32003L0044

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/44/EK

(2003. gada 16. jūnijs),

ar ko groza Direktīvu 94/25/EK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz izpriecu kuģiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, jo īpaši tā 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [2],

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru [3], pamatojoties uz Samierināšanas komitejas 2003. gada 9. aprīlī apstiprināto kopīgo dokumentu,

tā kā:

(1) Sasniegumi kopš Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/25/EK (1994. gada 16. jūnijs) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz izpriecu kuģiem [4] pieņemšanas liek noteikti grozīt minēto direktīvu.

(2) Uz skuteriem neattiecas Direktīva 94/25/EK, lai gan kopš tās pieņemšanas dalībvalstis ir iesniegušas normatīvos un administratīvos aktus par šādiem kuģiem.

(3) Izpriecu kuģu un skuteru dzinēji rada oglekļa oksīda (CO), ogļūdeņraža (HC), slāpekļa oksīda (NOx) izplūdes gāzu emisiju, trokšņa emisiju un daļiņu emisiju, kas ietekmē gan cilvēku veselību, gan vidi.

(4) Uz izplūdes gāzu emisiju, ko izdala šāda veida izpriecu kuģu dzinēji un skuteri, un uz trokšņa emisiju, ko rada šāds kuģis, arī neattiecas Direktīva 94/25/EK.

(5) Pašreiz nepieciešams integrēt vides aizsardzības prasības dažādās Kopienas darbībās, lai veicinātu noturīgu attīstību; šādi noteikumi, kuri jau attiecas uz Padomes 1992. gada 3. decembra rezolūciju par attiecībām starp saimniecisko konkurētspēju un vides aizsardzību [5], tika izskatīti Rūpniecības padomes secinājumos 1999. gada 29. aprīlī.

(6) Mormatīvie un administratīvie akti, kas ir spēkā dažās dalībvalstīs, ierobežojot izpriecu kuģu un dzinēju radīto troksni un izplūdes gāzu emisiju, lai aizsargātu cilvēku veselību, vidi un vajadzības gadījumā mājdzīvnieku veselību, atšķiras un iespējami ietekmē šādu ražojumu brīvu apriti un veido šķēršļus tirdzniecībai Kopienā.

(7) Saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/34/EK (1998. gada 22. jūnijs), kas nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu, un Informācijas Sabiedrības pakalpojumu noteikumu sfērā [6], dalībvalstis paziņojušas valsts tiesību aktu projektus ar mērķi samazināt troksni un izplūdes gāzu emisiju no izpriecu kuģu dzinējiem; šādi tehniski noteikumi ir ņemti vērā, piemēram, valsts tiesību aktos, kas jau ir spēkā, un, iespējams, ietekmē šādu ražojumu brīvu apriti vai rada šķēršļus pareizai iekšējā tirgus darbībai; tāpēc ir nepieciešams sagatavot saistošo Kopienas dokumentu.

(8) Valsts tiesību aktu saskaņošana ir vienīgais veids, kā likvidēt šādus šķēršļus tirdzniecībai un negodīgai konkurencei iekšējā tirgū; trokšņa un izplūdes gāzu emisijas ierobežošanas mērķus dalībvalstis katra atsevišķi nevar sasniegt pietiekamā mērā; šās direktīvas pasākumi nosaka vienīgi pamatprasības to izpriecu kuģu, skuteru un visa veida dzinēju brīvai apritei, kuriem šo direktīvu piemēro.

(9) Šie pasākumi ir saskaņā ar principiem, kas norādīti Padomes 1985. gada 7. maija Rezolūcijā par jaunu pieeju tehniskai saskaņošanai un standartiem [7], atsaucoties uz harmonizētiem Eiropas standartiem.

(10) Noteikumi izplūdes gāzu un trokšņa emisijai šajā direktīvā jāattiecina uz visiem dzinējiem – gan iekšējiem, gan piekarināmiem dzinējiem vai kuģa pakaļgala dzinējiem – ar vai bez vietējās izplūdes, un skuteriem, lai nodrošinātu optimālu cilvēku veselības un vides aizsardzības efektivitāti. Galvenajām izmaiņām dzinējos jāattiecas uz izplūdes gāzu emisiju. Kuģim ar pakaļgala piedziņu bez vietējās izplūdes vai ar iekšējo dzinēju nozīmīgākajiem kuģa pārveidojumiem, dzinēju uzstādot, jāattiecas uz trokšņa emisiju, kad to laidīs Kopienas tirgū nākamajos piecos gados.

(11) Attiecīgo dzinēju emisiju atbilstība pamatprasībām ir būtiska, lai aizsargātu cilvēku veselību un vidi. Jānosaka oglekļa oksīda (CO), ogļūdeņraža (HC), slāpekļa oksīda (NOx) un daļiņveida piesārņotāju maksimālais atļautais emisijas līmenis izplūdes gāzē. Ciktāl tas skar trokšņa emisiju, maksimālie līmeņi ir jānodala kategorijās atkarībā no šādu dzinēju jaudas un kuģa dzinēju skaita un tipa. Šiem pasākumiem ir jābūt savienojamiem ar citiem pasākumiem dzinēju rādītās emisijas samazināšanai, lai pasargātu cilvēkus un vidi.

(12) Dalībvalstīm jāizskata iespēja ieviest valsts atbalsta pasākumus sintētisko bioloģiski attīrāmu smēreļļu izmantošanas veicināšanai, lai samazinātu izpriecu kuģu radīto ūdens piesārņojumu; jautājums par pasākumu ieviešanu Kopienas līmenī jāizskata šās direktīvas novērtēšanas laikā.

(13) Datiem, kas apliecina divu attiecīgo izplūdes tipu atbilstību, vienmēr jābūt dzinējam klāt, tāpat klāt uz izpriecu kuģa vai skutera.

(14) Harmonizēti Eiropas standarti, jo īpaši attiecībā uz emisijas līmeņa mērījumiem un testēšanas metodēm, palīdz vieglāk pierādīt atbilstību pamatprasībām, arī emisiju gadījumos no izpriecu kuģiem un skuteriem, uz kuriem attiecas šī direktīva.

(15) Ņemot vērā iespējamos riskus, nepieciešams pieņemt atbilstības novērtēšanas procedūras, lai nodrošinātu nepieciešamo aizsardzības līmeni. Ražotājam vai viņa pilnvarotam pārstāvim vai, ja tie nepilda savas saistības, personai, kas laiž ražojumu tirgū un/vai nodod to ekspluatācijā, jānodrošina, ka ražojumi, uz kuriem attiecas šī direktīva, atbilst attiecīgām pamatprasībām, kad tos laiž tirgū vai nodod ekspluatācijā. Jāizklāsta atbilstošas procedūras, kas nodrošina vienlīdz stingru izvēli starp tām; šīm procedūrām jāatbilst Padomes Lēmumam 93/465/EEK (1993. gada 22. jūlijs) par atbilstības novērtējuma procedūru dažādu posmu moduļiem un noteikumiem par to, kā piestiprināt CE atbilstības zīmi, ko paredzēts izmantot tehniskas saskaņošanas direktīvās [8].

(16) Attiecībā uz izplūdes gāzu emisiju visa veida dzinējiem, ieskaitot skuteru un citu līdzīgu mehānisku kuģu dzinējus, jābūt ar CE zīmi, ko piestiprina ražotājs vai tā pilnvarots pārstāvis Kopienā, izņemot iekšējos dzinējus un kuģa pakaļgala dzinējus bez vietējās izplūdes, dzinējus, kuru tips apstiprināts saskaņā ar Direktīvas 97/68/EK [9] II posmu, un dzinējus, kuru tips apstiprināts saskaņā ar Direktīvu 88/77/EEK [10], ko papildina izgatavotāja atbilstības deklarācija. Attiecībā uz trokšņa emisiju, vienīgi piekarināmajiem motoriem un pakaļgala dzinējiem ar vietējo izplūdi jābūt ar CE zīmi, ko piestiprina ražotājs vai tā pilnvarots pārstāvis vai persona, kas laiž ražojumu tirgū un/vai nodod to ekspluatācijā Kopienā. Trokšņa emisijas un visa veida dzinēju gadījumā, izņemot piekarināmos motorus un pakaļgala dzinējus ar vietējo izplūdi, uz kuģa piestiprinātā CE zīme norāda uz to atbilstību attiecīgajām pamatprasībām.

(17) Direktīva 94/25/EK jāgroza arī, lai ņemtu vērā ražotāju vajadzības, kuras prasa lielāku sertificēšanas procedūru izvēli.

(18) Juridiskas skaidrības labad un, lai nodrošinātu izpriecu kuģu drošu lietojumu, nepieciešams precizēt daudz tehnisko jautājumu saistībā ar būtiskām izpriecu kuģu uzbūves prasībām attiecībā uz kuģa projektēšanas kategorijām, maksimālo rekomendējamo slodzi, kuģa identifikācijas numuru, degvielas tilpni, ugunsdrošības aprīkojumu un izplūdes novēršanu.

(19) Komisijai cieši jāpārrauga dzinēju tehnoloģijas attīstība un nepieciešamība izpildīt turpmākās vides aizsardzības prasības, lai izskatītu iespēju samazināt trokšņa un izplūdes gāzu emisijas robežvērtības.

(20) Lai veicinātu pasākumu piemērošanu attiecībā uz tiesību aktu efektīvu piemērošanu, jāsaglabā un jāpastiprina procedūra, kas izveido ciešu sadarbību Komitejā starp Komisiju un dalībvalstīm.

(21) Pasākumi, kas vajadzīgi šās direktīvas īstenošanai, jānosaka saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību [11].

(22) Jāparedz pārejas pasākumi, kas atļauj laist tirgū un/vai nodot ekspluatācijā dažus ražojumus, kas atbilst spēkā esošajām tiesību normām valstīs tajā dienā, kad stājas spēkā šī direktīva,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvu 94/25/EK groza šādi.

1. Direktīvas 1. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"1. pants

Darbības joma un definīcijas

1. Šo direktīvu piemēro:

a) attiecībā uz projektēšanu un izgatavošanu:

i) izpriecu kuģiem un daļēji nokomplektētiem kuģiem;

ii) skuteriem;

iii) II pielikumā minētajām detaļām, kas laistas Kopienas tirgū atsevišķi un paredzētas uzstādīšanai;

b) attiecībā uz izplūdes gāzu emisiju:

i) dzinējiem, kas ir uzstādīti vai īpaši paredzēti uzstādīšanai uz izpriecu kuģiem un skuteriem vai to iekšienē;

ii) dzinējiem, kas uzstādīti uz kuģiem vai šajos kuģos un uz ko attiecas "būtiska dzinēja modifikācija";

c) attiecībā uz trokšņu emisiju:

i) izpriecu kuģiem ar kuģa pakaļgala dzinējiem bez vietējās izplūdes vai ar iekšējā dzinēja uzstādīšanu;

ii) izpriecu kuģiem ar pakaļgala dzinēju bez vietējās izplūdes vai ar iekšējā dzinēja uzstādīšanu, uz ko attiecas kuģa būtiska pārveidošana un kas ar pārveidojumiem tiek laists Kopienas tirgū nākamos piecus gadus;

iii) skuteriem;

iv) piekarināmajiem motoriem un pakaļgala dzinējiem ar vietēju izplūdi, ko paredzēts ierīkot uz izpriecu kuģa;

d) ražojumiem, kas atbilst a) apakšpunkta ii) daļai, b) un c) apakšpunktam, direktīvas noteikumus piemēro tikai no pirmās tirgū laišanas un/vai nodošanas ekspluatācijā dienas pēc tam, kad šī direktīva stājas spēkā.

2. Šīs direktīvas darbības jomā neiekļauj:

a) attiecībā uz 1. punkta a) apakšpunktu:

i) kuģus, kas paredzēti vienīgi sacīkstēm, tostarp sacīkšu airu laivas un treniņu airu laivas, kuras šādi marķējis ražotājs;

ii) kanoes un kajakus, gondolas un ūdens velosipēdus;

iii) vējdēļus;

iv) vējdēļus, tostarp pašgājējus vējdēļus;

v) oriģinālus kuģus ar vēsturisku vērtību un to individuālās kopijas, ja tie projektēti pirms 1950. gada, būvēti no sākotnējiem materiāliem un tos šādi marķējis ražotājs;

vi) eksperimentālus kuģus, ar nosacījumu, ka tos vēlāk nelaiž Kopienas tirgū;

vii) kuģus, kas būvēti pašu lietošanai, ar nosacījumu, ka tos pēc tam piecu gadu laikā nelaiž Kopienas tirgū;

viii) kuģus, ko īpaši paredzēts izmantot pasažieru komerciāliem pārvadājumiem un ar apkalpi, neskarot 3. punkta a) apakšpunktu, jo īpaši tos, kas definēti Padomes Direktīvā 82/714/EEK (1982. gada 4. oktobris), ar ko nosaka tehniskās prasības attiecībā uz iekšējo ūdensceļu kuģiem [*] OV L 301, 28.10.1982., 1. lpp. Direktīva grozīta ar 1994. gada Pievienošanās aktu., neatkarīgi no pasažieru skaita;

ix) zemūdens kuģus;

x) gaisa spilvena kuģus;

xi) kuģus ar zemūdens spārniem;

xii) kuģus ar ārējās sadedzes tvaika motoru, kuri tiek kurināti ar akmeņoglēm, koksu, koku, naftu vai gāzi;

b) attiecībā uz 1. punkta b) apakšpunktu:

i) dzinējus, kas uzstādīti vai konkrēti paredzēti uzstādīšanai uz:

- kuģiem, kas paredzēti sacīkstēm un kurus šādi marķējis ražotājs,

- eksperimentāliem kuģiem, ar nosacījumu, ka tos pēc tam nelaiž Kopienas tirgū,

- kuģiem, ko īpaši paredzēts izmantot pasažieru komerciāliem pārvadājumiem un ar apkalpi, neskarot 3. punkta a) apakšpunktu, jo īpaši tos, kas definēti Padomes Direktīvā 82/714/EEK, neatkarīgi no pasažieru skaita,

- zemūdens kuģiem,

- gaisa spilvena kuģiem,

- kuģiem ar zemūdens spārniem;

ii) oriģinālos dzinējus ar vēsturisku vērtību un to kopijas, ja tie būvēti saskaņā ar projektu, kurš izstrādāts pirms 1950. gada, nav ražoti sērijveidā un ir uzstādīti uz kuģiem, kas minēti 2. punkta a) apakšpunkta v) un vii) daļā;

iii) dzinējus, kas būvēti pašu izmantošanai, ar nosacījumu, ka tos pēc tam nelaiž Kopienas tirgū piecu gadu laikā;

c) attiecībā uz 1. punkta c) apakšpunktu:

- visus šī punkta b) apakšpunktā minētos kuģus,

- kuģus, kas būvēti pašu izmantošanai, ar nosacījumu, ka tos pēc tam nelaiž Kopienas tirgū piecu gadu laikā.

3. Šajā direktīvā izmantotas šādas definīcijas:

a) "izpriecu kuģis" ir jebkurš kuģis, kas paredzēts sportam un atpūtas mērķiem, kura korpusa garums ir no 2,5 m līdz 24 m un kas izmērīts atbilstoši harmonizētiem standartiem, neatkarīgi no dzinēja; tas, ka to pašu kuģi var izmantot čartera vai izpriecu kuģa apmācību braucieniem, neizslēdz to no šīs direktīvas piemērošanas jomas, kad to laiž Kopienas tirgū izklaides mērķiem;

b) "skuteris" ir kuģis, īsāks par 4 m, kas izmanto iekšdedzes dzinēju, kura primārais dzinējspēks ir ūdensstrūklas sūknis, kas ierīkots tā, lai persona vai personas varētu to darbināt sēžot, stāvot vai stāvot uz ceļiem uz kuģa korpusa, nevis tā iekšienē;

c) "dzinējs" ir jebkurš virzīšanai uz priekšu paredzēts dzirksteļaizdedzes vai kompresijaizdedzes iekšdedzes dzinējs, ieskaitot divtaktu un četrtaktu iekšējo dzinēju, kuģa pakaļgala dzinējs ar vietējo izplūdi vai bez tās un piekarināmais motors;

d) "būtiskā dzinēja modifikācija" ir dzinēja pārveidošana, kas

- varētu iespējami izraisīt IB pielikumā norādīto dzinēja emisijas robežvērtības pārsniegšanu, neiekļaujot dzinēja detaļu parastu aizstāšanu, kas nemaina emisijas raksturojumus, vai

- palielina dzinēja nominālo jaudu par vairāk nekā 15 %;

e) "būtiskā kuģa pārbūve" ir kuģa pārbūve, kas:

- maina kuģa darbināšanas veidus,

- iesaista būtisko dzinēja modifikāciju,

- izmaina kuģi tādā veidā, ka tas ir jāuzlūko kā jauns kuģis;

f) "darbināšanas veidi" ir mehāniska metode, ar kuru kuģis tiek darbināts, jo īpaši ar jūras dzenskrūvi vai ūdensstrūklas mehāniskas darbināšanas sistēmu;

g) "dzinēju saime" ir ražotāja grupēti dzinēji, kuriem konstrukcijas dēļ paredzamas vienādas izplūdes gāzu emisijas īpašības un kuri atbilst šīs direktīvas prasībām attiecībā uz izplūdes gāzu emisiju;

h) "ražotājs" ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas projektē un izgatavo ražojumu, uz kuru attiecas šī direktīva, vai kam ir šādi projektēts vai izgatavots ražojums, ko tas vēlas laist tirgū savā vārdā;

i) "pilnvarots pārstāvis" ir jebkura fiziska vai juridiska persona Kopienā, kura ir saņēmusi rakstisku pilnvaru no ražotāja rīkoties viņa vārdā attiecībā uz šajā direktīvā noteiktajām ražotāja saistībām."

2. Direktīvas 4. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"4. pants

Direktīvas 1. panta 1. punktā minēto ražojumu brīva aprite

1. Dalībvalstis savā teritorijā neaizliedz, neierobežo vai nekavē to 1. panta 1. punktā minēto ražojumu laišanu tirgū un/vai nodošanu ekspluatācijā, kam ir IV pielikumā minētais CE marķējums, kurš norāda to atbilstību visiem šīs direktīvas noteikumiem, iekļaujot atbilstības procedūras, kas noradītas II nodaļā.

2. Dalībvalstis neaizliedz, neierobežo vai nekavē daļēji nokomplektētu kuģu laišanu tirgū, ja ražotājs vai viņa pilnvarots pārstāvis Kopienā, vai par laišanu tirgū atbildīgā persona paziņo saskaņā ar IIIa pielikumu, ka tos nokomplektēt paredzēts citiem.

3. Dalībvalstis neaizliedz, neierobežo vai nekavē to detaļu laišanu tirgū un/vai nodošanu ekspluatācijā, kuras minētas II pielikumā un kurām ir IV pielikumā minētais CE marķējums, kas norāda to atbilstību attiecīgām pamatprasībām, ja šīs detaļas ir kopā ar atbilstības deklarāciju, ko paredz XV pielikums, un tās paredzēts uzstādīt izpriecu kuģos saskaņā ar IIIb pielikumā minēto deklarāciju, ko iesniedz ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis Kopienā, vai – importēšanas gadījumā no trešās valsts – jebkura tā persona, kas laiž šīs detaļas Kopienas tirgū.

4. Dalībvalstis neaizliedz, neierobežo vai nekavē laist tirgū un/vai nodot ekspluatācijā:

- iekšējos dzinējus un kuģa pakaļgala dzinējus bez vietējām izplūdes,

- dzinējus, kuru tips apstiprināts saskaņā ar Direktīvu 97/68/EK [*] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 97/68/EK (1997. gada 16. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem pret gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju no iekšdedzes motoriem, ko uzstāda visurgājējai tehnikai (OV L 59, 27.2.1998., 1) Direktīva grozīta ar Komisijas Direktīvu 2001/63/EK (OV L 227, 23.8.2001., 41. lpp.). un kuri ir saskaņā ar minētās direktīvas I pielikumā 4.2.3. iedaļā paredzēto II posmu, un

- dzinējus, kuru tips apstiprināts saskaņā ar Direktīvu 88/77/EEK [**] Padomes Direktīva 88/77/EEK (1987. gada 3. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai samazinātu gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju no kompresijaizdedzes motoriem, kuri paredzēti transportlīdzekļiem, un gāzveida piesārņotāju emisiju no dzirksteļaizdedzes motoriem, ko darbina ar dabasgāzi vai sašķidrinātu naftas gāzi un kas paredzēti transportlīdzekļiem (OV L 36, 9.2.1988., 33). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2001/27/EK (OV L 107, 18.4.2001., 10. lpp.).,

ja ražotājs vai viņa pilnvarots pārstāvis Kopienā saskaņā ar XV.3 pielikumu paziņo, ka dzinējs atbildīs šīs direktīvas gāzu emisijas prasībām, kad tos uzstāda izpriecu kuģī vai skuterī saskaņā ar ražotāja instrukcijām.

5. Tirdzniecības izstādēs, izstādēs, paraugdemonstrējumos utt. dalībvalstis nerada šķēršļus demonstrēt 1. panta 1. punktā minētos ražojumus, kas neatbilst šai direktīvai, ja labi redzama zīme skaidri norāda, ka šādus ražojumus nevar laist tirdzniecībā vai nodot ekspluatācijā, iekams tie nav padarīti atbilstoši.

6. Ja uz ražojumiem, kas minēti 1. panta 1. punktā, citos aspektos attiecas vēl citas direktīvas, kuras arī paredz CE marķējuma piestiprināšanu, tad CE marķējums norāda, ka šos ražojumus arī uzskata par atbilstošiem šo citu direktīvu noteikumiem. CE marķējums norāda atbilstību piemērojamajām direktīvām vai attiecīgām to daļām. Šajā gadījumā konkrētas minēto direktīvu prasības, kas attiecas uz ražotājiem, kā publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, jāizklāsta direktīvās noteiktajos dokumentos, atbilstības deklarācijās vai instrukcijās, ko iekļauj šādu produktu pavaddokumentos."

3. Direktīvā iekļauj šādu pantu:

"6.a pants

Komitoloģija

1. Grozījumi, kas nepieciešami, ievērojot zinātnes un tehnikas atziņu attīstību, IB.2 un IC.1 pielikuma prasībās, atskaitot tiešus vai netiešus pārveidojumus gāzu vai trokšņa emisijas vērtībās un Froude un jaudas/tonnāžas vērtībās, jāpieņem Komisijai ar pastāvīgās komitejas palīdzību, kas izveidota, ievērojot 6. panta 3. punktu un kas darbojas kā regulatīvā komiteja saskaņā ar 2. punktā minēto procedūru. Apskatāmie jautājumi iekļauj standarta degvielu un standartus, ko izmanto izplūdes gāzu un trokšņa emisijas testēšanai.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, tad piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais termiņš ir trīs mēneši.

3. Komiteja pieņem savu reglamentu.".

4. Direktīvas 7. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

"1. Ja dalībvalsts noskaidro, ka ražojumi, uz kuriem attiecas 1. pants un kuriem ir IV pielikumā minētais CE marķējums, un kuri, pareizi projektēti, uzbūvēti, vajadzības gadījumā uzstādīti, apkopti un lietoti saskaņā ar iecerēto mērķi, var apdraudēt personu drošību un veselību, īpašumu vai vidi, jāveic visi nepieciešamie pagaidu pasākumi, lai izņemtu tos no tirgu vai aizliegtu vai ierobežotu to laišanu tirgū un/vai nodošanu ekspluatācijā."

5. Direktīvas 7. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"3. Ja 1. pantā minētajiem prasībām neatbilstošiem ražojumiem ir CE marķējums, atbilstīgus pasākumus veic dalībvalsts, kuras jurisdikcijā ir persona, kas marķējusi ražojumu. Šī dalībvalsts informē Komisiju un citas dalībvalstis".

6. Direktīvas 8. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"8. pants

1. Pirms laišanas tirgū un/vai nodošanas ekspluatācijā, attiecībā uz ražojumiem, kas minēti 1. panta 1. punktā, ražotājs vai viņa pilnvarots pārstāvis Kopienā piemēro šī panta 2., 3. un 4. punktā minētās procedūras.

Novērtējot izpriecu kuģi pēc būvniecības, ja ne ražotājs, ne pilnvarotais pārstāvis Kopienā nepilda pienākumus par ražojuma atbilstību šai direktīvai, tos var uzņemties jebkura fiziska vai juridiska persona Kopienā, kas laiž ražojumu tirgū un/vai nodod to ekspluatācijā, uzņemoties par to atbildību. Šādā gadījumā personai, kas laiž ražojumu tirgū vai nodod to ekspluatācijā, jāiesniedz pilnvarotajai iestādei pieteikums, lai saņemtu pēcbūvniecības pārskatu. Personai, kas laiž ražojumu tirgū un/vai nodod to ekspluatācijā, jāiesniedz pilnvarotajai iestādei jebkurš pieejams dokuments un tehniskā datne attiecībā uz ražojuma pirmo laišanu tirgū tā izcelsmes valstī. Pilnvarotā iestāde pārbauda individuālo ražojumu un veic aprēķinus un citus novērtējumus, lai nodrošinātu to līdzvērtīgu atbilstību direktīvas attiecīgajām prasībām. Šajā gadījumā ražotāja plāksnīte, kas aprakstīta I pielikuma 2.2. punktā, iekļauj vārdus "Pēcbūvniecības apliecība.". Pilnvarotā iestāde sastāda ziņojumu par veikto atbilstības novērtējumu un informē personu, kas laiž ražojumu tirgū un/vai nodod to ekspluatācijā, par viņa saistībām. Šī persona sastāda atbilstības deklarāciju (skatīt XV pielikumu) un piestiprina vai nodrošina, ka uz ražojuma ir piestiprināta CE zīme kopā ar atbilstošās pilnvarotās iestādes pazīšanas numuru.

2. Kas attiecas uz to ražojumu projektu un izgatavošanu, kas minēti 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā, kuģa ražotājs vai viņa pilnvarota persona Kopienā kuģu A, B, C un D modeļu kategorijām, kā minēts IA pielikuma 1. iedaļā, piemēro šādas procedūras:

a) A un B kategorijai:

i) kuģiem, kuru korpusa garums ir 2,5 m līdz 12 m: iekšējā ražošanas kontrole ar testiem (Aa modulis), kas minēta VI pielikumā, vai EK tipa pārbaude (B modulis), kā aprakstīts VII pielikumā, ko papildina ar atbilstību tipam (C modulis), kā minēts VIII pielikumā, vai jebkurš sekojošs modulis: B + D vai B + E, vai B + F, vai G, vai H;

ii) kuģiem, kuru korpusa garums ir no 12 m līdz 24 m: VII pielikumā minētā EK tipa pārbaude (B modulis), ko papildina ar VIII pielikumā minēto atbilstību tipam (C modulis), vai jebkurš no šādiem moduļiem: B + D vai B + E, vai B + F, vai G, vai H;

b) C kategorijai:

i) kuģiem, kuru korpusa garums ir no 2,5 m līdz 12 m:

- ja tie atbilst saskaņotajiem standartiem, kas attiecas uz I.A pielikuma 3.2. un 3.3. iedaļu: iekšējā ražošanas kontrole (A modulis), kas minēta V pielikumā, vai iekšējā ražošanas kontrole ar testiem (Aa modulis), kas minēta VI pielikumā, vai EK tipa pārbaude (B modulis), kas aprakstīta VII pielikumā, ko papildina ar VIII pielikumā minēto atbilstību tipam (C modulis), vai jebkurš cits šāds modulis: B + D vai B + E, vai B + F, vai G, vai H,

- ja tie neatbilst saskaņotajiem standartiem, kas attiecas uz I.A pielikuma 3.2. un 3.3. iedaļu: iekšējā ražošanas kontrole ar testiem (Aa modulis), kas minēta VI pielikumā, vai VII pielikumā aprakstītā EK tipa pārbaude (B modulis), ko papildina ar atbilstību tipam (C modulis), kas minēta VIII pielikumā, vai jebkurš no šādiem moduļiem: B + D vai B + E, vai B + F, vai G, vai H,

ii) kuģiem, kuru korpusa garums ir 12 m līdz 24 m: EK tipa pārbaude (B modulis), kas minēta VII pielikumā, kam seko atbilstība tipam (C modulis), kas minēta VIII pielikumā, vai jebkurš šāds modulis: B + D vai B + E, vai B + F, vai G, vai H;

c) D kategorijai:

kuģiem, kuru korpusa garums ir no 2,5 m līdz 24 m: iekšējā ražošanas kontrole (A modulis), kas minēta V pielikumā, vai iekšējā ražošanas kontrole ar testiem (Aa modulis), kas minēta VI pielikumā, vai EK tipa pārbaude (B modulis), kā aprakstīts VII pielikumā, ko papildina ar atbilstību tipam (C modulis), kas minēta VIII pielikumā, vai jebkurš šāds modulis: B + D vai B + E, vai B + F, vai G, vai H;

d) skuteriem:

V pielikumā minētā iekšējā ražošanas kontrole (A modulis) vai iekšējā ražošanas kontrole ar testiem (Aa modulis), kas minēta VI pielikumā, vai EK tipa pārbaude (B modulis), kā aprakstīts VII pielikumā, ko papildina ar atbilstību tipam (C modulis), kā minēts VIII pielikumā, vai jebkurš šāds modulis: B + D vai B + E, vai B + F, vai G, vai H;

e) II pielikumā minētajām detaļām: jebkurš šāds modulis: B + C vai B + D, vai B + F, vai G, vai H.

3. Attiecībā uz izplūdes gāzu emisiju:

ražojumiem, kas minēti 1. panta 1. punkta b) apakšpunktā, dzinēja ražotājs vai viņa pilnvarots pārstāvis Kopienā piemēro EK tipa pārbaudi (B modulis), kā aprakstīts VII pielikumā, kam seko VIII pielikumā minētā atbilstība tipam (C modulis), vai jebkuru šādu moduli: B + D vai B + E, vai B + F, vai G, vai H.

4. Attiecībā uz trokšņu emisiju:

a) produktiem, kuri minēti 1. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) un ii) daļā, kuģa ražotājs vai viņa pilnvarota persona Kopienā piemēro:

i) ja testus veic, izmantojot harmonizētus standartus [*] EN ISO 14509. trokšņa mērījumiem: vai nu iekšējo ražošanas kontroli ar testiem (Aa modulis), kas minēta VI pielikumā, vai XI pielikumā minēto vienības verifikāciju (G modulis), vai XII pielikumā minēto pilnīgu kvalitātes nodrošināšanu (H modulis);

ii) ja Froude lielumu un jaudas/tonnāžas koeficienta metodi izmanto novērtējumam: vai nu iekšējo ražošanas kontroli (A modulis), kas minēta V pielikumā, vai iekšējo ražošanas kontroli ar testiem (Aa modulis), kas minēta VI pielikumā, vai vienības verifikāciju (G modulis), kas minēta XI pielikumā, vai XII pielikumā minētu pilnīgu kvalitātes nodrošināšanu (H modulis);

iii) ja novērtējumam izmanto sertificētā standarta kuģa datus, kas noteikti saskaņā ar i) punktu: vai nu iekšējo ražošanas kontroli (A modulis), kas minēta V pielikumā, vai VI pielikumā minētu iekšējo ražošanas kontroli ar testiem (Aa modulis), vai XI pielikumā minētu vienības verifikāciju (G modulis), vai pilnīgu kvalitātes nodrošināšanu (H modulis), kas minēta XII pielikumā;

b) attiecībā uz 1. panta 1. punkta c) apakšpunktā iii) un iv) daļā minētajiem ražojumiem skuteru/dzinēju ražotājs vai viņa pilnvarota persona Kopienā piemēro: iekšējo ražošanas kontroli plus papildus prasības, kas minētas VI pielikumā (Aa modulis), vai G vai H modulis".

7. Direktīvas 10. panta 1., 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

"1. Kad šādus ražojumus laiž tirgū, uz tiem jābūt CE atbilstības marķējumam:

a) izpriecu kuģi, skuteri un detaļas, kas minētas II pielikumā un ko uzskata par atbilstīgām I pielikumā minētajām pamatprasībām;

b) piekarināmais dzinējs, kas atbilst pamatprasībām, kas noteiktas IB un IC pielikumā;

c) kuģa pakaļgala dzinējs ar vietējo izplūdi, ko uzskata par atbilstīgu pamatprasībām IB un IC pielikumā.

2. CE atbilstības marķējumam, kā parādīts IV pielikumā, jābūt saskatāmā, salasāmā un neizdzēšamā veidā uz kuģa vai skutera, kā norādīts IA pielikuma 2.2. punktā, uz II pielikumā minētajām detaļām un/vai uz to iesaiņojuma, un uz piekarināmā motora un pakaļgala dzinēja ar vietējo izplūdi, kā norādīts IB pielikuma 1.1. punktā.

CE marķējums ir kopā ar tās struktūras identifikācijas numuru, kas atbildīga par IX, X, XI, XII, XVI pielikuma procedūru īstenošanu.

3. Tos ražojumus, uz kuriem attiecas šī direktīva, aizliegts marķēt ar marķējumiem vai zīmēm, ko trešās personas var sajaukt ar CE marķējumu pēc nozīmes vai formas. Ar jebkuru citu zīmi var marķēt produktus, uz kuriem attiecas šī direktīva un/vai to iesaiņojumu, paredzot, ka CE marķējuma redzamība un salasāmība tādējādi nav samazināta".

8. Direktīvas I pielikumu groza šādi:

1. Virsrakstu aizstāj ar šo:

I PIELIKUMS

PAMATPRASĪBAS

IEPRIEKŠĒJI NOVĒROJUMI

Šī pielikuma mērķu labad terminu "kuģis" attiecina uz izpriecu kuģiem un skuteriem.

A. Drošības pamatprasības kuģa projektēšanai un izgatavošanai.

2. Tabulu ar nosaukumu

"1. KUĢU UZBŪVES KATEGORIJAS"

aizstāj ar šo:

"Uzbūves kategorija | Vēja stiprums (Boforta skala) | Nozīmīgs viļņu augstums (augstums 1/3 metri) |

A –"Okeāns" | pārsniedz 8 | pārsniedz 4 |

B –"Atklāta jūra" | līdz 8, ieskaitot | līdz 4, ieskaitot |

C –"Piekraste" | līdz 6, ieskaitot | līdz 2, ieskaitot |

D –"Piekrastes ūdeņi" | līdz 4, ieskaitot | līdz 0,3, ieskaitot" |

3. Kuģa uzbūves A kategorijas definīciju aizstāj ar šo:

"A. Okeāns: Projektēts ilgstošiem ceļojumiem, kad vēja stiprums var pārsniegt 8 balles pēc Boforta skalas, un nozīmīgs viļņu augstums – 4 m un augstāk, iekļaujot anormālus apstākļus, un kuģi lielākoties ir pašuzturoši".

4. Kuģa uzbūves D kategorijas definīciju aizstāj ar šo:

"D. Piekrastes ūdeņi – projektēts ceļojumiem piekrastes ūdeņos, nelielos līčos, nelielos ezeros, upēs un kanālos, kad vēja stiprums var būt līdz 4 ballēm, ieskaitot, un nozīmīgs viļņu augstums var būt līdz 0,3 m, ieskaitot, ar retiem viļņiem ar 0,5 m maksimālo augstumu, piemēram, no garāmbraucošiem kuģiem".

5. Pēdējo apakšpunktu 1. iedaļā

"Kuģa uzbūves kategorijas"

aizstāj ar šo:

"Katras kategorijas kuģi jāprojektē un jābūvē tā, lai būtu ievēroti šie parametri attiecībā uz stabilitāti, peldspēju un citām attiecīgām pamatprasībām, kas uzskaitītas I pielikumā, un lai tiem būtu labi vadāmības parametri".

6. Tekstu 2. iedaļā

"Vispārīgās prasības"

aizstāj ar šo:

"Ražojumi saskaņā ar 1. panta 1. punkta a) apakšpunktu atbilst pamatprasībām, ciktāl tās attiecas uz tiem".

7. Pielikuma 2.1. iedaļā:

a) virsraksts jālasa šādi: "Kuģa identifikācija";

b) formulējumu ievadā lasa šādi:

"Visus kuģus marķē ar identifikācijas numuru, iekļaujot šādu informāciju:"

8. Pielikuma 2.2. iedaļā

"Ražotāja plāksnīte"

ceturto ievilkumu lasa šādi:

"— ražotāja maksimālā ieteicamā slodze, ko iegūst no 3.6. iedaļas, atskaitot konstanto tvertņu satura svaru, kad tvertnes ir pilnas".

9. Pielikuma 3.6. iedaļā

"Ražotāja maksimāli ieteiktā slodze"

svītro šādus vārdus:

"…, kā tas norādīts uz ražotāja plāksnītes, …"

10. Šādu iedaļu pievieno 5. iedaļā

"Uzstādīšanas prasības"

"5.1.5. Skuteri braukšanai bez vadītāja.

Skuterus projektē vai nu ar automātisku dzinēja izslēgšanos vai ar automātisku ierīci, kas nodrošina ātruma, riņķveida un atpakaļejošu kustību samazināšanos, kad vadītājs ar nodomu nokāpj no skutera vai pārkrīt pār bortu".

11. Pielikuma 5.2.2. iedaļu aizstāj ar šādu iedaļu:

"5.2.2. Degvielas tvertnes

Degvielas tvertnēm, līnijām un šļūtenēm jābūt nodrošinātām un atdalītām vai aizsargātām no visiem liela karstuma avotiem. Materiāliem, no kuriem tvertnes ir izgatavotas, un tvertņu izgatavošanas metodei jābūt atbilstošai to ietilpībai un degvielas veidam. Visām tvertņu telpām jābūt vēdināmām.

Benzīns jāuzglabā tvertnēs, kas nav daļa no korpusa un kas ir:

a) izolētas no motora nodalījuma un no visiem citiem aizdedzes avotiem;

b) atdalītas no dzīvojamām telpām.

Dīzeļdegvielu var uzglabāt tvertnēs, kas ir korpusa neatņemama daļa".

12. Pielikuma 5.6.2. iedaļu aizstāj ar šādu iedaļu:

"5.6.2. Ugunsdzēšanas aprīkojums

Kuģim jābūt aprīkotam ar ugunsdzēšanas aprīkojumu, kas atbilst ugunsgrēka apdraudējumam, vai ugunsdzēšanas aprīkojuma atrašanas vieta un jauda, kas piemērota ugunsgrēka riskam, ir norādīta. Kuģi nenodod ekspluatācijā, iekams nav piemērota ugunsdzēšanas aprīkojuma. Benzīna dzinēja slēgtajām telpām jābūt aizsargātām ar ugunsdzēšanas sistēmu, lai ugunsgrēka gadījumā nevajadzētu telpu atvērt. Ja uzstādīti portatīvie ugunsdzēšamie aparāti, tiem jābūt viegli pieejamiem, un vienam aparātam jābūt novietotam tā, lai to varētu viegli aizsniegt no galvenā kuģa vadības posteņa".

13. Pielikuma 5.8. iedaļu aizstāj ar šādu iedaļu:

"5.8. Izplūdes novēršana un iekārtas, kas veicina atkritumu piegādi krastā.

Kuģiem jābūt būvētiem tā, lai novērstu piesārņojošu vielu (eļļa, degviela utt.) nejaušu izplūdi no kuģa.

Uz kuģiem, kuros ir tualetes, jābūt vai nu

a) uzkrāšanas tvertnēm, vai

b) iespējai uzkrāšanas tvertnes uzstādīt.

Kuģim ar pastāvīgi uzstādītu uzkrāšanas tvertni jāpielāgo izplūdes standarta savienojums, kas ļauj uzņemšanas iekārtas caurules savienot ar kuģa izplūdes cauruļvadu.

Bez tam jebkura cauri kuģa korpusam izvadīta atejas notekcaurule jāaprīko ar ventiļiem, kas var uzturēt iespējami droši noslēgtā stāvoklī".

14. Pievieno šādas daļas:

"B. Pamatprasības izplūdes emisijai no dzinējiem

Dzinēji atbilst šādām gāzu emisijas pamatprasībām.

1. Dzinēja identifikācija

1.1. Visus dzinējus skaidri marķē ar šādu informāciju:

- dzinēja ražotāja preču zīme vai tirdzniecības nosaukums,

- dzinēja tips, dzinēju saime, ja vajag,

- unikāls dzinēja identifikācijas numurs,

- CE marķējums, ja to prasa saskaņā ar 10. pantu.

1.2. Šiem marķējumiem jābūt izturīgiem visā dzinēja parastajā lietderīgās izmantošanas laikā un jābūt skaidri salasāmiem un neizdzēšamiem. Ja izmanto etiķetes vai plāksnītes, tās jāpiestiprina tā, lai piestiprinājums ir izturīgs visā dzinēja parastajā lietderīgajā izmantošanas laikā un etiķetes/plāksnītes nevar noņemt, tās neiznīcinot vai nesabojājot.

1.3. Šie marķējumi jāpiestiprina dzinēja daļai, kas ir nepieciešama dzinēja normālai darbībai, un kas parasti nav jānomaina dzinēja izmantošanas laikā.

1.4. Šie marķējumi jānovieto tā, lai tie būtu viegli redzami vidēja auguma cilvēkam pēc tam, kad dzinējs ir nokomplektēts ar visām dzinēja darbībai vajadzīgām detaļām.

2. Gāzu emisijas prasības

Dzinējus projektē, konstruē un komplektē tādā veidā, ka tad, kad tie ir pareizi uzstādīti un normālā lietošanā, emisija nepārsniedz robežvērtības, kas iegūtas no šādas tabulas:

1. tabula

(g/kWh) |

Tips | Oglekļa oksīds CO = A + B / PNn | Ogļūdeņraži HC = A + B / PNn | Slāpekļa oksīdi (NOx) | Makrodaļiņas PT |

A | B | n | A | B | n |

divtaktu dzirksteļaizdedzes dzinējs | 150,0 | 600,0 | 1,0 | 30,0 | 100,0 | 0,75 | 10,0 | Nepiemēro |

četrtaktu dzirksteļaizdedzes dzinējs | 150,0 | 600,0 | 1,0 | 6,0 | 50,0 | 0,75 | 15,0 | Nepiemēro |

Kompresijas aizdedze | 5,0 | 0 | 0 | 1,5 | 2,0 | 0,5 | 9,8 | 1,0 |

Ja A, B un n ir konstanti saskaņā ar tabulu, PN ir nominālā dzinēja jauda kilovatos un izplūdes emisija ir mērīta pēc saskaņotiem standartiem [*] EN ISO 8178–1: 1996..

Dzinējiem virs 130 kilovatiem vai E3 (IMO), vai E5 (atpūtas kuģis) testa cikls var tikt lietots.

Standarta degvielu emisijas testos dzinējiem, kas uzpildīti ar benzīnu un dīzeļdegvielu, nosaka Direktīva 98/69/EK (IX pielikums, 1. un 2. tabula) un dzinējiem ar sašķidrināto gāzi nosaka Direktīvā 98/77/EK.

3. Izturīgums

Dzinēja ražotājs piegādā dzinēja uzstādīšanas un apkopes instrukcijas, kurām, ja tās piemēro, jānozīmē, ka dzinējs, to normāli lietojot, saglabā atbilstību augstākminētajām robežvērtībām dzinēja parastajā lietderīgajā izmantošanas laikā un zem normāliem izmantošanas apstākļiem.

Informāciju iegūst no dzinēja ražotāja, iepriekš testējot izturību, kas balstās uz normāliem darbības cikliem, un aprēķinot detaļu nolietojumu tā, ka nepieciešamās apkopes instrukcijas ražotājs var sagatavot un izsniegt kopā ar visiem jauniem dzinējiem, kad tos pirmo reizi laiž tirgū.

Dzinēja parastais lietderīgās izmantošanas laiks nozīmē:

a) iekšējiem vai kuģa pakaļgala dzinējiem ar vai bez vietējās izplūdes: 480 stundas vai 10 gadi, skatoties, kurš notiek pirmais;

b) skutera dzinējiem: 350 stundas vai pieci gadi, skatoties, kurš notiek pirmais;

c) piekarināmais motoram: 350 stundas vai 10 gadi, skatoties, kurš notiek pirmais.

4. Īpašnieka rokasgrāmata

Visi dzinēji ir nodrošināti ar īpašnieka rokasgrāmatu Kopienas valodā vai valodās, kuras var noteikt dalībvalsts, kurā dzinējs ir laists pārdošanā. Šī rokasgrāmata

a) nodrošina instrukcijas uzstādīšanai un apkopei, kas nepieciešama, lai nodrošinātu pareizu dzinēja darbību atbilstoši 3. punkta prasībām (Izturīgums);

b) precizē dzinēja jaudu, kas mērīta, pamatojoties uz saskaņotiem standartiem.

C. Pamatprasības trokšņa emisijai

Izpriecu kuģis ar iekšējo dzinēju vai kuģa pakaļgala dzinēju bez vietējās izplūdes, skuteris un piekarināmais motors, un kuģa pakaļgala dzinējs ar vietējo izplūdi atbilst šādām trokšņa emisijas pamatprasībām:

1. Trokšņa emisijas līmeņi

1.1. Izpriecu kuģis ar iekšējo dzinēju vai kuģa pakaļgala dzinēju bez vietējās izplūdes, skuteris un piekarināmais motors, un kuģa pakaļgala dzinējs ar vietējo izplūdi ir projektēts, uzbūvēts un komplektēts tā, lai trokšņa emisija, kas mērīta pēc saskaņoto standartu testiem [**] EN ISO 14509., nepārsniedz robežvērtības šādā tabulā:

2. tabula

Viena dzinēja jauda kilovatos | Maksimālais skaņas spiediena līmenis = LpASmax decibelos |

PN ≤ 10 | 67 |

10 < PN ≤ 40 | 72 |

PN > 40 | 75 |

kur PN = nominālā dzinēja jauda kilovatos nominālam griešanās ātrumam un LpASmax = maksimālais skaņas spiediena līmenis decibelos

Visu tipu veida dzinējiem ar dubultdzinēju un salikta dzinēja vienībām var piemērot 3 decibelu pielaidi.

1.2. Kā alternatīvu trokšņa mērīšanas testiem, izpriecu kuģi ar iekšējā dzinēja konfigurāciju vai kuģa pakaļgala dzinēju bez vietējās izplūdes uzskata par atbilstošu šīm trokšņa prasībām, ja tām Froude lielums ir ≤ 1,1 un jaudas/tonnāžas attiecība ir ≤ 40, un ja dzinējs un izplūdes gāzu sistēma ir uzstādīta saskaņā ar dzinēja ražotāju specifikācijām.

1.3. "Froude" lielumu aprēķina, dalot maksimālo kuģa ātrumu V (m/s) ar kvadrātsakni no ūdenslīnijas garuma lwl (metros), kas reizināts ar doto gravitācijas nemainīgu lielumu (g = 9,8 m/s2)

Fn =

"Jaudas/tonnāžas attiecību" aprēķina, dalot dzinēja jaudu P (kilovatos) ar kuģa tonnāžu

D

=

1.4. Kā turpmāku alternatīvu skaņas mērījumu testiem izpriecu kuģi ar iekšējo dzinēju vai kuģa pakaļgala dzinēja konfigurācijām bez vietējās izplūdes uzskata par atbilstošu prasībām, ja to projekta pamatparametri ir tādi paši vai saderīgi ar sertificētā standarta kuģa pamatparametriem, ņemot vērā pieļaujamās novirzes, kas noteiktas harmonizētos standartos.

1.5. "Sertificēts standarta kuģis" ir korpusa/iekšējā dzinēja vai kuģa pakaļgala dzinēja bez vietējās izplūdes īpaša kombinācija, kas atbilst trokšņa emisijas prasībām, kad to mēra saskaņā ar 1.1. iedaļu, un kurai visi projekta pamatparametri un skaņas līmeņa mērījumi ir turpmāk iekļauti publicētā sertificētu standarta kuģu sarakstā.

2. Īpašnieka rokasgrāmata

Izpriecu kuģim ar iekšējo dzinēju vai kuģa pakaļgala dzinēju ar vai bez vietējās izplūdes un skuterim īpašnieka rokasgrāmata saskaņā ar 1A pielikuma 2.5. iedaļu iekļauj nepieciešamo informāciju, lai uzturētu kuģi un izplūdes gāzu sistēmu tādā stāvoklī, ciktāl tas ir iespējams, kas nodrošinās atbilstību īpašām trokšņa robežvērtībām parastajā lietošanā.

Piekarināmajiem motoriem īpašnieka rokasgrāmata saskaņā ar IB pielikuma 4.punktu nodrošina nepieciešamās instrukcijas, lai uzturētu piekarināmo motoru stāvoklī, kas, ciktāl tas ir iespējams, nodrošinās atbilstību īpašām trokšņa robežvērtībām parastajā lietošanā."

9. Direktīvas II pielikuma 4. iedaļu lasa šādi:

"4. Degvielas tvertnes, kas paredzētas nostiprinātām iekārtām un degvielas šļūtenēm".

10. Direktīvas VI pielikumu aizstāj ar šādu pielikumu:

VI PIELIKUMS

IEKŠĒJĀ RAŽOŠANAS KONTROLE AR TESTIEM (Aa modulis, 1. variants)

Šo moduli veido V pielikumā minētais A modulis plus sekojošas papildprasības:

A. Projekts un uzbūve

Uz viena vai vairākiem kuģiem, kas pārstāv ražotāja produkciju, ražotājs vai cita persona tā vārdā veic vienu vai vairākus šādus testus, līdzvērtīgu aprēķinu vai kontroli:

a) stabilitātes tests saskaņā ar Pamatprasību (IA pielikums) 3.2. iedaļu;

b) peldspējas parametru tests saskaņā ar Pamatprasību (IA pielikuma) 3.3. iedaļu.

Kopīgi noteikumi abām modifikācijām:

Par šo testu vai aprēķinu, vai kontroles veikšanu atbild pilnvarotā iestāde, ko izvēlas ražotājs.

B. Trokšņa emisija

Izpriecu kuģiem, kas aprīkots ar iekšējo dzinēju vai kuģa pakaļgala dzinēju bez vietējās izplūdes, un skuteriem:

Uz viena vai vairākiem kuģiem, kas pārstāv kuģa ražotāja produkciju, ražotājs vai persona viņa vārdā veic trokšņa emisijas testus, kas noteikti IC pielikumā, saskaņā ar ražotāja izvēlētas pilnvarotas iestādes atbildību.

Piekarināmiem motoriem un kuģa pakaļgala dzinējiem ar vietējo izplūdi:

uz viena vai vairākiem dzinējiem no katras dzinēju saimes, kas pastāv dzinēja ražotāja produkciju, dzinēja ražotājs vai persona viņa vārdā veic trokšņa emisijas testus, kas noteikti IC pielikumā, saskaņā ar ražotāja izvēlētas pilnvarotas iestādes atbildību.

Ja viens vai vairāki dzinēju saimes dzinēji ir testēti, piemēro statistikas metodi, kas aprakstīta XVII pielikumā, lai nodrošinātu parauga atbilstību.

11. Direktīvas VIII pielikumu papildina ar šādu punktu:

"4. Kas attiecas uz atbilstības novērtēšanu izplūdes gāzu emisijas prasībām šajā direktīvā, ja ražotājs nestrādā saskaņā ar attiecīgo kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, kā aprakstīts XII pielikumā, ražotāja izvēlēta pilnvarotā iestāde var veikt vai tā jau ir veikusi produkcijas pārbaudes izlases veida intervālos. Ja kvalitātes līmenis izrādās neapmierinošs vai ja šķiet, ka ir nepieciešams pārbaudīt ražotāja uzrādīto datu pareizību, lieto šādu procedūru:

Dzinēju paņem no konkrētas sērijas un testē atbilstoši IB pielikumam. Dzinējus, kurus testē, piestrādā daļēji vai pilnībā saskaņā ar ražotāja specifikācijām. Ja konkrēta gāzu emisiju no sērijveida dzinēja pārsniedz robežvērtību saskaņā ar IB pielikumu, ražotājs var lūgt izdarīt mērījumus dzinēju paraugam, kas paņemts no sērijas un iekļauj sākotnēju dzinēju. Lai nodrošinātu augstāk minētā dzinēju parauga atbilstību direktīvas prasībām, piemēro statistiku metodi, kas aprakstīta XVII pielikumā."

12. Direktīvas X pielikuma 5.3. iedaļai pievieno šādu daļu:

"Gāzes emisijas prasību atbilstības novērtēšanai piemēro XVII pielikumā noteikto procedūru."

13. Direktīvas XIII pielikumu aizstāj ar šādu pielikumu:

XIII PIELIKUMS

RAŽOTĀJA SNIEGTĀ TEHNISKĀ DOKUMENTĀCIJA

Direktīvas V, VII, VIII, IX un XI un XVI pielikumā minētajā tehniskajā dokumentācijā jāiekļauj visi attiecīgie dati vai ražotāja izmantotie līdzekļi, lai nodrošinātu, ka detaļas vai kuģis atbilst pamatprasībām, kuras uz tiem attiecas.

Tehniskā dokumentācija sekmē produkta konstrukcijas, ražošanas un darbības izpratni un atbilstības novērtēšanu šīs direktīvas prasībām.

Dokumentācija ietver, ciktāl tas ir būtiski novērtējumam:

a) tipa vispārēju aprakstu;

b) projekta skices, ražošanas rasējumus un detaļu, montāžas mezglu, strāvas slēgumu u.tml. shēmas;

c) aprakstus un skaidrojumus, kas vajadzīgi minēto rasējumu un shēmu, un produkta darbības izpratnei;

d) pilnīgi vai daļēji piemēroto 5. pantā minēto standartu sarakstu un to risinājumu apraksti, kuri pieņemti, lai izpildītu pamatprasības, ja 5. pantā minētie standarti nav piemēroti;

e) veikto projektēšanas aprēķinu, pārbaužu rezultātus, u.c.;

f) testa ziņojumus vai aprēķinus, proti, par stabilitāti saskaņā ar Pamatprasību 3.2. iedaļu un par peldspēju saskaņā ar Pamatprasību 3.3. iedaļu (IA pielikums);

g) izplūdes gāzu emisijas testa ziņojumus, kas demonstrē atbilstību Pamatprasību 2. iedaļai (IB pielikums);

h) trokšņa emisijas testa ziņojumus vai datus par standarta kuģi, kas demonstrē atbilstību Pamatprasību 1. iedaļai (IC pielikums)

14. Direktīvas XIV pielikuma 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"1. Pilnvarotā iestāde, tās direktors un darbinieki, kas atbild par verifikācijas testiem, nav nedz projektētāji, ražotāji, piegādātāji vai uzstādītāji attiecībā uz ražojumiem 1. pantā, ko tie pārbauda, nedz minēto pušu pilnvaroti pārstāvji. Viņi nav iesaistīti minētās produkcijas projektēšanā, būvē, realizācijā vai apkopē nedz tieši, nedz pilnvaroto pārstāvju statusā. Tas neizslēdz tehniskās informācijas apmaiņu starp ražotāju un pilnvaroto iestādi.

1.a. Pilnvarotai iestādei jābūt neatkarīgai, un to nedrīkst kontrolēt ražotāji vai piegādātāji."

15. Direktīvas XV pielikumu aizstāj ar šādu pielikumu:

XV PIELIKUMS

RAKSTISKA ATBILSTĪBAS DEKLARĀCIJA

1. Rakstiskai deklarācijai par atbilstību direktīvas noteikumiem vienmēr jābūt

a) uz izpriecu kuģa un skutera, un tā jāiekļauj īpašnieka rokasgrāmatā (IA pielikums, 2.5. iedaļa);

b) kopā ar II pielikumā minētajām detaļām;

c) kopā ar dzinēju, un tā jāiekļauj īpašnieka rokasgrāmatā (IB pielikuma 4. punkts).

2. Rakstiska atbilstības deklarācija iekļauj sekojošo [*] Jāsastāda valodā(-ās), kā paredzēts IA pielikuma 2.5. iedaļā.:

a) ražotāja vai viņa pilnvarota pārstāvja Kopienā vārdu/nosaukumu un adresi [**] Firmas nosaukums un pilna adrese; pilnvarotam pārstāvim arī jānorāda ražotāja firmas nosaukums un adrese.;

b) produkta aprakstu, kas formulēts 1. punktā [***] Produkta markas, tipa, sērijas numura apraksts vajadzības gadījumā.;

c) norādes uz attiecīgiem piemērojamiem saskaņotiem standartiem vai norādes uz specifikācijām, attiecībā uz ko atbilstība ir deklarēta;

d) ja vajadzīgs, norādes uz citām piemērotajām Kopienas direktīvām;

e) ja nepieciešams, atsauce uz EK tipa pārbaudes sertifikātu, ko izsniegusi pilnvarotā iestāde;

f) ja nepieciešams, pilnvarotās iestādes vārds un adrese;

g) personas identifikāciju, kura ir pilnvarota parakstīties ražotāja vai viņa pilnvarota pārstāvja Kopienā vārdā.

3. Attiecībā uz

- iekšējo dzinēju un kuģa pakaļgala dzinēju bez vietējās izplūdes,

- dzinējiem, kuru tips ir apstiprināts saskaņā ar Direktīvu 97/68/EK un kuri atbilst II posmam, kas paredzēts minētās direktīvas I pielikuma 4.2.3. iedaļā, un

- dzinējiem, kuru tips ir apstiprināts saskaņā ar Direktīvu 88/77/EEK,

atbilstības deklarācija papildus 2. punkta informācijai iekļauj ražotāja paziņojumu, ka dzinējs atbilst izplūdes gāzu emisijas prasībām šajā direktīvā, kad tas uzstādīts izpriecu kuģī saskaņā ar ražotāja sniegtajām instrukcijām, un ka šo dzinēju nedrīkst nodot ekspluatācijā, iekams izpriecu kuģis, kurā tas ir uzstādams, nav deklarēts par atbilstīgu, ja to prasa, direktīvas attiecīgajiem noteikumiem;

16. Pievieno šādus pielikumus:"

XVI PIELIKUMS

RAŽOJUMA KVALITĀTES NODROŠINĀŠANA (E MODULIS)

1. Šajā modulī aplūkota procedūra, kā ražotājs, kas pilda 2. punktā noteiktās saistības, nodrošina un deklarē, ka attiecīgie ražojumi atbilst tipam, kurš norādīts EK tipa pārbaudes sertifikātā, un atbilst šīs direktīvas prasībām, kas uz tiem attiecas. Ražotājam vai viņa pilnvarotam pārstāvim Kopienā jāmarķē katrs ražojums ar CE zīmi un rakstiski jāsagatavo atbilstības deklarācija. CE zīme jāpapildina ar tās pilnvarotās iestādes identifikācijas simbolu, kas atbild par 4. punktā noteikto uzraudzību.

2. Ražotājam ražojuma galīgajā pārbaudē un testos jāpiemēro apstiprināta kvalitātes nodrošināšanas sistēma, kā norādīts 3. punktā, un uz viņu attiecas uzraudzība, kas norādīta 4. punktā

3. Kvalitātes nodrošināšanas sistēma

3.1. Ražotājam jāiesniedz izvēlētai pilnvarotai iestādei pieteikums kvalitātes nodrošināšanas sistēmas novērtēšanai attiecībā uz konkrētiem ražojumiem.

Šajā pieteikumā jāiekļauj:

- visa būtiskā informācija, kas skar paredzēto ražojumu kategoriju,

- kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentācija,

- ja vajag, apstiprinātā tipa tehniskā dokumentācija un EK tipa pārbaudes sertifikāta kopija.

3.2. Saskaņā ar kvalitātes nodrošināšanas sistēmu ir jāpārbauda katrs ražojums un jāveic atbilstoši testi, kas noteikti 5. pantā minētajā(-os) atbilstošā(-os) standartā(-os), vai līdzvērtīgi testi, lai nodrošinātu tā atbilstību direktīvas prasībām. Visi ražotāja pieņemtie principi, prasības un noteikumi sistemātiski un mērķtiecīgi rakstiski jāapkopo politiku, procedūru un instrukciju veidā. Kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentācijai jānodrošina vienota kvalitātes programmu, plānu, rokasgrāmatu un ierakstu izpratne.

Jo īpaši tajā atbilstīgi jāapraksta:

- kvalitātes mērķi un vadības organizatoriskā struktūra, pienākumi un pilnvaras attiecībā uz ražojuma kvalitāti,

- pārbaudes un testi, kas tiks veikti pēc ražošanas,

- līdzekļi, lai uzraudzītu kvalitātes nodrošināšanas sistēmas efektīvu darbību,

- ar kvalitāti saistītie dokumenti, piemēram, pārbaužu protokoli un testu dati, kalibrēšanas dati, ziņojumi par attiecīgo darbinieku kvalifikāciju utt.

3.3. Pilnvarotā iestāde novērtē kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, lai noteiktu, vai tā atbilst 3.2. punktā minētajām prasībām.

Tā uzskata, ka kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, kurās ievēroti attiecīgie harmonizētie standarti, atbilst šīm prasībām.

Vismaz vienam pārbaudes grupas dalībniekam jābūt ar pieredzi attiecīgā ražojuma tehniskā novērtēšanā. Novērtēšanas procedūrā jāparedz pārbaudes vizīte ražotāja telpās.

Attiecīgais lēmums jāpaziņo ražotājam. Paziņojumā jāietver pārbaudē gūtie secinājumi un pamatots lēmums attiecībā uz novērtējumu.

3.4. Ražotājam jāapņemas pildīt saistības, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, un uzturēt to pienācīgā un efektīvā veidā.

Par visu plānojamo kvalitātes nodrošināšanas sistēmas atjaunināšanu ražotājam vai viņa pilnvarotajam pārstāvim jāinformē pilnvarotā iestāde, kas apstiprinājusi kvalitātes nodrošināšanas sistēmu.

Pilnvarotā iestāde novērtē ierosinātos grozījumus un izlemj, vai grozītā kvalitātes nodrošināšanas sistēma joprojām atbilst 3.2. punktā minētajām prasībām vai būtu jāveic atkārtota novērtēšana.

Tai jāpaziņo savs lēmums ražotājam. Paziņojumā jāietver pārbaudē gūtie secinājumi un pamatots lēmums attiecībā uz novērtējumu.

4. Uzraudzība, par kuru atbild pilnvarotā iestāde

4.1. Uzraudzības mērķis ir pārliecināties, ka ražotājs pienācīgi pilda saistības, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas.

4.2. Ražotājam jāļauj pilnvarotās iestādes pārstāvjiem pārbaudes nolūkos apmeklēt pārbaudes, testēšanas un glabāšanas telpas un jāsniedz tiem visa vajadzīgā informācija, jo īpaši:

- kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentācija,

- tehniskā dokumentācija,

- dokumenti attiecībā uz kvalitāti, piemēram, pārbaužu protokoli un testu dati, kalibrēšanas dati, ziņojumi par attiecīgo darbinieku kvalifikāciju u.c.

4.3. Pilnvarotajai iestādei periodiski jāveic revīzija, lai pārliecinātos, ka ražotājs uztur un piemēro kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, un revīzijas ziņojums jādara zināms ražotājam.

4.4. Turklāt pilnvarotās iestādes pārstāvji var apmeklēt ražotāju bez brīdinājuma. Šo apmeklējumu laikā pilnvarotā iestāde var veikt vai pasūtīt testus, lai vajadzības gadījumā pārliecinātos, ka kvalitātes nodrošināšanas sistēma pienācīgi darbojas; tā iesniedz ražotājam apmeklējuma protokolu un, ja ir veikts tests, testa ziņojumu.

5. Ražotājam vismaz 10 gadus pēc pēdējā ražojuma izgatavošanas jāglabā nodošanai valsts iestādēm:

- dokumentācija, kas minēta 3.1. punkta otrās apakšdaļas trešajā ievilkumā,

- papildinājumi, kas minēti 3.4. punkta otrajā apakšdaļā,

- pilnvarotās iestādes lēmumi un ziņojumi, kas minēti 3.4. punkta pēdējā daļā, 4.3. un 4.4. punktā.

6. Katrai pilnvarotajai iestādei ir jāsniedz pārējām pilnvarotajām iestādēm vajadzīgā informācija attiecībā uz visiem izsniegtajiem un atsauktajiem kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājumiem.

XVII PIELIKUMS

RAŽOJUMU ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒJUMS ATTIECĪBĀ UZ IZPLŪDES GĀZU UN TROKŠŅA EMISIJU

1. Dzinēja saimes atbilstības verifikācijai, dzinēju paraugu ņem no sērijas. Izgatavotājs nosaka parauga lielumu n, vienojoties ar pilnvaroto iestādi.

2. Rezultātu vidējo aritmētisko X, ko iegūst no parauga, aprēķina katram izplūdes gāzu un trokšņa emisijas reglamentētam komponentam. Sērijas produkciju uzskata par atbilstošu prasībām (pozitīvs lēmums), ja ir izpildīts šāds nosacījums:

X + K. S ≤ L

S ir standartnovirze, kur

S

= ∑

/

X = ir rezultātu vidējais aritmētiskais

x = ir parauga individuālais rezultāts

L = ir attiecīgā robežvērtība

n = ir dzinēju skaits paraugā

k = ir statistiskais koeficients, kas atkarīgs no n (skatīt tabulu)

n | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 | 7 | 8 | 9 | 10 |

k | 0,973 | 0,613 | 0,489 | 0,421 | 0,376 | 0,342 | 0,317 | 0,296 | 0,279 |

n | 11 | 12 | 13 | 14 | 15 | 16 | 17 | 18 | 19 |

k | 0,265 | 0,253 | 0,242 | 0,233 | 0,224 | 0,216 | 0,210 | 0,203 | 0,198 |

Ja n ≥ 20, tad k = 0,860/√n.

k = 0,860 /

"

2. pants

Līdz 2006. gada 31. decembrim Komisija iesniedz ziņojumu par dzinēju vides raksturojumu turpmāku uzlabošanu un ņem vērā cita starpā vajadzību pārskatīt kuģu uzbūves kategorijas. Ņemot vērā šo ziņojumu, ja uzskata par vajadzīgu, Komisija līdz 2007. gada 31. decembrim iesniedz attiecīgos priekšlikumus Eiropas Parlamentam un Padomei. Komisija, pamatojoties uz iegūto pieredzi, ņem vērā

a) vajadzību turpmākai gaisa piesārņotāju un trokšņa emisijas samazināšanai, lai izpildītu vides aizsardzības prasības;

b) iespējamos sistēmas "atbilstība ekspluatācijā" ieguvumus;

c) rentablo metožu pieejamību emisiju kontrolei;

d) vajadzību samazināt degvielas iztvaikošanu un izlīšanu;

e) iespēju vienoties par starptautiskiem standartiem attiecībā uz izplūdes gāzu un trokšņa emisiju,

f) iespējamo atbilstības novērtēšanas procedūru vienkāršošanu.

3. pants

1. Dalībvalstis pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai līdz 2004. gada 30. jūnijam izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis par to nekavējoties informē Komisiju.

Dalībvalstis piemēro šos noteikumus no 2005. gada 1. janvāra.

2. Dalībvalstis atļauj laist tirgū un/vai nodot ekspluatācijā ražojumus, kuri atbilst spēkā esošajiem noteikumiem to teritorijā dienā, kad stājas spēkā šī direktīva:

a) līdz 2005. gada 31. decembrim – ražojumiem, uz ko attiecas 1. panta 1. punkta a) apakšpunkts;

b) līdz 2005. gada 31. decembrim – kompresijaizdedzes un četrtaktu dzirksteļaizdedzes dzinējiem; un

c) līdz 2006. gada 31. decembrim – divtaktu dzirksteļaizdedzes dzinējiem.

3. Kad dalībvalstis pieņem 1. punktā minētos pasākumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāmas šādas atsauces.

4. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to savu tiesību aktu noteikumus, ko tās pieņem jomā, kuru reglamentē šī direktīva.

4. pants

Dalībvalstis nosaka sankcijas, kas piemērojamas, ja ir pārkāpti valstu noteikumi, kuri pieņemti, ievērojot šo direktīvu. Šādām sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām.

5. pants

Šī direktīva stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

6. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Luksemburgā, 2003. gada 16. jūnijā

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

P. Cox

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

G. Papandreou

[1] OV C 62 E, 27.2.2001., 139. lpp., unOV C 51 E, 26.2.2002., 339. lpp.

[2] OV C 155, 29.5.2001., 1. lpp.

[3] Eiropas Parlamenta 2001. gada 5. jūlija atzinums (OV C 65 E, 14.3.2002., 310. lpp.), Padomes 2002. gada 22. aprīļa kopējā nostāja (OV C 170 E, 19.2.2002., 1. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2002. gada 26. septembra lēmums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts). Eiropas Parlamenta 2003. gada 14. maija lēmums un Padomes 2003. gada 19. maija lēmums

[4] OV L 164, 30.6.1994., 15. lpp.

[5] OV C 331, 16.12.1992., 5. lpp.

[6] OV L 204, 21.7.1998., 37. lpp. Direktīva grozīta ar Direktīvu 98/48/EK (OV L 217, 5.8.1998., 18. lpp.).

[7] OV C 136, 4.6.1985., 1. lpp.

[8] OV L 220, 30.8.1993., 23. lpp.

[9] OV L 59, 27.2.1998., 1. lpp. Direktīva grozīta ar Komisijas Direktīvu 2001/63/EK (OV L 227, 23.8.2001., 41. lpp.).

[10] OV L 36, 9.2.1988., 33. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2001/27/EK (OV L 107, 18.4.2001., 10. lpp.).

[11] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

--------------------------------------------------