Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32003R1217

    Komisijas Regula (EK) Nr. 1217/2003 (2003. gada 4. jūlijs), ar ko nosaka kopējas specifikācijas valstu civilās aviācijas drošības kvalitātes kontroles programmāmDokuments attiecas uz EEZ.

    OV L 169, 8.7.2003, p. 44–48 (ES, DA, DE, EL, EN, FR, IT, NL, PT, FI, SV)

    Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os) (CS, ET, LV, LT, HU, MT, PL, SK, SL, BG, RO)

    Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 29/04/2010; Atcelts ar 32010R0185

    ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2003/1217/oj

    32003R1217



    Oficiālais Vēstnesis L 169 , 08/07/2003 Lpp. 0044 - 0048


    Komisijas Regula (EK) Nr. 1217/2003

    (2003. gada 4. jūlijs),

    ar ko nosaka kopējas specifikācijas valstu civilās aviācijas drošības kvalitātes kontroles programmām

    (dokuments attiecas uz EEZ)

    EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

    ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

    ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2320/2002 (2002. gada 16. decembris) par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas drošības jomā [1] un jo īpaši tās 7. panta 1. punktu,

    tā kā:

    (1) Ir būtiski katrā dalībvalstī izstrādāt un īstenot valsts civilās aviācijas drošības kvalitātes kontroles programmu, lai nodrošinātu valsts civilās aviācijas drošības programmas efektivitāti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2320/2002 5. panta 3. punktu.

    (2) Ar specifikācijām valsts civilās aviācijas drošības kvalitātes kontroles programmām, kas jāīsteno dalībvalstīs, šajā ziņā jānodrošina saskaņota pieeja. Tādēļ šim nolūkam vispiemērotākais tiesību akts ir regula.

    (3) Valstu civilās aviācijas drošības kvalitātes kontroles programmu uzraudzībai Kopienas līmenī ir vajadzīga saskaņota pieeja atbilstības novērtēšanai valsts līmenī.

    (4) Lai programmas būtu efektīvas, kompetentās iestādes pārziņā ir jāuzdod regulāri veikt kontroles. Nav jāierobežo ne šo kontroļu veikšanas iemesls, etaps, ne laiks. Tās jāveic vispiemērotākajā veidā, lai nodrošinātu efektivitāti.

    (5) Priekšroku dod kopējām sīki izstrādātām kontroles metodēm.

    (6) Jāizstrādā saskaņots veids, kā ziņot par pasākumiem, ko veic, lai izpildītu saistības saskaņā ar šo regulu, un par aviācijas drošības stāvokli lidostās, kuras atrodas dalībvalstu teritorijās.

    (7) Valstu civilās aviācijas drošības kvalitātes kontroles programmām jābūt balstītām uz paraugpraksēm. Ar tādām paraugpraksēm jāiepazīstina visas dalībvalstis.

    (8) Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Civilās aviācijas drošības komitejas atzinumu,

    IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

    I NODAĻA

    MĒRĶIS UN DEFINĪCIJAS

    1. pants

    Mērķis

    Ar šo regulu paredz kopējas specifikācijas valsts civilās aviācijas drošības kvalitātes kontroles programmai, kas īstenojama katrā dalībvalstī. Tostarp paredz ieviest kopīgas prasības attiecībā uz kvalitātes kontroles programmām, kopējas metodes kontroļu veikšanai un kopīgas prasības pret kontrolieriem.

    2. pants

    Definīcijas

    Šajā regulā izmanto šādas definīcijas:

    1) "kompetenta iestāde" ir valsts iestāde, ko izraugās dalībvalsts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2320/2002 5. panta 2. punktu un kas ir atbildīga par šīs valsts civilās aviācijas drošības programmas īstenošanas koordinēšanu un uzraudzību;

    2) "kontrole" ir jebkura procedūra vai process, ko izmanto atbilstības uzraudzībai, kuru veic valsts līmenī. Tā ietver drošības kontroles, inspekcijas, apsekojumus, testus un izmeklēšanas;

    3) "kontrolieris" ir jebkura persona, kas valsts līmenī veic kontroles;

    4) "trūkums" ir nespēja izpildīt aviācijas drošības prasības;

    5) "inspekcija" ir viena vai vairāku drošības pasākumu un procedūru aspektu īstenošanas pārbaude, lai noteiktu, cik efektīvi šos pasākumus un procedūras veic;

    6) "izmeklēšana" ir drošības incidenta izmeklēšana un tā cēloņa izskaidrošana, lai izvairītos no recidīva un lai apsvērtu tiesiskas darbības iespēju;

    7) "kvalitātes kontroles programma" ir valsts civilās aviācijas drošības kvalitātes kontroles programma;

    8) "drošības kontrole" ir visu drošības pasākumu un procedūru aspektu padziļināta pārbaude, lai noteiktu, vai šos pasākumus un procedūras realizē pastāvīgi un atbilstoši nemainīgiem standartiem;

    9) "drošības incidents" ir atgadījums, kas negatīvi ietekmē cilvēku un īpašuma drošību;

    10) "apsekojums" ir darbību izvērtējums, lai noteiktu drošības vajadzības. Apsekojumā ietilpst vājo punktu noteikšana, kurus varētu izmantot, lai pastrādātu nelikumības, neskatoties uz drošības pasākumu un procedūru īstenošanu, un kompensācijas drošības pasākumu ieteikšana, kas būtu samērīgi ar draudiem, lai reaģētu uz jebkuru konstatētu risku;

    11) "tests" ir aviācijas drošības pasākumu izmēģinājums, kurā kompetentā iestāde simulē nelikumīgu darbību, lai pārbaudītu esošo drošības pasākumu efektivitāti un īstenošanu.

    II NODAĻA

    KOPĪGAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ KVALITĀTES KONTROLES PROGRAMMĀM

    3. pants

    Kompetentās iestādes pilnvaras

    Lai garantētu valsts civilās aviācijas drošības programmas efektivitāti, dalībvalstis kompetentajai iestādei piešķir nepieciešamās izpildes pilnvaras.

    4. pants

    Kvalitātes kontroles programmas saturs

    1. Kvalitātes kontroles programmā iekļauj visus vajadzīgos kvalitātes kontroles uzraudzības pasākumus, kurus veic, lai regulāri novērtētu valsts civilās aviācijas drošības programmas īstenošanu, ieskaitot principus, uz kādiem šie pasākumi ir balstīti.

    2. Kvalitātes kontroles programmā iekļauj un ievēro šādus elementus:

    a) organizatorisko struktūru, pienākumus un resursus;

    b) visu to kontrolieru darba aprakstus un kvalifikācijas, kas atbild par kvalitātes kontroles programmas īstenošanu;

    c) operatīvās uzraudzības pasākumus, ieskaitot drošības kontroles, inspekciju, apsekojumu un testu veidus, mērķi, saturu, biežumu un problēmu centrus, kā arī atbilstības klasifikāciju un izmeklēšanas jomu un pienākumus attiecīgos gadījumos;

    d) trūkumu novēršanas pasākumus, sniedzot sīkākas ziņas par trūkumu paziņošanu, pārraudzību un novēršanu, lai efektīvi nodrošinātu aviācijas drošības prasību izpildi;

    e) izpildes pasākumus un

    f) paziņojumus un ziņojumus par veiktajiem pasākumiem un par aviācijas drošības prasību izpildes pakāpi.

    5. pants

    Atbilstības uzraudzība

    1. Uzrauga valsts civilās aviācijas drošības programmas īstenošanu.

    2. Uzraudzību veic saskaņā ar kvalitātes kontroles programmu, ņemot vērā draudu pakāpi, darbību veidu un būtību, īstenošanas standartu, kā arī citus faktorus un novērtējumus, kuri norādītu, ka būs vajadzīga biežāka uzraudzība.

    3. Kvalitātes kontroles programmas vadību, prioritāšu noteikšanu un organizāciju uzsāk neatkarīgi no to pasākumu operatīvās ieviešanas, kurus veic saskaņā ar valsts civilās aviācijas drošības programmu.

    6. pants

    Ziņojumu sagatavošana

    1. Dalībvalstis ik gadus iesniedz ziņojumu Komisijai par pasākumiem, kas veikti, lai izpildītu to saistības saskaņā ar šo regulu, un par aviācijas drošības stāvokli lidostās, kuras atrodas to teritorijā. Ziņošanas pamatnostādnes ir izklāstītas I pielikumā.

    2. Pārskata periods ziņojuma iesniegšanai ir no 1. janvāra līdz 31. decembrim. Ziņojuma iesniegšanas termiņš ir divi mēneši pēc pārskata perioda beigām. Izņēmuma kārtā līdz 2004. gada februāra beigām iesniedz ziņojumu par laika posmu no 2003. gada 19. jūlija līdz 2003. gada 31. decembrim.

    III NODAĻA

    KONTROLES KOPĒJĀS METODES

    7. pants

    Kontroļu veikšana

    Atbilstības uzraudzības pasākumos ietilpst kā paziņotie, tā arī nepaziņotie pasākumi.

    8. pants

    Atbilstības klasifikācija

    Drošības kontrolēs, inspekcijās un testos novērtē valsts civilās aviācijas drošības programmas īstenošanu, izmantojot saskaņotu atbilstības klasifikācijas sistēmu, kas izklāstīta II pielikumā.

    IV NODAĻA

    KOPĪGAS PRASĪBAS PRET KONTROLIERIEM

    9. pants

    Kontrolieru darbgatavība

    Katra dalībvalsts pieņem attiecīgus mērus, lai nodrošinātu, ka visu atbilstības uzraudzības pasākumu veikšanas darbgatavībā ir pietiekams skaits kontrolieru.

    10. pants

    Kontrolieru kvalifikācijas kritēriji

    1. Katra dalībvalsts nodrošina, ka kontrolieri, kas pilda uzdevumus kompetentās iestādes vārdā, ir atbilstoši kvalificēti, tostarp ar pietiekamu teorētisko un praktisko pieredzi attiecīgajā jomā.

    2. Kontrolieriem ir:

    a) labas zināšanas par valsts civilās aviācijas drošības programmu un par to, kā šīs zināšanas pielieto attiecībā uz darbībām, ko kontrolē;

    b) attiecīgā gadījumā zināšanas par stingrākiem pasākumiem, ko var piemērot attiecīgajā dalībvalstī un pārbaudāmajā vietā;

    c) labas praktiskās zināšanas par drošības tehnoloģijām un metodēm;

    d) zināšanas par kontroles principiem, procedūrām un metodēm;

    e) praktiskas zināšanas par darbībām, kuras kontrolē.

    V NODAĻA

    KOPĪGI NOTEIKUMI

    11. pants

    Iepazīstināšana ar paraugpraksēm

    Dalībvalstis informē Komisiju par paraugpraksēm attiecībā uz kvalitātes kontroles programmām, kontroles metodēm un kontrolieriem. Komisija šo informāciju nodod dalībvalstīm.

    12. pants

    Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

    Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

    Briselē, 2003. gada 4. jūlijā

    Komisijas vārdā —

    priekšsēdētāja vietniece

    Loyola De Palacio

    [1] OV L 355, 30.12.2002., 1. lpp.

    --------------------------------------------------

    I PIELIKUMS

    PAMATNOSTĀDNES ATTIECĪBĀ UZ ZIŅOŠANU KOMISIJAI

    Organizatoriskā struktūra, pienākumi un resursi

    - Kvalitātes kontroles organizācijas kārtība, pienākumi un resursi, ieskaitot nākotnē plānotus grozījumus (skatīt 4. panta 2. punkta a) apakšpunktu).

    - Kontrolieru skaits — esošais un plānotais (skatīt 9. pantu).

    - Kontrolieru kvalifikācija — izmantotās mācību iekārtas un resursi (skatīt 4. panta 2. punkta b) apakšpunktu un 10. pantu).

    - Paskaidrojums, ja kvalitātes kontroles programmu šajā sakarā neizmanto pilnīgi.

    Operatīvās uzraudzības pasākumi

    - Operatīvo pasākumu īstenošanas stāvoklis: visu uzraudzības pasākumu veidi, mērķis, būtība, biežums un problēmu centri (skatīt 4. panta 2. punkta c) apakšpunktu), ieskaitot drošības pasākumu prasību kontroļu skaitu vienā lidostā un vienā teritorijā (piemēram, piekļūšanas kontrole, lidaparāta aizsardzība, nododamās bagāžas pārmeklēšana), ja tas ir vajadzīgs un iespējams.

    - Operatīvās uzraudzības pasākumu proporcionalitāte attiecībā pret lauka pasākumiem (skatīt 5. panta 2. punktu).

    - Atbilstības līmenis pa aviācijas drošības prasību jomām (piemēram, piekļūšanas kontrole, lidaparāta aizsardzība, nododamās bagāžas pārmeklēšana) (skatīt 8. pantu).

    - Paskaidrojums, ja operatīvos pasākumus nepielieto pilnīgi.

    Trūkumu novēršanas pasākumi

    - Trūkumu novēršanas pasākumu īstenošanas stāvoklis (skatīt 4. panta 2. punkta d) apakšpunktu).

    - Galvenās problēmu zonas attiecībā uz aviācijas drošības prasību īstenošanu (piemēram, piekļūšanas kontrole, lidaparāta aizsardzība, nododamās bagāžas drošības pārbaude).

    - Galvenie paveiktie vai plānotie pasākumi, kuru mērķis ir novērst trūkumus (piemēram, drošības apziņas veidošana, semināri, veicināšanas programmas).

    - Izmantotie izpildes pasākumi (skatīt 4. panta 2. punkta e) apakšpunktu).

    Aviācijas drošības stāvoklis lidostās

    - Aviācijas drošības vispārējā situācija dalībvalsts lidostās.

    --------------------------------------------------

    II PIELIKUMS

    Saskaņota atbilstības klasifikācijas sistēma

    Lai novērtētu valsts civilās aviācijas drošības programmas īstenošanu, izmanto šādu atbilstības klasifikāciju.

    +++++ TIFF +++++

    --------------------------------------------------

    Top