Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 31968L0089

    Padomes Direktīva (1968. gada 23. janvāris) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz neapstrādāto kokmateriālu klasifikāciju

    OV L 32, 6.2.1968, p. 12–16 (DE, FR, IT, NL)
    Speciālizdevums angļu valodā: Sērija I Sējums 1968(I) Lpp. 6 - 9

    Cits(-i) īpašais(-ie) izdevums(-i) (DA, EL, ES, PT, FI, SV, CS, ET, LV, LT, HU, MT, PL, SK, SL, BG, RO)

    Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 30/12/2008; Atcelts ar 32007D0714

    ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/1968/89/oj

    31968L0089



    Oficiālais Vēstnesis L 032 , 06/02/1968 Lpp. 0012 - 0015
    Speciālizdevums somu valodā: Nodaļa 13 Sējums 1 Lpp. 0103
    Speciālizdevums zviedru valodā: Nodaļa 13 Sējums 1 Lpp. 0103
    Speciālizdevums dāņu valodā: Sērija I Nodaļa 1968(I) Lpp. 0006
    Speciālizdevums angļu valodā: Sērija I Nodaļa 1968(I) Lpp. 0006
    Speciālizdevums grieķu valodā Nodaļa 03 Sējums 3 Lpp. 0013
    Speciālizdevums spāņu valodā: Nodaļa 03 Sējums 2 Lpp. 0078
    Speciālizdevums portugāļu valodā Nodaļa 03 Sējums 2 Lpp. 0078


    Padomes Direktīva

    (1968. gada 23. janvāris)

    par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz neapstrādāto kokmateriālu klasifikāciju

    (68/89/EEK)

    EIROPAS KOPIENU PADOME,

    ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 100. pantu,

    ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

    ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [1],

    ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [2],

    tā kā kopējā tirgus ieviešana ir radījusi pieaugumu Kopienas iekšējā tirdzniecībā ar neapstrādātiem kokmateriāliem, kas jau aptver vairākus miljonus kubikmetru gadā;

    tā kā dažādās dalībvalstīs tiek lietotas dažādas sistēmas neapstrādātas kokmateriālu mērīšanai un klasificēšanai, un šis vienotības trūkums tieši ietekmē kopējā tirgus darbību;

    tā kā tiesību aktu saskaņošana šajā jomā, kas būtu vēlama līdz Briseles Mežkopības konferencei 1969. gada jūnijā, ne tikai atvieglotu tirdzniecību Kopienas iekšienē, bet arī atļautu apkopot salīdzināmu statistiku par neapstrādātu kokmateriālu ražošanu, tirdzniecību, patēriņu un cenām Kopienā;

    tā kā šos mērķus var sasniegt, ja dalībvalstis pārtrauc jebkādu obligātu no citām dalībvalstīm nākošu neapstrādātu kokmateriālu klasificēšanu un ja tās ar likumu rada interesentiem pieejamu mērījumu un klasifikācijas sistēmu, kas ir vienāda visā Kopienā;

    tā kā neapstrādātus kokmateriālus Kopienā drīkst tirgot kā "EEK klasificētus" neapstrādātus kokmateriālus tikai tad, ja tā atbilst vienai no noteiktajām klasifikācijām;

    tā kā ne vēlāk kā divus gadus pēc direktīvas izziņošanas tirdzniecībai ar neapstrādātiem kokmateriāliem Kopienas iekšienē klasifikācijas dēļ nedrīkst būt nekādu šķēršļu,

    IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

    1. pants

    Šī direktīva attiecas uz neapstrādātiem kokmateriāliem, ko Kopienas iekšienē tirgo kā "EEK klasificētus" neapstrādātus kokmateriālus.

    2. pants

    "Neapstrādāti kokmateriāli" ir nocirsti koki ar apcirstām galotnēm un zariem, ar mizu vai bez tās, sagarumoti vai šķelti.

    3. pants

    1. Dalībvalstis nosaka, ka tirdzniecībā nonākušus neapstrādātus kokmateriālus var apzīmēt ar "EEK klasificēts" tikai tad, ja tie ir klasificēti un vajadzības gadījumā marķēti, kā prasīts šīs direktīvas pielikumā.

    2. Dalībvalstis nosaka, ka pielikumā uzskaitīto klasifikāciju var piešķirt tikai neapstrādātiem kokmateriāliem, kas klasificēti, kā prasīts pielikumā.

    3. Dalībvalstis veic visus nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu noteikumus, ko tās pieņēmušas saskaņā ar 1. un 2. punktu.

    4. pants

    Dalībvalsts var padarīt šajā direktīvā noteiktās klasifikācijas izmantošanu par obligātu visas vai daļas savas neapstrādātu kokmateriālu produkcijas tirdzniecībā.

    5. pants

    Šajā direktīvā noteiktā klasifikācija pēc izmēriem vai pēc kvalitātes neizslēdz apakškategoriju ieviešanu neapstrādātu kokmateriālu tirdzniecībā. Tomēr apakškategoriju ieviešana nedrīkst radīt šķēršļus tirdzniecībai Kopienas iekšienē.

    6. pants

    Dalībvalstis atceļ visus noteikumus, kas nosaka, ka no citas dalībvalsts ienākošajiem neapstrādātajiem kokmateriāliem jābūt klasificētiem.

    7. pants

    Divu gadu laikā pēc šīs direktīvas izziņošanas dalībvalstīs stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas un tās pielikuma prasības, un par to tās tūlīt informē Komisiju.

    8. pants

    Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

    Briselē, 1968. gada 23. janvārī

    Padomes vārdā —

    priekšsēdētājs

    M. Couve de Murville

    [1] OV 156, 15.07.1967., 59. lpp.

    [2] OV 17, 28.01.1967., 282./67. lpp.

    --------------------------------------------------

    PIELIKUMS

    1. MĒRĪŠANA

    1.1. Vispārīgi

    1.1.1. Mērīšana notiek vai nu pēc tilpuma (kubikmetros vai steros), vai arī pēc svara.

    1.1.2. Mērījumiem lieto tikai metrisko sistēmu.

    1.1.3. Mērinstrumentus oficiāli pārbauda un uztur labā kārtībā.

    1.2. Koki pilnā garumā

    1.2.1. Neapstrādātus kokmateriālus, kuru tilpums parasti ir izteikts veselos (pilnos) kubikmetros, sauc par kokiem pilnā garumā.

    1.2.2. Kokus pilnā garumā parasti mēra atsevišķās vienībās. Neregulāras formas kokus pilnā garumā mēra pa daļām.

    1.2.3. Atsevišķas vienības tilpumu nosaka no garuma un diametra, ko mēra ap mizu vai zem tās.

    Tilpumu aprēķina līdz vismaz diviem cipariem aiz komata, izmantojot parastās tilpuma tabulas.

    1.2.4. Diametra mērījumus noapaļo uz leju līdz iepriekšējam centimetram. Ja diametru mēra ap mizu, skaitli saprātīgi samazina. Veikto samazinājumu norāda.

    1.2.5. Mērījumos līdz 19 cm un ietverot diametru zem mizas nosaka ar vienu mērījumu, lietojot mežkopības dastmēru uz nocirstā stumbra (horizontālais diametrs). Turpretī mērījumos virs 20 cm zem mizas diametru nosaka divos krusteniskos mērījumos, ko izdara perpendikulāri vienu otram (cik vien iespējams, vienu šaurākajā diametrā un otru platākajā). Ja mērāmā vieta atrodas zaru mieturī vai citā nelīdzenā stumbra vietā, diametru iegūst, ņemot vidējo lielumu no mērījumiem, kas izdarīti vienādos attālumos abās pusēs no mērāmās vietas.

    1.2.6. Garuma mērījumus noapaļo uz leju līdz iepriekšējam decimetram. Kokiem pilnā garumā ar vidus diametru zem mizas 20 cm vai mazāk garumu var noapaļot uz leju līdz iepriekšējam metram.

    Ja koks nocirsts konusveidīgi, garumu mēra no šā konusa vidus.

    1.3. Koki steros

    1.3.1. Neapstrādātus kokmateriālus, kuru tilpums parasti ir izteikts steros, sauc par kokiem steros.

    1.3.2. Šādu koku augstuma mērījumam pieliek klāt vismaz 3 %.

    2. KLASIFIKĀCIJA

    2.1. Vispārīgi

    2.1.1. Neapstrādātus kokmateriālus var klasificēt:

    (i) pēc sugas un nosaukuma;

    (ii) pēc izmēriem;

    (iii) pēc kvalitātes.

    2.2. Klasifikācija pēc izmēriem

    2.2.1. Diametra un garuma mērīšanai klasifikācijas nolūkos izmanto 1.2.4., 1.2.5. un 1.2.6. punktu.

    2.2.2. Klasifikācija pēc izmēra notiek neatkarīgi no garuma saskaņā ar vidus diametru zem mizas, lietojot šādu klasifikāciju:

    Kategorija | Diametrs |

    L 0 | ne vairāk par 10 cm |

    L 1 a | 10 – 14 cm |

    L 1 b | 15 – 19 cm |

    L 2 a | 20 – 24 cm |

    L 2 b | 25 – 29cm |

    L 3 a | 30 – 34 cm |

    L 3 b | 35 – 39 cm |

    L 4 | 40 –4 9 cm |

    L 5 | 50 – 59 cm |

    L 6 | 60 cm vai vairāk |

    2.2.3. Aiz 6. kategorijas var veidot tālākas kategorijas, tomēr saglabājot to pašu gradāciju. Sadalījumu A un B apakškategorijas var neņemt vērā vai paplašināt uz visām kategorijām.

    2.2.4. Kokus pilnā garumā var klasificēt arī pēc minimālā garuma un šim garumam atbilstīga minimālā galotnes diametra zem mizas, lietojot šādu klasifikāciju:

    Kategorija | Minimālais garums | Minimālais galotnes diametrs |

    H 1 | 8 m | 10 cm |

    H 2 | 10 m | 12 cm |

    H 3 | 14 m | 14 cm |

    H 4 | 16 m | 17 cm |

    H 5 | 18 m | 22 cm |

    H 6 | 18 m | 30 cm |

    Atkāpjoties no 1.2.3. punkta, galotnes diametru mēra tikai vienreiz.

    2.2.5. Noteiktas grupas, kurās ir dažādi pilna garuma koku tipi (statņi, stabi utt.), iedala kategorijās pēc diametra virs mizas 1 cm no resgaļa, lietojot šādu klasifikāciju:

    Kategorija | Diametrs |

    P 1 | ne vairāk kā 6 cm |

    P 2 | 7 – 13 cm |

    P 3 | 14 cm vai vairāk |

    2.2.6. Kokus steros iedala kategorijās pēc galotnes diametra virs mizas, lietojot šādu klasifikāciju:

    Kategorija | |

    S 1 | apaļi baļķi 3 – 6 cm diamterā (sīki baļķi) |

    S 2 | 7 – 13 cm (baļķi) |

    S 3 | 14 cm vai vairāk diametrā un spāru koki (lieli baļķi un spāru koki) |

    Kad kokiem steros novelk mizu, iepriekš norādītos diametrus samazina par 1 cm.

    2.3. Klasifikācija pēc kvalitātes

    2.3.1. Klasifikācijā pēc kvalitātes ņem vērā šādus kritērijus:

    - liekums – to mēra, dalot centimetros izteiktu un līdz tuvākajam centimetram noapaļotu kopīgo loku ar metros līdz vienam ciparam aiz komata izteiktu attālumu starp abiem locījuma galiem.

    Liekumu izsaka centimetros uz metru,

    - māzeraina tekstūra – šā defekta lielumu mēra, nosakot centimetros izteiktu un līdz tuvākajam centimetram uz garuma metru noapaļotu attālumu starp šķiedru virzienu un ģenerācijas līniju, kas paralēla pilna garuma koka asij.

    Novirzi izsaka centimetros uz metru,

    - raukums – to mēra, dalot centimetros izteiktu un uz leju līdz iepriekšējam centimetram noapaļotu atšķirību starp pilna garuma koka diametriem 1 cm no abiem galiem ar metros un vienu ciparu aiz komata izteiktu attālumu starp tiem.

    Raukumu izsaka centimetros uz metru ar vienu ciparu aiz komata,

    - vaļēji zari, veseli (vai sausi) zari, bojāti (vai melni) zari.

    Zaru diametru mēra milimetros to mazākajā vietā,

    - pārauguši zari, izaugumi,

    - neapaļa serde,

    - reaktīvie kokmateriāli – lielainie lapkoku kokmateriāli platlapu koku gadījumā, lielainie vai sarkansvītrotie kokmateriāli skujkoku gadījumā,

    - kontūru neapaļums,

    - koncentriskas plaisas, serdes plaisas, sašķēlumi no koka gāšanas, sala plaisas,

    - kokmateriāli no sausiem kokiem uz kājas un žūšanas defekti, matveida plaisas,

    - krāsas zudums,

    - citi kaitīgu organismu izsaukti defekti.

    2.3.2. Kad klasifikāciju veic pēc kvalitātes, neapstrādātus kokmateriālus sadala kvalitātes kategorijās saskaņā ar šādu klasifikāciju:

    Kategorija A/EEK | Veseli kokmateriāli ar izcilām specifiskām īpašībām, bez trūkumiem vai ar tik niecīgiem trūkumiem, kas neierobežo to lietošanu |

    Kategorija B/EEK | Standarta kvalitātes kokmateriāli, tostarp uz kājas nokaltušu koku kokmateriāli, kuriem ir viens vai vairāki no šādiem trūkumiem: neliels liekums, māzeraina tekstūra, neliels raukums, bez lieliem zariem, daži mazi vai vidēji veseli zari, neliels skaits neliela izmēra bojātu zaru, mazliet neapaļa serde, daži kontūru neapaļumi, citi atsevišķi trūkumi, ko kompensē vispārēja laba kvalitāte |

    Kategorija C/EEK | Kokmateriāli, kurus tās trūkumu dēļ nevar ieskaitīt ne kategorijā A/EEK, ne B/EEK, bet kuras kvalitāte ir tāda, ka to var izmantot rūpniecībā |

    2.3.3. Uz kvalitātes kategoriju A/EEK un C/EEK kokiem pilnā garumā jābūt neizdzēšamam kategorijas identifikācijas marķējumam. Kategorijas identifikācijas marķējums nav nepieciešams B/EEK kategorijas kokiem pilnā garumā.

    --------------------------------------------------

    Top