31993R2018

Padomes Regula (EEK) Nr. 2018/93

(1993. gada 30. jūnijs)

par to, kā dalībvalstis, kas zvejo Ziemeļrietumu Atlantijā, iesniedz statistikas datus par nozveju un zvejas intensitāti

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 43. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

tā kā saskaņā ar Konvencijas par turpmāku daudzpusēju sadarbību Ziemeļrietumu Atlantijas zvejā, kas apstiprināta ar Regulu (EEK) Nr. 3179/78 [1] un kas izveido Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizāciju (NAFO), prasībām Kopienai jāsniedz NAFO Zinātniskajai Padomei visi pieejamie statistikas un zinātnes dati, ko Zinātniskā Padome pieprasījusi sava darba gaitā;

tā kā NAFO Zinātniskā Padome savlaicīgi sniegtu statistiku attiecībā uz nozveju un zvejas darbībām ir atzinusi par būtisku savā darbā, izvērtējot zivju krājumu stāvokli Ziemeļrietumu Atlantijā;

tā kā Padomes 1991. gada 17. decembra Regula (EEK) Nr. 3881/91 par dalībvalstu, kas zvejo Ziemeļrietumu Atlantijā, statistikas iesniegšanu attiecībā uz nominālo nozveju [2] neatbilst pilnībā tām prasībām, kas nepieciešamas, lai Kopiena nodrošinātu NAFO Zinātnisko Padomi ar visu statistikas informāciju, kā noteikts saskaņā ar NAFO Konvencijas 6. panta 3. punktu; tā kā ir nepieciešams atcelt minēto regulu;

tā kā, lai sekmētu šīs regulas noteikumu ieviešanu, būtu jāturpina cieša sadarbība starp dalībvalstīm un Komisiju Lauksaimniecības statistikas pastāvīgajā komitejā, kas izveidota ar Lēmumu 72/279/EEK [3],

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Katra dalībvalsts, pienācīgi ņemot vērā Padomes 1990. gada 11. jūnija Regulu (Euratom, EEK) Nr. 1588/90 par datu iesniegšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, ievērojot statistikas konfidencialitātes prasības [4], iesniedz Komisijai datus par tādu kuģu nozveju, kuri ir reģistrēti šajā dalībvalstī, kas zvejo Ziemeļrietumu Atlantijā, vai kuri peld ar šīs dalībvalsts karogu.

Tā kā nominālās nozvejas dati aptver visus zvejniecības produktus, kas tiek izkrauti vai pārkrauti jūrā, neatkarīgi no to veida, bet tajos neietilpst tie daudzumi, ko pēc to nozvejošanas jūrā izbrāķē, uz klāja patērē vai uz klāja izlieto par ēsmu. Tajos neietilpst dati par akvakultūras produkciju. Datus iegrāmato kā dzīvsvaru, kas vienāds ar izkrautajiem vai pārkrautajiem daudzumiem, noapaļojot līdz tonnai.

2. pants

1. Iesniedzami divu veidu dati:

a) katras no 1. pielikumā uzskaitītajām sugām gada nominālās nozvejas, izteiktas dzīvsvara tonnās, kas vienādas ar izkrautajiem daudzumiem, katrā no 2. pielikumā uzskaitītajiem un 3. pielikumā definētajiem Ziemeļrietumu Atlantijas statistikas zvejas rajoniem;

b) dokumenta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktās nozvejas un atbilstošā zvejas darbība, iedalot pa kalendārajiem nozvejošanas mēnešiem, pēc zvejas rīkiem, kuģa izmēra un galvenajām sugām, kas tiek zvejotas.

2. Dokumenta 1. punkta a) apakšpunktā minētos datus iesniedz līdz tā gada 31. maijam, kurš seko atskaites gadam, un tie var būt provizoriski. Dokumenta 1. punkta b) apakšpunktā minētos datus iesniedz līdz tā gada 31. augustam, kurš seko atskaites gadam, un tie ir galīgie dati.

Datiem, kas minēti 1. punkta a) apakšpunktā un iesniegti provizorisku datu veidā, jābūt skaidri identificētiem kā tādiem.

Attiecībā uz sugu/zvejas rajonu kombinācijām, kur atskaites iesniegšanas periodā netika iegrāmatota nekāda nozveja, netiek pieprasīts iesniegt datus.

Ja dalībvalsts iepriekšējā kalendāra gadā nav zvejojusi Ziemeļrietumu Atlantijā, tā līdz nākamā gada 31. maijam informē par to Komisiju.

3. Dokumenta IV pielikumā sniegtas definīcijas un kodi, kas lietojami, iesniedzot informāciju par zvejas darbībām, zvejas rīkiem, zvejas metodi un kuģa izmēru.

4. Sugu un statistikas zvejas rajonu sarakstu, šo zvejas rajonu aprakstus, kā arī attiecībā uz zvejas darbību, zvejas rīkiem, kuģu izmēriem un zvejas metodēm piemērotus mērus, kodus un definīcijas var mainīt saskaņā ar 6. pantā noteikto kārtību.

3. pants

Ja saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku pieņemtie noteikumi nenosaka citādi, dalībvalstīm ir atļauts lietot paraugu ņemšanas metodes, lai iegūtu nozvejas datus par tām zvejas flotes daļām, kur datu pilnīga aptveršana būtu saistīta ar pārmērīgu administratīvo procedūru piemērošanu. Dalībvalstij savā ziņojumā, kas iesniegts atbilstoši 7. panta 1. punktam, jāiekļauj sīkas ziņas attiecībā uz paraugu ņemšanas procedūrām kopā ar sīkām ziņām par kopējo ar šādām metodēm iegūto datu daļu.

4. pants

Dalībvalstis izpilda savas saistības attiecībā pret Komisiju atbilstoši 1. un 2. panta prasībām, iesniedzot datus magnētiskā datu nesējā, kura forma noteikta 5. pielikumā.

Dalībvalstis ar iepriekšēju Komisijas atļauju var iesniegt datus atšķirīgā veidā vai atšķirīgā datu nesējā.

5. pants

24 stundu laikā kopš ziņojumu saņemšanas, ja iespējams, Komisija nosūta tajos ietverto informāciju NAFO administratīvajam sekretāram.

6. pants

1. Ja jāievēro šajā pantā noteiktā kārtība, priekšsēdētājs vai nu pats pēc savas ierosmes, vai pēc dalībvalsts pārstāvja pieprasījuma vēršas pie Lauksaimniecības statistikas pastāvīgajās komitejas, še turpmāk sauktas "Komiteja".

2. Komisijas pārstāvis iesniedz Komitejā veicamo pasākumu projektu. Komiteja sniedz savu atzinumu par projektu termiņā, kuru priekšsēdētājs var noteikt atbilstīgi jautājuma steidzamībai. Attiecībā uz lēmumiem, kas Padomei jāpieņem pēc Komisijas priekšlikuma, atzinumu sniedz ar balsu vairākumu, kā noteikts EEK Līguma 148. panta 2. punktā. Dalībvalstu pārstāvju balsis Komitejā vērtē tā, kā noteikts minētajā pantā. Priekšsēdētājs nebalso.

3. a) Komisija pieņem paredzētos pasākumus, ja tie ir saskaņā ar Komitejas atzinumu;

b) ja paredzētie pasākumi nesaskan ar Komitejas atzinumu vai ja atzinums netiek sniegts, Komisija nekavējoties iesniedz Padomei ierosinājumu attiecībā uz veicamajiem pasākumiem. Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu.

Ja trīs mēnešu laikā pēc vēršanās pie Padomes tā nav rīkojusies, Komisija pieņem ierosinātos pasākumus.

7. pants

1. Dalībvalstis 12 mēnešu laikā kopš šīs regulas stāšanās spēkā iesniedz Komisijai sīki izstrādātu ziņojumu, kurā aprakstīts tas, kā iegūti dati attiecībā uz nozveju un zvejas darbībām, un kas atspoguļo šo datu reprezentativitātes un ticamības pakāpi. Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādā šo ziņojumu kopsavilkumu.

2. Dalībvalstis informē Komisiju par visām izmaiņām 1. punktā noteiktajā informācijā trīs mēnešu laikā kopš to ieviešanas.

3. Ja 1. punktā paredzētie ziņojumi attiecībā uz metodi rāda, ka kāda no dalībvalstīm nevar nekavējoties izpildīt šīs regulas prasības un ka ir nepieciešams veikt izmaiņas izpēte metodēs un metodikā, Komisija var sadarbībā ar šo dalībvalsti noteikt pārejas periodu līdz diviem gadiem, kuru laikā ir jāizpilda šīs regulas programma.

4. Reizi gadā atbildīgā Lauksaimniecības statistikas komitejas Darba grupā izskata ziņojumus attiecībā uz metodi, pārejas noteikumus, datu pieejamību, datu ticamību un citus jautājumus, kas saistīti ar šīs regulas piemērošanu.

8. pants

Ar šo atceļ Regulu (EEK) Nr. 3881/91.

9. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 1994. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Luksemburgā, 1993. gada 30. jūnijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

S. Bergstein

[1] OV L 378, 30.12.1978., 1. lpp.

[2] OV L 365, 31.12.1991., 19. lpp.

[3] OV L 179, 7.8.1972., 1. lpp.

[4] OV L 151, 15.6.1990., 1. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

SUGU SARAKSTS, PAR KURĀM TIEK ZIŅOTS ZIEMEĻRIETUMU ATLANTIJAS KOMERCIĀLĀS NOZVEJAS STATISTIKĀ

Dalībvalstis ziņo par to sugu nominālo nozveju, kuras apzīmētas ar zvaigznīti (*). Ziņošana par pārējo sugu nominālo nozveju nav obligāta attiecībā uz atsevišķo sugu noteikšanu. Tomēr, ja nav tikuši iesniegti dati attiecībā uz atsevišķajām sugām, dati tiek ietverti apkopotās kategorijās. Dalībvalstis var iesniegt datus par sugām, kuru nav sarakstā, ar nosacījumu, ka sugas tiek skaidri identificētas.

Piezīme:

saīsinājums "n.p." šeit nozīmē "netiek precizēts".

Nosaukums | 3 burtu identifikators | Zinātniskais nosaukums |

BENTISKĀS ZIVIS

Menca | COD* | Gadus morhua |

Pikša | HAD* | Melanogrammus aeglefinus |

Sarkanasaru/sarkanzivju ģints, n.p. | RED* | Sebastes spp. |

Sudrabotais heks | HKS* | Merluccius bilinearis |

Sarkanais heks | HKR* | Urophycis chuss |

Saida (Pollaks) | POK* | Pollachius virens |

Parastais jūrasasaris | REG* | Sebastes marinus |

Knābjmutes jūrasasaris | REB* | Sebastes mentella |

Amerikas gludā plekste (L. R. Dab) | PLA* | Hippoglossoides platessoides |

Sarkanā plekste | WIT* | Glyptocephalus cynoglossus |

Dzeltenastes plekste | YEL* | Limand ferruginea |

Grenlandes paltuss | GHL* | Reinhardtius hippoglossoides |

Paltuss | HAL* | Hippoglossus hippoglossus |

Ziemas plekste | FLW* | Pseudopleuronectes americanus |

Vasaras plekste | FLS* | Paralichthys dentatus |

Rombveida plekste | FLD* | Scophtalmus aquosus |

Plakanzivis, n.p. | FLX | Pleuronectiformes |

Jūrasvelns | ANG* | Lophius americanus |

Atlantijas jūrasgaiļi | SRA | Prionotus spp. |

Atlantijas tomkods | TOM | Microgadus tomcod |

Zilā antimora | ANT | Antimora rostrata |

Putasu | WHB | Micromesistius poutassou |

Gubans | CUN | Tautogolabrus adspersus |

Vēdzele | USK | Brosme brosme |

Menca | GRC | Gadus ogac |

Zilā jūraslīdaka | BLI | Molva dypterigia |

Līdaka | LIN* | Molva molva |

Zaķzivs | LUM* | Cyclopterus lumpus |

Ziemeļu karaļzivs | KGF | Menticirrhus saxatilis |

Ziemeļu balonzivs | PUF | Sphoeroides maculatus |

Lucīši, n.p. | ELZ | Lycodes spp. |

Okeāna lucīši | OPT | Macrozoarces americanus |

Polārā menca | POC | Boreogadus saida |

Apaļdeguna makrūrzivs | RNG | Coryphaenoides rupestris |

Makrūrzivs | RHG | Macrouris berglax |

Tūbītes | SAN | Ammodytes spp. |

Buļļzivis, n.p. | SCU | Myoxocephalus spp. |

Skapa | SCP | Stenotomus chrysops |

Tautoga | TAU | Tautoga onitis |

Tailzivs | TIL | Lopholatilus Chamaeleonticeps |

Urophycis ģints heks | HKW* | Urophycis tenuis |

Vilkzivis, n.p. | CAT* | Anarhichas spp. |

Atlantijas vilkzivs | CAA* | Anarhichas lupus |

Plankumainā vilkzivs | CAS* | Anarhichas minor |

Bentiskās zivis, n.p. | GRO | Osteichthyes |

PELĀĢISKĀS ZIVIS

Atlantijas siļķe | HER* | Clupea harengus |

Makrele | MAC* | Scomber scombrus |

Atlantijas sviestzivs | BUT | Peprilus triacanthus |

Brevoortia ģints tyrannus sugas zivs | MHA* | Brevoortia tyrannus |

Atlantijas makreļlīdaka | SAU | Scomberesox saurus |

Līča anšovi | ANB | Anchoa mitchilli |

Lufārs | BLU | Pomatomus saltatrix |

Karanga | CVJ | Caranx hippos |

Tunzivs | FRI | Auxis thazard |

Karaļmakrele | KGM | Scomberomorus cavalla |

Spānijas makrele | SSM* | Scomberomorus maculatus |

Buraszivs | SAI | Istiophorus platypterus |

Baltā šķēpzivs | WHM | Tetrapterus albidus |

Zilais marlins | BUM | Makaira nicigans |

Zobenzivs | SWO | Xiphias gladius |

Garspuru tunzivs | ALB | Thunnus alalunga |

Pelamida | BON | Sarda sarda |

Mazā tunzivs | LTA | Euthynnus alletteratus |

Lielacu tunzivs | BET | Thunnus obesus |

Garspuru tunzivs | BFT | Thunnus thynnus |

Svītrainā tunzivs | SKJ | Katsuwonus pelamis |

Dzeltenspuru tunzivs | YFT | Thunnus albacares |

Tunzivis, n.p. | TUN | Scombridae |

Pelāģiskās zivis, n.p. | PEL | Osteichthyes |

CITAS KAULZIVIS

Alosa ģints pseudoharengus sugas zivs | ALE | Alosa pseudoharengus |

Seriolas | AMX | Seriola spp. |

Jūraszutis | COA | Conger oceanicus |

Zutis | ELA | Anguilla rostrata |

Ziemeļatlantijas siļķe | SHA | Alosa sapidissima |

Argentīnas | ARG | Argentina spp. |

Micropogonias ģints undulatus sugas zivs | CKA | Micropogonias undulatus |

Atlantijas sargāns | NFA | Strongylura marina |

Atlantijas lasis | SAL* | Salmo salar |

Menīdijas | SSA | Menidia menidia |

Opisthonema ģints oglinum sugas zivs | THA | Opisthonema oglinum |

Bērda gludgalve | ALC | Alepocephalus bairdii |

Pogonias ģints cromis sugas zivis | BDM | Pogonias cromis |

Melnais jūrasasaris | BSB | Centropristis striata |

Zilmuguras siļķe | BBH | Alosa aestivalis |

Moiva | CAP* | Mallotus villosus |

Palijas, n.p. | CHR | Salvelinus spp. |

Kobija | CBA | Rachycentrom canadum |

Floridas pompano | POM | Trachinotus carolinus |

Dorosoma ģints cepedianum sugas zivs | SHG | Dorosoma cepedianum |

Pomadasyidae ģints zivis, n.p. | GRX | Pomadasyidae |

Alosa ģints mediocris sugas zivs | SHH | Alosa mediocris |

Laternzivs | LAX | Notoscopelus spp. |

Kefales, n.p. | MUL | Mugilidae |

Peprilus ģints alepidotus sugas zivs | HVF | Peprilus alepidotus (= Paru) |

Orthopristis ģints chrysoptera sugas zivs | PIG | Orthopristis chrysoptera |

Varavīksnes salaka | SMR | Osmerus mordax |

Sciaenops ģints ocellatus sugas zivs | RDM | Sciaenops ocellatus |

Sarkanais jūras asaris | RPG | Pagrus pagrus |

Lathami sugas stavrida | RSC | Trachurus lathami |

Smilšasaris | PES | Diplectrum formosum |

Archosargus ģints probatocephalus sugas zivs | SPH | Archosargus probatocephalus |

Leiostomus ģints xanthurus sugas zivs | SPT | Leiostomus xanthurus |

Cynoscion ģints nebulosus sugas zivs | SWF | Cynoscion nebulosus |

Cynoscion ģints regalis sugas zivs | STG | Cynoscion regalis |

Jūrasasaris | STB | Morone saxatilis |

Stores, n.p. | STU | Acipenseridae |

Tarpons | TAR | Tarpon (= Megalops) atlanticus |

Foreles, n.p. | TRO | Salmo spp. |

Baltais akmensasaris | PEW | Morone americana |

Beriksas | ALF | Beryx spp. |

Katrāns | DGS* | Squalus acanthias |

Katrāni, n.p. | DGX* | Squalidae |

Atlantijas siļķu haizivs | POR* | Lamna nasus |

Katrānu kārtas haizivis, n.p. | SHX | Squaliformes |

Rajas, n.p. | SKA* | Raja spp. |

Kaulzivis, n.p. | FIN | Osteichtyes |

BEZMUGURKAULNIEKI

Garspuru kalmārs | SQL* | Loligo pealei |

Īsspuru kalmārs | SQI* | Illex illecebrossus |

Kalmāri, n.p. | SQU* | Loliginidae, Ommastrephidae |

Atlantijas austere | CLR | Ensis directus |

Ziemeļu smilšgliemene | CLH | Mercenaria mercenaria |

Okeāna smilšgliemene | CLQ | Arctica islandica |

Lielā smilšgliemene | CLS | Mya arenaria |

Atlantijas smilšgliemene | CLB | Spisula solidissima |

Ēdamie gliemeži, n.p. | CLX | Prionodesmacea, Teleodesmacea |

Līču vēdekļgliemene | SCB | Argopecten irradians |

Velvētā vēdekļgliemene | SCC | Argopecten gibbus |

Islandes vēdekļgliemene | ISC | Chlamys islandica |

Dziļūdens vēdekļgliemene | SCA | Placopecten magellanictus |

Vēdekļgliemenes, n.p. | SCX | Pectinidae |

Amerikas austere | OYA | Crassostrea virginica |

Ziemeļu ēdamgliemene | MUS | Mytilus edulis |

Pungliemeži, n.p. | WHX | Busycon spp. |

Litorīnas, n.p. | PER | Littorina spp. |

Gliemji, n.p. | MOL | Mollusca |

Parastais krabis | CRK | Cancer irroratus |

Zilais krabjis | CRB | Callinectes sapidus |

Zaļais krabis | CRG | Carcinus maenas |

Ziemeļu krabis | CRJ | Cancer borealis |

Baltais krabis | CRQ | Chionecetes opilio |

Sarkanais krabis | CRR | Gryon quinquedens |

Karaliskais krabis | KCT | Lithodes maia |

Jūras krabji, n.p. | CRA | Reptantia |

Amerikas omārs | LBA | Homarus americanus |

Parastā ziemeļgarnele | PRA* | Pandalus borealis |

Aukstūdens ziemeļgarnele | AES | Pandalus montagui |

Tīģergarneles, n.p. | PEN* | Penaeus spp. |

Ziemeļgarneles | PAN* | Pandalus spp. |

Jūras vēžveidīgie, n.p. | CRU | Crustacea |

Jūraseži | URC | Strongylocentrotus spp. |

Daudzsartārpi, n.p. | WOR | Polychaeta |

Vēzis limulus polythemus | HSC | Limulus polythemus |

Jūras bezmugurkaulnieki, n.p. | INV | Invertebrata |

JŪRASZĀLES

Brūnaļģes | SWB | Phaeophyceae |

Sārtaļģes | SWR | Rhodophyceae |

Aļģes, n.p. | SWX | Algae |

ROŅI

Grenlandes roņi | SHE | Pagophilius groenlandicus |

Roņi | SEZ | Cystophora cristata |

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

ZIEMEĻRIETUMU ATLANTIJAS STATISTIKAS ZVEJAS RAJONI, PAR KURIEM JĀIESNIEDZ DATI

0. apakšzona:

Rajons 0 A

Rajons 0 B

1. apakšzona:

Rajons 1 A

Rajons 1 B

Rajons 1 C

Rajons 1 D

Rajons 1 E

Rajons 1 F

Rajons 1 NK (nav zināms)

2. apakšzona:

Rajons 2 G

Rajons 2 H

Rajons 2 J

Rajons 2 NK (nav zināms)

3. apakšzona:

Rajons 3 K

Rajons 3 L

Rajons 3 M

Rajons 3 N

Rajons 3 O

Rajons 3 P

Apakšrajons 3 P n

Apakšrajons 3 P s

Rajons 3 NK (nav zināms)

4. apakšzona:

Rajons 4 R

Rajons 4 S

Rajons 4 T

Rajons 4 V

Apakšrajons 4 V n

Apakšrajons 4 V s

Rajons 4 W

Rajons 4 X

Rajons 4 NK (nav zināms)

5. apakšzona:

Rajons 5 Y

Rajons 5 Z

Apakšrajons 5 Z e

Apakšrajons 5 Z c

Apakšvienība 5 Z u

Apakšrajons 5 Z w

Rajons 5 NK (nav zināms)

6. apakšzona:

Rajons 6 A

Rajons 6 B

Rajons 6 C

Rajons 6 D

Rajons 6 E

Rajons 6 F

Rajons 6 G

Rajons 6 H

Rajons 6 NK (nav zināms)

Ziemeļrietumu Atlantijas statistikas zvejas rajoni

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

NAFO APAKŠZONU UN RAJONU APRAKSTS, KO IZMANTO ZIVSAIMNIECĪBAS STATISTIKĀ UN NOTEIKUMOS ZIEMEĻRIETUMU ATLANTIJĀ

0 apakšzona.

NAFO Konvencijas rajona daļa, ko dienvidos ierobežo līnija, kas stiepjas austrumu virzienā no punkta 61°00′ ziemeļu platuma un 65°00′ rietumu garuma līdz punktam 61°00′ziemeļu platuma un 59°00′ rietumu garuma, tad dienvidaustrumu virzienā pa rumba līniju līdz punktam 60°12′ziemeļu platuma un 57°13′ rietumu garuma; tad to austrumos ierobežo virkne ģeodēzisko līniju, kas savieno šādus punktus:

Punkta nr. | Ģeogrāfiskais platums | Ģeogrāfiskais garums |

1. | 60°12'0 N | 57°13'0 W |

2. | 61°00'0 N | 57°13'1 W |

3. | 61°00'5 N | 57°21'1 W |

4. | 62°02'3 N | 57°21'8 W |

5. | 62°03'5 N | 57°22'2 W |

6. | 62°11'5 N | 57°25'4 W |

7. | 62°47'2 N | 57°41'0 W |

8. | 63°22'8 N | 57°57'4 W |

9. | 63°28'6 N | 57°59'7 W |

10. | 63°35'0 N | 58°02'0 W |

11. | 63°37'2 N | 58°01'2 W |

12. | 63°44'1 N | 57°58'8 W |

13. | 63°50'1 N | 57°57'2 W |

14. | 63°52'6 N | 57°56'6 W |

15. | 63°57'4 N | 57°35'5 W |

16. | 64°04'3 N | 57°49'1 W |

17. | 64°12'2 N | 57°48'2 W |

18. | 65°06'0 N | 57°44'1 W |

19. | 65°08'9 N | 57°43'9 W |

20. | 65°11'6 N | 57°44'4 W |

21. | 65°14'5 N | 57°45'1 W |

22. | 65°18'1 N | 57°45'8 W |

23. | 65°23'3 N | 57°44'9 W |

24. | 65°34'8 N | 57°42'3 W |

25. | 65°37'7 N | 57°41'9 W |

26. | 65°50'9 N | 57°40'7 W |

27. | 65°51'7 N | 57°40'6 W |

28. | 65°57'6 N | 57°40'1 W |

29. | 66°03'5 N | 57°39'6 W |

30. | 66°12'9 N | 57°38'2 W |

31. | 66°18'8 N | 57°37'8 W |

32. | 66°24'6 N | 57°37'8 W |

33. | 66°30'3 N | 57°38'3 W |

34. | 66°36'1 N | 57°39'2 W |

35. | 66°37'9 N | 57°39'6 W |

36. | 66°41'8 N | 57°40'6 W |

37. | 66°49'5 N | 57°43'0 W |

38. | 67°21'6 N | 57°52'7 W |

39. | 67°27'3 N | 57°54'9 W |

40. | 67°28'3 N | 57°55'3 W |

41. | 67°29'1 N | 57°56'1 W |

42. | 67°30'7 N | 57°57'8 W |

43. | 67°35'3 N | 58°02'2 W |

44. | 67°39'7 N | 58°06'2 W |

45. | 67°44'2 N | 58°09'9 W |

46. | 67°56'9 N | 58°19'8 W |

47. | 67°01'8 N | 58°23'3 W |

48. | 68°04'3 N | 58°25'0 W |

49. | 68°06'8 N | 58°26'7 W |

50. | 68°07'5 N | 58°27'2 W |

51. | 68°16'1 N | 58°34'1 W |

52. | 68°21'7 N | 58°39'0 W |

53. | 68°25'3 N | 58°42'4 W |

54. | 68°32'9 N | 59°01'8 W |

55. | 68°34'0 N | 59°04'6 W |

56. | 68°37'9 N | 59°14'3 W |

57. | 68°38'0 N | 59°14'6 W |

58. | 68°56'8 N | 60°02'4 W |

59. | 68°00'8 N | 60°09'0 W |

60. | 69°06'8 N | 60°18'5 W |

61. | 69°10'3 N | 60°23'8 W |

62. | 69°12'8 N | 60°27'5 W |

63. | 69°29'4 N | 60°51'6 W |

64. | 69°49'8 N | 60°58'2 W |

65. | 69°55'3 N | 60°59'6 W |

66. | 69°55'8 N | 61°00'0 W |

67. | 70°01'6 N | 61°04'2 W |

68. | 70°07'5 N | 61°08'1 W |

69. | 70°08'8 N | 61°08'8 W |

70. | 70°13'4 N | 61°10'6 W |

71. | 70°33'1 N | 61°17'4 W |

72. | 70°35'6 N | 61°20'6 W |

73. | 70°48'2 N | 61°37'9 W |

74. | 70°51'8 N | 61°42'7 W |

75. | 71°12'1 N | 62°09'1 W |

76. | 71°18'9 N | 62°17'5 W |

77. | 71°25'9 N | 62°25'5 W |

78. | 71°29'4 N | 62°29'3 W |

79. | 71°31'8 N | 62°32'0 W |

80. | 71°32'9 N | 62°33'5 W |

81. | 71°44'7 N | 62°49'6 W |

82. | 71°47'3 N | 62°53'1 W |

83. | 71°52'9 N | 63°03'9 W |

84. | 72°01'7 N | 63°21'1 W |

85. | 72°06'4 N | 63°30'9 W |

86. | 72°11'0 N | 63°41'0 W |

87. | 72°24'8 N | 64°13'2 W |

88. | 72°30'5 N | 64°26'1 W |

89. | 72°36'3 N | 64°38'8 W |

90. | 72°43'7 N | 64°54'3 W |

91. | 72°45'7 N | 64°58'4 W |

92. | 72°47'7 N | 65°00'9 W |

93. | 72°50'8 N | 65°07'6 W |

94. | 73°18'5 N | 66°08'3 W |

95. | 73°25'9 N | 66°25'3 W |

96. | 73°31'1 N | 67°15'1 W |

97. | 73°36'5 N | 68°05'5 W |

98. | 73°37'9 N | 68°12'3 W |

99. | 73°41'7 N | 68°29'4 W |

100. | 73°46'1 N | 68°48'5 W |

101. | 73°46'7 N | 68°51'1 W |

102. | 73°52'3 N | 69°11'3 W |

103. | 73°57'6 N | 69°31'5 W |

104. | 74°02'2 N | 69°50'3 W |

105. | 74°02'6 N | 69°52'0 W |

106. | 74°06'1 N | 70°06'6 W |

107. | 74°07'5 N | 70°12'5 W |

108. | 74°10'0 N | 70°23'1 W |

109. | 74°12'5 N | 70°33'7 W |

110. | 74°24'0 N | 71°25'7 W |

111. | 74°28'6 N | 71°45'8 W |

112. | 74°44'2 N | 72°53'0 W |

113. | 74°50'6 N | 73°02'8 W |

114. | 75°00'0 N | 73°16'3 W |

115. | 75°00' N | 73°30' W |

un tad ziemeļu virzienā līdz paralēlei 78°10' ziemeļu platuma; un rietumos to ierobežo līnija, kas sākas no 61°00' ziemeļu platuma un 65°00' rietumu garuma un stiepjas ziemeļrietumu virzienā pa rumba līniju līdz Bafina zemes krastam pie East Bluff (61°55 ziemeļu platums un 66°20' rietumu garums) un tad ziemeļu virzienā gar Bafina zemes krastu, Bailota salu, Devonu un Elsmīru un tālāk ved pa 80. rietumu garuma meridiānu ūdeņos starp šīm salām līdz paralēlei 78°10 ziemeļu platuma.

0 apakšzona sastāv no diviem rajoniem:

Rajons 0 A:

apakšzonas daļa, kas atrodas uz ziemeļiem no paralēles 66°15' ziemeļu platuma;

Rajons 0 B:

apakšzonas daļa, kas atrodas uz ziemeļiem no paralēles 66°15' ziemeļu platuma.

1. apakšzona

NAFO Konvencijas rajona daļa, kas atrodas uz austrumiem no 0 apakšzonas un uz ziemeļiem un austrumiem no rumba līnijas, kas savieno punktu 60°12' ziemeļu platuma un 57°13 rietumu garuma ar punktu uz 52°15' ziemeļu platuma un 42°00' rietumu garuma.

1. apakšzona sastāv no sešiem rajoniem:

Rajons 1 A:

apakšzonas daļa, kas atrodas uz ziemeļiem no paralēles 6850' ziemeļu platuma (Christianshaab);

Rajons 1 B:

apakšzonas daļa, kas atrodas starp paralēli 6615' ziemeļu platuma (piecas jūras jūdzes uz ziemeļiem no Umanarsugssuak) un paralēli 68°50' ziemeļu platuma (Christianshaab);

Rajons 1 C:

apakšzonas daļa, kas atrodas starp paralēli 64°15' ziemeļu platuma (četras jūras jūdzes uz ziemeļiem no Godthaab) un paralēli 66°15' ziemeļu platuma (piecas jūras jūdzes uz ziemeļiem no Umanarsugssuak);

Rajons 1 D:

apakšzonas daļa, kas atrodas starp paralēli 62°30' ziemeļu platuma (Frederikshaab šļūdoni) un paralēli 64°15' ziemeļu platuma (četras jūras jūdzes uz ziemeļiem no Godthaab);

Rajons 1 E:

apakšzonas daļa, kas atrodas starp paralēli 60°45' ziemeļu platuma (Desolation zemesrags) un paralēli 62°30' ziemeļu platuma (Frederikshaab šļūdonis);

Rajons 1 F:

apakšzonas daļa, kas atrodas uz dienvidiem no paralēles 60°45' ziemeļu platuma (Desolation zemesrags).

2. apakšzona

NAFO Konvencijas rajona daļa, kas atrodas uz austrumiem no meridiāna 64°30' rietumu garuma Hudzona šauruma rajonā, uz dienvidiem no 0 apakšzonas, uz dienvidiem un rietumiem no 1. apakšzonas un uz ziemeļiem no paralēles 52°15' ziemeļu platuma.

2. apakšzona sastāv no trim rajoniem:

Rajons 2 G:

apakšzonas daļa, kas atrodas uz ziemeļiem no paralēles 57°40' ziemeļu platuma (Mugford zemesrags);

Rajons 2 H:

apakšzonas daļa, kas atrodas starp paralēli 55°20' ziemeļu platuma (Hopedale) un paralēli 57°40' ziemeļu platuma (Mugford zemesrags);

Rajons 2 J:

apakšzonas daļa, kas atrodas uz dienvidiem no paralēles 55°20' ziemeļu platuma (Hopedale).

3. apakšzona

NAFO Konvencijas rajona daļa, kas atrodas uz dienvidiem no paralēles 52°15' ziemeļu platuma un uz austrumiem no līnijas, kas stiepjas ziemeļu virzienā no Bauld zemesraga Ņūfaundlendas ziemeļu krastā līdz paralēlei 52°15' ziemeļu platuma; uz ziemeļiem no paralēles 39°00' ziemeļu platuma; un uz austrumiem un ziemeļiem no rumba līnijas, kura sākas uz 39°00' ziemeļu platuma, 50°00' rietumu garuma un stiepjas ziemeļrietumu virzienā, ejot caur punktu 43°30'; ziemeļu platuma, 55°00' rietumu garuma punkta 47°50' ziemeļu platuma, 60°00' rietumu garuma virzienā, līdz tā šķērso taisnu līniju, kura savieno Ray zemesragu Ņūfaundlendas krastā ar Ziemeļu zemesragu Cape Breton salā; tad ziemeļaustrumu virzienā pa minēto līniju līdz Ray zemesragam.

3. apakšzona sastāv no sešiem rajoniem:

Rajons 3 K:

apakšzonas daļa, kas atrodas uz ziemeļiem no paralēles 49°15' ziemeļu platuma (Freels zemesrags , Ņūfaundlenda);

Rajons 3 L:

apakšzonas daļa, kas atrodas starp Ņūfaundlendas krastu no Freels zemesraga līdz St Mary zemesragam un šādi aprakstītā līnijā: sākoties pie Freels zemesraga; tad uz austrumiem līdz meridiānam 46°30' rietumu garuma, tad uz dienvidiem līdz 46°00' ziemeļu platuma, tad uz rietumiem līdz meridiānam 54°30' rietumu garuma, tad pa rumba līniju līdz St Mary zemesragam Ņūfaundlendā;

Rajons 3 M:

apakšzonas daļa, kas atrodas uz dienvidiem no paralēles 49°15' ziemeļu platuma un uz austrumiem no meridiāna 46°30' rietumu garuma;

Rajons 3 N:

apakšzonas daļa, kas atrodas uz dienvidiem no paralēles 46°00' ziemeļu platuma un starp meridiānu 46°30' rietumu garuma un meridiānu 51°00' rietumu garuma;

Rajons 3 O:

apakšzonas daļa, kas atrodas uz dienvidiem no paralēles 46°00' ziemeļu platuma un starp meridiānu 51°00' rietumu garuma un meridiānu 54°30' rietumu garuma;

Rajons 3 P:

apakšzonas daļa, kas atrodas uz dienvidiem no Ņūfaundlendas krasta un uz rietumiem no līnijas no St Mary zemesraga, Ņūfaundlendā, līdz punktam uz 46°00' ziemeļu platuma, 54°30' rietumu garuma, tad uz dienvidiem līdz pat apakšzonas robežai;

Rajons 3 P sadalās divos apakšrajonos:

apakšrajons 3 P n (ziemeļrietumu apakšrajons) :

rajona 3 P daļa, kas atrodas uz ziemeļrietumiem no līnijas, kas stiepjas no Burgeo salas Ņūfaundlendā apmēram dienvidrietumu virzienā līdz punktam 46°50' ziemeļu platuma un 58°50' rietumu garuma;

apakšrajons 3 P n (dienvidaustrumu apakšrajons) :

rajona 3 P daļa, kas atrodas uz dienvidaustrumiem no līnijas, kas noteikta apakšrajonam 3 P n.

4 apakšzona.

NAFO Konvencijas rajona daļa, kas atrodas uz ziemeļiem no paralēles 39°00' ziemeļu platuma, uz rietumiem no 3. apakšzonas, un uz austrumiem no šādas līnijas: tā sākas starptautiskās robežas starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Kanādu beigās Grand Manan šaurumā, punktā 44°46'; 35°346″ ziemeļu platuma; 66°54; 11,253″ rietumu garuma tad uz dienvidiem līdz paralēlei 43°50' ziemeļu platuma; tad uz rietumiem līdz meridiānam 67°24'; 27,24″ rietumu garuma; tad pa ģeodēzisku līniju dienvidrietumu virzienā līdz punktam 42°53'; 14″ ziemeļu platuma un 67°44'; 35″ rietumu garuma; tad pa ģeodēzisku līniju dienvidaustrumu virzienā līdz punktam 42°31'; 08″ ziemeļu platuma un 67°28'; 05″ rietumu garuma; tad pa ģeodēzisku līniju līdz punktam 42°20' ziemeļu platuma un 67°18'; 13,15″ rietumu garuma; tad uz austrumiem līdz punktam 66°00' rietumu garuma; tad pa rumba līniju dienvidaustrumu virzienā līdz punktam 42°00' ziemeļu platuma un 65°40' rietumu garuma; tad uz dienvidiem līdz paralēlei 39°00' ziemeļu platuma.

4. apakšzona sastāv no sešiem rajoniem:

Rajons 4 R:

NAFO Konvencijas rajona daļa, kas atrodas starp Ņūfaundlendas krastu no Bauld zemesraga līdz Ray zemesragam un šādi aprakstītu līniju: tā sākas pie Bauld zemesraga, tad iet uz ziemeļiem līdz paralēlei 52°15' ziemeļu platuma, tad uz rietumiem līdz Labradoras krastam, tad gar Labradoras krastu līdz Labradoras un Kvebekas robežas beigām, tad pa rumba līniju dienvidrietumu virzienā līdz punktam 49°25' ziemeļu platuma, 60°00' rietumu garuma, tad uz dienvidiem līdz punktam 47°50' ziemeļu platuma, 60°00' rietumu garuma, tad pa rumba līniju dienvidaustrumu virzienā līdz punktam, kur 3. apakšzonas robeža šķērso taisnu līniju, kura savieno Jaunskotijas Ziemeļu zemesragu ar Ņūfaundlendas Ray zemesragu, tad uz Ņūfaundlendas Ray zemesragu;

Rajons 4 S:

apakšzonas daļa, kas atrodas starp Kvebekas dienvidu krastu no Labradoras un Kvebekas robežas beigām līdz Pointe des Monts un šādi aprakstītu līniju: tā sākas Pointe des Monts, tad ved uz austrumiem līdz punktam 49°25' ziemeļu platuma, 64°40' rietumu garuma, tad pa rumba līniju dienvidaustrumu virzienā līdz punktam 47°50' ziemeļu platuma, 60°00' rietumu garuma, tad pa rumba līniju ziemeļaustrumu virzienā līdz Labradoras un Kvebekas robežas beigām;

Rajons 4 T:

apakšzonas daļa, kas atrodas starp Jaunskotijas krastiem, Ņūbrunsviku un Kvebeku no Ziemeļu zemesraga līdz Pointe des Monts un šādi aprakstītu līniju: tā sākas pie Pointe des Monts, tad ved uz austrumiem līdz punktam 49°25' ziemeļu platuma, 64°40' rietumu garuma, tad pa rumba līniju austrumdienvidaustrumu virzienā līdz punktam 47°50' ziemeļu platuma, 60°00' rietumu garuma, tad pa rumba līniju dienvidu virzienā līdz Ziemeļu zemesragam Jaunskotijā;

Rajons 4 V:

apakšzonas daļa, kas atrodas starp Jaunskotijas krastu starp Ziemeļu zemesragu un Fourchu un šādi aprakstītu līniju: tā sākas pie Fourchu, tad pa rumba līniju austrumu virzienā līdz punktam 45°40' ziemeļu platuma, 60°00' rietumu garuma, tad uz dienvidiem pa meridiānu 60°00' rietumu garuma līdz 44°10' ziemeļu platuma, tad uz austrumiem līdz meridiānam 59°00' rietumu garuma, tad uz dienvidiem līdz paralēlei 39°00' ziemeļu platuma; tad uz austrumiem līdz punktam, kur 3. un 4. apakšzonas robeža sastop paralēli 39°00' ziemeļu platuma, tad pa robežu starp 3. un 4. apakšzonu un pa līniju, kas ziemeļrietumu virzienā turpinās līdz punktam 47°50' ziemeļu platuma, 60°00' rietumu garuma, un tad pa rumba līniju dienvidu virzienā līdz Ziemeļu zemesragam Jaunskotijā.

Rajons 4 V sadalās divos apakšrajonos:

Apakšrajons 4 V n (ziemeļu apakšrajons):

rajona 4 V daļa, kas atrodas uz ziemeļiem no paralēles 45°40' ziemeļu platuma;

Apakšrajons 4 V s (dienvidu apakšrajons) :

rajona 4 V daļa, kas atrodas uz dienvidiem no paralēles 45°40' ziemeļu platuma;

Rajons 4 W:

apakšzonas daļa, kas atrodas starp Jaunskotijas krastu no Halifaksas līdz Fourchu un šādi aprakstītu līniju: tā sākas pie Fourchu, tad pa rumba līniju austrumu virzienā līdz punktam 45°40' ziemeļu platuma, 60°00' rietumu garuma, tad uz dienvidiem pa meridiānu 60°00' rietumu garuma līdz paralēlei 44°10' ziemeļu platuma, tad uz austrumiem līdz meridiānam 59°00' rietumu garuma, tad uz dienvidiem līdz paralēlei 39°00' ziemeļu platuma, tad uz rietumiem līdz meridiānam 63°20' rietumu garuma, tad uz ziemeļiem līdz punktam 44°20' ziemeļu platuma, tad pa rumba līniju ziemeļrietumu virzienā līdz Halifaksai Jaunskotijā;

Rajons 4 X:

apakšzonas daļa, kas atrodas starp 4. apakšzonas rietumu robežu un Ņūbrunsvikas un Jaunskotijas krastiem no robežas starp Ņūbrunsviku un Menu beigām līdz Halifaksai, un šādi aprakstītu līniju: tā sākas Halifaksā, tad pa rumba līniju dienvidaustrumu virzienā līdz punktam 44°20' ziemeļu platuma, 63°20' rietumu garuma, tad uz dienvidiem līdz paralēlei 39°00' ziemeļu platuma; tad uz rietumiem līdz meridiānam 65°40' rietumu garuma.

5. apakšzona

NAFO Konvencijas rajona daļa, kas atrodas uz rietumiem no 4. apakšzonas rietumu robežas, uz ziemeļiem no paralēles 39°00' ziemeļu platuma un uz austrumiem no meridiāna 71°40' rietumu garuma.

5. apakšzona sastāv no diviem rajoniem:

Rajons 5 Y:

apakšzonas daļa, kas atrodas starp Menas, Ņūhempšīras un Masačūsetsas krastiem no robežas starp Menu un Ņūbrunsviku līdz 70°00' rietumu garuma Keipkodā (apmēram 42° ziemeļu platuma) un šādi aprakstītai līnijai: tā sākas Keipkodā punktā 70° rietumu garuma (apmēram 42° ziemeļu platuma), tad uz ziemeļiem līdz 42°20' ziemeļu platuma, tad uz austrumiem līdz 67°18'; 13,15″ rietumu garuma uz 4. un 5. apakšzonas robežas; tad pa šo robežu līdz Kanādas un Amerikas Savienoto Valstu robežai;

Rajons 5 Z:

apakšzonas daļa, kas atrodas uz dienvidiem un austrumiem no rajona 5 Y.

Rajons 5 Z sadalās divos apakšrajonos:

Apakšrajons 5 Z e (austrumu apakšrajons) :

rajona 5 Z daļa, kas atrodas uz austrumiem no meridiāna 70°00' rietumu garuma.

Statistikas vajadzībām apakšrajons 5 Z e sadalās divās apakšvienībās:

apakšvienība 5 Z c:

apakšrajona 5 Z e daļa, kas atrodas uz ziemeļiem no ģeodēziskās līnijas, kura savieno punktus, kur ģeodēziskā līnija, kura apzīmē ASV un Kanādas robežu no 42°31'; 08″ ziemeļu platuma un 67°28';05″ rietumu garuma līdz 40°27'; 05″ ziemeļu platuma un 65°41'; 59″ rietumu garuma, sastopas ar paralēli 42°00' ziemeļu platuma, līdz kurienei tās pagarinājums sastopas ar meridiānu 65°40' rietumu garuma;

apakšvienība 5 Z u:

rajona 5 Z e daļa, kas atrodas uz dienvidiem no ģeodēziskās līnijas, kura savieno punktus, kur ģeodēziskā līnija, kura apzīmē ASV un Kanādas robežu no 42°31'; 08″ ziemeļu platuma un 67°28';05″ rietumu garuma līdz 40°27'; 05″ ziemeļu platuma un 65°41'; 59″ rietumu garuma, sastopas ar paralēli 42°00'ziemeļu platuma, līdz kurienei tās pagarinājums sastopas ar meridiānu 65°40' rietumu garuma;

apakšrajons 5 Z w (rietumu apakšrajons) :

rajona 5 Z daļa, kas atrodas uz rietumiem no meridiāna 70°00' rietumu garuma.

6. apakšzona

NAFO Konvencijas rajona daļa, ko ierobežo līnija, kura sākas no punkta Rodailendas krastā 71°40' rietumu garuma, tad uz dienvidiem līdz 39°00' ziemeļu platuma, tad uz austrumiem līdz 42°00' rietumu garuma, tad uz dienvidiem līdz 35°00' ziemeļu platuma, tad uz rietumiem līdz Ziemeļamerikas krastam, tad uz ziemeļiem gar Ziemeļamerikas krastu līdz punktam Rodailendas krastā 71°40' rietumu garuma.

6. apakšzona sastāv no trim rajoniem:

Rajons 6 A:

apakšzonas daļa, kas atrodas uz ziemeļiem no paralēles 39°00' ziemeļu platuma un uz rietumiem no 5. apakšzonas;

Rajons 6 B:

apakšzonas daļa, kas atrodas uz rietumiem no 70°00' rietumu garuma, uz dienvidiem no paralēles 39°00' ziemeļu platuma un uz ziemeļiem un rietumiem no līnijas, kas ved uz rietumiem pa paralēli 37°00' ziemeļu platuma līdz 76°00' rietumu garuma; tad uz dienvidiem līdz Henry zemesragam Virdžīnijā;

Rajons 6 C:

apakšzonas daļa, kas atrodas uz rietumiem no 70°00' rietumu garuma un uz dienvidiem no apakšrajona 6 B;

Rajons 6 D:

apakšzonas daļa, kas atrodas uz austrumiem no rajoniem 6 B un 6 C un uz rietumiem no 65°00' rietumu garuma;

Rajons 6 E:

apakšzonas daļa, kas atrodas uz austrumiem no rajona 6 D un uz rietumiem no 60°00' rietumu garuma;

Rajons 6 F:

apakšzonas daļa, kas atrodas uz austrumiem no rajona 6 E un uz rietumiem no 55°00' rietumu garuma;

Rajons 6 G:

apakšzonas daļa, kas atrodas uz austrumiem no rajona 6 F un uz rietumiem no 50°00' rietumu garuma;

Rajons 6 H:

apakšzonas daļa, kas atrodas uz austrumiem no rajona 6 G un uz rietumiem no 42°00' rietumu garuma.

--------------------------------------------------

IV PIELIKUMS

DEFINĪCIJAS UN KODI, KAS LIETOJAMI, IESNIEDZOT DATUS PAR NOZVEJU

a) ZVEJAS RĪKU/ZVEJAS KUĢU KATEGORIJU SARAKSTS

(no Starptautiskās standarta statistikas zvejas rīku klasifikācijas [ISSCFG])

Kategorija | Saīsinājums |

Traļi

Grunts traļi

—rāmju traļi | TBB |

—otertraļi (neprecizējot, vai tie piestiprināmi kuģa sānos vai aizmugurē) | OTB |

—otertraļi (sānu piestiprinājuma) | OTB1 |

—otertraļi (aizmugures piestiprinājuma) | OTB2 |

—dubulttraļi (divi kuģi) | PTB |

—garneļu traļi | TBS |

—omāru (nephrops) traļi | TBN |

—grunts traļi (neprecizējot) | TB |

Pelāģiskie traļi

—otertraļi (neprecizējot, vai tie piestiprināmi kuģa sānos vai aizmugurē) | OTM |

—otertraļi (sānu piestiprinājuma) | OTM1 |

—otertraļi (aizmugures piestiprinājuma) | OTM2 |

—dubulttraļi (divi kuģi) | PTM |

—garneļu traļi | TMS |

—pelāģiskie traļi (neprecizējot) | TM |

Dvīņu otertraļi | OTT |

Dubulttraļi (divi kuģi) [neprecizējot] | PT |

Otertraļi (neprecizējot) | OT |

Cita veida otertraļi (neprecizējot) | TX |

Zvejas vadi

Brideņi | SB |

Laivu vai kuģu vadi | SV |

—bugurvadi | SDN |

—skotu vadi | SSC |

—dubultvadi (divi kuģi) | SPR |

Zvejas vadi (neprecizējot) | |

Aptverošie tīkli

Ar riņķvadiem (riņķvads) | PS |

—kuru izmanto viens kuģis | |

—kuru izmanto divi luģi | PS2 |

Bez riņķvadiem (lampara) | LA |

Žaunu tīkli un iepinējtīkli

Peilētie žaunu tīkli (noenkurotie) | GNS |

Žaunu driftertīkli | GND |

Aptverošie žaunu tīkli | GNC |

Nostiprinātie žaunu tīkli (uz kārtīm) | GNF |

Rāmju tīkli | GTR |

Kombinētie rāmju un žaunu tīkli | GTN |

Žunu tīkli un iepinējtīkli (neprecizējot) | GEN |

Žaunu tīkli (neprecizējot) | GN |

Āķi un jedas

Peilētas āķu jedas | LLS |

Peldošās āķu jedas | LLD |

Āķu jedas (neprecizējot) | LL |

Gruntsmakšķeres un ūdas (darbināmas ar rokām) | LHP |

Gruntsmakšķeres un ūdas (mehanizētas) | LTM |

Vizuļu jedas | LTL |

Āķi un jedas (neprecizējot) | LX |

Lamatu tipa zvejas rīki

Stāvvadi | FPN |

Murdi | FPO |

Venteri | FYK |

Iežogojumi, žogi, tači, utt. | FWR |

Stacionārie zvejas krātiņi | FSN |

Zonas tīkli | FAR |

Lamatu tipa zvejas rīki (neprecizējot) | FIX |

Izmetamie zvejas rīki

Izmetamie tīkli | FCN |

Izmetamie zvejas rīki (neprecizējot) | FG |

Dragas

Laivu draga | DRB |

Ar rokām darbināma draga | DRH |

Satverošie un durošie zvejas rīki

Harpūna | HAR |

Izceļamie tīkli

Portatīvie izceļamie tīkli | LNP |

No laivas izmantojami izceļamie tīkli | LNB |

Krastā izmantojami stacionārie izceļamie tīkli | LNS |

Izceļamie tīkli (neprecizējot) | LN |

Savācēji mehānismi

Sūkņi | HMP |

Mehanizētas dragas | HMD |

Savācēji mehānismi (neprecizējot) | HMX |

Dažādi rīki | MIS |

Nezināmi rīki | NK |

b) ZVEJAS INTENSITĀTES MĒRU DEFINĪCIJAS ZVEJAS RĪKU KATEGORIJĀM

Pēc iespējas būtu jāparedz trīs precizitātes līmeņi zvejas intensitātes noteikšanai.

A kategorija

Zvejas rīks | Intensitātes mērs | Definīcijas |

Aptverošie tīkli (Riņķvadi) | Izlikšanu skaits | Daudzums, kas atspoguļo to, cik reizes zvejas rīks ticis izlikts vai izmests, neatkarīgi no tā, vai ir tikusi veikta nozveja. Šis kritērijs ir piemērojams, ja zivju bara lielums un blīvums ir saistīts ar zivju resursu pārpilnību vai ja zvejas rīkus izliek izlases veidā. |

Brideņi | Izlikšanu skaits | Daudzums, kas atspoguļo to, cik reizes zvejas rīks ticis izlikts vai izmests, neatkarīgi no tā, vai ir tikusi veikta nozveja. |

Laivas zvejas vadi | Zvejas stundu skaits | Stundu skaits, kurās vads atradās ūdenī, zvejojot. |

Traļi | Stundu skaits | Stundu skaits, kurās tralis atradās ūdenī (pelāģiskais tralis) vai jūras dibenā (grunts tralis), zvejojot. |

Laivu dragas | Zvejas stundu skaits | Stundu skaits, kurās draga atradās jūras dibenā, zvejojot. |

Žaunu tīkli (peilētie vai driftertīkli) | Intensitātes vienību skaits | Tīklu garums, kas izteikts 100 metru vienībās, pareizinot ar veikto izmešanu skaitu (= kādā noteiktā laikā lietota tīkla uzkrātais kopējais garums dalīts ar 100). |

Žaunu tīkli (nostiprinātie) | Intensitātes vienību skaits | Tīkla garums, kas izteikts 100 metru vienībās, reizināts ar tīkla iztīrīšanas reižu skaitu. |

Lamatu tipa zvejas rīki (stāvvadi) | Intensitātes vienību skaits | Zvejas dienu skaits, kas reizināts ar izcelto vienību skaitu. |

Murdi un venteri | Intensitātes vienību skaits | Izcelšanu skaits, kas reizināts ar vienību skaitu (= kopējais kādā laika posmā nozvejoto vienību skaits). |

Āķu jedas (peilētas vai dreifējošas) | Tūkstošos āķu | Āķu skaits, ar kuriem zvejots kādā noteiktā laika posmā, dalīts ar 1000. |

Gruntsmakšķeres (ūdas, vizuļu, ēsmas utt.) | Makšķerēšanas dienu skaits | Kopējais makšķeru skaits, kas lietots kādā laika posmā. |

Harpūnas | | (Tiek ziņots vienīgi par B un C intensitātes līmeni). |

B kategorija

Zvejas dienu skaits: dienu skaits, kurās veikta zveja. Tādām zivsaimniecībām, kur meklēšana ir būtiska zvejas darbības daļa, tās dienas, kad notika meklēšana, bet ne pati zveja, būtu jāiekļauj datos par "zvejas dienām".

C kategorija

Attiecībā uz dienu skaitu uz grunts papildus zvejas dienām un dienām, kurās noritēja meklēšana, jāiekļauj arī visas pārējās dienas, kuru laikā kuģis atradās uz grunts.

Aprēķinātās intensitātes attiecība (proporcionāli noteiktā intensitāte)

Tā kā var nebūt pieejami atbilstoši mēri kopējās nozvejas noteikšanai, būtu jānorāda uz aprēķināto intensitātes procentu. To aprēķina šādi:

× 100

Kopējā nozveja

c) KUĢU IZMĒRU KATEGORIJAS (no Starptautiskās standarta statistikas zvejas kuģu klasifikācijas [ISSCFV]).

Tonnāžas klases

Kategorija pēc bruto svara tonnās | Kods |

| |

0— | 49,9 | 02 |

50— | 149,9 | 03 |

150— | 499,9 | 04 |

500— | 999,9 | 05 |

1000– | 1999,9 | 06 |

2000– | 99999,9 | 07 |

Nav zināms | 00 |

d) GALVENĀS ZVEJOTĀS SUGAS

Šīs ir sugas, uz kurām galvenokārt vērsta zveja. Tomēr tās var neatbilst sugām, kas veido nozvejas lielāko daļu. Sugas būtu jāidentificē, lietojot 3 burtu identifikatoru (sk. I pielikumu).

--------------------------------------------------

V PIELIKUMS

FORMA, KĀDĀ DATI IESNIEDZAMI MAGNĒTISKOS DATU NESĒJOS

a) MAGNĒTISKIE DATU NESĒJI

Datora lentes : | Deviņu celiņu lentes ar blīvumu 1600 vai 6250 BPI un EBCDIC vai ASCII kodu, vēlams ar marķējumu. Ja tās ir ar marķējumu, būtu jāiekļauj atzīme par datnes beigām. |

Disketes: | MS-DOS formatētas, 3,5' 720 kilobaitu vai 1,4 megabaitu disketes, vai 5,25' 360 kilobaitu vai 1,2 megabaitu disketes. |

b) KODĒŠANAS FORMA

Iesniegšanai saskaņā ar 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta prasībām

Pozīcijas nr. | Postenis | Piezīmes |

1 līdz 4 | Valsts (ISO 3 burtu kods) | Piem., FRA = Francija |

5 līdz 6 | Gads | Piem., 90 = 1990 |

7 līdz 8 | FAO zvejas zona | 21 = Ziemeļrietumu Atlantija |

9 līdz 15 | Zvejas rajons | Piem., 3 Pn = NAFO zvejas apakšrajons 3 Pn |

16 līdz 18 | Suga | 3 burtu identifikators |

19 līdz 26 | Nozveja | Tonnās |

Iesniegšanai saskaņā ar 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta prasībām.

Pozīcijas nr. | Postenis | Piezīmes |

1 līdz 4 | Valsts | ISO 3 burtu kods (piem., FRA = Francija) |

5 līdz 6 | Gads | Piem., 94 = 1994 |

7 līdz 8 | Mēnesis | Piem., 01 = janvāris |

9 līdz 10 | FAO zvejas zona | 21 = Ziemeļrietumu Atlantija |

11 līdz 18 | Zvejas rajons | Piem., 3 Pn = NAFO zvejas apakšrajons 3 Pn: burtu un ciparu |

19 līdz 21 | Galvenās zvejojamās sugas | 3 burtu identifikators |

22 līdz 26 | Kuģa/zvejas rīka kategorija | ISSCFG kods (piem., OTB2 = grunts otertralis): burtu un ciparu kods |

27 līdz 28 | Kuģa klase pēc tā izmēra | ISSCFV kods (piem., 04 = 150-499,9 t): burtu un ciparu kods |

29 līdz 34 | Vidējā bruto tonnāža | Tonnas: cipariem |

35 līdz 43 | Vidējā dzinēja jauda | Kilovati: cipariem |

44 līdz 45 | Aplēstā intensitāte procentuālā izteiksmē | Cipariem |

46 līdz 48 | Vienība | Sugu 3 burtu identifikators vai intensitātes identifikators (piem., COD = menca A- = zvejas intensitātes mērs A) |

49 līdz 56 | Dati | Nozvejas (tonnās) vai intensitātes vienība |

Piezīmes

a) Visas ciparu pozīcijas ir līdzinātas pa labi, neaizpildītās pozīcijas atrodas pirms aizpildītajām. Visas burtciparu pozīcijas ir līdzinātas pa kreisi, neaizpildītās pozīcijas atrodas pēc aizpildītajām.

b) Nozvejas datus iegrāmato kā dzīvsvaru, kas vienāds ar izkrautajiem vai pārkrautajiem daudzumiem, noapaļojot līdz tonnai.

c) Daudzumus (pozīcija 49 līdz 56), kas mazāki par pusi vienības, iegrāmato kā "–1".

d) Nezināmus daudzumus (pozīcija 49 līdz 56) iegrāmato kā "–2".

e) Valstu (un zemju) kodi (

ISO

kodi):

Beļģija — | BEL |

Dānija — | DNK |

Francija — | FRA |

Vācija FR — | DEU |

Grieķija — | GRC |

Īrija — | IRL |

Itālija — | ITA |

Luksemburga — | LUX |

Nīderlande — | NLD |

Portugāle — | PRT |

Spānija — | ESP |

Apvienotā Karaliste — | GBR |

Anglija un Velsa — | GBRA |

Skotija — | GBRB |

Ziemeļīrija — | GBRC |

--------------------------------------------------