EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32004R0817

Komisijas Regula (EK) Nr. 817/2004 (2004. gada 29. aprīlis), ar ko paredz sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1257/1999 par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku attīstībai

OV L 153, 30.4.2004, p. 30–84 (ES, DE)
OV L 153, 30.4.2004, p. 30–81 (EN)
OV L 153, 30.4.2004, p. 31–88 (EL)
OV L 153, 30.4.2004, p. 31–84 (PT)
OV L 153, 30.4.2004, p. 29–81 (IT)
OV L 153, 30.4.2004, p. 31–82 (FI)
OV L 153, 30.4.2004, p. 30–87 (NL)
OV L 153, 30.4.2004, p. 30–83 (FR)
OV L 153, 30.4.2004, p. 30–82 (DA)
OV L 153, 30.4.2004, p. 29–80 (SV)

Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os) (CS, ET, LV, LT, HU, MT, PL, SK, SL, BG, RO)

Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 31/12/2006; Atcelts ar 32006R1974

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2004/817/oj

32004R0817



Oficiālais Vēstnesis L 153 , 30/04/2004 Lpp. 0030 - 0083


Komisijas Regula (EK) Nr. 817/2004

(2004. gada 29. aprīlis),

ar ko paredz sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1257/1999 par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku attīstībai

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1257/99 par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku attīstībai un dažu regulu grozīšanu un atcelšanu [1], un jo īpaši tās 34., 45. un 50. pantu,

tā kā:

(1) Ar Regulu (EK) Nr. 1257/1999 noteikts vienots tiesisks regulējums ELGVF atbalstam lauku attīstībai. Jo īpaši tās II sadaļā ir precizēti pasākumi, par kuriem ir tiesības saņemt atbalstu, kā arī to mērķi un atbilstības kritēriji. Šis tiesiskais regulējums attiecas uz atbalstu lauku attīstībai visā Kopienā.

(2) Lai papildinātu šo regulējumu, pieņemta Komisijas 2002. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 445/2002, ar ko paredz sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1257/1999 par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku attīstībai [2], ņemot vērā pieredzi, kas iegūta, izmantojot instrumentus, kurus piemēro saskaņā ar Padomes regulām, kuras atceltas ar Regulas (EK) Nr. 1257/1999 55. panta 1. punktu.

(3) Komisijas 2002. gada 26. februāra Regulā (EK) Nr. 445/2002 ir izdarīti būtiski grozījumi. Bez tam, izdarot grozījumus Regulā (EK) Nr. 1257/1999, ir ieviesti četri jauni pasākumi, kuriem vajadzīgi sīki izstrādāti noteikumi. Turklāt, ņemot vērā kopš programmas izstrādes perioda sākuma iegūto pieredzi, jāprecizē daži noteikumi, jo īpaši tie, kas saistīti ar programmas izstrādes dokumentu grozīšanas procedūru, programmu finanšu vadību un pārbaudēm. Tādēļ skaidrības un lietderības labad jāpieņem jauna regula, kas paredz sīki izstrādātus noteikumus, un jāatceļ Regula (EK) Nr. 445/2002.

(4) Minētajiem noteikumiem jāatbilst subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem un tādēļ tiem jāattiecas tikai uz to, kas nepieciešams izvirzīto mērķu sasniegšanai.

(5) attiecībā uz atbilstības kritērijiem Regula (EK) Nr. 1257/1999 paredz trīs pamatnosacījumus, kas jāizpilda, lai iegūtu atbalstu ieguldījumiem lauku saimniecībās un pārstrādes rūpnīcās, kā arī atbalstu jaunajiem lauksaimniekiem. Jānorāda laiks, kurā šie nosacījumi jāizpilda, un gadījumos, kad ieguldījums tiek veikts, lai nodrošinātu obligāto standartu ievērošanu, jānorāda papildperioda ilgums, ko dalībvalstis drīkst atvēlēt dažiem saņēmējiem šo standartu ievērošanai;

(6) Kopienas atbalsts ieguldījumiem saimniecībās un pārstrādes rūpnīcās ir pakļauts nosacījumam, ka attiecīgajiem produktiem var atrast normālus noieta tirgus. Jāparedz sīki izstrādāti noteikumi šādu noieta tirgu vērtēšanai.

(7) Arodmācību programmas atbalsts nav jāattiecina uz parastu lauksaimniecības un mežkopības izglītību.

(8) Attiecībā uz priekšlaicīgas pensionēšanās atbalsta nosacījumiem jārisina īpašas problēmas, kas rodas, kad saimniecību nodod vairākas personas vai nomnieks.

(9) Kompensācijas pabalstus, ko mazāk labvēlīgos apgabalos maksā par zemi, kuru kopīgi izmanto vairāki lauksaimnieki, izmaksā katram attiecīgajam lauksaimniekam proporcionāli viņa izmantošanas tiesībām.

(10) Jāprecizē kompetence un līdzekļi, kas jāizmanto iestādēm un organizācijām, kuras izraudzītas agrāro konsultāciju pakalpojumu sniegšanai.

(11) Attiecībā uz agrovides un dzīvnieku labturības atbalsta obligātajām prasībām, kas lauksaimniekiem jāievēro sakarā ar dažādām agrovides un dzīvnieku labturības saistībām, ņemot vērā mērķus jānodrošina līdzsvarota atbalsta piemērošana, un tādējādi jāsekmē ilgtspējīga lauku apvidu attīstība.

(12) Attiecībā uz atbalstu lauksaimniekiem, kas piedalās pārtikas kvalitātes shēmā, jāprecizē, uz kuriem produktiem attiecas šis atbalsts un kādā veidā var ņemt vērā fiksētās izmaksas atbalsta summu aprēķināšanai.

(13) Lai nodrošinatu komplementaritāti starp Regulas (EK) Nr. 1257/1999 24.d pantā norādītajiem veicināšanas pasākumiem un režīmu, kas attiecas uz informācijas un veicināšanas pasākumiem, kuri izveidoti ar Padomes 2000. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 2826/2000 par informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem iekšējā tirgū [3], jāparedz sīki izstrādātas prasības kvalitatīvu produktu ražošanas veicināšanas atbalsta piešķiršanai, jo īpaši attiecībā uz saņēmējiem un piemērotām darbībām. Turklāt, lai izslēgtu dubultas finansēšanas iespēju, par informēšanas un veicināšanas pasākumiem, kas atbalstīti saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2826/2000, nav paredzētas tiesības saņemt lauku attīstības atbalstu.

(14) Jānosaka izvēles kritēriji ieguldījumiem lauksaimniecības produktu pārstrādes un tirdzniecības uzlabošanā. Pieredze liecina, ka šiem izvēles kritērijiem jāpamatojas uz vispārīgiem principiem, nevis nozaru noteikumiem.

(15) Attālākie Kopienas reģioni ar dažiem nosacījumiem jāatbrīvo no Regulas (EK) Nr. 1257/1999 28. panta 1. punkta otrā ievilkuma prasību piemērošanas, saskaņā ar kuriem nedrīkst piešķirt atbalstu tiem ieguldījumiem, kas paredzēti ārpuskopienas valstu produktu pārstrādei vai tirdzniecībai.

(16) Sīkāk jādefinē meži, par kuriem nav tiesību saņemt atbalstu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1257/1999 29. panta 3. punktu.

(17) Jāparedz sīki izstrādāti nosacījumi atbalstam lauksaimniecības zemes apmežošanai un maksājumiem par mežu ekoloģiskās stabilitātes saglabāšanas un uzlabošanas darbībām.

(18) Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1257/1999 33. pantu atbalstu piešķir par citiem pasākumiem, kas attiecas uz lauksaimniecības darbībām un to pārveidi, kā arī par darbībām lauku apvidos, uz kurām neattiecas neviens cits lauku attīstības pasākums. Ņemot vērā dažādos pasākumus, uz kuriem var attiekties šis pants, galvenokārt pašām dalībvalstīm jāparedz nosacījumi atbalstam saskaņā ar to programmām.

(19) Jāparedz vairākiem pasākumiem kopēji noteikumi, lai jo īpaši nodrošinātu kopēju labas lauksaimniecības prakses standartu piemērošanu, ja uz pasākumiem attiecina šo kritēriju, un lai garantētu elastīgumu, kas vajadzīgs ilgtermiņa saistībām, ņemot vērā notikumus, kas varētu ietekmēt minētās saistības, neapdraudot dažādo atbalsta pasākumu efektīvu īstenošanu.

(20) Skaidri jānošķir finansējums lauku attīstības atbalstam un finansējums atbalstam saistībā ar kopējo tirgus organizāciju. Dalībvalstīm savās lauku attīstības programmās saskaņā ar to īpašajām vajadzībām un atbilstīgi pārredzamai procedūrai jāizsaka priekšlikumi par izņēmumiem, kas pieļaujami, piemērojot principu, ka lauku attīstības atbalsts nav jāpiešķir par pasākumiem, uz kuriem attiecas atbalsta shēmas saistībā ar kopējo tirgus organizāciju.

(21) Lauku attīstības atbalsta maksājumi pilnībā jāizmaksā saņēmējiem.

(22) Komisijas Regulā (EK) Nr. 1685/2000 [4] paredzēti sīki izstrādāti īstenošanas noteikumi Padomes 1999. gada 21. jūnija Regulai (EK) Nr. 1260/1999, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par struktūrfondiem [5], attiecībā uz izdevumu atbilstību struktūrfondu un līdz ar to arī ELVGF Vadības nodaļas daļēji finansētajām darbībām. Konsekvences labad Regula (EK) Nr. 1685/2000 jāattiecina arī uz ELVGF Vadības nodaļas daļēji finansētajiem pasākumiem, izņemot, ja Regulā (EK) Nr. 1257/1999, Padomes 1999. gada 17. maija Regulā Nr. 1258/1999 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu [6] vai šajā regulā ir paredzēts citādi.

(23) Dažiem ieguldījumiem, ko daļēji finansē saskaņā ar 30. panta 1. punkta pirmo, otro un sesto ievilkumu un saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1257/1999 31. pantu, bieži vien nosaka vienības standarta izmaksas. Skaidrības labad un lai vienkāršotu šo pasākumu vadību, saņēmēji no 2000. gada jāatbrīvo no prasības uzrādīt faktūras saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1685/2000. Jāparedz arī nosacījumi, ar kādiem dalībvalstis var piemērot šādas standarta izmaksas efektīvas pārvaldības nodrošināšanai.

(24) Komisijas 1999. gada 8. septembra Lēmumā 1999/659/EK, ar ko nosaka Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda Garantiju nodaļas lauku attīstības pasākumu asignējumu paredzamo sadalījumu dalībvalstīm laikposmā no 2000. līdz 2006. gadam [7], ir precizēts, kāda veida izdevumus sedz no piešķīrumiem dalībvalstīm. Turklāt saskaņā ar Komisijas 1999. gada 9. decembra Regulu (EK) Nr. 2603/1999, ar ko paredz noteikumus pārejai uz lauku attīstības atbalstu, kas noteikti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1257/1999 [8], lauku attīstības programmā 2000. – 2006. gadam ar dažiem nosacījumiem drīkst iekļaut maksājumus, kas izriet no noteiktām saistībām, kuras noslēgtas līdz 2000. gada 1. janvārim. Tādēļ jāprecizē, kas ir iekļauts Kopienas atbalsta kopsummā, ko nosaka par katru lauku attīstības plānu Komisijas apstiprinātajā vienotajā programmas izstrādes dokumentā.

(25) Lai nodrošinātu elastīgāku finanšu vadību, tām dalībvalstīm, kas izvēlējušās izstrādāt reģionalizētas lauku attīstības programmas, jābūt iespējai saņemt Kopienas atbalsta kopsummu, ko piešķir par ikvienu reģionālu programmu saskaņā ar atsevišķu lēmumu, kurā ietverta konsolidēta tabula visai dalībvalstij.

(26) Saskaņā ar 5. pantu Padomes 1999. gada 17. maija Regulā (EK) Nr. 1259/1999, ar ko paredz kopējus noteikumus tieša atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku [9], summas, kas izriet no sankcijām vides aizsardzības prasību pārkāpšanas gadījumos vai no standartizācijas, paliek dalībvalstu rīcībā kā Kopienas papildu atbalsts par noteiktiem lauku attīstības pasākumiem. Šādu pasākumu gadījumā jāprecizē tas, uz ko tieši attiecas Komisijas apstiprinājums.

(27) Jāparedz sīki izstrādāti noteikumi lauku attīstības plānu noformēšanai un pārskatīšanai.

(28) Lai sekmētu lauku attīstības plānu izstrādi, to pārbaudi un apstiprināšanu, ko veic Komisija, jānosaka sīki izstrādāti kopēji noteikumi attiecībā uz šādu plānu struktūru un saturu, jo īpaši pamatojoties uz prasībām, kas izklāstītas Regulas (EK) Nr. 1257/1999 43. pantā.

(29) Jānosaka prasības attiecībā uz grozījumiem lauku attīstības programmas izstrādes dokumentos, lai dotu Komisijai iespēju tos ātri un efektīvi pārbaudīt.

(30) Pārvaldības komitejas procedūra jāattiecina tikai uz tiem grozījumiem, kuri saistīti ar svarīgām izmaiņām lauku attīstības programmas izstrādes dokumentos. Par citiem grozījumiem jālemj dalībvalstīm un par tiem jāpaziņo Komisijai.

(31) Lai nodrošinātu efektīvu un regulāru pārraudzību, dalībvalstīm jādara Komisijai pieejami konsolidētie un atjauninātie programmas izstrādes dokumenti elektroniskā veidā.

(32) Jāparedz sīki izstrādāti noteikumi finanšu plānošanai un iemaksām to pasākumu finansēšanai, kurus finansē ELVGF Garantiju nodaļa saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1257/1999 35. panta 1. un 2. punktu.

(33) Šajā sakarā dalībvalstīm regulāri jāziņo Komisijai par lauku attīstības pasākumu finansēšanas stāvokli.

(34) Jāveic pasākumi, lai nodrošinātu lauku attīstības atbalstam atvēlēto apropriāciju efektīvu izmantošanu, jo īpaši paredzot, ka Komisija piešķir sākotnēju avansa maksājumu pilnvarotajiem maksātājiem un ka piešķīrumus koriģē saskaņā ar vajadzībām, ņemot vērā iepriekšējos rezultātus. Jāparedz arī iespēja piešķirt avansus dažu kategoriju saņēmējiem ar zināmiem nosacījumiem, lai atvieglotu ar ieguldījumiem saistīto pasākumu īstenošanu.

(35) Vispārīgie noteikumi par budžeta disciplīnu un jo īpaši tie, kas attiecas uz dalībvalstu nepilnīgām vai nepareizām deklarācijām, jāpiemēro papildus šajā regulā paredzētajiem īpašajiem noteikumiem.

(36) Lauku attīstības pasākumu sīki izstrādātu finanšu vadību jāreglamentē ar Regulas (EK) Nr. 1258/1999 īstenošanas regulām.

(37) Uzraudzības un vērtēšanas procedūras un prasības jāparedz, ievērojot principus, kas piemērojami citiem Kopienas atbalsta pasākumiem, jo īpaši tiem, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 1260/1999.

(38) Administratīvajiem noteikumiem jābūt tādiem, kas ļauj īstenot labāku lauku attīstības atbalsta pārvaldību, pārraudzību un kontroli. Vienkāršības labad visos iespējamos gadījumos jāpiemēro integrētā administrēšanas un kontroles sistēma, kura paredzēta II sadaļas IV nodaļā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulā (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopējus tieša atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem [10], kurām ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2419/2001 [11] ir paredzēti sīki izstrādāti īstenošanas noteikumi.

(39) Jāparedz sankciju sistēma gan Kopienas, gan dalībvalstu līmenī.

(40) Informācija par to, ciktāl ir īstenoti agrākie papildu pasākumi, uz kuriem attiecas Padomes Regulas (EEK) Nr. 2078/92 [12], 2079/92 [13] un 2080/92 [14] un kuri ietilpst finanšu programmā 2000. – 2006. gadam, jāiekļauj Regulas (EK) Nr. 1257/1999 48. panta 2. punktā paredzētajā gada ziņojumā. Informācijā, kura dalībvalstīm jāiesniedz katru gadu līdz 30. septembrim, jāiekļauj arī šo pasākumu radītie izdevumi.

(41) Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības struktūru un lauku attīstības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA LAUKU ATTĪSTĪBAS PASĀKUMI

1. IEDAĻA Ieguldījumi lauku saimniecībās

1. pants

Papildperiods jaunieviesto standartu ievērošanai, ko dalībvalstis var atvēlēt saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1257/1999 5. panta 3. punktu, nedrīkst pārsniegt trīsdesmit sešus mēnešus no dienas, kurā standarta ievērošana lauksaimniekam kļūst obligāta. Regulas (EK) Nr. 1257/1999 5. panta 3. punktā minētajam ieguldījuma laika posmam jābeidzas pirmajā daļā noteiktā papildperioda laikā.

Pirmajā daļā noteiktais papildperiods neattiecas uz tiem pieteikumiem atbalsta saņemšanai, kas iesniegti līdz 2004. gada 7. maijam.

2. pants

1. Regulas (EK) Nr. 1257/1999 6. panta prasību piemērošanas vajadzībām normālu noieta tirgu pastāvēšanu vērtē atbilstīgā līmenī pēc

a) attiecīgajiem produktiem;

b) ieguldījumu veidiem;

c) esošās un plānotās jaudas.

2. Ņem vērā visus ražošanas ierobežojumus vai ierobežojumus Kopienas atbalstam saskaņā ar kopējo tirgus organizāciju.

3. Gadījumos, kad kopēja tirgus organizācija paredz ražošanas vai Kopienas atbalsta ierobežojumus atsevišķu lauksaimnieku, saimniecību vai pārstrādes rūpnīcu līmenī, nav atbalstāmi tādi ieguldījumi, kas ražošanu var palielināt virs minētajiem ierobežojumiem.

3. pants

Šīs regulas 4. panta 2. punkta prasības attiecas arī uz jauno lauksaimnieku veiktajiem ieguldījumiem.

2. IEDAĻA Jauno lauksaimnieku darbības uzsākšana

4. pants

1. Laikā, kad pieņem atsevišķo lēmumu par atbalsta piešķiršanu, ir jābūt izpildītiem jauno lauksaimnieku darbības uzsākšanas atbalsta piešķiršanas nosacījumiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1257/1999 8. panta 1. punktā.

2. 2.Pēc darbības uzsākšanas var atvēlēt laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, lai izpildītu prasības saistībā ar profesionālajām iemaņām un kompetenci, ekonomisko dzīvotspēju un obligātajiem standartiem attiecībā uz vidi, higiēnu un dzīvnieku labturību, ja jaunajam lauksaimniekam vajadzīgs pielāgošanās posms, kurā uzsākt darbību vai pārstrukturēt saimniecību.

5. pants

Atsevišķu lēmumu piešķirt atbalstu, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 1257/1999 8. pantā, pieņem ne vēlāk kā divpadsmit mēnešu laikā pēc darbības uzsākšanas atbilstīgi dalībvalstīs spēkā esošajiem noteikumiem.

3. IEDAĻA Mācības

6. pants

Atbalsts arodmācību programmai neattiecas uz teorētisku vai praktisku mācību kursiem, kas ir daļa no vidējā vai augstākā līmeņa lauksaimniecības un mežsaimniecības izglītības parastajām programmām vai sistēmām.

4. IEDAĻA Priekšlaicīga pensionēšanās

7. pants

Ja saimniecību nodod vairākas personas, tad kopējais atbalsta apjoms nepārsniedz to apjomu, kas paredzēts vienai personai, kas nodod saimniecību.

8. pants

Par nekomerciālu lauksaimniecisku darbību, ko persona, kas nodod saimniecību turpina saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1257/1999 11. panta 1. punkta pirmo ievilkumu, nav tiesību saņemt atbalstu saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku.

9. pants

Nomnieks var nodot atbrīvoto zemi īpašniekam ar nosacījumu, ka ir izbeigtas nomas attiecības un ir izpildītas prasības, kas attiecas uz pārņēmēju, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1257/1999 11. panta 2. punktā.

10. pants

Atbrīvoto zemi var izmantot lauku apvienošanai vai vienkāršai zemes gabalu apmaiņai.

Šādos gadījumos nosacījumus, kas piemērojami atbrīvotajai zemei, piemēro platībām, kas ir agronomiski līdzvērtīgas atbrīvotajai zemei.

Dalībvalstis var izstrādāt noteikumu, ka atbildību par atbrīvoto zemi uzņemas struktūra, kas apņemas to vēlāk nodot pārņēmējam, kurš izpilda priekšlaicīgas pensionēšanās nosacījumus.

5. IEDAĻA Mazāk labvēlīgi apgabali un apgabali, kuros pastāv vides ierobežojumi

11. pants

Kompensācijas pabalstus par platībām, kuras vairāki lauksaimnieki kopīgi izmanto dzīvnieku ganībām, var piešķirt katram attiecīgajam lauksaimniekam proporcionāli viņa izmantotajai zemei vai zemes izmantošanas tiesībām.

6. IEDAĻA Standartu ievērošana

12. pants

To varas iestāžu un privāto iestāžu rīcībā, kas izraudzītas Regulas (EK) Nr. 1257/1999 21.d panta 2. punktā minēto agrāro konsultāciju pakalpojumu sniegšanai, jābūt attiecīgiem resursiem kvalificēta personāla, administratīva un tehniska aprīkojuma veidā, un tām jābūt ar konsultāciju sniegšanas pieredzi un uzticamām likumā noteikto prasību ziņā, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1257/1999 21.d panta 1. punktā.

7. IEDAĻA Agrovide un dzīvnieku labturība

13. pants

Visām saistībām paplašināt vai citādi vadīt lopkopību jāatbilst vismaz šādiem nosacījumiem:

a) jāturpina zālaugu platību apsaimniekošana;

b) lauksaimniecības dzīvnieki saimniecībā jāsadala tā, lai tiktu saglabāta visa ganību platība, tādējādi novēršot pārmērīgu noganīšanu un nepietiekamu izmantošanu;

c) lauksaimniecības dzīvnieku koncentrācija jānosaka, ņemot vērā visus ganību lopus, ko tur saimniecībā, vai, ja ir saistības ierobežot barības vielu noplūdi, ņemot vērā visus dzīvniekus, ko tur saimniecībā un par kuriem ir attiecīgās saistības.

14. pants

1. Atbalstu var attiecināt uz šādām saistībām:

a) audzēt vietējo šķirņu lauksaimniecības dzīvniekus, kas sastopami attiecīgajā apgabalā un attiecībā uz kuriem pastāv risks, ka tos vairs neizmantos lauksaimniecībā;

b) saglabāt vietējiem un reģionālajiem apstākļiem dabiski pielāgotu un ģenētiskās erozijas draudiem pakļautu augu ģenētiskos resursus.

2. Nozīmīgai lomai vides saglabāšanā tajā apgabalā, uz kuru attiecas 1. punktā paredzētais pasākums, jābūt vietējām šķirnēm un augu ģenētiskajiem resursiem.

Atbalsta saņemšanas kritērijiem atbilstošās lauksaimniecības dzīvnieku sugas un kritēriji, lai noteiktu robežlielumu vietējo šķirņu izzušanai no izmantošanas lauksaimniecībā, ir noteikti šīs regulas I pielikumā esošajā tabulā.

15. pants

Regulas (EK) Nr. 1257/1999 24. panta 1. punkta otrās daļas prasību piemērošanas vajadzībām kapitālieguldījumus uzskata par neizdevīgiem, ja tie parasti nerada nozīmīgu saimniecības vērtības vai rentabilitātes tīro pieaugumu.

16. pants

Agrovides saistības, ko uzņemas uz ilgāku laiku sakarā ar Regulas (EK) Nr. 1257/1999 23. panta 1. punktā norādīto minimālo piecu gadu laika posmu, nosaka tikai uz laika posmu, kas ir tiešām vajadzīgs, lai panāktu saistību ietekmi uz vidi. Tas parasti nav ilgāks par desmit gadiem, izņemot īpašas saistības, kad ilgāks laika posms uzskatāms par nepieciešamu.

17. pants

Dažādas agrovides un/vai dzīvnieku labturības saistības var kombinēt, ja tās ir papildinošas un saderīgas.

Ja agrovides pasākumus šādi kombinē, tad, nosakot atbalsta līmeni, ņem vērā ienākumu zaudējumus un īpašās papildu izmaksas, kas rodas kombinēšanas rezultātā.

18. pants

1. Atsauces līmenis, lai aprēķinātu ienākumu zaudējumus un papildu izmaksas, kas radušās no attiecīgajām saistībām, ir parastā labas lauksaimniecības prakse apgabalā, kurā piemēro attiecīgo pasākumu.

Zemes pamešanas vai noteiktas lauksaimniecības prakses izbeigšanas ekonomiskās sekas var ņemt vērā gadījumos, kad tāda rīcība ir pamatota ar agronomiskiem vai vides apstākļiem.

2. Ja saistības parasti tiek izteiktas citās vienībās, kas nav minētas Regulas (EK) Nr. 1257/1999 pielikumā, dalībvalstis maksājumus var aprēķināt, pamatojoties uz šīm citām vienībām. Šādos gadījumos dalībvalstis nodrošina, ka tiek ievērotas maksimālās summas, par kādām ik gadu ir tiesības uz Kopienas atbalstu, kā norādīts Regulas (EK) Nr. 1257/1999 pielikumā. Šim nolūkam dalībvalsts var

a) lauku saimniecībai, uz ko attiecas agrovides saistības, noteikt vienību skaita ierobežojumu uz hektāru;

vai

b) noteikt kopējo maksimālo summu katrai iesaistītajai saimniecībai un nodrošināt, lai maksājumi katrai saimniecībai atbilstu šim ierobežojumam.

3. Maksājumus var pamatot ar mēslošanas, augu aizsardzības līdzekļu izmantošanas vai citiem attiecīgiem ieguldījumu ierobežojumiem tikai tad, ja šādi ierobežojumi ir tehniski un ekonomiski izmērāmi.

19. pants

Dalībvalstis, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, nosaka vajadzību paredzēt stimulu, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1257/1999 24. panta 1. punkta pirmās daļas trešajā ievilkumā.

Stimuli nedrīkst pārsniegt 20 % no attiecīgo saistību dēļ zaudētajiem ienākumiem un papildu izmaksām, izņemot īpašas saistības, kad augstāka likme ir uzskatāma par neaizstājamu, lai efektīvi īstenotu pasākumu.

20. pants

Lauksaimnieks, kas uzņemas agrovides vai dzīvnieku labturības saistības attiecībā uz vienu saimniecības daļu, visā saimniecībā stingri ievēro vismaz parastas labas lauksaimniecības prakses standartu.

21. pants

1. Dalībvalstis var atļaut vienas saistības to spēkā esamības laikā pārveidot par citām saistībām ar nosacījumu, ka

a) šāda pārveidošana neapšaubāmi sniedz labumu videi vai dzīvnieku labturībai;

b) spēkā esošās saistības ir ievērojami pastiprinātas;

un

c) attiecīgās saistības iekļautas apstiprinātajā programmā.

Agrovides saistības var pārveidot par lauksaimniecības zemes apmežošanas saistībām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1257/1999 31. pantu, ievērojot nosacījumus, kas izklāstīti šā punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā. Agrovides saistības izbeidzas bez atmaksāšanas prasības.

2. Dalībvalstis var atļaut pielāgot agrovides vai dzīvnieku labturības saistības laika posmā, kad tās ir spēkā, ar nosacījumu, ka apstiprinātā programma attiecas uz šāda pielāgojuma jomu un ka šāds pielāgojums ir pienācīgi pamatots, ņemot vērā saistību mērķus.

8. IEDAĻA Pārtikas kvalitāte

1. apakšiedaļa Līdzdalība pārtikas kvalitātes shēmās

22. pants

1. Regulas (EK) Nr. 1257/1999 24.b pantā paredzēto atbalstu var piešķirt lauksaimniekiem, kas piedalās kvalitātes shēmā, tikai tad, ja attiecīgais lauksaimniecības vai pārtikas produkts ir oficiāli atzīts saskaņā ar minētā panta 2. punktā uzskaitītajām regulām vai minētā panta 3. punktā paredzēto valsts kvalitātes shēmu.

2. Ja saskaņā ar Regulas Nr. 1257/1999 24.b pantu piešķiramais atbalsts par līdzdalību pārtikas kvalitātes shēmā saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2092/91 [15] ar konkrētu produktu ir paredzēts lauku attīstības programmas izstrādes dokumentā, tad, aprēķinot atbalsta apjomu saistībā ar agrovides pasākumu atbalstīt tā paša produkta bioloģisko ražošanu, vairs neņem vērā fiksētās izmaksas, kas izriet no līdzdalības šajā kvalitātes shēmā.

3. Regulas (EK) Nr. 1257/1999 24.c pantā "fiksētās izmaksas" ir izmaksas, kas radušās, iesaistoties kvalitātes shēmā, un gada iemaksa par līdzdalību šādā shēmā, vajadzības gadījumā ieskaitot izdevumus par pārbaudēm, kas vajadzīgas, lai apstiprinātu atbilstību shēmas aprakstam.

2. apakšiedaļa Kvalitatīvu produktu veicināšana

23. pants

Regulas (EK) Nr. 1257/1999 24.d panta 1. punktā "ražotāju grupa" ir jebkura organizācija jebkādā juridiskajā formā, kurā apvienojušies tirgus dalībnieki, kas aktīvi līdzdarbojas konkrētā lauksaimniecības vai pārtikas produkta kvalitātes shēmā, uz kuru attiecas Regulas (EK) Nr. 1257/1999 24.b pants.

Arodu un/vai starparodu organizācijas, kas pārstāv vienu vai vairākas nozares, nevar uzskatīt par "ražotāju grupām" pirmās daļas nozīmē.

24. pants

Regulas (EK) Nr. 1257/1999 24.d panta 2. punktā informācijas, veicināšanas un reklāmas pasākumi, par kuriem var pretendēt uz atbalstu, ir pasākumi, kas paredzēti, lai mudinātu patērētājus pirkt lauksaimniecības vai pārtikas produktus, uz kuriem attiecas programmas izstrādes dokumentā zem pasākuma nosaukuma "Līdzdalība pārtikas kvalitātes shēmās" iekļautās kvalitātes shēmas.

Ar šādiem pasākumiem pievērš uzmanību attiecīgo produktu īpašām pazīmēm vai priekšrocībām, jo īpaši kvalitātei, īpašām ražošanas metodēm, augstiem dzīvnieku labturības standartiem un vides aizsardzībai, kas ir saistīta ar attiecīgo kvalitātes shēmu, un tie var ietvert zinātnes un tehnikas atziņu izplatīšanu par šādiem produktiem.

Šādos pasākumos jo īpaši ietilpst gadatirgu un izstāžu organizēšana un/vai piedalīšanās tajos, tamlīdzīgi sabiedrisko attiecību pasākumi un reklāmas pasākumi ar dažādiem komunikācijas līdzekļiem vai reklāmas pasākumi tirdzniecības vietās.

25. pants

1. Uz atbalstu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1257/1999 24.d pantu ir tiesības pretendēt tikai par tādiem informācijas, veicināšanas un reklāmas pasākumiem, kas saistīti ar iekšējo tirgu.

2. Pasākumi saskaņā ar 24. pantu nedrīkst būt saistīti ar noteiktiem zīmoliem. Tie nedrīkst veicināt produkta pirkšanu tā konkrētās izcelsmes dēļ, izņemot produktus, uz kuriem attiecas ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2081/92 [16] ieviestā kvalitātes shēma, un produktus, uz kuriem attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopējo organizāciju [17].

Produkta izcelsmi tomēr var norādīt ar nosacījumu, ka izcelsmes norāde ir pakārtota galvenajai informācijai.

3. Ja pasākumi, uz kuriem attiecas šīs regulas 24. pants, ir saistīti ar produktu, kas iekļauts kvalitātes shēmā, kura paredzēta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1257/1999 24.b panta 2. punkta a), b) vai c) apakšpunktu, tad uz informācijas, veicināšanas un/vai reklāmas materiāla uzrāda saskaņā ar minētajām shēmām paredzēto Kopienas logotipu.

4. Uz atbalstu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1257/1999 24.d pantu nepretendē par tādiem informācijas un veicināšanas pasākumiem, kuri ir atbalstīti saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2826/2000.

26. pants

Dalībvalstis nodrošina, ka visi informācijas, veicināšanas un reklāmas materiālu projekti, kas sagatavoti tāda pasākuma sakarā, par kuru saņem atbalstu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1257/1999 24.d pantu, atbilst Kopienas tiesību aktiem. Šim nolūkam saņēmēji visus šādus materiālu projektus nosūta dalībvalsts kompetentajai iestādei.

9. IEDAĻA Lauksaimniecības produktu pārstrādes un tirdzniecības uzlabošana

27. pants

Atbalstu var saņemt par šādiem izdevumiem:

a) nekustamā īpašuma celtniecībai un iegādei, izņemot zemes pirkšanu;

b) jaunām iekārtām un aprīkojumam, tostarp datoru programmatūrai;

c) vispārējām izmaksām, piemēram, arhitektu, inženieru un konsultantu honorāram, priekšizpētei, patentu un licenču iegūšanai.

Izmaksas, kas minētas pirmās daļas c) apakšpunktā, ir papildus tām izmaksām, kas minētas a) un b) apakšpunktā, un līdz 12 % no minētajām izmaksām uzskata par izdevumiem, par kuriem var saņemt atbalstu. Jaunu tehnoloģiju attīstībai, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1257/1999 25. panta 2. punkta ceturtajā ievilkumā, šo maksimumu var palielināt līdz pat 25 %.

28. pants

1. Regulas (EK) Nr. 1257/1999 26. panta 1. punkta otrajā daļā "mazie pārstrādes uzņēmumi" ir uzņēmumi ar mazāk nekā 10 darbiniekiem un gada apgrozījumu vai gada bilanci, kas kopā nepārsniedz 2 miljonus euro.

2. Papildperiods jaunieviesto obligāto standartu ievērošanai, ko dalībvalstis var atvēlēt saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1257/1999 26. panta 1. punkta otro daļu, nedrīkst pārsniegt trīsdesmit sešus mēnešus no dienas, kurā standarta ievērošana mazajam pārstrādes uzņēmumam kļūst obligāta.

Regulas (EK) Nr. 1257/1999 26. panta 1. punkta otrajā daļā minētā ieguldījuma laika posms beidzas še iepriekš otrajā daļā noteiktā papildperioda laikā.

29. pants

1. Piemērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 1257/1999 26. panta 3. punktu, normālu noieta tirgu pastāvēšanu vērtē atbilstīgā līmenī pēc

a) attiecīgajiem produktiem;

b) ieguldījumu veidiem;

c) esošās un plānotās jaudas.

2. Ņem vērā visus ražošanas ierobežojumus vai ierobežojumus Kopienas atbalstam saskaņā ar kopējo tirgus organizāciju.

30. pants

Attālākajos reģionos atbalstu var piešķirt par ieguldījumiem ārpuskopienas valstu produktu pārstrādē vai tirdzniecībā ar nosacījumu, ka šie pārstrādes produkti ir paredzēti attiecīgā reģiona tirgum.

Lai izpildītu pirmajā daļā paredzēto nosacījumu, atbalstu piemēro tikai tādai pārstrādes jaudai, kas atbilst reģiona vajadzībām, ar nosacījumu, ka šī pārstrādes jauda nepārsniedz minētās vajadzības.

10. IEDAĻA Mežsaimniecība

31. pants

Meži, uz ko neattiecas mežsaimniecības atbalsts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1257/1999 29. panta 3. punktu, ir

a) meži vai citas meža zemes, kas pieder valstij, pašvaldībām vai valstij piederošām kapitālsabiedrībām;

b) meži un citas meža zemes, kas pieder valstij;

c) meži, kas pieder juridiskām personām, no kuru kapitāla vismaz 50 % pieder vienai no a) un b) punktā minētajām iestādēm.

32. pants

Ja lauksaimniecisko darbību veic regulāri, tad lauksaimniecības zemi, par ko ir tiesības uz apmežošanas atbalstu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1257/1999 31. pantu, nosaka dalībvalsts un tajā iekļauj jo īpaši aramzemi, zālaugu platības, pastāvīgās ganības un daudzgadīgajām kultūrām izmantoto zemi.

33. pants

1. Regulas (EK) Nr. 1257/1999 31. panta 1. punkta otrās daļas otrajā ievilkumā "lauksaimnieks" ir persona, kas ievērojamu daļu no sava darba laika velta lauksaimnieciskām darbībām un no tām gūst nozīmīgu daļu savu ienākumu saskaņā ar sīki izstrādātiem kritērijiem, kas jānosaka dalībvalstij.

2. Regulas (EK) Nr. 1257/1999 31. panta 3. punkta otrajā daļā "ātri augošas sugas, ko audzē īsu laiku," ir sugas, kuru maiņas laiks – laika posms starp divām ciršanām vienā zemes gabalā – ir mazāks par 15 gadiem.

34. pants

1. Atbalstu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1257/1999 32. pantu nedrīkst piešķirt par platībām, par kurām piešķirts minētās regulas 31. pantā paredzētais atbalsts.

2. Maksājumus ugunsdrošības joslu uzturēšanai ar lauksaimniecības pasākumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1257/1999 32. panta 1. punkta otro ievilkumu nedrīkst piešķirt par platībām, par kurām piešķirts agrovides atbalsts.

Šādi maksājumi ir saderīgi ar jebkādiem ražošanas vai Kopienas atbalsta ierobežojumiem saskaņā ar kopējo tirgus organizāciju un, tos piešķirot, ņem vērā maksājumus, kas izdarīti saistībā ar šo kopējo tirgus organizāciju.

11. IEDAĻA Vairākiem pasākumiem kopēji noteikumi

35. pants

1. Regulas (EK) Nr. 1257/1999 14. panta 2. punkta trešajā ievilkumā un 23. panta 2. punkta pirmajā daļā "parasta labas lauksaimniecības prakse" ir lauksaimniecības standarts, ko attiecīgajā reģionā ievēro motivēts lauksaimnieks.

Pārbaudāmos standartus dalībvalstis nosaka lauku attīstības plānos. Šie standarti atbilst vismaz vispārīgajām obligātajām vides prasībām. Kas attiecas uz atbalstu dzīvnieku labturībai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1257/1999 22. panta f) punkta otro daļu, tad šie standarti ietver vismaz obligātās prasības šajā jomā.

2. Ja dalībvalsts atvēl laika posmu jauna standarta izpildei, kā minēts šīs regulas 1. pantā, vai laika posmu, lai jaunie lauksaimnieki izpildītu šīs regulas 4. panta otrajā daļā minētos obligātos standartus, tad lauksaimnieki šajā laika posmā saglabā tiesības uz Regulas (EK) Nr. 1257/1999 V nodaļā minētajiem kompensācijas pabalstiem un/vai uz minētās regulas VI nodaļā norādīto agrovides vai dzīvnieku labturības atbalstu, ja izpildīti pārējie nosacījumi šo atbalstu saņemšanai un ja lauksaimnieks attiecīgos standartus ievēro arī laika posma beigās.

36. pants

Ja atbalsta saņēmējs visu vai daļu saimniecības nodod citai personai laika posmā, kad spēkā ir saistības, kas ir nosacījums atbalsta piešķiršanai, pārņēmējs var pārņemt saistības uz atlikušo laika posmu. Ja saistības nepārņem, tad atbalsta saņēmējs atlīdzina piešķirto atbalstu.

Dalībvalstis var izvēlēties nepieprasīt veikt šādu atlīdzību, ja atbalsta saņēmējs, kurš jau ir izpildījis ievērojamu daļu attiecīgo saistību, pilnībā pārtrauc lauksaimnieciskas darbības un tā tiesību pārņēmējam nav iespējams pārņemt šīs saistības.

Ja saimniecības stāvoklis nedaudz mainās, dalībvalstis var paredzēt īpašus pasākumus, lai nodrošinātu, ka pirmās daļas prasību piemērošana nenoved pie neatbilstīgiem rezultātiem attiecīgo saistību sakarā.

37. pants

1. Ja atbalsta saņēmējs palielina saimniecības platību laika posmā, kurā ir spēkā saistības, kas ir nosacījums atbalsta piešķiršanai, dalībvalstis var paredzēt saistību paplašināšanu attiecībā uz papildu platību uz atlikušo saistību laiku saskaņā ar 2. punktu vai sākotnējo saistību aizstāšanu ar jaunām saskaņā ar 3. punktu.

Šādu aizstāšanu var paredzēt arī gadījumos, kad saimniecības robežās paplašina platību, uz kuru attiecas saistības.

2. Paplašināšanu, kas minēta 1. punktā, var atļaut tikai ar šādiem nosacījumiem:

a) ja attiecīgais pasākums no tās gūst neapšaubāmu labumu;

b) ja tā ir pamatota, ņemot vērā saistību raksturu, atlikušā laika posma ilgumu un papildu platības lielumu;

c) tā neietekmē tādu pārbaužu efektivitāti, ko veic, lai nodrošinātu atbilstību atbalsta piešķiršanas nosacījumiem.

Papildu platībai, kas minēta b) apakšpunktā, jābūt ievērojami mazākai par sākotnējo platību vai ne lielākai par diviem hektāriem.

3. Jaunās saistības, kas minētas 1. punktā, attiecas uz visu attiecīgo platību saskaņā ar noteikumiem, kas ir vismaz tikpat stingri, kā sākotnējo saistību noteikumi.

38. pants

Ja atbalsta saņēmējs nespēj turpmāk izpildīt saistības saimniecības zemes pārdalīšanas vai citu līdzīgu valsts zemes konsolidācijas pasākumu dēļ, dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai ļautu pielāgot saistības jaunajai situācijai saimniecībā. Ja šāda pielāgošana izrādās neiespējama, tad saistības izbeidzas un neprasa veikt atlīdzību par laika posmu, kad saistības bija spēkā.

39. pants

1. Neskarot faktiskos apstākļus, kas jāņem vērā atsevišķos gadījumos, dalībvalstis var atzīt jo īpaši šādas force majeure kategorijas:

a) lauksaimnieka nāvi;

b) ilgstošu lauksaimnieka profesionālu darbnespēju;

c) lielas saimniecības daļas ekspropriāciju, ja to nebija iespējams paredzēt saistību uzņemšanās dienā;

d) smagu dabas katastrofu, kas būtiski ietekmē saimniecībai piederošo lauksaimniecības zemi;

e) saimniecības dzīvnieku novietņu nopostīšanu negadījuma laikā;

f) epizootiju, kas skārusi visus lauksaimnieka lopus vai daļu no tiem.

Dalībvalstis paziņo Komisijai, kādas kategorijas tās uzskata par force majeure.

2. Desmit darba dienu laikā no dienas, kurā lauksaimnieks ir tiesīgs to darīt, par force majeure gadījumiem rakstveidā paziņo kompetentajai iestādei, sniedzot šai iestādei arī atbilstīgus pierādījumus. Šo termiņu var pagarināt par 20 darba dienām, ja vien šāda iespēja ir paredzēta programmas izstrādes dokumentā.

II NODAĻA VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI, ADMINISTRATĪVIE UN FINANŠU NOTEIKUMI

1. IEDAĻA Vispārējie noteikumi

40. pants

Regulas (EK) Nr. 1257/1999 37. panta 3. punkta otrās daļas vajadzībām piemēro šīs regulas 41., 42. un 43. panta prasības.

41. pants

1. Ar vidi saistīti pasākumi, ko īsteno saskaņā ar kopējo tirgus organizāciju, ar lauksaimniecības kvalitātes un veterinārsanitāriem pasākumiem un ar citiem lauku attīstības pasākumiem, kuri nav agrovides pasākumi, nav šķērslis agrovides atbalsta saņemšanai par to pašu produkciju, ar nosacījumu, ka šāds atbalsts attiecīgos pasākumus papildina, ir ar tiem saderīgs un neskar 3. panta prasības.

2. Ja atbalstu kombinē saskaņā ar 1. punktu, tad, nosakot tā apjomu, ņem vērā ienākumu zaudējumus un īpašas papildu izmaksas, kas rodas kombinēšanas rezultātā.

3. Par agrovides pasākumiem attiecībā uz atmatā atstātu zemi, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 1251/1999 [18] 6. panta prasības, var pretendēt uz atbalstu tikai tad, ja saistības ir plašākas nekā attiecīgie ar vidi saistītie pasākumi, kas norādīti minētās regulas 6. panta 2. punktā.

No 2005. gada 1. janvāra par jauniem agrovides pasākumiem saistībā ar atmatā atstātu zemi, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 1782/2003107. panta prasības, var pretendēt uz atbalstu tikai tad, ja saistības ir plašākas nekā minētās regulas 3. panta 1. punktā paredzētās pamatprasības.

Liellopu gaļas ražošanas ekstensifikācijas gadījumā, piešķirot atbalstu, ņem vērā ekstensifikācijas maksājumu saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1254/1999 [19] 13. pantu.

Mazāk labvēlīgu apgabalu atbalsta un apgabalu ar vides ierobežojumu atbalsta gadījumā, uzņemoties agrovides saistības, ņem vērā nosacījumus, kas paredzēti atbalstam attiecīgajos apgabalos.

42. pants

Nekādos lietas apstākļos uz tām pašām saistībām nedrīkst vienlaikus attiecināt maksājumus saistībā ar agrovides atbalstu un saistībā ar citu Kopienas atbalsta shēmu.

43. pants

Izņēmumi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1257/1999 37. panta 3. punkta otrās daļas pirmo ievilkumu dalībvalstīm jāierosina savos lauku attīstības plānos un 1. un 2. mērķa programmas izstrādes dokumentos, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1260/1999 18. panta 1. un 2. punktā un 19. panta 1., 2. un 3. punktā.

44. pants

Maksājumus saistībā ar lauku attīstības pasākumiem pilnā apjomā izmaksā atbalsta saņēmējiem.

45. pants

Regulu (EK) Nr. 1685/2000 piemēro pasākumiem, uz ko attiecas Regulas (EK) Nr. 1257/1999 40. panta 2. un 3. punktā minētā programmas izstrāde, izņemot gadījumus, kur Regulās (EK) Nr. 1257/1999 un Nr. 1258/1999, un šajā regulā paredzēts citādi.

46. pants

1. Dalībvalstis, kas piemēro vienības standarta izmaksas, nosakot atsevišķu mežsaimniecības ieguldījumu izmaksas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1257/1999 30. panta 1. punkta pirmo, otro un sesto ievilkumu un saskaņā ar 31. pantu, var atbrīvot saņēmējus no Regulas (EK) Nr. 1685/2000 pielikuma 1. normas 2. punktā paredzētās prasības iesniegt kvitētus rēķinus par ieguldījumiem vai grāmatvedības dokumentus ar līdzvērtīgu apliecinošo vērtību.

2. Izmaksas, kas minētas 1. punktā, var piemērot ar noteikumu, ka izpildīti šādi nosacījumi:

a) izmaksas aprēķina kompetentas valsts iestādes, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kas ļauj noteikt atsevišķu darbību izmaksas, ņemot vērā īpašos vietējos apstākļus un nepieļaujot pārmērīgu kompensāciju;

b) daļēji finansētos ieguldījumus izdara laikā no dienas, kad iesniegts atbalsta pieteikums, līdz dienai, kad izmaksā šā atbalsta galīgo maksājumu.

2. IEDAĻA Programmas izstrāde

47. pants

Lauku attīstības plānus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1257/1999 II nodaļas III sadaļu iesniedz saskaņā ar šīs regulas II pielikumu.

48. pants

1. Apstiprinot Regulas (EK) Nr. 1257/1999 44. panta 2. punktā minētos programmas izstrādes dokumentus, nosaka Kopienas atbalsta kopējo summu. Ja dalībvalstis izvēlas izstrādāt reģionalizētas lauku attīstības programmas, šo kopsummu var noteikt, pieņemot atsevišķu lēmumu, kurā ietver konsolidētu finanšu tabulu visām attiecīgo dalībvalstu lauku attīstības programmām.

Pirmajā daļā minētajā summā ietilpst:

a) izdevumi jaunās lauku attīstības programmas izstrādes pasākumiem, ieskaitot Regulas (EK) Nr. 1257/1999 49. panta 2. punktā minētos vērtēšanas izdevumus;

b) izdevumi, kas radušies saistībā ar agrāk veiktiem papildu pasākumiem, uz kuriem attiecas Padomes Regulas (EEK) Nr. 2078/92 [20], 2079/92 [21] un 2080/92 [22], un saistībā ar pasākumiem, uz kuriem attiecas ar iepriekšminētajām regulām atceltas agrākās regulas;

c) izdevumi, kas radušies saistībā ar pasākumiem, kuri paredzēti Regulas (EK) Nr. 2603/1999 4. pantā.

2. Apstiprinājums attiecas arī uz piešķīrumu un dalībvalstīm pieejamo atlikušo summu izlietojumu, kas ir papildu Kopienas atbalsts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1259/1999 5. pantu. Ja pieņem 1. punkta pirmajā daļā minēto atsevišķo lēmumu, šīs summas uzrāda lēmumam pievienotajā finanšu tabulā.

Tomēr minētās summas neiekļauj 1. punktā minētajā Kopienas atbalsta kopapjomā.

3. Apstiprinājums var attiekties uz valsts atbalstu, kas paredzēts, lai sniegtu papildu finansējumu lauku attīstības pasākumiem, tikai tad, ja valsts atbalsts ir noteikts saskaņā ar II pielikuma 16. punktu.

49. pants

Dalībvalstis lauku attīstības programmas izstrādes dokumentus dara pieejamus sabiedrībai.

50. pants

Ja lauku attīstības pasākumus iesniedz vispārīgu pamatnoteikumu veidā, lauku attīstības plānos attiecīgi atsaucas uz šiem noteikumiem.

Pirmajā daļā minētajā gadījumā piemēro arī 47., 48. un 49. panta prasības.

51. pants

1. Grozījumus lauku attīstības programmas izstrādes dokumentos un lauku attīstības pasākumos, kas iekļauti vienotajos programmas izstrādes dokumentos saskaņā ar 2. mērķi, ko finansē ELVGF Garantiju nodaļa, pienācīgi pamato, jo īpaši sniedzot šādu informāciju:

a) iemesli un īstenošanas problēmas, ar ko pamato programmas izstrādes dokumenta pielāgošanu;

b) šo grozījumu paredzamā ietekme;

c) ietekme uz finansēšanu un saistību pārbaudi.

2. Rīkojoties attiecīgi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1260/1999 50. panta 2. punktā un 48. panta 3. punktā minētajām procedūrām, Komisija apstiprina visus grozījumus lauku attīstības programmas izstrādes dokumentos, 48. panta 1. punkta pirmajā daļā minētajam lēmumam pievienotajā finanšu tabulā un vienotajos programmas izstrādes dokumentos saskaņā ar 2. mērķi iekļautajos lauku attīstības pasākumos, ko finansē ELVGF Garantiju nodaļa, kad vien tie attiecas uz:

a) prioritātēm;

b) galvenajiem atbalsta pasākumu elementiem, kas norādīti II pielikumā;

c) Kopienas atbalsta maksimālo kopsummu un/vai kopējām maksimālajām attaisnotajām izmaksām vai attaisnotajiem valsts izdevumiem, kas noteikti programmas izstrādes dokumenta apstiprināšanas lēmumā vai 48. panta 1. punkta pirmajā daļā minētajā lēmumā;

d) finanšu piešķīruma sadalījumu par programmas izstrādes dokumentā ietvertajiem pasākumiem, ja tas pārsniedz:

- 15 % no kopējām attaisnotajām attiecīgās programmas izmaksām visā programmas izstrādes periodā, ja Kopienas ieguldījuma pamatā ir kopējās attaisnotās izmaksas,

- 20 % no kopējiem attaisnotajiem valsts izdevumiem par attiecīgo programmu visā programmas izstrādes periodā, ja Kopienas ieguldījuma pamatā ir attaisnotie valsts izdevumi,

kas aprēķināti, pamatojoties uz tās finanšu tabulas pēdējo aili (kopā), kura pievienota Komisijas lēmumam, ar ko apstiprina programmas izstrādes dokumentu, vai kura pievienota 48. panta 1. punkta pirmajā daļā minētajam lēmumam, ietverot grozījumus.

3. Grozījumus, kas minēti 2. punktā, kā vienotu priekšlikumu par katru programmu Komisijai iesniedz ne biežāk kā reizi kalendārajā gadā.

Pirmo daļu nepiemēro:

a) ja grozījumi jāizdara dabas katastrofas vai citu ārkārtas apstākļu dēļ, kas būtiski ietekmē dalībvalsts programmas izstrādi;

b) ja grozījumi 48. panta 1. punktā minētajam lēmumam pievienotajā finanšu tabulā jāizdara, ņemot vērā grozījumus reģionālās lauku attīstības programmas izstrādes dokumentā.

4. Ar finansēm saistītus grozījumus, uz ko neattiecas 2. punkta d) apakšpunkts, un II pielikuma B daļas 9. punkta 2. apakšpunkta pirmajā ievilkumā minētos Kopienas ieguldījuma likmes grozījumus iesniedz Komisijai kopā ar finanšu tabulu, kas grozīta saskaņā ar II pielikuma 8. punktu. Tie stājas spēkā dienā, kad Komisija tos saņem.

Pirmajā daļā minētie ar finansēm saistītie grozījumi pēc apkopošanas par kalendāro gadu nedrīkst pārsniegt 2. punkta d) apakšpunktā paredzēto maksimumu.

5. Par grozījumiem, kas nav iekļauti 2. un 4. punktā, Komisijai paziņo vismaz trīs mēnešus pirms to stāšanās spēkā.

Tādi grozījumi var stāties spēkā agrāk, ja Komisija līdz šo trīs mēnešu laika posma beigām dalībvalstij apstiprina, ka paziņotie grozījumi atbilst Kopienas tiesību aktiem.

Ja kāds paziņotais grozījums neatbilst Kopienas tiesību aktiem, Komisija par to informē dalībvalsti un pirmajā daļā paredzēto trīs mēnešu laika posmu aptur, līdz Komisija saņem tiesību aktiem atbilstošu grozījumu.

52. pants

Ja Kopienas tiesību aktos izdara grozījumus, lauku attīstības programmas izstrādes dokumentus un vienotos programmas izstrādes dokumentus saskaņā ar 2. mērķi vajadzības gadījumā pārskata, ņemot vērā šos grozījumus.

Uz šādu pārskatīšanu neattiecas 51. panta 3. punkta prasības.

Tādus grozījumus lauku attīstības programmas izstrādes dokumentos vai vienotajos programmas izstrādes dokumentos saskaņā ar 2. mērķi, kurus izdara tikai nolūkā pielāgot dokumentu jaunajiem Kopienas tiesību aktiem, nosūta Komisijai informatīviem mērķiem.

53. pants

Dalībvalstis nodrošina Komisijai pieejamus konsolidētus programmas izstrādes dokumentus elektroniskā veidā, pēc katra grozījuma tos atjauninot. Dalībvalstis norāda Komisijai elektronisko adresi, kurā izlasāmi konsolidētie programmas izstrādes dokumenti, un informē Komisiju katru reizi, kad tos atjaunina.

Turklāt dalībvalstis elektroniskā veidā glabā savus programmas izstrādes dokumentus visās iepriekšējās redakcijās.

3. IEDAĻA Papildu pasākumi un Kopienas iniciatīvas

54. pants

ELVGF Vadības nodaļas palīdzības jomu pasākumiem saistībā ar lauku attīstības Kopienas iniciatīvu attiecina uz visu Kopienu un tās finansējumu attiecina arī uz pasākumiem, par kuriem var pretendēt uz atbalstu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulām (EK) Nr. 1783/1999 [23] un 1784/1999 [24].

4. IEDAĻA Finanšu noteikumi

55. pants

1. Ne vēlāk kā katra gada 30. septembrī dalībvalstis nosūta Komisijai šādu informāciju par katru lauku attīstības programmas izstrādes dokumentu un katru vienoto programmas izstrādes dokumentu saskaņā ar 2. mērķi attiecībā uz pasākumiem, kurus finansē ELVGF Garantiju nodaļa:

a) ziņojumu par izdevumiem, kas radušies kārtējā finanšu gadā, un izdevumiem, kas būs jāsedz līdz minētā gada beigām un uz kuriem attiecas Kopienas atbalsts, kā noteikts 48. panta 1. punktā,

un

b) pārskatītu izdevumu aplēsi turpmākajiem finanšu gadiem līdz attiecīgā programmas izstrādes perioda beigām, nepārsniedzot piešķīrumu katrai dalībvalstij.

Šo informāciju nosūta tabulas formā, izmantojot Komisijas piedāvāto elektronisko paraugu.

2. Ja informācija, kas dalībvalstīm jānosūta Komisijai saskaņā ar 1. punktu, ir nepilnīga vai nav ievērots termiņš, tad, neskarot budžeta disciplīnas vispārīgos noteikumus, Komisija samazina avansa maksājumus lauksaimniecības izdevumu kontos, piemērojot vienotu pagaidu likmi.

56. pants

1. Par mēnesi, kurā pieņem lēmumu par lauku attīstības programmas izstrādes dokumenta vai vienota programmas izstrādes dokumenta apstiprināšanu saskaņā ar 2. mērķi attiecībā uz lauku attīstības pasākumiem, kurus finansē ELVGF Garantiju nodaļa, pilnvarotie maksātāji var iegrāmatot kā izdevumu avansu, kas nepārsniedz 12,5 % no vidējā ELVGF gada ieguldījuma, kurš paredzēts programmas izstrādes dokumentā, lai segtu 48. panta 1. punktā minētos izdevumus.

Šis avanss veido apgrozāmo kapitālu, kuru iekasē atpakaļ par katru programmas izstrādes dokumentu:

a) kad ELVGF izmaksāto izdevumu kopsumma un avansa apjoms ir vienāds ar kopējo ELVGF ieguldījumu, kas paredzēts programmas izstrādes dokumentā,

vai

b) programmas izstrādes perioda beigās, ja ELVGF ieguldījuma kopējais apjoms nav sasniegts.

Tomēr dalībvalstis var pieņemt lēmumu avansu atmaksāt līdz programmas izstrādes perioda beigām.

2. Valstis, kuru valūta iegrāmatošanas dienā nav euro, 1. punktā paredzētos avansus iegrāmato, piemērojot spēkā esošo valūtas maiņas kursu tā mēneša priekšpēdējā Komisijas darba dienā, kas bija pirms mēneša, kad pilnvarotie maksātāji iegrāmatoja avansu.

57. pants

1. Par jebkuru attiecīgo finanšu gadu paziņotos izdevumus katrai dalībvalstij finansē, nepārsniedzot summas, kas paziņotas saskaņā ar 55. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktu un ko sedz no attiecīgā finanšu gada budžeta apropriācijām.

2. Ja saskaņā ar 55. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktu paziņotās prognozes kopsummā pārsniedz attiecīgā finanšu gada budžeta kopējās apropriācijas, maksimālo izdevumu summu, ko finansē katrai dalībvalstij, ierobežo, izmantojot formulu, pēc kuras aprēķina atbilstošo gada piešķīrumu, kā noteikts Lēmumā 1999/659/EK.

Ja pēc šāda samazinājuma apropriācijas vēl paliek pāri tādēļ, ka dažas dalībvalstis savas prognozes noteikušas mazākas par savu gada piešķīrumu, atlikušo summu sadala proporcionāli dalībvalstu attiecīgajiem gada piešķīrumiem, vienlaikus nodrošinot, lai netiktu pārsniegta katrai dalībvalstij pirmajā daļā minētā prognozētā summa. Komisija divu mēnešu laikā no budžeta pieņemšanas dienas attiecīgajam finanšu gadam pielāgo sākotnējos piešķīrumus katrai dalībvalstij, kas noteikti ar Lēmumu 1999/659/EK. Sešu nedēļu laikā pēc minētās pielāgošanas dalībvalstis par katru lauku attīstības programmu un vienoto programmas izstrādes dokumentu 2. mērķim attiecībā uz ELVGF Garantiju nodaļas finansētajiem lauku attīstības pasākumiem dara Komisijai zināmu jaunu finanšu tabulu, kas atbilst koriģētajām attiecīgā finanšu gada prognozēm un ar Lēmumu 1999/659/EK noteiktajiem piešķīrumiem, ietverot grozījumus.

Otrajā daļā minētais paziņojumu par jauno finanšu tabulu 2004. gadam jāveic astoņu nedēļu laikā pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

3. Ja dalībvalsts faktiskie izdevumi attiecīgajā finanšu gadā pārsniedz summas, kas paziņotas saskaņā ar 55. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktu, vai summas, kas izriet no šā panta 2. punkta prasību piemērošanas, izdevumu pārsniegumus kārtējā finanšu gadā ņem vērā pro rata, nepārsniedzot atlikušās apropriācijas, kas paliek pieejamas pēc pārējo dalībvalstu izdevumu atlīdzināšanas.

4. Ja dalībvalsts faktiskie izdevumi attiecīgajā finanšu gadā nesasniedz 75 % no 1. punktā minētajām summām, pieņemamos izdevumus nākamajam finanšu gadam samazina par vienu trešo daļu no starpības starp šo robežlielumu vai summām, ko iegūst, piemērojot 2. punkta prasības, ja šīs summas ir mazākas par robežlielumu, un attiecīgā finanšu gada faktiskajiem izdevumiem.

Šo samazinājumu neņem vērā, nosakot faktiskos izdevumus nākamajam finanšu gadam pēc gada, kad izdarīts samazinājums.

58. pants

Šīs regulas 55., 56. un 57. pants neattiecas uz izdevumiem, kas radušies saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1259/1999 5. pantu.

59. pants

Kopiena palīdz veikt finansēšanas novērtējumus dalībvalstīs saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1257/1999 49. panta 2. punktu, ja šādi novērtējumi faktiski palīdz veikt novērtējumu Kopienas līmenī, ņemot vērā to jomu, jo īpaši saistībā ar tādējādi gūtajām atbildēm uz kopējiem novērtējuma jautājumiem un to kvalitāti.

Kopienas ieguldījums nepārsniedz 50 % no maksimuma, kas, izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus, ir 1 % no kopējām lauku attīstības programmas izmaksām.

60. pants

1. Atbalsta saņēmēji saistībā ar ieguldījumu pasākumiem, uz kuriem attiecas Regulas (EK) Nr. 1257/1999 II sadaļas I, VII, VIII un IX nodaļa, no kompetentiem pilnvarotajiem maksātājiem var prasīt avansa maksājumu, ja šī iespēja ir iekļauta programmas izstrādes dokumentā. Attiecībā uz valstiskiem saņēmējiem šo avansu var piešķirt tikai pašvaldībām un to apvienībām, un publisko tiesību subjektiem.

2. Avansa apjoms nepārsniedz 20 % no kopējām ieguldījuma izmaksām, un tā izmaksāšanas priekšnoteikums ir bankas garantija vai līdzvērtīga garantija, kas atbilst 110 % avansa apjoma.

Tomēr, attiecībā uz valstiskajiem saņēmējiem, kas minēti 1. punktā, pilnvarotie maksātāji no iestādes saskaņā ar dalībvalstīs piemērojamiem noteikumiem var pieņemt rakstveida garantiju summai, kura ir vienāda ar pirmajā daļā precizēto procentuālo daļu, ar nosacījumu, ka minētā iestāde apņemas samaksāt summu, uz kuru attiecas tās garantija, gadījumā, ja tiesības uz izmaksāto avansu nepiešķir.

3. Garantiju atbrīvo, tiklīdz kompetentā iestāde konstatē, ka faktisko izdevumu apjoms, kas radies ieguldījuma rezultātā, pārsniedz avansa apjomu.

4. Pilnvarotie maksātāji paziņo ELVGF Garantiju nodaļai summu, kas atbilst Kopienas daļējam finansējumam, attiecībā uz

a) izmaksāto avansu;

b) faktiskajiem izdevumiem, kas vēlāk izmaksāti atbalsta saņēmējiem, atskaitot jau izmaksāto avansu.

5. IEDAĻA Uzraudzība un novērtēšana

61. pants

1. 1.Gada progresa ziņojumus, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1257/1999 48. panta 2. punktā, iesniedz Komisijai līdz katra gada 30. jūnijam, un tie attiecas uz iepriekšējo kalendāro gadu.

Progresa ziņojumos ietver informāciju par

a) jebkādām izmaiņām pasākuma īstenošanai nozīmīgajos vispārīgajos nosacījumos un jo īpaši ievērojamas sociālekonomiskas tendences vai pārmaiņas valsts, reģionālajā vai nozaru politikā;

b) pasākumu un prioritāšu attīstību saistībā ar to darbības un īpašajiem mērķiem, kas izteikti kā kvantitātes rādītāji;

c) darbībām, ko veikusi pārvaldības iestāde un Uzraudzības komiteja, ja ir paredzēts tādu komiteju izveidot, lai nodrošinātu kvalitatīvu un efektīvu ieviešanu, un jo īpaši

i) uzraudzības pasākumiem, finanšu kontroles un novērtējuma, tostarp datu vākšanas procedūrām;

ii) pasākuma pārvaldības galveno problēmu kopsavilkumam un attiecīgai rīcībai;

d) veiktajiem pasākumiem, lai nodrošinātu saderību ar Kopienas politiku.

2. Rādītājus, kas minēti 1. punkta otrās daļas b) apakšpunktā, cik vien iespējams, saskaņo ar kopējiem rādītājiem, kuri noteikti Komisijas izstrādātajās pamatnostādnēs. Iekļauj papildu rādītājus, ja tie ir vajadzīgi, lai efektīvi uzraudzītu virzību uz lauku attīstības programmas izstrādes dokumentos noteikto mērķu izpildi.

62. pants

1. Vērtēšanu veic neatkarīgi vērtētāji saskaņā ar atzītu vērtēšanas praksi.

2. Novērtējumā ietver atbildes, jo īpaši uz kopējiem novērtējuma jautājumiem, ko noteikusi Komisija, apspriežoties ar dalībvalstīm, un parasti pievieno kritērijus un rādītājus, kas atspoguļo izpildi.

3. Iestāde, kas atbild par lauku attīstības programmas izstrādes dokumenta pārvaldību, apkopo atbilstīgus resursus, kas vajadzīgi novērtējumiem, vajadzības gadījumā izmantojot uzraudzības rezultātus un apkopojot papildu informāciju.

63. pants

1. Iepriekšējā novērtējumā analizē pašreizējā stāvokļa būtiskas atšķirības, trūkumus un perspektīvas, kā arī izvērtē piedāvātās stratēģijas atbilstību stāvoklim un mērķiem un ņem vērā kopējos novērtējuma jautājumus. Tajā izvērtē izvēlēto darbības prioritāšu sagaidāmo ietekmi un, ja iespējams, to mērķus izsaka skaitļos. Tajā arī pārbauda piedāvāto izpildes režīmu, kā arī atbilstību kopējai lauksaimniecības politikai un pārējai politikai.

2. Veikt iepriekšēju novērtējumu ir to iestāžu pienākums, kas izstrādā lauku attīstības plānu, un minētais novērtējums ir plāna daļa.

64. pants

1. Vidusposma un paveiktā novērtējums attiecas uz īpašiem jautājumiem attiecīgajā lauku attīstības programmas izstrādes dokumentā un uz kopējiem novērtējuma jautājumiem, kas ir svarīgi Kopienas līmenī. Tie attiecas uz lauku iedzīvotāju dzīves apstākļiem, iedzīvotāju struktūru, nodarbinātību un ienākumiem no lauksaimniecības darbībām vai no darbībām, kas nav lauksaimniecības darbības, lauksaimniecības struktūrām, lauksaimniecības precēm, kvalitāti, konkurētspēju, mežu resursiem un vidi.

Ja kādu kopējā novērtējuma jautājumu neuzskata par būtisku saistībā ar konkrēto lauku attīstības programmas izstrādes dokumentu, to pamato.

2. Novērtējums termiņa vidusposmā ir saistīts ar novērtējuma jautājumiem un tajā jo īpaši pārbauda sākotnējos sasniegumus, to saistību ar lauku attīstības programmas izstrādes dokumentu un atbilstību tam, kā arī līmeni, ciktāl mērķi ir sasniegti. Tajā novērtē arī finanšu resursu izlietojumu, kā arī uzraudzības un īstenošanas darbību.

Paveiktā novērtējumā atbild uz novērtējuma jautājumiem, īpašu uzmanību pievēršot resursu izmantojumam, atbalsta efektivitātei un lietderībai un tās ietekmei, kā arī izdara secinājumus par lauku attīstības politiku, tostarp par tās devumu kopējā lauksaimniecības politikā.

3. Vidusposma un paveiktā novērtējumu, apspriežoties ar Komisiju, veic tās iestādes pārraudzībā, kura atbild par lauku attīstības programmas izstrādes pārvaldību.

4. Atsevišķo novērtējumu kvalitāti, izmantojot atzītas metodes, vērtē iestāde, kas atbild par lauku attīstības programmas izstrādes dokumenta pārvaldību, Uzraudzības komiteja, ja tāda ir izveidota, un Komisija. Novērtējumu rezultātus dara publiski pieejamus.

65. pants

1. Vidusposma novērtējuma ziņojumu nosūta Komisijai ne vēlāk kā 2003. gada 31. decembrī. Par lauku attīstības programmas izstrādes dokumenta pārvaldību atbildīgā iestāde informē Komisiju par šajā novērtējuma ziņojumā iekļauto ieteikumu izpildi. Komisija pēc atsevišķo novērtējuma ziņojumu saņemšanas sagatavo Kopienas līmeņa apkopotu novērtējuma ziņojumu. Vajadzības gadījumā vidusposma novērtējumu aktualizē līdz 2005. gada 31. decembrim.

2. Ziņojumu par paveiktā novērtējumu nosūta Komisijai ne vēlāk kā divus gadus pēc programmas izstrādes perioda beigām. Trīs gadu laikā pēc programmas izstrādes termiņa beigām un pēc atsevišķo novērtējuma ziņojumu saņemšanas Komisija sagatavo apkopojumu Kopienas līmenī.

3. Novērtējuma ziņojumos skaidro pielietotās metodes, tostarp to ietekmi uz datu kvalitāti un secinājumiem. Ziņojumos iekļauj programmas konteksta un satura aprakstu, finansiālu informāciju un atbildes — tostarp izmantotos rādītājus — uz kopīgajiem novērtējuma jautājumiem un valsts vai reģiona līmenī noteiktajiem novērtējuma jautājumiem, kā arī secinājumus un ieteikumus. To struktūra, cik vien iespējams, atbilst novērtējuma ziņojumu kopējai struktūrai, kas noteikta Komisijas izstrādātajās pamatnostādnēs.

6. IEDAĻA Pieteikumi, pārbaudes un sankcijas

66. pants

1. Lauku attīstības atbalsta pieteikumos, kuri attiecas uz platībām vai dzīvniekiem un kurus iesniedz atsevišķi no atbalsta pieteikumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2419/2001 6. pantu, norāda visas saimniecības platības un dzīvniekus, uz ko attiecas pieteikumu pārbaude saskaņā ar konkrēto pasākumu, tostarp platības un dzīvniekus, par kuriem atbalsts netiek prasīts.

2. Ja lauku attīstības atbalsta pasākums attiecas uz platībām, zemes gabalus identificē atsevišķi. Laika posmā, uz ko attiecas saistības, zemes gabalus, par kuriem saņem atbalstu, nedrīkst mainīt, izņemot programmas izstrādes dokumentā īpaši noteiktos gadījumos.

3. Ja maksājuma pieteikums ir iekļauts platībatkarīgā maksājuma pieteikumā saistībā ar integrēto administrācijas un kontroles sistēmu, dalībvalsts nodrošina, ka zemes gabalus, uz kuriem attiecas lauku attīstības atbalsta pieteikumi, deklarē atsevišķi.

4. Dzīvniekus un zemes gabalus identificē saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 1782/2003 18. un 20. pantu.

5. Ja atbalsts ir vairākgadu, maksājumus pēc pieteikuma iesniegšanas gadā veiktā maksājuma, veic atbilstoši ikgadējam maksājuma pieteikumam, izņemot, ja dalībvalsts ir ieviesusi efektīvu ikgadēju pārbaudes procedūru, kas minēta 66. panta 1. punktā.

67. pants

1. Sākotnējos pieteikumus par pievienošanos shēmai un turpmākos maksājumu pieteikumus pārbauda tā, lai nodrošinātu efektīvu pārbaudi par atbilstību atbalsta piešķiršanas nosacījumiem.

Dalībvalstis nosaka piemērotas metodes un līdzekļus katra atbalsta pasākuma atbilstības pārbaudei, kā arī pārbaudēm pakļauto personu pārbaudei.

Piemērotos gadījumos dalībvalstis izmanto integrēto administrācijas un kontroles sistēmu, kas ieviesta ar Regulu (EK) Nr. 1789/2003.

2. Pārbaude iekļauj administratīvās pārbaudes un pārbaudes uz vietas.

68. pants

Administratīvās pārbaudes ir visaptverošas un piemērotos gadījumos ietver kontrolpārbaudes inter alia ar integrētās administrācijas un kontroles sistēmas datiem. Lai izvairītos no visiem nepamatotiem atbalsta maksājumiem, tās attiecina uz zemes gabaliem un lauksamniecības dzīvniekiem, uz kuriem attiecas atbalsta pasākums. Pārbauda arī ilgtermiņa saistību izpildi.

69. pants

Pārbaudes uz vietas veic saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2419/2001 III sadaļu. Katru gadu pārbauda vismaz 5 % atbalsta saņēmēju un visus dažādos lauku attīstības pasākumu veidus, kas izklāstīti programmas izstrādes dokumentos. Attiecībā uz pasākumu ar nosaukumu "Priekšlaicīga pensionēšanās", kas minēts Regulas (EK) Nr. 1257/1999 IV nodaļā, un pasākumu ar nosaukumu "Lauksaimniecības zemes apmežošana", kas norādīts minētās regulas 31. pantā, to var samazināt līdz 2,5 %, sākot no sestā atbalsta saņemšanas gada, nepalielinot pārējo pasākumu pārbaužu biežumu.

Pārbaudes uz vietas veic visu gadu, pamatojoties uz riska analīzi, ko iesniedz par katru lauku attīstības pasākumu. Attiecībā uz ieguldījumu atbalsta pasākumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1257/1999 II sadaļas I, VII, VIII un IX nodaļu dalībvalstis var paredzēt, ka pārbaudes uz vietas attiecas vienīgi uz projektiem, kuri sasnieguši nobeiguma posmu.

Pārbaudes attiecas uz visām atbalsta saņēmēja saistībām un pienākumiem, ko var pārbaudīt apmeklējuma brīdī.

70. pants

Platībatkarīgajiem maksājumiem piemēro Regulas (EK) Nr. 2419/2001 30. un 31. pantu un 32. panta 1. punktu. Šos noteikumus nepiemēro atbalstam mežsaimniecības pasākumiem, izņemot lauksaimniecības zemju apmežošanu.

Minētās regulas 36., 38. un 40. panta prasības piemēro atbalstam, kuru maksā par lauksaimniecības dzīvniekiem.

71. pants

1. Regulas (EK) Nr. 2419/2001 44. panta prasības piemēro atbalstam, ko piešķir par visiem lauku attīstības pasākumiem.

2. Nepamatota maksājuma gadījumā, lauku attīstības pasākuma atbalsta saņēmējam ir pienākums šo summu atmaksāt saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2419/2001 49. pantu.

72. pants

1. Jebkuru atbalsta saņēmēju, kas klajas nolaidības dēļ deklarācijā sniedzis nepatiesas ziņas, attiecīgajā kalendārajā gadā izslēdz no visiem lauku attīstības pasākumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1257/1999 attiecīgo nodaļu.

Ja nepatiesās ziņas deklarācijā sniegtas tīšuprāt, atbalsta saņēmēju pasākumā neiekļauj arī nākamajā gadā.

2. Šā panta 1. punktā paredzētās sankcijas piemēro, neierobežojot papildu sankcijas, kas paredzētas attiecīgās valsts noteikumos.

73. pants

Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, ko piemēro par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, un veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to izpildi. Paredzētajām sankcijām ir jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām.

III NODAĻA NOBEIGUMA NOTEIKUMI

74. pants

1. Ar šo atceļ Regulu (EK) Nr. 445/2002.

Turpina piemērot Regulas (EK) Nr. 445/2002 65. panta 2. punkta noteikumus.

2. Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās traktē saskaņā ar III pielikumā norādīto atbilstības tabulu.

75. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Regulas 46. panta prasības piemēro no 2000. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2004. gada 29. aprīlī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Franz Fischler

[1] OV L 160, 26.6.1999., 80. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1783/2003 (OV L 270, 21.10.2003.).

[2] OV L 74, 15.3.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 963/2003 (OV L 138, 5.6.2003., 2. lpp.).

[3] OV L 328, 23.12.2000., 2. lpp.

[4] OV L 193, 29.7.2000., 39. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 448/2004 (OV L 72, 11.3.2004., 66. lpp.).

[5] OV L 161, 26.6.1999., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1105/2003 (OV L 158, 27.6.2003., 3. lpp.).

[6] OV L 160, 26.6.1999., 103. lpp.

[7] OV L 259, 6.10.1999., 27. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2000/426/EK (OV L 165, 6.7.2000., 33. lpp.).

[8] OV L 316, 10.12.1999., 26. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2055/2001 (OV L 277, 20.10.2001., 12. lpp.).

[9] OV L 160, 26.6.1999., 113. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 41/2004 (OV L 6, 10.1.2004., p.19).

[10] OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 583/2004 (OV L 91, 30.3.2004., 1. lpp.).

[11] OV L 327, 12.12.2001., 11. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2550/2001 (OV L 341, 22.12.2001., 105. lpp.).

[12] OV L 215, 30.7.1992., 85. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2772/95 (OV L 288, 1.12.1995., 35. lpp.), un tā atcelta ar Regulu (EK) Nr. 1257/1999.

[13] OV L 215, 30.7.1992., 91. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2773/95 (OV L 288, 1.12.1995., 37. lpp.), un tā atcelta ar Regulu (EK) Nr. 1257/1999.

[14] OJ 215, 30.7.1992., 96. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 231/96 (OV L 30, 8.2.1996., 33. lpp.), un tā atcelta ar Regulu (EK) Nr. 1257/1999.

[15] OV L 198, 22.7.1991., 1. lpp.

[16] OV L 208, 24.7.1992., 1. lpp.

[17] OV L 179, 14.7.1999., 1. lpp.

[18] OV L 160, 26.6.1999., 1. lpp.

[19] OV L 160, 26.6.1999., 21. lpp.

[20] OV L 215, 30.7.1992., 85. lpp.

[21] OV L 215, 30.7.1992., 91. lpp.

[22] OV L 213, 30.7.1992., 96. lpp.

[23] OV L 213, 13.8.1999., 1. lpp.

[24] OV L 213, 13.8.1999., 5. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

(14. pants)

Atbalsta saņemšanas kritērijiem atbilstošās lauksaimniecības dzīvnieku sugas | Robežlielumi, kurus sasniedzot, uzskata, ka vietējai šķirnei draud izzušana no izmantošanas lauksaimniecībā (vaislas mātīšu skaits [1]) |

Liellopi | 7500 |

Aitas | 10000 |

Kazas | 10000 |

Zirgu dzimta | 5000 |

Cūkas | 15000 |

Putni | 25000 |

[1] Vienas un tās pašas šķirnes tīršķirnes vairošanai pieejamo vaislas mātīšu skaits, ko aprēķina visām ES dalībvalstīm un kas iekļauts dalībvalsts atzītā reģistrā (piemēram, ciltsgrāmatā).

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

LAUKU ATTĪSTĪBAS PLĀNI

1. Lauku attīstības plāna nosaukums

2. Dalībvalsts un administratīvais reģions (ja vajadzīgs)

3.1. Ģeogrāfiskais apgabals, uz ko attiecas plāns

Regulas (EK) Nr. 1257/1999 41. pants

3.2. Reģioni, uz ko attiecas 1. un 2. mērķis

Regulas (EK) Nr. 1257/1999 40. pants

Norāda

- 1. mērķa reģionus un 1. mērķa reģionus pārejas posmā. Tas attiecas tikai uz papildu pasākumiem (priekšlaicīgu pensionēšanos, kompensācijas pabalstiem, agrovides pasākumiem un lauksaimniecības zemes apmežošanu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1257/1999 31. pantu),

- 2. mērķa reģionus. Tas attiecas uz:

1) papildu pasākumiem;

2) citiem pasākumiem, kas nav iekļauti 2. mērķa programmā.

4. Plānošana atbilstošā ģeogrāfiskajā līmenī

Regulas (EK) Nr. 1257/1999 41. panta 2. punkts

Ja izņēmuma kārtā uz reģionu attieksies vairāk nekā viens lauku attīstības plāns, tad norāda

- visus attiecīgos plānus,

- to, kādēļ pasākumus nav iespējams iekļaut vienā plānā,

- saistību starp pasākumiem dažādos plānos un ziņas par to, kā tiks nodrošināta plānu saderība un atbilstība.

5. Pašreizējā stāvokļa skaitļos izteikts apraksts

Regulas (EK) Nr. 1257/1995 43. panta 1. punkta pirmais ievilkums

1. Pašreizējā stāvokļa apraksts

Izmantojot skaitļos izteiktus datus, apraksta ģeogrāfiskā apgabala pašreizējo stāvokli, uzsverot stiprās puses, atšķirības, trūkumus un lauku attīstības potenciālu. Šim aprakstam jāattiecas gan uz lauksaimniecību, gan mežsaimniecību (tostarp traucējumu, kas ietekmē lauksaimniecību mazāk labvēlīgajos apgabalos, veidu un apjomu), lauku ekonomiku, demogrāfisko situāciju, cilvēkresursus, nodarbinātību un vides stāvokli.

2. Iepriekšējā programmas izstrādes perioda ietekme

Apraksta iepriekšējā programmas izstrādes periodā saskaņā ar papildu pasākumiem kopš 1992. gada lauku attīstībai piešķirto ELVGF finanšu līdzekļu ietekmi. Norāda novērtējumu rezultātus.

3. Pārējā informācija

Ja vajadzīgs, papildus Kopienas lauku attīstības pasākumiem un papildu pasākumiem apraksta arī papildpasākumus, kas ir ietekmējuši attiecīgo programmas izstrādes jomu.

6. Piedāvātās stratēģijas apraksts, tās skaitļos izteiktie mērķi, izvēlētās lauku attīstības prioritātes un aptvertā ģeogrāfiskā platība

Regulas (EK) Nr. 1257/1999 43. panta 1. punkta otrais ievilkums

1. Piedāvātā stratēģija, skaitļos izteiktie mērķi un izvēlētās prioritātes

Ņemot vērā attiecīgajā apgabalā noteiktās stiprās puses, būtiskās atšķirības, trūkumus un attīstības iespējas, apraksta jo īpaši:

- darbības prioritātes,

- attiecīgo stratēģiju mērķu sasniegšanai,

- darbības mērķus un gaidāmo ietekmi, ja iespējams, izteiktu skaitļos, ņemot vērā arī uzraudzību un aplēses, ko var izmantot novērtēšanai,

- to, cik lielā mērā stratēģijā ņemtas vērā attiecīgo platību īpašās iezīmes,

- to, kā ir piemērota integrētā pieeja,

- to, cik lielā mērā stratēģija paredz sieviešu un vīriešu iesaisti,

- to, cik lielā mērā stratēģijā ņemtas vērā visas attiecīgās starptautiskās Kopienas un valsts saistības vides jomā, tostarp saistības attiecībā uz ilgtspējīgu attīstību, jo īpaši ūdens kvalitāti un izmantošanu, bioloģiskās dažādības saglabāšanu, tostarp augkopības kultūru šķirņu saglabāšanu lauku saimniecībās, un globālo sasilšanu.

2. Pārējo pasākumu apraksts un ietekme

Vajadzības gadījumā aprakstā ir jāiekļauj arī visi pasākumi, kas veikti ārpus lauku attīstības plāna (pārējie Kopienas vai valsts pasākumi, piemēram, obligātie noteikumi, prakses kodeksi un valsts atbalstīti pasākumi), un ziņas par to, cik lielā mērā šie pasākumi atbilst apzinātajām vajadzībām.

3. Apgabali, uz ko attiecas īpaši teritoriāli pasākumi

Apraksta visu to pasākumu ģeogrāfisko aptveramību, kā noteikts 8. punktā, kuri neattiecas uz visu 3. punktā minēto reģionu.

Jo īpaši iekļauj:

- mazāk labvēlīgo apgabalu sarakstu, kas pieņemts attiecīgai platībai,

- visus grozījumus mazāk labvēlīgo apgabalu sarakstā, norādot iemeslus (Regulas (EK) Nr. 1257/1999 55. panta 4. punkts),

- apgabalus, kuros ir vides ierobežojumi, norādot iemeslus.

4. Grafiks un līdzdalības pakāpe

Iecerētais grafiks dažādo pasākumu izpildei, paredzamā līdzdalības pakāpe un ilgums (skat. arī 8. punktu).

7. Paredzamās ekonomiskās ietekmes, ietekmes uz vidi un sociālās ietekmes novērtējums

Regulas (EK) Nr. 1257/1999 43. panta 1. punkta trešais ievilkums

Sīks apraksts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1257/1999 43. pantu.

8. Provizoriska vispārējā finanšu tabula (ELVGF finanšu gads)

Regulas (EK) Nr. 1257/1999 43. panta 1. punkta ceturtais ievilkums

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

9. Plānu izpildes pasākumu apraksts

Regulas (EK) Nr. 1257/1999 43. panta 1. punkta piektais ievilkums

Katram tālāk norādītajam punktam norāda šo:

a) Atbalsta pasākumu galvenās iezīmes,

b) Pārējo informāciju.

1. Vispārīgās prasības

A. Atbalsta pasākumu galvenās iezīmes:

- pasākumu saraksts Regulā (EK) Nr. 1257/1999 norādītajā secībā,

- norāda konkrēto pantu (un punktu), kas attiecas uz katru lauku attīstības maksājuma pasākumu. Ja citē divus vai vairākus pantus, maksājuma pasākums jāsadala daļās,

- katra pasākuma galvenais mērķis.

B. Pārējo informāciju.

nav.

2. Prasības visiem vai vairākiem pasākumiem (1)

A. Galvenās iezīmes:

- izņēmumi, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1257/1999 37. panta 3. punkta otrās daļas pirmajā ievilkumā.

B. Pārējā informācija:

- Kopienas ieguldījums, kā pamatā ir kopējās izmaksas vai valsts izdevumi,

- atbalsta intensitāte un/vai summa un piemērotā diferencēšana (no I līdz VIII nodaļai),

- dati par palīdzības piešķiršanas nosacījumiem,

- kritēriji ekonomiskās dzīvotspējas apliecināšanai (I, II, IV un VII nodaļa),

- parastā labas lauksaimniecības prakse (V un VI nodaļa),

- obligātie standarti attiecībā uz vidi, higiēnu un dzīvnieku labturību (I, II un VII nodaļa),

- vajadzīgais profesionālo iemaņu un kompetences līmenis (I, II un IV nodaļa),

- pietiekams attiecīgo produktu normālu noieta tirgu pastāvēšanas novērtējums (I un VII nodaļa) saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1257/1999 6. un 26. pantu,

- visu to līgumu apraksts, kura darbība turpinās (no iepriekšējā perioda), tostarp finanšu izteiksmē, un procedūras/noteikumi, ko tiem piemēro.

3. Informācija, kas vajadzīga īpašiem pasākumiem

Turklāt par pasākumiem, uz ko attiecas atsevišķas nodaļas, ir vajadzīga šāda īpaša informācija:

I. Ieguldījumi lauku saimniecībās

A. Galvenās iezīmes:

- primārās ražošanas nozares un ieguldījumu veidi.

B. Pārējā informācija:

- maksimālās robežas to ieguldījumu kopsummām, par ko ir tiesības saņemt atbalstu,

- atbalsta veidi,

- to standartu norādīšana, par kuriem lauksaimniekam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1257/1999 5. panta 3. punktu var atvēlēt papildperiodu, pamatojums attiecībā uz īpašajām problēmām, kas saistītas ar šo standartu ievērošanu, un maksimālais perioda ilgums katram attiecīgajam standartam.

II. Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem darbības uzsākšanai

A. Galvenās iezīmes:

nav.

B. Pārējā informācija:

- laika posms, kas atvēlēts jaunajiem lauksaimniekiem, lai izpildītu atbilstības kritērijus šīs regulas 4. panta 2. punktā atļautajā piecu gadu laika posma robežās,

- vecuma ierobežojums,

- nosacījumi, ko piemēro jaunajiem lauksaimniekiem, kuri nav vienīgie saimniecības vadītāji vai kuri sāk darbību kā apvienību vai kooperatīvu biedri un kuru galvenais mērķis ir vadīt lauku saimniecību,

- atbalsta veids darbības uzsākšanai,

- agrāro konsultāciju pakalpojumu noteikšana, kas saistīti ar jauno lauksaimnieku darbības uzsākšanu, ja piešķirtais atbalsts ir lielāks nekā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1257/1999 8. panta 2. punkta b) apakšpunkta otrajā daļā.

III. Mācības

A. Galvenās iezīmes:

nav.

B. Pārējā informācija:

- pasākumi, par kuriem var saņemt atbalstu, un saņēmēji,

- apliecinājums, ka finansēšanai nepiedāvā parastu izglītības sistēmu vai programmas.

IV. Priekšlaicīga pensionēšanās

A. Galvenās iezīmes:

nav.

B. Pārējā informācija:

- sīks to nosacījumu apraksts, kuri attiecas uz personu, kas nodod saimniecību, pārņēmēju, darbinieku un atbrīvoto zemi, jo īpaši tās zemes izmantojuma apraksts, ko persona, kas nodod saimniecību patur nekomerciāliem mērķiem, kā arī norāde par dzīvotspējas uzlabošanai atvēlēto laiku,

- atbalsta veids, tostarp tās metodes apraksts, kas izmantota, lai aprēķinātu maksimālo daļējā finansējuma summu vienai saimniecībai, un pamatojums, kas attaisno kategoriju, kurai pieder saņēmējs,

- valsts pensionēšanās un priekšlaicīgas pensionēšanās režīmu apraksts,

- ziņas par atbalsta darbības ilgumu.

V. Mazāk labvēlīgi apgabali un apgabali, kuros pastāv vides ierobežojumi

A. Galvenās iezīmes

- Atbalsta summa:

1) attiecībā uz kompensācijas pabalstiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1257/1999 13.a pantu — priekšlikumos palielināt daļējā finansējuma maksimālo summu, ko var piešķirt saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1257/1999 15. panta 3. punkta otro daļu, jāiekļauj vajadzīgais pamatojums. Precizē, kā šādos gadījumos nodrošinās to, ka tiek ievērota kompensācijas pabalstu augšējā robeža, un izskaidro administratīvo procedūru, ar kuras palīdzību tiks nodrošināta atbilstība maksimālajai daļējā finansējuma summai; ja piemēro maksimālo maksājumu, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1257/1999 pielikumā, norāda objektīvos apstākļus, kas attaisno šādu piemērošanu;

2) attiecībā uz kompensācijas pabalstiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1257/1999 13.b un 16. pantu — sīki sākotnējie agronomiskie aprēķini, kuros norāda: a) ienākumu zaudējums un izmaksas, kas radušās vides ierobežojumu rezultātā, b) agronomiskos pieņēmumus, ko izmanto par atskaites punktu;

3) attiecībā uz kompensācijas pabalstiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1257/1999 16. pantu —

- ja vajadzīgs, norāda īpašās problēmas, kuras attaisno atbalstu, kas ir lielāks par iepriekšminētās regulas 16. panta 3. punkta pirmajā daļā paredzēto maksimālo summu,

- ja vajadzīgs, norāda attaisnojumu sākotnēji lielākam atbalstam saskaņā ar iepriekšminētās regulas 16. panta 3. punkta otro daļu.

B. Pārējā informācija:

- ziņas par palīdzības piešķiršanas nosacījumiem, jo īpaši

1) minimālās platības noteikšana;

2) atbilstoša konversijas mehānisma apraksts, ko izmanto, ja ir kopīgas pļavas;

3) atbalsta summa maksājumiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1257/1999 13. panta a) punktā: atbalsta summas diferencēšanas pamatojums, izmantojot minētās regulas 15. panta 2. punktā izklāstītos kritērijus;

4) attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 1257/1999 13. panta b) punktā un 16. pantā minētajiem kompensācijas pabalstiem:

- grozījumi mazāk labvēlīgo apgabalu sarakstos, kas pieņemti vai grozīti ar Padomes un Komisijas direktīvām, un to apgabalu saraksts, kuros pastāv vides ierobežojumi.

VI. Standartu ievērošana

VI.1. Saistošo standartu ievērošana

A. Galvenās iezīmes:

- ar Kopienas tiesību aktiem pamatotu standartu saraksts, par kuriem ir tiesības uz atbalstu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1257/1999 21.b pantu, datums, no kura attiecīgais standarts ir obligāti ieverojams saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem un izvēles pamatojums.

B. Pārējā informācija:

- apraksts par nozīmīgo ietekmi uz saimniecības darbības izmaksām, kas rodas, pildot saistības vai ierobežojumus saskaņā ar jauno standartu,

- atbalsta apjoms katram standartam, par kuru ir tiesības uz atbalstu, un sīki aprēķini, kas pamato šo apjomu.

VI.2. Agrāro konsultāciju pakalpojumu izmantošana

A. Galvenās iezīmes:

nav.

B. Pārējā informācija:

- dalībvalsts ieviestās agrāro konsultāciju sistēmas apraksts, tostarp par konsultāciju pakalpojumiem atbildīgo organizāciju izraudzīšanās procedūra,

- ziņas par to, cik bieži lauksaimniekam piešķirts atbalsts par lauksaimniecības konsultāciju pakalpojumiem Regulas (EK) Nr. 1257/1999 21.d panta 1. punktā minētajās četrās jomās.

VII. Agrovide un dzīvnieku labturība

A. Galvenās iezīmes:

- saistību pamatojums, ņemot vērā to sagaidāmo ietekmi,

- sīki sākotnējie agronomiskie aprēķini, kuros norāda: a) ienākumu zaudējumus un izmaksas, kas radušās saistībā ar parasto labas lauksaimniecības praksi; b) agronomiskos pieņēmumus, ko izmanto kā atskaites punktu; c) stimula līmeni un tā pamatojumu, ņemot vērā objektīvus kritērijus.

B. Pārējā informācija:

- vietējo šķirņu saraksts, kurām draud izzušana no izmantošanas lauksaimniecībā, un vaislas mātīšu skaits attiecīgajos apvidos. Šis skaits jāapliecina pienācīgi atzītai tehniskai iestādei vai audzētāju organizācijai/apvienībai, kuras pienākums ir reģistrēt un atjaunināt šķirnes ciltsgrāmatu. Attiecīgajai iestādei jābūt ar vajadzīgajām prasmēm un zināšanām, lai varētu identificēt attiecīgo šķirņu dzīvniekus,

- attiecībā uz augu ģenētiskajiem resursiem, kam draud ģenētiskā erozija, – ģenētiskās erozijas pierādījumi, kas pamatoti ar zinātnisko pētījumu rezultātiem un rādītājiem par savvaļas sugām/primitīvajām (vietējām) šķirnēm, to populācijas daudzveidību un dominējošo lauksaimniecības praksi vietējā līmenī;

- ziņas par lauksaimnieku pienākumiem un visiem citiem saistību noteikumiem, tostarp par darbības jomu un spēkā esošo līgumu pielāgošanas procedūrām,

- izmaiņas atbalsta apjomā līdz 120 % no izmaksām un zaudētajiem ienākumiem, kas norādīti apstiprinātajā programmas izstrādes dokumentā noteiktajos agronomiskajos aprēķinos, un šo izmaiņu pamatojums.

- pasākuma aptveramības apraksts, norādot tā jomu saistībā ar vajadzībām un to, ciktāl tas sasniedz mērķi ģeogrāfisko, nozares un citu aspektu ziņā;

- attiecībā uz visām agrovides un dzīvnieku labturības saistībām kopā jānodrošina iespējamie saistību kombinēšanas veidi un to savstarpējā saderība.

VIII. Pārtikas kvalitāte

VIII.1. Līdzdalība pārtikas kvalitātes shēmās

A. Galvenās iezīmes:

- Kopienas un attiecīgo valstu kvalitātes shēmu saraksts, saskaņā ar kurām ir tiesības uz atbalstu. Par attiecīgo valstu shēmām sniedz shēmas aprakstu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1257/1999 24.b panta 3. punktā minētajiem kritērijiem.

B. Pārējā informācija:

- atbalsta apjoms par katra veida shēmu ar tiesībām uz atbalstu, un pamatojums fiksētajām izmaksām, kā paredzēts Regulas Nr. 1257/99 24.c pantā.

VIII.2. Kvalitatīvu produktu veicināšana

A. Galvenās iezīmes:

nav.

B. Pārējā informācija:

- produktu saraksts, kam ir tiesības uz atbalstu, pamatojoties uz kvalitātes shēmu, kura izvēlēta saskaņā ar VIII.1. punktā minēto pasākumu,

- procedūra, saskaņā ar kuru nodrošina, ka pasākumi, par kuriem saņem lauku attīstības atbalstu, netiek atbalstīti arī saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2826/2000,

- procedūra iepriekšējām informācijas, veicināšanas un reklāmas materiālu pārbaudēm (šīs regulas 26. pants),

- attaisnoto izmaksu apraksts.

IX. Lauksaimniecības produktu pārstrādes un tirdzniecības uzlabošana

A. Galvenās iezīmes:

- lauksaimnieciskās pamatražošanas nozares.

B. Pārējā informācija:

- kritēriji, lai pierādītu primāro ražotāju saimniecisko labumu,

- to standartu norādīšana, par kuriem mazajiem pārstrādes uzņēmumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1257/1999 26. panta 1. punkta otro ievilkumu var atvēlēt papildperiodu, pamatojums īpašajām problēmām, kas saistītas ar šo standartu ievērošanu, un maksimālais perioda ilgums katram attiecīgajam standartam.

X. Mežsaimniecība

A. Galvenās iezīmes:

nav.

B. Pārējā informācija

- Definīcijas:

i) "lauksaimniecības zeme" atbilstoši šīs regulas 32. pantam;

ii) "lauksaimnieks" atbilstoši šīs regulas 33. pantam;

iii) noteikumi, kas nodrošina plānoto pasākumu piemērotību vietējiem apstākļiem un atbilstību videi, kā arī piemērotos gadījumos līdzsvara saglabāšanu starp mežsaimniecību un medījamo dzīvnieku populācijām;

iv) reģionu un potenciālo atbalsta saņēmēju līgumu noteikumi par Regulas (EK) Nr. 1257/1999 32. pantā minētajiem pasākumiem.

- Ja piemēro 46. pantā minētās standarta izmaksas:

i) vienības standarta izmaksas;

ii) šo izmaksu noteikšanai izmantotā metode;

iii) atbilstība pārmērīgas kompensācijas nepieļaušanas kritērijiem;

- pasākumu apraksts, par kuriem var saņemt atbalstu, un to saņēmēju apraksts,

- saistība starp piedāvātajiem pasākumiem un valsts/vietējām mežsaimniecības programmām vai līdzvērtīgiem instrumentiem,

- atsauce uz mežu aizsardzības plāniem attiecībā uz apgabaliem, kurus klasificē kā augsta vai vidēja riska saistībā ar mežu ugunsgrēkiem, un piedāvāto pasākumu atbilstība šiem aizsardzības plāniem.

XI. Lauku rajonu pielāgošanas un attīstības veicināšana

A. Galvenās iezīmes:

- apraksts un pamatojums darbībām, kas ierosinātas saistībā ar katru pasākumu.

B. Pārējā informācija:

- finansēšanas tehnikas noteikšana, kam jābūt saskaņā ar vispārīgajiem atbilstības kritērijiem.

10. Attiecīgā gadījumā vajadzīgie pētījumu, paraugprojektu, apmācības vai tehniskas palīdzības pasākumi

Regulas (EK) Nr. 1257/1999 43. panta 1. punkta sestais ievilkums

11. Atbildīgo kompetento iestāžu un organizāciju nozīmēšana

Regulas (EK) Nr. 1257/1999 43. panta 1. punkta septītais ievilkums

12. Noteikumi plānu efektīvai un pareizai īstenošanai, tostarp noteikumi par uzraudzību un novērtēšanu; skaitļos izteiktu novērtēšanas rādītāju noteikšana; pārbaužu, sankciju un atbilstīgu reklāmas pasākumu noteikumi

Regulas (EK) Nr. 1257/1999 43. panta 1. punkta astotais ievilkums

1. Sīkāka informācija par šīs regulas 60. – 65. panta prasību īstenošanu

Tajā jāiekļauj jo īpaši

- iespēja piešķirt avansus noteiktiem ieguldījumu pasākumu adresātiem,

- galīgajiem saņēmējiem paredzētā atbalsta izmaksas finanšu ķēdes apraksts,

- noteikumi programmas uzraudzībai un novērtēšanai, jo sevišķi sistēmas un procedūras, lai savāktu, organizētu un saskaņotu datus par finanšu, fiziskajiem un ietekmes rādītājiem,

- visu uzraudzības komiteju loma, sastāvs un reglaments,

- kodifikācija. Šī kodifikācija ir saskaņā ar Komisijas noteikto paraugu.

2. Sīkāka informācija par šīs regulas 66. - 73. panta prasību īstenošanu

Tajā jāiekļauj konkrētie kontroles pasākumi, kas ir plānoti, lai pārbaudītu sūdzību saturu un atbilstību atbalsta saņemšanas nosacījumiem, kā arī konkrētie noteikumi par sankcijām.

3. Sīkāka informācija par atbilstību vispārīgajiem atbilstības kritērijiem, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 1685/2000.

Šīs regulas 45. pants

4. Pārējā informācija:

Attiecīgā gadījumā informācija par to, ka ir pagarināts force majeure gadījumu paziņošanas termiņš (šīs regulas 39. panta 2. punkts).

13. Konsultāciju rezultāti un saistīto iestāžu un organizāciju, kā arī ekonomisko un sociālo partneru nozīmēšana

Regulas (EK) Nr. 1257/1995 43. panta 1. punkta devītais ievilkums

1. Raksturo:

- ekonomiskos un sociālos partnerus un citas attiecīgas valsts organizācijas, ar kurām jāapspriežas saskaņā ar valsts noteikumiem un praksi,

- lauksaimniecības un vides aizsardzības iestādes un organizācijas, kas ir iesaistāmas jo īpaši agrovides pasākumu un citu ar vidi saistītu pasākumu sagatavošanā, īstenošanā, uzraudzībā, novērtēšanā un pārskatīšanā, tādējādi nodrošinot līdzsvaru starp šiem pasākumiem un citiem lauku attīstības pasākumiem.

2. Apkopo konsultāciju rezultātus un norāda, ciktāl ir ņemti vērā saņemtie viedokļi un padomi.

14. Līdzsvars starp dažādajiem atbalsta pasākumiem

Regulas (EK) Nr. 1257/1999 43. panta 2. punkta otrais ievilkums

1. Atsaucoties uz stiprajām pusēm, vajadzībām un iespējām, raksturo

- līdzsvaru starp dažādajiem lauku attīstības pasākumiem;

- to, cik lielā mērā agrovides pasākumus piemēro visā teritorijā.

2. Šajā aprakstā attiecīgi atsaucas uz

- pasākumiem, kurus veic ārpus Padomes Regulas (EK) Nr. 1257/1999 darbības jomas,

- pasākumiem, kurus veic vai plāno saskaņā ar atsevišķiem lauku attīstības plāniem.

15. Saderība un konsekvence

Regulas (EK) Nr. 1257/1999 37. panta 2. punkts

A. Galvenās iezīmes

1. Novērtējums saderībai un atbilstībai ar

- pārējo Kopienas politiku un pasākumiem, kas īstenoti saskaņā ar to, jo īpaši ar konkurences politiku,

- citiem kopējās lauksaimniecības politikas instrumentiem, jo īpaši gadījumos, kad ir paredzēti izņēmumi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1257/1999 37. panta 3. punktu,

- citiem atbalsta pasākumiem, kas iekļauti lauku attīstības plānos,

- vispārīgajiem atbilstības kritērijiem.

2. Par pasākumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1257/1999 33. pantu nodrošina un vajadzības gadījumā parāda, ka

- par pasākumiem, kuri pieņemti saskaņā ar minētā panta sesto, septīto un devīto ievilkumu, nesaņem finansiālu palīdzību no ERAF par lauku apgabaliem, uz ko attiecas 2. mērķis, un par pārejas posmā esošajiem apgabaliem,

- uz pasākumiem neattiecas neviens cits pasākums, kas minēts Padomes Regulas (EK) Nr. 1257/1999 II sadaļā.

B. Pārējā informācija

Jo īpaši novērtējums attiecas uz pasākumiem, kas paredzēti, lai nodrošinātu pienācīgu saskaņošanu ar dažādajām iestādēm, kuras atbild par:

- attīstības pasākumiem, kas paredzēti saistībā ar tirgu organizāciju,

- visiem lauku attīstības pasākumiem, kas paredzēti saskaņā ar attiecīgo valstu tiesību aktiem.

16. Valsts papildu atbalsts

Regulas (EK) Nr. 1257/1999 52. pants

A. Galvenās iezīmes

Noteikt pasākumus, par kuriem piešķirs papildu finansējumu valsts atbalsta veidā (Padomes Regulas (EK) Nr. 1257/1999 52. pants). Papildu atbalsta summa, kas katru plāna gadu piešķirama par katru attiecīgo pasākumu, jānorāda provizoriskajā tabulā.

B. Pārējā informācija

- valsts atbalsta atcelšana,

- izmaiņas papildu finansējumā, ko valsts atbalsta veidā piešķir visiem apstiprinātajā programmas izstrādes dokumentā iekļautajiem pasākumiem,

- atbalsta likme.

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS TABULA

Regula (EK) Nr. 445/2002 | Šī regula |

1. pants | — |

— | 1. pants |

2. pants | 2. pants |

3. panta 1. punkts | — |

3. panta 2. punkts | 3. pants |

4. pants | 4. pants |

5. panta 1. punkts | 5. pants |

5. panta. 2. un 3. punkts | — |

6. pants | 6. pants |

7. pants | 7. pants |

8. pants | 8. pants |

9. pants | 9. pants |

10. pants | 10. pants |

11. pants | 11. pants |

12. pants | — |

— | 12. pants |

13. pants | 13. pants |

14. pants | 14. pants |

15. pants | 15. pants |

16. pants | 16. pants |

17. pants | 17. pants |

18. pants | 18. pants |

19. pants | 19. pants |

20. pants | 20. pants |

21. pants | 21. pants |

— | 22. pants |

— | 23. pants |

— | 24. pants |

— | 25. pants |

— | 26. pants |

22. pants | 27. pants |

— | 28. pants |

23. pants | 29. pants |

24. pants | 30. pants |

25. pants | 31. pants |

26. pants | 32. pants |

27. pants | 33. pants |

28. pants | 34. pants |

29. pants | 35. pants |

30. pants | 36. pants |

31. pants | 37. pants |

32. pants | 38. pants |

33. pants | 39. pants |

34. pants | 40. pants |

35. panta 1. punkts | 41. panta 1. punkts |

35. panta 2. punkts | 41. panta 3. punkts |

35. panta 3. punkts | 41. panta 2. punkts |

36. pants | 42. pants |

37. pants | 43. pants |

38. pants | 44. pants |

39. pants | 45. pants |

39.a pants | 46. pants |

40. pants | 47. pants |

41. pants | 48. pants |

42. pants | 49. pants |

43. pants | 50. pants |

44. pants | 51. pants |

45. pants | 52. pants |

45.a pants | 53. pants |

46. pants | 54. pants |

47. pants | 55. pants |

48. pants | 56. pants |

49. pants | 57. pants |

50. pants | 58. pants |

51. pants | 59. pants |

52. pants | 60. pants |

53. pants | 61. pants |

54. pants | 62. pants |

55. pants | 63. pants |

56. pants | 64. pants |

57. pants | 65. pants |

58. pants | 66. pants |

59. pants | 67. pants |

60. pants | 68. pants |

61. pants | 69. pants |

62. pants | 70. pants |

62.a pants | 71. pants |

63. pants | 72. pants |

64. pants | 73. pants |

65. panta 1. punkts | 74. panta 1. punkta pirmā daļa un 74. panta 2. punkts |

65. panta 2. punkts | 74. panta 1. punkta otrā daļa |

66. pants | 75. panta pirmā daļa |

— | 75. panta otrā daļa |

I pielikums | I pielikums |

II pielikums | II pielikums |

III pielikums | III pielikums |

--------------------------------------------------

Top