopienas vārdā noslēdz attiecībā uz Āfrikas–Eirāzijas migrējošo ūdensputnu aizsardzību

(2006/871/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 175. panta 1. punktu saistībā ar 300. panta 2. punkta pirmās daļas pirmo teikumu, 300. panta 3. punkta pirmo daļu un 300. panta 4. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1)

tā kā:

(1)

Eiropas Kopiena ir Līgumslēdzēja puse Konvencijā par savvaļas dzīvnieku migrējošo sugu aizsardzību (turpmāk “Bonnas konvencija”) (2)

(2)

Bonnas konvencijas IV pants paredz reģionālu nolīgumu noslēgšanu, kas attiecībā uz sugām, kurām ir nelabvēlīgs aizsardzības statuss (II papildinājumā minētās sugas), būtu jānoslēdz cik drīz vien iespējams.

(3)

Būtu nekavējoties jāvelta uzmanība Āfrikas–Eirāzijas gājputnu ceļa ūdensputniem, kuru sugas ir minētas II pielikumā, lai uzlabotu to aizsardzības statusu un iegūtu informāciju pamatotiem vadības lēmumiem.

(4)

Bonnas konvencijas Pušu pirmajā konferencē nolēma izstrādāt Nolīgumu par Rietumu Palearktiskā apgabala pīļu dzimtas aizsardzību. Pēc tam tika izstrādāts nolīguma projekts, un tam mainīja nosaukumu, lai ietvertu arī citas migrējošo ūdensputnu sugas.

(5)

Jomā, uz kuru attiecas šis nolīgums, Kopiena ir pieņēmusi Padomes Direktīvu 79/409/EEK (1979. gada 2. aprīlis) par savvaļas putnu aizsardzību (3) un Direktīvu 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (4)

(6)

Komisija Kopienas vārdā un saskaņā ar Padomes 1995. gada 7. jūnijā sniegtajām sarunu pamatnorādēm piedalījās sarunās 1995. gada 12.–16. jūnija sanāksmē Hāgā. Šajā sanāksmē vienprātīgi pieņēma Nolīgumu par Āfrikas–Eirāzijas migrējošo ūdensputnu aizsardzību (turpmāk “Nolīgums”).

(7)

Nolīgumu varēja parakstīt no 1995. gada 16. oktobra. Nolīgumu parakstīja Kopienas vārdā 1997. gada 1. septembrī. Tas stājās spēkā 1999. gada 1. novembrī.

(8)

Nolīguma X pants paredz, ka pielikumos izdarītie grozījumi stājas spēkā deviņdesmit dienas pēc Pušu sanāksmes, kurā tie pieņemti attiecībā uz visām Pusēm, izņemot Puses, kas iesniegušas atrunu saskaņā ar minētā panta 6. punktu.

(9)

Nolīguma pielikumos ar rezolūcijām izdarīja grozījumus pirmajā Pušu sanāksmē Keiptaunā, Dienvidāfrikā, 1999. gada novembrī, un otrajā Pušu sanāksmē Bonnā, Vācijā, 2002. gada septembrī.

(10)

Nolīgums būtu jāapstiprina,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Kopienas vārdā apstiprina Nolīgumu par Āfrikas–Eirāzijas migrējošo ūdensputnu aizsardzību.

Nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Padomes priekšsēdētājs ar šo ir pilnvarots norīkot personu vai personas, kam piešķirtas pilnvaras deponēt apstiprināšanas instrumentu Nīderlandes Karalistes valdībai, kas ir šā Nolīguma depozitārijs saskaņā ar tā XVII pantu.

3. pants

1.   Attiecība uz jautājumiem, kas ir Kopienas kompetencē, Komisija ar šo ir pilnvarota Kopienas vārdā apstiprināt tos grozījumus Nolīguma pielikumos, kas pieņemti saskaņā ar Nolīguma X. panta 5. punktu.

2.   Komisijai šo uzdevumu palīdz veikt īpaša komiteja, ko ieceļ Padome.

3.   Atļauja, kas minēta 1. punktā, attiecas tikai uz grozījumiem, kas saskan ar Kopienas tiesību aktiem par savvaļas putnu un to dabisko dzīvotņu aizsardzību un neliek tos pārveidot.

4.   Ja grozījumu Nolīguma pielikumos neīstenos attiecīgajos Kopienas tiesību aktos deviņdesmit dienās no tā pieņemšanas Pušu sanāksmē, Komisija, rakstiskā veidā paziņojot depozitārijam saskaņā ar Nolīguma X panta 6. punktu, iesniedz atrunu par šo grozījumu, pirms šā deviņdesmit dienu laikposma beigām. Ja šo grozījumu pēc tam īsteno, Komisija nekavējoties atceļ atrunu.

4. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2005. gada 18. jūlijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

M. BECKETT


(1)  Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.

(2)  OV L 210, 19.7.1982., 10. lpp.

(3)  OV L 103, 25.4.1979., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

(4)  OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.


NOLĪGUMS

par Āfrikas–Eirāzijas migrējošo ūdensputnu aizsardzību

LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,

ATGĀDINOT to, ka 1979. gada Konvencija par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību veicina starptautisku sadarbību, lai aizsargātu migrējošās sugas;

ATGĀDINOT to, ka konvencijas dalībvalstu konferences pirmā sanāksme Bonnā 1985. gada oktobrī konvencijas sekretariātam sniedza norādījumus veikt atbilstīgus pasākumus, lai izstrādātu Nolīgumu par rietumu Palearktikas pīļu dzimtu;

ŅEMOT VĒRĀ to, ka migrējošie ūdensputni ir pasaules bioloģiskās daudzveidības svarīga daļa, kas, ņemot vērā 1992. gada Konvencijas par bioloģisko daudzveidību un Programmas 21 būtību, ir jāaizsargā pašreizējo un turpmāko paaudžu labad;

APZINOTIES ekonomikas, sociālos, kultūras un atpūtas ieguvumus, ko sniedz dažu sugu migrējošo ūdensputnu ieguve, kā arī vides, ekoloģisko, ģenētisko, zinātnisko, estētisko, atpūtas, kultūras, izglītības, sociālo un ekonomisko vērtību, kāda ir ūdensputniem kopumā;

PĀRLIECĪBĀ par to, ka migrējošo ūdensputnu ieguvei jābūt ilgtspējīgai, ņemot vērā visu attiecīgo sugu aizsardzības statusu, kā arī to bioloģiskās īpašības;

APZINOTIES to, ka migrējošie ūdensputni ir īpaši neaizsargāti, jo tie migrē lielos attālumos un ir atkarīgi no mitrāju tīkliem, kuru platības samazinās un kuri noplicinošas cilvēku darbības dēļ degradējas, kā tas minēts 1971. gada Konvencijā par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā par ūdensputnu dzīves vidi;

ATZĪSTOT to, ka ir vajadzīga tūlītēja rīcība, lai apturētu ūdensputnu migrācijas sistēmu Āfrikas–Eirāzijas ģeogrāfiskajā areālā migrējošo ūdensputnu sugu un to dzīvotņu izzušanu;

PĀRLIECĪBĀ par to, ka daudzpusēja nolīguma noslēgšana un tā īstenošana, veicot koordinētas vai saskaņotas darbības, dos ievērojamu ieguldījumu migrējošo ūdensputnu un to dzīvotņu aizsardzībā iespējami efektīvā veidā un nodrošinās arī daudzus papildu ieguvumus daudzām citām dzīvnieku un augu sugām, un

APZINOTIES to, ka šāda nolīguma efektīvai īstenošanai būs jāsniedz palīdzība areāla valstīm ar migrējošo ūdensputnu un to dzīvotņu pētījumiem, mācībām un monitoringu saistītajos jautājumos, palīdzība šo dzīvotņu apsaimniekošanā, kā arī šā nolīguma īstenošanai nepieciešamo zinātnisko un administratīvo iestāžu izveidošanā vai to darbības pilnveidošanā,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

I pants

Darbības joma, definīcijas un interpretācija

1.   Šā nolīguma ģeogrāfiskā darbības joma ir Āfrikas–Eirāzijas ūdensputnu migrācijas sistēmu areāls, kā definēts nolīguma 1. pielikumā, turpmāk “Nolīguma darbības zona”.

2.   Šajā nolīgumā izmantotas šādas definīcijas:

a)

“konvencija” ir 1979. gada Konvencija par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību;

b)

“konvencijas sekretariāts” ir saskaņā ar šīs konvencijas IX pantu izveidotā struktūra;

c)

“ūdensputni” ir tās putnu sugas, kas vismaz kādā no gada cikla posmiem ir atkarīgas no mitrājiem, kuru izplatības areāls pilnībā vai daļēji atbilst Nolīguma darbības zonai, un ir uzskaitītas šā nolīguma 2. pielikumā;

d)

“Nolīguma sekretariāts” ir saskaņā ar šā nolīguma VI panta 7. punkta b) apakšpunktu izveidotā struktūra;

e)

“Puses” ir šā nolīguma Puses, ja kontekstā nav norādīts citādi,

un

f)

“klātesošās un balsojošās Puses” ir Puses, kas piedalās un balso par vai pret; balsošanā atturējušās Puses pie klātesošajām un balsojošajām Pusēm nepieskaita.

Turklāt terminiem, kas noteikti konvencijas I panta 1. punkta a) līdz k) apakšpunktā, pēc analoģijas ir tāda pati nozīme arī šajā nolīgumā.

3.   Šis nolīgums ir nolīgums konvencijas IV panta 3. punkta izpratnē.

4.   Šā nolīguma pielikumi ir tā neatņemama sastāvdaļa. Visas atsauces uz šo nolīgumu ietver atsauces arī uz tā pielikumiem.

II pants

Pamatprincipi

1.   Puses veic koordinētus pasākumus, lai saglabātu migrējošo ūdensputnu sugu labvēlīgu aizsardzības statusu vai lai tās līdz šādam statusam atjaunotu. Šim nolūkam tās savu valstu jurisdikcijas satvaros piemēro III pantā noteiktos pasākumus, kā arī īpašas darbības, kas paredzētas šā nolīguma IV pantā noteiktajā rīcības plānā.

2.   Īstenojot 1. punktā noteiktos pasākumus, Puses ievēro piesardzības principu.

III pants

Vispārīgi aizsardzības pasākumi

1.   Puses veic pasākumus migrējošo ūdensputnu aizsardzībai, īpašu vērību veltot apdraudētajām sugām un sugām, kurām nav labvēlīga aizsardzības statusa.

2.   Šajā nolūkā Puses:

a)

vienojas par vienādi stingru migrējošo ūdensputnu apdraudēto sugu aizsardzību visā Nolīguma areālā, kā noteikts konvencijas III panta 4. un 5. punktā;

b)

nodrošina, ka migrējošo ūdensputnu jebkāda veida izmantošana pamatojas uz novērtējumu par jaunākajām zinātnes atziņām saistībā ar to ekoloģiju, un ir ilgtspējīga gan attiecībā uz to sugām, gan ekosistēmām, no kurām tās atkarīgas;

c)

savās teritorijās identificē migrējošo ūdensputnu vietas un dzīvotnes, veicina šo vietu aizsardzību, pārvaldību, rehabilitāciju un atjaunošanu sadarbībā ar šā nolīguma IX panta a) un b) punktā uzskaitītajām struktūrām, kas saistītas ar dzīvotņu aizsardzību;

d)

koordinē savus pūliņus, lai nodrošinātu, ka tiek uzturēts tīkls, kurā ir piemērotas dzīvotnes, vai attiecīgos gadījumos tas tiek atjaunots visā konkrētā migrējošo ūdensputnu areālā, jo īpaši vietās, kurās mitrāji plešas vairāku šā nolīguma Pušu teritorijās;

e)

pēta problēmas, ko rada vai var radīt cilvēku darbība, un cenšas īstenot pasākumus stāvokļa uzlabošanai, tostarp dzīvotnes rehabilitāciju un dzīvotnes zaudēšanas kompensācijas pasākumus;

f)

sadarbojas ārkārtas situācijās, kurās vajadzīga starptautiski saskaņota rīcība, un identificējot migrējošo ūdensputnu sugas, kas šādās situācijās ir neaizsargātākās, kā arī sadarbojas, lai izstrādātu atbilstīgas ārkārtas procedūras pastiprināta aizsardzības režīma nodrošināšanai šīm sugām un lai atsevišķām Pusēm sagatavotu norādījumus par šādu situāciju novēršanu;

g)

aizliedz apzinātu ūdensputnu alohtonu sugu introdukciju vidē un veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu šādu sugu nejaušu izlaišanu vidē, ja šāda introdukcija vai izlaišana varētu ierobežot savvaļas floras un faunas aizsardzības statusu; gadījumos, kad alohtonu sugu ūdensputni jau ir introducēti, Puses veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu to, ka tās varētu apdraudēt autohtonas sugas;

h)

ierosina vai atbalsta migrējošo ūdensputnu bioloģijas un ekoloģijas pētījumus, tostarp pētījumu un monitoringa metožu saskaņošanu un attiecīgos gadījumos kopīgas vai sadarbības pētījumu un monitoringa programmas;

i)

analizē mācību vajadzības, tostarp migrējošo ūdensputnu apsekošanai, monitoringam, gredzenošanai un mitrāju apsaimniekošanai, lai noteiktu mācību prioritāros jautājumus un jomas un sadarbotos atbilstīgu mācību programmu izstrādāšanā un nodrošināšanā;

j)

izstrādā un uztur programmas zināšanu un izpratnes paaugstināšanai par migrējošo ūdensputnu aizsardzības jautājumiem kopumā un jo īpaši saskaņā ar šā nolīguma mērķiem un noteikumiem;

k)

veic apmaiņu ar informāciju, kā arī ar pētījumu, monitoringa, aizsardzības un izglītības programmu rezultātiem,

un

l)

sadarbojas, lai cita citai palīdzētu īstenot šo nolīgumu, jo īpaši ar pētījumiem un monitoringu saistītajos jautājumos.

IV pants

Rīcības plāns un pamatnostādnes par aizsardzību

1.   Rīcības plāns pievienots šā nolīguma 3. pielikumā. Tajā noteiktas darbības, ko Puses veic attiecībā uz prioritārajām sugām un turpmāk minēto pozīciju jautājumos, kas atbilst vispārīgajiem aizsardzības pasākumiem, kuri noteikti šā nolīguma III pantā:

a)

sugu aizsardzība;

b)

dzīvotņu aizsardzība;

c)

cilvēka darbību pārvaldība;

d)

pētījumi un monitorings;

e)

izglītība un informācija;

f)

īstenošana.

2.   Rīcības plānu pārskata katrā Pušu sanāksmes kārtējā sēdē, ņemot vērā pamatnostādnes par aizsardzību.

3.   Visus rīcības plāna grozījumus apstiprina Pušu sanāksme, ņemot vērā šā nolīguma III panta noteikumus.

4.   Pamatnostādnes par aizsardzību iesniedz Pušu sanāksmei apstiprināšanai tās pirmajā sēdē, un tās regulāri pārskata.

V pants

Īstenošana un finansēšana

1.   Katra Puse:

a)

izraugās iestādi vai iestādes šā nolīguma īstenošanai, kuras cita starpā uzrauga visas darbības, kas var ietekmēt to migrējošo ūdensputnu sugu aizsardzības statusu, kurām šī Puse ir areāla valsts;

b)

izraugās kontaktpunktu saziņai ar citām Pusēm un nekavējoties dara zināmu tā nosaukumu un adresi nolīguma sekretariātam, kas tos tūlīt paziņo visām pārējām Pusēm,

un

c)

sākot ar otro sēdi, visām Pušu sanāksmes kārtējām sēdēm sagatavo ziņojumu par nolīguma īstenošanas gaitu un jo īpaši norāda par veiktajiem aizsardzības pasākumiem. Šo ziņojumu paraugu nosaka Pušu sanāksmes pirmajā sēdē, un to pēc vajadzības var pārskatīt jebkurā nākamajā Pušu sanāksmes sēdē. Visus ziņojumus iesniedz nolīguma sekretariātam ne vēlāk kā simt divdesmit dienas pirms tās Pušu sanāksmes kārtējās sēdes, kurai attiecīgais ziņojums sagatavots, un nolīguma sekretariāts nekavējoties izplata tā eksemplārus pārējām Pusēm.

2.

a)

Visas Puses veic iemaksas nolīguma budžetā atbilstīgi Apvienoto Nāciju Organizācijas novērtējuma skalai. Iemaksu maksimālais apmērs vienai Pusei, kas ir areāla valsts, tiek ierobežots līdz maksimums 25 % no kopējā budžeta. Reģionālām ekonomikas integrācijas organizācijām iemaksu apmērs nepārsniedz 2,5 % no administratīvajām izmaksām.

b)

Ievērojot vienprātības principu, Pušu sanāksme pieņem lēmumus, kas saistīti ar budžetu un novērtējuma skalas izmaiņām, kas var būt nepieciešamas.

3.   Pušu sanāksme ar migrējošo ūdensputnu aizsardzību, tostarp ar aizsardzību un pārvaldību saistītā monitoringa, pētījumu, mācību un projektu finansēšanai var izveidot aizsardzības fondu no Pušu brīvprātīgām iemaksām vai citiem avotiem.

4.   Ievērojot divpusējas vai daudzpusējas vienošanās, Puses tiek rosinātas nodrošināt mācības un sniegt tehnisku un finansiālu palīdzību pārējām Pusēm, lai tām palīdzētu īstenot šā nolīguma noteikumus.

VI pants

Pušu sanāksme

1.   Šā nolīguma lēmējinstance ir Pušu sanāksme.

2.   Apspriežoties ar konvencijas sekretariātu, depozitārs ne vēlāk kā gada laikā pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas sasauc Pušu sanāksmes sēdi. Pēc tam, apspriežoties ar konvencijas sekretariātu, nolīguma sekretariāts sasauc Pušu sanāksmes kārtējās sēdes ne retāk kā reizi trijos gados, ja vien Pušu sanāksme nepieņem citādu lēmumu. Gadījumos, kad tas iespējams, šādas sēdes būtu jārīko saistībā ar kārtējām konvencijas dalībvalstu konferences sēdēm.

3.   Pēc vismaz vienas trešdaļas Pušu rakstveida pieprasījuma nolīguma sekretariāts sasauc Pušu sanāksmes ārkārtas sēdi.

4.   Pušu sanāksmju sēdēs novērotāju statusā var tikt pārstāvēta Apvienoto Nāciju Organizācija, tās specializētās aģentūras, Starptautiskā atomenerģijas aģentūra, nolīgumam nepievienojušās valstis un to starptautisko konvenciju sekretariāti, kuras cita starpā ir saistītas ar migrējošo ūdensputnu aizsardzību, tostarp to aizsardzību un pārvaldību. Pušu sanāksmes sēdēs novērotāju statusā var būt pārstāvētas arī visas aģentūras un struktūras, kas ir kompetentas šajos aizsardzības jautājumos vai migrējošo ūdensputnu pētījumos, ja pret to nav iebildusi vismaz viena trešdaļa klātesošo Pušu.

5.   Tiesības balsot ir tikai Pusēm. Katrai Pusei ir viena balss, bet reģionālās ekonomikas integrācijas organizācijām, kuras ir šā nolīguma Puses, to kompetencē esošajos jautājumos ir tiesības balsot ar tādu skaitu balsu, kas ir vienāds ar to savu dalībvalstu skaitu, kas ir šā nolīguma Puses. Reģionālā ekonomikas integrācijas organizācija nebalso, ja šādas tiesības izmanto to dalībvalstis, un otrādi.

6.   Ja šajā nolīgumā nav noteikts citādi, Pušu sanāksmes lēmumus pieņem, ievērojot vienprātības principu, bet gadījumos, kad vienprātību panākt nav iespējams, ar klātesošo un balsojošo Pušu divu trešdaļu vairākumu.

7.   Savā pirmajā sēdē Pušu sanāksme:

a)

pieņem savu reglamentu, ievērojot vienprātības principu;

b)

šā nolīguma VIII pantā noteikto sekretariāta funkciju veikšanai konvencijas sekretariātā izveido nolīguma sekretariātu;

c)

izveido šā nolīguma VII pantā paredzēto tehnisko komiteju;

d)

apstiprina ziņojumu paraugu, kas jāsagatavo saskaņā ar šā nolīguma V panta 1. punkta c) apakšpunktu,

un

e)

pieņem kritērijus ārkārtas situācijas noteikšanai, kurā jāveic neatliekami aizsardzības pasākumi, un nosaka kārtību par to, kā uzdot veikt attiecīgos pasākumus.

8.   Visās kārtējās sēdēs Pušu sanāksme:

a)

izskata migrējošo ūdensputnu un to izdzīvošanai svarīgo dzīvotņu aizsardzības statusa faktiskās un iespējamās izmaiņas, kā arī faktorus, kas var tos ietekmēt;

b)

pārskata sasniegto un grūtības, kas radušās šā nolīguma īstenošanā;

c)

pieņem budžetu un izskata jautājumus, kas attiecas uz šā nolīguma finansēšanas kārtību;

d)

izskata visus jautājumus, kas attiecas uz nolīguma sekretariāta darbību un līdzdalību tehniskajā komitejā;

e)

pieņem ziņojumu, kas sniedzams šā nolīguma Pusēm un konvencijas dalībnieku konferencei,

un

f)

nosaka nākamās sēdes laiku un norises vietu.

9.   Jebkurā savā sēdē Pušu sanāksme drīkst:

a)

sniegt ieteikumus Pusēm, kurus tā uzskata par nepieciešamiem vai lietderīgiem;

b)

noteikt īpašas darbības, kas vajadzīgas, lai uzlabotu šā nolīguma efektivitāti, un, ja vajadzīgs, ārkārtas pasākumus, kas paredzēti šā nolīguma VII panta 4. punktā;

c)

izskatīt priekšlikumus un lemt par šā nolīguma grozījumiem;

d)

grozīt rīcības plānu saskaņā ar šā nolīguma IV panta 3. punktu;

e)

izveidot palīgstruktūras, kuras tā uzskata par vajadzīgām šā nolīguma īstenošanas veicināšanai, jo īpaši darbības koordinācijai ar struktūrām, kas izveidotas saskaņā ar citiem starptautiskiem nolīgumiem, konvencijām un nolīgumiem, ar kuriem darbības joma pārklājas ģeogrāfiski vai taksonomiski,

un

f)

pieņemt lēmumus visos citos ar šā nolīguma īstenošanu saistītajos jautājumos.

VII pants

Tehniskā komiteja

1.   Tehniskajā komitejā ietilpst:

a)

deviņi eksperti, kas pārstāv dažādus nolīguma darbības zonas reģionus, ievērojot ģeogrāfiski līdzsvarotu sadalījumu;

b)

viens pārstāvis no Dabas un dabas resursu aizsardzības starptautiskās savienības (IUCN), viens pārstāvis no Starptautiskā ūdensputnu un mitrāju pētniecības biroja (IWRB), viens pārstāvis no Starptautiskās medību un savvaļas faunas aizsardzības padomes (CIC),

un

c)

pa vienam ekspertam no šādām nozarēm – lauku ekonomika, medību saimniecība un vides tiesības.

Ekspertu izraudzīšanās procedūru, to pilnvaru termiņu un tehniskās komitejas priekšsēdētāja iecelšanas procedūru nosaka Pušu sanāksme. Priekšsēdētājs var apstiprināt ne vairāk kā četrus novērotājus no specializētām starptautiskām starpvaldību un nevalstiskām organizācijām.

2.   Ja Pušu sanāksme nepieņem citādu lēmumu, tehniskās komitejas sanāksmes sasauc nolīguma sekretariātam saistībā ar katru Pušu sanāksmes kārtējo sēdi, un vismaz vienreiz Pušu sanāksmes kārtējo sēžu starplaikos.

3.   Tehniskā komiteja:

a)

sniedz zinātniskas un tehniskas konsultācijas un informāciju Pušu sanāksmei, un ar nolīguma sekretariāta starpniecību – nolīguma Pusēm;

b)

sniedz ieteikumus Pušu sanāksmei par rīcības plānu, nolīguma īstenošanu un turpmāk veicamajiem pētījumiem;

c)

katrai Pušu sanāksmes kārtējai sēdei sagatavo ziņojumu par savu darbību, ko iesniedz nolīguma sekretariātam ne vēlāk kā simt divdesmit dienas pirms Pušu sanāksmes sēdes, un nolīguma sekretariātam tā eksemplāri tūlīt jāizplata Pusēm,

un

d)

veic visus citus uzdevumus, ko tai uzticējusi Pušu sanāksme.

4.   Ja tehniskās komitejas atzinums liecina par steidzamu vajadzību nekavējoties pieņemt neatliekamus pasākumus vienas vai vairāku migrējošo ūdensputnu sugu aizsardzības statusa nodrošināšanai, tehniskā komiteja var pieprasīt nolīguma sekretariātam nekavējoties sasaukt attiecīgo Pušu sanāksmi. Šīs Puses pēc tam iespējami drīz rīko sanāksmi, lai nekavējoties izveidotu mehānismu, kas nodrošina šādu īpaši apdraudētu sugu aizsardzību. Gadījumos, kad šādā sanāksmē tiek pieņemti ieteikumi, iesaistītās Puses informē cita citu un Nolīguma sekretariātu par to īstenošanā veiktajiem pasākumiem vai iemesliem, kuru dēļ šie ieteikumi nav īstenojami.

5.   Tehniskā komiteja pēc saviem ieskatiem var izveidot darba grupas konkrētu uzdevumu veikšanai.

VIII pants

Nolīguma sekretariāts

Nolīguma sekretariāta funkcijas ir:

a)

organizēt un apkalpot Pušu sanāksmes sēdes un tehniskās komitejas sanāksmes;

b)

izpildīt lēmumus, kurus tam ir norādījusi Pušu sanāksme;

c)

sekmēt un koordinēt saskaņā ar nolīgumu veicamo darbību, tostarp rīcības plāna īstenošanu atbilstīgi Pušu sanāksmes pieņemtajiem lēmumiem;

d)

sadarboties ar tām nolīguma darbības zonas valstīm, kas nav pievienojušās nolīgumam, un veicināt Pušu sadarbību ar tādām starptautiskām un valstu organizācijām, kuru darbība ir tieši vai netieši saistīta ar migrējošo ūdensputnu aizsardzību, kā arī to aizsardzību un pārvaldību;

e)

vākt un izvērtēt informāciju, kas sekmē nolīguma mērķu sasniegšanu un to īstenošanu, un veikt šādas informācijas izplatīšanu;

f)

pievērst Pušu sanāksmes uzmanību jautājumiem, kas ir saistīti ar šā nolīguma mērķiem;

g)

ne vēlāk kā sešdesmit dienas pirms katras Pušu sanāksmes kārtējās sēdes sasaukšanas visām Pusēm izplatīt šā nolīguma V panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto iestāžu, kā arī tehniskās komitejas ziņojumu eksemplārus kopā ar to ziņojumu eksemplāriem, kuri tam jāiesniedz saskaņā ar šā panta h) punktu;

h)

katru gadu un visām Pušu sanāksmes kārtējām sēdēm sagatavot ziņojumus par sekretariāta darbību un šā nolīguma īstenošanu;

i)

administrēt nolīguma budžetu un, ja tāds tiks izveidots, tā aizsardzības fondu;

j)

informēt sabiedrību par nolīgumu un tā mērķiem,

un

k)

veikt citas funkcijas, kas tam var tikt uzticētas saistībā ar šo nolīgumu, vai par ko pieņem lēmumu Pušu sanāksme.

IX pants

Attiecības ar starptautiskām struktūrām, kas nodarbojas ar migrējošu ūdensputnu un to dzīvotņu jautājumiem

Nolīguma sekretariāts apspriežas:

a)

regulāri ar konvencijas sekretariātu un vajadzības gadījumos ar struktūrām, kas veic sekretariāta funkcijas ar migrējošiem ūdensputniem saistītiem nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar konvencijas IV panta 3. un 4. punktu, 1971. gada Konvenciju par starptautiskas nozīmes mitrājiem, jo īpaši kā ūdensputnu dzīvotni, 1973. gada Konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām, 1968. gada Āfrikas Konvenciju par dabas un dabas resursu aizsardzību, 1979. gada Konvenciju par Eiropas savvaļas sugu un dabisko dzīvotņu aizsardzību, 1992. gada Konvenciju par bioloģisko daudzveidību, ņemot vērā Pušu sanāksmes sadarbību ar šo konvenciju pusēm visos jautājumos, par kuriem ir kopīgas intereses, un jo īpaši jautājumos, kas saistīti ar rīcības plāna izstrādāšanu un īstenošanu;

b)

ar citu atbilstīgu konvenciju un starptautisku tiesību aktu sekretariātiem jautājumos, par kuriem ir kopīgas intereses,

un

c)

ar citām organizācijām, kuru kompetencē ietilpst migrējošu ūdensputnu un to dzīvotņu aizsardzība, tostarp aizsardzība un pārvaldība, kā arī pētniecība, izglītība un informētības veicināšana.

X pants

Nolīguma grozījumi

1.   Grozījumus šajā nolīgumā var izdarīt Pušu sanāksmes gan kārtējās, gan ārkārtas sēdēs.

2.   Grozījumu priekšlikumus var iesniegt ikviena Puse.

3.   Ierosināto grozījumu tekstu un tā pamatojumu paziņo nolīguma sekretariātam ne vēlāk kā simt piecdesmit dienas pirms sēdes sākuma. Nolīguma sekretariāts eksemplārus tūlīt nosūta Pusēm. Visas atsauksmes par grozījumu tekstu Puses paziņo nolīguma sekretariātam ne vēlāk kā sešdesmit dienas pirms sēdes sākuma. Sekretariāts pēc atsauksmju iesniegšanas pēdējās dienas iespējami drīz Pusēm dara zināmas atsauksmes, kas saņemtas līdz minētajai dienai.

4.   Nolīguma grozījumus, izņemot tā pielikuma grozījumus, pieņem ar klātesošo un balsojošo Pušu divu trešdaļu balsu vairākumu, un tie stājas spēkā attiecībā uz Pusēm, kas tos akceptējušas, trīsdesmitajā dienā pēc tās dienas, kurā divas trešdaļas nolīguma Pušu grozījuma pieņemšanas dienā deponējušas savus grozījumu akceptēšanas rakstus depozitāram. Attiecībā uz Pusēm, kuras savus akceptēšanas rakstus deponē pēc dienas, kurā savus akceptēšanas rakstus deponējušas divas trešdaļas Pušu, konkrētais grozījums stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc tās dienas, kad tās šos akceptēšanas rakstus deponējušas.

5.   Visus papildu pielikumus un pielikumu grozījumus pieņem ar klātesošo un balsojošo Pušu divu trešdaļu balsu vairākumu, un visām Pusēm tie stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc pieņemšanas Pušu sanāksmē, izņemot tās Puses, kas izdarījušas atrunu saskaņā ar šā panta 6. punktu.

6.   Šā panta 5. punktā paredzēto deviņdesmit dienu laikā Puses ar rakstveida paziņojumu depozitāram var izdarīt atrunu attiecībā uz papildu pielikumu vai pielikuma grozījumu. Šādu atrunu jebkurā laikā var atsaukt, rakstveidā paziņojot depozitāram, un līdz ar to šāds papildu pielikums vai pielikuma grozījums stājas spēkā attiecībā uz šo Pusi trīsdesmitajā dienā pēc dienas, kurā atruna atsaukta.

XI pants

Šā nolīguma ietekme uz starptautiskām konvencijām un tiesību aktiem

1.   Šā nolīguma noteikumi nekādi neierobežo Pušu tiesības un saistības, kas izriet no esošajiem starptautiskajiem nolīgumiem, konvencijām vai nolīgumiem.

2.   Šā nolīguma noteikumi nekādi neierobežo Pušu tiesības migrējošo ūdensputnu un to dzīvotņu aizsardzībai saglabāt vai pieņemt stingrākus pasākumus.

XII pants

Domstarpību izšķiršana

1.   Visas domstarpības, kas rodas divām vai vairākām Pusēm par šā nolīguma interpretāciju vai piemērošanu, risina šo strīdīgo pušu sarunās.

2.   Ja domstarpības nevar atrisināt saskaņā ar šā panta 1. punktu, Puses pēc savstarpējas vienošanās var iesniegt sūdzību Pastāvīgajā arbitrāžas tiesā Hāgā, un sūdzību iesniegušajām Pusēm šīs tiesas lēmums ir saistošs.

XIII pants

Parakstīšana, ratifikācija, akceptēšana, apstiprināšana, pievienošanās

1.   Šo nolīgumu var parakstīt visas areāla valstis neatkarīgi no tā, vai to jurisdikcijā esošās teritorijas atrodas nolīguma darbības zonā, vai arī reģionālā ekonomikas integrācijas organizācija, kuras vismaz viens dalībnieks ir areāla valsts:

a)

parakstījušas bez atrunām attiecībā uz ratifikāciju, akceptēšanu vai apstiprināšanu;

vai

b)

parakstot to ar atrunām attiecībā uz ratifikāciju, akceptēšanu vai apstiprināšanu, ar turpmāku ratifikāciju, akceptēšanu vai apstiprināšanu.

2.   Šis nolīgums ir atvērts parakstīšanai Hāgā līdz tā spēkā stāšanās dienai.

3.   Šim nolīgumam var pievienoties ikviena areāla valsts vai iepriekš 1. punktā minētā reģionālā ekonomikas integrācijas organizācija šā nolīguma spēkā stāšanās dienā un pēc tās.

4.   Ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentus iesniedz depozitāram.

XIV pants

Stāšanās spēkā

1.   Šis nolīgums stājas spēkā trešā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad vismaz četrpadsmit areāla valstis vai reģionālās ekonomikas integrācijas organizācijas, no kurām vismaz septiņas ir no Āfrikas un septiņas no Eirāzijas kontinenta, šo nolīgumu ir parakstījušas bez atrunām attiecībā uz ratifikāciju, akceptēšanu vai apstiprināšanu vai deponējušas savus ratifikācijas, akceptēšanas vai apstiprināšanas instrumentus saskaņā ar šā nolīguma XIII pantu.

2.   Attiecībā uz visām areāla valstīm vai reģionālām ekonomikas integrācijas organizācijām, kas šo nolīgumu:

a)

parakstījušas bez atrunām attiecībā uz ratifikāciju, akceptēšanu vai apstiprināšanu;

b)

ratificējušas, akceptējušas vai apstiprinājušas,

vai

c)

tam pievienojušās pēc dienas, kad areāla valstu un reģionālo ekonomikas integrācijas organizāciju skaits, kas vajadzīgs, lai tas stātos spēkā, ir to parakstījušas bez atrunām vai to ratificējušas, akceptējušas vai apstiprinājušas, šis nolīgums stājas spēkā trešā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad šī valsts vai organizācija to ir parakstījusi bez atrunām vai deponējusi savu ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentu.

XV pants

Atrunas

Šā nolīguma noteikumiem nav piemērojamas vispārīgas atrunas. Tomēr īpašas atrunas valstis vai reģionālās ekonomikas integrācijas organizācijas var izdarīt, to parakstot bez atrunām attiecībā uz ratifikāciju, akceptēšanu vai apstiprināšanu, vai arī deponējot savu ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentu, attiecībā uz jebkuru sugu, uz ko attiecas nolīgums, vai rīcības plāna īpašu noteikumu. Šādu atrunu valsts vai reģionālā ekonomikas integrācijas organizācija, kas to iesniegusi, jebkurā laikā var atsaukt, to rakstveidā paziņojot depozitāram; šādai valstij vai organizācijai nav saistoši noteikumi, kas ir atrunas priekšmets, trīsdesmit dienas pēc dienas, kurā tā savu atrunu atsaukusi.

XVI pants

Denonsēšana

Ikviena no Pusēm jebkurā laikā var nolīgumu denonsēt, rakstveidā paziņojot depozitāram. Denonsēšana stājas spēkā divpadsmit mēnešus pēc dienas, kurā depozitārs saņēmis paziņojumu.

XVII pants

Depozitārs

1.   Šā nolīguma oriģināleksemplārus arābu, angļu, franču un krievu valodā deponē Nīderlandes Karalistes valdībai, kas ir depozitārs; visi teksti ir vienlīdz autentiski. Depozitārs šo tekstu apliecinātas kopijas nosūta visām šā nolīguma XIII panta 1. punktā minētajām valstīm un reģionālajām ekonomikas integrācijas organizācijām, kā arī nolīguma sekretariātam, kad tas ir izveidots.

2.   Tiklīdz nolīgums stājas spēkā, tā apliecinātu kopiju depozitārs nosūta Apvienoto Nāciju Organizācijas Sekretariātam reģistrācijai un publicēšanai saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 102. pantu.

3.   Depozitārs informē visas šo nolīgumu parakstījušās vai tam pievienojušās valstis, reģionālās ekonomikas integrācijas organizācijas un nolīguma sekretariātu par:

a)

katru parakstīšanu;

b)

katra ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās raksta deponēšanu;

c)

šā nolīguma spēkā stāšanās dienu, kā arī dienu, kad stājas spēkā iespējamie papildu pielikumi, šā nolīguma vai tā pielikumu grozījumi;

d)

atrunām attiecībā uz papildu pielikumiem vai pielikumu grozījumiem;

e)

atrunu pieteikumiem un atsaukumiem,

un

f)

visiem paziņojumiem par šā nolīguma denonsēšanu.

Depozitārs visām valstīm un reģionālajām ekonomikas integrācijas organizācijām, kas šo nolīgumu parakstījušas vai tam pievienojušās, un nolīguma sekretariātam nosūta atrunu, papildu pielikumu, šā nolīguma vai tā pielikumu grozījumu tekstus.

To apliecinot, pilnvarotie ir parakstījuši šo nolīgumu.

Hāgā, tūkstoš deviņi simti deviņdesmit piektā gada sešpadsmitajā jūnijā.

1. PIELIKUMS

NOLĪGUMA DARBĪBAS ZONAS DEFINĪCIJA

Nolīguma darbības zonas robežas ir šādas – no Ziemeļpola dienvidu virzienā pa 130°R ģeogrāfiskā garuma līniju līdz 75°Z; no turienes uz austrumiem un dienvidaustrumiem cauri Vikonta Melvila pss., Prinča Reģenta upes ietekai, Botnijas līcim, Foksa baseinam, Foksa kanālam un Hudzona līcim līdz punktam Atlantijas okeāna ziemeļrietumos 60°Z, 60°R; no turienes dienvidaustrumu virzienā caur Atlantijas okeāna ziemeļrietumiem līdz punktam 50°Z, 30°R; no turienes pa 30°R ģeogrāfiskā garuma līniju līdz 10°Z; no turienes uz dienvidaustrumiem līdz ekvatora 20°R; no turienes dienvidu virzienā pa 20°R ģeogrāfiskā garuma līniju līdz 40°D; no turienes austrumu virzienā pa 40°D platuma līniju līdz 60°A; no turienes ziemeļu virzienā pa 60°A ģeogrāfiskā garuma līniju līdz 35°Z; no turienes austrumu – ziemeļaustrumu virzienā taisnā līnijā pa Zemes virsmu līdz punktam Altaja rietumos 49°Z, 87° 27'A; no turienes ziemeļaustrumu virzienā taisnā līnijā pa Zemes virsmu līdz Ziemeļu Ledus okeāna krastam 130°A; no turienes ziemeļu virzienā pa 130°A ģeogrāfiskā garuma līniju līdz Ziemeļpolam. Nolīguma darbības zonas kontūras iezīmētas turpmāk norādītajā kartē.

Image

2. PIELIKUMS

ŪDENSPUTNU SUGAS, UZ KURĀM ATTIECAS ŠIS NOLĪGUMS (1)

PINGVĪNU DZIMTA

Spheniscus demersus

Kapzemes pingvīns

GĀRGAĻU DZIMTA

Gavia stellata

Brūnkakla gārgale

Gavia arctica

Melnkakla gārgale

Gavia immer

Melngalvas gārgale

Gavia adamsii

Dzeltenknābja gārgale

DŪKURU DZIMTA

Tachybaptus ruficollis

Mazais dūkuris

Podiceps cristatus

Cekuldūkuris

Podiceps grisegena

Pelēkvaigu dūkuris

Podiceps auritus

Ragainais dūkuris

Podiceps nigricollis

Melnkakla dūkuris

PELIKĀNU DZIMTA

Pelecanus onocrotalus

Sārtais pelikāns

Pelecanus rufescens

Āfrikas pelikāns

Pelecanus crispus

Cirtainais pelikāns

SULLU DZIMTA

Sula (Morus) capensis

Kapzemes sulla

JŪRAS KRAUKĻU DZIMTA

Phalacrocorax coronatus

Vainaga jūras krauklis

Phalacrocorax pygmaeus

Mazais jūras krauklis, pundurūdenis

Phalacrocorax neglectus

Piekrastes jūras krauklis

Phalacrocorax carbo

Jūras krauklis

Phalacrocorax nigrogularis

Sokotras jūras krauklis

Phalacrocorax capensis

Kapzemes jūras krauklis

GĀRŅU DZIMTA

Egretta ardesiaca

Melnais gārnis

Egretta vinaceigula

Rudrīkles gārnis

Egretta garzetta

Zīda gārnis jeb mazais baltais gārnis

Egretta gularis

Rifu gārnis

Egretta dimorpha

Maskarenu gārnis

Ardea cinerea

Zivju gārnis, dzēse

Ardea melanocephala

Melnkakla gārnis

Ardea purpurea

Rudais gārnis

Casmerodius albus

(Lielais) baltais gārnis jeb Sudrabgārnis

Mesophoyx intermedia

Vidējais gārnis

Bubulcus ibis

Lopu gārnis

Ardeola ralloides

Dzeltenais gārnis

Ardeola idae

Zilknābja gārnis

Ardeola rufiventris

Tumšais gārnis

Nycticorax nycticorax

Nakts gārnis

Ixobrychus minutus

Mazais dumpis

Ixobrychus sturmii

Pundurdumpis

Botaurus stellaris

Lielais dumpis

STĀRĶU DZIMTA

Mycteria ibis

Āmrijstārķis

Anastomus lamelligerus

Āfrikas spraugknābis

Ciconia nigra

Melnais stārķis

Ciconia abdimii

Lietus stārķis

Ciconia episcopus

īskapstārķis

Ciconia ciconia

Baltais stārķis

Leptioptilos crumeniferus

Marabū

TUPEĻKNĀBJU DZIMTA

Balaeniceps rex

Tupeļknābis

IBISU DZIMTA

Plegadis falcinellus

Brūnais ibiss

Geronticus eremita

Klinšu ibiss

Threskiornis aethiopicus

Svētais ibiss

Platalea leucorodia

Karošknābis

Platalea alba

Āfrikas karošknābis

FLAMINGO DZIMTA

Phoenicopterus ruber

Sārtais flamingo

Phoenicopterus minor

Mazais flamingo

PĪĻU DZIMTA

Dendrocygna bicolor

Rūsganā svilpējzoss

Dendrocygna viduata

Baltvaigu svilpējzoss

Thalassornis leuconotus

Dūkurpīle

Oxyura leucocephala

Baltgalvas zilknābis

Oxyura maccoa

Āfrikas zilknābis

Cygnus olor

Paugurknābja gulbis

Cygnus cygnus

Ziemeļu gulbis

Cygnus columbianus

Mazais gulbis

Anser brachyrhynchus

Īsknābja zoss

Anser fabalis

Sējas zoss

Anser albifrons

Baltpieres zoss

Anser erythropus

Mazā zoss

Anser anser

Meža zoss

Branta leucopsis

Baltvaigu zoss

Branta bernicla

Melngalvas zoss

Branta ruficollis

Sarkankakla zoss

Alopochen aegyptiacus

Ēģiptes zoss, Nīlas zoss

Tadorna ferruginea

Rudā dižpīle

Tadorna cana

Kapzemes dižpīle

Tadorna tadorna

Sāmsalas dižpīle

Plectropterus gambensis

Piešspārnu zoss

Sarkidiornis melanotos

Paugurknābja pīle

Nettapus auritus

Āfrikas pundurzoss

Anas penelope

Baltvēderis, svūkšķis

Anas strepera

Pelēkā pīle

Anas crecca

Krīklis, kriķis

Anas capensis

Kapzemes krīklis

Anas platyrhynchos

Meža pīle, mercene

Anas undulata

Dzeltenknābja pīle

Anas acuta

Garkaklis

Anas erythrorhyncha

Sarkanknābja pīle

Anas hottentota

Hotentotu krīklis

Anas querquedula

Prīkšķe

Anas clypeata

Platknābis

Marmaronetta angustirostris

Marmorpīle

Netta rufina

Lielgalvis

Netta erythrophthalma

Dienvidu lielgalvis

Aythya ferina

Brūnkaklis

Aythya nyroca

Baltacis

Aythya fuligula

Cekulpīle

Aythya marila

Ķerra

Somateria mollissima

Lielā pūkpīle

Somateria spectabilis

Krāšņā pūkpīle

Polysticta stelleri

Stellera pūkpīle

Clangula hyemalis

Kākaulis, kaupa

Melanitta nigra

Melnā pīle

Melanitta fusca

Tumšā pīle, jūras teteris

Bucephala clangula

Gaigala

Mergellus albellus

Mazā gaura

Mergus serrator

Garknābja gaura

Mergus merganser

Lielā gaura

DZĒRVJU DZIMTA

Balearica pavonina

Tumšā vainagdzērve

Balearica regulorum

Pelēkā vainagdzērve

Grus leucogeranus

Baltā dzērve

Grus virgo

Mazā dzērve

Grus paradisea

Paradīzes dzērve

Grus carunculatus

Sekstainā dzērve

Grus grus

Dzērve

DUMBRCĀĻU DZIMTA

Sarothrura elegans

Punktainā cekulaste

Sarothrura boehmi

Bēma cekulaste

Sarothrura ayresi

Baltspārnu cekulaste

Rallus aquaticus

Dumbrcālis

Rallus caerulescens

Āfrikas dumbrcālis

Crecopsis egregia

Āfrikas grieze

Crex crex

Grieze

Amaurornis flavirostris

Melnais ormanītis

Porzana parva

Mazais ormanītis

Porzana pusilla

Ceru ormanītis

Porzana porzana

Ormanītis

Aenigmatolimnas marginalis

Svītrainais ormanītis

Porphyrio alleni

Mazā sultānvistiņa

Gallinula chloropus

Ūdensvistiņa

Gallinula angulata

Mazā ūdensvistiņa

Fulica cristata

Paugurknābja laucis

Fulica atra

Laucis, pops

KRABJU TĀRTIŅU DZIMTA

Dromas ardeola

Krabju tārtiņš

JŪRAS ŽAGATU DZIMTA

Haematopus ostralegus

Jūras žagata

Haematopus moquini

Kapzemes jūras žagata

ĪLENKNĀBJU DZIMTA

Himantopus himantopus

Garstilbis

Recurvirostra avosetta

Avozeta, īlenknābis

LIELAČU DZIMTA (AKMEŅKUITES)

Burhinus senegalensis

Senegālas lielacis

BEZDELĪGTĀRTIŅU DZIMTA (TIRKŠĶES)

Pluvianus aegyptius

Krokodilputns

Glareola pratincola

Brūnspārnu bezdelīgtārtiņš

Glareola nordmanni

Melnspārnu bezdelīgtārtiņš

Glareola ocularis

Madagaskaras bezdelīgtārtiņš

Gareola nuchalis

Tumšais bezdelīgtārtiņš

Glareola cinerea

Pelēkais bezdelīgtārtiņš

TĀRTIŅU DZIMTA

Pluvialis apricaria

Dzeltenais tārtiņš

Pluvialis fulva

Tundras tārtiņš

Pluvialis squatarola

Jūras ķīvīte

Charadrius hiaticula

Smilšu tārtiņš

Charadrius dubius

Upes tārtiņš

Charadrius pecuarius

Ganību tārtiņš

Charadrius tricollaris

Trejkrāsu tārtiņš

Charadrius forbesi

Tumšais tārtiņš

Charadrius pallidus

Palsais tārtiņš

Charadrius alexandrinus

Jūras tārtiņš

Charadrius marginatus

Baltpieres tārtiņš

Charadrius mongolus

Kalnu tārtiņš

Charadrius leschenaultii

Tuksneša tārtiņš

Charadrius Āzijaticus

Kaspijas tārtiņš

Eudromias morinellus

Morinella tārtiņš

Vanellus vanellus

Ķīvīte

Vanellus spinosus

Baltvaigu ķīvīte

Vanellus albiceps

Baltgalvas ķīvīte

Vanellus senegallus

Āfrikas lēverķīvīte

Vanellus lugubris

Savannas ķīvīte

Vanellus melanopterus

Melnspārnu ķīvīte

Vanellus coronatus

Vainagķīvīte

Vanellus superciliosus

Brūnkrūšu ķīvīte

Vanellus gregarius

Stepes ķīvīte

Vanellus leucurus

Baltastes ķīvīte

SLOKU DZIMTA

Scolopax rusticola

Sloka

Gallinago stenura

Adatastes mērkaziņa

Gallinago media

Ķikuts

Gallinago gallinago

Mērkaziņa

Lymnocryptes minimus

Vistilbe

Limosa limosa

Melnā puskuitala

Limosa lapponica

Sarkanā puskuitala

Numenius phaeopus

Lietuvainis

Numenius tenuirostris

Tievknābja kuitala

Numenius arquata

Kuitala

Tringa erythropus

Tumšā tilbīte

Tringa totanus

Pļavu tilbīte

Tringa stagnatilis

Dīķu tilbīte

Tringa nebularia

Lielā tilbīte

Tringa ochropus

Meža tilbīte

Tringa glareola

Purva tilbīte

Tringa cinerea

Pelēkā tilbīte, terekija

Tringa hypoleucos

Upes tilbīte

Arenaria interpres

Akmeņtārtiņš

Calidris tenuirostris

Garknābja šņibītis

Calidris canutus

Lielais šņibītis

Calidris alba

Gaišais šņibītis

Calidris minuta

Trulītis

Calidris temminckii

Teminka jeb pelēkais šņibītis

Calidris maritima

Jūras šņibītis

Calidris alpina

Parastais šņibītis

Calidris ferruginea

Līkšņibītis

Limicola falcinellus

Dūņšņibītis

Philomachus pugnax

Gugatnis

Phalaropus lobatus

Šaurknābja pūslītis

Phalaropus fulicaria

Platknābja pūslītis

KAIJU DZIMTA

Larus leucopthalmus

Baltacu kaija

Larus hemprichii

Tumšā kaija

Larus canus

Kajaks

Larus audouinii

Oduāna kaija

Larus marinus

Melnspārnu kaija

Larus dominicanus

Aļģu kaija

Larus hyperboreus

Lielā polārkaija

Larus glaucoides

Mazā polārkaija

Larus argentatus

Sudrabkaija

Larus heuglini

Tundras kaija

Larus armenicus

Armēnijas kaija

Larus cachinnans

Kaspijas kaija

Larus fuscus

Reņģu kaija

Larus ichthyaetus

Zivju kaija

Larus cirrocephalus

Pelēkgalvas kaija

Larus hartlaubii

Kapzemes kaija

Larus ridibundus

Lielais ķīris

Larus genei

Tievknābja kaija

Larus melanocephalus

Melngalvas kaija

Larus minutus

Mazais ķīris

Xema sabini

Šķeltastes kaija

Sterna nilotica

Kāpu zīriņš

Sterna caspia

Lielais zīriņš

Sterna maxima

Karaliskais zīriņš

Sterna bengalensis

Mazais cekulzīriņš

Sterna bergii

Lielais cekulzīriņš

Sterna sandvicensis

Cekulzīriņš

Sterna dougallii

Sārtais zīriņš

Sterna vittata

Antarktikas zīriņš

Sterna hirundo

Upes zīriņš

Sterna paradisaea

Jūras zīriņš

Sterna albifrons

Mazais zīriņš

Sterna saundersi

Arābijas zīriņš

Sterna balaenarum

Melnknābja zīriņš

Sterna repressa

Sarkanās jūras zīriņš

Chlidonias hybridus

Baltvaigu zīriņš

Chlidonias leucopterus

Baltspārnu zīriņš

Chlidonias niger

Melnais zīriņš

SMĒLĒJZĪRIŅU DZIMTA

Rynchops flavirostris

Āfrikas smēlējzīriņš


(1)  Kā pieņemts Pušu sanāksmes otrajā sēdē 2002. gada 25.–27. septembrī Bonnā, Vācijā.

3. PIELIKUMS

RĪCĪBAS PLĀNS (1)

1.   Piemērošanas joma

1.1.   Šis rīcības plāns attiecas uz šā pielikuma 1. tabulā (turpmāk tekstā “1. tabula”) uzskaitītajām migrējošo ūdensputnu populācijām.

1.2.   Minētā 1. tabula ir šā pielikuma neatņemama sastāvdaļa. Visas norādes uz šo rīcības plānu ietver arī atsauci uz 1. tabulu.

2.   Sugu aizsardzība

2.1.   Juridiskie pasākumi

2.1.1.   Puses, kurām ir 1. tabulas A ailē uzskaitītās populācijas, nodrošina šo populāciju aizsardzību saskaņā ar šā nolīguma III panta 2. punkta a) apakšpunktu. Šīs Puses jo īpaši un saskaņā ar turpmāk izklāstīto 2.1.3. punktu:

a)

savās teritorijās aizliedz šo populāciju putnu iegūšanu un to olu vākšanu;

b)

aizliedz apzinātu šo populāciju traucēšanu, ciktāl šāda traucēšana var būt svarīga attiecīgās populācijas aizsardzībai,

un

c)

aizliedz minēto populāciju putnu un to olu valdījumu, izmantošanu un tirdzniecību, kas iegūti, pārkāpjot aizliegumu, kurš noteikts saskaņā ar iepriekšminēto a) apakšpunktu, kā arī valdījumu vai izmantošanu un tirdzniecību ar šo putnu vai to olu atpazīstamām daļām vai to izstrādājumiem.

Izņēmuma kārtā populācijām, kas A ailē uzskaitītas tikai 2. un 3. kategorijā un apzīmētas ar zvaigznīti, medības drīkst turpināt, ievērojot dabas resursu ilgtspējīgas izmantošanas principus, ja šo populāciju putnu medības ir tradicionāla, sen iedibināta prakse. Šādu ilgtspējīgu izmantošanu veic atbilstīgā starptautiskā līmenī saistībā ar sugu rīcības plāna īpašiem noteikumiem.

2.1.2.   Puses, kurām ir 1. tabulā uzskaitītās populācijas, reglamentē visu to populāciju putnu iegūšanu un olu vākšanu, kas uzskaitītas 1. tabulas B ailē. Šādu juridisko pasākumu mērķis ir uzturēt šīs populācijas vai veicināt to atjaunošanos līdz labvēlīgam aizsardzības statusam, un, izmantojot jaunākās atziņas par populāciju dinamiku, nodrošināt to, ka šo populāciju iegūšana vai cita veida izmantošana ir ilgtspējīga. Šajos juridiskajos pasākumos saskaņā ar turpmāk izklāstīto 2.1.3. punktu paredz:

a)

aizliegumu dažādos to reproduktīvā cikla posmos, mazuļu audzēšanas laikā un putnu atgriešanās laikā ligzdošanas vietās attiecīgo populāciju putnu izmantošanu, ja tai ir nevēlama ietekme uz konkrētās populācijas aizsardzības statusu;

b)

izmantošanas veidu reglamentējumu;

c)

izmantošanas ierobežojumu noteikšanu gadījumos, kad tas vajadzīgs, un atbilstīgas pārbaudes nodrošināšanu par to, ka šie ierobežojumi tiek ievēroti,

un

d)

aizliegumu attiecībā uz šo populāciju putnu un to olu valdījumu vai izmantošanu un tirdzniecību, kas iegūti, pārkāpjot aizliegumu, kas noteikts saskaņā ar šo punktu, kā arī valdījumu vai izmantošanu un tirdzniecību ar šo putnu vai to olu daļām.

2.1.3.   Neatkarīgi no konvencijas III panta 5. punkta noteikumiem Puses var noteikt atbrīvojumus no aizliegumiem, kas minēti 2.1.1. un 2.1.2. punktā, ja nav cita piemērota risinājuma, šādiem nolūkiem:

a)

lai novērstu nopietnu kaitējumu kultūraugiem, ūdeņiem un zivsaimniecībai;

b)

gaisa satiksmes drošības vai citu sevišķi svarīgu sabiedrības interešu dēļ;

c)

pētniecībai un izglītībai, reintrodukcijai, kā arī audzēšanai minētajām vajadzībām;

d)

lai, ievērojot stingri kontrolējamus nosacījumus, īpašos gadījumos un ierobežotā apjomā atļautu neliela skaita noteiktu sugu putnu ķeršanu un turēšanu vai citu saprātīgu izmantošanu,

un

e)

konkrēto populāciju vairošanās vai aizsardzības veicināšanai.

Šādi izņēmumi ir precīzi saturā, tiem ir teritoriāli un laikā ierobežoti, un tos neizmanto, lai kaitētu 1. tabulā uzskaitītajām populācijām. Puses iespējami drīz informē nolīguma sekretariātu par visiem izņēmumiem, kas paredzēti saskaņā ar šo noteikumu.

2.2.   Rīcības plāni par atsevišķām sugām

2.2.1.   Puses sadarbojas, lai izstrādātu un īstenotu starptautiskus rīcības plānus par atsevišķu sugu populācijām, kas 1. tabulas A ailē uzskaitītas 1. kategorijā kā prioritāras, un par populācijām, kas 1. tabulas A ailē apzīmētas ar zvaigznīti. Nolīguma sekretariāts koordinē šo plānu izstrādi, saskaņošanu un īstenošanu.

2.2.2.   Puses sagatavo un īsteno valsts rīcības plānus par konkrētu sugu populācijām, kas uzskaitītas 1. tabulas A ailē, lai uzlabotu to vispārējo aizsardzības statusu. Šajā rīcības plānā iekļauj īpašus noteikumus par populācijām, kas apzīmētas ar zvaigznīti. Ja vajadzīgs, jāņem vērā problēmas, kas saistītas ar putnu nejaušu nomedīšanu tādēļ, ka mednieki nepareizi identificējuši to sugu.

2.3.   Ārkārtas pasākumi

Puses visos iespējamajos un vajadzīgajos gadījumos cieši sadarbojas, izstrādājot un īstenojot ārkārtas pasākumus attiecībā uz 1. tabulā minētajām populācijām, ja kādā nolīguma darbības zonas vietā tām izveidojas ārkārtīgi nelabvēlīgi vai apdraudoši apstākļi.

2.4.   Reintrodukcija

Puses ievēro vislielāko piesardzību, reintroducējot 1. tabulā uzskaitītās populācijas tajās to tradicionālās izplatības areāla vietās, kurās to vairāk nav. Tās cenšas izstrādāt un ievērot precīzu reintrodukcijas plānu, kas pamatots ar attiecīgiem zinātniskiem pētījumiem. Reintrodukcijas plāniem vajadzētu būt sastāvdaļai valstu un, attiecīgos gadījumos, starptautiskos rīcības plānos par atsevišķām sugām. Reintrodukcijas plānā vajadzētu būt ietekmes uz vidi novērtējumam, un to padara plaši pieejamu. Puses iepriekš informē nolīguma sekretariātu par visām 1. tabulā norādīto populāciju reintrodukcijas programmām.

2.5.   Introdukcija

2.5.1.   Puses, ja uzskata par vajadzīgu, aizliedz alohontu sugu dzīvnieku un augu introdukciju, kas var kaitēt 1. tabulā minētajām populācijām.

2.5.2.   Puses, ja uzskata par vajadzīgu, var noteikt piemērotu piesardzības pasākumu ievērošanu, lai novērstu sagūstītu alohontu putnu sugu nejaušu nokļūšanu savvaļas apstākļos.

2.5.3.   Puses vajadzīgajā apjomā veic piemērotus pasākumus, tostarp iegūšanu, lai nodrošinātu, ka gadījumos, kad alohtonas sugas vai to hibrīdi viņu teritorijās jau ir introducēti, tie neapdraudētu 1. tabulā minētās populācijas.

3.   Dzīvotnes aizsardzība

3.1.   Dzīvotņu reģistri

3.1.1.   Puses, vajadzības gadījumā sadarbojoties ar kompetentām starptautiskajām organizācijām, izstrādā un publicē savās teritorijās esošās 1. tabulā minētajām populācijām nepieciešamo dzīvotņu reģistrus.

3.1.2.   Puses kā prioritāru jautājumu cenšas noteikt visas 1. tabulā minētajām populācijām vajadzīgās valsts un starptautiskas nozīmes apmešanās vietas.

3.2.   Areāla aizsardzība

3.2.1.   Puses cenšas turpināt izveidot aizsargājamās teritorijas, lai aizsargātu 1. tabulā minētajām populācijām nepieciešamās dzīvotnes, izstrādā un īsteno šādu teritoriju apsaimniekošanas plānus.

3.2.2.   Puses cenšas nodrošināt īpašu aizsardzību tādiem mitrājiem, kas atbilst starptautiski pieņemtiem kritērijiem par to starptautisku nozīmi.

3.2.3.   Puses cenšas nodrošināt saprātīgu un ilgtspējīgu savās teritorijās esošo mitrāju izmantošanu. Jo īpaši tās cenšas novērst 1. tabulā minēto populāciju dzīvotņu degradāciju un zaudēšanu, ieviešot atbilstīgus noteikumus vai standartus un kontroles pasākumus. Tās konkrēti cenšas:

a)

visos iespējamajos gadījumos nodrošināt, ka tiek ievēroti obligātie ierobežojumi, kuri attiecas uz lauksaimniecības ķimikāliju izmantošanu, kaitēkļu apkarošanas procedūrām un notekūdeņu attīrīšanu, kas atbilst starptautiski noteiktām normām, lai iespējami samazinātu kaitīgo ietekmi uz 1. tabulā minētajām populācijām,

un

b)

sagatavot un izplatīt informatīvus materiālus attiecīgās valodās, kurās aprakstīti šie spēkā esošie noteikumi, standarti un kontroles pasākumi, kā arī to labvēlīgā ietekme uz cilvēkiem un savvaļas dzīvniekiem.

3.2.4.   Puses cenšas izstrādāt ekosistēmu pieejai atbilstīgas stratēģijas 1. tabulā minēto populāciju dzīvotņu aizsardzībai, tostarp arī tādu populāciju dzīvotņu aizsardzībai, kas ir teritoriāli izkliedētas.

3.3.   Rehabilitācija un atjaunošana

Puses gadījumos, kad tas ir iespējams un vajadzīgs, cenšas atjaunot teritorijas, kas kādreiz bijušas 1. tabulā minētajām populācijām svarīgas.

4.   Cilvēka darbības pārvaldība

4.1.   Medības

4.1.1.   Puses sadarbojas, lai nodrošinātu to, ka to tiesību aktos, kuri attiecas uz medībām, tiktu īstenots ilgtspējīgas izmantošanas princips, kas paredzēts šajā rīcības plānā, ņemot vērā visu attiecīgo ūdensputnu populāciju ģeogrāfiskās izplatības areālu un to dzīves vēsturiskos rādītājus.

4.1.2.   Puses pastāvīgi informē nolīguma sekretariāts par saviem tiesību aktiem, kas attiecas uz 1. tabulā minēto populāciju medībām.

4.1.3.   Puses sadarbojas, lai izstrādātu ticamu un saskaņotu sistēmu medību datu vākšanai, kas vajadzīga, lai novērtētu 1. tabulā minēto populāciju gadskārtējo izmantošanas apjomu. Tās sniedz nolīguma sekretariātam vērtējumus par katras populācijas izmantošanas gada kopējo apjomu, ja šādi dati ir pieejami.

4.1.4.   Puses līdz 2000. gadam cenšas izskaust svina skrošu izmantošanu medībām mitrājos.

4.1.5.   Puses izstrādā un īsteno pasākumus saindētas ēsmas izmantošanas samazināšanai un iespējami pilnīgai izskaušanai.

4.1.6.   Puses izstrādā un īsteno pasākumus nelikumīgas ieguves samazināšanai un to iespējami pilnīgai izskaušanai.

4.1.7.   Attiecīgos gadījumos Puses veicina mednieku apvienošanos vietēja, valsts un starptautiska līmeņa klubos vai organizācijās, lai koordinētu to darbību un palīdzētu nodrošināt ilgtspēju.

4.1.8.   Puses attiecīgos gadījumos sekmē prasības ieviešanu par mednieku kvalifikācijas pārbaudēm, tajās citu jautājumu starpā paredzot putnu pazīšanu.

4.2.   Ekotūrisms

4.2.1.   Puses attiecīgos gadījumos, izņemot aizsargājamo areālu centrālo daļu, veicina kopīgu programmu izstrādāšanu visiem interesentiem, lai attīstītu saudzējošu un lietderīgu ekotūrismu mitrājos, kuros koncentrējas 1. tabulā minētās populācijas.

4.2.2.   Puses sadarbībā ar kompetentām starptautiskajām organizācijām cenšas novērtēt izmaksas, ieguvumus un citas sekas, ko var radīt ekotūrisms konkrētos mitrājos, kuros koncentrējas 1. tabulā minētās populācijas. Visu šādu novērtējumu rezultātus tās dara zināmus nolīguma sekretariātam.

4.3.   Cilvēka cita veida darbības

4.3.1.   Puses novērtē paredzēto projektu ietekmi, kuri var radīt konfliktus starp 3.2. punktā minētajās teritorijās esošajām populācijām, kas uzskaitītas 1. tabulā, un cilvēku interesēm, un nodrošina šo novērtējumu publisku pieejamību.

4.3.2.   Puses cenšas vākt informāciju par zaudējumiem, jo īpaši par kaitējumu kultūraugu sējumiem un zivsaimniecībai, ko rada 1. tabulā minētās populācijas, un šos rezultātus paziņo nolīguma sekretariātam.

4.3.3.   Izmantojot citur pasaulē gūto pieredzi, Puses sadarbojas, lai noteiktu piemērotus zaudējumu samazināšanas paņēmienus, vai samazinātu zaudējumu ietekmi, jo īpaši uz kultūraugu sējumiem un zivsaimniecību, ko radījušas 1. tabulā minētās populācijas.

4.3.4.   Puses sadarbojas, lai izstrādātu rīcības plānus par atsevišķu sugu populācijām, kuras rada ievērojamus zaudējumus – jo īpaši kultūraugu sējumos un zivsainiecībā. Nolīguma sekretariāts koordinē šādu plānu izstrādāšanu un saskaņošanu.

4.3.5.   Puses iespējami veicina augstu vides standartu ievērošanu tā, lai, projektējot un ceļot būves, samazinātu to ietekmi uz 1. tabulā minētajām populācijām. Tās ņem vērā pasākumus esošo būvju ietekmes samazināšanai gadījumos, kad kļūst acīmredzams, ka tām ir negatīva ietekme uz konkrētām populācijām.

4.3.6.   Gadījumos, kad cilvēku darbība apdraud 1. tabulā minēto ūdensputnu populāciju aizsardzību, Pusēm būtu jācenšas veikt pasākumus šādu draudu samazināšanai. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš problēmām saistībā ar cilvēku radītu taucējumu kolonijās mītošu ūdensputnu ligzdošanas vietās, jo īpaši, ja tās atrodas populārās brīvdabas atpūtas vietās. Piemēroti pasākumi šādos gadījumos cita starpā var būt traucējumu neskartu zonu izveidošana aizsargājamajās teritorijās, kurām publiska pieejamība nav atļauta.

5.   Pētniecība un monitorings

5.1.   Puses cenšas veikt tādu nepietiekami izpētītu teritoriju apsekošanu, kurās var būt ievērojamas 1. tabulā minēto populāciju koncentrācijas. Šādu apsekojumu rezultāti ir plaši izplatāmi.

5.2.   Puses cenšas veikt 1. tabulā minēto populāciju monitoringu. Šāda monitoringa rezultātus publicē vai nosūta atbilstīgām starptautiskām organizācijām, lai dotu iespējas sagatavot pārskatus par populāciju statusu un tendencēm.

5.3.   Puses sadarbojas, lai uzlabotu putnu populāciju tendenču mērījumus kā kritēriju šo populāciju statusa raksturošanai.

5.4.   Puses sadarbojas, lai noteiktu visu 1. tabulā minēto populāciju migrācijas maršrutus, izmantojot esošās ziņas par vairošanās un nevairošanās periodu sadalījumu un skaitīšanas rezultātus, kā arī piedaloties saskaņotās gredzenošanas programmās.

5.5.   Puses cenšas ierosināt un atbalstīt kopīgus pētījumu projektus par 1. tabulā minēto populāciju ekoloģiju, populāciju dinamiku un to dzīvotnēm, lai noteiktu to īpašās prasības, kā arī piemērotākos to aizsardzības un resursu pārvaldības paņēmienus.

5.6.   Puses cenšas veikt pētījumus par mitrāju zaudēšanas, degradācijas un traucējumu ietekmi uz tādu mitrāju ekosistēmas potenciālo ietilpību, ko izmanto 1. tabulā minētās populācijas, un šo populāciju migrācijas modeļiem.

5.7.   Puses cenšas veikt pētījumus par medību un tirdzniecības ietekmi uz 1. tabulā minētajām populācijām, un šo izmantošanas veidu nozīmi vietējā un valsts tautsaimniecībā.

5.8.   Puses cenšas sadarboties ar attiecīgām starptautiskām organizācijām un atbalstīt pētījumu un monitoringa projektus.

6.   Izglītība un informācija

6.1.   Puses gadījumos, kad tas nepieciešams, organizē mācību programmas, lai nodrošinātu, ka par šā rīcības plāna īstenošanu atbildīgajam personālam ir atbilstīgas zināšanas tā pienācīgai īstenošanai.

6.2.   Puses sadarbojas savstarpēji un ar nolīguma sekretariātu, lai izstrādātu mācību programmas un veiktu resursu materiālu apmaiņu.

6.3.   Puses cenšas izstrādāt programmas, informatīvos materiālus un paņēmienus plašas sabiedrības informētības paaugstināšanai par šā rīcības plāna mērķiem, noteikumiem un tā saturu. Saistībā ar to īpašu vērību veltī cilvēkiem, kas dzīvo svarīgāko mitrāju teritorijā vai to apkārtnē, šo mitrāju izmantotājiem (medniekiem, zvejniekiem, tūristiem u. c.), vietējām pašvaldībām un citiem lēmējiem.

6.4.   Puses 1. tabulā minēto populāciju aizsardzībai cenšas īstenot īpašas sabiedrības informētības veicināšanas kampaņas.

7.   Īstenošana

7.1.   Īstenojot šo rīcības plānu, Puses vajadzības gadījumos dod priekšroku 1. tabulas A ailē minētajām populācijām.

7.2.   Ja attiecībā uz 1. tabulā minētajām populācijām vienas Puses teritorijā ir vairākas vienas sugas populācijas, šī Puse veic aizsardzības pasākumus populācijai vai populācijām, kurām aizsardzības statuss ir vissliktākais.

7.3.   Lai palīdzētu Pusēm šo rīcības plānu īstenot, nolīguma sekretariāts sadarbībā ar tehnisko komiteju un ar areāla valstu ekspertu palīdzību koordinē aizsardzības pamatnostādņu izstrādāšanu saskaņā ar šā nolīguma IV panta 4. punktu. Nolīguma sekretariāts gadījumos, kad tas iespējams, nodrošina to saskaņotību ar pamatnostādnēm, kas apstiprinātas atbilstīgi citiem starptautiskiem tiesību aktiem. Šīs pamatnostādnes par aizsardzību vērstas uz ilgtspējīgas izmantošanas principa ieviešanu. Tās, cita starpā, attiecas uz:

a)

rīcības plāniem par atsevišķām sugām;

b)

ārkārtas pasākumiem;

c)

vietu apsekojumu sagatavošanu un dzīvotņu pārvaldības metodēm;

d)

medību praksi;

e)

tirdzniecību ar ūdensputniem;

f)

tūrismu;

g)

kultūraugu sējumu bojājumu samazināšanu,

un

h)

ūdensputnu monitoringa protokolu.

7.4.   Nolīguma sekretariāts, saskaņojot ar tehnisko komiteju un Pusēm, sagatavo vairākus starptautiskus pārskatus, kas vajadzīgi šā rīcības plāna īstenošanai, tostarp:

a)

ziņojumus par populāciju statusu un tendencēm;

b)

apsekojumos iegūtās informācijas nepilnības;

c)

katras populācijas izmantoto vietu tīklus, tostarp pārskatus par aizsardzības statusu katrā vietā, kā arī par katrā gadījumā izmantotajiem pārvaldības pasākumiem;

d)

katras valsts tiesību aktus, kas attiecas uz medībām un tirdzniecību saistībā ar šā nolīguma 2. pielikumā uzskaitītajām sugām;

e)

izstrādāšanas un īstenošanas posmus attiecībā uz rīcības plāniem par atsevišķām sugām;

f)

reintrodukcijas projektus,

un

g)

introducēto alohontu sugu ūdensputnu un to hibrīdu statusu.

7.5.   Nolīguma sekretariāts cenšas nodrošināt, ka 7.4. punktā minētie pārskati tiek precizēti un papildināti ne retāk kā reizi trijos gados.

7.6.   Tehniskā komiteja novērtē pamatnostādnes un pārskatus, kas sagatavoti saskaņā ar 7.3. un 7.4. punktu, un Pušu sanāksmes sēdēm izstrādā ieteikumu un rezolūciju projektus, kas attiecas uz to izstrādāšanu, saturu un īstenošanu.

7.7.   Nolīguma sekretariāts regulāri pārskata iespējamos mehānismus papildu resursu iegūšanai (finanšu līdzekļi un tehniskā palīdzība), kas vajadzīgi šā rīcības plāna īstenošanai, un katrā Pušu sanāksmes kārtējā sēdē sniedz ziņojumu.

1. TABULA

MIGRĒJOŠO ŪDENSPUTNU POPULĀCIJU STATUSS (1)

Paskaidrojumi par klasifikāciju

Rīcības plāna īstenošanas pamatā ir šādi paskaidrojumi 1. tabulā:

A aile

1. kategorija:

a)

Konvencijas par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību I pielikumā iekļautās sugas;

b)

Sugas, kas Pasaules apdraudēto putnu sarakstā (BirdLife International 2000) ir uzskaitītas kā apdraudētas,

vai

c)

populācijas, kurās ir mazāk par apmēram 10 000 īpatņu.

2. kategorija:

Populācijas, kurās ir apmēram 10 000 līdz 25 000 īpatņu.

3. kategorija:

Populācijas, kurās ir apmēram 25 000 līdz 100 000 īpatņu un kuras uzskata par apdraudētām šādu iemeslu dēļ:

a)

jebkurā no gada cikla posmiem koncentrējas tikai dažās vietās;

b)

atkarīgas no dzīvotnes tipa, kas ir stipri apdraudēts;

c)

ilgstoši novērojama būtiska skaita samazināšanās,

vai

d)

vērojamas īpašas populācijas lieluma vai attīstības tendences svārstības.

Par iepriekšminētajām 2. un 3. kategorijā iekļautajām sugām sk. nolīguma 3. pielikumā ietvertā rīcība plāna 2.1.1. punktā.

B sleja

1. kategorija:

Populācijas, kurās ir apmēram 25 000 līdz 100 000 īpatņu un kuras neatbilst iepriekš aprakstītajiem nosacījumiem saistībā ar A aili.

2. kategorija:

Populācijas, kurās ir vairāk nekā 100 000 īpatņu un populācijas, par kurām tiek uzskatīts, ka tām jāpievērš īpaša uzmanība šādu apsvērumu dēļ:

a)

jebkurā no gada cikla posmiem koncentrējas tikai dažās vietās;

b)

atkarīgas no dzīvotnes tipa, kas ir stipri apdraudēts;

c)

ilgstoši novērojama būtiska skaita samazināšanās,

vai

d)

vērojamas īpašas populācijas lieluma vai attīstības tendences svārstības.

C aile

1. kategorija:

Populācijas, kurās ir vairāk nekā 100 000 īpatņu un kuru statuss var ievērojami uzlaboties starptautiskas sadarbības rezultātā, un kuras neatbilst iepriekš aprakstītajiem nosacījumiem saistībā ar A vai B aili.

1. tabulas pārskatīšana

Šo tabulu:

a)

Tehniskā komiteja regulāri pārskata saskaņā ar šā nolīguma VII panta 3. punkta b) apakšpunktu,

un

b)

ņemot vērā pārskatīšanā izdarītos secinājumus, Pušu sanāksme groza pēc vajadzības saskaņā ar šā nolīguma VI panta 9. punkta d) apakšpunktu.

Areālu aprakstos izmantoto ģeogrāfisko terminu definīcijas

Ziemeļāfrika

Alžīrija, Ēģipte, Lībijas Arābu tautas Džamahīrija, Maroka, Tunisija.

Rietumāfrika

Benina, Burkinafaso, Kamerūna, Čada, Kotdivuāra, Gambija, Gana, Gvineja, Gvineja-Bisava, Libērija, Mali, Mauritānija, Nigēra, Nigērija, Senegāla, Sjeraleone, Togo.

Austrumāfrika

Burundi, Džibutija, Eritreja, Etiopija, Kenija, Ruanda, Somālija, Sudāna, Uganda, Tanzānijas Savienotā Republika.

Ziemeļaustrumāfrika

Džibutija, Ēģipte, Eritreja, Etiopija, Somālija, Sudāna.

Dienvidāfrika

Angola, Botsvāna, Lesoto, Malāvija, Mozambika, Namībija, Dienvidāfrika, Svazilenda, Zambija, Zimbabve.

Centrālāfrika

Kamerūna, Centrālāfrikas Republika, Kongo, Kongo Demokrātiskā Republika, Ekvatoriālā Gvineja, Gabona, Santomē un Prinsipi.

Subsahāras Āfrika

Visas Āfrikas valstis uz dienvidiem no Sahāras.

Tropiskā Āfrika

Subsahāras Āfrika, izņemot Lesoto, Namībiju, Dienvidāfriku un Svazilendu.

Rietumu Palearktika

Kā definēts rokasgrāmatā Handbook of the Birds of Europe, the Middle East and North Africa (Cramp & Simmons 1977).

Ziemeļrietumeiropa

Beļģija, Dānija, Somija, Francija, Vācija, Islande, Īrija, Luksemburga, Nīderlande, Norvēģija, Zviedrija, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste.

Rietumeiropa

Ziemeļrietumeiropa ar Portugāli un Spāniju.

Ziemeļaustrumeiropa

Krievijas Federācijas ziemeļdaļa uz rietumiem no Urāliem.

Austrumeiropa

Baltkrievija, Krievijas Federācija uz rietumiem no Urāliem, Ukraina.

Centrāleiropa

Austrija, Čehija, Igaunija, Vācija, Ungārija, Latvija, Lihtenšteina, Lietuva, Polija, Krievijas Federācija ap Somu līci un Kaļiņingradu, Slovākija, Šveice.

Atlantijas ziemeļdaļa

Farēru salas, Grenlande, Islande, Īrija, Norvēģija, Krievijas Federācijas ziemeļrietumu piekraste, Svalbāra, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste.

Atlantijas austrumdaļa

Eiropas un Ziemeļamerikas Atlantijas okeāna robeža no Norvēģijas ziemeļiem līdz Marokai.

Rietumsibīrija

Krievijas Federācija uz austrumiem no Urāliem līdz Jeņisejai un uz dienvidiem līdz Kazahstānas robežai.

Centrālsibīrija

Krievijas Federācija no Jeņisejas līdz Taimiras pussalas austrumu robežai un uz dienvidiem līdz Altaja kalniem.

Vidusjūras rietumdaļa

Alžīrija, Francija, Itālija, Malta, Monako, Maroka, Portugāle, Sanmarīno, Spānija, Tunisija.

Vidusjūras austrumdaļa

Albānija, Bosnija un Herzegovina, Horvātija, Kipra, Ēģipte, Grieķija, Izraēla, Libāna, Lībijas Arābu Džamahīrija, Slovēnija, Sīrijas Arābu Republika, Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Turcija, Dienvidslāvija.

Melnā jūra

Armēnija, Bulgārija, Gruzija, Moldova, Rumānija, Krievijas Federācija, Turcija, Ukraina.

Kaspijas jūra

Azerbaidžāna, Irānas Islāma Republika, Kazahstāna, Krievijas Federācija, Turkmenistāna, Uzbekistāna.

Dienvidrietumāzija

Bahreina, Irānas Islāma Republika, Irāka, Izraēla, Jordānija, Kazahstāna, Kuveita, Lībija, Omāna, Katara, Saūda Arābija, Sīrijas Arābu Republika, Austrumturcija, Turkmenistāna, Apvienotie Arābu Emirāti, Uzbekistāna, Jemena.

Rietumāzija

Krievijas Federācijas rietumu teritorijas uz austrumiem no Urāliem un Kaspijas valstīm.

Centrālāzija

Afganistāna, Kazahstāna, Kirgizstāna, Tadžikistāna, Turkmenistāna, Uzbekistāna.

Dienvidāzija

Bangladeša, Butāna, Indija, Maldīvu salas, Nepāla, Pakistāna, Šrilanka.

Saīsinājumi un simboli

bre

:

ligzdošana (breeding)

Z

:

ziemeļi

D

:

dienvidi

ZA

:

ziemeļaustrumi

DA

:

dienvidaustrumi

win

:

ziemošana (wintering)

A

:

austrumi

R

:

rietumi

ZR

:

ziemeļrietumi

DR

:

dienvidrietumi

()

Populācijas statuss nav zināms. Aizsardzības statuss aptuvens.

*

Izņēmuma kārtā populācijām, kas A ailē uzskaitītas tikai 2. un 3. kategorijā un apzīmētas ar zvaigznīti, medības drīkst turpināt, ievērojot dabas resursu ilgtspējīgas izmantošanas principus, ja šo populāciju putnu medības ir tradicionāla, sen iedibināta prakse (sk. nolīguma 3. pielikuma 2.1.1. punktu).

Piezīmes

1.

1. tabulas izstrādāšanā izmantotie dati par populācijām iespējami atbilst varbūtējam nolīguma darbības zonā ligzdojošo putnu īpatņu skaitam. Statuss ir noteikts pēc iespējami pilnīgākiem publicētajiem novērtējumiem.

2.

Apzīmējumi (bre) un (win) populāciju sarakstos norādīti tikai populāciju noteikšanai. Ar tiem netiek norādīti sezonālie ierobežojumi attiecībā uz šīm populācijām saskaņā ar šo nolīgumu un rīcības plānu.

3.

Īsie apraksti populācijas noteikšanai pamatojas uz aprakstiem, kas izmantoti Waterbird Population Estimates trešajā izdevumā.

4.

Slīpsvītra (/) izmantota, lai atdalītu ligzdošanas un ziemošanas vietas.

5.

Ja sugas populācija ir uzskaitīta 1. tabulā vairākās kategorijās, Rīcības plānā noteiktie pienākumi attiecas uz stingrāko kategoriju no tām.

 

A

B

C

PINGVĪNU DZIMTA

Spheniscus demersus

Dienvidāfrika

1b

2a 2c

 

GĀRGAĻU DZIMTA

Gavia stellata

Ziemeļrietumeiropa (win)

 

2c

 

Kaspijas jūra, Melnā jūra un Vidusjūras austrumdaļa (win)

 

(1)

 

Gavia arctica arctica

Ziemeļeiropa un Rietumsibīrija/Eiropa

 

2c

 

Gavia arctica suschkini

Centrālsibīrija/Kaspijas jūra

 

 

(1)

Gavia immer

Eiropa (win)

1c

 

 

Gavia adamsii

Ziemeļeiropa (win)

1c

 

 

DŪKURU DZIMTA

Tachybaptus ruficollis ruficollis

Eiropa un Ziemeļrietumāfrika

 

 

1

Podiceps cristatus cristatus

Ziemeļrietumu un Rietumeiropa

 

 

1

Melnā jūra un Vidusjūra (win)

 

 

1

Kaspijas jūra un Dienvidrietumāzija (win)

2

 

 

Podiceps grisegena grisegena

Ziemeļrietumeiropa (win)

 

1

 

Melnā jūra un Vidusjūra (win)

 

(1)

 

Kaspijas jūra (win)

2

 

 

Podiceps cristatus infuscatus

Austrumāfrika (no Etiopijas līdz Z Zambijai)

1c

 

 

Dienvidāfrika

1c

 

 

Podiceps auritus auritus

Ziemeļrietumeiropa (lielknābja)

1c

 

 

Ziemeļaustrumeiropa (mazknābja)

 

1

 

Kaspijas jūra un Dienvidāzija (win)

2

 

 

Podiceps nigricollis nigricollis

Eiropa/Dienvidu un Rietumeiropa un Ziemeļāfrika

 

 

1

Rietumāzija/Dienvidrietumu un Dienvidāzija

 

1

 

Podiceps nigricollis gurneyi

Dienvidāfrika

2

 

 

PELIKĀNU DZIMTA

Pelecanus onocrotalus

Dienvidāfrika

2

 

 

Rietumāfrika

 

1

 

Austrumāfrika

 

 

1

Eiropa un Rietumāzija (bre)

1a 3c

 

 

Pelecanus rufescens

Tropiskā Āfrika un DR Arābija

 

1

 

Pelecanus crispus

Melnā jūra un Vidusjūra (win)

1a 1c

 

 

Dienvidrietumāzija un Dienvidāzija (win)

1a 2

 

 

SULLU DZIMTA

Sula (Morus) capensis

Dienvidāfrika

1b

2a 2c

 

JŪRAS KRAUKĻU DZIMTA

Phalacrocorax coronatus

Dienvidrietumāfrikas piekraste

1c

 

 

Phalacrocorax pygmeus

Melnā jūra un Vidusjūra

 

1

 

Dienvidrietumāzija

 

1

 

Phalacrocorax neglectus

Dienvidrietumāfrikas piekraste

1b 1c

 

 

Phalacrocorax carbo carbo

Ziemeļrietumeiropa

 

 

1

Phalacrocorax carbo sinensis

Ziemeļu un Centrāleiropa

 

 

1

Melnā jūra un Vidusjūra

 

 

1

Rietumu un Dienvidrietumāzija

 

 

(1)

Phalacrocorax carbo lucidus

Rietumāfrikas piekraste

 

1

 

Centrālā un Austrumāfrika

 

 

1

Dienvidāfrikas piekraste

2

 

 

Phalacrocorax nigrogularis

Persijas līcis un Arābu jūra

1b

2a 2c

 

Phalacrocorax capensis

Dienvidāfrikas piekraste

 

2a 2c

 

GĀRŅU DZIMTA

Egretta ardesiaca

Subsahāras Āfrika

3c

 

 

Egretta vinaceigula

Dienvidcentrālā Āfrika

1b 1c

 

 

Egretta garzetta garzetta

Subsahāras Āfrika

 

 

(1)

Eiropa, Melnā jūra un Vidusjūra/R un C Āfrika

 

 

1

Rietumāzija/DR Āzija, ZA un Austrumāfrika

 

(1)

 

Egretta gularis gularis

Rietumāfrika

 

(1)

 

Egretta gularis schistacea

Ziemeļaustrumāfrika un Sarkanā jūra

 

(1)

 

Dienvidrietumāzija un Dienvidāzija

2

 

 

Egretta dimorpha

Austrumāfrikas piekraste

2

 

 

Ardea cinerea cinerea

Subsahāras Āfrika

 

 

1

Eiropa un Ziemeļāfrika (bre)

 

 

1

Rietumu un Dienvidrietumāzija (bre)

 

 

(1)

Ardea melanocephala

Subsahāras Āfrika

 

 

(1)

Ardea purpurea purpurea

Tropiskā Āfrika

 

1

 

Rietumeiropa un Rietumvidusjūra/Rietumāfrika

2

 

 

Austrumeiropa un Dienvidrietumāzija/Subsahāras Āfrika

 

(2c)

 

Casmerodius albus albus

R, C un DA Eiropa/Melnā jūra un Vidusjūra

2

 

 

Rietumāzija/Dienvidrietumāzija

 

(1)

 

Casmerodius albus melanorhynchos

Subsahāras Āfrika un Madagaskara

 

 

(1)

Mesophoyx intermedia brachyrhyncha

Subsahāras Āfrika

 

1

 

Bubulcus ibis ibis

Dienvidāfrika

 

 

1

Tropiskā Āfrika

 

 

1

Dienvidrietumu Eiropa un Ziemeļrietumāfrika

 

 

1

Austrumvidusjūra un Dienvidrietumāzija

2

 

 

Ardeola ralloides ralloides

Vidusjūra, Melnā jūra un Z Āfrika/Subsahāras Āfrika

3c

 

 

Rietumu un Dienvidrietumāzija/Subsahāras Āfrika

 

(1)

 

Ardeola ralloides paludivaga

Subsahāras Āfrika un Madagaskara

 

 

(1)

Ardeola idae

Madagaskara un Aldabra/Centrālā un Austrumāfrika

1b 1c

 

 

Ardeola rufiventris

Tropiskā Austrumu un Dienvidāfrika

 

(1)

 

Nycticorax nycticorax nycticorax

Subsahāras Āfrika un Madagaskara

 

(1)

 

Eiropa un ZR Āfrika/Vidusjūra un Āfrika

 

2c

 

Rietumāzija/DR Āzija un ZA Āfrika

 

(1)

 

Ixobrychus minutus minutus

Eiropa un Ziemeļāfrika/Subsahāras Āfrika

 

2c

 

Rietumu un Dienvidrietumāzija/Subsahāras Āfrika

 

(1)

 

Ixobrychus minutus payesii

Subsahāras Āfrika

 

(1)

 

Ixobrychus sturmii

Subsahāras Āfrika

 

(1)

 

Botaurus stellaris stellaris

Eiropa (bre)

3c

 

 

Dienvidrietumāzija (win)

2

 

 

Botaurus stellaris capensis

Dienvidāfrika

1c

 

 

STĀRĶU DZIMTA

Mycteria ibis

Subsahāras Āfrika (izņemot Madagaskaru)

 

1

 

Anastomus lamelligerus lamelligerus

Subsahāras Āfrika

 

 

1

Ciconia nigra

Dienvidāfrika

1c

 

 

Dienvidrietumu Eiropa/Rietumāfrika

1c

 

 

Centrālā un Austrumeiropa/Subsahāras Āfrika

2

 

 

Ciconia abdimii

Subsahāras Āfrika un DR Arābija

 

(2c)

 

Ciconia episcopus microscelis

Subsahāras Āfrika

 

(1)

 

Ciconia ciconia ciconia

Dienvidāfrika

1c

 

 

Ibērija un Ziemeļrietumāfrika/Subsahāras Āfrika

3b

 

 

Centrālā un Austrumeiropa/Subsahāras Āfrika

 

 

1

Rietumāzija/Dienvidrietumāzija

2

 

 

Leptoptilos crumeniferus

Subsahāras Āfrika

 

 

1

TUPEĻKNĀBJU DZIMTA

Balaeniceps rex

Centrālā tropiskā Āfrika

1c

 

 

IBISU DZIMTA

Plegadis falcinellus falcinellus

Subsahāras Āfrika (bre)

 

 

1

Melnā jūra un Vidusjūra/Rietumāfrika

3c

 

 

Dienvidrietumāzija/Austrumāfrika

 

(1)

 

Geronticus eremita

Maroka

1a 1b 1c

 

 

Dienvidrietumāzija

1a 1b 1c

 

 

Threskiornis aethiopicus aethiopicus

Subsahāras Āfrika

 

 

1

Irāka un Irāna

1c

 

 

Platalea leucorodia leucorodia

Rietumeiropa/Vidusjūras rietumdaļa un Rietumāfrika

1c

 

 

Centr. un DA Eiropa/Vidusjūra un tropiskā Āfrika

2

 

 

Platalea leucorodia archeri

Sarkanā jūra un Somālija

1c

 

 

Platalea leucorodia balsaci

Piekrastes Rietumāfrika (Mauritānija)

1c

 

 

Platalea leucorodia major

Rietumāzija/Dienvidrietumu un Dienvidāzija

2

 

 

Platalea alba

Subsahāras Āfrika

2*

 

 

FLAMINGO DZIMTA

Phoenicopterus ruber roseus

Rietumāfrika

3a

 

 

Austrumāfrika

3a

 

 

Dienvidāfrika (līdz Madagaskarai)

3a

 

 

Vidusjūras rietumdaļa

 

2a

 

Vidusjūras austrumdaļa, Dienvidrietumu un Dienvidāzija

 

2a

 

Phoenicopterus minor

Rietumāfrika

2

 

 

Austrumāfrika

 

2a 2c

 

Dienvidāfrika (līdz Madagaskarai)

3a

 

 

PĪĻU DZIMTA

Dendrocygna bicolor

Rietumāfrika (no Senegālas līdz Čadai)

 

 

(1)

Austrumu un Dienvidāfrika

 

 

(1)

Dendrocygna viduata

Rietumāfrika (no Senegālas līdz Čadai)

 

 

1

Austrumu un Dienvidāfrika

 

 

1

Thalassornis leuconotus leuconotus

Rietumāfrika

1c

 

 

Austrumu un Dienvidāfrika

2*

 

 

Oxyura leucocephala

Vidusjūras rietumdaļa (Spānija un Maroka)

1a 1b 1c

 

 

Alžīrija un Tunisija

1a 1b 1c

 

 

Vidusjūras austrumdaļa, Turcija un Dienvidrietumāzija

1a 1b 1c

 

 

Oxyura maccoa

Austrumāfrika

1c

 

 

Dienvidāfrika

1c

 

 

Cygnus olor

Ziemeļrietumu kontinentālā un Centrāleiropa

 

 

1

Melnā jūra

 

1

 

Rietumu un Centrālāzija/Kaspijas jūra

 

2a 2d

 

Cygnus Cygnus

Islande/AK un Īrija

2

 

 

Ziemeļrietumu kontinentālā Eiropa

 

1

 

Z Eiropa un R Sibīrija/Melnā jūra un A Vidusjūra

2

 

 

Rietumu un Centrālā Sibīrija/Kaspijas jūra

2

 

 

Cygnus columbianus bewickii

Rietumsibīrija un ZA Eiropa/Ziemeļrietumeiropa

3c

 

 

Ziemeļ Sibīrija/Kaspijas jūra

1c

 

 

Anser brachyrhynchus

Austrumu Grenlande un Islande/AK

 

2a

 

Svalbāra/Ziemeļrietumeiropa

 

1

 

Anser fabalis fabalis

Ziemeļaustrumeiropa/Ziemeļrietumeiropa

 

1

 

Anser fabalis rossicus

Rietumu un Centrālā Sibīrija/ZA un DR Eiropa

 

 

(1)

Anser fabalis johanseni

Rietumu un Centrālā Sibīrija/no Turkmenistānas līdz R Ķīnai

 

 

(1)

Anser albifrons albifrons

ZR Sibīrija un ZA Eiropa/Ziemeļrietumeiropa

 

 

1

Rietumsibīrija/Centrāleiropa

3c*

 

 

Rietumsibīrija/Melnā jūra un Turcija

 

 

1

Ziemeļsibīrija/Kaspijas jūra un Irāka

2

 

 

Anser albifrons flavirostris

Grenlande/Īrija un AK

3a*

 

 

Anser erythropus

Z Eiropa un R Sibīrija/Melnā jūra un Kaspijas jūra

1a 1b 2

 

 

Anser anser anser

Islande/AK un Īrija

 

1

 

ZR Eiropa/Dienvidrietumeiropa

 

 

1

Centrāleiropa/Ziemeļāfrika

 

1

 

Anser anser rubrirostris

Melnā jūra un Turcija

 

1

 

Rietumsibīrija/Kaspijas jūra un Irāka

 

 

1

Branta leucopsis

Austrumu Grenlande/Skotija un Īrija

 

1

 

Svalbāra/Dienvidrietumu Skotija

2

 

 

Krievija/Vācija un Nīderlande

 

 

1

Branta bernicla bernicla

Rietumsibīrija/Rietumeiropa

 

2b 2c

 

Branta bernicla hrota

Svalbāra/Dānija un AK

1c

 

 

Kanāda un Grenlande/Īrija

2

 

 

Branta ruficollis

Ziemeļsibīrija/Melnā jūra un Kaspijas jūra

1a 1b 3a

 

 

Alopochen aegyptiacus

Rietumāfrika

2

 

 

Austrumu un Dienvidāfrika

 

 

1

Tadorna ferruginea

Ziemeļrietumāfrika

1c

 

 

Vidusjūras austrumdaļa un Melnā jūra/Ziemeļaustrumāfrika

2

 

 

Rietumāzija un Kaspijas jūra/Irāna un Irāka

 

1

 

Tadorna cana

Dienvidāfrika

 

1

 

Tadorna tadorna

Ziemeļrietumeiropa

 

2a

 

Melnā jūra un Vidusjūra

3c

 

 

Rietumāzija/Kaspijas jūra un Tuvie Austrumi

 

1

 

Plectropterus gambensis gambensis

Rietumāfrika

 

 

1

Austrumāfrika (no Sudānas līdz Zambijai)

 

 

1

Plectropterus gambensis niger

Dienvidāfrika

 

1

 

Sarkidiornis melanotos melanotos

Rietumāfrika

 

1

 

Dienvidu un Austrumāfrika

 

 

1

Nettapus auritus

Rietumāfrika

1c

 

 

Dienvidu un Austrumāfrika

 

 

(1)

Anas capensis

Austrumāfrika (Rifta ieleja)

1c

 

 

Čadas ezera baseins2

1c

 

 

Dienvidāfrika (Z līdz Angolai un Zambijai)

 

 

1

Anas strepera strepera

Ziemeļrietumeiropa

 

1

 

Ziemeļaustrumeiropa/Melnā jūra un Vidusjūra

 

2c

 

Rietumsibīrija/DR Āzija un ZA Āfrika

 

 

(1)

Anas penelope

Rietumsibīrija un ZA Eiropa/ZR Eiropa

 

 

1

R Sibīrija un ZA Eiropa/Melnā jūra un Vidusjūra

 

2c

 

Rietumusibīrija/DR Āzija un ZA Āfrika

 

2c

 

Anas platyrhynchos platyrhynchos

Ziemeļrietumeiropa

 

 

1

Ziemeļeiropa/Vidusjūras rietumdaļa

 

 

1

Austrumeiropa/Melnā jūra un Vidusjūras austrumdaļa

 

2c

 

Rietumsibīrija/Dienvidrietumāzija

 

 

(1)

Anas undulata undulata

Dienvidāfrika

 

 

1

Anas clypeata

Ziemeļrietumu un Centrāleiropa (win)

 

1

 

R Sibīrija, ZA un A Eiropa/D Eiropa un Rietumāfrika

 

2c

 

R Sibīrija/DR Āzija, ZA un Austrumāfrika

 

2c

 

Anas erythrorhyncha

Dienvidāfrika

 

 

1

Austrumāfrika

 

 

1

Madagaskara

2

 

 

Anas acuta

Ziemeļrietumeiropa

 

1

 

R Sibīrija, ZA un A Eiropa/D Eiropa un Rietumāfrika

 

2c

 

Rietumsibīrija/DR Āzija un Austrumāfrika

 

 

(1)

Anas querquedula

Rietumsibīrija un Eiropa/Rietumāfrika

 

2c

 

Rietumsibīrija/DR Āzija, ZA un Austrumāfrika

 

 

(1)

Anas crecca crecca

Ziemeļrietumeiropa

 

 

1

R Sibīrija un ZA Eiropa/Melnā jūra un Vidusjūra

 

 

1

Rietumsibīrija/DR Āzija un ZA Āfrika

 

2c

 

Anas hottentota

Čadas ezera baseins

1c

 

 

Austrumāfrika (dienvidi līdz Z Zambijai)

 

1

 

Dienvidāfrika (ziemeļi līdz Zambijai)

 

1

 

Marmaronetta angustirostris

Vidusjūras rietumdaļa/Rietumu Vidusj. un Rietumāfrika

1a 1b 1c

 

 

Vidusjūras austrumdaļa

1a 1b 1c

 

 

Dienvidrietumāzija

1a 1b 2

 

 

Netta rufina

Dienvidrietumu un Centrālā Eiropa/Vidusjūras rietumdaļa

 

1

 

Melnā jūra un Vidusjūras austrumdaļa

3c

 

 

Rietumu un Centrālā Āzija/Dienvidrietumāzija

 

 

1

Netta erythrophthalma brunnea

Dienvidu un Austrumāfrika

 

 

1

Aythya ferina

Ziemeļaustrumeiropa/Ziemeļrietumeiropa

 

 

1

Centrālā un ZA Eiropa/Melnā jūra un Vidusjūra

 

 

1

Rietumsibīrija/Dienvidrietumāzija

 

2c

 

Aythya nyroca

Vidusjūras rietumdaļa/Ziemeļu un Rietumāfrika

1a 1c

 

 

Austrumeiropa/A Vidusjūra un Sahelian Āfrika

1a 3c

 

 

Rietumāzija/DR Āzija un ZA Āfrika

1a 3c

 

 

Aythya fuligula

Ziemeļrietumeiropa (win)

 

 

1

Centrāleiropa, Melnā jūra un Vidusjūra (win)

 

 

1

Rietumsibīrija/DR Āzija un ZA Āfrika

 

 

(1)

Aythya marila marila

Ziemeļeiropa/Rietumeiropa

 

 

1

Rietumsibīrija/Melnā jūra un Kaspijas jūra

 

 

1

Somateria mollissima mollissima

Baltija, Dānija un Nīderlande

 

 

1

Norvēģija un Krievija

 

 

1

Somateria mollissima borealis

Svalbāra un Franča Jozefa zeme (bre)

 

1

 

Somateria spectabilis

Austrumgrenlande, ZA Eiropa un Rietumsibīrija

 

 

1

Polysticta stelleri

Rietumsibīrija/Ziemeļaustrumu Eiropa

1a

1

 

Clangula hyemalis

Islande un Grenlande

 

 

1

Rietumsibīrija/Ziemeļeiropa

 

 

1

Melanitta nigra nigra

R Sibīrija un Z Eiropa/R Eiropa un ZR Āfrika

 

2a

 

Melanitta fusca fusca

Rietumsibīrija un Ziemeļeiropa/ZR Eiropa

 

2a

 

Melnā jūra un Kaspijas jūra

1c

 

 

Bucephala clangula clangula

Ziemeļrietumu un Centrāleiropa (win)

 

 

1

Ziemeļaustrumeiropa/Adrijas jūra

 

1

 

Rietumsibīrija un Ziemeļaustrumeiropa/Melnā jūra

2

 

 

Rietumsibīrija/Kaspijas jūra

2

 

 

Mergellus albellus

Ziemeļrietumu un Centrāleiropa (win)

3a

 

 

Ziemeļaustrumeiropa/Melnā jūra un Vidusjūras austrumdaļa

 

1

 

Rietumsibīrija/Dienvidrietumāzija

3c

 

 

Mergus serrator serrator

Ziemeļrietumu un Centrāleiropa (win)

 

 

1

Ziemeļaustrumeiropa/Melnā jūra un Vidusjūra

 

1

 

Rietumsibīrija/Dienvidrietumu un Centrālāzija

1c

 

 

Mergus merganser merganser

Ziemeļu-Rietumu un Centrālā Eiropa (win)

 

 

1

Ziemeļaustrumeiropa/Melnā jūra

1c

 

 

Rietumsibīrija/Kaspijas jūra

2

 

 

DZĒRVJU DZIMTA

Balearica pavonina pavonina

Rietumāfrika (no Senegālas līdz Čadai)

2

 

 

Balearica pavonina ceciliae

Austrumāfrika (no Sudānas līdz Ugandai)

3c

 

 

Balearica regulorum regulorum

Dienvidāfrika (Z līdz Angolai un D Zimbabvei)

1c

 

 

Balearica regulorum gibbericeps

Austrumāfrika (no Kenijas līdz Mozambikai)

3c

 

 

Grus leucogeranus

Irāna (win)

1a 1b 1c

 

 

Grus virgo

Melnā jūra (Ukraine)/Ziemeļaustrumāfrika

1c

 

 

Turcija (bre)

1c

 

 

Kalmikija/Ziemeļaustrumāfrika

 

1

 

Grus paradisea

Dienvidāfrikas tālākais punkts

1b 2

 

 

Grus carunculatus

Centrālā un Dienvidāfrika

1b 1c

 

 

Grus grus

Ziemeļrietumeiropa/Ibērija un Maroka

 

1

 

Ziemeļaustrumu un Centrāleiropa/Ziemeļāfrika

 

1

 

Austrumeiropa/Turcija, Tuvie Austrumi un ZA Āfrika

3c

 

 

Turcija un Gruzija (bre)

1c

 

 

Rietumsibīrija/Dienvidāzija

 

(1)

 

DUMBRCĀĻU DZIMTA

Sarothrura elegans elegans

ZA, Austrumu un Dienvidāfrika

 

 

(1)

Sarothrura elegans reichenovi

D Rietumāfrika līdz Centrālajai Āfrikai

 

 

(1)

Sarothrura boehmi

Centrālāfrika

1c

 

 

Sarothrura ayresi

Etiopija and Dienvidāfrika

1a 1b 1c

 

 

Rallus aquaticus aquaticus

Eiropa un Ziemeļāfrika

 

 

1

Rallus aquaticus korejewi

Rietumsibīrija/Dienvidrietumāzija

 

 

(1)

Rallus caerulescens

Dienvidu un Austrumāfrika

 

 

(1)

Crecopsis egregia

Subsahāras Āfrika

 

 

(1)

Crex crex

Eiropa un Rietumāzija/Subsahāras Āfrika

1b

2c

 

Amaurornis flavirostris

Subsahāras Āfrika

 

 

1

Porzana parva parva

Rietumeirāzija/Āfrika

 

2c

 

Porzana pusilla intermedia

Eiropa (bre)

2

 

 

Porzana porzana

Eiropa/Āfrika

 

2c

 

Aenigmatolimnas marginalis

Subsahāras Āfrika

(2)

 

 

Porphyrio alleni

Subsahāras Āfrika

 

 

(1)

Gallinula chloropus chloropus

Eiropa un Ziemeļu Āfrika

 

 

1

Rietumu un Dienvidrietumāzija

 

 

(1)

Gallinula angulata

Subsahāras Āfrika

 

 

(1)

Fulica cristata

Subsahāras Āfrika

 

 

1

Spānija un Maroka

1c

 

 

Fulica atra atra

Ziemeļrietumeiropa (win)

 

 

1

Melnā jūra un Vidusjūra (win)

 

 

1

Dienvidrietumāzija (win)

 

 

(1)

KRABJU TĀRTIŅU DZIMTA

Dromas ardeola

Ziemeļrietumu Indijas okeāns, Sarkanā jūra un Persijas līcis

3a

 

 

JŪRAS ŽAGATU DZIMTA

Haematopus ostralegus ostralegus

Eiropa/Dienvidu un Rietumeiropa un ZR Āfrika

 

 

1

Haematopus ostralegus longipes

DA Eir un R Āzija/DR Āzija un ZA Āfrika

 

 

(1)

Haematopus moquini

Dienvidāfrikas piekraste

1c

 

 

ĪLENKNĀBJU DZIMTA

Himantopus himantopus himantopus

Subsahāras Āfrika (izņemot dienvidus)

 

 

(1)

Dienvidāfrika (“meridionalis”)

2

 

 

DR Eiropa un Ziemeļrietumāfrika/Rietumāfrika

 

1

 

Centrālā Eiropa un Vidusjūras A/Z-Centrālā Āfrika

 

1

 

R, C un DR Āzija/DR Āzija un ZA Āfrika

 

(1)

 

Recurvirostra avosetta

Dienvidāfrika

2

 

 

Austrumāfrika

 

(1)

 

Rietumeiropa un Ziemeļrietumāfrika (bre)

 

1

 

Dienvidaustrumeiropa, Melnā jūra un Turcija (bre)

(3c)

 

 

Rietumu un Dienvidrietumāzija/Austrumāfrika

2

 

 

LIELAČU DZIMTA (AKMEŅKUITES)

Burhinus senegalensis senegalensis

Rietumāfrika

(2)

 

 

Burhinus senegalensis inornatus

Ziemeļaustrum un Austrumāfrika

(2)

 

 

BEZDELĪGTĀRTIŅU DZIMTA (TIRKŠĶES)

Pluvianus aegyptius aegyptius

Rietumāfrika

 

(1)

 

Austrumāfrika

(2)

 

 

Glareola pratincola pratincola

Rietumeiropa un ZR Āfrika/Rietumāfrika

2

 

 

Melnā jūra un A Vidusjūra/Austrumu Sahelas zona

2

 

 

DR Āzija/DR Āzija un ZA Āfrika

 

(1)

 

Glareola nordmanni

DA Eiropa un Rietumāzija/Dienvidāfrika

3b 3c

 

 

Glareola ocularis

Madagaskara/Austrumāfrika

(2)

 

 

Glareola nuchalis nuchalis

Austrumu un Centrālā Āfrika

 

(1)

 

Glareola nuchalis liberiae

Rietumāfrika

(2)

 

 

Glareola cinerea cinerea

DA Rietumāfrika un Centrālā Āfrika

(2)

 

 

TĀRTIŅU DZIMTA

Pluvialis apricaria apricaria

Lielbritānija, Īrija, Dānija, Vācija un Baltija (bre)

3c*

 

 

Pluvialis apricaria altifrons

Islande un Farēru salas/Austrumatlantijas piekraste

 

 

1

Ziemeļeiropa/Rietumeiropa un ZR Āfrika

 

 

1

Ziemeļsibīrija/Kaspijas jūra un Mazāzija

 

(1)

 

Pluvialis fulva

Ziemeļu un Centrālā Sibīrija/Dienvidu un DR Āzija, ZA Āfrika

 

(1)

 

Pluvialis squatarola

R Sibīrija un Kanāda/R Eiropa un R Āfrika

 

 

1

C un A Sibīrija/DR Āzija, Austrumu un Dienvidāfrika

 

1

 

Charadrius hiaticula hiaticula

Ziemeļeiropa/Eiropa un Ziemeļāfrika

 

1

 

Charadrius hiaticula psammodroma

Kanāda, Grenlande un Islande/R un D Āfrika

 

(2c)

 

Charadrius hiaticula tundrae

ZA Eiropa un Sibīrija/DR Āzija, A un D Āfrika

 

 

(1)

Charadrius dubius curonicus

Eiropa un Ziemeļrietumāfrika/Rietumāfrika

 

 

1

Rietumu un Dienvidrietumāzija/Austrumāfrika

 

 

(1)

Charadrius pecuarius pecuarius

Dienvidu un Austrumāfrika

 

 

(1)

Rietumāfrika

 

(1)

 

Charadrius tricollaris tricollaris

Dienvidu un Austrumāfrika

 

 

1

Charadrius forbesi

Rietumu un Centrālā Āfrika

 

(1)

 

Charadrius pallidus pallidus

Dienvidāfrika

2

 

 

Charadrius pallidus venustus

Austrumāfrika

1c

 

 

Charadrius alexandrinus alexandrinus

Rietumeiropa un Vidusjūras rietumdaļa/Rietumāfrika

3c

 

 

Melnā jūra un Vidusjūras austrumdaļa/Austrumu Sahela

3c

 

 

DR un Centrālāzija/DR Āzija un ZA Āfrika

 

(1)

 

Charadrius marginatus mechowi

Dienvidu un Austrumāfrika

2

 

 

No Rietumu līdz Rietumu un Centrālajai Āfrikai

2

 

 

Charadrius mongolus pamirensis

Rietumu-Centrālā Āzija/DR Āzija un Austrumāfrika

 

(1)

 

Charadrius leschenaultii columbinus

Turcija un DR Āzija/A Vidusjūra un Sarkanā jūra

1c

 

 

Charadrius leschenaultii crassirostris

Kaspijas jūra un DR Āzija/Arābija un ZA Āfrika

 

(1)

 

Charadrius leschenaultii leschenaultii

Centrālā Āzija/Austrumu un Dienvidāfrika

 

(1)

 

Charadrius asiaticus

DA Eiropa un Rietumu Āzija/A un Dienvidcentrālā Āfrika

3c

 

 

Eudromias morinellus

Eiropa/Ziemeļrietumāfrika

(3c)

 

 

Āzija/Tuvie Austrumi

 

(1)

 

Vanellus vanellus

Eiropa/Eiropa un Ziemeļāfrika

 

2c

 

Rietumāzija/Dienvidrietumāzija

 

 

(1)

Vanellus spinosus

Melnā jūra un Vidusjūra (bre)

 

1

 

Vanellus albiceps

Rietumu un Centrālāfrika

 

(1)

 

Vanellus senegallus senegallus

Rietumāfrika

 

(1)

 

Vanellus senegallus solitaneus

Dienvidrietumāfrika

 

(1)

 

Vanellus senegallus lateralis

Austrumu un Dienvidaustrumu Āfrika

 

1

 

Vanellus lugubris

Dienvidrietumāfrika

2

 

 

Centrālā un Austrumāfrika

3c

 

 

Vanellus melanopterus minor

Dienvidāfrika

1c

 

 

Vanellus coronatus coronatus

Austrumu un Dienvidāfrika

 

 

1

Centrālā Āfrika

(2)

 

 

Vanellus coronatus xerophilus

Dienvidrietumāfrika

 

(1)

 

Vanellus superciliosus

Rietumu un Centrālā Āfrika

(2)

 

 

Vanellus gregarius

DA Eiropa un Rietumāzija/Ziemeļaustrum Āfrika

1a 1b 1c

 

 

Centrālāzijas republikas/ZR Indija

1a 1b 1c

 

 

Vanellus leucurus

DR Āzija/DR Āzija un Ziemeļaustrumāfrika

2

 

 

Centrālāzijas Republikas/Dienvidāzija

 

(1)

 

SLOKU DZIMTA

Scolopax rusticola

Eiropa/Dienvidu un Rietumeiropa un Ziemeļāfrika

 

 

1

Rietumsibīrija/Dienvidrietumāzija (Kaspijas jūra)

 

 

(1)

Gallinago stenura

Ziemeļsibīrija/Dienvidāzija un Austrumāfrika

 

 

(1)

Gallinago media

Skandināvija/iespējams Rietumāfrika

 

1

 

Rietumsibīrija un ZA Eiropa/Dienvidaustrumāfrika

 

2c

 

Gallinago gallinago gallinago

Eiropa/Dienvidu un Rietumeiropa un ZR Āfrika

 

2c

 

Rietumsibīrija/Dienvidrietumāzija un Āfrika

 

 

1

Gallinago gallinago faeroeensis

Islande, Farēru salas un Ziemeļskotija/Īrija

 

 

1

Lymnocryptes minimus

Ziemeļeiropa/D un R Eiropa un Rietumāfrika

 

2b

 

Rietumsibīrija/DR Āzija un ZA Āfrika

 

(1)

 

Limosa limosa limosa

Rietumeiropa/ZR un Rietumāfrika

 

2c

 

Austrumeiropa/Centrālā un Austrumāfrika

 

2c

 

Rietumu-Centrālā Āzija/DR Āzija un Austrumāfrika

 

(1)

 

Limosa limosa islandica

Islande/Rietumeiropa

3a*

 

 

Limosa lapponica lapponica

Ziemeļeiropa/Rietumeiropa

 

2a

 

Limosa lapponica taymyrensis

Rietumsibīrija/Rietumu un Dienvidrietumāfrika

 

2a 2c

 

Limosa lapponica menzbieri

Centrālā Sibīrija/Dienvidu un DR Āzija un Austrumāfrika

 

 

(1)

Numenius phaeopus phaeopus

Ziemeļeiropa/Rietumāfrika

 

 

(1)

Rietumsibīrija/Dienvidu un Austrumāfrika

 

 

(1)

Numenius phaeopus islandicus

Islande, Farēru salas un Skotija/Rietumāfrika

 

 

1

Numenius phaeopus alboaxillaris

Dienvidrietumāzija/Austrumāfrika

1c

 

 

Numenius tenuirostris

Centrālā Sibīrija/Vidusjūra un DR Āzija

1a 1b 1c

 

 

Numenius arquata arquata

Eiropa/Eiropa, Ziemeļu un Rietumāfrika

 

 

1

Numenius arquata orientalis

Rietumsibīrija/DR Āzija, A un D Āfrika

3c

 

 

Numenius arquata suschkini

Dienvidaustrumu Eiropa un Dienvidrietumāzija (bre)

2

 

 

Tringa erythropus

Z Eiropa/Dienvideiropa, Ziemeļu un Rietumāfrika

 

 

(1)

Rietumsibīrija/DR Āzija, ZA un Austrumāfrika

 

(1)

 

Tringa totanus totanus

ZR Eiropa/R Eiropa, ZR un Rietumāfrika

 

2c

 

Centrālā un Austrumeiropa/Vidusjūras austrumdaļa un Āfrika

 

2c

 

Tringa totanus britannica

Lielbritānija un Īrija/Lielbritānija, Īrija, Francija

 

2c

 

Tringa totanus ussuriensis

Rietumāzija/DR Āzija, ZA un Austrumāfrika

 

 

(1)

Tringa totanus robusta

Islande un Farēru salas/Rietumeiropa

 

 

1

Tringa stagnatilis

Austrumeiropa/Rietumu un Centrālā Āfrika

 

(1)

 

Rietumāzija/DR Āzija, Austrumu un Dienvidāfrika

 

(1)

 

Tringa nebularia

Ziemeļeiropa/DR Eiropa, ZR un Rietumāfrika

 

 

1

Rietumsibīrija/DR Āzija, A un D Āfrika

 

 

(1)

Tringa ochropus

Ziemeļeiropa/D un R Eiropa, Rietumāfrika

 

 

1

Rietumsibīrija/DR Āzija, ZA un Austrumāfrika

 

 

(1)

Tringa glareola

Ziemeļrietumeiropa/Rietumāfrika

 

2c

 

ZA Eiropa un R Sibīrija/Austrumu un Dienvidāfrika

 

 

(1)

Tringa cinerea

ZA Eiropa un R Sibīrija/DR Āzija, A un D Āfrika

 

 

1

Tringa hypoleucos

Rietumu un Centrālā Eiropa/Rietumāfrika

 

 

1

A Eiropa un R Sibīrija/Centrālā, A un D Āfrika

 

 

(1)

Arenaria interpres interpres

ZA Kanāda un Grenlande/R Eiropa un ZR Āfrika

 

1

 

Ziemeļeiropa/Rietumāfrika

 

1

 

Rietumu un Centrālā Sibīrija/DR Āzija, A un D Āfrika

 

 

(1)

Calidris tenuirostris

Austrumsibīrija/DR Āzija un R Dienvidu Āzija

1c

 

 

Calidris canutus canutus

Ziemeļsibīrija/Rietumu un Dienvidāfrika

 

2a 2c

 

Calidris canutus islandica

ZA Kanāda un Grenlande/Rietumeiropa

 

2a 2c

 

Calidris alba

Eiropas Atlantijas austrumdaļa, Rietumu un Dienvidāfrika (win)

 

 

1

Dienvidrietumāzija, Austrumu un Dienvidāfrika (win)

 

 

1

Calidris minuta

Z Eiropa/D Eiropa, Ziemeļu un Rietumāfrika

 

(2c)

 

Rietumsibīrija/DR Āzija, A un D Āfrika

 

 

(1)

Calidris temminckii

Somu Skandināvija/Ziemeļu un Rietumāfrika

 

(1)

 

ZA Eiropa un R Sibīrija/DR Āzija un Austrumāfrika

 

 

(1)

Calidris maritima maritima

Ziemeļu un Rietumeiropa (izņemot Islandi) (win)

 

1

 

Calidris alpina alpina

ZA Eiropa un ZR Sibīrija/R Eiropa un ZR Āfrika

 

 

1

Calidris alpina centralis

Centrālā Sibīrija/DR Āzija un ZA Āfrika

 

 

(1)

Calidris alpina schinzii

Islande un Grenlande/ZR and Rietumāfrika

 

 

1

Lielbritānija un Īrija/DR Eiropa un ZR Āfrika

2

 

 

Baltija/DR Eiropa un ZR Āfrika

1c

 

 

Calidris alpina arctica

ZA Grenlande/Rietumāfrika

3a

 

 

Calidris ferruginea

Rietumsibīrija/Rietumāfrika

 

 

1

Centrālā Sibīrija/DR Āzija, A un D Āfrika

 

 

1

Limicola falcinellus falcinellus

Ziemeļeiropa/DR Āzija un Āfrika

3c

 

 

Philomachus pugnax

Ziemeļeiropa un Rietumsibīrija/Rietumāfrika

 

2c

 

Ziemeļsibīrija/DR Āzija, A un D Āfrika

 

(2c)

 

Phalaropus lobatus

Rietumeirāzija/Arābu jūra

 

 

1

Phalaropus fulicaria

Kanāda un Grenlande/Āfrikas Atlantijas piekraste

 

 

(1)

KAIJU DZIMTA

Larus leucophthalmus

Sarkanā jūra un tuvējās piekrastes

1a 2

 

 

Larus hemprichii

Sarkanā jūra, Persijas līcis, Arābija un Austrumāfrika

 

2a

 

Larus canus canus

ZR un Cent. Eiropa/Atlantijas piekraste un Vidusjūra

 

2c

 

Larus canus heinei

ZA Eiropa un Rietumsibīrija/Melnā jūra un Kaspijas jūra

 

(1)

 

Larus audouinii

Vidusjūra/Āfrikas Z un R piekraste

1a 3a

 

 

Larus marinus

Ziemeļu un Rietumeiropa

 

 

1

Larus dominicanus vetula

Dienvidāfrikas piekraste

 

1

 

Larus hyperboreus hyperboreus

Svalbāra un Z Krievija (bre)

 

 

(1)

Larus hyperboreus leuceretes

Kanāda, Grenlande un Islande (bre)

 

 

(1)

Larus glaucoides glaucoides

Grenlande/Islande un Ziemeļrietumeiropa

 

 

1

Larus argentatus argentatus

Ziemeļu un Ziemeļrietumeiropa

 

 

1

Larus argentatus argenteus

Islande un Rietumeiropa

 

 

1

Larus heuglini

ZA Eiropa un R Sibīrija/DR Āzija un ZA Āfrika

 

 

(1)

Larus (heuglini) barabensis

Dienvidrietumsibīrija/Dienvidrietumāzija

 

 

(1)

Larus armenicus

Armēnija, Austrumturcija un ZR Irāna

3a

 

 

Larus cachinnans cachinnans

Melnā jūra un Rietumāzija/DR Āzija, ZA Āfrika

 

 

1

Larus cachinnans michahellis

Vidusjūra, Ibērija un Maroka

 

 

1

Larus fuscus fuscus

ZA Eiropa/Melnā jūra, DR Āzija un Austrumāfrika

 

(2c)

 

Larus fuscus graellsii

Rietumeiropa/Vidusjūra un Rietumāfrika

 

 

1

Larus ichthyaetus

Melnā jūra un Kaspijas jūra/Dienvidrietumāzija

3a

 

 

Larus cirrocephalus poiocephalus

Rietumāfrika

 

(1)

 

Centrālā un Austrumāfrika

 

 

(1)

Dienvidāfrikas piekraste (izņemot Madagaskaru)

 

(1)

 

Larus hartlaubii

Dienvidrietumāfrikas piekraste

 

1

 

Larus ridibundus

R Eiropa/R Eiropa, R Vidusjūra, Rietumāfrika

 

 

1

Austrumeiropa/Melnā jūra un Vidusjūras austrumdaļa

 

 

1

Rietumu Āzija/DR Āzija un ZA Āfrika

 

 

(1)

Larus genei

Rietumāfrika (bre)

2

 

 

Melnā jūra un Vidusjūra (bre)

 

2a

 

Rietumu, Dienvidrietumu un Dienvidāzija (bre)

 

2a

 

Larus melanocephalus

R Eiropa, Vidusjūra un ZR Āfrika

 

2a

 

Larus minutus

Centrālā un A Eiropa/DR Eiropa un R Vidusjūra

 

1

 

R Āzija/A Vidusjūra, Melnā jūra un Kaspijas jūra

 

(1)

 

Xema sabini sabini

Kanāda un Grenlande/DA Atlantija

 

 

(1)

Sterna nilotica nilotica

Rietumeiropa/Rietumāfrika

2

 

 

Melnā jūra un Vidusjūras austrumdaļa/Austrumāfrika

3c

 

 

Rietumu un Centrālā Āzija/Dienvidrietumāzija

2

 

 

Sterna caspia caspia

Dienvidāfrika (bre)

1c

 

 

Rietumāfrika (bre)

 

1

 

Eiropa (bre)

1c

 

 

Kaspijas jūra (bre)

2

 

 

Sterna maxima albidorsalis

Rietumāfrika (bre)

 

2a

 

Sterna bengalensis bengalensis

Persijas līcis/Dienvidāzija

 

2a

 

Sterna bengalensis par

Sarkanā jūra/Austrumāfrika

3a

 

 

Sterna bengalensis emigrata

D Vidusjūra/ZR un Rietumāfrikas piekraste

1c

 

 

Sterna bergii bergii

Dienvidāfrika (Angola – Mozambika)

2

 

 

Sterna bergii enigma

Madagaskara un Mozambika/Dienvidāfrika

1c

 

 

Sterna bergii thalassina

Austrumāfrika un Seišela salas

1c

 

 

Sterna bergii velox

Sarkanā jūra un Ziemeļaustrumāfrika

3a

 

 

Sterna sandvicensis sandvicensis

Rietumeiropa/Rietumāfrika

 

2a

 

Melnā jūra un Vidusjūra (bre)

3a 3c

 

 

Rietumu un Centrālā Āzija/Dienvidrietumu un Dienvidāzija

 

2a

 

Sterna dougallii dougallii

Dienvidāfrika

1c

 

 

Austrumāfrika

3a

 

 

Eiropa (bre)

1c

 

 

Sterna dougallii arideensis

Madagaskara, Seišela salas un Maskarenes sala

2

 

 

Sterna dougallii bangsi

Ziemeļu Arābu jūra (Omāna)

1c

 

 

Sterna vittata vittata

Pr. Edvarda sala, Mariona, Krozē un Kergulene/Dienvidāfrika

1c

 

 

Sterna vittata tristanensis

Tristan da Cunha un Gough/Dienvidāfrika

1c

 

 

Sterna hirundo hirundo

Dienvidu un Rietumeiropa (bre)

 

 

1

Ziemeļu un Austrumeiropa (bre)

 

 

1

Rietumāzija (bre)

 

 

(1)

Sterna paradisaea

Rietumeirāzija (bre)

 

 

1

Sterna albifrons albifrons

Atlantijas austrumu daļa(bre)

3b

 

 

Melnā jūra un Vidusjūras austrumdaļa (bre)

3c

 

 

Kaspijas jūra (bre)

2

 

 

Sterna albifrons guineae

Rietumāfrika (bre)

1c

 

 

Sterna saundersi

R Dienvidāzija, Sarkanā jūra, Persijas līcis un Austrumāfrika

 

(1)

 

Sterna balaenarum

Namībija un Dienvidāfrika/no Atlantijas piekrastes līdz Ganai

2

 

 

Sterna repressa

R Dienvidāzija, Sarkanā jūra, Persijas līcis un Austrumāfrika

 

2c

 

Chlidonias hybridus hybridus

Rietumeiropa un Ziemeļrietumāfrika (bre)

3c

 

 

Melnā jūra un Vidusjūras austrumdaļa (bre)

 

 

(1)

Kaspijas jūra (bre)

 

(1)

 

Chlidonias hybridus sclateri

Austrumāfrika (Kenija un Tanzānija)

1c

 

 

Dienvidāfrika (no Malāvijas un Zambijas līdz Dienvidāfrikai)

(2)

 

 

Chlidonias leucopterus

Austrumeiropa un Rietumāzija/Āfrika

 

 

(1)

Chlidonias niger niger

Eiropa un Rietumāzija/Āfrikas Atlantijas piekraste

 

2c

 

SMĒLĒJZĪRIŅU DZIMTA

Rynchops flavirostris

Rietumāfrikas un Centrālās Āfrikas piekraste

2

 

 

Austrumu un Dienvidāfrika

2

 

 


(1)  Kā pieņemts Pušu sanāksmes otrajā sēdē 2002. gada 25.–27. septembrī Bonnā, Vācijā.


Top