32004R0028

Komisijas Regula (EK) Nr. 28/2004

(2004. gada 5. janvāris),

ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1177/2003 par Kopienas statistiku attiecībā uz ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU–SILC) saistībā ar starpposma un nobeiguma kvalitātes pārskatu sīku saturu

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 16. jūnija Regulu (EK) Nr. 1177/2003 par Kopienas statistiku attiecībā uz ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU–SILC) [1] un jo īpaši tās 15. panta 2. punkta b) apakšpunktu,

tā kā:

(1) Regulā (EK) Nr. 1177/2003 ir noteikta vienota sistēma Kopienas statistikas sistemātiskai izveidei par ienākumiem un dzīves apstākļiem, ietverot salīdzināmus un savlaicīgus šķērsgriezuma un garengriezuma datus par ienākumiem un par nabadzības un sociālas atstumtības līmeni un struktūru valsts un Eiropas Savienības līmenī.

(2) Saskaņā ar 15. panta 2. punkta b) apakšpunktu Regulā (EK) Nr. 1177/2003, ir vajadzīgi īstenošanas pasākumi, lai noteiktu starpposma pārskata sīku saturu saistībā ar kopējiem ES šķērsgriezuma rādītājiem, balstoties uz EU–SILC šķērsgriezuma komponenti, un nobeiguma kvalitātes pārskata sīku saturu, kurš aptver gan šķērsgriezuma, gan garengriezuma komponentes, orientējoties uz iekšējo precizitāti.

(3) Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Statistikas programmu komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Definīcijas, kas jāpiemēro starpposma un nobeiguma kvalitātes pārskatiem par Kopienas statistiku attiecībā uz ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU–SILC), ir noteiktas I pielikumā.

2. pants

Kvalitātes novērtēšanas kritēriji un sīks saturs starpposma kvalitātes pārskatam, kas jāsagatavo dalībvalstīm, attiecībā uz kopējiem ES šķērsgriezuma rādītājiem, kuri pamatojas uz EU–SILC šķērsgriezuma komponenti, ir noteikts II pielikumā.

3. pants

Kvalitātes novērtēšanas kritēriji un sīks saturs nobeiguma kvalitātes pārskatam, kas jāsagatavo dalībvalstīm, orientējoties uz iekšējo precizitāti, attiecībā uz EU–SILC šķērsgriezuma un garengriezuma komponentēm, ir noteikts III pielikumā.

4. pants

Salīdzinošo starpposma un nobeiguma kvalitātes pārskatu saturs, kas jāsagatavo Komisijai (Eurostat), ir noteikts IV pielikumā.

5. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2004. gada 5. janvārī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Pedro Solbes Mira

[1] OV L 165, 3.7.2003., 1. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

DEFINĪCIJAS

a) "Aizstāšana" attiecas uz to sākotnējo vienību aizstāšanu ar citām vienībām, kas ietvertas izlasē, taču nesniedz vajadzīgo informāciju, tāpēc ka adrese nav atrodama vai pieejama, ka mājsaimniecība atsakās sadarboties vai visi tās locekļi atrodas īslaicīgā prombūtnē, vai mājsaimniecība nespēj sniegt atbildes.

b) "Trūkstošās vērtības aprēķināšana" ir ticamu (taču mākslīgu) aizstātu vērtību novērtēšana trūkstošo vērtību vietā.

c) "Ekvivalentais izmantojamais ienākums" tiek definēts kā mājsaimniecības kopējais izmantojamais ienākums, kas dalīts ar tā "ekvivalento lielumu".

d) "Ekvivalentais lielums" attiecas uz ESAO modificēto skalu (kas piešķir svērumu 1,0 pirmajam pieaugušajam, 0,5 citām personām, kas sasniegušas 14 gadu vecumu, kuras dzīvo mājsaimniecībā, un 0,3 katram bērnam, kas jaunāks par 14 gadiem).

e) "Izlases pamats" ir vienību iedzīvotāju skaits, no kuriem var izraudzīties izlasi.

f) "Precizitāte" apzīmē to, cik lielā mērā aprēķini vai aplēses atbilst precīzām vai patiesām vērtībām.

g) "Izlases kļūdas" attiecas uz nejaušu mainīgumu, kas rodas, jo tiek izmantota izlase, nevis skaitīšana.

h) "Kļūdas, kas nav saistītas ar izlasi" ir kļūdas, kas rodas visos datu vākšanas un izveides posmos.

Pamatā ir četru veidu kļūdas, kas nav saistītas ar izlasi.

- "Aptvēruma kļūdas" ir kļūdas, kas rodas dēļ atšķirībām starp iedzīvotāju mērķa grupu un izlases pamatu. Aptvēruma kļūdas ietver pārāk plašu aptvērumu, pārāk šauru aptvērumu un nepareizu klasifikāciju:

- "pārāk plašs aptvērums" attiecas uz nepareizi klasificētām vienībām, kas īstenībā ir ārpus apsekojuma jomas, vai vienībām, kas praksē nepastāv,

- "pārāk šaurs aptvērums" attiecas uz vienībām, kas nav iekļautas izlases pamatā,

- "nepareiza klasifikācija" ir nepareiza to vienību klasifikāciju, kas ietilpst iedzīvotāju mērķa grupā.

- "Mērījumu kļūdas" ir kļūdas, kas rodas datu vākšanas gaitā. Šīs kļūdas var radīt vairāki iemesli, tostarp apsekojuma instruments, informācijas sistēma, intervētājs un datu vākšanas veids.

- "Apstrādes kļūdas" ir kļūdas, kas rodas pēc datu vākšanas, piemēram, datus ievadot, sistematizējot, rediģējot un novērtējot.

- "Nerespondences kļūdas" ir kļūdas, kas rodas, ja mēģinājums iegūt vēlamo informāciju no piemērotas vienības ir nesekmīgs. Aplūko divu veidu nerespondences kļūdas:

- "vienības nerespondence" attiecas uz informācijas trūkumu par veselām vienībām (mājsaimniecībām un/vai personām), kas izraudzītas izlasē,

- "pozīcijas nerespondence" norāda uz situāciju, kur izlases vienība ir sekmīgi uzskaitīta, bet nav iegūta visa nepieciešamā informācija.

i) "Relevance" norāda, kādā mērā statistika atbilst esošām un iespējamām lietotāju vajadzībām. Tā attiecas uz to, vai tiek sagatavota visa vajadzīgā statistika, un uz to, cik lielā mērā izmantotie jēdzieni (definīcijas, klasifikācijas utt.) atspoguļo lietotāju vajadzības.

j) "Laicīgums un punktualitāte":

- "Informācijas laicīgums" atspoguļo laiku no informācijas pieejamības līdz notikumam vai parādībai, ko tā apraksta,

- "Punktualitāte" attiecas uz laika starpību starp faktisko termiņu, kurā datus nogādā Eurostat, un mērķa termiņu, kurā tos būtu bijis jānogādā, piemēram, attiecībā uz datumiem, par kuriem paziņots kādos oficiālos datu iesniegšanas grafikos, kas noteikti ar regulām vai par kuriem partneri vienojušies.

k) "Pieejamība un skaidrība":

- "Pieejamība" attiecas uz fiziskajiem nosacījumiem, ar kādiem lietotāji var iegūt datus: kur iet, kā pasūtīt, piegādes laiks, skaidra cenu politika, izdevīgi tirdzniecības noteikumi (autortiesības utt.), mikrodatu un makrodatu pieejamība, dažādi formāti (papīra formāts, datnes, lasāmatmiņas kompaktdiski, Internets) utt.,

- "skaidrība" attiecas uz datu informācijas vidi – vai datiem ir pievienoti atbilstīgi metadati, ilustrācijas, piemēram, diagrammas un kartes, vai ir pieejama arī informācija par to kvalitāti (tostarp par lietošanas ierobežojumiem), un uz to, kādā mērā valstu statistikas institūti sniedz papildu palīdzību.

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

Kvalitātes novērtēšanas kritēriji un sīks saturs starpposma kvalitātes pārskatam, kas jāsagatavo dalībvalstīm

1. KOPĒJIE EIROPAS SAVIENĪBAS ŠĶĒRSGRIEZUMA RĀDĪTĀJI

1.1. Kopējie ES šķērsgriezuma rādītāji, kas pamatojas uz EU–SILC šķērsgriezuma komponenti

Dalībvalstis sniegs kopējos ES šķērsgriezuma rādītājus, balstoties uz N gada šķērsgriezuma izlasi, ko iekļaus ikgadējā pavasara ziņojumā Eiropadomei par gadu (N + 2).

Kopējie ES šķērsgriezuma rādītāji attiecas uz tiem rādītājiem, ko pieņēmusi Padome saistībā ar atklāto koordinācijas metodi un kurus var iegūt no EU–SILC instrumenta.

1.2. Citi rādītāji.

1.2.1. Ekvivalentais izmantojamais ienākums

1.2.2. Neizlīdzinātas dzimumu darba samaksas atšķirības

Šo rādītāju sniegs dalībvalstis, kas aprēķina neizlīdzinātas dzimumu darba samaksas atšķirības, balstoties uz EU–SILC.

2. PRECIZITĀTE

2.1. Izlases plāns

Sniegs šādu informāciju:

2.1.1. Izlases plāna veids (stratificēts, daudzpakāpju, kopu)

2.1.2. Izlases vienības (viena pakāpe, divas pakāpes)

2.1.3. Stratifikācijas un substratifikācijas kritēriji

2.1.4. Izlases lielums un izvietojuma kritēriji

2.1.5. Izlases izraudzīšanās sistēmas

2.1.6. Izlases sadalījums laikā

2.1.7. Izlases atjaunošana: rotācijas grupas

2.1.8. Svērumi

2.1.8.1. Izlases plāna faktors

2.1.8.2. Korekcijas sakarā ar nerespondenci

2.1.8.3. Ārējo datu korekcijas (līmenis, izmantotie mainīgie lielumi un avoti)

2.1.8.4. Galīgais šķērsgriezuma svērums

2.1.9. Aizstāšana

Dalībvalstis, kurās izmanto aizstāšanu saistībā ar vienību nerespondenci, sniegs šādu informāciju.

2.1.9.1. Aizstājēju izraudzīšanās metode

2.1.9.2. Aizstāto vienību galvenās iezīmes, salīdzinot ar sākotnējām vienībām, iedalot pēc reģiona (NUTS 2), ja iespējams

2.1.9.3. Aizstāto vienību iedalījums pēc ieraksta par sazināšanos pēc adreses (DB120), mājsaimniecību anketu rezultātiem (DB130) un sākotnējo vienību mājsaimniecību intervijas akceptēšanas (DB135)

2.2. Izlases kļūdas

2.2.1. Standarta kļūdas un efektīvs izlases lielums

Sniegs šādu informāciju:

- efektīvs izlases lielums kopējiem ES šķērsgriezuma rādītājiem, kas pamatojas uz EU–SILC šķērsgriezuma komponenti, attiecībā uz ekvivalento izmantojamo ienākumu un neizlīdzinātām dzimumu darba samaksas atšķirībām (ja vajadzīgs),

- standarta kļūdas saistībā ar kopējiem ES šķērsgriezuma rādītājiem, kas pamatojas uz EU–SILC šķērsgriezuma komponenti, attiecībā uz ekvivalento izmantojamo ienākumu un neizlīdzinātām dzimumu darba samaksas atšķirībām (ja vajadzīgs).

2.3. Kļūdas, kas nav saistītas ar izlasi

2.3.1. Izlases pamats un aptvēruma kļūdas

Sniegs izlases pamata aprakstu (ieskaitot informāciju par procedūru, kas izmantota pamata atjaunināšanai, biežumu un kopijām) un galveno aptvēruma problēmu aprakstu (nepareiza klasifikācija, pārāk šaurs un pārāk plašs aptvērums), ja pieejams.

Dalībvalstis, kas izmanto rotācijas plānu, informāciju par izlases pamatu sniegs tikai par jaunām replikācijām.

2.3.2. Mērījumu un apstrādes kļūdas.

2.3.2.1. Mērījumu kļūdas

Sniegs šādu informāciju.

- to mērījumu kļūdu dažādo avotu apraksts, kas varētu būt atrodamas apsekojumā,

- apraksts par aptaujas anketas izveidi, izziņas laboratorijas izmantošanu (ja vajadzīgs), aptaujas anketas praktiskiem izmēģinājumiem, tās formātu, saturu un formulējumu,

- informācija par intervēšanas apmācību– apmācības dienu skaits, prasmju pārbaude pirms statistisko datu vākšanas uz vietas (panākumu rādītāji un tā tālāk),

- informācija par pētījumiem, piemēram, atkārtotām intervijām, ierakstu salīdzināšanas pētījumiem vai eksperimentiem ar dalītu izlasi, ja informācija ir pieejama,

- modeļu izmantošanas rezultāti, ja pieejami, piemēram, lai novērtētu, kāda ietekme ir finanšu gada izmantošanai kalendārā gada vietā.

2.3.2.2. Apstrādes kļūdas

Sniegs šādu informāciju.

- datu ievades vadības, kodēšanas vadības un rediģēšanas sistēmas apraksts. Galvenās kļūdas, kas uzietas pēc datu vākšanas,

- kļūmju apjoms ienākumu mainīgo lielumu rediģēšanā.

2.3.3. Nerespondences kļūdas

Sniegs šādu informāciju:

2.3.3.1. Iegūtais izlases lielums

- mājsaimniecību skaits, kuru intervijas ir akceptētas iekļaušanai datu bāzē. Rotācijas grupu iedalījums (ja vajadzīgs) un kopapjoms,

- personu skaits, kuras sasniegušas 16 gadu vecumu, kas ir to mājsaimniecību locekles, kuru intervijas akceptētas iekļaušanai datu bāzē, un kas ir pabeigušas personīgo interviju. Rotācijas grupu iedalījums (ja vajadzīgs) un kopapjoms,

- izvēlēto respondentu skaits (ja vajadzīgs), kas ir to mājsaimniecību locekļi, kuru intervijas akceptētas iekļaušanai datu bāzē, un kas ir pabeiguši personīgo interviju. Rotācijas grupu iedalījums (ja vajadzīgs) un kopapjoms.

2.3.3.2. Vienību nerespondence

Dalībvalstis, kas izmanto rotācijas plānu, informāciju par vienību atbilžu trūkumu sniegs par jaunām replikācijām saskaņā ar turpmāk aprakstītām formulām.

Attiecībā uz kopējo izlasi, vienību nerespondenci aprēķinās, no turpmāk aprakstīto formulu skaitītāja un saucēja izslēdzot tās vienības, kas saskaņā ar uzraudzības noteikumiem ir ārpus apsekojuma jomas.

- Mājsaimniecības nerespondences koeficientu (NRh) aprēķinās šādi:

NRh = (1–(Ra * Rh)) * 100

kur:

Ra =

=

∑

–

Ra ir rādītājs, kas attiecas uz sazināšanos pēc adreses

Rh =

=

∑

∑

Rh ir pabeigto mājsaimniecību interviju proporcija, kas akceptētas iekļaušanai datu bāzē

DB120 ir ieraksts par sazināšanos pēc adreses

DB130 ir mājsaimniecību anketu rezultāti, un

DB135 ir mājsaimniecības intervijas akceptēšanas rezultāti.

Attiecībā uz tām dalībvalstīm, kurās vienību nerespondences gadījumā izmanto aizstāšanu, nerespondences koeficientus aprēķinās pirms un pēc aizstāšanas.

- Individuālos nerespondences koeficientus (NRp) aprēķinās šādi:

NRp =(1–(Rp)) * 100

kur:

Rp =

=

∑

∑

Rp ir mājsaimniecības ietvaros pabeigtu personīgo interviju proporcija, kas akceptētas iekļaušanai datu bāzē

RB245 ir respondentu statuss, un

RB250 ir datu statuss.

- Vispārējos individuālos nerespondences koeficientus (*NRp) aprēķinās šādi:

* NRp = (1–(Ra * Rh * Rp)) * 100

Dalībvalstis, kurās vienību nerespondences gadījumā izmanto aizstāšanu, nerespondences koeficientus aprēķinās pirms un pēc aizstāšanas.

Dalībvalstis, kuras mājsaimniecību (adrešu) izlases vietā izraudzījušās personu izlasi, individuālo nerespondences koeficientu aprēķina attiecībā uz "izvēlēto respondentu" (RB245 = 2), attiecībā uz visām personām, kas sasniegušas 16 gadu vecumu (RB245 = 2 + 3) un attiecībā uz neizvēlēto respondentu (RB245 = 3).

2.3.3.3. Mājsaimniecību (sākotnējo vienību) iedalījums pēc "ieraksta par sazināšanos pēc adreses" (DB120), pēc "mājsaimniecību anketu rezultātiem" (DB130) un pēc "mājsaimniecības intervijas akceptēšanas" (DB135) attiecībā uz katru rotācijas grupu (ja vajadzīgs) un kopapjomu.

2.3.3.4. Aizstāto vienību (ja vajadzīgs) iedalījums pēc "ieraksta par sazināšanos pēc adreses" (DB120), pēc "mājsaimniecības anketu rezultātiem" (DB130) un pēc "mājsaimniecības intervijas akceptēšanas" (DB135) attiecībā uz katru rotācijas grupu (ja vajadzīgs) un kopapjomu.

2.3.3.5. Pozīcijas nerespondence

Attiecībā uz ienākuma mainīgajiem lielumiem sniegs šādu informāciju:

- to mājsaimniecību procentuālais apjoms (pēc ienākumu komponentiem, kas savākti vai apkopoti mājsaimniecības līmenī)/personu procentuālais apjoms (pēc ienākumu komponentiem, kas savākti vai apkopoti personu līmenī), kas ir saņēmušas summu atbilstošu katrai ienākumu komponentei,

- trūkstošo vērtību procentuālais apjoms par katru ienākumu komponentu, kas savākts vai apkopots mājsaimniecības/personu līmenī,

- daļējas informācijas procentuālais apjoms par katru ienākumu komponentu, kas savākts vai apkopots mājsaimniecības/personu līmenī.

+++++ TIFF +++++

2.3.3.6. Kopējā pozīcijas nerespondence un novērojumu skaits izlasē attiecas uz kopējiem Eiropas Savienības šķērsgriezuma rādītājiem, kas pamatojas uz EU–SILC šķērsgriezuma komponenti, attiecībā uz ekvivalento izmantojamo ienākumu un neizlīdzinātām dzimumu darba samaksas atšķirībām (ja vajadzīgs).

2.4. Datu vākšanas veids

Dalībvalstis, kas izmanto adrešu/mājsaimniecību izlasi, sniegs to mājsaimniecības locekļu iedalījumu, kas sasnieguši 16 gadu vecumu, pēc "datu statusa" (RB250) un "intervijas veida" (RB260) attiecībā uz katru rotācijas grupu (ja vajadzīgs) un kopapjomu.

Dalībvalstis, kas izmanto personu izlasi, sniegs "izvēlēto respondentu" iedalījumu, mājsaimniecības locekļu iedalījumu, kas sasnieguši 16 gadu vecumu, un "neizvēlēto respondentu" iedalījumu pēc "datu statusa" (RB250) un "intervijas veida" (RB260) attiecībā uz katru rotācijas grupu (ja vajadzīgs) un kopapjomu.

2.5. Intervijas ilgums

Tiks paredzēts vidējais mājsaimniecības intervijas ilgums.

Vidējo intervijas ilgumu uz mājsaimniecību aprēķinās kā visu mājsaimniecību interviju ilguma summu, kurai pieskaita visu personīgo interviju summu, ko dala ar to mājsaimniecības aptauju skaitu, kas ir pabeigtas un akceptētas iekļaušanai datu bāzē.

3. SALĪDZINĀMĪBA

3.1. Pamatjēdzieni un definīcijas

Par izmantotajiem valstu jēdzieniem, atšķirībām starp valstu jēdzieniem un standarta EU–SILC jēdzieniem un, ja iespējams, par minēto atšķirību seku novērtējumu ziņos attiecībā uz šādām jomām:

- iedzīvotāju atskaites grupas,

- privātas mājsaimniecības definīcija,

- piederība mājsaimniecībai,

- izmantotais(-ie) ienākumu atskaites periods(-i),

- ienākuma nodokļa un sociālās apdrošināšanas iemaksu periods,

- īpašuma nodokļu atskaites periods,

- laika starpība starp ienākumu atskaites periodu un esošajiem mainīgajiem lielumiem,

- izlases datu vākšanas kopējais ilgums,

- pamata informācija par nodarbošanās statusu ienākumu atskaites periodā.

3.2. Ienākumu komponenti

3.2.1. Par atšķirībām starp valstu definīcijām un standarta EU–SILC definīcijām un, ja iespējams, par minēto atšķirību seku novērtējumu ziņos attiecībā uz šādiem mērķa mainīgajiem lielumiem:

- kopējie mājsaimniecības bruto ienākumi,

- kopējais mājsaimniecības izmantojamais ienākums,

- kopējais mājsaimniecības izmantojamais ienākums pirms sociālo pabalstu pārskaitījumiem, kas nav vecuma pabalsti un pabalsti apgādnieka nāves gadījumā,

- kopējais mājsaimniecības izmantojamais ienākums pirms sociālo pabalstu pārskaitījumiem, ieskaitot vecuma pabalstus un pabalstus apgādnieka nāves gadījumā,

- aprēķinātā īres maksa [1],

- ienākums no īpašuma vai zemes nomas,

- ar ģimeni/bērniem saistītie pabalsti,

- citur neklasificēti maksājumi sociālās atstumtības novēršanai,

- mājokļa pabalsti,

- saņemtie regulārie naudas pārskaitījumi starp mājsaimniecībām,

- procenti, dividendes, peļņa no kapitālieguldījumiem neinkorporētā uzņēmumā,

- hipotekārā kredīta procenti [2],

- ienākumi, ko saņem cilvēki, kas jaunāki par 16 gadiem,

- regulāri īpašuma nodokļi,

- samaksātie regulārie naudas pārskaitījumi starp mājsaimniecībām,

- ienākuma nodoklis un sociālās apdrošināšanas iemaksas,

- atmaksājumi/ieņēmumi nodokļu korekciju dēļ,

- darba ņēmēja ienākumi skaidrā naudā vai kvazimonetāri ienākumi,

- darba ņēmēja bezskaidras naudas ienākumi [3],

- darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksas [4],

- skaidras naudas bruto peļņa vai zaudējumi no pašnodarbinātības (ieskaitot honorārus),

- savam patēriņam saražoto preču vērtība [5],

- bezdarbnieku pabalsti,

- vecuma pabalsti,

- apgādnieka zaudējuma pabalsti,

- slimības pabalsti,

- invaliditātes pabalsti,

- ar izglītību saistīti pabalsti,

- darba ņēmēju mēneša bruto izpeļņa [6].

3.2.2. Ienākumu mainīgo lielumu vākšanā izmantotais avots vai procedūra

3.2.3. Veids, kādā iegūti ienākumu mainīgie lielumi komponentu līmenī (piem., bruto un neto uz vietas ieturēts ienākuma nodoklis un sociālās iemaksas, neto uz vietas ieturēts ienākuma nodoklis, neto sociālās iemaksas)

3.2.4. Metode, kas izmantota, lai iegūtu ienākumu mērķa mainīgos lielumus vajadzīgajā formā (t.i., kā bruto vērtības)

4. SASKANĪBA

4.1. Ienākumu mērķa mainīgo lielumu un to personu skaita, kas saņem ienākumus no katra "ienākumu komponenta" salīdzinājums ar ārējiem avotiem

Visu ienākumu mērķa mainīgo lielumu un to personu skaita, kas saņem ienākumus no katra "ienākumu komponenta" salīdzinājums ar ārējiem avotiem.

[1] Obligāti, sākot no 2007. gada.

[2] Obligāti, sākot no 2007. gada.

[3] Šo mainīgo lielumu (izņemot uzņēmuma vieglo automobili) datus vāks, sākot tikai no 2007. gada.

[4] Šo mainīgo lielumu reģistrēs tikai no 2007. gada, ja priekšizpēte rādīs, ka tas ir iespējams.

[5] Obligāti, sākot no 2007. gada.

[6] Obligāti tikai dalībvalstīs, kurās dzimumu darba samaksas atšķirības aprēķināšanai nav cita avota bez EU-SILC.

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

Kvalitātes novērtēšanas kritēriji un sīks saturs nobeiguma kvalitātes pārskatam, kas jāsagatavo dalībvalstīm

1. KOPĒJIE EIROPAS SAVIENĪBAS GARENGRIEZUMA RĀDĪTĀJI, KAS PAMATOJAS UZ EU–SILC GARENGRIEZUMA KOMPONENTI

Dalībvalstis sniegs kopējos ES garengriezuma rādītājus, kas pamatojas uz EU–SILC garengriezuma komponenti.

Kopējie ES garengriezuma rādītāji attiecas uz tiem rādītājiem, ko pieņēmusi Padome saistībā ar atklāto koordinācijas metodi un kurus var iegūt no EU–SILC instrumenta.

2. PRECIZITĀTE

2.1. Izlases plāns

Pirmajai EU–SILC garengriezuma komponentes kārtai sniegs šādu informāciju:

2.1.1. Izlases plāna veids (stratificēts, daudzpakāpju, kopu)

2.1.2. Izlases vienības (viena pakāpe, divas pakāpes)

2.1.3. Stratifikācijas un substratifikācijas kritēriji

2.1.4. Izlases lielums un izvietojuma kritēriji

2.1.5. Izlases izraudzīšanās sistēmas

2.1.6. Izlases sadalījums laikā

2.1.7. Izlases atjaunošana: rotācijas grupas

2.1.8. Svērumi

2.1.8.1. Izlases plāna faktors

2.1.8.2. Korekcijas sakarā ar nerespondenci

2.1.8.3. Ārējo datu korekcijas (līmenis, izmantotie mainīgie lielumi un avoti)

2.1.8.4. Galīgais garengriezuma svērums

Otrajai un turpmākām EU–SILC garengriezuma komponentes kārtām sniegs šādu informāciju:

2.1.8.5. Korekcijas sakarā ar nerespondenci

2.1.8.6. Ārējo datu korekcijas (līmenis, izmantotie mainīgie lielumi un avoti)

2.1.8.7. Galīgais garengriezuma svērums

2.1.8.8. Galīgais mājsaimniecību šķērsgriezuma svērums

Pirmajai EU–SILC garengriezuma komponentes kārtai dalībvalstis, kas vienību nerespondences gadījumā izmanto aizstāšanu, sniegs šādu informāciju.

2.1.9. Aizstāšana

2.1.9.1. Aizstājēju izraudzīšanās metode

2.1.9.2. Aizstāto vienību galvenās iezīmes, salīdzinot ar sākotnējām vienībām, iedalot pēc reģiona (NUTS 2), ja iespējams

2.1.9.3. Aizstāto vienību iedalījums pēc ieraksta par sazināšanos pēc adreses (DB120), mājsaimniecības anketu rezultāti (DB130) un sākotnējo vienību mājsaimniecības intervijas akceptēšana (DB135)

2.2. Izlases kļūdas

- EU–SILC šķērsgriezuma komponentei un katrai EU–SILC garengriezuma komponentes kārtai tiks sniegta šāda informācija:

+++++ TIFF +++++

- Vidējais apjoms un novērojumu kopējais skaits (pirms un pēc trūkstošās vērtības aprēķināšanas) un standarta kļūdas attiecībā uz šādiem ienākumu komponentiem.

+++++ TIFF +++++

2.3. Kļūdas, kas nav saistītas ar izlasi

2.3.1. Izlases pamats un aptvēruma kļūdas

Pirmajai EU–SILC garengriezuma komponentes kārtai tiks sniegta informācija par izlases pamatu un aptvēruma kļūdām, kā noteikts šīs regulas II pielikuma 2.3.1. punktā.

2.3.2. Mērījumu un apstrādes kļūdas.

Katrai EU–SILC garengriezuma komponentes kārtai tiks sniegta informācija par mērījumu un apstrādes kļūdām, kā noteikts šīs regulas II pielikuma 2.3.2. punktā.

2.3.3. Nerespondences kļūdas

2.3.3.1. Iegūtais izlases lielums

Katrai EU–SILC garengriezuma komponentes kārtai sniegs šādu informāciju:

- mājsaimniecību skaits, kuru intervijas ir akceptētas iekļaušanai datu bāzē,

- personu skaits, kuras sasniegušas 16 gadu vecumu, izlases personu skaits un līdziedzīvotāju skaits, kas ir to mājsaimniecību locekļi, kuru intervijas akceptētas iekļaušanai datu bāzē, un kas ir pabeiguši personīgo interviju.

2.3.3.2. Vienību nerespondence

Pirmajai EU–SILC garengriezuma komponentes kārtai sniegs šādu informāciju:

- mājsaimniecību nerespondences koeficients (NRh), kā noteikts šīs regulas II pielikuma 2.3.3.2. punktā,

- individuālais nerespondences koeficients (NRp), kā noteikts šīs regulas II pielikuma 2.3.3.2. punktā,

- kopējie individuālie nerespondences koeficienti (*NRp), kā noteikts šīs regulas II pielikuma 2.3.3.2. punktā,

Otrajai un turpmākām EU–SILC garengriezuma komponentes kārtām sniegs šādu informāciju:

- Atbildējušo mājsaimniecību skaits

- Atbilžu biežums apsekojuma kārtā

Sekmīgi intervēto mājsaimniecību skaits (DB135 = 1), kas novirzītas uz t kārtu (no t–1 kārtas) vai no jauna radītas vai pievienotas t kārtā, izņemot tās, kas atrodas ārpus apsekojuma jomas (saskaņā ar uzraudzības noteikumiem) vai nepastāv.

- Garengriezuma komponentes turpmākas apsekošanas līmenis

To mājsaimniecību procentuālais apjoms, kas ir novirzītas uz t + 1 kārtu turpmākai apsekošanai no mājsaimniecībām, kuras no t–1 kārtas ir uzņemtas t kārtā, izņemot tās, kas ir ārpus apsekojuma jomas (saskaņā ar uzraudzības noteikumiem) vai nepastāv.

- Turpmākas apsekošanas koeficients

To mājsaimniecību skaits, kas novirzītas no t kārtas uz t + 1 kārtu, salīdzinot ar to mājsaimniecību skaitu, kas turpmākai apsekošanai saņemtas t kārtā no t–1 kārtas.

- Iegūtā izlases lieluma attiecība

To mājsaimniecību, kas akceptētas iekļaušanai datu bāzē (DB135 = 1) t kārtā, attiecība pret mājsaimniecību skaitu, kuras akceptētas iekļaušanai datu bāzē (DB135 = 1) t–1 kārtā.

- Atbildējušo personu skaits

- Atbilžu biežums apsekojuma kārtā

Sekmīgi intervēto izlases personu procentuālais apjoms (RB250 = 11,12,13) no tām personām, kas novirzītas uz t kārtu (no t–1 kārtas) vai no jauna radītas vai pievienotas t kārtā, izņemot tās, kas atrodas ārpus apsekojuma jomas (saskaņā ar uzraudzības noteikumiem).

To 1. kārtā izraudzīto līdziedzīvotāju procentuālais apjoms, kas sekmīgi intervēti (RB = 11,12,13), no līdziedzīvotājiem, kuri novirzīti uz t kārtu (no t–1 kārtas).

- Garengriezuma komponentes turpmākas apsekošanas koeficients

Sekmīgi intervēto izlases personu procentuālais apjoms (RB250 = 11,12,13) t kārtā no visām izraudzītajām izlases personām, izņemot personas, kuras ir mirušas vai par kurām konstatēts, ka tās nav piemērotas (atrodas ārpus apsekojuma jomas), iedalot pēc nerespondences iemesliem.

- Iegūtā izlases lieluma attiecība

Pabeigto personīgo interviju (RB250 = 11,12,13) t kārtā attiecība pret pabeigtajām personīgajām intervijām t–1 kārtā.

Šo attiecību nosaka attiecībā uz pirmajā kārtā izraudzītajām izlases personām, visām izlasē neiekļautām personām, kas vecākas par 16 gadiem, un līdziedzīvotājiem, kuri vecāki par 16 gadiem.

- Atbildējušo personu skaits, kas nav iekļautas izlasē

Izlasē neiekļauto personu, kas vecākas par 16 gadiem, pabeigto personīgo interviju (RB250 = 11,12,13) t kārtā skaits attiecībā pret visām izlasē neiekļautajām personām, kuras vecākas par 16 gadiem, kas ietvertas mājsaimniecībās, kuras akceptētas iekļaušanai datu bāzē (DB135 = 1) t kārtā, vai ietvertas pēdējās mājsaimniecību intervijās, kas tika novirzītas no kārtas t–1 uz t kārtu, lai veiktu turpmāku apsekošanu, tomēr kuras t kārtā nevarēja sekmīgi intervēt.

2.3.3.3. Mājsaimniecību iedalījums pēc mājsaimniecības statusa (DB110), pēc ieraksta par sazināšanos pēc adreses (DB120), pēc mājsaimniecības anketu rezultātiem (DB130) un pēc mājsaimniecības intervijas akceptēšanas (DB135)

Katrai EU–SILC garengriezuma komponentes kārtai tiks sniegts mājsaimniecību iedalījums pēc mājsaimniecības statusa, pēc ieraksta par sazināšanos pēc adreses, pēc mājsaimniecības anketu rezultātiem un pēc mājsaimniecības intervijas akceptēšanas.

2.3.3.4. Personu iedalījums pēc piederības statusa (RB110)

Otrajai un turpmākām EU–SILC garengriezuma komponenta kārtām sniegs personu iedalījumu pēc piederības statusa.

2.3.3.5. Pozīcijas nerespondence

Attiecībā uz ienākumu mainīgajiem lielumiem katrai EU–SILC garengriezuma komponentes kārtai sniegs šādu informāciju:

- to mājsaimniecību procentuālais sastāvs (pēc ienākumu komponentiem, kas savākti vai apkopoti mājsaimniecības līmenī)/personu procentuālais sastāvs (pēc ienākumu komponentiem, kas savākti vai apkopoti personu līmenī), kas ir saņēmušas summu atbilstošu katram ienākumu komponentam,

- trūkstošo vērtību procentuālais apjoms par katru ienākumu komponentu, kas savākts vai apkopots mājsaimniecības/personu līmenī,

- daļējas informācijas procentuālais apjoms par katru ienākumu komponentu, kas savākts vai apkopots mājsaimniecības/personu līmenī.

2.4. Datu vākšanas veids

Katrai EU–SILC garengriezuma komponentes kārtai sniegs to mājsaimniecības locekļu iedalījumu, kas sasnieguši 16 gadu vecumu, pēc "datu statusa" (RB250) un "intervijas veida" (RB260) attiecībā uz katru izlases personu, līdziedzīvotājiem un kopapjomu.

2.5. Trūkstošās vērtības aprēķināšanas procedūra

Attiecībā uz EU–SILC šķērsgriezuma komponenti un katru EU–SILC garengriezuma komponentes kārtu tiks paziņots par trūkstošās vērtības aprēķināšanas procedūru pozīcijas nerespondences gadījumā, ja tā atšķiras no Eurostat metodes, par apēķinātajiem mainīgajiem lielumiem un aprēķināšanas procentuālo apjomu attiecībā uz kopēju novērojumu skaitu uz mērķa mainīgo lielumu.

2.6. Aprēķinātā īres maksa

EU–SILC šķērsgriezuma komponentei un katrai EU–SILC garengriezuma komponentes kārtai sniegs tās metodes aprakstu, kas izmantota, aprēķinot īres maksu, ja tā atšķiras no Eurostat metodes.

2.7. Uzņēmuma automašīnas

EU–SILC šķērsgriezuma komponentei un katrai EU–SILC garengriezuma komponentes kārtai sniegs tās metodes aprakstu, kas izmantota, aprēķinot vērtību "uzņēmuma automašīnas" izmantošanai privātām vajadzībām.

3. SALĪDZINĀMĪBA

3.1. Pamatjēdzieni un definīcijas

Pirmajai EU–SILC garengriezuma komponentes kārtai sniegs informāciju par pamatjēdzieniem un definīcijām (kas aprakstītas šīs regulas II pielikuma 3.1. punktā), atšķirībām starp valstu definīcijām un standarta EU–SILC definīcijām un, ja iespējams, par minēto atšķirību seku novērtējumu.

Otrajai un turpmākām kārtām ziņos par visām pamatjēdzienu un definīciju izmaiņām, salīdzinot ar pirmo kārtu.

3.2. Ienākumu komponenti

3.2.1. Atšķirības starp valstu definīcijām un standarta EU–SILC definīcijām un, ja iespējams, minēto atšķirību seku novērtējums

Pirmajai EU–SILC garengriezuma komponentes kārtai sniegs informāciju par ienākumu komponentiem, kas aprakstīti šīs regulas II pielikuma 3.2.1. punktā (izņemot "darba ņēmēja mēneša bruto izpeļņu").

Otrajai un turpmākām kārtām ziņos par visām ienākumu komponentu definīciju izmaiņām, salīdzinot ar pirmo kārtu.

3.2.2. Ienākumu mainīgo lielumu vākšanā izmantotais avots vai procedūra

Pirmajai EU–SILC garengriezuma komponentes kārtai sniegs ziņas par avotu vai procedūru, kas izmantota ienākumu mainīgo lielumu vākšanā.

Otrajai un turpmākām kārtām sniegs ziņas par pārmaiņām, kas notikušas saistībā ar avotu vai procedūru, kura izmantota ienākumu mainīgo lielumu vākšanā.

3.2.3. Veids, kādā iegūti ienākumu mainīgie lielumi komponentu līmenī

Pirmajai EU–SILC garengriezuma komponentes kārtai norādīs veidu, kādā iegūti ienākumu mainīgie lielumi komponentu līmenī (piem., bruto un neto uz vietas ieturēts ienākuma nodoklis un sociālās iemaksas, neto uz vietas ieturēts ienākuma nodoklis, neto sociālās iemaksas).

Otrajai un turpmākām kārtām sniegs ziņas par visām pārmaiņām saistībā ar veidu, kādā iegūti ienākumu mainīgie lielumi komponentu līmenī.

3.2.4. Metode, kas izmantota, lai iegūtu ienākumu mērķa mainīgos lielumus vajadzīgajā formā (t.i., kā bruto vērtības)

Pirmajai EU–SILC garengriezuma komponentes kārtai norādīs metodi, kas izmantota, lai iegūtu ienākumu mērķa mainīgos lielumus vajadzīgajā formā (t.i., kā bruto vērtības).

Otrajai un turpmākām kārtām sniegs ziņas par pārmaiņām, kas notikušas saistībā ar avotu vai procedūru, kura izmantota ienākumu mainīgo lielumu vākšanā.

3.3. Uzraudzības noteikumi

Attiecībā uz EU–SILC garengriezuma komponenti ziņos par atšķirībām starp valstu uzraudzības noteikumiem un EU–SILC uzraudzības noteikumiem.

4. SASKANĪBA

4.1. Ienākumu mērķa mainīgo lielumu un to personu skaita, kas saņem ienākumus no katra "ienākumu komponenta" salīdzinājums ar ārējiem avotiem

Katrai EU–SILC garengriezuma komponentes kārtai sniegs ienākumu mērķa mainīgo lielumu ārējo avotu salīdzinājumu ar to personu skaitu, kas saņem ienākumus no katra "ienākumu komponenta", ja attiecīgās dalībvalstis uzskata šos ārējos datus par pietiekami ticamiem.

--------------------------------------------------

IV PIELIKUMS

Salīdzinošo starpposma un saturs nobeiguma kvalitātes pārskatam, kas jāsagatavo Komisijai (Eurostat)

SALĪDZINOŠAIS STARPPOSMA KVALITĀTES PĀRSKATS

Pamatojoties uz dalībvalstu iesniegtajiem starpposma kvalitātes pārskatiem, Komisija (Eurostat) sagatavo salīdzinošo starpposma kvalitātes pārskatu, kurā ietverti šādi kvalitātes kritēriji.

1. Precizitāte

1.1. Izlases plāns

1.2. Izlases kļūdas

1.2.1. Paredzamā vērtība, variāciju koeficients, 95 % ticamības intervāls un efektīvs izlases lielums kopējiem ES šķērsgriezuma rādītājiem, kas pamatojas uz EU–SILC šķērsgriezuma komponenti attiecībā uz ekvivalento izmantojamo ienākumu un neizlīdzinātām dzimumu darba samaksas atšķirībām (ja vajadzīgs)

1.3. Kļūdas, kas nav saistītas ar izlasi

1.4. Datu vākšanas veids

1.5. Intervijas ilgums

2. Salīdzināmība

2.1. Pamatjēdzieni un definīcijas

2.2. Ienākumu komponenti

3. Saskanība

SALĪDZINOŠAIS NOBEIGUMA KVALITĀTES PĀRSKATS

Pamatojoties uz dalībvalstu iesniegtajiem nobeiguma kvalitātes pārskatiem, Komisija (Eurostat) sagatavo salīdzinošo nobeiguma kvalitātes pārskatu, kurā ietverti šādi kvalitātes kritēriji.

1. Relevance

- lietotāju apraksts un klasifikācija

- lietotāju vajadzību dažādības apraksts (pēc lietotāju klases)

2. Precizitāte

2.1. Izlases plāns

2.2. Izlases kļūdas

EU–SILC šķērsgriezuma komponentei un katrai EU–SILC garengriezuma komponentes kārtai sniegs šādu informāciju:

- novērojumu vidējā vērtība un kopējais skaits (pirms un pēc trūkstošās vērtības aprēķināšanas), variāciju koeficients un 95 % ticamības intervāls attiecībā uz ienākumu komponentiem,

- novērojumu vidējā vērtība un kopējais skaits (pirms un pēc trūkstošās vērtības aprēķināšanas), variāciju koeficients un 95 % ticamības intervāls attiecībā uz attiecībā uz ekvivalentā izmantojamā ienākuma iedalījumu pēc dzimuma, vecuma grupām un mājsaimniecības lieluma.

2.3. Kļūdas, kas nav saistītas ar izlasi

2.4. Datu vākšanas veids

2.5. Trūkstošās vērtības aprēķināšanas procedūra

2.6. Aprēķinātā īres maksa

2.7. Uzņēmuma vieglās automašīnas

3. Laicīgums un punktualitāte

- vidējais datu laicīgums

- datu biežums un datu aktualitātes vidējais līmenis

- novēlotas datu izplatīšanas procentuālais apjoms, balstoties uz paredzamajiem izplatīšanas datumiem, kuri noteikti EU–SILC pamatregulā

- vidējā ar novēlošanos iesniegto datu aizkavēšanās (nedēļu skaits)

- novēlotas iesniegšanas iemesli

4. Pieejamība un skaidrība

- to nosacījumu apraksts, kas attiecas uz pieeju datiem (informācijas nesēji, atbalsts, tirdzniecības nosacījumi, ierobežojumi, konfidencialitāte utt.)

- datu publicēšanas nosacījumu apraksts

5. Salīdzināmība

5.1. Pamatjēdzieni un definīcijas

5.2. Ienākumu komponenti

5.3. Uzraudzības noteikumi

6. Saskanība

--------------------------------------------------