32001R0883

Komisijas Regula (EK) Nr. 883/2001

(2001. gada 24. aprīlis),

ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1493/1999 ieviešanai attiecībā uz vīnu nozares produktu tirdzniecību ar trešām valstīm

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju [1], kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2826/2000 [2], un jo īpaši tās 1. panta 3. punktu, 46. pantu, 59. panta 3. punktu, 60. panta 4. punktu, 61. panta 4. punktu, 63. panta 8. punktu, 64. panta 5. punktu un 68. panta 3. punktu,

tā kā:

(1) Regulas (EK) Nr.1493/1999 VII sadaļā izklāstīti vispārīgi noteikumi tirdzniecībai ar trešām valstīm un attiecībā uz pārējo atsaucas uz sīki izstrādātiem ieviešanas noteikumiem, kas jāpieņem Komisijai.

(2) Līdz šim minētie noteikumi bija ietverti vairākās Kopienas regulās. Ņemot vērā Kopienas uzņēmēju un to iestāžu intereses, kas atbild par Kopienas noteikumu piemērošanu, visi minētie noteikumi būtu jāapkopo vienā dokumentā un būtu jāatceļ Kopienas regulas, kas attiecas uz jautājumiem, ko tagad reglamentē šī regula, proti: 1981. gada 27. novembra Regula (EEK) Nr. 3388/81, ar ko paredz īpašus sīki izstrādātus noteikumus par importa un eksporta licencēm vīnu nozarē [3], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2739/1999 [4]; Komisijas 1981. gada 27. novembra Regula (EEK) Nr. 3389/81, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus eksporta kompensācijām vīnu nozarē [5], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2730/95 [6]; Komisijas 1985. gada 18. decembra Regula (EEK) Nr. 3590/85 par vīnu, vīnogu sulas un vīnogu misas importam vajadzīgo sertifikātu un analīzes protokolu [7], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 960/98 [8]; Komisijas 1995. gada 11. jūlija Regula (EK) Nr. 1685/95, ar ko paredz kārtību eksporta licenčuizsniegšanai vīnu nozares produktiem, un ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 3388/81, kura paredz īpašus sīki izstrādātus noteikumus par importa un eksporta licencēm vīnu nozarē [9], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2512/2000 [10]; un 1999. gada 18. jūnija Regula (EK) Nr. 1281/1999, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus vīnogu sulas un misas iekļuves cenas režīma ieviešanai [11].

(3) Šajā Regulā būtu jāiekļauj esošie noteikumi, un tie būtu jāpielāgo Regulas (EK) Nr. 1493/1999 jaunajām prasībām. Minētie noteikumi būtu arī jāvienkāršo un jāsaskaņo, kā arī būtu jāparedz daži iztrūkstoši noteikumi.

(4) Komisijas Regula (EK) Nr. 1291/2000 paredz sīki izstrādātus kopējus noteikumus, kas jāievēro, piemērojot importa un eksporta licenču un iepriekš noteiktu kompensācijas sertifikātu sistēmu lauksaimniecības produktiem [12]. Minētie noteikumi būtu jāpapildina ar īpašiem vīnu nozares noteikumiem – jo īpaši attiecībā uz pieteikumu iesniegšanu un informāciju, kas būtu jāsniedz licences pieteikumos un licencēs.

(5) Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1493/1999 59. panta 1. punktu, ievedot preces Kopienā, ir jāuzrāda importa licence. Jebkuras eksporta kompensācijas piešķiršanai ir vajadzīga eksporta licence.

(6) Lai ņemtu vērā spirta koncentrācijas izmaiņas, ko rada ilgstoša atrašanās ceļā un jo īpaši attiecīgo produktu iekraušana un izkraušana, būtu jāatļauj papildu pielaide, kas pārsniedz kļūdas robežu, ko paredz analīzes metode, ko izmanto saskaņā ar Komisijas 1990. gada 17. septembra Regulu (EEK) Nr. 2676/90, ar ko nosaka vīnu analīzes metodes Kopienā [13], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1622/2000 [14].

(7) Lai importa un eksporta licenču sistēma darbotos pareizi, licencēs būtu jānorāda konkrēts minimālais informācijas apjoms. Tāpēc ir svarīgi, lai attiecīgā persona informētu kompetento licences izdevēju iestādi par produkta izcelsmes vai galamērķa valsti. Dažos gadījumos importētājiem un eksportētājiem būtu jāatļauj pieprasīt izmaiņu izdarīšanu informācijā par izcelsmes vai galamērķa valsti.

(8) Pieredze liecina, ka vienota licence būtu jāattiecina uz Kopējā muitas tarifa apakšpozīcijām, kurās ietilpst koncentrēta vīnogu sula un vīnogu misa, nekoncentrēta vīnogu sula un vīnogu misa, kā arī svaigu vīnogu vīns.

(9) Licenču derīguma termiņam būtu jāatspoguļo starptautiskās tirdzniecības prakse un parastie piegādes termiņi. Attiecībā uz eksporta licencēm minētajam laika posmam vajadzētu būt īsākam, lai novērstu spekulācijas, pieprasot eksporta licences.

(10) Regulas (EK) Nr. 1493/1999 59. panta 2. punkta trešā daļa paredz, ka licences izsniedz ar nosacījumu, ka iesniegta drošības nauda, ko ietur pilnīgi vai daļēji, ja darījums nav veikts vai ir veikts tikai daļēji. Būtu jāparedz drošības naudas apmērs.

(11) Lai Komisija varētu gūt vispārēju priekšstatu par tirdzniecības tendencēm, dalībvalstīm tai būtu regulāri jāziņo par daudzumiem un produktiem, par kuriem tās izsniegušas importa licences. Vēlams minēto informāciju iesniegt katru nedēļu un būtu jāizmanto vienots formāts. Tomēr, lai nodrošinātu vīna tirgus pienācīgu pārvaldību, dalībvalstīm būtu nekavējoties jāinformē Komisija, ja daudzumi, par kuriem iesniegti importa licenču pieprasījumi, varētu radīt traucējumus tirgū.

(12) Regulas (EK) Nr. 1493/1999 63. panta 7. punktā paredzēts izmantot eksporta licences, lai nodrošinātu to eksporta apjomu saistību ievērošanu, ko paredz Urugvajas daudzpusējo tirdzniecības sarunu raundā noslēgtie līgumi. Tāpēc būtu jāparedz precīzi noteikumi attiecībā uz pieteikumu iesniegšanu un licenču izsniegšanu.

(13) Pieredze, kas saistīta ar noteikumu piemērošanu, izsniedzot eksporta licences vīnu nozarē, liecina, ka eksportam pieejamie daudzumi ir prasmīgāk jāsadala visa vīna gadagarumā, lai nodrošinātu, ka tos neizlieto priekšlaicīgi. Kopējais katrā vīna gadā pieejamais daudzums būtu jāsadala pa divu mēnešu ilgiem laika posmiem, kuros katrā veic pārvaldības pasākumus, kas jo īpaši nodrošina to, ka vienā laika posmā neizmantotos daudzumus pārnes uz nākamo laika posmu.

(14) Katra vīna gada sākumā ir vajadzīgs pārskata laikposms, lai varētu novērtēt tirgus stāvokli un atbilstīgā līmenī noteikt kompensāciju likmes. Tādējādi līdz katra gada 16. septembrim eksporta licenču pieteikumus neiesniedz.

(15) 4. pants Komisijas 1999. gada 15. aprīļa Regulā (EK) Nr. 800/1999, ar ko paredz sīki izstrādātus kopējus noteikumus attiecībā uz eksporta kompensāciju sistēmas piemērošanu lauksaimniecības produktiem [15], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 90/2001 [16], paredz iespēju attiecināt eksporta licences uz produktiem, kas nav norādīti licencē, ja šie produkti ietilpst tajā pašā kategorijā vai produktu grupā, kas vēl jānosaka. Proporcionalitātes labad Regulas (EK) Nr. 800/1999 4. pantā paredzētās produktu grupas būtu jāievieš arī vīnu nozarē, lai novērstu pārmērīgu sodu piemērošanu.

(16) Komisijai būtu jāspēj paredzēt īpašus pasākumus, ko tā var veikt, lai nodrošinātu katram laika posmam pieejamā apjoma ievērošanu atbilstīgi produktu kategorijai un galamērķa zonai. Turklāt, lai neļautu dažiem eksportētājiem iesniegt spekulatīvus pieteikumus par daudzumiem, kas ievērojami pārsniedz viņu faktiskās vajadzības, un neļautu šādai praksei kaitēt eksportētājiem, kas iesniedz pieprasījumus atbilstīgi viņu faktiskajām vajadzībām, apjoms, kādu katrs eksportētājs var pieprasīt, būtu jāierobežo līdz daudzumam, kas pieejams katrā laikposmā.

(17) Lēmumi par eksporta licenču pieteikumiem būtu jādara zināmi tikai pēc pārskata laika posma. Minētajā laikā Komisijai būtu jānovērtē pieprasītos daudzumus un ar to saistītos izdevumus un pieņemt visus īpašos pasākumus, kas varētu būt piemērojami attiecīgajiem pieteikumiem.

(18) Lai nodrošinātu sistēmas pienācīgu darbību un novērstu spekulācijas, licences nebūtu nododamas tālāk.

(19) Lai pārvaldītu šo sistēmu, Komisijai būtu jāsaņem precīza informācija par iesniegtajiem licenču pieteikumiem un izsniegto licenču izmantošanu. Lai nodrošinātu administratīvu efektivitāti, apmainoties ar informāciju starp dalībvalstīm un Komisiju, būtu jāizmanto standarta veidlapas.

(20) Regulas (EK) Nr. 1493/1999 60. panta 2. punktā paredzēts, ka vīnogu sulām un misai, kam muitas nodokļa piemērošana ir atkarīga no produkta importa cenas, šīs cenas faktisko lielumu pārbauda vai nu katram sūtījumam, vai, piemērojot vienotas likmes importa vērtību. Pašreizējā vīnogu sulas un misas importēšanas sistēma Kopienā, jo īpaši importa apjoma, biežuma, importēšanas vietu un izcelsmes neregularitātes dēļ, neļauj aprēķināt reprezentatīvas vienotas likmes importa vērtības, lai pārbaudītu importa cenas faktisko lielumu. Šādos apstākļos minētā cena būtu jāpārbauda, pārbaudot katru sūtījumu.

(21) Importa cenai, uz kuras pamata veic importēto produktu iedalījumu Kopējā muitas tarifā, jābūt vienādai ar šo produktu FOB cenu, kam pieskaitītas apdrošināšanas un transporta izmaksas līdz vietai, kur notiek ievešana Kopienas muitas teritorijā.

(22) Kompensācijas būtu jānosaka regulāri. Pieredze, kas iegūta attiecībā uz cenu tendencēm starptautiskajā tirdzniecībā, liecina, ka atbilstīgi ir kompensācijas noteikt vismaz vienu reizi katrā vīna gadā.

(23) Būtu jāveic pasākumi, lai nodrošinātu galda vīnu, par kuriem pienākas kompensācijas, kvalitātes īpašību atbilstību galda vīnu īpašībām tajā ražošanas apgabalā, no kurienes tie cēlušies, un dalībvalstīm būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai veiktu pārbaudes.

(24) Lai saņemtu kompensāciju, eksportētājiem būtu jāiesniedz pierādījumi tam, ka attiecīgie produkti atbilst Kopienas kvalitātes standartiem, kā arī jāinformē dalībvalsts kompetentā iestāde par attiecīgo vīnu izcelsmi un daudzumiem. Tālab cita starpā eksportētājiem būtu jānorāda to pavaddokumentu numuri un datumi, ko paredz Komisijas 1993. gada 26. jūlija Regula (EEK) Nr. 2238/93 par vīna produktu pārvadājumu pavaddokumentiem un attiecīgi veicamo uzskaiti [17], kas grozīta ar Regulu (EK) Nr. 1592/1999 [18]. Saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2238/93 4. pantu dalībvalstis tomēr var paredzēt, ka dažos gadījumos noteiktiem produktiem minētais dokuments nav jāsastāda. Tāpēc ir jānodrošina efektīva uzraudzība, nosakot, ka dalībvalstis nedrīkst izmantot šo noteikumu kompensāciju sistēmā.

(25) Gadījumos, kad kompensācijas pienākas par produktiem, ar ko apgādā kuģus vai lidmašīnas, vajadzīgos dokumentus ne vienmēr var iegūt savlaicīgi, it īpaši dalībval-stīs, kas nav ražotājvalstis, jo iepriekš ir grūti noteikt piegāžu datumus. Jāpatur prātā, ka prasīto pierādījumu sniegšana tādējādi var izrādīties nesamērīgs apgrūtinājums, salīdzinot ar galda vīnu nelielo daudzumu parastajās atsevišķajās piegādēs tirgotājiem, kuri neizmanto kārtību, kas paredzēta Regulas (EK) Nr. 800/1999 26. pantā vai Padomes 1980. gada 4. marta Regulā (EEK) Nr. 565/80 par eksporta kompensāciju par lauksaimniecības produktiem izmaksāšanu avansā [19], ko groza ar Regulu (EEK) Nr. 2026/83 [20].

(26) Regulas (EK) Nr. 1493/1999 68. panta 1. punkts nosaka, ka produktiem, uz ko attiecas minētais pants, ir jābūt sertifikātam un analīzes protokolam, ko izdevusi iestāde vai dienests trešā valstī, kas ir produktu izcelsmes valsts. Būtu jāparedz prasības, kas jāievēro analīzes protokolā.

(27) Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1493/1999 68. panta 2. punkta b) apakšpunktu ir jāparedz, ka sertifikāts un analīzes protokols nav vajadzīgs, ja produkti ir ievesti no trešām valstīm ierobežotos daudzumos un pildīti nelielās tvertnēs. Lai vienkāršotu kontroli, prasību attiecībā uz daudzumu var uzskatīt par izpildītu, ja produktus importē no trešām valstīm, kuru kopējais gada eksporta apjoms uz Kopienu ir ļoti mazs. Minētajā gadījumā, lai izvairītos no novirzēm tirdzniecības plūsmā, vīnu izcelsmes vietai jābūt minētajās valstīs un tiem arī jābūt importētiem no šīm valstīm.

(28) Saskaņošanas nolūkā Kopienā importēto vīna produktu sertifikāta un analīzes protokola iesniegšanas prasības nepiemērošanai būtu jāatbilst muitas noteikumiem par nepiemērošanu un kārtībai, ko piemēro vīna produktu sūtījumu pavaddokumentiem Kopienā.

(29) Dažas trešās valstis pēc efektīvas pārbaudes sistēmas ieviešanas attiecībā uz saviem vīna ražotājiem, ko īsteno to iestādes vai dienesti, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1493/1999 68. panta 1. punkta a) apakšpunktā, ir izrādījušas interesi par iespēju atļaut pašiem ražotājiem izdot sertifikātus un analīzes protokolus. Lai atvieglotu tirdzniecību ar minētajām trešām valstīm, ja tās ir noslēgušas vienošanos ar Kopienu, kurā ir ietverti noteikumi par ciešāku sadarbību krāpšanas novēršanā, un ja tām ir labas tirdzniecības attiecības ar Kopienu, ir lietderīgi – tāpat kā attiecībā uz Kopienas izcelsmes vīniem – atļaut uzskatīt pašu ražotāju izdotos dokumentus par minēto trešo valstu iestāžu vai dienestu izdotiem dokumentiem, ar nosacījumu, ka šīs valstis sniedz attiecīgas garantijas un pienācīgi kontrolē minēto dokumentu izdošanu. Lai pārbaudītu jaunās sistēmas efektivitāti, pašā sākumā būtu jānosaka, ka minētos noteikumus piemēros tikai uz pārbaudes laiku.

(30) Būtu jāpublicē saraksti ar to aģentūru un laboratoriju nosaukumiem un adresēm, kas trešās valstīs ir pilnvarotas sagatavot sertifikātus un analīžu protokolus, lai Kopienas iestādes, kuras uzrauga vīna produktu importu, pēc vajadzības varētu izdarīt vajadzīgās pārbaudes.

(31) Lai dalībvalstu kompetentajām iestādēm atvieglotu kontroles veikšanu, būtu jānosaka paredzētā sertifikāta un analīzes protokola forma un vajadzības gadījumā arī saturs, kā arī prasības attiecībā uz to izmantošanu.

(32) Lai novērstu krāpšanu, būtu jāpārbauda sertifikāts un vajadzības gadījumā – analīzes protokols, kas attiecas uz katru importētā produkta sūtījumu. Tālab dokumentam vai dokumentiem ir jābūt kopā ar katru sūtījumu, kamēr tas nonāk Kopienas kontrolē.

(33) Ņemot vērā tirdzniecības praksi, gadījumos, kad vīnu sūtījumu sadala, kompetentajām iestādēm ir jābūt pilnvarotām noteikt, ka kopā ar katru jauno sūtījumu, kas radies sadalīšanas rezultātā, jābūt šo iestāžu uzraudzībā sagatavotiem sertifikāta un analīzes protokola izrakstiem.

(34) Ņemot vērā vajadzību nodrošināt ātru un efektīvu patērētāju tiesību aizsardzību, ir svarīgi paredzēt iespēju apturēt jaunās kārtības piemērošanu līdz pārbaudes laika beigām, ja ir apdraudēta patērētāju veselība vai notikusi krāpšana.

(35) Būtu jāparedz arī vienkārši noteikumi attiecībā uz dokumentiem, kas jāsagatavo, importējot produktus no trešās valsts, kas nav vīna produkta izcelsmes valsts, un kur minētais produkts nav bijis pakļauts būtiskai pārstrādei.

(36) No Regulas (EK) Nr. 1493/1999 45. panta ir skaidrs, ka vīna produktus var piedāvāt tiešam patēriņam Kopienā tikai tad, ja tie ir izgatavoti, izmantojot Kopienā atļautu vīndarības praksi. Turklāt, ja importētais produkts ir stiprināts, skābināts vai tā skābes saturs ir samazināts, minētā produkta tieša lietošana pārtikā Kopienas teritorijā būtu jāatļauj tikai tad, ja ir ievēroti ierobežojumi, kas noteikti Kopienas vīnogu audzēšanas zonai, kuras dabiskie ražošanas apstākļi ir līdzvērtīgi ražošanas apstākļiem apgabalā, no kura cēlies importētais produkts.

(37) Būtu jāvienkāršo eksportētāju un iestāžu uzdevums, pieprasot iekļaut V I 1 dokumentā paziņojumu par to, ka spirtam, kas pievienots deserta vīniem un destilācijai stiprinātiem vīniem, ir vīna izcelsme, neprasot šim paziņojumam atsevišķu dokumentu. Tā paša iemesla dēļ V I 1 dokumentu būtu jāatļauj izmantot kā sertifikātu, kas apliecina izcelsmes vietu, ko pieprasa importētajiem vīniem, par ko pienākas tarifa samazinājums. Tomēr attiecībā uz dažiem vīniem neprasa ne sertifikātu, ne analīzes protokolu, ja ir iesniegts izcelsmes vietas sertifikāts. Būtu jāatļauj izmantot V I 1 dokumentu, lai apliecinātu minēto deserta vīnu izcelsmes vietu, un iedaļa, kas attiecas uz analīzes protokolu, nebūtu jāaizpilda.

(38) Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1493/1999 68. panta 1. punkta b) apakšpunktu Kopienā nedrīkst importēt vīnus, izņemot dzirkstošos un deserta vīnus, kas cēlušies trešās valstīs un ir paredzēti tiešai lietošanai pārtikā, ja to kopējā spirta tilpuma koncentrācija vai to kopējais skābums pārsniedz vai nesasniedz konkrētas robežvērtības. Tomēr minētās regulas 68. panta 2. punkta a) apakšpunkts paredz izņēmumus, ja vīnam, kas apzīmēts ar ģeogrāfisku norādi, piemīt sevišķas kvalitātes īpašības.

(39) Tradicionālo izgatavošanas metožu dēļ maksimālo kopējo spirta tilpuma koncentrāciju vai minimālo kopējo skābumu attiecīgi pārsniedz vai nesasniedz gadījumā, ja konkrēti vīni ir cēlušies Ungārijā vai Šveicē, tiem ir sava īpaša kvalitāte, un tos ražo ierobežotos daudzumos. Būtu jāatļauj šo vīnu laišana Kopienas tirgū. Tomēr, lai nodrošinātu atbilstību prasībām, kas jāizpilda pirms minēto tiesību iegūšanas, importa dokumentā, ko ievieš ar šo regulu, būtu jāpieprasa izcelsmes valsts oficiālās iestādes apstiprinājums.

(40) Kad starp Eiropas Kopienu un Ungāriju un Rumāniju noslēdza līgumus par vīnu nosaukumu kontroli un savstarpēju aizsardzību [21], Kopiena apņēmās piešķirt atkāpi, ko Ungārijas vīniem piemēro neierobežotu laika posmu, un piešķirt tādu pašu atkāpi dažiem kvalitatīviem vīniem, kuru izcelsmes valsts ir Rumānija.

(41) Dažu Regulas (EEK) Nr. 1493/1999 I pielikumā uzskaitīto produktu definīcijas var piemērot tikai Kopienā iegūtiem produktiem. Tāpēc ir jānosaka atbilstīgie produkti, kas cēlušies trešās valstīs. Minēto produktu, kas cēlušies trešās valstīs un uz kuriem attiecas šī regula, aprakstiem vajadzētu pēc iespējas vairāk līdzināties attiecīgo Kopienas produktu aprakstiem.

(42) Komisijas Regula (EK) Nr. 1608/2000 [22], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 731/2001 [23], ar ko paredzēja pārejas pasākumus līdz Regulas (EK) Nr. 1493/1999 piemērošanas galīgo pasākumu īstenošanai, līdz 2001. gada 31. janvārim saglabāja spēkā dažus noteikumus, kas attiecas uz šajā regulā aplūkotajiem jautājumiem. Tādējādi, lai nepieļautu traucējumus to produktu tirdzniecībā, uz kuriem attiecas minētie noteikumi un šī regula, tā būtu jāpiemēro no 2001. gada 1. februāra.

(43) Šajā regulā paredzētie pasākumi saskan ar Vīna pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

IMPORTA UN EKSPORTA LICENCES

1. pants

Kopējie ieviešanas noteikumi

Kopējos sīki izstrādātos noteikumus attiecībā uz importa un eksporta licenču sistēmu un iepriekš noteiktiem kompensācijas sertifikātiem par lauksaimniecības produktiem, kā paredzēts Regulā (EK) Nr. 1291/2000, attiecina uz šajā nodaļā minētajām licencēm.

2. pants

Licencē sniegtā informācija

1. Ja Kombinētās nomenklatūras kods norāda spirta tilpuma koncentrāciju produktā, licencē attiecībā uz šo specifikāciju pieļaujama 0,4 tilp. % pielaide.

Importa licenču un eksporta licenču 20. ailē ieraksta vienu no šādiem ierakstiem:

- "Tolerancia de 0,4 % vol"

- "Tolerance 0,4 % vol"

- "Toleranz 0,4 % vol"

- "Ανοχή 0,4 % vol"

- "Tolerance of 0,4 % vol"

- "Tolérance de 0,4 % vol"

- "Tolleranza di 0,4 % vol"

- "Tolerantie van 0,4 % vol"

- "Tolerância de 0,4 % vol"

- "Sallittu poikkeama 0,4 til- %"

- "Tolerans 0,4 vol %."

2. Importa licences pieteikumu un importa licenču 8. ailē norāda izcelsmes valsti.

Eksporta licenču pieteikumu un licenču 7. ailē norāda galamērķa valsti vai galamērķa zonu, kā minēts šīs regulas 9. panta 6. punktā. Ja norāda galamērķa zonu, izdara atzīmi ailē "obligāti: jā". Ja norāda galamērķa valsti, izdara atzīmi ailē "obligāti: nē". Turklāt eksporta licences pieteikumu un licenču 20. ailē ir ieraksts "X zona, obligāti". Pēc attiecīgās personas pieprasījuma galamērķa valsti var aizstāt ar citu valsti, kas ietilpst tajā pašā galamērķa zonā.

3. Importa licenču pieteikumu un importa licenču 14. ailē ietver šādu papildu informāciju par vīna vai misas krāsu: "balts" vai "sarkans/sārts".

4. Pretendenti vienā importa licences pieteikumā var iekļaut produktus, uz ko attiecas vairāki tarifa kodi, šādi aizpildot 15. un 16. aili:

- 15. aile: produkta apraksts, kā dots Kombinētajā nomenklatūrā,

- 16. aile: KN kodi.

Produktu apraksti un KN kodi, kas norādīti pieteikumā, jānorāda arī importa licencē.

3. pants

Derīguma laiks

1. Importa licences ir derīgas no to izdošanas dienas, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1291/2000 23. panta 1. punktā, līdz ceturtā mēneša, kas seko licences izdošanas dienai, beigām.

2. Eksporta licences ir derīgas no to izdošanas dienas, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1291/2000 23. panta 2. punktā, līdz otrā mēneša, kas seko licences izdošanas dienai, beigām, bet tās nekādā gadījumā nedrīkst būt derīgas pēc kārtējā VVTT gada 31. augusta.

4. pants

Drošības nauda

1. Drošības nauda par importa licencēm ir šāda:

- koncentrētai vīnogu sulai un misai: EUR 2,5/hl,

- citām vīnogu sulām un misai: EUR 1,25/hl,

- nedzirkstošajiem vīniem un stiprinātajiem vīniem: EUR 1,25/hl,

- dzirkstošajiem vīniem un deserta vīniem: EUR 2,5/hl.

2. Drošības nauda par eksporta licencēm ir EUR 8 par hektolitru produktiem, kuru KN kodi ir 20096011, 20096019, 20096051, 20096071, 22043092 un 22043096, un EUR 2,5 par hektolitru visiem citiem produktiem.

5. pants

Informācijas apmaiņa saistībā ar importa licencēm

Katru ceturtdienu vai pirmajā darba dienā pēc tās, ja ceturtdiena ir valsts svētku diena, izmantojot I pielikumā sniegto paraugu, dalībvalstis nosūta Komisijai informāciju par to produktu daudzumiem un izcelsmes valstīm, par kuriem iepriekšējā nedēļā ir izdotas importa licences, sadalot tos pa Kombinētās nomenklatūras kodiem un valstu nomenklatūras kodiem, lai iegūtu Kopienas ārējās tirdzniecības statistikas datus.

Ja daudzumi, par ko dalībvalstij ir iesniegti importa licenču pieteikumi, var radīt traucējumus tirgū, attiecīgā dalībvalsts nekavējoties par to informē Komisiju, kā arī sniedz ziņas par attiecīgajiem daudzumiem, kas iedalīti pēc produktu veida.

II NODAĻA

ĪPAŠS EKSPORTA LICENČU REŽĪMS SASKAŅĀ AR VVTT LĪGUMIEM

6. pants

Mērķis

Saskaņā ar Urugvajas daudzpusējo tirdzniecības sarunu raundā noslēgto Lauksaimniecības līgumu, turpmāk tekstā – "Līgums", šī nodaļa paredz papildu noteikumus, ko piemēro eksporta licenču izdošanai, iepriekš nosakot kompensāciju.

7. pants

Kopējā daudzuma sadalījums gadā un pieteikumu iesniegšana

1. Katram VVTT gadam pieejamo kopējo daudzumu sadala sešās daļās. Eksporta licenču pieteikumus var iesniegt par:

- 25 % no kopējā daudzuma – līdz 15. novembrim,

- 25 % no kopējā daudzuma – līdz 15. janvārim,

- 15 % no kopējā daudzuma – līdz 15. martam,

- 15 % no kopējā daudzuma – līdz 30. aprīlim,

- 10 % no kopējā daudzuma – līdz 30. jūnijam,

- 10 % no kopējā daudzuma – līdz 31. augustam.

2. Neizlietotos daudzumus no viena laika posma automātiski pārnes uz tā paša gada nākamo laika posmu.

3. Eksporta licenču pieteikumus pirmajam laika posmam var iesniegt katru gadu, sākot no 16. septembra.

8. pants

Produktu kategorijas un grupas

1. Regulas (EK) Nr. 1291/2000 14. panta otrajā daļā minētās produktu kategorijas ir uzskaitītas šīs regulas II pielikumā.

2. Regulas (EK) Nr. 800/1999 4. panta 2. punkta pirmās daļas otrajā ievilkumā minētās produktu grupas, ko var ierakstīt licences pieteikumā un licencē saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1291/2000 14. panta 4. punktu, ir uzskaitītas šīs regulas III pielikumā.

9. pants

Eksporta licenču pieteikumi

1. Eksporta licenču pieteikumus var iesniegt kompetentajām iestādēm, sākot no trešdienas līdz plkst. 13 nākamajā otrdienā.

2. Eksporta licenču pieteikumi, ko viens eksportētājs iesniedz par 1. punktā minēto laika posmu, nedrīkst pārsniegt maksimālo daudzumu 30000 hektolitru galamērķa zonai, kā minēts 6. punktā. Pieprasījumi, kas attiecas uz vienu un to pašu zonu, ir jāiesniedz kompetentajai iestādei un jāapvieno vienā paziņojumā.

Ja eksportētāja iesniegtie pieprasījumi par kopējo daudzumu pārsniedz 30000 hektolitru vienai zonai, iestāde, kurai tie ir iesniegti, noraida visus attiecīgos pieteikumus.

Ja kopējais daudzums, kas vēl pieejams zonai, ir mazāks par 30000 hektolitriem, iestāde, kurai iesniedz pieprasījumus, samazina to eksportētāju pieprasījumus, kas pārsniedz minēto daudzumu, lai tie atbilstu pieejamajam daudzumam.

3. Eksporta licences izsniedz pirmdienā, kas seko 1. punktā minētajai otrdienai, vai nākamajā darbadienā, ja pirmdiena ir valsts svētku diena, ja Komisija pa to laiku nav paredzējusi nekādus citus īpašus pasākumus.

4. Ja daudzumi, par kuriem ir iesniegti licenču pieteikumi, un kas darīti zināmi Komisijai dienā, kura noteikta saskaņā ar 12. panta 1. punktu, pārsniedz 7. panta 1. punktā minētajam laikposmam vēl pieejamos daudzumus, Komisija nosaka pieņemamo procentuālo daļu, ko piemēro visiem attiecīgajiem pieteikumiem, un aptur licenču pieteikumu iesniegšanu līdz nākamā laikposma sākumam.

5. Ja, izsniedzot pieprasītās licences, pastāv risks priekšlaicīgi izsmelt vīnu nozares budžetu, kas paredzēts saskaņā ar Līgumu, Komisija drīkst pieņemt vai noraidīt pieteikumus, par kuriem eksporta licences vēl nav piešķirtas, un apturēt pieteikumu iesniegšanu ilgākais uz 10 darbadienām, tomēr lēmumu par apturējuma pagarināšanu var pieņemt saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1493/1999 75. pantā paredzēto kārtību.

Ja, izsniedzot pieprasītās licences, pastāv risks priekšlaicīgi pārsniegt vīnu nozares budžetu, kas paredzēts saskaņā ar Līgumu, Komisija drīkst noteikt pieņemamo procentuālo daļu, ko piemēro visiem iesniegtajiem pieteikumiem, un apturēt pieteikumu iesniegšanu līdz vīna gada beigām.

6. Šā panta 4. un 5. punktā paredzētos pasākumus var pielāgot, ņemot vērā produktu kategoriju un galamērķa zonu. Galamērķa zonas ir:

- 1. zona: Āfrika,

- 2. zona: Āzija un Austrālija un Okeānija,

- 3. zona: Austrumeiropa, tajā skaitā NVS, un

- 4. zona: Rietumeiropa.

Katras galamērķa zonas valstis ir uzskaitītas IV pielikumā.

7. Gadījumos, kad pieprasīto daudzumu nepiešķir vai samazina, nekavējoties atmaksā 4. panta 2. punktā minēto drošības naudu par to daudzumu, par ko pieprasījums nav pieņemts.

8. Atkāpjoties no 3. punkta, gadījumā, ja ir noteikta vienota pieņemamā procentuālā daļa, kas ir mazāka par 85 %, licences izdod trešajā darbadienā, skaitot no dienas, kad minētā procentuālā daļa publicēta Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī. Pirms izdošanas eksportētāji var vai nu atsaukt savus pieteikumus, tādā gadījumā tiem nekavējoties atmaksā šīs regulas 4. panta 2. punktā minēto drošības naudu, vai arī pieņemt licenci, un tādā gadījumā licenci var izdot nekavējoties.

10. pants

Licenču nodošana

Izdotās eksporta licences nav nododamas tālāk.

11. pants

Pielaide

Kompensācija nepienākas par papildu daudzumiem, ko eksportē Regulas (EK) Nr. 1291/2000 8. panta 4. punktā minētās pielaides robežās.

Licenču 22. ailē izdara vismaz vienu no šiem ierakstiem:

- Restitución válida para… (cantidad por la que se haya expedido el certificado) como máximo

- Restitutionen omfatter højst… (den mængde, licensen er udstedt for)

- Erstattung gültig für höchstens… (Menge, für die die Lizenz erteilt wurde)

- Επιστροφή που ισχύει για … (ποσότητα για την οποία εκδίδεται το πιστοποιητικό) κατ ανώτατο όριο

- Refund valid for not more than… (quantity for which licence is issued)

- Restitution valable pour… (quantité pour laquelle le certificat est délivré) au maximum

- Restituzione valida al massimo per… (quantitativo per il quale è rilasciato il titolo)

- Restitutie voor ten hoogste… (hoeveelheid waarvoor het certificaat is afgegeven)

- Restituição válida para… (quantidade em relação à qual é emitido o certificado), no máximo

- Vientituki voimassa enintään… (määrä, jolle todistus on annettu) osalta

- Bidrag som gäller för högst… (kvantitet för vilken licensen skall utfärdas).

12. pants

Dalībvalstu paziņojumi

1. Katru trešdienu vai nākamajā darbadienā, ja trešdiena ir valsts svētku diena, dalībvalstis paziņo Komisijai šādu informāciju:

a) eksporta licenču pieteikumi ar iepriekš noteiktu kompensāciju, kas iesniegti laikā no iepriekšējās trešdienas līdz otrdienai, vai šādu pieprasījumu neesamība;

b) daudzumi, par kādiem eksporta licences ir izdotas iepriekšējā pirmdienā vai attiecīgi arī 9. panta 8. punktā minētajā laika posmā;

c) daudzumi, par kādiem saskaņā ar 9. panta 8. punktu iepriekšējā nedēļā ir atsauktas eksporta licences.

Šajos paziņojumos ir jānorāda arī 9. panta 6. punktā minētā galamērķa zona.

2. Līdz katra mēneša 15. datumam dalībvalstis dara Komisijai zināmu šādu informāciju par iepriekšējo mēnesi:

a) daudzumi, par kādiem licences ir izdotas, bet nav izlietotas, un 9. panta 6. punktā minētā galamērķa zona;

b) daudzumi, par ko saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 800/1999 4. panta 1. punktu piešķirtas kompensācijas bez licences.

Šajos paziņojumos norāda 1. punktā minētos daudzumus un kompensācijas likmi.

3. Paziņojumos, kas minēti 1. punktā, norāda:

a) eksporta kompensācijām - daudzumu hektolitros katram lauksaimniecības produktu nomenklatūras 12-ciparu produkta kodam. Ja licenci izdod vairāk nekā par vienu 11-ciparu kodu tajā pašā kategorijā, kā minēts II pielikumā, norāda kategorijas numuru;

b) daudzumus katram kodam, iedalot pēc galamērķa, ja kompensācijas likme ir atkarīga no galamērķa;

c) kompensācijas likmi, ko piemēro daudzumiem, uz ko attiecas 1. punkta c) apakšpunkts.

Ja licenču pieteikumu iesniegšanas laikposmā veic kompensācijas likmes izmaiņas, pieteikumi ir jāsadala pa laika posmiem, kam ir atšķirīga kompensācijas likmes.

4. Visus paziņojumus saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu, tajā skaitā "nulles" paziņojumus, sniedz, izmantojot V pielikumā doto paraugu.

13. pants

Komisijas lēmumi

1. Ja, ņemot vērā paziņojumus, kas iesniegti saskaņā ar 12. panta 2. punkta a) apakšpunktu, atkal ir pieejams atbilstīgs daudzums, Komisija var nolemt atsākt eksporta licenču pieteikumu pieņemšanu.

2. Reizi mēnesī Komisija informē dalībvalstis par to, ciktāl ir izlietoti daudzumi un izdevumi, kas VVTT gadam noteikti Līgumā paredzētajās ikgadējās saistībās, kā arī tad, ja tie ir izlietoti pilnībā.

III NODAĻA

IEKĻUVES CENU REŽĪMS VĪNOGU SULAI UN MISAI

14. pants

Sūtījumu pārbaude

1. Produktiem, uz ko attiecas KN kodi 200960 un 220430, kas uzskaitīti Kopējā muitas tarifa I pielikuma 3. daļas I iedaļas 2. pielikumā un uz ko attiecas iekļuves cenu režīms, faktisko importa cenu pārbauda, pārbaudot katru sūtījumu.

2. "Sūtījums" ir preces, ko uzrāda saskaņā ar deklarāciju par laišanu brīvā apgrozībā. Katra deklarācija var attiekties tikai uz vienādas izcelsmes precēm, kam ir viens Kombinētās nomenklatūras kods.

15. pants

Pārbaudes

1. Importa cenai, uz ko pamatojoties Kombinētajā nomenklatūrā ir sagrupēti 14. pantā minētie produkti, jābūt vienādai ar šo produktu FOB cenu to izcelsmes valstī plus apdrošināšanas un transporta izmaksas līdz vietai, kur notiek ievešana Kopienas muitas teritorijā.

2. Ja importa cenu nevar noteikt, pamatojoties uz šā panta 1. punktu, 14. pantā minētos produktus Kombinētajā nomenklatūrā iedala pēc muitas vērtības, kas noteikta saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 [24] 30. un 31. pantu.

IV NODAĻA

EKSPORTA KOMPENSĀCIJAS VĪNU NOZARĒ

16. pants

Biežums

Eksporta kompensācijas vīnu nozarē regulāri pārskata – vismaz reizi katrā vīna gadā.

17. pants

Prasība pēc licences

Izņemot piegādes īpašiem mērķiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 800/1999 36. pantā, kā arī piegādes, kuru daudzumi minēti Regulas (EK) Nr. 1291/2000 III pielikuma K daļā, kompensācijas piešķir, ja ir iesniegti pierādījumi, ka produkti ir izvesti saskaņā ar eksporta licenci.

18. pants

Pierādījumi

1. Kompensācijas piešķir, ja iesniedz pierādījumus, ka eksportētajiem produktiem klāt ir bijis ražotājas dalībvalsts vai eksportētājas dalībvalsts oficiālas iestādes izdots analīzes protokols, kas apliecina to atbilstību minēto produktu kvalitātes standartiem Kopienā, vai, ja tādu standartu nav – eksportētājas dalībvalsts standartiem.

Par galda vīniem vai deserta vīniem, kas nav noteiktā reģionā ražoti deserta vīni, iesniedz papildu pierādījumus, lai apliecinātu, ka tos ir apstiprinājusi eksportētājas dalībvalsts norīkota degustācijas komiteja. Ja eksportētāja dalībvalsts nav ražotāja, jāpierāda arī, ka attiecīgais vīns ir Kopienas galda vīns vai deserta vīns.

Pirmajā daļā minētajā sertifikātā jāsniedz vismaz šāda informācija:

a) galda vīnam un deserta vīnam, kas nav noteiktā reģionā ražots deserta vīns:

- krāsa,

- kopējā spirta tilpuma koncentrācija,

- faktiskā spirta tilpuma koncentrācija,

- kopējais skābums,

- vajadzības gadījumā – ka minētais vīns ir Regulas (EK) Nr. 1493/1999 28. panta 1. punktā minētais vīns, kas izgatavots, pārsniedzot parasto daudzumu, vai šāda vīna daudzums, ja eksportē vīnu, kas iegūts kupāžas vai samaisīšanas ceļā;

b) koncentrētai vīnogu misai – 20°C temperatūrā reģistrēts mērījums ar refraktometru, ko lieto saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1493/1999 I pielikuma 6. punktā minēto metodi.

2. Eksportētājiem ir pienākums informēt dalībvalsts kompetento iestādi:

a) attiecībā uz vīniem, kas iegūti ar kupāžas metodi, – par izmantoto vīnu izcelsmi un daudzumiem;

b) par pavaddokumentu numuriem un datumiem.

3. Ja galda vīns, par ko pieprasa kompensāciju, ir iegūts kupāžas ceļā, kā definēts Regulas (EK) Nr. 1622/2000 V nodaļas II sadaļā, vai samaisot galda vīnus, par kuriem pienākas atšķirīgas kompensācijas, kompensācijas summu aprēķina proporcionāli galda vīnu daudzumiem, kas izmantoti kupāžā vai sajaukšanā.

19. pants

Dalībvalstu veiktās pārbaudes

1. Dalībvalstis var paredzēt, ka 18. panta 1. punkta otrajā ievilkumā minēto apstiprinājumu var dot reģionālās komitejas, kuras apliecina, ka attiecīgajam vīnam piemīt kvalitātes īpašības, kas raksturīgas galda vīniem tajā ražošanas apgabalā, no kurienes šis vīns ir cēlies.

2. Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai izdarītu 17. un 18. pantā minētās pārbaudes. Tomēr šīs regulas 18. pantu, izņemot tā 2. punkta b) apakšpunktu, nepiemēro galda vīnu piegādēm, kas minētas Regulas (EK) Nr. 800/1999 36. panta 1. punkta a) apakšpunktā un kam nepiemēro minētās regulas 26. pantā vai Regulā (EEK) Nr. 565/80 paredzēto kārtību.

3. Piemērojot 18. panta 2. punkta b) apakšpunktu, dalībvalstis nedrīkst izmantot Regulas (EK) Nr. 2238/93 4 panta 2. punkta noteikumus.

V NODAĻA

VĪNA, VĪNOGU SULAS UN MISAS IMPORTA SERTIFIKĀTI UN ANALĪZES PROTOKOLI

1. Iedaļa

Vispārīgie noteikumi

20. pants

Pieprasītie dokumenti

Regulas (EK) Nr. 1493/1999 68. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) un ii) daļā attiecīgi minētais sertifikāts un analīzes protokols ir viens dokuments:

a) "sertifikāta" daļa, ko aizpilda tās trešās valsts iestāde, kurā produkti ir cēlušies;

b) "analīzes protokola" daļa, ko aizpilda tās trešās valsts atzīta oficiāla laboratorija, kurā produkti ir cēlušies.

21. pants

Analīzes protokola saturs

Analīzes protokolā sniedz šādu informāciju:

a) par vīniem un rūgstošu vīnogu misu:

- kopējā spirta tilpuma koncentrācija,

- faktiskā spirta tilpuma koncentrācija;

b) par vīnogu misu un vīnogu sulu – blīvums;

c) par vīniem, vīnogu misu un vīnogu sulu:

- kopējais sausais atlikums,

- kopējais skābums,

- gaistošo skābju saturs,

- citronskābes saturs,

- kopējais sēra dioksīda saturs,

- starpsugu krustošanā iegūtu šķirņu (tiešo ražotāja hibrīdu vai citu Vitis vinifera sugai nepiederīgu šķirņu) klātbūtne.

22. pants

Atbrīvojumi

1. Sertifikāts un analīzes protokols nav jāuzrāda par tiem produktiem, kas cēlušies trešās valstīs un ko no šīm valstīm ieved marķētās tvertnēs, kuru tilpums nepārsniedz piecus litrus un kam ir vienreiz lietojamie aizbāžņi, ja kopējais transportētais daudzums, neatkarīgi no tā, vai tas sastāv no atsevišķiem sūtījumiem, vai nē, nepārsniedz 100 litrus.

2. Turklāt sertifikāts un analīzes protokols nav jāuzrāda par:

a) produktu daudzumiem, ko ved ceļotāju personiskajā bagāžā Padomes Regulas (EEK) Nr. 918/83 [25] 45. panta nozīmē un kas vienam ceļotājam nepārsniedz 30 litrus;

b) vīna daudzumiem, kas vienas privātpersonas sūtījumā otrai privātpersonai Regulas (EEK) Nr. 918/83 nozīmē nepārsniedz 30 litrus;

c) vīnu un vīnogu sulu marķētās tvertnēs, kuru tilpums nepārsniedz piecus litrus un kam ir vienreiz lietojamie aizbāžņi, ja produkti ir cēlušies trešās valstīs un tos ieved no minētajām valstīm, kuru importa apjoms Kopienā gadā ir mazāks par 1000 hektolitru. Attiecīgās valstis ir uzskaitītas VI pielikumā;

d) vīnu un vīnogu sulu, kas ir daļa no to privātpersonu mantas, kuras maina dzīvesvietu;

e) tirdzniecības izstādēm paredzētu vīnu un vīnogu sulu, kā paredzēts Regulas (EEK) Nr. 918/83 attiecīgajos noteikumos, ja minētie produkti ir iepildīti marķētās tvertnēs, kuru tilpums nepārsniedz divus litrus un kam ir vienreiz lietojamie aizbāžņi;

f) vīna, vīnogu misas un vīnogu sulas daudzumiem, kas importēti zinātniskiem un tehniskiem eksperimentiem un to daudzums nepārsniedz vienu hektolitru;

g) vīniem un vīnogu sulu diplomātiskām, konsulārām vai līdzīgām iestādēm, ko importē kā daļu no tām piešķirtā ar nodokļiem neapliekamā daudzuma;

h) vīniem un vīnogu sulu, kas ietilpst starptautisko transporta līdzekļu pārtikas krājumos.

3. Šā panta 1. punktā minēto atbrīvojumu nedrīkst apvienot ar 2. punktā minētajiem atbrīvojumiem.

23. pants

Izņēmums

Šo nodaļu nepiemēro Bobergas deserta vīniem, kam ir izcelsmes vietas sertifikāts.

2. Iedaļa

Izpildāmās prasības un sīki izstrādāti noteikumi sertifikāta un analīzes protokola sastādīšanai un izmantošanai, importējot vīnu, vīnogu sulu un vīnogu misu

24. pants

V I 1 dokuments

1. Sertifikātu un analīzes protokolu katram sūtījumam, ko paredzēts importēt Kopienā, sastāda kā vienu V I 1 dokumentu. "Sūtījums" ir produkta daudzums, ko viens sūtītājs sūta vienam saņēmējam.

Minēto dokumentu sastāda uz V I 1 veidlapas atbilstīgi VII pielikumā sniegtajam paraugam, ievērojot VIII pielikumā izklāstītās tehniskās prasības. To paraksta oficiālas iestādes amatpersona un 29. pantā minētās atzītās laboratorijas amatpersona.

2. Ja attiecīgais produkts nav paredzēts tiešai lietošanai pārtikā, veidlapas V I 1 analīzes protokola daļa nav jāaizpilda.

Ja vīns ir iepildīts marķētās tvertnēs, kuru tilpums nepārsniedz 60 litrus un kam ir vienreizējas lietošanas aizbāžņi, un ja vīna izcelsmes valsts ir minēta IX pielikumā un tā ir piedāvājusi īpašas garantijas, ko Kopiena ir pieņēmusi, veidlapas V I 1 analīzes protokola daļu aizpilda tikai attiecībā uz

- faktisko spirta tilpuma koncentrāciju,

- kopējo skābumu,

- kopējo sēra dioksīda saturu.

25. pants

Dokumentu apraksts

1. V I 1 veidlapas sastāv no drukāta vai ar roku rakstīta oriģināla un vienlaicīgi izgatavotas kopijas – minētajā secībā. V I 2 veidlapas sastāv no oriģināla un divām kopijām – minētājā secībā. V I 2 forma ir izraksts, ko sagatavo saskaņā ar X pielikumā sniegto paraugu, un tajā ir informācija, kas ietverta V I 1 dokumentā vai citā V I 2 izrakstā, to apzīmogo Kopienas muitas iestāde.

Gan oriģināls, gan kopija ir kopā ar produktu. V I 1 un V I 2 veidlapas ir jāaizpilda vai nu drukātā veidā, vai rokrakstā, vai arī ar līdzvērtīgiem tehniskiem līdzekļiem, ko atzinusi oficiālā iestāde. Rokrakstā aizpildītas veidlapas aizpilda ar tinti, rakstot drukātiem burtiem. Nav atļauta dzēšana vai rakstīšana virsū. Labojumi ir izdarāmi, nosvītrojot visus nepareizos datus un pēc vajadzības ierakstot pareizos. Visas šādi izdarītas izmaiņas to autoram ir jāapstiprina un oficiālai aģentūrai, laboratorijai vai muitas iestādei attiecīgi jāapzīmogo.

2. Uz V I 1 dokumentiem un V I 2 izrakstiem jābūt kārtas numuram, ko V I 1 dokumentiem piešķir oficiālā aģentūra, kuras amatpersona paraksta sertifikātu, V I 2 izrakstiem – muitas iestāde, kura tos apzīmogo saskaņā ar 28. panta 2. un 3. punktu.

26. pants

Vienkāršotā kārtība

1. V I 1 dokumentus, ko sagatavojuši vīna ražotāji IX pielikumā uzskaitītajās trešās valstīs, kuras ir piedāvājušas īpašas garantijas, ko ir pieņēmusi Kopiena, uzskata par 29. pantā minētajā sarakstā iekļauto aģentūru un laboratoriju sastādītiem sertifikātiem vai analīzes protokoliem, ar nosacījumu, ka ražotāji ir saņēmuši individuālu apstiprinājumu no minēto trešo valstu kompetentajām iestādēm, un minētās iestādes tos pārbauda.

2. Panta 1. punktā minētie apstiprinātie ražotāji izmanto V I 1 veidlapas, 10. ailē norādot tās trešās valsts oficiālās aģentūras nosaukumu un adresi, kas tos ir apstiprinājusi. Ražotāji aizpilda veidlapu, papildus norādot

- 1. ailē – savu vārdu vai nosaukumu, adresi un reģistrācijas numuru IX pielikumā uzskaitītajās trešās valstīs,

- 11. ailē – vismaz 24. panta 2. punktā minētos datus.

Izsvītrojuši vārdus "amatpersonas vārds un amats", tie parakstās 10. un 11. ailē paredzētajā vietā.

Nav vajadzīgi ne zīmogi, ne laboratorijas nosaukums un adrese.

27. pants

Atkāpes

1. Šīs regulas 24. panta 2. punkta un 26. panta piemērošanu var apturēt, ja konstatē, ka produkti, kam šos pasākumus piemēro, ir viltoti un tādēļ varētu apdraudēt patērētāju veselību, vai arī tie ir izgatavoti, izmantojot Kopienā neatļautus vīndarības paņēmienus.

2. Šīs regulas 24. panta 2. punktu un 26. pantu piemēro līdz brīdim, kad stājas spēkā līgums, kas noslēgts pēc sarunām ar ASV par vienošanos attiecībā uz vīnu tirdzniecību, bet ne ilgāk par 2003. gada 31. decembri.

28. pants

Izmantošana

1. V I 1 dokumentu oriģinālu un kopiju vai V I 2 izrakstus pēc muitas formalitāšu pabeigšanas, kas vajadzīgas attiecīgā sūtījuma laišanai brīvā apgrozībā, nodod tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā šīs formalitātes ir veiktas.

Vajadzības gadījumā iestādes veic indosamenta uzrakstu V I 1 dokumenta vai V I 2 izraksta otrā pusē. Oriģinālu tās atdod atpakaļ attiecīgajai personai un glabā kopiju vismaz piecus gadus.

2. Ja sūtījums pirms laišanas brīvā apgrozībā ir jāpārsūta nesadalīts, jaunais sūtītājs nodod muitas iestādēm, kas kontrolē sūtījumu, V I 1 dokumentu vai V I 2 izrakstu, kas attiecas uz minēto sūtījumu, kā arī vajadzības gadījumā – secīgi aizpildītu V I 2 veidlapu.

Pēc tam kad iestādes pārliecinājušās, ka V I 1 dokumentā ierakstītie dati atbilst V I 2 veidlapā ierakstītajiem vai ka V I 2 izrakstā ierakstītie dati atbilst vēlāk aizpildītajā V I 2 veidlapā ierakstītajiem, tās apzīmogo V I 2 veidlapu, kas līdz ar to kļūst līdzvērtīga V I 2 izrakstam, un attiecīgi indosē dokumentu vai iepriekšējo izrakstu. Izrakstu un V I 1 dokumenta oriģinālu vai iepriekšējo V I 2 izrakstu iestādes atdod atpakaļ jaunajam sūtītājam un dokumenta vai iepriekšējā izraksta kopijas glabā vismaz piecus gadus.

V I 2 veidlapa tomēr nav jāaizpilda, ja produkta sūtījumu eksportē tālāk uz trešo valsti.

3. Ja sūtījumu pirms laišanas brīvā apgrozībā sadala, muitas iestādei, kas uzrauga minēto sūtījumu, attiecīgā persona iesniedz V I 1 dokumenta vai V I 2 izraksta oriģinālu un kopiju, kas attiecas uz sadalāmo sūtījumu, kopā ar secīgi aizpildītu V I 2 veidlapu un divām tās kopijām.

Pēc tam, kad iestādes pārliecinājušās par V I 1 dokumentā vai V I 2 izrakstā ierakstīto datu atbilstību datiem, kas ierakstīti katram jaunajam sūtījumam secīgi aizpildītajā V I 2 veidlapā, iestādes apzīmogo šo veidlapu, kas līdz ar to kļūst līdzvērtīga V I 2 izrakstam, un attiecīgi otrā pusē indosē V I 1 dokumentu vai V I 2 izrakstu, uz ko minētā veidlapa balstīta. Iestādes atdod atpakaļ V I 2 izrakstu, kā arī V I 1 dokumentu vai iepriekš aizpildīto V I 2 izrakstu attiecīgai personai un glabā visu šo dokumentu kopijas vismaz piecus gadus.

29. pants

Kompetento iestāžu saraksts

1. Komisija sagatavo un atjaunina sarakstus ar to aģentūru un laboratoriju nosaukumiem un adresēm, kā arī ar to vīna ražotāju nosaukumiem un adresēm, kuriem ir atļauts sagatavot V I 1 dokumentus, pamatojoties uz trešo valstu kompetento iestāžu paziņojumiem. Minētos sarakstus tā katru mēnesi publicē Eiropas Kopienu Oficiālā Vēstneša C sērijā.

2. Šā panta 1. punktā minētajos trešo valstu kompetento iestāžu paziņojumos ir:

a) V I 1 dokumentu sagatavošanai apstiprināto vai izraudzīto oficiālo aģentūru un laboratoriju nosaukumi un adreses;

b) to vīna ražotāju vārdi vai nosaukumi, adreses un oficiālie reģistrācijas numuri, kuriem ir atļauts sagatavot V I 1 dokumentus.

Sarakstā ir tikai tās pirmās daļas a) punktā minētās aģentūras un laboratorijas, kuras attiecīgās trešās valsts kompetentās iestādes ir pilnvarojušas pēc pieprasījuma sniegt Komisijai un dalībvalstīm visu informāciju, kas vajadzīga, lai novērtētu dokumentā uzrādītos datus.

3. Sarakstus atjaunina jo īpaši, lai ņemtu vērā aģentūru vai laboratoriju adrešu un/vai nosaukumu maiņu.

30. pants

Netiešais produktu imports

Gadījumos, kad vīnu eksportē no trešās valsts, kuras teritorijā tas ir izgatavots (še turpmāk: "izcelsmes valsts"), uz citu trešo valsti (še turpmāk: "eksportētāja valsts"), no kuras to eksportēs uz Kopienu, eksportētājas valsts kompetentās iestādes var sastādīt V I 1 dokumentu par attiecīgo vīnu, pamatojoties uz izcelsmes valsts kompetento iestāžu sagatavotu V I 1 dokumentu vai tam līdzvērtīgu dokumentu, neveicot turpmāku vīna analīzi, ja minētais vīns:

a) jau ir iepildīts pudelēs un marķēts izcelsmes valstī un paliek tādā stāvoklī vai

b) no izcelsmes valsts to eksportē nefasētu un iepilda pudelēs un marķē eksportētājā valstī, neveicot turpmāku pārstrādi.

Eksportētājas valsts kompetentā iestāde V I 1 dokumentā apliecina, ka attiecīgais vīns ir tāds, uz ko attiecas pirmā daļa un ka tas atbilst šeit izklāstītajiem nosacījumiem.

31. pants

Vīndarības prakses atbilstība

1. Ievērojot Regulas (EK) Nr. 1493/1999 45. panta un 46. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktus un noteikumus, kas pieņemti to īstenošanai, trešās valstīs cēlušos produktus var piedāvāt vai piegādāt tiešai lietošanai pārtikā tikai tad, ja Regulas (EK) Nr. 1493/1999 V pielikuma C, D un E daļā minētās vīndarības prakses gadījumā tie ir ražoti atbilstīgi ierobežojumiem, kas noteikti Kopienas vīnogu audzēšanas zonai, kuras dabīgie ražošanas apstākļi ir līdzvērtīgi apstākļiem ražošanas reģionā, no kura tie cēlušies.

Ražošanas apstākļu līdzvērtību novērtē, pamatojoties uz attiecīgās trešās valsts kompetento iestāžu priekšlikumiem, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1493/1999 75. pantā paredzēto kārtību.

2. Ja dalībvalsts kompetentajām iestādēm rodas aizdomas, ka no trešās valsts cēlies produkts neatbilst 1. punktam, tās par to tūlīt informē Komisiju.

32. pants

Īpaši noteikumi konkrētiem vīniem

1. Attiecībā uz deserta vīniem un destilācijai stiprinātiem vīniem V I 1 dokumentus atzīst par derīgiem tikai tad, ja 29. pantā minētā oficiālā aģentūra 15. ailē ir ierakstījusi, ka:

"šim vīnam pievienotais spirts ir sertificēts kā vīna spirts."

Ierakstam pievieno šādu informāciju:

a) dokumenta izdevējas aģentūras pilns nosaukums un adrese;

b) aģentūras amatpersonas paraksts;

c) aģentūras zīmogs.

2. Vīniem, par kuriem pienākas tarifa samazinājums, ja tos importē Kopienā, V I 1 dokumentus var izmantot kā attiecīgajā sistēmā paredzēto sertifikātu, kas apliecina izcelsmes vietu, ja oficiālā aģentūra 15. ailē ir ierakstījusi, ka:

"vīns, uz ko attiecas šis dokuments, ir sertificēts kā vīns, kas ražots …………. vīnogu audzēšanas reģionā, un tam ir piešķirts izcelsmes vietas nosaukums, kas norādīts 6. ailē saskaņā ar izcelsmes valsts noteikumiem."

Ierakstam pievieno 1. punkta otrajā daļā paredzēto informāciju.

VI NODAĻA

ANALĪTISKAS ATKĀPES ATTIECĪBĀ UZ DAŽIEM IMPORTĒTIEM VĪNIEM

33. pants

1. Šādus vīnus var importēt tiešai lietošanai pārtikā Kopienā:

a) vīni, kuru izcelsmes valsts ir Ungārija un kuru kopējā spirta tilpuma koncentrācija pārsniedz 15 tilp. %, kas nav stiprināti un apzīmēti:

i) ar vārdiem "Tokaji Aszu" vai "Tokaji Aszu-eszencia" vai "Tokaji Eszencia" vai "Tokaji Szamorodni", vai

ii) ar terminu "Kueloenleges Minoeségue bor" (augstākās kvalitātes vīns), ko papildina ar ģeogrāfisko norādi un vienu no šādiem apzīmējumiem:

- "késöl szüretelésü bor",

- "válogatott szüretelésü bor",

- "töppedt szölöböl készült bor",

- "aszubor";

b) vīni, kuru izcelsmes valsts ir Šveice un kas ir salīdzināmi ar noteiktos reģionos ražotiem kvalitatīviem vīniem, ja uz tiem ir obligātā ģeogrāfiskā norāde un to kopējais skābums, izteikts kā vīnskābe, ir mazāks par 4,5 gramiem, bet lielāks par 3 gramiem litrā, un vismaz 85 % no tiem ir iegūti no vienas vai vairākām šādu šķirņu vīnogām:

- Chasselas,

- Müller-Thurgau,

- Sylvaner,

- Pinot noir,

- Merlot;

c) vīni, kuru izcelsmes valsts ir Rumānija un kuru kopējā spirta tilpuma koncentrācija pārsniedz 15 tilp. %, kas nav stiprināti un ir apzīmēti ar burtiem "VSOC" vai "Vinuri de calitate superioara cu denumire de origine si trepte de calitate", un tiem ir viena no šādām ģeogrāfiskām norādēm:

- Cernavoda,

- Cotnari,

- Medgidia,

- Murfatlar,

- Nazarcea,

- Pietroasa.

2. Lai piemērotu 1. punkta a), b) un c) apakšpunktus, izcelsmes valsts oficiālā aģentūra, kas ir pilnvarota sastādīt šajā regulā minēto V I 1 dokumentu, tā 15. ailē ieraksta:

"Ar šo tiek apstiprināts, ka šis vīns atbilst Regulas (EK) Nr. 1493/1999 68. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) un ii) daļā un Regulā (EK) Nr. 883/2001 izklāstītajiem nosacījumiem."

Oficiālā aģentūra apstiprina šo ierakstu, uzliekot savu zīmogu.

VII NODAĻA

DAŽU TREŠĀS VALSTĪS CĒLUŠATS VĪNU NOZARES PRODUKTU DEFINĪCIJAS

34. pants

Definīcijas

Šādu trešās valstīs cēlušos vīnu nozares produktu, kam ir KN kodi 2009 un 2004, definīcijām jāatbilst XI pielikumā dotajām:

a) svaiga vīnogu misa, kuras rūgšana ir pārtraukta, pievienojot spirtu;

b) koncentrēta vīnogu misa;

c) rektificēta koncentrēta vīnogu misa;

d) deserta vīns;

e) dzirkstošais vīns;

f) gāzēts dzirkstošais vīns;

g) viegli dzirkstošs vīns;

h) gāzēts viegli dzirkstošs vīns;

i) pārgatavinātu vīnogu vīns.

VIII NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

35. pants

Atcelšana

Ar šo atceļ Regulas (EEK) Nr. 3388/81, (EEK) Nr. 3389/81, (EEK) Nr. 3590/85 un (EK) Nr. 1685/95, un (EK) Nr. 1281/1999.

36. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2001. gada 1. februāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2001. gada 24. aprīlī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Franz Fischler

[1] OV L 179, 14.7.1999., 1. lpp.

[2] OV L 328, 23.12.2000., 2.lpp.

[3] OV L 341, 28.11.1981., 19. lpp.

[4] OV L 328, 22.12.1999., 60. lpp.

[5] OV L 341, 28.11.1981., 24. lpp.

[6] OV L 284, 28.11.1995., 6. lpp.

[7] OV L 343, 20.12.1985., 20. lpp.

[8] OV L 135, 8.5.1998., 4. lpp.

[9] OV L 161, 12.7.1995., 2. lpp.

[10] OV L 289, 16.11.2000., 21. lpp.

[11] OV L 153, 19.6.1999., 38. lpp.

[12] OV L 152, 24.6.2000., 1. lpp.

[13] OV L 272, 3.10.1990., 1. lpp.

[14] OV L 194, 31.7.2000., 1. lpp.

[15] OV L 102, 17.4.1999., 11. lpp.

[16] OV L 14, 18.1.2001., 22. lpp.

[17] OV L 200, 10.8.1993., 10. lpp.

[18] OV L 188, 21.7.1999., 33. lpp.

[19] OV L 62, 7.3.1980., 5. lpp.

[20] OV L 199, 22.7.1983., 12. lpp.

[21] OV L 337, 31.12.1993., 94. un 178. lpp.

[22] OV L 185, 25.7.2000., 24. lpp.

[23] OV L 102, 12.4.2001., 33. lpp.

[24] OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.

[25] OV L 105, 23.4.1983., 1. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

8. panta 1. punktā minētās produktu kategorijas

Kods | Kategorija |

200960119100200960199100200960519100200960719100220430929100220430969100 | 1 |

220430949100220430989100 | 2 |

220421799910220429629910220429649910220429659910 | 3 |

220421799100220429629100220429649100220429659100 | 4.1 |

220421809100220429719100220429729100220429759100 | 4.2 |

220421799200220429629200220429649200220429659200 | 5.1 |

220421809200220429719200220429729200220429759200 | 5.2 |

220421839100220429839100 | 6.1 |

220421849100220429849100 | 6.2 |

220421949910220421989910220429949910220429989910 | 7 |

220421949100220421989100220429949100220429989100 | 8 |

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

8. panta 2. punktā minētās produktu grupas

Lauksaimniecības produktu nomenklatūras produktu kods eksporta kompensācijām | Grupa |

200960119100200960199100200960519100200960719100 | A |

220430929100220430969100 | B |

220430949100220430989100 | C |

220421799100220421799200220421799910220421839100 | D |

220421809100220421809200220421849100 | E |

220429629100220429629200220429629910220429649100220429649200220429649910220429659100220429659200220429659910220429839100 | F |

220429719100220429719200220429729100220429729200220429759100220429759200220429849100 | G |

220421949910220421989910 | H |

220429949910220429989910 | I |

220421949100220421989100 | J |

220429949100220429989100 | K |

--------------------------------------------------

IV PIELIKUMS

9. panta 6. punktā minētais valstu saraksts, iedalīts pēc galamērķa zonas

1. zona: Āfrika

Angola, Benina, Botsvāna, Britu Indijas okeāna teritorija, Burkinafaso, Burundi, Kamerūna, Zaļā Raga salas, Centrālāfrikas Republika, Čada, Komoru salas, Kongo (Brazavilla), Ziloņkaula Krasts, Džibutija, Ēģipte, Ekvatoriālā Gvineja, Eritreja, Etiopija, Gabona, Gambija, Gana, Gvineja, Gvineja-Bisava, Kenija, Lesoto, Libērija, Lībija, Madagaskara, Malāvija, Mali, Mauritānija, Maurīcija, Majota, Mozambika, Namībija, Nigēra, Nigērija, Ruanda, Sv.Helēnas sala un piederīgās teritorijas, Santome un Prinsipi, Senegāla, Seišelu salas, Sjerraleone, Somālija, Sudāna, Svazilenda, Tanzānija, Togo, Uganda, Zambija, Zimbabve.

2. zona: Āzija un Austrālija un Okeānija

Afganistāna, ASV Okeānija, Austrālijas Okeānija, Bahreina, Bangladeša, Butāna, Bruneja, Kambodža, Ķīna, Mikronēzija, Fidži, Franču Polinēzija, Honkonga, Indija, Indonēzija, Irāna, Irāka, Japāna, Jordānija, Kiribati, Kuveita, Laosa, Libāna, Makao, Malaizija, Maldīvu salas, Māršala salas, Mongolija, Mjanma, Nauru, Nepāla, Jaunkaledonija un piederīgās teritorijas, Jaunzēlande, Jaunzēlandes Okeānija, Ziemeļkoreja, Ziemeļu Marianas salas, Omāna, Pakistāna, Papua-Jaungvineja, Filipīnas, Pitkērnas salas, Katara, Samoa, Saūda Arābija, Singapūra, Dienvidkoreja, Šrilanka, Sīrija, Taivāna, Taizeme, Tonga, Tuvalu, Apvienotie Arābu Emirāti, Vanuatu, Vjetnama, Volisa un Futuna, Rietumkrasts un Gazas sektors, Jemena.

3. zona: Austrumeiropa un Neatkarīgo Valstu Savienības valstis

Albānija, Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Čehija, Igaunija, Gruzija, Kazahstāna, Kirgizstāna, Latvija, Lietuva, Moldova, Polija, Krievija, Slovākija, Tadžikistāna, Turkmēnija, Ukraina, Uzbekistāna.

4. zona: Rietumeiropa

Andora, Seūta un Meliļa, Gibraltārs, Farēru salas, Islande, Lihtenšteina, Malta, Norvēģija, Sanmarīno, Vatikāns.

--------------------------------------------------

V PIELIKUMS

12. panta 4. punktā minētie paziņojumi

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------

VI PIELIKUMS

22. pantā minētais valstu saraksts

- Kanāda,

- Irāna,

- Libāna,

- Ķīnas Tautas Republika,

- Taivāna,

- Indija,

- Bolīvija,

- Sanmarīno Republika.

--------------------------------------------------

VII PIELIKUMS

24. panta 1. punktā minētais V I 1 dokuments

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------

VIII PIELIKUMS

24. un 25. pantā minēto V I 1 un V I 2 veidlapu tehniskie noteikumi

A. Veidlapu iespiešana

1. Veidlapu lielums ir aptuveni 210 x 297 mm.

2. Jāizmanto balts rakstīšanai paredzēts papīrs ar masu vismaz 40 g/m2.

3. Uz katras veidlapas jābūt iespiedēja nosaukumam un adresei vai firmas zīmei.

4. Veidlapas ir jāiespiež vienā no Kopienas oficiālajām valodām; attiecībā uz V I 2 veidlapām valodu nosaka tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kur veidlapas iespiedīs.

B. Veidlapu aizpildīšana

1. Veidlapas ir jāaizpilda tajā valodā, kurā tās ir iespiestas.

2. Katrai veidlapai ir jābūt kārtas numuram, ko piešķir:

- V I 1 veidlapām – oficiālā iestāde, kas paraksta "sertifikāta" daļu,

- V I 2 veidlapām – muitas iestāde, kas veidlapas apzīmogo.

3. Produkta apraksts V I 1 veidlapas 6. ailē un V I 2 izraksta 5. ailē ir jāieraksta saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2392/89 32. pantu.

--------------------------------------------------

IX PIELIKUMS

24. panta 2. punktā un 26. pantā minētais valstu saraksts

- Austrālija,

- Amerikas Savienotās Valstis.

--------------------------------------------------

X PIELIKUMS

25. panta 1. punktā minētais V I 2 dokuments

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------

XI PIELIKUMS

34. pantā minētās definīcijas

Šīs regulas noteikumos attiecībā uz importēšanu izmanto šādas definīcijas:

a) "vīnogu misa, kuras rūgšana ir pārtraukta, pievienojot spirtu" ir produkts,

- kura faktiskā spirta tilpuma koncentrācija ir 12 tilp. % vai vairāk, bet mazāka kā 15 tilp. %, un

- kas iegūts, pievienojot vīna destilācijā iegūtu produktu neraudzētai vīnogu misai, kuras dabīgā spirta tilpuma koncentrācija nav mazāka kā 8,5 tilp. % un kura iegūta tikai no tām vīnogu šķirnēm, kas atļautas vīna ieguvei trešā valstī, kur tā cēlusies;

b) "koncentrēta vīnogu misa" ir nekaramelizēta vīnogu misa,

- kas iegūta vīnogu misas daļējā atūdeņošanā, kura veikta ar kādu izcelsmes trešās valsts noteikumos atļautu metodi, kas nav aizliegta Kopienas noteikumos un kas nav tieša sildīšana – tā, lai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1622/2000 XVIII pielikumā norādīto metodi lietota refraktometra skaitliskais rādījums 20°C temperatūrā būtu vismaz 50,9 %,

- kas iegūta tikai no vīnogu šķirnēm, kas atļautas vīna ieguvei trešā valstī, kur tās cēlušās, un

- kas iegūta no vīnogu misas, kurai ir vismaz tāds dabīgā spirta tilpuma koncentrācijas minimums, kādu izcelsmes trešā valsts noteikusi vīna izgatavošanai, kas paredzēts tūlītējai lietošanai pārtikā; spirta koncentrācija nedrīkst būt mazāka kā 8,5 tilp. %.

Ir atļauta faktiskā koncentrētas vīnogu misas spirta tilpuma koncentrācija, kas nav lielāka kā 1 tilp. %;

c) "rektificēta koncentrēta vīnogu misa" ir šķidrs, nekaramelizēts produkts:

i) kas iegūts vīnogu misas daļējā atūdeņošanā, kura veikta ar kādu izcelsmes trešās valsts noteikumos atļautu metodi, kas nav aizliegta Kopienas noteikumos un kas nav tieša sildīšana - tā, lai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1622/2000 XVIII pielikumā norādīto metodi lietota refraktometra skaitliskais rādījums 20°C temperatūrā būtu vismaz 61,7 %,

ii) kura atskābināšanai un atbrīvošanai no sastāvdaļām, kas nav cukurs, ir veikta izcelsmes trešās valsts noteikumos atļauta apstrāde, ko neviens no Kopienas noteikumiem neaizliedz,

iii) kam ir šādas īpašības:

- pH nav lielāks kā 5, mērot 25° temperatūrā pēc Briksa,

- vīnogu misā, kas koncentrēta 25° temperatūrā pēc Briksa, optiskais blīvums pie 425 nm un 1 cm biezumā nav lielāks par 0,100,

- ar analīzes metodi, kas vēl jānosaka, saharozes saturs nav konstatējams,

- Folēna-Čokalto [Folin-Ciocalteau] indekss nav lielāks kā 6, mērot 25° temperatūrā pēc Briksa,

- titrējamais skābums nav lielāks par 15 miliekvivalentiem uz kopējo cukuru kilogramu,

- sēra dioksīda saturs nav lielāks par 25 miligramiem uz kopējo cukuru kilogramu,

- kopējais katjonu saturs nav lielāks par 8 miliekvivalentiem uz kopējo cukuru kilogramu,

- vadītspēja 25° temperatūrā pēc Briksa un 20°C temperatūrā nav lielāka par 120 mikrosīmensiem uz 1 cm (S/cm),

- hidroksimetilfurfurola saturs nav lielāks par 25 miligramiem uz kopējo cukuru kilogramu,

- mezoinozīta klātbūtne,

iv) kas iegūts tikai no vīnogu šķirnēm, kas atļautas vīna ieguvei trešā valstī, kur tās cēlušās, un

v) kas iegūts no vīnogu misas, kurai ir vismaz tāds dabīgās spirta tilpuma koncentrācijas minimums, kādu izcelsmes trešā valsts noteikusi vīna izgatavošanai, kas paredzēts tiešai lietošanai pārtikā; spirta koncentrācija nedrīkst būt mazāka kā 8,5 tilp. %.

Faktiskā koncentrētas vīnogu misas spirta tilpuma koncentrācija, kas nav lielāka par 1 tilp. %, ir atļauta;

d) "deserta vīns" ir produkts:

- kura faktiskā spirta tilpuma koncentrācija nav mazāka kā 15 tilp. % un lielāka kā 22 tilp. %, un kopējā spirta tilpuma koncentrācija ir vismaz 17,5 tilp. % un

- kas iegūts no rūgstošas vīnogu misas vai vīna, vai šo produktu apvienojuma, kuriem jābūt iegūtiem no vīnogu šķirnēm, ko izcelsmes trešā valstī atļauts izmantot deserta vīnu ražošanai, un kuru sākotnējai dabīgajai spirta tilpuma koncentrācijai jābūt vismaz 12 tilp. %, un pievienojot:

i) atsevišķi vai apvienojumā - neitrālu vīna izcelsmes spirtu, tajā skaitā tādu, kas iegūts žāvētu vīnogu destilācijā un kura faktiskā spirta tilpuma koncentrācija nav mazāka kā 96 tilp. %, un vīna vai žāvētu vīnogu destilātu, kura faktiskā spirta tilpuma koncentrācija ir vismaz 52 tilp. %, bet nav lielāka kā 86 tilp. %,

ii) vajadzības gadījumā kopā ar vienu vai vairākiem šādiem produktiem:

- koncentrētu vīnogu misu,

- vienu no i) punktā minētajiem produktiem kopā ar vīnogu misu vai ar rūgstošu vīnogu misu.

Dažiem kvalitatīviem deserta vīniem, kuru ražošanas apstākļi ir atzīti par līdzvērtīgiem konkrētā reģionā ražotu kvalitatīvu vīnu ražošanas apstākļiem un kuri ir iekļauti sarakstā, kas jāpieņem:

- vispārējā spirta tilpuma koncentrācija var būt mazāka par 17,5 tilp. %, bet ne mazāka kā 15 tilp. %, ja tiesību aktos, ko līdz 1985. gada 1. janvārim piemēro izcelsmes trešā valstī, tas skaidri paredzēts, vai

- tie var būt iegūti no vīnogu misas, kuras dabīgā spirta tilpuma koncentrācija ir mazāka par 12 tilp. %, bet nav mazāka kā 10,5 tilp. %;

e) "dzirkstošais vīns" ir produkts:

- kura faktiskā spirta tilpuma koncentrācija ir vismaz 8,5 tilp. %,

- kurš iegūts svaigu vīnogu, vīnogu misas vai vīna pirmajā vai otrajā alkoholiskajā fermentācijā, un

- kurš, atverot tvertni, atbrīvo oglekļa dioksīdu, kas radies vienīgi rūgstot; un dzirkstošajam vīnam šķīdumā esošā oglekļa dioksīda dēļ ir vismaz 3 bāru pārspiediens, ja to glabā slēgtās tvertnēs 20°C temperatūrā;

f) "gāzēts dzirkstošais vīns" ir produkts:

- - kam faktiskā spirta tilpuma koncentrācija ir vismaz 8,5 tilp. %,

- kas iegūts no vīna,

- kas, tvertni atverot, atbrīvo oglekļa dioksīdu, kurš pilnīgi vai daļēji ir radies, pievienojot minēto gāzi, un

- kam, ja to 20°C temperatūrā glabā slēgtās tvertnēs, sakarā ar oglekļa dioksīda atrašanos šķīdumā ir pārspiediens, kas nav mazāks par 3 bāriem;

g) "viegli dzirkstošs vīns" ir produkts:

- kam faktiskā spirta tilpuma koncentrācija ir vismaz 8,5 tilp. %,

- kam, ja to 20°C temperatūrā glabā slēgtās tvertnēs, sakarā ar endogēna oglekļa dioksīda atrašanos šķīdumā ir pārspiediens, kas nav mazāks par 1 bāru un nav lielāks kā 2,5 bāri;

h) "gāzēts viegli dzirkstošs vīns" ir produkts:

- kam faktiskā spirta tilpuma koncentrācija ir vismaz 8,5 tilp. %,

- šķīdumā esošā pilnībā vai daļēji pievienotā oglekļa dioksīda dēļ pārspiediens ir vismaz 1 bārs, bet ne lielāks kā 2,5 bāri, ja to glabā 20°C temperatūrā slēgtās tvertnēs;

i) "pārgatavinātu vīnogu vīns" ir produkts:

- kam dabīgā spirta tilpuma koncentrācija pārsniedz 15 tilp. %,

- kam kopējā spirta tilpuma koncentrācija nav mazāka kā 16 tilp. % un faktiskā spirta koncentrācija nav mazāka kā 12 tilp. %,

- kas ir izgatavots izcelsmes trešā valstī no vīnogu šķirnēm, kas atļautas izcelsmes trešā valstī un tur novāktas,

- kas, ja vajadzīgs, ir nogatavināts.

--------------------------------------------------