Back to EUR-Lex homepage

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search
You are here

Document 02014R0680-20180301

Consolidated text: Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 680/2014 ( 2014. gada 16. aprīlis ), ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz iestāžu sniegtajiem uzraudzības pārskatiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 (Dokuments attiecas uz EEZ)

Access initial legal act
(

Legal status of the document No longer in force

)

Access latest version (01/06/2020)

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2014/680/2018-03-01

Date of document:
01/03/2018
Date of effect:
01/03/2018
Author:
Not available
Form:
Konsolidēts teksts
Additional information:
LASTMODIN 32017R2114
Link
Link
Link
Select all documents mentioning this document
Consolidation: basic act:
32014R0680

02014R0680 — LV — 01.03.2018 — 008.001

Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

►B

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 680/2014

(2014. gada 16. aprīlis),

ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz iestāžu sniegtajiem uzraudzības pārskatiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(OV L 191, 28.6.2014., 1. lpp)

Grozīta ar:

 

 

Oficiālais Vēstnesis

  Nr.

Lappuse

Datums

►M1

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/79 (2014. gada 18. decembris),

  L 14

1

21.1.2015

►M2

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/227 (2015. gada 9. janvāris),

  L 48

1

20.2.2015

►M3

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/1278 (2015. gada 9. jūlijs),

  L 205

1

31.7.2015

►M4

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2016/313 (2016. gada 1. marts),

  L 60

5

5.3.2016

►M5

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2016/322 (2016. gada 10. februāris),

  L 64

1

10.3.2016

►M6

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2016/428 (2016. gada 23. marts),

  L 83

1

31.3.2016

►M7

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2016/1702 (2016. gada 18. augusts),

  L 263

1

29.9.2016

►M8

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2017/1443 (2017. gada 29. jūnijs),

  L 213

1

17.8.2017

►M9

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2017/2114 (2017. gada 9. novembris),

  L 321

1

6.12.2017


Labota ar:

 C1

Kļūdu labojums, OV L 210, 7.8.2015, lpp 38 (2015/1278)

►C2

Kļūdu labojums, OV L 095, 9.4.2016, lpp 17 (2016/322)

 C3

Kļūdu labojums, OV L 239, 7.9.2016, lpp 4 (2016/313)



▼B

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 680/2014

(2014. gada 16. aprīlis),

ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz iestāžu sniegtajiem uzraudzības pārskatiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013

(Dokuments attiecas uz EEZ)



1. NODAĻA

PRIEKŠMETS UN DARBĪBAS JOMA

1. pants

Priekšmets un darbības joma

Šajā regulā ir noteiktas vienotas prasības saistībā ar uzraudzības pārskatu sniegšanu kompetentajām iestādēm par šādām jomām:

a) pašu kapitāla prasībām un finanšu informāciju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 99. pantu;

b) zaudējumiem no kredītiem, kuri nodrošināti ar nekustamo īpašumu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 101. panta 4. punkta a) apakšpunktu;

c) lieliem riska darījumiem un citiem lielākiem riska darījumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 394. panta 1. punktu;

d) sviras rādītāju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 430. pantu;

e) likviditātes seguma prasībām un neto stabila finansējuma prasībām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 415. pantu;

▼M1

f) aktīvu apgrūtinājumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 100. pantu;

▼M4

g) papildu likviditātes novērtēšanas rīkiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 415. panta 3. punkta b) apakšpunktu.

▼B



2. NODAĻA

PĀRSKATU ATSAUCES UN NOSŪTĪŠANAS DATUMI UN PĀRSKATU SNIEGŠANAS SLIEKŠŅI

2. pants

Pārskatu atsauces datumi

1.  Iestādes kompetentajām iestādēm sniedz informāciju, kāda tā ir šādos pārskatu atsauces datumos:

a) mēneša pārskati – katra mēneša pēdējā dienā;

b) ceturkšņa pārskati – 31. martā, 30. jūnijā, 30. septembrī un 31. decembrī;

c) pusgada pārskati – 30. jūnijā un 31. decembrī;

d) gada pārskati – 31. decembrī.

2.  Informāciju, kas, ievērojot V pielikumā iekļautās norādes, sniegta atbilstoši III pielikumā un IV pielikumā noteiktajām veidnēm un kas attiecas uz noteiktu periodu, sniedz kumulatīvi no pārskata gada pirmās dienas līdz atsauces datumam.

3.  Ja iestādēm valsts tiesību aktos ir ļauts sniegt savu finanšu informāciju, balstoties uz to pārskata gada beigām, kas atšķiras no kalendārā gada, pārskatu atsauces datumus var attiecīgi pielāgot tā, lai finanšu informācija tiktu sniegta attiecīgi ik pēc trim, sešiem vai divpadsmit mēnešiem pēc to pārskata gada beigām.

3. pants

Pārskatu nosūtīšanas datumi

1.  Iestādes sniedz kompetentajām iestādēm informāciju līdz darba dienas beigām šādos nosūtīšanas datumos:

a) mēneša pārskati – 15. kalendārajā dienā pēc pārskata atsauces datuma;

b) ceturkšņa pārskati – 12. maijā, 11. augustā, 11. novembrī un 11. februārī;

c) pusgada pārskati – 11. augustā un 11. februārī;

d) gada pārskati – 11. februārī.

2.  Ja nosūtīšanas datums ir brīvdiena tās kompetentās iestādes dalībvalstī, kurai pārskats ir sniedzams, vai arī sestdiena vai svētdiena, datus sniedz nākamajā darbdienā.

3.  Ja iestādes sniedz savu finanšu informāciju, izmantojot pielāgotus pārskatu atsauces datumus, kas balstīti uz to pārskata gada beigām, kā noteikts 2. panta 3. punktā, nosūtīšanas datumus arī var attiecīgi pielāgot, lai tiktu saglabāts tas pats nosūtīšanas periods no pielāgotā pārskatu atsauces datuma.

4.  Iestādes var iesniegt nerevidētus datus. Ja revidētie dati atšķiras no iesniegtajiem nerevidētajiem datiem, pārskatītos revidētos datus iesniedz bez liekas kavēšanās. Nerevidēti dati ir dati, par kuriem nav sniegts ārēja revidenta atzinums, savukārt revidēti dati ir dati, kuru revīziju ir veicis ārējs revidents, sniedzot revīzijas atzinumu.

5.  Citus labojumus iesniegtajos pārskatos arī iesniedz kompetentajām iestādēm bez liekas kavēšanās.

4. pants

Pārskatu sniegšanas sliekšņi – iekļaušanas un izslēgšanas kritēriji

1.  Iestādes sāk sniegt informāciju, uz kuru attiecas sliekšņi, no nākamā pārskatu atsauces datuma, ja tās ir pārsniegušas slieksni divos secīgos pārskatu atsauces datumos.

2.  Par pirmajiem diviem pārskatu atsauces datumiem, kuros iestādēm ir jāizpilda šīs regulas prasības, iestādes sniedz informāciju, uz kuru attiecas sliekšņi, ja tās pārsniedz attiecīgos sliekšņus attiecīgajā pārskatu atsauces datumā.

3.  Iestādes var pārtraukt sniegt informāciju, uz kuru attiecas sliekšņi, no nākamā pārskatu atsauces datuma, ja tās nav pārsniegušas attiecīgos sliekšņus trijos secīgos pārskatu atsauces datumos.



3. NODAĻA

PĀRSKATU PAR PAŠU KAPITĀLU, PAŠU KAPITĀLA PRASĪBĀM UN FINANŠU INFORMĀCIJU FORMĀTS UN REGULARITĀTE



1. IEDAĻA

Pārskatu par pašu kapitālu un pašu kapitāla prasībām formāts un regularitāte

5. pants

Individuālu pārskatu par pašu kapitālu un pašu kapitāla prasībām formāts un regularitāte iestādēm, izņemot ieguldījumu brokeru sabiedrības, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 575/2013 95. un 96. pants

Lai sniegtu informāciju par pašu kapitālu un pašu kapitāla prasībām individuāli saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 99. pantu, iestādes iesniedz visu informāciju, kas uzskaitīta a) un b) punktā.

a) Iestādes sniedz šādu informāciju reizi ceturksnī:

1) informāciju, kas attiecas uz pašu kapitālu un pašu kapitāla prasībām, kā noteikts I pielikuma 1. līdz 5. veidnē, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 1. punktā;

2) informāciju par kredītriska darījumiem un darījumu partneru kredītriska darījumiem, kam piemēro standartizēto pieeju, kā noteikts I pielikuma 7. veidnē, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 3.2. punktā;

3) informāciju par kredītriska darījumiem un darījumu partneru kredītriska darījumiem, kam piemēro uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju, kā noteikts I pielikuma 8. veidnē, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 3.3. punktā;

4) informāciju par riska darījumu ģeogrāfisko sadalījumu pa valstīm, kā norādīts I pielikuma 9. veidnē, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 3.4. punktā, ja sākotnējie riska darījumi ārpus dalībvalsts visās valstīs, kuras nav dalībvalstis, visās riska darījumu kategorijās, kas uzrādīti I pielikuma 4. veidnes 850. rindā, ir vienādi ar vai lielāki par 10 % no kopējiem sākotnējiem riska darījumiem dalībvalstī un ārpus dalībvalsts, kā uzrādīts I pielikuma 4. veidnes 860. rindā. Šajos nolūkos riska darījumus uzskata par riska darījumiem dalībvalstī, ja tie ir riska darījumi ar darījumu partneriem, kas atrodas tajā dalībvalstī, kurā atrodas iestāde. Piemēro 4. pantā paredzētos iekļaušanas un izslēgšanas kritērijus;

5) informāciju par kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, kam piemēro uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju, kā noteikts I pielikuma 10. veidnē, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 3.5. punktā;

6) informāciju par norēķinu risku, kā noteikts I pielikuma 11. veidnē, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 3.6. punktā;

7) informāciju par vērtspapīrošanas riska darījumiem, kam piemēro standartizēto pieeju, kā noteikts I pielikuma 12. veidnē, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 3.7. punktā;

8) informāciju par vērstpapīrošanas riska darījumiem, kam piemēro uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju, kā noteikts I pielikuma 13. veidnē, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 3.8. punktā;

9) informāciju par pašu kapitāla prasībām un zaudējumiem, kas saistīti ar operacionālo risku, kā noteikts I pielikuma 16. veidnē, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 4.1. punktā;

10) informāciju par pašu kapitāla prasībām, kas saistītas ar tirgus risku, kā noteikts I pielikuma 18. līdz 24. veidnē, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 5.1. līdz 5.7. punktā;

11) informāciju par pašu kapitāla prasībām, kas saistītas ar kredīta vērtības korekcijas risku, kā noteikts I pielikuma 25. veidnē, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 5.8. punktā.

b) Iestādes sniedz šādu informāciju reizi pusgadā:

▼M2

1) informāciju par visiem vērtspapīrošanas riska darījumiem, kā noteikts I pielikuma 14. veidnē, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 3.9. punktā.

Iestādes tiek atbrīvotas no šīs vērtspapīrošanas informācijas iesniegšanas, ja tās ir daļa no grupas tajā pašā valstī, kurā uz tām attiecas pašu kapitāla prasības;

▼M9

2) informāciju par būtiskiem zaudējumiem saistībā ar operacionālo risku šādā veidā:

a) iestādes, kas pašu kapitāla prasības saistībā ar operacionālo risku aprēķina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 trešās daļas III sadaļas 4. nodaļu, sniedz šo informāciju, kā noteikts I pielikuma 17.01. un 17.02. veidnē, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 4.2. punktā;

b) iestādes, kas pašu kapitāla prasības saistībā ar operacionālo risku aprēķina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 trešās daļas III sadaļas 3. nodaļu un kas atbilst vismaz vienam no turpmāk minētajiem kritērijiem, sniedz šo informāciju, kā noteikts I pielikuma 17.01. un 17.02. veidnē, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 4.2. punktā:

i) individuālās kopējās bilances attiecība pret visu iestāžu individuālo kopējo bilanču summu vienā un tajā pašā dalībvalstī ir bijusi 1 % apmērā vai zemāka par to, ja bilances kopējie rādītāji ir balstīti uz gada beigu rādītājiem gadā, kas ir pirms tā gada, kurš ir pirms pārskatu atsauces datuma;

ii) iestādes aktīvu kopējā vērtība pārsniedz EUR 30 miljardus;

iii) iestādes aktīvu kopējā vērtība pārsniedz gan EUR 5 miljardus, gan 20 % no IKP dalībvalstī, kurā tā veic uzņēmējdarbību;

iv) iestāde tās aktīvu kopējās vērtības ziņā ir viena no trim lielākajām iestādēm, kuras veic uzņēmējdarbību konkrētā dalībvalstī;

v) iestāde ir tādu meitasuzņēmumu mātesuzņēmums, kas paši ir kredītiestādes, kuras veic uzņēmējdarbību vismaz divās dalībvalstīs, kas nav tā dalībvalsts, kurā mātesiestāde ir saņēmusi atļauju, un ja ir ievēroti abi šie nosacījumi:

— iestādes konsolidēto kopējo aktīvu vērtība pārsniedz EUR 5 miljardus,

— vairāk nekā 20 % no iestādes konsolidētajiem kopējiem aktīviem, kā definēts III vai IV pielikuma 1.1. veidnē, ja piemērojams, vai iestādes konsolidētajām kopējām saistībām, kā definēts III vai IV pielikuma 1.2. veidnē, ja piemērojams, attiecas uz darbībām ar darījumu partneriem, kuri atrodas dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kurā mātesiestāde ir saņēmusi atļauju;

c) iestādes, kas pašu kapitāla prasības saistībā ar operacionālo risku aprēķina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 trešās daļas III sadaļas 3. nodaļu un kas neatbilst nevienam no b) punktā minētajiem kritērijiem, sniedz turpmāk i) un ii) apakšpunktā norādīto informāciju, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 4.2. punktā:

i) informāciju, kas precizēta I pielikuma 17.01. veidnes 080. slejā, par šādām rindām:

— notikumu skaits (jauni notikumi) (910. rinda),

— bruto zaudējumu summa (jauni notikumi) (920. rinda),

— to notikumu skaits, uz kuriem attiecas zaudējumu korekcijas (930. rinda),

— zaudējumu korekcijas, kuras attiecas uz iepriekšējiem pārskata periodiem (940. rinda),

— maksimālie vienreizējie zaudējumi (950. rinda),

— piecu lielāko zaudējumu summa (960. rinda),

— tiešo zaudējumu atlīdzinājumu kopsumma (izņemot apdrošināšanu un citus riska pārvešanas mehānismus) (970. rinda),

— atlīdzinājumu kopsumma no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem (980. rinda);

ii) informāciju, kas precizēta I pielikuma 17.02. veidnē;

d) iestādes, kas minētas c) punktā, var sniegt pārskatu par visu I pielikuma 17.01. un 17.02. veidnē precizētās informācijas kopumu, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 4.2. punktā;

e) iestādes, kas pašu kapitāla prasības saistībā ar operacionālo risku aprēķina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 trešās daļas III sadaļas 2. nodaļu un kas atbilst vismaz vienam no b) punkta ii) līdz v) apakšpunktā minētajiem kritērijiem, sniedz šo informāciju, kā noteikts I pielikuma 17.01. un 17.02. veidnē, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 4.2. punktā;

f) iestādes, kas pašu kapitāla prasības saistībā ar operacionālo risku aprēķina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 trešās daļas III sadaļas 2. nodaļu un kas neatbilst nevienam no b) punkta ii) līdz v) apakšpunktā minētajiem kritērijiem, var sniegt I pielikuma 17.01. un 17.02. veidnē norādīto informāciju, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 4.2. punktā;

g) piemēro 4. pantā paredzētos iekļaušanas un izslēgšanas kritērijus;

▼M9

3) informāciju par riska darījumiem ar valsti šādā veidā:

a) iestādes I pielikuma 33. veidnē precizēto informāciju sniedz, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 6. punktā, ja finanšu aktīvu apkopotā uzskaites vērtība no darījumu partnera sektora “Vispārējās valdības” ir lielāka par vai vienāda ar 1 % no kopējās uzskaites vērtības summas par “Parāda vērtspapīriem un aizdevumiem un avansiem”. Lai noteiktu minētās uzskaites vērtības, iestādes piemēro definīcijas, kas izmantotas III pielikuma 4.1. līdz 4.4.1. veidnē vai IV pielikuma 4.1 līdz 4.4.1. un 4.6. līdz 4.10. veidnē, ja piemērojams;

b) iestādes, kas atbilst a) apakšpunktā noteiktajam kritērijam, un ja vērtība, kura norādīta par riska darījumiem dalībvalstī ar neatvasinātiem finanšu aktīviem, kā definēts I pielikuma 33. veidnes 010. slejas 010. rindā, ir mazāka par 90 % no vērtības, kas norādīta par riska darījumiem dalībvalstī un ārpus dalībvalsts attiecībā uz to pašu datu punktu, pārskatu par I pielikuma 33. veidnē precizēto informāciju sniedz, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 6. punktā, un minēto informāciju apkopo kopējā līmenī un par katru atsevišķo valsti, ar kuru iestādei ir riska darījumi;

c) iestādes, kas atbilst a) apakšpunktā minētajam kritērijam, bet ne b) punktā minētajam kritērijam, pārskatu par I pielikuma 33. veidnē precizēto informāciju sniedz, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 6. punktā, un riska darījumus apkopo gan kopējā līmenī, gan dalībvalsts līmenī;

d) piemēro 4. pantā paredzētos iekļaušanas un izslēgšanas kritērijus.

▼B

6. pants

Konsolidētu pārskatu par pašu kapitālu un pašu kapitāla prasībām formāts un regularitāte, izņemot grupas, kas sastāv tikai no ieguldījumu brokeru sabiedrībām, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 575/2013 95. un 96. pants

Lai sniegtu informāciju par pašu kapitālu un pašu kapitāla prasībām konsolidēti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 99. pantu, dalībvalsts iestādes iesniedz:

a) informāciju, kas noteikta 5. pantā, – minētajā pantā noteiktajā regularitātē, taču konsolidēti;

b) informāciju, kas noteikta I pielikuma 6. veidnē, saskaņā ar norādēm II pielikuma II daļas 2. punktā attiecībā uz sabiedrībām, kas iekļautas konsolidācijas tvērumā, – divreiz gadā.

7. pants

Individuālu pārskatu par pašu kapitālu un pašu kapitāla prasībām formāts un regularitāte ieguldījumu brokeru sabiedrībām, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 575/2013 95. un 96. pants

1.  Lai sniegtu informāciju par pašu kapitālu un pašu kapitāla prasībām individuāli saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 99. pantu, ieguldījumu brokeru sabiedrības, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 575/2013 95. pants, reizi ceturksnī sniedz informāciju, kas minēta I pielikuma 1. līdz 5. veidnē, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 1. punktā.

2.  Lai sniegtu informāciju par pašu kapitālu un pašu kapitāla prasībām individuāli saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 99. pantu, ieguldījumu brokeru sabiedrības, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 575/2013 96. pants, sniedz informāciju, kas noteikta šīs regulas 5. panta a) punktā un b) punkta 1) apakšpunktā, minētajos punktos noteiktajā regularitātē.

8. pants

Konsolidētu pārskatu par pašu kapitālu un pašu kapitāla prasībām formāts un regularitāte grupām, kuras sastāv tikai no ieguldījumu brokeru sabiedrībām, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 575/2013 95. un 96. pants

1.  Lai sniegtu informāciju par pašu kapitālu un pašu kapitāla prasībām konsolidēti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 99. pantu, tādu grupu ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras sastāv tikai no ieguldījumu brokeru sabiedrībām, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 575/2013 95. pants, sniedz šādu informāciju konsolidēti:

a) informāciju par pašu kapitālu un pašu kapitāla prasībām, kā noteikts I pielikuma 1. līdz 5. veidnē, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 1. punktā, – reizi ceturksnī;

b) informāciju par pašu kapitālu un pašu kapitāla prasībām attiecībā uz sabiedrībām, kas iekļautas konsolidācijas tvērumā, kā noteikts I pielikuma 6. veidnē, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 2. punktā, – reizi pusgadā.

2.  Lai sniegtu informāciju par pašu kapitālu un pašu kapitāla prasībām konsolidēti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 99. pantu, tādu grupu ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras sastāv tikai no ieguldījumu brokeru sabiedrībām, uz kurām attiecas gan 95., gan 96. pants, kā arī grupas, kuras sastāv tikai no ieguldījumu brokeru sabiedrībām, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 575/2013 96. pants, iesniedz šādu informāciju konsolidēti:

a) informāciju, kas minēta 5. panta a) punktā un b) punkta 1) apakšpunktā, – minētajos punktos noteiktajā regularitātē;

b) informāciju attiecībā uz sabiedrībām, kas iekļautas konsolidācijas tvērumā, kā noteikts I pielikuma 6. veidnē, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 2. punktā, – reizi pusgadā.



2. IEDAĻA

Konsolidētas finanšu informācijas sniegšanas formāts un regularitāte

9. pants

Konsolidētas finanšu informācijas sniegšanas formāts un regularitāte iestādēm, uz kurām attiecas Regulas (EK) Nr. 1606/2002 4. pants, un citām kredītiestādēm, kas piemēro Regulu (EK) Nr. 1606/2002

1.  Lai sniegtu konsolidētu finanšu informāciju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 99. panta 2. punktu, iestādes, kuras veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, iesniedz konsolidētu informāciju, kas noteikta III pielikumā, ievērojot norādes V pielikumā, un konsolidētu informāciju, kas noteikta VIII pielikumā, ievērojot norādes IX pielikumā.

2.  Informāciju, kas minēta 1. punktā, sniedz, ievērojot šādas specifikācijas:

a) informāciju, kas noteikta III pielikuma 1. daļā, – reizi ceturksnī;

b) informāciju, kas noteikta III pielikuma 3. daļā, – reizi pusgadā;

c) informāciju, kas noteikta III pielikuma 4. daļā, – reizi gadā;

d) informāciju, kas noteikta III pielikuma 2. daļas 20. veidnē, – reizi ceturksnī 5. panta a) punkta 4) apakšpunktā noteiktajā veidā. Piemēro 4. pantā minētos iekļaušanas un izslēgšanas kritērijus;

e) informāciju, kas noteikta III pielikuma 2. daļas 21. veidnē, ja operatīvajā nomā izmantotie materiālie aktīvi ir vienādi ar vai lielāki par 10 % no visiem materiālajiem aktīviem, kā uzrādīts III pielikuma 1. daļas 1.1. veidnē, – reizi ceturksnī. Piemēro 4. pantā minētos iekļaušanas un izslēgšanas kritērijus;

f) informāciju, kas noteikta III pielikuma 2. daļas 22. veidnē, ja neto ienākumi no maksām un komisijām ir vienādi ar vai lielāki par 10 % no neto ienākumu no maksām un komisijām un neto procentu ienākumu summas, kā uzrādīts III pielikuma 1. daļas 2. veidnē, – reizi ceturksnī. Piemēro 4. pantā minētos iekļaušanas un izslēgšanas kritērijus;

g) informāciju, kas noteikta VIII pielikumā, par riska darījumiem, kuru riska darījumu vērtība ir lielāka par vai vienāda ar 300 miljoniem euro, bet mazāka par 10 % no iestādes atbilstošā kapitāla, – reizi ceturksnī.

10. pants

Konsolidētas finanšu informācijas sniegšanas formāts un regularitāte kredītiestādēm, kas piemēro Regulu (EK) Nr. 1606/2002, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 575/2013 99. panta 3. punktu

Ja kompetentā iestāde ir paplašinājusi konsolidētas finanšu informācijas sniegšanas prasības, attiecinot tās uz dalībvalsts iestādēm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 99. panta 3. punktu, iestādes iesniedz finanšu informāciju saskaņā ar 9. pantu.

11. pants

Konsolidētas finanšu informācijas sniegšanas formāts un regularitāte iestādēm, kas piemēro valstu grāmatvedības regulējumus, kuri izstrādāti, pamatojoties uz Direktīvu 86/635/EEK

1.  Ja kompetentā iestāde ir attiecinājusi konsolidētas finanšu informācijas sniegšanas prasības uz iestādēm, kuras veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 99. panta 6. punktu, iestādes iesniedz konsolidētu informāciju, kas noteikta IV pielikumā, ievērojot norādes V pielikumā, un konsolidētu informāciju, kas noteikta VIII pielikumā, ievērojot norādes IX pielikumā.

2.  Informāciju, kas minēta 1. punktā, iesniedz saskaņā ar šādām specifikācijām:

a) informāciju, kas noteikta IV pielikuma 1. daļā, – reizi ceturksnī;

b) informāciju, kas noteikta IV pielikuma 3. daļā, – reizi pusgadā;

c) informāciju, kas noteikta IV pielikuma 4. daļā, – reizi gadā;

d) informāciju, kas noteikta IV pielikuma 2. daļas 20. veidnē, – reizi ceturksnī 5. panta a) punkta 4) apakšpunktā norādītajā veidā. Piemēro 4. pantā minētos iekļaušanas un izslēgšanas kritērijus;

e) informāciju, kas noteikta IV pielikuma 2. daļas 21. veidnē, ja operatīvajā nomā izmantotie materiālie aktīvi ir vienādi ar vai lielāki par 10 % no visiem materiālajiem aktīviem, kā uzrādīts IV pielikuma 1. daļas 1.1. veidnē, – reizi ceturksnī. Piemēro 4. pantā minētos iekļaušanas un izslēgšanas kritērijus;

f) informāciju, kas noteikta IV pielikuma 2. daļas 22. veidnē, ja ienākumi no neto maksām un komisijām ir vienādi ar vai lielāki par 10 % no neto ienākumu no maksām un komisijām un neto procentu ienākumu summas, kā uzrādīts IV pielikuma 1. daļas 2. veidnē, – reizi ceturksnī. Piemēro 4. pantā minētos iekļaušanas un izslēgšanas kritērijus;

g) informāciju, kas noteikta VIII pielikumā, par riska darījumiem, kuru riska darījumu vērtība ir lielāka par vai vienāda ar 300 miljoniem euro, bet mazāka par 10 % no iestādes atbilstošā kapitāla, – reizi ceturksnī.



4. NODAĻA

ĪPAŠU PĀRSKATU SNIEGŠANAS PIENĀKUMU PAR ZAUDĒJUMIEM NO KREDĪTIEM, KURI NODROŠINĀTI AR NEKUSTAMO ĪPAŠUMU, FORMĀTS UN REGULARITĀTE SASKAŅĀ AR REGULAS (ES) Nr. 575/2013 101. PANTU

12. pants

1.  Iestādes reizi pusgadā konsolidēti sniedz informāciju, kas noteikta VI pielikumā, ievērojot VII pielikumā iekļautās norādes.

2.  Iestādes reizi pusgadā individuāli sniedz informāciju, kas noteikta VI pielikumā, ievērojot VII pielikumā iekļautās norādes.

3.  Filiāles citās dalībvalstīs reizi pusgadā arī iesniedz uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei informāciju, kas noteikta VI pielikumā un kas attiecas uz šo filiāli, ievērojot VII pielikumā iekļautās norādes.



5. NODAĻA

PĀRSKATU PAR LIELIEM RISKA DARĪJUMIEM INDIVIDUĀLAJĀ UN KONSOLIDĒTAJĀ LĪMENĪ FORMĀTS UN REGULARITĀTE

13. pants

1.  Lai sniegtu informāciju individuālajā un konsolidētajā līmenī par lieliem riska darījumiem ar klientiem un savstarpēji saistītu klientu grupām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 394. panta 1. punktu, iestādes reizi ceturksnī iesniedz informāciju, kas noteikta VIII pielikumā, ievērojot IX pielikumā iekļautās norādes.

2.  Lai sniegtu informāciju konsolidētajā līmenī par divdesmit lielākajiem riska darījumiem ar klientiem vai savstarpēji saistītu klientu grupām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 394. panta 1. punktu, iestādes, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 575/2013 trešās daļas, II sadaļas 3. nodaļa, reizi ceturksnī iesniedz informāciju, kas noteikta VIII pielikumā, ievērojot IX pielikumā iekļautās norādes.

3.  Lai sniegtu informāciju konsolidētajā līmenī par desmit lielākajiem riska darījumiem ar iestādēm, kā arī konsolidētajā līmenī par desmit lielākajiem riska darījumiem ar neregulētām finanšu sabiedrībām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 394. panta 2. punktu, iestādes reizi ceturksnī sniedz informāciju, kas noteikta VIII pielikumā, ievērojot IX pielikumā iekļautās norādes.



6. NODAĻA

PĀRSKATU SNIEGŠANAS PAR SVIRAS RĀDĪTĀJU FORMĀTS UN REGULARITĀTE

14. pants

1.  Lai sniegtu informāciju par sviras rādītāju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 430. panta 1. punktu individuāli un konsolidēti, iestādes reizi ceturksnī iesniedz informāciju, kas noteikta X pielikumā, ievērojot XI pielikumā iekļautās norādes.

▼M6

2.  Datu sniegšana pamatojas uz metodiku, ko izmanto, lai aprēķinātu sviras rādītāju kā ceturkšņa beigu sviras rādītāju.

3.  Iestādēm jāsniedz XI pielikuma II daļas 14. punktā minētā informācija nākamajā pārskata periodā, ja ir izpildīts kāds no šādiem nosacījumiem:

a) atvasināto instrumentu īpatsvars, kas minēts XI pielikuma II daļas 7. punktā, pārsniedz 1,5 %;

b) atvasināto instrumentu īpatsvars, kas minēts XI pielikuma II daļas 7. punktā, pārsniedz 2,0 %.

Piemēro 4. pantā paredzētos iekļaušanas kritērijus, izņemot attiecībā uz šā punkta pirmās daļas b) apakšpunktu, saistībā ar kuru iestādes sāk sniegt informāciju no nākamā pārskatu atsauces datuma, ja tās ir pārsniegušas attiecīgo piemērojamo slieksni kādā pārskatu atsauces datumā.

4.  Iestādes, kuru atvasināto instrumentu kopējā nosacītā vērtība, kā definēts XI pielikuma II daļas 9. punktā, pārsniedz EUR 10 miljardus, sniedz informāciju, kas minēta XI pielikuma II daļas 14. punktā, neatkarīgi no tā, vai to atvasināto instrumentu īpatsvars atbilst 3. punktā minētajiem nosacījumiem.

Nepiemēro 4. pantā paredzētos iekļaušanas kritērijus. Iestādes sāk sniegt informāciju no nākamā pārskatu atsauces datuma, ja tās ir pārsniegušas attiecīgo piemērojamo slieksni kādā pārskatu atsauces datumā.

5.  Iestādēm jāsniedz XI pielikuma II daļas 15. punktā minētā informācija nākamajā pārskata periodā, ja ir izpildīts kāds no šādiem nosacījumiem:

a) kredītu atvasināto instrumentu apjoms, kas minēts XI pielikuma II daļas 10. punktā, pārsniedz EUR 300 miljonus;

b) kredītu atvasināto instrumentu apjoms, kas minēts XI pielikuma II daļas 10. punktā, pārsniedz EUR 500 miljonus.

Piemēro 4. pantā paredzētos iekļaušanas kritērijus, izņemot attiecībā uz b) apakšpunktu, saistībā ar kuru iestādes sāk sniegt informāciju no nākamā pārskatu atsauces datuma, ja tās ir pārsniegušas attiecīgo piemērojamo slieksni kādā pārskatu atsauces datumā.

▼M6 —————

▼B



7. NODAĻA

INDIVIDUĀLU UN KONSOLIDĒTU PĀRSKATU PAR LIKVIDITĀTI UN STABILU FINANSĒJUMU FORMĀTS UN REGULARITĀTE

▼C2

15. pants

Pārskatu par likviditātes seguma prasību formāts un regularitāte

1.  Lai individuāli un konsolidēti sniegtu informāciju par likviditātes seguma prasību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 415. pantu, iestādes piemēro šādus noteikumus:

a) kredītiestādes reizi mēnesī sniedz informāciju, kas precizēta XXIV pielikumā, ievērojot XXV pielikumā iekļautās norādes;

b) visas pārējās iestādes, izņemot a) apakšpunktā precizētās, reizi mēnesī sniedz informāciju, kas precizēta XII pielikumā, ievērojot XIII pielikumā iekļautās norādes.

2.  Informācijā, kas izklāstīta XII un XXIV pielikumā, ņem vērā informāciju, kura iesniegta par atsauces datumu, un informāciju par iestādes naudas plūsmām nākamo 30 kalendāro dienu laikā.

▼B

16. pants

Pārskatu par stabilu finansējumu formāts un regularitāte

Lai sniegtu informāciju par stabilu finansējumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 415. pantu individuāli un konsolidēti, iestādes reizi ceturksnī iesniedz informāciju, kas noteikta XII pielikumā, ievērojot XIII pielikumā iekļautās norādes.

▼M1



7.a NODAĻA

FORMĀTS UN BIEŽUMS, KĀDĀ INDIVIDUĀLI UN KONSOLIDĒTI SNIEDZ PĀRSKATU PAR AKTĪVU APGRŪTINĀJUMIEM

16.a pants

Formāts un biežums, kādā individuāli un konsolidēti sniedz pārskatu par aktīvu apgrūtinājumiem

1.  Lai individuāli un konsolidēti sniegtu informāciju par aktīvu apgrūtinājumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 100. pantu, iestādes šīs regulas XVI pielikumā norādīto informāciju iesniedz atbilstīgi šīs regulas XVII pielikumā minētajām norādēm.

2.  Informāciju, kas minēta 1. punktā, iesniedz saskaņā ar šādām specifikācijām:

(a) informāciju, kas norādīta XVI pielikuma A, B un D daļā, iesniedz reizi ceturksnī;

(b) informāciju, kas norādīta XVI pielikumā C daļā, iesniedz reizi gadā;

(c) informāciju, kas norādīta XVI pielikuma E daļā iesniedz reizi pusgadā.

3.  Iestādes nesniedz informāciju, kas norādīta XVI pielikuma B, C vai E daļā, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

(a) iestādes aktīvu kopsumma, kas aprēķināta saskaņā ar XVII pielikuma 1.6. punkta 10 apakšpunktu, nepārsniedz EUR 30 miljardus;

(b) iestādes aktīvu apgrūtinājumu līmenis, kas aprēķināts saskaņā ar XVII pielikuma 1.6. punkta 9. apakšpunktu, ir mazāks par 15 %.

4.  Iestādes XVI pielikuma D daļā norādīto informāciju sniedz tikai tad, ja tās emitē obligācijas, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/65/EK ( 1 ) 52. panta 4. punkta pirmajā daļā.;

▼M4



7.b NODAĻA

FORMĀTS UN BIEŽUMS, KĀDĀ INDIVIDUĀLI UN KONSOLIDĒTI SNIEDZ PĀRSKATU PAR PAPILDU LIKVIDITĀTES NOVĒRTĒŠANAS RĪKIEM

16.b pants

1.  Lai individuāli un konsolidēti sniegtu pārskatu par papildu likviditātes novērtēšanas rīkiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 415. panta 3. punkta b) apakšpunktu, iestādes reizi mēnesī iesniedz visu turpmāk minēto informāciju:

a) XVIII pielikumā noteikto informāciju, ievērojot XIX pielikumā iekļautās norādes;

b) XX pielikumā noteikto informāciju, ievērojot XXI pielikumā iekļautās norādes;

▼M9

c) XXII pielikumā noteikto informāciju, ievērojot XXIII pielikumā iekļautās norādes.

▼M4

2.  Atkāpjoties no 1. punkta, iestāde var reizi ceturksnī sniegt pārskatu par papildu likviditātes novērtēšanas rīkiem, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

▼M9

a) iestāde nav daļa no kredītiestāžu, ieguldījumu brokeru sabiedrību vai finanšu iestāžu grupas ar filiālēm vai mātesiestādēm, kuras atrodas citās jurisdikcijās nekā iestādes inkorporācijas jurisdikcija;

▼M4

b) iestādes individuālās kopējās bilances attiecība pret visu iestāžu individuālo kopējo bilanču summu attiecīgajā dalībvalstī divus secīgus gadus pirms pārskata sniegšanas gada ir bijusi zemāka par 1 %;

c) iestādes aktīvu kopsumma, kas aprēķināta saskaņā ar Padomes Direktīvu 86/635/EEK ( 2 ), nepārsniedz EUR 30 miljardus.

Šā punkta b) apakšpunkta nolūkā kopējās bilances dati, ko izmanto attiecības aprēķināšanai, ir balstīti uz gada beigu revidētajiem datiem par gadu pirms tā gada, kurš ir bijis pirms pārskata sniegšanas atsauces datuma.

3.  Lai pildītu 1. un 2. punktā izklāstītos pienākumus, pirmais mēnesis, par kuru ir jāsniedz pārskats par papildu likviditātes novērtēšanas rīkiem, ir 2016. gada aprīlis.

▼B



8. NODAĻA

IT RISINĀJUMI ATTIECĪBĀ UZ IESTĀŽU DATU IESNIEGŠANU KOMPETENTAJĀM IESTĀDĒM

17. pants

▼M1

1.  Iestādes iesniedz šajā regulā minēto informāciju datu apmaiņas formātos un atveidojumos, kurus noteikušas kompetentās iestādes, ievērojot datu punktu definīcijas, kas iekļautas XIV pielikumā noteiktajā vienotajā datu punktu modelī, un XV pielikumā noteiktos validācijas noteikumus, kā arī šādas specifikācijas:

(a) informāciju, kas nav nepieciešama vai nav piemērojama, neiekļauj nosūtamajos datos;

(b) skaitliskas vērtības iesniedz kā faktus, ievērojot turpmāko:

(i) datu punktus ar datu tipu “monetārs” iesniedz, izmantojot minimuma precizitāti, kas izteikta tūkstošos;

(ii) datu punktus ar datu tipu “procenti” izsaka relatīvajās vienībās ar minimuma precizitāti, kas izteikta ar četriem cipariem aiz komata;

(iii) datu punktus ar datu tipu “vesels skaitlis” iesniedz bez cipariem aiz komata un ar precizitāti, kas izteikta vienos.

▼B

2.  Datus, ko iesniedz iestādes, saista ar šādu informāciju:

a) pārskata atsauces datums un atsauces periods;

b) pārskata sniegšanas valūta;

c) grāmatvedības standarts;

d) pārskatu sniedzošās iestādes identifikators; un

e) piemērošanas līmenis – individuāli vai konsolidēti.



9. NODAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

18. pants

Pārejas periods

Nosūtīšanas datums datiem, kuri ir jāsniedz reizi ceturksnī, saistībā ar atsauces datumu 2014. gada 31. marts attiecībā uz sniedzamo informāciju ir vēlākais 2014. gada 30. jūnijs.

Periodā no 2014. gada 31. marta līdz 2014. gada 30. aprīlim, atkāpjoties no 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta, mēneša pārskatu nosūtīšanas datums ir 2014. gada 30. jūnijs.

Periodā no 2014. gada 31. maija līdz 2014. gada 31. decembrim, atkāpjoties no 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta, mēneša pārskatu nosūtīšanas datums ir trīsdesmitā kalendārā diena pēc pārskatu atsauces datuma.

▼M1

Attiecībā uz informāciju, kas sniedzama saskaņā ar 16.a pantu, pirmais pārskata atsauces datums ir 2014. gada 31. decembris.

▼M2

Neskarot 2. pantu, pirmais nosūtīšanas datums III pielikuma 18. un 19. veidnei ir 2014. gada 31. decembris. III pielikuma 6., 9.1., 20.4., 20.5. un 20.7. veidnes rindas un slejas, kas attiecas uz pārskatītiem darījumiem un ienākumus nenesošiem riska darījumiem, tiek aizpildītas attiecībā uz nosūtīšanas datumu – 2014. gada 31. decembri.

▼M4

Atkāpjoties no 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta, attiecībā uz mēnešiem no 2016. gada aprīļa līdz 2016. gada oktobrim ieskaitot mēneša pārskatu par papildu likviditātes novērtēšanas rīkiem nosūtīšanas datums ir trīsdesmitā kalendārā diena pēc pārskatu atsauces datuma.

▼M5

Periodā no 2016. gada 10. septembra līdz 2017. gada 10. martam, atkāpjoties no 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta, LCR mēneša pārskatu nosūtīšanas datums kredītiestādēm ir trīsdesmitā kalendārā diena pēc pārskatu atsauces datuma.

▼B

19. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šo regulu piemēro no 2014. gada 1. janvāra.

Šīs regulas 9., 10. un 11. pantu piemēro no 2014. gada 1. jūlija.

Šīs regulas 15. pantu piemēro no 2014. gada 1. marta.

▼M1

Regulas 16.a pantu piemēro no 2014. gada 1. decembra.

▼B

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

▼M9



I PIELIKUMS

PĀRSKATU SNIEGŠANA PAR PAŠU KAPITĀLU UN PAŠU KAPITĀLA PRASĪBĀM



COREP VEIDNES

Veidnes numurs

Veidnes kods

Veidnes/veidņu grupas nosaukums

Saīsinātais nosaukums

 

 

Kapitāla pietiekamība

CA

1.

C 01.00

PAŠU KAPITĀLS

CA1

2.

C 02.00

PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

CA2

3.

C 03.00

KAPITĀLA RĀDĪTĀJI

CA3

4.

C 04.00

IZZIŅAS POSTEŅI:

CA4

 

 

Pārejas noteikumi

CA5

5.1.

C 05.01

PĀREJAS NOTEIKUMI

CA5.1

5.2.

C 05.02

INSTRUMENTI, ATTIECĪBĀ UZ KURIEM PIEMĒROTAS TIESĪBAS SAGLABĀT IEPRIEKŠ SPĒKĀ ESOŠOS NOSACĪJUMUS: INSTRUMENTI, KAS NAV UZSKATĀMI PAR VALSTS ATBALSTU

CA5.2

 

 

Grupas maksātspēja

GS

6.1.

C 06.01

GRUPAS MAKSĀTSPĒJA: INFORMĀCIJA PAR RADNIECĪGĀM SABIEDRĪBĀM — KOPĀ

GS kopā

6.2.

C 06.02

GRUPAS MAKSĀTSPĒJA: INFORMĀCIJA PAR RADNIECĪGĀM SABIEDRĪBĀM

GS

 

 

Kredītrisks

CR

7.

C 07.00

KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM

CR SA

 

 

KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: IRB PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM

CR IRB

8.1.

C 08.01

KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: IRB PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM

CR IRB 1

8.2.

C 08.02

KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: IRB PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM (sadalījums pa parādnieku kategorijām vai portfeļiem)

CR IRB 2

 

 

ĢEOGRĀFISKAIS SADALĪJUMS

CR GB

9.1.

C 09.01

9.1. tabula — Darījumu riska ģeogrāfiskais sadalījums pēc parādnieka rezidences vietas (SP riska darījumi)

CR GB 1

9.2.

C 09.02

9.2. tabula — Riska darījumu ģeogrāfiskais sadalījums pēc parādnieka rezidences vietas (IRB riska darījumi)

CR GB 2

9.4.

C 09.04

Tabula 9.4 — To kredītriska darījumu sadalījums, kuri ir nozīmīgi pretciklisko rezervju aprēķināšanai pa valstīm un iestādes specifisko pretciklisko rezervju normas aprēķināšanai

CCB

 

 

KREDĪTRISKS: KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRI — IRB PIEEJAS KAPITĀLA PRASĪBĀM

CR EQU IRB

10.1.

C 10.01

KREDĪTRISKS: KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRI — IRB PIEEJAS KAPITĀLA PRASĪBĀM

CR EQU IRB 1

10.2.

C 10.02

KREDĪTRISKS: KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRI — IRB PIEEJAS KAPITĀLA PRASĪBĀM. KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA PARĀDNIEKU KATEGORIJĀM SASKAŅĀ AR PD/LGD PIEEJU

CR EQU IRB 2

11.

C 11.00

NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKS

CR SETT

12.

C 12.00

KREDĪTRISKS: VĒRTSPAPĪROŠANA — STANDARTIZĒTĀ PIEEJA PAŠU KAPITĀLA PRASĪBĀM

CR SEC SA

13.

C 13.00

KREDĪTRISKS: VĒRTSPAPĪROŠANA — IRB PIEEJA PAŠU KAPITĀLA PRASĪBĀM

CR SEC IRB

14.

C 14.00

DETALIZĒTA INFORMĀCIJA PAR VĒRTSPAPĪROŠANU

CR SEC (detalizēta informācija)

 

 

Operacionālais risks

OPR

16.

C 16.00

OPERACIONĀLAIS RISKS

OPR

17.

C 17.00

OPERACIONĀLAIS RISKS: PĒDĒJĀ GADA BRUTO ZAUDĒJUMI PĒC DARBĪBAS JOMĀM UN NOTIKUMU VEIDIEM

OPR (detalizēta informācija)

 

 

Tirgus risks

MKR

18.

C 18.00

TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ POZĪCIJAS RISKIEM TIRGOTAJOS PARĀDA INSTRUMENTOS

MKR SA TDI

19.

C 19.00

TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ VĒRTSPAPĪROŠANAS SPECIFISKO RISKU

MKR SA SEC

20.

C 20.00

TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ KORELĀCIJAS TIRDZNIECĪBAS PORTFEĻA SPECIFISKO RISKU

MKR SA CTP

21.

C 21.00

TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRU POZĪCIJAS RISKU

MKR SA EQU

22.

C 22.00

TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀS PIEEJAS ATTIECĪBĀ UZ ĀRVALSTU VALŪTAS RISKU

MKR SA FX

23.

C 23.00

TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀS PIEEJAS ATTIECĪBĀ UZ PRECĒM

MKR SA COM

24.

C 24.00

TIRGUS RISKA IEKŠĒJIE MODEĻI

MKR IM

25.

C 25.00

KREDĪTA VĒRTĪBAS KOREKCIJAS RISKS

CVA

33.

C 33.00

VISPĀRĒJO VALDĪBU RISKA DARĪJUMI DALĪJUMĀ PA DARĪJUMU PARTNERU VALSTĪM

GOV



C 01.00 – PAŠU KAPITĀLS (CA1)

Rindas

ID

Postenis

Summa

010

1.

PAŠU KAPITĀLS

 

015

1.1

PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLS

 

020

1.1.1

PIRMĀ LĪMEŅA PAMATA KAPITĀLS

 

030

1.1.1.1

Kapitāla instrumenti, kas ir atbilstoši, lai tos klasificētu kā pirmā līmeņa pamata kapitālu

 

040

1.1.1.1.1

Apmaksāti kapitāla instrumenti

 

045

1.1.1.1.1*

No kā: kapitāla instrumenti, uz ko parakstījušās valsts sektora iestādes ārkārtas situācijās

 

050

1.1.1.1.2*

Izziņas postenis: neatbilstoši kapitāla instrumenti

 

060

1.1.1.1.3

Akciju emisijas uzcenojums

 

070

1.1.1.1.4

(–) Pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti

 

080

1.1.1.1.4.1

(-) Tiešas līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos

 

090

1.1.1.1.4.2

(-) Netiešas līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos

 

091

1.1.1.1.4.3

(-) Sintētiskas līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos

 

092

1.1.1.1.5

(–) Faktiskās vai iespējamās saistības iegādāties pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus

 

130

1.1.1.2

Nesadalītā peļņa

 

140

1.1.1.2.1

Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa

 

150

1.1.1.2.2

Atbilstošā peļņa vai zaudējumi

 

160

1.1.1.2.2.1

Peļņa vai zaudējumi, kas attiecināmi uz mātesuzņēmuma īpašniekiem

 

170

1.1.1.2.2.2

(-) Starpposma vai gada beigu peļņas daļa, kas nav atbilstoša

 

180

1.1.1.3

Uzkrātie citi visaptverošie ienākumi

 

200

1.1.1.4

Citas rezerves

 

210

1.1.1.5

Rezerves vispārējiem banku riskiem

 

220

1.1.1.6

Pārejas posma korekcijas saistībā ar pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus

 

230

1.1.1.7

Mazākuma līdzdalības daļas, kas atzītas pirmā līmeņa pamata kapitālā

 

240

1.1.1.8

Pārējas posma korekcijas saistībā ar papildu mazākuma līdzdalības daļām

 

250

1.1.1.9

Pirmā līmeņa pamata kapitāla korekcijas saistībā ar prudenciālajiem filtriem

 

260

1.1.1.9.1

(-) Pašu kapitāla pieaugums vērtspapīrotu aktīvu dēļ

 

270

1.1.1.9.2

Naudas plūsmas riska ierobežošanas rezerve

 

280

1.1.1.9.3

Kumulatīvā peļņa un zaudējumi no pašu kredītriska izmaiņām saistībās, kas vērtētas pēc patiesās vērtības

 

285

1.1.1.9.4

Patiesās vērtības peļņa un zaudējumi, kas rodas no iestādes pašas kredītriska saistībā ar no atvasinātajiem instrumentiem izrietošām saistībām

 

290

1.1.1.9.5

(-) Vērtības korekcijas saistībā ar piesardzīgas vērtēšanas prasībām

 

300

1.1.1.10

(–) Nemateriālā vērtība

 

310

1.1.1.10.1

(-) Nemateriālā vērtība, kas uzskaitīta kā nemateriāls aktīvs

 

320

1.1.1.10.2

(-) Nemateriālā vērtība, kas iekļauta būtisku ieguldījumu vērtējumā

 

330

1.1.1.10.3

Atliktā nodokļa saistības, kas saistītas ar nemateriālo vērtību

 

340

1.1.1.11

(–) Citi nemateriālie aktīvi

 

350

1.1.1.11.1

(-) Citi nemateriālie aktīvi pirms atliktā nodokļa saistību atskaitīšanas

 

360

1.1.1.11.2

Atliktā nodokļa saistības, kas saistītas ar citiem nemateriālajiem aktīviem

 

370

1.1.1.12

(–) Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri neizriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, atskaitot attiecīgas nodokļu saistības

 

380

1.1.1.13

(–) IRB deficīts: summa, par kādu kredītriska korekcijas veido deficītu attiecībā pret paredzamajiem zaudējumiem

 

390

1.1.1.14

(–) Definētu pabalstu pensiju fondu aktīvi

 

400

1.1.1.14.1

(–) Definētu pabalstu pensiju fondu aktīvi

 

410

1.1.1.14.2

Atliktā nodokļa saistības, kas saistītas ar definētu pabalstu pensiju fondu aktīviem

 

420

1.1.1.14.3

Definētu pabalstu pensiju fondu aktīvi, kurus iestāde var neierobežoti izmantot

 

430

1.1.1.15

(-) Savstarpējas līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitālā

 

440

1.1.1.16

(-) Pārsniegums: summa, par kādu atskaitījums no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem pārsniedz pirmā līmeņa papildu kapitālu

 

450

1.1.1.17

(-) Tādas būtiskas līdzdalības ārpus finanšu sektora, kurām alternatīvi var piemērot 1 250 % riska pakāpi

 

460

1.1.1.18

(-) Vērtspapīrošanas pozīcijas, kam alternatīvi var piemērot 1 250 % riska pakāpi

 

470

1.1.1.19

(-) Neapmaksātas piegādes, kam alternatīvi var piemērot 1 250 % riska pakāpi

 

471

1.1.1.20

(-) Pozīcijas, kuras ir grozā, attiecībā uz ko iestāde atbilstīgi IRB pieejai nevar noteikt riska pakāpi, un kurām alternatīvi var piemērot 1 250 % riska pakāpi

 

472

1.1.1.21

(-) Tādi kapitāla vērtspapīru riska darījumi atbilstīgi iekšējo modeļu pieejai, kuriem alternatīvi var piemērot 1 250 % riska pakāpi

 

480

1.1.1.22

(-) Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

490

1.1.1.23

(-) Atskaitāmi atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības

 

500

1.1.1.24

(-) Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

510

1.1.1.25

(-) Summa, kas pārsniedz 17,65 % slieksni

 

520

1.1.1.26

Citas pārējas posma korekcijas attiecībā uz pirmā līmeņa pamata kapitālu

 

524

1.1.1.27

(-) Pirmā līmeņa pamata kapitāla papildu atskaitījumi atbilstīgi KPR 3. pantam

 

529

1.1.1.28

Pirmā līmeņa pamata kapitāla elementi vai atskaitījumi — citi

 

530

1.1.2

PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLS

 

540

1.1.2.1

Kapitāla instrumenti, kas ir atbilstoši, lai tos kvalificētu kā pirmā līmeņa papildu kapitālu

 

550

1.1.2.1.1

Apmaksāti kapitāla instrumenti

 

560

1.1.2.1.2*

Izziņas postenis: neatbilstoši kapitāla instrumenti

 

570

1.1.2.1.3

Akciju emisijas uzcenojums

 

580

1.1.2.1.4

(–) Pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti

 

590

1.1.2.1.4.1

(-) Tiešas līdzdalības pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos

 

620

1.1.2.1.4.2

(-) Netiešas līdzdalības pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos

 

621

1.1.2.1.4.3

(-) Sintētiskas līdzdalības pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos

 

622

1.1.2.1.5

(–) Faktiskās vai iespējamās saistības iegādāties pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentus

 

660

1.1.2.2

Pārejas posma korekcijas saistībā ar pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus

 

670

1.1.2.3

Meitasuzņēmumu emitēti instrumenti, kuri ir atzīti pirmā līmeņa papildu kapitālā

 

680

1.1.2.4

Pārejas posma korekcijas saistībā ar meitasuzņēmumu emitētu instrumentu papildu atzīšanu pirmā līmeņa papildu kapitālā

 

690

1.1.2.5

(-) Savstarpējas līdzdalības pirmā līmeņa papildu kapitālā

 

700

1.1.2.6

(-) Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

710

1.1.2.7

(-) Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

720

1.1.2.8

(–) Pārsniegums: summa, par kādu atskaitījumi no otrā līmeņa kapitāla posteņiem pārsniedz otrā līmeņa kapitālu

 

730

1.1.2.9

Citas pārejas posma korekcijas attiecībā uz pirmā līmeņa papildu kapitālu

 

740

1.1.2.10

Pārsniegums: summa, par kādu atskaitījumi no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem pārsniedz pirmā līmeņa papildu kapitālu (atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla)

 

744

1.1.2.11

(–) Pirmā līmeņa papildu kapitāla papildu atskaitījumi atbilstīgi KPR 3. pantam

 

748

1.1.2.12

Pirmā līmeņa papildu kapitāla elementi vai atskaitījumi — citi

 

750

1..2

OTRĀ LĪMEŅA KAPITĀLS

 

760

1..2.1

Kapitāla instrumenti un subordinētie aizdevumi, kas ir atbilstoši, lai tos klasificētu kā otrā līmeņa kapitālu

 

770

1..2.1.1

Apmaksātie kapitāla instrumenti un subordinētie aizdevumi

 

780

1.2.1.2*

Izziņas postenis: neatbilstošie kapitāla instrumenti un subordinētie aizdevumi

 

790

1..2.1.3

Akciju emisijas uzcenojums

 

800

1..2.1.4

(–) Pašu otrā līmeņa kapitāla instrumenti

 

810

1..2.1.4.1

(-) Tiešas līdzdalības otrā līmeņa kapitāla instrumentos

 

840

1..2.1.4.2

(-) Netiešas līdzdalības otrā līmeņa kapitāla instrumentos

 

841

1..2.1.4.3

(-) Sintētiskas līdzdalības otrā līmeņa kapitāla instrumentos

 

842

1..2.1.5

(–) Faktiskās vai iespējamās saistības iegādāties pašu otrā līmeņa kapitāla instrumentus

 

880

1..2.2

Pārejas posma korekcijas saistībā ar otrā līmeņa kapitāla instrumentiem un subordinētiem aizdevumiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus

 

890

1..2.3

Meitasuzņēmumu emitēti instrumenti, kuri ir atzīti otrā līmeņa kapitālā

 

900

1..2.4

Pārejas posma korekcijas saistībā ar meitasuzņēmumu emitētu instrumentu papildu atzīšanu otrā līmeņa kapitālā

 

910

1..2.5

IRB. Pārsniegums: summa, par kādu uzkrājumi pārsniedz atbilstošos paredzamos zaudējumus

 

920

1..2.6

SA. Vispārējās kredītriska korekcijas

 

930

1..2.7

(-) Savstarpējas līdzdalības otrā līmeņa kapitālā

 

940

1..2.8

(-) Tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

950

1..2.9

(-) Tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

960

1..2.10

Citas pārejas posma korekcijas attiecībā uz otrā līmeņa kapitālu

 

970

1..2.11

Pārsniegums: summa, par kādu atskaitījumi no otrā līmeņa kapitāla posteņiem pārsniedz otrā līmeņa kapitālu (atskaita no pirmā līmeņa papildu kapitāla)

 

974

1..2.12

(–) Otrā līmeņa kapitāla papildu atskaitījumi atbilstīgi KPR 3. pantam

 

978

1..2.13

Otrā līmeņa kapitāla elementi vai atskaitījumi — citi

 



C 02.00 – PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS (CA2)

Rindas

Postenis

Apzīmējums

Summa

010

1.

KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA

 

020

1.*

No kā: ieguldījumu brokeru sabiedrības (saskaņā ar KPR 95. panta 2. punktu un 98. pantu)

 

030

1**

No kā: ieguldījumu brokeru sabiedrības (saskaņā ar KPR 96. panta 2. punktu un 97. pantu)

 

040

1.1

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA KREDĪTRISKAM, DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKAM UN ATGŪSTAMĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKAM, UN NEAPMAKSĀTĀS PIEGĀDES

 

050

1.1.1

Standartizētā pieeja (SP)

 

060

1.1.1.1

SP riska darījumu kategorijas, neskaitot vērtspapīrošanas pozīcijas

 

070

1.1.1.1.01

Centrālās valdības vai centrālās bankas

 

080

1.1.1.1.02

Reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes

 

090

1.1.1.1.03

Publiskā sektora struktūras

 

100

1.1.1.1.04

Daudzpusējās attīstības bankas

 

110

1.1.1.1.05

Starptautiskās organizācijas

 

120

1.1.1.1.06

Iestādes

 

130

1.1.1.1.07

Komercsabiedrības

 

140

1.1.1.1.08

Privātpersonas vai MVU

 

150

1.1.1.1.09

Nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku

 

160

1.1.1.1.10

Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības

 

170

1.1.1.1.11

Posteņi, kas saistīti ar īpaši augstu risku

 

180

1.1.1.1.12

Segtās obligācijas

 

190

1.1.1.1.13

Prasījumi pret iestādēm un komercsabiedrībām, kam ir noteikts īstermiņa kredītnovērtējums

 

200

1.1.1.1.14

Kolektīvu ieguldījumu uzņēmumi (KIU)

 

210

1.1.1.1.15

Kapitāla vērtspapīri

 

211

1.1.1.1.16

Citi posteņi

 

220

1.1.1.2

Vērtspapīrošanas pozīcijas, SP

 

230

1.1.1.2*

no kā: atkārtota vērtspapīrošana

 

240

2.1.1

Uz iekšējiem reitingiem balstītā pieeja (IRB)

 

250

1.1.2.1

IRB pieeja gadījumos, ja neizmanto ne pašu aplēses attiecībā uz saistību nepildīšanas zaudējumiem (LGD), ne korekcijas pakāpes

 

260

1.1.2.1.01

Centrālās valdības un centrālās bankas

 

270

1.1.2.1.02

Iestādes

 

280

1.1.2.1.03

Komercsabiedrības — MVU

 

290

1.1.2.1.04

Komercsabiedrības — specializētā kreditēšana

 

300

1.1.2.1.05

Komercsabiedrības — citi

 

310

1.1.2.2

IRB pieejas gadījumos, ja izmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD un/vai korekcijas pakāpēm

 

320

1.1.2.2.01

Centrālās valdības un centrālās bankas

 

330

1.1.2.2.02

Iestādes

 

340

1.1.2.2.03

Komercsabiedrības — MVU

 

350

1.1.2.2.04

Komercsabiedrības — specializētā kreditēšana

 

360

1.1.2.2.05

Komercsabiedrības — citi

 

370

1.1.2.2.06

Privātpersonas vai MVU — nodrošināti ar nekustamo īpašumu (MVU)

 

380

1.1.2.2.07

Privātpersonas vai MVU — nodrošināti ar nekustamo īpašumu (ne MVU)

 

390

1.1.2.2.08

Privātpersonas vai MVU — atbilstīgi, atjaunojami

 

400

1.1.2.2.09

Privātpersonas vai MVU — citi MVU

 

410

1.1.2.2.10

Privātpersonas vai MVU — citi, kas nav MVU

 

420

1.1.2.3

Kapitāla vērtspapīri — IRB

 

430

1.1.2.4

Vērtspapīrošanas pozīcijas – IRB

 

440

1.1.2.4*

No kā: atkārtota vērtspapīrošana

 

450

1.1.2.5

Citi aktīvi, kas nav kredītsaistības

 

460

3.1.1

Riska darījumu vērtība iemaksām CCP saistību neizpildes fondā

 

490

1.2

KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKAM

 

500

1.2.1

Norēķinu/piegādes risks netirdzniecības portfelī

 

510

2.2.1

Norēķinu/piegādes risks tirdzniecības portfelī

 

520

1.3

KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA POZĪCIJAS RISKAM, ĀRVALSTU VALŪTAS RISKAM UN PREČU RISKAM

 

530

1.3.1

Riska darījumu vērtība pozīcijas riskam, ārvalstu valūtas riskam un preču riskam saskaņā ar standartizēto pieeju (SP)

 

540

1.3.1.1

Tirgoti parāda instrumenti

 

550

1.3.1.2

Kapitāla vērtspapīri

 

555

1.3.1.3

Īpaša pieeja pozīcijas riskam kolektīvu ieguldījumu uzņēmumos

 

556

1.3.1.3*

Izziņas postenis: kolektīvu ieguldījumu uzņēmumi, kas iegulda vienīgi tirgotos parāda instrumentos

 

557

1.3.1.3**

Izziņas postenis: Kolektīvu ieguldījumu uzņēmumi, kas iegulda vienīgi kapitāla vērtspapīru instrumentos vai jauktos instrumentos

 

560

1.3.1.4

Ārvalstu valūta

 

570

1.3.1.5

Preces

 

580

1.3.2

Riska darījumu vērtība pozīcijas riskam, ārvalstu valūtas riskam un preču riskam saskaņā ar iekšējiem modeļiem (IM)

 

590

1.4

KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA OPERACIONĀLAJAM RISKAM (OpR)

 

600

1.4.1

OpR pamatrādītāja pieeja (PRP)

 

610

2.4.1

OpR standartizētā pieeja (STP) / alternatīvās standartizētās pieejas (ASP)

 

620

1.4.3

OpR attīstītās mērīšanas pieejas (AMP)

 

630

1.5

PAPILDU RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA SAISTĪBĀ AR FIKSĒTIEM PIESKAITĀMAJIEM IZDEVUMIEM

 

640

1.6

KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA KREDĪTA VĒRTĪBAS KOREKCIJAI

 

650

1.6.1

Attīstītā metode

 

660

2.6.1

Standartizētā metode

 

670

1.6.3

Balstīta uz sākotnējās riska darījuma vērtības metodi (SRDVM)

 

680

1.7

KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA, KAS SAISTĪTA AR LIELIEM RISKA DARĪJUMIEM TIRDZNIECĪBAS PORTFELĪ

 

690

1.8

CITAS RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBAS

 

710

1.8.2

No kā: stingrākas papildu prudenciālās prasības saskaņā ar 458. pantu

 

720

1.8.2*

No kā: prasības attiecībā uz lieliem riska darījumiem

 

730

1.8.2**

No kā: saistībā ar modificētām riska pakāpēm, lai ņemtu vērā mājokļu un komerciālo īpašumu aktīvu “burbuļus”

 

740

1.8.2***

No kā: saistībā ar finanšu sektora iekšējiem riska darījumiem

 

750

1.8.3

No kā: stingrākas papildu prudenciālās prasības saskaņā ar 459. pantu

 

760

1.8.4

No kā: papildu riska darījumu vērtība saistībā ar KPR 3. pantu

 



C 03.00 — KAPITĀLA RĀDĪTĀJI UN KAPITĀLA LĪMEŅI (CA3)

Rindas

ID

Postenis

Summa

010

1

Pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs

 

020

2

Pirmā līmeņa pamata kapitāla pārpalikums (+)/ deficīts (-)

 

030

3

Pirmā līmeņa kapitāla rādītājs

 

040

4

Pirmā līmeņa kapitāla pārpalikums (+)/ deficīts (-)

 

050

5

Kopējais kapitāla rādītājs

 

060

6

Kopējā kapitāla pārpalikums (+)/ deficīts (-)

 

Izziņas posteņi: kapitāla rādītāji saistībā ar otrā pīlāra korekcijām

070

7

Pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs, iekļaujot otrā pīlāra korekcijas

 

080

8

Pirmā līmeņa pamata kapitāla mērķa rādītājs saistībā ar otrā pīlāra korekcijām

 

090

9

Pirmā līmeņa kapitāla rādītājs, iekļaujot otrā pīlāra korekcijas

 

100

10

Pirmā līmeņa kapitāla mērķa rādītājs saistībā ar otrā pīlāra korekcijām

 

110

11

Kopējais kapitāla rādītājs, iekļaujot otrā pīlāra korekcijas

 

120

12

Kopējais kapitāla mērķa rādītājs saistībā ar otrā pīlāra korekcijām

 



C 04.00 — IZZIŅAS POSTEŅI (CA4)

Rinda

ID

Postenis

Sleja

Atliktā nodokļa aktīvi un saistības

010

010

1.

Kopējie atliktā nodokļa aktīvi

 

020

1.1

Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija nav atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē

 

030

1.2

Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri neizriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības

 

040

1.3

Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības

 

050

2.

Kopējās atliktā nodokļa saistības

 

060

2.1

Atliktā nodokļa saistības, kas nav atskaitāmas no atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē

 

070

2.2

Atliktā nodokļa saistības, kas ir atskaitāmas no atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē

 

080

2.2.1

Atskaitāmas atliktā nodokļa saistības, kas saistītas ar atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri neizriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības

 

090

2.2.2

Atskaitāmas atliktā nodokļa saistības, kas saistītas ar atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības

 

093

2.A

Nodokļu pārmaksa un nodokļu zaudējumu pārnese uz iepriekšēju periodu

 

096

2.B

Atliktā nodokļa aktīvi, kuriem piemēro 250 % riska pakāpi

 

097

2.C

Atliktā nodokļa aktīvi, kuriem piemēro 0 % riska pakāpi

 

Kredītriska korekcijas un paredzamie zaudējumi

100

3.

IRB pārsniegums (+) vai deficīts (-): summa, par kādu kredītriska korekcijas, papildu vērtības korekcijas un citi pašu kapitāla samazinājumi pārsniedz vai veido deficītu attiecībā pret paredzamajiem zaudējumiem riska darījumos, kuros nav saistību neizpildes

 

110

3.1

Kopējās kredītriska korekcijas, papildu vērtības korekcijas un citi pašu kapitāla samazinājumi, kas ir atbilstoši, lai tos iekļautu paredzamo zaudējumu summas aprēķinā

 

120

3.1.1

Vispārējās kredītriska korekcijas

 

130

3.1.2

Specifiskās kredītriska korekcijas

 

131

3.1.3

Papildu vērtības korekcijas un citi pašu kapitāla samazinājumi

 

140

3.2

Kopējie paredzamie zaudējumi, kas ir atbilstoši

 

145

4.

IRB pārsniegums (+) vai deficīts (-): summa, par kādu specifiskās kredītriska korekcijas pārsniedz vai veido deficītu attiecībā pret paredzamajiem zaudējumiem riska darījumos, kuros nav izpildītas saistības

 

150

4.1

Specifiskās kredītriska korekcijas un pozīcijas, kurām piemēro līdzīgu procedūru

 

155

4.2

Kopējie paredzamie zaudējumi, kas ir atbilstoši

 

160

5.

Riska darījumu riska svērtās vērtības, ko izmanto, lai aprēķinātu maksimālo robežvērtību tādam uzkrājumu pārsniegumam, kas ir atbilstošs kā otrā līmeņa kapitāls

 

170

6.

Kopējie bruto uzkrājumi, kas ir atbilstoši, lai tos iekļautu otrā līmeņa kapitālā

 

180

7.

Riska darījumu riska svērtās vērtības, ko izmanto, lai aprēķinātu maksimālo robežvērtību tādiem uzkrājumiem, kas ir atbilstoši kā otrā līmeņa kapitāls

 

Sliekšņi pirmā līmeņa pamata kapitāla atskaitījumiem

190

8.

Slieksnis, līdz kuram neatskaita līdzdalības tādās finanšu sektora sabiedrībās, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

200

9.

Pirmā līmeņa pamata kapitāla 10 % slieksnis

 

210

10.

Pirmā līmeņa pamata kapitāla 17,65 % slieksnis

 

225

11.1.

Atbilstošs kapitāls būtisku līdzdalību ārpus finanšu sektora un lielo riska darījumu vajadzībām

 

226

11.2.

Atbilstošs kapitāls lielo riska darījumu vajadzībām

 

Ieguldījumi tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

230

12.

Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, atskaitot īsās pozīcijas

 

240

12.1

Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

250

12.1.1

Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

260

12.1.2

(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

 

270

12.2

Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

280

12.2.1

Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

290

12.2.2

(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

 

291

12.3

Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

292

12.3.1

Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

293

12.3.2

(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām

 

300

13.

Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, atskaitot īsās pozīcijas

 

310

13.1

Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

320

13.1.1

Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

330

13.1.2

(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

 

340

13.2

Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

350

13.2.1

Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

360

13.2.2

(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

 

361

13.3

Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

362

13.3.1

Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

363

13.3.2

(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām

 

370

14.

Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, atskaitot īsās pozīcijas

 

380

14.1

Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

390

14.1.1

Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

400

14.1.2

(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

 

410

14.2

Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

420

14.2.1

Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

430

14.2.2

(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

 

431

14.3

Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

432

14.3.1

Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

433

14.3.2

(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām

 

Ieguldījumi tādu finanšu sektora sabiedrību kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

440

15.

Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, atskaitot īsās pozīcijas

 

450

15.1

Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

460

15.1.1

Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

470

15.1.2

(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

 

480

15.2

Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

490

15.2.1

Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

500

15.2.2

(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

 

501

15.3

Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

502

15.3.1

Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

503

15.3.2

(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām

 

510

16.

Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, atskaitot īsās pozīcijas

 

520

16.1

Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

530

16.1.1

Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

540

16.1.2

(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

 

550

16.2

Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

560

16.2.1

Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

570

16.2.2

(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

 

571

16.3

Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

572

16.3.1

Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

573

16.3.2

(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām

 

580

17.

Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, atskaitot īsās pozīcijas

 

590

17.1

Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

600

17.1.1

Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

610

17.1.2

(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

 

620

17.2

Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

630

17.2.1

Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

640

17.2.2

(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

 

641

17.3

Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

642

17.3.1

Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

643

17.3.2

(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām

 

Kopējā riska darījumu vērtība līdzdalībām, ko neatskaita no attiecīgās kapitāla kategorijas

650

18.

Riska darījumu riska svērtās vērtības tām līdzdalībām finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, ko neatskaita no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla

 

660

19.

Riska darījumu riska svērtās vērtības tām līdzdalībām finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, ko neatskaita no iestādes pirmā līmeņa papildu kapitāla

 

670

20.

Riska darījumu riska svērtās vērtības tām līdzdalībām finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, ko neatskaita no iestādes otrā līmeņa kapitāla

 

Atskaitījumu no pašu kapitāla pagaidu nepiemērošana

680

21.

Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalību tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

690

22.

Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalību tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

700

23.

Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalību tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

710

24.

Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalību tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

720

25.

Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalību tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumentos, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

730

26.

Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalību tādos otrā līmeņa kapitāla instrumentos, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

Kapitāla rezerves

740

27.

Apvienoto rezervju prasība

 

750

 

Kapitāla saglabāšanas rezerves

 

760

 

Saglabāšanas rezerves saistībā ar dalībvalsts līmenī konstatēto makroprudenciālo vai sistēmisko risku

 

770

 

Iestādes specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves

 

780

 

Sistēmiskā riska rezerves

 

800

 

Globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes rezerves

 

810

 

Citas sistēmiski nozīmīgas iestādes rezerves

 

Otrā pīlāra prasības

820

28.

Pašu kapitāla prasības saistībā otrā pīlāra korekcijām

 

Papildu informācija ieguldījumu brokeru sabiedrībām

830

29.

Sākotnējais kapitāls

 

840

30.

Pašu kapitāls, ko aprēķina, balstoties uz fiksētiem pieskaitāmiem izdevumiem

 

Papildu informācija, lai aprēķinātu pārskatu sniegšanas sliekšņus

850

31.

Sākotnējie riska darījumi ārpus dalībvalsts

 

860

32.

Kopējās sākotnējās riska darījuma vērtības

 

“Bāzele I” minimums

870

 

Korekcijas attiecībā uz kopējo pašu kapitālu

 

880

 

Pašu kapitāls, kas ir pilnībā koriģēts atbilstoši “Bāzele I” minimumam

 

890

 

Pašu kapitāla prasības “Bāzele I” minimumam

 

900

 

Pašu kapitāla prasības “Bāzele I” minimumam – SP alternatīva

 

910

 

Kopējā kapitāla deficīts attiecībā uz “Bāzele I” pašu kapitāla prasību minimumu

 



C 05.01 — PĀREJAS NOTEIKUMI (CA5.1)

 

Pirmā līmeņa pamata kapitāla korekcijas

Pirmā līmeņa papildu kapitāla korekcijas

Otrā līmeņa kapitāla korekcijas

Korekcijas, kas iekļautas riska svērtajos aktīvos (RSA)

Izziņas posteņi

Piemērojamā procentuālā attiecība

Atbilstošā summa bez pagaidu noteikumiem

Kods

ID

Postenis

010

020

030

040

050

060

010

1.

KOPĒJĀS KOREKCIJAS

 

 

 

 

 

 

020

1.1

INSTRUMENTI, ATTIECĪBĀ UZ KURIEM PIEMĒROTAS TIESĪBAS SAGLABĀT IEPRIEKŠ SPĒKĀ ESOŠOS NOSACĪJUMUS

saite uz {CA1;r220}

saite uz {CA1;r660}

saite uz {CA1;r880}

 

 

 

030

1.1.1

Instrumenti, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus: instrumenti, kas uzskatāmi par valsts atbalstu

 

 

 

 

 

 

040

1.1.1.1

Instrumenti, kas atzīstami par pašu kapitālu saskaņā ar Direktīvu 2006/48/EK

 

 

 

 

 

 

050

1.1.1.2

Instrumenti, kurus emitējušas iestādes, kas ir inkorporētas dalībvalstī, uz kuru attiecas ekonomikas korekciju programma

 

 

 

 

 

 

060

1.1.2

Instrumenti, kas nav uzskatāmi par valsts atbalstu

saite uz {CA5.2;r010;c060}

saite uz {CA5.2;r020;c060}

saite uz {CA5.2;r090;c060}

 

 

 

070

1.2

MAZĀKUMA LĪDZDALĪBAS DAĻAS UN EKVIVALENTI

saite uz {CA1;r240}

saite uz {CA1;r680}

saite uz {CA1;r900}

 

 

 

080

1.2.1

Kapitāla instrumenti un posteņi, kas nav atzīstami par mazākuma līdzdalības daļām

 

 

 

 

 

 

090

1.2.2

Mazākuma līdzdalības daļu pārejas posma atzīšana konsolidētajā pašu kapitālā

 

 

 

 

 

 

091

1.2.3

Atbilstīga pirmā līmeņa papildu kapitāla pārejas posma atzīšana konsolidētajā pašu kapitālā

 

 

 

 

 

 

092

1.2.4

Atbilstīga otrā līmeņa kapitāla pārejas posma atzīšana konsolidētajā pašu kapitālā

 

 

 

 

 

 

100

1.3

CITAS PĀREJAS POSMA KOREKCIJAS

saite uz {CA1;r520}

saite uz {CA1;r730}

saite uz {CA1;r960}

 

 

 

110

1.3.1

Nerealizētā peļņa un zaudējumi

 

 

 

 

 

 

120

1.3.1.1

Nerealizētā peļņa

 

 

 

 

 

 

130

1.3.1.2

Nerealizētie zaudējumi

 

 

 

 

 

 

133

1.3.1.3.

Nerealizētā peļņa no tādiem riska darījumiem ar centrālajām valdībām, kas klasificēti “pārdošanai pieejamo” kategorijā ES atzītajā 39. starptautiskajā grāmatvedības standartā

 

 

 

 

 

 

136

1.3.1.4.

Nerealizētie zaudējumi no tādiem riska darījumiem ar centrālajām valdībām, kas klasificēti “pārdošanai pieejamo” kategorijā ES atzītajā 39. starptautiskajā grāmatvedības standartā

 

 

 

 

 

 

138

1.3.1.5.

Patiesās vērtības peļņa un zaudējumi, kas rodas no iestādes pašas kredītriska saistībā ar no atvasinātajiem instrumentiem izrietošām saistībām

 

 

 

 

 

 

140

1.3.2

Atskaitījumi

 

 

 

 

 

 

150

1.3.2.1

Kārtējā finanšu gada zaudējumi

 

 

 

 

 

 

160

1.3.2.2

Nemateriālie aktīvi

 

 

 

 

 

 

170

1.3.2.3

Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri neizriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības

 

 

 

 

 

 

180

1.3.2.4

IRB deficīts: summa, par kādu uzkrājumi veido deficītu attiecībā pret paredzamajiem zaudējumiem

 

 

 

 

 

 

190

1.3.2.5

Definētu pabalstu pensiju fondu aktīvi

 

 

 

 

 

 

194

1.3.2.5*

no kā: grozījumu ieviešana SGS Nr. 19 — pozitīvs postenis

 

 

 

 

 

 

198

1.3.2.5**

no kā: grozījumu ieviešana SGS Nr. 19 — negatīvs postenis

 

 

 

 

 

 

200

1.3.2.6

Pašu instrumenti

 

 

 

 

 

 

210

1.3.2.6.1

Pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti

 

 

 

 

 

 

211

1.3.2.6.1**

no kā: tiešas līdzdalības

 

 

 

 

 

 

212

1.3.2.6.1*

no kā: netiešas līdzdalības

 

 

 

 

 

 

220

1.3.2.6.2

Pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti

 

 

 

 

 

 

221

1.3.2.6.2**

no kā: tiešas līdzdalības

 

 

 

 

 

 

222

1.3.2.6.2*

no kā: netiešas līdzdalības

 

 

 

 

 

 

230

1.3.2.6.3

Pašu otrā līmeņa kapitāla instrumenti

 

 

 

 

 

 

231

1.3.2.6.3*

no kā: tiešas līdzdalības

 

 

 

 

 

 

232

1.3.2.6.3**

no kā: netiešas līdzdalības

 

 

 

 

 

 

240

1.3.2.7

Savstarpējas līdzdalības

 

 

 

 

 

 

250

1.3.2.7.1

Savstarpējas līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitālā

 

 

 

 

 

 

260

1.3.2.7.1.1

Savstarpējas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

 

 

 

 

 

270

1.3.2.7.1.2

Savstarpējas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

 

 

 

 

 

280

1.3.2.7.2

Savstarpējas līdzdalības pirmā līmeņa papildu kapitālā

 

 

 

 

 

 

290

1.3.2.7.2.1

Savstarpējas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

 

 

 

 

 

300

1.3.2.7.2.2

Savstarpējas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

 

 

 

 

 

310

1.3.2.7.3

Savstarpējas līdzdalības otrā līmeņa kapitālā

 

 

 

 

 

 

320

1.3.2.7.3.1

Savstarpējas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

 

 

 

 

 

330

1.3.2.7.3.2

Savstarpējas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

 

 

 

 

 

340

1.3.2.8

Tādu finanšu sektora sabiedrību pašu kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

 

 

 

 

 

350

1.3.2.8.1

Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

 

 

 

 

 

360

1.3.2.8.2

Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

 

 

 

 

 

370

1.3.2.8.3

Tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

 

 

 

 

 

380

1.3.2.9

Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, un tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

 

 

 

 

 

385

1.3.2.9a

Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības

 

 

 

 

 

 

390

1.3.2.10

Tādu finanšu sektora sabiedrību pašu kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

 

 

 

 

 

400

1.3.2.10.1

Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

 

 

 

 

 

410

1.3.2.10.2

Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

 

 

 

 

 

420

1.3.2.10.3

Tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

 

 

 

 

 

425

1.3.2.11

Atbrīvojums attiecībā uz kapitāla līdzdalību apdrošināšanas sabiedrībās atskaitījumam no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem

 

 

 

 

 

 

430

1.3.3

Papildu filtri un atskaitījumi

 

 

 

 

 

 

440

1.3.4

Korekcijas saistībā ar 9. SFPS pārejas noteikumiem

 

 

 

 

 

 



C 05.02 — INSTRUMENTI, ATTIECĪBĀ UZ KURIEM PIEMĒROTAS TIESĪBAS SAGLABĀT IEPRIEKŠ SPĒKĀ ESOŠOS NOSACĪJUMUS: INSTRUMENTI, KAS NAV UZSKATĀMI PAR VALSTS ATBALSTU (CA5.2.)

CA5.2 —  Instrumenti, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus: instrumenti, kas nav uzskatāmi par valsts atbalstu

Instrumentu summa plus attiecīgais akciju emisijas uzcenojums

Ierobežojuma aprēķināšanas bāze

Piemērojamā procentuālā attiecība

Ierobežojums

(–) Summa, kas pārsniedz ierobežojumus attiecībā uz tiesībām saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus

Kopējā summa, attiecībā uz kuru piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus

Kods

ID

Postenis

010

020

030

040

050

060

010

1.

Instrumenti, kuri atbilda Direktīvas 2006/48/EK 57. panta a) punktam

 

 

 

 

 

saite uz {CA5.1;r060;c010}

020

2.

Instrumenti, kuri atbilda Direktīvas 2006/48/EK 57. panta ca) punktam un 154. panta 8. un 9. punktam, un kuriem piemēro 489. pantā noteikto ierobežojumu

 

 

 

 

 

saite uz {CA5.1;r060;c020}

030

2.1

Kopējie instrumenti bez atsaukšanas iespējas un dzēšanu veicinošiem nosacījumiem

 

 

 

 

 

 

040

2.2.

Tādi instrumenti ar atsaukšanas iespēju un dzēšanu veicinošiem nosacījumiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus

 

 

 

 

 

 

050

2.2.1

Instrumenti, kuriem ir atsaukšanas iespēja, kas īstenojama pēc pārskata sniegšanas datuma, un kuri atbilst KPR 52. panta nosacījumiem pēc efektīvā termiņa datuma

 

 

 

 

 

 

060

2.2.2

Instrumenti, kuriem ir atsaukšanas iespēja, kas īstenojama pēc pārskata sniegšanas datuma, un kuri neatbilst KPR 52. panta nosacījumiem pēc efektīvā termiņa datuma

 

 

 

 

 

 

070

2.2.3

Instrumenti, kuriem ir atsaukšanas iespēja, kas bija īstenojama līdz 2011. gada 20. jūlijam vai šajā datumā, un kuri neatbilst KPR 52. panta nosacījumiem pēc efektīvā termiņa datuma

 

 

 

 

 

 

080

2.3

Pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus, ierobežojuma pārsniegums

 

 

 

 

 

 

090

3

Posteņi, kuri atbilda Direktīvas 2006/48/EK 57. panta e), f), g) vai h) punktam, ievērojot 490. pantā noteikto ierobežojumu

 

 

 

 

 

saite uz {CA5.1;r060;c030}

100

3.1

Kopējie posteņi bez dzēšanu veicinošiem nosacījumiem

 

 

 

 

 

 

110

3.2

Tādi posteņi ar dzēšanu veicinošiem nosacījumiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus

 

 

 

 

 

 

120

3.2.1

Posteņi, kuriem ir atsaukšanas iespēja, kas bija īstenojama pēc pārskata sniegšanas datuma, un kuri atbilst KPR 63. panta nosacījumiem pēc efektīvā termiņa datuma

 

 

 

 

 

 

130

3.2.2

Posteņi, kuriem ir atsaukšanas iespēja, kas īstenojama pēc pārskata sniegšanas datuma, un kuri neatbilst KPR 63. panta nosacījumiem pēc efektīvā termiņa datuma

 

 

 

 

 

 

140

3.2.3

Posteņi, kuriem ir atsaukšanas iespēja, kas bija īstenojama līdz 2011. gada 20. jūlijam vai šajā datumā, un kuri neatbilst KPR 63. panta nosacījumiem pēc efektīvā termiņa datuma

 

 

 

 

 

 

150

3.3

Pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus, ierobežojuma pārsniegums

 

 

 

 

 

 



C 06.01 — GRUPAS MAKSĀTSPĒJA: INFORMĀCIJA PAR RADNIECĪGĀM SABIEDRĪBĀM KOPĀ (GS kopā)

 

INFORMĀCIJA PAR SABIEDRĪBU DEVUMU GRUPAS MAKSĀTSPĒJĀ

KAPITĀLA REZERVES

KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA

 

ATBILSTĪGS PAŠU KAPITĀLS, KAS IETVERTS KONSOLIDĒTAJĀ PAŠU KAPITĀLĀ

 

KONSOLIDĒTAIS PAŠU KAPITĀLS

 

APVIENOTO REZERVJU PRASĪBA

 

KREDĪTRISKS; DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS; ATGŪSTAMĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKS, NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES UN NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKS

POZĪCIJAS RISKS, ĀRVALSTU VALŪTAS RISKS UN PREČU RISKS

OPERACIONĀLAIS RISKS

CITAS RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBAS

ATBILSTĪGI PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLA INSTRUMENTI, KAS IETVERTI KONSOLIDĒTAJĀ PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLĀ

 

ATBILSTĪGI PAŠU KAPITĀLA INSTRUMENTI, KAS IETVERTI KONSOLIDĒTAJĀ OTRĀ LĪMEŅA KAPITĀLĀ

IZZIŅAS POSTENIS:

NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA (–) / (+) NEGATĪVA NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA

NO KĀ: PIRMĀ LĪMEŅA PAMATA KAPITĀLS

NO KĀ: PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLS

NO KĀ: DEVUMS KONSOLIDĒTAJĀ REZULTĀTĀ

NO KĀ: (–) NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA / (+) NEGATĪVA NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA

KAPITĀLA SAGLABĀŠANAS REZERVES

IESTĀDES SPECIFISKĀS PRETCIKLISKĀS KAPITĀLA REZERVES

SAGLABĀŠANAS REZERVES SAISTĪBĀ AR DALĪBVALSTS LĪMENĪ KONSTATĒTO MAKROPRUDENCIĀLO VAI SISTĒMISKO RISKU

SISTĒMISKĀ RISKA REZERVES

GLOBĀLAS SISTĒMISKI NOZĪMĪGAS IESTĀDES REZERVES

CITAS SISTĒMISKI NOZĪMĪGAS IESTĀDES REZERVES

MAZĀKUMA LĪDZDALĪBAS DAĻAS, KAS IETVERTAS KONSOLIDĒTAJĀ PIRMĀ LĪMEŅA PAMATA KAPITĀLĀ

ATBILSTĪGI PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLA INSTRUMENTI, KAS IETVERTI KONSOLIDĒTAJĀ PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLĀ

250

260

270

280

290

300

310

320

330

340

350

360

370

380

390

400

410

420

430

440

450

470

480

010

KOPĀ

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 



C 06.02 — GRUPAS MAKSĀTSPĒJA: INFORMĀCIJA PAR RADNIECĪGĀM SABIEDRĪBĀM (GS)

SABIEDRĪBAS, KAS IETILPST KONSOLIDĀCIJAS TVĒRUMĀ

INFORMĀCIJA PAR SABIEDRĪBĀM, KAM PIEMĒRO PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

INFORMĀCIJA PAR SABIEDRĪBU DEVUMU GRUPAS MAKSĀTSPĒJĀ

KAPITĀLA REZERVES

NOSAUKUMS

KODS

LEI kods

IESTĀDE VAI EKVIVALENTS: (JĀ/NĒ)

DATU TVĒRUMS: SOLO PILNĪBĀ KONSOLIDĒTI (SP) VAI SOLO DAĻĒJI KONSOLIDĒTI (SD)

VALSTS KODS

LĪDZDALĪBAS DAĻA (%)

KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA

 

PAŠU KAPITĀLS

 

 

KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA

 

ATBILSTĪGS PAŠU KAPITĀLS, KAS IETVERTS KONSOLIDĒTAJĀ PAŠU KAPITĀLĀ

 

KONSOLIDĒTAIS PAŠU KAPITĀLS

 

APVIENOTO REZERVJU PRASĪBAS

 

KREDĪTRISKS; DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS; ATGŪSTAMĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKS, NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES UN NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKS

POZĪCIJAS RISKS, ĀRVALSTU VALŪTAS RISKS UN PREČU RISKS

OPERACIONĀLAIS RISKS

CITAS RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBAS

 

KOPĒJAIS PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLS

 

 

OTRĀ LĪMEŅA KAPITĀLS

 

KREDĪTRISKS; DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS; ATGŪSTAMĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKS, NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES UN NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKS

POZĪCIJAS RISKS, ĀRVALSTU VALŪTAS RISKS UN PREČU RISKS

OPERACIONĀLAIS RISKS

CITAS RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBAS

ATBILSTĪGI PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLA INSTRUMENTI, KAS IETVERTI KONSOLIDĒTAJĀ PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLĀ

 

ATBILSTĪGI PAŠU KAPITĀLA INSTRUMENTI, KAS IETVERTI KONSOLIDĒTAJĀ OTRĀ LĪMEŅA KAPITĀLĀ

IZZIŅAS POSTENIS:

NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA (–) / (+) NEGATĪVA NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA

NO KĀ: PIRMĀ LĪMEŅA PAMATA KAPITĀLS

NO KĀ: PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLS

NO KĀ: DEVUMS KONSOLIDĒTAJĀ REZULTĀTĀ

NO KĀ: (–) NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA / (+) NEGATĪVA NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA

KAPITĀLA SAGLABĀŠANAS REZERVES

IESTĀDES SPECIFISKĀS PRETCIKLISKĀS KAPITĀLA REZERVES

SAGLABĀŠANAS REZERVES SAISTĪBĀ AR DALĪBVALSTS LĪMENĪ KONSTATĒTO MAKROPRUDENCIĀLO VAI SISTĒMISKO RISKU

SISTĒMISKĀ RISKA REZERVES

GLOBĀLAS SISTĒMISKI NOZĪMĪGAS IESTĀDES REZERVES

CITAS SISTĒMISKI NOZĪMĪGAS IESTĀDES REZERVES

 

PIRMĀ LĪMEŅA PAMATA KAPITĀLS

 

PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLS

 

MAZĀKUMA LĪDZDALĪBAS DAĻAS, KAS IETVERTAS KONSOLIDĒTAJĀ PIRMĀ LĪMEŅA PAMATA KAPITĀLĀ

ATBILSTĪGI PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLA INSTRUMENTI, KAS IETVERTI KONSOLIDĒTAJĀ PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLĀ

NO KĀ: ATBILSTĪGS PAŠU KAPITĀLS

SAISTĪTI PAŠU KAPITĀLA INSTUMENTI, ATTIECĪGĀ NESADALĪTĀ PEĻŅA UN AKCIJU EMISIJAS UZCENOJUMA KONTI

NO KĀ: ATBILSTĪGS PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLS

SAISTĪTI PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLA INSTRUMENTI, ATTIECĪGĀ NESADALĪTĀ PEĻŅA UN AKCIJU EMISIJAS UZCENOJUMA KONTI

NO KĀ: MAZĀKUMA LĪDZDALĪBAS DAĻAS

SAISTĪTI PAŠU KAPITĀLA INSTRUMENTI, ATTIECĪGĀ NESADALĪTĀ PEĻŅA, AKCIJU EMISIJAS UZCENOJUMA KONTI UN CITAS REZERVES

NO KĀ: ATBILSTĪGS PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLS

NO KĀ: ATBILSTĪGS OTRĀ LĪMEŅA KAPITĀLS

010

020

025

030

040

050

060

070

080

090

100

110

120

130

140

150

160

170

180

190

200

210

220

230

240

250

260

270

280

290

300

310

320

330

340

350

360

370

380

390

400

410

420

430

440

450

470

480

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 



C 07.00 — KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR SA)

SP riska darījumu kategorija

 

 

SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

(-) VĒRTĪBAS KOREKCIJAS UN UZKRĀJUMI, KAS SAISTĪTI AR SĀKOTNĒJO RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBU

RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA BEZ VĒRTĪBAS KOREKCIJĀM UN UZKRĀJUMIEM

KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU

NETO RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PĒC KRM AIZSTĀŠANAS IETEKMES, PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS METODES, KAS IETEKMĒ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBU: FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA. FINANŠU NODROŠINĀJUMA PAPLAŠINĀTĀ METODE

PILNĪBĀ KORIĢĒTĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA (E*)

ĀRPUSBILANCES POSTEŅU PILNĪBĀ KORIĢĒTĀS RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBAS SADALĪJUMS PA KOREKCIJAS PAKĀPĒM

RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA

 

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PIRMS MVU ATBALSTA FAKTORA

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PĒC MVU ATBALSTA FAKTORA

 

NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA: KORIĢĒTĀS VĒRTĪBAS (Ga)

FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA.

RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRM

RISKA DARĪJUMA SVĀRSTĪGUMA KOREKCIJA

(-) FINANŠU NODROŠINĀJUMS: KORIĢĒTĀ VĒRTĪBA (Cvam)

0 %

20 %

50 %

100 %

NO KĀ: RODAS NO DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKA

NO KĀ: AR KREDĪTNOVĒRTĒJUMU, KO VEIC NORĪKOTA ĀKNI

NO KĀ: AR KREDĪTNOVĒRTĒJUMU, KAS IEGŪTS NO CENTRĀLĀS VALDĪBAS

(-) GARANTIJAS

(-) KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

(-) FINANŠU NODROŠINĀJUMS: VIENKĀRŠĀ METODE

(-) CITA FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA

(–) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ

IENĀKOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ (+)

 

(-) NO KĀ: SVĀRSTĪBU UN TERMIŅA KOREKCIJAS

010

030

040

050

060

070

080

090

100

110

120

130

140

150

160

170

180

190

200

210

215

220

230

240

010

KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Šūna saistīta ar CA

 

 

015

no kā: riska darījumi, kuros nav izpildītas saistības

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

020

no kā: MVU

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

030

no kā: riska darījumi, kam piemēro MVU atbalsta faktoru

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

040

no kā: nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku — mājokļa nekustamais īpašums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

no kā: riska darījumi (pastāvīgi, daļēji izmantojot standartizēto pieeju)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060

no kā: riska darījumi, kam piemēro standartizēto pieeju ar uzraudzības iestādes iepriekšēju atļauju veikt secīgu IRB izmantošanu

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA DARĪJUMU VEIDIEM:

070

Bilances riska darījumi, kas pakļauti kredītriskam

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

Ārpusbilances riska darījumi, kas pakļauti kredītriskam

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Riska darījumi / darījumi, kas pakļauti darījuma partnera kredītriskam

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

090

Vērtspapīru finansēšanas darījumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

100

no kā: tiek veikta centrālā tīrvērte, izmantojot atbilstīgu centrālo darījumu partneri (QCCP)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110

Atvasinātie instrumenti un ilgstošo norēķinu darījumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

120

no kā: tiek veikta centrālā tīrvērte, izmantojot atbilstīgu centrālo darījumu partneri (QCCP)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

130

No dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA PAKĀPĒM:

140

0 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

150

2 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

160

4 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

170

10 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

180

20 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

190

35 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

200

50 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

210

70 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

220

75 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

230

100 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

240

150 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

250

250 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

260

370 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

270

1 250 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

280

Citas riska pakāpes

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

IZZIŅAS POSTEŅI

290

Riska darījumi, kas nodrošināti ar komerciālā nekustamā īpašuma hipotēku

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

300

Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības un kuriem piemēro 100 % riska pakāpi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

310

Riska darījumi, kas nodrošināti ar mājokļa hipotēku

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

320

Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības un kuriem piemēro 150 % riska pakāpi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 



C 08.01 — KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: IRB PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR IRB 1)

IRB riska darījumu kategorija:

pašu aplēses attiecībā uz LGD un/vai korekcijas pakāpes:

 

IEKŠĒJO REITINGU SISTĒMA

SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU

RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PĒC KRM AIZSTĀŠANAS IETEKMES, PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

 

RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA

 

KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS METODES, KAS ŅEMTAS VĒRĀ LGD APLĒSĒS, ATSKAITOT DIVKĀRŠĀS SAISTĪBU NEIZPILDES PROCEDŪRU

KAM PIEMĒRO DIVKĀRŠĀS SAISTĪBU NEIZPILDES PROCEDŪRU

RISKA DARĪJUMU SVĒRTIE VIDĒJIE LGD (%)

RISKA DARĪJUMU SVĒRTIE VIDĒJIE LGD (%) LIELĀM FINANŠU SEKTORA SABIEDRĪBĀM UN NEREGULĒTĀM FINANŠU SABIEDRĪBĀM

RISKA DARĪJUMU SVĒRTĀ VIDĒJĀ TERMIŅA VĒRTĪBA (DIENAS)

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PIRMS MVU ATBALSTA FAKTORA

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PĒC MVU ATBALSTA FAKTORA

IZZIŅAS POSTEŅI:

NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA

(-) CITA FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA

RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRM

IZMANTOTAS PAŠU APLĒSES ATTIECĪBĀ UZ LGD:

NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA

FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA

NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA

PAREDZAMO ZAUDĒJUMU APMĒRS

(–) VĒRTĪBAS KOREKCIJAS UN UZKRĀJUMI

PARĀDNIEKU SKAITS

PD, KAS NOTEIKTA PARĀDNIEKU KATEGORIJAI VAI PORTFELIM (%)

 

NO KĀ: LIELĀS FINANŠU SEKTORA SABIEDRĪBAS UN NEREGULĒTAS FINANŠU SABIEDRĪBAS

(-) GARANTIJAS

(-) KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

(–) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ

IENĀKOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ (+)

NO KĀ: ĀRPUSBILANCES POSTEŅI

NO KĀ: ĀRPUSBILANCES POSTEŅI

NO KĀ: RODAS NO DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKA

NO KĀ: LIELĀS FINANŠU SEKTORA SABIEDRĪBAS UN NEREGULĒTAS FINANŠU SABIEDRĪBAS

GARANTIJAS

KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

IZMANTOTAS PAŠU APLĒSES ATTIECĪBĀ UZ LGD:

CITA FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA

ATBILSTOŠS FINANŠU NODROŠINĀJUMS

CITS ATBILSTOŠS NODROŠINĀJUMS

 

NO KĀ: LIELĀS FINANŠU SEKTORA SABIEDRĪBAS UN NEREGULĒTAS FINANŠU SABIEDRĪBAS

NEKUSTAMAIS ĪPAŠUMS

CITS LIETISKAIS NODROŠINĀJUMS

DEBITORU PARĀDI

010

020

030

040

050

060

070

080

090

100

110

120

130

140

150

160

170

180

190

200

210

220

230

240

250

255

260

270

280

290

300

010

KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Šūna saistīta ar CA

 

 

 

 

015

no kā: riska darījumi, kam piemēro MVU atbalsta faktoru

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA DARĪJUMU VEIDIEM:

020

Bilances posteņi, kas pakļauti kredītriskam

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

030

Ārpusbilances posteņi, kas pakļauti kredītriskam

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Riska darījumi / darījumi, kas pakļauti darījuma partnera kredītriskam

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

040

Vērtspapīru finansēšanas darījumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

Atvasinātie instrumenti un ilgstošo norēķinu darījumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060

No dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

070

RISKA DARĪJUMI, KAS IEDALĪTI PARĀDNIEKU KATEGORIJĀS VAI PORTFEĻOS: KOPĀ

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

SPECIALIZĒTĀS KREDITĒŠANAS IEDALĪJUMA KRITĒRIJI: KOPĀ

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA PAKĀPĒM SASKAŅĀ AR SPECIALIZĒTĀS KREDITĒŠANAS IEDALĪJUMA KRITĒRIJIEM:

090

RISKA PAKĀPE: 0 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

100

50 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110

70 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

120

No kā: kategorijā Nr. 1

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

130

90 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

140

115 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

150

250 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

160

ALTERNATĪVĀ PROCEDŪRA: NODROŠINĀTI AR NEKUSTAMO ĪPAŠUMU

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

170

TĀDI RISKA DARĪJUMI NO NEAPMAKSĀTĀM PIEGĀDĒM, KUROS PIEMĒRO RISKA PAKĀPES SASKAŅĀ AR ALTERNATĪVO PROCEDŪRU VAI 100 % APMĒRĀ, UN CITI RISKA DARĪJUMI, UZ KURIEM ATTIECAS RISKA PAKĀPES

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

180

ATGŪSTAMĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKS: NOPIRKTIE DEBITORU PARĀDI KOPĀ

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 



C 08.02 — KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: IRB PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM — SADALĪJUMS PA PARĀDNIEKU KATEGORIJĀM VAI PORTFEĻIEM (CR IRB 2)

IRB riska darījumu kategorija:

pašu aplēses attiecībā uz LGD un/vai korekcijas pakāpes:

PARĀDNIEKA KATEGORIJA (KĀRTAS NUMURS)

IEKŠĒJO REITINGU SISTĒMA

SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU

RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PĒC KRM AIZSTĀŠANAS IETEKMES, PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

 

RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA

 

KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS METODES, KAS ŅEMTAS VĒRĀ LGD APLĒSĒS, ATSKAITOT DIVKĀRŠĀS SAISTĪBU NEIZPILDES PROCEDŪRU

KAM PIEMĒRO DIVKĀRŠĀS SAISTĪBU NEIZPILDES PROCEDŪRU

RISKA DARĪJUMU SVĒRTIE VIDĒJIE LGD (%)

RISKA DARĪJUMU SVĒRTIE VIDĒJIE LGD (%) LIELĀM FINANŠU SEKTORA SABIEDRĪBĀM UN NEREGULĒTĀM FINANŠU SABIEDRĪBĀM

RISKA DARĪJUMU SVĒRTĀ VIDĒJĀ TERMIŅA VĒRTĪBA (DIENAS)

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PIRMS MVU ATBALSTA FAKTORA

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PĒC MVU ATBALSTA FAKTORA

IZZIŅAS POSTEŅI:

NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA

(-) CITA FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA

RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRM

IZMANTOTAS PAŠU APLĒSES ATTIECĪBĀ UZ LGD:

NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA

FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA

NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA

PAREDZAMO ZAUDĒJUMU APMĒRS

(–) VĒRTĪBAS KOREKCIJAS UN UZKRĀJUMI

PARĀDNIEKU SKAITS

PD, KAS NOTEIKTA PARĀDNIEKU KATEGORIJAI VAI PORTFELIM (%)

 

NO KĀ: LIELĀS FINANŠU SEKTORA SABIEDRĪBAS UN NEREGULĒTAS FINANŠU SABIEDRĪBAS

(-) GARANTIJAS

(-) KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

(–) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ

IENĀKOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ (+)

NO KĀ: ĀRPUSBILANCES POSTEŅI

NO KĀ: ĀRPUSBILANCES POSTEŅI

NO KĀ: RODAS NO DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKA

NO KĀ: LIELĀS FINANŠU SEKTORA SABIEDRĪBAS UN NEREGULĒTAS FINANŠU SABIEDRĪBAS

GARANTIJAS

KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

IZMANTOTAS PAŠU APLĒSES ATTIECĪBĀ UZ LGD:

CITA FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA

ATBILSTOŠS FINANŠU NODROŠINĀJUMS

CITS ATBILSTOŠS NODROŠINĀJUMS

 

NO KĀ: LIELĀS FINANŠU SEKTORA SABIEDRĪBAS UN NEREGULĒTAS FINANŠU SABIEDRĪBAS

NEKUSTAMAIS ĪPAŠUMS

CITS LIETISKAIS NODROŠINĀJUMS

DEBITORU PARĀDI

005

010

020

030

040

050

060

070

080

090

100

110

120

130

140

150

160

170

180

190

200

210

220

230

240

250

255

260

270

280

290

300

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 



C 09.01 — RISKA DARĪJUMU ĢEOGRĀFISKAIS SADALĪJUMS PĒC PARĀDNIEKA REZIDENCES VIETAS: SP RISKA DARĪJUMI (CR GB 1)

Valsts:

 

SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

Riska darījumi, kuros nav izpildītas saistības

Novērotās jaunās saistību neizpildes konkrētajā laika posmā

Vispārējās kredītriska korekcijas

Specifiskās kredītriska korekcijas

No kā: norakstījumi

Kredītriska korekcijas / norakstījumi attiecībā uz novērotām jaunām saistību neizpildēm

RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PIRMS MVU ATBALSTA FAKTORA

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PĒC MVU ATBALSTA FAKTORA

010

020

040

050

055

060

070

075

080

090

010

Centrālās valdības vai centrālās bankas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

020

Reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

030

Publiskā sektora struktūras

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

040

Daudzpusējās attīstības bankas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

Starptautiskās organizācijas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060

Iestādes

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

070

Komercsabiedrības

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

075

no kā: MVU

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

Privātpersonas vai MVU

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

085

no kā: MVU

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

090

Nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

095

no kā: MVU

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

100

Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110

Posteņi, kas saistīti ar īpaši augstu risku

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

120

Segtās obligācijas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

130

Prasījumi pret iestādēm un komercsabiedrībām, kam ir noteikts īstermiņa kredītnovērtējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

140

Kolektīvu ieguldījumu uzņēmumi (KIU)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

150

Kapitāla vērtspapīru riska darījumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

160

Citi riska darījumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

170

Kopējie riska darījumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 



C 09.02 — RISKA DARĪJUMU ĢEOGRĀFISKAIS SADALĪJUMS PĒC PARĀDNIEKA REZIDENCES VIETAS: IRB RISKA DARĪJUMI (CR GB 2)

Valsts:

 

SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

No kā: saistību neizpilde

Novērotās jaunās saistību neizpildes konkrētajā laika posmā

Vispārējās kredītriska korekcijas

Specifiskās kredītriska korekcijas

No kā: norakstījumi

Kredītriska korekcijas / norakstījumi attiecībā uz novērotām jaunām saistību neizpildēm

PD, KAS NOTEIKTA PARĀDNIEKU KATEGORIJAI VAI PORTFELIM (%)

RISKA DARĪJUMU SVĒRTIE VIDĒJIE LGD (%)

No kā: saistību neizpilde

RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PIRMS MVU ATBALSTA FAKTORA

No kā: saistību neizpilde

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PĒC MVU ATBALSTA FAKTORA

PAREDZAMO ZAUDĒJUMU APMĒRS

010

030

040

050

055

060

070

080

090

100

105

110

120

125

130

010

Centrālās valdības vai centrālās bankas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

020

Iestādes

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

030

Komercsabiedrības

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

042

no kā: specializētā kreditēšana (izņemot SK, kam piemēro iedalījuma kritērijus)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

045

no kā: specializētā kreditēšana, kam piemēro iedalījuma kritērijus

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

no kā: MVU

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060

Privātpersonas vai MVU

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

070

Nodrošināti ar nekustamo īpašumu

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

MVU

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

090

Nav MVU

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

100

Atbilstīgi atjaunojami

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110

Privātpersonas vai MVU — citi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

120

MVU

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

130

Nav MVU

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

140

Kapitāla vērtspapīri

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

150

Kopējie riska darījumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 



C 09.04 – TO KREDĪTRISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS, KURI IR NOZĪMĪGI PRETCIKLISKO REZERVJU APRĒĶINĀŠANAI PA VALSTĪM UN IESTĀDES SPECIFISKO PRETICKLISKO REZERVJU (CCB) NORMAS APRĒĶINĀŠANAI

Valsts:

 

 

 

 

Summa

Procenti

Kvalitatīvā informācija

010

020

030

Attiecīgie kredītriska darījumi — kredītrisks

 

010

Riska darījumu vērtība saskaņā ar standartizēto pieeju

 

 

 

020

Riska darījumu vērtība saskaņā ar IRB pieeju

 

 

 

Attiecīgie kredītriska darījumi — tirgus risks

 

030

Tirdzniecības portfeļa riska darījumu garo un īso pozīciju summa standartizētām pieejām

 

 

 

040

Tirdzniecības portfeļa riska darījumu vērtība (iekšējo modeļu vajadzībām)

 

 

 

Attiecīgie kredītriska darījumi — vērtspapīrošana

 

050

Vērtspapīrošanas pozīciju riska darījumu vērtība banku portfelī saskaņā ar standartizēto pieeju

 

 

 

060

Vērtspapīrošanas pozīciju riska darījumu vērtība banku portfelī saskaņā ar IRB pieeju

 

 

 

Pašu kapitāla prasības un svērumi

 

070

Kopējās pašu kapitāla prasības CCB

 

 

 

080

Pašu kapitāla prasības attiecīgajiem kredītriska darījumiem — kredītrisks

 

 

 

090

Pašu kapitāla prasības attiecīgajiem kredītriska darījumiem — tirgus risks

 

 

 

100

Pašu kapitāla prasības attiecīgajiem kredītriska darījumiem — vērtspapīrošanas pozīcijas banku portfelī

 

 

 

110

Pašu kapitāla prasību svērumi

 

 

 

Pretciklisko kapitāla rezervju normas

 

120

Pretciklisko kapitāla rezervju norma, ko noteikusi izraudzīta iestāde

 

 

 

130

Pretciklisko kapitāla rezervju norma, ko piemēro attiecīgās iestādes valstij

 

 

 

140

Iestādes specifisko pretciklisko kapitāla rezervju norma

 

 

 

2 % sliekšņa izmantošana

 

150

2 % sliekšņa izmantošana vispārēja kredītriska darījumam

 

 

 

160

2 % sliekšņa izmantošana tirdzniecības portfeļa darījumam

 

 

 



C 10.01 — KREDĪTRISKS: KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRI — IRB PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR EQU IRB 1)

 

IEKŠĒJO REITINGU SISTĒMA

SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU

RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA

RISKA DARĪJUMU SVĒRTIE VIDĒJIE LGD (%)

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA

IZZIŅAS POSTENIS:

NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA

RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRM

PAREDZAMO ZAUDĒJUMU APMĒRS

PD, KAS NOTEIKTA PARĀDNIEKU KATEGORIJAI (%)

(-) GARANTIJAS

(-) KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

(–) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ

010

020

030

040

050

060

070

080

090

010

KOPĒJIE IRB KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRU RISKA DARĪJUMI

 

 

 

 

 

 

 

Šūna saistīta ar CA

 

020

PD/LGD PIEEJA: KOPĀ

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

VIENKĀRŠĀ RISKA PAKĀPES PIEEJA: KOPĀ

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060

KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA PAKĀPĒM SASKAŅĀ AR VIENKĀRŠO RISKA PAKĀPES PIEEJU

070

RISKA PAKĀPE: 190 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

290 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

090

370 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

100

IEKŠĒJO MODEĻU PIEEJA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110

KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRU RISKA DARĪJUMI, KAM PIEMĒRO RISKA PAKĀPES

 

 

 

 

 

 

 

 

 



C 10.02 — KREDĪTRISKS: KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRI — IRB PIEEJAS KAPITĀLA PRASĪBĀM. KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA PARĀDNIEKU KATEGORIJĀM SASKAŅĀ AR PD/LGD PIEEJU (CR EQU IRB 2)

PARĀDNIEKA KATEGORIJA

(RINDAS IDENTIFIKATORS)

IEKŠĒJO REITINGU SISTĒMA

SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU

RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA

RISKA DARĪJUMU SVĒRTIE VIDĒJIE LGD (%)

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA

IZZIŅAS POSTENIS:

NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA

RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRM

PAREDZAMO ZAUDĒJUMU APMĒRS

PD, KAS NOTEIKTA PARĀDNIEKU KATEGORIJAI (%)

(-) GARANTIJAS

(-) KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

(–) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ

005

010

020

030

040

050

060

070

080

090

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 



C 11.00 — NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKS (CR SETT)

 

DARĪJUMI, KUROS NAV NOKĀRTOTI NORĒĶINI UN KURI NOVĒRTĒTI NORĒĶINU CENĀ

DARĪJUMU, KUROS NAV NOKĀRTOTI NORĒĶINI, RADĪTIE CENAS ATŠĶIRĪBAS RISKA DARĪJUMI

PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

KOPĒJĀ NORĒĶINU RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA

010

020

030

040

010

Kopējie netirdzniecības portfelī esošie darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini

 

 

 

Šūna saistīta ar CA

020

Darījumi, kuros nav nokārti norēķini līdz 4 dienām (pakāpe 0 %)

 

 

 

 

030

Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini no 5 līdz 15 dienām (pakāpe 8 %)

 

 

 

 

040

Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini no 16 līdz 30 dienām (pakāpe 50 %)

 

 

 

 

050

Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini no 31 līdz 45 dienām (pakāpe 75 %)

 

 

 

 

060

Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini 46 vai vairāk dienas (pakāpe 100 %)

 

 

 

 

070

Kopējie tirdzniecības portfelī esošie darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini

 

 

 

Šūna saistīta ar CA

080

Darījumi, kuros nav nokārti norēķini līdz 4 dienām (pakāpe 0 %)

 

 

 

 

090

Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini no 5 līdz 15 dienām (pakāpe 8 %)

 

 

 

 

100

Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini no 16 līdz 30 dienām (pakāpe 50 %)

 

 

 

 

110

Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini no 31 līdz 45 dienām (pakāpe 75 %)

 

 

 

 

120

Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini 46 vai vairāk dienas (pakāpe 100 %)

 

 

 

 



C 12.00 — KREDĪTRISKS: VĒRTSPAPĪROŠANA — STANDARTIZĒTĀ PIEEJA PAŠU KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR SEC SA)

 

KOPĒJĀ INICIĒTO VĒRTSPAPĪROŠANAS RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA

SINTĒTISKĀ VĒRTSPAPĪROŠANA: VĒRTSPAPĪROTU RISKA DARĪJUMU KREDĪTAIZSARDZĪBA

VĒRTSPAPĪROŠANAS POZĪCIJAS

(–) VĒRTĪBAS KOREKCIJAS UN UZKRĀJUMI

RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA BEZ VĒRTĪBAS KOREKCIJĀM UN UZKRĀJUMIEM

KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU

NETO RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PĒC KRM AIZSTĀŠANAS IETEKMES, PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

(-) KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS METODES, KAS IETEKMĒ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBU: FONDĒTĀS KREDĪTAIZSARDZĪBAS FINANŠU NODROŠINĀJUMA PAPLAŠINĀTĀS METODES KORIĢĒTĀ VĒRTĪBA (Cvam)

PILNĪBĀ KORIĢĒTĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA (E*)

ĀRPUSBILANCES POSTEŅU PILNĪBĀ KORIĢĒTĀS RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBAS (E*) SADALĪJUMS SASKAŅĀ AR KOREKCIJAS PAKĀPĒM

RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA

 

RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBAS, KAM PIEMĒRO RISKA PAKĀPES, SADALĪJUMS

RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBAS, KAM PIEMĒRO RISKA PAKĀPES, SADALĪJUMS

RISKA DARĪJUMA RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA

KOPĒJĀ IETEKME (KOREKCIJA) SAISTĪBĀ AR UZTICAMĪBAS PĀRBAUDES NOTEIKUMU PĀRKĀPŠANU

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀS VĒRTĪBAS KOREKCIJAS TERMIŅU NESAKRITĪBAS DĒĻ

KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA

IZZIŅAS POSTENIS:

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA, KAS ATBILST IZEJOŠAJĀM NAUDAS PLŪSMĀM NO SP VĒRTSPAPĪROŠANAS DARĪJUMIEM UZ CITĀM RISKA DARĪJUMU KATEGORIJĀM

(-) FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA (Cva)

(–) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ

KREDĪTAIZSARDZĪBAS SAGLABĀTĀ VAI ATPIRKTĀ NOSACĪTĀ SUMMA

SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

(-) NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA: KORIĢĒTĀS VĒRTĪBAS (Ga)

(-) FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA

RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRM

0 %

> 0 % un <= 20 %

> 20 % un <= 50 %

> 50 % un <= 100 %

(-) ATSKAITĪTA NO PAŠU KAPITĀLA

PIEMĒRO RISKA PAKĀPES

AR REITINGU

(KREDĪTKVALITĀTES PAKĀPES)

1 250  %

CAURSKATĀMĪBAS PIEEJA

IEKŠĒJĀ NOVĒRTĒJUMA PIEEJA

(-) NEFONDĒTĀS KREDĪTAIZSARDZĪBAS KORIĢĒTĀS VĒRTĪBAS (G*)

(–) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ

IENĀKOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ

KKP 1

KKP 2

KKP 3

KKP 4

VISAS CITAS KKP

BEZ REITINGA

 

NO KĀ: OTRĀS KĀRTAS ZAUDĒJUMI UZ AKTĪVIEM BALSTĪTO KOMERCIĀLO VĒRTSPAPĪRU (ABKV) PROGRAMMĀ

NO KĀ: VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%)

 

VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%)

 

NO KĀ: SINTĒTISKĀ VĒRTSPAPĪROŠANA

PIRMS MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS

PĒC MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS

010

020

030

040

050

060

070

080

090

100

110

120

130

140

150

160

170

180

190

200

210

220

230

240

250

260

270

280

290

300

310

320

330

340

350

360

370

380

390

010

KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Šūna saistīta ar CA

 

020

NO KĀ: ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Šūna saistīta ar CA

 

030

INICIATORS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

040

BILANCES POSTEŅI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

VĒRTSPAPĪROŠANA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060

ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

070

ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

VĒRTSPAPĪROŠANA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

090

ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

100

PRIEKŠLAICĪGA AMORTIZĀCIJA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110

IEGULDĪTĀJS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

120

BILANCES POSTEŅI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

130

VĒRTSPAPĪROŠANA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

140

ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

150

ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

160

VĒRTSPAPĪROŠANA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

170

ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

180

SPONSORS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

190

BILANCES POSTEŅI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

200

VĒRTSPAPĪROŠANA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

210

ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

220

ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

230

VĒRTSPAPĪROŠANA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

240

ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

NESAMAKSĀTO POZĪCIJU SADALĪJUMS ATBILSTĪGI KKP SĀKUMA BRĪDĪ

250

KKP 1

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

260

KKP 2

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

270

KKP 3

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

280

KKP 4

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

290

VISAS CITAS KKP UN BEZ REITINGA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 



C 13.00 — KREDĪTRISKS: VĒRTSPAPĪROŠANA – IRB PIEEJA PAŠU KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR SEC IRB)

 

KOPĒJĀ INICIĒTO VĒRTSPAPĪROŠANAS RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA

SINTĒTISKĀ VĒRTSPAPĪROŠANA: VĒRTSPAPĪROTU RISKA DARĪJUMU KREDĪTAIZSARDZĪBA

VĒRTSPAPĪROŠANAS POZĪCIJAS

KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU

RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PĒC KRM AIZSTĀŠANAS IETEKMES, PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

(-) KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS METODES, KAS IETEKMĒ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBU: FONDĒTĀS KREDĪTAIZSARDZĪBAS FINANŠU NODROŠINĀJUMA PAPLAŠINĀTĀS METODES KORIĢĒTĀ VĒRTĪBA (Cvam)

PILNĪBĀ KORIĢĒTĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA (E*)

ĀRPUSBILANCES POSTEŅU PILNĪBĀ KORIĢĒTĀS RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBAS (E*) SADALĪJUMS SASKAŅĀ AR KREDĪTKOREKCIJAS PAKĀPĒM

RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA

 

RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBAS, KAM PIEMĒRO RISKA PAKĀPES, SADALĪJUMS

(–) RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMS SAISTĪBĀ AR VĒRTĪBAS KOREKCIJĀM UN UZKRĀJUMIEM

RISKA DARĪJUMA RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA

KOPĒJĀ IETEKME (KOREKCIJA) SAISTĪBĀ AR UZTICAMĪBAS PĀRBAUDES NOTEIKUMU PĀRKĀPŠANU

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀS VĒRTĪBAS KOREKCIJAS TERMIŅU NESAKRITĪBAS DĒĻ

KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA

IZZIŅAS POSTENIS:

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA, KAS ATBILST IZEJOŠAJĀM NAUDAS PLŪSMĀM NO IRB VĒRTSPAPĪROŠANAS DARĪJUMIEM UZ CITĀM RISKA DARĪJUMU KATEGORIJĀM

(-) FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA (Cva)

(–) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ

KREDĪTAIZSARDZĪBAS SAGLABĀTĀ VAI ATPIRKTĀ NOSACĪTĀ SUMMA

SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

(-) NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA: KORIĢĒTĀS VĒRTĪBAS (Ga)

(-) FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA

RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRM

0 %

> 0 % un <= 20 %

> 20 % un <= 50 %

> 50 % un <= 100 %

(-) ATSKAITĪTA NO PAŠU KAPITĀLA

PIEMĒRO RISKA PAKĀPES

UZ REITINGIEM BALSTĪTĀ METODE

(KREDĪTKVALITĀTES PAKĀPES)

1 250 %

UZRAUDZĪBAS FORMULAS METODE

CAURSKATĀMĪBAS PIEEJA

IEKŠĒJĀ NOVĒRTĒJUMA PIEEJA

(-) NEFONDĒTĀS KREDĪTAIZSARDZĪBAS KORIĢĒTĀS VĒRTĪBAS (G*)

(–) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ

IENĀKOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ

KKP 1 UN S/T KKP 1

KKP 2

KKP 3

KKP 4 UN S/T KKP 2

KKP 5

KKP 6

KKP 7 UN S/T KKP 3

KKP 8

KKP 9

KKP 10

KKP 11

VISAS CITAS KKP

BEZ REITINGA

 

VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%)

 

VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%)

 

VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%)

 

NO KĀ: SINTĒTISKĀ VĒRTSPAPĪROŠANA

PIRMS MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS

PĒC MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS

010

020

030

040

050

060

070

080

090

100

110

120

130

140

150

160

170

180

190

200

210

220

230

240

250

260

270

280

290

300

310

320

330

340

350

360

370

380

390

400

410

420

430

440

450

460

010

KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Šūna saistīta ar CA

 

020

NO KĀ: ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Šūna saistīta ar CA

 

030

INICIATORS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

040

BILANCES POSTEŅI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

VĒRTSPAPĪROŠANA

A

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060

B

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

070

C

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA

D

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

090

E

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

100

ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110

VĒRTSPAPĪROŠANA

A

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

120

B

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

130

C

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

140

ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA

D

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

150

E

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

160

PRIEKŠLAICĪGA AMORTIZĀCIJA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

170

IEGULDĪTĀJS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

180

BILANCES POSTEŅI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

190

VĒRTSPAPĪROŠANA

A

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

200

B

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

210

C

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

220

ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA

D

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

230

E

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

240

ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

250

VĒRTSPAPĪROŠANA

A

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

260

B

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

270

C

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

280

ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA

D

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

290

E

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

300

SPONSORS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

310

BILANCES POSTEŅI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

320

VĒRTSPAPĪROŠANA

A

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

330

B

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

340

C

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

350

ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA

D

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

360

E

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

370

ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

380

VĒRTSPAPĪROŠANA

A

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

390

B

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

400

C

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

410

ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA

D

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

420

E

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

NESAMAKSĀTO POZĪCIJU SADALĪJUMS ATBILSTĪGI KKP SĀKUMA BRĪDĪ

430

KKP 1 UN S/T KKP 1

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

440

KKP 2

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

450

KKP 3

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

460

KKP 4 UN S/T KKP 2

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

470

KKP 5

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

480

KKP 6

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

490

KKP 7 UN S/T KKP 3

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

500

KKP 8

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

510

KKP 9

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

520

KKP 10

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

530

KKP 11

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

540

VISAS CITAS KKP UN BEZ REITINGA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 



C 14.00 — DETALIZĒTA INFORMĀCIJA PAR VĒRTSPAPĪROŠANU (SEC detalizēta informācija)

RINDAS NUMURS

IEKŠĒJAIS KODS

VĒRTSPAPĪROŠANAS IDENTIFIKATORS

VĒRTSPAPĪROŠANAS INICIATORA IDENTIFIKATORS

VĒRTSPAPĪROŠANAS VEIDS:

(TRADICIONĀLĀ/SINTĒTISKĀ)

UZSKAITEI PIEMĒROTĀ PROCEDŪRA: Vai vērtspapīrotie riska darījumi ir iekļauti bilancē vai izslēgti no bilances?

MAKSĀTSPĒJAS KONTEKSTĀ PIEMĒROTĀ PROCEDŪRA: Vai uz vērtspapīrošanas pozīcijām attiecas pašu kapitāla prasības?

VĒRTSPAPĪROŠANA VAI ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA?

SAGLABĀŠANA

IESTĀDES LOMA:

(INICIATORS / SPONSORS / SĀKOTNĒJAIS AIZDEVĒJS / IEGULDĪTĀJS)

PROGRAMMAS, KAS NAV ABKV PROGRAMMAS

 

VĒRTSPAPĪROTI RISKA DARĪJUMI

VĒRTSPAPĪROŠANAS STRUKTŪRA

VĒRTSPAPĪROŠANAS POZĪCIJAS

(-) RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA, KAS ATSKAITĪTA NO PAŠU KAPITĀLA

KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA

VĒRTSPAPĪROŠANAS POZĪCIJAS — TIRDZNIECĪBAS PORTFELIS

PIEMĒROTAIS SAGLABĀŠANAS VEIDS

SAGLABĀŠANAS % PĀRSKATA DATUMĀ

ATBILSTĪBA SAGLABĀŠANAS PRASĪBAI?

INICIĒŠANAS DATUMS

(mm/gggg)

VĒRTSPAPĪROTU RISKA DARĪJUMU KOPĒJAIS APMĒRS INICIĒŠANAS DATUMĀ

KOPĒJĀ VĒRTĪBA

IESTĀDES DAĻA (%)

VEIDS

PIEMĒROTĀ PIEEJA (SP/IRB/JAUKTĀ)

RISKA DARĪJUMU SKAITS

VALSTS

Riska darījumu svērtie vidējie saistību nepildīšanas zaudējumi (ELGD) (%)

(–) VĒRTĪBAS KOREKCIJAS UN UZKRĀJUMI

PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS PIRMS VĒRTSPAPĪROŠANAS (%)

BILANCES POSTEŅI

ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

TERMIŅŠ

SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

IZZIŅAS POSTEŅI: ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

PRIEKŠLAICĪGA AMORTIZĀCIJA

IR KORELĀCIJAS TIRDZNIECĪBAS PORTFELĪ VAI NAV KORELĀCIJAS TIRDZNIECĪBAS PORTFELĪ?

NETO POZĪCIJAS

KOPĒJĀS PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS (SP)

AUGSTĀKĀS PRIORITĀTES

MEZANĪNA

PIRMĀS KĀRTAS ZAUDĒJUMU

AUGSTĀKĀS PRIORITĀTES

MEZANĪNA

PIRMĀS KĀRTAS ZAUDĒJUMU

PIRMAIS PAREDZAMAIS BEIGU TERMIŅŠ

JURIDISKI SAISTOŠS BEIGU DATUMS

BILANCES POSTEŅI

ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

TIEŠIE KREDĪTA AIZSTĀJĒJI

PROCENTU LIKMJU MIJMAIŅAS LĪGUMI (PLML) / VALŪTAS MIJMAIŅAS LĪGUMI (VML)

ATBILSTOŠAS LIKVIDITĀTES IESPĒJAS

CITI (tostarp likviditātes iespējas, kas nav atbilstošas)

PIEMĒROTĀ KOREKCIJAS PAKĀPE

AUGSTĀKĀS PRIORITĀTES

MEZANĪNA

PIRMĀS KĀRTAS ZAUDĒJUMU

AUGSTĀKĀS PRIORITĀTES

MEZANĪNA

PIRMĀS KĀRTAS ZAUDĒJUMU

PIRMS MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS

PĒC MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS

GARĀS

ĪSĀS

SPECIFISKAIS RISKS

005

010

020

030

040

050

060

070

080

090

100

110

120

130

140

150

160

170

180

190

200

210

220

230

240

250

260

270

280

290

300

310

320

330

340

350

360

370

380

390

400

410

420

430

440

450

460

470

480

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 



C 16.00 — OPERACIONĀLAIS RISKS (OPR)

BANKU DARBĪBAS

ATTIECĪGAIS RĀDĪTĀJS

AIZDEVUMI UN AVANSI

(ASP PIEMĒROŠANAS GADĪJUMĀ)

PAŠU KAPITĀLS PRASĪBA

Kopējā operacionālā riska darījumu vērtība

AMP IZZIŅAS POSTEŅI, PAR KURIEM ATTIECĪGĀ GADĪJUMĀ JĀSNIEDZ PĀRSKATS

3. GADS

2. GADS

IEPRIEKŠĒJAIS GADS

3. GADS

2. GADS

IEPRIEKŠĒJAIS GADS

NO KĀ:

SADALES MEHĀNISMA DĒĻ

PAŠU KAPITĀLA PRASĪBA PIRMS ATVIEGLOJUMIEM SAISTĪBĀ AR PAREDZAMAJIEM ZAUDĒJUMIEM, DIVERSIFIKĀCIJU UN RISKA MAZINĀŠANAS METODĒM

(-) PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS ATVIEGLOJUMI SAISTĪBĀ AR PAREDZAMAJIEM ZAUDĒJUMIEM, KAS NODROŠINĀTI AR IEKŠĒJĀS DARBĪBAS PRAKSĒM

(-) PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS ATVIEGLOJUMI SAISTĪBĀ AR DIVERSIFIKĀCIJU

(–) PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS ATVIEGLOJUMI SAISTĪBĀ AR RISKA MAZINĀŠANAS METODĒM (APDROŠINĀŠANA UN CITI RISKA PĀRVEŠANAS MEHĀNISMI)

010

020

030

040

050

060

070

O71

080

090

100

110

120

010

1.  BANKU DARBĪBAS, UZ KURĀM ATTIECAS PAMATRĀDĪTĀJA PIEEJA (PRP)

 

 

 

 

 

 

 

Šūna saistīta ar CA2

 

 

 

 

 

020

2.  BANKU DARBĪBAS, UZ KURĀM ATTIECAS STANDARTIZĒTĀ (SP) / ALTERNATĪVĀ STANDARTIZĒTĀ (ASP) PIEEJA

 

 

 

 

 

 

 

Šūna saistīta ar CA2

 

 

 

 

 

 

STANDARTIZĒTĀ PIEEJA:

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

030

FINANŠU PAKALPOJUMI UZŅĒMUMIEM (CF)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

040

TIRDZNIECĪBA UN PĀRDOŠANA (TS)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

STARPNIECĪBAS PAKALPOJUMI PRIVĀTPERSONĀM VAI MVU (RBr)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060

KORPORATĪVO KLIENTU APKALPOŠANA (CB)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

070

PRIVĀTPERSONU VAI MVU APKALPOŠANA (RB)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

MAKSĀJUMI UN NORĒĶINI (PS)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

090

AĢENTŪRU PAKALPOJUMI (AS)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

100

AKTĪVU PĀRVALDĪŠANA (AM)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ALTERNATĪVĀ STANDARTIZĒTĀ PIEEJA:

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110

KORPORATĪVO KLIENTU APKALPOŠANA (CB)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

120

PRIVĀTPERSONU VAI MVU APKALPOŠANA (RB)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

130

3.  BANKU DARBĪBAS, UZ KURĀM ATTIECAS ATTĪSTĪTĀS MĒRĪŠANAS PIEEJA (AMP)

 

 

 

 

 

 

 

Šūna saistīta ar CA2

 

 

 

 

 



C 17.01 — OPERACIONĀLAIS RISKS: PĒDĒJĀ GADA ZAUDĒJUMI UN ZAUDĒJUMU ATLĪDZINĀJUMI PĒC DARBĪBAS JOMĀM UN NOTIKUMU VEIDIEM (OPR DETALIZĒTA INFORMĀCIJA 1)

ZAUDĒJUMU ATTIECINĀŠANA UZ DARBĪBAS JOMĀM

NOTIKUMU VEIDI

NOTIKUMU VEIDI KOPĀ

IZZIŅAS POSTENIS: DATU APKOPOŠANĀ PIEMĒROTAIS SLIEKSNIS

IEKŠĒJĀ KRĀPŠANA

ĀRĒJĀ KRĀPŠANA

DARBA ATTIECĪBU PRAKSE UN DARBA DROŠĪBA

KLIENTI, PRODUKTI UN DARĪJUMU PRAKSE

FIZISKO AKTĪVU ZAUDĒJUMI

KOMERCDARBĪBAS PĀRRĀVUMI UN SISTĒMU KĻŪDAS

IZPILDE, PIEGĀDE UN PROCESU VADĪBA

ZEMĀKĀ

AUGSTĀKĀ

Rindas

 

010

020

030

040

050

060

070

080

090

100

010

FINANŠU PAKALPOJUMI UZŅĒMUMIEM [CF]

Notikumu skaits (jauni notikumi)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

020

Bruto zaudējumu summa (jauni notikumi)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

030

To notikumu skaits, uz kuriem attiecas zaudējumu korekcijas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

040

Zaudējumu korekcijas, kuras attiecas uz iepriekšējiem pārskata periodiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

Maksimālie vienreizējie zaudējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060

Piecu lielāko zaudējumu summa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

070

Zaudējumu tiešo atlīdzinājumu kopsumma

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

Atlīdzinājumu kopsumma no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110

TIRDZNIECĪBA UN PĀRDOŠANA [TS]

Notikumu skaits (jauni notikumi)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

120

Bruto zaudējumu summa (jauni notikumi)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

130

To notikumu skaits, uz kuriem attiecas zaudējumu korekcijas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

140

Zaudējumu korekcijas, kuras attiecas uz iepriekšējiem pārskata periodiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

150

Maksimālie vienreizējie zaudējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

160

Piecu lielāko zaudējumu summa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

170

Zaudējumu tiešo atlīdzinājumu kopsumma

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

180

Atlīdzinājumu kopsumma no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

210

STARPNIECĪBAS PAKALPOJUMI PRIVĀTPERSONĀM VAI MVU [RBr]

Notikumu skaits (jauni notikumi)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

220

Bruto zaudējumu summa (jauni notikumi)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

230

To notikumu skaits, uz kuriem attiecas zaudējumu korekcijas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

240

Zaudējumu korekcijas, kuras attiecas uz iepriekšējiem pārskata periodiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

250

Maksimālie vienreizējie zaudējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

260

Piecu lielāko zaudējumu summa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

270

Zaudējumu tiešo atlīdzinājumu kopsumma

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

280

Atlīdzinājumu kopsumma no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

310

KORPORATĪVO KLIENTU APKALPOŠANA [CB]

Notikumu skaits (jauni notikumi)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

320

Bruto zaudējumu summa (jauni notikumi)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

330

To notikumu skaits, uz kuriem attiecas zaudējumu korekcijas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

340

Zaudējumu korekcijas, kuras attiecas uz iepriekšējiem pārskata periodiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

350

Maksimālie vienreizējie zaudējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

360

Piecu lielāko zaudējumu summa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

370

Zaudējumu tiešo atlīdzinājumu kopsumma

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

380

Atlīdzinājumu kopsumma no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

410

PRIVĀTPERSONU VAI MVU APKALPOŠANA [RB]

Notikumu skaits (jauni notikumi)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

420

Bruto zaudējumu summa (jauni notikumi)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

430

To notikumu skaits, uz kuriem attiecas zaudējumu korekcijas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

440

Zaudējumu korekcijas, kuras attiecas uz iepriekšējiem pārskata periodiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

450

Maksimālie vienreizējie zaudējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

460

Piecu lielāko zaudējumu summa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

470

Zaudējumu tiešo atlīdzinājumu kopsumma

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

480

Atlīdzinājumu kopsumma no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

510

MAKSĀJUMI UN NORĒĶINI [PS]

Notikumu skaits (jauni notikumi)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

520

Bruto zaudējumu summa (jauni notikumi)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

530

To notikumu skaits, uz kuriem attiecas zaudējumu korekcijas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

540

Zaudējumu korekcijas, kuras attiecas uz iepriekšējiem pārskata periodiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

550

Maksimālie vienreizējie zaudējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

560

Piecu lielāko zaudējumu summa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

570

Zaudējumu tiešo atlīdzinājumu kopsumma

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

580

Atlīdzinājumu kopsumma no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

610

AĢENTŪRU PAKALPOJUMI [AS]

Notikumu skaits (jauni notikumi)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

620

Bruto zaudējumu summa (jauni notikumi)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

630

To notikumu skaits, uz kuriem attiecas zaudējumu korekcijas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

640

Zaudējumu korekcijas, kuras attiecas uz iepriekšējiem pārskata periodiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

650

Maksimālie vienreizējie zaudējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

660

Piecu lielāko zaudējumu summa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

670

Zaudējumu tiešo atlīdzinājumu kopsumma

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

680

Atlīdzinājumu kopsumma no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

710

AKTĪVU PĀRVALDĪŠANA [AM]

Notikumu skaits (jauni notikumi)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

720

Bruto zaudējumu summa (jauni notikumi)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

730

To notikumu skaits, uz kuriem attiecas zaudējumu korekcijas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

740

Zaudējumu korekcijas, kuras attiecas uz iepriekšējiem pārskata periodiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

750

Maksimālie vienreizējie zaudējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

760

Piecu lielāko zaudējumu summa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

770

Zaudējumu tiešo atlīdzinājumu kopsumma

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

780

Atlīdzinājumu kopsumma no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

810

KORPORATĪVIE POSTEŅI [CI]

Notikumu skaits (jauni notikumi)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

820

Bruto zaudējumu summa (jauni notikumi)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

830

To notikumu skaits, uz kuriem attiecas zaudējumu korekcijas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

840

Zaudējumu korekcijas, kuras attiecas uz iepriekšējiem pārskata periodiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

850

Maksimālie vienreizējie zaudējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

860

Piecu lielāko zaudējumu summa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

870

Zaudējumu tiešo atlīdzinājumu kopsumma

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

880

Atlīdzinājumu kopsumma no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

910

DARBĪBAS JOMAS KOPĀ

Notikumu skaits (jauni notikumi). No kā:

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

911

saistīti ar zaudējumiem ≥ 10 000 un < 20 000

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

912

saistīti ar zaudējumiem ≥ 20 000 un < 100 000

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

913

saistīti ar zaudējumiem ≥ 100 000 un < 1 000 000

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

914

saistīti ar zaudējumiem ≥ 1 000 000

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

920

Bruto zaudējumu summa (jauni notikumi). No kā:

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

921

saistīti ar zaudējumiem ≥ 10 000 un < 20 000

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

922

saistīti ar zaudējumiem ≥ 20 000 un < 100 000

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

923

saistīti ar zaudējumiem ≥ 100 000 un < 1 000 000

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

924

saistīti ar zaudējumiem ≥ 1 000 000

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

930

To notikumu skaits, uz kuriem attiecas zaudējumu korekcijas.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

935

No kā: notikumu skaits ar pozitīvām zaudējumu korekcijām

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

936

no kā: notikumu skaits ar negatīvām zaudējumu korekcijām

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

940

Zaudējumu korekcijas, kuras attiecas uz iepriekšējiem pārskata periodiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

945

no kā: pozitīvu zaudējumu korekciju vērtības (+)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

946

no kā: negatīvu zaudējumu korekciju vērtības (-)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

950

Maksimālie vienreizējie zaudējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

960

Piecu lielāko zaudējumu summa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

970

Zaudējumu tiešo atlīdzinājumu kopsumma

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

980

Atlīdzinājumu kopsumma no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 



C 17.02 — OPERACIONĀLAIS RISKS: LIELU ZAUDĒJUMU NOTIKUMI (OPR DETALIZĒTA INFORMĀCIJA 2)

 

Notikuma ID

Uzskaites datums

Notikuma datums

Atklāšanas datums

Notikuma veids

Bruto zaudējumi

Bruto zaudējumi, atskaitot zaudējumu tiešos atlīdzinājumus

BRUTO ZAUDĒJUMI PĒC DARBĪBAS JOMĀM

Juridiskās personas nosaukums

Juridiskās personas ID

Uzņēmējdarbības vienība

Apraksts

Finanšu pakalpojumi uzņēmumiem [CF]

Tirdzniecība un pārdošana [TS]

Starpniecības pakalpojumi privātpersonām vai mvu [RBr]

Korporatīvo klientu apkalpošana [CB]

Privātpersonu vai MVU apkalpošana [RB]

Maksājumi un norēķini [PS]

Aģentūru pakalpojumi [AS]

Aktīvu pārvaldīšana [AM]

Korporatīvie posteņi [CI]

Rindas

010

020

030

040

050

060

070

080

090

100

110

120

130

140

150

160

170

180

190

200

…

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 



C 18.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ POZĪCIJAS RISKIEM TIRGOTAJOS PARĀDA INSTRUMENTOS (MKR SA TDI)

Valūta:

 

POZĪCIJAS

PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA

VISAS POZĪCIJAS

NETO POZĪCIJAS

POZĪCIJAS, UZ KURĀM ATTIECAS KAPITĀLA PRASĪBA

GARĀS

ĪSĀS

GARĀS

ĪSĀS

010

020

030

040

050

060

070

010

TIRGOTI PARĀDA INSTRUMENTI TIRDZNIECĪBAS PORTFELĪ

 

 

 

 

 

 

Šūna saistīta ar CA2

011

Vispārējais risks

 

 

 

 

 

 

 

012

Atvasinātie instrumenti

 

 

 

 

 

 

 

013

Citi aktīvi un saistības

 

 

 

 

 

 

 

020

Termiņa metode

 

 

 

 

 

 

 

030

1. zona

 

 

 

 

 

 

 

040

0 ≤ 1 mēnesi

 

 

 

 

 

 

 

050

> 1 ≤ 3 mēnešiem

 

 

 

 

 

 

 

060

> 3 ≤ 6 mēnešiem

 

 

 

 

 

 

 

070

> 6 ≤ 12 mēnešiem

 

 

 

 

 

 

 

080

2. zona

 

 

 

 

 

 

 

090

> 1 ≤ 2 (1,9 kuponam, kas mazāks par 3 %) gadiem

 

 

 

 

 

 

 

100

> 2 ≤ 3 (> 1,9 ≤ 2,8 kuponam, kas mazāks par 3 %) gadiem

 

 

 

 

 

 

 

110

> 3 ≤ 4 (> 2,8 ≤ 3,6 kuponam, kas mazāks par 3 %) gadiem

 

 

 

 

 

 

 

120

3. zona

 

 

 

 

 

 

 

130

> 4 ≤ 5 (> 3,6 ≤ 4,3 kuponam, kas mazāks par 3 %) gadiem

 

 

 

 

 

 

 

140

> 5 ≤ 7 (> 4,3 ≤ 5,7 kuponam, kas mazāks par 3 %) gadiem

 

 

 

 

 

 

 

150

> 7 ≤ 10 (> 5,7 ≤ 7,3 kuponam, kas mazāks par 3 %) gadiem

 

 

 

 

 

 

 

160

> 10 ≤ 15 (> 7,3 ≤ 9,3 kuponam, kas mazāks par 3 %) gadiem

 

 

 

 

 

 

 

170

> 15 ≤ 20 (> 9,3 ≤ 10,6 kuponam, kas mazāks par 3 %) gadiem

 

 

 

 

 

 

 

180

> 20 (> 10,6 ≤ 12,0 kuponam, kas mazāks par 3 %) gadiem

 

 

 

 

 

 

 

190

(> 12,0 ≤ 20,0 kuponam, kas mazāks par 3 %) gadiem

 

 

 

 

 

 

 

200

(> 20 kuponam, kas mazāks par 3 %) gadiem

 

 

 

 

 

 

 

210

Ilguma metode

 

 

 

 

 

 

 

220

1. zona

 

 

 

 

 

 

 

230

2. zona

 

 

 

 

 

 

 

240

3. zona

 

 

 

 

 

 

 

250

Specifiskais risks

 

 

 

 

 

 

 

251

Pašu kapitāla prasība parāda instrumentiem, kas nav vērtspapīrošanas pozīcijas

 

 

 

 

 

 

 

260

Parāda vērtspapīri saskaņā ar 1. tabulas pirmo kategoriju

 

 

 

 

 

 

 

270

Parāda vērtspapīri saskaņā ar 1. tabulas otro kategoriju

 

 

 

 

 

 

 

280

Ar atlikušo termiņu ≤ 6 mēnešiem

 

 

 

 

 

 

 

290

Ar atlikušo termiņu > 6 mēnešiem un ≤ 24 mēnešiem

 

 

 

 

 

 

 

300

Ar atlikušo termiņu > 24 mēnešiem

 

 

 

 

 

 

 

310

Parāda vērtspapīri saskaņā ar 1. tabulas trešo kategoriju

 

 

 

 

 

 

 

320

Parāda vērtspapīri saskaņā ar 1. tabulas ceturto kategoriju

 

 

 

 

 

 

 

321

N-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātie instrumenti ar reitingu

 

 

 

 

 

 

 

325

Pašu kapitāla prasība vērtspapīrošanas instrumentiem

 

 

 

 

 

 

 

330

Pašu kapitāla prasība korelācijas tirdzniecības portfelim

 

 

 

 

 

 

 

350

Papildu prasības attiecībā uz iespējas līgumiem (riski, kas nav delta riski)

 

 

 

 

 

 

 

360

Vienkāršotā metode

 

 

 

 

 

 

 

370

Delta plus pieeja — papildu prasības attiecībā uz gamma risku

 

 

 

 

 

 

 

380

Delta plus pieeja — papildu prasības attiecībā uz vega risku

 

 

 

 

 

 

 

390

Matricas scenārija pieeja

 

 

 

 

 

 

 



C 19.00 — TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ VĒRTSPAPĪROŠANAS SPECIFISKO RISKU (MKR SA SEC)

 

VISAS POZĪCIJAS

(-) POZĪCIJAS, KAS ATSKAITĪTAS NO PAŠU KAPITĀLA

NETO POZĪCIJAS

NETO POZĪCIJU (GARO) SADALĪJUMS PĒC SP UN IRB RISKA PAKĀPĒM

NETO POZĪCIJU (ĪSO) SADALĪJUMS PĒC SP UN IRB RISKA PAKĀPĒM

KOPĒJĀ IETEKME (KOREKCIJA) SAISTĪBĀ AR UZTICAMĪBAS PĀRBAUDES NOTEIKUMU PĀRKĀPŠANU

PIRMS MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS

PĒC MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS

KOPĒJĀS PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

RISKA PAKĀPES < 1 250 %

1 250 %

UZRAUDZĪBAS FORMULAS METODE

CAURSKATĀMĪBAS PIEEJA

IEKŠĒJĀ NOVĒRTĒJUMA PIEEJA

RISKA PAKĀPES < 1 250 %

1 250 %

UZRAUDZĪBAS FORMULAS METODE

CAURSKATĀMĪBAS PIEEJA

IEKŠĒJĀ NOVĒRTĒJUMA PIEEJA

GARĀS

ĪSĀS

(-) GARĀS

(-) ĪSĀS

GARĀS

ĪSĀS

7 — 10 %

12 — 18 %

20 — 35 %

40 — 75 %

100 %

150 %

200 %

225 %

250 %

300 %

350 %

425 %

500 %

650 %

750 %

850 %

AR REITINGU

BEZ REITINGA

 

VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%)

 

VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%)

7 — 10 %

12 — 18 %

20 — 35 %

40 — 75 %

100 %

150 %

200 %

225 %

250 %

300 %

350 %

425 %

500 %

650 %

750 %

850 %

AR REITINGU

BEZ REITINGA

 

VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%)

 

VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%)

SVĒRTĀS NETO GARĀS POZĪCIJAS

SVĒRTĀS NETO ĪSĀS POZĪCIJAS

SVĒRTĀS NETO GARĀS POZĪCIJAS

SVĒRTĀS NETO ĪSĀS POZĪCIJAS

SVĒRTO NETO GARO UN ĪSO POZĪCIJU SUMMA

SVĒRTĀS NETO GARĀS POZĪCIJAS

SVĒRTĀS NETO ĪSĀS POZĪCIJAS

SVĒRTO NETO GARO UN ĪSO POZĪCIJU SUMMA

010

020

030

040

050

060

070

080

090

100

110

120

130

140

150

160

170

180

190

200

210

220

230

240

250

260

270

280

290

300

310

320

330

340

350

360

370

380

390

400

410

420

430

440

450

460

470

480

490

500

510

520

530

540

550

560

570

580

590

600

610

010

KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Šūna saistīta ar MKR SA TDI {325:060}

020

No kā: ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

030

INICIATORS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

040

VĒRTSPAPĪROŠANA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060

IEGULDĪTĀJS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

070

VĒRTSPAPĪROŠANA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

090

SPONSORS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

100

VĒRTSPAPĪROŠANA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110

ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

SVĒRTO NETO GARO UN ĪSO POZĪCIJU SUMMAS SADALĪJUMS PĒC PAMATĀ ESOŠĀ AKTĪVA VEIDIEM:

120

1.  Mājokļa hipotēka

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

130

2.  Komerciālā nekustamā īpašuma hipotēka

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

140

3.  Kredītkaršu parādi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

150

4.  Noma

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

160

5.  Aizdevumi komercsabiedrībām vai MVU

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

170

6.  Patēriņa kredīti

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

180

7.  Pircēju un pasūtītāju parādi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

190

8.  Citi aktīvi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

200

9.  Segtās obligācijas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

210

10.  Citas saistības

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 



C 20.00 — TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ KORELĀCIJAS TIRDZNIECĪBAS PORTFEĻA SPECIFISKO RISKU (MKR SA CTP)

 

VISAS POZĪCIJAS

(-) POZĪCIJAS, KAS ATSKAITĪTAS NO PAŠU KAPITĀLA

NETO POZĪCIJAS

NETO POZĪCIJU (GARO) SADALĪJUMS PĒC STANDARTIZĒTĀS PIEEJAS UN IRB RISKA PAKĀPĒM

NETO POZĪCIJU (ĪSO) SADALĪJUMS PĒC SP UN IRB RISKA PAKĀPĒM

PIRMS MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS

PĒC MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS

KOPĒJĀS PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

RISKA PAKĀPES < 1 250 %

1 250 %

UZRAUDZĪBAS FORMULAS METODE

CAURSKATĀMĪBAS PIEEJA

IEKŠĒJĀ NOVĒRTĒJUMA PIEEJA

RISKA PAKĀPES < 1 250 %

1 250 %

UZRAUDZĪBAS FORMULAS METODE

CAURSKATĀMĪBAS PIEEJA

IEKŠĒJĀ NOVĒRTĒJUMA PIEEJA

GARĀS

ĪSĀS

(-) GARĀS

(-) ĪSĀS

GARĀS

ĪSĀS

7 — 10 %

12 — 18 %

20 — 35 %

40 — 75 %

100 %

250 %

350 %

425 %

650 %

Citādi

AR REITINGU

BEZ REITINGA

 

VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%)

 

VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%)

7 — 10 %

12 — 18 %

20 — 35 %

40 — 75 %

100 %

250 %

350 %

425 %

650 %

Citādi

AR REITINGU

BEZ REITINGA

 

VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%)

 

VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%)

SVĒRTĀS NETO GARĀS POZĪCIJAS

SVĒRTĀS NETO ĪSĀS POZĪCIJAS

SVĒRTĀS NETO GARĀS POZĪCIJAS

SVĒRTĀS NETO ĪSĀS POZĪCIJAS

010

020

030

040

050

060

070

080

090

100

110

120

130

140

150

160

170

180

190

200

210

220

230

240

250

260

270

280

290

300

310

320

330

340

350

360

370

380

390

400

410

420

430

440

450

010

KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Šūna saistīta ar MKR SA TDI {330:060}

 

VĒRTSPAPĪROŠANAS POZĪCIJAS:

020

INICIATORS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

030

VĒRTSPAPĪROŠANA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

040

CITAS KTP POZĪCIJAS

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

IEGULDĪTĀJS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060

VĒRTSPAPĪROŠANA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

070

CITAS KTP POZĪCIJAS

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

SPONSORS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

090

VĒRTSPAPĪROŠANA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

100

CITAS KTP POZĪCIJAS

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

N-TĀ SAISTĪBU NEPILDĪŠANAS GADĪJUMA KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI:

110

N-TĀ SAISTĪBU NEPILDĪŠANAS GADĪJUMA KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

120

CITAS KTP POZĪCIJAS

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 



C 21.00 — TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRU POZĪCIJAS RISKU (MKR SA EQU)

Valsts tirgus:

 

POZĪCIJAS

PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA

VISAS POZĪCIJAS

NETO POZĪCIJAS

POZĪCIJAS, UZ KURĀM ATTIECAS KAPITĀLA PRASĪBA

GARĀS

ĪSĀS

GARĀS

ĪSĀS

010

020

030

040

050

060

070

010

TIRDZNIECĪBAS PORTFELĪ IEKĻAUTIE KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRI

 

 

 

 

 

 

Šūna saistīta ar CA

020

Vispārējais risks

 

 

 

 

 

 

 

021

Atvasinātie instrumenti

 

 

 

 

 

 

 

022

Citi aktīvi un saistības

 

 

 

 

 

 

 

030

Plaši diversificētu biržā tirgotu akciju indeksa nākotnes līgumi, kuriem piemēro īpašu pieeju

 

 

 

 

 

 

 

040

Citi kapitāla vērtspapīri, kas nav plaši diversificētu biržā tirgotu akciju indeksu nākotnes līgumi

 

 

 

 

 

 

 

050

Specifiskais risks

 

 

 

 

 

 

 

090

Papildu prasības attiecībā uz iespējas līgumiem (riski, kas nav delta riski)

 

 

 

 

 

 

 

100

Vienkāršotā metode

 

 

 

 

 

 

 

110

Delta plus pieeja — papildu prasības attiecībā uz gamma risku

 

 

 

 

 

 

 

120

Delta plus pieeja — papildu prasības attiecībā uz vega risku

 

 

 

 

 

 

 

130

Matricas scenārija pieeja

 

 

 

 

 

 

 



C 22.00 — TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ ĀRVALSTU VALŪTAS RISKU (MKR SA FX)

 

VISAS POZĪCIJAS

NETO POZĪCIJAS

POZĪCIJAS, UZ KURĀM ATTIECAS KAPITĀLA PRASĪBA

(tostarp nesakrītošo pozīciju valūtās, kurām piemēro sakrītošo pozīciju īpašo režīmu, pārdale)

PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA

GARĀS

ĪSĀS

GARĀS

ĪSĀS

GARĀS

ĪSĀS

SAKRĪTOŠĀS

020

030

040

050

060

070

080

090

100

010

KOPĒJĀS POZĪCIJAS

 

 

 

 

 

 

 

 

Šūna saistīta ar CA

020

Cieši korelētas valūtas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

025

No kā: pārskata sniegšanas valūta

 

 

 

 

 

 

 

 

 

030

Visas citas valūtas (tostarp KIU, ko pielīdzina atšķirīgām valūtām)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

040

Zelts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

Papildu prasības attiecībā uz iespējas līgumiem (riski, kas nav delta riski)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060

Vienkāršotā metode

 

 

 

 

 

 

 

 

 

070

Delta plus pieeja — papildu prasības attiecībā uz gamma risku

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

Delta plus pieeja — papildu prasības attiecībā uz vega risku

 

 

 

 

 

 

 

 

 

090

Matricas scenārija pieeja

 

 

 

 

 

 

 

 

 

KOPĒJO POZĪCIJU SADALĪJUMS (TOSTARP PĀRSKATA SNIEGŠANAS VALŪTĀ) PA RISKA DARĪJUMU VEIDIEM

100

Citi aktīvi un saistības, kas nav ārpusbilances posteņi un atvasinātie instrumenti

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110

Ārpusbilances posteņi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

120

Atvasinātie instrumenti

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Izziņas posteņi: VALŪTAS POZĪCIJAS

130

Euro

 

 

 

 

 

 

 

 

 

140

Leks

 

 

 

 

 

 

 

 

 

150

Argentīnas peso

 

 

 

 

 

 

 

 

 

160

Austrālijas dolārs

 

 

 

 

 

 

 

 

 

170

Brazīlijas reāls

 

 

 

 

 

 

 

 

 

180

Bulgārijas leva

 

 

 

 

 

 

 

 

 

190

Kanādas dolārs

 

 

 

 

 

 

 

 

 

200

Čehijas krona

 

 

 

 

 

 

 

 

 

210

Dānijas krona

 

 

 

 

 

 

 

 

 

220

Ēģiptes mārciņa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

230

Sterliņu mārciņa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

240

Forints

 

 

 

 

 

 

 

 

 

250

Jēna

 

 

 

 

 

 

 

 

 

270

Lietuvas lits

 

 

 

 

 

 

 

 

 

280

Denārs

 

 

 

 

 

 

 

 

 

290

Meksikas peso

 

 

 

 

 

 

 

 

 

300

Zlots

 

 

 

 

 

 

 

 

 

310

Rumānijas leja

 

 

 

 

 

 

 

 

 

320

Krievijas rublis

 

 

 

 

 

 

 

 

 

330

Serbijas dinārs

 

 

 

 

 

 

 

 

 

340

Zviedrijas krona

 

 

 

 

 

 

 

 

 

350

Šveices franks

 

 

 

 

 

 

 

 

 

360

Turcijas lira

 

 

 

 

 

 

 

 

 

370

Grivna

 

 

 

 

 

 

 

 

 

380

ASV dolārs

 

 

 

 

 

 

 

 

 

390

Islandes krona

 

 

 

 

 

 

 

 

 

400

Norvēģijas krona

 

 

 

 

 

 

 

 

 

410

Hongkongas dolārs

 

 

 

 

 

 

 

 

 

420

Jaunais Taivānas dolārs

 

 

 

 

 

 

 

 

 

430

Jaunzēlandes dolārs

 

 

 

 

 

 

 

 

 

440

Singapūras dolārs

 

 

 

 

 

 

 

 

 

450

Dienvidkorejas vona

 

 

 

 

 

 

 

 

 

460

Juaņa renminbi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

470

Cita

 

 

 

 

 

 

 

 

 

480

Horvātijas kuna

 

 

 

 

 

 

 

 

 



C 23.00 — TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀS PIEEJAS ATTIECĪBĀ UZ PRECĒM (MKR SA COM)

 

VISAS POZĪCIJAS

NETO POZĪCIJAS

POZĪCIJAS, UZ KURĀM ATTIECAS KAPITĀLA PRASĪBA

PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA

GARĀS

ĪSĀS

GARĀS

ĪSĀS

010

020

030

040

050

060

070

010

KOPĒJĀS PREČU POZĪCIJAS

 

 

 

 

 

 

Šūna saistīta ar CA

020

Dārgmetāli (izņemot zeltu)

 

 

 

 

 

 

 

030

Parastie metāli

 

 

 

 

 

 

 

040

Lauksaimniecības produkti (īslaicīgie)

 

 

 

 

 

 

 

050

Citi

 

 

 

 

 

 

 

060

No kā: enerģijas produkti (nafta, gāze)

 

 

 

 

 

 

 

070

Termiņu sadalījuma pieeja

 

 

 

 

 

 

 

080

Paplašinātā termiņu sadalījuma pieeja

 

 

 

 

 

 

 

090

Vienkāršotā pieeja: visas pozīcijas

 

 

 

 

 

 

 

100

Papildu prasības attiecībā uz iespējas līgumiem (riski, kas nav delta riski)

 

 

 

 

 

 

 

110

Vienkāršotā metode

 

 

 

 

 

 

 

120

Delta plus pieeja — papildu prasības attiecībā uz gamma risku

 

 

 

 

 

 

 

130

Delta plus pieeja — papildu prasības attiecībā uz vega risku

 

 

 

 

 

 

 

140

Matricas scenārija pieeja

 

 

 

 

 

 

 



C 24.00 — TIRGUS RISKA IEKŠĒJIE MODEĻI (MKR IM)

 

VaR

VaR SPRIEDZES APSTĀKĻOS

INKREMENTĀLĀ SAISTĪBU NEPILDĪŠANAS UN MIGRĀCIJAS RISKA KAPITĀLA PRASĪBA

VISU CENAS RISKU KAPITĀLA PRASĪBA ATTIECĪBĀ UZ KTP

PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA

Pārsniegumu skaits iepriekšējās 250 darbdienās

VaR reizināšanas koeficients (m c )

SVaR reizināšanas koeficients (m s )

PIEŅEMTĀ PRASĪBA ATTIECĪBĀ UZ KORELĀCIJAS TIRDZNIECĪBAS PORTFEĻA MINIMUMU — SVĒRTĀS NETO GARĀS POZĪCIJAS PĒC MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS

PIEŅEMTĀ PRASĪBA ATTIECĪBĀ UZ KORELĀCIJAS TIRDZNIECĪBAS PORTFEĻA MINIMUMU — SVĒRTĀS NETO ĪSĀS POZĪCIJAS PĒCMAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS

REIZINĀŠANAS KOEFICIENTS (mc) x IEPRIEKŠĒJO 60 DARBA DIENU VIDĒJAIS RĀDĪTĀJS (VaR avg )

IEPRIEKŠĒJĀS DIENAS (VaR t-1 )

REIZINĀŠANAS KOEFICIENTS (m c ) x IEPRIEKŠĒJO 60 DARBA DIENU VIDĒJAIS RĀDĪTĀJS (SVaR avg )

PĒDĒJAIS PIEEJAMAIS (SVaR t-1 )

12 NEDĒĻU VIDĒJAIS RĀDĪTĀJS

PĒDĒJAIS RĀDĪTĀJS

MINIMUMS

12 NEDĒĻU VIDĒJAIS RĀDĪTĀJS

PĒDĒJAIS RĀDĪTĀJS

030

040

050

060

070

080

090

100

110

120

130

140

150

160

170

180

010

KOPĒJĀS POZĪCIJAS

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Šūna saistīta ar CA

 

 

 

 

 

 

Izziņas posteņi: TIRGUS RISKA SADALĪJUMS

020

Tirgoti parāda instrumenti

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

030

TPI — vispārējais risks

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

040

TPI — specifiskais risks

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

Kapitāla vērtspapīri

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060

Kapitāla vērtspapīri — vispārējais risks

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

070

Kapitāla vērtspapīri — specifiskais risks

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

Ārvalstu valūtas risks

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

090

Preču risks

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

100

Kopējā vērtība attiecībā uz vispārējo risku

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110

Kopējā vērtība attiecībā uz specifisko risku

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 



C 25.00 — KREDĪTA VĒRTĪBAS KOREKCIJAS RISKS (CVA)

 

RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA

VaR

VaR SPRIEDZES APSTĀKĻOS

PAŠU KAPITĀLS PRASĪBAS

KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA

IZZIŅAS POSTEŅI

KREDĪTVĒRTĪBAS KOREKCIJAS RISKA IEROBEŽOŠANAS NOSACĪTĀS VĒRTĪBAS

 

No kā: ārpusbiržas atvasinātie instrumenti

No kā: VFD

REIZINĀŠANAS KOEFICIENTS (m c ) x IEPRIEKŠĒJO 60 DARBA DIENU VIDĒJAIS RĀDĪTĀJS (VaR avg )

IEPRIEKŠĒJĀS DIENAS (VaR t-1 )

REIZINĀŠANAS KOEFICIENTS (m c ) x IEPRIEKŠĒJO 60 DARBA DIENU VIDĒJAIS RĀDĪTĀJS (SVaR avg )

PĒDĒJAIS PIEEJAMAIS (SVaR t-1 )

Darījumu partneru skaits

No kā: kredītriska starpības noteikšanai izmantota aizstājējvērtība

RADUSIES KREDĪTA VĒRTĪBAS KOREKCIJA

AR VIENU PARĀDNIEKU SAISTĪTIE KREDĪTRISKA MIJMAIŅAS LĪGUMI

INDEKSA KREDĪTRISKA MIJMAIŅAS LĪGUMI

010

020

030

040

050

060

070

080

090

100

110

120

130

140

010

Kopējais kredīta vērtības korekcijas risks

 

 

 

 

 

 

 

 

Saite uz {CA2;r640;c010}

 

 

 

 

 

020

Saskaņā ar attīstīto metodi

 

 

 

 

 

 

 

 

Saite uz {CA2;r650;c010}

 

 

 

 

 

030

Saskaņā ar standartizēto metodi

 

 

 

 

 

 

 

 

Saite uz {CA2;r660;c010}

 

 

 

 

 

040

Balstīta uz sākotnējās riska darījuma vērtības metodi (SRDVM)

 

 

 

 

 

 

 

 

Saite uz {CA2;r670;c010}

 

 

 

 

 



C 33.00 — VISPĀRĒJO VALDĪBU RISKA DARĪJUMI DALĪJUMĀ PA DARĪJUMU PARTNERU VALSTĪM (GOV)

Valsts:

 

Tiešie riska darījumi

Izziņas postenis: kredītu atvasinātie instrumenti, kas pārdoti vispārējās valdības riska darījumos

Riska darījuma vērtība

Riska darījumu riska svērtā vērtība

Bilances riska darījumi

Uzkrātais vērtības samazinājums

 

Patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā

 

Atvasinātie instrumenti

Ārpusbilances riska darījumi

Neatvasinātu finanšu aktīvu kopējā bruto uzskaites vērtība

Neatvasinātu finanšu aktīvu kopējā uzskaites vērtība (atskaitot neto īsās pozīcijas)

Neatvasināti finanšu aktīvi dalījumā pa uzskaites portfeļiem

Īsās pozīcijas

 

Atvasinātie instrumenti ar pozitīvu patieso vērtību

Atvasinātie instrumenti ar negatīvu patieso vērtību

Nominālvērtība

Uzkrājumi

Patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā

Atvasinātie instrumenti ar pozitīvu patieso vērtību — uzskaites vērtība

Atvasinātie instrumenti ar negatīvu patieso vērtību — uzskaites vērtība

Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi

Tirdzniecības finanšu aktīvi

Netirdzniecības finanšu aktīvi, kas obligāti novērtējami patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu citos visaptverošajos ienākumos

Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā caur pašu kapitālu

Amortizētajās izmaksās novērtētie finanšu aktīvi

Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc izmaksu metodes

Citi netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi

No kā: īsās pozīcijas no pirkšanas ar atpārdošanu aizdevumiem, kas klasificēti kā tirdzniecības nolūkā turēti vai kā tirdzniecības finanšu aktīvi

No kā: no finanšu aktīviem, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu citos visaptverošajos ienākumos, vai no netirdzniecības neatvasinātiem finanšu aktīviem, kuri novērtēti patiesajā vērtībā caur pašu kapitālu

No kā: no netirdzniecības finanšu aktīviem, kas obligāti novērtējami patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, no finanšu aktīviem, kuri novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, vai no netirdzniecības finanšu aktīviem, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

No kā: no finanšu aktīviem, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu citos visaptverošajos ienākumos, vai no netirdzniecības neatvasinātiem finanšu aktīviem, kuri novērtēti patiesajā vērtībā caur pašu kapitālu

Uzskaites vērtība

Nosacītā summa

Uzskaites vērtība

Nosacītā summa

 

010

020

030

040

050

060

070

080

090

100

110

120

130

140

150

160

170

180

190

200

210

220

230

240

250

260

270

280

290

300

010

Kopējie riska darījumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKIEM, REGULATĪVAJĀM PIEEJĀM UN RISKA DARĪJUMU KATEGORIJĀM:

020

Riska darījumi saskaņā ar kredītriska regulējumu

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

030

Standartizētā pieeja

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

040

Centrālās valdības

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

Reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060

Publiskā sektora struktūras

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

070

Starptautiskās organizācijas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

IRB pieeja

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

090

Centrālās valdības

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

100

Reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes [centrālās valdības]

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110

Reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes [iestādes]

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

120

Publiskā sektora struktūras [centrālās valdības]

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

130

Publiskā sektora struktūras [iestādes]

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

140

Starptautiskās organizācijas [centrālās valdības]

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

150

Starptautiskās organizācijas [iestādes]

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

160

Riska darījumi saskaņā ar tirgus riska regulējumu

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PĒC ATLIKUŠĀ TERMIŅA:

170

[0 – 3 M.]

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

180

[3 M. – 1 G.]

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

190

[1 G. – 2 G.]

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

200

[2 G. – 3 G.]

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

210

[3 G. – 5 G.]

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

220

[5 G. – 10 G.]

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

230

[10 G. – vairāk]

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 



II PIELIKUMS

PĀRSKATI PAR PAŠU KAPITĀLU UN PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

Saturs

I DAĻA: VISPĀRĪGAS NORĀDES

1.

STRUKTŪRA UN KONVENCIJAS

1.1.

STRUKTŪRA

1.2.

PIEŅEMTĀ PRAKSE ATTIECĪBĀ UZ NUMERĀCIJU

1.3.

PIEŅEMTĀ PRAKSE ATTIECĪBĀ UZ ZĪMĒM

II DAĻA: NORĀDES SAISTĪBĀ AR VEIDNI

1.

PĀRSKATS PAR KAPITĀLA PIETIEKAMĪBU (CA)

1.1.

VISPĀRĪGAS PIEZĪMES

1.2.

C 01.00 – PAŠU KAPITĀLS (CA1)

1.2.1.

NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM

1.3.

C 02.00 – PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS (CA2)

1.3.1.

NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM

1.4.

C 03.00 – KAPITĀLA RĀDĪTĀJI UN KAPITĀLA LĪMEŅI (CA3)

1.4.1.

NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM

1.5.

C 04.00 – IZZIŅAS POSTEŅI (CA4)

1.5.1.

NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM

1.6.

PĀREJAS NOTEIKUMI UN INSTRUMENTI, ATTIECĪBĀ UZ KURIEM PIEMĒROTAS TIESĪBAS SAGLABĀT IEPRIEKŠ SPĒKĀ ESOŠOS NOSACĪJUMUS: INSTRUMENTI, KAS NAV UZSKATĀMI PAR VALSTS ATBALSTU (CA 5)

1.6.1.

VISPĀRĪGAS PIEZĪMES

1.6.2.

C 05.01 – PĀREJAS NOTEIKUMI (CA5.1)

1.6.2.1.

NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM

1.6.3.

C 05.02 – INSTRUMENTI, ATTIECĪBĀ UZ KURIEM PIEMĒROTAS TIESĪBAS SAGLABĀT IEPRIEKŠ SPĒKĀ ESOŠOS NOSACĪJUMUS: INSTRUMENTI, KAS NAV UZSKATĀMI PAR VALSTS ATBALSTU (CA5.2.)

1.6.3.1.

NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM

2.

GRUPAS MAKSĀTSPĒJA: INFORMĀCIJA PAR RADNIECĪGĀM SABIEDRĪBĀM (GS)

2.1.

VISPĀRĪGAS PIEZĪMES

2.2.

DETALIZĒTA INFORMĀCIJA PAR GRUPAS MAKSĀTSPĒJU

2.3.

INFORMĀCIJA PAR INDIVIDUĀLU SABIEDRĪBU DEVUMU GRUPAS MAKSĀTSPĒJĀ

2.4.

C 06.01 – GRUPAS MAKSĀTSPĒJA: INFORMĀCIJA PAR RADNIECĪGĀM SABIEDRĪBĀM KOPĀ (GS KOPĀ)

2.5.

C 06.02 – GRUPAS MAKSĀTSPĒJA: INFORMĀCIJA PAR RADNIECĪGĀM SABIEDRĪBĀM (GS)

3.

KREDĪTRISKA VEIDNES

3.1.

VISPĀRĪGAS PIEZĪMES

3.1.1.

PĀRSKATU SNIEGŠANA PAR KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODĒM AR AIZSTĀŠANAS EFEKTU

3.1.2.

PĀRSKATA SNIEGŠANA PAR DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKU

3.2.

C 07.00 – KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS, UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR SA)

3.2.1.

VISPĀRĪGAS PIEZĪMES

3.2.2.

CR SA VEIDNES TVĒRUMS

3.2.3.

RISKA DARĪJUMU IEDALĪŠANA RISKA DARĪJUMU KATEGORIJĀS SASKAŅĀ AR STANDARTIZĒTO PIEEJU

3.2.4.

SKAIDROJUMI PAR DAŽU TĀDU KONKRĒTU RISKA DARĪJUMU KATEGORIJU TVĒRUMU, KAS MINĒTAS KPR 112. PANTĀ

3.2.4.1.

RISKA DARĪJUMU KATEGORIJA “IESTĀDES”

3.2.4.2.

RISKA DARĪJUMU KATEGORIJA “SEGTĀS OBLIGĀCIJAS”

3.2.4.3.

RISKA DARĪJUMU KATEGORIJA “KOLEKTĪVO IEGULDĪJUMU UZŅĒMUMI”

3.2.5.

NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM

3.3.

KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: IRB PIEEJA PAŠU KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR IRB)

3.3.1.

CR IRB VEIDNES TVĒRUMS

3.3.2.

CR IRB VEIDNES SADALĪJUMS

3.3.3.

C 08.01 – KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: IRB PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR IRB 1)

3.3.3.1.

NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM

3.3.4.

C 08.02 – KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: IRB PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM (SADALĪJUMS PA PARĀDNIEKU KATEGORIJĀM VAI PORTFEĻIEM (CR IRB 2 VEIDNE)

3.4.

KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: INFORMĀCIJA AR ĢEOGRĀFISKO SADALĪJUMU

3.4.1.

C 09.01 – RISKA DARĪJUMU ĢEOGRĀFISKAIS SADALĪJUMS PĒC PARĀDNIEKA REZIDENCES VIETAS: SP RISKA DARĪJUMI (CR GB 1)

3.4.1.1.

NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM

3.4.2.

C 09.02 – RISKA DARĪJUMU ĢEOGRĀFISKAIS SADALĪJUMS PĒC PARĀDNIEKA REZIDENCES VIETAS: IRB RISKA DARĪJUMI (CR GB 2)

3.4.2.1.

NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM

3.4.3.

C 09.04 – TO KREDĪTRISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS, KURI IR NOZĪMĪGI PRETCIKLISKO REZERVJU APRĒĶINĀŠANAI PA VALSTĪM UN IESTĀDES SPECIFISKO PRETCISKLISKO REZERVJU (CCB) NORMAS APRĒĶINĀŠANAI

3.4.3.1.

VISPĀRĪGAS PIEZĪMES

3.4.3.2.

NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM

3.5.

C 10.01 UN C 10.02 – KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRU RISKA DARĪJUMI ATBILSTOŠI UZ IEKŠĒJIEM REITINGIEM BALSTĪTAJAI PIEEJAI (CR EQU IRB 1 UN CR EQU IRB 2)

3.5.1.

VISPĀRĪGAS PIEZĪMES

3.5.2.

NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM (PIEMĒRO GAN CR EQU IRB 1, GAN CR EQU IRB 2)

3.6.

C 11.00 – NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKS (CR SETT)

3.6.1.

VISPĀRĪGAS PIEZĪMES

3.6.2.

NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM

3.7.

C 12.00 – KREDĪTRISKS: VĒRTSPAPĪROŠANA – STANDARTIZĒTĀ PIEEJA PAŠU KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR SA)

3.7.1.

VISPĀRĪGAS PIEZĪMES

3.7.2.

NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM

3.8.

C 13.00 KREDĪTRISKS – VĒRTSPAPĪROŠANA: UZ IEKŠĒJIEM REITINGIEM BALSTĪTĀ PIEEJA PAŠU KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR SEC IRB)

3.8.1.

VISPĀRĪGAS PIEZĪMES

3.8.2.

NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM

3.9.

C 14.00 – DETALIZĒTA INFORMĀCIJA PAR VĒRTSPAPĪROŠANU (SEC DETAILS)

3.9.1.

VISPĀRĪGAS PIEZĪMES

3.9.2.

NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM

4.

OPERACIONĀLĀ RISKA VEIDNES

4.1.

C 16.00 – OPERACIONĀLAIS RISKS (OPR)

4.1.1.

VISPĀRĪGAS PIEZĪMES

4.1.2.

NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM

4.2.

OPERACIONĀLAIS RISKS: DETALIZĒTA INFORMĀCIJA PAR ZAUDĒJUMIEM PĒDĒJĀ GADĀ (OPR DETALIZĒTA INFORMĀCIJA)

4.2.1.

VISPĀRĪGAS PIEZĪMES

4.2.2.

C 17.01.: OPERACIONĀLAIS RISKS: PĒDĒJĀ GADA ZAUDĒJUMI UN ZAUDĒJUMU ATLĪDZINĀJUMI PĒC DARBĪBAS JOMĀM UN NOTIKUMU VEIDIEM (OPR DETALIZĒTA INFORMĀCIJA 1)

4.2.2.1.

VISPĀRĪGAS PIEZĪMES

4.2.2.2.

NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM

4.2.3.

C 17.02.: OPERACIONĀLAIS RISKS: DETALIZĒTA INFORMĀCIJA PAR LIELĀKO ZAUDĒJUMU NOTIKUMIEM PĒDĒJĀ GADĀ (OPR DETALIZĒTA INFORMĀCIJA)

4.2.3.1.

VISPĀRĪGAS PIEZĪMES

4.2.3.2.

NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM

5.

TIRGUS RISKA VEIDNES

5.1.

C 18.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ POZĪCIJAS RISKIEM TIRGOTAJOS PARĀDA INSTRUMENTOS (MKR SA TDI)

5.1.1.

VISPĀRĪGAS PIEZĪMES

5.1.2.

NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM

5.2.

C 19.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ VĒRTSPAPĪROŠANAS SPECIFISKO RISKU (MKR SA SEC)

5.2.1.

VISPĀRĪGAS PIEZĪMES

5.2.2.

NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM

5.3.

C 20.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ KORELĀCIJAS TIRDZNIECĪBAS PORTFEĻA POZĪCIJU SPECIFISKO RISKU (MKR SA CTP)

5.3.1.

VISPĀRĪGAS PIEZĪMES

5.3.2.

NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM

5.4.

C 21.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRU POZĪCIJAS RISKU (MKR SA EQU)

5.4.1.

VISPĀRĪGAS PIEZĪMES

5.4.2.

NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM

5.5.

C 22.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ ĀRVALSTU VALŪTAS RISKU (MKR SA FX)

5.5.1.

VISPĀRĪGAS PIEZĪMES

5.5.2.

NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM

5.6.

C 23.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀS PIEEJAS ATTIECĪBĀ UZ PRECĒM (MKR SA COM)

5.6.1.

VISPĀRĪGAS PIEZĪMES

5.6.2.

NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM

5.7.

C 24.00 – TIRGUS RISKA IEKŠĒJAIS MODELIS (MKR IM)

5.7.1.

VISPĀRĪGAS PIEZĪMES

5.7.2.

NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM

5.8.

C 25.00 – KREDĪTA VĒRTĪBAS KOREKCIJAS RISKS (CVA)

5.8.1.

NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM

6.

C 33.00 – RISKA DARĪJUMI AR VISPĀRĒJĀM VALDĪBĀM (GOV)

6.1.

VISPĀRĪGAS PIEZĪMES

6.2.

RISKA DARĪJUMU AR “VISPĀRĒJĀM VALDĪBĀM” VEIDNES TVĒRUMS

6.3.

NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM

I DAĻA: VISPĀRĪGAS NORĀDES

1.   STRUKTŪRA UN KONVENCIJAS

1.1.   STRUKTŪRA

1. Kopumā sistēmu veido pieci veidņu bloki:

a) kapitāla pietiekamība, pārskats par regulējošām prasībām atbilstošu kapitālu, kopējā riska darījumu vērtība;

b) grupas maksātspēja, pārskats par visu to individuālo sabiedrību maksātspējas prasību izpildi, kuras iekļautas pārskatu sniedzošās sabiedrības konsolidācijas tvērumā;

c) kredītrisks (tostarp darījuma partnera kredītrisks, atgūstamās vērtības samazinājuma risks un norēķinu risks);

d) tirgus risks (tostarp pozīcijas risks tirdzniecības portfelī, ārvalstu valūtas risks, preču risks un kredīta vērtības korekcijas (CVA) risks);

e) operacionālais risks.

2. Attiecībā uz katru veidni ir sniegtas atsauces uz tiesību aktiem. Šajā īstenošanas tehnisko standartu daļā ir iekļauta detalizētāka informācija par vispārīgākiem pārskatu sniegšanas aspektiem attiecībā uz katru veidņu bloku, norādes par konkrētām pozīcijām, kā arī validācijas noteikumi.

3. Iestādes atkarībā no pieejas, kas izmantota, lai noteiktu pašu kapitāla prasības, iesniedz tikai tās veidnes, kuras ir būtiskas.

1.2.   PIEŅEMTĀ PRAKSE ATTIECĪBĀ UZ NUMERĀCIJU

4. Atsaucoties uz veidņu slejām, rindām un šūnām, dokumentā izmanto apzīmējumu konvenciju, kas norādīta turpmākajā tabulā. Šos ciparu kodus plaši izmanto validācijas noteikumos.

5. Norādēs izmantots šāds vispārējs apzīmējums: {Veidne;Rinda;Sleja}.

6. Ja validāciju veic veidnē, kurā izmantoti tikai minētās veidnes datu punkti, apzīmējumi neattiecas uz veidni: {Rinda; Sleja}.

7. Ja veidnēs ir tikai viena sleja, atsaucas vienīgi uz rindām: {Veidne;Rinda}.

8. Zvaigznītes zīmi izmanto, lai norādītu, ka validāciju veic attiecībā uz iepriekš norādītām rindām vai slejām.

1.3.   PIEŅEMTĀ PRAKSE ATTIECĪBĀ UZ ZĪMĒM

9. Jebkuru summu, kas palielina pašu kapitālu vai kapitāla prasības, uzrāda kā pozitīvu skaitli. Turpretim summu, kas samazina kopējo pašu kapitālu vai kapitāla prasības, uzrāda kā negatīvu skaitli. Ja pirms kāda posteņa apzīmējuma ir mīnuszīme (-), paredzēts, ka minēto posteni neuzrāda kā pozitīvu skaitli.

II DAĻA: NORĀDES SAISTĪBĀ AR VEIDNI

1.   PĀRSKATS PAR KAPITĀLA PIETIEKAMĪBU (CA)

1.1.   VISPĀRĪGAS PIEZĪMES

10.  CA veidnēs ietverta informācija par pirmā pīlāra skaitītājiem (pašu kapitāls, pirmā līmeņa kapitāls, pirmā līmeņa pamata kapitāls), saucēju (pašu kapitāla prasības) un pārejas noteikumiem, un tā ir strukturēta piecās veidnēs:

a)  CA1 veidnē ietverta iestāžu pašu kapitāla summa, kas sadalīta pa posteņiem, kuri vajadzīgi, lai iegūtu minēto summu. Iegūtajā pašu kapitāla summā ietverta katra kapitāla veida pārejas noteikumu kopējā ietekme;

b)  CA2 veidnē sniegts kopsavilkums par kopējo riska darījumu vērtību (kā noteikts Kapitāla prasību Regulas (ES) Nr. 575/2013 (KPR) 92. panta 3. punktā);

c)  CA3 veidnē ietverti rādītāji, kuriem KPR noteikts minimālais līmenis, un daži citi saistītie dati;

d)  CA4 veidnē ietverti izziņas posteņi, kas vajadzīgi CA1 posteņu aprēķināšanai, kā arī informācija par Kapitāla prasību direktīvas (KPD) kapitāla rezervēm;

e)  CA 5 veidnē ietverti dati, kas vajadzīgi, lai aprēķinātu pārejas noteikumu ietekmi attiecībā uz pašu kapitālu. CA5 pārstās pastāvēt, kad pārejas noteikumi zaudēs spēku.

11. Veidnes piemēro visām pārskatus sniedzošajām sabiedrībām neatkarīgi no izmantotajiem grāmatvedības standartiem, tomēr daži posteņi skaitītājā ir specifiski sabiedrībām, kas piemēro SGS/SFPS veida vērtēšanas noteikumus. Parasti informācija saucējā ir saistīta ar galīgajiem rezultātiem, par kuriem sniegts pārskats attiecīgajās kopējās riska darījumu vērtības aprēķināšanas veidnēs.

12. Kopējo pašu kapitālu veido dažādi kapitāla veidi: pirmā līmeņa kapitāls, kas ir pirmā līmeņa pamata kapitāla un pirmā līmeņa papildu kapitāla summa, un otrā līmeņa kapitāls.

13. Pārejas noteikumus CA veidnēs piemēro šādi:

a)  CA1 posteņos pārejas posma korekcijas parasti neņem vērā. Tas nozīmē, ka skaitļus CA1 posteņos aprēķina saskaņā ar nobeiguma noteikumiem (t. i., it kā nebūtu pārejas noteikumu), izņemot posteņus, kuros sniegts pārejas noteikumu ietekmes kopsavilkums. Katram kapitāla veidam (t. i., pirmā līmeņa pamata kapitālam, pirmā līmeņa papildu kapitālam un otrā līmeņa kapitālam) ir trīs dažādi posteņi, kuros iekļautas visas korekcijas saistībā ar pārejas noteikumiem;

b) pārejas noteikumi var ietekmēt arī pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla deficītu (t. i., pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla atskaitījuma pārsniegumu, kas reglamentēts attiecīgi KPR 36. panta 1. punkta j) apakšpunktā un 56. panta e) punktā), un tādējādi posteņi, kuros šis deficīts ietverts, var netieši atspoguļot pārejas noteikumu ietekmi;

c)  CA5 veidni izmanto vienīgi, lai sniegtu pārskatu par pārejas noteikumiem.

14. Otrā pīlāra prasības ES var piemērot dažādi (KPD IV 104. panta 2. punkts ir jātransponē valsts regulējumā). KPR maksātspējas pārskatā iekļauj vienīgi otrā pīlāra prasību ietekmi uz maksātspējas koeficientu vai mērķa koeficientu. Detalizēti pārskati par otrā pīlāra prasībām neietilpst KPR 99. pantā.

a)  CA1, CA2 vai CA5 veidnes ietver datus tikai saistībā ar pirmā pīlāra jautājumiem;

b)  CA3 veidnē apkopotā veidā ietverta otrā pīlāra papildu prasību ietekme uz maksātspējas koeficientu. Viens bloks pievēršas summu ietekmei uz rādītājiem, savukārt otrs bloks pievēršas pašam rādītājam. Abiem rādītāju blokiem nav turpmākas saistības ar CA1, CA2 vai CA5 veidnēm;

c)  CA4 veidnē ietverta viena šūna attiecībā uz papildu pašu kapitāla prasībām, kuras attiecas uz otro pīlāru. Minētā šūna nav caur validācijas noteikumiem saistīta ar CA3 veidnes kapitāla rādītājiem un atspoguļo KPD 104. panta 2. punktu, kurā skaidri minētas papildu pašu kapitāla prasības kā viena no iespējām otrā pīlāra lēmumiem.

1.2.   C 01.00 – PAŠU KAPITĀLS (CA1)

1.2.1.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām



Rinda

Atsauces uz tiesību aktiem un norādes

010

1.  Pašu kapitāls

KPR 4. panta 1. punkta 118. apakšpunkts un 72. pants

Iestādes pašu kapitālu veido tās pirmā līmeņa kapitāla un otrā līmeņa kapitāla summa.

015

1.1.  Pirmā līmeņa kapitāls

KPR 25. pants

Pirmā līmeņa kapitālu veido pirmā līmeņa pamata kapitāla un pirmā līmeņa papildu kapitāla summa.

020

1.1.1.  Pirmā līmeņa pamata kapitāls

KPR 50. pants

030

1.1.1.1.  Kapitāla instrumenti, kas ir atbilstoši, lai tos klasificētu kā pirmā līmeņa pamata kapitālu

KPR 26. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts, 27. līdz 30. pants, 36. panta 1. punkta f) apakšpunkts un 42. pants

040

1.1.1.1.1.  Apmaksāti kapitāla instrumenti

KPR 26. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 27. līdz 31. pants

Ietver savstarpēju sabiedrību, kooperatīvu sabiedrību vai līdzīgu iestāžu kapitāla instrumentus (KPR 27. un 29. pants).

Neietver ar instrumentiem saistīto akciju emisijas uzcenojumu.

Ietver kapitāla instrumentus, uz ko parakstījušās valsts sektora iestādes ārkārtas situācijās, ja visi KPR 31. panta nosacījumi ir izpildīti.

045

1.1.1.1.1.*  No kā: kapitāla instrumenti, uz ko parakstījušās valsts sektora iestādes ārkārtas situācijās

KPR 31. pants

Pirmā līmeņa pamata kapitālā iekļauj kapitāla instrumentus, uz ko parakstījušās valsts sektora iestādes ārkārtas situācijās, ja visi KPR 31. panta nosacījumi ir izpildīti.

050

1.1.1.1.2.*  Izziņas postenis: neatbilstoši kapitāla instrumenti

KPR 28. panta 1. punkta b), l) un m) apakšpunkts

Šo apakšpunktu nosacījumi atspoguļo atšķirīgas kapitāla situācijas, kas ir atgriezeniskas, un tādējādi šeit uzrādītā summa var būt uzskatāma par atbilstošu nākamajos periodos.

Uzrādāmā summa neietver akciju emisijas uzcenojumu, kas saistīts ar instrumentiem.

060

1.1.1.1.3.  Akciju emisijas uzcenojums

KPR 4. panta 1. punkta 124. apakšpunkts, 26. panta 1. punkta b) apakšpunkts

Akciju emisijas uzcenojums ir uzcenojums tādā nozīmē, kā definēts piemērojamā grāmatvedības standartā.

Šajā postenī uzrādāmā summa ir daļa, kas saistīta ar “Apmaksātiem kapitāla instrumentiem”.

070

1.1.1.1.4.  (–) Pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti

KPR 36. panta 1. punkta f) apakšpunkts un 42. pants

Pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, ko pārskata sniegšanas datumā tur pārskata iesniedzēja iestāde vai grupa. Piemērojami KPR 42. panta izņēmumi.

Šajā rindā neuzrāda tādas līdzdalības akcijās, kas iekļautas kā “Neatbilstoši kapitāla instrumenti”.

Uzrādāmā summa ietver akciju emisijas uzcenojumu, kas saistīts ar pašu akcijām.

1.1.1.1.4. līdz 1.1.1.1.4.3. postenis neietver faktiskās vai iespējamās saistības pirkt pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus. Faktiskās vai iespējamās saistības pirkt pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus atsevišķi uzrāda 1.1.1.1.5. postenī.

080

1.1.1.1.4.1.  (-) Tiešas līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos

KPR 36. panta 1. punkta f) apakšpunkts un 42. pants

1.1.1.1. postenī ietverti pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, ko tur konsolidētās grupas iestādes.

Uzrādāmā summa ietver tādas līdzdalības tirdzniecības portfelī, kas aprēķinātas, pamatojoties uz neto garo pozīciju, kā minēts KPR 42. panta a) punktā.

090

1.1.1.1.4.2.  (-) Netiešas līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos

KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 36. panta 1. punkta f) apakšpunkts un 42. pants

091

1.1.1.1.4.3.  (-) Sintētiskas līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos

KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 36. panta 1. punkta f) apakšpunkts un 42. pants

092

1.1.1.1.5.  (–) Faktiskās vai iespējamās saistības iegādāties pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus

KPR 36. panta 1. punkta f) apakšpunkts un 42. pants

Atbilstoši KPR 36. panta 1. punkta f) apakšpunktam atskaita “pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus, kurus iestādei ir jāiegādājas saskaņā ar esošu līgumsaistību faktiskām vai iespējamām saistībām”.

130

1.1.1.2.  Nesadalītā peļņa

KPR 26. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 26. panta 2. punkts

Nesadalītā peļņa ietver iepriekšējā gada nesadalīto peļņu, kā arī atbilstošo starpposma vai gada beigu peļņu.

140

1.1.1.2.1.  Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa

KPR 4. panta 1. punkta 123. apakšpunkts un 26. panta 1. punkta c) apakšpunkts

KPR 4. panta 1. punkta 123. apakšpunktā nesadalītā peļņa ir definēta kā “peļņa un zaudējumi, kas izriet no peļņas vai zaudējumu galīgās piemērošanas saskaņā ar piemērojamajiem grāmatvedības standartiem”.

150

1.1.1.2.2.  Atbilstošā peļņa vai zaudējumi

KPR 4. panta 1. punkta 121. apakšpunkts, 26. panta 2. punkts un 36. panta 1. punkta a) apakšpunkts

KPR 26. panta 2. punkts ļauj ar kompetento iestāžu iepriekšēju piekrišanu starpposma vai gada beigu peļņu iekļaut kā nesadalīto peļņu, ja ir izpildīti daži nosacījumi.

No otras puses, zaudējumus atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla, kā norādīts KPR 36. panta 1. punkta a) apakšpunktā.

160

1.1.1.2.2.1.  Peļņa vai zaudējumi, kas attiecināmi uz mātesuzņēmuma īpašniekiem

KPR 26. panta 2. punkts un 36. panta 1. punkta a) apakšpunkts

Uzrādāmā summa ir grāmatvedības peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzradītā peļņa vai zaudējumi.

170

1.1.1.2.2.2.  (-) Starpposma vai gada beigu peļņas daļa, kas nav atbilstoša

KPR 26. panta 2. punkts

Šajā rindā neuzrāda nekādus skaitļus, ja atsauces periodā iestāde ir uzrādījusi zaudējumus. Tas tādēļ, ka zaudējumus pilnībā atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla.

Ja iestāde uzrāda peļņu, tad uzrāda to daļu, kas nav uzskatāma par atbilstošu saskaņā ar KPR 26. panta 2. punktu (t. i., nerevidētā peļņa un paredzamās maksas vai dividendes).

Jāņem vērā, ka peļņas gadījumā atskaitāmā summa ietver vismaz starpposma dividendes.

180

1.1.1.3.  Uzkrātie citi visaptverošie ienākumi

KPR 4. panta 1. punkta 100. apakšpunkts un 26. panta 1. punkta d) apakšpunkts

Uzrādāmajā summā neietver jebkādus nodokļus, kuri paredzami aprēķināšanas laikā, un to uzrāda pirms prudenciālo filtru piemērošanas. Uzrādāmo summu nosaka saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 241/2014 13. panta 4. punktu.

200

1.1.1.4.  Citas rezerves

KPR 4. panta 1. punkta 117. apakšpunkts un 26. panta 1. punkta e) apakšpunkts

Citas rezerves KPR ir definētas kā “rezerves, kā definēts piemērojamā grāmatvedības standartā, par kurām ir jāatklāj informācija saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības standartu, izņemot summas, kas jau ir ietvertas uzkrātajos citos visaptverošajos ienākumos vai nesadalītajā peļņā”.

Uzrādāmajā summā neietver jebkādus nodokļus, kuri paredzami aprēķināšanas laikā.

210

1.1.1.5.  Rezerves vispārējiem banku riskiem

KPR 4. panta 1. punkta 112. apakšpunkts un 26. panta 1. punkta f) apakšpunkts

Rezerves vispārējiem banku riskiem Direktīvas 86/635/EEK 38. pantā ir definētas kā “summas, ko kredītiestāde nolemj rezervēt, lai nodrošinātos pret īpašajiem riskiem, kas ir saistīti ar banku darbību”.

Uzrādāmajā summā neietver jebkādus nodokļus, kuri paredzami aprēķināšanas laikā.

220

1.1.1.6.  Pārejas posma korekcijas saistībā ar pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus

KPR 483. panta 1. līdz 3. punkts un 484. līdz 487. pants

Tādu kapitāla instrumentu summa, attiecībā uz kuriem pārejas posmā piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus kā pirmā līmeņa pamata kapitālam. Uzrādāmo summu tieši iegūst no CA5.

230

1.1.1.7.  Mazākuma līdzdalības daļas, kas atzītas pirmā līmeņa pamata kapitālā

KPR 4. panta 120. punkts un 84. pants

Visu mazākuma līdzdalības daļu meitasuzņēmumos summa, kas ietverta konsolidētajā pirmā līmeņa pamata kapitālā.

240

1.1.1.8.  Pārējas posma korekcijas saistībā ar papildu mazākuma līdzdalības daļām

KPR 479. un 480. pants

Mazākuma līdzdalības daļu korekcijas saistībā ar pārejas noteikumiem. Šo posteni tieši iegūst no CA5.

250

1.1.1.9.  Pirmā līmeņa pamata kapitāla korekcijas saistībā ar prudenciālajiem filtriem

KPR 32. līdz 35. pants

260

1.1.1.9.1.  (-) Pašu kapitāla pieaugums vērtspapīrotu aktīvu dēļ

KPR 32. panta 1. punkts

Uzrādāmā summa ir saskaņā ar piemērojamiem grāmatvedības standartiem vērtspapīroto aktīvu radīts iestādes pašu kapitāla pieaugums.

Piemēram, šis postenis ietver nākotnes maržinālos ienākumus, kas iestādei radušies kā peļņa no pārdošanas, vai – iniciatoru gadījumā – neto peļņu, ko nodrošina tādu nākotnes ienākumu kapitalizācija, ko rada vērtspapīrotie aktīvi, kuri uzlabo vērtspapīrošanas pozīciju kredītkvalitāti.

270

1.1.1.9.2.  Naudas plūsmas riska ierobežošanas rezerve

KPR 33. panta 1. punkta a) apakšpunkts

Uzrādāmā summa var būt pozitīva vai negatīva. Tā ir pozitīva, ja naudas plūsmas riska ierobežošanas rezultātā radušies zaudējumi (t. i., ja tā samazina uzskaites kapitāla vērtspapīrus) un otrādi. Tādējādi zīme ir pretēja tai, kas izmantota finanšu pārskatos.

Uzrādāmajā summā neietver jebkādus nodokļus, kuri paredzami aprēķināšanas laikā.

280

1.1.1.9.3.  Kumulatīvā peļņa un zaudējumi no pašu kredītriska izmaiņām saistībās, kas vērtētas pēc patiesās vērtības

KPR 33. panta 1. punkta b) apakšpunkts

Uzrādāmā summa var būt pozitīva vai negatīva. Tā ir pozitīva, ja pašu kredītriska izmaiņu rezultātā radušies zaudējumi (t. i., ja tās samazina uzskaites kapitāla vērtspapīrus) un otrādi. Tādējādi zīme ir pretēja tai, kas izmantota finanšu pārskatos.

Šajā postenī neiekļauj nerevidēto peļņu.

285

1.1.1.9.4.  Patiesās vērtības peļņa un zaudējumi, kas rodas no iestādes pašas kredītriska saistībā ar no atvasinātajiem instrumentiem izrietošām saistībām

KPR 33. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 33. panta 2. punkts

Uzrādāmā summa var būt pozitīva vai negatīva. Tā ir pozitīva, ja pašu kredītriska izmaiņu rezultātā radušies zaudējumi, un otrādi. Tādējādi zīme ir pretēja tai, kas izmantota finanšu pārskatos.

Šajā postenī neiekļauj nerevidēto peļņu.

290

1.1.1.9.5.  (-) Vērtības korekcijas saistībā ar piesardzīgas vērtēšanas prasībām

KPR 34. un 105. pants

Patiesās vērtības korekcijas riska darījumiem, kas iekļauti tirdzniecības portfelī vai netirdzniecības portfelī, saistībā ar KPR 105. pantā noteiktiem stingrākiem standartiem attiecībā uz piesardzīgu vērtēšanu.

300

1.1.1.10.  (–) Nemateriālā vērtība

KPR 4. panta 1. punkta 113. apakšpunkts, 36. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 37. pants

310

1.1.1.10.1.  (-) Nemateriālā vērtība, kas uzskaitīta kā nemateriāls aktīvs

KPR 4. panta 1. punkta 113. apakšpunkts un 36. panta 1. punkta b) apakšpunkts

Nemateriālā vērtība ir vērtība tādā nozīmē, kā definēts piemērojamā grāmatvedības standartā.

Šeit uzrādāmā summa ir tāda pati kā bilancē uzrādītā.

320

1.1.1.10.2.  (-) Nemateriālā vērtība, kas iekļauta būtisku ieguldījumu vērtējumā

KPR 37. panta b) punkts un 43. pants

330

1.1.1.10.3.  Atliktā nodokļa saistības, kas saistītas ar nemateriālo vērtību

KPR 37. panta a) punkts

Atliktā nodokļa saistību summa, ko varētu dzēst, ja samazinātos nemateriālā vērtība vai ja tiktu pārtraukta tās atzīšana saskaņā ar attiecīgo grāmatvedības standartu.

340

1.1.1.11.  (–) Citi nemateriālie aktīvi

KPR 4. panta 1. punkta 115. apakšpunkts, 36. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 37. panta a) punkts

Citi nemateriālie aktīvi ir nemateriālie aktīvi saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības standartu, mīnus nemateriālā vērtība, arī saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības standartu.

350

1.1.1.11.1.  (-) Citi nemateriālie aktīvi pirms atliktā nodokļa saistību atskaitīšanas

KPR 4. panta 1. punkta 115. apakšpunkts un 36. panta 1. punkta b) apakšpunkts

Citi nemateriālie aktīvi ir nemateriālie aktīvi saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības standartu, mīnus nemateriālā vērtība, arī saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības standartu.

Šeit uzrādāmā summa atbilst summai, kas uzrādīta to nemateriālo aktīvu bilancē, kas nav nemateriālā vērtība.

360

1.1.1.11.2.  Atliktā nodokļa saistības, kas saistītas ar citiem nemateriālajiem aktīviem

KPR 37. panta a) punkts

Atliktā nodokļa saistību summa, kas tiktu dzēsta, ja samazinātos to nemateriālo aktīvu vērtība, kas nav nemateriālā vērtība, vai ja tiktu pārtraukta to atzīšana saskaņā ar attiecīgo grāmatvedības standartu.

370

1.1.1.12.  (–) Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri neizriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, atskaitot attiecīgas nodokļu saistības

KPR 36. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 38. pants

380

1.1.1.13.  (–) IRB deficīts: summa, par kādu kredītriska korekcijas veido deficītu attiecībā pret paredzamajiem zaudējumiem

KPR 36. panta 1. punkta d) apakšpunkts, 40., 158. un 159. pants

Uzrādāmo summu nesamazina atliktā nodokļa aktīvu, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē, līmeņa paaugstināšanās vai cita papildu nodokļu ietekme, kas varētu rasties, ja uzkrājumi paaugstinātu paredzamo zaudējumu līmeni (KPR 40. pants).

390

1.1.1.14.  (–) Definētu pabalstu pensiju fondu aktīvi

KPR 4. panta 1. punkta 109. apakšpunkts, 36. panta 1. punkta e) apakšpunkts un 41. pants

400

1.1.1.14.1.  (–) Definētu pabalstu pensiju fondu aktīvi

KPR 4. panta 1. punkta 109. apakšpunkts un 36. panta 1. punkta e) apakšpunkts

Definētu pabalstu pensiju fondu aktīvi “atkarībā no situācijas ir definēta pensiju fonda vai plāna aktīvi, ko aprēķina pēc tam, kad tie ir samazināti par tā paša fonda vai plāna saistību vērtību”.

Šeit uzrādāmā summa atbilst summai, kas uzrādīta bilancē (ja tā uzrādīta atsevišķi).

410

1.1.1.14.2.  Atliktā nodokļa saistības, kas saistītas ar definētu pabalstu pensiju fondu aktīviem

KPR 4. panta 1. punkta 108. un 109. apakšpunkts un 41. panta 1. punkta a) apakšpunkts

Atliktā nodokļa saistību summa, ko varētu dzēst, ja samazinātos definētu pabalstu pensiju fondu aktīvu vērtība vai ja tiktu pārtraukta to atzīšana saskaņā ar attiecīgo grāmatvedības standartu.

420

1.1.1.14.3.  Definētu pabalstu pensiju fondu aktīvi, kurus iestāde var neierobežoti izmantot

KPR 4. panta 1. punkta 109. apakšpunkts un 41. panta 1. punkta b) apakšpunkts

Šajā postenī jebkādu summu uzrāda tikai tad, ja kompetentā iestāde ir iepriekš piekritusi, ka tiek samazināta definētu pabalstu pensiju fondu aktīvu atskaitāmā summa.

Šajā rindā ietvertajiem aktīviem piemēro riska pakāpi attiecībā uz kredītriska prasībām.

430

1.1.1.15.  (-) Savstarpējas līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitālā

KPR 4. panta 1. punkta 122. apakšpunkts, 36. panta 1. punkta g) apakšpunkts un 44. pants

Līdzdalības finanšu sektora sabiedrību (kā definēts KPR 4. panta 27. punktā) pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, ja pastāv savstarpējas līdzdalības, kas, pēc kompetentās iestādes domām, ir izveidotas, lai mākslīgi palielinātu iestādes pašu kapitālu.

Uzrādāmo summu aprēķina, pamatojoties uz bruto garajām pozīcijām, un tajā ietver pirmā līmeņa pašu kapitāla apdrošināšanas posteņus.

440

1.1.1.16.  (-) Pārsniegums: summa, par kādu atskaitījums no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem pārsniedz pirmā līmeņa papildu kapitālu

KPR 36. panta 1. punkta j) apakšpunkts

Uzrādāmo summu tieši ņem no CA1 posteņa “Pārsniegums: summa, par kādu atskaitījums no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem pārsniedz pirmā līmeņa papildu kapitālu”. Summa ir jāatskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla.

450

1.1.1.17.  (-) Tādas būtiskas līdzdalības ārpus finanšu sektora, kurām alternatīvi var piemērot 1 250 % riska pakāpi

KPR 4. panta 1. punkta 36. apakšpunkts, 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta i) punkts un 89. līdz 91. pants

Būtiskas līdzdalības ir definētas kā “tieša vai netieša līdzdalība sabiedrībā, kas ir vismaz 10 % no tās kapitāla vai balsstiesībām vai ļauj būtiski ietekmēt vadību minētajā sabiedrībā”.

Saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta i) punktu to (izmantojot šo posteni) alternatīvi var atskaitīt no pirmā līmeņa pamata kapitāla vai tai var piemērot 1 250 % riska pakāpi.

460

1.1.1.18.  (-) Vērtspapīrošanas pozīcijas, kam alternatīvi var piemērot 1 250 % riska pakāpi

KPR 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta ii) punkts, 243. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 244. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 258. pants un 266. panta 3. punkts

Vērtspapīrošanas pozīcijas, kam piemēro 1 250 % riska pakāpi, bet kuras alternatīvi ļauts atskaitīt no pirmā līmeņa pamata kapitāla (KPR 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta ii) punkts). Pēdējā gadījumā tās uzrāda šajā postenī.

470

1.1.1.19.  (-) Neapmaksātas piegādes, kam alternatīvi var piemērot 1 250 % riska pakāpi

KPR 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta iii) punkts un 379. panta 3. punkts

Neapmaksātām piegādēm piemēro 1 250 % riska pakāpi pēc piecām dienām pēc otrā līguma maksājuma vai piegādes izsūtīšanas līdz darījuma izbeigšanai saskaņā ar pašu kapitāla prasībām attiecībā uz norēķinu risku. Alternatīvi tās ļauts atskaitīt no pirmā līmeņa pamata kapitāla (KPR 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta iii) punkts). Pēdējā gadījumā tās uzrāda šajā postenī.

471

1.1.1.20.  (-) Pozīcijas, kuras ir grozā, attiecībā uz ko iestāde atbilstīgi IRB pieejai nevar noteikt riska pakāpi, un kurām alternatīvi var piemērot 1 250 % riska pakāpi

KPR 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta iv) punkts un 153. panta 8. punkts

Saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta iv) punktu to (izmantojot šo posteni) alternatīvi var atskaitīt no pirmā līmeņa pamata kapitāla vai tai var piemērot 1 250 % riska pakāpi.

472

1.1.1.21.  (-) Tādi kapitāla vērtspapīru riska darījumi atbilstīgi iekšējo modeļu pieejai, kuriem alternatīvi var piemērot 1 250 % riska pakāpi

KPR 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta v) punkts un 155. panta 4. punkts

Saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta v) punktu to (izmantojot šo posteni) alternatīvi var atskaitīt no pirmā līmeņa pamata kapitāla vai tai var piemērot 1 250 % riska pakāpi.

480

1.1.1.22.  (-) Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunkts, 36. panta 1. punkta h) apakšpunkts; 43. pants līdz 46. pants, 49. panta 2. un 3. punkts un 79. pants

Tā daļa no iestādes līdzdalībām – tādu finanšu sektora sabiedrību (kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunktā) instrumentos, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma –, kas jāatskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla.

Sk. alternatīvas atskaitīšanai, ja tiek piemērota konsolidācija (49. panta 2. un 3. punkts).

490

1.1.1.23.  (-) Atskaitāmi atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības

KPR 36. panta 1. punkta c) apakšpunkts; 38. pants un 48. panta 1. punkta a) apakšpunkts

Tā daļa no atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības (neņemot vērā to daļu no attiecīgajām atliktā nodokļa saistībām, kas iedalīta atliktā nodokļa aktīvos, kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības saskaņā ar KPR 38. panta 5. punkta b) apakšpunktu), kas jāatskaita, piemērojot KPR 48. panta 1. punkta a) apakšpunkta 10 % slieksni.

500

1.1.1.24.  (-) Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunkts; 36. panta 1. punkta i) apakšpunkts; 43., 45., 47. pants, 48. panta 1. punkta b) apakšpunkts; 49. panta 1. līdz 3. punkts un 79. pants.

Tā daļa no iestādes līdzdalībām – tādu finanšu sektora sabiedrību (kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunktā) pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums –, kas jāatskaita, piemērojot KPR 48. panta 1. punkta b) apakšpunkta 10 % slieksni.

Sk. alternatīvas atskaitīšanai, ja tiek piemērota konsolidācija (49. panta 1., 2. un 3. punkts).

510

1.1.1.25.  (-) Summa, kas pārsniedz 17,65 % slieksni

KPR 48. panta 1. punkts

Tā daļa no atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, un no iestādes tiešas un netiešām līdzdalībām – tādu finanšu sektora sabiedrību (kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunktā) pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums –, kas jāatskaita, piemērojot KPR 48. panta 1. punkta 17,65 % slieksni.

520

1.1.1.26.  Citas pārējas posma korekcijas attiecībā uz pirmā līmeņa pamata kapitālu

KPR 469. līdz 472. pants, 478. un 481. pants

Korekcijas attiecībā uz atskaitījumiem pārejas noteikumu dēļ. Uzrādāmo summu tieši iegūst no CA5.

524

1.1.1.27.  (-) Pirmā līmeņa pamata kapitāla papildu atskaitījumi atbilstīgi KPR 3. pantam

KPR 3. pants

529

1.1.1.28.  Pirmā līmeņa pamata kapitāla elementi vai atskaitījumi – citi

Šī rinda ir ieviesta, lai nodrošinātu lielāku elastīgumu vienīgi pārskata sniegšanas nolūkos. To aizpilda tikai tajos retajos gadījumos, kad nav galīga lēmuma par konkrētu kapitāla posteņu/atskaitījumu uzrādīšanu pašreizējā CA1 veidnē. Līdz ar to šo rindu aizpilda tikai tad, ja pirmā līmeņa pamata kapitāla elementu – attiecīgā gadījumā pirmā līmeņa pamata kapitāla elementa atskaitījumu – nevar iedalīt kādā no rindām, kas apzīmētas no 020 līdz 524.

Šo šūnu neizmanto, lai kapitāla posteņus/atskaitījumus, uz kuriem neattiecas KPR, iekļautu maksātspējas koeficientu aprēķinā (piemēram, tādu valsts kapitāla posteņu/atskaitījumu iekļaušana, uz kuriem neattiecas KPR darbības joma).

530

1.1.2.  PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLS

KPR 61. pants

540

1.1.2.1.  Kapitāla instrumenti, kas ir atbilstoši, lai tos kvalificētu kā pirmā līmeņa papildu kapitālu

KPR 51. panta a) punkts, 52. līdz 54. pants, 56. panta a) punkts un 57. pants

550

1.1.2.1.1.  Apmaksāti kapitāla instrumenti

KPR 51. panta a) punkts un 52. līdz 54. pants

Uzrādāmā summa neietver akciju emisijas uzcenojumu, kas saistīts ar instrumentiem.

560

1.1.2.1.2. (*)  Izziņas postenis: neatbilstoši kapitāla instrumenti

KPR 52. panta 1. punkta c), e) un f) apakšpunkts

Šo apakšpunktu nosacījumi atspoguļo atšķirīgas kapitāla situācijas, kas ir atgriezeniskas, un tādējādi šeit uzrādītā summa var būt uzskatāma par atbilstošu nākamajos periodos.

Uzrādāmā summa neietver akciju emisijas uzcenojumu, kas saistīts ar instrumentiem.

570

1.1.2.1.3.  Akciju emisijas uzcenojums

KPR 51. panta b) punkts

Akciju emisijas uzcenojums ir uzcenojums tādā nozīmē, kā definēts piemērojamā grāmatvedības standartā.

Šajā postenī uzrādāmā summa ir daļa, kas saistīta ar “Apmaksātiem kapitāla instrumentiem”.

580

1.1.2.1.4.  (–) Pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti

KPR 52. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 56. panta a) apakšpunkts un 57. pants

Pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti, ko pārskata sniegšanas datumā tur pārskata iesniedzēja iestāde vai grupa. Piemērojami KPR 57. panta izņēmumi.

Šajā rindā neuzrāda tādas līdzdalības akcijās, kas iekļautas kā “Neatbilstoši kapitāla instrumenti”.

Uzrādāmā summa ietver akciju emisijas uzcenojumu, kas saistīts ar pašu akcijām.

1.1.2.1.4. līdz 1.1.2.1.4.3. postenis neietver faktiskās vai iespējamās saistības iegādāties pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus. Faktiskās vai iespējamās saistības iegādāties pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentus atsevišķi uzrāda 1.1.2.1.5. postenī.

590

1.1.2.1.4.1.  (-) Tiešas līdzdalības pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos

KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 52. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 56. panta a) punkts un 57. pants

1.1.2.1.1. postenī iekļauti pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti, ko tur konsolidētās grupas iestādes.

620

1.1.2.1.4.2.  (-) Netiešas līdzdalības pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos

KPR 52. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punkts, 56. panta a) punkts un 57. pants

621

1.1.2.1.4.3.  (-) Sintētiskas līdzdalības pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos

KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 52. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 56. panta a) punkts un 57. pants

622

1.1.2.1.5.  (–) Faktiskās vai iespējamās saistības iegādāties pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentus

KPR 56. panta a) punkts un 57. pants

Saskaņā ar KPR 56. panta a) punktu atskaita “pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentus, ko iestādei varētu nākties iegādāties spēkā esošo līgumsaistību rezultātā”.

660

1.1.2.2.  Pārejas posma korekcijas saistībā ar pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus

KPR 483. panta 4. un 5. punkts, 484. līdz 487. pants, 489. un 491. pants

Tādu kapitāla instrumentu summa, attiecībā uz kuriem pārejas posmā piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos pirmā līmeņa papildu kapitāla nosacījumus. Uzrādāmo summu tieši iegūst no CA5.

670

1.1.2.3.  Meitasuzņēmumu emitēti instrumenti, kuri ir atzīti pirmā līmeņa papildu kapitālā

KPR 83., 85. un 86. pants

Visa meitasuzņēmumu atbilstīgā pirmā līmeņa kapitāla summa, kas ietverta konsolidētajā pirmā līmeņa papildu kapitālā.

Ietver atbilstīgu pirmā līmeņa papildu kapitālu, ko emitējusi īpašam nolūkam dibināta sabiedrība (KPR 83. pants).

680

1.1.2.4.  Pārejas posma korekcijas saistībā ar meitasuzņēmumu emitētu instrumentu papildu atzīšanu pirmā līmeņa papildu kapitālā

KPR 480. pants

Korekcijas attiecībā uz atbilstīgo pirmā līmeņa kapitālu, kas saistībā ar pārejas noteikumiem ietverts konsolidētajā pirmā līmeņa papildu kapitālā. Šo posteni tieši iegūst no CA5.

690

1.1.2.5.  (-) Savstarpējas līdzdalības pirmā līmeņa papildu kapitālā

KPR 4. panta 1. punkta 122. apakšpunkts, 56. panta b) punkts un 58. pants

Līdzdalības – tādu finanšu sektora sabiedrību (kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunktā) pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, kurās ir savstarpēja līdzdalība –, kas, pēc kompetentās iestādes domām, ir izveidotas, lai mākslīgi palielinātu iestādes pašu kapitālu.

Uzrādāmo summu aprēķina, pamatojoties uz bruto garajām pozīcijām, un tajā jāietver pirmā līmeņa papildu pašu kapitāla apdrošināšanas posteņus.

700

1.1.2.6.  (-) Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunkts, 56. panta c) punkts; KPR 59., 60. un 79. pants

Tā daļa no iestādes līdzdalībām – tādu finanšu sektora sabiedrību (kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunktā) instrumentos, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma –, kas jāatskaita no pirmā līmeņa papildu kapitāla.

710

1.1.2.7.  (-) Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunkts, 56. panta d) punkts, 59. un 79. pants

Iestādes līdzdalības – tādu finanšu sektora sabiedrību (kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunktā) pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums –, kas ir pilnībā atskaitītas.

720

1.1.2.8.  (–) Pārsniegums: summa, par kādu atskaitījumi no otrā līmeņa kapitāla posteņiem pārsniedz otrā līmeņa kapitālu

KPR 56. panta e) punkts

Uzrādāmo summu tieši iegūst no CA1 posteņa “Pārsniegums: summa, par kādu atskaitījumi no otrā līmeņa kapitāla posteņiem pārsniedz otrā līmeņa kapitālu (atskaita no pirmā līmeņa papildu kapitāla)”.

730

1.1.2.9.  Citas pārejas posma korekcijas attiecībā uz pirmā līmeņa papildu kapitālu

KPR 474.,475., 478. un 481. pants

Korekcijas saistībā ar pārejas noteikumiem. Uzrādāmo summu tieši iegūst no CA5.

740

1.1.2.10.  Pārsniegums: summa, par kādu atskaitījumi no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem pārsniedz pirmā līmeņa papildu kapitālu (atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla)

KPR 36. panta 1. punkta j) apakšpunkts

Pirmā līmeņa papildu kapitāls nevar būt negatīvs, tomēr ir iespējams, ka atskaitījumi no pirmā līmeņa papildu kapitāla ir lielāki nekā pirmā līmeņa papildu kapitāls plus saistītais akciju emisijas uzcenojums. Šādos gadījumos pirmā līmeņa papildu kapitālam ir jābūt vienādam ar nulli un pirmā līmeņa papildu kapitāla atskaitījumu pārpalikums ir jāatskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla.

Ar šo posteni tiek panākts, ka 1.1.2.1. līdz 1.1.2.12. posteņa summa nekad nav mazāka par nulli. Tad, ja šis postenis uzrāda pozitīvu skaitli, 1.1.1.16. postenis ir pretējs šim skaitlim.

744

1.1.2.11.  (–) Pirmā līmeņa papildu kapitāla papildu atskaitījumi atbilstīgi KPR 3. pantam

KPR 3. pants

748

1.1.2.12.  Pirmā līmeņa papildu kapitāla elementi vai atskaitījumi – citi

Šī rinda ir ieviesta, lai nodrošinātu lielāku elastīgumu vienīgi pārskata sniegšanas nolūkos. To aizpilda tikai tajos retajos gadījumos, kad nav galīga lēmuma par konkrētu kapitāla posteņu/atskaitījumu uzrādīšanu pašreizējā CA1 veidnē. Līdz ar to šo rindu aizpilda tikai tad, ja pirmā līmeņa papildu kapitāla elementu – attiecīgā gadījumā pirmā līmeņa papildu kapitāla elementa atskaitījumu – nevar iedalīt kādā no rindām, kas apzīmētas no 530 līdz 744.

Šo šūnu neizmanto, lai kapitāla posteņus/atskaitījumus, uz kuriem neattiecas KPR, iekļautu maksātspējas koeficientu aprēķinā (piemēram, tādu valsts kapitāla posteņu/atskaitījumu iekļaušana, uz kuriem neattiecas KPR darbības joma).

750

1.2.  OTRĀ LĪMEŅA KAPITĀLS

KPR 71. pants

760

1.2.1.  Kapitāla instrumenti un subordinētie aizdevumi, kas ir atbilstoši, lai tos klasificētu kā otrā līmeņa kapitālu

KPR 62. panta a) punkts, 63. līdz 65. pants, 66. panta a) punkts un 67. pants

770

1.2.1.1.  Apmaksātie kapitāla instrumenti un subordinētie aizdevumi

KPR 62. panta a) punkts, 63. un 65. pants

Uzrādāmā summa neietver akciju emisijas uzcenojumu, kas saistīts ar instrumentiem.

780

1.2.1.2. (*)  Izziņas postenis: neatbilstošie kapitāla instrumenti un subordinētie aizdevumi

KPR 63. panta c), e) un f) punkts un 64. pants

Šo apakšpunktu nosacījumi atspoguļo atšķirīgas kapitāla situācijas, kas ir atgriezeniskas, un tādējādi šeit uzrādītā summa var būt uzskatāma par atbilstošu nākamajos periodos.

Uzrādāmā summa neietver akciju emisijas uzcenojumu, kas saistīts ar instrumentiem.

790

1.2.1.3.  Akciju emisijas uzcenojums

KPR 62. panta b) punkts un 65. pants

Akciju emisijas uzcenojums ir uzcenojums tādā nozīmē, kā definēts piemērojamā grāmatvedības standartā.

Šajā postenī uzrādāmā summa ir daļa, kas saistīta ar “Apmaksātiem kapitāla instrumentiem”.

800

1.2.1.4.  (–) Pašu otrā līmeņa kapitāla instrumenti

KPR 63. panta b) punkta i) apakšpunkts, 66. panta a) punkts un 67. pants

Pašu otrā līmeņa kapitāla instrumenti, ko pārskata sniegšanas datumā tur pārskata iesniedzēja iestāde vai grupa. Piemērojami KPR 67. panta izņēmumi.

Šajā rindā neuzrāda tādas līdzdalības akcijās, kas iekļautas kā “Neatbilstoši kapitāla instrumenti”.

Uzrādāmā summa ietver akciju emisijas uzcenojumu, kas saistīts ar pašu akcijām.

1.2.1.4. līdz 1.2.1.4.3. postenis neietver faktiskās vai iespējamās saistības iegādāties pašu otrā līmeņa kapitāla instrumentus. Faktiskās vai iespējamās saistības iegādāties pašu otrā līmeņa kapitāla instrumentus atsevišķi uzrāda 1.2.1.5. postenī.

810

1.2.1.4.1.  (-) Tiešas līdzdalības otrā līmeņa kapitāla instrumentos

KPR 63. panta b) punkts, 66. panta a) punkts un 67. pants

1.2.1.1. postenī ietverti otrā līmeņa kapitāla instrumenti, ko tur konsolidētās grupas iestādes.

840

1.2.1.4.2.  (-) Netiešas līdzdalības otrā līmeņa kapitāla instrumentos

KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 63. panta b) punkts, 66. panta a) punkts un 67. pants

841

1.2.1.4.3.  (-) Sintētiskas līdzdalības otrā līmeņa kapitāla instrumentos

KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 63. panta b) punkts, 66. panta a) punkts un 67. pants

842

1.2.1.5.  (–) Faktiskās vai iespējamās saistības iegādāties pašu otrā līmeņa kapitāla instrumentus

KPR 66. panta a) punkts un 67. pants

Saskaņā ar KPR 66. panta a) punktu atskaita “pašu otrā līmeņa kapitāla instrumentus, ko iestādei varētu nākties iegādāties spēkā esošo līgumsaistību rezultātā”.

880

1.2.2.  Pārejas posma korekcijas saistībā ar otrā līmeņa kapitāla instrumentiem un subordinētiem aizdevumiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus

KPR 483. panta 6. un 7. punkts, 484., 486., 488., 490. un 491. pants

Tādu kapitāla instrumentu summa, attiecībā uz kuriem pārejas posmā piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus kā otrā līmeņa kapitālam. Uzrādāmo summu tieši iegūst no CA5.

890

1.2.3.  Meitasuzņēmumu emitēti instrumenti, kuri ir atzīti otrā līmeņa kapitālā

KPR 83., 87. un 88. pants

Visa meitasuzņēmumu atbilstīgā pašu kapitāla summu kopsumma, kas iekļauta konsolidētajā otrā līmeņa kapitālā.

Ietver atbilstīgu otrā līmeņa kapitālu, ko emitējusi īpašam nolūkam dibināta sabiedrība (KPR 83. pants).

900

1.2.4.  Pārejas posma korekcijas saistībā ar meitasuzņēmumu emitētu instrumentu papildu atzīšanu otrā līmeņa kapitālā

KPR 480. pants

Korekcijas attiecībā uz atbilstīgu pašu kapitālu, kas saistībā ar pārejas noteikumiem ietverts konsolidētajā otrā līmeņa kapitālā. Šo posteni tieši iegūst no CA5.

910

1.2.5.   IRB. Pārsniegums: summa, par kādu uzkrājumi pārsniedz atbilstošos paredzamos zaudējumus

KPR 62. panta d) punkts

Iestādēm, kas riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina saskaņā ar IRB pieeju, šis postenis ietver tādas pozitīvās summas, kuras iegūst salīdzinot uzkrājumus un paredzamos zaudējumus, kas ir atbilstošas kā otrā līmeņa kapitāls.

920

1.2.6.  SP. Vispārējās kredītriska korekcijas

KPR 62. panta c) punkts

Iestādēm, kas riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina saskaņā ar standartizēto pieeju, šis postenis ietver vispārējās kredītriska korekcijas, kas ir atbilstošas kā otrā līmeņa kapitāls.

930

1.2.7.  (-) Savstarpējas līdzdalības otrā līmeņa kapitālā

KPR 4. panta 1. punkta 122. apakšpunkts, 66. panta b) punkts un 68. pants

Līdzdalības – tādu finanšu sektora sabiedrību (kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunktā) otrā līmeņa kapitāla instrumentos, kurās ir savstarpēja līdzdalība –, kas, pēc kompetentās iestādes domām, ir izveidotas, lai mākslīgi palielinātu iestādes pašu kapitālu.

Uzrādāmo summu aprēķina, pamatojoties uz bruto garajām pozīcijām, un tajā jāietver otrā un trešā līmeņa pašu kapitāla apdrošināšanas posteņus.

940

1.2.8.  (-) Tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunkts, 66. panta c) punkts; 68. līdz 70. pants un 79. pants

Tā daļa no iestādes līdzdalībām – tādu finanšu sektora sabiedrību (kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunktā) instrumentos, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma –, kas jāatskaita no otrā līmeņa kapitāla.

950

1.2.9.  (-) Tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunkts, 66. panta d) punkts, 68., 69. un 79. pants

Pilnībā atskaita iestādes līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību (kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunktā) otrā līmeņa kapitāla instrumentos, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums.

960

1.2.10.  Citas pārejas posma korekcijas attiecībā uz otrā līmeņa kapitālu

KPR 476. līdz 478. pants un 481. pants

Korekcijas saistībā ar pārejas noteikumiem. Uzrādāmo summu tieši iegūst no CA5.

970

1.2.11.  Pārsniegums: summa, par kādu atskaitījumi no otrā līmeņa kapitāla posteņiem pārsniedz otrā līmeņa kapitālu (atskaita no pirmā līmeņa papildu kapitāla)

KPR 56. panta e) punkts

Otrā līmeņa kapitāls nevar būt negatīvs, tomēr ir iespējams, ka atskaitījumi no otrā līmeņa kapitāla ir lielāki nekā otrā līmeņa kapitāls plus saistītais akciju emisijas uzcenojums. Šādos gadījumos otrā līmeņa kapitāls ir vienāds ar nulli, un otrā līmeņa atskaitījumu pārpalikumu atskaita no pirmā līmeņa papildu kapitāla.

Ar šo posteni 1.2.1. līdz 1.2.13. posteņa summa nekad nav mazāka par nulli. Ja šis postenis uzrāda pozitīvu skaitli, 1.1.2.8. postenis ir pretējs šim skaitlim.

974

1.2.12.  (–) Otrā līmeņa kapitāla papildu atskaitījumi atbilstīgi KPR 3. pantam

KPR 3. pants

978

1.2.13.  Otrā līmeņa kapitāla elementi vai atskaitījumi – citi

Šī rinda ir ieviesta, lai nodrošinātu lielāku elastīgumu vienīgi pārskata sniegšanas nolūkos. To aizpilda tikai tajos retajos gadījumos, kad nav galīga lēmuma par konkrētu kapitāla posteņu/atskaitījumu uzrādīšanu pašreizējā CA1 veidnē. Līdz ar to šo rindu aizpilda tikai tad, ja otrā līmeņa kapitāla elementu – attiecīgā gadījumā otrā līmeņa kapitāla elementa atskaitījumu – nevar iedalīt kādā no rindām, kas apzīmētas no 750 līdz 974.

Šo šūnu neizmanto, lai kapitāla posteņus/atskaitījumus, uz kuriem neattiecas KPR, iekļautu maksātspējas koeficientu aprēķinā (piemēram, tādu valsts kapitāla posteņu/atskaitījumu iekļaušana, uz kuriem neattiecas KPR darbības joma).

1.3.   C 02.00 – PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS (CA2)

1.3.1.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām



Rinda

Atsauces uz tiesību aktiem un norādes

010

1.  KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA

KPR 92. panta 3. punkts, 95., 96. un 98. pants

020

1.*  No kā: ieguldījumu brokeru sabiedrības (saskaņā ar KPR 95. panta 2. punktu un 98. pantu)

Ieguldījumu brokeru sabiedrībām saskaņā ar KPR 95. panta 2. punktu un 98. pantu

030

1.**  No kā: ieguldījumu brokeru sabiedrības (saskaņā ar KPR 96. panta 2. punktu un 97. pantu)

Ieguldījumu brokeru sabiedrībām saskaņā ar KPR 96. panta 2. punktu un 97. pantu

040

1.1.  RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA KREDĪTRISKAM, DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKAM UN ATGŪSTAMĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKAM, UN NEAPMAKSĀTĀS PIEGĀDES

KPR 92. panta 3. punkta a) un f) apakšpunkts

050

1.1.1.  Standartizētā pieeja (SP)

CR SA un SEC SA veidnes kopējo riska darījumu līmenī

060

1.1.1.1.  SP riska darījumu kategorijas, neskaitot vērtspapīrošanas pozīcijas

CR SA veidne kopējo riska darījumu līmenī. SP riska darījumu kategorijas ir KPR 112. pantā minētās kategorijas, izņemot vērtspapīrošanas pozīcijas.

070

1.1.1.1.01.  Centrālās valdības vai centrālās bankas

Sk. CR SA veidni

080

1.1.1.1.02.  Reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes

Sk. CR SA veidni

090

1.1.1.1.03.  Publiskā sektora struktūras

Sk. CR SA veidni

100

1.1.1.1.04.  Daudzpusējās attīstības bankas

Sk. CR SA veidni

110

1.1.1.1.05.  Starptautiskās organizācijas

Sk. CR SA veidni

120

1.1.1.1.06.  Iestādes

Sk. CR SA veidni

130

1.1.1.1.07.  Komercsabiedrības

Sk. CR SA veidni

140

1.1.1.1.08.  Privātpersonas vai MVU

Sk. CR SA veidni

150

1.1.1.1.09.  Nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku

Sk. CR SA veidni

160

1.1.1.1.10.  Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības

Sk. CR SA veidni

170

1.1.1.1.11.  Posteņi, kas saistīti ar īpaši augstu risku

Sk. CR SA veidni

180

1.1.1.1.12.  Segtās obligācijas

Sk. CR SA veidni

190

1.1.1.1.13.  Prasījumi pret iestādēm un komercsabiedrībām, kam ir noteikts īstermiņa kredītnovērtējums

Sk. CR SA veidni

200

1.1.1.1.14.  Kolektīvu ieguldījumu uzņēmumi (KIU)

Sk. CR SA veidni

210

1.1.1.1.15.  Kapitāla vērtspapīri

Sk. CR SA veidni

211

1.1.1.1.16.  Citi posteņi

Sk. CR SA veidni

220

1.1.1.2.  Vērtspapīrošanas pozīcijas, SP

CR SEC SA veidne kopējās vērtspapīrošanas veidu līmenī

230

1.1.1.2.*  No kā: atkārtota vērtspapīrošana

CR SEC SA veidne kopējās vērtspapīrošanas veidu līmenī

240

1.1.2.  Uz iekšējiem reitingiem balstītā pieeja (IRB)

250

1.1.2.1.   IRB pieeja gadījumos, ja neizmanto ne pašu aplēses attiecībā uz saistību nepildīšanas zaudējumiem (LGD), ne korekcijas pakāpes

CR IRB veidne kopējo riska darījumu līmenī (ja neizmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD un/vai korekcijas pakāpes)

260

1.1.2.1.01.  Centrālās valdības un centrālās bankas

Sk. CR IRB veidni

270

1.1.2.1.02.  Iestādes

Sk. CR IRB veidni

280

1.1.2.1.03.  Komercsabiedrības – MVU

Sk. CR IRB veidni

290

1.1.2.1.04.  Komercsabiedrības – specializētā kreditēšana

Sk. CR IRB veidni

300

1.1.2.1.05.  Komercsabiedrības – citas

Sk. CR IRB veidni

310

1.1.2.2.   IRB pieejas gadījumos, ja izmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD un/vai korekcijas pakāpes

CR IRB veidne kopējo riska darījumu līmenī (ja izmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD un/vai korekcijas pakāpes)

320

1.1.2.2.01.  Centrālās valdības un centrālās bankas

Sk. CR IRB veidni

330

1.1.2.2.02.  Iestādes

Sk. CR IRB veidni

340

1.1.2.2.03.  Komercsabiedrības – MVU

Sk. CR IRB veidni

350

1.1.2.2.04.  Komercsabiedrības – specializētā kreditēšana

Sk. CR IRB veidni

360

1.1.2.2.05.  Komercsabiedrības – citas

Sk. CR IRB veidni

370

1.1.2.2.06.  Privātpersonas vai MVU – nodrošināti ar MVU nekustamo īpašumu

Sk. CR IRB veidni

380

1.1.2.2.07.  Privātpersonas vai MVU – nodrošināti ar nekustamo īpašumu, kas nav MVU nekustamais īpašums

Sk. CR IRB veidni

390

1.1.2.2.08.  Privātpersonas vai MVU – atbilstīgi atjaunojami

Sk. CR IRB veidni

400

1.1.2.2.09.  Privātpersonas vai MVU – citi MVU

Sk. CR IRB veidni

410

1.1.2.2.10.  Privātpersonas vai MVU – citi, kas nav MVU

Sk. CR IRB veidni

420

1.1.2.3.  Kapitāla vērtspapīri – IRB

Sk. CR EQU IRB veidni

430

1.1.2.4.  Vērtspapīrošanas pozīcijas, IRB

CR SEC IRB veidne kopējās vērtspapīrošanas veidu līmenī

440

1.1.2.4.*  No kā: atkārtota vērtspapīrošana

CR SEC IRB veidne kopējās vērtspapīrošanas veidu līmenī

450

1.1.2.5.  Citi aktīvi, kas nav kredītsaistības

Uzrādāmā summa ir riska darījumu riska svērtā vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar KPR 156. pantu

460

1.1.3.  Riska darījumu vērtība iemaksām CCP saistību neizpildes fondā

KPR 307. līdz 309. pants

490

1.2.  KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKAM

KPR 92. panta 3. punkta c) apakšpunkta ii) punkts un 92. panta 4. punkta b) apakšpunkts

500

1.2.1.  Norēķinu/piegādes risks netirdzniecības portfelī

Sk. CR SETT veidni

510

1.2.2.  Norēķinu/piegādes risks tirdzniecības portfelī

Sk. CR SETT veidni

520

1.3.  KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA POZĪCIJAS RISKAM, ĀRVALSTU VALŪTAS RISKAM UN PREČU RISKAM

KPR 92. panta 3. punkta b) apakšpunkta i) punkts un c) apakšpunkta i) un iii) punkts un 92. panta 4. punkta b) apakšpunkts

530

1.3.1.  Riska darījumu vērtība pozīcijas riskam, ārvalstu valūtas riskam un preču riskam saskaņā ar standartizēto pieeju (SP)

540

1.3.1.1.  Tirgoti parāda instrumenti

MKR SA TDI veidne kopējo valūtu līmenī.

550

1.3.1.2.  Kapitāla vērtspapīri

MKR SA EQU veidne kopējo valstu tirgu līmenī.

555

1.3.1.3.  Īpaša pieeja pozīcijas riskam kolektīvu ieguldījumu uzņēmumos

KPR 348. panta 1. punkts, 350. panta 3. punkta c) apakšpunkts un 364. panta 2. punkta a) apakšpunkts

Kopējā riska darījumu vērtība pozīcijām KIU, ja kapitāla prasības aprēķina saskaņā ar KPR 384. panta 1. punktu vai nu nekavējoties, vai KPR 350. panta 3. punkta c) apakšpunktā definētā ierobežojuma rezultātā. KPR minētās pozīcijas nav skaidri iedalītas ne procentu likmju riskā, ne pašu kapitāla riskā.

Ja piemēro īpašo pieeju saskaņā ar KPR 348. panta 1. punkta pirmo teikumu, uzrādāmā summa ir 32 % no attiecīgā KIU riska darījuma neto pozīcijas, kas reizināta ar 12,5.

Ja piemēro īpašo pieeju saskaņā ar KPR 348. panta 1. punkta otro teikumu, uzrādāmā summa ir zemāka par 32 % no attiecīgā KIU riska darījuma neto pozīcijas un starpība starp 40 % no šīs neto pozīcijas un pašu kapitāla prasībām, kas izriet no ārvalstu valūtas riska, kurš saistīts ar šo KIU riska darījumu, un kas attiecīgi reizināta ar 12,5.

556

1.3.1.3.*  Izziņas postenis: kolektīvu ieguldījumu uzņēmumi, kas iegulda vienīgi tirgotos parāda instrumentos

Kopējā riska darījumu vērtība pozīcijām KIU, ja KIU iegulda tikai tādos instrumentos, uz kuriem attiecas procenta likmju risks.

557

1.3.1.3.**  Kolektīvu ieguldījumu uzņēmumi, kas iegulda vienīgi kapitāla vērtspapīru instrumentos vai jauktos instrumentos

Kopējā riska darījumu vērtība pozīcijām KIU, ja KIU iegulda tikai vai nu instrumentos, uz kuriem attiecas kapitāla vērtspapīru risks, vai jauktos instrumentos, vai ja KIU komponentes nav zināmas.

560

1.3.1.4.  Ārvalstu valūta

Sk. MKR SA FX veidni

570

1.3.1.5.  Preces

Sk. MKR SA COM veidni

580

1.3.2.  Riska darījumu vērtība pozīcijas riskam, ārvalstu valūtas riskam un preču riskam saskaņā ar iekšējiem modeļiem (IM)

Sk. MKR IM veidni

590

1.4.  KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA OPERACIONĀLAJAM RISKAM (OpR)

KPR 92. panta 3. punkta e) apakšpunkts un 92. panta 4. punkta b) apakšpunkts

Ieguldījumu brokeru sabiedrībām saskaņā ar KPR 95. panta 2. punktu, 96. panta 2. punktu un 98. pantu šis elements ir nulle.

600

1.4.1.   OpR pamatrādītāja pieeja (PRP)

Sk. OPR veidni

610

1.4.2.   OpR standartizētā pieeja (SP)/alternatīvās standartizētās pieejas (ASP)

Sk. OPR veidni

620

1.4.3.   OpR attīstītās mērīšanas pieejas (AMP)

Sk. OPR veidni

630

1.5.  PAPILDU RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA SAISTĪBĀ AR FIKSĒTIEM PIESKAITĀMAJIEM IZDEVUMIEM

KPR 95. panta 2. punkts, 96. panta 2. punkts, 97. pants un 98. panta 1. punkta a) apakšpunkts

Tikai ieguldījumu brokeru sabiedrībām saskaņā ar KPR 95. panta 2. punktu, 96. panta 2. punktu un 98. pantu. Sk. arī KPR 97. pantu.

Ieguldījumu brokeru sabiedrības saskaņā ar KPR 96. pantu uzrāda 97. pantā minēto summu, reizinot to ar 12,5.

Ieguldījumu brokeru sabiedrības saskaņā ar KPR 95. pantu sniedz pārskatu:

— ja KPR 95. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētā summa ir lielāka par summu, kas minēta KPR 95. panta 2. punkta b) apakšpunktā, uzrādāmā summa ir vienāda ar nulli;

— ja KPR 95. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētā vērtība ir lielāka par summu, kas minēta KPR 95. panta 2. punkta a) apakšpunktā, uzrādāmo summu iegūst, pēdējo summu atņemot no pirmās.

640

1.6.  KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA KREDĪTA VĒRTĪBAS KOREKCIJAI

KPR 92. panta 3. punkta d) apakšpunkts. Sk. CVA veidni.

650

1.6.1.  Attīstītā metode

Pašu kapitāla prasības kredīta vērtības korekcijas riskam atbilstoši KPR 383. pantam. Sk. CVA veidni.

660

1.6.2.  Standartizētā metode

Pašu kapitāla prasības kredīta vērtības korekcijas riskam atbilstoši KPR 384. pantam. Sk. CVA veidni.

670

1.6.3.  Balstīta uz sākotnējās riska darījuma vērtības metodi (SRDVM)

Pašu kapitāla prasības kredīta vērtības korekcijas riskam atbilstoši KPR 385. pantam. Sk. CVA veidni.

680

1.7.  KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA, KAS SAISTĪTA AR LIELIEM RISKA DARĪJUMIEM TIRDZNIECĪBAS PORTFELĪ

KPR 92. panta 3. punkta b) apakšpunkta ii) punkts un 395. līdz 401. pants

690

1.8.  CITAS RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBAS

KPR 3., 458. un 459. pants un riska darījumu vērtības, ko nevar iedalīt vienā no posteņiem, kas apzīmēti no 1.1 līdz 1.7.

Iestādes sniedz pārskatu par vērtībām, kas vajadzīgas, lai ievērotu šādas prasības:

stingrākas prudenciālās prasības, ko Komisija noteikusi saskaņā ar KPR 458. un 459. pantu;

papildu riska darījumu vērtība saistībā ar KPR 3. pantu.

Šim postenim nav saites uz sīkākas informācijas veidni.

710

1.8.2.  No kā: stingrākas papildu prudenciālās prasības saskaņā ar 458. pantu

KPR 458. pants

720

1.8.2.*  No kā: prasības attiecībā uz lieliem riska darījumiem

KPR 458. pants

730

1.8.2.**  No kā: saistībā ar modificētām riska pakāpēm, lai ņemtu vērā mājokļu un komerciālo īpašumu aktīvu “burbuļus”

KPR 458. pants

740

1.8.2.***  No kā: saistībā ar finanšu sektora iekšējiem riska darījumiem

KPR 458. pants

750

1.8.3.  No kā: stingrākas papildu prudenciālās prasības saskaņā ar 459. pantu

KPR 459. pants

760

1.8.4.  No kā: papildu riska darījumu vērtība saistībā ar KPR 3. pantu

KPR 3. pants

Ir jāuzrada papildu riska darījumu vērtība. Tā ietver tikai papildu vērtības (piemēram, ja riska darījuma vērtība ir 100 un ja riska pakāpe 20 % un iestāde, pamatojoties uz KPR 3. pantu, piemēro riska pakāpi 50 % apmērā, uzrādāmā vērtība ir 30).

1.4.   C 03.00 – KAPITĀLA RĀDĪTĀJI UN KAPITĀLA LĪMEŅI (CA3)

1.4.1.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām



Rindas

010

1.  Pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs

KPR 92. panta 2. punkta a) apakšpunkts

Pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs ir iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāls, ko izsaka procentos no kopējās riska darījumu vērtības.

020

2.  Pirmā līmeņa pamata kapitāla pārpalikums (+)/deficīts (-)

Šis postenis absolūtos skaitļos parāda pirmā līmeņa pamata kapitāla pārpalikumu vai deficītu saistībā ar KPR 92. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteikto prasību (4,5 %), t. i., neņemot vērā kapitāla rezerves un pārejas noteikumus attiecībā uz rādītāju.

030

3.  Pirmā līmeņa kapitāla rādītājs

KPR 92. panta 2. punkta b) apakšpunkts

Pirmā līmeņa kapitāla rādītājs ir iestādes pirmā līmeņa kapitāls, ko izsaka procentos no kopējo riska darījumu vērtības.

040

4.  Pirmā līmeņa kapitāla pārpalikums (+)/deficīts (-)

Šis postenis absolūtos skaitļos parāda pirmā līmeņa kapitāla pārpalikumu vai deficītu saistībā ar KPR 92. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteikto prasību (6 %), t. i., neņemot vērā kapitāla rezerves un pārejas noteikumus attiecībā uz rādītāju.

050

5.  Kopējais kapitāla rādītājs

KPR 92. panta 2. punkta c) apakšpunkts

Kopējais kapitāla rādītājs ir iestādes pašu kapitāls, ko izsaka procentos no kopējās riska darījumu vērtības.

060

6.  Kopējā kapitāla pārpalikums (+)/deficīts (-)

Šis postenis absolūtos skaitļos parāda pašu kapitāla pārpalikumu vai deficītu saistībā ar KPR 92. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteikto prasību (8 %), t. i., neņemot vērā kapitāla rezerves un pārejas noteikumus attiecībā uz rādītāju.

070

Pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs, iekļaujot otrā pīlāra korekcijas

KPR 92. panta 2. punkta a) apakšpunkts un KPD IV 104. panta 2. punkts

Šo šūnu aizpilda tikai tad, ja kompetentās iestādes lēmums ietekmē pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītāju.

080

Pirmā līmeņa pamata kapitāla mērķa rādītājs saistībā ar otrā pīlāra korekcijām

KPR 104. panta 2. punkts

Šo šūnu aizpilda tikai tad, ja kompetentā iestāde lemj, ka iestādei ir jāsasniedz augstāks pirmā līmeņa pamata kapitāla mērķa rādītājs.

Pirmā līmeņa pamata kapitāla mērķa rādītājs atspoguļo KPR 92. panta 1. punkta a) apakšpunkta obligāto prasību un saskaņā ar KPR 104. panta 2. punktu noteikto prasību, taču izslēdz citas prasības (piemēram, kapitāla rezervju prasības).

090

Pirmā līmeņa kapitāla rādītājs, iekļaujot otrā pīlāra korekcijas

KPR 92. panta 2. punkta b) apakšpunkts un KPD IV 104. panta 2. punkts

Šo šūnu aizpilda tikai tad, ja kompetentās iestādes lēmums ietekmē pirmā līmeņa kapitāla rādītāju.

100

Pirmā līmeņa kapitāla mērķa rādītājs saistībā ar otrā pīlāra korekcijām

KPD IV 104. panta 2. punkts

Šo šūnu aizpilda tikai tad, ja kompetentā iestāde lemj, ka iestādei ir jāsasniedz augstāks pirmā līmeņa kapitāla mērķa rādītājs.

Pirmā līmeņa kapitāla mērķa rādītājs atspoguļo KPR 92. panta 1. punkta b) apakšpunkta obligāto prasību un saskaņā ar KPR 104. panta 2. punktu noteikto prasību, taču izslēdz citas prasības (piemēram, kapitāla rezervju prasības).

110

Kopējais kapitāla rādītājs, iekļaujot otrā pīlāra korekcijas

KPR 92. panta 2. punkta c) apakšpunkts un KPD IV 104. panta 2. punkts

Šo šūnu aizpilda tikai tad, ja kompetentās iestādes lēmums ietekmē kopējo kapitāla rādītāju.

120

Kopējais kapitāla mērķa rādītājs saistībā ar otrā pīlāra korekcijām

KPD IV 104. panta 2. punkts

Šo šūnu aizpilda tikai tad, ja kompetentā iestāde lemj, ka iestādei ir jāsasniedz augstāks kopējais kapitāla mērķa rādītājs.

Kopējā kapitāla mērķa rādītājs atspoguļo KPR 92. panta 1. punkta c) apakšpunkta obligāto prasību un saskaņā ar KPR 104. panta 2. punktu noteikto prasību, taču izslēdz citas prasības (piemēram, kapitāla rezervju prasības).

1.5.   C 04.00 – IZZIŅAS POSTEŅI (CA4)

1.5.1.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām



Rindas

010

1.  Kopējie atliktā nodokļa aktīvi

Šajā postenī uzrādītā summa ir vienāda ar summu, kas uzrādīta pēdējā pārbaudītajā/revidētajā grāmatvedības bilancē.

020

1.1.  Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija nav atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē

KPR 39. panta 2. punkts

Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija nav atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuriem līdz ar to ir piemērojama riska pakāpe.

030

1.2.  Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri neizriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības

KPR 36. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 38. pants

Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē, bet kuri neizriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības un uz kuriem līdz ar to neattiecas nekādi sliekšņi (t. i., tos pilnībā atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla).

040

1.3.  Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības

KPR 36. panta 1. punkta c) apakšpunkts; 38. pants un 48. panta 1. punkta a) apakšpunkts

Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, un kuru atskaitījumiem no pirmā līmeņa pamata kapitāla līdz ar to piemēro KPR 48. panta sliekšņus 10 % un 17,65 % apmērā.

050

2.  Kopējās atliktā nodokļa saistības

Šajā postenī uzrādītā summa ir vienāda ar summu, kas uzrādīta pēdējā pārbaudītajā/revidētajā grāmatvedības bilancē.

060

2.1.  Atliktā nodokļa saistības, kas nav atskaitāmas no atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē

KPR 38. panta 3. un 4. punkts

Atliktā nodokļa saistības, attiecībā uz kurām nav ievērotas KPR 38. panta 3. un 4. punkta nosacījumi. Līdz ar to šajā postenī iekļauj atliktā nodokļa saistības, kas samazina nemateriālo vērtību, citus nemateriālos aktīvus vai definētu pabalstu pensiju fondu aktīvu atskaitāmo summu un kas tiek uzrādītas CA1 1.1.1.10.3., 1.1.1.11.2. un 1.1.1.14.2. postenī.

070

2.2.  Atliktā nodokļa saistības, kas ir atskaitāmas no atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē

KPR 38. pants

080

2.2.1.  Atskaitāmas atliktā nodokļa saistības, kas saistītas ar atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri neizriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības

KPR 38. panta 3., 4. un 5. punkts

Atliktā nodokļa saistības, kas var samazināt to atliktā nodokļa aktīvu summu, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē saskaņā ar KPR 38. panta 3. un 4. punktu, un kas netiek iedalītas atliktā nodokļa aktīvos, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības saskaņā ar KPR 38. panta 5. punktu.

090

2.2.2.  Atskaitāmas atliktā nodokļa saistības, kas saistītas ar atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības

KPR 38. panta 3., 4. un 5. punkts

Atliktā nodokļa saistības, kas var samazināt to atliktā nodokļa aktīvu summu, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē saskaņā ar KPR 38. panta 3. un 4. punktu, un kas tiek iedalītas atliktā nodokļa aktīvos, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības saskaņā ar KPR 38. panta 5. punktu.

093

2.A  Nodokļu pārmaksa un nodokļu zaudējumu pārnese uz iepriekšēju periodu

KPR 39. panta 1. punkts

Nodokļu pārmaksas un nodokļu zaudējumu pārneses uz iepriekšēju periodu summa, ko neatskaita no pašu kapitāla saskaņā ar KPR 39. panta 1. punktu; uzrādītā summa ir summa pirms riska pakāpju piemērošanas.

096

2.B  Atliktā nodokļa aktīvi, kam piemēro 250 % riska pakāpi

KPR 48. panta 4. punkts

Atliktā nodokļa aktīvu summa, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, ko neatskaita saskaņā ar KPR 48. panta 1. punktu, bet kam saskaņā ar KPR 48. panta 4. punktu piemēro 250 % riska pakāpi, ņemot vērā KPR 470. panta ietekmi. Uzrādāmā vērtība ir atliktā nodokļa aktīvu (ANA) summa pirms riska pakāpju piemērošanas.

097

2.C  Atliktā nodokļa aktīvi, kam piemēro 0 % riska pakāpi

KPR 469. panta 1. punkta d) apakšpunkts, 470. pants, 472. panta 5. punkts un 478. pants

Atliktā nodokļa aktīvu summa, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, ko neatskaita saskaņā ar KPR 469. panta 1. punkta d) apakšpunktu un 470. pantu, bet kam saskaņā ar KPR 472. panta 5. punktu piemēro 0 % riska pakāpi, ņemot vērā KPR 472. panta 5. punktu. Uzrādāmā vērtība ir ANA summa pirms riska pakāpju piemērošanas.

100

3.   IRB pārsniegums (+) vai deficīts (-): summa, par kādu kredītriska korekcijas, papildu vērtības korekcijas un citi pašu kapitāla samazinājumi pārsniedz vai veido deficītu attiecībā pret paredzamajiem zaudējumiem riska darījumos, kuros nav saistību neizpildes

KPR 36. panta 1. punkta d) apakšpunkts, 62. panta d) punkts, 158. un 159. pants

Šo posteni uzrāda tikai IRB iestādes.

110

3.1.  Kopējās kredītriska korekcijas, papildu vērtības korekcijas un citi pašu kapitāla samazinājumi, kas ir atbilstoši, lai tos iekļautu paredzamo zaudējumu summas aprēķinā

KPR 159. pants

Šo posteni uzrāda tikai IRB iestādes.

120

3.1.1.  Vispārējās kredītriska korekcijas

KPR 159. pants

Šo posteni uzrāda tikai IRB iestādes.

130

3.1.2.  Specifiskās kredītriska korekcijas

KPR 159. pants

Šo posteni uzrāda tikai IRB iestādes.

131

3.1.3.  Papildu vērtības korekcijas un citi pašu kapitāla samazinājumi

KPR 34., 110. un 159. pants

Šo posteni uzrāda tikai IRB iestādes.

140

3.2.  Kopējie paredzamie zaudējumi, kas ir atbilstoši

KPR 158. panta 5., 6., un 10. punkts un 159. pants

Šo posteni uzrāda tikai IRB iestādes. Uzrāda tikai paredzamos zaudējumus, kas saistīti ar riska darījumiem, kuros nav saistību neizpildes.

145

4.   IRB pārsniegums (+) vai deficīts (-): summa, par kādu specifiskās kredītriska korekcijas pārsniedz vai veido deficītu attiecībā pret paredzamajiem zaudējumiem riska darījumos, kuros nav izpildītas saistības

KPR 36. panta 1. punkta d) apakšpunkts, 62. panta d) punkts, 158. un 159. pants

Šo posteni uzrāda tikai IRB iestādes.

150

4.1.  Specifiskās kredītriska korekcijas un pozīcijas, kurām piemēro līdzīgu procedūru

KPR 159. pants

Šo posteni uzrāda tikai IRB iestādes.

155

4.2.  Kopējie paredzamie zaudējumi, kas ir atbilstoši

KPR 158. panta 5., 6., un 10. punkts un 159. pants

Šo posteni uzrāda tikai IRB iestādes. Uzrāda tikai paredzamos zaudējumus, kas saistīti ar riska darījumiem, kuros nav izpildītas saistības.

160

5.  Riska darījumu riska svērtās vērtības, ko izmanto, lai aprēķinātu maksimālo robežvērtību tādam uzkrājumu pārsniegumam, kas ir atbilstošs kā otrā līmeņa kapitāls

KPR 62. panta d) punkts

IRB iestādēm saskaņā ar KPR 62. panta d) punktu uzkrājumu pārsniegumam (pār paredzamajiem zaudējumiem), kas atbilst iekļaušanai otrā līmeņa kapitālā, ir noteikta maksimālā robežvērtība 0,6 % apmērā no riska darījumu riska svērtajām vērtībām, kuras aprēķinātas ar IRB pieeju.

Šajā postenī uzrādāmā summa ir riska darījumu riska svērtās vērtības (t. i., kas nav reizinātas ar 0,6 %), kas ir bāze maksimālās robežvērtības aprēķināšanai.

170

6.  Kopējie bruto uzkrājumi, kas ir atbilstoši, lai tos iekļautu otrā līmeņa kapitālā

KPR 62. panta c) punkts

Šis postenis ietver vispārīgas kredītriska korekcijas, kas ir atbilstošas, lai tās iekļautu otrā līmeņa kapitālā, zem maksimālās robežvērtības.

Summu uzrāda, ņemot vērā nodokļu ietekmi.

180

7.  Riska darījumu riska svērtās vērtības, ko izmanto, lai aprēķinātu maksimālo robežvērtību tādiem uzkrājumiem, kas ir atbilstoši kā otrā līmeņa kapitāls

KPR 62. panta c) punkts

Saskaņā ar KPR 62. panta c) punktu kredītriska korekcijām, kas atbilst iekļaušanai otrā līmeņa kapitālā, nosaka maksimālo robežvērtību 1,25 % apmērā no riska darījumu riska svērtajām vērtībām.

Šajā postenī uzrādāmā summa ir riska darījumu riska svērtās vērtības (t. i., kas nav reizinātas ar 1,25 %), kas ir bāze maksimālās robežvērtības aprēķināšanai.

190

8.  Slieksnis, līdz kuram neatskaita līdzdalības tādās finanšu sektora sabiedrībās, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 46. panta 1. punkta a) apakšpunkts

Šajā postenī ietverts slieksnis, līdz kuram neatskaita līdzdalības tādās finanšu sektora sabiedrībās, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma. Summu iegūst, saskaitot visus posteņus, kas ir sliekšņa bāze, un reizinot iegūto summu ar 10 %.

200

9.  Pirmā līmeņa pamata kapitāla 10 % slieksnis

KPR 48. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts

Šis postenis ietver 10 % slieksni attiecībā uz līdzdalībām tādās finanšu sektora sabiedrībās, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, un atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības.

Summu iegūst, saskaitot visus posteņus, kas ir sliekšņa bāze, un reizinot iegūto summu ar 10 %.

210

10.  Pirmā līmeņa pamata kapitāla 17,65 % slieksnis

KPR 48. panta 1. punkts

Šis postenis ietver tādu 17,65 % slieksni – attiecībā uz līdzdalībām tādās finanšu sektora sabiedrībās, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, un atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības –, kas piemērojams pēc 10 % sliekšņa.

Slieksnis aprēķināts tā, lai divu posteņu atzītā summa nepārsniegtu 15 % no galīgā pirmā līmeņa pamata kapitāla, proti, pirmā līmeņa pamata kapitāla, kas aprēķināts pēc visiem atskaitījumiem, neiekļaujot korekcijas saistībā ar pārejas noteikumiem.

225

11.1.  Atbilstošs kapitāls būtisku līdzdalību ārpus finanšu sektora un lielo riska darījumu vajadzībām

4. panta 1. punkta 71) apakšpunkta a) punkts

226

11.2.  Atbilstošs kapitāls lielo riska darījumu vajadzībām

4. panta 1. punkta 71) apakšpunkta b) punkts

230

12.  Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, atskaitot īsās pozīcijas

KPR 44. līdz 46. pants un 49. pants

240

12.1.  Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 44.,45., 46. un 49. pants

250

12.1.1.  Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 44., 46. un 49. pants

Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, izņemot:

a)  sākotnējās izvietošanas pozīcijas, kas tiek turētas piecas vai mazāk darbdienas;

b)  summas, kas attiecas uz ieguldījumiem, kuriem tiek piemērota jebkura 49. panta alternatīva; kā arī

c)  līdzdalības, ko pielīdzina savstarpējām līdzdalībām saskaņā ar KPR 36. panta 1. punktu.

260

12.1.2.  (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

KPR 45. pants

KPR 45. pantā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads.

270

12.2.  Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 44. un 45. pants

280

12.2.1.  Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 44. un 45. pants

Uzrādāmā summa ir tādas netiešas līdzdalības finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentu tirdzniecības portfelī, kas ir līdzdalības indeksa vērtspapīros. To iegūst, aprēķinot pamatā esošo riska darījumu finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentiem indeksos.

Neiekļauj līdzdalības, ko pielīdzina savstarpējām līdzdalībām saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta g) apakšpunktu.

290

12.2.2.  (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts un 45. pants

KPR 45. panta a) punktā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads.

291

12.3.1.  Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 44. un 45. pants

292

12.3.2.  Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 44. un 45. pants

293

12.3.3.  (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām

KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts un 45. pants

300

13.  Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, atskaitot īsās pozīcijas

KPR 58. līdz 60. pants

310

13.1.  Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 58., 59. pants un 60. panta 2. punkts

320

13.1.1.  Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 58. pants un 60. panta 2. punkts

Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, izņemot:

a)  sākotnējās izvietošanas pozīcijas, kas tiek turētas piecas vai mazāk darbdienas; kā arī

b)  līdzdalības, ko pielīdzina savstarpējām līdzdalībām saskaņā ar KPR 56. panta b) punktu.

330

13.1.2.  (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

KPR 59. pants

KPR 59. panta a) punktā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads.

340

13.2.  Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 58. un 59. pants

350

13.2.1.  Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 58. un 59. pants

Uzrādāmā summa ir tādas netiešas līdzdalības finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentu tirdzniecības portfelī, kas ir līdzdalības indeksa vērtspapīros. To iegūst, aprēķinot pamatā esošo riska darījumu finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentiem indeksos.

Neiekļauj līdzdalības, ko pielīdzina savstarpējām līdzdalībām saskaņā ar KPR 56. panta b) punktu.

360

13.2.2.  (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts un 59. pants

KPR 59. panta a) punktā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads.

361

13.3.  Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 58. un 59. pants

362

13.3.1.  Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 58. un 59. pants

363

13.3.2.  (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām

KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts un 59. pants

370

14.  Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, atskaitot īsās pozīcijas

KPR 68. līdz 70. pants

380

14.1.  Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 68., 69. pants un 70. panta 2. punkts

390

14.1.1.  Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 68. pants un 70. panta 2. punkts

Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, izņemot:

a)  sākotnējās izvietošanas pozīcijas, kas tiek turētas piecas vai mazāk darbdienas; kā arī

b)  līdzdalības, ko pielīdzina savstarpējām līdzdalībām saskaņā ar KPR 66. panta b) punktu.

400

14.1.2.  (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

KPR 69. pants

KPR 69. panta a) punktā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads.

410

14.2.  Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 68. un 69. pants

420

14.2.1.  Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 68. un 69. pants

Uzrādāmā summa ir tādas netiešas līdzdalības finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentu tirdzniecības portfelī, kas ir līdzdalības indeksa vērtspapīros. To iegūst, aprēķinot pamatā esošo riska darījumu finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentiem indeksos.

Neiekļauj līdzdalības, ko pielīdzina savstarpējām līdzdalībām saskaņā ar KPR 66. panta b) punktu.

430

14.2.2.  (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts un 69. pants

KPR 69. panta a) punktā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads.

431

14.3.  Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 68. un 69. pants

432

14.3.1.  Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 68. un 69. pants

433

14.3.2.  (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām

KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts un 69. pants

440

15.  Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, atskaitot īsās pozīcijas

KPR 44.,45., 47. un 49. pants

450

15.1.  Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 44.,45., 47. un 49. pants

460

15.1.1.  Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 44.,45., 47. un 49. pants

Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, izņemot:

a)  sākotnējās izvietošanas pozīcijas, kas tiek turētas piecas vai mazāk darbdienas;

b)  summas, kas attiecas uz ieguldījumiem, kuriem tiek piemērota jebkura 49. panta alternatīva; kā arī

c)  līdzdalības, ko pielīdzina savstarpējām līdzdalībām saskaņā ar KPR 36. panta 1. punktu.

470

15.1.2.  (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

KPR 45. pants

KPR 45. panta a) punktā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads.

480

15.2.  Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 44. un 45. pants

490

15.2.1.  Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 44. un 45. pants

Uzrādāmā summa ir tādas netiešas līdzdalības finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentu tirdzniecības portfelī, kas ir līdzdalības indeksa vērtspapīros. To iegūst, aprēķinot pamatā esošo riska darījumu finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentiem indeksos.

Neiekļauj līdzdalības, ko pielīdzina savstarpējām līdzdalībām saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta g) apakšpunktu.

500

15.2.2.  (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts un 45. pants

KPR 45. panta a) punktā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads.

501

15.3.  Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 44. un 45. pants

502

15.3.1.  Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 44. un 45. pants

503

15.3.2.  (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām

KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts un 45. pants

510

16.  Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, atskaitot īsās pozīcijas

KPR 58. un 59. pants

520

16.1.  Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 58. un 59. pants

530

16.1.1.  Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 58. pants

Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, izņemot:

a)  sākotnējās izvietošanas pozīcijas, kas tiek turētas piecas vai mazāk darbdienas (56. panta d) punkts); kā arī

b)  līdzdalības, ko pielīdzina savstarpējām līdzdalībām saskaņā ar KPR 56. panta b) punktu.

540

16.1.2.  (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

KPR 59. pants

KPR 59. panta a) punktā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads.

550

16.2.  Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 58. un 59. pants

560

16.2.1.  Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 58. un 59. pants

Uzrādāmā summa ir tādas netiešas līdzdalības finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentu tirdzniecības portfelī, kas ir līdzdalības indeksa vērtspapīros. To iegūst, aprēķinot pamatā esošo riska darījumu finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentiem indeksos.

Neiekļauj līdzdalības, ko pielīdzina savstarpējām līdzdalībām saskaņā ar KPR 56. panta b) punktu.

570

16.2.2.  (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts un 59. pants

KPR 59. panta a) punktā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads.

571

16.3.  Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 58. un 59. pants

572

16.3.1.  Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 58. un 59. pants

573

16.3.2.  (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām

KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts un 59. pants

580

17.  Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, atskaitot īsās pozīcijas

KPR 68. un 69. pants

590

17.1.  Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 68. un 69. pants

600

17.1.1.  Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 68. pants

Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, izņemot:

a)  sākotnējās izvietošanas pozīcijas, kas tiek turētas piecas vai mazāk darbdienas (66. panta d) punkts); kā arī

b)  līdzdalības, ko pielīdzina savstarpējām līdzdalībām saskaņā ar KPR 66. panta b) punktu.

610

17.1.2.  (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

KPR 69. pants

KPR 69. panta a) punktā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads.

620

17.2.  Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 68. un 69. pants

630

17.2.1.  Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 68. un 69. pants

Uzrādāmā summa ir tādas netiešas līdzdalības finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentu tirdzniecības portfelī, kas ir līdzdalības indeksa vērtspapīros. To iegūst, aprēķinot pamatā esošo riska darījumu finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentiem indeksos.

Neiekļauj līdzdalības, ko pielīdzina savstarpējām līdzdalībām saskaņā ar KPR 66. panta b) punktu.

640

17.2.2.  (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts un 69. pants

KPR 69. panta a) punktā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads.

641

17.3.  Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 68. un 69. pants

642

17.3.1.  Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 68. un 69. pants

643

17.3.2.  (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām

KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts un 69. pants

650

18.  Riska darījumu riska svērtās vērtības tām līdzdalībām finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, ko neatskaita no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla

KPR 46. panta 4. punkts, 48. panta 4. punkts un 49. panta 4. punkts

660

19.  Riska darījumu riska svērtās vērtības tām līdzdalībām finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, ko neatskaita no iestādes pirmā līmeņa papildu kapitāla

KPR 60. panta 4. punkts

670

20.  Riska darījumu riska svērtās vērtības tām līdzdalībām finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, ko neatskaita no iestādes otrā līmeņa kapitāla

KPR 70. panta 4. punkts

680

21.  Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalību tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 79. pants

Attiecībā uz līdzdalībām specifiskas finanšu sektora sabiedrības instrumentos kompetentā iestāde var uz laiku nepiemērot noteikumus par atskaitījumiem no pirmā līmeņa pamata kapitāla, ja kompetentā iestāde attiecībā uz šīm līdzdalībām atzīst, ka tās finansiālas palīdzības operācijas vajadzībām ir izveidotas, lai reorganizētu un glābtu šo sabiedrību.

Jāņem vērā, ka šos instrumentus uzrāda arī 12.1. postenī.

690

22.  Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalību tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 79. pants

Attiecībā uz līdzdalībām specifiskas finanšu sektora sabiedrības instrumentos kompetentā iestāde var uz laiku nepiemērot noteikumus par atskaitījumiem no pirmā līmeņa pamata kapitāla, ja kompetentā iestāde attiecībā uz šīm līdzdalībām atzīst, ka tās finansiālas palīdzības operācijas vajadzībām ir izveidotas, lai reorganizētu un glābtu šo sabiedrību.

Jāņem vērā, ka šos instrumentus uzrāda arī 15.1. postenī.

700

23.  Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalību tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 79. pants

Attiecībā uz līdzdalībām specifiskas finanšu sektora sabiedrības instrumentos kompetentā iestāde var uz laiku nepiemērot noteikumus par atskaitījumiem no pirmā līmeņa papildu kapitāla, ja kompetentā iestāde attiecībā uz šīm līdzdalībām atzīst, ka tās finansiālas palīdzības operācijas vajadzībām ir izveidotas, lai reorganizētu un glābtu šo sabiedrību.

Jāņem vērā, ka šos instrumentus uzrāda arī 13.1. postenī.

710

24.  Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalību tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 79. pants

Attiecībā uz līdzdalībām specifiskas finanšu sektora sabiedrības instrumentos kompetentā iestāde var uz laiku nepiemērot noteikumus par atskaitījumiem no pirmā līmeņa papildu kapitāla, ja kompetentā iestāde attiecībā uz šīm līdzdalībām atzīst, ka tās finansiālas palīdzības operācijas vajadzībām ir izveidotas, lai reorganizētu un glābtu šo sabiedrību.

Jāņem vērā, ka šos instrumentus uzrāda arī 16.1. postenī.

720

25.  Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalību tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumentos, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 79. pants

Attiecībā uz līdzdalībām specifiskas finanšu sektora sabiedrības instrumentos kompetentā iestāde var uz laiku nepiemērot noteikumus par atskaitījumiem no otrā līmeņa kapitāla, ja kompetentā iestāde attiecībā uz šīm līdzdalībām atzīst, ka tās finansiālas palīdzības operācijas vajadzībām ir izveidotas, lai reorganizētu un glābtu šo sabiedrību.

Jāņem vērā, ka šos instrumentus uzrāda arī 14.1. postenī.

730

26.  Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalību tādos otrā līmeņa kapitāla instrumentos, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 79. pants

Attiecībā uz līdzdalībām specifiskas finanšu sektora sabiedrības instrumentos kompetentā iestāde var uz laiku nepiemērot noteikumus par atskaitījumiem no otrā līmeņa kapitāla, ja kompetentā iestāde attiecībā uz šīm līdzdalībām atzīst, ka tās finansiālas palīdzības operācijas vajadzībām ir izveidotas, lai reorganizētu un glābtu šo sabiedrību.

Jāņem vērā, ka šos instrumentus uzrāda arī 17.1. postenī.

740

27.  Apvienoto rezervju prasība

KPD 128. panta 6. punkts

750

Kapitāla saglabāšanas rezerves

KPD 128. panta 1. punkts un 129. pants

Saskaņā ar 129. panta 1. punktu kapitāla saglabāšanas rezerves ir papildus pirmā līmeņa pamata kapitālam uzturēta summa. Tā kā kapitāla saglabāšanas rezervju likme 2,5 % apmērā ir stabila, summu uzrāda šajā šūnā.

760

Saglabāšanas rezerves saistībā ar dalībvalsts līmenī konstatēto makroprudenciālo vai sistēmisko risku

KPR 458. panta 2. punkta d) apakšpunkta iv) punkts

Šajā šūnā uzrāda to saglabāšanas rezervju summu saistībā ar dalībvalsts līmenī konstatēto makroprudenciālo vai sistēmisko risku, ko saskaņā ar KPR 458. pantu var pieprasīt papildus kapitāla saglabāšanas rezervēm.

Uzrādītā summa atspoguļo pašu kapitāla summu, kas nepieciešama, lai pārskata sniegšanas datumā izpildītu attiecīgās kapitāla rezervju prasības.

770

Iestādes specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves

KPD 128. panta 2. punkts, 130. pants, 135.–140. pants

Uzrādītā summa atspoguļo pašu kapitāla summu, kas nepieciešama, lai pārskata sniegšanas datumā izpildītu attiecīgās kapitāla rezervju prasības.

780

Sistēmiskā riska rezerves

KPD 128. panta 5. punkts, 133. un 134. pants

Uzrādītā summa atspoguļo pašu kapitāla summu, kas nepieciešama, lai pārskata sniegšanas datumā izpildītu attiecīgās kapitāla rezervju prasības.

800

Globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes rezerves

KPD 128. panta 3. punkts un 131. pants

Uzrādītā summa atspoguļo pašu kapitāla summu, kas nepieciešama, lai pārskata sniegšanas datumā izpildītu attiecīgās kapitāla rezervju prasības.

810

Citas sistēmiski nozīmīgas iestādes rezerves

KPD 128. panta 4. punkts un 131. pants

Uzrādītā summa atspoguļo pašu kapitāla summu, kas nepieciešama, lai pārskata sniegšanas datumā izpildītu attiecīgās kapitāla rezervju prasības.

820

28.  Pašu kapitāla prasības saistībā otrā pīlāra korekcijām

KPD 104. panta 2. punkts

Ja kompetentā iestāde nolemj, ka iestādei ir jāaprēķina papildu pašu kapitāla prasības otrā pīlāra iemeslu dēļ, šīs papildu pašu kapitāla prasības uzrāda šajā šūnā.

830

29.  Sākotnējais kapitāls

KPD 12. pants, 28. līdz 31. pants un KPR 93. pants

840

30.  Pašu kapitāls, ko aprēķina, balstoties uz fiksētiem pieskaitāmiem izdevumiem

KPR 96. panta 2. punkta b) apakšpunkts, 97. pants un 98. panta 1. punkta a) apakšpunkts

850

31.  Sākotnējie riska darījumi ārpus dalībvalsts

Informācija, kas vajadzīga, lai aprēķinātu CR GB veidnes pārskata sniegšanas slieksni saskaņā ar šīs regulas 5. panta a) punkta 4. apakšpunktu. Slieksni aprēķina, balstoties uz sākotnējā riska darījuma vērtību pirms korekcijas pakāpes.

Riska darījumus uzskata par riska darījumiem dalībvalstī, ja tie ir riska darījumi ar darījumu partneriem, kas atrodas tajā dalībvalstī, kurā atrodas iestāde.

860

32.  Kopējā sākotnējo riska darījumu vērtība

Informācija, kas vajadzīga, lai aprēķinātu CR GB veidnes pārskata sniegšanas slieksni saskaņā ar šīs regulas 5. panta a) punkta 4. apakšpunktu. Slieksni aprēķina, balstoties uz sākotnējā riska darījuma vērtību pirms korekcijas pakāpes.

Riska darījumus uzskata par riska darījumiem dalībvalstī, ja tie ir riska darījumi ar darījumu partneriem, kas atrodas tajā dalībvalstī, kurā atrodas iestāde.

870

Korekcijas attiecībā uz kopējo pašu kapitālu

KPR 500. panta 4. punkts

Šajā pozīcijā uzrāda starpību starp 880. pozīcijā uzrādīto vērtību un kopējo pašu kapitālu saskaņā ar KPR.

Ja piemēro SP alternatīvu (KPR 500. panta 2. punkts), šo rindu atstāj tukšu.

880

Pašu kapitāls, kas ir pilnībā koriģēts atbilstoši “Bāzele I” minimumam

KPR 500. panta 4. punkts

Šajā pozīcijā ir uzrādāms kopējais pašu kapitāls saskaņā ar KPR, kas pielāgots, kā noteikts KPR 500. punkta 4. pantā (t. i., pilnībā pielāgots, lai atspoguļotu atšķirības pašu kapitāla aprēķinā saskaņā ar Direktīvu 93/6/EEK un Direktīvu 2000/12/EK, jo šīs direktīvas bija spēkā līdz 2007. gada 1. janvārim, un pašu kapitāla aprēķinu saskaņā ar šo regulu; šīs atšķirības rada dažādās pieejas paredzamiem un neparedzamiem zaudējumiem saskaņā ar šīs regulas Trešās daļas II sadaļas 3. nodaļu).

Ja piemēro SP alternatīvu (KPR 500. panta 2. punkts), šo rindu atstāj tukšu.

890

Pašu kapitāla prasības “Bāzele I” minimumam

KPR 500. panta 1. punkta b) apakšpunkts

Šajā pozīcijā ir uzrādāma pašu kapitāla summa, kas jānodrošina, kā noteikts KPR 500. panta 1. punkta b) apakšpunktā (t. i., 80 % no kopējās minimālās pašu kapitāla vērtības, kas iestādei būtu jānodrošina saskaņā ar Direktīvas 93/6/EEK 4. pantu, kā noteikts minētajā direktīvā un Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 20. marta Direktīvā 2000/12/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu, pirms 2007. gada janvāra).

900

Pašu kapitāla prasības “Bāzele I” minimumam – SP alternatīva

KPR 500. panta 2. un 3. punkts

Šajā pozīcijā ir uzrādāma pašu kapitāla summa, kas jānodrošina, kā noteikts KPR 500. panta 2. punktā (t. i., 80 % no pašu kapitāla, kas iestādei jānodrošina saskaņā ar 92. pantu, aprēķinot darījumu riska svērtās vērtības saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu un Trešās daļas III sadaļas 2. vai 3. nodaļu, kā piemērojams, nevis KPR Trešās daļas II sadaļas 3. nodaļu vai Trešās daļas III sadaļas 4. nodaļu).

910

Kopējā pašu kapitāla deficīts attiecībā uz “Bāzele I” pašu kapitāla prasību minimumu vai SP alternatīvu

KPR 500. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 500. panta 2. punkts

Šī rinda ir aizpildāma ar:

— ja piemēro KPR 500. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 880. rinda < 890. rindu: starpību starp 890. rindu un 880. rindu

— vai ja piemēro KPR 500. panta 2. punktu un 01.00. slejas 010. rinda < 04.00. slejas 900. rindu: starpību starp 04.00. slejas 900. rindu un 01.00. slejas 010. rindu

1.6.   PĀREJAS NOTEIKUMI un INSTRUMENTI, ATTIECĪBĀ UZ KURIEM PIEMĒROTAS TIESĪBAS SAGLABĀT IEPRIEKŠ SPĒKĀ ESOŠOS NOSACĪJUMUS: INSTRUMENTI, KAS NAV UZSKATĀMI PAR VALSTS ATBALSTU (CA 5)

1.6.1.   Vispārīgas piezīmes

15.  CA5 sniegts kopsavilkums par pašu kapitāla elementu aprēķinu un atskaitījumiem, uz kuriem attiecas KPR 465. līdz 491. panta pārejas noteikumi.

16. Tai ir šāda struktūra:

a) 5.1. veidnē sniegts kopsavilkums par kopējām korekcijām, kas pārejas noteikumu piemērošanas rezultātā jāveic attiecībā uz pašu kapitāla dažādajiem komponentiem (kuri saskaņā ar nobeiguma noteikumiem uzrādīti CA1). Šīs tabulas elementus uzrāda kā “korekcijas” dažādajiem kapitāla komponentiem CA1, lai pašu kapitāla komponentos atspoguļotu pārejas noteikumu ietekmi;

b) 5.2. veidnē sniegta sīkāka informācija par to, kā aprēķināt tos instrumentus, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus un kuri nav uzskatāmi par valsts atbalstu.

17. Iestādes pirmajās četras slejās sniedz pārskatu par pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla korekcijām, kā arī par summu, ko pielīdzina riska svērtajiem aktīviem. Turklāt iestādēm 050. slejā ir jāuzrāda piemērojamā procentuālā attiecība un 060. slejā – atbilstošā summa bez pārejas noteikumu atzīšanas.

18. Iestādes elementus CA5 uzrāda tikai periodā, kad saskaņā ar KPR Desmito daļu piemēro pārejas noteikumus.

19. Daži pārejas noteikumi paredz atskaitījumus no pirmā līmeņa kapitāla. Šādā gadījumā atskaitījuma vai atskaitījumu atlikušo summu piemēro pirmā līmeņa kapitālam, un ja nav pietiekama pirmā līmeņa papildu kapitāla, lai absorbētu šo summu, tad pārsniegumu atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla.

1.6.2.   C 05.01 – PĀREJAS NOTEIKUMI (CA5.1)

20. Iestādes 5.1. tabulā sniedz pārskatu par pārejas noteikumiem attiecībā uz pašu kapitāla komponentiem, kā noteikts KPR 465. līdz 491. pantā, salīdzinājumā ar KPR Otrās daļas II sadaļas nobeiguma noteikumu piemērošanu.

21. Iestādes 020.–060. rindā sniedz informāciju, kas saistīta ar tādu instrumentu pārejas noteikumiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus. Datus, kas uzrādāmi CA 5.1. tabulas 060. rindas 010. līdz 030. slejā, var iegūt no attiecīgajām CA 5.2. tabulas iedaļām.

22. Iestādes 070.–092. rindā sniedz informāciju, kas saistīta ar pārejas noteikumiem attiecībā uz mazākuma līdzdalības daļām un pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla instrumentiem, ko emitējuši meitasuzņēmumi (saskaņā ar KPR 479. un 480. pantu).

23. No 100. rindas iestādes sniedz informāciju, kas saistīta ar pārejas noteikumiem attiecībā uz nerealizēto peļņu un zaudējumiem, atskaitījumiem un papildu filtriem un atskaitījumiem.

24. Var būt gadījumi, kad pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla pārejas posma atskaitījumi pārsniedz iestādes pirmā līmeņa pamata kapitālu, pirmā līmeņa papildu kapitālu vai otrā līmeņa kapitālu. Šo ietekmi – ja tā izriet no pārejas noteikumiem – norāda CA1 veidnē, izmantojot attiecīgās šūnas. Tādējādi korekcijas CA5 veidnes slejās neietver nekādu plašāku ietekmi gadījumā, ja nav pieejams pietiekams kapitāls.

1.6.2.1.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām



Slejas

010

Pirmā līmeņa pamata kapitāla korekcijas

020

Pirmā līmeņa papildu kapitāla korekcijas

030

Otrā līmeņa kapitāla korekcijas

040

RSA ietvertās korekcijas

s040. slejā ietvertas attiecīgās vērtības, ar ko KPR 92. panta 3. punktā minēto kopējo riska darījumu vērtību pielāgo saistībā ar pārejas noteikumiem. Uzrādītās vērtības uzskata par Trešās daļas II sadaļas 2. vai 3. nodaļas vai Trešās daļas IV sadaļas piemērošanu saskaņā ar KPR 92. panta 4. punktu. Tas nozīmē, ka pārejas posma vērtības, kurām piemēro Trešās daļas II sadaļas 2. vai 3. nodaļas noteikumus, būtu jāuzrāda kā riska darījumu riska svērtās vērtības, savukārt pārejas posma vērtībām, kurām piemēro Trešās daļas IV sadaļu, būtu jāatspoguļo pašu kapitāla prasības, kas reizinātas ar 12,5.

Tā kā 010.–030. slejai ir tieša saite uz CA1 veidni, kopējo riska darījumu vērtības korekcijām nav tiešas saites uz attiecīgajām kredītriska veidnēm. Ja ir korekcijas, kas izriet no pārejas noteikumiem attiecībā uz kopējo riska darījumu vērtību, šīs korekcijas tieši ietver CR SA, CR IRB, CR EQU IRB, MKR SA TDI, MKR SA EQU vai MKR IM. Papildus tam minēto ietekmi uzrāda CA 5.1. 040. slejā. Tādējādi minētās summas ir tikai izziņas posteņi.

050

Piemērojamā procentuālā attiecība

060

Atbilstošā summa bez pagaidu noteikumiem

060. slejā ietverta katra instrumenta summa pirms pārejas noteikumu piemērošanas. Proti, bāzes summa, kas ir būtiska korekciju aprēķinam.



Rindas

010

1.  Kopējās korekcijas

Šajā rindā atspoguļota pārejas posma korekciju vispārējā ietekme uz dažāda veida kapitālu, kā arī riska svērtās vērtības, kas izriet no šīm korekcijām.

020

1.1.  Instrumenti, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus

KPR 483. līdz 491. pants

Šajā rindā atspoguļota tādu instrumentu vispārējā ietekme uz dažāda veida kapitālu, attiecībā uz kuriem pārejas posmā piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus.

030

1.1.1.  Instrumenti, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus: instrumenti, kas uzskatāmi par valsts atbalstu

KPR 483. pants

040

1.1.1.1.  Instrumenti, kas atzīstami par pašu kapitālu saskaņā ar Direktīvu 2006/48/EK

KPR 483. panta 1., 2., 4. un 6. punkts

050

1.1.1.2.  Instrumenti, kurus emitējušas iestādes, kas ir inkorporētas dalībvalstī, uz kuru attiecas ekonomikas korekciju programma

KPR 483. panta 1., 3., 5., 7. un 8. punkts

060

1.1.2.  Instrumenti, kas nav uzskatāmi par valsts atbalstu

Uzrādāmās summas iegūst no CA 5.2. tabulas 060. slejas.

070

1.2.  Mazākuma līdzdalības daļas un ekvivalenti

KPR 479. un 480. pants

Šajā rindā atspoguļota pārejas noteikumu ietekme uz mazākuma līdzdalības daļām, kas ir atbilstošas kā pirmā līmeņa pamata kapitāls; atbilstīgiem pirmā līmeņa kapitāla instrumentiem, kuri ir atbilstoši kā konsolidētais pirmā līmeņa papildu kapitāls; un atbilstīgu pašu kapitālu, kas ir atbilstošs kā konsolidētais otrā līmeņa kapitāls.

080

1.2.1.  Kapitāla instrumenti un posteņi, kas nav atzīstami par mazākuma līdzdalības daļām

KPR 479. pants

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir tāda summa, kas uzskatāma par konsolidētajām rezervēm saskaņā ar iepriekšējo regulu.

090

1.2.2.  Mazākuma līdzdalības daļu pārejas posma atzīšana konsolidētajā pašu kapitālā

KPR 84. un 480. pants

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir atbilstošā summa bez pārejas noteikumu ietekmes.

091

1.2.3.  Atbilstīga pirmā līmeņa papildu kapitāla pārejas posma atzīšana konsolidētajā pašu kapitālā

KPR 85. un 480. pants

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir atbilstošā summa bez pārejas noteikumu ietekmes.

092

1.2.4.  Atbilstīga otrā līmeņa kapitāla pārejas posma atzīšana konsolidētajā pašu kapitālā

KPR 87. un 480. pants

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir atbilstošā summa bez pārejas noteikumu ietekmes.

100

1.3.  Citas pārejas posma korekcijas

KPR 467. līdz 478. pants un 481. pants

Šajā rindā atspoguļota pārejas posma atskaitījumu korekciju vispārējā ietekme uz dažāda veida kapitālu, nerealizēto peļņu un zaudējumiem, papildu filtriem un atskaitījumiem, kā arī riska svērtās vērtības, kas izriet no šīm korekcijām.

110

1.3.1.  Nerealizētā peļņa un zaudējumi

KPR 467. un 468. pants

Šajā rindā atspoguļota pārejas noteikumu vispārējā ietekme uz nerealizēto peļņu un zaudējumiem, kas novērtēti pēc patiesās vērtības.

120

1.3.1.1.  Nerealizētā peļņa

KPR 468. panta 1. punkts

130

1.3.1.2.  Nerealizētie zaudējumi

KPR 467. panta 1. punkts

133

1.3.1.3.  Nerealizētā peļņa no tādiem riska darījumiem ar centrālajām valdībām, kas klasificēti “pārdošanai pieejamo” kategorijā ES atzītajā 39. starptautiskajā grāmatvedības standartā

KPR 468. pants

136

1.3.1.4.  Nerealizētie zaudējumi no tādiem riska darījumiem ar centrālajām valdībām, kas klasificēti “pārdošanai pieejamo” kategorijā ES atzītajā 39. starptautiskajā grāmatvedības standartā

KPR 467. pants

138

1.3.1.5.  Patiesās vērtības peļņa un zaudējumi, kas rodas no iestādes pašas kredītriska saistībā ar no atvasinātajiem instrumentiem izrietošām saistībām

KPR 468. pants

140

1.3.2.  Atskaitījumi

KPR 36. panta 1. punkts, 469. un 478. pants

Šajā rindā atspoguļota pārejas noteikumu vispārējā ietekme uz atskaitījumiem.

150

1.3.2.1.  Kārtējā finanšu gada zaudējumi

KPR 36. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 3. punkts un 478. pants

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

Gadījumi, kad sabiedrībām jāatskaita tikai būtiski zaudējumi:

— ja kopējie starpposma neto zaudējumi ir bijuši “būtiski”, pilnu atlikušo summu atskaita no pirmā līmeņa kapitāla, vai

— ja visi kopējie neto zaudējumi nav bijuši “būtiski”, atlikušo summu neatskaita.

160

1.3.2.2.  Nemateriālie aktīvi

KPR 36. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 469. panta 1. apakšpunkts, 472. panta 4. punkts un 478. pants

Nosakot nemateriālo aktīvu atskaitāmo summu, iestādes ņem vērā KPR 37. panta noteikumus.

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

170

1.3.2.3.  Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri neizriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības

KPR 36. panta 1. punkta c) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 5.*punkts un 478. pants

Nosakot iepriekš minēto atliktā nodokļa aktīvu (ANA) atskaitāmo summu, iestādes ņem vērā KPR 38. panta noteikumus par atliktā nodokļa saistību atņemšanu no ANA.

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: kopējā summa saskaņā ar KPR 469. panta 1. punktu.

180

1.3.2.4.   IRB deficīts: summa, par kādu uzkrājumi veido deficītu attiecībā pret paredzamajiem zaudējumiem

KPR 36. panta 1. punkta d) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 6. punkts un 478. pants

Nosakot iepriekš minēto atskaitāmo IRB deficītu – summu, par kādu uzkrājumi veido deficītu attiecībā pret paredzamajiem zaudējumiem –, iestādes ņem vērā KPR 40. panta noteikumus.

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta d) apakšpunktu.

190

1.3.2.5.  Definētu pabalstu pensiju fondu aktīvi

KPR 33. panta 1. punkta e) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 7. punkts, 473. un 478. pants

Nosakot iepriekš minēto definētu pabalstu pensiju fondu aktīvu atskaitāmo summu, iestādes ņem vērā KPR 41. panta noteikumus.

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta e) apakšpunktu.

194

1.3.2.5.*  no kā: grozījumu ieviešana SGS Nr. 19 – pozitīvs postenis

KPR 473. pants

198

1.3.2.5.**  no kā: grozījumu ieviešana SGS Nr. 19 – negatīvs postenis

KPR 473. pants

200

1.3.2.6.  Pašu instrumenti

KPR 36. panta 1. punkta f) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 8. punkts un 478. pants

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta f) apakšpunktu.

210

1.3.2.6.1.  Pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti

KPR 36. panta 1. punkta f) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 8. punkts un 478. pants

Nosakot iepriekš minēto pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu atskaitāmo summu, iestādes ņem vērā KPR 42. panta noteikumus.

Ņemot vērā to, ka “atlikušajai summai” piemēro atšķirīgu procedūru atkarībā no instrumenta būtības, iestādes līdzdalības pamata kapitāla instrumentos sadala atkarībā no “tiešām” un “netiešām” līdzdalībām.

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta f) apakšpunktu.

211

1.3.2.6.1.**  no kā: tiešas līdzdalības

KPR 469. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 472. panta 8. punkta a) apakšpunkts

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: tiešu līdzdalību kopējā summa, tostarp instrumenti, ko iestādei varētu nākties iegādāties atbilstīgi spēkā esošām vai iespējamām līgumsaistībām.

212

1.3.2.6.1.*  no kā: netiešas līdzdalības

KPR 469. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 472. panta 8. punkta b) apakšpunkts

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: netiešu līdzdalību kopējā summa, tostarp instrumenti, ko iestādei varētu nākties iegādāties atbilstīgi spēkā esošām vai iespējamām līgumsaistībām.

220

1.3.2.6.2.  Pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti

KPR 56. panta a) punkts, 474. pants, 475. panta 2. punkts un 478. pants

Nosakot iepriekš minēto līdzdalību atskaitāmo summu, iestādes ņem vērā KPR 57. panta noteikumus.

Ņemot vērā to, ka “atlikušajai summai” piemēro atšķirīgu procedūru atkarībā no instrumenta būtības (KPR 475. panta 2. punkts), iestādes iepriekš minētās līdzdalības sadala atkarībā no “tiešām” un “netiešām” līdzdalībām pirmā līmeņa papildu kapitālā.

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 56. panta a) apakšpunktu.

221

1.3.2.6.2.**  no kā: tiešas līdzdalības

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: tiešu līdzdalību kopējā summa, tostarp instrumenti, ko iestādei varētu nākties iegādāties atbilstīgi spēkā esošām vai iespējamām līgumsaistībām, KPR 474. panta b) punkts un 475. panta 2. punkta a) apakšpunkts.

222

1.3.2.6.2.*  no kā: netiešas līdzdalības

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: netiešu līdzdalību kopējā summa, tostarp instrumenti, ko iestādei varētu nākties iegādāties atbilstīgi spēkā esošām vai iespējamām līgumsaistībām, KPR 474. panta b) punkts, 475. panta 2. punkta b) apakšpunkts.

230

1.3.2.6.3.  Pašu otrā līmeņa kapitāla instrumenti

KPR 66. panta a) punkts, 476. pants, 477. panta 2. punkts un 478. pants

Nosakot iepriekš minēto līdzdalību atskaitāmo summu, iestādes ņem vērā KPR 67. panta noteikumus.

Ņemot vērā to, ka “atlikušajai summai” piemēro atšķirīgu procedūru atkarībā no instrumenta būtības (KPR 477. panta 2. punkts), iestādes iepriekš minētās līdzdalības sadala atkarībā no “tiešām” un “netiešām” līdzdalībām otrā līmeņa kapitālā.

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 66. panta a) apakšpunktu.

231

no kā: tiešas līdzdalības

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: tiešu līdzdalību kopējā summa, tostarp instrumenti, ko iestādei varētu nākties iegādāties atbilstīgi spēkā esošām vai iespējamām līgumsaistībām, KPR 476. panta b) punkts un 477. panta 2. punkta a) apakšpunkts.

232

no kā: netiešas līdzdalības

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: netiešu līdzdalību kopējā summa, tostarp instrumenti, ko iestādei varētu nākties iegādāties atbilstīgi spēkā esošām vai iespējamām līgumsaistībām, KPR 476. panta b) punkts un 477. panta 2. punkta b) apakšpunkts.

240

1.3.2.7.  Savstarpējas līdzdalības

Ņemot vērā to, ka “atlikušajai summai” piemēro atšķirīgu procedūru atkarībā no tā, vai līdzdalība finanšu sektora iestādes pirmā līmeņa pamata kapitālā, pirmā līmeņa papildu kapitālā vai otrā līmeņa kapitālā ir uzskatāma par būtisku (KPR 472. panta 9. punkts, 475. panta 3. punkts un 477. panta 3. punkts), iestādes savstarpējas līdzdalības sadala atkarībā no būtiskiem un nebūtiskiem ieguldījumiem.

250

1.3.2.7.1.  Savstarpējas līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitālā

KPR 36. panta 1. punkta g) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 9. punkts un 478. pants

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta g) apakšpunktu.

260

1.3.2.7.1.1.  Savstarpējas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 36. panta 1. punkta g) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 9. punkta a) apakšpunkts un 478. pants

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: atlikusī summa saskaņā ar KPR 469. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

270

1.3.2.7.1.2.  Savstarpējas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 36. panta 1. punkta g) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 9. punkta b) apakšpunkts un 478. pants

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: atlikusī summa saskaņā ar KPR 469. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

280

1.3.2.7.2.  Savstarpējas līdzdalības pirmā līmeņa papildu kapitālā

KPR 56. panta b) punkts, 474. pants, 475. panta 3) punkts un 478. pants

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 56. panta b) apakšpunktu.

290

1.3.2.7.2.1.  Savstarpējas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 56. panta b) punkts, 474. pants, 475. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 478. pants

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: atlikusī summa saskaņā ar KPR 475. panta 3. punktu.

300

1.3.2.7.2.2.  Savstarpējas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 56. panta b) punkts, 474. pants, 475. panta 3. punkta b) apakšpunkts un 478. pants

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: atlikusī summa saskaņā ar KPR 475. panta 3. punktu.

310

1.3.2.7.3.  Savstarpējas līdzdalības otrā līmeņa kapitālā

KPR 66. panta b) punkts, 476. pants, 477. panta 3) punkts un 478. pants

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 66. panta b) apakšpunktu.

320

1.3.2.7.3.1.  Savstarpējas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 66. panta b) punkts, 476. pants, 477. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 478. pants

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: atlikusī summa saskaņā ar KPR 477. panta 3. punktu.

330

1.3.2.7.3.2.  Savstarpējas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 66. panta b) punkts, 476. pants, 477. panta 3. punkta b) apakšpunkts un 478. pants

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: atlikusī summa saskaņā ar KPR 477. panta 3. punktu.

340

1.3.2.8.  Tādu finanšu sektora sabiedrību pašu kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

350

1.3.2.8.1.  Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 36. panta 1. punkta h) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 10. punkts un 478. pants

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta h) apakšpunktu.

360

1.3.2.8.2.  Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 56. panta c) punkts, 474. pants, 475. panta 4. punkts un 478. pants

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 56. panta c) apakšpunktu.

370

1.3.2.8.3.  Tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 66. panta c) punkts, 476. pants, 477. panta 4. punkts un 478. pants

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 66. panta c) apakšpunktu.

380

1.3.2.9.  Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, un tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 470. panta 2. un 3. punkts

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: KPR 470. panta 1. punkts

385

Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības

KPR 469. panta 1. punkta c) apakšpunkts, 478. pants un 472. panta 5. punkts

Tā daļa no atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, kas pārsniedz KPR 470. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteikto 10 % slieksni.

390

1.3.2.10.  Tādu finanšu sektora sabiedrību pašu kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

400

1.3.2.10.1.  Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 36. panta 1. punkta i) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 11. punkts un 478. pants

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta i) apakšpunktu.

410

1.3.2.10.2.  Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 56. panta d) punkts, 474. pants, 475. panta 4. punkts un 478. pants

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 56. panta d) apakšpunktu.

420

1.3.2.10.2.  Tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 66. panta d) punkts, 476. pants, 477. panta 4. punkts un 478. pants

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 66. panta d) apakšpunktu.

425

1.3.2.11.  Atbrīvojums attiecībā uz kapitāla līdzdalību apdrošināšanas sabiedrībās atskaitījumam no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem

KPR 471. pants

430

1.3.3.  Papildu filtri un atskaitījumi

KPR 481. pants

Šajā rindā atspoguļota pārejas noteikumu vispārējā ietekme uz atskaitījumiem.

Iestādes atbilstoši KPR 481. pantam 1.3.3. postenī sniedz informāciju par filtriem un atskaitījumiem, kas ir pieprasīti saskaņā ar Direktīvas 2006/48/EK 57. un 66. panta un Direktīvas 2006/49/EK 13. un 16. panta valstu transponēšanas pasākumiem un kas nav pieprasīti saskaņā ar Otro daļu.

440

1.3.4.  Korekcijas saistībā ar 9. SFPS pārejas noteikumiem

Iestādes informāciju par pārejas noteikumiem saistībā ar 9. SFPS uzrāda saskaņā ar piemērojamajām tiesību normām.

1.6.3.   C 05.02 – INSTRUMENTI, ATTIECĪBĀ UZ KURIEM PIEMĒROTAS TIESĪBAS SAGLABĀT IEPRIEKŠ SPĒKĀ ESOŠOS NOSACĪJUMUS: INSTRUMENTI, KAS NAV UZSKATĀMI PAR VALSTS ATBALSTU (CA5.2.)

25. Iestādes sniedz informāciju par tādu instrumentu pārejas noteikumiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus un kuri nav uzskatāmi par valsts atbalstu (KPR 484. līdz 491. pants).

1.6.3.1.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām



Slejas

010

Instrumentu summa plus attiecīgais akciju emisijas uzcenojums

KPR 484. panta 3. līdz 5. punkts

Instrumenti, kas ir atbilstoši katrai attiecīgajai rindai, tostarp to attiecīgais akciju emisijas uzcenojums.

020

Ierobežojuma aprēķināšanas bāze

KPR 486. panta 2. līdz 4. punkts

030

Piemērojamā procentuālā attiecība

KPR 486. panta 5. punkts

040

Ierobežojums

KPR 486. panta 2. līdz 5. punkts

050

(–) Summa, kas pārsniedz ierobežojumus attiecībā uz tiesībām saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus

KPR 486. panta 2. līdz 5. punkts

060

Kopējā summa, attiecībā uz kuru piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus

Uzrādāmā summa ir vienāda ar summām, kas uzrādītas CA 5.1. tabulas 060. rindas attiecīgajās slejās.



Rindas

010

1.  Instrumenti, kuri atbilda Direktīvas 2006/48/EK 57. panta a) punktam

KPR 484. panta 3. punkts

Uzrādāmā summa ietver attiecīgos akciju emisijas uzcenojuma kontus.

020

2.  Instrumenti, kuri atbilda Direktīvas 2006/48/EK 57. panta ca) punktam un 154. panta 8. un 9. punktam un kuriem piemēro 489. pantā noteikto ierobežojumu

KPR 484. panta 4. punkts

030

2.1.  Kopējie instrumenti bez atsaukšanas iespējas vai dzēšanu veicinošiem nosacījumiem

KPR 484. panta 4. punkts un 489. pants

Uzrādāmā summa ietver attiecīgos akciju emisijas uzcenojuma kontus.

040

2.2.  Tādi instrumenti ar atsaukšanas iespēju vai dzēšanu veicinošiem nosacījumiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus

KPR 489. pants

050

2.2.1.  Instrumenti, kuriem ir atsaukšanas iespēja, kas īstenojama pēc pārskata sniegšanas datuma, un kuri atbilst KPR 52. panta nosacījumiem pēc efektīvā termiņa datuma

KPR 489. panta 3. punkts un 491. panta a) punkts

Uzrādāmā summa ietver attiecīgos akciju emisijas uzcenojuma kontus.

060

2.2.2.  Instrumenti, kuriem ir atsaukšanas iespēja, kas īstenojama pēc pārskata sniegšanas datuma, un kuri neatbilst KPR 52. panta nosacījumiem pēc efektīvā termiņa datuma

KPR 489. panta 5. punkts un 491. panta a) punkts

Uzrādāmā summa ietver attiecīgos akciju emisijas uzcenojuma kontus.

070

2.2.3.  Instrumenti, kuriem ir atsaukšanas iespēja, kas bija īstenojama līdz 2011. gada 20. jūlijam vai šajā datumā, un kuri neatbilst KPR 52. panta nosacījumiem pēc efektīvā termiņa datuma

KPR 489. panta 6. punkts un 491. panta c) punkts

Uzrādāmā summa ietver attiecīgos akciju emisijas uzcenojuma kontus.

080

2.3.  Pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus, ierobežojuma pārsniegums

KPR 487. panta 1. punkts

Pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus, ierobežojuma pārsniegumu drīkst pielīdzināt instrumentiem, attiecībā uz kuriem var piemērot tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu nosacījumus.

090

3.  Posteņi, kuri atbilda Direktīvas 2006/48/EK 57. panta e), f), g) vai h) punktam, ievērojot 490. pantā noteikto ierobežojumu

KPR 484. panta 5. punkts

100

3.1.  Kopējie posteņi bez dzēšanu veicinošiem nosacījumiem

KPR 490. pants

110

3.2.  Tādi posteņi ar dzēšanu veicinošiem nosacījumiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus

KPR 490. pants

120

3.2.1.  Posteņi, kuriem ir atsaukšanas iespēja, kas īstenojama pēc pārskata sniegšanas datuma, un kuri atbilst KPR 63. panta nosacījumiem pēc efektīvā termiņa datuma

KPR 490. panta 3. punkts un 491. panta a) punkts

Uzrādāmā summa ietver attiecīgos akciju emisijas uzcenojuma kontus.

130

3.2.2.  Posteņi, kuriem ir atsaukšanas iespēja, kas īstenojama pēc pārskata sniegšanas datuma, un kuri neatbilst KPR 63. panta nosacījumiem pēc efektīvā termiņa datuma

KPR 490. panta 5. punkts un 491. panta a) punkts

Uzrādāmā summa ietver attiecīgos akciju emisijas uzcenojuma kontus.

140

3.2.3.  Posteņi, kuriem ir atsaukšanas iespēja, kas bija īstenojama līdz 2011. gada 20. jūlijam vai šajā datumā, un kuri neatbilst KPR 63. panta nosacījumiem pēc efektīvā termiņa datuma

KPR 490. panta 6. punkts un 491. panta c) punkts

Uzrādāmā summa ietver attiecīgos akciju emisijas uzcenojuma kontus.

150

3.3.  Pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus, ierobežojuma pārsniegums

KPR 487. panta 2. punkts

Pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus, ierobežojuma pārsniegumu drīkst pielīdzināt instrumentiem, attiecībā uz kuriem var piemērot tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos otrā līmeņa kapitāla instrumentu nosacījumus.

2.   GRUPAS MAKSĀTSPĒJA: INFORMĀCIJA PAR RADNIECĪGĀM SABIEDRĪBĀM (GS)

2.1.   VISPĀRĪGAS PIEZĪMES

26. C 06.01 un C 06.02 veidnes uzrāda, ja pašu kapitāla prasības aprēķina konsolidēti. Šai veidnei ir četras daļas, lai apkopotu dažādu informāciju par visām individuālām sabiedrībām (tostarp pārskatu sniedzošo iestādi), kas iekļautas konsolidācijas tvērumā:

a) sabiedrības, kas ietilpst konsolidācijas tvērumā;

b) detalizēta informācija par grupas maksātspēju;

c) informācija par individuālu sabiedrību devumu grupas maksātspējā;

d) informācija par kapitāla rezervēm.

27. Iestādes, kam to nepiemēro saskaņā ar KPR 7. pantu, sniedz pārskatu tikai par 010. līdz 060. un 250. līdz 400. sleju.

28. Sniegtajos datos ir ņemti vērā visi Regulas (ES) Nr. 575/2013 pārejas noteikumi, kas ir piemērojami attiecīgajā pārskata sniegšanas datumā.

2.2.   DETALIZĒTA INFORMĀCIJA PAR GRUPAS MAKSĀTSPĒJU

29. Šīs veidnes otrā daļa (detalizēta informācija par grupas maksātspēju) 070.–210. slejā ir izveidota, lai apkopotu informāciju par kredītiestādēm un citām regulētām finanšu iestādēm, kurām faktiski individuāli piemēro īpašas maksātspējas prasības. Tajā katrai no šīm pārskatu tvērumā iekļautajām sabiedrībām noteiktas pašu kapitāla prasības attiecībā uz katru riska kategoriju un pašu kapitāls maksātspējas nolūkos.

30. Dalību proporcionālas konsolidācijas gadījumā dati, kas saistīti ar pašu kapitāla prasībām un pašu kapitālu, atspoguļo attiecīgās proporcionālās summas.

2.3.   INFORMĀCIJA PAR INDIVIDUĀLU SABIEDRĪBU DEVUMU GRUPAS MAKSĀTSPĒJĀ

31. Šīs veidnes trešā daļa (informācija par visu KPR konsolidācijas tvērumā esošo sabiedrību – tostarp tādu, kurām individuāli nepiemēro īpašas maksātspējas prasības – devumu grupas maksātspējā) 250.–400. slejā ir izveidota, lai, pamatojoties uz nekavējoties pieejamiem vai viegli apstrādājamiem datiem, bez nepieciešamības solo līmenī vai subkonsolidēti rekonstruēt kapitāla rādītāju noteiktu, kuras sabiedrības grupas ietvaros rada riskus un no tirgus piesaista pašu kapitālu. Sabiedrības līmenī gan riska, gan pašu kapitāla dati ir devums grupas datos, bet ne solo līmeņa maksātspējas koeficienta elementi, un kā tādi tie nav salīdzināmi viens ar otru.

32. Trešā daļa ietver arī mazākuma līdzdalības daļas, atbilstīga pirmā līmeņa papildu kapitāla un atbilstīga otrā līmeņa kapitāla apmēru, kas ir atbilstošs konsolidētajā pašu kapitālā.

33. Tā kā šī trešā veidnes daļa attiecas uz dažāda veida “devumu”, šeit uzrādāmie dati attiecīgā gadījumā atšķiras no datiem, kas uzrādīti slejās, kuras attiecas uz detalizētu informāciju par grupas maksātspēju.

34. Princips ir viendabīgi dzēst savstarpēji saistītus riska darījumus tajās pašās grupās gan attiecībā uz riskiem, gan attiecībā uz pašu kapitālu, lai segtu summas, kas uzrādītas konsolidētajā CA veidnē, pieskaitot summas, kas par katru sabiedrību uzrādītas “grupas maksātspējas” veidnē. Gadījumos, kad 1 % slieksnis nav pārsniegts, tieša saite uz CA veidni nav iespējama.

35. Iestādes starp sabiedrībām nosaka vispiemērotāko sadalījuma metodi, lai ņemtu vērā iespējamo diversifikācijas ietekmi uz tirgus risku un operacionālo risku.

36. Vienu konsolidētu grupu var iekļaut citā konsolidētā grupā. Tas nozīmē, ka pārskatu par katru apakšgrupā ietilpstošo sabiedrību atsevišķi sniedz visas grupas GS veidnē pat tad, ja uz pašu apakšgrupu attiecas ziņošanas prasības. Ja uz apakšgrupu attiecas pārskatu sniegšanas prasības, tad tā GS veidnē sniedz pārskatu par katru sabiedrību atsevišķi, lai gan šī informācija ir iekļauta augstākas konsolidētās grupas GS veidnē.

37. Iestāde sniedz pārskatu par sabiedrības devuma datiem, ja tās devums kopējā riska darījumu vērtībā pārsniedz 1 % no grupas kopējās riska darījumu vērtības vai ja tās devums kopējā pašu kapitālā pārsniedz 1 % no grupas kopējā pašu kapitāla. Šo slieksni nepiemēro tādu meitasuzņēmumu vai apakšgrupu gadījumā, kas grupai nodrošina pašu kapitālu (mazākuma līdzdalības daļu vai pašu kapitālā iekļautu atbilstīgu pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla instrumentu veidā).

2.4.   C 06.01 – GRUPAS MAKSĀTSPĒJA: INFORMĀCIJA PAR RADNIECĪGĀM SABIEDRĪBĀM KOPĀ (GS kopā)



Slejas

Norādes

250–400

SABIEDRĪBAS, KAS IETILPST KONSOLIDĀCIJAS TVĒRUMĀ

Sk. norādes par C 06.02.

410–480

KAPITĀLA REZERVES

Sk. norādes par C 06.02.



Rindas

Norādes

010

KOPĀ

Rindā “Kopā” norāda visās veidnes C 06.02 rindās uzrādīto vērtību summu.

2.5.   C 06.02 – GRUPAS MAKSĀTSPĒJA: INFORMĀCIJA PAR RADNIECĪGĀM SABIEDRĪBĀM (GS)



Slejas

Norādes

010–060

SABIEDRĪBAS, KAS IETILPST KONSOLIDĀCIJAS TVĒRUMĀ

Šī veidne ir izveidota, lai attiecībā uz visām konsolidācijas tvērumā iekļautajām sabiedrībām apkopotu informāciju par katru sabiedrību atsevišķi saskaņā ar KPR Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu.

010

NOSAUKUMS

Konsolidācijas tvērumā iekļautās sabiedrības nosaukums

020

KODS

Šis kods ir rindas identifikators, un tas ir unikāls katrai tabulas rindai.

Konsolidācijas tvērumā iekļautajai sabiedrībai piešķirtais kods.

Koda faktiskais sastāvs ir atkarīgs no valsts pārskatu sniegšanas sistēmas.

025

LEI KODS

LEI kods ir juridiskās personas identifikācijas kods, kas ir Finanšu stabilitātes padomē (FSP) ierosināts un G20 apstiprināts atsauces kods, lai ieviestu finanšu darījumu pušu identifikāciju, kura būtu unikāla un visā pasaulē pielietota.

Kamēr globālā LEI kodu sistēma nav sākusi pilnībā darboties, vietējā struktūrvienība, ko apstiprinājusi Regulatīvās uzraudzības komiteja (RUK, sīkāka informācija pieejama šādā tīmekļa vietnē: www.leiroc.org), darījumu partneriem piešķir pre-LEI kodus.

Ja attiecīgam darījuma partnerim ir juridiskas personas identifikācijas kods (LEI kods), to izmanto, lai identificētu minēto partneri.

030

IESTĀDE VAI EKVIVALENTS: JĀ/NĒ

“JĀ” uzrāda gadījumā, ja sabiedrībai piemēro pašu kapitāla prasības saskaņā ar KPR un KPD vai noteikumiem, kas ir vismaz līdzvērtīgi “Bāzele” noteikumiem.

“NĒ” uzrāda pārējos gadījumos.

imageMazākuma līdzdalības daļas:

KPR 81. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkts un 82. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkts

Attiecībā uz mazākuma līdzdalības daļām un meitasuzņēmumu emitētiem pirmā līmeņa pamata kapitāla un otrā līmeņa kapitāla instrumentiem – meitasuzņēmumi, kuru instrumenti var būt atbilstoši, ir iestādes vai uzņēmumi, kam saskaņā ar spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem piemēro KPR prasības.

040

DATU TVĒRUMS: solo pilnībā konsolidēti (SPK) VAI solo daļēji konsolidēti (SDK)

“SPK”uzrāda par individuāliem pilnībā konsolidētiem meitasuzņēmumiem.

“SDK” uzrāda par individuāliem daļēji konsolidētiem meitasuzņēmumiem.

050

VALSTS KODS

Iestādes uzrāda no diviem burtiem sastāvošo valsts kodu saskaņā ar ISO 3166-2.

060

LĪDZDALĪBAS DAĻA (%)

Šī procentuālā attiecība attiecas uz faktisko kapitāla daļu, kas mātesuzņēmumam pieder meitasuzņēmumos. Tieša meitasuzņēmuma pilnas konsolidācijas gadījumā faktiskā daļa ir, piemēram, 70 %. Saskaņā ar KPR 4. panta 16. punktu meitasuzņēmuma līdzdalības daļa meitasuzņēmumā, par ko jāsniedz pārskats, izriet no daļu reizinājuma skaits starp attiecīgajiem meitasuzņēmumiem.

070–240

INFORMĀCIJA PAR SABIEDRĪBĀM, KAM PIEMĒRO PAŠU KAPITĀLA PRASĪBU

Detalizētas informācijas iedaļā (t. i., 070.–240. slejā) apkopota informācija vienīgi par tām sabiedrībām un apakšgrupām, kuras ir konsolidācijas tvērumā (KPR Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļa) un kurām faktiski piemēro maksātspējas prasības saskaņā ar KPR vai noteikumiem, kas ir vismaz līdzvērtīgi “Bāzele” noteikumiem (t. i., sabiedrībām un apakšgrupām, kas 030. slejā norādījušās “JĀ”).

Iekļauj informāciju par visām individuālām konsolidētās grupas iestādēm, kam piemēro pašu kapitāla prasības, neatkarīgi no tā, kur tās atrodas.

Šajā daļā uzrādītā informācija ir saskaņā ar vietējiem maksātspējas noteikumiem vietā, kur iestāde darbojas (tāpēc šajā veidnē nav nepieciešams individuāli veikt dubultu aprēķinu saskaņā ar mātes iestādes noteikumiem). Gadījumos, kad vietējie maksātspējas noteikumi atšķiras no KPR un nav sniegts pielīdzināms sadalījums, informāciju, ja dati ir pieejami, sniedz attiecīgi detalizēti. Tādēļ šī daļa ir faktu veidne, kurā sniegts kopsavilkums par to, kādi aprēķini individuālām grupas iestādēm jāveic, ņemot vērā to, ka dažām no šīm iestādēm var tikt piemēroti atšķirīgi maksātspējas noteikumi.

Pārskatu sniegšana par ieguldījumu brokeru sabiedrību fiksētiem pieskaitāmiem izdevumiem

Saskaņā ar KPR 95., 96., 97. un 98. pantu ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāla prasības, kas saistītas ar fiksētiem pieskaitāmiem izdevumiem, ietver kapitāla rādītāja aprēķinā.

To daļu no kopējās riska darījumu vērtības, kas saistīta ar fiksētiem pieskaitāmiem izdevumiem, norāda šīs veidnes otrās daļas 100. slejā.

070

KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA

Uzrāda 080.–110. slejas summu.

080

KREDĪTRISKS; DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS; ATGŪSTAMĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKS, NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES UN NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKS

Šajā slejā uzrādāmā summa atbilst riska darījumu riska svērtās vērtības summām, kas ir vienādas ar summām, kuras jāuzrāda CA2 veidnes 040. rindā “RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀS VĒRTĪBASKREDĪTRISKAM, DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKAM UN ATGŪSTAMĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKAM UN NEAPMAKSĀTĀM PIEGĀDĒM”, vai līdzvērtīgas tām; un pašu kapitāla prasību summām, kas ir vienādas ar summām, kuras jāuzrāda 490. rindā “KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKAM”.

090

POZĪCIJAS RISKS, ĀRVALSTU VALŪTAS RISKS UN PREČU RISKS

Šajā slejā uzrādāmā summa atbilst pašu kapitāla prasību summai, kas ir vienāda ar summām, kas jāuzrāda CA2 veidnes 520. rindā “KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA POZĪCIJAS RISKAM, ĀRVALSTU VALŪTAS RISKAM UN PREČU RISKAM”, vai līdzvērtīga tām.

100

OPERACIONĀLAIS RISKS

Šajā slejā uzrādāmā summa atbilst riska darījumu vērtībai, kas ir vienāda ar summu, kura jāuzrāda CA2 veidnes 590. rindā “KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA OPERACIONĀLAJAM RISKAM (OpR)”, vai līdzvērtīga tai.

Šajā slejā iekļauj fiksētus pieskaitāmos izdevumus, tostarp CA2 veidnes 630. rindu “PAPILDU RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA SAISTĪBĀ AR FIKSĒTIEM PIESKAITĀMAJIEM IZDEVUMIEM”.

110

CITAS RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBAS

Šajā slejā uzrādāmā summa atbilst riska darījumu vērtībai, kas nav īpaši minēta iepriekš. Tā ir CA2 veidnes 640., 680. un 690 rindas summu kopsumma.

120–240

DETALIZĒTA INFORMĀCIJA PAR PAŠU KAPITĀLU SAISTĪBĀ AR GRUPAS MAKSĀTSPĒJU

Šajās slejās uzrādāmā informācija ir saskaņā ar vietējiem maksātspējas noteikumiem vietā, kur iestāde vai apakšgrupa darbojas.

120

PAŠU KAPITĀLS

Šajā slejā uzrādāmā summa atbilst pašu kapitāla summai, kas ir vienāda ar summu, kas jāuzrāda CA1 veidnes 010. rindā “PAŠU KAPITĀLS”, vai līdzvērtīga tai.

130

NO KĀ: ATBILSTĪGS PAŠU KAPITĀLS

KPR 82. pants

Šī sleja ir paredzēta vienīgi pilnībā konsolidētiem meitasuzņēmumiem, par kuriem individuāli sniedz pārskatu un kuri ir iestādes.

Iepriekš norādīto meitasuzņēmumu gadījumā būtiskas līdzdalības ir instrumenti (plus attiecīgā nesadalītā peļņa, akciju emisijas uzcenojuma konti un citas rezerves), kas pieder personām, kuras nav KPR konsolidācijā ietverti uzņēmumi.

Uzrādāmā summa ietver jebkādu pārejas noteikumu ietekmi. Tā ir atbilstošā summa pārskata sniegšanas datumā.

140

SAISTĪTI PAŠU KAPITĀLA INSTRUMENTI, ATTIECĪGĀ NESADALĪTĀ PEĻŅA, AKCIJU EMISIJAS UZCENOJUMA KONTI UN CITAS REZERVES

KPR 87. panta 1. punkta b) apakšpunkts

150

KOPĒJAIS PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLS

KPR 25. pants

160

NO KĀ: ATBILSTĪGS PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLS

KPR 82. pants

Šī sleja ir paredzēta vienīgi pilnībā konsolidētiem meitasuzņēmumiem, par kuriem individuāli sniedz pārskatu un kuri ir iestādes.

Iepriekš norādīto meitasuzņēmumu gadījumā būtiskas līdzdalības ir instrumenti (plus attiecīgā nesadalītā peļņa un akciju emisijas uzcenojuma konti), kas pieder personām, kuras nav KPR konsolidācijā ietverti uzņēmumi.

Uzrādāmā summa ietver jebkādu pārejas noteikumu ietekmi. Tā ir atbilstošā summa pārskata sniegšanas datumā.

170

SAISTĪTI PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLA INSTRUMENTI, ATTIECĪGĀ NESADALĪTĀ PEĻŅA UN AKCIJU EMISIJAS UZCENOJUMA KONTI

KPR 85. panta 1. punkta b) apakšpunkts

180

PIRMĀ LĪMEŅA PAMATA KAPITĀLS

KPR 50. pants

190

NO KĀ: MAZĀKUMA LĪDZDALĪBAS DAĻAS

KPR 81. pants

Šo sleju uzrāda tikai par pilnībā konsolidētiem meitasuzņēmumiem, kas ir iestādes, izņemot KPR 84. panta 3. punktā minētos meitasuzņēmumus. Vajadzības gadījumā visu KPR 84. pantā noteikto aprēķinu veikšanas nolūkā katram meitasuzņēmumam saskaņā ar KPR 84. panta 2. punktu pievēršas subkonsolidēti, bet citos gadījumos – solo līmenī.

Attiecībā uz KPR un šo veidni iepriekš norādīto meitasuzņēmumu gadījumā mazākuma līdzdalības daļas ir pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti (plus attiecīgā nesadalītā peļņa un akciju emisijas uzcenojuma konti), kas pieder personām, kuras nav KPR konsolidācijā ietverti uzņēmumi.

Uzrādāmā summa ietver jebkādu pārejas noteikumu ietekmi. Tā ir atbilstošā summa pārskata sniegšanas datumā.

200

SAISTĪTI PAŠU KAPITĀLA INSTRUMENTI, ATTIECĪGĀ NESADALĪTĀ PEĻŅA, AKCIJU EMISIJAS UZCENOJUMA KONTI UN CITAS REZERVES

KPR 84. panta 1. punkta b) apakšpunkts

210

PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLS

KPR 61. pants

220

NO KĀ: ATBILSTĪGS PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLS

KPR 82. un 83. pants

Šī sleja ir paredzēta vienīgi pilnībā konsolidētiem meitasuzņēmumiem, par kuriem individuāli sniedz pārskatu un kuri ir iestādes, izņemot KPR 85. panta 2. punktā minētos meitasuzņēmumus. Vajadzības gadījumā visu KPR 85. pantā noteikto aprēķinu veikšanas nolūkā katram meitasuzņēmumam saskaņā ar KPR 85. panta 2. punktu pievēršas subkonsolidēti, bet citos gadījumos – solo līmenī.

Attiecībā uz KPR un šo veidni iepriekš norādīto meitasuzņēmumu gadījumā mazākuma līdzdalības daļas ir pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti (plus attiecīgā nesadalītā peļņa un akciju emisijas uzcenojuma konti), kas pieder personām, kuras nav KPR konsolidācijā ietverti uzņēmumi.

Uzrādāmā summa ietver jebkādu pārejas noteikumu ietekmi. Tā ir atbilstošā summa pārskata sniegšanas datumā.

230

OTRĀ LĪMEŅA KAPITĀLS

KPR 71. pants

240

NO KĀ: ATBILSTĪGS OTRĀ LĪMEŅA KAPITĀLS

KPR 82. un 83. pants

Šī sleja ir paredzēta vienīgi pilnībā konsolidētiem meitasuzņēmumiem, par kuriem individuāli sniedz pārskatu un kuri ir iestādes, izņemot KPR 87. panta 2. punktā minētos meitasuzņēmumus. Vajadzības gadījumā visu KPR 87. pantā noteikto aprēķinu veikšanas nolūkā katram meitasuzņēmumam saskaņā ar KPR 87. panta 2. punktu pievēršas subkonsolidēti, bet citos gadījumos – solo līmenī.

Attiecībā uz KPR un šo veidni iepriekš norādīto meitasuzņēmumu gadījumā mazākuma līdzdalības daļas ir otrā līmeņa kapitāla instrumenti (plus attiecīgā nesadalītā peļņa un akciju emisijas uzcenojuma konti), kas pieder personām, kuras nav KPR konsolidācijā ietverti uzņēmumi.

Uzrādāmā summa ietver jebkādu pārejas noteikumu ietekmi, t. i., tai jābūt atbilstošajai summai pārskata sniegšanas datumā

250–400

INFORMĀCIJA PAR SABIEDRĪBU DEVUMU GRUPAS MAKSĀTSPĒJĀ

250–290

DEVUMS SAISTĪBĀ AR RISKIEM

Šajās slejās uzrādāmā informācija ir saskaņā ar pārskatu sniedzošajai iestādei piemērojamajiem maksātspējas noteikumiem.

250

KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA

Uzrāda 260.–290. slejas summu.

260

KREDĪTRISKS; DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS; ATGŪSTAMĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKS, NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES UN NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKS

Uzrādāmā summa ir riska darījumu riska svērtās vērtības kredītriskam un pašu kapitāla prasības norēķinu/piegādes riskam saskaņā ar KPR, izņemot jebkādu summu, kas attiecas uz tādiem darījumiem ar citām sabiedrībām, kuri iekļauti grupas konsolidētā maksātspējas rādītāja aprēķinā.

270

POZĪCIJAS RISKS, ĀRVALSTU VALŪTAS RISKS UN PREČU RISKS

Atbilstīgi KPR riska darījumu vērtības tirgus riskiem jāaprēķina katras sabiedrības līmeni. Sabiedrības sniedz pārskatu par devumu kopējā riska darījumu vērtībā attiecībā uz grupas pozīcijas risku, ārvalstu valūtas risku un preču risku. Šeit uzrādīto summu kopsumma atbilst summai, kas uzrādīta konsolidētā pārskata 520. rindā “KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA POZĪCIJAS RISKAM, ĀRVALSTU VALŪTAS RISKAM UN PREČU RISKAM”.

280

OPERACIONĀLAIS RISKS

AMP gadījumā uzrādītās riska darījumu vērtības operacionālajam riskam ietver diversifikācijas ietekmi.

Šajā slejā ietver fiksētus pieskaitāmos izdevumus.

290

CITAS RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBAS

Šajā slejā uzrādāmā summa atbilst riska darījumu vērtībai, kas nav īpaši minēta iepriekš.

300–400

DEVUMS PAŠU KAPITĀLĀ

Ar šo veidnes daļu netiek paredzēts, ka iestādēm katras sabiedrības līmenī jāveic pilns kopējā kapitāla rādītāja aprēķins.

300.–350. sleju uzrāda par tām konsolidētajām sabiedrībām, kuru devums pašu kapitālā ir mazākuma līdzdalības daļa, atbilstīgs pirmā līmeņa kapitāls un/vai atbilstīgs pašu kapitāls. Ievērojot slieksni, kas iepriekš noteikts II daļas 2.3. nodaļā, 360.–400. sleju uzrāda par visām konsolidētajām sabiedrībām, kuras sniedz devumu konsolidētajā pašu kapitālā.

Neņem vērā pašu kapitālu, ko kādā sabiedrībā ienes pārējās sabiedrības, kas iekļautas pārskatu sniedzošās sabiedrības tvērumā; šajā slejā uzrāda tikai neto devumu grupas pašu kapitālā, proti, galvenokārt no trešām personām piesaistītu pašu kapitālu un uzkrātās rezerves.

Šajās slejās uzrādāmā informācija ir saskaņā ar pārskatu sniedzošajai iestādei piemērojamajiem maksātspējas noteikumiem.

300–350

ATBILSTĪGS PAŠU KAPITĀLS, KAS IETVERTS KONSOLIDĒTAJĀ PAŠU KAPITĀLĀ

Summa, kas uzrādāma kā “ATBILSTĪGS PAŠU KAPITĀLS, KAS IETVERTS KONSOLIDĒTAJĀ PAŠU KAPITĀLĀ”, ir saskaņā ar KPR Otrās daļas II sadaļu iegūta summa, izņemot jebkādu kapitālu, ko ienesušas grupas citas sabiedrības.

300

ATBILSTĪGS PAŠU KAPITĀLS, KAS IETVERTS KONSOLIDĒTAJĀ PAŠU KAPITĀLĀ

KPR 87. pants

310

ATBILSTĪGI PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLA INSTRUMENTI, KAS IETVERTI KONSOLIDĒTAJĀ PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLĀ

KPR 85. pants

320

MAZĀKUMA LĪDZDALĪBAS DAĻAS, KAS IETVERTAS KONSOLIDĒTAJĀ PIRMĀ LĪMEŅA PAMATA KAPITĀLĀ

KPR 84. pants

Uzrādāmā summa ir meitasuzņēmuma mazākuma līdzdalības daļu vērtība, kas saskaņā ar KPR ietverta konsolidētajā pirmā līmeņa pamata kapitālā.

330

ATBILSTĪGI PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLA INSTRUMENTI, KAS IETVERTI KONSOLIDĒTAJĀ PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLĀ

KPR 86. pants

Uzrādāmā summa ir meitasuzņēmuma atbilstīga pirmā līmeņa kapitāla vērtība, kas saskaņā ar KPR ietverta konsolidētajā pirmā līmeņa papildu kapitālā.

340

ATBILSTĪGI PAŠU KAPITĀLA INSTRUMENTI, KAS IETVERTI KONSOLIDĒTAJĀ OTRĀ LĪMEŅA KAPITĀLĀ

KPR 88. pants

Uzrādāmā summa ir meitasuzņēmuma atbilstīga pašu kapitāla vērtība, kas saskaņā ar KPR ietverta konsolidētajā otrā līmeņa kapitālā.

350

IZZIŅAS POSTENIS: NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA (–)/(+) NEGATĪVA NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA

360–400

KONSOLIDĒTAIS PAŠU KAPITĀLS

KPR 18. pants

Summa, kas uzrādāma kā “KONSOLIDĒTAIS PAŠU KAPITĀLS”, ir no bilances iegūta summa, izņemot jebkādu kapitālu, ko ienesušas grupas citas sabiedrības.

360

KONSOLIDĒTAIS PAŠU KAPITĀLS

370

NO KĀ: PIRMĀ LĪMEŅA PAMATA KAPITĀLS

380

NO KĀ: PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLS

390

NO KĀ: DEVUMS KONSOLIDĒTAJĀ REZULTĀTĀ

Uzrāda katras sabiedrības devumu konsolidētajā rezultātā (peļņa vai zaudējums (–)). Tas ietver rezultātus, kas attiecināmi uz mazākuma līdzdalības daļām.

400

NO KĀ: (–) NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA/(+) NEGATĪVA NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA

Šeit uzrāda pārskatu sniedzošās sabiedrības nemateriālo vērtību vai negatīvu nemateriālo vērtību meitasuzņēmumā.

410–480

KAPITĀLA REZERVES

Kapitāla rezervju pārskata sniegšanas struktūra GS veidnē atbilst CA4 veidnes vispārējai struktūrai, izmantojot tos pašus pārskata sniegšanas jēdzienus. Sniedzot pārskatu par kapitāla rezervēm GS veidnē, attiecīgās summas uzrāda saskaņā ar noteikumiem, ko piemēro, lai noteiktu rezerves prasību grupas konsolidētajai situācijai. Tāpēc uzrādītās kapitāla rezervju summas atspoguļo katras sabiedrības devumu grupas kapitāla rezervēs. Uzrādītās summas ir balstītas uz Direktīvas 2013/36/ES (KRD) un Regulas (ES) 575/2013 valstu transponēšanas pasākumiem, tostarp visiem tajās paredzētajiem pārejas noteikumiem.

410

APVIENOTO REZERVJU PRASĪBAS

KPD 128. panta 6. punkts

420

KAPITĀLA SAGLABĀŠANAS REZERVES

KPD 128. panta 1. punkts un 129. pants

Saskaņā ar 129. panta 1. punktu kapitāla saglabāšanas rezerves ir papildus pirmā līmeņa pamata kapitālam uzturēta summa. Tā kā kapitāla saglabāšanas rezervju likme 2,5 % apmērā ir stabila, summu uzrāda šajā šūnā.

430

IESTĀDES SPECIFISKĀS PRETCIKLISKĀS KAPITĀLA REZERVES

KPD 128. panta 2. punkts, 130. pants un 135. līdz 140. pants

Šajā šūnā uzrāda pretciklisko rezervju konkrēto summu.

440

SAGLABĀŠANAS REZERVES SAISTĪBĀ AR DALĪBVALSTS LĪMENĪ KONSTATĒTO MAKROPRUDENCIĀLO VAI SISTĒMISKO RISKU

KPR 458. panta 2. punkta d) apakšpunkta iv) punkts

Šajā šūnā uzrāda to saglabāšanas rezervju summu saistībā ar dalībvalsts līmenī konstatēto makroprudenciālo vai sistēmisko risku, ko saskaņā ar KPR 458. pantu var pieprasīt papildus kapitāla saglabāšanas rezervēm.

450

SISTĒMISKĀ RISKA REZERVES

KPD 128. panta 5. punkts, 133. un 134. pants

Šajā šūnā uzrāda sistēmiskā riska rezervju konkrēto summu.

470

GLOBĀLAS SISTĒMISKI NOZĪMĪGAS IESTĀDES REZERVES

KPD 128. panta 3. punkts un 131. pants

Šajā šūnā uzrāda globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes rezervju summu.

480

CITAS SISTĒMISKI NOZĪMĪGAS IESTĀDES REZERVES

KPD 128. panta 4. punkts un 131. pants

Šajā šūnā uzrāda citas sistēmiski nozīmīgas iestādes rezervju summu.

3.   KREDĪTRISKA VEIDNES

3.1.   VISPĀRĪGAS PIEZĪMES

38. Pastāv dažādi veidņu kopumi attiecībā uz standartizēto pieeju un IRB pieeju kredītriskam. Turklāt, ja tiek pārsniegts 5. panta a) punkta 4. apakšpunktā noteiktais attiecīgais slieksnis, iesniedz atsevišķas veidnes par kredītriskam pakļautu pozīciju ģeogrāfisko sadalījumu.

3.1.1.   Pārskatu sniegšana par kredītriska mazināšanas (KRM) metodēm ar aizstāšanas efektu

39. KPR 235. pantā aprakstīta aprēķinu procedūra riska darījumam, kurš ir pilnībā aizsargāts ar nefondēto aizsardzību.

40. KPR 236. pantā aprakstīta aprēķinu procedūra riska darījumam, kurš ir pilnībā aizsargāts ar nefondēto aizsardzību, pilnas aizsardzības/daļējas aizsardzības – vienādas prioritātes gadījumā.

41. Fondētā kredītaizsardzība ir reglamentēta KPR 196., 197. un 200. pantā.

42. Tādus riska darījumus ar parādniekiem (tiešiem darījuma partneriem) un aizsardzības devējiem, kurus iedala vienā un tajā pašā riska darījumu kategorijā, uzrāda gan kā ienākošo, gan kā izejošo naudas plūsmu vienā un tajā pašā riska darījumu kategorijā.

43. Riska darījuma veids nemainās nefondētas kredītaizsardzības ietekmē.

44. Ja riska darījums ir nodrošināts ar nefondēto kredītaizsardzību, nodrošināto daļu norāda kā izejošo naudas plūsmu, piemēram, parādnieka riska darījumu kategorijā, un kā ienākošo naudas plūsmu aizsardzības devēja riska darījumu kategorijā. Tomēr riska darījuma veids nemainās tāpēc, ka ir mainīta riska darījuma kategorija.

45.  COREP pārskatu sniegšanas sistēmā aizstāšanas ietekme atspoguļo riska svēršanas procedūru, ko faktiski piemēro riska darījumu segtajai daļai. Tādējādi riska darījuma segtajai daļai piemēro riska pakāpi saskaņā ar SP un to uzrāda CR SA veidnē.

3.1.2.   Pārskata sniegšana par darījuma partnera kredītrisku

46. Riska darījumus, kas izriet no darījuma partnera kredītriska pozīcijām, uzrāda CR SA vai CR IRB veidnē neatkarīgi no tā, vai tie ir bankas portfeļa vai tirdzniecības portfeļa posteņi.

3.2.   C 07.00 – KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS, UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR SA)

3.2.1.   Vispārīgas piezīmes

47.  CR SA veidnes sniedz vajadzīgo informāciju par to, kā saskaņā ar standartizēto pieeju aprēķināt pašu kapitāla prasības attiecībā uz kredītrisku. Jo īpaši tās sniedz detalizētu informāciju par:

a) riska darījumu vērtību sadalījumu atkarībā no dažādiem riska darījumu veidiem, riska pakāpēm un riska darījumu kategorijām;

b) risku mazināšanai izmantotās kredītriska mazināšanas metodes apjomu un veidu.

3.2.2.    CR SA veidnes tvērums

48. Saskaņā ar KPR 112. pantu, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības, katru SP riska darījumu iedala vienā no 16 SP riska darījumu kategorijām.

49.  CR SA informācija tiek pieprasīta par riska darījumu kategorijām kopumā un par katru riska darījumu kategoriju individuāli, kā noteikts attiecībā uz standartizēto pieeju. Kopējos rādītājus, kā arī informāciju par katru riska darījumu kategoriju uzrāda atsevišķā dimensijā.

50. Tomēr CR SA tvērumā neietilpst šādas pozīcijas:

a) riska darījumi, kas saskaņā ar KPR 112. panta m) punktu iedalīti riska darījumu kategorijā “Posteņi, kas atspoguļo vērtspapīrošanas pozīcijas” un par ko sniedz pārskatu CR SEC veidnēs;

b) riska darījumi, kas atskaitīti no pašu kapitāla.

51.  CR SA veidnes tvērumā ietvertas šādas pašu kapitāla prasības:

a) kredītrisks banku portfelī saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu (Standartizētā pieeja), tostarp darījuma partnera kredītrisks banku portfelī saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļu (Darījuma partnera kredītrisks);

b) darījuma partnera kredītrisks tirdzniecības portfelī saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļu (Darījuma partnera kredītrisks);

c) norēķinu risks, kas rodas no neapmaksātām piegādēm saskaņā ar KPR 379. pantu, attiecībā uz visu veidu uzņēmējdarbību.

52. Veidnes tvērumā ir visi riska darījumi, attiecībā uz kuriem pašu kapitāla prasības aprēķina saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu saistībā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 4. un 6. nodaļu. Arī iestādēm, kas piemēro KPR 94. panta 1. punktu, šajā veidnē ir jāuzrāda savas tirdzniecības portfeļa pozīcijas, ja tās piemēro KPR Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu, lai aprēķinātu to pašu kapitāla prasības (KPR Trešās daļas II sadaļas 2. un 6. nodaļa un V sadaļa). Tāpēc veidnē sniegta ne tikai detalizēta informācija par riska darījuma veidu (piemēram, bilances/ārpusbilances posteņi), bet arī informācija par riska pakāpju piešķiršanu attiecīgajā riska darījumu kategorijā.

53. Papildus tam CR SA 290. līdz 320. rindā ietverti izziņas posteņi, lai apkopotu papildu informāciju par riska darījumiem, kas nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku, un riska darījumiem, kuros netiek pildītas saistības.

54. Šos izziņas posteņus uzrāda tikai par šādām riska darījumu kategorijām:

a) centrālās valdības vai centrālās bankas (KPR 112. panta a) punkts);

b) reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes (KPR 112. panta b) punkts);

c) publiskā sektora struktūras (KPR 112. panta c) punkts);

d) iestādes (KPR 112. panta f) punkts);

e) komercsabiedrības (KPR 112. panta g) punkts);

f) privātpersonas vai MVU (KPR 112. panta h) punkts).

55. Izziņas posteņu uzrādīšana neietekmē CR SA norādītās riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšanu riska darījumu kategorijām saskaņā ar KPR 112. panta a) līdz c) un f) līdz h) punktu vai riska darījumu kategorijām saskaņā ar KPR 112. panta i) un j) punktu.

56. Izziņas posteņu rindas sniedz papildu informāciju par parādnieku struktūru riska darījumu kategorijās “Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības” vai “Riska darījumi, kas nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku”. Šajās rindās riska darījumus uzrāda, ja parādnieki tiktu uzrādīti CR SA riska darījumu kategorijās “Centrālā valdība vai centrālās bankas”, “Reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes”, “Publiskā sektora struktūras”, “Iestādes”, “Komercsabiedrības” un “Privātpersonas vai MVU”, ja minētie riska darījumi netiktu iedalīti riska darījumu kategorijās “Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības” vai “Riska darījumi, kas nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku”. Tomēr uzrādītie dati ir tie paši, kurus izmantoja, lai aprēķinātu riska svērtās vērtības riska darījumu kategorijām “Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības” vai “Riska darījumi, kas nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku”.

57. Piemēram, ja riska darījumu vērtību aprēķina atbilstoši KPR 127. pantam un vērtības korekcijas ir mazākas par 20 %, šo informāciju norāda CR SA veidnes 320. rindā kopā un riska darījumu kategorijā “Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības”. Ja šis riska darījums pirms saistību neizpildes gadījuma iestāšanās ir bijis riska darījums ar kādu iestādi, informāciju uzrāda arī 320. rindā pie riska darījumu kategorijas “Iestādes”.

3.2.3.   Riska darījumu iedalīšana riska darījumu kategorijās saskaņā ar standartizēto pieeju

58. Lai nodrošinātu konsekventu riska darījumu klasifikāciju dažādās riska darījumu kategorijās, kā noteikts KPR 112. pantā, izmanto šādu secīgu pieeju:

a) pirmajā posmā sākotnējo riska darījuma vērtību pirms korekcijas pakāpes klasificē attiecīgajā (sākotnējā) riska darījumu kategorijā, kas norādīta KPR 112. pantā, neskarot īpašo procedūru (riska pakāpi), ko katram konkrētajam riska darījumam piemēros riska darījumu kategorijā, kurā tas iedalīts;

b) otrajā posmā riska darījumus var pārdalīt citās riska darījumu kategorijās saistībā ar to, ka tiek piemērotas kredītriska mazināšanas (KRM) metodes ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu (piemēram, garantijas, kredītu atvasinātie instrumenti, finanšu nodrošinājuma vienkāršā metode), izmantojot ienākošās un izejošās naudas plūsmas.

59. Turpmāk minētos kritērijus piemēro, lai sākotnējo riska darījuma vērtību pirms korekcijas pakāpēm klasificētu dažādajās riska darījumu kategorijās (pirmais posms), neskarot turpmāko pārdali, ko KRM metodes ar aizstāšanas ietekmi rada uz riska darījumu, vai procedūru (riska pakāpi), ko katram konkrētajam riska darījumam piemēros riska darījumu kategorijā, kurā tas iedalīts.

60. Lai sākotnējo riska darījuma vērtību pirms korekcijas pakāpes klasificētu pirmajā posmā, neņem vērā ar riska darījumu saistītās KRM metodes (jānorāda, ka tās ņem vērā tieši otrajā posmā), ja vien aizsardzības ietekme nav būtisks riska darījumu kategorijas definīcijas elements, kā tas ir KPR 112. panta i) punktā minētās riska darījumu kategorijas gadījumā (riska darījumi, kas nodrošināti ar nekustamā īpašumu hipotēku).

61. KPR 112. pantā nav paredzēti riska darījumu kategoriju atdalīšanas kritēriji. Tas varētu nozīmēt, ka vienu riska darījumu varētu iedalīt dažādās riska darījumu kategorijās, ja novērtēšanas kritērijos nav paredzēta klasifikācijas prioritāšu noteikšana. Acīmredzamākie gadījumi ir novērojami starp tādiem riska darījumiem ar iestādēm un komercsabiedrībām, kuriem ir noteikts īstermiņa kredītnovērtējums (KPR 112. panta n) punkts) un riska darījumiem ar iestādēm (KPR 112. panta f) punkts)/riska darījumiem ar komercsabiedrībām (KPR 112. panta g) punkts). Šajā gadījumā ir skaidrs, ka KPR netieši tiek noteikta prioritāte, jo vispirms tiek novērtēts, vai konkrētu riska darījumu var iedalīt īstermiņa riska darījumos ar iestādēm un komercsabiedrībām, un tikai pēc tam to pašu procesu veic attiecībā uz riska darījumiem ar iestādēm un komercsabiedrībām. Citādi ir acīmredzams, ka KPR 112. panta n) punktā minētajā riska darījumu kategorijā nekad neiedalīs nevienu riska darījumu. Minētais piemērs ir viens no acīmredzamākajiem, taču ne vienīgais. Jānorāda, ka kritēriji, ko izmanto, lai saskaņā ar standartizēto pieeju noteiktu riska darījumu kategorijas, ir atšķirīgi (institucionālā klasifikācija, riska darījumu termiņš, kavējuma statuss utt.), un tas ir atdalītās grupēšanas pamatā esošais iemesls.

62. Lai pārskati būtu viendabīgi un salīdzināmi, ir jānorāda prioritātes noteikšanas novērtējuma kritēriji attiecībā uz sākotnējās riska darījuma vērtības pirms korekcijas pakāpes iedalīšanu riska darījumu kategorijās, neskarot īpašo procedūru (riska pakāpi), ko katram konkrētajam riska darījumam piemēros riska darījumu kategorijā, kurā tas iedalīts. Prioritātes noteikšanas kritēriji, kas turpmāk norādīti lēmumu pieņemšanas shēmā, ir balstīti uz tādu KPR skaidri noteiktu nosacījumu novērtējumu, kas attiecas uz riska darījumu piemērotību noteiktām riska darījumu kategorijām, un attiecīgā gadījumā uz pārskatu sniedzošo iestāžu vai uzraudzības iestādes lēmumiem par konkrētu riska darījumu kategoriju piemērojamību. Tādējādi riska darījumu iedalīšanas procesa rezultāts pārskatu sniegšanas nolūkos būtu saskaņā ar KPR noteikumiem. Tas iestādēm attiecībā uz iedalīšanu neliedz piemērot citas iekšējās procedūras, kas arī var būt saskaņā ar visiem attiecīgajiem KPR noteikumiem un tās interpretācijām attiecīgajos forumos.

63. Lēmumu pieņemšanas shēmā riska darījumu kategorijai novērtējumā piešķir prioritāti pār citām kategorijām (t. i., to novērtē vispirms, ja tajā var iedalīt riska darījumu, neskarot minētā novērtējuma rezultātu), ja citādi tajā, iespējams, netiktu iedalīti riska darījumi. Tas tā varētu būt gadījumā, kad prioritātes noteikšanas kritēriju neesamības dēļ viena riska darījumu kategorija ir citu kategoriju apakšgrupa. Tādējādi turpmāk norādītajā lēmumu pieņemšanas shēmā šādi grafiski attēlotie kritēriji darbotos secīgi.

64. Ņemot vērā iepriekš minēto, turpmāk minētajā lēmumu pieņemšanas shēmā novērtēšana tiktu veikta šādā secībā:

1. vērtspapīrošanas pozīcijas;

2. posteņi, kas saistīti ar īpaši augstu risku;

3. kapitāla vērtspapīru riska darījumi;

4. riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības;

5. riska darījumi kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu (“KIU”) daļu vai ieguldījumu apliecību veidā/riska darījumi segto obligāciju veidā (atdalītas riska darījumu kategorijas);

6. riska darījumi, kas nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku;

7. citi posteņi;

8. riska darījumi ar iestādēm un komercsabiedrībām, kam ir noteikts īstermiņa kredītnovērtējums;

9. visas pārējās riska darījumu kategorijas (atdalītas riska darījumu kategorijas), kas ietver riska darījumus ar centrālajām valdībām vai centrālajām bankām; riska darījumus ar reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm; riska darījumus ar publiskā sektora struktūrām; riska darījumus ar daudzpusējām attīstības bankām; riska darījumus ar starptautiskām organizācijām; riska darījumus ar iestādēm; riska darījumus ar komercsabiedrībām un privātpersonām vai MVU.

65. Ja riska darījumi ir kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu daļu vai ieguldījumu apliecību veidā un tiek izmantota caurskatīšanas pieeja (KPR 132. panta 3. līdz 5. punkts), pamatā esošos individuālos riska darījumus ņem vērā un klasificē to attiecīgajā riska pakāpes rindiņā atbilstoši tiem piemērotajai procedūrai, bet visus individuālos riska darījumus klasificē riska darījumu kategorijā “Riska darījumi kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu (“KIU”) daļu vai ieguldījumu apliecību veidā”.

66. Attiecībā uz KPR 134. panta 6. punktā norādītajiem “n-tā” saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātajiem instrumentiem – ja tiem ir reitings, tos tieši klasificē kā vērtspapīrošanas pozīcijas. Ja tiem nav reitinga, tos ņem vērā riska darījumu kategorijā “Citi posteņi”. Pēdējā minētajā gadījumā līguma nominālvērtību uzrāda kā sākotnējo riska darījuma vērtību pirms korekcijas pakāpēm rindiņā “Citas riska pakāpes” (izmantotā riska pakāpe ir tā, kas norādīta summā, kura noteikta saskaņā ar 134. panta 6. punktu).

67. Otrajā posmā – tā rezultātā, ka tiek izmantotas kredītriska mazināšanas metodes ar aizstāšanas ietekmi – riska darījumus pārdala aizsardzības sniedzēja riska darījumu kategorijā.



Sākotnējā riska darījuma vērtība pirms korekcijas pakāpēm

 

 

Vai to var iedalīt 112. panta m) punkta riska darījumu kategorijā?

JĀimage

Vērtspapīrošanas pozīcijas

NĒimage

 

 

Vai to var iedalīt 112. panta k) punkta riska darījumu kategorijā?

JĀimage

Posteņi, kas saistīti ar īpaši augstu risku (sk. arī 128. pantu)

NĒimage

 

 

Vai to var iedalīt 112. panta p) punkta riska darījumu kategorijā?

JĀimage

Kapitāla vērtspapīru riska darījumi (sk. arī 133. pantu)

NĒimage

 

 

Vai to var iedalīt 112. panta j) punkta riska darījumu kategorijā?

JĀimage

Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības

NĒimage

 

 

Vai to var iedalīt 112. panta l) un o) punkta riska darījumu kategorijā?

JĀimage

Riska darījumi kolektīvu ieguldījumu uzņēmumu (“KIU”) daļu vai ieguldījumu apliecību veidā

Riska darījumi segto obligāciju veidā (sk. arī 129. pantu)

Šīs divas riska darījumu kategorijas ir savstarpēji atdalītas (sk. iepriekš sniegtajās piezīmes par caurskatīšanas pieeju). Tādēļ iedalīšana vienā no tām ir vienkārša.

NĒimage

 

 

Vai to var iedalīt 112. panta i) punkta riska darījumu kategorijā?

JĀimage

Riska darījumi, kas nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku (sk. arī 124. pantu)

NĒimage

 

 

Vai to var iedalīt 112. panta q) punkta riska darījumu kategorijā?

JĀimage

Citi posteņi

NĒimage

 

 

Vai to var iedalīt 112. panta n) punkta riska darījumu kategorijā?

JĀimage

Riska darījumi ar iestādēm un komercsabiedrībām, kam ir noteikts īstermiņa kredītnovērtējums

NĒimage

 

 

Turpmāk minētās riska darījumu kategorijas ir savstarpēji atdalītas. Tādēļ iedalīšana vienā no tām ir vienkārša.

Riska darījumi ar centrālajām valdībām vai centrālajām bankām

Riska darījumi ar reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm

Riska darījumi ar publiskā sektora struktūrām

Riska darījumi ar daudzpusējām attīstības bankām

Riska darījumi ar starptautiskām organizācijām

Riska darījumi ar iestādēm

Riska darījumi ar komercsabiedrībām

Riska darījumi ar privātpersonām vai MVU

3.2.4.   Skaidrojumi par dažu tādu konkrētu riska darījumu kategoriju tvērumu, kas minētas KPR 112. pantā

3.2.4.1.   Riska darījumu kategorija “Iestādes”

68. Par grupas iekšējiem riska darījumiem saskaņā ar KPR 113. panta 6. līdz 7. punktu pārskatu sniedz šādi:

69. riska darījumus, kas atbilst KPR 113. panta 7. punkta prasībām, uzrāda tajās attiecīgajās riska darījumu kategorijās, kurās tos uzrādītu, ja tie nebūtu grupas iekšējie riska darījumi;

70. saskaņā ar KPR 113. panta 6. un 7. punktu “iestāde, saņemot kompetento iestāžu iepriekšēju atļauju, var izlemt nepiemērot šā panta 1. punkta prasības saviem riska darījumiem ar darījuma partneri, kas ir tās mātesuzņēmums, tās mātesuzņēmuma meitasuzņēmums vai uzņēmums, ar kuru iestādi saista attiecības Direktīvas 83/349/EEK 12. panta 1. punkta nozīmē.” Tas nozīmē, ka grupas iekšējie darījumu partneri ne vienmēr ir tikai iestādes, bet arī uzņēmumi, kas iedalīti citās riska darījumu kategorijās, piemēram, palīgpakalpojumu uzņēmumi vai uzņēmumi Direktīvas 83/349/EEK 12. panta 1. punkta nozīmē. Tādēļ grupas iekšējos riska darījumus uzrāda attiecīgajā riska darījumu kategorijā.

3.2.4.2.   Riska darījumu kategorija “Segtās obligācijas”

71. SP riska darījumus iedala riska darījumu kategorijā “Segtās obligācijas” šādi:

72. obligācijām, kā noteikts Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktā, jāatbilst KPR 129. panta 1. līdz 2. punkta prasībām, lai tās klasificētu riska darījumu kategorijā “Segtās obligācijas”. Šo prasību izpilde ir jāpārbauda katrā konkrētā gadījumā. Tomēr saskaņā ar Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktu obligācijas, kas emitētas līdz 2007. gada 31. decembrim, KPR 129. panta 6. punkta ietekmē iedala arī riska darījumu kategorijā “Segtās obligācijas”.

3.2.4.3.   Riska darījumu kategorija “Kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi”

73. Ja tiek izmantota iespēja saskaņā ar KPR 132. panta 5. punktu, riska darījumus KIU daļu vai ieguldījumu apliecību veidā uzrāda kā bilances posteņus saskaņā ar KPR 111. panta 1. punkta pirmo teikumu.

3.2.5.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām



Slejas

010

SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

Riska darījuma vērtība saskaņā ar KPR 111. pantu, neņemot vērā vērtības korekcijas un uzkrājumus, korekcijas pakāpes un kredītriska mazināšanas metožu ietekmi, ar šādiem nosacījumiem, kas izriet no KPR 111. panta 2. punkta.

Attiecībā uz atvasinātiem instrumentiem, repo darījumiem, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumiem, ilgstošo norēķinu darījumiem un maržinālo aizdevumu darījumiem saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļu vai KPR 92. panta 3. punkta f) apakšpunktu sākotnējā riska darījuma vērtība atbilst darījuma partnera kredītriska riska darījuma vērtībai, kas aprēķināta saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļā norādītajām metodēm.

Uz riska darījumu vērtību nomas līgumiem attiecas KPR 134. panta 7. punkts.

Attiecībā uz bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaitu, kas noteikts KPR 219. pantā, riska darījumu vērtības uzrāda saskaņā ar saņemto naudas nodrošinājumu.

Attiecībā uz savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumiem, kas aptver repo darījumus un/vai vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumus un/vai citus kapitāla tirgus darījumus saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļu, fondētās kredītaizsardzības ietekmi, kas saskaņā ar KPR 220. panta 4. punktu izpaužas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumu veidā, iekļauj 010. slejā. Tāpēc attiecībā uz savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumiem, kas saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļu aptver repo darījumus, E*, kā aprēķināts saskaņā ar KPR 220. un 221. pantu, uzrāda CR SA veidnes 010. slejā.

030

(–) Vērtības korekcijas un uzkrājumi, kas saistīti ar sākotnējo riska darījuma vērtību

KPR 24. un 111. pants

Tādas vērtības korekcijas un tādi uzkrājumi saistībā ar kredītzaudējumiem, kas veikti saskaņā ar pārskatu sniedzošajai sabiedrībai piemēroto grāmatvedības regulējumu.

040

Riska darījuma vērtība bez vērtības korekcijām un uzkrājumiem

010. un 030. slejas summa.

050–100

KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU

Tādas kredītriska mazināšanas metodes, kā definēts KPR 4. panta 57. punktā, kas samazina riska darījuma vai riska darījumu kredītrisku, izmantojot riska darījumu aizstāšanu, kā noteikts turpmāk “Riska darījuma aizstāšana saistībā ar KRM”.

Ja nodrošinājums ietekmē riska darījuma vērtību (piemēram, ja to izmanto kredītriska mazināšanas metodēs ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu), tam nosaka maksimālo robežvērtību riska darījuma vērtības apmērā.

Šeit uzrādāmie posteņi:

— nodrošinājums, kas iekļauts saskaņā ar finanšu nodrošinājuma vienkāršo metodi;

— atbilstoša nefondētā kredītaizsardzība.

Sk. arī norādes 4.1.1. punktā.

050–060

Nefondētā kredītaizsardzība: koriģētās vērtības (Ga)

KPR 235. pants

KPR 239. panta 3. punktā noteikta nefondētās kredītaizsardzības koriģētā vērtība Ga.

050

Garantijas

KPR 203. pants

Nefondētā kredītaizsardzība, kā noteikts KPR 4. panta 59. punktā, atšķiras no kredītu atvasinātajiem instrumentiem.

060

Kredītu atvasinātie instrumenti

KPR 204. pants.

070–080

Fondētā kredītaizsardzība

Šīs slejas attiecas uz fondēto kredītaizsardzību saskaņā ar KPR 4. panta 58. punktu un KPR 196., 197. un 200. pantu. Summās neietver savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumus (kas jau iekļauti sākotnējā riska darījuma vērtībā pirms korekcijas pakāpēm).

Ar kredītrisku saistīto parādzīmju un bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaitu, kas rodas no atbilstošiem bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaita līgumiem, saskaņā ar KPR 218. un 219. pantu pielīdzina naudas nodrošinājumam.

070

Finanšu nodrošinājums: vienkāršā metode

KPR 222. panta 1. līdz 2. punkts

080

Cita fondētā kredītaizsardzība

KPR 232. pants.

090–100

RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRM

KPR 222. panta 3. punkts, 235. panta 1. un 2. punkts un 236. pants

Izejošās naudas plūsmas atbilst sākotnējās riska darījuma vērtības pirms korekcijas pakāpēm segtajai daļai, ko atskaita no parādnieka riska darījumu kategorijas un pēc tam iedala aizsardzības devēja riska darījumu kategorijā. Šo summu uzskata par aizsardzības devēja riska darījumu kategorijā ienākošo naudas plūsmu.

Uzrāda arī vienā un tajā pašā riska darījumu kategorijā esošās ienākošās un izejošās naudas plūsmas.

Ņem vērā riska darījumus, kas izriet no iespējamām citās veidnēs ienākošām un no citām veidnēm izejošām naudas plūsmām.

110

NETO RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PĒC KRM AIZSTĀŠANAS IETEKMES, PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

Riska darījumu vērtība, atskaitot vērtības korekcijas, pēc tam, kad ņemtas vērā ienākošās un izejošās naudas plūsmas saistībā ar KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODĒM AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU

120–140

KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS METODES, KAS IETEKMĒ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBU. FONDĒTA KREDĪTAIZSARDZĪBA, FINANŠU NODROŠINĀJUMA PAPLAŠINĀTĀ METODE

KPR 223., 224., 225., 226., 227. un 228. pants. Ietver arī ar kredītrisku saistītās parādzīmes (KPR 218. pants).

Ar kredītrisku saistīto parādzīmju un bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaitu, kas rodas no atbilstošiem bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaita līgumiem, saskaņā ar KPR 218. un 219. pantu pielīdzina naudas nodrošinājumam.

Ar atbilstošu finanšu nodrošinājumu nodrošinātam riska darījumam piemērotās finanšu nodrošinājuma paplašinātās metodes nodrošinājuma ietekmi aprēķina saskaņā ar KPR 223., 224., 225, 226., 227. un 228. pantu.

120

Riska darījuma svārstīguma korekcija

KPR 223. panta 2. līdz 3. punkts

Uzrādāmo summu veido svārstīguma korekcijas ietekme uz riska darījumu (Eva-E) = E*He.

130

(–) Finanšu nodrošinājuma koriģētā vērtība (Cvam)

KPR 239. panta 2. punkts

Tirdzniecības portfeļa darījumiem ietver finanšu nodrošinājumu un preces, kas ir atbilstošas tirdzniecības portfeļa riska darījumiem saskaņā ar KPR 299. panta 2. punkta c) līdz f) apakšpunktu.

Uzrādāmā summa atbilst Cvam = C*(1-Hc-Hfx)*(t-t*)/(T-t*). C, Hc, Hfx, t, T un t* definīciju sk. KPR Trešās daļas II sadaļas 4. nodaļas 4. un 5. iedaļā.

140

(-) No kā: svārstīguma un termiņa korekcijas

KPR 223. panta 1. punkts un 239. panta 2. punkts

Uzrādāmā summa ir svārstīguma un termiņa korekciju kopējā ietekme (Cvam-C) = C* [(1-Hc-Hfx)*(t-t *)/(T-t*)-1], kur svārstīguma korekciju ietekme ir (Cva-C) = C*[(1-Hc-Hfx)-1] un termiņa korekciju ietekme ir (Cvam-Cva) = C*(1-Hc-Hfx)*[(t-t*)/(T-t*)-1].

150

Pilnībā koriģētā riska darījuma vērtība (E*)

KPR 220. panta 4. punkts, 223. panta 2. līdz 5. punkts un 228. panta 1. punkts

160–190

Ārpusbilances posteņu pilnībā koriģētās riska darījuma vērtības sadalījums pa korekcijas pakāpēm

KPR 111. panta 1. punkts un 4. panta 56. punkts Sk. arī KPR 222. panta 3. punktu un 228. panta 1. punktu

Uzrādītos datus pilnībā pielāgo riska darījumu vērtībām, pirms tiek piemērotas korekcijas pakāpes.

200

Riska darījuma vērtība

KPR 111. pants un Trešās daļas II sadaļas 4. nodaļas 4. iedaļa.

Riska darījuma vērtība pēc tam, kad ņemtas vērā vērtības korekcijas, visi riska mazināšanas līdzekļi un kredīta korekcijas pakāpes, kas jāpiešķir riska pakāpēm saskaņā ar KPR 113. pantu un Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu.

210

No kā: rodas no darījuma partnera kredītriska

Attiecībā uz atvasinātiem instrumentiem, repo darījumiem, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumiem, ilgstošo norēķinu darījumiem un maržinālo aizdevumu darījumiem saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļu riska darījuma vērtību darījuma partnera kredītriskam aprēķina atbilstoši KPR Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļas 2., 3., 4., un 5. iedaļā norādītajām metodēm.

215

Riska darījumu riska svērtā vērtība pirms MVU atbalsta faktora

KPR 113. panta 1. līdz 5. punkts, neņemot vērā MVU atbalsta faktoru saskaņā ar KPR 501. pantu.

220

Riska darījumu riska svērtā vērtība pēc MVU atbalsta faktora

KPR 113. panta 1. līdz 5. punkts, ņemot vērā MVU atbalsta faktoru saskaņā ar KPR 500. pantu.

230

No kā: ar kredītnovērtējumu, ko veic norīkota ārējā kredītu novērtēšanas institūcija (“ĀKNI”)

KPR 112. panta a) līdz d) punkts, f), g), l), n), o) un q) punkts

240

No kā: ar kredītnovērtējumu, kas iegūts no centrālās valdības

KPR 112. panta b) līdz d) punkts, f), g), l) un o) punkts



Rindas

Norādes

010

Kopējie riska darījumi

015

no kā: riska darījumi, kuros nav izpildītas saistības

KPR 127. pants

Šajā rindā jāuzrāda tikai riska darījumu kategorijas “Posteņi, kas saistīti ar īpaši augstu risku” un “Kapitāla vērtspapīru riska darījumi”.

Ja riska darījums ir uzskaitīts KPR 128. panta 2. punktā vai atbilst kritērijiem, kas noteikti KPR 128. panta 3. punktā vai 133. pantā, to iedala riska darījumu kategorijā “Posteņi, kas saistīti ar īpaši augstu risku” vai “Kapitāla vērtspapīru riska darījumi”. Līdz ar to netiek veikta cita iedalīšana, pat ja riska darījums ir tāds, kurā saistības netiek pildītas, saskaņā ar KPR 127. pantu.

020

no kā: MVU

Šeit uzrāda visus riska darījumus ar MVU.

030

no kā: MVU, kam piemēro MVU atbalsta faktoru

Šeit uzrāda tikai tādus riska darījumus, kas atbilst KPR 501. panta prasībām.

040

no kā: nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku – mājokļa nekustamais īpašums

KPR 125. pants.

Uzrādīti tikai riska darījumu kategorijā “Nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku”.

050

no kā: riska darījumi (pastāvīgi, daļēji izmantojot standartizēto pieeju)

Riska darījumi, kam piemēro KPR 150. panta 1. punktu

060

no kā: riska darījumi, kam piemēro standartizēto pieeju ar uzraudzības iestādes iepriekšēju atļauju veikt secīgu IRB izmantošanu

Riska darījumi, kam piemēro KPR 148. panta 1. punktu

070–130

KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA DARĪJUMU VEIDIEM

Pārskatu sniedzošās iestādes “bankas portfeļa” pozīcijas, ievērojot turpmāk minētos kritērijus, sadala pa bilances riska darījumiem, kas pakļauti kredītriskam, ārpusbilances riska darījumiem, kas pakļauti kredītriskam, un riska darījumiem, kas pakļauti darījuma partnera kredītriskam.

Pārskatu sniedzošās iestādes “tirdzniecības portfeļa” darījuma partnera kredītriska pozīcijas saskaņā ar KPR 92. panta 3. punkta f) apakšpunktu un 299. panta 2. punktu iedala riska darījumos, kas pakļauti darījuma partnera kredītriskam. Arī iestādes, kas piemēro KPR 94. panta 1. punktu, savas “tirdzniecības portfeļa” pozīcijas, ievērojot turpmāk minētos kritērijus, sadala pa bilances riska darījumiem, kas pakļauti kredītriskam, ārpusbilances riska darījumiem, kas pakļauti kredītriskam, un riska darījumiem, kas pakļauti darījuma partnera kredītriskam.

070

Bilances riska darījumi, kas pakļauti kredītriskam

KPR 24. pantā minētie aktīvi, kas nav iekļauti nevienā citā kategorijā.

Riska darījumus, kas ir bilances posteņi un kas iekļauti kā vērtspapīru finansēšanas darījumi, atvasinātie instrumenti un ilgstošo norēķinu darījumi vai izriet no dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita, uzrāda 090., 110. un 130. rindā, un tāpēc ne šajā rindā.

Neapmaksātas piegādes saskaņā ar KPR 379. panta 1. punktu (ja tās nav atskaitītas) nav uzskatāmas par bilances posteni, tomēr tās uzrāda šajā rindā.

Ja tie nav uzrādīti 030. rindā, iekļauj riska darījumus, kas izriet no aktīviem, kuri iesniegti CCP saskaņā ar KPR 4. panta 90. punktu, un no saistību neizpildes fonda riska darījumiem saskaņā ar KPR 4. panta 89. punktu.

080

Ārpusbilances riska darījumi, kas pakļauti kredītriskam

Ārpusbilances pozīcijas ietver KPR I pielikumā uzskaitītos posteņus.

Riska darījumus, kas ir ārpusbilances posteņi un kas iekļauti kā vērtspapīru finansēšanas darījumi, atvasinātie instrumenti un ilgstošo norēķinu darījumi vai izriet no dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita, uzrāda 040. un 060. rindā, un tāpēc ne šajā rindā.

Ja tos uzskata par ārpusbilances posteņiem, iekļauj riska darījumus, kas izriet no aktīviem, kuri iesniegti CCP saskaņā ar KPR 4. panta 90. punktu, un no saistību neizpildes fonda riska darījumiem saskaņā ar KPR 4. panta 89. punktu.

090–130

Riska darījumi/darījumi, kas pakļauti darījuma partnera kredītriskam

090

Vērtspapīru finansēšanas darījumi

Vērtspapīru finansēšanas darījumi (VFD), kā definēts 17. punktā Bāzeles komitejas dokumentā “The Application of Basel II to Trading Activities and the Treatment of Double Default Effects”, ietver: i) līgumus par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu un līgumus par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu, kā noteikts KPR 4. panta 82. punktā, kā arī vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumus; ii) maržinālo aizdevumu darījumus, kā noteikts KPR 272. panta 3. punktā.

100

No kā: tiek veikta centrālā tīrvērte, izmantojot atbilstīgu centrālo darījuma partneri (QCCP)

KPR 306. pants attiecībā uz atbilstīgiem CCP saskaņā ar KPR 4. panta 88. punktu saistībā ar KPR 301. panta 2. punktu.

Tirdzniecības riska darījumi ar CCP saskaņā ar KPR 4. panta 91. punktu.

110

Atvasinātie instrumenti un ilgstošo norēķinu darījumi

Atvasinātie instrumenti ietver KPR II pielikumā uzskaitītos līgumus.

Ilgstošo norēķinu darījumi, kā noteikts KPR 272. panta 2. punktā.

Šajā rindā neuzrāda atvasinātos instrumentus un ilgstošo norēķinu darījumus, kas ietverti dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaitā un tāpēc uzrādīti 130. rindā.

120

No kā: tiek veikta centrālā tīrvērte, izmantojot atbilstīgu centrālo darījuma partneri (QCCP)

KPR 306. pants attiecībā uz atbilstīgiem CCP saskaņā ar KPR 4. panta 88. punktu saistībā ar KPR 301. panta 2. punktu.

Tirdzniecības riska darījumi ar CCP saskaņā ar KPR 4. panta 91. punktu.

130

No dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita

Šajā rindā ietver riska darījumus, kurus dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita (kā noteikts KPR 272. panta 11. punktā) dēļ nevar iedalīt pie atvasinātajiem instrumentiem un ilgstošo norēķinu darījumiem vai vērtspapīru finansēšanas darījumiem.

140–280

RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA PAKĀPĒM

140

0 %

150

2 %

KPR 306. panta 1. punkts

160

4 %

KPR 305. panta 3. punkts

170

10 %

180

20 %

190

35 %

200

50 %

210

70 %

KPR 232. panta 3. punkta c) apakšpunkts

220

75 %

230

100 %

240

150 %

250

250 %

KPR 133. panta 2. punkts

260

370 %

KPR 471. pants

270

1 250 %

KPR 133. panta 2. punkts

280

Citas riska pakāpes

Šī rinda nav pieejama attiecībā uz riska darījumu kategorijām “Valdība”, “Komercsabiedrības”, “Iestādes” un “Privātpersonas vai MVU”.

Tādu riska darījumu uzrādīšanai, uz kuriem neattiecas veidnē uzskaitītās riska pakāpes.

KPR 113. panta 1. līdz 5. punkts

“N-tā” saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātos instrumentus bez reitinga saskaņā ar standartizēto pieeju (KPR 134. panta 6. punkts) uzrāda šajā rindā riska darījumu kategorijā “Citi posteņi”.

Sk. arī KPR 124. panta 2. punktu un 152. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

290–320

Izziņas posteņi

Sk. arī paskaidrojumu par izziņas posteņu nolūku CR SA vispārīgajā sadaļā.

290

Riska darījumi, kas nodrošināti ar komerciālā nekustamā īpašuma hipotēku

KPR 112. panta i) punkts

Šis ir tikai izziņas postenis. Neatkarīgi no riska darījumu vērtības aprēķina riska darījumiem, kas nodrošināti ar komerciālu nekustamo īpašumu saskaņā ar KPR 124. un 126. pantu, riska darījumus sadala un uzrāda šajā rindā, pamatojoties uz to, vai riska darījumi ir nodrošināti ar komerciālu nekustamo īpašumu.

300

Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības un kuriem piemēro 100 % riska pakāpi

KPR 112. panta j) punkts

Riska darījumu kategorijā “Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības” ietverti riska darījumi, ko iekļauj šajā riska darījumu kategorijā, ja tajos nebūtu saistību nepildīšanas.

310

Riska darījumi, kas nodrošināti ar mājokļa hipotēku

KPR 112. panta i) punkts

Šis ir tikai izziņas postenis. Neatkarīgi no riska darījumu vērtības aprēķina riska darījumiem, kas nodrošināti ar mājokļa hipotēku saskaņā ar KPR 124. un 125. pantu, riska darījumus sadala un uzrāda šajā rindā, pamatojoties uz to, vai riska darījumi ir nodrošināti ar nekustamo īpašumu.

320

Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības un kuriem piemēro 150 % riska pakāpi

KPR 112. panta j) punkts

Riska darījumu kategorijā “Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības” ietverti riska darījumi, ko iekļauj šajā riska darījumu kategorijā, ja tajos nebūtu saistību nepildīšanas.

3.3.   KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: IRB PIEEJA PAŠU KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR IRB)

3.3.1.    CR IRB veidnes tvērums

74.  CR IRB veidnes tvērumā iekļautas pašu kapitāla prasības attiecībā uz:

i. kredītrisku banku portfelī, tostarp:

— darījuma partnera kredītrisku banku portfelī;

— nopirkto debitoru parādu atgūstamās vērtības samazināšanās risku;

ii. darījuma partnera kredītrisku tirdzniecības portfelī;

iii. neapmaksātām piegādēm, kas izriet no visu veidu darījumdarbības.

75. Šīs veidnes tvērums attiecas uz riska darījumiem, kuriem riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 3. nodaļas 151. līdz 157. pantu (IRB pieeja).

76.  CR IRB veidne neattiecas uz šādiem datiem:

i. kapitāla vērtspapīru riska darījumi, kurus uzrāda CR EQU IRB veidnē;

ii. vērtspapīrošanas pozīcijas, kuras uzrāda CR SEC SA, CR SEC IRB un/vai CR SEC (detalizēta informācija) veidnēs;

iii. “citi aktīvi, kas nav kredītsaistības” saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta g) apakšpunktu. Šai riska darījumu kategorijai riska pakāpe vienmēr ir jānosaka 100 % apmērā, izņemot skaidras naudas un līdzvērtīgu naudas posteņu gadījumā un ja riska darījums ir iznomāto aktīvu atlikusī vērtība saskaņā ar KPR 156. pantu. Riska darījumu riska svērto vērtību attiecībā uz šo riska darījumu kategoriju tieši uzrāda CA veidnē;

iv. kredīta vērtības korekcijas risks, par ko sniedz pārskatu CVA riska veidnē;

CR IRB veidnē nav vajadzīgs IRB riska darījumu ģeogrāfiskais sadalījums pa valstīm, kurās rezidē darījuma partneris. Šo sadalījumu uzrāda CR GB veidnē.

77. Lai noskaidrotu, vai iestāde izmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD un/vai kredīta korekcijas pakāpes, par katru uzrādīto riska darījumu kategoriju sniedz šādu informāciju:

“NĒ” = ja izmanto uzraudzības iestāžu aplēses attiecībā uz LGD un kredīta korekcijas pakāpes (IRB pamatpieeja);

“JĀ” = ja izmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD un kredīta korekcijas pakāpes (attīstītā IRB pieeja).

Jebkurā gadījumā attiecībā uz privātpersonu vai MVU portfeļiem ir jāuzrāda “JĀ”.

Ja iestāde izmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD, lai aprēķinātu riska darījumu riska svērto vērtību attiecībā uz daļu no tās IRB riska darījumiem, un uzraudzības iestādes aplēses attiecībā uz LGD, lai aprēķinātu riska darījumu riska svērto vērtību attiecībā uz otru daļu no tās IRB riska darījumiem, jāuzrāda IRB pamatpieejas pozīciju CR IRB kopsumma un attīstītās IRB pieejas pozīciju CR IRB kopsumma.

3.3.2.    CR IRB veidnes sadalījums

78.  CR IRB sastāv no divām veidnēm. CR IRB 1 sniegts vispārīgs pārskats par IRB riska darījumiem un dažādajām metodēm, kā aprēķināt kopējo riska darījumu vērtību, kā arī kopējo riska darījumu sadalījums pa riska darījumu veidiem. CR IRB 2 sniegts to kopējo riska darījumu sadalījums, kas iedalīti parādnieku kategorijās vai portfeļos. CR IRB 1 un CR IRB 2 veidnēs atsevišķi uzrāda šādas riska darījumu kategorijas un apakškategorijas:

1) Kopā

(Kopējā veidnē jāsniedz pārskats par IRB pamatpieeju un atsevišķi par attīstīto IRB pieeju);

2) Centrālās bankas un centrālās valdības

(KPR 147. panta 2. punkta a) apakšpunkts);

3) Iestādes

(KPR 147. panta 2. punkta b) apakšpunkts);

4.1) Komercsabiedrības – MVU

(KPR 147. panta 2. punkta c) apakšpunkts);

4.2) Komercsabiedrības – specializētā kreditēšana

(KPR 147. panta 8. punkts);

4.3) Komercsabiedrības – citas

(Visas tās komercsabiedrības saskaņā ar 147. panta 2. punkta c) apakšpunktu, kas nav uzrādītas 4.1. un 4.2.);

5.1) Privātpersonas vai MVU – ar nekustamo īpašumu nodrošināti MVU

(Riska darījumi, kas atspoguļo KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu saistībā ar 154. panta 3. punktu un kas ir nodrošināti ar nekustamo īpašumu);

5.2) Privātpersonas vai MVU – nodrošināti ar nekustamo īpašumu, nav MVU

(Riska darījumi, kas atspoguļo 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu un ir nodrošināti ar nekustamo īpašumu, un nav uzrādīti 5.1.);

5.3) Privātpersonas vai MVU – atbilstīgi atjaunojami

(KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunkts saistībā ar 154. panta 4. punktu)

5.4) Privātpersonas vai MVU – citi MVU

(147. panta 2. punkta d) apakšpunkts, par kuriem nav ziņots 5.1. un 5.3.);

5.5) Privātpersonas vai MVU – citi, nav MVU

(147. panta 2. punkta d) apakšpunkts, par kuriem nav ziņots 5.2. un 5.3.).

3.3.3.   C 08.01 – Kredītrisks un darījuma partnera kredītrisks un neapmaksātas piegādes: IRB pieeja kapitāla prasībām (CR IRB 1)

3.3.3.1.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām



Slejas

Norādes

010

IEKŠĒJO REITINGU SISTĒMA/SAISTĪBU NEPILDĪŠANAS VARBŪTĪBA (PD), KAS NOTEIKTA PARĀDNIEKU KATEGORIJAI VAI PORTFELIM (%)

Parādnieku kategorijai vai portfelim noteikto PD uzrāda, balstoties uz KPR 180. pantā izklāstītajiem noteikumiem. Attiecībā uz katru individuālo kategoriju vai portfeli uzrāda konkrētajai parādnieku kategorijai vai portfelim noteikto PD. Attiecībā uz datiem, kas atbilst parādnieku kategoriju vai portfeļu apkopojumam (piemēram, kopējie riska darījumi), uzrāda riska darījumu svērto vidējo PD, kas noteikta apkopojumā ietverto parādnieku kategorijām vai portfeļiem. Riska darījuma vērtību (110. sleja) izmanto riska darījumu vidēji svērtās PD aprēķināšanai.

Attiecībā uz katru individuālo kategoriju vai portfeli uzrāda konkrētajai parādnieku kategorijai vai portfelim noteikto PD. Visus uzrādītos riska parametrus iegūst no iekšējā reitingu sistēmā izmantotajiem riska parametriem, ko apstiprinājusi attiecīgā kompetentā iestāde.

Uzraudzības iestādes paraugskalas izmantošana nav ne paredzēta, ne vēlama. Ja pārskata sniedzēja iestāde piemēro unikālu reitingu sistēmu vai arī tā var sniegt pārskatus atbilstoši iekšējai paraugskalai, tad izmanto šo skalu.

Pretējā gadījumā dažādas reitingu sistēmas apvieno un sakārto saskaņā ar šādiem kritērijiem: dažādu reitingu sistēmu parādnieku kategorijas apvieno un sakārto no zemākās katrai parādnieku kategorijai noteiktās PD uz augstāko. Ja iestāde izmanto daudzas kategorijas vai portfeļus, ar kompetentajām iestādēm var vienoties par mazāku skaitu kategoriju vai portfeļu.

Ja iestādes vēlas uzrādīt no iekšējā kategoriju skaita atšķirīgu kategoriju skaitu, tās iepriekš sazinās ar savu kompetento iestādi.

Lai noteiktu vidēji svērto PD, izmanto 110. slejā uzrādīto riska darījuma vērtību. Lai aprēķinātu riska darījumu svērto vidējo PD, jāņem vērā visi riska darījumi, tostarp riska darījumi, kuros nav izpildītas saistības (piemēram, attiecībā uz “Kopējiem riska darījumiem”). Riska darījumus, kuros nav izpildītas saistības, iedala pēdējā reitingu kategorijā(-s) ar PD 100 % apmērā.

020

SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

Iestādes uzrāda riska darījuma vērtību pirms ir ņemtas vērā jebkādas vērtības korekcijas, uzkrājumi vai ietekme, ko rada kredītriska mazināšanas metodes vai kredīta korekcijas pakāpes.

Sākotnējo riska darījuma vērtību uzrāda saskaņā ar KPR 24. pantu un 166. panta 1. un 2. punktu un 4. līdz 7. punktu.

Ietekmi, kas rodas no KPR 166. panta 3. punkta (aizdevumu un noguldījumu bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaita ietekme), uzrāda atsevišķi kā fondēto kredītaizsardzību, un tādēļ tā nedrīkst samazināt sākotnējo riska darījuma vērtību.

030

NO KĀ: LIELĀS FINANŠU SEKTORA SABIEDRĪBAS UN NEREGULĒTAS FINANŠU SABIEDRĪBAS

Sākotnējās riska darījuma vērtības pirms korekcijas pakāpes sadalījums attiecībā uz visiem riska darījumiem, kas noteikti saskaņā ar KPR 142. panta 4. un 5. punktu un kam ir augstāka korelācija saskaņā ar KPR 153. panta 2. punktu.

040–080

KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU

Tādas kredītriska mazināšanas metodes, kā noteikts KPR 4. panta 57. punktā, kas samazina riska darījuma vai riska darījumu kredītrisku, izmantojot riska darījumu aizstāšanu, kā noteikts turpmāk “Riska darījuma aizstāšana saistībā ar KRM”.

040–050

NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA

Nefondētā kredītaizsardzība: vērtības, kā tās noteiktas KPR 4. panta 59. punktā.

Ja nodrošinājums ietekmē riska darījuma vērtību (piemēram, ja to izmanto kredītriska mazināšanas metodēs ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu), tam nosaka maksimālo robežvērtību riska darījuma vērtības apmērā.

040

GARANTIJAS

Ja neizmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD – norāda koriģēto vērtību (Ga), kā noteikts KPR 236. pantā.

Ja izmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD (KPR 183. pants, izņemot 3. punktu) – uzrāda iekšējā modelī izmantoto attiecīgo vērtību.

Ja neveic LGD korekciju – garantijas uzrāda 040. slejā. Ja veic LGD korekciju – garantijas summu uzrāda 150. slejā.

Attiecībā uz riska darījumiem, kam piemēro divkāršās saistību neizpildes procedūru, nefondētās kredītaizsardzības summu uzrāda 220. slejā.

050

KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

Ja neizmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD – norāda koriģēto vērtību (Ga), kā noteikts KPR 216. pantā.

Ja izmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD (KPR 183. pants) – uzrāda iekšējā modelēšanā izmantoto attiecīgo vērtību.

Ja veic LGD korekciju – kredītu atvasināto instrumentu summu uzrāda 160. slejā.

Attiecībā uz riska darījumiem, kam piemēro divkāršās saistību neizpildes procedūru, nefondētās kredītaizsardzības vērtību norāda 220. slejā.

060

CITA FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA

Ja nodrošinājums ietekmē riska darījuma vērtību (piemēram, ja to izmanto kredītriska mazināšanas metodēs ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu), tam nosaka maksimālo robežvērtību riska darījuma vērtības apmērā.

Ja neizmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD – piemēro KPR 232. pantu.

Ja izmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD – uzrāda tos kredīta riska mazināšanas līdzekļus, kas atbilst KPR 212. panta kritērijiem. Uzrāda attiecīgo vērtību, kas izmantota iekšējā modelī.

Ja neveic LGD korekciju – uzrāda 060. slejā. Ja veic LGD korekciju – summu uzrāda 170. slejā.

070–080

RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRM

Izejošās naudas plūsmas atbilst sākotnējās riska darījuma vērtības pirms korekcijas pakāpēm segtajai daļai, ko atskaita no parādnieka riska darījumu kategorijas – un attiecīgā gadījumā no parādnieka kategorijas vai portfeļa –, un pēc tam iedala aizsardzības devēja riska darījumu kategorijā – un attiecīgā gadījumā parādnieka kategorijā vai portfelī. Šo summu uzskata par aizsardzības devēja riska darījumu kategorijā – un attiecīgā gadījumā parādnieku kategorijās vai portfeļos – ienākošo naudas plūsmu.

Ņem vērā arī vienās un tajās pašās riska darījumu kategorijās – un attiecīgā gadījumā parādnieku kategorijās vai portfeļos – ienākošās un izejošās naudas plūsmas.

Ņem vērā riska darījumus, kas izriet no iespējamām citās veidnēs ienākošām un no citām veidnēm izejošām naudas plūsmām.

090

RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PĒC KRM AIZSTĀŠANAS IETEKMES, PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

Attiecīgajā parādnieku kategorijā vai portfelī iedalītais riska darījums pēc tam, kad ņemtas vērā ienākošās un izejošās naudas plūsmas saistībā ar KRM metodēm ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu.

100, 120

No kā: ārpusbilances posteņi

Sk. CR-SA norādes.

110

RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA

Summu uzrāda saskaņā ar KPR 166. pantu un 230. panta 1. punkta otro teikumu.

Attiecībā uz instrumentiem, kā noteikts I pielikumā, neatkarīgi no iestādes izvēlētās pieejas piemēro kredīta korekcijas pakāpes (KPR 166. panta 8. līdz 10. punkts).

Attiecībā uz 040.–060. rindu (vērtspapīru finansēšanas darījumi, atvasinātie instrumenti un ilgstošo norēķinu darījumi un riska darījumi, kas izriet no dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita) saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļu riska darījumu vērtība ir tāda pati kā darījuma partnera kredītriska vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar metodēm, kuras izklāstītas Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļas 3., 4., 5., 6. un 7. iedaļā. Šīs vērtības uzrāda šajā slejā, bet ne 130. slejā “No kā: rodas no darījuma partnera kredītriska”.

130

No kā: rodas no darījuma partnera kredītriska

Sk. CR SA norādes.

140

NO KĀ: LIELĀS FINANŠU SEKTORA SABIEDRĪBAS UN NEREGULĒTAS FINANŠU SABIEDRĪBAS

Riska darījumu vērtības sadalījums attiecībā uz visiem riska darījumiem, kas noteikti saskaņā ar KPR 142. panta 4. un 5. punktu un kam piemēro lielāku korelāciju saskaņā ar KPR 153. panta 2. punktu.

150–210

KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS METODES, KAS ŅEMTAS VĒRĀ LGD APLĒSĒS, ATSKAITOT DIVKĀRŠĀS SAISTĪBU NEIZPILDES PROCEDŪRU

Šajās slejās neietver KRM metodes, kas aizstāšanas ietekmes piemērošanas rezultātā ietekmē LGD.

Ja neizmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD: KPR 228. panta 2. punkts, 230. panta 1. un 2. punkts, 231. pants.

Ja izmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD:

— attiecībā uz nefondēto kredītaizsardzību riska darījumiem ar centrālajām valdībām un centrālajām bankām, iestādēm un komercsabiedrībām: KPR 161. panta 3. punkts. Riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU: KPR 164. panta 2. punkts;

— attiecībā uz fondēto kredītaizsardzību – nodrošinājums, kas ņemts vērā LGD aplēsēs saskaņā ar 181. panta 1. punkta e) un f) apakšpunktu.

150

GARANTIJAS

Sk. norādes 040. slejā.

160

KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

Sk. norādes 050. slejā.

170

IZMANTOTAS PAŠU APLĒSES ATTIECĪBA UZ LGD: CITA FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA

Attiecīgā vērtība, kas izmantota iestādes iekšējā modelēšanā.

Tie kredīta riska mazināšanas līdzekļi, kas atbilst KPR 212. panta kritērijiem.

180

ATBILSTOŠS FINANŠU NODROŠINĀJUMS

Tirdzniecības portfeļa darījumiem ietver finanšu instrumentus un preces, kas ir atbilstošas tirdzniecības portfeļa riska darījumiem saskaņā ar KPR 299. panta 2. punkta c) līdz f) apakšpunktu, ar kredītrisku saistītās parādzīmes un bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaitu saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 4. nodaļas 4. iedaļu pielīdzina naudas nodrošinājumam.

Ja neizmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD – uzrāda vērtības saskaņā ar KPR 193. panta 1. līdz 4. punktu un 194. panta 1. punktu. Koriģētā vērtība (Cvam), kā norādīts KPR 223. panta 2. punktā.

Ja izmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD – finanšu nodrošinājums, kas ņemts vērā LGD aplēsēs saskaņā ar 181. panta 1. punkta e) un f) apakšpunktu. Uzrādāmā vērtība ir nodrošinājuma aplēstā tirgus vērtība.

190–210

CITS ATBILSTOŠS NODROŠINĀJUMS

Ja neizmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD – KPR 199. panta 1. līdz 8. punkts un 229. pants.

Ja izmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD – cits nodrošinājums, kas ņemts vērā LGD aplēsēs saskaņā ar 181. panta 1. punkta e) un f) apakšpunktu.

190

NEKUSTAMAIS ĪPAŠUMS

Ja neizmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD – uzrāda vērtības saskaņā ar KPR 199. panta 2. līdz 4. punktu. Ietver arī nekustamā īpašuma nomu (sk. KPR 199. panta 7. punktu). Sk. arī KPR 229. pantu.

Ja izmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD – uzrādāmā vērtība ir aplēstā tirgus vērtība.

200

CITS LIETISKAIS NODROŠINĀJUMS

Ja neizmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD – uzrāda vērtības saskaņā ar KPR 199. panta 6. un 8. punktu. Ietver arī nekustamā īpašuma nomu (sk. KPR 199. panta 7. punktu). Sk. arī KPR 229. panta 3. punktu.

Ja izmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD – uzrādāmā vērtība ir nodrošinājuma aplēstā tirgus vērtība.

210

DEBITORU PARĀDI

Ja neizmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD, uzrāda vērtības saskaņā ar KPR 199. panta 5. punktu un 229. panta 2. punktu.

Ja izmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD, uzrādāmā vērtība ir nodrošinājuma aplēstā tirgus vērtība.

220

KAM PIEMĒRO DIVKĀRŠĀS SAISTĪBU NEIZPILDES PROCEDŪRU: NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA

Garantijas un kredītu atvasinātie instrumenti, kas attiecas uz riska darījumiem, kuriem piemēro divkāršās saistību neizpildes procedūru, un kas atspoguļo KPR 202. pantu un 217. panta 1. punktu. Sk. arī 040. sleju “Garantijas” un 050. sleju “Kredītu atvasinātie instrumenti”.

230

RISKA DARĪJUMU SVĒRTIE VIDĒJIE LGD (%)

Ņem vērā visu KRM metožu ietekmi uz LGD vērtībām, kā noteikts KPR Trešās daļas II sadaļas 3. un 4. nodaļā. Attiecībā uz riska darījumiem, kuriem piemēro divkāršās saistību neizpildes procedūru, uzrādāmie LGD atbilst tiem, kas izvēlēti saskaņā ar KPR 161. panta 4. punktu.

Attiecībā uz riska darījumiem, kuros nav izpildītas saistības, ņem vērā KPR 181. panta 1. punkta h) apakšpunkta noteikumus.

Riska darījuma vērtību, kā tā noteikta 110. slejā, izmanto riska darījumu svērtās vidējās vērtības aprēķināšanai.

Ņem vērā visu ietekmi (tādējādi pārskatā ietver hipotēkām piemērojamo minimumu).

Saskaņā ar KPR 228. panta 2. punktu iestādes, kas piemēro IRB pieeju, bet ne pašu aplēses attiecībā uz LGD, finanšu nodrošinājuma riska mazināšanas ietekmi atspoguļo E*, kas ir riska darījuma pilnībā koriģētā vērtība, un pēc tam LGD*.

Riska darījumu svērtie vidējie LGD, kas saistīti ar katru “parādnieku kategorijas vai portfeļa”PD, izriet no minētajai kategorijai/portfelim noteiktajiem vidējiem prudenciālajiem LGD, kuri svērti ar attiecīgo 110. slejas darījuma vērtību.

Ja izmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD, ņem vērā KPR 175. pantu un 181. panta 1. un 2. punktu.

Attiecībā uz riska darījumiem, kuriem piemēro divkāršās saistību neizpildes procedūru, uzrādāmie LGD atbilst tiem, kas izvēlēti saskaņā ar KPR 161. panta 4. punktu.

Riska darījumu svērto vidējo LGD aprēķinu iegūst no iekšējā reitingu sistēmā faktiski izmantotajiem riska parametriem, ko apstiprinājusi attiecīgā kompetentā iestāde.

Neuzrāda datus par specializētās kreditēšanas riska darījumiem, kas minēti KPR 153. panta 5. punktā.

Lielu regulētu finanšu sektora sabiedrību un neregulētu finanšu sabiedrību riska darījumus un attiecīgos LGD neietver 230. slejas aprēķinā; tos ietver tikai 240. slejas aprēķinā.

240

RISKA DARĪJUMU SVĒRTIE VIDĒJIE LGD (%) LIELĀM FINANŠU SEKTORA SABIEDRĪBĀM UN NEREGULĒTĀM FINANŠU SABIEDRĪBĀM

Riska darījumu svērtie vidējie LGD (%) attiecībā uz visiem riska darījumiem, kas noteikti saskaņā ar KPR 142. panta 4. un 5. punktu un kam piemēro lielāku korelāciju saskaņā ar KPR 153. panta 2. punktu.

250

RISKA DARĪJUMU SVĒRTĀ VIDĒJĀ TERMIŅA VĒRTĪBA (DIENAS)

Uzrādītā vērtība atspoguļo KPR 162. pantu. Riska darījuma vērtību (110. sleja) izmanto riska darījumu svērto vidējo rādītāju aprēķināšanai. Vidējo termiņu uzrāda dienās.

Šos datus neuzrāda attiecībā uz riska darījumu vērtībām, kurās termiņš nav riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina elements. Tas nozīmē, ka šo sleju neaizpilda par riska darījumu kategoriju “Privātpersonas vai MVU”.

255

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PIRMS MVU ATBALSTA FAKTORA

Attiecībā uz centrālajām valdībām un centrālajām bankām, komercsabiedrībām un iestādēm – sk. KPR 153. panta 1. un 3. punktu. Attiecībā uz privātpersonām vai MVU – sk. KPR 154. panta 1. punktu.

Neņem vērā MVU atbalsta faktoru saskaņā ar KPR 501. pantu.

260

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PĒC MVU ATBALSTA FAKTORA

Attiecībā uz centrālajām valdībām un centrālajām bankām, komercsabiedrībām un iestādēm – sk. KPR 153. panta 1. un 3. punktu. Attiecībā uz privātpersonām vai MVU – sk. KPR 154. panta 1. punktu.

Ņem vērā MVU atbalsta faktoru saskaņā ar KPR 501. pantu.

270

NO KĀ: LIELĀS FINANŠU SEKTORA SABIEDRĪBAS UN NEREGULĒTAS FINANŠU SABIEDRĪBAS

Riska darījuma riska svērtās vērtības pēc MVU atbalsta faktora sadalījums attiecībā uz visiem riska darījumiem, kas noteikti saskaņā ar KPR 142. panta 4. un 5. punktu un kam piemēro lielāku korelāciju saskaņā ar KPR 153. panta 2. punktu.

280

PAREDZAMO ZAUDĒJUMU APMĒRS

Paredzamo zaudējumu definīciju sk. KPR 5. panta 3. punktā un aprēķinu sk. KPR 158. pantā. Uzrādāmais paredzamo zaudējumu apmērs ir balstīts uz iekšējo reitingu sistēmā faktiski izmantotajiem riska parametriem, ko apstiprinājusi attiecīgā kompetentā iestāde.

290

(–) VĒRTĪBAS KOREKCIJAS UN UZKRĀJUMI

Vērtības korekcijas, kā arī speciālie un vispārējie uzkrājumi saskaņā ar KPR 159. pantu. Vispārējos uzkrājumus uzrāda, summu proporcionāli iedalot saskaņā ar dažādo parādnieku kategoriju paredzamajiem zaudējumiem.

300

PARĀDNIEKU SKAITS

KPR 172. panta 1. un 2. punkts.

Attiecībā uz visām riska darījumu kategorijām, izņemot riska darījumu kategoriju “Privātpersonas vai MVU” un KPR 172. panta 1. punkta e) apakšpunkta otrajā teikumā minētos gadījumus, iestāde uzrāda atsevišķi novērtēto juridisko personu/parādnieku skaitu, neatkarīgi no dažādo piešķirto aizdevumu vai riska darījumu skaita.

Riska darījumu kategorijā “Privātpersonas vai MVU” vai gadījumā, ja atsevišķus riska darījumus ar vienu un to pašu parādnieku iedala dažādās parādnieku kategorijās saskaņā ar KPR 172. panta 1. punkta e) apakšpunkta otro teikumu citās riska darījumu kategorijās, iestāde uzrāda atsevišķi to riska darījumu skaitu, kas tika atsevišķi iedalīti noteiktā reitingu kategorijā vai portfelī. Ja piemēro KPR 172. panta 2. punktu, parādnieku var ņemt vērā vairāk nekā vienā kategorijā.

Tā kā šajā slejā aplūkots reitingu sistēmu struktūras elements, tā attiecas uz tādām sākotnējām riska darījumu vērtībām pirms korekcijas pakāpes, kas iedalītas katrā parādnieku kategorijā vai portfelī, neņemot vērā KRM metožu ietekmi (jo īpaši pārdales ietekmi).



Rindas

Norādes

010

KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

015

no kā: riska darījumi, kam piemēro MVU atbalsta faktoru

Šeit uzrāda tikai tādus riska darījumus, kas atbilst KPR 501. panta prasībām.

020–060

KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA DARĪJUMU VEIDIEM

020

Bilances posteņi, kas pakļauti kredītriskam

KPR 24. pantā minētie aktīvi, kas nav iekļauti nevienā citā kategorijā.

Riska darījumus, kas ir bilances posteņi un kas iekļauti kā vērtspapīru finansēšanas darījumi, atvasinātie instrumenti un ilgstošo norēķinu darījumi vai izriet no dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita, uzrāda 040. -060. rindā, un tāpēc ne šajā rindā.

Neapmaksātas piegādes saskaņā ar KPR 379. panta 1. punktu (ja tās nav atskaitītas) nav uzskatāmas par bilances posteni, tomēr tās uzrāda šajā rindā.

Ja tie nav uzrādīti 030. rindā, iekļauj riska darījumus, kas izriet no aktīviem, kuri iesniegti CCP saskaņā ar KPR 4. panta 91. punktu, un no saistību neizpildes fonda riska darījumiem saskaņā ar KPR 4. panta 89. punktu.

030

Ārpusbilances posteņi, kas pakļauti kredītriskam

Ārpusbilances pozīcijas ietver KPR I pielikumā uzskaitītos posteņus.

Riska darījumus, kas ir ārpusbilances posteņi un kas iekļauti kā vērtspapīru finansēšanas darījumi, atvasinātie instrumenti un ilgstošo norēķinu darījumi vai izriet no dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita, uzrāda 040. -060. rindā, un tāpēc ne šajā rindā.

Ja tos uzskata par ārpusbilances posteņiem, iekļauj riska darījumus, kas izriet no aktīviem, kuri iesniegti CCP saskaņā ar KPR 4. panta 91. punktu, un no saistību neizpildes fonda riska darījumiem saskaņā ar KPR 4. panta 89. punktu.

040–060

Riska darījumi/darījumi, kas pakļauti darījuma partnera kredītriskam

040

Vērtspapīru finansēšanas darījumi

Vērtspapīru finansēšanas darījumi (VFD), kā noteikts 17. punktā Bāzeles komitejas dokumentā “The Application of Basel II to Trading Activities and the Treatment of Double Default Effects”, ietver: i) līgumus par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu un līgumus par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu, kā noteikts KPR 4. panta 82. punktā, kā arī vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumus un ii) maržinālo aizdevumu darījumus, kā noteikts KPR 272. panta 3. punktā.

Šajā rindā neuzrāda vērtspapīru finansēšanas darījumus, kas ietverti dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaitā un tāpēc uzrādīti 060. rindā.

050

Atvasinātie instrumenti un ilgstošo norēķinu darījumi

Atvasinātie instrumenti ietver KPR II pielikumā uzskaitītos līgumus. Šajā rindā neuzrāda atvasinātos instrumentus un ilgstošo norēķinu darījumus, kas ietverti dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaitā un tāpēc uzrādīti 060. rindā.

060

No dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita

Sk. CR SA norādes.

070

RISKA DARĪJUMI, KAS IEDALĪTI PARĀDNIEKU KATEGORIJĀS VAI PORTFEĻOS: KOPĀ

Attiecībā uz riska darījumiem ar komercsabiedrībām, iestādēm un centrālajām valdībām un centrālajām bankām – sk. KPR 142. panta 1. punkta 6. apakšpunktu un 170. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

Attiecībā uz riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU – sk. KPR 170. panta 3. punkta b) apakšpunktu. Attiecībā uz riska darījumiem, kas rodas no nopirktajiem debitoru parādiem, – sk. KPR 166. panta 6. punktu.

Riska darījumus attiecībā uz nopirkto debitoru parādu atgūstamās vērtības samazinājuma risku neuzrāda, sadalot pa parādnieku kategorijām vai portfeļiem, bet uzrāda 180. rindā.

Ja iestāde izmanto daudzas kategorijas vai portfeļus, ar kompetentajām iestādēm var vienoties par mazāku skaitu kategoriju vai portfeļu.

Neizmanto paraugskalu. Tā vietā iestādes pašas nosaka izmantojamo skalu.

080

SPECIALIZĒTĀS KREDITĒŠANAS IEDALĪJUMA KRITĒRIJI: KOPĀ

KPR 153. panta 5. punkts. Šis attiecas tikai uz komercsabiedrību, iestāžu un centrālo valdību un centrālo banku riska darījumu kategorijām.

090–150

KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA PAKĀPĒM SASKAŅĀ AR SPECIALIZĒTĀS KREDITĒŠANAS IEDALĪJUMA KRITĒRIJIEM

120

No kā: kategorijā Nr. 1

KPR 153. panta 5. punkta 1. tabula

160

ALTERNATĪVĀ PROCEDŪRA: NODROŠINĀTI AR NEKUSTAMO ĪPAŠUMU

KPR 193. panta 1. un 2. punkts, 194. panta 1. līdz 7. punkts un 230. panta 3. punkts

170

TĀDI RISKA DARĪJUMI NO NEAPMAKSĀTĀM PIEGĀDĒM, KUROS PIEMĒRO RISKA PAKĀPES SASKAŅĀ AR ALTERNATĪVO PROCEDŪRU VAI 100 % APMĒRĀ, UN CITI RISKA DARĪJUMI, UZ KURIEM ATTIECAS RISKA PAKĀPES

Riska darījumi, kas rodas no neapmaksātām piegādēm un kam piemēro KPR 379. panta 2. punkta pirmās daļas pēdējā teikumā minēto alternatīvo procedūru vai riska pakāpi 100 % apmērā saskaņā ar KPR 379. panta 2. punkta pēdējo daļu. Šajā rindā uzrāda tādus nerevidētus “n-tā” saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātos instrumentus saskaņā ar KPR 153. panta 8. punktu un jebkādus citus riska darījumus, kam piemēro riska pakāpes, kuri nav iekļauti kādā citā rindā.

180

ATGŪSTAMĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKS: NOPIRKTIE DEBITORU PARĀDI KOPĀ

Atgūstamās vērtības samazinājuma riska definīciju sk. KPR 4. panta 53. punktā. Attiecībā uz riska pakāpes aprēķināšanu atgūstamās vērtības samazinājuma riskam sk. KPR 157. panta 1. punktu.

Saskaņā ar KPR 166. panta 6. punktu nopirkto debitoru parādu riska darījumu vērtība ir nenomaksātā summa mīnus riska darījumu riska svērtās vērtības atgūstamās vērtības samazinājuma riskam pirms kredītriska mazināšanas.

3.3.4.   C 08.02 – Kredītrisks un darījuma partnera kredītrisks un neapmaksātas piegādes: IRB pieeja kapitāla prasībām (sadalījums pa parādnieku kategorijām vai portfeļiem (CR IRB 2 veidne)



Sleja

Norādes

005

Parādnieka kategorija (rindas identifikators)

Šis ir rindas identifikators, un tas ir unikāls katrai rindai konkrētā tabulas lapā. Tajā ievērota numerācijas kārība 1, 2, 3 utt.

010–300

Norādes par katru no šīm slejām ir tādas pašas kā par atbilstīgajām numurētajām slejām CR IRB 1 tabulā.



Rinda

Norādes

010–001; 010–NNN

Šajās rindās uzrādītās vērtības ir jāsakārto no zemākas uz augstāku saskaņā ar parādnieku kategorijai vai portfelim noteikto PD. Parādnieku, kas nepilda saistības, PD ir 100 %. Riska darījumus, kam piemēro alternatīvo procedūru attiecībā uz nekustamā īpašuma nodrošinājumu (pieejama tikai tad, ja neizmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD) neiedala saskaņā ar parādnieka PD un neuzrāda šajā veidnē.

3.4.   KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: INFORMĀCIJA AR ĢEOGRĀFISKO SADALĪJUMU

79. Iestādes, kas atbilst šīs regulas 5. panta a) punkta 4) apakšpunktā noteiktajam slieksnim, sniedz informāciju attiecībā uz valsti, kura ir dalībvalsts, kā arī jebkuru citu valsti, kura nav dalībvalsts. Slieksni piemēro tikai 1. un 2. tabulai. Riska darījumus ar pārvalstiskām organizācijām attiecina uz ģeogrāfisko apgabalu “Citas valstis”.

80. Termins “parādnieka rezidences vieta” attiecas uz parādnieka inkorporācijas valsti. Šo jēdzienu var piemērot, pamatojoties uz tiešo parādnieku un pamatojoties uz galīgo risku. Tādējādi KRM metodes ar aizstāšanas ietekmi var mainīt riska darījuma iedalījumu kādā valstī. Riska darījumus ar pārvalstiskām organizācijām neiedala pie iestādes rezidences valsts, bet gan pie ģeogrāfiskā apgabala “Citas valstis” neatkarīgi no riska darījuma kategorijas, kurā iedalīts riska darījums ar pārvalstiskām organizācijām.

81. Datus par “sākotnējo riska darījuma vērtību pirms korekcijas pakāpēm” uzrāda, atsaucoties uz tiešā parādnieka rezidences vietu. Datus par “riska darījuma vērtību” un “riska darījumu riska svērtajām vērtībām” uzrāda par galīgā parādnieka rezidences vietas valsti.

3.4.1.   C 09.01 – Riska darījumu ģeogrāfiskais sadalījums pēc parādnieka rezidences vietas: SP riska darījumi (CR GB 1)

3.4.1.1.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām



Slejas

010

SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

Tāda pati definīcija, kā CR SA veidnes 010. slejā.

020

Riska darījumi, kuros nav izpildītas saistības

Sākotnējā riska darījuma vērtība pirms korekcijas pakāpēm riska darījumiem, kas ir klasificēti kā “riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības”, un riska darījumiem, kuros nav izpildītas saistības un kuri iedalīti riska darījumu kategorijās “riska darījumi, kas saistīti ar īpaši augstu risku” un “kapitāla vērtspapīru riska darījumi”.

Šis “izziņas postenis” sniedz papildu informāciju par riska darījumu, kuros nav izpildītas saistības, parādnieka struktūru. Riska darījumus, kas saskaņā ar KPR 112. panta j) punktu klasificēti kā “riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības”, uzrāda gadījumos, kad parādniekus uzrādītu, ja minētie riska darījumi nebūt iedalīti riska darījumu kategorijā “riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības”.

Šī informācija ir “izziņas postenis”, līdz ar to tas neietekmē riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšanu riska darījumu kategorijām “riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības”, “riska darījumi, kas saistīti ar īpaši augstu risku” vai “kapitāla vērtspapīru riska darījumi” saskaņā ar attiecīgi KPR 112. panta j), k) vai p) punktu.

040

Novērotās jaunās saistību neizpildes konkrētajā laika posmā

To riska darījumu sākotnējo vērtību, kas trīs mēnešu laika posmā kopš pēdējā pārskata sniegšanas atsauces datuma ir pārvietojušies uz riska darījumu kategoriju “riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības”, uzrāda saistībā ar riska darījumu kategoriju, kurai parādnieks sākotnēji ir piederējis.

050

Vispārējās kredītriska korekcijas

Kredītriska korekcijas saskaņā ar KPR 110. pantu.

055

Specifiskās kredītriska korekcijas

Kredītriska korekcijas saskaņā ar KPR 110. pantu.

060

Norakstījumi

Norakstījumi ietver gan tieši peļņā vai zaudējumos atzītu samazinātas vērtības finanšu aktīvu uzskaites vērtības samazinājumus [7. SFPS B5. punkta d) apakšpunkta i) punkts], gan tādu summu samazinājumus, kas iekļautas vērtības korekcijas kontā pret samazinātās vērtības finanšu aktīviem [7. SFPS B5. punkta d) apakšpunkta ii) punkts].

070

Kredītriska korekcijas/norakstījumi attiecībā uz novērotām jaunām saistību neizpildēm

Kredītriska korekciju un norakstījumu summa attiecībā uz riska darījumiem, kas trīs mēnešu laika posmā kopš pēdējās datu iesniegšanas ir klasificēti kā “riska darījumi, kuros nav izpildītas saistības”.

075

Riska darījuma vērtība

Tāda pati definīcija, kā CR SA veidnes 200. slejā.

080

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PIRMS MVU ATBALSTA FAKTORA

Tāda pati definīcija, kā CR SA veidnes 215. slejā.

090

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PĒC MVU ATBALSTA FAKTORA

Tāda pati definīcija, kā CR SA veidnes 220. slejā.



Rindas

010

Centrālās valdības vai centrālās bankas

KPR 112. panta a) punkts

020

Reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes

KPR 112. panta b) punkts

030

Publiskā sektora struktūras

KPR 112. panta c) punkts

040

Daudzpusējās attīstības bankas

KPR 112. panta d) punkts

050

Starptautiskās organizācijas

KPR 112. panta e) punkts

060

Iestādes

KPR 112. panta f) punkts

070

Komercsabiedrības

KPR 112. panta g) punkts

075

no kā: MVU

Tāda pati definīcija, kā CR SA veidnes 020. rindā.

080

Privātpersonas vai MVU

KPR 112. panta h) punkts

085

no kā: MVU

Tāda pati definīcija, kā CR SA veidnes 020. rindā.

090

Nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku

KPR 112. panta i) punkts

095

no kā: MVU

Tāda pati definīcija, kā CR SA veidnes 020. rindā.

100

Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības

KPR 112. panta j) punkts

110

Posteņi, kas saistīti ar īpaši augstu risku

KPR 112. panta k) punkts

120

Segtās obligācijas

KPR 112. panta l) punkts

130

Prasījumi pret iestādēm un komercsabiedrībām, kam ir noteikts īstermiņa kredītnovērtējums

KPR 112. panta n) punkts

140

Kolektīvu ieguldījumu uzņēmumi (KIU)

KPR 112. panta o) punkts

150

Kapitāla vērtspapīru riska darījumi

KPR 112. panta p) punkts

160

Citi riska darījumi

KPR 112. panta q) punkts

170

Kopējie riska darījumi

3.4.2.   C 09.02 – Riska darījumu ģeogrāfiskais sadalījums pēc parādnieka rezidences vietas: IRB riska darījumi (CR GB 2)

3.4.2.1.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām



Slejas

 

010

SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

Tāda pati definīcija, kā CR IRB veidnes 020. slejā.

030

No kā: saistību neizpilde

Sākotnējā riska darījuma vērtība tiem riska darījumiem, kas klasificēti kā “riska darījumi, kuros nav izpildītas saistības” saskaņā ar KPR 178. pantu.

040

Novērotās jaunās saistību neizpildes konkrētajā laika posmā

To riska darījumu sākotnējo vērtību, kas trīs mēnešu laika posmā kopš pēdējā pārskata sniegšanas atsauces datuma ir pārvietojušies uz riska darījumu kategoriju “riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības”, uzrāda saistībā ar riska darījumu kategoriju, kurai parādnieks sākotnēji ir piederējis.

050

Vispārējās kredītriska korekcijas

Kredītriska korekcijas saskaņā ar KPR 110. pantu.

055

Specifiskās kredītriska korekcijas

Kredītriska korekcijas saskaņā ar KPR 110. pantu.

060

Norakstījumi

Norakstījumi ietver gan tieši peļņā vai zaudējumos atzītu samazinātas vērtības finanšu aktīvu uzskaites vērtības samazinājumus [7. SFPS B5. punkta d) apakšpunkta i) punkts], gan tādu summu samazinājumus, kas iekļautas vērtības korekcijas kontā pret samazinātās vērtības finanšu aktīviem [7. SFPS B5. punkta d) apakšpunkta ii) punkts].

070

Kredītriska korekcijas/norakstījumi attiecībā uz novērotām jaunām saistību neizpildēm

Kredītriska korekciju un norakstījumu summa attiecībā uz riska darījumiem, kas trīs mēnešu laika posmā kopš pēdējās datu iesniegšanas ir klasificēti kā “riska darījumi, kuros nav izpildītas saistības”.

080

IEKŠĒJO REITINGU SISTĒMA/SAISTĪBU NEPILDĪŠANAS VARBŪTĪBA (PD), KAS NOTEIKTA PARĀDNIEKU KATEGORIJAI VAI PORTFELIM (%)

Tāda pati definīcija, kā CR IRB veidnes 010. slejā.

090

RISKA DARĪJUMU SVĒRTIE VIDĒJIE LGD (%)

Tāda pati definīcija, kā CR IRB veidnes 230. slejā. Piemēro KPR 181. panta 1. punkta h) apakšpunkta noteikumus.

Neuzrāda datus par specializētās kreditēšanas riska darījumiem, kas minēti KPR 153. panta 5. punktā.

100

No kā: saistību neizpilde

Riska darījumu vidējie LGD tiem riska darījumiem, kas klasificēti kā “riska darījumi, kuros nav izpildītas saistības” saskaņā ar KPR 178. pantu.

105

Riska darījuma vērtība

Tāda pati definīcija, kā CR IRB veidnes 110. slejā.

110

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PIRMS MVU ATBALSTA FAKTORA

Tāda pati definīcija, kā CR IRB veidnes 255. slejā.

120

No kā: saistību neizpilde

Riska darījumu riska svērtā vērtība tiem riska darījumiem, kas klasificēti kā “riska darījumi, kuros nav izpildītas saistības” saskaņā ar KPR 178. pantu.

125

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PĒC MVU ATBALSTA FAKTORA

Tāda pati definīcija, kā CR IRB veidnes 260. slejā.

130

PAREDZAMO ZAUDĒJUMU APMĒRS

Tāda pati definīcija, kā CR IRB veidnes 280. slejā.



Rindas

 

010

Centrālās bankas un centrālās valdības

(KPR 147. panta 2. punkta a) apakšpunkts)

020

Iestādes

(KPR 147. panta 2. punkta b) apakšpunkts)

030

Komercsabiedrības

(Visas komercsabiedrības saskaņā ar 147. panta 2. punkta c) apakšpunktu)

042

No kā: specializētā kreditēšana (izņemot SK, kam piemēro iedalījuma kritērijus)

(KPR 147. panta 8. punkts)

Neuzrāda datus par specializētās kreditēšanas riska darījumiem, kas minēti KPR 153. panta 5. punktā.

045

No kā: specializētā kreditēšana, kam piemēro iedalījuma kritērijus

KPR 147. panta 8. punkta a) apakšpunkts un 153. panta 5. punkts

050

No kā: MVU

(KPR 147. panta 2. punkta c) apakšpunkts)

060

Privātpersonas vai MVU

Visi riska darījumi ar privātpersonām vai MVU saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu

070

Privātpersonas vai MVU – nodrošināti ar nekustamo īpašumu

Riska darījumi, kas atspoguļo KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu un kas ir nodrošināti ar nekustamo īpašumu.

080

MVU

Tādi riska darījumi ar privātpersonām vai MVU, kas atspoguļo KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu saistībā ar 153. panta 3. punktu un kas ir nodrošināti ar nekustamo īpašumu.

090

Nav MVU

Tādi riska darījumi ar privātpersonām vai MVU, kas atspoguļo KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu un kas ir nodrošināti ar nekustamo īpašumu.

100

Privātpersonas vai MVU – atbilstīgi atjaunojami

(KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunkts saistībā ar 154. panta 4. punktu)

110

Privātpersonas vai MVU – citi

Tādi citi riska darījumi ar privātpersonām vai MVU saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu, kas nav uzrādīti 070.–100. rindā.

120

MVU

Tādi citi riska darījumi ar privātpersonām vai MVU, kas atspoguļo KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu saistībā ar 153. panta 3. punktu.

130

Nav MVU

Tādi citi riska darījumi ar privātpersonām vai MVU, kas atspoguļo KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu.

140

Kapitāla vērtspapīri

Kapitāla vērtspapīru riska darījumi, kas atspoguļo KPR 147. panta 2. punkta e) apakšpunktu.

150

Kopējie riska darījumi

3.4.3.   C 09.04 – To kredītriska darījumu sadalījums, kuri ir nozīmīgi pretciklisko rezervju aprēķināšanai pa valstīm un iestādes specifisko pretcisklisko rezervju (CCB) normas aprēķināšanai

3.4.3.1.   Vispārīgas piezīmes

82. Šī tabula ir ieviesta, lai saņemtu vairāk informācijas par iestādes specifisko pretciklisko kapitāla rezervju elementiem. Pieprasītā informācija attiecas uz pašu kapitāla prasībām, kas noteiktas saskaņā ar KPR Trešās daļas II un IV sadaļu, un ģeogrāfisko atrašanās vietu attiecībā uz kredītriska darījumiem, vērtspapīrošanas darījumiem un tirdzniecības portfeļa riska darījumiem, kuri ir nozīmīgi iestādes specifisko pretciklisko kapitāla rezervju (CCB) aprēķināšanai saskaņā ar KPD 140. pantu (attiecīgie kredītriska darījumi).

83. Veidnē C 09.04 uzrādāmā informācija ir pieprasīta attiecībā uz attiecīgo kredītriska darījumu kopsummu visās jurisdikcijās, kurās atrodas minētie riska darījumi, un atsevišķi par katru jurisdikciju, kurā atrodas attiecīgie kredītriska darījumi. Kopējos rādītājus, kā arī informāciju par katru jurisdikciju uzrāda atsevišķā dimensijā.

84. Slieksnis, kas noteikts šīs regulas 5. panta a) punkta 4) apakšpunktā, neattiecas uz ziņošanu par šo sadalījumu.

85. Lai noteiktu ģeogrāfisko atrašanās vietu, riska darījumus iedala, atsaucoties uz parādnieka tiešās rezidences vietu, kā noteikts Komisijas 2014. gada 4. jūnija Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1152/2014 attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par attiecīgo kredītriska darījumu ģeogrāfiskās atrašanās vietas noteikšanu iestādes specifisko pretciklisko kapitāla rezervju aprēķināšanai. Tādēļ KRM metodes nemaina riska darījuma iedalīšanu tā ģeogrāfiskajā atrašanās vietā, lai paziņotu šajā veidnē izklāstīto informāciju.

3.4.3.2.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām



Slejas

 

010

Summa

Attiecīgo kredītriska darījumu vērtība un ar to saistītas pašu kapitāla prasības, kas noteiktas saskaņā ar norādēm attiecīgajai rindai.

020

Procenti

030

Kvalitatīvā informācija

Šo informāciju uzrāda tikai par iestādes rezidences valsti (jurisdikcija, kas atbilst tās piederības dalībvalstij) un visu valstu posteni “Kopā”.

Iestādes uzrāda {y} vai {n} saskaņā ar norādēm attiecīgajai rindai.



Rindas

 

010–020

Attiecīgie kredītriska darījumi – kredītrisks

Attiecīgie kredītriska darījumi, kas definēti saskaņā ar KPD 140. panta 4. punkta a) apakšpunktu.

010

Riska darījumu vērtība saskaņā ar standartizēto pieeju

Riska darījumu vērtība, kas noteikta saskaņā ar KPR 111. pantu attiecīgajiem kredītriska darījumiem, kuri definēti saskaņā ar KPD 140. panta 4. punkta a) apakšpunktu.

Vērtspapīrošanas pozīciju riska darījumu vērtību banku portfelī saskaņā ar standartizēto pieeju izslēdz no šīs rindas un uzrāda 050. rindā.

020

Riska darījumu vērtība saskaņā ar IRB pieeju

Riska darījumu vērtība, kas noteikta saskaņā ar KPR 166. pantu attiecīgajiem kredītriska darījumiem, kuri definēti saskaņā ar KPD 140. panta 4. punkta a) apakšpunktu.

Vērtspapīrošanas pozīciju riska darījumu vērtību banku portfelī saskaņā ar IRB pieeju izslēdz no šīs rindas un uzrāda 060. rindā.

030–040

Attiecīgie kredītriska darījumi – tirgus risks

Attiecīgie kredītriska darījumi, kas definēti saskaņā ar KPD 140. panta 4. punkta b) apakšpunktu.

030

Tirdzniecības portfeļa riska darījumu garo un īso pozīciju summa standartizētām pieejām

Neto īso un garo pozīciju summa saskaņā ar KPR 327. pantu, kas izriet no attiecīgajiem kredītriska darījumiem, kuri definēti saskaņā ar KPD 140. panta 4. punkta b) apakšpunktu saskaņā ar KPR Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļu:

— riska darījumi ar parāda instrumentiem, kas nav vērtspapīrošana,

— riska darījumi ar vērtspapīrošanas pozīcijām tirdzniecības portfelī,

— riska darījumi ar korelācijas tirdzniecības portfeļiem,

— riska darījumi ar kapitāla vērtspapīriem, un

— riska darījumi ar KIU, ja kapitāla prasības aprēķinātas saskaņā ar KPR 348. pantu.

040

Tirdzniecības portfeļa riska darījumu vērtība saskaņā ar iekšējo modeļu pieejām

Par attiecīgajiem kredītriska darījumiem, kas definēti saskaņā ar KPD 140. panta 4. punkta b) apakšpunktu saskaņā ar KPR Trešās daļas IV sadaļas 2. un 5. nodaļu, uzrāda šādu summu:

— to neatvasināto instrumentu pozīciju patiesā vērtība, kuras veido attiecīgos kredītriska darījumus, kas definēti saskaņā ar KPD 140. panta 4. punkta b) apakšpunktu, un kuras noteiktas saskaņā ar KPR 104. pantu;

— to atvasināto instrumentu nominālā (nosacītā) vērtība, kuri veido attiecīgos kredītriska darījumus, kas definēti saskaņā ar KPD 140. panta 4. punkta b) apakšpunktu.

050–060

Attiecīgie kredītriska darījumi – vērtspapīrošanas pozīcijas banku portfelī

Attiecīgie kredītriska darījumi, kas definēti saskaņā ar KPD 140. panta 4. punkta c) apakšpunktu.

050

Vērtspapīrošanas pozīciju riska darījumu vērtība banku portfelī saskaņā ar standartizēto pieeju

Riska darījumu vērtība, kas noteikta saskaņā ar KPR 246. pantu attiecīgajiem kredītriska radījumiem, kuri definēti saskaņā ar KPD 140. panta 4. punkta c) apakšpunktu.

060

Vērtspapīrošanas pozīciju riska darījumu vērtība banku portfelī saskaņā ar IRB pieeju

Riska darījumu vērtība, kas noteikta saskaņā ar KPR 246. pantu attiecīgajiem kredītriska radījumiem, kuri definēti saskaņā ar KPD 140. panta 4. punkta c) apakšpunktu.

070–110

Pašu kapitāla prasības un svērumi

070

Kopējās pašu kapitāla prasības CCB

080., 090. un 100. rindas summa

080

Pašu kapitāla prasības attiecīgajiem kredītriska darījumiem – kredītrisks

Pašu kapitāla prasības, kas noteiktas saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 1. līdz 4. nodaļu un 6. nodaļu attiecīgajiem kredītriska darījumiem, kuri definēti saskaņā ar KPD 140. panta 4. punkta a) apakšpunktu, attiecīgajai valstij.

Pašu kapitāla prasības vērtspapīrošanas pozīcijām banku portfelī izslēdz no šīs rindas un uzrāda 100. rindā.

Pašu kapitāla prasības ir 8 % no riska darījumu riska svērtajām vērtībām, kas noteiktas saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 1. līdz 4. nodaļas un 6. nodaļas noteikumiem.

090

Pašu kapitāla prasības attiecīgajiem kredītriska darījumiem – tirgus risks

Pašu kapitāla prasības, kas noteiktas saskaņā ar KPR Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļu specifiskajam riskam vai saskaņā ar KPR Trešās daļas IV sadaļas 5. nodaļu inkrementālajam saistību nepildīšanas un migrācijas riskam attiecīgajiem kredītriska darījumiem, kuri definēti saskaņā ar KPD 140. panta 4. punkta b) apakšpunktu, attiecīgajai valstij.

Pašu kapitāla prasības attiecīgajiem kredītriska darījumiem saskaņā ar tirgus riska regulējumu citstarp ietver pašu kapitāla prasības vērtspapīrošanas pozīcijām saskaņā ar KPR Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļu un pašu kapitāla prasības riska darījumiem ar kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem, kas noteiktas saskaņā ar KPR 348. pantu.

100

Pašu kapitāla prasības attiecīgajiem kredītriska darījumiem – vērtspapīrošanas pozīcijas banku portfelī

Pašu kapitāla prasības, kas noteiktas saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļu attiecīgajiem kredītriska radījumiem, kas definēti saskaņā ar KPD 140. panta 4. punkta c) apakšpunktu, attiecīgajai valstij.

Pašu kapitāla prasības ir 8 % no riska darījumu riska svērtajām vērtībām, kas noteiktas saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļas noteikumiem.

110

Pašu kapitāla prasību svērumi

Pretciklisko rezervju normai piemēroto riska pakāpi katrā valstī aprēķina kā attiecību starp pašu kapitāla prasībām, ko nosaka šādi:

1.  skaitītājs: kopējā pašu kapitāla prasības, kas attiecas uz attiecīgajiem kredītriska darījumiem konkrētajā valstī [r070; š010 valsts lapa],

2.  saucējs: kopējā pašu kapitāla prasības, kas attiecas uz visiem kredītriska darījumiem, kuri ir nozīmīgi pretciklisko rezervju aprēķinam saskaņā ar KPD 140. panta 4. punktu [r070; š010; “Kopā”].

Informāciju par pašu kapitāla prasību riska pakāpēm neuzrāda visu valstu postenim “Kopā”.

120–140

Pretciklisko rezervju normas

120

Pretciklisko kapitāla rezervju norma, ko noteikusi izraudzīta iestāde

Pretciklisko kapitāla rezervju norma, ko attiecīgajai valstij noteikusi tās izraudzītā iestāde saskaņā ar KPD 136., 137., 138. un 139. pantu.

Šī rinda būtu jāatstāj tukša, ja attiecīgajai valstij tās izraudzītā iestāde nav noteikusi pretciklisko rezervju normu.

Neuzrāda tās pretickisko kapitāla rezervju normas, kuras bija noteikusi izraudzītā iestāde, bet kuras pārskata sniegšanas atsauces datumā attiecīgajā valstī vēl nav piemērojamas.

Informāciju par preticklisko kapitāla rezervju normu, ko noteikusi izraudzītā iestāde, neuzrāda visu valstu postenim “Kopā”.

130

Pretciklisko kapitāla rezervju norma, ko piemēro attiecīgās iestādes valstij

Pretciklisko kapitāla rezervju norma, kas piemērojama attiecīgajai valstij un ko noteikusi iestādes rezidences valsts izraudzītā iestāde saskaņā ar KPD 137., 138., 139. pantu un 140. panta 1., 2. un 3. punktu. Neuzrāda pretciklisko kapitāla rezervju normas, kas vēl nav piemērojamas pārskata sniegšanas atsauces datumā.

Informāciju par preticklisko kapitāla rezervju normu, kas piemērojama iestādes valstī, neuzrāda visu valstu postenim “Kopā”.

140

Iestādes specifisko pretciklisko kapitāla rezervju norma

Iestādes specifisko pretciklisko kapitāla rezervju norma, ko nosaka saskaņā ar KPD 140. panta 1. punktu.

Iestāžu specifisko pretciklisko kapitāla rezervju normu aprēķina kā pretciklisko rezervju normu svērto vidējo rādītāju, kas piemērojamas jurisdikcijās, kurās iestāde veic attiecīgos kredītriska darījumus, vai ko piemēro 140. panta vajadzībām, pamatojoties uz 139. panta 2. vai 3. punktu. Attiecīgo pretciklisko rezervju normu uzrāda [r120; š020; valsts lapa] vai [r130; š020; valsts lapa], kā piemērojams.

Katrā valstī pretciklisko rezervju normai piemērotā riska pakāpe ir pašu kapitāla prasību daļa no kopējā pašu kapitāla prasībām un to uzrāda [r110; š020; valsts lapa].

Informāciju par iestādes specifisko pretciklisko kapitāla rezervju normu uzrāda tikai visu valstu postenim “Kopā”, nevis katrai valstij atsevišķi.

150–160

2 % sliekšņa izmantošana

150

2 % sliekšņa izmantošana vispārēja kredītriska darījumam

Saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 1152/2014 2. panta 5. punkta b) apakšpunktu ārvalstu vispārējos kredītriska darījumus, kuru kopējā vērtība nepārsniedz 2 % no šīs iestādes kopējiem vispārējā kredītriska darījumiem un tirdzniecības portfeļa un vērtspapīrošanas riska darījumiem, var iedalīt iestāžu piederības dalībvalstij. Vispārējā kredītriska, tirdzniecības portfeļa un vērtspapīrošanas kopējos darījumus aprēķina, izslēdzot vispārējā kredītriska darījumus, kuru atrašanās vieta ir saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 1152/2014 2. panta 5. punkta a) apakšpunktu un 2. panta 4. punktu.

Ja iestāde izmanto šo atkāpi, tā norāda “y” tabulā par jurisdikciju, kas atbilst tās piederības dalībvalstij, un visu valstu postenī “Kopā”.

Ja iestāde neizmanto šo atkāpi, tā norāda “n” attiecīgajā šūnā.

160

2 % sliekšņa izmantošana tirdzniecības portfeļa darījumam

Saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 1152/2014 3. panta 3. punktu iestādes tirdzniecības portfeļa riska darījumus var iedalīt pie savas piederības dalībvalsts, ja kopējie tirdzniecības portfeļa riska darījumi nepārsniedz 2 % no to kopējiem vispārējā kredītriska darījumiem, tirdzniecības portfeļa un vērtspapīrošanas riska darījumiem.

Ja iestāde izmanto šo atkāpi, tā norāda “y” tabulā par jurisdikciju, kas atbilst tās piederības dalībvalstij, un visu valstu postenī “Kopā”.

Ja iestāde neizmanto šo atkāpi, tā norāda “n” attiecīgajā šūnā.

3.5.   C 10.01 UN C 10.02 – KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRU RISKA DARĪJUMI ATBILSTOŠI UZ IEKŠĒJIEM REITINGIEM BALSTĪTAJAI PIEEJAI (CR EQU IRB 1 UN CR EQU IRB 2)

3.5.1.   Vispārīgas piezīmes

86.  CR EQU IRB veidnē ir ietvertas divas veidnes. CR EQU IRB 1 sniegts vispārīgs pārskats par kapitāla vērtspapīru riska darījumu kategorijas IRB riska darījumiem un dažādām kopējās riska darījumu vērtības aprēķināšanas metodēm. CR EQU IRB 2 sniegts kopējo parādnieku kategorijās iedalīto riska darījumu sadalījums saistībā ar PD/LGD pieeju. “CR EQU IRB” turpmākajās norādēs attiecīgā gadījumā attiecas gan uz “CR EQU IRB 1”, gan uz “CR EQU IRB 2”.

87.  CR EQU IRB veidnē sniegta informācija par riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšanu kredītriskam (KPR 92. panta 3. punkta a) apakšpunkts) saskaņā ar IRB metodi (KPR Trešās daļas II sadaļas 3. nodaļa) attiecībā uz kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, kas minēti KPR 147. panta 2. punkta e) apakšpunktā.

88. Saskaņā ar KPR 147. panta 6. punktu kapitāla vērtspapīru riska darījumu kategorijā iedala šādus riska darījumus:

a) ar parāda vērtspapīriem nesaistīti riska darījumi, kas satur pakārtotu atlikušo prasījumu pret emitenta aktīviem vai ienākumiem; vai

b) parāda vērtspapīru riska darījumi un citi vērtspapīri, partnerības līgumi, atvasinātie instrumenti vai citi instrumenti, kas pēc ekonomiskās būtības ir līdzīgi a) apakšpunktā norādītajiem riska darījumiem.

89.  CR EQU IRB veidnē uzrāda arī kolektīvo ieguldījumu uzņēmumus, kam piemēro KPR 152. pantā minēto vienkāršo riska pakāpes pieejas procedūru.

90. Saskaņā ar KPR 151. panta 1. punktu iestādes iesniedz CR EQU IRB veidni, ja tās piemēro vienu no trim KPR 155. pantā minētajām pieejām:

— vienkāršo riska pakāpes pieeju,

—  PD/LGD pieeju vai

— iekšējo modeļu pieeju.

Turklāt iestādes, kas piemēro IRB pieeju, CR EQU IRB veidnē uzrāda arī riska darījumu riska svērto vērtību tiem kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, kas piesaista fiksētas riska pakāpes procedūru (bet kam netiek skaidri piemērota vienkāršā riska pakāpes pieeja vai kredītriska standartizētās pieejas (pagaidu vai pastāvīga) daļēja izmantošana (piemēram, kapitāla vērtspapīru riska darījumi, kas saskaņā ar KPR 48. panta 4. punktu piesaista riska pakāpi 250 % apmērā, attiecīgi riska pakāpi 370 % apmērā saskaņā ar KPR 471. panta 2. punktu)).

91.  CR EQU IRB veidnē neuzrāda šādus kapitāla vērtspapīru prasījumus:

— kapitāla vērtspapīru riska darījumi tirdzniecības portfelī (gadījumā, ja iestādes nav atbrīvotas no pašu kapitāla aprēķināšanas prasības attiecībā uz tirdzniecības portfeļa pozīcijām saskaņā ar KPR 94. pantu);

— kapitāla vērtspapīru riska darījumi, uz kuriem attiecas standartizētās pieejas daļējā izmantošana (KPR 150. pants), tostarp:

— kapitāla vērtspapīru riska darījumi, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus saskaņā ar KPR 495. panta 1. punktu,

— kapitāla vērtspapīru riska darījumi ar sabiedrībām, kuru kredītsaistībām saskaņā ar standartizēto pieeju piešķir 0 % riska pakāpi, tostarp publiskā sektora sponsorētām sabiedrībām, kam var piemērot 0 % riska pakāpi (KPR 150. panta 1. punkta g) apakšpunkts),

— kapitāla vērtspapīru riska darījumi, kas saistīti ar likumdošanas programmām īpašu ekonomikas nozaru veicināšanai, kur iestāde saņem ievērojamas subsīdijas saviem ieguldījumiem un kur noteikta zināma valdības pārraudzība un ierobežojumi kapitāla ieguldījumiem (KPR 150. panta 1. punkta h) apakšpunkts),

— kapitāla vērtspapīru riska darījumi ar palīgpakalpojumu uzņēmumiem, kuru riska darījumu riska svērto vērtību var aprēķināt saskaņā ar “citu aktīvu, kas nav kredītsaistības” procedūru (saskaņā ar KPR 155. panta 1. punktu),

— kapitāla vērtspapīru prasījumi, kurus atskaita no pašu kapitāla saskaņā ar KPR 46. un 48. pantu.

3.5.2.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām (piemēro gan CR EQU IRB 1, gan CR EQU IRB 2)



Slejas

005

PARĀDNIEKA KATEGORIJA (RINDAS IDENTIFIKATORS)

Parādnieka kategorija ir rindas identifikators, un tas ir unikāls katrai tabulas rindai. Tajā ievērota numerācijas kārība 1, 2, 3 utt.

010

IEKŠĒJO REITINGU SISTĒMA

PD, KAS NOTEIKTA PARĀDNIEKU KATEGORIJAI (%)

Iestādes, kas piemēro PD/LGD pieeju, 010. slejā uzrāda saistību neizpildes varbūtību (PD), kas aprēķināta saskaņā ar KPR 165. panta 1. punktā izklāstītajiem noteikumiem.

Uzrādāmā PD, kas noteikta parādnieku kategorijai vai portfelim, atbilst obligātajām prasībām, kuras noteiktas KPR Trešās daļas II sadaļas 3. nodaļas 6. iedaļā. Attiecībā uz katru individuālo kategoriju vai portfeli uzrāda konkrētajai parādnieku kategorijai vai portfelim noteikto PD. Visus uzrādītos riska parametrus iegūst no iekšējā reitingu sistēmā izmantotajiem riska parametriem, ko apstiprinājusi attiecīgā kompetentā iestāde.

Attiecībā uz datiem, kas atbilst parādnieku kategoriju vai portfeļu apkopojumam (piemēram, “kopējie riska darījumi”), uzrāda riska darījumu svērto vidējo PD, kas noteikta apkopojumā ietverto parādnieku kategorijām vai portfeļiem. Lai aprēķinātu riska darījuma svērto vidējo PD, jāņem vērā visi riska darījumi, tostarp riska darījumi, kuros nav izpildītas saistības. Lai aprēķinātu riska darījumu svērto vidējo PD, svēršanas nolūkos izmanto riska darījuma vērtību, kurā ņemta vērā nefondētā kredītaizsardzība (060. sleja).

020

SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

Iestādes 020. slejā uzrāda sākotnējo riska darījuma vērtību (pirms korekcijas pakāpēm). Saskaņā ar KPR 167. panta noteikumiem riska darījumu vērtība kapitāla vērtspapīru riska darījumiem ir uzskaites vērtība, kas atliek pēc specifiskajām kredītriska korekcijām. Riska darījuma vērtība ārpusbilances kapitāla vērtspapīru riska darījumiem ir to nominālvērtība pēc specifiskajām kredītriska korekcijām.

Iestādes 020. slejā ietver arī KPR I pielikumā minētos ārpusbilances posteņus, kas iedalīti kapitāla vērtspapīru riska darījumu kategorijā (piemēram, “daļēji apmaksāto akciju un vērtspapīru neapmaksātā daļa”).

Iestādes, kas piemēro vienkāršo riska pakāpes pieeju vai PD/LGD pieeju (kā minēts KPR 165. panta 1. punktā), ņem vērā arī KPR 155. panta 2. punktā minētos izlīdzināšanas noteikumus.

030–040

KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU

NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA

GARANTIJAS

KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

Neatkarīgi no pieejas, kas izvēlēta riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšanai kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, iestādes var atzīt nefondēto kredītaizsardzību kapitāla vērtspapīru riska darījumiem (KPR 155. panta 2., 3. un 4. punkts). Iestādes, kas piemēro vienkāršo riska pakāpes pieeju vai PD/LGD pieeju, 030. un 040. slejā uzrāda nefondētās kredītaizsardzības summu garantiju (030. sleja) vai kredītu atvasināto instrumentu (040. sleja) veidā, kas atzīta saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 4. nodaļā noteiktajām metodēm.

050

KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU

RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRM

(–) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ

Iestādes 050. slejā uzrāda to daļu no sākotnējās riska darījuma vērtības pirms korekcijas pakāpēm, kurai piemēro nefondēto kredītaizsardzību, kas atzīta saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 4. nodaļā noteiktajām metodēm.

060

RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA

Iestādes, kas piemēro vienkāršo riska pakāpes pieeju vai PD/LGD pieeju, 060. slejā uzrāda riska darījuma vērtību, ņemot vērā aizstāšanas ietekmi, kas izriet no nefondētās kredītaizsardzības (KPR 155. panta 2. un 3. punkts un 167. pants).

Atgādinājumam – kapitāla vērtspapīru ārpusbilances riska darījumu gadījumā riska darījuma vērtība ir tā nominālvērtība pēc specifiskajām kredītriska korekcijām (KPR 167. pants).

070

RISKA DARĪJUMU SVĒRTIE VIDĒJIE LGD (%)

Iestādes, kas piemēro PD/LGD pieeju, CR EQU IRB 2 070. slejā uzrāda riska darījumu svērtos vidējos LGD, kas noteikti apkopojumā iekļautajām parādnieku kategorijām vai portfeļiem; tas pats attiecas uz CR EQU IRB veidnes 020. rindu. Riska darījuma vērtību, kurā ņemta vērā nefondētā kredītaizsardzība, izmanto riska darījumu svērto vidējo LGD aprēķināšanai. Iestādes ņem vērā KPR 165. panta 2. punkta noteikumus.

080

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA

Iestādes 080. slejā uzrāda riska darījumu riska svērto vērtību kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, kas aprēķināta saskaņā ar KPR 155. panta noteikumiem.

Gadījumos, kad iestādēm, kas piemēro PD/LGD pieeju, nav pietiekamas informācijas, lai lietotu KPR 178. pantā sniegto saistību neizpildes definīciju, riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķinā riska pakāpēm piemēro koeficientu 1,5 (KPR 155. panta 3. punkts).

Attiecībā uz riska pakāpes funkcijas ievadparametru M (termiņš) kapitāla vērtspapīru riska darījumiem piemērotais termiņš ir pieci gadi (KPR 165. panta 3. punkts).

090

IZZIŅAS POSTENIS: PAREDZAMO ZAUDĒJUMU APMĒRS

Iestādes 090. slejā uzrāda kapitāla vērtspapīru riska darījumu paredzamo zaudējumu apmēru, kas aprēķināts saskaņā ar KPR 158. panta 4., 7., 8. un 9. pantu.

92. Saskaņā ar KPR 155. pantu iestādes dažādiem portfeļiem var piemērot dažādas pieejas (vienkāršo riska pakāpes pieeju, PD/LGD pieeju vai iekšējo modeļu pieeju), ja tās šīs dažādās pieejas izmanto iekšēji. Iestādes CR EQU IRB 1 veidnē uzrāda arī riska darījumu riska svērtās vērtības tiem kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, kas piesaista fiksētas riska pakāpes procedūru (bet kam netiek skaidri piemērota vienkāršā riska pakāpes pieeja vai kredītriska standartizētās pieejas (pagaidu vai pastāvīga) daļēja izmantošana).



Rindas

CR EQU IRB 1 – 020. rinda,

PD/LGD PIEEJA: KOPĀ

Iestādes, kas piemēro PD/LGD pieeju (KPR 155. panta 3. punkts), pieprasīto informāciju uzrāda CR EQU IRB 1 veidnes 020. rindā.

CR EQU IRB 1; 050.–090. rinda

VIENKĀRŠĀ RISKA PAKĀPES PIEEJA: KOPĀ

KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA PAKĀPĒM SASKAŅĀ AR VIENKĀRŠO RISKA PAKĀPES PIEEJU

Iestādes, kas piemēro vienkāršo riska pakāpes pieeju (KPR 155. panta 2. punkts), pieprasīto informāciju uzrāda 050.–090. rindā atbilstoši pamatā esošo riska darījumu iezīmēm.

CR EQU IRB 1; 100. rinda

IEKŠĒJO MODEĻU PIEEJA

Iestādes, kas piemēro iekšējo modeļu pieeju (KPR 155. panta 4. punkts), prasīto informāciju uzrāda 100. rindā.

CR EQU IRB 1; 110. rinda

KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRU RISKA DARĪJUMI, KAM PIEMĒRO RISKA PAKĀPES

Iestādes, kas piemēro IRB pieeju, uzrāda riska darījumu riska svērtās vērtības tiem kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, kas piesaista fiksētas riska pakāpes procedūru (bet kam netiek skaidri piemērota vienkāršā riska pakāpes pieeja vai kredītriska standartizētās pieejas (pagaidu vai pastāvīga) daļēja izmantošana). Piemēram,

— tādu riska darījumu riska svērto vērtību kapitāla vērtspapīru pozīcijām finanšu sektora sabiedrībās, kam piemēro KPR 48. panta 4. punkta procedūru, kā arī

— kapitāla vērtspapīru pozīcijas, kurām saskaņā ar KPR 370. panta 471. punktu piemērota riska pakāpe 2 % apmērā,

uzrāda 110. rindā.

CR EQU IRB 2

KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA PARĀDNIEKU KATEGORIJĀM SASKAŅĀ AR PD/LGD PIEEJU

Iestādes, kas piemēro PD/LGD pieeju (KPR 155. panta 3. punkts) pieprasīto informāciju uzrāda CR EQU IRB 2 veidnē.

Ja iestādes, kas izmanto PD/LGD pieeju, piemēro unikālu reitingu sistēmu vai var sniegt pārskatu saskaņā ar iekšēju paraugskalu, tās CR EQU IRB 2 uzrāda reitinga kategorijas vai portfeļus, kas saistīti ar šo unikālo reitingu sistēmu/paraugskalu. Visos citos gadījumos dažādās reitingu sistēmas apvieno un sakārto saskaņā ar šādiem kritērijiem: dažādu reitingu sistēmu parādnieku kategorijas vai portfeļus apvieno un sakārto no zemākās katrai parādnieku kategorijai vai portfelim noteiktās PD uz augstāko.

3.6.   C 11.00 – NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKS (CR SETT)

3.6.1.   Vispārīgas piezīmes

93. Šajā veidnē pieprasīta informācija gan par tirdzniecības, gan netirdzniecības portfeļa darījumiem, kuros pēc attiecīgā piegādes datuma nav nokārtoti norēķini, un to attiecīgajām pašu kapitāla prasībām saistībā ar norēķinu risku saskaņā ar KPR 92. panta 3. punkta c) apakšpunkta ii) punktu un 378. pantu.

94. Iestādes CR SETT veidnē uzrāda informāciju par norēķinu/piegādes risku saistībā ar parāda instrumentiem, kapitāla vērtspapīriem, ārvalstu valūtām un precēm, kas turēti to tirdzniecības vai netirdzniecības portfelī.

95. Saskaņā ar KPR 378. pantu repo darījumi, vērtspapīru vai preču aizdevumu darījumi un vērtspapīru vai preču aizņēmumu darījumi saistībā ar parāda instrumentiem, kapitāla vērtspapīriem, ārvalstu valūtām un precēm nav pakļauti norēķinu/piegādes riskam. Jāņem vērā, ka atvasinātajiem instrumentiem un ilgstošu norēķinu darījumiem, kuros pēc attiecīgā piegādes datuma nav nokārtoti norēķini, tomēr piemēro pašu kapitāla prasības attiecībā uz norēķinu/piegādes risku, kā noteikts KPR 378. pantā.

96. Attiecībā uz darījumiem, kuros pēc attiecīgā piegādes datuma nav nokārtoti norēķini, iestādes aprēķina cenas atšķirību, kurai tās pakļautas. Tā ir atšķirība starp konkrētā parāda instrumenta, kapitāla vērtspapīra, ārvalstu valūtas vai preces līgto norēķinu cenu un tās pašreizējo tirgus vērtību, ja atšķirība varētu iestādei radīt zaudējumu.

97. Iestādes šo starpību reizina ar attiecīgu KPR 378. panta 1. tabulā norādīto pakāpi, lai noteiktu attiecīgās pašu kapitāla prasības.

98. Saskaņā ar 92. panta 4. punkta b) apakšpunktu pašu kapitāla prasības attiecībā uz norēķinu/piegādes risku reizina ar 12,5, lai aprēķinātu riska darījuma vērtību.

99. Jāņem vērā, ka pašu kapitāla prasības attiecībā uz neapmaksātām piegādēm, kā noteikts KPR 379. pantā, neietilpst CR SETT veidnes tvērumā; par tām sniedz pārskatu kredītriska veidnēs (CR SA, CR IRB).

3.6.2.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām



Slejas

010

DARĪJUMI, KUROS NAV NOKĀRTOTI NORĒĶINI UN KURI NOVĒRTĒTI NORĒĶINU CENĀ

Saskaņā ar KPR 378. pantu iestādes šajā 010. slejā uzrāda darījumus, kuros pēc attiecīgā piegādes datuma nav nokārtoti norēķini un kuri novērtēti attiecīgajās līgtajās norēķinu cenās.

Visus darījumus, kuros nav nokārtoti norēķini, uzrāda šajā 010. slejā neatkarīgi no tā, vai pēc attiecīgā norēķinu datuma tie ir ar peļņu vai zaudējumiem.

020

DARĪJUMU, KUROS NAV NOKĀRTOTI NORĒĶINI, RADĪTIE CENAS ATŠĶIRĪBAS RISKA DARĪJUMI

Saskaņā ar KPR 378. pantu iestādes 020. slejā uzrāda cenas atšķirību starp konkrētā parāda instrumenta, kapitāla vērtspapīra, ārvalstu valūtas vai preces līgto norēķinu cenu un tās pašreizējo tirgus vērtību, ja šāda atšķirība varētu iestādei radīt zaudējumu.

Šajā 020. slejā norāda tikai darījumus, kuros nav nokārtoti norēķini un kuri pēc attiecīgās norēķinu dienas ir ar zaudējumiem.

030

PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

Iestādes 030. slejā uzrāda pašu kapitāla prasības, kas aprēķinātas saskaņā ar KPR 378. pantu.

040

KOPĒJĀ NORĒĶINU RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA

Saskaņā ar KPR 92. panta 4. punkta b) apakšpunktu iestādes 030. slejā uzrādītās pašu kapitāla prasības reizina ar 12,5, lai iegūtu norēķinu riska darījuma vērtību.



Rindas

010

Kopējie netirdzniecības portfelī esošie darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini

Iestādes 010. rindā uzrāda apkopoto informāciju saistībā ar netirdzniecības portfeļa pozīciju norēķinu/piegādes risku (saskaņā ar KPR 92. panta 3. punkta c) apakšpunkta ii) punktu un 378. pantu).

Iestādes 010./010. uzrāda to darījumu kopsummu, kuros pēc piegādes datuma nav nokārtoti norēķini un kuri novērtēti attiecīgajās līgtajās norēķinu cenās.

Iestādes 010./020. uzrāda apkopoto informāciju par darījumu, kuros nav nokārtoti norēķini un kuri ir ar zaudējumiem, radītajiem cenas atšķirības riska darījumiem.

Iestādes 010./030. uzrāda apkopotās pašu kapitāla prasības, kas iegūtas summējot darījumu, kuros nav nokārtoti norēķini, pašu kapitāla prasības, reizinot 020. slejā uzrādīto “cenas atšķirību” ar atbilstīgo pakāpi, kuras pamatā ir darba dienu skaits pēc attiecīgās norēķinu dienas (KPR 1. panta 378. tabulā minētās kategorijas).

020–060

Darījumi, kuros nav nokārti norēķini līdz 4 dienām (pakāpe 0 %)

Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini no 5 līdz 15 dienām (pakāpe 8 %)

Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini no 16 līdz 30 dienām (pakāpe 50 %)

Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini no 31 līdz 45 dienām (pakāpe 75 %)

Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini 46 vai vairāk dienas (pakāpe 100 %)

Iestādes uzrāda informāciju saistībā ar norēķinu/piegādes risku attiecībā uz netirdzniecības portfeļa pozīcijām saskaņā ar KPR 378. panta 1. tabulas 020.–060. rindā minētajām kategorijām.

Pašu kapitāla prasības norēķinu/piegādes riskam nav jāaprēķina attiecībā uz darījumiem, kuros mazāk kā piecu darba dienu laikā pēc attiecīgās norēķinu dienas nav nokārtoti norēķini.

070

Kopējie tirdzniecības portfelī esošie darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini

Iestādes 070. rindā uzrāda apkopoto informāciju saistībā ar tirdzniecības portfeļa pozīciju norēķinu/piegādes risku (saskaņā ar KPR 92. panta 3. punkta c) apakšpunkta ii) punktu un 378. pantu).

Iestādes 070./010. uzrāda to darījumu kopsummu, kuros pēc piegādes datuma nav nokārtoti norēķini un kuri novērtēti attiecīgajās līgtajās norēķinu cenās.

Iestādes 070./020. uzrāda apkopoto informāciju par darījumu, kuros nav nokārtoti norēķini un kuri ir ar zaudējumiem, radītajiem cenas atšķirības riska darījumiem.

Iestādes 070./030. uzrāda kopējās pašu kapitāla prasības, kas iegūtas summējot darījumu, kuros nav nokārtoti norēķini, pašu kapitāla prasības, reizinot 020. slejā uzrādīto “cenas atšķirību” ar atbilstīgo pakāpi, kuras pamatā ir darba dienu skaits pēc attiecīgās norēķinu dienas (KPR 1. panta 378. tabulā minētās kategorijas).

080–120

Darījumi, kuros nav nokārti norēķini līdz 4 dienām (pakāpe 0 %)

Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini no 5 līdz 15 dienām (pakāpe 8 %)

Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini no 16 līdz 30 dienām (pakāpe 50 %)

Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini no 31 līdz 45 dienām (pakāpe 75 %)

Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini 46 vai vairāk dienas (pakāpe 100 %)

Iestādes uzrāda informāciju saistībā ar norēķinu/piegādes risku attiecībā uz tirdzniecības portfeļa pozīcijām saskaņā ar KPR 378. panta 1. tabulas 080.–120. rindā minētajām kategorijām.

Pašu kapitāla prasības norēķinu/piegādes riskam nav jāaprēķina attiecībā uz darījumiem, kuros mazāk kā piecu darba dienu laikā pēc attiecīgās norēķinu dienas nav nokārtoti norēķini.

3.7.   C 12.00 – KREDĪTRISKS: VĒRTSPAPĪROŠANA – STANDARTIZĒTĀ PIEEJA PAŠU KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR SA)

3.7.1.   Vispārīgas piezīmes

100. Šajā veidnē pieprasīta informācija par visu vērtspapīrošanu, kurā atzīta būtiska riska pārvešana un kurā pārskatu sniedzošā iestāde ir iesaistīta vērtspapīrošanā, kurai piemēro standartizētās pieejas procedūru. Uzrādāmā informācija ir atkarīga no iestādes statusa attiecībā uz vērtspapīrošanu. Iniciatoriem, sponsoriem un ieguldītājiem piemēro īpašus pārskatu sniegšanas posteņus.

101.  CR SEC SA veidnē apkopo informāciju gan par tradicionālo, gan par sintētisko vērtspapīrošanu, kas iekļauta banku portfelī, kā noteikts attiecīgi KPR 242. panta 10. un 11. punktā.

3.7.2.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām



Slejas

010

KOPĒJĀ INICIĒTO VĒRTSPAPĪROŠANAS RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA

Iniciatoriestādēm pārskata sniegšanas datumā jāuzrāda visu vērtspapīrošanas darījumā iniciēto pašreizējo vērtspapīrošanas riska darījumu nesamaksāto summu neatkarīgi no tā, kas ir pozīciju turētājs. Līdz ar to uzrāda gan bilances vērtspapīrošanas riska darījumus (piemēram, obligācijas, subordinētos aizdevumus), gan ārpusbilances riska darījumus un atvasinātos instrumentus (piemēram, subordinēto kredītu līnijas, likviditātes līgumus, procentu likmju mijmaiņas darījumus, kredītriska mijmaiņas darījumus utt.), kas iniciēti vērtspapīrošanas darījumos.

Tradicionālās vērtspapīrošanas gadījumā, ja iniciators netur nekādas pozīcijas, tad iniciatoram minētā vērtspapīrošana nav jāņem vērā, sniedzot pārskatu CR SEC SA vai CR SEC IRB veidnēs. Šajā nolūkā iniciatora turētās vērtspapīrošanas pozīcijas ietver priekšlaicīgas amortizācijas uzkrājumus atjaunojamu riska darījumu, kas noteikti KPR 242. panta 12. punktā, vērtspapīrošanai.

020–040

SINTĒTISKĀ VĒRTSPAPĪROŠANA: VĒRTSPAPĪROTU RISKA DARĪJUMU KREDĪTAIZSARDZĪBA

Saskaņā ar KPR 249. un 250. panta noteikumiem attiecībā uz vērtspapīroto riska darījumu kredītaizsardzību uzskata, ka nepastāv termiņu nesakritības.

020

(-) FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA (CVA )

Detalizēta procedūra attiecībā uz to, kā aprēķināt nodrošinājuma vērtību, kurai piemērota svārstīguma korekcija (CVA ) un kuru paredzēts uzrādīt šajā slejā, ir noteikta KPR 223. panta 2. punktā.

030

(–) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ: NEFONDĒTĀS KREDĪTAIZSARDZĪBAS KORIĢĒTĀS VĒRTĪBAS (G*)

Ņemot vērā vispārējo noteikumu par “ienākošajām naudas plūsmām” un “izejošajām naudas plūsmām”, šajā slejā uzrādītās vērtības norāda kā “ienākošās naudas plūsmas” attiecīgajā kredītriska veidnē (CR SA vai CR IRB) un riska darījumu kategorijā, kas attiecas uz aizsardzības devēju (t. i., trešo personu, uz kuru ar nefondēto kredītaizsardzību tiek pārvests laidiens).

Aprēķina procedūra kredītaizsardzības nominālvērtībai, kurai piemērota korekcija saistībā ar “ārvalstu valūtas risku” (G*), ir noteikta KPR 233. panta 3. punktā.

040

KREDĪTAIZSARDZĪBAS SAGLABĀTĀ VAI ATPIRKTĀ NOSACĪTĀ SUMMA

Visus laidienus, kas ir saglabāti vai atpirkti, piemēram, paturētas pirmās kārtas zaudējumu pozīcijas, uzrāda to nominālajā summā.

Aprēķinot kredītaizsardzības saglabāto vai atpirkto summu, neņem vērā uzraudzības iestādes diskontu ietekmi uz kredītaizsardzību.

050

VĒRTSPAPĪROŠANAS POZĪCIJAS: SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

Pārskatu sniedzošās iestādes turētās vērtspapīrošanas pozīcijas, kas aprēķinātas saskaņā ar KPR 246. panta 1. punkta a), c) un e) apakšpunktu un 2. punktu, nepiemērojot kredīta korekcijas pakāpes un jebkādas kredītriska korekcijas un uzkrājumus. Savstarpējo prasījumu ieskaits ir būtisks tikai attiecībā uz vienai un tai pašai SSPE sniegtiem vairākiem atvasināto instrumentu līgumiem, uz kuriem attiecas atbilstošs savstarpējo prasījumu ieskaita līgums.

Vērtības korekcijas un uzkrājumi, kas jānorāda šajā slejā, attiecas tikai uz vērtspapīrošanas pozīcijām. Vērtspapīrošanas pozīciju vērtības korekcijas neņem vērā.

Priekšlaicīgas amortizācijas noteikumu gadījumā iestādei ir jānorāda “iniciatora līdzdalības daļas” summa, kā definēts KPR 256. panta 2. punktā.

Sintētiskās vērtspapīrošanas gadījumā pozīcijas, ko iniciators tur bilances posteņu un/vai ieguldītāja līdzdalības daļas veidā (priekšlaicīga amortizācija), ir 010.–040. slejas apkopojuma rezultāts.

060

(–) VĒRTĪBAS KOREKCIJAS UN UZKRĀJUMI

Tādas vērtības korekcijas un tādi uzkrājumi (KPR 159. pants) saistībā ar kredītzaudējumiem, kas veikti saskaņā ar pārskatu sniedzošajai sabiedrībai piemēroto grāmatvedības regulējumu. Vērtības korekcijas ietver jebkuru summu, kas attiecībā uz finanšu aktīvu kredītzaudējumiem atzīta peļņā vai zaudējumos, kopš to sākotnējās atzīšanas bilancē (ieskaitot zaudējumus saistībā ar pēc patiesās vērtības novērtētu finanšu aktīvu kredītrisku, ko neatskaita no riska darījuma vērtības), plus diskontus riska darījumiem, kuri nopirkti, kad nav izpildītas to saistības saskaņā ar KPR 166. panta 1. punktu. Uzkrājumi ietver kredītzaudējumu uzkrātās summas ārpusbilances posteņos.

070

RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA BEZ VĒRTĪBAS KOREKCIJĀM UN UZKRĀJUMIEM

Vērtspapīrošanas pozīcijas saskaņā ar KPR 246. panta 1. un 2. punktu, nepiemērojot korekcijas pakāpes.

Šī informācija ir saistīta ar CR SA kopējās veidnes 040. sleju.

080–110

KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU

KPR 4. panta 57. punkts un Trešās daļas II sadaļas 4. nodaļa.

Šajā sleju blokā apkopo informāciju par kredītriska mazināšanas metodēm, kas samazina riska darījuma vai riska darījumu kredītrisku, aizstājot riska darījumus (kā turpmāk norādīts attiecībā uz ienākošajām un izejošajām naudas plūsmām).

Sk. CR SA norādes (Pārskatu sniegšana par KRM metodēm ar aizstāšanas ietekmi).

080

(-) NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA: KORIĢĒTĀS VĒRTĪBAS (GA )

Nefondētā kredītaizsardzība definēta KPR 4. panta 59. punktā un reglamentēta 235. pantā.

Sk. CR SA norādes (Pārskatu sniegšana par KRM metodēm ar aizstāšanas ietekmi).

090

(-) FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA

Fondētā kredītaizsardzība definēta KPR 4. panta 58. punktā un reglamentēta 195., 197. un 200. pantā.

Ar kredītrisku saistītās parādzīmes un bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaitu saskaņā ar KPR 218.–236. pantu pielīdzina naudas nodrošinājumam.

Sk. CR SA norādes (Pārskatu sniegšana par KRM metodēm ar aizstāšanas ietekmi).

100–110

RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRM

Uzrāda arī vienās un tajās pašās riska darījumu kategorijās – un attiecīgā gadījumā parādnieku kategorijās – ienākošās un izejošās naudas plūsmas.

100

(–) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ

222. panta 3. punkts un 235. panta 1. un 2. punkts

Izejošās naudas plūsmas atbilst “Riska darījuma vērtības bez vērtības korekcijām un uzkrājumiem” segtajai daļai, ko atskaita no parādnieka riska darījumu kategorijas – un attiecīgā gadījumā no riska pakāpes vai parādnieka kategorijas –, un pēc tam iedala aizsardzības devēja riska darījumu kategorijā – un attiecīgā gadījumā riska pakāpē vai parādnieka kategorijā.

Šo summu uzskata par aizsardzības devēja riska darījumu kategorijā – un attiecīgā gadījumā riska pakāpēs vai parādnieku kategorijās – ienākošo naudas plūsmu.

Šī informācija ir saistīta ar CR SA kopējās veidnes 090. sleju [(-) Izejošās naudas plūsmas kopā].

110

IENĀKOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ

Ja izmanto finanšu nodrošinājuma vienkāršo metodi, vērtspapīrošanas pozīcijas, kas ir parāda vērtspapīri un atbilstošs finanšu nodrošinājums saskaņā ar KPR 197. panta 1. punktu, šajā slejā uzrāda kā ienākošās naudas plūsmas.

Šī informācija ir saistīta ar CR SA kopējās veidnes 100. sleju [(-) Ienākošās naudas plūsmas kopā].

120

NETO RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PĒC KRM AIZSTĀŠANAS IETEKMES, PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

Attiecīgajā riska pakāpē un riska darījumu kategorijā iedalītais riska darījums pēc tam, kad ņemtas vērā ienākošās un izejošās naudas plūsmas saistībā ar “Kredītriska mazināšanas (KRM) metodēm ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu”.

Šī informācija ir saistīta ar CR SA kopējās veidnes 110. sleju.

130

(-) KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS METODES, KAS IETEKMĒ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBU: FONDĒTĀS KREDĪTAIZSARDZĪBAS FINANŠU NODROŠINĀJUMA PAPLAŠINĀTĀS METODES KORIĢĒTĀ VĒRTĪBA (CVAM )

Šajā postenī ietvertas arī ar kredītrisku saistītās parādzīmes (KPR 218. pants).

Šī informācija ir saistīta ar CR SA kopējās veidnes 120. un 130. sleju.

140

PILNĪBĀ KORIĢĒTĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA (E*)

Vērtspapīrošanas pozīcijas saskaņā ar KPR 246. pantu, tāpēc – nepiemērojot KPR 246. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteiktās korekcijas pakāpes.

Šī informācija ir saistīta ar CR SA kopējās veidnes 150. sleju.

150–180

ĀRPUSBILANCES POSTEŅU PILNĪBĀ KORIĢĒTĀS RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBAS (E*) SADALĪJUMS SASKAŅĀ AR KOREKCIJAS PAKĀPĒM

KPR 246. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzēts, ka ārpusbilances vērtspapīrošanas pozīcijas riska darījuma vērtība ir tās nominālvērtība, reizināta ar korekcijas pakāpi. Šī korekcijas pakāpe ir 100 %, ja vien KPR nav noteikts citādi.

Sk. CR SA kopējās veidnes 160.–190. sleju.

Pārskatu sniegšanas nolūkā pilnībā koriģētās riska darījumu vērtības (E*) uzrāda saskaņā ar šādiem četriem savstarpēji izslēdzošiem korekcijas pakāpju intervāliem: 0 %,]0 %, 20 %],]20 %, 50 %] un]50 %, 100 %].

190

RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA

Vērtspapīrošanas pozīcijas saskaņā ar KPR 246. pantu.

Šī informācija ir saistīta ar CR SA kopējās veidnes 200. sleju.

200

(-) RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA, KAS ATSKAITĪTA NO PAŠU KAPITĀLA

KPR 258. pantā paredzēts, ka attiecībā uz vērtspapīrošanas pozīcijām, kurām piemēro 1 250  % riska pakāpi, iestādes var kā alternatīvu pozīcijas iekļaušanai riska darījumu riska svērto vērtību aprēķinos atskaitīt no pašu kapitāla šīs pozīcijas riska darījuma vērtību.

210

RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA, KAM PIEMĒRO RISKA PAKĀPES

Riska darījuma vērtība mīnus no pašu kapitāla atskaitītā riska darījuma vērtība.

220–320

RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBAS, KAM PIEMĒRO RISKA PAKĀPES, SADALĪJUMS ATKARĪBĀ NO RISKA PAKĀPĒM

220–260

AR REITINGU

Pozīcijas ar reitingu definētas KPR 242. panta 8. punktā.

Riska darījumu vērtības, kam piemēro riska pakāpes, sadala atkarībā no kredītkvalitātes pakāpēm (KKP), kā attiecībā uz SP paredzēts KPR 251. pantā (1. tabulā).

270

1 250 % (BEZ REITINGA)

Pozīcijas bez reitinga definētas KPR 242. panta 7. punktā.

280

CAURSKATĀMĪBAS PIEEJA

KPR 253., 254. pants un 256. panta 5. punkts

Caurskatīšanas slejās ietver visus riska darījumu bez reitinga gadījumus, kuros riska pakāpi iegūst no pamatā esošā riska darījumu portfeļa (portfeļa vidējā riska pakāpe, portfeļa augstākā riska pakāpe vai koncentrācijas koeficienta izmantošana).

290

CAURSKATĪŠANA – NO KĀ: OTRĀS KĀRTAS ZAUDĒJUMI UZ AKTĪVIEM BALSTĪTO KOMERCIĀLO VĒRTSPAPĪRU (ABKV) PROGRAMMĀ

Riska darījuma vērtība, kam piemēro vērtspapīrošanas pozīciju procedūru otrās kārtas zaudējumu laidienā vai labākā laidienā ABKV programmā, kas noteikta KPR 254. pantā.

Uz aktīviem balstītā komerciālo vērtspapīru (ABKV) programma definēta KPR 242. panta 9. punktā.

300

CAURSKATĪŠANA – NO KĀ: VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%)

Norāda riska darījuma vērtības svērto vidējo riska pakāpi.

310

IEKŠĒJĀ NOVĒRTĒJUMA PIEEJA (INP)

KPR 109. panta 1. punkts un 259. panta 3. punkts Vērtspapīrošanas pozīciju riska darījuma vērtība saskaņā ar iekšējā novērtējuma pieeju.

320

INP: VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%)

Norāda riska darījuma vērtības svērto vidējo riska pakāpi.

330

RISKA DARĪJUMA RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA

Kopējo riska darījuma riska svērto vērtību aprēķina saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļas 3. iedaļu – pirms korekcijām saistībā ar termiņu nesakritību vai uzticamības pārbaudes noteikumu pārkāpumiem, un izslēdzot jebkādu riska darījuma riska svērto vērtību, kas atbilst riska darījumiem, kuri ar izejošām naudas plūsmām pārdalīti citā veidnē.

340

NO KĀ: SINTĒTISKĀ VĒRTSPAPĪROŠANA

Sintētiskās vērtspapīrošanas gadījumā šajā slejā uzrādāmajā vērtībā neņem vērā nekādu termiņu nesakritību.

350

KOPĒJĀ IETEKME (KOREKCIJA) SAISTĪBĀ AR UZTICAMĪBAS PĀRBAUDES NOTEIKUMU PĀRKĀPŠANU

KPR 14. panta 2. punktā, 406. panta 2. punktā un 407. pantā paredzēts, ka gadījumos, kad iestāde nepilda konkrētas KPR 405., 406. vai 409. pantā noteiktās prasības, dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes piemēro samērīgu papildu riska pakāpi ne mazāk kā 250 % apmērā no riska pakāpes (maksimālā vērtība – 1 250 %), ko piemēro attiecīgajām vērtspapīrošanas pozīcijām saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļas 3. iedaļu. Šādu papildu riska pakāpi var piemērot ne tikai ieguldītājām iestādēm, bet arī iniciatoriem, sponsoriem un sākotnējiem aizdevējiem.

360

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀS VĒRTĪBAS KOREKCIJAS TERMIŅU NESAKRITĪBAS DĒĻ

Ja uzrādāmā vērtība ir vienāda ar nulli, attiecībā uz termiņu nesakritību sintētiskajā vērtspapīrošanā iekļauj RW*- RW(SP), kā noteikts KPR 250. pantā, izņemot tādu laidienu gadījumā, kam piemēro riska pakāpi 1 250 %. Jāņem vērā, ka RW(SP) ietver ne tikai 330. slejā uzrādītās riska darījumu riska svērtās vērtības, bet arī riska darījumu riska svērtās vērtības, kas atbilst riska darījumiem, kuri ar izejošām naudas plūsmām pārdalīti citās veidnēs.

370–380

KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA: PIRMS MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS/PĒC MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS

Kopējā riska darījumu riska svērtā vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļas 3. iedaļu, pirms (370. sleja)/pēc (380. sleja) KPR 252. pantā (tādu posteņu vērtspapīrošana, attiecībā uz kuriem šobrīd netiek pildītas saistības vai kuri saistīti ar īpaši augstu risku) vai KPR 256. panta 4. punktā (papildu pašu kapitāla prasības tādu atjaunojamu riska darījumu vērtspapīrošanai, kuriem piemēro priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumu) noteikto ierobežojumu piemērošanas.

390

IZZIŅAS POSTENIS: RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA, KAS ATBILST IZEJOŠAJĀM NAUDAS PLŪSMĀM NO SP VĒRTSPAPĪROŠANAS DARĪJUMIEM UZ CITĀM RISKA DARĪJUMU KATEGORIJĀM

Riska darījumu riska svērtā vērtība, kas izriet no riska darījumiem, kuri pārdalīti riska mazināšanas līdzekļu sniedzējam un tādēļ aprēķināti attiecīgajā veidnē, un kuri ņemti vērā vērtspapīrošanas pozīciju maksimālās robežvērtības aprēķinā.

102.  CR SEC SA veidne ir sadalīta trīs galvenajos rindu blokos, kuros apkopo datus par iniciētiem/sponsorētiem/saglabātiem vai nopirktiem riska darījumiem, sadalot tos pa iniciatoru, ieguldītāju un sponsoru kategorijām. Katrā no tiem informācija ir sadalīta pa bilances un ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem, kā arī vērtspapīrošanas un atkārtotās vērtspapīrošanas darījumiem.

103. Pozīcijas, kurām piemēro uz reitingiem balstīto metodi, un pozīcijas bez reitinga (riska darījumi pārskata sniegšanas datumā) arī ir sadalītas atkarībā no sākuma brīdī piemērotajām kredītkvalitātes pakāpēm (pēdējais rindu bloks). Šo informāciju uzrāda iniciatori, sponsori, kā arī ieguldītāji.



Rindas

010

KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

Kopējie riska darījumi attiecas uz nenokārtotu vērtspapīrošanas darījumu kopsummu. Šajā rindā sniedz kopsavilkumu par informāciju, ko iniciatori, sponsori un ieguldītāji uzrādījuši turpmākajās rindās.

020

NO KĀ: ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA

Nenokārtotu atkārtotu vērtspapīrošans darījumu kopsumma saskaņā ar KPR 4. panta 1. punkta 63. un 64. apakšpunkta definīcijām.

030

INICIATORS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

Šajā rindā sniedz kopsavilkuma informāciju par to vērtspapīrošanas pozīciju bilances un ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem, un priekšlaicīgu amortizāciju, attiecībā uz kurām iestādei ir iniciatora loma, kā noteikts KPR 4. panta 1. punkta 13. apakšpunktā.

040–060

BILANCES POSTEŅI

KPR 246. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteikts, ka tām iestādēm, kas riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina saskaņā ar standartizēto pieeju, bilances vērtspapīrošanas pozīcijas riska darījuma vērtība ir tās uzskaites vērtība pēc specifisko kredītriska korekciju piemērošanas.

Bilances posteņi ir sadalīti pa vērtspapīrošanas (050. rinda) un atkārtotas vērtspapīrošanas (060. rinda) darījumiem.

070–090

ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

Šajās rindās apkopo informāciju par ārpusbilances posteņiem un atvasināto instrumentu vērtspapīrošanas pozīcijām, kam vērtspapīrošanas ietvaros piemēro korekcijas pakāpi. Ārpusbilances vērtspapīrošanas pozīcijas riska darījuma vērtība ir tās nominālvērtība, no kuras atņemta minētās vērtspapīrošanas pozīcijas jebkādas specifiskās kredītriska korekcijas un kura reizināta ar 100 % korekcijas pakāpi, ja vien nav norādīts citādi.

Riska darījuma vērtību KPR II pielikumā norādīto atvasināto instrumentu darījuma partnera kredītriskam nosaka saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļu.

Likviditātes iespējām, kredītiespējām un parādus apkalpojošās sabiedrības naudas avansiem iestādes norāda neizmantoto summu.

Procentu likmju un valūtas mijmaiņas darījumiem tās norāda riska darījuma vērtību (saskaņā ar KPR 246. panta 1. punktu), kā noteikts CR SA kopējā veidnē.

Ārpusbilances posteņi un atvasinātie instrumenti ir sadalīti pa vērtspapīrošanas (080. rinda) un atkārtotas vērtspapīrošanas (090. rinda) darījumiem kā norādīts KPR 251. panta 1. tabulā.

100

PRIEKŠLAICĪGA AMORTIZĀCIJA

Šī rinda attiecas tikai uz iniciatoriem ar tādu atjaunojamu riska darījumu vērtspapīrošanu, kuriem piemēro priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumu, kā minēts KPR 242. panta 13. un 14. punktā.

110

IEGULDĪTĀJS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

Šajā rindā sniedz kopsavilkuma informāciju par to vērtspapīrošanas pozīciju bilances un ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem, un priekšlaicīgu amortizāciju, attiecībā uz kurām iestādei ir ieguldītāja loma.

Ieguldītājs KPR nav skaidri definēts. Tāpēc šajā kontekstā tas jāsaprot kā iestāde, kas vērtspapīrošanas darījumā tur vērtspapīrošanas pozīciju un kas nav šā darījuma iniciators vai sponsors.

120–140

BILANCES POSTEŅI

Šeit attiecībā uz vērtspapīrošanu un atkārtotu vērtspapīrošanu piemēro tos pašus klasifikācijas kritērijus kā iniciatoriem attiecībā uz bilances posteņiem.

150–170

ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

Šeit attiecībā uz vērtspapīrošanu un atkārtotu vērtspapīrošanu piemēro tos pašus klasifikācijas kritērijus kā iniciatoriem attiecībā uz ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem.

180

SPONSORS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

Šajā rindā sniedz kopsavilkuma informāciju par to vērtspapīrošanas pozīciju bilances un ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem, attiecībā uz kurām iestādei ir sponsora loma, kā noteikts KPR 4. panta 14. punktā. Ja sponsors vērtspapīro arī savus pašu aktīvus, tas iniciatora rindās norāda informāciju par saviem pašu vērtspapīrotajiem aktīviem.

190–210

BILANCES POSTEŅI

Šeit attiecībā uz vērtspapīrošanu un atkārtotu vērtspapīrošanu piemēro tos pašus klasifikācijas kritērijus kā iniciatoriem attiecībā uz bilances posteņiem.

220–240

ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

Šeit attiecībā uz vērtspapīrošanu un atkārtotu vērtspapīrošanu piemēro tos pašus klasifikācijas kritērijus kā iniciatoriem attiecībā uz ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem.

250–290

NESAMAKSĀTO POZĪCIJU SADALĪJUMS ATBILSTĪGI KKP SĀKUMA BRĪDĪ

Šajās rindās apkopo informāciju par nesamaksātajām pozīcijām, kurām piemēro uz reitingiem balstīto metodi, un pozīcijām bez reitinga (pārskata sniegšanas datumā) atbilstīgi kredītkvalitātes pakāpēm (kas SP paredzētas KPR 251. panta 1. tabulā), kas piemērotas iniciēšanas datumā (sākuma brīdī). Ja šādas informācijas nav, uzrāda visagrāk pieejamos KKP ekvivalenta datus.

Šīs rindas uzrāda tikai par 190., 210. līdz 270. sleju un 330. līdz 340. sleju.

3.8.   C 13.00 KREDĪTRISKS – VĒRTSPAPĪROŠANA: UZ IEKŠĒJIEM REITINGIEM BALSTĪTĀ PIEEJA PAŠU KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR SEC IRB)

3.8.1.   Vispārīgas piezīmes

104. Šajā veidnē pieprasīta informācija par visu vērtspapīrošanu, kurā atzīta būtiska riska pārvešana un kurā pārskatu sniedzošā iestāde ir iesaistīta vērtspapīrošanā, kurai piemēro uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju.

105. Uzrādāmā informācija ir atkarīga no iestādes statusa attiecībā uz vērtspapīrošanu. Iniciatoriem, sponsoriem un ieguldītājiem piemēro īpašus pārskatu sniegšanas posteņus.

106.  CR SEC IRB veidnei ir tāds pats tvērums kā CR SEC SA veidnei; tajā apkopo informāciju gan par tradicionālo, gan par sintētisko vērtspapīrošanu bankas portfelī.

3.8.2.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām



Slejas

010

KOPĒJĀ INICIĒTO VĒRTSPAPĪROŠANAS RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA

Attiecībā uz kopējo bilances posteņu rindu šajā slejā uzrādāmā vērtība atbilst vērtspapīrošanas riska darījumu nesamaksātajai summai pārskata sniegšanas datumā.

Sk. CR SEC SA 010. sleju.

020–040

SINTĒTISKĀ VĒRTSPAPĪROŠANA: VĒRTSPAPĪROTU RISKA DARĪJUMU KREDĪTAIZSARDZĪBA

KPR 249. un 250. pants

Termiņu nesakritību neņem vērā vērtspapīrošanas shēmā iesaistīto kredītriska mazināšanas metožu koriģētajā vērtībā.

020

(-) FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA (CVA )

Detalizēta procedūra attiecībā uz to, kā aprēķināt nodrošinājuma vērtību, kurai piemērota svārstīguma korekcija (CVA ) un kuru paredzēts uzrādīt šajā slejā, ir noteikta KPR 223. panta 2. punktā.

030

(–) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ: NEFONDĒTĀS KREDĪTAIZSARDZĪBAS KORIĢĒTĀS VĒRTĪBAS (G*)

Ņemot vērā vispārējo noteikumu par “ienākošajām naudas plūsmām” un “izejošajām naudas plūsmām”, CR SEC IRB veidnes 030. slejā uzrādītās vērtības norāda kā “ienākošās naudas plūsmas” attiecīgajā kredītriska veidnē (CR SA vai CR IRB) un riska darījumu kategorijā, kas attiecas uz aizsardzības devēju (t. i., trešo personu, uz kuru ar nefondēto kredītaizsardzību tiek pārvests laidiens).

Aprēķina procedūra kredītaizsardzības nominālvērtībai, kurai piemērota korekcija saistībā ar “ārvalstu valūtas risku” (G*), ir noteikta KPR 233. panta 3. punktā.

040

KREDĪTAIZSARDZĪBAS SAGLABĀTĀ VAI ATPIRKTĀ NOSACĪTĀ SUMMA

Visus laidienus, kas ir saglabāti vai atpirkti, piemēram, paturētas pirmās kārtas zaudējumu pozīcijas, uzrāda to nominālajā summā.

Aprēķinot kredītaizsardzības saglabāto vai atpirkto summu, neņem vērā uzraudzības iestādes diskontu ietekmi uz kredītaizsardzību.

050

VĒRTSPAPĪROŠANAS POZĪCIJAS: SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

Pārskatu sniedzošās iestādes turētās vērtspapīrošanas pozīcijas, kas aprēķinātas saskaņā ar KPR 246. panta 1. punkta b), d) un e) apakšpunktu un 2. punktu, nepiemērojot kredīta korekcijas pakāpes un bruto vērtības korekcijas un uzkrājumus. Savstarpējo prasījumu ieskaits ir būtisks tikai attiecībā uz vienai un tai pašai SSPE sniegtiem vairākiem atvasināto instrumentu līgumiem, uz kuriem attiecas atbilstošs savstarpējo prasījumu ieskaita līgums.

Vērtības korekcijas un uzkrājumi, kas jānorāda šajā slejā, attiecas tikai uz vērtspapīrošanas pozīcijām. Vērtspapīroto pozīciju vērtības korekcijas neņem vērā.

Priekšlaicīgas amortizācijas noteikumu gadījumā iestādei ir jānorāda “iniciatora līdzdalības daļas” summa, kā definēts KPR 256. panta 2. punktā.

Sintētiskās vērtspapīrošanas gadījumā pozīcijas, ko iniciators tur bilances posteņu un/vai ieguldītāja līdzdalības daļas veidā (priekšlaicīga amortizācija), ir 010.–040. slejas apkopojuma rezultāts.

060–090

KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU

Sk. KPR 4. panta 1. punkta 57. apakšpunktu un Trešās daļas II sadaļas 4. nodaļu.

Šajā sleju blokā apkopo informāciju par kredītriska mazināšanas metodēm, kas samazina riska darījuma vai riska darījumu kredītrisku, aizstājot riska darījumus (kā turpmāk norādīts attiecībā uz ienākošajām un izejošajām naudas plūsmām).

060

(-) NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA: KORIĢĒTĀS VĒRTĪBAS (GA )

Nefondētā kredītaizsardzība definēta KPR 4. panta 1. punkta 59. apakšpunktā.

KPR 236. pantā aprakstīta GA aprēķinu procedūra pilnas aizsardzības/daļējas aizsardzības – vienādas prioritātes gadījumā.

Šī informācija ir saistīta ar CR IRB veidnes 040. un 050. sleju.

070

(-) FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA

Fondētā kredītaizsardzība definēta KPR 4. panta 1. punkta 58. apakšpunktā.

Tā kā finanšu nodrošinājuma vienkāršo metodi nepiemēro, šajā slejā uzrāda tikai fondēto kredītaizsardzību saskaņā ar KPR 200. pantu.

Šī informācija ir saistīta ar CR IRB veidnes 060. sleju.

080–090

RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRM

Uzrāda arī vienās un tajās pašās riska darījumu kategorijās – un attiecīgā gadījumā parādnieku kategorijās – ienākošās un izejošās naudas plūsmas.

080

(–) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ

KPR 236. pants.

Izejošās naudas plūsmas atbilst “Riska darījuma vērtības bez vērtības korekcijām un uzkrājumiem” segtajai daļai, ko atskaita no parādnieka riska darījumu kategorijas – un attiecīgā gadījumā no riska pakāpes vai parādnieka kategorijas –, un pēc tam iedala aizsardzības devēja riska darījumu kategorijā – un attiecīgā gadījumā riska pakāpē vai parādnieka kategorijā.

Šo summu uzskata par aizsardzības devēja riska darījumu kategorijā – un attiecīgā gadījumā riska pakāpēs vai parādnieku kategorijās – ienākošo naudas plūsmu.

Šī informācija ir saistīta ar CR IRB veidnes 070. sleju.

090

IENĀKOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ

Šī informācija ir saistīta ar CR IRB veidnes 080. sleju.

100

RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PĒC KRM AIZSTĀŠANAS IETEKMES, PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

Attiecīgajā riska pakāpē un riska darījumu kategorijā iedalītais riska darījums pēc tam, kad ņemtas vērā ienākošās un izejošās naudas plūsmas saistībā ar “Kredītriska mazināšanas (KRM) metodēm ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu”.

Šī informācija ir saistīta ar CR IRB veidnes 090. sleju.

110

(-) KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS METODES, KAS IETEKMĒ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBU: FONDĒTĀS KREDĪTAIZSARDZĪBAS FINANŠU NODROŠINĀJUMA PAPLAŠINĀTĀS METODES KORIĢĒTĀ VĒRTĪBA (CVAM)

KPR 218. līdz 222. pants. Šajā postenī ietvertas arī ar kredītrisku saistītās parādzīmes (KPR 218. pants).

120

PILNĪBĀ KORIĢĒTĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA (E*)

Vērtspapīrošanas pozīcijas saskaņā ar KPR 246. pantu, tāpēc – nepiemērojot KPR 246. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteiktās korekcijas pakāpes.

130–160

ĀRPUSBILANCES POSTEŅU PILNĪBĀ KORIĢĒTĀS RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBAS (E*) SADALĪJUMS SASKAŅĀ AR KOREKCIJAS PAKĀPĒM

KPR 246. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzēts, ka ārpusbilances vērtspapīrošanas pozīcijas riska darījuma vērtība ir tās nominālvērtība, kas reizināta ar korekcijas pakāpi. Šī korekcijas pakāpe ir 100 %, ja vien nav noteikts citādi.

Šajā sakarā korekcijas pakāpe definēta KPR 4. panta 1. punkta 56. apakšpunktā.

Pārskatu sniegšanas nolūkā pilnībā koriģētās riska darījumu vērtības (E*) uzrāda saskaņā ar šādiem četriem savstarpēji izslēdzošiem korekcijas pakāpju intervāliem: 0 %, (0 %, 20 %], (20 %, (50 %] un (50 %, 100 %].

170

RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA

Vērtspapīrošanas pozīcijas saskaņā ar KPR 246. pantu.

Šī informācija ir saistīta ar CR IRB veidnes 110. sleju.

180

(-) RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA, KAS ATSKAITĪTA NO PAŠU KAPITĀLA

KPR 266. panta 3. punktā paredzēts, ka attiecībā uz vērtspapīrošanas pozīcijām, kurām piemēro 1 250 % riska pakāpi, iestādes var kā alternatīvu pozīcijas iekļaušanai riska darījumu riska svērto vērtību aprēķinos atskaitīt no pašu kapitāla šīs pozīcijas riska darījuma vērtību.

190

RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA, KAM PIEMĒRO RISKA PAKĀPES

200–320

UZ REITINGIEM BALSTĪTĀ METODE (KREDĪTKVALITĀTES PAKĀPES)

KPR 261. pants.

IRB vērtspapīrošanas pozīcijas ar iespējamo reitingu atbilstoši KPR 259. panta 2. punktam uzrāda kā pozīcijas ar reitingu.

Riska darījumu vērtības, kam piemēro riska pakāpes, sadala atkarībā no kredītkvalitātes pakāpēm (KKP), kā attiecībā uz IRB pieeju paredzēts KPR 261. panta 1. punkta 4. tabulā.

330

UZRAUDZĪBAS FORMULAS METODE

Uzraudzības formulas metode (UFM), KPR 262. pants.

Vērtspapīrošanas pozīcijas riska pakāpe ir lielāka par 7 % vai atbilst riska pakāpei, kas piemērojama saskaņā ar norādītajām formulām.

340

UZRAUDZĪBAS FORMULAS METODE: VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE

Kredītriska mazināšanu vērtspapīrošanas pozīcijām var atzīt atbilstoši KPR 264. pantam. Šajā gadījumā, ja saņemta pilna aizsardzība, iestāde norāda pozīcijas “faktisko riska pakāpi” saskaņā ar to, kas noteikts KPR 264. panta 2. punktā (faktiskā riska pakāpe ir vienāda ar pozīcijas riska darījuma riska svērto vērtību, kas dalīta ar pozīcijas riska darījuma vērtību un reizināta ar 100).

Pozīcijas daļējas aizsardzības gadījumā iestādei ir jāpiemēro uzraudzības formulas metode, izmantojot koriģēto “T” saskaņā ar to, kas noteikts KPR 264. panta 3. punktā.

Šajā slejā uzrāda svērtās vidējās riska pakāpes.

350

CAURSKATĀMĪBAS PIEEJA

Caurskatīšanas slejās ietver visus riska darījumu bez reitinga gadījumus, kuros riska pakāpi iegūst no pamatā esošā riska darījumu portfeļa (portfeļa augstākā riska pakāpe).

KPR 263. panta 2. un 3. punktā paredzēta izņēmuma procedūra gadījumos, kad Kirb nevar aprēķināt.

Likviditātes iespēju neizmantoto summu uzrāda zem “Ārpusbilances posteņi un atvasinātie instrumenti”.

Tikmēr, kamēr iniciatoram piemēro izņēmuma procedūru gadījumos, kad Kirb nav iespējams aprēķināt, 350. sleja būtu īstā sleja, kas jāizmanto, lai uzrādītu likviditātes iespējas riska darījuma vērtībai piemēroto riska pakāpes procedūru atbilstoši KPR 263. pantā noteiktajai procedūrai.

Attiecībā uz priekšlaicīgu amortizāciju sk. KPR 256. panta 5. punktu un 265. pantu.

360

CAURSKATĪŠANA: VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE

Norāda riska darījuma vērtības svērto vidējo riska pakāpi.

370

IEKŠĒJĀ NOVĒRTĒJUMA PIEEJA

KPR 259. panta 3 un 4. punktā attiecībā uz pozīcijām ABKV programmās paredzēta “Iekšējā novērtējuma pieeja” (INP).

380

INP: VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%)

Šajā slejā uzrāda svērtās vidējās riska pakāpes.

390

(–) RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMS SAISTĪBĀ AR VĒRTĪBAS KOREKCIJĀM UN UZKRĀJUMIEM

Iestādes, kas piemēro IRB pieeju, ievēro KPR 266. panta 1. punktu (attiecas tikai uz iniciatoriem, ja riska darījums nav atskaitīts no pašu kapitāla) un 2. punktu.

Tādas vērtības korekcijas un tādi uzkrājumi (KPR 159. pants) saistībā ar kredītzaudējumiem, kas veikti saskaņā ar pārskatu sniedzošajai sabiedrībai piemēroto grāmatvedības regulējumu. Vērtības korekcijas ietver jebkuru summu, kas attiecībā uz finanšu aktīvu kredītzaudējumiem atzīta peļņā vai zaudējumos, kopš to sākotnējās atzīšanas bilancē (ieskaitot zaudējumus saistībā ar pēc patiesās vērtības novērtētu finanšu aktīvu kredītrisku, ko neatskaita no riska darījuma vērtības), plus diskontus riska darījumiem, kuri nopirkti, kad nav izpildītas to saistības saskaņā ar KPR 166. panta 1. punktu. Uzkrājumi ietver kredītzaudējumu uzkrātās summas ārpusbilances posteņos.

400

RISKA DARĪJUMA RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA

Kopējo riska darījuma riska svērto vērtību aprēķina saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļas 3. iedaļu – pirms korekcijām saistībā ar termiņu nesakritību vai uzticamības pārbaudes noteikumu pārkāpumiem, un izslēdzot jebkādu riska darījuma riska svērto vērtību, kas atbilst riska darījumiem, kuri ar izejošām naudas plūsmām pārdalīti citā veidnē.

410

RDRSV NO KĀ: SINTĒTISKĀ VĒRTSPAPĪROŠANA

Attiecībā uz sintētisko vērtspapīrošanu ar termiņu nesakritību šajā slejā uzrādāmajā summā neņem vērā nekādu termiņu nesakritību.

420

KOPĒJĀ IETEKME (KOREKCIJA) SAISTĪBĀ AR UZTICAMĪBAS PĀRBAUDES NOTEIKUMU PĀRKĀPŠANU

KPR 14. panta 2. punktā, 406. panta 2. punktā un 407. pantā paredzēts, ka gadījumos, kad iestāde nepilda noteiktas prasības, dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes piemēro samērīgu papildu riska pakāpi ne mazāk kā 250 % apmērā no riska pakāpes (maksimālā vērtība – 1 250  %), ko piemēro attiecīgajām vērtspapīrošanas pozīcijām saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļas 3. iedaļu.

430

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀS VĒRTĪBAS KOREKCIJAS TERMIŅU NESAKRITĪBAS DĒĻ

Ja uzrādāmā vērtība ir vienāda ar nulli, attiecībā uz termiņu nesakritību sintētiskajā vērtspapīrošanā iekļauj RW*- RW(SP), kā noteikts KPR 250. pantā, izņemot tādu laidienu gadījumā, kam piemēro riska pakāpi 1 250 %. Jāņem vērā, ka RW(SP) ietver ne tikai 400. slejā uzrādītās riska darījumu riska svērtās vērtības, bet arī riska darījumu riska svērtās vērtības, kas atbilst riska darījumiem, kuri ar izejošām naudas plūsmām pārdalīti citās veidnēs.

Negatīvas vērtības uzrāda šajā slejā.

440–450

KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA: PIRMS MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS/PĒC MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS

Kopējā riska darījumu riska svērtā vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļas 3. iedaļu, pirms (440. sleja)/pēc (450. sleja) KPR 260. pantā noteikto ierobežojumu piemērošanas. Papildus jāņem vērā KPR 265. pants (papildu pašu kapitāla prasības atjaunojamu riska darījumu vērtspapīrošanai ar priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumiem).

460

IZZIŅAS POSTENIS: RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA, KAS ATBILST IZEJOŠAJĀM NAUDAS PLŪSMĀM NO IRB VĒRTSPAPĪROŠANAS DARĪJUMIEM UZ CITĀM RISKA DARĪJUMU KATEGORIJĀM

Riska darījumu riska svērtā vērtība, kas izriet no riska darījumiem, kuri pārdalīti riska mazināšanas līdzekļu sniedzējam un tādēļ aprēķināti attiecīgajā veidnē un kuri ņemti vērā vērtspapīrošanas pozīciju maksimālās robežvērtības aprēķinā.

107.  CR SEC IRB veidne ir sadalīta trīs galvenajos rindu blokos, kuros apkopo datus par iniciētiem/sponsorētiem/saglabātiem vai nopirktiem riska darījumiem, sadalot tos pa iniciatoru, ieguldītāju un sponsoru kategorijām. Katrā no tiem informācija ir sadalīta pa bilances un ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem, kā arī vērtspapīrošanas un atkārtotās vērtspapīrošanas riska pakāpju grupām.

108. Pozīcijas, kurām piemēro uz reitingiem balstīto metodi, un pozīcijas bez reitinga (riska darījumi pārskata sniegšanas datumā) arī ir sadalītas atkarībā no sākuma brīdī piemērotajām kredītkvalitātes pakāpēm (pēdējais rindu bloks). Šo informāciju uzrāda iniciatori, sponsori, kā arī ieguldītāji.



Rindas

010

KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

Kopējie riska darījumi attiecas uz nenokārtotu vērtspapīrošanas darījumu kopsummu. Šajā rindā sniedz kopsavilkumu par informāciju, ko iniciatori, sponsori un ieguldītāji uzrādījuši turpmākajās rindās.

020

NO KĀ: ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA

Nenokārtotu atkārtotu vērtspapīrošanu kopējā summa saskaņā ar KPR 4. panta 1. punkta 63. un 64. apakšpunkta definīcijām.

030

INICIATORS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

Šajā rindā sniedz kopsavilkuma informāciju par to vērtspapīrošanas pozīciju bilances un ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem, un priekšlaicīgu amortizāciju, attiecībā uz kurām iestādei ir iniciatora loma, kā noteikts KPR 4. panta 1. punkta 13. apakšpunktā.

040–090

BILANCES POSTEŅI

KPR 246. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteikts, ka tām iestādēm, kas riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina saskaņā ar IRB pieeju, bilances vērtspapīrošanas pozīcijas riska darījuma vērtība ir tās uzskaites vērtība, neņemot vērā jebkādas piemērotās kredītriska korekcijas.

Bilances posteņi ir sadalīti pēc vērtspapīrošanas riska pakāpju grupām (A-B-C) 050.–070. rindā un pēc atkārtotas vērtspapīrošanas riska pakāpju grupām (D-E) 080.–090. rindā, kā noteikts KPR 261. panta 1. punkta 4. tabulā.

100–150

ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

Šajās rindās apkopo informāciju par ārpusbilances posteņiem un atvasināto instrumentu vērtspapīrošanas pozīcijām, kam vērtspapīrošanas ietvaros piemēro korekcijas pakāpi. Ārpusbilances vērtspapīrošanas pozīcijas riska darījuma vērtība ir tās nominālvērtība – atskaitot minētās vērtspapīrošanas pozīcijas jebkādas specifiskās kredītriska korekcijas –, reizināta ar 100 % korekcijas pakāpi, ja vien nav norādīts citādi.

Ārpusbilances vērtspapīrošanas pozīcijas, kas izriet no KPR II pielikumā norādīta atvasināta instrumenta, nosaka saskaņā ar KPR Trešās sadaļas II sadaļas 6. nodaļu. Riska darījuma vērtību KPR II pielikumā norādīto atvasināto instrumentu darījuma partnera kredītriskam nosaka saskaņā ar KPR Trešās sadaļas II sadaļas 6. nodaļu.

Likviditātes iespējām, kredītiespējām un parādus apkalpojošās sabiedrības naudas avansiem iestādes norāda neizmantoto summu.

Procentu likmju un valūtas mijmaiņas darījumiem tās norāda riska darījuma vērtību (saskaņā ar KPR 246. panta 1. punktu), kā noteikts CR SA kopējā veidnē.

Bilances posteņi ir sadalīti pēc vērtspapīrošanas riska pakāpju grupām (A-B-C) 110.-130. rindā un pēc atkārtotas vērtspapīrošanas riska pakāpju grupām (D-E) 140.-150. rindā, kā noteikts KPR 261. panta 1. punkta 4. tabulā.

160

PRIEKŠLAICĪGA AMORTIZĀCIJA

Šī rinda attiecas tikai uz iniciatoriem ar tādu atjaunojamu riska darījumu vērtspapīrošanu, kuriem piemēro priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumu, kā minēts KPR 242. panta 13. un 14. punktā.

170

IEGULDĪTĀJS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

Šajā rindā sniedz kopsavilkuma informāciju par to vērtspapīrošanas pozīciju bilances un ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem, un priekšlaicīgu amortizāciju, attiecībā uz kurām iestādei ir ieguldītāja loma.

Ieguldītājs KPR nav skaidri definēts. Tāpēc šajā kontekstā tas jāsaprot kā iestāde, kas vērtspapīrošanas darījumā tur vērtspapīrošanas pozīciju un kas nav šā darījuma iniciators vai sponsors.

180–230

BILANCES POSTEŅI

Šeit attiecībā uz vērtspapīrošanu (A-B-C) un atkārtotu vērtspapīrošanu (D-E) piemēro tos pašus klasifikācijas kritērijus kā iniciatoriem attiecībā uz bilances posteņiem.

240–290

ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

Šeit attiecībā uz vērtspapīrošanu (A-B-C) un atkārtotu vērtspapīrošanu (D-E) piemēro tos pašus klasifikācijas kritērijus kā iniciatoriem attiecībā uz ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem.

300

SPONSORS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

Šajā rindā sniedz kopsavilkuma informāciju par to vērtspapīrošanas pozīciju bilances un ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem, attiecībā uz kurām iestādei ir sponsora loma, kā noteikts KPR 4. panta 1. punkta 14) apakšpunktā. Ja sponsors vērtspapīro arī savus pašu aktīvus, tas iniciatora rindās norāda informāciju par saviem pašu vērtspapīrotajiem aktīviem.

310–360

BILANCES POSTEŅI

Šeit attiecībā uz vērtspapīrošanu (A-B-C) un atkārtotu vērtspapīrošanu (D-E) piemēro tos pašus klasifikācijas kritērijus kā iniciatoriem attiecībā uz bilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem.

370–420

ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

Šeit attiecībā uz vērtspapīrošanu (A-B-C) un atkārtotu vērtspapīrošanu (D-E) piemēro tos pašus klasifikācijas kritērijus kā iniciatoriem attiecībā uz ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem.

430–540

NESAMAKSĀTO POZĪCIJU SADALĪJUMS ATBILSTĪGI KKP SĀKUMA BRĪDĪ

Šajās rindās apkopo informāciju par nesamaksātajām pozīcijām, kurām piemēro uz reitingiem balstīto metodi, un pozīcijām bez reitinga (pārskata sniegšanas datumā) atbilstīgi kredītkvalitātes pakāpēm (kas IRB paredzētas KPR 261. panta 4. tabulā), kas piemērotas iniciēšanas datumā (sākuma brīdī). Ja šādas informācijas nav, uzrāda visagrāk pieejamos KKP ekvivalenta datus.

Šīs rindas uzrāda tikai par 170., 190. līdz 320. sleju un 400. līdz 410. sleju.

3.9.   C 14.00 – DETALIZĒTA INFORMĀCIJA PAR VĒRTSPAPĪROŠANU (SEC DETAILS)

3.9.1.   Vispārīgas piezīmes

109. Šajā veidnē apkopo informāciju par katru darījumu (salīdzinājumā ar apkopotu informāciju, ko uzrāda CR SEC SA, CR SEC IRB, MKR SA SEC un MKR SA CTP veidnēs) attiecībā uz visiem vērtspapīrošanas darījumiem, kuros iestāde ir iesaistīta. Jānorāda katra vērtspapīrošanas darījuma galvenās iezīmes, piemēram, pamatā esošā portfeļa iezīmes un pašu kapitāla prasības.

110. Šajā veidnē jāuzrāda:

a. pārskatu sniedzošās iestādes iniciēta/sponsorēta vērtspapīrošana, ja iestāde vērtspapīrošanas darījumā tur vismaz vienu pozīciju. Tas nozīmē, ka neatkarīgi no tā, vai ir bijis būtisks riska pārvedums vai nav, iestādes sniedz informāciju par visām to turētajām pozīcijām (vai nu bankas portfelī, vai arī tirdzniecības portfelī). Turētās pozīcijās ietver tās pozīcijas, kas saglabātas atbilstoši KPR 405. pantam;

b. vērtspapīrošana, ko pārskata gada laikā ( 3 ) pārskatu sniedzošā iestāde iniciējusi/sponsorējusi, ja iestāde netur nekādas pozīcijas;

c. vērtspapīrošana, kuras galīgais bāzes aktīvs ir finanšu saistības, ko sākotnēji emitējusi pārskatu sniedzošā iestāde un (daļēji) iegādājusies vērtspapīrošanas sabiedrība. Šis bāzes aktīvs varētu būt, piemēram, segtās obligācijas vai citas saistības, un to kā tādu identificē 160. slejā;

d. vērtspapīrošanā turētas pozīcijas gadījumos, kad pārskatu sniedzošā iestāde nav ne iniciators, ne ieguldītājs (t. i., ieguldītāji un sākotnējie aizdevēji).

111. Šo veidni uzrāda konsolidētas grupas un atsevišķas iestādes, ( 4 ) kas atrodas vienā un tajā pašā valstī, kur tām piemēro pašu kapitāla prasības. Ja vērtspapīrošanā ir iesaistītas vairākas vienas konsolidētās grupas sabiedrības, informāciju norāda par katru sabiedrību.

112. Tā kā KPR 406. panta 1. punktā ir noteikts, ka iestādēm, kas iegulda vērtspapīrošanas pozīcijās, ir jāiegūst daudz informācijas par šīm pozīcijām, lai ievērotu uzticamības pārbaudes prasības, pārskata tvērumā ierobežotā apmērā iekļauj arī ieguldītājus. Konkrēti, tās uzrāda 010.–040.; 070.–110.; 160.; 190.; 290.–400.; 420.–470. sleju.

113. Iestādes, kas ir sākotnējo aizdevēju lomā (nav arī iniciatoru vai sponsoru lomā tajā pašā vērtspapīrošanā), parasti sniedz pārskatu par veidni tādā pašā mērā kā ieguldītāji.

3.9.2.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām



Slejas

005

RINDAS NUMURS

Šis rindas numurs ir rindas identifikators, un tas ir unikāls katrai tabulas rindai. Tajā ievērota numerācijas kārība 1, 2, 3 utt.

010

IEKŠĒJAIS KODS

Iekšējais (burtciparu) kods, ko iestāde izmanto, lai identificētu vērtspapīrošanu. Iekšējais kods ir saistīts ar vērtspapīrošanas identifikatoru.

020

VĒRTSPAPĪROŠANAS IDENTIFIKATORS (kods/nosaukums)

Vērtspapīrošanas juridiskajai reģistrācijai izmantotais kods vai, ja tāda nav, nosaukums, ar kādu vērtspapīrošana ir zināma tirgū. Ja ir pieejams starptautiskais vērtspapīru identifikācijas kods (ISIN) (t. i., publiskiem darījumiem), šajā slejā uzrāda zīmes, kas ir kopīgas visiem vērtspapīrošanas laidieniem.

030

INICIATORA IDENTIFIKATORS (kods/nosaukums)

Kods, ko uzraudzības iestāde piešķir iniciatoram, vai, ja tāda nav, šajā slejā uzrāda pašas iestādes nosaukumu.

Attiecībā uz vērtspapīrošanu, kurā iesaistīti vairāki pārdevēji, pārskatu sniedzošā sabiedrība norāda visu tās konsolidētās grupas sabiedrību, kas iesaistītas darījumā (kā iniciators, sponsors vai sākotnējais aizdevējs), identifikatoru. Ja pārskatu sniedzošajai sabiedrībai kods nav pieejams vai nav zināms, uzrāda iestādes nosaukumu.

040

VĒRTSPAPĪROŠANAS VEIDS: (TRADICIONĀLĀ/SINTĒTISKĀ)

Uzrāda šādus saīsinājumus:

— “T” attiecībā uz tradicionālo,

— “S” attiecībā uz sintētisko.

“Tradicionālā vērtspapīrošana” un “sintētiskā vērtspapīrošana” ir definēta KPR 242. panta 10. un 11. punktā.

050

UZSKAITEI PIEMĒROTĀ PROCEDŪRA: VAI VĒRTSPAPĪROTIE RISKA DARĪJUMI IR IEKĻAUTI BILANCĒ VAI IZSLĒGTI NO TĀS?

Iniciatori, sponsori un sākotnējie aizdevēji uzrāda vienu no šādiem saīsinājumiem:

— “K”, ja pilnībā atzīti,

— “P”, ja daļēji atzīti,

— “R”, ja pilnībā pārtraukta atzīšana,

— “N”, ja nav nepiemērojams.

Šajā slejā ir sniegts kopsavilkums par darījuma uzskaitei piemēroto procedūru.

Sintētiskās vērtspapīrošanas gadījumā iniciatori uzrāda, ka vērtspapīrotie riska darījumi ir izslēgti no bilances.

Saistību vērtspapīrošanas gadījumā iniciatori neuzrāda šo sleju.

“P” (daļēji izslēgti) uzrāda, ja vērtspapīrotos aktīvus atzīst bilancē pārskatu sniedzošās sabiedrības turpmākas iesaistīšanās mērā, kā noteikts 39. SGS 30.–35. punktā.

060

MAKSĀTSPĒJAS KONTEKSTĀ PIEMĒROTĀ PROCEDŪRA: VAI UZ VĒRTSPAPĪROŠANAS POZĪCIJĀM ATTIECAS PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS?

Iniciatori uzrāda tikai šādus saīsinājumus:

— “N” neattiecas pašu kapitāla prasības,

— “B” banku portfelis,

— “T” tirdzniecības portfelis,

— “A” daļēji abos portfeļos.

KPR 109., 243. un 244. pants

Šajā slejā ir sniegts kopsavilkums par iniciatora vērtspapīrošanas shēmai maksātspējas kontekstā piemēroto procedūru. Tajā norādīts, vai pašu kapitāla prasības aprēķinātas saskaņā ar vērtspapīrošanas riska darījumiem vai vērtspapīrošanas pozīcijām (bankas portfelis/tirdzniecības portfelis).

Ja pašu kapitāla prasību pamatā ir vērtspapīroti riska darījumi (nebūtisku riska pārvedumu gadījumā), pašu kapitāla prasību aprēķinu attiecībā uz kredītrisku uzrāda CR SA veidnē gadījumos, kad izmanto standartizēto pieeju, vai CR IRB veidnē, ja iestāde izmanto uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju.

Pretējā gadījumā, ja pašu kapitāla prasību pamatā ir vērtspapīrošanas pozīcijas banku portfelī (būtisku riska pārvedumu gadījumā), pašu kapitāla prasību aprēķinu attiecībā uz kredītrisku uzrāda CR SEC SA veidnē vai CR SEC IRB veidnē. Saistībā ar vērtspapīrošanas pozīcijām tirdzniecības portfelī aprēķinu par pašu kapitāla prasībām attiecībā uz tirgus risku uzrāda MKR SA TDI (standartizēts vispārējs pozīcijas risks) un MKR SA SEC vai MKR SA CTP (standartizēts specifiskais pozīciju risks), vai MKR IM (iekšējie modeļi) veidnē.

Saistību vērtspapīrošanas gadījumā iniciatori neuzrāda šo sleju.

070

VĒRTSPAPĪROŠANA VAI ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA?

Saskaņā ar “vērtspapīrošanas” un “atkārtotas vērtspapīrošanas” definīcijām, kas noteiktas KPR 4. panta 1. punkta 61. apakšpunktā un 62. līdz 64. apakšpunktā, pamatā esošā aktīva veidu uzrāda, izmantojot šādus saīsinājumus:

— “S” attiecībā uz vērtspapīrošanu,

— “R” attiecībā uz atkārtotu vērtspapīrošanu.

080–100

SAGLABĀŠANA

KPR 404. līdz 410. pants

080

PIEMĒROTAIS SAGLABĀŠANAS VEIDS

Kā paredzēts KPR 405. pantā, par katru iniciēto vērtspapīrošanas shēmu uzrāda attiecīgo neto ekonomiskās līdzdalības daļas saglabāšanas veidu:

A – vertikālais segments (vērtspapīrošanas pozīcijas): “saglabāšana vismaz 5 % apmērā no katra ieguldītājiem pārdotā vai nodotā laidiena nominālās vērtības;”

V – vertikālais segments (vērtspapīroti riska darījumi): vismaz 5 % no katra vērtspapīrotā riska darījuma kredītriska saglabāšana, ja tādējādi saglabātais kredītrisks attiecībā uz šādiem vērtspapīrotiem riska darījumiem vienmēr ir līdzvērtīgs vai pakārtots kredītriskam, kas ir vērtspapīrots attiecībā uz tiem pašiem riska darījumiem;

B-atjaunojami riska darījumi: “gadījumā, ja atjaunojamu riska darījumu vērtspapīro, – iniciatora daļa ne mazāk kā 5 % apmērā no vērtspapīroto riska darījumu nominālvērtības;”

C – bilances: “nejauši izvēlētu riska darījumu, kas ir vismaz 5 % no vērtspapīroto riska darījumu nominālvērtības, saglabāšana, ja citādi šādi riska darījumi būtu vērtspapīroti vērtspapīrošanā, ar nosacījumu, ka potenciāli vērtspapīrojamo riska darījumu skaits vērtspapīrošanas sākumā nav mazāks par 100”

D – pirmās kārtas zaudējumi: “pirmās kārtas zaudējumu laidiena un, ja nepieciešams, citu tādu laidienu saglabāšana, kuriem ir līdzīga vai augstāka riska profils nekā ieguldītājiem pārvestajiem vai pārdotajiem laidieniem un kuru derīguma termiņš nebeidzas pirms ieguldītājiem pārvesto vai pārdoto laidienu termiņa, lai kopumā saglabāšana būtu vismaz 5 % apmērā no vērtspapīroto riska darījumu nominālvērtības”;

E – atbrīvota. Šo kodu uzrāda attiecībā uz vērtspapīrošanu, ko skar KPR 405. panta 3. punkta noteikumi.

N – nepiemēro. Šo kodu uzrāda attiecībā uz vērtspapīrošanu, ko skar KPR 404. panta noteikumi.

U – pārkāpj vai nav zināma. Šo kodu uzrāda, ja pārskatu sniedzošajai sabiedrībai nav zināms, kāda veida saglabāšanu piemēro, vai neatbilstības gadījumā.

090

SAGLABĀŠANAS % PĀRSKATA SNIEGŠANAS DATUMĀ

Iniciators, sponsors vai sākotnējais aizdevējs saglabā būtisku vērtspapīrošanas neto ekonomiskās līdzdalības daļu, kas nav mazāka par 5 % (iniciēšanas datumā).

Neatkarīgi no KPR 405. panta 1. punkta saglabāšanas mērīšanu iniciēšanas brīdī parasti var interpretēt kā brīdi, kad riska darījumi tika pirmoreiz vērtspapīroti, bet ne kā brīdi, kad riska darījumi tika pirmo reiz radīti (piemēram, tas nav brīdis, kad tika izsniegti pamatā esošie aizdevumi). Saglabāšanas mērīšana iniciēšanas brīdī nozīmē to, ka brīdī, kad saglabāšana ir tikusi novērtēta un prasība ir bijusi izpildīta (piemēram, kad riska darījums pirmo reizi ticis vērtspapīrots), nepieciešamā saglabāšanas procentuālā attiecība ir 5 %; saglabātās procentuālās attiecības dinamiska pārmērīšana un pielāgošana visā darījuma pastāvēšanas laikā nav obligāta.

Šī sleja nav jāuzrāda, ja 080. slejā ir uzrādīts kods “E” (atbrīvota) vai “N” (nepiemēro) (Piemērotais saglabāšanas veids).

100

ATBILSTĪBA SAGLABĀŠANAS PRASĪBAI?

KPR 405. panta 1. punkts

Uzrāda šādus saīsinājumus:

Y – jā;

N – Nē.

Šī sleja nav jāuzrāda, ja 080. slejā ir uzrādīts kods “E” (atbrīvota) vai “N” (nepiemēro) (Piemērotais saglabāšanas veids).

110

IESTĀDES LOMA: (INICIATORS/SPONSORS/SĀKOTNĒJAIS AIZDEVĒJS/IEGULDĪTĀJS)

Uzrāda šādus saīsinājumus:

— “O” attiecībā uz iniciatoru,

— “S” attiecībā uz sponsoru,

— “L” attiecībā uz sākotnējo aizdevēju,

— “I” attiecībā uz ieguldītāju.

Sk. definīcijas KPR 4. panta 1. punkta 13. apakšpunktā (iniciators) un 4. panta 1. punkta 14. apakšpunktā (sponsors). Par ieguldītājiem pieņem tās iestādes, kurām piemēro KPR 406. un 407. pantu.

120–130

PROGRAMMAS, KAS NAV ABKV PROGRAMMAS

ABKV programmas (definētas KPR 242. panta 9. punktā) to īpašo iezīmju dēļ un tādēļ, ka tās ietver vairākas atsevišķas vērtspapīrošanas pozīcijas, ir atbrīvotas no uzrādīšanas 120. un 130. slejā.

120

INICIĒŠANAS DATUMS (mm/gggg)

Vērtspapīrošanas iniciēšanas datuma mēnesi un gadu (t. i., portfeļa nošķiršanas vai noslēguma datumu) uzrāda saskaņā ar šādu formātu: “mm/gggg”.

Katras vērtspapīrošanas shēmas iniciēšanas datums nevar mainīties starp pārskata sniegšanas datumiem. Tajā īpašajā gadījumā, kad vērtspapīrošanas shēmas ir nodrošinātas ar atvērta veida portfeļiem, iniciēšanas datums ir vērtspapīru pirmās emisijas datums.

Šādu informāciju uzrāda pat tad, ja pārskatu sniedzošā sabiedrība vērtspapīrošanas darījumā netur nekādas pozīcijas.

130

VĒRTSPAPĪROTU RISKA DARĪJUMU KOPĒJĀ VĒRTĪBA INICIĒŠANAS DATUMĀ

Šajā slejā apkopota vērtspapīrotā portfeļa vērtība (saskaņā ar sākotnējiem riska darījumiem pirms korekcijas pakāpēm) iniciēšanas datumā.

Tādu vērtspapīrošanas shēmu gadījumā, kuras nodrošinātas ar atvērta veida portfeļiem, uzrāda vērtību, kas attiecas uz vērtspapīru pirmās emisijas iniciēšanas datumu. Tradicionālās vērtspapīrošanas gadījumā neiekļauj nekādus citus vērtspapīrošanas portfeļa aktīvus. Attiecībā uz vērtspapīrošanas shēmām, kurās iesaistīti vairāki pārdevēji (t. i., vērstpapīrošanas shēmas ar vairāk nekā vienu iniciatoru), uzrāda tikai to vērtību, kas atbilst pārskatu sniedzošās sabiedrības ieguldījumam vērtspapīrotajā portfelī. Saistību vērtspapīrošanas gadījumā uzrāda tikai to summu, kuru emitējusi pārskatu sniedzošā sabiedrība.

Šādu informāciju uzrāda pat tad, ja pārskatu sniedzošā sabiedrība vērtspapīrošanas darījumā netur nekādas pozīcijas.

140–220

VĒRTSPAPĪROTI RISKA DARĪJUMI

140. līdz 220. slejā pārskatu sniedzošajai sabiedrībai pieprasīts uzrādīt informāciju par vairākām vērtspapīrotā portfeļa iezīmēm.

140

KOPĒJĀ VĒRTĪBA

Iestādes uzrāda vērtspapīrotā portfeļa vērtību pārskata sniegšanas datumā, t. i., vērtspapīroto riska darījumu nesamaksāto summu. Tradicionālās vērtspapīrošanas gadījumā neiekļauj nekādus citus vērtspapīrošanas portfeļa aktīvus. Attiecībā uz vērtspapīrošanas shēmām, kurās iesaistīti vairāki pārdevēji (t. i., vērstpapīrošanas shēmas ar vairāk nekā vienu iniciatoru), uzrāda tikai to vērtību, kas atbilst pārskatu sniedzošās sabiedrības ieguldījumam vērtspapīrotajā portfelī. Attiecībā uz vērtspapīrošanas shēmām, kas nodrošinātas ar slēgta veida portfeļiem (t. i., vērtspapīroto aktīvu portfeli nevar paplašināt pēc iniciēšanas datuma), vērtību pakāpeniski samazina.

Šādu informāciju uzrāda pat tad, ja pārskatu sniedzošā sabiedrība vērtspapīrošanas darījumā netur nekādas pozīcijas.

150

IESTĀDES DAĻA (%)

Uzrāda iestādes daļu (procentuālo attiecību ar divām zīmēm aiz komata) vērtspapīrotajā portfelī pārskata datumā. Šajā slejā uzrādāmā vērtība ir 100 %, izņemot vērtspapīrošanas shēmas, kurās iesaistīti vairāki pārdevēji. Šajā gadījumā pārskatu sniedzošā sabiedrība uzrāda tās pašreizējo ieguldījumu vērtspapīrotajā portfelī (relatīvi līdzvērtīgs 140. slejai).

Šādu informāciju uzrāda pat tad, ja pārskatu sniedzošā sabiedrība vērtspapīrošanas darījumā netur nekādas pozīcijas.

160

VEIDS

Šajā slejā apkopo informāciju par vērtspapīrotā portfeļa aktīvu (“1” līdz “8”) vai saistību (“9” un “10”) veidu. Iestādei jāuzrāda viens no šiem ciparu kodiem:

1 – mājokļa hipotēka;

2 – komerciālā nekustamā īpašuma hipotēka;

3 – kredītkaršu parādi;

4 – noma;

5 – aizdevumi komercsabiedrībām vai MVU (ko uzskata par komercsabiedrībām);

6 – patēriņa kredīti;

7 – pircēju un pasūtītāju parādi;

8 – citi aktīvi;

9 – segtās obligācijas;

10 – citas saistības.

Ja vērtspapīroto riska darījumu portfelis ir iepriekš minēto veidu kombinācija, iestāde norāda vissvarīgāko veidu. Atkārtotas vērtspapīrošanas gadījumā iestāde atsaucas uz galīgo pamatā esošo aktīvu portfeli. “10.” veids (citas saistības) ietver valsts obligācijas un ar kredītrisku saistītās parādzīmes.

Vērtspapīrošanas shēmām, kas nodrošinātas ar slēgta veida portfeļiem, veids nevar mainīties starp pārskata datumiem.

170

PIEMĒROTĀ PIEEJA (SP/IRB/JAUKTĀ)

Šajā slejā apkopo informāciju par pieeju, kādu iestāde pārskata datumā piemēro vērtspapīrotajiem riska darījumiem.

Uzrāda šādus saīsinājumus:

— “S” attiecībā uz standartizēto pieeju,

— “I” attiecībā uz pieeju, kas balstīta uz iekšējiem reitingiem;

— “M” attiecībā uz abu pieeju kombināciju (SP/IRB).

Ja saskaņā ar SP 050. slejā uzrādīts “P”, tad pašu kapitāla prasību aprēķinu uzrāda CR SEC SA veidnē.

Ja saskaņā ar IRB 050. slejā uzrādīts “P”, tad pašu kapitāla prasību aprēķinu uzrāda CR SEC IRB veidnē.

Ja saskaņā ar SP un IRB kombināciju 050. slejā uzrādīts “P”, tad pašu kapitāla prasību aprēķinu uzrāda gan CR SEC SA, gan CR SEC IRB veidnē.

Šādu informāciju uzrāda pat tad, ja pārskatu sniedzošā sabiedrība vērtspapīrošanas darījumā netur nekādas pozīcijas. Tomēr šī sleja neattiecas uz saistību vērtspapīrošanu. Sponsori šo sleju neuzrāda.

180

RISKA DARĪJUMU SKAITS

KPR 261. panta 1. punkts

Šī sleja ir obligāta tikai tām iestādēm, kas attiecībā uz vērtspapīrošanas pozīcijām izmanto IRB pieeju (un tāpēc 170. slejā uzrāda “I”). Iestādes uzrāda riska darījumu faktisko skaitu.

Šo sleju neuzrāda saistību vērtspapīrošanas gadījumā vai tad, ja pašu kapitāla prasības ir balstītas uz vērtspapīrotajiem riska darījumiem (aktīvu vērtspapīrošanas gadījumā). Šo sleju neaizpilda, ja pārskatu sniedzošā sabiedrība vērtspapīrošanas darījumā netur nekādas pozīcijas. Ieguldītāji šo sleju neaizpilda.

190

VALSTS

Uzrāda darījuma galīgā pamatā esošā aktīva izcelsmes valsts kodu (ISO 3166-1 alpha-2), t. i., vērtspapīrotu riska darījumu tiešā parādnieka valsti (caurskatīšana). Ja vērtspapīrošanas portfelis ietver dažādas valstis, iestāde norāda vissvarīgāko valsti. Ja valsts pārsniedz 20 % slieksni, pamatojoties uz aktīvu/saistību apmēru, tad uzrāda “OT” (citi).

200

Riska darījumu svērtie vidējie saistību nepildīšanas zaudējumi (ELGD) (%)

Riska darījumu svērtos vidējos saistību nepildīšanas zaudējumus (ELGD) uzrāda tikai tās iestādes, kas izmanto uzraudzības formulas metodi (un tāpēc 170. slejā uzrāda “I”). ELGD jāaprēķina tā, kā norādīts KPR 262. panta 1. punktā.

Šo sleju neuzrāda saistību vērtspapīrošanas gadījumā vai tad, ja pašu kapitāla prasības ir balstītas uz vērtspapīrotajiem riska darījumiem (aktīvu vērtspapīrošanas gadījumā). Šo sleju neaizpilda, ja pārskatu sniedzošā sabiedrība vērtspapīrošanas darījumā netur nekādas pozīcijas. Sponsori šo sleju neuzrāda.

210

(–) VĒRTĪBAS KOREKCIJAS UN UZKRĀJUMI

Tādas vērtības korekcijas un tādi uzkrājumi (KPR 159. pants) saistībā ar kredītzaudējumiem, kas veikti saskaņā ar pārskatu sniedzošajai sabiedrībai piemēroto grāmatvedības regulējumu. Vērtības korekcijas ietver jebkuru summu, kas attiecībā uz finanšu aktīvu kredītzaudējumiem atzīta peļņā vai zaudējumos, kopš to sākotnējās atzīšanas bilancē (ieskaitot zaudējumus saistībā ar pēc patiesās vērtības novērtētu finanšu aktīvu kredītrisku, ko neatskaita no riska darījuma vērtības), plus diskontus riska darījumiem, kuri nopirkti, kad nav izpildītas to saistības saskaņā ar KPR 166. panta 1. punktu. Uzkrājumi ietver kredītzaudējumu uzkrātās summas ārpusbilances posteņos.

Šajā slejā apkopo informāciju par vērtības korekcijām un uzkrājumiem, ko piemēro vērtspapīrotiem riska darījumiem. Šo sleju neuzrāda saistību vērtspapīrošanas gadījumā.

Šādu informāciju uzrāda pat tad, ja pārskatu sniedzošā sabiedrība vērtspapīrošanas darījumā netur nekādas pozīcijas.

Sponsori šo sleju neuzrāda.

220

PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS PIRMS VĒRTSPAPĪROŠANAS (%)

Šajā slejā apkopo informāciju par vērtspapīrotā portfeļa pašu kapitāla prasībām gadījumos, kad nav notikusi vērtspapīrošana, un par paredzamajiem zaudējumiem, kas saistīti ar šiem riskiem (Kirb ), kā kopējo vērtspapīroto riska darījumu procentuālo attiecību (ar divām zīmēm aiz komata) iniciēšanas datumā. Kirb ir definēts KPR 242. panta 4. punktā.

Šo sleju neuzrāda saistību vērtspapīrošanas gadījumā. Aktīvu vērtspapīrošanas gadījumā šādu informāciju uzrāda pat tad, ja pārskatu sniedzošā sabiedrība vērtspapīrošanas darījumā netur nekādas pozīcijas.

Sponsori šo sleju neuzrāda.

230–300

VĒRTSPAPĪROŠANAS STRUKTŪRA

Šajos sešos sleju blokos apkopo informāciju par vērtspapīrošanas struktūru atkarībā no bilances/ārpusbilances posteņiem, laidieniem (augstākās prioritātes/mezanīna/pirmās kārtas zaudējumu) un termiņa.

Attiecībā uz vērtspapīrošanu, kurā iesaistīti vairāki pārdevēji, par pirmās kārtas zaudējumu laidienu uzrāda tikai summu, kas atbilst pārskatu sniedzošajai iestādei vai ir attiecināma uz to.

230–250

BILANCES POSTEŅI

Šajā sleju blokā apkopo informāciju par bilances posteņiem, kas sadalīti pa laidieniem (augstākās prioritātes/mezanīna/pirmās kārtas zaudējumu).

230

AUGSTĀKĀS PRIORITĀTES

Šajā kategorijā iekļauj visus laidienus, kas neatbilst mezanīna vai pirmās kārtas zaudējumu laidienam.

240

MEZANĪNA

Sk. KPR 243. panta 3. punktu (tradicionālā vērtspapīrošana) un 244. pants 3. punktu (sintētiskā vērtspapīrošana).

250

PIRMĀS KĀRTAS ZAUDĒJUMU

Pirmās kārtas zaudējumu laidiens definēts KPR 242. panta 15. punktā.

260–280

ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

Šajā sleju blokā apkopo informāciju par ārpusbilances posteņiem, kas sadalīti pa laidieniem (augstākās prioritātes/mezanīna/pirmās kārtas zaudējumu).

Šeit attiecībā uz laidieniem piemēro tos pašus klasifikācijas kritērijus kā bilances posteņiem.

290

PIRMAIS PAREDZAMAIS BEIGU DATUMS

Iespējamais visas vērtspapīrošanas beigu datums, ņemot vērā tās līguma noteikumus un šobrīd paredzamos finanšu nosacījumus. Parasti, tas ir agrākais no šādiem datumiem:

i)  datums, kad varētu īstenot dzēšanas iespēju (definēta KPR 242. panta 2. punktā), ņemot vērā pamatā esošā(-o) riska darījuma(-u) termiņu, kā arī to paredzamo priekšapmaksas likmi vai iespējamās pārskatīšanas darbības;

ii)  datums, kurā iniciators var pirmo reiz izmantot jebkuru citu vērtspapīrošanas līguma noteikumos ietverto pirkšanas iespēju, kuras rezultātā vērtspapīrošana tiktu pilnībā izpirkta.

Uzrāda pirmā paredzamā beigu datuma dienu, mēnesi un gadu. Uzrāda konkrētu datumu, ja šādi dati ir pieejami, pretējā gadījumā uzrāda attiecīgā mēneša pirmo dienu.

300

JURIDISKI SAISTOŠS BEIGU TERMIŅŠ

Datums, līdz kuram juridiski saistoši ir atmaksāt visas vērtspapīrošanas pamatsummas un procentus (pamatojoties uz darījuma dokumentāciju).

Uzrāda juridiski saistošā beigu termiņa dienu, mēnesi un gadu. Uzrāda konkrētu datumu, ja šādi dati ir pieejami, pretējā gadījumā uzrāda attiecīgā mēneša pirmo dienu.

310–400

VĒRTSPAPĪROŠANAS POZĪCIJAS: SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

Šajā sleju blokā apkopo informāciju par vērtspapīrošanas pozīcijām atkarībā no bilances/ārpusbilances posteņiem un laidieniem (augstākās prioritātes/mezanīna/pirmās kārtas zaudējumu) pārskata datumā.

310–330

BILANCES POSTEŅI

Šeit attiecībā uz laidieniem piemēro tos pašus klasifikācijas kritērijus kā bilances posteņiem.

340–360

ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

Šeit attiecībā uz laidieniem piemēro tos pašus klasifikācijas kritērijus kā ārpusbilances posteņiem.

370–400

IZZIŅAS POSTEŅI: ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

Šajā sleju blokā apkopo papildu informāciju par kopējiem ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem (kas jau uzrādīti citā sadalījumā 340.–360. slejā).

370

TIEŠIE KREDĪTA AIZSTĀJĒJI (TKA)

Šī sleja attiecas uz vērtspapīrošanas pozīcijām, kuras tur iniciators un kuras garantētas ar tiešajiem kredīta aizstājējiem (TKA).

Saskaņā ar KPR I pielikumu par TKA uzskatāmi šādi pilna riska ārpusbilances posteņi:

— garantijas, kam ir kredīta aizstājējiem raksturīgās pazīmes;

— neatsaucami rezerves akreditīvi, kam ir kredīta aizstājējiem raksturīgās pazīmes.

380

PROCENTU LIKMJU MIJMAIŅAS LĪGUMI (PLML)/VALŪTAS MIJMAIŅAS LĪGUMI (VML)

PLML apzīmē procentu likmju mijmaiņas līgumus, savukārt VML apzīmē valūtas likmes mijmaiņas līgumus. Šie atvasinātie instrumenti ir uzskaitīti KPR II pielikumā.

390

ATBILSTOŠAS LIKVIDITĀTES IESPĒJAS

Likviditātes iespējām (LI), kas definētas KPR 242. panta 3. punktā, ir jāatbilst KPR 255. panta 1. punkta sešiem nosacījumiem, lai tās uzskatītu par atbilstošām (neatkarīgi no iestādes piemērotās metodes – SP vai IRB).

400

CITI (TOSTARP LIKVIDITĀTES IESPĒJAS, KAS NAV ATBILSTOŠAS)

Šī sleja ir paredzēta pārējiem ārpusbilances posteņiem, piemēram, neatbilstošām LI (t. i., tādām LI, kas neatbilst KPR 255. panta 1. punkta nosacījumiem).

410

PRIEKŠLAICĪGA AMORTIZĀCIJA: PIEMĒROTĀ KOREKCIJAS PAKĀPE

KPR 242. panta 12. punktā un 256. panta 5. punktā (SP), un 265. panta 1. punktā paredzēts korekcijas pakāpju kopums, kas piemērojams ieguldītāju līdzdalības daļas summai (lai aprēķinātu riska darījumu riska svērto vērtību).

Šī sleja attiecas uz vērtspapīrošanas shēmām ar priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumiem (t. i., uz atkārtotu vērtspapīrošanu).

Saskaņā ar KPR 256. panta 6. punktu piemērojamo korekcijas pakāpi nosaka atkarībā no aktuālā triju mēnešu vidējā atlikušās starpības līmeņa.

Saistību vērtspapīrošanas gadījumā šo sleju neuzrāda. Šī informācija ir saistīta ar CR SEC SA veidnes 100. rindu un CR SEC IRB veidnes 160. rindu.

420

(-) RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA, KAS ATSKAITĪTA NO PAŠU KAPITĀLA

Šī informācija ir cieši saistīta ar CR SEC SA veidnes 200. rindu un CR SEC IRB veidnes 180. rindu.

Šajā slejā uzrāda negatīvu skaitli.

430

KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA PIRMS MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS

Šajā slejā apkopo informāciju par riska darījumu riska svērto vērtību pirms maksimālās robežvērtības, kas piemērojama vērtspapīrošanas pozīcijām (t. i., vērtspapīrošanas shēmām ar būtiska riska pārvedumu). Attiecībā uz vērtspapīrošanas shēmām bez būtiska riska pārveduma (t. i., riska darījumu riska svērtā vērtība aprēķināta atbilstoši vērtspapīrotajiem riska darījumiem) šajā slejā neuzrāda nekādus datus.

Saistību vērtspapīrošanas gadījumā šo sleju neuzrāda.

440

KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA PĒC MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS

Šajā slejā apkopo informāciju par riska darījumu riska svērto vērtību pēc maksimālās robežvērtības, kas piemērojama vērtspapīrošanas pozīcijām (t. i., vērtspapīrošanas shēmām ar būtiska riska pārvedumu). Attiecībā uz vērtspapīrošanas shēmām bez būtiska riska pārveduma (t. i., pašu kapitāla prasības aprēķinātas atbilstoši vērtspapīrotajiem riska darījumiem) šajā slejā neuzrāda datus.

Saistību vērtspapīrošanas gadījumā šo sleju neuzrāda.

450–510

VĒRTSPAPĪROŠANAS POZĪCIJAS – TIRDZNIECĪBAS PORTFELIS

450

IR KORELĀCIJAS TIRDZNIECĪBAS PORTFELĪ VAI NAV KORELĀCIJAS TIRDZNIECĪBAS PORTFELĪ?

Uzrāda šādus saīsinājumus:

C – korelācijas tirdzniecības portfelī (KTP);

N – nav KTP.

460–470

NETO POZĪCIJAS – GARĀS/ĪSĀS

Sk. attiecīgi MKR SA SEC vai MKR SA CTP 050./060. sleju.

480

KOPĒJĀS PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS (SP) – SPECIFISKAIS RISKS

Sk. attiecīgi MKR SA SEC 610. sleju vai MKR SA CTP 450. sleju.

4.   OPERACIONĀLĀ RISKA VEIDNES

4.1.   C 16.00 – OPERACIONĀLAIS RISKS (OPR)

4.1.1.   Vispārīgas piezīmes

114. Šajā veidnē sniedz informāciju par pašu kapitāla prasību aprēķināšanu operacionālajam riskam saskaņā ar KPR 312. līdz 324. pantu, izmantojot pamatrādītāja pieeju (PRP), standartizēto pieeju (SP), alternatīvo standartizēto pieeju (ASP) un attīstītās mērīšanas pieejas (AMP). Iestāde nevar vienlaicīgi solo līmenī piemērot SP un ASA pieeju attiecībā uz darbības jomām “privātpersonu vai MVU apkalpošana” un “korporatīvo klientu apkalpošana”.

115. Iestādes, kas izmanto PRP, SP un/vai ASP, pašu kapitāla prasības aprēķina, pamatojoties uz finanšu gada beigu informāciju. Ja nav pieejami revidēti dati, iestādes var izmantot darījumu aplēses. Ja tiek izmantoti revidēti dati, iestādes uzrāda revidētos datus, kam būtu jāpaliek nemainīgiem. Novirzes no šā “nemainīguma” principa ir iespējams, ja, piemēram, šajā laikā rodas izņēmuma apstākļi, piemēram, nesenas sabiedrību vai darbību iegādes vai atsavināšanas.

116. Ja iestāde savai kompetentajai iestādei var pamatot, ka izņēmuma apstākļu, piemēram, sabiedrību vai darbību apvienošanās vai nodošanas dēļ, trīs gadu vidējās vērtības izmantošana attiecīgā rādītāja aprēķināšanai sniegtu neobjektīvu aplēsi pašu kapitāla prasībai attiecībā uz operacionālo risku, kompetentā iestāde var atļaut iestādēm grozīt aprēķinu tā, lai ņemtu vērā tādus notikumus. Kompetentā iestāde pēc savas iniciatīvas var arī pieprasīt iestādei grozīt aprēķinu. Ja iestāde ir darbojusies mazāk nekā trīs gadus, tā attiecīgā rādītāja aprēķināšanai var izmantot uz darījumu prognozēm balstītas aplēses, ar nosacījumu, ka tā sāk izmantot vēsturiskos datus, tiklīdz tie ir pieejami.

117. Šīs veidnes slejās sniegta informācija par trijiem pēdējiem gadiem, par operacionālajam riskam pakļauto bankas darbību attiecīgo rādītāju un par aizdevumu un avansu summu (pēdējais minētais piemērojams tikai ASP gadījumā). Papildus uzrāda informāciju par pašu kapitāla prasību summu operacionālajam riskam. Ja piemērojams, ir detalizēti jānorāda, kura šās summas daļa ir saistībā ar sadales mehānismu. Attiecībā uz AMP pievieno izziņas posteņus, kas sniedz detalizētu informāciju par paredzamo zaudējumu, diversifikācijas un mazināšanas metožu ietekmi uz pašu kapitāla prasībām operacionālajam riskam.

118. Informācija pa rindām ir izklāstīta atkarībā no operacionālā riska pašu kapitāla prasību aprēķina metodēm, detalizētāk pievēršoties darbības jomām, uz kurām attiecas SP un ASP.

119. Šo veidni iesniedz visas iestādes, uz kurām attiecas operacionālā riska pašu kapitāla prasības.

4.1.2.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām



Slejas

010–030

ATTIECĪGAIS RĀDĪTĀJS

Iestādes, kas izmanto attiecīgo rādītāju, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības attiecībā uz operacionālo risku (PRP, SP un ASP) attiecīgo rādītāju par attiecīgajiem gadiem uzrāda 010. līdz 030. slejā. Turklāt dažādu pieeju kombinētās izmantošanas gadījumā, kā minēts KPR 314. pantā, iestādes informēšanas nolūkā uzrāda arī darbību, uz kurām attiecas AMP, attiecīgo rādītāju. Tas attiecas arī uz visām citām AMP bankām.

Turpmāk termins “attiecīgais rādītājs” attiecas uz “elementu summu” finanšu gada beigās, kā noteikts KPR 316. panta 1. punkta 1. tabulā.

Ja iestādei “attiecīgā rādītāja” dati ir pieejami par mazāk nekā trim gadiem, attiecīgajās tabulas slejās pēc prioritātes iedala pieejamos vēsturiskos datus (revidētos datus). Ja, piemēram, ir pieejami vēsturiskie dati tikai par vienu gadu, tos uzrāda 030. slejā. Ja tas šķiet pamatoti, uz prognozēm balstītās aplēses ietver 020. slejā (aplēses par nākamo gadu) un 010. slejā (aplēse par gadu + 2).

Turklāt, ja nav pieejami vēsturiskie dati par “attiecīgo rādītāju”, iestāde var izmantot uz darījumu prognozēm balstītas aplēses.

040–060

AIZDEVUMI UN AVANSI (PIEMĒROJOT ASP)

Šīs slejas izmanto, lai uzrādītu darbības jomu “Korporatīvo klientu apkalpošana” un “Privātpersonu vai MVU apkalpošana” aizdevumu un avansējumu summas, kā minēts KPR 319. panta 1. punkta b) apakšpunktā. Šīs summas izmanto, lai aprēķinātu alternatīvo attiecīgo rādītāju, no kura izriet pašu kapitāla prasības darbībām, uz kurām attiecas ASP (KPR 319. panta 1. punkta a) apakšpunkts).

Attiecībā uz darbības jomu “Korporatīvo klientu apkalpošana” iekļauj arī netirdzniecības portfelī turētos vērtspapīrus.

070

PAŠU KAPITĀLA PRASĪBA

Pašu kapitāla prasību aprēķina saskaņā ar izmantoto pieeju atbilstoši KPR 312. līdz 324. pantam. Iegūto summu uzrāda 070. slejā.

071

KOPĒJĀ OPERACIONĀLĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA

KPR 92. panta 4. punkts. 070. slejas pašu kapitāla prasības, kas reizinātas ar 12,5.

080

NO KĀ: SAISTĪBĀ AR SADALES MEHĀNISMU

KPR 18. panta 1. punkts (attiecas uz metodoloģijas, ko izmanto operacionālā riska kapitāla sadalei starp dažādajām grupas sabiedrībām, iekļaušanu 312. panta 2. punktā minētajā pielietojumā un to, vai un kādu diversifikācijas ietekmi paredzēts ņemt vērā riska mērīšanas sistēmā, ko izmanto ES mātes kredītiestāde un tās meitasuzņēmumi vai kopīgi ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības vai ES mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmumi).

090–120

AMP IZZIŅAS POSTEŅI, PAR KURIEM ATTIECĪGĀ GADĪJUMĀ JĀSNIEDZ PĀRSKATS

090

PAŠU KAPITĀLA PRASĪBA PIRMS ATVIEGLOJUMIEM SAISTĪBĀ AR PAREDZAMAJIEM ZAUDĒJUMIEM, DIVERSIFIKĀCIJU UN RISKA MAZINĀŠANAS METODĒM

090. slejā uzrādītā pašu kapitāla prasība ir 070. slejā uzrādītā pašu kapitāla prasība, bet aprēķināta, pirms ir ņemta vērā atvieglojumu ietekme saistībā ar paredzamajiem zaudējumiem, diversifikāciju un riska mazināšanas metodēm (sk. turpmāk).

100

(–) PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS ATVIEGLOJUMI SAISTĪBĀ AR PAREDZAMAJIEM ZAUDĒJUMIEM, KAS NODROŠINĀTI AR IEKŠĒJĀS DARBĪBAS PRAKSĒM

100. slejā uzrāda pašu kapitāla prasības atvieglojumus saistībā ar paredzamajiem zaudējumiem, kas nodrošināti ar iekšējās darbības praksēm (kā minēts KPR 322. panta 2. punkta a) punktā).

110

(–) PAŠU KAPITĀLA PRASĪBU ATVIEGLOJUMI SAISTĪBĀ AR DIVERSIFIKĀCIJU

Diversifikācijas ietekme 110. slejā ir starpība starp pašu kapitāla prasību summu, kas aprēķināta atsevišķi katrai operacionālā riska kategorijai (t. i., “pilnīgas atkarības” situācija), un diversificēto pašu kapitāla prasību, kas aprēķināta, ņemot vērā korelācijas un atkarību (t. i., pieņemot mazāk nekā “pilnīgu atkarību” starp riska kategorijām). “Pilnīgas atkarības” situācija rodas “saistību neizpildes gadījumā”, tas ir, kad iestāde neizmanto tiešu korelāciju struktūru starp riska kategorijām, tādējādi AMP kapitālu aprēķina kā izvēlēto riska kategoriju individuālu operacionālā riska pasākumu summu. Šajā gadījumā starp riska kategorijām tiek pieņemta 100 % korelācija, un slejā uzrādāmā vērtība ir jānorāda kā nulle. Turpretim, ja iestāde aprēķina tiešas korelācijas struktūru starp riska kategorijām, tai šajā slejā ir jāiekļauj starpība starp AMP kapitālu, kas rodas no “saistību nepildīšanas gadījuma”, un to, kas iegūts pēc korelācijas struktūru starp riska kategorijām piemērošanas. Vērtība atspoguļo AMP modeļa “diversifikācijas spēju”, kas ir modeļa spēja aptvert būtisku operacionālā riska zaudējumu notikumus, kas nav vienlaicīgi. 110. slejā uzrāda summu, par kādu pieņemtā korelācijas struktūra samazina AMP kapitālu salīdzinājumā ar 100 % korelācijas pieņēmumu.

120

(–) PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS ATVIEGLOJUMI SAISTĪBĀ AR RISKA MAZINĀŠANAS METODĒM (APDROŠINĀŠANA UN CITI RISKA PĀRVEŠANAS MEHĀNISMI)

120. slejā uzrāda apdrošināšanas un citu riska pārvešanas mehānismu ietekmi saskaņā ar KPR 323. panta 1. līdz 5. punktu.



Rindas

010

BANKU DARBĪBAS, UZ KURĀM ATTIECAS PAMATRĀDĪTĀJA PIEEJA (PRP)

Lai aprēķinātu pašu kapitāla prasību attiecībā operacionālo risku, šajā rindā norāda summas, kas atbilst darbībām, uz kurām attiecas PRP (KPR 315. un 316. pants).

020

BANKU DARBĪBAS, UZ KURĀM ATTIECAS STANDARTIZĒTĀ (SP)/ALTERNATĪVĀ STANDARTIZĒTĀ PIEEJA (ASP)

Uzrāda pašu kapitāla prasību, kas aprēķināta saskaņā ar SP un ASP (KPR 317. līdz 319. pants).

030–100

SP

SP izmantošanas gadījumā katra gada attiecīgo rādītāju iedala 030. līdz 100. rindā pa darbības jomām, kas noteiktas KPR 317. panta 2. tabulā. Darbības attiecina uz darbības jomām, ievērojot KPR 318. pantā izklāstītos principus.

110–120

ASP

Iestādes, kas izmanto ASP (KPR 319. pants), attiecīgo rādītāju par konkrētajiem gadiem 030. līdz 050. rindā un 080. līdz 100. rindā atsevišķi uzrāda par katru darbības jomu, un 110. un 120. rindā – par darbības jomām “Korporatīvo klientu apkalpošana” un “Privātpersonu vai MVU apkalpošana”.

110. un 120. rindā uzrāda to darbību attiecīgo rādītāju, uz kurām attiecas ASP, izšķirot starp tām darbībām, kas atbilst darbības jomai “Korporatīvo klientu apkalpošana” un tām, kas atbilst darbības jomai “Privātpersonu vai MVU apkalpošana” (KPR 319. pants). Summas var būt rindās, kas atbilst “Korporatīvo klientu apkalpošanai” un “Privātpersonu vai MVU apkalpošanai” saskaņā ar SP (060. un 070. rinda), kā arī saskaņā ar ASP (110. un 120. rinda) (piemēram, ja uz meitasuzņēmumu attiecas SP, bet uz mātesuzņēmumu – ASP).

130

BANKU DARBĪBAS, UZ KURĀM ATTIECAS ATTĪSTĪTĀS MĒRĪŠANAS PIEEJA (AMP)

Uzrāda attiecīgos datus par AMP iestādēm (KPR 312. panta 2. punkts un 321. līdz 323. pants).

Dažādu pieeju kombinētās izmantošanas gadījumā, kā norādīts KPR 314. pantā, uzrāda informāciju par to darbību attiecīgo rādītāju, uz kurām attiecas AMP. Tas attiecas arī uz visām citām AMP bankām.

4.2.   OPERACIONĀLAIS RISKS: DETALIZĒTA INFORMĀCIJA PAR ZAUDĒJUMIEM PĒDĒJĀ GADĀ (OPR DETALIZĒTA INFORMĀCIJA)

4.2.1.   Vispārīgas piezīmes

120. Veidnē C 17.01 (OPR detalizēta informācija 1) atbilstoši notikumu veidiem un darījumu jomām apkopo informāciju par bruto zaudējumiem un zaudējumu atlīdzinājumiem, ko iestāde reģistrējusi pēdējā gadā. Veidnē C 17.02 (OPR detalizēta informācija 2) sniegta informācija par lielāko zaudējumu notikumiem pēdējā gadā.

121. Operacionālā riska zaudējumus, kas saistīti ar kredītrisku un kam piemēro pašu kapitāla prasības attiecībā uz kredītrisku (ar kredītrisku saistīti operacionālā riska robežnotikumi), neņem vērā ne C 17.01. veidnē, ne C 17.02. veidnē.

122. Ja saskaņā ar KPR 314. pantu tiek kombinēti izmantotas dažādas pieejas, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības attiecībā uz operacionālo risku, iestādes reģistrētos zaudējumus un atlīdzinājumus uzrāda C 17.01. un C 17.02. veidnē neatkarīgi no pieejas, kas izmantota pašu kapitāla prasību aprēķināšanai.

123. “Bruto zaudējums” ir zaudējums, ko izraisījis operacionālā riska notikums vai notikuma veids, kā minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 322. panta 3. punkta b) apakšpunktā, pirms jebkāda veida atlīdzinājumiem, neskarot “ātri atlīdzinātu zaudējumu gadījumus”, kā definēts turpmāk.

124. “Atlīdzinājums” ir neatkarīgs notikums, kas ir saistīts ar sākotnējo operacionālā riska zaudējumu, kas ir nošķirts laikā, kurā līdzekļus vai saimniecisko ieguvumu ienākošās plūsmas ir saņemtas no pirmajām vai trešajām pusēm, piemēram, no apdrošinātājiem vai citām pusēm. Atlīdzinājumus iedala atlīdzinājumos no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem un tiešajos atlīdzinājumos.

125. “Ātri atlīdzinātu zaudējumu gadījumi” ir operacionālā riska notikumi, kas izraisa zaudējumus, kurus daļēji vai pilnībā atlīdzina piecu darbdienu laikā. Attiecībā uz ātri atlīdzinātu zaudējumu gadījumu bruto zaudējuma definīcijā ietver tikai to zaudējuma daļu, kas nav pilnībā atlīdzināta (t. i., zaudējums, no kura atņemta īsā laikposmā daļēji atlīdzināmā summa). Tā rezultātā notikumus, kas izraisa zaudējumus, kuri ir pilnībā atlīdzināti piecu darbdienu laikā, vispār neietver ne bruto zaudējuma definīcijā, ne detalizētas informācijas (OPR detalizēta informācija) veidnē.

126. “Uzskaites datums” ir datums, kurā zaudējums vai rezerves/uzkrājumi tika pirmoreiz atzīti peļņas un zaudējumu aprēķinā pret operacionāla riska zaudējumu. Šis datums loģiski seko “Notikuma datumam” (t. i., datumam, kad radās operacionālais risks vai kad tas pirmo reizi sākās) un “Atklāšanas datumam” (t. i., datumam, kurā iestāde uzzināja par operacionālā riska notikumu).

127. Grupē zaudējumus, ko rada kopējs operacionālā riska notikums vai vairāki ar sākotnēju operacionālā riska notikumu, kurš izraisa notikumus vai zaudējumus (“avotnotikums”). Grupētos notikumus uztver un uzrāda kā vienu notikumu, un līdz ar to summē saistītās bruto zaudējumu vērtības, respektīvi, zaudējumu korekciju vērtības.

128. Attiecīgā gada jūnijā uzrādītie dati ir pagaidu dati, turpretim galīgos datus uzrāda decembrī. Tādēļ jūnijā uzrādītajiem datiem ir sešu mēnešu atsauces periods (t. i., no kalendārā gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam), turpretim decembrī uzrādītajiem datiem ir divpadsmit mēnešu atsauces periods (t. i., no kalendārā gada 1. janvāra līdz 31. decembrim). Attiecībā uz datiem, kas uzrādīti gan no jūnija, gan no decembra, “iepriekšējā pārskata atsauces periodi” ir visi pārskata atsauces periodi līdz attiecīgajam mēnesim, ieskaitot periodu, kurš beidzas iepriekšējā kalendārā gada beigās.

129. Lai pārbaudītu šīs reglas 5. panta b) punkta 2. apakšpunkta b) punkta i) apakšpunktā paredzētos nosacījumus, iestādes izmanto jaunākos statistikas datus, kas pieejami EBI tīmekļa vietnē par uzraudzības informācijas atklāšanu, lai iegūtu “visu attiecīgās dalībvalsts iestāžu bilances kopējo vērtību summu”. Lai pārbaudītu 5. panta b) punkta 2. apakšpunkta b) punkta iii) apakšpunktā paredzētos nosacījumus, izmanto bruto iekšzemes kopprodukta tirgus cenas, kuras definētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 549/2013 A pielikuma 8.89. punktā (2010. gada EKS) un kuras Eurostat publicējis par iepriekšējo kalendāro gadu.

4.2.2.   C 17.01.: Operacionālais risks: pēdējā gada zaudējumi un zaudējumu atlīdzinājumi pēc darbības jomām un notikumu veidiem (OPR detalizēta informācija 1)

4.2.2.1.   Vispārīgas piezīmes

130. C 17.01. veidnē informāciju norāda, zaudējumus un atgūtās summas, kas pārsniedz iekšminētos sliekšņus, sadalot pēc darbības jomām (kā noteikts KPR 317. panta 2. tabulā, iekļaujot papildu darbības jomu “Korporatīvie posteņi”, kā minēts KPR 322. panta 3. punkta b) punktā) un pēc notikumu veidiem (kā noteikts KPR 324. pantā), ar iespēju, ka vienam noteikumam atbilstošos zaudējumus sadala starp vairākām darbības jomām.

131. Slejās norāda dažādos notikumu veidus un kopējos rādītājus par katru darbības jomu, kā arī izziņas posteni, kurā parādīts zemākais iekšējais slieksnis, kas piemērots zaudējumu datu apkopošanā, par katru darbības jomu uzrādot zemāko un augstāko slieksni gadījumā, ja ir vairāk par vienu slieksni.

132. Rindās norāda darbības jomas un katrā darbības jomā – informāciju par notikumu skaitu (jauni notikumi), bruto zaudējumu summu (jauni notikumi), to notikumu skaitu, kam piemēro zaudējumu korekcijas, zaudējumu korekcijas saistībā ar iepriekšējiem pārskata periodiem, maksimālos vienreizējos zaudējumus, piecu lielāko zaudējumu summu un zaudējumu atlīdzinājumu kopsummu (tiešie zaudējumu atlīdzinājumi, kā arī atlīdzinājumi no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem).

133. Attiecībā uz kopējām darbības jomām dati par notikumu skaitu un bruto zaudējumu apmēru ir jāuzrāda arī par konkrētiem intervāliem, balstoties uz noteiktiem sliekšņiem, proti, 10 000 , 20 000 , 100 000 un 1 000 000 . Sliekšņi ir noteikti euro vērtībā un ir ietverti salīdzināšanas nolūkā attiecībā uz uzrādītajiem zaudējumiem starp iestādēm, tāpēc tie var nebūt saistīti ar minimālajiem zaudējumu sliekšņiem, ko izmanto datu apkopošanai par iekšējiem zaudējumiem, kas jāuzrāda veidnes citā iedaļā.

4.2.2.2.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām



Slejas

010–070

NOTIKUMU VEIDI

Iestādes attiecīgajā 010. līdz 070. slejā uzrāda zaudējumus pēc notikumu veidiem, kā noteikts KPR 324. pantā.

Iestādes, kas savu pašu kapitāla prasību aprēķina saskaņā ar ASP, zaudējumus, kuru notikuma veids nav noteikts, var uzrādīt tikai 080. slejā.

080

NOTIKUMU VEIDI KOPĀ

080. slejā attiecībā uz katru darbības jomu iestādes uzrāda kopējo “notikumu skaitu (jauni notikumi)”, kopējo “bruto zaudējumu summu (jauni notikumi)”, kopējo “to notikumu skaitu, kam piemēro zaudējumu korekcijas”, kopējās “zaudējumu korekcijas saistībā ar iepriekšējiem pārskata periodiem”, “maksimālos vienreizējos zaudējumus”, “piecu lielāko zaudējumu summu”, kopējo “zaudējumu tiešo atlīdzinājumu kopsummu” un kopējos “atlīdzinājumus no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem”.

Ja iestāde ir identificējusi visu zaudējumu notikumu veidus, 080. slejā parādās zaudējumu gadījumu, bruto zaudējumu kopsummu, zaudējumu atlīdzinājumu kopsummu un 010. līdz 070. slejā uzrādīto “zaudējumu korekciju saistībā ar iepriekšējiem pārskata periodiem” vienkāršs apkopojums.

080. slejā uzrādītie “maksimālie vienreizējie zaudējumi” ir maksimālie vienreizējie zaudējumi darbības jomā, un tie ir identiski 010. līdz 070. slejā uzrādīto “maksimālo vienreizējo zaudējumu” maksimālajai vērtībai, ja iestāde ir identificējusi visu zaudējumu notikumu veidus.

Kā piecu lielāko zaudējumu summu 080. slejā uzrāda piecu lielāko zaudējumu summu vienā darbības jomā.

090–100

IZZIŅAS POSTENIS: DATU APKOPOŠANĀ PIEMĒROTAIS SLIEKSNIS

Iestādes 090. un 100. slejā uzrāda minimālos zaudējumu sliekšņus, ko tās saskaņā ar KPR 322. panta 3. punkta c) apakšpunkta pēdējo teikumu izmanto datu apkopošanā.

Ja iestāde katrā darbības jomā izmanto tikai vienu slieksni, aizpilda tikai 090. sleju.

Gadījumos, kad vienā un tajā pašā regulējošām prasībām atbilstošajā darbības jomā piemēro dažādus sliekšņus, norāda arī augstāko piemērojamo slieksni (100. sleja).



Rindas

010–880

DARBĪBAS JOMAS: FINANŠU PAKALPOJUMI UZŅĒMUMIEM, TIRDZNIECĪBA UN PĀRDOŠANA, STARPNIECĪBAS PAKALPOJUMI PRIVĀTPERSONĀM VAI MVU, KORPORATĪVO KLIENTU APKALPOŠANA, PRIVĀTPERSONU VAI MVU APKALPOŠANA, MAKSĀJUMI UN NORĒĶINI, AĢENTŪRU PAKALPOJUMI, AKTĪVU PĀRVALDĪŠANA, KORPORATĪVIE POSTEŅI

Par katru darbības jomu, kā norādīts KPR 317. panta 4. punkta 2. tabulā, tostarp papildu darbības jomu “Korporatīvie posteņi”, kā minēts KPR 322. panta 3. punkta b) apakšpunktā, un par katru notikuma veidu iestāde saskaņā ar iekšējiem sliekšņiem uzrāda šādu informāciju: notikumu skaits (jauni notikumi), bruto zaudējumu summa (jauni notikumi), to notikumu skaits, kam piemēro zaudējumu korekcijas, zaudējumu korekcijas saistībā ar iepriekšējiem pārskata periodiem, maksimālie vienreizējie zaudējumi, piecu lielāko zaudējumu summa, zaudējumu tiešo atlīdzinājumu kopsumma un kopējie atlīdzinājumi no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem.

Attiecībā uz zaudējumu notikumu, kas ietekmē vairāk nekā vienu darbības jomu, “bruto zaudējumu apmēru” sadala pa visām ietekmētajām darbības jomām.

Iestādes, kas savu pašu kapitāla prasību aprēķina saskaņā ar ASP, zaudējumus, kuru darbības joma nav noteikta, var uzrādīt tikai 910.–980. rindā.

010, 110, 210, 310, 410, 510, 610, 710, 810

Notikumu skaits (jauni notikumi)

Notikumu skaits ir operacionālā riska notikumu skaits, kuru bruto zaudējumi tika uzskaitīti pārskata atsauces periodā.

Notikumu skaits attiecas uz “jauniem notikumiem”, t. i., operacionālā riska notikumiem, kas:

i)  “pirmo reizi uzskaitīti” pārskata atsauces periodā vai

ii)  “pirmo reizi uzskaitīti” iepriekšējā pārskata atsauces periodā, ja notikums nav bijis iekļauts nevienā iepriekšējā uzraudzības pārskatā, piemēram, tāpēc, ka tas kā operacionālais risks tika identificēts tikai pašreizējā pārskata atsauces periodā, vai tāpēc, ka minētajam notikumam piemērojamie uzkrātie zaudējumi (t. i., sākotnējie zaudējumi plus/mīnus visas iepriekšējos pārskata atsauces periodos izdarītās zaudējumu korekcijas) iekšējo datu apkopošanas slieksni ir pārsnieguši tikai pašreizējā pārskata sniegšanas periodā.

“Jauni notikumi” neietver operacionālā riska notikumus, kas “pirmo reizi uzskaitīti” iepriekšējā pārskata atsauces periodā, kas jau bija iekļauts iepriekšējos uzraudzības pārskatos.

020, 120, 220, 320, 420, 520, 620, 720, 820

Bruto zaudējumu summa (jauni notikumi)

Bruto zaudējumu summa ir bruto zaudējumu summa, kas attiecas uz operacionālā riska notikumiem (piemēram, tiešās izmaksas, uzkrājumi, norēķini). Visus pārskata atsauces periodā uzskaitītos zaudējumus saistībā ar atsevišķu notikumu summē un attiecībā uz minēto pārskata atsauces periodu uzskata par bruto zaudējumiem.

Uzrādītā bruto zaudējumu summa attiecas uz “jauniem notikumiem”, kā noteikts iepriekšējā rindā. Attiecībā uz notikumiem, kas “pirmo reizi uzskaitīti” iepriekšējā pārskata atsauces periodā un kas nebija iekļauti nevienā iepriekšējā uzraudzības pārskatā, kopējos zaudējumus, kuri uzkrāti līdz pārskata sniegšanas atsauces datumam (t. i., sākotnējie zaudējumi plus/mīnus visas iepriekšējos pārskata atsauces periodos izdarītās zaudējumu korekcijas), uzrāda kā bruto zaudējumus pārskata sniegšanas atsauces datumā.

Uzrādāmajās summās neņem vērā iegūtos atlīdzinājumus.

030, 130, 230, 330, 430, 530, 630, 730, 830

To zaudējumu notikumu skaits, uz kuriem attiecas zaudējumu korekcijas

To zaudējumu notikumu skaits, uz kuriem attiecas zaudējumu korekcijas, ir to operacionālā riska notikumu skaits, kas “pirmo reizi uzskaitīti” iepriekšējā pārskata atsauces periodā un jau iekļauti iepriekšējos pārskatos, un attiecībā uz kuriem zaudējumu korekcijas izdarītas pašreizējā pārskata atsauces periodā.

Ja pārskata atsauces periodā attiecībā uz notikumu izdarīta vairāk nekā viena zaudējumu korekcija, minēto zaudējumu korekciju summu uzskaita kā vienu korekciju periodā.

040, 140, 240, 340, 440, 540, 640, 740, 840

Zaudējumu korekcijas, kuras attiecas uz iepriekšējiem pārskata periodiem

Zaudējumu korekcijas saistībā ar iepriekšējiem pārskata atsauces periodiem ir šādu elementu (pozitīvu vai negatīvu) summa:

i)  bruto zaudējumu summas, kuras attiecas uz pārskata atsauces periodā veiktām pozitīvām zaudējumu korekcijām (piemēram, uzkrājumu palielinājums, saistīti zaudējumu notikumi, papildu norēķini) attiecībā uz operacionālā riska notikumiem, kuri “pirmo reizi uzskaitīti” un uzrādīti iepriekšējos pārskata atsauces periodos;

ii)  bruto zaudējumu summas attiecībā uz negatīvām zaudējumu korekcijām, kas veiktas pārskata atsauces periodā (piemēram, saistībā ar uzkrājumu samazinājumu) attiecībā uz operacionālā riska notikumiem, kuri “pirmo reizi uzskaitīti” un uzrādīti iepriekšējos pārskata atsauces periodos.

Ja pārskata atsauces periodā attiecībā uz notikumu izdarīta vairāk nekā viena zaudējumu korekcija, visu minēto zaudējumu korekciju vērtības summē, ņemot vērā korekciju zīmi (pozitīva, negatīva). Šo summu uzskata par zaudējumu korekciju attiecībā uz minēto notikumu minētajā pārskata atsauces periodā.

Ja negatīvas zaudējumu korekcijas dēļ koriģētā zaudējumu summa, kas attiecināma uz notikumu, ir zem iestādes iekšējā datu apkopošanas sliekšņa, iestāde zaudējumu kopsummu par minēto notikumu uzrāda apkopotā veidā līdz pēdējam brīdim, kad notikums tika uzrādīts ar decembra atsauces datumu (t. i., sākotnējie zaudējumi plus/mīnus visas iepriekšējos pārskata atsauces periodos izdarītās zaudējumu korekcijas), ar negatīvu zīmi tā vietā, lai uzrādītu pašu negatīvās zaudējumu korekcijas summu.

Uzrādāmajās summās neņem vērā iegūtos atlīdzinājumus.

050, 150, 250, 350, 450, 550, 650, 750, 850

Maksimālie vienreizējie zaudējumi

Maksimālie vienreizējie zaudējumi ir lielākā no šīm summām:

i)  lielākā bruto zaudējumu summa saistībā ar kādu notikumu, kas pirmo reizi uzrādīts pārskata atsauces periodā, un

ii)  lielākā pozitīvā zaudējumu korekcijas summa (kā definēts iepriekš) saistībā ar kādu notikumu, kas pirmo reizi uzrādīts iepriekšējā pārskata atsauces periodā.

Uzrādāmajās summās neņem vērā iegūtos atlīdzinājumus.

060, 160, 260, 360, 460, 560, 660, 760, 860

Piecu lielāko zaudējumu summa

Piecu lielāko zaudējumu summa ir to piecu lielāko summu kopsumma no:

i)  bruto zaudējumu summām par notikumiem, kas pirmo reizi uzrādīti pārskata atsauces periodā, un

ii)  pozitīvām zaudējumu korekciju summām (kā definēts iepriekš attiecībā uz 040., 140., ..., 840. rindu) saistībā ar notikumiem, kas pirmo reizi uzrādīti iepriekšējā pārskata atsauces periodā. Summa, kas ir atbilstīga, lai to kvalificētu kā vienu no piecām lielākajām, ir pati zaudējumu korekcijas summa, nevis zaudējumu kopsumma, kas saistīta ar attiecīgo notikumu pirms vai pēc zaudējumu korekcijas.

Uzrādāmajās summās neņem vērā iegūtos atlīdzinājumus.

070, 170, 270, 370, 470, 570, 670, 770, 870

Zaudējumu tiešo atlīdzinājumu kopsumma

Tiešie atlīdzinājumi ir visi iegūtie atlīdzinājumi, izņemot tos, kam piemēro KPR 323. pantu, kā uzrādīts turpmākajā rindā.

Zaudējumu tiešo atlīdzinājumu kopsumma ir visu tiešo atlīdzinājumu un tiešo atlīdzinājumu korekciju summa, kas uzskaitīta pārskata periodā un kas attiecas uz operacionālā riska notikumiem, kuri uzskaitīti pirmo reizi pārskata atsauces periodā vai iepriekšējos pārskata atsauces periodos.

080, 180, 280, 380, 480, 580, 680, 780, 880

Atlīdzinājumu kopsumma no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem

Atlīdzinājumi no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem ir atlīdzinājumi, kam piemēro KPR 323. pantu.

Atlīdzinājumu kopsumma no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem ir visu atlīdzinājumu no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem un šādu atlīdzinājumu korekciju summa, kas uzskaitīta pārskata atsauces periodā un kas attiecas uz operacionālā riska notikumiem, kuri uzskaitīti pirmo reizi pārskata atsauces periodā vai iepriekšējos pārskata atsauces periodos.

910–980

DARBĪBAS JOMAS KOPĀ

Attiecībā uz katru notikuma veidu (010. līdz 080. sleja) uzrāda informāciju par kopējām darbības jomām (KPR 322. panta 3. punkta b), c) un e) apakšpunkts).

910–914

Notikumu skaits

910. rindā uzrāda to notikumu skaitu, kas pārsniedz iekšējo slieksni, pēc notikumu veidiem par darbības jomām kopā. Šis rādītājs var būt zemāks, nekā notikumu skaita pēc darbības jomām apkopojums, jo notikumus ar vairākām ietekmēm (ietekmes dažādās darbības jomās) uzskata par vienu notikumu. Tas var būt augstāks, ja iestāde, kas tās pašu kapitāla prasības aprēķina saskaņā ar ASP, nevar katrā gadījumā identificēt darbības joma, kuras ietekmējuši zaudējumi.

911.–914. rindā uzrāda to notikumu skaitu, kuru bruto zaudējumu summa iekļaujas attiecīgajās rindās definētajos intervālos.

Ja iestāde visus tās zaudējumus ir iedalījusi vai nu kādā no KPR 317. panta 4. punkta 2. tabulā minētajām darījumu jomām, vai arī KPR 322. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētajā darījumu jomā “Korporatīvie posteņi”, proti, ja iestāde ir identificējusi visu zaudējumu notikumu veidus, attiecībā uz 080. sleju piemēro šādus nosacījumus:

— kopējais notikumu skaits, kas uzrādīts 910. līdz 914. rindā, ir vienāds ar notikumu skaita horizontālo apkopojumu attiecīgajā rindā, pieņemot, ka šajos rādītājos notikumi ar ietekmi uz dažādām darbības jomām ir ņemti vērā kā viens notikums;

— 080. slejā, 910. rindā norādītajai vērtībai nav noteikti jābūt vienādai ar 080. slejā ietverto notikumu skaita vertikālo apkopojumu, pieņemot, ka vienam notikumam vienlaicīgi var būt ietekme uz dažādām darbības jomām.

920–924

Bruto zaudējumu summa (jauni notikumi)

Ja iestāde visus tās zaudējumus ir iedalījusi vai nu kādā no KPR 317. panta 4. punkta 2. tabulā minētajām darījumu jomām, vai arī KPR 322. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētajā darījumu jomā “Korporatīvie posteņi”, 920. rindā uzrādītā bruto zaudējumu summa (jauni notikumi) ir jaunu notikumu bruto zaudējumu summu vienkāršs apkopojums par katru darījumu jomu.

921.–924. rindā uzrāda to notikumu bruto zaudējumu summu, kuru bruto zaudējumu summa iekļaujas attiecīgajās rindās definētajos intervālos.

930, 935, 936

To zaudējumu notikumu skaits, uz kuriem attiecas zaudējumu korekcijas

930. rindā uzrāda to notikumu kopējo skaitu, kam piemēro zaudējumu korekcijas, kā definēts attiecībā uz 030., 130. .., 830. rindu. Šis rādītājs var būt zemāks, nekā to notikumu skaita, kam piemēro zaudējumu korekcijas, apkopojums pēc darbības jomām, jo notikumus ar vairākām ietekmēm (ietekmes dažādās darbības jomās) uzskata par vienu notikumu. Tas var būt augstāks, ja iestāde, kas tās pašu kapitāla prasības aprēķina saskaņā ar ASP, nevar katrā gadījumā identificēt darbības joma, kuras ietekmējuši zaudējumi.

To zaudējumu notikumu skaitu, kam piemēro zaudējumu korekcijas, sadala pa tādu notikumu skaitu, attiecībā uz kuriem pārskata atsauces periodā tika izdarītas pozitīvas korekcijas, un tādu notikumu skaitu, attiecībā uz kuriem pārskata atsauces periodā tika izdarītas negatīvas korekcijas (visas uzrādītas ar pozitīvu zīmi).

940, 945, 946

Zaudējumu korekcijas, kuras attiecas uz iepriekšējiem pārskata periodiem

940. rindā uzrāda to zaudējumu korekciju kopsummu, kas attiecas uz iepriekšējiem pārskatu periodiem pa darījumu jomām (kā definēts attiecībā uz 040., 140. .., 840. rindu). Ja iestāde visus tās zaudējumus ir iedalījusi vai nu kādā no KPR 317. panta 4. punkta 2. tabulā minētajām darījumu jomām, vai arī KPR 322. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētajā darījumu jomā “Korporatīvie posteņi”, 940. rindā uzrādītā summa ir zaudējumu korekciju, kas attiecas uz iepriekšējiem pārskatu periodiem, kuri uzrādīti par katru darījumu jomu, vienkāršs apkopojums.

Zaudējumu korekciju summu sadala šādi: summa, kas saistīta ar notikumiem, attiecībā uz kuriem pārskata atsauces periodā tika izdarītas pozitīvas zaudējumu korekcijas (945. rinda, uzrādīta kā pozitīvs rādītājs), un summa, kas saistīta ar notikumiem, attiecībā uz kuriem pārskata periodā tika izdarītas negatīvas zaudējumu korekcijas (946. rinda, uzrādīta kā negatīvs rādītājs). Ja negatīvas zaudējumu korekcijas dēļ koriģētā zaudējumu summa, kas attiecināma uz notikumu, ir zem iestādes iekšējā datu apkopošanas sliekšņa, iestāde zaudējumu kopsummu par minēto notikumu uzrāda apkopotā veidā līdz pēdējam brīdim, kad notikums tika uzrādīts ar decembra atsauces datumu (t. i., sākotnējie zaudējumi plus/mīnus visas iepriekšējos pārskata atsauces periodos izdarītās zaudējumu korekcijas), ar negatīvu zīmi 946. rindā tā vietā, lai uzrādītu pašu negatīvās zaudējumu korekcijas summu.

950

Maksimālie vienreizējie zaudējumi

Ja iestāde visus tās zaudējumus ir iedalījusi vai nu kādā no KPR 317. panta 4. punkta 2. tabulā minētajām darījumu jomām, vai arī KPR 322. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētajā darījumu jomā “Korporatīvie posteņi”, maksimālie vienreizējie zaudējumi ir maksimālie zaudējumi, kas pārsniedz iekšējo slieksni, par katru notikuma veidu un visās darījumu jomās. Šie rādītāji var būt augstāki par visaugstāko vienreizējo zaudējumu, kas uzrādīts katrā darbības jomā, ja notikums ietekmē dažādas darījumu jomas;

Ja iestāde visus tās zaudējumus ir iedalījusi vai nu kādā no KPR 317. panta 4. punkta 2. tabulā minētajām darījumu jomām, vai arī KPR 322. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētajā darījumu jomā “Korporatīvie posteņi”, proti, ja iestāde ir identificējusi visu zaudējumu notikumu veidus, attiecībā uz 080. sleju piemēro šādus nosacījumus:

— maksimālie vienreizējie zaudējumi ir vienādi ar lielāko no šīs rindas 010.–070. slejā uzrādīto vērtību;

— ja ir notikumi, kas ietekmē dažādas darījumu jomas, {950.r., 080.š.} uzrādītā summa var būt lielāka par “Maksimālo vienreizējo zaudējumu” summu, kura citās 080. slejas rindās uzrādīta pa darījumu jomām.

960

Piecu lielāko zaudējumu summa

Uzrāda piecu lielāko bruto zaudējumu summu par katru notikuma veidu un visām darbības jomām. Šī summa var būt augstāka par visaugstāko piecu lielāko kopējo zaudējumu summu, kas uzrādīta katrā darbības jomā. Šo summu uzrāda neatkarīgi no zaudējumu skaita.

Ja iestāde visus tās zaudējumus ir iedalījusi vai nu kādā no KPR 317. panta 4. punkta 2. tabulā minētajām darījumu jomām, vai arī KPR 322. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētajā darījumu jomā “Korporatīvie posteņi”, proti, ja iestāde ir identificējusi visu zaudējumu notikumu veidus, 080. slejā piecu lielāko zaudējumu summa ir piecu lielāko zaudējumu summa visā matricā, kas nozīmē, ka tā var arī nebūt vienāda ar 960. rindā norādīto “piecu lielāko zaudējumu summas” maksimālo vērtību vai ar 080. slejā norādīto “piecu lielāko zaudējumu summas” maksimālo vērtību.

970

Zaudējumu tiešo atlīdzinājumu kopsumma

Ja iestāde visus tās zaudējumus ir iedalījusi vai nu kādā no KPR 317. panta 4. punkta 2. tabulā minētajām darījumu jomām, vai arī KPR 322. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētajā darījumu jomā “Korporatīvie posteņi”, zaudējumu tiešo atlīdzinājumu kopsumma ir tiešo zaudējumu atlīdzinājumu kopsummas vienkāršs apkopojums par katru darījumu jomu.

980

Atlīdzinājumu kopsumma no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem

Ja iestāde visus tās zaudējumus ir iedalījusi vai nu kādā no KPR 317. panta 4. punkta 2. tabulā minētajām darījumu jomām, vai arī KPR 322. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētajā darījumu jomā “Korporatīvie posteņi”, atlīdzinājumu kopsumma no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem ir zaudējumu atlīdzinājumu kopsummas no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem vienkāršs apkopojums par katru darījumu jomu.

4.2.3.   C 17.02.: Operacionālais risks: detalizēta informācija par lielāko zaudējumu notikumiem pēdējā gadā (OPR detalizēta informācija)

4.2.3.1.   Vispārīgas piezīmes

134. C 17.02. veidnē sniedz informāciju par atsevišķiem zaudējumu notikumiem (viena rinda uz notikumu).

135. Šajā veidnē uzrādītā informācija attiecas uz “jauniem notikumiem”, t. i., operacionālā riska notikumiem, kas:

a) “pirmo reizi uzskaitīti” pārskata atsauces periodā vai

b) “pirmo reizi uzskaitīti” iepriekšējā pārskata atsauces periodā, ja notikums nav bijis iekļauts nevienā iepriekšējā uzraudzības pārskatā, piemēram, tāpēc, ka tas kā operacionālais risks tika identificēts tikai pašreizējā pārskata atsauces periodā, vai tāpēc, ka minētajam notikumam piemērojamie uzkrātie zaudējumi (t. i., sākotnējie zaudējumi plus/mīnus visas iepriekšējos pārskata atsauces periodos izdarītās zaudējumu korekcijas) iekšējo datu apkopošanas slieksni ir pārsnieguši tikai pašreizējā pārskata sniegšanas periodā.

136. Uzrāda tikai tādus notikumus, kas saistīti ar bruto zaudējumu summu, kura ir vienāda ar 100 000  EUR vai lielāka par to.

Ņemot vērā minēto slieksni:

a) veidnē ietver lielāko notikumu par katru notikuma veidu, ja iestāde attiecībā uz zaudējumiem ir identificējusi notikumu veidus; un

b) veidnē ietver vismaz desmit lielākos atlikušos notikumus ar vai bez identificētiem notikumu veidiem, pa bruto zaudējumu summām;

c) notikumus pakārto, pamatojoties uz tiem piedēvētajiem zaudējumiem;

d) notikumu ņem vērā tikai vienu reizi.

4.2.3.2.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām



Slejas

010

Notikuma ID

Notikuma ID ir rindas identifikators, un tas ir unikāls katrai tabulas rindai.

Ja ir pieejams iekšējs ID, iestādes norāda iekšējo ID. Pretējā gadījumā uzrādītajā ID ievērota numerācijas kārtība 1, 2, 3 utt.

020

Uzskaites datums

Uzskaites datums ir datums, kurā zaudējums vai rezerves/uzkrājumi tika pirmoreiz atzīti peļņas un zaudējumu aprēķinā pret operacionāla riska zaudējumu.

030

Notikuma datums

Notikuma datums ir datums, kad radās operacionālais risks vai kad tas pirmo reizi sākās.

040

Atklāšanas datums

Atklāšanas datums ir datums, kurā iestāde uzzināja par operacionālā riska notikumu.

050

Notikuma veids

Notikumu veidi, kā noteikts KPR 324. pantā.

060

Bruto zaudējumi

Bruto zaudējumi saistībā ar notikumu, kā definēts iepriekš C 17.01. veidnes 020., 120. rindā utt.

070

Bruto zaudējumi, atskaitot tiešos zaudējumu atlīdzinājumus

Bruto zaudējumi saistībā ar notikumu, kā definēts iepriekš C 17.01. veidnes 020., 120. rindā utt., atskaitot tiešos zaudējumu atlīdzinājumus, kas attiecas uz minēto zaudējumu notikumu.

080–160

Bruto zaudējumi pēc darbības jomas

Bruto zaudējumus, kā uzrādīts 060. slejā, iedala attiecīgajās darbības jomās, kā definēts KPR 317. pantā un 322. panta 3. punkta b) apakšpunktā.

170

Juridiskās personas nosaukums

Juridiskās personas nosaukums, kā uzrādīts C 06.02. veidnes 010. slejā, ja ir radušies zaudējumi – vai zaudējumu lielākā daļa, ja ir ietekmētas vairākas sabiedrības.

180

Juridiskās personas ID

Juridiskās personas LEI kods, kā uzrādīts C 06.02. veidnes 025. slejā, ja ir radušies zaudējumi – vai zaudējumu lielākā daļa, ja ir ietekmētas vairākas sabiedrības.

190

Uzņēmējdarbības vienība

Iestādes uzņēmuma vienība vai korporatīvā struktūra, ja ir radušies zaudējumi – vai zaudējumu lielākā daļa, ja ir ietekmētas vairākas sabiedrības.

200

Apraksts

Notikuma apraksts – ja nepieciešams, vispārīgā vai anonīmā veidā –, kam būtu jāietver vismaz informācija par pašu notikumu un informācija par notikuma izraisītājiem vai cēloņiem, ja tie ir zināmi.

5.   TIRGUS RISKA VEIDNES

137. Šīs norādes attiecas uz veidnēm, kurās uzrāda pašu kapitāla prasību aprēķinu saskaņā ar standartizēto pieeju attiecībā uz ārvalstu valūtas risku (MKR SA FX), preču risku (MKR SA COM) procentu likmju risku (MKR SA TDI, MKR SA SEC, MKR SA CTP) un kapitāla vērtspapīru risku (MKR SA EQU). Papildus tam šajā daļā ir iekļautas norādes par pārskatu sniegšanu attiecībā uz pašu kapitāla prasību aprēķinu saskaņā ar iekšējo modeļu pieeju (MKR IM).

138. Tirgotu parāda instrumentu vai kapitāla vērtspapīru (vai parāda vai kapitāla vērtspapīru atvasināto instrumentu) pozīcijas risku sadala divos komponentos, lai aprēķinātu kapitālu, kas pret to vajadzīgs. Pirmais komponents ir tā konkrētā riska daļa – risks, kura cēlonis ir cenu izmaiņas attiecīgajā instrumentā tā emitenta dēļ, vai, atvasināta instrumenta gadījumā, to pamatā esošā instrumenta emitenta dēļ. Otrais komponents ir pozīcijas vispārējais risks – risks, kura cēlonis ir cenu izmaiņas instrumentā procentu likmju līmeņa izmaiņu dēļ (ja tas ir tirgojams parāda dokuments vai parāda atvasinātais instruments), vai lielu kapitāla tirgus pārmaiņu dēļ (ja tas ir pašu kapitāls vai kapitāla vērtspapīru atvasinātais instruments), kas nav saistīts ar atsevišķu vērtspapīru īpašām iezīmēm. Konkrētiem instrumentiem piemērotās procedūras un savstarpējo prasījumu ieskaita procedūras ir atrodamas KPR 326.–333. pantā.

5.1.   C 18.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ POZĪCIJAS RISKIEM TIRGOTAJOS PARĀDA INSTRUMENTOS (MKR SA TDI)

5.1.1.   Vispārīgas piezīmes

139. Šajā veidnē atspoguļo pozīcijas un saistītās pašu kapitāla prasības attiecībā uz pozīcijas riskiem tirgotiem parāda instrumentiem saskaņā ar standartizēto pieeju (KPR 102. pants un 105. panta 1. punkts). Rindās ir ņemti vērā dažādie riski un saskaņā ar KPR pieejamās metodes. Specifiskais risks, kas saistīts ar riska darījumiem, kuri iekļauti MKR SA SEC un MKR SA CTP, ir jāuzrāda tikai MKR SA TDI kopējā veidnē. Šajās veidnēs uzrādītās pašu kapitāla prasības pārnes attiecīgi uz {325;060} šūnu (vērtspapīrošana) un {330;060} šūnu (CTP).

140. Veidne ir jāaizpilda atsevišķi par posteni “Kopā”, kā arī par iepriekš noteiktu sarakstu ar šādām valūtām: EUR, ALL, BGN, CZK, DKK, EGP, GBP, HRK, HUF, ISK, JPY, LTL, MKD, NOK, PLN, RON, RUB, RSD, SEK, CHF, TRY, UAH, USD, un par vienu atsevišķu veidni ar visām citām valūtām.

5.1.2.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām



Slejas

010–020

VISAS POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS)

KPR 102. pants un 105. panta 1. punkts. Šīs ir bruto pozīcijas, kurām nav veikts savstarpējo prasījumu ieskaits pa instrumentiem, bet kuras neietver sākotnējās izvietošanas pozīcijas, uz ko pieteikušies vai kam pakārtotu sākotnējo izvietošanu veic trešās puses (KPR 345. panta otrais teikums). Attiecībā uz atšķirību starp garajām un īsajām pozīcijām, kas arī ir piemērojamas šīm bruto pozīcijām, sk. KPR 328. panta 2. punktu.

030–040

NETO POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS)

KPR 327. līdz 329. pants un 334. pants. Attiecībā uz atšķirību starp garajām un īsajām pozīcijām sk. KPR 328. panta 2. punktu.

050

POZĪCIJAS, UZ KURĀM ATTIECAS KAPITĀLA PRASĪBA

Tās neto pozīcijas, uz kurām, ņemot vērā KPR Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļā izklāstītās dažādās pieejas, attiecas kapitāla prasība.

060

PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

Kapitāla prasība attiecībā uz jebkādu attiecīgo pozīciju saskaņā ar KPR Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļu.

070

KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA

KPR 92. panta 4. punkta b) apakšpunkts. Aprēķina, pašu kapitāla prasības reizinot ar 12,5.



Rindas

010–350

TIRGOTI PARĀDA INSTRUMENTI TIRDZNIECĪBAS PORTFELĪ

Pozīcijas tirgotos parāda instrumentos tirdzniecības portfelī un to atbilstīgās pašu kapitāla prasības attiecībā uz pozīcijas risku saskaņā ar KPR 92. panta 3. punkta b) apakšpunkta i) punktu un KPR Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļu uzrāda atkarībā no riska kategorijas, termiņa un izmantotās pieejas.

011

VISPĀRĒJAIS RISKS

012

Atvasinātie instrumenti

Atvasinātie instrumenti, kas iekļauti tirdzniecības portfeļa pozīciju procentu likmes riska aprēķināšanā, attiecīgā gadījumā ņemot vērā KPR 328. līdz 331. pantu.

013

Citi aktīvi un saistības

Instrumenti, kas nav atvasinātie instrumenti un kas ietverti tirdzniecības portfeļa pozīciju procentu likmju riska aprēķinā.

020–200

TERMIŅA METODE

Pozīcijas tirgotos parāda instrumentos, kam piemēro termiņa metodi saskaņā ar KPR 339. panta 1. līdz 8. punktu, un to atbilstīgās pašu kapitāla prasības, kas noteiktas KPR 339. panta 9. punktā. Pozīciju sadala 1., 2. un 3. zonā, un šīs zonas sadala pēc instrumentu termiņiem.

210–240

VISPĀRĒJAIS RISKS. ILGUMA METODE

Pozīcijas tirgotos parāda instrumentos, kam piemēro ilguma metodi saskaņā ar KPR 340. panta 1. līdz 6. punktu, un to atbilstīgās pašu kapitāla prasības, kas noteiktas KPR 340. panta 7. punktā. Pozīciju sadala 1., 2. un 3. zonā.

250

SPECIFISKAIS RISKS

251., 325. un 330. rindā uzrādīto vērtību summa.

Pozīcijas tirgotos parāda instrumentos, kam piemēro specifiskā riska kapitāla prasību, un to attiecīgā kapitāla prasība saskaņā ar KPR 92. panta 3. punkta b) apakšpunktu un 335. pantu, 336. panta 1. līdz 3. punktu, 337. un 338. pantu. Jāņem vērā arī KPR 327. panta 1. punkta pēdējais teikums.

251–321

Pašu kapitāla prasība parāda instrumentiem, kas nav vērtspapīrošanas pozīcijas

260. līdz 321. rindā uzrādīto vērtību summa.

Ārēji nevērtētu n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredīta atvasināto instrumentu pašu kapitāla prasība ir jāaprēķina, saskaitot atsauces sabiedrību riska pakāpes (KPR 332. panta 1. punkta e) apakšpunkta pirmā un otrā daļa – “caurskatīšana”). Ārēji novērtētus n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredīta atvasinātos instrumentus (KPR 332. panta 1. punkta e) apakšpunkta trešā daļa) atsevišķi uzrāda 321. rindā.

Tādu pozīciju uzrādīšana, kam piemēro KPR 336. panta 3. punktu.

Pastāv īpaša procedūra attiecībā uz obligācijām, kas ir atbilstīgas, lai tām saskaņā ar KPR 129. panta 3. punktu piemērotu 10 % riska pakāpi banku portfelī (segtās obligācijas). Īpašās pašu kapitāla prasības ir puse no 1. tabulas KPR 336. pantā otrās kategorijas procentu attiecības. Minētās pozīcijas ir jāiedala 280.–300. rindā atbilstoši atlikušajam laikam līdz beigu termiņam.

Ja procentu likmju pozīciju vispārējo risku ierobežo ar kredītu atvasināto instrumentu, tad piemēro 346. un 347. pantu.

325

Pašu kapitāla prasība vērtspapīrošanas instrumentiem

Kopējā pašu kapitāla prasības, kas uzrādītas MKR SA SEC veidnes 610. slejā. Tās uzrāda tikai MKR SA TDI kopējā līmenī.

330

Pašu kapitāla prasība korelācijas tirdzniecības portfelim

Kopējā pašu kapitāla prasības, kas uzrādītas MKR SA CTP veidnes 450. slejā. Tās uzrāda tikai MKR SA TDI kopējā līmenī.

350–390

PAPILDU PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ IESPĒJAS LĪGUMIEM (RISKI, KAS NAV Delta RISKI)

KPR 329. panta 3. punkts

Papildu prasības attiecībā uz iespējas līgumiem, kas saistīti ar riskiem, kuri nav delta riski, uzrāda saskaņā ar šim aprēķinam izmantoto metodi.

5.2.   C 19.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ VĒRTSPAPĪROŠANAS SPECIFISKO RISKU (MKR SA SEC)

5.2.1.   Vispārīgas piezīmes

141. Šajā veidnē pieprasīta informācija par pozīcijām (visām/neto un garajām/īsajām) un saistītajām pašu kapitāla prasībām attiecībā uz vērtspapīrošanas/atkārtotās vērtspapīrošanas pozīcijas riska specifisko riska komponentu tirdzniecības portfelī (neatbilst korelācijas tirdzniecības portfelim) saskaņā ar standartizēto pieeju.

142.  MKR SA SEC veidnē ir noteiktas pašu kapitāla prasības tikai attiecībā uz vērtspapīrošanas pozīciju specifisko risku saskaņā ar KPR 335. pantu saistībā ar 337. pantu. Ja vērtspapīrošanas pozīciju risks tirdzniecības portfelī ir ierobežots ar kredītu atvasinātajiem instrumentiem, piemēro KPR 346. un 347. pantu. Visām tirdzniecības portfeļa pozīcijām ir tikai viena veidne neatkarīgi no tā, vai iestāde izmanto standartizēto pieeju vai uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju, lai noteiktu katras pozīcijas riska pakāpi saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļu. Pārskatu par pašu kapitāla prasībām attiecībā uz šo pozīciju vispārējo risku sniedz MKR SA TDI vai MKR IM veidnē.

143. Pozīcijas, kam piemēro 1 250  % riska pakāpi, var alternatīvi atskaitīt no pirmā līmeņa pamata kapitāla (sk. KPR 243. panta 1. punkta, b) apakšpunktu, 244. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 258. pantu). Šādā gadījumā minētās pozīcijas ir jāuzrāda CA1 460. rindā.

5.2.2.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām



Slejas

010–020

VISAS POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS)

KPR 102. pants un 105. panta 1. punkts saistībā ar KPR 337. pantu (vērtspapīrošanas pozīcijas). Attiecībā uz atšķirību starp garajām un īsajām pozīcijām, kas arī ir piemērojamas šīm bruto pozīcijām, sk. KPR 328. panta 2. punktu.

030–040

(–) POZĪCIJAS, KAS ATSKAITĪTAS NO PAŠU KAPITĀLA (GARĀS UN ĪSĀS)

KPR 258. pants.

050–060

NETO POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS)

KPR 327. līdz 329. pants un 334. pants. Attiecībā uz atšķirību starp garajām un īsajām pozīcijām, sk. KPR 328. panta 2. punktu.

070–520

NETO POZĪCIJU SADALĪJUMS PĒC RISKA PAKĀPĒM

KPR 251. pants (1. tabula) un 261. panta 1. punkts (4. tabula). Sadalījums jāveic atsevišķi garajām un īsajām pozīcijām.

230–240 un 460–470

1 250 %

KPR 251. pants (1. tabula) un 261. panta 1. punkts (4. tabula)

250–260 un 480–490

UZRAUDZĪBAS FORMULAS METODE

KPR 337. panta 2. punkts saistībā ar KPR 262. pantu

Šīs slejas uzrāda, ja iestādes izmanto alternatīvu uzraudzības formulas metodi (UFM), ar ko nosaka pašu kapitāla prasības atkarībā no nodrošinājuma portfeļa iezīmēm un laidiena līgumiskajām īpašībām.

270 un 500

CAURSKATĪŠANA

SP: KPR 253., 254. pants un 256. panta 5. punkts. Caurskatīšanas slejās ietver visus riska darījumu bez reitinga gadījumus, kuros riska pakāpi iegūst no pamatā esošā riska darījumu portfeļa (portfeļa vidējā riska pakāpe, portfeļa augstākā riska pakāpe vai koncentrācijas koeficienta izmantošana).

IRB: KPR 263. panta 2. un 3. punkts Attiecībā uz priekšlaicīgu amortizāciju sk. KPR 265. panta 1. punktu un 256. panta 5. punktu.

280–290 un 510–520

IEKŠĒJĀ NOVĒRTĒJUMA PIEEJA

KPR 109. panta 1. punkta otrais teikums un 259. panta 3. un 4. punkts

Šīs slejas uzrāda, ja iestāde izmanto iekšējā novērtējuma pieeju, lai noteiktu kapitāla prasības attiecībā uz likviditātes iespējām un kredītkvalitātes uzlabošanu, ko bankas (tostarp trešo personu bankas) attiecina uz ABKV konduītiem. INP, kā pamatā ir ĀKNI metodoloģijas, piemēro tikai riska darījumiem ar ABKV konduītiem, kuru iekšējais reitings ir ekvivalents ieguldījumu kategorijai sākuma brīdī.

530–540

KOPĒJĀ IETEKME (KOREKCIJA) SAISTĪBĀ AR UZTICAMĪBAS PĀRBAUDES NOTEIKUMU PĀRKĀPŠANU

KPR 337. panta 3. punkts saistībā ar KPR 407. pantu. KPR 14. panta 2. punkts

550–570

PIRMS MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS – SVĒRTĀS NETO GARĀS/ĪSĀS POZĪCIJAS UN SVĒRTO NETO GARO UN ĪSO POZĪCIJU SUMMA

KPR 337. pants, neņemot vērā KPR 335. pantu, kas iestādei ļauj noteikt maksimālo robežvērtību produkta svērumam un neto pozīcijai maksimāli iespējamā ar saistību nepildīšanas risku saistītā zaudējuma līmenī.

580–600

PĒC MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS – SVĒRTĀS NETO GARĀS/ĪSĀS POZĪCIJAS UN SVĒRTO NETO GARO UN ĪSO POZĪCIJU SUMMA

KPR 337. pants, ņemot vērā KPR 335. pantu

610

KOPĒJĀS PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

Saskaņā ar KPR 337. panta 4. punktu pārejas periodā līdz 2014. gada 31. decembrim iestāde summē atsevišķi savas svērtās neto garās pozīcijas (580. sleja) un savas svērtās neto īsās pozīcijas (590. sleja). Lielākā no šīm summām (pēc maksimālās robežvērtības) ir pašu kapitāla prasība. No 2015. gada saskaņā ar KPR 337. panta 4. punktu iestāde, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības, summē savas svērtās neto pozīcijas, neatkarīgi no tā, vai tās ir garās vai īsas pozīcijas (600. sleja).



Rindas

010

KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

Nenokārtotu (tirdzniecības portfelī turētu) vērtspapīrošanas darījumu kopsumma, ko uzrāda iestāde, kura ir iniciatora un/vai ieguldītāja un/vai sponsora lomā(-ās).

040, 070 un 100

VĒRTSPAPĪROŠANA

KPR 4. panta 61. un 62. punkts

020,050, 080 un 110

ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA

KPR 4. panta 63. punkts

030–050

INICIATORS

KPR 4. panta 13. punkts

060–080

IEGULDĪTĀJS

Kredītiestāde, kas vērtspapīrošanas darījumā tur vērtspapīrošanas pozīcijas un kas nav šā darījuma iniciators vai sponsors.

090–110

SPONSORS

KPR 4. panta 14. punkts. Ja sponsors vērtspapīro arī savus pašu aktīvus, tas iniciatora rindās norāda informāciju par saviem pašu vērtspapīrotajiem aktīviem.

120–210

SVĒRTO NETO GARO UN ĪSO POZĪCIJU KOPSUMMAS SADALĪJUMS PĒC PAMATĀ ESOŠĀ AKTĪVA VEIDIEM

KPR 337. panta 4. punkta pēdējais teikums

Pamatā esošo aktīvu sadalījums atbilst “SEC detalizēta informācija” veidnē (slejā “Veids”) izmantotajai klasifikācijai:

— 1- mājokļa hipotēka;

— 2- komerciālā nekustamā īpašuma hipotēka;

— 3- kredītkaršu parādi;

— 4- noma;

— 5- aizdevumi komercsabiedrībām vai MVU (ko uzskata par komercsabiedrībām);

— 6- patēriņa kredīti;

— 7- pircēju un pasūtītāju parādi;

— 8- citi aktīvi;

— 9- segtās obligācijas;

— 10- citas saistības.

Attiecībā uz katru vērtspapīrošanu, ja portfelī ir ietverti dažāda veida aktīvi, iestāde ņem vērā vissvarīgāko veidu.

5.3.   C 20.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ KORELĀCIJAS TIRDZNIECĪBAS PORTFEĻA POZĪCIJU SPECIFISKO RISKU (MKR SA CTP)

5.3.1.   Vispārīgas piezīmes

144. Šajā veidnē pieprasīta informācija par KTP pozīcijām (kas ietver vērtspapīrošanu, n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātos instrumentus un citas KTP pozīcijas, kas iekļautas saskaņā ar KPR 338. panta 3. punktu) un attiecīgajām pašu kapitāla prasībām saskaņā ar standartizēto pieeju.

145.  MKR SA CTP veidnē ir noteiktas pašu kapitāla prasības tikai attiecībā uz korelācijas tirdzniecības portfeļa pozīciju specifisko risku saskaņā ar KPR 335. pantu saistībā ar 338. panta 2. un 3. punktu. Ja KTP pozīciju risks tirdzniecības portfelī ir ierobežots ar kredītu atvasinātajiem instrumentiem, piemēro KPR 346. un 347. pantu. Visām tirdzniecības portfeļa KTP pozīcijām ir tikai viena veidne neatkarīgi no tā, vai iestāde izmanto standartizēto pieeju vai uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju, lai noteiktu katras pozīcijas riska pakāpi saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļu. Pārskatu par pašu kapitāla prasībām attiecībā uz šo pozīciju vispārējo risku sniedz MKR SA TDI vai MKR IM veidnē.

146. Šāda veidnes struktūra atdala vērtspapīrošanas pozīcijas, n-tās saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātos instrumentus un citas KTP pozīcijas. Līdz ar to vērtspapīrošanas pozīcijas vienmēr uzrāda 030., 060. vai 090. rindā (atkarībā no iestādes lomas vērtspapīrošanā). N-tās saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātos instrumentus vienmēr uzrāda 110. rindā. “Citas KTP pozīcijas” nav ne vērtspapīrošanas pozīcijas, ne n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātie instrumenti (sk. definīciju KPR 338. panta 3. punktā), bet tās ir tieši “saistītas” (riska ierobežošanas nolūkā) ar vienu no šīm divām pozīcijām. Tāpēc tās iedala vai nu pie “Vērtspapīrošana”, vai arī pie “N-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātie instrumenti”.

147. Pozīcijas, kam piemēro 1 250  % riska pakāpi, var alternatīvi atskaitīt no pirmā līmeņa pamata kapitāla (sk. KPR 243. panta 1. punkta, b) apakšpunktu, 244. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 258. pantu). Šādā gadījumā minētās pozīcijas ir jāuzrāda CA1 460. rindā.

5.3.2.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām



Slejas

010–020

VISAS POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS)

KPR 102. pants un 105. panta 1. punkts saistībā ar pozīcijām, kas iedalītas korelācijas tirdzniecības portfelī saskaņā ar KPR 338. panta 2. un 3. punktu. Attiecībā uz atšķirību starp garajām un īsajām pozīcijām, kas arī ir piemērojamas šīm bruto pozīcijām, sk. KPR 328. panta 2. punktu.

030–040

(–) POZĪCIJAS, KAS ATSKAITĪTAS NO PAŠU KAPITĀLA (GARĀS UN ĪSĀS)

KPR 258. pants.

050–060

NETO POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS)

KPR 327. līdz 329. pants un 334. pants. Attiecībā uz atšķirību starp garajām un īsajām pozīcijām sk. KPR 328. panta 2. punktu.

070–400

NETO POZĪCIJU SADALĪJUMS PĒC RISKA PAKĀPĒM (SP UN IRB)

KPR 251. pants (1. tabula) un 261. panta 1. punkts (4. tabula)

160 un 330

CITAS

Citas riska pakāpes, kas nav tieši minētas iepriekšējās slejās.

Attiecībā uz n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātajiem instrumentiem – tikai tie instrumenti, kas nav ārēji novērtēti. Ārēji novērtēti n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātie instrumenti ir jāuzrāda MKR SA TDI veidnē (321. rindā) vai – ja tie iekļauti KTP – jāiedala attiecīgās riska pakāpes slejā.

170–180 un 360–370

1 250 %

KPR 251. pants (1. tabula) un 261. panta 1. punkts (4. tabula)

190–200 un 340–350

UZRAUDZĪBAS FORMULAS METODE

KPR 337. panta 2. punkts saistībā ar KPR 262. pantu

210/380

CAURSKATĪŠANA

SP: KPR 253., 254. pants un 256. panta 5. punkts. Caurskatīšanas slejās ietver visus riska darījumu bez reitinga gadījumus, kuros riska pakāpi iegūst no pamatā esošā riska darījumu portfeļa (portfeļa vidējā riska pakāpe, portfeļa augstākā riska pakāpe vai koncentrācijas koeficienta izmantošana).

IRB: KPR 263. panta 2. un 3. punkts. Attiecībā uz priekšlaicīgu amortizāciju sk. KPR 265. panta 1. punktu un 256. panta 5. punktu.

220–230 un 390–400

IEKŠĒJĀ NOVĒRTĒJUMA PIEEJA

KPR 259. panta 3. un 4. punkts

410–420

PIRMS MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS – SVĒRTĀS NETO GARĀS/ĪSĀS POZĪCIJAS

KPR 338. pants, neņemot vērā KPR 335. pantu

430–440

PĒC MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS – SVĒRTĀS NETO GARĀS/ĪSĀS POZĪCIJAS

KPR 338. pants, ņemot vērā KPR 335. pantu

450

KOPĒJĀS PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

Pašu kapitāla prasību nosaka kā lielāko no i) specifiskā riska prasības, kas būtu piemērojama tikai neto garajām pozīcijām (430. sleja), vai ii) specifiskā riska prasības, kas būtu piemērojama tikai neto īsajām pozīcijām (440. sleja).



Rindas

010

KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

Nenokārtotu (korelācijas tirdzniecības portfelī turētu) pozīciju kopējā summa, ko uzrāda iestāde, kura ir iniciatora, ieguldītāja vai sponsora lomā(-s).

020–040

INICIATORS

KPR 4. panta 13. punkts

050–070

IEGULDĪTĀJS

Kredītiestāde, kas vērtspapīrošanas darījumā tur vērtspapīrošanas pozīcijas un kas nav šā darījuma iniciators vai sponsors.

080–100

SPONSORS

KPR 4. panta 14. punkts Ja sponsors vērtspapīro arī savus pašu aktīvus, tas iniciatora rindās norāda informāciju par saviem pašu vērtspapīrotajiem aktīviem.

030 060 un 090

VĒRTSPAPĪROŠANA

Korelācijas tirdzniecības portfelī ir ietverta vērtspapīrošana, n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātie instrumenti un, iespējams, citas riska ierobežošanas pozīcijas, kas atbilst KPR 338. panta 2. un 3. punktā noteiktajiem kritērijiem.

Vērtspapīrošanas riska darījumu atvasinātos instrumentus, kas nodrošina proporcionālas tiesības, kā arī pozīcijas, kuras ierobežo KTP pozīciju risku, iekļauj rindā “Citas KTP pozīcijas”.

110

N-TĀ SAISTĪBU NEPILDĪŠANAS GADĪJUMA KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

Šeit uzrāda n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātos instrumentus, kuru risks ierobežots ar n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredīta atvasinātajiem instrumentiem saskaņā ar KPR 347. pantu.

Pozīcijas iniciators, ieguldītājs un sponsors nav attiecināms uz n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātajiem instrumentiem. Līdz ar to n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātos instrumentus nevar sadalīt tā kā vērtspapīrošanas pozīcijas.

040, 070, 100 un 120

CITAS KTP POZĪCIJAS

Pozīcijas:

— vērtspapīrošanas riska darījumu atvasinātos instrumentus, kas nodrošina proporcionālas tiesības, kā arī pozīcijas, kuras ierobežo KTP pozīciju risku;

— KTP pozīcijas, kuru risks saskaņā ar KPR 346. pantu ierobežots ar kredītu atvasinātajiem instrumentiem;

— citas pozīcijas, kas atbilst KPR 338. panta 3. punktam;

ir ietvertas.

5.4.   C 21.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRU POZĪCIJAS RISKU (MKR SA EQU)

5.4.1.   Vispārīgas piezīmes

148. Šajā veidnē pieprasīta informācija par pozīcijām un attiecīgajām pašu kapitāla prasībām attiecībā uz kapitāla vērtspapīru pozīcijas risku tirdzniecības portfelī, kam piemērota standartizētās pieejas procedūra.

149. Veidne ir jāaizpilda atsevišķi par posteni “Kopā”, kā arī par statisku, iepriekš noteiktu sarakstu ar šādiem tirgiem: Bulgārija, Horvātija, Čehijas Republika, Dānija, Ēģipte, Ungārija, Islande, Lihtenšteina, Norvēģija, Polija, Rumānija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste, Albānija, Japāna, Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Krievijas Federācija, Serbija, Šveice, Turcija, Ukraina, ASV, eurozona, un par vienu atsevišķu veidni ar visiem citiem tirgiem. Šīs pārskatu sniegšanas nolūkā termins “tirgus” saprotams kā “valsts” (izņemot valstīm, kas ir eurozonas valstis, sk. Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 525/2014).

5.4.2.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām



Slejas

010–020

VISAS POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS)

KPR 102. pants un 105. panta 1. punkts. Šīs ir bruto pozīcijas, kurām nav veikts savstarpējo prasījumu ieskaits pa instrumentiem, bet kuras neietver sākotnējās izvietošanas pozīcijas, uz ko pieteikušies vai kam pakārtotu sākotnējo izvietošanu veic trešās puses (KPR 345. panta otrais teikums).

030–040

NETO POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS)

KPR 327., 329., 332., 341. un 345. pants

050

POZĪCIJAS, UZ KURĀM ATTIECAS KAPITĀLA PRASĪBA

Tās neto pozīcijas, uz kurām, ņemot vērā KPR Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļā izklāstītās dažādās pieejas, attiecas kapitāla prasība. Kapitāla prasība katram valsts tirgum ir jāaprēķina atsevišķi. Šajā slejā neietver pozīcijas biržā tirgotu akciju indeksu nākotnes līgumos saskaņā ar KPR 344. panta 4. punktu.

060

PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

Kapitāla prasība attiecībā uz jebkādu attiecīgo pozīciju saskaņā ar KPR Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļu.

070

KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA

KPR 92. panta 4. punkta b) apakšpunkts. Aprēķina, pašu kapitāla prasības reizinot ar 12,5.



Rindas

010–130

TIRDZNIECĪBAS PORTFELĪ IEKĻAUTIE KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRI

Pašu kapitāla prasības attiecībā uz pozīcijas risku saskaņā ar KPR 92. panta 3. punkta b) apakšpunkta i) punktu un Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļas 3. iedaļu.

020–040

VISPĀRĒJAIS RISKS

Vispārējam riskam pakļautas kapitāla vērtspapīru pozīcijas (KPR 343. pants) un to attiecīgās pašu kapitāla prasības saskaņā ar Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļas 3. iedaļu.

Abi sadalījumi (021/022, kā arī 030/040) ir saistīti ar visām visas pozīcijām, kuras pakļautas vispārējam riskam.

021. un 022. rindā pieprasīta informācija par sadalījumu atkarībā no instrumentiem. Tikai sadalījumu 030. un 040. rindā izmanto kā pamatu pašu kapitāla prasību aprēķinam.

021

Atvasinātie instrumenti

Atvasinātie instrumenti, kas iekļauti tirdzniecības portfeļa pozīciju kapitāla vērtspapīru riska aprēķinā, attiecīgā gadījumā ņemot vērā KPR 329. un 332. pantu.

022

Citi aktīvi un saistības

Instrumenti, kas nav atvasinātie instrumenti un kas ietverti tirdzniecības portfeļa pozīciju kapitāla vērtspapīru riska aprēķinā.

030

Plaši diversificētu biržā tirgotu akciju indeksu nākotnes līgumi, kuriem piemēro īpašu pieeju

Plaši diversificētu biržā tirgotu akciju indeksa nākotnes līgumi, kuriem piemēro īpašu pieeju, saskaņā ar KPR 344. panta 1. un 4. punktu. Minētās pozīcijas ir pakļautas tikai vispārējam riskam, un tās attiecīgi nav jāuzrāda 050. rindā.

040

Citi kapitāla vērtspapīri, kas nav plaši diversificētu biržā tirgotu akciju indeksu nākotnes līgumi

Citas kapitāla vērtspapīru pozīcijas, kas pakļautas specifiskajam riskam, un attiecīgās pašu kapitāla prasības saskaņā ar KPR 343. pantu un 344. panta 3. punktu.

050

SPECIFISKAIS RISKS

Kapitāla vērtspapīru pozīcijas, kas pakļautas specifiskajam riskam, un attiecīgās pašu kapitāla prasības saskaņā ar KPR 342. pantu un 344. panta 4. punktu.

090–130

PAPILDU PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ IESPĒJAS LĪGUMIEM (RISKI, KAS NAV Delta RISKI)

KPR 329. panta 2. un 3. punkts

Papildu prasības attiecībā uz iespējas līgumiem, kas saistīti ar riskiem, kuri nav delta riski, uzrāda saskaņā ar šim aprēķinam izmantoto metodi.

5.5.   C 22.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ ĀRVALSTU VALŪTAS RISKU (MKR SA FX)

5.5.1.   Vispārīgas piezīmes

150. Iestādes uzrāda informāciju par pozīcijām katrā valūtā (tostarp pārskata sniegšanas valūtā) un attiecīgajām pašu kapitāla prasībām attiecībā uz ārvalstu valūtu, kam piemērota standartizētā pieeja. Pozīciju aprēķina attiecībā uz katru valūtu (tostarp euro), zeltu un pozīcijām KIU.

151. Šīs veidnes 100. līdz 480. rindu uzrāda pat tad, ja iestādēm netiek prasīts aprēķināt pašu kapitāla prasības attiecībā uz ārvalstu valūtas risku saskaņā ar KPR 351. pantu. Minētajos izziņas posteņos iekļauj visas pozīcijas pārskata sniegšanas valūtā, neatkarīgi no apmēra, kādā tās ņem vērā KPR 354. panta vajadzībām. Veidnes izziņas posteņu 130. līdz 480. rindu aizpilda atsevišķi par visām Eiropas Savienības dalībvalstu valūtām un šādām valūtām: USD, CHF, JPY, RUB, TRY, AUD, CAD, RSD, ALL, UAH, MKD, EGP, ARS, BRL, MXN, HKD, ICK, TWD, NZD, NOK, SGD, KRW, CNY un visām citām valūtām.

5.5.2.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām



Slejas

020–030

VISAS POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS)

Bruto pozīcijas saistībā ar aktīviem, visām nākotnē saņemamajām summām un līdzīgiem posteņiem, kas minēti KPR 352. panta 1. punktā. Saskaņā ar 352. panta 2. punktu un kompetento iestāžu atļauju pozīcijas, ko iestāde uzņēmusies, lai ierobežotu valūtas kursa negatīvu ietekmi uz tās rādītājiem atbilstīgi 92. panta 1. punktam, un pozīcijas, kas saistītas ar posteņiem, kuri jau atskaitīti, aprēķinot pašu kapitālu, nav jāuzrāda.

040–050

NETO POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS)

KPR 352. panta 3. un 4. punkta pirmais un otrais teikums un 353. pants.

Neto pozīcijas aprēķina attiecībā uz katru valūtu, līdz ar to vienlaicīgi var pastāvēt garās un īsās pozīcijas.

060–080

POZĪCIJAS, UZ KURĀM ATTIECAS KAPITĀLA PRASĪBA

KPR 352. panta 4. punkta trešais teikums, 353. un 354. pants

060–070

POZĪCIJAS, UZ KURĀM ATTIECAS KAPITĀLA PRASĪBA (GARĀS UN ĪSĀS)

Garās un īsās neto pozīcijas attiecībā uz katru valūtu aprēķina, no garo pozīciju kopsummas atskaitot īso pozīciju kopsummu.

Garās neto pozīcijas attiecībā uz katru valūtā veiktu operāciju saskaita, lai iegūtu garo neto pozīciju attiecīgajā valūtā.

Īsās neto pozīcijas attiecībā uz katru valūtā veiktu operāciju saskaita, lai iegūtu īso neto pozīciju attiecīgajā valūtā.

Nesakrītošās pozīcijas valūtās, kurās nesniedz pārskatus, pieskaita pozīcijām, uz kurām attiecas kapitāla prasība citām valūtām (030. rinda) 060. vai 070. slejā atkarībā no tā, vai tās ir īsās vai garās pozīcijas.

080

POZĪCIJAS, UZ KURĀM ATTIECAS KAPITĀLA PRASĪBA (SAKRĪTOŠĀS)

Sakrītošās pozīcijas cieši korelētās valūtās

 

RISKA KAPITĀLA PRASĪBA (%)

Kā noteikts KPR 351. un 354. pantā, riska kapitāla prasība procentos.

090

PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

Kapitāla prasība attiecībā uz jebkādu attiecīgo pozīciju saskaņā ar KPR Trešās daļas IV sadaļas 3. nodaļu.

100

KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA

KPR 92. panta 4. punkta b) apakšpunkts. Aprēķina, pašu kapitāla prasības reizinot ar 12,5.



Rindas

010

KOPĒJĀS POZĪCIJAS

Visas pozīcijas valūtās, kurās nesniedz pārskatus, un tās pozīcijas pārskata sniegšanas valūtā, ko ņem vērā KPR 354. panta vajadzībām, kā arī to attiecīgās pašu kapitāla prasības saskaņā ar KPR 92. panta 3. punkta c) apakšpunkta i) punktu un 352. panta 2. un 4. punktu (konvertēšanai pārskata valūtā).

020

CIEŠI KORELĒTAS VALŪTAS

Pozīcijas un to attiecīgās pašu kapitāla prasības attiecībā uz valūtām, kas minētas KPR 354. pantā.

025

Cieši korelētas valūtas no kā: pārskata sniegšanas valūta

Tās pozīcijas pārskata sniegšanas valūtā, kuras veicina kapitāla prasību aprēķināšanu saskaņā ar KPR 354. pantu

030

VISAS CITAS VALŪTAS (tostarp tādas ārvalstu valūtas pozīcijas KIU, ko pielīdzina atšķirīgām valūtām)

Pozīcijas un to attiecīgās pašu kapitāla prasības attiecībā uz valūtām, kam piemēro KPR 351. pantā un 352. panta 2. un 4. punktā minēto vispārējo procedūru.

Pārskatu sniegšana par tādām ārvalstu valūtas pozīcijām KIU, ko saskaņā ar KPR 353. pantu pielīdzina atšķirīgām valūtām

Attiecībā uz tām ārvalstu valūtas pozīcijām KIU, ko pielīdzina atšķirīgām valūtām, aprēķinātu kapitāla prasības, piemēro divas dažādas procedūras:

1.  modificēto zelta metodi, ja KIU ieguldījuma virziens nav zināms (šīs ārvalstu valūtas pozīcijas KIU pieskaita iestādes kopējai neto ārvalstu valūtas pozīcijai);

2.  ja KIU ieguldījuma virziens ir zināms, šīs ārvalstu valūtas pozīcijas KIU pieskaita kopējai atvērtajai ārvalstu valūtas pozīcijai (atkarībā no KIU virziena – garajai vai īsajai).

Pārskatu par šīm ārvalstu valūtas pozīcijām KIU sniedz atbilstoši kapitāla prasību aprēķinam.

040

ZELTS

Pozīcijas un to attiecīgās pašu kapitāla prasības attiecībā uz valūtām, kam piemēro KPR 351. pantā un 352. panta 2. un 4. punktā minēto vispārējo procedūru.

050–090

PAPILDU PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ IESPĒJAS LĪGUMIEM (RISKI, KAS NAV Delta RISKI)

KPR 352. panta 5. un 6. punkts

Papildu prasības attiecībā uz iespējas līgumiem, kas saistīti ar riskiem, kuri nav delta riski, uzrāda saskaņā ar šim aprēķinam izmantoto metodi.

100–120

Kopējo pozīciju sadalījums (tostarp pārskata sniegšanas valūtā) pa riska darījumu veidiem

Kopējās pozīcijas sadala atbilstoši to atvasinātajiem instrumentiem, citiem aktīviem un saistībām, un ārpusbilances posteņiem.

100

Citi aktīvi un saistības, kas nav ārpusbilances posteņi un atvasinātie instrumenti

Šajā kategorijā ietver pozīcijās, kas nav ietvertas 110. un 120. rindā.

110

Ārpusbilances posteņi

KPR I pielikumā ietvertie posteņi, izņemot tos, kas ietverti kā vērtspapīru finansēšanas darījumi un ilgstošo norēķinu darījumi vai izrietoši no dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita.

120

Atvasinātie instrumenti

Pozīcijas, kas vērtētas saskaņā ar KPR 352. pantu.

130–480

IZZIŅAS POSTEŅI: VALŪTAS POZĪCIJAS

Veidnes izziņas posteņus aizpilda atsevišķi par visām Eiropas Savienības dalībvalstu valūtām un šādām valūtām: USD, CHF, JPY, RUB, TRY, AUD, CAD, RSD, ALL, UAH, MKD, EGP, ARS, BRL, MXN, HKD, ICK, TWD, NZD, NOK, SGD, KRW, CNY un visām citām valūtām.

5.6.   C 23.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀS PIEEJAS ATTIECĪBĀ UZ PRECĒM (MKR SA COM)

5.6.1.   Vispārīgas piezīmes

152. Šajā veidnē pieprasīta informācija par preču pozīcijām un attiecīgajām pašu kapitāla prasībām, kam piemērota standartizētā pieeja.

5.6.2.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām



Slejas

010–020

VISAS POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS)

Bruto garās/īsās pozīcijas, kas saskaņā ar KPR 357. panta 1. un 4. punktu ņemtas vērā attiecībā uz vienu un to pašu preci (sk. arī KPR 359. panta 1. punktu).

030–040

NETO POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS)

Kā noteikts KPR 357. panta 3. punktā.

050

POZĪCIJAS, UZ KURĀM ATTIECAS KAPITĀLA PRASĪBA

Tās neto pozīcijas, uz kurām, ņemot vērā KPR Trešās daļas IV sadaļas 4. nodaļā izklāstītās dažādās pieejas, attiecas kapitāla prasība.

060

PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

Kapitāla prasība attiecībā uz jebkādu attiecīgo pozīciju saskaņā ar KPR Trešās daļas IV sadaļas 4. nodaļu.

070

KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA

KPR 92. panta 4. punkta b) apakšpunkts. Aprēķina, pašu kapitāla prasības reizinot ar 12,5.



Rindas

010

KOPĒJĀS PREČU POZĪCIJAS

Preču pozīcijas un to attiecīgās pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku saskaņā ar KPR 92. panta 3. punkta c) apakšpunkta iii) punktu un KPR Trešās daļas IV sadaļas 4. nodaļu.

020–060

POZĪCIJAS PĒC PRECES KATEGORIJAS

Pārskatu sniegšanas nolūkā preces ir sagrupētas četrās galvenajās preču grupās, kas minētās KPR 361. panta 2. tabulā.

070

TERMIŅU SADALĪJUMA PIEEJA

Preču pozīcijas, kam piemēro termiņu sadalījuma pieeju, kā minēts KPR 359. pantā.

080

PAPLAŠINĀTĀ TERMIŅU SADALĪJUMA PIEEJA

Preču pozīcijas, kam piemēro paplašināto termiņu sadalījuma pieeju, kā minēts KPR 361. pantā.

090

VIENKĀRŠOTĀ PIEEJA

Preču pozīcijas, kam piemēro vienkāršoto pieeju, kā minēts KPR 360. pantā.

100–140

PAPILDU PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ IESPĒJAS LĪGUMIEM (RISKI, KAS NAV Delta RISKI)

KPR 358. panta 4. punkts

Papildu prasības attiecībā uz iespējas līgumiem, kas saistīti ar riskiem, kuri nav delta riski, uzrāda saskaņā ar šim aprēķinam izmantoto metodi.

5.7.   C 24.00 – TIRGUS RISKA IEKŠĒJAIS MODELIS (MKR IM)

5.7.1.   Vispārīgas piezīmes

153. Šajā veidnē sniegts riskam pakļautās vērtības (VaR) un riskam pakļautās vērtības spriedzes apstākļos (sVaR) datu sadalījums atkarībā no dažādiem tirgus riskiem (parāda instrumentu, kapitāla vērtspapīru, ārvalstu valūtas, preču) un cita informācija, kas ir būtiska pašu kapitāla prasību aprēķināšanai.

154. Parasti pārskatu sniegšana ir atkarīga no iestāžu modeļa struktūras; no tā, vai iestādes vispārējā un specifiskā riska datus uzrāda atsevišķi vai kopā. Tas pats attiecas uz VaR/VaR spriedzes apstākļos sadalīšanu riska kategorijās (procentu likmju risks, kapitāla vērtspapīru risks, preču risks un ārvalstu valūtas risks). Iestāde var atturēties no iepriekš minēto sadalījumu uzrādīšanas, ja tā pierāda, ka pārskatu sniegšana par šiem datiem būtu pārmērīgi apgrūtinoša.

5.7.2.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām



Slejas

030–040

VaR

Maksimālie iespējamie zaudējumi, ko ar noteiktu varbūtību konkrētā laika periodā radītu cenu izmaiņas.

030

Reizināšanas koeficients (mc) x iepriekšējo 60 darba dienu VaR vidējais rādītājs (VaRavg)

KPR 364. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkts un 365. panta 1. punkts

040

Iepriekšējās dienas VaR (VaRt-1)

KPR 364. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkts un 365. panta 1. punkts

050–060

VaR spriedzes apstākļos

Maksimālie iespējamie zaudējumi, ko ar noteiktu varbūtību konkrētā laika periodā radītu cenu izmaiņas un kas iegūti, ievades datiem izmantojot vēsturiskos datus par nepārtrauktu 12 mēnešu laika posmu, kurā iestādes portfelis bijis pakļauts ievērojamai finansiālai spriedzei.

050

Reizināšanas koeficients (ms) x iepriekšējo 60 darba dienu vidējais rādītājs (SVaRavg)

KPR 364. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punkts un 365. panta 1. punkts

060

Pēdējā pieejamā (SVaRt-1)

KPR 364. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punkts un 365. panta 1. punkts

070–080

INKREMENTĀLĀ SAISTĪBU NEPILDĪŠANAS UN MIGRĀCIJAS RISKA KAPITĀLA PRASĪBA

Maksimālie iespējamie zaudējumi, ko radītu cenu izmaiņas, kas saistītas ar saistību nepildīšanas un migrācijas riskiem, kas aprēķināti atbilstīgi KPR 364. panta 2. punkta b) apakšpunktam saistībā ar Trešās daļas IV sadaļas 5. nodaļas 4. iedaļu.

070

12 nedēļu vidējais rādītājs

KPR 364. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) punkts saistībā ar Trešās daļas IV sadaļas 5. nodaļas 4. iedaļu

080

Pēdējais rādītājs

KPR 364. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) punkts saistībā ar Trešās daļas IV sadaļas 5. nodaļas 4. iedaļu

090–110

VISU CENAS RISKU KAPITĀLA PRASĪBA ATTIECĪBĀ UZ KTP

090

MINIMUMS

KPR 364. panta 3. punkta c) apakšpunkts

= 8 % no kapitāla prasības, kas saskaņā ar KPR 338. panta 1. punktu tiktu aprēķināta attiecībā uz visām pozīcijām “visu cenas risku” kapitāla prasībā.

100–110

12 NEDĒĻU VIDĒJAIS RĀDĪTĀJS UN PĒDĒJAIS RĀDĪTĀJS

364. panta 3. punkta b) apakšpunkts

110

PĒDĒJAIS RĀDĪTĀJS

364. panta 3. punkta a) apakšpunkts

120

PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

KPR 364. pantā minētās kapitāla prasības attiecībā uz visiem riska faktoriem, attiecīgā gadījumā ņemot vērā korelācijas ietekmi, kā arī inkrementālo saistību nepildīšanas un migrācijas risku, un visus cenas riskus attiecībā uz KTP, taču izņemot vērtspapīrošanas kapitāla prasību attiecībā uz vērtspapīrošanu un n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredīta atvasinātos instrumentus saskaņā ar 364. panta 2. punktu.

130

KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA

KPR 92. panta 4. punkta b) apakšpunkts. Aprēķina, pašu kapitāla prasības reizinot ar 12,5.

140

Pārsniegumu skaits (iepriekšējās 250 darba dienās)

Minēts KPR 366. pantā

150–160

VaR reizināšanas koeficients (mc) un SVaR reizināšanas koeficients (ms)

Kā minēts KPR 366. pantā

170–180

PIEŅEMTĀ PRASĪBA ATTIECĪBĀ UZ KTP MINIMUMU – SVĒRTĀS NETO GARĀS/ĪSĀS POZĪCIJAS PĒC MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS

Uzrādītajās summās, kas saskaņā ar KPR 364. panta 3. punkta c) apakšpunktu ir visu cenu risku kapitāla prasības minimuma aprēķina pamatā, ņem vērā KPR 335. pantu, kurā norādīts, ka iestāde var noteikt maksimālo robežvērtību produkta svērumam un neto pozīcijai maksimāli iespējamā ar saistību nepildīšanas risku saistītā zaudējumu līmenī.



Rindas

010

KOPĒJĀS POZĪCIJAS

Atbilst pozīcijas, ārvalstu valūtas un preču riska daļai, kas minēta KPR 363. panta 1. punktā un saistīta ar KPR 367. panta 2. punktā precizētajiem riska faktoriem.

Attiecībā uz 030. līdz 060. sleju (VaR un VaR spriedzes apstākļos) rādītāji kopsummas rindā nav vienādi ar rādītāju sadalījumu pēc attiecīgo riska komponentu VaR/VaR spriedzes apstākļos. Līdz ar to sadalījumi ir izziņas posteņi.

020

TIRGOTI PARĀDA INSTRUMENTI

Atbilst pozīcijas riska daļai, kas minēta KPR 363. panta 1. punktā un saistīta ar KPR 367. panta 2. punktā precizētajiem ārvalstu valūtas riska faktoriem.

030

TPI – VISPĀRĒJAIS RISKS

KPR 362. pantā definētais vispārējais risks.

040

TPI – SPECIFISKAIS RISKS

KPR 362. pantā definētais specifiskais risks.

050

KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRI

Atbilst pozīcijas riska daļai, kas minēta KPR 363. panta 1. punktā un saistīta ar KPR 367. panta 2. punktā precizētajiem kapitāla vērtspapīru riska faktoriem.

060

KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRI – VISPĀRĒJAIS RISKS

KPR 362. pantā definētais vispārējais risks.

070

KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRI – SPECIFISKAIS RISKS

KPR 362. pantā definētais specifiskais risks.

080

ĀRVALSTU VALŪTAS RISKS

KPR 363. panta 1. punkts un 367. panta 2. punkts

090

PREČU RISKS

KPR 363. panta 1. punkts un 367. panta 2. punkts

100

KOPĒJĀ VĒRTĪBA ATTIECĪBĀ UZ VISPĀRĒJO RISKU

Tirgus risks, ko rada tirgotu parāda instrumentu, kapitāla vērtspapīru, ārvalstu valūtas un preču vispārējās tirgus tendences. Visu riska faktoru vispārējā riska VaR (attiecīgā gadījumā ņemot vērā korelācijas ietekmi).

110

KOPĒJĀ VĒRTĪBA ATTIECĪBĀ UZ SPECIFISKO RISKU

Tirgotu parāda instrumentu un kapitāla vērtspapīru specifiskā riska komponents. Tirdzniecības portfeļa kapitāla vērtspapīru un tirgotu parāda instrumentu specifiskā riska VaR (attiecīgā gadījumā ņemot vērā korelācijas ietekmi).

5.8.   C 25.00 – KREDĪTA VĒRTĪBAS KOREKCIJAS RISKS (CVA)

5.8.1.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām



Slejas

010

Riska darījuma vērtība

KPR 271. pants saistībā ar 382. pantu

Kopējie riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības, no visiem darījumiem, kam piemēro kredīta vērtības korekcijas prasību

020

No kā: ārpusbiržas atvasinātie instrumenti

KPR 271. pants saistībā ar KPR 382. panta 1. punktu

Kopējā darījuma partnera kredītriska darījuma daļa, kas izriet tikai no ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem. Šo informāciju nepieprasa no iestādēm, kuras izmanto iekšējā modeļa metodi un kuru ārpusbiržas atvasinātie instrumenti un vērtspapīru finansēšanas darījumi (VFD) ir iekļauti vienā un tajā pašā savstarpējo prasījumu ieskaita kopā.

030

No kā: VFD

KPR 271. pants saistībā ar KPR 382. panta 2. punktu

Kopējā darījuma partnera kredītriska darījuma daļa, kas izriet tikai no VFD atvasinātajiem instrumentiem. Šo informāciju nepieprasa no iestādēm, kuras izmanto iekšējā modeļa metodi un kuru ārpusbiržas atvasinātie instrumenti un vērtspapīru finansēšanas darījumi (VFD) ir iekļauti vienā un tajā pašā savstarpējo prasījumu ieskaita kopā.

040

REIZINĀŠANAS KOEFICIENTS (mc) x IEPRIEKŠĒJO 60 DARBA DIENU VIDĒJAIS RĀDĪTĀJS (VaRavg)

KPR 383. pants saistībā ar 363. panta 1. punkta d) apakšpunktu

VaR aprēķins, kas balstīts uz tirgus riska iekšējiem modeļiem

050

IEPRIEKŠĒJĀS DIENAS (VaRt-1)

Sk. norādes attiecībā uz 040. sleju.

060

REIZINĀŠANAS KOEFICIENTS (ms) x IEPRIEKŠĒJO 60 DARBA DIENU VIDĒJAIS RĀDĪTĀJS (SVaRavg)

Sk. norādes attiecībā uz 040. sleju.

070

PĒDĒJAIS PIEEJAMAIS (sVaRt-1)

Sk. norādes attiecībā uz 040. sleju.

080

PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

KPR 92. panta 3. punkta d) apakšpunkts

Pašu kapitāla prasības attiecībā uz kredīta vērtības korekcijas risku aprēķina, izmantojot izraudzīto metodi.

090

KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA

KPR 92. panta 4. punkta b) apakšpunkts

Pašu kapitāla prasības, kas reizinātas ar 12,5.

 

Izziņas posteņi

100

Darījumu partneru skaits

KPR 382. pants

Darījumu partneru skaits, kas ietverts kredīta vērtības korekcijas riska pašu kapitāla aprēķinā.

Darījumu partneri ir parādnieku apakšgrupa. Tie pastāv tikai atvasināto instrumentu darījumu vai VFD gadījumā, kad tie ir vienkārši otra līgumslēdzēja puse.

110

No kā: kredītriska starpības noteikšanai izmantota aizstājējvērtība

Darījumu partneru skaits, ja kredītriska starpība ir noteikta, izmantojot aizstājējvērtību, bet ne tieši novērotus tirgus datus.

120

RADUSIES KREDĪTA VĒRTĪBAS KOREKCIJA

Grāmatvedības uzkrājumi saistībā ar atvasināto instrumentu darījumu partneru kredītspējas samazināšanos.

130

AR VIENU PARĀDNIEKU SAISTĪTIE KREDĪTRISKA MIJMAIŅAS LĪGUMI

KPR 386. panta 1. punkta a) apakšpunkts

Kopējās ar vienu parādnieku saistīto kredītriska mijmaiņas līgumu nosacītās summas, ko izmanto kredīta vērtības korekcijas riska ierobežošanai.

140

INDEKSA KREDĪTRISKA MIJMAIŅAS LĪGUMI

KPR 386. panta 1. punkta b) apakšpunkts

Kopējās indeksa kredītriska mijmaiņas līgumu nosacītās summas, ko izmanto kredīta vērtības korekcijas riska ierobežošanai.



Rindas

010

Kopējais kredīta vērtības korekcijas risks

Attiecīgi 020.–040. rindas summa

020

Saskaņā ar attīstīto metodi

Attīstītā kredīta vērtības korekcijas metode, kā noteikts KPR 383. pantā.

030

Saskaņā ar standartizēto metodi

Standartizētā kredīta vērtības korekcijas metode, kā noteikts KPR 384. pantā.

040

Balstīta uz sākotnējās riska darījuma vērtības metodi (SRDVM)

Summas, kam piemēro KPR 385. pantu.

6.   C 33.00 – RISKA DARĪJUMI AR VISPĀRĒJĀM VALDĪBĀM (GOV)

6.1.   VISPĀRĪGAS PIEZĪMES

155. C 33.00 veidnes nolūkos informācija aptver visus riska darījumus ar “Vispārējām valdībām”, kā definēts V pielikuma 42. punkta b) apakšpunktā.

156. Riska darījumi ar “Vispārējām valdībām” saskaņā ar KPR 112. un 147. pantu ir ietverti dažādās riska darījumu kategorijās, kā precizēts norādēs par C 07.00., C 08.01. un C 08.02. veidnes aizpildīšanu.

157. V pielikuma Trešās daļas 2. tabulu (Standartizētā pieeja) un 3. tabulu (IRB pieeja) ņem vērā, lai riska darījumu kategorijas, kas izmantotas, lai saskaņā ar KPR aprēķinātu kapitāla prasības, attiecinātu uz darījuma partnera sektoru “Vispārējās valdības”.

158. Informāciju sniedz par apkopoto riska darījumu kopsummu (proti, visu to valstu summu, kurās bankai ir riska darījumi ar valsti) un par katru valsti, pamatojoties uz darījuma partnera rezidences vietu un atsaucoties uz tiešo aizņēmēju.

159. Riska darījumus iedala riska darījumu kategorijās vai jurisdikcijās, neņemot vērā kredītriska mazināšanas metodes un jo īpaši aizstāšanas ietekmi. Tomēr, aprēķinot riska darījumu vērtības un riska darījumu riska svērtās vērtības attiecībā uz katru riska darījumu kategoriju un katru jurisdikciju, tiek ietverta riska mazināšanas metožu, tostarp aizstāšanas ietekmes, sastopamība.

160. Uzrādot informāciju par riska darījumiem ar “Vispārējām valdībām” dalījumā pa tiešā darījuma partnera rezidences vietas jurisdikcijām, kas nav pārskatu sniedzošās iestādes vietējā jurisdikcija, piemēro šīs regulas 5. panta b) punkta 3. apakšpunkta sliekšņus.

6.2.   RISKA DARĪJUMU AR “VISPĀRĒJĀM VALDĪBĀM” VEIDNES TVĒRUMS

161.  GOV veidnes tvērumā ir bilances, ārpusbilances un atvasināto instrumentu tiešie riska darījumi ar “Vispārējām valdībām” banku portfelī un tirdzniecības portfelī. Turklāt tiek pieprasīts arī izziņas postenis par netiešiem riska darījumiem kredītu atvasināto instrumentu veidā, kurus pārdod vispārējās valdības riska darījumos.

162. Riska darījums ir tiešs riska darījums, ja tiešais darījuma partneris ir struktūra, uz kuru attiecas “Vispārējās valdības” definīcija.

163. Veidne ir sadalīta divās daļās. Pirmās pamatā ir riska darījumu sadalījums pa riska veidiem, regulatīvajām pieejām un riska darījumu kategorijām, savukārt otrās pamatā ir sadalījums pēc atlikušā termiņa.

6.3.   NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM



Slejas

Norādes

010–260

TIEŠIE RISKA DARĪJUMI

010–140

BILANCES RISKA DARĪJUMI

010

Neatvasinātu finanšu aktīvu kopējā bruto uzskaites vērtība

Neatvasinātu finanšu aktīvu, kas ir riska darījumi ar vispārējām valdībām, apkopotā bruto uzskaites vērtība, kā noteikts saskaņā ar V pielikuma Pirmās daļas 34. punktu, attiecībā uz visiem uzskaites portfeļiem, kuriem piemēro SFPS vai valsts vispārpieņemtos grāmatvedības principus, kas balstīti uz Direktīvu 86/635/EEK, un kuri definēti V pielikuma Pirmās daļas 15. līdz 22. punktā un uzskaitīti 030. līdz 120. slejā.

Piesardzīgas vērtēšanas korekcijas nesamazina tirdzniecības un netirdzniecības riska darījumu, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, bruto uzskaites vērtību.

020

Neatvasinātu finanšu aktīvu kopējā uzskaites vērtība (atskaitot īsās pozīcijas)

Neatvasinātu finanšu aktīvu, kas ir riska darījumi ar vispārējām valdībām, apkopotā uzskaites vērtība saskaņā ar V pielikuma Pirmās daļas 27. punktu, attiecībā uz visiem uzskaites portfeļiem, kuriem piemēro SFPS vai valsts vispārpieņemtos grāmatvedības principus, kas balstīti uz Direktīvu 86/635/EEK, un kuri definēti V pielikuma Pirmās daļas 15. līdz 22. punktā un uzskaitīti 030. līdz 120. slejā, atskaitot īsās pozīcijas.

Ja iestādei ir īsā pozīcija uz to pašu atlikušo termiņu un to pašu tiešo darījuma partneri, īsās pozīcijas uzskaites vērtībai veic savstarpējo prasījumu ieskaitu ar tiešās pozīcijas uzskaites vērtību. Neto summu uzskata par nulli, ja tā ir negatīva.

Jāuzrāda 030. līdz 120. slejas summa, atņemot 130. sleju. Ja minētā summa ir mazāka par nulli, uzrādāmā summa ir nulle.

030–120

NEATVASINĀTI FINANŠU AKTĪVI PA UZSKAITES PORTFEĻIEM

Neatvasinātu finanšu aktīvu (kā definēts iepriekš), kas ir riska darījumi ar vispārējām valdībām, apkopotā uzskaites vērtība dalījumā pa uzskaites portfeļiem atbilstīgi piemērojamajam grāmatvedības regulējumam.

030

Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi

7. SFPS 8. punkta a) apakšpunkta ii) punkts; 9. SFPS A papildinājums

040

Tirdzniecības finanšu aktīvi

Direktīvas 86/635/EEK 32.-33. pants; V pielikums, 1.16. daļa; Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts

Iestādes uzrāda tikai saskaņā ar valsts vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem.

050

Netirdzniecības finanšu aktīvi, kas obligāti novērtējami patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

7. SFPS 8. punkta a) apakšpunkta ii) punkts; 9. SFPS 4.1.4. punkts

060

Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

7. SFPS 8. punkta a) apakšpunkta i) punkts; 9. SFPS 4.1.5. punkts un Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. pounkta a) apakšpunkta 6) punkts

070

Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

Direktīvas 86/635/EEK 36. panta 2. punkts; Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts

Iestādes uzrāda tikai saskaņā ar valsts vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem.

080

Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu citos visaptverošajos ienākumos

7. SFPS 8. punkta d) apakšpunkts; 9. SFPS 4.1.2.A punkts

090

Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā caur pašu kapitālu

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 8. punkts

Iestādes uzrāda tikai saskaņā ar valsts vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem.

100

Amortizētajās izmaksās novērtētie finanšu aktīvi

7. SFPS 8. punkta f) apakšpunkts; 9. SFPS 4.1.2. punkts; V pielikums, 1.15. daļa

110

Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc izmaksu metodes

Direktīvas 86/635/EEK 35. pants; Grāmatvedības direktīvas 6. panta 1. punkta i) apakšpunkts, 8. panta 2. punkts; V pielikums, 1.16. daļa

Iestādes uzrāda tikai saskaņā ar valsts vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem.

120

Citi netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi

Direktīvas 86/635/EEK 37. pants; Grāmatvedības direktīvas 12. panta 7. punkts; V pielikums, 1.16. daļa

Iestādes uzrāda tikai saskaņā ar valsts vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem.

130

Īsās pozīcijas

Īso pozīciju uzskaites vērtība, kā definēts 9. SFPS BA7. punkta b) punktā, ja tiešais darījuma partneris ir vispārējā valdība, kā definēts 1. punktā.

Īsās pozīcijas rodas, ja iestāde pārdod vērtspapīrus, kuri iegūti caur pirkšanas ar atpārdošanu aizdevumu vai aizņemti vērtspapīru aizdevuma darījumā, un ja tiešais darījuma partneris ir vispārējā valdība.

Uzskaites vērtība ir īso pozīciju patiesā vērtība.

Īsās pozīcijas ir jāuzrāda pēc atlikušā termiņa grupām, kā definēts 170. līdz 230. rindā, un pēc tiešajiem darījumu partneriem. Īsās pozīcijas tad izmanto, lai veiktu savstarpējo prasījumu ieskaitu ar tāda paša atlikušā termiņa pozīcijām un tiešo darījuma partneri, lai aprēķinātu vērtības 030. līdz 120. slejā.

140

No kā: īsās pozīcijas no pirkšanas ar atpārdošanu aizdevumiem, kas klasificēti kā tirdzniecības nolūkā turēti vai kā tirdzniecības finanšu aktīvi

Īso pozīciju uzskaites vērtība, kā definēts 9. SFPS BA7. punkta b) apakšpunktā, kuras rodas, ja iestāde pārdod vērtspapīrus, kas iegūti caur pirkšanas ar atpārdošanu aizdevumiem, kuros tiešais darījuma partneris ir vispārējā valdība, un kuras ietvertas tirdzniecības nolūkā turētu vai tirdzniecības finanšu aktīvu uzskaites portfeļos (030. vai 040. sleja).

Īsās pozīcijas, kas rodas, ja pārdotie vērtspapīri ir bijuši aizņemti vērtspapīru aizdevuma darījumā, neiekļauj šajā slejā.

150

Uzkrātais vērtības samazinājums

Apkopotais uzkrātais vērtības samazinājums saistībā ar neatvasinātiem finanšu aktīviem, kas uzrādīti 080. līdz 120. slejā. [V pielikuma Otrās daļas 70. un 71. punkts]

160

Uzkrātais vērtības samazinājums – no kā: no finanšu aktīviem, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu citos visaptverošajos ienākumos, vai no netirdzniecības neatvasinātiem finanšu aktīviem, kuri novērtēti patiesajā vērtībā caur pašu kapitālu

Apkopotais uzkrātais vērtības samazinājums saistībā ar neatvasinātiem finanšu aktīviem, kas uzrādīti 080. un 090. slejā.

170

Patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā

Apkopotās patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā saistībā ar pozīcijām, par kurām informācija sniegta 050., 060., 070., 080. un 090. slejā. [V pielikuma Otrās daļas 69. punkts]

180

Patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā – no kā: no netirdzniecības finanšu aktīviem, kas obligāti novērtējami patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, no finanšu aktīviem, kuri novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, vai no netirdzniecības finanšu aktīviem, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

Apkopotās patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā saistībā ar pozīcijām, par kurām informācija sniegta 050., 060. un 070. slejā.

190

Patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā – no kā: no finanšu aktīviem, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu citos visaptverošajos ienākumos, vai no netirdzniecības neatvasinātiem finanšu aktīviem, kuri novērtēti patiesajā vērtībā caur pašu kapitālu

Apkopotās patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā saistībā ar pozīcijām, par kurām informācija sniegta 080. un 090. slejā.

200–230

ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

Tiešās atvasināto instrumentu pozīcijas jāuzrāda 200. līdz 230. slejā.

Attiecībā uz tādu atvasināto instrumentu uzrādīšanu, kam piemēro gan darījuma partnera kredītriska, gan tirgus riska kapitāla prasības, skatīt norādes par rindu sadalījumu.

200–210

Atvasinātie instrumenti ar pozitīvu patieso vērtību

Visi atvasinātie instrumenti, kuru darījuma partneri ir vispārējā valdība un kuru patiesā vērtība iestādei pārskata sniegšanas datumā ir pozitīva, neatkarīgi no tā, vai tos izmanto atbilstīgās riska ierobežošanas attiecībās, tur tirdzniecības nolūkā vai iekļauj tirdzniecības portfelī, kam piemēro SFPS vai valsts vispārpieņemtos grāmatvedības principus atbilstīgi Direktīvai 86/635/EEK.

Šeit uzrāda ekonomikas riska ierobežošanas nolūkā izmantotus atvasinātos instrumentus, ja tie ir iekļauti tirdzniecībā vai tiek turēti tirdzniecības uzskaites portfeļos (V pielikuma Otrās daļas 120., 124., 125. un 137. līdz 140. punkts).

200

Atvasinātie instrumenti ar pozitīvu patieso vērtību: uzskaites vērtība

Uzskaites vērtība atvasinātajiem instrumentiem, kurus pārskata sniegšanas atsauces datumā uzskaita kā finanšu aktīvus.

Saskaņā ar vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem atbilstīgi Direktīvai 86/635/EEK šajā slejā uzrādāmie atvasinātie instrumenti ietver atvasinātos instrumentus, kas novērtēti iegādes vērtībā vai zemāko izmaksu vai tirgus vērtībā un ietverti tirdzniecības portfelī vai noteikti kā riska ierobežošanas instrumenti.

210

Atvasinātie instrumenti ar pozitīvu patieso vērtību: nosacītā summa

Saskaņā ar SFPS un valsts vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem atbilstīgi Direktīvai 86/635/EEK nosacītā summa, kas definēta V pielikuma Otrās daļas 133. līdz 135. punktā, visiem atvasināto instrumentu līgumiem, kuri pārskata sniegšanas atsauces datumā ir noslēgti, bet kuros vēl nav veikts norēķins, un kuros darījuma partneris ir vispārējā valdība, kā definēts iepriekš 1. punktā, ja tās patiesā vērtība pārskata sniegšanas atsauces datumā iestādei ir pozitīva.

220–230

Atvasinātie instrumenti ar negatīvu patieso vērtību

Visi atvasinātie instrumenti, kuru darījuma partneri ir vispārējā valdība un kuru patiesā vērtība iestādei pārskata sniegšanas atsauces datumā ir negatīva, neatkarīgi no tā, vai tos izmanto atbilstīgās riska ierobežošanas attiecībās, vai tur tirdzniecības nolūkā vai iekļauj tirdzniecības portfelī, kam piemēro SFPS vai valsts vispārpieņemtos grāmatvedības principus atbilstīgi Direktīvai 86/635/EEK.

Šeit uzrāda ekonomikas riska ierobežošanas nolūkā turētus atvasinātos instrumentus, ja tie ir iekļauti tirdzniecībā vai tiek turēti tirdzniecības uzskaites portfeļos (V pielikuma Otrās daļas 120., 124., 125. un 137. līdz 140. punkts).

220

Atvasinātie instrumenti ar negatīvu patieso vērtību: uzskaites vērtība

Uzskaites vērtība atvasinātajiem instrumentiem, kurus pārskata sniegšanas atsauces datumā uzskaita kā finanšu saistības.

Saskaņā ar vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem atbilstīgi Direktīvai 86/635/EEK šajā slejā uzrādāmie atvasinātie instrumenti ietver atvasinātos instrumentus, kas novērtēti iegādes vērtībā vai zemāko izmaksu vai tirgus vērtībā un ietverti tirdzniecības portfelī vai noteikti kā riska ierobežošanas instrumenti.

230

Atvasinātie instrumenti ar negatīvu patieso vērtību: nosacītā summa

Saskaņā ar SFPS un valsts vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem atbilstīgi Direktīvai 86/635/EEK nosacītā summa, kas definēta V pielikuma Otrās daļas 133. līdz 135. punktā, visiem atvasināto instrumentu līgumiem, kuri atsauces datumā ir noslēgti, bet kuros vēl nav veikts norēķins, un kuros darījuma partneris ir vispārējā valdība, kā definēts iepriekš 1. punktā, ja tās patiesā vērtība iestādei ir negatīva.

240–260

ĀRPUSBILANCES RISKA DARĪJUMI

240

Nominālvērtība

Ja ārpusbilances posteņa tiešais darījuma partneris ir vispārējā valdība, kā definēts iepriekš 1. punktā, – nominālā vērtība saistībām un finanšu garantijām, kuras neuzskata par atvasinātajiem instrumentiem saskaņā ar SFPS vai valsts vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem atbilstīgi Direktīvai 86/635/EEK (V pielikuma Otrās daļas 102.–119. punkts).

Saskaņā ar V pielikuma Pirmās daļas 43. un 44. punktu vispārējā valdība ir tiešais darījuma partneris: a) sniegtā finanšu garantijā, ja tā ir garantētā parāda instrumenta tiešais darījuma partneris, un b) sniegtās aizdevumu un citās apņemšanās, ja tā ir darījuma partneris, kura kredītrisku uzņemas pārskatu sniedzošā iestāde.

250

Uzkrājumi

Direktīvas 86/635/EEK 4. pants. Pasīvi (6. punkta c) apakšpunkts), Ārpusbilances posteņi, 27. panta 11. punkts, 28. panta 8. punkts, 33. pants; 9. SFPF 4.2.1. punkta c) apakšpunkta ii) punkts, d) apakšpunkta ii) punkts, 9.5.5.20. punkts, 37. SGS, 4. SFPS, V pielikums, 2.11. daļa

Uzkrājumi no visiem ārpusbilances riska darījumiem, neatkarīgi no tā, kā tie tiek novērtēti, izņemot tos, kas saskaņā ar 9. SFPS novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas un zaudējumu aprēķinā.

Saskaņā ar SFPS sniegtas aizdevumu apņemšanās vērtības samazinājumu uzrāda 150. slejā, ja iestāde nevar atsevišķi identificēt paredzamos kredītzaudējumus saistībā ar parāda instrumenta izmantoto un neizmantoto summu. Ja kombinētie paredzamie kredītzaudējumi par minēto finanšu instrumentu pārsniedz instrumenta aizdevumu komponenta bruto uzskaites vērtību, paredzamo kredītzaudējumu atlikumu uzrāda kā uzkrājumus 250. slejā.

260

Patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā

Attiecībā uz ārpusbilances posteņiem, kas saskaņā ar 9. SFPS novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā – patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā (V pielikuma Otrās daļas 110. punkts).

270–280

Izziņas postenis: kredītu atvasinātie instrumenti, kas pārdoti vispārējo valdību riska darījumos

Ir jāuzrāda kredītu atvasinātie instrumenti, kas neatbilst tādu finanšu garantiju definīcijai, kuras pārskatu sniedzošā iestāde ir parakstījusi ar darījumu partneriem, kas nav vispārējās valdības, un kuru atsauces riska darījums ir vispārējā valdība.

Minētās slejas neuzrāda par riska darījumiem, kas sadalīti pa riska veidiem, regulatīvajām pieejām un riska darījumu kategorijām (020. līdz 160. rinda).

Sadaļā uzrādītie riska darījumi nav jāņem vērā riska darījuma vērtības un riska svērtās vērtības aprēķinā (290. un 300. sleja), kuras pamatā ir tikai tiešie riska darījumi.

270

Atvasinātie instrumenti ar pozitīvu patieso vērtību: uzskaites vērtība

Apkopotā uzskaites vērtība kredītu atvasinātajiem instrumentiem, kuri pārdoti uzrādītos riska darījumos ar vispārējo valdību un kuru patiesā vērtība iestādei pārskata sniegšanas datumā ir pozitīva, neņemot vērā piesardzīgas vērtēšanas korekcijas.

Attiecībā uz atvasinātajiem instrumentiem, kam piemēro SFPS, šajā slejā uzrādāmā summa ir to atvasināto instrumentu uzskaites vērtība, kas pārskata sniegšanas datumā ir finanšu aktīvi.

Attiecībā uz atvasinātajiem instrumentiem, kam piemēro vispārpieņemtos grāmatvedības principus atbilstīgi Direktīvai 86/635/EEK, šajā slejā uzrādāmā summa ir tādu atvasināto instrumentu patiesā vērtība, kuru patiesā vērība pārskaita atsauces datumā ir pozitīva, neatkarīgi no tā, kā tos uzskaita.

280

Atvasinātie instrumenti ar negatīvu patieso vērtību: uzskaites vērtība

Apkopotā uzskaites vērtība kredītu atvasinātajiem instrumentiem, kuri pārdoti uzrādītos riska darījumos ar vispārējo valdību un kuru patiesā vērtība iestādei pārskata sniegšanas datumā ir negatīva, neņemot vērā piesardzīgas vērtēšanas korekcijas.

Attiecībā uz atvasinātajiem instrumentiem, kam piemēro SFPS, šajā slejā uzrādāmā summa ir to atvasināto instrumentu uzskaites vērtība, kas pārskata sniegšanas datumā ir finanšu saistības.

Attiecībā uz atvasinātajiem instrumentiem, kam piemēro vispārpieņemtos grāmatvedības principus atbilstīgi Direktīvai 86/635/EEK, šajā slejā uzrādāmā summa ir tādu atvasināto instrumentu patiesā vērtība, kuru patiesā vērība pārskaita atsauces datumā ir negatīva, neatkarīgi no tā, kā tos uzskaita.

290

Riska darījuma vērtība

Riska darījuma vērtība riska darījumiem, kam piemēro kredītriska regulējumu.

Attiecībā uz riska darījumiem, kam piemēro standartizēto pieeju (SP): sk. KPR 111. pantu. Attiecībā uz riska darījumiem, kam piemēro IRB pieeju: sk. KPR 166. pantu un 230. panta 1. punktu.

Attiecībā uz tādu atvasināto instrumentu uzrādīšanu, kam piemēro gan darījuma partnera kredītriska, gan tirgus riska kapitāla prasības, skatīt norādes par rindu sadalījumu.

300

Riska darījumu riska svērtā vērtība

Riska darījumu riska svērtā vērtība tiem riska darījumiem, kam piemēro kredītriska regulējumu.

Attiecībā uz riska darījumiem, kam piemēro standartizēto pieeju (SP): sk. KPR 113. panta 1. līdz 5. punktu. Attiecībā uz riska darījumiem, kam piemēro IRB pieeju: sk. KPR 153. panta 1. un 3. punktu.

Attiecībā uz tādu atvasināto instrumentu uzrādīšanu, kam piemēro gan darījuma partnera kredītriska, gan tirgus riska kapitāla prasības, skatīt norādes par rindu sadalījumu.



Rindas

Norādes

RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA REGULATĪVAJĀM PIEEJĀM

010

Kopējie riska darījumi

Apkopotie riska darījumi ar vispārējām valdībām, kā definēts 1. punktā.

020–150

Riska darījumi, kam piemēro kredītriska regulējumu

Tādi apkopotie riska darījumi ar vispārējām valdībām, kam piemēro riska svērumu saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļu. Riska darījumi, kam piemēro kredītriska regulējumu, ietver tādus riska darījumus no netirdzniecības portfeļa, kam piemēro kapitāla prasības attiecībā uz darījuma partnera kredītrisku. Tirdzniecības portfeļa riska darījumus, kam piemēro kapitāla prasības attiecībā uz darījuma partnera kredītrisku, attiecīgā gadījumā uzrāda 160. līdz 260. rindā.

Tiešie riska darījumi ar atvasinātajiem instrumentiem, kam piemēro gan darījuma partnera kredītriska, gan tirgus riska kapitāla prasības, uzrāda gan kredītriskam veltītajās rindās (020. līdz 150.), gan tirgus riskam veltītajās rindās (160. rinda). Tomēr riska darījumu riska svērtās vērtības, kas izriet no darījuma partnera kredītriska, uzrāda kredītriska rindās, savukārt riska darījumu riska svērtās vērtības, kuras izriet no šo atvasināto instrumentu tirgus riska, uzrāda tirgus riska rindās.

030

Standartizētā pieeja (SP)

Riska darījumi ar vispārējām valdībām, kam piemēro riska svērumu saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu, tostarp tādi riska darījumi no netirdzniecības portfeļa, kuru riska svērums saskaņā ar minēto nodaļu attiecas uz darījuma partnera risku.

040

Centrālās valdības

Riska darījumi ar vispārējām valdībām, kas ir centrālās valdības. Šie riska darījumi saskaņā ar KPR 112. un 114. pantu tiek iedalīti pie riska kategorijas “Centrālās valdības vai centrālās bankas”, kā precizēts norādēs par C 07.00 veidni, izņemot precizējumus par riska darījumu ar vispārējām valdībām pārdalīšanu uz citām riska darījumu kategorijām tādēļ, ka piemērotas kredītriska mazināšanas metodes ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu (tos nepiemēro).

050

Reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes

Riska darījumi ar vispārējām valdībām, kas ir reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes. Šie riska darījumi saskaņā ar KPR 112. un 115. pantu tiek iedalīti pie riska kategorijas “Reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes”, kā precizēts norādēs par C 07.00 veidni, izņemot precizējumus par riska darījumu ar vispārējām valdībām pārdalīšanu uz citām riska darījumu kategorijām tādēļ, ka piemērotas kredītriska mazināšanas metodes ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu (tos nepiemēro).

060

Publiskā sektora struktūras

Riska darījumi ar vispārējām valdībām, kas ir publiskā sektora struktūras. Šie riska darījumi saskaņā ar KPR 112. un 116. pantu tiek iedalīti pie riska kategorijas “Publiskā sektora struktūras”, kā precizēts norādēs par C 07.00 veidni, izņemot precizējumus par riska darījumu ar vispārējām valdībām pārdalīšanu uz citām riska darījumu kategorijām tādēļ, ka piemērotas kredītriska mazināšanas metodes ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu (tos nepiemēro).

070

Starptautiskās organizācijas

Apkopotie riska darījumi ar vispārējām valdībām, kas ir starptautiskās organizācijas. Šie riska darījumi saskaņā ar KPR 112. un 118. pantu tiek iedalīti pie riska kategorijas “Starptautiskās organizācijas”, kā precizēts norādēs par C 07.00 veidni, izņemot precizējumus par riska darījumu ar vispārējām valdībām pārdalīšanu uz citām riska darījumu kategorijām tādēļ, ka piemērotas kredītriska mazināšanas metodes ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu (tos nepiemēro).

080

IRB pieeja

Riska darījumi ar vispārējām valdībām, kam piemēro riska svērumu saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 3. nodaļu, tostarp tādi riska darījumi no netirdzniecības portfeļa, kuru riska svērums saskaņā ar minēto nodaļu attiecas uz darījuma partnera risku.

090

Centrālās valdības

Riska darījumi ar vispārējām valdībām, kas ir centrālās valdības un saskaņā ar KPR 147. panta 3. punkta a) apakšpunktu ir iedalītas pie riska kategorijas “Centrālās valdības vai centrālās bankas”, kā precizēts norādēs par C 08.01. un C 08.02. veidni, izņemot precizējumus par riska darījumu ar vispārējām valdībām pārdalīšanu uz citām riska darījumu kategorijām tādēļ, ka piemērotas kredītriska mazināšanas metodes ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu (tos nepiemēro).

100

Reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes [Centrālās valības un centrālās bankas]

Riska darījumi ar vispārējām valdībām, kas ir reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes un saskaņā ar KPR 147. panta 3. punkta a) apakšpunktu ir iedalītas pie riska kategorijas “Centrālās valdības vai centrālās bankas”, kā precizēts norādēs par C 08.01. un C 08.02. veidni, izņemot precizējumus par riska darījumu ar vispārējām valdībām pārdalīšanu uz citām riska darījumu kategorijām tādēļ, ka piemērotas kredītriska mazināšanas metodes ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu (tos nepiemēro).

110

Reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes [Iestādes]

Riska darījumi ar vispārējām valdībām, kas ir reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes un saskaņā ar KPR 147. panta 4. punkta a) apakšpunktu ir iedalītas pie riska kategorijas “Iestādes”, kā precizēts norādēs par C 08.01. un C 08.02. veidni, izņemot precizējumus par riska darījumu ar vispārējām valdībām pārdalīšanu uz citām riska darījumu kategorijām tādēļ, ka piemērotas kredītriska mazināšanas metodes ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu (tos nepiemēro).

120

Publiskā sektora struktūras [Centrālās valdības un centrālās bankas]

Riska darījumi ar vispārējām valdībām, kas ir publiskā sektora struktūras atbilstīgi KPR 4. panta 8. punktam un saskaņā ar KPR 147. panta 3. punkta a) apakšpunktu ir iedalītas pie riska kategorijas “Centrālās valdības vai centrālās bankas”, kā precizēts norādēs par C 08.01. un C 08.02. veidni, izņemot precizējumus par riska darījumu ar vispārējām valdībām pārdalīšanu uz citām riska darījumu kategorijām tādēļ, ka piemērotas kredītriska mazināšanas metodes ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu (tos nepiemēro).

130

Publiskā sektora struktūras [Iestādes]

Riska darījumi ar vispārējām valdībām, kas ir publiskā sektora struktūras atbilstīgi KPR 4. panta 8. punktam un saskaņā ar KPR 147. panta 4. punkta b) apakšpunktu ir iedalītas pie riska kategorijas “Iestādes”, kā precizēts norādēs par C 08.01. un C 08.02. veidni, izņemot precizējumus par riska darījumu ar vispārējām valdībām pārdalīšanu uz citām riska darījumu kategorijām tādēļ, ka piemērotas kredītriska mazināšanas metodes ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu (tos nepiemēro).

140

Starptautiskās organizācijas [Centrālās valdības un centrālās bankas]

Riska darījumi ar vispārējām valdībām, kas ir starptautiskas organizācijas un saskaņā ar KPR 147. panta 3. punkta a) apakšpunktu ir iedalītas pie riska kategorijas “Centrālās valdības vai centrālās bankas”, kā precizēts norādēs par C 08.01. un C 08.02. veidni, izņemot precizējumus par riska darījumu ar vispārējām valdībām pārdalīšanu uz citām riska darījumu kategorijām tādēļ, ka piemērotas kredītriska mazināšanas metodes ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu (tos nepiemēro).

150

Starptautiskās organizācijas [Iestādes]

Riska darījumi ar vispārējām valdībām, kas ir starptautiskās organizācijas un saskaņā ar KPR 147. panta 4. punkta a) apakšpunktu ir iedalītas pie riska kategorijas “Iestādes”, kā precizēts norādēs par C 08.01. un C 08.02. veidni, izņemot precizējumus par riska darījumu ar vispārējām valdībām pārdalīšanu uz citām riska darījumu kategorijām tādēļ, ka piemērotas kredītriska mazināšanas metodes ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu (tos nepiemēro).

160

Riska darījumi, kas pakļauti tirgus riskam

Tirgus riska darījumi aptver pozīcijas, attiecībā uz kurām pašu kapitāla prasības aprēķina saskaņā ar KPR Trešās daļas IV sadaļu.

Tiešie riska darījumi ar atvasinātajiem instrumentiem, kam piemēro gan darījuma partnera kredītriska, gan tirgus riska kapitāla prasības, uzrāda gan kredītriskam veltītajās rindās (020. līdz 150.), gan tirgus riskam veltītajās rindās (160. rinda). Tomēr riska darījumu riska svērtās vērtības, kas izriet no darījuma partnera kredītriska, uzrāda kredītriska rindās, savukārt riska darījumu riska svērtās vērtības, kuras izriet no šo atvasināto instrumentu tirgus riska, uzrāda tirgus riska rindās.

170–230

RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PĒC ATLIKUŠĀ TERMIŅA

Atlikušo termiņu aprēķina kā dienas starp līgumā noteikto termiņa datumu un pārskata sniegšanas atsauces datumu visām pozīcijām.

Riska darījumus ar vispārējām valdībām sadala pa atlikušajiem termiņiem un iedala grupās šādi:

— [0 – 3 M. [: mazāk nekā 90 dienas

— [3 M. – 1 G. [: 90 dienas vai vairāk un mazāk nekā 365 dienas

— [1 G.–2 G. [: 365 dienas vai vairāk un mazāk nekā 730 dienas

— [2 G.–3 G. [: 730 dienas vai vairāk un mazāk nekā 1 095 dienas

— [3 G.–5 G. [: 1 095 dienas vai vairāk un mazāk nekā 1 825 dienas

— [5 G.–10 G. [: 1 825 dienas vai vairāk un mazāk nekā 3 650 dienas

— [10 G.– vairāk: 3 650 dienas vai vairāk

▼M8



III PIELIKUMS

FINANŠU INFORMĀCIJAS SNIEGŠANA SASKAŅĀ AR SFPS



FINREP VEIDNES SFPS MĒRĶIEM

VEIDNES NUMURS

VEIDNES KODS

VEIDNES VAI VEIDŅU GRUPAS NOSAUKUMS

 

 

1. DAĻA [BIEŽUMS – IK CETURKSNI]

Bilance [Finanšu stāvokļa pārskats]

1.1.

F 01.01

Bilance – aktīvi

1.2.

F 01.02

Bilance – saistības

1.3.

F 01.03

Bilance – pašu kapitāls

2.

F 02.00

Peļņas vai zaudējumu aprēķins

3.

F 03.00

Apvienoto ienākumu pārskats

Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem

4.1.

F 04.01

Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem — tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi

4.2.1.

F 04.02.1

Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem — netirdzniecības finanšu aktīvi, obligāti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

4.2.2.

F 04.02.2

Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem — finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

4.3.1.

F 04.03.1

Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem — finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos

4.4.1.

F 04.04.1

Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem — finanšu aktīvi amortizētajās izmaksās

4.5.

F 04.05

Subordinētie finanšu aktīvi

5.1.

F 05.01

Netirdzniecības aizdevumu un avansu iedalījums pa produktiem

6.1.

F 06.01

Nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu un avansu, kas netiek turēti tirdzniecības nolūkā, sadalījums pa NACE kodiem

 

F 07.00

Vērtības samazinājumam pakļauti finanšu aktīvi, kam kavēts termiņš

7.1.

F 07.01

Vērtības samazinājumam pakļauti finanšu aktīvi, kam kavēts termiņš

Finanšu saistību sadalījums

8.1.

F 08.01

Finanšu saistību sadalījums pa produktiem un darījuma partneru sektoriem

8.2.

F 08.02

Subordinētās finanšu saistības

Aizdevumu apņemšanās, finanšu garantijas un citas apņemšanās

9.1.1.

F 09.01.1

Ārpusbilances riska darījumi — sniegtās aizdevumu apņemšanās, finanšu garantijas un citas apņemšanās

9.2.

F 09.02

Saņemtās aizdevumu apņemšanās, finanšu garantijas un citas apņemšanās

10.

F 10.00

Atvasinātie instrumenti – tirdzniecība un ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas

Riska ierobežošanas uzskaite

11.1.

F 11.01

Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite – sadalījums pa risku veidiem un riska ierobežošanas pozīciju veidiem

11.3.

F 11.03

Neatvasinātie riska ierobežošanas instrumenti – sadalījums pa uzskaites portfeļiem un riska ierobežošanas pozīciju veidiem

11.4.

F 11.04

Pret risku nodrošinātie posteņi patiesās vērtības riska ierobežošanas pozīcijās

Izmaiņas atskaitījumos un uzkrājumos kredītzaudējumiem

12.1.

F 12.01

Izmaiņas atskaitījumos un uzkrājumos kredītzaudējumiem

12.2.

F 12.02

Summu pārvedumi no vienas vērtības samazināšanas pakāpes uz citu (atspoguļojums bruto summās)

Saņemtais nodrošinājums un garantijas

13.1.

F 13.01

Nodrošinājuma un garantiju sadalījums pa aizdevumiem un avansiem, kas netiek turēti tirdzniecības nolūkā

13.2.

F 13.02

Attiecīgajā periodā ar pārņemšanu iegūtais nodrošinājums [turējumā pārskata sniegšanas datumā]

13.3.

F 13.03

Uzkrātais ar pārņemšanu iegūtais nodrošinājums [materiālie aktīvi]

14.

F 14.00

Patiesās vērtības hierarhija – patiesajā vērtībā novērtētie finanšu instrumenti

15.

F 15.00

Atzīšanas pārtraukšana un ar pārvestiem finanšu aktīviem saistītās finanšu saistības

Atsevišķu peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņu sadalījums

16.1.

F 16.01

Procentu ienākumi un izdevumi dalījumā pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem

16.2.

F 16.02

Peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīt finanšu aktīvus un saistības, kas nav novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, dalījumā pa instrumentiem

16.3.

F 16.03

Peļņa vai zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām un no tirdzniecības finanšu aktīviem un saistībām dalījumā pa instrumentiem

16.4.

F 16.04

Peļņa vai zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām un no tirdzniecības finanšu aktīviem un tirdzniecības finanšu saistībām dalījumā pa risku veidiem

16.4.1.

F 16.04.1

Peļņa vai zaudējumi no netirdzniecības finanšu aktīviem, kas obligāti novērtējami patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, dalījumā pa instrumentiem

16.5.

F 16.05

Peļņa vai zaudējumi no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, dalījumā pa instrumentiem

16.6.

F 16.06

Peļņa vai zaudējumi no riska ierobežošanas uzskaites

16.7.

F 16.07

Vērtības samazinājums nefinanšu aktīviem

Saskaņošana starp grāmatvedības un KPR konsolidācijas tvērumu – bilance

17.1.

F 17.01

Saskaņošana starp grāmatvedības un KPR konsolidācijas tvērumu – aktīvi

17.2.

F 17.02

Saskaņošana starp grāmatvedības un KPR konsolidācijas tvērumu – ārpusbilances riska darījumi – sniegtās aizdevumu apņemšanās, finanšu garantijas un citas apņemšanās

17.3.

F 17.03

Saskaņošana starp grāmatvedības un KPR konsolidācijas tvērumu – saistības

18.

F 18.00

Ieņēmumus nesoši un nenesoši riska darījumi

19.

F 19.00

Pārskatītie riska darījumi

 

 

2. DAĻA [IK CETURKSNI AR ROBEŽVĒRTĪBU; BIEŽUMS – IK CETURKSNI VAI PĀRSKATU NESNIEDZ]

Ģeogrāfiskais sadalījums

20.1.

F 20.01

Aktīvu ģeogrāfiskais sadalījums pa darbības vietām

20.2.

F 20.02

Saistību ģeogrāfiskais sadalījums pa darbības vietām

20.3.

F 20.03

Galveno peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņu ģeogrāfiskais sadalījums pa darbības vietām

20.4.

F 20.04

Aktīvu ģeogrāfiskais sadalījums pa darījuma partneru rezidences vietām

20.5.

F 20.05

Ārpusbilances riska darījumu ģeogrāfiskais sadalījums pa darījuma partneru rezidences vietām

20.6.

F 20.06

Saistību ģeogrāfiskais sadalījums pa darījuma partneru rezidences vietām

20.7.1.

F 20.07.1

Nefinanšu sabiedrībām – dalījumā pa NACE kodiem – izsniegto aizdevumu un avansu, kas netiek turēti tirdzniecības nolūkā, ģeogrāfiskais sadalījums pa darījuma partneru rezidences vietām

21.

F 21.00

Materiālie un nemateriālie aktīvi – operatīvās nomas aktīvi

Aktīvu pārvaldība, turētājbankas pakalpojumi un citas pakalpojumu funkcijas

22.1.

F 22.01

Maksu un komisijas naudas ienākumu un izdevumu sadalījums pa darbības veidiem

22.2.

F 22.02

Ar sniegtajiem pakalpojumiem saistītie aktīvi

 

 

3. DAĻA [IK PUSGADU]

Ārpusbilances riska darījumi — līdzdalība nekonsolidētās strukturētajās sabiedrībās

30.1.

F 30.01

Līdzdalība nekonsolidētās strukturētajās sabiedrībās

30.2.

F 30.02

Līdzdalības nekonsolidētās strukturētajās sabiedrībās sadalījums pa darbības veidiem

Saistītās personas

31.1.

F 31.01

Saistītās personas – kreditoru un debitoru parādi

31.2.

F 31.02

Saistītās personas – ar tām noslēgto darījumu radītie izdevumi un ienākumi

 

 

4. DAĻA [IK GADU]

Grupas struktūra

40.1.

F 40.1

Grupas struktūra – pa sabiedrībām

40.2.

F 40.02

Grupas struktūra – pa instrumentiem

Patiesā vērtība

41.1.

F 41.01

Patiesās vērtības hierarhija – finanšu instrumenti amortizētajās izmaksās

41.2.

F 41.02

Iespējas novērtēt patiesajā vērtībā izmantojums

42.

F 42.00

Materiālie un nemateriālie aktīvi – uzskaites vērtība dalījumā pa novērtējuma metodēm

43.

F 43.00

Uzkrājumi

Definētu pabalstu plāni un darbinieku pabalsti

44.1.

F 44.01

Definētu pabalstu plānu neto aktīvu un saistību komponenti

44.2.

F 44.02

Izmaiņas definēto pabalstu plānu saistībās

44.3.

F 44.03

Izziņas posteņi [saistībā ar personāla izdevumiem]

Atsevišķu peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņu sadalījums

45.1.

F 45.01

Peļņa vai zaudējumi no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, dalījumā pa uzskaites portfeļiem

45.2.

F 45.02

Peļņa vai zaudējumi no nefinanšu aktīvu, kas netiek turēti pārdošanai, un ieguldījumu meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos atzīšanas pārtraukšanas

45.3.

F 45.03

Citi darbības ienākumi un izdevumi

46.

F 46.00

Pašu kapitāla izmaiņu pārskats

1.    Bilance [Finanšu stāvokļa pārskats]

1.1.    Aktīvi



 

Atsauces

Tabula, kurā sniegts sadalījums

Uzskaites vērtība

V pielikums, 1. daļa 27.

010

010

Nauda, naudas līdzekļu atlikumi centrālajās bankās un citi pieprasījuma noguldījumi

1. SGS 54. i)

 

 

020

Skaidra nauda

V pielikums, 2. daļa 1.

 

 

030

Naudas līdzekļu atlikumi centrālajās bankās

V pielikums, 2. daļa 2.

 

 

040

Citi pieprasījuma noguldījumi

V pielikums, 2. daļa 3.

5

 

050

Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi

9. SFPS, A papildinājums

 

 

060

Atvasinātie instrumenti

9. SFPS, A papildinājums

10

 

070

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

32. SGS 11.

4

 

080

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1. daļa 31.

4

 

090

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1. daļa 32.

4

 

096

Netirdzniecības finanšu aktīvi, obligāti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

7. SFPS 8. a) ii); 9. SFPS 4.1.4.

4

 

097

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

32. SGS 11.

4

 

098

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1. daļa 31.

4

 

099

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1. daļa 32.

4

 

100

Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

7. SFPS 8. a) i); 9. SFPS 4.1.5.

4

 

120

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1. daļa 31.

4

 

130

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1. daļa 32.

4

 

141

Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos

7. SFPS 8. h); 9. SFPS 4.1.2.A

4

 

142

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

32. SGS 11.

4

 

143

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1. daļa 31.

4

 

144

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1. daļa 32.

4

 

181

Finanšu aktīvi amortizētajās izmaksās

7. SFPS 8. f); 9. SFPS 4.1.2.

4

 

182

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1. daļa 31.

4

 

183

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1. daļa 32.

4

 

240

Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite

9. SFPS 6.2.1.; V pielikums, 1. daļa 22.

11

 

250

Pret risku nodrošināto posteņu patiesās vērtības izmaiņas portfeļa procentu likmes riska ierobežošanas pozīcijai

39. SGS 89.A a); 9. SFPS 6.5.8.

 

 

260

Ieguldījumi meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos

1. SGS 54. e); V pielikums, 1. daļa 21., 2. daļa 4.

40

 

270

Materiālie aktīvi

 

 

 

280

Pamatlīdzekļi

16,6. SGS; 1. SGS 54. a)

21., 42.

 

290

Ieguldījumu īpašums

40. SGS 5.; 1. SGS 54. b)

21., 42.

 

300

Nemateriālie aktīvi

1. SGS 54. c); KPR 4. panta 1. punkta 115. apakšpunkts

 

 

310

Nemateriālā vērtība

3. SFPS B67. d); KPR 4. panta 1. punkta 113. apakšpunkts

 

 

320

Citi nemateriālie aktīvi

38. SGS 8., 118.

21., 42.

 

330

Nodokļu aktīvi

1. SGS 54. n)–o)

 

 

340

Pārskata perioda nodokļu aktīvi

1. SGS 54. n); 12. SGS 5.

 

 

350

Atliktā nodokļa aktīvi

1. SGS 54. o); 12. SGS 5.; KPR 4. panta 1. punkta 106. apakšpunkts

 

 

360

Citi aktīvi

V pielikums, 2. daļa 5.

 

 

370

Ilgtermiņa aktīvi un atsavināmās grupas, kas klasificētas kā pārdošanai turētas

1. SGS 54. j); 5. SFPS 38., V pielikums, 2. daļa 7.

 

 

380

KOPĒJIE AKTĪVI

1. SGS 9. a), 6. ĪN

 

 

1.2.    Saistības



 

Atsauces

Tabula, kurā sniegts sadalījums

Uzskaites vērtība

V pielikums, 1. daļa 27.

010

010

Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības

7. SFPS 8. e) ii); 9. SFPS BA.6.

8

 

020

Atvasinātie instrumenti

9. SFPS, A papildinājums; 9. SFPS 4.2.1.a); 9. SFPS BA.7. a)

10

 

030

Īsās pozīcijas

9. SFPS BA7. b)

8

 

040

Noguldījumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2. daļa 9.; V pielikums, 1. daļa 36.

8

 

050

Emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums, 1. daļa 37.

8

 

060

Citas finanšu saistības

V pielikums, 1. daļa 38.–41.

8

 

070

Finanšu saistības, kas novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

7. SFPS 8. e) i); 9. SFPS 4.2.2.

8

 

080

Noguldījumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2. daļa 9.; V pielikums, 1. daļa 36.

8

 

090

Emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums, 1. daļa 37.

8

 

100

Citas finanšu saistības

V pielikums, 1. daļa 38.–41.

8

 

110

Finanšu saistības, kas novērtētas amortizētajās izmaksās

7. SFPS 8. g); 9. SFPS 4.2.1.

8

 

120

Noguldījumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2. daļa 9.; V pielikums, 1. daļa 36.

8

 

130

Emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums, 1. daļa 37.

8

 

140

Citas finanšu saistības

V pielikums, 1. daļa 38.–41.

8

 

150

Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite

9. SFPS 6.2.1.; V pielikums, 1. daļa 26.

11

 

160

Pret risku nodrošināto posteņu patiesās vērtības izmaiņas portfeļa procentu likmes riska ierobežošanas pozīcijai

39. SGS 89.A b), 9. SFPS 6.5.8.

 

 

170

Uzkrājumi

37. SGS 10.; 1. SGS, 54. l)

43

 

180

Pensijas un citas pēcnodarbinātības definētu pabalstu saistības

19. SGS 63.; 1. SGS 78. d); V pielikums, 2. daļa 9.

43

 

190

Citi darbinieku ilgtermiņa pabalsti

19. SGS 153.; 1. SGS 78. d); V pielikums, 2. daļa 10.

43

 

200

Pārstrukturēšana

37. SGS 71., 84. a)

43

 

210

Nepabeigta tiesvedība un nodokļu strīdi

37. SGS, C papildinājums, 6. un 10. piemērs

43

 

220

Sniegtās apņemšanās un garantijas

9. SFPS 4.2.1. c), d), 9.5.5., 9.B2.5.; 37. SGS, 4. SFPS, V pielikums, 2. daļa 11.

9 12 43

 

230

Citi uzkrājumi

37. SGS 14.

43

 

240

Nodokļu saistības

1. SGS 54. n)–o)

 

 

250

Pārskata perioda nodokļu saistības

1. SGS 54. n); 12. SGS 5.

 

 

260

Atliktā nodokļa saistības

1. SGS 54. o); 12. SGS 5.; KPR 4. panta 1. punkta 108. apakšpunkts

 

 

270

Akciju kapitāls, kas atmaksājams pēc pieprasījuma

32. SGS IE 33.; 2. SFPIK; V pielikums, 2. daļa 12.

 

 

280

Citas saistības

V pielikums, 2. daļa 13.

 

 

290

Saistības, kuras iekļautas atsavināmās grupās, kas klasificētas kā pārdošanai turētas

1. SGS 54. p); 5. SFPS 38., V pielikums, 2. daļa 14.

 

 

300

KOPĒJĀS SAISTĪBAS

1. SGS 9. b); 6. ĪN

 

 

1.3.    Pašu kapitāls



 

Atsauces

Tabula, kurā sniegts sadalījums

Uzskaites vērtība

010

010

Kapitāls

1. SGS 54. r), BPD 22. pants

46

 

020

Samaksātais pamatkapitāls

1. SGS 78. e)

 

 

030

Pieprasītais nesamaksātais kapitāls

V pielikums, 2. daļa 14.

 

 

040

Akciju emisijas uzcenojums

1. SGS 78. e); KPR 4. panta 1. punkta 124. apakšpunkts

46

 

050

Emitēti kapitāla vērtspapīru instrumenti, kas nav kapitāls

V pielikums, 2. daļa 18.-19.

46

 

060

Salikto finanšu instrumentu pašu kapitāla komponents

32. SGS 28.-29.; V pielikums, 2. daļa 18.

 

 

070

Citi emitētie kapitāla vērtspapīru instrumenti

V pielikums, 2. daļa 19.

 

 

080

Cits pašu kapitāls

2. SFPS 10.; V pielikums, 2. daļa 20.

 

 

090

Pārējie uzkrātie apvienotie ienākumi

KPR 4. panta 1. punkta 100. apakšpunkts

46

 

095

Posteņi, kas netiks pārklasificēti uz peļņu vai zaudējumiem

1. SGS 82.A a)

 

 

100

Materiālie aktīvi

16. SGS. 39.-41.

 

 

110

Nemateriālie aktīvi

38. SGS. 85.-87.

 

 

120

Aktuārā peļņa vai (-) zaudējumi par definētu pabalstu pensiju plāniem

1. SGS 7., 6. ĪN; 19. SGS 120. c)

 

 

122

Ilgtermiņa aktīvi un atsavināmās grupas, kas klasificētas kā pārdošanai turētas

5. SFPS 38., ĪN 12. piemērs

 

 

124

Daļa, ko veido citi atzītie ienākumi un izdevumi saistībā ar ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos

1. SGS, 6. ĪN; 28. SGS10.

 

 

320

Kapitāla vērtspapīru instrumentu, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, patiesās vērtības izmaiņas

1. SGS 7. d); 9. SFPS 5.7.5., B5.7.1.; V pielikums, 2. daļa 21.

 

 

330

Kapitāla vērtspapīru, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, patiesās vērtības riska ierobežošanas pozīciju riska ierobežošanas neefektivitāte

1. SGS 7. e); 9. SFPS 5.7.5; 6.5.3.; 7. SFPS 24.C; V pielikums, 2. daļa 22.

 

 

340

Kapitāla vērtspapīru instrumentu, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, patiesās vērtības izmaiņas [pret risku nodrošināts postenis]

9. SFPS 5.7.5., 6.5.8. b); V pielikums, 2. daļa 22.

 

 

350

Kapitāla vērtspapīru instrumentu, kas nav novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, patiesās vērtības izmaiņas [riska ierobežošanas instruments]

1. SGS 7. e); 9. SFPS 5.7.5; 6.5.8. a); V pielikums, 2. daļa 57.

 

 

360

Finanšu saistību, kas novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, patiesās vērtības izmaiņas, kuras attiecināmas uz izmaiņām to kredītriskā

1. SGS 7. f); 9. SFPS 5.7.7., V pielikums, 2. daļa 23.

 

 

128

Posteņi, ko var pārklasificēt uz peļņu vai zaudējumiem

1. SGS 82.A a) ii)

 

 

130

Ārvalstu operācijās veikto neto ieguldījumu riska ierobežošanas pozīcija [efektīvā daļa]

9 SFPS 6.5.13. a); 7. SFPS 24.B b) ii) iii); 7. SFPS 24.C b) i) iv), 24.E a); V pielikums, 2. daļa 24.

 

 

140

Pārrēķins ārvalstu valūtā

21. SGS 52. b); 21. SGS 32., 38.–49.

 

 

150

Riska ierobežošanas atvasinātie instrumenti. Naudas plūsmas riska ierobežošanas rezerve [efektīvā daļa]

1. SGS 7. e); 7. SFPS 24.B b) ii) iii); 7. SFPS 24.C b) i); 24.E; 9. SFPS 6.5.11. b); V pielikums, 2. daļa 25.

 

 

155

Parāda instrumentu, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, patiesās vērtības izmaiņas

1. SGS 7. da); 9. SFPS 4.1.2.A; 5.7.10.; V pielikums, 2. daļa 26.

 

 

165

Riska ierobežošanas instrumenti [nenoteiktie elementi]

1. SGS 7. g) h); 9. SFPS 6.5.15., 6.5.16.; 7. SFPS 24.E b) c) V pielikums, 2. daļa 60.

 

 

170

Ilgtermiņa aktīvi un atsavināmās grupas, kas klasificētas kā pārdošanai turētas

5. SFPS 38., ĪN 12. piemērs

 

 

180

Daļa, ko veido citi atzītie ienākumi un izdevumi saistībā ar ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos

1. SGS, 6. ĪN; 28. SGS10.

 

 

190

Nesadalītā peļņa

KPR 4. panta 1. punkta 123. apakšpunkts

 

 

200

Pārvērtēšanas rezerves

1. SFPS 30., D5.–D8.; V pielikums, 2. daļa 28.

 

 

210

Citas rezerves

1. SGS 54.; 1. SGS 78. e)

 

 

220

Rezerves vai akumulētie zaudējumi no ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos, kas uzskaitīti pēc pašu kapitāla metodes

28. SGS 11.; V pielikums, 2. daļa 29.

 

 

230

Citi

V pielikums, 2. daļa 29.

 

 

240

(–) Pašu akcijas

1. SGS 79. a) vi); 32. SGS 33.–34., AG 14., AG 36.; V pielikums, 2. daļa 30.

46

 

250

Peļņa vai zaudējumi, kas attiecināmi uz mātesuzņēmuma īpašniekiem

1. SGS 81.B b) ii)

2

 

260

(–) Starpperioda dividendes

32. SGS 35.

 

 

270

Mazākuma līdzdalība [nekontrolējoša līdzdalība]

1. SGS 54. q)

 

 

280

Pārējie uzkrātie apvienotie ienākumi

KPR 4. panta 1. punkta 100. apakšpunkts

46

 

290

Citi posteņi

 

46

 

300

KOPĒJAIS PAŠU KAPITĀLS

1. SGS 9. c), 6. ĪN

46

 

310

KOPĒJAIS PAŠU KAPITĀLS UN KOPĒJĀS SAISTĪBAS

1. SGS, 6. ĪN

 

 

2.    Peļņas vai zaudējumu aprēķins



 

Atsauces

Tabula, kurā sniegts sadalījums

Pārskata periods

010

010

Procentu ienākumi

1. SGS 97.; V pielikums, 2. daļa 31.

16

 

020

Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi

7. SFPS 20. a) i), B5. e); V pielikums, 2. daļa 33., 34.

 

 

025

Netirdzniecības finanšu aktīvi, obligāti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

7. SFPS 20. a) i), B5. e), 9. SFPS 5.7.1.

 

 

030

Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

7. SFPS 20. a) i), B5. e)

 

 

041

Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos

7. SFPS 20. b); 9. SFPS 5.7.10.–11.; 9. SFPS 4.1.2.A

 

 

051

Finanšu aktīvi amortizētajās izmaksās

7. SFPS 20. b); 9. SFPS 4.1.2.; 9. SFPS 5.7.2.

 

 

070

Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite, procentu likmju risks

9. SFPS, A papildinājums; B6.6.16.; V pielikums, 2. daļa 35.

 

 

080

Citi aktīvi

V pielikums, 2. daļa 36.

 

 

085

Procentu ienākumi no saistībām

5. SFPS 5.7.1., V pielikums, 2. daļa 37.

 

 

090

(Procentu izdevumi)

1. SGS 97.; V pielikums, 2. daļa 31.

16

 

100

(Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības)

7. SFPS 20. a) i), B5. e); V pielikums, 2. daļa 33., 34.

 

 

110

(Finanšu saistības, kas novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā)

7. SFPS 20. a) i), B5. e)

 

 

120

(Finanšu saistības, kas novērtētas amortizētajās izmaksās)

7. SFPS 20. b); 9. SFPS 5.7.2.

 

 

130

(Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite, procentu likmju risks)

39. SGS 9.; V pielikums, 2. daļa 35.

 

 

140

(Citas saistības)

V pielikums, 2. daļa 38.

 

 

145

(Procentu izdevumi par aktīviem)

9. SFPS 5.7.1., V pielikums, 2. daļa 39.

 

 

150

(Izdevumi par akciju kapitālu, kas atmaksājams pēc pieprasījuma)

2. SFPIK 11.

 

 

160

Dividenžu ienākumi

V pielikums, 2. daļa 40.

31

 

170

Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi

7. SFPS 20. a) i), B5. e); V pielikums, 2. daļa 40.

 

 

175

Netirdzniecības finanšu aktīvi, obligāti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

7. SFPS 20. a) i), B5. e), 9. SFPS 5.7.1.A; V pielikums, 2. daļa 40.

 

 

191

Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos

7. SFPS 7.20. a) ii); 9. SFPS 4.1.2.A; 9. SFPS 5.7.1.A; V pielikums, 2. daļa 41.

 

 

192

Ieguldījumi meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos, kas uzskaitīti pēc metodes, kura nav pašu kapitāla metode

V pielikums, 2. daļa 42.

 

 

200

Maksu un komisijas naudas ienākumi

7. SFPS 20. c)

22

 

210

(Maksu un komisijas naudas izdevumi)

7. SFPS 20. c)

22

 

220

Neto peļņa vai (–) zaudējumi, pārtraucot atzīt finanšu aktīvus un saistības, kas nav novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

V pielikums, 2. daļa 45.

16

 

231

Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos

9. SFPS 9.4.12.A; 9. SFPS 5.7.10.–11.

 

 

241

Finanšu aktīvi amortizētajās izmaksās

7. SFPS 20. a) v); 9. SFPS 4.1.2.; 9. SFPS 5.7.2.

 

 

260

Finanšu saistības, kas novērtētas amortizētajās izmaksās

7. SFPS 20. a) v); 9. SFPS 5.7.2.

 

 

270

Citi

 

 

 

280

Neto peļņa vai (–) zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām

7. SFPS 20. a) i); 9. SFPS 5.7.1.; V pielikums, 2. daļa 43., 46.

16

 

287

Peļņa vai (-) zaudējumi no netirdzniecības finanšu aktīviem, kas obligāti novērtējami patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, neto

7. SFPS 20. a) i); 9. SFPS 5.7.1.; V pielikums, 2. daļa 46.

 

 

290

Neto peļņa vai (–) zaudējumi no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

7. SFPS 20. a) i); 9. SFPS 5.7.1.; V pielikums, 2. daļa 44.

16., 45.

 

300

Neto peļņa vai (–) zaudējumi no riska ierobežošanas uzskaites

V pielikums, 2. daļa 47.

16

 

310

Neto valūtas kursa starpības [peļņa vai (–) zaudējumi]

21. SGS 28., 52. a)

 

 

330

Peļņa vai (–) zaudējumi, pārtraucot atzīt nefinanšu aktīvus, neto

1. SGS 34.; V pielikums, 2. daļa 48.

45

 

340

Citi darbības ienākumi

V pielikums, 2. daļa 314.-316.

45

 

350

(Citi darbības izdevumi)

V pielikums, 2. daļa 314.-316.

45

 

355

KOPĒJIE NETO DARBĪBAS IENĀKUMI

 

 

 

360

(Administratīvie izdevumi)

 

 

 

370

(Personāla izdevumi)

19. SGS 7.; 1. SGS 102., 6. ĪN

44

 

380

(Citi administratīvie izdevumi)

 

 

 

390

(Amortizācija)

1. SGS 102., 104.

 

 

400

(Pamatlīdzekļi)

1. SGS 104.; 16. SGS 73. e) vii)

 

 

410

(Ieguldījumu īpašumi)

1. SGS 104.; 40. SGS 79. d) iv)

 

 

420

(Citi nemateriālie aktīvi)

1. SGS 104.; 38. SGS 118. e) vi)

 

 

425

Modifikāciju radītā peļņa vai (-) zaudējumi, neto

9. SFPS 5.4.3., 9. SFPS A papildinājums; V pielikums, 2. daļa 49.

 

 

426

Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos

7. SFPS 35.J

 

 

427

Finanšu aktīvi amortizētajās izmaksās

7. SFPS 35.J

 

 

430

(Uzkrājumi vai (–) uzkrājumu apvērse)

37. SGS 59., 84.; 1. SGS 98. b), f), g)

9 12 43

 

440

(Sniegtās apņemšanās un garantijas)

9. SFPS 4.2.1. c), d), 9.B2.5.; 37. SGS, 4. SFPS, V pielikums, 2. daļa 50.

 

 

450

(Citi uzkrājumi)

 

 

 

460

(Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse finanšu aktīviem, kas nav novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā)

7. SFPS 20. a) viii); 9. SFPS 5.4.4.; V pielikums, 2. daļa 51., 53.

12

 

481

(Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos)

9. SFPS 5.4.4., 5.5.1., 5.5.2., 5.5.8.

12

 

491

(Finanšu aktīvi amortizētajās izmaksās)

9. SFPS 5.4.4., 5.5.1., 5.5.8.

12

 

510

(Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos)

28. SGS. 40.–43.

16

 

520

(Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse nefinanšu aktīviem)

36. SGS 126. a), b)

16

 

530

(Pamatlīdzekļi)

16. SGS 73. e) v)–vi)

 

 

540

(Ieguldījumu īpašumi)

40. SGS 79. d) v)

 

 

550

(Nemateriālā vērtība)

3. SFPS B papildinājums 67. d) v); 36. SGS 124.

 

 

560

(Citi nemateriālie aktīvi)

38. SGS 118. e) iv), v)

 

 

570

(Citi)

36. SGS 126. a), b)

 

 

580

Negatīva nemateriālā vērtība, kas atzīta peļņas vai zaudējumu aprēķinā

3. SFPS B papildinājums 64. n) i)

 

 

590

Peļņas vai (-) zaudējumu daļa no ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos, kas uzskaitīti pēc pašu kapitāla metodes

V pielikums, 2. daļa 54.

 

 

600

Peļņa vai (–) zaudējumi no ilgtermiņa aktīviem un atsavināmām grupām, kas klasificētas kā pārdošanai turētas un nekvalificējas kā pārtrauktas darbības

5. SFPS 37.; V pielikums, 2. daļa 55.

 

 

610

PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI NO TURPINĀMĀM DARBĪBĀM, PIRMS NODOKĻIEM

1. SGS 102., 6. ĪN; 5. SFPS 33. A

 

 

620

(Nodokļu izdevumi vai (–) ienākumi saistībā ar peļņu vai zaudējumiem no turpināmām darbībām)

1. SGS 82. d); 12. SGS 77.

 

 

630

PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI NO TURPINĀMĀM DARBĪBĀM PĒC NODOKĻIEM

1 SGS, 6. ĪN

 

 

640

Peļņa vai (–) zaudējumi no pārtrauktām darbībām pēc nodokļiem

1. SGS 82. ea); 5. SFPS 33. a), 5.33. A; V pielikums, 2. daļa 56.

 

 

650

Peļņa vai (-) zaudējumi no pārtrauktām darbībām, pirms nodokļiem

5. SFPS 33. b) i)

 

 

660

(Nodokļu izdevumi vai (–) ienākumi saistībā ar pārtrauktām darbībām)

5. SFPS 33. b) ii), iv)

 

 

670

GADA PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI

1. SGS 81.A a)

 

 

680

Attiecināma/-i uz mazākuma līdzdalību [nekontrolējoša līdzdalība]

1. SGS 81.B b) i)

 

 

690

Attiecināmi uz mātesuzņēmuma īpašniekiem

1. SGS 81.B b) ii)

 

 

3.    Apvienoto ienākumu pārskats



 

Atsauces

Pārskata periods

010

010

Gada peļņa vai (-) zaudējumi

1. SGS 7., 6. ĪN

 

020

Pārējie apvienotie ienākumi

1. SGS 7., 6. ĪN

 

030

Posteņi, kas netiks pārklasificēti uz peļņu vai zaudējumiem

1. SGS 82.A a) i)

 

040

Materiālie aktīvi

1. SGS 7., 6. ĪN; 16. SGS. 39.-40.

 

050

Nemateriālie aktīvi

1. SGS 7.; 38. SGS. 85.-86.

 

060

Aktuārā peļņa vai (-) zaudējumi par definētu pabalstu pensiju plāniem

1. SGS 7., 6. ĪN; 19. SGS120. c)

 

070

Ilgtermiņa aktīvi un atsavināmās grupas, kas turētas pārdošanai

5. SFPS 38.

 

080

Sabiedrību citu atzīto ienākumu un izdevumu daļa, kas uzskatīta pēc pašu kapitāla metodes

1. SGS, 6. ĪN; 28. SGS10.

 

081

Kapitāla vērtspapīru instrumentu, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, patiesās vērtības izmaiņas

1. SGS 7. d)

 

083

Peļņa vai (-) zaudējumi no riska ierobežošanas uzskaites kapitāla vērtspapīru instrumentiem patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, neto

9. SFPS 5.7.5., 6.5.3.; 7. SFPS 24.C; V pielikums, 2. daļa 57.

 

084

Kapitāla vērtspapīru instrumentu, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, patiesās vērtības izmaiņas [pret risku nodrošināts postenis]

9. SFPS 5.7.5., 6.5.8. b); V pielikums, 2. daļa 57.

 

085

Kapitāla vērtspapīru instrumentu, kas nav novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, patiesās vērtības izmaiņas [riska ierobežošanas instruments]

9. SFPS 5.7.5., 6.5.8. a); V pielikums, 2. daļa 57.

 

086

Finanšu saistību, kas novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, patiesās vērtības izmaiņas, kuras attiecināmas uz izmaiņām to kredītriskā

1. SGS 7. f)

 

090

Ienākumu nodoklis par posteņiem, kas netiks pārklasificēti

1. SGS 92. b); V pielikums, 2. daļa 66.

 

100

Posteņi, ko var pārklasificēt uz peļņu vai zaudējumiem

1. SGS 82.A a) ii)

 

110

Ārvalstu operācijās veikto neto ieguldījumu riska ierobežošanas pozīcija [efektīvā daļa]

9. SFPS 6.5.13. a); 7. SFPS 24.C b) i) iv), 24.E a); V pielikums, 2. daļa 58.

 

120

Vērtēšanas peļņa vai (–) zaudējumi, kas iekļauti pašu kapitālā

1. SGS, 6. ĪN; 9. SFPS 6.5.13. a); 7. SFPS 24.C b) i); 24.E a); V pielikums, 2. daļa 58.

 

130

Pārvests uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu

1. SGS 7., 92.-95.; 21. SGS 48.-49.; 9. SFPS 6.5.14.; V pielikums, 2. daļa 59.

 

140

Cita pārklasificēšana

V pielikums, 2. daļa 65.

 

150

Pārrēķins ārvalstu valūtā

1. SGS 7., 6. ĪN; 21. SGS 52. b)

 

160

Pārrēķina radītā peļņa vai (–) zaudējumi, kas iekļauti pašu kapitālā

21. SGS 32., 38.-47.

 

170

Pārvests uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu

1. SGS 7., 92.-95.; 21. SGS 48.-49.

 

180

Cita pārklasificēšana

V pielikums, 2. daļa 65.

 

190

Naudas plūsmas riska ierobežošana [efektīvā daļa]

1. SGS 7., 6. ĪN; 39. SGS 95. a)–96. 9. SFPS 6.5.11. b); 7. SFPS 24.C b) i); 24.E a);

 

200

Vērtēšanas peļņa vai (–) zaudējumi, kas iekļauti pašu kapitālā

1. SGS 7. e), 6. ĪN; 9. SFPS 6.5.11. a) b) d); 7. SFPS 24.C b) i); 24.E a)

 

210

Pārvests uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu

1. SGS 7., 92.–95., 6. ĪN; 9. SFPS 6.5.11. d) ii) iii); 7. SFPS 24.C b) iv), 24.E a) V pielikums, 2. daļa 59.

 

220

Pārvests uz pret risku nodrošināto posteņu sākotnējo uzskaites vērtību

1. SGS, 6. ĪN; 9. SFPS 6.5.11. d) i)

 

230

Cita pārklasificēšana

V pielikums, 2. daļa 65.

 

231

Riska ierobežošanas instrumenti [nenoteiktie elementi]

1. SGS 7. g) h); 9. SFPS 6.5.15., 6.5.16.; 7. SFPS 24.C E b) c); V pielikums, 2. daļa 60.

 

232

Vērtēšanas peļņa vai (–) zaudējumi, kas iekļauti pašu kapitālā

1. SGS 7. g) h); 9. SFPS 6.5.15., 6.5.16.; 7. SFPS 24.E b) c)

 

233

Pārvests uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu

1. SGS 7. g) h); 9. SFPS 6.5.15., 6.5.16.; 7. SFPS 24.E b) c) V pielikums, 2. daļa 61.

 

234

Cita pārklasificēšana

V pielikums, 2. daļa 65.

 

241

Parāda instrumenti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos

1. SGS 7. da), 6. ĪN; 1. SGS, 6. ĪN; 9. SFPS 6.5.4.; V pielikums, 2. daļa 62.–63.

 

251

Vērtēšanas peļņa vai (–) zaudējumi, kas iekļauti pašu kapitālā

7. SFPS 7.20. a) ii); 1. SGS, 6. ĪN; 9. SFPS 5.6.4.

 

261

Pārvests uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu

1. SGS 7., 1. SGS 92.–95., 1. SGS, 6. ĪN; 9. SFPS 5.6.7.; V pielikums, 2. daļa 64.

 

270

Cita pārklasificēšana

5. SFPS. ĪN 12. piemērs; 9. SFPS 5.6.5.; V pielikums, 2. daļa 64.–65.

 

280

Ilgtermiņa aktīvi un atsavināmās grupas, kas turētas pārdošanai

5. SFPS 38.

 

290

Vērtēšanas peļņa vai (–) zaudējumi, kas iekļauti pašu kapitālā

5. SFPS 38.

 

300

Pārvests uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu

1. SGS 7., 92.-95.; 5. SFPS 38.

 

310

Cita pārklasificēšana

5. SFPS. ĪN 12. piemērs

 

320

Daļa, ko veido citi atzītie ienākumi un izdevumi saistībā ar ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos

1. SGS, 6. ĪN; 28. SGS10.

 

330

Ienākumi, kuri attiecas uz posteņiem, ko var pārklasificēt uz peļņu vai (-) zaudējumiem

1. SGS 91. b), 6. ĪN; V pielikums, 2. daļa 66.

 

340

Gada kopējie apvienotie ienākumi

1. SGS 7., 81.A a), 6. ĪN

 

350

Attiecināmi uz mazākuma līdzdalību [nekontrolējoša līdzdalība]

1. SGS 83. b) i), 6. ĪN;

 

360

Attiecināmi uz mātesuzņēmuma īpašniekiem

1. SGS 83. b) ii), 6. ĪN;

 

4.    Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem

4.1.    Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi



 

Atsauces

Uzskaites vērtība

V pielikums, 1. daļa 27.

010

005

Atvasinātie instrumenti

 

 

010

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

32. SGS 11., V pielikums, 1. daļa 44.b)

 

030

Tostarp kredītiestādes

V pielikums, 1. daļa 42.c)

 

040

Tostarp citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.d)

 

050

Tostarp nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.e)

 

060

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1. daļa 31., 44.b)

 

070

Centrālās bankas

V pielikums, 1. daļa 42.a)

 

080

Vispārējā valdība

V pielikums, 1. daļa 42.b)

 

090

Kredītiestādes

V pielikums, 1. daļa 42.c)

 

100

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.d)

 

110

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.e)

 

120

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1. daļa 32., 44.a)

 

130

Centrālās bankas

V pielikums, 1. daļa 42.a)

 

140

Vispārējā valdība

V pielikums, 1. daļa 42.b)

 

150

Kredītiestādes

V pielikums, 1. daļa 42.c)

 

160

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.d)

 

170

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.e)

 

180

Mājsaimniecības

V pielikums, 1. daļa 42.f)

 

190

TIRDZNIECĪBAS NOLŪKĀ TURĒTI FINANŠU AKTĪVI

9. SFPS, A papildinājums

 

4.2.1.    Netirdzniecības finanšu aktīvi, obligāti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā



 

Atsauces

Uzskaites vērtība

Patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas ieņēmumus nenesošu riska darījumu kredītriska rezultātā

V pielikums, 1. daļa 27.

V pielikums, 2. daļa 69.

010

020

010

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

32. SGS 11., V pielikums, 1. daļa 44.b)

 

 

020

Tostarp kredītiestādes

V pielikums, 1. daļa 42.c)

 

 

030

Tostarp citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.d)

 

 

040

Tostarp nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.e)

 

 

050

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1. daļa 31., 44.b)

 

 

060

Centrālās bankas

V pielikums, 1. daļa 42.a)

 

 

070

Vispārējā valdība

V pielikums, 1. daļa 42.b)

 

 

080

Kredītiestādes

V pielikums, 1. daļa 42.c)

 

 

090

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.d)

 

 

100

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.e)

 

 

110

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1. daļa 32., 44.a)

 

 

120

Centrālās bankas

V pielikums, 1. daļa 42.a)

 

 

130

Vispārējā valdība

V pielikums, 1. daļa 42.b)

 

 

140

Kredītiestādes

V pielikums, 1. daļa 42.c)

 

 

150

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.d)

 

 

160

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.e)

 

 

170

Mājsaimniecības

V pielikums, 1. daļa 42.f)

 

 

180

NETIRDZNIECĪBAS FINANŠU AKTĪVI, OBLIGĀTI PATIESAJĀ VĒRTĪBĀ AR ATSPOGUĻOJUMU PEĻNĀS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINĀ

7. SFPS 8. a) ii); 9. SFPS 4.1.4.

 

 

4.2.2.    Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā



 

Atsauces

Uzskaites vērtība

Patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas ieņēmumus nenesošu riska darījumu kredītriska rezultātā

V pielikums, 1. daļa 27.

V pielikums, 2. daļa 69.

010

020

060

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1. daļa 31., 44.b)

 

 

070

Centrālās bankas

V pielikums, 1. daļa 42.a)

 

 

080

Vispārējā valdība

V pielikums, 1. daļa 42.b)

 

 

090

Kredītiestādes

V pielikums, 1. daļa 42.c)

 

 

100

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.d)

 

 

110

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.e)

 

 

120

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1. daļa 32., 44.a)

 

 

130

Centrālās bankas

V pielikums, 1. daļa 42.a)

 

 

140

Vispārējā valdība

V pielikums, 1. daļa 42.b)

 

 

150

Kredītiestādes

V pielikums, 1. daļa 42.c)

 

 

160

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.d)

 

 

170

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.e)

 

 

180

Mājsaimniecības

V pielikums, 1. daļa 42.f)

 

 

190

FINANŠU AKTĪVI, KAS NOVĒRTĒTI PATIESAJĀ VĒRTĪBĀ AR ATSPOGUĻOJUMU PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINĀ

7. SFPS 8. a) i); 9. SFPS 4.1.5.

 

 

4.3.1.    Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos



 

Atsauces

Uzskaites vērtība

Bruto uzskaites vērtība

V pielikums, 1. daļa 34.b)

Uzkrātais vērtības samazinājums

V pielikums, 2. daļa 70. b), 71.

Uzkrātie daļējie norakstījumi

Uzkrātie pilnīgie norakstījumi

 

Aktīvi, kuru kredītrisks ir būtiski pieaudzis kopš sākotnējās atzīšanas, bet kuru kredītvērtība nav samazināta (2. pakāpe)

Aktīvi ar samazinātu kredītvērtību (3. pakāpe)

Aktīvi, kuru kredītrisks nav būtiski pieaudzis kopš sākotnējās atzīšanas (1. pakāpe)

Aktīvi, kuru kredītrisks ir būtiski pieaudzis kopš sākotnējās atzīšanas, bet kuru kredītvērtība nav samazināta (2. pakāpe)

Aktīvi ar samazinātu kredītvērtību (3. pakāpe)

Aktīvi, kuru kredītrisks nav būtiski pieaudzis kopš sākotnējās atzīšanas (1. pakāpe)

Tostarp instrumenti ar zemu kredītrisku

V pielikums, 1. daļa 27.

9. SFPS 5.5.5.; 7. SFPS 35.M a)

9. SFPS B5.5.22.–24.; V pielikums, 2. daļa 75.

9. SFPS 5.5.3., 7. SFPS 35.M b) i)

9. SFPS 5.5.1., 7.35.M b) ii)

9. SFPS 5.5.5.; 7.SFPS 35.H a), 7. SFPS 16.A

9.SFPS 5.5.3.; 9. SFPS 5.5.15.; 7. SFPS 35.H b) i), 7. SFPS 16.A

9. SFPS 5.5.1.; 9. SFPS 5.5.15.; 7. SFPS 35.H b) ii), 7. SFPS 16.A

9. SFPS 5.4.4. un B5.4.9.; V pielikums, 2. daļa 72.–74.

9. SFPS 5.4.4. un B5.4.9.; V pielikums, 2. daļa 72.–74.

010

015

020

030

040

050

060

070

080

090

010

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

32. SGS 11.; V pielikums, 1. daļa 44. b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

020

Tostarp kredītiestādes

V pielikums, 1. daļa 42.c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

030

Tostarp citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

040

Tostarp nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1. daļa 31., 44.b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060

Centrālās bankas

V pielikums, 1. daļa 42.a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

070

Vispārējā valdība

V pielikums, 1. daļa 42.b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

Kredītiestādes

V pielikums, 1. daļa 42.c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

090

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

100

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1. daļa 32., 44.a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

120

Centrālās bankas

V pielikums, 1. daļa 42.a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

130

Vispārējā valdība

V pielikums, 1. daļa 42.b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

140

Kredītiestādes

V pielikums, 1. daļa 42.c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

150

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

160

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

170

Mājsaimniecības

V pielikums, 1. daļa 42.f)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

180

FINANŠU AKTĪVI PATIESAJĀ VĒRTĪBĀ AR ATSPOGUĻOJUMU PĀRĒJOS APVIENOTAJOS IENĀKUMOS

7. SFPS 8. h); 9. SFPS 4.1.2.A

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

190

Tostarp nopirkti finanšu aktīvi ar samazinātu kredītvērtību

9. SFPS 5.5.13.; 7. SFPS 35.M c); V pielikums, 2. daļa 77.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4.4.1.    Finanšu aktīvi amortizētajās izmaksās



 

Atsauces

Uzskaites vērtība

Bruto uzskaites vērtība

V pielikums, 1. daļa 34.b)

Uzkrātais vērtības samazinājums

V pielikums, 2. daļa 70.a), 71.

Uzkrātie daļējie norakstījumi

Uzkrātie pilnīgie norakstījumi

 

Aktīvi, kuru kredītrisks ir būtiski pieaudzis kopš sākotnējās atzīšanas, bet kuru kredītvērtība nav samazināta (2. pakāpe)

Aktīvi ar samazinātu kredītvērtību (3. pakāpe)

Aktīvi, kuru kredītrisks nav būtiski pieaudzis kopš sākotnējās atzīšanas (1. pakāpe)

Aktīvi, kuru kredītrisks ir būtiski pieaudzis kopš sākotnējās atzīšanas, bet kuru kredītvērtība nav samazināta (2. pakāpe)

Aktīvi ar samazinātu kredītvērtību (3. pakāpe)

Aktīvi, kuru kredītrisks nav būtiski pieaudzis kopš sākotnējās atzīšanas (1. pakāpe)

Tostarp instrumenti ar zemu kredītrisku

V pielikums, 1. daļa 27.

9. SFPS 5.5.5.; 7. SFPS 35.M a)

9. SFPS B5.5.22.–24.; V pielikums, 2. daļa 75.

9. SFPS 5.5.3., 7. SFPS 35.M b) i)

9. SFPS 5.5.1., 7.35.M b) ii)

9. SFPS 5.5.5.; 7. SFPS 35.H a)

9.SFPS 5.5.3.; 9. SFPS 5.5.15.; 7. SFPS 35.H b) i)

5. SFPS 5.1.; 9. SFPS 5.5.15.; 7. SFPS 35.H b) ii)

9. SFPS 5.4.4. un B5.4.9.; V pielikums, 2. daļa 72.–74.

9. SFPS 5.4.4. un B5.4.9.; V pielikums, 2. daļa 72.–74.

010

015

020

030

040

050

060

070

080

090

010

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1. daļa 31., 44.b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

020

Centrālās bankas

V pielikums, 1. daļa 42.a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

030

Vispārējā valdība

V pielikums, 1. daļa 42.b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

040

Kredītiestādes

V pielikums, 1. daļa 42.c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

070

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1. daļa 32., 44.a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

Centrālās bankas

V pielikums, 1. daļa 42.a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

090

Vispārējā valdība

V pielikums, 1. daļa 42.b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

100

Kredītiestādes

V pielikums, 1. daļa 42.c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

120

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

130

Mājsaimniecības

V pielikums, 1. daļa 42.f)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

140

FINANŠU AKTĪVI AMORTIZĒTAJĀS IZMAKSĀS

7. SFPS 8. f); 9. SFPS 4.1.2.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

150

Tostarp nopirkti finanšu aktīvi ar samazinātu kredītvērtību

9. SFPS 5.13. un 7. SFPS 35.M c); V pielikums, 2. daļa 77.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4.5.    Subordinētie finanšu aktīvi



 

Atsauces

Uzskaites vērtība

V pielikums, 1. daļa 27.

010

010

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1. daļa 32.

 

020

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1. daļa 31.

 

030

SUBORDINĒTIE [EMITENTAM] FINANŠU AKTĪVI

V pielikums, 2. daļa 78., 100.

 

5.    Netirdzniecības aizdevumu un avansu iedalījums pa produktiem

5.1.    Aizdevumi un avansi, kas netiek turēti tirdzniecības nolūkā, un tirdzniecības aktīvi, dalījumā pa produktiem



 

 

Atsauces

Bruto uzskaites vērtība

Uzskaites vērtība

V pielikums, 1. daļa 27.

Centrālās bankas

Vispārējā valdība

Kredītiestādes

Citas finanšu sabiedrības

Nefinanšu sabiedrības

Mājsaimniecības

V pielikums, 1. daļa 34.

V pielikums, 1. daļa 42.a)

V pielikums, 1. daļa 42.b)

V pielikums, 1. daļa 42.c)

V pielikums, 1. daļa 42.d)

V pielikums, 1. daļa 42.e)

V pielikums, 1. daļa 42.f)

005

010

020

030

040

050

060

Dalījumā pa produktiem

010

Pēc pieprasījuma [pirkšana] un ar īsu iepriekšēju brīdinājumu [norēķinu konts]

V pielikums, 2. daļa 85.a)

 

 

 

 

 

 

 

020

Kredītkartes parāds

V pielikums, 2. daļa 85.b)

 

 

 

 

 

 

 

030

Pircēju un pasūtītāju parādi

V pielikums, 2. daļa 85.c)

 

 

 

 

 

 

 

040

Finanšu noma

V pielikums, 2. daļa 85.d)

 

 

 

 

 

 

 

050

Pirkšanas ar atpārdošanu aizdevumi

V pielikums, 2. daļa 85.e)

 

 

 

 

 

 

 

060

Citi termiņaizdevumi

V pielikums, 2. daļa 85.f)

 

 

 

 

 

 

 

070

Avansi, kas nav aizdevumi

V pielikums, 2. daļa 85.g)

 

 

 

 

 

 

 

080

AIZDEVUMI UN AVANSI

V pielikums, 1. daļa 32., 44.a)

 

 

 

 

 

 

 

Pēc nodrošinājuma

090

Tostarp aizdevumi, kas nodrošināti ar nekustamo īpašumu

V pielikums, 2. daļa 86.a), 87.

 

 

 

 

 

 

 

100

Tostarp citi nodrošināti aizdevumi

V pielikums, 2. daļa 86.b), 87.

 

 

 

 

 

 

 

Pēc nolūka

110

Tostarp patēriņa kredīts

V pielikums, 2. daļa 88.a)

 

 

 

 

 

 

 

120

Tostarp aizdevumi mājokļa iegādei

V pielikums, 2. daļa 88.b)

 

 

 

 

 

 

 

Pēc subordinācijas

130

Tostarp projektu finansēšanas kredīti

V pielikums, 2. daļa 89. KPR 147. panta 8. punkts

 

 

 

 

 

 

 

6.    Nefinanšu sabiedrībām izsniegto netirdzniecības aizdevumu un avansu sadalījums pa NACE kodiem

6.1.    Nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu un avansu, kas netiek turēti tirdzniecības nolūkā, sadalījums pa NACE kodiem



 

Atsauces

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.e), 2. daļa 91.

 

Uzkrātais vērtības samazinājums

Patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas ieņēmumus nenesošu riska darījumu kredītriska rezultātā

Bruto uzskaites vērtība

Tostarp vērtības samazinājumam pakļauti aizdevumi un avansi

Tostarp ieņēmumus nenesoši

V pielikums, 1. daļa 34.

V pielikums, 2. daļa 93.

V pielikums, 2. daļa 213.-232.

V pielikums, 2. daļa 70.–71.

V pielikums, 2. daļa 69.

010

011

012

021

022

010

A  Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

NACE regula

 

 

 

 

 

020

B  Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

NACE regula

 

 

 

 

 

030

C  Apstrādes rūpniecība

NACE regula

 

 

 

 

 

040

D  Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana

NACE regula

 

 

 

 

 

050

E  Ūdens apgāde

NACE regula

 

 

 

 

 

060

F  Būvniecība

NACE regula

 

 

 

 

 

070

G  Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība

NACE regula

 

 

 

 

 

080

H  Transports un uzglabāšana

NACE regula

 

 

 

 

 

090

I  Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi

NACE regula

 

 

 

 

 

100

J  Informācijas un komunikācijas pakalpojumi

NACE regula

 

 

 

 

 

105

K  Finanšu un apdrošināšanas darbības

NACE regula, V pielikums, 2. daļa 92.

 

 

 

 

 

110

L  Operācijas ar nekustamo īpašumu

NACE regula

 

 

 

 

 

120

M  Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi

NACE regula

 

 

 

 

 

130

N  Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība

NACE regula

 

 

 

 

 

140

O  Valsts pārvalde un aizsardzība, obligātā sociālā apdrošināšana

NACE regula

 

 

 

 

 

150

P  Izglītība

NACE regula

 

 

 

 

 

160

Q  Veselība un sociālā aprūpe

NACE regula

 

 

 

 

 

170

R  Māksla, izklaide un atpūta

NACE regula

 

 

 

 

 

180

S  Citi pakalpojumi

NACE regula

 

 

 

 

 

190

AIZDEVUMI UN AVANSI

V pielikums, 1. daļa 32., 2. daļa 90.

 

 

 

 

 

7.    Vērtības samazinājumam pakļauti finanšu aktīvi, kam kavēts termiņš

7.1.    Vērtības samazinājumam pakļauti finanšu aktīvi, kam kavēts termiņš



 

Atsauces

Uzskaites vērtība

V pielikums, 1. daļa 27.

Aktīvi, kuru kredītrisks nav būtiski pieaudzis kopš sākotnējās atzīšanas (1. pakāpe)

Aktīvi, kuru kredītrisks ir būtiski pieaudzis kopš sākotnējās atzīšanas, bet kuru kredītvērtība nav samazināta (2. pakāpe)

Aktīvi ar samazinātu kredītvērtību (3. pakāpe)

≤ 30 dienas

> 30 dienas ≤ 90 dienas

> 90 dienas

≤ 30 dienas

> 30 dienas ≤ 90 dienas

> 90 dienas

≤ 30 dienas

> 30 dienas ≤ 90 dienas

> 90 dienas

9. SFPS 5.5.11.;B5.5.37.; 7. SFPS B8.I, V pielikums, 2. daļa 96.

010

020

030

040

050

060

070

080

090

060

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1. daļa 31., 44.b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

070

Centrālās bankas

V pielikums, 1. daļa 42.a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

Vispārējā valdība

V pielikums, 1. daļa 42.b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

090

Kredītiestādes

V pielikums, 1. daļa 42.c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

100

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

120

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1. daļa 32., 44.a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

130

Centrālās bankas

V pielikums, 1. daļa 42.a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

140

Vispārējā valdība

V pielikums, 1. daļa 42.b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

150

Kredītiestādes

V pielikums, 1. daļa 42.c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

160

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

170

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

180

Mājsaimniecības

V pielikums, 1. daļa 42.f)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

190

KOPĀ PARĀDA INSTRUMENTI

V pielikums, 2. daļa 94.-95.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Aizdevumi un avansi, dalījumā pa produktiem, pēc nodrošinājuma un pēc subordinācijas

 

200

Pēc pieprasījuma [pirkšana] un ar īsu iepriekšēju brīdinājumu [norēķinu konts]

V pielikums, 2. daļa 85.a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

210

Kredītkartes parāds

V pielikums, 2. daļa 85.b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

220

Pircēju un pasūtītāju parādi

V pielikums, 2. daļa 85.c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

230

Finanšu noma

V pielikums, 2. daļa 85.d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

240

Pirkšanas ar atpārdošanu aizdevumi

V pielikums, 2. daļa 85.e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

250

Citi termiņaizdevumi

V pielikums, 2. daļa 85.f)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

260

Avansi, kas nav aizdevumi

V pielikums, 2. daļa 85.g)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

270

Tostarp aizdevumi, kas nodrošināti ar nekustamo īpašumu

V pielikums, 2. daļa 86.a), 87.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

280

Tostarp citi nodrošināti aizdevumi

V pielikums, 2. daļa 86.b), 87.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

290

Tostarp patēriņa kredīts

V pielikums, 2. daļa 88.a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

300

Tostarp aizdevumi mājokļa iegādei

V pielikums, 2. daļa 88.b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

310

Tostarp projektu finansēšanas kredīti

V pielikums, 2. daļa 89. KPR 147. panta 8. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

8.    Finanšu saistību sadalījums

8.1.    Finanšu saistību sadalījums pa produktiem un darījuma partneru sektoriem



 

Atsauces valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

Uzskaites vērtība

V pielikums, 1. daļa 27.

Patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska rezultātā

Turēti tirdzniecības nolūkā

Novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

Amortizētās izmaksas

Riska ierobežošanas uzskaite

7. SFPS 8. e) ii); 9. SFPS A papildinājums, 9. SFPS BA.6-BA.7, 9. SFPS 6.7.

7. SFPS 8. e) i); 9. SFPS 4.2.2., 9. SFPS 4.3.5.

7. SFPS 8. g); 9. SFPS 4.2.1.

7. SFPS 24.A a); 9. SFPS 6.

KPR 33. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 33. panta 1. punkta c) apakšpunkts; V pielikums, 2. daļa 101.

010

020

030

037

040

010

Atvasinātie instrumenti

9. SFPS BA.7. a)

 

 

 

 

 

020

Īsās pozīcijas

9. SFPS BA7.b)

 

 

 

 

 

030

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

32. SGS 11.

 

 

 

 

 

040

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1. daļa 31.

 

 

 

 

 

050

Noguldījumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2. daļa 9.; V pielikums, 1. daļa 36.

 

 

 

 

 

060

Centrālās bankas

V pielikums, 1. daļa 42.a), 44.c)

 

 

 

 

 

070

Norēķinu konti / noguldījumi uz nakti

ECB/2013/33 1. pielikums, 2. daļa 9.2.

 

 

 

 

 

080

Termiņnoguldījumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2. daļa 9.2.

 

 

 

 

 

090

Noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu

ECB/2013/33 2. pielikums, 2. daļa 9.3.; V pielikums, 2. daļa 97.

 

 

 

 

 

100

Līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu

ECB/2013/33 4. pielikums, 2. daļa 9.2.

 

 

 

 

 

110

Vispārējā valdība

V pielikums, 1. daļa 42.b), 44.c)

 

 

 

 

 

120

Norēķinu konti / noguldījumi uz nakti

ECB/2013/33 1. pielikums, 2. daļa 9.2.

 

 

 

 

 

130

Termiņnoguldījumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2. daļa 9.2.

 

 

 

 

 

140

Noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu

ECB/2013/33 2. pielikums, 2. daļa 9.3.; V pielikums, 2. daļa 97.

 

 

 

 

 

150

Līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu

ECB/2013/33 4. pielikums, 2. daļa 9.2.

 

 

 

 

 

160

Kredītiestādes

V pielikums, 1. daļa 42.c), 44.c)

 

 

 

 

 

170

Norēķinu konti / noguldījumi uz nakti

ECB/2013/33 1. pielikums, 2. daļa 9.2.

 

 

 

 

 

180

Termiņnoguldījumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2. daļa 9.2.

 

 

 

 

 

190

Noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu

ECB/2013/33 2. pielikums, 2. daļa 9.3.; V pielikums, 2. daļa 97.

 

 

 

 

 

200

Līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu

ECB/2013/33 4. pielikums, 2. daļa 9.2.

 

 

 

 

 

210

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.d), 44.c)

 

 

 

 

 

220

Norēķinu konti / noguldījumi uz nakti

ECB/2013/33 1. pielikums, 2. daļa 9.2.

 

 

 

 

 

230

Termiņnoguldījumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2. daļa 9.2.

 

 

 

 

 

240

Noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu

ECB/2013/33 2. pielikums, 2. daļa 9.3.; V pielikums, 2. daļa 97.

 

 

 

 

 

250

Līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu

ECB/2013/33 4. pielikums, 2. daļa 9.2.

 

 

 

 

 

260

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.e), 44.c)

 

 

 

 

 

270

Norēķinu konti / noguldījumi uz nakti

ECB/2013/33 1. pielikums, 2. daļa 9.2.

 

 

 

 

 

280

Termiņnoguldījumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2. daļa 9.2.

 

 

 

 

 

290

Noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu

ECB/2013/33 2. pielikums, 2. daļa 9.3.; V pielikums, 2. daļa 97.

 

 

 

 

 

300

Līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu

ECB/2013/33 4. pielikums, 2. daļa 9.2.

 

 

 

 

 

310

Mājsaimniecības

V pielikums, 1. daļa 42.f), 44.c)

 

 

 

 

 

320

Norēķinu konti / noguldījumi uz nakti

ECB/2013/33 1. pielikums, 2. daļa 9.2.

 

 

 

 

 

330

Termiņnoguldījumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2. daļa 9.2.

 

 

 

 

 

340

Noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu

ECB/2013/33 2. pielikums, 2. daļa 9.3.; V pielikums, 2. daļa 97.

 

 

 

 

 

350

Līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu

ECB/2013/33 4. pielikums, 2. daļa 9.2.

 

 

 

 

 

360

Emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums, 1. daļa 37., 2. daļa 98.

 

 

 

 

 

370

Noguldījumu sertifikāti

V pielikums, 2. daļa 98.a)

 

 

 

 

 

380

Ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri

KPR 4. panta 1. punkta 61. apakšpunkts

 

 

 

 

 

390

Segtās obligācijas

KPR 129. pants

 

 

 

 

 

400

Hibrīdlīgumi

V pielikums, 2. daļa 98.d)

 

 

 

 

 

410

Citi emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums, 2. daļa 98.e)

 

 

 

 

 

420

Konvertējami saliktie finanšu instrumenti

32. SGS, AG 31.

 

 

 

 

 

430

Nekonvertējami

 

 

 

 

 

 

440

Citas finanšu saistības

V pielikums, 1. daļa 38.–41.

 

 

 

 

 

450

FINANŠU SAISTĪBAS

 

 

 

 

 

 

8.2.    Subordinētās finanšu saistības



 

Atsauces

Uzskaites vērtība

Novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

Amortizētajās izmaksās

7. SFPS 8. e) i); 9. SFPS 4.2.2., 9. SFPS 4.3.5.

7. SFPS 8. g); 9. SFPS 4.2.1.

010

020

010

Noguldījumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2. daļa 9.; V pielikums, 1. daļa 36.

 

 

020

Emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums, 1. daļa 37.

 

 

030

SUBORDINĒTĀS FINANŠU SAISTĪBAS

V pielikums, 2. daļa 99.-100.

 

 

9.    Aizdevumu apņemšanās, finanšu garantijas un citas apņemšanās

9.1.1.    Ārpusbilances riska darījumi – sniegtās aizdevumu apņemšanās, finanšu garantijas un citas apņemšanās



 

Atsauces valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

Ārpusbilances apņemšanos un finanšu garantiju nominālā summa saskaņā ar 9. SFPS vērtības samazinājumu

V pielikums, 2. daļa 107.–108., 118.

Ārpusbilances apņemšanos un finanšu garantiju uzkrājumi saskaņā ar 9. SFPS vērtības samazinājumu

V pielikums, 2. daļa 106.–109.

Citas saskaņā ar 37. SGS novērtētas apņemšanās un saskaņā ar 4. SFPS novērtētas finanšu garantijas

Pēc patiesās vērtības novērtētas apņemšanās un finanšu garantijas

Instrumenti, kuru kredītrisks nav būtiski pieaudzis kopš sākotnējās atzīšanas (1. pakāpe)

Instrumenti, kuru kredītrisks ir būtiski pieaudzis kopš sākotnējās atzīšanas, bet kuru kredītvērtība nav samazināta (2. pakāpe)

Instrumenti ar samazinātu kredītvērtību (3. pakāpe)

Instrumenti, kuru kredītrisks nav būtiski pieaudzis kopš sākotnējās atzīšanas (1. pakāpe)

Instrumenti, kuru kredītrisks ir būtiski pieaudzis kopš sākotnējās atzīšanas, bet kuru kredītvērtība nav samazināta (2. pakāpe)

Instrumenti ar samazinātu kredītvērtību (3. pakāpe)

Nominālvērtība

Uzkrājumi

Nominālvērtība

Patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas ieņēmumus nenesošu apņemšanos rezultātā

9. SFPS 2.1. e), g), 9. SFPS 4.2. c), 9. SFPS 5.5., 9. SFPS B2.5.; 7. SFPS 35.M

9. SFPS 2.1. e), g), 9. SFPS 4.2. c), 9. SFPS 5.5., 9. SFPS B2.5.; 7. SFPS 35.M

9. SFPS 2.1. e), g), 9. SFPS 4.2. c), 9. SFPS 5.5., 9. SFPS B2.5.; 7. SFPS 35.M

9. SFPS 2.1. e), g), 9. SFPS 4.2. c), 9. SFPS 5.5., 9. SFPS B2.5.; 7. SFPS 35.H a)

9. SFPS 2.1. e), g), 9. SFPS 4.2. c), 9. SFPS 5.5., 9. SFPS B2.5.; 7. SFPS 35.H b) i)

9. SFPS 2.1. e), g), 9. SFPS 4.2. c), 9. SFPS 5.5., 9. SFPS B2.5.; 7. SFPS 35.H b) ii)

37. SGS, 9. SFPS 2.1. e), 9. SFPS B2.5.; 4. SFPS; V pielikums, 2. daļa 111, 118.

37. SGS, 9. SFPS 2.1. e), 9. SFPS B2.5.; 4. SFPS; V pielikums, 2. daļa 106., 111.

9. SFPS 2.3. a), 9.B2.5.; V pielikums, 2. daļa 110., 118.

V pielikums, 2. daļa 69.

010

020

030

040

050

060

100

110

120

130

010

Sniegtās aizdevumu apņemšanās

KPR I pielikums; V pielikums, 1. daļa 44.g), 2. daļa 102.-105., 113., 116.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

021

Tostarp ieņēmumus nenesoši

V pielikums, 2. daļa 117.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

030

Centrālās bankas

V pielikums, 1. daļa 42.a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

040

Vispārējā valdība

V pielikums, 1. daļa 42.b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

Kredītiestādes

V pielikums, 1. daļa 42.c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

070

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

Mājsaimniecības

V pielikums, 1. daļa 42.f)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

090

Sniegtās finanšu garantijas

4. SFPS A pielikums; KPR I pielikums; V pielikums, 1. daļa 44.f), 2. daļa 102.-105., 114., 116.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

101

Tostarp ieņēmumus nenesoši

V pielikums, 2. daļa 117.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110

Centrālās bankas

V pielikums, 1. daļa 42.a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

120

Vispārējā valdība

V pielikums, 1. daļa 42.b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

130

Kredītiestādes

V pielikums, 1. daļa 42.c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

140

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

150

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

160

Mājsaimniecības

V pielikums, 1. daļa 42.f)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

170

Citas sniegtās apņemšanās

KPR I pielikums; V pielikums, 1. daļa 44.g), 2. daļa 102.-105., 115., 116.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

181

Tostarp ieņēmumus nenesoši

V pielikums, 2. daļa 117.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

190

Centrālās bankas

V pielikums, 1. daļa 42.a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

200

Vispārējā valdība

V pielikums, 1. daļa 42.b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

210

Kredītiestādes

V pielikums, 1. daļa 42.c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

220

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

230

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

240

Mājsaimniecības

V pielikums, 1. daļa 42.f)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

9.2.    Saņemtās aizdevumu apņemšanās, finanšu garantijas un citas apņemšanās



 

Atsauces

Garantijas maksimālā summa, ko var ņemt vērā

Nominālvērtība

7. SFPS 36. b); V pielikums, 2. daļa 119.

V pielikums, 2. daļa 119.

010

020

010

Saņemtās aizdevumu apņemšanās

9. SFPS 2.1. g), BCZ2.2.; V pielikums, 1. daļa 44.h), 2. daļa 102.-103., 113.

 

 

020

Centrālās bankas

V pielikums, 1. daļa 42.a)

 

 

030

Vispārējā valdība

V pielikums, 1. daļa 42.b)

 

 

040

Kredītiestādes

V pielikums, 1. daļa 42.c)

 

 

050

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.d)

 

 

060

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.e)

 

 

070

Mājsaimniecības

V pielikums, 1. daļa 42.f)

 

 

080

Saņemtās finanšu garantijas

9. SFPS 2.1. e), B2.5., BC2.17., 8. SFPS, A papildinājums; 4. SFPS A pielikums; V pielikums, 1. daļa 44.h), 2. daļa 102.-103., 114.

 

 

090

Centrālās bankas

V pielikums, 1. daļa 42.a)

 

 

100

Vispārējā valdība

V pielikums, 1. daļa 42.b)

 

 

110

Kredītiestādes

V pielikums, 1. daļa 42.c)

 

 

120

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.d)

 

 

130

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.e)

 

 

140

Mājsaimniecības

V pielikums, 1. daļa 42.f)

 

 

150

Citas saņemtās apņemšanās

V pielikums, 1. daļa 44.h), 2. daļa 102.-103., 115.

 

 

160

Centrālās bankas

V pielikums, 1. daļa 42.a)

 

 

170

Vispārējā valdība

V pielikums, 1. daļa 42.b)

 

 

180

Kredītiestādes

V pielikums, 1. daļa 42.c)

 

 

190

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.d)

 

 

200

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.e)

 

 

210

Mājsaimniecības

V pielikums, 1. daļa 42.f)

 

 

10.    Atvasinātie instrumenti – tirdzniecība un ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas



Dalījumā pa riska veidiem / pa produktiem vai pa tirgus veidiem

Atsauces

Uzskaites vērtība

Nosacītā summa

Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi un tirdzniecības finanšu aktīvi

Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības un tirdzniecības finanšu saistības

Tirdzniecība kopā

Tostarp pārdots

V pielikums, 2. daļa 120., 131.

9. SFPS BA.7. a); V pielikums, 2. daļa 120., 131.

V pielikums, 2. daļa 133.-135.

V pielikums, 2. daļa 133.-135.

010

020

030

040

010

Procentu likme

V pielikums, 2. daļa 129.a)

 

 

 

 

020

Tostarp ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas

V pielikums, 2. daļa 137.-139.

 

 

 

 

030

Ārpusbiržas iespējas līgumi

V pielikums, 1. daļa 136.

 

 

 

 

040

Ārpusbiržas cits

V pielikums, 1. daļa 136.

 

 

 

 

050

Organizēta tirgus iespējas līgumi

V pielikums, 1. daļa 136.

 

 

 

 

060

Organizēta tirgus cits

V pielikums, 1. daļa 136.

 

 

 

 

070

Pašu kapitāls

V pielikums, 2. daļa 129.b)

 

 

 

 

080

Tostarp ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas

V pielikums, 2. daļa 137.-139.

 

 

 

 

090

Ārpusbiržas iespējas līgumi

V pielikums, 1. daļa 136.

 

 

 

 

100

Ārpusbiržas cits

V pielikums, 1. daļa 136.

 

 

 

 

110

Organizēta tirgus iespējas līgumi

V pielikums, 1. daļa 136.

 

 

 

 

120

Organizēta tirgus cits

V pielikums, 1. daļa 136.

 

 

 

 

130

Ārvalstu valūtas un zelts

V pielikums, 2. daļa 129.c)

 

 

 

 

140

Tostarp ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas

V pielikums, 2. daļa 137.-139.

 

 

 

 

150

Ārpusbiržas iespējas līgumi

V pielikums, 1. daļa 136.

 

 

 

 

160

Ārpusbiržas cits

V pielikums, 1. daļa 136.

 

 

 

 

170

Organizēta tirgus iespējas līgumi

V pielikums, 1. daļa 136.

 

 

 

 

180

Organizēta tirgus cits

V pielikums, 1. daļa 136.

 

 

 

 

190

Kredīts

V pielikums, 2. daļa 129.d)

 

 

 

 

195

Tostarp ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas ar iespējas novērtēt patiesajā vērtībā izmantojumu

9. SFPS 6.7.1.; V pielikums, 2. daļa 140.

 

 

 

 

201

Tostarp citas ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas

V pielikums, 2. daļa 137.-140.

 

 

 

 

210

Kredītriska mijmaiņas darījums

 

 

 

 

 

220

Kredītriska starpības iespējas līgums

 

 

 

 

 

230

Kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgums

 

 

 

 

 

240

Citi

 

 

 

 

 

250

Preces

V pielikums, 2. daļa 129.e)

 

 

 

 

260

Tostarp ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas

V pielikums, 2. daļa 137.-139.

 

 

 

 

270

Citi

V pielikums, 2. daļa 129.f)

 

 

 

 

280

Tostarp ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas

V pielikums, 2. daļa 137.-139.

 

 

 

 

290

ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

9. SFPS, A papildinājums

 

 

 

 

300

Tostarp ārpusbiržas - kredītiestādes

V pielikums, 1. daļa 42.c), 44.e), 2. daļa 141. a), 142.

 

 

 

 

310

Tostarp ārpusbiržas - citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.d), 44.e), 2. daļa 141.b)

 

 

 

 

320

Tostarp ārpusbiržas - pārējās

V pielikums, 1. daļa 44.e), 2. daļa 141. c)

 

 

 

 

11.    Riska ierobežošanas uzskaite

11.1.    Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite sadalījums pa risku veidiem un riska ierobežošanas pozīciju veidiem



Dalījumā pa produktiem vai pa tirgus veidiem

Atsauces

Uzskaites vērtība

Nosacītā summa

aktīvi

saistības

Kopā riska ierobežošana

Tostarp pārdots

7. SFPS 24.A; V pielikums, 2. daļa 120., 131.

7. SFPS 24.A; V pielikums, 2. daļa 120., 131.

V pielikums, 2. daļa 133.-135.

V pielikums, 2. daļa 133.-135.

010

020

030

040

010

Procentu likme

V pielikums, 2. daļa 129.a)

 

 

 

 

020

Ārpusbiržas iespējas līgumi

V pielikums, 2. daļa 136.

 

 

 

 

030

Ārpusbiržas cits

V pielikums, 2. daļa 136.

 

 

 

 

040

Organizēta tirgus iespējas līgumi

V pielikums, 2. daļa 136.

 

 

 

 

050

Organizēta tirgus cits

V pielikums, 2. daļa 136.

 

 

 

 

060

Pašu kapitāls

V pielikums, 2. daļa 129.b)

 

 

 

 

070

Ārpusbiržas iespējas līgumi

V pielikums, 2. daļa 136.

 

 

 

 

080

Ārpusbiržas cits

V pielikums, 2. daļa 136.

 

 

 

 

090

Organizēta tirgus iespējas līgumi

V pielikums, 2. daļa 136.

 

 

 

 

100

Organizēta tirgus cits

V pielikums, 2. daļa 136.

 

 

 

 

110

Ārvalstu valūtas un zelts

V pielikums, 2. daļa 129.c)

 

 

 

 

120

Ārpusbiržas iespējas līgumi

V pielikums, 2. daļa 136.

 

 

 

 

130

Ārpusbiržas cits

V pielikums, 2. daļa 136.

 

 

 

 

140

Organizēta tirgus iespējas līgumi

V pielikums, 2. daļa 136.

 

 

 

 

150

Organizēta tirgus cits

V pielikums, 2. daļa 136.

 

 

 

 

160

Kredīts

V pielikums, 2. daļa 129.d)

 

 

 

 

170

Kredītriska mijmaiņas darījums

V pielikums, 2. daļa 136.

 

 

 

 

180

Kredītriska starpības iespējas līgums

V pielikums, 2. daļa 136.

 

 

 

 

190

Kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgums

V pielikums, 2. daļa 136.

 

 

 

 

200

Citi

V pielikums, 2. daļa 136.

 

 

 

 

210

Preces

V pielikums, 2. daļa 129.e)

 

 

 

 

220

Citi

V pielikums, 2. daļa 129.f)

 

 

 

 

230

PATIESĀS VĒRTĪBAS RISKA IEROBEŽOŠANAS POZĪCIJAS

7. SFPS 24.A; 39. SGS 86. a); 9. SFPS 6.5.2. a)

 

 

 

 

240

Procentu likme

V pielikums, 2. daļa 129.a)

 

 

 

 

250

Ārpusbiržas iespējas līgumi

V pielikums, 2. daļa 136.

 

 

 

 

260

Ārpusbiržas cits

V pielikums, 2. daļa 136.

 

 

 

 

270

Organizēta tirgus iespējas līgumi

V pielikums, 2. daļa 136.

 

 

 

 

280

Organizēta tirgus cits

V pielikums, 2. daļa 136.

 

 

 

 

290

Pašu kapitāls

V pielikums, 2. daļa 129.b)

 

 

 

 

300

Ārpusbiržas iespējas līgumi

V pielikums, 2. daļa 136.

 

 

 

 

310

Ārpusbiržas cits

V pielikums, 2. daļa 136.

 

 

 

 

320

Organizēta tirgus iespējas līgumi

V pielikums, 2. daļa 136.

 

 

 

 

330

Organizēta tirgus cits

V pielikums, 2. daļa 136.

 

 

 

 

340

Ārvalstu valūtas un zelts

V pielikums, 2. daļa 129.c)

 

 

 

 

350

Ārpusbiržas iespējas līgumi

V pielikums, 2. daļa 136.

 

 

 

 

360

Ārpusbiržas cits

V pielikums, 2. daļa 136.

 

 

 

 

370

Organizēta tirgus iespējas līgumi

V pielikums, 2. daļa 136.

 

 

 

 

380

Organizēta tirgus cits

V pielikums, 2. daļa 136.

 

 

 

 

390

Kredīts

V pielikums, 2. daļa 129.d)

 

 

 

 

400

Kredītriska mijmaiņas darījums

V pielikums, 2. daļa 136.

 

 

 

 

410

Kredītriska starpības iespējas līgums

V pielikums, 2. daļa 136.

 

 

 

 

420

Kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgums

V pielikums, 2. daļa 136.

 

 

 

 

430

Citi

V pielikums, 2. daļa 136.

 

 

 

 

440

Preces

V pielikums, 2. daļa 129.e)

 

 

 

 

450

Citi

V pielikums, 2. daļa 129.f)

 

 

 

 

460

NAUDAS PLŪSMAS RISKA IEROBEŽOŠANA

7. SFPS 24.A; 39. SGS 86. b); 9. SFPS 6.5.2. b)

 

 

 

 

470

ĀRVALSTU OPERĀCIJĀS VEIKTO NETO IEGULDĪJUMU RISKA IEROBEŽOŠANAS POZĪCIJA

7. SFPS 24.A; 39. SGS 86. c); 9. SFPS 6.5.2. c)

 

 

 

 

480

PORTFEĻA PRET RISKU NODROŠINĀTO POSTEŅU PATIESĀS VĒRTĪBAS IZMAIŅAS

39. SGA 71., 81.A, 89.A, AG 114.-132.

 

 

 

 

490

PORTFEĻA PROCENTU LIKMJU RISKA NAUDAS PLŪSMAS RISKA IEROBEŽOŠANA

39. SGS 71.

 

 

 

 

500

ATVASINĀTIE INSTRUMENTI – RISKA IEROBEŽOŠANAS UZKAITE

7. SFPS 24.A; 39. SGS 9.; 9. SFPS 6.1.

 

 

 

 

510

Tostarp ārpusbiržas - kredītiestādes

V pielikums, 1. daļa 42.c), 44.e), 2. daļa 141. a), 142.

 

 

 

 

520

Tostarp ārpusbiržas - citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.d), 44.e), 2. daļa 141.b)

 

 

 

 

530

Tostarp ārpusbiržas - pārējās

V pielikums, 1. daļa 44.e), 2. daļa 141. c)

 

 

 

 

11.3.    Neatvasinātie riska ierobežošanas instrumenti – sadalījums pa uzskaites portfeļiem un riska ierobežošanas pozīciju veidiem



 

Atsauces

Uzskaites vērtība

Patiesās vērtības riska ierobežošanas pozīcija

Naudas plūsmas riska ierobežošana

Ārvalstu operācijās veikto neto ieguldījumu riska ierobežošanas pozīcija

V pielikums, 2. daļa 145.

V pielikums, 2. daļa 145.

V pielikums, 2. daļa 145.

010

020

030

010

Neatvasinātie finanšu aktīvi

7. SFPS 24.A; 9. SFPS 9.6.1.; 9. SFPS 6.2.2.

 

 

 

020

Tostarp Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi

9. SFPS, A papildinājums

 

 

 

030

Tostarp Netirdzniecības finanšu aktīvi, obligāti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

9. SFPS 4.1.4.; 7. SFPS 8. a) ii)

 

 

 

040

Tostarp Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

9. SFPS 4.1.5.; 7. SFPS 8. a) i)

 

 

 

050

Neatvasinātās finanšu saistības

7. SFPS 24.A; 9. SFPS 9.6.1.; 9. SFPS 6.2.2.

 

 

 

060

Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības

9. SFPS, A papildinājums

 

 

 

070

Finanšu saistības, kas novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

9. SFPS 4.2.1. 9. SFPS 6.2.2.

 

 

 

080

Finanšu aktīvi amortizētajās izmaksās

9. SFPS 4.2.1. 9. SFPS 6.2.2.

 

 

 

F11.4.    Pret risku nodrošinātie posteņi patiesās vērtības riska ierobežošanas pozīcijās



 

Atsauces

Mikrolīmeņa riska ierobežošana

Mikrolīmeņa riska ierobežošana – neto pozīcijas riska ierobežošana

Riska ierobežošanas korekcija mikrolīmeņa riska ierobežošanai

Makrolīmeņa riska ierobežošana

Uzskaites vērtība

Neto pozīcijas riska ierobežošanā iekļautie aktīvi un saistības (pirms savstarpējā ieskaita)

Riska ierobežošanas korekcijas, kas iekļautas aktīvu/saistību uzskaites vērtībā

Atlikušās korekcijas pārtrauktai mikrolīmeņa riska ierobežošanai, tostarp neto pozīciju riska ierobežošanai

Portfeļa procentu likmes riska ierobežošanas pret risku nodrošinātie posteņi

7. SFPS 24.B a), V pielikums, 2. daļa 146., 147.

9. SFPS 6.6.1.; 9. SFPS 6.6.6.; V pielikums, 2. daļa 147.151.

7. SFPS 24.B a) ii); V pielikums, 2. daļa 148., 149.

7. SFPS 24.B a) v); V pielikums, 2. daļa 148., 150.

9. SFPS 6.1.3.; 9. SFPS 6.6.1.; V pielikums, 2. daļa 152.

010

020

030

040

050

 

AKTĪVI

 

 

 

 

 

 

010

Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos

9. SFPS 4.1.2.A; 7. SFPS 8. h); V pielikums, 2. daļa 146., 151.

 

 

 

 

 

020

Procentu likme

V pielikums, 2. daļa 129.a)

 

 

 

 

 

030

Pašu kapitāls

V pielikums, 2. daļa 129.b)

 

 

 

 

 

040

Ārvalstu valūtas un zelts

V pielikums, 2. daļa 129.c)

 

 

 

 

 

050

Kredīts

V pielikums, 2. daļa 129.d)

 

 

 

 

 

060

Preces

V pielikums, 2. daļa 129.e)

 

 

 

 

 

070

Citi

V pielikums, 2. daļa 129.f)

 

 

 

 

 

080

Finanšu aktīvi, kas novērtēti amortizētajās izmaksās

9. SFPS 4.1.2.A; 7. SFPS 8. f); V pielikums, 2. daļa 146., 151.

 

 

 

 

 

090

Procentu likme

V pielikums, 2. daļa 129.a)

 

 

 

 

 

100

Pašu kapitāls

V pielikums, 2. daļa 129.b)

 

 

 

 

 

110

Ārvalstu valūtas un zelts

V pielikums, 2. daļa 129.c)

 

 

 

 

 

120

Kredīts

V pielikums, 2. daļa 129.d)

 

 

 

 

 

130

Preces

V pielikums, 2. daļa 129.e)

 

 

 

 

 

140

Citi

V pielikums, 2. daļa 129.f)

 

 

 

 

 

 

SAISTĪBAS

 

 

 

 

 

 

150

Finanšu saistības, kas novērtētas amortizētajās izmaksās

9. SFPS 4.2.1. 7. SFPS 8. g); V pielikums, 2. daļa 146., 151.

 

 

 

 

 

160

Procentu likme

V pielikums, 2. daļa 129.a)

 

 

 

 

 

170

Pašu kapitāls

V pielikums, 2. daļa 129.b)

 

 

 

 

 

180

Ārvalstu valūtas un zelts

V pielikums, 2. daļa 129.c)

 

 

 

 

 

190

Kredīts

V pielikums, 2. daļa 129.d)

 

 

 

 

 

200

Preces

V pielikums, 2. daļa 129.e)

 

 

 

 

 

210

Citi

V pielikums, 2. daļa 129.f)

 

 

 

 

 

12.    Izmaiņas atskaitījumos un uzkrājumos kredītzaudējumiem

12.1.    Izmaiņas atskaitījumos un uzkrājumos kredītzaudējumiem



 

Atsauces

Sākuma bilance

Palielinājumi saistībā ar iniciēšanu un iegādi

Samazinājumi atzīšanas pārtraukšanas dēļ

Kredītriska izmaiņu izraisītās izmaiņas (neto)

Izmaiņas korekciju dēļ bez atzīšanas pārtraukšanas (neto)

Izmaiņas, ko rada iestādes aplēšu metodikas atjaunināšana (neto)

Samazinājums uzkrājumu kontā norakstījumu dēļ

Citas korekcijas

Beigu bilance

Iepriekš norakstītu summu, kas uzskaitītas tieši peļņas vai zaudējumu aprēķinā, atgūšana

Summas, kas uzskaitītas tieši peļņas vai zaudējumu aprēķinā

 

7. SFPS 35.I; V pielikums, 2. daļa 159., 164.b)

7. SFPS 35.I; V pielikums, 2. daļa 160., 164.b)

7. SFPS 35.I; 7. SFPS 35.B b); V pielikums, 2. daļa 161.-162.

7. SFPS 35.I; 7. SFPS 35.J; 9. SFPS 5.5.12., B5.5.25., B5.5.27.; V pielikums, 2. daļa 164.c)

7. SFPS 35.I; 7. SFPS 35.B b); V pielikums, 2. daļa 163.

7. SFPS 35.I; 9. SFPS 5.4.4., 7. SFPS 35.L; V pielikums, 2. daļa 72., 74., 164. a), 165.

7. SFPS 35.I; 7. SFPS 35.B b); V pielikums, 2. daļa 166.

 

 

9. SFPS 5.4.4.; V pielikums, 2. daļa 165.

010

020

030

040

050

070

080

090

100

110

120

010

Tādu finanšu aktīvu atskaitījumi, kuru kredītrisks nav būtiski pieaudzis kopš sākotnējās atzīšanas (1. pakāpe)

9. SFPS 5.5.5.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

020

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1. daļa 31., 44.b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

030

Centrālās bankas

V pielikums, 1. daļa 42.a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

040

Vispārējā valdība

V pielikums, 1. daļa 42.b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

Kredītiestādes

V pielikums, 1. daļa 42.c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

070

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1. daļa 32., 44.a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

090

Centrālās bankas

V pielikums, 1. daļa 42.a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

100

Vispārējā valdība

V pielikums, 1. daļa 42.b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110

Kredītiestādes

V pielikums, 1. daļa 42.c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

120

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

130

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

140

Mājsaimniecības

V pielikums, 1. daļa 42.f)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

160

Tostarp kolektīvi novērtēti atskaitījumi

9. SFPS B5.5.1.–B5.5.6.; V pielikums, 2. daļa 158.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

170

Tostarp individuāli novērtēti atskaitījumi

9. SFPS B5.5.1.–B5.5.6.; V pielikums, 2. daļa 158.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

180

Tādu parāda instrumentu atskaitījumi, kuru kredītrisks ir būtiski pieaudzis kopš sākotnējās atzīšanas, bet kuru kredītvērtība nav samazināta (2. pakāpe)

9.SFPS 5.5.3.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

190

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1. daļa 31., 44.b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

200

Centrālās bankas

V pielikums, 1. daļa 42.a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

210

Vispārējā valdība

V pielikums, 1. daļa 42.b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

220

Kredītiestādes

V pielikums, 1. daļa 42.c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

230

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

240

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

250

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1. daļa 32., 44.a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

260

Centrālās bankas

V pielikums, 1. daļa 42.a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

270

Vispārējā valdība

V pielikums, 1. daļa 42.b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

280

Kredītiestādes

V pielikums, 1. daļa 42.c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

290

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

300

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

310

Mājsaimniecības

V pielikums, 1. daļa 42.f)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

330

Tostarp kolektīvi novērtēti atskaitījumi

9. SFPS B5.5.1.–B5.5.6.; V pielikums, 2. daļa 158.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

340

Tostarp individuāli novērtēti atskaitījumi

9. SFPS B5.5.1.–B5.5.6.; V pielikums, 2. daļa 158.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

350

Tostarp ieņēmumus nenesoši

V pielikums, 2. daļa 213.-232.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

360

Atskaitījumi par parāda instrumentiem ar samazinātu kredītvērtību (3. pakāpe)

9. SFPS 5.5.1., 9.; A papildinājums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

370

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1. daļa 31., 44.b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

380

Centrālās bankas

V pielikums, 1. daļa 42.a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

390

Vispārējā valdība

V pielikums, 1. daļa 42.b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

400

Kredītiestādes

V pielikums, 1. daļa 42.c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

410

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

420

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

430

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1. daļa 32., 44.a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

440

Centrālās bankas

V pielikums, 1. daļa 42.a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

450

Vispārējā valdība

V pielikums, 1. daļa 42.b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

460

Kredītiestādes

V pielikums, 1. daļa 42.c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

470

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

480

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

490

Mājsaimniecības

V pielikums, 1. daļa 42.f)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

500

Tostarp kolektīvi novērtēti atskaitījumi

9. SFPS B5.5.1.–B5.5.6.; V pielikums, 2. daļa 158.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

510

Tostarp individuāli novērtēti atskaitījumi

9. SFPS B5.5.1.–B5.5.6.; V pielikums, 2. daļa 158.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

520

Kopējie uzkrājumi parāda instrumentiem

7. SFPS B8.E

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

530

Sniegtās apņemšanās un finanšu garantijas (1. posms)

9. SFPS 2.1.|g); 2.3. c); 5.5., B2.5.; V pielikums, 2. daļa 157.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

540

Sniegtās apņemšanās un finanšu garantijas (2. posms)

9. SFPS 2.1.|g); 2.3. c); 5.5.3., B2.5.; V pielikums, 2. daļa 157.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

550

Tostarp ieņēmumus nenesoši

V pielikums, 2. daļa 117.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

560

Sniegtās apņemšanās un finanšu garantijas (3. posms)

9. SFPS 2.1.|g); 2.3. c); 5.5.1., B2.5.; V pielikums, 2. daļa 157.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

570

Kopējie sniegto apņemšanos un finanšu garantiju uzkrājumi

7. SFPS B8.E; V pielikums, 2. daļa 157.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

12.2.    Summu pārvedumi no vienas vērtības samazināšanas pakāpes uz citu (atspoguļojums bruto summās)



 

Atsauces

Bruto uzskaites vērtība / nominālvērtība

V pielikums, 1. daļa 34., 2. daļa 118., 167., 170.

Pārvedumi starp 1. pakāpi un 2. pakāpi

Pārvedumi starp 2. pakāpi un 3. pakāpi

Pārvedumi starp 1. pakāpi un 3. pakāpi

uz 2. pakāpi no 1. pakāpes

uz 1. pakāpi no 2. pakāpes

uz 3. pakāpi no 2. pakāpes

uz 2. pakāpi no 3. pakāpes

uz 3. pakāpi no 1. pakāpes

uz 1. pakāpi no 3. pakāpes

V pielikums, 2. daļa 168.-169.

010

020

030

040

050

060

010

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1. daļa 31., 44.b)

 

 

 

 

 

 

020

Centrālās bankas

V pielikums, 1. daļa 42.a)

 

 

 

 

 

 

030

Vispārējā valdība

V pielikums, 1. daļa 42.b)

 

 

 

 

 

 

040

Kredītiestādes

V pielikums, 1. daļa 42.c)

 

 

 

 

 

 

050

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.d)

 

 

 

 

 

 

060

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.e)

 

 

 

 

 

 

070

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1. daļa 32., 44.a)

 

 

 

 

 

 

080

Centrālās bankas

V pielikums, 1. daļa 42.a)

 

 

 

 

 

 

090

Vispārējā valdība

V pielikums, 1. daļa 42.b)

 

 

 

 

 

 

100

Kredītiestādes

V pielikums, 1. daļa 42.c)

 

 

 

 

 

 

110

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.d)

 

 

 

 

 

 

120

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.e)

 

 

 

 

 

 

130

Mājsaimniecības

V pielikums, 1. daļa 42.f)

 

 

 

 

 

 

140

Kopā parāda instrumenti

 

 

 

 

 

 

 

150

Sniegtās apņemšanās un finanšu garantijas

9. SFPS 2.1.|g); 2.3. c); 5.5.1., 5.5.3., 5.5.5.

 

 

 

 

 

 

13.    Saņemtais nodrošinājums un garantijas

13.1.    Nodrošinājuma un garantiju sadalījums pa aizdevumiem un avansiem, kas netiek turēti tirdzniecības nolūkā



Garantijas un nodrošinājums

Atsauces

Nodrošinājuma vai garantijas maksimālā summa, ko var ņemt vērā

V pielikums, 2. daļa 171.-172., 174.

aizdevumi, kas nodrošināti ar nekustamo īpašumu

Citi nodrošināti aizdevumi

Saņemtās finanšu garantijas

Mājokļa

Komerciāls

Naudas [emitētie parāda instrumenti]

Pārējie

7. SFPS 36. b)

V pielikums, 2. daļa 173.a)

V pielikums, 2. daļa 173.a)

V pielikums, 2. daļa 173.b)

V pielikums, 2. daļa 173.b)

V pielikums, 2. daļa 173.c)

010

020

030

040

050

010

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1. daļa 32., 44.a)

 

 

 

 

 

020

Tostarp Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.d)

 

 

 

 

 

030

Tostarp Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.e)

 

 

 

 

 

040

Tostarp Mājsaimniecības

V pielikums, 1. daļa 42.f)

 

 

 

 

 

050

Tostarp aizdevumi mājokļa iegādei

V pielikums, 2. daļa 88.b)

 

 

 

 

 

13.2.    Attiecīgajā periodā ar pārņemšanu iegūtais nodrošinājums [turējumā pārskata sniegšanas datumā]



 

Atsauces

Uzskaites vērtība

V pielikums, 2. daļa 175.

010

010

Pārdošanai turēti ilgtermiņa aktīvi

7. SFPS 38. a)

 

020

Pamatlīdzekļi

7. SFPS 38. a)

 

030

Ieguldījumu īpašums

7. SFPS 38. a)

 

040

Kapitāla vērtspapīri un parāda instrumenti

7. SFPS 38. a)

 

050

Citi

7. SFPS 38. a)

 

060

Kopā

 

 

13.3.    Uzkrātais ar pārņemšanu iegūtais nodrošinājums [materiālie aktīvi]



 

Atsauces

Uzskaites vērtība

010

010

Piespiedu atsavināšana [materiālie aktīvi]

7. SFPS 38. a); V pielikums, 2. daļa 176.

 

14.    Patiesās vērtības hierarhija – patiesajā vērtībā novērtētie finanšu instrumenti



 

Atsauces

Patiesās vērtības hierarhija

13. SFPS 93. b)

Patiesās vērtības izmaiņas attiecīgajā periodā

V pielikums, 2. daļa 178.

Patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas pirms nodokļiem

V pielikums, 2. daļa 179.

1. līmenis

2. līmenis

3. līmenis

2. līmenis

3. līmenis

1. līmenis

2. līmenis

3. līmenis

13. SFPS 76.

13. SFPS 81.

13. SFPS 86.

13. SFPS 81.

13. SFPS 86., 93. f)

13. SFPS 76.

13. SFPS 81.

13. SFPS 86.

010

020

030

040

050

060

070

080

AKTĪVI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

010

Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi

7. SFPS 8.a)ii);9 SFPS, A papildinājums

 

 

 

 

 

 

 

 

020

Atvasinātie instrumenti

9. SFPS, A papildinājums

 

 

 

 

 

 

 

 

030

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

32. SGS 11.,

 

 

 

 

 

 

 

 

040

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1. daļa 31.

 

 

 

 

 

 

 

 

050

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1. daļa 32.

 

 

 

 

 

 

 

 

056

Netirdzniecības finanšu aktīvi, obligāti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

9. SFPS 4.1.4.; 7. SFPS 8. a) ii)

 

 

 

 

 

 

 

 

057

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

32. SGS 11.

 

 

 

 

 

 

 

 

058

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1. daļa 31.

 

 

 

 

 

 

 

 

059

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1. daļa 32.

 

 

 

 

 

 

 

 

060

Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

7. SFPS 8. a) i); 9. SFPS 4.1.5.

 

 

 

 

 

 

 

 

080

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1. daļa 31.

 

 

 

 

 

 

 

 

090

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1. daļa 32.

 

 

 

 

 

 

 

 

101

Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos

7. SFPS 8. h); 9. SFPS 4.1.2.A

 

 

 

 

 

 

 

 

102

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

32. SGS 11.

 

 

 

 

 

 

 

 

103

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1. daļa 31.

 

 

 

 

 

 

 

 

104

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1. daļa 32.

 

 

 

 

 

 

 

 

140

Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite

9. SFPS 6.2.1.; V pielikums, 1. daļa 22.

 

 

 

 

 

 

 

 

SAISTĪBAS

 

 

 

 

 

 

 

 

 

150

Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības

7. SFPS 8. e) ii); 9. SFPS BA.6.

 

 

 

 

 

 

 

 

160

Atvasinātie instrumenti

9. SFPS BA.7. a)

 

 

 

 

 

 

 

 

170

Īsās pozīcijas

9. SFPS BA7. b)

 

 

 

 

 

 

 

 

180

Noguldījumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2. daļa 9.; V pielikums, 1. daļa 36.

 

 

 

 

 

 

 

 

190

Emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums, 1. daļa 37.

 

 

 

 

 

 

 

 

200

Citas finanšu saistības

V pielikums, 1. daļa 38.–41.

 

 

 

 

 

 

 

 

210

Finanšu saistības, kas novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

7. SFPS 8. e) i); 9. SFPS 4.1.5.

 

 

 

 

 

 

 

 

220

Noguldījumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2. daļa 9.; V pielikums, 1. daļa 36.

 

 

 

 

 

 

 

 

230

Emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums, 1. daļa 37.

 

 

 

 

 

 

 

 

240

Citas finanšu saistības

V pielikums, 1. daļa 38.–41.

 

 

 

 

 

 

 

 

250

Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite

9. SFPS 6.2.1.; V pielikums, 1. daļa 26.

 

 

 

 

 

 

 

 

15.    Atzīšanas pārtraukšana un ar pārvestiem finanšu aktīviem saistītās finanšu saistības



 

Atsauces

Pilnībā atzīti pārvestie finanšu aktīvi

Pārvestie finanšu aktīvi, kas atzīti iestādes turpmākās iesaistīšanās apmērā

Nesamaksātā pamatsumma par pārvestajiem finanšu aktīviem, kuru atzīšana pilnībā pārtraukta un uz kuriem iestāde saglabā apkalpošanas tiesības

Summas, kuru atzīšana pārtraukta kapitāla prasības aprēķina vajadzībām

Pārvestie aktīvi

Attiecīgās saistības

V ĪTS, 2. daļa 181.

Nesamaksātā pamatsumma par sākotnējiem aktīviem

Joprojām atzīto aktīvu uzskaites vērtība [turpmākā iesaistīšanās]

Attiecīgo saistību uzskaites vērtība

Uzskaites vērtība

Tostarp vērtspapīrošanas

Tostarp līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu

Uzskaites vērtība

Tostarp vērtspapīrošanas

Tostarp līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu

7. SFPS 42.D e), V pielikums, 1. daļa 27.

7. SFPS 42.D e); KPR 4. panta 1. punkta 61. apakšpunkts

7. SFPS 42.D e); V pielikums, 2. daļa 183.-184.

7. SFPS 42.D e)

7. SFPS 42.D e)

7. SFPS 42.D e); V pielikums, 2. daļa 183.-184.

 

7. SFPS 42.D f)

7. SFPS 42.D f); V pielikums, 1. daļa 27., 2. daļa 181.

 

KPR 109. pants; V pielikums, 2. daļa 182.

010

020

030

040

050

060

070

080

090

100

110

010

Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi

7. SFPS 8.a)ii);9 SFPS, A papildinājums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

020

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

32. SGS 11.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

030

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1. daļa 31.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

040

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1. daļa 32.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

045

Netirdzniecības finanšu aktīvi, obligāti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

9. SFPS 4.1.4.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

046

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

32. SGS 11.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

047

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1. daļa 31.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

048

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1. daļa 32.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

7. SFPS 8. a) i); 9. SFPS 4.1.5.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

070

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1. daļa 31.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1. daļa 32.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

091

Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos

7. SFPS 8. h); 9. SFPS 4.1.2.A

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

092

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

32. SGS 11.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

093

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1. daļa 31.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

094

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1. daļa 32.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

131

Finanšu aktīvi amortizētajās izmaksās

7. SFPS 8. f); 9. SFPS 4.1.2.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

132

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1. daļa 31.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

133

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1. daļa 32.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

190

Kopā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

16.    Atsevišķu peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņu sadalījums

16.1.    Procentu ienākumi un izdevumi dalījumā pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem



 

Atsauces

Pārskata periods

Ienākumi

Izdevumi

V pielikums, 2. daļa 187., 189.

V pielikums, 2. daļa 188., 190.

010

020

010

Atvasinātie instrumenti – tirdzniecība

9. SFPS, A papildinājums, BA.1., .BA.6.; V pielikums, 2. daļa 193.

 

 

015

Tostarp procentu ienākumi no atvasinātajiem instrumentiem ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijās

V pielikums, 2. daļa 193.

 

 

020

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1. daļa 31., 44.b)

 

 

030

Centrālās bankas

V pielikums, 1. daļa 42.a)

 

 

040

Vispārējā valdība

V pielikums, 1. daļa 42.b)

 

 

050

Kredītiestādes

V pielikums, 1. daļa 42.c)

 

 

060

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.d)

 

 

070

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.e)

 

 

080

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1. daļa 32., 44.a)

 

 

090

Centrālās bankas

V pielikums, 1. daļa 42.a)

 

 

100

Vispārējā valdība

V pielikums, 1. daļa 42.b)

 

 

110

Kredītiestādes

V pielikums, 1. daļa 42.c)

 

 

120

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.d)

 

 

130

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.e)

 

 

140

Mājsaimniecības

V pielikums, 1. daļa 42.f)

 

 

150

Citi aktīvi

V pielikums, 2. daļa 5.

 

 

160

Noguldījumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2. daļa 9.; V pielikums, 1. daļa 36.

 

 

170

Centrālās bankas

V pielikums, 1. daļa 42.a)

 

 

180

Vispārējā valdība

V pielikums, 1. daļa 42.b)

 

 

190

Kredītiestādes

V pielikums, 1. daļa 42.c)

 

 

200

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.d)

 

 

210

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.e)

 

 

220

Mājsaimniecības

V pielikums, 1. daļa 42.f)

 

 

230

Emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums, 1. daļa 37.

 

 

240

Citas finanšu saistības

V pielikums, 1. daļa 32.-34., 2. daļa 90.

 

 

250

Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite, procentu likmju risks

V pielikums, 2. daļa 192.

 

 

260

Citas saistības

V pielikums, 1. daļa 38.–41.

 

 

270

PROCENTI

1. SGS 97.

 

 

280

Tostarp procentu ienākumi no finanšu aktīviem ar samazinātu kredītvērtību

9. SFPS 5.4.1.; B5.4.7.; V pielikums, 2. daļa 194.

 

 

16.2.    Peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīt finanšu aktīvus un saistības, kas nav novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, dalījumā pa instrumentiem



 

Atsauces

Pārskata periods

V pielikums, 2. daļa 195.-196.

010

020

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1. daļa 31.

 

030

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1. daļa 32.

 

040

Noguldījumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2. daļa 9.; V pielikums, 1. daļa 36.

 

050

Emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums, 1. daļa 37.

 

060

Citas finanšu saistības

V pielikums, 1. daļa 38.–41.

 

070

NETO PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI, PĀRTRAUCOT ATZĪT FINANŠU AKTĪVUS UN SAISTĪBAS, KAS NAV NOVĒRTĒTI PATIESAJĀ VĒRTĪBĀ AR ATSPOGUĻOJUMU PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINĀ

V pielikums, 2. daļa 45.

 

16.3.    Peļņa vai zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām un no tirdzniecības finanšu aktīviem un saistībām dalījumā pa instrumentiem



 

Atsauces

Pārskata periods

V pielikums, 2. daļa 197.-198.

010

010

Atvasinātie instrumenti

9. SFPS, A papildinājums, BA.1., .BA.7.a)

 

015

Tostarp ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas ar iespējas novērtēt patiesajā vērtībā izmantojumu

9. SFPS 6.7.1.; 7. SFPS 9. d); V pielikums, 2. daļa 199.

 

020

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

32. SGS 11.

 

030

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1. daļa 31.

 

040

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1. daļa 32.

 

050

Īsās pozīcijas

9. SFPS BA7. b)

 

060

Noguldījumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2. daļa 9.; V pielikums, 1. daļa 36.

 

070

Emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums, 1. daļa 37.

 

080

Citas finanšu saistības

V pielikums, 1. daļa 38.–41.

 

090

NETO PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI NO TIRDZNIECĪBAS NOLŪKĀ TURĒTIEM FINANŠU AKTĪVIEM UN SAISTĪBĀM

9. SFPS, A papildinājums, BA.6.; 7. SFPS 20. a) i)

 

095

Tostarp peļņa un zaudējumi, ko rada amortizētajās izmaksās novērtēto aktīvu pārklasificēšana

9. SFPS 5.6.2.; V pielikums, 2. daļa 199.

 

16.4.    Peļņa vai zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām un no tirdzniecības finanšu aktīviem un saistībām dalījumā pa risku veidiem



 

Atsauces

Pārskata periods

010

010

Procentu likmes instrumenti un saistītie atvasinātie instrumenti

V pielikums, 2. daļa 200.a)

 

020

Kapitāla vērtspapīru instrumenti un saistītie atvasinātie instrumenti

V pielikums, 2. daļa 200.b)

 

030

Ārvalstu valūtas tirdzniecība un atvasinātie instrumenti, kas saistīti ar ārvalstu valūtām un zeltu

V pielikums, 2. daļa 200.c)

 

040

Kredītriska instrumenti un saistītie atvasinātie instrumenti

V pielikums, 2. daļa 200.d)

 

050

Atvasinātie instrumenti, kas saistīti ar precēm

V pielikums, 2. daļa 200.e)

 

060

Citi

V pielikums, 2. daļa 200.f)

 

070

NETO PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI NO TIRDZNIECĪBAS NOLŪKĀ TURĒTIEM FINANŠU AKTĪVIEM UN SAISTĪBĀM

7. SFPS 7.20. a) i)

 

16.4.1.    Peļņa vai zaudējumi no netirdzniecības finanšu aktīviem, kas obligāti novērtējami patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, dalījumā pa instrumentiem



 

Atsauces

Pārskata periods

V pielikums, 2. daļa 201.

010

020

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

32. SGS 11.

 

030

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1. daļa 31.

 

040

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1. daļa 32.

 

090

PEĻŅA VAI (-) ZAUDĒJUMI NO NETIRDZNIECĪBAS FINANŠU AKTĪVIEM, KAS OBLIGĀTI NOVĒRTĒJAMI PATIESAJĀ VĒRTĪBĀ AR ATSPOGUĻOJUMU PEĻŅAS VAI ZADĒJUMU APRĒĶINĀ, NETO

7. SFPS 7.20. a) i)

 

100

Tostarp peļņa un zaudējumi, ko rada amortizētajās izmaksās novērtēto aktīvu pārklasificēšana

9. SFPS 6.5.2.; V pielikums, 2. daļa 202.

 

16.5.    Peļņa vai zaudējumi no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, dalījumā pa instrumentiem



 

Atsauces

Pārskata periods

Patiesās vērtības izmaiņas kredītriska rezultātā

V pielikums, 2. daļa 203.

V pielikums, 2. daļa 203.

010

020

020

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1. daļa 31.

 

 

030

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1. daļa 32.

 

 

040

Noguldījumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2. daļa 9.; V pielikums, 1. daļa 36.

 

 

050

Emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums, 1. daļa 37.

 

 

060

Citas finanšu saistības

V pielikums, 1. daļa 38.–41.

 

 

070

NETO PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI NO FINANŠU AKTĪVIEM UN SAISTĪBĀM, KAS NOVĒRTĒTI PATIESAJĀ VĒRTĪBĀ AR ATSPOGUĻOJUMU PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINĀ

7. SFPS 7.20. a) i)

 

 

071

Tostarp peļņa vai (–) zaudējumi, finanšu aktīvus un saistības riska ierobežošanas nolūkā nosakot kā tādus, ko novērtē patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, neto

7. SFPS 9.6.; 7.SFPS 24.G b); V pielikums, 2. daļa 204.

 

 

072

Tostarp peļņa vai (–) zaudējumi pēc finanšu aktīvu un saistību, kas riska ierobežošanas nolūkos novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, novērtēšanas, neto

9. SFPS 9.6.7.; 7. SFPS 20. a) i); V pielikums, 2. daļa 204.

 

 

16.6.    Peļņa vai zaudējumi no riska ierobežošanas uzskaites



 

Atsauces

Pārskata periods

V pielikums, 2. daļa 205.

010

010

Riska ierobežošanas instrumenta patiesās vērtības izmaiņas [tostarp pārtraukšana]

7. SFPS 24.A c); 7. SFPS 24.C b) vi)

 

020

Pret risku nodrošinātā posteņa patiesās vērtības izmaiņas, kas attiecināmas uz ierobežoto risku

9. SFPS 6.3.7.; 6.5.8.; B6.4.1.; 7. SFPS 24.B a) iv); 7. SFPS 24.C b) vi) V pielikums, 2. daļa 206.

 

030

Neefektivitāte peļņā vai zaudējumos no naudas plūsmas riska ierobežošanas

7. SFPS 24.C b) ii); 7. SFPS 24.C b) vi)

 

040

Neefektivitāte peļņā vai zaudējumos no ārvalstu operācijās veikto neto ieguldījumu riska ierobežošanas

7. SFPS 24.C b) ii); 7. SFPS 24.C b) vi)

 

050

NETO PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI NO RISKA IEROBEŽOŠANAS UZSKAITES

 

 

16.7.    Vērtības samazinājums nefinanšu aktīviem



 

Atsauces

Pārskata periods

Palielinājumi

Apvērses

Uzkrātais vērtības samazinājums

V pielikums, 2. daļa 208.

V pielikums, 2. daļa 208.

 

010

020

040

060

Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos

28. SGS. 40.–43.

 

 

 

070

Meitasuzņēmumi

10. SFPS A papildinājums

 

 

 

080

Kopuzņēmumi

28. SGS 3.

 

 

 

090

Asociētie uzņēmumi

28. SGS 3.

 

 

 

100

Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse nefinanšu aktīviem

36. SGS 126. a), b)

 

 

 

110

Pamatlīdzekļi

16. SGS 73. e) v)–vi)

 

 

 

120

Ieguldījumu īpašumi

40. SGS 79. d) v)

 

 

 

130

Nemateriālā vērtība

36. SGS 10.b; 36. SGS 88.–99., 124.; 3. SFPS B papildinājums 67. d) v)

 

 

 

140

Citi nemateriālie aktīvi

38. SGS 118. e) iv), v)

 

 

 

145

Citi

36. SGS 126. a), b)

 

 

 

150

KOPĀ

 

 

 

 

17.    Saskaņošana starp grāmatvedības un KPR konsolidācijas tvērumu – bilance

17.1.    Aktīvi



 

Atsauces

Grāmatvedības konsolidācijas tvērums [uzskaites vērtība]

V pielikums, 1. daļa 27., 2. daļa 209.

010

010

Nauda, naudas līdzekļu atlikumi centrālajās bankās un citi pieprasījuma noguldījumi

1. SGS 54. i)

 

020

Skaidra nauda

V pielikums, 2. daļa 1.

 

030

Naudas līdzekļu atlikumi centrālajās bankās

V pielikums, 2. daļa 2.

 

040

Citi pieprasījuma noguldījumi

V pielikums, 2. daļa 3.

 

050

Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi

7. SFPS 8.a)ii);9 SFPS, A papildinājums

 

060

Atvasinātie instrumenti

9. SFPS, A papildinājums

 

070

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

32. SGS 11.

 

080

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1. daļa 31.

 

090

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1. daļa 32.

 

096

Netirdzniecības finanšu aktīvi, obligāti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

9. SFPS 4.1.4.

 

097

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

32. SGS 11.

 

098

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1. daļa 31.

 

099

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1. daļa 32.

 

100

Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

7. SFPS 8. a) i); 9. SFPS 4.1.5.

 

120

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1. daļa 31.

 

130

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1. daļa 32.

 

141

Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos

7. SFPS 8. h); 9. SFPS 4.1.2.A

 

142

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

32. SGS 11.

 

143

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1. daļa 31.

 

144

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1. daļa 32.

 

181

Finanšu aktīvi amortizētajās izmaksās

7. SFPS 8. f); 9. SFPS 4.1.2.

 

182

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1. daļa 31.

 

183

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1. daļa 32.

 

240

Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite

9. SFPS 6.2.1.; V pielikums, 1. daļa 22.

 

250

Pret risku nodrošināto posteņu patiesās vērtības izmaiņas portfeļa procentu likmes riska ierobežošanas pozīcijai

39. SGS 89.A a); 9. SFPS 6.5.8.

 

260

Ieguldījumi meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos

1. SGS 54. e); V pielikums, 1. daļa 21., 2. daļa 4., 210.

 

270

Aktīvi saskaņā ar pārapdrošināšanas un apdrošināšanas līgumiem

4. SFPS, 20. ĪN b)–c); V pielikums, 2. daļa 211.

 

280

Materiālie aktīvi

 

 

290

Nemateriālie aktīvi

1. SGS 54. c); KPR 4. panta 1. punkta 115. apakšpunkts

 

300

Nemateriālā vērtība

3. SFPS B67. d); KPR 4. panta 1. punkta 113. apakšpunkts

 

310

Citi nemateriālie aktīvi

38. SGS 8., 118.

 

320

Nodokļu aktīvi

1. SGS 54. n)–o)

 

330

Pārskata perioda nodokļu aktīvi

1. SGS 54. n); 12. SGS 5.

 

340

Atliktā nodokļa aktīvi

1. SGS 54. o); 12. SGS 5.; KPR 4. panta 1. punkta 106. apakšpunkts

 

350

Citi aktīvi

V pielikums, 2. daļa 5.

 

360

Ilgtermiņa aktīvi un atsavināmās grupas, kas klasificētas kā pārdošanai turētas

1. SGS 54. j); 5. SFPS 38., V pielikums, 2. daļa 6.

 

370

KOPĒJIE AKTĪVI

1. SGS 9. a), 6. ĪN

 

17.2.    Ārpusbilances riska darījumi – sniegtās aizdevumu apņemšanās, finanšu garantijas un citas apņemšanās



 

Atsauces

Grāmatvedības konsolidācijas tvērums [nominālvērtība]

V pielikums, 2. daļa 118., 209.

010

010

Sniegtās aizdevumu apņemšanās

KPR I pielikums; V pielikums, 1. daļa 44.g), 2. daļa 102.-105., 113., 116.

 

020

Sniegtās finanšu garantijas

4. SFPS A pielikums; KPR I pielikums; V pielikums, 1. daļa 44.f), 2. daļa 102.-105., 114., 116.

 

030

Citas sniegtās apņemšanās

KPR I pielikums; V pielikums, 1. daļa 44.g), 2. daļa 102.-105., 115., 116.

 

040

ĀRPUSBILANCES RISKA DARĪJUMI

 

 

17.3.    Saistības un pašu kapitāls



 

Atsauces

Grāmatvedības konsolidācijas tvērums [uzskaites vērtība]

V pielikums, 1. daļa 27., 2. daļa 209.

010

010

Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības

7. SFPS 8. e) ii); 9. SFPS BA.6.

 

020

Atvasinātie instrumenti

9. SFPS, A papildinājums; 9. SFPS 4.2.1.a); 9. SFPS BA.7. a)

 

030

Īsās pozīcijas

9. SFPS BA7. b)

 

040

Noguldījumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2. daļa 9.; V pielikums, 1. daļa 36.

 

050

Emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums, 1. daļa 37.

 

060

Citas finanšu saistības

V pielikums, 1. daļa 38.–41.

 

070

Finanšu saistības, kas novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

7. SFPS 8. e) i); 9. SFPS 4.2.2.

 

080

Noguldījumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2. daļa 9.; V pielikums, 1. daļa 36.

 

090

Emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums, 1. daļa 37.

 

100

Citas finanšu saistības

V pielikums, 1. daļa 38.–41.

 

110

Finanšu saistības, kas novērtētas amortizētajās izmaksās

7. SFPS 8. g); 9. SFPS 4.2.1.

 

120

Noguldījumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2. daļa 9.; V pielikums, 1. daļa 36.

 

130

Emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums, 1. daļa 37.

 

140

Citas finanšu saistības

V pielikums, 1. daļa 38.–41.

 

150

Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite

9. SFPS 6.2.1.; V pielikums, 1. daļa 26.

 

160

Pret risku nodrošināto posteņu patiesās vērtības izmaiņas portfeļa procentu likmes riska ierobežošanas pozīcijai

39. SGS 89.A b), 9. SFPS 6.5.8.

 

170

Saistības saskaņā ar apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumiem

4. SFPS, 20. ĪN a); V pielikums, 2. daļa 212.

 

180

Uzkrājumi

37. SGS 10.; 1. SGS, 54. l)

 

190

Nodokļu saistības

1. SGS 54. n)–o)

 

200

Pārskata perioda nodokļu saistības

1. SGS 54. n); 12. SGS 5.

 

210

Atliktā nodokļa saistības

1. SGS 54. o); 12. SGS 5.; KPR 4. panta 1. punkta 108. apakšpunkts

 

220

Akciju kapitāls, kas atmaksājams pēc pieprasījuma

32. SGS IE 33.; 2. SFPIK; V pielikums, 2. daļa 12.

 

230

Citas saistības

V pielikums, 2. daļa 13.

 

240

Saistības, kuras iekļautas atsavināmās grupās, kas klasificētas kā pārdošanai turētas

1. SGS 54. p); 5. SFPS 38., V pielikums, 2. daļa 14.

 

250

SAISTĪBAS

1. SGS 9. b); 6. ĪN

 

260

Kapitāls

1. SGS 54. r), BPD 22. pants

 

270

Akciju emisijas uzcenojums

1. SGS 78. e); KPR 4. panta 1. punkta 124. apakšpunkts

 

280

Emitēti kapitāla vērtspapīru instrumenti, kas nav kapitāls

V pielikums, 2. daļa 18.-19.

 

290

Cits pašu kapitāls

2. SFPS 10.; V pielikums, 2. daļa 20.

 

300

Pārējie uzkrātie apvienotie ienākumi

KPR 4. panta 1. punkta 100. apakšpunkts

 

310

Nesadalītā peļņa

KPR 4. panta 1. punkta 123. apakšpunkts

 

320

Pārvērtēšanas rezerves

1. SFPS 33., D5.-D8.

 

330

Citas rezerves

1. SGS 54.; 1. SGS 78. e)

 

340

(–) Pašu akcijas

1. SGS 79. a) vi); 32. SGS 33.–34., AG 14., AG 36.; V pielikums, 2. daļa 28.

 

350

Peļņa vai zaudējumi, kas attiecināmi uz mātesuzņēmuma īpašniekiem

10. SFPS B94.

 

360

(–) Starpperioda dividendes

32. SGS 35.

 

370

Mazākuma līdzdalība [nekontrolējoša līdzdalība]

1. SGS 54. q); 10. SFPS 22., B94.

 

380

KOPĒJAIS PAŠU KAPITĀLS

1. SGS 9. c), 6. ĪN

 

390

KOPĒJAIS PAŠU KAPITĀLS UN KOPĒJĀS SAISTĪBAS

1. SGS, 6. ĪN

 

18.    Informācija par ieņēmumus nesošiem un ieņēmumus nenesošiem riska darījumiem



 

Atsauces

Bruto uzskaites vērtība / nominālvērtība

Uzkrātais vērtības samazinājums, patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā un uzkrājumi

Nodrošinājuma vai garantijas maksimālā summa, ko var ņemt vērā

V pielikums, 2. daļa 119.

 

Ieņēmumus nesoši

Ieņēmumus nenesoši

 

Ieņēmumus nesoši riska darījumi – uzkrātais vērtības samazinājums un uzkrājumi

Ieņēmumus nenesoši riska darījumi – uzkrātais vērtības samazinājums, patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā un uzkrājumi

Saņemtais nodrošinājums un saņemtās finanšu garantijas

 

Termiņš nav kavēts vai kavēts <= 30 dienas

Kavēts > 30 dienas <= 90 dienas

 

Maksājums maz ticams, bet termiņš nav kavēts vai kavēts <= 90 dienas

Kavēts > 90 dienas <= 180 dienas

Kavēts > 180 dienas <= 1 gadu

Kavēts > 1 gads <= 5 gadi

Kavēts > 5 gadi

Tostarp ar saistību neizpildi

Tostarp ar samazinātu vērtību

 

Maksājums maz ticams, bet termiņš nav kavēts vai kavēts <= 90 dienas

Kavēts > 90 dienas <= 180 dienas

Kavēts > 180 dienas <= 1 gadu

Kavēts > 1 gads <= 5 gadi

Kavēts > 5 gadi

Nodrošinājums, kas saņemts par ieņēmumus nenesošiem riska darījumiem

Finanšu garantijas, kas saņemtas par ieņēmumus nenesošiem riska darījumiem

010

020

030

055

060

070

080

090

100

105

110

120

130

140

150

160

170

180

190

195

200

210

V pielikums, 1. daļa 34., 2. daļa 118., 221.

V pielikums, 2. daļa 213.-216., 223.-239.

V pielikums, 2. daļa 222., 235.

V pielikums, 2. daļa 222., 235.

V pielikums, 2. daļa 213.-216., 223.-239.

V pielikums, 2. daļa 222., 235.-236.

V pielikums, 2. daļa 222., 235.-236.

V pielikums, 2. daļa 222., 235.-236.

V pielikums, 2. daļa 222., 235.-236.

V pielikums, 2. daļa 222., 235.-236.

KPR 178. pants; V pielikums, 2. daļa 228.b)

9. SFPS 5.5.1.; 9. SFPS, A papildinājums; V pielikums, 2. daļa 238.a)

V pielikums, 2. daļa 238

V pielikums, 2. daļa 238

V pielikums, 2. daļa 238

V pielikums, 2. daļa 236., 238.

V pielikums, 2. daļa 236., 238.

V pielikums, 2. daļa 236., 238.

V pielikums, 2. daļa 236., 238.

V pielikums, 2. daļa 236., 238.

V pielikums, 2. daļa 239

V pielikums, 2. daļa 239

010

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1. daļa 31., 44.b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

020

Centrālās bankas

V pielikums, 1. daļa 42.a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

030

Vispārējā valdība

V pielikums, 1. daļa 42.b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

040

Kredītiestādes

V pielikums, 1. daļa 42.c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

070

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1. daļa 32., 44.a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

Centrālās bankas

V pielikums, 1. daļa 42.a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

090

Vispārējā valdība

V pielikums, 1. daļa 42.b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

100

Kredītiestādes

V pielikums, 1. daļa 42.c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

120

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

130

Tostarp mazie un vidējie uzņēmumi

MVU 1. panta 2. punkta a) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

140

Tostarp aizdevumi, kas nodrošināti ar komerciālu nekustamo īpašumu

V pielikums, 2. daļa 86.a), 87.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

150

Mājsaimniecības

V pielikums, 1. daļa 42.f)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

160

Tostarp aizdevumi, kas nodrošināti ar mājokļa nekustamo īpašumu

V pielikums, 2. daļa 86.a), 87.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

170

Tostarp patēriņa kredīts

V pielikums, 2. daļa 88.a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

180

IEGĀDES IZMAKSĀS VAI AMORTIZĒTAJĀS IZMAKSĀS NOVĒRTĒTIE PARĀDA INSTRUMENTI

V pielikums, 2. daļa 233.a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

181

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1. daļa 31., 44.b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

182

Centrālās bankas

V pielikums, 1. daļa 42.a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

183

Vispārējā valdība

V pielikums, 1. daļa 42.b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

184

Kredītiestādes

V pielikums, 1. daļa 42.c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

185

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

186

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

191

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1. daļa 32., 44.a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

192

Centrālās bankas

V pielikums, 1. daļa 42.a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

193

Vispārējā valdība

V pielikums, 1. daļa 42.b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

194

Kredītiestādes

V pielikums, 1. daļa 42.c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

195

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

196

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

197

Mājsaimniecības

V pielikums, 1. daļa 42.f)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

201

VERTĪBAS SAMAZINĀJUMAM PAKĻAUTI PARĀDA INSTRUMENTI PĒC PATIESĀS VĒRTĪBAS AR ATSPOGUĻOJUMU PĀRĒJOS APVIENOTAJOS IENĀKUMOS VAI AR ATSPOGUĻOJUMU PAŠU KAPITĀLĀ

V pielikums, 2. daļa 233.b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

211

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1. daļa 31., 44.b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

212

Centrālās bankas

V pielikums, 1. daļa 42.a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

213

Vispārējā valdība

V pielikums, 1. daļa 42.b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

214

Kredītiestādes

V pielikums, 1. daļa 42.c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

215

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

216

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

221

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1. daļa 32., 44.a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

222

Centrālās bankas

V pielikums, 1. daļa 42.a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

223

Vispārējā valdība

V pielikums, 1. daļa 42.b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

224

Kredītiestādes

V pielikums, 1. daļa 42.c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

225

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

226

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

227

Mājsaimniecības

V pielikums, 1. daļa 42.f)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

231

VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMAM NEPAKĻAUTI PARĀDA INSTRUMENTI NOVĒRTĒTI PĒC STRIKTĀS LOCOM VAI PĒC PATIESĀS VĒRTĪBAS AR ATSPOGUĻOJUMU PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINĀ VAI AR ATSPOGUĻOJUMU PAŠU KAPITĀLĀ

V pielikums, 2. daļa 233. c), 234.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

330.

PARĀDA INSTRUMENTI, KAS NETIEK TURĒTI TIRDZNIECĪBAS NOLŪKĀ VAI KAS NAV TIRDZNIECĪBAS PARĀDA INSTRUMENTI

V pielikums, 2. daļa 217.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

335

PĀRDOŠANAI TURĒTI PARĀDA INSTRUMENTI

V pielikums, 2. daļa 220.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

340

Sniegtās aizdevumu apņemšanās

KPR I pielikums; V pielikums, 1. daļa 44.g), 2. daļa 102.-105., 113., 116., 224.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

350

Centrālās bankas

V pielikums, 1. daļa 42.a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

360

Vispārējā valdība

V pielikums, 1. daļa 42.b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

370

Kredītiestādes

V pielikums, 1. daļa 42.c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

380

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

390

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

400

Mājsaimniecības

V pielikums, 1. daļa 42.f)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

410

Sniegtās finanšu garantijas

4. SFPS A pielikums; KPR I pielikums; V pielikums, 1. daļa 44.f), 2. daļa 102.-105., 114., 116., 225.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

420.

Centrālās bankas

V pielikums, 1. daļa 42.a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

430

Vispārējā valdība

V pielikums, 1. daļa 42.b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

440

Kredītiestādes

V pielikums, 1. daļa 42.c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

450

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

460

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

470

Mājsaimniecības

V pielikums, 1. daļa 42.f)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

480

Citas sniegtās apņemšanās

KPR I pielikums; V pielikums, 1. daļa 44.g), 2. daļa 102.-105., 115., 116., 224.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

490

Centrālās bankas

V pielikums, 1. daļa 42.a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

500

Vispārējā valdība

V pielikums, 1. daļa 42.b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

510

Kredītiestādes

V pielikums, 1. daļa 42.c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

520

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

530

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

540

Mājsaimniecības

V pielikums, 1. daļa 42.f)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

550

ĀRPUSBILANCES RISKA DARĪJUMI

V pielikums, 2. daļa 217.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

19.    Informācija par pārskatītajiem riska darījumiem



 

Atsauces

Riska darījumu ar pārskatīšanas pasākumiem bruto uzskaites vērtība / nominālvērtība

Uzkrātais vērtības samazinājums, patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā un uzkrājumi

Nodrošinājuma vai garantijas maksimālā summa, ko var ņemt vērā

V pielikums, 2. daļa 119.

 

Ieņēmumus nesoši riska darījumi ar pārskatīšanas pasākumiem

Ieņēmumus nenesoši riska darījumi ar pārskatīšanas pasākumiem

 

Ieņēmumus nesoši riska darījumi ar pārskatīšanas pasākumiem – uzkrātais vērtības samazinājums un uzkrājumi

Ieņēmumus nenesoši riska darījumi ar pārskatīšanas pasākumiem – uzkrātais vērtības samazinājums, vērtības samazinājuma uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā un uzkrājumi

Saņemtais nodrošinājums un saņemtās finanšu garantijas

 

Instrumenti ar grozījumiem to noteikumos

Refinansēšana

Tostarp ieņēmumus nesoši pārskatītie riska darījumi pārbaudes periodā, kas pārklasificēti no ieņēmumus nenesošiem

 

Instrumenti ar grozījumiem to noteikumos

Refinansēšana

Tostarp ar saistību neizpildi

Tostarp ar samazinātu vērtību

Tostarp to riska darījumu pārskatīšana, kuri bija ieņēmumus nenesoši pirms pārskatīšanas

 

Instrumenti ar grozījumiem to noteikumos

Refinansēšana

nodrošinājums, kas saņemts par riska darījumiem ar pārskatīšanas pasākumiem

Finanšu garantijas, kas saņemtas par riska darījumiem ar pārskatīšanas pasākumiem

010

020

030

040

050

060

070

080

090

100

110

120

130

140

150

160

170

180

V pielikums, 1. daļa 34., 2. daļa 118., 240.-245., 251.-258.

V pielikums, 2. daļa 256., 259.-262.

V pielikums, 2. daļa 241.a), 266.

V pielikums, 2. daļa 241.b), 265.-266.

V pielikums, 2. daļa 256.b), 261.

V pielikums, 2. daļa 259.-263.

V pielikums, 2. daļa 241.a), 266.

V pielikums, 2. daļa 241.b), 265.-266.

KPR 178. pants; V pielikums, 2. daļa 264.b)

9. SFPS 5.5.1.; 9. SFPS, A papildinājums; V pielikums, 2. daļa 264.a)

V pielikums, 2. daļa 231., 252.a), 263.

V pielikums, 2. daļa 267

V pielikums, 2. daļa 207

V pielikums, 2. daļa 207

V pielikums, 2. daļa 241.a), 267.

V pielikums, 2. daļa 241.b), 267.

V pielikums, 2. daļa 268

V pielikums, 2. daļa 268

010

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1. daļa 31., 44.b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

020

Centrālās bankas

V pielikums, 1. daļa 42.a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

030

Vispārējā valdība

V pielikums, 1. daļa 42.b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

040

Kredītiestādes

V pielikums, 1. daļa 42.c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

070

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1. daļa 32., 44.a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

Centrālās bankas

V pielikums, 1. daļa 42.a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

090

Vispārējā valdība

V pielikums, 1. daļa 42.b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

100

Kredītiestādes

V pielikums, 1. daļa 42.c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

120

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

130

Tostarp mazie un vidējie uzņēmumi

MVU 1. panta 2. punkta a) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

140

Tostarp aizdevumi, kas nodrošināti ar komerciālu nekustamo īpašumu

V pielikums, 2. daļa 86.a), 87.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

150

Mājsaimniecības

V pielikums, 1. daļa 42.f)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

160

Tostarp aizdevumi, kas nodrošināti ar mājokļa nekustamo īpašumu

V pielikums, 2. daļa 86.a), 87.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

170

Tostarp patēriņa kredīts

V pielikums, 2. daļa 88.a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

180

IEGĀDES IZMAKSĀS VAI AMORTIZĒTAJĀS IZMAKSĀS NOVĒRTĒTIE PARĀDA INSTRUMENTI

V pielikums, 2. daļa 249.a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

181

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1. daļa 31., 44.b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

182

Centrālās bankas

V pielikums, 1. daļa 42.a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

183

Vispārējā valdība

V pielikums, 1. daļa 42.b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

184

Kredītiestādes

V pielikums, 1. daļa 42.c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

185

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

186

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

191

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1. daļa 32., 44.a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

192

Centrālās bankas

V pielikums, 1. daļa 42.a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

193

Vispārējā valdība

V pielikums, 1. daļa 42.b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

194

Kredītiestādes

V pielikums, 1. daļa 42.c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

195

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

196

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

197

Mājsaimniecības

V pielikums, 1. daļa 42.f)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

201

VERTĪBAS SAMAZINĀJUMAM PAKĻAUTI PARĀDA INSTRUMENTI PĒC PATIESĀS VĒRTĪBAS AR ATSPOGUĻOJUMU PĀRĒJOS APVIENOTAJOS IENĀKUMOS VAI AR ATSPOGUĻOJUMU PAŠU KAPITĀLĀ

V pielikums, 2. daļa 249.b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

211

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1. daļa 31., 44.b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

212

Centrālās bankas

V pielikums, 1. daļa 42.a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

213

Vispārējā valdība

V pielikums, 1. daļa 42.b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

214

Kredītiestādes

V pielikums, 1. daļa 42.c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

215

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

216

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

221

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1. daļa 32., 44.a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

222

Centrālās bankas

V pielikums, 1. daļa 42.a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

223

Vispārējā valdība

V pielikums, 1. daļa 42.b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

224

Kredītiestādes

V pielikums, 1. daļa 42.c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

225

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

226

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

227

Mājsaimniecības

V pielikums, 1. daļa 42.f)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

231

VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMAM NEPAKĻAUTI PARĀDA INSTRUMENTI NOVĒRTĒTI PĒC STRIKTĀS LOCOM VAI PĒC PATIESĀS VĒRTĪBAS AR ATSPOGUĻOJUMU PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINĀ VAI AR ATSPOGUĻOJUMU PAŠU KAPITĀLĀ

V pielikums, 2. daļa 249.c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

330

PARĀDA INSTRUMENTI, KAS NETIEK TURĒTI TIRDZNIECĪBAS NOLŪKĀ VAI KAS NAV TIRDZNIECĪBAS PARĀDA INSTRUMENTI

V pielikums, 2. daļa 246.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

335

PĀRDOŠANAI TURĒTI PARĀDA INSTRUMENTI

V pielikums, 2. daļa 247.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

340

Sniegtās aizdevumu apņemšanās

KPR I pielikums; V pielikums, 1. daļa 44.g), 2. daļa 102.-105., 113., 116., 246.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

20.    Ģeogrāfiskais sadalījums

20.1.    Aktīvu ģeogrāfiskais sadalījums pa darbības vietām Uzskaites vērtība



 

Atsauces

Uzskaites vērtība

V pielikums, 1. daļa 27.

Darbības attiecīgajā valstī

Darbības ārpus attiecīgās valsts

V pielikums, 2. daļa 270.

V pielikums, 2. daļa 270.

010

020

010

Nauda, naudas līdzekļu atlikumi centrālajās bankās un citi pieprasījuma noguldījumi

1. SGS 54. i)

 

 

020

Skaidra nauda

V pielikums, 2. daļa 1.

 

 

030

Naudas līdzekļu atlikumi centrālajās bankās

V pielikums, 2. daļa 2.

 

 

040

Citi pieprasījuma noguldījumi

V pielikums, 2. daļa 3.

 

 

050

Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi

9. SFPS, A papildinājums

 

 

060

Atvasinātie instrumenti

9. SFPS, A papildinājums

 

 

070

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

32. SGS 11.

 

 

080

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1. daļa 31.

 

 

090

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1. daļa 32.

 

 

096

Netirdzniecības finanšu aktīvi, obligāti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

7. SFPS 8. a) ii); 9. SFPS 4.1.4.

 

 

097

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

32. SGS 11.

 

 

098

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1. daļa 31.

 

 

099

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1. daļa 32.

 

 

100

Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

7. SFPS 8. a) i); 9. SFPS 4.1.5.

 

 

120

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1. daļa 31.

 

 

130

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1. daļa 32.

 

 

141

Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos

7. SFPS 8. h); 9. SFPS 4.1.2.A

 

 

142

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

32. SGS 11.

 

 

143

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1. daļa 31.

 

 

144

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1. daļa 32.

 

 

181

Finanšu aktīvi amortizētajās izmaksās

7. SFPS 8. f); 9. SFPS 4.1.2.

 

 

182

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1. daļa 31.

 

 

183

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1. daļa 32.

 

 

240

Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite

9. SFPS 6.2.1.; V pielikums, 1. daļa 22.

 

 

250

Pret risku nodrošināto posteņu patiesās vērtības izmaiņas portfeļa procentu likmes riska ierobežošanas pozīcijai

39. SGS 89.A a); 9. SFPS 6.5.8.

 

 

260

Materiālie aktīvi

 

 

 

270

Nemateriālie aktīvi

1. SGS 54. c); KPR 4. panta 1. punkta 115. apakšpunkts

 

 

280

Ieguldījumi meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos

1. SGS 54. e); V pielikums, 1. daļa 21., 2. daļa 4.

 

 

290

Nodokļu aktīvi

1. SGS 54. n)–o)

 

 

300

Citi aktīvi

V pielikums, 2. daļa 5.

 

 

310

Ilgtermiņa aktīvi un atsavināmās grupas, kas klasificētas kā pārdošanai turētas

1. SGS 54. j); 5. SFPS 38., V pielikums, 2. daļa 7.

 

 

320

AKTĪVI

1. SGS 9. a), 6. ĪN

 

 

20.2.    Saistību ģeogrāfiskais sadalījums pa darbības vietām Uzskaites vērtība



 

Atsauces

Uzskaites vērtība

V pielikums, 1. daļa 27.

Darbības attiecīgajā valstī

Darbības ārpus attiecīgās valsts

V pielikums, 2. daļa 270.

V pielikums, 2. daļa 270.

010

020

010

Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības

7. SFPS 8. e) ii); 9. SFPS BA.6.

 

 

020

Atvasinātie instrumenti

9. SFPS, A papildinājums; 9. SFPS 4.2.1.a); 9. SFPS BA.7. a)

 

 

030

Īsās pozīcijas

9. SFPS BA7. b)

 

 

040

Noguldījumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2. daļa 9.; V pielikums, 1. daļa 36.

 

 

050

Emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums, 1. daļa 37.

 

 

060

Citas finanšu saistības

V pielikums, 1. daļa 38.–41.

 

 

070

Finanšu saistības, kas novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

7. SFPS 8. e) i); 9. SFPS 4.2.2.

 

 

080

Noguldījumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2. daļa 9.; V pielikums, 1. daļa 36.

 

 

090

Emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums, 1. daļa 37.

 

 

100

Citas finanšu saistības

V pielikums, 1. daļa 38.–41.

 

 

110

Finanšu saistības, kas novērtētas amortizētajās izmaksās

7. SFPS 8. g); 9. SFPS 4.2.1.

 

 

120

Noguldījumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2. daļa 9.; V pielikums, 1. daļa 36.

 

 

130

Emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums, 1. daļa 37.

 

 

140

Citas finanšu saistības

V pielikums, 1. daļa 38.–41.

 

 

150

Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite

9. SFPS 6.2.1.; V pielikums, 1. daļa 26.

 

 

160

Pret risku nodrošināto posteņu patiesās vērtības izmaiņas portfeļa procentu likmes riska ierobežošanas pozīcijai

39. SGS 89.A b), 9. SFPS 6.5.8.

 

 

170

Uzkrājumi

37. SGS 10.; 1. SGS, 54. l)

 

 

180

Nodokļu saistības

1. SGS 54. n)–o)

 

 

190

Akciju kapitāls, kas atmaksājams pēc pieprasījuma

32. SGS IE 33.; 2. SFPIK; V pielikums, 2. daļa 12.

 

 

200

Citas saistības

V pielikums, 2. daļa 13.

 

 

210

Saistības, kuras iekļautas atsavināmās grupās, kas klasificētas kā pārdošanai turētas

1. SGS 54. p); 5. SFPS 38., V pielikums, 2. daļa 14.

 

 

220

SAISTĪBAS

1. SGS 9. b); 6. ĪN

 

 

20.3.    Peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņu ģeogrāfiskais sadalījums pa darbības vietām



 

Atsauces

Pārskata periods

Darbības attiecīgajā valstī

Darbības ārpus attiecīgās valsts

V pielikums, 2. daļa 270.

V pielikums, 2. daļa 270.

010

020

010

Procentu ienākumi

1. SGS 97.; V pielikums, 2. daļa 31.

 

 

020

(Procentu izdevumi)

1. SGS 97.; V pielikums, 2. daļa 31.

 

 

030

(Izdevumi par akciju kapitālu, kas atmaksājams pēc pieprasījuma)

2. SFPIK 11.

 

 

040

Dividenžu ienākumi

V pielikums, 2. daļa 40.

 

 

050

Maksu un komisijas naudas ienākumi

7. SFPS 20. c)

 

 

060

(Maksu un komisijas naudas izdevumi)

7. SFPS 20. c)

 

 

070

Neto peļņa vai (–) zaudējumi, pārtraucot atzīt finanšu aktīvus un saistības, kas nav novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

V pielikums, 2. daļa 45.

 

 

080

Neto peļņa vai (–) zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām

7. SFPS 20. a) i); 9. SFPS 5.7.1.; V pielikums, 2. daļa 43., 46.

 

 

083

Peļņa vai (-) zaudējumi no netirdzniecības finanšu aktīviem, kas obligāti novērtējami patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

9. SFPS 5.7.1.

 

 

090

Neto peļņa vai (–) zaudējumi no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

7. SFPS 20. a) i); 9. SFPS 5.7.1.; V pielikums, 2. daļa 44.

 

 

100

Neto peļņa vai (–) zaudējumi no riska ierobežošanas uzskaites

V pielikums, 2. daļa 47.-48.

 

 

110

Neto valūtas kursa starpības [peļņa vai (–) zaudējumi]

21. SGS 28., 52. a)

 

 

130

Neto peļņa vai (–) zaudējumi no nefinanšu aktīvu atzīšanas pārtraukšanas

1. SGS 34.

 

 

140

Citi darbības ienākumi

V pielikums, 2. daļa 314.-316.

 

 

150

(Citi darbības izdevumi)

V pielikums, 2. daļa 314.-316.

 

 

155

KOPĒJIE NETO DARBĪBAS IENĀKUMI

 

 

 

160

(Administratīvie izdevumi)

 

 

 

170

(Amortizācija)

1. SGS 102., 104.

 

 

171

Modifikāciju radītā peļņa vai (-) zaudējumi, neto

9. SFPS 5.4.3., 9. SFPS A papildinājums; V pielikums, 2. daļa 49.

 

 

180

(Uzkrājumi vai (–) uzkrājumu apvērse)

37. SGS 59., 84.; 1. SGS 98. b), f), g)

 

 

190

(Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse finanšu aktīviem, kas nav novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā)

7. SFPS 20. a) viii); V pielikums, 2. daļa 51., 53.

 

 

200

(Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos)

28. SGS. 40.–43.

 

 

210

(Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse nefinanšu aktīviem)

36. SGS 126. a), b)

 

 

220

Negatīva nemateriālā vērtība, kas atzīta peļņas vai zaudējumu aprēķinā

3. SFPS B papildinājums 64. n) i)

 

 

230

Peļņas vai (–) zaudējumu daļa no ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos

V pielikums, 2. daļa 54.

 

 

240

Peļņa vai (–) zaudējumi no ilgtermiņa aktīviem un atsavināmām grupām, kas klasificētas kā pārdošanai turētas un nekvalificējas kā pārtrauktas darbības

5. SFPS 37.; V pielikums, 2. daļa 55.

 

 

250

PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI NO TURPINĀMĀM DARBĪBĀM, PIRMS NODOKĻIEM

1. SGS 102., 6. ĪN; 5. SFPS 33. A

 

 

260

(Nodokļu izdevumi vai (–) ienākumi saistībā ar peļņu vai zaudējumiem no turpināmām darbībām)

1. SGS 82. d); 12. SGS 77.

 

 

270

PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI NO TURPINĀMĀM DARBĪBĀM PĒC NODOKĻIEM

1 SGS, 6. ĪN

 

 

280

Peļņa vai (–) zaudējumi no pārtrauktām darbībām pēc nodokļiem

1. SGS 82. ea); 5. SFPS 33. a), 5.33. A; V pielikums, 2. daļa 56.

 

 

290

GADA PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI

1. SGS 81.A a)

 

 

20.4.    Aktīvu ģeogrāfiskais sadalījums pa darījuma partneru rezidences vietām



z ass

Darījuma partnera rezidences valsts

 

 

 

Atsauces

Bruto uzskaites vērtība

Uzkrātais vērtības samazinājums

Patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas ieņēmumus nenesošu riska darījumu kredītriska rezultātā

 

Tostarp tirdzniecības nolūkā turēti un tirdzniecības finanšu aktīvi

Tostarp vērtības samazinājumam pakļauti finanšu aktīvi

Tostarp parādi, uz kuriem attiecas pārskatīšana

Tostarp ieņēmumus nenesoši

V pielikums, 1. daļa 34., 2. daļa 271., 275.

V pielikums, 1. daļa 15.a), 2. daļa 273.

V pielikums, 2. daļa 273.

V pielikums, 2. daļa 275.

V pielikums, 2. daļa 275.

V pielikums, 2. daļa 274.

V pielikums, 2. daļa 274.

010

011

012

022

025

031

040

010

Atvasinātie instrumenti

9. SFPS A papildinājums, V pielikums, 2. daļa 272.

 

 

 

 

 

 

 

020

Tostarp kredītiestādes

V pielikums, 1. daļa 42.c)

 

 

 

 

 

 

 

030

Tostarp citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.d)

 

 

 

 

 

 

 

040

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

32. SGS 11.

 

 

 

 

 

 

 

050

Tostarp kredītiestādes

V pielikums, 1. daļa 42.c)

 

 

 

 

 

 

 

060

Tostarp citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.d)

 

 

 

 

 

 

 

070

Tostarp nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.e)

 

 

 

 

 

 

 

080

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1. daļa 31., 44.b)

 

 

 

 

 

 

 

090

Centrālās bankas

V pielikums, 1. daļa 42.a)

 

 

 

 

 

 

 

100

Vispārējā valdība

V pielikums, 1. daļa 42.b)

 

 

 

 

 

 

 

110

Kredītiestādes

V pielikums, 1. daļa 42.c)

 

 

 

 

 

 

 

120

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.d)

 

 

 

 

 

 

 

130

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.e)

 

 

 

 

 

 

 

140

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1. daļa 32., 44.a)

 

 

 

 

 

 

 

150

Centrālās bankas

V pielikums, 1. daļa 42.a)

 

 

 

 

 

 

 

160

Vispārējā valdība

V pielikums, 1. daļa 42.b)

 

 

 

 

 

 

 

170

Kredītiestādes

V pielikums, 1. daļa 42.c)

 

 

 

 

 

 

 

180

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.d)

 

 

 

 

 

 

 

190

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.e)

 

 

 

 

 

 

 

200

Tostarp mazie un vidējie uzņēmumi

MVU 1. panta 2. punkta a) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

 

210

Tostarp aizdevumi, kas nodrošināti ar komerciālu nekustamo īpašumu

V pielikums, 2. daļa 86.a), 87.

 

 

 

 

 

 

 

220

Mājsaimniecības

V pielikums, 1. daļa 42.f)

 

 

 

 

 

 

 

230

Tostarp aizdevumi, kas nodrošināti ar mājokļa nekustamo īpašumu

V pielikums, 2. daļa 86.a), 87.

 

 

 

 

 

 

 

240

Tostarp patēriņa kredīts

V pielikums, 2. daļa 88.a)

 

 

 

 

 

 

 

20.5.    Ārpusbilances riska darījumu ģeogrāfiskais sadalījums pa darījuma partneru rezidences vietām



z ass

Darījuma partnera rezidences valsts

 

 

 

Atsauces

Nominālvērtība

Uzkrājumi sniegtajām apņemšanām un garantijām

 

Tostarp parādi, uz kuriem attiecas pārskatīšana

Tostarp ieņēmumus nenesoši

V pielikums, 2. daļa 118., 271.

V pielikums, 2. daļa 240.-258.

V pielikums, 2. daļa 275.

V pielikums, 2. daļa 276.

010

022

025

030

010

Sniegtās aizdevumu apņemšanās

KPR I pielikums; V pielikums, 1. daļa 44.g), 2. daļa 102.-105., 113., 116.

 

 

 

 

020

Sniegtās finanšu garantijas

4. SFPS A pielikums; KPR I pielikums; V pielikums, 1. daļa 44.f), 2. daļa 102.-105., 114., 116.

 

 

 

 

030

Citas sniegtās apņemšanās

KPR I pielikums; V pielikums, 1. daļa 44.g), 2. daļa 102.-105., 115., 116.

 

 

 

 

20.6.    Saistību ģeogrāfiskais sadalījums pa darījuma partneru rezidences vietām



z ass

Darījuma partnera rezidences valsts

 

 

 

Atsauces

Uzskaites vērtība

V pielikums, 1. daļa 27., 2. daļa 271.

010

010

Atvasinātie instrumenti

9. SFPS A papildinājums, V pielikums, 1. daļa 44.e), 2. daļa 272.

 

020

Tostarp kredītiestādes

V pielikums, 1. daļa 42.c)

 

030

Tostarp citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.d)

 

040

Īsās pozīcijas

9. SFPS BA7. b); V pielikums, 1. daļa40.d)

 

050

Tostarp kredītiestādes

V pielikums, 1. daļa 42.c)

 

060

Tostarp citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.d)

 

070

Noguldījumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2. daļa 9.; V pielikums, 1. daļa 36.

 

080

Centrālās bankas

V pielikums, 1. daļa 42.a)

 

090

Vispārējā valdība

V pielikums, 1. daļa 42.b)

 

100

Kredītiestādes

V pielikums, 1. daļa 42.c)

 

110

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.d)

 

120

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1. daļa 42.e)

 

130

Mājsaimniecības

V pielikums, 1. daļa 42.f)

 

20.7.1.    Nefinanšu sabiedrībām – dalījumā pa NACE kodiem – izsniegto aizdevumu un avansu, kas netiek turēti tirdzniecības nolūkā, ģeogrāfiskais sadalījums pa darījuma partneru rezidences vietām



z ass

Darījuma partnera rezidences valsts

 

 

 

Atsauces

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 2. daļa 271., 277.

Bruto uzskaites vērtība

Uzkrātais vērtības samazinājums

Patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas ieņēmumus nenesošu riska darījumu kredītriska rezultātā

 

Tostarp vērtības samazinājumam pakļauti aizdevumi un avansi

Tostarp ieņēmumus nenesoši

V pielikums, 1. daļa 34., 2. daļa 275.

V pielikums, 2. daļa 273.

V pielikums, 2. daļa 275.

V pielikums, 2. daļa 274.

V pielikums, 2. daļa 274.

010

011

012

021

022

010

A  Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

NACE regula

 

 

 

 

 

020

B  Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

NACE regula

 

 

 

 

 

030

C  Apstrādes rūpniecība

NACE regula

 

 

 

 

 

040

D  Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana

NACE regula

 

 

 

 

 

050

E  Ūdens apgāde

NACE regula

 

 

 

 

 

060

F  Būvniecība

NACE regula

 

 

 

 

 

070

G  Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība

NACE regula

 

 

 

 

 

080

H  Transports un uzglabāšana

NACE regula

 

 

 

 

 

090

I  Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi

NACE regula

 

 

 

 

 

100

J  Informācijas un komunikācijas pakalpojumi

NACE regula

 

 

 

 

 

105

K  Finanšu un apdrošināšanas darbības

NACE regula

 

 

 

 

 

110

L  Operācijas ar nekustamo īpašumu

NACE regula

 

 

 

 

 

120

M  Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi

NACE regula

 

 

 

 

 

130

N  Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība

NACE regula

 

 

 

 

 

140

O  Valsts pārvalde un aizsardzība, obligātā sociālā apdrošināšana

NACE regula

 

 

 

 

 

150

P  Izglītība

NACE regula

 

 

 

 

 

160

Q  Veselība un sociālā aprūpe

NACE regula

 

 

 

 

 

170

R  Māksla, izklaide un atpūta

NACE regula

 

 

 

 

 

180

S  Citi pakalpojumi

NACE regula

 

 

 

 

 

190

AIZDEVUMI UN AVANSI

V pielikums, 1. daļa 32.

 

 

 

 

 

21.    Materiālie un nemateriālie aktīvi – operatīvās nomas aktīvi



 

Atsauces

Uzskaites vērtība

V pielikums, 2. daļa 278.-279.

010

010

Pamatlīdzekļi

16,6. SGS; 1. SGS 54. a)

 

020

Pārvērtēšanas modelis

17. SFPS 49.; 16. SGS 31., 73.a) d)

 

030

Izmaksu modelis

17. SFPS 49.; 16. SGS 30., 73.a) d)

 

040

Ieguldījumu īpašums

40. SGS, 5. ĪN; 1. SGS 54. b)

 

050

Patiesās vērtības modelis

17. SFPS 49.; 40. SGS 33.-55., 76.

 

060

Izmaksu modelis

17. SFPS 49.; 40. SGS 56.79. c)

 

070

Citi nemateriālie aktīvi

38. SGS 8., 118.

 

080

Pārvērtēšanas modelis

17. SFPS 49.; 38. SGS 75.-87., 124.a) ii)

 

090

Izmaksu modelis

17. SFPS 49.; 38. SGS 74.

 

22.    Aktīvu pārvaldība, turētājbankas pakalpojumi un citas pakalpojumu funkcijas

22.1.    Maksu un komisijas naudas ienākumu un izdevumu sadalījums pa darbības veidiem



 

Atsauces

Pārskata periods

V pielikums, 2. daļa 280.

7. SFPS 20. c)

010

010

Maksu un komisijas naudas ienākumi

V pielikums, 2. daļa 281.-283.

 

020

Vērtspapīri

 

 

030

Emisijas

V pielikums, 2. daļa 284.a)

 

040

Pārveduma rīkojumi

V pielikums, 2. daļa 284.b)

 

050

Citi

V pielikums, 2. daļa 284.c)

 

060

Tīrvērte un norēķini

V pielikums, 2. daļa 284.d)

 

070

Aktīvu pārvaldība

V pielikums, 2. daļa 284.e); 285.a)

 

080

Turētājbankas pakalpojumi [pa klientu veidiem]

V pielikums, 2. daļa 284.e); 285. b)

 

090

Kolektīvie ieguldījumi

 

 

100

Citi

 

 

110

Centrālie administratīvie pakalpojumi kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem

V pielikums, 2. daļa 284.e); 285.c)

 

120

Fiduciārie darījumi

V pielikums, 2. daļa 284.e); 285.d)

 

130

Maksājumu pakalpojumi

V pielikums, 2. daļa 284.e), 285.e)

 

140

Klientu izplatītie, bet nepārvaldītie resursi [pa produktu veidiem]

V pielikums, 2. daļa 285.f)

 

150

Kolektīvie ieguldījumi

 

 

160

Apdrošināšanas produkti

 

 

170

Citi

 

 

180

Strukturētā finansējuma produkti

V pielikums, 2. daļa 284.f)

 

190

Aizdevumu pakalpojumu darbības

V pielikums, 2. daļa 284.g)

 

200

Sniegtās aizdevumu apņemšanās

9. SFPS 4.2.1. c) ii); V pielikums, 2. daļa 284.h)

 

210

Sniegtās finanšu garantijas

9. SFPS 4.2.1. c) ii); V pielikums, 2. daļa 284.h)

 

220

Citi

V pielikums, 2. daļa 284.j)

 

230

(Maksu un komisijas naudas izdevumi)

V pielikums, 2. daļa 113.-115.

 

240

(Tīrvērte un norēķini)

V pielikums, 2. daļa 284.d)

 

250

(Turētājbankas pakalpojumi)

V pielikums, 2. daļa 285.b)

 

260

(Aizdevumu pakalpojumu darbības)

V pielikums, 2. daļa 284.g)

 

270

(Saņemtās aizdevumu apņemšanās)

V pielikums, 2. daļa 284.i)

 

280

(Saņemtās finanšu garantijas)

V pielikums, 2. daļa 284.i)

 

290

(Citi)

V pielikums, 2. daļa 284.j)

 

22.2.    Ar sniegtajiem pakalpojumiem saistītie aktīvi



 

Atsauces

Ar sniegtajiem pakalpojumiem saistītie aktīvi

V pielikums, 2. daļa 285.g)

010

010

Aktīvu pārvaldība [pa klientu veidiem]

V pielikums, 2. daļa 285.a)

 

020

Kolektīvie ieguldījumi

 

 

030

Pensiju fondi

 

 

040

Diskrecionāri pārvaldīti klientu portfeļi

 

 

050

Citi ieguldījumu instrumenti

 

 

060

Turētājbankas aktīvi [pa klientu veidiem]

V pielikums, 2. daļa 285.b)

 

070

Kolektīvie ieguldījumi

 

 

080

Citi

 

 

090

Tostarp uzticēti citām sabiedrībām

 

 

100

Centrālie administratīvie pakalpojumi kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem

V pielikums, 2. daļa 285.c)

 

110

Fiduciārie darījumi

V pielikums, 2. daļa 285.d)

 

120

Maksājumu pakalpojumi

V pielikums, 2. daļa 285.e)

 

130

Klientu izplatītie, bet nepārvaldītie resursi [pa produktu veidiem]

V pielikums, 2. daļa 285.f)

 

140

Kolektīvie ieguldījumi

 

 

150

Apdrošināšanas produkti

 

 

160

Citi

 

 

30.    Ārpusbilances riska darījumi — Līdzdalība nekonsolidētās strukturētajās sabiedrībās

30.1.    Līdzdalība nekonsolidētās strukturētajās sabiedrībās



 

Atsauces

Bilancē atzīto finanšu aktīvu uzskaites vērtība

Tostarp izmantotais likviditātes atbalsts

Izmantotā likviditātes atbalsta patiesā vērtība

Bilancē atzīto finanšu saistību uzskaites vērtība

Pārskatus sniedzošās iestādes norādīto ārpusbilances riska darījumu nominālvērtība

Tostarp sniegto aizdevumu apņemšanos nominālvērtība

Pārskatus sniedzošās iestādes zaudējumi pārskata periodā

12. SFPS 29. a)

12. SFPS 29. a); V pielikums, 2. daļa 286.

 

12. SFPS 29. a)

12. SFPS B26. e)

 

12. SFPS B26. b); V pielikums, 2. daļa 287.

010

020

030

040

050

060

080

010

Kopā

 

 

 

 

 

 

 

 

30.2.    Līdzdalības nekonsolidētās strukturētajās sabiedrībās sadalījums pa darbības veidiem



Pa darbības veidiem

Atsauces

Uzskaites vērtība

Īpašam nolūkam dibinātas vērtspapīrošanas sabiedrības

Aktīvu pārvaldība

Citas darbības

KPR 4. panta 1. punkta 66. apakšpunkts

V pielikums, 2. daļa 285.a)

 

12. SFPS 24., B6. a)

010

020

030

010

Atlasīti finanšu aktīvi, kas atzīti pārskatus sniedzošās iestādes bilancē

12. SFPS 29. a), b)

 

 

 

021

Tostarp ieņēmumus nenesoši

V pielikums, 2. daļa 213.-239.

 

 

 

030

Atvasinātie instrumenti

9. SFPS A papildinājums; V pielikums, 2. daļa 272.

 

 

 

040

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

32. SGS 11.

 

 

 

050

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1. daļa 31.

 

 

 

060

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1. daļa 32.

 

 

 

070

Atlasīts pašu kapitāls un finanšu saistības, kas atzītas pārskatus sniedzošās iestādes bilancē

12. SFPS 29. a), b)

 

 

 

080

Emitēti kapitāla vērtspapīru instrumenti

32. SGS 11.

 

 

 

090

Atvasinātie instrumenti

9. SFPS A papildinājums; V pielikums, 2. daļa 272.

 

 

 

100

Noguldījumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2. daļa 9.; V pielikums, 1. daļa 36.

 

 

 

110

Emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums, 1. daļa 37.

 

 

 

 

Nominālvērtība

120

Pārskatus sniedzošās iestādes norādītie ārpusbilances riska darījumi

12. SFPS B26. e); KPR I pielikums; V pielikums, 2. daļa 102.-105., 113.-115., 118.

 

 

 

131

Tostarp ieņēmumus nenesoši

V pielikums, 2. daļa 117.

 

 

 

31.    Saistītās personas

31.1.    Saistītās personas – kreditoru un debitoru parādi



 

Atsauces

V pielikums, 2. daļa 288.-291.

Nesamaksātie atlikumi

Mātesuzņēmums un sabiedrības ar kopīgu kontroli vai būtisku ietekmi

Meitasuzņēmumi un citas tās pašas grupas sabiedrības

Asociētie uzņēmumi un kopuzņēmumi

Iestādes vai tā mātesuzņēmuma galvenā vadība

Citas saistītās personas

24. SGS 19. a), b)

24. SGS 19. c); V pielikums, 2. daļa 289.

24. SGS 19. d), e); V pielikums, 2. daļa 289.

24. SGS 19. f)

24. SGS 19. g)

010

020

030

040

050

010

Atlasīti finanšu aktīvi

24. SGS 18. b)

 

 

 

 

 

020

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

32. SGS 11.

 

 

 

 

 

030

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1. daļa 31.

 

 

 

 

 

040

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1. daļa 32.

 

 

 

 

 

050

Tostarp ieņēmumus nenesoši

V pielikums, 2. daļa 213.-239.

 

 

 

 

 

060

Atlasītas finanšu saistības

24. SGS 18. b)

 

 

 

 

 

070

Noguldījumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2. daļa 9.; V pielikums, 1. daļa 36.

 

 

 

 

 

080

Emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums, 1. daļa 37.

 

 

 

 

 

090

Sniegto aizdevumu apņemšanos, finanšu garantiju un citu apņemšanos nominālā summa

24. SGS 18. b); KPR I pielikums; V pielikums, 2. daļa 102.-105., 113.-115., 118.

 

 

 

 

 

100

Tostarp ieņēmumus nenesoši

24. SGS 18. b); V pielikums, 2. daļa 117.

 

 

 

 

 

110

Saņemtās aizdevumu apņemšanās, finanšu garantijas un citas apņemšanās

24. SGS 18. b); V pielikums, 2. daļa 290.

 

 

 

 

 

120

Atvasināto instrumentu nosacītā summa

V pielikums, 2. daļa 133.-135.

 

 

 

 

 

131

Patiesās vērtības uzkrātais vērtības samazinājums un uzkrātās negatīvās izmaiņas ieņēmumus nenesošu riska darījumu kredītriska rezultātā

24. SGS 24.1.c); V pielikums, 2. daļa 69.-71., 291.

 

 

 

 

 

132

Ieņēmumus nenesošu ārpusbilances riska darījumu uzkrājumi

V pielikums, 2. daļa 11., 106., 291.

 

 

 

 

 

31.2.    Saistītās personas – ar tām noslēgto darījumu radītie izdevumi un ienākumi



 

Atsauces

V pielikums, 2. daļa 288.-289., 292.-293.

Pārskata periods

Mātesuzņēmums un sabiedrības ar kopīgu kontroli vai būtisku ietekmi

Meitasuzņēmumi un citas tās pašas grupas sabiedrības

Asociētie uzņēmumi un kopuzņēmumi

Iestādes vai tā mātesuzņēmuma galvenā vadība

Citas saistītās personas

24. SGS 19. a), b)

24. SGS 19. c)

24. SGS 19. d), e)

24. SGS 19. f)

24. SGS 19. g)

010

020

030

040

050

010

Procentu ienākumi

24. SGS 18. a); V pielikums, 2. daļa 31.

 

 

 

 

 

020

Procentu izdevumi

24. SGS 18. a); 1. SGS 97.; V pielikums, 2. daļa 31.

 

 

 

 

 

030

Dividenžu ienākumi

24. SGS 18. a); V pielikums, 2. daļa 40.

 

 

 

 

 

040

Maksu un komisijas naudas ienākumi

24. SGS 18. a); 7. SFPS 20. c)

 

 

 

 

 

050

Maksu un komisijas naudas izdevumi

24. SGS 18. a); 7. SFPS 20. c)

 

 

 

 

 

060

Peļņa vai (–) zaudējumi, pārtraucot atzīt finanšu aktīvus un saistības, kas nav novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

24. SGS 18. a)

 

 

 

 

 

070

Peļņa vai (–) zaudējumi, pārtraucot atzīt aktīvus, kas nav nefinanšu aktīvi

24. SGS 18. a); V pielikums, 2. daļa 292.

 

 

 

 

 

080

Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse ieņēmumus nenesošiem riska darījumiem

24. SGS 18. d); V pielikums, 2. daļa 293.

 

 

 

 

 

090

Uzkrājumi vai (–) uzkrājumu apvērse ieņēmumus nenesošiem riska darījumiem

V pielikums, 2. daļa 50., 293.

 

 

 

 

 

40.    Grupas struktūra

40.1.    Grupas struktūra – pa sabiedrībām



LEI kods

Sabiedrības kods

Sabiedrības nosaukums

Ieraksta datums

Ieguldījumu saņēmēja akciju kapitāls

Ieguldījumu saņēmēja pašu kapitāls

Ieguldījumu saņēmēja aktīvi kopā

Ieguldījumu saņēmēja peļņa vai (-) zaudējumi

Ieguldījumu saņēmēja rezidences vieta

Ieguldījumu saņēmēja nozare

NACE kods

Uzkrātā pašu kapitāla daļa [%]

Balsstiesības [%]

Grupas struktūra [attiecības]

Grāmatvedībā piemērotā procedūra [Grāmatvedības grupa]

Grāmatvedībā piemērotā procedūra [KPR grupa]

Uzskaites vērtība

Iegādes izmaksas

Ar ieguldījumu saņēmēju saistītā nemateriālā vērtība

To ieguldījumu patiesā vērtība, kuriem ir publicētas cenu kotācijas

V pielikums, 2. daļa 294.-295., 296.a)

V pielikums, 2. daļa 294-295., 296.b)

12. SFPS 12.a), 21.a) i); V pielikums, 2. daļa 294.-295., 296.c)

V pielikums, 2. daļa 294.-295., 296.d)

V pielikums, 2. daļa 294.-295., 296.e)

12. SFPS B12. b); V pielikums, 2. daļa 294.-295., 296.f)

12. SFPS B12. b); V pielikums, 2. daļa 294.-295., 296.f)

12. SFPS B12. b); V pielikums, 2. daļa 294.-295., 296.f)

12. SFPS 12.b), 21.a) iii); V pielikums, 2. daļa 294.-295., 296.g)

V pielikums, 2. daļa 294.-295., 296.h)

V pielikums, 2. daļa 294.-295., 296.i)

12. SFPS 21. a) iv); V pielikums, 2. daļa 294.-295., 296.j)

12. SFPS 21. a) iv); V pielikums, 2. daļa 294.-295., 296.k)

12. SFPS 10. a) i); V pielikums, 2. daļa 294.-295., 296.l)

12. SFPS 21. b); V pielikums, 2. daļa 294.-295., 296.m)

KPR 18. pants; V pielikums, 2. daļa 294.-295., 296.n)

V pielikums, 2. daļa 294.-295., 296.o)

V pielikums, 2. daļa 294.-295., 296.p)

V pielikums, 2. daļa 294.-295., 296.q)

12. SGS 21. b) iii); V pielikums, 2. daļa 294.-295., 296.r)

010

020

030

040

050

060

070

080

090

095

100

110

120

130

140

150

160

170

180

190

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

40.2.    Grupas struktūra – pa instrumentiem



Vērtspapīra kods

Sabiedrības kods

Pārvaldītājsabiedrības LEI kods

Pārvaldītājsabiedrības kods

Pārvaldītājsabiedrības nosaukums

Uzkrātā pašu kapitāla daļa [%]

Uzskaites vērtība

Iegādes izmaksas

V pielikums, 2. daļa 297.a)

V pielikums, 2. daļa 296.b), 297.c)

V pielikums, 2. daļa 297.b)

V pielikums, 2. daļa 297.b)

 

V pielikums, 2. daļa 296.j), 297.c)

V pielikums, 2. daļa 296.o), 297.c)

V pielikums, 2. daļa 296.p), 297.c)

010

020

030

040

050

060

070

080

 

 

 

 

 

 

 

 

41.    Patiesā vērtība

41.1.    Patiesās vērtības hierarhija – finanšu instrumenti amortizētajās izmaksās



 

Atsauces

V pielikums, 2. daļa 298.

Patiesā vērtība

7. SFPS 25.–26.

Patiesās vērtības hierarhija

13. SFPS 97., 93. b)

1. līmenis

13. SFPS 76.

2. līmenis

13. SFPS 81.

3. līmenis

13. SFPS 86.

AKTĪVI

010

020

030

040

015

Finanšu aktīvi amortizētajās izmaksās

7. SFPS 8. f); 9. SFPS 4.1.2.

 

 

 

 

016

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1. daļa 31.

 

 

 

 

017

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1. daļa 32.

 

 

 

 

SAISTĪBAS

 

 

 

 

 

070

Finanšu saistības, kas novērtētas amortizētajās izmaksās

7. SFPS 8. g); 9. SFPS 4.2.1.

 

 

 

 

080

Noguldījumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2. daļa 9.; V pielikums, 1. daļa 36.

 

 

 

 

090

Emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums, 1. daļa 37.

 

 

 

 

100

Citas finanšu saistības

V pielikums, 1. daļa 38.–41.

 

 

 

 

41.2.    Iespējas novērtēt patiesajā vērtībā izmantojums



 

Atsauces

Uzskaites vērtība

V pielikums, 1. daļa 27.

Uzskaites neatbilstības

Pārvaldīti patiesajā vērtībā

Hibrīdlīgumi

Kredītriska pārvaldība

9. SFPS B4.1.29.

9. SFPS B4.1.33.

9. SFPS 4.3.6.; 9. SFPS 4.3.7.; V pielikums, 2. daļa 300.

9. SFPS 9.6.7.; 7. SFPS 8. a) e); V pielikums, 2. daļa 301.

AKTĪVI

010

020

030

040

010

Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

7. SFPS 8. a) i); 9. SFPS 4.1.5.

 

 

 

 

030

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1. daļa 31.

 

 

 

 

040

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1. daļa 32.

 

 

 

 

SAISTĪBAS

 

 

 

 

 

050

Finanšu saistības, kas novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

7. SFPS 8. e) i); 9. SFPS 4.2.2.

 

 

 

 

060

Noguldījumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2. daļa 9.; V pielikums, 1. daļa 36.

 

 

 

 

070

Emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums, 1. daļa 37.

 

 

 

 

080

Citas finanšu saistības

V pielikums, 1. daļa 38.–41.

 

 

 

 

42.    Materiālie un nemateriālie aktīvi – uzskaites vērtība dalījumā pa novērtējuma metodēm



 

Atsauces

V pielikums, 2. daļa 302.

Uzskaites vērtība

010

010

Pamatlīdzekļi

16,6. SGS; 16. SGS 29.; 1. SGS 54. a)

 

020

Pārvērtēšanas modelis

16. SGS 31., 73.a) d)

 

030

Izmaksu modelis

16. SGS 30., 73.a) d)

 

040

Ieguldījumu īpašums

40. SGS 5., 30.; 1. SGS 54. b)

 

050

Patiesās vērtības modelis

40. SGS 33.-55., 76.

 

060

Izmaksu modelis

40. SGS 56., 79. c)

 

070

Citi nemateriālie aktīvi

38. SGS 8., 118., 122.; V pielikums, 2. daļa 303.

 

080

Pārvērtēšanas modelis

38. SGS 75.-87., 124.a) ii)

 

090

Izmaksu modelis

38. SGS 74.

 

43.    Uzkrājumi



 

Atsauces valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

Uzskaites vērtība

V pielikums, 1. daļa 27.

Pensijas un citas pēcnodarbinātības definētu pabalstu saistības

Citi darbinieku ilgtermiņa pabalsti

Pārstrukturēšana

Nepabeigta tiesvedība un nodokļu strīdi

Citas saskaņā ar 37. SGS novērtētas sniegtās apņemšanās un garantijas un saskaņā ar 4. SFPS novērtētas garantijas

Citi uzkrājumi

19. SGS 63.; 1. SGS 78. d); V pielikums, 2. daļa 9.

19. SGS 153.; 1. SGS 78. d); V pielikums, 2. daļa 10.

37. SGS 70.–83.

37. SGS 14.

37. SGS; 4. SFPS; V pielikums, 2. daļa 304.-305.

37. SGS 14.

010

020

030

040

055

060

010

Sākuma bilance [uzskaites vērtība perioda sākumā]

37. SGS 84. a)

 

 

 

 

 

 

020

Palielinājumi, tostarp esošo uzkrājumu palielinājumi

37. SGS 84. b)

 

 

 

 

 

 

030

(–) Izmantotās summas

37. SGS 84. c)

 

 

 

 

 

 

040

(–) Attiecīgajā periodā neizmantotās apvērstās summas

37. SGS 84. d)

 

 

 

 

 

 

050

Diskontētās summas palielinājums [laika gaitā] un diskonta likmes izmaiņu ietekme

37. SGS 84. e)

 

 

 

 

 

 

060

Citas izmaiņas

 

 

 

 

 

 

 

070

Beigu bilance [uzskaites vērtība perioda beigās]

37. SGS 84. a)

 

 

 

 

 

 

44.    Definētu pabalstu plāni un darbinieku pabalsti

44.1.    Definētu pabalstu plānu neto aktīvu un saistību komponenti



 

Atsauces

Summa

V pielikums, 2. daļa 306.-307.

010

010

Definētu pabalstu plānu aktīvu patiesā vērtība

19. SGS 140.a)i), 142.

 

020

Tostarp iestādes emitēti finanšu instrumenti

19. SGS 143.

 

030

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

19. SGS 142. b)

 

040

Parāda instrumenti

19. SGS 142. c)

 

050

Nekustamais īpašums

19. SGS 142. d)

 

060

Citi definētu pabalstu plānu aktīvi

 

 

070

Definētu pabalstu saistību pašreizējā vērtība

19. SGS 140. a) ii);

 

080

Aktīvu griestu ietekme

19. SGS 140. a) iii)

 

090

Definētu pabalstu neto aktīvi [uzskaites vērtība]

19. SGS 63.; V pielikums, 2. daļa 308.

 

100

Uzkrājumi pensijām un citām pēcnodarbinātības definētu pabalstu saistībām [uzskaites vērtība]

19. SGS 63., 1.78. d); V pielikums, 2. daļa 9.

 

110

Izziņas postenis: par aktīviem atzīto atlīdzības tiesību patiesā vērtība

19. SGS 140. b)

 

44.2.    Izmaiņas definēto pabalstu saistībās



 

Atsauces

Definēto pabalstu saistībās

V pielikums, 2. daļa 306., 309.

010

010

Sākuma bilance [pašreizējā vērtība]

19. SGS 140. a) ii);

 

020

Kārtējās izdienas izmaksas

19. SGS 141. a)

 

030

Procentu izmaksas

19. SGS 141. b)

 

040

Veiktās iemaksas

19. SGS 141. f)

 

050

Aktuārā peļņa vai (-) zaudējumi no demogrāfisko pieņēmumu izmaiņām

19. SGS 141. c) ii)

 

060

Aktuārā peļņa vai (-) zaudējumi no finansiālo pieņēmumu izmaiņām

19. SGS 141. c) iii)

 

070

Ārvalstu valūtas maiņas palielinājums vai (–) samazinājums

19. SGS 141. e)

 

080

Samaksātie pabalsti

19. SGS 141. g)

 

090

Iepriekšējās izdienas izmaksas, tostarp peļņa un zaudējumi, kas izriet no norēķina

19. SGS 141. d)

 

100

Palielinājums vai (–) samazinājums, izmantojot uzņēmējdarbības apvienošanas un atsavināšanas

19. SGS 141.h)

 

110

Palielinājums vai (–) samazinājums

 

 

120

Beigu bilance [pašreizējā vērtība]

19. SGS 140. a) ii); V pielikums, 2. daļa 310.

 

44.3.    Izziņas posteņi [saistībā ar personāla izdevumiem]



 

Atsauces

Pārskata periods

010

010

Pensijas un tamlīdzīgi izdevumi

V pielikums, 2. daļa 311.a)

 

020

Uz akcijām balstīti maksājumi

2. SFPS 44.; V pielikums, 2. daļa 311.b)

 

45.    Atsevišķu peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņu sadalījums

45.1.    Peļņa vai zaudējumi no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, dalījumā pa uzskaites portfeļiem



 

Atsauces

Pārskata periods

Patiesās vērtības izmaiņas kredītriska rezultātā

 

V pielikums, 2. daļa 312.

010

020

010

Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

7. SFPS 20. a) i); 9. SFPS 4.1.5.

 

 

020

Finanšu saistības, kas novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

7. SFPS 20. a) i); 9. SFPS 4.2.2.

 

 

030

PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI NO FINANŠU AKTĪVIEM UN SAISTĪBĀM, KAS NOVĒRTĒTI PATIESAJĀ VĒRTĪBĀ AR ATSPOGUĻOJUMU PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINĀ

7. SFPS 7.20. a) i)

 

 

45.2.    Peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīt nefinanšu aktīvus



 

Atsauces

Pārskata periods

V pielikums, 2. daļa 313.

010

020

Ieguldījumu īpašums

40. SGS 69.; 1. SGS 34. a), 98. d)

 

030

Nemateriālie aktīvi

38. SGS. 113.–115.A; 1. SGS 34. a)

 

040

Citi aktīvi

1. SGS 34. a)

 

050

PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI, PĀRTRAUCOT ATZĪT NEFINANŠU AKTĪVUS

1. SGS 34.

 

45.3.    Citi darbības ienākumi un izdevumi



 

Atsauces

Ienākumi

Izdevumi

010

020

010

Tādu materiālo aktīvu patiesās vērtības izmaiņas, ko novērtē, izmantojot patiesās vērtības modeli

40. SGS 76. d); V pielikums, 2. daļa 314.

 

 

020

Ieguldījumu īpašums

40. SGS 75. f); V pielikums, 2. daļa 314.

 

 

030

Operatīvā noma, izņemot ieguldījumu īpašumus

17. SGS 50., 51., 56. b); V pielikums, 2. daļa 315.

 

 

040

Citi

V pielikums, 2. daļa 316.

 

 

050

CITI DARBĪBAS IENĀKUMI VAI IZDEVUMI

V pielikums, 2. daļa 314.-316.

 

 

46.    Pašu kapitāla izmaiņu pārskats



Pašu kapitāla izmaiņu avoti

Atsauces

Kapitāls

Akciju emisijas uzcenojums

Emitēti kapitāla vērtspapīru instrumenti, kas nav kapitāls

Cits pašu kapitāls

Pārējie uzkrātie apvienotie ienākumi

Nesadalītā peļņa

Pārvērtēšanas rezerves

Citas rezerves

Pašu akcijas (–)

Peļņa vai (-) zaudējumi, kas attiecināmi uz mātesuzņēmuma īpašniekiem

Starpperioda dividendes (–)

Mazākuma līdzdalība

Kopā

Pārējie uzkrātie apvienotie ienākumi

Citi posteņi

1. SGS 106., 54.r)

1. SGS 106., 78.e)

1. SGS 106., V pielikums, 2. daļa

1. SGS 106.; V pielikums, 2. daļa 20.

1. SGS 106.

KPR 4. panta 1. punkta 123. apakšpunkts

1. SFPS 30., D5.–D8.

1. SGS 106., 54. c)

1. SGS 106.; 32. SGS 34., 33.; V pielikums, 2. daļa 30.

1. SGS 106. a)

1. SGS 106.; 32. SGS 35.

1. SGS 54.q), 106. a)

1. SGS 54.q), 106. a)

1. SGS 9., 6. ĪN

010

020

030

040

050

060

070

080

090

100

110

120

130

140

010

Sākuma bilance [pirms pārveidošanas]

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

020

Kļūdu korekciju ietekme

1. SGS 106. b); 8. SGS 42.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

030

Grāmatvedības politikas izmaiņu ietekme

1. SGS 106. b); 1. SGS, 6. ĪN; 8. SGS 22.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

040

Sākuma bilance [pārskata periods]

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

Parasto akciju emisija

1. SGS 106.d), ii)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060

Priekšrocību akciju emisija

1. SGS 106.d), ii)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

070

Citu kapitāla vērtspapīru instrumentu emisija

1. SGS 106.d), ii)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

Citu emitēto kapitāla vērtspapīru instrumentu īstenošana vai termiņa beigas

1. SGS 106.d), ii)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

090

Parāda pārvēršana pašu kapitālā

1. SGS 106.d), ii)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

100

Kapitāla samazināšana

1. SGS 106.d), ii)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110

Dividendes

1. SGS 106.d), iii); 32. SGS 35.; 1. SGS, 6. ĪN

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

120

Pašu akciju iegāde

1. SGS 106.d), iii); 32. SGS 33.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

130

Pašu akciju pārdošana vai dzēšana

1. SGS 106.d), iii); 32. SGS 33.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

140

Finanšu instrumentu pārklasificēšana no pašu kapitāla uz saistībām

1. SGS 106.d), ii)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

150

Finanšu instrumentu pārklasificēšana no saistībām uz pašu kapitālu

1. SGS 106.d), ii)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

160

Pārvedumi starp pašu kapitāla komponentiem

1. SGS 106.d), iii); V pielikums, 2. daļa 318.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

170

Kapitāla palielināšana vai (–) samazināšana, kas izriet no uzņēmējdarbības apvienošanas

1. SGS 106.d), ii)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

180

Uz akcijām balstīti maksājumi

1. SGS 106.d), iii); 2. SFPS 10.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

190

Cits kapitāla palielinājums vai (–) samazinājums

1. SGS 106. d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

200

Gada kopējie apvienotie ienākumi

1. SGS 106.d), i)-ii); 1. SGS 81.A c); 1. SGS, 6. ĪN

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

210

Beigu bilance [pārskata periods]

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 



IV PIELIKUMS

FINANŠU INFORMĀCIJAS SNIEGŠANA SASKAŅĀ AR VALSTS UZSKAITES SISTĒMĀM



FINREP VEIDNES VPGP

VEIDNES NUMURS

VEIDNES KODS

VEIDNES VAI VEIDŅU GRUPAS NOSAUKUMS

 

 

1. DAĻA [BIEŽUMS – IK CETURKSNI]

 

 

Bilance [finanšu stāvokļa pārskats]

1.1.

F 01.01

Bilance – aktīvi

1.2.

F 01.02

Bilance – saistības

1.3.

F 01.03

Bilance – pašu kapitāls

2

F 02.00

Peļņas vai zaudējumu aprēķins

3

F 03.00

Apvienoto ienākumu pārskats

 

 

Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem

4.1

F 04.01

Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem – tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi

4.2.1.

F 04.02.1

Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem – netirdzniecības finanšu aktīvi, kas obligāti novērtējami patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

4.2.2.

F 04.02.2

Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem – finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

4.3.1.

F 04.03.1

Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem – finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos

4.4.1.

F 04.04.1

Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem – amortizētajās izmaksās novērtētie finanšu aktīvi

4.5

F 04.05

Subordinētie finanšu aktīvi

4.6

F 04.06

Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem – tirdzniecības finanšu aktīvi

4.7

F 04.07

Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem – netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

4.8

F 04.08

Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem – netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā caur pašu kapitālu

4.9

F 04.09

Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem – netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc izmaksu metodes

4.10.

F 04.10

Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem – citi netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi

5.1

F 05.01

Netirdzniecības aizdevumu un avansu sadalījums pa produktiem

6.1

F 06.01

Nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu un avansu, kas nav turēti tirdzniecības nolūkā, sadalījums pa NACE kodiem

 

F 07.00

Vērtības samazinājumam pakļauti finanšu aktīvi, kam kavēts termiņš

7.1

F 07.01

Vērtības samazinājumam pakļauti finanšu aktīvi, kam kavēts termiņš

7.2

F 07.02

Vērtības samazinājumam pakļauti finanšu aktīvi, kam kavēts termiņš saskaņā ar valsts VPGP

 

 

Finanšu saistību sadalījums

8.1

F 08.01

Finanšu saistību sadalījums pa produktiem un darījuma partneru sektoriem

8.2

F 08.02

Subordinētās finanšu saistības

 

 

Aizdevumu apņemšanās, finanšu garantijas un citas apņemšanās

9.1

F 09.01

Ārpusbilances riska darījumi saskaņā ar valsts VPGP – sniegtās aizdevumu apņemšanās, finanšu garantijas un citas apņemšanās

9.1.1.

F 09.01.1

Ārpusbilances riska darījumi – sniegtās aizdevumu apņemšanās, finanšu garantijas un citas apņemšanās

9.2

F 09.02

Saņemtās aizdevumu apņemšanās, finanšu garantijas un citas apņemšanās

10

F 10.00

Atvasinātie instrumenti – tirdzniecība un ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas

 

 

Riska ierobežošanas uzskaite

11.1

F 11.01

Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite – sadalījums pa risku veidiem un riska ierobežošanas pozīciju veidiem

11.2

F 11.02

Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite saskaņā ar valsts VPGP – sadalījums pa risku veidiem

11.3

F 11.03

Neatvasināti riska ierobežošanas instrumenti – sadalījums pa uzskaites portfeļiem un riska ierobežošanas pozīciju veidiem

11.3.1.

F 11.03.1

Neatvasināti riska ierobežošanas instrumenti saskaņā ar valsts VPGP – sadalījums pa uzskaites portfeļiem

11.4

F 11.04

Pret risku nodrošinātie posteņi patiesās vērtības riska ierobežošanas pozīcijās

 

 

Izmaiņas atskaitījumos un uzkrājumos kredītzaudējumiem

12

F 12.00

Izmaiņas atskaitījumos kredītzaudējumiem un kapitāla vērtspapīru instrumentu vērtības samazinājums atbilstoši valsts VPGP

12.1

F 12.01

Izmaiņas atskaitījumos un uzkrājumos kredītzaudējumiem

12.2

F 12.02

Summu pārvedumi no vienas vērtības samazināšanas pakāpes uz citu (atspoguļojums bruto summās)

 

 

Saņemtais nodrošinājums un saņemtās garantijas

13.1

F 13.01

Nodrošinājumu un garantiju sadalījums pa aizdevumiem un avansiem, kas nav turēti tirdzniecības nolūkā

13.2

F 13.02

Attiecīgajā periodā ar pārņemšanu iegūtais nodrošinājums [turējumā pārskata sniegšanas datumā]

13.3

F 13.03

Uzkrātais ar pārņemšanu iegūtais nodrošinājums [materiālie aktīvi]

14

F 14.00

Patiesās vērtības hierarhija – patiesajā vērtībā novērtētie finanšu instrumenti

15

F 15.00

Atzīšanas pārtraukšana un ar pārvestiem finanšu aktīviem saistītās finanšu saistības

 

 

Atsevišķu peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņu sadalījums

16.1

F 16.01

Procentu ienākumi un izdevumi pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem

16.2

F 16.02

Peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīt finanšu aktīvus un saistības, kas nav novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, dalījumā pa instrumentiem

16.3

F 16.03

Peļņa vai zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām, tirdzniecības finanšu aktīviem un tirdzniecības finanšu saistībām, dalījumā pa instrumentiem

16.4

F 16.04

Peļņa vai zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām, tirdzniecības finanšu aktīviem un tirdzniecības finanšu saistībām, dalījumā pa risku veidiem

16.4.1.

F 16.04.1

Peļņa vai zaudējumi no netirdzniecības finanšu aktīviem, kas obligāti novērtējami patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, dalījumā pa instrumentiem

16.5

F 16.05

Peļņa vai zaudējumi no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, dalījumā pa instrumentiem

16.6

F 16.06

Risku ierobežošanas uzskaites peļņa vai zaudējumi

16.7

F 16.07

Nefinanšu aktīvu vērtības samazinājums

 

 

Saskaņošana starp grāmatvedības un KPR konsolidācijas tvērumu – bilance

17.1

F 17.01

Saskaņošana starp grāmatvedības un KPR konsolidācijas tvērumu – aktīvi

17.2

F 17.02

Saskaņošana starp grāmatvedības un KPR konsolidācijas tvērumu – ārpusbilances riska darījumi – sniegtās aizdevumu apņemšanās, finanšu garantijas un citas apņemšanās

17.3

F 17.03

Saskaņošana starp grāmatvedības un KPR konsolidācijas tvērumu – saistības

18

F 18.00

Ieņēmumus nesoši un nenesoši riska darījumi

19

F 19.00

Pārskatītie riska darījumi

 

 

2. DAĻA [IK CETURKSNI AR ROBEŽVĒRTĪBU; BIEŽUMS – IK CETURKSNI VAI PĀRSKATU NESNIEDZ]

 

 

Ģeogrāfiskais sadalījums

20.1

F 20.01

Aktīvu ģeogrāfiskais sadalījums pa darbības vietām

20.2

F 20.02

Saistību ģeogrāfiskais sadalījums pa darbības vietām

20.3

F 20.03

Galveno peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņu ģeogrāfiskais sadalījums pa darbības vietām

20.4

F 20.04

Aktīvu ģeogrāfiskais sadalījums pa darījuma partneru rezidences vietām

20.5

F 20.05

Ārpusbilances riska darījumu ģeogrāfiskais sadalījums pa darījuma partneru rezidences vietām

20.6

F 20.06

Saistību ģeogrāfiskais sadalījums pa darījuma partneru rezidences vietām

20.7.1.

F 20.07.1

Nefinanšu sabiedrībām – dalījumā pa NACE kodiem – izsniegto aizdevumu un avansu, kas nav turēti tirdzniecības nolūkā, ģeogrāfiskais sadalījums pa darījuma partneru rezidences vietām

21

F 21.00

Materiālie un nemateriālie aktīvi – operatīvās nomas aktīvi

 

 

Aktīvu pārvaldība, turētājbankas pakalpojumi un citas pakalpojumu funkcijas

22.1

F 22.01

Maksu un komisijas naudas ienākumu un izdevumu sadalījums pa darbības veidiem

22.2

F 22.02

Ar sniegtajiem pakalpojumiem saistītie aktīvi

 

 

3. DAĻA [IK PUSGADU]

 

 

Ārpusbilances darbības – līdzdalība nekonsolidētās strukturētajās sabiedrībās

30.1

F 30.01

Līdzdalība nekonsolidētās strukturētajās sabiedrībās

30.2

F 30.02

Līdzdalības nekonsolidētās strukturētajās sabiedrībās sadalījums pa darbības veidiem

 

 

Saistītās personas

31.1

F 31.01

Saistītās personas – kreditoru un debitoru parādi

31.2

F 31.02

Saistītās personas – ar tām noslēgto darījumu radītie izdevumi un ienākumi

 

 

4. DAĻA [IK GADU]

 

 

Grupas struktūra

40.1

F 40.1

Grupas struktūra – pa sabiedrībām

40.2

F 40.02

Grupas struktūra – pa instrumentiem

 

 

Patiesā vērtība

41.1

F 41.01

Patiesās vērtības hierarhija – amortizētajās izmaksās novērtētie finanšu instrumenti

41.2

F 41.02

Iespējas novērtēt patiesajā vērtībā izmantojums

42

F 42.00

Materiālie un nemateriālie aktīvi – uzskaites vērtība dalījumā pa novērtējuma metodēm

43

F 43.00

Uzkrājumi

 

 

Definētu pabalstu plāni un darbinieku pabalsti

44.1

F 44.01

Definētu pabalstu plānu neto aktīvu un saistību komponenti

44.2

F 44.02

Izmaiņas definēto pabalstu plānu saistībās

44.3

F 44.03

Izziņas posteņi [saistībā ar personāla izdevumiem]

 

 

Atsevišķu peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņu sadalījums

45.1

F 45.01

Peļņa vai zaudējumi no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, dalījumā pa uzskaites portfeļiem

45.2

F 45.02

Peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīt nefinanšu aktīvus, kas netiek turēti pārdošanai, un no ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos

45.3

F 45.03

Citi darbības ienākumi un izdevumi

46

F 46.00

Pašu kapitāla izmaiņu pārskats

KRĀSU KODS VEIDNĒS:



 

Daļas pārskatu sniedzējiem atbilstīgi valsts VPGP

 

Šūna nav jāiesniedz pārskatus sniedzošām iestādēm, uz kurām attiecas attiecīgā uzskaites sistēma

1.    Bilance [finanšu stāvokļa pārskats]

1.1.    Aktīvi



 

Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

Tabula, kurā sniegts sadalījums

Uzskaites vērtība

V pielikums, 1.27.-28. daļa

010

010

Nauda, naudas līdzekļu atlikumi centrālajās bankās un citi pieprasījuma noguldījumi

BPD 4. pants. Aktīvi (1. punkts)

1. SGS 54. punkta i) apakšpunkts

 

 

020

Skaidra nauda

V pielikums, 2.1. daļa

V pielikums, 2.1. daļa

 

 

030

Naudas līdzekļu atlikumi centrālajās bankās

BPD 13. panta 2. punkts; V pielikums, 2.2. daļa

V pielikums, 2.2. daļa

 

 

040

Citi pieprasījuma noguldījumi

V pielikums, 2.3. daļa

V pielikums, 2.3. daļa

5

 

050

Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 5. punkts; 39. SGS 9. punkts

9. SFPS A papildinājums

 

 

060

Atvasinātie instrumenti

KPR II pielikums

9. SFPS A papildinājums

10

 

070

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

32. SGS 11. punkts

4

 

080

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.24., 26. daļa

V pielikums, 1.31. daļa

4

 

090

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.24., 27. daļa

V pielikums, 1.32. daļa

4

 

091

Tirdzniecības finanšu aktīvi

BPD 32.-33. pants V pielikums, 1.17. daļa

 

 

 

092

Atvasinātie instrumenti

KPR II pielikums; V pielikums, 1.17., 27. daļa

 

10

 

093

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

 

4

 

094

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.31. daļa

 

4

 

095

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.32. daļa

 

4

 

096

Netirdzniecības finanšu aktīvi, kas obligāti novērtējami patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

 

7. SFPS 8. punkta a) apakšpunkta ii) punkts; 9. SFPS 4.1.4. punkts

4

 

097

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

 

32. SGS 11. punkts

4

 

098

Parāda vērtspapīri

 

V pielikums, 1.31. daļa

4

 

099

Aizdevumi un avansi

 

V pielikums, 1.32. daļa

4

 

100

Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 6. punkts

7. SFPS 8. punkta a) apakšpunkta i) punkts; 9. SFPS 4.1.5. punkts

4

 

110

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

 

32. SGS 11. punkts, ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

4

 

120

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.31. daļa

V pielikums, 1.31. daļa

4

 

130

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.32. daļa

V pielikums, 1.32. daļa

4

 

141

Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos

 

7. SFPS 8. punkta h) apakšpunkts; 9. SFPS 4.1.2.A punkts

4

 

142

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

 

32. SGS 11. punkts

4

 

143

Parāda vērtspapīri

 

V pielikums, 1.31. daļa

4

 

144

Aizdevumi un avansi

 

V pielikums, 1.32. daļa

4

 

171

Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

BPD 36. panta 2. punkts

 

4

 

172

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

 

4

 

173

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.31. daļa

 

4

 

174

Aizdevumi un avansi

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 4. punkta b) apakšpunkts; V pielikums, 1.32. daļa

 

4

 

175

Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā caur pašu kapitālu

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 8. punkts

 

4

 

176

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

 

4

 

177

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.31. daļa

 

4

 

178

Aizdevumi un avansi

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 4. punkta b) apakšpunkts; V pielikums, 1.32. daļa

 

4

 

181

Amortizētajās izmaksās novērtētie finanšu aktīvi

 

7. SFPS 8. punkta f) apakšpunkts; 9. SFPS 4.1.2. punkts

4

 

182

Parāda vērtspapīri

 

V pielikums, 1.31. daļa

4

 

183

Aizdevumi un avansi

 

V pielikums, 1.32. daļa

4

 

231

Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc izmaksu metodes

BPD 35. pants; Grāmatvedības direktīvas 6. panta 1. punkta i) apakšpunkts un 8. panta 2. punkts; V pielikums. 1.18., 19. daļa

 

4

 

390

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

 

4

 

232

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.31. daļa

 

4

 

233

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.32. daļa

 

4

 

234

Citi netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi

BPD 37. pants; Grāmatvedības direktīvas 12. panta 7. punkts; V pielikums, 1.20. daļa

 

4

 

235

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

 

4

 

236

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.31. daļa

 

4

 

237

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.32. daļa

 

4

 

240

Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 6. punkts un 8. punkts; 39. SGS 9. punkts; V pielikums, 1.22. daļa

9. SFPS 6.2.1. punkts; V pielikums, 1.22. daļa

11

 

250

Pret risku nodrošināto posteņu patiesās vērtības izmaiņas portfeļa procentu likmes riska ierobežošanas pozīcijai

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 5. punkts un 6. punkts; 39. SGS 89A punkta a) apakšpunkts

39. SGS 89A punkta a) apakšpunkts; 9. SFPS 6.5.8. punkts

 

 

260

Ieguldījumi meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos

BPD 4. pants. Aktīvi (7.–8. punkts); Grāmatvedības direktīvas 2. panta 2. punkts; V pielikums, 1.21. daļa, 2.4. daļa

1. SGS 54. punkta e) apakšpunkts; V pielikums, 1.21. daļa, 2.4. daļa

40

 

270

Materiālie aktīvi

BPD 4. pants. Aktīvi (10. punkts)

 

 

 

280

Pamatlīdzekļi

 

16. SGS 6. punkts; 1. SGS 54. punkta a) apakšpunkts

21, 42

 

290

Ieguldījumu īpašums

 

40. SGS 5. punkts; 1. SGS 54. punkta b) apakšpunkts

21, 42

 

300

Nemateriālie aktīvi

BPD 4. pants. Aktīvi (9. punkts); KPR 4. panta 1., 115. punkts

1. SGS 54. punkta c) apakšpunkts KPR 4. panta 1., 115. punkts

 

 

310

Nemateriālā vērtība

BPD 4. pants. Aktīvi (9. punkts); KPR 4. panta 1., 113. punkts

3. SFPS B67. punkta d) apakšpunkts; KPR 4. panta 1., 113. punkts

 

 

320

Citi nemateriālie aktīvi

BPD 4. pants. Aktīvi (9. punkts)

38. SGS 8., 118. punkts

21, 42

 

330

Nodokļu aktīvi

 

1. SGS 54. punkta n)–o) apakšpunkts

 

 

340

Pārskata perioda nodokļu aktīvi

 

1. SGS 54. punkta n) apakšpunkts; 12. SGS 5. punkts

 

 

350

Atliktā nodokļa aktīvi

Grāmatvedības direktīvas 17. panta 1. punkta f) apakšpunkts; KPR 4. panta 1., 106. punkts

1. SGS 54. punkta o) apakšpunkts; 12. SGS 5. punkts; KPR 4. panta 1., 106. punkts

 

 

360

Citi aktīvi

V Pielikums, 2.5., 6. daļa

V pielikums, 2.5. daļa

 

 

370

Ilgtermiņa aktīvi un atsavināmās grupas, kas klasificētas kā pārdošanai turētas

 

1. SGS 54. punkta j) apakšpunkts; 5. SFPS 38. punkts, V pielikums, 2.7. daļa

 

 

375

(-) Diskonti attiecībā uz tirdzniecības aktīviem, kuri novērtēti patiesajā vērtībā

V pielikums, 1.29. daļa

 

 

 

380

KOPĀ AKTĪVI

BPD 4. pants. Aktīvi

1. SGS 9. punkta a) apakšpunkts; 6. īstenošanas noteikums

 

 

1.2.    Saistības



 

Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

Tabula, kurā sniegts sadalījums

Uzskaites vērtība

V pielikums, 1.27.-28. daļa

010

010

Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības

 

7. SFPS 8. punkta e) apakšpunkta ii) punkts; 9. SFPS BA.6. punkts

8

 

020

Atvasinātie instrumenti

 

9. SFPS A papildinājums; 9. SFPS 4.2.1. punkta a) apakšpunkts; 9. SFPS BA.7. punkta a) apakšpunkts

10

 

030

Īsās pozīcijas

 

9. SFPS BA.7. punkta b) apakšpunkts

8

 

040

Noguldījumi

 

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.36. daļa

8

 

050

Emitēti parāda vērtspapīri

 

V pielikums, 1.37. daļa

8

 

060

Citas finanšu saistības

 

V pielikums, 1.38.-41. daļa

8

 

061

Tirdzniecības finanšu saistības

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 3. punkts un 6. punkts

 

8

 

062

Atvasinātie instrumenti

KPR II pielikums; V pielikums, 1.25. daļa

 

10

 

063

Īsās pozīcijas

 

 

8

 

064

Noguldījumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.36. daļa

 

8

 

065

Emitēti parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.37. daļa

 

8

 

066

Citas finanšu saistības

V pielikums, 1.38.-41. daļa

 

8

 

070

Finanšu saistības, kas novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 6. punkts; 39. SGS 9. punkts

7. SFPS 8. punkta e) apakšpunkta i) punkts; 9. SFPS 4.2.2. punkts

8

 

080

Noguldījumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.36. daļa

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.36. daļa

8

 

090

Emitēti parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.37. daļa

V pielikums, 1.37. daļa

8

 

100

Citas finanšu saistības

V pielikums, 1.38.-41. daļa

V pielikums, 1.38.-41. daļa

8

 

110

Amortizētajās izmaksās novērtētās finanšu saistības

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 3. punkts un 6. punkts; 39. SGS 47. punkts

7. SFPS 8. punkta g) apakšpunkts; 9. SFPS 4.2.1. punkts

8

 

120

Noguldījumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.30. daļa

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.36. daļa

8

 

130

Emitēti parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.31. daļa

V pielikums, 1.37. daļa

8

 

140

Citas finanšu saistības

V pielikums, 1.32.-34. daļa

V pielikums, 1.38.-41. daļa

8

 

141

Netirdzniecības neatvasinātas finanšu saistības, kas novērtētas pēc iegādes izmaksu metodes

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 3. punkts

 

8

 

142

Noguldījumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.36. daļa

 

8

 

143

Emitēti parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.37. daļa

 

8

 

144

Citas finanšu saistības

V pielikums, 1.38.-41. daļa

 

8

 

150

Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 6. punkts un 8. punkta a) apakšpunkts; V pielikums, 1.26. daļa

9. SFPS 6.2.1. punkts; V pielikums, 1.26. daļa

11

 

160

Pret risku nodrošināto posteņu patiesās vērtības izmaiņas portfeļa procentu likmes riska ierobežošanas pozīcijai

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 5. punkts un 6. punkts; V pielikums, 2.8. daļa; 39. SGS 89.A punkta b) apakšpunkts

39. SGS 89.A punkta b) apakšpunkts, 9. SFPS 6.5.8. punkts

 

 

170

Uzkrājumi

BPD 4. pants. Pasīvi (6. punkts)

37. SGS 10. punkts; 1. SGS 54. punkta l) apakšpunkts

43

 

175

Līdzekļi banku darbības vispārējiem riskiem [ja uzrādīts saistībās]

BPD 38. panta 1. punkts; KPR 4. panta 112. punkts; V pielikums, 2.15. daļa

 

 

 

180

Pensiju un citas pēcnodarbinātības definētu pabalstu saistības

V pielikums, 2.9. daļa

19. SGS 63. punkts; 1. SGS 78. punkta d) apakšpunkts; V pielikums, 2.9. daļa

43

 

190

Citi darbinieku ilgtermiņa pabalsti

V pielikums, 2.10. daļa

19. SGS 153. punkts; 1. SGS 78. punkta d) apakšpunkts; V pielikums, 2.10. daļa

43

 

200

Pārstrukturēšana

 

37. SGS 71. punkts, 84. punkta a) apakšpunkts

43

 

210

Nepabeigta tiesvedība un nodokļu strīdi

 

37. SGS C papildinājums, 6. un 10. piemērs

43

 

220

Sniegtās apņemšanās un garantijas

BPD 4. pants. Pasīvi (6. punkta c) apakšpunkts), Ārpusbilances posteņi, 27. panta 11. punkts, 28. panta 8. punkts, 33. pants

9. SFPS 4.2.1. punkta c) un d) apakšpunkts, 9.5.5. punkts, 9. SFPS B2.5. punkts; 37. SGS, 4. SFPS, V pielikums, 2.11. daļa

9 12 43

 

230

Citi uzkrājumi

BPD 4. pants. Pasīvi (6. punkta c) apakšpunkts), Ārpusbilances posteņi

37. SGS 14. punkts

43

 

240

Nodokļu saistības

 

1. SGS 54. punkta n)–o) apakšpunkts

 

 

250

Pārskata perioda nodokļu saistības

 

1. SGS 54. punkta n) apakšpunkts; 12. SGS 5. punkts

 

 

260

Atliktā nodokļa saistības

Grāmatvedības direktīvas 17. panta 1. punkta f) apakšpunkts; KPR 4. panta 1., 108. punkts

1. SGS 54. punkta o) apakšpunkts; 12. SGS 5. punkts; KPR 4. panta 1., 108. punkts

 

 

270

Akciju kapitāls, kas atmaksājams pēc pieprasījuma

 

32. SGS 33. piemērs; SFPIK 2. interpretācija; V pielikums, 2.12. daļa

 

 

280

Citas saistības

V pielikums, 2.13. daļa

V pielikums, 2.13. daļa

 

 

290

Saistības, kuras iekļautas atsavināmās grupās, kas klasificētas kā pārdošanai turētas

 

1. SGS 54. punkta p) apakšpunkts; 5. SFPS 38. punkts, V pielikums, 2.14. daļa

 

 

295

Diskonti attiecībā uz tirdzniecības saistībām, kuras novērtētas patiesajā vērtībā

V pielikums, 1.29. daļa

 

 

 

300

KOPĀ SAISTĪBAS

 

1. SGS 9. punkta b) apakšpunkts; 6. īstenošanas noteikums

 

 

1.3.    Pašu kapitāls



 

Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

Tabula, kurā sniegts sadalījums

Uzskaites vērtība

010

010

Kapitāls

BPD 4. pants. Pasīvi (9. punkts), BPD 22. pants

1. SGS 54. punkta r) apakšpunkts; BPD 22. pants

46

 

020

Samaksātais kapitāls

BPD 4. pants. Pasīvi (9. punkts)

1. SGS 78. punkta e) apakšpunkts

 

 

030

Pieprasītais nesamaksātais kapitāls

BPD 4. pants. Pasīvi (9. punkts); V pielikums, 2.17. daļa

V pielikums, 2.14. daļa

 

 

040

Akciju emisijas uzcenojums

BPD 4. pants. Pasīvi (10. punkts); KPR 4. panta 1., 124. punkts

1. SGS 78. punkta e) apakšpunkts; KPR 4. panta 1., 124. punkts

46

 

050

Emitētie kapitāla vērstpapīru instrumenti, kas nav kapitāls

V pielikums, 2.18.-19. daļa

V pielikums, 2.18.-19. daļa

46

 

060

Salikto finanšu instrumentu kapitāla komponents

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 6. punkts; V pielikums, 2.18. daļa

32. SGS 28.-29. punkts; V pielikums, 2.18. daļa

 

 

070

Citi emitēti kapitāla vērstpapīru instrumenti

V pielikums, 2.19. daļa

V pielikums, 2.19. daļa

 

 

080

Cits pašu kapitāls

V pielikums, 2.20. daļa

2. SFPS 10. punkts; V pielikums, 2.20. daļa

 

 

090

Uzkrātie pārējie apvienotie ienākumi

KPR 4. panta 1., 100. punkts

KPR 4. panta 1., 100. punkts

46

 

095

Posteņi, ko nepārklasificēs uz peļņu vai zaudējumiem

 

1. SGS 82.A punkta a) apakšpunkts

 

 

100

Materiālie aktīvi

 

16. SGS 39.–41. punkts

 

 

110

Nemateriālie aktīvi

 

38. SGS 85.-87. punkts

 

 

120

Aktuārā peļņa vai (–) zaudējumi no definētu pabalstu pensiju plāniem

 

1. SGS 7. punkts, 6. īstenošanas noteikums; 19. SGS 120. punkta c) apakšpunkts

 

 

122

Ilgtermiņa aktīvi un atsavināmās grupas, kas klasificētas kā pārdošanai turētas

 

5. SFPS 38. punkts, ĪN 12. piemērs

 

 

124

Daļa, ko veido citi atzītie ienākumi un izdevumi saistībā ar ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos

 

1. SGS 6. īstenošanas noteikums; 28. SGS 10. punkts

 

 

320

Kapitāla vērtspapīru instrumentu, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, patiesās vērtības izmaiņas

 

1. SGS 7. punkta d) apakšpunkts; 9. SFPS 5.7.5. punkts, B5.7.1. punkts; V pielikums, 2.21. daļa

 

 

330

Kapitāla vērtspapīru instrumentu, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, patiesās vērtības riska ierobežošanas neefektivitāte

 

1. SGS 7. punkta e) apakšpunkts; 9. SFPS 5.7.5. punkts, 6.5.3. punkts; 7. SFPS 24.C punkts; V pielikums, 2.22. daļa

 

 

340

Kapitāla vērtspapīru instrumentu, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos [pret risku nodrošināts postenis], patiesās vērtības izmaiņas

 

9. SFPS 5.7.5. punkts, 6.5.8. punkta b) apakšpunkts; V pielikums, 2.22. daļa

 

 

350

Kapitāla vērtspapīru instrumentu, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos [riska ierobežošanas instruments], patiesās vērtības izmaiņas

 

1. SGS 7. punkta e) apakšpunkts; 9. SFPS 5.7.5. punkts, 6.5.8. punkta a) apakšpunkts;V pielikums, 2.57. daļa

 

 

360

No kredītriska izmaiņām izrietošas patiesās vērtības izmaiņas finanšu saistībām, kas novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

 

1. SGS 78. punkta f) apakšpunkts; 9. SFPS 5.7.7. punkts, V pielikums, 2.23. daļa

 

 

128

Posteņi, ko var pārklasificēt uz peļņu vai zaudējumiem

 

1. SGS 82.A punkta a) apakšpunkta ii) punkts

 

 

130

Ārvalstu operācijās veikto neto ieguldījumu riska ierobežošana [efektīvā daļa]

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 6. punkts un 8. punkts

9. SFPS 6.5.13. punkta a) apakšpunkts; 7. SFPS 24.B punkta b) apakšpunkta ii) un iii) punkts; 7. SFPS 24.C punkta b) apakšpunkta i) un iv) punkts un 24.E punkta a) apakšpunkts; V pielikums, 2.24. daļa

 

 

140

Pārrēķins ārvalstu valūtā

BPD 39. panta 6. punkts

21. SGS 52. punkta b) apakšpunkts; 21. SGS 32., 38.-49. punkts

 

 

150

Riska ierobežošanas atvasinātie instrumenti. Naudas plūsmas riska ierobežošanas rezerve [efektīvā daļa]

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 6. punkts un 8. punkts

1. SGS 7. punkta e) apakšpunkts; 7. SFPS 24.B punkta b) apakšpunkta ii) un iii) punkts; 7. SFPS 24.C punkta b) apakšpunkta i) punkts; 24.E punkts; 9. SFPS 6.5.11. punkta b) apakšpunkts; V pielikums, 2.25. daļa

 

 

155

Parāda instrumentu, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, patiesās vērtības izmaiņas

 

1. SGS 7. punkta da) apakšpunkts; 9. SFPS 4.1.2.A punkts; 5.7.10; V pielikums, 2.26. daļa

 

 

165

Riska ierobežošanas instrumenti [nenoteiktie elementi]

 

1. SGS 7. punkta g) un h) apakšpunkts; 9. SFPS 6.5.15., 6.5.16. punkts; 7. SFPS 24.E punkta b) un c) apakšpunkts V pielikums, 2.60. daļa

 

 

170

Ilgtermiņa aktīvi un atsavināmās grupas, kas klasificētas kā pārdošanai turētas

 

5. SFPS 38. punkts, ĪN 12. piemērs

 

 

180

Daļa, ko veido citi atzītie ienākumi un izdevumi saistībā ar ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos

 

1. SGS 6. īstenošanas noteikums; 28. SGS 10. punkts

 

 

190

Nesadalītā peļņa

BPD 4. pants. Pasīvi (13. punkts); KPR 4. panta 1., 123. punkts

KPR 4. panta 1., 123. punkts

 

 

200

Pārvērtēšanas rezerves

BPD 4. pants. Pasīvi (12. punkts)

1. SFPS 30. punkts, D5.–D8. punkts; V pielikums, 2.28. daļa

 

 

201

Materiālie aktīvi

Grāmatvedības direktīvas 7. panta 1. punkts

 

 

 

202

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

Grāmatvedības direktīvas 7. panta 1. punkts

 

 

 

203

Parāda vērtspapīri

Grāmatvedības direktīvas 7. panta 1. punkts

 

 

 

204

Citi

Grāmatvedības direktīvas 7. panta 1. punkts

 

 

 

205

Patiesās vērtības rezerves

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts;

 

 

 

206

Ārvalstu operācijās veikto neto ieguldījumu riska ierobežošana

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 8. punkta b) apakšpunkts

 

 

 

207

Riska ierobežošanas atvasinātie instrumenti. Naudas plūsmas riska ierobežošanas pozīcijas

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 8. punkta a) apakšpunkts; KPR 30. panta a) punkts

 

 

 

208

Riska ierobežošanas atvasinātie instrumenti. Citas riska ierobežošanas pozīcijas

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 8. punkta a) apakšpunkts

 

 

 

209

Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā caur pašu kapitālu

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 8. punkts un 2. punkts

 

 

 

210

Citas rezerves

BPD 4. pants. Pasīvi (11.–13. punkts)

1. SGS 54. punkts; 1. SGS 78. punkta e) apakšpunkts

 

 

215

Līdzekļi banku darbības vispārējiem riskiem [ja uzrādīts saistībās]

BPD 38. panta 1. punkts; KPR 4. panta 112. punkts; V pielikums, 2.15. daļa

 

 

 

220

Rezerves vai uzkrātie zaudējumi no ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos

Grāmatvedības direktīvas 9. panta 7. punkta a) apakšpunkts; 27. pants; V pielikums, 2.29. daļa

28. SGS 11. punkts; V pielikums, 2.29. daļa

 

 

230

Citi

V pielikums, 2.29. daļa

V pielikums, 2.29. daļa

 

 

235

Pirmās konsolidācijas atšķirības

Grāmatvedības direktīvas 24. panta 3. punkta c) apakšpunkts

 

 

 

240

(-) Pašu akcijas

Grāmatvedības direktīvas III pielikums Aktīvi D (III) (2); BPD 4. pants. Aktīvi (12. punkts); V pielikums, 2.30. daļa

1. SGS 79. punkta a) apakšpunkta vi) punkts; 32. SGS 33.-34. punkts, PN 14., PN 36.; V pielikums, 2.30. daļa

46

 

250

Peļņa vai zaudējumi, kas attiecināmi uz mātesuzņēmuma īpašniekiem

BPD 4. pants. Pasīvi (14. punkts)

1. SGS 81.B punkta b) apakšpunkta ii) punkts

2

 

260

(–) Starpperioda dividendes

KPR 26. panta 2.b) punkts

32. SGS 35. punkts

 

 

270

Mazākuma līdzdalība [nekontrolējoša līdzdalība]

Grāmatvedības direktīvas 24. panta 4. punkts

1. SGS 54. punkta q) apakšpunkts

 

 

280

Uzkrātie pārējie apvienotie ienākumi

KPR 4. panta 1., 100. punkts

KPR 4. panta 1., 100. punkts

46

 

290

Citi posteņi

 

 

46

 

300

KOPĀ PAŠU KAPITĀLS

 

1. SGS 9. punkta c) apakšpunkts, ĪN 6

46

 

310

KOPĀ PAŠU KAPITĀLS UN KOPĀ SAISTĪBAS

BPD 4. pants. Pasīvi

1. SGS, 6. ĪN.

 

 

2.    Peļņas vai zaudējumu aprēķins



 

Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

Tabula, kurā sniegts sadalījums

Pārskata periods

010

010

Procentu ienākumi

BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (1. punkts); V pielikums, 2.31. daļa

1. SGS 97. punkts; V pielikums, 2.31. daļa

16

 

020

Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi

 

7. SFPS 20. punkta a) apakšpunkta i) punkts, B5. punkta e) apakšpunkts; V pielikums, 2.33., 34. daļa

 

 

025

Netirdzniecības finanšu aktīvi, kas obligāti novērtējami patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

 

7. SFPS 20. punkta a) apakšpunkta i) punkts, B5. punkta e) apakšpunkts, 9. SFPS 5.7.1. punkts

 

 

030

Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

 

7. SFPS 20. punkta a) apakšpunkta i) punkts, B5. punkta e) apakšpunkts

 

 

041

Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos

 

7. SFPS 20. punkta b) apakšpunkts; 9. SFPS 5.7.10.-11. punkts; 9. SFPS 4.1.2.A punkts

 

 

051

Amortizētajās izmaksās novērtētie finanšu aktīvi

 

7. SFPS 20. punkta b) apakšpunkts, 9. SFPS 4.1.2. punkts; 9. SFPS 5.7.2. punkts

 

 

070

Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite, procentu likmju risks

 

9. SFPS A papildinājums; B6.6.16. punkts; V pielikums, 2.35. daļa

 

 

080

Citi aktīvi

 

V pielikums, 2.36. daļa

 

 

085

Procentu ienākumi no saistībām

V pielikums. 2.37. daļa

9. SFPS 5.7.1. punkts, V pielikums, 2.37. daļa

 

 

090

(Procentu izdevumi)

BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (2. punkts); V pielikums, 2.31. daļa

1. SGS 97. punkts; V pielikums, 2.31. daļa

16

 

100

(Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības)

 

7. SFPS 20. punkta a) apakšpunkta i) punkts, B5. punkta e) apakšpunkts; V pielikums, 2.33., 34. daļa

 

 

110

(Finanšu saistības, kas novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā)

 

7. SFPS 20. punkta a) apakšpunkta i) punkts, B5. punkta e) apakšpunkts

 

 

120

(Amortizētajās izmaksās novērtētās finanšu saistības)

 

7. SFPS 20. punkta b) apakšpunkts; 9. SFPS 5.7.2. punkts

 

 

130

(Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite, procentu likmju risks)

 

39. SGS 9. punkts; V pielikums, 2.35. daļa

 

 

140

(Citas saistības)

 

V pielikums, 2.38. daļa

 

 

145

(Procentu izdevumi par aktīviem)

V pielikums, 2.39. daļa

9. SFPS 5.7.1. punkts, V pielikums, 2.39. daļa

 

 

150

(Izdevumi par akciju kapitālu, kas atmaksājams pēc pieprasījuma)

 

SFPIK 2. interpretācijas 11. punkts

 

 

160

Dividenžu ienākumi

BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (3. punkts); V pielikums, 2.40. daļa

V pielikums, 2.40. daļa

31

 

170

Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi

 

7. SFPS 20. punkta a) apakšpunkta i) punkts, B5. punkta e) apakšpunkts; V pielikums, 2.40. daļa

 

 

175

Netirdzniecības finanšu aktīvi, kas obligāti novērtējami patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

 

7. SFPS 20. punkta a) apakšpunkta i) punkts, 9. SFPS 5.7.1A punkts; V pielikums, 2.40. daļa

 

 

191

Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos

 

7. SFPS 20. punkta a) apakšpunkta ii) punkts; 9. SFPS 4.1.2.A punkts; 9. SFPS 5.7.1.A punkts; V pielikums, 2.41. daļa

 

 

192

Ieguldījumi meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos, kuru uzskaitē nav izmantota pašu kapitāla metode

V pielikums, 2.42. daļa

V pielikums, 2.42. daļa

 

 

200

Maksu un komisijas naudas ienākumi

BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (4. punkts)

7. SFPS 20. punkta c) apakšpunkts

22

 

210

(Maksu un komisijas naudas izdevumi)

BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (5. punkts)

7. SFPS 20. punkta c) apakšpunkts

22

 

220

Neto peļņa vai (–) zaudējumi, pārtraucot atzīt finanšu aktīvus un saistības, kas nav novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (6. punkts)

V pielikums, 2.45. daļa

16

 

231

Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos

 

9. SFPS 4.12.A punkts; 9. SFPS 5.7.10.-11. punkts

 

 

241

Amortizētajās izmaksās novērtētie finanšu aktīvi

 

7. SFPS 20. punkta a) apakšpunkta v) punkts, 9. SFPS 4.1.2. punkts; 9. SFPS 5.7.2. punkts

 

 

260

Amortizētajās izmaksās novērtētās finanšu saistības

 

7. SFPS 20. punkta a) apakšpunkta v) punkts; 9. SFPS 5.7.2. punkts

 

 

270

Citi

 

 

 

 

280

Neto peļņa vai (–) zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām

BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (6. punkts)

7. SFPS 20. punkta a) apakšpunkta i) punkts; 9. SFPS 5.7.1. punkts; V pielikums, 2.43., 46. daļa

16

 

285

Neto peļņa vai (–) zaudējumi no tirdzniecības finanšu aktīviem un saistībām

BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (6. punkts)

 

16

 

287

Neto peļņa vai (–) zaudējumi no netirdzniecības finanšu aktīviem, kas obligāti novērtējami patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

 

7. SFPS 20. punkta a) apakšpunkta i) punkts; 9. SFPS 5.7.1. punkts; V pielikums, 2.46. daļa

 

 

290

Neto peļņa vai (–) zaudējumi no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

 

7. SFPS 20. punkta a) apakšpunkta i) punkts; 9. SFPS 5.7.1. punkts; V pielikums, 2.44. daļa

16, 45

 

295

Neto peļņa vai (–) zaudējumi no netirdzniecības finanšu aktīviem un saistībām

BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (6. punkts)

 

16

 

300

Risku ierobežošanas uzskaites neto peļņa vai (–) zaudējumi

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 6. punkts un 8. punkts

V pielikums, 2.47. daļa

16

 

310

Neto valūtas kursa starpības [peļņa vai (–) zaudējumi]

BPD 39. pants

21. SGS 28. punkts, 52. punkta a) apakšpunkts

 

 

320

Neto peļņa vai (–) zaudējumi, pārtraucot atzīt ieguldījumus meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos

BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (13.–14. punkts); V pielikums, 2.56. daļa

 

 

 

330

Neto peļņa vai (–) zaudējumi, pārtraucot atzīt nefinanšu aktīvus

V pielikums, 2.48. daļa

1. SGS 34. punkts; V pielikums, 2.48. daļa

45

 

340

Citi darbības ienākumi

BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (7. punkts); V pielikums, 2.314.-316. daļa

V pielikums, 2.314.-316. daļa

45

 

350

(Citi darbības izdevumi)

BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (10. punkts); V pielikums, 2.314.-316. daļa

V pielikums, 2.314.-316. daļa

45

 

355

KOPĀ NETO DARBĪBAS IENĀKUMI

 

 

 

 

360

(Administratīvie izdevumi)

BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (8. punkts)

 

 

 

370

(Personāla izdevumi)

BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (8. punkta a) apakšpunkts)

19. SGS 7. punkts; 1. SGS 102. punkts, 6. īstenošanas noteikums

44

 

380

(Citi administratīvie izdevumi)

BPD 27. pants. Vertikālā struktūra(8. punkta b) apakšpunkts)

 

 

 

390

(Amortizācija)

 

1. SGS 102., 104. punkts

 

 

400

(Pamatlīdzekļi)

BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (9. punkts)

1. SGS 104. punkts; 16. SGS 73. punkta e) apakšpunkta vii) punkts

 

 

410

(Ieguldījumu īpašums)

BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (9. punkts)

1. SGS 104. punkts; 40. SGS 79. punkta d) apakšpunkta iv) punkts

 

 

415

(Nemateriālā vērtība)

BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (9. punkts)

 

 

 

420

(Citi nemateriālie aktīvi)

BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (9. punkts)

1. SGS 104. punkts; 38. SGS 118. punkta e) apakšpunkta vi) punkts

 

 

425

Modifikāciju radītā peļņa vai (–) zaudējumi, neto

 

9. SFPS 5.4.3. punkts, 9. SFPS A papildinājums; V pielikums, 2.49. daļa

 

 

426

Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos

 

7. SFPS 35.J punkts

 

 

427

Amortizētajās izmaksās novērtētie finanšu aktīvi

 

7. SFPS 35.J punkts

 

 

430

(Uzkrājumi vai (–) uzkrājumu apvērse)

 

37. SGS 59., 84. punkts; 1. SGS 98. punkta b), f), g) apakšpunkts

9 12 43

 

440

(Sniegtās apņemšanās un garantijas)

BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (11.–12. punkts)

9. SFPS 4.2.1. punkta c) un d) apakšpunkts, 9. SFPS B2.5. punkts; 37. SGS, 4. SFPS, V pielikums, 2.50. daļa

 

 

450

(Citi uzkrājumi)

 

 

 

 

455

(Līdzekļu palielinājumi vai (–) samazinājumi vispārējiem bankas darbības riskiem, neto)

BPD 38. panta 2. punkts

 

 

 

460

(Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse finanšu aktīviem, kas nav novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā)

BPD 35.-37. pants, V pielikums, 2.52., 53. daļa

7. SFPS 20. punkta a) apakšpunkta viii) punkts; 9. SFPS 5.4.4. punkts; V pielikums, 2.51., 53. daļa

12

 

481

(Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos)

 

9. SFPS 5.4.4., 5.5.1., 5.5.2., 5.5.8. punkts

12

 

491

(Amortizētajās izmaksās novērtētie finanšu aktīvi)

 

9. SFPS 5.4.4., 5.5.1., 5.5.8. punkts

12

 

510

(Meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos veikto ieguldījumu vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse)

BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (13.–14. punkts)

28. SGS 40.-43. punkts

16

 

520

(Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse nefinanšu aktīviem)

 

36. SGS 126. punkta a), b) apakšpunkts

16

 

530

(Pamatlīdzekļi)

BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (9. punkts)

16. SGS 73. punkta e) apakšpunkta v)-vi) punkts

 

 

540

(Ieguldījumu īpašumi)

BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (9. punkts)

40. SGS 79. punkta d) apakšpunkta v) punkts

 

 

550

(Nemateriālā vērtība)

BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (9. punkts)

3. SFRS, papildinājums, B67. punkta d) apakšpunkta v) punkts; 36. SGS 124. punkts

 

 

560

(Citi nemateriālie aktīvi)

BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (9. punkts)

38. SGS 118. punkta e) apakšpunkta iv), v) punkts

 

 

570

(Citi)

 

36. SGS 126. punkta a), b) apakšpunkts

 

 

580

Negatīva nemateriālā vērtība, kas atzīta peļņas vai zaudējumu aprēķinā

Grāmatvedības direktīvas 24. panta 3. punkta f) apakšpunkts

3. SFRS, papildinājums, B64. punkta n) apakšpunkta i) punkts

 

 

590

Daļa, ko veido peļņa vai (–) zaudējumi no ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos

BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (13.–14. punkts)

V pielikums, 2.54. daļa

 

 

600

Peļņa vai (–) zaudējumi no ilgtermiņa aktīviem un atsavināmām grupām, kas klasificētas kā pārdošanai turētas un nekvalificējas kā pārtrauktas operācijas

 

5. SFPS 37. punkts; V pielikums, 2.55. daļa

 

 

610

PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI NO TURPINĀMĀM OPERĀCIJĀM, PIRMS NODOKĻIEM

 

1. SGS 102. punkts, 6. īstenošanas noteikums 5. SFPS 33.A punkts

 

 

620

(Nodokļu izdevumi vai (–) ienākumi saistībā ar peļņu vai zaudējumiem no turpināmām operācijām)

BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (15. punkts)

1. SGS 82. punkta d) apakšpunkts; 12. SGS 77. punkts

 

 

630

PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI NO TURPINĀMĀM OPERĀCIJĀM, PĒC NODOKĻIEM

BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (16. punkts)

1. SGS, 6. īstenošanas noteikums

 

 

632

Ārkārtas peļņa vai (–) zaudējumi, pēc nodokļiem

BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (21. punkts)

 

 

 

633

Ārkārtas peļņa vai zaudējumi pirms nodokļiem

BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (19. punkts)

 

 

 

634

(Nodokļa izdevumi vai (–) ienākumi saistībā ar ārkārtas peļņu vai zaudējumiem)

BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (20. punkts)

 

 

 

640

Peļņa vai (–) zaudējumi no pārtrauktām operācijām, pēc nodokļiem

 

1. SGS 82. punkta ea) apakšpunkts; 5. SFPS 33. punkta a) apakšpunkts, 33.A punkts; V pielikums, 2.56. daļa

 

 

650

Peļņa vai (-) zaudējumi no pārtrauktām operācijām, pirms nodokļiem

 

5. SFPS 33. punkta b) apakšpunkts i) punkts

 

 

660

(Nodokļu izdevumi vai (–) ienākumi saistībā ar pārtrauktām operācijām)

 

5. SFPS 33. punkta b) apakšpunkta ii) un iv) punkts

 

 

670

GADA PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI

BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (23. punkts)

1. SGS 81A punkta a) apakšpunkts

 

 

680

Attiecināms uz mazākuma līdzdalību [nekontrolējoša līdzdalība]

 

1. SGS 81.B punkta b) apakšpunkta i) punkts

 

 

690

Attiecināms uz mātesuzņēmuma īpašniekiem

 

1. SGS 81.B punkta b) apakšpunkta ii) punkts

 

 

3.    Apvienoto ienākumu pārskats



 

Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

Pārskata periods

010

010

Gada peļņa vai (–) zaudējumi

1. SGS 7. punkts, 6. īstenošanas noteikums

 

020

Pārējie apvienotie ienākumi

1. SGS 7. punkts, 6. īstenošanas noteikums

 

030

Posteņi, ko nepārklasificēs uz peļņu vai zaudējumiem

1. SGS 82.A punkta a) apakšpunkta i) punkts

 

040

Materiālie aktīvi

1. SGS 7. punkts, 6. īstenošanas noteikums; 16. SGS 39.-40. punkts

 

050

Nemateriālie aktīvi

1. SGS 7. punkts; 38. SGS 85.-86. punkts

 

060

Aktuārā peļņa vai (–) zaudējumi no definētu pabalstu pensiju plāniem

1. SGS 7. punkts, 6. īstenošanas noteikums; 19. SGS 120. punkta c) apakšpunkts

 

070

Ilgtermiņa aktīvi un atsavināmās grupas, kas turētas pārdošanai

5. SFPS 38. punkts

 

080

Daļa, ko veido sabiedrību citi atzītie ienākumi un izdevumi, kuru uzskaitē izmantota pašu kapitāla metode

1. SGS 6. īstenošanas noteikums; 28. SGS 10. punkts

 

081

Kapitāla vērtspapīru instrumentu, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, patiesās vērtības izmaiņas

1. SGS 7. punkta d) apakšpunkts

 

083

Kapitāla vērtspapīru instrumentu, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, risku ierobežošanas uzskaites neto peļņa vai (–) zaudējumi

9. SFPS 5.7.5. punkts, 6.5.3. punkts; 7. SFPS 24.C punkts; V pielikums, 2.57. daļa

 

084

Kapitāla vērtspapīru instrumentu, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos [pret risku nodrošināts postenis], patiesās vērtības izmaiņas

9. SFPS 5.7.5. punkts, 6.5.8. punkta b) apakšpunkts; V pielikums, 2.57. daļa

 

085

Kapitāla vērtspapīru instrumentu, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos [riska ierobežošanas instruments], patiesās vērtības izmaiņas

9. SFPS 5.7.5. punkts, 6.5.8. punkta a) apakšpunkts; V pielikums, 2.57. daļa

 

086

No kredītriska izmaiņām izrietošas patiesās vērtības izmaiņas finanšu saistībām, kas novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

1. SGS 7. punkta f) apakšpunkts

 

090

Ienākuma nodoklis par posteņiem, kuri netiks pārklasificēti

1. SGS 91. punkta b) apakšpunkts; V pielikums, 2.66. daļa

 

100

Posteņi, ko var pārklasificēt uz peļņu vai zaudējumiem

1. SGS 82.A punkta a) apakšpunkta ii) punkts

 

110

Ārvalstu operācijās veikto neto ieguldījumu riska ierobežošana [efektīvā daļa]

9. SFPS 6.5.13. punkta a) apakšpunkts; 7. SFPS 24.C punkta b) apakšpunkta i) un iv) punkts un 24.E punkta a) apakšpunkts; V pielikums, 2.58. daļa

 

120

Vērtēšanas peļņa vai (–) zaudējumi, kas iekļauti pašu kapitālā

1. SGS 6. īstenošanas noteikums; 9. SFPS 6.5.13. punkta a) apakšpunkts; 7. SFPS 24.C punkta b) apakšpunkta i) punkts, 24.E punkta a) apakšpunkts V pielikums, 2.58. daļa

 

130

Pārvests uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu

1. SGS 7. punkts, 92.–95. punkts; 21. SGS 48.–49. punkts; 9. SFPS 6.5.14. punkts; V pielikums, 2.59. daļa

 

140

Citas pārklasifikācijas

V pielikums, 2.65. daļa

 

150

Pārrēķins ārvalstu valūtā

1. SGS 7. punkts, 6. īstenošanas noteikums; 21. SGS 52. punkta b) apakšpunkts

 

160

Pārrēķina peļņa vai (–) zaudējumi, kas iekļauti pašu kapitālā

21. SGS 32., 38.-47. punkts

 

170

Pārvests uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu

1. SGS 7. punkts, 92.–95. punkts; 21. SGS 48.–49. punkts

 

180

Citas pārklasifikācijas

V pielikums, 2.65. daļa

 

190

Naudas plūsmas riska ierobežošana [efektīvā daļa]

1. SGS 7. punkts, 6. īstenošanas noteikums; 39. SGS 95. punkta a) apakšpunkts-96. punkts, 9. SFPS 6.5.11. punkta b) apakšpunkts; 7. SFPS 24.C punkta b) apakšpunkta i) punkts, 24.E punkta a) apakšpunkts

 

200

Vērtēšanas peļņa vai (–) zaudējumi, kas iekļauti pašu kapitālā

1. SGS 7. punkta e) apakšpunkts, 6. īstenošanas noteikums; 9. SFPS 6.5.11. punkta a), b), d) apakšpunkts; 7. SFPS 24.C punkta b) apakšpunkta i) punkts, 24.E punkta a) apakšpunkts

 

210

Pārvests uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu

1. SGS 7. punkts, 92.–95. punkts, 6. īstenošanas noteikums; 9. SFPS 6.5.11. punkta d) apakšpunkta ii) un iii) punkts; 7. SFPS 24.C punkta b) apakšpunkta iv) punkts, 24.E punkta a) apakšpunkts, V pielikums, 2.59. daļa

 

220

Pārvests uz nodrošināto posteņu sākotnējo uzskaites vērtību

1. SGS 6. īstenošanas noteikums; 9. SFPS 6.5.11. punkta d) apakšpunkta i) punkts

 

230

Citas pārklasifikācijas

V pielikums, 2.65. daļa

 

231

Riska ierobežošanas instrumenti [nenoteiktie elementi]

1. SGS 7. punkta g) un h) apakšpunkts; 9. SFPS 6.5.15. un 6.5.16. punkts; 7. SFPS 24.E punkta b) un c) apakšpunkts; V pielikums, 2.60. daļa

 

232

Vērtēšanas peļņa vai (–) zaudējumi, kas iekļauti pašu kapitālā

1. SGS 7. punkta g) un h) apakšpunkts;9. SFPS 6.5.15. un 6.5.16. punkts; 7. SFPS 24.E punkta b) un c) apakšpunkts

 

233

Pārvests uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu

1. SGS 7. punkta g) un h) apakšpunkts;9. SFPS 6.5.15. un 6.5.16. punkts; 7. SFPS 24.E punkta b) un c) apakšpunkts V pielikums, 2.61. daļa

 

234

Citas pārklasifikācijas

V pielikums, 2.65. daļa

 

241

Parāda instrumenti, kuri novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos

1. SGS 7. punkta d) apakšpunkts, 6. īstenošanas noteikums; 1. SGS 6. īstenošanas noteikums; 9. SFPS 6.5.4. punkts; V pielikums, 2.62.-63. daļa

 

251

Vērtēšanas peļņa vai (–) zaudējumi, kas iekļauti pašu kapitālā

7. SFPS 20. punkta a) apakšpunkta ii) punkts; 1. SGS 6. īstenošanas noteikums; 9. SFPS 6.5.4. punkts

 

261

Pārvests uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu

1. SGS 7. punkts, 1. SGS 92.–95. punkts, 6. īstenošanas noteikums; 9. SFPS 6.5.7. punkts; V pielikums, 2.64. daļa

 

270

Citas pārklasifikācijas

5. SFPS, ĪN 12. piemērs; 9. SFPS 5.6.5. punkts; V pielikums, 2.64.-65. daļa

 

280

Ilgtermiņa aktīvi un atsavināmās grupas, kas turētas pārdošanai

5. SFPS 38. punkts

 

290

Vērtēšanas peļņa vai (–) zaudējumi, kas iekļauti pašu kapitālā

5. SFPS 38. punkts

 

300

Pārvests uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu

1. SGS 7. punkts, 92.–95. punkts; 5. SFPS 38. punkts

 

310

Citas pārklasifikācijas

5. SFPS ĪN 12. piemērs

 

320

Daļa, ko veido citi atzītie ienākumi un izdevumi saistībā ar ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos

1. SGS 6. īstenošanas noteikums; 28. SGS 10. punkts

 

330

Ienākuma nodoklis par posteņiem, ko var pārklasificēt peļņā vai (–) zaudējumos

1. SGS 91. punkta b) apakšpunkts, 6. īstenošanas noteikums; V pielikums, 2.66. daļa

 

340

Gada kopējie apvienotie ienākumi

1. SGS 7. punkts, 81.A punkta a) apakšpunkts, 6. īstenošanas noteikums

 

350

Attiecināms uz mazākuma līdzdalību [nekontrolējoša līdzdalība]

1. SGS 83. punkta b) apakšpunkta i) punkts, 6. īstenošanas noteikums

 

360

Attiecināms uz mātesuzņēmuma īpašniekiem

1. SGS 83. punkta b) apakšpunkta ii) punkts, 6. īstenošanas noteikums

 

4.    Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem

4.1.    Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi



 

Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

Uzskaites vērtība

V pielikums, 1.27. daļa

010

005

Atvasinātie instrumenti

 

 

 

010

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

32. SGS 11. punkts, V pielikums, 1.44. daļa b) punkts

 

030

tostarp: kredītiestādes

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

 

040

tostarp: citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

 

050

tostarp: nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

 

060

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.31. daļa

V pielikums, 1.31. daļa, 44. daļa b)

 

070

Centrālās bankas

V pielikums, 1.42. daļa a)

V pielikums, 1.42. daļa a)

 

080

Vispārējās valdības

V pielikums, 1.42. daļa b)

V pielikums, 1.42. daļa b)

 

090

Kredītiestādes

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

 

100

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

 

110

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

 

120

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.32. daļa

V pielikums, 1.32., 44. daļa a)

 

130

Centrālās bankas

V pielikums, 1.42. daļa a)

V pielikums, 1.42. daļa a)

 

140

Vispārējās valdības

V pielikums, 1.42. daļa b)

V pielikums, 1.42. daļa b)

 

150

Kredītiestādes

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

 

160

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

 

170

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

 

180

Mājsaimniecības

V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

 

190

TIRDZNIECĪBAS NOLŪKĀ TURĒTI FINANŠU AKTĪVI

V pielikums, 1.15. daļa a) punkts

9. SFPS A papildinājums

 

4.2.1.    Netirdzniecības finanšu aktīvi, kas obligāti novērtējami patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā



 

Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

Uzskaites vērtība

Patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas ieņēmumus nenesošu riska darījumu kredītriska rezultātā

V pielikums, 1.27. daļa

V pielikums, 2.69. daļa

010

020

010

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

 

32. SGS 11. punkts, V pielikums, 1.44. daļa b) punkts

 

 

020

tostarp: kredītiestādes

 

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

 

 

030

tostarp: citas finanšu sabiedrības

 

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

 

 

040

tostarp: nefinanšu sabiedrības

 

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

 

 

050

Parāda vērtspapīri

 

V pielikums, 1.31. daļa, 44. daļa b)

 

 

060

Centrālās bankas

 

V pielikums, 1.42. daļa a)

 

 

070

Vispārējās valdības

 

V pielikums, 1.42. daļa b)

 

 

080

Kredītiestādes

 

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

 

 

090

Citas finanšu sabiedrības

 

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

 

 

100

Nefinanšu sabiedrības

 

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

 

 

110

Aizdevumi un avansi

 

V pielikums, 1.32., 44. daļa a)

 

 

120

Centrālās bankas

 

V pielikums, 1.42. daļa a)

 

 

130

Vispārējās valdības

 

V pielikums, 1.42. daļa b)

 

 

140

Kredītiestādes

 

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

 

 

150

Citas finanšu sabiedrības

 

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

 

 

160

Nefinanšu sabiedrības

 

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

 

 

170

Mājsaimniecības

 

V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

 

 

180

NETIRDZNIECĪBAS FINANŠU AKTĪVI, KAS OBLIGĀTI NOVĒRTĒJAMI PATIESAJĀ VĒRTĪBĀ AR ATSPOGUĻOJUMU PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINĀ

 

7. SFPS 8. punkta a) apakšpunkta ii) punkts; 9. SFPS 4.1.4. punkts

 

 

4.2.2.    Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā



 

Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

Uzskaites vērtība

Patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas ieņēmumus nenesošu riska darījumu kredītriska rezultātā

V pielikums, 1.27. daļa

V pielikums, 2.69. daļa

010

020

010

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

32. SGS 11. punkts

 

 

020

tostarp: iegādes vērtībā

 

39. SGS 46. punkta c) apakšpunkts

 

 

030

tostarp: kredītiestādes

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

V pielikums, 1.38. daļa c)

 

 

040

tostarp: citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

V pielikums, 1.38. daļa d)

 

 

050

tostarp: nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

V pielikums, 1.38. daļa e)

 

 

060

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.31. daļa, 44. daļa b)

V pielikums, 1.31. daļa, 44. daļa b)

 

 

070

Centrālās bankas

V pielikums, 1.42. daļa a)

V pielikums, 1.42. daļa a)

 

 

080

Vispārējās valdības

V pielikums, 1.42. daļa b)

V pielikums, 1.42. daļa b)

 

 

090

Kredītiestādes

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

 

 

100

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

 

 

110

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

 

 

120

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.32., 44. daļa a)

V pielikums, 1.32., 44. daļa a)

 

 

130

Centrālās bankas

V pielikums, 1.42. daļa a)

V pielikums, 1.42. daļa a)

 

 

140

Vispārējās valdības

V pielikums, 1.42. daļa b)

V pielikums, 1.42. daļa b)

 

 

150

Kredītiestādes

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

 

 

160

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

 

 

170

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

 

 

180

Mājsaimniecības

V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

 

 

190

FINANŠU AKTĪVI, KAS NOVĒRTĒTI PATIESAJĀ VĒRTĪBĀ AR ATSPOGUĻOJUMU PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINĀ

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 6. punkts

7. SFPS 8. punkta a) apakšpunkta i) punkts; 9. SFPS 4.1.5. punkts

 

 

4.3.1.    Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos



 

Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

Uzskaites vērtība

Bruto uzskaites vērtība

V pielikums, 1.34. daļa b)

Uzkrātais vērtības samazinājums

V pielikums, 2.70. daļa b), 71. daļa

Uzkrātie daļējie norakstījumi

Uzkrātie pilnīgie norakstījumi

 

Aktīvi, kuru kredītrisks kopš sākotnējās atzīšanas ir nozīmīgi palielinājies, bet kredītvērtība nav samazinājusies (2. pakāpe)

Aktīvi ar samazinātu kredītvērtību (3. pakāpe)

Aktīvi, kuru kredītrisks nav nozīmīgi palielinājies kopš sākotnējās atzīšanas (1. pakāpe)

Aktīvi, kuru kredītrisks kopš sākotnējās atzīšanas ir nozīmīgi palielinājies, bet kredītvērtība nav samazinājusies (2. pakāpe)

Aktīvi ar samazinātu kredītvērtību (3. pakāpe)

Aktīvi, kuru kredītrisks nav nozīmīgi palielinājies kopš sākotnējās atzīšanas (1. pakāpe)

tostarp: instrumenti ar zemu kredītrisku

V pielikums, 1.27. daļa

9. SFPS 5.5.5. punkts; 7. SFPS 35.M punkta a) apakšpunkts

9. SFPS B5.5.22.-24. punkts; V pielikums, 2.75. daļa

9. SFPS 5.5.3. punkts, 7. SFPS 35.M punkta b) apakšpunkta i) punkts

9. SFPS 5.5.1. punkts, 7. SFPS 35.M punkta b) apakšpunkta ii) punkts

9. SFPS 5.5.5. punkts; 7. SFPS 35.H punkta b) apakšpunkts, 7. SFPS 16.A punkts

9. SFPS 5.5.3. punkts; 9. SFPS 5.5.15. punkts; 7. SFPS 35.H punkta b) apakšpunkta i) punkts, 7. SFPS 16.A punkts

9. SFPS 5.5.1. punkts; 9. SFPS 5.5.15. punkts; 7. SFPS 35.H punkta b) apakšpunkta ii) punkts, 7. SFPS 16.A punkts

9. SFPS 5.4.4. un B5.4.9. punkts; V pielikums, 2.72.-74. daļa

9. SFPS 5.4.4. un B5.4.9. punkts; V pielikums, 2.72.-74. daļa

010

015

020

030

040

050

060

070

080

090

010

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

 

32. SGS 11. punkts; V pielikums, 1.44. daļa b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

020

tostarp: kredītiestādes

 

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

030

tostarp: citas finanšu sabiedrības

 

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

040

tostarp: nefinanšu sabiedrības

 

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

Parāda vērtspapīri

 

V pielikums, 1.31. daļa, 44. daļa b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060

Centrālās bankas

 

V pielikums, 1.42. daļa a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

070

Vispārējās valdības

 

V pielikums, 1.42. daļa b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

Kredītiestādes

 

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

090

Citas finanšu sabiedrības

 

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

100

Nefinanšu sabiedrības

 

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110

Aizdevumi un avansi

 

V pielikums, 1.32., 44. daļa a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

120

Centrālās bankas

 

V pielikums, 1.42. daļa a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

130

Vispārējās valdības

 

V pielikums, 1.42. daļa b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

140

Kredītiestādes

 

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

150

Citas finanšu sabiedrības

 

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

160

Nefinanšu sabiedrības

 

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

170

Mājsaimniecības

 

V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

180

FINANŠU AKTĪVI, KAS NOVĒRTĒTI PATIESAJĀ VĒRTĪBĀ AR ATSPOGUĻOJUMU PĀRĒJOS APVIENOTAJOS IENĀKUMOS

 

7. SFPS 8. punkta h) apakšpunkts; 9. SFPS 4.1.2.A punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

190

tostarp: iegādātie finanšu aktīvi ar samazinātu kredītvērtību

 

9. SFPS 5.5.13. punkts; 7. SFPS 35.M punkta c) apakšpunkts; V pielikums, 2.77. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4.4.1.    Amortizētajās izmaksās novērtētie finanšu aktīvi



 

Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

Uzskaites vērtība

Bruto uzskaites vērtība

V pielikums, 1.34. daļa b)

Uzkrātais vērtības samazinājums

V pielikums, 2.70. daļa a), 71. daļa

Uzkrātie daļējie norakstījumi

Uzkrātie pilnīgie norakstījumi

 

Aktīvi, kuru kredītrisks kopš sākotnējās atzīšanas ir nozīmīgi palielinājies, bet kredītvērtība nav samazinājusies (2. pakāpe)

Aktīvi ar samazinātu kredītvērtību (3. pakāpe)

Aktīvi, kuru kredītrisks nav nozīmīgi palielinājies kopš sākotnējās atzīšanas (1. pakāpe)

Aktīvi, kuru kredītrisks kopš sākotnējās atzīšanas ir nozīmīgi palielinājies, bet kredītvērtība nav samazinājusies (2. pakāpe)

Aktīvi ar samazinātu kredītvērtību (3. pakāpe)

Aktīvi, kuru kredītrisks nav nozīmīgi palielinājies kopš sākotnējās atzīšanas (1. pakāpe)

tostarp: instrumenti ar zemu kredītrisku

V pielikums, 1.27. daļa

9. SFPS 5.5.5. punkts; 7. SFPS 35.M punkta a) apakšpunkts

9. SFPS B5.5.22.-24. punkts; V pielikums, 2.75. daļa

9. SFPS 5.5.3. punkts, 7. SFPS 35.M punkta b) apakšpunkta i) punkts

9. SFPS 5.5.1. punkts, 7. SFPS 35.M punkta b) apakšpunkta ii) punkts

9. SFPS 5.5.5. punkts; 7. IFRS 35.H punkta a) apakšpunkts

9. SFPS 5.5.3. punkts; 9. SFPS 5.5.15. punkts; 7. SFPS 35.H punkta b) apakšpunkta i) punkts

5. SFPS 5.1. punkts; 9. SFPS 5.5.15. punkts; 7. SFPS 35.H punkta b) apakšpunkta ii) punkts

9. SFPS 5.4.4. un B5.4.9. punkts; V pielikums, 2.72.-74. daļa

9. SFPS 5.4.4. un B5.4.9. punkts; V pielikums, 2.72.-74. daļa

010

015

020

030

040

050

060

070

080

090

010

Parāda vērtspapīri

 

V pielikums, 1.31. daļa, 44. daļa b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

020

Centrālās bankas

 

V pielikums, 1.42. daļa a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

030

Vispārējās valdības

 

V pielikums, 1.42. daļa b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

040

Kredītiestādes

 

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

Citas finanšu sabiedrības

 

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060

Nefinanšu sabiedrības

 

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

070

Aizdevumi un avansi

 

V pielikums, 1.32., 44. daļa a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

Centrālās bankas

 

V pielikums, 1.42. daļa a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

090

Vispārējās valdības

 

V pielikums, 1.42. daļa b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

100

Kredītiestādes

 

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110

Citas finanšu sabiedrības

 

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

120

Nefinanšu sabiedrības

 

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

130

Mājsaimniecības

 

V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

140

AMORTIZĒTAJĀS IZMAKSĀS NOVĒRTĒTIE FINANŠU AKTĪVI

 

7. SFPS 8. punkta f) apakšpunkts; 9. SFPS 4.1.2. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

150

tostarp: iegādātie finanšu aktīvi ar samazinātu kredītvērtību

 

9. SFPS 5.5.13. punkts un 7. SFPS 35.M punkta f) apakšpunkts; V pielikums, 2.77. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4.5.    Subordinētie finanšu aktīvi



 

Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

Uzskaites vērtība

V pielikums, 1.27.-28. daļa

010

010

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.32. daļa

V pielikums, 1.32. daļa

 

020

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.31. daļa

V pielikums, 1.31. daļa

 

030

SUBORDINĒTIE [EMITENTAM] FINANŠU AKTĪVI

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts; V pielikums, 2.78., 100. daļa

V pielikums, 2.78., 100. daļa

 

4.6.    Tirdzniecības finanšu aktīvi



 

Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

Uzskaites vērtība

V pielikums, 1.27.-28. daļa

010

005

Atvasinātie instrumenti

KPR II pielikums; V pielikums, 1.17. daļa, 2.68. daļa

 

010

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa V pielikums, 1.44. daļa b)

 

020

tostarp: nekotēti

 

 

030

tostarp: kredītiestādes

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

 

040

tostarp: citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

 

050

tostarp: nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

 

060

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.31. daļa, 44. daļa b)

 

070

Centrālās bankas

V pielikums, 1.42. daļa a)

 

080

Vispārējās valdības

V pielikums, 1.42. daļa b)

 

090

Kredītiestādes

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

 

100

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

 

110

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

 

120

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.32., 44. daļa a)

 

130

Centrālās bankas

V pielikums, 1.42. daļa a)

 

140

Vispārējās valdības

V pielikums, 1.42. daļa b)

 

150

Kredītiestādes

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

 

160

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

 

170

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

 

180

Mājsaimniecības

V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

 

190

TIRDZNIECĪBAS FINANŠU AKTĪVI

BPD 32.-33. pants V pielikums, 1.17. daļa

 

4.7.    Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā



 

Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

Uzskaites vērtība

Patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas ieņēmumus nenesošu riska darījumu kredītriska rezultātā

V pielikums, 1.27.-28. daļa

V pielikums, 2.69. daļa

010

021

010

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa V pielikums, 1.44. daļa b)

 

 

020

tostarp: nekotēti

 

 

 

030

tostarp: kredītiestādes

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

 

 

040

tostarp: citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

 

 

050

tostarp: nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

 

 

060

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.31. daļa, 44. daļa b)

 

 

070

Centrālās bankas

V pielikums, 1.42. daļa a)

 

 

080

Vispārējās valdības

V pielikums, 1.42. daļa b)

 

 

090

Kredītiestādes

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

 

 

100

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

 

 

110

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

 

 

120

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.32., 44. daļa a)

 

 

130

Centrālās bankas

V pielikums, 1.42. daļa a)

 

 

140

Vispārējās valdības

V pielikums, 1.42. daļa b)

 

 

150

Kredītiestādes

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

 

 

160

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

 

 

170

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

 

 

180

Mājsaimniecības

V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

 

 

190

NETIRDZNIECĪBAS NEATVASINĀTI FINANŠU AKTĪVI, KAS NOVĒRTĒTI PATIESAJĀ VĒRTĪBĀ AR ATSPOGUĻOJUMU PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINĀ

BPD 36. panta 2. punkts

 

 

4.8.    Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā caur pašu kapitālu



 

Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

Finanšu aktīvi, kuri nav pakļauti vērtības samazinājumam

V pielikums, 1.34. daļa d), 2.79. daļa

Vērtības samazinājumam pakļauti finanšu aktīvi

V pielikums, 2.79. daļa

Uzskaites vērtība

Patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas ieņēmumus nenesošu riska darījumu kredītriska rezultātā

Uzskaites vērtība

Bruto uzskaites vērtība

V pielikums, 1.34. daļa d)

Speciāli atskaitījumi kredītriskam

Vispārēji atskaitījumi kredītriskam, kas ietekmē uzskaites vērtību

Vispārēji atskaitījumi banku riskam, kas ietekmē uzskaites vērtību

Uzkrātie daļējie norakstījumi

Uzkrātie pilnīgie norakstījumi

Nesamazinātas vērtības aktīvi

Samazinātas vērtības aktīvi

V pielikums, 1.27.-28. daļa

V pielikums, 2.69. daļa

V pielikums, 1.27.-28. daļa

 

KPR 4. panta 95. punkts;

KPR 4. panta 95. punkts, V pielikums, 2.70. daļa c), 71. daļa

KPR 4. panta 95. punkts; V pielikums, 2.70. daļa c), 71. daļa

KPR 4. panta 95. punkts; V pielikums, 2.70. daļa c), 71., 82. daļa

KPR 4. panta 95. punkts; V pielikums, 2.72.-74. daļa

KPR 4. panta 95. punkts; V pielikums, 2.72.-74. daļa

010

030

035

040

050

060

070

080

090

100

010

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa V pielikums, 1.44. daļa b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

020

tostarp: nekotēti

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

030

tostarp: kredītiestādes

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

040

tostarp: citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

tostarp: nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.31. daļa, 44. daļa b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

070

Centrālās bankas

V pielikums, 1.42. daļa a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

Vispārējās valdības

V pielikums, 1.42. daļa b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

090

Kredītiestādes

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

100

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

120

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.32., 44. daļa a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

130

Centrālās bankas

V pielikums, 1.42. daļa a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

140

Vispārējās valdības

V pielikums, 1.42. daļa b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

150

Kredītiestādes

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

160

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

170

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

180

Mājsaimniecības

V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

190

NETIRDZNIECĪBAS NEATVASINĀTI FINANŠU AKTĪVI, KAS NOVĒRTĒTI PATIESAJĀ VĒRTĪBĀ CAUR PAŠU KAPITĀLU

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 8. punkts un 2. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4.9.    Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc izmaksu metodes



 

Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

Bruto uzskaites vērtība

V pielikums, 1.34. daļa c), 34. daļa e)

Speciāli atskaitījumi kredītriskam

Vispārēji atskaitījumi kredītriskam, kas ietekmē uzskaites vērtību

Vispārēji atskaitījumi banku riskam, kas ietekmē uzskaites vērtību

 

Uzkrātās negatīvās vērtības korekcijas LOCOM aktīviem — tirgus riska izraisītas

Uzkrātās negatīvās vērtības korekcijas LOCOM aktīviem — kredītriska izraisītas

Uzkrātie daļējie norakstījumi

Uzkrātie pilnīgie norakstījumi

 

 

Uzskaites vērtība

tostarp: aktīvi, kas novērtēti saskaņā ar LOCOM metodi

Nesamazinātas vērtības aktīvi

tostarp: aktīvi, kas novērtēti saskaņā ar LOCOM metodi

Samazinātas vērtības aktīvi

tostarp: aktīvi, kas novērtēti saskaņā ar LOCOM metodi

V pielikums, 2.80. daļa

V pielikums, 1.19. daļa

KPR 4. panta 95. punkts, V pielikums, 2.80. daļa

V pielikums, 1.19. daļa

KPR 4. panta 95. punkts; V pielikums, 2.70. daļa c), 71. daļa

KPR 4. panta 95. punkts; V pielikums, 2.70. daļa c), 71. daļa

KPR 4. panta 95. punkts; V pielikums, 2.70. daļa c), 71., 82. daļa

V pielikums, 1.27.-28. daļa

V pielikums, 1.19. daļa

V pielikums, 2.80. daļa

V pielikums, 2.80. daļa

KPR 4. panta 95. punkts; V pielikums, 2.72.-74. daļa

KPR 4. panta 95. punkts; V pielikums, 2.72.-74. daļa

010

015

020

025

030

041

045

050

060

070

080

090

100

005

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa V pielikums, 1.44. daļa b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

006

tostarp: nekotēti

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

007

tostarp: kredītiestādes

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

008

tostarp: citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

009

tostarp: nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

010

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.31. daļa, 44. daļa b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

020

Centrālās bankas

V pielikums, 1.42. daļa a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

030

Vispārējās valdības

V pielikums, 1.42. daļa b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

040

Kredītiestādes

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

070

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.32., 44. daļa a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

Centrālās bankas

V pielikums, 1.42. daļa a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

090

Vispārējās valdības

V pielikums, 1.42. daļa b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

100

Kredītiestādes

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

120

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

130

Mājsaimniecības

V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

140

NETIRDZNIECĪBAS FINANŠU AKTĪVI, KAS NOVĒRTĒTI PĒC IZMAKSU METODES

BPD 37. panta 1. punkts; 42.a panta 4. punkta b) apakšpunkts; V pielikums, 1.19. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4.10.    Citi netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi



 

Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

Bruto uzskaites vērtība

V pielikums, 1.34. daļa e), 34.daļa f)

Speciāli atskaitījumi kredītriskam

Vispārēji atskaitījumi kredītriskam, kas ietekmē uzskaites vērtību

Vispārēji atskaitījumi banku riskam, kas ietekmē uzskaites vērtību

 

Uzkrātās negatīvās vērtības korekcijas LOCOM aktīviem — tirgus riska izraisītas

Uzkrātās negatīvās vērtības korekcijas LOCOM aktīviem — kredītriska izraisītas

Uzkrātie daļējie norakstījumi

Uzkrātie pilnīgie norakstījumi

 

 

Uzskaites vērtība

tostarp: aktīvi, kas novērtēti saskaņā ar LOCOM metodi

Nesamazinātas vērtības aktīvi

tostarp: aktīvi, kas novērtēti saskaņā ar LOCOM metodi

Samazinātas vērtības aktīvi

tostarp: aktīvi, kas novērtēti saskaņā ar LOCOM metodi

V pielikums, 2.81. daļa

V pielikums, 1.20. daļa

V pielikums, 2.81. daļa

KPR 4. panta 95. punkts; V pielikums, 1.20. daļa

KPR 4. panta 95. punkts; V pielikums, 2.70. daļa c), 71. daļa

KPR 4. panta 95. punkts; V pielikums, 2.70. daļa c), 71. daļa

KPR 4. panta 95. punkts; V pielikums, 2.70. daļa c), 71., 82. daļa

V pielikums, 1.27.-28. daļa

V pielikums, 1.20. daļa

V pielikums, 2.81. daļa

V pielikums, 2.81. daļa

KPR 4. panta 95. punkts; V pielikums, 2.72.-74. daļa

KPR 4. panta 95. punkts; V pielikums, 2.72.-74. daļa

015

016

020

025

030

040

050

010

070

080

090

100

110

010

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa V pielikums, 1.44. daļa b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

020

tostarp: nekotēti

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

030

tostarp: kredītiestādes

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

040

tostarp: citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

tostarp: nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.31. daļa, 44. daļa b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

070

Centrālās bankas

V pielikums, 1.42. daļa a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

Vispārējās valdības

V pielikums, 1.42. daļa b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

090

Kredītiestādes

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

100

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

120

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.32., 44. daļa a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

130

Centrālās bankas

V pielikums, 1.42. daļa a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

140

Vispārējās valdības

V pielikums, 1.42. daļa b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

150

Kredītiestādes

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

160

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

170

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

180

Mājsaimniecības

V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

190

CITI NETIRDZNIECĪBAS NEATVASINĀTI FINANŠU AKTĪVI

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 8. punkts un 2. punkts; V pielikums, 1.20. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5.    Netirdzniecības aizdevumu un avansu sadalījums pa produktiem

5.1.    Aizdevumi un avansi, kas nav turēti tirdzniecības nolūkā, un tirdzniecības aktīvi dalījumā pa produktiem



 

 

Atsauces

Bruto uzskaites vērtība

Uzskaites vērtība

V pielikums, 1.27.-28. daļa

Centrālās bankas

Vispārējās valdības

Kredītiestādes

Citas finanšu sabiedrības

Nefinanšu sabiedrības

Mājsaimniecības

V pielikums, 1.34. daļa

V pielikums, 1.42. daļa a)

V pielikums, 1.42. daļa b)

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

005

010

020

030

040

050

060

Dalījumā pa produktiem

010

Pēc pieprasījuma [pirkšana] un ar īsu iepriekšēju brīdinājumu [norēķinu konts]

V pielikums, 2.85. daļa a)

 

 

 

 

 

 

 

020

Kredītkaršu parādi

V pielikums, 2.85. daļa b)

 

 

 

 

 

 

 

030

Pircēju un pasūtītāju parādi

V pielikums, 2.85. daļa c)

 

 

 

 

 

 

 

040

Finanšu noma

V pielikums, 2.85. daļa d)

 

 

 

 

 

 

 

050

Pirkšanas ar atpārdošanu aizdevumi

V pielikums, 2.85. daļa e)

 

 

 

 

 

 

 

060

Citi terminētie aizdevumi

V pielikums, 2.85. daļa f)

 

 

 

 

 

 

 

070

Avansi, kas nav aizdevumi

V pielikums, 2.85. daļa g)

 

 

 

 

 

 

 

080

AIZDEVUMI UN AVANSI

V pielikums, 1.32., 44. daļa a)

 

 

 

 

 

 

 

Dalījumā pa nodrošinājumiem

090

tostarp: ar nekustamo īpašumu nodrošināti aizdevumi

V pielikums, 2.86. daļa a), 87. daļa

 

 

 

 

 

 

 

100

tostarp: citi nodrošināti aizdevumi

V pielikums, 2.86. daļa b), 87. daļa

 

 

 

 

 

 

 

Dalījumā pa mērķiem

110

tostarp: patēriņa kredīti

V pielikums, 2.88. daļa a)

 

 

 

 

 

 

 

120

tostarp: aizdevumi mājokļa iegādei

V pielikums, 2.88. daļa b)

 

 

 

 

 

 

 

Dalījumā pēc subordinācijas

130

tostarp: projektu finansēšanas aizdevumi

V pielikums, 2.89. daļa KPR 147. panta 8. punkts

 

 

 

 

 

 

 

6.    Nefinanšu sabiedrībām izsniegto netirdzniecības aizdevumu un avansu sadalījums pa NACE kodiem

6.1.    Nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu un avansu, kas nav turēti tirdzniecības nolūkā, sadalījums pa NACE kodiem



 

Atsauces

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa e), 2.91. daļa

 

Uzkrātais vērtības samazinājums

Patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas ieņēmumus nenesošu riska darījumu kredītriska rezultātā

Bruto uzskaites vērtība

tostarp: vērtības samazinājumam pakļauti aizdevumi un avansi

Tostarp: ieņēmumus nenesoši

V pielikums, 1.34. daļa

V pielikums, 2.93. daļa

V pielikums, 2. 213-232. daļa

V pielikums, 2.70.–71. daļa

V pielikums, 2.69. daļa

010

011

012

021

022

010

A  Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

NACE regula

 

 

 

 

 

020

B  Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

NACE regula

 

 

 

 

 

030

C  Apstrādes rūpniecība

NACE regula

 

 

 

 

 

040

D  Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana

NACE regula

 

 

 

 

 

050

E  Ūdens apgāde

NACE regula

 

 

 

 

 

060

F  Būvniecība

NACE regula

 

 

 

 

 

070

G  Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība

NACE regula

 

 

 

 

 

080

H  Transports un uzglabāšana

NACE regula

 

 

 

 

 

090

I  Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi

NACE regula

 

 

 

 

 

100

J  Informācijas un komunikācijas pakalpojumi

NACE regula

 

 

 

 

 

105

K  finanšu un apdrošināšanas darbības

NACE regula, V pielikums, 2.92. daļa

 

 

 

 

 

110

L  Operācijas ar nekustamo īpašumu

NACE regula

 

 

 

 

 

120

M  Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi

NACE regula

 

 

 

 

 

130

N  Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība

NACE regula

 

 

 

 

 

140

O  Publiskā pārvalde un aizsardzība, obligātā sociālā apdrošināšana

NACE regula

 

 

 

 

 

150

P  Izglītība

NACE regula

 

 

 

 

 

160

Q  Cilvēku veselības aprūpes pakalpojumi un sociālā aprūpe

NACE regula

 

 

 

 

 

170

R  Māksla, izklaide un atpūta

NACE regula

 

 

 

 

 

180

S  Citi pakalpojumi

NACE regula

 

 

 

 

 

190

AIZDEVUMI UN AVANSI

V pielikums, 1.32. daļa, 2.90. daļa

 

 

 

 

 

7.    Vērtības samazinājumam pakļauti finanšu aktīvi, kam kavēts termiņš

7.1.    Vērtības samazinājumam pakļauti finanšu aktīvi, kam kavēts termiņš



 

Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

Uzskaites vērtība

V pielikums, 1.27. daļa

Aktīvi, kuru kredītrisks nav nozīmīgi palielinājies kopš sākotnējās atzīšanas (1. pakāpe)

Aktīvi, kuru kredītrisks kopš sākotnējās atzīšanas ir nozīmīgi palielinājies, bet kredītvērtība nav samazinājusies (2. pakāpe)

Aktīvi ar samazinātu kredītvērtību (3. pakāpe)

≤ 30 dienas

> 30 dienas ≤ 90 dienas

> 90 dienas

≤ 30 dienas

> 30 dienas ≤ 90 dienas

> 90 dienas

≤ 30 dienas

> 30 dienas ≤ 90 dienas

> 90 dienas

9. SFPS 5.5.11. punkts; B5.5.37. punkts; 7. SFPS B81. punkts, V pielikums, 2.96. daļa

010

020

030

040

050

060

070

080

090

060

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.31. daļa, 44. daļa b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

070

Centrālās bankas

V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

Vispārējās valdības

V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

090

Kredītiestādes

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

100

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

120

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.32., 44. daļa a) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

130

Centrālās bankas

V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

140

Vispārējās valdības

V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

150

Kredītiestādes

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

160

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

170

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

180

Mājsaimniecības

V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

190

KOPĀ PARĀDA INSTRUMENTI

V pielikums, 2.94.-95. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Aizdevumi un avansi dalījumā pa produktiem, pa nodrošinājumiem un pēc subordinācijas

 

200

Pēc pieprasījuma [pirkšana] un ar īsu iepriekšēju brīdinājumu [norēķinu konts]

V pielikums, 2.85. daļa a) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

210

Kredītkaršu parādi

V pielikums, 2.85. daļa b) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

220

Pircēju un pasūtītāju parādi

V pielikums, 2.85. daļa c) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

230

Finanšu noma

V pielikums, 2.85. daļa d) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

240

Pirkšanas ar atpārdošanu aizdevumi

V pielikums, 2.85. daļa e) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

250

Citi terminētie aizdevumi

V pielikums, 2.85. daļa f) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

260

Avansi, kas nav aizdevumi

V pielikums, 2.85. daļa g) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

270

tostarp: ar nekustamo īpašumu nodrošināti aizdevumi

V pielikums, 2.86. daļa a) punkts, 87. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

280

tostarp: citi nodrošināti aizdevumi

V pielikums, 2.86. daļa b) punkts, 87. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

290

tostarp: patēriņa kredīti

V pielikums, 2.88. daļa a) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

300

tostarp: aizdevumi mājokļa iegādei

V pielikums, 2.88. daļa b) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

310

tostarp: projektu finansēšanas aizdevumi

V pielikums, 2.89. daļa; KPR 147. panta 8. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

7.2.    Vērtības samazinājumam pakļauti finanšu aktīvi, kam kavēts termiņš saskaņā ar valsts VPGP



 

Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

Uzskaites vērtība

V pielikums, 1.27.-28. daļa

Kavēts termiņš, bet vērtība nav samazinājusies

Kavēts termiņš, vērtība samazinājusies

≤ 30 dienas

> 30 dienas ≤ 90 dienas

> 90 dienas

≤ 30 dienas

> 30 dienas ≤ 90 dienas

> 90 dienas

KPR 4. panta 95. punkts; V pielikums, 2.96. daļa

010

020

030

040

050

060

060

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.31. daļa, 44. daļa b)

 

 

 

 

 

 

070

Centrālās bankas

V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

 

 

 

 

 

 

080

Vispārējās valdības

V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

 

 

 

 

 

 

090

Kredītiestādes

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

 

 

 

 

 

 

100

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

 

 

 

 

 

 

110

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

 

 

 

 

 

 

120

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.32., 44. daļa a) punkts

 

 

 

 

 

 

130

Centrālās bankas

V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

 

 

 

 

 

 

140

Vispārējās valdības

V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

 

 

 

 

 

 

150

Kredītiestādes

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

 

 

 

 

 

 

160

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

 

 

 

 

 

 

170

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

 

 

 

 

 

 

180

Mājsaimniecības

V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

 

 

 

 

 

 

190

KOPĀ PARĀDA INSTRUMENTI

V pielikums, 2.94.-95. daļa

 

 

 

 

 

 

 

Aizdevumi un avansi dalījumā pa produktiem, pa nodrošinājumiem un pēc subordinācijas

 

200

Pēc pieprasījuma [pirkšana] un ar īsu iepriekšēju brīdinājumu [norēķinu konts]

V pielikums, 2.85. daļa a) punkts

 

 

 

 

 

 

210

Kredītkaršu parādi

V pielikums, 2.85. daļa b) punkts

 

 

 

 

 

 

220

Pircēju un pasūtītāju parādi

V pielikums, 2.85. daļa c) punkts

 

 

 

 

 

 

230

Finanšu noma

V pielikums, 2.85. daļa d) punkts

 

 

 

 

 

 

240

Pirkšanas ar atpārdošanu aizdevumi

V pielikums, 2.85. daļa e) punkts

 

 

 

 

 

 

250

Citi terminētie aizdevumi

V pielikums, 2.85. daļa f) punkts

 

 

 

 

 

 

260

Avansi, kas nav aizdevumi

V pielikums, 2.85. daļa g) punkts

 

 

 

 

 

 

270

tostarp: ar nekustamo īpašumu nodrošināti aizdevumi

V pielikums, 2.86. daļa a) punkts, 87. daļa

 

 

 

 

 

 

280

tostarp: citi nodrošināti aizdevumi

V pielikums, 2.86. daļa b) punkts, 87. daļa

 

 

 

 

 

 

290

tostarp: patēriņa kredīti

V pielikums, 2.88. daļa a) punkts

 

 

 

 

 

 

300

tostarp: aizdevumi mājokļa iegādei

V pielikums, 2.88. daļa b) punkts

 

 

 

 

 

 

310

tostarp: projektu finansēšanas aizdevumi

V pielikums, 2.89. daļa; KPR 147. panta 8. punkts

 

 

 

 

 

 

8.    Finanšu saistību sadalījums

8.1.    Finanšu saistību sadalījums pa produktiem un darījuma partneru sektoriem



 

 

 

Uzskaites vērtība

V pielikums, 1.27.-28. daļa

Patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska rezultātā

Turēti tirdzniecības nolūkā

Novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

Amortizētās izmaksas

Tirdzniecība

Pēc iegādes izmaksu metodes

Riska ierobežošanas uzskaite

Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

7. SFPS 8. punkta e) apakšpunkta ii) punkts; 9. SFPS A papildinājums, 9. SFPS BA.6.-BA.7. punkts, 9. SFPS 6.7. punkts

7. SFPS 8. punkta e) apakšpunkta i) punkts; 9. SFPS 4.2.2. punkts, 9. SFPS 4.3.5. punkts

7. SFPS 8. punkta g) apakšpunkts; 9. SFPS 4.2.1. punkts

 

 

7. SFPS 24.A punkta a) apakšpunkts; 9. SFPS 6. punkts

KPR 33. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts; V pielikums, 2.101. daļa

Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 6. punkts; 39. SGS 9. punkts., PN 14.–15.

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 6. punkts; 39. SGS 9. punkts

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 3. punkts un 6. punkts; 39. SGS 47. punkts

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 3. punkts; V pielikums, 1.25. daļa

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 3. punkts

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 6. punkts, 8. punkta pirmās daļas a) apakšpunkts

KPR 33. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts; V pielikums, 2.102. daļa

010

020

030

034

035

037

040

010

Atvasinātie instrumenti

KPR II pielikums

9. SFPS BA.7. punkta a) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

 

020

Īsās pozīcijas

 

9. SFPS BA.7. punkta b) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

 

030

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

32. SGS 11. punkts

 

 

 

 

 

 

 

040

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.31. daļa

V pielikums, 1.31. daļa

 

 

 

 

 

 

 

050

Noguldījumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.36. daļa

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.36. daļa

 

 

 

 

 

 

 

060

Centrālās bankas

V pielikums, 1.42. daļa a), 44. daļa c) punkts

V pielikums, 1.42. daļa a), 44. daļa c) punkts

 

 

 

 

 

 

 

070

Norēķinu konti / noguldījumi uz nakti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.1. daļa

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.1. daļa

 

 

 

 

 

 

 

080

Noguldījumi ar noteikto termiņu

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.2. daļa

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.2. daļa

 

 

 

 

 

 

 

090

Noguldījumi ar iepriekšēju brīdinājumu par izņemšanu

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.3. daļa; V pielikums, 2.97. daļa

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.3. daļa; V pielikums, 2.97. daļa

 

 

 

 

 

 

 

100

Pārdošanas ar atpirkšanu līgumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.4. daļa

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.4. daļa

 

 

 

 

 

 

 

110

Vispārējās valdības

V pielikums, 1.42. daļa b) punkts, 44. daļa c) punkts

V pielikums, 1.42. daļa b) punkts, 44. daļa c) punkts

 

 

 

 

 

 

 

120

Norēķinu konti / noguldījumi uz nakti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.1. daļa

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.1. daļa

 

 

 

 

 

 

 

130

Noguldījumi ar noteikto termiņu

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.2. daļa

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.2. daļa

 

 

 

 

 

 

 

140

Noguldījumi ar iepriekšēju brīdinājumu par izņemšanu

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.3. daļa; V pielikums, 2.97. daļa

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.3. daļa; V pielikums, 2.97. daļa

 

 

 

 

 

 

 

150

Pārdošanas ar atpirkšanu līgumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.4. daļa

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.4. daļa

 

 

 

 

 

 

 

160

Kredītiestādes

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts, 44. daļa c) punkts

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts, 44. daļa c) punkts

 

 

 

 

 

 

 

170

Norēķinu konti / noguldījumi uz nakti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.1. daļa

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.1. daļa

 

 

 

 

 

 

 

180

Noguldījumi ar noteikto termiņu

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.2. daļa

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.2. daļa

 

 

 

 

 

 

 

190

Noguldījumi ar iepriekšēju brīdinājumu par izņemšanu

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.3. daļa; V pielikums, 2.97. daļa

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.3. daļa; V pielikums, 2.97. daļa

 

 

 

 

 

 

 

200

Pārdošanas ar atpirkšanu līgumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.4. daļa

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.4. daļa

 

 

 

 

 

 

 

210

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts, 44. daļa c) punkts

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts, 44. daļa c) punkts

 

 

 

 

 

 

 

220

Norēķinu konti / noguldījumi uz nakti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.1. daļa

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.1. daļa

 

 

 

 

 

 

 

230

Noguldījumi ar noteikto termiņu

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.2. daļa

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.2. daļa

 

 

 

 

 

 

 

240

Noguldījumi ar iepriekšēju brīdinājumu par izņemšanu

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.3. daļa; V pielikums, 2.97. daļa

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.3. daļa; V pielikums, 2.97. daļa

 

 

 

 

 

 

 

250

Pārdošanas ar atpirkšanu līgumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.4. daļa

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.4. daļa

 

 

 

 

 

 

 

260

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts, 44. daļa c) punkts

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts, 44. daļa c) punkts

 

 

 

 

 

 

 

270

Norēķinu konti / noguldījumi uz nakti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.1. daļa

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.1. daļa

 

 

 

 

 

 

 

280

Noguldījumi ar noteikto termiņu

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.2. daļa

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.2. daļa

 

 

 

 

 

 

 

290

Noguldījumi ar iepriekšēju brīdinājumu par izņemšanu

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.3. daļa; V pielikums, 2.97. daļa

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.3. daļa; V pielikums, 2.97. daļa

 

 

 

 

 

 

 

300

Pārdošanas ar atpirkšanu līgumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.4. daļa

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.4. daļa

 

 

 

 

 

 

 

310

Mājsaimniecības

V pielikums, 1.42. daļa f) punkts, 44. daļa c) punkts

V pielikums, 1.42. daļa f) punkts, 44. daļa c) punkts

 

 

 

 

 

 

 

320

Norēķinu konti / noguldījumi uz nakti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.1. daļa

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.1. daļa

 

 

 

 

 

 

 

330

Noguldījumi ar noteikto termiņu

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.2. daļa

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.2. daļa

 

 

 

 

 

 

 

340

Noguldījumi ar iepriekšēju brīdinājumu par izņemšanu

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.3. daļa; V pielikums, 2.97. daļa

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.3. daļa; V pielikums, 2.97. daļa

 

 

 

 

 

 

 

350

Pārdošanas ar atpirkšanu līgumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.4. daļa

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.4. daļa

 

 

 

 

 

 

 

360

Emitēti parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.37. daļa, 2.98. daļa

V pielikums, 1.37. daļa, 2.98. daļa

 

 

 

 

 

 

 

370

Noguldījumu sertifikāti

V pielikums, 2.98. daļa a) punkts

V pielikums, 2.98. daļa a) punkts

 

 

 

 

 

 

 

380

Ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri

KPR 4. panta 61. punkts;

KPR 4. panta 1., 61. punkts

 

 

 

 

 

 

 

390

Segtās obligācijas

KPR 129. pants

KPR 129. pants

 

 

 

 

 

 

 

400

Hibrīdlīgumi

V pielikums, 2.98. daļa d) punkts

V pielikums, 2.98. daļa d) punkts

 

 

 

 

 

 

 

410

Citi emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums, 2.98. daļa e) punkts

V pielikums, 2.98. daļa e) punkts

 

 

 

 

 

 

 

420

Konvertējami salikti finanšu instrumenti

 

32. SGS, PN 31.

 

 

 

 

 

 

 

430

Nekonvertējami

 

 

 

 

 

 

 

 

 

440

Citas finanšu saistības

V pielikums, 1.38.-41. daļa

V pielikums, 1.38.-41. daļa

 

 

 

 

 

 

 

450

FINANŠU SAISTĪBAS

 

 

 

 

 

 

 

 

 

8.2.    Subordinētās finanšu saistības



 

 

 

Uzskaites vērtība

Novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

Amortizētajās izmaksās

Pēc iegādes izmaksu metodes

Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

7. SFPS 8. punkta e) apakšpunkta i) punkts; 9. SFPS 4.2.2. punkts, 9. SFPS 4.3.5. punkts

7. SFPS 8. punkta g) apakšpunkts; 9. SFPS 4.2.1. punkts

 

Atsauces valsts VPGP

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 6. punkts; 39. SGS 9. punkts

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 3. punkts un 6. punkts; 39. SGS 47. punkts

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 3. punkts

010

020

030

010

Noguldījumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.36. daļa

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.36. daļa

 

 

 

020

Emitēti parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.37. daļa

V pielikums, 1.37. daļa

 

 

 

030

SUBORDINĒTĀS FINANŠU SAISTĪBAS

V pielikums, 2.99.-100. daļa

V pielikums, 2.99.-100. daļa

 

 

 

9.    Aizdevumu apņemšanās, finanšu garantijas un citas apņemšanās

9.1.1.    Ārpusbilances riska darījumi – sniegtās aizdevumu apņemšanās, finanšu garantijas un citas apņemšanās



 

 

Tādu ārpusbilances apņemšanos un finanšu garantiju nominālvērtība, kam samazināta vērtība saskaņā ar 9. SFPS

V pielikums, 2.107.-108., 118. daļa

Uzkrājumi ārpusbilances apņemšanām un finanšu garantijām, kam samazināta vērtība saskaņā ar 9. SFPS

V pielikums, 2.106.-109. daļa

Citas apņemšanās, kas novērtētas saskaņā ar 37. SGS, un finanšu garantijas, kas novērtētas saskaņā ar 4. SFPS

Apņemšanās un finanšu garantijas, kas novērtētas patiesajā vērtībā

Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

Instrumenti, kuru kredītrisks nav nozīmīgi palielinājies kopš sākotnējās atzīšanas (1. pakāpe)

Instrumenti, kuru kredītrisks kopš sākotnējās atzīšanas ir nozīmīgi palielinājies, bet kredītvērtība nav samazinājusies (2. pakāpe)

Instrumenti ar samazinātu kredītvērtību (3. pakāpe)

Instrumenti, kuru kredītrisks nav nozīmīgi palielinājies kopš sākotnējās atzīšanas (1. pakāpe)

Instrumenti, kuru kredītrisks kopš sākotnējās atzīšanas ir nozīmīgi palielinājies, bet kredītvērtība nav samazinājusies (2. pakāpe)

Instrumenti ar samazinātu kredītvērtību (3. pakāpe)

Nominālvērtība

Uzkrājums

Nominālvērtība

Patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas ieņēmumus nenesošu saistību kredītriska rezultātā

9. SFPS 2.1. punkta e) un g) apakšpunkts, 9. SFPS 4.2. punkta c) apakšpunkts, 9. SFPS 5.5. punkts, 9. SFPS B2.5. punkts; 7. SFPS 35.M punkts

9. SFPS 2.1. punkta e) un g) apakšpunkts, 9. SFPS 4.2. punkta c) apakšpunkts, 9. SFPS 5.5. punkts, 9. SFPS B2.5. punkts; 7. SFPS 35.M punkts

9. SFPS 2.1. punkta e) un g) apakšpunkts, 9. SFPS 4.2. punkta c) apakšpunkts, 9. SFPS 5.5. punkts, 9. SFPS B2.5. punkts; 7. SFPS 35.M punkts

9. SFPS 2.1. punkta e) un g) apakšpunkts, 9. SFPS 4.2. punkta c) apakšpunkts, 9. SFPS 5.5. punkts, 9. SFPS B2.5. punkts; 7. SFPS 35.H punkta a) apakšpunkts

9. SFPS 2.1. punkta e) un g) apakšpunkts, 9. SFPS 4.2. punkta c) apakšpunkts, 9. SFPS 5.5. punkts, 9. SFPS B2.5. punkts; 7. SFPS 35.H punkta b) apakšpunkta i) punkts

9. SFPS 2.1. punkta e) un g) apakšpunkts, 9. SFPS 4.2. punkta c) apakšpunkts, 9. SFPS 5.5. punkts, 9. SFPS B2.5. punkts; 7. SFPS 35.H punkta b) apakšpunkta ii) punkts

37. SGS, 9. SFPS 2.1. punkta e) apakšpunkts, 9. SFPS B2.5. punkts; 4. SFPS; V pielikums, 2.111., 118. daļa

37. SGS, 9. SFPS 2.1. punkta e) apakšpunkts, 9. SFPS B2.5. punkts; 4. SFPS; V pielikums, 2.106., 111. daļa

9. SFPS 2.3 punkta a) apakšpunkts, 9. SFPS B2.5. punkts; V pielikums, 2.110., 118. daļa

V pielikums, 2.69. daļa

010

020

030

040

050

060

100

110

120

130

010

Sniegtās aizdevumu apņemšanās

KPR I pielikums; V pielikums, 1.44. daļa g) punkts, 2.102.-105. daļa, 113., 116.daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

021

tostarp: ieņēmumus nenesoši

V pielikums, 2.117. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

030

Centrālās bankas

V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

040

Vispārējās valdības

V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

Kredītiestādes

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

070

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

Mājsaimniecības

V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

090

Sniegtās finanšu garantijas

4. SFPS A pielikums; KPR I pielikums; V pielikums, 1.44. daļa f) punkts, 2.102.-105. daļa, 114., 116.daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

101

tostarp: ieņēmumus nenesoši

V pielikums, 2.117. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110

Centrālās bankas

V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

120

Vispārējās valdības

V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

130

Kredītiestādes

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

140

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

150

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

160

Mājsaimniecības

V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

170

Citas sniegtās apņemšanās

KPR I pielikums; V pielikums, 1.44. daļa g) punkts, 2.102.-105. daļa, 115., 116.daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

181

tostarp: ieņēmumus nenesoši

V pielikums, 2.117. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

190

Centrālās bankas

V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

200

Vispārējās valdības

V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

210

Kredītiestādes

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

220

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

230

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

240

Mājsaimniecības

V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

9.1.    Ārpusbilances riska darījumi saskaņā ar valsts VPGP – sniegtās aizdevumu apņemšanās, finanšu garantijas un citas apņemšanās



 

 

Nominālvērtība

Uzkrājumi

Atsauces valsts VPGP

KPR I pielikums; V pielikums, 2.118. daļa

KPR I pielikums; V pielikums, 2.11. daļa

010

020

010

Sniegtās aizdevumu apņemšanās

KPR I pielikums; V pielikums, 1.44. daļa g) punkts, 2.112., 113. daļa

 

 

021

tostarp: ieņēmumus nenesoši

V pielikums, 2.117. daļa

 

 

030

Centrālās bankas

V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

 

 

040

Vispārējās valdības

V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

 

 

050

Kredītiestādes

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

 

 

060

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

 

 

070

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

 

 

080

Mājsaimniecības

V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

 

 

090

Sniegtās finanšu garantijas

KPR I pielikums; V pielikums, 1.44. daļa f) punkts, 2.112., 114. daļa

 

 

101

tostarp: ieņēmumus nenesoši

V pielikums, 2.117. daļa

 

 

110

Centrālās bankas

V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

 

 

120

Vispārējās valdības

V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

 

 

130

Kredītiestādes

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

 

 

140

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

 

 

150

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

 

 

160

Mājsaimniecības

V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

 

 

170

Citas sniegtās apņemšanās

KPR I pielikums; V pielikums, 1.44. daļa g) punkts, 2.112., 115. daļa

 

 

181

tostarp: ieņēmumus nenesoši

V pielikums, 2.117. daļa

 

 

190

Centrālās bankas

V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

 

 

200

Vispārējās valdības

V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

 

 

210

Kredītiestādes

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

 

 

220

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

 

 

230

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

 

 

240

Mājsaimniecības

V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

 

 

9.2.    Saņemtās aizdevumu apņemšanās, finanšu garantijas un citas apņemšanās



 

 

 

Garantijas maksimālā summa, ko var ņemt vērā

Nominālvērtība

Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

7. SFPS 36. punkta b) apakšpunkts; V pielikums, 2.119. daļa

V pielikums, 2.119. daļa

Atsauces valsts VPGP

V pielikums, 2.119. daļa

V pielikums, 2.119. daļa

010

020

010

Saņemtās aizdevumu apņemšanās

V pielikums, 1.44. daļa h) punkts, 2.102.-103., 113. daļa

9. SFPS 2.1 punkta g) apakšpunkts, BCZ2.2. punkts; V pielikums, 1.44. daļa h) punkts, 2.102.-103., 113. daļa

 

 

020

Centrālās bankas

V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

 

 

030

Vispārējās valdības

V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

 

 

040

Kredītiestādes

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

 

 

050

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

 

 

060

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

 

 

070

Mājsaimniecības

V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

 

 

080

Saņemtās finanšu garantijas

V pielikums, 1.44. daļa h) punkts, 2.102.-103., 114. daļa

9. SFPS 2.1 punkta e) apakšpunkts, B2.5., BC2.17. punkts, 8.SFPS A papildinājums; 4. SFPS A pielikums; V pielikums, 1.44. daļa h) punkts, 2.102.-103., 114. daļa

 

 

090

Centrālās bankas

V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

 

 

100

Vispārējās valdības

V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

 

 

110

Kredītiestādes

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

 

 

120

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

 

 

130

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

 

 

140

Mājsaimniecības

V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

 

 

150

Citas saņemtās apņemšanās

V pielikums, 1.44. daļa h) punkts, 2.102.-103., 115. daļa

V pielikums, 1.44. daļa h) punkts, 2.102.-103., 115. daļa

 

 

160

Centrālās bankas

V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

 

 

170

Vispārējās valdības

V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

 

 

180

Kredītiestādes

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

 

 

190

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

 

 

200

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

 

 

210

Mājsaimniecības

V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

 

 

10.    Atvasinātie instrumenti – tirdzniecība un ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas



Dalījumā pa risku veidiem/produktiem vai tirgus veidiem

 

 

Uzskaites vērtība

Patiesā vērtība

Nosacītā summa

 

 

Pozitīvā vērtība

Negatīvā vērtība

Kopā tirdzniecība

Tostarp: pārdoti

Tirdzniecības nolūkā turēti un tirdzniecības finanšu aktīvi

Tostarp: finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc izmaksu metodes / LOCOM

Tirdzniecības nolūkā turētas un tirdzniecības finanšu saistības

Tostarp: finanšu saistības, kas novērtētas pēc izmaksu metodes / LOCOM

Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

V pielikums, 2.120., 131. daļa

 

9. SFPS BA.7. punkta a) apakšpunkts; V pielikums, 2.120., 131. daļa

 

 

 

V pielikums, 2.133.-135. daļa

V pielikums, 2.133.-135. daļa

Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

V pielikums, 1.17. daļa, 2.120. daļa

V pielikums, 2.124. daļa

V pielikums, 1.25. daļa, 2.120. daļa

V pielikums, 2.124. daļa

V pielikums, 2.132. daļa

V pielikums, 2.132. daļa

V pielikums, 2.133.-135. daļa

V pielikums, 2.133.-135. daļa

010

011

020

016

022

025

030

040

010

Procentu likme

V pielikums, 2.129. daļa a) punkts

V pielikums, 2.129. daļa a) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

020

Tostarp: ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas

V pielikums, 2.137.-139. daļa

V pielikums, 2.137.-139. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

030

Ārpusbiržas iespējas līgumi

V pielikums, 2.136. daļa

V pielikums, 2.136. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

040

Ārpusbiržas citi

V pielikums, 2.136. daļa

V pielikums, 2.136. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

050

Organizēta tirgus iespējas līgumi

V pielikums, 2.136. daļa

V pielikums, 2.136. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

060

Organizēta tirgus citi

V pielikums, 2.136. daļa

V pielikums, 2.136. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

070

Pašu kapitāls

V pielikums, 2.129. daļa b) punkts

V pielikums, 2.129. daļa b) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

080

Tostarp: ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas

V pielikums, 2.137.-139. daļa

V pielikums, 2.137.-139. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

090

Ārpusbiržas iespējas līgumi

V pielikums, 2.136. daļa

V pielikums, 2.136. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

100

Ārpusbiržas citi

V pielikums, 2.136. daļa

V pielikums, 2.136. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

110

Organizēta tirgus iespējas līgumi

V pielikums, 2.136. daļa

V pielikums, 2.136. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

120

Organizēta tirgus citi

V pielikums, 2.136. daļa

V pielikums, 2.136. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

130

Ārvalstu valūtas un zelts

V pielikums, 2.129. daļa c) punkts

V pielikums, 2.129. daļa c) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

140

Tostarp: ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas

V pielikums, 2.137.-139. daļa

V pielikums, 2.137.-139. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

150

Ārpusbiržas iespējas līgumi

V pielikums, 2.136. daļa

V pielikums, 2.136. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

160

Ārpusbiržas citi

V pielikums, 2.136. daļa

V pielikums, 2.136. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

170

Organizēta tirgus iespējas līgumi

V pielikums, 2.136. daļa

V pielikums, 2.136. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

180

Organizēta tirgus citi

V pielikums, 2.136. daļa

V pielikums, 2.136. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

190

Kredīti

V pielikums, 2.129. daļa d) punkts

V pielikums, 2.129. daļa d) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

195

Tostarp: ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas ar iespējas novērtēt patiesajā vērtībā izmantošanu

V pielikums, 2.140. daļa

9. SFPS 6.7.1. punkts; V pielikums, 2.140. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

201

Tostarp: citas ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas

V pielikums, 2.137.-140. daļa

V pielikums, 2.137.-140. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

210

Kredītriska mijmaiņas līgumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

220

Kredītriska starpības iespējas līgumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

230

Kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

240

Citi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

250

Prece

V pielikums, 2.129. daļa e) punkts

V pielikums, 2.129. daļa e) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

260

Tostarp: ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas

V pielikums, 2.137.-139. daļa

V pielikums, 2.137.-139. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

270

Citi

V pielikums, 2.129. daļa f) punkts

V pielikums, 2.129. daļa f) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

280

Tostarp: ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas

V pielikums, 2.137.-139. daļa

V pielikums, 2.137.-139. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

290

ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

KPR II pielikums; V pielikums, 1.16. daļa a) punkts

9. SFPS A papildinājums

 

 

 

 

 

 

 

 

300

Tostarp: ārpusbiržas – kredītiestādes

V pielikums, 1.42. daļa c), 44. daļa e), 2.141. daļa a), 142. daļa

V pielikums, 1.42. daļa c), 44. daļa e), 2.141. daļa a), 142. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

310

Tostarp: ārpusbiržas – citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.42. daļa d), 44. daļa e), 2.141. daļa b) punkts

V pielikums. 1.42. daļa d), 44. daļa e), 2.141. daļa b) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

320

Tostarp: ārpusbiržas – pārējie

V pielikums, 1.44. daļa e), 2.141. daļa c) punkts

V pielikums, 1.44. daļa e), 2.141. daļa c) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

11.    Riska ierobežošanas uzskaite

11.1.    Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite – sadalījums pa risku veidiem un riska ierobežošanas pozīciju veidiem



Dalījumā pa produktiem vai tirgus veidiem

 

Uzskaites vērtība

Nosacītā summa

aktīvi

saistības

Kopā riska ierobežošana

Tostarp: pārdoti

Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

7. SFPS 24.A punkts; V pielikums, 2.120., 131. daļa

7. SFPS 24.A punkts; V pielikums, 2.120., 131. daļa

V pielikums, 2.133.-135. daļa

V pielikums, 2.133.-135. daļa

 

010

020

030

040

010

Procentu likme

V pielikums, 2.129. daļa a) punkts

 

 

 

 

020

Ārpusbiržas iespējas līgumi

V pielikums, 2.136. daļa

 

 

 

 

030

Ārpusbiržas citi

V pielikums, 2.136. daļa

 

 

 

 

040

Organizēta tirgus iespējas līgumi

V pielikums, 2.136. daļa

 

 

 

 

050

Organizēta tirgus citi

V pielikums, 2.136. daļa

 

 

 

 

060

Pašu kapitāls

V pielikums, 2.129. daļa b) punkts

 

 

 

 

070

Ārpusbiržas iespējas līgumi

V pielikums, 2.136. daļa

 

 

 

 

080

Ārpusbiržas citi

V pielikums, 2.136. daļa

 

 

 

 

090

Organizēta tirgus iespējas līgumi

V pielikums, 2.136. daļa

 

 

 

 

100

Organizēta tirgus citi

V pielikums, 2.136. daļa

 

 

 

 

110

Ārvalstu valūtas un zelts

V pielikums, 2.129. daļa c) punkts

 

 

 

 

120

Ārpusbiržas iespējas līgumi

V pielikums, 2.136. daļa

 

 

 

 

130

Ārpusbiržas citi

V pielikums, 2.136. daļa

 

 

 

 

140

Organizēta tirgus iespējas līgumi

V pielikums, 2.136. daļa

 

 

 

 

150

Organizēta tirgus citi

V pielikums, 2.136. daļa

 

 

 

 

160

Kredīti

V pielikums, 2.129. daļa d) punkts

 

 

 

 

170

Kredītriska mijmaiņas līgumi

V pielikums, 2.136. daļa

 

 

 

 

180

Kredītriska starpības iespējas līgumi

V pielikums, 2.136. daļa

 

 

 

 

190

Kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgumi

V pielikums, 2.136. daļa

 

 

 

 

200

Citi

V pielikums, 2.136. daļa

 

 

 

 

210

Prece

V pielikums, 2.129. daļa e) punkts

 

 

 

 

220

Citi

V pielikums, 2.129. daļa f) punkts

 

 

 

 

230

PATIESĀS VĒRTĪBAS RISKA IEROBEŽOŠANA

7. SFPS 24.A punkts; 39. SGS 86. punkta a) apakšpunkts; 9. SFPS 6.5.2. punkta a) apakšpunkts;

 

 

 

 

240

Procentu likme

V pielikums, 2.129. daļa a) punkts

 

 

 

 

250

Ārpusbiržas iespējas līgumi

V pielikums, 2.136. daļa

 

 

 

 

260

Ārpusbiržas citi

V pielikums, 2.136. daļa

 

 

 

 

270

Organizēta tirgus iespējas līgumi

V pielikums, 2.136. daļa

 

 

 

 

280

Organizēta tirgus citi

V pielikums, 2.136. daļa

 

 

 

 

290

Pašu kapitāls

V pielikums, 2.129. daļa b) punkts

 

 

 

 

300

Ārpusbiržas iespējas līgumi

V pielikums, 2.136. daļa

 

 

 

 

310

Ārpusbiržas citi

V pielikums, 2.136. daļa

 

 

 

 

320

Organizēta tirgus iespējas līgumi

V pielikums, 2.136. daļa

 

 

 

 

330

Organizēta tirgus citi

V pielikums, 2.136. daļa

 

 

 

 

340

Ārvalstu valūtas un zelts

V pielikums, 2.129. daļa c) punkts

 

 

 

 

350

Ārpusbiržas iespējas līgumi

V pielikums, 2.136. daļa

 

 

 

 

360

Ārpusbiržas citi

V pielikums, 2.136. daļa

 

 

 

 

370

Organizēta tirgus iespējas līgumi

V pielikums, 2.136. daļa

 

 

 

 

380

Organizēta tirgus citi

V pielikums, 2.136. daļa

 

 

 

 

390

Kredīti

V pielikums, 2.129. daļa d) punkts

 

 

 

 

400

Kredītriska mijmaiņas līgumi

V pielikums, 2.136. daļa

 

 

 

 

410

Kredītriska starpības iespējas līgumi

V pielikums, 2.136. daļa

 

 

 

 

420

Kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgumi

V pielikums, 2.136. daļa

 

 

 

 

430

Citi

V pielikums, 2.136. daļa

 

 

 

 

440

Prece

V pielikums, 2.129. daļa e) punkts

 

 

 

 

450

Citi

V pielikums, 2.129. daļa f) punkts

 

 

 

 

460

NAUDAS PLŪSMAS RISKA IEROBEŽOŠANA

7. SFPS 24.A punkts; 39. SGS 86. punkta b) apakšpunkts; 9. SFPS 6.5.2. punkta b) apakšpunkts;

 

 

 

 

470

ĀRVALSTU DARĪJUMOS VEIKTO NETO IEGULDĪJUMU RISKA IEROBEŽOŠANA

7. SFPS 24.A punkts; 39. SGS 86. punkta c) apakšpunkts; 9. SFPS 6.5.2. punkta c) apakšpunkts;

 

 

 

 

480

PORTFEĻA PROCENTU LIKMJU RISKA PATIESĀS VĒRTĪBAS RISKA IEROBEŽOŠANA

39. SGS 71., 81.A, 89.A punkts, PN 114.-132.

 

 

 

 

490

PORTFEĻA PROCENTU LIKMJU RISKA NAUDAS PLŪSMAS RISKA IEROBEŽOŠANA

39. SGS 71. punkts

 

 

 

 

500

ATVASINĀTIE INSTRUMENTI – RISKA IEROBEŽOŠANAS UZSKAITE

7. SFPS 24.A punkts; 39. SGS 9. punkts; 9. SFPS 6.1. punkts

 

 

 

 

510

Tostarp: ārpusbiržas – kredītiestādes

V pielikums, 1.42. daļa c), 44. daļa e), 2.141. daļa a), 142. daļa

 

 

 

 

520

Tostarp: ārpusbiržas – citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.42. daļa d), 44. daļa e), 2.141. daļa b) punkts

 

 

 

 

530

Tostarp: ārpusbiržas – pārējie

V pielikums, 1.44. daļa e), 2.141. daļa c) punkts

 

 

 

 

11.2.    Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite saskaņā ar valsts VPGP – sadalījums pa risku veidiem



Dalījumā pa produktiem vai tirgus veidiem

Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

Uzskaites vērtība

Nosacītā summa

Patiesā vērtība

 

 

 

 

Pozitīvā vērtība

Negatīvā vērtība

aktīvi

Tostarp: aktīvi, kas uzskaitīti amortizētajās izmaksās/ LOCOM

saistības

Tostarp: saistības, kas uzskaitītas amortizētajās izmaksās/ LOCOM

Kopā riska ierobežošana

Tostarp: atvasinātie instrumenti, kas uzskaitīti amortizētajās izmaksās/ LOCOM

Tostarp: pārdoti

Tostarp: atvasinātie instrumenti, kas uzskaitīti amortizētajās izmaksās/ LOCOM

V pielikums, 1.17. daļa, 2.120. daļa

V pielikums, 2.124. daļa

V pielikums, 1.25. daļa, 2.120. daļa

V pielikums, 2.124. daļa

V pielikums, 2.133.-135. daļa

V pielikums, 2.124. daļa

V pielikums, 2.133.-135. daļa

V pielikums, 2.124. daļa

V pielikums, 2.132. daļa

V pielikums, 2.132. daļa

005

006

007

008

010

011

020

021

030

040

010

Procentu likme

V pielikums, 2.129. daļa a) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

020

Ārpusbiržas iespējas līgumi

V pielikums, 2.136. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

030

Ārpusbiržas citi

V pielikums, 2.136. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

040

Organizēta tirgus iespējas līgumi

V pielikums, 2.136. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

Organizēta tirgus citi

V pielikums, 2.136. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060

Pašu kapitāls

V pielikums, 2.129. daļa b) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

070

Ārpusbiržas iespējas līgumi

V pielikums, 2.136. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

Ārpusbiržas citi

V pielikums, 2.136. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

090

Organizēta tirgus iespējas līgumi

V pielikums, 2.136. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

100

Organizēta tirgus citi

V pielikums, 2.136. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110

Ārvalstu valūtas un zelts

V pielikums, 2.129. daļa c) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

120

Ārpusbiržas iespējas līgumi

V pielikums, 2.136. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

130

Ārpusbiržas citi

V pielikums, 2.136. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

140

Organizēta tirgus iespējas līgumi

V pielikums, 2.136. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

150

Organizēta tirgus citi

V pielikums, 2.136. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

160

Kredīti

V pielikums, 2.129. daļa d) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

170

Kredītriska mijmaiņas līgumi

V pielikums, 2.136. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

180

Kredītriska starpības iespējas līgumi

V pielikums, 2.136. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

190

Kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgumi

V pielikums, 2.136. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

200

Citi

V pielikums, 2.136. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

210

Prece

V pielikums, 2.129. daļa e) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

220

Citi

V pielikums, 2.129. daļa f) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

230

ATVASINĀTIE INSTRUMENTI – RISKA IEROBEŽOŠANAS UZSKAITE

V pielikums, 1.22., 26. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

231

Tostarp: patiesās vērtības riska ierobežošana

V pielikums, 2.143. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

232

Tostarp: naudas plūsmu riska ierobežošana

V pielikums, 2.143. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

233

Tostarp: pašizmaksas riska ierobežošana

V pielikums, 2.143., 144. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

234

Tostarp: ārvalstu darījumos veikto neto ieguldījumu riska ierobežošana

V pielikums, 2.143. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

235

Tostarp: portfeļa procentu likmju riska patiesās vērtības riska ierobežošana

V pielikums, 2.143. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

236

Tostarp: portfeļa procentu likmju riska naudas plūsmas riska ierobežošana

V pielikums, 2.143. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

240

Tostarp: ārpusbiržas – kredītiestādes

V pielikums, 1.42. daļa c), 44. daļa e), 2.141. daļa a), 142. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

250

Tostarp: ārpusbiržas – citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.42. daļa d), 44. daļa e), 2.141. daļa b) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

260

Tostarp: ārpusbiržas – pārējie

V pielikums, 1.44. daļa e), 2.141. daļa c) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

11.3.    Neatvasināti riska ierobežošanas instrumenti – sadalījums pa uzskaites portfeļiem un riska ierobežošanas pozīciju veidiem



 

Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

Uzskaites vērtība

Patiesās vērtības riska ierobežošana

Naudas plūsmas riska ierobežošana

Ārvalstu operācijās veikto neto ieguldījumu riska ierobežošana

V pielikums, 2.145. daļa

V pielikums, 2.145. daļa

V pielikums, 2.145. daļa

010

020

030

010

Neatvasināti finanšu aktīvi

7. SFPS 24.A punkts; 9. SFPS 6.1. punkts; 9. SFPS 6.2.2. punkts

 

 

 

020

Tostarp: tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi

9. SFPS A papildinājums

 

 

 

030

Tostarp: Netirdzniecības finanšu aktīvi, kas obligāti novērtējami patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

9. SFPS 4.1.4. punkts; 7. SFPS 8. punkta a) apakšpunkta ii) punkts

 

 

 

040

Tostarp: finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

9. SFPS 4.1.5. punkts 7. SFPS 8. punkta a) apakšpunkta i) punkts

 

 

 

050

Neatvasinātas finanšu saistības

7. SFPS 24.A punkts; 9. SFPS 6.1. punkts; 9. SFPS 6.2.2. punkts

 

 

 

060

Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības

9. SFPS A papildinājums

 

 

 

070

Finanšu saistības, kas novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

9. SFPS 4.2.1. punkts; 9. SFPS 6.2.2. punkts

 

 

 

080

Amortizētajās izmaksās novērtētie finanšu aktīvi

9. SFPS 4.2.1. punkts; 9. SFPS 6.2.2. punkts

 

 

 

F11.3.1.    Neatvasināti riska ierobežošanas instrumenti saskaņā ar valsts VPGP – sadalījums pa uzskaites portfeļiem



 

Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

Uzskaites vērtība

V pielikums, 2.145. daļa

010

Neatvasināti finanšu aktīvi

 

 

020

Tostarp: tirdzniecības finanšu aktīvi

BPD 32.-33. pants V pielikums, 1.17. daļa

 

030

Tostarp: netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

BPD 36. panta 2. punkts

 

040

Tostarp: netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā caur pašu kapitālu

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 8. punkts

 

050

Tostarp: citi netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi

BPD 37. pants; Grāmatvedības direktīvas 12. panta 7. punkts; V pielikums, 1.20. daļa

 

060

Neatvasinātas finanšu saistības

 

 

070

Tostarp: tirdzniecības finanšu saistības

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 3. punkts un 6. punkts

 

080

Tostarp: netirdzniecības neatvasinātas finanšu saistības, kas novērtētas pēc iegādes izmaksu metodes

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 3. punkts

 

F11.4.    Pret risku nodrošinātie posteņi patiesās vērtības riska ierobežošanas pozīcijās



 

Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

Mikrolīmeņa riska ierobežošana

Mikrolīmeņa riska ierobežošana — neto pozīcijas riska ierobežošana

Riska ierobežošanas korekcijas Mikrolīmeņa riska ierobežošanai

Makrolīmeņa riska ierobežošana

Uzskaites vērtība

Neto pozīcijas riska ierobežošanā iekļautie aktīvi vai saistības (pirms savstarpējā ieskaita)

Riska ierobežošanas korekcijas, kas iekļautas aktīvu/pasīvu uzskaites vērtībā

Atlikušās korekcijas pārtrauktai mikrolīmeņa riska ierobežošanai, tostarp neto pozīciju riska ierobežošanai

Pret risku nodrošinātie posteņi portfeļa procentu likmes riska ierobežošanas pozīcijai

7. SFPS 24.B punkta a) apakšpunkts, V pielikums, 2.146., 147. daļa

9. SFPS 6.6.1. punkts; 9. SFPS 6.6.6. punkts; V pielikums, 2.147., 151. daļa

7. SFPS 24.B punkta a) apakšpunkta ii) punkts; V pielikums, 2.148., 149. daļa

7. SFPS 24.B punkta a) apakšpunkta v) punkts; V pielikums, 2.148., 150. daļa

9. SFPS 6.1.3. punkts; 9. SFPS 6.6.1. punkts; V pielikums, 2.152. daļa

010

020

030

040

050

 

AKTĪVI

 

 

 

 

 

 

010

Finanšu aktīvi, kuri novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos

9. SFPS 4.1.2.A punkts; 7. SFPS 8. punkta h) apakšpunkts; V pielikums, 2.146. daļa 151

 

 

 

 

 

020

Procentu likme

V pielikums, 2.129. daļa a) punkts

 

 

 

 

 

030

Pašu kapitāls

V pielikums, 2.129. daļa b) punkts

 

 

 

 

 

040

Ārvalstu valūtas un zelts

V pielikums, 2.129. daļa c) punkts

 

 

 

 

 

050

Kredīti

V pielikums, 2.129. daļa d) punkts

 

 

 

 

 

060

Prece

V pielikums, 2.129. daļa e) punkts

 

 

 

 

 

070

Citi

V pielikums, 2.129. daļa f) punkts

 

 

 

 

 

080

Amortizētajās izmaksās novērtētie finanšu aktīvi

9. SFPS 4.1.2.A punkts; 7. SFPS 8. punkta f) apakšpunkts; V pielikums, 2.146. daļa 151

 

 

 

 

 

090

Procentu likme

V pielikums, 2.129. daļa a) punkts

 

 

 

 

 

100

Pašu kapitāls

V pielikums, 2.129. daļa b) punkts

 

 

 

 

 

110

Ārvalstu valūtas un zelts

V pielikums, 2.129. daļa c) punkts

 

 

 

 

 

120

Kredīti

V pielikums, 2.129. daļa d) punkts

 

 

 

 

 

130

Prece

V pielikums, 2.129. daļa e) punkts

 

 

 

 

 

140

Citi

V pielikums, 2.129. daļa f) punkts

 

 

 

 

 

 

SAISTĪBAS

 

 

 

 

 

 

150

Amortizētajās izmaksās novērtētās finanšu saistības

9. SFPS 4.2.1. punkts; 7. SFPS 8. punkta g) apakšpunkts; V pielikums, 2.146. daļa 151

 

 

 

 

 

160

Procentu likme

V pielikums, 2.129. daļa a) punkts

 

 

 

 

 

170

Pašu kapitāls

V pielikums, 2.129. daļa b) punkts

 

 

 

 

 

180

Ārvalstu valūtas un zelts

V pielikums, 2.129. daļa c) punkts

 

 

 

 

 

190

Kredīti

V pielikums, 2.129. daļa d) punkts

 

 

 

 

 

200

Prece

V pielikums, 2.129. daļa e) punkts

 

 

 

 

 

210

Citi

V pielikums, 2.129. daļa f) punkts

 

 

 

 

 

12.    Izmaiņas atskaitījumos un uzkrājumos kredītzaudējumiem

12.0.    Izmaiņas atskaitījumos kredītzaudējumiem un kapitāla vērtspapīru instrumentu vērtības samazinājums atbilstoši valsts VPGP



 

Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

KPR 442. panta i) punkts; V pielikums, 2.153. daļa

Sākuma bilance

Palielinājumi saistībā ar summām, kas atliktas perioda paredzamajiem aizdevumu zaudējumiem

Samazinājumi saistībā ar summām, kas apvērstas perioda paredzamajiem aizdevumu zaudējumiem

Samazinājums atskaitījumu kontā saistībā ar norakstījumiem

Pārvedumi starp atskaitījumiem

Citas korekcijas

Beigu bilance

Atgūtie līdzekļi, kas uzskaitīti tieši peļņas vai zaudējumu aprēķinā

Vērtības korekcijas, kas uzskaitītas tieši peļņas vai zaudējumu aprēķinā

Summas, kas norakstītas tieši peļņas vai zaudējumu aprēķinā

 

V pielikums, 2.154. daļa

V pielikums, 2.154. daļa

 

 

V pielikums, 2.155. daļa

 

 

V pielikums, 2.78. daļa

 

010

020

030

040

050

060

070

080

090

100

010

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

330

Speciāli atskaitījumi kredītriskam

KPR 428. panta g) punkta ii) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

340

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.31. daļa, 44. daļa b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

350

Centrālās bankas

V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

360

Vispārējās valdības

V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

370

Kredītiestādes

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

380

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

390

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

400

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.32., 44. daļa a) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

410

Centrālās bankas

V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

420

Vispārējās valdības

V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

430

Kredītiestādes

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

440

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

450

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

460

Mājsaimniecības

V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

470

Vispārēji atskaitījumi kredītriskam

KPR 4. panta 95. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

480

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.31. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

490

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.32. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

500

Vispārēji atskaitījumi banku darbības riskiem

BPD 37. panta 1. punkts; KPR 4. panta 95. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

510

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.31. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

520

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.32. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

530

Kopā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

12.1.    Izmaiņas atskaitījumos un uzkrājumos kredītzaudējumiem



 

Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

Sākuma bilance

Palielinājumi saistībā ar iniciēšanu un iegādi

Samazinājumi saistībā ar atzīšanas pārtraukšana

Kredītriska izmaiņu izraisītās izmaiņas (neto)

Izmaiņas, kas saistītas ar modifikācijām bez atzīšanas pārtraukšana (neto)

Izmaiņas, ko rada iestādes aplēšu metodikas atjaunināšana (neto)

Samazinājums atskaitījumu kontā saistībā ar norakstījumiem

Citas korekcijas

Beigu bilance

Iepriekš norakstītu summu atgūtie līdzekļi, kas uzskaitīti tieši peļņas vai zaudējumu aprēķinā

Summas, kas norakstītas tieši peļņas vai zaudējumu aprēķinā

 

7. SFPS 35.I punkts; V pielikums, 2.159., 164. daļa b) punkts

7. SFPS 35.I punkts; V pielikums, 2.160., 164. daļa b) punkts

7. SFPS 35.I punkts; 7. SFPS 35.B punkta b) apakšpunkts; V pielikums, 2.161.-162. daļa

7. SFPS 35.I punkts; 7. SFPS 35.J punkts; 9. SFPS 5.5.12., B5.5.25., B5.5.27. punkts; V pielikums, 2.164. daļa c) punkts

7. SFPS 35.I punkts; 7. SFPS 35.B punkta b) apakšpunkts; V pielikums, 2.163. daļa

7. SFPS 35.I punkts; 9. SFPS 5.4.4. punkts, 7. SFPS 35.L punkts; V pielikums, 2.72., 74., 164. daļa a), 165.daļa

7. SFPS 35.I punkts; 7. SFPS 35.B punkta b) apakšpunkts; V pielikums, 2.166. daļa

 

 

9. SFPS 5.4.4. punkts; V pielikums, 2.165. daļa

010

020

030

040

050

070

080

090

100

110

120

010

Atskaitījumi finanšu aktīviem, kuru kredītrisks nav palielinājies kopš sākotnējās atzīšanas (1. pakāpe)

9. SFPS 5.5.5. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

020

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.31. daļa, 44. daļa b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

030

Centrālās bankas

V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

040

Vispārējās valdības

V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

Kredītiestādes

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

070

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.32., 44. daļa a) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

090

Centrālās bankas

V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

100

Vispārējās valdības

V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110

Kredītiestādes

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

120

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

130

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

140

Mājsaimniecības

V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

160

Tostarp: kolektīvi novērtētie atskaitījumi

9. SFPS B5.5.1. - B5.5.6. punkts; V pielikums, 2.158. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

170

Tostarp: individuāli novērtēti atskaitījumi

9. SFPS B5.5.1. - B5.5.6. punkts; V pielikums, 2.158. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

180

Atskaitījumi parāda instrumentiem, kuru kredītrisks kopš sākotnējās atzīšanas ir nozīmīgi palielinājies, bet kredītvērtība nav samazinājusies (2. pakāpe)

9. SFPS 5.5.3. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

190

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.31. daļa, 44. daļa b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

200

Centrālās bankas

V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

210

Vispārējās valdības

V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

220

Kredītiestādes

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

230

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

240

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

250

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.32., 44. daļa a) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

260

Centrālās bankas

V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

270

Vispārējās valdības

V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

280

Kredītiestādes

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

290

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

300

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

310

Mājsaimniecības

V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

330

Tostarp: kolektīvi novērtētie atskaitījumi

9. SFPS B5.5.1. - B5.5.6. punkts; V pielikums, 2.158. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

340

Tostarp: individuāli novērtēti atskaitījumi

9. SFPS B5.5.1. - B5.5.6. punkts; V pielikums, 2.158. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

350

Tostarp: ieņēmumus nenesoši

V pielikums, 2.213.-232. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

360

Atskaitījumi parāda instrumentiem ar samazinātu kredītvērtību (3. pakāpe)

9. SFPS 5.5.1. punkts, 9. A papildinājums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

370

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.31. daļa, 44. daļa b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

380

Centrālās bankas

V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

390

Vispārējās valdības

V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

400

Kredītiestādes

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

410

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

420

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

430

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.32., 44. daļa a) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

440

Centrālās bankas

V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

450

Vispārējās valdības

V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

460

Kredītiestādes

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

470

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

480

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

490

Mājsaimniecības

V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

500

Tostarp: kolektīvi novērtētie atskaitījumi

9. SFPS B5.5.1. - B5.5.6. punkts; V pielikums, 2.158. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

510

Tostarp: individuāli novērtēti atskaitījumi

9. SFPS B5.5.1. - B5.5.6. punkts; V pielikums, 2.158. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

520

Kopējais atskaitījums parāda instrumentiem

7. SFPS B8.E punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

530

Sniegtās apņemšanās un finanšu garantijas (1. pakāpe)

9. SFPS 9.2.1. punkta g) apakšpunkts; 2.3. punkta b) un c) apakšpunkts; 5.5. punkts, B2.5. punkts; V pielikums, 2.157. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

540

Sniegtās apņemšanās un finanšu garantijas (2. pakāpe)

9. SFPS 9.2.1. punkta g) apakšpunkts; 2.3. punkta c) apakšpunkts; 5.5.3. punkts, B2.5. punkts; V pielikums, 2.157. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

550

Tostarp: ieņēmumus nenesoši

V pielikums, 2.117. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

560

Sniegtās apņemšanās un finanšu garantijas (3. pakāpe)

9. SFPS 9.2.1. punkta g) apakšpunkts; 2.3. punkta c) apakšpunkts; 5.5.1. punkts, B2.5. punkts; V pielikums, 2.157. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

570

Kopā uzkrājumi sniegtajām apņemšanām un finanšu garantijām

7. SFPS B8.E punkts V pielikums, 2.157. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

12.2.    Summu pārvedumi no vienas vērtības samazināšanas pakāpes uz citu (atspoguļojums bruto summās)



 

Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

Bruto uzskaites vērtība / nominālvērtība

V pielikums, 1.34. daļa, 2.118. daļa, 167., 170. daļa

Pārvedumi starp 1. pakāpi un 2. pakāpi

Pārvedumi starp 2. pakāpi un 3. pakāpi

Pārvedumi starp 1. pakāpi un 3. pakāpi

No 2. pakāpes uz 1. pakāpi

No 1. pakāpes uz 2. pakāpi

No 3. pakāpes uz 2. pakāpi

No 2. pakāpes uz 3. pakāpi

No 3. pakāpes uz 1. pakāpi

No 1. pakāpes uz 3. pakāpi

V pielikums, 2.168.-169. daļa

010

020

030

040

050

060

010

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.31. daļa, 44. daļa b)

 

 

 

 

 

 

020

Centrālās bankas

V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

 

 

 

 

 

 

030

Vispārējās valdības

V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

 

 

 

 

 

 

040

Kredītiestādes

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

 

 

 

 

 

 

050

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

 

 

 

 

 

 

060

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

 

 

 

 

 

 

070

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.32., 44. daļa a) punkts

 

 

 

 

 

 

080

Centrālās bankas

V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

 

 

 

 

 

 

090

Vispārējās valdības

V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

 

 

 

 

 

 

100

Kredītiestādes

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

 

 

 

 

 

 

110

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

 

 

 

 

 

 

120

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

 

 

 

 

 

 

130

Mājsaimniecības

V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

 

 

 

 

 

 

140

Kopā parāda instrumenti

 

 

 

 

 

 

 

150

Sniegtās apņemšanās un finanšu garantijas

9. SFPS 9.2.1. punkta g) apakšpunkts; 2.3. punkta c) apakšpunkts; 5.5.1, 5.5.3, 5.5.5

 

 

 

 

 

 

13.    Saņemtais nodrošinājums un saņemtās garantijas

13.1.    Nodrošinājumu un garantiju sadalījums pa aizdevumiem un avansiem, kas nav turēti tirdzniecības nolūkā



Garantijas un nodrošinājums

 

 

Nodrošinājuma vai garantijas maksimālā summa, ko var ņemt vērā

V pielikums, 2.171.-172., 174. daļa

Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

ar nekustamo īpašumu nodrošināti aizdevumi

Citi nodrošinātie aizdevumi

Saņemtās finanšu garantijas

 

 

Mājokļi

Komerciāls

Nauda [emitētie parāda instrumenti]

Pārējie

 

7. SFPS 36. punkta b) apakšpunkts

V pielikums, 2.173. daļa a) punkts

V pielikums, 2.173. daļa a) punkts

V pielikums, 2.173. daļa b) punkts

V pielikums, 2.173. daļa b) punkts

V pielikums, 2.173. daļa c) punkts

 

 

010

020

030

040

050

010

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.32., 44. daļa a) punkts

V pielikums, 1.32., 44. daļa a) punkts

 

 

 

 

 

020

Tostarp: citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

 

 

 

 

 

030

Tostarp: nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

 

 

 

 

 

040

Tostarp: mājsaimniecības

V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

 

 

 

 

 

050

Tostarp: aizdevumi mājokļa iegādei

V pielikums, 2.88. daļa b) punkts

V pielikums, 2.88. daļa b) punkts

 

 

 

 

 

13.2.    Attiecīgajā periodā ar pārņemšanu iegūtais nodrošinājums [turējumā pārskata sniegšanas datumā]



 

Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

Uzskaites vērtība

V pielikums, 2.175. daļa

010

010

Pārdošanai turēti ilgtermiņa aktīvi

 

7. SFPS 38. punkta a) apakšpunkts

 

020

Pamatlīdzekļi

 

7. SFPS 38. punkta a) apakšpunkts

 

030

Ieguldījumu īpašums

 

7. SFPS 38. punkta a) apakšpunkts

 

040

Kapitāla vērtspapīru un parāda instrumenti

 

7. SFPS 38. punkta a) apakšpunkts

 

050

Citi

 

7. SFPS 38. punkta a) apakšpunkts

 

060

Kopā

 

 

 

13.3.    Uzkrātais ar pārņemšanu iegūtais nodrošinājums [materiālie aktīvi]



 

Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

Uzskaites vērtība

010

010

Piespiedu atsavināšana [materiālie aktīvi]

V pielikums, 2.176. daļa

7. SFPS 38. punkta a) apakšpunkts; V pielikums, 2.176. daļa

 

14.    Patiesās vērtības hierarhija – patiesajā vērtībā novērtētie finanšu instrumenti



 

 

 

Patiesās vērtības hierarhija

13. SFPS 93. punkta b) apakšpunkts

Patiesās vērtības izmaiņas attiecīgajā periodā

V pielikums, 2.178. daļa

Patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas pirms nodokļiem

V pielikums, 2.179. daļa

Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

1. līmenis

2. līmenis

3. līmenis

2. līmenis

3. līmenis

1. līmenis

2. līmenis

3. līmenis

 

 

13. SFPS 76. punkts

13. SFPS 81. punkts

13. SFPS 86. punkts

13. SFPS 81. punkts

13. SFPS 86. punkts, 93. punkta f) apakšpunkts

13. SFPS 76. punkts

13. SFPS 81. punkts

13. SFPS 86. punkts

 

 

010

020

030

040

050

060

070

080

AKTĪVI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

010

tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi

 

7. SFPS 8. punkta a) apakšpunkta ii) punkts; 9. SFPS A papildinājums

 

 

 

 

 

 

 

 

020

Atvasinātie instrumenti

 

9. SFPS A papildinājums

 

 

 

 

 

 

 

 

030

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

 

32. SGS 11. punkts;

 

 

 

 

 

 

 

 

040

Parāda vērtspapīri

 

V pielikums, 1.31. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

050

Aizdevumi un avansi

 

V pielikums, 1.32. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

051

tirdzniecības finanšu aktīvi

BPD 32.-33. pants V pielikums, 1.17. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

052

Atvasinātie instrumenti

KPR II pielikums; V pielikums, 1.17. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

053

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2013/33; 2. pielikums, 2.4.-5. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

054

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.31. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

055

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.32. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

056

Netirdzniecības finanšu aktīvi, kas obligāti novērtējami patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

 

9. SFPS 4.1.4. punkts; 7. SFPS 8. punkta a) apakšpunkta ii) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

057

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

 

32. SGS 11. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

058

Parāda vērtspapīri

 

V pielikums, 1.31. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

059

Aizdevumi un avansi

 

V pielikums, 1.32. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

060

finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 6. punkts; 39. SGS 9. punkts

7. SFPS 8. punkta a) apakšpunkta i) punkts; 9. SFPS 4.1.5. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

070

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

32. SGS 11. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

080

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.31. daļa

V pielikums, 1.31. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

090

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.32. daļa

V pielikums, 1.32. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

101

Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos

 

7. SFPS 8. punkta h) apakšpunkts; 9. SFPS 4.1.2.A punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

102

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

 

32. SGS 11. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

103

Parāda vērtspapīri

 

V pielikums, 1.31. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

104

Aizdevumi un avansi

 

V pielikums, 1.32. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

121

netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 4. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

122

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

123

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.31. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

124

Aizdevumi un avansi

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 4. punkta b) apakšpunkts; V pielikums, 1.32. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

125

netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā caur pašu kapitālu

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 6. punkts un 8. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

126

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

127

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.31. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

128

Aizdevumi un avansi

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 4. punkta b) apakšpunkts; V pielikums, 1.32. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

140

Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 6. punkts un 8. punkts; 39. SGS 9. punkts; V pielikums, 1.22. daļa

9. SFPS 6.2.1. punkts; V pielikums, 1.22. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

SAISTĪBAS

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

150

Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 6. punkts; 39. SGS 9. punkts., PN 14.–15.

7. SFPS 8. punkta e) apakšpunkta ii) punkts; 9. SFPS BA.6. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

160

Atvasinātie instrumenti

KPR II pielikums

9. SFPS BA.7. punkta a) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

 

 

170

Īsās pozīcijas

 

9. SFPS BA.7. punkta b) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

 

 

180

Noguldījumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.30. daļa

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.36. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

190

Emitēti parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.31. daļa

V pielikums, 1.37. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

200

Citas finanšu saistības

V pielikums, 1.32.-34. daļa

V pielikums, 1.38.-41. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

201

tirdzniecības finanšu saistības

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 3. punkts un 6. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

202

Atvasinātie instrumenti

KPR II pielikums; V pielikums, 1.25, 27. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

203

Īsās pozīcijas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

204

Noguldījumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.36. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

205

Emitēti parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.37. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

206

Citas finanšu saistības

V pielikums, 1.38.-41. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

210

Finanšu saistības, kas novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 6. punkts; 39. SGS 9. punkts

7. SFPS 8. punkta e) apakšpunkta i) punkts; 9. SFPS 4.1.5. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

220

Noguldījumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.36. daļa

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.36. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

230

Emitēti parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.37. daļa

V pielikums, 1.37. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

240

Citas finanšu saistības

V pielikums, 1.38.-41. daļa

V pielikums, 1.38.-41. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

250

Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 6. punkts, 8. punkta a) apakšpunkts; 39. SGS 9. punkts; V pielikums, 1.26. daļa

9. SFPS 6.2.1. punkts; V pielikums, 1.26. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

15.    Atzīšanas pārtraukšana un ar pārvestiem finanšu aktīviem saistītās finanšu saistības



 

 

 

Pilnībā atzīti pārvestie finanšu aktīvi

Pārvestie finanšu aktīvi, kas atzīti iestādes turpmākās iesaistīšanās apmērā

Nesamaksātā pamatsumma par pārvestajiem finanšu aktīviem, kuru atzīšana pilnībā pārtraukta un attiecībā uz kuriem iestāde saglabā apkalpošanas tiesības

Summas, kuru atzīšana pārtraukta kapitāla prasības aprēķina nolūkā

Pārvestie aktīvi

Attiecīgās saistības

V ĪTS, 2.181. daļa

Nesamaksātā pamatsumma par sākotnējiem aktīviem

Joprojām atzīto aktīvu uzskaites vērtība [turpmākā iesaistīšanās]

Attiecīgo saistību uzskaites vērtība

Uzskaites vērtība

Tostarp: vērtspapīrošanas

Tostarp: pārdošanas ar atpirkšanu līgumi

Uzskaites vērtība

Tostarp: vērtspapīrošanas

Tostarp: pārdošanas ar atpirkšanu līgumi

Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

7. SFPS 42.D punkta e) apakšpunkts; V pielikums, 1.27. daļa

7. SFPS 42.D punkta e) apakšpunkts; KPR 4. panta 1., 61. punkts

7. SFPS 42.D punkta e) apakšpunkts; V pielikums, 2.183.-184. daļa

7. SFPS 42.D punkta e) apakšpunkts

7. SFPS 42.D punkta e) apakšpunkts

7. SFPS 42.D punkta e) apakšpunkts; V pielikums, 2.183.-184. daļa

 

7. SFPS 42.D punkta f) apakšpunkts

7. SFPS 42.D punkta f) apakšpunkts; V pielikums, 1.27. daļa, 2.181. daļa

 

KPR 109. pants; V pielikums, 2.182. daļa

Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

 

V pielikums, 1.27.-28. daļa

KPR 4. panta 61. punkts

V pielikums, 2.183.-184. daļa

 

KPR 4. panta 61. punkts

V pielikums, 2.183.-184. daļa

 

 

 

 

KPR 109. pants; V pielikums, 2.182. daļa

 

010

020

030

040

050

060

070

080

090

100

110

010

tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi

 

7. SFPS 8. punkta a) apakšpunkta ii) punkts; 9. SFPS A papildinājums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

020

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

 

32. SGS 11. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

030

Parāda vērtspapīri

 

V pielikums, 1.31. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

040

Aizdevumi un avansi

 

V pielikums, 1.32. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

041

tirdzniecības finanšu aktīvi

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 6. punkts; V pielikums, 1.15. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

042

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

043

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.31. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

044

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.32. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

045

Netirdzniecības finanšu aktīvi, kas obligāti novērtējami patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

 

9. SFPS 4.1.4. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

046

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

 

32. SGS 11. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

047

Parāda vērtspapīri

 

V pielikums, 1.31. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

048

Aizdevumi un avansi

 

V pielikums, 1.32. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 6. punkts; 39. SGS 9. punkts

7. SFPS 8. punkta a) apakšpunkta i) punkts; 9. SFPS 4.1.5. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

32. SGS 11. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

070

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.31. daļa

V pielikums, 1.31. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.32. daļa

V pielikums, 1.32. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

091

Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos

 

7. SFPS 8. punkta h) apakšpunkts; 9. SFPS 4.1.2.A punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

092

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

 

32. SGS 11. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

093

Parāda vērtspapīri

 

V pielikums, 1.31. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

094

Aizdevumi un avansi

 

V pielikums, 1.32. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

121

netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 4. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

122

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

123

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.31. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

124

Aizdevumi un avansi

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 4. punkta b) apakšpunkts; 1.14. daļa, 3.35. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

125

netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā caur pašu kapitālu

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 8. punkts un 2. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

126

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

127

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.31. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

128

Aizdevumi un avansi

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 4. punkta b) apakšpunkts; 1.14. daļa, 3.35. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

131

Amortizētajās izmaksās novērtētie finanšu aktīvi

Grāmatvedības direktīvas 42.a panta 4. punkta b) apakšpunkts, 5.a punkts; 39. SGS 9. punkts

7. SFPS 8. punkta f) apakšpunkts; 9. SFPS 4.1.2. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

132

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.24., 26. daļa

V pielikums, 1.31. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

133

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.24., 27. daļa

V pielikums, 1.32. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

181

Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc izmaksu metodes

BPD 37. panta 1. punkts; 42.a panta 4. punkta b) apakšpunkts; V pielikums, 1.16. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

200

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

182

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.31. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

183

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.32. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

184

citi netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi

BPD 35.–37. pants

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

185

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

186

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.31. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

187

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.32. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

190

Kopā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

16.    Atsevišķu peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņu sadalījums

16.1.    Procentu ienākumi un izdevumi dalījumā pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem



 

Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

Pārskata periods

Ienākumi

Izdevumi

V pielikums, 2.187., 189. daļa

V pielikums, 2.188., 190. daļa

010

020

010

Atvasinātie instrumenti – tirdzniecība

KPR II pielikums; V pielikums, 2.193. daļa

9. SFPS A papildinājums, BA.1., BA.6. punkts; V pielikums, 2.193. daļa

 

 

015

Tostarp: procentu ienākumi no atvasinātajiem instrumentiem ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijās

V pielikums, 2.193. daļa

V pielikums, 2.193. daļa

 

 

020

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.31. daļa, 44. daļa b)

V pielikums, 1.31. daļa, 44. daļa b)

 

 

030

Centrālās bankas

V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

 

 

040

Vispārējās valdības

V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

 

 

050

Kredītiestādes

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

 

 

060

citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

 

 

070

nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

 

 

080

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.32., 44. daļa a) punkts

V pielikums, 1.32., 44. daļa a) punkts

 

 

090

Centrālās bankas

V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

 

 

100

Vispārējās valdības

V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

 

 

110

Kredītiestādes

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

 

 

120

citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

 

 

130

nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

 

 

140

mājsaimniecības

V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

 

 

150

Citi aktīvi

V pielikums, 1.51. daļa

V pielikums, 2.5. daļa

 

 

160

Noguldījumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.36. daļa

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.36. daļa

 

 

170

Centrālās bankas

V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

 

 

180

Vispārējās valdības

V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

 

 

190

Kredītiestādes

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

 

 

200

citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

 

 

210

nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

 

 

220

mājsaimniecības

V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

 

 

230

Emitēti parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.37. daļa

V pielikums, 1.37. daļa

 

 

240

Citas finanšu saistības

V pielikums, 1.32.-34. daļa, 2.191. daļa

V pielikums, 1.32.-34. daļa, 2.191. daļa

 

 

250

Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite, procentu likmju risks

V pielikums, 2.192. daļa

V pielikums, 2.192. daļa

 

 

260

Citas saistības

V pielikums, 1.38.-41. daļa

V pielikums, 1.38.-41. daļa

 

 

270

LĪDZDALĪBA

BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (1., 2. punkts)

1. SGS 97. punkts

 

 

280

Tostarp: procentu ienākumi par finanšu aktīviem, kuru vērtība ir samazinājusies

 

9. SFPS 5.4.1. punkts; B5.4.7. punkts; V pielikums, 2.194. daļa

 

 

16.2.    Peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīt finanšu aktīvus un saistības, kas nav novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, dalījumā pa instrumentiem



 

Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

Pārskata periods

V pielikums, 2.195.-196. daļa

010

010

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

V pielikums, 1.28. daļa

 

020

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.31. daļa

V pielikums, 1.31. daļa

 

030

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.32. daļa

V pielikums, 1.32. daļa

 

040

Noguldījumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.36. daļa

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.36. daļa

 

050

Emitēti parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.37. daļa

V pielikums, 1.37. daļa

 

060

Citas finanšu saistības

V pielikums, 1.38.-41. daļa

V pielikums, 1.38.-41. daļa

 

070

NETO PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI, PĀRTRAUCOT ATZĪT FINANŠU AKTĪVUS UN SAISTĪBAS, KAS NAV NOVĒRTĒTI PATIESAJĀ VĒRTĪBĀ AR ATSPOGUĻOJUMU PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINĀ

BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (6. punkts); V pielikums, 2.45. daļa

V pielikums, 2.45. daļa

 

16.3.    Peļņa vai zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām, tirdzniecības finanšu aktīviem un tirdzniecības finanšu saistībām, dalījumā pa instrumentiem



 

Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

Pārskata periods

V pielikums, 2.197.-198. daļa

010

010

Atvasinātie instrumenti

 

9. SFPS A papildinājums, BA.1. punkts, BA.7. punkta a) apakšpunkts

 

015

Tostarp: Ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas ar iespējas novērtēt patiesajā vērtībā izmantošanu

 

9. SFPS 6.7.1. punkts; 7. SFPS 9. punkta d) apakšpunkts; V pielikums, 2.199. daļa

 

020

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

 

32. SGS 11. punkts

 

030

Parāda vērtspapīri

 

V pielikums, 1.31. daļa

 

040

Aizdevumi un avansi

 

V pielikums, 1.32. daļa

 

050

Īsās pozīcijas

 

9. SFPS BA.7. punkta b) apakšpunkts

 

060

Noguldījumi

 

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.36. daļa

 

070

Emitēti parāda vērtspapīri

 

V pielikums, 1.37. daļa

 

080

Citas finanšu saistības

 

V pielikums, 1.38.-41. daļa

 

090

NETO PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI NO TIRDZNIECĪBAS NOLŪKĀ TURĒTIEM FINANŠU AKTĪVIEM UN SAISTĪBĀM

 

9. SFPS A papildinājums; BA.6. punkts; 7. SFPS 20. punkta a) apakšpunkta i) punkts

 

095

Tostarp: peļņa un zaudējumi, ko rada amortizētajās izmaksās novērtēto aktīvu pārklasificēšana

 

9. SFPS 5.6.2. punkts; V pielikums, 2.199. daļa

 

100

Atvasinātie instrumenti

KPR II pielikums

 

 

110

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

 

 

120

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.31. daļa

 

 

130

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.32. daļa

 

 

140

Īsās pozīcijas

 

 

 

150

Noguldījumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.36. daļa

 

 

160

Emitēti parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.37. daļa

 

 

170

Citas finanšu saistības

V pielikums, 1.38.-41. daļa

 

 

180

NETO PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI NO TIRDZNIECĪBAS FINANŠU AKTĪVIEM UN SAISTĪBĀM

BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (6. punkts) V pielikums, 1.17. daļa

 

 

16.4.    Peļņa vai zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām, tirdzniecības finanšu aktīviem un tirdzniecības finanšu saistībām, dalījumā pa risku veidiem



 

Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

Pārskata periods

010

010

Procentu likmju instrumenti un saistītie atvasinātie instrumenti

 

V pielikums, 2.200. daļa a) punkts

 

020

Kapitāla vērtspapīru instrumenti un saistītie atvasinātie instrumenti

 

V pielikums, 2.200. daļa b) punkts

 

030

Ārvalstu valūtas tirdzniecība un atvasinātie instrumenti, kas saistīti ar ārvalstu valūtām un zeltu

 

V pielikums, 2.200. daļa c) punkts

 

040

Kredītriska instrumenti un saistītie atvasinātie instrumenti

 

V pielikums, 2.200. daļa d) punkts

 

050

Atvasinātie instrumenti, kas saistīti ar precēm

 

V pielikums, 2.200. daļa e) punkts

 

060

Citi

 

V pielikums, 2.200. daļa f) punkts

 

070

NETO PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI NO TIRDZNIECĪBAS NOLŪKĀ TURĒTIEM FINANŠU AKTĪVIEM UN SAISTĪBĀM

BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (6. punkts)

7. SFPS 20. punkta a) apakšpunkta i) punkts

 

080

Procentu likmju instrumenti un saistītie atvasinātie instrumenti

V pielikums, 2.200. daļa a) punkts

 

 

090

Kapitāla vērtspapīru instrumenti un saistītie atvasinātie instrumenti

V pielikums, 2.200. daļa b) punkts

 

 

100

Ārvalstu valūtas tirdzniecība un atvasinātie instrumenti, kas saistīti ar ārvalstu valūtām un zeltu

V pielikums, 2.200. daļa c) punkts

 

 

110

Kredītriska instrumenti un saistītie atvasinātie instrumenti

V pielikums, 2.200. daļa d) punkts

 

 

120

Atvasinātie instrumenti, kas saistīti ar precēm

V pielikums, 2.200. daļa e) punkts

 

 

130

Citi

V pielikums, 2.200. daļa f) punkts

 

 

140

NETO PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI NO TIRDZNIECĪBAS FINANŠU AKTĪVIEM UN SAISTĪBĀM

BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (6. punkts)

 

 

16.4.1.    Peļņa vai zaudējumi no netirdzniecības finanšu aktīviem, kas obligāti novērtējami patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, dalījumā pa instrumentiem



 

Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

Pārskata periods

V pielikums, 2.201. daļa

010

020

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

 

32. SGS 11. punkts

 

030

Parāda vērtspapīri

 

V pielikums, 1.31. daļa

 

040

Aizdevumi un avansi

 

V pielikums, 1.32. daļa

 

090

NETO PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI NO NETIRDZNIECĪBAS FINANŠU AKTĪVIEM, KAS OBLIGĀTI NOVĒRTĒJAMI PATIESAJĀ VĒRTĪBĀ AR ATSPOGUĻOJUMU PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINĀ

 

7. SFPS 20. punkta a) apakšpunkta i) punkts

 

100

Tostarp: peļņa un zaudējumi, ko rada amortizētajās izmaksās novērtēto aktīvu pārklasificēšana

 

9. SFPS 6.5.2. punkts; V pielikums, 2.202. daļa

 

16.5.    Peļņa vai zaudējumi no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, dalījumā pa instrumentiem



 

Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

Pārskata periods

Patiesās vērtības izmaiņas kredītriska rezultātā

V pielikums, 2.203. daļa

V pielikums, 2.203. daļa

010

020

010

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

32. SGS 11. punkts

 

 

020

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.31. daļa

V pielikums, 1.31. daļa

 

 

030

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.32. daļa

V pielikums, 1.32. daļa

 

 

040

Noguldījumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.36. daļa

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.36. daļa

 

 

050

Emitēti parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.37. daļa

V pielikums, 1.37. daļa

 

 

060

Citas finanšu saistības

V pielikums, 1.38.-41. daļa

V pielikums, 1.38.-41. daļa

 

 

070

NETO PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI NO FINANŠU AKTĪVIEM UN SAISTĪBĀM, KAS NOVĒRTĒTI PATIESAJĀ VĒRTĪBĀ AR ATSPOGUĻOJUMU PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINĀ

BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (6. punkts)

7. SFPS 20. punkta a) apakšpunkta i) punkts

 

 

071

Tostarp: neto peļņa vai (–) zaudējumi, finanšu aktīvus un saistības riska ierobežošanas nolūkā nosakot kā tādus, ko novērtē patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas un zaudējumu aprēķinā

 

9. SFPS 6.7. punkts, 7. SFPS 25.G punkta b) apakšpunkts; V pielikums, 2.204. daļa

 

 

072

Tostarp: neto peļņa vai (–) zaudējumi pēc tā, kad finanšu aktīvi un saistības riska ierobežošanas nolūkā noteikti kā tādi, ko novērtē patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

 

9. SFPS 6.7. punkts; 7. SFPS 20. punkta a) apakšpunkta i) punkts; V pielikums, 2.204. daļa

 

 

080

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

 

 

 

090

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.31. daļa

 

 

 

100

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.32. daļa

 

 

 

110

Noguldījumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.36. daļa

 

 

 

120

Emitēti parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.37. daļa

 

 

 

130

Citas finanšu saistības

V pielikums, 1.38.-41. daļa

 

 

 

140

NETO PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI NO NETIRDZNIECĪBAS FINANŠU AKTĪVIEM UN SAISTĪBĀM

BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (6. punkts)

 

 

 

16.6.    Risku ierobežošanas uzskaites peļņa vai zaudējumi



 

Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

V pielikums, 2.207. daļa

Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

Pārskata periods

V pielikums, 2.205. daļa

010

010

Riska ierobežošanas instrumenta patiesās vērtības izmaiņas [tostarp pārtraukšana]

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 6. punkts un 8. punkta a) apakšpunkts

7. SFPS 24.A punkta c) apakšpunkts; 7. SFPS 24.C punkta b) apakšpunkta vi) punkts

 

020

Pret risku nodrošinātā posteņa patiesās vērtības izmaiņas, kas attiecināmas uz ierobežoto risku

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 6. punkts un 8. punkta a) apakšpunkts

9. SFPS 6.3.7. punkts; .6.5.8; B6.4.1. punkts; 7. SFPS 24.B punkta a) apakšpunkta iv) punkts; 7. SFPS 24.C punkta b) apakšpunkta vi) punkts; V pielikums, 2.206. daļa

 

030

Neefektivitāte peļņā vai zaudējumos no naudas plūsmas riska ierobežošanas

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 6. punkts un 8. punkta a) apakšpunkts

7. SFPS 24.C punkta b) apakšpunkta ii) punkts; 7. SFPS 24.C punkta b) apakšpunkta vi) punkts

 

040

Neefektivitāte peļņā vai zaudējumos no ārvalstu operācijās veikto neto ieguldījumu riska ierobežošanas

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts

7. SFPS 24.C punkta b) apakšpunkta ii) punkts; 7. SFPS 24.C punkta b) apakšpunkta vi) punkts

 

050

RISKU IEROBEŽOŠANAS UZSKAITES NETO PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 6. punkts un 8. punkta a) apakšpunkts

 

 

16.7.    Nefinanšu aktīvu vērtības samazinājums



 

 

 

Pārskata periods

Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

Palielinājumi

Apvērses

Uzkrātais vērtības samazinājums

 

 

V pielikums, 2.208. daļa

V pielikums, 2.208. daļa

 

010

020

040

060

Meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos veikto ieguldījumu vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse

BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (13.–14. punkts)

28. SGS 40.-43. punkts

 

 

 

070

Meitasuzņēmumi

 

10. SFPS A papildinājums

 

 

 

080

Kopuzņēmumi

 

28. SGS 3. punkts

 

 

 

090

Asociētie uzņēmumi

 

28. SGS 3. punkts

 

 

 

100

Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse nefinanšu aktīviem

 

36. SGS 126. punkta a), b) apakšpunkts

 

 

 

110

Pamatlīdzekļi

BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (9. punkts)

16. SGS 73. punkta e) apakšpunkta v)-vi) punkts

 

 

 

120

Ieguldījumu īpašumi

BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (9. punkts)

40. SGS 79. punkta d) apakšpunkta v) punkts

 

 

 

130

Nemateriālā vērtība

BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (9. punkts)

36. SGS 10. punkta b) apakšpunkts; 36. SGS 88.–99. punkts, 124. punkts; 3. SFPS, papildinājums, B67. punkta d) apakšpunkta v) punkts

 

 

 

140

Citi nemateriālie aktīvi

BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (9. punkts)

38. SGS 118. punkta e) apakšpunkta iv), v) punkts

 

 

 

145

Citi

 

36. SGS 126. punkta a), b) apakšpunkts

 

 

 

150

KOPĀ

 

 

 

 

 

17.    Saskaņošana starp grāmatvedības un KPR konsolidācijas tvērumu – bilance

17.1.    Aktīvi



 

Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

Grāmatvedības konsolidācijas tvērums [uzskaites vērtība]

V pielikums, 1.27.-28. daļa, 2.209. daļa

010

010

Nauda, naudas līdzekļu atlikumi centrālajās bankās un citi pieprasījuma noguldījumi

BPD 4. pants. Aktīvi (1. punkts)

1. SGS 54. punkta i) apakšpunkts

 

020

Skaidra nauda

V pielikums, 2.1. daļa

V pielikums, 2.1. daļa

 

030

Naudas līdzekļu atlikumi centrālajās bankās

BPD 13. panta 2. punkts; V pielikums, 2.2. daļa

V pielikums, 2.2. daļa

 

040

Citi pieprasījuma noguldījumi

V pielikums, 2.3. daļa

V pielikums, 2.3. daļa

 

050

tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 5. punkts; 39. SGS 9. punkts

7. SFPS 8. punkta a) apakšpunkta ii) punkts; 9. SFPS A papildinājums

 

060

Atvasinātie instrumenti

KPR II pielikums

9. SFPS A papildinājums

 

070

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

32. SGS 11. punkts

 

080

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.24., 26. daļa

V pielikums, 1.31. daļa

 

090

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.24., 27. daļa

V pielikums, 1.32. daļa

 

091

tirdzniecības finanšu aktīvi

BPD 32.-33. pants V pielikums, 1.17. daļa

 

 

092

Atvasinātie instrumenti

KPR II pielikums; V pielikums, 1.17. daļa

 

 

093

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

 

 

094

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.31. daļa

 

 

095

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.32. daļa

 

 

096

Netirdzniecības finanšu aktīvi, kas obligāti novērtējami patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

 

9. SFPS 4.1.4. punkts

 

097

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

 

32. SGS 11. punkts

 

098

Parāda vērtspapīri

 

V pielikums, 1.31. daļa

 

099

Aizdevumi un avansi

 

V pielikums, 1.32. daļa

 

100

finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 6. punkts

7. SFPS 8. punkta a) apakšpunkta i) punkts; 9. SFPS 4.1.5. punkts

 

110

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

 

32. SGS 11. punkts, ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

 

120

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.31. daļa

V pielikums, 1.31. daļa

 

130

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.32. daļa

V pielikums, 1.32. daļa

 

141

Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos

 

7. SFPS 8. punkta h) apakšpunkts; 9. SFPS 4.1.2.A punkts

 

142

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

 

32. SGS 11. punkts

 

143

Parāda vērtspapīri

 

V pielikums, 1.31. daļa

 

144

Aizdevumi un avansi

 

V pielikums, 1.32. daļa

 

171

netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

BPD 36. panta 2. punkts

 

 

172

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

 

 

173

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.31. daļa

 

 

174

Aizdevumi un avansi

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 4. punkta b) apakšpunkts; V pielikums, 1.32. daļa

 

 

175

netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā caur pašu kapitālu

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 8. punkts

 

 

176

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

 

 

177

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.31. daļa

 

 

178

Aizdevumi un avansi

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 4. punkta b) apakšpunkts; V pielikums, 1.32. daļa

 

 

181

Amortizētajās izmaksās novērtētie finanšu aktīvi

 

7. SFPS 8. punkta f) apakšpunkts; 9. SFPS 4.1.2. punkts

 

182

Parāda vērtspapīri

 

V pielikums, 1.31. daļa

 

183

Aizdevumi un avansi

 

V pielikums, 1.32. daļa

 

231

Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc izmaksu metodes

BPD 35. pants; Grāmatvedības direktīvas 6. panta 1. punkta i) apakšpunkts un 8. panta 2. punkts; V pielikums. 1.18., 19. daļa

 

 

380

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

 

 

232

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.31. daļa

 

 

233

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.32. daļa

 

 

234

citi netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi

BPD 37. pants; Grāmatvedības direktīvas 12. panta 7. punkts; V pielikums, 1.20. daļa

 

 

235

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

 

 

236

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.31. daļa

 

 

237

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.32. daļa

 

 

240

Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 6. punkts un 8. punkts; 39. SGS 9. punkts; V pielikums, 1.22. daļa

9. SFPS 6.2.1. punkts; V pielikums, 1.22. daļa

 

250

Pret risku nodrošināto posteņu patiesās vērtības izmaiņas portfeļa procentu likmes riska ierobežošanas pozīcijai

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 5. punkts un 6. punkts; 39. SGS 89A punkta a) apakšpunkts

39. SGS 89A punkta a) apakšpunkts; 9. SFPS 6.5.8. punkts

 

260

Ieguldījumi meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos

BPD 4. pants. Aktīvi (7.–8. punkts); Grāmatvedības direktīvas 2. panta 2. punkts; V pielikums, 1.21. daļa, 2.4., 210. daļa

1. SGS 54. punkta e) apakšpunkts; V pielikums, 1.21. daļa, 2.4., 210. daļa

 

270

Aktīvi saskaņā ar pārapdrošināšanas un apdrošināšanas līgumiem

V pielikums, 2.211. daļa

4. SFPS ĪN 20. b) un c) apakšpunkts; V pielikums, 2.211. daļa

 

280

Materiālie aktīvi

BPD 4. pants. Aktīvi (10. punkts)

 

 

290

Nemateriālie aktīvi

BPD 4. pants. Aktīvi (9. punkts); KPR 4. panta 1., 115. punkts

1. SGS 54. punkta c) apakšpunkts KPR 4. panta 1., 115. punkts

 

300

Nemateriālā vērtība

BPD 4. pants. Aktīvi (9. punkts); KPR 4. panta 1., 113. punkts

3. SFPS B67. punkta d) apakšpunkts; KPR 4. panta 1., 113. punkts

 

310

Citi nemateriālie aktīvi

BPD 4. pants. Aktīvi (9. punkts)

38. SGS 8., 118. punkts

 

320

Nodokļu aktīvi

 

1. SGS 54. punkta n)–o) apakšpunkts

 

330

Pārskata perioda nodokļu aktīvi

 

1. SGS 54. punkta n) apakšpunkts; 12. SGS 5. punkts

 

340

Atliktā nodokļa aktīvi

Grāmatvedības direktīvas 17. panta 1. punkta f) apakšpunkts; KPR 4. panta 1., 106. punkts

1. SGS 54. punkta o) apakšpunkts; 12. SGS 5. punkts; KPR 4. panta 1., 106. punkts

 

350

Citi aktīvi

V Pielikums, 2.5., 6. daļa

V pielikums, 2.5. daļa

 

360

Ilgtermiņa aktīvi un atsavināmās grupas, kas klasificētas kā pārdošanai turētas

 

1. SGS 54. punkta j) apakšpunkts; 5. SFPS 38. punkts, V pielikums, 2.6. daļa

 

365

(-) Diskonti attiecībā uz tirdzniecības aktīviem, kuri novērtēti patiesajā vērtībā

V pielikums, 1.29. daļa

 

 

370

KOPĀ AKTĪVI

BPD 4. pants. Aktīvi

1. SGS 9. punkta a) apakšpunkts; 6. īstenošanas noteikums

 

17.2.    Ārpusbilances riska darījumi: sniegtās aizdevumu apņemšanās, finanšu garantijas un citas apņemšanās



 

Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

Grāmatvedības konsolidācijas tvērums [nominālvērtība]

V pielikums, 2.118., 209. daļa

010

010

Sniegtās aizdevumu apņemšanās

KPR I pielikums; V pielikums, 1.44. daļa g) punkts, 2.112., 113. daļa

KPR I pielikums; V pielikums, 1.44. daļa g) punkts, 2.102.-105. daļa, 113., 116.daļa

 

020

Sniegtās finanšu garantijas

KPR I pielikums; V pielikums, 1.44. daļa f) punkts, 2.112., 114. daļa

4. SFPS A pielikums; KPR I pielikums; V pielikums, 1.44. daļa f) punkts, 2.102.-105. daļa, 114., 116.daļa

 

030

Citas sniegtās apņemšanās

KPR I pielikums; V pielikums, 1.44. daļa g) punkts, 2.112., 115. daļa

KPR I pielikums; V pielikums, 1.44. daļa g) punkts, 2.102.-105. daļa, 115., 116.daļa

 

040

ĀRPUSBILANCES RISKA DARĪJUMI

 

 

 

17.3.    Saistības un pašu kapitāls



 

Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

Grāmatvedības konsolidācijas tvērums [uzskaites vērtība]

V pielikums, 1.27.-28. daļa, 2.209. daļa

010

010

Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības

 

7. SFPS 8. punkta e) apakšpunkta ii) punkts; 9. SFPS BA.6. punkts

 

020

Atvasinātie instrumenti

 

9. SFPS A papildinājums; 9. SFPS 4.2.1. punkta a) apakšpunkts; 9. SFPS BA.7. punkta a) apakšpunkts

 

030

Īsās pozīcijas

 

9. SFPS BA.7. punkta b) apakšpunkts

 

040

Noguldījumi

 

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.36. daļa

 

050

Emitēti parāda vērtspapīri

 

V pielikums, 1.37. daļa

 

060

Citas finanšu saistības

 

V pielikums, 1.38.-41. daļa

 

061

tirdzniecības finanšu saistības

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 3. punkts un 6. punkts

 

 

062

Atvasinātie instrumenti

KPR II pielikums; V pielikums, 1.25, 27. daļa

 

 

063

Īsās pozīcijas

 

 

 

064

Noguldījumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.36. daļa

 

 

065

Emitēti parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.37. daļa

 

 

066

Citas finanšu saistības

V pielikums, 1.38.-41. daļa

 

 

070

Finanšu saistības, kas novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 6. punkts; 39. SGS 9. punkts

7. SFPS 8. punkta e) apakšpunkta i) punkts; 9. SFPS 4.2.2. punkts

 

080

Noguldījumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.36. daļa

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.36. daļa

 

090

Emitēti parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.37. daļa

V pielikums, 1.37. daļa

 

100

Citas finanšu saistības

V pielikums, 1.38.-41. daļa

V pielikums, 1.38.-41. daļa

 

110

Amortizētajās izmaksās novērtētās finanšu saistības

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 3. punkts un 6. punkts; 39. SGS 47. punkts

7. SFPS 8. punkta g) apakšpunkts; 9. SFPS 4.2.1. punkts

 

120

Noguldījumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.30. daļa

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.36. daļa

 

130

Emitēti parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.31. daļa

V pielikums, 1.37. daļa

 

140

Citas finanšu saistības

V pielikums, 1.32.-34. daļa

V pielikums, 1.38.-41. daļa

 

141

netirdzniecības neatvasinātas finanšu saistības, kas novērtētas pēc iegādes izmaksu metodes

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 3. punkts

 

 

142

Noguldījumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.36. daļa

 

 

143

Emitēti parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.37. daļa

 

 

144

Citas finanšu saistības

V pielikums, 1.38.-41. daļa

 

 

150

Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 6. punkts un 8. punkta a) apakšpunkts; V pielikums, 1.26. daļa

9. SFPS 6.2.1. punkts; V pielikums, 1.26. daļa

 

160

Pret risku nodrošināto posteņu patiesās vērtības izmaiņas portfeļa procentu likmes riska ierobežošanas pozīcijai

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 5. punkts un 6. punkts; V pielikums, 2.8. daļa; 39. SGS 89.A punkta b) apakšpunkts

39. SGS 89.A punkta b) apakšpunkts, 9. SFPS 6.5.8. punkts

 

170

Saistības saskaņā ar pārapdrošināšanas un apdrošināšanas līgumiem

V pielikums, 2.212. daļa

4. SFPS ĪN 20. a) apakšpunkts; V pielikums, 2.212. daļa

 

180

Uzkrājumi

BPD 4. pants. Pasīvi (6. punkts)

37. SGS 10. punkts; 1. SGS 54. punkta l) apakšpunkts

 

190

Nodokļu saistības

 

1. SGS 54. punkta n)–o) apakšpunkts

 

200

Pārskata perioda nodokļu saistības

 

1. SGS 54. punkta n) apakšpunkts; 12. SGS 5. punkts

 

210

Atliktā nodokļa saistības

Grāmatvedības direktīvas 17. panta 1. punkta f) apakšpunkts; KPR 4. panta 1., 108. punkts

1. SGS 54. punkta o) apakšpunkts; 12. SGS 5. punkts; KPR 4. panta 1., 108. punkts

 

220

Akciju kapitāls, kas atmaksājams pēc pieprasījuma

 

32. SGS 33. piemērs; SFPIK 2. interpretācija; V pielikums, 2.12. daļa

 

230

Citas saistības

V pielikums, 2.13. daļa

V pielikums, 2.13. daļa

 

240

Saistības, kuras iekļautas atsavināmās grupās, kas klasificētas kā pārdošanai turētas

 

1. SGS 54. punkta p) apakšpunkts; 5. SFPS 38. punkts, V pielikums, 2.14. daļa

 

245

Diskonti attiecībā uz tirdzniecības saistībām, kuras novērtētas patiesajā vērtībā

V pielikums, 1.29. daļa

 

 

250

SAISTĪBAS

 

1. SGS 9. punkta b) apakšpunkts; 6. īstenošanas noteikums

 

260

Kapitāls

BPD 4. pants. Pasīvi (9. punkts), BPD 22. pants

1. SGS 54. punkta r) apakšpunkts; BPD 22. pants

 

270

Akciju emisijas uzcenojums

BPD 4. pants. Pasīvi (10. punkts); KPR 4. panta 124. punkts

1. SGS 78. punkta e) apakšpunkts; KPR 4. panta 1., 124. punkts

 

280

Emitētie kapitāla vērstpapīru instrumenti, kas nav kapitāls

V pielikums, 2.18.-19. daļa

V pielikums, 2.18.-19. daļa

 

290

Cits pašu kapitāls

V pielikums, 2.20. daļa

2. SFPS 10.; V pielikums, 2.20. daļa

 

300

Uzkrātie pārējie apvienotie ienākumi

KPR 4. panta 1., 100. punkts

KPR 4. panta 1., 100. punkts

 

310

Nesadalītā peļņa

KPR 4. panta 1., 123. punkts

KPR 4. panta 1., 123. punkts

 

320

Pārvērtēšanas rezerves

BPD 4. pants. Pasīvi (12. punkts)

1. SFPS 33., D5.–D8. punkts

 

325

Patiesās vērtības rezerves

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts

 

 

330

Citas rezerves

BPD 4. pants. Pasīvi (11.–13. punkts)

1. SGS 54. punkts; 1. SGS 78. punkta e) apakšpunkts

 

335

Pirmās konsolidācijas atšķirības

Grāmatvedības direktīvas 24. panta 3. punkta c) apakšpunkts

 

 

340

(-)  Pašu akcijas

Grāmatvedības direktīvas III pielikums Aktīvi D (III) (2); BPD 4. pants. Aktīvi (12. punkts); V pielikums, 2.20. daļa

1. SGS 79. punkta a) apakšpunkta vi) punkts; 32. SGS 33.-34. punkts, PN 14., PN 36.; V pielikums, 2.28. daļa

 

350

Peļņa vai zaudējumi, kas attiecināmi uz mātesuzņēmuma īpašniekiem

BPD 4. pants. Pasīvi (14. punkts)

9. SFPS B94. punkts

 

360

(–)  Starpperioda dividendes

KPR 26. panta 2. punkts

32. SGS 35. punkts

 

370

Mazākuma līdzdalība [nekontrolējoša līdzdalība]

Grāmatvedības direktīvas 24. panta 4. punkts

1. SGS 54. punkta q) apakšpunkts; 10. SFPS 10.22., B94. punkts

 

380

KOPĀ PAŠU KAPITĀLS

 

1. SGS 9. punkta c) apakšpunkts, 6. īstenošanas noteikums

 

390

KOPĀ PAŠU KAPITĀLS UN KOPĀ SAISTĪBAS

BPD 4. pants. Pasīvi

1. SGS, 6. ĪN.

 

18.    Informācija par ieņēmumus nesošiem un ieņēmumus nenesošiem riska darījumiem



 

 

 

Bruto uzskaites vērtība / nominālvērtība

Uzkrātais vērtības samazinājums, patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā un uzkrājumi

Nodrošinājuma vai garantijas maksimālā summa, ko var ņemt vērā

V pielikums, 2.119. daļa

 

Ieņēmumus nesoši

Ieņēmumus nenesoši

 

Ieņēmumus nesoši riska darījumi — uzkrātais vērtības samazinājums un uzkrājumi

Ieņēmumus nenesoši riska darījumi – uzkrātais vērtības samazinājums, patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā un uzkrājumi

Saņemtais nodrošinājums un saņemtās finanšu garantijas

 

Termiņš nav kavēts vai ir kavēts <= 30 dienas

Kavēts > 30 dienas <= 90 dienas

 

Maksājums maz ticams, bet termiņš nav kavēts vai ir kavēts <= 90 dienas

Kavēts > 90 dienas <= 180 dienas

Kavēts > 180 dienas <= 1 gadu

Kavēts > 1 gadu <= 5 gadiem

Termiņš kavēts > 5 gadiem

Tostarp: ar saistību neizpildi

Tostarp: ar samazinātu vērtību

 

Maksājums maz ticams, bet termiņš nav kavēts vai ir kavēts <= 90 dienas

Kavēts > 90 dienas <= 180 dienas

Kavēts > 180 dienas <= 1 gadu

Kavēts > 1 gadu <= 5 gadiem

Termiņš kavēts > 5 gadiem

Nodrošinājums, kas saņemts par ieņēmumus nenesošiem riska darījumiem

Finanšu garantijas, kas saņemtas par ieņēmumus nenesošiem riska darījumiem

010

020

030

055

060

070

080

090

100

105

110

120

130

140

150

160

170

180

190

195

200

210

Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

V pielikums, 1.34. daļa, 2.118., 221. daļa

V pielikums, 2. 213.-216., 223.-239. daļa

V pielikums, 2. 222., 235. daļa

V pielikums, 2. 222., 235. daļa

V pielikums, 2. 213.-216., 223.-239. daļa

V pielikums, 2. 222., 235.-236. daļa

V pielikums, 2. 222., 235.-236. daļa

V pielikums, 2. 222., 235.-236. daļa

V pielikums, 2. 222., 235.-236. daļa

V pielikums, 2. 222., 235.-236. daļa

KPR 178. pants; V pielikums, 2.238. daļa b) punkts

9. SFPS 5.5.1. punkts; 9. SFPS A papildinājums; V pielikums, 2.237. daļa a) punkts

V pielikums, 2. 238. daļa

V pielikums, 2. 238. daļa

V pielikums, 2. 238. daļa

V pielikums, 2. 236., 238. daļa

V pielikums, 2. 236., 238. daļa

V pielikums, 2. 236., 238. daļa

V pielikums, 2. 236., 238. daļa

V pielikums, 2. 236., 238. daļa

V pielikums, 2. 239. daļa

V pielikums, 2. 239. daļa

Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

 

V pielikums, 1.34. daļa, 2.118., 221. daļa

V pielikums, 2. 213.-216., 223.-239. daļa

V pielikums, 2. 222., 235. daļa

V pielikums, 2. 222., 235. daļa

V pielikums, 2. 213.-216., 223.-239. daļa

V pielikums, 2. 222., 235.-236. daļa

V pielikums, 2. 222., 235.-236. daļa

V pielikums, 2. 222., 235.-236. daļa

V pielikums, 2. 222., 235.-236. daļa

V pielikums, 2. 222., 235.-236. daļa

KPR 178. pants; V pielikums, 2.238. daļa b) punkts

KPR 4. panta 95. punkts; V pielikums, 2.237. daļa a) punkts

V pielikums, 2. 238. daļa

V pielikums, 2. 238. daļa

V pielikums, 2. 238. daļa

V pielikums, 2. 236., 238. daļa

V pielikums, 2. 236., 238. daļa

V pielikums, 2. 236., 238. daļa

V pielikums, 2. 236., 238. daļa

V pielikums, 2. 236., 238. daļa

V pielikums, 2. 239. daļa

V pielikums, 2. 239. daļa

010

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.31. daļa, 44. daļa b)

V pielikums, 1.31. daļa, 44. daļa b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

020

Centrālās bankas

V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

030

Vispārējās valdības

V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

040

Kredītiestādes

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060

nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

070

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.32., 44. daļa a) punkts

V pielikums, 1.32., 44. daļa a) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

Centrālās bankas

V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

090

Vispārējās valdības

V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

100

Kredītiestādes

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110

citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

120

nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

130

Tostarp: mazie un vidējie uzņēmumi

MVU 1. panta 2. punkta a) apakšpunkts

MVU 1. panta 2. punkta a) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

140

Tostarp: aizdevumi, kas nodrošināti ar komerciālu nekustamo īpašumu

V pielikums, 2.86. daļa a) punkts, 87. daļa

V pielikums, 2.86. daļa a) punkts, 87. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

150

mājsaimniecības

V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

160

Tostarp: aizdevumi, kas nodrošināti ar mājokļa nekustamo īpašumu

V pielikums, 2.86. daļa a) punkts, 87. daļa

V pielikums, 2.86. daļa a) punkts, 87. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

170

Tostarp: patēriņa kredīti

V pielikums, 2.88. daļa a) punkts

V pielikums, 2.88. daļa a) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

180

PĒC IEGĀDES IZMAKSU METODES VAI AMORTIZĒTAJĀS IZMAKSĀS NOVĒRTĒTIE PARĀDA INSTRUMENTI

V pielikums, 2.233. daļa a) punkts

V pielikums, 2.233. daļa a) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

181

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.31. daļa, 44. daļa b)

V pielikums, 1.31. daļa, 44. daļa b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

182

Centrālās bankas

V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

183

Vispārējās valdības

V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

184

Kredītiestādes

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

185

citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

186

nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

191

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.32., 44. daļa a) punkts

V pielikums, 1.32., 44. daļa a) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

192

Centrālās bankas

V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

193

Vispārējās valdības

V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

194

Kredītiestādes

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

195

citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

196

nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

197

mājsaimniecības

V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

201

VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMAM PAKĻAUTI PARĀDA INSTRUMENTI, KAS NOVĒRTĒTI PATIESAJĀ VĒRTĪBĀ AR ATSPOGUĻOJUMU PĀRĒJOS APVIENOTAJOS IENĀKUMOS VAI PAŠU KAPITĀLĀ

V pielikums, 2.233. daļa b)

V pielikums, 2.233. daļa b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

211

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.31. daļa, 44. daļa b)

V pielikums, 1.31. daļa, 44. daļa b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

212

Centrālās bankas

V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

213

Vispārējās valdības

V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

214

Kredītiestādes

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

215

citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

216

nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

221

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.32., 44. daļa a) punkts

V pielikums, 1.32., 44. daļa a) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

222

Centrālās bankas

V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

223

Vispārējās valdības

V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

224

Kredītiestādes

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

225

citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

226

nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

227

mājsaimniecības

V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

231

VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMAM NEPAKĻAUTI PARĀDA INSTRUMENTI PĒC STRIKTĀS LOCOM VAI PĒC PATIESĀS VĒRTĪBAS AR ATSPOGUĻOJUMU PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINĀ VAI AR ATSPOGUĻOJUMU PAŠU KAPITĀLĀ

V pielikums, 2.233. daļa c), 234. daļa

V pielikums, 2.233. daļa c), 234. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

330

PARĀDA INSTRUMENTI, IZŅEMOT TIRDZNIECĪBAS NOLŪKĀ TURĒTOS VAI TIRDZNIECĪBAS PARĀDA INSTRUMENTUS

V pielikums, 2.217. daļa

V pielikums, 2.217. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

335

PĀRDOŠANAI TURĒTI PARĀDA INSTRUMENTI

 

V pielikums, 2.220. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

340

Sniegtās aizdevumu apņemšanās

KPR I pielikums; V pielikums, 1.44. daļa g), 2.112., 113., 224. daļa

KPR I pielikums; V pielikums, 1.44. daļa g), 2.102.-105. daļa, 113., 116., 224. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

350

Centrālās bankas

V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

360

Vispārējās valdības

V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

370

Kredītiestādes

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

380

citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

390

nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

400

mājsaimniecības

V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

410

Sniegtās finanšu garantijas

KPR I pielikums; V pielikums, 1.44. daļa f), 2.112., 114., 225. daļa

4. SFPS A pielikums; KPR I pielikums; V pielikums, 1.44. daļa f), 2.102.-105. daļa, 114., 116., 225. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

420

Centrālās bankas

V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

430

Vispārējās valdības

V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

440

Kredītiestādes

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

450

citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

460

nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

470

mājsaimniecības

V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

480

Citas sniegtās apņemšanās

KPR I pielikums; V pielikums, 1.44. daļa g), 2.112., 115., 224. daļa

KPR I pielikums; V pielikums, 1.44. daļa g), 2.102.-105. daļa, 115., 116., 224. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

490

Centrālās bankas

V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

500

Vispārējās valdības

V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

510

Kredītiestādes

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

520

citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

530

nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

540

mājsaimniecības

V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

550

ĀRPUSBILANCES RISKA DARĪJUMI

V pielikums, 2.217. daļa

V pielikums, 2.217. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

19.    Informācija par pārskatītajiem riska darījumiem



 

Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

Riska darījumu ar pārskatīšanas pasākumiem bruto uzskaites vērtība / nominālvērtība

Uzkrātais vērtības samazinājums, patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā un uzkrājumi

Nodrošinājuma vai garantijas maksimālā summa, ko var ņemt vērā

V pielikums, 2.119. daļa

 

Ieņēmumus nesoši riska darījumi ar pārskatīšanas pasākumiem

Ieņēmumus nenesoši riska darījumi ar pārskatīšanas pasākumiem

 

Ieņēmumus nesoši riska darījumi ar pārskatīšanas pasākumiem — uzkrātais vērtības samazinājums un uzkrājumi

Ieņēmumus nenesoši riska darījumi ar pārskatīšanas pasākumiem – uzkrātais vērtības samazinājums, patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā un uzkrājumi

Saņemtais nodrošinājums un saņemtās finanšu garantijas

 

Instrumenti ar modifikācijām to noteikumos

Refinansēšana

Tostarp: ieņēmumus nesoši pārskatītie riska darījumi, uz kuriem attiecas pārbaudes periods un kuri pārklasificēti no ieņēmumus nenesošiem

 

Instrumenti ar modifikācijām to noteikumos

Refinansēšana

Tostarp: ar saistību neizpildi

Tostarp: ar samazinātu vērtību

Tostarp: to riska darījumu pārskatīšana, kuri bija ieņēmumus nenesoši pirms pārskatīšanas

 

Instrumenti ar modifikācijām to noteikumos

Refinansēšana

Nodrošinājums, kas saņemts par riska darījumiem ar pārskatīšanas pasākumiem

Finanšu garantijas, kas saņemtas par riska darījumiem ar pārskatīšanas pasākumiem

010

020

030

040

050

060

070

080

090

100

110

120

130

140

150

160

170

180

V pielikums, daļa 1.34., 2. 118., 240.-245., 251.-258. daļa

V pielikums, 2. 256., 259.-262. daļa

V pielikums, 2.241. (a), 266. daļa

V pielikums, 2.241 (b), 265.-266. daļa

V pielikums, 2.256(b), 261. daļa

V pielikums, 2. 259.-263. daļa

V pielikums, 2.241. (a), 266. daļa

V pielikums, 2. 241. b), 265.-266. daļa.

KPR 178. pants; V pielikums, 2.264. daļa b) punkts

9. SFPS 5.5.1. punkts; 9. SFPS A papildinājums; V pielikums, 2.264. daļa a) punkts

V pielikums, 2. 231., 252.a), 263. daļa.

V pielikums, 2. 267. daļa

V pielikums, 2. 207. daļa

V pielikums, 2. 207. daļa

V pielikums, 2. 241.a), 267. daļa.

V pielikums, 2. 241.b), 267. daļa.

V pielikums, 2. 268. daļa

V pielikums, 2. 268. daļa

V pielikums, daļa 1.34., 2. 118., 240.-245., 251.-255. daļa

V pielikums, 2. 256., 259.-262. daļa

V pielikums, 2.241. (a), 266. daļa

V pielikums, 2. 241. b), 265.-266. daļa.

V pielikums, 2. 256.b), 261. daļa.

V pielikums, 2. 259.-263. daļa

V pielikums, 2.241. (a), 266. daļa

V pielikums, 2. 241. b), 265.-266. daļa.

KPR 178. pants; V pielikums, 2.264. daļa b) punkts

KPR 4. panta 95. punkts; V pielikums, 2.264. daļa a) punkts

V pielikums, 2. 231., 252.a), 263. daļa.

V pielikums, 2. 267. daļa

V pielikums, 2. 207. daļa

V pielikums, 2. 207. daļa

V pielikums, 2. 241.a), 267. daļa.

V pielikums, 2. 241.b), 267. daļa.

V pielikums, 2. 268. daļa

V pielikums, 2. 268. daļa

010

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.31. daļa, 44. daļa b)

V pielikums, 1.31. daļa, 44. daļa b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

020

Centrālās bankas

V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

030

Vispārējās valdības

V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

040

Kredītiestādes

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060

nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

070

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.32., 44. daļa a) punkts

V pielikums, 1.32., 44. daļa a) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

Centrālās bankas

V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

090

Vispārējās valdības

V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

100

Kredītiestādes

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110

citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

120

nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

130

Tostarp: mazie un vidējie uzņēmumi

MVU 1. panta 2. punkta a) apakšpunkts

MVU 1. panta 2. punkta a) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

140

Tostarp: aizdevumi, kas nodrošināti ar komerciālu nekustamo īpašumu

V pielikums, 2.86. daļa a) punkts, 87. daļa

V pielikums, 2.86. daļa a) punkts, 87. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

150

mājsaimniecības

V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

160

Tostarp: aizdevumi, kas nodrošināti ar mājokļa nekustamo īpašumu

V pielikums, 2.86. daļa a) punkts, 87. daļa

V pielikums, 2.86. daļa a) punkts, 87. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

170

Tostarp: patēriņa kredīti

V pielikums, 2.88. daļa a) punkts

V pielikums, 2.88. daļa a) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

180

PĒC IEGĀDES IZMAKSU METODES VAI AMORTIZĒTAJĀS IZMAKSĀS NOVĒRTĒTIE PARĀDA INSTRUMENTI

V pielikums, 2.249. daļa a)

V pielikums, 2.249. daļa a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

181

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.31. daļa, 44. daļa b)

V pielikums, 1.31. daļa, 44. daļa b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

182

Centrālās bankas

V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

183

Vispārējās valdības

V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

184

Kredītiestādes

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

185

citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

186

nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

191

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.32., 44. daļa a) punkts

V pielikums, 1.32., 44. daļa a) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

192

Centrālās bankas

V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

193

Vispārējās valdības

V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

194

Kredītiestādes

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

195

citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

196

nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

197

mājsaimniecības

V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

201

VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMAM PAKĻAUTI PARĀDA INSTRUMENTI, KAS NOVĒRTĒTI PATIESAJĀ VĒRTĪBĀ AR ATSPOGUĻOJUMU PĀRĒJOS APVIENOTAJOS IENĀKUMOS VAI PAŠU KAPITĀLĀ

V pielikums, 2.249. daļa b) punkts

V pielikums, 2.249. daļa b) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

211

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.31. daļa, 44. daļa b)

V pielikums, 1.31. daļa, 44. daļa b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

212

Centrālās bankas

V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

213

Vispārējās valdības

V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

214

Kredītiestādes

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

215

citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

216

nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

221

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.32., 44. daļa a) punkts

V pielikums, 1.32., 44. daļa a) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

222

Centrālās bankas

V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

223

Vispārējās valdības

V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

224

Kredītiestādes

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

225

citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

226

nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

227

mājsaimniecības

V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

231

VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMAM NEPAKĻAUTI PARĀDA INSTRUMENTI PĒC STRIKTĀS LOCOM VAI PĒC PATIESĀS VĒRTĪBAS AR ATSPOGUĻOJUMU PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINĀ VAI AR ATSPOGUĻOJUMU PAŠU KAPITĀLĀ

V pielikums, 2.249. daļa c) punkts

V pielikums, 2.249. daļa c) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

330

PARĀDA INSTRUMENTI, IZŅEMOT TIRDZNIECĪBAS NOLŪKĀ TURĒTOS VAI TIRDZNIECĪBAS PARĀDA INSTRUMENTUS

V pielikums, 2.246. daļa

V pielikums, 2.246. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

335

PĀRDOŠANAI TURĒTI PARĀDA INSTRUMENTI

 

V pielikums, 2.247. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

340

Sniegtās aizdevumu apņemšanās

KPR I pielikums; V pielikums, 1.44. daļa g), 2.112., 113., 246. daļa

KPR I pielikums; V pielikums, 1.44. daļa g), 2.102.-105. daļa, 113., 116., 246. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

20.    Ģeogrāfiskais sadalījums

20.1.    Aktīvu ģeogrāfiskais sadalījums pa darbības vietām



 

Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

Uzskaites vērtība

V pielikums, 1.27.-28. daļa

Darbības attiecīgajā valstī

Darbības ārpus attiecīgās valsts

V pielikums, 2.270. daļa

V pielikums, 2.270. daļa

010

020

010

Nauda, naudas līdzekļu atlikumi centrālajās bankās un citi pieprasījuma noguldījumi

BPD 4. pants. Aktīvi (1. punkts)

1. SGS 54. punkta i) apakšpunkts

 

 

020

Skaidra nauda

V pielikums, 2.1. daļa

V pielikums, 2.1. daļa

 

 

030

Naudas līdzekļu atlikumi centrālajās bankās

BPD 13. panta 2. punkts; V pielikums, 2.2. daļa

V pielikums, 2.2. daļa

 

 

040

Citi pieprasījuma noguldījumi

V pielikums, 2.3. daļa

V pielikums, 2.3. daļa

 

 

050

tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 5. punkts; 39. SGS 9. punkts

9. SFPS A papildinājums

 

 

060

Atvasinātie instrumenti

KPR II pielikums

9. SFPS A papildinājums

 

 

070

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

32. SGS 11. punkts

 

 

080

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.24., 26. daļa

V pielikums, 1.31. daļa

 

 

090

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.24., 27. daļa

V pielikums, 1.32. daļa

 

 

091

tirdzniecības finanšu aktīvi

BPD 32.-33. pants; V pielikums, 1.17. daļa

 

 

 

092

Atvasinātie instrumenti

KPR II pielikums; V pielikums, 1.17., 27. daļa

 

 

 

093

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

 

 

 

094

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.31. daļa

 

 

 

095

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.32. daļa

 

 

 

096

Netirdzniecības finanšu aktīvi, kas obligāti novērtējami patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

 

7. SFPS 8. punkta a) apakšpunkta ii) punkts; 9. SFPS 4.1.4. punkts

 

 

097

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

 

32. SGS 11. punkts

 

 

098

Parāda vērtspapīri

 

V pielikums, 1.31. daļa

 

 

099

Aizdevumi un avansi

 

V pielikums, 1.32. daļa

 

 

100

finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 6. punkts

7. SFPS 8. punkta a) apakšpunkta i) punkts; 9. SFPS 4.1.5. punkts

 

 

110

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

 

32. SGS 11. punkts, ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

 

 

120

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.31. daļa

V pielikums, 1.31. daļa

 

 

130

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.32. daļa

V pielikums, 1.32. daļa

 

 

141

Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos

 

7. SFPS 8. punkta h) apakšpunkts; 9. SFPS 4.1.2.A punkts

 

 

142

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

 

32. SGS 11. punkts

 

 

143

Parāda vērtspapīri

 

V pielikums, 1.31. daļa

 

 

144

Aizdevumi un avansi

 

V pielikums, 1.32. daļa

 

 

171

netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

BPD 36. panta 2. punkts

 

 

 

172

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

 

 

 

173

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.31. daļa

 

 

 

174

Aizdevumi un avansi

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 4. punkta b) apakšpunkts; V pielikums, 1.32. daļa

 

 

 

175

netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā caur pašu kapitālu

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 8. punkts

 

 

 

176

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

 

 

 

177

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.31. daļa

 

 

 

178

Aizdevumi un avansi

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 4. punkta b) apakšpunkts; V pielikums, 1.32. daļa

 

 

 

181

Amortizētajās izmaksās novērtētie finanšu aktīvi

 

7. SFPS 8. punkta f) apakšpunkts; 9. SFPS 4.1.2. punkts

 

 

182

Parāda vērtspapīri

 

V pielikums, 1.31. daļa

 

 

183

Aizdevumi un avansi

 

V pielikums, 1.32. daļa

 

 

231

Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc izmaksu metodes

BPD 35. pants; Grāmatvedības direktīvas 6. panta 1. punkta i) apakšpunkts un 8. panta 2. punkts; V pielikums. 1.18., 19. daļa

 

 

 

330

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

 

 

 

232

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.31. daļa

 

 

 

233

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.32. daļa

 

 

 

234

citi netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi

BPD 37. pants; Grāmatvedības direktīvas 12. panta 7. punkts; V pielikums, 1.20. daļa

 

 

 

235

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

 

 

 

236

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.31. daļa

 

 

 

237

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.32. daļa

 

 

 

240

Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 6. punkts un 8. punkts; 39. SGS 9. punkts; V pielikums, 1.22. daļa

9. SFPS 6.2.1. punkts; V pielikums, 1.22. daļa

 

 

250

Pret risku nodrošināto posteņu patiesās vērtības izmaiņas portfeļa procentu likmes riska ierobežošanas pozīcijai

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 5. punkts un 6. punkts; 39. SGS 89.A punkta a) apakšpunkts

39. SGS 89.A punkta a) apakšpunkts; 9. SFPS 6.5.8. punkts

 

 

260

Materiālie aktīvi

BPD 4. pants. Aktīvi (10. punkts)

 

 

 

270

Nemateriālie aktīvi

BPD 4. pants. Aktīvi (9. punkts); KPR 4. panta 1., 115. punkts

1. SGS 54. punkta c) apakšpunkts KPR 4. panta 1., 115. punkts

 

 

280

Ieguldījumi meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos

BPD 4. pants. Aktīvi (7.–8. punkts); Grāmatvedības direktīvas 2. panta 2. punkts; V pielikums, 1.21. daļa, 2.4. daļa

1. SGS 54. punkta e) apakšpunkts; V pielikums, 1.21. daļa, 2.4. daļa

 

 

290

Nodokļu aktīvi

 

1. SGS 54. punkta n)–o) apakšpunkts

 

 

300

Citi aktīvi

V Pielikums, 2.5., 6. daļa

V pielikums, 2.5. daļa

 

 

310

Ilgtermiņa aktīvi un atsavināmās grupas, kas klasificētas kā pārdošanai turētas

 

1. SGS 54. punkta j) apakšpunkts; 5. SFPS 38. punkts, V pielikums, 2.7. daļa

 

 

315

(-) Diskonti attiecībā uz tirdzniecības aktīviem, kuri novērtēti patiesajā vērtībā

V pielikums, 1.29. daļa

 

 

 

320

AKTĪVI

BPD 4. pants. Aktīvi

1. SGS 9. punkta a) apakšpunkts; 6. īstenošanas noteikums

 

 

20.2.    Saistību ģeogrāfiskais sadalījums pa darbības vietām



 

Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

Uzskaites vērtība

V pielikums, 1.27.-28. daļa

Darbības attiecīgajā valstī

Darbības ārpus attiecīgās valsts

V pielikums, 2.270. daļa

V pielikums, 2.270. daļa

010

020

010

Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības

 

7. SFPS 8. punkta e) apakšpunkta ii) punkts; 9. SFPS BA.6. punkts

 

 

020

Atvasinātie instrumenti

 

9. SFPS A papildinājums; 9. SFPS 4.2.1. punkta a) apakšpunkts; 9. SFPS BA.7. punkta a) apakšpunkts

 

 

030

Īsās pozīcijas

 

9. SFPS BA.7. punkta b) apakšpunkts

 

 

040

Noguldījumi

 

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.36. daļa

 

 

050

Emitēti parāda vērtspapīri

 

V pielikums, 1.37. daļa

 

 

060

Citas finanšu saistības

 

V pielikums, 1.38.-41. daļa

 

 

061

tirdzniecības finanšu saistības

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 3. punkts un 6. punkts

 

 

 

062

Atvasinātie instrumenti

KPR II pielikums; V pielikums, 1.25. daļa

 

 

 

063

Īsās pozīcijas

 

 

 

 

064

Noguldījumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.36. daļa

 

 

 

065

Emitēti parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.37. daļa

 

 

 

066

Citas finanšu saistības

V pielikums, 1.38.-41. daļa

 

 

 

070

Finanšu saistības, kas novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 6. punkts; 39. SGS 9. punkts

7. SFPS 8. punkta e) apakšpunkta i) punkts; 9. SFPS 4.2.2. punkts

 

 

080

Noguldījumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.36. daļa

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.36. daļa

 

 

090

Emitēti parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.37. daļa

V pielikums, 1.37. daļa

 

 

100

Citas finanšu saistības

V pielikums, 1.38.-41. daļa

V pielikums, 1.38.-41. daļa

 

 

110

Amortizētajās izmaksās novērtētās finanšu saistības

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 3. punkts un 6. punkts; 39. SGS 47. punkts

7. SFPS 8. punkta g) apakšpunkts; 9. SFPS 4.2.1. punkts

 

 

120

Noguldījumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.30. daļa

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.36. daļa

 

 

130

Emitēti parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.31. daļa

V pielikums, 1.37. daļa

 

 

140

Citas finanšu saistības

V pielikums, 1.32.-34. daļa

V pielikums, 1.38.-41. daļa

 

 

141

netirdzniecības neatvasinātas finanšu saistības, kas novērtētas pēc iegādes izmaksu metodes

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 3. punkts

 

 

 

142

Noguldījumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.36. daļa

 

 

 

143

Emitēti parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.37. daļa

 

 

 

144

Citas finanšu saistības

V pielikums, 1.38.-41. daļa

 

 

 

150

Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 6. punkts un 8. punkta a) apakšpunkts; V pielikums, 1.26. daļa

9. SFPS 6.2.1. punkts; V pielikums, 1.26. daļa

 

 

160

Pret risku nodrošināto posteņu patiesās vērtības izmaiņas portfeļa procentu likmes riska ierobežošanas pozīcijai

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 5. punkts un 6. punkts; V pielikums, 2.8. daļa; 39. SGS 89.A punkta b) apakšpunkts

39. SGS 89.A punkta b) apakšpunkts, 9. SFPS 6.5.8. punkts

 

 

170

Uzkrājumi

BPD 4. pants. Pasīvi (6. punkts)

37. SGS 10. punkts; 1. SGS 54. punkta l) apakšpunkts

 

 

180

Nodokļu saistības

 

1. SGS 54. punkta n)–o) apakšpunkts

 

 

190

Akciju kapitāls, kas atmaksājams pēc pieprasījuma

 

32. SGS 33. piemērs; SFPIK 2. interpretācija; V pielikums, 2.12. daļa

 

 

200

Citas saistības

V pielikums, 2.13. daļa

V pielikums, 2.13. daļa

 

 

210

Saistības, kuras iekļautas atsavināmās grupās, kas klasificētas kā pārdošanai turētas

 

1. SGS 54. punkta p) apakšpunkts; 5. SFPS 38. punkts, V pielikums, 2.14. daļa

 

 

215

Diskonti attiecībā uz tirdzniecības saistībām, kuras novērtētas patiesajā vērtībā

V pielikums, 1.29. daļa

 

 

 

220

SAISTĪBAS

 

1. SGS 9. punkta b) apakšpunkts; 6. īstenošanas noteikums

 

 

20.3.    Peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņu ģeogrāfiskais sadalījums pa darbības vietām



 

Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

Pārskata periods

Darbības attiecīgajā valstī

Darbības ārpus attiecīgās valsts

V pielikums, 2.270. daļa

V pielikums, 2.270. daļa

010

020

010

Procentu ienākumi

BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (1. punkts) V pielikums, 2.31. daļa

1. SGS 97. punkts; V pielikums, 2.31. daļa

 

 

020

(Procentu izdevumi)

BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (2. punkts) V pielikums, 2.31. daļa

1. SGS 97. punkts; V pielikums, 2.31. daļa

 

 

030

(Izdevumi par akciju kapitālu, kas atmaksājams pēc pieprasījuma)

 

SFPIK 2. interpretācijas 11. punkts

 

 

040

Dividenžu ienākumi

BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (3. punkts) V pielikums, 2.40. daļa

V pielikums, 2.40. daļa

 

 

050

Maksu un komisijas naudas ienākumi

BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (4. punkts)

7. SFPS 20. punkta c) apakšpunkts

 

 

060

(Maksu un komisijas naudas izdevumi)

BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (5. punkts)

7. SFPS 20. punkta c) apakšpunkts

 

 

070

Neto peļņa vai (–) zaudējumi, pārtraucot atzīt finanšu aktīvus un saistības, kas nav novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (6. punkts)

V pielikums, 2.45. daļa

 

 

080

Neto peļņa vai (–) zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām

BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (6. punkts)

7. SFPS 20. punkta a) apakšpunkta i) punkts; 9. SFPS 5.7.1. punkts; V pielikums, 2.43., 46. daļa

 

 

083

Peļņa vai (–) zaudējumi no netirdzniecības finanšu aktīviem, kas obligāti novērtējami patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

 

9. SFPS 5.7.1. punkts

 

 

085

Neto peļņa vai (–) zaudējumi no tirdzniecības finanšu aktīviem un saistībām

BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (6. punkts)

 

 

 

090

Neto peļņa vai (–) zaudējumi no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

 

7. SFPS 20. punkta a) apakšpunkta i) punkts; 9. SFPS 5.7.1. punkts; V pielikums, 2.44. daļa

 

 

095

Neto peļņa vai (–) zaudējumi no netirdzniecības finanšu aktīviem un saistībām

BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (6. punkts)

 

 

 

100

Risku ierobežošanas uzskaites neto peļņa vai (–) zaudējumi

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 6. punkts un 8. punkts

V pielikums. 2.47.–48. daļa

 

 

110

Neto valūtas kursa starpības [peļņa vai (–) zaudējumi]

BPD 39. pants

21. SGS 28. punkts, 52. punkta a) apakšpunkts

 

 

120

Neto peļņa vai (–) zaudējumi, pārtraucot atzīt ieguldījumus meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos

BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (13.–14. punkts); V pielikums, 2.56. daļa

 

 

 

130

Neto peļņa vai (–) zaudējumi, pārtraucot nefinanšu aktīvu atzīšanu

 

1. SGS 34. punkts

 

 

140

Citi darbības ienākumi

BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (7. punkts) V pielikums. 2.314.-316. daļa

V pielikums. 2.314.-316. daļa

 

 

150

(Citi darbības izdevumi)

BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (10. punkts) V pielikums. 2.314.-316. daļa

V pielikums. 2.314.-316. daļa

 

 

155

KOPĀ NETO DARBĪBAS IENĀKUMI

 

 

 

 

160

(Administratīvie izdevumi)

BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (8. punkts)

 

 

 

170

(Amortizācija)

 

1. SGS 102., 104. punkts

 

 

171

Modifikāciju radītā peļņa vai (–) zaudējumi, neto

 

9. SFPS 5.4.3. punkts, 9. SFPS A papildinājums; V pielikums, 2.49. daļa

 

 

175

(Neto līdzekļu palielinājumi vai (–) samazinājumi vispārējiem bankas darbības riskiem)

BPD 38. panta 2. punkts

 

 

 

180

(Uzkrājumi vai (–) uzkrājumu apvērse)

 

37. SGS 59., 84. punkts; 1. SGS 98. punkta b), f), g) apakšpunkts

 

 

190

(Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse finanšu aktīviem, kas nav novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā)

BPD 35.-37. pants, V pielikums, 2.52., 53. daļa

7. SFPS 20. punkta a) apakšpunkta viii) punkts; V pielikums, 2.51., 53. daļa

 

 

200

(Meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos veikto ieguldījumu vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse)

BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (13.–14. punkts)

28. SGS 40.-43. punkts

 

 

210

(Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse nefinanšu aktīviem)

 

36. SGS 126. punkta a), b) apakšpunkts

 

 

220

Negatīva nemateriālā vērtība, kas atzīta peļņas vai zaudējumu aprēķinā

Grāmatvedības direktīvas 24. panta 3. punkta f) apakšpunkts

3. SFRS, papildinājums, B64. punkta n) apakšpunkta i) punkts

 

 

230

Daļa, ko veido peļņa vai (–) zaudējumi no ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos

BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (13.–14. punkts)

V pielikums, 2.54. daļa

 

 

240

Peļņa vai (–) zaudējumi no ilgtermiņa aktīviem un atsavināmām grupām, kas klasificētas kā pārdošanai turētas un nekvalificējas kā pārtrauktas operācijas

 

5. SFPS 37. punkts; V pielikums, 2.55. daļa

 

 

250

PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI NO TURPINĀMĀM OPERĀCIJĀM, PIRMS NODOKĻIEM

 

1. SGS 102. punkts, 6. īstenošanas noteikums 5. SFPS 33.A punkts

 

 

260

(Nodokļu izdevumi vai (–) ienākumi saistībā ar peļņu vai zaudējumiem no turpināmām operācijām)

BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (15. punkts)

1. SGS 82. punkta d) apakšpunkts; 12. SGS 77. punkts

 

 

270

PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI NO TURPINĀMĀM OPERĀCIJĀM, PĒC NODOKĻIEM

BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (16. punkts)

1. SGS, 6. īstenošanas noteikums

 

 

275

Ārkārtas peļņa vai (–) zaudējumi, pēc nodokļiem

BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (21. punkts)

 

 

 

280

Peļņa vai (–) zaudējumi no pārtrauktām operācijām, pēc nodokļiem

 

1. SGS 82. punkta ea) apakšpunkts; 5. SFPS 33. punkta a) apakšpunkts, 33.A punkts; V pielikums, 2.56. daļa

 

 

290

GADA PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI

BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (23. punkts)

1. SGS 81.A punkta a) apakšpunkts

 

 

20.4.    Aktīvu ģeogrāfiskais sadalījums pa darījuma partneru rezidences vietām



z ass

Darījuma partnera rezidences valsts

 

 

 

 

 

 

Uzkrātais vērtības samazinājums

Patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas ieņēmumus nenesošu riska darījumu kredītriska rezultātā

Bruto uzskaites vērtība

Tostarp: turēti tirdzniecības nolūkā vai tirdzniecības

Tostarp: vērtības samazinājumam pakļauti finanšu aktīvi

Tostarp: parādi, uz kuriem attiecas pārskatīšana

Tostarp: ieņēmumus nenesoši

Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

V pielikums, 1.34. daļa, 2.271., 275. daļa

V pielikums, 1.15. daļa a), 16. daļa a), 17. daļa, 2.273. daļa

V pielikums, 2.273. daļa

V pielikums, 2.275. daļa

V pielikums, 2.275. daļa

V pielikums, 2.274. daļa

V pielikums, 2.274. daļa

 

 

010

011

012

022

025

031

040

010

Atvasinātie instrumenti

KPR II pielikums; V pielikums, 2.272. daļa

9. SFPS A papildinājums, V pielikums, 2.272. daļa

 

 

 

 

 

 

 

020

Tostarp: kredītiestādes

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

 

 

 

 

 

 

 

030

Tostarp: citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

 

 

 

 

 

 

 

040

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa V pielikums, 1.44. daļa b) punkts

32. SGS 11. punkts

 

 

 

 

 

 

 

050

Tostarp: kredītiestādes

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

 

 

 

 

 

 

 

060

Tostarp: citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

 

 

 

 

 

 

 

070

Tostarp: nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

 

 

 

 

 

 

 

080

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.31. daļa, 44. daļa b)

V pielikums, 1.31. daļa, 44. daļa b)

 

 

 

 

 

 

 

090

Centrālās bankas

V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

 

 

 

 

 

 

 

100

Vispārējās valdības

V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

 

 

 

 

 

 

 

110

Kredītiestādes

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

 

 

 

 

 

 

 

120

citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

 

 

 

 

 

 

 

130

nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

 

 

 

 

 

 

 

140

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.32., 44. daļa a) punkts

V pielikums, 1.32., 44. daļa a) punkts

 

 

 

 

 

 

 

150

Centrālās bankas

V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

 

 

 

 

 

 

 

160

Vispārējās valdības

V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

 

 

 

 

 

 

 

170

Kredītiestādes

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

 

 

 

 

 

 

 

180

citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

 

 

 

 

 

 

 

190

nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

 

 

 

 

 

 

 

200

Tostarp: mazie un vidējie uzņēmumi

MVU 1. panta 2. punkta a) apakšpunkts

MVU 1. panta 2. punkta a) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

 

210

Tostarp: aizdevumi, kas nodrošināti ar komerciālu nekustamo īpašumu

V pielikums, 2.86. daļa a) punkts, 87. daļa

V pielikums, 2.86. daļa a) punkts, 87. daļa

 

 

 

 

 

 

 

220

mājsaimniecības

V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

 

 

 

 

 

 

 

230

Tostarp: aizdevumi, kas nodrošināti ar mājokļa nekustamo īpašumu

V pielikums, 2.86. daļa a) punkts, 87. daļa

V pielikums, 2.86. daļa a) punkts, 87. daļa

 

 

 

 

 

 

 

240

Tostarp: patēriņa kredīti

V pielikums, 2.88. daļa a) punkts

V pielikums, 2.88. daļa a) punkts

 

 

 

 

 

 

 

20.5.    Ārpusbilances riska darījumu ģeogrāfiskais sadalījums pa darījuma partneru rezidences vietām



z ass

Darījuma partnera rezidences valsts

 

 

 

 

 

 

Uzkrājumi sniegtajām apņemšanām un garantijām

Nominālvērtība

Tostarp: parādi, uz kuriem attiecas pārskatīšana

Tostarp: ieņēmumus nenesoši

Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

V pielikums, 2.118., 271. daļa

V pielikums, 2.240.-258. daļa

V pielikums, 2.275. daļa

V pielikums, 2.276. daļa

 

 

010

022

025

030

010

Sniegtās aizdevumu apņemšanās

KPR I pielikums; V pielikums, 1.44. daļa g) punkts, 2.112., 113. daļa

KPR I pielikums; V pielikums, 1.44. daļa g) punkts, 2.102.-105. daļa, 113., 116.daļa

 

 

 

 

020

Sniegtās finanšu garantijas

KPR I pielikums; V pielikums, 1.44. daļa f) punkts, 2.112., 114. daļa

4. SFPS A pielikums; KPR I pielikums; V pielikums, 1.44. daļa f) punkts, 2.102.-105. daļa, 114., 116.daļa

 

 

 

 

030

Citas sniegtās apņemšanās

KPR I pielikums; V pielikums, 1.44. daļa g) punkts, 2.112., 115. daļa

KPR I pielikums; V pielikums, 1.44. daļa g) punkts, 2.102.-105. daļa, 115., 116.daļa

 

 

 

 

20.6.    Saistību ģeogrāfiskais sadalījums pa darījuma partneru rezidences vietām



z ass

Darījuma partnera rezidences valsts

 

 

 

Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

Uzskaites vērtība

V pielikums, 1.27.-28., 2.271. daļa

010

010

Atvasinātie instrumenti

KPR II pielikums; V pielikums, 1.24. daļa a), 25., 26., 44. daļa e), 2.272. daļa

9. SFPS A papildinājums, V pielikums, 1.44. daļa e) punkts, 2.272. daļa

 

020

Tostarp: kredītiestādes

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

 

030

Tostarp: citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

 

040

Īsās pozīcijas

V pielikums, 1.44. daļa d) punkts

9. SFPS BA7. punkta b) apakšpunkts V pielikums, 1.44. daļa d) punkts

 

050

Tostarp: kredītiestādes

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

 

060

Tostarp: citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

 

070

Noguldījumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.36. daļa

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.36. daļa

 

080

Centrālās bankas

V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

 

090

Vispārējās valdības

V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

 

100

Kredītiestādes

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

 

110

citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

 

120

nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

 

130

mājsaimniecības

V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

 

20.7.1.    Nefinanšu sabiedrībām – dalījumā pa NACE kodiem – izsniegto aizdevumu un avansu, kas nav turēti tirdzniecības nolūkā, ģeogrāfiskais sadalījums pa darījuma partneru rezidences vietām



z ass

Darījuma partnera rezidences valsts

 

 

 

 

nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 2.271. daļa, 277. daļa

Atsauces

 

Uzkrātais vērtības samazinājums

Patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas ieņēmumus nenesošu riska darījumu kredītriska rezultātā

Bruto uzskaites vērtība

Tostarp: vērtības samazinājumam pakļauti aizdevumi un avansi

tostarp: ieņēmumus nenesoši

V pielikums, 1.34. daļa, 2.275. daļa

V pielikums, 2.273. daļa

V pielikums, 2.275. daļa

V pielikums, 2.274. daļa

V pielikums, 2.274. daļa

010

011

012

021

022

010

A  Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

NACE regula

 

 

 

 

 

020

B  Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

NACE regula

 

 

 

 

 

030

C  Apstrādes rūpniecība

NACE regula

 

 

 

 

 

040

D  Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana

NACE regula

 

 

 

 

 

050

E  Ūdens apgāde

NACE regula

 

 

 

 

 

060

F  Būvniecība

NACE regula

 

 

 

 

 

070

G  Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība

NACE regula

 

 

 

 

 

080

H  Transports un uzglabāšana

NACE regula

 

 

 

 

 

090

I  Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi

NACE regula

 

 

 

 

 

100

J  Informācijas un komunikācijas pakalpojumi

NACE regula

 

 

 

 

 

105

K  finanšu un apdrošināšanas darbības

NACE regula

 

 

 

 

 

110

L  Operācijas ar nekustamo īpašumu

NACE regula

 

 

 

 

 

120

M  Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi

NACE regula

 

 

 

 

 

130

N  Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība

NACE regula

 

 

 

 

 

140

O  Publiskā pārvalde un aizsardzība, obligātā sociālā apdrošināšana

NACE regula

 

 

 

 

 

150

P  Izglītība

NACE regula

 

 

 

 

 

160

Q  Cilvēku veselības aprūpes pakalpojumi un sociālā aprūpe

NACE regula

 

 

 

 

 

170

R  Māksla, izklaide un atpūta

NACE regula

 

 

 

 

 

180

S  Citi pakalpojumi

NACE regula

 

 

 

 

 

190

AIZDEVUMI UN AVANSI

V pielikums, 1.32. daļa

 

 

 

 

 

21.    Materiālie un nemateriālie aktīvi – operatīvās nomas aktīvi



 

Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

Uzskaites vērtība

V pielikums, 2.278.-279. daļa

010

010

Pamatlīdzekļi

 

16. SGS 6. punkts; 1. SGS 54. punkta a) apakšpunkts

 

020

Pārvērtēšanas modelis

 

17. SGS 49. punkts; 16. SGS 31. punkts, 73. punkta a) un d) apakšpunkts

 

030

Izmaksu modelis

 

17. SGS 49. punkts; 16. SGS 30. punkts, 73. punkta a) un d) apakšpunkts

 

040

Ieguldījumu īpašums

 

40. SGS IN5. punkts; 1. SGS 54. punkta b) apakšpunkts

 

050

Patiesās vērtības modelis

 

17. SGS 49. punkts; 40. SGS 33.–55., 76. punkts

 

060

Izmaksu modelis

 

17. SGS 49. punkts; 40. SGS 56. punkts, 79. punkta c) apakšpunkts

 

070

Citi nemateriālie aktīvi

BPD 4. pants. Aktīvi (9. punkts)

38. SGS 8., 118. punkts

 

080

Pārvērtēšanas modelis

 

17. SGS 49. punkts; 38. SGS 75.-87. punkts, 124. punkta a) apakšpunkta ii) punkts

 

090

Izmaksu modelis

 

17. SGS 49. punkts; 38. SGS 74. punkts

 

22.    Aktīvu pārvaldība, turētājbankas pakalpojumi un citas pakalpojumu funkcijas

22.1.    Maksu un komisijas naudas ienākumu un izdevumu sadalījums pa darbības veidiem



 

Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

Pārskata periods

V pielikums, 2.280. daļa

BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (4., 5. punkts)

7. SFPS 20. punkta c) apakšpunkts

010

010

Maksu un komisijas naudas ienākumi

 

V pielikums, 2.281.-283. daļa

 

020

Vērtspapīri

 

 

 

030

Emisijas

V pielikums, 2.284. daļa a) punkts

V pielikums, 2.284. daļa a) punkts

 

040

Pārveduma rīkojumi

V pielikums, 2.284. daļa b) punkts

V pielikums, 2.284. daļa b) punkts

 

050

Citi

V pielikums, 2.284. daļa c) punkts

V pielikums, 2.284. daļa c) punkts

 

060

Tīrvērte un norēķini

V pielikums, 2.284. daļa d) punkts

V pielikums, 2.284. daļa d) punkts

 

070

Aktīvu pārvaldība

V pielikums. 2.284. daļa e) punkts; 285. daļa a) punkts

V pielikums. 2.284. daļa e) punkts; 285. daļa a) punkts

 

080

Turētājbankas pakalpojumi [pa klientu veidiem]

V pielikums. 2.284. daļa e) punkts; 285. daļa b) punkts

V pielikums. 2.284. daļa e) punkts; 285. daļa b) punkts

 

090

Kolektīvi ieguldījumi

 

 

 

100

Citi

 

 

 

110

Galvenie administratīvie pakalpojumi kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem

V pielikums. 2.284. daļa e) punkts; 285. daļa c) punkts;

V pielikums. 2.284. daļa e) punkts; 285. daļa c) punkts

 

120

Fiduciārie darījumi

V pielikums. 2.284. daļa e) punkts; 285. daļa d) punkts;

V pielikums. 2.284. daļa e) punkts; 285. daļa d) punkts

 

130

Maksājumu pakalpojumi

V pielikums, 2.284. daļa e), 285. daļa e) punkts

V pielikums, 2.284. daļa e), 285. daļa e) punkts

 

140

Klientu izplatītie, bet nepārvaldītie resursi [pa produktu veidiem]

V pielikums, 2.285. daļa f) punkts

V pielikums, 2.285. daļa f) punkts

 

150

Kolektīvi ieguldījumi

 

 

 

160

Apdrošināšanas produkti

 

 

 

170

Citi

 

 

 

180

Strukturētais finansējums

V pielikums, 2.284. daļa f) punkts

V pielikums, 2.284. daļa f) punkts

 

190

Aizdevumu apkalpošanas darbības

V pielikums, 2.284. daļa g) punkts

V pielikums, 2.284. daļa g) punkts

 

200

Sniegtās aizdevumu apņemšanās

V pielikums, 2.284. daļa h) punkts

9. SFPS 4.2.1. punkta c) apakšpunkta ii) punkts; V pielikums, 2.284. daļa h) punkts

 

210

Sniegtās finanšu garantijas

V pielikums, 2.284. daļa h) punkts

9. SFPS 4.2.1. punkta c) apakšpunkta ii) punkts; V pielikums, 2.284. daļa h) punkts

 

220

Citi

V pielikums, 2.284. daļa j) punkts

V pielikums, 2.284. daļa j) punkts

 

230

(Maksu un komisijas naudas izdevumi)

 

V pielikums. 2.113.–115. daļa

 

240

(Tīrvērte un norēķini)

V pielikums, 2.284. daļa d) punkts

V pielikums, 2.284. daļa d) punkts

 

250

(Turētājbankas pakalpojumi)

V pielikums, 2.285. daļa b) punkts

V pielikums, 2.285. daļa b) punkts

 

260

(Aizdevumu apkalpošanas darbības)

V pielikums, 2.284. daļa g) punkts

V pielikums, 2.284. daļa g) punkts

 

270

(Saņemtās aizdevumu apņemšanās)

V pielikums, 2.284. daļa i) punkts

V pielikums, 2.284. daļa i) punkts

 

280

(Saņemtās finanšu garantijas)

V pielikums, 2.284. daļa i) punkts

V pielikums, 2.284. daļa i) punkts

 

290

(Citi)

V pielikums, 2.284. daļa j) punkts

V pielikums, 2.284. daļa j) punkts

 

22.2.    Ar sniegtajiem pakalpojumiem saistītie aktīvi



 

Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

Ar sniegtajiem pakalpojumiem saistīto aktīvu vērtība

V pielikums, 2.285. daļa g) punkts

010

010

Aktīvu pārvaldība [pa klientu veidiem]

V pielikums, 2.285. daļa a) punkts

V pielikums, 2.285. daļa a) punkts

 

020

Kolektīvi ieguldījumi

 

 

 

030

Pensiju fondi

 

 

 

040

Diskrecionāri pārvaldīti klientu portfeļi

 

 

 

050

Citas ieguldījumu instrumentsabiedrības

 

 

 

060

Turēšanā pieņemtie aktīvi [pa klientu veidiem]

V pielikums, 2.285. daļa b) punkts

V pielikums, 2.285. daļa b) punkts

 

070

Kolektīvi ieguldījumi

 

 

 

080

Citi

 

 

 

090

tostarp: uzticēti citām sabiedrībām

 

 

 

100

Galvenie administratīvie pakalpojumi kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem

V pielikums, 2.285. daļa c) punkts

V pielikums, 2.285. daļa c) punkts

 

110

Fiduciārie darījumi

V pielikums, 2.285. daļa d) punkts

V pielikums, 2.285. daļa d) punkts

 

120

Maksājumu pakalpojumi

V pielikums, 2.285. daļa e) punkts

V pielikums, 2.285. daļa e) punkts

 

130

Klientu izplatītie, bet nepārvaldītie resursi [pa produktu veidiem]

V pielikums, 2.285. daļa f) punkts

V pielikums, 2.285. daļa f) punkts

 

140

Kolektīvi ieguldījumi

 

 

 

150

Apdrošināšanas produkti

 

 

 

160

Citi

 

 

 

30.    Ārpusbilances darbības – līdzdalība nekonsolidētās strukturētajās sabiedrībās

30.1.    Līdzdalības daļas nekonsolidētās strukturētajās sabiedrībās



 

Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

Bilancē atzīto finanšu aktīvu uzskaites vērtība

tostarp: izmantotais likviditātes atbalsts

Izmantotā likviditātes atbalsta patiesā vērtība

Bilancē atzīto finanšu saistību uzskaites vērtība

Pārskatus sniedzošās iestādes norādīto ārpusbilances riska darījumu nominālvērtība

tostarp: Sniegto aizdevumu apņemšanos nominālvērtība

Pārskatus sniedzošās iestādes zaudējumi pārskata periodā

12. SFPS 29. punkta a) apakšpunkts

12. SFPS 29. punkta a) apakšpunkts; V pielikums, 2.286. daļa

 

12. SFPS 29. punkta a) apakšpunkts

12. SFPS B26. punkta e) apakšpunkts

 

12. SFPS B26. punkta b) apakšpunkts; V pielikums, 2.287. daļa

010

020

030

040

050

060

080

010

Kopā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

30.2.    Līdzdalības nekonsolidētās strukturētajās sabiedrībās sadalījums pa darbības veidiem



Pa darbības veidiem

Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

Uzskaites vērtība

Īpašam nolūkam dibinātas vērtspapīrošanas sabiedrības

Aktīvu pārvaldība

Citas darbības

KPR 4. panta 1., 66. punkts

V pielikums, 2.285. daļa a) punkts

 

 

12. SFPS 24. punkts, B6. punkta a) apakšpunkts

010

020

030

010

Atlasīti finanšu aktīvi, kas atzīti pārskatus sniedzošās iestādes bilancē

 

12. SFPS 29. punkta a), b) apakšpunkts

 

 

 

021

Tostarp: ieņēmumus nenesoši

V pielikums, 2.213.-239. daļa

V pielikums, 2.213.-239. daļa

 

 

 

030

Atvasinātie instrumenti

KPR II pielikums; V pielikums, 2.272. daļa

9. SFPS A papildinājums; V pielikums, 2.272. daļa

 

 

 

040

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

32. SGS 11. punkts

 

 

 

050

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.31. daļa

V pielikums, 1.31. daļa

 

 

 

060

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.32. daļa

V pielikums, 1.32. daļa

 

 

 

070

Atlasītas pašu kapitāla un finanšu saistības, kas atzītas pārskatus sniedzošās iestādes bilancē

 

12. SFPS 29. punkta a), b) apakšpunkts

 

 

 

080

Emitētie kapitāla vērtspapīru instrumenti

 

32. SGS 11. punkts

 

 

 

090

Atvasinātie instrumenti

KPR II pielikums; V pielikums, 1.24. daļa a) punkts, 25., 26., daļa, 2.272. daļa

9. SFPS A papildinājums; V pielikums, 2.272. daļa

 

 

 

100

Noguldījumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.36. daļa

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.36. daļa

 

 

 

110

Emitēti parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.37. daļa

V pielikums, 1.37. daļa

 

 

 

 

Nominālvērtība

120

Pārskatus sniedzošās iestādes norādītie ārpusbilances riska darījumi

KPR I pielikums; V pielikums. 2.112., 113.-115., 118. daļa

12. SFPS B26. punkta e) apakšpunkts; KPR I pielikums; V pielikums. 2.102.-105., 113.-115., 118. daļa

 

 

 

131

Tostarp: ieņēmumus nenesoši

V pielikums, 2.117. daļa

V pielikums, 2.117. daļa

 

 

 

31.    Saistītās personas

31.1.    Saistītās personas – kreditoru un debitoru parādi



 

Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

Nesamaksātie atlikumi

Mātesuzņēmums un sabiedrības ar kopīgu kontroli vai būtisku ietekmi

Meitasuzņēmumi un citas tās pašas grupas sabiedrības

Asociētie uzņēmumi un kopuzņēmumi

Iestādes vai tā mātesuzņēmuma galvenā vadība

Citas saistītās personas

24. SGS 19. punkta a), b) apakšpunkts

24. SGS 19. punkta c) apakšpunkts; V pielikums, 2.289. daļa

24. SGS 19. punkta d), e) apakšpunkts; V pielikums, 2.289. daļa

24. SGS 19. punkta f) apakšpunkts

24. SGS 19. punkta g) apakšpunkts

Grāmatvedības direktīvas 17. panta 1. punkta p) apakšpunkts

Grāmatvedības direktīvas 17. panta 1. punkta p) apakšpunkts; V pielikums, 2.289. daļa

Grāmatvedības direktīvas 17. panta 1. punkta p) apakšpunkts; V pielikums, 2.289. daļa

Grāmatvedības direktīvas 17. panta 1. punkta p) apakšpunkts

Grāmatvedības direktīvas 17. panta 1. punkta p) apakšpunkts

 

V pielikums, 2.288.-291. daļa

V pielikums, 2.288.-291. daļa

010

020

030

040

050

010

Atlasīti finanšu aktīvi

 

24. SGS 18. punkta b) apakšpunkts

 

 

 

 

 

020

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

32. SGS 11. punkts

 

 

 

 

 

030

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.31. daļa

V pielikums, 1.31. daļa

 

 

 

 

 

040

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.32. daļa

V pielikums, 1.32. daļa

 

 

 

 

 

050

Tostarp: ieņēmumus nenesoši

V pielikums, 2.213.-239. daļa

V pielikums, 2.213.-239. daļa

 

 

 

 

 

060

Atlasītas finanšu saistības

 

24. SGS 18. punkta b) apakšpunkts

 

 

 

 

 

070

Noguldījumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.36. daļa

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.36. daļa

 

 

 

 

 

080

Emitēti parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.37. daļa

V pielikums, 1.37. daļa

 

 

 

 

 

090

Sniegto aizdevumu apņemšanos, finanšu garantiju un citu apņemšanos nominālvērtība

KPR I pielikums; V pielikums. 2.112., 113.-115., 118. daļa

24. SGS 18. punkta b) apakšpunkts; KPR I pielikums; V pielikums. 2.102.-105., 113.-115., 118. daļa

 

 

 

 

 

100

Tostarp: ieņēmumus nenesoši

V pielikums, 2.117. daļa

24. SGS 18. punkta b) apakšpunkts; V pielikums, 2.117. daļa

 

 

 

 

 

110

Saņemtās aizdevumu apņemšanās, finanšu garantijas un citas apņemšanās

V pielikums. 2.102.-103., 113.-115., 290. daļa

24. SGS 18. punkta b) apakšpunkts; V pielikums, 2.290. daļa

 

 

 

 

 

120

Atvasināto instrumentu nosacītā summa

V pielikums, 2.133.-135. daļa

V pielikums, 2.133.-135. daļa

 

 

 

 

 

131

Patiesās vērtības uzkrātais vērtības samazinājums un uzkrātās negatīvās izmaiņas ieņēmumus nenesošu riska darījumu kredītriska rezultātā

V pielikums, 2.69.-71., 291. daļa

24. SGS 1. punkta c) apakšpunkts; V pielikums, 2.69.-71., 291. daļa

 

 

 

 

 

132

Uzkrājumi ieņēmumus nenesošiem ārpusbilances riska darījumiem

V pielikums, 2.11., 106., 291. daļa

V pielikums, 2.11., 106., 291. daļa

 

 

 

 

 

31.2.    Saistītās personas – ar tām noslēgto darījumu radītie izdevumi un ienākumi



 

Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

Pārskata periods

Mātesuzņēmums un sabiedrības ar kopīgu kontroli vai būtisku ietekmi

Meitasuzņēmumi un citas tās pašas grupas sabiedrības

Asociētie uzņēmumi un kopuzņēmumi

Iestādes vai tā mātesuzņēmuma galvenā vadība

Citas saistītās personas

24. SGS 19. punkta a), b) apakšpunkts

24. SGS 19. punkta c) apakšpunkts

24. SGS 19. punkta d), e) apakšpunkts

24. SGS 19. punkta f) apakšpunkts

24. SGS 19. punkta g) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

V pielikums, 2.288.-289., 292.-293. daļa

V pielikums, 2.288.-289., 292.-293. daļa

010

020

030

040

050

010

Procentu ienākumi

BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (1. punkts) V pielikums, 2.31. daļa

24. SGS 18. punkta a) apakšpunkts; V pielikums, 2.31. daļa

 

 

 

 

 

020

Procentu izdevumi

BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (2. punkts) V pielikums, 2.31. daļa

24. SGS 18. punkta a) apakšpunkts; 1. SGS 97. punkts; V pielikums, 2.31. daļa

 

 

 

 

 

030

Dividenžu ienākumi

BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (3. punkts) V pielikums, 2.40. daļa

24. SGS 18. punkta a) apakšpunkts; V pielikums, 2.40. daļa

 

 

 

 

 

040

Maksu un komisijas naudas ienākumi

BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (4. punkts)

24. SGS 18. punkta a) apakšpunkts; 7. SFPS 20. punkta c) apakšpunkts

 

 

 

 

 

050

Maksu un komisijas naudas izdevumi

BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (5. punkts)

24. SGS 18. punkta a) apakšpunkts; 7. SFPS 20. punkta c) apakšpunkts

 

 

 

 

 

060

Peļņa vai (–) zaudējumi, pārtraucot atzīt finanšu aktīvus un saistības, kas nav novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (6. punkts)

24. SGS 18. punkta g) apakšpunkts

 

 

 

 

 

070

Peļņa vai (–) zaudējumi, pārtraucot atzīt aktīvus, kas nav finanšu aktīvi

V pielikums, 2.292. daļa

24. SGS 18. punkta a) apakšpunkts; V pielikums, 2.292. daļa

 

 

 

 

 

080

Ieņēmumus nenesošo riska darījumu vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse

V pielikums, 2.293. daļa

24. SGS 18. punkta d) apakšpunkts; V pielikums, 2.293. daļa

 

 

 

 

 

090

Ieņēmumus nenesošo riska darījumu uzkrājumi vai (–) uzkrājumu apvērse

V pielikums, 2.50., 293. daļa

V pielikums, 2.50., 293. daļa

 

 

 

 

 

40.    Grupas struktūra

40.1.    Grupas struktūra – pa sabiedrībām



LEI kods

Sabiedrības kods

Sabiedrības nosaukums

Iekļaušanas datums

Ieguldījumu saņēmēja akciju kapitāls

Ieguldījumu saņēmēja pašu kapitāls

Ieguldījumu saņēmēja aktīvu kopsumma

Ieguldījumu saņēmēja peļņa vai (–) zaudējumi

Ieguldījumu saņēmēja rezidences vieta

Ieguldījumu saņēmēja sektors

NACE kods

Uzkrātā pašu kapitāla daļa [%]

Balsstiesības [%]

Grupas struktūras [attiecības]

Grāmatvedībā piemērotā procedūra [grāmatvedības grupa]

Grāmatvedībā piemērotā procedūra [KPR grupa]

Uzskaites vērtība

Iegādes izmaksas

Ar ieguldījumu saņēmēju saistītā nemateriālā vērtība

Patiesā vērtība ieguldījumiem, kuriem ir publicētas kotētās cenas

V pielikums, 2.294.-295. daļa, 296. daļa a) punkts

V pielikums, 2.294.-295. daļa, 296. daļa b) punkts

12. SFPS 12. punkta a) apakšpunkts, 21. punkta a) apakšpunkta i) punkts; V pielikums, 2.294.-295. daļa, 296. daļa c) punkts

V pielikums, 2.294.-295. daļa, 296. daļa d) punkts

V pielikums, 2.294.-295. daļa, 296. daļa e) punkts

12. SFPS B12. punkta b) apakšpunkts; V pielikums, 2.294.-295. daļa, 296. daļa f) punkts

12. SFPS B12. punkta b) apakšpunkts; V pielikums, 2.294.-295. daļa, 296. daļa f) punkts

12. SFPS B12. punkta b) apakšpunkts; V pielikums, 2.294.-295. daļa, 296. daļa f) punkts

12. SFPS 12. punkta b) apakšpunkts, 21. punkta a) apakšpunkta iii) punkts; V pielikums, 2.294.-295. daļa, 296. daļa g) punkts

V pielikums, 2.294.-295. daļa, 296. daļa h) punkts

V pielikums, 2.294.-295. daļa, 296. daļa i) punkts

12. SFPS 21. punkta a) apakšpunkta iv) punkts; V pielikums, 2.294.-295. daļa, 296. daļa j) punkts

12. SFPS 21. punkta a) apakšpunkta iv) punkts; V pielikums, 2.294.-295. daļa, 296. daļa k) punkts

12. SFPS 10. punkta a) apakšpunkta i) punkts; V pielikums, 2.294.-295. daļa, 296. daļa l) punkts

12. SFPS 21. punkta b) apakšpunkts; V pielikums, 2.294.-295. daļa, 296. daļa m) punkts

KPR 18. pants; V pielikums, 2.294.-295. daļa, 296. daļa n) punkts

V pielikums, 2.294.-295. daļa, 296. daļa o) punkts

V pielikums, 2.294.-295. daļa, 296. daļa p) punkts

V pielikums, 2.294.-295. daļa, 296. daļa q) punkts

12. SFPS 21. punkta b) apakšpunkta iii) punkts; V pielikums, 2.294.-295. daļa, 296. daļa r) punkts

V pielikums, 2.294.-295. daļa, 296. daļa a) punkts

V pielikums, 2.294.-295. daļa, 296. daļa b) punkts

V pielikums, 2.294.-295. daļa, 296. daļa c) punkts

V pielikums, 2.294.-295. daļa, 296. daļa d) punkts

V pielikums, 2.294.-295. daļa, 296. daļa e) punkts

V pielikums, 2.294.-295. daļa, 296. daļa f) punkts

V pielikums, 2.294.-295. daļa, 296. daļa f) punkts

V pielikums, 2.294.-295. daļa, 296. daļa f) punkts

V pielikums, 2.294.-295. daļa, 296. daļa q) punkts

V pielikums, 2.294.-295. daļa, 296. daļa h) punkts

V pielikums, 2.294.-295. daļa, 296. daļa i) punkts

V pielikums, 2.294.-295. daļa, 296. daļa j) punkts

V pielikums, 2.294.-295. daļa, 296. daļa k) punkts

V pielikums, 2.294.-295. daļa, 296. daļa l) punkts

V pielikums, 2.294.-295. daļa, 296. daļa m) punkts

KPR 423. panta b) punkts; V pielikums, 2.294.-295. daļa, 296. daļa n) punkts

V pielikums, 2.294.-295. daļa, 296. daļa o) punkts

V pielikums, 2.294.-295. daļa, 296. daļa p) punkts

V pielikums, 2.294.-295. daļa, 296. daļa q) punkts

V pielikums, 2.294.-295. daļa, 296. daļa r) punkts

010

020

030

040

050

060

070

080

090

095

100

110

120

130

140

150

160

170

180

190

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

40.2.    Grupas struktūra – pa instrumentiem



Vērtspapīru kods

Sabiedrības kods

Pārvaldītājsabiedrības LEI kods

Pārvaldītājsabiedrības kods

Pārvaldītājsabiedrības nosaukums

Uzkrātā pašu kapitāla daļa (%)

Uzskaites vērtība

Iegādes izmaksas

V pielikums, 2.297. daļa a) punkts

V pielikums, 2.296. daļa b), 297. daļa c) punkts

V pielikums, 2.297. daļa b) punkts

V pielikums, 2.297. daļa b) punkts

 

V pielikums, 2.296. daļa j), 297. daļa c) punkts

V pielikums, 2.296. daļa o), 297. daļa c) punkts

V pielikums, 2.296. daļa p), 297. daļa c) punkts

V pielikums, 2.297. daļa a) punkts

V pielikums, 2.296. daļa b), 297. daļa c) punkts

V pielikums, 2.297. daļa b) punkts

V pielikums, 2.297. daļa b) punkts

 

V pielikums, 2.296. daļa j), 297. daļa c) punkts

V pielikums, 2.296. daļa o), 297. daļa c) punkts

V pielikums, 2.296. daļa p), 297. daļa c) punkts

010

020

030

040

050

060

070

080

 

 

 

 

 

 

 

 

41.    Patiesā vērtība

41.1.    Patiesās vērtības hierarhija: amortizētajās izmaksās novērtētie finanšu instrumenti



 

Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

V pielikums, 2.298. daļa

Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

V pielikums, 2.298. daļa

Patiesā vērtība

7. SFPS 25.–26. punkts

Patiesās vērtības hierarhija

13. SFPS 97. punkts, 93. punkta b) apakšpunkts

1. līmenis

13. SFPS 76. punkts

2. līmenis

13. SFPS 81. punkts

3. līmenis

13. SFPS 86. punkts

AKTĪVI

010

020

030

040

015

Amortizētajās izmaksās novērtētie finanšu aktīvi

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 4. punkta b) apakšpunkts un 6. punkts; 39. SGS 9. punkts

7. SFPS 8. punkta f) apakšpunkts; 9. SFPS 4.1.2. punkts

 

 

 

 

016

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.24., 26. daļa

V pielikums, 1.31. daļa

 

 

 

 

017

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.24., 27. daļa

V pielikums, 1.32. daļa

 

 

 

 

021

Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc izmaksu metodes

BPD 35. pants; Grāmatvedības direktīvas 6. panta 1. punkta i) apakšpunkts un 8. panta 2. punkts; V pielikums. 1.18., 19. daļa

 

 

 

 

 

022

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

 

 

 

 

 

023

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.31. daļa

 

 

 

 

 

024

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.32. daļa

 

 

 

 

 

031

citi netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi

BPD 37. pants; Grāmatvedības direktīvas 12. panta 7. punkts; V pielikums, 1.20. daļa

 

 

 

 

 

032

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

 

 

 

 

 

033

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.31. daļa

 

 

 

 

 

034

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.32. daļa

 

 

 

 

 

SAISTĪBAS

 

 

 

 

 

 

070

Amortizētajās izmaksās novērtētās finanšu saistības

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 3. punkts un 6. punkts; 39. SGS 47. punkts

7. SFPS 8. punkta g) apakšpunkts; 9. SFPS 4.2.1. punkts

 

 

 

 

080

Noguldījumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.30. daļa

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.36. daļa

 

 

 

 

090

Emitēti parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.31. daļa

V pielikums, 1.37. daļa

 

 

 

 

100

Citas finanšu saistības

V pielikums, 1.32.-34. daļa

V pielikums, 1.38.-41. daļa

 

 

 

 

101

netirdzniecības neatvasinātas finanšu saistības, kas novērtētas pēc iegādes izmaksu metodes

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 3. punkts

 

 

 

 

 

102

Noguldījumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.36. daļa

 

 

 

 

 

103

Emitēti parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.37. daļa

 

 

 

 

 

104

Citas finanšu saistības

V pielikums, 1.38.-41. daļa

 

 

 

 

 

41.2.    Iespējas novērtēt patiesajā vērtībā izmantojums



 

Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

Uzskaites vērtība

V pielikums, 1.27.-28. daļa

Uzskaites neatbilstības

Pārvaldība patiesajā vērtībā

Hibrīdlīgumi

Kredītriska pārvaldība

9. SFPS B4.1.29. punkts

9. SFPS B4.1.33. punkts

9. SFPS 4.3.6. punkts; 9. SFPS 4.3.7. punkts; V pielikums, 2.300. daļa

9. SFPS 6.7. punkts; 7. SFPS 8. punkta a) apakšpunkta e) punkts; V pielikums, 2.301. daļa

AKTĪVI

010

020

030

040

010

finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 6. punkts

7. SFPS 8. punkta a) apakšpunkta i) punkts; 9. SFPS 4.1.5. punkts

 

 

 

 

030

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.31. daļa

V pielikums, 1.31. daļa

 

 

 

 

040

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.32. daļa

V pielikums, 1.32. daļa

 

 

 

 

SAISTĪBAS

 

 

 

 

 

 

050

Finanšu saistības, kas novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 6. punkts; 39. SGS 9. punkts

7. SFPS 8. punkta e) apakšpunkta i) punkts; 9. SFPS 4.2.2. punkts

 

 

 

 

060

Noguldījumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.36. daļa

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.36. daļa

 

 

 

 

070

Emitēti parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.37. daļa

V pielikums, 1.37. daļa

 

 

 

 

080

Citas finanšu saistības

V pielikums, 1.38.-41. daļa

V pielikums, 1.38.-41. daļa

 

 

 

 

42.    Materiālie un nemateriālie aktīvi – uzskaites vērtība dalījumā pa novērtējuma metodēm



 

Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

V pielikums, 2.302. daļa

Uzskaites vērtība

010

010

Pamatlīdzekļi

16. SGS 6. punkts; 16. SGS 29. punkts; 1. SGS 54. punkta a) apakšpunkts

 

020

Pārvērtēšanas modelis

16. SGS 31. punkts, 73. punkta a) un d) apakšpunkts

 

030

Izmaksu modelis

16. SGS 30. punkts, 73. punkta a) un d) apakšpunkts

 

040

Ieguldījumu īpašums

40. SGS 5., 30. punkts; 1. SGS 54. punkta b) apakšpunkts

 

050

Patiesās vērtības modelis

40. SGS 33.–55., 76. punkts

 

060

Izmaksu modelis

40. SGS 56. punkts, 79. punkta c) apakšpunkts

 

070

Citi nemateriālie aktīvi

38. SGS 8., 118., 122. punkts; V pielikums, 2.303. daļa

 

080

Pārvērtēšanas modelis

38. SGS 75.-87. punkts, 124. punkta a) apakšpunkta ii) punkts

 

090

Izmaksu modelis

38. SGS 74. punkts

 

43.    Uzkrājumi



 

Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

Uzskaites vērtība

V pielikums, 1.27.-28. daļa

Pensiju un citas pēcnodarbinātības definētu pabalstu saistības

Citi darbinieku ilgtermiņa pabalsti

Pārstrukturēšana

Nepabeigta tiesvedība un nodokļu strīdi

Sniegtās apņemšanās un garantijas saskaņā ar valsts VPGP

Citas sniegtās apņemšanās un garantijas, kas novērtētas saskaņā ar 37. SGS, un sniegtās garantijas, kas novērtētas saskaņā ar 4. SFPS

Citi uzkrājumi

19. SGS 63. punkts; 1. SGS 78. punkta d) apakšpunkts; V pielikums, 2.9. daļa

19. SGS 153. punkts; 1. SGS 78. punkta d) apakšpunkts; V pielikums, 2.10. daļa

37. SGS 70.–83. punkts

37. SGS 14. punkts

 

37. SGS; 4. SFPS; V pielikums, 2.304.-305. daļa

37. SGS 14. punkts

V pielikums, 2.9. daļa

V pielikums, 2.10. daļa

 

 

BPD 24.–25. pants, 33. panta 1. punkts

 

 

010

020

030

040

050

055

060

010

Sākuma bilance [uzskaites vērtība perioda sākumā]

 

37. SGS 84. punkta a) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

 

020

Palielinājumi, tostarp esošo uzkrājumu palielinājumi

 

37. SGS 84. punkta b) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

 

030

(–) Izmantotās summas

 

37. SGS 84. punkta c) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

 

040

(–) Attiecīgajā periodā apvērstās neizmantotās summas

 

37. SGS 84. punkta d) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

 

050

Diskontētās summas palielinājums [laika gaitā] un diskonta likmes izmaiņu ietekme

 

37. SGS 84. punkta e) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

 

060

Citas izmaiņas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

070

Beigu bilance [uzskaites vērtība perioda beigās]

 

37. SGS 84. punkta a) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

 

44.    Definētu pabalstu plāni un darbinieku pabalsti

44.1.    Definētu pabalstu plānu neto aktīvu un saistību komponenti



 

Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

Summa

V pielikums, 2.306.-307. daļa

010

010

Definētu pabalstu plāna aktīvu patiesā vērtība

19. SGS 140. punkta a) apakšpunkta i) punkts, 142. punkts

 

020

tostarp: Iestādes emitēti finanšu instrumenti

19. SGS 143. punkts

 

030

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

19. SGS 142. punkta b) apakšpunkts

 

040

Parāda instrumenti

19. SGS 142. punkta c) apakšpunkts

 

050

Nekustamais īpašums

19. SGS 142. punkta d) apakšpunkts

 

060

Citi definētu pabalstu plāna aktīvi

 

 

070

Definētu pabalstu saistību pašreizējā vērtība

19. SGS 140. punkta a) apakšpunkta ii) punkts

 

080

Aktīvu griestu ietekme

19. SGS 140. punkta a) apakšpunkta iii) punkts

 

090

Definētu pabalstu neto aktīvi [uzskaites vērtība]

19. SGS 63. punkts; V pielikums, 2.308. daļa

 

100

Uzkrājumi pensijām un citām pēcnodarbinātības definētu pabalstu saistībām [uzskaites vērtība]

19. SGS 63. punkts, 1. SGS 78. punkta d) apakšpunkts; V pielikums, 2.9. daļa

 

110

Izziņas postenis: par aktīviem atzīto atlīdzības tiesību patiesā vērtība

19. SGS 140. punkta b) apakšpunkts

 

44.2.    Definētu pabalstu saistību izmaiņas



 

Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

Definētu pabalstu saistības

V pielikums, 2.306., 309. daļa

010

010

Sākuma bilance [pašreizējā vērtība]

19. SGS 140. punkta a) apakšpunkta ii) punkts

 

020

Kārtējās izdienas izmaksas

19. SGS 141. punkta a) apakšpunkts

 

030

Procentu izmaksas

19. SGS 141. punkta b) apakšpunkts

 

040

Veiktās iemaksas

19. SGS 141. punkta f) apakšpunkts

 

050

Aktuārā (–) peļņa vai zaudējumi no demogrāfisko pieņēmumu izmaiņām

19. SGS 141. punkta c) apakšpunkta ii) punkts

 

060

Aktuārā (–) peļņa vai zaudējumi no finansiālo pieņēmumu izmaiņām

19. SGS 141. punkta c) apakšpunkta iii) punkts

 

070

Ārvalstu valūtas maiņas palielinājums vai (–) samazinājums

19. SGS 141. punkta e) apakšpunkts

 

080

Izmaksātie pabalsti

19. SGS 141. punkta g) apakšpunkts

 

090

Iepriekšējās izdienas izmaksas, tostarp peļņa un zaudējumi, kas izriet no norēķina

19. SGS 141. punkta d) apakšpunkts

 

100

Palielinājums vai (–) samazinājums uzņēmumu apvienošanas un atsavināšanas rezultātā

19. SGS 141. punkta h) apakšpunkts

 

110

Citi palielinājumi vai (–) samazinājumi

 

 

120

Beigu bilance [pašreizējā vērtība]

19. SGS 140. punkta a) apakšpunkta ii) punkts; V pielikums, 2.310. daļa

 

44.3.    Izziņas posteņi [saistībā ar personāla izdevumiem]



 

Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

Pārskata periods

010

010

Pensiju un līdzīgi izdevumi

V pielikums, 2.311. daļa a) punkts

V pielikums, 2.311. daļa a) punkts

 

020

Uz akcijām balstīti maksājumi

V pielikums 2.311. daļa b) punkts

2. SFPS 44.; V pielikums, 2.311. daļa b) punkts

 

45.    Atsevišķu peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņu sadalījums

45.1.    Peļņa vai zaudējumi no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, dalījumā pa uzskaites portfeļiem



 

Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

Pārskata periods

Patiesās vērtības izmaiņas kredītriska rezultātā

 

V pielikums, 2.312. daļa

010

020

010

finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

 

7. SFPS 20. punkta a) apakšpunkta i) punkts; 9. SFPS 4.1.5. punkts

 

 

020

Finanšu saistības, kas novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

 

7. SFPS 20. punkta a) apakšpunkta i) punkts; 9. SFPS 4.2.2. punkts

 

 

030

PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI NO FINANŠU AKTĪVIEM UN SAISTĪBĀM, KAS NOVĒRTĒTI PATIESAJĀ VĒRTĪBĀ AR ATSPOGUĻOJUMU PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINĀ

BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (6. punkts)

7. SFPS 20. punkta a) apakšpunkta i) punkts

 

 

45.2.    Peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīt nefinanšu aktīvus



 

Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

Pārskata periods

V pielikums, 2.313. daļa.

010

020

Ieguldījumu īpašums

 

40. SGS 69. punkts; 1. SGS 34. punkta a) apakšpunkts, 98. punkta d) apakšpunkts

 

030

Nemateriālie aktīvi

 

38. SGS. 113.–115A punkts; 1. SGS 34. punkta a) apakšpunkts

 

040

Citi aktīvi

 

1. SGS 34. punkta a) apakšpunkts

 

050

PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI, PĀRTRAUCOT ATZĪT NEFINANŠU AKTĪVUS

 

1. SGS 34. punkts

 

45.3.    Citi darbības ienākumi un izdevumi



 

Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

Ienākumi

Izdevumi

010

020

010

Tādu materiālo aktīvu patiesās vērtības izmaiņas, ko novērtē, izmantojot patiesās vērtības modeli

V pielikums, 2.314. daļa

40. SGS 76. punkta d) apakšpunkts; V pielikums, 2.314. daļa

 

 

020

Ieguldījumu īpašums

V pielikums, 2.314. daļa

40. SGS 75. punkta f) apakšpunkts; V pielikums, 2.314. daļa

 

 

030

Operatīvā noma, izņemot ieguldījumu īpašumus

V pielikums, 2.315. daļa

1. SGS 50., 51. punkts, 56. punkta b) apakšpunkts; V pielikums, 2.315. daļa

 

 

040

Citi

V pielikums, 2.316. daļa

V pielikums, 2.316. daļa

 

 

050

CITI DARBĪBAS IENĀKUMI VAI IZDEVUMI

V pielikums. 2.314.-316. daļa

V pielikums. 2.314.-316. daļa

 

 

46.    Pašu kapitāla izmaiņu pārskats



Pašu kapitāla izmaiņu avoti

Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

Kapitāls

Akciju emisijas uzcenojums

Emitētie kapitāla vērtspapīru instrumenti, kas nav kapitāls

Cits pašu kapitāls

Uzkrātie pārējie apvienotie ienākumi

Nesadalītā peļņa

Pārvērtēšanas rezerves

Patiesās vērtības rezerves

Citas rezerves

Pirmās konsolidācijas atšķirības

Pašu akcijas (-)

Peļņa vai (–) zaudējumi, kas attiecināmi uz mātesuzņēmuma īpašniekiem

Starpperioda dividendes (–)

Mazākuma līdzdalība

Kopā

Uzkrātie pārējie apvienotie ienākumi

Citi posteņi

1. SGS 106. punkts, 54. punkta r) apakšpunkts

1. SGS 106. punkts, 78. punkta e) apakšpunkts

1. SGS 106. punkts, V pielikums, 2.18.-19. daļa

1. SGS 106. punkts; V pielikums, 2.20. daļa

1. SGS 106. punkts

KPR 4. panta 1., 123. punkts

1. SFPS 30., D5.-D8. punkts

 

1. SGS 106. punkts, 54. punkta c) apakšpunkts

 

1. SGS 106. punkts; 32. SGS 34., punkts, 33.; V pielikums, 2.30. daļa

1. SGS 106. punkta a) apakšpunkts

1. SGS 106. punkts; 32. SGS 35. punkts

1. SGS 54. punkta q) apakšpunkts), 106. punkta a) apakšpunkts;

1. SGS 54. punkta q) apakšpunkts), 106. punkta a) apakšpunkts;

1. SGS 9. punkta c) apakšpunkts, 6. īstenošanas noteikums

 

BPD 4. pants. Pasīvi (9. punkts), BPD 22. pants

BPD 4. pants. Pasīvi (10. punkts); KPR 4. panta 124. punkts

V pielikums, 2.18.-19. daļa

V pielikums, 2.20. daļa

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 6. punkts

BPD 4. pants. Pasīvi (13); KPR 4. panta 123. punkts

 

BPD 4. pants. Pasīvi (12. punkts)

 

Grāmatvedības direktīvas 24. panta 3. punkta c) apakšpunkts

Grāmatvedības direktīvas III pielikums Aktīvi D (III) (2); BPD 4. pants. Aktīvi (12. punkts); V pielikums, 2.30. daļa

BPD 4. pants. Pasīvi (14. punkts)

KPR 26. panta 2.b) punkts

Grāmatvedības direktīvas 24. panta 4. punkts

Grāmatvedības direktīvas 24. panta 4. punkts

 

010

020

030

040

050

060

070

075

080

085

090

100

110

120

130

140

010

Sākuma bilance [pirms pārveidošanas]

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

020

Kļūdu korekciju ietekme

 

1. SGS 106. punkta b) apakšpunkts; 8. SGS 42. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

030

Grāmatvedības politikas izmaiņu ietekme

 

1. SGS 106. punkta b) apakšpunkts; 1. SGS 6. īstenošanas noteikums; 8. SGS 22. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

040

Sākuma bilance [pārskata periods]

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

Parasto akciju emisija

 

1. SGS 106. punkta d) apakšpunkta iii) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060

Priekšrocību akciju emisija

 

1. SGS 106. punkta d) apakšpunkta iii) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

070

Citu kapitāla vērtspapīru instrumentu emisija

 

1. SGS 106. punkta d) apakšpunkta iii) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

Citu emitēto kapitāla vērtspapīru instrumentu īstenošana vai termiņa beigas

 

1. SGS 106. punkta d) apakšpunkta iii) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

090

Parāda pārvēršana pašu kapitālā

 

1. SGS 106. punkta d) apakšpunkta iii) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

100

Kapitāla samazināšana

 

1. SGS 106. punkta d) apakšpunkta iii) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110

Dividendes

 

1. SGS 106. punkta d) apakšpunkta iii) punkts 32. SGS 35. punkts; 1. SGS, 6. ĪN.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

120

Pašu akciju iegāde

 

1. SGS 106. punkta d) apakšpunkta iii) punkts 32. SGS 33. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

130

Pašu akciju pārdošana vai dzēšana

 

1. SGS 106. punkta d) apakšpunkta iii) punkts 32. SGS 33. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

140

Finanšu instrumentu pārklasificēšana no pašu kapitāla uz saistībām

 

1. SGS 106. punkta d) apakšpunkta iii) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

150

Finanšu instrumentu pārklasificēšana no saistībām uz pašu kapitālu

 

1. SGS 106. punkta d) apakšpunkta iii) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

160

Pārvedumi starp pašu kapitāla komponentiem

 

1. SGS 106. punkta d) apakšpunkta iii) punkts V pielikums, 2.318. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

170

Pašu kapitāla palielināšana vai (–) samazināšana, kas izriet no uzņēmējdarbības apvienošanas

 

1. SGS 106. punkta d) apakšpunkta iii) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

180

Uz akcijām balstīti maksājumi

 

1. SGS 106. punkta d) apakšpunkta iii) punkts 2. SFPS 10. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

190

Pašu kapitāla cita palielināšana vai (–) samazināšana

 

1. SGS 106. punkta d) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

200

Gada kopējie apvienotie ienākumi

 

1. SGS 106. punkta d) apakšpunkta i)-iii) punkts; 1. SGS 81A punkta c) apakšpunkts; 1. SGS, 6. ĪN.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

210

Beigu bilance [pārskata periods]

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 



V PIELIKUMS

PĀRSKATU SNIEGŠANA PAR FINANŠU INFORMĀCIJU

Saturs

Vispārīgie norādījumi

1.

Atsauces

2.

Konvencijas

3.

Konsolidācija

4.

Finanšu instrumentu uzskaites portfeļi

4.1.

Finanšu aktīvi

4.2.

Finanšu saistības

5.

Finanšu instrumenti

5.1.

Finanšu aktīvi

5.2.

Bruto uzskaites vērtība

5.3.

Finanšu saistības

6.

Sadalījums pa darījuma partneriem

Norādījumi saistībā ar veidnēm

1.

Bilance

1.1.

Aktīvi (1.1.)

1.2.

Saistības (1.2.)

1.3.

Pašu kapitāls (1.3.)

2.

Peļņas vai zaudējumu aprēķins (2.)

3.

Apvienoto ienākumu pārskats (3.)

4.

Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem (4.)

5.

Netirdzniecības aizdevumu un avansu sadalījums pa produktiem (5.)

6.

Nefinanšu sabiedrībām izsniegto netirdzniecības aizdevumu un avansu sadalījums pa NACE kodiem (6.)

7.

Vērtības samazinājumam pakļauti finanšu aktīvi, kam kavēts termiņš (7.)

8.

Finanšu saistību sadalījums (8.)

9.

Aizdevumu apņemšanās, finanšu garantijas un citas apņemšanās (9.)

10.

Atvasinātie instrumenti un riska ierobežošanas uzskaite (10. un 11.)

10.1.

Atvasināto instrumentu klasifikācija pēc riska veida

10.2.

Par atvasinātajiem instrumentiem uzrādāmās summas

10.3.

Atvasinātie instrumenti, kas klasificēti kā “ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas”

10.4.

Atvasināto instrumentu sadalījums pa darījuma partneru sektoriem

10.5.

Riska ierobežošanas uzskaite saskaņā ar valsts VPGP (11.2.)

10.6.

Par neatvasinātajiem riska ierobežošanas instrumentiem uzrādāmās summas (11.3. un 11.3.1.)

10.7.

Pret risku nodrošinātie posteņi patiesās vērtības riska ierobežošanas pozīcijās (11.4.)

11.

Izmaiņas atskaitījumos un uzkrājumos kredītzaudējumiem (12.)

11.1.

Izmaiņas atskaitījumos kredītzaudējumiem un kapitāla vērtspapīru instrumentu vērtības samazinājums atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD (12.0.)

11.2.

Izmaiņas atskaitījumos un uzkrājumos kredītzaudējumiem atbilstoši SFPS (12.1.)

11.3.

Summu pārvedumi no vienas vērtības samazinājuma pakāpes uz citu (atspoguļojums bruto summās) (12.2.)

12.

Saņemtais nodrošinājums un garantijas (13.)

12.1.

Nodrošinājumu un garantiju sadalījums pa aizdevumiem un avansiem, kas nav tirdzniecības nolūkā turēti (13.1.)

12.2.

Attiecīgajā periodā ar pārņemšanu iegūtais nodrošinājums [turējumā pārskata sniegšanas datumā] (13.2.)

12.3.

Uzkrātais ar pārņemšanu iegūtais nodrošinājums [materiālie aktīvi] (13.3.)

13.

Patiesās vērtības hierarhija: patiesajā vērtībā novērtētie finanšu instrumenti (14.)

14.

Atzīšanas pārtraukšana un ar pārvestiem finanšu aktīviem saistītās finanšu saistības (15.)

15.

Atsevišķu peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņu sadalījums (16.)

15.1.

Procentu ienākumi un izdevumi sadalījumā pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem (16.1.)

15.2.

Peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīt finanšu aktīvus un saistības, kas nav novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, sadalījumā pa instrumentiem (16.2.)

15.3.

Peļņa vai zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām sadalījumā pa instrumentiem (16.3.)

15.4.

Peļņa vai zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām sadalījumā pa risku veidiem (16.4.)

15.5.

Peļņa vai zaudējumi no netirdzniecības finanšu aktīviem, kas obligāti novērtējami patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, sadalījumā pa instrumentiem (16.4.1.)

15.6.

Peļņa vai zaudējumi no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, sadalījumā pa instrumentiem (16.5.)

15.7.

Peļņa vai zaudējumi no riska ierobežošanas uzskaites (16.6.)

15.8.

Nefinanšu aktīvu vērtības samazinājumi (16.7.)

16.

Saskaņošana starp grāmatvedības un KPR konsolidācijas tvērumu (17.)

17.

Ieņēmumus nenesoši riska darījumi (18.)

18.

Pārskatītie riska darījumi (19.)

19.

Ģeogrāfiskais sadalījums (20.)

19.1.

Ģeogrāfiskais sadalījums pa darbības vietām (20.1.–20.3.)

19.2.

Ģeogrāfiskais sadalījums pa darījuma partneru rezidences vietām (20.4.–20.7.)

20.

Materiālie un nemateriālie aktīvi – operatīvās nomas aktīvi (21.)

21.

Aktīvu pārvaldība, turētājbankas pakalpojumi un citas pakalpojumu funkcijas (22.)

21.1.

Maksu un komisijas naudas ienākumu un izdevumu sadalījums pa darbības veidiem (22.1.)

21.2.

Ar sniegtajiem pakalpojumiem saistītie aktīvi (22.2.)

22.

Līdzdalība nekonsolidētās strukturētajās sabiedrībās (30.)

23.

Saistītās personas (31.)

23.1.

Saistītās personas – kreditoru un debitoru parādi (31.1.)

23.2.

Saistītās personas – ar tām noslēgto darījumu radītie izdevumi un ienākumi (31.2.)

24.

Grupas struktūra (40.)

24.1.

Grupas struktūra – pa sabiedrībām (40.1.)

24.2.

Grupas struktūra – pa instrumentiem (40.2.)

25.

Patiesā vērtība (41.)

25.1.

Patiesās vērtības hierarhija – amortizētajās izmaksās novērtētie finanšu instrumenti (41.1.)

25.2.

Iespējas novērtēt patiesajā vērtībā izmantojums (41.2.)

26.

Materiālie un nemateriālie aktīvi – uzskaites vērtība sadalījumā pa novērtējuma metodēm (42.)

27.

Uzkrājumi (43.)

28.

Definētu pabalstu plāni un darbinieku pabalsti (44.)

28.1.

Definētu pabalstu plānu neto aktīvu un saistību komponenti (44.1.)

28.2.

Izmaiņas definēto pabalstu plānu saistībās (44.2.)

28.3.

Izziņas posteņi [saistībā ar personāla izdevumiem] (44.3.)

29.

Atsevišķu peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņu sadalījums (45.)

29.1.

Peļņa vai zaudējumi no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, sadalījumā pa uzskaites portfeļiem (45.1.)

29.2.

Peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīt nefinanšu aktīvus (45.2.)

29.3.

Citi darbības ienākumi un izdevumi (45.3.)

30.

Pašu kapitāla izmaiņu pārskats (46.)

Riska darījumu kategoriju un darījuma partneru sektoru savietojums

1. DAĻA

VISPĀRĪGIE NORĀDĪJUMI

1.   ATSAUCES

1. Šajā pielikumā ir sniegti papildu norādījumi par šīs regulas III un IV pielikumā iekļautajām finanšu informācijas veidnēm (“FINREP”). Šis pielikums papildina norādījumus, kas atsauču veidā sniegti III un IV pielikumā iekļautajās veidnēs.

2. Ja vien nav norādīts citādi, iestādes, kas izmanto ar SFPS saderīgus valsts grāmatvedības standartus (“saderīgi valsts VPGP”), piemēro šajā pielikumā sniegtos kopējos norādījumus un norādījumus par SFPS. Minētais neskar saderīgo valsts VPGP prasību atbilstību BPD prasībām. Ja vien nav norādīts citādi, iestādes, kas izmanto ar SFPS nesaderīgus valsts VPGP vai vēl nav panākušas to atbilstību 9. SFPS prasībām, piemēro šajā pielikumā sniegtos kopējos norādījumus un norādījumus par BPD.

3. Veidnēs norādītos datu punktus sagatavo saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 77. apakšpunktā definētā attiecīgā piemērojamā grāmatvedības regulējuma atzīšanas, ieskaita un vērtēšanas noteikumiem.

4. Iestādes iesniedz tikai tās veidņu daļas, kuras attiecas uz:

(a) aktīviem, saistībām, pašu kapitālu, ienākumiem un izdevumiem, ko atzīst konkrētā iestāde;

(b) ārpusbilances riska darījumiem un darbības veidiem, kuros iesaistīta konkrētā iestāde;

(c) konkrētās iestādes veiktajiem darījumiem;

(d) konkrētās iestādes piemērotajiem vērtēšanas noteikumiem, tostarp metodēm, ar ko aplēš kredītriska atskaitījumus.

5. III un IV pielikumā, kā arī šajā pielikumā ir izmantoti šādi saīsinājumi:

(a) “KPR” – Regula (ES) Nr. 575/2013;

(b) “SGS” vai “SFPS” – “starptautiskie grāmatvedības standarti”, kas definēti SGS regulas Nr. 1606/2002 ( 5 ) 2. pantā un ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar minēto regulu;

(c) “ECB BP regula” jeb “ECB/2013/33” – Eiropas Centrālās bankas Regula (EK) Nr. 1071/2013 ( 6 );

(d) “NACE regula” – Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1893/2006 ( 7 );

(e) “NACE kodi” – NACE regulā noteiktie kodi;

(f) “BPD” – Padomes Direktīva 86/635/EEK ( 8 );

(g) “Grāmatvedības direktīva” – Direktīva 2013/34/ES ( 9 );

(h) “valsts VPGP” – valsts vispārpieņemtie grāmatvedības principi, kas izstrādāti saskaņā ar BPD;

(i) “MVU” – mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi saskaņā ar definīciju Komisijas Ieteikumā C(2003)1422 ( 10 );

(j) “ISIN kods” – vērtspapīriem piešķirts starptautiskais vērtspapīru identifikācijas numurs, kas sastāv no 12 zīmēm (burtiem un cipariem) un ir unikāls konkrētai vērtspapīru emisijai;

(k) “LEI kods” – sabiedrībai piešķirts starptautiskais tiesību subjekta identifikators, ar ko nepārprotami identificē finanšu darījuma pusi;

(l) “vērtības samazinājuma pakāpes” – 9. SFPS 5.5. punktā noteiktās vērtības samazinājuma kategorijas. “1. pakāpe” nozīmē vērtības samazinājuma novērtējumu saskaņā ar 9. SFPS 5.5.5. punktu. “2. pakāpe” nozīmē vērtības samazinājuma novērtējumu saskaņā ar 9. SFPS 5.5.3. punktu. “3. pakāpe” nozīmē vērtības samazinājumu aktīviem ar samazinātu kredītvērtību, kas definēti 9. SFPS A papildinājumā.

2.   KONVENCIJAS

6. III un IV pielikumā datu punkta lauks, kas iekrāsots pelēks, nozīmē, ka šis datu punkts nav prasīts vai to nav iespējams uzrādīt. IV pielikumā rindas vai ailes atsauces lauks, kas iekrāsots melns, nozīmē, ka iestādēm, uz kurām attiecas šīs atsauces konkrētajā rindā vai ailē, attiecīgie datu punkti nav jāiesniedz.

7. III un IV pielikuma veidnēs ir iestrādāti netieši validācijas noteikumi, kas ir noteikti pašās veidnēs ar konvenciju izmantojuma starpniecību.

8. Ja posteņa nosaukums veidnē ir likts iekavās, tas nozīmē, ka, lai iegūtu kopsummu, šis postenis ir jāatņem, taču tas nav jāuzrāda kā negatīva vērtība.

9. Posteņi, kas jāuzrāda kā negatīva vērtība, kompilācijas veidnēs ir apzīmēti ar “(–)” pirms to nosaukuma, piemēram, “(–) Pašu akcijas”.

10. III un IV pielikumā sniegto finanšu informācijas pārskatu veidņu “datu punktu modelī” (“DPM”) katram datu punktam (šūnai) ir “bāzes postenis”, kuram piekārto atribūtu “kredīts/debets”. Ar šo piekārtošanu tiek nodrošināts, ka visas sabiedrības, uzrādot datu punktus, ievēro “zīmes konvenciju”, un tiek dota iespēja noskaidrot katram datu punktam atbilstīgo “kredīta/debeta” atribūtu.

11. Šīs konvencijas shematisks attēlojums ir sniegts 1. tabulā.



1. tabula

Kredīta/debeta konvencija, plusa un mīnusa zīme

Elements

Kredīts/debets

Saldo/izmaiņas

Uzrādāmais skaitlis

Aktīvi

Debets

Aktīvu saldo

Pozitīvs (“normāls”, zīme nav vajadzīga)

Aktīvu palielinājums

Pozitīvs (“normāls”, zīme nav vajadzīga)

Aktīvu negatīvs saldo

Negatīvs (vajadzīga mīnusa zīme “–”)

Aktīvu samazinājums

Negatīvs (vajadzīga mīnusa zīme “–”)

Izdevumi

Izdevumu saldo

Pozitīvs (“normāls”, zīme nav vajadzīga)

Izdevumu palielinājums

Pozitīvs (“normāls”, zīme nav vajadzīga)

Izdevumu negatīvs saldo (ieskaitot apvērses)

Negatīvs (vajadzīga mīnusa zīme “–”)

Izdevumu samazinājums

Negatīvs (vajadzīga mīnusa zīme “–”)

Saistības

Kredīts

Saistību saldo

Pozitīvs (“normāls”, zīme nav vajadzīga)

Saistību palielinājums

Pozitīvs (“normāls”, zīme nav vajadzīga)

Saistību negatīvs saldo

Negatīvs (vajadzīga mīnusa zīme “–”)

Saistību samazinājums

Negatīvs (vajadzīga mīnusa zīme “–”)

Pašu kapitāls

Pašu kapitāla saldo

Pozitīvs (“normāls”, zīme nav vajadzīga)

Pašu kapitāla palielinājums

Pozitīvs (“normāls”, zīme nav vajadzīga)

Pašu kapitāla negatīvs saldo

Negatīvs (vajadzīga mīnusa zīme “–”)

Pašu kapitāla samazinājums

Negatīvs (vajadzīga mīnusa zīme “–”)

Ienākumi

Ienākumu saldo

Pozitīvs (“normāls”, zīme nav vajadzīga)

Ienākumu palielinājums

Pozitīvs (“normāls”, zīme nav vajadzīga)

Ienākumu negatīvs saldo (ieskaitot apvērses)

Negatīvs (vajadzīga mīnusa zīme “–”)

Ienākumu samazinājums

Negatīvs (vajadzīga mīnusa zīme “–”)

3.   KONSOLIDĀCIJA

12. Ja vien šajā pielikumā nav norādīts citādi, pārskati atbilstoši FINREP veidnēm ir sagatavojami, ievērojot prudenciālās konsolidācijas tvērumu saskaņā ar KPR 1. daļas II sadaļas 2. nodaļas 2. iedaļu. Iestādes uzskaiti par saviem meitasuzņēmumiem, kopuzņēmumiem un asociētajiem uzņēmumiem veic, izmantojot tās pašas metodes kā prudenciālās konsolidācijas gadījumā:

(a) iestādēm var būt atļauts vai prasīts saskaņā ar KPR 18. panta 5. punktu piemērot pašu kapitāla metodi attiecībā uz ieguldījumiem apdrošināšanas un nefinanšu meitasuzņēmumos;

(b) iestādēm var būt atļauts saskaņā ar KPR 18. panta 2. punktu izmantot proporcionālās konsolidācijas metodi attiecībā uz finanšu meitasuzņēmumiem;

(c) iestādēm var būt prasīts saskaņā ar KPR 18. panta 4. punktu izmantot proporcionālās konsolidācijas metodi attiecībā uz ieguldījumiem kopuzņēmumos.

4.   FINANŠU INSTRUMENTU UZSKAITES PORTFEĻI

13. III un IV pielikumā, kā arī šajā pielikumā “uzskaites portfelis” ir finanšu instrumentu apkopojums saskaņā ar vērtēšanas noteikumiem. Šie apkopojumi neietver ieguldījumus meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos, pēc pieprasījuma saņemamus atlikumus, kas klasificēti kā “Nauda, naudas līdzekļu atlikumi centrālajās bankās un citi pieprasījuma noguldījumi”, kā arī finanšu instrumentus, kas klasificēti kā “Pārdošanai turēti” posteņos “Ilgtermiņa aktīvi un atsavināmās grupas, kas klasificētas kā pārdošanai turētas” un “Saistības, kuras iekļautas atsavināmās grupās, kas klasificētas kā pārdošanai turētas”.

14. Atbilstoši valsts VPGP iestādes, kurām saskaņā ar SFPS ir atļauts vai prasīts finanšu instrumentiem piemērot konkrētus vērtēšanas noteikumus, tiktāl, ciktāl šie noteikumi tiek piemēroti, iesniedz informāciju par attiecīgajiem SFPS uzskaites portfeļiem. Ja finanšu instrumentu vērtēšanas noteikumos, kurus iestādēm ir atļauts vai prasīts izmantot atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, ir atsauces uz 39. SGS vērtēšanas noteikumiem, iestādes tikmēr, kamēr to piemērotajos vērtēšanas noteikumos nav atsauču uz 9. SFPF vērtēšanas noteikumiem, attiecībā uz visiem saviem finanšu instrumentiem informāciju par uzskaites portfeļiem iesniedz, pamatojoties uz BPD.

4.1.    Finanšu aktīvi

15. Pamatojoties uz SFPS, finanšu aktīviem izmanto šādus uzskaites portfeļus:

(a) “Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi”;

(b) “Netirdzniecības finanšu aktīvi, kas obligāti novērtējami patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā”;

(c) “Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā”;

(d) “Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos”;

(e) “Amortizētajās izmaksās novērtēti finanšu aktīvi”.

16. Pamatojoties uz valsts VPGP, finanšu aktīviem izmanto šādus uzskaites portfeļus:

(a) “Tirdzniecības finanšu aktīvi”;

(b) “Netirdzniecības neatvasinātie finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā”;

(c) “Netirdzniecības neatvasinātie finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā caur pašu kapitālu”;

(d) “Netirdzniecības neatvasinātie finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc iegādes izmaksu metodes”; un

(e) “Citi netirdzniecības neatvasinātie finanšu aktīvi”.

17. “Tirdzniecības finanšu aktīvi” ietver visus finanšu aktīvus, kas atbilstoši attiecīgajiem valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, klasificēti kā tirgojami. Neatkarīgi no tā, kāda novērtējuma metode tiek piemērota atbilstoši attiecīgajiem valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, visus atvasinātos instrumentus, kuriem pārskatus sniedzošajā iestādē ir pozitīvs saldo un kuri nav klasificēti kā turēti riska ierobežošanas uzskaites nolūkā saskaņā ar šīs daļas 22. punktu, uzrāda kā tirdzniecības finanšu aktīvus. Šādi klasificē arī tos atvasinātos instrumentus, kas saskaņā ar valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, netiek atzīti bilancē vai attiecībā uz kuriem bilancē atzīst vienīgi to patiesās vērtības izmaiņas, vai kurus izmanto kā ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas, kā noteikts šā pielikuma 2. daļas 137. punktā.

18. Atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, attiecībā uz finanšu aktīviem “iegādes izmaksu metodes” ietver vērtēšanas noteikumus, saskaņā ar kuriem parāda instrumenta vērtību nosaka kā iegādes izmaksas plus uzkrātie procenti mīnus ar vērtības samazinājumu saistītie zaudējumi.

19. Atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, “Netirdzniecības neatvasinātie finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc iegādes izmaksu metodes” ietver finanšu instrumentus, kuri tiek novērtēti pēc iegādes izmaksu metodēm, kā arī instrumentus, kas tiek nepastāvīgi novērtēti pēc “lower of cost or market” metodes jeb “LOCOM” (mērenā LOCOM metode), neatkarīgi no to faktiskā novērtējuma pārskata atsauces datumā. Aktīvi, kurus novērtē pēc mērenās LOCOM, ir aktīvi, kuriem LOCOM piemēro vienīgi konkrētos apstākļos. Šie apstākļi ir paredzēti piemērojamajā grāmatvedības regulējumā un var ietvert vērtības samazināšanu, ilgstošu patiesās vērtības samazināšanos salīdzinājumā ar iegādes izmaksām vai vadības nolūku maiņu.

20. Atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, “Citi netirdzniecības neatvasinātie finanšu aktīvi” ir finanšu aktīvi, kuri nekvalificējas iekļaušanai citos uzskaites portfeļos. Šis uzskaites portfelis citstarp ietver finanšu aktīvus, kas tiek pastāvīgi novērtēti pēc LOCOM (“striktā LOCOM metode”). Aktīvi, kurus novērtē pēc striktās LOCOM metodes, ir aktīvi, attiecībā uz kuriem piemērojamajā grāmatvedības regulējumā ir paredzēts, ka tos gan sākotnēji, gan pēc tam novērtē pēc LOCOM vai ka tos sākotnēji novērtē pēc izmaksām un pēc tam – pēc LOCOM.

21. Neatkarīgi no novērtējuma metodes ieguldījumus meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos, kas atbilstoši regulatīvajam konsolidācijas tvērumam netiek pilnā apmērā vai proporcionāli konsolidēti, uzrāda postenī “Ieguldījumi meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos”, izņemot gadījumus, kad tie saskaņā ar 5. SFPS tiek klasificēti kā pārdošanai turēti.

22. “Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite” ietver atvasinātos instrumentus, kuriem pārskatus sniedzošajā iestādē ir pozitīvs saldo un kurus atbilstoši SFPS tur riska ierobežošanas uzskaites nolūkā. Atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, bankas portfeļa atvasinātos instrumentus klasificē kā riska ierobežošanas uzskaites nolūkā turētus atvasinātos instrumentus vienīgi tad, ja atbilstoši attiecīgajiem valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, bankas portfeļa atvasinātajiem instrumentiem piemēro speciālus grāmatvedības noteikumus un ja konkrētie atvasinātie instrumenti samazina bankas portfeļa citas pozīcijas risku.

4.2.    Finanšu saistības

23. Pamatojoties uz SFPS, finanšu saistībām izmanto šādus uzskaites portfeļus:

(a) “Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības”;

(b) “Finanšu saistības, kas novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā”;

(c) “Finanšu saistības, kas novērtētas amortizētajās izmaksās”.

24. Pamatojoties uz valsts VPGP, finanšu saistībām izmanto šādus uzskaites portfeļus:

a) “Tirdzniecības finanšu saistības”;

b) “Netirdzniecības neatvasinātās finanšu saistības, kas novērtētas pēc iegādes izmaksu metodes”.

25. “Tirdzniecības finanšu saistības” ietver visas finanšu saistības, kas atbilstoši attiecīgajiem valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, klasificētas kā tirgojamas. Neatkarīgi no tā, kāda novērtējuma metode tiek piemērota saskaņā ar attiecīgajiem valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, visus atvasinātos instrumentus, kuriem pārskatus sniedzošajā iestādē ir negatīvs saldo un kuri nav klasificēti kā turēti riska ierobežošanas uzskaites nolūkā saskaņā ar šīs daļas 26. punktu, uzrāda kā tirdzniecības finanšu saistības. Šādi klasificē arī tos atvasinātos instrumentus, kas saskaņā ar valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, netiek atzīti bilancē vai attiecībā uz kuriem bilancē atzīst vienīgi to patiesās vērtības izmaiņas, vai kurus izmanto kā ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas, kā noteikts šā pielikuma 2. daļas 137. punktā.

26. “Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite” ietver atvasinātos instrumentus, kuriem pārskatus sniedzošajā iestādē ir negatīvs saldo un kurus atbilstoši SFPS tur riska ierobežošanas uzskaites nolūkā. Atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, bankas portfeļa atvasinātos instrumentus klasificē kā riska ierobežošanas uzskaites nolūkā turētus vienīgi tad, ja atbilstoši attiecīgajiem valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, bankas portfeļa atvasinātajiem instrumentiem piemēro speciālus grāmatvedības noteikumus un ja konkrētie atvasinātie instrumenti samazina bankas portfeļa citas pozīcijas risku.

5.   FINANŠU INSTRUMENTI

27. III un IV pielikumā, kā arī šajā pielikumā “uzskaites vērtība” ir summa, ko uzrāda bilancē. Finanšu instrumentu uzskaites vērtība ietver uzkrātos procentus. Atbilstoši attiecīgajiem valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, atvasināto instrumentu uzskaites vērtība ir vai nu uzskaites vērtība saskaņā ar valsts VPGP, kas ietver uzkrātos procentus, prēmiju vērtību un attiecīgā gadījumā arī uzkrājumus, vai ir nulle, ja atvasinātie instrumenti netiek atzīti bilancē.

28. Ja atzīšana notiek atbilstoši attiecīgajiem valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, ar finanšu instrumentiem saistītās uzkrātās un atliktās summas, tostarp uzkrātos procentus, prēmijas un diskontus vai darījuma izmaksas, uzrāda kopā ar attiecīgo instrumentu, nevis kā citus aktīvus vai citas saistības.

29. Ja tas paredzēts valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, uzrāda “Diskontus attiecībā uz tirdzniecības pozīcijām, kas novērtētas patiesajā vērtībā”. Šādi diskonti samazina tirdzniecības aktīvu vērtību, bet palielina tirdzniecības saistību vērtību.

5.1.    Finanšu aktīvi

30. Finanšu aktīvus iedala šādās instrumentu klasēs: “Skaidra nauda”, “Atvasinātie instrumenti”, “Kapitāla vērtspapīru instrumenti”, “Parāda vērtspapīri” un “Aizdevumi un avansi”.

31. “Parāda vērtspapīri” ir iestādes turētie parāda instrumenti, kas emitēti kā vērtspapīri un saskaņā ar ECB BP regulu nav aizdevumi.

32. “Aizdevumi un avansi” ir iestādes turētie parāda instrumenti, kas nav vērtspapīri; šis postenis ietver “aizdevumus” ECB BP regulas nozīmē, kā arī avansus, ko saskaņā ar minēto regulu nevar klasificēt kā “aizdevumus”. “Avansi, kas nav aizdevumi” ir sīkāk raksturoti šā pielikuma 2. daļas 85. punkta g) apakšpunktā.

33.  FINREP veidnēs “parāda instrumenti” ietver “aizdevumus un avansus” un “parāda vērtspapīrus”.

5.2.    Bruto uzskaites vērtība

34. Parāda instrumentu “bruto uzskaites vērtība” tiek noteikta šādi:

(a) atbilstoši SFPS un valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, attiecībā uz parāda instrumentiem, kas tiek novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā un nav iekļauti portfelī “tirdzniecības nolūkā turēti” vai portfelī “tirdzniecības”, bruto uzskaites vērtība ir atkarīga no tā, vai tie ir klasificēti kā ieņēmumus nesoši vai ieņēmumus nenesoši. Ieņēmumus nesošiem parāda instrumentiem bruto uzskaites vērtība ir patiesā vērtība. Ieņēmumus nenesošiem parāda instrumentiem bruto uzskaites vērtība ir patiesā vērtība, kurai pieskaitītas patiesās vērtības uzkrātās negatīvās korekcijas kredītriska rezultātā, kas definētas šā pielikuma 2. daļas 69. punktā. Novērtējot bruto uzskaites vērtību, parāda instrumentus vērtē individuālu finanšu instrumentu līmenī;

(b) atbilstoši SFPS parāda instrumentiem, kuri tiek novērtēti amortizētajās izmaksās vai patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, bruto uzskaites vērtība ir uzskaites vērtība pirms korekcijām saistībā ar zaudējumu atskaitījumiem;

(c) atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, tiem parāda instrumentiem, kuri klasificēti kā “Netirdzniecības neatvasinātie finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc iegādes izmaksu metodes”, bruto uzskaites vērtība samazinātas vērtības aktīviem ir vienāda ar uzskaites vērtību pirms korekcijām saistībā ar speciālajiem atskaitījumiem kredītriskam. Nesamazinātas vērtības aktīvu bruto uzskaites vērtība ir uzskaites vērtība pirms korekcijām saistībā ar vispārējiem atskaitījumiem kredītriskam un vispārējiem atskaitījumiem banku darbības riskam, ja tie ietekmē uzskaites vērtību;

(d) atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, tiem parāda instrumentiem, kuri klasificēti kā “Netirdzniecības neatvasinātie finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā caur pašu kapitālu”, bruto uzskaites vērtība ir atkarīga no tā, vai uz šiem finanšu aktīviem attiecas vērtības samazināšanas prasības. Ja vērtības samazināšanas prasības uz tiem attiecas, bruto uzskaites vērtība ir uzskaites vērtība pirms korekcijām saistībā ar uzkrāto vērtības samazinājumu atbilstoši c) apakšpunkta prasībām attiecīgi samazinātas un nesamazinātas vērtības aktīviem vai saistībā ar patiesās vērtības uzkrātajām korekcijām, kas uzskatāmas par ar vērtības samazinājumu saistītiem zaudējumiem. Ja vērtības samazināšanas prasības uz šiem finanšu aktīviem neattiecas, to bruto uzskaites vērtība ieņēmumus nesošiem riska darījumiem ir patiesā vērtība, bet ieņēmumus nenesošiem riska darījumiem – patiesā vērtība, kurai pieskaitītas patiesās vērtības uzkrātās negatīvās korekcijas kredītriska rezultātā;

(e) atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, tiem parāda instrumentiem, kurus novērtē pēc striktās vai mērenās LOCOM metodes, bruto uzskaites vērtība ir iegādes izmaksas, ja šie instrumenti pārskata periodā tiek novērtēti iegādes izmaksās. Ja šie parāda instrumenti tiek novērtēti tirgus vērtībā, bruto uzskaites vērtība ir tirgus vērtība pirms korekcijām saistībā ar kredītriska izraisītām vērtības korekcijām;

(f) atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, tiem parāda instrumentiem, kuri tiek uzrādīti portfelī “Citi netirdzniecības neatvasinātie finanšu aktīvi” saskaņā ar novērtējuma metodēm, kas nav LOCOM, bruto uzskaites vērtība ir uzskaites vērtība pirms vērtības korekcijām, kuras kvalificējas kā vērtības samazinājums;

(g) tirdzniecības finanšu aktīviem atbilstoši VPGP, kuru pamatā ir BPD, vai tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem atbilstoši SFPS bruto uzskaites vērtība ir patiesā vērtība. Ja atbilstoši VPGP, kuru pamatā ir BPD, patiesajā vērtībā novērtētajiem tirdzniecības instrumentiem ir jāpiemēro diskonti, šo finanšu instrumentu uzskaites vērtība ir patiesā vērtība pirms šiem diskontiem.

5.3.    Finanšu saistības

35. Finanšu saistības dala šādās instrumentu klasēs: “Atvasinātie instrumenti”, “Īsās pozīcijas”, “Noguldījumi”, “Emitētie parāda vērtspapīri” un “Citas finanšu saistības”.

36. III un IV pielikumā, kā arī šajā pielikumā jēdziena “noguldījumi” nozīme atbilst definīcijai ECB BP regulas II pielikuma 2. daļā.

37. “Emitētie parāda vērtspapīri” ir parāda instrumenti, kurus iestāde emitējusi kā vērtspapīrus un kuri saskaņā ar ECB BP regulu nav noguldījumi.

38. “Citas finanšu saistības” ietver visas finanšu saistības, kas nav atvasinātie instrumenti, īsās pozīcijas, noguldījumi un emitētie parāda vērtspapīri.

39. Atbilstoši SFPS “Citas finanšu saistības” ietver sniegtās finanšu garantijas, ja tās ir novērtētas vai nu patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā (9. SFPS 4.2.1. a)), vai kā sākotnēji atzītā summa mīnus kumulatīvā amortizācija (9. SFPS 4.2.1. c) ii)). Sniegtās aizdevumu apņemšanās uzrāda kā “Citas finanšu saistības”, ja tās ir noteiktas kā finanšu saistības patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā (9. SFPS 4.2.1. a)) vai ja tās ir apņemšanās izsniegt aizdevumu ar procentu likmi, kas zemāka par tirgus procentu likmi (9. SFPS 9.2.3. c), 9. SFPS 4.2.1. d)).

40. Ja sniegtās aizdevumu apņemšanās, finanšu garantijas un citas apņemšanās tiek novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, visas to patiesās vērtības izmaiņas, tostarp izmaiņas kredītriska rezultātā, uzrāda kā “Citas finanšu saistības”, nevis kā uzkrājumus postenī “Sniegtās apņemšanās un garantijas”.

41. “Citas finanšu saistības” ietver arī izmaksājamās dividendes, maksājamās summas attiecībā uz pagaidu un tranzīta posteņiem un summas, kas maksājamas saistībā ar nākotnes norēķiniem par vērtspapīru darījumiem vai ārvalstu valūtas darījumiem, ja maksājamās summas par darījumiem ir atzītas pirms maksāšanas datuma.

6.   SADALĪJUMS PA DARĪJUMA PARTNERIEM

42.

Gadījumos, kad ir prasīts sadalījums pa darījuma partneriem, izmanto šādus darījuma partneru sektorus:

(a) centrālās bankas;

(b) vispārējās valdības: centrālās valdības, pavalsts vai reģionālās pašvaldības un vietējās pašpārvaldes, tostarp administratīvās struktūras un nekomerciāli uzņēmumi, izņemot šo pārvaldes iestāžu publiskās un privātās sabiedrības, kas veic komercdarbību (atkarībā no darbības veida tās uzrāda kā “kredītiestādes”, “citas finanšu sabiedrības” vai “nefinanšu sabiedrības”); sociālā nodrošinājuma fondi; tādas starptautiskās organizācijas kā Eiropas Savienības iestādes, Starptautiskais Valūtas fonds un Starptautisko norēķinu banka;

(c) kredītiestādes: visas iestādes, uz kurām attiecas KPR 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā ietvertā definīcija (“uzņēmums, kas pieņem noguldījumus un citus atmaksājamus līdzekļus no klientiem un savā vārdā piešķir aizdevumus”), un daudzpusējās attīstības bankas;

(d) citas finanšu sabiedrības: visas finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kas nav kredītiestādes, piemēram, ieguldījumu brokeru sabiedrības, ieguldījumu fondi, apdrošināšanas sabiedrības, pensiju fondi, kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi un tīrvērtes iestādes, kā arī pārējie finanšu starpnieki, finanšu palīgiestādes, piesaistītās (kaptīvās) finanšu iestādes un naudas aizdevēji;

(e) nefinanšu sabiedrības: sabiedrības un kvazisabiedrības, kas nenodarbojas ar finanšu starpniecību, bet galvenokārt nodarbojas ar tirgū apgrozāmu preču ražošanu un nefinanšu pakalpojumu sniegšanu, kā noteikts ECB BP regulā;

(f) mājsaimniecības: fiziskās personas vai fizisko personu grupas, kas ir preču un nefinanšu pakalpojumu patērētāji un ražotāji tikai savam galapatēriņam un tirgū apgrozāmu preču ražotāji un nefinanšu un finanšu pakalpojumu sniedzēji (ar nosacījumu, ka to darbība nav kvazisabiedrību darbība). Iekļautas ir arī bezpeļņas organizācijas, kas apkalpo mājsaimniecības (NPISH) un galvenokārt nodrošina ārpustirgus preces un pakalpojumus, kuri paredzēti konkrētām mājsaimniecību grupām.

43.

Darījuma partneru sadalījums sektoros balstās vienīgi uz tiešā darījumu partnera veidu. Klasificējot kopīgus riska darījumus, kuros ir vairāk nekā viens parādnieks, balstās uz tā parādnieka iezīmēm, kurš iestādei darījuma noslēgšanā bija būtiskākais vai noteicošais. Tāpat kā kopīgo riska darījumu sadalījumā pa darījuma partneru sektoriem, arī to klasifikācijā pa rezidences valstīm un NACE kodiem vadās pēc būtiskākā vai noteicošā parādnieka iezīmēm.

44.

Tiešie darījuma partneri turpmāk minētajos darījumos ir šādi:

(a) attiecībā uz aizdevumiem un avansiem – tiešais aizņēmējs. Attiecībā uz pircēju un pasūtītāju parādiem tiešais aizņēmējs ir darījuma partneris, kuram ir pienākums samaksāt debitoru parādus, izņemot darījumus ar regresa tiesībām, kuros tiešais aizņēmējs ir debitoru parādu pārvedējs, ja pārskatus sniedzošā iestāde neuzņemas būtībā visus ar pārvesto debitoru parādu īpašumtiesībām saistītos riskus un ieguvumus;

(b) attiecībā uz parāda vērtspapīriem un kapitāla vērtspapīru instrumentiem – vērtspapīru emitents;

(c) attiecībā uz noguldījumiem – noguldītājs;

(d) attiecībā uz īsajām pozīcijām – vērtspapīru aizņēmuma darījuma vai līguma par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu darījuma partneris;

(e) attiecībā uz atvasinātajiem instrumentiem – atvasinātā instrumenta līguma tiešais darījuma partneris. Ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem ar centralizēti veiktu tīrvērti tiešais darījuma partneris ir tīrvērtes iestāde, kas rīkojas kā centrālais darījuma partneris. Attiecībā uz kredītriska atvasinātajiem instrumentiem sadalījumā pa darījuma partneriem vadās pēc sektora, kuram pieskaitāms līguma darījuma partneris (aizsardzības instrumenta pircējs vai pārdevējs);

(f) attiecībā uz sniegtajām finanšu garantijām – garantētā parāda instrumenta darījuma partneris;

(g) attiecībā uz sniegtajām aizdevumu un citām apņemšanām – darījuma partneris, kura kredītrisku uzņemas pārskatus sniedzošā iestāde;

(h) attiecībā uz saņemtajām aizdevumu apņemšanām, finanšu garantijām un citām apņemšanām – garantijas devējs vai darījuma partneris, kas sniedzis apņemšanos pārskatus sniedzošajai iestādei.

2. DAĻA

NORĀDĪJUMI SAISTĪBĀ AR VEIDNĒM

1.   BILANCE

1.1.    Aktīvi (1.1.)

1. “Skaidra nauda” ietver apgrozībā esošās valsts un ārvalstu banknotes un monētas, ko vispārēji izmanto maksājumu veikšanai.

2. “Naudas līdzekļu atlikumi centrālajās bankās” ietver no centrālajām bankām pēc pieprasījuma saņemamus atlikumus.

3. “Citi pieprasījuma noguldījumi” ietver no kredītiestādēm pēc pieprasījuma saņemamus atlikumus.

4. “Ieguldījumi meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos” ietver ieguldījumus asociētajos uzņēmumos, kopuzņēmumos un meitasuzņēmumos, kas atbilstoši regulatīvajam konsolidācijas tvērumam netiek pilnā apmērā vai proporcionāli konsolidēti (izņēmums ir ieguldījumi, kurus saskaņā ar 5. SFPS klasificē kā pārdošanai turētus), neatkarīgi no novērtēšanas metodes, tostarp tad, ja grāmatvedības standarti pieļauj to iekļaušanu dažādajos uzskaites portfeļos, ko izmanto finanšu instrumentiem. Ieguldījumiem, kuru uzskaitē izmantota pašu kapitāla metode, uzskaites vērtība ietver attiecīgo nemateriālo vērtību.

5. Aktīvus, kas nav finanšu aktīvi un sava rakstura dēļ nevar tikt klasificēti konkrētos bilances posteņos, uzrāda “Citos aktīvos”. Šie citi aktīvi citstarp ietver zeltu, sudrabu un citas preces, pat ja tie tiek turēti tirdzniecības nolūkā.

6. Atbilstoši attiecīgajiem valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, atpirkto pašu akciju uzskaites vērtību uzrāda kā “citus aktīvus”, ja saskaņā ar attiecīgajiem valsts VPGP tās ir atļauts uzrādīt kā aktīvus.

7. “Ilgtermiņa aktīvi un atsavināmās grupas, kas klasificētas kā pārdošanai turētas” ir ar tādu pašu nozīmi kā 5. SFPS.

1.2.    Saistības (1.2.)

8. Atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, uzkrājumus iespējamiem zaudējumiem, ko rada portfeļa risku ierobežošanas attiecību neefektīvā daļa, uzrāda rindā “Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite”, ja zaudējumus rada riska ierobežošanas atvasinātā instrumenta vērtējums, vai rindā “Pret risku nodrošināto posteņu patiesās vērtības izmaiņas portfeļa procentu likmes riska ierobežošanas pozīcijai”, ja zaudējumus rada pret risku nodrošinātās pozīcijas vērtējums. Ja zaudējumus, ko rada riska ierobežošanas atvasinātā instrumenta vērtējums, un zaudējumus, ko rada pret risku nodrošinātās pozīcijas vērtējums, nav iespējams nošķirt, visus uzkrājumus iespējamiem zaudējumiem, ko rada portfeļa risku ierobežošanas attiecību neefektīvā daļa, uzrāda rindā “Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite”.

9. Uzkrājumi “Pensijām un citām pēcnodarbinātības definētu pabalstu saistībām” ietver neto definēto pabalstu saistību summu.

10. Atbilstoši SFPS uzkrājumi “Citiem darbinieku ilgtermiņa pabalstiem” ietver 19. SGS 153. punktā uzskaitīto darbinieku ilgtermiņa pabalstu plānu deficīta summas. Uzkrātos izdevumus saistībā ar darbinieku īstermiņa pabalstiem (19. SGS 11. a)), definētu iemaksu plāniem (19. SGS 51. a)) un darba attiecību izbeigšanas pabalstiem (19. SGS 169. a)) iekļauj postenī “Citas saistības”.

11. Atbilstoši SFPS uzkrājumi “Sniegtajām apņemšanām un garantijām” ietver uzkrājumus attiecībā uz visām apņemšanām un garantijām neatkarīgi no tā, vai to vērtības samazinājumu nosaka saskaņā ar 9. SFPS vai uzkrājumu veidošana izriet no 37. SGS, vai tās atbilstoši 4. SFPS tiek uzskatītas par apdrošināšanas līgumiem. Saskaņā ar šā pielikuma 1. daļas 40. punktu saistības, kuras izriet no apņemšanām un garantijām, ko novērtē patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, neuzrāda kā uzkrājumus, bet gan kā “Citas finanšu saistības”, pat ja tās ir izraisījis kredītrisks. Atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, uzkrājumi “Sniegtajām apņemšanām un garantijām” ietver uzkrājumus attiecībā uz visām apņemšanām un garantijām.

12. “Pēc pieprasījuma atmaksājams pamatkapitāls” ietver iestādes emitētos kapitāla instrumentus, kuri neatbilst kritērijiem, lai tos klasificētu kā pašu kapitālu. Iestādes šajā postenī iekļauj arī kooperatīva daļas, kas neatbilst kritērijiem, lai tās klasificētu kā pašu kapitālu.

13. Saistības, kas nav finanšu saistības un sava rakstura dēļ nevar tikt klasificētas konkrētos bilances posteņos, uzrāda kā “Citas saistības”.

14. “Saistības, kuras iekļautas atsavināmās grupās, kas klasificētas kā pārdošanai turētas” ir ar tādu pašu nozīmi kā 5. SFPS.

15. Atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, “Rezerves vispārējiem banku riskiem” ir summas, kas iedalītas saskaņā ar BPD 38. pantu. Atzīšanas gadījumā tās ir norādāmas atsevišķi kā saistības pie “uzkrājumiem” vai pašu kapitālā pie “citām rezervēm” saskaņā ar attiecīgajiem valsts VPGP.

1.3.    Pašu kapitāls (1.3.)

16. Atbilstoši SFPS kapitāla vērtspapīru instrumenti, kas ir finanšu instrumenti, ietver līgumus, uz kuriem attiecas 32. SGS.

17. Atbilstoši attiecīgajiem valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, “Pieprasītais nesamaksātais kapitāls” ietver tā iestādes emitētā kapitāla uzskaites vērtību, kurš pieprasīts no parakstītājiem, bet līdz atsauces datumam nav samaksāts. Ja vēl nesamaksāto kapitāla palielinājumu uzrāda kā pamatkapitāla palielinājumu, pieprasīto nesamaksāto kapitālu uzrāda 1.3. veidnē postenī “Pieprasītais nesamaksātais kapitāls”, kā arī 1.1 veidnē postenī “Citi aktīvi”. Atbilstoši attiecīgajiem valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, gadījumā, ja kapitāla palielinājumu drīkst iegrāmatot tikai pēc akcionāru maksājuma saņemšanas, nesamaksāto kapitālu 1.3. veidnē neuzrāda.

18. “Salikto finanšu instrumentu pašu kapitāla komponents” ietver iestādes emitēto salikto finanšu instrumentu (finanšu instrumenti, kuriem ir gan saistību, gan pašu kapitāla komponents) pašu kapitāla komponentu, ja tas ir nodalīts saskaņā ar attiecīgo grāmatvedības regulējumu (ieskaitot saliktos finanšu instrumentus ar vairākiem iegultiem atvasinājumiem, kuru vērtības ir savstarpēji atkarīgas).

19. “Citi emitētie kapitāla vērtspapīru instrumenti” ietver kapitāla vērtspapīru instrumentus, kas ir finanšu instrumenti, bet nav “Kapitāls” un “Salikto finanšu instrumentu pašu kapitāla komponents”.

20. “Cits pašu kapitāls” ietver visus kapitāla vērtspapīru instrumentus, kas nav finanšu instrumenti, tostarp uz akcijām balstītus maksājumu darījumus, kuros norēķinās ar kapitāla vērtspapīru instrumentiem (2. SFPS 10.).

21. “Patiesās vērtības izmaiņas kapitāla vērtspapīru instrumentiem, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos” ietver uzkrāto peļņu vai zaudējumus, ko rada patiesās vērtības izmaiņas ieguldījumiem kapitāla vērtspapīru instrumentos, attiecībā uz kuriem pārskatus sniedzošā sabiedrība ir neatsaucami izvēlējusies patiesās vērtības izmaiņas uzrādīt pārējos apvienotajos ienākumos.

22. “Patiesās vērtības riska ierobežošanas neefektivitāte kapitāla vērtspapīru instrumentiem, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos” ietver uzkrāto riska ierobežošanas neefektivitāti attiecībā uz patiesās vērtības riska ierobežošanu, kurā pret risku nodrošinātais postenis ir kapitāla vērtspapīru instruments, kuru novērtē patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos. Šajā rindā uzrādāmā riska ierobežošanas neefektivitāte ir starpība starp postenī “Patiesās vērtības izmaiņas kapitāla vērtspapīru instrumentiem, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos [pret risku nodrošinātais postenis]” uzrādītā kapitāla vērtspapīru instrumenta patiesās vērtības uzkrātajām izmaiņām un postenī “Patiesās vērtības izmaiņas kapitāla vērtspapīru instrumentiem, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos [riska ierobežošanas instruments]” uzrādītā riska ierobežošanas atvasinātā instrumenta patiesās vērtības uzkrātajām izmaiņām (9. SFPS 6.5.3. un 9. SFPS 6.5.8.).

23. “No kredītriska izmaiņām izrietošas patiesās vērtības izmaiņas finanšu saistībām, kas novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā” ietver pārējos apvienotajos ienākumos atzīto uzkrāto peļņu vai zaudējumus, kas saistīti ar paša kredītrisku attiecībā uz saistībām, kuras novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, neatkarīgi no tā, vai šis novērtējums noteikts sākotnējās atzīšanas brīdī vai vēlāk.

24. “Riska ierobežošana neto ieguldījumiem ārvalstu operācijās [efektīvā daļa]” ietver ārvalstu valūtu pārrēķinu rezervi attiecībā uz efektīvo daļu gan spēkā esošai riska ierobežošanai neto ieguldījumiem ārvalstu operācijās, gan tādai riska ierobežošanai neto ieguldījumiem ārvalstu operācijās, kas vairs netiek piemērota, taču attiecīgās ārvalstu operācijas joprojām ir atzītas bilancē.

25. “Riska ierobežošanas atvasinātie instrumenti. Naudas plūsmas riska ierobežošanas rezerve [efektīvā daļa]” ietver naudas plūsmas riska ierobežošanas rezervi attiecībā uz šajā riska ierobežošanā ietverto riska ierobežošanas atvasināto instrumentu patiesās vērtības izmaiņu efektīvo daļu gan spēkā esošai naudas plūsmas riska ierobežošanai, gan tādai naudas plūsmas riska ierobežošanai, kas vairs netiek piemērota.

26. “Patiesās vērtības izmaiņas parāda instrumentiem, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos” ietver uzkrāto peļņu vai zaudējumus par parāda instrumentiem, kas tiek novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, atskaitot zaudējumu atskaitījumus, kuri saskaņā ar 9. SFPS 5.5. iedaļu novērtēti pārskata datumā.

27. “Riska ierobežošanas instrumenti [nenoteiktie elementi]” ietver patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas visos šajos elementos:

(a) iespējas līguma laikvērtība, ja iespējas līguma iekšvērtība tiek nodalīta no laikvērtības un kā riska ierobežošanas instruments ir noteiktas vienīgi iekšvērtības izmaiņas (9. SFPS 6.5.15.);

(b) ārpusbiržas nākotnes līguma nākotnes elements, ja šā līguma nākotnes elements tiek nodalīts no tūlītējā elementa un kā riska ierobežošanas instruments ir noteiktas vienīgi ārpusbiržas nākotnes līguma tūlītējā elementa izmaiņas;

(c) finanšu instrumenta valūtas kursu bāzes starpība, ja šī starpība ir izslēgta šā finanšu instrumenta noteikšanā par riska ierobežošanas instrumentu (9. SFPS 6.5.15., 9. SFPS 6.5.16.).

28. Atbilstoši SFPS “Pārvērtēšanas rezerves” ietver to rezervju summu, kas izriet no SGS pirmreizējās piemērošanas un nav norādītas cita veida rezervēs.

29. “Citas rezerves” dalās posteņos “Rezerves vai uzkrātie zaudējumi no tiem ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos, kuru uzskaitē izmantota pašu kapitāla metode” un “Citas”. “Rezerves vai uzkrātie zaudējumi no tiem ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos, kuru uzskaitē izmantota pašu kapitāla metode” ietver peļņas vai zaudējumu aprēķinā iepriekšējos gados atspoguļoto uzkrāto ienākumu un izdevumu summu, ko radījuši minētie ieguldījumi, ja to uzskaitē tiek izmantota pašu kapitāla metode. “Citas” ietver tās rezerves, kas atšķiras no citos posteņos atsevišķi uzrādītajām, un var ietvert obligātās un tiesību aktos noteiktās rezerves.

30. “Pašu akcijas” ietver visus finanšu instrumentus, kam ir pašu kapitāla instrumentu iezīmes un kurus iestāde ir atpirkusi, tikmēr, kamēr tie nav pārdoti vai amortizēti, izņemot instrumentus, kuri atbilstoši attiecīgajiem valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, ir jāuzrāda postenī “Citi aktīvi”.

2.   PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINS (2.)

31. Procentu ienākumi un izdevumi par finanšu instrumentiem, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, un par riska ierobežošanas atvasinātajiem instrumentiem, kas klasificēti kategorijā “riska ierobežošanas uzskaite”, ir uzrādāmi vai nu atsevišķi no cita veida peļņas un zaudējumiem posteņos “procentu ienākumi” un “procentu izdevumi” (“tīrā cena”), vai kā šo instrumentu kategoriju radītās peļņas vai zaudējumu daļa (“netīrā cena”). Tīrās vai netīrās cenas pieeju konsekventi piemēro visiem finanšu instrumentiem, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, un riska ierobežošanas atvasinātajiem instrumentiem, kas klasificēti kategorijā “riska ierobežošanas uzskaite”.

32. Iestādes sadalījumā pa uzskaites portfeļiem sniedz datus par šādiem posteņiem, kas ietver ienākumus un izdevumus saistībā ar saistītajām personām, kuras atbilstoši regulatīvajam konsolidācijas tvērumam netiek pilnā apmērā vai proporcionāli konsolidētas:

(a) “Procentu ienākumi”;

(b) “Procentu izdevumi”;

(c) “Dividenžu ienākumi”;

(d) “Neto peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīt finanšu aktīvus un saistības, kas nav novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā”;

(e) “Modifikāciju radītā neto peļņa vai zaudējumi”;

(f) “Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse finanšu aktīviem, kas nav novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā”.

33. “Procentu ienākumi. Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi” un “Procentu izdevumi. Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības” gadījumā, ja tiek izmantota tīrā cena, ietver summas attiecībā uz kategorijā “tirdzniecības nolūkā turēti” klasificētiem atvasinātajiem instrumentiem, kas ir riska ierobežošanas instrumenti no ekonomikas, bet ne grāmatvedības viedokļa, un tādējādi dod iespēju pareizi atspoguļot procentu ienākumus un izdevumus par finanšu instrumentiem, kuri tiek nodrošināti pret risku.

34. Ja tiek izmantota tīrā cena, “Procentu ienākumi. Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi” un “Procentu izdevumi. Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības” ietver arī atbilstoši ilgumam aprēķinātas maksas un izlīdzinošos maksājumus attiecībā uz kredītu atvasinātajiem instrumentiem, kas tiek novērtēti patiesajā vērtībā un tiek izmantoti, lai pārvaldītu visa finanšu instrumenta vai tā daļas kredītrisku instrumentam, kas tālab tiek novērtēts patiesajā vērtībā (9. SFPS 6.7.).

35. “Procentu ienākumi. Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite, procentu likmju risks” un “Procentu izdevumi. Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite, procentu likmju risks” gadījumā, ja tiek izmantota tīrā cena, ietver summas attiecībā uz kategorijā “riska ierobežošanas uzskaite” klasificētiem atvasinātajiem instrumentiem, kuri sedz procentu likmju risku, tostarp riska ierobežošanu tādu posteņu grupai, kuriem ir savstarpēji kompensējošas riska pozīcijas (t. i., neto pozīcijas riska ierobežošanu), kā ierobežojamais risks ietekmē dažādus peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņus. Ja tiek izmantota tīrā cena, šīs summas uzrāda kā bruto procentu ienākumus un izdevumus, lai pareizi atspoguļotu saistīto pret risku nodrošināto posteņu procentu ienākumus un izdevumus. Tīrās cenas gadījumā, ja pret risku nodrošinātais postenis rada procentu ienākumus (izdevumus), attiecīgās summas uzrāda kā procentu ienākumus (izdevumus) pat tad, ja tā ir negatīva (pozitīva) summa.

36. “Procentu ienākumi – citi aktīvi” ietver procentu ienākumu summas, kas nav iekļautas citos posteņos, piemēram, procentu ienākumus saistībā ar naudu, naudas līdzekļu atlikumiem centrālajās bankās un citiem pieprasījuma noguldījumiem un saistībā ar ilgtermiņa aktīviem un atsavināmām grupām, kas klasificētas kā pārdošanai turētas, kā arī neto procentu ienākumus no definētu pabalstu neto aktīviem.

37. Atbilstoši SFPS un ja valsts VPGP neparedz citādi, procentus attiecībā uz finanšu saistībām ar negatīvu efektīvo procentu likmi uzrāda postenī “Procentu ienākumi no saistībām”. Šīs saistības un to procenti iestādei rada peļņu.

38. “Procentu izdevumi – citas saistības” ietver procentu izdevumu summas, kas nav iekļautas citos posteņos, piemēram, procentu izdevumus par saistībām, kuras iekļautas atsavināmās grupās, kas klasificētas kā pārdošanai turētas, izdevumus, kas izriet no uzkrājumu uzskaites vērtības pieauguma laika gaitā, vai neto procentu izdevumus par definētu pabalstu neto saistībām.

39. Atbilstoši SFPS un ja valsts VPGP neparedz citādi, procentus attiecībā uz finanšu aktīviem ar negatīvu efektīvo procentu likmi uzrāda postenī “Procentu izdevumi par aktīviem”. Šie aktīvi un to procenti iestādei rada zaudējumus.

40. Dividenžu ienākumus no kapitāla vērtspapīru instrumentiem, kas tiek novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, uzrāda vai nu kā “dividenžu ienākumus” atsevišķi no cita veida peļņas un zaudējumiem no šīm instrumentu klasēm, ja tiek izmantota tīrā cena, vai pie šo instrumentu klašu radītās peļņas vai zaudējumiem, ja tiek izmantota netīrā cena.

41. Dividenžu ienākumi no kapitāla vērtspapīru instrumentiem, kas tiek novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, ietver dividendes par instrumentiem, kuru atzīšana konkrētajā periodā pārtraukta, un dividendes par pārskata perioda beigās turētajiem instrumentiem.

42. Dividenžu ienākumi no ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos ietver dividendes par šiem ieguldījumiem, ja to uzskaitē tiek izmantota kāda cita, nevis pašu kapitāla metode.

43. “Neto peļņa vai (–) zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām” ietver peļņu vai zaudējumus, kas rodas, atkārtoti novērtējot vai pārtraucot atzīt finanšu instrumentus, kuri klasificēti kā tirdzniecības nolūkā turēti. Šajā postenī ietver arī peļņu vai zaudējumus no tādiem kredītu atvasinātajiem instrumentiem, kas tiek novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā un tiek izmantoti, lai pārvaldītu visa finanšu instrumenta vai tā daļas kredītrisku instrumentam, kas noteikts kā tāds, kuru novērtē patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kā arī tirdzniecības nolūkā turētu finanšu saistību un aktīvu dividendes un procentu ienākumus un izdevumus, ja tiek izmantota netīrā cena.

44. “Peļņa vai zaudējumi no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā” ietver arī summu, kas peļņas vai zaudējumu aprēķinā atzīta attiecībā uz paša kredītrisku saistībām, kuras novērtētas patiesajā vērtībā, ja paša kredītriska izmaiņu atzīšana pārējos apvienotajos ienākumos radītu vai palielinātu uzskaites neatbilstību (9. SFPF 5.7.8.). Šajā postenī ietver arī peļņu vai zaudējumus no pret risku nodrošinātiem instrumentiem, kas noteikti kā tādi, kurus novērtē patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, ja tie par tādiem noteikti kredītriska pārvaldības nolūkā, kā arī procentu ienākumus un izdevumus par finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, ja tiek izmantota netīrā cena.

45. “Peļņa vai (–) zaudējumi, pārtraucot atzīt finanšu aktīvus un saistības, kas nav novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā” neietver peļņu no kapitāla vērtspapīru instrumentiem, kurus pārskatus sniedzošā sabiedrība ir izvēlējusies novērtēt patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos (9. SFPS 5.7.1.b)).

46. Ja komercdarbības modeļa maiņa izraisa finanšu aktīva pārklasificēšanu citā uzskaites portfelī, pārklasificēšanas izraisīto peļņu vai zaudējumus uzrāda tā uzskaites portfeļa attiecīgajās rindās, uz kuru finanšu aktīvs tiek pārklasificēts, ievērojot turpmāk minēto:

(a) ja finanšu aktīvs tiek pārklasificēts no kategorijas, kurā novērtē amortizētajās izmaksās, uz uzskaites portfeli, kurā novērtē patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā (9. SFPS 5.6.2.), pārklasificēšanas izraisīto peļņu vai zaudējumus uzrāda attiecīgi postenī “Neto peļņa vai (–) zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām” vai postenī “Neto peļņa vai (–) zaudējumi no netirdzniecības finanšu aktīviem, kas obligāti novērtējami patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā”;

(b) ja finanšu aktīvs tiek pārklasificēts no kategorijas, kurā novērtē patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, uz kategoriju, kurā novērtē patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā (9. SFPS 5.6.7.), iepriekš pārējos apvienotajos ienākumos atzīto uzkrāto peļņu vai zaudējumus, kas tiek pārklasificēti uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu, uzrāda attiecīgi postenī “Neto peļņa vai (–) zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām” vai postenī “Neto peļņa vai (–) zaudējumi no netirdzniecības finanšu aktīviem, kas obligāti novērtējami patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā”.

47. Postenī “Neto peļņa vai (–) zaudējumi no riska ierobežošanas uzskaites” ietver peļņu un zaudējumus no riska ierobežošanas instrumentiem un pret risku nodrošinātajiem posteņiem, tostarp tiem pret risku nodrošinātajiem posteņiem, kas patiesās vērtības riska ierobežošanā saskaņā ar 9. SFPS 6.5.8. punktu tiek novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos un nav kapitāla vērtspapīru instrumenti. Šajā postenī ietver arī naudas plūsmas riska ierobežošanā ietverto riska ierobežošanas instrumentu patiesās vērtības izmaiņu neefektīvo daļu. Pārklasificēšanu attiecībā uz naudas plūsmas riska ierobežošanas rezervi vai neto ieguldījumu ārvalstu operācijā riska ierobežošanas rezervi atzīst tajās peļņas vai zaudējumu aprēķina rindās, kuras ietekmē pret risku nodrošināto posteņu naudas plūsmas. Postenī “Neto peļņa vai (–) zaudējumi no riska ierobežošanas uzskaites” ietver arī peļņu un zaudējumus no riska ierobežošanas neto ieguldījumiem ārvalstu operācijās. Šajā postenī ietver arī peļņu no neto pozīciju riska ierobežošanas.

48. “Peļņa vai zaudējumi no nefinanšu aktīvu atzīšanas pārtraukšanas” ietver peļņu un zaudējumus no nefinanšu aktīvu atzīšanas pārtraukšanas, izņemot tos aktīvus, kas klasificēti kā pārdošanai turēti vai kā ieguldījumi meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos.

49. “Modifikāciju radītā neto peļņa vai (–) zaudējumi” ietver summas, kuras rodas, finanšu aktīvu bruto uzskaites vērtības koriģējot tā, lai tās atspoguļotu pārskatītās vai modificētās līgumiskās naudas plūsmas (9. SFPS 5.4.3. un A papildinājums). Modifikāciju radītajā neto peļņā vai zaudējumos neietver modifikāciju ietekmi uz paredzamajiem kredītzaudējumiem, kurus uzrāda postenī “Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse finanšu aktīviem, kas nav novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā”.

50. “Uzkrājumi vai (–) uzkrājumu apvērse. Sniegtās apņemšanās un garantijas” ietver peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādāmās neto uzkrājumu summas par visām apņemšanām un garantijām, uz kurām attiecas 9. SFPS, 37. SGS vai 4. SFPF, kā paredzēs šīs daļas 11. punktā, vai saskaņā ar valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD. Ievērojot SFPS, apņemšanām un finanšu garantijām, kuras novērtē patiesajā vērtībā, patiesās vērtības izmaiņas uzrāda postenī “Neto peļņa vai (–) zaudējumi no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā”. Tādējādi uzkrājumi ietver vērtības samazinājuma summu apņemšanām un garantijām, kurām vērtības samazinājumu nosaka saskaņā ar 9. SFPS vai uzkrājumu veidošana izriet no 37. SGS, vai tās atbilstoši 4. SFPS tiek uzskatītas par apdrošināšanas līgumiem.

51. Atbilstoši SFPS “Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse finanšu aktīviem, kas nav novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā” ietver visu parāda instrumentu vērtības samazināšanas peļņu vai zaudējumus, ko rada 9. SFPS 5.5. punktā paredzēto vērtības samazināšanas noteikumu piemērošana, neatkarīgi no tā, vai paredzamie kredītzaudējumi saskaņā ar minēto SFPS punktu tiek novērtēti par 12 mēnešiem vai visu darbības laiku, un ietver vērtības samazināšanas peļņu vai zaudējumus no pircēju un pasūtītāju parādiem, līgumu aktīviem un nomas debitoru parādiem (9. SFPS 5.5.15.).

52. Atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, “Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse finanšu aktīviem, kas nav novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā” ietver visus ar debitora vai emitenta kredītspējas izmaiņām saistītos atskaitījumus un atskaitījumu apvērses par finanšu instrumentiem, kas tiek novērtēti pēc iegādes izmaksu metodēm, kā arī – atkarībā no valsts VPGP specifikācijām – atskaitījumus par vērtības samazinājumiem finanšu instrumentiem, kurus novērtē patiesajā vērtībā caur pašu kapitālu un citām novērtējuma metodēm, tostarp LOCOM.

53. “Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse finanšu aktīviem, kas nav novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā” ietver arī atbilstoši šīs daļas 72. un 74. punktā un 165. punkta b) apakšpunktā noteiktajam norakstāmās summas, kas norakstīšanas datumā pārsniedz zaudējumu atskaitījumu summu un tādējādi tiek tiešā veidā kā zaudējumi atzītas peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kā arī iepriekš norakstītās, bet atgūtās summas, kuras tiešā veidā uzrāda peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

54. Peļņas vai zaudējumu daļu no ieguldījumiem meitasuzņēmumos, asociētajos uzņēmumos un kopuzņēmumos, ko atbilstoši regulatīvajam konsolidācijas tvērumam uzskaita saskaņā ar pašu kapitāla metodi, uzrāda postenī “Daļa, ko veido peļņa vai (–) zaudējumi no tiem ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos, kuru uzskaitē izmantota pašu kapitāla metode”. Saskaņā ar 28. SGS 10. punktu ieguldījumu uzskaites vērtību samazina par minēto sabiedrību izmaksāto dividenžu summu. Šo ieguldījumu vērtības samazinājumu uzrāda postenī “(Meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos veikto ieguldījumu vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse)”. Peļņu vai zaudējumus saistībā ar šo ieguldījumu atzīšanas pārtraukšanu uzrāda saskaņā ar šīs daļas 55. un 56. punktu.

55. “Peļņa vai zaudējumi no ilgtermiņa aktīviem un atsavināmām grupām, kas klasificētas kā pārdošanai turētas un nekvalificējas kā pārtrauktas darbības” ietver peļņu vai zaudējumus no ilgtermiņa aktīviem un atsavināmām grupām, kas klasificētas kā pārdošanai turētas un nekvalificējas kā pārtrauktas darbības.

56. Atbilstoši SFPS peļņu vai zaudējumus saistībā ar meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos veikto ieguldījumu atzīšanas pārtraukšanu uzrāda postenī “Peļņa vai (–) zaudējumi no pārtrauktām darbībām, pirms nodokļiem”, ja attiecīgās darbības saskaņā ar 5. SFPS ir uzskatāmas par pārtrauktām. Saskaņā ar valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, šo peļņu un zaudējumus uzrāda postenī “Neto peļņa vai (–) zaudējumi, pārtraucot atzīt ieguldījumus meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos”.

3.   APVIENOTO IENĀKUMU PĀRSKATS (3.)

57. “Peļņa vai (–) zaudējumi no riska ierobežošanas uzskaites kapitāla vērtspapīru instrumentiem, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos” ietver uzkrātās riska ierobežošanas neefektivitātes izmaiņas attiecībā uz patiesās vērtības riska ierobežošanu, kurā pret risku nodrošinātais postenis ir kapitāla vērtspapīru instruments, kuru novērtē patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos. Šajā rindā uzrādāmās uzkrātās riska ierobežošanas neefektivitātes izmaiņas ir starpība starp postenī “Patiesās vērtības izmaiņas kapitāla vērtspapīru instrumentiem, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos [pret risku nodrošinātais postenis]” uzrādītā kapitāla vērtspapīru instrumenta patiesās vērtības izmaiņu izmaiņām un postenī “Patiesās vērtības izmaiņas kapitāla vērtspapīru instrumentiem, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos [riska ierobežošanas instruments]” uzrādītā riska ierobežošanas atvasinātā instrumenta patiesās vērtības izmaiņu izmaiņām.

58. “Riska ierobežošana neto ieguldījumiem ārvalstu operācijās [efektīvā daļa]” ietver izmaiņas uzkrātajās ārvalstu valūtu pārrēķinu rezervēs attiecībā uz efektīvo daļu gan spēkā esošai, gan pārtrauktai riska ierobežošanai neto ieguldījumiem ārvalstu operācijās.

59. Attiecībā uz riska ierobežošanu neto ieguldījumiem ārvalstu operācijās un naudas plūsmas riska ierobežošanu attiecīgās summas, ko uzrāda postenī “Pārvests uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu”, ietver summas, kas pārvestas tāpēc, ka pret risku nodrošinātās plūsmas ir notikušas un paredzams, ka tās vairs nenotiks.

60. “Riska ierobežošanas instrumenti [nenoteiktie elementi]” ietver patiesās vērtības uzkrāto izmaiņu izmaiņas visos šajos elementos, ja tie nav noteikti kā riska ierobežošanas komponenti:

(a) iespējas līgumu laikvērtība;

(b) ārpusbiržas nākotnes līgumu nākotnes elements;

(c) finanšu instrumentu ārvalstu valūtas kursu bāzes starpība.

61. Attiecībā uz iespējas līgumiem summas, kas pārklasificētas peļņas vai zaudējumu aprēķinā un ko uzrāda postenī “Pārvests uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu”, ietver pārklasificēšanu saistībā ar iespējas līgumiem, ar kuriem ierobežo risku ar darījumu saistītam postenim, un iespējas līgumiem, ar kuriem ierobežo risku ar laikposmu saistītam postenim.

62. “Parāda instrumenti, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos” ietver peļņu vai zaudējumus no parāda instrumentiem, kas tiek novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, izņemot peļņu vai zaudējumus, ko rada vērtības samazināšana vai ārvalstu valūtas maiņa un ko uzrāda 2. veidnē attiecīgi postenī “(Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse finanšu aktīviem, kas nav novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā)” vai postenī “Neto valūtas kursa starpības [peļņa vai (–) zaudējumi]”. Postenī “Pārvests uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu” citstarp ietver uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu pārvestās summas saistībā ar atzīšanas pārtraukšanu vai pārklasificēšanu kategorijā, kurā novērtē patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

63. Ja finanšu aktīvs tiek pārklasificēts no kategorijas, kurā novērtē amortizētajās izmaksās, uz kategoriju, kurā novērtē patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos (9. SFPS 5.6.4.), pārklasificēšanas izraisīto peļņu vai zaudējumus uzrāda postenī “Parāda instrumenti, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos”.

64. Ja finanšu aktīvs tiek pārklasificēts no kategorijas, kurā novērtē patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, uz kategoriju, kurā novērtē patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā (9. SFPS 5.6.7.) vai kurā novērtē amortizētajās izmaksās (9. SFPS 5.6.5.), pārklasificēto uzkrāto peļņu un zaudējumus, kas iepriekš tika atzīti pārējos apvienotajos ienākumos, uzrāda attiecīgi postenī “Pārvests uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu” vai “Citas pārklasifikācijas”, pēdējā gadījumā koriģējot finanšu aktīva uzskaites vērtību.

65. Attiecībā uz visiem pārējo apvienoto ienākumu komponentiem “Citas pārklasifikācijas” ietver tos pārvedumus, kas nav pārklasificēšana no pārējiem apvienotajiem ienākumiem uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu vai pret risku nodrošināto posteņu sākotnējo uzskaites vērtību naudas plūsmas riska ierobežošanas gadījumā.

66. Atbilstoši SFPS “Ienākuma nodoklis par posteņiem, kas netiks pārklasificēti” un “Ienākuma nodoklis par posteņiem, kurus var pārklasificēt peļņas vai (–) zaudējumu aprēķinā” (1. SGS 91. b), IG 6.) uzrāda kā atsevišķus posteņus.

4.   FINANŠU AKTĪVU SADALĪJUMS PA INSTRUMENTIEM UN DARĪJUMA PARTNERU SEKTORIEM (4.)

67. Finanšu aktīvus uzrāda sadalījumā pa uzskaites portfeļiem un instrumentiem, un, ja prasīts, pa darījuma partneriem. Attiecībā uz parāda instrumentiem, kas tiek novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos un amortizētajās izmaksās, aktīvu bruto uzskaites vērtību un uzkrāto vērtības samazinājumu uzrāda sadalījumā pa vērtības samazinājuma pakāpēm.

68. Atvasinātie instrumenti, kas atbilstoši VPGP, kuru pamatā ir BPD, tiek uzrādīti kā tirdzniecības finanšu aktīvi, ietver instrumentus, kas tiek novērtēti patiesajā vērtībā, kā arī instrumentus, kas tiek novērtēti pēc iegādes izmaksu metodēm vai LOCOM.

69. III un IV, kā arī šajā pielikumā “Patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā” attiecībā uz ieņēmumus nenesošiem riska darījumiem ir patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska rezultātā, ja uzkrātās neto izmaiņas ir negatīvas. Patiesās vērtības uzkrātās neto izmaiņas kredītriska rezultātā aprēķina, summējot visas kredītriska izraisītās patiesās vērtības negatīvās un pozitīvās izmaiņas, kas notikušas kopš parāda instrumenta atzīšanas. Iegūto summu uzrāda tikai tad, ja kredītriska izraisīto patiesās vērtības negatīvo un pozitīvo izmaiņu summa ir negatīva. Parāda instrumentus vērtē individuālu finanšu instrumentu līmenī. “Patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā” par katru parāda instrumentu uzrāda līdz attiecīgā instrumenta atzīšanas pārtraukšanai.

70. III un IV pielikumā, kā arī šajā pielikumā jēdzienam “uzkrātais vērtības samazinājums” ir šādas nozīmes:

(a) attiecībā uz parāda instrumentiem, kas tiek novērtēti amortizētajās izmaksās vai pēc iegādes izmaksu metodes, uzkrātais vērtības samazinājums ir vērtības samazināšanas radīto zaudējumu kopsumma mīnus atzītais izmantojums un apvērses (attiecīgā gadījumā par katru vērtības samazinājuma pakāpi). Parāda instrumenta uzskaites vērtība tiek samazināta par uzkrāto vērtības samazinājumu, izmantojot atskaitījumu kontu atbilstoši SFPS un valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, vai veicot tiešus samazinājumus, kas nav uzskatāmi par atzīšanas pārtraukšanu, atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD;

(b) attiecībā uz parāda instrumentiem, kas atbilstoši SFPS tiek novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, uzkrātais vērtības samazinājums ir summa, kuru kopš sākotnējās atzīšanas veido paredzamie kredītzaudējumi un to izmaiņas, kas atzītas kā konkrēta instrumenta patiesās vērtības samazinājums;

(c) attiecībā uz parāda instrumentiem, kas atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, tiek novērtēti patiesajā vērtībā caur pašu kapitālu un uz kuriem attiecas vērtības samazināšana, uzkrātais vērtības samazinājums ir ar vērtības samazinājumu saistīto zaudējumu kopsumma mīnus atzītais izmantojums un apvērses. Uzskaites vērtība tiek samazināta, izmantojot atskaitījumu kontu vai veicot tiešus samazinājumus, kas nav uzskatāmi par atzīšanas pārtraukšanu.

71. Atbilstoši SFPS uzkrātais vērtības samazinājums ietver atskaitījumus par finanšu aktīvu paredzamajiem kredītzaudējumiem par katru 9. SFPF noteikto vērtības samazinājuma pakāpi. Atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, tas ietver speciālos un vispārējos kredītriska atskaitījumus, kā arī vispārējos atskaitījumus banku riskam, ja tas samazina parāda instrumentu uzskaites vērtību. Uzkrātais vērtības samazinājums ietver arī kredītriska izraisītās vērtības korekcijas finanšu aktīviem, kuriem izmanto LOCOM.

72. “Uzkrātie daļējie norakstījumi” un “Uzkrātie pilnīgie norakstījumi” ietver pamatsummas un kavēto procentu un maksu attiecīgi daļēju vai visu summu atsauces datumā attiecībā uz parāda instrumentiem, kuru atzīšana līdz attiecīgajam datumam pārtraukta, izmantojot kādu no 74. punktā aprakstītajām metodēm, jo iestādei nav nekādu pamatotu cerību atgūt līgumiskās naudas plūsmas. Šīs summas ir uzrādāmas tik ilgi, kamēr pilnā apmērā beidzas visas pārskatus sniedzošās iestādes tiesības (beidzoties noilgumam, atlaižot parādu vai citādi) vai arī summas tiek atgūtas. Tādējādi gadījumā, ja norakstītās summas nav atgūtas, tās uzrāda tikmēr, kamēr tiek veiktas piedziņas darbības.

73. Ja parāda instruments secīgu daļēju norakstījumu rezultātā galu galā tiek norakstīts pilnībā, norakstījumu kopsummu no ailes “Uzkrātie daļējie norakstījumi” pārklasificē ailē “Uzkrātie pilnīgie norakstījumi”.

74. Norakstīšana ir uzskatāma par atzīšanas pārtraukšanu un attiecas uz visu finanšu aktīvu vai uz tā daļu, ieskaitot gadījumus, kad aktīva modifikācijas rezultātā iestāde atsakās no tiesībām iekasēt naudas plūsmas par visu šo aktīvu vai tā daļu, kā paskaidrots 72. punktā. Norakstījumi ietver summas, kuras izraisījuši finanšu aktīvu uzskaites vērtības samazinājumi, kas atzīti tieši peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kā arī summu samazinājumi kredītzaudējumu atskaitījumu kontos attiecībā pret finanšu aktīvu uzskaites vērtību.

75. Aile “tostarp instrumenti ar zemu kredītrisku” ietver instrumentus, attiecībā uz kuriem ir konstatēts, ka to kredītrisks pārskata datumā ir zems, un attiecībā uz kuriem iestāde saskaņā ar 9. SFPS 5.5.10. punktu pieņem, ka kredītrisks kopš sākotnējās atzīšanas nav ievērojami palielinājies.

76. Pircēju un pasūtītāju parādus 1. SGS 54. punkta h) apakšpunkta nozīmē, līgumu aktīvus un nomas debitoru parādus, kuru zaudējumu atskaitījumu aplēšanai ir izmantota 9. SFPS 5.5.15. punktā paredzētā vienkāršotā pieeja, uzrāda 4.4.1. veidnē pie aizdevumiem un avansiem. Attiecīgos zaudējumu atskaitījumus par šiem aktīviem uzrāda vai nu postenī “Uzkrātais vērtības samazinājums aktīviem, kuriem kopš sākotnējās atzīšanas būtiski palielinājies kredītrisks, bet kuri nav ar samazinātu kredītvērtību (2. pakāpe)”, vai postenī “Uzkrātais vērtības samazinājums aktīviem, kuri ir ar samazinātu kredītvērtību (3. pakāpe)” atkarībā no tā, vai attiecīgie pircēju un pasūtītāju parādi, līgumu aktīvi vai nomas debitoru parādi, kuriem piemēro vienkāršoto pieeju, ir uzskatāmi par aktīviem ar samazinātu kredītvērtību.

77. Pirktus vai iniciētus finanšu aktīvus, kuri sākotnējās atzīšanas brīdī ir ar samazinātu kredītvērtību, uzrāda atsevišķi 4.3.1. un 4.4.1. veidnē. Attiecībā uz šiem aizdevumiem uzkrātais vērtības samazinājums ietver tikai visā darbības laikā paredzamo kredītzaudējumu kumulatīvās izmaiņas kopš sākotnējās atzīšanas (9. SFPS 5.5.13.).

78. 4.5. veidnē iestādes uzrāda uzskaites vērtības tiem “Aizdevumiem un avansiem” un “Parāda vērtspapīriem”, kas atbilst “subordinētā parāda” definīcijai šīs daļas 100. punktā.

79. Informācija, kas uzrādāma 4.8. veidnē, ir atkarīga no tā, vai atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, netirdzniecības neatvasinātiem finanšu aktīviem, kas tiek novērtēti patiesajā vērtībā caur pašu kapitālu, var tikt piemērotas vērtības samazināšanas prasības. Ja vērtības samazināšana šiem finanšu aktīviem ir piemērojama, iestādes šajā veidnē uzrāda informāciju, kas attiecas uz uzskaites vērtību, nesamazinātas un samazinātas vērtības aktīvu bruto uzskaites vērtību, uzkrāto vērtības samazinājumu un uzkrātajiem norakstījumiem. Ja vērtības samazināšana šiem finanšu aktīviem nav piemērojama, iestādes attiecībā uz ieņēmumus nenesošiem riska darījumiem uzrāda patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā.

80. 4.9. veidnē finanšu aktīvus, kas tiek novērtēti pēc mērenās LOCOM metodes, un attiecīgās vērtību korekcijas uzrāda nošķirti no pārējiem finanšu aktīviem, kas tiek novērtēti pēc iegādes izmaksu metodes, un attiecīgā vērtības samazinājuma. Finanšu aktīvus, kas tiek novērtēti pēc iegādes izmaksu metodes, tostarp finanšu aktīvus, kuriem tiek piemērota mērenā LOCOM metode, uzrāda kā nesamazinātas vērtības aktīvus, ja tiem nav veiktas vērtības korekcijas vai vērtības samazinājums, un kā samazinātas vērtības aktīvus, ja tiem ir veiktas vērtības korekcijas, kas kvalificējas kā vērtības samazinājums, vai ir veikts vērtības samazinājums. Vērtības korekcijas, kas kvalificējas kā vērtības samazinājums, ir kredītriska izraisītās vērtības korekcijas, kuras atspoguļo darījuma partnera kredītspējas pasliktināšanos. Par samazinātas vērtības aktīviem neuzskata finanšu aktīvus, kuri tiek novērtēti pēc mērenās LOCOM metodes un kuriem veiktas tirgus riska izraisītas vērtības korekcijas, kas atspoguļo tirgus apstākļu izmaiņu ietekmi uz aktīva vērtību. Uzkrātās kredītriska izraisītās un tirgus riska izraisītās vērtības korekcijas uzrāda atsevišķi.

81. 4.10. veidnē aktīvus, kas tiek novērtēti pēc striktās LOCOM metodes, un attiecīgās vērtību korekcijas uzrāda nošķirti no aktīviem, kas tiek novērtēti pēc citām metodēm. Finanšu aktīvus, kas tiek novērtēti pēc striktās LOCOM metodes, un finanšu aktīvus, kas tiek novērtēti pēc citām metodēm, uzrāda kā samazinātas vērtības aktīvus, ja tiem ir veiktas 80. punktā minētās kredītriska izraisītas vērtības korekcijas vai attiecīgs vērtības samazinājums. Par samazinātas vērtības aktīviem neuzskata finanšu aktīvus, kas tiek novērtēti pēc striktās LOCOM metodes un kuriem veiktas 80. punktā minētās tirgus riska izraisītas vērtības korekcijas. Uzkrātās kredītriska izraisītās un tirgus riska izraisītās vērtības korekcijas uzrāda atsevišķi.

82. Atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, attiecībā uz vispārējiem atskaitījumiem banku riskam attiecīgajās veidnēs uzrāda vienīgi to daļu, kas ietekmē parāda instrumentu uzskaites vērtību (BPD 37. panta 2. punkts).

5.   NETIRDZNIECĪBAS AIZDEVUMU UN AVANSU SADALĪJUMS PA PRODUKTIEM (5.)

83. Aizdevumus un avansus, izņemot tos, kuri tiek turēti tirdzniecības nolūkā, un tos, kuri ir tirdzniecības aktīvi, uzskaites vērtības vajadzībām uzrāda sadalījumā pa produktu veidiem un darījuma partneru sektoriem, bet bruto uzskaites vērtības vajadzībām – tikai pa produktu veidiem.

84. Šajā veidnē neatkarīgi no novērtējuma metodes uzrāda arī pēc pieprasījuma saņemamos atlikumus, kas klasificēti kā “Nauda, naudas līdzekļu atlikumi centrālajās bankās un citi pieprasījuma noguldījumi”.

85. Aizdevumus un avansus sadala pa šādiem produktiem:

(a) “Pēc pieprasījuma un ar īsu iepriekšēju brīdinājumu (norēķinu konts)” ietver pēc pieprasījuma un ar īsu brīdinājuma termiņu (līdz darbdienas beigām dienā, kas seko pieprasījuma izdarīšanas dienai) saņemamos atlikumus, norēķinu kontus un tamlīdzīgus atlikumus, tostarp aizdevumus, kuri ir noguldījumi uz nakti aizņēmējam (aizdevumi, kuri jāatmaksā līdz darbdienas beigām dienā, kas seko piešķiršanas dienai), neatkarīgi no to juridiskās formas. Šis produktu veids ietver arī “pārtēriņa kredītus”, kas ir norēķinu konta debeta saldo;

(b) “Kredītkaršu parādi” ietver kredītus, kas piešķirti ar kartēm ar atliktā debeta funkciju vai ar kredītkartēm (ECB BP regula);

(c) “Pircēju un pasūtītāju parādi” ietver aizdevumus citiem debitoriem, kuri piešķirti, pamatojoties uz rēķiniem vai citiem dokumentiem, kas dod tiesības saņemt preču pārdošanas vai pakalpojumu sniegšanas darījumu ieņēmumus. Šis postenis ietver visus faktūrkreditēšanas un līdzīgus darījumus, piemēram, akceptētos pārvedu vekseļus, pircēju un pasūtītāju parādu tiešo iegādi, forfaiting, rēķina diskontēšanu, pārvedu vekseļus, komerciālos vērtspapīrus un citus prasījumus gadījumos, kad iestāde pērk pircēju un pasūtītāju parādus (ar vai bez regresa tiesībām);

(d) “Finanšu noma” ietver saņemamās finanšu nomas summas uzskaites vērtību. Saskaņā ar SFPS “saņemamā finanšu noma” atbilst definīcijai 17. SGS;

(e) “Pirkšanas ar atpārdošanu aizdevumi” ietver finansējumu apmaiņā pret vērtspapīriem vai zeltu, kas iepirkti saskaņā ar līgumiem par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu vai aizņemti saskaņā ar vērtspapīru aizdevuma līgumiem, kā tie definēti šīs daļas 183. un 184. punktā;

(f) “Citi termiņaizdevumi” ietver tādus debeta atlikumus ar līgumā noteiktiem termiņiem, kas nav iekļauti citos posteņos;

(g) “Avansi, kas nav aizdevumi” ietver avansus, kurus saskaņā ar ECB BP regulu nevar klasificēt kā “aizdevumus”. Šis postenis cita starpā ietver saņemamās bruto summas attiecībā uz pagaidu posteņiem (piemēram, līdzekļi, kas tiks ieguldīti vai pārvesti vai ar kuriem veiks norēķinus) un tranzīta posteņiem (piemēram, čeki un citu veidu maksājumi, kas pārsūtīti līdzekļu saņemšanai).

86. Aizdevumus un avansus klasificē, balstoties uz saņemto nodrošinājumu:

(a) “Ar nekustamo īpašumu nodrošināti aizdevumi” ietver aizdevumus un avansus, kas oficiāli nodrošināti ar mājokļu vai komerciālo nekustamo īpašumu, neatkarīgi no aizdevuma/nodrošinājuma attiecības (bieži apzīmēta kā “loan-to-value”) un nodrošinājuma juridiskās formas;

(b) “Citi nodrošinātie aizdevumi” ietver aizdevumus un avansus, kas oficiāli nodrošināti ar nodrošinājumu, neatkarīgi no aizdevuma/nodrošinājuma attiecības (bieži apzīmēta kā “loan-to-value”) un nodrošinājuma juridiskās formas, izņemot “Ar nekustamo īpašumu nodrošinātos aizdevumus”. Minētais nodrošinājums var būt ķīlas tiesības uz vērtspapīriem, naudas līdzekļi vai cits nodrošinājums neatkarīgi no tā juridiskās formas.

87. Aizdevumus un avansus klasificē, balstoties uz nodrošinājumu un neņemot vērā aizdevuma mērķi. Uzskaites vērtību aizdevumiem un avansiem, kuru nodrošinājumam izmantoti vairāki nodrošinājuma veidi, klasificē un uzrāda pie aizdevumiem un avansiem, kas nodrošināti ar nekustamo īpašumu, ja to nodrošinājumam ir izmantots nekustamais īpašums, pat ja izmantoti arī citi nodrošinājuma veidi.

88. Aizdevumus un avansus pēc to mērķa klasificē šādi:

(a) “Patēriņa kredīti” ietver aizdevumus, kas piešķirti galvenokārt personīgajam preču un pakalpojumu patēriņam (ECB BP regula);

(b) “Aizdevumi mājokļa iegādei” ietver mājsaimniecībām izsniegtus kredītus ieguldījumiem mājokļos personiskai lietošanai un izīrēšanai, tostarp būvniecībai un remontam (ECB BP regula).

89. Aizdevumus klasificē, balstoties uz to, kā tos var atgūt. “Projektu finansēšanas aizdevumi” ietver aizdevumus, kuriem ir KPR 147. panta 8. punktā minēto specializētās kreditēšanas riska darījumu iezīmes.

6.   NEFINANŠU SABIEDRĪBĀM IZSNIEGTO NETIRDZNIECĪBAS AIZDEVUMU UN AVANSU SADALĪJUMS PA NACE KODIEM (6.)

90. Nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu un avansu (izņemot tos, kas iekļauti portfeļos “tirdzniecības nolūkā turēti” vai “tirdzniecības aktīvi”) bruto uzskaites vērtību norāda pa saimnieciskās darbības nozarēm, izmantojot NACE kodus, pēc darījuma partnera pamatdarbības veida.

91. Klasificējot kopīgus riska darījumus, kuros ir vairāk nekā viens parādnieks, pamatojas uz šā pielikuma 1. daļas 43. punktu.

92. Uzskaiti pa NACE kodiem veic saskaņā ar pirmo iedalījuma līmeni (pa “iedaļām”). Finanšu vai apdrošināšanas darbības veicošām nefinanšu sabiedrībām izsniegtos aizdevumus un avansus iestādes klasificē K iedaļā “Finanšu un apdrošināšanas darbības”.

93. Atbilstoši SFPS finanšu aktīvi, uz kuriem attiecas vērtības samazināšana, ietver i) finanšu aktīvus, kuri tiek novērtēti amortizētajās izmaksās, un ii) finanšu aktīvus, kuri tiek novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos. Atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, finanšu aktīvi, uz kuriem attiecas vērtības samazināšana, ietver finanšu aktīvus, kuri tiek novērtēti pēc iegādes izmaksu metodes, tostarp LOCOM. Atkarībā no konkrētajām valsts VPGP specifikācijām tie var ietvert i) finanšu aktīvus, kuri tiek novērtēti patiesajā vērtībā caur pašu kapitālu, un ii) finanšu aktīvus, kas tiek novērtēti pēc citām metodēm.

7.   VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMAM PAKĻAUTI FINANŠU AKTĪVI, KAM KAVĒTS TERMIŅŠ (7.)

94. Parāda instrumentiem, kas iekļauti uzskaites portfeļos, uz kuriem attiecas vērtības samazinājums, uzskaites vērtību 7.1. veidnē uzrāda tikai tad, ja tiem ir kavēts termiņš. Instrumentus ar kavētu termiņu sadala pa attiecīgajiem termiņa kavējuma intervāliem, balstoties uz individuālo situāciju.

95. Uzskaites portfeļi, uz kuriem attiecas vērtības samazinājums, ir tie, kas noteikti šīs daļas 93. punktā.

96. Finanšu aktīvu termiņu uzskata par kavētu, ja noteiktajā termiņā nav samaksāta jebkāda pamatsummas, procentu vai maksu summa. Kavētos riska darījumus uzrāda to pilnās uzskaites vērtības apmērā. Šo aktīvu uzskaites vērtību uzrāda pa vērtības samazinājuma pakāpēm vai vērtības samazinājuma statusa saskaņā ar piemērojamajiem grāmatvedības standartiem, sadalījumā pēc dienu skaita no senākā kavētā termiņa (līdz nesamaksāto summu atsauces datumam).

8.   FINANŠU SAISTĪBU SADALĪJUMS (8.)

97. “Noguldījumi” un attiecīgie produkti ir definēti tāpat kā ECB BP regulā, tādējādi regulētie krājnoguldījumi ir klasificējami saskaņā ar ECB BP regulu un uzrādāmi pa darījuma partneru sektoriem. Īpaši jānorāda, ka, lai arī nepārvedami pieprasījuma krājnoguldījumi juridiski ir izņemami pēc pieprasījuma, uz tiem attiecas ievērojamas soda naudas un ierobežojumi un to iezīmes ir ļoti līdzīgas noguldījumiem uz nakti, tāpēc tos klasificē kā noguldījumus ar iepriekšēju brīdinājumu par izņemšanu.

98. “Emitētie parāda vērtspapīri” ir uzrādāmi sadalījumā pa šādiem produktu veidiem:

(a) “Noguldījumu sertifikāti” ir vērtspapīri, kas to turētājiem dod iespēju izņemt līdzekļus no konta;

(b) “Ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri” – saskaņā ar KPR 4. panta 1. punkta 61. apakšpunktu;

(c) “Segtās obligācijas” – saskaņā ar KPR 129. panta 1. punktu;

(d) “Hibrīdlīgumi” ietver līgumus ar iegultiem atvasinājumiem;

(e) “Citi emitētie parāda vērtspapīri” ietver iepriekšējos posteņos neuzrādītus parāda vērtspapīrus, nošķirot attiecīgi konvertējamus saliktos finanšu instrumentus un nekonvertējamus instrumentus.

99. Emitētās “Subordinētās finanšu saistības” skata tāpat kā citas uzņemtās finanšu saistības. Subordinētās saistības, kuras emitētas kā vērtspapīri, klasificē kā “Emitētos parāda vērtspapīrus”, savukārt subordinētās saistības noguldījumu veidā klasificē kā “Noguldījumus”.

100. 8.2. veidnē klasifikācijā pa uzskaites portfeļiem iekļauj uzskaites vērtības posteņiem “Noguldījumi” un “Emitētie parāda vērtspapīri”, kuri atbilst subordinētā parāda definīcijai. “Subordinētā parāda” instrumenti nodrošina pakārtotus prasījumus pret emitentiestādi, kurus var īstenot tikai pēc tam, kad apmierināti visi augstāka statusa prasījumi (ECB BP regula).

101. “Patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas pašu kredītriska rezultātā” ietver visas šīs uzkrātās izmaiņas patiesajā vērtībā neatkarīgi no tā, vai tās ir atzītas peļņas vai zaudējumu aprēķinā vai pārējos apvienotajos ienākumos.

9.   AIZDEVUMU APŅEMŠANĀS, FINANŠU GARANTIJAS UN CITAS APŅEMŠANĀS (9.)

102. Ārpusbilances riska darījumi ietver ārpusbilances posteņus, kas uzskaitīti KPR I pielikumā. Tur uzskaitītos ārpusbilances riska darījumus 9.1., 9.1.1. un 9.2. veidnē uzrāda sadalījumā pa aizdevumu apņemšanām, finanšu garantijām un citām apņemšanām.

103. Informācija par sniegtajām un saņemtajām aizdevumu apņemšanām, finanšu garantijām un citām apņemšanām ietver gan atsaucamās, gan neatsaucamās apņemšanās.

104. KPR I pielikumā uzskaitītās sniegtās aizdevumu apņemšanās, finanšu garantijas un citas apņemšanās var būt instrumenti, uz kuriem attiecas 9. SFPS, ja tos novērtē patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, vai ja uz tiem attiecas 9. SFPS vērtības samazināšanas prasības, kā arī instrumenti, uz kuriem attiecas 37. SGS vai 4. SFPS.

105. Ievērojot SFPS, sniegtās aizdevumu apņemšanās, finanšu garantijas un citas apņemšanās 9.1.1. veidnē uzrāda tad, ja ir izpildīts kāds no šiem nosacījumiem:

(a) uz šiem darījumiem attiecas 9. SFPS vērtības samazināšanas prasības;

(b) tie atbilstoši 9. SFPS tiek novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā;

(c) uz šiem darījumiem attiecas 37. SGS vai 4. SFPS.

106. Saistības, kuras attiecībā uz šīs daļas 105. punkta a) un c) apakšpunktā minētajām sniegtajām finanšu garantijām un apņemšanām jāatzīst kā kredītzaudējumi, neatkarīgi no piemērotajiem novērtēšanas kritērijiem uzrāda kā uzkrājumus.

107. Iestādes, kas piemēro SFPS, attiecībā uz instrumentiem, uz kuriem attiecas 9. SFPS vērtības samazināšanas prasības, ieskaitot tos, kuru novērtējums ir sākotnējās izmaksas mīnus atzītie kumulatīvie ienākumi, uzrāda nominālvērtību un uzkrājumus sadalījumā pa vērtības samazinājuma pakāpēm.

108. Ja parāda instrumentā ietilpst gan bilancē uzrādāms instruments, gan ārpusbilances komponents, 9.1.1. veidnē uzrāda tikai apņemšanās nominālvērtību. Ja pārskatus sniedzošā sabiedrība nespēj nošķirt attiecīgi bilances un ārpusbilances komponentu paredzamos kredītzaudējumus, apņemšanās paredzamos kredītzaudējumus uzrāda kopā ar bilances komponenta uzkrāto vērtības samazinājumu. Ja kopējie paredzamie kredītzaudējumi pārsniedz parāda instrumenta bruto uzskaites vērtību, atlikušos paredzamos kredītzaudējumus 9.1.1. veidnē uzrāda kā uzkrājumus pie attiecīgās vērtības samazinājuma pakāpes (9. SFPS 5.5.20., un 7. SFPS B8.E).

109. Ja finanšu garantija vai apņemšanās izsniegt aizdevumu ar procentu likmi, kas zemāka par tirgus procentu likmi, tiek novērtēta saskaņā ar 9. SFPS 4.2.1. punkta d) apakšpunktu un tās zaudējumu atskaitījumi tiek noteikti saskaņā ar 9. SFPS 5.5. punktu, to uzrāda pie attiecīgās vērtības samazinājuma pakāpes.

110. Ja aizdevumu apņemšanās, finanšu garantijas un citas apņemšanās tiek novērtētas patiesajā vērtībā saskaņā ar 9. SFPS, iestādes 9.1.1. veidnē attiecīgajās ailēs uzrāda šo finanšu garantiju un apņemšanos nominālvērtību un patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā. “Patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā” uzrāda, piemērojot šīs daļas 69. punktā minētos kritērijus.

111. Nominālvērtību un uzkrājumus attiecībā uz citām apņemšanām vai garantijām, uz kurām attiecas 37. SGS vai 4. SFPS, uzrāda attiecīgajās ailēs.

112. Iestādes, kas piemēro valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, 9.1. veidnē uzrāda 102. un 103. punktā minēto apņemšanos un finanšu garantiju nominālvērtību, kā arī uzkrājumu summu, kura atbilstoši prasībām ir jātur saistībā ar šiem ārpusbilances riska darījumiem.

113. “Aizdevumu apņemšanās” ir stingra apņemšanās piešķirt kredītu ar iepriekš noteiktiem noteikumiem, izņemot atvasinātos instrumentus, jo par tiem var norēķināties neto ar naudu vai nododot vai emitējot citu finanšu instrumentu. Kā “Aizdevumu apņemšanās” klasificē šādus KPR I pielikumā ietvertos posteņus:

(a) “Nākotnes depozīti”;

(b) “Neizmantotās kredītiespējas”, kas ietver līgumus par “aizdevuma izsniegšanu” vai “akcepta kredītus”, ievērojot iepriekš noteiktus noteikumus.

114. “Finanšu garantijas” ir līgumi, saskaņā ar kuriem to slēdzējam ir jāveic noteikti maksājumi garantijas turētājam, lai atlīdzinātu zaudējumus, kas radušies, jo norādītais debitors nav laikus veicis maksājumu saskaņā ar parāda instrumenta sākotnējiem vai grozītajiem noteikumiem, un ietver garantijas attiecībā uz citām finanšu garantijām. Atbilstoši SFPS šiem līgumiem ir jāatbilst 9. SFPS 2.1. punkta e) apakšpunktā un 4. SFPS A papildinājumā sniegtajai finanšu garantijas līgumu definīcijai. Kā “finanšu garantijas” klasificē šādus KPR I pielikumā ietvertos posteņus:

(a) “Garantijas, kurām ir kredītu aizstājēju raksturs”;

(b) “Kredītu atvasinātie instrumenti”, kas atbilst finanšu garantijas definīcijai;

(c) “Neatsaucami rezerves akreditīvi, kam ir kredīta aizstājējiem raksturīgās pazīmes”.

115. “Citas apņemšanās” ietver šādus KPR I pielikumā ietvertos posteņus:

(a) “Daļēji apmaksāto akciju un vērtspapīru neapmaksātā daļa”;

(b) “Emitēti vai apstiprināti dokumentārie akreditīvi”;

(c) “Tirdzniecības finansēšanas ārpusbilances posteņi”;

(d) “Dokumentāri akreditīvi, kam par nodrošinājumu ir attiecīgie pārvadājuma dokumenti, un citi pašlikvidējoši darījumi”;

(e) “Garantijas un galvojumi” (tostarp konkursu un izpildes garantijas) un “garantijas, kam nav kredīta aizstājējiem raksturīgo pazīmju”;

(f) “Pārvadājumu garantijas, muitas un nodokļu galvojumi”;

(g) “Parādzīmju emisijas garantijas” (NIF) un “Atjaunojamas kredītu piešķiršanas garantijas” (RUF);

(h) “Neizmantotās kredītiespējas”, kas ietver līgumus par “aizdevuma izsniegšanu” vai “akcepta kredītus”, ja noteikumi nav iepriekš noteikti;

(i) “Neizmantotās kredītiespējas”, kas ietver līgumus par “vērtspapīru pirkšanu” vai “garantiju sniegšanu”;

(j) “Neizmantotās kredītiespējas konkursa un izpildes garantijām”;

(k) “Pārējie ārpusbilances posteņi”, kas minēti KPR I pielikumā.

116. Atbilstoši SFPS turpmāk minētos posteņus atzīst bilancē, tādējādi tie nav uzrādāmi kā ārpusbilances riska darījumi:

(a) “Kredītu atvasinātie instrumenti”, kas neatbilst finanšu garantijas definīcijai un ir “atvasinātie instrumenti” saskaņā ar 9. SFPS;

(b) “Akceptētie pārvedu vekseļi” – iestādes saistības termiņa beigās izmaksāt pārvedu vekseļa nominālvērtību, parasti par preču pārdošanu. Līdz ar to bilancē tie tiek klasificēti kā “Pircēju un pasūtītāju parādi”;

(c) “Indosamenti uz vekseļiem”, kas neatbilst atzīšanas pārtraukšanas kritērijiem saskaņā ar 9. SFPS;

(d) “Darījumi ar regresa tiesībām”, kas neatbilst atzīšanas pārtraukšanas kritērijiem saskaņā ar 9. SFPS;

(e) “Aktīvi, kas iegādāti saskaņā ar tiešajiem ārpusbiržas nākotnes pirkuma līgumiem” un ir “atvasinātie instrumenti” saskaņā ar 9. SFPS;

(f) “Aktīvu pārdošanas un atpirkšanas līgumi, kas definēti Direktīvas 86/635/EEK 12. panta 3. un 5. punktā”. Saskaņā ar šiem līgumiem pārveduma saņēmējam ir iespēja, bet ne pienākums konkrētā vai turpmāk nosakāmā datumā aktīvus nodot atpakaļ par iepriekš noteiktu cenu. Tāpēc šie līgumi atbilst atvasinātu instrumentu definīcijai saskaņā ar 39. SFPS 9. punktu.

117. Postenis “tostarp ieņēmumus nenesoši” ietver nominālvērtību tām sniegtajām finanšu garantijām, aizdevumu apņemšanām un citām apņemšanām, kuras saskaņā ar šīs daļas 213.–239. punktu ir uzskatāmas par ieņēmumus nenesošām.

118. Attiecībā uz sniegtajām finanšu garantijām, aizdevumu apņemšanām un citām apņemšanām “Nominālvērtība” ir summa, kas vislabāk raksturo iestādes kredītriska maksimālo apmēru, neņemot vērā saņemto nodrošinājumu un citus kredītkvalitātes uzlabojumus. Konkrētāk, sniegtajām finanšu garantijām nominālvērtība ir maksimālā summa, ko iestādei varētu nākties maksāt, ja garantija tiktu izmantota. Aizdevumu apņemšanām nominālvērtība ir vēl neizmantotā summa, kuru iestāde ir apņēmusies aizdot. Nominālvērtība ir riska darījuma vērtība pirms korekcijas pakāpju un kredītriska mazināšanas metožu piemērošanas.

119. 9.2. veidnē “saņemtajām aizdevumu apņemšanām” nominālvērtība ir kopējā neizmantotā summa, kuru darījuma partneris ir apņēmies aizdot iestādei. Citām saņemtajām apņemšanām nominālvērtība ir kopsumma, kuru apņēmusies nodrošināt darījuma otra puse. Saņemtajām finanšu garantijām “Garantijas maksimālā vērā ņemamā summa” ir maksimālā summa, ko darījuma partnerim varētu nākties maksāt, ja garantija tiktu izmantota. Ja saņemto finanšu garantiju ir sniedzis vairāk nekā viens garantijas devējs, garantēto summu minētajā veidnē uzrāda tikai vienreiz; garantēto summu attiecina uz to garantijas devēju, kurš ir būtiskākais kredītriska mazināšanas ziņā.

10.   ATVASINĀTIE INSTRUMENTI UN RISKA IEROBEŽOŠANAS UZSKAITE (10. UN 11.)

120. 10. un 11. veidnes mērķiem atvasinātos instrumentus uzskata vai nu par riska ierobežošanas atvasinātajiem instrumentiem, ja tie tiek izmantoti kritērijiem atbilstīgās riska ierobežošanas attiecībās saskaņā ar SFPS vai piemērojamajiem valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, vai par tirdzniecības nolūkā turētiem visos pārējos gadījumos.

121. Tirdzniecības nolūkā turētajiem atvasinātajiem instrumentiem, ieskaitot ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas, kā arī riska ierobežošanas uzskaites nolūkā turētajiem atvasinātajiem instrumentiem uzskaites vērtību un nosacīto summu 10. un 11. veidnē uzrāda sadalījumā pa attiecīgā riska, tirgus un produktu veidiem. Riska ierobežošanas uzskaites nolūkā turētos atvasinātos instrumentus iestādes uzrāda arī sadalījumā pa riska ierobežošanas pozīcijām. Informāciju par neatvasinātajiem riska ierobežošanas instrumentiem uzrāda atsevišķi, sadalījumā pa riska ierobežošanas pozīcijām.

122. Atbilstoši attiecīgajiem valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, šajās veidnēs uzrāda visus atvasinātos instrumentus neatkarīgi no tā, vai tie atbilstoši attiecīgajiem valsts VPGP tiek atzīti bilancē.

123. Tirdzniecības un riska ierobežošanas atvasināto instrumentu uzskaites vērtības, patiesās vērtības un nominālvērtības sadali pa uzskaites portfeļiem un riska ierobežošanas pozīcijām veic, ņemot vērā tos uzskaites portfeļus un riska ierobežošanas pozīcijas, kādi ir piemērojami saskaņā ar SFPS vai valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, atkarībā no tā, kurš regulējums piemērojams konkrētajai pārskatus sniedzošajai sabiedrībai.

124. Atsevišķi uzrāda tos tirdzniecības un riska ierobežošanas atvasinātos instrumentus, kuri saskaņā ar valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, tiek novērtēti pēc iegādes izmaksu metodes vai LOCOM.

125. Riska ierobežošanas instrumentus un pret risku nodrošinātos posteņus 11. veidnē uzrāda neatkarīgi no tā, kāds grāmatvedības standarts tiek izmantots kritērijiem atbilstīgo riska ierobežošanas attiecību atzīšanai, tostarp tad, ja šīs attiecības attiecas uz neto pozīciju. Ja iestāde ir izvēlējusies riska ierobežošanas uzskaitei turpināt piemērot 39. SGS (9. SFPS 7.2.21.), atsauces un riska ierobežošanas pozīciju un uzskaites portfeļu nosaukumus pielāgo attiecīgajām 39. SGS 9. punkta atsaucēm un nosaukumiem: “Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos” atbilst “Pārdošanai pieejamajiem aktīviem” un “Amortizētajās izmaksās novērtētie aktīvi” atbilst posteņiem “Līdz termiņa beigām turēti” un “Aizdevumi un debitoru parādi”.

126. Hibrīdinstrumentos iekļautos atvasinātos instrumentus, kas ir izdalīti no pamatlīguma, 10. un 11. veidnē uzrāda atkarībā no atvasinātā instrumenta būtības. Pamatlīguma summa šajās veidnēs netiek norādīta. Tomēr, ja hibrīdinstruments tiek novērtēts patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, uzrāda visu līgumu un iegultos atvasinājumus 10. un 11. veidnē neuzrāda.

127. Apņemšanās, kas uzskatāmas par atvasinātajiem instrumentiem (9. SFPS 2.3.b)), un kredītu atvasinātos instrumentus, kas neatbilst šīs daļas 114. punktā sniegtajai “finanšu garantijas” definīcijai, 10. un 11. veidnē uzrāda, ievērojot to pašu sadalījumu kā attiecībā uz pārējiem atvasinātajiem instrumentiem, bet neuzrāda 9. veidnē.

128. Uzskaites vērtību attiecībā uz neatvasinātiem finanšu aktīviem vai neatvasinātām finanšu saistībām, ko atbilstoši SFPS vai attiecīgajiem valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, atzīst kā riska ierobežošanas instrumentus, uzrāda atsevišķi 11.3. veidnē.

10.1.    Atvasināto instrumentu klasifikācija pēc riska veida

129. Katru atvasināto instrumentu klasificē vienā no šīm riska kategorijām:

(a) procentu likme – procentu likmju atvasinātie instrumenti ir līgumi attiecībā uz procentus nesošu finanšu instrumentu, kura naudas plūsmu nosaka atsauces procentu likmes vai cits procentu likmju līgums, piemēram, iespējas līgums attiecībā uz regulētā tirgū tirgotu nākotnes līgumu par valsts parādzīmes iegādi. Šajā kategorijā ietilpst vienīgi tie darījumi, kuriem visas pozīcijas ir pakļautas tikai vienas valūtas procentu likmei. Tādējādi ir izslēgti līgumi, kas paredz vienas vai vairāku ārvalstu valūtu maiņu, piemēram, dažādu valūtu mijmaiņas līgumi un valūtas iespējas līgumi, kā arī citi līgumi, kuru galvenā riska iezīme ir ārvalstu valūtas kursa risks – tie ir uzrādāmi kā ārvalstu valūtas maiņas līgumi. Vienīgais izņēmums ir, ja dažādu valūtu mijmaiņas līgumi tiek izmantoti kā portfeļa procentu likmes riska ierobežošanas pozīcija; tādā gadījumā tie ir uzrādāmi šā veida riska ierobežošanas pozīcijām paredzētajās rindās. Procentu likmju līgumi ietver procentu likmes ārpusbiržas nākotnes līgumus, vienas valūtas procentu likmes mijmaiņas līgumus, regulētā tirgū tirgotus procentu likmes nākotnes līgumus, procentu likmju iespējas līgumus (ieskaitot procentu robežlikmju līgumus (caps, floors, collars, corridors)), procentu likmju mijmaiņas iespējas līgumus un procentu likmju garantijas;

(b) kapitāla vērtspapīri – kapitāla vērtspapīru atvasinātie instrumenti ir līgumi, kuru peļņa vai tās daļa ir atkarīga no konkrēta kapitāla vērtspapīra cenas vai kapitāla vērtspapīru cenu indeksa;

(c) ārvalstu valūtas un zelts – šie atvasinātie instrumenti ietver līgumus par valūtas maiņu ārpusbiržas nākotnes līgumu tirgū un riska darījumiem ar zeltu. Tādējādi tie ietver tiešos ārpusbiržas nākotnes līgumus, ārvalstu valūtas kursa mijmaiņas līgumus, valūtas mijmaiņas līgumus (ieskaitot dažādu valūtu procentu likmju mijmaiņas līgumus), regulētā tirgū tirgotus valūtas nākotnes līgumus, valūtas iespējas līgumus, valūtas mijmaiņas iespējas līgumus un valūtas garantijas. Ārvalstu valūtas atvasinātie instrumenti ietver visus riska darījumus ar vienu vai vairākām valūtām neatkarīgi no tā, vai tie ir valūtas maiņas kursu vai procentu likmju darījumi, izņemot, ja portfeļa procentu likmes riska ierobežošanas pozīcijā tiek izmantoti dažādu valūtu mijmaiņas līgumi. Līgumi par zeltu ietver visus riska darījumus ar šo preci;

(d) kredīti – kredītu atvasinātie instrumenti ir līgumi, kuriem izmaksa ir galvenokārt piesaistīta kādam noteikta atsauces kredīta kredītspējas mēram un kuri neatbilst finanšu garantijas definīcijai (9. SFPS). Šie līgumi paredz apmaiņu ar maksājumiem, kuriem vismaz vienu no abām pozīcijām nosaka atsauces kredīta rezultātu rādītāji. Izmaksu izraisošie notikumi var būt dažādi, tostarp saistību neizpilde, reitinga samazinājums vai iepriekš noteiktas izmaiņas atsauces aktīva kredītriska starpībā. Kredītu atvasinātos instrumentus, kas atbilst šīs daļas 114. punktā sniegtajai finanšu garantijas definīcijai, uzrāda vienīgi 9. veidnē;

(e) preces – šie atvasinātie instrumenti ir līgumi, kuru peļņa vai tās daļa ir atkarīga no cenas vai cenu indeksa tādām precēm kā dārgmetāli (izņemot zeltu), nafta, koksne vai lauksaimniecības produkti;

(f) citi – šie atvasinātie instrumenti ir jebkuri citi atvasināto instrumentu līgumi, kuri neattiecas uz riska darījumiem ar ārvalstu valūtu, procentu likmēm, kapitāla vērtspapīriem, precēm vai kredītrisku, piemēram, atvasinātie instrumenti attiecībā uz klimatu vai apdrošināšanu.

130. Ja atvasināto instrumentu ietekmē vairāk nekā viens pamatā esošais risks, instrumentu uzrāda pie nozīmīgākā riska veida. Vairāku riska darījumu atvasinātajiem instrumentiem neskaidrības gadījumā darījumus iedala šādā prioritārā secībā:

(a) preces – šajā kategorijā uzrāda visus atvasināto instrumentu darījumus, kuros ir preču vai preču indeksa risks neatkarīgi no tā, vai tie ietver kopīgu riska darījumu ar precēm un jebkādu citu riska kategoriju, kas var būt ārvalstu valūta, procentu likme vai kapitāla vērtspapīri;

(b) kapitāla vērtspapīri – izņemot līgumus par kopīgiem riska darījumiem ar precēm un kapitāla vērtspapīriem, kas ir uzrādāmi pie precēm, visi atvasināto instrumentu darījumi, kuri ir piesaistīti kapitāla vērtspapīru vai to indeksu rezultātiem, ir uzrādāmi kapitāla vērtspapīru kategorijā. Šajā kategorijā iekļauj arī kapitāla vērtspapīru darījumus ar ārvalstu valūtas vai procentu likmes risku;

(c) ārvalstu valūtas un zelts – šajā kategorijā ietver visus atvasināto instrumentu darījumus (izņemot tos, kas jau uzrādīti preču vai kapitāla vērtspapīru kategorijā), kuros riski ir attiecībā uz vairāk nekā vienu valūtu neatkarīgi no tā, vai tie attiecas uz procentus nesošiem finanšu instrumentiem vai valūtas maiņas kursiem, izņemot, ja portfeļa procentu likmes riska ierobežošanas pozīcijā tiek izmantoti dažādu valūtu mijmaiņas līgumi.

10.2.    Par atvasinātajiem instrumentiem uzrādāmās summas

131. Atbilstoši SFPS visu (riska ierobežošanas vai tirdzniecības) atvasināto instrumentu “uzskaites vērtība” ir to patiesā vērtība. Atvasinātie instrumenti ar pozitīvu patieso vērtību (virs nulles) ir “finanšu aktīvi” un atvasinātie instrumenti ar negatīvu patieso vērtību (zem nulles) ir “finanšu saistības”. Atvasinātajiem instrumentiem ar pozitīvu patieso vērtību (“finanšu aktīviem”) un attiecīgi instrumentiem ar negatīvu patieso vērtību (“finanšu saistībām”) “uzskaites vērtību” uzrāda atsevišķi. Sākotnējās atzīšanas datumā atvasinātos instrumentus klasificē kā “finanšu aktīvus” vai “finanšu saistības” atkarībā no to sākotnējās patiesās vērtības. Pēc sākotnējās atzīšanas, atvasinātā instrumenta patiesajai vērtībai palielinoties vai samazinoties, apmaiņas darījuma nosacījumi iestādei var kļūt labvēlīgāki (atvasināto instrumentu klasificē kā “finanšu aktīvu”) vai nelabvēlīgāki (atvasināto instrumentu klasificē kā “finanšu saistības”). Riska ierobežošanas atvasinātajiem instrumentiem uzskaites vērtība ir to pilnā patiesā vērtība, kas attiecīgā gadījumā ietver patiesās vērtības komponentus, kuri nav noteikti kā riska ierobežošanas instrumenti.

132. Papildus 1. daļas 27. punktā definētajai uzskaites vērtībai pārskatus sniedzošās iestādes atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, visiem atvasinātajiem instrumentiem (neatkarīgi no tā, vai atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, tie jāiegrāmato bilancē vai ārpus bilances) uzrāda patieso vērtību.

133. “Nosacītā summa” ir visu uz atsauces datumu noslēgto un vēl neapmaksāto darījumu bruto nominālvērtība neatkarīgi no tā, vai šie darījumi izraisa atvasināto riska darījumu iegrāmatošanu bilancē. Nosacītās summas noteikšanā ņem vērā jo īpaši turpmāk minēto:

(a) līgumiem ar mainīgām nominālajām vai nosacītajām pamatsummām uzskaites bāze ir nominālās vai nosacītās pamatsummas atsauces datumā;

(b) atvasināto instrumentu līgumam ar reizinātāja komponentu uzrādāmā nosacītā summa ir līguma efektīvā nosacītā summa vai nominālvērtība;

(c) mijmaiņas darījumi – mijmaiņas darījuma nosacītā summa ir pamatā esošā pamatsumma, uz kuras balstās apmaiņa ar procentu likmēm, ārvalstu valūtām vai citiem ienākumiem vai izdevumiem;

(d) ar kapitāla vērtspapīriem un precēm saistīti līgumi – kapitāla vērtspapīru vai preču līgumiem uzrādāmā nosacītā summa ir preces vai kapitāla vērtspapīru produktu, par kuru pirkšanu vai pārdošanu noslēgts līgums, daudzuma reizinājums ar vienības līgumcenu. Preču līgumiem ar vairākām pamatsummas apmaiņām uzrādāmā nosacītā summa ir līgumsumma, kas reizināta ar atlikušo līgumā paredzēto pamatsummas apmaiņu skaitu;

(e) kredītu atvasinātie instrumenti – kredītu atvasinātajiem instrumentiem uzrādāmā līgumsumma ir attiecīgā atsauces kredīta nominālvērtība;

(f) digitālajiem iespējas līgumiem ir iepriekš noteikta atlīdzība, kas var būt naudas summa vai pamatā esošo aktīvu līgumu skaits. Digitālo iespējas līgumu nosacīto summu nosaka kā iepriekš noteikto naudas summu vai kā pamatā esošo aktīvu patieso vērtību atsauces datumā.

134. Atvasinātajiem instrumentiem aile “Nosacītā summa” katram postenim ietver nosacīto summu kopsummu par visiem līgumiem, kuros iestāde ir darījuma puse, neatkarīgi no tā, vai attiecīgie atvasinātie instrumenti bilancē tiek uzskatīti par aktīviem vai saistībām vai vispār netiek iekļauti bilancē. Uzrāda visas nosacītās summas neatkarīgi no tā, vai atvasināto instrumentu patiesā vērtība ir pozitīva, negatīva vai vienāda ar nulli. Savstarpējais ieskaits attiecībā uz nosacītajām summām nav atļauts.

135. “Nosacīto summu” uzrāda “kopā” un “tostarp pārdoti” pa šādiem posteņiem: “Ārpusbiržas iespējas līgumi”, “Organizētā tirgus iespējas līgumi”, “Kredīti”, “Preces” un “Citi”. Postenis “tostarp pārdoti” ietver nosacītās summas (norunas cenu) līgumiem, kuros iestādes (iespējas līguma parakstītājas) darījuma partneriem (iespējas līguma turētājiem) ir tiesības izmantot iespēju, un attiecībā uz kredītriska atvasināto instrumentu posteņiem – nosacītās summas līgumiem, ar kuriem iestāde (aizsardzības pārdevēja) ir pārdevusi (devusi) aizsardzību tās darījuma partneriem (aizsardzības pircējiem).

136. Darījumu klasificējot kā “Ārpusbiržas” vai “Organizētā tirgus”, balstās uz darījuma veikšanas tirgus būtību, nevis to, vai uz šo darījumu attiecas obligātas tīrvērtes pienākums. “Organizētais tirgus” ir regulēts tirgus KPR 4. panta 92. punkta nozīmē. Tāpēc, ja pārskatus sniedzošā sabiedrība noslēdz atvasināto instrumentu līgumu ārpusbiržas tirgū, kurā centrālā tīrvērte ir obligāta, tā attiecīgo atvasināto instrumentu klasificē kā “Ārpusbiržas”, nevis “Organizētā tirgus”.

10.3.    Atvasinātie instrumenti, kas klasificēti kā “ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas”

137. Atvasinātos instrumentus, kurus tur riska ierobežošanas nolūkā, bet kuri neatbilst efektīvu riska ierobežošanas instrumentu kritērijiem saskaņā ar 9. SFPS, saskaņā ar 39. SGS gadījumos, kad riska ierobežošanas uzskaites vajadzībām tiek piemērots šis standarts, vai saskaņā ar grāmatvedības regulējumu atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, uzrāda 10. veidnē kā “ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas”. Tas pats attiecas uz šādiem gadījumiem:

(a) atvasinātie instrumenti, ar kuriem ierobežo risku nekotētiem kapitāla vērtspapīru instrumentiem un kuriem izmaksas var būt piemērota patiesās vērtības aplēse;

(b) kredītu atvasinātie instrumenti, kas tiek novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā un tiek izmantoti, lai pārvaldītu visa finanšu instrumenta vai tā daļas kredītrisku instrumentam, kas sākotnējās atzīšanas brīdī vai pēc tās, vai tikmēr, kamēr tas ir neatzīts saskaņā ar 9. SFPS 6.7. punktu, noteikts kā tāds, kuru novērtē patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā;

(c) atvasinātie instrumenti, kas klasificēti kā “tirdzniecības nolūkā turēti” saskaņā ar 9. SFPS A papildinājumu, vai tirdzniecības aktīvi saskaņā ar valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, bet kas nav iekļauti tirdzniecības portfelī, kā tas definēts KPR 4. panta 1. punkta 86. apakšpunktā.

138. “Ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas” neietver tirdzniecībai savā vārdā paredzētos atvasinātos instrumentus.

139. Atvasinātos instrumentus, kas atbilst “ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas” definīcijai, 10. veidnē uzrāda atsevišķi par katru riska veidu.

140. Kredītu atvasinātos instrumentus, kas tiek izmantoti, lai pārvaldītu visa finanšu instrumenta vai tā daļas kredītrisku instrumentam, kas sākotnējās atzīšanas brīdī vai pēc tās, vai tikmēr, kamēr tas ir neatzīts, saskaņā ar 9. SFPS 6.7. punktu noteikts kā tāds, kuru novērtē patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, uzrāda attiecīgajā 10. veidnes rindā kredītriska kategorijā. Pārējās ekonomikas kredītriska ierobežošanas pozīcijas, kurām pārskatus sniedzošā sabiedrība nepiemēro 9. SFPS 6.7. punktu, uzrāda atsevišķi.

10.4.    Atvasināto instrumentu sadalījums pa darījuma partneru sektoriem

141. Uzskaites vērtību un kopējo nosacīto summu tirdzniecības nolūkā turētiem atvasinātajiem instrumentiem un tiem riska ierobežošanas uzskaites nolūkā turētiem atvasinātajiem instrumentiem, kurus tirgo ārpusbiržas tirgū, uzrāda sadalījumā pa darījuma partneriem, izmantojot šādas kategorijas:

(a) “kredītiestādes”;

(b) “citas finanšu sabiedrības”;

(c) “citi”, kas aptver visus pārējos darījuma partnerus.

142. Visus ārpusbiržas atvasinātos instrumentus neatkarīgi no to piesaistes riska veida uzrāda sadalījumā pa minētajiem darījuma partneriem.

10.5.    Riska ierobežošanas uzskaite saskaņā ar valsts VPGP (11.2.)

143. Ja saskaņā ar valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, riska ierobežošanas atvasinātie instrumenti ir jāsadala pa riska ierobežošanas pozīciju kategorijām, šos instrumentus uzrāda atsevišķi pa piemērojamajām kategorijām: “patiesās vērtības riska ierobežošana”, “naudas plūsmas riska ierobežošana”, “pašizmaksas riska ierobežošana”, “riska ierobežošana neto ieguldījumiem ārvalstu operācijās”, “portfeļa procentu likmju riska patiesās vērtības riska ierobežošana” un “portfeļa procentu likmju riska naudas plūsmas riska ierobežošana”.

144. Attiecīgos gadījumos atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, “pašizmaksas riska ierobežošana” ir riska ierobežošanas kategorija, kurā riska ierobežošanas atvasinātos instrumentus principā novērtē pēc iegādes izmaksām.

10.6.    Par neatvasinātajiem riska ierobežošanas instrumentiem uzrādāmās summas (11.3. un 11.3.1.)

145. Attiecībā uz neatvasinātajiem riska ierobežošanas instrumentiem uzrādāmā summa ir to uzskaites vērtība saskaņā ar piemērojamajiem novērtēšanas noteikumiem pa attiecīgajiem uzskaites portfeļiem atbilstoši SFPS vai VPGP, kuru pamatā ir BPD. Neatvasinātajiem riska ierobežošanas instrumentiem nosacīto summu neuzrāda.

10.7.    Pret risku nodrošinātie posteņi patiesās vērtības riska ierobežošanas pozīcijās (11.4.)

146. Pret risku nodrošinātajiem finanšu aktīviem un finanšu saistībām uzskaites vērtību attiecībā uz finanšu stāvokļa pārskatā atzītas patiesās vērtības riska ierobežošanas pret risku nodrošinātajiem posteņiem sadala pa uzskaites portfeļiem un ierobežoto risku veidiem. Ja finanšu instrumentam ierobežo vairāk nekā vienu risku, instrumentu uzrāda pie tā risku veida, pie kura riska ierobežošanas instruments uzrādāms saskaņā ar 129. punktu.

147. “Mikrolīmeņa riska ierobežošana” ir riska ierobežošana, kas nav portfeļa procentu likmes riska ierobežošana 39. SGS 89.A punkta nozīmē. Mikrolīmeņa riska ierobežošana ietver neto pozīciju riska ierobežošanu saskaņā ar 9. SFPS 6.6. punktu.

148. “Mikrolīmeņa riska ierobežošanas korekcijas” ietver visas riska ierobežošanas korekcijas attiecībā uz visām 147. punktā definētajām mikrolīmeņa riska ierobežošanām.

149. “Aktīvu/saistību uzskaites vērtībā iekļautās riska ierobežošanas korekcijas” ir pret risku nodrošināto posteņu uzkrātā peļņa vai zaudējumi, ar ko koriģēta šo posteņu uzskaites vērtība un kas atzīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Riska ierobežošanas korekcijas attiecībā uz pret risku nodrošinātajiem posteņiem, kas ir kapitāla vērtspapīri, kuri tiek novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, uzrāda 1.3. veidnē. Riska ierobežošanas korekcijas attiecībā uz neatzītām stingrām apņemšanām vai to komponentiem neuzrāda.

150. “Atlikušās korekcijas pārtrauktai mikrolīmeņa riska ierobežošanai, tostarp neto pozīciju riska ierobežošanai” ietver tās riska ierobežošanas korekcijas, kas pēc riska ierobežošanas attiecību pārtraukšanas un pret risku nodrošināto posteņu koriģēšanas atbilstoši riska ierobežošanas radītajai peļņai vai zaudējumiem vēl ir jāamortizē peļņas vai zaudējumu aprēķinā, izmantojot pārrēķinātu efektīvo procentu likmi pret risku nodrošinātajiem posteņiem, kas tiek novērtēti amortizētajās izmaksās, vai kā summa, kas atbilst iepriekš atzītajai kumulatīvajai riska ierobežošanas peļņai vai zaudējumiem tiem pret risku nodrošinātajiem aktīviem, kas tiek novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos.

151. Ja finanšu aktīvu vai finanšu saistību grupa, tostarp neto pozīciju veidojošu finanšu aktīvu vai finanšu saistību grupa, atbilst pret risku nodrošināta posteņa kritērijiem, šajā grupā ietilpstošos finanšu aktīvus un finanšu saistības uzrāda postenī “Neto pozīcijas riska ierobežošanā iekļautie aktīvi vai saistības (pirms savstarpējā ieskaita)” to bruto uzskaites vērtībā pirms grupas instrumentu savstarpējā ieskaita.

152. “Portfeļa procentu likmes riska ierobežošanas pret risku nodrošinātie posteņi” ietver finanšu aktīvus un finanšu saistības, kas iekļauti finanšu aktīvu vai finanšu saistību portfeļa procentu likmes riska patiesās vērtības riska ierobežošanas pozīcijā. Šos finanšu instrumentus uzrāda to bruto uzskaites vērtībā pirms portfeļa instrumentu savstarpējā ieskaita.

11.   IZMAIŅAS ATSKAITĪJUMOS UN UZKRĀJUMOS KREDĪTZAUDĒJUMIEM (12.)

11.1.    Izmaiņas atskaitījumos kredītzaudējumiem un kapitāla vērtspapīru instrumentu vērtības samazinājums atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD (12.0.)

153. 12.0. veidnē tiek atspoguļotas atskaitījumu konta izmaiņas starp sākuma un beigu saldo attiecībā uz finanšu aktīviem, kas tiek novērtēti pēc iegādes izmaksu metodēm, kā arī finanšu aktīviem, kas tiek novērtēti pēc citām metodēm vai tiek novērtēti patiesajā vērtībā caur pašu kapitālu, ja uz šiem aktīviem saskaņā ar valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, ir jāattiecina vērtības samazināšana. 12.0. veidnē neuzrāda vērtības korekcijas tiem aktīviem, kas tiek novērtēti pēc LOCOM metodes.

154. Posteni “Palielinājumi saistībā ar summām, kas atliktas perioda paredzamajiem aizdevumu zaudējumiem” izmanto, ja attiecībā uz galveno aktīvu kategoriju vai darījuma partneri vērtības samazinājuma aplēse attiecīgajā periodā nozīmē neto izdevumu atzīšanu; tas ir, attiecībā uz konkrēto kategoriju vai darījuma partneri vērtības samazinājuma palielinājumi attiecīgajā periodā pārsniedz samazinājumus. Posteni “Samazinājumi saistībā ar summām, kas apvērstas perioda paredzamajiem aizdevumu zaudējumiem” izmanto, ja attiecībā uz galveno aktīvu kategoriju vai darījuma partneri vērtības samazinājuma aplēse attiecīgajā periodā nozīmē neto ienākumu atzīšanu; tas ir, attiecībā uz konkrēto kategoriju vai darījuma partneri vērtības samazinājuma samazinājumi attiecīgajā periodā pārsniedz palielinājumus.

155. Atskaitījumu izmaiņas, ko izraisa finanšu aktīvu atmaksāšana un atsavināšana, uzrāda postenī “Citas korekcijas”. Norakstījumus uzrāda saskaņā ar 72.–74. punktu.

11.2.    Izmaiņas atskaitījumos un uzkrājumos kredītzaudējumiem atbilstoši SFPS (12.1.)

156. 12.1. veidnē tiek atspoguļotas atskaitījumu konta izmaiņas starp sākuma un beigu saldo attiecībā uz finanšu aktīviem, kas tiek novērtēti amortizētajās izmaksās un patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, sadalījumā pa vērtības samazinājuma pakāpēm, instrumentiem un darījuma partneriem.

157. Uzkrājumus ārpusbilances riska darījumiem, uz kuriem attiecas 9. SFPS vērtības samazināšanas prasības, uzrāda pa vērtības samazinājuma pakāpēm. Vērtības samazinājumus aizdevumu apņemšanām uzrāda kā uzkrājumus vienīgi tad, ja tie netiek uzrādīti kopā ar vērtības samazinājumiem bilances aktīviem saskaņā ar 7. SFPS B8.E punktu un šīs daļas 108. punktu. Uzkrājumu izmaiņas apņemšanām un finanšu garantijām, kas tiek novērtētas atbilstoši 37. SGS, un finanšu garantijām, kas atbilstoši 4. SFPS tiek uzskatītas par apdrošināšanas līgumiem, uzrāda nevis šajā, bet 43. veidnē. Kredītriska izraisītās patiesās vērtības izmaiņas attiecībā uz apņemšanām un finanšu garantijām, kas saskaņā ar 9. SFPS tiek novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, uzrāda nevis šajā veidnē, bet postenī “Neto peļņa vai (–) zaudējumi no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā”, kā paredzēts šīs daļas 50. punktā.

158. Posteņos “tostarp kolektīvi novērtētie atskaitījumi” un “tostarp individuāli novērtētie atskaitījumi” norāda attiecīgi kolektīvi vai individuāli novērtētā vērtības samazinājuma kopsummas izmaiņas attiecībā uz finanšu aktīviem.

159. “Palielinājumi saistībā ar iniciēšanu un iegādi” ietver iniciēto vai iegādāto finanšu aktīvu sākotnējās atzīšanas brīdī iegrāmatoto paredzamo zaudējumu palielinājumus. Šo atskaitījumu palielinājumu uzrāda pirmajā pārskata sniegšanas atsauces datumā, kas seko minēto finanšu aktīvu iniciēšanai vai iegādei. Minēto finanšu aktīvu paredzamo zaudējumu palielinājumus vai samazinājumus pēc sākotnējās atzīšanas uzrāda citās attiecīgajās ailēs. Iniciētie vai iegādātie aktīvi ietver aktīvus, kas izriet no sniegto ārpusbilances apņemšanos izmantošanas.

160. “Samazinājumi saistībā ar atzīšanas pārtraukšanu” ietver paredzamo zaudējumu izmaiņas saistībā ar finanšu aktīvu pilnīgu atzīšanas pārtraukšanu (izņemot norakstīšanu), kas notikusi pārskata periodā un ietver pārvešanu trešām personām, līgumtiesību izbeigšanos pilnīgas atmaksas rezultātā, attiecīgo finanšu aktīvu atsavināšanu vai to pārvešanu uz citu uzskaites portfeli. Atskaitījumu izmaiņas šajā ailē atzīst pirmajā atsauces datumā, kas seko atmaksai, atsavināšanai vai pārvešanai. Attiecībā uz ārpusbilances riska darījumiem šajā postenī ietver arī vērtības samazinājuma samazinājumus, ko rada ārpusbilances posteņa pārtapšana par bilances aktīvu.

161. “Kredītriska izmaiņu izraisītās izmaiņas (neto)” ietver pārskata perioda beigu paredzamo zaudējumu neto izmaiņas, ko izraisījusi kredītriska palielināšanās vai samazināšanās kopš sākotnējās atzīšanas neatkarīgi no tā, vai finanšu aktīvs šo izmaiņu dēļ pārklasificēts citā pakāpē. Šajā ailē uzrāda arī ietekmi, ko atskaitījumos radījusi finanšu aktīvu vērtības palielināšanās vai samazināšanās saistībā ar uzkrātajiem un samaksātajiem procentu ienākumiem. Šajā postenī turklāt uzrāda ietekmi, ko uz paredzamajiem zaudējumiem rada laika ritums, kā paredzēts 9. SFPS 5.4.1. punkta a) un b) apakšpunktā. Tāpat šajā ailē uzrāda aplēšu izmaiņas, ko rada riska parametru atjaunināšana vai pārskatīšana, kā arī uz nākotni vērsto ekonomikas datu izmaiņas. Paredzamo zaudējumu izmaiņas, ko rada riska darījumu atmaksāšana pa daļām, uzrāda šajā ailē, izņemot pēdējās daļas maksājumu, ko uzrāda ailē “Samazinājumi saistībā ar atzīšanas pārtraukšanu”.

162. Visas paredzamo kredītzaudējumu izmaiņas, kas saistītas ar atjaunojamiem riska darījumiem, uzrāda postenī “Kredītriska izmaiņu izraisītās izmaiņas (neto)”, izņemot izmaiņas, kas saistītas ar norakstījumiem un iestādes kredītzaudējumu aplēšanas metodikas atjaunināšanu. Atjaunojami riska darījumi ir tie darījumi, kuros ir atļauts, ka klientu neapmaksātie atlikumi svārstās atkarībā no klientu lēmumiem par aizņemšanos un atmaksāšanu, ievērojot iestādes noteiktu limitu.

163. “Izmaiņas, ko rada iestādes aplēšu metodikas atjaunināšana (neto)” ietver izmaiņas, ko rada iestādes paredzamo zaudējumu aplēšanas metodikas atjaunināšana sakarā ar izmaiņām esošajos vērtības samazināšanas modeļos vai jaunu modeļu ieviešanu. Metodikas atjauninājumi ietver arī ietekmi, ko rada jaunu standartu pieņemšana. Metodikas izmaiņas, kuru rezultātā mainās aktīva vērtības samazinājuma pakāpe, ņem vērā, ja notikusi modeļa pilnīga nomaiņa. Šajā ailē neuzrāda aplēšu izmaiņas, ko rada riska parametru atjaunināšana vai pārskatīšana, kā arī uz nākotni vērsto ekonomikas datu izmaiņas.

164. Izmaiņas paredzamajos zaudējumos saistībā ar modificētajiem aktīviem (9. SFPS 5.4.3. un A papildinājums) atkarībā no modifikāciju iezīmēm uzrāda šādi:

(a) ja modifikācija izraisa attiecīgā aktīva daļēju vai pilnīgu atzīšanas pārtraukšanu, kuras iemesls ir norakstīšana, kā noteikts 74. punktā, šīs norakstīšanas ietekmi uz paredzamajiem zaudējumiem uzrāda postenī “Atskaitījumu konta samazinājums norakstījumu dēļ”, bet visu citu šīs modifikācijas ietekmi uz paredzamajiem kredītzaudējumiem uzrāda citās attiecīgajās ailēs;

(b) ja modifikācija izraisa attiecīgā aktīva pilnīgu atzīšanas pārtraukšanu, kuras iemesls nav norakstīšana, kā noteikts 74. punktā, un šā aktīva aizstāšanu ar jaunu aktīvu, šīs modifikācijas ietekmi uz paredzamajiem kredītzaudējumiem attiecībā uz aktīva atzīšanas pārtraukšanas radītajām izmaiņām uzrāda postenī “Izmaiņas saistībā ar atzīšanas pārtraukšanu”, bet attiecībā uz jaunatzītā modificētā aktīva radītajām izmaiņām – postenī “Palielinājumi saistībā ar iniciēšanu un iegādi”. Atzīšanas pārtraukšana, kuras iemesls nav norakstīšana, ietver atzīšanas pārtraukšanu gadījumā, kad ir būtiski mainīti noteikumi, kas attiecas uz modificētajiem aktīviem;

(c) ja modifikācija neizraisa modificētā aktīva pilnīgu vai daļēju atzīšanas pārtraukšanu, tās ietekmi uz paredzamajiem zaudējumiem uzrāda postenī “Izmaiņas saistībā ar modifikācijām bez atzīšanas pārtraukšanas”.

165. Norakstījumus uzrāda saskaņā ar šīs daļas 72.–74. punktu un šādiem norādījumiem:

(a) ja parāda instrumenta atzīšana tiek daļēji vai pilnīgi pārtraukta, jo nav nekādu pamatotu cerību atgūt attiecīgās summas, zaudējumu atskaitījumu samazinājumu saistībā ar norakstītajām summām uzrāda postenī “Atskaitījumu konta samazinājums norakstījumu dēļ”;

(b) “Tieši peļņas vai zaudējumu aprēķinā norakstītās summas” ir pārskata periodā norakstītās finanšu aktīvu summas, kas pārsniedz atzīšanas pārtraukšanas datumā attiecībā uz konkrētajiem finanšu aktīviem fiksēto atskaitījumu konta summu. Tās ietver visas pārskata periodā norakstītās summas, ne tikai tās, attiecībā uz kurām vēl tiek veiktas piedziņas darbības.

166. “Citas korekcijas” ietver summas, kas nav uzrādītas iepriekšējās ailēs, tostarp korekcijas attiecībā uz paredzamajiem zaudējumiem ārvalstu valūtas kursa starpību dēļ, ja tas saskan ar ārvalstu valūtas ietekmes uzrādīšanu 2. veidnē.

11.3.    Summu pārvedumi no vienas vērtības samazinājuma pakāpes uz citu (atspoguļojums bruto summās) (12.2.)

167. 12.2. veidnē uzrāda pārskata periodā no vienas vērtības samazinājuma pakāpes uz citu pakāpi pārvesto bruto uzskaites vērtību, ja runa ir par finanšu aktīviem, vai nominālvērtību, ja runa ir par ārpusbilances riska darījumiem, uz kuriem attiecas 9. SFPS vērtības samazināšanas prasības.

168. Bruto uzskaites vērtību vai nominālvērtību uzrāda tikai tiem finanšu aktīviem vai ārpusbilances riska darījumiem, kuri pārskata atsauces datumā ir citā vērtības samazinājuma pakāpē nekā finanšu gada sākumā vai to sākotnējās atzīšanas brīdī. Attiecībā uz bilances riska darījumiem, kuriem 12.1. veidnē uzrādāmais vērtības samazinājums ietver ārpusbilances komponentu (9. SFPS 5.5.20. un 7. SFPS B8.E), ņem vērā gan bilances, gan ārpusbilances komponenta pakāpes izmaiņas.

169. Uzrādot pārvedumus, kas notikuši finanšu gada laikā, finanšu aktīvus un ārpusbilances riska darījumus, kuriem kopš finanšu gada sākuma vai sākotnējās atzīšanas brīža vērtības samazinājuma pakāpe ir mainījusies vairākas reizes, uzrāda tā, it kā tie būtu pārvesti no vērtības samazinājuma pakāpes, kurā tie bija finanšu gada sākumā vai sākotnējās atzīšanas brīdī, uz vērtības samazinājuma pakāpi, kurā tie ir pārskatu atsauces datumā.

170. Bruto uzskaites vērtība vai nominālvērtība, kas jāuzrāda 12.2. veidnē, ir bruto uzskaites vērtība vai nominālvērtība pārskata datumā neatkarīgi no tā, vai pārvešanas datumā šī vērtība bija augstāka vai zemāka.

12.   SAŅEMTAIS NODROŠINĀJUMS UN GARANTIJAS (13.)

12.1.    Nodrošinājumu un garantiju sadalījums pa aizdevumiem un avansiem, kas nav tirdzniecības nolūkā turēti (13.1.)

171. Nodrošinājumu un garantijas, ar ko nodrošina aizdevumus un avansus, neatkarīgi no juridiskās formas uzrāda sadalījumā pa ķīlu veidiem – ar nekustamo īpašumu nodrošināti aizdevumi un citi nodrošināti aizdevumi – un pa saņemtajām finanšu garantijām. Aizdevumus un avansus sadala pa darījuma partneriem un mērķiem.

172. 13.1. veidnē uzrāda “Nodrošinājuma vai garantijas maksimālo vērā ņemamo vērtību”. Attiecīgajās 13.1. veidnes ailēs uzrādīto finanšu garantijas un/vai nodrošinājuma vērtību summa nevar pārsniegt attiecīgā aizdevuma uzskaites vērtību.

173. Uzrādot aizdevumus un avansus atkarībā no ķīlas veida, jēdzieniem ir šādas nozīmes:

(a) postenī “Ar nekustamo īpašumu nodrošināti aizdevumi” aile “Mājokļu” ietver ar mājokļu nekustamo īpašumu nodrošinātus aizdevumus un aile “Komerciālie” – aizdevumus, kas nav nodrošināti ar mājokļu nekustamo īpašumu, tostarp nodrošinātus ar birojiem, komerctelpām un citiem komerciāla nekustamā īpašuma veidiem. To, vai nodrošinājums ar nekustamo īpašumu ir uzskatāms par mājokļu vai komerciālo, nosaka saskaņā ar KPR;

(b) postenī “Citi nodrošinātie aizdevumi” aile “Nauda [Emitētie parāda instrumenti]” ietver a) noguldījumus pārskatus sniedzošajā iestādē, kuri ieķīlāti kā aizdevuma nodrošinājums, un b) pārskatus sniedzošās iestādes emitētos parāda vērtspapīrus, kuri ieķīlāti kā aizdevuma nodrošinājums, bet aile “Pārējie” ietver jebkuru trešo personu emitēto vērtspapīru vai citu aktīvu ķīlas;

(c) “Saņemtās finanšu garantijas” ietver līgumus, kas saskaņā ar šīs daļas 114. punktu uzliek saistības to slēdzējam veikt noteiktus maksājumus iestādei, lai atlīdzinātu zaudējumus, kas radušies, jo norādītais debitors nav laikus veicis maksājumu saskaņā ar parāda instrumenta sākotnējiem vai grozītajiem noteikumiem.

174. Attiecībā uz aizdevumiem un avansiem, kuriem vienlaikus ir vairāk nekā viena veida nodrošinājums vai garantijas, summu “Nodrošinājuma/garantijas maksimālā vērā ņemamā vērtība” sadala pēc to kvalitātes, sākot no kvalitatīvākā. Attiecībā uz aizdevumiem, kas nodrošināti ar nekustamo īpašumu, nodrošinājumu ar nekustamo īpašumu vienmēr uzrāda vispirms neatkarīgi no tā kvalitātes salīdzinājumā ar cita veida nodrošinājumu. Ja “Nodrošinājuma/garantijas maksimālā vērā ņemamā vērtība” pārsniedz attiecīgā nekustamā īpašuma vērtību, tā atlikušo vērtību sadala pa citiem nodrošinājuma veidiem un garantijām pēc kvalitātes, sākot no kvalitatīvākā.

12.2.    Attiecīgajā periodā ar pārņemšanu iegūtais nodrošinājums [turējumā pārskata sniegšanas datumā] (13.2.)

175. Šajā veidnē norāda uzskaites vērtību nodrošinājumam, kas iegūts laikposmā no atsauces perioda sākuma līdz tā beigām un kas atsauces datumā joprojām ir atzīts bilancē.

12.3.    Uzkrātais ar pārņemšanu iegūtais nodrošinājums [materiālie aktīvi] (13.3.)

176. “Piespiedu atsavināšana [materiālie aktīvi]” ir uzskaites vērtības kopsumma tiem materiālajiem aktīviem, kuri iegūti, pārņemot nodrošinājumu, kas atsauces datumā joprojām ir atzīts bilancē, izņemot aktīvus, kuri klasificēti kā “Pamatlīdzekļi”.

13.   PATIESĀS VĒRTĪBAS HIERARHIJA: PATIESAJĀ VĒRTĪBĀ NOVĒRTĒTIE FINANŠU INSTRUMENTI (14.)

177. Patiesajā vērtībā novērtēto finanšu instrumentu vērtību iestādes uzrāda, ievērojot 13. SFPS 72. punktā paredzēto hierarhiju. Ja valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, arī ir paredzēts patiesajā vērtībā novērtētos aktīvus sadalīt pa dažādiem patiesās vērtības līmeņiem, iestādes, uz kurām attiecas valsts VPGP, arī izmanto šo veidni.

178. “Patiesās vērtības izmaiņas attiecīgajā periodā” ietver peļņu vai zaudējumus no attiecīgajā periodā notikušās pārvērtēšanas saskaņā ar 9. SFPS, 13. SFPS vai attiecīgā gadījumā valsts VPGP attiecībā uz instrumentiem, kuri pārskata sniegšanas datumā joprojām pastāv. Šo peļņu un zaudējumus uzrāda kā iekļaušanai peļņas vai zaudējumu aprēķinā vai attiecīgā gadījumā apvienoto ienākumu pārskatā, tādējādi uzrāda summas pirms nodokļiem.

179. “Uzkrātās patiesās vērtības izmaiņas pirms nodokļiem” ir uzkrātā peļņa vai zaudējumi no instrumentu pārvērtēšanas laikposmā no sākotnējās atzīšanas līdz atsauces datumam.

14.   ATZĪŠANAS PĀRTRAUKŠANA UN AR PĀRVESTIEM FINANŠU AKTĪVIEM SAISTĪTĀS FINANŠU SAISTĪBAS (15.)

180. 15. veidnē iekļauj informāciju par tiem pārvestajiem finanšu aktīviem, kuri daļēji vai pilnā apmērā nekvalificējas atzīšanas pārtraukšanai, un tiem finanšu aktīviem, kuriem atzīšana pārtraukta pilnībā, bet iestāde saglabā apkalpošanas tiesības.

181. Attiecīgās saistības uzrāda, ņemot vērā portfeli, kurā saistītie pārvestie finanšu aktīvi bija iekļauti aktīva pusē, nevis portfeli, kurā tie bija iekļauti pasīva pusē.

182. Aile “Summas, kuru atzīšana pārtraukta kapitāla prasības aprēķina nolūkā” ietver to finanšu aktīvu uzskaites vērtību, kuri ir atzīti uzskaites vajadzībām, bet kuru atzīšana pārtraukta prudenciālām vajadzībām, jo iestāde tos uzskata par vērtspapīrošanas pozīcijām kapitāla prasības aprēķina vajadzībām saskaņā ar KPR 109., 243. un 244. pantu.

183. “Līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu” (“repo”) ir darījumi, kuros iestāde saņem naudas līdzekļus apmaiņā pret finanšu aktīviem, ko pārdod par noteiktu cenu, apņemoties atpirkt tos pašus (vai identiskus) aktīvus par noteiktu cenu konkrētā dienā nākotnē. Par “Līgumiem par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu” (“repo”) uzskata arī darījumus, kuros apmaiņā pret nodrošinājumu naudā uz laiku tiek nodots zelts. Summas, ko iestāde saņēmusi apmaiņā pret finanšu aktīviem, kas pārvesti trešai personai (“pagaidu ieguvējs”), klasificējamas kā “līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu”, ja pastāv apņemšanās, nevis tikai iespēja veikt pretēju operāciju. Pie līgumiem par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu ir pieskaitāmas arī repo veida operācijas, kas var ietvert:

(a) summas, ko saņem apmaiņā pret vērtspapīriem, kas uz laiku pārvesti trešai personai vērtspapīru aizdevuma veidā pret nodrošinājumu naudā;

(b) summas, ko saņem apmaiņā pret vērtspapīriem, kas uz laiku pārvesti trešai personai pārdošanas/atpirkšanas līguma veidā.

184. “Līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu” (“repo”) un “Līgumi par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu” (“reversais repo”) paredz, ka iestāde saņem vai aizdod naudas līdzekļus.

185. Ja vērtspapīrošanas darījumā pārtrauc atzīt pārvestos finanšu aktīvus, iestāde ienākumu pārskatā deklarē no posteņa gūto peļņu (ciestos zaudējumus) atbilstoši “uzskaites portfeļiem”, kuros attiecīgie finanšu aktīvi bija iekļauti pirms atzīšanas pārtraukšanas.

15.   ATSEVIŠĶU PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINA POSTEŅU SADALĪJUMS (16.)

186. Par atsevišķiem ienākumu pārskata posteņiem peļņa (vai ienākumi) un zaudējumi (vai izdevumi) ir uzrādāmi sīkākā sadalījumā.

15.1.    Procentu ienākumi un izdevumi sadalījumā pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem (16.1.)

187. Procentu ienākumus uzrāda šādos divos sadalījumos:

(a) procentu ienākumi par finanšu un citiem aktīviem;

(b) procentu ienākumi par finanšu saistībām ar negatīvu efektīvo procentu likmi.

188. Procentu izdevumus uzrāda šādos divos sadalījumos:

(a) procentu izdevumi par finanšu un citām saistībām;

(b) procentu izdevumi par finanšu aktīviem ar negatīvu efektīvo procentu likmi.

189. Procentu ienākumi par finanšu aktīviem un par finanšu saistībām ar negatīvu efektīvo procentu likmi ietver procentu ienākumus par tirdzniecības nolūkā turētiem atvasinātajiem instrumentiem, parāda vērtspapīriem un aizdevumiem un avansiem, kā arī par noguldījumiem, emitētajiem parāda vērtspapīriem un citām finanšu saistībām ar negatīvu efektīvo procentu likmi.

190. Procentu izdevumi par finanšu saistībām un par finanšu aktīviem ar negatīvu efektīvo procentu likmi ietver procentu izdevumus par tirdzniecības nolūkā turētiem atvasinātajiem instrumentiem, noguldījumiem, emitētajiem parāda vērtspapīriem un citām finanšu saistībām, kā arī par parāda vērtspapīriem un aizdevumiem un avansiem ar negatīvu efektīvo procentu likmi.

191. 16.1. veidnes vajadzībām īsās pozīcijas skata kopā ar pārējām finanšu saistībām. Ņem vērā visus dažādo portfeļu instrumentus, izņemot tos, kas iekļauti posteņos “Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite” un netiek izmantoti procentu likmju riska ierobežošanai.

192. “Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite, procentu likmju risks” ietver riska ierobežošanas instrumentu procentu ienākumus un izdevumus, ja pret risku nodrošinātie posteņi ienes procentus.

193. Ja tiek izmantota tīrā cena, procenti par tirdzniecības nolūkā turētiem atvasinātajiem instrumentiem ietver tādas summas saistībā ar šiem instrumentiem, kuri kvalificējas kā “ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas”, kas ir iekļautas kā procentu ienākumi vai izdevumi nolūkā koriģēt ienākumus un izdevumus par finanšu instrumentiem, kuri ir nodrošināti pret risku no ekonomikas, bet ne uzskaites viedokļa. Tādā gadījumā ekonomikas riska ierobežošanas atvasināto instrumentu procentu ienākumus uzrāda atsevišķi pie tirdzniecības atvasināto instrumentu procentu ienākumiem. Pie tirdzniecības nolūkā turētu atvasināto instrumentu procentiem uzrāda arī atbilstoši ilgumam aprēķinātās maksas un izlīdzinošos maksājumus attiecībā uz kredītu atvasinātajiem instrumentiem, kas tiek novērtēti patiesajā vērtībā un tiek izmantoti, lai pārvaldītu visa finanšu instrumenta vai tā daļas kredītrisku instrumentam, kas tālab tiek novērtēts patiesajā vērtībā.

194. Atbilstoši SFPS “tostarp procentu ienākumi par samazinātas vērtības finanšu aktīviem” ir procentu ienākumi par finanšu aktīviem ar samazinātu kredītvērtību, ieskaitot pirktus vai iniciētus finanšu aktīvus ar samazinātu kredītvērtību. Atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, šajā postenī ietver procentu ienākumus par aktīviem, kuru vērtība samazināta par speciālajiem vai vispārējiem atskaitījumiem kredītriskam.

15.2.    Peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīt finanšu aktīvus un saistības, kas nav novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, sadalījumā pa instrumentiem (16.2.)

195. Peļņu vai zaudējumus, ko konstatē, pārtraucot atzīt finanšu aktīvus un saistības, kas nav novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, uzrāda sadalījumā pa finanšu instrumentu veidiem un pa uzskaites portfeļiem. Par katru posteni uzrāda neto peļņu vai zaudējumus, kas izriet no darījuma atzīšanas pārtraukšanas. Neto summa ir realizētās peļņas un realizēto zaudējumu starpība.

196. Atbilstoši SFPS 16.2. veidni izmanto finanšu aktīviem un saistībām, kas tiek novērtēti amortizētajās izmaksās, un parāda instrumentiem, kas tiek novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos. Atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, 16.2. veidni izmanto finanšu aktīviem, kas tiek novērtēti pēc iegādes izmaksu metodes, patiesajā vērtībā caur pašu kapitālu un ar citām novērtējuma metodēm, piemēram, LOCOM. Šajā veidnē neuzrāda peļņu un zaudējumus no finanšu instrumentiem, kas atbilstoši attiecīgajiem valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, klasificēti kā tirgojami, neatkarīgi no šiem instrumentiem piemērojamajiem vērtēšanas noteikumiem.

15.3.    Peļņa vai zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām sadalījumā pa instrumentiem (16.3.)

197. Peļņu vai zaudējumus no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām uzrāda sadalījumā pa instrumentu veidiem; katrā attiecīgajā postenī uzrāda finanšu instrumenta neto realizētās un nerealizētās summas (peļņa mīnus zaudējumi).

198. Peļņu un zaudējumus no ārvalstu valūtu tirdzniecības tūlītējā tirgū, izņemot ārvalstu banknošu un monētu maiņu, uzrāda kā tirdzniecības peļņu un zaudējumus. Peļņu un zaudējumus no dārgmetālu tirdzniecības vai atzīšanas pārtraukšanas un pārvērtēšanas neuzrāda kā tirdzniecības peļņu un zaudējumus, bet gan kā “Citus darbības ienākumus” vai “Citus darbības izdevumus” saskaņā ar šīs daļas 316. punktu.

199. Postenis “tostarp ekonomikas riska ierobežošana, kurā izmanto patiesās vērtības iespēju” ietver tikai peļņu un zaudējumus no kredītu atvasinātajiem instrumentiem, kas tiek novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā un tiek izmantoti, lai pārvaldītu visa finanšu instrumenta vai tā daļas kredītrisku instrumentam, kas tālab saskaņā ar 9. SFPS 6.7. punktu tiek novērtēts patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Peļņu vai zaudējumus, ko rada finanšu aktīvu pārklasificēšana no amortizēto izmaksu uzskaites portfeļa uz uzskaites portfeli, kurā novērtē patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā (9. SFPS 5.6.2.), uzrāda postenī “tostarp peļņa un zaudējumi, ko rada amortizētajās izmaksās novērtēto aktīvu pārklasificēšana”.

15.4.    Peļņa vai zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām sadalījumā pa risku veidiem (16.4.)

200. Peļņu vai zaudējumus no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un finanšu saistībām uzrāda arī sadalījumā pa risku veidiem; katrā attiecīgajā postenī uzrāda ar attiecīgo riska darījumu (tostarp saistītiem atvasinātajiem instrumentiem) saistītā pamatā esošā riska (procentu likmju, kapitāla vērtspapīru, ārvalstu valūtas, kredītriska, preču un citu) neto realizētās un nerealizētās summas (peļņa mīnus zaudējumi). Valūtas maiņas kursu starpību radīto peļņu un zaudējumus iekļauj postenī, kurā iekļauta konvertētā instrumenta pārējā peļņa un zaudējumi. Peļņu un zaudējumus par finanšu aktīviem un saistībām, kas nav atvasinātie instrumenti, uzrāda pa šādām riska kategorijām:

(a) procentu likme – ietver tirdzniecību ar aizdevumiem un avansiem, noguldījumiem un parāda vērtspapīriem (turētajiem vai emitētajiem);

(b) kapitāla vērtspapīri – ietver tirdzniecību ar akcijām, PVKIU kvotām un citiem kapitāla vērtspapīru instrumentiem;

(c) ārvalstu valūtas tirdzniecība – ietver vienīgi tirdzniecību ar ārvalstu valūtām;

(d) kredītrisks – ietver ar kredītrisku saistīto parādzīmju tirdzniecību;

(e) preces – šajā postenī iekļauj vienīgi atvasinātos instrumentus, jo tirdzniecības nolūkā turēto preču peļņu un zaudējumus uzrāda kā “Citus darbības ienākumus” vai “Citus darbības izdevumus” saskaņā ar šīs daļas 316. punktu;

(f) citi – ietver tirdzniecību ar finanšu instrumentiem, ko nevar klasificēt citur.

15.5.    Peļņa vai zaudējumi no netirdzniecības finanšu aktīviem, kas obligāti novērtējami patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, sadalījumā pa instrumentiem (16.4.1.)

201. Peļņu vai zaudējumus no netirdzniecības finanšu aktīviem, kas obligāti novērtējami patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, uzrāda sadalījumā pa instrumentu veidiem; katrā attiecīgajā postenī uzrāda finanšu instrumenta neto realizētās un nerealizētās summas (peļņa mīnus zaudējumi).

202. Peļņu vai zaudējumus, ko rada finanšu aktīvu pārklasificēšana no amortizēto izmaksu uzskaites portfeļa uz uzskaites portfeli, kurā iekļauj netirdzniecības finanšu aktīvus, kas obligāti novērtējami patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā (9. SFPS 5.6.2.), uzrāda postenī “tostarp peļņa un zaudējumi, ko rada amortizētajās izmaksās novērtēto aktīvu pārklasificēšana”.

15.6.    Peļņa vai zaudējumi no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, sadalījumā pa instrumentiem (16.5.)

203. Peļņu vai zaudējumus no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, uzrāda sadalījumā pa instrumentu veidiem. Iestādes uzrāda neto realizēto un nerealizēto peļņu vai zaudējumus un attiecīgajā periodā fiksētās finanšu saistību patiesās vērtības izmaiņas, ko radījušas kredītriska (aizņēmēja vai emitenta paša kredītriska) izmaiņas, ja pašu kredītrisks netiek uzrādīts pārējos apvienotajos ienākumos.

204. Ja, lai pārvaldītu visa finanšu instrumenta vai tā daļas kredītrisku instrumentam, kas tālab ir noteikts kā tāds, ko novērtē patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, tiek izmantots kredītu atvasinātais instruments, ko novērtē patiesajā vērtībā, attiecīgā finanšu instrumenta peļņu vai zaudējumus minētās noteikšanas sakarā uzrāda postenī “tostarp neto peļņa vai (–) zaudējumi, finanšu aktīvus un saistības riska ierobežošanas nolūkā nosakot kā tādus, ko novērtē patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā”. Pēc tam šo finanšu instrumentu patiesās vērtības radīto peļņu vai zaudējumus uzrāda postenī “tostarp neto peļņa vai (–) zaudējumi pēc tam, kad finanšu aktīvi un saistības riska ierobežošanas nolūkā noteikti kā tādi, ko novērtē patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā”.

15.7.    Peļņa vai zaudējumi no riska ierobežošanas uzskaites (16.6.)

205. Visu peļņu vai zaudējumus no riska ierobežošanas uzskaites (izņemot procentu ienākumus vai izdevumus tīrās cenas izmantošanas gadījumā) uzrāda sadalījumā pa šīs uzskaites veidiem: patiesās vērtības riska ierobežošana, naudas plūsmas riska ierobežošana un riska ierobežošana neto ieguldījumiem ārvalstu operācijās. Peļņu vai zaudējumus no patiesās vērtības riska ierobežošanas sadala starp riska ierobežošanas instrumentiem un pret risku nodrošinātajiem posteņiem. Peļņa un zaudējumi no riska ierobežošanas instrumentiem neietver peļņu un zaudējumus no to riska ierobežošanas instrumentu elementiem, kas nav noteikti kā riska ierobežošanas instrumenti saskaņā ar 9. SFPS 6.2.4. punktu. Minētos nenoteiktos riska ierobežošanas instrumentus uzrāda saskaņā ar šīs daļas 60. punktu. Peļņa un zaudējumi no riska ierobežošanas uzskaites ietver arī peļņu un zaudējumus no riska ierobežošanas tādu posteņu grupai, kuriem ir savstarpēji kompensējošas riska pozīcijas (neto pozīcijas riska ierobežošana).

206. “Pret risku nodrošinātā posteņa patiesās vērtības izmaiņas, kas attiecināmas uz ierobežoto risku” ietver peļņu un zaudējumus no pret risku nodrošinātajiem posteņiem, ja tie ir parāda instrumenti, kas tiek novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu parējos apvienotajos ienākumos saskaņā ar 9. SFPS 4.1.2.A punktu (9. SFPS 6.5.8.).

207. Atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, šajā veidnē paredzēto sadalījumu pa riska ierobežošanas veidiem ievēro tiktāl, ciktāl šis sadalījums ir saderīgs ar piemērojamajām grāmatvedības prasībām.

15.8.    Nefinanšu aktīvu vērtības samazinājumi (16.7.)

208. Posteni “Palielinājumi” izmanto, ja attiecībā uz uzskaites portfeli vai aktīvu galveno kategoriju vērtības samazinājuma aplēse attiecīgajā periodā rada neto izdevumu atzīšanu. Posteni “Apvērses” izmanto, ja attiecībā uz uzskaites portfeli vai aktīvu galveno kategoriju vērtības samazinājuma aplēse attiecīgajā periodā rada neto ienākumu atzīšanu.

16.   SASKAŅOŠANA STARP GRĀMATVEDĪBAS UN KPR KONSOLIDĀCIJAS TVĒRUMU (17.)

209. “Grāmatvedības konsolidācijas tvērums” ietver aktīvu, saistību un pašu kapitāla uzskaites vērtību un ārpusbilances riska darījumu nominālvērtību, kas sagatavotas, izmantojot grāmatvedības konsolidācijas tvērumu, tas ir, konsolidācijā ietverot meitasuzņēmumus, kas ir apdrošināšanas un nefinanšu sabiedrības. Iestādes pārskatus par saviem meitasuzņēmumiem, kopuzņēmumiem un asociētajiem uzņēmumiem sniedz, izmantojot tās pašas metodes kā saviem finanšu pārskatiem.

210. Šajā veidnē postenī “Ieguldījumi meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos” neietver meitasuzņēmumus, jo, ievērojot grāmatvedības konsolidācijas tvērumu, pilnā apmērā konsolidē visus meitasuzņēmumus.

211. “Aktīvi saskaņā ar pārapdrošināšanas un apdrošināšanas līgumiem” ietver aktīvus saistībā ar cedēto pārapdrošināšanu, kā arī aktīvus saistībā ar noslēgtajiem apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumiem, ja tādi ir.

212. “Saistības saskaņā ar apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumiem” ietver saistības saistībā ar noslēgtajiem apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumiem.

17.   IEŅĒMUMUS NENESOŠI RISKA DARĪJUMI (18.)

213. 18. veidnes mērķiem ieņēmumus nenesoši riska darījumi ir darījumi, kas atbilst jebkuram no šādiem kritērijiem:

(a) tie ir būtiski riska darījumi, kuru termiņa kavējums pārsniedz 90 dienas;

(b) uzskatāms, ka debitors bez nodrošinājuma realizēšanas, visticamāk, nespētu pilnā apmērā nokārtot savas kredītsaistības neatkarīgi no kavēto summu pastāvēšanas un no termiņa kavējuma dienu skaita.

214. Šī riska darījumu atzīšana par ieņēmumus nenesošiem ir neatkarīga no saskaņā ar KPR 178. pantu regulatīvā nolūkā veiktas riska darījumu atzīšanas par tādiem, kuru saistības netiek pildītas, vai saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu grāmatvedības mērķiem veiktas to atzīšanas par samazinātas vērtības darījumiem.

215. Riska darījumus, attiecībā uz kuriem saskaņā ar KPR 178. pantu tiek uzskatīts, ka netiek pildītas saistības, un riska darījumus, kuri saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu atzīti par samazinātas vērtības darījumiem, visos gadījumos uzskata par ieņēmumus nenesošiem riska darījumiem. Atbilstoši SFPS samazinātas vērtības riska darījumi 18. veidnes mērķiem ir tie, kuriem ir konstatēta samazināta kredītvērtība (3. pakāpe), ieskaitot pirktus vai iniciētus aktīvus ar samazinātu kredītvērtību. Riska darījumus, kuri ir iekļauti nevis 3. vērtības samazinājuma pakāpē, bet citās, uzskata par ieņēmumus nenesošiem, ja tie atbilst kritērijiem atzīšanai par ieņēmumus nenesošiem riska darījumiem.

216. Riska darījumus klasificē, ņemot vērā to pilno summu un neņemot vērā nodrošinājuma pastāvēšanu. Būtiskumu vērtē saskaņā ar KPR 178. pantu.

217. 18. veidnes mērķiem “riska darījumi” ietver visus parāda instrumentus (parāda vērtspapīrus un aizdevumus un avansus, kas ietver arī naudas līdzekļu atlikumus centrālajās bankās un citus pieprasījuma noguldījumus) un ārpusbilances riska darījumus, izņemot tos, kuri tiek turēti tirdzniecības nolūkā.

218. Parāda instrumentus iekļauj šādos uzskaites portfeļos: a) parāda instrumenti, kas novērtēti iegādes izmaksās vai amortizētajās izmaksās, b) parāda instrumenti, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos vai caur pašu kapitālu un uz kuriem attiecas vērtības samazināšana, un c) parāda instrumenti, kas novērtēti pēc striktās LOCOM metodes vai patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā vai caur pašu kapitālu un uz kuriem neattiecas vērtības samazināšana. Tos uzrāda saskaņā ar šīs daļas 233. punktu. Katru kategoriju uzrāda sadalījumā pa instrumentiem un pa darījuma partneriem.

219. Atbilstoši SFPS un attiecīgajiem valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, ārpusbilances riska darījumi ietver šādus atsaucamus un neatsaucamus posteņus:

(a) sniegtās aizdevumu apņemšanās;

(b) sniegtās finanšu garantijas;

(c) citas sniegtās apņemšanās.

220. Parāda instrumentus, kas klasificēti kā pārdošanai turēti saskaņā ar 5. SFPS, uzrāda atsevišķi.

221. Attiecībā uz parāda instrumentiem 18. veidnē uzrāda “bruto uzskaites vērtību”, kā noteikts šā pielikuma 1. daļas 34. punktā. Attiecībā uz ārpusbilances riska darījumiem uzrāda nominālvērtību, kā noteikts šīs daļas 118. punktā.

222. 18. veidnes mērķiem riska darījumam ir “termiņa kavējums”, ja ir izpildīti šīs daļas 96. punkta kritēriji.

223. 18. veidnes mērķiem “debitors” ir parādnieks KPR 178. panta nozīmē.

224. Apņemšanās uzskata par ieņēmumus nenesošiem riska darījumiem to nominālvērtībā, ja to izmantošanas vai citādas izlietošanas gadījumā rastos riska darījumi, kuriem būtu risks, ka bez nodrošinājuma realizēšanas tie netiks pilnā apmērā atmaksāti.

225. Sniegtās finanšu garantijas uzskata par ieņēmumus nenesošiem riska darījumiem to nominālvērtībā, ja attiecīgajai finanšu garantijai pastāv risks, ka garantijas ņēmējs to izmantos, tostarp īpaši gadījumā, ja pamatā esošais garantētais riska darījums atbilst 213. punktā minētajiem ieņēmumus nenesoša darījuma kritērijiem. Ja garantijas ņēmējs kavē termiņu summai, kura pienākas saskaņā ar finanšu garantijas līgumu, pārskatus sniedzošā iestāde novērtē, vai attiecīgais debitoru parāds atbilst ieņēmumus nenesoša darījuma kritērijiem.

226. Riska darījumus, kas saskaņā ar 213. punktu klasificēti kā ieņēmumus nenesoši, tālāk klasificē vai nu kā individuāli ieņēmumus nenesošus (“balstoties uz darījumu”), vai kā ieņēmumus nenesošus attiecībā uz visiem riska darījumiem ar konkrētu debitoru (“balstoties uz debitoru”). Dažādu ieņēmumus nenesošo riska darījumu veidu klasificēšanā par vai nu individuāli, vai saistībā ar konkrētu debitoru ieņēmumus nenesošiem izmanto šādas klasificēšanas pieejas:

(a) ieņēmumus nenesošiem riska darījumiem, kas saskaņā ar KPR 178. pantu klasificēti kā tādi, kuru saistības netiek pildītas, piemēro minētajā pantā noteikto klasificēšanas pieeju;

(b) riska darījumiem, kas saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu klasificēti kā ieņēmumus nenesoši vērtības samazinājuma dēļ, piemēro vērtības samazinājuma atzīšanas kritērijus, kuri noteikti piemērojamajā grāmatvedības regulējumā;

(c) pārējiem ieņēmumus nenesošajiem riska darījumiem, kas nav klasificēti ne kā tādi, kuru saistības netiek pildītas, ne kā tādi, kuriem ir samazināta vērtība, piemēro KPR 178. panta noteikumus par riska darījumiem, kuru saistības netiek pildītas.

227. Ja iestādei ar kādu debitoru ir tādi bilancē iekļauti riska darījumi, kuru termiņa kavējums pārsniedz 90 dienas, un kavēto riska darījumu bruto uzskaites vērtība atbilst vairāk nekā 20 % no visu bilancē iekļauto ar šo debitoru noslēgto riska darījumu bruto uzskaites vērtības, visus bilancē iekļautos un ārpusbilances riska darījumus ar šo debitoru uzskata par ieņēmumus nenesošiem. Ja debitors pieder pie grupas, novērtē, vai par ieņēmumus nenesošiem būtu jāatzīst arī riska darījumi ar citām attiecīgās grupas sabiedrībām, ja tie jau nav atzīti par samazinātas vērtības darījumiem vai saskaņā ar KPR 178. pantu par tādiem, kuru saistības netiek pildītas, izņemot riska darījumus, kurus skar savrupi strīdi, kas nav saistīti ar darījuma partnera maksātspēju.

228. Uzskata, ka riska darījums pārstāj būt ieņēmumus nenesošs, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

(a) riska darījums atbilst izslēgšanas kritērijiem, kurus pārskatus sniedzošā iestāde piemēro, atceļot darījumu klasifikāciju samazinātas vērtības un saistību nepildīšanas kategorijā attiecīgi saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu un KPR 178. pantu;

(b) debitora stāvoklis ir uzlabojies tiktāl, ka ir ticams, ka notiks pilnīga atmaksāšana saskaņā ar sākotnējiem vai attiecīgā gadījumā modificētajiem nosacījumiem;

(c) debitoram nav nekādu summu, kuru termiņa kavējums pārsniedz 90 dienas.

229. Kamēr nav izpildīti šīs daļas 228. punkta a), b) un c) apakšpunkta nosacījumi, riska darījumu klasificē kā ieņēmumus nenesošu, pat ja attiecīgais riska darījums jau atbilst kritērijiem, kurus pārskatus sniedzošā iestāde piemēro, atceļot darījuma klasifikāciju samazinātas vērtības un saistību nepildīšanas kategorijā attiecīgi saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu un KPR 178. pantu.

230. Ieņēmumus nenesošos riska darījumus saskaņā ar 5. SFPS klasificējot kā pārdošanai turētus ilgtermiņa aktīvus, netiek pārtraukta to klasifikācija ieņēmumus nenesošu riska darījumu kategorijā.

231. Ieņēmumus nenesošiem riska darījumiem piemērojot pārskatīšanas pasākumus, šie riska darījumi nezaudē ieņēmumus nenesošu darījumu statusu. Ja ieņēmumus nenesošiem riska darījumiem tiek piemēroti pārskatīšanas pasākumi (skatīt 262. punktu), uzskata, ka šie riska darījumi pārstāj būt ieņēmumus nenesoši, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

(a) pārskatus sniedzošā iestāde neuzskata, ka attiecīgie riska darījumi ietilpst samazinātas vērtības vai saistību nepildīšanas kategorijā attiecīgi saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu un KPR 178. pantu;

(b) ir pagājis viens gads kopš vēlākā no šādiem diviem notikumiem: pārskatīšanas pasākumu piemērošanas sākums vai brīdis, kad riska darījumi klasificēti kā ieņēmumus nenesoši;

(c) pēc pārskatīšanas pasākumu piemērošanas vairs nav nekādu kavēto summu, nedz bažu par riska darījuma atmaksāšanu pilnā apmērā saskaņā ar pēcpārskatīšanas nosacījumiem. Bažu nepastāvēšanu nosaka atbilstoši debitora finanšu stāvokļa analīzei, ko veikusi attiecīgā iestāde. Var uzskatīt, ka bažas vairs nepastāv, ja debitors ar regulārajiem maksājumiem saskaņā ar pēcpārskatīšanas nosacījumiem ir kopā samaksājis summu, kas atbilst līdzšinējai kavētajai summai (ja bija kavētās summas) vai kas ir norakstīta (ja kavēto summu nebija) saskaņā ar pārskatīšanas pasākumiem, vai ja debitors ir citādi pierādījis spēju ievērot pēcpārskatīšanas nosacījumus.

Konkrētos izslēgšanas nosacījumus, kas minēti a), b) un c) apakšpunktā, piemēro papildus tiem kritērijiem, kurus pārskatus sniedzošās iestādes piemēro riska darījumiem, kuriem samazināta vērtība un kuru saistības netiek pildītas, attiecīgi saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu un KPR 178. pantu.

232. Ja pēc šīs daļas 231. punkta b) apakšpunktā minētā viena gada perioda beigšanās minētajā apakšpunktā paredzētie nosacījumi nav izpildīti, attiecīgo riska darījumu līdz visu nosacījumu izpildes brīdim turpina uzskatīt par ieņēmumus nenesošu pārskatītu riska darījumu. Atbilstību nosacījumiem novērtē vismaz reizi ceturksnī.

233. Šā pielikuma 1. daļas 15. punktā uzskaitītos uzskaites portfeļus atbilstoši SFPS un šā pielikuma 1. daļas 16. punktā uzskaitītos uzskaites portfeļus atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, 18. veidnē uzrāda šādi:

a) “Iegādes izmaksās vai amortizētajās izmaksās novērtētie parāda instrumenti” ietver parāda instrumentus, kas iekļauti kādā no šiem posteņiem:

i) “amortizētajās izmaksās novērtētie finanšu aktīvi” (SFPS);

ii) “Netirdzniecības neatvasinātie finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc iegādes izmaksu metodes”, ieskaitot parāda instrumentus, kuriem piemēro mēreno LOCOM metodi (valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD);

iii) “Citi netirdzniecības neatvasinātie finanšu aktīvi”, izņemot parāda instrumentus, kuri tiek novērtēti pēc striktās LOCOM metodes (valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD);

b) “Vērtības samazinājumam pakļauti parāda instrumenti, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos vai pašu kapitālā” ietver parāda instrumentus, kas iekļauti kādā no šiem posteņiem:

i) “Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos” (SFPS);

ii) “Netirdzniecības neatvasinātie finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā caur pašu kapitālu”, ja uz šīs novērtējuma kategorijas instrumentiem var tikt attiecināta vērtības samazināšana saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD;

c) “Parāda instrumenti, kas novērtēti pēc striktās LOCOM metodes vai patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā vai pašu kapitālā un kas nav pakļauti vērtības samazinājumam” ietver parāda instrumentus, kas iekļauti kādā no šiem posteņiem:

i) “Netirdzniecības finanšu aktīvi, kas obligāti novērtējami patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā” (SFPS);

ii) “Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā” (SFPS);

iii) “Netirdzniecības neatvasinātie finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā” (valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD);

iv) “Citi netirdzniecības neatvasinātie finanšu aktīvi”, ja attiecīgie parāda instrumenti tiek novērtēti pēc striktās LOCOM metodes (valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD);

v) “Netirdzniecības neatvasinātie finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā caur pašu kapitālu”, ja uz šīs novērtējuma kategorijas parāda instrumentiem neattiecas vērtības samazināšana saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu atbilstoši VPGP, kuru pamatā ir BPD.

234. Ja SFPS vai attiecīgie valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, paredz apņemšanos noteikšanu par tādām, kuras novērtē patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, aktīvu uzskaites vērtību, kas izriet no šīs noteikšanas, un novērtējuma patiesajā vērtībā uzrāda postenī “Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā” (SFPS) vai postenī “Netirdzniecības neatvasinātie finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā” (valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD). Ja no minētās noteikšanas izriet kādas saistības, to uzskaites vērtību 18. veidnē neuzrāda. Nosacīto summu attiecībā uz visām apņemšanām, kas noteiktas par tādām, kuras novērtē patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, uzrāda 9. veidnē.

235. Kavētos riska darījumus to pilnas summas apmērā uzrāda atsevišķi ieņēmumus nesošajā un ieņēmumus nenesošajā kategorijā, kā noteikts šīs daļas 96. punktā. Riska darījumus, kuru termiņa kavējums pārsniedz 90 dienas, bet kuri nav būtiski saskaņā ar KPR 178. pantu, uzrāda pie ieņēmums nesošiem riska darījumiem postenī “Termiņš kavēts >30 dienas <= 90 dienas”.

236. Ieņēmumus nenesošos riska darījumus uzrāda sadalījumā pa kavējuma diapazoniem. Riska darījumus, kuriem nav termiņa kavējumu vai kuru termiņa kavējums ir mazāks nekā 90 dienas, ieskaitot, bet kuri ir atzīti par ieņēmumus nenesošiem riska darījumiem nepilnīgas atmaksāšanas iespējas dēļ, uzrāda attiecīgajā ailē. Riska darījumus, attiecībā uz kuriem pastāv gan kavētas summas, gan nepilnīgas atmaksāšanas iespēja, iedala pa kavējuma diapazoniem atbilstoši kavēto dienu skaitam.

237. Atsevišķās ailēs uzrāda šādus riska darījumus:

(a) riska darījumus, kuri saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu ir uzskatāmi par samazinātas vērtības darījumiem; atbilstoši SFPS šajā ailē uzrāda aktīvus ar samazinātu kredītvērtību (3. pakāpe), ieskaitot pirktus vai iniciētus aktīvus ar samazinātu kredītvērtību;

(b) riska darījumus, attiecībā uz kuriem saskaņā ar KPR 178. pantu tiek uzskatīts, ka netiek pildītas saistības.

238. Skaitļus postenī “Uzkrātais vērtības samazinājums, patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā un uzkrājumi” uzrāda saskaņā ar šīs daļas 11., 69.–71., 106. un 110. punktu.

239. Attiecībā uz ieņēmumus nenesošiem riska darījumiem informāciju par turēto nodrošinājumu un saņemtajām garantijām uzrāda atsevišķi. Summas, kuras uzrāda kā saņemto nodrošinājumu un saņemtās garantijas, aprēķina saskaņā ar šīs daļas 172. un 174. punktu. Uzrādīto nodrošinājuma un garantiju summu kopsummas maksimālā robežvērtība ir attiecīgā riska darījuma uzskaites vērtība vai nominālvērtība.

18.   PĀRSKATĪTIE RISKA DARĪJUMI (19.)

240. 19. veidnes mērķiem pārskatītie riska darījumi ir parāda līgumi, attiecībā uz kuriem ir piemēroti pārskatīšanas pasākumi. Pārskatīšanas pasākumi nozīmē pretimnākšanu debitoram, kuram ir radušās vai tuvā nākotnē radīsies grūtības nokārtot savas finanšu saistības (turpmāk “finansiālas grūtības”).

241. 19. veidnes mērķiem pretimnākšana var nozīmēt zaudējumus aizdevējam, un tā ir jebkura no šādām darbībām:

(a) modifikāciju veikšana līdzšinējos līguma noteikumos, kurus debitors, kā uzskatāms, nespētu ievērot tādu finansiālo grūtību dēļ (“grūtību skarts parāds”), kas izraisa nepietiekamu parādu nokārtošanas spēju, un kuras nebūtu veiktas, ja debitoram nebūtu finansiālo grūtību;

(b) grūtību skarta parāda līguma pilnīga vai daļēja refinansēšana, kas nebūtu veikta, ja debitoram nebūtu finansiālo grūtību.

242. Pretimnākšanas pierādījumi ir vismaz šādi:

(a) modificētie līguma noteikumi salīdzinājumā ar līdzšinējiem līguma noteikumiem ir par labu debitoram;

(b) modificētajā līgumā iekļautie noteikumi ir labvēlīgāki nekā noteikumi, kurus no tās pašas iestādes tajā pašā laikā būtu varējuši iegūt citi debitori ar līdzīgu riska profilu.

243. Ja tiek izmantotas klauzulas, kuras, izmantotas pēc debitora ieskatiem, dod tam iespēju mainīt līguma noteikumus (“iestrādātas pārskatīšanas klauzulas”), to uzskata par pretimnākšanu, ja iestāde apstiprina šo klauzulu izpildi un secina, ka debitoram ir finansiālas grūtības.

244. III un IV pielikumā, kā arī šajā pielikumā “refinansēšana” ir parāda līgumu izmantošana ar mērķi panākt citu tādu parāda līgumu pilnīgu vai daļēju apmaksu, kuru pašreizējos noteikumus debitors nespēj izpildīt.

245. 19. veidnes mērķiem “debitors” ietver visus debitora grupā ietilpstošos tiesību subjektus, kas ir grāmatvedības konsolidācijas tvērumā, un fiziskās personas, kuru kontrolē ir minētā grupa.

246. 19. veidnes mērķiem “parāds” ietver aizdevumus un avansus (kuri ietver arī naudas līdzekļu atlikumus centrālajās bankās un citus pieprasījuma noguldījumus), parāda vērtspapīrus un sniegtās atsaucamās un neatsaucamās aizdevumu apņemšanās, tostarp aizdevumu apņemšanās, kas novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā un pārskata sniegšanas datumā ir aktīvi. “Parāds” neietver tirdzniecības nolūkā turētus riska darījumus.

247. “Parāds” ietver arī aizdevumus un avansus un parāda vērtspapīrus, kas klasificēti kā ilgtermiņa aktīvi, un atsavināmas grupas, kas saskaņā ar 5. SFPS klasificētas kā pārdošanai turētas.

248. 19. veidnes mērķiem “riska darījums” ir ar tādu pašu nozīmi, kāda šīs daļas 247. punktā norādīta “parādam”.

249. Šā pielikuma 1. daļas 15. punktā uzskaitītos uzskaites portfeļus atbilstoši SFPS un šā pielikuma 1. daļas 16. punktā uzskaitītos uzskaites portfeļus atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, 19. veidnē uzrāda, kā noteikts šīs daļas 233. punktā.

250. 19. veidnes mērķiem “iestāde” ir tā iestāde, kura piemēroja pārskatīšanas pasākumus.

251. “Bruto uzskaites vērtību” attiecībā uz “parādu” 19. veidnē uzrāda, kā noteikts šā pielikuma 1. daļas 34. punktā. Attiecībā uz sniegtajām aizdevumu apņemšanām, kas ir ārpusbilances riska darījumi, uzrāda nominālvērtību, kā noteikts šīs daļas 118. punktā.

252. Riska darījumus uzskata par pārskatītiem, ja ir notikusi pretimnākšana, neatkarīgi no tā, vai pastāv kādas kavētas summas, un no tā, vai attiecīgie riska darījumi saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu ir klasificēti kā samazinātas vērtības darījumi vai saskaņā ar KPR 178. pantu – kā tādi, kuru saistības netiek pildītas. Riska darījumus neuzskata par pārskatītiem, ja debitoram nav finansiālu grūtību. Atbilstoši SFPS modificētos finanšu aktīvus (9. SFPS 5.4.3. un A papildinājums) uzskata par pārskatītiem, ja ir notikusi šīs daļas 240. un 241. punktā minētā pretimnākšana, neatkarīgi no tā, kā modifikācijas kopš finanšu aktīva sākotnējās atzīšanas ietekmējušas tā kredītriska izmaiņas. Par pārskatīšanas pasākumiem uzskata turpmāk minēto:

(a) modificēts līgums, kas pirms modificēšanas bijis klasificēts kā ieņēmumus nenesošs vai modifikāciju neveikšanas gadījumā būtu klasificēts kā ieņēmumus nenesošs;

(b) līguma modifikācijas paredz parāda pilnīgu vai daļēju anulēšanu ar norakstīšanu;

(c) iestāde apstiprina iestrādāto pārskatīšanas klauzulu izmantošanu attiecībā uz debitoru, kurš ir ieņēmumus nenesošs vai šo klauzulu neizmantošanas gadījumā tiktu atzīts par ieņēmumus nenesošu;

(d) tajā pašā laikā, kad iestāde piekrita papildu parādam, vai tuvu šim brīdim debitors ir veicis pamatsummas vai procentu maksājumus par tādu citu līgumu ar šo iestādi, kas bija ieņēmumus nenesošs vai refinansēšanas neveikšanas gadījumā būtu klasificēts kā ieņēmumus nenesošs.

253. Modifikācijas, kas ietver atmaksāšanu, kuru veic, pārņemot nodrošinājumu, uzskata par pārskatīšanas pasākumu, ja minētie grozījumi ir uzskatāmi par pretimnākšanu.

254. Atspēkojama prezumpcija, ka ir notikusi pārskatīšana, pastāv šādos gadījumos:

(a) modificētajam līgumam vismaz vienu reizi trīs mēnešu laikā pirms tā modificēšanas ir bijis pilnīgs vai daļējs termiņa kavējums, kas pārsniedz 30 dienas (neesot ieņēmumus nenesošam), vai nemodificēšanas gadījumā tam būtu bijis pilnīgs vai daļējs termiņa kavējums, kas pārsniedz 30 dienas;

(b) tajā pašā laikā, kad iestāde piekrita papildu parādam, vai tuvu šim brīdim debitors ir veicis pamatsummas vai procentu maksājumus par tādu citu līgumu ar šo iestādi, kuram vismaz vienu reizi trīs mēnešu laikā pirms tā refinansēšanas ir bijis pilnīgs vai daļējs termiņa kavējums par 30 dienām;

(c) iestāde apstiprina iestrādāto pārskatīšanas klauzulu izmantošanu attiecībā uz debitoriem, kuri kavē termiņu par 30 dienām vai šo klauzulu neizmantošanas gadījumā kavētu termiņu par 30 dienām.

255. Finansiālās grūtības novērtē debitora līmenī 245. punkta nozīmē. Par pārskatītiem riska darījumiem atzīst vienīgi riska darījumus, kuriem ir tikuši piemēroti pārskatīšanas pasākumi.

256. Pārskatītos riska darījumus iekļauj ieņēmumus nenesošu riska darījumu kategorijā vai ieņēmumus nesošu riska darījumu kategorijā saskaņā ar šīs daļas 213.–224. punktu un 260. punktu. Riska darījumu pārstāj klasificēt kā pārskatītu, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

(a) pārskatītais riska darījums tiek uzskatīts par ieņēmumus nesošu, tostarp gadījumos, kad tas ir pārklasificēts no ieņēmumus nenesošo riska darījumu kategorijas pēc tam, kad debitora finanšu stāvokļa analīze ir parādījusi, ka tas vairs neatbilst nosacījumiem tā uzskatīšanai par ieņēmumus nenesošu;

(b) ir pagājuši vismaz divi gadi kopš dienas, kad pārskatītais riska darījums atzīts par ieņēmumus nesošu (“pārbaudes periods”);

(c) vismaz pusi no pārbaudes perioda ir veikti regulāri pamatsummas vai procentu maksājumi, kuru kopsumma pārsniedz summu, kas būtu uzskatāma par nebūtisku;

(d) pārbaudes perioda beigās nevienam riska darījumam ar attiecīgo debitoru termiņa kavējums nepārsniedz 30 dienas.

257. Ja pārbaudes perioda beigās nav izpildīti 256. punktā minētie nosacījumi, attiecīgo riska darījumu līdz visu nosacījumu izpildes brīdim turpina uzskatīt par ieņēmumus nesošu pārskatītu riska darījumu, uz kuru attiecas pārbaudes periods. Atbilstību nosacījumiem novērtē vismaz reizi ceturksnī.

258. Pārskatītus riska darījumus, kas saskaņā ar 5. SFPS ir klasificēti kā pārdošanai turēti ilgtermiņa aktīvi, turpina uzskatīt par pārskatītiem riska darījumiem.

259. Pārskatītu riska darījumu var uzskatīt par ieņēmumus nesošu kopš dienas, kad sākts piemērot pārskatīšanas pasākumus, ja ir izpildīti abi šie nosacījumi:

(a) minētā piemērošana nav izraisījusi riska darījuma klasificēšanu par ieņēmumus nenesošu;

(b) dienā, kad sākta pārskatīšanas pasākumu piemērošana, attiecīgais riska darījums netika uzskatīts par ieņēmumus nenesošu.

260. Ja ieņēmumus nesošam pārskatītam riska darījumam, uz kuru attiecas pārbaudes periods un kurš ir pārklasificēts no ieņēmumus nenesošu riska darījumu kategorijas vai kura termiņa kavējums kļūst lielāks par 30 dienām, piemēro papildu pārskatīšanas pasākumus, to klasificē kā ieņēmumus nenesošu.

261. “Ieņēmumus nesoši riska darījumi ar pārskatīšanas pasākumiem” (ieņēmumus nesoši pārskatītie riska darījumi) ietver pārskatītus riska darījumus, kas neatbilst ieņēmumus nenesoša darījuma kritērijiem un ir iekļauti ieņēmumus nesošo riska darījumu kategorijā. Uz ieņēmumus nesošiem pārskatītiem riska darījumiem attiecas pārbaudes periods saskaņā ar 256. punktu, tostarp, ja tiek piemērots 259. punkts. Pārskatītos riska darījumus, uz kuriem attiecas pārbaudes periods un kuri ir pārklasificēti no kategorijas “ieņēmumus nenesoši riska darījumi”, uzrāda atsevišķi pie ieņēmumus nesošiem riska darījumiem ar pārskatīšanas pasākumiem ailē “tostarp ieņēmumus nesoši pārskatītie riska darījumi, uz kuriem attiecas pārbaudes periods un kuri pārklasificēti no ieņēmumus nenesošiem”.

262. “Ieņēmumus nenesoši riska darījumi ar pārskatīšanas pasākumiem” (ieņēmumus nenesoši pārskatītie riska darījumi) ietver pārskatītus riska darījumus, kas atbilst ieņēmumus nenesoša darījuma kritērijiem un ir iekļauti ieņēmumus nenesošo riska darījumu kategorijā. Minētie ieņēmumus nenesošie pārskatītie riska darījumi ietver šādus darījumus:

(a) riska darījumi, kas ir kļuvuši par ieņēmumus nenesošiem pārskatīšanas pasākumu piemērošanas dēļ;

(b) riska darījumi, kas bija ieņēmumus nenesoši pirms pārskatīšanas pasākumu piemērošanas;

(c) pārskatītie riska darījumi, kas ir pārklasificēti no ieņēmumus nesošo riska darījumu kategorijas, tostarp riska darījumi, kas ir pārklasificēti, piemērojot 260. punktu.

263. Ja pārskatīšanas pasākumi tiek piemēroti riska darījumiem, kas bija ieņēmumus nenesoši pirms pārskatīšanas pasākumu piemērošanas, minēto pārskatīto riska darījumu summu norāda atsevišķi ailē “tostarp to riska darījumu pārskatīšana, kuri bija ieņēmumus nenesoši pirms pārskatīšanas pasākumiem”.

264. Atsevišķās ailēs uzrāda šādus ieņēmumus nenesošus riska darījumus ar pārskatīšanas pasākumiem:

(a) riska darījumi, kuri saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu ir uzskatāmi par samazinātas vērtības darījumiem. Atbilstoši SFPS šajā ailē uzrāda aktīvus ar samazinātu kredītvērtību (3. pakāpe), ieskaitot pirktus vai iniciētus aktīvus ar samazinātu kredītvērtību;

(b) riska darījumi, attiecībā uz kuriem saskaņā ar KPR 178. pantu tiek uzskatīts, ka netiek pildītas saistības.

265. Aile “Refinansēšana” ietver bruto uzskaites vērtību, kāda ir jaunajam līgumam (“refinansēšanas parāds”), kas noslēgts par pārskatīšanas pasākumu uzskatāma refinansēšanas darījuma ietvaros, kā arī vecā, atmaksātā līguma bruto uzskaites vērtību, kas vēl nav nokārtota.

266. Pārskatītus riska darījumus, kuri ir gan modificēti, gan refinansēti, uzrāda ailē “Instrumenti ar modifikācijām to noteikumos” vai ailē “Refinansēšana” atkarībā no tā, kuram pasākumam ir lielāka ietekme uz naudas plūsmām. Banku pūla veikto refinansēšanu uzrāda ailē “Refinansēšana” kā pārskatus sniedzošās iestādes nodrošinātā refinansēšanas parāda instrumenta kopsummu vai ar pārskatus sniedzošo iestādi vēl nenokārtotā refinansēšanas parāda kopsummu. Vairāku parādu pārkomplektēšanu par jaunu parādu uzrāda kā modifikāciju, ja vien papildus nav refinansēšanas darījuma, kuram ir lielāka ietekme uz naudas plūsmām. Ja grūtību skarta riska darījuma pārskatīšana ar noteikumu modificēšanu izraisa tā atzīšanas pārtraukšanu un jauna riska darījuma atzīšanu, jauno riska darījumu uzskata par pārskatītu parādu.

267. Uzkrāto vērtības samazinājumu, patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā un uzkrājumus uzrāda saskaņā ar šīs daļas 11., 69.–71., 106. un 110. punktu.

268. Attiecībā uz visiem riska darījumiem, kuriem piemēro pārskatīšanas pasākumus, neatkarīgi no tā, vai šie darījumi ir ieņēmumus nesoši vai nenesoši, uzrāda saņemto nodrošinājumu un garantijas. Summas, kuras uzrāda kā saņemto nodrošinājumu un saņemtās garantijas, aprēķina saskaņā ar šīs daļas 172. un 174. punktu. Uzrādīto nodrošinājuma un garantiju summu kopsummas maksimālā robežvērtība ir attiecīgā riska darījuma uzskaites vērtība.

19.   ĢEOGRĀFISKAIS SADALĪJUMS (20.)

269. 20. veidne ir izmantojama, ja iestāde pārsniedz šīs regulas 5. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punktā noteikto robežlielumu.

19.1.    Ģeogrāfiskais sadalījums pa darbības vietām (20.1.–20.3.)

270. Ģeogrāfiskajā sadalījumā pa darbības (atrašanās) vietām 20.1.–20.3. veidnē “darbības attiecīgajā valstī” nošķir no “darbībām ārpus attiecīgās valsts”. Šajā pielikuma daļā “atrašanās vieta” ir attiecīgos aktīvus vai saistības atzinušās juridiskās personas reģistrācijas valsts; attiecībā uz filiālēm tā ir rezidences vietas valsts. Šajā nolūkā darbības “attiecīgajā valstī” ietver darbības, kas atzītas pārskatus sniedzošās iestādes atrašanās vietas dalībvalstī.

19.2.    Ģeogrāfiskais sadalījums pa darījuma partneru rezidences vietām (20.4.–20.7.)

271. 20.4.–20.7. veidnē informāciju “pa valstīm” uzrāda, balstoties uz tiešā darījumu partnera rezidences vietu atbilstoši šā pielikuma 1. daļas 43. punktam. Sniegtajā sadalījumā iekļauj riska darījumus vai saistības ar katras tās ārvalsts rezidentiem, kurā iestādei ir riska darījumi. Riska darījumus vai saistības ar starptautiskajām organizācijām un daudzpusējām attīstības bankām attiecina nevis uz iestādes rezidences valsti, bet gan uz ģeogrāfisko iedalījumu “Citas valstis”.

272. Postenis “Atvasinātie instrumenti” ietver gan tirdzniecības atvasinātos instrumentus, tostarp ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas, gan riska ierobežošanas atvasinātos instrumentus atbilstoši SFPS un atbilstoši VPGP, kuri uzrādīti 10. un 11. veidnē.

273. Tirdzniecības nolūkā turētos aktīvus atbilstoši SFPS un tirdzniecības aktīvus atbilstoši VPGP uzrāda atsevišķi. “Finanšu aktīvi, uz kuriem attiecas vērtības samazināšana” ir ar tādu pašu nozīmi kā šīs daļas 93. punktā.Aktīvus, kas tiek novērtēti pēc LOCOM un kuriem veiktas kredītriska izraisītas vērtības korekcijas, uzskata par samazinātas vērtības aktīviem.

274. “Uzkrāto vērtības samazinājumu” un “Ieņēmumus nenesošo riska darījumu patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā” 20.4. un 20.7. veidnē uzrāda, kā noteikts šīs daļas 69.–71. punktā.

275. Attiecībā uz parāda instrumentiem 20.4. veidnē uzrāda “bruto uzskaites vērtību”, kā noteikts šā pielikuma 1. daļas 34. punktā. Attiecībā uz atvasinātajiem instrumentiem un kapitāla vērtspapīru instrumentiem uzrāda uzskaites vērtību. Ailē “Tostarp ieņēmumus nenesoši” parāda instrumentus uzrāda, kā noteikts šīs daļas 213.–232. punktā. Parādu pārskatīšana ietver visus tos “parāda” līgumus 19. veidnes nozīmē, kuriem piemēro šīs daļas 240.–255. punktā minētos pārskatīšanas pasākumus.

276. “Uzkrājumi sniegtajām apņemšanām un garantijām” 20.5. veidnē saskaņā ar šīs daļas 11. punktu ietver uzkrājumus, kas novērtēti atbilstoši 37. SGS, kredītzaudējumus par finanšu garantijām, kas atbilstoši 4. SFPS tiek uzskatītas par apdrošināšanas līgumiem, uzkrājumus aizdevumu apņemšanām un finanšu garantijām, kam piemēro 9. SFPS vērtības samazināšanas prasības, un uzkrājumus apņemšanām un garantijām atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD.

277. Aizdevumus un avansus, kas nav tirdzniecības nolūkā turēti, 20.7. veidnē uzrāda “pa valstīm”, ievērojot klasifikāciju pa NACE kodiem. Uzskaiti pa NACE kodiem veic saskaņā ar pirmo iedalījuma līmeni (pa “iedaļām”). Ailē “vērtības samazinājumam pakļauti aizdevumi un avansi” portfeļi ir tie paši, kas minēti šīs daļas 93. punktā.

20.   MATERIĀLIE UN NEMATERIĀLIE AKTĪVI – OPERATĪVĀS NOMAS AKTĪVI (21.)

278. Lai aprēķinātu šīs regulas 9. panta e) punktā paredzēto robežvērtību, summu, kura atbilst materiālajiem aktīviem, ko iestāde (iznomātājs) ir iznomājusi trešām pusēm ar līgumiem, kas saskaņā ar attiecīgo grāmatvedības regulējumu kvalificējas kā operatīvā noma, dala ar materiālo aktīvu kopsummu.

279. Atbilstoši SFPS aktīvus, ko iestāde (iznomātājs) ir iznomājusi trešām pusēm operatīvās nomas darījumos, uzrāda sadalījumā pa novērtējuma metodēm.

21.   AKTĪVU PĀRVALDĪBA, TURĒTĀJBANKAS PAKALPOJUMI UN CITAS PAKALPOJUMU FUNKCIJAS (22.)

280. Šīs regulas 9. panta f) punktā paredzētās robežvērtības aprēķinā summa “neto ienākumi no maksām un komisijas naudas” ir “maksu un komisijas naudas ienākumu” un “maksu un komisijas naudas izdevumu” starpības absolūtā vērtība. Tāpat summa “neto procenti” ir “procentu ienākumu” un “procentu izdevumu” starpības absolūtā vērtība.

21.1.    Maksu un komisijas naudas ienākumu un izdevumu sadalījums pa darbības veidiem (22.1.)

281. Maksu un komisijas naudas ienākumus un izdevumus uzrāda sadalījumā pa darbības veidiem. Atbilstoši SFPS šajā veidnē uzrāda tos maksu un komisijas naudas ienākumus un izdevumus, kas nav:

(a) summas, ko ņem vērā, aprēķinot finanšu instrumentu efektīvos procentus (7. SFPS 20. c));

(b) summas saistībā ar finanšu instrumentiem, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā (7. SFPS 20. c) i)).

282. Neietver darījumu izmaksas, kas ir tieši attiecināmas uz tādu finanšu instrumentu iegādi vai emisiju, kuri nav novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā; tās ietilpst šo instrumentu sākotnējā iegādes/emisijas vērtībā un to atlikušā termiņa laikā tiek amortizētas peļņas vai zaudējumu aprēķinā, izmantojot efektīvo procentu likmi (skatīt 9. SFPS 5.1.1.).

283. Atbilstoši SFPS darījumu izmaksas, kas ir tieši attiecināmas uz tādu finanšu instrumentu iegādi vai emisiju, kuri novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, iekļauj postenī “Neto peļņa vai zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām”, “Neto peļņa vai zaudējumi no netirdzniecības finanšu aktīviem, kas obligāti novērtējami patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā” vai “Neto peļņa vai zaudējumi no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā” atkarībā no tā, kurā uzskaites portfelī tās klasificētas. Tās neiekļauj šo instrumentu sākotnējā iegādes vai emisijas vērtībā, bet nepastarpināti atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

284. Maksu un komisijas naudas ienākumus un izdevumus iestādes uzrāda, ievērojot šādus kritērijus:

(a) “Vērtspapīri – Emisijas” ietver maksas un komisijas naudu, kas saņemtas par iesaisti to vērtspapīru iniciēšanā vai emisijā, kurus nav iniciējusi vai emitējusi attiecīgā iestāde;

(b) “Vērtspapīri – Pārveduma rīkojumi” ietver maksas un komisijas naudu, ko rada vērtspapīru pirkšanas vai pārdošanas rīkojumu saņemšana, pārsūtīšana un izpilde klientu vārdā;

(c) “Vērtspapīri – Citi” ietver maksas un komisijas naudu, kas rodas, iestādei sniedzot citus pakalpojumus saistībā ar vērtspapīriem, kurus nav iniciējusi vai emitējusi attiecīgā iestāde;

(d) “Tīrvērte un norēķini” ietver maksu un komisijas naudas ienākumus, ko iestāde guvusi (izdevumus, kas no iestādes iekasēti), piedaloties darījuma partneru, tīrvērtes un norēķinu līgumos;

(e) “Aktīvu pārvaldība”, “Turētājbankas pakalpojumi”, “Centralizēti administratīvie pakalpojumi kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem”, “Fiduciārie darījumi”, “Maksājumu pakalpojumi” ietver maksu un komisijas naudas ienākumus, ko iestāde guvusi (izdevumus, kas no iestādes iekasēti), sniedzot šos pakalpojumus;

(f) “Strukturētais finansējums” ietver maksas un komisijas naudu, kas saņemtas par iesaisti tādu finanšu instrumentu iniciēšanā vai emisijā, kuri nav attiecīgās iestādes iniciētie vai emitētie vērtspapīri;

(g) “Aizdevumu apkalpošanas darbības” ietver ienākumus no maksām un komisijas naudas, ko iestāde guvusi, sniedzot aizdevumu apkalpošanas pakalpojumus, un izdevumus par maksām un komisijas naudu, kurus no iestādes iekasējuši aizdevumu pakalpojumu sniedzēji;

(h) “Sniegtās aizdevumu apņemšanās” un “Sniegtās finanšu garantijas” ietver attiecīgajā periodā kā ienākumus atzīto summu par maksu un komisijas naudas amortizāciju par šīm darbībām, kas sākotnēji atzīta kā “citas saistības”;

(i) “Saņemtās aizdevumu apņemšanās” un “Saņemtās finanšu garantijas” ietver maksas un komisijas naudas, kuras iestāde attiecīgajā periodā atzinusi kā izdevumus saistībā ar maksu, ko pieprasījis darījuma partneris, kurš apņēmies izsniegt aizdevumu vai sniegt finanšu garantiju, un kuras sākotnēji atzītas kā “citi aktīvi”;

(j) “Citi” ietver pārējos maksu un komisijas naudas ienākumus, ko iestāde guvusi (izdevumus, kas no iestādes iekasēti), piemēram, tos, kas izriet no “citām apņemšanām”, ārvalstu valūtas maiņas pakalpojumiem (piemēram, ārvalstu banknošu un monētu maiņa) vai citu maksas konsultāciju un pakalpojumu sniegšanu (saņemšanu).

21.2.    Ar sniegtajiem pakalpojumiem saistītie aktīvi (22.2.)

285. Darījumus saistībā ar aktīvu pārvaldību, turētājbankas funkcijām un citiem iestādes sniegtajiem pakalpojumiem uzrāda, ievērojot šādas definīcijas:

(a) “Aktīvu pārvaldība” attiecas uz klientiem nepastarpināti piederošiem aktīviem, kuru pārvaldību nodrošina iestāde. Datus par “Aktīvu pārvaldību” uzrāda pa klientu veidiem: kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi, pensiju fondi, diskrecionāri pārvaldīti klientu portfeļi un citas ieguldījumu sabiedrības;

(b) “Turēšanā pieņemtie aktīvi” attiecas uz iestādes sniegtiem finanšu instrumentu glabāšanas un pārvaldīšanas pakalpojumiem klientu uzdevumā un pakalpojumiem, kas saistīti ar turētājbankas pakalpojumiem, piemēram, naudas un nodrošinājuma pārvaldīšanu. Datus par “Turēšanā pieņemtajiem aktīviem” uzrāda pa to klientu veidiem, kuru aktīvus iestāde tur, nošķirot kolektīvo ieguldījumu uzņēmumus no pārējiem. Postenis “tostarp uzticēti citām sabiedrībām” ir to turēšanā pieņemtajos aktīvos iekļauto aktīvu vērtība, kuru faktisko turēšanu iestāde ir uzticējusi citām sabiedrībām;

(c) “Centralizēti administratīvie pakalpojumi kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem” ir administratīvie pakalpojumi, kurus iestāde sniedz kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem. Tie cita starpā ietver šādus pakalpojumus: pārveduma starpnieka pakalpojumi; grāmatvedības dokumentu kompilācija; prospektu, finanšu pārskatu un visu citu ieguldītājiem domāto dokumentu sagatavošana; sarakstes veikšana, izplatot finanšu pārskatus un visus citus ieguldītājiem domātos dokumentus; emisija un dzēšana un ieguldītāju reģistra uzturēšana; neto aktīvu vērtības aprēķins;

(d) “Fiduciārie darījumi” ir darbības, kuras iestāde veic savā vārdā, bet savu klientu labā un uz viņu risku. Fiduciāro darījumu ietvaros iestāde bieži sniedz tādus pakalpojumus kā turēšanā pieņemto aktīvu pārvaldības pakalpojumi strukturētai sabiedrībai vai portfeļu diskrecionāra pārvaldība. Visi fiduciārie darījumi ir uzrādāmi vienīgi šajā postenī neatkarīgi no tā, vai iestāde papildus sniedz citus pakalpojumus;

(e) “Maksājumu pakalpojumi” ir to maksājumu iekasēšana klientu vārdā, kurus radījuši parāda instrumenti, kas nav atzīti iestādes bilancē un kurus šī iestāde nav iniciējusi;

(f) “Klientu izplatītie, bet nepārvaldītie resursi” ir produkti, ko emitējušas prudenciālajā grupā neietilpstošas sabiedrības un ko iestāde izplatījusi tās esošajiem klientiem. Datus šajā postenī uzrāda pa produktu veidiem;

(g) “Ar sniegtajiem pakalpojumiem saistīto aktīvu vērtība” ir to aktīvu summa patiesajā vērtībā, attiecībā uz kuriem iestāde rīkojas. Ja patiesā vērtība nav pieejama, drīkst izmantot citu novērtējuma bāzi, tostarp nominālvērtību. Ja iestāde sniedz pakalpojumus tādām sabiedrībām kā kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi vai pensiju fondi, attiecīgos aktīvus var uzrādīt tajā vērtībā, kādā tās šos aktīvus uzrāda savā bilancē. Uzrādāmajās summās attiecīgā gadījumā iekļauj uzkrātos procentus.

22.   LĪDZDALĪBA NEKONSOLIDĒTĀS STRUKTURĒTAJĀS SABIEDRĪBĀS (30.)

286. III un IV pielikumā, kā arī šajā pielikumā “Izmantotais likviditātes atbalsts” ir summa, ko veido nekonsolidētām strukturētajām sabiedrībām izsniegto aizdevumu un avansu uzskaites vērtība un turēto parāda vērtspapīru, kurus emitējušas nekonsolidētas strukturētās sabiedrības, uzskaites vērtība.

287. “Pārskatus sniedzošās iestādes zaudējumi pārskata periodā” ir pārskatus sniedzošās iestādes zaudējumi vērtības samazinājumu rezultātā un visi citi pārskata perioda zaudējumi saistībā ar iestādes līdzdalību nekonsolidētās strukturētajās sabiedrībās.

23.   SAISTĪTĀS PERSONAS (31.)

288. Iestādes uzrāda summas un/vai darījumus, kas attiecas uz bilances un ārpusbilances riska darījumiem, kuros darījuma partneris ir saistīta persona saskaņā ar 24. SGS.

289. Izslēdz prudenciālās grupas iekšējos darījumus un iekšējos neapmaksātos atlikumus. Postenī “Meitasuzņēmumi un citas tās pašas grupas sabiedrības” iestādes uzrāda atlikumus un darījumus ar meitasuzņēmumiem, kuri nav izslēgti tāpēc, ka attiecīgie meitasuzņēmumi nav pilnā apmērā konsolidēti saskaņā ar prudenciālās konsolidācijas tvērumu, vai tāpēc, ka saskaņā ar KPR 19. pantu šie meitasuzņēmumi nav ietverti prudenciālās konsolidācijas tvērumā, jo tie nav būtiski, vai tāpēc, ka lielākā grupā ietilpstošas iestādes gadījumā tie ir nevis iestādes, bet galvenā mātesuzņēmuma meitasuzņēmumi. Postenī “Asociētie uzņēmumi un kopuzņēmumi” iestādes iekļauj ar proporcionālās konsolidācijas metodi neizslēgtās atlikumu un darījumu daļas ar kopuzņēmumiem un asociētajiem uzņēmumiem, kas ietilpst grupā, kurai pieder attiecīgā sabiedrība.

23.1.    Saistītās personas – kreditoru un debitoru parādi (31.1.)

290. Postenī “Saņemtās aizdevumu apņemšanās, finanšu garantijas un citas apņemšanās” uzrādāmā summa ir summa, ko veido saņemto aizdevumu un citu apņemšanos “nominālvērtība” un saņemto finanšu garantiju “garantijas maksimālā vērā ņemamā vērtība”, kā noteikts šīs daļas 119. punktā.

291. “Ieņēmumus nenesošo riska darījumu uzkrāto vērtības samazinājumu un patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā” uzrāda tikai ieņēmumus nenesošiem riska darījumiem, kā noteikts šīs daļas 69.–71. punktā. “Uzkrājumi ieņēmumus nenesošiem ārpusbilances riska darījumiem” ietver šīs daļas 11., 106. un 111. punktā noteiktos uzkrājumus riska darījumiem, kuri saskaņā ar šīs daļas 213.–239. punktu ir ieņēmumus nenesoši.

23.2.    Saistītās personas – ar tām noslēgto darījumu radītie izdevumi un ienākumi (31.2.)

292. “Peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīt nefinanšu aktīvus” ietver visu ar saistītām personām noslēgto darījumu radīto peļņu un zaudējumus saistībā ar atzīšanas pārtraukšanu nefinanšu aktīviem. Šajā postenī iekļauj ar saistītām personām noslēgto darījumu radīto peļņu un zaudējumus saistībā ar atzīšanas pārtraukšanu nefinanšu aktīviem, kas ietilpst kādā no šiem peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņiem:

(a) “Peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīt ieguldījumus meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos”, ja pārskatus sagatavo atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD;

(b) “Peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīt nefinanšu aktīvus”;

(c) “Peļņa vai zaudējumi no ilgtermiņa aktīviem un atsavināmām grupām, kas klasificētas kā pārdošanai turētas un nekvalificējas kā pārtrauktas darbības”;

(d) “Peļņa vai zaudējumi no pārtrauktām darbībām pēc nodokļiem”.

293. “Ieņēmumus nenesošo riska darījumu vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse” ietver šīs daļas 51.–53. punktā noteiktos ar vērtības samazinājumu saistītos zaudējumus par riska darījumiem, kuri saskaņā ar šīs daļas 213.–239. punktu ir ieņēmumus nenesoši. “Ieņēmumus nenesošo riska darījumu uzkrājumi vai (–) uzkrājumu apvērse” ietver šīs daļas 50. punktā noteiktos uzkrājumus ārpusbilances riska darījumiem, kuri saskaņā ar šīs daļas 213.–239. punktu ir ieņēmumus nenesoši.

24.   GRUPAS STRUKTŪRA (40.)

294. Iestādes, atspoguļojot stāvokli pārskata sniegšanas datumā, sniedz sīku informāciju par meitasuzņēmumiem, kopuzņēmumiem un asociētajiem uzņēmumiem, kas atbilstoši grāmatvedības konsolidācijas tvērumam tiek pilnā apmērā vai proporcionāli konsolidēti, kā arī par sabiedrībām, kas saskaņā ar šīs daļas 4. punktu figurē postenī “Ieguldījumi meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos”, tostarp arī sabiedrības, kurās veiktie ieguldījumi tiek turēti pārdošanai atbilstoši 5. SFPS. Dati jāsniedz par visām sabiedrībām neatkarīgi no darbības, ko tās veic.

295. Šajā veidnē neuzrāda kapitāla vērtspapīru instrumentus, kas neatbilst kritērijiem klasificēšanai par ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos un pārskatus sniedzošās iestādes īpašumā esošajām šīs iestādes akcijām (“Pašu akcijas”).

24.1.    Grupas struktūra – pa sabiedrībām (40.1.)

296. Par katru sabiedrību sniedz turpmāk minēto informāciju (III un IV pielikumā, kā arī šajā pielikumā turpmāk minētajiem jēdzieniem ir šeit sniegtā nozīme):

(a) “LEI kods” – ieguldījumu saņēmēja LEI kods. To uzrāda, ja ieguldījumu saņēmējam tāds ir;

(b) “Sabiedrības kods” – ieguldījumu saņēmēja identifikācijas kods. Sabiedrības kods ir rindas identifikators, un katrai 40.1. veidnes rindai tam jābūt unikālam;

(c) “Sabiedrības nosaukums” – ieguldījumu saņēmēja nosaukums;

(d) “Iekļaušanas datums” – datums, kurā ieguldījumu saņēmējs iekļāvās “grupas tvērumā”;

(e) “Ieguldījumu saņēmēja pamatkapitāls” – ieguldījumu saņēmēja emitētā kapitāla kopsumma atsauces datumā;

(f) “Ieguldījumu saņēmēja pašu kapitāls”, “Ieguldījumu saņēmēja aktīvu kopsumma” un “Ieguldījumu saņēmēja peļņa (vai zaudējumi)” ir šo posteņu summas ieguldījumu saņēmēja jaunākajos finanšu pārskatos;

(g) “Ieguldījumu saņēmēja rezidences vieta” – ieguldījumu saņēmēja rezidences valsts;

(h) “Ieguldījumu saņēmēja sektors” – darījuma partnera sektors atbilstoši šā pielikuma 1. daļas 42. punktam;

(i) “NACE kods” norādāms, balstoties uz ieguldījumu saņēmēja pamatdarbības veidu. Nefinanšu sabiedrībām NACE kodus norāda saskaņā ar pirmo iedalījuma līmeni (pa “iedaļām”); finanšu sabiedrībām NACE kodus norāda saskaņā ar otro iedalījuma līmeni (pa “nodaļām”);

(j) “Uzkrātā pašu kapitāla daļa (%)” – iestādes turēto īpašumtiesību instrumentu procentuālā daļa atsauces datumā;

(k) “Balsstiesības (%)” – ar iestādes turēto īpašumtiesību instrumentiem saistīto balsstiesību procentuālā daļa atsauces datumā;

(l) “Grupas struktūra [attiecības]” – šeit norāda attiecību veidu starp galveno mātesuzņēmumu un ieguldījumu saņēmēju (mātesuzņēmums vai sabiedrība ar kopīgu kontroli pār pārskatus sniedzošo iestādi, meitasuzņēmums, kopuzņēmums vai asociētais uzņēmums);

(m) “Grāmatvedībā piemērotā procedūra [Grāmatvedības grupa]” – šeit norāda grāmatvedības metodi saskaņā ar grāmatvedības konsolidācijas tvērumu (pilnīga konsolidācija, proporcionāla konsolidācija, pašu kapitāla metode vai cita metode);

(n) “Grāmatvedībā piemērotā procedūra [KPR grupa]” – šeit norāda grāmatvedības metodi saskaņā ar KPR konsolidācijas tvērumu (pilnīga konsolidācija, proporcionāla konsolidācija, pašu kapitāla metode vai cita metode);

(o) “Uzskaites vērtība” – iestādes bilancē uzrādītās summas attiecībā uz ieguldījumu saņēmējiem, kuri nav pilnā apmērā vai proporcionāli konsolidēti;

(p) “Iegādes izmaksas” – ieguldītāju samaksātā summa;

(q) “Ar ieguldījumu saņēmēju saistītā nemateriālā vērtība” – pārskatus sniedzošās iestādes konsolidētās bilances posteņos “nemateriālā vērtība” vai “ieguldījumi meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos” uzrādītā nemateriālā vērtība attiecībā uz ieguldījumu saņēmēju;

(r) “Patiesā vērtība ieguldījumiem, kuriem ir publicētas kotētās cenas” – cena atsauces datumā; to norāda vienīgi tad, ja attiecīgie instrumenti ir kotēti.

24.2.    Grupas struktūra – pa instrumentiem (40.2.)

297. Par katru instrumentu sniedz šādu informāciju:

(a) “Vērtspapīru kods” – vērtspapīru ISIN kods. Attiecībā uz vērtspapīriem, kuriem nav ISIN koda, izmanto citu kodu, kas ir unikāls šim vērtspapīram. “Vērtspapīru kods” un “Pārvaldītājsabiedrības kods” veido saliktu rindas identifikatoru, un šim identifikatoram katrai 40.2. veidnes rindai jābūt unikālam;

(b) “Pārvaldītājsabiedrības kods” – sabiedrības identifikācijas kods grupā, kas tur attiecīgos ieguldījumus; “Pārvaldītājsabiedrības LEI kods” – vērtspapīrus turošās sabiedrības LEI kods. To uzrāda, ja pārvaldītājsabiedrībai tāds ir;

(c) “Sabiedrības kods”, “Uzkrātā pašu kapitāla daļa (%)”, “Uzskaites vērtība” un “Iegādes izmaksas” (definīcijas sniegtas iepriekš). Summas uzrāda attiecībā uz tiem vērtspapīriem, kurus tur attiecīgā pārvaldītājsabiedrība.

25.   PATIESĀ VĒRTĪBA (41.)

25.1.    Patiesās vērtības hierarhija – amortizētajās izmaksās novērtētie finanšu instrumenti (41.1.)

298. Šajā veidnē sniedz informāciju par amortizētajās izmaksās novērtēto finanšu instrumentu patieso vērtību, izmantojot 13. SFPS 72., 76., 81. un 86. punkta hierarhiju. Ja valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, arī ir paredzēts patiesajā vērtībā novērtētos aktīvus sadalīt pa dažādiem patiesās vērtības līmeņiem, iestādes, uz kurām attiecas valsts VPGP, arī izmanto šo veidni.

25.2.    Iespējas novērtēt patiesajā vērtībā izmantojums (41.2.)

299. Šajā veidnē sniedz informāciju par iespējas novērtēt patiesajā vērtībā izmantojumu attiecībā uz finanšu aktīviem un saistībām, kas tiek novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

300. Postenī “Hibrīdlīgumi” attiecībā uz saistībām uzrāda uzskaites vērtību finanšu hibrīdinstrumentiem, kas nesadalītā veidā klasificēti šajos uzskaites portfeļos, tas ir, uzrāda visu nesadalīto hibrīdinstrumentu.

301. Postenī “Kredītriska pārvaldība” uzrāda uzskaites vērtību instrumentiem, kas tiek novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, jo to kredītrisks tiek ierobežots ar kredītu atvasinātajiem instrumentiem, kas tiek novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā saskaņā ar 9. SFPS 6.7. punktu.

26.   MATERIĀLIE UN NEMATERIĀLIE AKTĪVI – UZSKAITES VĒRTĪBA SADALĪJUMĀ PA NOVĒRTĒJUMA METODĒM (42.)

302. Posteņos “Pamatlīdzekļi”, “Ieguldījumu īpašums” un “Citi nemateriālie aktīvi” vērtības uzrāda, ievērojot to novērtējumā izmantotos kritērijus.

303. “Citi nemateriālie aktīvi” ietver visus tos nemateriālos aktīvus, kas nav nemateriālā vērtība (goodwill).

27.   UZKRĀJUMI (43.)

304. Šajā veidnē atspoguļo posteņa “Uzkrājumi” izmaiņas starp uzskaites vērtību perioda sākumā un perioda beigās pa izmaiņu veidiem, izņemot atbilstoši 9. SFPS novērtētos uzkrājumus, kurus uzrāda 12. veidnē.

305. Postenī “Citas sniegtās apņemšanās un garantijas, kas novērtētas saskaņā ar 37. SGS, un sniegtās garantijas, kas novērtētas saskaņā ar 4. SFPS” uzrāda uzkrājumus, kas novērtēti atbilstoši 37. SGS, un kredītzaudējumus par finanšu garantijām, kas atbilstoši 4. SFPS tiek uzskatītas par apdrošināšanas līgumiem.

28.   DEFINĒTU PABALSTU PLĀNI UN DARBINIEKU PABALSTI (44.)

306. Šajās veidnēs sniedz apkopoto informāciju par visiem iestādes definēto pabalstu plāniem. Ja ir vairāk nekā viens definēto pabalstu plāns, uzrāda kopsummu par visiem plāniem.

28.1.    Definētu pabalstu plānu neto aktīvu un saistību komponenti (44.1.)

307. Veidnē “Definētu pabalstu plānu neto aktīvu un saistību komponenti” atspoguļo saskaņošanu attiecībā uz kopējo pašreizējo vērtību visām definēto pabalstu neto saistībām (aktīviem), kā arī atlīdzības tiesībām (19. SGS 140. a), b)).

308. “Neto definētu pabalstu aktīvi” to pārpalikuma gadījumā ir pārpalikuma summas, ko atzīst bilancē, jo tās neietekmē limiti, kas noteikti 19. SGS 63. punktā. Šā posteņa summu un summu, kas atzīta izziņas postenī “Par aktīviem atzīto atlīdzības tiesību patiesā vērtība”, iekļauj bilances postenī “Citi aktīvi”.

28.2.    Izmaiņas definēto pabalstu plānu saistībās (44.2.)

309. Veidnē “Izmaiņas definēto pabalstu plānu saistībās” atspoguļo izmaiņas starp visu iestādes definēto pabalstu saistību kopējās pašreizējās vērtības sākuma un beigu saldo. Katra 19. SGS 141. punktā uzskaitītā elementa ietekmi attiecīgajā periodā uzrāda atsevišķi.

310. Summai, kas definēto pabalstu saistību izmaiņu veidnē uzrādīta postenī “Beigu atlikums [pašreizējā vērtība]”, ir jābūt vienādai ar summu “Definētu pabalstu saistību pašreizējā vērtība”.

28.3.    Izziņas posteņi [saistībā ar personāla izdevumiem] (44.3.)

311. Attiecībā uz izziņas posteņiem saistībā ar personāla izdevumiem jēdzieniem ir šādas nozīmes:

(a) “Pensijas un tamlīdzīgi izdevumi” ir summas, kas attiecīgajā periodā atzītas kā personāla izdevumi par pēcnodarbinātības pabalstu saistībām (definēto iemaksu plāni un definēto pabalstu plāni) un iemaksas sociālā nodrošinājuma fondos;

(b) “Uz akcijām balstīti maksājumi” ir summas, kas attiecīgajā periodā atzītas kā personāla izdevumi uz akcijām balstītiem maksājumiem.

29.   ATSEVIŠĶU PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINA POSTEŅU SADALĪJUMS (45.)

29.1.    Peļņa vai zaudējumi no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, sadalījumā pa uzskaites portfeļiem (45.1.)

312. “Finanšu saistības, kas novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā” ietver peļņu vai zaudējumus, ko rada emitentu pašu kredītriska izmaiņas attiecībā uz saistībām, kas tiek novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, tikai tādā gadījumā, ja pārskatus sniedzošā iestāde ir izvēlējusies atzīt tos peļņas vai zaudējumu aprēķinā, jo atzīšana pārējos apvienotajos ienākumos radītu vai palielinātu uzskaites neatbilstību.

29.2.    Peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīt nefinanšu aktīvus (45.2.)

313. Peļņu vai zaudējumus saistībā ar atzīšanas pārtraukšanu nefinanšu aktīviem uzrāda sadalījumā pa aktīvu veidiem; katrā rindā uzrāda peļņu vai zaudējumus no aktīviem, kuru atzīšana pārtraukta. Postenī “Citi aktīvi” uzrāda citus materiālo aktīvus, nemateriālos aktīvus un ieguldījumus, kas nav uzrādīti citur.

29.3.    Citi darbības ienākumi un izdevumi (45.3.)

314. Citus darbības ienākumus un izdevumus uzrāda sadalījumā pa šādiem posteņiem: patiesās vērtības korekcijas materiālajiem aktīviem, kas tiek novērtēti, izmantojot patiesās vērtības modeli; ieguldījumu īpašumu nomas ienākumi un tiešie operacionālie izdevumi; ienākumi un izdevumi par operatīvo nomu, izņemot ieguldījumu īpašumus; pārējie darbības ienākumi un izdevumi.

315. Postenī “Operatīvā noma, izņemot ieguldījumu īpašumus” ailē “Ienākumi” uzrāda ieņēmumus, ko iestāde guvusi, un ailē “Izdevumi” – izmaksas, kas iestādei radušās iznomātājas statusā operatīvās nomas darbībās ar aktīviem, kuri nav klasificēti kā ieguldījumu īpašums. Izmaksas, kas iestādei radušās nomnieces statusā, iekļauj postenī “Citi administratīvie izdevumi”.

316. Peļņu vai zaudējumus, kas rodas, pārtraucot atzīt un pārvērtējot turēto zeltu, citus dārgmetālus un citas preces, kuru novērtējums ir patiesā vērtība mīnus pārdošanas izmaksas, uzrāda posteņos “Citi darbības ienākumi – citi” vai “Citi darbības izdevumi – citi”.

30.   PAŠU KAPITĀLA IZMAIŅU PĀRSKATS (46.)

317. Pašu kapitāla izmaiņu pārskatā katram pašu kapitāla komponentam atspoguļo izmaiņas starp uzskaites vērtību perioda sākumā (sākuma atlikums) un perioda beigās (beigu atlikums).

318. “Pārvedumi starp pašu kapitāla komponentiem” ietver visas pašu kapitāla ietvaros pārvestās summas, tostarp tādas atzīšanas pārtraukšanas rezultātā uz citiem pašu kapitāla komponentiem pārvestās summas kā peļņa un zaudējumi, ko paša kredītrisks rada attiecībā uz saistībām, kas novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, un patiesās vērtības kumulatīvās izmaiņas kapitāla vērtspapīru instrumentiem, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos.

3. DAĻA

RISKA DARĪJUMU KATEGORIJU UN DARĪJUMA PARTNERU SEKTORU SAVIETOJUMS

1. Šīs daļas 2. un 3. tabulā ir atspoguļots savietojums starp riska darījumu kategorijām, kuras izmanto kapitāla prasību aprēķināšanai saskaņā ar KPR, un darījuma partneru sektoriem, kas izmantoti FINREP tabulās.



2. tabula

Standartizētā pieeja (SP)

Riska darījumu kategorijas saskaņā ar SP (KPR 112. pants)

FINREP darījuma partneru sektori

Piezīmes

a)  Centrālās valdības vai centrālās bankas

1)  Centrālās bankas

2)  Vispārējās valdības

Šos riska darījumus attiecina uz FINREP darījuma partneru sektoriem atkarībā no tiešā darījumu partnera veida.

b)  Reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes

2)  Vispārējās valdības

Šos riska darījumus attiecina uz FINREP darījuma partneru sektoriem atkarībā no tiešā darījumu partnera veida.

c)  Publiskā sektora struktūras

2)  Vispārējās valdības

3)  Kredītiestādes

4)  Citas finanšu sabiedrības

5)  Nefinanšu sabiedrības

Šos riska darījumus attiecina uz FINREP darījuma partneru sektoriem atkarībā no tiešā darījumu partnera veida.

d)  Daudzpusējās attīstības bankas

3)  Kredītiestādes

Šos riska darījumus attiecina uz FINREP darījuma partneru sektoriem atkarībā no tiešā darījumu partnera veida.

e)  Starptautiskās organizācijas

2)  Vispārējās valdības

Šos riska darījumus attiecina uz FINREP darījuma partneru sektoriem atkarībā no tiešā darījumu partnera veida.

f)  Iestādes

(t.i., kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības)

3)  Kredītiestādes

4)  Citas finanšu sabiedrības

Šos riska darījumus attiecina uz FINREP darījuma partneru sektoriem atkarībā no tiešā darījumu partnera veida.

g)  Komercsabiedrības

4)  Citas finanšu sabiedrības

5)  Nefinanšu sabiedrības

6)  Mājsaimniecības

Šos riska darījumus attiecina uz FINREP darījuma partneru sektoriem atkarībā no tiešā darījumu partnera veida.

h)  Privātpersonas un MVU

4)  Citas finanšu sabiedrības

5)  Nefinanšu sabiedrības

6)  Mājsaimniecības

Šos riska darījumus attiecina uz FINREP darījuma partneru sektoriem atkarībā no tiešā darījumu partnera veida.

i)  Riska darījumi, kas nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku

2)  Vispārējās valdības

3)  Kredītiestādes

4)  Citas finanšu sabiedrības

5)  Nefinanšu sabiedrības

6)  Mājsaimniecības

Šos riska darījumus attiecina uz FINREP darījuma partneru sektoriem atkarībā no tiešā darījumu partnera veida.

j)  Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības

1)  Centrālās bankas

2)  Vispārējās valdības

3)  Kredītiestādes

4)  Citas finanšu sabiedrības

5)  Nefinanšu sabiedrības

6)  Mājsaimniecības

Šos riska darījumus attiecina uz FINREP darījuma partneru sektoriem atkarībā no tiešā darījumu partnera veida.

ja)  Riska darījumi, kas saistīti ar īpaši augstu risku

1)  Centrālās bankas

2)  Vispārējās valdības

3)  Kredītiestādes

4)  Citas finanšu sabiedrības

5)  Nefinanšu sabiedrības

6)  Mājsaimniecības

Šos riska darījumus attiecina uz FINREP darījuma partneru sektoriem atkarībā no tiešā darījumu partnera veida.

k)  Segtās obligācijas

3)  Kredītiestādes

4)  Citas finanšu sabiedrības

5)  Nefinanšu sabiedrības

Šos riska darījumus attiecina uz FINREP darījuma partneru sektoriem atkarībā no tiešā darījumu partnera veida.

l)  Vērtspapīrošanas pozīcijas

2)  Vispārējās valdības

3)  Kredītiestādes

4)  Citas finanšu sabiedrības

5)  Nefinanšu sabiedrības

6)  Mājsaimniecības

Šos riska darījumus attiecina uz FINREP darījuma partneru sektoriem atkarībā no pamatā esošā vērtspapīrošanas riska. FINREP ietvaros, ja vērtspapīrotās pozīcijas paliek atzītas bilancē, attiecīgie darījuma partneru sektori ir tie sektori, pie kuriem pieder šo pozīciju tiešie darījuma partneri.

m)  Iestādes un komercsabiedrības, par kurām ir pieejams īstermiņa kredītnovērtējums

3)  Kredītiestādes

4)  Citas finanšu sabiedrības

5)  Nefinanšu sabiedrības

Šos riska darījumus attiecina uz FINREP darījuma partneru sektoriem atkarībā no tiešā darījumu partnera veida.

n)  Kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

FINREP ietvaros ieguldījumus KIU klasificē kā kapitāla vērtspapīru instrumentus neatkarīgi no tā, vai KPR pieļauj “caurskatīšanu”.

o)  Kapitāla vērtspapīri

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

FINREP ietvaros kapitāla vērtspapīri tiek sadalīti instrumentos pa dažādām finanšu aktīvu kategorijām.

p)  Citi posteņi

Dažādi bilances posteņi

FINREP ietvaros “citi posteņi” var tikt iekļauti dažādās aktīvu kategorijās.



3. tabula

Uz iekšējiem reitingiem balstītā pieeja (IRBP)

Riska darījumu kategorijas saskaņā ar IRBP (KPR 147. pants)

FINREP darījuma partneru sektori

Piezīmes

a)  Centrālās valdības un centrālās bankas

1)  Centrālās bankas

2)  Vispārējās valdības

3)  Kredītiestādes

Šos riska darījumus attiecina uz FINREP darījuma partneru sektoriem atkarībā no tiešā darījumu partnera veida.

b)  Iestādes

(t.i., kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kā arī atsevišķas vispārējās valdības un daudzpusējās bankas)

2)  Vispārējās valdības

3)  Kredītiestādes

4)  Citas finanšu sabiedrības

Šos riska darījumus attiecina uz FINREP darījuma partneru sektoriem atkarībā no tiešā darījumu partnera veida.

c)  Komercsabiedrības

4)  Citas finanšu sabiedrības

5)  Nefinanšu sabiedrības

6)  Mājsaimniecības

Šos riska darījumus attiecina uz FINREP darījuma partneru sektoriem atkarībā no tiešā darījumu partnera veida.

d)  Privātpersonas un MVU

4)  Citas finanšu sabiedrības

5)  Nefinanšu sabiedrības

6)  Mājsaimniecības

Šos riska darījumus attiecina uz FINREP darījuma partneru sektoriem atkarībā no tiešā darījumu partnera veida.

e)  Kapitāla vērtspapīri

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

FINREP ietvaros kapitāla vērtspapīri tiek sadalīti instrumentos pa dažādām finanšu aktīvu kategorijām.

f)  Vērtspapīrošanas pozīcijas

2)  Vispārējās valdības

3)  Kredītiestādes

4)  Citas finanšu sabiedrības

5)  Nefinanšu sabiedrības

6)  Mājsaimniecības

Šos riska darījumus attiecina uz FINREP darījuma partneru sektoriem atkarībā no pamatā esošā vērtspapīrošanas pozīciju riska. FINREP ietvaros, ja vērtspapīrotās pozīcijas paliek atzītas bilancē, attiecīgie darījuma partneru sektori ir tie sektori, pie kuriem pieder šo pozīciju tiešie darījuma partneri.

g)  Citas saistības, kas nav kredītsaistības

Dažādi bilances posteņi

FINREP ietvaros “citi posteņi” var tikt iekļauti dažādās aktīvu kategorijās.

▼B



VI PIELIKUMS

PĀRSKATU SNIEGŠANA PAR ZAUDĒJUMIEM NO KREDĪTIEM, KAS NODROŠINĀTI AR NEKUSTAMO ĪPAŠUMU



IP ZAUDĒJUMU VEIDNES

Veidnes numurs

Veidnes kods

Veidnes nosaukums/veidņu grupa

Saīsinātais nosaukums

 

 

IP ZAUDĒJUMI

LE

15

C 15.00

Riska darījumi un zaudējumi no kredītiem, kas nodrošināti ar nekustamo īpašumu

CR IP ZAUDĒJUMI



C 15.00 – RISKA DARĪJUMI UN ZAUDĒJUMI NO KREDĪTIEM, KAS NODROŠINĀTI AR NEKUSTAMO ĪPAŠUMU (CR IP ZAUDĒJUMI)

Valsts:

 

Zaudējumi

Riska darījumi

Zaudējumu, kas izriet no kredītiem, summa līdz atsauces procentuālajai attiecībai

Kopējo zaudējumu summa

Riska darījumu summa

 

no kā: nekustamais īpašums, kam noteikta hipotekārā vērtība

 

no kā: nekustamais īpašums, kam noteikta hipotekārā vērtība

Rinda

Sleja

010

020

030

040

050

Nodrošināti ar:

 

 

 

 

 

010

Mājokļu īpašumu

 

 

 

 

 

020

Komerciālu nekustamo īpašumu

 

 

 

 

 

▼M9



VII PIELIKUMS

NORĀDES PĀRSKATU SNIEGŠANAI PAR ZAUDĒJUMIEM NO KREDĪTIEM, KAS NODROŠINĀTI AR NEKUSTAMO ĪPAŠUMU

1. Šajā pielikumā sniegtas papildu norādes attiecībā uz tabulām, kas iekļautas šīs regulas VI pielikumā. Šis pielikums papildina norādes atsauču veidā, kas iekļautas VI pielikuma tabulās.

2. Piemēro arī visas vispārējās norādes, kas iekļautas šīs regulas II pielikuma I daļā.

1.    Pārskatu sniegšanas tvērums

3. Datus, kas minēti KPR 101. panta 1. punktā, uzrāda visas iestādes, kuras izmanto nekustamo īpašumu KPR Trešās daļas II sadaļas nolūkā.

4. Veidne aptver visus valstu tirgus, kuros iestādei/iestāžu grupai ir riska darījumi (sk. KPR 101. panta 1. punktu). Saskaņā ar 101. panta 2. punkta trešo teikumu datus uzrāda atsevišķi par katru nekustamo īpašumu tirgu Savienībā.

2.    Definīcijas

5. Zaudējumu definīcija. “Zaudējumi” ir “ekonomiski zaudējumi”, kā definēts KPR 5. panta 2. punktā, tostarp zaudējumi no nomāta īpašuma. Aprēķinot zaudējumus no nekustamā īpašuma, neatzīst atlīdzinājumu plūsmas no citiem avotiem (piemēram, bankas garantijas, dzīvības apdrošināšana utt.). Zaudējumiem vienā pozīcijā neveic savstarpēju ieskaitu ar peļņu, kas gūta no sekmīga atlīdzinājuma citā pozīcijā.

6. Atbilstoši definīcijai, kas iekļauta KPR 5. panta 2. punktā, ekonomiskie zaudējumi no riska darījumiem, kuri nodrošināti ar mājokļu un komerciālo īpašumu, būtu jāaprēķina, sākot no nenokārtoto riska darījumu vērtības pārskata datumā, un šajā aprēķinā būtu jāietver vismaz: i) ieņēmumi no nodrošinājuma realizācijas; ii) tiešās izmaksas (ieskaitot procentu likmju maksājumus un ar nodrošinājuma likvidāciju saistīto kredītu restrukturizāciju izmaksas); un iii) netiešās izmaksas (ieskaitot kredīta restrukturizācijas vienības darbības izmaksas). Visus komponentus nepieciešams diskontēt līdz pārskata sniegšanas atsauces datumam.

7. Riska darījuma vērtība. Riska darījuma vērtība atbilst noteikumiem, kas paredzēti KPR Trešās daļas II sadaļā (sk. 2. nodaļu attiecībā uz iestādēm, kas izmanto standartizēto pieeju, un 3. nodaļu attiecībā uz iestādēm, kas izmanto IRB pieeju).

8. Īpašuma vērtība. Īpašuma vērtība atbilst noteikumiem, kas paredzēti KPR Trešās daļas II sadaļā.

9. Valūtas kursa ietekme. Pārskata sniegšanas valūtu izmanto, piemērojot valūtas maiņas kursu pārskata sniegšanas datumā. Turklāt, aplēšot ekonomiskos zaudējumus, būtu jāņem vērā valūtas kursa ietekme, ja riska darījums vai nodrošinājums ir denominēts atšķirīgā valūtā.

3.    Ģeogrāfiskais sadalījums

10. Atbilstoši pārskata sniegšanas tvērumam pārskatu sniegšanā par CR IP zaudējumiem ir iekļautas šādas veidnes:

a) viena kopējā veidne;

b) viena veidne katram Savienībā esošam valsts tirgum, kurā iestādei ir riska darījumi; un

c) viena veidne datu apkopošanai no visiem ārpus Savienības esošiem valstu tirgiem, kuros iestādei ir riska darījumi.

4.    Pārskata sniegšana par riska darījumiem un zaudējumiem

11. Riska darījumi. Visus riska darījumus, uz kuriem attiecas KPR Trešās daļas II sadaļa un kuros izmanto nodrošinājumu, lai samazinātu riska darījumu riska svērto vērtību, iekļauj pārskatā par CR IP zaudējumiem. Tas nozīmē arī, ka gadījumā, ja nekustamā īpašuma riska mazināšanas ietekmi izmanto tikai iekšējām vajadzībām (t. i., saskaņā ar otro pīlāru) vai lieliem riska darījumiem (sk. KPR Ceturto daļu), tad par riska darījumiem un attiecīgajiem zaudējumiem pārskats nav jāsniedz.

12. Zaudējumi. Iestāde, kurai ir riska darījums līdz pārskata perioda beigām, sniedz pārskatu par zaudējumiem. Par zaudējumiem sniedz pārskatu, tiklīdz saskaņā ar grāmatvedības noteikumiem ir jāiegrāmato uzkrājumi. Jāsniedz pārskats arī par aplēstajiem zaudējumiem. Datus par zaudējumiem apkopo attiecībā uz katru kredītu, t. i., apkopojot datus par atsevišķiem zaudējumiem, kas izriet no riska darījumiem, kuri nodrošināti ar nekustamo īpašumu.

13. Atsauces datums. Sniedzot pārskatu par zaudējumiem, būtu jāizmanto riska darījuma vērtība saistību neizpildes brīdī.

a) Visos ar nekustamo īpašumu nodrošinātu aizdevumu saistību neizpildes gadījumos būtu jāsniedz pārskats par zaudējumiem, kas radušies attiecīgajā pārskata periodā, neatkarīgi no tā, vai kredīta restrukturizācija ir vai nav pabeigta minētajā periodā. Dati par zaudējumiem, kas uzrādīti 30. jūnijā, attiecas uz laikposmu no 1. janvāra līdz 30. jūnijam, un 31. decembrī uzrādītie dati par zaudējumiem attiecas uz visu kalendāro gadu. Ņemot vērā to, ka var būt liela laika atšķirība starp saistību neizpildes rašanos un zaudējumu realizāciju, informāciju par zaudējumu aplēsēm (kas ietver nepabeigtus kredīta restrukturizācijas procesus) sniedz, ja pārskata periodā kredīta restrukturizācija nav pabeigta.

b) Visiem saistību neizpildes gadījumiem pārskata periodā ir trīs scenāriji: i.) aizdevumu, kurā nav izpildītas saistības, var pārstrukturēt tā, ka to vairs neuzskata par tādu, kura saistības netiek pildītas (zaudējumi nav konstatēti); ii.) visa nodrošinājuma realizācija ir pabeigta (pabeigta kredīta restrukturizācija, zināmi faktiskie zaudējumi); vai iii.) kredīta restrukturizācija nav pabeigta (izmanto zaudējumu aplēses). Pārskatos par zaudējumiem ietver tikai zaudējumus no scenārija ii.) nodrošinājuma realizācija (konstatētie zaudējumi) un scenārija iii.) nepabeigta kredīta restrukturizācija (zaudējumu aplēses).

c) Pārskatā iekļauj datus par zaudējumiem tikai no riska darījumiem, kuros saistību neizpilde konstatēta pārskata periodā, bet sniegtajos datos nenorāda zaudējumus no riska darījumiem, kuros saistību neizpilde konstatēta iepriekšējos pārskata periodos. Proti, pārskatā neiekļauj datus par ieņēmumiem no nodrošinājuma realizācijas vēlākā pārskata periodā vai zemākām realizētajām izmaksām, nekā tika lēsts iepriekš.

14. Īpašuma vērtējuma nozīme. Lai sniegtu pārskatu par to riska darījuma daļu, kas nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēkām, kā atsauces datums ir vajadzīgs pēdējais īpašuma vērtējums pirms riska darījuma saistību neizpildes dienas. Pēc saistību neizpildes īpašumu varētu novērtēt atkārtoti. Jauniegūtā vērtība tomēr nebūtu jāņem vērā, identificējot riska darījuma daļu, kas sākotnēji tikusi pilnībā (un kopumā) nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēkām. Tomēr īpašuma jauno vērtību ņem vērā, sniedzot pārskatu par ekonomiskajiem zaudējumiem (samazināta īpašuma vērtība ir daļa no ekonomiskajām izmaksām). Citiem vārdiem, pēdējo īpašuma vērtējumu pirms saistību neizpildes dienas izmanto, lai noteiktu, kura zaudējumu daļa uzrādāma 010. šūnā (riska darījumu vērtību, kas ir pilnībā un kopumā nodrošinātas, identifikācija), un lai noteiktu atkārtoti novērtētā īpašuma vērtību attiecībā uz 010. un 030. šūnā uzrādāmo summu (aplēse iespējamai kredīta restrukturizācijai saistībā ar nodrošinājumu).

15. Attiecībā uz aizdevumu pārdošanu pārskata periodā piemērotā procedūra. Iestāde, kurai ir riska darījums līdz pārskata perioda beigām, uzrāda zaudējumus, bet tikai tad, ja attiecībā uz šo riska darījumu ir konstatēta saistību neizpilde.

5.    Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām



Slejas

010

Zaudējumu, kas izriet no kredītiem, summa līdz atsauces procentuālajai attiecībai

Attiecīgi KPR 101. panta 1. punkta a) un d) apakšpunkts.

Tirgus vērtība un hipotekārā vērtība saskaņā ar KPR 4. panta 74. un 76. punktu

Šajā slejā iekļauti visi zaudējumi no kredītiem, kas nodrošināti ar mājokļa īpašumu vai komerciālo nekustamo īpašumu līdz riska darījuma apjoma daļai, ko uzskata par pilnībā nodrošinātu saskaņā ar KPR 124. panta 1. punktu.

020

No kā: nekustamais īpašums, kam noteikta hipotekārā vērtība

Pārskatu sniegšana par tiem zaudējumiem, attiecībā uz kuriem nodrošinājuma vērtība ir aprēķināta kā hipotekārā vērtība.

030

Kopējo zaudējumu summa

Attiecīgi KPR 101. panta 1. punkta b) un e) apakšpunkts

Tirgus vērtība un hipotekārā vērtība saskaņā ar KPR 4. panta 74. un 76. punktu

Šajā slejā uzrādīti visi zaudējumi no kredītiem, kas nodrošināti ar mājokļa īpašumu vai komerciālo nekustamo īpašumu līdz riska darījuma apjoma daļai, ko uzskata par pilnībā nodrošinātu saskaņā ar KPR 124. panta 1. punktu.

040

No kā: nekustamais īpašums, kam noteikta hipotekārā vērtība

Pārskata sniegšana par tiem zaudējumiem, attiecībā uz kuriem nodrošinājuma vērtība ir aprēķināta kā hipotekārā vērtība

050

Riska darījumu summa

Attiecīgi KPR 101. panta 1. punkta c) un f) apakšpunkts

Pārskats ir jāsniedz tikai par to riska darījuma vērtības daļu, kura ir uzskatāma par pilnībā nodrošinātu ar nekustamo īpašumu, proti, sniedzot pārskatu par zaudējumiem, nav jāietver dati par to daļu, kas nav uzskatāma par nodrošinātu.

Saistību neizpildes gadījumā uzrādītā riska darījuma vērtība ir vienāda ar riska darījuma vērtību tieši pirms saistību neizpildes.



Rindas

010

Mājokļa īpašums

020

Komerciāls nekustamais īpašums

▼B



VIII PIELIKUMS

VEIDNES PĀRSKATU SNIEGŠANAI PAR LIELIEM RISKA DARĪJUMIEM



LIELU RISKA DARĪJUMU VEIDNES

Veidnes numurs

Veidnes kods

Veidnes nosaukums /veidņu grupa

Saīsinājums

 

 

LIELI RISKA DARĪJUMI

LE

26

C 26.00

Lielo riska darījumu limiti

LE LIMITI

27

C 27.00

Darījuma partnera identifikācija

LE 1

28

C 28.00

Riska darījumi netirdzniecības un tirdzniecības portfelī

LE 2

29

C 29.00

Informācija par riska darījumiem ar atsevišķiem klientiem savstarpēji saistītu klientu grupās

LE 3

30

C 30.00

Termiņu grupas riska darījumiem netirdzniecības un tirdzniecības portfelī

LE 4

31

C 31.00

Termiņu grupas riska darījumiem ar atsevišķiem klientiem savstarpēji saistītu klientu grupās

LE 5



C 26.00 - Lielo riska darījumu limiti (LE limiti)

 

Piemērojamais limits

sleja

010

rinda

 

 

010

Struktūras, kas nav iestādes

 

020

Iestādes

 

030

Iestādes %

 



C 27.00 - Darījuma partnera identifikācija (LE 1)

DARĪJUMA PARTNERA IDENTIFIKĀCIJA

Kods

Nosaukums

LEI kods

Darījuma partnera rezidences vieta

Darījuma partnera nozare

NACE kods

Darījuma partnera veids

010

020

030

040

050

060

070

 

 

 

 

 

 

 



C 28.00 - Riska darījumi netirdzniecības un tirdzniecības portfelī (LE 2)

DARĪJUMA PARTNERIS

SĀKOTNĒJĀS RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBAS

(-) Vērtības korekcijas un uzkrājumi

(-) Riska darījumi, kas atskaitīti no pašu kapitāla

Riska darījuma vērtība pirms atbrīvojumu un kredītriska mazināšanas metožu piemērošanas

ATBILSTOŠAS KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS METODES

(-) Atbrīvotās summas

Riska darījuma vērtība pirms atbrīvojumu un kredītriska mazināšanas metožu piemērošanas

Kods

Grupa vai atsevišķs klients

Darījumi, kuros ir riska darījums ar pamatā esošajiem aktīviem

 

(-) Atbilstošu kredītriska mazināšanas metožu aizstāšanas ietekme

(-) Fondēta kredītaizsardzība, kas nav aizstāšanas ietekme

(-) Nekustamais īpašums

 

Tiešie riska darījumi

Netiešie riska darījumi

Papildu riska darījumi, kas izriet no darījumiem, kuros ir riska darījums ar pamatā esošajiem aktīviem

Sākotnējo riska darījumu vērtību kopsumma

No tiem: kuros netiek pildītas saistības

Parāda instrumenti

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

Atvasinātie instrumenti

Ārpusbilances posteņi

Parāda instrumenti

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

Atvasinātie instrumenti

Ārpusbilances posteņi

Kopā

No kā: netirdzniecības portfelī

% no atbilstošā kapitāla

(-) Parāda instrumenti

(-) Kapitāla vērtspapīru instrumenti

(-) Atvasinātie instrumenti

(-) Āpusbilances posteņi

Kopā

No kā: netirdzniecības portfelī

% no atbilstošā kapitāla

Aizdevumu saistības

Finanšu garantijas

Citas saistības

Aizdevumu saistības

Finanšu garantijas

Citas saistības

(-) Aizdevumu saistības

(-) Finanšu garantijas

(-) Citas saistības

010

020

030

040

050

060

070

080

090

100

110

120

130

140

150

160

170

180

190

200

210

220

230

240

250

260

270

280

290

300

310

320

330

340

350

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 



C 29.00 - Informācija par riska darījumiem ar atsevišķiem klientiem savstarpēji saistītu klientu grupās (LE 3)

DARĪJUMA PARTNERIS

SĀKOTNĒJĀS RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBAS

(-) Vērtības korekcijas un uzkrājumi

(-) Riska darījumi, kas atskaitīti no pašu kapitāla

Riska darījuma vērtība pirms atbrīvojumu un kredītriska mazināšanas metožu piemērošanas

ATBILSTOŠAS KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS METODES

(-) Atbrīvotās summas

Riska darījuma vērtība pirms atbrīvojumu un kredītriska mazināšanas metožu piemērošanas

Kods

Grupas kods

Darījumi, kuros ir riska darījums ar pamatā esošajiem aktīviem

Saistības veids

 

(-) Atbilstošu kredītriska mazināšanas metožu aizstāšanas ietekme

(-) Fondēta kredītaizsardzība, kas nav aizstāšanas ietekme

(-) Nekustamais īpašums

 

Tiešie riska darījumi

Netiešie riska darījumi

Papildu riska darījumi, kas izriet no darījumiem, kuros ir riska darījums ar pamatā esošajiem aktīviem

Sākotnējo riska darījumu vērtību kopsumma

No tiem: kuros netiek pildītas saistības

Parāda instrumenti

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

Atvasinātie instrumenti

Ārpusbilances posteņi

Parāda instrumenti

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

Atvasinātie instrumenti

Ārpusbilances posteņi

Kopā

No kā: netirdzniecības portfelī

% no atbilstošā kapitāla

(-) Parāda instrumenti

(-) Kapitāla vērtspapīru instrumenti

(-) Atvasinātie instrumenti

(-) Āpusbilances posteņi

Kopā

No kā: netirdzniecības portfelī

% no atbilstošā kapitāla

Aizdevumu saistības

Finanšu garantijas

Citas saistības

Aizdevumu saistības

Finanšu garantijas

Citas saistības

(-) Aizdevumu saistības

(-) Finanšu garantijas

(-) Citas saistības

010

020

030

040

050

060

070

080

090

100

110

120

130

140

150

160

170

180

190

200

210

220

230

240

250

260

270

280

290

300

310

320

330

340

350

360

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 



C 30.00 - Termiņu grupas riska darījumiem tirdzniecības portfelī un netirdzniecības portfelī (LE 4)

DARĪJUMA PARTNERIS

RISKA DARĪJUMU TERMIŅU GRUPAS

RISKA DARĪJUMU TERMIŅU GRUPAS

Kods

Līdz 1 mēnesim

Pārsniedz 1 mēnesi - līdz 2 mēnešiem

Pārsniedz 2 mēnešus - līdz 3 mēnešiem

Pārsniedz 3 mēnešus - līdz 4 mēnešiem

Pārsniedz 4 mēnešus - līdz 5 mēnešiem

Pārsniedz 5 mēnešus - līdz 6 mēnešiem

Pārsniedz 6 mēnešus - līdz 7 mēnešiem

Pārsniedz 7 mēnešus - līdz 8 mēnešiem

Pārsniedz 8 mēnešus - līdz 9 mēnešiem

Pārsniedz 9 mēnešus - līdz 10 mēnešiem

Pārsniedz 10 mēnešus - līdz 11 mēnešiem

Pārsniedz 11 mēnešus - līdz 12 mēnešiem

Pārsniedz 12 mēnešus - līdz 15 mēnešiem

Pārsniedz 15 mēnešus - līdz 18 mēnešiem

Pārsniedz 18 mēnešus - līdz 21 mēnesim

Pārsniedz 21 mēnesi - līdz 24 mēnešiem

Pārsniedz 24 mēnešus - līdz 27 mēnešiem

Pārsniedz 27 mēnešus - līdz 30 mēnešiem

Pārsniedz 30 mēnešus - līdz 33 mēnešiem

Pārsniedz 33 mēnešus - līdz 36 mēnešiem

Pārsniedz 3 gadus - līdz 5 gadiem

Pārsniedz 5 gadus - līdz 10 gadiem

Pārsniedz 10 gadus

Nenoteikts termiņš

010

020

030

040

050

060

070

080

090

100

110

120

130

140

150

160

170

180

190

200

210

220

230

240

250

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 



C 31.00 -Termiņu grupas riska darījumiem ar atsevišķiem klientiem savstarpēji saistītu klientu grupās (LE 5)

DARĪJUMA PARTNERIS

RISKA DARĪJUMU TERMIŅU GRUPAS

RISKA DARĪJUMU TERMIŅU GRUPAS

Kods

Grupas kods

Līdz 1 mēnesim

Pārsniedz 1 mēnesi - līdz 2 mēnešiem

Pārsniedz 2 mēnešus - līdz 3 mēnešiem

Pārsniedz 3 mēnešus - līdz 4 mēnešiem

Pārsniedz 4 mēnešus - līdz 5 mēnešiem

Pārsniedz 5 mēnešus - līdz 6 mēnešiem

Pārsniedz 6 mēnešus - līdz 7 mēnešiem

Pārsniedz 7 mēnešus - līdz 8 mēnešiem

Pārsniedz 8 mēnešus - līdz 9 mēnešiem

Pārsniedz 9 mēnešus - līdz 10 mēnešiem

Pārsniedz 10 mēnešus - līdz 11 mēnešiem

Pārsniedz 11 mēnešus - līdz 12 mēnešiem

Pārsniedz 12 mēnešus - līdz 15 mēnešiem

Pārsniedz 15 mēnešus - līdz 18 mēnešiem

Pārsniedz 18 mēnešus - līdz 21 mēnesim

Pārsniedz 21 mēnesi - līdz 24 mēnešiem

Pārsniedz 24 mēnešus - līdz 27 mēnešiem

Pārsniedz 27 mēnešus - līdz 30 mēnešiem

Pārsniedz 30 mēnešus - līdz 33 mēnešiem

Pārsniedz 33 mēnešus - līdz 36 mēnešiem

Pārsniedz 3 gadus - līdz 5 gadiem

Pārsniedz 5 gadus - līdz 10 gadiem

Pārsniedz 10 gadus

Nenoteikts termiņš

010

020

030

040

050

060

070

080

090

100

110

120

130

140

150

160

170

180

190

200

210

220

230

240

250

260

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

▼M7



IX PIELIKUMS

NORĀDES PĀRSKATU SNIEGŠANAI PAR LIELAJIEM RISKA DARĪJUMIEM UN KONCENTRĀCIJAS RISKU

Saturs

I DAĻA:

VISPĀRĪGAS NORĀDES

1.

Struktūra un konvencijas

II DAĻA:

NORĀDES SAISTĪBĀ AR VEIDNI

1.

Lielo riska darījumu pārskatu sniegšanas tvērums un līmenis

2.

Lielo riska darījumu (LE) veidnes struktūra

3.

Definīcijas un vispārīgas norādes, kas piemērojamas pārskatu sniegšanai par lielajiem riska darījumiem

4.

C 26.00 - lielo riska darījumu limitu veidne

4.1.

Norādes par konkrētām rindām:

5.

C 27.00 - darījuma partnera identifikācija (LE1)

5.1.

Norādījumi attiecībā uz konkrētām slejām:

6.

C 28.00 - riska darījumi netirdzniecības portfelī un tirdzniecības portfelī (LE2)

6.1.

Norādījumi attiecībā uz konkrētām slejām:

7.

C 29.00 - Informācija par riska darījumiem ar atsevišķiem klientiem savstarpēji saistītu klientu grupās (LE2)

7.1.

Norādījumi attiecībā uz konkrētām slejām:

8.

C 30.00 - Termiņu grupas desmit lielākajiem riska darījumiem ar iestādēm un desmit lielākajiem riska darījumiem ar neregulētām finanšu sektora sabiedrībām (veidne LE4)

8.1.

Norādījumi attiecībā uz konkrētām slejām:

9.

C 31.00 - Termiņu grupas desmit lielākajiem riska darījumiem ar iestādēm un desmit lielākajiem riska darījumiem ar neregulētām finanšu sektora sabiedrībām: informācija par riska darījumiem ar atsevišķiem klientiem savstarpēji saistītu klientu grupās (veidne LE5).

9.1.

Norādījumi attiecībā uz konkrētām slejām:

I DAĻA:    VISPĀRĪGAS NORĀDES

1.    Struktūra un konvencijas

1. Sistēma pārskatu sniegšanai par lielajiem riska darījumiem (large exposures – “LE”) sastāv no sešām veidnēm, kurās iekļauj šādu informāciju:

a) lielo riska darījumu limiti;

b) darījuma partnera identifikācija (veidne LE1);

c) riska darījumi netirdzniecības portfelī un tirdzniecības portfelī (veidne LE2);

d) informācija par riska darījumiem ar atsevišķiem klientiem savstarpēji saistītu klientu grupās (veidne LE2);

e) termiņu grupas desmit lielākajiem riska darījumiem ar iestādēm un desmit lielākajiem riska darījumiem ar neregulētām finanšu sektora sabiedrībām (veidne LE4);

f) termiņu grupas desmit lielākajiem riska darījumiem ar iestādēm un desmit lielākajiem riska darījumiem ar neregulētām finanšu sektora sabiedrībām; informācija par riska darījumiem ar atsevišķiem klientiem savstarpēji saistītu klientu grupās (veidne LE5).

2. Instrukcijās ir iekļautas atsauces uz tiesību aktiem, kā arī sīka informācija attiecībā uz datiem, kurus sniedz katrā veidnē.

3. Instrukcijas un validācijas noteikumi atbilst turpmākajos punktos izklāstītajai apzīmēšanas konvencijai, atsaucoties uz veidnes slejām, rindām un šūnām.

4. Instrukcijās un validācijas noteikumos parasti izmanto šādu konvenciju: {Veidne;Rinda;Sleja}. Zvaigznītes zīmi izmanto, lai norādītu, ka validācija ir veikta visām ziņotajām rindām).

5. Ja validācija tiek veikta veidnē, kurā izmanto tikai attiecīgās veidnes datu punktus, tad apraksti neattiecas uz veidni: {Rinda; Sleja}.

6. ABS (vērtība): absolūtā vērtība bez zīmes. Jebkuru summu, kas palielina riska darījumu vērtību, uzrāda kā pozitīvu skaitli. Savukārt jebkuru summu, kas samazina riska darījumu vērtību, uzrāda kā negatīvu skaitli. Ja pirms kāda posteņa apzīmējuma ir mīnuszīme (-), šo posteni neuzrāda kā pozitīvu skaitli.

II DAĻA:    NORĀDES SAISTĪBĀ AR VEIDNI

Šajā pielikumā norādes saistībā ar pārskatu sniegšanu par lielajiem riska darījumiem piemēro arī pārskatu sniegšanai par būtiskiem riska darījumiem atbilstīgi 9. un 11. pantā noteiktajam.

1.    Lielo riska darījumu pārskatu sniegšanas tvērums un līmenis

1. Lai paziņotu informāciju par lielajiem riska darījumiem atsevišķi ar katru klientu vai savstarpēji saistītu klientu grupu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 (Kapitāla prasību regula – “KPR”) 394. panta 1. punktu, iestādes izmanto veidnes LE1, LE2 un LE2.

2. Lai konsolidētā veidā sniegtu informāciju par lielajiem riska darījumiem ar klientiem vai savstarpēji saistītu klientu grupām saskaņā ar KPR 394. panta 1. punktu, dalībvalsts mātes iestādes izmanto veidnes LE1, LE2 un LE2.

3. Tiek sniegts pārskats par katru lielo riska darījumu, kas noteikts saskaņā ar KPR 392. pantu, tostarp par lielajiem riska darījumiem, kurus neņem vērā attiecībā uz atbilstību KPR 395. pantā noteiktajam lielo riska darījumu limitam.

4. Lai konsolidētā veidā sniegtu informāciju par 20 lielākajiem riska darījumiem ar klientiem vai savstarpēji saistītu klientu grupām saskaņā ar pēdējo teikumu KPR 394. panta 1. punktā, dalībvalsts mātes iestādes, uz kurām attiecas KPR trešās daļas II sadaļas 3. nodaļa, izmanto veidnes LE1, LE2 un LE2. Riska darījuma vērtība, kas iegūta, atņemot veidnes LE2 320. slejā norādīto summu (“Summas, uz kurām attiecas atbrīvojums”) no tās pašas veidnes 210. slejā norādītās summas (“Kopā”), ir summa, ko izmanto, lai noteiktu šos 20 lielākos riska darījumus.

5. Lai konsolidētā veidā sniegtu informāciju par desmit lielākajiem riska darījumiem ar iestādēm, kā arī par desmit lielākajiem riska darījumiem ar neregulētām finanšu sektora sabiedrībām saskaņā ar KPR 394. panta 2. punkta a) līdz d) apakšpunktu, dalībvalsts mātes iestādes izmanto veidnes LE1, LE2 un LE2. Lai sniegtu pārskatu par šo riska darījumu termiņu struktūru saskaņā ar KPR 394. panta 2. punkta e) apakšpunktu, dalībvalsts mātes iestādes izmanto veidnes LE4 un LE5. Riska darījuma vērtība, kas aprēķināta veidnes LE2 slejā 210 (“Kopā”), ir summa, ko izmanto, lai noteiktu šos 20 lielākos riska darījumus.

6. Datus par lielajiem riska darījumiem un attiecīgajiem lielākajiem riska darījumiem ar savstarpēji saistītu klientu grupām un atsevišķiem klientiem, kas nepieder pie savstarpēji saistītu klientu grupas, norāda veidnē LE2 (kurā savstarpēji saistītu klientu grupu uzrāda kā vienu atsevišķu riska darījumu).

7. Iestādes veidnē LE2 norāda datus par riska darījumiem ar atsevišķiem klientiem, kas pieder pie savstarpēji saistītu klientu grupām, ko norāda veidnē LE2. Veidnē LE2 sniegto informāciju par riska darījumu ar atsevišķu klientu atkārtoti nesniedz veidnē LE2.

2.    Lielo riska darījumu (LE) veidnes struktūra

8. Veidnes LE1 slejās norāda informāciju, kas attiecas uz atsevišķu klientu vai savstarpēji saistītu klientu grupu, ar kuriem iestādei ir riska darījums, identificēšanu.

9. Veidnes LE2 un veidnes LE2 slejās sniedz šādas informācijas blokus:

a) riska darījuma vērtība, pirms piemēroti atbrīvojumi un pirms ņemta vērā kredītriska mazināšanas ietekme, tostarp tiešie un netiešie riska darījumi un papildu riska darījumi, kas izriet no darījumiem riska darījumu ar pamatā esošajiem aktīviem gadījumā;

b) atbrīvojumu un kredītriska mazināšanas metožu ietekme;

c) riska darījuma vērtība pēc atbrīvojumu piemērošanas un pēc tam, kad ņemta vērā kredītriska mazināšanas ietekme, kas aprēķināta KPR 395. panta 1. punkta piemērošanas nolūkā.

10. Veidnes LE4 un veidnes LE5 slejās sniedz informāciju par termiņu grupām, kurās iedala desmit lielāko riska darījumu ar iestādēm, kā arī desmit lielāko riska darījumu ar neregulētām finanšu sektora sabiedrībām sagaidāmās maksājamās summas.

3.    Definīcijas un vispārīgas norādes, kas piemērojamas pārskatu sniegšanai par lielajiem riska darījumiem

11. Jēdziens “savstarpēji saistītu klientu grupa” ir definēts KPR 4. panta 1. punkta 39. apakšpunktā.

12. Jēdziens “neregulēta finanšu sektora sabiedrība” ir definēts KPR 142. panta 1. punkta 5. apakšpunktā.

13. Jēdziens “iestādes” ir definēts KPR 4. panta 1. punkta 3. apakšpunktā.

14. Tiek sniegts pārskats par riska darījumiem ar “civiltiesiskām asociācijām”. Turklāt iestādes pieskaita civiltiesiskas asociācijas kredīta summas katra partnera parādsaistībām. Riska darījumus ar civiltiesiskām asociācijām, kuros pastāv kvotas, sadala starp partneriem vai iedala tiem atbilstīgi to attiecīgajām kvotām. Par atsevišķiem veidojumiem (piemēram, kopīgiem kontiem, mantinieku kopienām, aizdevumiem, kas sniegti nominālam aizņēmējam), kuri faktiski darbojas tāpat kā civiltiesiskas asociācijas, jāsniedz pārskats tāpat kā par riska darījumiem ar civiltiesiskām asociācijām.

15. Saskaņā ar KPR 389. pantu aktīvus un ārpusbilances posteņus izmanto, nepiemērojot riska pakāpes vai riska līmeņus. Konkrēti, ārpusbilances posteņiem nepiemēro kredītu korekcijas pakāpes.

16. Jēdziens “riska darījumi” ir definēts KPR 389. pantā.

a) Jebkuri aktīvi vai ārpusbilances posteņi netirdzniecības un tirdzniecības portfelī, tostarp KPR 400. pantā norādītie posteņi, izņemot posteņus, uz kuriem attiecas KPR 390. panta 6. punkta a) līdz d) apakšpunkts.

b) “Netiešie riska darījumi” ir tie riska darījumi, kas iedalīti nevis tiešajam aizdevējam, bet garantijas devējam vai nodrošinājuma emitentam saskaņā ar KPR 403. pantu. Šeit sniegtās definīcijas nekādā iespējamajā aspektā nedrīkst atšķirties no tiesību pamataktā sniegtajām definīcijām.]

Riska darījumus ar savstarpēji saistītu klientu grupām aprēķina saskaņā ar 390. panta 5. punktu.

17. “Savstarpējo prasījumu ieskaita līgumus” ir atļauts ņemt vērā, nosakot lielo riska darījumu vērtību, kā tas izklāstīts KPR 390. panta 1., 2. un 3. punktā. KPR II pielikumā norādīto atvasināto instrumentu riska darījumu vērtību nosaka saskaņā ar KPR trešās daļas II sadaļas 6. nodaļu, ņemot vērā pārjaunojuma līgumu un citu ieskaita līgumu ietekmi, ko ņem vērā šo metožu nolūkiem saskaņā ar KPR trešās daļas II sadaļas 6. nodaļu. Repo darījumu, vērtspapīru vai preču aizdevumu vai aizņēmumu darījumu, ilgstošo norēķinu darījumu un maržinālo aizdevumu darījumu riska darījuma vērtību nosaka atbilstoši KPR trešās daļas II sadaļas 4. vai 6. nodaļai. Saskaņā ar KPR 296. pantu vienas juridiskas saistības, kas izriet no dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiska ieskaita līguma ar pārskata sniedzējas iestādes darījuma partneri, riska darījuma vērtību LE veidnēs uzrāda kā “citas saistības”.

18. “Riska darījuma vērtību” aprēķina saskaņā ar KPR 390. pantu.

19. Atbrīvojumu un atbilstīgu kredītriska mazināšanas metožu pilnīgas vai daļējas piemērošanas, lai aprēķinātu riska darījuma vērtību KPR 395. panta 1. punkta nolūkā, ietekme ir aprakstīta KPR 399. līdz 403. pantā.

20. Par līgumiem par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu, par kuriem jāsniedz pārskats kā par lielajiem riska darījumiem, sniedz pārskatu saskaņā ar KPR 402. panta 3. punktu. Ja ir izpildīti KPR 402. panta 3. punktā noteiktie kritēriji, iestāde sniedz pārskatu par lielajiem riska darījumiem ar katru trešo personu par prasījuma summu, kas darījuma partnerim ir pret šo trešo personu, un nevis par riska darījuma ar darījuma partneri summu.

4.    C 26.00 - lielo riska darījumu limitu veidne

4.1.   Norādes par konkrētām rindām:



Rindas

Atsauces uz tiesību aktiem un norādījumi

010

Struktūras, kas nav iestādes

KPR 395. panta 1. punkts, 458. panta 2. punkta d) apakšpunkta ii) punkts, 458. panta 10. punkts un 459. panta b) apakšpunkts.

Attiecībā uz darījumu partneriem, kas nav iestādes, tiek norādīta piemērojamā limita summa. Šī summa ir 25 % no atbilstošā kapitāla, kas norādīts I pielikuma 226. veidnes 4. rindā, ja vien netiek piemērota ierobežojošāka procentuāla attiecība saistībā ar to, ka tiek piemēroti valsts pasākumi saskaņā ar KPR 458. pantu vai deleģētie akti, kas pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 459. panta b) apakšpunktu.

020

Finanšu iestādes

KPR 395. panta 1. punkts, 458. panta 2. punkta d) apakšpunkta ii) punkts, 458. panta 10. punkts un 459. panta b) apakšpunkts.

Attiecībā uz darījumu partneriem, kas ir iestādes, tiek norādīta piemērojamā limita summa. Saskaņā ar KPR 395. panta 1. punktu šī summa ir šāda:

— ja 25 % no atbilstošā kapitāla pārsniedz 150 miljonus euro (vai arī limitu, kas ir zemāks nekā 150 miljoni euro un kuru noteikusi kompetentā iestāde saskaņā ar KPR 395. panta 1. punkta trešo daļu), tad tiek norādīti 25 % no atbilstošā kapitāla;

— ja 150 miljoni euro vai mazāks limits, kuru noteikusi kompetentā iestāde saskaņā ar KPR 395. panta 1. punkta trešo daļu, ir vairāk nekā 25 % no iestādes atbilstošā kapitāla, tad tiek norādīti 150 miljoni euro (vai arī kompetentās iestādes noteiktais limits, kas ir mazāks). Ja iestāde ir noteikusi mazāku limitu attiecībā uz tās atbilstošo kapitālu, kā prasīts KPR 395. panta 1. punktā, tad norāda šo limitu.

Šie limiti var būt stingrāki, ja piemēro valsts pasākumus saskaņā ar KPR 395. panta 6. punktu vai 458. pantu vai Eiropas deleģētos aktus, kas pieņemti saskaņā ar KPR 459. panta b) apakšpunktu.

030

Iestādes %

KPR 395. panta 1. punkts un 459. panta a) apakšpunkts

Summa, kura tiek norādīta, ir absolūtais limits (to norāda 020. rindā), ko izsaka kā procentuālu attiecību pret atbilstošo kapitālu.

5.    C 27.00 - darījuma partnera identifikācija (LE1)

5.1.   Norādījumi attiecībā uz konkrētām slejām:



Sleja

Atsauces uz tiesību aktiem un norādījumi

010-070

Darījuma partnera identifikācija:

Iestādes norāda tā darījuma partnera identifikācijas datus, par kuru tiek iesniegta informācija jebkurā veidnē no C 28.00 līdz C 31.00. Savstarpēji saistītu klientu grupas identifikācijas datus neuzrāda, ja vien valsts pārskatu sniegšanas sistēma nenodrošina unikālu kodu savstarpēji saistītu klientu grupai.

Saskaņā ar KPR 394. panta 1. punkta a) apakšpunktu iestādes norāda tāda darījuma partnera identifikācijas datus, ar kuru tām ir lielais riska darījums, kā definēts KPR 392. pantā.

Saskaņā ar KPR 394. panta 2. punkta a) apakšpunktu iestādes norāda tāda darījuma partnera identifikācijas datus, ar kuru tām ir lielākais riska darījums, (gadījumos, kad darījuma partneris ir iestāde vai neregulēta finanšu sektora sabiedrība).

010

Kods

Kods ir rindas identifikators, un tam jābūt vienreizējam attiecībā uz katru tabulas rindu.

Kodu izmanto, lai identificētu atsevišķu darījuma partneri. Tomēr šīs slejas mērķis ir saistīt C 27.00 sniegto informāciju par darījuma partneri ar C 28.00 līdz C 31.00 uzrādītajiem riska darījumiem. Savstarpēji saistītu klientu grupas identifikācijas datus neuzrāda, ja vien valsts pārskatu sniegšanas sistēma nenodrošina unikālu kodu savstarpēji saistītu klientu grupai. Šos kodus laika gaitā izmanto vienotā veidā.

Koda uzbūve ir atkarīga no valsts pārskatu sniegšanas sistēmas, ja vien Savienībā nav vienotas kodifikācijas sistēmas.

020

Nosaukums

Nosaukums atbilst grupas nosaukumam, ja pastāv savstarpēji saistītu klientu grupa. Visos pārējos gadījumos nosaukums atbilst atsevišķam darījuma partnerim.

Savstarpēji saistītu klientu grupai norāda mātesuzņēmuma nosaukumu vai, ja savstarpēji saistītu klientu grupai nav mātesuzņēmuma, tad grupas komerciālo nosaukumu.

030

LEI kods

Darījumu partnera juridiskās personas identifikācijas kods.

040

Darījuma partnera rezidences vieta

Izmanto darījuma partnera inkorporācijas valsts ISO kodu 3166-1-alpha-2 (tostarp starptautisko organizāciju pseido-ISO kodus, kas atrodami jaunākajā Eurostat izdevumā “Maksājumu bilances Vademecum”).

Savstarpēji saistītu klientu grupām rezidences vietu nenorāda.

050

Darījuma partnera nozare

Katru darījuma partneri, pamatojoties uz FINREP ekonomikas sektoru klasēm, klasificē vienā sektorā:

i) centrālās bankas; ii) vispārējās valdības; iii) kredītiestādes; iv) citas finanšu sabiedrības; v) nefinanšu sabiedrības; vi) mājsaimniecības.

Savstarpēji saistītu klientu grupām sektors nav jānorāda.

060

NACE kods

Ekonomikas nozarēm izmanto NACE kodus (Nomenclature statistique des activités économiques dans l’Union européenne = saimniecisko darbību statistiskā klasifikācija Eiropas Savienībā).

Šī sleja attiecas tikai uz darījumu partneriem “citas finanšu sabiedrības” un “nefinanšu sabiedrības”. Attiecībā uz “nefinanšu sabiedrībām” izmanto NACE kodus ar viena līmeņa detalizācijas pakāpi (piemēram, “F – būvniecība”) un attiecībā uz “citām finanšu sabiedrībām” – ar divu līmeņu detalizācijas pakāpēm, kas sniedz atsevišķu informāciju par apdrošināšanas darbībām (piemēram, “K65 – apdrošināšana, pārapdrošināšana un pensiju uzkrāšana, izņemot obligāto sociālo apdrošināšanu”).

“Citu finanšu sabiedrību” un “nefinanšu sabiedrību” ekonomikas nozares klasificē, pamatojoties uz FINREP darījumu partneru iedalījumu.

Savstarpēji saistītu klientu grupām NACE kodu nenorāda.

070

Darījuma partnera veids

KPR 394. panta 2. punkts

Darījuma partnera veidu desmit lielākajiem riska darījumiem ar iestādēm un desmit lielākajiem riska darījumiem ar neregulētām finanšu sektora sabiedrībām nosaka, norādot “I” attiecībā uz iestādēm vai “U” attiecībā uz neregulētām finanšu sektora sabiedrībām.

6.    C 28.00 - riska darījumi netirdzniecības portfelī un tirdzniecības portfelī (LE2)

6.1.   Norādījumi attiecībā uz konkrētām slejām:



Sleja

Atsauces uz tiesību aktiem un norādījumi

010

Kods

Savstarpēji saistītu klientu grupai, ja valsts līmenī ir pieejams unikāls kods, šo kodu uzrāda kā savstarpēji saistītu klientu grupas kodu. Ja valsts līmenī nav unikāla koda, uzrāda C 27.00 minēto mātesuzņēmuma kodu.

Gadījumos, kad savstarpēji saistītu klientu grupai nav mātesuzņēmuma, tad norādāmais kods ir tās atsevišķās struktūras kods, kuru iestāde uzskata par svarīgāko savstarpēji saistītu klientu grupā. Visos pārējos gadījumos kods atbilst atsevišķam darījuma partnerim.

Šos kodus laika gaitā izmanto vienotā veidā.

Koda uzbūve ir atkarīga no valsts pārskatu sniegšanas sistēmas, ja vien ES nav vienotas kodifikācijas sistēmas.

020

Grupa vai atsevišķs klients

Iestāde norāda “1”, sniedzot pārskatu par riska darījumiem ar atsevišķiem klientiem, vai “2” – par riska darījumiem ar savstarpēji saistītu klientu grupām.

030

Darījumi, kuros ir riska darījums ar pamatā esošajiem aktīviem

KPR 390. panta 7. punkts

Saskaņā ar valstu kompetento iestāžu sīkākām tehniskajām specifikācijām, ja iestādei ir riska darījumi ar norādīto darījumu partneri, veicot darījumu, kurā ir riska darījums ar pamatā esošajiem aktīviem, tad norāda “Jā” ekvivalentu; pretējā gadījumā norāda “Nē” ekvivalentu.

040-180

Sākotnējās riska darījumu vērtības

KPR 24., 389., 390. un 392. pants.

Iestāde šajā sleju blokā norāda sākotnējās riska darījumu vērtības tiešajiem riska darījumiem, netiešajiem riska darījumiem un papildu riska darījumiem, kas izriet no darījumiem, kuros ir riska darījums ar pamatā esošajiem aktīviem.

Saskaņā ar KPR 389. pantu aktīvus un ārpusbilances posteņus izmanto, nepiemērojot riska pakāpes vai riska līmeņus. Konkrēti, ārpusbilances posteņiem nepiemēro kredītu korekcijas pakāpes.

Šajās slejās norāda sākotnējo riska darījuma vērtību, t. i., riska darījuma vērtību, neņemot vērā vērtības korekcijas un uzkrājumus, kurus atskaita slejā 210.

Riska darījuma vērtības definīcija un aprēķināšanas metode ir sniegta KPR 389. un 390. pantā. Aktīvu un ārpusbilances posteņu novērtējumu veic saskaņā ar iestādei piemērojamo grāmatvedības regulējumu atbilstīgi KPR 24. pantam.

No pašu kapitāla atskaitītos riska darījumus, kas nav riska darījumi saskaņā ar 390. panta 6. punkta e) apakšpunktu, iekļauj šajās slejās. Šos riska darījumus atskaita slejā 200.

KPR 390. panta 6. punkta a) līdz d) apakšpunktā minētos riska darījumus neiekļauj šajās slejās.

Sākotnējā riska darījuma vērtībā ietver jebkurus aktīvu un ārpusbilances posteņus saskaņā ar KPR 400. pantu. KPR 395. panta 1. punkta nolūkā atbrīvojumus atskaita slejā 320.

Iekļauj gan netirdzniecības, gan tirdzniecības portfeļa riska darījumus.

Lai sadalītu riska darījumus ar finanšu instrumentiem – ja dažādi riska darījumi, kas izriet no savstarpējo prasījumu ieskaita līgumiem, veido vienu riska darījumu, tad šo riska darījumu iedala pie finanšu instrumenta, kas atbilst galvenajam aktīvam, kas iekļauts savstarpējo prasījumu ieskaita līgumā (papildus skatīt ievaddaļu).

040

Sākotnējo riska darījumu vērtību kopsumma

Iestāde norāda tiešo riska darījumu un netiešo riska darījumu, kā arī papildu riska darījumu, kas izriet no darījumiem, kuros ir riska darījums ar pamatā esošajiem aktīviem, vērtību summu.

050

Tostarp ar saistību neizpildi

KPR 178. pants.

Iestāde norāda to sākotnējo riska darījumu vērtību kopsummas daļu, kas atbilst riska darījumiem, kuros netiek pildītas saistības.

060-110

Tiešie riska darījumi

Tiešie riska darījumi ir riska darījumi ar “tiešo aizņēmēju”.

060

Parāda instrumenti

Regulas (EK) Nr. 25/2009 (“ECB/2008/32”) II pielikuma 2. daļas tabula, 2. un 3. kategorija.

Parāda instrumenti ietver parāda vērtspapīrus, aizdevumus un avansus.

Šajā slejā iekļautie instrumenti ir tie, kas atzīti par “aizdevumiem ar sākotnējo termiņu līdz vienam gadam ieskaitot/ilgāku par vienu gadu un līdz pieciem gadiem ieskaitot/ilgāku par pieciem gadiem” vai par “vērtspapīriem, kas nav akcijas” saskaņā ar ECB/2008/32.

Šajā slejā iekļauj repo darījumus, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumus (vērtspapīru finansēšanas darījumus) un maržinālo aizdevumu darījumus.

070

Parāda vērtspapīri

Regulas ECB/2008/32 II pielikuma 2. daļas tabula, 4. un 5. kategorija.

Šajā slejā iekļautie instrumenti ir tie, kas atzīti par “akcijām un citiem kapitāla vērtspapīriem” vai “NTF akcijām/daļām” saskaņā ar ECB Regulu par monetāro finanšu iestāžu nozares bilanci (ECB/2008/32).

080

Atvasinātie instrumenti

KPR 272. panta 2. punkts un II pielikums.

Instrumenti, kurus norāda šajā slejā, ietver KPR II pielikumā norādītos atvasinātos instrumentus un ilgstošu norēķinu darījumus, kā definēts KPR 272. panta 2. punktā.

Kredītu atvasinātos instrumentus, kas pakļauti darījuma partnera kredītriskam, norāda šajā slejā.

090-110

Ārpusbilances posteņi

KPR I pielikums.

Vērtība, kuru norāda šajās slejās, ir nominālā vērtība, pirms ir piemērotas jebkādas specifiskās kredītriska korekcijas, un nepiemērojot korekcijas pakāpes.

090

Aizņēmumu saistības

KPR I pielikuma 1. punkta c) un h) apakšpunkts, 2. punkta b) apakšpunkta ii) punkts, 3. panta b) apakšpunkta i) punkts un 4. punkta a) apakšpunkts.

Aizdevuma piešķiršanas saistības ir saistošas apņemšanās izsniegt kredītu saskaņā ar iepriekš definētiem noteikumiem un nosacījumiem, izņemot tos, kas ir atvasināti instrumenti, jo par tiem var norēķināties neto ar naudu vai piegādājot vai emitējot citu finanšu instrumentu.

100

Finanšu garantijas

I pielikuma 1. punkta a), b) un f) apakšpunkts.

“Finanšu garantijas” ir līgumi, kas uzliek saistības to slēdzējam veikt noteiktus maksājumus garantijas turētājam, lai atlīdzinātu zaudējumus, kas radušies, jo norādītais debitors nav laikus veicis maksājumu saskaņā ar parāda instrumenta sākotnējiem vai grozītajiem noteikumiem. Šajā slejā norāda kredītu atvasinātos instrumentus, kas nav iekļauti slejā “atvasinātie instrumenti”.

110

Citas saistības

Citas saistības ir KPR I pielikumā norādītie posteņi, kas nav ietverti iepriekšējās kategorijās. Šajā slejā norāda vienas juridiskās saistības, kas izriet no dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiska ieskaita līguma ar pārskata sniedzējas iestādes darījuma partneri, riska darījuma vērtību.

120-180

Netiešie riska darījumi

KPR 403. pants.

Saskaņā ar KPR 403. pantu kredītiestāde var izmantot aizstāšanas pieeju, ja riska darījumu ar klientu garantē trešā persona vai ja tas ir nodrošināts ar trešās personas emitētu nodrošinājumu.

Iestāde šajā sleju blokā norāda tiešo riska darījumu vērtību summas, kas ir pārdalītas garantijas devējam vai nodrošinājuma emitentam, ja nodrošinājuma emitentam tiktu piešķirta vienāda vai zemāka riska pakāpe nekā riska pakāpe, kas tiktu piemērota trešai personai saskaņā ar KPR trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu. Aizsargātā atsauces riska darījuma (tiešā riska darījuma) sākotnējo vērtību atskaita no riska darījuma vērtības ar sākotnējo aizņēmēju slejās “atbilstīgās kredītriska mazināšanas metodes”. Netiešais riska darījums ar aizstāšanas ietekmi palielina riska darījuma vērtību ar garantijas devēju vai nodrošinājuma emitentu. Tas attiecas arī uz garantijām, kas piešķirtas savstarpēji saistītu klientu grupas ietvaros.

Iestāde norāda netiešo riska darījumu sākotnējo summu slejā, kas atbilst garantēta vai ar nodrošinājumu nodrošināta tiešā riska darījuma veidam, piemēram, ja garantētais tiešais riska darījums ir parāda instruments, slejā “Parāda instrumenti” jānorāda “netiešā riska darījuma” summa, kas iedalīta garantijas devējam.

Šajā sleju blokā saskaņā ar KPR. 399. pantu norāda arī riska darījumus, kas izriet no parādzīmēm, kas saistītas ar kredītrisku.

120

Parāda instrumenti

Skatīt sleju 060.

130

Parāda vērtspapīri

Skatīt sleju 070.

140

Atvasinātie instrumenti

Skatīt sleju 080.

150-170

Ārpusbilances posteņi

Šo sleju vērtība ir nominālā vērtība, pirms ir piemērotas jebkādas specifiskās kredītriska korekcijas un korekcijas pakāpes.

150

Aizņēmumu saistības

Skatīt sleju 090.

160

Finanšu garantijas

Skatīt sleju 100.

170

Citas saistības

Skatīt sleju 110.

180

Papildu riska darījumi, kas izriet no darījumiem, kuros ir riska darījums ar pamatā esošajiem aktīviem

KPR 390. panta 7. punkts

Papildu riska darījumi, kas izriet no darījumiem, kuros ir riska darījums ar pamatā esošajiem aktīviem.

190

(-) Vērtības korekcijas un uzkrājumi

KPR 34.,24., 110. un 111. pants

Vērtības korekcijas un uzkrājumi, kas iekļauti attiecīgajā grāmatvedības regulējumā (Direktīva 86/635/EEK vai Regula (EK) Nr. 1606/2002) un kas ietekmē riska darījumu vērtēšanu saskaņā ar KPR 24. un 110. pantu.

Slejā 040 norādītās vērtības korekcijas un uzkrājumus pret bruto riska darījumu vērtību uzrāda šajā slejā.

200

(-) Riska darījumi, ko atskaita no pašu kapitāla

KPR 390. panta 6. punkta e) apakšpunkts.

Tiek norādīti no pašu kapitāla atskaitītie riska darījumi, ko iekļauj sākotnējo riska darījumu vērtību kopsummas dažādās slejās.

210-230

Riska darījuma vērtība pirms atbrīvojumu un kredītriska mazināšanas metožu piemērošanas

KPR 394. panta 1. punkta b) apakšpunkts.

Iestādes attiecīgos gadījumos norāda riska darījuma vērtību, pirms ņemta vērā kredītriska mazināšanas ietekme.

210

Kopā

Šajā slejā norādāmā riska darījuma vērtība ir summa, ko izmanto, lai noteiktu, vai riska darījums ir lielais riska darījumu saskaņā ar definīciju KPR 392. pantā.

Tas ietver sākotnējo riska darījuma vērtību pēc tam, kad atskaitītas vērtības korekcijas un uzkrājumi un riska darījumu summa, ko atskaita no pašu kapitāla.

220

Tostarp netirdzniecības portfelī

Netirdzniecības portfeļa summa no kopējā riska darījumu vērtības pirms atbrīvojumu un kredītriska mazināšanas metožu piemērošanas.

230

% no atbilstošā kapitāla

KPR 4. panta 1. punkta 71. apakšpunkts un 395. pants.

Uzrādāmā summa ir riska darījuma vērtības procentuāla daļa pirms atbrīvojumu un kredītriska mazināšanas metožu piemērošanas, kas saistīta ar iestādes atbilstošo kapitālu, kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 71. apakšpunktā.

240-310

(-) Atbilstošas kredītriska mazināšanas metodes

KPR 399. pants un 401. līdz 403. pants.

Jēdziens “kredītriska mazināšanas metodes” ir definēts KPR 4. panta 1. punkta 57. apakšpunktā.

Šīs pārskata sniegšanas nolūkā kredītriska mazināšanas metodes, kas ir atzītas KPR trešās daļas II sadaļas 3. un 4. nodaļā, izmanto saskaņā ar Regulas KPR 401. līdz 403. pantu.

Kredītriska mazināšanas metodēm var būt trīs dažādu veidu ietekme uz lielo riska darījumu režīmu: aizstāšanas ietekme; fondētā kredītaizsardzība, kas nav aizstāšanas ietekme; un nekustamā īpašuma režīms.

240-290

(-) Atbilstīgo riska mazināšanas metožu aizstāšanas ietekme

KPR 403. pants.

Fondētā un nefondētā kredītaizsardzība, par kuru sniedz pārskatu šajās slejās, atbilst riska darījumiem, kurus garantējusi trešā persona vai kuri ir nodrošināti ar trešās personas emitētu nodrošinājumu, ja iestāde nolemj pielīdzināt riska darījumu tādam riska darījumam, kas ir veikts ar garantijas devēju vai nodrošinājuma emitentu.

240

(-) Parāda instrumenti

Skatīt sleju 060.

250

(-) Kapitāla vērtspapīru instrumenti

Skatīt sleju 070.

260

(-) Atvasinātie instrumenti

Skatīt sleju 080.

270-290

(-) Ārpusbilances posteņi

Šo sleju vērtība tiek norādīta, nepiemērojot korekcijas pakāpes.

270

(-) Aizdevumu piešķiršanas saistības

Skatīt sleju 090.

280

(-) Finanšu garantijas

Skatīt sleju 100.

290

(-) Citas saistības

Skatīt sleju 110.

300

(-) Fondētā kredītaizsardzība, kas nav aizstāšanas ietekme

KPR 401. pants.

Iestāde norāda fondētās kredītaizsardzības, kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 58. apakšpunktā, summas, kas atskaitītas no riska darījuma vērtības, piemērojot KPR 401. pantu.

310

(-) Nekustamais īpašums

KPR 402. pants.

Iestāde norāda summas, kas atskaitītas no riska darījuma vērtības, piemērojot KPR 402. pantu.

320

(-) Summas, uz kurām attiecas atbrīvojums

KPR 400. pants.

Iestāde norāda summas, kas ir atbrīvotas no lielo riska darījumu režīma.

330-350

Riska darījuma vērtība pēc atbrīvojumu un kredītriska mazināšanas metožu piemērošanas

KPR 394. panta 1. punkta d) apakšpunkts.

Iestāde norāda riska darījuma vērtību pēc tam, kad, ņemta vērā izņēmumu un kredītriska mazināšanas ietekme, kas aprēķināta KPR 395. panta 1. punkta piemērošanas nolūkā.

330

Kopā

Šajā slejā iekļauj summu, kas jāņem vērā, lai nodrošinātu atbilstību KPR 395. pantā noteiktajam lielo riska darījumu limitam.

340

Tostarp netirdzniecības portfelī

Iestāde norāda kopējo pie netirdzniecības portfeļa piederošo riska darījuma vērtību pēc atbrīvojumu piemērošanas un, ņemot vērā kredītriska mazināšanas metožu ietekmi.

350

% no atbilstošā kapitāla

Iestāde uzrāda riska darījuma vērtības procentuālo daļu pēc atbrīvojumu un kredītriska mazināšanas metožu piemērošanas, kas saistīta ar iestādes atbilstošo kapitālu, kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 71. apakšpunktā.

7.    C 29.00 - Informācija par riska darījumiem ar atsevišķiem klientiem savstarpēji saistītu klientu grupās (LE2)

7.1.   Norādījumi attiecībā uz konkrētām slejām:



Sleja

Atsauces uz tiesību aktiem un norādījumi

010-360

Iestāde veidnē LE3 norāda veidnes LE2 rindās iekļautos datus par atsevišķiem klientiem, kas pieder pie savstarpēji saistītu klientu grupām.

010

Kods

Slejas 010 un 020 ir salikts rindas identifikators, un kopā šim identifikatoram jābūt vienreizējam attiecībā uz katru tabulas rindu.

Paziņo pie savstarpēji saistītu klientu grupas piederošā atsevišķā darījumu partnera kodu.

020

Grupas kods

Slejas 010 un 020 ir salikts rindas identifikators, un kopā šim identifikatoram jābūt vienreizējam attiecībā uz katru tabulas rindu.

Ja valsts līmenī ir pieejams unikāls kods savstarpēji saistītu klientu grupai, uzrāda šādu kodu. Ja valsts līmenī nav unikāla koda, uzrāda to kodu, kas izmantots, lai sniegtu pārskatu par riska darījumiem ar savstarpēji saistītu klientu grupu, kas minēts veidnē C 28.00 (LE2).

Ja klients pieder pie vairākām savstarpēji saistītu klientu grupām, pārskatā to norāda kā visu savstarpēji saistīto klientu grupu locekli.

030

Darījumi, kuros ir riska darījums ar pamatā esošajiem aktīviem

Skatīt veidnes LE2 sleju 030.

040

Saistības veids

Saistības veidu starp atsevišķu sabiedrību un savstarpēji saistītu klientu grupu apzīmē, izmantojot:

“a” – KPR 4. panta 1. punkta 39. apakšpunkta a) punkta nozīmē (kontrole) vai vai

“b” – KPR 4. panta 1. punkta 39. apakšpunkta b) punkta nozīmē (savstarpēja saistība).

050-360

Ja finanšu instrumenti veidnē LE2 ir norādīti visai savstarpēji saistīto klientu grupai, tos iedala pa atsevišķiem darījuma partneriem veidnē LE3 atbilstīgi iestādes darījumu kritērijiem.

Pārējās norādes ir tādas pašas kā attiecībā uz veidni LE2.

8.    C 30.00 - Termiņu grupas desmit lielākajiem riska darījumiem ar iestādēm un desmit lielākajiem riska darījumiem ar neregulētām finanšu sektora sabiedrībām (veidne LE4)

8.1.   Norādījumi attiecībā uz konkrētām slejām:



Sleja

Atsauces uz tiesību aktiem un norādījumi

010

Kods

Kods ir rindas identifikators, un tam jābūt vienreizējam attiecībā uz katru tabulas rindu.

Skatīt veidnes LE1 sleju 010.

020-250

Riska darījuma termiņu grupas

KPR 394. panta 2. punkta e) apakšpunkts.

Iestāde norāda šo informāciju par desmit lielākajiem riska darījumiem ar iestādēm un desmit lielākajiem riska darījumiem ar neregulētām finanšu sektora sabiedrībām.

Termiņu grupas nosaka ar mēneša intervālu līdz vienam gadam, ar ceturkšņa intervālu no viena gada līdz trīs gadiem un ar gada un lielākiem intervāliem sākot no trīs gadiem.

Katra riska darījuma vērtību pirms atbrīvojumu un kredītriska mazināšanas metožu piemērošanas (veidnes LE2 sleja 210) uzrāda kopā ar visu nenomaksāto summu tā paredzamā atlikušā termiņa attiecīgajā termiņu grupā. Vairākām atsevišķām attiecībām, kas veido riska darījumu ar klientu, katru no šādām riska darījuma daļām uzrāda ar visu nenomaksāto summu tā paredzamā atlikušā termiņa attiecīgajā termiņu grupā. Instrumentus, kam nav noteikta dzēšanas termiņa, piemēram, pašu kapitālu, iekļauj slejā “nenoteikts termiņš”.

Paredzamo riska darījuma termiņu norāda gan par tiešiem, gan par netiešiem riska darījumiem.

Attiecībā uz tiešajiem riska darījumiem, iedalot paredzamās kapitāla vērtspapīru instrumentu, parāda instrumentu un atvasināto instrumentu summas dažādās termiņu grupās, jāvadās pēc termiņa sadalījuma veidnes norādēm par papildu mēru likviditātes noteikšanai (skatīt 23.5.2013. publicēto apspriešanās dokumentu CP18).

Attiecībā uz ārpusbilances posteņiem, iedalot sagaidāmās summas termiņu grupās, izmanto pamatā esošā riska termiņu. Konkrētāk, attiecībā uz nākotnes noguldījumiem tas nozīmē noguldījuma termiņa struktūru; attiecībā uz finanšu garantijām – to pamatā esošo finanšu aktīvu termiņa struktūru; attiecībā uz neizmantotām aizdevumu piešķiršanas saistību iespējām – aizdevuma termiņa struktūru; attiecībā uz citām saistībām – saistību termiņa struktūru.

Attiecībā uz netiešu riska darījumu iedalījums termiņu grupās pamatojas uz tādu garantētu darījumu termiņu, kuri rada tiešo riska darījumu.

Ja riska darījumu vai riska darījuma daļu uzskata par tādu, kurā nav izpildītas saistības, to uzrāda veidnē C 28.00 (LE 2, 050. sleja) un C 29.00 (LE 3, 060. sleja), darījuma, kurā ir saistību neizpilde, gaidāmā vērtības samazināšanās ir jāiedala attiecīgajā termiņu grupā šādi.

— Ja pārskatu sniedzošajai sabiedrībai, neraugoties uz saistību neizpildi, ir precīzs kalendārs, kurā norādīti riska darījuma gaidāmie atmaksājumi, tā tos iedala attiecīgajās termiņu grupās.

— Ja pārskatu sniedzošajai sabiedrībai nav pamatojuma par to, kad summas, attiecībā uz ko nav izpildītas saistības, tiks atmaksātas (ja tas notiks), sabiedrība tās iedala kategorijā “nenoteikts termiņš”.

9.    C 31.00 - Termiņu grupas desmit lielākajiem riska darījumiem ar iestādēm un desmit lielākajiem riska darījumiem ar neregulētām finanšu sektora sabiedrībām: informācija par riska darījumiem ar atsevišķiem klientiem savstarpēji saistītu klientu grupās (veidne LE5).

9.1.   Norādījumi attiecībā uz konkrētām slejām:



Sleja

Atsauces uz tiesību aktiem un norādījumi

010-260

Iestāde veidnē LE5 norāda veidnes LE4 rindās iekļautos datus par atsevišķiem darījumu partneriem, kas pieder pie savstarpēji saistītu klientu grupām.

010

Kods

Slejas 010 un 020 ir salikts rindas identifikators, un kopā šim identifikatoram jābūt vienreizējam attiecībā uz katru tabulas rindu.

Skatīt LE3 veidnes sleju 010.

020

Grupas kods

Slejas 010 un 020 ir salikts rindas identifikators, un kopā šim identifikatoram jābūt vienreizējam attiecībā uz katru tabulas rindu.

Skatīt LE3 veidnes sleju 020.

030-260

Riska darījumu termiņu grupas

Skatīt LE4 veidnes slejas 020-250.

▼M6



X PIELIKUMS

PĀRSKATU SNIEGŠANA PAR SVIRU



PĀRSKATU PAR SVIRAS RĀDĪTĀJU SNIEGŠANAS VEIDNES

Veidnes kods

Veidnes kods

Veidnes nosaukums

Saīsinātais nosaukums

47

C 47.00

Sviras rādītāja aprēķināšana

LRCalc

40

C 40.00

Riska darījuma vērtības mēram piemērotā alternatīvā procedūra

LR1

41

C 41.00

Bilances un ārpusbilances posteņi — riska darījumu papildu dalījums

LR2

42

C 42.00

Alternatīva kapitāla definīcija

LR3

43

C 43.00

Sviras rādītāja riska darījuma vērtības mēra komponentu alternatīvs dalījums

LR4

44

C 44.00

Vispārīga informācija

LR5



C 40.00 — RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBAS MĒRAM PIEMĒROTĀ ALTERNATĪVĀ PROCEDŪRA (LR1)

Rinda

 

Sleja

010

020

040

050

070

075

085

120

Grāmatvedības bilances vērtība

Uzskaites vērtība, pieņemot, ka nav savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM

VFD palielinājums

Palielinājums saskaņā ar tirgus metodi (pieņemot, ka nav savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM)

Nosacītā summa/nominālvērtība

Nosacītās summas maksimālā vērtība

Nosacītās summas maksimālā vērtība (tas pats atsauces nosaukums)

Hipotētiski atbrīvotā sviras rādītāja riska darījuma vērtība

010

Atvasinātie instrumenti

 

 

 

 

 

 

 

 

020

Kredītu atvasinātie instrumenti (pārdotā aizsardzība)

 

 

 

 

 

 

 

 

030

Kredītu atvasinātie instrumenti (pārdotā aizsardzība), uz kuriem attiecas slēgšanas noteikums

 

 

 

 

 

 

 

 

040

Kredītu atvasinātie instrumenti (pārdotā aizsardzība), uz kuriem neattiecas slēgšanas noteikums

 

 

 

 

 

 

 

 

050

Kredītu atvasinātie instrumenti (nopirktā aizsardzība)

 

 

 

 

 

 

 

 

060

Finanšu atvasinātie instrumenti

 

 

 

 

 

 

 

 

070

VFD, uz kuriem attiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums

 

 

 

 

 

 

 

 

080

VFD, uz kuriem neattiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums

 

 

 

 

 

 

 

 

090

Citi aktīvi

 

 

 

 

 

 

 

 

100

Zema riska ārpusbilances posteņi saskaņā ar RSP; no kā:

 

 

 

 

 

 

 

 

110

Atjaunojami riska darījumi; no kā

 

 

 

 

 

 

 

 

120

Bez nosacījumiem atceļamas kredītkaršu saistības

 

 

 

 

 

 

 

 

130

Neatjaunojamas bez nosacījumiem atceļamas saistības

 

 

 

 

 

 

 

 

140

Vidēja/zema riska ārpusbilances posteņi saskaņā ar RSP

 

 

 

 

 

 

 

 

150

Vidēja riska ārpusbilances posteņi saskaņā ar RSP

 

 

 

 

 

 

 

 

160

Augsta riska ārpusbilances posteņi saskaņā ar RSP

 

 

 

 

 

 

 

 

170

(izziņas postenis) Izmantotās summas atjaunojamos riska darījumos ar privātpersonām vai MVU

 

 

 

 

 

 

 

 

180

(izziņas postenis) Izmantotās summas bez nosacījumiem atceļamām kredītkaršu saistībām

 

 

 

 

 

 

 

 

190

(izziņas postenis) Izmantotās summas neatjaunojamām bez nosacījumiem atceļamām saistībām

 

 

 

 

 

 

 

 

210

Atvasināto instrumentu darījumos saņemtais naudas nodrošinājums

 

 

 

 

 

 

 

 

220

Debitoru parādi par atvasināto instrumentu darījumos iesniegto naudas nodrošinājumu

 

 

 

 

 

 

 

 

230

VFD saņemtie vērtspapīri, kas atzīti par aktīvu

 

 

 

 

 

 

 

 

240

VFD naudas konduītu aizdevums (naudas debitoru parādi)

 

 

 

 

 

 

 

 

250

Riska darījumi, uz kuriem var attiecināt KPR 113. panta 6. punktā noteikto pieeju

 

 

 

 

 

 

 

 

260

Riska darījumi, kas atbilst KPR 429. panta 14. punkta a) līdz c) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem

 

 

 

 

 

 

 

 



C41.00 — BILANCES UN ĀRPUSBILANCES POSTEŅI — RISKA DARĪJUMU PAPILDU DALĪJUMS (LR2)

Rinda

 

Sleja

010

020

030

Bilances un ārpusbilances riska darījumi (SP riska darījumi)

Bilances un ārpusbilances riska darījumi (IRB riska darījumi)

Nominālvērtība

010

Kopā bilances un ārpusbilances riska darījumi, kas ietilpst netirdzniecības portfelī, kā arī tirdzniecības portfeļa riska darījumi, uz kuriem attiecas darījuma partnera kredītrisks (dalījums atbilstoši riska pakāpei):

 

 

 

020

= 0 %

 

 

 

030

> 0 % un ≤ 12 %

 

 

 

040

> 12 % un ≤ 20 %

 

 

 

050

> 20 % un ≤ 50 %

 

 

 

060

> 50 % un ≤ 75 %

 

 

 

070

> 75 % un ≤ 100 %

 

 

 

080

> 100 % un ≤ 425 %

 

 

 

090

> 425 % un ≤ 1 250 %

 

 

 

100

Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības

 

 

 

110

(izziņas postenis) Zema riska ārpusbilances posteņi un ārpusbilances posteņi, kuriem ir 0 % korekcijas pakāpe saskaņā ar maksātspējas rādītāju

 

 

 



C 42.00 — ALTERNATĪVA KAPITĀLA DEFINĪCIJA (LR3)

Rinda

 

Sleja

010

010

Pirmā līmeņa pamata kapitāls — pilnībā ieviestā definīcija

 

020

Pirmā līmeņa pamata kapitāls — pārejas definīcija

 

030

Kopā pašu kapitāls — pilnībā ieviestā definīcija

 

040

Kopā pašu kapitāls — pārejas definīcija

 

055

Atskaitītā aktīvu summa — no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem — pilnībā ieviestā definīcija

 

065

Atskaitītā aktīvu summa — no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem — pārejas definīcija

 

075

Atskaitītā aktīvu summa — no pašu kapitāla posteņiem — pilnībā ieviestā definīcija

 

085

Atskaitītā aktīvu summa — no pašu kapitāla posteņiem — pārejas definīcija

 



C 43.00 — SVIRAS RĀDĪTĀJA RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBAS MĒRA KOMPONENTU ALTERNATĪVS DALĪJUMS (LR4)

Rinda

Ārpusbilances posteņi, atvasinātie instrumenti, VFD un tirdzniecības portfelis

Sleja

 

010

020

Sviras rādītāja riska darījuma vērtība

RSA

010

Ārpusbilances posteņi; no kā

 

 

 

020

Tirdzniecības finansējums; no kā

 

 

030

Saskaņā ar oficiālu eksporta kredītu apdrošināšanas shēmu

 

 

040

Atvasinātie instrumenti un VFD, uz kuriem attiecas dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaita līgums

 

 

050

Atvasinātie instrumenti, uz kuriem neattiecas dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaita līgums

 

 

060

VFD, uz kuriem neattiecas dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaita līgums

 

 

065

Riska darījuma vērtības, kas izriet no papildu procedūras attiecībā pret kredītu atvasinātajiem instrumentiem

 

 

070

Citi tirdzniecības portfelī ietilpstošie aktīvi

 

 

Rinda

Citi netirdzniecības portfeļa riska darījumi

Sleja

010

020

030

040

Sviras rādītāja riska darījuma vērtība

RSA

SP riska darījumi

IRB riska darījumi

SP riska darījumi

IRB riska darījumi

080

Segtās obligācijas

 

 

 

 

90

Riska darījumi, kurus uzskata par valsti

 

 

 

 

100

Centrālās valdības un centrālās bankas

 

 

 

 

110

Reģionālās pašvaldības un vietējās pašpārvaldes, kuras uzskata par valsti

 

 

 

 

120

DAB un starptautiskās organizācijas, kuras uzskata par valsti

 

 

 

 

130

PSS, kuras uzskata par valsti

 

 

 

 

140

Riska darījumi ar reģionālajām pašvaldībām, DAB, starptautiskām organizācijām un PSS, kuras neuzskata par valsti

 

 

 

 

150

Reģionālās pašvaldības un vietējās pašpārvaldes, kuras neuzskata par valsti

 

 

 

 

160

DAB, kuras neuzskata par valsti

 

 

 

 

170

PSS, kuras neuzskata par valsti

 

 

 

 

180

Iestādes

 

 

 

 

190

Nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku; no kā

 

 

 

 

200

Nodrošināti ar mājokļa īpašuma hipotēku

 

 

 

 

210

Riska darījumi ar privātpersonām vai MVU; no kā

 

 

 

 

220

MVU

 

 

 

 

230

Komercsabiedrības; no kā

 

 

 

 

240

Finanšu

 

 

 

 

250

Nefinanšu; no kā

 

 

 

 

260

MVU riska darījumi

 

 

 

 

270

Riska darījumi, izņemot riska darījumus ar MVU

 

 

 

 

280

Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības

 

 

 

 

290

Citi riska darījumi; no kā

 

 

 

 

300

Vērtspapīrošanas riska darījumi

 

 

 

 

310

Tirdzniecības finansējums (izziņas postenis); no kā

 

 

 

 

320

Saskaņā ar oficiālu eksporta kredītu apdrošināšanas shēmu

 

 

 

 



C 44.00 — VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA (LR5)

Rinda

 

Sleja

010

010

Iestādes uzņēmuma struktūra

 

020

Atvasinātajiem instrumentiem piemērotā procedūra

 

040

Iestādes veids

 



C 47.00 – SVIRAS RĀDĪTĀJA APRĒĶINĀŠANA (LRCalc)

 

Sleja

SR riska darījums: Pārskata atsauces datums

Rinda

Riska darījuma vērtības

010

010

VFD: riska darījums saskaņā ar KPR 429. panta 5. un 8. punktu

 

020

VFD: palielinājums darījuma partnera kredītriskam

 

030

Atkāpe attiecībā uz VFD: palielinājums saskaņā ar KPR 429.b panta 4. punktu un 222. pantu

 

040

Starpnieka VFD darījuma partnera kredītrisks saskaņā ar KPR 429.b panta 6. punktu

 

050

(-) VFD riska darījumos, kam veikta klientu tīrvērte, neietvertā CCP daļa

 

060

Atvasinātie instrumenti: pašreizējā aizvietošanas vērtība

 

070

(-) Atbilstīga naudas mainīgā drošības rezerve, kas saņemta ieskaitā pret atvasināto instrumentu tirgus vērtību

 

080

(-) Tirdzniecības riska darījumos, kam veikta klientu tīrvērte, neietvertā CCP daļa (aizvietošanas vērtība)

 

090

Atvasinātie instrumenti: palielinājums atbilstoši tirgus vērtības metodei

 

100

(-) Tirdzniecības riska darījumos, kam veikta klientu tīrvērte, neietvertā CCP daļa (potenciālais nākotnes riska darījums)

 

110

Atkāpe attiecībā uz atvasinātajiem instrumentiem: sākotnējās riska darījuma vērtības metode

 

120

(-) Tirdzniecības riska darījumos, kam veikta klientu tīrvērte, neietvertā CCP daļa (sākotnējās riska darījuma vērtības metode)

 

130

Pārdoto kredītu atvasināto instrumentu nosacītās summas maksimālā vērtība

 

140

(-) Atbilstīgi nopirktie kredītu atvasinātie instrumenti, kas ieskaitīti pret pārdotajiem kredītu atvasinātajiem instrumentiem

 

150

Ārpusbilances posteņi ar 10 % kredīta korekcijas pakāpi saskaņā ar KPR 429. panta 10. punktu

 

160

Ārpusbilances posteņi ar 20 % kredīta korekcijas pakāpi saskaņā ar KPR 429. panta 10. punktu

 

170

Ārpusbilances posteņi ar 50 % kredīta korekcijas pakāpi saskaņā ar KPR 429. panta 10. punktu

 

180

Ārpusbilances posteņi ar 100 % kredīta korekcijas pakāpi saskaņā ar KPR 429. panta 10. punktu

 

190

Citi aktīvi

 

200

Bruto palielinājums sniegtajam atvasināto instrumentu nodrošinājumam

 

210

(-) Debitoru parādi par atvasināto instrumentu darījumos iesniegto naudas mainīgo drošības rezervi

 

220

(-) Tirdzniecības riska darījumos, kam veikta klientu tīrvērte, neietvertā CCP daļa (sākotnējā drošības rezerve)

 

230

Korekcija attiecībā uz darījumiem, kuri uzskaitīti kā VFD tirdzniecība

 

240

(-) Fiduciārie aktīvi

 

250

(-) Grupas iekšējie riska darījumi (individuālā līmenī), kas nav ietverti saskaņā ar KPR 429. panta 7. punktu

 

260

(-) Riska darījumi, kas nav ietverti saskaņā ar KPR 429. panta 14. punktu

 

270

(-) Atskaitītā aktīvu summa — 1. līmeņa kapitāls — pilnībā ieviestā definīcija

 

280

(-) Atskaitītā aktīvu summa — 1. līmeņa kapitāls — pārejas definīcija

 

290

Kopā sviras rādītāja riska darījums, izmantojot pilnībā ieviesto 1. līmeņa kapitāla definīciju

 

300

Kopā sviras rādītāja riska darījums, izmantojot 1. līmeņa kapitāla pārejas definīciju

 

Rinda

Kapitāls

 

310

1. līmeņa kapitāls — pilnībā ieviestā definīcija

 

320

1. līmeņa kapitāls — pārejas definīcija

 

Rinda

Sviras rādītājs

 

330

Sviras rādītājs, izmantojot pilnībā ieviesto 1. līmeņa kapitāla definīciju

 

340

Sviras rādītājs, izmantojot 1. līmeņa kapitāla pārejas definīciju

 

▼M9



XI PIELIKUMS

PĀRSKATU SNIEGŠANA PAR SVIRU

I DAĻA. VISPĀRĪGAS NORĀDES

1.

VEIDŅU APZĪMĒJUMI UN CITAS KONVENCIJAS

1.1.

VEIDŅU APZĪMĒJUMI

1.2.

PIEŅEMTĀ PRAKSE ATTIECĪBĀ UZ NUMERĀCIJU

1.3.

SAĪSINĀJUMI

1.4.

PIEŅEMTĀ PRAKSE ATTIECĪBĀ UZ ZĪMĒM

II DAĻA. NORĀDES SAISTĪBĀ AR VEIDNI

1.

STRUKTŪRA UN REGULARITĀTE

2.

SVIRAS RĀDĪTĀJA APRĒĶINĀŠANAS FORMULAS

3.

ATVASINĀTO INSTRUMENTU BŪTISKUMA SLIEKŠŅI

4.

C 47.00 – SVIRAS RĀDĪTĀJA APRĒĶINĀŠANA (LRCalc)

5.

C 40.00 – RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBAS MĒRAM PIEMĒROTĀ ALTERNATĪVĀ PROCEDŪRA (LR1)

6.

C 41.00 – BILANCES UN ĀRPUSBILANCES POSTEŅI – RISKA DARĪJUMU PAPILDU DALĪJUMS (LR2)

7.

C 42.00 – KAPITĀLA ALTERNATĪVA DEFINĪCIJA (LR3)

8.

C 43.00 – SVIRAS RĀDĪTĀJA RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBAS MĒRA KOMPONENTU ALTERNATĪVS DALĪJUMS (LR4)

9.

C 44.00 – VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA (LR5)

I DAĻA. VISPĀRĪGAS NORĀDES

1.    Veidņu apzīmējumi un citas konvencijas

1.1.    Veidņu apzīmējumi

1. Šajā pielikumā ir iekļauti papildu norādījumi par veidnēm (turpmāk “LR”), kas iekļautas šīs regulas X pielikumā.

2. Kopumā regulējumā ir šādas sešas veidnes.

— C47.00: Sviras rādītāja aprēķināšana (LRCalc): Sviras rādītāja aprēķināšana;

— C40.00: Sviras rādītāja 1. veidne (LR1): Riska darījuma vērtības mēram piemērotā alternatīvā procedūra;

— C41.00: Sviras rādītāja 2. veidne (LR2): Bilances un ārpusbilances posteņi – riska darījumu papildu dalījums;

— C42.00: Sviras rādītāja 3. veidne (LR3): Kapitāla alternatīva definīcija;

— C43.00: Sviras rādītāja 4. veidne (LR4): Sviras rādītāja riska darījuma vērtības mēra komponentu dalījums; un

— C44.00: Sviras rādītāja 5. veidne (LR5): Vispārīga informācija.

3. Katrai veidnei ir sniegtas atsauces uz tiesību aktiem, kā arī sīkāka informācija par pārskatu sniegšanas vispārīgākiem aspektiem.

1.2.    Pieņemtā prakse attiecībā uz numerāciju

4. Atsaucoties uz veidņu slejām, rindām un šūnām, dokumentā ievēro apzīmējumu konvenciju, kas izklāstīta turpmākajos punktos. Šos ciparu kodus plaši izmanto validācijas noteikumos.

5. Norādēs izmantots šāds vispārējs apzīmējums: {Veidne;Rinda;Sleja}. Zvaigznīti izmanto, lai norādītu uz visu rindu vai sleju.

6. Ja validācija tiek veikta veidnē, izmanto tikai minētās veidnes datu punktus, apzīmējums neattiecas uz veidni: {Rinda; Sleja}.

7. Sviras pārskatu sniegšanas vajadzībām vārdu savienojums “no kā” attiecas uz posteni, kas ir augstāka līmeņa riska darījuma kategorijas apakškopa, savukārt jēdziens “izziņas postenis” attiecas uz atsevišķu posteni, kas nav riska darījuma kategorijas apakškopa. Ja vien nav norādīts citādi, obligāti jāsniedz pārskats par abiem šūnu veidiem.

1.3.    Saīsinājumi

8. Šā pielikuma un ar to saistīto veidņu vajadzībām izmanto šādus saīsinājumus:

a. KPR – Kapitāla prasību regula, proti, Regula (ES) Nr. 575/2013;

b. VFD – vērtspapīru finansēšanas darījums, proti, “repo darījums, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījums, ilgstošo norēķinu darījums un maržinālo aizdevumu darījums”, kā minēts Regulā (ES) Nr. 575/2013;

c. KRM – kredītriska mazināšana.

1.4.    Pieņemtā prakse attiecībā uz zīmēm

9. Visas summas norāda kā pozitīvus skaitļus. Izņēmums ir summas, kuras norāda {LRCalc;050;010}, {LRCalc;070;010}, {LRCalc;080;010}, {LRCalc;100;010}, {LRCalc;120;010}, {LRCalc;140;010}, {LRCalc;210;010}, {LRCalc;220;010}, {LRCalc;240;010}, {LRCalc;250;010}, {LRCalc;260;010}, {LRCalc;310;010}, {LRCalc;320;010}, {LRCalc;270;010}, {LRCalc;280;010}, {LRCalc;330;010}, {LRCalc;340;010}, {LR3;010;010}, {LR3;020;010}, {LR3;030;010}, {LR3;040;010}, {LR3;055;010}, {LR3;065;010}, {LR3;075;010} un {LR3;085;010}. Tādējādi ņem vērā, ka {LRCalc;050;010}, {LRCalc;070;010}, {LRCalc;080;010}, {LRCalc;100;010}, {LRCalc;120;010}, {LRCalc;140;010}, {LRCalc;210;010}, {LRCalc;220;010}, {LRCalc;240;010}, {LRCalc;250;010}, {LRCalc;260;010}, {LRCalc;270;010}, {LRCalc;280;010}, {LR3;055;010}, {LR3;065;010}, {LR3;075;010} un {LR3;085;010} var būt tikai negatīvas vērtības. Ņem vērā arī to, ka, izņemot galējus gadījumus, {LRCalc;310;010}, {LRCalc;320;010}, {LRCalc;330;010}, {LRCalc;340;010}, {LR3;010;010}, {LR3;020;010}, {LR3;030;010} un {LR3;040;010} var būt tikai pozitīvas vērtības.

II DAĻA. NORĀDES SAISTĪBĀ AR VEIDNI

1.    Struktūra un regularitāte

1. Sviras rādītāja veidne ir sadalīta divās daļās. A daļā ir iekļauti visi datu posteņi, kurus izmanto sviras rādītāja aprēķinā, ko iestādes iesniedz kompetentajām iestādēm saskaņā ar KPR 430. panta 1. punkta pirmo daļu, savukārt B daļā ir visi datu posteņi, kurus iestādes iesniedz saskaņā ar KPR 430. panta 1. punkta otro daļu (proti, KPR 511. pantā minētā ziņojuma vajadzībām).

2. Apkopojot datus par šo ĪTS, iestādes ņem vērā fiduciārajiem aktīviem piemēroto procedūru saskaņā ar KPR 429. panta 13. punktu.

2.    Sviras rādītāja aprēķināšanas formulas

3. Sviras rādītājs pamatojas uz kapitāla mēru un kopējās riska darījumu vērtības mēru, ko var aprēķināt, izmantojot A daļas šūnas.

4. Sviras rādītājs – pilnībā ieviestā definīcija = {LRCalc;310;010}/{LRCalc;290;010}.

5. Sviras rādītājs – pārejas definīcija ={LRCalc;320;010}/{LRCalc;300;010}.

3.    Atvasināto instrumentu būtiskuma sliekšņi

6. Lai samazinātu pārskatu sniegšanas slogu iestādēm, kurām ir maz riska darījumu ar atvasinātajiem instrumentiem, izmanto šādus mērus, lai novērtētu riska darījumu vērtības ar atvasinātajiem instrumentiem relatīvo nozīmi attiecībā pret sviras rādītāja kopējo riska darījumu vērtību. Iestādes šos mērus aprēķina šādi:

7. 
image .

8. Kur kopējās riska darījumu vērtības mērs ir vienāds ar: {LRCalc;290;010}.

9. Atvasināto instrumentu kopējā nosacītā vērtība = {LR1; 010;070}. Tā ir šūna, kuru iestādes vienmēr norāda.

10. Kredītu atvasināto instrumentu apjoms = {LR1;020;070} + {LR1;050;070}. Tās ir šūnas, kuras iestādes vienmēr norāda.

11. Iestādēm jāsniedz pārskats par 14. punktā minētajām šūnām nākamajā pārskata periodā, ja ir izpildīts kāds no šiem nosacījumiem:

— atvasināto instrumentu īpatsvars, kas minēts 7. punktā, ir vairāk nekā 1,5 % divos secīgos pārskata sniegšanas datumos;

— atvasināto instrumentu īpatsvars, kas minēts 7. punktā, pārsniedz 2,0 %.

12. Iestādes, kuru atvasināto instrumentu kopējā nosacītā vērtība, kas definēta 9. punktā, pārsniedz EUR 10 miljardus, sniedz pārskatu par 14. punktā minētajām šūnām pat tad, ja to atvasināto instrumentu īpatsvars neatbilst 11. punktā aprakstītajiem nosacījumiem.

13. Iestādēm jāsniedz pārskats par 15. punktā minētajām šūnām, ja ir izpildīts kāds no šiem nosacījumiem:

— kredītu atvasināto instrumentu apjoms, kas minēts 10. punktā, ir vairāk nekā EUR 300 miljoni divos secīgos pārskata sniegšanas datumos;

— kredītu atvasināto instrumentu apjoms, kas minēts 10. punktā, pārsniedz EUR 500 miljonus.

14. Saskaņā ar 11. punktu iestādēm jānorāda šādas šūnas: {LR1;010;010}, {LR1;010;020}, {LR1;010;050}, {LR1;020;010}, {LR1;020;020}, {LR1;020;050}, {LR1;030;050}, {LR1;030;070}, {LR1;040;050}, {LR1;040;070}, {LR1;050;010}, {LR1;050;020}, {LR1;050;050}, {LR1;060;010}, {LR1;060;020}, {LR1;060;050} un {LR1;060;070}.

15. Saskaņā ar 13. punktu iestādēm jānorāda šādas šūnas: {LR1;020;075}, {LR1;050;075} un {LR1;050;085}.

4.    C 47.00 – Sviras rādītāja aprēķināšana (LRCalc)

16. Šajā pārskatu veidnes daļā tiek vākti dati, kuri nepieciešami sviras rādītāja aprēķināšanai, kā noteikts KPR 429., 429.a un 429.b pantā.

17. Iestādes pārskatu par sviras rādītāju sniedz reizi ceturksnī. Katrā ceturksnī vērtība “pārskata sniegšanas atsauces datumā” ir vērtība attiecīgā ceturkšņa trešā mēneša pēdējā kalendārajā dienā.

18. Iestādes sniedz pārskatu par {010;010} līdz {030;010}, {060;010}, {090;010}, {110;010}, un {150;010} līdz {190;010}, it kā nepiemērotu izņēmumus, kas minēti {050;010}, {080;010}, {100;010}, {120;010} un {220;010}.

19. Iestādes sniedz pārskatu par {010;010} līdz {240;010}, it kā nepiemērotu izņēmumus, kas minēti {250;010} un {260;010}.

20. Jebkuru summu, kas palielina pašu kapitālu vai sviras rādītāja riska darījuma vērtību, norāda kā pozitīvu skaitli. Turpretim summu, kas samazina kopējo pašu kapitālu vai sviras rādītāja riska darījuma vērtību, norāda kā negatīvu skaitli. Ja pirms kāda posteņa apzīmējuma ir mīnuszīme (-), paredzēts, ka minēto posteni neuzrāda kā pozitīvu skaitli.



 

Atsauces uz tiesību aktiem un norādes

Rinda un sleja

Riska darījumu vērtības

{010;010}

VFD: riska darījums saskaņā ar KPR 429. panta 5. un 8. punktu

KPR 429. panta 5. punkta d) apakšpunkts un 429. panta 8. punkts

VFD riska darījuma vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar KPR 429. panta 5. punkta d) apakšpunktu un 8. punktu.

Šajā šūnā iestādes ņem vērā darījumus saskaņā ar 429.b panta 6. punkta c) apakšpunktu.

Šajā šūnā iestādes neiekļauj saņemto naudu vai jebkādu nodrošinājumu, kas sniegts darījuma partnerim, izmantojot iepriekš minētos darījumus, un paturēts bilancē (proti, nav izpildīti grāmatvedības kritēriji par atzīšanas pārtraukšanu). Tā vietā iestādes minētos posteņus iekļauj {190,010}.

Šajā šūnā iestādes neiekļauj starpnieka VFD, ja iestāde nodrošina galvojumu vai garantiju klientam vai darījuma partnerim tikai starpības apmērā starp klienta aizdotā nodrošinājuma vai naudas vērtību un aizņēmēja sniegtā nodrošinājuma vērtību saskaņā ar KPR 429.b panta 6. punkta a) apakšpunktu.

{020;010}

VFD: palielinājums darījuma partnera kredītriskam

KPR 429.b panta 1. punkts

Palielinājums darījuma partnera kredītriskam saistībā ar VFD, tostarp ārpusbilances, kas attiecīgi noteikts saskaņā ar KPR 429.b panta 2. vai 3. punktu.

Šajā šūnā iestādes ņem vērā darījumus saskaņā ar 429.b panta 6. punkta c) apakšpunktu.

Šajā šūnā iestādes neiekļauj starpnieka VFD, ja iestāde nodrošina galvojumu vai garantiju klientam vai darījuma partnerim tikai starpības apmērā starp klienta aizdotā nodrošinājuma vai naudas vērtību un aizņēmēja sniegtā nodrošinājuma vērtību saskaņā ar KPR 429.b panta 6. punkta a) apakšpunktu. Tā vietā iestādes minētos posteņus iekļauj {040;010}.

{030;010}

Atkāpe attiecībā uz VFD: palielinājums saskaņā ar KPR 429.b panta 4. punktu un 222. pantu

KPR 429.b panta 4. punkts un 222. pants

Riska darījuma vērtība VFD, tostarp ārpusbilances, kas aprēķināta saskaņā ar KPR 222. pantu, piemērojot 20 % minimumu piemērojamajai riska pakāpei.

Šajā šūnā iestādes ņem vērā darījumus saskaņā ar KPR 429.b panta 6. punkta c) apakšpunktu.

Šajā šūnā iestādes neņem vērā darījumus, kuriem palielinājuma daļa sviras rādītāja riska darījuma vērtībā ir noteikta saskaņā ar KPR 429.b panta 1. punktā definēto metodi.

{040;010}

Starpnieka VFD darījuma partnera kredītrisks saskaņā ar KPR 429.b panta 6. punktu

KPR 429.b panta 6. punkta a) apakšpunkts, 2. punkts un 3. punkts

Riska darījuma vērtību starpnieka VFD, ja iestāde nodrošina galvojumu vai garantiju klientam vai darījuma partnerim tikai starpības apmērā starp klienta aizdotā nodrošinājuma vai naudas vērtību un aizņēmēja sniegtā nodrošinājuma vērtību saskaņā ar KPR 429.b panta 6. punkta a) apakšpunktu, veido vienīgi palielinājums, kas noteikts attiecīgi saskaņā ar KPR 429.b panta 2. vai 3. punktu.

Šajā šūnā iestādes neiekļauj darījumus saskaņā ar 429.b panta 6. punkta c) apakšpunktu. Tā vietā iestādes minētos posteņus attiecīgā gadījumā iekļauj {010;010} un {020;010} vai {010;010} un {030;010}.

{050;010}

(-) VFD riska darījumos, kam veikta klientu tīrvērte, neietvertā CCP daļa

KPR 429. panta 11. punkts un 306. panta 1. punkta c) apakšpunkts

VFD tirdzniecības riska darījumos, kam veikta klientu tīrvērte, neietvertā CCP daļa, ar nosacījumu, ka minētie posteņi atbilst nosacījumiem, kas paredzēti KPR 306. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

Ja neietvertā CCP daļa ir nodrošinājums, to nenorāda šajā šūnā, ja vien tas nav pārķīlāts nodrošinājums, kas saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu (t. i., saskaņā ar KPR 111. panta 1. punkta pirmo teikumu) ir iekļauts pēc pilnas vērtības.

Iestādes iekļauj šajā šūnā norādīto summu arī {010;010}, {020;010} un {030;010}, it kā nepiemērotu izņēmumu, un {190;010}, ja ir izpildīts nosacījums iepriekšējā teikuma otrajā pusē.

Ja ir sākotnējā drošības rezerve, ko iestāde iesniegusi VFD neietvertajai daļai, kas norādīts {190;010} un nav norādīts {020;010} vai {030;010}, iestāde to var norādīt šajā šūnā.

{060;010}

Atvasinātie instrumenti: pašreizējā aizvietošanas vērtība

KPR 429.a, 274., 295., 296., 297. un 298. pants

Līgumu, kas minēti KPR II pielikumā, un kredītu atvasināto instrumentu, tostarp to, kuri ir ārpusbilances posteņi, pašreizējā aizvietošanas vērtība, kā precizēts KPR 274. panta 1. punktā, kas norādīta, ieskaitot saņemto mainīgo drošības rezervi.

Kā noteikts KPR 429.a panta 1. punktā, iestādes var ņemt vērā ietekmi, ko rada pārjaunojuma līgumi un citi savstarpējo prasījumu ieskaita līgumi saskaņā ar KPR 295. pantu. Dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaitu nepiemēro. Tomēr iestādes var veikt savstarpējo prasījumu ieskaitu KPR 272. panta 25. punkta c) apakšpunktā minēto produktu kategorijas ietvaros un kredītu atvasinātajiem instrumentiem, ja uz tiem attiecas dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita līgums, kā minēts KPR 295. panta c) punktā.

Šajā šūnā iestādes neiekļauj līgumus, kas novērtēti, piemērojot sākotnējās riska darījuma vērtības metodi saskaņā ar KPR 429.a panta 8. punktu un 275. pantu.

{070;010}

(-) Atbilstoša naudas mainīgā drošības rezerve, kas saņemta ieskaitā pret atvasināto instrumentu tirgus vērtību

KPR 429.a panta 3. punkts

Mainīgā drošības rezerve, kas saņemta naudā no darījuma partnera un kas atbilst ieskaitam pret atvasināto instrumentu riska darījuma aizvietošanas vērtības daļu saskaņā ar KPR 429.a panta 3. punktu.

Nenorāda visas saņemtās naudas mainīgās drošības rezerves par neietverto CCP daļu saskaņā ar KPR 429. panta 11. punktu.

{080;010}

(-) Tirdzniecības riska darījumos, kam veikta klientu tīrvērte, neietvertā CCP daļa (aizvietošanas vērtība)

KPR 429. panta 11. punkts

Aizvietošanas vērtības daļa atbrīvotos tirdzniecības riska darījumos ar QCCP no atvasināto instrumentu darījumiem, kam veikta klientu tīrvērte, ar nosacījumu, ka minētie posteņi atbilst nosacījumiem, kas paredzēti KPR 306. panta 1. punkta c) apakšpunktā. Šo summu norāda, ieskaitot naudas mainīgo drošības rezervi, kas saņemta par šo daļu.

Iestādes iekļauj šajā šūnā norādīto summu arī {060;010}, it kā nepiemērotu izņēmumu.

{090;010}

Atvasinātie instrumenti: palielinājums atbilstoši tirgus vērtības metodei

KPR 429.a, 274., 295., 296., 297., 298. un 299. panta 2. punkts

Šajā šūnā sniedz līgumu, kas minēti KPR II pielikumā, un kredītu atvasināto instrumentu, tostarp to, kuri ir ārpusbilances, potenciālo nākotnes riska darījuma vērtības palielinājumu, kas aprēķināts saskaņā ar tirgus vērtības metodi (KPR 274. pants KPR II pielikumā norādītajiem līgumiem un KPR 299. panta 2. punkts kredītu atvasinātajiem instrumentiem), piemērojot savstarpējo prasījumu ieskaita noteikumus saskaņā ar KPR 429.a panta 1. punktu. Nosakot minēto līgumu riska darījuma vērtību, iestādes var ņemt vērā ietekmi, ko rada pārjaunojuma līgumi un citi savstarpējo prasījumu ieskaita līgumi saskaņā ar KPR 295. pantu. Dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaitu nepiemēro. Tomēr iestādes var veikt savstarpējo prasījumu ieskaitu KPR 272. panta 25. punkta c) apakšpunktā minēto produktu kategorijas ietvaros un kredītu atvasinātajiem instrumentiem, ja uz tiem attiecas dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita līgums, kā minēts KPR 295. panta c) punktā.

Saskaņā ar KPR 429.a panta 1. punkta otro daļu, nosakot kredītu atvasināto instrumentu potenciālo nākotnes kredītriska darījuma vērtību, iestādes piemēro KPR 299. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētos principus visiem kredītu atvasinātajiem instrumentiem, ne tikai tiem, kas iekļauti tirdzniecības portfelī.

Šajā šūnā iestādes neiekļauj līgumus, kas novērtēti, piemērojot sākotnējās riska darījuma vērtības metodi saskaņā ar KPR 429.a panta 8. punktu un 275. pantu.

{100;010}

(-) Tirdzniecības riska darījumos, kam veikta klientu tīrvērte, neietvertā CCP daļa (potenciālais nākotnes riska darījums)

KPR 429. panta 11. punkts

Potenciālais nākotnes riska darījums atbrīvotos tirdzniecības riska darījumos ar QCCP no atvasināto instrumentu darījumiem, kam veikta klientu tīrvērte, ar nosacījumu, ka minētie posteņi atbilst nosacījumiem, kas paredzēti KPR 306. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

Iestādes iekļauj šajā šūnā norādīto summu arī {090;010}, it kā nepiemērotu izņēmumu.

{110;010}

Atkāpe attiecībā uz atvasinātajiem instrumentiem: sākotnējās riska darījuma vērtības metode

KPR 429.a panta 8. punkts un 275. pants

Šajā šūnā sniedz KPR II pielikuma 1. un 2. punktā norādīto līgumu riska darījuma vērtības mēru, kas aprēķināts saskaņā ar sākotnējās riska darījuma vērtības metodi, kura izklāstīta KPR 275. pantā.

Iestādes, kuras piemēro sākotnējās riska darījuma vērtības metodi, nesamazina riska darījumu vērtības mēru par naudā saņemto mainīgās drošības rezerves summu saskaņā ar KPR 429.a panta 8. punktu.

Iestādes, kuras neizmanto sākotnējās riska darījuma vērtības metodi, nesniedz pārskatu par šo šūnu.

Šajā šūnā iestādes neņem vērā līgumus, kas novērtēti, piemērojot tirgus vērtības metodi saskaņā ar KPR 429.a panta 1. punktu un 274. pantu.

{120;010}

(-) Tirdzniecības riska darījumos, kam veikta klientu tīrvērte, neietvertā CCP daļa (sākotnējās riska darījuma vērtības metode)

KPR 429. panta 11. punkts

Tirdzniecības riska darījumos, kam veikta klientu tīrvērte, neietvertā CCP daļa, piemērojot sākotnējās riska darījuma vērtības metodi, kā noteikts KPR 275. pantā, ar nosacījumu, ka minētie posteņi atbilst nosacījumiem, kas paredzēti KPR 306. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

Iestādes iekļauj šajā šūnā norādīto summu arī {110;010}, it kā nepiemērotu izņēmumu.

{130;010}

Pārdoto kredītu atvasināto instrumentu nosacītās summas maksimālā vērtība

KPR 429.a panta 5. līdz 7. punkts

Pārdoto kredītu atvasināto instrumentu nosacītās summas maksimālā vērtība (t. i., ja iestāde nodrošina kredītaizsardzību darījuma partnerim), kā noteikts KPR 429.a panta 5. līdz 7. punktā.

{140;010}

(-) Atbilstoši nopirktie kredītu atvasinātie instrumenti, kas ieskaitīti pret pārdotajiem kredītu atvasinātajiem instrumentiem

KPR 429.a panta 5. līdz 7. punkts

Nopirkto kredītu atvasināto instrumentu nosacītās summas maksimālā vērtība (t. i., ja iestāde pērk kredītaizsardzību no darījuma partnera) attiecībā uz tādiem pašiem atsauces nosaukumiem kā tie kredītu atvasinātie instrumenti, kurus pārdevusi iestāde, ja nopirktās kredītaizsardzības termiņš ir vienāds vai lielāks par pārdotās aizsardzības atlikušo termiņu. Līdz ar to vērtība nepārsniedz vērtību, kas katram atsauces nosaukumam ierakstīta {130;010}.

{150;010}

Ārpusbilances posteņi ar 10 % kredīta korekcijas pakāpi saskaņā ar KPR 429. panta 10. punktu

KPR 429. panta 10. punkts, 111. panta 1. punkta d) apakšpunkts un 166. panta 9. punkts

Tādu zema riska ārpusbilances posteņu riska darījuma vērtība saskaņā ar 429. panta 10. punktu un 111. panta 1. punkta d) apakšpunktu, kuriem tiktu noteikta 0 % kredīta korekcijas pakāpe, kas minēta KPR I pielikuma 4. punkta a) līdz c) apakšpunktā (atgādinājumam – riska darījuma vērtība šeit ir 10 % no nominālvērtības). Tās ir saistības, kuras iestāde bez nosacījumiem jebkurā laikā bez iepriekšējas paziņošanas var atcelt (UCC) vai kurās faktiski paredzēta automātiska atcelšana, jo pasliktinājusies aizņēmēja kredītspēja. Atgādinājumam – nominālvērtību nesamazina ar specifiskām kredītriska korekcijām.

Ja piešķīrums attiecas uz kāda cita piešķīruma pagarinājumu, tad izmanto zemāko no abām atsevišķajiem piešķīrumiem piemērojamajām korekcijas pakāpēm saskaņā ar KPR 166. panta 9. punktu.

Iestādes šajā šūnā neņem vērā līgumus, kas minēti KPR II pielikumā, kredītu atvasinātos instrumentus un VFD saskaņā ar KPR 429. panta 10. punktu.

{160;010}

Ārpusbilances posteņi ar 20 % kredīta korekcijas pakāpi saskaņā ar KPR 429. panta 10. punktu

KPR 429. panta 10. punkts, 111. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 166. panta 9. punkts

Tādu vidēja/zema riska ārpusbilances posteņu riska darījuma vērtība saskaņā ar 429. panta 10. punktu un 111. panta 1. punkta c) apakšpunktu, kuriem tiktu noteikta 20 % kredīta korekcijas pakāpe, kas minēta KPR I pielikuma 3. punkta a) un b) apakšpunktā (atgādinājumam – riska darījuma vērtība šeit ir 20 % no nominālvērtības). Atgādinājumam – nominālvērtību nesamazina ar specifiskām kredītriska korekcijām.

Ja piešķīrums attiecas uz kāda cita piešķīruma pagarinājumu, tad izmanto zemāko no abām atsevišķajiem piešķīrumiem piemērojamajām korekcijas pakāpēm saskaņā ar KPR 166. panta 9. punktu.

Iestādes šajā šūnā neņem vērā līgumus, kas minēti KPR II pielikumā, kredītu atvasinātos instrumentus un VFD saskaņā ar KPR 429. panta 10. punktu.

{170;010}

Ārpusbilances posteņi ar 50 % kredīta korekcijas pakāpi saskaņā ar KPR 429. panta 10. punktu

KPR 429. panta 10. punkts, 111. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 166. panta 9. punkts

Tādu vidēja riska ārpusbilances posteņu riska darījuma vērtība saskaņā ar 429. panta 10. punktu un 111. panta 1. punkta b) apakšpunktu, kuriem tiktu noteikta 50 % kredīta korekcijas pakāpe, kā definēts standartizētajā pieejā kredītriskam, kas minēta KPR I pielikuma 2. punkta a) un b) apakšpunktā (atgādinājumam – riska darījuma vērtība šeit ir 50 % no nominālvērtības). Atgādinājumam – nominālvērtību nesamazina ar specifiskām kredītriska korekcijām.

Šajā šūnā iekļauj likviditātes iespējas un citus piešķīrumus attiecībā uz vērtspapīrošanu. Citiem vārdiem sakot, kredīta korekcijas pakāpe visām likviditātes iespējām saskaņā ar KPR 255. pantu ir 50 % neatkarīgi no termiņa.

Ja piešķīrums attiecas uz kāda cita piešķīruma pagarinājumu, tad izmanto zemāko no abām atsevišķajiem piešķīrumiem piemērojamajām korekcijas pakāpēm saskaņā ar KPR 166. panta 9. punktu.

Iestādes šajā šūnā neņem vērā līgumus, kas minēti KPR II pielikumā, kredītu atvasinātos instrumentus un VFD saskaņā ar KPR 429. panta 10. punktu.

{180;010}

Ārpusbilances posteņi ar 100 % kredīta korekcijas pakāpi saskaņā ar KPR 429. panta 10. punktu

KPR 429. panta 10. punkts, 111. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 166. panta 9. punkts

Tādu augsta riska ārpusbilances posteņu riska darījuma vērtība saskaņā ar 429. panta 10. punktu un 111. panta 1. punkta a) apakšpunktu, kuriem tiktu noteikta 100 % kredīta korekcijas pakāpe, kas minēta KPR I pielikuma 1. punkta a) līdz k) apakšpunktā (atgādinājumam – riska darījuma vērtība šeit ir 100 % no nominālvērtības). Atgādinājumam – nominālvērtību nesamazina ar specifiskām kredītriska korekcijām.

Šajā šūnā iekļauj likviditātes iespējas un citus piešķīrumus attiecībā uz vērtspapīrošanu.

Ja piešķīrums attiecas uz kāda cita piešķīruma pagarinājumu, tad izmanto zemāko no abām atsevišķajiem piešķīrumiem piemērojamajām korekcijas pakāpēm saskaņā ar KPR 166. panta 9. punktu.

Iestādes šajā šūnā neņem vērā līgumus, kas minēti KPR II pielikumā, kredītu atvasinātos instrumentus un VFD saskaņā ar KPR 429. panta 10. punktu.

{190;010}

Citi aktīvi

KPR 429. panta 5. punkts

Visi aktīvi, izņemot līgumus, kas minēti KPR II pielikumā, kredītu atvasinātos instrumentus un VFD (t. i., to citu aktīvu starpā, kuri jānorāda šajā šūnā, ir grāmatvedībā iekļautie debitoru parādi par sniegto naudas mainīgo drošības rezervi, ja tie atzīti saskaņā ar operatīvo grāmatvedības regulējumu, likvīdie aktīvi, kā definēts saskaņā ar likviditātes seguma koeficientu, un neizdevušies darījumi, un darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini). Iestādes nosaka vērtību saskaņā ar KPR 429. panta 5. punktā minētajiem principiem.

Šajā šūnā iestādes neiekļauj saņemto naudu vai jebkādu nodrošinājumu, kas sniegts darījuma partnerim, izmantojot VFD un kas ir paturēts bilancē (proti, nav izpildīti grāmatvedības kritēriji par atzīšanas pārtraukšanu). Šajā šūnā iestādes iekļauj saņemto naudu vai jebkādu nodrošinājumu, kas sniegts darījuma partnerim, izmantojot VFD, un paturēts bilancē (t. i., nav izpildīti grāmatvedības kritēriji par atzīšanas pārtraukšanu). Turklāt iestādes šeit atzīst posteņus, kas atskaitīti no pirmā līmeņa pamata kapitāla un pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem (piemēram, nemateriālie aktīvi, atliktā nodokļa aktīvi utt.).

{200;010}

Bruto palielinājums sniegtajam atvasināto instrumentu nodrošinājumam

KPR 429.a panta 2. punkts

Jebkura sniegtā atvasināto instrumentu nodrošinājuma summa, ja minētā nodrošinājuma sniegšana samazina aktīvu summu saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, kā noteikts KPR 429.a panta 2. punktā.

Iestādes šajā šūnā neiekļauj sākotnējo drošības rezervi atvasināto instrumentu darījumiem, kam veikta klientu tīrvērte, ar atbilstošu centrālo darījumu partneri (QCCP) vai atbilstošu naudas mainīgo drošības rezervi, kā definēts KPR 429.a panta 3. punktā.

{210;010}

(-) Debitoru parādi par atvasināto instrumentu darījumos iesniegto naudas mainīgo drošības rezervi

KPR 429.a panta 3. punkta trešā daļa

Debitoru parādi par mainīgo drošības rezervi, kas naudā izmaksāta atvasināto instrumentu darījumos, ja iestādei saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu ir jāatzīst šie debitoru parādi par aktīvu, ar nosacījumu, ka ir izpildīti KPR 429.a panta 3. punkta a) līdz e) apakšpunktā minētie nosacījumi.

Norādīto summu iekļauj arī citos aktīvos, kuri norādīti {190,010}.

{220;010}

(-) Tirdzniecības riska darījumos, kam veikta klientu tīrvērte, neietvertā CCP daļa (sākotnējā drošības rezerve)

KPR 429. panta 11. punkts

Sākotnējās drošības rezerves (iesniegtā) daļa neietvertos tirdzniecības riska darījumos ar QCCP no atvasināto instrumentu darījumiem, kam veikta klientu tīrvērte, ar nosacījumu, ka minētie posteņi atbilst nosacījumiem, kas paredzēti KPR 306. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

Norādīto summu iekļauj arī citos aktīvos, kuri norādīti {190,010}.

{230;010}

Korekcija attiecībā uz darījumiem, kuri uzskaitīti kā VFD tirdzniecība

KPR 429.b panta 5. punkts

Tādu aizdoto vērtspapīru vērtība repo darījumā, kam pārtraukta atzīšana sakarā ar darījumu, kas uzskaitīts kā tirdzniecība, saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu.

{240;010}

(-) Fiduciārie aktīvi

KPR 429. panta 13. punkts

Tādu fiduciāro aktīvu vērtība, kas atbilst SGS Nr. 39 kritērijam par atzīšanas pārtraukšanu un attiecīgā gadījumā SFPS Nr. 10 kritērijam par konsolidācijas pārtraukšanu saskaņā ar KPR 429. panta 13. punktu, pieņemot, ka nav grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM ietekmes (proti, apvērš jebkādu grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai KRM ietekmi, kas ietekmējusi uzskaites vērtību).

Norādīto summu iekļauj arī citos aktīvos, kuri norādīti {190,010}.

{250;010}

(-) Grupas iekšējie riska darījumi (solo līmenī), kas nav ietverti saskaņā ar KPR 429. panta 7. punktu

KPR 429. panta 7. punkts un 113. panta 6. punkts

Riska darījumi, kuri nav konsolidēti piemērojamajā konsolidācijas līmenī un uz kuriem var attiecināt KPR 113. panta 6. punktā noteikto pieeju, ar nosacījumu, ka ir izpildīti visi nosacījumi, kas izklāstīti KPR 113. panta 6. punkta a) līdz e) apakšpunktā, un ja kompetentās iestādes ir devušas savu atļauju.

Norādīto summu iekļauj arī piemērojamajās šūnās iepriekš, it kā netiktu piemērots izņēmums.

{260;010}

(-) Riska darījumi, kas nav ietverti saskaņā ar KPR 429. panta 14. punktu

KPR 429. panta 14. punkts

Riska darījumi, kas nav ietverti saskaņā ar KPR 429. panta 14. punktu, ja ir ievēroti tajā minētie nosacījumi un ja kompetentās iestādes ir devušas savu atļauju.

Norādīto summu iekļauj arī iepriekš norādītajās piemērojamajās šūnās, it kā netiktu piemērots izņēmums.

{270;010}

(-) Atskaitītā aktīvu summa – 1. līmeņa kapitāls – pilnībā ieviestā definīcija

KPR 429. panta 4. punkta a) apakšpunkts un 499. panta 1. punkta a) apakšpunkts

Tajā iekļauj visas korekcijas, kas vērstas uz aktīva vērtību un kas ir paredzētas:

— KPR 32. līdz 35. pantā, vai

— KPR 36. līdz 47. pantā, vai

— KPR 56. līdz 60. pantā

atkarībā no attiecīgā gadījuma.

Iestādes ņem vērā KPR 48., 49. un 79. pantā minētos izņēmumus, alternatīvas un prasību nepiemērošanu šādiem atskaitījumiem, neņemot vērā KPR Desmitās daļas I sadaļas 1. un 2. nodaļā minēto atkāpi. Lai izvairītos no dubultas uzskaites, iestādes nenorāda korekcijas, kas jau piemērotas saskaņā ar KPR 111. pantu, aprēķinot riska darījuma vērtību {010;010} līdz {260;010}, un nenorāda korekcijas, ar ko netiek atskaitīta konkrēta aktīva vērtība.

Tā kā šīs summas jau ir atskaitītas no kapitāla mēra, tās samazina sviras rādītāja riska darījuma vērtību un tās norāda kā negatīvu skaitli.

{280;010}

(-) Atskaitītā aktīvu summa – 1. līmeņa kapitāls – pārejas definīcija

KPR 429. panta 4. punkta a) apakšpunkts un 499. panta 1. punkta b) apakšpunkts

Tajā iekļauj visas korekcijas, ar ko koriģē aktīva vērtību un kas ir paredzētas:

— KPR 32. līdz 35. pantā, vai

— KPR 36. līdz 47. pantā, vai

— KPR 56. līdz 60. pantā

atkarībā no attiecīgā gadījuma.

Iestādes ņem vērā KPR 48., 49. un 79. pantā minētos izņēmumus, alternatīvas un prasību nepiemērošanu šādiem atskaitījumiem papildus tam, ka ņem vērā KPR Desmitās daļas I sadaļas 1. un 2. nodaļā minētās atkāpes. Lai izvairītos no dubultas uzskaites, iestādes nenorāda korekcijas, kas jau piemērotas saskaņā ar KPR 111. pantu, aprēķinot riska darījuma vērtību {010;010} līdz {260;010}, un nenorāda korekcijas, ar ko netiek atskaitīta konkrēta aktīva vērtība.

Tā kā šīs summas jau ir atskaitītas no kapitāla mēra, tās samazina sviras rādītāja riska darījuma vērtību un tās norāda kā negatīvu skaitli.

{290;010}

Kopā sviras rādītāja riska darījums, izmantojot pilnībā ieviesto 1. līmeņa kapitāla definīciju

Iestādes norāda šādu summu:

{LRCalc;010;010} + {LRCalc;020;010} + {LRCalc;030;010} + {LRCalc;040;010} + {LRCalc;050;010} + {LRCalc;060;010} + {LRCalc;070;010} + {LRCalc;080;010} + {LRCalc;090;010} + {LRCalc;100;010} + {LRCalc;110;010} + {LRCalc;120;010} + {LRCalc;130;010} + {LRCalc;140;010} + {LRCalc;150;010} + {LRCalc;160;010} + {LRCalc;170;010} + {LRCalc;180;010} + {LRCalc;190;010} + {LRCalc;200;010} + {LRCalc;210;010} + {LRCalc;220;010} + {LRCalc;230;010} + {LRCalc;240;010} + {LRCalc;250;010} + {LRCalc;260;010} + {LRCalc;270;010}.

{300;010}

Kopā sviras rādītāja riska darījums, izmantojot 1. līmeņa kapitāla pārejas definīciju

Iestādes norāda šādu summu:

{LRCalc;010;010} + {LRCalc;020;010} + {LRCalc;030;010} + {LRCalc;040;010} + {LRCalc;050;010} + {LRCalc;060;010} + {LRCalc;070;010} + {LRCalc;080;010} + {LRCalc;090;010} + {LRCalc;100;010} + {LRCalc;110;010} + {LRCalc;120;010} + {LRCalc;130;010} – {LRCalc;140;010} + {LRCalc;150;010} + {LRCalc;160;010} + {LRCalc;170;010} + {LRCalc;180;010} + {LRCalc;190;010} + {LRCalc;200;010} + {LRCalc;210;010} + {LRCalc;220;010} + {LRCalc;230;010} + {LRCalc;240;010} + {LRCalc;250;010} + {LRCalc;260;010} + {LRCalc;280;010}.

Rinda un sleja

Kapitāls

{310;010}

Pirmā līmeņa kapitāls – pilnībā ieviestā definīcija

KPR 429. panta 3. punkts un 499. panta 1. punkts

Tā ir 1. līmeņa kapitāla summa, kas aprēķināta saskaņā ar KPR 25. pantu, neņemot vērā KPR Desmitās daļas I sadaļas 1. un 2. nodaļā minēto atkāpi.

{320;010}

Pirmā līmeņa kapitāls – pārejas definīcija

KPR 429. panta 3. punkts un 499. panta 1. punkts

Tā ir 1. līmeņa kapitāla summa, kas aprēķināta saskaņā ar KPR 25. pantu, neņemot vērā KPR Desmitās daļas I sadaļas 1. un 2. nodaļā minēto atkāpi.

Rinda un sleja

Sviras rādītājs

{330;010}

Sviras rādītājs, izmantojot pilnībā ieviesto 1. līmeņa kapitāla definīciju

KPR 429. panta 2. punkts un 499. panta 1. punkts

Tas ir sviras rādītājs, kas aprēķināts saskaņā ar šā pielikuma II daļas 4. punktu.

{340;010}

Sviras rādītājs, izmantojot 1. līmeņa kapitāla pārejas definīciju

KPR 429. panta 2. punkts un 499. panta 1. punkts

Tas ir sviras rādītājs, kas aprēķināts saskaņā ar šā pielikuma II daļas 5. punktu.

5.    C 40.00 – Riska darījuma vērtības mēram piemērotā alternatīvā procedūra (LR1)

21. Šajā pārskatu daļā tiek vākti dati par alternatīvu procedūru attiecībā uz atvasinātajiem instrumentiem, VFD un ārpusbilances posteņiem.

22. Iestādes “grāmatvedības bilances vērtības”LR1 veidnē nosaka, pamatojoties uz piemērojamo grāmatvedības regulējumu saskaņā ar KPR 4. panta 1. punkta 77) apakšpunktu. “Uzskaites vērtība, pieņemot, ka nav savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM” attiecas uz grāmatvedības bilances vērtību, neņemot vērā jebkādu savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas kredītriska mazināšanas ietekmi.

23. Izņemot {250;120} un {260;120}, iestādes sniedz pārskatu par LR1, it kā nepiemērotu izņēmumus, kas minēti LRCalc šūnās {050;010}, {080;010}, {100;010}, {120;010}, {220;010}, {250;010} un {260;010}.



Rinda un sleja

Atsauces uz tiesību aktiem un norādes

{010;010}

Atvasinātie instrumenti – grāmatvedības bilances vērtība

Tā ir {020;010}, {050;010} un {060;010} summa.

{010;020}

Atvasinātie instrumenti – uzskaites vērtība, pieņemot, ka nav savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM

Tā ir {020;020}, {050;020} un {060;020} summa.

{010;050}

Atvasinātie instrumenti – palielinājums atbilstoši tirgus vērtības metodei (pieņemot, ka nav savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM)

Tā ir {020;050}, {050;050} un {060;050} summa.

{010;070}

Atvasinātie instrumenti – nosacītā summa

Tā ir {020;070}, {050;070} un {060;070} summa.

{020;010}

Kredītu atvasinātie instrumenti (pārdotā aizsardzība) – grāmatvedības bilances vērtība

KPR 4. panta 1. punkta 77) apakšpunkts

Kredītu atvasināto instrumentu grāmatvedības bilances vērtība saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, ja iestāde pārdod kredītaizsardzību darījuma partnerim un līgumu atzīst par aktīvu bilancē.

{020;020}

Kredītu atvasinātie instrumenti (pārdotā aizsardzība) – uzskaites vērtība, pieņemot, ka nav savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM

KPR 4. panta 1. punkta 77) apakšpunkts

Kredītu atvasināto instrumentu grāmatvedības bilances vērtība saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, ja iestāde pārdod kredītaizsardzību darījuma partnerim un līgumu atzīst par aktīvu bilancē, pieņemot, ka nav prudenciāla vai grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM ietekmes (proti, apvērš jebkādu grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai KRM ietekmi, kas ietekmējusi uzskaites vērtību).

{020;050}

Kredītu atvasinātie instrumenti (pārdotā aizsardzība) – palielinājums atbilstoši tirgus vērtības metodei (pieņemot, ka nav savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM)

Tā ir {030;050} un {040;050} summa.

{020;070}

Kredītu atvasinātie instrumenti (pārdotā aizsardzība) – nosacītā summa

Tā ir {030;070} un {040;070} šūnas summa.

{020;075}

Kredītu atvasinātie instrumenti (pārdotā aizsardzība) – nosacītās summas maksimālā vērtība

Šajā šūnā sniedz kredītu atvasinātajos instrumentos garantēto nosacīto summu (pārdotā aizsardzība) kā {020; 070} pēc tam, kad tā samazināta par jebkurām negatīvām patiesās vērtības izmaiņām, kas iekļautas 1. līmeņa kapitālā attiecībā uz pārdoto kredītu atvasināto instrumentu.

{030;050}

Kredītu atvasinātie instrumenti (pārdotā aizsardzība), uz kuriem attiecas slēgšanas klauzula – palielinājums atbilstoši tirgus vērtības metodei (pieņemot, ka nav savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM)

KPR 299. panta 2. punkts

Šajā šūnā sniedz kredītu atvasināto instrumentu potenciālo nākotnes riska darījumu vērtību, ja iestāde pārdod kredītaizsardzību darījuma partnerim, uz kuru attiecas slēgšanas klauzula, pieņemot, ka nav savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM. Šajā šūnā iestādes neiekļauj kredītu atvasināto instrumentu palielinājumu, ja iestāde pārdod kredītaizsardzību darījuma partnerim, uz kuru neattiecas slēgšanas klauzula. Tā vietā iestādes to iekļauj {LR1;040;050}.

Slēgšanas klauzulu definē kā klauzulu, kas saistību neizpildes gadījumā, tostarp darījuma partnera bankrota vai maksātnespējas gadījumā, dod tiesības tai pusei, kurai nav saistību neizpildes, laikus pārtraukt un izbeigt visus darījumus, uz kuriem attiecas līgums.

Iestādes ņem vērā visus kredītu atvasinātos instrumentus, ne tikai tos, kas iekļauti tirdzniecības portfelī.

{030;070}

Kredītu atvasinātie instrumenti (pārdotā aizsardzība), uz kuriem attiecas slēgšanas klauzula – nosacītā summa

Šajā šūnā sniedz kredītu atvasinātajos instrumentos garantēto nosacīto summu, ja iestāde pārdod kredītaizsardzību darījuma partnerim, uz kuru attiecas slēgšanas klauzula.

Slēgšanas klauzulu definē kā klauzulu, kas saistību neizpildes gadījumā, tostarp darījuma partnera bankrota vai maksātnespējas gadījumā, dod tiesības tai pusei, kurai nav saistību neizpildes, laikus pārtraukt un izbeigt visus darījumus, uz kuriem attiecas līgums.

Iestādes ņem vērā visus kredītu atvasinātos instrumentus, ne tikai tos, kas iekļauti tirdzniecības portfelī.

{040;050}

Kredītu atvasinātie instrumenti (pārdotā aizsardzība), uz kuriem neattiecas slēgšanas klauzula – palielinājums atbilstoši tirgus vērtības metodei (pieņemot, ka nav savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM)

KPR 299. panta 2. punkts

Šajā šūnā sniedz kredītu atvasināto instrumentu potenciālo nākotnes riska darījumu vērtību, ja iestāde pārdod kredītaizsardzību darījuma partnerim, uz kuru neattiecas slēgšanas klauzula, pieņemot, ka nav savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM.

Slēgšanas klauzulu definē kā klauzulu, kas saistību neizpildes gadījumā, tostarp darījuma partnera bankrota vai maksātnespējas gadījumā, dod tiesības tai pusei, kurai nav saistību neizpildes, laikus pārtraukt un izbeigt visus darījumus, uz kuriem attiecas līgums.

Iestādes ņem vērā visus kredītu atvasinātos instrumentus, ne tikai tos, kas iekļauti tirdzniecības portfelī.

{040;070}

Kredītu atvasinātie instrumenti (pārdotā aizsardzība), uz kuriem neattiecas slēgšanas klauzula – nosacītā summa

Šajā šūnā sniedz kredītu atvasinātajos instrumentos garantēto nosacīto summu, ja iestāde pārdod kredītaizsardzību darījuma partnerim, uz kuru neattiecas“slēgšanas klauzula”.

Slēgšanas klauzulu definē kā klauzulu, kas saistību neizpildes gadījumā, tostarp darījuma partnera bankrota vai maksātnespējas gadījumā, dod tiesības tai pusei, kurai nav saistību neizpildes, laikus pārtraukt un izbeigt visus darījumus, uz kuriem attiecas līgums.

Iestādes ņem vērā visus kredītu atvasinātos instrumentus, ne tikai tos, kas iekļauti tirdzniecības portfelī.

{050;010}

Kredītu atvasinātie instrumenti (nopirktā aizsardzība) – grāmatvedības bilances vērtība

KPR 4. panta 1. punkta 77) apakšpunkts

Kredītu atvasināto instrumentu grāmatvedības bilances vērtība saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, ja iestāde pērk kredītaizsardzību no darījuma partnera un līgumu atzīst par aktīvu bilancē.

Iestādes ņem vērā visus kredītu atvasinātos instrumentus, ne tikai tos, kas iekļauti tirdzniecības portfelī.

{050;020}

Kredītu atvasinātie instrumenti (nopirktā aizsardzība) – uzskaites vērtība, pieņemot, ka nav savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM

KPR 4. panta 1. punkta 77) apakšpunkts

Kredītu atvasināto instrumentu grāmatvedības bilances vērtība saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, ja iestāde pērk kredītaizsardzību no darījuma partnera un līgumu atzīst par aktīvu bilancē, pieņemot, ka nav prudenciāla vai grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai KRM ietekmes (proti, apvērš jebkādu grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai KRM ietekmi, kas ietekmējusi uzskaites vērtību).

Iestādes ņem vērā visus kredītu atvasinātos instrumentus, ne tikai tos, kas iekļauti tirdzniecības portfelī.

{050;050}

Kredītu atvasinātie instrumenti (nopirktā aizsardzība) – palielinājums atbilstoši tirgus vērtības metodei (pieņemot, ka nav savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM)

KPR 299. panta 2. punkts

Šajā šūnā sniedz kredītu atvasināto instrumentu potenciālo nākotnes riska darījumu vērtību, ja iestāde pērk kredītaizsardzību no darījuma partnera, pieņemot, ka nav savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM.

Iestādes ņem vērā visus kredītu atvasinātos instrumentus, ne tikai tos, kas iekļauti tirdzniecības portfelī.

{050;070}

Kredītu atvasinātie instrumenti (nopirktā aizsardzība) – nosacītā summa

Šajā šūnā sniedz kredītu atvasinātajos instrumentos garantēto nosacīto summu, ja iestāde pērk kredītaizsardzību no darījuma partnera.

Iestādes ņem vērā visus kredītu atvasinātos instrumentus, ne tikai tos, kas iekļauti tirdzniecības portfelī.

{050;075}

Kredītu atvasinātie instrumenti (nopirktā aizsardzība) – nosacītās summas maksimālā vērtība

Šajā šūnā sniedz kredītu atvasinātajos instrumentos garantēto nosacīto summu (nopirktā aizsardzība) kā {050;050} pēc tam, kad tā samazināta par jebkurām pozitīvām patiesās vērtības izmaiņām, kas iekļautas 1. līmeņa kapitālā attiecībā uz nopirkto kredītu atvasināto instrumentu.

{050;085}

Kredītu atvasinātie instrumenti (nopirktā aizsardzība) – nosacītās summas maksimālā vērtība (tas pats atsauces nosaukums)

Kredītu atvasināto instrumentu nosacītā summa, ja iestāde pērk kredītaizsardzību par to pašu atsauces nosaukumu kā kredītu atvasinātie instrumenti, kurus ir pārdevusi pārskatu sniedzošā iestāde.

Šīs šūnas vērtības sniegšanas vajadzībām pamatā esošos atsauces nosaukumus uzskata par vienu un to pašu, ja tie attiecas uz vienu un to pašu juridisko personu un prioritātes pakāpi.

Kredītaizsardzību, kas nopirkta attiecībā uz atsauces sabiedrību portfeli, uzskata par to pašu, ja šī aizsardzība ir ekonomiski līdzvērtīga atsevišķi nopirktai aizsardzībai attiecībā uz katru atsevišķo nosaukumu portfelī.

Ja iestāde pērk kredītaizsardzību attiecībā uz atsauces nosaukumu portfeli, to uzskata par to pašu tikai tad, ja nopirktā kredītaizsardzība attiecas uz visām apakškopām portfelī, attiecībā uz ko ir pārdota kredītaizsardzība. Citiem vārdiem sakot, ieskaitu var atzīt tikai tad, ja atsauces sabiedrību portfelis un pakārtotības līmenis abos darījumos ir vienāds.

Katra atsauces nosaukuma gadījumā nopirktās kredītaizsardzības nosacītās summas, kas tiek ņemtas vērā šajā šūnā, nepārsniedz {020;075} un {050;075} norādītās summas.

{060;010}

Finanšu atvasinātie instrumenti – grāmatvedības bilances vērtība

KPR 4. panta 1. punkta 77) apakšpunkts

KPR II pielikumā norādīto līgumu grāmatvedības bilances vērtība saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, ja līgumus atzīst par aktīviem bilancē.

{060;020}

Finanšu atvasinātie instrumenti – uzskaites vērtība, pieņemot, ka nav savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM

KPR 4. panta 1. punkta 77) apakšpunkts

KPR II pielikumā norādīto līgumu grāmatvedības bilances vērtība saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, ja līgumus atzīst par aktīviem bilancē, pieņemot, ka nav prudenciāla vai grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM ietekmes (proti, apvērš jebkādu grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai KRM ietekmi, kas ietekmējusi uzskaites vērtību).

{060;050}

Finanšu atvasinātie instrumenti – palielinājums atbilstoši tirgus vērtības metodei (pieņemot, ka nav savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM)

KPR 274. pants

Šajā šūnā sniedz KPR II pielikumā norādīto līgumu regulatīvo potenciālo nākotnes riska darījumu vērtību, pieņemot, ka nav savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM.

{060;070}

Finanšu atvasinātie instrumenti – nosacītā summa

Šajā šūnā sniedz tajos līgumos garantēto nosacīto summu, kas norādīti KPR II pielikumā.

{070;010}

VFD, uz kuriem attiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums – grāmatvedības bilances vērtība

KPR 4. panta 1. punkta 77) apakšpunkts un 206. pants

Tādu VFD grāmatvedības bilances vērtība saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, uz kuriem attiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums, kas ir atbilstošs saskaņā ar KPR 206. pantu.

Šajā šūnā iestādes neiekļauj saņemto naudu vai jebkādu nodrošinājumu, kas sniegts darījuma partnerim, izmantojot iepriekš minētos darījumus, un paturēts bilancē (proti, nav izpildīti grāmatvedības kritēriji par atzīšanas pārtraukšanu). Tā vietā iestādes to iekļauj {090;010}.

{070;020}

VFD, uz kuriem attiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums – uzskaites vērtība, pieņemot, ka nav savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM

KPR 4. panta 1. punkta 77) apakšpunkts un 206. pants

Tādu VFD grāmatvedības bilances vērtība saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, uz kuriem attiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums, kas ir atbilstošs saskaņā ar KPR 206. pantu, ja līgumus atzīst par aktīviem bilancē, pieņemot, ka nav prudenciāla vai grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM ietekmes (proti, apvērš jebkādu grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai KRM ietekmi, kas ietekmējusi uzskaites vērtību). Turklāt, ja veic VFD tirdzniecības uzskaiti saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, iestādes apvērš visus ar tirdzniecību saistītos uzskaites ierakstus.

Šajā šūnā iestādes neiekļauj saņemto naudu vai jebkādu nodrošinājumu, kas sniegts darījuma partnerim, izmantojot iepriekš minētos darījumus, un paturēts bilancē (proti, nav izpildīti grāmatvedības kritēriji par atzīšanas pārtraukšanu). Tā vietā iestādes to iekļauj {090;020}.

{070;040}

Vērtspapīru finansēšanas darījumi, uz kuriem attiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums – VFD palielinājums

KPR 206. pants

Iestādes veido VFD, tostarp ārpusbilances darījumu, uz kuriem attiecas savstarpējo prasījumu ieskaita līgums, kas atbilst KPR 206. panta prasībām, savstarpējo prasījumu ieskaita kopas. Katrai savstarpējo prasījumu ieskaita kopai iestādes aprēķina pašreizējās darījuma partnera riska darījuma vērtības (CCE) palielinājumu saskaņā ar šādu formulu:

CCE = max{(Σ iEi – Σ iCi ); 0}

kur:

i = katrs savstarpējo prasījumu ieskaita kopā iekļautais darījums

Ei = darījuma i vērtība Ei , kas definēta KPR 220. panta 3. punktā

Ci = darījuma i vērtība Ci , kas definēta KPR 220. panta 3. punktā

Iestādes summē šīs formulas iznākumu visām savstarpējo prasījumu ieskaita kopām un norāda rezultātu šajā šūnā.

{080;010}

VFD, uz kuriem neattiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums – grāmatvedības bilances vērtība

KPR 4. panta 1. punkta 77) apakšpunkts

Tādu VFD grāmatvedības bilances vērtība saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, uz kuriem neattiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums, kas ir atbilstošs saskaņā ar KPR 206. pantu, ja līgumus atzīst par aktīviem bilancē.

Šajā šūnā iestādes neiekļauj saņemto naudu vai jebkādu nodrošinājumu, kas sniegts darījuma partnerim, izmantojot iepriekš minētos darījumus, un paturēts bilancē (proti, nav izpildīti grāmatvedības kritēriji par atzīšanas pārtraukšanu). Tā vietā iestādes to iekļauj {090;010}.

{080;020}

VFD, uz kuriem neattiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums – uzskaites vērtība, pieņemot, ka nav savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM

KPR 4. panta 1. punkta 77) apakšpunkts

Tādu VFD grāmatvedības bilances vērtība saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, uz kuriem neattiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums, kas ir atbilstošs saskaņā ar KPR 206. pantu, ja līgumus atzīst par aktīviem bilancē, pieņemot, ka nav grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM ietekmes (proti, apvērš jebkādu grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai KRM ietekmi, kas ietekmējusi uzskaites vērtību). Turklāt, ja veic VFD tirdzniecības uzskaiti saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, iestādes apvērš visus ar tirdzniecību saistītos uzskaites ierakstus.

Šajā šūnā iestādes neiekļauj saņemto naudu vai jebkādu nodrošinājumu, kas sniegts darījuma partnerim, izmantojot iepriekš minētos darījumus, un paturēts bilancē (proti, nav izpildīti grāmatvedības kritēriji par atzīšanas pārtraukšanu). Tā vietā iestādes to iekļauj {090;020}.

{080;040}

VFD, uz kuriem neattiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums – VFD palielinājums

KPR 206. pants

Iestādes veido VDF, tostarp ārpusbilances darījumu, uz kuriem neattiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums, kas ir atbilstošs saskaņā ar KPR 206. pantu, kopas, kurās ir visi darījumā iekļautie aktīvi (proti, katru VFD uzskata par atsevišķu kopu), un nosaka katrai kopai pašreizējās darījuma partnera riska darījuma vērtības (CCE) palielinājumu saskaņā ar šādu formulu:

CCE = max {(E – C); 0}

kur:

E = vērtība Ei , kas definēta KPR 220. panta 3. punktā

C = vērtība Ci , kas definēta KPR 220. panta 3. punktā

Iestādes summē šīs formulas iznākumu visām iepriekš minētajām kopām un norāda rezultātu šajā šūnā.

{090;010}

Citi aktīvi – grāmatvedības bilances vērtība

KPR 4. panta 1. punkta 77) apakšpunkts

Grāmatvedības bilances vērtība saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu visiem aktīviem, kas nav līgumi, kuri minēti KPR II pielikumā, kredītu atvasinātie instrumenti un VFD.

{090;020}

Citi aktīvi – uzskaites vērtība, pieņemot, ka nav savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM

KPR 4. panta 1. punkta 77) apakšpunkts

Grāmatvedības bilances vērtība saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu visiem aktīviem, kas nav līgumi, kuri minēti KPR II pielikumā, kredītu atvasinātie instrumenti un VFD, pieņemot, ka nav grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM ietekmes (proti, apvērš jebkādu grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai KRM ietekmi, kas ietekmējusi uzskaites vērtību).

{100;070}

Zema riska ārpusbilances posteņi saskaņā ar RSP; no kā – nominālvērtība

KPR 111. pants

Šajā šūnā sniedz tādu ārpusbilances posteņu nominālvērtību, kuriem tiktu noteikta 0 % kredīta korekcijas pakāpe saskaņā ar standartizēto pieeju kredītriskam. Šo vērtību nesamazina ar specifiskām kredītriska korekcijām.

Iestādes šajā šūnā neņem vērā līgumus, kas minēti KPR II pielikumā, kredītu atvasinātos instrumentus un VFD saskaņā ar KPR 429. panta 10. punktu.

{110;070}

Atjaunojami riska darījumi ar privātpersonām vai MVU; no kā – nominālvērtība

KPR 111. pants un 154. panta 4. punkts

Šajā šūnā sniedz tādu ārpusbilances atbilstīgu atjaunojamu riska darījumu ar privātpersonām vai MVU nominālvērtību, kuri atbilst KPR 154. panta 4. punkta a) līdz c) punktā minētajiem nosacījumiem. Šo vērtību nesamazina ar specifiskām kredītriska korekcijām.

Tas attiecas uz visiem riska darījumiem, kuri ir darījumi ar privātpersonām, ir atjaunojami un kurus bez nosacījumiem var atcelt, kā aprakstīts KPR 149. punkta b) punktā, un kopumā ir ierobežoti līdz EUR 100 000 uz parādnieku.

Iestādes šajā šūnā neņem vērā līgumus, kas minēti KPR II pielikumā, kredītu atvasinātos instrumentus un VFD saskaņā ar KPR 429. panta 10. punktu.

{120;070}

Bez nosacījumiem atceļamas kredītkaršu saistības – nominālvērtība

KPR 111. pants un 154. panta 4. punkts

Šajā šūnā sniedz tādu kredītkaršu saistību nominālvērtību, kuras iestāde bez nosacījumiem jebkurā laikā bez iepriekšējas paziņošanas var atcelt (UCC) un kurām tiktu noteikta 0 % kredīta korekcijas pakāpe saskaņā ar standartizēto pieeju kredītriskam. Šo vērtību nesamazina ar specifiskām kredītriska korekcijām.

Šajā šūnā iestādes neiekļauj kredītu saistības, kurās faktiski paredzēta automātiska atcelšana, jo pasliktinājusies aizņēmēja kredītspēja, taču kuras nav UCC.

Iestādes šajā šūnā neņem vērā līgumus, kas minēti KPR II pielikumā, kredītu atvasinātos instrumentus un VFD saskaņā ar KPR 429. panta 10. punktu.

{130;070}

Neatjaunojamas bez nosacījumiem atceļamas saistības – nominālvērtība

KPR 111. pants un 154. panta 4. punkts

Tajā sniedz tādu citu saistību nominālvērtību, kuras iestāde bez nosacījumiem jebkurā laikā bez iepriekšējas paziņošanas var atcelt (UCC) un kurām tiktu noteikta 0 % kredīta korekcijas pakāpe saskaņā ar standartizēto pieeju kredītriskam. Šo vērtību nesamazina ar specifiskām kredītriska korekcijām.

Šajā šūnā iestādes neiekļauj kredītu saistības, kurās faktiski paredzēta automātiska atcelšana, jo pasliktinājusies aizņēmēja kredītspēja, taču kuras nav UCC.

Iestādes šajā šūnā neņem vērā līgumus, kas minēti KPR II pielikumā, kredītu atvasinātos instrumentus un VFD saskaņā ar KPR 429. panta 10. punktu.

{140;070}

Vidēja/zema riska ārpusbilances posteņi saskaņā ar RSP – nominālvērtība

KPR 111. pants

Šajā šūnā sniedz tādu ārpusbilances posteņu nominālvērtību, kuriem tiktu noteikta 20 % kredīta korekcijas pakāpe saskaņā ar standartizēto pieeju kredītriskam. Šo vērtību nesamazina ar specifiskām kredītriska korekcijām.

Iestādes šajā šūnā neņem vērā līgumus, kas minēti KPR II pielikumā, kredītu atvasinātos instrumentus un VFD saskaņā ar KPR 429. panta 10. punktu.

{150;070}

Vidēja riska ārpusbilances posteņi saskaņā ar RSP – nominālvērtība

KPR 111. pants

Šajā šūnā sniedz tādu ārpusbilances posteņu nominālvērtību, kuriem tiktu noteikta 50 % kredīta korekcijas pakāpe saskaņā ar standartizēto pieeju kredītriskam. Šo vērtību nesamazina ar specifiskām kredītriska korekcijām.

Iestādes šajā šūnā neņem vērā līgumus, kas minēti KPR II pielikumā, kredītu atvasinātos instrumentus un VFD saskaņā ar KPR 429. panta 10. punktu.

{160;070}

Augsta riska ārpusbilances posteņi saskaņā ar RSP – nominālvērtība

KPR 111. pants

Šajā šūnā sniedz tādu ārpusbilances posteņu nominālvērtību, kuriem tiktu noteikta 100 % kredīta korekcijas pakāpe saskaņā ar standartizēto pieeju kredītriskam. Šo vērtību nesamazina ar specifiskām kredītriska korekcijām.

Iestādes šajā šūnā neņem vērā līgumus, kas minēti KPR II pielikumā, kredītu atvasinātos instrumentus un VFD saskaņā ar KPR 429. panta 10. punktu.

{170;070}

(izziņas postenis) Izmantotās summas atjaunojamos riska darījumos ar privātpersonām vai MVU – nominālvērtība

KPR 154. panta 4. punkts

Šajā šūnā sniedz tādu summu nominālvērtību, kuras izmantotas ārpusbilances atjaunojamiem riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU. Šo vērtību nesamazina ar specifiskām kredītriska korekcijām.

{180;070}

(izziņas postenis) Izmantotās summas bez nosacījumiem atceļamām kredītkaršu saistībām – nominālvērtība

KPR 111. pants un 154. panta 4. punkts

Šajā šūnā sniedz tādu summu nominālvērtību, kuras izmantotas bez nosacījumiem atceļamām kredītkaršu saistībām. Šo vērtību nesamazina ar specifiskām kredītriska korekcijām.

{190;070}

(izziņas postenis) Izmantotās summas neatjaunojamām bez nosacījumiem atceļamām saistībām – nominālvērtība

KPR 111. pants un 154. panta 4. punkts

Šajā šūnā sniedz tādu summu nominālvērtību, kuras izmantotas neatjaunojamām bez nosacījumiem atceļamām saistībām. Šo vērtību nesamazina ar specifiskām kredītriska korekcijām.

{210;020}

Atvasināto instrumentu darījumos saņemtais naudas nodrošinājums – uzskaites vērtība, pieņemot, ka nav savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM

Atvasināto instrumentu darījumos saņemtā naudas nodrošinājuma grāmatvedības bilances vērtība saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, pieņemot, ka nav grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM ietekmes (proti, apvērš jebkādu grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai KRM ietekmi, kas ietekmējusi uzskaites vērtību).

Šīs šūnas vajadzībām naudu definē kā naudas kopsummu, tostarp monētas un banknotes/valūtu. Noguldījumu kopsumma centrālajās bankās ir iekļauta tādā apmērā, kādā šos noguldījumus var izņemt spriedzes apstākļos. Šajā šūnā iestādes nenorāda naudas noguldījumus citās iestādēs.

{220;020}

Debitoru parādi par atvasināto instrumentu darījumos iesniegto naudas nodrošinājumu – uzskaites vērtība, pieņemot, ka nav savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM

Grāmatvedības bilances vērtība saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu debitoru parādiem par naudas nodrošinājumu, kas iesniegts pret atvasināto instrumentu darījumiem, pieņemot, ka nav grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM ietekmes (proti, apvērš jebkādu grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai KRM ietekmi, kas ietekmējusi uzskaites vērtību). Iestādes, kuras drīkst saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu veikt debitoru parāda par iesniegto naudas nodrošinājumu savstarpējo prasījumu ieskaitu pret saistīto atvasinātā instrumenta saistību (negatīva patiesā vērtība) un kuras nolemj tā rīkoties, apvērš savstarpējo prasījumu ieskaitu un norāda neto saņemamo summu.

{230;020}

VFD saņemtie vērtspapīri, kas atzīti par aktīvu – uzskaites vērtība, pieņemot, ka nav savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM

Tādu vērtspapīru grāmatvedības bilances vērtība saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, kuri saņemti VFD un atzīti par aktīvu saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, pieņemot, ka nav grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM ietekmes (proti, apvērš jebkādu grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai KRM ietekmi, kas ietekmējusi uzskaites vērtību).

{240;020}

VFD naudas konduītu aizdevums (naudas debitoru parādi) – uzskaites vērtība, pieņemot, ka nav savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM

Naudas debitoru parāda, ko veido nauda, kas tālāk aizdota vērtspapīru īpašniekam atbilstīgā naudas konduītu aizdevuma darījumā (CCLT), grāmatvedības bilances vērtība saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, pieņemot, ka nav grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM ietekmes (proti, apvērš jebkādu grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai KRM ietekmi, kas ietekmējusi uzskaites vērtību).

Šīs šūnas vajadzībām naudu definē kā naudas kopsummu, tostarp monētas un banknotes/valūtu. Noguldījumu kopsumma centrālajās bankās ir iekļauta tādā apmērā, kādā šos noguldījumus var izņemt spriedzes apstākļos. Šajā šūnā iestādes nesniedz pārskatu par naudas noguldījumiem citās iestādēs.

CCLT definē kā divu darījumu kombināciju, kurā iestāde aizņemas vērtspapīrus no vērtspapīru īpašnieka un aizdod vērtspapīrus tālāk vērtspapīru aizņēmējam. Vienlaikus iestāde saņem naudas nodrošinājumu no vērtspapīru aizņēmēja un aizdod tālāk saņemto naudu vērtspapīru īpašniekam. Atbilstīgs CCLT atbilst šādiem nosacījumiem:

a)  abus atsevišķos darījumus, kuros ietilpst atbilstīgais CCLT, veic vienā tirdzniecības dienā, vai starptautiskus darījumus – tuvākajās darba dienās;

b)  ja ietilpstošajos darījumos nav noteikts termiņš, iestādei ir juridiskas tiesības jebkurā laikā un bez iepriekšēja paziņojuma slēgt kādu no CCLT pusēm, proti, abus ietilpstošos darījumus;

c)  ja ietilpstošajos darījumos ir noteikts termiņš, CCLT dēļ neveidojas situācija, kad iestādei rodas termiņu nesakritība; iestādei ir juridiskas tiesības jebkurā laikā un bez iepriekšēja paziņojuma slēgt kādu no CCLT pusēm, kas ir abi ietilpstošie darījumi;

d)  tas nerada citus inkrementālus riska darījumus.

{250;120}

Riska darījumi, uz kuriem var attiecināt KPR 113. panta 6. punktā noteikto pieeju – hipotētiski atbrīvotā sviras rādītāja riska darījuma vērtība

Kopējās sviras rādītāja riska darījuma vērtības summa, kas tiktu atbrīvota, ja kompetentās iestādes pilnā apmērā piešķirtu atļauju piemērot atbrīvojumu riska darījumiem, kuri atbilst visiem nosacījumiem, kas izklāstīti KPR 113. panta 6. punkta a) līdz e) apakšpunktā, un kuriem ir sniegta atļauja, kas paredzēta KPR 113. panta 6. punktā. Ja kompetentā iestāde jau piešķīrusi atļauju pilnā apmērā, vērtība šajā šūnā ir vienāda ar vērtību {LRCalc;250;010}.

{260;120}

Riska darījumi, kas atbilst KPR 429. panta 14. punkta a) līdz c) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem – hipotētiski atbrīvotā sviras rādītāja riska darījuma vērtība

Kopējās sviras rādītāja riska darījuma vērtības summa, kas tiktu atbrīvota, ja kompetentās iestādes pilnā apmērā piešķirtu atļauju piemērot atbrīvojumu riska darījumiem, kuri atbilst nosacījumiem, kas izklāstīti 429. panta 14. punkta a) līdz c) apakšpunktā. Ja kompetentā iestāde jau piešķīrusi atļauju pilnā apmērā, vērtība šajā šūnā ir vienāda ar vērtību {LRCalc;260;010}.

6.    C 41.00 – Bilances un ārpusbilances posteņi – riska darījumu papildu dalījums (LR2)

24.  LR2 veidnē sniedz informāciju par visu bilances un ārpusbilances riska darījumu papildu dalījuma posteņiem ( 11 ), kas ietilpst netirdzniecības portfelī, un par visu tirdzniecības portfeļa riska darījumu papildu dalījuma posteņiem, uz ko attiecas darījuma partnera kredītrisks. Dalījums atbilst riska pakāpēm, kuras piemēro saskaņā ar KPR kredītriska sadaļu. Informāciju par riska darījumiem iegūst atšķirīgi attiecīgi saskaņā ar standartizēto pieeju un IRB pieeju.

25. Attiecībā uz riska darījumiem, kuros izmanto KRM metodes, aizstājot darījuma partnera riska pakāpi ar garantijas riska pakāpi, iestādes ņem vērā riska pakāpi pēc aizstāšanas. Atbilstoši IRB pieejai iestādes izmanto šādu aprēķinu: riska darījumiem (kas nav tie, kuriem regulējošās prasībās ir noteiktas konkrētas riska pakāpes), kas pieder pie katras parādnieka kategorijas, riska pakāpi atvasina, dalot riska darījuma riska svērto vērtību, kas iegūta, izmantojot riska pakāpes formulu vai uzraudzības formulu (attiecīgi kredītriskam un vērtspapīrošanas riska darījumiem), ar riska darījuma vērtību, pēc tam, kad ņemtas vērā ienākošās un izejošās naudas plūsmas sakarā ar kredītriska mazināšanas metodēm ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu. Atbilstoši IRB pieejai riska darījumus, kas klasificēti kā tādi, kuros netiek pildītas saistības, izslēdz no {020;010} līdz {090;010} un iekļauj {100;010}. Atbilstoši standartizētajai pieejai riska darījumus, uz kuriem attiecas KPR 112. panta j) punkts, izslēdz no {020;020} līdz {090;020} un iekļauj {100;020}.

26. Saskaņā ar abām pieejām iestādes riska darījumus, kas atskaitīti no regulējošām prasībām atbilstošā kapitāla, uzskata par tādiem, kuriem piemērota 1 250  % riska pakāpe.



Rinda

Atsauces uz tiesību aktiem un norādes

010

Kopā bilances un ārpusbilances riska darījumi, kas ietilpst netirdzniecības portfelī, kā arī tirdzniecības portfeļa riska darījumi, uz kuriem attiecas darījuma partnera kredītrisks (dalījums atbilstoši riska pakāpei):

Tā ir {020:*} līdz {100;*} summa.

020

= 0 %

Riska darījumi ar 0 % riska pakāpi.

030

> 0 % un ≤ 12 %

Riska darījumi ar riska pakāpi, kas iekļauta tādu riska pakāpju diapazonā, kuras ir lielākas par 0 % un mazākas par vai vienādas ar 12 %.

040

> 12 % un ≤ 20 %

Riska darījumi ar riska pakāpi, kas iekļauta tādu riska pakāpju diapazonā, kuras ir lielākas par 12 % un mazākas par vai vienādas ar 20 %.

050

> 20 % un ≤ 50 %

Riska darījumi ar riska pakāpi, kas iekļauta tādu riska pakāpju diapazonā, kuras ir lielākas par 20 % un mazākas par vai vienādas ar 50 %.

060

> 50 % un ≤ 75 %

Riska darījumi ar riska pakāpi, kas iekļauta tādu riska pakāpju diapazonā, kuras ir lielākas par 50 % un mazākas par vai vienādas ar 75 %.

070

> 75 % un ≤ 100 %

Riska darījumi ar riska pakāpi, kas iekļauta tādu riska pakāpju diapazonā, kuras ir lielākas par 75 % un mazākas par vai vienādas ar 100 %.

080

> 100 % un ≤ 425 %

Riska darījumi ar riska pakāpi, kas iekļauta tādu riska pakāpju diapazonā, kuras ir lielākas par 100 % un mazākas par vai vienādas ar 425 %.

090

> 425 % un ≤ 1 250 %

Riska darījumi ar riska pakāpi, kas iekļauta tādu riska pakāpju diapazonā, kuras ir lielākas par 425 % un mazākas par vai vienādas ar 1 250 %.

100

Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības

Saskaņā ar standartizēto pieeju riska darījumi, uz kuriem attiecas KPR 112. panta j) punkts.

Saskaņā ar IRB pieeju visi riska darījumi ar 100 % PD ir riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības.

110

(izziņas postenis) Zema riska ārpusbilances posteņi vai ārpusbilances posteņi, kuriem ir 0 % korekcijas pakāpe saskaņā ar maksātspējas rādītāju

Zema riska ārpusbilances posteņi saskaņā ar KPR 111. pantu un ārpusbilances posteņi ar 0 % korekcijas pakāpi saskaņā ar KPR 166. pantu.

Sleja

Atsauces uz tiesību aktiem un norādes

010

Bilances un ārpusbilances riska darījumi (SP riska darījumi)

Bilances un ārpusbilances riska darījuma vērtības, pēc tam, kad ņemtas vērā vērtības korekcijas, visi KRM un kredītu korekcijas pakāpes, kas aprēķinātas saskaņā ar KPR Trešās daļas 2. nodaļas II sadaļu.

020

Bilances un ārpusbilances riska darījumi (IRB riska darījumi)

Bilances un ārpusbilances riska darījuma vērtības saskaņā ar KPR 166. pantu un KPR 230. panta 1. punkta otrās daļas pirmo teikumu, pēc tam, kad ņemtas vērā ienākošās un izejošās naudas plūsmas sakarā ar KRM metodēm ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu.

Attiecībā uz ārpusbilances posteņiem iestādes piemēro korekcijas pakāpes, kas noteiktas KPR 166. panta 8. līdz 10. punktā.

030

Nominālvērtība

KPR 111. un 166. pantā noteiktās ārpusbilances posteņu riska darījuma vērtības, nepiemērojot korekcijas pakāpes.

7.    C 42.00 – Kapitāla alternatīva definīcija (LR3)

27.  LR3 veidnē sniedz informāciju par kapitāla mēriem, kas nepieciešami KPR 511. pantā paredzētajai pārskatīšanai.



Rinda un sleja

Atsauces uz tiesību aktiem un norādes

{010;010}

Pirmā līmeņa pamata kapitāls – pilnībā ieviestā definīcija

KPR 50. pants

Tā ir pirmā līmeņa pamata kapitāla summa, kā definēts KPR 50. pantā, neņemot vērā KPR Desmitās daļas 1. un 2. nodaļā minēto atkāpi.

{020;010}

Pirmā līmeņa pamata kapitāls – pārejas definīcija

KPR 50. pants

Tā ir pirmā līmeņa pamata kapitāla summa, kas aprēķināta, kā definēts KPR 50. pantā, pēc tam, kad ņemta vērā KPR Desmitās daļas 1. un 2. nodaļā minētā atkāpe.

{030;010}

Kopā pašu kapitāls – pilnībā ieviestā definīcija

KPR 72. pants

Tā ir pašu kapitāla summa, kā definēts KPR 72. pantā, neņemot vērā KPR Desmitās daļas 1. un 2. nodaļā minēto atkāpi.

{040;010}

Kopā pašu kapitāls – pārejas definīcija

KPR 72. pants

Tā ir pašu kapitāla summa, kā definēts KPR 72. pantā, pēc tam, kad ņemta vērā KPR Desmitās daļas 1. un 2. nodaļā minētā atkāpe.

{055;010}

Atskaitītā aktīvu summa – no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem – pilnībā ieviestā definīcija

Tajā iekļauj pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņu regulatīvo korekciju summu, ar ko koriģē aktīva vērtību un kas ir paredzētas:

— KPR 32. līdz 35. pantā, vai

— KPR 36. līdz 47. pantā

atkarībā no attiecīgā gadījuma.

Iestādes ņem vērā KPR 48., 49. un 79. pantā minētos izņēmumus, alternatīvas un prasību nepiemērošanu šādiem atskaitījumiem, neņemot vērā KPR Desmitās daļas 1. un 2. nodaļā minēto atkāpi. Lai izvairītos no dubultas uzskaites, iestādes, aprēķinot riska darījuma vērtību {LRCalc;10;10} līdz {LRCalc;260;10}, nenorāda korekcijas, kas jau piemērotas saskaņā ar KPR 111. pantu” un nenorāda korekcijas, ar ko netiek atskaitīta konkrēta aktīva vērtība.

Tā kā šīs korekcijas samazina kopējo pašu kapitālu, tās norāda kā negatīvu skaitli.

{065;010}

Atskaitītā aktīvu summa – no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem – pārejas definīcija

Tajā iekļauj pirmā līmeņa pamata kapitāla regulatīvo korekciju summu, ar ko koriģē aktīva vērtību un kas ir paredzētas:

— KPR 32. līdz 35. pantā, vai

— KPR 36. līdz 47. pantā

atkarībā no attiecīgā gadījuma.

Iestādes ņem vērā KPR 48., 49. un 79. pantā minētos izņēmumus, alternatīvas un prasību nepiemērošanu šādiem atskaitījumiem papildus tam, ka ņem vērā KPR Desmitās daļas 1. un 2. nodaļā minēto atkāpi. Lai izvairītos no dubultas uzskaites, iestādes, aprēķinot riska darījuma vērtību {LRCalc;10;10} līdz {LRCalc;260;10}, nenorāda korekcijas, kas jau piemērotas saskaņā ar KPR 111. pantu, un nenorāda korekcijas, ar ko netiek atskaitīta konkrēta aktīva vērtība.

Tā kā šīs korekcijas samazina kopējo pašu kapitālu, tās norāda kā negatīvu skaitli.

{075;010}

Atskaitītā aktīvu summa – no pašu kapitāla posteņiem – pilnībā ieviestā definīcija

Tajā iekļauj pašu kapitāla posteņu regulatīvo korekciju summu, ar ko koriģē aktīva vērtību un kas ir paredzētas:

— KPR 32. līdz 35. pantā, vai

— KPR 36. līdz 47. pantā, vai

— KPR 56. līdz 60. pantā, vai

— KPR 66. līdz 70. pantā

atkarībā no attiecīgā gadījuma.

Iestādes ņem vērā KPR 48., 49. un 79. pantā minētos izņēmumus, alternatīvas un prasību nepiemērošanu šādiem atskaitījumiem, neņemot vērā KPR Desmitās daļas 1. un 2. nodaļā minēto atkāpi. Lai izvairītos no dubultas uzskaites, iestādes, aprēķinot riska darījuma vērtību {LRCalc;10;10} līdz {LRCalc;260;10}, nenorāda korekcijas, kas jau piemērotas saskaņā ar KPR 111. pantu, un nenorāda korekcijas, ar ko netiek atskaitīta konkrēta aktīva vērtība.

Tā kā šīs korekcijas samazina kopējo pašu kapitālu, tās norāda kā negatīvu skaitli.

{085,010}

Atskaitītā aktīvu summa – no pašu kapitāla posteņiem – pārejas definīcija

Tajā iekļauj pašu kapitāla posteņu regulatīvo korekciju summu, ar ko koriģē aktīva vērtību un kas ir paredzētas:

— KPR 32. līdz 35. pantā, vai

— KPR 36. līdz 47. pantā, vai

— KPR 56. līdz 60. pantā, vai

— KPR 66. līdz 70. pantā

atkarībā no attiecīgā gadījuma.

Iestādes ņem vērā KPR 48., 49. un 79. pantā minētos izņēmumus, alternatīvas un prasību nepiemērošanu šādiem atskaitījumiem papildus tam, ka ņem vērā KPR Desmitās daļas 1. un 2. nodaļā minēto atkāpi. Lai izvairītos no dubultas uzskaites, iestādes, aprēķinot riska darījuma vērtību {LRCalc;10;10} līdz {LRCalc;260;10}, nenorāda korekcijas, kas jau piemērotas saskaņā ar KPR 111. pantu, un nenorāda korekcijas, ar ko netiek atskaitīta konkrēta aktīva vērtība.

Tā kā šīs korekcijas samazina kopējo pašu kapitālu, tās norāda kā negatīvu skaitli.

8.    C 43.00 – Sviras rādītāja riska darījuma vērtības mēra komponentu alternatīvs dalījums (LR4)

28. Iestādes norāda sviras rādītāja riska darījuma vērtības LR4 veidnē pēc tam, kad attiecīgā gadījumā piemēroti izņēmumi, kas minēti šādās LRCalc šūnās: {050;010}, {080;010}, {100;010}, {120;010}, {220; 010}, {250;010} un {260;010}.

29. Lai izvairītos no dubultas uzskaites, iestādes ievēro vienādojumu, kas minēts nākamajā punktā.

30. Vienādojums, kuru iestādes ievēro saskaņā ar 29. punktu, ir šāds: [{LRCalc;010;010} + {LRCalc;020;010} + {LRCalc;030;010} + {LRCalc;040;010} + {LRCalc;050;010} + {LRCalc;060;010} + {LRCalc;070;010} + {LRCalc;080;010} + {LRCalc;090;010} + {LRCalc;100;010} + {LRCalc;110;010} + {LRCalc;120;010} + {LRCalc;130;010} + {LRCalc;140;010} + {LRCalc;150;010} + {LRCalc;160;010} + {LRCalc;170;010} + {LRCalc;180;010} + {LRCalc;190;010} + {LRCalc;200;010} + {LRCalc;210;010} + {LRCalc;220;010} + {LRCalc;230;010} + {LRCalc;240;010} + {LRCalc;250;010} + {LRCalc;260;010}] = [{LR4;010;010} + {LR4;040;010} + {LR4;050;010} + {LR4;060;010} + {LR4;065;010} + {LR4;070;010} + {LR4;080;010} + {LR4;080;020} + {LR4;090;010} + {LR4;090;020} + {LR4;140;010} + {LR4;140;020} + {LR4;180;010} + {LR4;180;020} + {LR4;190;010} + {LR4;190;020} + {LR4;210;010} + {LR4;210;020} + {LR4;230;010} + {LR4;230;020} + {LR4;280;010} + {LR4;280;020} + {LR4;290;010} + {LR4;290;020}].



Rinda un sleja

Atsauces uz tiesību aktiem un norādes

{010;010}

Ārpusbilances posteņi; no kā – sviras rādītāja riska darījuma vērtība

Sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas aprēķināta kā {LRCalc;150;010}, {LRCalc;160;010}, {LRCalc;170;010} un {LRCalc;180;010} summa, izņemot attiecīgos grupas iekšējos riska darījumus (solo līmenī), kas nav ietverti saskaņā ar KPR 429. panta 7. punktu.

{010;020}

Ārpusbilances posteņi; no kā – RSA

Ārpusbilances posteņu riska darījuma riska svērtā vērtība – izņemot VFD un atvasinātos instrumentus – kā standartizētajā pieejā un IRB pieejā. Attiecībā uz riska darījumiem saskaņā ar standartizēto pieeju iestādes nosaka riska darījuma riska svērto vērtību saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu. Attiecībā uz riska darījumiem saskaņā ar IRB pieeju iestādes nosaka riska darījuma riska svērto vērtību saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 3. nodaļu.

{020;010}

Tirdzniecības finansējums; no kā – sviras rādītāja riska darījuma vērtība

Ar tirdzniecības finansējumu saistītu ārpusbilances posteņu sviras rādītāja riska darījuma vērtība. Pārskata sniegšanas vajadzībām LR4 veidnē ārpusbilances posteņi saistībā ar tirdzniecības finansējumu attiecas uz izdotajām un apstiprinātajām importa un eksporta kredītvēstulēm, kas ir īstermiņa un pašlikvidējošas, un līdzīgiem darījumiem.

{020;020}

Tirdzniecības finansējums; no kā – RSA

Ārpusbilances posteņu riska darījuma riska svērtā vērtība – izņemot VFD un atvasinātos instrumentus – saistībā ar tirdzniecības finansējumu. Pārskata sniegšanas vajadzībām LR4 veidnē ārpusbilances posteņi saistībā ar tirdzniecības finansējumu attiecas uz izdotajām un apstiprinātajām importa un eksporta kredītvēstulēm, kas ir īstermiņa un pašlikvidējošas, un līdzīgiem darījumiem.

{030;010}

Saskaņā ar oficiālu eksporta kredītu apdrošināšanas shēmu – sviras rādītāja riska darījuma vērtība

Ar tirdzniecības finansējumu saskaņā ar oficiālu eksporta kredītu apdrošināšanas shēmu saistītu ārpusbilances posteņu sviras rādītāja riska darījuma vērtība.

Pārskata sniegšanas vajadzībām LR4 veidnē oficiāla eksporta kredītu apdrošināšanas shēma attiecas uz oficiālo atbalstu, ko sniedz valdība vai cita struktūra, piemēram eksporta kredītu aģentūra, tostarp tādā veidā kā tiešie kredīti/finansējums, refinansējums, procentu likmju atbalsts (ja kredīta darbības laikā tiek garantēta nemainīga procentu likme), atbalsta finansējums (kredīti un dotācijas), eksporta kredītu apdrošināšana un garantijas.

{030;020}

Saskaņā ar oficiālu eksporta kredītu apdrošināšanas shēmu – RSA

Ārpusbilances posteņu riska darījuma riska svērtā vērtība – izņemot VFD un atvasinātos instrumentus – saistībā ar tirdzniecības finansējumu saskaņā ar oficiālu eksporta kredītu apdrošināšanas shēmu.

Pārskata sniegšanas vajadzībām LR4 veidnē oficiāla eksporta kredītu apdrošināšanas shēma attiecas uz oficiālo atbalstu, ko sniedz valdība vai cita struktūra, piemēram eksporta kredītu aģentūra, tostarp tādā veidā kā tiešie kredīti/finansējums, refinansējums, procentu likmju atbalsts (ja kredīta darbības laikā tiek garantēta nemainīga procentu likme), atbalsta finansējums (kredīti un dotācijas), eksporta kredītu apdrošināšana un garantijas.

{040;010}

Atvasinātie instrumenti un VFD, uz kuriem attiecas dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaita līgums – sviras rādītāja riska darījuma vērtība

Atvasināto instrumentu un VFD sviras rādītāja riska darījuma vērtība, ja uz tiem attiecas dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaita līgums, kas definēts KPR 272. panta 25. punktā.

{040;020}

Atvasinātie instrumenti un VFD, uz kuriem attiecas dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaita līgums – RSA

Atvasināto instrumentu un VFD, tostarp ārpusbilances, riska darījuma riska svērtās vērtības attiecībā uz kredītrisku un darījuma partnera kredītrisku, kas aprēķinātas saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļu, ja uz tiem attiecas dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaita līgums, kas definēts KPR 272. panta 25. punktā.

{050;010}

Atvasinātie instrumenti, uz kuriem neattiecas dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaita līgums – sviras rādītāja riska darījuma vērtība

Atvasināto instrumentu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, ja uz tiem neattiecas dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaita līgums, kas definēts KPR 272. panta 25. punktā.

{050;020}

Atvasinātie instrumenti, uz kuriem neattiecas dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaita līgums – RSA

Atvasināto instrumentu, tostarp ārpusbilances, riska darījuma riska svērtās vērtības attiecībā uz kredītrisku un darījuma partnera kredītrisku, kas aprēķinātas saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļu, ja uz tiem attiecas dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaita līgums, kas definēts KPR 272. panta 25. punktā

{060;010}

VFD, uz kuriem neattiecas dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaita līgums – sviras rādītāja riska darījuma vērtība

VFD sviras rādītāja riska darījuma vērtība, ja uz tiem neattiecas dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaita līgums, kas definēts KPR 272. panta 25. punktā.

{060;020}

VFD, uz kuriem neattiecas dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaita līgums – RSA

VFD, tostarp ārpusbilances, riska darījuma riska svērtās vērtības attiecībā uz kredītrisku un darījuma partnera kredītrisku, kas aprēķinātas saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļu, ja uz tiem neattiecas dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaita līgums, kas definēts KPR 272. panta 25. punktā.

{065;010}

Riska darījuma vērtības, kas izriet no papildu procedūras attiecībā pret kredītu atvasinātajiem instrumentiem – sviras rādītāja riska darījuma vērtība

Šī šūna atbilst starpībai starp {LRCalc;130;010} un {LRCalc;140;010}, izņemot attiecīgos grupas iekšējos riska darījumus (solo līmenī), kas nav ietverti saskaņā ar KPR 429. panta 7. punktu.

{070;010}

Citi aktīvi tirdzniecības portfelī – sviras rādītāja riska darījuma vērtība

To posteņu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas norādīti {LRCalc;190;010}, izņemot netirdzniecības portfeļa posteņus.

{070;020}

Citi aktīvi tirdzniecības portfelī – RSA

Pašu kapitāla prasības, kas reizinātas ar 12,5, attiecībā uz posteņiem, uz kuriem attiecas KPR Trešās daļas IV sadaļa.

{080;010}

Segtās obligācijas – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – SP riska darījumi

To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir riska darījumi segto obligāciju veidā, kā definēts KPR 129. pantā.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{080;020}

Segtās obligācijas – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – IRB riska darījumi

To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir riska darījumi segto obligāciju veidā, kā definēts KPR 161. panta 1. punkta d) apakšpunktā.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{080;030}

Segtās obligācijas – RSA – SP riska darījumi

To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir riska darījumi segto obligāciju veidā, kā definēts KPR 129. pantā.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{080;040}

Segtās obligācijas – RSA – IRB riska darījumi

To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir riska darījumi segto obligāciju veidā, kā definēts KPR 161. panta 1. punkta d) apakšpunktā.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{090,010}

Riska darījumi, kurus uzskata par riska darījumiem ar valsti – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – SP riska darījumi

Tā ir {100,010} līdz {130,010} šūnas summa.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{090;020}

Riska darījumi, kurus uzskata par riska darījumiem ar valsti – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – IRB riska darījumi

Tā ir {100,020} līdz {130,020} šūnas summa.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{090;030}

Riska darījumi, kurus uzskata par riska darījumiem ar valsti – RSA – SP riska darījumi

Tā ir {100,030} līdz {130,030} šūnas summa.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{090;040}

Riska darījumi, kurus uzskata par riska darījumiem ar valsti – RSA – IRB riska darījumi

Tā ir {100,040} līdz {130,040} šūnas summa.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{100;010}

Centrālās valdības un centrālās bankas – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – SP riska darījumi

To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir riska darījumi ar centrālajām valdībām vai centrālajām bankām, kā definēts KPR 114. pantā.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{100;020}

Centrālās valdības un centrālās bankas – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – IRB riska darījumi

To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir riska darījumi ar centrālajām valdībām vai centrālajām bankām, kā definēts KPR 147. panta 2. punkta a) apakšpunktā.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{100;030}

Centrālās valdības un centrālās bankas – RSA – SP riska darījumi

To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir riska darījumi ar centrālajām valdībām vai centrālajām bankām, kā definēts KPR 114. pantā.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{100;040}

Centrālās valdības un centrālās bankas – RSA – IRB riska darījumi

To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir riska darījumi ar centrālajām valdībām vai centrālajām bankām, kā definēts KPR 147. panta 2. punkta a) apakšpunktā.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{110;010}

Reģionālās pašvaldības un vietējās pašpārvaldes, kuras uzskata par valsti – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – SP riska darījumi

To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar reģionālajām pašvaldībām un vietējām pašpārvaldēm, kuras uzskata par valsti, uz kuriem attiecas KPR 115. panta 2. un 4. punkts.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{110;020}

Reģionālās pašvaldības un vietējās pašpārvaldes, kuras uzskata par valsti – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – IRB riska darījumi

To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar reģionālajām pašvaldībām un vietējām pašpārvaldēm, uz kuriem attiecas KPR 147. panta 3. punkta a) apakšpunkts.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{110;030}

Reģionālās pašvaldības un vietējās pašpārvaldes, kuras uzskata par valsti – RSA – SP riska darījumi

To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar reģionālajām pašvaldībām un vietējām pašpārvaldēm, kuras uzskata par valsti, uz kuriem attiecas KPR 115. panta 2. un 4. punkts.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{110;040}

Reģionālās pašvaldības un vietējās pašpārvaldes, kuras uzskata par valsti – RSA – IRB riska darījumi

To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar reģionālajām pašvaldībām un vietējām pašpārvaldēm, uz kuriem attiecas KPR 147. panta 3. punkta a) apakšpunkts.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{120;010}

DAB un starptautiskās organizācijas, kuras uzskata par valsti – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – SP riska darījumi

To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar daudzpusējām attīstības bankām un starptautiskām organizācijām, uz kuriem attiecas KPR 117. panta 2. punkts un 118. pants.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{120;020}

DAB un starptautiskās organizācijas, kuras uzskata par valsti – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – IRB riska darījumi

To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar daudzpusējām attīstības bankām un starptautiskām organizācijām, uz kuriem attiecas KPR 147. panta 3. punkta b) un c) apakšpunkts.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{120;030}

DAB un starptautiskās organizācijas, kuras uzskata par valsti – RSA – SP riska darījumi

To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar daudzpusējām attīstības bankām un starptautiskām organizācijām, uz kuriem attiecas KPR 117. panta 2. punkts un 118. pants.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{120;040}

DAB un starptautiskās organizācijas, kuras uzskata par valsti – RSA – IRB riska darījumi

To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar daudzpusējām attīstības bankām un starptautiskām organizācijām, uz kuriem attiecas KPR 147. panta 3. punkta b) un c) apakšpunkts.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{130;010}

PSS, kuras uzskata par valsti – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – SP riska darījumi

To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar publiskā sektora struktūrām, uz kuriem attiecas KPR 116. panta 4. punkts.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{130;020}

PSS, kuras uzskata par valsti – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – IRB riska darījumi

To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar publiskā sektora struktūrām, uz kuriem attiecas KPR 147. panta 3. punkta a) apakšpunkts.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{130;030}

PSS, kuras uzskata par valsti – RSA – SP riska darījumi

To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar publiskā sektora struktūrām, uz kuriem attiecas KPR 116. panta 4. punkts.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{130;040}

PSS, kuras uzskata par valsti – RSA – IRB riska darījumi

To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar publiskā sektora struktūrām, uz kuriem attiecas KPR 147. panta 3. punkta a) apakšpunkts.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{140;010}

Riska darījumi ar reģionālajām pašvaldībām, DAB, starptautiskām organizācijām un PSS, kuras neuzskata par valsti – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – SP riska darījumi

Tā ir {150,010} līdz {170,010} šūnas summa.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{140;020}

Riska darījumi ar reģionālajām pašvaldībām, DAB, starptautiskām organizācijām un PSS, kuras neuzskata par valsti – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – IRB riska darījumi

Tā ir {150,020} līdz {170,020} šūnas summa.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{140;030}

Riska darījumi ar reģionālajām pašvaldībām, DAB, starptautiskām organizācijām un PSS, kuras neuzskata par valsti – RSA – SP riska darījumi

Tā ir {150,030} līdz {170,030} šūnas summa.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{140;040}

Riska darījumi ar reģionālajām pašvaldībām, DAB, starptautiskām organizācijām un PSS, kuras neuzskata par valsti – RSA – IRB riska darījumi

Tā ir {150,040} līdz {170,040} šūnas summa.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{150;010}

Reģionālās pašvaldības un vietējās pašpārvaldes, kuras neuzskata par valsti – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – SP riska darījumi

To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar reģionālajām pašvaldībām un vietējām pašpārvaldēm, kuras neuzskata par valsti, uz kuriem attiecas KPR 115. panta 1., 3. un 5. punkts.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{150;020}

Reģionālās pašvaldības un vietējās pašpārvaldes, kuras neuzskata par valsti – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – IRB riska darījumi

To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar reģionālajām pašvaldībām un vietējām pašpārvaldēm, kuras neuzskata par valsti, uz kuriem attiecas KPR 147. panta 4. punkta a) apakšpunkts.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{150;030}

Reģionālās pašvaldības un vietējās pašpārvaldes, kuras neuzskata par valsti – RSA – SP riska darījumi

To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar reģionālajām pašvaldībām un vietējām pašpārvaldēm, kuras neuzskata par valsti, uz kuriem attiecas KPR 115. panta 1., 3. un 5. punkts.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{150;040}

Reģionālās pašvaldības un vietējās pašpārvaldes, kuras neuzskata par valsti – RSA – IRB riska darījumi

To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar reģionālajām pašvaldībām un vietējām pašpārvaldēm, kuras neuzskata par valsti, uz kuriem attiecas KPR 147. panta 4. punkta a) apakšpunkts.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{160;010}

DAB, kuras neuzskata par valsti – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – SP riska darījumi

To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar daudzpusējām attīstības bankām, uz kuriem attiecas KPR 117. panta 1. un 3. punkts.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{160;020}

DAB, kuras neuzskata par valsti – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – IRB riska darījumi

To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar daudzpusējām attīstības bankām, kuras neuzskata par valsti, uz kuriem attiecas KPR 147. panta 4. punkta c) apakšpunkts.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{160;030}

DAB, kuras neuzskata par valsti – RSA – SP riska darījumi

To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar daudzpusējām attīstības bankām, uz kuriem attiecas KPR 117. panta 1. un 3. punkts.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{160;040}

DAB, kuras neuzskata par valsti – RSA – IRB riska darījumi

To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar daudzpusējām attīstības bankām, kuras neuzskata par valsti, uz kuriem attiecas KPR 147. panta 4. punkta c) apakšpunkts.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{170;010}

PSS, kuras neuzskata par valsti – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – SP riska darījumi

To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar publiskā sektora struktūrām, uz kuriem attiecas KPR 116. panta 1., 2., 3. un 5. punkts.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{170;020}

PSS, kuras neuzskata par valsti – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – IRB riska darījumi

To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar publiskā sektora struktūrām, kuras neuzskata par valsti, uz kuriem attiecas KPR 147. panta 4. punkta b) apakšpunkts.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{170;030}

PSS, kuras neuzskata par valsti – RSA – SP riska darījumi

To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar publiskā sektora struktūrām, uz kuriem attiecas KPR 116. panta 1., 2., 3. un 5. punkts.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{170;040}

PSS, kuras neuzskata par valsti – RSA – IRB riska darījumi

To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar publiskā sektora struktūrām, kuras neuzskata par valsti, uz kuriem attiecas KPR 147. panta 4. punkta b) apakšpunkts.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{180;010}

Iestādes – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – SP riska darījumi

To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar iestādēm, uz kuriem attiecas KPR 119. līdz 121. pants.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{180;020}

Iestādes – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – IRB riska darījumi

To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar iestādēm, uz kuriem attiecas KPR 147. panta 2. punkta b) apakšpunkts, un kas nav riska darījumi segto obligāciju veidā saskaņā ar KPR 161. panta 1. punkta d) apakšpunktu, un uz kuriem neattiecas KPR 147. panta 4. punkta a) līdz c) apakšpunkts.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{180;030}

Iestādes – RSA – SP riska darījumi

To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar iestādēm, uz kuriem attiecas KPR 119. līdz 121. pants.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{180;040}

Iestādes – RSA – IRB riska darījumi

To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar iestādēm, uz kuriem attiecas KPR 147. panta 2. punkta b) apakšpunkts, un kas nav riska darījumi segto obligāciju veidā saskaņā ar KPR 161. panta 1. punkta d) apakšpunktu, un uz kuriem neattiecas KPR 147. panta 4. punkta a) līdz c) apakšpunkts.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{190;010}

Nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku; no kā – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – SP riska darījumi

To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir riska darījumi, kuri nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku un uz kuriem attiecas KPR 124. pants.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{190;020}

Nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku; no kā – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – IRB riska darījumi

To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir riska darījumi ar komercsabiedrībām saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta c) apakšpunktu vai riska darījumi ar privātpersonām vai MVU saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu, ja šie riska darījumi ir nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku saskaņā ar KPR 199. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{190;030}

Nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku; no kā – RSA – SP riska darījumi

To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir riska darījumi, kuri nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku un uz kuriem attiecas KPR 124. pants.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{190;040}

Nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku; no kā – RSA – IRB riska darījumi

To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir riska darījumi ar komercsabiedrībām saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta c) apakšpunktu vai riska darījumi ar privātpersonām vai MVU saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu, ja šie riska darījumi ir nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku saskaņā ar KPR 199. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{200;010}

Nodrošināti ar mājokļa īpašuma hipotēku – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – SP riska darījumi

To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir riska darījumi, kuri ir pilnībā nodrošināti ar mājokļa īpašuma hipotēku un uz kuriem attiecas KPR 125. pants.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{200;020}

Nodrošināti ar mājokļa īpašuma hipotēku – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – IRB riska darījumi

To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir riska darījumi ar komercsabiedrībām saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta c) apakšpunktu vai riska darījumi ar privātpersonām vai MVU saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu, ja šie riska darījumi ir nodrošināti ar mājokļa īpašuma hipotēku saskaņā ar KPR 199. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{200;030}

Nodrošināti ar mājokļa īpašuma hipotēku – RSA – SP riska darījumi

To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir riska darījumi, kuri ir pilnībā nodrošināti ar mājokļa īpašuma hipotēku un uz kuriem attiecas KPR 125. pants.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{200;040}

Nodrošināti ar mājokļa īpašuma hipotēku – RSA – IRB riska darījumi

To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir riska darījumi ar komercsabiedrībām saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta c) apakšpunktu vai riska darījumi ar privātpersonām vai MVU saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu, ja šie riska darījumi ir nodrošināti ar mājokļa īpašuma hipotēku saskaņā ar KPR 199. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{210;010}

Riska darījumi ar privātpersonām vai MVU; no kā – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – SP riska darījumi

To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar privātpersonām vai MVU, uz kuriem attiecas KPR 123. pants.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{210;020}

Riska darījumi ar privātpersonām vai MVU; no kā – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – IRB riska darījumi

To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir riska darījumi ar privātpersonām vai MVU saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu, ja šie riska darījumi nav nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku saskaņā ar KPR 199. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{210;030}

Riska darījumi ar privātpersonām vai MVU; no kā – RSA – SP riska darījumi

To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar privātpersonām vai MVU, uz kuriem attiecas KPR 123. pants.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{210;040}

Riska darījumi ar privātpersonām vai MVU; no kā – RSA – IRB riska darījumi

To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir riska darījumi ar privātpersonām vai MVU saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu, ja šie riska darījumi nav nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku saskaņā ar KPR 199. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{220;010}

Riska darījumi ar MVU – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – SP riska darījumi

To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar maziem un vidējiem uzņēmumiem, uz kuriem attiecas KPR 123. pants.

Šīs šūnas vajadzībām terminu “mazais un vidējais uzņēmums” definē saskaņā ar KPR 501. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{220;020}

Riska darījumi ar MVU – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – IRB riska darījumi

To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir riska darījumi ar privātpersonām vai MVU saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu, ja šie riska darījumi ir riska darījumi ar maziem un vidējiem uzņēmumiem un nav nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku saskaņā ar KPR 199. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

Šīs šūnas vajadzībām terminu “mazais un vidējais uzņēmums” definē saskaņā ar KPR 501. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{220;030}

Riska darījumi ar MVU – RSA – SP riska darījumi

To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar maziem un vidējiem uzņēmumiem, uz kuriem attiecas KPR 123. pants.

Šīs šūnas vajadzībām terminu “mazais un vidējais uzņēmums” definē saskaņā ar KPR 501. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{220;040}

Riska darījumi ar MVU – RSA – IRB riska darījumi

To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir riska darījumi ar privātpersonām vai MVU saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu, ja šie riska darījumi ir riska darījumi ar maziem un vidējiem uzņēmumiem un nav nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku saskaņā ar KPR 199. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

Šīs šūnas vajadzībām terminu “mazais un vidējais uzņēmums” definē saskaņā ar KPR 501. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{230;010}

Komercsabiedrības; no kā – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – SP riska darījumi

Tā ir {240,010} un {250,010} summa.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{230;020}

Komercsabiedrības; no kā – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – IRB riska darījumi

Tā ir {240,020} un {250,020} summa.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{230;030}

Komercsabiedrības; no kā – RSA – SP riska darījumi

Tā ir {240,030} un {250,030} summa.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{230;040}

Komercsabiedrības; no kā – RSA – IRB riska darījumi

Tā ir {240,040} un {250,040} summa.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{240;010}

Finanšu komercsabiedrības – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – SP riska darījumi

To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar finanšu komercsabiedrībām, uz kuriem attiecas KPR 122. pants. Pārskata sniegšanas vajadzībām LR4 veidnē finanšu komercsabiedrības ir tādas regulētas un neregulētas sabiedrības, izņemot {180;10} minētās iestādes, kuru galvenā uzņēmējdarbība ir līdzdalību iegāde vai vienas vai vairāku tādu darbību veikšana, kuras norādītas Direktīvas 2013/36/ES I pielikumā, kā arī sabiedrības, kas definētas KPR 4. panta 1. punkta 27) apakšpunktā, izņemot {180;10} minētās iestādes.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{240;020}

Finanšu komercsabiedrības – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – IRB riska darījumi

To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir riska darījumi ar finanšu komercsabiedrībām saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta c) apakšpunktu, ja šie riska darījumi nav nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku saskaņā ar KPR 199. panta 1. punkta a) apakšpunktu. Pārskata sniegšanas vajadzībām LR4 veidnē finanšu komercsabiedrības ir tādas regulētas un neregulētas sabiedrības, izņemot {180;10} minētās iestādes, kuru galvenā uzņēmējdarbība ir līdzdalību iegāde vai vienas vai vairāku tādu darbību veikšana, kuras norādītas Direktīvas 2013/36/ES I pielikumā, kā arī sabiedrības, kas definētas KPR 4. panta 1. punkta 27) apakšpunktā, izņemot {180;10} minētās iestādes.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{240;030}

Finanšu komercsabiedrības – RSA – SP riska darījumi

To aktīvu riska darījumu riska svērtā vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar finanšu komercsabiedrībām, uz kuriem attiecas KPR 122. pants. Pārskata sniegšanas vajadzībām LR4 veidnē finanšu komercsabiedrības ir tādas regulētas un neregulētas sabiedrības, izņemot {180;10} minētās iestādes, kuru galvenā uzņēmējdarbība ir līdzdalību iegāde vai vienas vai vairāku tādu darbību veikšana, kuras norādītas Direktīvas 2013/36/ES I pielikumā, kā arī sabiedrības, kas definētas KPR 4. panta 1. punkta 27) apakšpunktā, izņemot {180;10} minētās iestādes.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{240;040}

Finanšu komercsabiedrības – RSA – IRB riska darījumi

To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir riska darījumi ar finanšu komercsabiedrībām saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta c) apakšpunktu, ja šie riska darījumi nav nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku saskaņā ar KPR 199. panta 1. punkta a) apakšpunktu. Pārskata sniegšanas vajadzībām LR4 veidnē finanšu komercsabiedrības ir tādas regulētas un neregulētas sabiedrības, izņemot {180;10} minētās iestādes, kuru galvenā uzņēmējdarbība ir līdzdalību iegāde vai vienas vai vairāku tādu darbību veikšana, kuras norādītas Direktīvas 2013/36/ES I pielikumā, kā arī sabiedrības, kas definētas KPR 4. panta 1. punkta 27) apakšpunktā, izņemot {180;10} minētās iestādes.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{250;010}

Nefinanšu; no kā – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – SP riska darījumi

To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar nefinanšu komercsabiedrībām, uz kuriem attiecas KPR 122. pants.

Tā ir {260,010} un {270,010} summa.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{250;020}

Nefinanšu; no kā – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – IRB riska darījumi

To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir riska darījumi ar nefinanšu komercsabiedrībām saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta c) apakšpunktu, ja šie riska darījumi nav nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku saskaņā ar KPR 199. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

Tā ir {260,020} un {270,020} summa.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{250;030}

Nefinanšu; no kā – RSA – SP riska darījumi

To aktīvu riska darījumu riska svērtā vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar nefinanšu komercsabiedrībām, uz kuriem attiecas KPR 122. pants.

Tā ir {260,030} un {270,030} summa.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{250;040}

Nefinanšu; no kā – RSA – IRB riska darījumi

To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir riska darījumi ar nefinanšu komercsabiedrībām saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta c) apakšpunktu, ja šie riska darījumi nav nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku saskaņā ar KPR 199. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

Tā ir {260,040} un {270,040} summa.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{260;010}

Riska darījumi ar MVU – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – SP riska darījumi

To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar komercsabiedrībām kā maziem un vidējiem uzņēmumiem, uz kuriem attiecas KPR 122. pants.

Šīs šūnas vajadzībām terminu “mazais un vidējais uzņēmums” definē saskaņā ar KPR 501. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{260;020}

Riska darījumi ar MVU – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – IRB riska darījumi

To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir riska darījumi ar komercsabiedrībām saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta c) apakšpunktu, ja šie riska darījumi ir riska darījumi ar maziem un vidējiem uzņēmumiem un nav nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku saskaņā ar KPR 199. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

Šīs šūnas vajadzībām terminu “mazais un vidējais uzņēmums” definē saskaņā ar KPR 501. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{260;030}

Riska darījumi ar MVU – RSA – SP riska darījumi

To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar komercsabiedrībām kā maziem un vidējiem uzņēmumiem, uz kuriem attiecas KPR 122. pants.

Šīs šūnas vajadzībām terminu “mazais un vidējais uzņēmums” definē saskaņā ar KPR 501. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{260;040}

Riska darījumi ar MVU – RSA – IRB riska darījumi

To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir riska darījumi ar komercsabiedrībām saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta c) apakšpunktu, ja šie riska darījumi ir riska darījumi ar maziem un vidējiem uzņēmumiem un nav nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku saskaņā ar KPR 199. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

Šīs šūnas vajadzībām terminu “mazais un vidējais uzņēmums” definē saskaņā ar KPR 501. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{270;010}

Riska darījumi, izņemot riska darījumus ar MVU – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – SP riska darījumi

To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar komercsabiedrībām, uz kuriem attiecas KPR 122. pants, un kas nav norādīti {230;040} un {250;040}.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{270;020}

Riska darījumi, izņemot riska darījumus ar MVU – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – IRB riska darījumi

To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir riska darījumi ar komercsabiedrībām saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta c) apakšpunktu, ja šie riska darījumi nav nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku saskaņā ar KPR 199. panta 1. punkta a) apakšpunktu, un kas nav norādīti {230;040} un {250;040}.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{270;030}

Riska darījumi, izņemot riska darījumus ar MVU – RSA – SP riska darījumi

To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar komercsabiedrībām, uz kuriem attiecas KPR 122. pants, un kas nav norādīti {230;040} un {250;040}.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{270;040}

Riska darījumi, izņemot riska darījumus ar MVU – RSA – IRB riska darījumi

To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir riska darījumi ar komercsabiedrībām saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta c) apakšpunktu, ja šie riska darījumi nav nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku saskaņā ar KPR 199. panta 1. punkta a) apakšpunktu, un kas nav norādīti {230;040} un {250;040}.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{280;010}

Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – SP riska darījumi

To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības, un tāpēc uz tiem attiecas KPR 127. pants.

{280;020}

Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – IRB riska darījumi

To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas klasificēti KPR 147. panta 2. punktā norādītajās riska darījumu kategorijās, ja ir notikusi saistību neizpilde saskaņā ar KPR 178. pantu.

{280;030}

Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības – RSA – SP riska darījumi

To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības, un tāpēc uz tiem attiecas KPR 127. pants.

{280;040}

Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības – RSA – IRB riska darījumi

To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas klasificēti KPR 147. panta 2. punktā norādītajās riska darījumu kategorijās, ja ir notikusi saistību neizpilde saskaņā ar KPR 178. pantu.

{290;010}

Citi riska darījumi; no kā – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – SP riska darījumi

To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas klasificēti riska darījumu kategorijās, kuras norādītas KPR 112. panta k), m), n), o), p) un q) punktā.

Iestādes norāda aktīvus, kuri atskaitīti no pašu kapitāla (piemēram, nemateriālie aktīvi) un kurus nevar kvalificēt citādi, pat ja šāda klasifikācija nav nepieciešama, lai noteiktu uz risku balstītas pašu kapitāla prasības slejā {*; 030} un {*; 040}.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{290;020}

Citi riska darījumi; no kā – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – IRB riska darījumi

To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas klasificēti riska darījumu kategorijās, kuras norādītas KPR 147. panta 2. punkta e), f) un g) apakšpunktā.

Iestādes norāda aktīvus, kuri atskaitīti no pašu kapitāla (piemēram, nemateriālie aktīvi) un kurus nevar kvalificēt citādi, pat ja šāda klasifikācija nav nepieciešama, lai noteiktu uz risku balstītas pašu kapitāla prasības slejā {*; 030} un {*; 040}.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{290;030}

Citi riska darījumi; no kā – RSA – SP riska darījumi

To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas klasificēti riska darījumu kategorijās, kuras norādītas KPR 112. panta k), m), n), o), p) un q) punktā.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{290;040}

Citi riska darījumi; no kā – RSA – IRB riska darījumi

To aktīvu riska darījumu riska svērtā vērtība, kas klasificēti riska darījumu kategorijās, kuras norādītas KPR 147. panta 2. punkta e), f) un g) apakšpunktā.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{300;010}

Vērtspapīrošanas riska darījumi – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – SP riska darījumi

To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir vērtspapīrošanas riska darījumi, uz kuriem attiecas KPR 112. panta m) punkts.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{300;020}

Vērtspapīrošanas riska darījumi – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – IRB riska darījumi

To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir vērtspapīrošanas riska darījumi un uz kuriem attiecas KPR 147. panta 2. punkta f) apakšpunkts.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{300;030}

Vērtspapīrošanas riska darījumi – RSA – SP riska darījumi

To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir vērtspapīrošanas riska darījumi, uz kuriem attiecas KPR 112. panta m) punkts.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{300;040}

Vērtspapīrošanas riska darījumi – RSA – IRB riska darījumi

To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir vērtspapīrošanas riska darījumi un uz kuriem attiecas KPR 147. panta 2. punkta f) apakšpunkts.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{310;010}

Tirdzniecības finansējums (izziņas postenis); no kā – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – SP riska darījumi

Ar aizdevumiem preču vai pakalpojumu eksportētājam vai importētājam, izmantojot importa un eksporta kredītus un līdzīgus darījumus, saistītu bilances posteņu sviras rādītāja riska darījuma vērtība.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{310;020}

Tirdzniecības finansējums (izziņas postenis); no kā – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – IRB riska darījumi

Ar aizdevumiem preču vai pakalpojumu eksportētājam vai importētājam, izmantojot importa un eksporta kredītus un līdzīgus darījumus, saistītu bilances posteņu sviras rādītāja riska darījuma vērtība.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{310;030}

Tirdzniecības finansējums (izziņas postenis); no kā – RSA – SP riska darījumi

Ar aizdevumiem preču vai pakalpojumu eksportētājam vai importētājam, izmantojot importa un eksporta kredītus un līdzīgus darījumus, saistītu bilances posteņu riska darījuma riska svērtā vērtība.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{310;040}

Tirdzniecības finansējums (izziņas postenis); no kā – RSA – IRB riska darījumi

Ar aizdevumiem preču vai pakalpojumu eksportētājam vai importētājam, izmantojot importa un eksporta kredītus un līdzīgus darījumus, saistītu bilances posteņu riska darījumu riska svērtā vērtība.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{320;010}

Saskaņā ar oficiālu eksporta kredītu apdrošināšanas shēmu – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – SP riska darījumi

Ar tirdzniecības finansējumu saskaņā ar oficiālu eksporta kredītu apdrošināšanas shēmu saistītu bilances posteņu sviras rādītāja riska darījuma vērtība. Pārskata sniegšanas vajadzībām LR4 veidnē oficiāla eksporta kredītu apdrošināšanas shēma attiecas uz oficiālo atbalstu, ko sniedz valdība vai cita struktūra, piemēram eksporta kredītu aģentūra, tostarp tādā veidā kā tiešie kredīti/finansējums, refinansējums, procentu likmju atbalsts (ja kredīta darbības laikā tiek garantēta nemainīga procentu likme), atbalsta finansējums (kredīti un dotācijas), eksporta kredītu apdrošināšana un garantijas.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{320;020}

Saskaņā ar oficiālu eksporta kredītu apdrošināšanas shēmu – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – IRB riska darījumi

Ar tirdzniecības finansējumu saskaņā ar oficiālu eksporta kredītu apdrošināšanas shēmu saistītu bilances posteņu sviras rādītāja riska darījuma vērtība. Pārskata sniegšanas vajadzībām LR4 veidnē oficiāla eksporta kredītu apdrošināšanas shēma attiecas uz oficiālo atbalstu, ko sniedz valdība vai cita struktūra, piemēram eksporta kredītu aģentūra, tostarp tādā veidā kā tiešie kredīti/finansējums, refinansējums, procentu likmju atbalsts (ja kredīta darbības laikā tiek garantēta nemainīga procentu likme), atbalsta finansējums (kredīti un dotācijas), eksporta kredītu apdrošināšana un garantijas.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{320;030}

Saskaņā ar oficiālu eksporta kredītu apdrošināšanas shēmu – RSA – SP riska darījumi

Ar tirdzniecības finansējumu saskaņā ar oficiālu eksporta kredītu apdrošināšanas shēmu saistītu bilances posteņu riska darījuma riska svērtā vērtība. Pārskata sniegšanas vajadzībām LR4 veidnē oficiāla eksporta kredītu apdrošināšanas shēma attiecas uz oficiālo atbalstu, ko sniedz valdība vai cita struktūra, piemēram eksporta kredītu aģentūra, tostarp tādā veidā kā tiešie kredīti/finansējums, refinansējums, procentu likmju atbalsts (ja kredīta darbības laikā tiek garantēta nemainīga procentu likme), atbalsta finansējums (kredīti un dotācijas), eksporta kredītu apdrošināšana un garantijas.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{320;040}

Saskaņā ar oficiālu eksporta kredītu apdrošināšanas shēmu – RSA – IRB riska darījumi

Ar tirdzniecības finansējumu saskaņā ar oficiālu eksporta kredītu apdrošināšanas shēmu saistītu bilances posteņu riska darījuma riska svērtā vērtība. Pārskata sniegšanas vajadzībām LR4 veidnē oficiāla eksporta kredītu apdrošināšanas shēma attiecas uz oficiālo atbalstu, ko sniedz valdība vai cita struktūra, piemēram eksporta kredītu aģentūra, tostarp tādā veidā kā tiešie kredīti/finansējums, refinansējums, procentu likmju atbalsts (ja kredīta darbības laikā tiek garantēta nemainīga procentu likme), atbalsta finansējums (kredīti un dotācijas), eksporta kredītu apdrošināšana un garantijas.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

9.    C 44.00 – Vispārīga informācija (LR5)

31. Šeit tiek vākta papildu informācija, lai klasificētu iestādes darbības un iestādes izvēlētos regulatīvos risinājumus.



Rinda un sleja

Norādes

{010;010}

Iestādes uzņēmuma struktūra

Iestāde klasificē savu uzņēmuma struktūru saskaņā ar šādām turpmāk norādītajām kategorijām:

— akciju sabiedrība;

— savstarpēja/kooperatīva;

— cita sabiedrība, kas nav akciju sabiedrība.

{020;010}

Atvasinātajiem instrumentiem piemērotā procedūra

Iestāde norāda atvasinātajiem instrumentiem piemēroto regulatīvo procedūru saskaņā ar šādām turpmāk norādītajām kategorijām:

— sākotnējās riska darījuma vērtības metode;

— tirgus vērtības metode.

{040;010}

Iestādes veids

Iestāde klasificē savu iestādes veidu saskaņā ar šādām turpmāk norādītajām kategorijām:

— universālie banku pakalpojumi (privātpersonu vai MVU apkalpošana/korporatīvo klientu apkalpošana un ieguldījumu banku pakalpojumi);

— privātpersonu vai MVU apkalpošana/korporatīvo klientu apkalpošana;

— ieguldījumu banku pakalpojumi;

— specializētais aizdevējs.

▼B



XII PIELIKUMS

PĀRSKATU PAR LIKVIDITĀTI SNIEGŠANA



LIKVIDITĀTES VEIDNES

Veidnes numurs

Veidnes kods

Veidnes / veidņu grupas nosaukums

LIKVIDITĀTES SEGUMA VEIDNES

 

 

I DAĻA - LIKVĪDI AKTĪVI

51

C 51.00

LIKVIDITĀTES SEGUMS - LIKVĪDI AKTĪVI

 

 

II DAĻA - IZEJOŠO LĪDZEKĻU PLŪSMAS

52

C 52.00

LIKVIDITĀTES SEGUMS - IZEJOŠO LĪDZEKĻU PLŪSMAS

 

 

III DAĻA - IENĀKOŠO LĪDZEKĻU PLŪSMAS

53

C 53.00

LIKVIDITĀTES SEGUMS - IENĀKOŠO LĪDZEKĻU PLŪSMAS

 

 

IV DAĻA - NODROŠINĀJUMA MIJMAIŅAS DARĪJUMI

54

C 54.00

LIKVIDITĀTES SEGUMS - NODROŠINĀJUMA MIJMAIŅAS DARĪJUMI

STABILA FINANSĒJUMA VEIDNES

 

 

V DAĻA - STABILS FINANSĒJUMS

60

C 60.00

STABILS FINANSĒJUMS - POSTEŅI, KAM VAJADZĪGS STABILS FINANSĒJUMS

61

C 61.00

STABILS FINANSĒJUMS - POSTEŅI, KAS NODROŠINA STABILU FINANSĒJUMU



C 51.00 - LIKVIDITĀTES SEGUMS - LIKVĪDI AKTĪVI

 

Tirgus vērtība

Vērtība saskaņā ar Kapitāla prasību regulas 418. pantu

Summa

Kredītlīnijas neizmantotā summa

Rinda

ID

Postenis

Atsauces uz tiesību aktiem

010

020

030

040

010-390

1

AKTĪVI, KAS ATBILST KAPITĀLA PRASĪBU REGULAS 416. UN 417. PANTA PRASĪBĀM

Kapitāla prasību regulas 416. un 417. pants

 

 

 

 

010

1,1

Nauda

Kapitāla prasību regulas 1. panta a) punkts

 

 

 

 

020

1,2

Riska darījumi ar centrālajām bankām

Kapitāla prasību regulas 1. panta a) punkts

 

 

 

 

030

1.2.1

no tiem: riska darījumi, kurus var atsaukt spriedzes apstākļos

Kapitāla prasību regulas 1. panta a) punkts

 

 

 

 

040-110

1,3

Citi pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē

Kapitāla prasību regulas 1. panta c) punkts

 

 

 

 

040-050

1.3.1

pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē dalībvalsts centrālā valdība, reģiona ar fiskālo autonomiju uzlikt un iekasēt nodokļus centrālā valdība vai trešās valsts centrālā valdība vietējā valūtā, ja iestāde minētajā dalībvalstī vai trešā valstī uzņemas likviditātes risku, kuru tā sedz, turot šos likvīdos aktīvus

Kapitāla prasību regulas 1. panta c) punkta i) apakšpunkts

 

 

 

 

040

1.3.1.1

kas ir prasījumi

Kapitāla prasību regulas 1. panta c) punkta i) apakšpunkts

 

 

 

 

050

1.3.1.2

ko garantē

Kapitāla prasību regulas 1. panta c) punkta i) apakšpunkts

 

 

 

 

060-070

1.3.2

pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē centrālās bankas un necentrālās valdības publiskā sektora struktūras šo centrālo banku un publiskā sektora struktūru vietējā valūtā

Kapitāla prasību regulas 1. panta c) punkta ii) apakšpunkts

 

 

 

 

060

1.3.2.1

kas ir prasījumi

Kapitāla prasību regulas 1. panta c) punkta ii) apakšpunkts

 

 

 

 

070

1.3.2.2

ko garantē

Kapitāla prasību regulas 1. panta c) punkta ii) apakšpunkts

 

 

 

 

080-090

1.3.3

pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē Starptautisko norēķinu banka, Starptautiskais Valūtas fonds, Komisija un daudzpusējas attīstības bankas

Kapitāla prasību regulas 1. panta c) punkta iii) apakšpunkts

 

 

 

 

080

1.3.3.1

kas ir prasījumi

Kapitāla prasību regulas 1. panta c) punkta iii) apakšpunkts

 

 

 

 

090

1.3.3.2

ko garantē

Kapitāla prasību regulas 1. panta c) punkta iii) apakšpunkts

 

 

 

 

100-110

1.3.4

pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē Eiropas Finanšu stabilitātes instruments un Eiropas Stabilizācijas mehānisms

Kapitāla prasību regulas 1. panta c) punkta iv) apakšpunkts

 

 

 

 

100

1.3.4.1

kas ir prasījumi

Kapitāla prasību regulas 1. panta c) punkta iv) apakšpunkts

 

 

 

 

110

1.3.4.2

ko garantē

Kapitāla prasību regulas 1. panta c) punkta iv) apakšpunkts

 

 

 

 

120-140

1,4

Kopā – KIU daļas vai ieguldījumu apliecības ar pamatā esošajiem aktīviem, kas norādīti KPR 416. pantā

Kapitāla prasību regulas 416. panta 6. punkts un 418. panta 2. punkts

 

 

 

 

120

1.4.1

pamatā esošie aktīvi saskaņā ar 416. panta 1. punkta a) apakšpunktu

Kapitāla prasību regulas 418. panta 2. punkta a) apakšpunkts

 

 

 

 

130

1.4.2

pamatā esošie aktīvi saskaņā ar 416. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu

Kapitāla prasību regulas 418. panta 2. punkta b) apakšpunkts

 

 

 

 

140

1.4.3

pamatā esošie aktīvi saskaņā ar 416. panta 1. punkta d) apakšpunktu

Kapitāla prasību regulas 418. panta 2. punkta c) apakšpunkts

 

 

 

 

150

1,5

Rezerves kredītiespējas, ko piešķīrušas centrālās bankas saskaņā ar monetāro politiku tādā apmērā, kādā šīs iespējas nav nodrošinātas ar likvīdiem aktīviem un neiekļaujot ārkārtas likviditātes palīdzību

Kapitāla prasību regulas 1. panta e) punkts

 

 

 

 

160-170

1,6

Depozīti centrālajā kredītiestādē un cits likvīdais finansējums, kas uz tiesību aktu vai līgumu pamata pieejams no centrālās kredītiestādes vai iestādēm, kuras ir 113. panta 7. punktā minētā tīkla locekles, vai ir atbilstīgs Kapitāla prasību regulas 10. pantā noteiktajai nepiemērošanai, ciktāl šāds finansējums nav nodrošināts ar likvīdiem aktīviem

Kapitāla prasību regulas 1. panta f) punkts

 

 

 

 

160

1.6.1

depozīti

Kapitāla prasību regulas 1. panta f) punkts

 

 

 

 

170

1.6.2

likvīdais finansējums, kas pieejams uz līgumu pamata

Kapitāla prasību regulas 1. panta f) punkts

 

 

 

 

Rinda

ID

Postenis

Atsauces uz tiesību aktiem

Aktīvi ar ļoti augstu likviditāti un kredītkvalitāti

Aktīvi ar augstu likviditāti un kredītkvalitāti

Tirgus vērtība

Vērtība saskaņā ar Kapitāla prasību regulas 418. pantu

Tirgus vērtība

Vērtība saskaņā ar Kapitāla prasību regulas 418. pantu

180

1,7

Aktīvi, ko emitējusi kredītiestāde, kuru izveidojusi dalībvalsts centrālā valdība vai reģionālā pašvaldība, ja ir izpildīts vismaz viens no 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta iii) punkta nosacījumiem

Kapitāla prasību regulas 416. panta 2. panta a) punkta iii) apakšpunkts

 

 

 

 

190-210

1,8

Nefinanšukorporatīvās obligācijas

Kapitāla prasību regulas 1. panta b) vai d) punkts

 

 

 

 

190

1.8.1

1. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas 122. pants

 

 

 

 

200

1.8.2

2. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas 122. pants

 

 

 

 

210

1.8.3

3. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas 122. pants

 

 

 

 

220-240

1,9

Kredītiestādes emitētas obligācijas, kuras ir atbilstīgas, lai tām piemērotu 129. panta 4. vai 5. punktā noteikto procedūru

Kapitāla prasību regulas 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punkts

 

 

 

 

220

1.9.1

1. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas 129. panta 4. vai 5. punkts

 

 

 

 

230

1.9.2

2. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas 129. panta 4. vai 5. punkts

 

 

 

 

240

1.9.3

3. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas 129. panta 4. vai 5. punkts

 

 

 

 

250-270

1.10

Ar hipotēku, kas nav mājokļu hipotēka, nodrošināti kredītiestādes emitēti instrumenti, ja tie ir uzrādījuši visaugstāko kredītkvalitāti, ko EBI noteikusi saskaņā ar Kapitāla prasību regulas 509. panta 3., 4. un 5. punkta kritērijiem

Kapitāla prasību regulas 416. panta(2) a) punkta i) apakšpunkts

 

 

 

 

250

1.10.1

1. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas 2. sadaļas 5. nodaļa un 123., 124., 125., 126. pants

 

 

 

 

260

1.10.2

2. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas 2. sadaļas 5. nodaļa un 123., 124., 125., 126. pants

 

 

 

 

270

1.10.3

3. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas 2. sadaļas 5. nodaļa un 123., 124., 125., 126. pants

 

 

 

 

280-300

1,11

Ar mājokļu hipotēku nodrošināti kredītiestādes emitēti instrumenti, ja tie ir uzrādījuši visaugstāko kredītkvalitāti, ko EBI noteikusi saskaņā ar Kapitāla prasību regulas 509. panta 3., 4. un 5. punkta kritērijiem

Kapitāla prasību regulas 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punkts

 

 

 

 

280

1.11.1

1. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas V daļas 2. sadaļas 5. nodaļa un 125. pants

 

 

 

 

290

1.11.2

2. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas V daļas 2. sadaļas 5. nodaļa un 125. pants

 

 

 

 

300

1.11.3

3. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas 2. sadaļas 5. nodaļa un 125. pants

 

 

 

 

310-330

1.12

Obligācijas, kuras emitējusi kredītiestāde, kā definēts Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktā, un kas nav 1.9. postenī minētās obligācijas

Kapitāla prasību regulas 416. panta(2) a) punkta ii) apakšpunkts

 

 

 

 

310

1.12.1

1. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas 129. panta 4. vai 5. punkts

 

 

 

 

320

1.12.2

2. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas 129. panta 4. vai 5. punkts

 

 

 

 

330

1.12.3

3. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas 129. panta 4. vai 5. punkts

 

 

 

 

340-360

1,13

Citi pārvedami aktīvi ar ļoti augstu likviditāti un kredītkvalitāti

Kapitāla prasību regulas 1. panta b) apakšpunkts

 

 

 

 

340

1.13.1

1. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas III daļas 2. sadaļas 2. nodaļa

 

 

 

 

350

1.13.2

2. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas III daļas 2. sadaļas 2. nodaļa

 

 

 

 

360

1.13.3

3. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas III daļas 2. sadaļas 2. nodaļa

 

 

 

 

370-390

1,14

Citi pārvedami aktīvi ar augstu likviditāti un kredītkvalitāti

Kapitāla prasību regulas 1. panta d) punkts

 

 

 

 

370

1.14.1

1. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas III daļas 2. sadaļas 2. nodaļa

 

 

 

 

380

1.14.2

2. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas III daļas 2. sadaļas 2. nodaļa

 

 

 

 

390

1.14.3

3. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas III daļas 2. sadaļas 2. nodaļa

 

 

 

 

400-410

2

AKTĪVI, KAS ATBILST KAPITĀLA PRASĪBU REGULAS 416. PANTA 1. PUNKTA b) APAKŠPUNKTA PRASĪBĀM, BET NEATBILST 417. PANTA b) UN c) PUNKTA PRASĪBĀM

 

Tirgus vērtība

Vērtība saskaņā ar Kapitāla prasību regulas 418. pantu

Summa

Kredītlīnijas neizmantotā summa

400

2,1

aktīvi, kurus nekontrolē likviditātes pārvaldības struktūrvienība

Kapitāla prasību regulas 417. panta c) punkts

 

 

 

 

410

2,2

Aktīvi, kuri nav juridiski un praktiski nekavējoties pieejami jebkurā brīdī nākamo 30 dienu laikā, lai tos likvidētu, izmantojot tiešās pārdošanas darījumu vai vienkāršu līgumu par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu atzītos repo tirgos

Kapitāla prasību regulas 417. panta b) punkts

 

 

 

 

420-610

3

POSTEŅI, KAM PIEMĒROJAMA PAPILDU ZIŅOŠANA PAR LIKVĪDIEM AKTĪVIEM

 

 

 

 

 

420

3,1

Nauda

Kapitāla prasību regulas III pielikums, 1. pants

 

 

 

 

430

3,2

Centrālo banku riska darījumi, tādā apmērā, kādā šos riska darījumus var izmantot spriedzes apstākļos

Kapitāla prasību regulas III pielikums, 2. pants

 

 

 

 

440-480

3,3

Pārvedami vērtspapīri ar 0% riska pakāpi, kuri nav iestādes vai kādas tai radniecīgas struktūras saistības

Kapitāla prasību regulas III pielikums, 3. pants

 

 

 

 

440

3.3.1

kas ir prasījumi pret valstīm

Kapitāla prasību regulas III pielikums, 3. pants

 

 

 

 

450

3.3.2

kas ir prasījumi, kurus garantē valstis

Kapitāla prasību regulas III pielikums, 3. pants

 

 

 

 

460

3.3.3

kas ir prasījumi pret centrālajām bankām vai prasījumi, kurus garantē centrālās bankas

Kapitāla prasību regulas III pielikums, 3. pants

 

 

 

 

470

3.3.4

kas ir prasījumi pret vai prasījumi, kurus garantē necentrālās valdības publiskā sektora struktūras, reģioni ar fiskālo autonomiju uzlikt un iekasēt nodokļus un vietējās pašpārvaldes

Kapitāla prasību regulas III pielikums, 3. pants

 

 

 

 

480

3.3.5

kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē Starptautisko norēķinu banka, Starptautiskais Valūtas fonds, Eiropas Savienība, Eiropas Finanšu stabilitātes instruments, Eiropas Stabilizācijas mehānisms vai daudzpusējas attīstības bankas

Kapitāla prasību regulas III pielikums, 3. pants

 

 

 

 

490

3,4

Pārvedami vērtspapīri, kas nav 3.3. postenī minētie vērtspapīri, kuri ir vietējās valūtās emitēti prasījumi pret vai prasījumi, kurus garantē valstis vai centrālās bankas, un kurus valsts vai centrālā banka emitējusi tās valsts valūtā, kurā uzņemas likviditātes risku, vai emitējusi ārvalstu valūtās, tādā apmērā, kādā šāda parāda turēšana atbilst bankas darbību likviditātes vajadzībām šajā trešā valstī

Kapitāla prasību regulas III pielikums, 4. pants

 

 

 

 

500-550

3,5

Pārvedami vērtspapīri ar 20 % riska pakāpi, kuri nav iestādes vai kādas tai radniecīgas struktūras saistības

Kapitāla prasību regulas III pielikums, 5. pants

 

 

 

 

500

3.5.1

kas ir prasījumi pret valstīm

Kapitāla prasību regulas III pielikums, 5. pants

 

 

 

 

510

3.5.2

kas ir prasījumi, kurus garantē valstis

Kapitāla prasību regulas III pielikums, 5. pants

 

 

 

 

520

3.5.3

kas ir prasījumi pret centrālajām bankām vai prasījumi, kurus garantē centrālās bankas

Kapitāla prasību regulas III pielikums, 5. pants

 

 

 

 

530

3.5.4

kas ir prasījumi pret vai prasījumi, kurus garantē necentrālās valdības publiskā sektora struktūras, reģioni ar fiskālo autonomiju uzlikt un iekasēt nodokļus un vietējās pašpārvaldes

Kapitāla prasību regulas III pielikums, 5. pants

 

 

 

 

540

3.5.5

kas ir prasījumi pret daudzpusējas attīstības bankām vai prasījumi, ko garantē daudzpusējas attīstības bankas

Kapitāla prasību regulas III pielikums, 5. pants

 

 

 

 

550

3,6

Pārvedami vērtspapīri, kas nav LCR aktīvu veidnes 3.3. līdz 3.5. postenī minētie vērtspapīri un kas atbilst visiem KPR III pielikuma 5. pantā minētajiem nosacījumiem

Kapitāla prasību regulas III pielikums, 6. pants

 

 

 

 

560

3,7

Pārvedami vērtspapīri, kas nav minēti LCR aktīvu veidnes 3.3.–3.6. postenī un kas saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu atbilst 50 % vai labākai riska pakāpei vai tiek iekšēji novērtēti kā tādi, kuriem ir līdzvērtīga kredītkvalitāte, un kuri nav prasījums pret SSPE, iestādi vai kādu no tās radniecīgajām struktūrām

Kapitāla prasību regulas III pielikums, 7. pants

 

 

 

 

570

3,8

Pārvedami vērtspapīri, kas nav minēti LCR aktīvu veidnes 3.3.–3.7. postenī un kuru nodrošinājuma aktīvi saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu atbilst 35 % vai labākai riska pakāpei vai tiek iekšēji novērtēti kā tādi, kuriem ir līdzvērtīga kredītkvalitāte, un ir pilnībā nodrošināti ar hipotēkām uz mājokļa īpašumu saskaņā ar KPR 125. pantu

Kapitāla prasību regulas III pielikums, 8. pants

 

 

 

 

580

3,9

Rezerves kredītiespējas, ko piešķīrušas centrālās bankas saskaņā ar monetāro politiku tādā apmērā, kādā šīs iespējas nav nodrošinātas ar likvīdiem aktīviem, un neiekļaujot ārkārtas likviditātes palīdzību

Kapitāla prasību regulas III pielikums, 9. pants

 

 

 

 

590

3.10

tiesību aktos vai statūtos noteikti obligātie depozīti centrālajā kredītiestādē un cits likvīds finansējums, kas uz statūtu vai līgumu pamata pieejams no centrālās kredītiestādes vai iestādēm, kas ir 113. panta 7. punktā minētā tīkla dalībnieces, vai ir atbilstīgs 10. pantā noteiktajai nepiemērošanai, ciktāl šāds finansējums nav nodrošināts ar likvīdiem aktīviem, ja kredītiestāde pieder tīklam saskaņā ar tiesību akta vai statūtu noteikumiem

Kapitāla prasību regulas III pielikums, 10. pants

 

 

 

 

600

3,11

Biržā tirgotas, centrālai tīrvērtei pakļautas, būtiskā akciju indeksā ietilpstošas parastās akcijas, kas denominētas dalībvalsts vietējā valūtā un ko nav emitējusi iestāde vai kāda tai radniecīga sabiedrība

Kapitāla prasību regulas III pielikums, 11. pants

 

 

 

 

610

3,12

Atzītā biržā iekļauts zelts, kas nodots glabāšanā

Kapitāla prasību regulas III pielikums, 12. pants

 

 

 

 

Rinda

ID

Postenis

Atsauces uz tiesību aktiem

Tirgus vērtība

Vērtība saskaņā ar Kapitāla prasību regulas 418. pantu

Summa

Kredītlīnijas neizmantotā summa

620-850

4

AKTĪVI, KAS NEATBILST KAPITĀLA PRASĪBU REGULAS 416. PANTA PRASĪBĀM, TOMĒR ATBILST TĀS 417. PANTA b) PUNKTA UN c) PUNKTA PRASĪBĀM

 

 

 

 

 

620-640

4,1

Finanšu sabiedrību obligācijas

Kapitāla prasību regulas 416. panta 2. punkts

 

 

 

 

620

4.1.1

1. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas 120. panta 1. punkts

 

 

 

 

630

4.1.2

2. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas 120. panta 1. punkts

 

 

 

 

640

4.1.3

3. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas 120. panta 1. punkts

 

 

 

 

650-670

4,2

Pašu emitēti instrumenti

Kapitāla prasību regulas 416. panta 3. punkta b) apakšpunkts

 

 

 

 

650

4.2.1

1. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas 120. panta 1. punkts

 

 

 

 

660

4.2.2

2. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas 120. panta 1. punkts

 

 

 

 

670

4.2.3

3. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas 120. panta 1. punkts

 

 

 

 

680-700

4,3

Nenodrošināti kredītiestādes emitēti instrumenti

Kapitāla prasību regulas 416. pants

 

 

 

 

680

4.3.1

1. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas 120. panta 1. punkts

 

 

 

 

690

4.3.2

2. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas 120. panta 1. punkts

 

 

 

 

700

4.3.3

3. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas 120. panta 1. punkts

 

 

 

 

710-730

4,4

Ar hipotēku, kas nav mājokļu hipotēka, nodrošināti instrumenti, kas vēl nav norādīti 1.10. postenī

Kapitāla prasību regulas 416. panta 4. punkta b) apakšpunkts

 

 

 

 

710

4.4.1

1. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas 2. sadaļas 5. nodaļa un 123., 124., 125., 126. pants

 

 

 

 

720

4.4.2

2. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas 2. sadaļas 5. nodaļa un 123., 124., 125., 126. pants

 

 

 

 

730

4.4.3

3. kredītkvalitātes pakāpe

 

 

 

 

 

740-760

4,5

Ar mājokļu hipotēku nodrošināti instrumenti, kas vēl nav norādīti 1.11. postenī

 

 

 

 

 

740

4.5.1

1. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas III daļas 2. sadaļas 5. nodaļa un 125. pants

 

 

 

 

750

4.5.2

2. kredītkvalitātes pakāpe

 

 

 

 

 

760

4.5.3

3. kredītkvalitātes pakāpe

 

 

 

 

 

770

4,6

Atzītas biržas sarakstos iekļauti kapitāla vērtspapīri un ar nozīmīgu indeksu saistīti kapitāla vērtspapīru instrumenti, kas nav pašu emitēti un kurus nav emitējušas finanšu iestādes

Kapitāla prasību regulas 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts un 416. panta 4. punkta a) apakšpunkts

 

 

 

 

780

4,7

Zelts

 

 

 

 

 

790

4,8

Garantētās obligācijas, kas vēl nav paziņotas iepriekš

 

 

 

 

 

800

4,9

Segtās obligācijas, kas vēl nav paziņotas iepriekš

Kapitāla prasību regulas 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts

 

 

 

 

810

4.10

Korporatīvās obligācijas, kas vēl nav paziņotas iepriekš

Kapitāla prasību regulas 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts

 

 

 

 

820

4.11

Fondi, kas balstīti uz 4.5. -4.10. postenī paziņotajiem aktīviem

Kapitāla prasību regulas 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts

 

 

 

 

830-850

4.12

Citas centrālai bankai atbilstošu vērtspapīru vai aizdevumu kategorijas

Kapitāla prasību regulas 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts

 

 

 

 

830

4.12.1

pašvaldību obligācijas

Kapitāla prasību regulas 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts

 

 

 

 

840

4.12.2

komerciālie vērtspapīri

Kapitāla prasību regulas 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts

 

 

 

 

850

4.12.3

kredītprasības

Kapitāla prasību regulas 416. panta 4. punkta c) apakšpunkts

 

 

 

 

860-870

5

PROCEDŪRA ATTIECĪBĀ UZ JURISDIKCIJĀM AR NEPIETIEKAMIEM AUGTSAS KVALITĀTES AKTĪVIEM

Kapitāla prasību regulas 419. panta 2. punkta a) apakšpunkts

 

 

 

 

860

5,1

izņēmuma A piemērošana (ārvalstu valūta)

Kapitāla prasību regulas 419. panta 2. punkta a) apakšpunkts

 

 

 

 

870

5,2

izņēmuma B piemērošana (attiecīgās centrālās bankas kredītlīnija)

Kapitāla prasību regulas 419. panta 2. punkta b) apakšpunkts

 

 

 

 

880-900

6

PĀRSKATA SNIEGŠANA PAR ŠARIATAM ATBILSTOŠIEM AKTĪVIEM KĀ ALTERNATĪVU AKTĪVIEM SASKAŅĀ AR 509. PANTA 2. PUNKTA i) APAKŠPUNKTU. Šariatam atbilstīgi finanšu produkti kā alternatīva aktīviem, kas atbilstu likvīdiem aktīviem 416. panta vajadzībām, izmantošanai Šariatam atbilstošās bankās

Kapitāla prasību regulas Article 509. panta 2. punkta i) apakšpunkts

 

 

 

 

880

6.1

1. kredītkvalitātes pakāpe

 

 

 

 

 

890

6.2

2. kredītkvalitātes pakāpe

 

 

 

 

 

900

6.3

3. kredītkvalitātes pakāpe

 

 

 

 

 



C 52.00 - LIKVIDITĀTES SEGUMS - IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS

 

Summa

Izejošā naudas plūsma

 

Rinda

ID

Postenis

Atsauces uz tiesību aktiem

010

020

030

040

050

060

070

080

090

100

110

120

020-1370

1

IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

020-100

1,1

Privātpersonu vai MVU depozīti

Kapitāla prasību regulas 421. pants

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

020-040

1.1.1

uz ko attiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī

Kapitāla prasību regulas 421. panta 1. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

020

1.1.1.1

kuri ietilpst iedibinātās attiecībās, kā rezultātā to izņemšana ir maz ticama

Kapitāla prasību regulas 421. panta 1. punkta a) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

030

1.1.1.2

kuri tiek turēti darījumu kontā, tostarp arī tajos kontos, kuros regulāri ieskaita algu

Kapitāla prasību regulas 421. panta 1. punkta b) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

040

1.1.2

uz ko attiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī un kuri nav atbilstīgi, lai tos uzrādītu 1.1.1.1. vai 1.1.1.2. postenī

Kapitāla prasību regulas 421. panta 2. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

1.1.3

nenodrošināti privātpersonu vai MVU depozīti

Kapitāla prasību regulas 421. panta 2. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060-080

1.1.4

depozīti, kam ir atšķirīgas izejošās naudas plūsmas, nekā noteikts 421. panta 1. vai 2. postenī

Kapitāla prasību regulas 421. panta 3. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060

1.1.4.1

1. kategorija

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

070

1.1.4.2

2. kategorija

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

1.1.4.3

3. kategorija

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

090

1.1.5

depozīti trešās valstīs, kurās piemēro augstāku procentuālo attiecību izejošajām naudas plūsmām

Kapitāla prasību regulas 421. panta 4. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

100

1.1.6

depozīti, kas ir atbrīvoti no izejošo naudas plūsmu aprēķināšanas, ja ir izpildīti 421. panta 5. punkta a) un b) apakšpunkta nosacījumi

Kapitāla prasību regulas 421. panta 5. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110-1130

1,2

Citu saistību izejošās naudas plūsmas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110

1.2.1

saistības, kas izriet no iestādes pašas pamatdarbības izmaksām

Kapitāla prasību regulas 422. panta 1. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Rinda

ID

Postenis

Atsauces uz tiesību aktiem

Tirgus vērtība

Ja darījuma partneris nav centrālā banka

Ja darījuma partneris ir centrālā banka

Ja darījuma partneris ir centrālā valdība, a public sector entity of the Member state in which the credit istitution has been authorised or has establised a branch, or a multilateral development bank (Art.422.2(d)) dalībvalsts centrālā valdība, reģiona ar fiskālo autonomiju uzlikt un iekasēt nodokļus centrālā valdība vai trešās valsts centrālā valdība vietējā valūtā, ja iestāde minētajā dalībvalstī vai trešā valstī uzņemas likviditātes risku, kuru tā sedz, turot šos likvīdos aktīvus

aktīvi ar ļoti augstu likviditāti un kredītkvalitāti

aktīvi ar augstu likviditāti un kredītkvalitāti

citāda likviditāte un kredītkvalitāte

aktīvi ar ļoti augstu likviditāti un kredītkvalitāti

aktīvi ar augstu likviditāti un kredītkvalitāti

citāda likviditāte un kredītkvalitāte

Assets which do not qualify as liquid assets in accordance with Article 416

Maksājamā summa

Vērtība saskaņā ar Kapitāla prasību regulas 418. pantu

Maksājamā summa

Vērtība saskaņā ar Kapitāla prasību regulas 418. pantu

Maksājamā summa

Maksājamā summa

Maksājamā summa

Maksājamā summa

Maksājamā summa

Maksājamā summa

Amount due

120-950

1.2.2

saistības, kas radušās no nodrošinātiem aizdevumiem un kapitāla tirgus darījumiem, kā definēts 192. pantā:

Kapitāla prasību regulas 422. panta 2. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

120-190

1.2.2.1

citi pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē:

Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

120-130

1.2.2.1.1

pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē dalībvalsts centrālā valdība, reģiona ar fiskālo autonomiju uzlikt un iekasēt nodokļus centrālā valdība vai trešās valsts centrālā valdība vietējā valūtā, ja iestāde minētajā dalībvalstī vai trešā valstī uzņemas likviditātes risku, kuru tā sedz, turot šos likvīdos aktīvus

Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

120

1.2.2.1.1.1

kas ir prasījumi

Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

130

1.2.2.1.1.2

ko garantē

Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

140-150

1.2.2.1.2

pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē centrālās bankas un necentrālās valdības publiskā sektora struktūras šo centrālo banku un publiskā sektora struktūru vietējā valūtā

Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

140

1.2.2.1.2.1

kas ir prasījumi

Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

150

1.2.2.1.2.2

ko garantē

Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

160-170

1.2.2.1.3

pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē Starptautisko norēķinu banka, Starptautiskais Valūtas fonds, Komisija un daudzpusējas attīstības bankas;

Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

160

1.2.2.1.3.1

kas ir prasījumi

Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

170

1.2.2.1.3.2

ko garantē

Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

180-190

1.2.2.1.4

pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē Eiropas Finanšu stabilitātes instruments un Eiropas Stabilizācijas mehānisms

Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iv) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

180

1.2.2.1.4.1

kas ir prasījumi

Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iv) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

190

1.2.2.1.4.2

ko garantē

Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iv) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

200-220

1.2.2.2

Kopā – KIU daļas vai ieguldījumu apliecības ar pamatā esošajiem aktīviem, kas norādīti KPR 416. pantā

Kapitāla prasību regulas 416. panta 6. punkts un 418. panta 2. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

200

1.2.2.2.1

pamatā esošie aktīvi saskaņā ar 416. panta 1. punkta a) apakšpunktu

Kapitāla prasību regulas 418. panta 2. punkta a) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

210

1.2.2.2.2

pamatā esošie aktīvi saskaņā ar 416. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu

Kapitāla prasību regulas 418. panta 2. punkta b) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

220

1.2.2.2.3

pamatā esošie aktīvi saskaņā ar 416. panta 1. punkta d) apakšpunktu

Kapitāla prasību regulas 418. panta 2. punkta c) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

230

1.2.2.3

aktīvi, ko emitējusi kredītiestāde, kuru izveidojusi dalībvalsts centrālā valdība vai reģionālā pašvaldība, ja ir izpildīts vismaz viens no 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta iii) punkta nosacījumiem

Kapitāla prasību regulas 416. panta 2. punkta c) apakšpunkta iii) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

240-260

1.2.2.4

nefinanšu korporatīvās obligācijas

Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta b) vai d) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

240

1.2.2.4.1

1. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas 122. pants

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

250

1.2.2.4.2

2. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas 122. pants

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

260

1.2.2.4.3

3. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas 122. pants

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

270-290

1.2.2.5

kredītiestādes emitētas obligācijas, kuras ir atbilstīgas, lai tām piemērotu 129. panta 4. vai 5. postenī noteikto procedūru

Kapitāla prasību regulas 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

270

1.2.2.5.1

1. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas 129. panta 4. vai 5. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

280

1.2.2.5.2

2. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas 129. panta 4. vai 5. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

290

1.2.2.5.3

3. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas 129. panta 4. vai 5. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

300-320

1.2.2.6

ar hipotēku, kas nav mājokļu hipotēka, nodrošināti kredītiestādes emitēti instrumenti, ja tie ir uzrādījuši visaugstāko kredītkvalitāti, ko EBI noteikusi saskaņā ar Kapitāla prasību regulas 509. panta 3., 4. un 5. punkta kritērijiem

Kapitāla prasību regulas 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

300

1.2.2.6.1

1. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas 2. sadaļas 5. nodaļa un 123., 124., 125., 126. pants

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

310

1.2.2.6.2

2. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas 2. sadaļas 5. nodaļa un 123., 124., 125., 126. pants

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

320

1.2.2.6.3

3. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas 2. sadaļas 5. nodaļa un 123., 124., 125., 126. pants

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

330-350

1.2.2.7

ar mājokļu hipotēku nodrošināti kredītiestādes emitēti instrumenti, ja tie ir uzrādījuši visaugstāko kredītkvalitāti, ko EBI noteikusi saskaņā ar Kapitāla prasību regulas 509. panta 3., 4. un 5. punkta kritērijiem

Kapitāla prasību regulas 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

330

1.2.2.7.1

1. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas V daļas 2. sadaļas 5. nodaļa un 125. pants

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

340

1.2.2.7.2

2. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas V daļas 2. sadaļas 5. nodaļa un 125. pants

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

350

1.2.2.7.3

3. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas 2. sadaļas 5. nodaļa un 125. pants

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

360-380

1.2.2.8

obligācijas, kuras emitē kredītiestāde, kā definēts Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. postenī, un kas nav LCR aktīvu veidnes 1.9. postenī minētās obligācijas

Kapitāla prasību regulas 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

360

1.2.2.8.1

1. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas 129. panta 4. vai 5. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

370

1.2.2.8.2

2. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas 129. panta 4. vai 5. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

380

1.2.2.8.3

3. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas 129. panta 4. vai 5. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

390-410

1.2.2.9

citi pārvedami aktīvi ar ļoti augstu likviditāti un kredītkvalitāti

Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta b) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

390

1.2.2.9.1

1. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas III daļas 2. sadaļas 2. nodaļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

400

1.2.2.9.2

2. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas III daļas 2. sadaļas 2. nodaļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

410

1.2.2.9.3

3. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas III daļas 2. sadaļas 2. nodaļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

420-440

1.2.2.10

citi pārvedami aktīvi ar augstu likviditāti un kredītkvalitāti

Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta d) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

420

1.2.2.10.1

1. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas III daļas 2. sadaļas 2. nodaļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

430

1.2.2.10.2

2. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas III daļas 2. sadaļas 2. nodaļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

440

1.2.2.10.3

3. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas III daļas 2. sadaļas 2. nodaļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

450-460

1.2.2.11

Aktīvi, kas atbilst Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta b) un d) apakšpunkta prasībām, bet neatbilst 417. panta b) un c) punkta prasībām

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

450

1.2.2.11.1

aktīvi, kurus nekontrolē likviditātes pārvaldības struktūrvienība

Kapitāla prasību regulas 417. panta c) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

460

1.2.2.11.2

aktīvi, kuri nav juridiski un praktiski nekavējoties pieejami jebkurā brīdī nākamo 30 dienu laikā, lai tos likvidētu, izmantojot tiešās pārdošanas darījumu vai vienkāršu līgumu par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu atzītos repo tirgos

Kapitāla prasību regulas 417. panta b) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

480-680

1.2.2.12

posteņi, kam piemērojama papildu pārskatu sniegšana par likvīdiem aktīviem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

480

1.2.2.12.1

nauda

Kapitāla prasību regulas III pielikums, 1. pants

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

490

1.2.2.12.2

centrālo banku riska darījumi, tādā apmērā, kādā šos riska darījumus var izmantot spriedzes apstākļos

Kapitāla prasību regulas III pielikums, 2. pants

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

500-540

1.2.2.12.3

pārvedami vērtspapīri ar 0 % riska pakāpi, kuri nav iestādes vai kādas tai radniecīgas struktūras saistības

Kapitāla prasību regulas III pielikums, 3. pants

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

500

1.2.2.12.3.1

kas ir prasījumi pret valstīm

Kapitāla prasību regulas III pielikums, 3. pants

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

510

1.2.2.12.3.2

kas ir prasījumi, kurus garantē valstis

Kapitāla prasību regulas III pielikums, 3. pants

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

520

1.2.2.12.3.3

kas ir prasījumi pret vai prasījumi, kurus garantē centrālās bankas

Kapitāla prasību regulas III pielikums, 3. pants

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

530

1.2.2.12.3.4

kas ir prasījumi pret vai prasījumi, kurus garantē necentrālās valdības publiskā sektora struktūras, reģioni ar fiskālo autonomiju uzlikt un iekasēt nodokļus un vietējās pašpārvaldes

Kapitāla prasību regulas III pielikums, 3. pants

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

540

1.2.2.12.3.5

kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē Starptautisko norēķinu banka, Starptautiskais Valūtas fonds, Eiropas Savienība, Eiropas Finanšu stabilitātes instruments, Eiropas Stabilizācijas mehānisms vai daudzpusējas attīstības bankas

Kapitāla prasību regulas III pielikums, 3. pants

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

550

1.2.2.12.4

Pārvedami vērtspapīri, izņemot LCR aktīvu veidnes 3.3. postenī minētos vērtspapīrus, kuri ir vietējās valūtās emitēti prasījumi pret vai prasījumi, kurus garantē valstis vai centrālās bankas un ko valsts vai centrālā banka emitējusi tās valsts valūtā, kurā uzņemas likviditātes risku, vai emitējusi ārvalstu valūtās, tādā apmērā, kādā šāda parāda turēšana atbilst bankas darbību likviditātes vajadzībām šajā trešā valstī

Kapitāla prasību regulas III pielikums, 4. pants

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

570-610

1.2.2.12.5

pārvedami vērtspapīri ar 20 % riska pakāpi un kas nav iestādes vai kādas tai radniecīgas struktūras saistības

Kapitāla prasību regulas III pielikums, 5. pants

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

570

1.2.2.12.5.1

kas ir prasījumi pret valstīm

Kapitāla prasību regulas III pielikums, 5. pants

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

580

1.2.2.12.5.2

kas ir prasījumi, kurus garantē valstis

Kapitāla prasību regulas III pielikums, 5. pants

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

590

1.2.2.12.5.3

kas ir prasījumi pret vai prasījumi, kurus garantē centrālās bankas

Kapitāla prasību regulas III pielikums, 5. pants

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

600

1.2.2.12.5.4

kas ir prasījumi pret vai prasījumi, kurus garantē necentrālās valdības publiskā sektora struktūras, reģioni ar fiskālo autonomiju uzlikt un iekasēt nodokļus un vietējās pašpārvaldes

Kapitāla prasību regulas III pielikums, 5. pants

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

610

1.2.2.12.5.5

kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē daudzpusējas attīstības bankas

Kapitāla prasību regulas III pielikums, 5. pants

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

620

1.2.2.12.6

Pārvedami vērtspapīri, kas nav LCR aktīvu veidnes 3.3. līdz 3.5. postenī minētie vērtspapīri un kas atbilst visiem KPR III pielikuma 5. pantā minētajiem nosacījumiem

Kapitāla prasību regulas III pielikums, 6. pants

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

630

1.2.2.12.7

Pārvedami vērtspapīri, kas nav minēti LCR aktīvu veidnes 3.3.–3.6. postenī un kas saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu atbilst 50 % vai labākai riska pakāpei vai tiek iekšēji novērtēti kā tādi, kuriem ir līdzvērtīga kredītkvalitāte, un kuri nav prasījums pret SSPE, iestādi vai kādu no tās radniecīgajām struktūrām

Kapitāla prasību regulas III pielikums, 7. pants

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

640

1.2.2.12.8

Pārvedami vērtspapīri, kas nav minēti LCR aktīvu veidnes 3.3.–3.7. postenī un kuru nodrošinājuma aktīvi saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu atbilst 35 % vai labākai riska pakāpei vai tiek iekšēji novērtēti kā tādi, kuriem ir līdzvērtīga kredītkvalitāte, un ir pilnībā nodrošināti ar hipotēkām uz mājokļa īpašumu saskaņā ar KPR 125. pantu

Kapitāla prasību regulas III pielikums, 8. pants

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

650

1.2.2.12.9

rezerves kredītiespējas, ko piešķīrušas centrālās bankas saskaņā ar monetāro politiku tādā apmērā, kādā šīs iespējas nav nodrošinātas ar likvīdiem aktīviem un neiekļaujot ārkārtas likviditātes palīdzību

Kapitāla prasību regulas III pielikums, 9. pants

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

660

1.2.2.12.10

tiesību aktos vai statūtos noteikti obligātie depozīti centrālajā kredītiestādē un cits likvīds finansējums, kas uz statūtu vai līgumu pamata pieejams no centrālās kredītiestādes vai iestādēm, kas ir 113. panta 7. postenī minētā tīkla dalībnieces, vai ir atbilstīgs 10. pantā noteiktajai nepiemērošanai, ciktāl šāds finansējums nav nodrošināts ar likvīdiem aktīviem, ja kredītiestāde pieder tīklam saskaņā ar tiesību akta vai statūtu noteikumiem

Kapitāla prasību regulas III pielikums, 10. pants

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

670

1.2.2.12.11

biržā tirgotas, centrālai tīrvērtei pakļautas, būtiskā akciju indeksā ietilpstošas parastās akcijas, kas denominētas dalībvalsts vietējā valūtā un ko nav emitējusi iestāde vai kāda tai radniecīga sabiedrība

Kapitāla prasību regulas III pielikums, 11. pants

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

680

1.2.2.12.12

atzītā biržā iekļauts zelts, kas nodots glabāšanā

Kapitāla prasību regulas III pielikums, 12. pants

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

690-920

1.2.2.13

AKTĪVI, KAS NEATBILST KAPITĀLA PRASĪBU REGULAS 416. PANTA PRASĪBĀM, bet atbilst KRP 417. panta b) un c) punkta prasībām

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

690-710

1.2.2.13.1

finanšu korporatīvās obligācijas

Kapitāla prasību regulas 416. panta 2. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

690

1.2.2.13.1.1

1. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas 120. panta 1. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

700

1.2.2.13.1.2

2. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas 120. panta 1. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

710

1.2.2.13.1.3

3. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas 120. panta 1. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

720-740

1.2.2.13.2

pašas iestādes emitētie aktīvi

Kapitāla prasību regulas 416. panta 3. punkta b) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

720

1.2.2.13.2.1

1. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas 120. panta 1. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

730

1.2.2.13.2.2

2. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas 120. panta 1. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

740

1.2.2.13.2.3

3. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas 120. panta 1. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

750-770

1.2.2.13.3

nenodrošināti kredītiestādes emitēti instrumenti

Kapitāla prasību regulas 416. pants

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

750

1.2.2.13.3.1

1. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas 120. panta 1. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

760

1.2.2.13.3.2

2. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas 120. panta 1. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

770

1.2.2.13.3.3

3. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas 120. panta 1. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

780-800

1.2.2.13.4

ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri, kuri jau nav norādīti 1.10. līdz 1.11.3. postenī

Kapitāla prasību regulas 416. panta 4. punkta b) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

780

1.2.2.13.4.1

1. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas 2. sadaļas 5. nodaļa un 123., 124., 125., 126. pants

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

790

1.2.2.13.4.2

2. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas 2. sadaļas 5. nodaļa un 123., 124., 125., 126. pants

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

800

1.2.2.13.4.3

3. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas 2. sadaļas 5. nodaļa un 123., 124., 125., 126. pants

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

810-830

1.2.2.13.5

ar mājokļu hipotēku nodrošināti instrumenti, kuri jau nav norādīti 1.10. līdz 1.11.3. postenī

Kapitāla prasību regulas 509. panta 3. punkta a) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

810

1.2.2.13.5.1

1. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas III daļas 2. sadaļas 5. nodaļa un 125. pants

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

820

1.2.2.13.5.2

2. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas III daļas 2. sadaļas 5. nodaļa un 125. pants

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

830

1.2.2.13.5.3

3. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas III daļas 2. sadaļas 5. nodaļa un 125. pants

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

840

1.2.2.13.6

kapitāla vērtspapīri, kas iekļauti atzītas biržas sarakstā, un ar nozīmīgu indeksu saistīti kapitāla vērtspapīru instrumenti, kas nav pašu emitēti vai kurus nav emitējušas finanšu iestādes

Kapitāla prasību regulas 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts un 416. panta 4. punkta a) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

850

1.2.2.13.7

zelts

Kapitāla prasību regulas 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts un 416. panta 4. punkta a) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

860

1.2.2.13.8

garantētās obligācijas, kas jau nav uzrādītas iepriekš

Kapitāla prasību regulas 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

870

1.2.2.13.9

segtās obligācijas, kas jau nav uzrādītas iepriekš

Kapitāla prasību regulas 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

880

1.2.2.13.10

korporatīvās obligācijas, kas jau nav uzrādītas iepriekš

Kapitāla prasību regulas 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

890

1.2.2.13.11

fondi, kas balstīti uz 4.5. -4.9. postenī uzrādītajiem aktīviem

Kapitāla prasību regulas 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

900-920

1.2.2.13.12

citas centrālās bankas prasībām atbilstošu vērtspapīru vai aizdevumu kategorijas

Kapitāla prasību regulas 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

900

1.2.2.13.12.1

pašvaldību obligācijas

Kapitāla prasību regulas 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

910

1.2.2.13.12.2

komerciālie vērtspapīri

Kapitāla prasību regulas 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

920

1.2.2.13.12.3

kredītprasības

Kapitāla prasību regulas 416. panta 4. punkta c) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

930-950

1.2.2.14

Pārskata sniegšana par Šariatam atbilstīgiem aktīviem kā alternatīvu aktīviem saskaņā ar 509. panta 2. punkta i) apakšpunktu

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

930-950

1.2.2.14.1

Šariatam atbilstīgi finanšu produkti kā alternatīva aktīviem, kas atbilstu likvīdiem aktīviem 416. panta vajadzībām, izmantošanai Šariatam atbilstošās bankās

Kapitāla prasību regulas 509. panta 2. punkta i) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

930

1.2.2.14.1.1

1. kredītkvalitātes pakāpe

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

940

1.2.2.14.1.2

2. kredītkvalitātes pakāpe

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

950

1.2.2.14.1.3

3. kredītkvalitātes pakāpe

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Rinda

ID

Postenis

Atsauces uz tiesību aktiem

Finanšu klientu depozītu summa

Izejošā naudas plūsma

Klientu, kas nav finanšu klienti, depozītu summa

Izejošā naudas plūsma

Summa

 

 

 

 

 

 

 

960-1030

1.2.3

depozīti, kuri jāuztur noguldītājam:

Kapitāla prasību regulas 422. panta 3. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

960-990

1.2.3.1.

lai saņemtu tīrvērtes, turētājbankas vai naudas pārvaldības pakalpojumus vai citus līdzīgus pakalpojumus (izņemot korespondentbankas pakalpojumus vai specializētos brokera pakalpojumus)

Kapitāla prasību regulas 422. panta 3. punkta a) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

960-970

1.2.3.1.1

uz ko attiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

960

1.2.3.1.1.1

par ko ir liecības, ka klients nespēj izņemt juridiski pienācīgās summas 30 dienu laikā, neapdraudot iestādes operacionālo darbību

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

970

1.2.3.1.1.2

par ko nav liecību, ka klients nespēj izņemt juridiski pienācīgās summas 30 dienu laikā, neapdraudot iestādes operacionālo darbību

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

980-990

1.2.3.1.2

uz ko neattiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

980

1.2.3.1.2.1

par ko ir liecības, ka klients nespēj izņemt juridiski pienācīgās summas 30 dienu laikā, neapdraudot iestādes operacionālo darbību

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

990

1.2.3.1.2.2

par ko nav liecību, ka klients nespēj izņemt juridiski pienācīgās summas 30 dienu laikā, neapdraudot iestādes operacionālo darbību

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1000

1.2.3.2

saistībā ar iedibinātām operacionālām attiecībām, kas nav minētas 1.2.3.1.1. un 1.2.3.1.2. postenī

Kapitāla prasību regulas 422. panta 3. punkta c) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1010

1.2.3.2.1

no kuriem - korespondentbankas pakalpojumi vai specializētie brokera pakalpojumi

Kapitāla prasību regulas 422. panta 3. punkta c) apakšpunkts un 4. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1020

1.2.3.3

saistībā ar kopēju uzdevumu veikšanu institucionālās aizsardzības shēmā, kas atbilst 113. panta 7. punkta prasībām, vai kā juridisks vai tiesību aktos noteikts minimālais depozīts, kas jāveic citai struktūra, kura ir tās pašas institucionālās aizsardzības shēmas locekle

Kapitāla prasību regulas 422. panta 3. punkta b) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1030

1.2.3.4

lai saņemtu naudas līdzekļu tīrvērtes un centrālo kredītiestāžu pakalpojumus, kā arī gadījumos, kuros kredītiestādes pieder pie noteiktas sistēmas saskaņā ar tiesību aktos vai statūtos noteiktām prasībām

Kapitāla prasību regulas 422. panta 3. punkta d) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1040

1.2.4

kredītiestāžu depozīti centrālajā kredītiestādē, kurus uzskata par likvīdiem aktīviem saskaņā ar 416. panta 1. punkta f) apakšpunktu

Kapitāla prasību regulas 422. panta 3. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1050

1.2.5

likviditātes kredītlīnijas aktīviem, kas norādīti 416. panta 1. punkta f) apakšpunktā

Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta f) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Rinda

ID

Postenis

Atsauces uz tiesību aktiem

Summa

Izejošā naudas plūsma

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1060-1070

1.2.6

saistības, kas nav norādītas 1.2.2. līdz 1.2.5. postenī un kuras izriet no tādu klientu depozītiem, kuri nav finanšu klienti

Kapitāla prasību regulas 422. panta 5. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1060

1.2.6.1

uz ko attiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī

Kapitāla prasību regulas 422. panta 5. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1070

1.2.6.2

uz ko neattiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī

Kapitāla prasību regulas 422. panta 5. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1080

1.2.7

neto maksājamā summa, kas izriet no II pielikumā norādītajiem līgumiem (neto saņemamais nodrošinājums, ko var uzskatīt par likvīdiem aktīviem saskaņā ar 416. pantu)

Kapitāla prasību regulas 422. panta 6. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1090-1100

1.2.8

saistības, kurām kompetentā iestāde ir noteikusi zemāku izejošās naudas plūsmu saskaņā ar 422. panta 8. punktu

Kapitāla prasību regulas 422. panta 8. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1090

1.2.8.1

ja ir izpildīti visi 422. panta 8. punkta a), b), c) un d) apakšpunkta nosacījumi

Kapitāla prasību regulas 422. panta 8. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1100

1.2.8.2

ja kompetentās iestādes nav piemērojušas 422. panta 8. punkta d) apakšpunktu un ir izpildīti visi 422. panta 8. punkta a), b) un c) apakšpunkta nosacījumi, lai varētu piemērot grupas iekšējo procedūru saskaņā ar 19. panta 1. punkta b) apakšpunktu attiecībā uz iestādēm, uz kurām neattiecas 8. panta saistību nepiemērošana, kurām kompetentā iestāde ir noteikusi zemāku izejošās naudas plūsmu saskaņā ar 422. panta 9. punktu

Kapitāla prasību regulas 422. panta 9. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1110-1120

1.2.9

izejošās naudas plūsmas, kuras nav norādītas iepriekš

Kapitāla prasību regulas 420. panta 1. punkta e) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1110

1.2.9.1

saistības, tostarp jebkuras līgumos paredzētas saistības, piemēram, citas ārpusbilances un iespējamās finansējuma saistības, tostarp, bet ne tikai, piešķirtas finansējuma iespējas, neizmantoti aizdevumi un avansi korporatīvajiem darījuma partneriem, piešķirtas, bet vēl neizmantotas hipotēkas, kredītkartes, konta pārtēriņa iespējas, plānotās izejošās naudas plūsmas, kas saistītas ar privātpersonu vai MVU vai korporatīvo aizdevumu atjaunošanu vai jaunu aizdevumu izsniegšanu, plānotie no atvasinātiem instrumentiem izrietošie maksājumi

Kapitāla prasību regulas 420. panta 2. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1120

1.2.9.2

tirdzniecības finansējuma ar ārpusbilanci saistītie produkti, kā definēts 429. pantā un I pielikumā

Kapitāla prasību regulas 420. panta 2. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1130

1.2.10

visas pārējās saistības

Kapitāla prasību regulas 422. panta 7. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Rinda

ID

Postenis

Atsauces uz tiesību aktiem

Summa

Izejošā naudas plūsma

Tirgus vērtība

Vērtība saskaņā ar Kapitāla prasību regulas 418. pantu

 

 

 

 

 

 

 

 

1140-1210

1,3

Papildu izejošās naudas plūsmas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1140

1.3.1

nodrošinājums, kas nav 416. panta 1. punkta a) līdz c) apakšpunktā minētie aktīvi, ko iestāde iesniedz saistībā ar II pielikumā uzskaitītajiem līgumiem un kredītu atvasinātajiem instrumentiem

Kapitāla prasību regulas 423. panta 1. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1150

1.3.2

kas atbilst papildu nodrošinājuma vajadzībām, kas izriet no iestādes kredītkvalitātes būtiskas pasliktināšanās

Kapitāla prasību regulas 423. panta 2. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1160

1.3.3

kas atbilst papildu nodrošinājuma vajadzībām, kuras izrietētu no negatīva tirgus scenārija ietekmes uz iestādes darījumiem ar atvasinātiem instrumentiem, finansēšanas darījumiem un citiem līgumiem, ja šāda ietekme ir būtiska

Kapitāla prasību regulas 423. panta 3. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1170

1.3.4

kas atbilst tādu vērtspapīru vai citu aktīvu tirgus vērtībai, kuri ir pārdoti kā īsās pozīcijas un kuri ir jāpiegādā 30 dienu laikā, ja vien iestādei nepieder piegādājamie vērtspapīri vai ja vien tā nav tos aizņēmusies ar noteikumiem, kas paredz to atdošanu pēc 30 dienām, kā arī ja vien vērtspapīri neveido daļu no iestādes likvīdajiem aktīviem

Kapitāla prasību regulas 423. panta 4. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1180

1.3.5

kas atbilst nodrošinājuma pārpalikumam, kas ir iestādes rīcībā, kuru darījuma partneris var atsaukt jebkurā laikā

Kapitāla prasību regulas 423. panta 5. punkta a) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1190

1.3.6

kas atbilst nodrošinājumam, kuram pienācis termiņš atgriešanai darījumu partnerim

Kapitāla prasību regulas 423. panta 5. punkta b) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1200

1.3.7

kas atbilst nodrošinājumam, kas atbilst aktīviem, kuri atbilst likvīdu aktīvu nosacījumiem 416. panta vajadzībām, ar kuriem var aizvietot aktīvus, kuri neatbilst likvīdu aktīvu nosacījumiem 416. panta vajadzībām, bez iestādes piekrišanas.

Kapitāla prasību regulas 423. panta 5. punkta c) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1210

1.3.8

depozīti, kas saņemti kā nodrošinājums

Kapitāla prasību regulas 423. panta 6. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Rinda

ID

Postenis

Atsauces uz tiesību aktiem

Summa

Izejošā naudas plūsma

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1220-1370

1,4

Izejošās naudas plūsmas no kredītiespējām un likviditātes iespējām

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1220

1.4.1

maksimālā summa, ko var izņemt no neizmantotām piešķirtām kredītiespējām un neizmantotām piešķirtām likviditātes iespējām - privātpersonām vai MVU

Kapitāla prasību regulas 424. panta 2. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1230-1240

1.4.2

maksimālā summa, ko var izņemt no neizmantotām piešķirtām kredītiespējām un neizmantotām piešķirtām likviditātes iespējām - klientiem, kas nav privātpersonas vai MVU

Kapitāla prasību regulas 424. panta 3. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1230

1.4.2.1

neizmantotās piešķirtās kredītiespējas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1240

1.4.2.2

neizmantotās piešķirtās likviditātes iespējas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1250

1.4.3

maksimālā summa, ko var izņemt no neizmantotām piešķirtām likviditātes iespējām, kura tika izsniegta SSPE ar nolūku ļaut tādām SSPE iegādāties aktīvus, kas nav vērtspapīri, no klientiem, kas nav finanšu klienti, un kura pārsniedz no klientiem jau iegādāto aktīvu summu, un ja maksimālā summa, kas var tikt izņemta, atbilstoši līgumam nedrīkst pārsniegt pašreiz iegādāto aktīvu apmēru

Kapitāla prasību regulas 424. panta 4. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1260-1270

1.4.4

maksimālā summa, ko var izņemt no citām neizmantotām piešķirtām kredītiespējām un neizmantotām piešķirtām likviditātes iespējām, kuras nav uzrādītas 1.4.1., 1.4.2. vai 1.4.3. postenī

Kapitāla prasību regulas 424. panta 5. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1260

1.4.4.1

kas piešķirtas SSPE, izņemot 1.4.3. postenī minētās

Kapitāla prasību regulas 424. panta 5. punkta a) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1270

1.4.4.2

nosacījumi, ar kādiem iestādei ir jāpērk aktīvi no SSPE vai jāīsteno aktīvu mijmaiņa

Kapitāla prasību regulas 424. panta 5. punkta b) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1280-1290

1.4.4.3

kredītiestādēm piešķirtās iespējas

Kapitāla prasību regulas 424. panta 5. punkta c) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1280

1.4.4.3.1

neizmantotās piešķirtās kredītiespējas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1290

1.4.4.3.2

neizmantotās piešķirtās likviditātes iespējas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1300-1310

1.4.4.4

finanšu iestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām piešķirtās iespējas

Kapitāla prasību regulas 424. panta 5. punkta d) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1300

1.4.4.4.1

neizmantotās piešķirtās kredītiespējas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1310

1.4.4.4.2

neizmantotās piešķirtās likviditātes iespējas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1320

1.4.4.5

citiem klientiem piešķirtās iespējas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1330

1.4.4.6

tās pašas grupas struktūrai piešķirtās iespējas saskaņā ar 424. panta 5. punktu

Kapitāla prasību regulas 424. panta 5. punkta d) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1340

1.4.5

maksimālā summa, ko var izņemt no neizmantotām kredītiespējām un neizmantotām likviditātes iespējām, kas piešķirtas, lai finansētu attīstību veicinošus aizdevumus

Kapitāla prasību regulas 424. panta 6. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1350

1.4.6

maksimālā summa, ko var izņemt no visām citām iespējamajām saistībām

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1360

1.4.6.1

no tām: tās pašas grupas struktūrai piešķirtās iespējas saskaņā ar 424. panta 5. punktu

Kapitāla prasību regulas 424. panta 5. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1370

1.4.7

izejošās naudas plūsmas saskaņā ar Kapitāla prasību regulas 105. pantu

Kapitāla prasību regulas 105. pants

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 



C 53.00 - LIKVIDITĀTES SEGUMS - IENĀKOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS

 

Summa

Ienākošā naudas plūsma

 

Rinda

ID

Postenis

Atsauces uz tiesību aktiem

010

020

030

040

050

060

010-1030

 

IENĀKOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS

Kapitāla prasību regulas 425. pants

 

 

 

 

 

 

010-980

1

IENĀKOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS (KAM PIEMĒROTA MAKSIMĀLĀ ROBEŽVĒRTĪBA)

Kapitāla prasību regulas 425. panta 1. punkts

 

 

 

 

 

 

010-060

1.1.

Naudas līdzekļi, kuri pienākas no klientiem, kas nav finanšu klienti

Kapitāla prasību regulas 425. pants

 

 

 

 

 

 

010

1.1.1.

naudas līdzekļi, kuri pienākas no privātpersonām vai MVU

Kapitāla prasību regulas 425. pants

 

 

 

 

 

 

020

1.1.2

naudas līdzekļi, kuri pienākas no korporatīvajiem klientiem, kas nav finanšu klienti

Kapitāla prasību regulas 425. pants

 

 

 

 

 

 

030

1.1.2.1

no tiem: pienākošies līdzekļi, kuriem iestāde, kas ir šos naudas līdzekļus parādā, piemēro procedūru saskaņā ar 422. panta 2. punkta e) apakšpunktu

Kapitāla prasību regulas 425. panta 2. punkta e) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

040

1.1.3

naudas līdzekļi, kuri pienākas no centrālajām bankām

Kapitāla prasību regulas 425. panta 2. punkta a) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

050

1.1.1.3.1

no tiem: pienākošies līdzekļi, kuriem iestāde, kas ir šos naudas līdzekļus parādā, piemēro procedūru saskaņā ar 422. panta 3. un 4. punktu

Kapitāla prasību regulas 425. panta 2. punkta e) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

060

1.1.4

naudas līdzekļi, kas pienākas no citām struktūrām

Kapitāla prasību regulas 425. panta 2. punkta a) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

070-080

1,2

Naudas līdzekļi, kuri pienākas no finanšu klientiem

Kapitāla prasību regulas 425. panta 2. punkts

 

 

 

 

 

 

070

1.2.1

pienākošies līdzekļi, kuriem iestāde, kas ir šos naudas līdzekļus parādā, piemēro procedūru saskaņā ar 422. panta 3. un 4. punktu

Kapitāla prasību regulas 425. panta 2. punkta e) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

080

1.2.2

pienākošies līdzekļi, kuriem kompetentā iestāde ir piešķīrusi atļauju piemērot zemāku procentuālo attiecību izejošajām naudas plūsmām saskaņā ar 422. panta 8. punktu

Kapitāla prasību regulas 425. panta 8. punkts

 

 

 

 

 

 

090

1.3

Naudas līdzekļi, kuri pienākas no tirdzniecības finansējuma darījumiem saskaņā ar 425. panta 2. punkta b) apakšpunktu

Kapitāla prasību regulas 425. panta 2. punkta b) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

100

1.4

Aktīvi ar līgumā nenoteiktu termiņu, kuru atmaksu var pieprasīt 30 dienu laikā

Kapitāla prasību regulas 425. panta 2. punkta c) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

110

1.5

Naudas līdzekļi, kas pienākas no būtiska indeksa kapitāla vērtspapīru instrumentu pozīcijām, ar nosacījumu, ka tos neuzskaita divreiz – arī kā likvīdos aktīvus

Kapitāla prasību regulas 425. panta 2. punkta f) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

Row

ID

Item

Atsauces uz tiesību aktiem

Ļoti augstas likviditātes

un kredītkvalitātes aktīvi

Augstas likviditātes un

kredītkvalitātes aktīvi

Citāda likviditāte un

kredītkvalitāte

Maksājamā summa

Aktīvu, ar kuriem nodrošina darījumu, tirgus vērtība

Maksājamā summa

Aktīvu, ar kuriem nodrošina darījumu, tirgus vērtība

Maksājamā summa

Aktīvu, ar kuriem nodrošina darījumu, tirgus vērtība

120-930

1,6

Naudas līdzekļi, kuri pienākas no nodrošinātajiem kreditēšanas darījumiem un kapitāla tirgus darījumiem, kā definēts 192. pantā:

Kapitāla prasību regulas 425. panta 2. punkta d) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

120-190

1.6.1.

Citi pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē

Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

120-130

1.6.1.1

pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē dalībvalsts centrālā valdība, reģiona ar fiskālo autonomiju uzlikt un iekasēt nodokļus centrālā valdība vai trešās valsts centrālā valdība vietējā valūtā, ja iestāde minētajā dalībvalstī vai trešā valstī uzņemas likviditātes risku, kuru tā sedz, turot šos likvīdos aktīvus

Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punkts

 

 

 

 

 

 

120

1.6.1.1.1

kas ir prasījumi

Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punkts

 

 

 

 

 

 

130

1.6.1.1.2

ko garantē

Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punkts

 

 

 

 

 

 

140-150

1.6.1.2

pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē centrālās bankas un necentrālās valdības publiskā sektora struktūras šo centrālo banku un publiskā sektora struktūru vietējā valūtā

Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punkts

 

 

 

 

 

 

140

1.6.1.2.1

kas ir prasījumi

Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punkts

 

 

 

 

 

 

150

1.6.1.2.2

ko garantē

Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punkts

 

 

 

 

 

 

160-170

1.6.1.3

pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē Starptautisko norēķinu banka, Starptautiskais Valūtas fonds, Komisija un daudzpusējas attīstības bankas

Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) punkts

 

 

 

 

 

 

160

1.6.1.3.1

kas ir prasījumi

Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) punkts

 

 

 

 

 

 

170

1.6.1.3.2

ko garantē

Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) punkts

 

 

 

 

 

 

180-190

1.6.1.4

pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē Eiropas Finanšu stabilitātes instruments un Eiropas Stabilizācijas mehānisms

Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iv) punkts

 

 

 

 

 

 

180

1.6.1.4.1

kas ir prasījumi

Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iv) punkts

 

 

 

 

 

 

190

1.6.1.4.2

ko garantē

Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iv) punkts

 

 

 

 

 

 

200-220

1.6.2

kopā – KIU daļas vai ieguldījumu apliecības ar pamatā esošajiem aktīviem, kas norādīti KPR 416. pantā

Kapitāla prasību regulas 416. panta 6. punkts un 418. panta 2. punkts

 

 

 

 

 

 

200

1.6.2.1

pamatā esošie aktīvi saskaņā ar 416. panta 1. punkta a) apakšpunktu

Kapitāla prasību regulas 418. panta 2. punkta a) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

210

1.6.2.2

pamatā esošie aktīvi saskaņā ar 416. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu

Kapitāla prasību regulas 418. panta 2. punkta b) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

220

1.6.2.3

pamatā esošie aktīvi saskaņā ar 416. panta 1. punkta d) apakšpunktu

Kapitāla prasību regulas 418. panta 2. punkta c) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

230

1.6.3

aktīvi, ko emitējusi kredītiestāde, kuru izveidojusi dalībvalsts centrālā valdība vai reģionālā pašvaldība, ja ir izpildīts vismaz viens no 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta iii) punkta nosacījumiem

Kapitāla prasību regulas 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta iii) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

240-260

1.6.4

nefinanšu korporatīvās obligācijas

Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta b) vai d) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

240

1.6.4.1

1. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas 122. pants

 

 

 

 

 

 

250

1.6.4.2

2. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas 122. pants

 

 

 

 

 

 

260

1.6.4.3

3. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas 122. pants

 

 

 

 

 

 

270-290

1.6.5

kredītiestādes emitētas obligācijas, kuras ir atbilstīgas, lai tām piemērotu 129. panta 4. vai 5. punktā noteikto procedūru

Kapitāla prasību regulas 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punkts

 

 

 

 

 

 

270

1.6.5.1

1. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas 129. panta 4. vai 5. punkts

 

 

 

 

 

 

280

1.6.5.2

2. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas 129. panta 4. vai 5. punkts

 

 

 

 

 

 

290

1.6.5.3

3. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas 129. panta 4. vai 5. punkts

 

 

 

 

 

 

300-320

1.6.6

ar hipotēku, kas nav mājokļu hipotēka, nodrošināti kredītiestādes emitēti instrumenti, ja tie ir uzrādījuši visaugstāko kredītkvalitāti, ko EBI noteikusi saskaņā ar Kapitāla prasību regulas 509. panta 3., 4. un 5. punkta kritērijiem

Kapitāla prasību regulas 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punkts

 

 

 

 

 

 

300

1.6.6.1

1. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas 2. sadaļas 5. nodaļa un 123., 124., 125., 126. pants

 

 

 

 

 

 

310

1.6.6.2

2. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas 2. sadaļas 5. nodaļa un 123., 124., 125., 126. pants

 

 

 

 

 

 

320

1.6.6.3

3. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas 2. sadaļas 5. nodaļa un 123., 124., 125., 126. pants

 

 

 

 

 

 

330-350

1.6.7

ar mājokļu hipotēku nodrošināti kredītiestādes emitēti instrumenti, ja tie ir uzrādījuši visaugstāko kredītkvalitāti, ko EBI noteikusi saskaņā ar Kapitāla prasību regulas 509. panta 3., 4. un 5. punkta kritērijiem

Kapitāla prasību regulas 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punkts

 

 

 

 

 

 

330

1.6.7.1

1. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas V daļas 2. sadaļas 5. nodaļa un 125. pants

 

 

 

 

 

 

340

1.6.7.2

2. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas V daļas 2. sadaļas 5. nodaļa un 125. pants

 

 

 

 

 

 

350

1.6.7.3

3. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas 2. sadaļas 5. nodaļa un 125. pants

 

 

 

 

 

 

360-380

1.6.8

obligācijas, kuras emitē kredītiestāde, kā definēts Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktā, un kas nav LCR aktīvu veidnes 1.9. postenī minētās obligācijas

Kapitāla prasību regulas 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punkts

 

 

 

 

 

 

360

1.6.8.1

1. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas 129. panta 4. vai 5. punkts

 

 

 

 

 

 

370

1.6.8.2

2. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas 129. panta 4. vai 5. punkts

 

 

 

 

 

 

380

1.6.8.3

3. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas 129. panta 4. vai 5. punkts

 

 

 

 

 

 

390-410

1.6.9

citi pārvedami aktīvi ar ļoti augstu likviditāti un kredītkvalitāti

Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta b) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

390

1.6.9.1

1. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas III daļas 2. sadaļas 2. nodaļa

 

 

 

 

 

 

400

1.6.9.2

2. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas III daļas 2. sadaļas 2. nodaļa

 

 

 

 

 

 

410

1.6.9.3

3. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas III daļas 2. sadaļas 2. nodaļa

 

 

 

 

 

 

420-440

1.6.10

citi pārvedami aktīvi ar augstu likviditāti un kredītkvalitāti

Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta d) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

420

1.6.10.1

1. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas III daļas 2. sadaļas 2. nodaļa

 

 

 

 

 

 

430

1.6.10.2

2. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas III daļas 2. sadaļas 2. nodaļa

 

 

 

 

 

 

440

1.6.10.3

3. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas III daļas 2. sadaļas 2. nodaļa

 

 

 

 

 

 

450-460

1.6.11

Aktīvi, kas atbilst Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta b) un d) apakšpunkta prasībām, bet neatbilst 417. panta b) un c) punkta prasībām

 

 

 

 

 

 

 

450

1.6.11.1

aktīvi, kurus nekontrolē likviditātes pārvaldības struktūrvienība

Kapitāla prasību regulas 417. panta c) punkts

 

 

 

 

 

 

460

1.6.11.2

aktīvi, kuri nav juridiski un praktiski nekavējoties pieejami jebkurā brīdī nākamo 30 dienu laikā, lai tos likvidētu, izmantojot tiešās pārdošanas darījumu vai vienkāršu līgumu par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu atzītos repo tirgos

Kapitāla prasību regulas 417. panta b) punkts

 

 

 

 

 

 

470-660

1.6.12

posteņi, kam piemērojama papildu pārskatu sniegšana par likvīdiem aktīviem

 

 

 

 

 

 

 

470

1.6.12.1

nauda

Kapitāla prasību regulas III pielikums, 1. pants

 

 

 

 

 

 

480

1.6.12.2

centrālo banku riska darījumi, tādā apmērā, kādā šos riska darījumus var izmantot spriedzes apstākļos

Kapitāla prasību regulas III pielikums, 2. pants

 

 

 

 

 

 

490-530

1.6.12.3

pārvedami vērtspapīri, kuru riska pakāpe ir 0 % un kuri nav iestādes vai kādas tai radniecīgas struktūras saistības

Kapitāla prasību regulas III pielikums, 3. pants

 

 

 

 

 

 

490

1.6.12.3.1

kas ir prasījumi pret valstīm

Kapitāla prasību regulas III pielikums, 3. pants

 

 

 

 

 

 

500

1.6.12.3.2

kas ir prasījumi, kurus garantē valstis

Kapitāla prasību regulas III pielikums, 3. pants

 

 

 

 

 

 

510

1.6.12.3.3

kas ir prasījumi pret vai prasījumi, kurus garantē centrālās bankas

Kapitāla prasību regulas III pielikums, 3. pants

 

 

 

 

 

 

520

1.6.12.3.4

kas ir prasījumi pret vai prasījumi, kurus garantē necentrālās valdības publiskā sektora struktūras, reģioni ar fiskālo autonomiju uzlikt un iekasēt nodokļus un vietējās pašpārvaldes

Kapitāla prasību regulas III pielikums, 3. pants

 

 

 

 

 

 

530

1.6.12.3.5

kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē Starptautisko norēķinu banka, Starptautiskais Valūtas fonds, Eiropas Savienība, Eiropas Finanšu stabilitātes instruments, Eiropas Stabilizācijas mehānisms vai daudzpusējas attīstības bankas

Kapitāla prasību regulas III pielikums, 3. pants

 

 

 

 

 

 

540

1.6.12.4

pārvedami vērtspapīri, izņemot 3.3. postenī minētos vērtspapīrus, kuri ir vietējās valūtās emitēti prasījumi pret vai prasījumi, kurus garantē valstis vai centrālās bankas un ko valsts vai centrālā banka emitējusi tās valsts valūtā, kurā uzņemas likviditātes risku, vai emitējusi ārvalstu valūtās, tādā apmērā, kādā šāda parāda turēšana atbilst bankas darbību likviditātes vajadzībām šajā trešā valstī

Kapitāla prasību regulas III pielikums, 4. pants

 

 

 

 

 

 

550-590

1.6.12.5

pārvedami vērtspapīri ar 20 % riska pakāpi un kas nav iestādes vai kādas tai radniecīgas struktūras saistības

Kapitāla prasību regulas III pielikums, 5. pants

 

 

 

 

 

 

550

1.6.12.5.1

kas ir prasījumi pret valstīm

Kapitāla prasību regulas III pielikums, 5. pants

 

 

 

 

 

 

560

1.6.12.5.2

kas ir prasījumi, kurus garantē valstis

Kapitāla prasību regulas III pielikums, 5. pants

 

 

 

 

 

 

570

1.6.12.5.3

kas ir prasījumi pret vai prasījumi, kurus garantē centrālās bankas

Kapitāla prasību regulas III pielikums, 5. pants

 

 

 

 

 

 

580

1.6.12.5.4

kas ir prasījumi pret vai prasījumi, kurus garantē necentrālās valdības publiskā sektora struktūras, reģioni ar fiskālo autonomiju uzlikt un iekasēt nodokļus un vietējās pašpārvaldes

Kapitāla prasību regulas III pielikums, 5. pants

 

 

 

 

 

 

590

1.6.12.5.5

kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē daudzpusējas attīstības bankas

Kapitāla prasību regulas III pielikums, 5. pants

 

 

 

 

 

 

600

1.6.12.6

Pārvedami vērtspapīri, kas nav LCR aktīvu veidnes 3.3. līdz 3.5. postenī minētie vērtspapīri un kas atbilst visiem KPR III pielikuma 5. pantā minētajiem nosacījumiem

Kapitāla prasību regulas III pielikums, 6. pants

 

 

 

 

 

 

610

1.6.12.7

Pārvedami vērtspapīri, kas nav minēti LCR aktīvu veidnes 3.3.–3.6. postenī un kas saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu atbilst 50 % vai labākai riska pakāpei vai tiek iekšēji novērtēti kā tādi, kuriem ir līdzvērtīga kredītkvalitāte, un kuri nav prasījums pret SSPE, iestādi vai kādu no tās radniecīgajām struktūrām

Kapitāla prasību regulas III pielikums, 7. pants

 

 

 

 

 

 

620

1.6.12.8

Pārvedami vērtspapīri, kas nav minēti LCR aktīvu veidnes 3.3.–3.7. postenī un kuru nodrošinājuma aktīvi saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu atbilst 35 % vai labākai riska pakāpei vai tiek iekšēji novērtēti kā tādi, kuriem ir līdzvērtīga kredītkvalitāte, un ir pilnībā nodrošināti ar hipotēkām uz mājokļa īpašumu saskaņā ar KPR 125. pantu

Kapitāla prasību regulas III pielikums, 8. pants

 

 

 

 

 

 

630

1.6.12.9

rezerves kredītiespējas, ko piešķir centrālās bankas saskaņā ar monetāro politiku tādā apmērā, kādā šīs iespējas nav nodrošinātas ar likvīdiem aktīviem, un neiekļaujot ārkārtas likviditātes palīdzību

Kapitāla prasību regulas III pielikums, 9. pants

 

 

 

 

 

 

640

1.6.12.10

tiesību aktos vai statūtos noteikti obligātie depozīti centrālajā kredītiestādē un cits likvīds finansējums, kas uz statūtu vai līgumu pamata pieejams no centrālās kredītiestādes vai iestādēm, kas ir 113. panta 7. punktā minētā tīkla dalībnieces, vai ir atbilstīgs 10. pantā noteiktajai nepiemērošanai, ciktāl šāds finansējums nav nodrošināts ar likvīdiem aktīviem, ja kredītiestāde pieder tīklam saskaņā ar tiesību akta vai statūtu noteikumiem

Kapitāla prasību regulas III pielikums, 10. pants

 

 

 

 

 

 

650

1.6.12.11

biržā tirgotas, centrālai tīrvērtei pakļautas, būtiskā akciju indeksā ietilpstošas parastās akcijas, kas denominētas dalībvalsts vietējā valūtā un ko nav emitējusi iestāde vai kāda tai radniecīga sabiedrība

Kapitāla prasību regulas III pielikums, 11. pants

 

 

 

 

 

 

660

1.6.12.12

atzītā biržā iekļauts zelts, kas nodots glabāšanā

Kapitāla prasību regulas III pielikums, 12. pants

 

 

 

 

 

 

670-920

1.6.13

AKTĪVI, KAS NEATBILST KAPITĀLA PRASĪBU REGULAS 416. PANTA PRASĪBĀM, bet atbilst KRP 417. panta b) un c) punkta prasībām

 

 

 

 

 

 

 

670-690

1.6.13.1

finanšu korporatīvās obligācijas

Kapitāla prasību regulas 416. panta 2. punkts

 

 

 

 

 

 

670

1.6.13.1.1

1. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas 120. panta 1. punkts

 

 

 

 

 

 

680

1.6.13.1.2

2. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas 120. panta 1. punkts

 

 

 

 

 

 

690

1.6.13.1.3

3. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas 120. panta 1. punkts

 

 

 

 

 

 

700-720

1.6.13.2

Pašas iestādes emitētie aktīvi

Kapitāla prasību regulas 416. panta 3. punkta b) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

700

1.6.13.2.1

1. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas 120. panta 1. punkts

 

 

 

 

 

 

710

1.6.13.2.2

2. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas 120. panta 1. punkts

 

 

 

 

 

 

720

1.6.13.2.3

3. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas 120. panta 1. punkts

 

 

 

 

 

 

730-750

1.6.13.3

nenodrošināti kredītiestādes emitēti instrumenti

Kapitāla prasību regulas 416. pants

 

 

 

 

 

 

730

1.6.13.3.1

1. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas 120. panta 1. punkts

 

 

 

 

 

 

740

1.6.13.3.2

2. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas 120. panta 1. punkts

 

 

 

 

 

 

750

1.6.13.3.3

3. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas 120. panta 1. punkts

 

 

 

 

 

 

760-780

1.6.13.4

ar hipotēku, kas nav mājokļu hipotēka, nodrošināti instrumenti, kuri jau nav norādīti LCR aktīvu veidnes 1.10. postenī

Kapitāla prasību regulas 416. panta 4. punkta b) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

760

1.6.13.4.1

1. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas 2. sadaļas 5. nodaļa un 123., 124., 125., 126. pants

 

 

 

 

 

 

770

1.6.13.4.2

2. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas 2. sadaļas 5. nodaļa un 123., 124., 125., 126. pants

 

 

 

 

 

 

780

1.6.13.4.3

3. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas 2. sadaļas 5. nodaļa un 123., 124., 125., 126. pants

 

 

 

 

 

 

790-810

1.6.13.5

ar mājokļu hipotēku nodrošināti instrumenti, kuri jau nav norādīti LCR aktīvu veidnes 1.11. postenī

Kapitāla prasību regulas 509. panta 3. punkta a) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

790

1.6.13.5.1

1. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas III daļas 2. sadaļas 5. nodaļa un 125. pants

 

 

 

 

 

 

800

1.6.13.5.2

2. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas III daļas 2. sadaļas 5. nodaļa un 125. pants

 

 

 

 

 

 

810

1.6.13.5.3

3. kredītkvalitātes pakāpe

Kapitāla prasību regulas III daļas 2. sadaļas 5. nodaļa un 125. pants

 

 

 

 

 

 

820

1.6.13.6

kapitāla vērtspapīri, kas iekļauti atzītas biržas sarakstā, un ar nozīmīgu indeksu saistīti kapitāla vērtspapīru instrumenti, kas nav pašu emitēti vai kurus nav emitējušas finanšu iestādes

Kapitāla prasību regulas 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts un 416. panta 4. punkta a) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

830

1.6.13.7

zelts

Kapitāla prasību regulas 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts un 416. panta 4. punkta a) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

840

1.6.13.8

garantētās obligācijas, kas jau nav uzrādītas iepriekš

Kapitāla prasību regulas 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

850

1.6.13.9

segtās obligācijas, kas jau nav uzrādītas iepriekš

Kapitāla prasību regulas 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

860

1.6.13.10

korporatīvās obligācijas, kas jau nav uzrādītas iepriekš

Kapitāla prasību regulas 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

870

1.6.13.11

fondi, kas balstīti uz 4.5. -4.9. postenī uzrādītajiem aktīviem

Kapitāla prasību regulas 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

880-900

1.6.13.12

citas centrālās bankas prasībām atbilstošu vērtspapīru vai aizdevumu kategorijas

Kapitāla prasību regulas 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

880

1.6.13.12.1

pašvaldību obligācijas

Kapitāla prasību regulas 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

890

1.6.13.12.2

komerciālie vērtspapīri

Kapitāla prasību regulas 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

900

1.6.13.12.3

kredītprasības

Kapitāla prasību regulas 416. panta 4. punkta c) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

910-930

1.6.13.13

Šariatam atbilstīgi finanšu produkti kā alternatīva aktīviem, kas atbilstu likvīdiem aktīviem 416. panta vajadzībām, izmantošanai Šariatam atbilstošās bankās

Kapitāla prasību regulas 509. panta 2. punkta i) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

910

1.6.13.13.1

1. kredītkvalitātes pakāpe

 

 

 

 

 

 

 

920

1.6.13.13.2

2. kredītkvalitātes pakāpe

 

 

 

 

 

 

 

930

1.6.13.13.3

3. kredītkvalitātes pakāpe

 

 

 

 

 

 

 

Rinda

ID

Postenis

Atsauces uz tiesību aktiem

Summa

Ienākošā naudas plūsma

 

 

940-960

1,7

Neizmantotās kredītiespējas un likviditātes iespējas un citas saistības, kas saņemtas no tās pašas grupas struktūras atbilstīgi 425. panta 4. punktam

Kapitāla prasību regulas 425. panta 4. punkts

 

 

 

 

 

 

940

1.7.1

ja ir izpildīti visi 425. panta 4. punkta a), b) un c) apakšpunkta nosacījumi

 

 

 

 

 

 

 

950

1.7.2

ja kompetentās iestādes nav piemērojušas 425. panta 4. punkta d) apakšpunktu un ir izpildīti visi 425. panta 4. punkta a), b) un c) apakšpunkta nosacījumi, lai varētu piemērot grupas iekšējo procedūru saskaņā ar 19. panta 1. punkta b) apakšpunktu attiecībā uz iestādēm, uz kurām neattiecas 7. panta nepiemērošana, -neizmantotas kredītiespējas un likviditātes iespējas un citas saistības, kas saņemtas no tās pašas grupas struktūrasatbilstīgi Kapitāla prasību regulas 425. panta 5. punktam

Kapitāla prasību regulas 425. panta 4. punkta a), b) un c) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

960

1.7.3

neto debitoru parādi, kas izriet no II pielikumā norādītajiem līgumiem (atskaitot saņemamo nodrošinājumu, ko var uzskatīt par likvīdiem aktīviem saskaņā ar 416. pantu)

Kapitāla prasību regulas 425. panta 3. punkts

 

 

 

 

 

 

970

1,8

Maksājumi, kas jāveic par likvīdiem aktīviem, kuri nav atspoguļoti aktīva tirgus vērtībā

Kapitāla prasību regulas 425. panta 7. punkts

 

 

 

 

 

 

980

1,9

Citas ienākošās naudas plūsmas

 

 

 

 

 

 

 

990

2

TĀDU IENĀKOŠO NAUDAS PLŪSMU KOPSUMMA, KURAS IZSLĒGTAS MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS DĒĻ

Kapitāla prasību regulas 425. pants

 

 

 

 

 

 

1000-1030

3

IENĀKOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS, KAS IR ATBRĪVOTAS NO MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS PIEMĒROŠANAS

Kapitāla prasību regulas 425. panta 1. punkts

 

 

 

 

 

 

1000

3.1

Naudas līdzekļi, kas pienākas no aizņēmējiem un obligāciju ieguldītājiem saistībā ar hipotekārajiem aizdevumiem, ko finansē ar obligācijām, kas ir atbilstīgas, lai tām piemērotu 129. panta 4., 5. vai 6. punktā noteikto procedūru, vai ar obligācijām, kā minēts Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktā

Kapitāla prasību regulas 425. panta 1. punkts

 

 

 

 

 

 

1010

3.2

Ienākošās naudas plūsmas no attīstību veicinošiem aizdevumiem, ko iestādes piešķir kā starpnieki

Kapitāla prasību regulas 425. panta 1. punkts

 

 

 

 

 

 

1020

3.3

Ienākošās naudas plūsmas, kas atbilst 113. panta 6. vai 7. punktā noteiktās procedūras piemērošanai

Kapitāla prasību regulas 425. panta 1. punkts

 

 

 

 

 

 

1030

3.4

Ienākošās naudas plūsmas no tās pašas grupas struktūras, kas saskaņotas ar kompetentajām iestādēm

Kapitāla prasību regulas 425. panta 1. punkts

 

 

 

 

 

 



C 54.00 -LIKVIDITĀTES SEGUMS - NODROŠINĀJUMA MIJMAIŅAS DARĪJUMI

 

Citi aktīvi

30 dienu laikā

Vairāk nekā 30 dienas

Nosacītā summa

Tirgus vērtība

Nosacītā summa

Tirgus vērtība

Rinda

ID

Postenis

Atsauces uz tiesību aktiem

010

020

030

040

010-060

1

AKTĪVI

 

 

 

 

 

010

1,1

Nauda un riska darījumi ar centrālajām bankām

Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta a) apakšpunkts

 

 

 

 

020

1,2

Citi pārvedami aktīvi saskaņā ar 416. panta 1. punkta b) apakšpunktu

Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta b) apakšpunkts

 

 

 

 

030-060

1,3

Citi pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē

Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkts

 

 

 

 

030

1.3.1

pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē dalībvalsts centrālā valdība, reģiona ar fiskālo autonomiju uzlikt un iekasēt nodokļus centrālā valdība vai trešās valsts centrālā valdība vietējā valūtā, ja iestāde minētajā dalībvalstī vai trešā valstī uzņemas likviditātes risku, kuru tā sedz, turot šos likvīdos aktīvus

Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punkts

 

 

 

 

040

1.3.2

pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē centrālās bankas un necentrālās valdības publiskā sektora struktūras šo centrālo banku un publiskā sektora struktūru vietējā valūtā

Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punkts

 

 

 

 

050

1.3.3

pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē Starptautisko norēķinu banka, Starptautiskais Valūtas fonds, Komisija un daudzpusējas attīstības bankas

Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) punkts

 

 

 

 

060

1.3.4

pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē Eiropas Finanšu stabilitātes instruments un Eiropas Stabilizācijas mehānisms

Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iv) punkts

 

 

 

 



C 60.00 - STABILS FINANSĒJUMS - POSTEŅI, KAM VAJADZĪGS STABILS FINANSĒJUMS

 

ļoti augsta likviditāte un kredītkvalitāte - summa

augsta likviditāte un kredītkvalitāte, augsta likviditāte un kredītkvalitāte - summa

citi aktīvi - summa

laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus

3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā

6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā

9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā

laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus

laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus

3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā

6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā

9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā

laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus

laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus

3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā

6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā

9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā

laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus

Rinda

ID

Postenis

Atsauces uz tiesību aktiem

010

020

030

040

050

060

070

080

090

100

110

120

130

140

150

010-1330

1

POSTEŅI, KAM VAJADZĪGS STABILS FINANSĒJUMS

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

010-470

1,1

416. pantā minētie aktīvi

Kapitāla prasību regulas 428. panta 1. punkta a) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

010

1.1.1

nauda

Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta a) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

020

1.1.2

riska darījumi ar centrālo banku

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

030

1.1.2.1

no tiem: riska darījumi, kurus var atsaukt spriedzes apstākļos

Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta a) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

040-050

1.1.3

pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē dalībvalsts centrālā valdība, reģiona ar fiskālo autonomiju uzlikt un iekasēt nodokļus centrālā valdība vai trešās valsts centrālā valdība vietējā valūtā, ja iestāde minētajā dalībvalstī vai trešā valstī uzņemas likviditātes risku, kuru tā sedz, turot šos likvīdos aktīvus

Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

040

1.1.3.1

kas ir prasījumi

Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

1.1.3.2

kurus garantē

Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060-070

1.1.4

pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē centrālās bankas un necentrālās valdības publiskā sektora struktūras šo centrālo banku un publiskā sektora struktūru vietējā valūtā

Kapitāla prasību regulas 416. panta c) apakšpunkta ii) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060

1.1.4.1

kas ir prasījumi

Kapitāla prasību regulas 416. panta c) apakšpunkta ii) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

070

1.1.4.2

kurus garantē

Kapitāla prasību regulas 416. panta c) apakšpunkta ii) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080-150

1.1.5

pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē Starptautisko norēķinu banka, Starptautiskais Valūtas fonds, Komisija un daudzpusējas attīstības bankas

Kapitāla prasību regulas 416. panta c) apakšpunkta iii) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

1.1.5.1.a)

kas ir prasījumi

Kapitāla prasību regulas 416. panta c) apakšpunkta iii) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

090

1.1.5.2.a)

kurus garantē

Kapitāla prasību regulas 416. panta c) apakšpunkta iii) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

100

1.1.5.1.b)

neapgrūtināta summa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110

1.1.5.2.b)

summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

120

1.1.5.3.b)

summa, kas ir apgrūtināta 3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

130

1.1.5.4.b)

summa, kas ir apgrūtināta 6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

140

1.1.5.5.b)

summa, kas ir apgrūtināta 9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

150

1.1.5.6.b)

summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

152-153

1.1.6

pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē Eiropas Finanšu stabilitātes instruments un Eiropas Stabilizācijas mehānisms

Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iv) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

152

1.1.6.1

kas ir prasījumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

153

1.1.6.2

kurus garantē

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

160-230

1.1.7

Kopā – KIU daļas vai ieguldījumu apliecības ar pamatā esošajiem aktīviem, kas norādīti KPR 416. pantā

Kapitāla prasību regulas 418. panta 2. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

160

1.1.7.1.a

pamatā esošie aktīvi saskaņā ar 416. panta 1. punkta a) apakšpunktu

Kapitāla prasību regulas 418. panta 2. punkta a) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

170

1.1.7.2.a

pamatā esošie aktīvi saskaņā ar 416. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu

Kapitāla prasību regulas 418. panta 2. punkta b) un c) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

175

1.1.7.3.a

pamatā esošie aktīvi saskaņā ar 416. panta 1. punkta d) apakšpunktu

Kapitāla prasību regulas 418. panta 2. punkta c) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

180

1.1.7.1.b

neapgrūtināta summa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

190

1.1.7.2.b

summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

200

1.1.7.3.b

summa, kas ir apgrūtināta 3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

210

1.1.7.4.b

summa, kas ir apgrūtināta 6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

220

1.1.7.5.b

summa, kas ir apgrūtināta 9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

230

1.1.7.6.b

summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

232-233

1.1.8

depozīti centrālās kredītiestādēs un cits likvīdais finansējums, kas uz tiesību aktu vai līgumu pamata pieejams no centrālās kredītiestādes vai iestādēm, kuras ir 113. panta 7. punktā minētā tīkla locekles, vai ir atbilstīgs Kapitāla prasību regulas 10. pantā noteiktajai nepiemērošanai, ciktāl šāds finansējums nav nodrošināts ar likvīdiem aktīviem

Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta f) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

232

1.1.8.1

depozīti

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

233

1.1.8.2

likvīdais finansējums, kas pieejams uz līgumu pamata

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

234

1.1.9

Aktīvi, ko emitējusi kredītiestāde, kuru izveidojusi dalībvalsts centrālā valdība vai reģionālā pašvaldība, ja ir izpildīts vismaz viens no 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta iii) punkta nosacījumiem

Kapitāla prasību regulas 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta iii) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

240-290

1.1.10

Citi pārvedami aktīvi, kas nav norādīti citur

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

240

1.1.10.1

neapgrūtināta summa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

250

1.1.10.2

summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

260

1.1.10.3

summa, kas ir apgrūtināta 3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

270

1.1.10.4

summa, kas ir apgrūtināta 6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

280

1.1.10.5

summa, kas ir apgrūtināta 9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

290

1.1.10.6

summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

300-350

1.1.11

nefinanšu korporatīvās obligācijas

Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta b) vai d) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

300

1.1.11.1

neapgrūtināta summa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

310

1.1.11.2

summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

320

1.1.11.3

summa, kas ir apgrūtināta 3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

330

1.1.11.4

summa, kas ir apgrūtināta 6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

340

1.1.11.5

summa, kas ir apgrūtināta 9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

350

1.1.11.6

summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

352-357

1.1.12

ar hipotēku, kas nav mājokļu hipotēka, nodrošināti kredītiestādes emitēti instrumenti, ja tie ir uzrādījuši visaugstāko kredītkvalitāti, ko EBI noteikusi saskaņā ar Kapitāla prasību regulas 509. panta 3., 4. un 5. punkta kritērijiem

Kapitāla prasību regulas 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

352

1.1.12.1

neapgrūtināta summa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

353

1.1.12.2

summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

354

1.1.12.3

summa, kas ir apgrūtināta 3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

355

1.1.12.4

summa, kas ir apgrūtināta 6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

356

1.1.12.5

summa, kas ir apgrūtināta 9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

357

1.1.12.6

summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

359-364

1.1.13

ar mājokļu hipotēku nodrošināti kredītiestādes emitēti instrumenti, ja tie ir uzrādījuši visaugstāko kredītkvalitāti, ko EBI noteikusi saskaņā ar Kapitāla prasību regulas 509. panta 3., 4. un 5. punkta kritērijiem

Kapitāla prasību regulas 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

359

1.1.13.1

neapgrūtināta summa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

360

1.1.13.2

summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

361

1.1.13.3

summa, kas ir apgrūtināta 3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

362

1.1.13.4

summa, kas ir apgrūtināta 6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

363

1.1.13.5

summa, kas ir apgrūtināta 9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

364

1.1.13.6

summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

366-410

1.1.14

obligācijas, kuras ir atbilstīgas, lai tām piemērotu 129. panta 4. vai 5. punktā noteikto procedūru, un kuras atbilst Kapitāla prasību regulas 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta kritērijiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

366

1.1.14.1

neapgrūtināta summa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

370

1.1.14.2

summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

380

1.1.14.3

summa, kas ir apgrūtināta 3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

390

1.1.14.4

summa, kas ir apgrūtināta 6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

400

1.1.14.5

summa, kas ir apgrūtināta 9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

410

1.1.14.6

summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

420-470

1.1.15

obligācijas, kā definēts Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktā, un kas nav 1.1.9. postenī minētās obligācijas

Kapitāla prasību regulas 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

420

1.1.15.1

neapgrūtināta summa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

430

1.1.15.2

summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

440

1.1.15.3

summa, kas ir apgrūtināta 3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

450

1.1.15.4

summa, kas ir apgrūtināta 6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

460

1.1.15.5

summa, kas ir apgrūtināta 9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

470

1.1.15.6

summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

480-530

1.2

Vērtspapīri un naudas tirgus instrumenti, kas nav norādīti 1.1. postenī un kas atbilst 122. pantā minētajai 1. kredīta pakāpei

Kapitāla prasību regulas 428. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

480

1.2.1

neapgrūtināta summa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

490

1.2.2

summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

500

1.2.3

summa, kas ir apgrūtināta 3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

510

1.2.4

summa, kas ir apgrūtināta 6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

520

1.2.5

summa, kas ir apgrūtināta 9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

530

1.2.6

summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

540-590

1.3

Obligācijas un naudas tirgus instrumenti, kas nav norādīti 1.1. postenī un kas atbilst 122. pantā minētajai 2. kredīta pakāpei

Kapitāla prasību regulas 428. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

540

1.3.1

neapgrūtināta summa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

550

1.3.2

summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

560

1.3.3

summa, kas ir apgrūtināta 3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

570

1.3.4

summa, kas ir apgrūtināta 6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

580

1.3.5

summa, kas ir apgrūtināta 9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

590

1.3.6

summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

600-650

1.4

Citas obligācijas un naudas tirgus instrumenti, kas nav norādīti citur

Kapitāla prasību regulas 428. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

600

1.4.1

neapgrūtināta summa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

610

1.4.2

summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

620

1.4.3

summa, kas ir apgrūtināta 3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

630

1.4.4

summa, kas ir apgrūtināta 6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

640

1.4.5

summa, kas ir apgrūtināta 9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

650

1.4.6

summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

660-710

1.5

Nefinanšu struktūru, kuras iekļautas atzītu biržu kādā no galvenajiem indeksiem, kapitāla vērtspapīri

Kapitāla prasību regulas 428. panta 1. punkta c) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

660

1.5.1

neapgrūtināta summa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

670

1.5.2

summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

680

1.5.3

summa, kas ir apgrūtināta 3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

690

1.5.4

summa, kas ir apgrūtināta 6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

700

1.5.5

summa, kas ir apgrūtināta 9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

710

1.5.6

summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

720-770

1.6

Citi kapitāla vērtspapīri

Kapitāla prasību regulas 428. panta 1. punkta d) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

720

1.6.1

neapgrūtināta summa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

730

1.6.2

summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

740

1.6.3

summa, kas ir apgrūtināta 3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

750

1.6.4

summa, kas ir apgrūtināta 6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

760

1.6.5

summa, kas ir apgrūtināta 9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

770

1.6.6

summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

780-830

1.7

Zelts

Kapitāla prasību regulas 428. panta 1. punkta e) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

780

1.7.1

neapgrūtināta summa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

790

1.7.2

summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

800

1.7.3

summa, kas ir apgrūtināta 3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

810

1.7.4

summa, kas ir apgrūtināta 6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

820

1.7.5

summa, kas ir apgrūtināta 9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

830

1.7.6

summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

840-890

1.8

Citi dārgmetāli

Kapitāla prasību regulas 428. panta 1. punkta f) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

840

1.8.1

neapgrūtināta summa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

850

1.8.2

summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

860

1.8.3

summa, kas ir apgrūtināta 3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

870

1.8.4

summa, kas ir apgrūtināta 6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

880

1.8.5

summa, kas ir apgrūtināta 9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

890

1.8.6

summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kopsumma

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

900-1250

1.9

neatjaunojami aizdevumi un debitoru parādi

Kapitāla prasību regulas 428. panta 1. punkta g) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

900-950

1.9.1

kuru aizņēmēji ir fiziskas personas, kas nav vienīgie komerciālie īpašnieki, un līgumsabiedrības

Kapitāla prasību regulas 428. panta 1. punkta g) apakšpunkta i) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

900

1.9.1.1

neapgrūtināta summa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

910

1.9.1.2

summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

920

1.9.1.3

summa, kas ir apgrūtināta 3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

930

1.9.1.4

summa, kas ir apgrūtināta 6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

940

1.9.1.5

summa, kas ir apgrūtināta 9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

950

1.9.1.6

summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

960-1010

1.9.2

MVU, kas atbilst riska darījumu kategorijai ar privātpersonām vai MVU saskaņā ar standartizēto pieeju vai IRB pieeju attiecībā uz kredītrisku, vai uzņēmums, uz kuru attiecināma KPR 153. panta 4. punktā noteiktā procedūra, un ja attiecīgā klienta vai savstarpēji saistītu klientu grupas kopējais noguldījums nepārsniedz EUR 1 miljonu

Kapitāla prasību regulas 428. panta 1. punkta g) apakšpunkta ii) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

960

1.9.2.1

neapgrūtināta summa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

970

1.9.2.2

summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

980

1.9.2.3

summa, kas ir apgrūtināta 3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

990

1.9.2.4

summa, kas ir apgrūtināta 6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1000

1.9.2.5

summa, kas ir apgrūtināta 9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1010

1.9.2.6

summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1020-1070

1.9.3

kuru aizņēmēji ir valstis, centrālās bankas un publiskā sektora struktūras

Kapitāla prasību regulas 428. panta 1. punkta g) apakšpunkta iii) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1020

1.9.3.1

neapgrūtināta summa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1030

1.9.3.2

summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1040

1.9.3.3

summa, kas ir apgrūtināta 3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1050

1.9.3.4

summa, kas ir apgrūtināta 6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1060

1.9.3.5

summa, kas ir apgrūtināta 9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1070

1.9.3.6

summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1080-1130

1.9.4

kuru aizņēmēji nav norādīti 1.9.1., 1.9.2. vai 1.9.3. postenī un nav finanšu klienti

Kapitāla prasību regulas 428. panta 1. punkta g) apakšpunkta iv) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1080

1.9.4.1

neapgrūtināta summa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1090

1.9.4.2

summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1100

1.9.4.3

summa, kas ir apgrūtināta 3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1110

1.9.4.4

summa, kas ir apgrūtināta 6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1120

1.9.4.5

summa, kas ir apgrūtināta 9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1130

1.9.4.6

summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1140-1190

1.9.5

kuru aizņēmēji ir kredītiestādes

Kapitāla prasību regulas 428. panta 1. punkta g) apakšpunkta vi) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1140

1.9.5.1

neapgrūtināta summa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1150

1.9.5.2

summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1160

1.9.5.3

summa, kas ir apgrūtināta 3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1170

1.9.5.4

summa, kas ir apgrūtināta 6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1180

1.9.5.5

summa, kas ir apgrūtināta 9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1190

1.9.5.6

summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1200-1250

1.9.6

kuru aizņēmēji ir finanšu klienti (kas nav minēti 1.9.1., 1.9.2. postenī), kuri nav kredītiestādes

Kapitāla prasību regulas 428. panta 1. punkta g) apakšpunkta vi) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1200

1.9.6.1

neapgrūtināta summa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1210

1.9.6.2

summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1220

1.9.6.3

summa, kas ir apgrūtināta 3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1230

1.9.6.4

summa, kas ir apgrūtināta 6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1240

1.9.6.5

summa, kas ir apgrūtināta 9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1250

1.9.6.6

summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1260-1280

1.10

Neatjaunojami aizdevumi un debitoru parādi, kuri ir norādīti 1.9. postenī un nodrošināti ar nekustamo īpašumu

Kapitāla prasību regulas 428. panta 1. punkta h) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1260

1.10.1

nodrošināti ar komerciālu nekustamo īpašumu

Kapitāla prasību regulas 428. panta 1. punkta h) apakšpunkta i) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1270

1.10.2

nodrošināti ar mājokļu nekustamo īpašumu

Kapitāla prasību regulas 428. panta 1. punkta h) apakšpunkta ii) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1280

1.10.3

ar saskaņotu finansējumu (pastarpināts finansējums), izmantojot obligācijas, kas atbilst 129. pantā 4. vai 5. punktā noteiktās procedūras piemērošanai, kā noteikts Direktīvas Nr. 2009/65/EK 52. panta 4. punktā

Kapitāla prasību regulas 428. panta 1. punkta h) apakšpunkta iii) punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1290

1.11

No atvasinātajiem instrumentiem izrietoši debitoru parādi

Kapitāla prasību regulas 428. panta 1. punkta i) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1300

1.12

Jebkuri citi aktīvi

Kapitāla prasību regulas 428. panta 1. punkta j) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1310

1.13

No pašu kapitāla atskaitītie aktīvi, kuriem nav vajadzīgs stabils finansējums

Kapitāla prasību regulas 428. panta 1. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1320

1.14

Neizmantotās piešķirtās kredītiespējas, kas atbilst “vidēja riska” vai “vidēja/zema riska” pakāpei saskaņā ar I pielikumu

Kapitāla prasību regulas 428. panta 1. punkta k) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 



C 61.00 - STABILS FINANSĒJUMS - POSTEŅI, KAS NODROŠINA STABILU FINANSĒJUMU

 

Summa

laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus

3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā

6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā

9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā

laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus

Rinda

ID

Postenis

Atsauces uz tiesību aktiem

010

020

030

040

050

010-260

1

POSTEŅI, KAS NODROŠINA STABILU FINANSĒJUMU

 

 

 

 

 

 

010-030

1,1

Pašu kapitāls pēc atskaitījumu piemērošanas attiecīgā gadījumā

Kapitāla prasību regulas 427. panta 1. punkta a) apakšpunkts

 

 

 

 

 

010

1.1.1

pirmā līmeņa kapitāla instrumenti

Kapitāla prasību regulas 427. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkts

 

 

 

 

 

020

1.1.2

otrā līmeņa kapitāla instrumenti

Kapitāla prasību regulas 427. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkts

 

 

 

 

 

030

1.1.3*

Izziņas postenis: kapitāla instrumenti un subordinētie aizdevumi, kas nav atbilstīgi un līdz kuru beigu termiņam ir palicis gads vai ilgāks laikposms

Kapitāla prasību regulas 427. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) punkts

 

 

 

 

 

040-260

1,2

Saistības, izņemot pašu kapitālu

Kapitāla prasību regulas 427. panta 1. punkta b) apakšpunkts

 

 

 

 

 

040-060

1.2.1

privātpersonu vai MVU depozīti:

Kapitāla prasību regulas 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) un ii) apakšpunkts

 

 

 

 

 

040

1.2.1.1

kā definēts 411. panta 2. punktā un kuri ir atbilstīgi, lai piemērotu 421. panta 1. punktā paredzēto procedūru

Kapitāla prasību regulas 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) apakšpunkts

 

 

 

 

 

050

1.2.1.2

kā definēts 411. panta 2. punktā un kuri ir atbilstīgi, lai piemērotu 421. panta 2. punktā paredzēto procedūru

Kapitāla prasību regulas 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) apakšpunkts

 

 

 

 

 

060

1.2.1.3

kam ir augstākas izejošās naudas plūsmas, nekā noteikts KPR 421. panta 1. vai 2. punktā

 

 

 

 

 

 

070-130

1.2.2

tādu klientu saistības, kuri nav finanšu klienti

Kapitāla prasību regulas 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta vii) apakšpunkts

 

 

 

 

 

070-090

1.2.2.1

saistības, kas izriet no nodrošinātajiem kreditēšanas darījumiem un kapitāla tirgus darījumiem

Kapitāla prasību regulas 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta ix) apakšpunkts

 

 

 

 

 

070

1.2.2.1.1

nodrošinātas ar ļoti augstas likviditātes un kredītkvalitātes aktīviem

Kapitāla prasību regulas 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta ix) apakšpunkts

 

 

 

 

 

080

1.2.2.1.2

nodrošinātas ar augstas likviditātes un kredītkvalitātes aktīviem

Kapitāla prasību regulas 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta ix) apakšpunkts

 

 

 

 

 

090

1.2.2.1.3

nodrošinātas ar jebkuriem citiem aktīviem

Kapitāla prasību regulas 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta ix) apakšpunkts

 

 

 

 

 

100

1.2.2.2

saistības, kas izriet no nenodrošinātiem aizdevumu darījumiem

Kapitāla prasību regulas 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta vii) apakšpunkts

 

 

 

 

 

110-130

1.2.2.3

saistības, kas ir atbilstīgas, lai piemērotu 422. panta 3. un 4. punktā paredzēto procedūru

Kapitāla prasību regulas 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) apakšpunkts

 

 

 

 

 

110

1.2.2.3.1

1.2.2.3. postenī norādītās saistības, uz kurām attiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī

Kapitāla prasību regulas 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta iv) apakšpunkts

 

 

 

 

 

120

1.2.2.3.2

1.2.2.3. postenī norādītās saistības, uz kurām attiecas 422. panta 3. punkta b) apakšpunkts

Kapitāla prasību regulas 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta v) apakšpunkts

 

 

 

 

 

130

1.2.2.3.3

1.2.2.3. postenī norādītās saistības, uz kurām attiecas 422. panta 3. punkta d) apakšpunkts

Kapitāla prasību regulas 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta vi) apakšpunkts

 

 

 

 

 

140-200

1.2.3

tādu klientu saistības, kuri ir finanšu klienti

Kapitāla prasību regulas 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta vii) apakšpunkts

 

 

 

 

 

140-160

1.2.3.1

saistības, kas izriet no nodrošinātajiem kreditēšanas darījumiem un kapitāla tirgus darījumiem

Kapitāla prasību regulas 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta viii) apakšpunkts

 

 

 

 

 

140

1.2.3.1.1

nodrošinātas ar ļoti augstas likviditātes un kredītkvalitātes aktīviem

Kapitāla prasību regulas 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta viii) apakšpunkts

 

 

 

 

 

150

1.2.3.1.2

nodrošinātas ar augstas likviditātes un kredītkvalitātes aktīviem

Kapitāla prasību regulas 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta viii) apakšpunkts

 

 

 

 

 

160

1.2.3.1.3

nodrošinātas ar jebkuriem citiem aktīviem

Kapitāla prasību regulas 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta viii) apakšpunkts

 

 

 

 

 

170

1.2.3.2

saistības, kas izriet no nenodrošinātiem aizdevumu darījumiem

Kapitāla prasību regulas 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta vi) apakšpunkts

 

 

 

 

 

180-200

1.2.3.3

saistības, kas ir atbilstīgas, lai piemērotu 422. panta 3. un 4. punktā paredzēto procedūru

Kapitāla prasību regulas 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) apakšpunkts

 

 

 

 

 

180

1.2.3.3.1

1.2.3.2.1. postenī norādītās saistības, uz kurām attiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī

Kapitāla prasību regulas 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta iv) apakšpunkts

 

 

 

 

 

190

1.2.3.3.2

1.2.3.2.1. postenī norādītās saistības, uz kurām attiecas 422. panta 3. punkta b) apakšpunkts

Kapitāla prasību regulas 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta v) apakšpunkts

 

 

 

 

 

200

1.2.3.3.3

1.2.3.2.1. postenī norādītās saistības, uz kurām attiecas 422. panta 3. punkta d) apakšpunkts

Kapitāla prasību regulas 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta vi) apakšpunkts

 

 

 

 

 

210

1.2.4

saistības, kas izriet no emitētajiem vērtspapīriem, kas atbilst 129. panta 4. vai 5. punktā noteiktās procedūras piemērošanai

Kapitāla prasību regulas 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta x) apakšpunkts

 

 

 

 

 

220

1.2.5

saistības, kas izriet no vērtspapīriem, kā definēts Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktā

Kapitāla prasību regulas 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta x) apakšpunkts

 

 

 

 

 

230

1.2.6

citas saistības, kas izriet no emitētajiem vērtspapīriem

Kapitāla prasību regulas 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta xi) apakšpunkts

 

 

 

 

 

240

1.2.7

saistības, kas izriet no atvasināto instrumentu maksājumu līgumiem

 

 

 

 

 

 

250

1.2.8

jebkuras citas saistības

Kapitāla prasību regulas 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta xii) apakšpunkts

 

 

 

 

 



XIII PIELIKUMS

PĀRSKATU SNIEGŠANA PAR LIKVIDITĀTI (1. DAĻA NO 5 DAĻĀM: LIKVĪDIE AKTĪVI)

1.   Likvīdie aktīvi

1.1.   Vispārīgas piezīmes

1. Šī ir kopsavilkuma veidne, kurā ietver informāciju par aktīviem, lai uzraudzītu REGULAS (ES) NR. 575/2013 412. pantā noteiktās likviditātes seguma prasības ievērošanu. Posteņi, kas iestādēm nav jāaizpilda, ir iekrāsoti pelēkā krāsā.

2. Aktīvus uzrāda vienā no šīs veidnes sešām iedaļām:

3. Aktīvi, kas atbilst 416. un 417. panta prasībām: aktīvi, kas REGULĀ (ES) NR. 575/2013 pārskatu sniegšanas nolūkā atzīti par likvīdiem un atbilst operacionālajām prasībām attiecībā uz līdzdalību likvīdajos aktīvos.

4. Aktīvi, kas atbilst REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta b) un d) apakšpunkta prasībām, bet neatbilst 417. panta b) un c) punkta prasībām.

5. Posteņi, kam piemērojama papildu pārskatu sniegšana par likvīdajiem aktīviem saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 III pielikumu.

6. Aktīvi, kas neatbilst REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta prasībām, bet atbilst 417. panta b) un c) punkta prasībām.

7. Procedūra, kas piemērojama jurisdikcijām ar nepietiekamiem likvīdajiem aktīviem.

8. Pārskatu sniegšana par Šariatam atbilstīgiem aktīviem kā alternatīvu aktīviem saskaņā ar 509. panta 2. punkta i) apakšpunktu.

1.2.   Īpašas piezīmes

9. Attiecībā uz 1.1. un 1.2. iedaļas posteņiem iestādes attiecīgās summas uzrāda 030. slejā.

10. Attiecībā uz 1.3. un 1.4. iedaļas posteņiem iestādes par katru aktīvu kategoriju tirgus vērtību uzrāda 010. slejā, bet vērtību saskaņā ar 418. pantu – 020. slejā.

11. Attiecībā uz 1.5. posteni iestādes attiecīgo neizmantoto summu uzrāda 040. slejā.

12. Attiecībā uz 1.6.1./1.6.2. iedaļas posteņiem iestādes attiecīgās summas uzrāda 030./040. slejā.

13. Attiecībā uz 1.7.–2.2. iedaļas posteņiem saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta pēdējo daļu un līdz vienotas definīcijas noteikšanai par augstu un ārkārtīgi augstu likviditāti un kredītkvalitāti saskaņā ar 460. pantu iestādes pašas attiecīgajā valūtā identificē pārvedamus aktīvus, kam ir augsta vai ārkārtīgi augsta likviditāte un kredītkvalitāte, un to tirgus vērtību uzrāda 010. un 030. slejā, bet vērtību saskaņā ar 418. pantu – 020. un 040. slejā.

14. Attiecībā uz 1.3–1.4. un 1.7.–1.14. iedaļas posteņiem iestādes uzrāda vienīgi aktīvus, kuri atbilst visām REGULAS (ES) NR. 575/2013 417. pantā minētajām operacionālajām prasībām.

15. Attiecībā uz 2.1. un 2.2. iedaļas posteņiem iestādes uzrāda aktīvus, kuri principā kvalificētos uzrādīšanai 1.1.–1.14. iedaļā, taču neatbilst REGULAS (ES) NR. 575/2013 417. panta b) un c) punkta operacionālajām prasībām.

16. Attiecībā uz 1.1.–2.2. iedaļas posteņiem, izņemot 1.5. posteni, iestādes uzrāda vienīgi aktīvus, kuri atbilst visiem REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 3. punktā minētajiem nosacījumiem.

17. Attiecībā uz 3.1.–3.12. iedaļas posteņiem iestādes uzrāda vienīgi aktīvus, kam piemērojama papildu pārskatu sniegšana par likvīdajiem aktīviem saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 III pielikumu. Visiem posteņiem, izņemot tos, kas ietverti 3.1., 3.2. un 3.9. iedaļā, ir jāatbilst nosacījumiem, kuri izklāstīti minētā pielikuma pēdējā daļā.

18. Attiecībā uz 4.1.–4.12.3. iedaļas posteņiem iestādes uzrāda vienīgi aktīvus, kas neatbilst REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta prasībām, taču atbilst 417. panta b) un c) punkta prasībām.

19. Attiecībā uz 5.1. un 5.2. iedaļas posteņiem iestādes aizpilda vienīgi tos posteņus, kuri attiecas uz atkāpēm, kas minētas REGULAS (ES) NR. 575/2013 419. panta 2. punktā valūtām ar ierobežojumiem attiecībā uz likvīdo aktīvu pieejamību.

20. Attiecībā uz 6.1.–6.1.3. iedaļas posteņiem vienīgi Šariatam atbilstīgās bankas uzrāda tos posteņus, kas ir Šariatam atbilstīgi finanšu produkti, kā alternatīvu aktīviem, kuri kvalificētos kā likvīdie aktīvi saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. pantu.

21. Visos šīs veidnes posteņos, izņemot 1.1.–1.2.1., 1.5.–1.6.2., 3.1.–3.2., 3.9.–3.10. un 5.2. iedaļu, likvīdo aktīvu uzrādāmā vērtība ir tirgus vērtība un vērtība pēc attiecīgo diskontu piemērošanas. Attiecībā uz 1.1.–1.2.1., 1.6.–1.6.2., 3.1.–3.2., 3.10. un 5.2. iedaļas posteņiem uzrāda posteņa summu. Attiecībā uz 1.5. un 3.9. iedaļas posteņiem uzrāda attiecīgās pozīcijas neizmantoto summu.

Apakšveidne attiecībā uz likvīdajiem aktīviem

1.2.1.   Norādījumi par konkrētām rindām



Rinda

Atsauces uz tiesību aktiem un norādījumi

010–390

1.  AKTĪVI, KAS ATBILST REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. UN 417. PANTA PRASĪBĀM

Šajā iedaļā uzrādītie aktīvi ir skaidri identificēti kā potenciāli augstas vai ārkārtīgi augstas likviditātes un kredītkvalitātes aktīvi. REGULA (ES) NR. 575/2013

010

1.1.  Nauda

REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta a) apakšpunkts

Kopējā naudas summa, tostarp monētas un banknotes/valūta.

Uzmanību! Citās iestādēs veiktus naudas noguldījumus neuzrāda šeit, bet gan 1.3. veidnes “Ienākošās naudas plūsmas” nodrošinājuma kategorijā, ja tos var uzskatīt par naudas līdzekļiem, kas pienākas nākamo 30 dienu laikā.

020

1.2.  Riska darījumi ar centrālajām bankām

REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta a) apakšpunkts

Riska darījumu ar centrālajām bankām kopsumma

030

1.2.1.  Riska darījumi, kurus var atsaukt spriedzes apstākļos

REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta a) apakšpunkts

040-110

1.3.  Citi pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē

REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta c) apakšpunkts

040-050

1.3.1.  pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē dalībvalsts centrālā valdība, reģiona ar fiskālo autonomiju uzlikt un iekasēt nodokļus centrālā valdība vai trešās valsts centrālā vai reģionālā valdība vietējā valūtā, ja iestāde minētajā dalībvalstī vai trešā valstī uzņemas likviditātes risku, kuru tā sedz, turot šos likvīdos aktīvus

REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punkts

040

1.3.1.1.  kas ir prasījumi

Aktīvi, kas norādīti 1.3.1. postenī un ir prasījumi pret iepriekš minētajiem darījuma partneriem saskaņā ar 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punktu

050

1.3.1.2.  ko garantē

Aktīvi, kas norādīti 1.3.1. postenī un ko garantē iepriekš minētie darījuma partneri saskaņā ar 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punktu

060-070

1.3.2.  pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē centrālās bankas un necentrālās valdības publiskā sektora struktūras šo centrālo banku un publiskā sektora struktūru vietējā valūtā

REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punkts

060

1.3.2.1.  kas ir prasījumi

Aktīvi, kas norādīti 1.3.2. postenī un ir prasījumi pret iepriekš minētajiem darījuma partneriem saskaņā ar 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punktu

070

1.3.2.2.  ko garantē

Aktīvi, kas norādīti 1.3.2. postenī un ko garantē iepriekš minētie darījuma partneri saskaņā ar 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punktu

080-090

1.3.3.  pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē Starptautisko norēķinu banka, Starptautiskais Valūtas fonds, Komisija un daudzpusējas attīstības bankas

REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) punkts

080

1.3.3.1.  kas ir prasījumi

Aktīvi, kas norādīti 1.3.3. postenī un ir prasījumi pret iepriekš minētajiem darījuma partneriem saskaņā ar 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) punktu

090

1.3.3.2.  ko garantē

Aktīvi, kas norādīti 1.3.3. postenī un ko garantē iepriekš minētie darījuma partneri saskaņā ar 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) punktu

100-110

1.3.4.  pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē Eiropas Finanšu stabilitātes instruments un Eiropas Stabilizācijas mehānisms

REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iv) punkts

100

1.3.4.1.  kas ir prasījumi

Aktīvi, kas norādīti 1.3.4. postenī un ir prasījumi pret iepriekš minētajiem darījuma partneriem saskaņā ar 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iv) punktu

110

1.3.4.2.  ko garantē

Aktīvi, kas norādīti 1.3.4. postenī un ko garantē iepriekš minētie darījuma partneri saskaņā ar 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iv) punktu

120-140

1.4.  Kopā – KIU daļas vai ieguldījumu apliecības ar pamatā esošajiem aktīviem, kas norādīti 416. panta 1. punktā

REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 6. punkts

120

1.4.1.  pamatā esošie aktīvi saskaņā ar 416. panta 1. punkta a) apakšpunktu

130

1.4.2.  pamatā esošie aktīvi saskaņā ar 416. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu

140

1.4.3.  pamatā esošie aktīvi saskaņā ar 416. panta 1. punkta d) apakšpunktu

150

1.5.  Rezerves kredītiespējas, ko piešķīrušas centrālās bankas saskaņā ar monetāro politiku tādā apmērā, kādā šīs iespējas nav nodrošinātas ar likvīdiem aktīviem un neiekļaujot ārkārtas likviditātes palīdzību

REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta e) apakšpunkts

160-170

1.6.  Depozīti centrālajā kredītiestādē un cits likvīdais finansējums, kas uz tiesību aktu vai līgumu pamata pieejams no centrālās kredītiestādes vai iestādēm, kuras ir 113. panta 7. punktā minētā tīkla locekles, vai ir atbilstīgs REGULAS (ES) NR. 575/2013 10. pantā noteiktajai nepiemērošanai, ciktāl šāds finansējums nav nodrošināts ar likvīdiem aktīviem

REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta f) apakšpunkts

Ja kredītiestāde ir tīklā atbilstīgi tiesību aktos vai statūtos noteiktām prasībām – tiesību aktu vai statūtu noteikumos paredzētie minimālie depozīti centrālajās kredītiestādēs un cits likvīdais finansējumu, kas uz tiesību aktu vai līgumu pamata pieejams no centrālās kredītiestādes

160

1.6.1.  depozīti

170

1.6.2.  finansējums, kas pieejams uz līgumu pamata

180

1.7.  Aktīvi, ko emitējusi kredītiestāde, kuru izveidojusi dalībvalsts centrālā valdība vai reģionālā pašvaldība

REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta iii) punkts

190-210

1.8.  Nefinanšu korporatīvās obligācijas

REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta b) vai d) apakšpunkts

Nefinanšu korporatīvās obligācijas uzrāda atbilstoši to kredītkvalitātei saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 122. pantu

190

1.8.1. 1.  kredītkvalitātes pakāpe

200

1.8.2. 2.  kredītkvalitātes pakāpe

210

1.8.3. 3.  kredītkvalitātes pakāpe

220-240

1.9.  Kredītiestādes emitētas obligācijas, kuras ir atbilstīgas, lai tām piemērotu 129. panta 4. vai 5. punktā noteikto procedūru

REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punkts

Obligācijas, kuras ir atbilstīgas, lai tām piemērotu 129. panta 4. vai 5. punktā noteikto procedūru, uzrāda atbilstoši to kredītkvalitātei saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 129. panta 4. vai 5. punktu

220

1.9.1. 1.  kredītkvalitātes pakāpe

230

1.9.2. 2.  kredītkvalitātes pakāpe

240

1.9.3. 3.  kredītkvalitātes pakāpe

250-270

1.10.  Ar aktīviem nodrošināti kredītiestādes emitēti instrumenti, ja tie ir uzrādījuši visaugstāko kredītkvalitāti, ko EBI noteikusi saskaņā ar 509. panta 3., 4. un 5. punkta kritērijiem

REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punkts

Šos posteņus uzrāda atbilstoši to kredītkvalitātei saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 2. sadaļas 5. nodaļu un 123., 124., 125. un 126. pantu

250

1.10.1. 1.  kredītkvalitātes pakāpe

260

1.10.2. 2.  kredītkvalitātes pakāpe

270

1.10.3. 3.  kredītkvalitātes pakāpe

280-300

1.11.  No 1.10.1., 1.10.2. un 1.10.3. pozīcijā uzrādītajiem instrumentiem – ar mājokļu hipotēku nodrošināti instrumenti

REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punkts

Šos posteņus uzrāda atbilstoši to kredītkvalitātei saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 2. sadaļas 5. nodaļu un 123., 124., 125. un 126. pantu

280

1.11.1. 1.  kredītkvalitātes pakāpe

290

1.11.2. 2.  kredītkvalitātes pakāpe

300

1.11.3. 3.  kredītkvalitātes pakāpe

310-330

1.12.  Obligācijas, kas definētas Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktā un kas nav 1.9. postenī minētās obligācijas

Regulas (ES) Nr. 575/2013 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punkts

Šos posteņus uzrāda atbilstoši to kredītkvalitātei saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 129. panta 4. vai 5. punktu

310

1.12.1. 1.  kredītkvalitātes pakāpe

320

1.12.2. 2.  kredītkvalitātes pakāpe

330

1.12.3. 3.  kredītkvalitātes pakāpe

340-360

1.13.  Citi pārvedami aktīvi, kam ir ārkārtīgi augsta likviditāte un kredītkvalitāte

REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta b) apakšpunkts

Šos posteņus uzrāda atbilstoši to kredītkvalitātei saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 III daļas 2. sadaļas 2. nodaļu

Šeit uzrāda vienīgi posteņus, kas nav norādīti iepriekšējās rindās

340

1.13.1. 1.  kredītkvalitātes pakāpe

350

1.13.2. 2.  kredītkvalitātes pakāpe

360

1.13.3. 3.  kredītkvalitātes pakāpe

 

1.14.  Citi pārvedami aktīvi, kam ir augsta likviditāte un kredītkvalitāte

REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta d) apakšpunkts

Šos posteņus uzrāda atbilstoši to kredītkvalitātei saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 III daļas 2. sadaļas 2. nodaļu

Šeit uzrāda vienīgi posteņus, kas nav norādīti iepriekšējās rindās

370

1.14.1. 1.  kredītkvalitātes pakāpe

380

1.14.2. 2.  kredītkvalitātes pakāpe

390

1.14.3. 3.  kredītkvalitātes pakāpe

400-410

2.  AKTĪVI, KAS ATBILST REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. PANTA 1. PUNKTA b) UN d) APAKŠPUNKTA PRASĪBĀM, BET NEATBILST 417. PANTA b) UN c) PUNKTA PRASĪBĀM

Posteņus uzrāda tikai vienā no turpmāk norādītajām apakškategorijām, arī tad, ja nav izpildīti abu punktu noteikumi

400

2.1.  Aktīvi, kurus nekontrolē likviditātes pārvaldības struktūrvienība

REGULAS (ES) NR. 575/2013 417. panta c) punkts

410

2.2.  Aktīvi, kuri nav juridiski un praktiski nekavējoties pieejami jebkurā laikā nākamo 30 dienu laikā, lai tos likvidētu, izmantojot tiešās pārdošanas darījumu vai vienkāršu līgumu par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu atzītos repo tirgos

REGULAS (ES) NR. 575/2013 417. panta b) punkts

420-610

3.  Posteņi, kam piemērojama papildu pārskatu sniegšana par likvīdajiem aktīviem

Iestādes uzrāda vienīgi aktīvus, kam piemērojama papildu pārskatu sniegšana par likvīdajiem aktīviem saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 III pielikumu. Visiem posteņiem, izņemot tos, kas minēti 3.1., 3.2. un 3.9. iedaļā, jāatbilst nosacījumiem, kuri izklāstīti minētā pielikuma pēdējā daļā.

420

3.1.  Nauda

REGULAS (ES) NR. 575/2013 III pielikuma 1. punkts

Kopējā naudas summa, tostarp monētas un banknotes/valūta. Uzrāda tikai naudu, kas neatbilst vismaz vienam no 416. panta 3. punkta c), d) un e) apakšpunkta nosacījumiem un ko tādējādi nevar uzrādīt 1.1. postenī.

Uzmanību! Citās iestādēs veiktus naudas noguldījumus neuzrāda šeit, bet gan 1.3. veidnes “Ienākošās naudas plūsmas” nodrošinājuma kategorijā, ja tos var uzskatīt par naudas līdzekļiem, kas pienākas nākamo 30 dienu laikā.

430

3.2.  Centrālo banku riska darījumi tādā apmērā, kādā šos riska darījumus var izmantot spriedzes apstākļos

REGULAS (ES) NR. 575/2013 III pielikuma 2. punkts

Kopējā summa centrālo banku riska darījumiem tādā apmērā, kādā šos riska darījumus var izmantot spriedzes apstākļos. Uzrāda tikai tos riska darījumus, kas neatbilst vismaz vienam no c), d) un e) apakšpunkta nosacījumiem un ko tādējādi nevar uzrādīt 1.3. postenī.

440-480

3.3.  Pārvedami vērtspapīri, kuru riska pakāpe ir 0 % un kuri nav iestādes vai kādas tai radniecīgas struktūras saistības

REGULAS (ES) NR. 575/2013 III pielikuma 3. punkts

Vērtspapīri ar 0 % riska pakāpi, kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē kādas dalībvalsts vai trešās valsts centrālā valdība, kā minēts III pielikuma 5. punktā. No kā:

440

3.3.1.  kas ir prasījumi pret valstīm

REGULAS (ES) NR. 575/2013 III pielikuma 3. punkts

450

3.3.2.  kas ir prasījumi, ko garantē valstis

REGULAS (ES) NR. 575/2013 III pielikuma 3. punkts

460

3.3.3.  kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē centrālās bankas

REGULAS (ES) NR. 575/2013 III pielikuma 3. punkts

470

3.3.4.  kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē necentrālās valdības publiskā sektora struktūras, reģioni ar fiskālo autonomiju uzlikt un iekasēt nodokļus un vietējās pašpārvaldes

REGULAS (ES) NR. 575/2013 III pielikuma 3. punkts

480

3.3.5.  kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē Starptautisko norēķinu banka, Starptautiskais Valūtas fonds, Eiropas Savienība, Eiropas Finanšu stabilitātes instruments, Eiropas Stabilizācijas mehānisms vai daudzpusējas attīstības bankas

REGULAS (ES) NR. 575/2013 III pielikuma 3. punkts

490

3.4.  Pārvedami vērtspapīri, izņemot tos, kas minēti 3.3. iedaļā, kuri ir vietējās valūtās emitēti prasījumi pret vai prasījumi, kurus garantē valstis vai centrālās bankas, un kurus valsts vai centrālā banka emitējusi tās valsts valūtā, kurā uzņemas likviditātes risku, vai emitējusi ārvalstu valūtās, tādā apmērā, kādā šāda parāda turēšana atbilst bankas darbību likviditātes vajadzībām šajā trešā valstī

REGULAS (ES) NR. 575/2013 III pielikuma 4. punkts

500-550

3.5.  Pārvedami vērtspapīri, kuru riska pakāpe ir 20 % un kuri nav iestādes vai kādas tai radniecīgas struktūras saistības

REGULAS (ES) NR. 575/2013 III pielikuma 5. punkts

Vērtspapīri ar 20 % riska pakāpi, kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē kādas dalībvalsts vai trešās valsts centrālā valdība, kā minēts III pielikuma 5. punktā. No kā:

500

3.5.1.  kas ir prasījumi pret valstīm

REGULAS (ES) NR. 575/2013 III pielikuma 5. punkts

510

3.5.2.  kas ir prasījumi, ko garantē valstis

REGULAS (ES) NR. 575/2013 III pielikuma 5. punkts

520

3.5.3.  kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē centrālās bankas

REGULAS (ES) NR. 575/2013 III pielikuma 5. punkts

530

3.5.4.  kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē necentrālās valdības publiskā sektora struktūras, reģioni ar fiskālo autonomiju uzlikt un iekasēt nodokļus un vietējās pašpārvaldes

REGULAS (ES) NR. 575/2013 III pielikuma 5. punkts

540

3.5.5.  kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē Starptautisko norēķinu banka, Starptautiskais Valūtas fonds, Eiropas Savienība, Eiropas Finanšu stabilitātes instruments, Eiropas Stabilizācijas mehānisms vai daudzpusējas attīstības bankas

REGULAS (ES) NR. 575/2013 III pielikuma 5. punkts

550

3.6.  Pārvedami vērtspapīri, izņemot tos, kas minēti 3.3.–3.5.6. iedaļā, kuri saskaņā ar trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu atbilst 20 % vai labākai riska pakāpei vai tiek iekšēji novērtēti kā tādi, kuriem ir līdzvērtīga kredītkvalitāte, un kuri atbilst kādam no REGULAS (ES) NR. 575/2013 III pielikuma 6. punktā minētajiem nosacījumiem

REGULAS (ES) NR. 575/2013 III pielikuma 6. punkts

560

3.7.  Pārvedami vērtspapīri, kas nav minēti 3.3.–3.6. postenī un kas saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu atbilst 50 % vai labākai riska pakāpei vai tiek iekšēji novērtēti kā tādi, kuriem ir līdzvērtīga kredītkvalitāte, un kuri nav prasījums pret SSPE, iestādi vai kādu no tās radniecīgajām struktūrām

REGULAS (ES) NR. 575/2013 III pielikuma 7. punkts

570

3.8.  Pārvedami vērtspapīri, kas nav minēti 3.3.–3.7. postenī un kuru nodrošinājuma aktīvi saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu atbilst 35 % vai labākai riska pakāpei vai tiek iekšēji novērtēti kā tādi, kuriem ir līdzvērtīga kredītkvalitāte, un ir pilnībā nodrošināti ar hipotēkām uz mājokļa īpašumu saskaņā ar 125. pantu

REGULAS (ES) NR. 575/2013 III pielikuma 8. punkts

580

3.9.  Rezerves kredītiespējas, ko piešķir centrālās bankas saskaņā ar monetāro politiku tādā apmērā, kādā šīs iespējas nav nodrošinātas ar likvīdiem aktīviem un neiekļaujot ārkārtas likviditātes palīdzību

REGULAS (ES) NR. 575/2013 III pielikuma 9. punkts

Tikai tad, ja nav uzrādītas 1.5. postenī

590

3.10.  Tiesību aktos vai statūtos noteikti obligātie noguldījumi centrālajā kredītiestādē un cits likvīds finansējums, kas uz statūtu vai līgumu pamata pieejams no centrālās kredītiestādes vai iestādēm, kas ir 113. panta 7. punktā minētā tīkla dalībnieces, vai ir atbilstīgs 10. pantā noteiktajai nepiemērošanai, ciktāl šāds finansējums nav nodrošināts ar likvīdiem aktīviem, ja kredītiestāde pieder tīklam saskaņā ar tiesību akta vai statūtu noteikumiem

REGULAS (ES) NR. 575/2013 III pielikuma 10. punkts

Šo posteni izmanto tikai tad, ja attiecīgās summas nav uzrādīts 1.6. postenī

600

3.11.  Biržā tirgotas, centrālai tīrvērtei pakļautas, būtiskā akciju indeksā ietilpstošas parastās akcijas, kas denominētas dalībvalsts vietējā valūtā un ko nav emitējusi iestāde vai kāda tai radniecīga sabiedrība

REGULAS (ES) NR. 575/2013 III pielikuma 11. punkts

610

3.12.  Atzītā biržā iekļauts zelts, kas nodots glabāšanā

REGULAS (ES) NR. 575/2013 III pielikuma 12. punkts

620-850

4.  AKTĪVI, KAS NEATBILST REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. PANTA PRASĪBĀM, BET ATBILST 417. PANTA b) UN c) PUNKTA PRASĪBĀM

620-640

4.1.  Finanšu korporatīvās obligācijas

REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 2. punkts

Obligācijas, ko emitējusi ieguldījumu brokeru sabiedrība, apdrošināšanas sabiedrība, finanšu pārvaldītājsabiedrība, jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jebkura cita sabiedrība, kas veic vienu vai vairākas no Direktīvas 2013/36/ES I pielikumā uzskaitītajām darbībām

Šos posteņus uzrāda atbilstoši to kredītkvalitātei saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 120. panta 1. punktu

620

4.1.1. 1.  kredītkvalitātes pakāpe

630

4.1.2. 2.  kredītkvalitātes pakāpe

640

4.1.3. 3.  kredītkvalitātes pakāpe

650-670

4.2.  Pašas iestādes emitētie aktīvi

REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 3. punkta b) apakšpunkts

Šos posteņus uzrāda atbilstoši to kredītkvalitātei saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 120. panta 1. punktu

650

4.2.1. 1.  kredītkvalitātes pakāpe

660

4.2.2. 2.  kredītkvalitātes pakāpe

670

4.2.3. 3.  kredītkvalitātes pakāpe

680-700

4.3.  Nenodrošināti kredītiestādes emitēti instrumenti

REGULA (ES) NR. 575/2013

Šos posteņus uzrāda atbilstoši to kredītkvalitātei saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 120. panta 1. punktu

680

4.3.1. 1.  kredītkvalitātes pakāpe

690

4.3.2. 2.  kredītkvalitātes pakāpe

700

4.3.3. 3.  kredītkvalitātes pakāpe

710-730

4.4.  Ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri, kas jau nav uzrādīti 1.10–1.11.3. iedaļā

REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 4. punkta b) apakšpunkts

Šos posteņus uzrāda atbilstoši to kredītkvalitātei saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 III daļas 2. sadaļas 5. nodaļu un 125. pantu

710

4.4.1. 1.  kredītkvalitātes pakāpe

720

4.4.2. 2.  kredītkvalitātes pakāpe

730

4.4.3. 3.  kredītkvalitātes pakāpe

740-760

4.5.  Ar mājokļu hipotēku nodrošināti vērtspapīri, kas jau nav uzrādīti 1.10–1.11.3. iedaļā

REGULAS (ES) NR. 575/2013 509. panta 3. punkta a) apakšpunkts

Šos posteņus uzrāda atbilstoši to kredītkvalitātei saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 III daļas 2. sadaļas 5. nodaļu un 125. pantu

740

4.5.1. 1.  kredītkvalitātes pakāpe

750

4.5.2. 2.  kredītkvalitātes pakāpe

760

4.5.3. 3.  kredītkvalitātes pakāpe

770

4.6.  Atzītas biržas sarakstos iekļauti kapitāla vērtspapīri un ar nozīmīgu indeksu saistīti kapitāla vērtspapīru instrumenti, kas nav pašu emitēti un ko nav emitējušas finanšu iestādes

REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 4. punkta a) apakšpunkts un 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts

780

4.7.  Zelts, kas nav uzrādīts iepriekš 3.1.2. postenī

REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 4. punkta a) apakšpunkts un 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts

790

4.8.  Garantētas obligācijas, kas jau nav uzrādītas iepriekš

REGULAS (ES) NR. 575/2013 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts

800

4.9.  Segtās obligācijas, kas jau nav uzrādītas iepriekš

REGULAS (ES) NR. 575/2013 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts

810

4.10.  Korporatīvās obligācijas, kas jau nav uzrādītas iepriekš

REGULAS (ES) NR. 575/2013 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts

820

4.11.  Fondi, kas balstīti uz 4.6.–4.10. postenī uzrādītajiem aktīviem

REGULAS (ES) NR. 575/2013 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts

830-850

4.12.  Citas centrālās bankas prasībām atbilstošu vērtspapīru vai aizdevumu kategorijas

REGULAS (ES) NR. 575/2013 509. panta 3. punkta b) apakšpunkts

830

4.12.1.  pašvaldību obligācijas

REGULAS (ES) NR. 575/2013 509. panta 3. punkta b) apakšpunkts

840

4.12.2.  komerciālie vērtspapīri

REGULAS (ES) NR. 575/2013 509. panta 3. punkta b) apakšpunkts

850

4.12.3.  kredītprasības

Regulas (ES) Nr. 575/2013 416. panta 4. punkta c) apakšpunkts

860-870

5.  Procedūra, kas piemērojama jurisdikcijām ar nepietiekamiem augstas kvalitātes likvīdajiem aktīviem

REGULAS (ES) NR. 575/2013 419. panta 2. punkts

860

5.1.  Izņēmuma A izmantojums (ārvalstu valūta)

REGULAS (ES) Nr. 575/2013 419. panta 2. punkta a) apakšpunkts

Saskaņā ar izņēmumu A turēto aktīvu kopsumma

870

5.2.  Izņēmuma B izmantojums (attiecīgās centrālās bankas kredītlīnija)

REGULAS (ES) NR. 575/2013 419. panta 2. punkta b) apakšpunkts

Saskaņā ar izņēmumu B turētās kredītlīnijas neizmantotā kredīta kopsumma

880-900

6.  Pārskatu sniegšana par Šariatam atbilstīgiem aktīviem kā alternatīvu aktīviem saskaņā ar 509. panta 2. punkta i) apakšpunktu

REGULAS (ES) NR. 575/2013 509. panta 2. punkta i) apakšpunkts

880

6.1. 1.  kredītkvalitātes pakāpe

890

6.1. 2.  kredītkvalitātes pakāpe

900

6.1. 3.  kredītkvalitātes pakāpe

LIKVIDITĀTES PĀRSKATU SNIEGŠANA (OTRĀ DAĻA NO PIECĀM: IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS)

1.   Izejošās naudas plūsmas

1.1.   Vispārīgas piezīmes

1. Šī ir kopsavilkuma veidne, kurā ir iekļauta informācija par likviditātes izejošajām naudas plūsmām, ko mēra par nākamo 30 dienu laikposmu, lai uzraudzītu likviditātes seguma prasību, kā noteikts REGULAS (ES) Nr. 575/2013 412. pantā. Posteņi, kas iestādēm nav jāaizpilda, ir iekrāsoti pelēkā krāsā.

2. Saskaņā ar REGULAS (ES) Nr. 575/2013 420. pantu šajā iedaļā izklāstītas pārskatu sniegšanas prasības attiecībā uz privātpersonu vai MVU noguldījumiem (421. pants), citiem noguldījumiem un saistībām (422. pants), papildu izejošajām naudas plūsmām (423. pants) un izejošajām naudas plūsmām no kredītiespējām un likviditātes iespējām (424. pants).

3. Saskaņā ar REGULAS (ES) Nr. 575/2013 421. panta 5. punktu iestādes var izejošo naudas plūsmu aprēķinā neietvert atsevišķas skaidri nošķirtas privātpersonu vai MVU noguldījumu kategorijas. Pilnīguma dēļ pārskatu sniegšana par šiem noguldījumiem noteikta šīs veidnes 1.1.6. postenī.

1.2.   Izejošo naudas plūsmu apakšveidne

1.2.1.   Norādes attiecībā uz specifiskām rindām



Rinda

Atsauces uz tiesību aktiem un norādes

020-137

1.  IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS

REGULAS (ES) Nr. 575/2013 421. līdz 424. pants

Pārskatu sniegšanas nolūkā šajā iedaļā minētās saistības ir skaidri noteiktas kā iespējamais likviditātes izejošo naudas plūsmu avots par nākamo 30 dienu laikposmu.

020-100

1.1.  Privātpersonu vai MVU noguldījumi

REGULAS (ES) Nr. 575/2013 421. pants

Privātpersonu vai MVU noguldījumu saistību kopējo summu, kā definēts REGULAS (ES) Nr. 575/2013 411. panta 2. punktā, tostarp pieprasījuma noguldījumus un fiksēta termiņa noguldījumus, uzrāda slejā 020. Iegūtās izejošās naudas plūsmas pēc attiecīgās izejošo plūsmu likmes piemērošanas uzrāda slejā 030.

Pārskatus sniedz par šādām apakškategorijām:

020-040

1.1.1.  uz kuriem attiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī, un kuri

REGULAS (ES) Nr. 575/2013 421. panta 1. punkts

020

1.1.1.1.  ietilpst iedibinātās attiecībās, kā rezultātā to izņemšana ir maz ticama

REGULAS (ES) Nr. 575/2013 421. panta 1. punkta a) apakšpunkts

No privātpersonu vai MVU noguldījumiem, uz kuriem attiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī, kā uzrādīts 1.1.1. postenī, un kuri ietilpst iedibinātās attiecībās, kā rezultātā to izņemšana ir maz ticama.

Tomēr privātpersonu vai MVU noguldījumus, kuri ietilpst iedibinātās attiecībās, kā rezultātā to izņemšana ir maz ticama, un kuri tiek turēti darījumu kontos, tostarp kontos, kuros regulāri ieskaita algu, uzrāda 1.1.1.2. postenī.

030

1.1.1.2.  tiek turēti darījumu kontos, tostarp arī tajos kontos, kuros regulāri ieskaita algu

REGULAS (ES) Nr. 575/2013 421. panta 1. punkta b) apakšpunkts

No privātpersonu vai MVU noguldījumiem, uz kuriem attiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī, kā uzrādīts 1.1.1 postenī, un kuri tiek turēti darījumu kontos, tostarp arī tajos kontos, kuros regulāri ieskaita algu, kā rezultātā to izņemšana ir maz ticama.

040

1.1.2.  uz kuriem attiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī, un kuri nav tādi, lai tos uzrādītu 1.1.1.1. vai 1.1.1.2. postenī

REGULAS (ES) Nr. 575/2013 421. panta 2. punkts

No privātpersonu vai MVU noguldījumiem, uz kuriem attiecas noguldījumu garantiju sistēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju sistēmā trešā valstī, šie citi noguldījumi, kas nav piemēroti, lai tos uzrādītu 1.1.1.1. vai 1.1.1.2. postenī.

050

1.1.3  neapdrošināti privātpersonu vai MVU noguldījumi

REGULAS (ES) Nr. 575/2013 421. panta 2. punkts

Privātpersonu vai MVU noguldījumi, uz kuriem neattiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī.

060-080

1.1.4.  noguldījumi, uz kuriem attiecas izejošās naudas plūsmas, kas ir lielākas par tām, kuras minētas 421. panta 1. vai 2. punktā

REGULAS (ES) Nr. 575/2013 421. panta 3. punkts

Privātpersonu vai MVU noguldījumi, uz kuriem attiecas izejošās naudas plūsmas, kas ir lielākas par tām, kuras minētas REGULAS (ES) Nr. 575/2013 421. panta 1. vai 2. punktā, uzrāda šādās apakškategorijās:

060

1.1.4.1.  noguldījumi, kuriem piemēro augstāku izejošo plūsmu likmi — 1. kategorija — vidējs izejošo naudas plūsmu risks

REGULAS (ES) Nr. 575/2013 421. panta 3. punkts

Privātpersonu vai MVU noguldījumi, kurus iestādes paredzējušas iekļaut 1. kategorijā.

070

1.1.4.2.  noguldījumi, kuriem piemēro augstāku izejošo plūsmu likmi — 2. kategorija — augsts izejošo naudas plūsmu risks

REGULAS (ES) Nr. 575/2013 421. panta 3. punkts

Privātpersonu vai MVU noguldījumi, kurus iestādes paredzējušas iekļaut 2. kategorijā.

080

1.1.4.3.  noguldījumi, kuriem piemēro augstāku izejošo plūsmu likmi — 3. kategorija — ļoti augsts izejošo naudas plūsmu risks

REGULAS (ES) Nr. 575/2013 421. panta 3. punkts

Privātpersonu vai MVU noguldījumi, kurus iestādes paredzējušas iekļaut 3. kategorijā.

090

1.1.5.  noguldījumi trešās valstīs, ja piemēro lielāku izejošo naudas plūsmu

REGULAS (ES) Nr. 575/2013 421. panta 4. punkts

Privātpersonu vai MVU noguldījumi, kuri veikti trešās valstīs, un kuriem šajā trešā valstī piemēro izejošās naudas plūsmas, kas ir lielākas par tām, kuras minētas REGULAS (ES) Nr. 575/2013 421. panta 1. vai 2. punktā.

100

1.1.6.  noguldījumi, kurus neietver izejošo naudas plūsmu aprēķinā, ja ir izpildīti 421. panta 5. punkta a) un b) apakšpunktā minētie nosacījumi

REGULAS (ES) Nr. 575/2013 421. panta 5. punkts

Privātpersonu vai MVU noguldījumi, kurus neietver izejošo naudas plūsmu aprēķinā, kā noteikts REGULAS (ES) Nr. 575/2013 421. panta 5. punktā.

110-1130

1.2.  Citu saistību izejošās naudas plūsmas

REGULAS (ES) Nr. 575/2013 422. pants

Kopējās citu saistību izejošās naudas plūsmas, kas jāizmaksā nākamo 30 dienu laikā, uzrāda šādās apakškategorijās:

Saistības, par kurām šajā iedaļā sniedz pārskatu, ir tikai vispārīgi pienākumi, neietverot datus par privātpersonu vai MVU noguldījumiem,kā noteikts 411. panta 2. punktā (kurus uzrāda iepriekš minētajā 1.1. postenī).

Saistības, par kurām šeit sniedz pārskatu, jāapmaksā nākamo 30 dienu laikā, tām ir ātrākais iespējamais līgumā noteiktais termiņš nākamo 30 dienu laikā vai termiņš nav noteikts. Tas ietver gan i) saistības ar iespējas līgumiem, kurus var izmantot pēc ieguldītāja ieskatiem, un ii) saistības ar iespējas līgumiem, kurus var izmantot pēc iestādes ieskatiem, ja iestādes spēja neizmantot iespēju ir ierobežota ar reputāciju saistītu iemeslu dēļ. Jo īpaši, ja tirgus sagaida, ka atsevišķas saistības tiks atpirktas nākamo 30 dienu laikā — pirms to līgumā noteiktā beigu termiņa, tad datus par šādām saistībām iekļauj attiecīgajā apakškategorijā.

110

1.2.1.  saistības, kas izriet no iestādes pašas pamatdarbības izmaksām

REGULAS (ES) Nr. 575/2013 422. panta 1. punkts

Saistību, kas izriet no iestādes pašas pamatdarbības izmaksām un kas jāapmaksā nākamo 30 dienu laikā, kopējais apmērs. Piemēram, biroju un sabiedrisko pakalpojumu, grāmatvedības un darba algu izmaksas utt., kā arī citi izdevumi, kas radušies, iestādei veicot savu pamatdarbību.

120-950

1.2.2.  saistības, kas rodas nodrošināto kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumu dēļ, kā definēts 192. pantā

REGULAS (ES) Nr. 575/2013 422. panta 2. punkts

Attiecībā uz šīm apakškategorijām iestādes nosaka tādu izejošās naudas plūsmu summu, kuras saistītas ar nodrošinātiem aizdevumiem un kapitāla tirgus darījumiem nākamo 30 dienu laikā, kā arī attiecīgo aktīvu, ar ko nodrošina darījumus, tirgus vērtību un šo aktīvu vērtību saskaņā ar REGULAS (ES) Nr. 575/2013 418. pantu.

Saskaņā ar 192. pantu:

1.  “nodrošinātais kreditēšanas darījums” ir jebkāds darījums, kas rada riska darījumu, kuram ir nodrošinājums, un šāda darījuma nosacījumi neparedz iestādei tiesības vismaz katru dienu veikt drošības rezerves pārskatīšanu;

2.  “kapitāla tirgus darījums” ir jebkāds darījums, kas rada riska darījumu, kuram ir nodrošinājums, un darījuma nosacījumi paredz iestādei tiesības vismaz katru dienu veikt drošības rezerves pārskatīšanu.

Tādēļ šajā iedaļā sniedz pārskatu par jebkādu darījumu, kurā iestāde ir saņēmusi nodrošinātu aizdevumu naudā, piemēram, repo darījumu, kā definēts REGULAS (ES) Nr. 575/20134. 4. panta 83. punktā, un kura termiņš beidzas nākamo 30 dienu laikā.

Aktīvu, ar kuriem nodrošina nodrošināto aizdevumu un kapitāla tirgus darījumus, tirgus vērtību iestādes uzrāda slejā 010. Iestādes sniedz pārskatus par šiem darījumiem vienā no septiņām kategorijām.

Pirmā kategorija: ja darījuma partneris nav centrālā banka un aktīviem, ar kuriem nodrošina darījumu, ir ārkārtīgi augsta likviditāte un kredītkvalitāte, tad aktīvu summu uzrāda slejā 020, bet aktīvu, ar kuru nodrošina darījumu, vērtību saskaņā ar REGULAS (ES) Nr. 575/2013 418. pantu uzrāda slejā 030.

Otrā kategorija: ja darījuma partneris nav centrālā banka un aktīviem, ar kuriem nodrošina darījumu, ir augsta likviditāte un kredītkvalitāte, tad aktīvu summu uzrāda slejā 040, bet aktīvu, ar kuru nodrošina darījumu, vērtību saskaņā ar REGULAS (ES) Nr. 575/2013 418. pantu uzrāda slejā 050.

Trešā kategorija: ja darījuma partneris nav centrālā banka un aktīviem, ar kuriem nodrošina darījumu, ir cita likviditāte un kredītkvalitāte, tad aktīvu summu uzrāda slejā 060.

Ceturtā kategorija: ja darījuma partneris ir centrālā banka un aktīviem, ar kuriem nodrošina darījumu, ir ārkārtīgi augsta likviditāte un kredītkvalitāte, tad aktīvu summu uzrāda slejā 070, bet aktīvu, ar kuru nodrošina darījumu, vērtību saskaņā ar REGULAS (ES) Nr. 575/2013 418. pantu uzrāda slejā 080.

Piektā kategorija: ja darījuma partneris ir centrālā banka un aktīviem, ar kuriem nodrošina darījumu, ir augsta likviditāte un kredītkvalitāte, tad aktīvu summu uzrāda slejā 090, bet aktīvu, ar kuru nodrošina darījumu, vērtību saskaņā ar REGULAS (ES) Nr. 575/2013 418. pantu uzrāda slejā 100.

Sestā kategorija: ja darījuma partneris ir centrālā banka un aktīviem, ar kuriem nodrošina darījumu, ir cita likviditāte un kredītkvalitāte, tad aktīvu summu uzrāda slejā 110.

Septītā kategorija: ja darījuma partneris ir centrālā valdība, valsts sektora iestāde dalībvalstī, kurā kredītiestāde saņēmusi atļauju vai izveidojusi filiāli, vai arī daudzpusējas attīstības banka, tad aktīvu summu uzrāda slejā 120.

Iestādes iedala darījumus, norādot likviditāti un kredītkvalitāti aktīviem, ar kuriem nodrošina darījumu, un izmantojot tos pašus kritērijus, ko piemēro pārskatu sniegšanai par aktīviem atbilstoši 1.1. veidnei “Aktīvi”.

Proti, saskaņā ar REGULAS (ES) Nr. 575/2013 416. panta 1. punktu — kamēr nav pieņemta vienota definīcija saskaņā ar REGULAS (ES) Nr. 575/2013 460. pantu par ārkārtīgi augstu un augstu likviditāti un kredītkvalitāti — iestādes pašas nosaka attiecīgajā valūtā pārvedamus aktīvus, kam attiecīgi ir augsta vai ārkārtīgi augsta likviditāte un kredīta kvalitāte.

Ja iestāde ir iesniegusi gan “ārkārtīgi augstas”, “augstas” un “citas” likviditātes un kredītkvalitātes aktīvus nodrošinājuma portfelī un aktīvi nav īpaši piešķirti nodrošinātiem aizdevumiem un kapitāla tirgus darījumiem, iestādes pieņem, ka pirmos piešķir aktīvus ar viszemāko likviditāti un kredītkvalitāti, t.i., pirmos piešķir aktīvus ar “citu likviditāti un kredītkvalitāti”. Tikai pēc tam, kad pilnībā piešķirti visi šie aktīvi, piešķir aktīvus ar “augstu likviditāti un kredītkvalitāti”. Tikai pēc tam, kad piešķirti arī šie aktīvi, piešķir aktīvus ar “ārkārtīgi augstu likviditāti un kredītkvalitāti”.

Pārskatu par nodrošinājuma mijmaiņas darījumiem, kad iestāde vienlaicīgi aizņemas nodrošinājumu un sniedz nodrošinājumu (tādu aktīvu veidā, kas nav nauda), sniedz šādi:

Aktīva, kuru iestāde aizņēmusies, vērtība ir tā tirgus vērtība, ko norāda slejā 010, un tā vērtība saskaņā ar REGULAS (ES) Nr. 575/2013 418. pantu, ko norāda attiecīgajā slejā. Nodrošinājuma mijmaiņas darījumi attiecas tikai uz nodrošinājumu un pamatā esošā “maksājamā summa” nav jāuzrāda.

Aktīva, kas aizdots, tirgus vērtību uzrāda “Ienākošās naudas plūsmas” 3. veidnes slejas “Aktīva, ar kuru nodrošina darījumu, tirgus vērtība” attiecīgajā apakškategorijā. Nodrošinājuma mijmaiņas darījumi attiecas tikai uz nodrošinājumu un pamata “maksājamā summa” nav jāuzrāda.

120-190

1.2.2.1.  Citi pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē

REGULAS (ES) Nr. 575/2013 416. panta 1. punkta c) apakšpunkts

Ar pārvedamiem aktīviem nodrošinātus darījumus atbilstoši iepriekš minētajam 1.2.2. postenim uzrāda šeit —attiecīgajā apakškategorijā.

Aktīvi, par kuriem sniegti pārskati šajā iedaļā, ir skaidri noteikti kā tādi, kuriem ir iespējama ārkārtīgi augsta vai augsta likviditāte un kredītkvalitāte.

Aktīviem, par kuriem sniegti pārskati šajā iedaļā, ir jāatbilst visām piemērojamām prasībām, kas iekļautas REGULAS (ES) Nr. 575/2013 416. un 417. pantā.

120-130

1.2.2.1.1.  pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē dalībvalsts centrālā valdība, reģiona ar fiskālo autonomiju uzlikt un iekasēt nodokļus centrālā valdība vai trešās valsts centrālā valdība vietējā valūtā, ja iestāde minētajā dalībvalstī vai trešā valstī uzņemas likviditātes risku, kuru tā sedz, turot šos likvīdos aktīvus

REGULAS (ES) Nr. 575/2013 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punkts

120

1.2.2.1.1.1.  kas ir prasījumi

Aktīvi, kas minēti likvīdo aktīvu veidnes 1.3.1. postenī, un kas ir prasījumi pret minētajiem darījumu partneriem saskaņā ar 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punktu

130

1.2.2.1.1.2.  ko garantē

Aktīvi, kas minēti likvīdo aktīvu veidnes 1.3.1. postenī, un ko garantē minētie darījumu partneri saskaņā ar 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punktu

140-150

1.2.2.1.2.  pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē centrālās bankas un necentrālās valdības publiskā sektora struktūras šo centrālo banku un publiskā sektora struktūru vietējā valūtā

REGULAS (ES) Nr. 575/2013 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punkts

140

1.2.2.1.2.1.  kas ir prasījumi

Aktīvi, kas minēti likvīdo aktīvu veidnes 1.3.2. postenī un kas ir prasījumi pret minētajiem darījumu partneriem saskaņā ar 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punktu

150

1.2.2.1.2.2.  ko garantē

Aktīvi, kas minēti likvīdo aktīvu veidnes 1.3.2. postenī un ko garantē minētie darījumu partneri saskaņā ar 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punktu

160-170

1.2.2.1.3.  pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē Starptautisko norēķinu banka, Starptautiskais valūtas fonds, Komisija un daudzpusējās attīstības bankas

REGULAS (ES) Nr. 575/2013 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) punkts

160

1.2.2.1.3.1.  kas ir prasījumi

Aktīvi, kas minēti likvīdo aktīvu veidnes 1.3.3. postenī un kas ir prasījumi pret minētajiem darījumu partneriem saskaņā ar 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) punktu

170

1.2.2.1.3.2.  ko garantē

Aktīvi, kas minēti likvīdo aktīvu veidnes 1.3.3. postenī un ko garantē minētie darījumu partneri saskaņā ar 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) punktu

180-190

1.2.2.1.4.  pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē Eiropas Finanšu stabilitātes instruments un Eiropas Stabilizācijas mehānisms

REGULAS (ES) Nr. 575/2013 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iv) punkts

180

1.2.2.1.4.1.  kas ir prasījumi

Aktīvi, kas minēti likvīdo aktīvu veidnes 1.3.4. postenī un kas ir prasījumi pret minētajiem darījumu partneriem saskaņā ar 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iv) punktu

190

1.2.2.1.4.2.  ko garantē

Aktīvi, kas minēti likvīdo aktīvu veidnes 1.3.4. postenī un ko garantē minētie darījumu partneri saskaņā ar 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iv) punktu

200-220

1.2.2.2.  kopējais ieguldījumu apliecību vai daļu apmērs KIU ar pamatā esošajiem aktīviem, kas minēti 416. panta 1. punktā

REGULAS (ES) Nr. 575/2013 416. panta 6. punkts

Ieguldījumu apliecību vai daļu KIU kopējo apmēru ar pamatā esošajiem aktīviem, kas minēti REGULAS (ES) Nr. 575/2013 416. panta 1. punktā, uzrāda šeit — attiecīgajā apakškategorijā — atbilstoši iepriekš minētajam 1.2.2. postenim.

200

1.2.2.2.1.  pamatā esošie aktīvi, kas minēti 416. panta 1. punkta a) apakšpunktā

210

1.2.2.2.2.  pamatā esošie aktīvi, kas minēti 416. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā

220

1.2.2.2.3.  pamatā esošie aktīvi, kas minēti 416. panta 1. punkta d) apakšpunktā

230

1.2.2.3.  aktīvi, kurus emitējusi kredītiestāde, ko izveidojusi dalībvalsts centrālā valdība vai reģionālā pašvaldība

REGULAS (ES) Nr. 575/2013 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta iii) punkts

240-260

1.2.2.4.  nefinanšu uzņēmumu obligācijas

REGULAS (ES) Nr. 575/2013 416. panta 1. punkta b) vai d) apakšpunkts

Nefinanšu uzņēmumu obligācijas uzrāda atbilstīgi šo obligāciju kredītvalitātei, kā noteikts REGULAS (ES) Nr. 575/2013 122. pantā un saskaņā ar 1.2.2. posteni — attiecīgajā apakškategorijā.

240

1.2.2.4.1.  pirmā kredītkvalitātes pakāpe

250

1.2.2.4.2.  otrā kredītkvalitātes pakāpe

260

1.2.2.4.3.  trešā kredītkvalitātes pakāpe

270-290

1.2.2.5.  obligācijas, kuras emitējusi kredītiestāde un kurām piemērojama 129. panta 4. vai 5. punktā noteiktā procedūra

REGULAS (ES) Nr. 575/2013 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punkts

Obligācijas, kurām var piemērot 129. panta 4. vai 5. punktā noteikto procedūru, uzrāda atbilstīgi to kredītvalitātei, kā noteiktsREGULAS (ES) Nr. 575/2013 129. panta 4. vai 5. punktā un saskaņā ar iepriekš minēto 1.2.2. posteni — attiecīgajā apakškategorijā.

270

1.2.2.5.1.  pirmā kredītkvalitātes pakāpe

280

1.2.2.5.2.  otrā kredītkvalitātes pakāpe

290

1.2.2.5.3.  trešā kredītkvalitātes pakāpe

300-320

1.2.2.6.  ar aktīviem nodrošināti instrumenti, kurus emitējusi kredītiestāde, ja tie ir uzrādījuši visaugstāko kredītkvalitāti, ko EBI noteikusi saskaņā ar 509. panta 3., 4. un 5. punktā minētajiem kritērijiem

REGULAS (ES) Nr. 575/2013 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punkts

Šos posteņus uzrāda atbilstīgi to kredītkvalitātei, ievērojot REGULAS (ES) Nr. 575/2013 5. nodaļas 2. sadaļu, 123., 124., 125., 126. pantu, un saskaņā ar iepriekš minēto 1.2.2. posteni — attiecīgajā apakškategorijā.

300

1.2.2.6.1.  pirmā kredītkvalitātes pakāpe

310

1.2.2.6.2.  otrā kredītkvalitātes pakāpe

320

1.2.2.6.3.  trešā kredītkvalitātes pakāpe

330-350

1.2.2.7.  ar mājokļu hipotēkām nodrošināti instrumenti no instrumentiem, kuri uzrādīti likvīdo aktīvu veidnes 1.10.1., 1.10.2. un 1.10.3. pozīcijā

REGULAS (ES) Nr. 575/2013 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punkts

Šos posteņus uzrāda atbilstīgi to kredītkvalitātei, ievērojot REGULAS (ES) Nr. 575/2013 5. nodaļas 2. sadaļu, 123., 124., 125., 126. pantu, un saskaņā ar iepriekš minēto 1.2.2. posteni — attiecīgajā apakškategorijā.

330

1.2.2.7.1.  pirmā kredītkvalitātes pakāpe

340

1.2.2.7.2.  otrā kredītkvalitātes pakāpe

350

1.2.2.7.3.  trešā kredītkvalitātes pakāpe

360-380

1.2.2.8.  obligācijas, kas noteiktas Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktā un kas nav 1.9. punktā minētās obligācijas

REGULAS (ES) Nr. 575/2013 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punkts

Šos posteņus uzrāda atbilstīgi to kredītkvalitātei, ievērojot REGULAS (ES) Nr. 575/2013 129. panta 4. vai 5. punktu, un saskaņā ar iepriekš minēto 1.2.2. posteni — attiecīgajā apakškategorijā.

360

1.2.2.8.1.  pirmā kredītkvalitātes pakāpe

370

1.2.2.8.2.  otrā kredītkvalitātes pakāpe

380

1.2.2.8.3.  trešā kredītkvalitātes pakāpe

390-410

1.2.2.9.  citi pārvedami aktīvi, kam ir ārkārtīgi augsta likviditāte un kredītkvalitāte

REGULAS (ES) Nr. 575/2013 416. panta 1. punkta b) apakšpunkts

Šos posteņus uzrāda atbilstīgi to kredītkvalitātei, ievērojot REGULAS (ES) Nr. 575/2013 2. nodaļas 2. sadaļas III daļu, un saskaņā ar iepriekš minēto 1.2.2. posteni — attiecīgajā apakškategorijā.

Šeit uzrāda posteņus, kas nav uzskaitīti iepriekšējās rindās.

390

1.2.2.9.1.  pirmā kredītkvalitātes pakāpe

400

1.2.2.9.2.  otrā kredītkvalitātes pakāpe

410

1.2.2.9.3.  trešā kredītkvalitātes pakāpe

420-440

1.2.2.10.  citi pārvedami aktīvi, kam ir augsta likviditāte un kredītkvalitāte

REGULAS (ES) Nr. 575/2013 416. panta 1. punkta d) apakšpunkts

Šos posteņus uzrāda atbilstīgi to kredītkvalitātei, ievērojot REGULAS (ES) Nr. 575/2013 2. nodaļas 2. sadaļas III daļu, un saskaņā ar iepriekš minēto 1.2.2. posteni — attiecīgajā apakškategorijā.

Šeit uzrāda posteņus, kas nav uzskaitīti iepriekšējās rindās.

420

1.2.2.10.1.  pirmā kredītkvalitātes pakāpe

430

1.2.2.10.2.  otrā kredītkvalitātes pakāpe

440

1.2.2.10.3.  trešā kredītkvalitātes pakāpe

450-460

1.2.2.11.  AKTĪVI, KAS ATBILST PRASĪBĀM, KURAS NOTEIKTAS REGULAS (ES) Nr. 575/2013 416. PANTA 1. PUNKTA b) UN d) APAKŠPUNKTĀ, BET NEATBILST PRASĪBĀM, KAS NOTEIKTAS REGULAS (ES) Nr. 575/2013 417. PANTA b) UN c) APAKŠPUNKTĀ

Šeit uzrāda posteņus saskaņā ar iepriekš minēto 1.2.2. posteni — attiecīgajā apakškategorijā

450

1.2.2.11.1.  aktīvi, kurus nekontrolē likviditātes pārvaldības struktūrvienība

REGULAS (ES) Nr. 575/2013 417. panta c) punkts

460

1.2.2.11.2.  aktīvi, kas nav juridiski un praktiski nekavējoties pieejami jebkurā laikā nākamo 30 dienu laikā, lai tos likvidētu, izmantojot tiešās pārdošanas darījumu vai vienkāršu līgumu par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu atzītos repo tirgos

REGULAS (ES) Nr. 575/2013 417. panta b) punkts

480-680

1.2.2.12.  posteņi, kam piemērojama papildu pārskatu sniegšana par likvīdiem aktīviem

Iestādēm ir jāsniedz pārskati tikai par aktīviem, kam piemērojama papildu pārskatu sniegšana par likvīdiem aktīviem saskaņā ar REGULAS (ES) Nr. 575/2013 III pielikumu. Visiem posteņiem, izņemot tos, kas minēti 3.1., 3.2. un 3.9. iedaļā, jāatbilst nosacījumiem, kuri izklāstīti minētā pielikuma pēdējā daļā.

Šeit uzrāda posteņus saskaņā ar iepriekš minēto 1.2.2. posteni — attiecīgajā apakškategorijā.

Šeit uzrāda posteņus, kas nav uzskaitīti veidnē citviet.

480

1.2.2.12.1.  nauda

REGULAS (ES) Nr. 575/2013 III pielikuma 1. punkts

Kopējā naudas summa, tostarp monētas un banknotes/valūta. Uzrāda tikai to naudu, kas neatbilst vismaz vienam no nosacījumiem, kuri minēti c), d) un e) punktā, un ko tādējādi nevar uzrādīt 1.1. postenī.

Parādzīmju naudas noguldījumus citās iestādēs šeit neuzrāda, tā vietā tos uzrādot nodrošinājuma kategorijas veidnē “Ienākošās naudas plūsmas”, ja tos var uzskatīt par naudas līdzekļiem, kas jāsamaksā nākamo 30 dienu laikā.

490

1.2.2.12.2.  centrālo banku riska darījumi tādā apmērā, kādā šos riska darījumus var izmantot spriedzes apstākļos

REGULAS (ES) Nr. 575/2013 III pielikuma 2. punkts

Centrālo banku riska darījumu kopējais apjoms tādā apmērā, kādā šos riska darījumus var izmantot spriedzes apstākļos. Uzrāda tikai tos riska darījumus, kas neatbilst vismaz vienam no nosacījumiem, kuri minēti c), d) un e) punktā un ko tādējādi nevar uzrādīt 1.3. postenī.

500-540

1.2.2.12.3.  pārvedami vērtspapīri ar 0 % riska pakāpi un tie nav iestādes vai kādas ar to saistītas struktūras saistības

REGULAS (ES) Nr. 575/2013 III pielikuma 3. punkts

Vērtspapīri ar 0 % riska pakāpi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē dalībvalsts vai trešās valsts centrālā valdība, kā noteikts III pielikuma 5. punktā. No kā:

500

1.2.2.12.3.1.  prasījumi pret valstīm

REGULAS (ES) Nr. 575/2013 III pielikuma 3. punkts

510

1.2.2.12.3.2.  prasījumi, kurus garantē valstis

REGULAS (ES) Nr. 575/2013 III pielikuma 3. punkts

520

1.2.2.12.3.3.  prasījumi pret vai ko garantē centrālās bankas

REGULAS (ES) Nr. 575/2013 III pielikuma 3. punkts

530

1.2.2.12.3.4.  prasījumi pret vai ko garantē necentrālās valdības publiskā sektora struktūras, reģioni ar fiskālo autonomiju uzlikt un iekasēt nodokļus un vietējās pašpārvaldes

REGULAS (ES) Nr. 575/2013 III pielikuma 3. punkts

540

1.2.2.12.3.5.  kas ir prasījumi pret vai ko garantē Starptautisko norēķinu banka, Starptautiskais Valūtas fonds, Eiropas Savienība, Eiropas Finanšu stabilitātes instruments, Eiropas Stabilizācijas mehānisms vai daudzpusējas attīstības bankas

REGULAS (ES) Nr. 575/2013 III pielikuma 3. punkts

550

1.2.2.12.4.  pārvedami vērtspapīri, kas nav minēti 3.3. punktā un kas ir vietējās valūtās emitēti prasījumi pret vai prasījumi, kurus garantē valstis vai centrālās bankas un kurus valsts vai centrālā banka emitējusi tajā valūtā un valstī, kurā uzņemas likviditātes risku, vai emitē ārvalstu valūtās tādā apmērā, ka šāda parāda turēšana atbilst likviditātes vajadzībām bankas darbībām šajā trešā valstī

REGULAS (ES) Nr. 575/2013 III pielikuma 4. punkts

570-610

1.2.2.12.5.  pārvedami vērtspapīri ar 20 % riska pakāpi un tie nav iestādes vai kādas ar to saistītas struktūras saistības

REGULAS (ES) Nr. 575/2013 III pielikuma 5. punkts

Vērtspapīri ar 20 % riska pakāpi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē dalībvalsts vai trešās valsts centrālā valdība, kā noteikts III pielikuma 5. punktā. No kā:

570

1.2.2.12.5.1.  prasījumi pret valstīm

REGULAS (ES) Nr. 575/2013 III pielikuma 5. punkts

580

1.2.2.12.5.2.  prasījumi, kurus garantē valstis

REGULAS (ES) Nr. 575/2013 III pielikuma 5. punkts

590

1.2.2.12.5.3.  prasījumi pret vai ko garantē centrālās bankas

REGULAS (ES) Nr. 575/2013 III pielikuma 5. punkts

600

1.2.2.12.5.4.  prasījumi pret vai ko garantē necentrālās valdības publiskā sektora struktūras, reģioni ar fiskālo autonomiju uzlikt un iekasēt nodokļus un vietējās pašpārvaldes

REGULAS (ES) Nr. 575/2013 III pielikuma 5. punkts

610

1.2.2.12.5.5.  kas ir prasījumi pret vai ko garantē Starptautisko norēķinu banka, Starptautiskais Valūtas fonds, Eiropas Savienība, Eiropas Finanšu stabilitātes instruments, Eiropas Stabilizācijas mehānisms vai daudzpusējas attīstības bankas

REGULAS (ES) Nr. 575/2013 III pielikuma 5. punkts

620

1.2.2.12.6.  pārvedami vērtspapīri, izņemot tos, kas minēti 3.3. līdz 3.5.6. punktā, kuri saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu atbilst 20 % vai labākai riska pakāpei vai tiek iekšēji novērtēti kā tādi, kuriem ir līdzvērtīga kredītkvalitāte, un tie atbilst kādam no REGULAS (ES) Nr. 575/2013 III pielikuma 6. punktā minētajiem nosacījumiem

REGULAS (ES) Nr. 575/2013 III pielikuma 6. punkts

630

1.2.2.12.7.  pārvedami vērtspapīri, izņemot tos, kas minēti 3.3. līdz 3.6. punktā, kuri saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu atbilst 50 % vai labākai riska pakāpei vai tiek iekšēji novērtēti kā tādi, kuriem ir līdzvērtīga kredītkvalitāte, un kuri nav prasījums pret SSPE, iestādi vai kādu no tās radniecīgajām struktūrām

REGULAS (ES) Nr. 575/2013 III pielikuma 7. punkts

640

1.2.2.12.8  pārvedami vērtspapīri, izņemot tos, kas minēti 3.3.–3.7. punktā, kuri saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu atbilst 35 % vai labākai riska pakāpei vai tiek iekšēji novērtēti kā tādi, kuriem ir līdzvērtīga kredītkvalitāte, un tie ir pilnībā nodrošināti ar hipotēkām uz mājokļa īpašumu saskaņā ar 125. punktu

REGULAS (ES) Nr. 575/2013 III pielikuma 8. punkts

650

1.2.2.12.9.  rezerves kredītiespējas, ko piešķīrušas centrālās bankas saskaņā ar monetāro politiku tādā apmērā, kādā šīs iespējas nav nodrošinātas ar likvīdiem aktīviem un neiekļaujot ārkārtas likviditātes palīdzību

REGULAS (ES) Nr. 575/2013 III pielikuma 9. punkts

Rezerves kredītiespēju kopējais apjoms, ko piešķīrušas centrālās bankas saskaņā ar monetāro politiku tādā apmērā, kādā šīs iespējas nav nodrošinātas ar likvīdiem aktīviem un neiekļaujot ārkārtas likviditātes palīdzību.

660

1.2.2.12.10  tiesību aktos vai statūtos noteikti obligātie noguldījumi centrālajā kredītiestādē un cits likvīds finansējums, kas uz statūtu vai līgumu pamata pieejams no centrālās kredītiestādes vai iestādēm, kas ir 113. panta 7. punktā minētā tīkla dalībnieces, vai ir atbilstošs 10. pantā noteiktajai nepiemērošanai, ciktāl šāds finansējums nav nodrošināts ar likvīdiem aktīviem, ja kredītiestāde pieder tīklam saskaņā ar juridiskiem vai tiesību aktu noteikumiem

REGULAS (ES) Nr. 575/2013 III pielikuma 10. punkts

670

1.2.2.12.11.  biržā tirgotas, centrālai tīrvērtei pakļautas, būtiskā akciju indeksā ietilpstošas parastās akcijas, kas denominētas dalībvalsts vietējā valūtā un ko nav emitējusi iestāde vai kāda tai radniecīga sabiedrība

REGULAS (ES) Nr. 575/2013 III pielikuma 11. punkts

680

1.2.2.12.12.  atzītā biržā iekļauts zelts, kas nodots glabāšanā

REGULAS (ES) Nr. 575/2013 III pielikuma 12. punkts

690-920

1.2.2.13.  AKTĪVI, KAS NEATBILST REGULAS (ES) Nr. 575/2013 416. PANTĀ NOTEIKTAJĀM PRASĪBĀM, bet joprojām atbilst prasībām, kas noteiktas REGULAS (ES) Nr. 575/2013 417. panta b) un c) punktā.

Šeit uzrāda posteņus saskaņā ar iepriekš minēto 1.2.2. posteni — attiecīgajā apakškategorijā

690-710

1.2.2.13.1.  finanšu uzņēmumu obligācijas

REGULAS (ES) Nr. 575/2013 416. panta 2. punkts

Uzrāda posteņus atbilstīgi to kredītkvalitātei, ievērojot REGULAS (ES) Nr. 575/2013 120. panta 1. punktu.

690

1.2.2.13.1.1.  pirmā kredītkvalitātes pakāpe

700

1.2.2.13.1.2.  otrā kredītkvalitātes pakāpe

710

1.2.2.3.1.3.  trešā kredītkvalitātes pakāpe

720-740

1.2.2.13.2.  iestāžu pašu emitētie aktīvi

REGULAS (ES) Nr. 575/2013 416. panta 3. punkta b) apakšpunkts

Uzrāda posteņus atbilstīgi to kredītkvalitātei, ievērojot REGULAS (ES) Nr. 575/2013 120. panta 1. punktu.

720

1.2.2.13.2.1.  pirmā kredītkvalitātes pakāpe

730

1.2.2.13.2.2.  otrā kredītkvalitātes pakāpe

740

1.2.2.13.2.3.  trešā kredītkvalitātes pakāpe

750-770

1.2.2.13.3.  nenodrošinātie kredītiestāžu emitētie aktīvi

REGULAS (ES) Nr. 575/2013 416. pants

Uzrāda posteņus atbilstīgi to kredītkvalitātei, ievērojot REGULAS (ES) Nr. 575/2013 120. panta 1. punktu.

750

1.2.2.13.3.1.  pirmā kredītkvalitātes pakāpe

760

1.2.2.13.3.2.  otrā kredītkvalitātes pakāpe

770

1.2.2.4.13.3.  trešā kredītkvalitātes pakāpe

780-800

1.2.2.13.4.  ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri, kuri vēl nav uzrādīti 1.10. līdz 1.11.3. postenī

REGULAS (ES) Nr. 575/2013 416. panta 4. punkta b) apakšpunkts

Uzrāda posteņus atbilstīgi to kredītkvalitātei, ievērojot REGULAS (ES) Nr. 575/2013 5. nodaļas 2. sadaļas III daļu un 125. pantu.

780

1.2.2.13.4.1.  pirmā kredītkvalitātes pakāpe

790

1.2.2.13.4.2.  otrā kredītkvalitātes pakāpe

800

1.2.12.4.3.  trešā kredītkvalitātes pakāpe

810-830

1.2.2.13.5.  ar mājokļu hipotēkām nodrošināti vērtspapīri, kuri vēl nav uzrādīti 1.10 līdz 1.11.3. postenī

REGULAS (ES) Nr. 575/2013 509. panta 3. punkts

Uzrāda posteņus atbilstīgi to kredītkvalitātei, ievērojot REGULAS (ES) Nr. 575/2013 5. nodaļas 2. sadaļas III daļu un 125. pantu.

810

1.2.2.13.5.1.  pirmā kredītkvalitātes pakāpe

820

1.2.2.13.5.2.  otrā kredītkvalitātes pakāpe

830

1.2.2.13.5.3.  trešā kredītkvalitātes pakāpe

840

1.2.2.13.6.  kapitāla vērtspapīri, kas iekļauti atzītas biržas sarakstos, un ar nozīmīgu indeksu saistīti kapitāla vērtspapīru instrumenti, kas nav pašu emitēti vai kurus emitējušas finanšu iestādes

REGULAS (ES) Nr. 575/2013 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts

850

1.2.2.13.7.  zelts

REGULAS (ES) Nr. 575/2013 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts

860

1.2.2.13.8.  garantētās obligācijas, par kurām vēl iepriekš nav sniegts pārskats

REGULAS (ES) Nr. 575/2013 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts

870

1.2.2.13.9.  segtās obligācijas, par kurām vēl iepriekš nav sniegts pārskats

REGULAS (ES) Nr. 575/2013 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts

880

1.2.2.13.10.  uzņēmumu obligācijas, par kurām vēl iepriekš nav sniegts pārskats

REGULAS (ES) Nr. 575/2013 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts

890

1.2.2.13.11.  fondi, kuru pamatā ir aktīvi, kuri uzrādīti 4.5. – 4.10. postenī

REGULAS (ES) Nr. 575/2013 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts

900-920

1.2.2.13.12.  citas centrālai bankai atbilstošas vērtspapīru un aizdevumu kategorijas

REGULAS (ES) Nr. 575/2013 509. panta 3. punkta b) apakšpunkts

900

1.2.2.13.12.1.  pašvaldību obligācijas

REGULAS (ES) Nr. 575/2013 509. panta 3. punkta b) apakšpunkts

910

1.2.2.13.12.2.  komerciālie vērtspapīri

REGULAS (ES) Nr. 575/2013 509. panta 3. punkta b) apakšpunkts

920

1.2.2.13.12.3.  kredītprasības

REGULAS (ES) Nr. 575/2013 416. panta 4. punkta c) apakšpunkts

930-950

1.2.2.14.  Pārskatu sniegšana par Šariatam atbilstošiem aktīviem kā alternatīviem aktīviem saskaņā ar 509. panta 2. punkta i) apakšpunktu

REGULAS (ES) Nr. 575/2013 419. panta 2. punkta a) apakšpunkts un 509. panta 2. punkta i) apakšpunkts

Šeit uzrāda posteņus saskaņā ar iepriekš minēto 1.2.2. posteni — attiecīgajā apakškategorijā.

930

1.2.2.14.1.  pirmā kredītkvalitātes pakāpe

940

1.2.2.14.2.  otrā kredītkvalitātes pakāpe

950

1.2.2.14.3.  trešā kredītkvalitātes pakāpe

960-1030

1.2.3.  noguldījumi, kas jāuztur noguldītājam

REGULAS (ES) Nr. 575/2013 422. panta 3. punkts

Kopējo noguldījumu apmēru, tostarp pieprasījuma noguldījumus un fiksēta termiņa noguldījumus, kas jāuztur noguldītājam, uzrāda slejā 010 “To klientu noguldītais apjoms, kuri ir finanšu klienti” un slejā 030 “To klientu noguldītais apmērs, kuri nav finanšu klienti” — atkarībā no darījumu partnera veida — šādās apakškategorijās:

960-990

1.2.3.1.  lai saņemtu tīrvērtes, turētājbankas vai naudas pārvaldības pakalpojumus (izņemot korespondentbanku pakalpojumus vai specializēto brokeru pakalpojumus)

REGULAS (ES) Nr. 575/2013 422. panta 3. punkta a) apakšpunkts

Kopējo noguldījumu apmēru, kas jāuztur noguldītājam, lai saņemtu tīrvērtes, turētājbankas vai naudas pārvaldības pakalpojumus no iestādes (izņemot korespondentbanku pakalpojumus vai specializēto brokeru pakalpojumus), uzrāda turpmākajās apakškategorijās šādā veidā:

[Piezīme: Tīrvērtes attiecības šajā kontekstā ir pakalpojumu līgums, kas klientiem dod iespēju pārskaitīt līdzekļus (vai vērtspapīrus) netieši — izmantojot tiešos dalībniekus iekšzemes norēķinu sistēmās — galīgajiem saņēmējiem. Šādi pakalpojumi attiecas tikai uz šādām darbībām: maksājumu rīkojumu nosūtīšana, saskaņošana un apstiprināšana; dienas pārtēriņš, uz nakti izsniegtais finansējums un pēcnorēķinu atlikumu uzturēšana; un pozīciju dienas laikā, kā arī galīgo norēķinu pozīciju noteikšana. Tīrvērtes un saistītie pakalpojumi jāsniedz, pamatojoties uz juridiski saistošu vienošanos ar institucionālajiem klientiem (Bāzele III likviditātes noteikumu 75. punkts).

Turētājbankas pakalpojumu attiecības šajā sakarā attiecas uz noguldījumu glabāšanu, pārskatu sniegšanu par tiem, to apstrādi un/vai ar tiem saistīto darbību operacionālo un administratīvo elementu attīstīšanu, klientu vārdā kārtojot darījumus un uzglabājot finanšu aktīvus. Ar turētājbankas pakalpojumiem saistītus pakalpojumus jāsniedz, pamatojoties uz juridiski saistošiem turētājbankas pakalpojumiem vai citu līdzīgu vienošanos ar institucionālajiem klientiem. Šādi pakalpojumi attiecas tikai uz vērtspapīru darījumu norēķiniem, līgumisku maksājumu pārvedumiem, ar nodrošinājumu saistītām procedūrām, ārvalstu valūtas darījumu izpildi, saistītu naudas atlikumu turēšanu un naudas pārvaldības papildpakalpojumu sniegšanu. Tāpat ir iekļauta arī dividenžu un citu ienākumu saņemšana, klientu veikta parakstīšanās un izpirkšana, plānota klientu naudas līdzekļu izmaksāšana un maksu, nodokļu un citu izdevumu samaksa. Turētājbankas pakalpojumus var turklāt attiecināt uz aktīvu un korporatīvajiem trasta pakalpojumiem, aktīvu un pasīvu pārvaldību, darījumu noguldījumiem, līdzekļu pārvedumiem, fondu pārvedumiem un aģenta pakalpojumiem, tostarp maksājumu un norēķinu pakalpojumiem (izņemot korespondentbanku pakalpojumus), tirdzniecības finansēšanu un depozitārajiem sertifikātiem (Bāzele III likviditātes noteikumu 76. punkts).

Naudas pārvaldības pakalpojumu attiecības šajā kontekstā ir naudas pārvaldība un ar to saistītu pakalpojumu nodrošināšana klientiem. Naudas pārvaldība un ar to saistīti pakalpojumi]

960-970

1.2.3.1.1.  uz kuru attiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī

Kopējo noguldījumu apmēru, kas jāuztur noguldītājam, lai saņemtu tīrvērtes, turētājbankas vai naudas pārvaldības pakalpojumus no iestādes (izņemot korespondentbanku pakalpojumus vai specializēto brokeru pakalpojumus), uz kuru attiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī, uzrāda šādās apakškategorijās:

960

1.2.3.1.1.1.  attiecībā uz kuru ir pierādījumi, ka klients nespēj izņemt juridiski pienācīgās summas 30 dienu laikā, neapdraudot iestādes operacionālo darbību

Kopējo noguldījumu apjoms, kas jāuztur noguldītājam, lai saņemtu tīrvērtes, turētājbankas vai naudas pārvaldības pakalpojumus no iestādes (izņemot korespondentbanku pakalpojumus vai specializēto brokeru pakalpojumus), uz kuru attiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī un attiecībā uz kuru ir pierādījumi, ka klients nespēj izņemt juridiski pienācīgās summas 30 dienu laikā, neapdraudot iestādes operacionālo darbību.

970

1.2.3.1.1.2.  attiecībā uz kuru nav pierādījumu, ka klients nespēj izņemt juridiski pienācīgās summas 30 dienu laikā, neapdraudot iestādes operacionālo darbību

Kopējo noguldījumu apmēru, kas jāuztur noguldītājam, lai saņemtu tīrvērtes, turētājbankas vai naudas pārvaldības pakalpojumus no iestādes (izņemot korespondentbanku pakalpojumus vai specializēto brokeru pakalpojumus), uz kuru attiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī, un attiecībā uz kuru nav pierādījumu, ka klients nespēj izņemt juridiski pienācīgās summas 30 dienu laikā, neapdraudot iestādes operacionālo darbību, uzrāda šādās apakškategorijās:

980-990

1.2.3.1.2.  uz ko neattiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī

Kopējo noguldījumu apmēru, kas jāuztur noguldītājam, lai saņemtu tīrvērtes, turētājbankas vai naudas pārvaldības pakalpojumus no iestādes (izņemot korespondentbanku pakalpojumus vai specializēto brokeru pakalpojumus), uz kuru neattiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī, uzrāda apakškategorijās:

980

1.2.3.1.2.1.  attiecībā uz kuru ir pierādījumi, ka klients nespēj izņemt juridiski pienācīgās summas 30 dienu laikā, neapdraudot iestādes operacionālo darbību

Kopējo noguldījumu apmēru, kas jāuztur noguldītājam, lai saņemtu tīrvērtes, turētājbankas vai naudas pārvaldības pakalpojumus no iestādes (izņemot korespondentbanku pakalpojumus vai specializēto brokeru pakalpojumus), uz kuru neattiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī, un attiecībā uz kuru nav pierādījumu, ka klients nespēj izņemt juridiski pienācīgās summas 30 dienu laikā, neapdraudot iestādes operacionālo darbību.

990

1.2.3.1.2.2.  attiecībā uz kuru nav pierādījumu, ka klients nespēj izņemt juridiski pienācīgās summas 30 dienu laikā, neapdraudot iestādes operacionālo darbību

Kopējo noguldījumu apmēru, kas jāuztur noguldītājam, lai saņemtu tīrvērtes, turētājbankas vai naudas pārvaldības pakalpojumus no iestādes (izņemot korespondentbanku pakalpojumus vai specializēto brokeru pakalpojumus), uz kuru neattiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī, un attiecībā uz kuru nav pierādījumu, ka klients nespēj izņemt juridiski pienācīgās summas 30 dienu laikā, neapdraudot iestādes operacionālo darbību, uzrāda šādās apakškategorijās:

1000

1.2.3.2.  saistībā ar iedibinātām operacionālām attiecībām, kas nav minētas 1.2.3.1.1. un 1.2.3.1.2. postenī

422. panta 3. punkta c) apakšpunkts

Kopējais noguldījumu apmērs, kas jāuztur noguldītājam saistībā ar iedibinātām operacionālām attiecībām, kas nav uzrādītas 1.2.3.1.1. un 1.2.3.1.2. postenī.

1010

1.2.3.2.1.  no kā korespondentbanku pakalpojumi vai specializēto brokeru pakalpojumi

Kopējais noguldījumu apmērs, kas jāuztur noguldītājam saistībā ar iedibinātām operacionālām attiecībām, kas nav uzrādītas 1.2.3.1.1. un 1.2.3.1.2. postenī, un kas ir noguldījumi saistībā ar korespondentbanku pakalpojumiem vai specializēto brokeru pakalpojumiem.

1020

1.2.3.4.  saistībā ar kopēju uzdevumu veikšanu institucionālās aizsardzības shēmā vai kā juridisks vai tiesību aktos noteikts minimālais noguldījums, kas jāveic citai struktūrai, kura ir tās pašas institucionālās aizsardzības shēmas locekle

REGULAS (ES) Nr. 575/2013 422. panta 3. punkta b) apakšpunkts

Kopējais noguldījumu apjoms, kas jāuztur noguldītājam saistībā ar kopēju uzdevumu veikšanu institucionālās aizsardzības shēmā vai kā juridisks vai tiesību aktos noteikts minimālais noguldījums, kas jāveic citai struktūra, kura ir tās pašas institucionālās aizsardzības shēmas locekle.

1030

1.2.3.5.  lai saņemtu naudas līdzekļu tīrvērtes un centrālo kredītiestāžu pakalpojumus, kā arī gadījumos, kuros kredītiestādes pieder tīklam saskaņā ar juridiskiem vai tiesību aktu noteikumiem

REGULAS (ES) Nr. 575/2013 422. panta 3. punkta d) apakšpunkts

Kopējais noguldījumu apjoms, kas jāuztur noguldītājam, lai saņemtu naudas līdzekļu tīrvērtes un centrālo kredītiestāžu pakalpojumus, kā arī gadījumos, kuros kredītiestādes pieder tīklam saskaņā ar juridiskiem vai tiesību aktu noteikumiem.

1040

1.2.4.  kredītiestāžu noguldījumi centrālajā kredītiestādē, kurus uzskata par likvīdiem aktīviem saskaņā ar 416. panta 1. punkta f) apakšpunktu

REGULAS (ES) Nr. 575/2013 422. panta 3. punkta pēdējā daļa

Kopējais kredītiestāžu noguldījumu apjoms centrālajā kredītiestādē, kurus uzskata par likvīdiem aktīviem saskaņā ar 416. panta 1. punkta f) apakšpunktu.

1050

1.2.5.  likviditātes kredītlīnijas aktīviem, kas minēti 416. panta 1. punkta f) apakšpunktā

416. panta 1. punkta f) apakšpunkts

Kopējais likviditātes kredītlīniju apjoms aktīviem, kas minēti 416. panta 1. punkta f) apakšpunktā.

1060-1070

1.2.6.  saistības, kuras neuzrāda 1.2.2 vai 1.2.5. postenī, un kas izriet no tādu klientu noguldījumiem, kuri nav finanšu klienti

REGULAS (ES) Nr. 575/2013 422. panta 5. punkts

Kopējais saistību apmērs, kuras uzrāda 1.2.2. vai 1.2.5. postenī, un kas izriet no tādu klientu noguldījumiem, kuri nav finanšu klienti.

1060

1.2.6.1.  uz ko attiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī

1070

1.2.6.  uz ko neattiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī

1060

1.2.7.  no II pielikumā uzskaitītajiem līgumiem izrietošas maksājamās neto summas (netiek ņemts vērā saņemamais nodrošinājums, ko var uzskatīt par likvīdiem aktīviem saskaņā ar 416. pantu)

REGULAS (ES) Nr. 575/2013 422. panta 6. punkts

No II pielikumā uzskaitītajiem līgumiem izrietošā neto maksājamā summa, kuras samaksa paredzama 30 dienu laikā.

Summas:

— ir neto attiecībā uz visiem partneriem

— netiek ņemts vērā saņemamais nodrošinājums, ko var uzskatīt par likvīdiem aktīviem saskaņā ar 416. pantu

— neatbilst pēc tirgus vērtības novērtētajai vērtībai, jo pēc tirgus vērtības novērtētā vērtība ietver arī aplēses par iespējamām ienākošo un izejošo maksājumu plūsmām un var ietvert naudas plūsmas, kas rodas vēlāk par 30 dienu laikposmu

Neto saņemamo summu uzrāda 1.3. posteņa “Ienākošās naudas plūsmas” 1.1.6. postenī (neto summa, kas jāsaņem no II pielikumā uzskaitītajiem līgumiem (netiek ņemts vērā saņemamais nodrošinājums, ko var uzskatīt par likvīdiem aktīviem saskaņā ar 416. pantu)).

1090-1100

1.2.8.  saistības, attiecībā uz kurām kompetentā iestāde noteikusi zemāku procentuālo attiecību

REGULAS (ES) Nr. 575/2013 422. panta 8. punkts

Kopējo saistību apmēru, attiecībā uz kuru kompetentā iestāde, izskatot katru gadījumu atsevišķi, noteikusi zemāku procentuālo attiecību, uzrāda šādās apakškategorijās:

1090

1.2.8.1.  ja ir izpildīti visi 422. panta 8. punkta a), b), c) un d) apakšpunktā minētie nosacījumi

Kopējais saistību apjoms, attiecībā uz kuru kompetentā iestāde, izskatot katru gadījumu atsevišķi, noteikusi zemāku procentuālo attiecību un ja ir izpildīti visi 422. panta 8. punkta a), b), c) un d) apakšpunktā minētie nosacījumi.

1100

1.2.8.2.  ja ir izpildīti visi 422. panta 8. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētie nosacījumi, lai noteiktu, vai ir piemērojama 20. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā grupas iekšējās procedūra attiecībā uz iestādēm, uz kurām neattiecas 8. pantā minētais atbrīvojums

Kopējais saistību apjoms, attiecībā uz kuru kompetentā iestāde, izskatot katru gadījumu atsevišķi, noteikusi zemāku procentuālo attiecību un ja ir izpildīti visi 422. panta 8. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētie nosacījumi, lai noteiktu, vai ir piemērojama 20. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā grupas iekšējās procedūra attiecībā uz iestādēm, uz kurām neattiecas 8. pantā minētais atbrīvojums

1110-1120

1.2.9.  saistības, tostarp jebkādas līgumiskas vienošanās, piemēram, citas ārpusbilances un iespējamās finansēšanas saistības, attiecībā uz kurām kompetentā iestāde pēc REGULAS (ES) Nr. 575/2013 420. panta 2. punktā minētās novērtēšanas noteikusi augstāku procentuālo attiecību

REGULAS (ES) Nr. 575/2013 420. panta 1. punkta e) apakšpunkts un 2. punkts

Kopējais saistību apjoms, tostarp jebkādas līgumiskas vienošanās, piemēram, ārpusbilances un iespējamās finansēšanas citas saistības, attiecībā uz kurām kompetentā iestāde pēc REGULAS (ES) Nr. 575/2013 420. panta 2. punktā minētās novērtēšanas noteikusi augstāku procentuālo attiecību.

1110

1.2.9.  saistības, tostarp jebkādas līgumiskas vienošanās, piemēram, ārpusbilances un iespējamās finansēšanas citas saistības, attiecībā uz kurām kompetentā iestāde pēc REGULAS (ES) Nr. 575/2013 420. panta 2. punktā minētās novērtēšanas noteikusi augstāku procentuālo attiecību

1120

1.2.9.  saistības, tostarp jebkādas līgumiskas vienošanās, piemēram, ārpusbilances un iespējamās finansēšanas citas saistības, attiecībā uz kurām kompetentā iestāde pēc REGULAS (ES) Nr. 575/2013 420. panta 2. punktā minētās novērtēšanas noteikusi augstāku procentuālo attiecību

1130

1.2.10.  visas citas saistības

REGULAS (ES) Nr. 575/2013 422. panta 7. punkts

Kopējais visu citu saistību apjoms.

1140-1210

1.3.  Papildu izejošās naudas plūsmas

Kopējo papildu izejošās naudas plūsmu apmēru uzrāda šādās apakškategorijās:

1140

1.3.1.  nodrošinājumam, izņemot aktīvus, kas minēti 416. panta 1. punkta a) līdz c) apakšpunktā, un ko iestāde iesniedz saistībā ar II pielikumā uzskaitītajiem līgumiem

REGULAS (ES) Nr. 575/2013 423. panta 1. punkts

Kopējo papildu izejošās naudas plūsmu apmēru, izņemot aktīvus, kas minēti 416. panta 1. punkta a) līdz c) apakšpunktā, un ko iestāde iesniedz saistībā ar II pielikumā uzskaitītajiem līgumiem, uzrāda šādās apakškategorijās:

1150

1.3.2.  atbilst papildu nodrošinājuma vajadzībām, kas izrietētu no iestādes kredītkvalitātes būtiskas pasliktināšanās

REGULAS (ES) Nr. 575/2013 423. panta 2. punkts

Kopējais izejošo naudas plūsmu apjoms, kas atbilst papildu nodrošinājuma vajadzībām, kuras izrietētu no iestādes kredītkvalitātes būtiskas pasliktināšanās.

1160

1.3.3.  atbilst papildu nodrošinājuma vajadzībām, kuras izrietētu no negatīva tirgus scenārija ietekmes uz iestādes darījumiem ar atvasinātiem instrumentiem, finansēšanas darījumiem un citiem līgumiem, ja šāda ietekme ir būtiska

REGULAS (ES) Nr. 575/2013 423. panta 3. punkts

Kopējais izejošo naudas plūsmu apjoms, kas atbilst papildu nodrošinājuma vajadzībām, kuras izrietētu no negatīva tirgus scenārija ietekmes.

1170

1.3.4.  atbilst tādu vērtspapīru vai citu aktīvu tirgus vērtībai, kuri ir pārdoti kā īsās pozīcijas un kuri ir jāpiegādā 30 dienu laikā, ja vien iestādei nepieder piegādājamie vērtspapīri vai ja vien tā nav tos aizņēmusies ar noteikumiem, kas paredz to atdošanu pēc 30 dienām, kā arī ja vien vērtspapīri neveido daļu no iestādes likvīdajiem aktīviem

REGULAS (ES) Nr. 575/2013 423. panta 4. punkts

Kopējais izejošo naudas plūsmu apjoms, kas atbilst tādu vērtspapīru vai citu aktīvu tirgus vērtībai, kuri ir pārdoti kā īsās pozīcijas un kuri ir jāpiegādā 30 dienu laikā, ja vien iestādei nepieder piegādājamie vērtspapīri vai ja vien tā nav tos aizņēmusies ar noteikumiem, kas paredz to atdošanu pēc 30 dienām, kā arī ja vien vērtspapīri neveido daļu no iestādes likvīdajiem aktīviem.

1180

1.3.5.  atbilst nodrošinājuma pārpalikumam, kas ir iestādes rīcībā, kuru darījuma partneris var atsaukt jebkurā laikā

REGULAS (ES) Nr. 575/2013 423. panta 5. punkta a) apakšpunkts

Kopējais izejošo naudas plūsmu apjoms, kas atbilst nodrošinājuma pārpalikumam, kas ir iestādes rīcībā, kuru darījuma partneris var atsaukt jebkurā laikā.

1190

1.3.6.  atbilst nodrošinājumam, kuram pienācis termiņš atgriešanai darījumu partnerim

REGULAS (ES) Nr. 575/2013 423. panta 5. punkta b) apakšpunkts

Kopējais izejošo naudas plūsmu apjoms, kas atbilst nodrošinājumam, kuram pienācis termiņš atgriešanai darījumu partnerim.

1200

1.3.7.  atbilst nodrošinājumam, kas atbilst aktīviem, kuri atbilst likvīdu aktīvu nosacījumiem 416. panta vajadzībām, ar kuriem var aizvietot aktīvus, kuri neatbilst likvīdu aktīvu nosacījumiem 416. panta vajadzībām, bez iestādes piekrišanas

REGULAS (ES) Nr. 575/2013 423. panta 5. punkta c) apakšpunkts

Kopējais izejošo naudas plūsmu apjoms, kas atbilst nodrošinājumam, kas atbilst aktīviem, kuri atbilst likvīdu aktīvu nosacījumiem 416. panta vajadzībām, ar kuriem var aizvietot aktīvus, kuri neatbilst likvīdu aktīvu nosacījumiem 416. panta vajadzībām, bez iestādes piekrišanas.

1210

1.3.8.  noguldījumi, kas saņemti kā nodrošinājums

REGULAS (ES) Nr. 575/2013 423. panta 6. punkts

Kopējais izejošo naudas plūsmu apjoms, kas atbilst noguldījumiem, kas saņemti kā nodrošinājums.

1220-1370

1.4.  Izejošās naudas plūsmas no kredītiespējām un likviditātes iespējām

Kopējo maksimālo summu, ko varētu izņemt no neizmantotām kredītiespējām un likviditātes iespējām, uzrāda šādās apakškategorijās:

[Piezīme: Šo maksimālo summu, ko var izņemt, var aplēst, neņemot vērā saskaņā ar 418. pantu tāda nodrošinājuma vērtību, kas jāsniedz, ja iestāde var atkārtoti izmantot šo nodrošinājumu, un ja šis nodrošinājums ir likvīdi aktīvi atbilstīgi 416. pantam. Sniedzamais nodrošinājums nevar būt aktīvi, ko emitējis attiecīgās kredītiespējas vai likviditātes iespējas darījuma partneris vai kāda no tam radniecīgām vienībām. Ja iestādei ir pieejama vajadzīgā informācija, maksimālo summu, ko var izņemt no neizmantotām kredītiespējām un likviditātes iespējām, kas piešķirtas SSPE, nosaka kā maksimālo summu, ko var izņemt, ievērojot SSPE pašas saistības, kuras jānokārto nākamo 30 dienu laikā.

1220

1.4.1.  maksimālā summa, ko var izņemt no neizmantotām piešķirtām kredītiespējām un neizmantotām piešķirtām likviditātes iespējām privātpersonām vai MVU/privātklientiem

REGULAS (ES) Nr. 575/2013 424. panta 2. punkts

Kopējā maksimālā summa, kas varētu rasties no neizmantotām piešķirtām kredītiespējām un neizmantotām piešķirtām likviditātes iespējām privātpersonām vai MVU, ja tie atbilst riska darījumu ar privātpersonām vai MVU kategorijai saskaņā ar standartizēto pieeju vai IRB pieeju kredītriskam.

1230-1240

1.4.2.  maksimālā summa, ko var izņemt no neizmantotām piešķirtām kredītiespējām un neizmantotām piešķirtām likviditātes iespējām klientiem, kas nav privātpersonas vai MVU un finanšu klienti

REGULAS (ES) Nr. 575/2013 424. panta 3. punkts

Kopējā maksimālā summa, kas varētu rasties no neizmantotām piešķirtām kredītiespējām un neizmantotām piešķirtām likviditātes iespējām klientiem, kas nav privātpersonas vai MVU un finanšu klienti, ja tās atbilst šādiem nosacījumiem:

a)  tās neatbilst riska darījumu ar privātpersonām vai MVU kategorijai saskaņā ar standartizēto pieeju vai IRB pieeju kredītriskam;

b)  tās ir sniegtas klientiem, kas nav finanšu klienti;

c)  tās nav sniegtas ar mērķi aizvietot klienta finansējumu situācijās, kad klients nespēj nodrošināt savas finansējuma vajadzības finanšu tirgos.

1230

1.4.2.1. –  neizmantotās piešķirtās kredītiespējas

Kopējā 1.4.2. postenī ietvertā summa, kas veido neizmantotās piešķirtās kredītiespējas

1240

1.4.2.2. –  neizmantotās piešķirtās likviditātes iespējas

Kopējā 1.4.2. postenī ietvertā summa, kas veido neizmantotās piešķirtās likviditātes iespējas

1250

1.4.3.  maksimālā summa, ko var izņemt no neizmantotajām likviditātes iespējām, kas piešķirtas SSPE ar mērķi ļaut šādai SSPE iegādāties aktīvus, kas nav vērtspapīri, no klientiem, kuri nav finanšu klienti, un kas pārsniedz pašreiz no klientiem iegādāto aktīvu apmēru, un ja maksimāli izņemamā summa atbilstoši līgumam nedrīkst pārsniegt pašreiz iegādāto aktīvu apmēru.

REGULAS (ES) Nr. 575/2013 424. panta 4. punkts

Kopējā maksimālā summa, kas varētu rasties no neizmantotajām likviditātes iespējām, kas piešķirtas SSPE ar mērķi ļaut šādai SSPE iegādāties aktīvus, kas nav vērtspapīri, no klientiem, kuri nav finanšu klienti.

1260-1270

1.4.4.  maksimālā summa, ko var izņemt no citām neizmantotām piešķirtām kredītiespējām un neizmantotām piešķirtām likviditātes iespējām, kuras nav uzrādītas 1.4.1., 1.4.2. vai 1.4.3. postenī

REGULAS (ES) Nr. 575/2013 424. panta 5. punkts

Kopējā maksimālā summa, kas varētu rasties no neizmantotajām kredītiespējām un likviditātes iespējām klientiem, kas nav uzrādītas 1.4.1., 1.4.2. vai 1.4.3. postenī. Tas ietver:

a)  likviditātes iespējas, ko iestāde ir piešķīrusi SSPE;

b)  nosacījumus, ar kādiem iestādei ir jāpērk aktīvi no SSPE vai jāīsteno aktīvu mijmaiņa.

1260

1.4.4.1  piešķirtas SSPE, izņemot tās, kas minētas 1.4.3. postenī

REGULAS (ES) Nr. 575/2013 424. panta 5. punkta a) apakšpunkts

Kopējā 1.4.4. postenī ietvertā summa, kas attiecas uz elementiem, kuri piešķirti SSPE, izņemot tos, kas minēti 1.4.3. postenī.

1270

1.4.4.2.  nosacījumi, ar kādiem iestādei ir jāpērk aktīvi no SSPE vai jāīsteno aktīvu mijmaiņa

REGULAS (ES) Nr. 575/2013 424. panta 5. punkta b) apakšpunkts

Kopējā 1.4.4. postenī ietvertā summa, kas attiecas uz nosacījumiem, ar kādiem iestādei ir jāpērk aktīvi no SSPE vai jāīsteno aktīvu mijmaiņa ar SSPE.

1280-1290

1.4.4.3.  piešķirtas kredītiestādēm

REGULAS (ES) Nr. 575/2013 424. panta 5. punkta c) apakšpunkts

Kopējā 1.4.4. postenī ietvertā summa, kas attiecas uz kredītiestādēm piešķirtiem elementiem.

1280

1.4.4.3.1. –  neizmantotās piešķirtās kredītiespējas

Kopējā 1.4.4.3. postenī ietvertā summa, kas attiecas uz neizmantotajām piešķirtajām kredītiespējām

1290

1.4.4.3.2. –  neizmantotās piešķirtās likviditātes iespējas

Kopējā 1.4.4.3. postenī ietvertā summa, kas attiecas uz neizmantotajām piešķirtajām likviditātes iespējām

1300-1310

1.4.4.4.  piešķirtas finanšu iestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām

REGULAS (ES) Nr. 575/2013 424. panta 5. punkta d) apakšpunkts

Kopējā 1.4.4. postenī ietvertā summa, kas attiecas uz finanšu iestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām piešķirtiem elementiem, izņemot kredītiestādes.

1300

1.4.4.4.1. –  neizmantotās piešķirtās kredītiespējas

Kopējā 1.4.4.4. postenī ietvertā summa, kas attiecas uz neizmantotajām piešķirtajām kredītiespējām

1310

1.4.4.4.2. –  neizmantotās piešķirtās likviditātes iespējas

Kopējā 1.4.4.4. postenī ietvertā summa, kas attiecas uz neizmantotajām piešķirtajām likviditātes iespējām

1320

1.4.4.5  piešķirtas citiem klientiem

Kopējā 1.4.4. postenī ietvertā summa, kas attiecas uz citiem klientiem piešķirtiem elementiem

1330

1.4.4.6.  piešķirtas grupas iekšējām struktūrām

Kopējā 1.4.4. postenī ietvertā summa, kas attiecas uz REGULAS (ES) Nr. 575/2013 grupas iekšējām struktūrām piešķirtiem elementiem

1340

1.4.5.  maksimālā summa, ko var izņemt no neizmantotām kredītiespējām un likviditātes iespējām, kas piešķirtas ar mērķi finansēt attīstību veicinošos aizdevumus

REGULAS (ES) Nr. 575/2013 424. panta 6. punkts

Kopējā maksimālā summa, kas varētu rasties no neizmantotām kredītiespējām un likviditātes iespējām, kas piešķirtas vienīgi ar mērķi tieši vai netieši finansēt attīstību veicinošos aizdevumus, kuri atbilst 2. un 3. punktā minētajām riska darījumu kategorijām. Šie attīstību veicinošie aizdevumi ir pieejami tikai personām, kas nav finanšu klienti, un tos piešķir bez konkurences — nevis peļņas nolūkā, bet lai veicinātu minētās dalībvalsts centrālās valdības vai reģionālās pašvaldības valsts politikas mērķus. Šādas saistības ir iespējams izņemt, tikai iesniedzot pieprasījumu attīstību veicinoša aizdevuma saņemšanai, un tādā apmērā, kāds noteikts minētajā pieprasījumā.

1350

1.4.6.  maksimālā summa, ko var izņemt no visām pārējām iespējamām saistībām

Kopējā maksimālā summa, kas varētu rasties no visām pārējām iespējamām saistībām. Šīs iespējamās finansējuma saistības var būt vai nu līgumiskas vai ārpuslīgumiskas saistības un tās nav kreditēšanas saistības. Ārpuslīgumiskas iespējamās finansējuma saistības ietver asociāciju ar vai sponsorēšanu attiecībā uz tirgojamiem produktiem vai sniegtiem pakalpojumiem, kam var būt vajadzīgs atbalsts vai finansējuma piešķiršana spriedzes apstākļos nākotnē. Ārpuslīgumiskas saistības var būt ietvertas finanšu produktos un instrumentos, kurus pārdod, sponsorē vai kuru iniciators ir iestāde, kas var izraisīt neplānotu bilances pieaugumu no atbalsta, kurš sniegts reputācijas riska apsvērumu dēļ.

1360

1.4.6.1.  piešķirtas grupas iekšējām struktūrām

Kopējā 1.4.4. postenī ietvertā summa, kas piešķirta REGULAS (ES) Nr. 575/2013 grupas iekšējām struktūrām

1370

1.4.7.  izejošās naudas plūsmas saskaņā ar CRD 105. pantu

Kopējais izejošo naudas plūsmu apjoms, kas izriet no riska faktoriem, kuri minēti REGULAS (ES) Nr. 575/2013 105. panta a) un d) apakšpunktā, ciktāl paredzams, ka tas radīsies nākamo 30 dienu laikā.

PĀRSKATU PAR LIKVIDITĀTI SNIEGŠANA (3. DAĻA NO 5 DAĻĀM — IENĀKOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS)

1.   Ienākošās naudas plūsmas

1.1.   Vispārīgas piezīmes

1. Šī ir kopsavilkuma veidne, kurā iekļauta informācija par likviditātes izejošajām naudas plūsmām, kuras mēra par nākamo 30 dienu laikposmu, lai uzraudzītu likviditātes seguma prasības ievērošanu, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 412. pantā. Posteņi, kuri iestādēm nav jānorāda, ir iekrāsoti pelēkā krāsā.

2. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 425 panta 2. punktu likviditātes ienākošās naudas plūsmas:

(i) ietver tikai līgumos noteiktās ienākošās naudas plūsmas no riska darījumiem, kuriem nav kavējumu un attiecībā uz kuriem bankai nav pamata sagaidīt, ka nākamo 30 dienu laikā netiks pildītas saistības;

(ii) tiek norādītas pilnībā.

3. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 425. panta 7. punktu iestādes nesniedz pārskatu par ienākošajām naudas plūsmām no visiem likvīdiem aktīviem, par kuriem sniegts pārskats saskaņā ar 416. pantu, ja tie nav maksājumi, kas jāveic par aktīviem, kuri nav atspoguļoti aktīva tirgus vērtībā.

4. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 425. panta 8. punktu iestādes nesniedz pārskatu par ienākošajām naudas plūsmām ne no kādām jaunām noslēgtām saistībām.

1.2.   Apakšveidne ienākošo naudas plūsmu norādīšanai

1.2.1.   Norādījumi par konkrētām rindām



Rinda

Atsauces uz tiesību aktiem un norādījumi

010-030

IENĀKOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS

REGULAS (ES) NR. 575/2013 425. pants

Ienākošās naudas plūsmas kopā

Pienākošies naudas līdzekļi, par ko sniegts pārskats šajā iedaļā, ir skaidri norādīti kā potenciāls likviditātes ienākošo naudas plūsmu avots nākamo 30 dienu laikā pārskata sniegšanas vajadzībām REGULAS (ES) NR. 575/2013 425. pantā.

Summas, kuras ir norādītas katras apakškategorijas “summas slejā”, ir pilnas summas, t.i., summas, no kurām nav atskaitītas REGULĀ (ES) NR. 575/2013 norādītie procenti.

010-980

1.  Ienākošās naudas plūsmas

REGULAS (EK) NR. 575/2013 425. pants 010.

slejā norāda pienākošos naudas līdzekļu kopējo summu, savukārt 020. slejā norāda attiecīgo ienākošo naudas plūsmu — attiecīgā gadījumā — pēc ienākošo naudas plūsmu līmeņu piemērošanas.

010-060

1.1.  Naudas līdzekļi, kuri pienākas no klientiem, kas nav finanšu klienti

REGULAS (ES) NR. 575/2013 425. panta 2. punkta a) apakšpunkts

Pārskatu par naudas līdzekļiem, kuru maksāšanas termiņš ir nākamo 30 dienu laikposmā (tostarp procentu maksājumi) un kuri pienākas no klientiem, kas nav finanšu klienti, sniedz turpmāk norādītajās apakškategorijās šādi:

[piezīme: tajos ietilpst aizdevumi, kuriem tuvojas termiņš un par ko jau ir veikta vienošanās termiņu pārjaunot. Aizdevumus, kuriem netuvojas termiņš, neuzskata par ienākošo naudas plūsmu un par tiem šeit pārskatu nesniedz].

010

1.1.1.  Naudas līdzekļi, kuri pienākas no privātpersonām vai MVU

REGULAS (ES) NR. 575/2013 425. panta 2. punkta a) apakšpunkts

Tādi naudas līdzekļi, kuri pienākas no privātpersonām vai MVU nākamo 30 dienu laikā, kam nav kavējumu un attiecībā uz kuriem bankai nav pamata sagaidīt, ka nākamo 30 dienu laikā netiks pildītas saistības (tostarp procentu maksājumi).

020

1.1.2.  Naudas līdzekļi, kuri pienākas no korporatīvajiem klientiem, kas nav finanšu klienti

REGULAS (ES) NR. 575/2013 425. panta 2. punkta a) apakšpunkts

Tādi naudas līdzekļi, kuri pienākas no korporatīvajiem klientiem nākamo 30 dienu laikā, kam nav kavējumu un attiecībā uz kuriem bankai nav pamata sagaidīt, ka nākamo 30 dienu laikā netiks pildītas saistības (tostarp procentu maksājumi).

030

1.1.2.1.  kuriem iestāde, kas ir šos naudas līdzekļus parādā, piemēro procedūru saskaņā ar 422. panta 3. un 4. punktu

REGULAS (ES) NR. 575/2013 425. panta 2. punkta e) apakšpunkts

No 1.1.2. postenī norādītās summas — kopējā summa, kas jāmaksā iestādei, lai saņemtu tīrvērtes, turētājbankas vai naudas pārvaldības pakalpojumus saskaņā ar 422. panta 3. un 4. punktu.

040

1.1.3.  Naudas līdzekļi, kuri pienākas no centrālajām bankām

REGULAS (ES) NR. 575/2013 425. panta 2. punkta a) apakšpunkts

Tādi naudas līdzekļi, kuri pienākas no centrālajām bankām nākamo 30 dienu laikā, kam nav kavējumu un attiecībā uz kuriem bankai nav pamata sagaidīt, ka nākamo 30 dienu laikā netiks pildītas saistības (tostarp procentu maksājumi).

050

1.1.3.1.  kuriem iestāde, kas ir šos naudas līdzekļus parādā, piemēro procedūru saskaņā ar 422. panta 3. un 4. punktu

REGULAS (ES) NR. 575/2013 425. panta 2. punkta e) apakšpunkts

No 1.1.3. postenī norādītās summas — kopējā summa, kas jāmaksā iestādei, lai saņemtu tīrvērtes, turētājbankas vai naudas pārvaldības pakalpojumus saskaņā ar 422. panta 3. un 4. punktu.

060

1.1.4.  Naudas līdzekļi, kuri pienākas no citiem klientiem, kas nav finanšu klienti

REGULAS (ES) NR. 575/2013 425. panta 2. punkta a) apakšpunkts

Tādu naudas līdzekļu kopējā summa, kuri nākamo 30 dienu laikā pienākas no klientiem, kas nav finanšu klienti, kam nav kavējumu un attiecībā uz kuriem bankai nav pamata sagaidīt, ka nākamo 30 dienu laikā netiks pildītas saistības (tostarp procentu maksājumi), un kuri nav norādīti 1.1.1. līdz 1.1.3. rindā.

070-080

1.2.  Naudas līdzekļi, kuri pienākas no finanšu klientiem

REGULAS (ES) NR. 575/2013 425. panta 2. punkts

Tādu naudas līdzekļu kopējā summa, kuri nākamo 30 dienu laikā pienākas no finanšu klientiem, kam nav kavējumu un attiecībā uz kuriem bankai nav pamata sagaidīt, ka nākamo 30 dienu laikā netiks pildītas saistības (tostarp procentu maksājumi).

Pārskatu par nodrošinātajiem kreditēšanas darījumiem un kapitāla tirgus darījumiem sniedz 1.2. iedaļā.

070

1.2.1.  kuriem iestāde, kas ir šos naudas līdzekļus parādā, piemēro procedūru saskaņā ar 422. panta 3. un 4. punktu

REGULAS (ES) NR. 575/2013 425. panta 2. punkta e) apakšpunkts

No 1.2. postenī norādītās summas — naudas līdzekļi, kas iestādei jāmaksā, lai saņemtu tīrvērtes, turētājbankas vai naudas pārvaldības pakalpojumus saskaņā ar 422. panta 3. un 4. punktu.

080

1.2.2.  kam kompetentā iestāde ir piešķīrusi atļauju piemērot zemāku procentuālo attiecību izejošajām naudas plūsmām saskaņā ar 422. panta 8. punktu

REGULAS (ES) NR. 575/2013 422. panta 8. punkts

No 1.2. postenī norādītās summas — pienākošies naudas līdzekļi, attiecībā uz kuriem kompetentā iestāde ir piešķīrusi atļauju piemērot zemāku procentuālo attiecību izejošajām naudas plūsmām saskaņā ar 422. panta 8. punktu

090

1.3.  Naudas līdzekļi, kuri pienākas no tirdzniecības finansēšanas darījumiem saskaņā ar 425. panta 2. punkta b) apakšpunktu

REGULAS (ES) NR. 575/2013 425. panta 2. punkta b) apakšpunkts

Naudas līdzekļi, kuri pienākas no tirdzniecības finansēšanas darījumiem saskaņā ar 425. panta 2. punkta b) apakšpunktu

100

1.4.  Aktīvi ar līgumā nenoteiktu termiņu saskaņā ar 425. panta 2. punkta c) apakšpunktu

REGULAS (ES) NR. 575/2013 425. panta 2. punkta c) apakšpunkts

Aktīvi ar līgumā nenoteiktu termiņu saskaņā ar 425. panta 2. punkta c) apakšpunktu

110

1.5.  Naudas līdzekļi, kuri pienākas no būtiska indeksa kapitāla vērtspapīru instrumentu pozīcijām, ar nosacījumu, ka tos neuzskaita divreiz – arī kā likvīdos aktīvus

REGULAS (ES) NR. 575/2013 425. panta 2. punkta f) apakšpunkts

Naudas līdzekļi, kuri pienākas no būtiska indeksa kapitāla vērtspapīru instrumentu pozīcijām, ar nosacījumu, ka tos neuzskaita divreiz – arī kā likvīdos aktīvus

120-930

1.6.  Naudas līdzekļi, kuri pienākas no nodrošinātajiem kreditēšanas darījumiem un kapitāla tirgus darījumiem, kā definēts 192. pantā

REGULAS (ES) NR. 575/2013 425. panta 2. punkta d) apakšpunkts

Turpmāk norādītajām apakškategorijām iestādes nosaka nākamo 30 dienu laikā ienākošo naudas plūsmu summu saistībā ar nodrošinātajiem kreditēšanas darījumiem un kapitāla tirgus darījumiem un tirgus vērtību attiecīgajiem aktīviem, ar kuriem nodrošina darījumus.

Saskaņā ar 192. pantu:

1.  “nodrošinātais kreditēšanas darījums” ir jebkāds darījums, kas rada riska darījumu, kuram ir nodrošinājums, un šāda darījuma nosacījumi neparedz iestādei tiesības vismaz katru dienu veikt drošības rezerves pārskatīšanu;

2.  “kapitāla tirgus darījums” ir jebkāds darījums, kas rada riska darījumu, kuram ir nodrošinājums, un darījuma nosacījumi paredz iestādei tiesības vismaz katru dienu veikt drošības rezerves pārskatīšanu.

Tāpēc šajā iedaļā sniedz pārskatu par visiem darījumiem, kuros iestāde ir sniegusi nodrošinātu aizdevumu naudā, piemēram, darījumiem ar aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu, kā definēts REGULAS (ES) NR. 575/2013 4. panta 83. punktā, un kuru termiņš pienāk 30 dienu laikā.

Iestādes paziņo 30 dienu laikā maksājamo summu 010., 030. un 050. slejā un tirgus vērtību aktīviem, ar ko nodrošina nodrošinātos kreditēšanas darījumus un kapitāla tirgus darījumus, — 020., 040. un 060. slejā, atkarībā no aktīviem piešķirtās aktīvu kvalitātes kategorijas (ļoti augsta likviditāte un kredītkvalitāte, augsta likviditāte un kredītkvalitāte un citāda likviditāte un kredīta kvalitāte).

Iestādes iedala darījumus, nosakot likviditāti un kredītkvalitāti aktīviem, ar kuriem nodrošina darījumu, un šim nolūkam izmantojot tos pašus kritērijus, kurus piemēro, sniedzot pārskatu par aktīviem 1.1. veidnē “Aktīvi”.

T.i., saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punktu, kamēr nav pieņemta vienota ļoti augstas un augstas likviditātes un kredītkvalitātes definīcija saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 460. pantu, iestādes pašas nosaka attiecīgajā valūtā pārvedamos aktīvus, kam attiecīgi ir ārkārtīgi augsta vai augsta likviditāte un kredītkvalitāte.

Ja iestāde nodrošinājumu portfelī ir saņēmusi gan “ļoti augstas”, gan “augstas”, gan “citādas” likviditātes un kredītkvalitātes aktīvus un nevieni aktīvi nav īpaši iedalīti kā nodrošinājums nodrošinātajiem kreditēšanas darījumiem un citiem kapitāla tirgus darījumiem, tad iestādes pieņem, ka aktīvi ar viszemāko likviditāti un kredītkvalitāti ir iedalīti vispirms, t.i., aktīvus ar “citādu likviditāti un kredītkvalitāti” iedala vispirms. Tikai tad, kad visi šie aktīvi ir pilnībā iedalīti, tiek iedalīti aktīvi ar “augstu likviditāti un kredītkvalitāti”. Tikai tad, kad arī visi šie aktīvi ir pilnībā iedalīti, tiek iedalīti aktīvi ar “ļoti augstu likviditāti un kredītkvalitāti”.

120-190

1.6.1.  Citi pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē

REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta c) apakšpunkts

Par darījumiem, kas nodrošināti ar pārvedamiem aktīviem, pārskatu sniedz attiecīgajā apakškategorijā.

Šajā iedaļā norādītie aktīvi ir skaidri identificēti kā potenciāli ļoti augstas vai augstas likviditātes un kredītkvalitātes aktīvi.

Šajā iedaļā norādītajiem aktīviem jāatbilst visām piemērojamām prasībām, kas iekļautas REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. un 417. pantā.

120-130

1.6.1.1.  Pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē dalībvalsts centrālā valdība, reģiona ar fiskālo autonomiju uzlikt un iekasēt nodokļus centrālā valdība vai trešās valsts centrālā valdība vietējā valūtā, ja iestāde minētajā dalībvalstī vai trešā valstī uzņemas likviditātes risku, kuru tā sedz, turot šos likvīdos aktīvus

REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punkts

120

1.6.1.1.1.  kas ir prasījumi

Aktīvi, kas norādīti likvīdo aktīvu veidlapas 1.3.1. postenī un kuri ir prasījumi pret iepriekš minētajiem darījumu partneriem, saskaņā ar 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punktu

130

1.6.1.1.2.  ko garantē

Aktīvi, kas norādīti likvīdo aktīvu veidlapas 1.3.1. postenī un kurus garantē iepriekš minētie darījumu partneri, saskaņā ar 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punktu

140-150

1.6.1.2.  Pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē centrālās bankas un necentrālās valdības publiskā sektora struktūras šo centrālo banku un publiskā sektora struktūru vietējā valūtā

REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punkts

140

1.6.1.2.1.  kas ir prasījumi

Aktīvi, kas norādīti likvīdo aktīvu veidlapas 1.3.2. postenī un kuri ir prasījumi pret iepriekš minētajiem darījumu partneriem saskaņā ar 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punktu

150

1.6.1.2.2.  ko garantē

Aktīvi, kas norādīti likvīdo aktīvu veidlapas 1.3.2. postenī un kurus garantē iepriekš minētie darījumu partneri, saskaņā ar 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punktu

160-170

1.6.1.3.  Pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē Starptautisko norēķinu banka, Starptautiskais Valūtas fonds, Komisija un daudzpusējas attīstības bankas

REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) punkts

160

1.6.1.3.1.  kas ir prasījumi

Aktīvi, kas norādīti likvīdo aktīvu veidlapas 1.3.3. postenī un kuri ir prasījumi pret iepriekš minētajiem darījumu partneriem saskaņā ar 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) punktu

170

1.6.1.3.2.  ko garantē

Aktīvi, kas norādīti likvīdo aktīvu veidlapas 1.3.3. postenī un kurus garantē iepriekš minētie darījumu partneri, saskaņā ar 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) punktu

180-190

1.6.1.4.  Pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē Eiropas Finanšu stabilitātes instruments un Eiropas Stabilizācijas mehānisms

REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iv) punkts

180

1.6.1.4.1.  kas ir prasījumi

Aktīvi, kas norādīti likvīdo aktīvu veidlapas 1.3.4. postenī un kuri ir prasījumi pret iepriekš minētajiem darījumu partneriem saskaņā ar 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iv) punktu

190

1.6.1.4.2.  ko garantē

Aktīvi, kas norādīti likvīdo aktīvu veidlapas 1.3.4. postenī un kurus garantē iepriekš minētie darījumu partneri, saskaņā ar 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iv) punktu

200-220

1.6.2.  Kopā — KIU daļas vai ieguldījumu apliecības ar pamatā esošajiem aktīviem, kas norādīti 416. panta 1. punktā

REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 6. punkts

Šeit tiek sniegts pārskats par visām KIU ieguldījumu apliecībām vai daļām ar pamatā esošajiem aktīviem, kas norādīti REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punktā, izmantojot attiecīgu apakškategoriju saskaņā ar LCR likvīdo aktīvu veidni.

200

1.6.2.1.  pamatā esošie aktīvi 416. panta 1. punkta a) apakšpunktā

210

1.6.2.2.  pamatā esošie aktīvi 416. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā

220

1.6.2.3.  pamatā esošie aktīvi 416. panta 1. punkta d) apakšpunktā

230

1.6.3.  Aktīvi, ko emitējusi kredītiestāde, kuru izveidojusi dalībvalsts centrālā valdība vai reģionālā pašvaldība

Aktīvi, ko emitējusi kredītiestāde, kuru izveidojusi dalībvalsts centrālā valdība vai reģionālā pašvaldība, ja ir izpildīts vismaz viens no 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta iii) punkta nosacījumiem

240-260

1.6.4.  Nefinanšu korporatīvās obligācijas

REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta b) vai d) apakšpunkts

Par nefinanšu korporatīvajām obligācijām pārskatu sniedz atbilstoši to kredītkvalitātei saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 122. pantu, izmantojot attiecīgo apakškategoriju.

240

1.6.4.1.  pirmā kredītkvalitātes pakāpe

250

1.6.4.2.  otrā kredītkvalitātes pakāpe

260

1.6.4.3.  trešā kredītkvalitātes pakāpe

270-290

1.6.5.  Kredītiestādes emitētas obligācijas, kuras ir atbilstošas, lai tām piemērotu 129. panta 4. vai 5. punktā noteikto procedūru

REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punkts

Par obligācijām, kuras ir atbilstošas, lai tām piemērotu 129. panta 4. vai 5. punktā izklāstīto procedūru, pārskatu sniedz atbilstīgi to kredītkvalitātei saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 129. panta 4. vai 5. punktu, izmantojot attiecīgo apakškategoriju.

270

1.6.5.1.  pirmā kredītkvalitātes pakāpe

280

1.6.5.2.  otrā kredītkvalitātes pakāpe

290

1.6.5.3.  trešā kredītkvalitātes pakāpe

300-320

1.6.6.  Ar aktīviem nodrošināti kredītiestādes emitēti instrumenti, ja tie ir uzrādījuši visaugstāko kredītkvalitāti, ko EBI noteikusi saskaņā ar 509. panta 3., 4. un 5. punkta kritērijiem

REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punkts

Par šiem posteņiem pārskatu sniedz atbilstīgi to kredītkvalitātei saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 2. sadaļas 5. nodaļu un 123., 124., 125. un 126. pantu, izmantojot attiecīgu apakškategoriju.

300

1.6.6.1.  pirmā kredītkvalitātes pakāpe

310

1.6.6.2.  otrā kredītkvalitātes pakāpe

320

1.6.6.3.  trešā kredītkvalitātes pakāpe

330-350

1.6.7.  No 1.6.6. pozīcijā norādītajiem aktīviem — ar mājokļu hipotēku nodrošināti instrumenti

REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punkts

Par šiem posteņiem pārskatu sniedz atbilstīgi to kredītkvalitātei saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 2. sadaļas 5. nodaļu un 123., 124., 125. un 126. pantu, izmantojot attiecīgu apakškategoriju.

330

1.6.7.1.  pirmā kredītkvalitātes pakāpe

340

1.6.7.2.  otrā kredītkvalitātes pakāpe

350

1.6.7.3.  trešā kredītkvalitātes pakāpe

360-380

1.6.8.  Obligācijas, kā definēts Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktā un kas nav 1.9. pozīcijā minētās obligācijas

REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punkts

Par šiem posteņiem pārskatu sniedz atbilstīgi to kredītkvalitātei saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 129. panta 4. vai 5. punktu, izmantojot attiecīgu apakškategoriju.

360

1.6.8.1.  pirmā kredītkvalitātes pakāpe

370

1.6.8.2.  otrā kredītkvalitātes pakāpe

380

1.6.8.3.  trešā kredītkvalitātes pakāpe

390-410

1.6.9.  Citi pārvedami aktīvi ar ļoti augstu likviditāti un kredītkvalitāti

REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta b) apakšpunkts

Par šiem posteņiem pārskatu sniedz atbilstīgi to kredītkvalitātei saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 III daļas 2. sadaļas 2. nodaļu, izmantojot attiecīgu apakškategoriju.

Šeit sniedz pārskatu tikai par tiem posteņiem, kas nav norādīti iepriekšējās pozīcijās.

390

1.6.9.1.  pirmā kredītkvalitātes pakāpe

400

1.6.9.2.  otrā kredītkvalitātes pakāpe

410

1.6.9.3.  trešā kredītkvalitātes pakāpe

420-440

1.6.10.  Citi pārvedami aktīvi ar augstu likviditāti un kredītkvalitāti

REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta d) apakšpunkts

Par šiem posteņiem pārskatu sniedz atbilstīgi to kredītkvalitātei saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 III daļas 2. sadaļas 2. nodaļu, izmantojot attiecīgu apakškategoriju.

Šeit sniedz pārskatu tikai par tiem posteņiem, kas nav norādīti iepriekšējās rindās.

420

1.6.10.1.  pirmā kredītkvalitātes pakāpe

430

1.6.10.2.  otrā kredītkvalitātes pakāpe

440

1.6.10.3.  trešā kredītkvalitātes pakāpe

450-460

1.6.11.  Aktīvi, kas atbilst REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta b) un d) apakšpunkta prasībām, bet neatbilst 417. panta b) vai c) punkta prasībām

Pārskatu par posteņiem sniedz tikai vienā no turpmāk norādītajām apakškategorijām, arī tad, ja nav izpildīti abi nosacījumi.

450

1.6.11.1.  Aktīvi, kurus nekontrolē likviditātes pārvaldības struktūrvienība

REGULAS (ES) NR. 575/2013 417. panta c) punkts

460

1.6.11.2.  Aktīvi, kuri nav juridiski un praktiski nekavējoties pieejami jebkurā brīdī nākamo 30 dienu laikā, lai tos likvidētu, izmantojot tiešās pārdošanas darījumu vai vienkāršu līgumu par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu atzītos repo tirgos

REGULAS (ES) NR. 575/2013 417. panta b) punkts

470-660

1.6.12.  Posteņi, kam piemērojama papildu ziņošana par likvīdiem aktīviem

Iestādes sniedz pārskatu tikai par aktīviem, kam piemērojama papildu ziņošana par likvīdiem aktīviem saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 III pielikumu. Visiem posteņiem, izņemot tos, kas minēti 3.1., 3.2. un 3.9. iedaļā, jāatbilst nosacījumiem, kas izklāstīti minētā pielikuma pēdējā daļā.

Pārskatu par šiem posteņiem sniedz šeit attiecīgajā apakškategorijā.

Šeit sniedz pārskatu tikai par tiem posteņiem, kas nav norādīti citur veidnē.

470

1.6.12.1.  Nauda

Regulas (EK) NR. 575/2013 III pielikuma 1. punkts

Kopējā naudas summa, ieskaitot monētas un banknotes/valūtu. Pārskatu sniedz tikai par tādu naudu, kas neatbilst vismaz vienam no 416. panta 3. punkta c), d) un e) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem un ko tādējādi nevar norādīt pārskata 1.1. postenī.

Citās iestādēs veiktus parādzīmju naudas depozītus nenorāda šeit, bet gan 1.3. veidnes “Ienākošās naudas plūsmas” nodrošinājuma kategorijā, ja tos var uzskatīt par naudas līdzekļiem, kas maksājami nākamo 30 dienu laikā.

480

1.6.12.2.  Centrālo banku riska darījumi, tādā apmērā, kādā šos riska darījumus var izmantot spriedzes apstākļos

Regulas (EK) NR. 575/2013 III pielikuma 2. punkts

Kopējā summa riska darījumiem ar centrālajām bankām, tādā apmērā, kādā šos riska darījumus var izmantot spriedzes apstākļos. Pārskatu sniedz tikai par tādiem riska darījumiem, kas neatbilst vismaz vienam no 416. panta 3. punkta c), d) un e) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem un ko tādējādi nevar norādīt pārskata 1.3. postenī.

490-530

1.6.12.3.  Pārvedami vērtspapīri ar 0 % riska pakāpi, kuri nav iestādes vai kādas tai radniecīgas struktūras saistības

Regulas (EK) NR. 575/2013 III pielikuma 3. punkts

Vērtspapīri ar 0 % riska pakāpi, kuri ir prasījumi pret vai ko garantē kādas dalībvalsts vai trešās valsts centrālā valdība, kā minēts III pielikuma 3. punktā. No tiem:

490

1.6.12.3.1.  kas ir prasījumi pret valstīm

Regulas (EK) NR. 575/2013 III pielikuma 3. punkts

500

1.6.12.3.2.  prasījumi, ko garantē valstis

Regulas (EK) NR. 575/2013 III pielikuma 3. punkts

510

1.6.12.3.3.  kas ir prasījumi pret vai ko garantē centrālās bankas

Regulas (EK) NR. 575/2013 III pielikuma 3. punkts

520

1.6.12.3.4.  kas ir prasījumi pret vai ko garantē necentrālās valdības publiskā sektora struktūras, reģioni ar fiskālo autonomiju uzlikt un iekasēt nodokļus un vietējās pašpārvaldes

Regulas (EK) NR. 575/2013 III pielikuma 3. punkts

530

1.6.12.3.5.  kas ir prasījumi pret vai prasījumi, kurus garantē Starptautisko norēķinu banka, Starptautiskais Valūtas fonds, Eiropas Savienība, Eiropas Finanšu stabilitātes instruments, Eiropas Stabilizācijas mehānisms vai daudzpusējas attīstības banka

Regulas (EK) NR. 575/2013 III pielikuma 3. punkts

540

1.6.12.4.  Pārvedami vērtspapīri, kas nav minēti 3.3. postenī un kuri ir vietējās valūtās emitēti prasījumi pret vai prasījumi, kurus garantē valstis vai centrālās bankas, un kurus valsts vai centrālā banka emitējusi tās valsts valūtā, kurā uzņemas likviditātes risku, vai emitējusi ārvalstu valūtās, tādā apmērā, kādā šāda parāda turēšana atbilst bankas darbību likviditātes vajadzībām šajā trešā valstī

Regulas (EK) NR. 575/2013 III pielikuma 4. punkts

550-590

1.6.12.5.  Pārvedami vērtspapīri ar 20 % riska pakāpi, kuri nav iestādes vai kādas tai radniecīgas struktūras saistības

Regulas (EK) NR. 575/2013 III pielikuma 5. punkts

Vērtspapīri ar 20 % riska pakāpi, kuri ir prasījumi pret vai ko garantē kādas dalībvalsts vai trešās valsts centrālā valdība, kā minēts III pielikuma 5. punktā. No tiem:

550

1.6.12.5.1.  prasījumi pret valstīm

Regulas (EK) NR. 575/2013 III pielikuma 5. punkts

560

1.6.12.5.2.  prasījumi, ko garantē valstis

Regulas (EK) NR. 575/2013 III pielikuma 5. punkts

570

1.6.12.5.3.  kas ir prasījumi pret vai ko garantē centrālās bankas

Regulas (EK) NR. 575/2013 III pielikuma 5. punkts

580

1.6.12.5.4.  kas ir prasījumi pret vai ko garantē necentrālās valdības publiskā sektora struktūras, reģioni ar fiskālo autonomiju uzlikt un iekasēt nodokļus un vietējās pašpārvaldes

Regulas (EK) NR. 575/2013 III pielikuma 5. punkts

590

1.6.12.5.5.  kas ir prasījumi pret vai prasījumi, kurus garantē Starptautisko norēķinu banka, Starptautiskais Valūtas fonds, Eiropas Savienība, Eiropas Finanšu stabilitātes instruments, Eiropas Stabilizācijas mehānisms vai daudzpusējas attīstības banka

Regulas (EK) NR. 575/2013 III pielikuma 5. punkts

600

1.6.12.6.  Pārvedami vērtspapīri, kas nav minēti 3.3.– 3.5.6. postenī un kuri saskaņā ar trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu atbilst 20 % vai labākai riska pakāpei vai tiek iekšēji novērtēti kā tādi, kuriem ir līdzvērtīga kredītkvalitāte, un kuri atbilst visiem nosacījumiem, kuri paredzēti REGULAS (ES) NR. 575/2013 III pielikuma 6. punktā

Regulas (EK) NR. 575/2013 III pielikuma 6. punkts

610

1.6.12.7.  Pārvedami vērtspapīri, kas nav minēti LCR aktīvu veidnes 3.3.–3.6. postenī un kas saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu atbilst 50 % vai labākai riska pakāpei vai tiek iekšēji novērtēti kā tādi, kuriem ir līdzvērtīga kredītkvalitāte, un kuri nav prasījums pret SSPE, iestādi vai kādu no tās radniecīgajām struktūrām.

Regulas (EK) NR. 575/2013 III pielikuma 7. punkts

620

1.6.12.8.  Pārvedami vērtspapīri, kas nav minēti LCR aktīvu veidnes 3.3.–3.7. postenī un kuru nodrošinājuma aktīvi saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu atbilst 35 % vai labākai riska pakāpei vai tiek iekšēji novērtēti kā tādi, kuriem ir līdzvērtīga kredītkvalitāte, un ir pilnībā nodrošināti ar hipotēkām uz mājokļa īpašumu saskaņā ar KPR 125. pantu.

Regulas (EK) NR. 575/2013 III pielikuma 8. punkts

630

1.6.12.9.  Rezerves kredītiespējas, ko piešķīrušas centrālās bankas saskaņā ar monetāro politiku tādā apmērā, kādā šīs iespējas nav nodrošinātas ar likvīdiem aktīviem un neiekļaujot ārkārtas likviditātes palīdzību

Regulas (EK) NR. 575/2013 III pielikuma 9. punkts

Kopējā tādu rezerves kredītiespēju summa, ko piešķīrušas centrālās bankas saskaņā ar monetāro politiku tādā apmērā, kādā šīs iespējas nav nodrošinātas ar likvīdiem aktīviem un neiekļaujot ārkārtas likviditātes palīdzību

640

1.6.12.10.  Tiesību aktos vai statūtos noteikti obligātie depozīti centrālajā kredītiestādē un cits likvīds finansējums, kas uz statūtu vai līgumu pamata pieejams no centrālās kredītiestādes vai iestādēm, kas ir 113. panta 7. punktā minētā tīkla dalībnieces, vai ir atbilstīgs 10. pantā noteiktajai nepiemērošanai, ciktāl šāds finansējums nav nodrošināts ar likvīdiem aktīviem, ja kredītiestāde pieder tīklam saskaņā ar tiesību akta vai statūtu noteikumiem

Regulas (EK) NR. 575/2013 III pielikuma 10. punkts

650

1.6.12.11.  Biržā tirgotas, centrālai tīrvērtei pakļautas, būtiskā akciju indeksā ietilpstošas parastās akcijas, kas denominētas dalībvalsts vietējā valūtā un ko nav emitējusi iestāde vai kāda tai radniecīga sabiedrība

Regulas (EK) NR. 575/2013 III pielikuma 11. punkts

660

1.6.12.12.  Atzītā biržā iekļauts zelts, kas nodots glabāšanā

Regulas (EK) NR. 575/2013 III pielikuma 12. punkts

670-920

1.6.13.  Aktīvi, kas neatbilst REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta prasībām, tomēr atbilst 417. panta b) un c) punkta prasībām

Pārskatu par šiem posteņiem sniedz šeit attiecīgajā likvīdo aktīvu veidnes apakškategorijā.

670-690

1.6.13.1.  Finanšu korporatīvās obligācijas

REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 2. punkts

Par šiem posteņiem pārskatu sniedz atbilstīgi to kredītkvalitātei saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 120. panta 1. punktu

670

1.6.13.1.1.  pirmā kredītkvalitātes pakāpe

680

1.6.13.1.2.  otrā kredītkvalitātes pakāpe

690

1.6.13.1.3.  trešā kredītkvalitātes pakāpe

700-720

1.6.13.2.  Pašu emitētie instrumenti

REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 3. punkta b) apakšpunkts

Par šiem posteņiem pārskatu sniedz atbilstīgi to kredītkvalitātei saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 120. panta 1. punktu

700

1.6.13.2.1.  pirmā kredītkvalitātes pakāpe

710

1.6.13.2.2.  otrā kredītkvalitātes pakāpe

720

1.6.13.2.3.  trešā kredītkvalitātes pakāpe

730-750

1.6.13.3.  Nenodrošināti kredītiestādes emitēti instrumenti

REGULAS (EK) NR. 575/2013 416. pants

Par šiem posteņiem pārskatu sniedz atbilstīgi to kredītkvalitātei saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 120. panta 1. punktu

730

1.6.13.3.1.  pirmā kredītkvalitātes pakāpe

740

1.6.13.3.2.  otrā kredītkvalitātes pakāpe

750

1.6.13.3.  trešā kredītkvalitātes pakāpe

760-780

1.6.13.4.  Ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri, kas nav jau norādīti 1.6.6. punktā

REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 4. punkta b) apakšpunkts

Par šiem posteņiem pārskatu sniedz atbilstīgi to kredītkvalitātei saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 III daļas 2. sadaļas 5. nodaļu un 125. pantu

760

1.6.13.4.1.  pirmā kredītkvalitātes pakāpe

770

1.6.13.4.2.  otrā kredītkvalitātes pakāpe

780

1.6.13.4.3.  trešā kredītkvalitātes pakāpe

790-810

1.6.13.5.  Ar mājokļu hipotēku nodrošināti instrumenti, kas nav jau norādīti 1.6.7. postenī

REGULAS (ES) NR. 575/2013 509. panta 3. punkts

Par šiem posteņiem pārskatu sniedz atbilstīgi to kredītkvalitātei saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 III daļas 2. sadaļas 5. nodaļu un 125. pantu

790

1.6.13.5.1.  pirmā kredītkvalitātes pakāpe

800

1.6.13.5.2.  otrā kredītkvalitātes pakāpe

810

1.6.13.5.3.  trešā kredītkvalitātes pakāpe

820

1.6.13.6.  Kapitāla vērtspapīri, kas iekļauti atzītas biržas sarakstā, un ar nozīmīgu indeksu saistīti kapitāla vērtspapīru instrumenti, kas nav pašu emitēti vai kurus nav emitējušas finanšu iestādes

Regulas (EK) NR. 575/2013 416. panta 4. punkta a) apakšpunkts un 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts

830

1.6.13.7.  Zelts

Regulas (EK) NR. 575/2013 416. panta 4. punkta a) apakšpunkts un 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts

840

1.6.13.8.  Garantētas obligācijas, kuras nav jau norādītas iepriekš

REGULAS (ES) NR. 575/2013 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts

850

1.6.13.9.  Segtās obligācijas, kuras nav jau norādītas iepriekš

REGULAS (ES) NR. 575/2013 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts

860

1.6.13.10.  Korporatīvās obligācijas, kuras nav jau norādītas iepriekš

REGULAS (ES) NR. 575/2013 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts

870

1.6.13.11.  Fondi, kas balstīti uz 1.6.13.6.– 1.6.13.10. postenī minētajiem aktīviem

REGULAS (ES) NR. 575/2013 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts

880-900

1.6.13.12.  Citu centrālai bankai atbilstošu vērtspapīru vai aizdevumu kategorijas

REGULAS (ES) NR. 575/2013 509. panta 3. punkta b) apakšpunkts

880

1.6.13.12.1.  Pašvaldību obligācijas

REGULAS (ES) NR. 575/2013 509. panta 3. punkta b) apakšpunkts

890

1.6.13.12.2.  Komerciālie vērtspapīri

REGULAS (ES) NR. 575/2013 509. panta 3. punkta b) apakšpunkts

900

1.6.13.12.3.  Kredītprasības

REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 4. punkta c) apakšpunkts

910-930

1.6.13.13.  Šariatam atbilstīgi finanšu produkti kā alternatīva aktīviem, kas atbilstu likvīdiem aktīviem 416. panta vajadzībām, izmantošanai Šariatam atbilstošās bankās

REGULAS (ES) NR. 575/2013 509. panta 2. punkta i) apakšpunkts

910

1.6.13.13.1.  pirmā kredītkvalitātes pakāpe

920

1.6.13.13.2.  otrā kredītkvalitātes pakāpe

930

1.6.13.13.3.  trešā kredītkvalitātes pakāpe

940-960

1.7.  Neizmantotas kredītiespējas un likviditātes iespējas un citas saistības, kas saņemtas no tās pašas grupas struktūrām saskaņā Kapitāla prasību regulas 425. panta 4. punktu

REGULAS (ES) NR. 575/2013 425. panta 4. punkts

No tās pašas grupas struktūrām saņemto neizmantoto kredītiespēju un likviditātes iespēju un citu saistību, kurām kompetentās iestādes, izskatot katru gadījumu atsevišķi, ir piešķīrušas atļauju piemērot augstākas ienākošas naudas plūsmas, kopējo summu norāda šādās apakškategorijās:

940

1.7.1.  ja ir izpildīti visi 425. panta 4. punkta a), b) un c) apakšpunkta nosacījumi

REGULAS (ES) NR. 575/2013 425. panta 4. punkta a), b) un c) apakšpunkts

Tādu pienākošos naudas līdzekļu kopējā summa, kuriem kompetentās iestādes, izskatot katru gadījumu atsevišķi, ir piešķīrušas atļauju piemērot augstākas ienākošas naudas plūsmas, un attiecībā uz kuriem ir izpildīti visi 425. panta 4. punkta a), b) un c) apakšpunkta nosacījumi

950

1.7.2.  ja kompetentās iestādes nav piemērojušas 425. panta 4. punkta d) apakšpunktu un ir izpildīti visi 425. panta 4. punkta a), b) un c) apakšpunkta nosacījumi, lai varētu piemērot grupas iekšējo procedūru saskaņā ar 20. panta 1. punkta b) apakšpunktu attiecībā uz iestādēm, uz kurām neattiecas 8. panta nepiemērošana, — neizmantotās kredītiespējas un likviditātes iespējas un citas saistības, kas saņemtas no tās pašas grupas struktūras atbilstīgi 425. panta 5. punktam

REGULAS (ES) NR. 575/2013 425. panta 4. punkta a), b) un c) apakšpunkts

Tādu pienākošos naudas līdzekļu kopējā summa, attiecībā uz kuriem kompetentās iestādes, izskatot katru gadījumu atsevišķi, ir piešķīrušas atļauju piemērot augstākas ienākošas naudas plūsmas, ja ir izpildīti visi 425. panta 4. punkta a), b) un c) apakšpunkta nosacījumi, lai varētu piemērot grupas iekšējo procedūru saskaņā ar 20. panta 1. punkta b) apakšpunktu attiecībā uz iestādēm, uz kurām neattiecas 8. panta nepiemērošana, un ja nav piemērots 425. pants 4. punkta d) apakšpunkts

960

1.7.3.  Neto debitoru parādi, kas izriet no II pielikumā norādītajiem līgumiem (atskaitot saņemamo nodrošinājumu, ko var uzskatīt par likvīdiem aktīviem saskaņā ar 416. pantu)

REGULAS (ES) NR. 575/2013 425. panta 3. punkts

Neto summa debitoru parādiem, kuru nomaksa sagaidāma 30 dienu laikā un kuri izriet no II pielikumā norādītajiem līgumiem.

Summas:

— ir neto par visiem darījumu partneriem;

— no tām ir atskaitīts saņemamais nodrošinājums, ko var uzskatīt par likvīdiem aktīviem saskaņā ar 416. pantu;

— tās nav novērtētas pēc tirgus vērtības, jo tirgus vērtība ietver aplēses par iespējamajām ienākošajām un izejošām naudas plūsmām var ietvert naudas plūsmas, kuras rodas pēc vairāk nekā 30 dienām.

Piezīme. Maksājamās neto summas norāda 1.2. punkta “Izejošās naudas plūsmas” 1.2.7. postenī (neto debitoru parādi, kas izriet no II pielikumā norādītajiem līgumiem (atskaitot saņemamo nodrošinājumu, ko var uzskatīt par likvīdiem aktīviem saskaņā ar 416. pantu)).

970

1.8.  Ar likvīdiem aktīviem saistīti pienākošies maksājumi, kas nav atspoguļoti aktīvu tirgus vērtībā

REGULAS (ES) NR. 575/2013 425. panta 7. punkts

Visu maksājamu, kuri pienākas saistībā ar aktīviem, ko uzskatīt par likvīdiem aktīviem saskaņā ar 416. pantu, kopējā summa, kura nav ņemta vērā attiecīgā aktīva tirgus vērtībā.

980

1.9.  Citas ienākošās naudas plūsmas

Visu citu ienākošo naudas plūsmu, kas nav norādītas 1.1. līdz 1.8. postenī, kopējā summa

990

2.  Tādu ienākošo naudas plūsmu kopsumma, kas izslēgtas maksimālās robežvērtības dēļ

Tādu pienākošos naudas līdzekļu kopējā summa, kuri ir izslēgti saistībā ar ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību, kas ir noteikta 75 % apmērā no likviditātes izejošajām naudas plūsmām saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 425 panta 1. punktu. Tas būs jāpārbauda ar atsauci uz izejošo naudas plūsmu kopsummu, aprēķinot to no izejošo naudas plūsmu veidnes.

1000-1030

3.  Ienākošās naudas plūsmas, kas ir atbrīvotas no maksimālās robežvērtības piemērošanas

1000

3.1.  Naudas līdzekļi, kas pienākas no aizņēmējiem un obligāciju ieguldītājiem saistībā ar hipotekārajiem aizdevumiem

REGULAS (ES) NR. 575/2013 425. panta 1. punkts

Hipotekārais aizdevums, ko finansē ar obligācijām, kas ir atbilstīgas, lai tām piemērotu 129. panta 4., 5. vai 6. punktā noteikto procedūru, kā definēts Direktīvas NR. 2009/65/EK 52. panta 4. punktā

1010

3.2.  Ienākošās naudas plūsmas no attīstību veicinošiem aizdevumiem, ko iestādes piešķir kā starpnieki

REGULAS (ES) NR. 575/2013 425. panta 1. punkts

1020

3.3.  Ienākošās naudas plūsmas, kas atbilst 113. panta 6. un 7. punktā noteiktās procedūras piemērošanai

Kopējā summa ienākošajām naudas plūsmām no depozītiem citās iestādēs, kas atbilst 113. panta 6. vai 7. punktā noteikto procedūru piemērošanai un tādēļ ir atbrīvotas no ienākošo naudas plūsmu maksimālās robežvērtības piemērošanas.

REGULAS (ES) NR. 575/2013 425. panta 1. punkts

1030

3.4.  Ienākošās naudas plūsmas no tās pašas grupas struktūras, kas saskaņotas ar kompetentajām iestādēm

REGULAS (ES) NR. 575/2013 425. panta 1. punkts

LIKVIDITĀTES PĀRSKATU SNIEGŠANA (4. DAĻA NO 5 DAĻĀM — Nodrošinājuma mijmaiņas līgumi)

Vispārīgas piezīmes

1. Šī ir kopsavilkuma veidne, kurā iekļauta informācija, kas ļaus EBI izvērtēt, vai ir pareizi noslēgti nodrošinātās kreditēšanas un nodrošinājuma mijmaiņas darījumi, kuros pret nodrošinājumu, kas neatbilst 416. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktam, iegūti 416. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētie likvīdie aktīvi.

(a) Nodrošinājuma mijmaiņas līgumu apakšveidne

i. Norādījumi par konkrētām rindām



Rinda

Atsauces uz tiesību aktiem un norādījumi

1.  Nodrošinājuma mijmaiņas līgumi

Regulas (ES) NR. 575/2013 415. panta 1. punkta otrā daļa

Iestādes sniedz pārskatus par jebkuru nodrošinājuma mijmaiņas darījumu, ja likvīdie aktīvi, kas minēti 416. panta a), b) vai c) apakšpunktā, ir iegūti pret nodrošinājumu, kas neatbilst 416. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktam.

Šajā veidnē aktīvus, kas neatbilst REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktam, norāda kā “citi aktīvi”.

Pārskatu par nodrošinājuma mijmaiņas līgumiem, kuru termiņš ir 30 dienas vai mazāk, sniedz 010. un 020. slejā. 010. slejā uzrāda nosacīto summu. 020. slejā uzrāda tirgus vērtību.

Pārskatu par nodrošinājuma mijmaiņas līgumiem, kuru termiņš pārsniedz 30 dienas, sniedz 030. un 040. slejā. 030. slejā uzrāda nosacīto summu. 040. slejā uzrāda tirgus vērtību.

010–060

1.0.  Aktīvi

010

1.1.  Nauda un riska darījumi ar centrālajām bankām

REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta a) apakšpunkts

020

1.2.  Citi pārvedami aktīvi saskaņā ar 416. panta 1. punkta b) apakšpunktu

REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta b) apakšpunkts

030–060

1.3.  Citi pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē

REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta c) apakšpunkts

Pārskatu sniedz par šādām apakškategorijām:

030

1.3.1.  Pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē dalībvalsts centrālā valdība, reģiona ar fiskālo autonomiju uzlikt un iekasēt nodokļus centrālā valdība vai trešās valsts centrālā valdība vietējā valūtā, ja iestāde minētajā dalībvalstī vai trešā valstī uzņemas likviditātes risku, kuru tā sedz, turot šos likvīdos aktīvus

REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punkts

040

1.3.2.  Pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē centrālās bankas un necentrālās valdības publiskā sektora struktūras šo centrālo banku un publiskā sektora struktūru vietējā valūtā

REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punkts

050

1.3.3.  Pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē Starptautisko norēķinu banka, Starptautiskais Valūtas fonds, Komisija un daudzpusējas attīstības bankas

REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) punkts

060

1.3.4.  Pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē Eiropas Finanšu stabilitātes instruments un Eiropas Stabilizācijas mehānisms

REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iv) punkts

PĀRSKATU SNIEGŠANA PAR LIKVIDITĀTI (5. DAĻA NO 5 DAĻĀM – STABILS FINANSĒJUMS)

1.   Posteņi, kas nodrošina stabilu finansējumu

1.1.   Vispārīgas piezīmes

1. Šī ir kopsavilkuma veidne, kurā iekļauta informācija par posteņiem, kas nodrošina stabilu finansējumu. Posteņi, kuri iestādēm nav jānorāda, ir iekrāsoti pelēkā krāsā.

2. Šeit sniedz pārskatu par visiem pašu kapitāla posteņiem un saistībām iestādes bilancē. Tāpēc šo divu kategoriju kopējā summa atspoguļo iestādes visu aktīvu apmēru.

3. Saskaņā ar Regulas (ES) NR. 575/2013 427. panta 2. punktu pārskatu par saistībām sniedz piecās šādās grupās:

a) saistības, kurām tuvākais no termiņa datumiem un agrākais datums, kad tās saskaņā ar līgumu var pieprasīt atmaksāt, ir 3 mēnešu laikposmā pēc pārskata sniegšanas datuma, norāda attiecīgās kategorijas F slejā. Šeit sniedz pārskatu par visiem pieprasījuma noguldījumiem.

b) saistības, kurām tuvākais no termiņa datumiem un agrākais datums, kad tās saskaņā ar līgumu var pieprasīt atmaksāt, ir laikposmā no 3 līdz 6 mēnešiem pēc pārskata sniegšanas datuma, norāda attiecīgās kategorijas G slejā.

c) saistības, kurām tuvākais no termiņa datumiem un agrākais datums, kad tās saskaņā ar līgumu var pieprasīt atmaksāt, ir laikposmā no 3 līdz 9 mēnešiem pēc pārskata sniegšanas datuma, norāda attiecīgās kategorijas H slejā.

d) saistības, kurām tuvākais no termiņa datumiem un agrākais datums, kad tās saskaņā ar līgumu var pieprasīt atmaksāt, ir laikposmā no 9 līdz 12 mēnešiem pēc pārskata sniegšanas datuma, norāda attiecīgās kategorijas I slejā.

e) saistības, kurām tuvākais no termiņa datumiem un agrākais datums, kad tās saskaņā ar līgumu var pieprasīt atmaksāt, ir vēlāk kā vienu gadu pēc pārskata sniegšanas datuma, norāda attiecīgās kategorijas J slejā.

4. Iestādes pieņem, ka ieguldītāji pirkšanas iespējas līgumu dzēš ātrākajā iespējamā datumā. Attiecībā uz finansējumu ar iespējas līgumiem, kuri izmantojami pēc iestādes ieskatiem, ņem vērā reputācijas faktorus, kas var ierobežot iestādes spēju izmantot iespējas līgumu. Jo īpaši tad, ja tirgus sagaida, ka dažas saistības tiks dzēstas pirms to juridiskā galīgā termiņa, iestādes pieņem, ka tā notiks.

5. Attiecībā uz privātpersonu vai MVU noguldījumiem, kas norādīti 1.2. iedaļā, pieejamā stabila finansējuma veidnē izmanto to pašu pieņēmumu attiecībā uz termiņu kā likviditātes seguma veidnē.

1.2.   Posteņi, kas nodrošina stabilu finansējumu

1.2.1.   Norādījumi par konkrētām rindām



Rinda

Atsauces uz tiesību aktiem un norādījumi

010-250

1.  POSTEŅI, KAS NODROŠINA STABILU FINANSĒJUMU

Regulas (EK) NR. 575/2013 427. pants

Pašu kapitāla kopējo summu paziņo J slejā turpmāk norādītajās apakškategorijās šādā veidā:

[piezīme: izņemot 1.1.3. posteni, instrumentus, kas citādi atbilstu “pašu kapitālam”, bet vairs neatbilst definīcijai, piemēram, instrumentiem, kas vairs nav atbilstīgi to termiņa dēļ, uzrāda piemērojamajā 1.2. iedaļas apakškategorijā “Saistības, izņemot pašu kapitālu”]

010-030

1.1.  Pašu kapitāls

REGULAS (ES) NR. 575/2013 427. panta 1. punkta a) apakšpunkts

Pašu kapitāla apakškomponenti pēc atskaitījumu piemērošanas, kuri sastāv no pirmā līmeņa kapitāla un otrā līmeņa kapitāla summas, kā norādīts REGULAS (ES) NR. 575/2013 25. un 71. pantā, un saistītie elementi

010

1.1.1.  Pirmā līmeņa kapitāla instrumenti

REGULAS (ES) NR. 575/2013 427. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkts

Pirmā līmeņa kapitāla kopējā summa, kā norādīts REGULAS (ES) NR. 575/2013 25. pantā

020

1.1.2.  Otrā līmeņa kapitāla instrumenti

REGULAS (ES) NR. 575/2013 427. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkts

Otrā līmeņa kapitāla kopējā summa, kā norādīts REGULAS (ES) NR. 575/2013 71. pantā

030

1.1.3.  Citas priekšrocību akcijas un kapitāla instrumenti, kas pārsniedz otrā līmeņa kapitāla pieļaujamo summu un līdz kuru beigu termiņam ir palicis gads vai ilgāks laikposms

REGULAS (ES) NR. 575/2013 427. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) punkts

Citas priekšrocību akcijas un kapitāla instrumenti, kas pārsniedz otrā līmeņa kapitāla pieļaujamo summu un līdz kuru beigu termiņam ir palicis gads vai ilgāks laikposms

040-260

1.2.  Saistības, izņemot pašu kapitālu

REGULAS (ES) NR. 575/2013 427. panta 1. punkta b) apakšpunkts

Saistību kopējo summu, izņemot pašu kapitālu, norāda 010. līdz 050. slejā atbilstoši tuvākajam no termiņa datumiem un agrākajam datumam, kad tās saskaņā ar līgumu var pieprasīt atmaksāt, turpmāk norādītajās atbilstošajās apakškategorijās šādā veidā:

040-060

1.2.1.  Privātpersonu vai MVU noguldījumi

REGULAS (ES) NR. 575/2013 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) un ii) punkts

Privātpersonu vai MVU noguldījumu kopējo summu norāda 010. līdz 050. slejā atbilstoši tuvākajam no termiņa datumiem un agrākajam datumam, kad tos saskaņā ar līgumu var pieprasīt atmaksāt, turpmāk norādītajās atbilstošajās apakškategorijās šādā veidā:

040

1.2.1.1.  kā definēts 421. panta 1. punktā

REGULAS (ES) NR. 575/2013 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punkts

Privātpersonu vai MVU noguldījumu kopsumma saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 421. panta 1. punktu, kā norādīts likviditātes seguma veidnes “izejošās naudas plūsmas” 1.1.1. postenī, tiem likviditātes seguma veidnes 1.2. iedaļas “izejošās naudas plūsmas” noguldījumiem, kuru termiņš ir mazāks par 30 dienām

050

1.2.1.2.  kā definēts 421. panta 2. punktā

REGULAS (ES) NR. 575/2013 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punkts

Privātpersonu vai MVU noguldījumu kopsumma, saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 421. panta 2. punktu, kā norādīts likviditātes seguma veidnes “izejošās naudas plūsmas” 1.1.2.-1.1.3. postenī, tiem likviditātes seguma veidnes 1.2. iedaļas “izejošās naudas plūsmas” noguldījumiem, kuru termiņš ir mazāks par 30 dienām

060

1.2.1.3.  kam piemēro augstākas izejošās naudas plūsmas, nekā noteikts 421. panta 1. vai 2. punktā

Privātpersonu vai MVU tādu noguldījumu kopsumma, kuriem piemēro augstākas izejošās naudas plūsmas, nekā noteikts 421. panta 1. vai 2. punktā, kā norādīts likviditātes seguma veidnes “izejošās naudas plūsmas” 1.1.4. postenī

070-130

1.2.2.  saistības, kas izriet no darījumiem ar klientiem, kas nav finanšu klienti

REGULAS (ES) NR. 575/2013 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta vii) punkts

Tādu saistību kopējā summa, kuras izriet no darījumiem ar klientiem, kas nav finanšu klienti

070-090

1.2.2.1.  saistības, kas izriet no nodrošinātajiem kreditēšanas darījumiem un kapitāla tirgus darījumiem

REGULAS (ES) NR. 575/2013 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta ix) punkts

Tādu saistību kopējā summa, kuras izriet no nodrošinātajiem kreditēšanas darījumiem un kapitāla tirgus darījumiem, kā definēts 192. pantā, darījumos ar klientiem, kas nav finanšu klienti

070

1.2.2.1.1.  kuri nodrošināti ar ļoti augstas likviditātes un kredītkvalitātes aktīviem

REGULAS (ES) NR. 575/2013 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta ix) punkts

Kopējā tādu darījumu summa, kas nodrošināti ar ļoti augstas likviditātes un kredītkvalitātes aktīviem, kas norādīti 1.1. posteņa “Aktīvi” 1. iedaļā kā “ļoti augstas likviditātes un kredītkvalitātes aktīvi”.

080

1.2.2.1.2.  kuri nodrošināti ar augstas likviditātes un kredītkvalitātes aktīviem

REGULAS (ES) NR. 575/2013 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta ix) punkts

Kopējā tādu darījumu summa, kas nodrošināti ar augstas likviditātes un kredītkvalitātes aktīviem, kas norādīti 1.1. posteņa “Aktīvi” 1. iedaļā kā “augstas likviditātes un kredītkvalitātes aktīvi”.

090

1.2.2.1.3.  kuri nodrošināti ar jebkādiem citiem aktīviem

REGULAS (ES) NR. 575/2013 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta ix) punkts

Kopējā tādu darījumu summa, kas nodrošināti ar citiem aktīviem un nav norādīti 1.2.2.1.1. vai 1.2.2.1.2. postenī

100

1.2.2.2.  saistības, kas izriet no nenodrošinātiem kreditēšanas darījumiem

REGULAS (ES) NR. 575/2013 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta vii) punkts

Tādu saistību kopējā summa, kuras izriet no nenodrošinātiem kreditēšanas darījumiem ar klientiem, kas nav finanšu klienti

110-130

1.2.2.3.  saistības, kas atbilst 422. panta 3. un 4. punktā noteiktās procedūras piemērošanai

REGULAS (ES) NR. 575/2013 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) punkts

Tādu saistību, kuras atbilst 422. panta 3. un 4. punktā noteiktās procedūras piemērošanai, kopējā summa

110

1.2.2.3.1.  saistības, kuras ir norādītas 1.2.2.3. postenī un uz ko attiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī

REGULAS (ES) NR. 575/2013 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta iv) punkts

No 1.2.2.3. punktā norādītajām saistībām – tādu saistību kopējā summa, uz ko attiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī

120

1.2.2.3.2.  saistības, kuras ir norādītas 1.2.2.3. postenī un uz ko attiecas 422. panta 3. punkta b) apakšpunkts

REGULAS (ES) NR. 575/2013 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta v) punkts

No 1.2.2.3. punktā norādītajām saistībām – tādu saistību kopējā summa, uz ko attiecas 422. panta 3. punkta b) apakšpunkts

130

1.2.2.3.3.  saistības, kuras ir norādītas 1.2.2.3. postenī un uz ko attiecas 422. panta 3. punkta d) apakšpunkts

REGULAS (ES) NR. 575/2013 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta vi) punkts

No 1.2.2.2.1. postenī norādītajām saistībām – tādu saistību kopējā summa, uz ko attiecas 422. panta 3. punkta d) apakšpunkts

140-200

1.2.3.  saistības, kuras izriet no darījumiem ar klientiem, kas ir finanšu klienti

REGULAS (ES) NR. 575/2013 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta viii) punkts

Tādu saistību kopējā summa, kuras izriet no darījumiem ar klientiem, kas ir finanšu klienti

140-160

1.2.3.1.  saistības, kas izriet no nodrošinātiem kreditēšanas darījumiem un kapitāla tirgus darījumiem

REGULAS (ES) NR. 575/2013 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta ix) punkts

Tādu saistību kopējā summa, kuras izriet no nodrošinātajiem kreditēšanas darījumiem un kapitāla tirgus darījumiem, kā definēts 192. pantā, darījumos ar finanšu klientiem

140

1.2.3.1.1.  kuri nodrošināti ar ļoti augstas likviditātes un kredītkvalitātes aktīviem

REGULAS (ES) NR. 575/2013 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta ix) punkts

Kopējā tādu darījumu summa, kas nodrošināti ar ļoti augstas likviditātes un kredītkvalitātes aktīviem, kas norādīti 1.1. posteņa “Aktīvi” 1. iedaļā kā “ļoti augstas likviditātes un kredītkvalitātes aktīvi”.

150

1.2.3.1.2.  kuri nodrošināti ar augstas likviditātes un kredītkvalitātes aktīviem

REGULAS (ES) NR. 575/2013 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta ix) punkts

Kopējā tādu darījumu summa, kas nodrošināti ar augstas likviditātes un kredītkvalitātes aktīviem, kas norādīti 1.1. posteņa “Aktīvi” 1. iedaļā kā “augstas likviditātes un kredītkvalitātes aktīvi”.

160

1.2.3.1.3.  kuri nodrošināti ar jebkādiem citiem aktīviem

REGULAS (ES) NR. 575/2013 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta ix) punkts

Kopējā tādu darījumu summa, kas nodrošināti ar citiem aktīviem un nav norādīti 1.2.2.1.1. vai 1.2.2.1.2. postenī

170

1.2.3.2.  saistības, kas izriet no nenodrošinātiem kreditēšanas darījumiem

REGULAS (ES) NR. 575/2013 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta viii) punkts

Tādu saistību kopējā summa, kuras izriet no nenodrošinātiem kreditēšanas darījumiem ar klientiem, kas ir finanšu klienti

180-200

1.2.3.3.  saistības, kas atbilst 422. panta 3. un 4. punktā noteiktās procedūras piemērošanai

REGULAS (ES) NR. 575/2013 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) punkts

Tādu saistību, kuras atbilst 422. panta 3. un 4. punktā noteiktās procedūras piemērošanai, kopējā summa

180

1.2.3.3.1.  saistības, kuras ir norādītas 1.2.3.3. postenī un uz ko attiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī

REGULAS (ES) NR. 575/2013 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta iv) punkts

No 1.2.3.3. punktā norādītajām saistībām – tādu saistību kopējā summa, uz ko attiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī

190

1.2.3.3.2.  saistības, kuras ir norādītas 1.2.3.3. postenī un uz ko attiecas 422. panta 3. punkta b) apakšpunkts

REGULAS (ES) NR. 575/2013 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta v) punkts

No 1.2.3.3. postenī norādītajām saistībām – tādu saistību kopējā summa, uz ko attiecas 422. panta 3. punkta b) apakšpunkts

200

1.2.3.3.3.  saistības, kuras ir norādītas 1.2.3.3. postenī un uz ko attiecas 422. panta 3. punkta d) apakšpunkts

REGULAS (ES) NR. 575/2013 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta vi) punkts

No 1.2.2.2.1. postenī norādītajām saistībām – tādu saistību kopējā summa, uz ko attiecas 422. panta 3. punkta d) apakšpunkts

210

1.2.4.  saistības, kas izriet no emitētajiem vērtspapīriem, kuri atbilst 129. panta 4. vai 5. punktā norādītajai procedūrai

REGULAS (ES) NR. 575/2013 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta x) punkts

Tādu saistību kopējā summa, kuras izriet no emitētajiem vērtspapīriem, kas atbilst 129. pantā norādītajai procedūrai (segtās obligācijas)

220

1.2.5.  saistības, kas izriet no vērtspapīriem, kā definēts Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktā

REGULAS (ES) NR. 575/2013 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta x) punkts

Tādu saistību kopējā summa, kuras izriet no emitētajiem vērtspapīriem, kas atbilst Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktā definētajai procedūrai (segtās obligācijas)

230

1.2.6.  citas saistības, kas izriet no emitētajiem vērtspapīriem

REGULAS (ES) NR. 575/2013 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta xi) punkts

Tādu saistību kopējā summa, kuras izriet no emitētajiem vērtspapīriem, izņemot tos, kuri norādīti 1.1. postenī

240

1.2.7.  saistības, kas izriet no atvasināto instrumentu maksājumu līgumiem

Tādu saistību kopējā summa, kuras izriet no atvasināto instrumentu maksājumu līgumiem

250

1.2.8.  jebkādas citas saistības

REGULAS (ES) NR. 575/2013 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta xii) punkts

Jebkādu citu saistību kopējā summa

2.   Posteņi, kam vajadzīgs stabils finansējums

2.1.   Vispārīgas piezīmes

1. Šī ir kopsavilkuma veidne, kurā iekļauta informācija par posteņiem, kam vajadzīgs stabils finansējums. Posteņi, kuri iestādēm nav jānorāda, ir iekrāsoti pelēkā krāsā.

2. Šeit sniedz pārskatu par visiem aktīviem iestādes bilancē. Tāpēc norādītā kopējā summa atspoguļo visa pašu kapitāla un saistību kopējo apmēru.

3. Termiņiem piemērotās procedūras:

(i) Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 428. panta 2. punktu posteņus atspoguļo piecās šādās grupās:

a) aktīvus, kuriem tuvākais no termiņa datumiem un agrākais datums, kad tos saskaņā ar līgumu var pieprasīt atmaksāt, ir 3 mēnešu laikposmā pēc pārskata sniegšanas datuma, norāda 010., 060. vai 110. slejā atkarībā no attiecīgās kategorijas;

b) aktīvus, kuriem tuvākais no termiņa datumiem un agrākais datums, kad tos saskaņā ar līgumu var pieprasīt atmaksāt, ir laikposmā no 3 līdz 6 mēnešiem pēc pārskata sniegšanas datuma, norāda 020., 070. vai 120. slejā atkarībā no attiecīgās kategorijas;

c) aktīvus, kuriem tuvākais no termiņa datumiem un agrākais datums, kad tos saskaņā ar līgumu var pieprasīt atmaksāt, ir laikposmā no 6 līdz 9 mēnešiem pēc pārskata sniegšanas datuma, norāda 030., 080. vai 130. slejā atkarībā no attiecīgās kategorijas;

d) aktīvus, kuriem tuvākais no termiņa datumiem un agrākais datums, kad tos saskaņā ar līgumu var pieprasīt atmaksāt, ir laikposmā no 9 līdz 12 mēnešiem pēc pārskata sniegšanas datuma, norāda 040., 090. vai 140. slejā atkarībā no attiecīgās kategorija;

e) aktīvus, kuriem tuvākais no termiņa datumiem un agrākais datums, kad tos saskaņā ar līgumu var pieprasīt atmaksāt, ir vēlāk kā vienu gadu pēc pārskata sniegšanas datuma, norāda 050., 100. vai 150. slejā atkarībā no attiecīgās kategorijas.

(ii) Attiecībā uz iespējas līgumiem, kuri izmantojami pēc iestādes ieskatiem, iestādes ņem vērā reputācijas faktorus, kas var ierobežot iestādes spēju izmantot iespējas līgumu. Jo īpaši tad, ja trešās personas sagaida, ka iespējas līgums netiks izmantots, iestāde pārskatu par aktīviem sniegšanas šajā veidnē vajadzībām pieņem, ka tā notiks.

(iii) Pārskatu par aktīviem sniedz atbilstoši to atlikušajam termiņam saskaņā ar līgumu, nevis pieņēmumiem par rīcību.

4. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 510. pantu, lai uzraudzītu stabila finansējuma prasību ievērošanu, iestādes par katru aktīvu kategoriju, par ko tiek sniegts pārskats prasītā stabilā finansējuma veidnē, sniedz atsevišķu sadalījumu pēc aktīvu apgrūtinājumu veidiem šādi:

(i) Neapgrūtināto aktīvu summu norāda pirmajā apakškategorijā.

(ii) To aktīvu summu, kuri ir apgrūtināti, norāda attiecīgajā apakšpozīcijā atkarībā no apgrūtinājuma laikposma šādi:

i. laikposms, kas nepārsniedz 3 mēnešus;

ii. laikposms no 3 līdz 6 mēnešiem;

iii. laikposms no 6 līdz 9 mēnešiem;

iv. laikposms no 9 līdz 12 mēnešiem;

v. laikposms, kas pārsniedz 12 mēnešus.

5. Procedūra, kas piemērojama aktīviem, kuri saņemti vai aizdoti nodrošinātajos kreditēšanas darījumos un kapitāla tirgus darījumos saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 192. pantu:

(i) Iestādes izslēdz aktīvus, kurus tās aizņēmušās nodrošinātajos kreditēšanas darījumos un kapitāla tirgus darījumos saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 192. pantu (piemēram, darījumos par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu un nodrošinājuma mijmaiņas darījumos) un kuros tām nav faktisko īpašumtiesību.

(ii) Iestādes sniedz pārskatu par tiem aktīviem, kurus tās aizdevušas nodrošinātajos kreditēšanas darījumos un kapitāla tirgus darījumos saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 192. pantu (piemēram, darījumos par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu un nodrošinājuma mijmaiņas darījumos) un kuros tās patur faktiskās īpašumtiesības.

(iii) Ja iestādei darījumos par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu ir apgrūtināti vērtspapīri, kas aizdoti nodrošinātajos kreditēšanas darījumos un kapitāla tirgus darījumos saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 192. pantu, bet tā ir paturējusi faktiskās īpašumtiesības un vērtspapīri paliek iestādes bilancē, tā iedala šādus vērtspapīrus attiecīgajā prasītā stabilā finansējuma kategorijā.

6. procedūra, kas piemērojama summām, kas maksājamas vai saņemamas saistībā ar atvasinātajiem instrumentiem:

(i) Iestādes bilancē parasti ir gan neto atvasināto instrumentu saistības (t. i., maksājamās summas), gan neto atvasināto instrumentu aktīvi (t.i., saņemamās summas). Iestādes aprēķina tās saskaņā ar regulējošajiem savstarpējā ieskaita noteikumiem, nevis grāmatvedības noteikumiem, un attiecīgi uzrāda summas gan 1.1. veidnē “Prasītais finansējums”, gan 1.2. veidnē “Stabils finansējums”.

2.2.   Posteņi, kam vajadzīgs stabils finansējums

2.2.1.   Norādījumi par konkrētām rindām



Rinda

Atsauces uz tiesību aktiem un norādījumi

010-1320

1.  POSTEŅI, KAM VAJADZĪGS STABILS FINANSĒJUMS

Pārskatu par visiem aktīviem sniedz šādi:

1.  P līdz T slejā par aktīviem, kuri nav uzrādīti kā likvīdi aktīvi likviditātes seguma veidnes vajadzībām;

2.  F līdz J slejā par aktīviem, kurus uzskata par ļoti augstas likviditātes un kredītkvalitātes aktīviem likviditātes seguma veidnes sleju vajadzībām;

3.  K līdz O slejā par aktīviem, kurus uzskata par augstas likviditātes un kredītkvalitātes aktīviem likviditātes seguma veidnes vajadzībām;

Pārskatu par aktīviem sniedz atbilstoši tuvākajam no termiņa datumiem un agrākajam datumam, kad tos saskaņā ar līgumu var pieprasīt atmaksāt.

010-470

1.1.  Aktīvi, kuri tiktu atzīti par likvīdiem aktīviem saskaņā ar 416. pantu

REGULAS (ES) NR. 575/2013 428. panta 1. punkta a) apakšpunkts

Pārskatu par visiem aktīviem, kas minēti 416. pantā, sniedz attiecīgajā(-s) apakšpozīcijā(-s) un slejā(-s).

010

1.1.1.  Nauda

416. panta 1. punkta a) apakšpunkts

Skaidrās naudas kopējās summa, ieskaitot monētas un banknotes/valūtu.

020

1.1.2.  Riska darījumiem ar centrālajām bankām

416. panta 1. punkta a) apakšpunkts

Centrālajās bankās turēto noguldījumu kopējā summa.

030

1.1.2.1.  no tiem: riska darījumi, kurus var atsaukt spriedzes apstākļos

416. panta 1. punkta a) apakšpunkts

Kopējā summa noguldījumiem centrālajās bankās, tādā apmērā, kādā šos noguldījumus var izņemt spriedzes apstākļos

040-050

1.1.3.  pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē dalībvalsts vai trešās valsts centrālā valdība, ja iestāde minētajā dalībvalstī vai trešā valstī uzņemas likviditātes risku, kuru tā sedz, turot šos likvīdos aktīvus

REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punkts

REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punktā minēto pārvedamo aktīvu kopējā summa

040

1.1.3.1.  kas ir prasījumi

050

1.1.3.2.  ko garantē

060-070

1.1.4.  pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai kurus garantē centrālās bankas un necentrālās valdības publiskā sektora struktūras šo centrālo banku un publiskā sektora struktūru vietējā valūtā

REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punkts

060

1.1.4.1.  kas ir prasījumi

070

1.1.4.2.  ko garantē

080-150

1.1.5.  pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē Starptautisko norēķinu banka, Starptautiskais Valūtas fonds, Komisija un daudzpusējas attīstības bankas

REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) punkts

080

1.1.5.1. (a)  kas ir prasījumi

090

1.1.5.2. (a)  ko garantē

100

1.1.5.1. (b)  neapgrūtinātā summa

110

1.1.5.2. (b)  apgrūtināta laikposmā, kurš nepārsniedz 3 mēnešus

120

1.1.5.3. (b)  apgrūtināta laikposmā no 3 līdz 6 mēnešiem

130

1.1.5.4. (b)  apgrūtināta laikposmā no 6 līdz 9 mēnešiem

140

1.1.5.5. (b)  apgrūtināta laikposmā no 9 līdz 12 mēnešiem

150

1.1.5.6. (b)  apgrūtināta laikposmā, kurš pārsniedz 12 mēnešus

152-153

1.1.6.  pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē Eiropas Finanšu stabilitātes instruments un Eiropas Stabilizācijas mehānisms

REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) punkts

152

1.1.6.1.  kas ir prasījumi

153

1.1.6.2.  ko garantē

160-230

1.1.7.  Visas KIU ieguldījumu apliecības vai daļas ar pamatā esošajiem aktīviem, kas norādīti 416. panta 1. punktā

REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 6. punkts

Kopējā tirgus vērtība ieguldījumu apliecībām vai daļām ar pamatā esošajiem aktīviem, kas norādīti REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 6. punktā

160

1.1.7.1. (a)  pamatā esošie aktīvi, kas minēti 416. panta 1. punkta a) apakšpunktā

170

1.1.7.2 (a)  pamatā esošie aktīvi, kas minēti 416. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā

175

1.1.7.3. (a)  pamatā esošie aktīvi, kas minēti 416. panta 1. punkta d) apakšpunktā

180

1.1.7.1. (b)  neapgrūtinātā summa

190

1.1.7.2. (b)  summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš nepārsniedz 3 mēnešus

200

1.1.7.3. (b)  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 3 līdz 6 mēnešiem

210

1.1.7.4. (b)  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 6 līdz 9 mēnešiem

220

1.1.7.5. (b)  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 9 līdz 12 mēnešiem

230

1.1.7.6. (b)  summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš pārsniedz 12 mēnešus

232-233

1.1.8.  noguldījumi centrālajā kredītiestādē un cits likvīds finansējums, kas uz tiesību aktu vai līgumu pamata pieejams no centrālās kredītiestādes vai iestādēm, kas ir 113. panta 7. punktā minētā tīkla dalībnieces, vai ir atbilstīgs REGULAS (ES) NR. 575/2013 10. pantā noteiktajai nepiemērošanai, ciktāl šāds finansējums nav nodrošināts ar likvīdiem aktīviem

232

1.1.8.1.  noguldījumi

233

1.1.8.2.  finansējums, kas pieejams uz līgumu pamata

234

1.1.9.  aktīvi, ko emitējusi kredītiestāde, kuru izveidojusi dalībvalsts centrālā valdība vai reģionālā pašvaldība, ja ir izpildīts vismaz viens no 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta iii) punkta nosacījumiem

240-290

1.1.10.  Citi pārvedami aktīvi, kas nav norādīti citur

240

1.1.10.1.  neapgrūtinātā summa

250

1.1.10.2.  summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš nepārsniedz 3 mēnešus

260

1.1.10.3.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 3 līdz 6 mēnešiem

270

1.1.10.4.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 6 līdz 9 mēnešiem

280

1.1.10.5.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 9 līdz 12 mēnešiem

290

1.1.10.6.  summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš pārsniedz 12 mēnešus

300-350

1.1.11.  Nefinanšu korporatīvās obligācijas

REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta b) vai d) apakšpunkts

300

1.1.11.1.  neapgrūtinātā summa

310

1.1.11.2.  summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš nepārsniedz 3 mēnešus

320

1.1.11.3.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 3 līdz 6 mēnešiem

330

1.1.11.4.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 6 līdz 9 mēnešiem

340

1.1.11.5.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 9 līdz 12 mēnešiem

350

1.1.11.6.  summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš pārsniedz 12 mēnešus

351

1.1.12.  ar hipotēku, kas nav mājokļu hipotēka, nodrošināti kredītiestādes emitēti instrumenti, ja tie ir uzrādījuši visaugstāko kredītkvalitāti, ko EBI noteikusi saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 509. panta 3., 4. un 5. punkta kritērijiem

352

1.1.12.1.  neapgrūtinātā summa

353

1.1.12.2.  summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš nepārsniedz 3 mēnešus

354

1.1.12.3.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 3 līdz 6 mēnešiem

355

1.1.12.4.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 6 līdz 9 mēnešiem

356

1.1.12.5.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 9 līdz 12 mēnešiem

357

1.1.12.6.  summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš pārsniedz 12 mēnešus

358

1.1.13.  ar mājokļu hipotēku nodrošināti kredītiestādes emitēti instrumenti, ja tie ir uzrādījuši visaugstāko kredītkvalitāti, ko EBI noteikusi saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 509. panta 3., 4. un 5. punkta kritērijiem

359

1.1.13.1.  neapgrūtinātā summa

360

1.1.13.2.  summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš nepārsniedz 3 mēnešus

361

1.1.13.3.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 3 līdz 6 mēnešiem

362

1.1.13.4.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 6 līdz 9 mēnešiem

363

1.1.13.5.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 9 līdz 12 mēnešiem

364

1.1.13.6.  summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš pārsniedz 12 mēnešus

365

1.1.14.  obligācijas, kuras ir atbilstošas, lai tām piemērotu 129. panta 4. vai 5. punktā izklāstīto procedūru, un kuras atbilst REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem

366

1.1.14.1.  neapgrūtinātā summa

370

1.1.14.2.  summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš nepārsniedz 3 mēnešus

380

1.1.14.3.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 3 līdz 6 mēnešiem

390

1.1.14.4.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 6 līdz 9 mēnešiem

400

1.1.14.5.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 9 līdz 12 mēnešiem

410

1.1.14.6.  summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš pārsniedz 12 mēnešus

420-470

1.1.15.  obligācijas, kā definēts Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktā, kuras nav 1.1.9. punktā minētās obligācijas

420

1.1.15.1.  neapgrūtinātā summa

430

1.1.15.2.  summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš nepārsniedz 3 mēnešus

440

1.1.15.3.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 3 līdz 6 mēnešiem

450

1.1.15.4.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 6 līdz 9 mēnešiem

460

1.1.15.5.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 9 līdz 12 mēnešiem

470

1.1.15.6.  summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš pārsniedz 12 mēnešus

480-530

1.2.  vērtspapīri un naudas tirgus instrumenti, kas nav uzrādīti 1.1. postenī un kuri atbilst 122. pantā minētajai pirmajai kredīta pakāpei

REGULAS (ES) NR. 575/2013 428. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punkts

Visi vērtspapīri un naudas tirgus instrumenti, kas jau nav nav uzrādīti 1.1. postenī

Kopējā tirgus vērtība obligācijām, kā definēts REGULAS (ES) NR. 575/2013 428. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā

480

1.2.1.  neapgrūtinātā summa

490

1.2.2.  summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš nepārsniedz 3 mēnešus

500

1.2.3.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 3 līdz 6 mēnešiem

510

1.2.4.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 6 līdz 9 mēnešiem

520

1.2.5.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 9 līdz 12 mēnešiem

530

1.2.6.  summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš pārsniedz 12 mēnešus

540-590

1.3.  vērtspapīri un naudas tirgus instrumenti, kas nav uzrādīti 1.1. postenī un kas atbilst 122. pantā minētajai otrajai kredīta pakāpei

Kopējā tirgus vērtība obligācijām, kā definēts REGULAS (ES) NR. 575/2013 428. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktā

540

1.3.1.  neapgrūtinātā summa

550

1.3.2.  summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš nepārsniedz 3 mēnešus

560

1.3.3.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 3 līdz 6 mēnešiem

570

1.3.4.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 6 līdz 9 mēnešiem

580

1.3.5.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 9 līdz 12 mēnešiem

580

1.3.6.  summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš pārsniedz 12 mēnešus

600-650

1.4.  citi vērtspapīri un naudas tirgus instrumenti, kas nav uzrādīti citur

Kopējā tirgus vērtība obligācijām, kā definēts REGULAS (ES) NR. 575/2013 428. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) punktā

600

neapgrūtinātā summa

610

summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš nepārsniedz 3 mēnešus

620

summa, kura apgrūtināta laikposmā no 3 līdz 6 mēnešiem

630

summa, kura apgrūtināta laikposmā no 6 līdz 9 mēnešiem

640

summa, kura apgrūtināta laikposmā no 9 līdz 12 mēnešiem

650

summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš pārsniedz 12 mēnešus

660-710

1.5.  nefinanšu struktūru, kuras iekļautas atzītu biržu kādā no galvenajiem indeksiem, kapitāla vērtspapīri

REGULAS (ES) NR. 575/2013 428. panta 1. punkta c) apakšpunkts

Visi nefinanšu sabiedrību, kuras iekļautas atzītu biržu kādā no galvenajiem indeksiem, kapitāla vērtspapīri

660

1.5.1.  neapgrūtinātā summa

670

1.5.2.  summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš nepārsniedz 3 mēnešus

680

1.5.2.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 3 līdz 6 mēnešiem

690

1.5.3.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 6 līdz 9 mēnešiem

700

1.5.3.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 9 līdz 12 mēnešiem

710

1.5.4.  summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš pārsniedz 12 mēnešus

720-770

1.6.  citi kapitāla vērtspapīri

REGULAS (ES) NR. 575/2013 428. panta 1. punkta d) apakšpunkts

Visi kapitāla vērtspapīri, kas nav uzrādīti 1.3. punktā

720

1.6.1.  neapgrūtinātā summa

730

1.6.2.  summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš nepārsniedz 3 mēnešus

740

1.6.3.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 3 līdz 6 mēnešiem

750

1.6.4.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 6 līdz 9 mēnešiem

760

1.6.5.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 9 līdz 12 mēnešiem

770

1.6.6.  summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš pārsniedz 12 mēnešus

780-830

1.7.  zelts

REGULAS (ES) NR. 575/2013 428. panta 1. punkta e) apakšpunkts

780

1.7.1.  neapgrūtinātā summa

790

1.7.2.  summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš nepārsniedz 3 mēnešus

800

1.7.3.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 3 līdz 6 mēnešiem

810

1.7.4.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 6 līdz 9 mēnešiem

820

1.7.5.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 9 līdz 12 mēnešiem

830

1.7.6.  summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš pārsniedz 12 mēnešus

840-890

1.8.  citi dārgmetāli

REGULAS (ES) NR. 575/2013 428. panta 1. punkta f) apakšpunkts

Visi turētie dārgmetāli, izņemot zeltu

[Piezīme: piemēram, sudrabs vai platīns. Savukārt zeltu uzrāda 1.5. punktā.]

840

1.8.1.  neapgrūtinātā summa

850

1.8.2.  summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš nepārsniedz 3 mēnešus

860

1.8.3.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 3 līdz 6 mēnešiem

870

1.8.4.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 6 līdz 9 mēnešiem

880

1.8.5.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 9 līdz 12 mēnešiem

890

1.8.6.  summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš pārsniedz 12 mēnešus

900-1250

1.9.  neatjaunojami aizdevumi un debitoru parādi

REGULAS (ES) NR. 575/2013 428. panta 1. punkta g) apakšpunkts

Pārskatu par visiem neatjaunojamiem aizdevumiem un debitoru parādiem, kā minēts REGULAS (ES) NR. 575/2013 428. panta 1. punkta g) apakšpunktā, sniedz attiecīgajā(-s) apakšpozīcijā(-s) un slejā(-s).

900-950

1.9.1.  kuru aizņēmēji ir fiziskas personas, kas nav komerciālie vienīgie īpašnieki, un līgumsabiedrības

REGULAS (ES) NR. 575/2013 428. panta 1. punkta g) apakšpunkta i) punkts

Visi neatjaunojamie aizdevumi un debitoru parādi, kuru aizņēmēji ir fiziskas personas, ja attiecīgā klienta vai savstarpēji saistītu klientu grupas kopējais noguldījums nepārsniedz EUR 1 miljonu

900

1.9.1.1.  neapgrūtinātā summa

910

1.9.1.2.  summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš nepārsniedz 3 mēnešus

920

1.9.1.3.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 3 līdz 6 mēnešiem

930

1.9.1.4.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 6 līdz 9 mēnešiem

940

1.9.1.5.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 9 līdz 12 mēnešiem

960

1.9.1.6.  summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš pārsniedz 12 mēnešus

960-1010

1.9.2.  kuru aizņēmēji ir mazi un vidēji uzņēmumi, kas atbilst riska darījumu kategorijai ar privātpersonām vai MVU saskaņā ar standartizēto pieeju vai IRB pieeju attiecībā uz kredītrisku, vai uzņēmums, uz kuru attiecināma 153. panta 4. punktā noteiktā procedūra, un ja attiecīgā klienta vai savstarpēji saistītu klientu grupas kopējais noguldījums nepārsniedz EUR 1 miljonu

REGULAS (ES) NR. 575/2013 428. panta 1. punkta g) apakšpunkta ii) punkts

Visi neatjaunojamie aizdevumi un debitoru parādi, kuru aizņēmēji ir mazi un vidēji uzņēmumi, kas atbilst riska darījumu kategorijai ar privātpersonām vai MVU saskaņā ar standartizēto pieeju vai IRB pieeju attiecībā uz kredītrisku, vai uzņēmums, uz kuru attiecināma 153. panta 4. punktā noteiktā procedūra, un ja attiecīgā klienta vai savstarpēji saistītu klientu grupas kopējais noguldījums nepārsniedz EUR 1 miljonu

960

1.9.2.1.  neapgrūtinātā summa

970

1.9.2.2.  summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš nepārsniedz 3 mēnešus

980

1.9.2.3.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 3 līdz 6 mēnešiem

990

1.9.2.4.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 6 līdz 9 mēnešiem

1000

1.9.2.5.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 9 līdz 12 mēnešiem

1010

1.9.2.6.  summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš pārsniedz 12 mēnešus

1020-1070

1.9.3.  kuru aizņēmēji ir valstis, centrālās bankas un publiskā sektora struktūras

REGULAS (ES) NR. 575/2013 428. panta 1. punkta g) apakšpunkta iii) punkts

Visi neatjaunojamie aizdevumi un debitoru parādi, kuru aizņēmēji ir valstis, centrālās bankas un publiskā sektora struktūras

1020

1.9.3.1.  neapgrūtinātā summa

1030

1.9.3.2.  summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš nepārsniedz 3 mēnešus

1040

1.9.3.3.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 3 līdz 6 mēnešiem

1050

1.9.3.4.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 6 līdz 9 mēnešiem

1060

1.9.3.5.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 9 līdz 12 mēnešiem

1070

1.9.3.6.  summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš pārsniedz 12 mēnešus

1080-1130

1.9.4.  kuru aizņēmēji nav norādīti 1.9.1., 1.9.2. vai 1.9.3. postenī, izņemot finanšu klientus

REGULAS (ES) NR. 575/2013 428. panta 1. punkta g) apakšpunkta iv) punkts

Visi neatjaunojamie aizdevumi un debitoru parādi, kuru aizņēmēji nav norādīti 1.7.1., 1.7.2. vai 1.7.3. postenī, izņemot finanšu klientus

1080

1.9.4.1.  neapgrūtinātā summa

1090

1.9.4.2.  summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš nepārsniedz 3 mēnešus

1100

1.9.4.3.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 3 līdz 6 mēnešiem

1110

1.9.4.4.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 6 līdz 9 mēnešiem

1120

1.9.4.5.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 9 līdz 12 mēnešiem

1130

1.9.4.6.  summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš pārsniedz 12 mēnešus

1140-1190

1.9.5.  kuru aizņēmēji ir kredītiestādes

REGULAS (ES) NR. 575/2013 428. panta 1. punkta g) apakšpunkta v) punkts

Visi neatjaunojamie aizdevumi un debitoru parādi, kuru aizņēmēji ir kredītiestādes

1140

1.9.5.1.  neapgrūtinātā summa

1150

1.9.5.2.  summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš nepārsniedz 3 mēnešus

1160

1.9.5.3.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 3 līdz 6 mēnešiem

1170

1.9.5.4.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 6 līdz 9 mēnešiem

1180

1.9.5.5.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 9 līdz 12 mēnešiem

1190

1.9.5.6.  summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš pārsniedz 12 mēnešus

1200-1250

1.9.6.  kuru aizņēmēji ir finanšu klienti (kuri nav norādīti 1.9.1., 1.9.2. vai 1.9.3. postenī), kas nav kredītiestādes

REGULAS (ES) NR. 575/2013 428. panta 1. punkta g) apakšpunkta v) punkts

Visi neatjaunojamie aizdevumi un debitoru parādi, kuru aizņēmēji ir finanšu klienti

1200

1.9.6.1.  neapgrūtinātā summa

1210

1.9.6.2.  summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš nepārsniedz 3 mēnešus

1220

1.9.6.3.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 3 līdz 6 mēnešiem

1230

1.9.6.4.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 6 līdz 9 mēnešiem

1240

1.9.6.5.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 9 līdz 12 mēnešiem

1250

1.9.6.6.  summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš pārsniedz 12 mēnešus

1260-1280

1.10.  neatjaunojami aizdevumi un debitoru parādi, kas uzrādīti 1.7. postenī un kurus uzskata par nekustamo īpašumu

REGULAS (ES) NR. 575/2013 428. panta 1. punkta h) apakšpunkts

1260

1.10.1.  kuri nodrošināti ar komerciālu nekustamo īpašumu

REGULAS (ES) NR. 575/2013 428. panta 1. punkta h) apakšpunkta i) punkts

1270

1.10.2.  kuri nodrošināti ar mājokļu nekustamo īpašumu

REGULAS (ES) NR. 575/2013 428. panta 1. punkta h) apakšpunkta ii) punkts

1280

1.10.3.  ar saskaņotu finansējumu (pastarpināts finansējums), izmantojot obligācijas, kas atbilst 129. pantā 4. vai 5. punktā noteiktās procedūras piemērošanai vai, izmantojot obligācijas, kā definēts Direktīvas NR. 2009/65/EK 52. panta 4. punktā

REGULAS (ES) NR. 575/2013 428. panta 1. punkta h) apakšpunkta iii) punkts

1290

1.11.  no atvasinātajiem instrumentiem izrietoši debitoru parādi

REGULAS (ES) NR. 575/2013 428. panta 1. punkta i) apakšpunkts

Kopā neto no atvasinātajiem instrumentiem izrietoši debitoru parādi

1300

1.12.  jebkādi citi aktīvi

REGULAS (ES) NR. 575/2013 428. panta 1. punkta j) apakšpunkts

Jebkādi citi aktīvi, kas vēl nav uzrādīti iepriekš 1.1.1.-1.8. postenī

Piezīme: pārskatu par aktīviem, kas atskaitīti no pašu kapitāla, sniedz 1.10. postenī.

1310

1.13.  aktīvi, kas atskaitīti no pašu kapitāla un kuriem nav vajadzīgs stabils finansējums

REGULAS (ES) NR. 575/2013 428. panta 1. punkts

Visi aktīvi, kas atskaitīti no pašu kapitāla, lai nodrošinātu atbilstību REGULAS (ES) NR. 575/2013 kapitāla noteikumiem

1320

1.14.  neizmantotās piešķirtās kredītiespējas

REGULAS (ES) NR. 575/2013 428. panta 1. punkta k) apakšpunkts

Kredītiespējas, kas minētas REGULAS (ES) NR. 575/2013 428. panta 1. punkta k) apakšpunktā

▼M9



XIV PIELIKUMS

Vienotais datu punktu modelis

Visus šīs regulas pielikumos noteiktos datu posteņus pārveido vienotā datu punktu modelī, kas veido pamatu vienādām IT sistēmām iestādēs un kompetentajās iestādēs.

Vienotais datu punktu modelis atbilst šādiem kritērijiem:

a) tas nodrošina visu I, III, IV, VI, VIII, X, XII un XVI pielikumā noteikto datu posteņu strukturētu atveidojumu;

b) tas identificē visas I līdz XIII, XVI un XVII pielikumā noteiktās uzņēmējdarbības koncepcijas;

c) tas nodrošina datu vārdnīcu, kurā identificēti tabulas apzīmējumi, ordinātas apzīmējumi, ass apzīmējumi, domēnu apzīmējumi, dimensiju apzīmējumi un elementu apzīmējumi;

d) tas nodrošina rādītājus, ar ko definē datu punktu īpašības vai apmēru;

e) tas nodrošina datu punktu definīcijas, kuras izteiktas kā īpašību salikums, kas viennozīmīgi identificē finanšu koncepciju;

f) tas ietver visas attiecīgās tehniskās specifikācijas, kas nepieciešamas, lai izstrādātu IT pārskatu sniegšanas risinājumus, kas radītu vienotus uzraudzības datus.



XV PIELIKUMS

Validācijas noteikumi

Šīs regulas pielikumos noteiktajiem datu posteņiem piemēro validācijas noteikumus, ar kuriem nodrošina datu kvalitāti un konsekvenci.

Šie validācijas noteikumi atbilst šādiem kritērijiem:

a) tie definē loģiskās attiecības starp attiecīgajiem datu punktiem;

b) tie ietver filtrus un priekšnosacījumus, ar ko nosaka datu kopumu, kam piemēro validācijas noteikumus;

c) ar tiem pārbauda iesniegto datu konsekvenci;

d) ar tiem pārbauda iesniegto datu precizitāti;

e) ar tiem nosaka standartvērtības, ko piemēro tad, ja attiecīgā informācija nav iesniegta.

▼M1



XVI PIELIKUMS

PĀRSKATA VEIDNES PAR AKTĪVU APGRŪTINĀJUMIEM



AKTĪVU APGRŪTINĀJUMU VEIDNES

Veidnes numurs

Veidnes kods

Veidnes/veidņu grupas nosaukums

Īsais nosaukums

A DAĻA – PĀRSKATS PAR APGRŪTINĀJUMIEM

32,1

F 32.01

PĀRSKATU SNIEDZOŠĀS IESTĀDES AKTĪVI

AE-ASS

32,2

F 32.02

SAŅEMTAIS NODROŠINĀJUMS

AE-COL

32,3

F 32.03

PAŠU SEGTĀS OBLIGĀCIJAS UN AR AKTĪVIEM NODROŠINĀTI VĒRTSPAPĪRI, KAS IR EMITĒTI UN VĒL NAV IEĶĪLĀTI

AE-NPL

32,4

F 32.04

APGRŪTINĀJUMA AVOTI

AE-SOU

B DAĻA – DATI PAR TERMIŅU

33

F 33.00

DATI PAR TERMIŅU

AE-MAT

C DAĻA – IESPĒJAMAIS APGRŪTINĀJUMS

34

F 34.00

IESPĒJAMAIS APGRŪTINĀJUMS

AE-CONT

D DAĻA – SEGTĀS OBLIGĀCIJAS

35

F 35.00

SEGTO OBLIGĀCIJU EMISIJA

AE-CB

E DAĻA – IZVĒRSTI DATI

36,1

F 36.01

IZVĒRSTI DATI. I DAĻA

AE-ADV1

36,2

F 36.02

IZVĒRSTI DATI. II DAĻA

AE-ADV2



F 32.01 – PĀRSKATU SNIEDZOŠĀS IESTĀDES AKTĪVI (AE-ASS)

 

Apgrūtināto aktīvu uzskaites vērtība

Apgrūtināto aktīvu patiesā vērtība

Neapgrūtināto aktīvu uzskaites vērtība

Neapgrūtināto aktīvu patiesā vērtība

 

no kā: citu grupas sabiedrību emitēti

no kā: atbilstīgi darījumiem ar centrālo banku

 

no kā: atbilstīgi darījumiem ar centrālo banku

 

no kā: citu grupas sabiedrību emitēti

no kā: atbilstīgi darījumiem ar centrālo banku

 

no kā: atbilstīgi darījumiem ar centrālo banku

010

020

030

040

050

060

070

080

090

100

010

Pārskatu sniedzošās iestādes aktīvi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

020

Aizdevumi pēc pieprasījuma

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

030

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

040

Parāda vērtspapīri

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

no kā: segtās obligācijas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060

no kā: ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

070

no kā: vispārējo valdību emitēti

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

no kā: finanšu sabiedrību emitēti

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

090

no kā: nefinanšu sabiedrību emitēti

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

100

Aizdevumi un avansi, kas nav aizdevumi pēc pieprasījuma

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110

no kā: hipotekārie aizdevumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

120

Citi aktīvi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 



F 32.02 — SAŅEMTAIS NODROŠINĀJUMS (AE-COL)

 

Saņemtā apgrūtinātā nodrošinājuma vai emitēto pašu parāda vērtspapīru patiesā vērtība

Neapgrūtināti

Apgrūtināšanai pieejama saņemtā nodrošinājuma vai emitēto pašu parāda vērtspapīru patiesā vērtība

Apgrūtināšanai nepieejama saņemtā nodrošinājuma vai emitēto pašu parāda vērtspapīru nomināls

 

no kā: citu grupas sabiedrību emitēti

no kā: atbilstīgi darījumiem ar centrālo banku

 

no kā: citu grupas sabiedrību emitēti

no kā: atbilstīgi darījumiem ar centrālo banku

010

020

030

040

050

060

070

130

Pārskatu sniedzošās iestādes saņemtais nodrošinājums

 

 

 

 

 

 

 

140

Aizdevumi pēc pieprasījuma

 

 

 

 

 

 

 

150

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

 

 

 

 

 

 

 

160

Parāda vērtspapīri

 

 

 

 

 

 

 

170

no kā: segtās obligācijas

 

 

 

 

 

 

 

180

no kā: ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri

 

 

 

 

 

 

 

190

no kā: vispārējo valdību emitēti

 

 

 

 

 

 

 

200

no kā: finanšu sabiedrību emitēti

 

 

 

 

 

 

 

210

no kā: nefinanšu sabiedrību emitēti

 

 

 

 

 

 

 

220

Aizdevumi un avansi, kas nav aizdevumi pēc pieprasījuma

 

 

 

 

 

 

 

230

Cits saņemtais nodrošinājums

 

 

 

 

 

 

 

240

Emitēti pašu parāda vērtspapīri, kuri nav pašu segtās obligācijas vai ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri

 

 

 

 

 

 

 

250

AKTĪVI, SAŅEMTAIS NODROŠINĀJUMS UN EMITĒTIE PAŠU PARĀDA VĒRTSPAPĪRI KOPĀ

 

 

 

 

 

 

 



F 32.03 – PAŠU SEGTĀS OBLIGĀCIJAS UN AR AKTĪVIEM NODROŠINĀTI VĒRTSPAPĪRI, KAS IR EMITĒTI UN VĒL NAV IEĶĪLĀTI (AE-NPL)

 

Neapgrūtināti

Pamatā esošā aktīvu pūla uzskaites vērtība

Emitēto un apgrūtināšanai pieejamo parāda vērtspapīru patiesā vērtība

Apgrūtināšanai nepieejamu emitēto pašu parāda vērtspapīru nomināls

 

no kā: atbilstīgi darījumiem ar centrālo banku

010

020

030

040

010

Pašu segtās obligācijas un ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri, kas ir emitēti un vēl nav ieķīlāti

 

 

 

 

020

Emitētās segtās obligācijas, kas saglabātas

 

 

 

 

030

Emitēti ar aktīviem nodrošinātie vērtspapīri, kas saglabāti

 

 

 

 

040

Augstākās prioritātes

 

 

 

 

050

Mezanīna

 

 

 

 

060

Pirmās kārtas zaudējumu

 

 

 

 



F 32.04 – APGRŪTINĀJUMA AVOTI (AE-SOU)

 

Sakrītošās saistības, iespējamās saistības vai aizdotie vērtspapīri

Aktīvi, saņemtais nodrošinājums un emitēti pašu parāda vērtspapīri, kas nav segtās obligācijas vai apgrūtināti ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri

 

no kā: no citām grupas sabiedrībām

 

no kā: atkārtoti izmantots saņemtais nodrošinājums

no kā: apgrūtināti pašu parāda vērtspapīri

010

020

030

040

050

010

Atlasītu finanšu saistību uzskaites vērtība

 

 

 

 

 

020

Atvasinātie instrumenti

 

 

 

 

 

030

no kā: ārpusbiržas

 

 

 

 

 

040

Noguldījumi

 

 

 

 

 

050

Līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu

 

 

 

 

 

060

no kā: centrālās bankas

 

 

 

 

 

070

Nodrošināti noguldījumi, kas nav līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu

 

 

 

 

 

080

no kā: centrālās bankas

 

 

 

 

 

090

Emitēti parāda vērtspapīri

 

 

 

 

 

100

no kā: emitētas segtās obligācijas

 

 

 

 

 

110

no kā: emitēti, ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri

 

 

 

 

 

120

Citi apgrūtinājuma avoti

 

 

 

 

 

130

Saņemto aizdevuma saistību nomināls

 

 

 

 

 

140

Saņemto finanšu garantiju nomināls

 

 

 

 

 

150

Bezskaidras naudas nodrošinājuma aizņemto vērtspapīru patiesā vērtība

 

 

 

 

 

160

Citi

 

 

 

 

 

170

APGRŪTINĀJUMA AVOTI KOPĀ

 

 

 

 

 

 

 

 

Neaizpildīt veidni konsolidēti

 

Neaizpildīt nekādā gadījumā



F 33.00 – DATI PAR TERMIŅU (AE-MAT)

 

Nenoteikts termiņš

Uz nakti

>1 d. <=1 ned.

>1 ned. <=2 ned.

>2 ned. <=1 mēn.

>1 mēn. <=3 mēn.

>3 mēn. <=6 mēn.

> 6 mēn. <= 1 g.

>1 g. <=2 g.

>2 g. <=3 g.

>3 g. <=5 g.

>5 g. <=10 g.

>10 g.

 

Saistību atlikušais termiņš

010

020

030

040

050

060

070

080

090

100

110

120

130

010

Apgrūtinātie aktīvi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

020

Atkārtoti izmantots saņemtais nodrošinājums (saņemošā pozīcija)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

030

Atkārtoti izmantots saņemtais nodrošinājums (atkārtotas izmantošanas pozīcija)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 



F 34.00 – IESPĒJAMAIS APGRŪTINĀJUMS (AE-CONT)

 

Sakrītošās saistības, iespējamās saistības vai aizdotie vērtspapīri

Iespējamais apgrūtinājums

A. Apgrūtināto aktīvu patiesās vērtības samazinājums par 30 %

B. Būtisku valūtu vērtības samazinājuma par 10 % neto ietekme

Apgrūtināto aktīvu papildu summa

Apgrūtināto aktīvu papildu summa

Būtiska valūta 1

Būtiska valūta 2

…

Būtiska valūta n

010

020

030

040

050

 

010

Atlasītu finanšu saistību uzskaites vērtība

 

 

 

 

 

 

020

Atvasinātie instrumenti

 

 

 

 

 

 

030

no kā: ārpusbiržas

 

 

 

 

 

 

040

Noguldījumi

 

 

 

 

 

 

050

Līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu

 

 

 

 

 

 

060

no kā: centrālās bankas

 

 

 

 

 

 

070

Nodrošināti noguldījumi, kas nav līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu

 

 

 

 

 

 

080

no kā: centrālās bankas

 

 

 

 

 

 

090

Emitēti parāda vērtspapīri

 

 

 

 

 

 

100

no kā: emitētas segtās obligācijas

 

 

 

 

 

 

110

no kā: emitēti, ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri

 

 

 

 

 

 

120

Citi apgrūtinājuma avoti

 

 

 

 

 

 

170

APGRŪTINĀJUMA AVOTI KOPĀ

 

 

 

 

 

 



F 35.00 – SEGTO OBLIGĀCIJU EMISIJA (AE-CB)

z ass  Seguma pūla identifikators (atvērts)

 

Atbilstība KPR 129. pantam?

Segto obligāciju saistības

Seguma pūls

Pārskata sniegšanas datums

+ 6 mēneši

+12 mēneši

+ 2 gadi

+5 gadi

+ 10 gadi

Seguma pūla atvasinātās pozīcijas ar neto negatīvu tirgus vērtību

Segtās obligācijas ārējais kredītreitings

Pārskata sniegšanas datums

+ 6 mēneši

+12 mēneši

+ 2 gadi

+5 gadi

+ 10 gadi

Seguma pūla atvasinātās pozīcijas ar neto pozitīvu tirgus vērtību

Seguma pūla summa, kas pārsniedz minimuma prasības attiecībā uz segumu

[JĀ/NĒ]

Ja JĀ, norādīt seguma pūla primāro aktīvu kategoriju

atbilstīgi attiecīgajam segto obligāciju ar likumu noteiktajam režīmam

saskaņā ar kredītreitingu aģentūru metodiku, lai saglabātu segtās obligācijas pašreizējo ārējo kredītreitingu

Pārskata sniegšanas datums

Kredītreitinga aģentūra 1

Kredītreitings 1

Kredītreitinga aģentūra 2

Kredītreitings 2

Kredītreitinga aģentūra 3

Kredītreitings 3

Pārskata sniegšanas datums

Kredītreitinga aģentūra 1

Kredītreitinga aģentūra 2

Kredītreitinga aģentūra 3

010

012

020

030

040

050

060

070

080

090

100

110

120

130

140

150

160

170

180

190

200

210

220

230

240

250

010

Nominālā summa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

020

Pašreizējā vērtība (mijmaiņas darījums)/tirgus vērtība

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

030

Aktīva specifiskā vērtība

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

040

Uzskaites vērtība

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 



F 36.01 – IZVĒRSTI DATI. I DAĻA (AE-ADV- 1)

 

Apgrūtinājumu avoti

Aktīvi/saistības

Nodrošinājuma veids – klasifikācija pēc aktīva veida

Kopā

Aizdevumi pēc pieprasījuma

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

Parāda vērtspapīri

Aizdevumi un avansi, kas nav aizdevumi pēc pieprasījuma

Citi aktīvi

Kopā

no kā: segtās obligācijas

no kā: ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri

no kā: vispārējo valdību emitēti

no kā: finanšu sabiedrību emitēti

no kā: nefinanšu sabiedrību emitēti

Centrālās bankas un vispārējās valdības

Finanšu sabiedrības

Nefinanšu sabiedrības

Mājsaimniecības

 

no kā: citu grupas sabiedrību emitēti

 

no kā: citu grupas sabiedrību emitēti

 

no kā: hipotekārie aizdevumi

 

no kā: hipotekārie aizdevumi

010

020

030

040

050

060

070

080

090

100

110

120

130

140

150

160

170

180

010

Centrālās bankas finansējums (visu veidu, tostarp, piemēram, repo darījumi)

Apgrūtinātie aktīvi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

020

Sakrītošās saistības

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

030

Biržā tirgoti atvasinātie instrumenti

Apgrūtinātie aktīvi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

040

Sakrītošās saistības

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

Ārpusbiržas atvasinātie instrumenti

Apgrūtinātie aktīvi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060

Sakrītošās saistības

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

070

Līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu

Apgrūtinātie aktīvi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

Sakrītošās saistības

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

090

Nodrošināti noguldījumi, kas nav līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu

Apgrūtinātie aktīvi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

100

Sakrītošās saistības

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110

Emitēti segto obligāciju vērtspapīri

Apgrūtinātie aktīvi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

120

Sakrītošās saistības

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

130

Emitēti, ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri

Apgrūtinātie aktīvi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

140

Sakrītošās saistības

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

150

Emitēti parāda vērtspapīri, kas nav segtās obligācijas un apgrūtināti ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri

Apgrūtinātie aktīvi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

160

Sakrītošās saistības

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

170

Citi apgrūtinājuma avoti

Apgrūtinātie aktīvi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

180

Iespējamās saistības vai aizdotie vērtspapīri

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

190

Apgrūtinātie aktīvi kopā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

200

 

no kā: atbilstīgi darījumiem ar centrālo banku

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

210

Neapgrūtinātie aktīvi kopā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

220

 

no kā: atbilstīgi darījumiem ar centrālo banku

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

230

Apgrūtinātie + neapgrūtinātie aktīvi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 



F 36.02 – IZVĒRSTI DATI. II DAĻA (AE-ADV- 2)

 

Apgrūtinājumu avoti

Aktīvi/saistības

Nodrošinājuma veids – klasifikācija pēc aktīva veida

Kopā

Aizdevumi pēc pieprasījuma

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

Parāda vērtspapīri

Aizdevumi un avansi, kas nav aizdevumi pēc pieprasījuma

Cits saņemtais nodrošinājums

Emitēti pašu parāda vērtspapīri, kuri nav pašu segtās obligācijas vai ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri

Kopā

no kā: segtās obligācijas

no kā: ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri

no kā: vispārējo valdību emitēti

no kā: finanšu sabiedrību emitēti

no kā: nefinanšu sabiedrību emitēti

Centrālās bankas un vispārējās valdības

Finanšu sabiedrības

Nefinanšu sabiedrības

Mājsaimniecības

 

no kā: citu grupas sabiedrību emitēti

 

no kā: citu grupas sabiedrību emitēti

 

no kā: hipotekārie aizdevumi

 

no kā: hipotekārie aizdevumi

010

020

030

040

050

060

070

080

090

100

110

120

130

140

150

160

170

180

190

010

Centrālās bankas finansējums (visu veidu, tostarp, piemēram, repo darījumi)

Saņemts apgrūtinātais nodrošinājums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

020

Sakrītošās saistības

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

030

Biržā tirgoti atvasinātie instrumenti

Saņemts apgrūtinātais nodrošinājums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

040

Sakrītošās saistības

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

Ārpusbiržas atvasinātie instrumenti

Saņemts apgrūtinātais nodrošinājums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060

Sakrītošās saistības

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

070

Līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu

Saņemts apgrūtinātais nodrošinājums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

Sakrītošās saistības

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

090

Nodrošināti noguldījumi, kas nav līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu

Saņemts apgrūtinātais nodrošinājums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

100

Sakrītošās saistības

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110

Emitēti segto obligāciju vērtspapīri

Saņemts apgrūtinātais nodrošinājums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

120

Sakrītošās saistības

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

130

Emitēti, ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri

Saņemts apgrūtinātais nodrošinājums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

140

Sakrītošās saistības

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

150

Emitēti parāda vērtspapīri, kas nav segtās obligācijas un apgrūtināti ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri

Saņemts apgrūtinātais nodrošinājums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

160

Sakrītošās saistības

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

170

Citi apgrūtinājuma avoti

Saņemts apgrūtinātais nodrošinājums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

180

Iespējamās saistības vai aizdotie vērtspapīri

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

190

Saņemts apgrūtinātais nodrošinājums – kopā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

200

 

no kā: atbilstīgi darījumiem ar centrālo banku

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

210

Saņemts neapgrūtinātais nodrošinājums – kopā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

220

 

no kā: atbilstīgi darījumiem ar centrālo banku

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

230

Saņemts apgrūtinātais + neapgrūtinātais nodrošinājums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

▼M3



XVII PIELIKUMS

PĀRSKATU SNIEGŠANA PAR AKTĪVU APGRŪTINĀJUMIEM

Satura rādītājs

VISPĀRĪGAS NORĀDES

1.

STRUKTŪRA UN KONVENCIJAS

1.1.

STRUKTŪRA

1.2.

GRĀMATVEDĪBAS STANDARTS

1.3.

NUMERĀCIJAS KONVENCIJA

1.4.

ZĪMJU KONVENCIJA

1.5.

PIEMĒROŠANAS LĪMENIS

1.6.

SAMĒRĪGUMS

1.7.

APGRŪTINĀJUMA DEFINĪCIJA

AR VEIDNI SAISTĪTAS NORĀDES

2.

A DAĻA: PĀRSKATS PAR APGRŪTINĀJUMIEM

2.1.

VEIDNE: AE-ASS. PĀRSKATU SNIEDZOŠĀS IESTĀDES AKTĪVI

2.1.1.

VISPĀRĪGAS PIEZĪMES

2.1.2.

NORĀDES PAR KONKRĒTĀM RINDĀM

2.1.3.

NORĀDES PAR SPECIFISKĀM SLEJĀM

2.2.

VEIDNE: AE-COL. PĀRSKATU SNIEDZOŠĀS IESTĀDES SAŅEMTAIS NODROŠINĀJUMS

2.2.1.

VISPĀRĪGAS PIEZĪMES

2.2.2.

NORĀDES PAR KONKRĒTĀM RINDĀM

2.2.3.

NORĀDES PAR SPECIFISKĀM SLEJĀM

2.3.

VEIDNE: AE-NPL. PAŠU SEGTĀS OBLIGĀCIJAS UN AR AKTĪVIEM NODROŠINĀTI VĒRTSPAPĪRI, KAS IR EMITĒTI UN VĒL NAV IEĶĪLĀTI

2.3.1.

VISPĀRĪGAS PIEZĪMES

2.3.2.

NORĀDES PAR KONKRĒTĀM RINDĀM

2.3.3.

NORĀDES PAR SPECIFISKĀM SLEJĀM

2.4.

VEIDNE: AE-SOU. APGRŪTINĀJUMU AVOTI

2.4.1.

VISPĀRĪGAS PIEZĪMES

2.4.2.

NORĀDES PAR KONKRĒTĀM RINDĀM

2.4.3.

NORĀDES PAR SPECIFISKĀM SLEJĀM

3.

B DAĻA: DATI PAR TERMIŅU

3.1.

VISPĀRĪGAS PIEZĪMES

3.2.

VEIDNE: AE-MAT). DATI PAR TERMIŅU

3.2.1.

NORĀDES PAR KONKRĒTĀM RINDĀM

3.2.2.

NORĀDES PAR SPECIFISKĀM SLEJĀM

4.

C DAĻA: IESPĒJAMIE APGRŪTINĀJUMI

4.1.

VISPĀRĪGAS PIEZĪMES

4.1.1.

A SCENĀRIJS: APGRŪTINĀTO AKTĪVU SAMAZINĀJUMS PAR 30 %

4.1.2.

B SCENĀRIJS: AMORTIZĀCIJA 10 % APMĒRĀ BŪTISKAJĀS VALŪTĀS

4.2.

VEIDNE: AE-CONT. IESPĒJAMAIS APGRŪTINĀJUMS

4.2.1.

NORĀDES PAR KONKRĒTĀM RINDĀM

4.2.2.

NORĀDES PAR SPECIFISKĀM SLEJĀM

5.

D DAĻA: SEGTĀS OBLIGĀCIJAS

5.1.

VISPĀRĪGAS PIEZĪMES

5.2.

VEIDNE: AE-CB. SEGTO OBLIGĀCIJU EMISIJA

5.2.1.

NORĀDES PAR Z-ASI

5.2.2.

NORĀDES PAR KONKRĒTĀM RINDĀM

5.2.3.

NORĀDES PAR SPECIFISKĀM SLEJĀM

6.

E DAĻA: IZVĒRSTI DATI

6.1.

VISPĀRĪGAS PIEZĪMES

6.2.

VEIDNE: AE-ADV1. IZVĒRSTA VEIDNE PAR PĀRSKATU SNIEDZOŠĀS IESTĀDES AKTĪVIEM

6.2.1.

NORĀDES PAR KONKRĒTĀM RINDĀM

6.2.2.

NORĀDES PAR SPECIFISKĀM SLEJĀM

6.3.

VEIDNE: AE-ADV2. IZVĒRSTA VEIDNE PAR PĀRSKATU SNIEDZOŠĀS IESTĀDES SAŅEMTO NODROŠINĀJUMU

6.3.1.

NORĀDES PAR KONKRĒTĀM RINDĀM

6.3.2.

NORĀDES PAR SPECIFISKĀM SLEJĀM

VISPĀRĪGAS NORĀDES

1.   STRUKTŪRA UN KONVENCIJAS

1.1.   Struktūra

1. Sistēmā ir ietverti pieci veidņu bloki, kuros ietvertas kopā deviņas veidnes saskaņā ar šādu shēmu:

a) A daļa: Pārskats par apgrūtinājumiem

— AE-ASS veidne. Pārskatu sniedzošās iestādes aktīvi

— AE-COL veidne. Pārskatu sniedzošās iestādes saņemtais nodrošinājums

— AE-NPL. Pašu segtās obligācijas un ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri, kas ir emitēti un vēl nav ieķīlāti

— AE-SOU. Apgrūtinājumu avoti

b) B daļa: Dati par termiņu:

— AE-MAT veidne. Dati par termiņu

c) C daļa: Iespējamie apgrūtinājumi

— AE-CONT veidne. Iespējamie apgrūtinājumi

d) D daļa: Segtās obligācijas

— AE-CB veidne. Segto obligāciju emisija

e) E daļa: Izvērsti dati:

— AE-ADV-1 veidne. Izvērsta veidne par pārskatu sniedzošās iestādes aktīviem

— AE-ADV-2 veidne. Izvērsta veidne par pārskatu sniedzošās iestādes saņemto nodrošinājumu

2. Katrai veidnei ir sniegtas atsauces uz tiesību aktiem, kā arī sīkāka informācija par pārskatu sniegšanas vispārīgākiem aspektiem.

1.2.   Grāmatvedības standarts

3. Iestādes uzrāda bilances vērtības saskaņā ar to grāmatvedības standartu, kuru tās lieto, sniedzot finanšu informāciju saskaņā ar 9. līdz 11. pantu. Iestādes, kurām nav jāsniedz finanšu informācija, izmanto savu attiecīgo grāmatvedības standartu.

4. Šajā pielikumā “IAS” (starptautiskie grāmatvedības standarti jeb SGS) un “IFRS” (starptautiskie finanšu pārskatu standarti jeb SFPS) attiecas uz starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kā definēts Regulas (EK) Nr. 1606/2002 2. pantā. Iestādēm, kas sniedz pārskatus saskaņā ar IFRS standartiem, ir iekļautas atsauces uz attiecīgajiem IFRS standartiem.

1.3.   Numerācijas konvencija

5. Lai izdarītu atsauces uz veidnes slejām, rindām un ailēm, šajās instrukcijās izmanto šādu vispārēju apzīmējumu: {Veidne; Rinda; Sleja}. Zvaigznītes zīmi izmanto, lai norādītu, ka validāciju veic attiecībā uz visu rindu vai sleju. Piemēram {AR-ASS; *; 2} attiecas uz datu punktu jebkurā AE-ASS veidnes 2. slejas rindā.

6. Veicot validāciju veidnes ietvaros, atsaucei uz datu punktiem no šīs veidnes izmanto šādu apzīmējumu: {Rinda; Sleja}.

1.4.   Zīmju konvencija

7. XVI pielikuma veidnēs ievēro zīmju konvenciju, kas minēta V pielikuma I daļas 9. un 10. punktā.

1.5.   Piemērošanas līmenis

8. Pārskatu sniegšanas piemērošanas līmenis attiecībā uz aktīvu apgrūtinājumiem ir tāds pats kā pārskatu sniegšanas prasībām par pašu kapitālu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 (KPR) 99. panta 1. punkta pirmo daļu. Līdz ar to iestādēm, uz kurām neattiecas prudenciālās prasības saskaņā ar KPR 7. pantu, nav jāuzrāda informācija par aktīvu apgrūtinājumiem.

1.6.   Samērīgums

9. 16.a panta 2. punkta b) apakšpunkta vajadzībām aktīvu apgrūtinājuma pakāpi aprēķina šādi:

— Apgrūtināto aktīvu un nodrošinājuma bilances vērtība = {AE-ASS;010;010} + {AE-COL;130;010}.

— Aktīvi un nodrošinājums kopā = {AE-ASS;010;010} + {AE-ASS;010;060} + {AE-COL;130;010} + {AE-COL;130;040}.

— Aktīvu apgrūtinājuma rādītājs = (Apgrūtināto aktīvu un nodrošinājuma bilances vērtība)/(Aktīvi un nodrošinājums kopā).

10. 16.a panta 2. punkta a) apakšpunkta vajadzībām aktīvu kopsummu aprēķina šādi:

— Aktīvi kopā = {AE-ASS; 010; 010} + {AE-ASS; 010; 060}.

1.7.   Apgrūtinājuma definīcija

11. Šā pielikuma un XVI pielikuma vajadzībām aktīvs ir atzīstams par apgrūtinātu, ja tas ir ieķīlāts vai uz to attiecas jebkāda veida vienošanās garantēt, nodrošināt vai uzlabot kredīta kvalitāti jebkuram tādam darījumam, no kura šo aktīvu nevar netraucēti izņemt.

Īpaši jānorāda, ka par apgrūtinātiem būtu jāatzīst tie ieķīlātie aktīvi, uz kuriem attiecas jebkāda veida izņemšanas ierobežojumi, piemēram, aktīvi, kuriem pirms to izņemšanas vai aizstāšanas ar citiem aktīviem ir vajadzīgs iepriekšējs apstiprinājums. Šīs definīcijas pamatā nav skaidra juridiska definīcija, kā, piemēram, īpašumtiesību gadījumā, bet drīzāk ekonomikas principi, jo tiesiskais regulējums dažādās valstīs šajā jomā var būt atšķirīgs. Tomēr šī definīcija ir cieši saistīta ar līgumiskiem nosacījumiem. EBI uzskata, ka šī definīcija aptver šādu veidu līgumus (šis saraksts nav pilnīgs):

— nodrošināti finansējuma darījumi, tostarp līgumi un vienošanās par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu, vērtspapīru aizdevumi un cita veida nodrošināti kreditēšanas darījumi,

— dažādi nodrošinājuma līgumi, piemēram, nodrošinājums, kas izvietots atvasināto instrumentu darījumu tirgus vērtībā,

— nodrošinātas finanšu garantijas. Jāatzīmē, ka izmantotais apmērs būtu jāsadala tikai tad, ja attiecībā uz neizmantoto garantijas daļu nav šķēršļu nodrošinājuma izņemšanai, piemēram, vajadzības saņemt iepriekšēju apstiprinājumu (proporcionāls sadalījums),

— nodrošinājums, kas izvietots tīrvērtes sistēmās, CCP un citās infrastruktūras iestādēs kā priekšnoteikums, lai piekļūtu pakalpojumam. Tas ietver saistību neizpildes fondus un sākotnējās drošības rezerves,

— centrālās bankas pakalpojumi. Priekšpozicionētie aktīvi nav uzskatāmi par apgrūtinātiem, ja vien centrālā banka bez iepriekšēja apstiprinājuma neatļauj izņemt jebkurus izvietotos aktīvus. Neizmanto finanšu garantiju neizmantoto daļu, t. i., virs centrālās bankas noteiktā minimuma, būtu jāsadala proporcionāli starp centrālajā bankā izvietotajiem aktīviem,

— pamatā esošie aktīvi no vērtspapīrošanas struktūrām, ja nav pārtraukta finanšu aktīvu atzīšana iestādes finanšu aktīvos. Aktīvi, kas ir saglabāto vērtspapīru pamatā, nav uzskatāmi par apgrūtinātiem, ja vien šie vērtspapīri nav jebkādā veidā ieķīlāti vai izmantoti kā nodrošinājums, lai nodrošinātu darījumu,

— seguma pūlos esoši aktīvi, kurus izmanto segto obligāciju emitēšanai. Aktīvi, kas ir segto obligāciju pamatā, ir uzskatāmi par apgrūtinātiem, izņemot atsevišķus gadījumus, kad attiecīgās segtās obligācijas tur iestāde (“pašu emitētas obligācijas”),

— parasti mehānismos izvietoti aktīvi, kurus neizmanto un kurus var brīvi izņemt, nav uzskatāmi par apgrūtinātiem aktīviem.

AR VEIDNI SAISTĪTAS NORĀDES

2.   A DAĻA: PĀRSKATS PAR APGRŪTINĀJUMIEM

12. Pārskata par apgrūtinājumiem veidnēs ir nošķirti aktīvi, ko izmanto finansēšanas vai nodrošinājuma atbalstam pārskata perioda beigās (“apgrūtinājuma brīdis”), no aktīviem, kas ir pieejami iespējamām finansēšanas vajadzībām.

13. Pārskata veidnē tabulas formā pa produktiem uzrāda pārskatu sniedzošās iestādes apgrūtināto un neapgrūtināto aktīvu apmēru. Tādu pašu sadalījumu piemēro saņemtajam nodrošinājumam un emitētajiem pašu parāda vērtspapīriem, kas nav segtās obligācijas un vērtspapīrošanas.

2.1.   Veidne: AE-ASS. Pārskatu sniedzošās iestādes aktīvi

2.1.1.   Vispārīgas piezīmes

14. Šajā punktā iekļautas norādes, ko piemēro tādiem galvenajiem darījumu veidiem, kuri ir svarīgi saistībā ar AE veidņu aizpildīšanu.

Visiem darījumiem, kas palielina iestādes apgrūtinājuma līmeni, ir divas iezīmes, kas AE veidnēs jāuzrāda neatkarīgi. Šādus darījumus uzrāda gan kā apgrūtinājuma avotus, gan kā apgrūtinātu aktīvu vai nodrošinājumu.

Turpmāk minētajos piemēros aprakstīts, kā uzrādīt šīs daļas darījuma veidu, bet šos noteikumus piemēro arī citām AE veidnēm.

a)    Nodrošināts noguldījums

Nodrošinātu noguldījumu uzrāda šādi:

(i) Noguldījuma bilances vērtību reģistrē kā apgrūtinājuma avotu {AE-SOU; r070; c010};

(ii) ja nodrošinājums ir pārskatu sniedzošās iestādes aktīvs: tā bilances vērtību uzrāda {AE-ASS; *; c010} un {AE-SOU; r070; c030}; tā patieso vērtību uzrāda {AE-ASS; *; c040};

(iii) ja pārskatu sniedzošā iestāde ir saņēmusi nodrošinājumu, tad tā patieso vērtību uzrāda {AE-COL; *; c010}, {AE-SOU; r070; c030} un {AE-SOU; r070; c040}.

b)    Repo darījums/sakrītoši repo darījumi

Līgumu par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu (turpmāk “repo darījums”) uzrāda šādi:

(i) repo darījuma bilances vērtību uzrāda kā apgrūtinājuma avotu {AE-SOU; r050; c010};

(ii) repo darījuma nodrošinājums būtu jāuzrāda:

(iii) ja nodrošinājums ir pārskatu sniedzošās iestādes aktīvs: tā bilances vērtību uzrāda {AE-ASS; *; c010} un {AE-SOU; r050; c030}; tā patieso vērtību uzrāda {AE-ASS; *; c040};

(iv) ja pārskatu sniedzošā iestāde ir saņēmusi nodrošinājumu, izmantojot iepriekšēju līgumu par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu (sakrītošs repo darījums), tā patieso vērtību uzrāda {AE-COL; *; c010}, {AE-SOU; r050; c030} un {AE-SOU; r050; c040}.

c)    Centrālās bankas finansējums

Ievērojot to, ka nodrošināts centrālās bankas finansējums ir tikai nodrošināta noguldījuma vai repo darījuma, kurā darījuma partneris ir centrālā banka, īpašs gadījums, piemēro iepriekš minēto i) un ii) apakšpunktu noteikumus.

Operācijās, kurās attiecībā uz katru darbību nav iespējams noteikt konkrētu nodrošinājumu, jo tas ir apvienots pūlā, nodrošinājuma sadalījums jāveic proporcionāli, balstoties uz nodrošinājuma pūla struktūru.

Aktīvi, kuri ir priekšpozicionēti centrālajās bankās, nav apgrūtināti aktīvi, ja vien centrālā banka bez iepriekšēja apstiprinājuma neatļauj jebkuru izvietoto aktīvu izņemšanu. Neizmantoto finanšu garantiju neizmantoto daļu, t. i., virs centrālās bankas noteiktā minimuma, sadala proporcionāli starp centrālajā bankā izvietotajiem aktīviem.

d)    Vērtspapīru aizdevumi

Vērtspapīru aizdevumiem, kas nodrošināti ar naudu, piemēro repo darījumu/sakrītošo repo darījumu noteikumus.

Vērtspapīru aizdevumus, kas nav nodrošināti ar naudu, uzrāda šādi:

(i) aizņemto vērtspapīru patieso vērtību uzrāda kā apgrūtinājuma avotu {AE-SOU; r150; c010}. Kad aizdevējs apmaiņā pret aizdotajiem vērtspapīriem nesaņem citus vērtspapīrus, bet gan maksu, {AE-SOU; r150; c010} uzrāda kā nulli;

(ii) ja vērtspapīri, kas aizdoti kā nodrošinājums, ir pārskatu sniedzošās iestādes aktīvs: to bilances vērtību uzrāda {AE-ASS; *; c010} un {AE-SOU; r150; c030}; to patieso vērtību uzrāda {AE-ASS; *; c040};

(iii) ja vērtspapīrus, kas aizdoti kā nodrošinājums, saņem pārskatu sniedzošā iestāde, to patieso vērtību uzrāda {AE-COL; *; c010}, {AE-SOU; r150; c030} un {AE-SOU; r150; c040}.

e)    Atvasinātie instrumenti (saistības)

Nodrošinātus atvasinātos instrumentus ar negatīvu vērtību uzrāda šādi:

(i) atvasinātā instrumenta bilances vērtību uzrāda kā apgrūtinājuma avotu {AE-SOU; r020; c010};

(ii) nodrošinājumu (drošības rezerves, kas nepieciešamas, lai atvērtu pozīciju un jebkādu nodrošinājumu, kas izvietots atvasināto instrumentu darījumu tirgus vērtībā) uzrāda šādi:

(i) ja tas ir pārskatu sniedzošās iestādes aktīvs: tā bilances vērtību uzrāda {AE-ASS; *; c010} un {AE-SOU; r020; c030}; tā patieso vērtību uzrāda {AE-ASS; *; c040};

(ii) ja tas ir pārskatu sniedzošās iestādes saņemtais nodrošinājums, tā patieso vērtību uzrāda {AE-COL; *; c010}, {AE-SOU; r020; c030} un {AE-SOU; r020; c040}.

f)    Segtās obligācijas

Segtās obligācijas visas aktīvu apgrūtinājumu uzrādīšanas vajadzībām ir instrumenti, kas minēti Direktīvas 2009/65/ES 52. panta 4. punkta pirmajā daļā neatkarīgi no tā, vai šie instrumenti ir vai nav vērtspapīri juridiskā nozīmē.

Segtajām obligācijām nepiemēro īpašus noteikumus, ja netiek saglabāta pārskatu sniedzošās iestādes emitēto vērtspapīru daļa.

Gadījumā, ja saglabā daļu no emisijas, un nolūkā izvairīties no dubultās uzskaites piemēro turpmāk minēto procedūru:

(i) ja pašu segtās obligācijas nav ieķīlātas, seguma pūla, ar kuru nodrošināti šie saglabātie un vēl neieķīlātie vērtspapīri, apmēru uzrāda AE-ASS veidnēs kā neapgrūtinātus aktīvus. Papildu informāciju par saglabātām un vēl neieķīlātām segtajām obligācijām (pamatā esošie aktīvi, apgrūtinājumam pieejamo aktīvu patiesā vērtība un atbilstība un to aktīvu, kas nav- pieejami apgrūtinājumam, nomināls) uzrāda AE-NPL veidnē;

(ii) ja ir ieķīlātas pašu segtās obligācijas, tad seguma pūla, ar kuru nodrošināti šie saglabātie un vēl neieķīlātie vērtspapīri, summu uzrāda AE-ASS veidnē kā apgrūtinātus aktīvus.

Turpmākajā tabulā noteikts, kā uzrādīt segto obligāciju emisiju EUR 100 apmērā, no kā 15 % ir saglabāti un neieķīlāti un 10 % ir saglabāti un ieķīlāti kā nodrošinājums EUR 11 vērtā repo darījumā ar centrālo banku, ja seguma pūls ietver nenodrošinātus aizdevumus un to bilances vērtība ir EUR 150.



SOURCES OF ENCUMBRANCE

Type

Amount

Cells

Loans encumbered

Cells

Covered bonds

75% (100) = 75

{AE-Sources, r110, c010}

75% (150) = 112,5

{AE-Assets, r100, c10}

{AE-Sources, r110, c030}

Central bank funding

11

{AE-Sources, r060, c010}

10% (150) = 15

{AE-Assets, r100, c10}

{AE-Sources, r060, c030}

NON ENCUMBRANCE

Type

Amount

Cells

Non-encumbered loans

Cells

Own covered bonds retained

15% 100 = 15

{AE-Not pledged, r010, c040}

15% (150) = 22,5

{AE-Assets, r100, c60}

{AE-Not pledged, r020, c010}

g)    Vērtspapīrošanas

Vērtspapīrošanas nozīmē pārskatu sniedzošās iestādes turētus parāda vērtspapīrus, kas iniciēti vērtspapīrošanas darījumā, kā definēts KPR 4. panta 61. punktā.

Vērtspapīrošanām, kas saglabātas bilancē (nav pārtraukta atzīšana), piemēro segto obligāciju noteikumus.

Vērtspapīrošanām, kuru atzīšana ir pārtraukta, nav apgrūtinājuma, ja iestāde tur atsevišķus vērtspapīrus. Šos vērtspapīrus atspoguļos pārskatu sniedzošo iestāžu tirdzniecības portfelī vai banku portfelī tāpat kā jebkuru citu vērtspapīru, kuru emitējusi trešā puse.

2.1.2.   Norādes par konkrētām rindām



Rindas

Atsauces uz tiesību aktiem un norādes

010

Pārskatu sniedzošās iestādes aktīvi

1.9. a) IAS, Īstenošanas norādes (IG) 6.

Pārskatu sniedzošās iestādes kopējie aktīvi, kas iekļauti tās bilancē.

020

Aizdevumi pēc pieprasījuma

1. SGS 54. punkta i) apakšpunkts

Tas ietver no centrālajām bankām un citām iestādēm pēc pieprasījuma saņemamus atlikumus. Skaidru naudu, proti, valsts un ārvalstu apgrozībā esošās banknotes un monētas, ko parasti izmanto maksājumu veikšanai, iekļauj rindā “citi aktīvi”.

030

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

Kapitāla vērtspapīru instrumenti, ko tur pārskatu sniedzošās iestādes, kā definēts 32.1. IAS.

040

Parāda vērtspapīri

V pielikuma 1. daļas 26. punkts

Pārskatu sniedzošās iestādes turēti parāda instrumenti, kas emitēti kā tādi vērtspapīri, kuri saskaņā ar ECB BP regulu nav aizdevumi.

050

tostarp: segtās obligācijas

Pārskatu sniedzošās iestādes turēti parāda instrumenti, kas ir Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punkta pirmajā daļā minētās obligācijas.

060

tostarp: vērtspapīrošanas

Pārskatu sniedzošās iestādes turēti parāda vērtspapīri, kas ir vērtspapīrošanas, kā definēts KPR 4. panta 61. punktā.

070

tostarp: vispārējo valdību emitēti

Pārskatu sniedzošās iestādes turēti parāda vērtspapīri, kurus emitējušas vispārējās valdības.

080

tostarp: finanšu sabiedrību emitēti

Pārskatu sniedzošās iestādes turēti parāda vērtspapīri, kurus emitējušas finanšu sabiedrības, kā definēts V pielikuma I daļas 35. punkta c) un d) apakšpunktā.

090

tostarp: -nefinanšu sabiedrību emitēti

Pārskatu sniedzošās iestādes turēti parāda vērtspapīri, kurus emitējušas nefinanšu sabiedrības, kā definēts V pielikuma I daļas 35. punkta e) apakšpunktā.

100

Aizdevumi un avansi, kas nav aizdevumi pēc pieprasījuma

Aizdevumi un avansi, proti, tādi pārskatus sniedzošo iestāžu turēti parāda instrumenti, kas nav vērtspapīri, izņemot pēc pieprasījuma saņemamos atlikumus.

110

tostarp: hipotekārie aizdevumi

Aizdevumi un avansi, kas nav tādi aizdevumi pēc pieprasījuma, kuri ir hipotekārie aizdevumi saskaņā ar V pielikuma 2. daļas 41. punkta h) apakšpunktu.

120

Citi aktīvi

Citi pārskatu sniedzošās iestādes aktīvi, kas iekļauti bilancē, izņemot tos, kas minēti iepriekšējās rindās un kas ir atšķirīgi no pašu parāda vērtspapīriem un pašu kapitāla vērtspapīru instrumentiem, kuru atzīšanu bilancē nevar pārtraukt iestāde, kurā nepiemēro IFRS. Šādā gadījumā pašu parāda vērtspapīrus iekļauj AE-COL veidnes 240. rindā un pašu kapitāla vērtspapīru instrumentus pie aktīvu apgrūtinājumiem neuzrāda.

2.1.3.   Norādes par specifiskām slejām



Slejas

Atsauces uz tiesību aktiem un norādes

010

Apgrūtināto aktīvu bilances vērtība

Tādu aktīvu bilances vērtība, kurus tur pārskatu sniedzošā iestāde un kuri ir uzskatāmi par apgrūtinātiem atbilstīgi definīcijai par aktīvu apgrūtinājumu. Bilances vērtība ir summa, ko iegrāmato bilances aktīvu daļā.

020

tostarp: citu grupas sabiedrību emitēti

Tādu apgrūtinātu aktīvu bilances vērtība, kurus tur pārskatu sniedzošā iestāde un kurus emitējusi jebkura sabiedrība, kas ir prudenciālās konsolidācijas tvērumā.

030

tostarp: atbilstīgi darījumiem ar centrālo banku

Tādu apgrūtinātu aktīvu bilances vērtība, kurus tur pārskatu sniedzošā iestāde un kuri ir atbilstīgi darījumiem ar tām centrālajām bankām, kas ir pieejamas pārskatu sniedzošajai iestādei. Tās pārskatu sniedzošās iestādes, kuras nevar droši noteikt aktīva atbilstību darījumiem ar centrālo banku, piemēram, tādu jurisdikciju gadījumā, kas darbojas bez skaidras definīcijas attiecībā uz to, kādi aktīvi ir atbilstīgi centrālās bankas repo darījumiem, vai kurām nav pieejams nepārtraukti funkcionējošs centrālās bankas repo darījumu tirgus, var neuzrādīt attiecīgā aktīva vērtību, t. i., atstāt paredzēto lauku neaizpildītu.

040

Apgrūtināto aktīvu patiesā vērtība

13. SFPS un 8. pants Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/34/ES (1) iestādēm, kurās nepiemēro IFRS.

Tādu parāda vērtspapīru patiesā vērtība, kurus tur pārskatu sniedzošā iestāde un kuri ir uzskatāmi par apgrūtinātiem atbilstīgi definīcijai par aktīvu apgrūtinājumu. Finanšu instrumenta patiesā vērtība ir cena, kādu saņemtu, pārdodot aktīvu, vai maksātu, nododot saistību, ierindas darījumā starp tirgus dalībniekiem novērtēšanas datumā. (Sk. 13. SFPS “Patiesās vērtības novērtēšana”.)

050

tostarp: atbilstīgi darījumiem ar centrālo banku

Tādu apgrūtinātu parāda vērtspapīru patiesā vērtība, kurus tur pārskatu sniedzošā iestāde un kuri ir atbilstīgi darījumiem ar tām centrālajām bankām, kas ir pieejamas pārskatu sniedzošajai iestādei. Tās pārskatu sniedzošās iestādes, kuras nevar droši noteikt aktīva atbilstību darījumiem ar centrālo banku, piemēram, tādu jurisdikciju gadījumā, kas darbojas bez skaidras definīcijas attiecībā uz to, kādi aktīvi ir atbilstīgi centrālās bankas repo darījumiem, vai kurām nav pieejams nepārtraukti funkcionējošs centrālās bankas repo darījumu tirgus, var neuzrādīt attiecīgā aktīva vērtību, t. i., atstāt paredzēto lauku neaizpildītu.

060

Neapgrūtinātu aktīvu bilances vērtība

Tādu aktīvu uzskaites vērtība, kurus tur pārskatu sniedzošā iestāde un kuri ir uzskatāmi par neapgrūtinātiem atbilstīgi definīcijai par aktīvu apgrūtinājumu. Bilances vērtība ir summa, ko iegrāmato bilances aktīvu daļā.

070

tostarp: citu grupas sabiedrību emitēti

Tādu neapgrūtinātu aktīvu bilances vērtība, kurus tur pārskatu sniedzošā iestāde un kurus emitējusi jebkura sabiedrība, kas ir prudenciālās konsolidācijas tvērumā.

080

tostarp: atbilstīgi darījumiem ar centrālo banku

Tādu neapgrūtinātu aktīvu bilances vērtība, kurus tur pārskatu sniedzošā iestāde un kurus var izmantot darījumos ar tām centrālajām bankām, kas ir pieejamas pārskatu sniedzošajai iestādei. Tās pārskatu sniedzošās iestādes, kuras nevar droši noteikt aktīva atbilstību darījumiem ar centrālo banku, piemēram, tādu jurisdikciju gadījumā, kas darbojas bez skaidras definīcijas attiecībā uz to, kādi aktīvi ir atbilstīgi centrālās bankas repo darījumiem, vai kurām nav pieejams nepārtraukti funkcionējošs centrālās bankas repo darījumu tirgus, var neuzrādīt attiecīgā aktīva vērtību, t. i., atstāt paredzēto lauku neaizpildītu.

090

Neapgrūtināto aktīvu patiesā vērtība

13. IFRS un 8. pants Direktīvā 2013/34/ES iestādēm, kurās nepiemēro IFRS.

Tādu parāda vērtspapīru patiesā vērtība, kurus tur pārskatu sniedzošā iestāde un kuri ir uzskatāmi par neapgrūtinātiem atbilstīgi definīcijai par aktīvu apgrūtinājumu. Finanšu instrumenta patiesā vērtība ir cena, kādu saņemtu, pārdodot aktīvu, vai maksātu, nododot saistību, ierindas darījumā starp tirgus dalībniekiem novērtēšanas datumā. (Sk. 13. SFPS “Patiesās vērtības novērtēšana”.)

100

tostarp: atbilstīgi darījumiem ar centrālo banku

Tādu neapgrūtinātu parāda vērtspapīru patiesā vērtība, kurus tur pārskatu sniedzošā iestāde un kuri ir atbilstīgi darījumiem ar tām centrālajām bankām, kas ir pieejamas pārskatu sniedzošajai iestādei. Tās pārskatu sniedzošās iestādes, kuras nevar droši noteikt aktīva atbilstību darījumiem ar centrālo banku, piemēram, tādu jurisdikciju gadījumā, kas darbojas bez skaidras definīcijas attiecībā uz to, kādi aktīvi ir atbilstīgi centrālās bankas repo darījumiem, vai kurām nav pieejams nepārtraukti funkcionējošs centrālās bankas repo darījumu tirgus, var neuzrādīt attiecīgā aktīva vērtību, t. i., atstāt paredzēto lauku neaizpildītu.

(1)   Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).

2.2.   Veidne: AE-COL. Pārskatu sniedzošās iestādes saņemtais nodrošinājums

2.2.1.   Vispārīgas piezīmes

15. Attiecībā uz pārskatu sniedzošās iestādes saņemto nodrošinājumu un emitētiem pašu parāda vērtspapīriem, kas nav pašu segtās obligācijas vai ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri, “neapgrūtināto” aktīvu kategorija ir sadalīta starp aktīviem, kuri ir “pieejami apgrūtināšanai” vai ir potenciāli atbilstoši apgrūtināšanai, un aktīviem, kuri “nav pieejami apgrūtināšanai”.

16. Aktīvi “nav pieejami apgrūtināšanai”, ja tie ir saņemti kā nodrošinājums un pārskatu sniedzošā iestāde nevar to pārdot vai atkārtoti ieķīlāt, izņemot nodrošinājuma īpašnieka saistību neizpildes gadījumā. Emitēti pašu parāda vērtspapīri, kas nav pašu segtās obligācijas vai vērtspapīrošanas, nav pieejami apgrūtināšanai, ja pastāv jebkādi ierobežojumi noteikumos par turēto vērtspapīru emisiju, tos pārdodot vai atkārtoti ieķīlājot.

17. Aktīvu apgrūtinājuma uzrādīšanas vajadzībām vērtspapīrus, kas ir aizņemti apmaiņā pret maksu, nesniedzot naudas vai bezskaidras naudas nodrošinājumu, uzrāda kā saņemto nodrošinājumu.

2.2.2.   Norādes par konkrētām rindām



Rindas

Atsauces uz tiesību aktiem un norādes

130

Pārskatu sniedzošās iestādes saņemtais nodrošinājums

Visas pārskatu sniedzošās iestādes saņemtā nodrošinājuma kategorijas.

140

Aizdevumi pēc pieprasījuma

Pārskatu sniedzošās iestādes saņemtais nodrošinājums, kas ietver aizdevumus pēc pieprasījuma. (Sk. atsauces uz tiesību aktiem un norādes par AE-ASS veidnes 020. rindu)

150

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

Pārskatu sniedzošās iestādes saņemtais nodrošinājums, kas ietver kapitāla vērtspapīru instrumentus. (Sk. atsauces uz tiesību aktiem un norādes par AE-ASS veidnes 030. rindu)

160

Parāda vērtspapīri

Pārskatu sniedzošās iestādes saņemtais nodrošinājums, kas ietver parāda vērtspapīrus. (Sk. atsauces uz tiesību aktiem un norādes par AE-ASS veidnes 040. rindu)

170

tostarp: segtās obligācijas

Pārskatu sniedzošās iestādes saņemtais nodrošinājums, kas ietver segtās obligācijas. (Sk. atsauces uz tiesību aktiem un norādes par AE-ASS veidnes 050. rindu)

180

tostarp: vērtspapīrošanas

Pārskatu sniedzošās iestādes saņemtais nodrošinājums, kas ietver vērtspapīrošanas. (Sk. atsauces uz tiesību aktiem un norādes par AE-ASS veidnes 060. rindu)

190

tostarp: vispārējo valdību emitēti

Pārskatu sniedzošās iestādes saņemtais nodrošinājums, kas ietver vispārējo valdību emitētus parāda vērtspapīrus. (Sk. atsauces uz tiesību aktiem un norādes par AE-ASS veidnes 070. rindu)

200

tostarp: finanšu sabiedrību emitēti

Pārskatu sniedzošās iestādes saņemtais nodrošinājums, kas ietver finanšu sabiedrību emitētus parāda vērtspapīrus. (Sk. atsauces uz tiesību aktiem un norādes par AE-ASS veidnes 080. rindu)

210

tostarp: nefinanšu sabiedrību emitēti

Pārskatu sniedzošās iestādes saņemtais nodrošinājums, kas ietver nefinanšu sabiedrību emitētus parāda vērtspapīrus. (Sk. atsauces uz tiesību aktiem un norādes par AE-ASS veidnes 090. rindu)

220

Aizdevumi un avansi, kas nav aizdevumi pēc pieprasījuma

Pārskatu sniedzošās iestādes saņemtais nodrošinājums, kas ietver tādus aizdevumus un avansus, kuri nav aizdevumi pēc pieprasījuma. (Sk. atsauces uz tiesību aktiem un norādes par AE-ASS veidnes 100. rindu)

230

Cits saņemtais nodrošinājums

Pārskatu sniedzošās iestādes saņemtais nodrošinājums, kas ietver citus aktīvus. (Sk. atsauces uz tiesību aktiem un norādes par AE-ASS veidnes 120. rindu)

240

Emitēti pašu parāda vērtspapīri, kuri nav pašu segtās obligācijas vai ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri

Pārskatu sniedzošās iestādes saglabāti emitētie pašu parāda vērtspapīri, kas nav emitētas pašu segtās obligācijas vai emitētas pašu vērtspapīrošanas. Ņemot vērā to, ka emitēti pašu parāda vērtspapīri (saskaņā ar 39.42. IAS) samazina attiecīgās finanšu saistības, šos vērtspapīrus neuzrāda pārskatu sniedzošās iestādes aktīvu kategorijā (AE-ASS veidnes 010. rinda). Pašu parāda vērtspapīrus, kuru atzīšanu bilancē nevar pārtraukt ar IFRS nesaistīta iestāde, uzrāda šajā rindā.

Šajā kategorijā neuzrāda emitētas pašu segtās obligācijas vai emitētas vērtspapīrošanas, jo šajos gadījumos, lai izvairītos no dubultas uzskaites, piemēro atšķirīgus noteikumus.

a)  Ja ir ieķīlāti pašu parāda vērtspapīri, tad seguma pūla/pamatā esošo aktīvu, ar ko nodrošina šos saglabātos un ieķīlātos vērtspapīrus, summu AE-ASS veidnē uzrāda kā apgrūtinātus aktīvus.

b)  Ja pašu parāda vērtspapīri vēl nav ieķīlāti, tad seguma pūla/pamatā esošo aktīvu, ar ko nodrošina šos saglabātos un vēl neieķīlātos vērtspapīrus, summu AE-ASS veidnē uzrāda kā neapgrūtinātus aktīvus. AE-NPL veidnē norāda papildu informāciju par minēto pašu parāda vērtspapīru (vēl neieķīlāto) otru veidu (pamatā esošie aktīvi, to aktīvu patiesā vērtība un atbilstība, kuri ir pieejami apgrūtināšanai un to aktīvu nomināls, kuri nav-pieejami apgrūtināšanai).

250

AKTĪVI, SAŅEMTAIS NODROŠINĀJUMS UN EMITĒTIE PAŠU PARĀDA VĒRTSPAPĪRI KOPĀ

Visi pārskatu sniedzošās iestādes bilancē reģistrētie aktīvi, visas pārskatu sniedzošās iestādes saņemtā nodrošinājuma kategorijas un saglabāti emitētie pārskatu sniedzošās iestādes pašu parāda vērtspapīri, kas nav emitētas pašu segtās obligācijas vai pašu vērtspapīrošanas.

2.2.3.   Norādes par specifiskām slejām



Slejas

Atsauces uz tiesību aktiem un norādes

010

Saņemtā apgrūtinātā nodrošinājuma vai emitēto pašu parāda vērtspapīru patiesā vērtība

Tādu saņemtā nodrošinājuma vai emitēto pašu parāda vērtspapīru patiesā vērtība, kurus tur/saglabā pārskatu sniedzošā iestāde un kuri ir uzskatāmi par apgrūtinātiem atbilstīgi definīcijai par aktīvu apgrūtinājumu.

Finanšu instrumenta patiesā vērtība ir cena, kādu saņemtu, pārdodot aktīvu, vai maksātu, nododot saistību, ierindas darījumā starp tirgus dalībniekiem novērtēšanas datumā. (Sk. 13. SFPS “Patiesās vērtības novērtēšana”.)

020

tostarp: citu grupas sabiedrību emitēti

Tāda saņemta apgrūtinātā nodrošinājuma vai emitēto pašu parāda vērtspapīru patiesā vērtība, kurus tur/saglabā pārskatu sniedzošā iestāde un kurus emitējusi jebkura sabiedrība, kas ir prudenciālās konsolidācijas tvērumā.

030

tostarp: atbilstīgi darījumiem ar centrālo banku

Tādu saņemta apgrūtinātā nodrošinājuma vai emitēto pašu parāda vērtspapīru patiesā vērtība, kurus tur/saglabā pārskatu sniedzošā iestāde un kuri ir atbilstīgi darījumiem ar tām centrālajām bankām, kas ir pieejamas pārskatu sniedzošajai iestādei. Tās pārskatu sniedzošās iestādes, kuras nevar droši noteikt aktīva atbilstību darījumiem ar centrālo banku, piemēram, tādu jurisdikciju gadījumā, kas darbojas bez skaidras definīcijas attiecībā uz to, kādi aktīvi ir atbilstīgi centrālās bankas repo darījumiem, vai kurām nav pieejams nepārtraukti funkcionējošs centrālās bankas repo darījumu tirgus, var neuzrādīt attiecīgā aktīva vērtību, t. i., atstāt paredzēto lauku neaizpildītu.

040

Apgrūtināšanai pieejama saņemtā nodrošinājuma vai emitēto pašu parāda vērtspapīru patiesā vērtība

Patiesā vērtība pārskatu sniedzošās iestādes saņemtajam nodrošinājumam, kas nav apgrūtināts, bet ir pieejams apgrūtināšanai, jo pārskatu sniedzošā iestāde drīkst to pārdot vai atkārtoti ieķīlāt nodrošinājuma īpašnieka saistību izpildes gadījumā. Tas arī ietver tādu emitēto pašu parāda vērtspapīru patieso vērtību, kuri nav pašu segtās obligācijas vai vērtspapīrošanas un kuri nav apgrūtināti, bet ir pieejami apgrūtināšanai.

050

tostarp: citu grupas sabiedrību emitēti

Tādu saņemtā nodrošinājuma vai emitēto pašu parāda vērtspapīru patiesā vērtība, kuri nav apgrūtināšanai pieejamas pašu segtās obligācijas vai ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri un kurus ir emitējusi jebkura sabiedrība prudenciālās konsolidācijas tvērumā.

060

tostarp: atbilstīgi darījumiem ar centrālo banku

Tādu saņemtā nodrošinājuma vai emitēto pašu parāda vērtspapīru patiesā vērtība, kuri nav apgrūtināšanai pieejamās pašu segtās obligācijas vai vērtspapīrošanas un kuri ir atbilstīgi darījumiem ar tām centrālajām bankām, kas ir pieejamas pārskatu sniedzošajai iestādei. Tās pārskatu sniedzošās iestādes, kuras nevar droši noteikt aktīva atbilstību darījumiem ar centrālo banku, piemēram, tādu jurisdikciju gadījumā, kas darbojas bez skaidras definīcijas attiecībā uz to, kādi aktīvi ir atbilstīgi centrālās bankas repo darījumiem, vai kurām nav pieejams nepārtraukti funkcionējošs centrālās bankas repo darījumu tirgus, var neuzrādīt attiecīgā aktīva vērtību, t. i., atstāt paredzēto lauku neaizpildītu.

070

Apgrūtināšanai nepieejama saņemtā nodrošinājuma vai emitēto pašu parāda vērtspapīru nomināls

Tāda saņemtā nodrošinājuma nominālā summa, kuru tur pārskatu sniedzošā iestāde, kurš nav apgrūtināts un pieejams apgrūtināšanai. Tas arī ietver tādu emitēto pašu parāda vērtspapīru nominālo summu, kuri nav pārskatu sniedzošās iestādes saglabātas pašu segtās obligācijas vai vērtspapīrošanas un kuri nav apgrūtināti un nav pieejami apgrūtināšanai.

2.3.   Veidne: AE-NPL. Pašu segtās obligācijas un ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri, kas ir emitēti un vēl nav ieķīlāti

2.3.1.   Vispārīgas piezīmes

18. Lai izvairītos no dubultās uzskaites, attiecībā uz pārskatu sniedzošās iestādes emitētām un saglabātām pašu segtajām obligācijām un vērtspapīrošanām piemēro šādu noteikumu:

a) ja šie vērtspapīri ir ieķīlāti, tad seguma pūla/pamatā esošo aktīvu, ar ko nodrošina šos saglabātos un vēl neieķīlātos vērtspapīrus, summu AE-ASS veidnē uzrāda kā neapgrūtinātus aktīvus. Gadījumā, ja pašu segtās obligācijas un vērtspapīrošanas ir ieķīlātas, finansējuma avots ir jaunais darījums, ar kuru vērtspapīri tiek ieķīlāti (centrālās bankas finansējums vai cita veida nodrošināts finansējums), bet ne segto obligāciju vai vērtspapīrošanas sākotnējā emisija;

b) ja šie vērtspapīri vēl nav ieķīlāti, tad seguma pūla/pamatā esošo aktīvu, ar ko nodrošina šos vērtspapīrus, summu AE-ASS veidnē uzrāda kā neapgrūtinātus aktīvus.

2.3.2.   Norādes par konkrētām rindām



Rindas

Atsauces uz tiesību aktiem un norādes

010

Pašu segtās obligācijas un ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri, kas ir emitēti un vēl nav ieķīlāti

Emitētas pašu segtās obligācijas un vērtspapīrošanas, kuras pārskatu sniedzošā iestāde ir saglabājusi un kuras nav apgrūtinātas.

020

Emitētās segtās obligācijas, kas saglabātas

Emitētas pašu segtās obligācijas, kuras pārskatu sniedzošā iestāde ir saglabājusi un kuras nav apgrūtinātas.

030

Emitētas vērtspapīrošanas, kas saglabātas

Emitētas pašu vērtspapīrošanas, kuras pārskatu sniedzošā iestāde ir saglabājusi un kuras nav apgrūtinātas.

040

Augstākās prioritātes

To emitēto pašu vērtspapīrošanu augstākas prioritātes laidieni, kuras pārskatu sniedzošā iestāde ir saglabājusi un kuras nav apgrūtinātas. Sk. KPR 4. panta 67. punktu.

050

Mezanīna

To emitēto pašu vērtspapīrošanu mezanīna laidieni, kuras pārskatu sniedzošā iestāde ir saglabājusi un kuras nav apgrūtinātas. Visi laidieni, kas nav augstākas prioritātes laidieni, t. i., tādi, kas kā pēdējie absorbē zaudējumus vai pirmo zaudējumu laidienus, ir uzskatāmi par mezanīna laidieniem. Sk. KPR 4. panta 67. punktu.

060

Pirmās kārtas zaudējumu

To emitēto pašu vērtspapīrošanu pirmās kārtas zaudējumu laidieni, kuras pārskatu sniedzošā iestāde ir saglabājusi un kuras nav apgrūtinātas. Sk. KPR 4. panta 67. punktu.

2.3.3.   Norādes par specifiskām slejām



Slejas

Atsauces uz tiesību aktiem un norādes

010

Pamatā esošā aktīvu pūla bilances vērtība

Tāda seguma pūla/pamatā esošo aktīvu bilances vērtība, kas nodrošina saglabātās pašu segtās obligācijas un vērtspapīrošanas un kas vēl nav ieķīlāts.

020

Emitēto un apgrūtināšanai pieejamo parāda vērtspapīru patiesā vērtība

Tādu saglabātu pašu segto obligāciju un pašu vērtspapīrošanu patiesā vērtība, kuras nav apgrūtinātas, bet ir pieejamas apgrūtināšanai.

030

Tostarp: atbilstīgi darījumiem ar centrālo banku

Tādu saglabātu pašu segto obligāciju un pašu vērtspapīrošanu patiesā vērtība, kuras atbilst katram no šādiem kritērijiem:

i)  tās nav apgrūtinātas;

ii)  tās ir pieejamas apgrūtināšanai;

iii)  tās ir atbilstīgas darījumiem ar tām centrālajām bankām, kas ir pieejamas pārskatu sniedzošajai iestādei.

Tās pārskatu sniedzošās iestādes, kuras nevar droši noteikt aktīva atbilstību darījumiem ar centrālo banku, piemēram, tādu jurisdikciju gadījumā, kas darbojas bez skaidras definīcijas attiecībā uz to, kādi aktīvi ir atbilstīgi centrālās bankas repo darījumiem, vai kurām nav pieejams nepārtraukti funkcionējošs centrālās bankas repo darījumu tirgus, var neuzrādīt attiecīgā aktīva vērtību, t. i., atstāt paredzēto lauku neaizpildītu.

040

Apgrūtināšanai nepieejamu emitēto pašu parāda vērtspapīru nomināls

Tādu saglabātu pašu segto obligāciju un pašu vērtspapīrošanu nominālā summa, kuras nav apgrūtinātas un nav- pieejamas apgrūtināšanai.

2.4.   Veidne: AE-SOU. Apgrūtinājumu avoti

2.4.1.   Vispārīgas piezīmes

19. Šajā veidnē iekļauta informācija par dažādu apgrūtinājuma avotu nozīmību pārskatu sniedzošajai iestādei, tostarp tādiem avotiem, kuru finansējums nav saistīts ar saņemtajām aizdevumu saistībām vai finanšu garantijām un vērtspapīru aizdevumiem ar -bezskaidras naudas nodrošinājumu.

20. Kopējais aktīvu un saņemtā nodrošinājuma apmērs AE-ASS un AE-COL veidnēs atbilst šādam validācijas noteikumam: {AE-SOU; r170; c030} = {AE-ASS; r010; c010} + {AE-COL; r130; c010} + {AE-COL; r240; c010}.

2.4.2.   Norādes par konkrētām rindām



Rindas

Atsauces uz tiesību aktiem un norādes

010

Atlasītu finanšu saistību bilances vērtība

Pārskatu sniedzošās iestādes atlasītu nodrošināto finanšu saistību bilances vērtība, ciktāl šīs saistības apgrūtina pašas iestādes aktīvus.

020

Atvasinātie instrumenti

Tādu pārskatu sniedzošās iestādes nodrošinātu atvasināto instrumentu bilances vērtība, kuri ir finanšu saistības, proti, ar negatīvu patieso vērtību, ciktāl šie atvasinātie instrumenti apgrūtina pašas iestādes aktīvus.

030

tostarp: ārpusbiržas

Tādu pārskatu sniedzošās iestādes nodrošinātu atvasināto instrumentu bilances vērtība, kurus tirgo ārpusbiržas tirgū, ciktāl šie atvasinātie instrumenti apgrūtina aktīvus.

040

Noguldījumi

Pārskatu sniedzošās iestādes nodrošinātu noguldījumu bilances vērtība, ciktāl šie noguldījumi apgrūtina šīs iestādes aktīvus.

050

Līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu

Pārskatu sniedzošās iestādes līgumu par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu bilances vērtība, ciktāl šie darījumi apgrūtina pašas iestādes aktīvus.

Līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu (repo darījumi) ir darījumi, kuros pārskatu sniedzošā iestāde saņem naudas līdzekļus apmaiņā pret finanšu aktīviem, ko pārdod par noteiktu cenu, apņemoties atpirkt tos pašus (vai identiskus) aktīvus par noteiktu cenu konkrētā dienā nākotnē. Visi turpmāk minētie repo veida darījumu varianti ir jāuzrāda kā līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu: – summas, ko saņem apmaiņā pret vērtspapīriem, kuri uz laiku pārvesti trešai personai vērtspapīru aizdevuma veidā pret naudas nodrošinājumu, un – summas, ko saņem apmaiņā pret vērtspapīriem, kuri uz laiku pārvesti trešai personai pārdošanas/atpirkšanas līguma veidā.

060

tostarp: centrālās bankas

Ar centrālajām bankām noslēgtu pārskatu sniedzošās iestādes līgumu par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu bilances vērtība, ciktāl šie darījumi apgrūtina aktīvus.

070

Nodrošināti noguldījumi, kas nav līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu

Pārskatu sniedzošās iestādes nodrošinātu noguldījumu, kas nav līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu, bilances vērtība, ciktāl šie noguldījumi apgrūtina pašas iestādes aktīvus.

080

tostarp: centrālās bankas

Nodrošinātu noguldījumu, kas nav ar centrālajām bankām noslēgti pārskatu sniedzošās iestādes līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu, bilances vērtība, ciktāl šie noguldījumi apgrūtina pašas iestādes aktīvus.

090

Emitētie parāda vērtspapīri

Pārskatu sniedzošās iestādes emitētu parāda vērtspapīru bilances vērtība, ciktāl šie emitētie vērtspapīri apgrūtina pašas iestādes aktīvus.

Jebkuras emisijas saglabātajai daļai piemēro īpašu A daļas 15. punkta vi) apakšpunktā paredzēto režīmu, lai šajā kategorijā uzrādītu tikai to parāda vērtspapīru procentuālo daļu, kuri nav izvietoti grupas sabiedrībās.

100

tostarp: emitētas segtās obligācijas

Tādu segto obligāciju bilances vērtība, kuru aktīvus ir iniciējusi pārskatu sniedzošā iestāde, ciktāl šie emitētie vērtspapīri apgrūtina pašas iestādes aktīvus.

110

tostarp: emitētas vērtspapīrošanas

Pārskatu sniedzošās iestādes emitētu vērtspapīrošanu bilances vērtība, ciktāl šie emitētie vērtspapīri apgrūtina pašas iestādes aktīvus.

120

Citi apgrūtinājuma avoti

Pārskatu sniedzošās iestādes nodrošinātu darījumu, kas nav finanšu saistības, summa, ciktāl šie darījumi apgrūtina pašas iestādes aktīvus.

130

Saņemto aizdevuma saistību nomināls

Pārskatu sniedzošās iestādes saņemto aizdevuma saistību nominālā summa, ciktāl šīs saņemtās saistības apgrūtina pašas iestādes aktīvus.

140

Saņemto finanšu garantiju nomināls

Pārskatu sniedzošās iestādes saņemto finanšu garantiju nominālā summa, ciktāl šīs saņemtās saistības apgrūtina pašas iestādes aktīvus.

150

-Bezskaidras naudas nodrošinājuma aizņemto vērtspapīru patiesā vērtība

Pārskatu sniedzošās iestādes bezskaidras naudas nodrošinājuma aizņemto vērtspapīru patiesā vērtība, ciktāl šie darījumi apgrūtina pašas iestādes aktīvus.

160

Citi

Pārskatu sniedzošās iestādes nodrošinātu darījumu, kas nav finanšu saistības un uz kuriem neattiecas iepriekš minētie posteņi, summa, ciktāl šie darījumi apgrūtina pašas iestādes aktīvus.

170

APGRŪTINĀJUMA AVOTI KOPĀ

Visu pārskatu sniedzošās iestādes nodrošināto darījumu summa, ciktāl šie darījumi apgrūtina pašas iestādes aktīvus.

2.4.3.   Norādes par specifiskām slejām



Slejas

Atsauces uz tiesību aktiem un norādes

010

Sakrītošās saistības, iespējamās saistības vai aizdotie vērtspapīri

Sakrītošo saistību, iespējamo saistību (saņemtās aizdevumu saistības un saņemtās finanšu garantijas) un ar -bezskaidru naudu nodrošinātu aizdoto vērtspapīru summa, ciktāl šie darījumi apgrūtina pašas iestādes aktīvus.

Finanšu saistības uzrāda to bilances vērtībā; iespējamās saistības uzrāda to nominālvērtībā; un ar bezskaidru naudu nodrošinātus vērtspapīrus uzrāda to patiesajā vērtībā.

020

tostarp: no citām grupas sabiedrībām

Sakrītošo saistību, iespējamo saistību (saņemtās aizdevumu saistības un saņemtās finanšu garantijas) un ar bezskaidru naudu nodrošinātu aizdoto vērtspapīru summa, ciktāl darījuma partneris ir jebkura cita sabiedrība prudenciālās konsolidācijas tvērumā un šādi darījumi apgrūtina pašas iestādes aktīvus.

Norādes attiecībā uz summu veidiem piemērojamiem noteikumiem sk. 010. slejā.

030

Aktīvi, saņemtais nodrošinājums un emitēti pašu vērtspapīri, kas nav segtās obligācijas un apgrūtināti ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri

Aktīvu, saņemtā nodrošinājuma un emitēto pašu vērtspapīru summa, izņemot segtās obligācijas un vērtspapīrošanas, kas ir apgrūtinātas rindā norādīto dažāda veida darījumu rezultātā.

Lai nodrošinātu saskaņotību ar AE-ASS un AE-COL veidnēs minētajiem kritērijiem, pārskatu sniedzošās iestādes bilancē iekļautos aktīvus uzrāda to bilances vērtībā, bet atkārtoti izmantotu saņemto nodrošinājumu un apgrūtinātus emitētos pašu vērtspapīrus, kas nav segtās obligācijas un vērtspapīrošanas, uzrāda to patiesajā vērtībā.

040

tostarp: atkārtoti izmantots saņemtais nodrošinājums

Tāda saņemtā nodrošinājuma patiesā vērtība, kurš ir atkārtoti izmantots/apgrūtināts rindā uzrādīto dažāda veida darījumu rezultātā.

050

Tostarp: apgrūtināti pašu parāda vērtspapīri

Tādu emitētu pašu vērtspapīru patiesā vērtība, kuri nav segtās obligācijas un vērtspapīrošanas un kuri ir apgrūtināti rindās uzrādīto dažāda veida darījumu rezultātā.

3.   B DAĻA: DATI PAR TERMIŅU

3.1.   Vispārīgas piezīmes

21. B daļā iekļautajā veidnē atspoguļots vispārējs pārskats par apgrūtināto aktīvu un atkārtoti izmantotā saņemtā nodrošinājuma summu, kas atbilst intervāliem, kuri noteikti attiecībā uz sakrītošu saistību atlikušo termiņu.

3.2.   Veidne: AE-MAT). Dati par termiņu

3.2.1.   Norādes par konkrētām rindām



Rindas

Atsauces uz tiesību aktiem un norādes

010

Apgrūtinātie aktīvi

Šajā veidnē apgrūtinātie aktīvi ietver:

a)  pārskatu sniedzošās iestādes aktīvus (sk. norādes par AE-ASS veidnes 010. rindu), kurus uzrāda to bilances vērtībā;

b)  emitētus pašu parāda vērtspapīrus, kuri nav segtās obligācijas vai vērtspapīrošanas (sk. norādes par AE-COL veidnes 240. rindu) un kurus uzrāda to patiesajā vērtībā.

Šīs summas sadala pa atlikušajiem termiņa periodiem, kuri norādīti slejās pēc to apgrūtinājuma avota (sakrītošās saistības, iespējamās saistības vai aizdoto vērtspapīru darījumi) atlikušā termiņa.

020

Atkārtoti izmantots saņemtais nodrošinājums (saņemošā pozīcija)

Sk. norādes par AE-COL veidnes 130. rindu un AE-SOU veidnes 040. sleju.

Summas uzrāda patiesajā vērtībā un sadala pa atlikušajiem termiņa periodiem, kuri norādīti slejās pēc tā darījuma atlikušā termiņa, ar kuru sabiedrība saņēma nodrošinājumu un kurš tiek izmantots atkārtoti (saņemošā pozīcija).

030

Atkārtoti izmantots saņemtais nodrošinājums (atkārtotas izmantošanas pozīcija)

Sk. norādes par AE-COL veidnes 130. rindu un AE-SOU veidnes 040. sleju.

Summas uzrāda to patiesajā vērtībā un sadala pa atlikušajiem termiņa periodiem, kuri norādīti slejās pēc to apgrūtinājuma avota (atkārtotas izmantošanas pozīcija): sakrītošās saistības, iespējamās saistības vai aizdotie vērtspapīri.

3.2.2.   Norādes par specifiskām slejām



Slejas

Atsauces uz tiesību aktiem un norādes

010

Nenoteikts termiņš

Pēc pieprasījuma (bez konkrēta termiņa)

020

Uz nakti

Izpildes termiņš 1 diena vai īsāks

030

> 1 diena<=1 nedēļa

Izpildes termiņš ir ilgāks par 1 dienu, bet īsāks par vai vienāds ar 1 nedēļu

040

> 1 nedēļa<=2 nedēļas

Izpildes termiņš ir ilgāks par 1 nedēļu, bet īsāks par vai vienāds ar 2 nedēļām

050

> 2 nedēļas <=1 mēnesis

Izpildes termiņš ir ilgāks par 2 nedēļām, bet īsāks par vai vienāds ar 1 mēnesi

060

> 1 mēnesis <=3 mēneši

Izpildes termiņš ir ilgāks par 1 mēnesi, bet īsāks par vai vienāds ar 3 mēnešiem

070

> 3 mēneši <=6 mēneši

Izpildes termiņš ir ilgāks par 3 mēnešiem, bet īsāks par vai vienāds ar 6 mēnešiem

080

> 6 mēneši<=1 gads

Izpildes termiņš ir ilgāks par 6 mēnešiem, bet īsāks par vai vienāds ar 1 gadu

090

> 1 gads <=2 gadi

Izpildes termiņš ir ilgāks par 1 gadu, bet īsāks par vai vienāds ar 2 gadiem

100

> 2 gadi <=3 gadi

Izpildes termiņš ir ilgāks par 2 gadiem, bet īsāks par vai vienāds ar 3 gadiem

110

> 3 gadi <=5 gadi

Izpildes termiņš ir ilgāks par 3 gadiem, bet īsāks par vai vienāds ar 5 gadiem

120

> 5 gadi <=10 gadi

Izpildes termiņš ir ilgāks par 5 gadiem, bet īsāks par vai vienāds ar 10 gadiem

130

> 10 gadi

Izpildes termiņš ir ilgāks par 10 gadiem

4.   C DAĻA: IESPĒJAMIE APGRŪTINĀJUMI

4.1.   Vispārīgas piezīmes

22. Šajā veidnē iestādēm jāaprēķina aktīvu apgrūtinājuma līmenis, izmantojot vairākus stresa scenārijus.

23. Iespējamais apgrūtinājums attiecas uz tiem papildu aktīviem, kurus var būt nepieciešams apgrūtināt, ja pārskatu sniedzošajai iestādei rodas nelabvēlīgi apstākļi, kurus izraisījis ārējs notikums un kurus pārskatu sniedzošā iestāde nevar kontrolēt (tostarp, kredītreitinga pazemināšana, apgrūtināto aktīvu patiesās vērtības samazinājums vai vispārējs uzticēšanās zudums). Šādos gadījumos pārskatu sniedzošajai iestādei attiecībā uz jau veiktiem darījumiem būs jāapgrūtina papildu aktīvi. No apgrūtināto aktīvu papildu apmēra atskaita tādu iestādes nodrošinājuma darījumu ietekmi, kas veikti, lai novērstu iepriekš minētajos stresa scenārijos izklāstītos notikumus.

24. Šajā veidnē iekļauti šādi divi scenāriji attiecībā uz uzrādāmo iespējamo apgrūtinājumu, kas sīkāk izklāstīti 4.1.1. un 4.1.2. punktā. Norādāmajā informācijā ietver iestādes pamatotas aplēses, kas balstās uz labāko pieejamo informāciju.

a) Apgrūtināto aktīvu patiesās vērtības samazinājums par 30 %. Šis scenārijs aptver tikai aktīvu pamatā esošās patiesās vērtības izmaiņas, bet ne jebkuras citas izmaiņas, kas var ietekmēt to bilances vērtību, piemēram, guvumi un zaudējumi no ārvalstu valūtas maiņas vai iespējamas vērtības samazināšanās. Pārskatu sniedzošā iestāde var būt spiesta paredzēt lielāku nodrošinājumu, lai saglabātu nemainīgu nodrošinājuma vērtību.

b) Amortizācija 10 % apmērā ikvienā valūtā, kurā iestādei ir kopējās saistības 5 % vai vairāk procentu apmērā no iestādes kopējām saistībām.

25. Šos scenārijus uzrāda neatkarīgi vienu no otra, un būtiskas valūtas amortizāciju arī uzrāda neatkarīgi no citu būtisku valūtu amortizācijas. Tādējādi iestādes neņem vērā korelācijas starp minētajiem scenārijiem.

4.1.1.   A scenārijs: Apgrūtināto aktīvu samazinājums par 30 %

26. Tiek pieņemts, ka visu apgrūtināto aktīvu vērtība samazinās par 30 %. Saistībā ar vajadzību pēc papildu nodrošinājuma, kas izriet no šāda samazinājuma, ņem vērā esošos virsnodrošinājuma apmērus, lai tiktu saglabāts tikai minimālais nodrošinājuma līmenis. Saistībā ar vajadzību pēc papildu nodrošinājuma ņem arī vērā prasības, kas noteiktas skartajos līgumos un vienošanās, tostarp izraisītājmehānismus, ja sasniegts noteikts slieksnis.

27. Iekļauj tikai tos līgumus un vienošanās, kuros noteikts juridisks pienākums izveidot papildu nodrošinājumu. Tas ietver segto obligāciju emisijas, ja pastāv juridiska prasība saglabāt virsnodrošinājuma minimālo līmeni, bet nepastāv prasība saglabāt esošos segtās obligācijas reitinga līmeņus.

4.1.2.   B scenārijs: Amortizācija 10 % apmērā būtiskajās valūtās

28. Valūta ir atzīstama par būtisku valūtu, ja pārskatu sniedzošajai iestādei kopējās saistības šajā valūtā ir 5 % vai vairāk procentu apmērā no iestādes kopējām saistībām.

29. 10 % amortizācijas aprēķinā ņem vērā gan aktīvu, gan saistību izmaiņas, t. i., pievērš uzmanību aktīvu un saistību neatbilstībām. Piemēram, uz aktīviem ASV dolāros balstīti repo darījumi ASV dolāros nerada papildu apgrūtinājumu, bet uz aktīviem EUR balstīti repo darījumi ASV dolāros rada papildu apgrūtinājumu.

30. Šajā aprēķinā iekļauj visus darījumus, kuros iesaistītas dažādas valūtas.

4.2.   Veidne: AE-CONT. Iespējamais apgrūtinājums

4.2.1.   Norādes par konkrētām rindām

31. Sk. norādes par AE-SOU veidnē iekļautajām specifiskām slejām 1.5.1. punktā. AE-CONT veidnē iekļauto sleju saturs neatšķiras no AE-SOU veidnes.

4.2.2.   Norādes par specifiskām slejām



Slejas

Atsauces uz tiesību aktiem un norādes

010

Sakrītošās saistības, iespējamās saistības vai aizdotie vērtspapīri

Tādas pašas norādes un dati kā AE-SOU veidnes 010. slejā.

Sakrītošo saistību, iespējamo saistību (saņemtās aizdevumu saistības un saņemtās finanšu garantijas) un ar bezskaidru naudu nodrošinātu aizdoto vērtspapīru summa, ciktāl šie darījumi apgrūtina pašas iestādes aktīvus.

Atbilstoši tam, kā veidnē minēts attiecībā uz katru rindu, finanšu saistības uzrāda to bilances vērtībā, iespējamās saistības – to nominālvērtībā, bet ar bezskaidru naudu nodrošinātus aizdotos vērtspapīrus – to patiesajā vērtībā.

020

A.  Apgrūtināto aktīvo papildu summa

Tādu aktīvu papildu summa, kuri varētu kļūt apgrūtināti saistībā ar juridisku, regulatīvu vai līgumisku noteikumu, ko varētu izmantot A scenārija gadījumā.

Saskaņā ar šā pielikuma A daļā iekļautajām norādēm šīs summas uzrāda to bilances vērtībā, ja attiecīgā summa ir saistīta ar pārskatu sniedzošās iestādes aktīviem, vai to patiesajā vērtībā, ja tā saistīta ar saņemto nodrošinājumu. Summas, kas pārsniedz iestādes neapgrūtinātos aktīvus un nodrošinājumu, uzrāda patiesajā vērtībā.

030

B.  Apgrūtināto aktīvo papildu summa. Būtiska valūta 1

Tādu aktīvu papildu summa, kuri varētu kļūt apgrūtināti saistībā ar juridisku, regulatīvu vai līgumisku noteikumu, ko saskaņā ar B scenāriju varētu izmantot, ja tiktu amortizēta būtiska valūta 1.

Noteikumus par summu veidiem sk. 020. rindā.

040

B.  Apgrūtināto aktīvo papildu summa. Būtiska valūta 2

Tādu aktīvu papildu summa, kuri varētu kļūt apgrūtināti saistībā ar juridisku, regulatīvu vai līgumisku noteikumu, ko saskaņā ar B scenāriju varētu izmantot, ja tiktu amortizēta būtiska valūta 2.

Noteikumus par summu veidiem sk. 020. rindā.

5.   D DAĻA: SEGTĀS OBLIGĀCIJAS

5.1.   Vispārīgas piezīmes

32. Šajā veidnē uzrāda informāciju par visām PVKIU atbilstīgām segtajām obligācijām, kuras emitējusi pārskatu sniedzošā iestāde. PVKIU atbilstīgās segtās obligācijas ir obligācijas, kas minētas Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punkta pirmajā daļā. Tās ir pārskatu sniedzošās iestādes emitētas segtās obligācijas, ja uz pārskatu sniedzošo iestādi saistībā ar attiecīgo segto obligāciju saskaņā ar likumu attiecas īpaša valsts uzraudzība, kas paredzēta obligāciju turētāju aizsardzībai, un ja attiecībā uz šādu segto obligāciju ir vajadzīgs, lai no šo obligāciju emisijas iegūtās summas saskaņā ar likumu būtu ieguldītas aktīvos, kuri visā obligāciju derīguma laikā var segt no šīm obligācijām izrietošus prasījumus un kuri emitenta neveiksmes gadījumā pirmkārt izmantojami, lai kompensētu pamatsummu un izmaksātu uzkrātos procentus.

33. AE-CB veidnēs neuzrāda pārskatu sniedzošās iestādes (vai tās vārdā) emitētas segtās obligācijas, kuras nav PVKIU atbilstīgas segtās obligācijas.

34. Pārskatu sniegšanas pamatā ir likumā noteikts segto obligāciju režīms, t. i., tiesiskais regulējums, ko piemēro segto obligāciju programmai.

5.2.   Veidne: AE-CB. Segto obligāciju emisija

5.2.1.   Norādes par z-asi



z ass

Atsauces uz tiesību aktiem un norādes

010

Seguma pūla identifikators (atvērts)

Seguma pūla identifikatoru veido seguma pūlu emitējušās sabiedrības nosaukums vai skaidrs saīsinājums un seguma pūla apzīmējums, kam individuāli piemēro attiecīgos segto obligāciju aizsardzības pasākumus.

5.2.2.   Norādes par konkrētām rindām



Rindas

Atsauces uz tiesību aktiem un norādes

010

Nominālā summa

Nominālā summa ir prasījumu attiecībā uz pamatsummu kopējais apmērs, ko nosaka atbilstīgi attiecīgā ar likumu noteiktā segto obligāciju režīma noteikumiem, kuri ir piemērojami pietiekama seguma noteikšanai.

020

Pašreizējā vērtība (mijmaiņas darījums)/tirgus vērtība

Pašreizējā vērtība (mijmaiņas darījums) ir prasījumu attiecībā uz pamatsummas un procentu maksājumiem kopējais apmērs, diskontēts ar valūtai specifisku bezriska ienesīguma līkni, ko nosaka atbilstīgi attiecīgā ar likumu noteiktā segto obligāciju režīma noteikumiem, kurus piemēro pietiekama seguma noteikšanai.

Attiecībā uz seguma pūla atvasinātajām pozīcijām 080. un 210. slejā uzrādāmo summu atspoguļo tās tirgus vērtībā.

030

Aktīva specifiskā vērtība

Aktīva specifiskā vērtība ir seguma pūla aktīvu ekonomiskā vērtība, ko var attēlot kā patieso vērtību saskaņā ar 13. IFRS kā likvīdos tirgos veikto darījumu novērojamu tirgus vērtību vai kā pašreizējo vērtību, kas varētu diskontēt aktīva nākotnes naudas plūsmas ar aktīva specifisko procentu likmes līkni.

040

Uzskaites vērtība

Segto obligāciju saistību vai seguma pūla aktīva bilances vērtība ir segto obligāciju emitenta bilances vērtība.

5.2.3.   Norādes par specifiskām slejām



Slejas

Atsauces uz tiesību aktiem un norādes

010

Atbilstība KPR 129. pantam? [JĀ/NĒ]

Lai seguma pūlam varētu piemērot KPR 129. panta 4. un 5. punktā izklāstīto preferenciālo režīmu, iestādes norāda, vai seguma pūls atbilst prasībām, kas izklāstītas minētās regulas 129. pantā.

012

Ja JĀ, norādiet seguma pūla primāro aktīvu kategoriju

Ja seguma pūlam var piemērot KPR 129. panta 4. un 5. punktā izklāstīto preferenciālo režīmu (atbilde JĀ 011. slejā), tad šajā ailē norāda seguma pūla primāro aktīvu kategoriju. Šajā nolūkā izmanto regulas 129. panta 1. punktā paredzēto klasifikāciju un attiecīgi norāda kodus “a”, “b”, “c”, “d”, “e”, “f” un “g”. Kodu “h” izmanto, ja seguma pūla primārā aktīvu kategorija neietilpst nevienā no iepriekšējām kategorijām.

020-140

Segto obligāciju saistības

Segto obligāciju saistības ir emitējošās sabiedrības saistības, kas radušās, emitējot segtās obligācijas, un ietver visas pozīcijas (kā tās definētas atbilstīgi attiecīgajam ar likumu noteiktajam segto obligāciju režīmam), kurām piemēro atbilstīgus segto obligāciju aizsardzības pasākumus (tas var ietvert, piemēram, apritē esošos vērtspapīrus, kā arī tādas segto obligāciju emitenta darījumu partneru pozīciju atvasināto instrumentu pozīcijas ar (no segto obligāciju emitenta viedokļa) negatīvu tirgus vērtību, kuras attiecina uz seguma pūlu un kuras atbilstīgi attiecīgajam ar likumu noteiktajam segto obligāciju režīmam uzskata par segto obligāciju saistībām).

020

Pārskata sniegšanas datums

Segto obligāciju saistību summas (izņemot seguma pūla atvasinātās pozīcijas) atbilstoši dažādiem nākotnes datumu intervāliem.

030

+ 6 mēneši

Datums “+ 6 mēneši” ir konkrēts brīdis laikā 6 mēnešus no pārskata atsauces datuma. Summas tiek nodrošinātas, pieņemot, ka attiecībā uz segto obligāciju saistībām nav notikušas izmaiņas salīdzinājumā ar pārskata atsauces datumu, izņemot attiecībā uz amortizāciju. Fiksēta maksājuma grafika neesamības gadījumā summām, kuras apmaksājamas nākotnē, paredzamais termiņš nosakāms konsekventi.

040-070

+ 12 mēneši – + 10 gadi

Tās pašas norādes, kuras attiecas uz “+ 6 mēneši” (030. sleja), ir spēkā attiecīgajam brīdim laikā no pārskata atsauces datuma.

080

Seguma pūla atvasinātās pozīcijas ar neto negatīvu tirgus vērtību

Seguma pūla atvasināto pozīciju neto negatīva tirgus vērtība, kam no segto obligāciju emitenta viedokļa ir neto negatīva tirgus vērtība. Seguma pūla atvasinātās pozīcijas ir tādas neto atvasinātās pozīcijas, kuras atbilstīgi attiecīgajam ar likumu noteiktajam segto obligāciju režīmam ir iekļautas seguma pūlā un kurām piemēro atbilstīgus segto obligāciju aizsardzības pasākumus tādā veidā, ka ir vajadzīgs, lai šādas atvasinātās pozīcijas (ar negatīvu tirgus vērtību) segtu atbilstoši seguma pūla aktīvi.

Uzrāda tikai neto negatīvo tirgus vērtību par pārskata atsauces datumu.

090-140

Segtās obligācijas ārējais kredītreitings

Jāsniedz informācija par pārskata sniegšanas datumā esošo attiecīgās segtās obligācijas ārējo kredītreitingu.

090

Kredītreitingu aģentūra 1

Ja pārskata sniegšanas datumā vismaz viena kredītreitingu aģentūra ir izsniegusi kredītreitingu, tad šeit norāda šīs kredītreitingu aģentūras nosaukumu. Ja pārskata sniegšanas datumā vairāk nekā trīs kredītreitingu aģentūras ir izsniegušas kredītreitingus, izvēlas tās trīs kredītreitingu aģentūras, kurām ir sniegta informācija, pamatojoties uz šo aģentūru attiecīgo tirgus daļu pārsvaru.

100

Kredītreitings 1

Kredītreitingu aģentūras izsniegtais kredītreitings, kas uzrādīts 090. slejā attiecībā uz segto obligāciju pārskata atsauces datumā. Ja viena un tā pati kredītreitingu aģentūra ir izsniegusi gan ilgtermiņa, gan īstermiņa kredītreitingu, tad uzrāda ilgtermiņa kredītreitingu. Kredītreitingā, kuru uzrāda, ietver jebkuras izmaiņas.

110.,130.

Kredītreitingu aģentūra 2 un kredītreitingu aģentūra 3

Tās pašas norādes, kas attiecas uz kredītreitingu aģentūru 1 (090. sleja), ir spēkā citām kredītreitingu aģentūrām, kuras attiecībā uz segto obligāciju ir izsniegušas kredītreitingus pārskata atsauces datumā.

120.,140.

Kredītreitings 2 un kredītreitings 3

Tās pašas norādes, kas attiecas uz kredītreitingu 1 (100. sleja), ir attiecināmas uz citiem kredītreitingiem, kurus kredītreitingu aģentūra 2 un 3 attiecībā uz segto obligāciju izsniegusi pārskata atsauces datumā.

150-250

Seguma pūls

Seguma pūlā iekļautas visas pozīcijas, tostarp tādas seguma pūla atvasinātās pozīcijas ar (no segto obligāciju emitenta viedokļa) neto pozitīvu tirgus vērtību, kurām piemēro attiecīgos segto obligāciju aizsardzības pasākumus.

150

Pārskata sniegšanas datums

Aktīvu summa seguma pūlā, izņemot tā atvasinātās pozīcijas. Šajā summā ietvertas virsnodrošinājuma minimuma prasības un jebkāds papildu virsnodrošinājums, kas pārsniedz minimumu tādā mērā, ka jāpiemēro attiecīgie segto obligāciju aizsardzības pasākumi.

160

+ 6 mēneši

Pārskata sniegšanas datums “+ 6 mēneši” ir konkrēts brīdis laikā 6 mēnešus pēc pārskata atsauces datuma. Summas tiek nodrošinātas, pieņemot, ka attiecībā uz seguma pūlu nav notikušas izmaiņas salīdzinājumā ar pārskata sniegšanas datumu, izņemot attiecībā uz amortizāciju. Fiksēta maksājuma grafika neesamības gadījumā summām, kuras apmaksājamas nākotnē, paredzamais termiņš nosakāms konsekventi.

170-200

+ 12 mēneši – + 10 gadi

Tās pašas norādes, kuras attiecas uz “+ 6 mēneši” (160. sleja), ir spēkā attiecīgajam brīdim laikā no pārskata atsauces datuma.

210

Seguma pūla atvasinātās pozīcijas ar neto pozitīvu tirgus vērtību

Seguma pūla atvasināto pozīciju neto pozitīva tirgus vērtība, kam no segto obligāciju emitenta viedokļa ir neto pozitīva tirgus vērtība. Seguma pūla atvasinātās pozīcijas ir tādas neto atvasinātās pozīcijas, kuras atbilstīgi attiecīgajam ar likumu noteiktajam segto obligāciju režīmam ir iekļautas seguma pūlā un kurām piemēro atbilstīgus segto obligāciju aizsardzības pasākumus tādā veidā, ka atvasinātās pozīcijas ar pozitīvu tirgus vērtību nebūtu daļa no segto obligāciju emitenta kopējās mantas maksātnespējas procesā.

Uzrāda tikai neto pozitīvo tirgus vērtību par pārskata atsauces datumu.

220-250

Seguma pūla summas, kas pārsniedz minimuma prasības attiecībā uz segumu

Seguma pūla summas, tostarp tādas nodrošinājuma portfeļa atvasinātās pozīcijas ar neto pozitīvu tirgus vērtību, kas pārsniedz minimuma prasības attiecībā uz segumu (virsnodrošinājums).

220

Atbilstīgi attiecīgajam segto obligāciju ar likumu noteiktajam režīmam

Virsnodrošinājuma summas salīdzinājumā ar minimuma segumu, kas nepieciešams atbilstīgi attiecīgajam ar likumu noteiktajam segto obligāciju režīmam.

230-250

Saskaņā ar kredītreitingu aģentūru metodiku, lai saglabātu segtās obligācijas pašreizējo ārējo kredītreitingu

Virsnodrošinājuma summas salīdzinājumā ar līmeni, kas atbilstīgi segto obligāciju emitentam pieejamai informācijai par attiecīgo kredītreitingu aģentūras metodiku būtu obligāts, lai saglabātu pašreizējo kredītreitingu, kuru izsniegusi attiecīgā kredītreitingu aģentūra.

230

Kredītreitingu aģentūra 1

Virsnodrošinājuma summas salīdzinājumā ar līmeni, kas atbilstīgi segto obligāciju emitentam pieejamai informācijai par kredītreitingu aģentūras 1 (090. sleja) metodiku būtu obligāts, lai saglabātu kredītreitingu 1 (100. sleja).

240-250

Kredītreitingu aģentūra 2 un kredītreitingu aģentūra 3

Norādes attiecībā uz kredītreitingu aģentūru 1 (230. sleja) ir piemērojamas arī kredītreitingu aģentūrai 2 (110. sleja) un kredītreitingu aģentūrai 3 (130. sleja).

6.   E DAĻA: IZVĒRSTI DATI

6.1.   Vispārīgas piezīmes

35. E daļā ir tādi pati struktūra kā A daļas veidnēs attiecībā uz pārskatu par apgrūtinājumiem – ar dažādām veidnēm pārskatu sniedzošās iestādes aktīvu apgrūtinājuma un saņemtā nodrošinājuma uzrādīšanai: attiecīgi AE-ADV1 un AE-ADV2. Līdz ar to sakrītošās saistības atbilst saistībām, kuras ir nodrošinātas ar apgrūtinātajiem aktīviem, un “viens pret vienu” attiecībai nav jāpastāv.

6.2.   Veidne: AE-ADV1. Izvērsta veidne par pārskatu sniedzošās iestādes aktīviem

6.2.1.   Norādes par konkrētām rindām



Rindas

Atsauces uz tiesību aktiem un norādes

010-020

Centrālās bankas finansējums (visu veidu, tostarp, repo darījumi)

Pārskatu sniedzošās iestādes visu veidu saistības, kurās darījuma partneris ir centrālā banka.

Aktīvi, kuri ir priekšpozicionēti centrālajās bankās, nav apgrūtināti aktīvi, ja vien centrālā banka bez iepriekšēja apstiprinājuma neatļauj jebkuru izvietoto aktīvu izņemšanu. Neizmantoto finanšu garantiju neizmantoto daļu, t. i., summu, kas pārsniedz centrālās bankas noteikto minimumu, sadala proporcionāli starp centrālajā bankā izvietotajiem aktīviem.

030-040

Biržā tirgoti atvasinātie instrumenti

Tādu pārskatu sniedzošās iestādes nodrošinātu atvasināto instrumentu bilances vērtība, kas ir finanšu saistības, ciktāl šie atvasinātie instrumenti tiek kotēti vai tirgoti atzītā vai norīkotā ieguldījumu biržā un apgrūtina pašas iestādes aktīvus.

050-060

Ārpusbiržas atvasinātie instrumenti

Pārskatu sniedzošās iestādes tādu nodrošinātu atvasināto instrumentu bilances vērtība, kas ir finanšu saistības, ciktāl šie atvasinātie instrumenti tiek tirgoti ārpus biržas un apgrūtina pašas iestādes aktīvus. (Tāda pati norāde AE-SOU veidnes 030. slejā)

070-080

Līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu

Tādu pārskatu sniedzošās iestādes līgumu par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu bilances vērtība, kuros darījuma puse nav centrālā banka, ciktāl šie darījumi apgrūtina pašas iestādes aktīvus. Attiecībā uz trīspusējiem līgumiem par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu īsteno tādu pašu pieeju kā attiecībā uz līgumiem par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu, ciktāl šie darījumi apgrūtina pašas iestādes aktīvus.

090-100

Nodrošināti noguldījumi, kas nav līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu

Pārskatu sniedzošās iestādes nodrošināto noguldījumu bilances vērtība, izņemot pārskatu sniedzošās iestādes līgumus par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu, kuros darījuma puse nav centrālā banka, ciktāl šie darījumi apgrūtina šīs iestādes aktīvus.

110-120

Emitēti segto obligāciju vērtspapīri

Sk. norādes AE-COL veidnes 100. rindā.

130-140

Emitētās vērtspapīrošanas

Sk. norādes AE-COL veidnes 110. rindā.

150-160

Emitēti parāda vērtspapīri, kas nav segtās obligācijas un apgrūtināti ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri

Pārskatu sniedzošās iestādes emitētu parāda vērtspapīru, kuri nav segtās obligācijas un vērtspapīrošanas, bilances vērtība, ciktāl šie emitētie vērtspapīri apgrūtina šīs iestādes aktīvus.

Gadījumā, kad pārskatu sniedzošā iestāde ir saglabājusi dažus no emitētajiem parāda vērtspapīriem – vai nu no emisijas dienas vai atpirkšanas rezultātā vēlāk – šādus saglabātus vērtspapīrus šajā postenī neuzrāda. Turklāt tām piešķirto nodrošinājumu šajā veidnē būtu jāklasificē kā neapgrūtinātu nodrošinājumu.

170-180

Citi apgrūtinājuma avoti

Sk. norādes AE-COL veidnes 120. rindā.

190

Apgrūtinātie aktīvi kopā

Attiecībā uz katru aktīvu veidu, kas norādīts AE-ADV1 veidnes rindās, to aktīvu bilances vērtība, kurus tur pārskatu sniedzošā iestāde un kuri ir apgrūtināti.

200

tostarp: atbilstīgi darījumiem ar centrālo banku

Attiecībā uz katru aktīvu veidu, kas norādīts AE-ADV1 veidnes rindās, to apgrūtināto aktīvu bilances vērtība, kurus tur pārskatu sniedzošā iestāde un kuri ir atbilstīgi darījumiem ar tām centrālajām bankām, kas ir pieejamas pārskatu sniedzošajai iestādei. Tās pārskatu sniedzošās iestādes, kuras nevar droši noteikt aktīva atbilstību darījumiem ar centrālo banku, piemēram, tādu jurisdikciju gadījumā, kas darbojas bez skaidras definīcijas attiecībā uz to, kādi aktīvi ir atbilstīgi centrālās bankas repo darījumiem, vai kurām nav pieejams nepārtraukti funkcionējošs centrālās bankas repo darījumu tirgus, var neuzrādīt attiecīgā aktīva vērtību, t. i., atstāt paredzēto lauku neaizpildītu.

210

Neapgrūtinātie aktīvi kopā

Attiecībā uz katru aktīvu veidu, kas norādīts AE-ADV1 veidnes rindās, to aktīvu bilances vērtība, kurus tur pārskatu sniedzošā iestāde un kuri nav apgrūtināti. Bilances vērtība ir summa, ko iegrāmato bilances aktīvu daļā.

220

tostarp: atbilstīgi darījumiem ar centrālo banku

Attiecībā uz katru aktīvu veidu, kas norādīts AE-ADV1 veidnes rindās, to neapgrūtināto aktīvu bilances vērtība, kurus tur pārskatu sniedzošā iestāde un kuri ir atbilstīgi darījumiem ar tām centrālajām bankām, kas ir pieejamas pārskatu sniedzošajai iestādei. Tās pārskatu sniedzošās iestādes, kuras nevar droši noteikt aktīva atbilstību darījumiem ar centrālo banku, piemēram, tādu jurisdikciju gadījumā, kas darbojas bez skaidras definīcijas attiecībā uz to, kādi aktīvi ir atbilstīgi centrālās bankas repo darījumiem, vai kurām nav pieejams nepārtraukti funkcionējošs centrālās bankas repo darījumu tirgus, var neuzrādīt attiecīgā aktīva vērtību, t. i., atstāt paredzēto lauku neaizpildītu.

230

Apgrūtinātie + neapgrūtinātie aktīvi

Attiecībā uz katru aktīvu veidu, kas norādīts AE-ADV1 veidnes rindās, to aktīvu bilances vērtība, kurus tur pārskatu sniedzošā iestāde.

6.2.2.   Norādes par specifiskām slejām



Slejas

Atsauces uz tiesību aktiem un norādes

010

Aizdevumi pēc pieprasījuma

Sk. norādes par AE-ASS veidnes 020. rindu.

020

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

Sk. norādes par AE-ASS veidnes 030. rindu.

030

Kopā

Sk. norādes par AE-ASS veidnes 040. rindu.

040

tostarp: segtās obligācijas

Sk. aprakstu par AE-ASS veidnes 050. rindu.

050

tostarp: citu grupas sabiedrību emitēti

Segtās obligācijas, kuras emitējusi sabiedrība prudenciālās konsolidācijas tvērumā, kā aprakstīts norādēs par AE-ASS veidnes 050. rindu.

060

tostarp: vērtspapīrošanas

Sk. norādes par AE-ASS veidnes 060. rindu.

070

tostarp: citu grupas sabiedrību emitēti

Vērtspapīrošanas, kuras emitējusi sabiedrība prudenciālās konsolidācijas tvērumā, kā aprakstīts norādēs par AE-ASS veidnes 060. rindu.

080

tostarp: vispārējo valdību emitēti

Sk. norādes par AE-ASS veidnes 070. rindu.

090

tostarp: finanšu sabiedrību emitēti

Sk. norādes par AE-ASS veidnes 080. rindu.

100

tostarp: nefinanšu sabiedrību emitēti

Sk. norādes par AE-ASS veidnes 090. rindu.

110

Centrālās bankas un vispārējās valdības

Aizdevumi un avansi, kas nav aizdevumi pēc pieprasījuma centrālajai bankai vai vispārējai valdībai.

120

Finanšu sabiedrības

Aizdevumi un avansi, kas nav aizdevumi pēc pieprasījuma finanšu sabiedrībām.

130

Nefinanšu sabiedrības

Aizdevumi un avansi, kas nav aizdevumi pēc pieprasījuma nefinanšu sabiedrībām.

140

tostarp: hipotekārie aizdevumi

Aizdevumi un avansi, kas nav nefinanšu sabiedrībām piešķirti ar hipotēku nodrošināti aizdevumi pēc pieprasījuma.

150

Mājsaimniecības

Aizdevumi un avansi, kas nav mājsaimniecībām piešķirti aizdevumi pēc pieprasījuma.

160

tostarp: hipotekārie aizdevumi

Aizdevumi un avansi, kas nav mājsaimniecībām piešķirti ar hipotēku nodrošināti aizdevumi pēc pieprasījuma.

170

Citi aktīvi

Sk. norādes par AE-ASS veidnes 120. rindu.

180

Kopā

Sk. norādes par AE-ASS veidnes 010. rindu.

6.3.   Veidne: AE-ADV2. Izvērsta veidne par pārskatu sniedzošās iestādes saņemto nodrošinājumu

6.3.1.   Norādes par konkrētām rindām

36. Sk. 6.2.1. punktu, jo norādes abās veidnēs ir vienādas.

6.3.2.   Norādes par specifiskām slejām



Slejas

Atsauces uz tiesību aktiem un norādes

010

Aizdevumi pēc pieprasījuma

Sk. norādes par AE-COL veidnes 140. rindu.

020

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

Sk. norādes par AE-COL veidnes 150. rindu.

030

Kopā

Sk. norādes par AE-COL veidnes 160. rindu.

040

tostarp: segtās obligācijas

Sk. norādes AE-COL veidnes 170. rindā.

050

tostarp: citu grupas sabiedrību emitēti

Tāds pārskatu sniedzošās iestādes saņemtais nodrošinājums, kas ir segtās obligācijas, kuras emitējusi jebkura sabiedrība prudenciālās konsolidācijas tvērumā.

060

tostarp: vērtspapīrošanas

Sk. norādes par AE-COL veidnes 180. rindu.

070

tostarp: citu grupas sabiedrību emitēti

Tāds pārskatu sniedzošās iestādes saņemtais nodrošinājums, kas ir vērtspapīrošanas, kuras ir emitējusi jebkura sabiedrība prudenciālās konsolidācijas tvērumā.

080

tostarp: vispārējo valdību emitēti

Sk. norādes par AE-COL veidnes 190. rindu.

090

tostarp: finanšu sabiedrību emitēti

Sk. norādes par AE-COL veidnes 200. rindu.

100

tostarp: nefinanšu sabiedrību emitēti

Sk. norādes par AE-COL veidnes 210. rindu.

110

Centrālās bankas un vispārējās valdības

Tāds pārskatu sniedzošās iestādes saņemtais nodrošinājums, kas ir aizdevumi un avansi, bet nav aizdevumi pēc pieprasījuma centrālajai bankai vai vispārējai valdībai.

120

Finanšu sabiedrības

Tāds pārskatu sniedzošās iestādes saņemtais nodrošinājums, kas ir aizdevumi un avansi, bet nav aizdevumi pēc pieprasījuma finanšu sabiedrībām.

130

Nefinanšu sabiedrības

Tāds pārskatu sniedzošās iestādes saņemtais nodrošinājums, kas ir aizdevumi un avansi, bet nav aizdevumi pēc pieprasījuma nefinanšu sabiedrībām.

140

tostarp: hipotekārie aizdevumi

Tāds pārskatu sniedzošās iestādes saņemtais nodrošinājums, kas ir aizdevumi un avansi, bet nav nefinanšu sabiedrībām piešķirti ar hipotēku nodrošināti aizdevumi pēc pieprasījuma.

150

Mājsaimniecības

Tāds pārskatu sniedzošās iestādes saņemtais nodrošinājums, kas ir aizdevumi un avansi, bet nav mājsaimniecībām piešķirti aizdevumi pēc pieprasījuma.

160

tostarp: hipotekārie aizdevumi

Tāds pārskatu sniedzošās iestādes saņemtais nodrošinājums, kas ir aizdevumi un avansi, bet nav mājsaimniecībām piešķirti ar hipotēku nodrošināti aizdevumi pēc pieprasījuma.

170

Citi aktīvi

Sk. norādes par AE-COL veidnes 230. rindu.

180

Emitēti pašu parāda vērtspapīri, kuri nav pašu segtās obligācijas vai ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri

Sk. norādes par AE-COL veidnes 240. rindu.

190

Kopā

Sk. norādes par AE-COL veidnes 130. un 140. rindu.

▼M9



XVIII PIELIKUMS



AMM VEIDNES

Veidnes numurs

Veidnes kods

Veidnes/veidņu grupas nosaukums

 

 

PAPILDU NOVĒRTĒŠANAS RĪKU VEIDNES

67

C 67.00

FINANSĒJUMA KONCENTRĀCIJA DALĪJUMĀ PA DARĪJUMU PARTNERIEM

68

C 68.00

FINANSĒJUMA KONCENTRĀCIJA DALĪJUMĀ PA PRODUKTU VEIDIEM

69

C 69.00

CENAS PAR DAŽĀDU FINANSĒJUMA ILGUMU

70

C 70.00

FINANSĒJUMA PAGARINĀŠANA



C 67.00 — FINANSĒJUMA KONCENTRĀCIJA DALĪJUMĀ PA DARĪJUMU PARTNERIEM

Kopējās un būtiskās valūtas

 

Finansējuma koncentrācija dalījumā pa darījumu partneriem

 

Darījumu partnera nosaukums

LEI kods

Darījumu partnera sektors

Darījumu partnera rezidences vieta

Produkta veids

Saņemtā summa

Vidējais svērtais sākotnējais periods līdz beigu termiņam

Vidējais svērtais atlikušais termiņš

Rinda

ID

010

020

030

040

050

060

070

080

010

1.  DESMIT GALVENIE DARĪJUMU PARTNERI, NO KURIEM KATRS PĀRSNIEDZ 1 % NO KOPĒJĀM SAISTĪBĀM

 

 

 

 

 

 

 

 

020

1,01

 

 

 

 

 

 

 

 

030

1,02

 

 

 

 

 

 

 

 

040

1,03

 

 

 

 

 

 

 

 

050

1,04

 

 

 

 

 

 

 

 

060

1,05

 

 

 

 

 

 

 

 

070

1,06

 

 

 

 

 

 

 

 

080

1,07

 

 

 

 

 

 

 

 

090

1,08

 

 

 

 

 

 

 

 

100

1,09

 

 

 

 

 

 

 

 

110

1,10

 

 

 

 

 

 

 

 

120

2.  VISS PĀRĒJAIS FINANSĒJUMS

 

 

 

 

 

 

 

 



C 68.00 – FINANSĒJUMA KONCENTRĀCIJA DALĪJUMĀ PA PRODUKTU VEIDIEM

Kopējās un būtiskās valūtas

Finansējuma koncentrācija dalījumā pa produktu veidiem

Rinda

ID

Produkta nosaukums

Saņemtā uzskaites vērtība

Summa, uz ko attiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 2014/49/ES vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī

Summa, uz ko neattiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 2014/49/ES vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī

Vidējais svērtais sākotnējais periods līdz beigu termiņam

Vidējais svērtais atlikušais termiņš

 

 

 

010

020

030

040

050

PRODUKTI, KAS LIELĀKI PAR 1 % NO KOPĒJĀM SAISTĪBĀM

010

1

PRIVĀTPERSONU UN MVU FINANSĒJUMS

 

 

 

 

 

020

1,1

no kā beztermiņa noguldījumi

 

 

 

 

 

031

1,2

no kā termiņnoguldījumi, kas nav izņemami turpmāko 30 dienu laikā

 

 

 

 

 

041

1,3

no kā termiņnoguldījumi, kas ir izņemami turpmāko 30 dienu laikā

 

 

 

 

 

070

1,4

Krājkonti

 

 

 

 

 

080

1.4.1.

ar tādu iepriekšējās paziņošanas periodu par izņemšanu, kas lielāks par 30 dienām

 

 

 

 

 

090

1.4.2.

bez tāda iepriekšējās paziņošanas perioda par izņemšanu, kas lielāks par 30 dienām

 

 

 

 

 

100

2

KORPORATĪVAIS FINANSĒJUMS

 

 

 

 

 

110

2,1

Nenodrošinātais korporatīvais finansējums

 

 

 

 

 

120

2.1.1.

no kā finanšu klientu kredīti un noguldījumi

 

 

 

 

 

130

2.1.2.

no kā nefinanšu klientu kredīti un noguldījumi

 

 

 

 

 

140

2.1.3.

no kā grupas iekšējo sabiedrību kredīti un noguldījumi

 

 

 

 

 

150

2,2

Nodrošinātais korporatīvais finansējums

 

 

 

 

 

160

2.2.1.

no kā VFD

 

 

 

 

 

170

2.2.2.

no kā segto obligāciju emisija

 

 

 

 

 

180

2.2.3

no kā ar aktīviem segtu vērtspapīru emisija

 

 

 

 

 

190

2.2.4.

no kā grupas iekšējo sabiedrību kredīti un noguldījumi

 

 

 

 

 



C 69.00 – CENAS PAR DAŽĀDU FINANSĒJUMA ILGUMU

Kopējās un būtiskās valūtas

 

Cenas par dažādu finansējuma ilgumu

 

Uz nakti

1 nedēļa

1 mēnesis

3 mēneši

6 mēneši

1 gads

2 gadi

5 gadi

10 gadi

Starpība

Apjoms

Starpība

Apjoms

Starpība

Apjoms

Starpība

Apjoms

Starpība

Apjoms

Starpība

Apjoms

Starpība

Apjoms

Starpība

Apjoms

Starpība

Apjoms

Rinda

ID

Postenis

010

020

030

040

050

060

070

080

090

100

110

120

130

140

150

160

170

180

010

1

Kopējais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

020

1,1

no kā: privātpersonu vai MVU finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

030

1,2

no kā: nenodrošinātais korporatīvais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

040

1,3

no kā: nodrošinātais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

1,4

no kā: augstākās prioritātes nenodrošinātie vērtspapīri

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060

1,5

no kā: segtās obligācijas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

070

1,6

no kā: ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri, tostarp ABCP

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 



C 70.00 – FINANSĒJUMA PAGARINĀŠANA

Kopējās un būtiskās valūtas

 

Finansējuma pagarināšana

 

Uz nakti

> 1 diena ≤ 7 dienas

> 7 dienas ≤ 14 dienas

> 14 dienas ≤ 1 mēnesis

>1 mēnesis ≤ 3 mēneši

>3 mēneši ≤ 6 mēneši

> 6 mēneši

Kopā Neto naudas plūsmas

Vidējais termiņš (dienās)

Termiņš beidzas

Pagarināts

Jauns Līdzekļi

Neto

Termiņš beidzas

Pagarināts

Jauns Līdzekļi

Neto

Termiņš beidzas

Pagarināts

Jauns Līdzekļi

Neto

Termiņš beidzas

Pagarināts

Jauns Līdzekļi

Neto

Termiņš beidzas

Pagarināts

Jauns Līdzekļi

Neto

Termiņš beidzas

Pagarināts

Jauns Līdzekļi

Neto

Termiņš beidzas

Pagarināts

Jauns Līdzekļi

Neto

Termiņš beidzas Līdzekļi Termins

Pagarināto līdzekļu termiņš

Jauns Līdzekļi Termins

Rinda

ID

Diena

Postenis

010

020

030

040

050

060

070

080

090

100

110

120

130

140

150

160

170

180

190

200

210

220

230

240

250

260

270

280

290

300

310

320

010

1.1.

1

Kopējais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

020

1.1.1.

Privātpersonu vai MVU finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

030

1.1.2.

Nenodrošinātais korporatīvais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

040

1.1.3.

Nodrošinātais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

1.2.

2

Kopējais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060

1.2.1.

Privātpersonu vai MVU finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

070

1.2.2.

Nenodrošinātais korporatīvais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

1.2.3.

Nodrošinātais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

090

1.3.

3

Kopējais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

100

1.3.1.

Privātpersonu vai MVU finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110

1.3.2.

Nenodrošinātais korporatīvais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

120

1.3.3.

Nodrošinātais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

130

1.4.

4

Kopējais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

140

1.4.1.

Privātpersonu vai MVU finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

150

1.4.2.

Nenodrošinātais korporatīvais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

160

1.4.3.

Nodrošinātais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

170

1.5.

5

Kopējais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

180

1.5.1.

Privātpersonu vai MVU finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

190

1.5.2.

Nenodrošinātais korporatīvais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

200

1.5.3.

Nodrošinātais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

210

1.6.

6

Kopējais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

220

1.6.1.

Privātpersonu vai MVU finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

230

1.6.2.

Nenodrošinātais korporatīvais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

240

1.6.3.

Nodrošinātais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

250

1.7.

7

Kopējais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

260

1.7.1.

Privātpersonu vai MVU finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

270

1.7.2.

Nenodrošinātais korporatīvais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

280

1.7.3.

Nodrošinātais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

290

1.8.

8

Kopējais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

300

1.8.1.

Privātpersonu vai MVU finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

310

1.8.2.

Nenodrošinātais korporatīvais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

320

1.8.3.

Nodrošinātais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

330

1.9.

9

Kopējais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

340

1.9.1.

Privātpersonu vai MVU finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

350

1.9.2.

Nenodrošinātais korporatīvais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

360

1.9.3.

Nodrošinātais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

370

1.10.

10

Kopējais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

380

1.10.1.

Privātpersonu vai MVU finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

390

1.10.2.

Nenodrošinātais korporatīvais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

400

1.10.3.

Nodrošinātais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

410

1,11

11

Kopējais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

420

1.11.1.

Privātpersonu vai MVU finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

430

1.11.2.

Nenodrošinātais korporatīvais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

440

1.11.3.

Nodrošinātais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

450

1,12

12

Kopējais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

460

1.12.1.

Privātpersonu vai MVU finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

470

1.12.2.

Nenodrošinātais korporatīvais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

480

1.12.3.

Nodrošinātais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

490

1,13

13

Kopējais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

500

1.13.1.

Privātpersonu vai MVU finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

510

1.13.2.

Nenodrošinātais korporatīvais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

520

1.13.3.

Nodrošinātais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

530

1,14

14

Kopējais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

540

1.14.1.

Privātpersonu vai MVU finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

550

1.14.2.

Nenodrošinātais korporatīvais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

560

1.14.3.

Nodrošinātais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

570

1,15

15

Kopējais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

580

1.15.1.

Privātpersonu vai MVU finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

590

1.15.2.

Nenodrošinātais korporatīvais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

600

1.15.3.

Nodrošinātais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

610

1,16

16

Kopējais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

620

1.16.1.

Privātpersonu vai MVU finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

630

1.16.2.

Nenodrošinātais korporatīvais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

640

1.16.3.

Nodrošinātais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

650

1,17

17

Kopējais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

660

1.17.1.

Privātpersonu vai MVU finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

670

1.17.2.

Nenodrošinātais korporatīvais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

680

1.17.3.

Nodrošinātais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

690

1,18

18

Kopējais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

700

1.18.1.

Privātpersonu vai MVU finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

710

1.18.2.

Nenodrošinātais korporatīvais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

720

1.18.3.

Nodrošinātais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

730

1,19

19

Kopējais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

740

1.19.1.

Privātpersonu vai MVU finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

750

1.19.2.

Nenodrošinātais korporatīvais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

760

1.19.3.

Nodrošinātais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

770

1.20.

20

Kopējais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

780

1.20.1.

Privātpersonu vai MVU finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

790

1.20.2.

Nenodrošinātais korporatīvais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

800

1.20.3.

Nodrošinātais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

810

1,21

21

Kopējais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

820

1.21.1.

Privātpersonu vai MVU finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

830

1.21.2.

Nenodrošinātais korporatīvais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

840

1.21.3.

Nodrošinātais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

850

1,22

22

Kopējais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

860

1.22.1.

Privātpersonu vai MVU finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

870

1.22.2.

Nenodrošinātais korporatīvais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

880

1.22.3.

Nodrošinātais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

890

1,23

23

Kopējais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

900

1.23.1.

Privātpersonu vai MVU finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

910

1.23.2.

Nenodrošinātais korporatīvais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

920

1.23.3.

Nodrošinātais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

930

1,24

24

Kopējais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

940

1.24.1.

Privātpersonu vai MVU finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

950

1.24.2.

Nenodrošinātais korporatīvais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

960

1.24.3.

Nodrošinātais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

970

1,25

25

Kopējais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

980

1.25.1.

Privātpersonu vai MVU finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

990

1.25.2.

Nenodrošinātais korporatīvais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1000

1.25.3.

Nodrošinātais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1010

1,26

26

Kopējais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1020

1.26.1.

Privātpersonu vai MVU finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1030

1.26.2.

Nenodrošinātais korporatīvais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1040

1.26.3.

Nodrošinātais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1050

1,27

27

Kopējais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1060

1.27.1.

Privātpersonu vai MVU finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1070

1.27.2.

Nenodrošinātais korporatīvais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1080

1.27.3.

Nodrošinātais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1090

1,28

28

Kopējais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1100

1.28.1.

Privātpersonu vai MVU finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1110

1.28.2.

Nenodrošinātais korporatīvais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1120

1.28.3.

Nodrošinātais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1130

1,29

29

Kopējais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1140

1.29.1.

Privātpersonu vai MVU finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1150

1.29.2.

Nenodrošinātais korporatīvais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1160

1.29.3.

Nodrošinātais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1170

1.30.

30

Kopējais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1180

1.30.1.

Privātpersonu vai MVU finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1190

1.30.2.

Nenodrošinātais korporatīvais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1200

1.30.3.

Nodrošinātais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1210

1,31

31

Kopējais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1220

1.31.1.

Privātpersonu vai MVU finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1230

1.31.2.

Nenodrošinātais korporatīvais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1240

1.31.3.

Nodrošinātais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 



XIX PIELIKUMS

NORĀDES PAR XVIII PIELIKUMA PAPILDU NOVĒRTĒŠANAS RĪKU VEIDNES AIZPILDĪŠANU

1.    Papildu novērtēšanas rīki

1.1.    Vispārīga informācija

1. Lai novērtētu iestādes likviditātes risku, kas neietilpst pārskatā par likviditātes segumu un stabilu finansējumu, iestādes saskaņā ar šajā pielikumā sniegtajiem norādījumiem aizpilda veidni XVIII pielikumā.

2. Kopējais finansējums ir visas finanšu saistības, kas nav atvasinātie instrumenti un īsās pozīcijas.

3. Tiek uzskatīts, ka finansējumam ar nenoteiktu termiņu, tostarp beztermiņa noguldījumiem, termiņš iestājas uz nakti.

4. Sākotnējais termiņš ir laiks starp finansējuma iniciēšanas datumu un termiņa datumu. Finansējuma termiņa datumu nosaka saskaņā ar XXIII pielikuma 12. punktu. Tas nozīmē, ka iespējamības gadījumā, piemēram, XXIII pielikuma 12. punkta gadījumā, finansējuma pozīcijas sākotnējais termiņš var būt īsāks par laiku, kas pagājis kopš tās iniciēšanas.

5. Atlikušais termiņš ir laiks starp pārskata perioda beigām un finansējuma termiņa datumu. Finansējuma termiņa datumu nosaka saskaņā ar XXIII pielikuma 12. punktu.

6. Lai aprēķinātu sākotnējo vai atlikušo vidēji svērto termiņu, uzskata, ka noguldījumiem, kuru termiņš iestājas uz nakti, ir vienas dienas termiņš.

7. Lai aprēķinātu sākotnējo un atlikušo termiņu, ja iestādes darījuma partnerim ir finansējums ar iepriekšējas paziņošanas periodu vai atcelšanas vai priekšlaicīgas izņemšanas klauzulu, pieņem, ka izņemšanu veiks pirmajā iespējamajā dienā.

8. Attiecībā uz beztermiņa saistībām, izņemot gadījumus, kad uz tām attiecas XXIII pielikuma 12. punktā minēta iespējamība, pieņem fiksētu divdesmit gadu sākotnējo un atlikušo termiņu.

9. Lai aprēķinātu slieksni saskaņā ar pārskatu sniegšanas veidnēm C 67.00 un C 68.00 pēc nozīmīgas valūtas, iestādes izmanto 1 % slieksni no kopējām saistībām visās valūtās.

1.2.    Finansējuma koncentrācija pēc darījuma partnera (C 67.00)

1. Lai C 67.00 veidnē apkopotu informāciju par pārskatu sniedzošo iestāžu finansējuma koncentrāciju pēc darījuma partnera, iestādes piemēro šajā iedaļā ietvertās norādes.

2. Iestādes uzrāda desmit lielākos darījumu partnerus vai savstarpēji saistītu klientu grupas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 39. punktu, ja iegūtais finansējums no katra darījuma partnera vai savstarpēji saistītu klientu grupas pārsniedz 1 % slieksni no kopējām saistībām veidnes 1. sadaļas apakšrindās. 1.01. postenī norādītais darījuma partneris ir no viena darījuma partnera vai savstarpēji saistītu klientu grupas saņemtā finansējuma lielākā summa, kas pārsniedz 1 % slieksni pārskata sniegšanas datumā; 1.02. postenī norāda otro lielāko summu, kas pārsniedz 1 % slieksni; un analoģiski rīkojas attiecībā uz pārējiem posteņiem.

3. Ja darījuma partneris pieder pie vairākām savstarpēji saistītu klientu grupām, to uzrāda tikai vienu reizi tajā grupā, kurai ir lielākais finansējums.

4. 2. sadaļā iestādes norāda visa pārējā atlikušā finansējuma kopsummu.

5. 1. un 2. sadaļas kopsummas ir vienādas ar iestādes kopējo finansējumu pēc tās bilances, kas iesniegta saskaņā ar finanšu pārskatu sistēmu (FINREP).

6. Attiecībā uz katru darījuma partneri iestādes aizpilda visas slejas no 010. līdz 080. slejai.

7. Ja finansējums tiek iegūts vairākos produktu veidos, norāda to veidu, uz ko attiecina lielāko iegūtā finansējuma daļu. Vērtspapīru turētāju identificē, pieliekot visas pūles. Ja iestādei ir informācija par vērtspapīru turētāju (tai pildot turētājbankas funkcijas), šo summu ņem vērā, uzrādot darījumu partneru koncentrāciju. Ja informācija par vērtspapīru turētāju nav pieejama, attiecīgā summa nav jāuzrāda.

8. Norādes par konkrētām slejām:



Sleja

Atsauces uz tiesību aktiem un norādes

010

Darījuma partnera nosaukums

Katra tāda darījuma partnera nosaukumu, no kura iegūtais finansējums pārsniedz 1 % no kopējām saistībām, dilstošā secībā ieraksta 010. slejā, t. i., pēc iegūtā finansējuma apjoma.

Darījuma partnera uzrādītais nosaukums ir tādas juridiskās personas pilns nosaukums, no kuras tiek iegūts finansējums, tostarp jebkādas atsauces uz uzņēmuma veidu saskaņā ar valsts uzņēmējdarbības tiesībām.

020

LEI kods

Darījuma partnera juridiskās personas identifikācijas kods.

030

Darījuma partnera sektors

Katru darījuma partneri, pamatojoties uz FINREP ekonomikas sektoru klasēm, klasificē vienā sektorā:

i) centrālās bankas; ii) vispārējās valdības; iii) kredītiestādes; iv) citas finanšu sabiedrības; v) nefinanšu sabiedrības; vi) mājsaimniecības.

Savstarpēji saistītu klientu grupām sektoru nenorāda.

040

Darījuma partnera rezidences vietas valsts

Izmanto darījuma partnera inkorporācijas valsts ISO kodu 3166-1-alpha-2, tostarp pseido ISO kodus starptautiskajām organizācijām, kas pieejami Eurostat “Balance of Payments Vademecum” jaunākajā izdevumā.

Savstarpēji saistītu klientu grupām valsti nenorāda.

050

Produkta veids

010. slejā minētos darījumu partnerus klasificē pēc produkta veida, kas atbilst emitētajam produktam, kurā saņemts finansējums (vai jauktiem produktu veidiem – kurā saņemta finansējuma lielākā daļa), izmantojot šādus kodus, kas norādīti treknrakstā:

UWF (nenodrošināts korporatīvais finansējums, kas iegūts no finanšu klientiem, ieskaitot starpbanku līdzekļus)

UWNF (nenodrošināts korporatīvais finansējums, kas iegūts no nefinanšu klientiem)

SFT (finansējums, kas iegūts no līgumiem par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 82. apakšpunktā)

CB (finansējums, kas iegūts no segto obligāciju emisijas, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 4. vai 5. punktā vai Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktā)

ABS (finansējums, kas iegūts no ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem, ieskaitot ar aktīviem nodrošinātus komerciālos vērtspapīrus)

IGCP (finansējums, kas iegūts no grupas iekšējiem darījumu partneriem)

OSWF (cits nodrošinātais korporatīvais finansējums)

OFP (citi finansējuma produkti, piemēram, privātpersonu vai MVU finansējums)

060

Saņemtā summa

Tāda finansējuma kopsummu, kas saņemts no darījumu partneriem, kuri norādīti 010. slejā, norāda 060. slejā, un iestādes tur uzrāda uzskaites vērtības.

070

Vidējais svērtais sākotnējais termiņš

060. slejā norādītai saņemtā finansējuma summai (no 010. slejā norādītā darījumu partnera) vidējo svērto sākotnējo termiņu (dienās) šādam finansējumam norāda 070. slejā.

Vidējo svērto sākotnējo termiņu aprēķina kā no attiecīgā darījuma partnera saņemtā finansējuma vidējo sākotnējo termiņu (dienās). Vidējo svērumu nosaka pēc lieluma, pamatojoties uz saņemtā finansējuma dažādo summu lielumu salīdzinājumā ar kopējo finansējumu, kas saņemts no minētā darījumu partnera.

080

Vidējais svērtais atlikušais termiņš

060. slejā norādītai saņemtā finansējuma summai (no 010. slejā norādītā darījuma partnera) vidējo svērto atlikušo termiņu dienās šādam finansējumam norāda 080. slejā.

Vidējo svērto atlikušo termiņu aprēķina kā no attiecīgā darījuma partnera saņemtā finansējuma vidējo termiņu (atlikušajās dienās). Vidējo svērumu nosaka pēc lieluma, pamatojoties uz saņemtā finansējuma dažādo summu lielumu salīdzinājumā ar kopējo finansējumu, kas saņemts no minētā darījumu partnera.

1.3.    Finansējuma koncentrācija pēc produkta veida (C 68.00)

1. Ar šo veidni paredzēts apkopot informāciju par pārskatu sniedzošo iestāžu finansējuma koncentrāciju pēc produkta veida, kas sadalīts finansējuma veidos, kā noteikts turpmāk minētajās norādēs attiecībā uz rindām.



Rinda

Atsauces uz tiesību aktiem un norādes

010

1.  Privātpersonu vai MVU finansējums

Privātpersonu vai MVU noguldījumi, kā definēts Deleģētās regulas Nr. 2015/61 3. panta 8. punktā.

020

1.1.  No kā: beztermiņa noguldījumi

Beztermiņa noguldījumi no privātpersonu vai MVU finansējuma 010. rindā.

031

1.2.  No kā: termiņnoguldījumi, kas nav izņemami turpmāko 30 dienu laikā

Termiņnoguldījumi, kuri nav izņemami turpmāko 30 dienu laikā, no privātpersonu vai MVU finansējuma 010. rindā.

041

1.3.  No kā: termiņnoguldījumi, kas ir izņemami turpmāko 30 dienu laikā

Termiņnoguldījumi, kuri ir izņemami turpmāko 30 dienu laikā, no privātpersonu vai MVU finansējuma 010. rindā.

070

1.4.  No kā: krājkonti, kuriem ir viena no turpmāk minētajām iezīmēm:

Krājkonti no privātpersonu vai MVU finansējuma 010. rindā, kuriem ir viena no turpmāk minētajām iezīmēm:

— ar iepriekšējas paziņošanas periodu par izņemšanu, kurš pārsniedz 30 dienas;

— bez iepriekšējas paziņošanas perioda par izņemšanu, kurš pārsniedz 30 dienas, uz ko attiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 2014/49/ES vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī.

Šo rindu neuzrāda.

080

1.4.1.  Ar iepriekšējas paziņošanas periodu par izņemšanu, kas pārsniedz 30 dienām

Krājkonti no privātpersonu vai MVU finansējuma 010. rindā, kuriem iepriekšējas paziņošanas periods par izņemšanu pārsniedz 30 dienas.

090

1.4.2.  Bez tāda iepriekšējās paziņošanas perioda par izņemšanu, kas lielāks par 30 dienām

Krājkonti no privātpersonu vai MVU finansējuma 010. rindā, kuriem nav iepriekšējas paziņošanas perioda par izņemšanu, kurš pārsniedz 30 dienas, uz ko attiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 2014/49/ES vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī.

100

2.  Uzskata, ka korporatīvais finansējums ietver jebkuru no turpmāk minētajiem finansējuma veidiem:

Visi darījumu partneru, kas nav privātpersonas vai MVU, noguldījumi, kā definēts Deleģētās regulas Nr 2015/61 3. panta 8. punktā.

Šo rindu neuzrāda.

110

2.1.  Nenodrošinātais korporatīvais finansējums

Visu darījumu partneru, kas nav privātpersonas vai MVU, noguldījumi, kā definēts Deleģētās regulas Nr. 2015/61 3. panta 8. punktā, ja finansējums nav nodrošināts.

120

2.1.1.  No kā: finanšu klientu aizdevumi un noguldījumi

No finansējuma 110. rindā, kurš ietver finanšu klientu aizdevumus un noguldījumus.

Centrālo banku finansējumu no šīs rindas izslēdz.

130

2.1.2.  No kā: nefinanšu klientu aizdevumi un noguldījumi

No finansējuma 110. rindā, kurš ietver nefinanšu klientu aizdevumus un noguldījumus.

Centrālo banku finansējumu no šīs rindas izslēdz.

140

2.1.3.  No kā: grupas iekšējo sabiedrību aizdevumi un noguldījumi

No finansējuma 110. rindā, kurš ietver grupas iekšējo sabiedrību aizdevumus un noguldījumus.

Grupas iekšējo sabiedrību korporatīvo finansējumu uzrāda tikai individuālā vai subkonsolidētā līmenī.

150

2.2.  Nodrošinātais korporatīvais finansējums

Visu darījumu partneru, kas nav privātpersonas vai MVU, noguldījumi, kā definēts Deleģētās regulas Nr. 2015/61 3. panta 8. punktā, ja finansējums ir nodrošināts.

160

2.2.1.  No kā: vērtspapīru finansēšanas darījumi

No finansējuma 150. rindā, kurš ir iegūts no līgumiem par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 82. apakšpunktā.

170

2.2.2.  No kā: segto obligāciju emisija

No finansējuma 150. rindā, kurš ir iegūts no segto obligāciju emisijas, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 4. vai 5. punktā vai Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktā.

180

2.2.3.  No kā: ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru (ABS) emisijas

No finansējuma 150. rindā, kurš ir iegūts no ABS emisijas, tostarp ar aktīviem nodrošinātiem komerciāliem vērtspapīriem

190

2.2.4.  No kā: grupas iekšējo sabiedrību aizdevumi un noguldījumi

No finansējuma 150. rindā, kurš ir iegūts no grupas iekšējām sabiedrībām.

Grupas iekšējo sabiedrību korporatīvo finansējumu uzrāda tikai individuālā vai subkonsolidētā līmenī.

2. Aizpildot šo veidni, iestādes ziņo par finansējuma kopsummu, kas saņemts no katras produkta kategorijas un kas pārsniedz 1 % slieksni no kopējām saistībām.

3. Attiecībā uz katru produkta veidu iestādes aizpilda visas slejas no 010. līdz 050. slejai.

4. 1 % slieksni no kopējām saistībām izmanto, lai noteiktu tos produktu veidus, no kuriem ir iegūts finansējums, ievērojot šādus noteikumus:

a) 1 % slieksni no kopējām saistībām piemēro produktu veidiem, kas minēti visās šādās rindās: 1.1. “Beztermiņa noguldījums”; 1.2. “Termiņnoguldījumi, kas nav izņemami turpmāko 30 dienu laikā”; 1.3. “Termiņnoguldījumi, kas ir izņemami turpmāko 30 dienu laikā”; 1.4. “Krājkonti”; 2.1. “Nenodrošināts korporatīvais finansējums”; 2.2. “Nodrošināts korporatīvais finansējums”;

b) lai aprēķinātu 1 % slieksni no kopējām saistībām 1.4. rindai “Krājkonti”, slieksni piemēro 1.4.1. un 1.4.2. summai;

c) attiecībā uz 1. rindu “Privātpersonu vai MVU finansējums” un 2. rindu “Korporatīvais finansējums” 1 % slieksni no kopējām saistībām piemēro tikai kopējā līmenī.

5. Dati, ko uzrāda 1. rindā “Privātpersonas vai MVU”, 2.1. rindā “Nenodrošināts korporatīvais finansējums”, 2.2. rindā “Nodrošināts korporatīvais finansējums” var ietvert plašāku produktu veidu klāstu nekā pamatā esošie “no kā” posteņi.

6. Norādes par konkrētām slejām:



Sleja

Atsauces uz tiesību aktiem un norādes

010

Saņemtā uzskaites vērtība

Finansējuma uzskaites vērtība, kas saņemts katrai produktu kategorijai, kuras norādītas “Produkta nosaukums” slejā, norāda veidnes 010. slejā.

020

Summa, uz ko attiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 2014/49/ES vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī

Summa, uz ko attiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 2014/49/ES vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī, no saņemtā finansējuma kopsummas katrai “Produkta nosaukums” slejā uzskaitītai produktu kategorijai, kas norādīta 010. slejā.

Piezīme: summas, kas norādītas 020. un 030. slejā katrai produktu kategorijai, kuras norādītas “Produkta nosaukums” slejā, ir vienādas ar saņemto kopsummu, kas norādīta 010. slejā.

030

Summa, uz ko neattiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 2014/49/ES vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī

Summa, uz ko neattiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 2014/49/ES vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī, no saņemtā finansējuma kopsummas katrai “Produkta nosaukums” slejā uzskaitītai produktu kategorijai, kas norādīta 010. slejā.

Piezīme: summas, kas norādītas 020. un 030. slejā katrai produktu kategorijai, kuras norādītas “Produkta nosaukums” slejā, ir vienādas ar saņemto kopsummu, kas norādīta 010. slejā.

040

Vidējais svērtais sākotnējais periods līdz beigu termiņam

010. slejā norādītai saņemtā finansējuma summai (no “Produkta nosaukums” slejā norādītajām produktu kategorijām) vidējo svērto sākotnējo termiņu (dienās) šādam finansējumam norāda 040. slejā.

Vidējo svērto sākotnējo termiņu aprēķina kā par minēto produkta veidu saņemtā finansējuma vidējo sākotnējo termiņu (dienās). Vidējo svērumu nosaka pēc lieluma, pamatojoties uz saņemtā finansējuma dažādo summu lielumu salīdzinājumā ar kopējo finansējumu, kas saņemts no visām minētā produkta veida emisijām.

050

Vidējais svērtais atlikušais termiņš

010. slejā norādītai saņemtā finansējuma summai (no “Produkta nosaukums” slejā norādītajām produktu kategorijām) vidējo svērto atlikušo termiņu (dienās) šādam finansējumam norāda 050. slejā.

Vidējo svērto atlikušo termiņu aprēķina kā par minēto produkta veidu saņemtā finansējuma vidējo atlikušo termiņu (dienās). Vidējo svērumu nosaka pēc lieluma, pamatojoties uz saņemtā finansējuma dažādo summu lielumu salīdzinājumā ar kopējo finansējumu, kas saņemts no visām minētā produkta veida emisijām.

1.4.    Cenas par dažādu finansējuma ilgumu (C 69.00)

1. Iestādes veidnē C 69.00 sniedz informāciju par darījuma apjomu un cenām, ko iestādes maksājušas par finansējumu, kas iegūts pārskata periodā un joprojām pastāv pārskata perioda beigās saskaņā ar šādiem termiņiem:

a) uz nakti (010. un 020. slejā);

b) ilgāk nekā uz nakti un ne vairāk kā uz 1 nedēļu (030. un 040. slejā);

c) ilgāk nekā uz 1 nedēļu un ne vairāk kā uz 1 mēnesi (050. un 060. slejā);

d) ilgāk nekā uz 1 mēnesi un ne vairāk kā uz 3 mēnešiem (070. un 080. slejā);

e) ilgāk nekā uz 3 mēnešiem un ne vairāk kā uz 6 mēnešiem (090. un 100. slejā);

f) ilgāk nekā uz 6 mēnešiem un ne vairāk kā uz 1 gadu (110. un 120. slejā);

g) ilgāk nekā uz 1 gadu un ne vairāk kā uz 2 gadiem (130. un 140. slejā);

h) ilgāk nekā uz 2 gadiem un ne vairāk kā uz 5 gadiem (150. un 160. slejā);

i) ilgāk nekā uz 5 gadiem un ne vairāk kā uz 10 gadiem (170. un 180. slejā).

2. Nosakot iegūtā finansējuma termiņu, iestādes neņem vērā periodu no tirdzniecības darījuma datuma līdz norēķinu darījuma datumam, piemēram, saistības ar trīs mēnešu termiņu, par ko norēķināsies divu nedēļu laikā, norāda kategorijā “3 mēneši” (070. un 080. sleja).

3. Starpība, kas norādīta katra laika intervāla kreisajā slejā, ir vai nu:

a) starpība, ko iestāde maksā par saistībām ar viena gada vai īsāku termiņu, ja vien tās ne vēlāk kā darījuma dienā darījumdarbības beigās nekonvertē attiecīgajā valūtā, izmantojot etalona indeksu uz nakti;

b) starpība, ko emitēšanas brīdī sabiedrība maksā par saistībām ar sākotnējo termiņu, kas garāks par vienu gadu, ja vien tās ne vēlāk kā darījuma dienā darījumdarbības beigās nekonvertē attiecīgajā valūtā, izmantojot etalona indeksu, kas ir trīs mēnešu EURIBOR attiecībā uz EUR vai LIBOR attiecībā uz GBP un USD.

Vienīgi nolūkā aprēķināt starpības atbilstīgi a) un b) apakšpunktam, pamatojoties uz vēsturisko pieredzi, iestāde var noteikt sākotnējo termiņu, attiecīgā gadījumā ņemot vai neņemot vērā iespējamību.

4. Starpības norāda, izmantojot bāzes punktus ar negatīvu zīmi, ja jaunais finansējums ir lētāks nekā attiecīgā etalona likme. Tās aprēķina, izmantojot vidējos svērtos rādītājus.

5. Lai iegūtu maksājamo vidējo starpību vairākās emisijās/noguldījumos/aizdevumos, iestādes kopējās izmaksas aprēķina emisijas valūtā; ārvalstu valūtas mijmaiņas neņem vērā, taču ietver visas prēmijas vai diskontus un komisijas naudas un maksas, ko maksā vai saņem, par bāzi ņemot procentu likmes mijmaiņas līgumu faktiskā termiņa atbilstību saistību termiņam. Starpība ir saistības likme, no kuras atņem mijmaiņas likmi.

6. Finansējuma summa, kas iegūts finansējuma kategorijām, kuras uzskaitītas “Postenis” slejā, norāda piemērojamā laika intervāla slejā “Apjoms”.

7. Slejā “Apjoms” iestādes norāda summas, kas ir jaunā finansējumu uzskaites vērtība, kas iegūta piemērojamā laika intervālā saskaņā ar sākotnējo termiņu.

8. Attiecībā uz visiem posteņiem, arī attiecībā uz ārpusbilances saistībām, iestādes uzrāda vienīgi bilances posteņus. Ārpusbilances saistības, kas sniegtas attiecīgajai iestādei, uzrāda tikai C69.00 pēc izmantošanas. Izmantošanas gadījumā uzrādāmais apjoms un starpība ir izmantotā summa un piemērojamā starpība pārskata perioda beigās. Ja izmantošanu nevar pagarināt pēc iestādes ieskatiem, uzrāda izmantošanas faktisko termiņu. Ja iestādei jau ir izmantojusi iespēju iepriekšējā pārskata perioda beigās un ja iestāde pēc tam palielina iespējas izmantojumu, uzrāda tikai papildu izmantoto summu.

9. Klientu, kas ir privātpersonas vai MVU, veikti noguldījumi ietver noguldījumus, kuri definēti Deleģētās regulas Nr. 2015/61 3. panta 8. punktā.

10. Attiecībā uz finansējumu, kas ir pagarināts pārskata perioda laikā un kas vēl ir atlicis pārskata perioda beigās, uzrāda vidējās starpības, kuras tobrīd (t. i., pārskata perioda beigās) tika piemērotas. Attiecībā uz C69.00 finansējumu, ko pagarina un kas vēl pastāv pārskata perioda beigās, uzskata par jaunu finansējumu.

11. Atkāpjoties no pārējās 1.4. iedaļas, beztermiņa noguldījumu apjomu un starpību uzrāda tikai tad, ja noguldītājam nebija beztermiņa noguldījuma iepriekšējā pārskata periodā vai ja ir pieaugusi noguldījuma summa salīdzinājumā ar iepriekšējo atsauces datumu, un tādā gadījumā palielinājumu uzskata par jaunu finansējumu. Starpība ir starpība perioda beigās.

12. Ja nekas nav uzrādāms, ar starpībām saistītās šūnas atstāj neaizpildītas.

13. Norādes par konkrētām rindām:



Rinda

Atsauces uz tiesību aktiem un norādes

010

1.  Kopējais finansējums

Visa finansējuma kopējo apjomu un vidējo svērto starpību iegūst attiecībā uz visiem šādiem laikposmiem saskaņā ar turpmāk minēto:

a)  uz nakti (010. un 020. slejā);

b)  ilgāk nekā uz nakti un ne vairāk kā uz 1 nedēļu (030. un 040. slejā);

c)  ilgāk nekā uz 1 nedēļu un ne vairāk kā uz 1 mēnesi (050. un 060. slejā);

d)  ilgāk nekā uz 1 mēnesi un ne vairāk kā uz 3 mēnešiem (070. un 080. slejā);

e)  ilgāk nekā uz 3 mēnešiem un ne vairāk kā uz 6 mēnešiem (090. un 100. slejā);

f)  ilgāk nekā uz 6 mēnešiem un ne vairāk kā uz 1 gadu (110. un 120. slejā);

g)  ilgāk nekā uz 1 gadu un ne vairāk kā uz 2 gadiem (130. un 140. slejā);

h)  ilgāk nekā uz 2 gadiem un ne vairāk kā uz 5 gadiem (150. un 160. slejā);

i)  ilgāk nekā uz 5 gadiem un ne vairāk kā uz 10 gadiem (170. un 180. slejā).

020

1.1.  No kā: privātpersonu vai MVU finansējums

Iegūtā privātpersonu vai MVU finansējuma kopējais apjoms un vidējā svērtā starpība no 1. kategorijā norādītā kopējā finansējuma.

030

1.2.  No kā: nenodrošinātais korporatīvais finansējums

Iegūtā nenodrošinātā korporatīvā finansējuma kopējais apjoms un vidējā svērtā starpība no 1. kategorijā norādītā kopējā finansējuma.

040

1.3.  No kā: nodrošinātais finansējums

Iegūtā nodrošinātā finansējuma kopējais apjoms un vidējā svērtā starpība no 1. postenī norādītā kopējā finansējuma.

050

1.4.  No kā: augstākās prioritātes nenodrošinātie vērtspapīri

Iegūto augstākās prioritātes nenodrošinātu vērtspapīru kopējais apjoms un vidējā svērtā starpība no 1. postenī norādītā kopējā finansējuma.

060

1.5.  No kā: segtās obligācijas

Visu emitēto segto obligāciju, kas apgrūtina iestādes pašu aktīvus, kopējais apjoms un vidējā svērtā starpība no 1. postenī norādītā kopējā finansējuma.

070

1.6.  No kā: ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri, tostarp ABKV

Emitēto ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru, ieskaitot ar aktīviem nodrošinātus komerciālos vērtspapīrus, kopējais apjoms un vidējā svērtā starpība no 1. postenī norādītā kopējā finansējuma.

1.5.    Finansējuma pagarinājums (C 70.00)

1. Ar šo veidni paredzēts apkopot informāciju par tāda finansējuma apjomu, kam beidzas termiņš, un jauno iegūto finansējumu, proti, “finansējuma pagarinājumu” katru dienu tā mēneša laikā, kas ir pirms pārskata sniegšanas datuma.

2. Iestādes kalendārās dienās uzrāda finansējumu, kam beidzas termiņš. saskaņā ar šādiem laika intervāliem atbilstoši sākotnējam termiņam:

a) uz nakti (010. līdz 040. slejā);

b) no 1 dienas līdz 7 dienām (050. līdz 080. slejā);

c) no 7 dienām līdz 14 dienām (090. līdz 120. slejā);

d) no 14 dienām līdz 1 mēnesim (130. līdz 160. slejā);

e) no 1 mēneša līdz 3 mēnešiem (170. līdz 200. slejā);

f) no 3 mēnešiem līdz 6 mēnešiem (210. līdz 240. slejā);

g) vairāk par 6 mēnešiem (250. līdz 280. slejā).

3. Katram laika intervālam, kas norādīts 2. punktā, summu, kurai beidzas termiņš, norāda kreisajā slejā, finansējuma pagarināto summu norāda “Pagarinājums” slejā, jauno iegūto finansējumu norāda “Jauns finansējums” slejā un neto starpību starp jaunu finansējumu, no vienas puses, un finansējuma pagarinājumu mīnus finansējumu, kam beidzas termiņš, no otras puses, norāda labajā slejā.

4. Kopējo neto naudas plūsmu norāda 290. slejā, un tā ir vienāda ar visu “Neto” sleju (t i., 040., 080., 120., 160., 200., 240. un 280.) summu.

5. Tāda finansējuma vidējo termiņu (dienās) termiņfinansējumam, kam beidzas termiņš, norāda 300. slejā.

6. Tāda finansējuma vidējo termiņu (dienās) finansējumam, kuru pagarina, norāda 310. slejā.

7. Finansējuma vidējo termiņu (dienās) jaunajam termiņfinansējumam norāda 320. slejā.

8. “Termiņa iestāšanās” summa ietver visas saistības, kuras finansējuma sniedzējs varēja līgumiski izņemt vai kuras bija maksājamas attiecīgajā pārskata perioda dienā. To vienmēr uzrāda ar plusa zīmi.

9. “Pagarinājuma” summa ietver termiņa iestāšanās summu, kā noteikts 2. un 3. punktā, kas attiecīgajā pārskata perioda dienā joprojām ir iestādei. To vienmēr uzrāda ar plusa zīmi. Ja finansējums termiņu maina sakarā ar pagarinājuma notikumu, “pagarinājuma” summu norāda laika intervālā atbilstoši jaunajam termiņam.

10. “Jaunā finansējuma” summas ietver faktiskās finansējuma ienākošās plūsmas attiecīgajā pārskata perioda dienā. To vienmēr uzrāda ar plusa zīmi.

11. “Neto” summu uzskata par finansējuma izmaiņu konkrētā sākotnējā termiņa laika joslā attiecīgajā pārskata perioda dienā, un to aprēķina, “neto” slejā pievienojot jauno finansējumu, pieskaitot pagarināto finansējumu un atņemot finansējumu, kam iestājas termiņš.

12. Norādes par konkrētām slejām:



Sleja

Atsauces uz tiesību aktiem un norādes

010.–040.

Uz nakti

Tāda finansējuma kopsummu, kam termiņš beidzas pārskata perioda attiecīgajā dienā ar sākotnēju termiņu uz nakti, norāda 1.1.–1.31. posteņa 010. slejā. Mēnešiem, kuros ir mazāk par 31 dienu, kā arī nedēļas nogalēm neatbilstošās rindas atstāj neaizpildītas.

Tāda finansējuma kopsummu, kuru pagarina pārskata perioda attiecīgajā dienā ar sākotnēju termiņu uz nakti, norāda 1.1.–1.31. posteņa 020. slejā.

Tāda jauna finansējuma kopsummu, kuru iegūst pārskata perioda attiecīgajā dienā ar sākotnēju termiņu uz nakti, norāda 1.1.–1.31. posteņa 030. slejā.

Neto starpību starp finansējumu, kam termiņš beidzas katru dienu, no vienas puses, un pagarinājumu plus jauno finansējumu, ko iegūst katru dienu, no otras puses, uzrāda 1.1.–1.31. posteņa 040. slejā.

050.–080.

> 1 diena ≤ 7 dienas

Tāda finansējuma kopsummu, kam termiņš beidzas pārskata perioda attiecīgajā dienā ar sākotnēju termiņu no vienas dienas līdz vienai nedēļai, norāda 1.1.–1.31. posteņa 050. slejā. Mēnešiem, kuros ir mazāk par 31 dienu, kā arī nedēļas nogalēm neatbilstošās rindas atstāj neaizpildītas.

Tāda finansējuma kopsummu, kuru pagarina pārskata perioda attiecīgajā dienā ar sākotnēju termiņu no vienas dienas līdz vienai nedēļai, norāda 1.1.–1.31. posteņa 060. slejā.

Tāda jauna finansējuma kopsummu, kuru iegūst pārskata perioda attiecīgajā dienā ar sākotnēju termiņu no vienas dienas līdz vienai nedēļai, norāda 1.1.–1.31. posteņa 70. slejā.

Neto starpību starp finansējumu, kam termiņš beidzas, no vienas puses, un pagarinājumu plus jauno finansējumu, ko iegūst, no otras puses, uzrāda 1.1.–1.31. posteņa 080. slejā.

no 090. līdz 120.

> 7 dienas ≤ 14 dienas

Tāda finansējuma kopsummu, kam termiņš beidzas pārskata perioda attiecīgajā dienā ar sākotnēju termiņu no vienas nedēļas līdz divām nedēļām, norāda 1.1.–1.31. posteņa 090. slejā. Mēnešiem, kuros ir mazāk par 31 dienu, kā arī nedēļas nogalēm neatbilstošās rindas atstāj neaizpildītas.

Tāda finansējuma kopsummu, kuru pagarina pārskata perioda attiecīgajā dienā ar sākotnēju termiņu no vienas nedēļas līdz divām nedēļām, norāda 1.1.–1.31. posteņa 100. slejā.

Tāda jauna finansējuma kopsummu, kuru iegūst pārskata perioda attiecīgajā dienā ar sākotnēju termiņu no vienas nedēļas līdz divām nedēļām, norāda 1.1.–1.31. posteņa 110. slejā.

Neto starpību starp finansējumu, kam termiņš beidzas, no vienas puses, un pagarinājumu plus jauno finansējumu, ko iegūst, no otras puses, uzrāda 1.1.–1.31. posteņa 120. slejā.

130.–160.

> 14 dienas ≤ 1 mēnesis

Tāda finansējuma kopsummu, kam termiņš beidzas pārskata perioda attiecīgajā dienā ar sākotnēju termiņu no divām nedēļām līdz vienam mēnesim, norāda 1.1.–1.31. posteņa 130. slejā. Mēnešiem, kuros ir mazāk par 31 dienu, kā arī nedēļas nogalēm neatbilstošās rindas atstāj neaizpildītas.

Tāda finansējuma kopsummu, kuru pagarina pārskata perioda attiecīgajā dienā ar sākotnēju termiņu no divām nedēļām līdz vienam mēnesim, norāda 1.1.–1.31. posteņa 140. slejā.

Tāda jauna finansējuma kopsummu, kuru iegūst pārskata perioda attiecīgajā dienā ar sākotnēju termiņu no divām nedēļām līdz vienam mēnesim, norāda 1.1.–1.31. posteņa 150. slejā.

Neto starpību starp finansējumu, kam termiņš beidzas, no vienas puses, un pagarinājumu plus jauno finansējumu, ko iegūst, no otras puses, uzrāda 1.1.–1.31. posteņa 160. slejā.

170.–200.

> 1 mēnesis ≤ 3 mēneši

Tāda finansējuma kopsummu, kam termiņš beidzas pārskata perioda attiecīgajā dienā ar sākotnēju termiņu no viena mēneša līdz trijiem mēnešiem, norāda 1.1.–1.31. posteņa 170. slejā. Mēnešiem, kuros ir mazāk par 31 dienu, kā arī nedēļas nogalēm neatbilstošās rindas atstāj neaizpildītas.

Tāda finansējuma kopsummu, kuru pagarina pārskata perioda attiecīgajā dienā ar sākotnēju termiņu no viena mēneša līdz trijiem mēnešiem, norāda 1.1.–1.31. posteņa 180. slejā.

Tāda jauna finansējuma kopsummu, kuru iegūst pārskata perioda attiecīgajā dienā ar sākotnēju termiņu no viena mēneša līdz trijiem mēnešiem, norāda 1.1.–1.31. posteņa 190. slejā.

Neto starpību starp finansējumu, kam termiņš beidzas, no vienas puses, un pagarinājumu plus jauno finansējumu, ko iegūst, no otras puses, uzrāda 1.1.–1.31. posteņa 200. slejā.

210.–240.

> 3 mēneši ≤ 6 mēneši

Tāda finansējuma kopsummu, kam termiņš beidzas pārskata perioda attiecīgajā dienā ar sākotnēju termiņu no trijiem mēnešiem līdz sešiem mēnešiem, norāda 1.1.–1.31. posteņa 210. slejā. Mēnešiem, kuros ir mazāk par 31 dienu, kā arī nedēļas nogalēm neatbilstošās rindas atstāj neaizpildītas.

Tāda finansējuma kopsummu, kuru pagarina pārskata perioda attiecīgajā dienā ar sākotnēju termiņu no trijiem mēnešiem līdz sešiem mēnešiem, norāda 1.1.–1.31. posteņa 220. slejā.

Tāda jauna finansējuma kopsummu, kuru iegūst pārskata perioda attiecīgajā dienā ar sākotnēju termiņu no trijiem mēnešiem līdz sešiem mēnešiem, norāda 1.1.–1.31. posteņa 230. slejā.

Neto starpību starp finansējumu, kam termiņš beidzas, no vienas puses, un pagarinājumu plus jauno finansējumu, ko iegūst, no otras puses, uzrāda 1.1.–1.31. posteņa 240. slejā.

250.–280.

> 6 mēneši

Tāda finansējuma kopsummu, kam termiņš beidzas pārskata perioda attiecīgajā dienā ar sākotnēju termiņu virs sešiem mēnešiem, norāda 1.1.–1.31. posteņa 250. slejā. Mēnešiem, kuros ir mazāk par 31 dienu, kā arī nedēļas nogalēm neatbilstošās rindas atstāj neaizpildītas.

Tāda finansējuma kopsummu, kuru pagarina pārskata perioda attiecīgajā dienā ar sākotnēju termiņu virs sešiem mēnešiem, norāda 1.1.–1.31. posteņa 260. slejā.

Tāda jauna finansējuma kopsummu, kuru iegūst pārskata perioda attiecīgajā dienā ar sākotnēju termiņu virs sešiem mēnešiem, norāda 1.1.–1.31. posteņa 270. slejā.

Neto starpību starp finansējumu, kam termiņš beidzas, no vienas puses, un pagarinājumu plus jauno finansējumu, ko iegūst, no otras puses, uzrāda 1.1.–1.31. posteņa 280. slejā.

290

Kopējā neto naudas plūsma

Kopējās neto naudas plūsmas norāda 290. slejā, un tās ir vienādas ar visu “Neto” sleju (040., 080., 120., 160., 200., 240. un 280.) summu.

300.–320.

Vidējais termiņš (dienās)

Visa finansējuma, kam beidzas termiņš, vidējo svērto termiņu (dienās) norāda 300. slejā. Vidēji svērto termiņu (dienās) visam finansējumam, ko pagarina, norāda 310. slejā, vidēji svērto termiņu (dienās) visam jaunajam finansējumam norāda 320. slejā.



XX PIELIKUMS

PĀRSKATU SNIEGŠANA PAR KOMPENSĒJOŠO KAPACITĀTI



AMM VEIDNES

Veidnes numurs

Veidnes kods

Veidnes/veidņu grupas nosaukums

 

 

KOMPENSĒJOŠĀS KAPACITĀTES KONCENTRĀCIJAS VEIDNES

71

C 71.00

KOMPENSĒJOŠĀS KAPACITĀTES KONCENTRĀCIJA DALĪJUMĀ PA EMITENTIEM



C 71.00 – KOMPENSĒJOŠĀS KAPACITĀTES KONCENTRĀCIJA DALĪJUMĀ PA EMITENTIEM

Kopējās un būtiskās valūtas

 

Kompensējošās kapacitātes koncentrācija dalījumā pa emitentiem

 

Emitents

LEI kods

Emitenta sektors

Emitenta rezidences vieta

Produktu veids

Valūta

Kredītkvalitātes pakāpe

Vērtība, novērtējot pēc tirgus cenas / nominālvērtība

Centrālās bankas prasībām atbilstoša nodrošinājuma vērtība

Rinda

ID

010

020

030

040

050

060

070

080

090

010

1.  DESMIT GALVENIE EMITENTI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

020

1,01

 

 

 

 

 

 

 

 

 

030

1,02

 

 

 

 

 

 

 

 

 

040

1,03

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

1,04

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060

1,05

 

 

 

 

 

 

 

 

 

070

1,06

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

1,07

 

 

 

 

 

 

 

 

 

090

1,08

 

 

 

 

 

 

 

 

 

100

1,09

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110

1,10

 

 

 

 

 

 

 

 

 

120

2.  VISI CITI POSTEŅI, KO IZMANTO KĀ KOMPENSĒJOŠO KAPACITĀTI

 

 

 

 

 

 

 

 

 



XXI PIELIKUMS

Norādes par xx pielikumā iekļautās veidnes “kompensējošās kapacitātes koncentrācija” (c 71.00) aizpildīšanu

Kompensējošās kapacitātes koncentrācija (KKK) dalījumā pa emitentiem/darījumu partneriem (C 71.00)

1. Lai apkopotu informāciju par pārskatu sniedzošo iestāžu kompensējošās kapacitātes koncentrāciju dalījumā pa desmit lielākajām aktīvu līdzdalībām vai likviditātes kredītlīnijām, kuras šim nolūkam piešķirtas iestādei veidnē C71.00, iestādes piemēro šajā pielikumā ietvertās norādes.

2. Ja emitentu vai darījuma partneri iedala pie vairāk nekā viena produkta veida, valūtas vai kredītkvalitātes pakāpes, uzrāda kopējo summu. Jāuzrāda tas produkta veids, valūta vai kredītkvalitātes pakāpe, kas attiecas uz kompensējošās kapacitātes koncentrācijas lielāko daļu.

3. Kompensējošā kapacitāte C71.00 ir tāda pati kā C66.00 ar nosacījumu, ka aktīvi, kurus uzrāda kā kompensējošo kapacitāti attiecībā uz C71.00, ir neapgrūtināti un pieejami iestādei, lai tos pārskata sniegšanas atsauces datumā konvertētu skaidrā naudā.

4. Lai aprēķinātu koncentrāciju pārskatu veidnes C 71.00 vajadzībām dalījumā pa nozīmīgām valūtām, iestādes izmanto koncentrāciju visās valūtās.

5. Ja emitents vai darījuma partneris pieder pie vairākām savstarpēji saistītu klientu grupām, to uzrāda tikai vienu reizi tajā grupā, kurai ir augstāka kompensējošās kapacitātes koncentrācija.

6. Izņemot 120. rindu, kompensējošās kapacitātes koncentrāciju centrālā bankā kā emitentā vai darījumu partnerī neuzrāda šajā veidnē.



Sleja

Atsauces uz tiesību aktiem un norādes

010

Emitenta nosaukums

010. slejā lejupejošā secībā ieraksta neapgrūtinātu aktīvu desmit galveno emitentu vai iestādei piešķirtu neizmantotu likviditātes kredītlīniju darījumu partneru nosaukumus. Lielāko posteni uzrāda 1.01., nākamo lielāko posteni uzrāda 1.02. utt. Emitentus un darījumu partnerus, kas veido savstarpēji saistītu klientu grupu uzrāda kā vienu koncentrāciju.

Emitenta vai darījumu partnera uzrādītais nosaukums ir tādas juridiskās personas pilns nosaukums, kas emitējusi aktīvus vai piešķīrusi likviditātes kredītlīnijas, tostarp jebkādas atsauces uz uzņēmuma veidu saskaņā ar valsts uzņēmējdarbības tiesībām.

020

LEI kods

Darījumu partnera juridiskās personas identifikācijas kods.

030

Emitenta sektors

Katru emitentu vai darījuma partneri, pamatojoties uz FINREP ekonomikas sektoru klasēm, klasificē vienā sektorā:

i) vispārējās valdības; ii) kredītiestādes; iii) citas finanšu sabiedrības; iv) nefinanšu sabiedrības; v) mājsaimniecības.

Savstarpēji saistītu klientu grupām sektoru nenorāda.

040

Emitenta mītnes valsts

Izmanto emitenta vai darījuma partnera inkorporācijas valsts ISO kodu 3166-1-alpha-2, tostarp pseido ISO kodus starptautiskajām organizācijām, kas pieejami Eurostat “Balance of Payments Vademecum” jaunākajā izdevumā.

Savstarpēji saistītu klientu grupām valsts nav jānorāda.

050

Produkta veids

010. slejā ierakstītajiem emitentiem/darījumu partneriem iedala produkta veidu atbilstoši produktam, kurā tiek turēts aktīvs vai saņemta likviditātes resursu rezerve, izmantojot šādus kodus treknrakstā:

SrB (augstākās prioritātes obligācija)

SubB (subordinētā obligācija)

CP (komerciālais vērtspapīrs)

CB (segtās obligācijas)

US (PVKIU vērtspapīrs, t. i., finanšu instrumenti, kas apliecina līdzdalību pārvedamo vērtspapīru kolektīvā ieguldījumu uzņēmumā, vai vērtspapīrs, ko emitējis šāds uzņēmums)

ABS (ar aktīviem nodrošināts vērtspapīrs)

CrCl (kredītprasība)

Eq (pašu kapitāls)

Zelts (ja tas ir zelts materiālā veidā, ko var uzskatīt par vienu darījuma partneri)

LiqL (iestādei piešķirta neizmantota likviditātes kredītlīnija)

OPT (cits produkta veids)

060

Valūta

010. slejā ierakstītajam emitentam/darījuma partneriem piešķir tādu valūtas ISO kodu 060. slejā, kas atbilst saņemtā aktīva vai neizmantotās iestādei piešķirtās likviditātes kredītlīnijas denominācijai. Uzrāda valūtas vienības trīs burtu kodu saskaņā ar ISO 4217. Ja daudzvalūtu līnija ir daļa no koncentrācijas kompensējošā kapacitātē, līniju ierēķina pārējā koncentrācijā dominējošā valūtā.

070

Kredītkvalitātes pakāpe

Atbilstošo kredītkvalitātes pakāpi piešķir saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 575/2013, un tā ir tāda pati kā termiņu sadalījumā norādītajiem posteņiem. Ja reitinga nav, piešķir pakāpi “bez reitinga”.

080

Tirgus vērtība/nominālvērtība

Aktīvu tirgus vērtība vai patiesā vērtība, vai attiecīgā gadījumā – iestādei piešķirtās neizmantotās likviditātes kredītlīnijas nominālvērtība.

090

Centrālās bankas prasībām atbilstoša nodrošinājuma vērtība

Nodrošinājuma vērtība saskaņā ar centrālās bankas noteikumiem par resursu rezervēm attiecībā uz konkrētiem aktīviem.

Iestādes atstāj šo aili neaizpildītu attiecībā uz aktīviem, kuri denominēti valūtā, kas Regulā (ES) 2015/233 iekļauta kā valūta, kuras atbilstība centrālās bankas prasībām definēta ļoti šauri.

▼M9



XXII PIELIKUMS

PĀRSKATU SNIEGŠANA PAR AMM TERMIŅU SADALĪJUMU



AMM VEIDNES

Veidnes numurs

Veidnes kods

Veidnes/veidņu grupas nosaukums

 

 

TERMIŅU SADALĪJUMA VEIDNE

66

C 66.00

TERMIŅU SADALĪJUMA VEIDNE



C 66.00 — TERMIŅU SADALĪJUMS

Kopējās un būtiskās valūtas

Kods

ID

Postenis

Saskaņā ar līgumu paredzētās līdzekļu plūsmas maksāšanas termiņš

010

020

030

040

050

060

070

080

090

100

110

120

130

140

150

160

170

180

190

200

210

220

010 – 380

1

IZEJOŠĀS PLŪSMAS

 

Uz nakti

Pārsniedz uz nakti – līdz 2 dienām

Pārsniedz 2 dienas – līdz 3 dienām

Pārsniedz 3 dienas – līdz 4 dienām

Pārsniedz 4 dienas – līdz 5 dienām

Pārsniedz 5 dienas – līdz 6 dienām

Pārsniedz 6 dienas – līdz 7 dienām

Pārsniedz 7 dienas – līdz 2 nedēļām

Pārsniedz 2 nedēļas – līdz 3 nedēļām

Pārsniedz 3 nedēļas – līdz 30 dienām

Pārsniedz 30 dienas – līdz 5 nedēļām

Pārsniedz 5 nedēļas – līdz 2 mēnešiem

Pārsniedz 2 mēnešus – līdz 3 mēnešiem

Pārsniedz 3 mēnešus – līdz 4 mēnešiem

Pārsniedz 4 mēnešus – līdz 5 mēnešiem

Pārsniedz 5 mēnešus – līdz 6 mēnešiem

Pārsniedz 6 mēnešus – līdz 9 mēnešiem

Pārsniedz 9 mēnešus – līdz 12 mēnešiem

Pārsniedz 12 mēnešus – līdz 2 gadiem

Pārsniedz 2 gadus – līdz 5 gadiem

Pārsniedz 5 gadus

010

1.1.

Saistības, kas izriet no emitētajiem vērtspapīriem (ja tos neuzskata par privātpersonu vai MVU noguldījumiem)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

020

1.1.1.

Nenodrošinātas obligācijas, kuru termiņš ir pienācis

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

030

1.1.2.

Regulētas segtās obligācijas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

040

1.1.3.

Vērtspapīrošanas, kuru termiņš ir pienācis

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

1.1.4.

Citi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060

1.2.

Saistības, kas radušās no nodrošinātiem aizdevumiem un kapitāla tirgus darījumiem, kas ir nodrošināti ar turpmāk minēto:

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

070

1.2.1.

1. līmenis: tirgojami aktīvi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

1.2.1.1.

1. līmenis: izņemot segtās obligācijas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

090

1.2.1.1.1.

1. līmenis: centrālā banka

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

100

1.2.1.1.2.

1. līmenis (1. KKP)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110

1.2.1.1.3.

1. līmenis (2. KKP, 3. KKP)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

120

1.2.1.1.4.

1. līmenis (4.+ KKP)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

130

1.2.1.2.

1. līmenis: segtās obligācijas (1. KKP)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

140

1.2.2.

2.A līmenis: tirgojami aktīvi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

150

1.2.2.1.

2.A līmenis: uzņēmuma obligācijas (1. KKP)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

160

1.2.2.2.

2.A līmenis: segtās obligācijas (1. KKP, 2. KKP)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

170

1.2.2.3.

2.A līmenis: publiskais sektors (1. KKP, 2. KKP)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

180

1.2.3.

2.B līmenis: tirgojami aktīvi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

190

1.2.3.1.

2.B līmenis: ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (ABS) (1. KKP)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

200

1.2.3.2.

2.B līmenis: segtās obligācijas (1.–6. KKP)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

210

1.2.3.3.

2.B līmenis: uzņēmuma obligācijas (KKP 1–3)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

220

1.2.3.4.

2.B līmenis: akcijas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

230

1.2.3.5.

2.B līmenis: publiskais sektors (3.–5. KKP)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

240

1.2.4.

Citi tirgojami aktīvi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

250

1.2.5.

Citi aktīvi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

260

1.3.

Saistības, kas nav uzrādītas 1.2. postenī un kas izriet no saņemtajiem noguldījumiem (izņemot noguldījumus, kas saņemti kā nodrošinājums)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

270

1.3.1.

Stabili privātpersonu vai MVU noguldījumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

280

1.3.2.

Citi privātpersonu vai MVU noguldījumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

290

1.3.3.

Operacionālie noguldījumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

300

1.3.4.

Kredītiestāžu noguldījumi, kas nav operacionālie noguldījumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

310

1.3.5.

Citu finanšu klientu noguldījumi, kas nav operacionālie noguldījumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

320

1.3.6.

Centrālo banku noguldījumi, kas nav operacionālie noguldījumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

330

1.3.7.

Nefinanšu komercsabiedrību noguldījumi, kas nav operacionālie noguldījumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

340

1.3.8.

Citu darījumu partneru noguldījumi, kas nav operacionālie noguldījumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

350

1.4.

Ārvalstu valūtas mijmaiņas līgumi, kuru termiņš beidzas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

360

1.5.

No tādiem atvasinātiem instrumentiem izrietošs kreditoru parāds, kuri nav uzrādīti 1.4. postenī

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

370

1.6.

Citas izejošās plūsmas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

380

1.7.

Izejošās plūsmas kopā

 

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

390-720

2

IENĀKOŠĀS PLŪSMAS

 

Uz nakti

Pārsniedz uz nakti – līdz 2 dienām

Pārsniedz 2 dienas – līdz 3 dienām

Pārsniedz 3 dienas – līdz 4 dienām

Pārsniedz 4 dienas – līdz 5 dienām

Pārsniedz 5 dienas – līdz 6 dienām

Pārsniedz 6 dienas – līdz 7 dienām

Pārsniedz 7 dienas – līdz 2 nedēļām

Pārsniedz 2 nedēļas – līdz 3 nedēļām

Pārsniedz 3 nedēļas – līdz 30 dienām

Pārsniedz 30 dienas – līdz 5 nedēļām

Pārsniedz 5 nedēļas – līdz 2 mēnešiem

Pārsniedz 2 mēnešus – līdz 3 mēnešiem

Pārsniedz 3 mēnešus – līdz 4 mēnešiem

Pārsniedz 4 mēnešus – līdz 5 mēnešiem

Pārsniedz 5 mēnešus – līdz 6 mēnešiem

Pārsniedz 6 mēnešus – līdz 9 mēnešiem

Pārsniedz 9 mēnešus – līdz 12 mēnešiem

Pārsniedz 12 mēnešus – līdz 2 gadiem

Pārsniedz 2 gadus – līdz 5 gadiem

Pārsniedz 5 gadus

390

2.1.

Naudas līdzekļi, kuri pienākas no nodrošinātiem aizdevumiem un kapitāla tirgus darījumiem, kas ir nodrošināti ar turpmāk minēto:

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

400

2.1.1.

1. līmenis: tirgojami aktīvi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

410

2.1.1.1.

1. līmenis: izņemot segtās obligācijas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

420

2.1.1.1.1.

1. līmenis: centrālā banka

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

430

2.1.1.1.2.

1. līmenis (1. KKP)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

440

2.1.1.1.3.

1. līmenis (2. KKP, 3. KKP)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

450

2.1.1.1.4.

1. līmenis (4.+ KKP)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

460

2.1.1.2.

1. līmenis: segtās obligācijas (1. KKP)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

470

2.1.2.

2.A līmenis: tirgojami aktīvi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

480

2.1.2.1.

2.A līmenis: uzņēmuma obligācijas (1. KKP)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

490

2.1.2.2.

2.A līmenis: segtās obligācijas (1. KKP 1, 2. KKP)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

500

2.1.2.3.

2.A līmenis: publiskais sektors (1. KKP, 2. KKP)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

510

2.1.3.

2.B līmenis: tirgojami aktīvi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

520

2.1.3.1.

2.B līmenis: ABS (1. KKP)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

530

2.1.3.2.

2.B līmenis: segtās obligācijas (1.–6. KKP)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

540

2.1.3.3.

2.B līmenis: uzņēmuma obligācijas (KKP 1–3)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

550

2.1.3.4.

2.B līmenis: akcijas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

560

2.1.3.5.

2.B līmenis: publiskais sektors (3.–5. KKP)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

570

2.1.4.

Citi tirgojami aktīvi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

580

2.1.5.

Citi aktīvi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

590

2.2.

Naudas līdzekļi, kuri pienākas, bet kuri nav uzrādīti 2.1. postenī un kuri izriet no aizdevumiem un avansiem, kas piešķirti:

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

600

2.2.1.

Mazumtirdzniecības klientiem (privātpersonām vai MVU)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

610

2.2.2.

Nefinanšu komercsabiedrībām

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

620

3.2.2.

Kredītiestādēm

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

630

4.2.2.

Citiem finanšu klientiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

640

5.2.2.

Centrālām bankām

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

650

6.2.2.

Citiem darījumu partneriem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

660

2.3.

Ārvalstu valūtas mijmaiņas līgumi, kuru termiņš beidzas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

670

2.4.

No tādiem atvasinātiem instrumentiem izrietošs debitoru parāds, kuri nav uzrādīti 2.3. postenī

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

680

2.5.

Pašu portfelī esoši vērtspapīri, kuru termiņš beidzas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

690

2.6.

Citas ienākošās plūsmas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

700

2.7.

Ienākošās plūsmas kopā

 

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

710

2.8.

Neto līgumiskā starpība

 

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

720

2.9.

Kumulētā neto līgumiskā starpība

 

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

730-1080

3

KOMPENSĒJOŠĀ KAPACITĀTE

Sākotnējie krājumi

Uz nakti

Pārsniedz uz nakti – līdz 2 dienām

Pārsniedz 2 dienas – līdz 3 dienām

Pārsniedz 3 dienas – līdz 4 dienām

Pārsniedz 4 dienas – līdz 5 dienām

Pārsniedz 5 dienas – līdz 6 dienām

Pārsniedz 6 dienas – līdz 7 dienām

Pārsniedz 7 dienas – līdz 2 nedēļām

Pārsniedz 2 nedēļas – līdz 3 nedēļām

Pārsniedz 3 nedēļas – līdz 30 dienām

Pārsniedz 30 dienas – līdz 5 nedēļām

Pārsniedz 5 nedēļas – līdz 2 mēnešiem

Pārsniedz 2 mēnešus – līdz 3 mēnešiem

Pārsniedz 3 mēnešus – līdz 4 mēnešiem

Pārsniedz 4 mēnešus – līdz 5 mēnešiem

Pārsniedz 5 mēnešus – līdz 6 mēnešiem

Pārsniedz 6 mēnešus – līdz 9 mēnešiem

Pārsniedz 9 mēnešus – līdz 12 mēnešiem

Pārsniedz 12 mēnešus – līdz 2 gadiem

Pārsniedz 2 gadus – līdz 5 gadiem

Pārsniedz 5 gadus

730

3.1.

Monētas un banknotes

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

740

3.2.

Izņemamas centrālās bankas rezerves

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

750

3.3.

1. līmenis: tirgojami aktīvi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

760

3.3.1.

1. līmenis: izņemot segtās obligācijas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

770

3.3.1.1.

1. līmenis: centrālā banka

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

780

3.3.1.2.

1. līmenis (1. KKP)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

790

3.3.1.3.

1. līmenis (2. KKP, 3. KKP)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

800

3.3.1.4.

1. līmenis (4.+ KKP)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

810

3.3.2.

1. līmenis: segtās obligācijas (1. KKP)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

820

3.4.

2.A līmenis: tirgojami aktīvi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

830

3.4.1.

2.A līmenis: uzņēmuma obligācijas (1. KKP)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

840

3.4.3.

2.A līmenis: segtās obligācijas (1. KKP, 2. KKP)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

850

4.4.3.

2.A līmenis: publiskais sektors (1. KKP, 2. KKP)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

860

3.5.

2.B līmenis: tirgojami aktīvi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

870

3.5.1.

2.B līmenis: ABS (1. KKP)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

880

3.5.2.

2.B līmenis: segtās obligācijas (1.–6. KKP)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

890

3.5.3.

2.B līmenis: uzņēmuma obligācijas (KKP 1-3)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

900

3.5.4.

2.B līmenis: akcijas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

910

3.5.5.

2.B līmenis: publiskais sektors (3.–5. KKP)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

920

3.6.

Citi tirgojami aktīvi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

930

3.6.1.

Centrālā valdība (1. KKP);

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

940

3.6.2.

Centrālā valdība (2. un 3. KKP)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

950

3.6.3.

Akcijas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

960

3.6.4.

Segtās obligācijas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

970

3.6.5.

ABS

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

980

3.6.6.

Citi tirgojami aktīvi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

990

3.7.

Centrālo banku prasībām atbilstīgi netirgojami aktīvi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1000

3.8.

Neizmantotas saņemtās piešķirtās iespējas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1010

3.8.1.

1. līmenis: iespējas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1020

3.8.2.

2.B līmenis: ierobežota izmantojuma iespējas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1030

3.8.3.

2.B līmenis: IAS iespējas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1040

3.8.4.

Citi mehānismi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1050

3.8.4.1.

No grupas iekšējiem darījumu partneriem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1060

3.8.4.2.

No citiem darījumu partneriem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1070

3.9.

Neto izmaiņas kompensējošajā kapacitātē

 

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

1080

3.10.

Kumulētā kompensējošā kapacitāte

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

1090-1130

4

IESPĒJAMĀS SITUĀCIJAS

 

Uz nakti

Pārsniedz uz nakti – līdz 2 dienām

Pārsniedz 2 dienas – līdz 3 dienām

Pārsniedz 3 dienas – līdz 4 dienām

Pārsniedz 4 dienas – līdz 5 dienām

Pārsniedz 5 dienas – līdz 6 dienām

Pārsniedz 6 dienas – līdz 7 dienām

Pārsniedz 7 dienas – līdz 2 nedēļām

Pārsniedz 2 nedēļas – līdz 3 nedēļām

Pārsniedz 3 nedēļas – līdz 30 dienām

Pārsniedz 30 dienas – līdz 5 nedēļām

Pārsniedz 5 nedēļas – līdz 2 mēnešiem

Pārsniedz 2 mēnešus – līdz 3 mēnešiem

Pārsniedz 3 mēnešus – līdz 4 mēnešiem

Pārsniedz 4 mēnešus – līdz 5 mēnešiem

Pārsniedz 5 mēnešus – līdz 6 mēnešiem

Pārsniedz 6 mēnešus – līdz 9 mēnešiem

Pārsniedz 9 mēnešus – līdz 12 mēnešiem

Pārsniedz 12 mēnešus – līdz 2 gadiem

Pārsniedz 2 gadus – līdz 5 gadiem

Pārsniedz 5 gadus

1090

4.1.

Izejošās plūsmas no piešķirtajām iespējām

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1100

4.1.1.

Piešķirtās kredītiespējas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1110

4.1.1.1.

ko saņēmējs uzskata par 2.B līmeņa iespējām

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1120

4.1.1.2.

Citas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1130

4.1.2.

Likviditātes iespējas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1140

4.2.

Izejošās plūsmas saistībā ar kredītreitinga pazemināšanas robežvērtību

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1150-1290

IZZIŅAS POSTEŅI

Sākotnējie krājumi

Uz nakti

Pārsniedz uz nakti – līdz 2 dienām

Pārsniedz 2 dienas – līdz 3 dienām

Pārsniedz 3 dienas – līdz 4 dienām

Pārsniedz 4 dienas – līdz 5 dienām

Pārsniedz 5 dienas – līdz 6 dienām

Pārsniedz 6 dienas – līdz 7 dienām

Pārsniedz 7 dienas – līdz 2 nedēļām

Pārsniedz 2 nedēļas – līdz 3 nedēļām

Pārsniedz 3 nedēļas – līdz 30 dienām

Pārsniedz 30 dienas – līdz 5 nedēļām

Pārsniedz 5 nedēļas – līdz 2 mēnešiem

Pārsniedz 2 mēnešus – līdz 3 mēnešiem

Pārsniedz 3 mēnešus – līdz 4 mēnešiem

Pārsniedz 4 mēnešus – līdz 5 mēnešiem

Pārsniedz 5 mēnešus – līdz 6 mēnešiem

Pārsniedz 6 mēnešus – līdz 9 mēnešiem

Pārsniedz 9 mēnešus – līdz 12 mēnešiem

Pārsniedz 12 mēnešus – līdz 2 gadiem

Pārsniedz 2 gadus – līdz 5 gadiem

Pārsniedz 5 gadus

1200

10

Grupas iekšējās vai IAS izejošās plūsmas (izņemot ārvalstu valūtas)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1210

11

Grupas iekšējās vai IAS ienākošās plūsmas (izņemot ārvalstu valūtas un vērtspapīrus, kuriem iestājas termiņš)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1220

12

Grupas iekšējās vai IAS ienākošās plūsmas no vērtspapīriem, kuriem iestājas termiņš

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1230

13

Centrālo banku prasībām atbilstīgi (augstas kvalitātes likvīdie aktīvi)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1240

14

Centrālo banku prasībām atbilstīgi aktīvi, kas nav augstas kvalitātes likvīdie aktīvi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1270

17

Rīcības noteiktas izejošās plūsmas no noguldījumiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1280

18

Rīcības noteiktas ienākošās plūsmas no aizdevumiem un avansiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1290

19

Piešķirto iespēju rīcības noteiktais izmantojums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 



XXIII PIELIKUMS

NORĀDES PAR XXII PIELIKUMA TERMIŅU SADALĪJUMA VEIDNES AIZPILDĪŠANU

I DAĻA. VISPĀRĪGAS NORĀDES

II DAĻA. NORĀDES PAR KONKRĒTĀM RINDĀM

I DAĻA. VISPĀRĪGAS NORĀDES

1. Lai ņemtu vērā termiņu nesakritību iestādes darbībās (“termiņu sadalījums”) XXII pielikuma veidnē, iestādes piemēro šajā pielikumā ietvertos norādījumus.

2. Termiņa sadalījuma uzraudzības instruments ietver līgumiski noteiktās plūsmas un iespējamās izejošās plūsmas. Līgumiski noteiktās plūsmas, kas izriet no juridiski saistošiem nolīgumiem, un atlikušo termiņu no pārskata datuma uzrāda saskaņā ar minēto juridisko nolīgumu noteikumiem.

3. Iestādes ienākošās plūsmas neuzskaita divreiz.

4. Slejā “sākotnējais krājums” uzrāda posteņu krājumu pārskata sniegšanas datumā.

5. XXII pielikuma veidnē aizpilda tikai tukšās, baltās šūnas.

6. Termiņa sadalījuma veidnes iedaļa “Izejošās plūsmas un ienākošās plūsmas” ietver līgumiski noteiktas nākotnes naudas plūsmas no visiem bilances un ārpusbilances posteņiem. Uzrāda tikai tās izejošās plūsmas un ienākošās plūsmas, kas ir saskaņā ar pārskata sniegšanas datumā derīgiem līgumiem.

7. Termiņa sadalījuma veidnes iedaļa “Kompensējošā kapacitāte” atspoguļo neapgrūtināto aktīvu krājumu vai citus finansējuma avotus, kas iestādei pārskata sniegšanas datumā ir juridiski un praktiski pieejami, lai segtu iespējamo līgumisko starpību. Uzrāda tikai tās izejošās plūsmas un ienākošās plūsmas, kas ir saskaņā ar pārskata sniegšanas datumā pastāvošiem līgumiem.

8. Izejošās plūsmas un ienākošās plūsmas attiecīgajās iedaļās “Izejošās plūsmas” un “Ienākošās plūsmas” uzrāda bruto vērtībā ar plusa zīmi. Maksājamās un saņemamās summas attiecīgi uzrāda izejošās plūsmas un ienākošās plūsmas iedaļās.

9. Termiņa sadalījuma veidnes iedaļā “Kompensējošā kapacitāte” izejošās plūsmas un ienākošās plūsmas uzrāda neto vērtībā ar plus zīmi, ja tā ir ienākošā plūsma, un ar negatīvu zīmi, ja tā ir izejošā plūsma. Attiecībā uz naudas plūsmām uzrāda maksājamās summas. Vērtspapīru plūsmas uzrāda pašreizējā tirgus vērtībā. Plūsmas, kas rodas no kredītlīnijām un likviditātes līnijām, uzrāda līgumiski noteiktajās pieejamajās summās.

10. Līgumiski noteiktās plūsmas sadala pa 22 laika grupām atbilstīgi to atlikušajam termiņam, kur dienas nozīmē kalendārās dienas.

11. Uzrāda visas līgumiski noteiktās plūsmas, tostarp visas būtiskās naudas plūsmas no nefinanšu darbībām, piemēram, nodokļus, piemaksas, dividendes un īres maksas.

12. Lai iestādes piemērotu konservatīvu pieeju, nosakot plūsmu līgumiskos termiņus, tās nodrošina visu turpmāk minēto:

a) ja pastāv iespēja atlikt maksājumu vai saņemt avansa maksājumu, uzskata, ka iespēja ir izmantota, ja tā veicinātu izejošās plūsmas no iestādes vai atliktu ienākošās plūsmas iestādē;

b) ja iespēja veicināt izejošās plūsmas no iestādes ir tikai iestādes pašas ziņā, uzskata, ka iespēja ir izmantota tikai tādā gadījumā, ja tirgus sagaida, ka iestāde tā rīkosies. Uzskata, ka iespēja nav izmantota, ja tā veicinātu ienākošās plūsmas iestādē vai atliktu izejošās plūsmas no iestādes. Jebkuru izejošo naudas plūsmu, ko līgumiski izraisītu minētā ienākošā plūsma (kā pastarpinātā finansējuma gadījumā), uzrāda tajā pašā dienā, kad minēto ienākošo plūsmu;

c) visus beztermiņa noguldījumus un noguldījumus, kuriem nebeidzas termiņš, uzrāda 020. slejā kā “uz nakti”;

d) uzskata, ka beztermiņa repo vai aktīvu pirkšanas ar atpārdošanu darījumu un līdzīgu darījumu, ko jebkura puse var pārtraukt jebkurā dienā, termiņš ir uz nakti, ja vien paziņošanas periods nav ilgāks nekā viena diena; tādā gadījumā tos uzrāda attiecīgajā laika periodā saskaņā ar paziņošanas periodu;

e) uzskata, ka privātpersonu vai MVU termiņa noguldījumu ar priekšlaicīgas izņemšanas iespēju termiņš ir laika posms, kurā noguldījuma priekšlaicīgai izņemšanai nepiemērotu sodu saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 25. panta 4. punkta b) apakšpunktu;

f) ja iestāde nespēj noteikt minimālo līgumā noteiktā maksājuma grafiku attiecībā uz konkrētu posteni vai tā daļu, ievērojot šajā punktā paredzētos noteikumus, tā 220. slejā uzrāda posteni vai tā daļu kā 5 gadu laikposmu pārsniedzošu.

13. Izejošās procentu plūsmas un ienākošās procentu plūsmas no visiem bilances un ārpusbilances instrumentiem ietver visos attiecīgajos “izejošās plūsmas” un “ienākošās plūsmas” iedaļu posteņos.

14. Ārvalstu valūtas mijmaiņas līgumi, kuru termiņš beidzas, piemērojamajos veidnes laika intervālos atspoguļo dažādu valūtu mijmaiņas līgumu, ārvalstu valūtas nākotnes darījumu un nenokārtotu ārvalstu valūtas tagadnes darījumu nosacīto vērtību, beidzoties termiņam.

15. Naudas plūsmas no nenokārtotiem darījumiem īsu laiku pirms norēķina uzrāda attiecīgajās rindās un intervālos.

16. Posteņus, kur iestādei nav darījumu, piemēram, nav noteiktas kategorijas noguldījumu, atstāj neizpildītus.

17. Neuzrāda kavējumu posteņus un tos posteņus, par kuriem iestādei ir pamats sagaidīt, ka tie netiks izpildīti.

18. Ja saņemtais nodrošinājums ir ticis tālākieķīlāts darījumā, kura termiņš ir pēc darījuma, kurā iestāde saņēma nodrošinājumu, vērtspapīru izejošo plūsmu saņemtā nodrošinājuma patiesās vērtības summā uzrāda kompensējošās kapacitātes iedaļā attiecīgajā grupā saskaņā ar tā darījuma termiņu, kurā tika saņemts nodrošinājums.

19. Grupas iekšējie posteņi neietekmē pārskatu sniegšanu konsolidētā līmenī.

II DAĻA. NORĀDES PAR KONKRĒTĀM RINDĀM



Rinda

Atsauces uz tiesību aktiem un norādes

010–380

1.  IZEJOŠĀS PLŪSMAS

Izejošo naudas plūsmu kopsummu uzrāda šajās turpmāk norādītajās apakškategorijās.

010

1.1.  Saistības, kas izriet no emitētajiem vērtspapīriem

Izejošās naudas plūsmas, kas ir no parāda vērtspapīriem, kurus emitējusi pārskatu sniedzošā iestāde, t. i., pašu emisijas.

020

1.1.1.  Nenodrošinātas obligācijas, kuru termiņš ir pienācis

1.1. rindiņā uzrādīto izejošo naudas plūsmu, kas izriet no emitētajiem vērtspapīriem, summa, kura ir nenodrošināts parāds, ko pārskatu sniedzošā iestāde emitējusi trešām personām.

030

1.1.2.  Regulētas segtās obligācijas

1.1. rindiņā uzrādīto izejošo naudas plūsmu, kas izriet no emitētajiem vērtspapīriem, summa, kura ir obligācijas, kas ir atbilstošas, lai tām piemērotu Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 4. vai 5. punktā vai Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktā noteikto procedūru.

040

1.1.3.  Vērtspapīrošanas, kā termiņš ir pienācis

1.1. rindiņā uzrādīto izejošo naudas plūsmu, kas izriet no emitētajiem vērtspapīriem, summa, kura ir vērtspapīrošanas darījumi ar trešām personām atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 61. apakšpunktam.

050

1.1.4.  Citas

1.1. rindiņā uzrādīto izejošo naudas plūsmu, kas izriet no emitētajiem vērtspapīriem, summa, kura nav uzrādīta iepriekš minētās apakškategorijās.

060

1.2.  Saistības, kas radušās no nodrošinātiem aizdevumiem un kapitāla tirgus darījumiem, kas ir nodrošināti ar turpmāk minēto:

visu to izejošo naudas plūsmu kopsumma, kas izriet no nodrošinātajiem aizdevumiem un kapitāla tirgus darījumiem, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 192. pantā.

Piezīme: šeit uzrāda tikai naudas plūsmas; vērtspapīru plūsmas, kuras saistītas ar nodrošinātajiem aizdevumiem un kapitāla tirgus darījumiem, uzrāda iedaļā “Kompensējošā kapacitāte”.

070

1.2.1.  1. līmenis: tirgojami aktīvi

1.2. postenī uzrādīto izejošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar tirgojamiem aktīviem, kuri atbilstu Regulas (ES) 2015/61 7., 8. un 10. pantā noteiktajām prasībām, ja tie nenodrošinātu konkrēto darījumu.

KIU daļas vai ieguldījumu apliecības saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 15. pantu, kuras uzskata par 1. līmeņa aktīviem, uzrāda turpmāk minētajās apakškategorijās, kas atbilst to pamatā esošajiem aktīviem.

080

1.2.1.1.  1. līmenis: izņemot segtās obligācijas

1.2.1. postenī uzrādīto izejošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar aktīviem, kuri nav segtās obligācijas.

090

1.2.1.1.1.  1. līmenis: centrālā banka

1.2.1.1. postenī uzrādīto izejošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar aktīviem, kuri ir prasījumi pret centrālajām bankām vai kurus tās garantē.

100

1.2.1.1.2.  1. līmenis (1. KKP)

1.2.1.1. postenī uzrādīto izejošo naudas plūsmu, kas nav norādītas 1.2.1.1.1. postenī, summa, kura nodrošināta ar aktīviem, kas ir prasījumi pret emitentu vai garantijas devēju vai ko garantē emitents vai garantijas devējs, kuram norīkota ĀKNI ir piešķīrusi pirmo kredītkvalitātes pakāpi.

110

1.2.1.1.3.  1. līmenis (2. KKP, 3. KKP)

1.2.1.1. postenī uzrādīto izejošo naudas plūsmu, kas nav norādītas 1.2.1.1.1. postenī, summa, kura nodrošināta ar aktīviem, kas ir prasījumi pret emitentu vai garantijas devēju vai kuru garantē emitents vai garantijas devējs, kam norīkota ĀKNI ir piešķīrusi otro vai trešo kredītkvalitātes pakāpi.

120

1.2.1.1.4.  1. līmenis (4.+ KKP)

1.2.1.1. postenī uzrādīto izejošo naudas plūsmu, kas nav norādītas 1.2.1.1.1. postenī, summa, kura nodrošināta ar aktīviem, kas ir prasījumi pret emitentu vai garantijas devēju vai ko garantē emitents vai garantijas devējs, kuram norīkota ĀKNI ir piešķīrusi ceturto vai zemāku kredītkvalitātes pakāpi.

130

1.2.1.2.  1. līmenis: segtās obligācijas (1. KKP)

1.2.1. postenī uzrādīto izejošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar aktīviem, kuri ir segtās obligācijas. Jāņem vērā, ka saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 10. panta 1. punkta f) apakšpunktu tikai 1. KKP segtās obligācijas ir atbilstošas kā 1. līmeņa aktīvi.

140

1.2.2.  2.A līmenis: tirgojami aktīvi

1.2. postenī uzrādīto izejošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar tirgojamiem aktīviem, kuri atbilstu Regulas (ES) 2015/61 7., 8. un 11. pantā noteiktajām prasībām, ja tie nenodrošinātu konkrēto darījumu.

KIU daļas vai ieguldījumu apliecības saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 15. pantu, kuras uzskata par 2.A līmeņa aktīviem, uzrāda turpmāk minētajās apakškategorijās, kas atbilst to pamatā esošajiem aktīviem.

150

1.2.2.1.  2.A līmenis: uzņēmuma obligācijas (1. KKP)

1.2.2. postenī uzrādīto izejošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar uzņēmuma obligācijām, kurām norīkota ĀKNI ir piešķīrusi pirmo kredītkvalitātes pakāpi.

160

1.2.2.2.  2.A līmenis: segtās obligācijas (1. KKP, 2. KKP)

1.2.2. postenī uzrādīto izejošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar segtajām obligācijām, kurām norīkota ĀKNI ir piešķīrusi pirmo vai otro kredītkvalitātes pakāpi.

170

1.2.2.3.  2.A līmenis: publiskais sektors (1. KKP, 2. KKP)

1.2.2. postenī uzrādīto izejošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar aktīviem, kuri ir prasījumi pret centrālajām valdībām, centrālajām bankām, reģionālajām pašvaldībām, vietējām pašpārvaldēm vai publiskā sektora struktūrām vai kurus tās garantē. Jāņem vērā, ka saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 11. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu visiem 2.A līmenim atbilstošajiem publiskā sektora aktīviem jābūt vai nu pirmajai vai otrajai kredītkvalitātes pakāpei.

180

1.2.3.  2.B līmenis: tirgojami aktīvi

1.2. postenī uzrādīto izejošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar tirgojamiem aktīviem, kuri atbilstu Regulas (ES) 2015/61 7., 8. un 12. vai 13. pantā noteiktajām prasībām, ja tie nenodrošinātu konkrēto darījumu.

KIU daļas vai ieguldījumu apliecības saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 15. pantu, kuras uzskata par 2.B līmeņa aktīviem, uzrāda turpmāk minētajās apakškategorijās, kas atbilst to pamatā esošajiem aktīviem.

190

1.2.3.1.  2.B līmenis: ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (ABS) (1. KKP)

1.2.3 postenī uzrādīto izejošo naudas plūsmu summa, kuras nodrošinājums ir ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri, tostarp ar mājokļu hipotēkām nodrošināti vērtspapīri (RMBS). Jāņem vērā, ka saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 13. panta 2. punkta a) apakšpunktu visiem 2.B līmenim atbilstošajiem ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem jābūt pirmajai kredītkvalitātes pakāpei.

200

1.2.3.2.  2.B līmenis: segtās obligācijas (1.–6. KKP)

2.3.1. postenī uzrādīto izejošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar segtajām obligācijām.

210

1.2.3.3.  2.B līmenis: uzņēmuma obligācijas (1.–3. KKP)

1.2.3. postenī uzrādīto izejošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar uzņēmuma parāda vērtspapīriem.

220

1.2.3.4.  2.B līmenis: akcijas

1.2.3. postenī uzrādīto izejošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar akcijām.

230

1.2.3.5.  2.B līmenis: publiskais sektors (3.–5. KKP)

1.2.3. postenī uzrādīto izejošo naudas plūsmu summa, kas ir nodrošināta ar 2.B līmeņa aktīviem, kuri nav norādīti 1.2.3.1. līdz 1.2.3.4. postenī.

240

1.2.4.  Citi tirgojami aktīvi

1.2. postenī uzrādīto izejošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar tirgojamiem aktīviem, kuri nav uzrādīti 1.2.1., 1.2.2. vai 1.2.3. posteņos.

250

1.2.5.  Citi aktīvi

1.2. postenī uzrādīto izejošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar aktīviem, kuri nav uzrādīti 1.2.1., 1.2.2., 1.2.3. vai 1.2.4. posteņos.

260

1.3.  Saistības, kas nav uzrādītas 1.2. postenī un kas izriet no saņemtajiem noguldījumiem, izņemot noguldījumus, kas saņemti kā nodrošinājums

Izejošās naudas plūsmas, kas ir no visiem saņemtajiem noguldījumiem, izņemot 1.2. postenī uzrādītās izejošās naudas plūsmas un noguldījumus, kas saņemti kā nodrošinājums. Izejošās naudas plūsmas, kas izriet no atvasināto instrumentu darījumiem, uzrāda 1.4. vai 1.5. postenī.

Noguldījumus uzrāda atbilstīgi to agrākajai iespējamajai līgumiski noteiktajai termiņa dienai. Noguldījumus, ko var nekavējoties izņemt bez iepriekšēja paziņojuma (“pieprasījuma noguldījumi”), vai noguldījumus, kuriem netuvojas termiņš, uzrāda grupā “uz nakti”.

270

1.3.1.  Stabili privātpersonu vai MVU noguldījumi

1.3. postenī uzrādīto izejošo naudas plūsmu summa, kas ir no privātpersonu vai MVU noguldījumiem saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 3. panta 8. punktu un 24. pantu.

280

1.3.2.  Citi privātpersonu vai MVU noguldījumi

1.3. postenī uzrādīto izejošo naudas plūsmu summa, kas ir no privātpersonu vai MVU noguldījumiem saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 3. panta 8. punktu un kas nav uzrādīta 1.3.1. postenī.

290

1.3.3.  Operacionālie noguldījumi

1.3. postenī uzrādīto izejošo naudas plūsmu summa, kas ir no operacionālajiem noguldījumiem saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 27. pantu.

300

1.3.4.  Kredītiestāžu noguldījumi, kas nav operacionālie noguldījumi

1.3. postenī uzrādīto izejošo naudas plūsmu summa, kas ir no kredītiestāžu noguldījumiem un kas nav uzrādīta 1.3.3. postenī.

310

1.3.5.  Citu finanšu klientu noguldījumi, kas nav operacionālie noguldījumi

1.3. postenī uzrādīto izejošo naudas plūsmu summa, kas ir no finanšu klientu noguldījumiem saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 3. panta 9. punktu un kas nav uzrādīta 1.3.3. un 1.3.4. postenī.

320

1.3.6.  Centrālo banku noguldījumi, kas nav operacionālie noguldījumi

1.3. postenī uzrādītā izejošo naudas plūsmu summa, kas ir no centrālo banku noguldījumiem, kas nav operacionālie noguldījumi.

330

1.3.7.  Nefinanšu komercsabiedrību noguldījumi, kas nav operacionālie noguldījumi

1.3. postenī uzrādītā izejošo naudas plūsmu summa, kas ir no nefinanšu komercsabiedrību noguldījumiem, kas nav operacionālie noguldījumi.

340

1.3.8.  Citu darījumu partneru noguldījumi, kas nav operacionālie noguldījumi

1.3. postenī uzrādīto izejošo naudas plūsmu summa, kas ir no noguldījumiem, kuri nav uzrādīti 1.3.1. līdz 1.3.7. postenī.

350

1.4.  Ārvalstu valūtas mijmaiņas līgumi, kā termiņš beidzas

To izejošo naudas plūsmu kopsumma, kas ir no ārvalstu valūtas mijmaiņas līgumu termiņa pienākšanas, piemēram, no pamatsummas apmaiņas līguma termiņa beigās.

360

1.5.  No tādiem atvasinātiem instrumentiem izrietošs kreditoru parāds, kuri nav uzrādīti 1.4. postenī

To izejošo naudas plūsmu kopsumma, kura izriet no Regulas (ES) Nr. 575/2013 II pielikumā uzskaitīto līgumu atvasināto instrumentu kreditoru parādu pozīcijām, izņemot izejošās naudas plūsmas, kas izriet no ārvalstu valūtas mijmaiņas līgumiem, kuru termiņš beidzas un kurus uzrāda 1.4. postenī.

Kopsumma atspoguļo norēķinu summas, tostarp neizpildītus drošības rezervju pieprasījumus no pārskata datuma.

Kopsumma ietver 1. un 2. punkta summas dažādos laika intervālos.

1.  Naudas un vērtspapīru plūsmas saistībā ar atvasinātajiem instrumentiem, attiecībā uz ko pastāv nodrošinājuma nolīgums, kurā pieprasīts pilnīgs (vai pietiekams) darījuma partnera riska darījumu nodrošinājums, izslēdz no termiņa sadalījuma veidnēm; visas ar minētajiem atvasinātajiem instrumentiem saistītās naudas, vērtspapīru, naudas nodrošinājuma un vērtspapīru nodrošinājuma plūsmas izslēdz no veidnēm. Naudas un vērtspapīru nodrošinājuma krājumus, kas jau saņemti vai sniegti saistībā ar nodrošinātiem atvasinātajiem instrumentiem, neiekļauj termiņa sadalījuma veidnes 3. iedaļas slejā “Krājums”, kurā ietverta kompensējošā kapacitāte, izņemot naudas un vērtspapīru plūsmas saistībā ar drošības rezervju pieprasījumiem (“naudas vai vērtspapīru nodrošinājumu plūsmām”), kas drīzumā maksājami, bet vēl nav apmaksāti. Otro gadījumu attiecībā uz naudas nodrošinājumu atspoguļo 1.6. rindiņā (atvasināto instrumentu izejošās naudas plūsmas) un 2.4. rindiņā (atvasināto instrumentu ienākošās naudas plūsmas), un attiecībā uz vērtspapīru nodrošinājumu atspoguļo 3. iedaļā (kompensējošā kapacitāte).

2.  Attiecībā uz naudas un vērtspapīru ienākošajām un izejošajām plūsmām saistībā ar atvasinātajiem instrumentiem, kuriem nav nodrošinājuma nolīguma vai pieprasīts tikai daļējs nodrošinājums, nošķir līgumus, kas ietver iespējas, un citus līgumus:

a)  plūsmas, kas saistītas ar iespēju līgumiem līdzīgiem atvasinātajiem instrumentiem, iekļauj tikai tad, ja norunas cena ir zemāka (pirkšanas gadījumā) vai augstāka (pārdošanas gadījumā) par tirgus cenu (“ar pozitīvu iekšējo vērtību”). Šo plūsmu aizstājējvērtību nosaka, piemērojot abus turpmāk minētos elementus:

i)  iekļaujot pašreizējo tirgus vērtību vai līguma neto pašreizējo vērtību kā ienākošo naudas plūsmu termiņa sadalījuma veidnes 2.4. rindiņā (atvasināto instrumentu ienākošās naudas plūsmas) iespējas līguma vēlākajā izmantošanas datumā, ja bankai ir tiesības izmantot iespējas līgumu;

ii)  iekļaujot pašreizējo tirgus vērtību vai līguma neto pašreizējo vērtību kā izejošo naudas plūsmu termiņa sadalījuma veidnes 1.5. rindiņā (atvasināto instrumentu izejošās naudas plūsmas) iespējas līguma agrākajā izmantošanas datumā, ja bankas darījuma partnerim ir tiesības izmantot iespējas līgumu;

b)  ar citiem līgumiem, kas nav minēti a) apakšpunktā, saistītas plūsmas iekļauj, līgumiski noteiktās bruto naudas plūsmas projicējot attiecīgajos laika intervālos 1.5. rindiņā (atvasināto instrumentu izejošās naudas plūsmas) un 2.4. rindiņā (atvasināto instrumentu ienākošās naudas plūsmas) un likvīdo vērtspapīru līgumiski noteiktās plūsmas projicējot termiņa sadalījuma kompensējošajā kapacitātē, izmantojot pašreizējās pārskata sniegšanas datumā piemērojamās no tirgus izsecināmās nākotnes līgumu procentu likmes, ja summas vēl nav noteiktas.

370

1.6.  Citas izejošās plūsmas

Visu citu to izejošo naudas plūsmu kopsumma, kas nav uzrādītas 1.1., 1.2., 1.3., 1.4. vai 1.5. postenī. Iespējamās izejošās plūsmas šeit neuzrāda.

380

1.7.  Izejošās plūsmas kopā

1.1., 1.2., 1.3., 1.4., 1.5. un 1.6. postenī uzrādīto izejošo plūsmu summa.

390–700

 

390

2.1.  Naudas līdzekļi, kuri pienākas no nodrošinātiem aizdevumiem un kapitāla tirgus darījumiem, kas ir nodrošināti ar turpmāk minēto:

visu to ienākošo naudas plūsmu kopsumma, kas ir no nodrošinātajiem aizdevumiem un kapitāla tirgus darījumiem, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 192. pantā.

Šeit uzrāda tikai naudas plūsmas; vērtspapīru plūsmas, kuras saistītas ar nodrošinātajiem aizdevumiem un kapitāla tirgus darījumiem, uzrāda iedaļā “Kompensējošā kapacitāte”.

400

2.1.1.  1. līmenis: tirgojami aktīvi

2.1. postenī uzrādīto ienākošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar tirgojamiem aktīviem saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 7., 8. un 10. pantu.

KIU daļas vai ieguldījumu apliecības saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 15. pantu, kuras uzskata par 1. līmeņa aktīviem, uzrāda turpmāk minētajās apakškategorijās, kas atbilst to pamatā esošajiem aktīviem.

410

2.1.1.1.  1. līmenis: izņemot segtās obligācijas

2.1.1. postenī uzrādīto ienākošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar aktīviem, kuri nav segtās obligācijas.

420

2.1.1.1.1.  1. līmenis: centrālā banka

2.1.1.1. postenī uzrādīto ienākošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar aktīviem, kuri ir prasījumi pret centrālajām bankām vai kurus tās garantē.

430

2.1.1.1.2.  1. līmenis (1. KKP)

2.1.1.1. postenī uzrādīto ienākošo naudas plūsmu, kas nav norādītas 2.1.1.1.1. postenī, summa, kuru nodrošināta ar aktīviem, kas ir prasījumi pret emitentu vai garantijas devēju vai ko garantē emitents vai garantijas devējs, kam norīkota ĀKNI ir piešķīrusi pirmo kredītkvalitātes pakāpi.

440

2.1.1.1.3.  1. līmenis (2. KKP, 3. KKP)

2.1.1.1. postenī uzrādīto ienākošo naudas plūsmu, kas nav norādītas 2.1.1.1.1. postenī, summa, kura nodrošināta ar aktīviem, kas ir prasījumi pret emitentu vai garantijas devēju vai ko garantē emitents vai garantijas devējs, kam norīkota ĀKNI ir piešķīrusi otro vai trešo kredītkvalitātes pakāpi.

450

2.1.1.1.4.  1. līmenis (4.+ KKP)

2.1.1.1. postenī uzrādīto ienākošo naudas plūsmu, kas nav norādītas 2.1.1.1.1. postenī, summa, kura nodrošināta ar aktīviem, kas ir prasījumi pret emitentu vai garantijas devēju vai ko garantē emitents vai garantijas devējs, kam norīkota ĀKNI ir piešķīrusi ceturto vai zemāku kredītkvalitātes pakāpi.

460

2.1.1.2.  1. līmenis: segtās obligācijas (1. KKP)

2.1.1. postenī uzrādīto ienākošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar aktīviem, kuri ir segtās obligācijas. Jāņem vērā, ka saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 10. panta 1. punkta f) apakšpunktu tikai 1. KKP segtās obligācijas ir atbilstošas kā 1. līmeņa aktīvi.

470

2.1.2.  2.A līmenis: tirgojami aktīvi

2.1. postenī uzrādīto ienākošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar tirgojamiem aktīviem saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 7., 8. un 11. pantu.

KIU daļas vai ieguldījumu apliecības saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 15. pantu, kuras uzskata par 2.A līmeņa aktīviem, uzrāda turpmāk minētajās apakškategorijās, kas atbilst to pamatā esošajiem aktīviem.

480

2.1.2.1.  2.A līmenis: uzņēmuma obligācijas (1. KKP)

2.1.2. postenī uzrādīto ienākošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar uzņēmuma obligācijām, kurām norīkota ĀKNI ir piešķīrusi pirmo kredītkvalitātes pakāpi.

490

2.1.2.2.  2.A līmenis: segtās obligācijas (1. KKP, 2. KKP)

2.1.2. postenī uzrādīto ienākošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar segtajām obligācijām, kurām norīkota ĀKNI ir piešķīrusi pirmo vai otro kredītkvalitātes pakāpi.

500

2.1.2.3.  2.A līmenis: publiskais sektors (1. KKP, 2. KKP)

2.1.2. postenī uzrādīto ienākošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar aktīviem, kuri ir prasījumi pret centrālajām valdībām, centrālajām bankām, reģionālajām pašvaldībām, vietējām pašpārvaldēm vai publiskā sektora struktūrām vai ko tās garantē. Jāņem vērā, ka saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 11. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu visiem 2.A līmenim atbilstošajiem publiskā sektora aktīviem ir vai nu pirmā vai otrā kredītkvalitātes pakāpe.

510

2.1.3.  2.B līmenis: tirgojami aktīvi

2.1. postenī uzrādīto ienākošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar tirgojamiem aktīviem saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 7., 8. un 12. vai 13. pantu.

KIU daļas vai ieguldījumu apliecības saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 15. pantu, kuras uzskata par 2.B līmeņa aktīviem, uzrāda turpmāk minētajās apakškategorijās, kas atbilst to pamatā esošajiem aktīviem.

520

2.1.3.1.  2.B līmenis ABS (1. KKP)

2.1.3 postenī uzrādīto ienākošo naudas plūsmu summa, kuras nodrošinājums ir ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri, tostarp ar mājokļu hipotēkām nodrošināti vērtspapīri (RMBS).

530

2.1.3.2.  2.B līmenis: segtās obligācijas (1.–6. KKP)

2.1.3. postenī uzrādīto ienākošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar segtajām obligācijām.

540

2.1.3.3.  2.B līmenis: uzņēmuma obligācijas (1.–3. KKP)

2.1.3. postenī uzrādīto ienākošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar uzņēmuma parāda vērtspapīriem.

550

2.1.3.4.  2.B līmenis: akcijas

2.1.3. postenī uzrādīto ienākošo naudas plūsmu summa, kas ir akcijas.

560

2.1.3.5.  2.B līmenis: publiskais sektors (3.–5. KKP)

2.1.3. postenī uzrādīto ienākošo naudas plūsmu summa, kas ir 2.B līmeņa aktīvi, kuri nav norādīti 2.1.3.1. līdz 2.1.3.4. postenī.

570

2.1.4.  Citi tirgojami aktīvi

2.1. postenī uzrādīto ienākošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar tirgojamiem aktīviem, kuri nav uzrādīti 2.1.1., 2.1.2. vai 2.1.3. posteņos.

580

2.1.5.  Citi aktīvi

2.1. postenī uzrādīto ienākošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar aktīviem, kuri nav uzrādīti 2.1.1., 2.1.2., 2.1.3. vai 2.1.4. posteņos.

590

2.2.  Naudas līdzekļi, kuri pienākas, bet kuri nav uzrādīti 2.1. postenī un kuri izriet no aizdevumiem un avansiem, kas piešķirti:

Ienākošās naudas plūsmas no aizdevumiem un avansiem

Ienākošās naudas plūsmas uzrāda vēlākajā līgumiski noteiktajā atmaksāšanas dienā. Attiecībā uz atjaunojamām iespējām tiek uzskatīts, ka spēkā esošais aizdevums ir pagarināts un visus atlikumus uzskata par piešķirtām iespējām.

600

2.2.1.  Klienti, kas ir privātpersonas vai MVU

2.2. postenī uzrādīto ienākošo naudas plūsmu summa, kas ir no fiziskām personām vai MVU saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 3. panta 8. punktu.

610

2.2.2.  Nefinanšu komercsabiedrības

2.2. postenī uzrādīto ienākošo naudas plūsmu summa, kas ir no nefinanšu komercsabiedrībām.

620

2.2.3.  Kredītiestādes

2.2. postenī uzrādīto ienākošo naudas plūsmu summa, kas ir no kredītiestādēm.

630

2.2.4.  Citi finanšu klienti

2.2. postenī uzrādīto ienākošo naudas plūsmu summa, kas ir no finanšu klientiem saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 3. panta 9. punktu un kas nav uzrādīta 2.2.3 postenī.

640

2.2.5.  Centrālās bankas

2.2. postenī uzrādīto ienākošo naudas plūsmu summa, kas ir no centrālām bankām.

650

2.2.6.  Citi darījumu partneri

2.2. postenī uzrādīto ienākošo naudas plūsmu summa, kas ir no citiem darījumu partneriem, kuri nav minēti 2.2.1.–2.2.5. iedaļā.

660

2.3.  Ārvalstu valūtas mijmaiņas līgumi, kā termiņš beidzas

Līgumiski noteiktu ienākošo naudas plūsmu kopsumma, kas izriet no ārvalstu valūtas mijmaiņas līgumu darījumu termiņa iestāšanās, piemēram, no pamatsummas apmaiņas līguma termiņa beigās.

Tas piemērojamajos veidnes laika intervālos atspoguļo dažādu valūtu mijmaiņas līgumu, ārvalstu valūtastūlītējus un termiņdarījumu nosacīto vērtību, beidzoties termiņam.

670

2.4.  No tādiem atvasinātiem instrumentiem izrietošs debitoru parāds, kuri nav uzrādīti 2.3. postenī

To līgumiski noteikto ienākošo naudas plūsmu kopsumma, kura izriet no Regulas 575/2013 II pielikumā norādīto līgumu atvasināto instrumentu debitoru parādu pozīcijām, izņemot ienākošās naudas plūsmas, kas ir no ārvalstu valūtas mijmaiņas darījumiem, kuru termiņš beidzas un kurus uzrāda 2.3. postenī.

Kopsumma ietver norēķinu summas, tostarp neizpildītus drošības rezervju pieprasījumus no pārskata datuma.

Kopsumma ietver 1. un 2. punkta summas dažādos laika intervālos.

1.  Naudas un vērtspapīru plūsmas saistībā ar atvasinātajiem instrumentiem, attiecībā uz ko pastāv nodrošinājuma nolīgums, kurā pieprasīts pilnīgs (vai pietiekams) darījuma partnera riska darījumu nodrošinājums, izslēdz no abām termiņa sadalījuma veidnēm, un visas naudas plūsmas, vērtspapīrus, naudas nodrošinājumu un vērtspapīru nodrošinājumu, kas ir saistīti ar minētajiem atvasinātajiem instrumentiem, izslēdz no veidnes. Naudas un vērtspapīru nodrošinājuma krājumus, kas jau saņemti vai sniegti saistībā ar nodrošinātiem atvasinātajiem instrumentiem, neiekļauj termiņa sadalījuma veidnes 3. iedaļas slejā “Krājums”, kurā ietverta kompensējošā kapacitāte, izņemot naudas un vērtspapīru plūsmas saistībā ar drošības rezervju pieprasījumiem, kas drīzumā maksājami, bet vēl nav apmaksāti. Otro gadījumu attiecībā uz naudas nodrošinājumu atspoguļo 1.5. rindiņā (atvasināto instrumentu izejošās naudas plūsmas) un 2.4. rindiņā (atvasināto instrumentu ienākošās naudas plūsmas), un attiecībā uz vērtspapīru nodrošinājumu termiņa sadalījumā atspoguļo 3. iedaļā (kompensējošā kapacitāte).

2.  Attiecībā uz naudas un vērtspapīru ienākošajām un izejošajām plūsmām saistībā ar atvasinātajiem instrumentiem, kuriem nav nodrošinājuma nolīguma vai pieprasīts tikai daļējs nodrošinājums, nošķirti līgumus, kas ietver iespējas, un citus līgumus:

a)  plūsmas, kas saistītas ar iespēju līgumiem līdzīgiem atvasinātajiem instrumentiem, iekļauj tikai tad, ja tie ir ar pozitīvu iekšējo vērtību. Šo plūsmu aizstājējvērtību nosaka, piemērojot abus turpmāk minētos elementus:

i)  iekļaujot pašreizējo tirgus vērtību vai līguma neto pašreizējo vērtību kā ienākošo naudas plūsmu termiņa sadalījuma veidnes 2.4. rindiņā (atvasināto instrumentu ienākošās naudas plūsmas) iespējas līguma vēlākajā izmantošanas datumā, ja bankai ir tiesības izmantot iespējas līgumu;

ii)  iekļaujot pašreizējo tirgus vērtību vai līguma neto pašreizējo vērtību kā izejošo naudas plūsmu termiņa sadalījuma veidnes 1.5. rindiņā (atvasināto instrumentu izejošās naudas plūsmas) iespējas līguma agrākajā izmantošanas datumā, ja bankas darījuma partnerim ir tiesības izmantot iespējas līgumu;

b)  ar citiem līgumiem, kas nav minēti a) apakšpunktā, saistītas plūsmas iekļauj, bruto grupas projicējot 1.5. rindiņā (atvasināto instrumentu izejošās naudas plūsmas) un 2.4. rindiņā (atvasināto instrumentu ienākošās naudas plūsmas) un vērtspapīru līgumiski noteiktās plūsmas projicējot termiņa sadalījuma kompensējošajā kapacitātē, izmantojot pašreizējās pārskata sniegšanas datumā piemērojamās no tirgus izsecināmās nākotnes līgumu procentu likmes, ja summas vēl nav noteiktas.

680

2.5.  Pašu portfelī esoši vērtspapīri, kā termiņš beidzas

Ienākošo plūsmu summa, kas ir pamatsummas atmaksa no pašu ieguldījumiem, kuru termiņš ir pienācis un kuri ir ņemti obligāciju veidā un uzrādīti saskaņā ar to atlikušo līgumiski noteikto termiņu. Šajā postenī ietver ienākošās naudas plūsmas no vērtspapīriem, kuriem iestājas termiņš, ko uzrāda kompensējošajā kapacitātē. Tādēļ tad, kad pienāk vērtspapīra termiņš, to uzrāda kā vērtspapīru izejošo plūsmu kompensējošā kapacitātē un līdz ar to šeit kā ienākošo naudas plūsmu.

690

2.6.  Citas ienākošās plūsmas

Visu citu to ienākošo naudas plūsmu kopsumma, kas nav uzrādītas iepriekš 2.1., 2.2., 2.3., 2.4. vai 2.5. postenī. Iespējamās ienākošās plūsmas šeit neuzrāda.

700

2.7.  Ienākošās plūsmas kopā

2.1., 2.2., 2.3., 2.4., 2.5. un 2.6. posteņos uzrādīto ienākošo plūsmu summa.

710

2.8.  Neto līgumiskā starpība

2.7. postenī uzrādītās ienākošās plūsmas kopā, atskaitot 1.7. postenī uzrādītās izejošās plūsmas kopā.

720

2.9.  Kumulētā neto līgumiskā starpība

Kumulētā neto līgumiskā starpība no pārskata sniegšanas datuma līdz attiecīgā laika intervāla augšējai robežai.

730-1080

3.  KOMPENSĒJOŠĀ KAPACITĀTE

Termiņu sadalījuma “kompensējošajā kapacitātē” iekļauj informāciju par to, kā attīstās iestādes līdzdalība dažādu likviditātes pakāpju aktīvos, tostarp tirgojamos aktīvos un centrālās bankas prasībām atbilstošos aktīvos, kā arī iestādei līgumiski piešķirtās iespējās.

Konsolidētajā līmenī sniedzot pārskatu par atbilstību centrālās bankas prasībām, pamatā ir noteikumi par atbilstību centrālās bankas prasībām, kas ir piemērojamas katrai konsolidētajai iestādei tās jurisdikcijā.

Ja kompensējošā kapacitāte attiecas uz tirgojamiem aktīviem, iestādes sniedz pārskatu par tirgojamiem aktīviem, ko tirgos lielos, dziļos un aktīvos repo vai skaidras naudas tirgos, kam raksturīgs zems koncentrācijas līmenis.

Kompensējošās kapacitātes slejās uzrādītie aktīvi ietver tikai neapgrūtinātos aktīvus, kas iestādei ir pieejami, lai tos jebkurā laikā konvertētu skaidrā naudā ar mērķi aizpildīt līgumisko līgumiskā starpību starp ienākošajām naudas plūsmām un izejošajām naudas plūsmām attiecīgajā laika periodā. Šajā nolūkā piemēro apgrūtināto aktīvu definīciju, kas noteikta Komisijas Deleģētās regulā (ES) 2015/61. Aktīvus neizmanto, lai sniegtu kredītkvalitātes uzlabojumus strukturētos darījumos vai lai segtu darbības izmaksas (piemēram, īres un algas); aktīvus pārvalda ar skaidru vienīgo nodomu tos izmantot kā iespējamo līdzekļu avotu.

Aktīvus, ko iestāde ir saņēmusi kā nodrošinājumu aktīvu pirkšanas ar atpārdošanu un nodrošinātos finansējuma darījumos (SFT), var uzskatīt par daļu no kompensējošās kapacitātes, ja tos tur iestādē, ja tie nav bijuši tālākieķīlāti un ja tie ir juridiski un uz līgumu pamata pieejami iestādes izmantošanai.

Lai izvairītos no divkāršas uzskaitīšanas gadījumos, ja iestāde uzrāda iepriekš izvietotos aktīvus 3.1. līdz 3.7. postenī, tā nenorāda minēto iespēju attiecīgo kapacitāti 3.8. postenī.

Iestādes uzrāda aktīvus, ja tie atbilst rindas aprakstam un ir pieejami pārskata sniegšanas datumā, kā sākotnējs krājums 010. slejā.

Kompensējošajā kapacitātē 020. līdz 220. slejā ir ietvertas līgumiski noteiktās plūsmas. Ja iestādei ir iesaistījusies repo darījumā, aktīvs, kas tiek pārdots ar atpirkšanu, tiek atgriezts kā ienākošā vērtspapīru plūsma termiņa grupā, kurā pienāk repo darījuma termiņš. Tāpat arī izejošo naudas plūsmu no repo darījuma, kā termiņš beidzas, uzrāda attiecīgajā izejošajā naudas plūsmas intervālā 1.2. postenī. Ja iestādei ir iesaistījusies aktīvu pirkšanas ar atpārdošanu darījumā, aktīvs, kas tiek pārdots ar atpirkšanu, tiek atgriezts kā ienākošā vērtspapīru plūsma termiņa grupā, kurā pienāk repo darījuma termiņš. Tāpat arī ienākošo naudas plūsmu no repo darījuma, kā termiņš beidzas, uzrāda attiecīgajā ienākošās naudas plūsmas intervālā 2.1. postenī. Nodrošinājuma mijmaiņas darījumus uzrāda kā līgumiski noteiktas vērtspapīru ienākošās un izejošās plūsmas kompensējošās kapacitātes iedaļā attiecīgajā termiņu grupā, kurā pienāk minēto mijmaiņas darījumu termiņš.

Izmaiņas līgumiski noteiktās kredītlīniju un likviditātes līniju, kas uzrādītas 3.8. postenī, pieejamajā summā uzrāda kā plūsmu attiecīgajā laika intervālā. Ja kādai iestādei ir noguldījums uz nakti centrālajā bankā, attiecībā uz minēto posteni noguldījuma summu uzrāda kā sākotnēju krājumu 3.2. postenī un kā izejošo naudas plūsmu termiņa grupā “uz nakti”. Attiecīgi izrietošo naudas plūsmu uzrāda 2.2.5. postenī.

Vērtspapīrus, kā termiņš beidzas, kompensējošajā kapacitātē uzrāda, pamatojoties uz to līgumiski noteikto termiņu. Kad pienāk vērtspapīra termiņš, to svītro no aktīvu kategorijas, kurā tas ir bijis sākotnēji uzrādīts, un tam piemēro tādu procedūru kā izejošai vērtspapīru plūsmai, un no tā izrietošo ienākošo naudas plūsmu uzrāda 2.5. postenī.

Visas vērtspapīru vērtības uzrāda attiecīgajā intervālā pašreizējā tirgus vērtībā.

3.8. postenī uzrāda tikai līgumiski noteiktās pieejamās summas.

Lai izvairītos no divkāršas uzskaitīšanas, ienākošās naudas plūsmas neuzskaita kompensējošās kapacitātes 3.1. vai 3.2. postenī.

Posteņus kompensējošajā kapacitātē uzrāda šajās turpmāk norādītajās apakškategorijās.

730

3.1.  Monētas un banknotes

Naudas kopsumma, kas ir no monētām un banknotēm.

740

3.2.  Izņemamas centrālās bankas rezerves

Centrālo banku rezervju kopsumma saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 10. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) punktu, kas ir izņemama vēlākais uz nakti.

Vērtspapīrus, kas ir prasījumi pret centrālajām bankām vai ko tās garantē, neuzrāda šeit.

750

3.3.  1. līmenis: tirgojami aktīvi

Tirgojamu aktīvu tirgus vērtība saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 7., 8. un 10. pantu.

KIU daļas vai ieguldījumu apliecības saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 15. pantu, kuras uzskata par 1. līmeņa aktīviem, uzrāda turpmāk minētajās apakškategorijās, kas atbilst to pamatā esošajiem aktīviem.

760

3.3.1.  1. līmenis: izņemot segtās obligācijas

3.3. postenī uzrādītā summa, kas nav segtās obligācijas.

770

3.3.1.1.  1. līmenis: centrālā banka

3.3.1. postenī uzrādītā summa, kas ir aktīvi, kuri ir prasījumi pret centrālajām bankām vai ko tās garantē.

780

3.3.1.2.  1. līmenis (1. KKP)

3.3.1. postenī uzrādītā summa, kas nav norādīta 3.3.1.1. postenī un ir aktīvi, kuri ir prasījumi pret emitentu vai garantijas devēju vai ko garantē emitents vai garantijas devējs, kuram norīkota ĀKNI ir piešķīrusi pirmo kredītkvalitātes pakāpi.

790

3.3.1.3.  1. līmenis (2. KKP, 3. KKP)

3.3.1. postenī uzrādītā summa, kas nav norādīta 3.3.1.1. postenī un ir aktīvi, kuri ir prasījumi pret emitentu vai garantijas devēju vai ko garantē emitents vai garantijas devējs, kuram norīkota ĀKNI ir piešķīrusi otro vai trešo kredītkvalitātes pakāpi.

800

3.3.1.4.  1. līmenis (4.+ KKP)

3.3.1. postenī uzrādītā summa, kas nav norādīta 3.3.1.1. postenī un ir aktīvi, kuri ir prasījumi pret emitentu vai garantijas devēju vai ko garantē emitents vai garantijas devējs, kuram norīkota ĀKNI ir piešķīrusi ceturto vai zemāku kredītkvalitātes pakāpi.

810

3.3.2.  1. līmenis: segtās obligācijas (1. KKP)

3.3. postenī uzrādītā summa, kas ir segtās obligācijas. Jāņem vērā, ka saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 10. panta 1. punkta f) apakšpunktu tikai 1. KKP segtās obligācijas ir atbilstošas kā 1. līmeņa aktīvi.

820

3.4.  2.A līmenis: tirgojami aktīvi

Tirgojamu aktīvu tirgus vērtība saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 7., 8. un 11. pantu.

KIU daļas vai ieguldījumu apliecības saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 15. pantu, kuras uzskata par 2.A līmeņa aktīviem, uzrāda turpmāk minētajās apakškategorijās, kas atbilst to pamatā esošajiem aktīviem.

830

3.4.1.  2.A līmenis: uzņēmuma obligācijas (1. KKP)

3.4. postenī uzrādītā summa, kas ir uzņēmuma obligācijas, kurām norīkota ĀKNI ir piešķīrusi pirmo kredītkvalitātes pakāpi.

840

3.4.2.  2.A līmenis: segtās obligācijas (1. KKP, 2. KKP)

3.4. postenī uzrādītā summa, kas ir segtās obligācijas, kurām norīkota ĀKNI ir piešķīrusi pirmo vai otro kredītkvalitātes pakāpi.

850

3.4.3.  2.A līmenis: publiskais sektors (1. KKP, 2. KKP)

3.4. postenī uzrādītā summa, kas ir aktīvi, kuri ir prasījumi pret centrālajām valdībām, centrālajām bankām, reģionālajām pašvaldībām, vietējām pašpārvaldēm vai publiskā sektora struktūrām vai ko tās garantē. Jāņem vērā, ka saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 11. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu visiem 2.A līmenim atbilstošajiem publiskā sektora aktīviem jābūt vai nu pirmajai vai otrajai kredītkvalitātes pakāpei.

860

3.5.  2.B līmenis: tirgojami aktīvi

Tirgojamu aktīvu tirgus vērtība saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 7., 8. un 12. vai 13. pantu.

KIU daļas vai ieguldījumu apliecības saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 15. pantu, kuras uzskata par 2.B līmeņa aktīviem, uzrāda turpmāk minētajās apakškategorijās, kas atbilst to pamatā esošajiem aktīviem.

870

3.5.1.  2.B līmenis ABS (1. KKP)

3.5. postenī uzrādītā summa, kas ir ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (tostarp RMBS). Jāņem vērā, ka saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 13. panta 2. punkta a) apakšpunktu visiem 2.B līmenim atbilstīgajiem ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem ir pirmā kredītkvalitātes pakāpe.

880

3.5.2.  2.B līmenis: segtās obligācijas (1.–6. KKP)

3.5. postenī uzrādītā summa, kas ir segtās obligācijas.

890

3.5.3.  2.B līmenis: uzņēmuma obligācijas (1.–3. KKP)

3.5. postenī uzrādītā summa, kas ir uzņēmuma parāda vērtspapīri.

900

3.5.4.  2.B līmenis: akcijas

3.5. postenī uzrādītā summa, kas ir akcijas.

910

3.5.5.  2.B līmenis: publiskais sektors (3.–5. KKP)

3.5. postenī uzrādītā summa, kas ir 2.B līmeņa aktīvi, kuri nav uzrādīti 3.5.1.–3.5.4. posteņos.

920

3.6.  Citi tirgojami aktīvi

To tirgojamo aktīvu tirgus vērtību, kuri nav norādīti 3.3., 3.4. vai 3.5. postenī.

Grupas ietvaros vai iestādes pašas emitētos vērtspapīrus un vērtspapīru plūsmas no citiem tirgojamiem aktīviem aktīvi neuzrāda kompensējošajā kapacitātē. Tomēr naudas plūsmas no šādiem posteņiem uzrāda veidnes 1. un 2. iedaļas attiecīgajās daļās.

930

3.6.1.  Centrālā valdība (1. KKP)

3.6. postenī uzrādītā summa, kas ir aktīvi, kuri ir prasījumi pret centrālo valdību vai ko garantē centrālā valdība, kurai norīkota ĀKNI ir piešķīrusi pirmo kredītkvalitātes pakāpi.

940

3.6.2.  Centrālā valdība (2.–3. KKP)

3.6. postenī uzrādītā summa, kas ir aktīvi, kuri ir prasījumi pret centrālo valdību vai ko garantē centrālā valdība, kurai norīkota ĀKNI ir piešķīrusi otro vai trešo kredītkvalitātes pakāpi.

950

3.6.3.  Akcijas

3.6. postenī uzrādītā summa, kas ir akcijas.

960

3.6.4.  Segtās obligācijas

3.6. postenī uzrādītā summa, kas ir segtās obligācijas.

970

3.6.5.   ABS

3.6. postenī uzrādītā summa, kas ir ABS.

980

3.6.6.  Citi tirgojami aktīvi

3.6. postenī uzrādītā summa, kas ir cits tirgojams aktīvs, kurš nav uzrādīts 3.6.1.–3.6.5. posteņos.

990

3.7.  Centrālo banku prasībām atbilstoši netirgojami aktīvi

Tādu netirgojamo aktīvu kopējā uzskaites vērtība, kuri ir atbilstošs nodrošinājums standarta likviditātes operācijām centrālajā bankā, kur iestādei ir tieša piekļuve tās konsolidācijas līmenī.

Iestādes atstāj šo lauku neaizpildītu attiecībā uz aktīviem, kuri denominēti valūtā, kas Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 2015/233 (1) iekļauta kā valūta, kuras atbilstība centrālās bankas prasībām definēta ļoti šauri. Grupas ietvaros vai iestādes pašas emitētos vērtspapīrus un vērtspapīru plūsmas no citiem tirgojamiem aktīviem aktīvi neuzrāda kompensējošajā kapacitātē. Tomēr naudas plūsmas no šādiem posteņiem uzrāda veidnes 1. un 2. iedaļas attiecīgajās daļās.

1000

3.8.  Neizmantotas saņemtās piešķirtās iespējas

Neizmantotu piešķirto iespēju, kas piešķirtas pārskatu sniedzošajai iestādei, kopsumma. Tie ietver līgumiski neatsaucamas iespējas. Iestādes uzrāda pazeminātu summu gadījumos, kad iespējamās nodrošinājuma vajadzības izmantot šīs iespējas pārsniedz nodrošinājuma pieejamību.

Lai izvairītos no divkāršas iespēju uzskaitīšanas gadījumos, kad pārskatu sniedzošā iestāde attiecībā uz neizmantotām iespējām aktīvus jau ir izvietojusi kā nodrošinājumu un jau ir uzrādījusi aktīvus 3.1. līdz 3.7. postenī, minētās iespējas neuzrāda 3.8. postenī. Tas pats attiecas uz gadījumiem, kad pārskatu sniedzošajai iestādei varētu nākties izvietot aktīvus kā nodrošinājumu, lai kredītlīniju izmantotu tādā apmērā, kā uzrādīts šajā laukā.

1010

3.8.1.  līmenis: iespējas

3.8. postenī uzrādītā summa, kas ir centrālās bankas nodrošināta iespēja saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 19. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

1020

3.8.2.  2B līmenis: ierobežota izmantojuma iespējas

3.8. postenī uzrādītā summa, kas ir likviditātes finansējums saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 14. pantu.

1030

3.8.3.  2.B līmenis: IAS iespējas

3.8. postenī uzrādītā summa, kas ir likviditātes finansējums saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 16. panta 2. punktu.

1040

3.8.4.  Citas iespējas

3.8. postenī uzrādītā summa, izņemot 3.8.1.–3.8.3. posteņos uzrādīto summu.

1050

3.8.4.1.  No grupas iekšējiem darījumu partneriem

3.8.4. postenī uzrādītā summa, ja darījuma partneris ir iestādes mātesuzņēmums vai meitasuzņēmums vai tā paša mātesuzņēmuma cits meitasuzņēmums, vai tas ar kredītiestādi ir saistīts Direktīvas 83/349/EEK 12. panta 1. punkta izpratnē, vai tas ir tās pašas institucionālās aizsardzības shēmas dalībnieks, kas minēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta 7. punktā, vai centrālā iestāde vai dalībnieks kādā tīklā vai kooperatīvajā grupā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 10. pantu.

1060

3.8.4.2.  No citiem darījumu partneriem

3.8.4. postenī uzrādītā summa, izņemot 3.8.4.1. postenī uzrādīto summu.

1070

3.9.  Neto izmaiņas kompensējošajā kapacitātē

Uzrāda neto izmaiņas riska darījumos ar 3.2., 3.3., 3.4. un 3.5., 3.6., 3.7. un 3.8. posteni, kas attiecīgi atspoguļo centrālās bankas, vērtspapīru plūsmas un piešķirtās kredītlīnijas noteiktā laika intervālā.

1080

3.10.  Kumulētā kompensējošā kapacitāte

Kompensējošās kapacitātes kumulētā summa no pārskata sniegšanas datuma līdz attiecīgā laika intervāla augšējai robežai.

1090–1140

4.  IESPĒJAMĀS SITUĀCIJAS

Termiņu sadalījuma “Iespējamās situācijās” iekļauj informāciju par iespējamām izejošajām plūsmām.

1090

4.1.  Izejošās plūsmas no piešķirtajām iespējām

Izejošās naudas plūsmas, kas izriet no piešķirtajām iespējām. Maksimālo summu, ko var izmantot noteiktā laika posmā, iestādes uzrāda kā izejošo plūsmu. Attiecībā uz atjaunojamām kredītiespējām uzrāda tikai summu, kas pārsniedz esošo aizdevumu.

1010

4.1.1.  Piešķirtās kredītiespējas

4.1. postenī uzrādītā summa, kas ir no piešķirtajām kredītiespējām saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 31. pantu.

1110

4.1.1.1.  ko saņēmējs uzskata par 2.B līmeņa iespējām

4.1.1. postenī uzrādītā summa, ko uzskata par likviditātes finansējumu saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 16. panta 2. punktu.

1120

4.1.1.2.  Citas

4.1.1. postenī uzrādītā summa, izņemot 4.1.1.1. postenī uzrādīto summu.

1130

4.1.2.  Likviditātes iespējas

4.1. postenī uzrādītā summa, kas ir no likviditātes iespējām saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 31.pantu.

1140

4.2.  Izejošās plūsmas saistībā ar kredītreitinga pazemināšanas robežvērtību

Iestādes šeit norāda iestādes kredītkvalitātes būtiskas pasliktināšanās sekas, kas atbilst tās ārējā kredītnovērtējuma pazeminājumam vismaz par trim pakāpēm.

Pozitīvas vērtības atspoguļo iespējamās izejošās plūsmas, un negatīvās vērtības atspoguļo sākotnējo saistību samazinājumu.

Ja pazeminājuma sekas ir nenokārtoto saistību pirmstermiņa dzēšana, attiecīgās saistības uzrāda ar negatīvu zīmi laika joslā, kurā tās uzrāda 1. postenī, un vienlaikus ar pozitīvu zīmi laika joslā, kurā iestājas saistību termiņš, ja pazeminājuma sekas kļūtu piemērojamas pārskata sniegšanas datumā.

Ja pazemināšanas sekas ir drošības rezerves pieprasījums, iesniedzamā nodrošinājuma tirgus vērtību uzrāda ar pozitīvu zīmi laika joslā, kad prasība stājas spēkā, ja pazeminājuma sekas kļūtu piemērojamas pārskata sniegšanas datumā.

Ja pazeminājuma sekas ir izmaiņas to vērtspapīru tālākieķīlāšanas tiesībās, kas saņemti kā nodrošinājums no darījumu partneriem, attiecīgo vērtspapīru tirgus vērtību uzrāda ar pozitīvu zīmi laika joslā, kad vērtspapīri vairs nav pieejami pārskatu sniedzošajai iestādei, ja pazeminājuma sekas kļūtu piemērojamas pārskata sniegšanasdatumā.

1150–1290

5.  IZZIŅAS POSTEŅI

1200

10.  Grupas iekšējās vai IAS izejošās plūsmas (izņemot ārvalstu valūtas)

1.1.,1.2., 1.3., 1.5., 1.6. posteņu izejošo plūsmu summa, ja darījuma partneris ir iestādes mātesuzņēmums vai meitasuzņēmums vai tā paša mātesuzņēmuma cits meitasuzņēmums, vai tas ar kredītiestādi ir saistīts Direktīvas 83/349/EEK 12. panta 1. punkta izpratnē, vai tas ir tās pašas institucionālās aizsardzības shēmas dalībnieks, kas minēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta 7. punktā, vai centrālā iestāde vai dalībnieks kādā tīklā vai kooperatīvajā grupā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 10. pantu.

1210

11.  Grupas iekšējās vai IAS ienākošās plūsmas (izņemot ārvalstu valūtas un vērtspapīrus, kuriem iestājas termiņš)

2.1., 2.2., 2.4., 2.6. posteņu ienākošo plūsmu summa, ja darījuma partneris ir iestādes mātesuzņēmums vai meitasuzņēmums vai tā paša mātesuzņēmuma cits meitasuzņēmums, vai tas ar kredītiestādi ir saistīts Direktīvas 83/349/EEK 12. panta 1. punkta izpratnē, vai tas ir tās pašas institucionālās aizsardzības shēmas dalībnieks, kas minēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta 7. punktā, vai centrālā iestāde vai dalībnieks kādā tīklā vai kooperatīvajā grupā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 10. pantu.

1220

12.  Grupas iekšējās vai IAS ienākošās plūsmas no vērtspapīriem, kuriem iestājas termiņš

2.5. postenī uzrādīto ienākošo plūsmu summa, ja darījuma partneris ir iestādes mātesuzņēmums vai meitasuzņēmums vai tā paša mātesuzņēmuma cits meitasuzņēmums, vai tas ar kredītiestādi ir saistīts Direktīvas 83/349/EEK 12. panta 1. punkta izpratnē, vai tas ir tās pašas institucionālās aizsardzības shēmas dalībnieks, kas minēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta 7. punktā, vai centrālā iestāde vai dalībnieks kādā tīklā vai kooperatīvajā grupā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 10. pantu.

1230

13.  Centrālo banku prasībām atbilstoši augstas kvalitātes likvīdie aktīvi

3.3., 3.4. un 3.5. postenī uzrādītā summa, kas ir atbilstošs nodrošinājums standarta likviditātes operācijām centrālajā bankā, kur iestādei ir tieša piekļuve tās konsolidācijas līmenī.

Iestādes atstāj šo aili neaizpildītu attiecībā uz aktīviem, kuri denominēti valūtā, kas Regulas (ES) Nr. 2015/233 pielikumā iekļauta kā valūta, kuras atbilstība centrālās bankas prasībām definēta ļoti šauri.

1240

14.  Centrālo banku prasībām atbilstīgi aktīvi, kas nav augstas kvalitātes likvīdie aktīvi

Šāda summa:

i)  3.6. postenī uzrādīto vērtību summa, kas ir atbilstošs nodrošinājums standarta likviditātes operācijām centrālajā bankā, kur iestādei ir tieša piekļuve tās konsolidācijas līmenī;

ii)  pašu emisijas, kuras ir atbilstošs nodrošinājums standarta likviditātes operācijām centrālajā bankā, kur iestādei ir tieša piekļuve tās konsolidācijas līmenī.

Iestādes atstāj šo aili neaizpildītu attiecībā uz aktīviem, kuri denominēti valūtā, kas Regulā (ES) Nr. 2015/233 iekļauta kā valūta, kuras atbilstība centrālās bankas prasībām definēta ļoti šauri.

1270

17.  Rīcības noteiktās izejošās plūsmas no noguldījumiem

1.3. postenī uzrādītā summa, kuru pārdala laika intervālos saskaņā ar rīcības noteikto termiņu pēc ierastās darbības scenārija, ko izmanto pārskatu sniedzošās iestādes likviditātes riska pārvaldībai. Šajā ailē “ierastās darbības scenārijs” nozīmē “situāciju bez likviditātes stresa pieņēmuma”.

Sadalījums atspoguļo noguldījumu “pastāvību”.

Postenis neatspoguļo darījumdarbības plāna pieņēmumus, un tādēļ tajā neiekļauj informāciju par jaunām darījumdarbības aktivitātēm.

Sadale dažādos laika intervālos tiek veikta saskaņā ar granularitāti, ko izmanto iekšējām vajadzībām. Tāpēc ne visi laika intervāli ir jāaizpilda.

1280

18.  Rīcības noteiktās ienākošās plūsmas no aizdevumiem un avansiem

2.2. postenī uzrādītā summa, kuru pārdala laika intervālos saskaņā ar rīcības noteikto termiņu pēc ierastās darbības scenārija, ko izmanto pārskatu sniedzošās iestādes likviditātes riska pārvaldībai. Šajā ailē “ierastās darbības scenārijs” nozīmē “situāciju bez likviditātes stresa pieņēmuma”.

Postenis neatspoguļo darījumdarbības plāna pieņēmumus, un tādēļ tajā neņem vērā jaunās darījumdarbības aktivitātes.

Sadale dažādos laika intervālos tiek veikta saskaņā ar granularitāti, ko izmanto iekšējām vajadzībām. Tāpēc ne visi laika intervāli ir noteikti jāaizpilda.

1290

19.  Piešķirto iespēju rīcības noteiktā izmantošana

4.1. postenī uzrādītā summa, kuru pārdala laika intervālos saskaņā ar rīcības noteikto izmantojuma līmeni un no tā izrietošām likviditātes vajadzībām pēc ierastās darbības scenārija, ko izmanto pārskatu sniedzošās iestādes likviditātes riska pārvaldībai. Šajā ailē “ierastās darbības scenārijs” nozīmē “situāciju bez likviditātes stresa pieņēmuma”.

Postenis neatspoguļo darījumdarbības plāna pieņēmumus, un tādēļ tajā neņem vērā jaunās darījumdarbības aktivitātes.

Sadale dažādos laika intervālos tiek veikta saskaņā ar granularitāti, ko izmanto iekšējām vajadzībām. Tāpēc ne visi laika intervāli ir jāaizpilda.

(1)   http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A32015R0233



▼C2

XXIV PIELIKUMS

▼M5

PĀRSKATU SNIEGŠANA PAR LIKVIDITĀTI



LIKVIDITĀTES VEIDNES

Veidnes numurs

Veidnes kods

Veidnes / veidņu grupas nosaukums

LIKVIDITĀTES SEGUMA VEIDNES

I DAĻA – LIKVĪDI AKTĪVI

72

C 72.00

LIKVIDITĀTES SEGUMS – LIKVĪDI AKTĪVI

II DAĻA – IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS

73

C 73.00

LIKVIDITĀTES SEGUMS – IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS

III DAĻA – IENĀKOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS

74

C 74.00

LIKVIDITĀTES SEGUMS – IENĀKOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS

IV DAĻA – NODROŠINĀJUMA MIJMAIŅAS DARĪJUMI

75

C 75.00

LIKVIDITĀTES SEGUMS – NODROŠINĀJUMA MIJMAIŅAS DARĪJUMI

V DAĻA – APRĒĶINI

76

C 76.00

LIKVIDITĀTES SEGUMS – APRĒĶINI



C 72.00 – LIKVIDITĀTES SEGUMS – LIKVĪDI AKTĪVI

Valūta

Rinda

ID

Postenis

Summa/tirgus vērtība

Standarta svērums

Piemērojamais svērums

Vērtība saskaņā ar 9. pantu

010

020

030

040

010

1

KOPĀ NEKORIĢĒTI LIKVĪDI AKTĪVI

 

 

 

 

020

1.1

Kopā nekoriģēti 1. līmeņa aktīvi

 

 

 

 

030

1.1.1

Kopā nekoriģēti 1. līmeņa aktīvi, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas

 

 

 

 

040

1.1.1.1

Monētas un banknotes

 

1,00

 

 

050

1.1.1.2

Izņemamas centrālās bankas rezerves

 

1,00

 

 

060

1.1.1.3

Centrālās bankas aktīvi

 

1,00

 

 

070

1.1.1.4

Centrālās valdības aktīvi

 

1,00

 

 

080

1.1.1.5

Reģionālās pašvaldības / vietējo pašpārvalžu aktīvi

 

1,00

 

 

090

1.1.1.6

Publiskā sektora struktūras aktīvi

 

1,00

 

 

100

1.1.1.7

Atzīstami centrālās valdības un centrālās bankas aktīvi vietējā un ārvalstu valūtā

 

1,00

 

 

110

1.1.1.8

Kredītiestādes (dalībvalsts aizsargātas kredītiestādes, attīstību veicinoša aizdevēja) aktīvi

 

1,00

 

 

120

1.1.1.9

Daudzpusējas attīstības bankas un starptautiskas organizācijas aktīvi

 

1,00

 

 

130

1.1.1.10

Kvalificētās kolektīvu ieguldījumu uzņēmumu (KIU) daļas/ ieguldījumu apliecības pamatā ir monētas/banknotes un/vai centrālās bankas riska darījums

 

1,00

 

 

140

1.1.1.11

Kvalificētās kolektīvu ieguldījumu uzņēmumu (KIU) daļas/ ieguldījumu apliecības pamatā ir 1. līmeņa aktīvi, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas

 

0,95

 

 

150

1.1.1.12

Alternatīvās likviditātes pieejas: Centrālās bankas nodrošināta kredītiespēja

 

1,00

 

 

160

1.1.1.13

Centrālās iestādes: 1. līmeņa aktīvi, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas, kuras uzskata par likvīdiem aktīviem deponējošajai kredītiestādei

 

 

 

 

170

1.1.1.14

Alternatīvās likviditātes pieejas: Tādu 2.A līmeņa aktīvu iekļaušana, kuri atzīti kā 1. līmeņa aktīvi

 

0,80

 

 

180

1.1.2

Kopā nekoriģētas 1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas

 

 

 

 

190

1.1.2.1

Ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas

 

0,93

 

 

200

1.1.2.2

Kvalificētās kolektīvu ieguldījumu uzņēmumu (KIU) daļas/ ieguldījumu apliecības pamatā ir ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas

 

0,88

 

 

210

1.1.2.3

Centrālās iestādes: 1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas, kuras uzskata par likvīdiem aktīviem deponējošajai kredītiestādei

 

 

 

 

220

1.2

Kopā nekoriģēti 2. līmeņa aktīvi

 

 

 

 

230

1.2.1

Kopā nekoriģēti 2.A līmeņa aktīvi

 

 

 

 

240

1.2.1.1

Reģionālās pašvaldības / vietējo pašpārvalžu vai publiskā sektora struktūras aktīvi (dalībvalsts, RP 20 %)

 

0,85

 

 

250

1.2.1.2

Centrālās bankas vai centrālās / reģionālās pašvaldības vai vietējo pašpārvalžu, vai publiskā sektora struktūras aktīvi (trešā valsts, RP 20 %)

 

0,85

 

 

260

1.2.1.3

Augstas kvalitātes segtās obligācijas (2. KKP)

 

0,85

 

 

270

1.2.1.4

Augstas kvalitātes segtās obligācijas (trešā valsts, 1. KKP)

 

0,85

 

 

280

1.2.1.5

Uzņēmumu parāda vērtspapīri (1. KKP)

 

0,85

 

 

290

1.2.1.6

Kvalificētās kolektīvu ieguldījumu uzņēmumu (KIU) daļas/ ieguldījumu apliecības pamatā ir 2.A līmeņa aktīvi

 

0,80

 

 

300

1.2.1.7

Centrālās iestādes: 2.A līmeņa aktīvi, kurus uzskata par likvīdiem aktīviem deponējošajai kredītiestādei

 

 

 

 

310

1.2.2

Kopā nekoriģēti 2.B līmeņa aktīvi

 

 

 

 

320

1.2.2.1

Ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (mājokļi, 1. KKP)

 

0,75

 

 

330

1.2.2.2

Ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (automašīnas, 1. KKP)

 

0,75

 

 

340

1.2.2.3

Augstas kvalitātes segtās obligācijas (RP 35 %)

 

0,70

 

 

350

1.2.2.4

Ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP)

 

0,65

 

 

360

1.2.2.5

Uzņēmumu parāda vērtspapīri (2./3. KKP)

 

0,50

 

 

370

1.2.2.6

Uzņēmumu parāda vērtspapīri – procentus nenesoši aktīvi (kurus kredītiestādes tur reliģisku iemeslu dēļ) (1./2./3. KKP)

 

0,50

 

 

380

1.2.2.7

Akcijas (būtisks akciju indekss)

 

0,50

 

 

390

1.2.2.8

Procentus nenesoši aktīvi (kurus kredītiestādes tur reliģisku iemeslu dēļ) (3.-5. KKP)

 

0,50

 

 

400

1.2.2.9

Centrālās bankas likviditātes iespējas ar ierobežotu lietošanu

 

1,00

 

 

410

1.2.2.10

Kvalificētās kolektīvu ieguldījumu uzņēmumu (KIU) daļas/ ieguldījumu apliecības pamatā ir ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (mājokļi vai automašīnas, 1. KKP)

 

0,70

 

 

420

1.2.2.11

Kvalificētās kolektīvu ieguldījumu uzņēmumu (KIU) daļas/ ieguldījumu apliecības pamatā ir augstas kvalitātes segtās obligācijas (RP 35 %)

 

0,65

 

 

430

1.2.2.12

Kvalificētās kolektīvu ieguldījumu uzņēmumu (KIU) daļas/ ieguldījumu apliecības pamatā ir ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP)

 

0,60

 

 

440

1.2.2.13

Kvalificētās kolektīvu ieguldījumu uzņēmumu (KIU) daļas/ ieguldījumu apliecības pamatā ir uzņēmumu parāda vērtspapīri (2./3. KKP), akcijas (būtisks akciju indekss) vai procentus nenesoši aktīvi (kurus kredītiestādes tur reliģisku iemeslu dēļ) (3.-5. KKP)

 

0,45

 

 

450

1.2.2.14

Tīkla dalībnieka noguldījumi centrālajā iestādē (nav obligāts ieguldījums)

 

0,75

 

 

460

1.2.2.15

Likviditātes finansējums, kas tīkla dalībniekam pieejams no centrālās iestādes (nav precizēta nodrošināšana)

 

0,75

 

 

470

1.2.2.16

Centrālās iestādes: 2.A līmeņa aktīvi, kurus uzskata par likvīdiem aktīviem deponējošajai kredītiestādei

 

 

 

 

IZZIŅAS POSTEŅI

480

2

Alternatīvās likviditātes pieejas: Papildu 1./2.A/2.B līmeņa aktīvi, kas iekļauti saistībā ar to, ka valūtu sakritības prasību nepiemēro saistībā ar alternatīvo likviditātes pieeju

 

 

 

 

490

3

Tīkla dalībnieka noguldījumi centrālajā iestādē (obligāts ieguldījums 1. līmeņa aktīvos, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas)

 

 

 

 

500

4

Tīkla dalībnieka noguldījumi centrālajā iestādē (obligāts ieguldījums 1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes aktīvos)

 

 

 

 

510

5

Tīkla dalībnieka noguldījumi centrālajā iestādē (obligāts ieguldījums 2.A līmeņa aktīvos)

 

 

 

 

520

6

Tīkla dalībnieka noguldījumi centrālajā iestādē (obligāts ieguldījums 2.B līmeņa aktīvos)

 

 

 

 

530

7

Aktīviem veiktās korekcijas saistībā ar neto likviditātes izejošajām naudas plūsmām no ierobežošanas pozīcijas priekšlaicīgas izpārdošanas

 

 

 

 

540

8

Aktīviem veiktās korekcijas saistībā ar neto likviditātes ienākošajām naudas plūsmām no ierobežošanas pozīcijas priekšlaicīgas izpārdošanas

 

 

 

 

550

9

Dalībvalstu finansēti garantēti bankas aktīvi, uz kuriem attiecas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus

 

 

 

 

560

10

Dalībvalstu finansētas aģentūras samazinātas vērtības aktīvu pārvaldīšanai, uz kurām attiecas pārejas noteikumi

 

 

 

 

570

11

Vērtspapīrošanas darījumi, kas nodrošināti ar mājokļa kredītiem, uz kuriem attiecas pārejas noteikumi

 

 

 

 

580

12

1./2.A/2.B līmeņa aktīvi, kas izslēgti valūtas iemeslu dēļ

 

 

 

 

590

13

1./2.A/2.B līmeņa aktīvi, kas izslēgti operacionālu apsvērumu dēļ, izņemot valūtas apsvērumus

 

 

 

 

600

14

1. līmeņa procentus nenesoši aktīvi (kurus kredītiestādes tur reliģisku apsvērumu dēļ)

 

 

 

 

610

15

2.A līmeņa procentus nenesoši aktīvi (kurus kredītiestādes tur reliģisku apsvērumu dēļ)

 

 

 

 



C 73.00 – LIKVIDITĀTES SEGUMS – IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS

Valūta

 

Summa

Sniegtā nodrošinājuma tirgus vērtība

Sniegtā nodrošinājuma vērtība saskaņā ar 9. pantu

Standarta svērums

Piemērojamais svērums

Izejošās naudas plūsmas

Rinda

ID

Postenis

010

020

030

040

050

060

010

1

IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS

 

 

 

 

 

 

020

1.1

Izejošās naudas plūsmas no nenodrošinātiem darījumiem/noguldījumiem

 

 

 

 

 

 

030

1.1.1

Privātpersonu vai MVU noguldījumi

 

 

 

 

 

 

040

1.1.1.1

noguldījumi, attiecībā uz kuriem maksājuma termiņš saskaņā ar vienošanos ir turpmāko 30 dienu laikā

 

 

 

1,00

 

 

050

1.1.1.2

noguldījumi, kuriem piemēro augstākas izejošās naudas plūsmas

 

 

 

 

 

 

060

1.1.1.2.1

1. kategorija

 

 

 

0.10-0.15

 

 

070

1.1.1.2.2

2. kategorija

 

 

 

0.15-0.20

 

 

080

1.1.1.3

stabili noguldījumi

 

 

 

0,05

 

 

090

1.1.1.4

stabili noguldījumi, piemērojot atkāpi

 

 

 

0,03

 

 

100

1.1.1.5

noguldījumi trešās valstīs, kur piemēro augstākas izejošās naudas plūsmas

 

 

 

 

 

 

110

1.1.1.6

citi privātpersonu vai MVU noguldījumi

 

 

 

0,10

 

 

120

1.1.2

Operacionālie noguldījumi

 

 

 

 

 

 

130

1.1.2.1

ko uztur saistībā ar tīrvērtes, turētājbankas, naudas pārvaldības pakalpojumiem vai citiem salīdzināmiem pakalpojumiem iedibinātu operacionālo attiecību kontekstā

 

 

 

 

 

 

140

1.1.2.1.1

ko sedz noguldījumu garantiju shēma

 

 

 

0,05

 

 

150

1.1.2.1.2

ko nesedz noguldījumu garantiju shēma

 

 

 

0,25

 

 

160

1.1.2.2

Uztur saistībā ar institucionālā aizsardzības shēmu vai kooperatīvu tīklu

 

 

 

 

 

 

170

1.1.2.2.1

kurus neuzskata par likvīdiem aktīviem deponējošajai iestādei

 

 

 

0,25

 

 

180

1.1.2.2.2

kurus uzskata par likvīdiem aktīviem deponējošajai kredītiestādei

 

 

 

1,00

 

 

190

1.1.2.3

ko uztur iedibinātu operacionālo attiecību (citu) ar nefinanšu klientiem kontekstā

 

 

 

0,25

 

 

200

1.1.2.4

ko uztur, lai saņemtu naudas līdzekļu tīrvērtes un centrālo kredītiestāžu pakalpojumus tīkla ietvaros

 

 

 

0,25

 

 

210

1.1.3

Neoperacionālie noguldījumi

 

 

 

 

 

 

220

1.1.3.1

korespondentbanku attiecības vai specializēto brokera pakalpojumu sniegšana

 

 

 

1,00

 

 

230

1.1.3.2

finanšu klientu noguldījumi

 

 

 

1,00

 

 

240

1.1.3.3

citu klientu noguldījumi

 

 

 

 

 

 

250

1.1.3.3.1

ko sedz noguldījumu garantiju shēma

 

 

 

0,20

 

 

260

1.1.3.3.2

ko nesedz noguldījumu garantiju shēma

 

 

 

0,40

 

 

270

1.1.4

Papildu izejošās naudas plūsmas

 

 

 

 

 

 

280

1.1.4.1

par atvasinātajiem instrumentiem sniegts nodrošinājums, kas nav 1. līmeņa aktīvu nodrošinājums

 

 

 

0,20

 

 

290

1.1.4.2

1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segto obligāciju aktīvu nodrošinājums, kas sniegts atvasinātajiem instrumentiem

 

 

 

0,10

 

 

300

1.1.4.3

Būtiskas izejošās naudas plūsmas saistībā ar pašu kredītkvalitātes pasliktināšanos

 

 

 

1,00

 

 

310

1.1.4.4

nelabvēlīga tirgus scenārija ietekme uz atvasinātajiem instrumentiem, finanšu darījumiem un citiem līgumiem

 

 

 

 

 

 

320

1.1.4.4.1

uz vēsturisko pieredzi balstīta pieeja

 

 

 

1,00

 

 

330

1.1.4.4.2

attīstītās metodes papildu izejošajām naudas plūsmām pieeja

 

 

 

1,00

 

 

340

1.1.4.5

izejošās naudas plūsmas no atvasinātajiem instrumentiem

 

 

 

1,00

 

 

350

1.1.4.6

īsās pozīcijas

 

 

 

 

 

 

360

1.1.4.6.1

ko sedz ar nodrošinātu vērtspapīru finansēšanas darījumu

 

 

 

0,00

 

 

370

1.1.4.6.2

citi

 

 

 

1,00

 

 

380

1.1.4.7

atsaucams nodrošinājuma pārpalikums

 

 

 

1,00

 

 

390

1.1.4.8

nodrošinājums, kam pienācis atgriešanas termiņš

 

 

 

1,00

 

 

400

1.1.4.9

likvīdo aktīvu nodrošinājums, kas apmaināms pret nelikvīdo aktīvu nodrošinājumu

 

 

 

1,00

 

 

410

1.1.4.10

zaudēts finansējums no strukturētām finanšu darbībām

 

 

 

 

 

 

420

1.1.4.10.1

strukturēti finanšu instrumenti

 

 

 

1,00

 

 

430

1.1.4.10.2

finansēšanas struktūras

 

 

 

1,00

 

 

440

1.1.4.11

aktīvi, kuri aizņemti uz nenodrošināta pamata

 

 

 

1,00

 

 

450

1.1.4.12

klienta pozīciju iekšējais ieskaits

 

 

 

0,50

 

 

460

1.1.5

Piešķirtās iespējas

 

 

 

 

 

 

470

1.1.5.1

kredītiespējas

 

 

 

 

 

 

480

1.1.5.1.1

mazumtirdzniecības klientiem (privātpersonas vai MVU)

 

 

 

0,05

 

 

490

1.1.5.1.2

nefinanšu klientiem, kas nav mazumtirdzniecības klienti

 

 

 

0,10

 

 

500

1.1.5.1.3

kredītiestādēm

 

 

 

 

 

 

510

1.1.5.1.3.1

mazumtirdzniecības klientiem sniegtu attīstību veicinošu aizdevumu finansēšanai

 

 

 

0,05

 

 

520

1.1.5.1.3.2

nefinanšu klientiem sniegtu attīstību veicinošu aizdevumu finansēšanai

 

 

 

0,10

 

 

530

1.1.5.1.3.3

citi

 

 

 

0,40

 

 

540

1.1.5.1.4

regulētām finanšu iestādēm, kas nav kredītiestādes

 

 

 

0,40

 

 

550

1.1.5.1.5

grupas vai institucionālās aizsardzības shēmas ietvaros, ja piemērojams preferenciāls režīms

 

 

 

 

 

 

560

1.1.5.1.6

institucionālās aizsardzības shēmas vai kooperatīvā tīkla ietvaros, ja noguldītāja iestāde tās pielīdzina likvīdiem aktīviem

 

 

 

0,75

 

 

570

1.1.5.1.7

citiem finanšu klientiem

 

 

 

1,00

 

 

580

1.1.5.2

likviditātes iespējas

 

 

 

 

 

 

590

1.1.5.2.1

mazumtirdzniecības klientiem

 

 

 

0,05

 

 

600

1.1.5.2.2

nefinanšu klientiem, kas nav mazumtirdzniecības klienti

 

 

 

0,30

 

 

610

1.1.5.2.3

privātajām ieguldījumu brokersabiedrībām

 

 

 

0,40

 

 

620

1.1.5.2.4

īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām, kas veic vērtspapīrošanu

 

 

 

 

 

 

630

1.1.5.2.4.1

lai ļautu iegādāties aktīvus, kas nav vērtspapīri, no klientiem, kas nav finanšu klienti

 

 

 

0,10

 

 

640

1.1.5.2.4.2

citi

 

 

 

1,00

 

 

650

1.1.5.2.5

kredītiestādēm

 

 

 

 

 

 

660

1.1.5.2.5.1

mazumtirdzniecības klientiem sniegtu attīstību veicinošu aizdevumu finansēšanai

 

 

 

0,05

 

 

670

1.1.5.2.5.2

nefinanšu klientiem sniegtu attīstību veicinošu aizdevumu finansēšanai

 

 

 

0,30

 

 

680

1.1.5.2.5.3

citi

 

 

 

0,40

 

 

690

1.1.5.2.6

grupas vai institucionālās aizsardzības shēmas ietvaros, ja piemērojams preferenciāls režīms

 

 

 

 

 

 

700

1.1.5.2.7

institucionālās aizsardzības shēmas vai kooperatīvā tīkla ietvaros, ja noguldītāja iestāde tās pielīdzina likvīdiem aktīviem

 

 

 

0,75

 

 

710

1.1.5.2.8

citiem finanšu klientiem

 

 

 

1,00

 

 

720

1.1.6

Citi produkti un pakalpojumi

 

 

 

 

 

 

730

1.1.6.1

citas ārpusbilances un iespējamās finansējuma saistības

 

 

 

 

 

 

740

1.1.6.2

neizmantoti aizdevumi un avansi korporatīvajiem darījumu partneriem

 

 

 

 

 

 

750

1.1.6.3

piešķirti, bet vēl neizmantoti hipotekārie aizdevumi

 

 

 

 

 

 

760

1.1.6.4

kredītkartes

 

 

 

 

 

 

770

1.1.6.5

konta pārtēriņa iespējas

 

 

 

 

 

 

780

1.1.6.6

plānotās izejošās naudas plūsmas, kas saistītas ar privātpersonu vai MVU vai korporatīvo aizdevumu atjaunošanu vai pagarināšanu

 

 

 

 

 

 

790

1.1.6.6.1

nefinanšu klientiem sniegtā finansējuma pārsniegums

 

 

 

 

 

 

800

1.1.6.6.1.1

mazumtirdzniecības klientiem sniegtā finansējuma pārsniegums

 

 

 

 

 

 

810

1.1.6.6.1.2

nefinanšu komercsabiedrībām sniegtā finansējuma pārsniegums

 

 

 

 

 

 

820

1.1.6.6.1.3

valdībām, daudzpusējām attīstības bankām un publiskā sektora struktūrām sniegtā finansējuma pārsniegums

 

 

 

 

 

 

830

1.1.6.6.1.4

citām juridiskajām vienībām sniegtā finansējuma pārsniegums

 

 

 

 

 

 

840

1.1.6.6.2

citi

 

 

 

 

 

 

850

1.1.6.7

plānotie no atvasinātiem instrumentiem izrietošie maksājumi

 

 

 

 

 

 

860

1.1.6.8

tirdzniecības finansējuma ar ārpusbilanci saistītie produkti

 

 

 

 

 

 

870

1.1.6.9

citi

 

 

 

 

 

 

880

1.1.7

Citas saistības

 

 

 

 

 

 

890

1.1.7.1

saistības, kas izriet no pamatdarbības izmaksām

 

 

 

0,00

 

 

900

1.1.7.2

parāda vērtspapīru formā, kurus nepielīdzina privātpersonu vai MVU noguldījumiem.

 

 

 

1,00

 

 

910

1.1.7.3

citi

 

 

 

1,00

 

 

920

1.2

izejošās naudas plūsmas no nodrošinātajiem kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumiem

 

 

 

 

 

 

930

1.2.1

Darījumu partneris ir centrālā banka

 

 

 

 

 

 

940

1.2.1.1

1. līmeņa aktīvu, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas, nodrošinājums

 

 

 

0,00

 

 

950

1.2.1.2

1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segto obligāciju nodrošinājums

 

 

 

0,00

 

 

960

1.2.1.3

2.A līmeņa nodrošinājums

 

 

 

0,00

 

 

970

1.2.1.4

2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru (mājokļi vai automašīnas, 1. KKP) nodrošinājums

 

 

 

0,00

 

 

980

1.2.1.5

2.B līmeņa segtās obligācijas

 

 

 

0,00

 

 

990

1.2.1.6

2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP) nodrošinājums

 

 

 

0,00

 

 

1000

1.2.1.7

citu 2.B līmeņa aktīvu nodrošinājums

 

 

 

0,00

 

 

1010

1.2.1.8

nelikvīdo aktīvu nodrošinājums

 

 

 

0,00

 

 

1020

1.2.2

Darījumu partneris nav centrālā banka

 

 

 

 

 

 

1030

1.2.2.1

1. līmeņa aktīvu, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas, nodrošinājums

 

 

 

0,00

 

 

1040

1.2.2.2

1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segto obligāciju nodrošinājums

 

 

 

0,07

 

 

1050

1.2.2.3

2.A līmeņa nodrošinājums

 

 

 

0,15

 

 

1060

1.2.2.4

2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru (mājokļi vai automašīnas, 1. KKP) nodrošinājums

 

 

 

0,25

 

 

1070

1.2.2.5

2.B līmeņa segtās obligācijas

 

 

 

0,30

 

 

1080

1.2.2.6

2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP) nodrošinājums

 

 

 

0,35

 

 

1090

1.2.2.7

citu 2.B līmeņa aktīvu nodrošinājums

 

 

 

0,50

 

 

1100

1.2.2.8

nelikvīdo aktīvu nodrošinājums

 

 

 

 

 

 

1110

1.2.2.8.1

darījumu partneris ir centrālā valdība, PSE <=RP 20 %, daudzpusēja attīstības banka

 

 

 

0,25

 

 

1120

1.2.2.8.2

cits darījumu partneris

 

 

 

1,00

 

 

1130

1.3

Kopā — izejošās naudas plūsmas no nodrošinājuma mijmaiņas darījumiem

 

 

 

 

 

 

IZZIŅAS POSTEŅI

▼C2

1140

2

Privātpersonu obligācijas, kuru atlikušais termiņš ir mazāks par 30 dienām

 

 

 

 

 

 

1150

3

Privātpersonu vai MVU noguldījumi, kuri izslēgti no izejošo naudas plūsmu aprēķina

 

 

 

 

 

 

1160

4

Nevērtēti privātpersonu vai MVU noguldījumi

 

 

 

 

 

 

1170

5

Likviditātes izejošās naudas plūsmas, kuru ieskaits veicams ar savstarpēji atkarīgām ienākošajām naudas plūsmām

 

 

 

 

 

 

 

6

Operacionālie noguldījumi, ko uztur saistībā ar tīrvērtes, turētājbankas, naudas pārvaldības pakalpojumiem vai citiem salīdzināmiem pakalpojumiem iedibinātu operacionālo attiecību kontekstā

 

 

 

 

 

 

1180

6.1

ko sniedz kredītiestādes

 

 

 

 

 

 

1190

6.2

ko sniedz finanšu klienti, kas nav kredītiestādes

 

 

 

 

 

 

1200

6.3

ko sniedz valdības, centrālās bankas, daudzpusējās attīstības bankas un publiskā sektora struktūras

 

 

 

 

 

 

1210

6.4

ko sniedz citi klienti

 

 

 

 

 

 

 

7

Neoperacionālie noguldījumi, ko uztur finanšu klienti un citi klienti

 

 

 

 

 

 

1220

7.1

ko sniedz kredītiestādes

 

 

 

 

 

 

1230

7.2

ko sniedz finanšu klienti, kas nav kredītiestādes

 

 

 

 

 

 

1240

7.3

ko sniedz valdības, centrālās bankas, daudzpusējās attīstības bankas un publiskā sektora struktūras

 

 

 

 

 

 

1250

7.4

ko sniedz citi klienti

 

 

 

 

 

 

1260

8

Finansējuma saistības pret nefinanšu klientiem

 

 

 

 

 

 

1270

9

1. līmeņa aktīvu, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas, nodrošinājums, kas sniegts atvasinātajiem instrumentiem

 

 

 

 

 

 

1280

10

Vērtspapīru finansēšanas darījumu pārraudzība

 

 

 

 

 

 

 

11

Izejošās naudas plūsmas grupas vai institucionālās aizsardzības shēmas ietvaros

 

 

 

 

 

 

▼M5

1290

11.1

no kā: finanšu klientiem

 

 

 

 

 

 

1300

11.2

no kā: nefinanšu klientiem

 

 

 

 

 

 

1310

11.3

no kā: nodrošināti

 

 

 

 

 

 

1320

11.4

no kā: kredītiespējas bez preferenciāla režīma piemērošanas

 

 

 

 

 

 

1330

11.5

no kā: likviditātes iespējas bez preferenciāla režīma piemērošanas

 

 

 

 

 

 

1340

11.6

no kā: operacionālie noguldījumi

 

 

 

 

 

 

1350

11.7

no kā: neoperacionālie noguldījumi

 

 

 

 

 

 

1360

11.8

no kā: saistības parāda vērtspapīru formā, kurus nepielīdzina privātpersonu vai MVU noguldījumiem

 

 

 

 

 

 

1370

12

Ārvalstu valūtas izejošās naudas plūsmas

 

 

 

 

 

 

1380

13

izejošās naudas plūsmas no darījumiem trešās valstīs, kurās pastāv pārvedumu ierobežojumi, vai kas ir denominētas nekonvertējamās valūtās

 

 

 

 

 

 

1390

14

Papildu atlikumi, kuriem jābūt izveidotiem centrālās bankas rezervēs

 

 

 

 

 

 



C 74.00 – LIKVIDITĀTES SEGUMS – IENĀKOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS

Valūta

 

Summa

Saņemtā nodrošinājuma tirgus vērtība

Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 75 %

Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 90 %

Ienākošās naudas plūsmas ir atbrīvotas no maksimālās robežvērtības piemērošanas

Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 75 %

Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 90 %

Rinda

ID

Postenis

010

020

030

040

050

010

1

IENĀKOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ

 

 

 

 

 

020

1.1

Ienākošās naudas plūsmas no nenodrošinātiem darījumiem/noguldījumiem

 

 

 

 

 

030

1.1.1

naudas līdzekļi, kas pienākas no nefinanšu klientiem (izņemot centrālās bankas)

 

 

 

 

 

040

1.1.1.1

naudas līdzekļi, kas pienākas no nefinanšu klientiem (izņemot centrālās bankas), kuri neatbilst pamatsummas atmaksas prasībai

 

 

 

 

 

050

1.1.1.2

citi naudas līdzekļi, kas pienākas no nefinanšu klientiem (izņemot centrālās bankas)

 

 

 

 

 

060

1.1.1.2.1

naudas līdzekļi, kas pienākas no mazumtirdzniecības klientiem

 

 

 

 

 

070

1.1.1.2.2

naudas līdzekļi, kas pienākas no nefinanšu komercsabiedrībām

 

 

 

 

 

080

1.1.1.2.3

naudas līdzekļi, kas pienākas no valdībām, daudzpusējām attīstības bankām un publiskā sektora struktūrām

 

 

 

 

 

090

1.1.1.2.4

naudas līdzekļi, kas pienākas no citām juridiskām vienībām

 

 

 

 

 



 

 

Standarta svērums

Piemērojamais svērums

Ienākošās naudas plūsmas ir atbrīvotas no maksimālās robežvērtības piemērošanas

Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 75 %

Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 90 %

Ienākošās naudas plūsmas ir atbrīvotas no maksimālās robežvērtības piemērošanas

Rinda

ID

Postenis

060

070

080

090

100

010

1

IENĀKOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ

 

 

 

 

 

020

1.1

Ienākošās naudas plūsmas no nenodrošinātiem darījumiem/noguldījumiem

 

 

 

 

 

030

1.1.1

naudas līdzekļi, kas pienākas no nefinanšu klientiem (izņemot centrālās bankas)

 

 

 

 

 

040

1.1.1.1

naudas līdzekļi, kas pienākas no nefinanšu klientiem (izņemot centrālās bankas), kuri neatbilst pamatsummas atmaksas prasībai

 

1.00

 

 

 

050

1.1.1.2

citi naudas līdzekļi, kas pienākas no nefinanšu klientiem (izņemot centrālās bankas)

 

 

 

 

 

060

1.1.1.2.1

naudas līdzekļi, kas pienākas no mazumtirdzniecības klientiem

 

0.50

 

 

 

070

1.1.1.2.2

naudas līdzekļi, kas pienākas no nefinanšu komercsabiedrībām

 

0.50

 

 

 

080

1.1.1.2.3

naudas līdzekļi, kas pienākas no valdībām, daudzpusējām attīstības bankām un publiskā sektora struktūrām

 

0.50

 

 

 

090

1.1.1.2.4

naudas līdzekļi, kas pienākas no citām juridiskām vienībām

 

0.50

 

 

 



 

Saņemtā nodrošinājuma vērtība saskaņā ar 9. pantu

Ienākošās naudas plūsmas

Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 75 %

Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 90 %

Ienākošās naudas plūsmas ir atbrīvotas no maksimālās robežvērtības piemērošanas

Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 75 %

Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 90 %

Ienākošās naudas plūsmas ir atbrīvotas no maksimālās robežvērtības piemērošanas

Rinda

ID

Postenis

110

120

130

140

150

160

010

1

IENĀKOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ

 

 

 

 

 

 

020

1.1

Ienākošās naudas plūsmas no nenodrošinātiem darījumiem/noguldījumiem

 

 

 

 

 

 

030

1.1.1

naudas līdzekļi, kas pienākas no nefinanšu klientiem (izņemot centrālās bankas)

 

 

 

 

 

 

040

1.1.1.1

naudas līdzekļi, kas pienākas no nefinanšu klientiem (izņemot centrālās bankas), kuri neatbilst pamatsummas atmaksas prasībai

 

 

 

 

 

 

050

1.1.1.2

citi naudas līdzekļi, kas pienākas no nefinanšu klientiem (izņemot centrālās bankas)

 

 

 

 

 

 

060

1.1.1.2.1

naudas līdzekļi, kas pienākas no mazumtirdzniecības klientiem

 

 

 

 

 

 

070

1.1.1.2.2

naudas līdzekļi, kas pienākas no nefinanšu komercsabiedrībām

 

 

 

 

 

 

080

1.1.1.2.3

naudas līdzekļi, kas pienākas no valdībām, daudzpusējām attīstības bankām un publiskā sektora struktūrām

 

 

 

 

 

 

090

1.1.1.2.4

naudas līdzekļi, kas pienākas no citām juridiskām vienībām

 

 

 

 

 

 



 

Summa

Saņemtā nodrošinājuma tirgus vērtība

Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 75 %

Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 90 %

Ienākošās naudas plūsmas ir atbrīvotas no maksimālās robežvērtības piemērošanas

Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 75 %

Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 90 %

Rinda

ID

Postenis

010

020

030

040

050

100

1.1.2

naudas līdzekļi, kas pienākas no centrālajām bankām un finanšu klientiem

 

 

 

 

 

110

1.1.2.1

naudas līdzekļi, kas pienākas no finanšu klientiem un kuri uzskatāmi par operacionālajiem noguldījumiem

 

 

 

 

 

120

1.1.2.1.1

naudas līdzekļi, kas pienākas no finanšu klientiem un kuri uzskatāmi par operacionālajiem noguldījumiem, ja kredītiestāde spēj noteikt atbilstošu simetrisku ienākošo naudas plūsmu likmi

 

 

 

 

 

130

1.1.2.1.2

naudas līdzekļi, kas pienākas no finanšu klientiem un kuri uzskatāmi par operacionālajiem noguldījumiem, ja kredītiestāde nespēj noteikt atbilstošu simetrisku ienākošo naudas plūsmu likmi

 

 

 

 

 

140

1.1.2.2

naudas līdzekļi, kas pienākas no centrālajām bankām un finanšu klientiem un kuri nav uzskatāmi par operacionālajiem noguldījumiem

 

 

 

 

 

150

1.1.2.2.1

naudas līdzekļi, kas pienākas no centrālajām bankām

 

 

 

 

 

160

1.1.2.2.2

naudas līdzekļi, kas pienākas no finanšu klientiem

 

 

 

 

 

170

1.1.3

ienākošās naudas plūsmas, kas atbilst izejošajām naudas plūsmām saskaņā ar attīstību veicinošiem aizdevumiem, kā minēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 31. panta 9. punktā

 

 

 

 

 



 

 

Standarta svērums

Piemērojamais svērums

Ienākošās naudas plūsmas ir atbrīvotas no maksimālās robežvērtības piemērošanas

Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 75 %

Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 90 %

Ienākošās naudas plūsmas ir atbrīvotas no maksimālās robežvērtības piemērošanas

Rinda

ID

Postenis

060

070

080

090

100

100

1.1.2

naudas līdzekļi, kas pienākas no centrālajām bankām un finanšu klientiem

 

 

 

 

 

110

1.1.2.1

naudas līdzekļi, kas pienākas no finanšu klientiem un kuri uzskatāmi par operacionālajiem noguldījumiem

 

 

 

 

 

120

1.1.2.1.1

naudas līdzekļi, kas pienākas no finanšu klientiem un kuri uzskatāmi par operacionālajiem noguldījumiem, ja kredītiestāde spēj noteikt atbilstošu simetrisku ienākošo naudas plūsmu likmi

 

 

 

 

 

130

1.1.2.1.2

naudas līdzekļi, kas pienākas no finanšu klientiem un kuri uzskatāmi par operacionālajiem noguldījumiem, ja kredītiestāde nespēj noteikt atbilstošu simetrisku ienākošo naudas plūsmu likmi

 

0.05

 

 

 

140

1.1.2.2

naudas līdzekļi, kas pienākas no centrālajām bankām un finanšu klientiem un kuri nav uzskatāmi par operacionālajiem noguldījumiem

 

 

 

 

 

150

1.1.2.2.1

naudas līdzekļi, kas pienākas no centrālajām bankām

 

1.00

 

 

 

160

1.1.2.2.2

naudas līdzekļi, kas pienākas no finanšu klientiem

 

1.00

 

 

 

170

1.1.3

ienākošās naudas plūsmas, kas atbilst izejošajām naudas plūsmām saskaņā ar attīstību veicinošiem aizdevumiem, kā minēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 31. panta 9. punktā

 

1.00

 

 

 



 

Saņemtā nodrošinājuma vērtība saskaņā ar 9. pantu

Ienākošās naudas plūsmas

Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 75 %

Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 90 %

Ienākošās naudas plūsmas ir atbrīvotas no maksimālās robežvērtības piemērošanas

Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 75 %

Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 90 %

Ienākošās naudas plūsmas ir atbrīvotas no maksimālās robežvērtības piemērošanas

Rinda

ID

Postenis

110

120

130

140

150

160

100

1.1.2

naudas līdzekļi, kas pienākas no centrālajām bankām un finanšu klientiem

 

 

 

 

 

 

110

1.1.2.1

naudas līdzekļi, kas pienākas no finanšu klientiem un kuri uzskatāmi par operacionālajiem noguldījumiem

 

 

 

 

 

 

120

1.1.2.1.1

naudas līdzekļi, kas pienākas no finanšu klientiem un kuri uzskatāmi par operacionālajiem noguldījumiem, ja kredītiestāde spēj noteikt atbilstošu simetrisku ienākošo naudas plūsmu likmi

 

 

 

 

 

 

130

1.1.2.1.2

naudas līdzekļi, kas pienākas no finanšu klientiem un kuri uzskatāmi par operacionālajiem noguldījumiem, ja kredītiestāde nespēj noteikt atbilstošu simetrisku ienākošo naudas plūsmu likmi

 

 

 

 

 

 

140

1.1.2.2

naudas līdzekļi, kas pienākas no centrālajām bankām un finanšu klientiem un kuri nav uzskatāmi par operacionālajiem noguldījumiem

 

 

 

 

 

 

150

1.1.2.2.1

naudas līdzekļi, kas pienākas no centrālajām bankām

 

 

 

 

 

 

160

1.1.2.2.2

naudas līdzekļi, kas pienākas no finanšu klientiem

 

 

 

 

 

 

170

1.1.3

ienākošās naudas plūsmas, kas atbilst izejošajām naudas plūsmām saskaņā ar attīstību veicinošiem aizdevumiem, kā minēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 31. panta 9. punktā

 

 

 

 

 

 



 

Summa

Saņemtā nodrošinājuma tirgus vērtība

Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 75 %

Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 90 %

Ienākošās naudas plūsmas ir atbrīvotas no maksimālās robežvērtības piemērošanas

Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 75 %

Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 90 %

Rinda

ID

Postenis

010

020

030

040

050

180

1.1.4

naudas līdzekļi, kas pienākas no tirdzniecības finansēšanas darījumiem

 

 

 

 

 

190

1.1.5

naudas līdzekļi, kas pienākas no vērtspapīriem ar dzēšanas termiņu 30 dienu laikā

 

 

 

 

 

200

1.1.6

aktīvi, kuriem nav līgumā noteikta konkrēta termiņa

 

 

 

 

 

210

1.1.7

naudas līdzekļi, kas pienākas no pašu kapitāla instrumentu pozīcijām būtiskos indeksos ar nosacījumu, ka tos neuzskaita divreiz – arī kā likvīdos aktīvus

 

 

 

 

 

220

1.1.8

Ienākošās naudas plūsmas no neizmantotām kredītiespējām vai likviditātes iespējām un visiem citiem centrālo banku piešķīrumiem ar nosacījumu, ka tos neuzskaita divreiz – arī kā likvīdos aktīvus

 

 

 

 

 

230

1.1.9

ienākošās naudas plūsmas no atsevišķos kontos turēto atlikumu atbrīvošanas saskaņā ar regulatīvajām prasībām par klientu tirdzniecībai paredzēto aktīvu aizsardzību

 

 

 

 

 

240

1.1.10

ienākošās naudas plūsmas no atvasinātajiem instrumentiem

 

 

 

 

 

250

1.1.11

ienākošās naudas plūsmas no neizmantotām kredītiespējām vai likviditātes iespējām, ko sniedz grupas vai institucionālās aizsardzības shēmas locekļi, ja kompetentās iestādes ir piešķīrušas atļauju piemērot augstāku ienākošo naudas plūsmu likmi

 

 

 

 

 

260

1.1.12

citas ienākošās naudas plūsmas

 

 

 

 

 



 

 

Standarta svērums

Piemērojamais svērums

Ienākošās naudas plūsmas ir atbrīvotas no maksimālās robežvērtības piemērošanas

Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 75 %

Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 90 %

Ienākošās naudas plūsmas ir atbrīvotas no maksimālās robežvērtības piemērošanas

Rinda

ID

Postenis

060

070

080

090

100

180

1.1.4

naudas līdzekļi, kas pienākas no tirdzniecības finansēšanas darījumiem

 

1.00

 

 

 

190

1.1.5

naudas līdzekļi, kas pienākas no vērtspapīriem ar dzēšanas termiņu 30 dienu laikā

 

1.00

 

 

 

200

1.1.6

aktīvi, kuriem nav līgumā noteikta konkrēta termiņa

 

0.20

 

 

 

210

1.1.7

naudas līdzekļi, kas pienākas no pašu kapitāla instrumentu pozīcijām būtiskos indeksos ar nosacījumu, ka tos neuzskaita divreiz – arī kā likvīdos aktīvus

 

1.00

 

 

 

220

1.1.8

Ienākošās naudas plūsmas no neizmantotām kredītiespējām vai likviditātes iespējām un visiem citiem centrālo banku piešķīrumiem ar nosacījumu, ka tos neuzskaita divreiz – arī kā likvīdos aktīvus

 

1.00

 

 

 

230

1.1.9

ienākošās naudas plūsmas no atsevišķos kontos turēto atlikumu atbrīvošanas saskaņā ar regulatīvajām prasībām par klientu tirdzniecībai paredzēto aktīvu aizsardzību

 

1.00

 

 

 

240

1.1.10

ienākošās naudas plūsmas no atvasinātajiem instrumentiem

 

1.00

 

 

 

250

1.1.11

ienākošās naudas plūsmas no neizmantotām kredītiespējām vai likviditātes iespējām, ko sniedz grupas vai institucionālās aizsardzības shēmas locekļi, ja kompetentās iestādes ir piešķīrušas atļauju piemērot augstāku ienākošo naudas plūsmu likmi

 

 

 

 

 

260

1.1.12

citas ienākošās naudas plūsmas

 

1.00

 

 

 



 

Saņemtā nodrošinājuma vērtība saskaņā ar 9. pantu

Ienākošās naudas plūsmas

Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 75 %

Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 90 %

Ienākošās naudas plūsmas ir atbrīvotas no maksimālās robežvērtības piemērošanas

Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 75 %

Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 90 %

Ienākošās naudas plūsmas ir atbrīvotas no maksimālās robežvērtības piemērošanas

Rinda

ID

Postenis

110

120

130

140

150

160

180

1.1.4

naudas līdzekļi, kas pienākas no tirdzniecības finansēšanas darījumiem

 

 

 

 

 

 

190

1.1.5

naudas līdzekļi, kas pienākas no vērtspapīriem ar dzēšanas termiņu 30 dienu laikā

 

 

 

 

 

 

200

1.1.6

aktīvi, kuriem nav līgumā noteikta konkrēta termiņa

 

 

 

 

 

 

210

1.1.7

naudas līdzekļi, kas pienākas no pašu kapitāla instrumentu pozīcijām būtiskos indeksos ar nosacījumu, ka tos neuzskaita divreiz – arī kā likvīdos aktīvus

 

 

 

 

 

 

220

1.1.8

Ienākošās naudas plūsmas no neizmantotām kredītiespējām vai likviditātes iespējām un visiem citiem centrālo banku piešķīrumiem ar nosacījumu, ka tos neuzskaita divreiz – arī kā likvīdos aktīvus

 

 

 

 

 

 

230

1.1.9

ienākošās naudas plūsmas no atsevišķos kontos turēto atlikumu atbrīvošanas saskaņā ar regulatīvajām prasībām par klientu tirdzniecībai paredzēto aktīvu aizsardzību

 

 

 

 

 

 

240

1.1.10

ienākošās naudas plūsmas no atvasinātajiem instrumentiem

 

 

 

 

 

 

250

1.1.11

ienākošās naudas plūsmas no neizmantotām kredītiespējām vai likviditātes iespējām, ko sniedz grupas vai institucionālās aizsardzības shēmas locekļi, ja kompetentās iestādes ir piešķīrušas atļauju piemērot augstāku ienākošo naudas plūsmu likmi

 

 

 

 

 

 

260

1.1.12

citas ienākošās naudas plūsmas

 

 

 

 

 

 



 

Summa

Saņemtā nodrošinājuma tirgus vērtība

Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 75 %

Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 90 %

Ienākošās naudas plūsmas ir atbrīvotas no maksimālās robežvērtības piemērošanas

Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 75 %

Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 90 %

Rinda

ID

Postenis

010

020

030

040

050

270

1.2

Ienākošās naudas plūsmas no nodrošinātajiem kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumiem

 

 

 

 

 

280

1.2.1

nodrošinājums, kas tiek atzīts par likvīdiem aktīviem

 

 

 

 

 

290

1.2.1.1

1. līmeņa nodrošinājums, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas

 

 

 

 

 

300

1.2.1.2

1. līmeņa nodrošinājums, kas ir ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas

 

 

 

 

 

310

1.2.1.3

2.A līmeņa nodrošinājums

 

 

 

 

 

320

1.2.1.4

2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru (mājokļi vai automašīnas) nodrošinājums

 

 

 

 

 

330

1.2.1.5

2.B līmeņa augstas kvalitātes segto obligāciju nodrošinājums

 

 

 

 

 

340

1.2.1.6

2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru (komerciāli vai fiziskām personām) nodrošinājums

 

 

 

 

 

350

1.2.1.7

2.B līmeņa nodrošinājums, kas nav jau iekļauts 1.2.1.4., 1.2.1.5. vai 1.2.1.6. iedaļā

 

 

 

 

 

360

1.2.2

nodrošinājumu izmanto īsās pozīcijas segšanai

 

 

 

 

 

370

1.2.3

nodrošinājums, kas netiek atzīts par likvīdiem aktīviem

 

 

 

 

 



 

 

Standarta svērums

Piemērojamais svērums

Ienākošās naudas plūsmas ir atbrīvotas no maksimālās robežvērtības piemērošanas

Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 75 %

Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 90 %

Ienākošās naudas plūsmas ir atbrīvotas no maksimālās robežvērtības piemērošanas

Rinda

ID

Postenis

060

070

080

090

100

270

1.2

Ienākošās naudas plūsmas no nodrošinātajiem kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumiem

 

 

 

 

 

280

1.2.1

nodrošinājums, kas tiek atzīts par likvīdiem aktīviem

 

 

 

 

 

290

1.2.1.1

1. līmeņa nodrošinājums, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas

 

1.00

 

 

 

300

1.2.1.2

1. līmeņa nodrošinājums, kas ir ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas

 

0.93

 

 

 

310

1.2.1.3

2.A līmeņa nodrošinājums

 

0.85

 

 

 

320

1.2.1.4

2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru (mājokļi vai automašīnas) nodrošinājums

 

0.75

 

 

 

330

1.2.1.5

2.B līmeņa augstas kvalitātes segto obligāciju nodrošinājums

 

0.70

 

 

 

340

1.2.1.6

2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru (komerciāli vai fiziskām personām) nodrošinājums

 

0.65

 

 

 

350

1.2.1.7

2.B līmeņa nodrošinājums, kas nav jau iekļauts 1.2.1.4., 1.2.1.5. vai 1.2.1.6. iedaļā

 

0.50

 

 

 

360

1.2.2

nodrošinājumu izmanto īsās pozīcijas segšanai

 

 

 

 

 

370

1.2.3

nodrošinājums, kas netiek atzīts par likvīdiem aktīviem

 

 

 

 

 



 

Saņemtā nodrošinājuma vērtība saskaņā ar 9. pantu

Ienākošās naudas plūsmas

Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 75 %

Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 90 %

Ienākošās naudas plūsmas ir atbrīvotas no maksimālās robežvērtības piemērošanas

Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 75 %

Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 90 %

Ienākošās naudas plūsmas ir atbrīvotas no maksimālās robežvērtības piemērošanas

Rinda

ID

Postenis

110

120

130

140

150

160

270

1.2

Ienākošās naudas plūsmas no nodrošinātajiem kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumiem

 

 

 

 

 

 

280

1.2.1

nodrošinājums, kas tiek atzīts par likvīdiem aktīviem

 

 

 

 

 

 

290

1.2.1.1

1. līmeņa nodrošinājums, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas

 

 

 

 

 

 

300

1.2.1.2

1. līmeņa nodrošinājums, kas ir ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas

 

 

 

 

 

 

310

1.2.1.3

2.A līmeņa nodrošinājums

 

 

 

 

 

 

320

1.2.1.4

2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru (mājokļi vai automašīnas) nodrošinājums

 

 

 

 

 

 

330

1.2.1.5

2.B līmeņa augstas kvalitātes segto obligāciju nodrošinājums

 

 

 

 

 

 

340

1.2.1.6

2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru (komerciāli vai fiziskām personām) nodrošinājums

 

 

 

 

 

 

350

1.2.1.7

2.B līmeņa nodrošinājums, kas nav jau iekļauts 1.2.1.4., 1.2.1.5. vai 1.2.1.6. iedaļā

 

 

 

 

 

 

360

1.2.2

nodrošinājumu izmanto īsās pozīcijas segšanai

 

 

 

 

 

 

370

1.2.3

nodrošinājums, kas netiek atzīts par likvīdiem aktīviem

 

 

 

 

 

 



 

Summa

Saņemtā nodrošinājuma tirgus vērtība

Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 75 %

Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 90 %

Ienākošās naudas plūsmas ir atbrīvotas no maksimālās robežvērtības piemērošanas

Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 75 %

Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 90 %

Rinda

ID

Postenis

010

020

030

040

050

380

1.2.3.1

maržinālie aizdevumi: nodrošinājums ir nelikvīds

 

 

 

 

 

390

1.2.3.2

nodrošinājums ir nelikvīds pašu kapitāls

 

 

 

 

 

400

1.2.3.3

visi citi nelikvīdie nodrošinājumi

 

 

 

 

 

410

1.3

Kopā — ienākošās naudas plūsmas no nodrošinājuma mijmaiņas darījumiem

 

 

 

 

 

420

1.4

(Starpība starp kopējām svērtajām ienākošajām naudas plūsmām un kopējām svērtajām izejošajām naudas plūsmām, kas izriet no darījumiem trešās valstīs, kurās pastāv pārvedumu ierobežojumi, vai kas ir denominētas nekonvertējamās valūtās)

 

 

 

 

 

430

1.5

(No saistītas specializētas kredītiestādes izrietošu ienākošo naudas plūsmu pārsniegums)

 

 

 

 

 

IZZIŅAS POSTEŅI

440

2

Savstarpēji atkarīgas ienākošās naudas plūsmas

 

 

 

 

 

450

3

Ārvalstu valūtas ienākošās naudas plūsmas

 

 

 

 

 

460

4

Ienākošās naudas plūsmas grupas ietvaros vai institucionālajā aizsardzības shēmā

 

 

 

 

 

470

4.1

Naudas līdzekļi, kas pienākas no nefinanšu klientiem (izņemot centrālās bankas)

 

 

 

 

 



 

 

Standarta svērums

Piemērojamais svērums

Ienākošās naudas plūsmas ir atbrīvotas no maksimālās robežvērtības piemērošanas

Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 75 %

Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 90 %

Ienākošās naudas plūsmas ir atbrīvotas no maksimālās robežvērtības piemērošanas

Rinda

ID

Postenis

060

070

080

090

100

380

1.2.3.1

maržinālie aizdevumi: nodrošinājums ir nelikvīds

 

0.50

 

 

 

390

1.2.3.2

nodrošinājums ir nelikvīds pašu kapitāls

 

1.00

 

 

 

400

1.2.3.3

visi citi nelikvīdie nodrošinājumi

 

1.00

 

 

 

410

1.3

Kopā — ienākošās naudas plūsmas no nodrošinājuma mijmaiņas darījumiem

 

 

 

 

 

420

1.4

(Starpība starp kopējām svērtajām ienākošajām naudas plūsmām un kopējām svērtajām izejošajām naudas plūsmām, kas izriet no darījumiem trešās valstīs, kurās pastāv pārvedumu ierobežojumi, vai kas ir denominētas nekonvertējamās valūtās)

 

 

 

 

 

430

1.5

(No saistītas specializētas kredītiestādes izrietošu ienākošo naudas plūsmu pārsniegums)

 

 

 

 

 

IZZIŅAS POSTEŅI

440

2

Savstarpēji atkarīgas ienākošās naudas plūsmas

 

 

 

 

 

450

3

Ārvalstu valūtas ienākošās naudas plūsmas

 

 

 

 

 

460

4

Ienākošās naudas plūsmas grupas ietvaros vai institucionālajā aizsardzības shēmā

 

 

 

 

 

470

4.1

Naudas līdzekļi, kas pienākas no nefinanšu klientiem (izņemot centrālās bankas)

 

 

 

 

 



 

Saņemtā nodrošinājuma vērtība saskaņā ar 9. pantu

Ienākošās naudas plūsmas

Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 75 %

Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 90 %

Ienākošās naudas plūsmas ir atbrīvotas no maksimālās robežvērtības piemērošanas

Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 75 %

Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 90 %

Ienākošās naudas plūsmas ir atbrīvotas no maksimālās robežvērtības piemērošanas

Rinda

ID

Postenis

110

120

130

140

150

160

380

1.2.3.1

maržinālie aizdevumi: nodrošinājums ir nelikvīds

 

 

 

 

 

 

390

1.2.3.2

nodrošinājums ir nelikvīds pašu kapitāls

 

 

 

 

 

 

400

1.2.3.3

visi citi nelikvīdie nodrošinājumi

 

 

 

 

 

 

410

1.3

Kopā — ienākošās naudas plūsmas no nodrošinājuma mijmaiņas darījumiem

 

 

 

 

 

 

420

1.4

(Starpība starp kopējām svērtajām ienākošajām naudas plūsmām un kopējām svērtajām izejošajām naudas plūsmām, kas izriet no darījumiem trešās valstīs, kurās pastāv pārvedumu ierobežojumi, vai kas ir denominētas nekonvertējamās valūtās)

 

 

 

 

 

 

430

1.5

(No saistītas specializētas kredītiestādes izrietošu ienākošo naudas plūsmu pārsniegums)

 

 

 

 

 

 

IZZIŅAS POSTEŅI

440

2

Savstarpēji atkarīgas ienākošās naudas plūsmas

 

 

 

 

 

 

450

3

Ārvalstu valūtas ienākošās naudas plūsmas

 

 

 

 

 

 

460

4

Ienākošās naudas plūsmas grupas ietvaros vai institucionālajā aizsardzības shēmā

 

 

 

 

 

 

470

4.1

Naudas līdzekļi, kas pienākas no nefinanšu klientiem (izņemot centrālās bankas)

 

 

 

 

 

 



 

Summa

Saņemtā nodrošinājuma tirgus vērtība

Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 75 %

Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 90 %

Ienākošās naudas plūsmas ir atbrīvotas no maksimālās robežvērtības piemērošanas

Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 75 %

Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 90 %

Rinda

ID

Postenis

010

020

030

040

050

480

4.2

Naudas līdzekļi, kas pienākas no finanšu klientiem

 

 

 

 

 

490

4.3

Nodrošināti darījumi

 

 

 

 

 

500

4.4

naudas līdzekļi, kas pienākas no vērtspapīriem ar dzēšanas termiņu 30 dienu laikā

 

 

 

 

 

510

4.5

Jebkuras citas ienākošās naudas plūsmas grupas ietvaros vai institucionālajā aizsardzības shēmā

 

 

 

 

 

520

4.6

Ienākošās naudas plūsmas no neizmantotām kredītiespējām vai likviditātes iespējām, ko sniedz grupas vai institucionālās aizsardzības shēmas locekļi, ja kompetentā iestāde nav piešķīrusi atļauju piemērot augstāku ienākošo naudas plūsmu likmi

 

 

 

 

 



 

 

Standarta svērums

Piemērojamais svērums

Ienākošās naudas plūsmas ir atbrīvotas no maksimālās robežvērtības piemērošanas

Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 75 %

Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 90 %

Ienākošās naudas plūsmas ir atbrīvotas no maksimālās robežvērtības piemērošanas

Rinda

ID

Postenis

060

070

080

090

100

480

4.2

Naudas līdzekļi, kas pienākas no finanšu klientiem

 

 

 

 

 

490

4.3

Nodrošināti darījumi

 

 

 

 

 

500

4.4

naudas līdzekļi, kas pienākas no vērtspapīriem ar dzēšanas termiņu 30 dienu laikā

 

 

 

 

 

510

4.5

Jebkuras citas ienākošās naudas plūsmas grupas ietvaros vai institucionālajā aizsardzības shēmā

 

 

 

 

 

520

4.6

Ienākošās naudas plūsmas no neizmantotām kredītiespējām vai likviditātes iespējām, ko sniedz grupas vai institucionālās aizsardzības shēmas locekļi, ja kompetentā iestāde nav piešķīrusi atļauju piemērot augstāku ienākošo naudas plūsmu likmi

 

 

 

 

 



 

Saņemtā nodrošinājuma vērtība saskaņā ar 9. pantu

Ienākošās naudas plūsmas

Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 75 %

Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 90 %

Ienākošās naudas plūsmas ir atbrīvotas no maksimālās robežvērtības piemērošanas

Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 75 %

Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 90 %

Ienākošās naudas plūsmas ir atbrīvotas no maksimālās robežvērtības piemērošanas

Rinda

ID

Postenis

110

120

130

140

150

160

480

4.2

Naudas līdzekļi, kas pienākas no finanšu klientiem

 

 

 

 

 

 

490

4.3

Nodrošināti darījumi

 

 

 

 

 

 

500

4.4

naudas līdzekļi, kas pienākas no vērtspapīriem ar dzēšanas termiņu 30 dienu laikā

 

 

 

 

 

 

510

4.5

Jebkuras citas ienākošās naudas plūsmas grupas ietvaros vai institucionālajā aizsardzības shēmā

 

 

 

 

 

 

520

4.6

Ienākošās naudas plūsmas no neizmantotām kredītiespējām vai likviditātes iespējām, ko sniedz grupas vai institucionālās aizsardzības shēmas locekļi, ja kompetentā iestāde nav piešķīrusi atļauju piemērot augstāku ienākošo naudas plūsmu likmi

 

 

 

 

 

 



C 75.00 – LIKVIDITĀTES SEGUMS – NODROŠINĀJUMA MIJMAIŅAS DARĪJUMI

Valūta

 

Aizdotā nodrošinājuma tirgus vērtība

Aizdotā nodrošinājuma likviditātes vērtība

Aizņemtā nodrošinājuma tirgus vērtība

Aizņemtā nodrošinājuma likviditātes vērtība

Izejošās naudas plūsmas

Ienākošās naudas plūsmas, kurām piemēro maksimālo robežvērtību 75 %

Rinda

ID

Postenis

010

020

030

040

050

060

010

1

KOPĀ — NODROŠINĀJUMA MIJMAIŅAS DARĪJUMI UN NODROŠINĀTI ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

 

 

 

 

 

 

020

1.1

Kopā — darījumi, kuros aizdod 1. līmeņa aktīvus (izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas) un aizņemas šādu nodrošinājumu:

 

 

 

 

 

 

030

1.1.1

1. līmeņa aktīvi (izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas)

 

 

 

 

 

 

040

1.1.2

1. līmenis: ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas

 

 

 

 

 

 

050

1.1.3

2.A līmeņa aktīvi

 

 

 

 

 

 

060

1.1.4

2.B līmenis: ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (mājokļi vai automašīnas, 1. KKP)

 

 

 

 

 

 

070

1.1.5

2.B līmenis: augstas kvalitātes segtās obligācijas

 

 

 

 

 

 

080

1.1.6

2.B līmenis: ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP)

 

 

 

 

 

 

090

1.1.7

Citi 2.B līmeņa aktīvi

 

 

 

 

 

 

100

1.1.8

Nelikvīdi aktīvi

 

 

 

 

 

 



 

Ienākošās naudas plūsmas, kurām piemēro maksimālo robežvērtību 90 %

Ienākošās naudas plūsmas, kas ir atbrīvotas no maksimālās robežvērtības piemērošanas

Tikai nodrošināti atvasinātie instrumenti

Aizdotā nodrošinājuma tirgus vērtība

Aizdotā nodrošinājuma likviditātes vērtība

Aizņemtā nodrošinājuma tirgus vērtība

Aizņemtā nodrošinājuma likviditātes vērtība

Rinda

ID

Postenis

070

080

090

100

110

120

010

1

KOPĀ — NODROŠINĀJUMA MIJMAIŅAS DARĪJUMI UN NODROŠINĀTI ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

 

 

 

 

 

 

020

1.1

Kopā — darījumi, kuros aizdod 1. līmeņa aktīvus (izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas) un aizņemas šādu nodrošinājumu:

 

 

 

 

 

 

030

1.1.1

1. līmeņa aktīvi (izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas)

 

 

 

 

 

 

040

1.1.2

1. līmenis: ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas

 

 

 

 

 

 

050

1.1.3

2.A līmeņa aktīvi

 

 

 

 

 

 

060

1.1.4

2.B līmenis: ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (mājokļi vai automašīnas, 1. KKP)

 

 

 

 

 

 

070

1.1.5

2.B līmenis: augstas kvalitātes segtās obligācijas

 

 

 

 

 

 

080

1.1.6

2.B līmenis: ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP)

 

 

 

 

 

 

090

1.1.7

Citi 2.B līmeņa aktīvi

 

 

 

 

 

 

100

1.1.8

Nelikvīdi aktīvi

 

 

 

 

 

 



 

Aizdotā nodrošinājuma tirgus vērtība

Aizdotā nodrošinājuma likviditātes vērtība

Aizņemtā nodrošinājuma tirgus vērtība

Aizņemtā nodrošinājuma likviditātes vērtība

Izejošās naudas plūsmas

Ienākošās naudas plūsmas, kurām piemēro maksimālo robežvērtību 75 %

Rinda

ID

Postenis

010

020

030

040

050

060

110

1.2

Kopā darījumi, kuros aizdod 1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas un aizņemas šādu nodrošinājumu:

 

 

 

 

 

 

120

1.2.1

1. līmeņa aktīvi (izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas)

 

 

 

 

 

 

130

1.2.2

1. līmenis: ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas

 

 

 

 

 

 

140

1.2.3

2.A līmeņa aktīvi

 

 

 

 

 

 

150

1.2.4

2.B līmenis: ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (mājokļi vai automašīnas, 1. KKP)

 

 

 

 

 

 

160

1.2.5

2.B līmenis: augstas kvalitātes segtās obligācijas

 

 

 

 

 

 

170

1.2.6

2.B līmenis: ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP)

 

 

 

 

 

 

180

1.2.7

Citi 2.B līmeņa aktīvi

 

 

 

 

 

 

190

1.2.8

Nelikvīdi aktīvi

 

 

 

 

 

 

200

1.3

Kopā — darījumi, kuros aizdod 2.A līmeņa aktīvus un aizņemas šādu nodrošinājumu:

 

 

 

 

 

 

210

1.3.1

1. līmeņa aktīvi (izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas)

 

 

 

 

 

 

220

1.3.2

1. līmenis: ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas

 

 

 

 

 

 



 

Ienākošās naudas plūsmas, kurām piemēro maksimālo robežvērtību 90 %

Ienākošās naudas plūsmas, kas ir atbrīvotas no maksimālās robežvērtības piemērošanas

Tikai nodrošināti atvasinātie instrumenti

Aizdotā nodrošinājuma tirgus vērtība

Aizdotā nodrošinājuma likviditātes vērtība

Aizņemtā nodrošinājuma tirgus vērtība

Aizņemtā nodrošinājuma likviditātes vērtība

Rinda

ID

Postenis

070

080

090

100

110

120

110

1.2

Kopā darījumi, kuros aizdod 1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas un aizņemas šādu nodrošinājumu:

 

 

 

 

 

 

120

1.2.1

1. līmeņa aktīvi (izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas)

 

 

 

 

 

 

130

1.2.2

1. līmenis: ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas

 

 

 

 

 

 

140

1.2.3

2.A līmeņa aktīvi

 

 

 

 

 

 

150

1.2.4

2.B līmenis: ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (mājokļi vai automašīnas, 1. KKP)

 

 

 

 

 

 

160

1.2.5

2.B līmenis: augstas kvalitātes segtās obligācijas

 

 

 

 

 

 

170

1.2.6

2.B līmenis: ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP)

 

 

 

 

 

 

180

1.2.7

Citi 2.B līmeņa aktīvi

 

 

 

 

 

 

190

1.2.8

Nelikvīdi aktīvi

 

 

 

 

 

 

200

1.3

Kopā — darījumi, kuros aizdod 2.A līmeņa aktīvus un aizņemas šādu nodrošinājumu:

 

 

 

 

 

 

210

1.3.1

1. līmeņa aktīvi (izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas)

 

 

 

 

 

 

220

1.3.2

1. līmenis: ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas

 

 

 

 

 

 



 

Aizdotā nodrošinājuma tirgus vērtība

Aizdotā nodrošinājuma likviditātes vērtība

Aizņemtā nodrošinājuma tirgus vērtība

Aizņemtā nodrošinājuma likviditātes vērtība

Izejošās naudas plūsmas

Ienākošās naudas plūsmas, kurām piemēro maksimālo robežvērtību 75 %

Rinda

ID

Postenis

010

020

030

040

050

060

230

1.3.3

2.A līmeņa aktīvi

 

 

 

 

 

 

240

1.3.4

2.B līmenis: ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (mājokļi vai automašīnas, 1. KKP)

 

 

 

 

 

 

250

1.3.5

2.B līmenis: augstas kvalitātes segtās obligācijas

 

 

 

 

 

 

260

1.3.6

2.B līmenis: ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP)

 

 

 

 

 

 

270

1.3.7

Citi 2.B līmeņa aktīvi

 

 

 

 

 

 

280

1.3.8

Nelikvīdi aktīvi

 

 

 

 

 

 

290

1.4

Kopā darījumi, kuros aizdod 2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātus vērtspapīrus (mājokļi vai automašīnas, 1. KKP) un aizņemas šādu nodrošinājumu:

 

 

 

 

 

 

300

1.4.1

1. līmeņa aktīvi (izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas)

 

 

 

 

 

 

310

1.4.2

1. līmenis: ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas

 

 

 

 

 

 

320

1.4.3

2.A līmeņa aktīvi

 

 

 

 

 

 

330

1.4.4

2.B līmenis: ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (mājokļi vai automašīnas, 1. KKP)

 

 

 

 

 

 

340

1.4.5

2.B līmenis: augstas kvalitātes segtās obligācijas

 

 

 

 

 

 



 

Ienākošās naudas plūsmas, kurām piemēro maksimālo robežvērtību 90 %

Ienākošās naudas plūsmas, kas ir atbrīvotas no maksimālās robežvērtības piemērošanas

Tikai nodrošināti atvasinātie instrumenti

Aizdotā nodrošinājuma tirgus vērtība

Aizdotā nodrošinājuma likviditātes vērtība

Aizņemtā nodrošinājuma tirgus vērtība

Aizņemtā nodrošinājuma likviditātes vērtība

Rinda

ID

Postenis

070

080

090

100

110

120

230

1.3.3

2.A līmeņa aktīvi

 

 

 

 

 

 

240

1.3.4

2.B līmenis: ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (mājokļi vai automašīnas, 1. KKP)

 

 

 

 

 

 

250

1.3.5

2.B līmenis: augstas kvalitātes segtās obligācijas

 

 

 

 

 

 

260

1.3.6

2.B līmenis: ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP)

 

 

 

 

 

 

270

1.3.7

Citi 2.B līmeņa aktīvi

 

 

 

 

 

 

280

1.3.8

Nelikvīdi aktīvi

 

 

 

 

 

 

290

1.4

Kopā darījumi, kuros aizdod 2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātus vērtspapīrus (mājokļi vai automašīnas, 1. KKP) un aizņemas šādu nodrošinājumu:

 

 

 

 

 

 

300

1.4.1

1. līmeņa aktīvi (izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas)

 

 

 

 

 

 

310

1.4.2

1. līmenis: ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas

 

 

 

 

 

 

320

1.4.3

2.A līmeņa aktīvi

 

 

 

 

 

 

330

1.4.4

2.B līmenis: ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (mājokļi vai automašīnas, 1. KKP)

 

 

 

 

 

 

340

1.4.5

2.B līmenis: augstas kvalitātes segtās obligācijas

 

 

 

 

 

 



 

Aizdotā nodrošinājuma tirgus vērtība

Aizdotā nodrošinājuma likviditātes vērtība

Aizņemtā nodrošinājuma tirgus vērtība

Aizņemtā nodrošinājuma likviditātes vērtība

Izejošās naudas plūsmas

Ienākošās naudas plūsmas, kurām piemēro maksimālo robežvērtību 75 %

Rinda

ID

Postenis

010

020

030

040

050

060

350

1.4.6

2.B līmenis: ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP)

 

 

 

 

 

 

360

1.4.7

Citi 2.B līmeņa aktīvi

 

 

 

 

 

 

370

1.4.8

Nelikvīdi aktīvi

 

 

 

 

 

 

380

1.5

Kopā darījumi, kuros aizdod 2.B līmeņa augstas kvalitātes segtās obligācijas un aizņemas šādu nodrošinājumu:

 

 

 

 

 

 

390

1.5.1

1. līmeņa aktīvi (izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas)

 

 

 

 

 

 

400

1.5.2

1. līmenis: ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas

 

 

 

 

 

 

410

1.5.3

2.A līmeņa aktīvi

 

 

 

 

 

 

420

1.5.4

2.B līmenis: ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (mājokļi vai automašīnas, 1. KKP)

 

 

 

 

 

 

430

1.5.5

2.B līmenis: augstas kvalitātes segtās obligācijas

 

 

 

 

 

 

440

1.5.6

2.B līmenis: ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP)

 

 

 

 

 

 

450

1.5.7

Citi 2.B līmeņa aktīvi

 

 

 

 

 

 

460

1.5.8

Nelikvīdi aktīvi

 

 

 

 

 

 



 

Ienākošās naudas plūsmas, kurām piemēro maksimālo robežvērtību 90 %

Ienākošās naudas plūsmas, kas ir atbrīvotas no maksimālās robežvērtības piemērošanas

Tikai nodrošināti atvasinātie instrumenti

Aizdotā nodrošinājuma tirgus vērtība

Aizdotā nodrošinājuma likviditātes vērtība

Aizņemtā nodrošinājuma tirgus vērtība

Aizņemtā nodrošinājuma likviditātes vērtība

Rinda

ID

Postenis

070

080

090

100

110

120

350

1.4.6

2.B līmenis: ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP)

 

 

 

 

 

 

360

1.4.7

Citi 2.B līmeņa aktīvi

 

 

 

 

 

 

370

1.4.8

Nelikvīdi aktīvi

 

 

 

 

 

 

380

1.5

Kopā darījumi, kuros aizdod 2.B līmeņa augstas kvalitātes segtās obligācijas un aizņemas šādu nodrošinājumu:

 

 

 

 

 

 

390

1.5.1

1. līmeņa aktīvi (izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas)

 

 

 

 

 

 

400

1.5.2

1. līmenis: ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas

 

 

 

 

 

 

410

1.5.3

2.A līmeņa aktīvi

 

 

 

 

 

 

420

1.5.4

2.B līmenis: ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (mājokļi vai automašīnas, 1. KKP)

 

 

 

 

 

 

430

1.5.5

2.B līmenis: augstas kvalitātes segtās obligācijas

 

 

 

 

 

 

440

1.5.6

2.B līmenis: ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP)

 

 

 

 

 

 

450

1.5.7

Citi 2.B līmeņa aktīvi

 

 

 

 

 

 

460

1.5.8

Nelikvīdi aktīvi

 

 

 

 

 

 



 

Aizdotā nodrošinājuma tirgus vērtība

Aizdotā nodrošinājuma likviditātes vērtība

Aizņemtā nodrošinājuma tirgus vērtība

Aizņemtā nodrošinājuma likviditātes vērtība

Izejošās naudas plūsmas

Ienākošās naudas plūsmas, kurām piemēro maksimālo robežvērtību 75 %

Rinda

ID

Postenis

010

020

030

040

050

060

470

1.6

Kopā darījumi, kuros aizdod 2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātus vērtspapīrus (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP) un aizņemas šādu nodrošinājumu:

 

 

 

 

 

 

480

1.6.1

1. līmeņa aktīvi (izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas)

 

 

 

 

 

 

490

1.6.2

1. līmenis: ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas

 

 

 

 

 

 

500

1.6.3

2.A līmeņa aktīvi

 

 

 

 

 

 

510

1.6.4

2.B līmenis: ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (mājokļi vai automašīnas, 1. KKP)

 

 

 

 

 

 

520

1.6.5

2.B līmenis: augstas kvalitātes segtās obligācijas

 

 

 

 

 

 

530

1.6.6

2.B līmenis: ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP)

 

 

 

 

 

 

540

1.6.7

Citi 2.B līmeņa aktīvi

 

 

 

 

 

 

550

1.6.8

Nelikvīdi aktīvi

 

 

 

 

 

 

560

1.7

Kopā — darījumi, kuros aizdod citus 2.A līmeņa aktīvus un aizņemas šādu nodrošinājumu:

 

 

 

 

 

 

570

1.7.1

1. līmeņa aktīvi (izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas)

 

 

 

 

 

 



 

Ienākošās naudas plūsmas, kurām piemēro maksimālo robežvērtību 90 %

Ienākošās naudas plūsmas, kas ir atbrīvotas no maksimālās robežvērtības piemērošanas

Tikai nodrošināti atvasinātie instrumenti

Aizdotā nodrošinājuma tirgus vērtība

Aizdotā nodrošinājuma likviditātes vērtība

Aizņemtā nodrošinājuma tirgus vērtība

Aizņemtā nodrošinājuma likviditātes vērtība

Rinda

ID

Postenis

070

080

090

100

110

120

470

1.6

Kopā darījumi, kuros aizdod 2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātus vērtspapīrus (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP) un aizņemas šādu nodrošinājumu:

 

 

 

 

 

 

480

1.6.1

1. līmeņa aktīvi (izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas)

 

 

 

 

 

 

490

1.6.2

1. līmenis: ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas

 

 

 

 

 

 

500

1.6.3

2.A līmeņa aktīvi

 

 

 

 

 

 

510

1.6.4

2.B līmenis: ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (mājokļi vai automašīnas, 1. KKP)

 

 

 

 

 

 

520

1.6.5

2.B līmenis: augstas kvalitātes segtās obligācijas

 

 

 

 

 

 

530

1.6.6

2.B līmenis: ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP)

 

 

 

 

 

 

540

1.6.7

Citi 2.B līmeņa aktīvi

 

 

 

 

 

 

550

1.6.8

Nelikvīdi aktīvi

 

 

 

 

 

 

560

1.7

Kopā — darījumi, kuros aizdod citus 2.A līmeņa aktīvus un aizņemas šādu nodrošinājumu:

 

 

 

 

 

 

570

1.7.1

1. līmeņa aktīvi (izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas)

 

 

 

 

 

 



 

Aizdotā nodrošinājuma tirgus vērtība

Aizdotā nodrošinājuma likviditātes vērtība

Aizņemtā nodrošinājuma tirgus vērtība

Aizņemtā nodrošinājuma likviditātes vērtība

Izejošās naudas plūsmas

Ienākošās naudas plūsmas, kurām piemēro maksimālo robežvērtību 75 %

Rinda

ID

Postenis

010

020

030

040

050

060

580

1.7.2

1. līmenis: ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas

 

 

 

 

 

 

590

1.7.3

2.A līmeņa aktīvi

 

 

 

 

 

 

600

1.7.4

2.B līmenis: ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (mājokļi vai automašīnas, 1. KKP)

 

 

 

 

 

 

610

1.7.5

2.B līmenis: augstas kvalitātes segtās obligācijas

 

 

 

 

 

 

620

1.7.6

2.B līmenis: ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP)

 

 

 

 

 

 

630

1.7.7

Citi 2.B līmeņa aktīvi

 

 

 

 

 

 

640

1.7.8

Nelikvīdi aktīvi

 

 

 

 

 

 

650

1.8

Kopā — darījumi, kuros aizdod nelikvīdus aktīvus un aizņemas šādu nodrošinājumu:

 

 

 

 

 

 

660

1.8.1

1. līmeņa aktīvi (izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas)

 

 

 

 

 

 

670

1.8.2

1. līmenis: ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas

 

 

 

 

 

 

680

1.8.3

2.A līmeņa aktīvi

 

 

 

 

 

 



 

Ienākošās naudas plūsmas, kurām piemēro maksimālo robežvērtību 90 %

Ienākošās naudas plūsmas, kas ir atbrīvotas no maksimālās robežvērtības piemērošanas

Tikai nodrošināti atvasinātie instrumenti

Aizdotā nodrošinājuma tirgus vērtība

Aizdotā nodrošinājuma likviditātes vērtība

Aizņemtā nodrošinājuma tirgus vērtība

Aizņemtā nodrošinājuma likviditātes vērtība

Rinda

ID

Postenis

070

080

090

100

110

120

580

1.7.2

1. līmenis: ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas

 

 

 

 

 

 

590

1.7.3

2.A līmeņa aktīvi

 

 

 

 

 

 

600

1.7.4

2.B līmenis: ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (mājokļi vai automašīnas, 1. KKP)

 

 

 

 

 

 

610

1.7.5

2.B līmenis: augstas kvalitātes segtās obligācijas

 

 

 

 

 

 

620

1.7.6

2.B līmenis: ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP)

 

 

 

 

 

 

630

1.7.7

Citi 2.B līmeņa aktīvi

 

 

 

 

 

 

640

1.7.8

Nelikvīdi aktīvi

 

 

 

 

 

 

650

1.8

Kopā — darījumi, kuros aizdod nelikvīdus aktīvus un aizņemas šādu nodrošinājumu:

 

 

 

 

 

 

660

1.8.1

1. līmeņa aktīvi (izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas)

 

 

 

 

 

 

670

1.8.2

1. līmenis: ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas

 

 

 

 

 

 

680

1.8.3

2.A līmeņa aktīvi

 

 

 

 

 

 



 

Aizdotā nodrošinājuma tirgus vērtība

Aizdotā nodrošinājuma likviditātes vērtība

Aizņemtā nodrošinājuma tirgus vērtība

Aizņemtā nodrošinājuma likviditātes vērtība

Izejošās naudas plūsmas

Ienākošās naudas plūsmas, kurām piemēro maksimālo robežvērtību 75 %

Rinda

ID

Postenis

010

020

030

040

050

060

690

1.8.4

2.B līmenis: ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (mājokļi vai automašīnas, 1. KKP)

 

 

 

 

 

 

700

1.8.5

2.B līmenis: augstas kvalitātes segtās obligācijas

 

 

 

 

 

 

710

1.8.6

2.B līmenis: ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP)

 

 

 

 

 

 

720

1.8.7

Citi 2.B līmeņa aktīvi

 

 

 

 

 

 

730

1.8.8

Nelikvīdi aktīvi

 

 

 

 

 

 

IZZIŅAS POSTEŅI

740

2

Kopā — nodrošinājuma mijmaiņas darījumi (visi darījumu partneri), kuros aizņemtais nodrošinājums ticis izmantots īso pozīciju segšanai

 

 

 

 

 

 

750

3

Kopā — nodrošinājuma mijmaiņas darījumi ar darījumu partneriem grupas ietvaros

 

 

 

 

 

 

760

4

Kopā — nodrošinājuma mijmaiņas darījumi ar darījumu partneriem, kas ir centrālās bankas

 

 

 

 

 

 



 

Ienākošās naudas plūsmas, kurām piemēro maksimālo robežvērtību 90 %

Ienākošās naudas plūsmas, kas ir atbrīvotas no maksimālās robežvērtības piemērošanas

Tikai nodrošināti atvasinātie instrumenti

Aizdotā nodrošinājuma tirgus vērtība

Aizdotā nodrošinājuma likviditātes vērtība

Aizņemtā nodrošinājuma tirgus vērtība

Aizņemtā nodrošinājuma likviditātes vērtība

Rinda

ID

Postenis

070

080

090

100

110

120

690

1.8.4

2.B līmenis: ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (mājokļi vai automašīnas, 1. KKP)

 

 

 

 

 

 

700

1.8.5

2.B līmenis: augstas kvalitātes segtās obligācijas

 

 

 

 

 

 

710

1.8.6

2.B līmenis: ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP)

 

 

 

 

 

 

720

1.8.7

Citi 2.B līmeņa aktīvi

 

 

 

 

 

 

730

1.8.8

Nelikvīdi aktīvi

 

 

 

 

 

 

IZZIŅAS POSTEŅI

740

2

Kopā — nodrošinājuma mijmaiņas darījumi (visi darījumu partneri), kuros aizņemtais nodrošinājums ticis izmantots īso pozīciju segšanai

 

 

 

 

 

 

750

3

Kopā — nodrošinājuma mijmaiņas darījumi ar darījumu partneriem grupas ietvaros

 

 

 

 

 

 

760

4

Kopā — nodrošinājuma mijmaiņas darījumi ar darījumu partneriem, kas ir centrālās bankas

 

 

 

 

 

 



C 76.00 – LIKVIDITĀTES SEGUMS – APRĒĶINI

Valūta

 

Vērtība / Procenti

Rinda

ID

Postenis

010

APRĒĶINI

Skaitītājs, saucējs, likme

010

1

Likviditātes rezerve

 

020

2

Neto likviditātes izejošās naudas plūsmas

 

030

3

Likviditātes seguma koeficients (%)

 

Skaitītāja aprēķini

040

4

1. līmeņa aktīvu, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas, likviditātes rezerve (vērtība saskaņā ar 9. pantu): nekoriģēti

 

050

5

1. līmeņa aktīvu, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas, nodrošinājums, termiņš 30 dienu laikā, izejošās naudas plūsmas

 

060

6

1. līmeņa aktīvu, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas, nodrošinājums, termiņš 30 dienu laikā, ienākošās naudas plūsmas

 

070

7

Nodrošinātas izejošās naudas plūsmas, 30 dienas

 

080

8

Nodrošinātas ienākošās naudas plūsmas, 30 dienas

 

090

9

1. līmeņa aktīvu, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas, “koriģētā summa pirms maksimālās robežvērtības piemērošanas”

 

100

10

1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segto obligāciju vērtība saskaņā ar 9. pantu: nekoriģēti

 

110

11

1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segto obligāciju nodrošinājums, termiņš 30 dienu laikā, izejošās naudas plūsmas

 

120

12

1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segto obligāciju nodrošinājums, termiņš 30 dienu laikā, ienākošās naudas plūsmas

 

130

13

1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segto obligāciju “koriģētā summa pirms maksimālās robežvērtības piemērošanas”

 

140

14

1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segto obligāciju “koriģētā summa pēc maksimālās robežvērtības piemērošanas”

 

150

15

1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligāciju “likvīdo aktīvu pārsnieguma summa”

 

160

16

2.A līmeņa aktīvi saskaņā ar 9. pantu: nekoriģēti

 

170

17

2.A līmeņa nodrošinājums, termiņš 30 dienu laikā, izejošās naudas plūsmas

 

180

18

2.A līmeņa nodrošinājums, termiņš 30 dienu laikā, ienākošās naudas plūsmas

 

190

19

2.A līmeņa “koriģētā summa pirms maksimālās robežvērtības piemērošanas”

 

200

20

2.A līmeņa “koriģētā summa pēc maksimālās robežvērtības piemērošanas”

 

210

21

2.A līmeņa “likvīdo aktīvu pārsnieguma summa”

 

220

22

2.B līmeņa aktīvi saskaņā ar 9. pantu: nekoriģēti

 

230

23

2.B līmeņa nodrošinājums, termiņš 30 dienu laikā, izejošās naudas plūsmas

 

240

24

2.B līmeņa nodrošinājums, termiņš 30 dienu laikā, ienākošās naudas plūsmas

 

250

25

2.B līmeņa “koriģētā summa pirms maksimālās robežvērtības piemērošanas”

 

260

26

2.B līmeņa “koriģētā summa pēc maksimālās robežvērtības piemērošanas”

 

270

27

2.B līmeņa “likvīdo aktīvu pārsnieguma summa”

 

280

28

Likvīdo aktīvu pārsnieguma summa

 

290

29

Likviditātes rezerve

 

Saucēja aprēķini

300

30

Izejošās naudas plūsmas kopā

 

310

31

Pilnībā atbrīvotās ienākošās naudas plūsmas

 

320

32

Ienākošās naudas plūsmas, kurām piemēro maksimālo robežvērtību 90 %

 

330

33

Ienākošās naudas plūsmas, kurām piemēro maksimālo robežvērtību 75 %

 

340

34

Samazinājums, kas atbilst pilnībā atbrīvotām ienākošajām naudas plūsmām

 

350

35

Ienākošās naudas plūsmas, kurām piemēro maksimālo robežvērtību 90 %

 

360

36

Ienākošās naudas plūsmas, kurām piemēro maksimālo robežvērtību 75 %

 

370

37

Neto likviditātes izejošās naudas plūsmas

 

Otrais pīlārs

380

38

Otrā pīlāra prasība, kā izklāstīts KPD 105. pantā

 



▼C2

XXV PIELIKUMS

▼M5

PĀRSKATU PAR LIKVIDITĀTI SNIEGŠANA (1. DAĻA – LIKVĪDI AKTĪVI)

1.   Likvīdi aktīvi

1.1.   Vispārīgas piezīmes

1. Šī ir kopsavilkuma veidne, kurā ietver informāciju par aktīviem, lai sniegtu pārskatu par likviditātes seguma prasības ievērošanu, kā noteikts Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2015/61. Posteņi, kuri kredītiestādēm nav jānorāda, ir iekrāsoti pelēkā krāsā.

2. Aktīvi, par kuriem sniegts pārskats (jeb norādītie aktīvi) atbilst prasībām, kas noteiktas Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 II sadaļā.

3. Atkāpjoties no 2. punkta, kredītiestādes nepiemēro valūtas ierobežojumus, kas definēti Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 8. panta 6. punktā, 10. panta 1. punkta d) apakšpunktā un 12. panta 1. punkta c) apakšpunktā, aizpildot veidni par nozīmīgas valūtas bāzi, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 415. panta 2. punktā. Kredītiestādes joprojām piemēro jurisdikcijas ierobežojumus.

4. Kredītiestādes sniedz veidni atbilstošajās valūtās saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 4. panta 5. punktu.

5. Atsaucoties uz Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 9. pantu, kredītiestādes attiecīgā gadījumā sniedz pārskatu par likvīdo aktīvu summu/tirgus vērtību, ņemot vērā neto likviditātes izejošās un ienākošās naudas plūsmas, kas rodas, ja riska ierobežošanas pozīcijas tiek priekšlaicīgi izpārdotas, kā definēts 8. panta 5. punktā, un saskaņā ar atbilstīgiem diskontiem, kas noteikti 2. nodaļā.

6. Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/61 attiecas tikai uz likmēm un diskontiem. Šajos norādījumos vārds “svērts” ir izmantots kā vispārējs termins, norādot summu, kas iegūta, piemērojot attiecīgos diskontus, likmes un citus svarīgus papildu norādījumus (piemēram, nodrošinātas kreditēšanas un finansējuma gadījumā). Vārds “svērums” saistībā ar šīm norādēm attiecas uz skaitli no 0 līdz 1, kas, reizināts ar summu, rada attiecīgi svērto summu vai vērtību saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 9. pantu.

7. Kredītiestādes nesniedz pārskatu par posteņiem dubulti 1.1.1., 1.1.2., 1.2.1. un 1.2.2. iedaļā un starp šīm iedaļām.

8. Daži izziņas posteņi ir iekļauti veidnē, kas saistīta ar šiem norādījumiem. Lai gan tie nav noteikti nepieciešami, lai aprēķinātu rādītāju, tie ir jāaizpilda. Šie posteņi sniedz vajadzīgo informāciju, kas ļauj kompetentajai iestādei pienācīgi novērtēt kredītiestāžu atbilstību likviditātes prasībām. Dažos gadījumos tie parāda to posteņu sīkāku sadalījumu, kas iekļauti veidņu galvenajās iedaļās, savukārt citos gadījumos tie atspoguļo papildu likviditātes resursus, kuri var būt pieejami kredītiestādēm.

1.2.   Īpašas piezīmes

1.2.1.   Īpašas prasības attiecībā uz KIU

9. Attiecībā uz 1.1.1.10., 1.1.1.11., 1.2.1.6., 1.1.2.2., 1.2.2.10., 1.2.2.11., 1.2.2.12. un 1.2.2.13. posteni kredītiestādes sniedz pārskatu par KIU tirgus vērtības attiecīgo daļu, kas atbilst uzņēmuma pamatā esošajiem likvīdajiem aktīviem saskaņā ar principiem, kuri definēti Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 15. panta 4. punktā.

1.2.2.   Īpašas prasības attiecībā uz tiesībām saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus un pārejas noteikumiem

10. Kredītiestādes attiecīgajās aktīvu rindās sniedz pārskatu par posteņiem, kā minēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 35. pantā, 36. pantā un 37. pantā. Visu to aktīvu summu kopsummu, par kuriem sniegts pārskats, pamatojoties uz šiem pantiem, atsaucei norāda arī iedaļā “Izziņas posteņi”.

1.2.3.   Īpašas prasības attiecībā uz pārskatu sniegšanu, ko veic centrālās iestādes

11. Centrālās iestādes, sniedzot pārskatu par likvīdiem aktīviem, kas atbilst kredītiestāžu noguldījumiem centrālajā iestādē un kurus uzskata par likvīdiem aktīviem deponējošajai kredītiestādei, nodrošina, ka šo likvīdo aktīvu norādītā summa pēc diskonta piemērošanas nepārsniedz attiecīgo noguldījumu izejošo naudas plūsmu (Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 27. panta 3. punkts).

1.2.4.   Īpašas prasības attiecībā uz norēķinu un nākotnes darījumiem

12. Visus aktīvus, kas atbilst Komisijas Deleģētās regulas 2015/61 7., 8. un 9. pantam un kas ir kredītiestādes krājumā pārskata datumā, norāda C72 veidnes attiecīgajā rindā, pat ja tie ir pārdoti vai izmantoti nodrošinātos nākotnes darījumos. Attiecīgi XXIV pielikuma C72.00 veidnē nenorāda likvīdus aktīvus no nākotnes darījumiem, kas attiecas uz līgumā atrunātiem likvīdu aktīvu pirkumiem un likvīdu aktīvu nākotnes pirkumiem, par kuriem vēl nav veikts norēķins.

Apakšveidne attiecībā uz likvīdajiem aktīviem

Norādījumi par konkrētām slejām



Sleja

Atsauces uz tiesību aktiem un norādījumi

010

Summa/tirgus vērtība

Kredītiestādes 010. slejā norāda Komisijas Deleģētās regulas 2015/61 II sadaļā definēto likvīdo aktīvu tirgus vērtību vai attiecīgā gadījumā summu.

Summā/tirgus vērtībā, kas norādīta 010. slejā:

— ņem vērā neto izejošās naudas plūsmas un neto ienākošās naudas plūsmas saistībā ar riska ierobežošanas pozīciju priekšlaicīgu izpārdošanu, kā definēts tās pašas regulas 8. panta 5. punktā;

— neņem vērā diskontus, kas norādīti tās pašas regulas II sadaļā;

— ietver daļu noguldījumu, kas minēti tās pašas regulas 16. panta 1. punkta a) apakšpunktā, atšķirīgu konkrētu aktīvu veidā, kas iekļauti atbilstošajās aktīvu rindās;

— attiecīgā gadījumā to samazina, atskaitot 16. pantā definēto noguldījumu summu, kas izvietoti centrālajā kredītiestādē, kā minēts tās pašas regulas 27. panta 3. punktā.

Atsaucoties uz Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 8. panta 5. punktu, kredītiestādes ņem vērā neto naudas plūsmu, izejošo plūsmu vai ienākošo plūsmu, kas rastos, ja riska ierobežošanas pozīcija būtu jāizpārdod pārskata atsauces datumā. Tajā neņem vērā aktīva iespējamās nākotnes vērtības pārmaiņas.

020

Standarta svērums

020. slejā ietver svērumus, atspoguļojot summu, kura iegūta, piemērojot attiecīgos diskontus, kas norādīti Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 II sadaļā. Svērumi ir paredzēti, lai atspoguļotu likvīdo aktīvu vērtības samazinājumu pēc atbilstīgu diskontu piemērošanas.

030

Piemērojamais svērums

Kredītiestādes 030. slejā norāda piemērojamo svērumu, kuru piemēro Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 II sadaļā definētajiem likvīdajiem aktīviem. Izmantojot piemērojamos svērumus, var iegūt vidējās svērtās vērtības, un tos norāda, izsakot decimālā izteiksmē (proti, 1,00, ja piemērojamais svērums ir 100 procenti, vai 0,50, ja piemērojamais svērums ir 50 procenti). Piemērojamie svērumi var atspoguļot (bet ne tikai) konkrēta uzņēmuma un valsts izmantoto rīcības brīvību. Skaitlis, kas norādīts 030. slejā, nepārsniedz skaitli 020. slejā.

040

Vērtība saskaņā ar 9. pantu

Kredītiestādes 040. slejā norāda likvīdā aktīva vērtību saskaņā ar definīciju, kas noteikta Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 9. pantā. Tā ir summa/tirgus vērtība, ņemot vērā neto likviditātes ienākošās un izejošās naudas plūsmas saistībā ar priekšlaicīgi izpārdotām riska pozīcijām, kas reizināta ar piemērojamo svērumu.

Norādījumi par konkrētām rindām



Rinda

Atsauces uz tiesību aktiem un norādījumi

010

1.  KOPĀ NEKORIĢĒTIE LIKVĪDIE AKTĪVI

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 II sadaļa

Kredītiestādes 010. slejā norāda savu likvīdo aktīvu kopējo summu/tirgus vērtību.

Kredītiestādes 040. slejā norāda savu likvīdo aktīvu kopējo vērtību saskaņā ar 9. pantu.

020

1.1.  Kopā nekoriģētie 1. līmeņa aktīvi

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 10., 15., 16. un 19. pants

Šajā iedaļā norādītie aktīvi ir skaidri identificēti kā 1. līmeņa aktīvi vai pielīdzināti tiem atbilstoši norādījumiem saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2015/61.

Kredītiestādes 010. slejā norāda savu 1. līmeņa likvīdo aktīvu kopējo summu/tirgus vērtību.

Kredītiestādes 040. slejā norāda savu 1. līmeņa likvīdo aktīvu kopējo vērtību saskaņā ar 9. pantu.

030

1.1.1.  Kopā nekoriģētie 1. LĪMEŅA aktīvi, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 10., 15., 16. un 19. pants

Šajā apakšiedaļā norādītie aktīvi ir skaidri identificēti kā 1. līmeņa aktīvi vai pielīdzināti tiem atbilstoši norādījumiem saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2015/61. Šajā apakšiedaļā nenorāda aktīvus un pamatā esošos aktīvus, kurus uzskata par ārkārtīgi augstas kvalitātes segtajām obligācijām, kā definēts tās pašas regulas 10. panta 1. punkta f) apakšpunktā.

Kredītiestādes 010. slejā norāda 1. līmeņa aktīvu kopējo tirgus vērtību summu, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas, turklāt netiek veikta korekcija saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 17. panta noteikumiem.

Kredītiestādes 040. slejā norāda 1. līmeņa aktīvu kopējo svērto lielumu summu, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas, turklāt netiek veikta korekcija saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 17. panta noteikumiem.

040

1.1.1.1.  Monētas un banknotes

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 10. panta 1. punkta a) apakšpunkts

Naudas kopējā summa, ieskaitot monētas un banknotes/valūtu.

050

1.1.1.2.  Izņemamas centrālās bankas rezerves

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 10. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) punkts

Kopējā rezervju summa, kuru jebkurā laikā spriedzes periodos var izņemt un kuru kredītiestāde tur ECB, dalībvalsts centrālajā bankā vai trešās valsts centrālajā bankā ar nosacījumu, ka norīkota ārējā kredītu novērtēšanas institūcija (ĀKNI) riska darījumiem ar trešās valsts centrālo banku vai tās centrālo valdību ir piešķīrusi vismaz kredītkvalitātes 1. pakāpes novērtējumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 114. panta 2. punktu.

Atbilstīga izņemamā summa ir precizēta nolīgumā starp kompetento iestādi un attiecīgo centrālo banku, kā definēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 10. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) punktā.

060

1.1.1.3.  Centrālās bankas aktīvi

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 10. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) un ii) punkts

Aktīvi, kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē ECB, dalībvalsts centrālā banka vai trešās valsts centrālā banka ar nosacījumu, ka norīkota ĀKNI riska darījumiem ar trešās valsts centrālo banku vai tās centrālo valdību ir piešķīrusi vismaz kredītkvalitātes 1. pakāpes novērtējumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 114. panta 2. punktu.

070

1.1.1.4.  Centrālās valdības aktīvi

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 10. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) un ii) punkts

Aktīvi, kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē dalībvalsts centrālā valdība vai trešās valsts centrālā valdība ar nosacījumu, ka norīkota ĀKNI tai ir piešķīrusi vismaz kredītkvalitātes 1. pakāpes kredītnovērtējumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 114. panta 2. punktu.

Kredītiestāžu emitētie aktīvi, kas saņem garantiju no dalībvalsts centrālās valdības saskaņā ar noteikumu par tiesībām saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus, kas izklāstīts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 35. pantā, tiek norādīti šeit.

Aktīvi, ko emitējušas dalībvalstu finansētās aģentūras samazinātas vērtības aktīvu pārvaldīšanai, kā minēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 36. pantā, tiek norādīti šeit.

080

1.1.1.5.  Reģionālās pašvaldības/vietējās pašpārvaldes aktīvi

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 10. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) un iv) punkts

Aktīvi, kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes dalībvalstī ar nosacījumu, ka tos pielīdzina riska darījumiem ar dalībvalsts centrālo valdību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 115. panta 2. punktu.

Aktīvi, kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes trešā valstī, kam norīkota ĀKNI ir piešķīrusi vismaz kredītkvalitātes 1. pakāpes kredītnovērtējumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 114. panta 2. punktu, un ar nosacījumu, ka tos pielīdzina riska darījumiem ar trešās valsts centrālo valdību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 115. panta 4. punktu.

Kredītiestāžu emitētie aktīvi, kas saņem garantiju no reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes dalībvalstī saskaņā ar noteikumu par tiesībām saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus, kas izklāstīts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 35. pantā, tiek norādīti šeit.

090

1.1.1.6.  Publiskā sektora struktūras aktīvi

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 10. panta 1. punkta c) apakšpunkta v) punkts

Aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē publiskā sektora struktūras dalībvalstī vai trešā valstī ar nosacījumu, ka tos pielīdzina riska darījumiem ar šīs dalībvalsts vai trešās valsts centrālo valdību, reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 116. panta 4. un 5. punktu.

Jebkurai iepriekš minētajai trešās valsts centrālajai valdībai norīkota ĀKNI piešķir vismaz kredītkvalitātes 1. pakāpes kredītnovērtējumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 114. panta 2. punktu.

Riska darījumus ar jebkuru iepriekš minēto trešās valsts reģionālo pašvaldību vai vietējo pašpārvaldi pielīdzina riska darījumiem ar trešās valsts centrālo valdību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 115. panta 4. punktu.

100

1.1.1.7.  Atzīstami centrālās valdības un centrālās bankas aktīvi vietējā un ārvalstu valūtā

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 10. panta 1. punkta d) apakšpunkts

Aktīvi, kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē centrālā valdība vai centrālā banka trešā valstī, kam norīkota ĀKNI nav piešķīrusi kredītkvalitātes 1. pakāpes kredītnovērtējumu, ar nosacījumu, ka kredītiestāde aktīvus atzīst par 1. līmeņa aktīviem, lai segtu likviditātes izejošās naudas plūsmas spriedzes apstākļos tajā pašā valūtā, kurā aktīvs ir denominēts.

Aktīvi, kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē centrālā valdība vai centrālā banka trešā valstī, kam norīkota ĀKNI nav piešķīrusi kredītkvalitātes 1. pakāpes kredītnovērtējumu, un šie aktīvi nav denominēti minētās trešās valsts vietējā valūtā, ar nosacījumu, ka kredītiestāde aktīvus atzīst par 1. līmeņa aktīviem līdz to neto likviditātes izejošo naudas plūsmu summas apmēram spriedzes apstākļos minētajā ārvalstu valūtā atbilstoši tās darījumiem jurisdikcijā, kurā uzņemas likviditātes risku.

110

1.1.1.8.  Kredītiestādes (ko aizsargā dalībvalsts valdība, attīstību veicinošs aizdevējs) aktīvi

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 10. panta 1. punkta e) apakšpunkta i) un ii) punkts

Aktīvi, ko emitējušas kredītiestādes, kuras ir dibinājusi vai izveidojusi dalībvalsts centrālā valdība, reģionālā pašvaldība vai vietējā pašpārvalde, kam ir juridisks pienākums aizsargāt kredītiestādes ekonomisko pamatu un uzturēt tās finansiālo dzīvotspēju.

Aktīvi, ko emitējis attīstību veicinošs aizdevējs, kā definēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 10. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktā.

Riska darījumus ar jebkuru iepriekš minēto reģionālo pašvaldību vai vietējo pašpārvaldi pielīdzina riska darījumiem ar dalībvalsts centrālo valdību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 115. panta 2. punktu.

120

1.1.1.9.  Daudzpusēju attīstības banku un starptautisku organizāciju aktīvi

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 10. panta 1. punkta g) apakšpunkts

Aktīvi, kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē daudzpusējās attīstības bankas un starptautiskās organizācijas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 117. panta 2. punktu un 118. pantu.

130

1.1.1.10.  Atbilstīgas KIU daļas/ieguldījumu apliecības: pamatā ir monētas/banknotes un/vai centrālās bankas riska darījums

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015 /61 15. panta 2. punkta a) apakšpunkts

KIU daļas vai ieguldījumu apliecības, kuru pamatā esošie aktīvi atbilst monētām, banknotēm un riska darījumiem ar ECB, dalībvalsts vai trešās valsts centrālo banku ar nosacījumu, ka norīkota ĀKNI riska darījumiem ar trešās valsts centrālo banku vai tās centrālo valdību ir piešķīrusi vismaz kredītkvalitātes 1. pakāpes novērtējumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 114. panta 2. punktu.

140

1.1.1.11.  Atbilstīgas KIU daļas/ieguldījumu apliecības: pamatā ir 1. līmeņa aktīvi, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 15. panta 2. punkta b) apakšpunkts

KIU daļas vai ieguldījumu apliecības, kuru pamatā esošie aktīvi atbilst aktīviem, kurus uzskata par 1. līmeņa aktīviem, izņemot monētas, banknotes, riska darījumus ar ECB un dalībvalsts vai trešās valsts centrālo banku un ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas, kā noteikts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 10. panta 1. punkta f) apakšpunktā.

150

1.1.1.12.  Alternatīvas likviditātes pieejas: centrālās bankas kredītiespēja

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 19. panta 1. punkta b) apakšpunkts

ECB, dalībvalsts vai trešās valsts centrālās bankas piedāvāto kredītiespēju neizmantotā summa ar nosacījumu, ka kredītiespēja atbilst prasībām, kas noteiktas Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 19. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) līdz iii) punktā.

160

1.1.1.13.  Centrālās kredītiestādes: 1. līmeņa aktīvi, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas, ko uzskata par likvīdiem aktīviem deponējošajai kredītiestādei

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 27. panta 3. punkts

Saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 27. panta 3. punktu ir nepieciešams identificēt tos likvīdos aktīvus, kuri atbilst kredītiestāžu noguldījumiem centrālajā iestādē un kurus uzskata par likvīdiem aktīviem deponējošajai kredītiestādei. Šie likvīdie aktīvi netiek ierēķināti kā segums izejošajām naudas plūsmām, izņemot no atbilstošajiem noguldījumiem, un tos neņem vērā, aprēķinot atlikušo likviditātes rezervju sastāvu saskaņā ar 17. pantu centrālajai iestādei individuālā līmenī.

Centrālās iestādes, ja tās norāda šos aktīvus, nodrošina, ka šo likvīdo aktīvu norādītā summa pēc diskonta piemērošanas nepārsniedz izejošo naudas plūsmu no atbilstošajiem noguldījumiem.

Šos aktīvus norāda XXIV pielikuma C 72.00 veidnes piemērojamajā iedaļā un attiecīgo skaitli norāda šeit.

Aktīvi, kas minēti šajā rindā, ir 1. līmeņa aktīvi, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas.

170

1.1.1.14.  Alternatīvas likviditātes pieejas: 2.A līmeņa aktīvi, kas atzīti par 1. līmeņa aktīviem

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 19. panta 1. punkta c) apakšpunkts

Ja attiecībā uz 1. līmeņa aktīviem pastāv deficīts, kredītiestādes norāda to 2.A līmeņa aktīvu summu, kurus tās atzīst par 1. līmeņa aktīviem un nenorāda kā 2.A līmeņa aktīvus saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 19. panta 1. punkta c) apakšpunktu. Šos aktīvus nenorāda 2.A līmeņa aktīvu iedaļā.

180

1.1.2.  Kopā nekoriģētās 1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 10., 15. un 16. pants

Šajā apakšiedaļā norādītie aktīvi ir skaidri identificēti kā 1. līmeņa aktīvi vai pielīdzināti tiem atbilstoši norādījumiem saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2015/61, un tie ir ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas vai to pamatā esošos aktīvus uzskata par ārkārtīgi augstas kvalitātes segtajām obligācijām, kas definētas tās pašas regulas 10. panta 1. punkta f) apakšpunktā.

Kredītiestādes 010. slejā norāda 1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segto obligāciju kopējo tirgus vērtību summu, turklāt netiek veikta korekcija saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 17. panta noteikumiem.

Kredītiestādes 040. slejā norāda 1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segto obligāciju kopējo svērto lielumu summu, turklāt netiek veikta korekcija saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 17. panta noteikumiem.

190

1.1.2.1.  Ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 10. panta 1. punkta f) apakšpunkts

Aktīvi, kas ir riska darījumi ārkārtīgi augstas kvalitātes segto obligāciju veidā, kas atbilst Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 10. panta 1. punkta f) apakšpunktam.

200

1.1.2.2.  Atbilstīgas KIU daļas/ieguldījumu apliecības: pamatā ir ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 15. panta 2. punkta c) apakšpunkts

KIU daļas vai ieguldījumu apliecības, kuru pamatā esošie aktīvi atbilst aktīviem, kurus uzskata par ārkārtīgi augstas kvalitātes segtajām obligācijām, kā precizēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 10. panta 1. punkta f) apakšpunktā.

210

1.1.2.3.  Centrālās kredītiestādes: 1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas, ko uzskata par likvīdiem aktīviem deponējošajai kredītiestādei

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 27. panta 3. punkts

Saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 27. panta 3. punktu ir nepieciešams identificēt tos likvīdos aktīvus, kuri atbilst kredītiestāžu noguldījumiem centrālajā iestādē un kurus uzskata par likvīdiem aktīviem deponējošajai kredītiestādei. Šie likvīdie aktīvi netiek ierēķināti kā segums izejošajām naudas plūsmām, izņemot no atbilstošajiem noguldījumiem, un tos neņem vērā, aprēķinot atlikušo likviditātes rezervju sastāvu saskaņā ar 17. pantu centrālajai iestādei individuālā līmenī.

Centrālās iestādes, ja tās norāda šos aktīvus, nodrošina, ka šo likvīdo aktīvu norādītā summa pēc diskonta piemērošanas nepārsniedz izejošo naudas plūsmu no atbilstošajiem noguldījumiem.

Šos aktīvus norāda XXIV pielikuma C 72.00 veidnes piemērojamajā iedaļā un attiecīgo skaitli norāda šeit.

Aktīvi, kas minēti šajā rindā, ir 1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas.

220

1.2.  Kopā nekoriģētie 2. līmeņa aktīvi

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 11., 12., 13., 14., 15., 16. un 19. pants

Šajā iedaļā norādītie aktīvi ir skaidri identificēti kā 2.A vai 2.B līmeņa aktīvi vai pielīdzināti tiem saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2015/61.

Kredītiestādes 010. slejā norāda savu 2. līmeņa likvīdo aktīvu kopējo summu/tirgus vērtību.

Kredītiestādes 040. slejā norāda savu 2. līmeņa likvīdo aktīvu kopējo vērtību saskaņā ar 9. pantu.

230

1.2.1.  Kopā nekoriģētie 2.A LĪMEŅA aktīvi

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 11., 15. un 19. pants

Šajā apakšiedaļā norādītie aktīvi ir skaidri identificēti kā 2.A līmeņa aktīvi vai pielīdzināti tiem saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2015/61.

Kredītiestādes 040. slejā norāda 2.A līmeņa aktīvu kopējo tirgus vērtību summu, turklāt netiek veikta korekcija saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 17. panta noteikumiem.

Kredītiestādes 040. slejā norāda 2.A līmeņa aktīvu kopējo svērto lielumu summu, turklāt netiek veikta korekcija saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 17. panta noteikumiem.

240

1.2.1.1.  Reģionālās pašvaldības/vietējās pašpārvaldes vai publiskā sektora struktūru aktīvi (dalībvalsts, RP 20 %)

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 11. panta 1. punkta a) apakšpunkts

Aktīvi, kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē reģionālās pašvaldības, vietējās pašpārvaldes vai publiskā sektora struktūras dalībvalstī, kurā riska darījumiem ir piešķirta 20 % riska pakāpe.

250

1.2.1.2.  Centrālās bankas vai centrālās valdības/reģionālās pašvaldības, vai vietējās pašpārvaldes, vai publiskā sektora struktūru aktīvi (trešā valsts, RP 20 %)

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 11. panta 1. punkta b) apakšpunkts

Aktīvi, kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē centrālā valdība vai centrālā banka trešā valstī, vai reģionālā pašvaldība, vietējā pašpārvalde vai publiskā sektora struktūra trešā valstī ar nosacījumu, ka tiem ir piešķirta 20 % riska pakāpe.

260

1.2.1.3.  Augstas kvalitātes segtās obligācijas (2. KKP)

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 11. panta 1. punkta c) apakšpunkts

Aktīvi, kas ir riska darījumi augstas kvalitātes segto obligāciju veidā, kas atbilst Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 11. panta 1. punkta c) apakšpunktam ar nosacījumu, ka norīkota ĀKNI tiem ir piešķīrusi vismaz kredītkvalitātes 2. pakāpes kredītnovērtējumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 4. punktu.

270

1.2.1.4.  Augstas kvalitātes segtās obligācijas (trešā valsts, 1. KKP)

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 11. panta 1. punkta d) apakšpunkts

Aktīvi, kas ir riska darījumi segto obligāciju veidā, ko emitējušas kredītiestādes trešās valstīs un kas atbilst Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 11. panta 1. punkta d) apakšpunktam ar nosacījumu, ka norīkota ĀKNI tām ir piešķīrusi vismaz kredītkvalitātes 1. pakāpes kredītnovērtējumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 4. punktu.

280

1.2.1.5.  Uzņēmumu parāda vērtspapīri (1. KKP)

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 11. panta 1. punkta e) apakšpunkts

Uzņēmumu parāda vērtspapīri, kas atbilst Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 11. panta 1. punkta e) apakšpunktam.

290

1.2.1.6.  Atbilstīgas KIU daļas/ieguldījumu apliecības: pamatā ir 2.A līmeņa aktīvi

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 15. panta 2. punkta d) apakšpunkts

KIU daļas vai ieguldījumu apliecības, kuru pamatā esošie aktīvi atbilst aktīviem, kurus uzskata par 2.A līmeņa aktīviem, kā precizēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 11. pantā.

300

1.2.1.7.  Centrālās kredītiestādes: 2.A līmeņa aktīvi, kurus uzskata par likvīdiem aktīviem deponējošajai kredītiestādei

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 27. panta 3. punkts

Saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 27. panta 3. punktu ir nepieciešams identificēt tos likvīdos aktīvus, kuri atbilst kredītiestāžu noguldījumiem centrālajā iestādē un kurus uzskata par likvīdiem aktīviem deponējošajai kredītiestādei. Šie likvīdie aktīvi netiek ierēķināti kā segums izejošajām naudas plūsmām, izņemot no atbilstošajiem noguldījumiem, un tos neņem vērā, aprēķinot atlikušo likviditātes rezervju sastāvu saskaņā ar 17. pantu centrālajai iestādei individuālā līmenī.

Centrālās iestādes, ja tās norāda šos aktīvus, nodrošina, ka šo likvīdo aktīvu norādītā summa pēc diskonta piemērošanas nepārsniedz izejošo naudas plūsmu no atbilstošajiem noguldījumiem.

Šos aktīvus norāda XXIV pielikuma C 72.00 veidnes piemērojamajā iedaļā un attiecīgo skaitli norāda šeit.

Aktīvi, kas minēti šajā rindā, ir 2.A līmeņa aktīvi.

310

1.2.2.  Kopā nekoriģētie 2.B LĪMEŅA aktīvi

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 12., 13., 14., 15., 16. un 19. pants

Šajā apakšiedaļā norādītie aktīvi ir skaidri identificēti kā 2.B līmeņa aktīvi saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2015/61.

Kredītiestādes 040. slejā norāda 2.B līmeņa aktīvu kopējo tirgus vērtību summu, turklāt netiek veikta korekcija saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 17. panta noteikumiem.

Kredītiestādes 040. slejā norāda 2.B līmeņa aktīvu kopējo svērto lielumu summu, turklāt netiek veikta korekcija saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 17. panta noteikumiem.

320

1.2.2.1.  Ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (mājokļi, 1. KKP)

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 12. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 13. panta 2. punkta g) apakšpunkta i) un ii) punkts

Riska darījumi ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru veidā, kas atbilst prasībām, kuras noteiktas Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 13. pantā ar nosacījumu, ka tie ir nodrošināti ar mājokļa kredītiem, kas nodrošināti ar pirmā ranga hipotēku vai pilnībā garantētiem mājokļa kredītiem saskaņā ar tās pašas regulas 13. panta 2. punkta g) apakšpunkta i) un ii) punktu.

Aktīvi, kam piemēro pārejas noteikumus, kas precizēti Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 37. pantā, tiek norādīti šeit.

330

1.2.2.2.  Ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (automašīnas, 1. KKP)

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 12. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 13. panta 2. punkta g) apakšpunkta iv) punkts

Riska darījumi ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru veidā, kas atbilst prasībām, kuras noteiktas Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 13. pantā ar nosacījumu, ka tie ir nodrošināti ar kredītiem automašīnu iegādei un nomas līgumiem saskaņā ar tās pašas regulas 13. panta 2. punkta g) apakšpunkta iv) punktu.

340

1.2.2.3.  Augstas kvalitātes segtās obligācijas (RP 35 %)

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 12. panta 1. punkta e) apakšpunkts

Aktīvi, kas ir riska darījumi ārkārtīgi augstas kvalitātes segto obligāciju veidā, ko emitējušas kredītiestādes un kas atbilst Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 12. panta 1. punkta e) apakšpunktam ar nosacījumu, ka pamatā esošo aktīvu portfeli veido vienīgi riska darījumi, kuriem piešķir 35 % vai zemāku riska pakāpi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 125. pantu.

350

1.2.2.4.  Ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP)

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 12. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 13. panta 2. punkta g) apakšpunkta iii) un v) punkts

Riska darījumi ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru veidā, kas atbilst prasībām, kuras noteiktas Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 13. pantā ar nosacījumu, ka tie ir nodrošināti ar aktīviem, kas definēti tās pašas regulas 13. panta 2. punkta g) apakšpunkta iii) un v) punktā. Jāievēro, ka 13. panta 2. punkta g) apakšpunkta iii) punkta vajadzībām vismaz 80 % no aizņēmējiem portfelī vērtspapīrošanas darījuma emisijas brīdī ir MVU.

360

1.2.2.5.  Uzņēmumu parāda vērtspapīri (2./3. KKP)

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 12. panta 1. punkta b) apakšpunkts

Uzņēmumu parāda vērtspapīri, kas atbilst Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 12. panta 1. punkta b) apakšpunktam.

370

1.2.2.6.  Uzņēmumu parāda vērtspapīri – procentus nenesoši aktīvi (kurus kredītiestādes tur reliģisku iemeslu dēļ) (2./3. KKP)

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 12. panta 3. punkts

Kredītiestādēm, kuras saskaņā ar saviem statūtiem reliģisku apsvērumu dēļ nedrīkst turēt procentus nesošus aktīvus, kompetentā iestāde var ļaut atkāpties no 12. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) un iii) punkta ar nosacījumu, ka ir pierādījumi par nepietiekamu to procentus nenesošo aktīvu pieejamību, kuri atbilst šīm prasībām, un ka attiecīgie procentus nenesošie aktīvi ir pietiekami likvīdi privātos tirgos.

Iepriekš minētās kredītiestādes sniedz pārskatu par uzņēmumu parāda vērtspapīriem, kas satur procentus nenesošus aktīvus, kā minēts iepriekš, kamēr tie atbilst 12. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā noteiktajām prasībām un tās ir saņēmušas savas kompetentās iestādes atļauju izmantot pienācīgu atkāpi.

380

1.2.2.7.  Akcijas un daļas (būtisks akciju indekss)

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 12. panta 1. punkta c) apakšpunkts

Akcijas un daļas, kas atbilst Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 12. panta 1. punkta c) apakšpunktam un ir denominētas kredītiestādes piederības dalībvalsts valūtā.

Kredītiestādes norāda arī akcijas un daļas, kas atbilst 12. panta 1. punkta c) apakšpunktam un ir denominētas atšķirīgā valūtā ar nosacījumu, ka tās uzskata par 2.B līmeņa aktīviem tikai tās summas apmērā, kas sedz likviditātes izejošās naudas plūsmas minētajā valūtā vai jurisdikcijā, kurā uzņemas likviditātes risku.

390

1.2.2.8.  Procentus nenesoši aktīvi (kurus kredītiestādes tur reliģisku iemeslu dēļ) (3.-5. KKP)

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 12. panta 1. punkta f) apakšpunkts

Kredītiestādēm, kuras saskaņā ar saviem statūtiem reliģisku apsvērumu dēļ nedrīkst turēt procentus nesošus aktīvus, procentus nenesoši aktīvi, kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē centrālās bankas vai centrālā valdība, vai centrālā banka trešā valstī, vai reģionālā pašvaldība, vietējā pašpārvalde vai publiskā sektora struktūra trešā valstī ar nosacījumu, ka šiem aktīviem norīkota ĀKNI ir piešķīrusi vismaz kredītkvalitātes 5. pakāpes kredītnovērtējumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 114. pantu vai līdzvērtīgu kredītkvalitātes pakāpi īstermiņa kredītnovērtējuma gadījumā.

400

1.2.2.9.  Centrālās bankas piešķirtās likviditātes iespējas ar ierobežotu lietošanu

Deleģētās regulas (ES) 2015/61 12. panta 1. punkta d) apakšpunkts un 14. pants

Piešķirto likviditātes iespēju ar ierobežotu lietošanu neizmantotā summa, ko nodrošinājusi centrālā banka saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 14. pantu.

410

1.2.2.10.  Atbilstīgas KIU daļas/ieguldījumu apliecības: pamatā ir ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (mājokļi vai automašīnas, 1. KKP)

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 15. panta 2. punkta e) apakšpunkts

KIU daļas vai ieguldījumu apliecības, kuru pamatā esošie aktīvi atbilst aktīviem, kurus uzskata par 2.B līmeņa aktīviem, kā precizēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 13. panta 2. punkta g) apakšpunkta i), ii) un iv) punktā.

420

1.2.2.11.  Atbilstīgas KIU daļas/ieguldījumu apliecības: pamatā ir augstas kvalitātes segtās obligācijas (RP 35 %)

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 15. panta 2. punkta f) apakšpunkts

KIU daļas vai ieguldījumu apliecības, kuru pamatā esošie aktīvi atbilst aktīviem, kurus uzskata par 2.B līmeņa aktīviem, kā precizēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 12. panta 1. punkta e) apakšpunktā.

430

1.2.2.12.  Atbilstīgas KIU daļas/ieguldījumu apliecības: pamatā ir ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP)

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 15. panta 2. punkta g) apakšpunkts

KIU daļas vai ieguldījumu apliecības, kuru pamatā esošie aktīvi atbilst aktīviem, kurus uzskata par 2.B līmeņa aktīviem, kā precizēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 13. panta 2. punkta g) apakšpunkta iii) un v) punktā. Jāievēro, ka 13. panta 2. punkta g) apakšpunkta iii) punkta vajadzībām vismaz 80 % no aizņēmējiem portfelī vērtspapīrošanas darījuma emisijas brīdī ir MVU.

440

1.2.2.13.  Atbilstīgas KIU daļas/ieguldījumu apliecības: pamatā ir uzņēmumu parāda vērtspapīri (2./3. KKP), akcijas un daļas (būtisks akciju indekss) vai procentus nenesoši aktīvi (kurus kredītiestādes tur reliģisku iemeslu dēļ) (3.-5. KKP)

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 15. panta 2. punkta h) apakšpunkts

KIU akcijas vai ieguldījumu apliecības, kuru pamatā esošie aktīvi atbilst uzņēmumu parāda vērtspapīriem, ievērojot Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 12. panta 1. punkta b) apakšpunktu, akcijas un daļas, kas atbilst tās pašas regulas 12. panta 1. punkta c) apakšpunktam, vai procentus nenesoši aktīvi, kas atbilst tās pašas regulas 12. panta 1. punkta f) apakšpunktam.

450

1.2.2.14.  Tīkla dalībnieka noguldījumi centrālajā iestādē (nav obligāts ieguldījums)

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 16. panta 1. punkta b) apakšpunkts

Minimālais noguldījums, ko kredītiestāde uztur centrālajā kredītiestādē ar nosacījumu, ka tā ir daļa no institucionālas aizsardzības shēmas, kas minēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta 7. punktā, tīkla, kam ir tiesības uz atbrīvojumu, kas paredzēts tās pašas regulas 10. pantā, vai tāda kooperatīva tīkla dalībvalstī, kuru reglamentē ar tiesību aktiem vai līgumu.

Kredītiestādes nodrošina, ka centrālajai iestādei nav juridiska vai līgumiska pienākuma turēt vai ieguldīt noguldījumus konkrēta līmeņa vai kategorijas likvīdajos aktīvos.

460

1.2.2.15.  Likviditātes finansējums, kas tīkla dalībniekam pieejams no centrālās iestādes (nav precizēta nodrošināšana)

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 16. panta 2. punkts

Ierobežotā likviditātes finansējuma neizmantotā summa, kas atbilst Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 16. panta 2. punktam.

470

1.2.2.16.  Centrālās kredītiestādes: 2.B līmeņa aktīvi, kurus uzskata par likvīdiem aktīviem deponējošajai kredītiestādei

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 27. panta 3. punkts

Saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 27. panta 3. punktu ir nepieciešams identificēt tos likvīdos aktīvus, kuri atbilst kredītiestāžu noguldījumiem centrālajā iestādē un kurus uzskata par likvīdiem aktīviem deponējošajai kredītiestādei. Šie likvīdie aktīvi netiek ierēķināti kā segums izejošajām naudas plūsmām, izņemot no atbilstošajiem noguldījumiem, un tos neņem vērā, aprēķinot atlikušo likviditātes rezervju sastāvu saskaņā ar 17. pantu centrālajai iestādei individuālā līmenī.

Centrālās iestādes, ja tās norāda šos aktīvus, nodrošina, ka šo likvīdo aktīvu norādītā summa pēc diskonta piemērošanas nepārsniedz izejošo naudas plūsmu no atbilstošajiem noguldījumiem.

Šos aktīvus norāda XXIV pielikuma C 72.00 veidnes piemērojamajā iedaļā un attiecīgo skaitli norāda šeit.

Aktīvi, kas minēti šajā rindā, ir 2.B līmeņa aktīvi.

IZZIŅAS POSTEŅI

480

2.  Alternatīvas likviditātes pieejas: papildu 1./2.A/2.B līmeņa aktīvi, kas iekļauti saistībā ar to, ka valūtu sakritības prasību nepiemēro ALP apsvērumu dēļ

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 19. panta 1. punkta a) apakšpunkts

Ja attiecīgajā valūtā nav pietiekamu likvīdo aktīvu, lai kredītiestādes varētu sasniegt noteikto likviditātes seguma koeficientu (LCR), kredītiestāde likvīdo aktīvu deficītu var segt valūtā, neņemot vērā operatīvās prasības par valūtu sakritību, kas noteiktas Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 8. panta 6. punktā.

Papildu aktīvus norāda kā parastus aktīvus XXIV pielikuma C 72.00 veidnes piemērojamajā iedaļā, un to aktīvu kopējo summu, kas tika iekļauti saistībā ar šo alternatīvo likviditātes pieeju valūtu sakritības prasības nepiemērošanas dēļ, norāda šeit.

490

3.  Tīkla dalībnieka noguldījumi centrālajā iestādē (obligāts ieguldījums 1. līmenī, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas)

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 16. panta 1. punkta a) apakšpunkts

Kredītiestādes norāda to 1. līmeņa aktīvu kopējo summu, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas, kas norādīti iepriekšējās iedaļās saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 16. panta 1. punkta a) apakšpunkta prasībām.

500

4.  Tīkla dalībnieka noguldījumi centrālajā iestādē (obligāts ieguldījums 1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segto obligāciju aktīvos)

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 16. panta 1. punkta a) apakšpunkts

Kredītiestādes norāda to 1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segto obligāciju aktīvu kopējo summu, kas norādīti iepriekšējās iedaļās saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 16. panta 1. punkta a) apakšpunkta prasībām.

510

5.  Tīkla dalībnieka noguldījumi centrālajā iestādē (obligāts ieguldījums 2.A līmeņa aktīvos)

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 16. panta 1. punkta a) apakšpunkts

Kredītiestādes norāda to 2.A līmeņa aktīvu kopējo summu, kas norādīti iepriekšējās iedaļās saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 16. panta 1. punkta a) apakšpunkta prasībām.

520

6.  Tīkla dalībnieka noguldījumi centrālajā iestādē (obligāts ieguldījums 2.B līmeņa aktīvos)

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 16. panta 1. punkta a) apakšpunkts

Kredītiestādes norāda to 2.B līmeņa aktīvu kopējo summu, kas norādīti iepriekšējās iedaļās saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 16. panta 1. punkta a) apakšpunkta prasībām.

530

7.  Aktīvu korekcijas saistībā ar neto likviditātes izejošajām naudas plūsmām, kas rodas, ja riska ierobežošanas pozīcijas tiek priekšlaicīgi izpārdotas

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 8. panta 5. punkta b) apakšpunkts

Kredītiestādes norāda to korekciju kopējo summu, kuras tās veikušas saviem likvīdajiem aktīviem, kas norādīti 1./2.A/2.B līmeņa iedaļās, attiecībā uz neto izejošajām naudas plūsmām, kas rodas, ja riska ierobežošanas pozīcijas tiek priekšlaicīgi izpārdotas saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 8. panta 5. punkta b) apakšpunktu.

540

8.  Aktīvu korekcijas saistībā ar neto likviditātes ienākošajām naudas plūsmām, kas rodas, ja riska ierobežošanas pozīcijas tiek priekšlaicīgi izpārdotas

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 8. panta 5. punkta b) apakšpunkts

Kredītiestādes norāda to korekciju kopējo summu, kuras tās veikušas saviem likvīdajiem aktīviem, kas norādīti 1./2.A/2.B līmeņa iedaļās, attiecībā uz neto ienākošajām naudas plūsmām, kas rodas, ja riska ierobežošanas pozīcijas tiek priekšlaicīgi izpārdotas saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 8. panta 5. punkta b) apakšpunktu.

550

9.  Dalībvalsts finansēti garantēti bankas aktīvi, kuriem piemēro tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 35. pants

Kredītiestādes norāda to kredītiestāžu emitēto aktīvu kopējo summu, kas saņem garantiju no dalībvalsts centrālās valdības saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 35. pantu un kas norādīti iepriekšējās iedaļās.

560

10.  Dalībvalstu finansētas aģentūras samazinātas vērtības aktīvu pārvaldīšanai, kam piemēro pārejas noteikumus

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 36. pants

Kredītiestādes norāda to aktīvu kopējo summu, kas minēti Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 36. pantā un kas norādīti iepriekšējās iedaļās.

570

11.  Vērtspapīrošanas darījumi, kas nodrošināti ar mājokļa kredītiem un kam piemēro pārejas noteikumus

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 37. pants

Kredītiestādes norāda to aktīvu kopējo summu, kas minēti Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 37. pantā un kas norādīti iepriekšējās iedaļās.

580

12.  1./2.A/2.B līmeņa aktīvi, kas izslēgti valūtas apsvērumu dēļ

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 8. panta 6. punkts, 10. panta 1. punkta d) apakšpunkts un 12. panta 1. punkta c) apakšpunkts

Iestāde norāda to aktīvu daļu, kas atbilst 8. panta 6. punktam, 10. panta 1. punkta d) apakšpunktam un 12. panta 1. punkta c) apakšpunktam un kurus iestāde nevar atzīt saskaņā ar noteikumiem, kuri izklāstīti minētajos pantos.

590

13.  1./2.A/2.B līmeņa aktīvi, kas izslēgti operacionālu apsvērumu dēļ, izņemot valūtas apsvērumus

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 8. pants

Kredītiestādes norāda aktīvus, kas atbilst Komisijas Deleģētās regulas 2015/61 7. pantam, bet kas neatbilst tās pašas regulas 8. pantā noteiktajām prasībām, ar nosacījumu, ka valūtas apsvērumu dēļ tie nav norādīti 580. rindā.

600

14.  1. līmeņa procentus nenesoši aktīvi (kurus kredītiestādes tur reliģisku iemeslu dēļ)

Kredītiestādes norāda 1. līmeņa procentus nenesošo aktīvu kopējo summu (kurus kredītiestādes tur reliģisku iemeslu dēļ).

610

15.  2.A līmeņa procentus nenesoši aktīvi (kurus kredītiestādes tur reliģisku iemeslu dēļ)

Kredītiestādes norāda 2.A līmeņa procentus nenesošo aktīvu kopējo summu (kurus kredītiestādes tur reliģisku iemeslu dēļ).

PĀRSKATU PAR LIKVIDITĀTI SNIEGŠANA (2. DAĻA – IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS)

1.   Izejošās naudas plūsmas

1.1.   Vispārīgas piezīmes

1. Šī ir kopsavilkuma veidne, kurā ietver informāciju par likviditātes izejošajām naudas plūsmām, ko mēra par nākamo 30 dienu laikposmu, lai sniegtu pārskatu par likviditātes seguma prasības ievērošanu, kā noteikts Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2015/61. Posteņi, kuri kredītiestādēm nav jānorāda, ir iekrāsoti pelēkā krāsā.

2. Kredītiestādes sniedz veidni atbilstošajās valūtās saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 4. panta 5. punktu.

3. Daži izziņas posteņi ir iekļauti veidnē, kas saistīta ar šiem norādījumiem. Lai gan tie nav noteikti nepieciešami, lai aprēķinātu rādītāju, tie ir jāaizpilda. Šie posteņi sniedz vajadzīgo informāciju, kas ļauj kompetentajām iestādēm pienācīgi novērtēt kredītiestāžu atbilstību likviditātes prasībām. Dažos gadījumos tie parāda to posteņu sīkāku sadalījumu, kas iekļauti veidņu galvenajās iedaļās, savukārt citos gadījumos tie atspoguļo papildu likviditātes resursus, kuri var būt pieejami kredītiestādēm.

4. Saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 22. panta 1. punktu likviditātes ienākošās naudas plūsmas:

i. ietver kategorijas, kas minētas Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 22. panta 2. punktā;

ii. aprēķina, dažādu kategoriju saistību un ārpusbilances saistību neatmaksātos atlikumus reizinot ar likmēm, ar kādām tās paredzēts realizēt vai izņemt, kā norādīts Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2015/61.

5. Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2015/61 ir atsauces tikai uz likmēm un diskontiem, un ar vārdu “svērums” tiek uz tiem tikai norādīts. Šajos norādījumos vārds “svērts” ir izmantots kā vispārējs termins, norādot summu, kas iegūta, piemērojot attiecīgos diskontus, likmes un citus svarīgus papildu norādījumus (piemēram, nodrošinātas kreditēšanas un finansējuma gadījumā).

6. Izejošās naudas plūsmas grupas ietvaros vai institucionālajā aizsardzības shēmā (izņemot izejošās naudas plūsmas saistībā ar neizmantotām kredītiespējām vai likviditātes iespējām, ko sniedz grupas vai institucionālās aizsardzības shēmas dalībnieki, ja kompetentā iestāde ir piešķīrusi atļauju piemērot preferenciālu izejošo naudas plūsmu likmi, un izejošās naudas plūsmas saistībā ar operacionālajiem noguldījumiem, kuri tiek uzturēti institucionālās aizsardzības shēmas vai kooperatīva tīkla kontekstā) norāda attiecīgajās kategorijās. Šīs izejošās naudas plūsmas atsevišķi norāda arī kā izziņas posteņus.

7. Likviditātes izejošās naudas plūsmas veidnē norāda tikai vienreiz, ja vien nav piemērojamas papildu izejošās naudas plūsmas saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 30. pantu vai ja postenis nav arī izziņas postenis. Izziņas posteņu norādīšana neietekmē likviditātes izejošo naudas plūsmu aprēķinus.

8. Sniedzot pārskatu nozīmīgā valūtā, vienmēr piemēro šādus nosacījumus:

— norāda vienīgi posteņus un plūsmas, kas denominētas minētajā valūtā;

— valūtu nesakritības gadījumā starp darījuma posmiem norāda vienīgi posmu minētajā valūtā;

— ja ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2015/61 ļauts veikt ieskaitu, to var piemērot vienīgi plūsmām minētajā valūtā;

— ja plūsmai ir daudzvalūtu iespējamība, kredītiestāde novērtē valūtu, kurā plūsma varētu rasties, un norāda posteni vienīgi minētajā nozīmīgajā valūtā.

9. Standarta svērumi XXIV pielikuma C 73.00 veidnes 040. slejā ir tie svērumi, kuri pēc noklusējuma precizēti Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2015/61 un šeit tiek sniegti informācijai.

10. Veidnē ietver informāciju par nodrošinātām likviditātes plūsmām, kuras Komisijas Deleģētajā Regulā (ES) 2015/61 sauc par “nodrošinātiem kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumiem”, un informāciju, lai aprēķinātu LCR, kā noteikts minētajā regulā.

11. Atsevišķa veidne ir paredzēta nodrošinājuma mijmaiņas darījumiem – C 75.00 XXIV pielikumā. Nodrošinājuma mijmaiņas darījumus, kas ir darījumi “nodrošinājums pret nodrošinājumu”, nenorāda XXIV pielikuma izejošo naudas plūsmu C 73.00 veidnē, kas attiecas tikai uz darījumiem “nauda pret nodrošinājumu”.

1.2.   Īpašas piezīmes attiecībā uz norēķinu un nākotnes darījumiem

12. Kredītiestādes norāda izejošās naudas plūsmas, kas rodas no nākotnes repo darījumiem, reverse repo (aktīvu pirkšana ar atpārdošanu) darījumiem un nodrošinājuma mijmaiņas darījumiem, kas sākas 30 dienu laikposmā un kuru termiņš beidzas pēc 30 dienu laikposma, ja sākotnējais posms rada izejošo naudas plūsmu. Reverse repo gadījumā summu, ko paredzēts aizdot darījuma partnerim, uzskata par izejošo naudas plūsmu un norāda 1.1.7.3. postenī, neieskaitot tā aktīva tirgus vērtību, kas jāsaņem kā nodrošinājums, un pēc saistītā LCR diskonta piemērošanas, ja aktīvu var uzskatīt par likvīdu aktīvu. Ja summa, kuru paredzēts aizdot, ir mazāka par tā aktīva tirgus vērtību (pēc LCR diskonta piemērošanas), kas jāsaņem kā nodrošinājums, starpību norāda kā ienākošo naudas plūsmu. Ja saņemamo nodrošinājumu nevar uzskatīt par likvīdu aktīvu, izejošo naudas plūsmu norāda pilnībā. Repo gadījumā, ja tā aktīva tirgus vērtība, kuru paredzēts aizdot kā nodrošinājumu pēc saistītā LCR diskonta piemērošanas (ja aktīvu var uzskatīt par likvīdu aktīvu), ir lielāka par saņemamo naudas summu, starpība jānorāda kā izejošā naudas plūsma iepriekš minētajā rindā. Attiecībā uz nodrošinājuma mijmaiņas darījumiem, ja likvīdo aktīvu sākotnējā mijmaiņas darījuma neto ietekme (ņemot vērā LCR diskontus) rada izejošo naudas plūsmu, šo plūsmu norāda iepriekš minētajā rindā.

Nākotnes repo darījumiem, nākotnes reverse repo darījumiem un nākotnes nodrošinājuma mijmaiņas darījumiem, kuri sākas un kuru termiņš beidzas LCR 30 dienu laikposmā, nav nekādas ietekmes uz bankas LCR un tos var neņemt vērā.

13. Lēmumu pieņemšanas shēma attiecībā uz XXIV pielikuma C 73.00 veidnes 1. iedaļu; lēmumu pieņemšanas shēma neskar izziņas posteņu norādīšanu. Lēmumu pieņemšanas shēma ietilpst norādījumos, kas vajadzīgas, lai precizētu prioritātes novērtējuma kritērijus katra norādītā posteņa iedalījumam ar nolūku nodrošināt viendabīgu un salīdzināmu pārskatu sniegšanu. Nav pietiekami izmantot vienīgi lēmumu pieņemšanas shēmu; kredītiestādes vienmēr izpilda pārējos norādījumus. Vienkāršības labad lēmumu pieņemšanas shēmā neņem vērā summas un starpsummas, taču tas nenozīmē, ka tās nenorāda. DA atsaucas uz Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2015/61.



Nr.

Postenis

Lēmums

Pārskata sniegšana

1

Nākotnes darījums

Jā

Nr. 2

Nē

Nr. 4

2

Nākotnes darījums, kas veikts pēc pārskata sniegšanas datuma

Jā

Nesniedz pārskatu

Nē

Nr. 3

3

Nākotnes darījums, kas sākas pirms 30 dienu laikposma un kuru termiņš beidzas pēc 30 dienu laikposma

Jā

Nesniedz pārskatu

Nē

ID 1.1.7.3.

4

Postenis, kuram nepieciešamas papildu izejošās naudas plūsmas saskaņā ar DA 30. pantu?

Jā

Nr. 5 un pēc tam Nr. 48

Nē

Nr. 5

5

Privātpersonu vai MVU noguldījums saskaņā ar DA 3. panta 8. punktu

Jā

Nr. 6

Nē

Nr. 12

6

Atcelts noguldījums, kura atlikušais termiņš ir mazāks par 30 kalendārajām dienām un ja ir norunāts, ka summa tiks izmaksāta citai kredītiestādei?

Jā

ID 1.1.1.1.

Nē

Nr. 7

7

Noguldījums saskaņā ar DA 25. panta 4. punktu?

Jā

Nesniedz pārskatu

Nē

Nr. 8

8

Noguldījums saskaņā ar DA 25. panta 5. punktu?

Jā

ID 1.1.1.5.

Nē

Nr. 9

9

Noguldījums saskaņā ar DA 25. panta 2. punktu?

Jā

Iedala vienā attiecīgā ID 1.1.1.2. postenī

Nē

Nr. 10

10

Noguldījums saskaņā ar DA 24. panta 4. punktu?

Jā

ID 1.1.1.4.

Nē

Nr. 11

11

Noguldījums saskaņā ar DA 24. panta 1. punktu?

Jā

ID 1.1.1.3.

Nē

ID 1.1.1.6.

12

Saistības, kuru termiņš iestājas un kuras emitents vai finansējuma devējs var pieprasīt izmaksāt vai attiecībā uz kurām finansējuma devējs var sagaidīt, ka kredītiestāde saistības atmaksās nākamo 30 kalendāro dienu laikā?

Jā

Nr. 13

Nē

Nr. 29

13

Saistības, kas rodas no iestādes pašas pamatdarbības izmaksām?

Jā

ID 1.1.7.1.

Nē

Nr. 14

14

Saistības tādu obligāciju veidā, kas tiek pārdotas vienīgi privātpersonu vai MVU tirgū un tiek turētas privātpersonu vai MVU kontā saskaņā ar DA 28. panta 6. punktu?

Jā

Ievērojiet kārtību attiecībā uz privātpersonu vai MVU noguldījumiem (t. i., atbildiet JĀ attiecībā uz Nr. 5 un attiecīgi piemērojiet)

Nē

Nr. 15

15

Saistības parāda vērtspapīru veidā?

Jā

ID 1.1.7.2.

Nē

Nr. 16

16

Noguldījums, kas saņemts kā nodrošinājums?

Jā

Iedala ID 1.1.1.4. attiecīgajos posteņos.

Nē

Nr. 17

17

Noguldījums, kas izriet no korespondentbanku darījumiem vai no specializētiem brokera darījumiem?

Jā

ID 1.1.3.1.

Nē

Nr. 18

18

Operacionālais noguldījums saskaņā ar DA 27. pantu?

Jā

Nr. 19

Nē

Nr. 24

19

Uztur saistībā ar institucionālo aizsardzības shēmu vai kooperatīvu tīklu?

Jā

Nr. 20

Nē

Nr. 22

20

Uzskata par likvīdiem aktīviem deponējošajai kredītiestādei?

Jā

ID 1.1.2.2.2.

Nē

Nr. 21

21

Uztur, lai saņemtu naudas līdzekļu tīrvērtes un centrālo kredītiestāžu pakalpojumus tīklā?

Jā

ID 1.1.2.4.

Nē

ID 1.1.2.2.1.

22

Uztur, lai saņemtu tīrvērtes, turētājbankas, naudas pārvaldības pakalpojumus vai citus līdzīgus pakalpojumus iedibinātu operacionālo attiecību kontekstā?

Jā

Iedala vienā attiecīgā ID 1.1.2.1. postenī

Nē

Nr. 23

23

Uztur iedibinātu operacionālo attiecību (citu) kontekstā ar nefinanšu klientiem?

Jā

ID 1.1.2.3.

Nē

Nr. 24

24

Cits noguldījums?

Jā

Nr. 25

Nē

Nr. 26

25

Finanšu klientu noguldījumi?

Jā

ID 1.1.3.2.

Nē

Iedala vienā attiecīgā ID 1.1.3.3. postenī

26

Saistības, kas izriet no nodrošinātajiem kreditēšanas darījumiem un kapitāla tirgus darījumiem, izņemot atvasinātos instrumentus un nodrošinājuma mijmaiņas darījumus?

Jā

Iedala vienā attiecīgā ID 1.2. postenī

Nē

Nr. 27

27

Saistības, kas izriet no nodrošinājuma mijmaiņas darījumiem?

Jā

Attiecīgā gadījumā iedala vienā attiecīgā C75.00 un ID 1.3. postenī

Nē

Nr. 28

28

Saistības, kuru rezultātā rodas izejoša naudas plūsma saistībā ar atvasinātajiem instrumentiem saskaņā ar DA 30. panta 4. punktu?

Jā

ID 1.1.4.5.

Nē

ID 1.1.7.3.

29

Neizmantota summa, ko var izņemt no piešķirtas kredītiespējas un likviditātes iespējas saskaņā ar DA 31. pantu?

Jā

Nr. 30

Nē

Nr. 38

30

Piešķirta kredītiespēja?

Jā

Nr. 31

Nē

Nr. 33

31

Institucionālās aizsardzības shēmas vai kooperatīvā tīkla ietvaros uzskata par likvīdu aktīvu deponējošajai kredītiestādei?

Jā

ID 1.1.5.1.6.

Nē

Nr. 32

32

Grupas vai institucionālās aizsardzības shēmas ietvaros, kam piemēro preferenciālu režīmu?

Jā

ID 1.1.5.1.5.

Nē

Iedala vienā attiecīgajā atlikušajā ID 1.1.5.1. postenī

33

Piešķirta likviditātes iespēja?

Jā

Nr. 34

neattiecas

neattiecas

34

Institucionālās aizsardzības shēmas vai kooperatīvā tīkla ietvaros uzskata par likvīdu aktīvu deponējošajai kredītiestādei?

Jā

ID 1.1.5.2.7.

Nē

Nr. 35

35

Grupas vai institucionālās aizsardzības shēmas ietvaros, kam piemēro preferenciālu režīmu?

Jā

ID 1.1.5.2.6.

Nē

Nr. 36

36

Īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām, kas veic vērtspapīrošanu (SSPE)?

Jā

Iedala vienā attiecīgā ID 1.1.5.2.4. postenī

Nē

Nr. 37

37

Privātajām ieguldījumu sabiedrībām?

Jā

ID 1.1.5.2.3.

Nē

Iedala vienā attiecīgajā atlikušajā ID 1.1.5.2. postenī

38

Cits produkts vai pakalpojums saskaņā ar DA 23. pantu?

Jā

Nr. 39

Nē

Nesniedz pārskatu

39

Tirdzniecības finansējuma ar ārpusbilanci saistīts produkts?

Jā

ID1.1.6.8.

Nē

Nr. 40

40

Līgumsaistības, lai sniegtu tādu finansējumu nefinanšu klientiem, kas pārsniedz naudas līdzekļus, kuri pienākas no minētajiem klientiem?

Jā

Viena no šādām ID: 1.1.6.6.1.1. līdz 1.1.6.6.1.4.

Nē

Nr. 41

41

Neizmantoti aizdevumi un avansi korporatīvajiem darījumu partneriem?

Jā

ID 1.1.6.2.

Nē

Nr. 42

42

Piešķirti, bet vēl neizmantoti hipotekārie aizdevumi

Jā

ID 1.1.6.3.

Nē

Nr. 43

43

Citas plānotas izejošās naudas plūsmas, kas saistītas ar jaunu aizdevumu atjaunošanu vai pagarināšanu?

Jā

ID 1.1.6.6.2.

Nē

Nr. 44

44

Kredītkartes?

Jā

ID 1.1.6.4.

Nē

Nr. 45

45

Konta pārtēriņa iespējas?

Jā

ID 1.1.6.5.

Nē

Nr. 46

46

Plānotie no atvasinātiem instrumentiem izrietoši maksājumi?

Jā

ID1.1.6.7.

Nē

Nr. 47

47

Citas ārpusbilances un iespējamās finansējuma saistības?

Jā

ID1.1.6.1.

Nē

ID 1.1.6.9.

48

Parāda vērtspapīri, kas jau norādīti C 73.00 1.1.7.2. postenī?

Jā

Nesniedz pārskatu

Nē

Nr. 49

49

Likviditātes prasība atvasinātajiem instrumentiem saskaņā ar DA 30. panta 4. punktu, kas jau ņemti vērā jautājumā Nr. 28?

Jā

Nesniedz pārskatu

Nē

Iedala ID 1.1.4. attiecīgajos posteņos.

1.3.   Norādījumi par konkrētām slejām



Sleja

Atsauces uz tiesību aktiem un norādījumi

010

Summa

1.1.  Īpaši norādījumi par nenodrošinātiem darījumiem/noguldījumiem:

Kredītiestādes šeit norāda dažādu kategoriju saistību un ārpusbilances saistību neatmaksāto atlikumu, kā precizēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 22. līdz 31. pantā.

Ja ir saņemts kompetentās iestādes iepriekšējs apstiprinājums katrā izejošo naudas plūsmu kategorijā, veic katra XXIV pielikuma C 73.00 veidnes 010. slejā norādītā posteņa summas ieskaitu, atskaitot no savstarpēji atkarīgas ienākošās naudas plūsmas attiecīgo summu saskaņā ar 26. pantu.

1.2.  Īpaši norādījumi par nodrošinātajiem kreditēšanas darījumiem un kapitāla tirgus darījumiem:

Kredītiestādes šeit norāda saistību neatmaksāto atlikumu saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 22. panta 2. punktu, kas ir nodrošinātā darījuma naudas norēķina posms.

020

Sniegtā nodrošinājuma tirgus vērtība

Īpaši norādījumi par nodrošinātajiem kreditēšanas darījumiem un kapitāla tirgus darījumiem:

Kredītiestādes šeit norāda sniegtā nodrošinājuma tirgus vērtību, ko aprēķina kā nodrošinājuma pašreizējo tirgus vērtību, ieskaitot diskontu un atskaitot plūsmas, kas rodas, noslēdzot saistītās riska ierobežošanas pozīcijas saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 8. panta 5. punktu un ievērojot šādus nosacījumus:

— šie norādāmie sniegtie nodrošinājumi attiecas tikai uz 1., 2.A un 2.B līmeņa aktīviem, kas pēc dzēšanas termiņa būtu uzskatāmi par likvīdiem aktīviem saskaņā ar II sadaļu. Ja tas ir 1., 2.A vai 2.B līmeņa nodrošinājums, bet to nevar uzskatīt par likvīdu aktīvu saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 II sadaļu, to norāda kā nelikvīdu aktīvu. Līdzīgi, ja kredītiestāde var atzīt tikai daļu no tās akcijām un daļām ārvalstu valūtā vai centrālās valdības vai bankas aktīviem ārvalstu valūtā, vai centrālās valdības vai centrālās bankas aktīviem vietējā valūtā savu augstas kvalitātes likvīdu aktīvu (HQLA) ietvaros, tikai atzīstamo daļu norāda 1., 2.A un 2.B līmeņa rindās (saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 12. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) līdz iii) punktu un 10. panta 1. punkta d) apakšpunktu. Ja konkrēto aktīvu izmanto kā nodrošinājumu, taču summa pārsniedz daļu, kuru var atzīt par likvīdiem aktīviem, pārpalikuma summu norāda nelikvīdo aktīvu iedaļā;

— 2.A līmeņa aktīvus norāda atbilstošajā 2.A līmeņa aktīvu rindā, pat ja īsteno alternatīvo likviditātes pieeju (t. i., sniedzot pārskatu par nodrošinātu darījumu, 2.A līmeņa aktīvus nepārvieto uz 1. līmeni).

030

Sniegtā nodrošinājuma vērtība saskaņā ar 9. pantu

Īpaši norādījumi par nodrošinātajiem kreditēšanas darījumiem un kapitāla tirgus darījumiem:

Kredītiestādes šeit norāda sniegtā nodrošinājuma vērtību saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 9. pantu. To aprēķina, reizinot XXIV pielikuma C 73.00 veidnes 020. sleju ar piemērojamo svērumu/diskontu, kas iekļauts XXIV pielikuma C 72.00 veidnē, atbilstoši aktīvam veidam. XXIV pielikuma C 73.00 veidnes 030. sleju izmanto, aprēķinot likvīdo aktīvu koriģēto summu XXIV pielikuma C 76.00 veidnē.

040

Standarta svērums

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 24.–31. pants

Standarta svērumi 040. slejā ir tie svērumi, kuri pēc noklusējuma precizēti Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2015/61 un tiek sniegti tikai informācijai.

050

Piemērojamais svērums

Gan nenodrošināti, gan nodrošināti:

Kredītiestādes šeit norāda piemērojamos svērumus. Šie svērumi ir tie svērumi, kuri precizēti Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 22. līdz 31. pantā. Izmantojot piemērojamos svērumus, var iegūt vidējās svērtās vērtības, un tos norāda, izsakot decimālā izteiksmē (proti, 1,00, ja piemērojamais svērums ir 100 procenti, vai 0,50, ja piemērojamais svērums ir 50 procenti). Piemērojamie svērumi var atspoguļot (bet ne tikai) konkrēta uzņēmuma un valsts izmantoto rīcības brīvību.

060

Izejošā naudas plūsma

Gan nenodrošināti, gan nodrošināti:

Kredītiestādes šeit norāda izejošās naudas plūsmas. To aprēķina, reizinot XXIV pielikuma C 73.00 veidnes 010. sleju ar XXIV pielikuma C 73.00 veidnes 050. sleju.

1.4.   Norādījumi par konkrētām rindām



Rinda

Atsauces uz tiesību aktiem un norādījumi

010

1.  IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 III sadaļas 2. nodaļa

Kredītiestādes šeit norāda izejošās naudas plūsmas saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 III sadaļas 2. nodaļu.

020

1.1.  Izejošās naudas plūsmas saistībā ar nenodrošinātiem darījumiem/noguldījumiem

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 20. līdz 31. pants

Kredītiestādes šeit norāda izejošās naudas plūsmas saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 21. līdz 31. pantu, izņemot izejošās naudas plūsmas saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 28. panta 3. un 4. punktu.

030

1.1.1.  Privātpersonu vai MVU noguldījumi

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 24. un 25. pants

Kredītiestādes šeit norāda privātpersonu vai MVU noguldījumus, kas definēti Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 3. panta 8. punktā.

Saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 28. panta 6. punktu kredītiestādes atbilstošajā privātpersonu vai MVU noguldījumu kategorijā norāda arī to emitēto parādzīmju, obligāciju un citu vērtspapīru summu, kas tiek pārdoti vienīgi privātpersonu vai MVU tirgū un turēti privātpersonu vai MVU kontā. Kredītiestādes attiecībā uz šo saistību kategoriju ņem vērā piemērojamās izejošo naudas plūsmu likmes, kas paredzētas saskaņā ar Komisijas Deleģēto Regulu (ES) 2015/61 attiecībā uz dažādajām privātpersonu vai MVU noguldījumu kategorijām. Tāpēc kredītiestādes kā piemērojamo svērumu norāda attiecīgo piemērojamo svērumu vidējo vērtību visiem šiem noguldījumiem.

040

1.1.1.1.  Noguldījumi, par kuriem ir norunāts, ka summa tiks izmaksāta nākamajās 30 dienās

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 25. panta 4. punkts

Kredītiestādes šeit norāda noguldījumus, kuru atlikušais termiņš ir mazāks par 30 dienām un ja ir norunāts, ka summa tiks izmaksāta.

050

1.1.1.2.  Noguldījumi, kuriem piemēro augstākas izejošās naudas plūsmas

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 25. panta 2. un 3. punkts

Kredītiestādes šeit norāda to noguldījumu visu atlikumu, kam piemēro augstākas izejošās naudas plūsmas likmes saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 25. panta 2. un 3. punktu. Šeit norāda arī tos privātpersonu vai MVU noguldījumus, kuru novērtējums kategoriju noteikšanas vajadzībām saskaņā ar 25. panta 2. punktu nav veikts vai nav pabeigts.

060

1.1.1.2.1.  1. kategorija

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 25. panta 3. punkts

Kredītiestādes norāda tā katra privātpersonu vai MVU noguldījuma visu neatmaksātā atlikuma summu, kas atbilst Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 25. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem kritērijiem vai diviem no kritērijiem, kas minēti b) līdz e) apakšpunktā, ja vien šie noguldījumi nav saņemti trešās valstīs, kurās piemēro augstāku izejošo naudas plūsmu saskaņā ar 25. panta 5. punktu, un tādā gadījumā to norāda šajā pēdējā minētajā kategorijā.

Kredītiestādes kā piemērojamo svērumu norāda likmju vidējo vērtību, proti, tās ir standarta likmes, kas pēc noklusējuma paredzētas Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 25. panta 3. punkta a) apakšpunktā, vai lielākas, ja piemērojusi kompetentā iestāde, un kas faktiski piemērotas tā katra noguldījuma visai summai, kas minēts iepriekšējā punktā un svērts, izmantojot minētās atbilstošās summas.

070

1.1.1.2.2.  2. kategorija

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 25. panta 3. punkts

Kredītiestādes norāda tā katra privātpersonu vai MVU noguldījuma visu neatmaksātā atlikuma summu, kas atbilst Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 25. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem kritērijiem vai vismaz vēl vienam kritērijam, kas minēts šajā 2. punktā, vai trijiem vai vairāk kritērijiem minētajā punktā, ja vien šie noguldījumi nav saņemti trešās valstīs, kurās piemēro augstāku izejošo naudas plūsmu saskaņā ar 25. panta 5. punktu, un tādā gadījumā to norāda šajā pēdējā minētajā kategorijā.

Šeit norāda arī tos privātpersonu vai MVU noguldījumus, kuru novērtējums kategoriju noteikšanas vajadzībām saskaņā ar 25. panta 2. punktu nav veikts vai nav pabeigts.

Kredītiestādes kā piemērojamo svērumu norāda likmju vidējo vērtību, proti, tās ir standarta likmes, kas pēc noklusējuma paredzētas Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 25. panta 3. punkta b) apakšpunktā, vai lielākas, ja piemērojusi kompetentā iestāde, un kas faktiski piemērotas tā katra noguldījuma visai summai, kas minēts iepriekšējos punktos un svērts, izmantojot minētās atbilstošās summas.

080

1.1.1.3.  Stabili noguldījumi

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 24. pants

Kredītiestādes norāda to privātpersonu vai MVU noguldījumu summu daļu, uz ko attiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai Direktīvu 2014/49/ES vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī un kas ietilpst iedibinātās attiecībās, kā rezultātā izņemšana ir maz ticama, vai ko tur darījumu kontā attiecīgi saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 24. panta 2. un 3. punktu, un ja:

— šie noguldījumi neatbilst augstākas izejošās naudas plūsmas likmes kritērijiem saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 25. panta 2., 3. vai 5. punktu; šajā gadījumā tos norāda kā noguldījumus, kuriem piemēro augstākas izejošās naudas plūsmas; vai

— šie noguldījumi nav saņemti trešās valstīs, kurās piemēro augstāku izejošo naudas plūsmu saskaņā ar 25. panta 5. punktu; šajā gadījumā tos norāda šajā kategorijā;

— nepiemēro 24. panta 4. punktā minēto atkāpi.

090

1.1.1.4.  Atkāpes attiecībā uz stabiliem noguldījumiem

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 24. panta 4. un 6. punkts

Kredītiestādes norāda to privātpersonu vai MVU noguldījumu summu daļu, uz ko attiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 2014/49/ES līdz maksimālajam līmenim EUR 100 000 un kas ietilpst iedibinātās attiecībās, kā rezultātā izņemšana ir maz ticama, vai ko tur darījumu kontā attiecīgi saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 24. panta 2. un 3. punktu, ja:

šie noguldījumi neatbilst augstākas izejošās naudas plūsmas likmes kritērijiem saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 25. panta 2., 3. vai 5. punktu; šajā gadījumā tos norāda kā noguldījumus, kuriem piemēro augstākas izejošās naudas plūsmas; vai

— šie noguldījumi nav saņemti trešās valstīs, kurās piemēro augstāku izejošo naudas plūsmu saskaņā ar 25. panta 5. punktu; šajā gadījumā tos norāda šajā kategorijā;

— piemēro 24. panta 4. punktā paredzēto atkāpi.

100

1.1.1.5.  Noguldījumi trešās valstīs, kurās piemēro augstāku izejošo naudas plūsmu

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 25. panta 5. punkts

Kredītiestādes norāda to privātpersonu vai MVU noguldījumu summu, kas saņemti trešās valstīs, kurās piemēro augstāku izejošo naudas plūsmu saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kuros paredzētas likviditātes prasības minētajā trešajā valstī.

110

1.1.1.6.  Citi privātpersonu vai MVU noguldījumi

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 25. panta 1. punkts

Kredītiestādes norāda citu privātpersonu vai MVU noguldījumu summu, kas nav ietverti iepriekšējos posteņos.

120

1.1.2.  Operacionālie noguldījumi

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 27. pants

Kredītiestādes šeit norāda operacionālos noguldījumus saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 27. pantu, izņemot noguldījumus, kas izriet no korespondentbanku attiecībām vai no specializēto brokera pakalpojumu sniegšanas un kurus uzskata par noguldījumiem, kas nav operacionālie noguldījumi saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 27. panta 5. punktu.

130

1.1.2.1.  Uztur, lai saņemtu tīrvērtes, turētājbankas, naudas pārvaldības pakalpojumus vai citus līdzīgus pakalpojumus iedibinātu operacionālo attiecību kontekstā

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 27. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 27. panta 2. punkts un 27. panta 4. punkts

Kredītiestādes šeit norāda noguldījumus, ko noguldītājs uztur, lai saņemtu tīrvērtes, turētājbankas, naudas pārvaldības pakalpojumus vai citus līdzīgus pakalpojumus saistībā ar iedibinātām attiecībām (saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 27. panta 1. punkta a) apakšpunktu), kuras noguldītājam ir ārkārtīgi svarīgas (saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 27. panta 4. punktu); lielākus līdzekļus par tiem, kas nepieciešami operacionālo pakalpojumu sniegšanai, pielīdzina noguldījumiem, kas nav operacionālie noguldījumi (saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 27. panta 4. punktu).

Norāda vienīgi tos noguldījumus, kam ir būtiski juridiskie vai operatīvie ierobežojumi, kas būtiskas izņemšanas 30 kalendāro dienu laikā padara maz ticamas (saskaņā ar 27. panta 4. punktu).

Kredītiestādes saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 27. panta 2. punktu atsevišķi norāda šo noguldījumu summu, uz kuriem attiecas un neattiecas noguldījumu garantiju shēma vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī, kā noteikts šādos norādījumu posteņos.

140

1.1.2.1.1.  Uz noguldījumiem attiecas NGS (noguldījumu garantiju shēma)

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 27. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 27. panta 2. punkts un 27. panta 4. punkts

Kredītiestādes norāda to operacionālo noguldījumu neatmaksātā atlikuma daļu, ko uztur saistībā ar iedibinātām operacionālām attiecībām, kas atbilst kritērijiem, kuri noteikti Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 27. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 27. panta 4. punktā, un uz ko attiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai Direktīvu 2014/49/ES vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī.

150

1.1.2.1.2.  Uz noguldījumiem neattiecas NGS

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 27. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 27. panta 2. punkts un 27. panta 4. punkts

Kredītiestādes norāda to operacionālo noguldījumu neatmaksātā atlikuma daļu saistībā ar iedibinātām operacionālām attiecībām, kas atbilst kritērijiem, kuri noteikti Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 27. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 27. panta 4. punktā, un uz ko neattiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai Direktīvu 2014/49/ES vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī.

160

1.1.2.2.  Uztur saistībā ar IAS (institucionālā aizsardzības shēma) vai kooperatīvu tīklu

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 27.panta 1. punkta b) apakšpunkts un 3. punkts

Kredītiestādes šeit norāda noguldījumus, ko uztur saistībā ar kopēja uzdevuma veikšanu institucionālās aizsardzības shēmā, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta 7. punkta prasībām, vai kooperatīvo kredītiestāžu grupā, kuras ir pastāvīgi radniecīgas centrālajai iestādei, kas atbilst minētās regulas 113. panta 6. punkta prasībām, vai kā juridisks vai līgumā noteikts minimuma noguldījums, ko veic cita kredītiestāde, kura ir tās pašas institucionālās aizsardzības shēmas vai kooperatīvā tīkla dalībniece, kā noteikts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 27. panta 1. punkta b) apakšpunktā.

Kredītiestādes norāda šos noguldījumus dažādās rindās atkarībā no tā, vai deponējošā kredītiestāde tos uzskata par likvīdiem aktīviem saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 27. panta 3. punktu.

170

1.1.2.2.1.  Neuzskata par likvīdiem aktīviem deponējošajai kredītiestādei

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 27. panta 1. punkta b) apakšpunkts

Kredītiestādes norāda to noguldījumu neatmaksātā atlikuma summu, ko uztur saistībā ar kooperatīvu tīklu vai institucionālu aizsardzības shēmu saskaņā ar kritērijiem, kas izklāstīti Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 27. panta 1. punkta b) apakšpunktā, ar nosacījumu, ka minētie noguldījumi nav atzīti par likvīdiem aktīviem deponējošajai kredītiestādei.

180

1.1.2.2.2.  Uzskata par likvīdiem aktīviem deponējošajai kredītiestādei

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 27. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 3. punkts

Kredītiestādes norāda centrālajā kredītiestādē veiktus kredītiestāžu noguldījumus, kurus uzskata par likvīdiem aktīviem deponējošajai kredītiestādei saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 16. pantu.

Kredītiestādes norāda šo noguldījumu summu atbilstošo likvīdo aktīvu summas apmērā pēc diskonta piemērošanas, kā noteikts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 27. panta 3. punktā.

190

1.1.2.3.  Uztur iedibinātu operacionālo attiecību (citu) kontekstā ar nefinanšu klientiem

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 27. panta 1. punkta c) apakšpunkts, 27. panta 4. punkts un 27. panta 6. punkts

Kredītiestādes norāda to noguldījumu neatmaksātā atlikuma summu, ko nefinanšu klients uztur tādu iedibinātu operacionālo attiecību kontekstā, kas nav minētas Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 27. panta 1. punkta a) apakšpunktā, un ievērojot prasības, kas izklāstītas 27. panta 6. punktā.

Norāda vienīgi tos noguldījumus, kam ir būtiski juridiskie vai operatīvie ierobežojumi, kas būtiskas izņemšanas 30 kalendāro dienu laikā padara maz ticamas (saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 27. panta 4. punktu).

200

1.1.2.4.  Uztur, lai saņemtu naudas līdzekļu tīrvērtes un centrālo kredītiestāžu pakalpojumus tīklā

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 27. panta 1. punkta d) apakšpunkts un 4. punkts

Kredītiestādes norāda to noguldījumu neatmaksātā atlikuma summu, ko noguldītājs uztur, lai saņemtu naudas līdzekļu tīrvērtes un centrālo iestāžu pakalpojumus un ja kredītiestāde ietilpst vienā no tīkliem vai shēmām, kas minētas Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 16. pantā, kā noteikts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 27. panta 1. punkta d) apakšpunktā. Šie naudas līdzekļu tīrvērtes un centrālo kredītiestāžu pakalpojumi aptver šādus pakalpojumus tikai tiktāl, cik tos sniedz saistībā ar iedibinātām attiecībām, kuras noguldītājam ir ārkārtīgi svarīgas (saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 27. panta 4. punktu); lielākus līdzekļus par tiem, kas nepieciešami operacionālo pakalpojumu sniegšanai, pielīdzina noguldījumiem, kas nav operacionālie noguldījumi (saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 27. panta 4. punktu).

Norāda vienīgi tos noguldījumus, kam ir būtiski juridiskie vai operatīvie ierobežojumi, kas būtiskas izņemšanas 30 kalendāro dienu laikā padara maz ticamas (saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 27. panta 4. punktu).

210

1.1.3.  Noguldījumi, kas nav operacionālie noguldījumi

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 27. panta 5. punkts, 28. panta 1. punkts un 31. panta 9. punkts

Kredītiestādes šeit norāda nenodrošinātos noguldījumus, kas minēti Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 28. panta 1. punktā, un noguldījumus, kas izriet no korespondentbanku attiecībām vai no specializēto brokera pakalpojumu sniegšanas saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 27. panta 5. punktu.

Izņemot saistības, kas izriet no korespondentbanku attiecībām vai no specializēto brokera pakalpojumu sniegšanas saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 27. panta 5. punktu, kredītiestādes atsevišķi norāda šo noguldījumu, kas nav operacionālie noguldījumi, summu, uz ko attiecas un neattiecas noguldījumu garantiju shēma vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī, kā noteikts šādos norādījumu posteņos.

220

1.1.3.1.  Noguldījumi, kas izriet no korespondentbanku attiecībām un specializēto brokera pakalpojumu sniegšanas

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 27. panta 5. punkts

Kredītiestādes norāda to noguldījumu neatmaksātā atlikuma summu, kas izriet no korespondentbanku attiecībām vai no specializēto brokera pakalpojumu sniegšanas, kā minēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 27. panta 5. punktā.

230

1.1.3.2.  Finanšu klientu noguldījumi

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 31. panta 10. punkts

Kredītiestādes norāda to noguldījumu neatmaksātā atlikuma summu, ko uztur finanšu klienti, ja šos noguldījumus neuzskata par operacionālajiem noguldījumiem saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 27. pantu.

Kredītiestādes šeit iekļauj arī līdzekļus, kas pārsniedz tos, kas nepieciešami operacionālo pakalpojumu sniegšanai saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 27. panta 4. punktu.

240

1.1.3.3.  Citu klientu noguldījumi

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 28. panta 1. punkts

Kredītiestādes šeit norāda noguldījumus, ko uztur citi klienti (kas nav finanšu klienti un klienti, kurus ņem vērā attiecībā uz privātpersonu vai MVU noguldījumiem) saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 28. panta 1. punktu, ciktāl tos neuzskata par operacionālajiem noguldījumiem saskaņā ar 27. pantu.

Šajā iedaļā iekļauj arī:

— lielākus līdzekļus par tiem, kas nepieciešami operacionālo pakalpojumu sniegšanai saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 27. panta 4. punktu, ar nosacījumu, ka tie nav finanšu klientu līdzekļi; un

— noguldījumu pārpalikuma daļu saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 27. panta 6. punktu.

Šos noguldījumus norāda divās atšķirīgās rindās atkarībā no noguldījuma summas, uz ko attiecas vai neattiecas noguldījumu garantiju shēma vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī.

250

1.1.3.3.1.  Uz noguldījumiem attiecas NGS

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 28. panta 1. punkts

Kredītiestādes norāda šo noguldījumu neatmaksātā atlikuma summu, ko uztur citi klienti un uz ko attiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai Direktīvu 2014/48/ES vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī, kā minēts 28. panta 1. punktā.

260

1.1.3.3.2.  Uz noguldījumiem neattiecas NGS

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 28. panta 1. punkts

Kredītiestādes norāda šo noguldījumu neatmaksātā atlikuma summu, ko uztur citi klienti un uz ko neattiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai Direktīvu 2014/48/ES vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī, kā minēts 28. panta 1. punktā.

270

1.1.4.  Papildu izejošās naudas plūsmas

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 30. pants

Kredītiestādes šeit norāda papildu izejošās naudas plūsmas, kas definētas Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 30. pantā.

Saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 30. panta 7. punktu noguldījumus, kas saņemti kā nodrošinājums, neuzskata par saistībām Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 27. vai 29. pantā, bet attiecīgā gadījumā uz tiem attiecas Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 30. panta 1. līdz 6. punkta noteikumi.

280

1.1.4.1.  Attiecībā uz atvasinātajiem instrumentiem sniegtais nodrošinājums, kas nav 1. līmeņa aktīvi

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 30. panta 1. punkts

Kredītiestādes norāda tāda nodrošinājuma tirgus vērtību, kas nav 1. līmeņa nodrošinājums un ko sniedz Regulas (ES) Nr. 575/2013 II pielikumā norādītajiem līgumiem un kredītu atvasinātajiem instrumentiem.

290

1.1.4.2.  1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segto obligāciju aktīvu nodrošinājums, ko sniedz attiecībā uz atvasinātajiem instrumentiem

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 30. panta 1. punkts

Kredītiestādes norāda tāda 1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segto obligāciju nodrošinājuma tirgus vērtību, ko sniedz Regulas (ES) Nr. 575/2013 II pielikumā norādītajiem līgumiem un kredītu atvasinātajiem instrumentiem.

300

1.1.4.3.  Būtiskas izejošās naudas plūsmas pašu kredītkvalitātes pasliktināšanās dēļ

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 30. panta 2. punkts

Kredītiestādes norāda papildu izejošo naudas plūsmu kopējo summu, ko tās ir aprēķinājušas un paziņojušas kompetentajām iestādēm saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 30. panta 2. punktu.

Ja summa, uz ko attiecas izejošā naudas plūsma, pašu kredītkvalitātes pasliktināšanās dēļ ir norādīta citur, proti, rindā ar svērumu, kas ir mazāks par 100 %, tad summu norāda arī 300. rindā tā, ka izejošo plūsmu summa ir 100 % no izejošās naudas plūsmas par darījumu.

310

1.1.4.4.  Negatīva tirgus scenārija ietekme uz atvasinātajiem instrumentiem, finansēšanas darījumiem un citiem līgumiem

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 30. panta 3. punkts

Kredītiestādes norāda to izejošo naudas plūsmu summu, kas aprēķinātas saskaņā ar deleģēto aktu, kas Komisijai jāpieņem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 423. panta 3. punktu.

320

1.1.4.4.1.  Vēsturiski retrospektīvā pieeja

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 30. panta 3. punkts

Kredītiestādes norāda summu, ko iegūst, piemērojot vēsturiski retrospektīvo pieeju saskaņā ar deleģēto aktu, kas Komisijai jāpieņem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 423. panta 3. punktu.

330

1.1.4.4.2.  Pieeja “Attīstītā metode attiecībā uz papildu izejošajām naudas plūsmām”

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 30. panta 3. punkts

Kredītiestādes šeit norāda pārsnieguma summu pār summu 1.1.4.4.1. postenī, kas rodas, piemērojot attīstīto metodi attiecībā uz papildu izejošajām naudas plūsmām saskaņā ar deleģēto aktu, kas Komisijai jāpieņem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 423. panta 3. punktu.

Šo posteni norāda vienīgi kredītiestādes, kam attiecīgās kompetentās iestādes ir atļāvušas izmantot iekšējo modeļu metodi (IMM), kas izklāstīta Regulas (ES) Nr. 575/2013 6. nodaļas 6. iedaļā.

340

1.1.4.5.  Izejošās naudas plūsmas saistībā ar atvasinātajiem instrumentiem

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 30. panta 4. punkts

Kredītiestādes norāda to izejošo naudas plūsmu summu, kuras 30 kalendāro dienu laikā sagaidāmas no Regulas (ES) Nr. 575/2013 II pielikumā uzskaitītajiem līgumiem un aprēķinātas saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 21. pantu.

Attiecībā tikai uz pārskatu sniegšanu par nozīmīgām valūtām kredītiestādes norāda izejošās naudas plūsmas, kas rodas tikai attiecīgajā nozīmīgajā valūtā. Ieskaitu pēc darījuma partnera var piemērot tikai plūsmām minētajā valūtā, piemēram, darījuma partneri A: EUR+10 un darījuma partneri A: EUR-20 norāda kā EUR10 izejošo naudas plūsmu. Ieskaitu neveic starp dažādiem darījuma partneriem, piemēram, darījuma partneri A: EUR- 10, darījuma partneri B: EUR+40 norāda kā EUR10 izejošo naudas plūsmu C73.00 (un EUR40 ienākošo naudas plūsmu C74.00).

350

1.1.4.6.  Īsās pozīcijas

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 30. panta 5. un 11. punkts

Kredītiestāde pievieno papildu izejošo naudas plūsmu, kas atbilst to vērtspapīru vai citu aktīvu 100 % tirgus vērtībai, kuri ir pārdoti kā īsās pozīcijas un kuri ir jāpiegādā 30 kalendāro dienu laikā, lai atspoguļotu prasību, ka kredītiestādei jānodrošina aktīvi, kuri aizņemti, lai veiktu jebkuru īsās pozīcijas pārdošanu. Nevar pieņemt, ka ir izejošā naudas plūsma, ja kredītiestādei pieder piegādājamie vērtspapīri, jo tie ir pilnībā apmaksāti, vai ja tā tos aizņēmusies ar noteikumiem, kas paredz to atdošanu pēc 30 kalendārajām dienām, un vērtspapīri neveido daļu no iestādes likvīdajiem aktīviem. Ja īsā pozīcija tiek segta ar esošu nodrošinātu vērtspapīru finansēšanas darījumu, kredītiestāde pieņem, ka šī īsā pozīcija tiks saglabāta visā 30 kalendāro dienu periodā un saņems 0 % izejošās naudas plūsmas.

360

1.1.4.6.1.  Segti ar nodrošinātu VFD (vērtspapīru finansēšanas darījumu)

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 30. panta 5. punkts

Kredītiestādes norāda to vērtspapīru vai citu aktīvu tirgus vērtību, kuri ir pārdoti kā īsās pozīcijas un tiek segti ar nodrošinātiem vērtspapīru finansēšanas darījumiem, un kuri ir jāpiegādā 30 kalendāro dienu laikā, ja vien kredītiestādei nepieder piegādājamie vērtspapīri vai ja vien tā nav tos aizņēmusies ar noteikumiem, kas paredz to atdošanu tikai pēc 30 kalendārajām dienām, un ja vien vērtspapīri neveido daļu no kredītiestāžu likvīdajiem aktīviem. Ja īsā pozīcija tiek segta ar nodrošinātu vērtspapīru finansēšanas darījumu, kredītiestāde pieņem, ka šī īsā pozīcija tiks saglabāta visā 30 kalendāro dienu periodā un saņems 0 % izejošās naudas plūsmas.

370

1.1.4.6.2.  Citi

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 30. panta 5. punkts

Kredītiestādes norāda to vērtspapīru vai citu aktīvu tirgus vērtību, kuri ir pārdoti kā īsās pozīcijas, izņemot tos, kas tiek segti ar nodrošinātiem vērtspapīru finansēšanas darījumiem un jāpiegādā 30 kalendāro dienu laikā, ja vien kredītiestādei nepieder piegādājamie vērtspapīri vai ja vien tā nav tos aizņēmusies ar noteikumiem, kas paredz to atdošanu tikai pēc 30 kalendārajām dienām, un ja vien vērtspapīri neveido daļu no kredītiestāžu likvīdajiem aktīviem.

380

1.1.4.7.  Atsaucams nodrošinājuma pārpalikums

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 30. panta 6. punkta a) apakšpunkts

Kredītiestādes norāda tā nodrošinājuma pārpalikuma tirgus vērtību, kas ir iestādes turējumā un kuru darījuma partneris saskaņā ar līgumu var atsaukt jebkurā laikā.

390

1.1.4.8.  Nodrošinājums, kam pienācis atgriešanas termiņš

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 30. panta 6. punkta b) apakšpunkts

Kredītiestādes norāda tā nodrošinājuma tirgus vērtību, kuram pienācis termiņš atgriešanai darījumu partnerim 30 kalendāro dienu laikā.

400

1.1.4.9.  Likvīdu aktīvu nodrošinājums, ko var aizvietot ar nelikvīdiem aktīviem

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 30. panta 6. punkta c) apakšpunkts

Kredītiestādes norāda tā nodrošinājuma tirgus vērtību, kuru var uzskatīt par likvīdiem aktīviem saskaņā ar II sadaļu un ko var aizvietot ar aktīviem, kurus nevarētu uzskatīt par likvīdiem aktīviem saskaņā ar II sadaļu bez iestādes piekrišanas.

410

1.1.4.10.  Zaudēts finansējums saistībā ar strukturētās finansēšanas darbībām

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 30. panta 8. līdz 10. punkts

Kredītiestādes pieņem, ka izejošās naudas plūsmas ir 100 % apmērā saistībā ar zaudētu finansējumu no ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem, segtajām obligācijām un citiem strukturētiem finanšu instrumentiem, kuru dzēšanas termiņš beidzas 30 kalendāro dienu laikā un kurus emitējusi kredītiestāde vai sponsorētas īpašas finansēšanas struktūras, vai īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības.

Kredītiestādēm, kas ir tādu likviditātes iespēju sniedzējas, kuras ir saistītas ar šeit norādītajām finansēšanas programmām, nav divreiz jāuzskaita finanšu instruments, kam ir pienācis dzēšanas termiņš, un likviditātes iespējas konsolidētajām programmām.

420

1.1.4.10.1.  Strukturēti finanšu instrumenti

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 30. panta 8. punkts

Kredītiestādes norāda pašreizējo neatmaksāto pašu saistību summu vai sponsorētu īpašu finansēšanas struktūru vai īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību saistību summu no ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem, segtajām obligācijām un citiem strukturētiem finanšu instrumentiem, kuru dzēšanas termiņš beidzas 30 kalendāro dienu laikā.

430

1.1.4.10.2.  Finansēšanas iespējas

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 30. panta 9. punkts

Kredītiestādes norāda to saistību summu, kurām beidzas termiņš, no ar aktīviem nodrošinātiem komerciāliem vērtspapīriem, īpašām finansēšanas struktūrām, vērtspapīru ieguldījumu instrumentiem un citiem šādiem finansēšanas mehānismiem, ciktāl tie neietilpst to instrumentu definīcijas jomā, kas definēti 1.1.4.10.1. punktā, vai to aktīvu summu, kuri potenciāli varētu tikt atdoti, vai likviditāti, kas nepieciešama minēto instrumentu jomā.

Viss finansējums no ar aktīviem nodrošinātiem komerciāliem vērtspapīriem, īpašas finansēšanas struktūrām, vērtspapīru ieguldījumu instrumentiem un citiem šādiem finansēšanas mehānismiem, kuru dzēšanas termiņš beidzas vai tie atdodami 30 dienu laikā. Kredītiestādēm, kurām ir strukturētās finansēšanas iespējas, kas ietver īstermiņa parāda instrumentu emisijas, piemēram, ar aktīviem nodrošinātus komerciālus vērtspapīrus, norāda likviditātes izejošās naudas plūsmas saistībā ar šīm struktūrām. Tajās ietverta (un ne tikai): i) nespēja refinansēt tādus parāda instrumentus, kuriem beidzas termiņš, un ii) atvasināto instrumentu un tiem līdzīgu komponentu esība, kas atbilstoši līgumam ierakstīti dokumentācijā, kura saistīta ar struktūru, kas ļauj “atdot atpakaļ” aktīvus finansēšanas pasākumā vai kam nepieciešams pārvest aktīvus, lai nodrošinātu likviditāti, faktiski pabeidzot finansēšanas pasākumu (“liquidity puts” jeb likviditātes nodrošināšana) 30 dienu periodā. Ja strukturētās finansēšanas darbības tiek veiktas, izmantojot īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību (piemēram, īpašam nolūkam dibināta sabiedrība, īpaša finansēšana struktūra vai strukturēts ieguldījumu instruments), kredītiestāde, nosakot HQLA prasības, izskata sabiedrības emitēto parāda instrumentu termiņu un visas ietvertās iespējas finansēšanas pasākumos, kas var potenciāli izraisīt aktīvu “atdošanu atpakaļ” vai vajadzību pēc likviditātes, neatkarīgi no tā, vai īpašam nolūkam dibinātā sabiedrība ir konsolidēta.

440

1.1.4.11.  Aktīvi, kuri aizņemti uz nenodrošināta pamata

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 30. panta 11. punkts

Kredītiestādes šeit norāda aktīvus, kuri aizņemti uz nenodrošināta pamata un kuru termiņš beidzas 30 dienu laikā. Pieņem, ka šie aktīvi ir pilnībā likvidēti, kas izraisa izejošās naudas plūsmas 100 % apmērā. Šī pieeja ir vērsta uz to, lai atspoguļotu to, ka vērtspapīri, kas aizdoti par maksu, visticamāk tiks atsaukti spriedzes apstākļos vai nodrošinājuma aizdevēji centīsies panākt pilnīgu nodrošināšanu.

Kredītiestādes norāda to aktīvu tirgus vērtību, kuri aizņemti uz nenodrošināta pamata un kuru termiņš beidzas 30 dienu laikā, ja kredītiestādei nepieder vērtspapīri un tie nav daļa no iestāžu likviditātes rezervēm.

450

1.1.4.12.  Klienta pozīciju iekšējs ieskaits

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 30. panta 12. punkts

Kredītiestādes šeit norāda klienta aktīvu tirgus vērtību, ja saistībā ar specializēto brokera pakalpojumu sniegšanu kredītiestāde ir finansējusi viena klienta aktīvus, ieskaitot tos pret cita klienta īsās pozīcijas pārdošanu.

460

1.1.5.  Piešķirtās iespējas

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 31. pants

Kredītiestādes šeit norāda izejošās naudas plūsmas, kā definēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 31. pantā.

Kredītiestādes šeit norāda arī piešķirtās iespējas saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 29. pantu.

Maksimālo summu, kuru varētu izņemt, novērtē saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 31. panta 2. punktu.

470

1.1.5.1.  Kredītiespējas

Kredītiestādes šeit norāda piešķirtās kredītiespējas, kā definēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 31. panta 1. punktā.

480

1.1.5.1.1.  Mazumtirdzniecības klientiem (privātpersonas vai MVU)

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 31. panta 3. punkts

Kredītiestādes norāda maksimālo summu, kuru varētu izņemt no neizmantotām mazumtirdzniecības klientiem piešķirtām kredītiespējām, kā definēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 3. panta 8. punktā.

490

1.1.5.1.2.  Nefinanšu klientiem, kas nav mazumtirdzniecības klienti

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 31. panta 4. punkts

Kredītiestādes norāda maksimālo summu, ko varētu izņemt no tādām neizmantotām piešķirtām kredītiespējām klientiem, kas nav ne finanšu klienti saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 3. panta 9. punktu, ne mazumtirdzniecības klienti saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 3. panta 8. punktu, kas nav sniegtas, lai aizvietotu klienta finansējumu situācijās, kad klients nespēj nodrošināt savas finansējuma vajadzības finanšu tirgos.

500

1.1.5.1.3.  Kredītiestādēm

Kredītiestādes šeit norāda piešķirtās kredītiespējas, kuras sniedz kredītiestādēm.

510

1.1.5.1.3.1.  Lai finansētu mazumtirdzniecības klientu attīstību veicinošus aizdevumus

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 31. panta 9. punkts

Kredītiestādes norāda maksimālo summu, kuru varētu izņemt no neizmantotām piešķirtām kredītiespējām, kuras sniedz kredītiestādēm tikai, lai tieši vai netieši finansētu attīstību veicinošus aizdevumus, kurus var uzskatīt par riska darījumiem ar klientiem saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 3. panta 8. punktu.

Tikai tās kredītiestādes, ko izveidojusi un ko finansē vismaz vienas dalībvalsts centrālā valdība vai reģionālā pašvaldība, var norādīt šo posteni.

520

1.1.5.1.3.2.  Lai finansētu nefinanšu klientu attīstību veicinošus aizdevumus

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 31. panta 9. punkts

Kredītiestādes norāda maksimālo summu, kuru varētu izņemt no neizmantotām piešķirtām kredītiespējām, kuras sniedz kredītiestādēm tikai, lai tieši vai netieši finansētu attīstību veicinošus aizdevumus, kurus var uzskatīt par riska darījumiem ar klientiem, kas nav ne finanšu klienti saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 3. panta 9. punktu, ne mazumtirdzniecības klienti saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 3. panta 8. punktu.

Tikai tās kredītiestādes, kas izveidotas un ko finansē vismaz vienas dalībvalsts centrālā valdība vai reģionālā pašvaldība, var norādīt šo posteni.

530

1.1.5.1.3.3.  Citi

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 31. panta 8. punkta a) apakšpunkts

Kredītiestādes norāda maksimālo summu, kuru varētu izņemt no neizmantotām piešķirtām kredītiespējām, kuras sniedz kredītiestādēm un kuras nav iepriekš norādītas.

540

1.1.5.1.4.  Regulētām finanšu iestādēm, kas nav kredītiestādes

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 31. panta 8. punkta a) apakšpunkts

Kredītiestādes norāda maksimālo summu, kuru varētu izņemt no neizmantotām piešķirtām kredītiespējām, kuras sniedz regulētām finanšu iestādēm, kas nav kredītiestādes.

550

1.1.5.1.5.  Grupas vai institucionālās aizsardzības shēmas ietvaros, ja piemēro preferenciālu režīmu

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 29. pants

Kredītiestādes norāda maksimālo summu, kuru varētu izņemt no neizmantotām piešķirtām kredītiespējām, ja tās ir saņēmušas atļauju piemērot zemāku izejošo naudas plūsmu likmi saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 29. pantu.

560

1.1.5.1.6.  Institucionālās aizsardzības shēmas vai kooperatīvā tīkla ietvaros, ja deponējošā kredītiestāde uzskata par likvīdu aktīvu

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 31. panta 7. punkts

16. pantā minētās shēmas vai tīkla centrālās iestādes norāda maksimālo summu, kuru varētu izņemt no neizmantotām piešķirtām kredītiespējām dalībniecei kredītiestādei, ja šāda dalībniece kredītiestāde iespēju uzskatīt par likvīdu aktīvu saskaņā ar 16. panta 2. punktu.

570

1.1.5.1.7.  Citiem finanšu klientiem

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 31. panta 8. punkta c) apakšpunkts

Kredītiestādes norāda maksimālo summu, kuru varētu izņemt no neizmantotām piešķirtām kredītiespējām, kas nav iepriekš norādītās kredītiespējas un kas piešķirtas citiem finanšu klientiem.

580

1.1.5.2.  Likviditātes iespējas

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 31. panta 1. punkts

Kredītiestādes šeit norāda piešķirtās likviditātes iespējas, kā definēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 31. panta 1. punktā.

590

1.1.5.2.1.  Mazumtirdzniecības klientiem (privātpersonas vai MVU)

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 31. panta 3. punkts

Kredītiestādes norāda maksimālo summu, kuru varētu izņemt no neizmantotām mazumtirdzniecības klientiem piešķirtām kredītiespējām, kā definēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 3. panta 8. punktā.

600

1.1.5.2.2.  Nefinanšu klientiem, kas nav mazumtirdzniecības klienti

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 31. panta 5. punkts

Kredītiestādes norāda maksimālo summu, kuru varētu izņemt no neizmantotām piešķirtām likviditātes iespējām klientiem, kas nav ne finanšu klienti saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 3. panta 9. punktu, ne mazumtirdzniecības klienti saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 3. panta 8. punktu.

610

1.1.5.2.3.  Privātajām ieguldījumu sabiedrībām

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 31. panta 5. punkts

Kredītiestādes norāda maksimālās summas, kuras varētu izņemt no neizmantotām piešķirtām likviditātes iespējām, kuras sniedz privātajām ieguldījumu sabiedrībām.

620

1.1.5.2.4.   SSPE (īpašam nolūkam dibināta sabiedrība, kas veic vērtspapīrošanu)

Kredītiestādes šeit norāda piešķirtās likviditātes iespējas, kuras sniedz SSPE.

630

1.1.5.2.4.1.  Lai iegādātos aktīvus, kas nav vērtspapīri, no klientiem, kas nav finanšu klienti

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 31. panta 6. punkts

Kredītiestādes norāda to neizmantoto piešķirto likviditātes iespēju maksimālo summu, kuras sniedz SSPE ar nolūku ļaut šādai SSPE iegādāties aktīvus, kas nav vērtspapīri, no klientiem, kas nav finanšu klienti, tādā apmērā, kas pārsniedz no klientiem jau iegādāto aktīvu apmēru, un ja maksimālā summa, kas var tikt izņemta, atbilstoši līgumam nedrīkst pārsniegt pašreiz iegādāto aktīvu apmēru.

640

1.1.5.2.4.2.  Citi

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 31. panta 8. punkta b) apakšpunkts

Kredītiestādes norāda maksimālo summu, kuru varētu izņemt no neizmantotām piešķirtām likviditātes iespējām, kuras sniedz SSPE nevis iepriekš minētajiem nolūkiem, bet citiem nolūkiem. Tajā ietverti nosacījumi, ar kādiem iestādei ir jāpērk aktīvi no SSPE vai jāīsteno aktīvu mijmaiņa.

650

1.1.5.2.5.  Kredītiestādēm

Kredītiestādes šeit norāda piešķirtās likviditātes iespējas, kuras sniedz kredītiestādēm.

660

1.1.5.2.5.1.  Lai finansētu mazumtirdzniecības klientu attīstību veicinošus aizdevumus

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 31. panta 9. punkts

Kredītiestādes norāda maksimālo summu, kuru varētu izņemt no neizmantotām piešķirtām likviditātes iespējām, kuras sniedz kredītiestādēm tikai, lai tieši vai netieši finansētu attīstību veicinošus aizdevumus, kurus var uzskatīt par riska darījumiem ar klientiem saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 3. panta 8. punktu.

Tikai tās kredītiestādes, kas izveidotas un ko finansē vismaz vienas dalībvalsts centrālā valdība vai reģionālā pašvaldība, var norādīt šo posteni.

670

1.1.5.2.5.2.  Lai finansētu nefinanšu klientu attīstību veicinošus aizdevumus

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 31. panta 9. punkts

Kredītiestādes norāda maksimālo summu, kuru varētu izņemt no neizmantotām piešķirtām likviditātes iespējām, kuras sniedz kredītiestādēm tikai, lai tieši vai netieši finansētu attīstību veicinošus aizdevumus, kurus var uzskatīt par riska darījumiem ar klientiem, kas nav ne finanšu klienti saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 3. panta 9. punktu, ne mazumtirdzniecības klienti saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 3. panta 8. punktu.

Tikai tās kredītiestādes, kas izveidotas un ko finansē vismaz vienas dalībvalsts centrālā valdība vai reģionālā pašvaldība, var norādīt šo posteni.

680

1.1.5.2.5.3.  Citi

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 31. panta 8. punkta a) apakšpunkts

Kredītiestādes norāda maksimālo summu, kuru varētu izņemt no neizmantotām piešķirtām likviditātes iespējām, kuras sniedz kredītiestādēm un kuras nav iepriekš norādītas.

690

1.1.5.2.6.  Grupas vai institucionālās aizsardzības shēmas ietvaros, ja piemēro preferenciālu režīmu

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 29. pants

Kredītiestādes norāda maksimālo summu, kuru varētu izņemt no neizmantotām piešķirtām likviditātes iespējām, ja tās ir saņēmušas atļauju piemērot zemāku izejošo naudas plūsmu likmi saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 29. pantu.

700

1.1.5.2.7.  Institucionālās aizsardzības shēmas vai kooperatīvā tīkla ietvaros, ja deponējošā kredītiestāde uzskata par likvīdu aktīvu

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 31. panta 7. punkts

16. pantā minētās shēmas vai tīkla centrālās iestādes norāda maksimālo summu, kuru varētu izņemt no neizmantotām piešķirtām likviditātes iespējām dalībniecei kredītiestādei, ja šāda dalībniece kredītiestāde iespēju uzskatīt par likvīdu aktīvu saskaņā ar 16. panta 2. punktu.

710

1.1.5.2.8.  Citiem finanšu klientiem

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 31. panta 8. punkta c) apakšpunkts

Kredītiestādes norāda maksimālo summu, kuru varētu izņemt no neizmantotām piešķirtām likviditātes iespējām, kas nav iepriekš norādītās likviditātes iespējas un kas piešķirtas citiem finanšu klientiem.

720

1.1.6.  Citi produkti un pakalpojumi

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 23. panta 2. punkts

Kredītiestādes šeit norāda produktus un pakalpojumus, kas minēti Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 23. panta 1. punktā.

Norādāmā summa ir maksimālā summa, kuru varētu izņemt no tiem produktiem un pakalpojumiem, kas minēti Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 23. panta 1. punktā.

Piemērojamais svērums, kas ir jānorāda, ir svērums, kuru kompetentās iestādes definējušas saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 23. panta 2. punktā.

730

1.1.6.1.  Citas ārpusbilances un iespējamās finansējuma saistības

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 23. panta 2. punkts

Kredītiestādes norāda to garantiju un citu ārpusbilances un iespējamo finansējuma saistību summu, kas minētas Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 23. panta 1. punktā.

740

1.1.6.2.  Neizmantoti aizdevumi un avansi korporatīvajiem darījumu partneriem

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 23. panta 2. punkts

Kredītiestādes norāda to neizmantoto aizdevumu un avansu korporatīvajiem darījumu partneriem summu, kas minēti Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 23. panta 1. punktā.

750

1.1.6.3.  Piešķirti, bet vēl neizmantoti hipotekārie aizdevumi

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 23. panta 2. punkts

Kredītiestādes norāda to hipotekāro aizdevumu summu, kas piešķirti, bet vēl neizmantoti, un kas minēti Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 23. panta 1. punktā.

760

1.1.6.4  Kredītkartes

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 23. panta 2. punkts

Kredītiestādes norāda to kredītkaršu summu, kas minētas Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 23. panta 1. punktā.

770

1.1.6.5.  Konta pārtēriņa iespējas

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 23. panta 2. punkts

Kredītiestādes norāda to konta pārtēriņa iespēju summu, kas minētas Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 23. panta 1. punktā.

780

1.1.6.6.  Plānotās izejošās naudas plūsmas, kas saistītas ar privātpersonu vai MVU vai korporatīvo jauno aizdevumu atjaunošanu vai pagarināšanu

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 23. panta 2. punkts

Kredītiestādes norāda plānoto izejošo naudas plūsmu summu, kas saistītas ar tādu privātpersonu vai MVU vai korporatīvo jauno aizdevumu atjaunošanu vai pagarināšanu, kas minēti Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 23. panta 1. punktā.

790

1.1.6.6.1.  Finansējuma pārsniegums nefinanšu klientiem

Kredītiestādes šeit norāda starpību starp līgumā noteiktajām saistībām sniegt finansējumu nefinanšu klientiem un naudas līdzekļiem, kas pienākas no šādiem klientiem, kas minēti 32. panta 3. punkta a) apakšpunktā, ja pirmie minētie līdzekļi pārsniedz pēc tam minētos līdzekļus.

800

1.1.6.6.1.1.  Finansējuma pārsniegums mazumtirdzniecības klientiem

Kredītiestādes šeit norāda starpību starp līgumā noteiktajām saistībām sniegt finansējumu mazumtirdzniecības klientiem un naudas līdzekļiem, kas pienākas no šādiem klientiem, kas minēti 32. panta 3. punkta a) apakšpunktā, ja pirmie minētie līdzekļi pārsniedz pēc tam minētos līdzekļus.

810

1.1.6.6.1.2.  Finansējuma pārsniegums nefinanšu uzņēmumiem

Kredītiestādes šeit norāda starpību starp līgumā noteiktajām saistībām sniegt finansējumu nefinanšu uzņēmumu klientiem un naudas līdzekļiem, kas pienākas no šādiem klientiem, kas minēti 32. panta 3. punkta a) apakšpunktā, ja pirmie minētie līdzekļi pārsniedz pēc tam minētos līdzekļus.

820

1.1.6.6.1.3.  Finansējuma pārsniegums valdībām, daudzpusējām attīstības bankām un publiskā sektora struktūrām

Kredītiestādes šeit norāda starpību starp līgumā noteiktajām saistībām sniegt finansējumu valdībām, daudzpusējām attīstības bankām un publiskā sektora struktūrām un naudas līdzekļiem, kas pienākas no šādiem klientiem, kas minēti 32. panta 3. punkta a) apakšpunktā, ja pirmie minētie līdzekļi pārsniedz pēc tam minētos līdzekļus.

830

1.1.6.6.1.4.  Finansējuma pārsniegums citām juridiskajām personām

Kredītiestādes šeit norāda starpību starp līgumā noteiktajām saistībām sniegt finansējumu citām juridiskām personām un naudas līdzekļiem, kas pienākas no šādiem klientiem, kas minēti 32. panta 3. punkta a) apakšpunktā, ja pirmie minētie līdzekļi pārsniedz pēc tam minētos līdzekļus.

840

1.1.6.6.2.  Citi

Kredītiestādes norāda plānoto izejošo naudas plūsmu summu, kas saistītas ar tādu privātpersonu vai MVU vai korporatīvo jauno aizdevumu atjaunošanu vai pagarināšanu, kas minēti Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 23. panta 1. punktā un nav ietverti iepriekš.

850

1.1.6.7.  Plānotie no atvasinātiem instrumentiem izrietoši maksājumi

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 23. pants

Kredītiestādes norāda to plānoto no atvasinātiem instrumentiem izrietošo maksājumu summu, kas minēti Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 23. panta 1. punktā.

860

1.1.6.8.  Tirdzniecības finansējuma ar ārpusbilanci saistītie produkti

Kredītiestādes norāda tādu ar tirdzniecības finansējumu saistīto produktu vai pakalpojumu summu, kas minēti Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 23. panta 1. punktā.

870

1.1.6.9.  Citi

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 23. panta 2. punkts

Kredītiestādes norāda tādu citu iepriekš neminētu produktu vai pakalpojumu summu, kas paredzēti Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 23. panta 1. punktā.

880

1.1.7.  Citas saistības

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 28. panta 2. un 6. punkts un 31. panta 10. punkts

Kredītiestādes norāda izejošās naudas plūsmas no citām saistībām, kā paredzēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 28. panta 2. un 6. punktā un 31. panta 10. punktā.

Šajā postenī vajadzības gadījumā ietver arī papildu atlikumus, kuri jātur centrālās bankas rezervēs, ja par to panākta vienošanās starp attiecīgo kompetento iestādi un ECB vai centrālo banku saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 10. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) punktu.

890

1.1.7.1.  Saistības, kas rodas no pamatdarbības izmaksām

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 28. panta 2. punkts

Kredītiestādes norāda to saistību neatmaksātā atlikuma summu, kas izriet no kredītiestādes pašas pamatdarbības izmaksām, kā minēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 28. panta 2. punktā.

900

1.1.7.2.  Parāda vērtspapīru veidā, ja netiek uzskatīti par privātpersonu vai MVU noguldījumiem

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 28. panta 6. punkts

Kredītiestādes norāda to parādzīmju, obligāciju un citu parāda vērtspapīru neatmaksātā atlikuma summu, ko emitējusi kredītiestāde un kas nav norādīti kā privātpersonu vai MVU noguldījumi, kā minēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 28. panta 6. punktā. Šī summa ietver arī kuponus, kam pienāk termiņš nākamo 30 kalendāro dienu laikā attiecībā uz visiem šiem vērtspapīriem.

910

1.1.7.3.  Citi

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 31. panta 10. punkts

Kredītiestādes norāda visu to saistību neatmaksātā atlikuma summu, kam pienāk termiņš nākamo 30 kalendāro dienu laikā, kā minēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 23. līdz 31. pantā.

920

1.2.  Izejošās naudas plūsmas saistībā ar nodrošinātajiem kreditēšanas darījumiem un kapitāla tirgus darījumiem

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 28. panta 3. punkts

Kredītiestādes šeit norāda izejošās naudas plūsmas, kas izriet no nodrošinātajiem kreditēšanas darījumiem un kapitāla tirgus darījumiem, kuri definēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 192. panta 2. un 3. punktā. Nodrošinājuma mijmaiņas darījumu (kas aptver darījumus “nodrošinājums pret nodrošinājumu”) norāda XXIV pielikuma C 75.00 veidnē.

930

1.2.1.  Darījuma partneris ir centrālā banka

Kredītiestādes šeit norāda izejošās naudas plūsmas, kas izriet no nodrošinātajiem kreditēšanas darījumiem un kapitāla tirgus darījumiem, kuri definēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 192. panta 2. un 3. punktā, ja darījuma partneris ir centrālā banka.

940

1.2.1.1.  1. līmeņa nodrošinājums, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 28. panta 3. punkta a) apakšpunkts

Kredītiestādes šeit norāda izejošās naudas plūsmas, kas izriet no nodrošinātajiem kreditēšanas darījumiem un kapitāla tirgus darījumiem, kuri definēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 192. panta 2. un 3. punktā, ja darījuma partneris ir centrālā banka un sniegtais nodrošinājums ir 1. līmeņa nodrošinājums, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas.

950

1.2.1.2.  1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segto obligāciju nodrošinājums

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 28. panta 3. punkta a) apakšpunkts

Kredītiestādes šeit norāda izejošās naudas plūsmas, kas izriet no nodrošinātajiem kreditēšanas darījumiem un kapitāla tirgus darījumiem, kuri definēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 192. panta 2. un 3. punktā, ja darījuma partneris ir centrālā banka un sniegtais nodrošinājums ir 1. līmeņa nodrošinājums, kas ir ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas.

960

1.2.1.3.  2.A līmeņa nodrošinājums

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 28. panta 3. punkta a) apakšpunkts

Kredītiestādes šeit norāda izejošās naudas plūsmas, kas izriet no nodrošinātajiem kreditēšanas darījumiem un kapitāla tirgus darījumiem, kuri definēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 192. panta 2. un 3. punktā, ja darījuma partneris ir centrālā banka un sniegtais nodrošinājums ir 2.A līmeņa nodrošinājums (visi veidi).

970

1.2.1.4.  2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru (mājokļi vai automašīnas, 1. KKP) nodrošinājums

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 28. panta 3. punkta a) apakšpunkts

Kredītiestādes šeit norāda izejošās naudas plūsmas, kas izriet no nodrošinātajiem kreditēšanas darījumiem un kapitāla tirgus darījumiem, kuri definēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 192. panta 2. un 3. punktā, ja darījuma partneris ir centrālā banka un sniegtais nodrošinājums ir 2.B līmeņa ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri, kas ir nodrošināti ar mājokļiem vai automašīnām un ar kredītkvalitātes 1. pakāpi, un kas atbilst 13. panta 2. punkta g) apakšpunkta i), ii) vai iv) punktā minētajiem nosacījumiem.

980

1.2.1.5.  2.B līmeņa segtās obligācijas

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 28. panta 3. punkta a) apakšpunkts

Kredītiestādes šeit norāda izejošās naudas plūsmas, kas izriet no nodrošinātajiem kreditēšanas darījumiem un kapitāla tirgus darījumiem, kuri definēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 192. panta 2. un 3. punktā, ja darījuma partneris ir centrālā banka un sniegtais nodrošinājums ir 2.B līmeņa augstas kvalitātes segtās obligācijas, kas atbilst 12. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem.

990

1.2.1.6.  2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP) nodrošinājums

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 28. panta 3. punkta a) apakšpunkts

Kredītiestādes šeit norāda izejošās naudas plūsmas, kas izriet no nodrošinātajiem kreditēšanas darījumiem un kapitāla tirgus darījumiem, kuri definēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 192. panta 2. un 3. punktā, ja darījuma partneris ir centrālā banka un sniegtais nodrošinājums ir 2.B līmeņa ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri, kas ir komerciāli vai paredzēti dalībvalsts fiziskām personām un ar kredītkvalitātes 1. pakāpi, un kas atbilst 13. panta 2. punkta g) apakšpunkta iii) vai v) punktā minētajiem nosacījumiem.

1000

1.2.1.7.  Cits 2.B līmeņa aktīvu nodrošinājums

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 28. panta 3. punkta a) apakšpunkts

Kredītiestādes šeit norāda izejošās naudas plūsmas, kas izriet no nodrošinātajiem kreditēšanas darījumiem un kapitāla tirgus darījumiem, kuri definēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 192. panta 2. un 3. punktā, ja darījuma partneris ir centrālā banka un sniegtais nodrošinājums ir 2.B līmeņa nodrošinājums, kas nav ietverts iepriekš.

1010

1.2.1.8.  Nelikvīdu aktīvu nodrošinājums

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 28. panta 3. punkta g) apakšpunkts

Kredītiestādes šeit norāda izejošās naudas plūsmas, kas izriet no nodrošinātajiem kreditēšanas darījumiem un kapitāla tirgus darījumiem, kuri definēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 192. panta 2. un 3. punktā, ja darījuma partneris ir centrālā banka un sniegtais nodrošinājums ir nelikvīdu aktīvu nodrošinājums.

1020

1.2.2.  Darījuma partneris nav centrālā banka

Kredītiestādes šeit norāda izejošās naudas plūsmas, kas izriet no nodrošinātajiem kreditēšanas darījumiem un kapitāla tirgus darījumiem, kuri definēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 192. panta 2. un 3. punktā, ja darījuma partneris nav centrālā banka.

1030

1.2.2.1.  1. līmeņa nodrošinājums, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 28. panta 3. punkta a) apakšpunkts

Kredītiestādes šeit norāda izejošās naudas plūsmas, kas izriet no nodrošinātajiem kreditēšanas darījumiem un kapitāla tirgus darījumiem, kuri definēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 192. panta 2. un 3. punktā, ja darījuma partneris nav centrālā banka un sniegtais nodrošinājums ir 1. līmeņa nodrošinājums, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas.

1040

1.2.2.2. 1.  līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segto obligāciju nodrošinājums

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 28. panta 3. punkta b) apakšpunkts

Kredītiestādes šeit norāda izejošās naudas plūsmas, kas izriet no nodrošinātajiem kreditēšanas darījumiem un kapitāla tirgus darījumiem, kuri definēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 192. panta 2. un 3. punktā, ja darījuma partneris nav centrālā banka un sniegtais nodrošinājums ir 1. līmeņa nodrošinājums, kas ir ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas.

1050

1.2.2.3.  2.A līmeņa nodrošinājums

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 28. panta 3. punkta c) apakšpunkts

Kredītiestādes šeit norāda izejošās naudas plūsmas, kas izriet nodrošinātajiem kreditēšanas darījumiem un kapitāla tirgus darījumiem, kuri definēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 192. panta 2. un 3. punktā, ja darījuma partneris nav centrālā banka un sniegtais nodrošinājums ir 2.A līmeņa nodrošinājums.

1060

1.2.2.4.  2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru (mājokļi vai automašīnas, 1. KKP) nodrošinājums

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 28. panta 3. punkta d) apakšpunkta i) punkts

Kredītiestādes šeit norāda izejošās naudas plūsmas, kas izriet no nodrošinātajiem kreditēšanas darījumiem un kapitāla tirgus darījumiem, kuri definēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 192. panta 2. un 3. punktā, ja darījuma partneris nav centrālā banka un sniegtais nodrošinājums ir 2.B līmeņa ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri, kas ir nodrošināti ar mājokļiem vai automašīnām un ar kredītkvalitātes 1. pakāpi, un kas atbilst 13. panta 2. punkta g) apakšpunkta i), ii) vai iv) punktā minētajiem nosacījumiem.

1070

1.2.2.5.  2.B līmeņa segtās obligācijas

Kredītiestādes šeit norāda izejošās naudas plūsmas, kas izriet no nodrošinātajiem kreditēšanas darījumiem un kapitāla tirgus darījumiem, kuri definēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 192. panta 2. un 3. punktā, ja darījuma partneris nav centrālā banka un sniegtais nodrošinājums ir 2.B līmeņa augstas kvalitātes segtās obligācijas, kas atbilst 12. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem.

1080

1.2.2.6.  2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP) nodrošinājums

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 28. panta 3. punkta e) apakšpunkts

Kredītiestādes šeit norāda izejošās naudas plūsmas, kas izriet no nodrošinātajiem kreditēšanas darījumiem un kapitāla tirgus darījumiem, kuri definēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 192. panta 2. un 3. punktā, ja darījuma partneris nav centrālā banka un sniegtais nodrošinājums ir 2.B līmeņa ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri, kas ir komerciāli vai paredzēti dalībvalsts fiziskām personām un ar kredītkvalitātes 1. pakāpi, un kas atbilst 13. panta 2. punkta g) apakšpunkta iii) vai v) punktā minētajiem nosacījumiem.

1090

1.2.2.7.  Cits 2.B līmeņa aktīvu nodrošinājums

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 28. panta 3. punkta f) apakšpunkts

Kredītiestādes šeit norāda izejošās naudas plūsmas, kas izriet no nodrošinātajiem kreditēšanas darījumiem un kapitāla tirgus darījumiem, kuri definēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 192. panta 2. un 3. punktā, ja darījuma partneris nav centrālā banka un sniegtais nodrošinājums ir 2.B līmeņa nodrošinājums, kas nav ietverts iepriekš.

1100

1.2.2.8.  Nelikvīdu aktīvu nodrošinājums

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 28. panta 3. punkta g) apakšpunkts

Kredītiestādes šeit norāda izejošās naudas plūsmas, kas izriet no nodrošinātajiem kreditēšanas darījumiem un kapitāla tirgus darījumiem, kuri definēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 192. panta 2. un 3. punktā, ja darījuma partneris nav centrālā banka un sniegtais nodrošinājums ir nelikvīdu aktīvu nodrošinājums.

1110

1.2.2.8.1.  Darījuma partneris ir centrālā valdība, publiskā sektora struktūra jeb PSE <=RP20 %, daudzpusēja attīstības banka

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 28. panta 3. punkta d) apakšpunkta ii) punkts

Kredītiestādes šeit norāda izejošās naudas plūsmas, kas izriet nodrošinātajiem kreditēšanas darījumiem un kapitāla tirgus darījumiem, kuri definēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 192. panta 2. un 3. punktā, ja nodrošinājums ir nelikvīds aktīvs un darījuma partneris ir centrālā valdība, publiskā sektora struktūra ar riska pakāpi, kas ir vienāda vai mazāka par 20 %, vai daudzpusēja attīstības banka.

1120

1.2.2.8.2.  Cits darījuma partneris

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 28. panta 3. punkta g) apakšpunkta ii) punkts

Kredītiestādes šeit norāda izejošās naudas plūsmas, kas izriet nodrošinātajiem kreditēšanas darījumiem un kapitāla tirgus darījumiem, kuri definēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 192. panta 2. un 3. punktā, ja darījuma partneris nav centrālā banka, centrālā valdība, publiskā sektora struktūra ar riska pakāpi, kas ir mazāka par 20 %, vai daudzpusēja attīstības banka un sniegtais nodrošinājums ir nelikvīds aktīvs.

1130

1.3.  Kopā izejošās naudas plūsmas, kas izriet no nodrošinājuma mijmaiņas darījumiem

Izejošo naudas plūsmu summu no XXIV pielikuma C 75.00 veidnes 050. slejas norāda 060. slejā.

IZZIŅAS POSTEŅI

1140

2.  Privātpersonu vai MVU obligācijas, kuru atlikušais termiņš ir mazāks par 30 dienām

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 28. panta 6. punkts

Kredītiestādes šeit norāda to emitēto parādzīmju, obligāciju un citu vērtspapīru summu, kas tiek pārdoti vienīgi privātpersonu vai MVU tirgū un turēti privātpersonu vai MVU kontā. Šīs privātpersonu vai MVU obligācijas ir jānorāda arī atbilstošajā privātpersonu vai MVU noguldījumu kategorijā, kā norādīts privātpersonu vai MVU noguldījumu aprakstā (030.–110. rindas norādījums).

1150

3.  Privātpersonu vai MVU noguldījumi, kurus neietver izejošo naudas plūsmu aprēķinā

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 25. panta 4. punkts

Kredītiestādes šeit norāda to noguldījumu kategorijas, kurus neietver izejošo naudas plūsmu aprēķinā, ja ir izpildīti 25. panta 4. punkta a) vai b) apakšpunktā minētie nosacījumi (t. i., ja noguldītājs nedrīkst izņemt noguldījumu 30 kalendārajās dienās vai priekšlaicīgi izņemt noguldījumu 30 kalendāro dienu laikā, kam piemēro konkrētu līgumsodu).

1160

4.  Nenovērtēti privātpersonu vai MVU noguldījumi

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 25. panta 3. punkts

Kredītiestādes šeit norāda tos privātpersonu vai MVU noguldījumus, kuriem nav veikts vai pabeigts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 25. panta 2. punktā paredzētais novērtējums.

Šie noguldījumi jānorāda arī noguldījumu 2. kategorijā (noguldījumi, kuriem piemēro augstākas izejošo naudas plūsmu likmes, kā norādīts 070. rindas norādījumos).

1170

5.  Likviditātes izejošās naudas plūsmas, kurām jāveic ieskaits ar savstarpēji atkarīgām ienākošajām naudas plūsmām

Kredītiestādes norāda visu to saistību un ārpusbilances saistību neatmaksāto atlikumu, kuru likviditātes izejošajām naudas plūsmām veikts ieskaits ar savstarpēji atkarīgām ienākošajām naudas plūsmām saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 26. pantu.

 

6.  Operacionālie noguldījumi, kurus uztur, lai saņemtu tīrvērtes, turētājbankas, naudas pārvaldības pakalpojumus vai citus līdzīgus pakalpojumus iedibinātu operacionālo attiecību kontekstā

Kredītiestādes šeit norāda operacionālos noguldījumus, kas minēti 1.1.2.1. postenī, šādu darījuma partneru dalījumā:

— kredītiestādes;

— finanšu klienti, kas nav kredītiestādes;

— valdības, centrālās bankas, daudzpusējas attīstības bankas un publiskā sektora struktūras;

— citi klienti.

1180

6.1.  Sniedz kredītiestādes

Kredītiestādes norāda to operacionālo noguldījumu neatmaksātā atlikuma summu, kas minēti 1.1.2.1. postenī un kurus sniedz kredītiestādes.

1190

6.2.  Sniedz finanšu klienti, kas nav kredītiestādes

Kredītiestādes norāda to operacionālo noguldījumu neatmaksātā atlikuma summu, kas minēti 1.1.2.1. postenī un kurus sniedz finanšu klienti, kas nav kredītiestādes.

1200

6.3.  Sniedz valdības, centrālās bankas, daudzpusējas attīstības bankas un publiskā sektora struktūras

Kredītiestādes norāda to operacionālo noguldījumu neatmaksātā atlikuma summu, kas minēti 1.1.2.1. postenī un kurus sniedz valdības, centrālās bankas, daudzpusējas attīstības bankas un publiskā sektora struktūras.

1210

6.4.  Sniedz citi klienti

Kredītiestādes norāda to operacionālo noguldījumu neatmaksātā atlikuma summu, kas minēti 1.1.2.1. postenī un kurus sniedz citi klienti (izņemot iepriekš minētos un klientus, kurus ņem vērā attiecībā uz privātpersonu vai MVU noguldījumiem).

 

7.  Noguldījumi, kas nav operacionālie noguldījumi un kurus uztur finanšu klienti un citi klienti

Kredītiestādes šeit norāda noguldījumus, kas nav operacionālie noguldījumi un kas minēti 1.1.3.2. un 1.1.3.3. postenī, šādu darījuma partneru dalījumā:

— kredītiestādes;

— finanšu klienti, kas nav kredītiestādes;

— valdības, centrālās bankas, daudzpusējas attīstības bankas un publiskā sektora struktūras;

— citi klienti.

1220

7.1.  Sniedz kredītiestādes

Kredītiestādes norāda to noguldījumu, kas nav operacionālie noguldījumi, neatmaksātā atlikuma summu, kas minēti 1.1.3.2. postenī un kurus sniedz kredītiestādes.

1230

7.2.  Sniedz finanšu klienti, kas nav kredītiestādes

Kredītiestādes norāda to noguldījumu, kas nav operacionālie noguldījumi, neatmaksātā atlikuma summu, kas minēti 1.1.3.2. postenī un kurus sniedz finanšu klienti, kas nav kredītiestādes.

1240

7.3.  Sniedz valdības, centrālās bankas, daudzpusējas attīstības bankas un publiskā sektora struktūras

Kredītiestādes norāda to noguldījumu, kas nav operacionālie noguldījumi, neatmaksātā atlikuma summu, kas minēti 1.1.3.3. postenī un kurus sniedz valdības, centrālās bankas, daudzpusējas attīstības bankas un publiskā sektora struktūras.

1250

7.4.  Sniedz citi klienti

Kredītiestādes norāda to noguldījumu, kas nav operacionālie noguldījumi, neatmaksātā atlikuma summu, kas minēti 1.1.3.3. postenī un kurus sniedz citi klienti (izņemot iepriekš minētos un klientus, kurus ņem vērā attiecībā uz privātpersonu vai MVU noguldījumiem).

1260

8.  Finansējuma saistības attiecībā pret nefinanšu klientiem

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. panta 3. punkta a) apakšpunkts

Kredītiestādes norāda līgumā noteikto saistību nesamaksāto summu attiecībā pret nefinanšu klientiem, lai sniegtu finansējumu 30 dienu laikā.

Šajā postenī līgumā noteiktās saistības ietver tikai tās saistības, kuras nav atzītas par likviditātes izejošajām naudas plūsmām.

1270

9.  1. līmeņa nodrošinājums, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas, kas sniegts attiecībā uz atvasinātajiem instrumentiem

Kredītiestādes norāda tāda 1. līmeņa nodrošinājuma tirgus vērtību, kas nav ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas, ko sniedz Regulas (ES) Nr. 575/2013 II pielikumā norādītajiem līgumiem un kredītu atvasinātajiem instrumentiem.

1280

10.  Vērtspapīru finansēšanas darījumu uzraudzība

Kredītiestādes saskaņā ar deleģēto aktu, kas Komisijai jāpieņem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 423. panta 3. punktu, norāda iesniegtā nodrošinājuma kopējo summu attiecībā uz vērtspapīru finansēšanas darījumiem, ja attiecīgā valūtas kursa pārmaiņa varētu izraisīt izejošās naudas plūsmas saistībā ar nodrošinājumu no iestādes vērtspapīru finansēšanas darījuma viena posma dēļ, kas denominēts atšķirīgi no otra posma.

 

11.  Izejošās naudas plūsmas grupas vai institucionālās aizsardzības shēmas ietvaros

Kredītiestādes šeit norāda visus darījumus, kas norādīti 1. postenī, ja darījuma partneris ir kredītiestādes mātesuzņēmums vai meitasuzņēmums, vai tā paša mātesuzņēmuma cits meitasuzņēmums, vai to ar iestādi saista attiecības Direktīvas 83/349/EEK 12. panta 1. punkta izpratnē, vai tas ir dalībnieks tajā pašā institucionālajā aizsardzības shēmā, kas minēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta 7. punktā, vai centrālā iestāde vai dalībnieks kādā tīklā vai kooperatīvajā grupā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 10. pantu.

1290

11.1.  no kā: finanšu klientam

Kredītiestādes norāda 1.1. postenī norādīto kopējo summu finanšu klientiem 11. posteņa jomas ietvaros.

1300

11.2.  no kā: nefinanšu klientiem

Kredītiestādes norāda 1.1. postenī norādīto kopējo summu nefinanšu klientiem 11. posteņa jomas ietvaros.

1310

11.3.  no kā: nodrošināti

Kredītiestādes norāda 1.2. postenī norādīto nodrošināto darījumu kopējo summu 11. posteņa jomas ietvaros.

1320

11.4.  no kā: kredītiespējas bez preferenciālā režīma

Kredītiestādes norāda maksimālo summu, kuru varētu izņemt no neizmantotām piešķirtām kredītiespējām, kas vienībām norādītas 1.1.5.1. postenī 11. posteņa jomas ietvaros, attiecībā uz kurām tās nav saņēmušas atļauju piemērot zemāku izejošo naudas plūsmu likmi saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 29. pantu.

1330

11.5.  no kā: likviditātes iespējas bez preferenciālā režīma

Kredītiestādes norāda maksimālo summu, kuru varētu izņemt no neizmantotām piešķirtām likviditātes iespējām, kas vienībām norādītas 1.1.5.2. postenī 11. posteņa jomas ietvaros, attiecībā uz kurām tās nav saņēmušas atļauju piemērot zemāku izejošo naudas plūsmu likmi saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 29. pantu.

1340

11.6.  no kā: operacionālie noguldījumi

Kredītiestādes norāda 1.1.2. postenī minēto noguldījumu summu vienībām 11. posteņa jomas ietvaros.

1350

11.7.  no kā: noguldījumi, kas nav operacionālie noguldījumi

Kredītiestādes norāda 1.1.3. postenī minēto noguldījumu neatmaksātā atlikuma summu no vienībām 11. posteņa jomas ietvaros.

1360

11.8.  no kā: saistības parāda vērtspapīru veidā, ja netiek uzskatīti par privātpersonu vai MVU noguldījumiem

Kredītiestādes norāda 1.1.7.2. postenī norādīto parāda vērtspapīru neatmaksātā atlikuma summu, kurus vienības tur 11. posteņa jomas ietvaros.

1370

12.  Ārvalstu valūtu kursu izejošās naudas plūsmas

Šo posteni norāda vienīgi gadījumā, ja pārskats tiek sniegts valūtās, par kurām tiek sniegts atsevišķs pārskats.

Attiecībā tikai uz pārskatu sniegšanu par nozīmīgām valūtām kredītiestādes norāda izejošo naudas plūsmu daļu saistībā ar atvasinātajiem instrumentiem (norādīti 1.1.4.5. postenī), kas attiecas uz ārvalstu valūtas pamatsummas plūsmām attiecīgajā nozīmīgajā valūtā saistībā ar dažādu valūtu mijmaiņas darījumiem, ārvalstu valūtas tagadnes darījumiem un nākotnes darījumiem, kuru termiņš beidzas 30 dienu laikā. Ieskaitu pēc darījuma partnera var piemērot tikai plūsmām minētajā valūtā, piemēram, darījuma partneri A: EUR+10 un darījuma partneri A: EUR-20 norāda kā EUR10 izejošo naudas plūsmu. Ieskaitu neveic starp dažādiem darījuma partneriem, piemēram, darījuma partneri A: EUR-10, darījuma partneris B: EUR+40 norāda kā EUR10 izejošo naudas plūsmu C73.00 (un EUR40 ienākošo naudas plūsmu C74.00).

1380

13.  Trešo valstu izejošās naudas plūsmas – pārvedumu ierobežojumi vai nekonvertējamās valūtas

Kredītiestādes šeit norāda likviditātes izejošās naudas plūsmas no trešām valstīm, kurās pastāv pārskaitījumu ierobežojumi, vai kas ir denominētas nekonvertējamās valūtās.

1390

14.  Papildu atlikumi, kuri jātur centrālās bankas rezervēs

Kredītiestādes vajadzības gadījumā norāda to papildu atlikumu summu, kuri jātur centrālās bankas rezervēs, ja par to panākta vienošanās starp attiecīgo kompetento iestādi un ECB vai centrālo banku saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 10. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) punktu.

PĀRSKATU PAR LIKVIDITĀTI SNIEGŠANA (3. DAĻA – IENĀKOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS)

2.   Ienākošās naudas plūsmas

2.1.   Vispārīgas piezīmes

1. Šī ir kopsavilkuma veidne, kurā iekļauta informācija par likviditātes ienākošajām naudas plūsmām, kuras mēra par nākamo 30 dienu laikposmu, lai sniegtu pārskatu par likviditātes seguma prasības ievērošanu, kā noteikts Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2015/61. Posteņi, kuri kredītiestādēm nav jānorāda, ir iekrāsoti pelēkā krāsā.

2. Kredītiestādes datus šajā veidnē iesniedz tādās valūtās, kā noteikts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 4. panta 5. punktā.

3. Saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. pantu likviditātes ienākošās naudas plūsmas:

i. ietver tikai līgumos noteiktās ienākošās naudas plūsmas no riska darījumiem, kuriem nav kavējumu un attiecībā uz kuriem kredītiestādei nav pamata sagaidīt, ka nākamo 30 dienu laikā netiks pildītas saistības;

ii. aprēķina, dažādu kategoriju debitoru parādu nesamaksātos atlikumus reizinot ar likmēm, kas noteiktas Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2015/61.

4. Ienākošās naudas plūsmas grupas ietvaros vai institucionālajā aizsardzības shēmā (izņemot ienākošās naudas plūsmas no neizmantotām kredītiespējām vai likviditātes iespējām, ko sniedz grupas vai institucionālās aizsardzības shēmas dalībnieki, ja kompetentā iestāde ir piešķīrusi atļauju piemērot preferenciālu ienākošo naudas plūsmju likmi) iedala attiecīgajās kategorijās. Nesvērtās vērtības papildus norāda kā izziņas posteņus veidnes 4. iedaļā (460.-480. rinda).

5. Saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. panta 6. punktu kredītiestādes nesniedz pārskatu par ienākošajām naudas plūsmām no visiem likvīdiem aktīviem, par kuriem sniegts pārskats saskaņā ar minētās regulas II sadaļu, ja tie nav maksājumi, kas jāveic par aktīviem, kuri nav atspoguļoti aktīva tirgus vērtībā.

6. Ienākošās naudas plūsmas, ko ir paredzēts saņemt trešās valstīs, kurās pastāv pārvedumu ierobežojumi, vai kas ir denominētas nekonvertējamās valūtās, norāda 1.1., 1.2. vai 1.3. iedaļas attiecīgajās rindās. Ienākošās naudas plūsmas norāda pilnībā, neatkarīgi no izejošo naudas plūsmu summas trešā valstī vai valūtā.

7. Naudas līdzekļus, kuri pienākas no vērtspapīriem, ko emitējusi pati kredītiestāde vai ar to saistīta struktūra, ņem vērā neto apmērā ar ienākošo naudas plūsmu likmi, ko piemēro, balstoties uz ienākošo naudas plūsmu likmi, kuru piemēro pamatā esošajam aktīvam atbilstīgi Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. panta 3. punkta h) apakšpunktam.

8. Saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. panta 7. punktu kredītiestādes nesniedz pārskatu par ienākošajām naudas plūsmām ne no kādām jaunām noslēgtām saistībām.

9. Ja ir noteikta nozīmīga valūta saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 4. panta 5. punktu, pārskatu sniedz tikai par tiem atlikumiem, kuri ir denominēti nozīmīgajā valūtā, lai nodrošinātu, ka tiek pareizi atspoguļotas valūtas kursu starpības. Tas var nozīmēt, ka nozīmīgas valūtas veidnē tiek sniegts pārskats tikai par vienu darījuma pusi. Piemēram, ārvalstu valūtas atvasināto instrumentu gadījumā kredītiestādes drīkst veikt ienākošo un izejošo naudas plūsmu ieskaitu saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 21. pantu tikai tad, ja tās ir denominētas vienā un tajā pašā valūtā.

10. Šīs veidnes slejas struktūra ir veidota tā, lai būtu ņemtas vērā ienākošo naudas plūsmu dažādās maksimālās robežvērtības, kas piemērojamas saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 33. pantu. Tāpēc veidne balstās uz trim sleju kopumiem – viens kopums katram maksimālās robežvērtības režīmam (maksimālā robežvērtība 75 %, maksimālā robežvērtība 90 % un atbrīvojums no maksimālās robežvērtības piemērošanas). Kredītiestādes, kuras sniedz konsolidētu pārskatu, var izmantot vairāk nekā vienu šādu sleju kopumu, ja dažādas struktūras tajā pašā konsolidācijā ir atbilstīgas dažādu maksimālo robežvērtību piemērošanai.

11. Saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 2. panta 3. punkta c) apakšpunktu attiecībā uz konsolidāciju tās likviditātes ienākošās naudas plūsmas meitasuzņēmumā trešā valstī, attiecībā uz kurām saskaņā ar attiecīgās trešās valsts tiesību aktiem piemēro zemākas likmes par regulas III sadaļā minētajām, konsolidē saskaņā ar zemākām likmēm, kas noteiktas trešās valsts tiesību aktos.

12. Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/61 attiecas tikai uz likmēm un diskontiem, un vārds “svērums” veidnē attiecas tikai uz likmēm un diskontiem attiecīgajā kontekstā. Šajā pielikumā vārdu “svērts” saprot kā vispārīgu terminu, lai norādītu summu, kas aprēķināta pēc attiecīgo diskontu, likmju un jebkādu citu būtisku papildu norādījumu piemērošanas (piem., nodrošinātas kreditēšanas un nodrošināta finansējuma gadījumā).

13. Šo norādījumu saistītajās veidnēs ir iekļauti daži “izziņas posteņi”. Lai gan tie nav noteikti nepieciešami paša koeficienta aprēķināšanai, šie posteņi tomēr ir jāaizpilda. Tie sniedz informāciju, kas nepieciešama, lai kompetentā iestāde varētu veikt pienācīgu novērtējumu par kredītiestādes atbilstību likviditātes prasībām. Dažos gadījumos tie parāda posteņu sīkāku sadalījumu veidnes galvenajās iedaļās, savukārt citos gadījumos tie atspoguļo papildu likviditātes resursus, kuri var būt pieejami kredītiestādēm.

2.2.   Īpašas piezīmes attiecībā uz nodrošinātiem kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumiem

1. Veidne iedala nodrošinātās naudas plūsmas kategorijās atkarībā no pamatā esošā aktīva kvalitātes vai augstas kvalitātes likvīdo aktīvu atbilstības. Nodrošinājuma mijmaiņas darījumiem ir paredzēta atsevišķa veidne – C 75.00 XXIV PIELIKUMĀ. Par nodrošinājuma mijmaiņas darījumiem, kuri ir “nodrošinājums pret nodrošinājumu” darījumi, ienākošo naudas plūsmu veidnē (C 74.00, XXIV PIELIKUMS), kura attiecas tikai uz “nauda pret nodrošinājumu” darījumiem, pārskatu nesniedz.

2. Ja ienesīgums ir atkarīgs no nozīmīgas valūtas kursa, pārskatu sniedz tikai par tiem atlikumiem, kuri ir denominēti nozīmīgajā valūtā, lai nodrošinātu, ka tiek pareizi atspoguļotas valūtas kursu starpības. Tas var nozīmēt, ka nozīmīgas valūtas veidnē tiek sniegts pārskats tikai par vienu darījuma pusi. Tādējādi reverse repo darījuma rezultāts var būt negatīvas ienākošās naudas plūsmas. Tajā pašā postenī norādītus reverse repo darījumus summē (pozitīvus un negatīvus). Ja kopējā summa ir pozitīva, to norāda ienākošo naudas plūsmu veidnē. Ja kopējā summa ir negatīva, to norāda izejošo naudas plūsmu veidnē. Šo pieeju piemēro otrādi attiecībā uz repo darījumiem.

3. Kredītiestādes sniedz pārskatu tikai par tiem 1. līmeņa, 2.A līmeņa un 2.B līmeņa aktīviem, kas tiek atzīti par likvīdiem aktīviem saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 II sadaļu. Ja nodrošinājums ir 1. līmeņa, 2.A līmeņa vai 2.B līmeņa aktīvi, bet netiek atzīti par likvīdiem aktīviem saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 II sadaļu, to norāda kā nelikvīdu. Līdzīgi, ja kredītiestāde savos augstas kvalitātes likvīdajos aktīvos var atzīt tikai daļu no tās ārvalstu valūtas akcijām vai centrālās valdības vai bankas aktīviem ārvalstu valūtā, vai centrālās valdības vai bankas aktīviem vietējā valūtā, ar 1. līmeņa, 2.A līmeņa un 2.B līmeņa aktīviem (atsauce uz Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 12. panta 1. punkta c) apakšpunkta i)-iii) punktu un 10. panta 1. punkta d) apakšpunktu) saistītajās rindās norāda tikai atzīstamo daļu. Ja konkrēto aktīvu izmanto kā nodrošinājumu, bet par tādu summu, kas ir pārpalikums papildus tai daļai, kuru var atzīt par likvīdajiem aktīviem, pārpalikuma summu norāda nelikvīdo aktīvu iedaļā. 2.A līmeņa aktīvus norāda attiecīgajā 2.A līmeņa aktīvu rindā, pat ja ir piemērota alternatīvā likviditātes pieeja saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 19. pantu.

2.3.   Īpašas piezīmes attiecībā uz norēķinu un nākotnes darījumiem

Kredītiestādes sniedz pārskatu par ienākošajām naudas pūsmām, kuras izriet no nākotnes repo darījumiem, kas sākas 30 dienu laikā un kuru termiņš ir pēc 30 dienu laikposma. Saņemamās ienākošās naudas plūsmas norāda {C 74.00; r260} (“citas ienākošās naudas plūsmas”), atskaitot tā aktīva tirgus vērtību, kurš jāsniedz darījumu partnerim pēc attiecīgā likviditātes seguma rādītāja diskonta piemērošanas. Ja aktīvi nav “likvīdi aktīvi”, saņemamās ienākošās naudas plūsmas norāda pilnībā. Aktīvu, kas ieķīlājams kā nodrošinājums, norāda C 72.00, ja iestāde tur aktīvu savā darījumu portfelī atsauces datumā un ja tas atbilst saistītajiem nosacījumiem.

Kredītiestādes sniedz pārskatu par ienākošajām naudas pūsmām, kuras izriet no nākotnes repo darījumiem, reverse repo darījumiem un nodrošinājuma mijmaiņas darījumiem, kas sākas 30 dienu laikā un kuru termiņš ir pēc 30 dienu laikposma, ja sākotnējais posms rada ienākošo naudas plūsmu. Repo darījuma gadījumā saņemamās ienākošās naudas plūsmas norāda {C 74.00; r260} (“citas ienākošās naudas plūsmas”), atskaitot tā aktīva tirgus vērtību, kurš jāsniedz darījumu partnerim pēc attiecīgā likviditātes seguma rādītāja diskonta piemērošanas. Ja saņemamā summa ir mazāka par aktīva, kuru paredzēts aizdot kā nodrošinājumu, tirgus vērtību (pēc diskonta piemērošanas), starpību norāda kā izejošo naudas plūsmu C.73.00. Ja aktīvi nav “likvīdi aktīvi”, saņemamās ienākošās naudas plūsmas norāda pilnībā. Aktīvu, kas ieķīlājams kā nodrošinājums, norāda C 72.00, ja iestāde tur aktīvu savā darījumu portfelī atsauces datumā un ja tas atbilst saistītajiem nosacījumiem. Reverse repo darījuma gadījumā, ja aktīva, kas saņemams kā nodrošinājums, tirgus vērtība pēc attiecīgā likviditātes seguma rādītāja diskonta piemērošanas (ja aktīvs tiek atzīts par likvīdu aktīvu) ir lielāka nekā aizdodamā summa, starpību norāda kā ienākošo naudas plūsmu {C 74.00; r260} (“citas ienākošās naudas plūsmas”). Nodrošinājuma mijmaiņas darījumiem, ja sākotnējā aktīvu mijmaiņas darījuma neto ietekme (ņemot vērā likviditātes seguma rādītāja diskontus) rada ienākošo naudas plūsmu, šo ienākošo naudas plūsmu norāda {C 74.00; r260} (“citas ienākošās naudas plūsmas”).

Nākotnes repo darījumi, nākotnes reverse repo darījumi un nākotnes nodrošinājuma mijmaiņas darījumi, kas sākas un kuru termiņš ir likviditātes seguma rādītāja 30 dienu laikā, neietekmē bankas likviditātes seguma rādītāju un tos var neņemt vērā.

2.4.   Lēmumu pieņemšanas shēma par likviditātes seguma rādītāja ienākošajām naudas plūsmām saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32., 33. un 34. pantu

1. Lēmuma pieņemšanas shēma neskar pārskata sniegšanu par izziņas posteņiem. Lēmuma pieņemšanas shēma ir daļa no norādījumiem, kuros precizēti prioritātes noteikšanas novērtējuma kritēriji attiecībā uz katra norādītā posteņa iedalīšanu riska darījumu kategorijās, lai nodrošinātu vienotu un salīdzināmu pārskatu sniegšanu. Ar sekošanu lēmuma pieņemšanas shēmai vien nepietiek – kredītiestādes vienmēr nodrošina atbilstību arī pārējiem norādījumiem.

2. Vienkāršības labad lēmuma pieņemšanas shēmā neņem vērā summas un starpsummas; tomēr tas nenozīmē, ka tās arī nenorāda.

2.4.1.   Lēmuma pieņemšanas shēma par rindām XXIV PIELIKUMA VEIDNĒ C 74.00



Nr.

Postenis

Lēmums

Pārskata sniegšana

1

Ienākošās naudas plūsmas, kas atbilst operatīvajiem kritērijiem, kā noteikts 32. pantā, piemēram,

— Riska darījumam nav kavējumu (32. panta 1. punkts)

— Kredītiestādei nav pamata sagaidīt, ka 30 kalendāro dienu laikā netiks pildītas saistības (32. panta 1. punkts)

— Kredītiestādes neņem vērā ienākošās naudas plūsmas ne no kādām jaunām noslēgtām saistībām (32. panta 7. punkts)

— Par ienākošajām naudas plūsmām nesniedz pārskatu, ja tām jau ir veikts ieskaits ar izejošajām naudas plūsmām (26. pants)

— Kredītiestādes neņem vērā nekādas ienākošās naudas plūsmas no jebkuriem likvīdajiem aktīviem, kā minēts II sadaļā, izņemot maksājumus, kas jāveic par aktīviem, kuri nav atspoguļoti aktīva tirgus vērtībā. (32. panta 6. punkts)

Nē

Nesniedz pārskatu

Jā

Nr. 2

2

Nākotnes darījums

Jā

Nr. 3

Nē

Nr. 5

3

Nākotnes darījums, kurš noslēgts pēc pārskata sniegšanas datuma;

Jā

Nesniedz pārskatu

Nē

Nr. 4

4

Nākotnes darījums, kurš sākas pirms 30 dienu laikposma beigām un kura termiņš ir pēc tā beigām

Jā

Nesniedz pārskatu

Nē

260. rinda, ID 1.1.12.

5

Ienākošās naudas plūsmas grupas ietvaros vai institucionālajā aizsardzības shēmā

Jā

Nr. 6

Nē

Nr. 7

6

Ienākošās naudas plūsmas no neizmantotām kredītiespējām vai likviditātes iespējām, ko sniedz grupas vai institucionālās aizsardzības shēmas locekļi, ja kompetentā iestāde ir piešķīrusi atļauju piemērot augstāku ienākošo naudas plūsmu likmi (34. pants)

Jā

250. rinda, ID 1.1.11.

Nē

Nr. 7

7

Ienākošās naudas plūsmas no nodrošinātiem kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumiem, izņemot atvasinātos instrumentus (32. panta 3. punkta b)-c) un e)-f) apakšpunkts)

Jā

Nr. 23

Nē

Nr. 8

8

Naudas līdzekļi, kuri pienākas no vērtspapīriem ar dzēšanas termiņu 30 dienu laikā (32. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punkts)

Jā

190. rinda, ID 1.1.5.

Nē

Nr. 9

9

Ienākošās naudas plūsmas no tirdzniecības finansēšanas darījumiem (32. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punkts)

Jā

180. rinda, ID 1.1.4.

Nē

Nr. 10

10

Aktīvi, kuriem nav līgumā noteikta konkrēta termiņa (32. panta 2. punkta i) apakšpunkts)

Jā

Nr. 11

Nē

Nr. 12

11

Procentu un minimālie maksājumi no aktīviem, kuriem nav līgumā noteikta konkrēta termiņa, kuru dzēšanas termiņš saskaņā ar līgumu ir nākamo 30 dienu laikā un kuri šajā laikā radīs faktisku ienākošo naudas plūsmu

Jā

Nr. 12

Nē

200. rinda, ID 1.1.6.

12

Naudas līdzekļi, kas pienākas no pašu kapitāla instrumentu pozīcijām būtiskos indeksos ar nosacījumu, ka tos neuzskaita divreiz – arī kā likvīdos aktīvus (32. panta 2. punkta b) apakšpunkts)

Jā

210. rinda, ID 1.1.7.

Nē

Nr. 13

13

Ienākošās naudas plūsmas no neizmantotām kredītiespējām vai likviditātes iespējām un visiem citiem centrālo banku piešķīrumiem ar nosacījumu, ka tos neuzskaita divreiz – arī kā likvīdos aktīvus (32. panta 3. punkta g) apakšpunkts)

Jā

220. rinda, ID 1.1.8.

Nē

Nr. 14

14

Ienākošās naudas plūsmas no atsevišķos kontos turēto atlikumu atbrīvošanas saskaņā ar regulatīvajām prasībām par klientu tirdzniecībai paredzēto aktīvu aizsardzību (32. panta 4. punkts)

Jā

230. rinda, ID 1.1.9.

Nē

Nr. 15

15

Neto naudas plūsmas no atvasinātajiem instrumentiem dalījumā pa darījumu partneriem un nodrošinājumiem (32. panta 5. punkts)

Jā

240. rinda, ID 1.1.10.

Nē

Nr. 16

16

Ienākošās naudas plūsmas, kas saistītas ar izejošajām naudas plūsmām saskaņā ar attīstību veicinošo aizdevumu saistībām, kā minēts 31. panta 9. punktā (32. panta 3. punkta a) apakšpunkts)

Jā

170. rinda, ID 1.1.3.

Nē

Nr. 17

17

Naudas līdzekļi, kas pienākas no centrālajām bankām un finanšu klientiem (32. panta 2. punkta a) apakšpunkts)

Jā

Nr. 21

Nē

Nr. 18

18

Naudas līdzekļi, kas pienākas no nefinanšu klientiem (izņemot centrālās bankas) un kas neatbilst pamatsummas atmaksai (32. panta 2. punkts)

Jā

040. rinda, ID 1.1.1.1.

Nē

Nr. 19

19

Citi naudas līdzekļi, kas pienākas no nefinanšu klientiem (izņemot centrālās bankas) (32. panta 2. punkta a) apakšpunkts)

Jā

Nr. 20

Nē

260. rinda, ID 1.1.12.

20

Citi naudas līdzekļi, kas pienākas no nefinanšu klientiem (izņemot centrālās bankas) (32. panta 2. punkta a) apakšpunkts)

Nr. 20.1

Mazumtirdzniecības klienti (privātpersonas vai MVU)

Jā

060. rinda, ID 1.1.1.2.1.

Nē

Nr. 20.2

Nr. 20.2

Nefinanšu komercsabiedrības

Jā

070. rinda, ID 1.1.1.2.2.

Nē

Nr. 20.3

Nr. 20.3

Valdības, daudzpusējās attīstības bankas un publiskā sektora struktūras

Jā

080. rinda, ID 1.1.1.2.3.

Nē

090. rinda, ID 1.1.1.2.4.

21

Ienākošās naudas plūsmas no finanšu klientiem, kuras klasificē kā operacionālos noguldījumus (32. panta 3. punkta d) apakšpunkts)

Jā

Nr. 22

Nē

Nr. 23

22

Kredītiestāde spēj noteikt atbilstošu simetrisku ienākošo naudas plūsmu likmi (32. panta 3. punkta d) apakšpunkts)

Jā

120. rinda, ID 1.1.2.1.1.

Nē

130. rinda, ID 1.1.2.1.2.

23

Naudas līdzekļi, kas pienākas no centrālajām bankām (32. panta 2. punkta a) apakšpunkts)

Jā

150. rinda, ID 1.1.2.2.1.

Nē

160. rinda, ID 1.1.2.2.2.

24

Nodrošinājuma mijmaiņas darījums (32. panta 3. punkta e) apakšpunkts)

Jā

410. rinda, ID 1.3 (1)

Nē

Nr. 25

25

Nodrošinājums tiek atzīts par likvīdiem aktīviem (32. panta 3. punkta b) apakšpunkts)

Jā

Nr. 26

Nē

Nr. 27

26

Nodrošināts finansēšanas darījums (32. panta 3. punkta b) apakšpunkts)

Nr. 26.1

Nodrošinājumu izmanto īso pozīciju segšanai

Jā

360. rinda, ID 1.2.2.

Nē

Nr. 26.2

Nr. 26.2

1. līmeņa aktīvu nodrošinājums, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas

Jā

290. rinda, ID 1.2.1.1.

Nē

Nr. 26.3

Nr. 26.3

1. līmeņa nodrošinājums, kas ir ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas

Jā

300. rinda, ID 1.2.1.2.

Nē

Nr. 26.4

Nr. 26.4

2.A līmeņa nodrošinājums

Jā

310. rinda, ID 1.2.1.3.

Nē

Nr. 26.5

Nr. 26.5

2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru (mājokļi vai automašīnas) nodrošinājums

Jā

320. rinda, ID 1.2.1.4.

Nē

Nr. 26.6

Nr. 26.6

2.B līmeņa augstas kvalitātes segto obligāciju nodrošinājums

Jā

330. rinda, ID 1.2.1.5.

Nē

Nr. 26.7

Nr. 26.7

2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru (komerciāli vai fiziskām personām) nodrošinājums

Jā

340. rinda, ID 1.2.1.6.

Nē

350. rinda, ID 1.2.1.7.

27

Nodrošinājums, kas netiek atzīts par likvīdiem aktīviem (32. panta 3. punkta b) apakšpunkts)

Nr. 27.1

maržinālie aizdevumi: nodrošinājums ir nelikvīds

Jā

380. rinda, ID 1.2.3.1.

Nē

Nr. 27.2

Nr. 27.2

nodrošinājums ir nelikvīds pašu kapitāls

Jā

390. rinda, ID 1.2.3.2.

Nē

400. rinda, ID 1.2.3.3.

(1)   Par nodrošinājuma mijmaiņas darījumiem ir papildus jāsniedz pārskats XXIV PIELIKUMA veidnē C 75.00.

2.4.2.   Lēmuma pieņemšanas shēma par slejām XXIV PIELIKUMA VEIDNĒ C 74.00



Nr.

Postenis

Lēmums

Pārskata sniegšana

1

Ienākošās naudas plūsmas, kas jānorāda XXIV pielikuma veidnes C 74.00 010.-430. rindā saskaņā ar 32., 33. un 34. pantu un saskaņā ar klasifikāciju, kā norādīts 1. iedaļā (“Lēmuma pieņemšanas shēma par rindām XXIV pielikuma veidnē C 74.00”)

Nē

Nesniedz pārskatu

Jā

Nr. 2

2

Ienākošās naudas plūsmas no nodrošinātiem kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumiem, izņemot atvasinātos instrumentus (32. panta 3. punkta b)-c) un e)-f) apakšpunkts)

Jā

Nr. 11

Nē

Nr. 3

3

Daļējs atbrīvojums no maksimālās robežvērtības piemērošanas (33. panta 2.-5. punkts)

Jā

Nr. 4

Nē

Nr. 6

4

Daļējs atbrīvojums no maksimālās robežvērtības piemērošanas (33. panta 2.-5. punkts)

Nr. 4.1

Ienākošo naudas plūsmu daļa, kas atbrīvota no maksimālās robežvērtības piemērošanas ienākošajām naudas plūsmām

—

Nr. 5

Nr. 4.2

Ienākošo naudas plūsmu daļa, kas nav atbrīvota no maksimālās robežvērtības piemērošanas ienākošajām naudas plūsmām

—

Nr. 7

5

Ienākošo naudas plūsmu daļa, kas atbrīvota no 75 % maksimālās robežvērtības piemērošanas ienākošajām naudas plūsmām, uz kurām attiecas 90 % maksimālā robežvērtība ienākošajām naudas plūsmām (33. panta 4. un 5. punkts)

Jā

Nr. 9

Nē

Nr. 10

6

Ienākošajām naudas plūsmām piemēro 75 % maksimālo robežvērtību (33. panta 1. punkts)

Jā

Nr. 7

Nē

Nr. 8

7

Ienākošajām naudas plūsmām piemēro 75 % maksimālo robežvērtību (33. panta 1. punkts)

Nr. 7.1

Saņemamie naudas līdzekļi/maksimālā summa, ko var izņemt

—

010. sleja

Nr. 7.2

Piemērojamais svērums

—

080. sleja

Nr. 7.3

Ienākošās naudas plūsmas

—

140. sleja

8

Ienākošajām naudas plūsmām piemēro 90 % maksimālo robežvērtību (33. panta 4. un 5. punkts)

Jā

Nr. 9

Nē

Nr. 10

9

Ienākošajām naudas plūsmām piemēro 90 % maksimālo robežvērtību (33. panta 4. un 5. punkts)

Nr. 9.1

Saņemamie naudas līdzekļi/maksimālā summa, ko var izņemt

—

020. sleja

Nr. 9.2

Piemērojamais svērums

—

090. sleja

Nr. 9.3

Ienākošās naudas plūsmas

—

150. sleja

10

Ienākošās naudas plūsmas ir pilnībā atbrīvotas no maksimālās robežvērtības piemērošanas (33. panta 2.-3. punkts)

Nr. 10.1

Saņemamie naudas līdzekļi/maksimālā summa, ko var izņemt

—

030. sleja

Nr. 10.2

Piemērojamais svērums

—

100. sleja

Nr. 10.3

Ienākošās naudas plūsmas

—

160. sleja

11

Nodrošināti finansēšanas darījumi, kuros nodrošinājums tiek atzīts par likvīdiem aktīviem

Jā

Nr. 12

Nē

Nr. 3

12

Daļējs atbrīvojums no maksimālās robežvērtības piemērošanas (33. panta 2.-5. punkts)

Jā

Nr. 13

Nē

Nr. 15

13

Daļējs atbrīvojums no maksimālās robežvērtības piemērošanas (33. panta 2.-5. punkts)

Nr. 13.1

Ienākošo naudas plūsmu daļa, kas atbrīvota no maksimālās robežvērtības piemērošanas ienākošajām naudas plūsmām

—

Nr. 14

Nr. 13.2

Ienākošo naudas plūsmu daļa, kas nav atbrīvota no maksimālās robežvērtības piemērošanas ienākošajām naudas plūsmām

—

Nr. 16

14

Ienākošo naudas plūsmu daļa, kas atbrīvota no 75 % maksimālās robežvērtības piemērošanas ienākošajām naudas plūsmām, uz kurām attiecas 90 % maksimālā robežvērtība ienākošajām naudas plūsmām (33. panta 4. un 5. punkts)

Jā

Nr. 18

Nē

Nr. 19

15

Ienākošajām naudas plūsmām piemēro 75 % maksimālo robežvērtību (33. panta 1. punkts)

Jā

Nr. 16

Nē

Nr. 17

16

Ienākošajām naudas plūsmām piemēro 75 % maksimālo robežvērtību (33. panta 1. punkts)

Nr. 16.1

Saņemamie naudas līdzekļi

—

010. sleja

Nr. 16.2

Saņemtā nodrošinājuma tirgus vērtība

—

040. sleja

Nr. 16.3

Piemērojamais svērums

—

080. sleja

Nr. 16.4

Saņemtā nodrošinājuma vērtība saskaņā ar 9. pantu

—

110. sleja

Nr. 16.5

Ienākošās naudas plūsmas

—

140. sleja

17

Ienākošajām naudas plūsmām piemēro 90 % maksimālo robežvērtību (33. panta 4. un 5. punkts)

Jā

Nr. 18

Nē

Nr. 19

18

Ienākošajām naudas plūsmām piemēro 90 % maksimālo robežvērtību (33. panta 4. un 5. punkts)

Nr. 18.1

Saņemamie naudas līdzekļi

—

020. sleja

Nr. 18.2

Saņemtā nodrošinājuma tirgus vērtība

—

050. sleja

Nr. 18.3

Piemērojamais svērums

—

090. sleja

Nr. 18.4

Saņemtā nodrošinājuma vērtība saskaņā ar 9. pantu

—

120. sleja

Nr. 18.5

Ienākošās naudas plūsmas

—

150. sleja

19

Ienākošās naudas plūsmas ir pilnībā atbrīvotas no maksimālās robežvērtības piemērošanas (33. panta 2.-3. punkts)

Nr. 19.1

Saņemamie naudas līdzekļi

—

030. sleja

Nr. 19.2

Saņemtā nodrošinājuma tirgus vērtība

—

060. sleja

Nr. 19.3

Piemērojamais svērums

—

100. sleja

Nr. 19.4

Saņemtā nodrošinājuma vērtība saskaņā ar 9. pantu

—

130. sleja

Nr. 19.5

Ienākošās naudas plūsmas

—

160. sleja

2.5.   Ienākošo naudas plūsmu apakšveidne

2.5.1.   Norādījumi par konkrētām slejām



Sleja

Atsauces uz tiesību aktiem un norādījumi

010

Summa – Piemēro 75 % maksimālo robežvērtību ienākošajām naudas plūsmām

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32., 33. un 34. pants

Rindām {040},{060}-{090},{120}-{130},{150}-{260},{290}-{360},{380}-{400},{440}-{450} un {470}-{520} kredītiestādes 010. slejā norāda kopējo summu, ko veido aktīvi/saņemamie naudas līdzekļi/maksimālās summas, ko var izņemt, un kam piemēro 75 % maksimālo robežvērtību ienākošajām naudas plūsmām, kā norādīts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 33. panta 1. punktā, un saskaņā ar šeit iekļautajiem attiecīgajiem norādījumiem.

Ja kompetentā iestāde ir apstiprinājusi daļēju atbrīvojumu no maksimālās robežvērtības piemērošanas ienākošajām naudas plūsmām saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 33. panta 2. punktu, to summas daļu, kurai piemēro atbrīvojumu, norāda 020. vai 030. slejā un to summas daļu, kurai nepiemēro atbrīvojumu, norāda 010. slejā.

020

Summa – Piemēro 90 % maksimālo robežvērtību ienākošajām naudas plūsmām

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32., 33. un 34. pants

Rindām {040},{060}-{090},{120}-{130},{150}-{260},{290}-{360},{380}-{400},{440}-{450} un {470}-{520} kredītiestādes 020. slejā norāda kopējo summu, ko veido aktīvi/saņemamie naudas līdzekļi/maksimālās summas, ko var izņemt, un kam piemēro 90 % maksimālo robežvērtību ienākošajām naudas plūsmām, kā norādīts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 33. panta 4. un 5. punktā, un saskaņā ar šeit iekļautajiem attiecīgajiem norādījumiem.

Ja kompetentā iestāde ir apstiprinājusi daļēju atbrīvojumu no maksimālās robežvērtības piemērošanas ienākošajām naudas plūsmām saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 33. panta 2. punktu, to summas daļu, kurai piemēro atbrīvojumu, norāda 020. vai 030. slejā un to summas daļu, kurai nepiemēro atbrīvojumu, norāda 010. slejā.

030

Summa – Atbrīvojums no maksimālās robežvērtības piemērošanas ienākošajām naudas plūsmām

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32., 33. un 34. pants

Rindām {040},{060}-{090},{120}-{130},{150}-{260},{290}-{360},{380}-{400},{440}-{450} un {470}-{520} kredītiestādes 030. slejā norāda kopējo summu, ko veido aktīvi/saņemamie naudas līdzekļi/maksimālās summas, ko var izņemt, un kas ir pilnībā atbrīvoti no maksimālās robežvērtības piemērošanas ienākošajām naudas plūsmām, kā norādīts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 33. panta 2., 3. un 5. punktā, un saskaņā ar šeit iekļautajiem attiecīgajiem norādījumiem.

Ja kompetentā iestāde ir apstiprinājusi daļēju atbrīvojumu no maksimālās robežvērtības piemērošanas ienākošajām naudas plūsmām saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 33. panta 2. punktu, to summas daļu, kurai piemēro atbrīvojumu, norāda 020. vai 030. slejā un to summas daļu, kurai nepiemēro atbrīvojumu, norāda 010. slejā.

040

Saņemtā nodrošinājuma tirgus vērtība – Piemēro 75 % maksimālo robežvērtību ienākošajām naudas plūsmām

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32., 33. un 34. pants

Rindām {290}-{350} un rindai {490} kredītiestādes 040. slejā norāda tāda nodrošinājuma tirgus vērtību, kurš saņemts nodrošinātos kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumos, kam piemēro 75 % maksimālo robežvērtību ienākošajām naudas plūsmām, kā noteikts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 33. panta 1. punktā.

Ja kompetentā iestāde ir apstiprinājusi daļēju atbrīvojumu no maksimālās robežvērtības piemērošanas ienākošajām naudas plūsmām saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 33. panta 2. punktu, tāda nodrošinājuma tirgus vērtību, kurš saņemts nodrošinātos kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumos, kam piemēro atbrīvojumu, norāda 050. vai 060. slejā un tāda nodrošinājuma tirgus vērtību, kurš saņemts nodrošinātos kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumos, kam nepiemēro atbrīvojumu, norāda 040. slejā.

050

Saņemtā nodrošinājuma tirgus vērtība – Piemēro 90 % maksimālo robežvērtību ienākošajām naudas plūsmām

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32., 33. un 34. pants

Rindām {290}-{350} un rindai {490} kredītiestādes 050. slejā norāda tāda nodrošinājuma tirgus vērtību, kurš saņemts nodrošinātos kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumos, kam piemēro 90 % maksimālo robežvērtību ienākošajām naudas plūsmām, kā noteikts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 33. panta 4. un 5. punktā.

Ja kompetentā iestāde ir apstiprinājusi daļēju atbrīvojumu no maksimālās robežvērtības piemērošanas ienākošajām naudas plūsmām saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 33. panta 2. punktu, tāda nodrošinājuma tirgus vērtību, kurš saņemts nodrošinātos kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumos, kam piemēro atbrīvojumu, norāda 050. vai 060. slejā un tāda nodrošinājuma tirgus vērtību, kurš saņemts nodrošinātos kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumos, kam nepiemēro atbrīvojumu, norāda 040. slejā.

060

Saņemtā nodrošinājuma tirgus vērtība – Atbrīvojums no maksimālās robežvērtības piemērošanas ienākošajām naudas plūsmām

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32., 33. un 34. pants

Rindām {290}-{350} un rindai {490} kredītiestādes 060. slejā norāda tāda nodrošinājuma tirgus vērtību, kurš saņemts nodrošinātos kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumos, kas ir pilnībā atbrīvoti no maksimālās robežvērtības piemērošanas ienākošajām naudas plūsmām, kā noteikts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 33. panta 2., 3. un 5. punktā.

Ja kompetentā iestāde ir apstiprinājusi daļēju atbrīvojumu no maksimālās robežvērtības piemērošanas ienākošajām naudas plūsmām saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 33. panta 2. punktu, tāda nodrošinājuma tirgus vērtību, kurš saņemts nodrošinātos kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumos, kam piemēro atbrīvojumu, norāda 050. vai 060. slejā un tāda nodrošinājuma tirgus vērtību, kurš saņemts nodrošinātos kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumos, kam nepiemēro atbrīvojumu, norāda 040. slejā.

070

Standarta svērums

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32., 33. un 34. pants

Standarta svērumi 070. slejā ir tie, kuri pēc noklusējuma principa noteikti Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2015/61 un tiek norādīti vienīgi informācijai.

080

Piemērojamais svērums – Piemēro 75 % maksimālo robežvērtību ienākošajām naudas plūsmām

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32., 33. un 34. pants

Piemērojamie svērumi ir tādi, kā noteikts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. līdz 34. pantā. Piemērojamo svērumu rezultāts var būt vidējās svērtās vērtības, un tās norāda decimālā izteiksmē (t.i., 1,00 piemērojamam 100 procentu svērumam vai 0,50 piemērojamam 50 procentu svērumam). Piemērojamie svērumi var atspoguļot (bet ne tikai) konkrēta uzņēmuma vai valsts izmantoto rīcības brīvību.

Rindām {040},{060}-{090},{120}-{130},{150}-{260},{450},{470}-{480} un {500}-{510} kredītiestādes 080. slejā norāda vidējo svērumu, ko piemēro aktīviem/saņemamajiem naudas līdzekļiem/maksimālajām summām, ko var izņemt, un kam piemēro 75 % maksimālo robežvērtību ienākošajām naudas plūsmām, kā norādīts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 33. panta 1. punktā. Rindām {060} – {090} un {170} norāda piemērojamo svērumu 080. slejā kā 140. slejas attiecību pret 010. sleju.

Rindām {290}-{350}, {380}–{400} un rindai {490} kredītiestādes 080. slejā norāda vidējo svērumu, kas piemērots tāda nodrošinājuma tirgus vērtībai, kurš saņemts nodrošinātos kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumos, kur nodrošinātam kreditēšanas darījumam piemēro 75 % maksimālo robežvērtību ienākošajām naudas plūsmām, kā noteikts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 33. panta 1. punktā.

090

Piemērojamais svērums – Piemēro 90 % maksimālo robežvērtību ienākošajām naudas plūsmām

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32., 33. un 34. pants

Piemērojamie svērumi ir tādi, kā noteikts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. līdz 34. pantā. Piemērojamo svērumu rezultāts var būt vidējās svērtās vērtības, un tās norāda decimālā izteiksmē (t.i., 1,00 piemērojamam 100 procentu svērumam vai 0,50 piemērojamam 50 procentu svērumam). Piemērojamie svērumi var atspoguļot (bet ne tikai) konkrēta uzņēmuma vai valsts izmantoto rīcības brīvību.

Rindām {040},{060}-{090},{120}-{130},{150}-{260},{450},{470}-{480} un {500}-{510} kredītiestādes 090. slejā norāda vidējo svērumu, ko piemēro aktīviem/saņemamajiem naudas līdzekļiem/maksimālajām summām, ko var izņemt, un kam piemēro 90 % maksimālo robežvērtību ienākošajām naudas plūsmām, kā norādīts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 33. panta 4. un 5. punktā. Rindām {060} – {090} un {170} norāda piemērojamo svērumu 090. slejā kā 150. slejas attiecību pret 020. sleju.

Rindām {290}-{350}, {380}–{400} un rindai {490} kredītiestādes 090. slejā norāda vidējo svērumu, kas piemērots tāda nodrošinājuma tirgus vērtībai, kurš saņemts nodrošinātos kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumos, kur nodrošinātam kreditēšanas darījumam piemēro 90 % maksimālo robežvērtību ienākošajām naudas plūsmām, kā noteikts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 33. panta 4. un 5. punktā.

100

Piemērojamais svērums – Atbrīvojums no maksimālās robežvērtības piemērošanas ienākošajām naudas plūsmām

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32., 33. un 34. pants

Piemērojamie svērumi ir tādi, kā noteikts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. līdz 34. pantā. Piemērojamo svērumu rezultāts var būt vidējās svērtās vērtības, un tās norāda decimālā izteiksmē (t.i., 1,00 piemērojamam 100 procentu svērumam vai 0,50 piemērojamam 50 procentu svērumam). Piemērojamie svērumi var atspoguļot (bet ne tikai) konkrēta uzņēmuma vai valsts izmantoto rīcības brīvību.

Rindām {040},{060}-{090},{120}-{130},{150}-{260},{450},{470}-{480} un {500}-{510} kredītiestādes 100. slejā norāda vidējo svērumu, ko piemēro aktīviem/saņemamajiem naudas līdzekļiem/maksimālajām summām, ko var izņemt, un kas ir pilnībā atbrīvoti no maksimālās robežvērtības piemērošanas ienākošajām naudas plūsmām, kā norādīts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 33. panta 2., 3. un 5. punktā. Rindām {060} – {090} un {170} norāda piemērojamo svērumu 100. slejā kā 160. slejas attiecību pret 030. sleju.

Rindām {290}-{350}, {380}–{400} un rindai {490} kredītiestādes 100. slejā norāda vidējo svērumu, kas piemērots tāda nodrošinājuma tirgus vērtībai, kurš saņemts nodrošinātos kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumos, kur nodrošināts kreditēšanas darījums ir atbrīvots no maksimālās robežvērtības piemērošanas ienākošajām naudas plūsmām, kā noteikts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 33. panta 2., 3. un 5. punktā.

110

Saņemtā nodrošinājuma vērtība saskaņā ar 9. pantu – piemērota 75 % maksimālā robežvērtība ienākošajām naudas plūsmām

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32., 33. un 34. pants

Rindām {290}-{350} un rindai {490} kredītiestādes 110. slejā norāda tāda nodrošinājuma vērtību, kurš saņemts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 9. pantu nodrošinātos kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumos, kam piemēro 75 % maksimālo robežvērtību ienākošajām naudas plūsmām, kā noteikts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 33. panta 1. punktā.

Ja kompetentā iestāde ir apstiprinājusi daļēju atbrīvojumu no maksimālās robežvērtības piemērošanas ienākošajām naudas plūsmām saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 33. panta 2. punktu, tāda nodrošinājuma vērtību, kurš saņemts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 9. pantu nodrošinātos kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumos, kam piemēro atbrīvojumu, norāda 120. vai 130. slejā un tāda nodrošinājuma vērtību, kurš saņemts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 9. pantu nodrošinātos kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumos, kam nepiemēro atbrīvojumu, norāda 110. slejā.

120

Saņemtā nodrošinājuma vērtība saskaņā ar 9. pantu – piemērota 90 % maksimālā robežvērtība ienākošajām naudas plūsmām

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32., 33. un 34. pants

Rindām {290}-{350} un rindai {490} kredītiestādes 120. slejā norāda tāda nodrošinājuma vērtību, kurš saņemts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 9. pantu nodrošinātos kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumos, kam piemēro 90 % maksimālo robežvērtību ienākošajām naudas plūsmām, kā noteikts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 33. panta 4. un 5. punktā.

Ja kompetentā iestāde ir apstiprinājusi daļēju atbrīvojumu no maksimālās robežvērtības piemērošanas ienākošajām naudas plūsmām saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 33. panta 2. punktu, tāda nodrošinājuma vērtību, kurš saņemts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 9. pantu nodrošinātos kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumos, kam piemēro atbrīvojumu, norāda 120. vai 130. slejā un tāda nodrošinājuma vērtību, kurš saņemts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 9. pantu nodrošinātos kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumos, kam nepiemēro atbrīvojumu, norāda 110. slejā.

130

Saņemtā nodrošinājuma vērtība saskaņā ar 9. pantu – ienākošās naudas plūsmas atbrīvotas no maksimālās robežvērtības piemērošanas

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32., 33. un 34. pants

Rindām {290}-{350} un rindai {490} kredītiestādes 130. slejā norāda tāda nodrošinājuma vērtību, kurš saņemts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 9. pantu nodrošinātos kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumos, kas pilnībā atbrīvoti no maksimālās robežvērtības piemērošanas ienākošajām naudas plūsmām, kā noteikts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 33. panta 2., 3. un 5. punktā.

Ja kompetentā iestāde ir apstiprinājusi daļēju atbrīvojumu no maksimālās robežvērtības piemērošanas ienākošajām naudas plūsmām saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 33. panta 2. punktu, tāda nodrošinājuma vērtību, kurš saņemts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 9. pantu nodrošinātos kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumos, kam piemēro atbrīvojumu, norāda 120. vai 130. slejā un tāda nodrošinājuma vērtību, kurš saņemts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 9. pantu nodrošinātos kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumos, kam nepiemēro atbrīvojumu, norāda 110. slejā.

140

Ienākošās naudas plūsmas – Piemēro 75 % maksimālo robežvērtību ienākošajām naudas plūsmām

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32., 33. un 34. pants

Rindām {040}, {120}-{130}, {150}-{160}, {180}-{260}, {380}-{400}, {450}, {470}-{480} un {500}-{510} kredītiestādes 140. slejā norāda kopējās ienākošās naudas plūsmas, kam piemēro 75 % maksimālo robežvērtību ienākošajām naudas plūsmām, kā norādīts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 33. panta 1. punktā, ko aprēķina, reizinot kopējo summu/maksimālo summu, kādu var izņemt no 010. slejas, ar attiecīgo svērumu no 080. slejas.

Rindām {060}-{090} piemēro šādu procedūru:

— Ja līgumā noteiktu saistību nav vai arī līgumā noteiktās saistības pret šā tipa klientiem ir mazākas nekā 50 % no 010. slejā norādītajiem saņemamajiem naudas līdzekļiem, saņemamos naudas līdzekļus samazina par 50 % un rezultātu norāda 140. slejā. Šajā gadījumā XXIV PIELIKUMA veidnē C 73.00 netiek norādītas nekādas saistības.

— Ja līgumā noteiktās saistības pret klientu pārsniedz vai ir vienādas ar 50 %, bet nepārsniedz 100 % no 010. slejā norādītajiem saņemamajiem naudas līdzekļiem, saņemamos naudas līdzekļus samazina par līgumā noteiktajām saistībām pret šā tipa klientiem, un rezultātu norāda 140. slejā. Šajā gadījumā XXIV PIELIKUMA veidnē C 73.00 netiek norādītas nekādas saistības.

— Ja līgumā noteiktās saistības pret klientu pārsniedz 100 % no 010. slejā norādītajiem saņemamajiem naudas līdzekļiem, 140. slejā norāda “0” un starpību starp līgumā noteiktajām saistībām un 010. slejā norādītajiem saņemamajiem naudas līdzekļiem norāda kā “iespējamās finansējuma saistības” 1.1.6.6.1.1., 1.1.6.6.1.2., 1.1.6.6.1.3. vai 1.1.6.6.1.4. iedaļā XXIV PIELIKUMA veidnē C 73.00.

— Kredītiestādes nodrošina, ka nenotiek šādu posteņu dubulta uzskaite – arī XXIV PIELIKUMA veidnē C 73.00.

Rindai {170} kredītiestādes 140. slejā norāda kopējās ienākošās naudas plūsmas, kam piemēro 75 % maksimālo robežvērtību ienākošajām naudas plūsmām, kā norādīts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 33. panta 1. punktā, tikai tad, ja kredītiestāde ir saņēmusi šo piešķīrumu nolūkā to izmaksāt kā attīstību veicinošu aizdevumu galīgajam saņēmējam vai ir saņēmusi līdzīgu piešķīrumu no daudzpusējās attīstības bankas vai publiskā sektora struktūras.

Rindām {290}-{350} un rindai {490} kredītiestādes 140. slejā norāda kopējās ienākošās naudas plūsmas, kam piemēro 75 % maksimālo robežvērtību ienākošajām naudas plūsmām, kā norādīts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 33. panta 1. punktā, ko aprēķina, atņemot 110. sleju no 010. slejas. Ja rezultāts ir pozitīvs, to norāda 140. slejā; ja rezultāts ir negatīvs, norāda “0”.

150

Ienākošās naudas plūsmas – Piemēro 90 % maksimālo robežvērtību ienākošajām naudas plūsmām

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32., 33. un 34. pants

Rindām {040}, {120}-{130}, {150}-{160}, {180}-{260}, {380}-{400}, {450}, {470}-{480} un {500}-{510} kredītiestādes 150. slejā norāda kopējās ienākošās naudas plūsmas, kam piemēro 90 % maksimālo robežvērtību ienākošajām naudas plūsmām, kā norādīts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 33. panta 4. un 5. punktā, ko aprēķina, reizinot kopējo summu/maksimālo summu, ko var izņemt no 020. slejas, ar attiecīgo svērumu no 090. slejas.

Rindām {060}-{090} piemēro šādu procedūru:

— Ja līgumā noteiktu saistību nav vai arī līgumā noteiktās saistības pret šā tipa klientiem ir mazākas nekā 50 % no 020. slejā norādītajiem saņemamajiem naudas līdzekļiem, saņemamos naudas līdzekļus samazina par 50 % un rezultātu norāda 150. slejā. Šajā gadījumā XXIV PIELIKUMA veidnē C 73.00 netiek norādītas nekādas saistības.

— Ja līgumā noteiktās saistības pret klientu pārsniedz vai ir vienādas ar 50 %, bet nepārsniedz 100 % no 020. slejā norādītajiem saņemamajiem naudas līdzekļiem, saņemamos naudas līdzekļus samazina par līgumā noteiktajām saistībām pret šā tipa klientiem, un rezultātu norāda 150. slejā. Šajā gadījumā XXIV PIELIKUMA veidnē C 73.00 netiek norādītas nekādas saistības.

— Ja līgumā noteiktās saistības pret klientu pārsniedz 100 % no 020. slejā norādītajiem saņemamajiem naudas līdzekļiem, 150. slejā norāda “0” un starpību starp līgumā noteiktajām saistībām un 020. slejā norādītajiem saņemamajiem naudas līdzekļiem norāda kā “iespējamās finansējuma saistības” 1.1.6.6.1.1., 1.1.6.6.1.2., 1.1.6.6.1.3. vai 1.1.6.6.1.4. iedaļā XXIV PIELIKUMA veidnē C 73.00.

— Kredītiestādes nodrošina, ka nenotiek šādu posteņu dubulta uzskaite – arī XXIV PIELIKUMA veidnē C 73.00.

Rindai {170} kredītiestādes 150. slejā norāda kopējās ienākošās naudas plūsmas, kam piemēro 90 % maksimālo robežvērtību ienākošajām naudas plūsmām, kā norādīts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 33. panta 4. un 5. punktā, tikai tad, ja kredītiestāde ir saņēmusi šo piešķīrumu nolūkā to izmaksāt kā attīstību veicinošu aizdevumu galīgajam saņēmējam vai ir saņēmusi līdzīgu piešķīrumu no daudzpusējās attīstības bankas vai publiskā sektora struktūras.

Rindām {290}-{350} un rindai {490} kredītiestādes 150. slejā norāda kopējās ienākošās naudas plūsmas, kam piemēro 90 % maksimālo robežvērtību ienākošajām naudas plūsmām, kā norādīts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 33. panta 4. un 5. punktā, ko aprēķina, atņemot 120. sleju no 020. slejas. Ja rezultāts ir pozitīvs, to norāda 150. slejā; ja rezultāts ir negatīvs, norāda “0”.

160

Ienākošās naudas plūsmas – Atbrīvojums no maksimālās robežvērtības piemērošanas ienākošajām naudas plūsmām

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32., 33. un 34. pants

Rindām {040}, {120}-{130}, {150}-{160}, {180}-{260}, {380}-{400}, {450}, {470}-{480} un {500}-{510} kredītiestādes 160. slejā norāda kopējās ienākošās naudas plūsmas, kas pilnībā atbrīvotas no maksimālās robežvērtības piemērošanas ienākošajām naudas plūsmām, kā norādīts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 33. panta 2., 3. un 5. punktā, ko aprēķina, reizinot kopējo summu/maksimālo summu, ko var izņemt no 030. slejas, ar attiecīgo svērumu no 100. slejas.

Rindām {060}-{090} piemēro šādu procedūru:

— Ja līgumā noteiktu saistību nav vai arī līgumā noteiktās saistības pret šā tipa klientiem ir mazākas nekā 50 % no 030. slejā norādītajiem saņemamajiem naudas līdzekļiem, saņemamos naudas līdzekļus samazina par 50 % un rezultātu norāda 160. slejā. Šajā gadījumā XXIV PIELIKUMA veidnē C 73.00 netiek norādītas nekādas saistības.

— Ja līgumā noteiktās saistības pret klientu pārsniedz vai ir vienādas ar 50 %, bet nepārsniedz 100 % no 030. slejā norādītajiem saņemamajiem naudas līdzekļiem, saņemamos naudas līdzekļus samazina par līgumā noteiktajām saistībām pret šā tipa klientiem, un rezultātu norāda 160. slejā. Šajā gadījumā XXIV PIELIKUMA veidnē C 73.00 netiek norādītas nekādas saistības.

— Ja līgumā noteiktās saistības pret klientu pārsniedz 100 % no 030. slejā norādītajiem saņemamajiem naudas līdzekļiem, 160. slejā norāda “0” un starpību starp līgumā noteiktajām saistībām un 030. slejā norādītajiem saņemamajiem naudas līdzekļiem norāda kā “iespējamās finansējuma saistības” 1.1.6.6.1.1., 1.1.6.6.1.2., 1.1.6.6.1.3. vai 1.1.6.6.1.4. iedaļā XXIV PIELIKUMA veidnē C 73.00.

— Kredītiestādes nodrošina, ka nenotiek šādu posteņu dubulta uzskaite – arī XXIV PIELIKUMA veidnē C 73.00.

Rindai {170} kredītiestādes 160. slejā norāda kopējās ienākošās naudas plūsmas, kas ir pilnībā atbrīvotas no maksimālās robežvērtības piemērošanas ienākošajām naudas plūsmām, kā norādīts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 33. panta 2., 3. un 5. punktā, tikai tad, ja kredītiestāde ir saņēmusi šo piešķīrumu nolūkā to izmaksāt kā attīstību veicinošu aizdevumu galīgajam saņēmējam vai ir saņēmusi līdzīgu piešķīrumu no daudzpusējās attīstības bankas vai publiskā sektora struktūras.

Rindām {290}-{350} un rindai {490} kredītiestādes 160. slejā norāda kopējās ienākošās naudas plūsmas, kas pilnībā atbrīvotas no maksimālās robežvērtības piemērošanas ienākošajām naudas plūsmām, kā norādīts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 33. panta 2., 3. un 5. punktā, ko aprēķina, atņemot 130. sleju no 030. slejas. Ja rezultāts ir pozitīvs, to norāda 160. slejā; ja rezultāts ir negatīvs, norāda “0”.

2.5.2.   Norādījumi par konkrētām rindām



Rinda

Atsauces uz tiesību aktiem un norādījumi

010

1.  IENĀKOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32., 33. un 34. pants

Kredītiestādes XXIV PIELIKUMA C 74.00 veidnes 010. rindā norāda

— katrai 010., 020. un 030. slejai – kopējo summu, ko veido aktīvi/saņemamie naudas līdzekļi/maksimālā summa, ko var izņemt kā summu, ko veido aktīvi/saņemamie naudas līdzekļi/maksimālā summa, ko var izņemt no nenodrošinātiem darījumiem/noguldījumiem un nodrošinātiem kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumiem;

— 140. slejai – kopējās ienākošās naudas plūsmas kā ienākošo naudas plūsmu summa no nenodrošinātiem darījumiem/noguldījumiem, nodrošinātiem kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumiem un nodrošinājuma mijmaiņas darījumiem, no kā atskaitīta starpība starp kopējām svērtajām ienākošajām naudas plūsmām un kopējām svērtajām izejošajām naudas plūsmām, kas izriet no darījumiem trešās valstīs, kurās pastāv pārvedumu ierobežojumi, vai kas ir denominētas nekonvertējamās valūtās; un

— 150. un 160. slejai – kopējās ienākošās naudas plūsmas kā ienākošo naudas plūsmu summa no nenodrošinātiem darījumiem/noguldījumiem, nodrošinātiem kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumiem un nodrošinājuma mijmaiņas darījumiem, no kā atskaitīta starpība starp kopējām svērtajām ienākošajām naudas plūsmām un kopējām svērtajām izejošajām plūsmām, kas izriet no darījumiem trešās valstīs, kurās pastāv pārvedumu ierobežojumi, vai kas ir denominētas nekonvertējamās valūtās, un no kā atskaitīts no saistītas specializētas kredītiestādes izrietošu ienākošo naudas plūsmu pārsniegums, kā minēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 2. panta 3. punkta e) apakšpunktā un 33. panta 6. punktā.

020

1.1.  Ienākošās naudas plūsmas no nenodrošinātiem darījumiem/noguldījumiem

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32., 33. un 34. pants

Kredītiestādes XXIV PIELIKUMA C 74.00 veidnes 020. rindā norāda

— katrai 010., 020. un 030. slejai – kopējo summu, ko veido aktīvi/saņemamie naudas līdzekļi/maksimālā summa, ko var izņemt no nenodrošinātiem darījumiem/noguldījumiem; un

— katrai 140., 150. un 160. slejai – kopējās ienākošās naudas plūsmas no nenodrošinātiem darījumiem/noguldījumiem.

030

1.1.1.  Naudas līdzekļi, kas pienākas no nefinanšu klientiem (izņemot centrālās bankas)

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. panta 3. punkta a) apakšpunkts

Kredītiestādes XXIV PIELIKUMA C 74.00 veidnes 030. rindā norāda

— katrai 010., 020. un 030. slejai – kopējo summu, ko veido naudas līdzekļi, kas pienākas no nefinanšu klientiem (izņemot centrālās bankas) (naudas līdzekļi, kas pienākas no nefinanšu klientiem un kas neatbilst pamatsummas atmaksai, kā arī jebkuri citi naudas līdzekļi, kas pienākas no nefinanšu klientiem), un

— katrai 140., 150. un 160. slejai – kopējās ienākošās naudas plūsmas no nefinanšu klientiem (izņemot centrālās bankas) (ienākošās naudas plūsmas no nefinanšu klientiem un kas neatbilst pamatsummas atmaksai, kā arī jebkuras citas ienākošās naudas plūsmas no nefinanšu klientiem).

Naudas līdzekļus, kas pienākas no nodrošinātiem kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumiem ar nefinanšu klientiem un kas ir nodrošināti ar likvīdiem aktīviem saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 II sadaļu, ja šie darījumi ir norādīti Regulas (ES) Nr. 575/2013 192. panta 2. un 3. punktā, norāda 1.2. iedaļā un nenorāda 1.1.1. iedaļā. Naudas līdzekļus, kas pienākas no tādiem darījumiem, kuri ir nodrošināti ar pārvedamiem vērtspapīriem, kas netiek atzīti par likvīdiem aktīviem saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 II sadaļu, norāda 1.2. iedaļā un nenorāda 1.1.1. iedaļā. Naudas līdzekļus, kas pienākas no darījumiem ar nefinanšu klientiem un kas ir nodrošināti ar nepārvedamiem aktīviem, kas netiek atzīti par likvīdiem aktīviem saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 II sadaļu, norāda attiecīgajā 1.1.1. iedaļas rindā.

Naudas līdzekļus, kas pienākas no centrālajām bankām, norāda 1.1.2. iedaļā un šeit nenorāda.

040

1.1.1.1.  Naudas līdzekļi, kas pienākas no nefinanšu klientiem (izņemot centrālās bankas) un kas neatbilst pamatsummas atmaksai

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. panta 3. punkta a) apakšpunkts

Naudas līdzekļi, kas saņemami no nefinanšu klientiem (izņemot centrālās bankas) un kas neatbilst pamatsummas atmaksai. Šajās ienākošajās naudas plūsmās ietilpst procenti un maksājumi, kas pienākas no nefinanšu klientiem (izņemot centrālās bankas).

Naudas līdzekļus, kas pienākas no centrālajām bankām un kas neatbilst pamatsummas atmaksai, norāda 1.1.2. iedaļā un šeit nenorāda.

050

1.1.1.2.  Citi naudas līdzekļi, kas pienākas no nefinanšu klientiem (izņemot centrālās bankas)

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. panta 3. punkta a) apakšpunkts

Kredītiestādes XXIV PIELIKUMA C 74.00 veidnes 050. rindā norāda

— katrai 010., 020. un 030. slejai – kopējo summu, ko veido citi naudas līdzekļi, kas pienākas no nefinanšu klientiem (izņemot centrālās bankas) kā to naudas līdzekļu summu, kas pienākas no nefinanšu klientiem, dalījumā pa darījumu partneriem, un

— katrai 140., 150. un 160. slejai – kopējās citas ienākošās naudas plūsmas no nefinanšu klientiem (izņemot centrālās bankas) kā ienākošo naudas plūsmu summu no nefinanšu klientiem dalījumā pa darījumu partneriem.

Naudas līdzekļus, kas pienākas no nefinanšu klientiem (izņemot centrālās bankas) un kas neatbilst pamatsummas atmaksai, norāda 1.1.1.1. iedaļā un šeit nenorāda.

Citus naudas līdzekļus, kas pienākas no centrālajām bankām, norāda 1.1.2. iedaļā un šeit nenorāda.

Ienākošās naudas plūsmas, kas atbilst izejošajām naudas plūsmām saskaņā ar attīstību veicinošo aizdevumu saistībām, kā minēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 31. panta 9. punktā, norāda 1.1.3. iedaļā un nenorāda šeit.

060

1.1.1.2.1  naudas līdzekļi, kuri pienākas no mazumtirdzniecības klientiem

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. panta 3. punkta a) apakšpunkts

Naudas līdzekļi, kuri pienākas no mazumtirdzniecības klientiem.

070

1.1.1.2.2.  Naudas līdzekļi, kas pienākas no nefinanšu komercsabiedrībām

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. panta 3. punkta a) apakšpunkts

Naudas līdzekļi, kas pienākas no nefinanšu komercsabiedrībām.

080

1.1.1.2.3.  Naudas līdzekļi, kas pienākas no valdībām, daudzpusējām attīstības bankām un publiskā sektora struktūrām

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. panta 3. punkta a) apakšpunkts

Naudas līdzekļi, kas pienākas no valdībām, daudzpusējām attīstības bankām un publiskā sektora struktūrām.

090

1.1.1.2.4.  Naudas līdzekļi, kas pienākas no citām juridiskām vienībām

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. panta 3. punkta a) apakšpunkts

Naudas līdzekļi, kas pienākas no citām juridiskām vienībām un nav iekļauti nekur iepriekš.

100

1.1.2.  Naudas līdzekļi, kas pienākas no centrālajām bankām un finanšu klientiem

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. panta 2. punkta a) apakšpunkts

Kredītiestādes XXIV PIELIKUMA C 74.00 veidnes 100. rindā norāda

— katrai 010., 020. un 030. slejai – kopējo summu, ko veido naudas līdzekļi, kas pienākas no centrālajām bankām un finanšu klientiem (gan operacionālie, gan neoperacionālie noguldījumi); un

— katrai 140., 150. un 160. slejai – kopējo summu, ko veido ienākošās naudas plūsmas no centrālajām bankām un finanšu klientiem (gan operacionālie, gan neoperacionālie noguldījumi).

Kredītiestādes šeit norāda naudas līdzekļus, kas pienākas nākamo 30 dienu laikā no centrālajām bankām un finanšu klientiem, kam nav kavējumu un par ko bankai nav pamata sagaidīt, ka 30 dienu laikā netiks pildītas saistības.

Naudas līdzekļus, kas pienākas no centrālajām bankām un finanšu klientiem un kas neatbilst pamatsummas atmaksai, norāda attiecīgajā iedaļā.

Noguldījumus centrālajā iestādē, kā minēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 27. panta 3. punktā, nenorāda kā ienākošās naudas plūsmas.

110

1.1.2.1.  Naudas līdzekļi, kas pienākas no finanšu klientiem un kurus klasificē kā operacionālos noguldījumus

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. panta 2. punkta a) apakšpunkts saistībā ar 27. pantu

Kredītiestādes XXIV PIELIKUMA C 74.00 veidnes 110. rindā norāda

— Katrai 010., 020. un 030. slejai – kopējo to naudas līdzekļu summu, kuri pienākas no finanšu klientiem un kurus klasificē kā operacionālos noguldījumus (neņemot vērā to, vai kredītiestāde spēj vai nespēj noteikt atbilstošu simetrisku ienākošo naudas plūsmu likmi); un

— katrai 140., 150. un 160. slejai – kopējo summu, ko veido ienākošās naudas plūsmas no finanšu klientiem, kuras klasificē kā operacionālos noguldījumus (neņemot vērā to, vai kredītiestāde spēj vai nespēj noteikt atbilstošu simetrisku ienākošo naudas plūsmu likmi).

Kredītiestādes šeit norāda naudas līdzekļus, kas kredītiestādei pienākas no finanšu klientiem, lai varētu saņemt tīrvērtes, turētājbankas vai naudas pārvaldības pakalpojumus vai citus līdzīgus pakalpojumus, saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 27. pantu.

120

1.1.2.1.1.  Naudas līdzekļi, kas pienākas no finanšu klientiem un kurus klasificē kā operacionālos noguldījumus, ja kredītiestāde spēj noteikt atbilstošu simetrisku ienākošo naudas plūsmu likmi

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. panta 3. punkta d) apakšpunkts saistībā ar 27. pantu

Naudas līdzekļi, kas kredītiestādei pienākas no finanšu klientiem, lai varētu saņemt tīrvērtes, turētājbankas vai naudas pārvaldības pakalpojumus, saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 27. pantu, ja kredītiestāde spēj noteikt atbilstošu simetrisku ienākošo naudas plūsmu likmi.

130

1.1.2.1.2.  Naudas līdzekļi, kas pienākas no finanšu klientiem un kurus klasificē kā operacionālos noguldījumus, ja kredītiestāde nespēj noteikt atbilstošu simetrisku ienākošo naudas plūsmu likmi

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. panta 3. punkta d) apakšpunkts saistībā ar 27. pantu

Naudas līdzekļi, kas kredītiestādei pienākas no finanšu klientiem, lai varētu saņemt tīrvērtes, turētājbankas vai naudas pārvaldības pakalpojumus, saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 27. pantu, ja kredītiestāde nespēj noteikt atbilstošu simetrisku ienākošo naudas plūsmu likmi. Šiem posteņiem piemēro 5 % ienākošo naudas plūsmu likmi.

140

1.1.2.2.  Naudas līdzekļi, kas pienākas no centrālajām bankām un finanšu klientiem un kurus neklasificē kā operacionālos noguldījumus

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. panta 2. punkta a) apakšpunkts

Kredītiestādes XXIV PIELIKUMA C 74.00 veidnes 140. rindā norāda

— katrai 010., 020. un 030. slejai – kopējo summu, ko veido naudas līdzekļi, kas pienākas no centrālajām bankām un finanšu klientiem un kurus neklasificē kā operacionālos noguldījumus, un

— katrai 140., 150. un 160. slejai – kopējo summu, ko veido ienākošās naudas plūsmas no centrālajām bankām un finanšu klientiem un kuras neklasificē kā operacionālos noguldījumus.

Kredītiestādes šeit norāda naudas līdzekļus, kas pienākas no centrālajām bankām un finanšu klientiem un kas netiek kvalificēti, lai tos uzskatītu par operacionālajiem noguldījumiem, kā norādīts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. panta 3. punkta d) apakšpunktā saistībā ar 27. pantu.

150

1.1.2.2.1.  Naudas līdzekļi, kuri pienākas no centrālajām bankām

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. panta 2. punkta a) apakšpunkts

Naudas līdzekļi, kas pienākas no centrālajām bankām.

160

1.1.2.2.2.  Naudas līdzekļi, kuri pienākas no finanšu klientiem

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. panta 2. punkta a) apakšpunkts

Naudas līdzekļi, kas pienākas no finanšu klientiem un kas netiek kvalificēti, lai tos uzskatītu par operacionālajiem noguldījumiem, kā norādīts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. panta 3. punkta d) apakšpunktā saistībā ar 27. pantu.

Ienākošās naudas plūsmas, kas atbilst izejošajām naudas plūsmām saskaņā ar attīstību veicinošo aizdevumu saistībām, kā minēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 31. panta 9. punktā, norāda 1.1.3. iedaļā un nenorāda šeit.

170

1.1.3.  Ienākošās naudas plūsmas, kas atbilst izejošajām naudas plūsmām saskaņā ar attīstību veicinošo aizdevumu saistībām, kā minēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 31. panta 9. punktā

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. panta 3. punkta a) apakšpunkts

Ienākošās naudas plūsmas, kas atbilst izejošajām naudas plūsmām saskaņā ar attīstību veicinošo aizdevumu saistībām, kā minēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 31. panta 9. punktā

180

1.1.4.  Naudas līdzekļi, kas pienākas no tirdzniecības finansēšanas darījumiem

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punkts

Naudas līdzekļi, kuri pienākas nākamo 30 dienu laikā no tirdzniecības finansēšanas darījumiem saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktu.

190

1.1.5.  Naudas līdzekļi, kuri pienākas no vērtspapīriem ar dzēšanas termiņu 30 dienu laikā

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punkts

Naudas līdzekļi, kuri pienākas no vērtspapīriem ar dzēšanas termiņu 30 dienu laikā saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punktu.

200

1.1.6.  Aktīvi, kuriem nav līgumā noteikta konkrēta termiņa

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. panta 2. punkta i) apakšpunkts

Aktīvi, kuriem nav līgumā noteikta konkrēta termiņa, saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. panta 3. punkta a) apakšpunkta i) punktu. Ienākošās naudas plūsmas ņem vērā, ja kredītiestāde saskaņā ar līgumu drīkst izņemt un pieprasīt maksājumu 30 dienu laikā. Procentus un minimālos maksājumus, kas debitējami no klienta konta 30 dienu laikā, iekļauj norādītajā summā. Procentus un minimālos maksājumus no aktīviem, kuriem nav līgumā noteikta konkrēta termiņa, kuru dzēšanas termiņš saskaņā ar līgumu ir 30 dienu laikā un kuri šajā laikā radīs ienākošās naudas plūsmas, uzskata par saņemamajiem naudas līdzekļiem un norāda attiecīgajā rindā, pēc tam, kad tiem piemērota 32. pantā noteiktā saņemamajiem naudas līdzekļiem piemērojamā procedūra. Kredītiestādes nesniedz pārskatu par citiem procentiem, kas uzkrājas, bet kas nav ne debitējami no klienta konta, nedz arī radīs ienākošās naudas plūsmas 30 dienu laikā.

210

1.1.7.  Naudas līdzekļi, kas pienākas no būtiska indeksa kapitāla vērtspapīru instrumentu pozīcijām, ar nosacījumu, ka tos neuzskaita divreiz – arī kā likvīdos aktīvus

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. panta 2. punkta b) apakšpunkts

Naudas līdzekļi, kas pienākas no pašu kapitāla instrumentu pozīcijām būtiskos indeksos ar nosacījumu, ka tos neuzskaita divreiz, arī kā likvīdos aktīvus, saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. panta 2. punkta b) apakšpunktu. Pozīcijā ietilpst naudas līdzekļi, kuru dzēšanas termiņš saskaņā ar līgumu ir nākamo 30 dienu laikā, piemēram, dividendes skaidrā naudā no pašu kapitāla instrumentu pozīcijām būtiskos indeksos un naudas līdzekļi no šādiem instrumentiem, kas ir pārdoti, bet par kuriem vēl nav veikts norēķins, ja tie netiek atzīti par likvīdiem aktīviem saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 II sadaļu.

220

1.1.8.  Ienākošās naudas plūsmas no neizmantotām kredītiespējām vai likviditātes iespējām un visiem citiem centrālo banku piešķīrumiem ar nosacījumu, ka tos neuzskaita divreiz – arī kā likvīdos aktīvus

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. panta 3. punkta g) apakšpunkts

Ienākošās naudas plūsmas no neizmantotām kredītiespējām vai likviditātes iespējām un visiem citiem centrālo banku piešķīrumiem saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. panta 2. punkta b) apakšpunktu ar nosacījumu, ka tos neuzskaita divreiz – arī kā likvīdos aktīvus

Neraugoties uz Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 34. pantu, neizmantotās kredītiespējas vai likviditātes iespējas un visu citu struktūru, kas nav centrālās bankas, piešķīrumus neņem vērā. Neizmantotās piešķirtās likviditātes iespējas un visus citus centrālās bakas piešķīrumus, kurus atzīst par likvīdajiem aktīviem saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 14. pantu, neņem vērā.

230

1.1.9.  Ienākošās naudas plūsmas no atsevišķos kontos turēto atlikumu atbrīvošanas saskaņā ar regulatīvajām prasībām par klientu tirdzniecībai paredzēto aktīvu aizsardzību

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. panta 4. punkts

Ienākošās naudas plūsmas no atsevišķos kontos turēto atlikumu atbrīvošanas saskaņā ar regulatīvajām prasībām par klientu tirdzniecībai paredzēto aktīvu aizsardzību atbilstīgi Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. panta 5. punktam.

Ienākošās naudas plūsmas ņem vērā vienīgi tad, ja šie atsevišķie atlikumi tiek turēti likvīdos aktīvos, kā noteikts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 II sadaļā.

240

1.1.10.  Ienākošās naudas plūsmas no atvasinātajiem instrumentiem

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. panta 5. punkts

Neto debitoru parādi, kuru atmaksa paredzēta 30 kalendāro dienu laikā un kas izriet no Regulas (ES) Nr. 575/2013 II pielikumā norādītajiem līgumiem.

Kredītiestādes aprēķina no līgumiem ar darījumu partneriem izrietošo ienākošo naudas plūsmu, kuru samaksa paredzama 30 kalendāro dienu laikā, neto apmēru, ja pastāv savstarpējo prasījumu ieskaita līgumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 295. pantu.

“Neto apmērs” nozīmē arī to, ka netiek ņemts vērā saņemamais nodrošinājums ar nosacījumu, ka tas tiek atzīts par likvīdo aktīvu saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 II sadaļu.

Izejošās un ienākošās naudas plūsmas no atvasināto instrumentu darījumiem ārvalstu valūtā, kas ietver vienlaicīgu (vai tajā pašā dienā) pilnīgu apmaiņu ar pamatsummām, aprēķina neto apmērā, pat ja uz minētajiem darījumiem neattiecas savstarpējo prasījumu ieskaita līgums.

Pārskata sniegšanai nozīmīgā valūtā ārvalstu valūtas darījumus norāda atsevišķi katrā attiecīgajā valūtā. Savstarpējo prasījumu ieskaitu dalījumā pa darījumu partneriem var piemērot tikai naudas plūsmām attiecīgajā valūtā.

250

1.1.11.  Ienākošās naudas plūsmas no neizmantotām kredītiespējām vai likviditātes iespējām, ko sniedz grupas vai institucionālās aizsardzības shēmas locekļi, ja kompetentās iestādes ir piešķīrušas atļauju piemērot augstāku ienākošo naudas plūsmu likmi

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 34. pants

Ienākošās naudas plūsmas no neizmantotām kredītiespējām vai likviditātes iespējām, ko sniedz grupas vai institucionālās aizsardzības shēmas locekļi, ja kompetentā iestāde ir piešķīrusi atļauju piemērot augstāku ienākošo naudas plūsmu likmi saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 34. pantu.

260

1.1.12  Citas ienākošās naudas plūsmas

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. panta 2. punkts

Visas citas ienākošās naudas plūsmas saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. panta 2. punktu, kuras nav norādītas nekur citur veidnē.

270

1.2.  Ienākošās naudas plūsmas no nodrošinātiem kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumiem

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. panta 3. punkta b), c) un f) apakšpunkts attiecas uz ienākošajām naudas plūsmām, kuras ir nodrošinātu kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumu rezultāts.

Kredītiestādes XXIV PIELIKUMA C 74.00 veidnes 270. rindā norāda

— katrai 010., 020. un 030. slejai – kopējo summu, ko veido naudas līdzekļi, kas pienākas no nodrošinātiem kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumiem (neņemot vērā to, vai nodrošinājums tiek vai netiek atzīts par likvīdo aktīvu); un

— katrai 140., 150. un 160. slejai – kopējās ienākošās naudas plūsmas no nodrošinātiem kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumiem (neņemot vērā to, vai nodrošinājums tiek vai netiek atzīts par likvīdo aktīvu).

280

1.2.1.  Nodrošinājums, kas tiek atzīts par likvīdo aktīvu

Kredītiestādes XXIV PIELIKUMA C 74.00 veidnes 280. rindā norāda

— katrai 010., 020. un 030. slejai – kopējo summu, ko veido naudas līdzekļi, kas pienākas no nodrošinātiem kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumiem, ja nodrošinājums tiek atzīts par likvīdo aktīvu, kā to naudas līdzekļu summu, kas pienākas no nodrošinātiem kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumiem, dalījumā pa nodrošinājuma veidiem;

— katrai 040., 050. un 060. slejai – tāda nodrošinājuma kopējo tirgus vērtību, kurš saņemts nodrošinātos kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumos, ja nodrošinājums tiek atzīts par likvīdo aktīvu, kā tādu nodrošinājumu tirgus vērtību summu, kuri saņemti nodrošinātos kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumos, dalījumā pa nodrošinājuma veidiem;

— katrai 110., 120. un 130. slejai – tāda nodrošinājuma kopējo vērtību, kurš saņemts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 9. pantu nodrošinātos kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumos, ja nodrošinājums tiek atzīts par likvīdo aktīvu, kā tādu nodrošinājumu vērtību summu, kuri saņemti saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 9. pantu nodrošinātos kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumos, dalījumā pa nodrošinājuma veidiem; un

— katrai 140., 150. un 160. slejai – kopējās ienākošās naudas plūsmas no nodrošinātiem kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumiem, ja nodrošinājums tiek atzīts par likvīdo aktīvu, kā ienākošo naudas plūsmu summu no nodrošinātiem kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumiem, dalījumā pa nodrošinājuma veidiem;

290

1.2.1.1.  1. līmeņa nodrošinājums, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. panta 3. punkta b) apakšpunkts

1. līmeņa nodrošinājums, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas.

300

1.2.1.2.  1. līmeņa nodrošinājums, kas ir ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. panta 3. punkta b) apakšpunkts

1. līmeņa nodrošinājums, kas ir ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas.

310

1.2.1.3.  2.A līmeņa nodrošinājums

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. panta 3. punkta b) apakšpunkts

2.A līmeņa nodrošinājums, visu veidu.

320

1.2.1.4.  2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru (mājokļi vai automašīnas) nodrošinājums

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. panta 3. punkta b) apakšpunkts

2.B līmeņa ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri, kam pamatā esošie aktīvi ir kredīti, kā noteikts 13. panta 2. punkta g) apakšpunkta i)-iii) punktā un kuri atbilst visām attiecīgajām Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 13. panta prasībām.

330

1.2.1.5.  2.B līmeņa augstas kvalitātes segto obligāciju nodrošinājums

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. panta 3. punkta b) apakšpunkts

2.B līmeņa nodrošinājums, kas ir augstas kvalitātes obligācijas.

340

1.2.1.6.  2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru (komerciāli vai fiziskām personām) nodrošinājums

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. panta 3. punkta b) apakšpunkts

2.B līmeņa ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri, kam pamatā esošie aktīvi ir kredīti, kā noteikts 13. panta 2. punkta g) apakšpunkta iv)-v) punktā un kuri atbilst visām attiecīgajām Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 13. panta prasībām.

350

1.2.1.7.  2.B līmeņa nodrošinājums, kas vēl nav norādīts 1.2.1.4., 1.2.1.5. vai 1.2.1.6. iedaļā

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. panta 3. punkta b) apakšpunkts

2.B līmeņa nodrošinājums, kas nav norādīts iepriekš.

360

1.2.2.  Nodrošinājumu izmanto īsās pozīcijas segšanai

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. panta 3. punkta b) apakšpunkts

Nodrošinājums, kuru izmanto īsās pozīcijas segšanai. Ja jebkura veida nodrošinājumu izmanto īsās pozīcijas segšanai, to norāda šeit, nevis kādā no iepriekšējām rindām. Netiek veikta dubulta uzskaite.

370

1.2.3.  Nodrošinājums, kas netiek kvalificēts kā likvīdi aktīvi

Kredītiestādes XXIV PIELIKUMA C 74.00 veidnes 370. rindā norāda

— katrai 010., 020. un 030. slejai – kopējo summu, ko veido naudas līdzekļi, kas pienākas no nodrošinātiem kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumiem, ja nodrošinājums netiek atzīts par likvīdo aktīvu, kā to naudas līdzekļu summu, kas pienākas no maržinālajiem aizdevumiem, ja nodrošinājums ir nelikvīds, nodrošinātiem kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumiem, ja nodrošinājums ir nelikvīds pašu kapitāls, un nodrošinātiem kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumiem, kas nodrošināti ar jebkādu citu nelikvīdu nodrošinājumu; un

— katrai 140., 150. un 160. slejai – kopējās ienākošās naudas plūsmas no nodrošinātiem kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumiem, ja nodrošinājums netiek atzīts par likvīdo aktīvu, kā ienākošo naudas plūsmu summu no maržinālajiem aizdevumiem, ja nodrošinājums ir nelikvīds, nodrošinātiem kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumiem, ja nodrošinājums ir nelikvīds pašu kapitāls, un nodrošinātiem kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumiem, kas nodrošināti ar jebkādu citu nelikvīdu nodrošinājumu.

380

1.2.3.1.  Maržinālie aizdevumi: nodrošinājums ir nelikvīds

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. panta 3. punkta c) apakšpunkts

Maržinālie aizdevumi, kas veikti pret nelikvīdiem aktīviem, ja saņemtos aktīvus neizmanto īso pozīciju segšanai, kā izklāstīts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. panta 3. punkta c) apakšpunktā.

390

1.2.3.2.  Nodrošinājums ir nelikvīds pašu kapitāls

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. panta 3. punkta b) apakšpunkts

Nodrošinājums ir nelikvīds pašu kapitāls.

400

1.2.3.3.  Visi citi nelikvīdie nodrošinājumi

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. panta 3. punkta b) apakšpunkts

Nodrošinājums ir nelikvīds nodrošinājums, kas nav norādīts iepriekš.

410

1.3.  Kopā – ienākošās naudas plūsmas no nodrošinājuma mijmaiņas darījumiem

Kredītiestādes šeit norāda no nodrošinājuma mijmaiņas darījumiem ienākošo naudas plūsmu kopējo summu, kā aprēķināts XXIV PIELIKUMA veidnē C 75.00.

420

1.4.  (Starpība starp kopējām svērtajām ienākošajām naudas plūsmām un kopējām svērtajām izejošajām naudas plūsmām, kas izriet no darījumiem trešās valstīs, kurās pastāv pārvedumu ierobežojumi, vai kas ir denominētas nekonvertējamās valūtās)

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. panta 8. punkts

Kredītiestādes attiecīgajā 140., 150. un 160. slejā norāda summu, ko veido kopējās svērtās ienākošās naudas plūsmas, kuras izriet no darījumiem trešās valstīs, kurās pastāv pārvedumu ierobežojumi, vai kas ir denominētas nekonvertējamās valūtās, no kā atskaitīta summa, ko veido kopējās svērtās izejošās naudas plūsmas, kā norādīts {C 73.00; r1380, c060}, kuras izriet no darījumiem trešās valstīs, kurās pastāv pārvedumu ierobežojumi, vai kas ir denominētas nekonvertējamās valūtās. Ja šī summa ir negatīva, iestādes norāda “0”.

430

1.5.  (No saistītas specializētas kredītiestādes izrietošu ienākošo naudas plūsmu pārsniegums)

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 2. panta 3. punkta e) apakšpunkts un 33. panta 6. punkts

Kredītiestādes, kuras sniedz konsolidētu pārskatu, attiecīgajā 140., 150. vai 160. slejā norāda no Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 3. un 4. punktā minētās saistītas specializētas kredītiestādes izrietošu ienākošo naudas plūsmu summu, kas pārsniedz no tās pašas sabiedrības izrietošo izejošo naudas plūsmu summu.

IZZIŅAS POSTEŅI

440

2  Savstarpēji atkarīgas ienākošās naudas plūsmas

Kredītiestādes šeit kā izziņas posteni norāda savstarpēji atkarīgās ienākošās naudas plūsmas, kuras nav iekļautas ienākošo naudas plūsmu aprēķinā, jo tām ticis veikts ieskaits ar izejošajām naudas plūsmām. Visas savstarpēji atkarīgās ienākošās naudas plūsmas, kam nav veikts ieskaits ar izejošajām naudas plūsmām (pārsniegums), iekļauj attiecīgajā 1. iedaļas rindā.

Kredītiestādes nodrošina, ka nenotiek šādu posteņu dubulta uzskaite – arī izejošo naudas plūsmu veidnē.

450

3.  Ārvalstu valūtas ienākošās naudas plūsmas

Šo izziņas posteni norāda tikai tad, ja tiek sniegts pārskats atsevišķi norādāmās valūtās.

Tikai pārskata sniegšanai nozīmīgā valūtā kredītiestādes norāda ienākošās naudas plūsmas no atvasinātajiem instrumentiem (kas norādīti 1.1.10. iedaļā), kas attiecas uz ārvalstu valūtas pamatnaudas plūsmām attiecīgajā nozīmīgajā valūtā, kuras izriet no starpvalūtu mijmaiņas darījumiem, ārvalstu valūtas tagadnes darījumiem un nākotnes darījumiem, kuru termiņš beidzas 30 dienu laikā. Savstarpējo prasījumu ieskaitu dalījumā pa darījumu partneriem var piemērot tikai naudas plūsmām attiecīgajā valūtā.

460

4.  Ienākošās naudas plūsmas grupas ietvaros vai institucionālajā aizsardzības shēmā

Kredītiestādes šeit kā izziņas posteņus norāda visus 1. iedaļā norādītos darījumus (izņemot 1.1.11. iedaļu), ja darījumu partneris ir kredītiestādes mātesuzņēmums vai meitasuzņēmums vai tā paša mātesuzņēmuma cits meitasuzņēmums, vai tas ar kredītiestādi ir saistīts Direktīvas 83/349/EEK 12. panta 1. punkta izpratnē, vai tas ir tās pašas institucionālās aizsardzības shēmas dalībnieks, kas minēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta 7. punktā, vai centrālā iestāde vai dalībnieks kādā tīklā vai kooperatīvajā grupā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 10. pantu.

Kredītiestādes XXIV PIELIKUMA C 74.00 veidnes 460. rindā norāda

— katrai 010., 020. un 030. slejai – kopējo summu, ko veido saņemamie naudas līdzekļi/maksimālā summa, ko var izņemt grupas ietvaros vai institucionālajā aizsardzības shēmā, dalījumā pa darījumu veidiem un darījumu partneriem; un

— katrai 140., 150. un 160. slejai – kopējās ienākošās naudas plūsmas grupas ietvaros vai institucionālajā aizsardzības shēmā kā ienākošo naudas plūsmu summu grupas ietvaros vai institucionālajā aizsardzības shēmā, dalījumā pa darījumu veidiem un darījumu partneriem.

470

4.1.  Naudas līdzekļi, kas pienākas no nefinanšu klientiem (izņemot centrālās bankas)

Kredītiestādes šeit norāda visus 1.1.1. iedaļā norādītos naudas līdzekļus, kas pienākas no nefinanšu klientiem, ja darījumu partneris ir kredītiestādes mātesuzņēmums vai meitasuzņēmums vai tā paša mātesuzņēmuma cits meitasuzņēmums, vai tas ar kredītiestādi ir saistīts Direktīvas 83/349/EEK 12. panta 1. punkta izpratnē, vai tas ir tās pašas institucionālās aizsardzības shēmas dalībnieks, kas minēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta 7. punktā, vai centrālā kredītiestāde vai dalībnieks kādā tīklā vai kooperatīvajā grupā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 10. pantu.

480

4.2.  Naudas līdzekļi, kas pienākas no finanšu klientiem

Kredītiestādes šeit norāda visus 1.1.2. iedaļā norādītos naudas līdzekļus, kas pienākas no finanšu klientiem, ja darījumu partneris ir kredītiestādes mātesuzņēmums vai meitasuzņēmums vai tā paša mātesuzņēmuma cits meitasuzņēmums, vai tas ar kredītiestādi ir saistīts Direktīvas 83/349/EEK 12. panta 1. punkta izpratnē, vai tas ir tās pašas institucionālās aizsardzības shēmas dalībnieks, kas minēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta 7. punktā, vai centrālā iestāde vai dalībnieks kādā tīklā vai kooperatīvajā grupā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 10. pantu.

490

4.3.  Nodrošināti darījumi

Kredītiestādes šeit norāda visus naudas līdzekļus, kas pienākas no nodrošinātiem kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumiem, kā arī nodrošinājuma kopējo tirgus vērtību, kā norādīts 1.2. iedaļā, un nodrošinājuma vērtību saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 9. pantu (110.-130. sleja), ja darījumu partneris ir kredītiestādes mātesuzņēmums vai meitasuzņēmums vai tā paša mātesuzņēmuma cits meitasuzņēmums, vai tas ar kredītiestādi ir saistīts Direktīvas 83/349/EEK 12. panta 1. punkta izpratnē, vai tas ir tās pašas institucionālās aizsardzības shēmas dalībnieks, kas minēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta 7. punktā, vai centrālā iestāde vai dalībnieks kādā tīklā vai kooperatīvajā grupā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 10. pantu.

500

4.4.  Naudas līdzekļi, kuri pienākas no vērtspapīriem ar dzēšanas termiņu 30 dienu laikā

Kredītiestādes šeit norāda visus 1.1.5. iedaļā norādītos naudas līdzekļus, kuri pienākas no vērtspapīriem ar dzēšanas termiņu 30 dienu laikā, ja emitents ir kredītiestādes mātesuzņēmums vai meitasuzņēmums vai tā paša mātesuzņēmuma cits meitasuzņēmums, vai tas ar kredītiestādi ir saistīts Direktīvas 83/349/EEK 12. panta 1. punkta izpratnē, vai tas ir tās pašas institucionālās aizsardzības shēmas dalībnieks, kas minēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta 7. punktā, vai centrālā iestāde vai dalībnieks kādā tīklā vai kooperatīvajā grupā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 10. pantu.

510

4.5.  Jebkuras citas ienākošās naudas plūsmas grupas ietvaros vai institucionālajā aizsardzības shēmā

Kredītiestādes šeit norāda visas citas ienākošās naudas plūsmas grupas ietvaros vai institucionālajā aizsardzības shēmā, kas norādītas 1.1.3. līdz 1.1.12. iedaļā. (izņemot 1.1.5. un 1.1.11. iedaļu), ja darījumu partneris ir kredītiestādes mātesuzņēmums vai meitasuzņēmums vai tā paša mātesuzņēmuma cits meitasuzņēmums, vai tas ar kredītiestādi ir saistīts Direktīvas 83/349/EEK 12. panta 1. punkta izpratnē, vai tas ir tās pašas institucionālās aizsardzības shēmas dalībnieks, kas minēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta 7. punktā, vai centrālā iestāde vai dalībnieks kādā tīklā vai kooperatīvajā grupā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 10. pantu.

520

4.6.  Ienākošās naudas plūsmas no neizmantotām kredītiespējām vai likviditātes iespējām, ko sniedz grupas vai institucionālās aizsardzības shēmas locekļi, ja kompetentā iestāde nav piešķīrusi atļauju piemērot augstāku ienākošo naudas plūsmu likmi

Ienākošās naudas plūsmas no neizmantotām kredītiespējām vai likviditātes iespējām, ko sniedz grupas vai institucionālās aizsardzības shēmas locekļi, ja kompetentā iestāde nav piešķīrusi atļauju piemērot augstāku ienākošo naudas plūsmu likmi saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 34. pantu.

PĀRSKATU SNIEGŠANA PAR LIKVIDITĀTI (4. DAĻA – NODROŠINĀJUMA MIJMAIŅAS DARĪJUMI)

3.   Nodrošinājuma mijmaiņas darījumi

3.1.   Vispārīgas piezīmes

1. Jebkurš darījums, kura termiņš beidzas 30 dienu laikā un kurā notiek bezskaidras naudas aktīvu mijmaiņa pret citiem bezskaidras naudas aktīviem, norāda šajā veidnē. Posteņi, kas iestādēm nav jāaizpilda, ir iekrāsoti pelēkā krāsā.

2. Nodrošinājuma mijmaiņas darījumi, kuru termiņš beidzas 30 dienu laikā, rada izejošās naudas plūsmas attiecībā uz aizņemto aktīvu likviditātes virsvērtību salīdzinājumā ar aizdoto aktīvu likviditātes vērtību, ja vien darījumu partneris nav centrālā banka – šādā gadījumā piemēro 0 % izejošo naudas plūsmu likmi.

3. Nodrošinājuma mijmaiņas darījumi, kuru termiņš beidzas 30 dienu laikā, rada ienākošās naudas plūsmas attiecībā uz aizdoto aktīvu likviditātes virsvērtību salīdzinājumā ar aizņemto aktīvu likviditātes vērtību, ja vien saņemtais nodrošinājums nav ticis tālākieķīlāts, lai segtu īsās pozīcijas, kas var tikt pagarinātas ilgāk par 30 dienām, – šādā gadījumā piemēro 0 % ienākošo naudas plūsmu likmi.

4. Attiecībā uz likvīdajiem aktīviem likviditātes vērtība ir saskaņā ar 9. pantu; nelikvīdajiem aktīviem likviditātes vērtība ir nulle.

5. Katru nodrošinājuma mijmaiņas darījumu novērtē atsevišķi un norādīto naudas plūsmu norāda kā izejošo vai ienākošo naudas plūsmu (par katru darījumu) attiecīgajā rindā. Ja viens darījums satur vairāku kategoriju nodrošinājuma veidus (piem., nodrošinājuma grozs), pārskata sniegšanai to sadala daļās, kas atbilst veidnes rindām, un novērtē pa daļām.

6. Ja ienesīgums ir atkarīgs no nozīmīgas valūtas kursa, pārskatu sniedz tikai par tiem atlikumiem, kuri ir denominēti nozīmīgajā valūtā, lai nodrošinātu, ka tiek pareizi atspoguļotas valūtas kursu starpības. Tas var nozīmēt, ka nozīmīgas valūtas veidnē tiek sniegts pārskats tikai par vienu darījuma pusi, kas attiecīgi ietekmē likviditātes virsvērtību.

7. Kredītiestāde datus veidnē norāda attiecīgajās valūtās saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/61 4. panta 5. punktu.

8. Nodrošinātu atvasināto instrumentu naudas plūsmas 30 dienu laikā šajā veidnē norāda 090.-120. slejā, nevis 010.-080. slejā.

1.2.   Īpašas piezīmes

9. Iestādes sniedz pārskatu tikai par 1., 2.A un 2.B līmeņa aktīviem, kas netiek atzīti par likvīdiem aktīviem saskaņā ar II sadaļu. Saistībā ar aizdoto nodrošinājumu tas attiecas uz aktīviem, kas, pienākot to dzēšanas termiņam, tiktu kvalificēti kā likvīdie aktīvi saskaņā ar II sadaļu, tostarp saskaņā ar vispārējām un operacionālajām prasībām, kā noteikts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 7. un 8. pantā.

10. Ja nodrošinājums atbilst Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 10.-19. pantā noteiktajiem kritērijiem 1., 2.A vai 2.B līmeņa aktīviem, bet netiek atzīti par likvīdiem aktīviem saskaņā ar II sadaļu, tostarp saskaņā ar vispārējām un operacionālajām prasībām, kā noteikts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 7. un 8. pantā, to norāda kā nelikvīdu. Līdzīgi, ja iestāde savos augstas kvalitātes likvīdajos aktīvos var atzīt tikai daļu no tās ārvalstu valūtas akcijām vai centrālās valdības vai bankas aktīviem ārvalstu valūtā, vai centrālās valdības vai bankas aktīviem vietējā valūtā, 1. līmeņa, 2.A līmeņa un 2.B līmeņa aktīvu (atsauce uz 12. panta 1. punkta c) apakšpunkta i)-iii) punktu un 10. panta 1. punkta d) apakšpunktu) rindās norāda tikai atzīstamo daļu. Ja konkrēto aktīvu izmanto kā nodrošinājumu, bet par tādu summu, kas ir pārpalikums papildus tai daļai, kuru var atzīt likvīdajos aktīvos, pārpalikuma summu norāda nelikvīdo aktīvu iedaļā.

11. Nodrošinājuma mijmaiņas darījumus, kuros izmanto 2.A līmeņa aktīvus, norāda attiecīgajā 2.A līmeņa aktīvu rindā, pat ja tiek piemērota alternatīvā likviditātes pieeja (t.i., sniedzot pārskatu par nodrošinājuma mijmaiņas darījumiem, nepārvietot 2.A līmeņa aktīvus pie 1. līmeņa aktīviem).

Apakšveidne attiecībā uz nodrošinājuma mijmaiņas darījumiem

Norādījumi par konkrētām slejām



Sleja

Atsauces uz tiesību aktiem un norādījumi

010

Aizdotā nodrošinājuma tirgus vērtība

Aizdotā nodrošinājuma tirgus vērtību norāda 010. slejā. Tirgus vērtība atspoguļo aktuālo tirgus vērtību, ieskaitot diskontu un atskaitot plūsmas, kas rodas, noslēdzot saistītās riska ierobežošanas pozīcijas [8. panta 5. punkts].

020

Aizdotā nodrošinājuma likviditātes vērtība

Aizdotā nodrošinājuma likviditātes vērtību norāda 020. slejā. Likvīdiem aktīviem likviditātes vērtība atspoguļo aktīva vērtību, no kuras atskaitīts diskonts. Izmantotais svērums ir saistīts ar svērumu/diskontu, kas piemērots attiecīgā veida aktīviem XXIV pielikuma veidnē C 72.00. Iestāde nosaka izmantojamo svērumu, bet iestādes vadās pēc II sadaļā norādītajiem minimālajiem standarta svērumiem attiecīgajam aktīvam.

030

Aizņemtā nodrošinājuma tirgus vērtība

Aizņemtā nodrošinājuma tirgus vērtību norāda 030. slejā. Tirgus vērtība atspoguļo aktuālo tirgus vērtību, ieskaitot diskontu un atskaitot plūsmas, kas rodas, noslēdzot saistītās riska ierobežošanas pozīcijas [8. panta 5. punkts].

040

Aizņemtā nodrošinājuma likviditātes vērtība

Aizņemtā nodrošinājuma likviditātes vērtību norāda 040. slejā. Likvīdiem aktīviem likviditātes vērtība atspoguļo aktīva vērtību, no kuras atskaitīts diskonts. Izmantotais svērums ir saistīts ar svērumu/diskontu, kas piemērots attiecīgā veida aktīviem XXIV pielikuma veidnē C 72.00. Iestāde nosaka izmantojamo svērumu, bet iestādes vadās pēc II sadaļā norādītajiem minimālajiem standarta svērumiem attiecīgajam aktīvam.

050

Izejošās naudas plūsmas

Ja 040. slejas vērtība pārsniedz 020. slejas vērtību (par katru darījumu), starpību norāda 050. slejā (izejošās naudas plūsmas), ja vien darījumu partneris nav centrālā banka – šādā gadījumā izejošo naudas plūsmu norāda nulles apmērā.

060

Ienākošās naudas plūsmas, kam piemēro 75 % maksimālo robežvērtību ienākošajām naudas plūsmām

Ja 020. slejas vērtība pārsniedz 040. slejas vērtību (par katru darījumu), starpību norāda 060./070./080. slejā (ienākošās naudas plūsmas), ja vien saņemtais nodrošinājums nav ticis tālākieķīlāts, lai segtu īsās pozīcijas, kas var tikt pagarinātas ilgāk par 30 dienām, – šādā gadījumā ienākošo naudas plūsmu norāda nulles apmērā.

060. sleju izmanto, ja darījumam piemēro 75 % maksimālo robežvērtību ienākošajām naudas plūsmām.

070

Ienākošās naudas plūsmas, kam piemēro 90 % maksimālo robežvērtību ienākošajām naudas plūsmām

Ja 020. slejas vērtība pārsniedz 040. slejas vērtību (par katru darījumu), starpību norāda 060./070./080. slejā (ienākošās naudas plūsmas), ja vien saņemtais nodrošinājums nav ticis tālākieķīlāts, lai segtu īsās pozīcijas, kas var tikt pagarinātas ilgāk par 30 dienām, – šādā gadījumā ienākošo naudas plūsmu norāda nulles apmērā.

070. sleju izmanto, ja darījumam piemēro 90 % maksimālo robežvērtību ienākošajām naudas plūsmām.

080

ienākošās naudas plūsmas, kas atbrīvotas no maksimālās robežvērtības piemērošanas ienākošajām naudas plūsmām

Ja 020. slejas vērtība pārsniedz 040. slejas vērtību (par katru darījumu), starpību norāda 060./070./080. slejā (ienākošās naudas plūsmas), ja vien saņemtais nodrošinājums nav ticis tālākieķīlāts, lai segtu īsās pozīcijas, kas var tikt pagarinātas ilgāk par 30 dienām, – šādā gadījumā ienākošo naudas plūsmu norāda nulles apmērā.

080. sleju izmanto, ja darījums ir atbrīvots no maksimālās robežvērtības piemērošanas ienākošajām naudas plūsmām.

090

Tikai nodrošināti atvasinātie instrumenti – Aizdotā nodrošinājuma tirgus vērtība

Aizdotā nodrošinājuma tirgus vērtību norāda 090. slejā. Tirgus vērtība atspoguļo aktuālo tirgus vērtību, ieskaitot diskontu un atskaitot plūsmas, kas rodas, noslēdzot saistītās riska ierobežošanas pozīcijas [8. panta 5. punkts].

100

Tikai nodrošināti atvasinātie instrumenti – Aizdotā nodrošinājuma likviditātes vērtība

Aizdotā nodrošinājuma likviditātes vērtību norāda 100. slejā. Likvīdiem aktīviem likviditātes vērtība atspoguļo aktīva vērtību, no kuras atskaitīts diskonts. Izmantotais svērums ir saistīts ar svērumu/diskontu, kas piemērots attiecīgā veida aktīviem XXIV pielikuma veidnē C 72.00. Iestāde nosaka izmantojamo svērumu, bet iestādes vadās pēc II sadaļā norādītajiem minimālajiem standarta svērumiem attiecīgajam aktīvam.

110

Tikai nodrošināti atvasinātie instrumenti – Aizņemtā nodrošinājuma tirgus vērtība

Aizņemtā nodrošinājuma tirgus vērtību norāda 110. slejā. Tirgus vērtība atspoguļo aktuālo tirgus vērtību, ieskaitot diskontu un atskaitot plūsmas, kas rodas, noslēdzot saistītās riska ierobežošanas pozīcijas [8. panta 5. punkts].

120

Tikai nodrošināti atvasinātie instrumenti – Aizņemtā nodrošinājuma likviditātes vērtība

Aizņemtā nodrošinājuma likviditātes vērtību norāda 120. slejā. Likvīdiem aktīviem likviditātes vērtība atspoguļo aktīva vērtību, no kuras atskaitīts diskonts. Izmantotais svērums ir saistīts ar svērumu/diskontu, kas piemērots attiecīgā veida aktīviem XXIV pielikuma veidnē C 72.00. Iestāde nosaka izmantojamo svērumu, bet iestādes vadās pēc II sadaļā norādītajiem minimālajiem standarta svērumiem attiecīgajam aktīvam.

Norādījumi par konkrētām rindām



Rinda

Atsauces uz tiesību aktiem un norādījumi

010

1.  KOPĀ – NODROŠINĀJUMA MIJMAIŅAS DARĪJUMI UN NODROŠINĀTI ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 28. panta 4. punkts un 32. panta 3. punkts

Kredītiestādes šeit par katru sleju norāda nodrošinājuma mijmaiņas darījumu un nodrošinātu atvasināto instrumentu kopējās vērtības.

020

1.1.  Kopā – darījumi, kuros aizdod 1. līmeņa aktīvus (izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas) un aizņemas šādu nodrošinājumu:

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 28. panta 4. punkts un 32. panta 3. punkts

Kredītiestādes šeit par katru sleju norāda nodrošinājuma mijmaiņas darījumu un nodrošinātu atvasināto instrumentu kopējās vērtības attiecībā uz darījumiem, kuros aizdod 1. līmeņa aktīvus (izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas).

030

1.1.1.  1. līmeņa aktīvi (izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas)

Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi 1. līmeņa aktīvu (aizdotu), izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas, mijmaiņu pret 1. līmeņa aktīviem (aizņemtiem), izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas.

040

1.1.2.  1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas

Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi 1. līmeņa aktīvu (aizdotu), izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas, mijmaiņu pret 1. līmeņa augstas kvalitātes segtajām obligācijām (aizņemtām).

050

1.1.3.  2.A līmeņa aktīvi

Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi 1. līmeņa aktīvu (aizdotu), izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas, mijmaiņu pret 2.A līmeņa aktīviem (aizņemtiem).

060

1.1.4.  2.B līmeņa ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (mājokļi vai automašīnas, 1. KKP)

Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi 1. līmeņa aktīvu (aizdotu), izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas, mijmaiņu pret 2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem (mājokļi vai automašīnas, 1. KKP) (aizņemtiem).

070

1.1.5.  2.B līmeņa augstas kvalitātes segtās obligācijas

Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi 1. līmeņa aktīvu (aizdotu), izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas, mijmaiņu pret 2.B līmeņa augstas kvalitātes segtajām obligācijām (aizņemtām).

080

1.1.6.  2.B līmeņa ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP)

Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi 1. līmeņa aktīvu (aizdotu), izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas, mijmaiņu pret 2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP) (aizņemtiem).

090

1.1.7.  Citi 2.B līmeņa aktīvi

Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi 1. līmeņa aktīvu (aizdotu), izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas, mijmaiņu pret citiem 2.B līmeņa aktīviem (aizņemtiem).

100

1.1.8.  Nelikvīdi aktīvi

Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi 1. līmeņa aktīvu (aizdotu), izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas, mijmaiņu pret nelikvīdiem aktīviem (aizņemtiem).

110

1.2.  Kopā – darījumi, kuros aizdod 1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas un aizņemas šādu nodrošinājumu:

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 28. panta 4. punkts un 32. panta 3. punkts

Kredītiestādes šeit par katru sleju norāda nodrošinājuma mijmaiņas darījumu un nodrošinātu atvasināto instrumentu kopējās vērtības attiecībā uz darījumiem, kuros aizdod 1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas.

120

1.2.1.  1. līmeņa aktīvi (izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas)

Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi 1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segto obligāciju (aizdotu) mijmaiņu pret 1. līmeņa aktīviem (aizņemtiem), izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas.

130

1.2.2.  1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas

Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi 1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segto obligāciju (aizdotu) mijmaiņu pret 1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segtajām obligācijām (aizņemtām).

140

1.2.3.  2.A līmeņa aktīvi

Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi 1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segto obligāciju (aizdotu) mijmaiņu pret 2.A līmeņa aktīviem (aizņemtiem).

150

1.2.4.  2.B līmeņa ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (mājokļi vai automašīnas, 1. KKP)

Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi 1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segto obligāciju (aizdotu) mijmaiņu pret 2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem (mājokļi vai automašīnas, 1. KKP) (aizņemtiem).

160

1.2.5.  2.B līmeņa augstas kvalitātes segtās obligācijas

Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi 1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segto obligāciju (aizdotu) mijmaiņu pret 2.B līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segtajām obligācijām (aizņemtām).

170

1.2.6.  2.B līmeņa ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP)

Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi 1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segto obligāciju (aizdotu) mijmaiņu pret 2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP) (aizņemtiem).

180

1.2.7.  Citi 2.B līmeņa aktīvi

Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi 1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segto obligāciju (aizdotu) mijmaiņu pret citiem 2.B līmeņa aktīviem (aizņemtiem).

190

1.2.8.  Nelikvīdi aktīvi

Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi 1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segto obligāciju (aizdotu) mijmaiņu pret nelikvīdiem aktīviem (aizņemtiem).

200

1.3.  Kopā – darījumi, kuros aizdod 2.A līmeņa aktīvus un aizņemas šādu nodrošinājumu:

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 28. panta 4. punkts un 32. panta 3. punkts

Kredītiestādes šeit par katru sleju norāda nodrošinājuma mijmaiņas darījumu un nodrošinātu atvasināto instrumentu kopējās vērtības attiecībā uz darījumiem, kuros aizdod 2.A līmeņa aktīvus.

210

1.3.1.  1. līmeņa aktīvi (izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas)

Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi 2.A līmeņa aktīvu (aizdotu) mijmaiņu pret 1. līmeņa aktīviem, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas (aizņemtiem).

220

1.3.2.  1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas

Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi 2.A līmeņa aktīvu (aizdotu) mijmaiņu pret 1. līmeņa augstas kvalitātes segtajām obligācijām (aizņemtām).

230

1.3.3.  2.A līmeņa aktīvi

Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi 2.A līmeņa aktīvu (aizdotu) mijmaiņu pret 2.A līmeņa aktīviem (aizņemtiem).

240

1.3.4.  2.B līmeņa ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (mājokļi vai automašīnas, 1. KKP)

Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi 2.A līmeņa aktīvu (aizdotu) mijmaiņu pret 2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem (mājokļi vai automašīnas, 1. KKP) (aizņemtiem).

250

1.3.5.  2.B līmeņa augstas kvalitātes segtās obligācijas

Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi 2.A līmeņa aktīvu (aizdotu) mijmaiņu pret 2.B līmeņa augstas kvalitātes segtajām obligācijām (aizņemtām).

260

1.3.6.  2.B līmeņa ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP)

Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi 2.A līmeņa aktīvu (aizdotu) mijmaiņu pret 2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP) (aizņemtiem).

270

1.3.7.  Citi 2.B līmeņa aktīvi

Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi 2.A līmeņa aktīvu (aizdotu) mijmaiņu pret citiem 2.B līmeņa aktīviem (aizņemtiem).

280

1.3.8.  Nelikvīdi aktīvi

Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi 2.A līmeņa aktīvu (aizdotu) mijmaiņu pret nelikvīdiem aktīviem (aizņemtiem).

290

1.4.  Kopā – darījumi, kuros aizdod 2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātus vērtspapīrus (mājokļi vai automašīnas, 1. KKP) un aizņemas šādu nodrošinājumu:

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 28. panta 4. punkts un 32. panta 3. punkts

Kredītiestādes šeit par katru sleju norāda nodrošinājuma mijmaiņas darījumu un nodrošinātu atvasināto instrumentu kopējās vērtības attiecībā uz darījumiem, kuros aizdod 2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātus vērtspapīrus (mājokļi vai automašīnas, 1. KKP).

300

1.4.1.  1. līmeņa aktīvi (izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas)

Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi 2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru (mājokļi vai automašīnas, 1. KKP) (aizdotu) mijmaiņu pret 1. līmeņa aktīviem (aizņemtiem), izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas.

310

1.4.2.  1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas

Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi 2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru (mājokļi vai automašīnas, 1. KKP) (aizdotu) mijmaiņu pret 1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segtajām obligācijām (aizņemtām).

320

1.4.3.  2.A līmeņa aktīvi

Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi 2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru (mājokļi vai automašīnas, 1. KKP) (aizdotu) mijmaiņu pret 2.A līmeņa aktīviem (aizņemtiem).

330

1.4.4.  2.B līmeņa ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (mājokļi vai automašīnas, 1. KKP)

Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi 2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru (mājokļi vai automašīnas, 1. KKP) (aizdotu) mijmaiņu pret 2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem (mājokļi vai automašīnas, 1. KKP) (aizņemtiem).

340

1.4.5.  2.B līmeņa augstas kvalitātes segtās obligācijas

Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi 2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru (mājokļi vai automašīnas, 1. KKP) (aizdotu) mijmaiņu pret 2.B līmeņa augstas kvalitātes segtajām obligācijām (aizņemtām).

350

1.4.6.  2.B līmeņa ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP)

Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi 2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru (mājokļi vai automašīnas, 1. KKP) (aizdotu) mijmaiņu pret 2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP) (aizņemtiem).

360

1.4.7.  Citi 2.B līmeņa aktīvi

Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi 2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru (mājokļi vai automašīnas, 1. KKP) (aizdotu) mijmaiņu pret citiem 2.B līmeņa aktīviem (aizņemtiem).

370

1.4.8.  Nelikvīdi aktīvi

Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi 2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru (mājokļi vai automašīnas, 1. KKP) (aizdotu) mijmaiņu pret nelikvīdiem aktīviem (aizņemtiem).

380

1.5.  Kopā – darījumi, kuros aizdod 2.B līmeņa augstas kvalitātes segtās obligācijas un aizņemas šādu nodrošinājumu:

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 28. panta 4. punkts un 32. panta 3. punkts

Kredītiestādes šeit par katru sleju norāda nodrošinājuma mijmaiņas darījumu un nodrošinātu atvasināto instrumentu kopējās vērtības attiecībā uz darījumiem, kuros aizdod 2.B līmeņa augstas kvalitātes segtās obligācijas.

390

1.5.1.  1. līmeņa aktīvi (izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas)

Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi 2.B līmeņa augstas kvalitātes segto obligāciju (aizdotu) mijmaiņu pret 1. līmeņa aktīviem (aizņemtiem), izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas.

400

1.5.2.  1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas

Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi 2.B līmeņa augstas kvalitātes segto obligāciju (aizdotu) mijmaiņu pret 1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segtajām obligācijām (aizņemtām).

410

1.5.3.  2.A līmeņa aktīvi

Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi 2.B līmeņa augstas kvalitātes segto obligāciju (aizdotu) mijmaiņu pret 2.A līmeņa aktīviem (aizņemtiem).

420

1.5.4.  2.B līmeņa ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (mājokļi vai automašīnas, 1. KKP)

Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi 2.B līmeņa augstas kvalitātes segto obligāciju (aizdotu) mijmaiņu pret 2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem (mājokļi vai automašīnas, 1. KKP) (aizņemtiem).

430

1.5.5.  2.B līmeņa augstas kvalitātes segtās obligācijas

Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi 2.B līmeņa augstas kvalitātes segto obligāciju (aizdotu) mijmaiņu pret 2.B līmeņa augstas kvalitātes segtās obligācijām (aizņemtām).

440

1.5.6.  2.B līmeņa ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP)

Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi 2.B līmeņa augstas kvalitātes segto obligāciju (aizdotu) mijmaiņu pret 2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP) (aizņemtiem).

450

1.5.7.  Citi 2.B līmeņa aktīvi

Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi 2.B līmeņa augstas kvalitātes segto obligāciju (aizdotu) mijmaiņu pret citiem 2.B līmeņa aktīviem (aizņemtiem).

460

1.5.8.  Nelikvīdi aktīvi

Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi 2.B līmeņa augstas kvalitātes segto obligāciju (aizdotu) mijmaiņu pret nelikvīdiem aktīviem (aizņemtiem).

470

1.6.  Kopā – darījumi, kuros aizdod 2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātus vērtspapīrus (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP) un aizņemas šādu nodrošinājumu:

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 28. panta 4. punkts un 32. panta 3. punkts

Kredītiestādes šeit par katru sleju norāda nodrošinājuma mijmaiņas darījumu un nodrošinātu atvasināto instrumentu kopējās vērtības attiecībā uz darījumiem, kuros aizdod 2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātus vērtspapīrus (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP).

480

1.6.1.  1. līmeņa aktīvi (izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas)

Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi 2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP) (aizdotu) mijmaiņu pret 1. līmeņa aktīviem (aizņemtiem), izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas.

490

1.6.2.  1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas

Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi 2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP) (aizdotu) mijmaiņu pret 1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segtajām obligācijām (aizņemtām).

500

1.6.3.  2.A līmeņa aktīvi

Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi 2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP) (aizdotu) mijmaiņu pret 2.A līmeņa aktīviem (aizņemtiem).

510

1.6.4.  2.B līmeņa ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (mājokļi vai automašīnas, 1. KKP)

Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi 2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP) (aizdotu) mijmaiņu pret 2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem (mājokļi vai automašīnas, 1. KKP) (aizņemtiem).

520

1.6.5.  2.B līmeņa augstas kvalitātes segtās obligācijas

Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi 2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP) (aizdotu) mijmaiņu pret 2.B līmeņa augstas kvalitātes segtajām obligācijām (aizņemtām).

530

1.6.6.  2.B līmeņa ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP)

Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi 2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP) (aizdotu) mijmaiņu pret 2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP) (aizņemtiem).

540

1.6.7  Citi 2.B līmeņa aktīvi

Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi 2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP) (aizdotu) mijmaiņu pret citiem 2.B līmeņa aktīviem (aizņemtiem).

550

1.6.8.  Nelikvīdi aktīvi

Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi 2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP) (aizdotu) mijmaiņu pret nelikvīdiem aktīviem (aizņemtiem).

560

1.7.  Kopā – darījumi, kuros aizdod citus 2.B līmeņa aktīvus un aizņemas šādu nodrošinājumu:

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 28. panta 4. punkts un 32. panta 3. punkts

Kredītiestādes šeit par katru sleju norāda nodrošinājuma mijmaiņas darījumu un nodrošinātu atvasināto instrumentu kopējās vērtības attiecībā uz darījumiem, kuros aizdod citus 2.A līmeņa aktīvus.

570

1.7.1.  1. līmeņa aktīvi (izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas)

Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi citu 2.B līmeņa aktīvu (aizdotu) mijmaiņu pret 1. līmeņa aktīviem (aizņemtiem), izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas.

580

1.7.2.  1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas

Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi citu 2.B līmeņa aktīvu (aizdotu) mijmaiņu pret 1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segtajām obligācijām (aizņemtām).

590

1.7.3.  2.A līmeņa aktīvi

Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi citu 2.B līmeņa aktīvu (aizdotu) mijmaiņu pret 2.A līmeņa aktīviem (aizņemtiem).

600

1.7.4.  2.B līmeņa ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (mājokļi vai automašīnas, 1. KKP)

Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi citu 2.B līmeņa aktīvu (aizdotu) mijmaiņu pret 2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem (mājokļi vai automašīnas, 1. KKP) (aizņemtiem).

610

1.7.5.  2.B līmeņa augstas kvalitātes segtās obligācijas

Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi citu 2.B līmeņa aktīvu (aizdotu) mijmaiņu pret 2.B līmeņa augstas kvalitātes segtajām obligācijām (aizņemtām).

620

1.7.6.  2.B līmeņa ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP)

Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi citu 2.B līmeņa aktīvu (aizdotu) mijmaiņu pret 2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP) (aizņemtiem).

630

1.7.7.  Citi 2.B līmeņa aktīvi

Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi citu 2.B līmeņa aktīvu (aizdotu) mijmaiņu pret citiem 2.B līmeņa aktīviem (aizņemtiem).

640

1.7.8.  Nelikvīdi aktīvi

Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi citu 2.B līmeņa aktīvu (aizdotu) mijmaiņu pret nelikvīdiem aktīviem (aizņemtiem).

650

1.8.  Kopā – darījumi, kuros aizdod nelikvīdus aktīvus un aizņemas šādu nodrošinājumu:

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 28. panta 4. punkts un 32. panta 3. punkts

Kredītiestādes šeit par katru sleju norāda nodrošinājuma mijmaiņas darījumu un nodrošinātu atvasināto instrumentu kopējās vērtības attiecībā uz darījumiem, kuros aizdod nelikvīdus aktīvus.

660

1.8.1.  1. līmeņa aktīvi (izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas)

Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi nelikvīdu aktīvu (aizdotu) mijmaiņu pret 1. līmeņa aktīviem (aizņemtiem), izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas.

670

1.8.2.  1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas

Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi nelikvīdu aktīvu (aizdotu) mijmaiņu pret 1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segtajām obligācijām (aizņemtām).

680

1.8.3.  2.A līmeņa aktīvi

Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi nelikvīdu aktīvu (aizdotu) mijmaiņu pret 2.A līmeņa aktīviem (aizņemtiem).

690

1.8.4.  2.B līmeņa ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (mājokļi vai automašīnas, 1. KKP)

Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi nelikvīdu aktīvu (aizdotu) mijmaiņu pret 2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem (mājokļi vai automašīnas, 1. KKP) (aizdotiem).

700

1.8.5.  2.B līmeņa augstas kvalitātes segtās obligācijas

Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi nelikvīdu aktīvu (aizdotu) mijmaiņu pret 2.B līmeņa augstas kvalitātes segtajām obligācijām (aizņemtām).

710

1.8.6.  2.B līmeņa ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP)

Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi nelikvīdu aktīvu (aizdotu) mijmaiņu pret 2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP) (aizņemtiem).

720

1.8.7.  Citi 2.B līmeņa aktīvi

Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi nelikvīdu aktīvu (aizdotu) mijmaiņu pret citiem 2.B līmeņa aktīviem (aizņemtiem).

730

1.8.8.  Nelikvīdi aktīvi

Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi nelikvīdu aktīvu (aizdotu) mijmaiņu pret nelikvīdiem aktīviem (aizņemtiem).

IZZIŅAS POSTEŅI

740

2.  Kopā – nodrošinājuma mijmaiņas darījumi (visi darījumu partneri), kuros aizņemtais nodrošinājums ticis izmantots īso pozīciju segšanai

Iestādes šeit norāda visu to iepriekšējās rindās norādīto nodrošinājuma mijmaiņas darījumu kopējo vērtību (visi darījumu partneri), kuros aizņemtais nodrošinājums ticis izmantots īso pozīciju segšanai, lai segtu īsās pozīcijas, ja piemērota 0 % izejošo naudas plūsmu likme.

750

3.  Kopā – nodrošinājuma mijmaiņas darījumi ar darījumu partneriem grupas ietvaros

Iestādes šeit norāda ar darījumu partneriem grupas ietvaros veiktos nodrošinājuma mijmaiņas darījumus, par kuriem sniegts pārskats iepriekšējās rindās.

760

4.  Kopā – nodrošinājuma mijmaiņas darījumi ar darījumu partneriem, kas ir centrālās bankas

Iestādes šeit norāda ar darījumu partneriem, ka ir centrālās bankas, veiktos nodrošinājuma mijmaiņas darījumus, par kuriem sniegts pārskats iepriekšējās rindās un kuriem tikusi piemērota 0 % izejošo naudas plūsmu likme.

PĀRSKATU SNIEGŠANA PAR LIKVIDITĀTI (5. DAĻA – APRĒĶINI)

4.   Aprēķini

4.1.   Vispārīgas piezīmes

Šī ir kopsavilkuma veidne, kurā iekļauta informācija par aprēķiniem, lai sniegtu pārskatu par likviditātes seguma prasību, kā noteikts Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2015/61. Posteņi, kuri iestādēm nav jānorāda, ir iekrāsoti pelēkā krāsā.

4.2.   Īpašas piezīmes

Atsauces uz šūnu tiek sniegtas šādā formātā: veidne; rinda; sleja. Piemēram, {C 72.00; r130; c040} nozīmē: Likvīdo aktīvu veidne; 130. rinda; 040. sleja.

Aprēķinu apakšveidne

Norādījumi par konkrētām rindām



Rinda

Atsauces uz tiesību aktiem un norādījumi

APRĒĶINI

Skaitītājs, saucējs, koeficients

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 4. pants

Likviditātes seguma koeficienta skaitītājs, saucējs un koeficients

Norāda visus turpmāk prasītos datus attiecīgās rindas 010. slejā.

010

1.  Likviditātes rezerve

Norāda skaitli, kas norādīts {C 76.00; r290; c010}.

020

2.  Neto likviditātes izejošās naudas plūsmas

Norāda skaitli, kas norādīts {C 76.00; r370; c010}.

030

3.  Likviditātes seguma koeficients (%)

Norāda likviditātes seguma koeficientu, kas aprēķināts, kā noteikts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 4. panta 1. punktā.

Likviditātes seguma koeficients ir vienāds ar kredītiestādes likviditātes rezervju attiecību pret tās neto likviditātes izejošajām naudas plūsmām 30 kalendāro dienu spriedzes periodā, un to izsaka procentos.

Ja {C 76.00; r020; c010} ir nulle (kā rezultātā bezgalības koeficients), norāda vērtību 999999.

Skaitītāja aprēķini

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 17. pants un I PIELIKUMS

Likviditātes rezervju aprēķināšanas formula.

Norāda visus turpmāk prasītos datus attiecīgās rindas 010. slejā.

040

4.  1. līmeņa aktīvu, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas, likviditātes rezerves saskaņā ar 9. pantu: nekoriģēti

Norāda skaitli, kas norādīts {C 72.00; r030; c040}.

050

5.  1. līmeņa aktīvu, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas, nodrošinājums, termiņš 30 dienu laikā, izejošās naudas plūsmas

Norāda izejošās naudas plūsmas no 1. līmeņa (izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtajām obligācijas) likvīdiem vērtspapīriem, kuras izrietētu, noslēdzot jebkādu nodrošinātu finansēšanas darījumu, nodrošinātu kreditēšanas darījumu, aktīvu apmaiņu vai nodrošinātu atvasināto instrumentu darījumu ar termiņu 30 kalendāro dienu laikā no atsauces datuma.

060

6.  1. līmeņa aktīvu, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas, nodrošinājums, termiņš 30 dienu laikā, ienākošās naudas plūsmas

Norāda ienākošās naudas plūsmas no 1. līmeņa (izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtajām obligācijām) likvīdiem vērtspapīriem, kuras izrietētu, noslēdzot jebkādu nodrošinātu finansēšanas darījumu, nodrošinātu kreditēšanas darījumu, aktīvu apmaiņu vai nodrošinātu atvasināto instrumentu darījumu ar termiņu 30 kalendāro dienu laikā no atsauces datuma.

070

7.  Nodrošinātas izejošās naudas plūsmas

Norāda izejošās naudas plūsmas (1. līmeņa aktīvi), kas izrietētu, noslēdzot jebkādu nodrošinātu finansēšanas darījumu, nodrošinātu kreditēšanas darījumu, aktīvu apmaiņu vai nodrošinātu atvasināto instrumentu darījumu ar termiņu 30 kalendāro dienu laikā no atsauces datuma.

080

8.  Nodrošinātas ienākošās naudas plūsmas

Norāda ienākošās naudas plūsmas (1. līmeņa aktīvi), kas izrietētu, noslēdzot jebkādu nodrošinātu finansēšanas darījumu, nodrošinātu kreditēšanas darījumu, aktīvu apmaiņu vai nodrošinātu atvasināto instrumentu darījumu ar termiņu 30 kalendāro dienu laikā no atsauces datuma.

090

9.  1. līmeņa aktīvu, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas, “koriģētā summa pirms maksimālās robežvērtības piemērošanas”

I pielikuma 5. punktā minēts kā a

Norāda koriģēto nesegto obligāciju 1. līmeņa aktīvu summu pirms maksimālās robežvērtības piemērošanas.

Koriģētajā summā ņem vērā jebkāda nodrošināta finansēšanas darījuma, nodrošināta kreditēšanas darījuma, aktīvu apmaiņas vai nodrošināta atvasināto instrumentu darījuma ar termiņu 30 kalendāro dienu laikā no atsauces datuma noslēgšanu.

100

10.  1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segto obligāciju vērtība saskaņā ar 9. pantu: nekoriģēti

Norāda skaitli, kas norādīts {C 72.00; r180; c040}.

110

11.  1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segto obligāciju nodrošinājums, termiņš 30 dienu laikā, izejošās naudas plūsmas

Norāda izejošās naudas plūsmas no 1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segtajām obligācijām, kuras izrietētu, noslēdzot jebkādu nodrošinātu finansēšanas darījumu, nodrošinātu kreditēšanas darījumu, aktīvu apmaiņu vai nodrošinātu atvasināto instrumentu darījumu ar termiņu 30 kalendāro dienu laikā no atsauces datuma.

120

12.  1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segto obligāciju nodrošinājums, termiņš 30 dienu laikā, ienākošās naudas plūsmas

Norāda ienākošās naudas plūsmas no 1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segtajām obligācijām, kuras izrietētu, noslēdzot jebkādu nodrošinātu finansēšanas darījumu, nodrošinātu kreditēšanas darījumu, aktīvu apmaiņu vai nodrošinātu atvasināto instrumentu darījumu ar termiņu 30 kalendāro dienu laikā no atsauces datuma.

130

13.  1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segto obligāciju “koriģētā summa pirms maksimālās robežvērtības piemērošanas”

I pielikuma 5. punktā minēts kā b

Norāda koriģēto segto obligāciju 1. līmeņa aktīvu summu pirms maksimālās robežvērtības piemērošanas.

Koriģētajā summā ņem vērā jebkāda nodrošināta finansēšanas darījuma, nodrošināta kreditēšanas darījuma, aktīvu apmaiņas vai nodrošināta atvasināto instrumentu darījuma ar termiņu 30 kalendāro dienu laikā no atsauces datuma noslēgšanu.

140

14.  1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segto obligāciju “koriģētā summa pēc maksimālās robežvērtības piemērošanas”

I pielikuma 5. punktā minēts kā b′

Norāda b′ (koriģētā segto obligāciju 1. līmeņa aktīvu summa pēc maksimālās robežvērtības piemērošanas)

= MIN(b, a70/30)

kur b = koriģētā segto obligāciju 1. līmeņa aktīvu summa pirms maksimālās robežvērtības piemērošanas

150

15.  1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segto obligāciju “likvīdo aktīvu pārsnieguma summa”

Norāda starpību starp b un b′. b un b′, kā minēts I pielikuma 5. daļā

160

16.  2.A līmeņa aktīvu vērtība saskaņā ar 9. pantu: nekoriģēti

Norāda skaitli, kas norādīts {C 72.00; r230; c040}.

170

17.  2.A līmeņa nodrošinājums, termiņš 30 dienu laikā, izejošās naudas plūsmas

Sniedz pārskatu par izejošajām 2.A līmeņa likvīdo vērtspapīru naudas plūsmām, kas izrietētu, noslēdzot jebkādu nodrošinātu finansēšanas darījumu, nodrošinātu kreditēšanas darījumu, aktīvu apmaiņu vai nodrošinātu atvasināto instrumentu darījumu ar termiņu 30 kalendāro dienu laikā no aprēķina datuma.

180

18.  2.A līmeņa nodrošinājums, termiņš 30 dienu laikā, ienākošās naudas plūsmas

Sniedz pārskatu par ienākošajām 2.A līmeņa likvīdo vērtspapīru naudas plūsmām, kas izrietētu, noslēdzot jebkādu nodrošinātu finansēšanas darījumu, nodrošinātu kreditēšanas darījumu, aktīvu apmaiņu vai nodrošinātu atvasināto instrumentu darījumu ar termiņu 30 kalendāro dienu laikā no aprēķina datuma.

190

19.  2.A līmeņa “koriģētā summa pirms maksimālās robežvērtības piemērošanas”

I pielikuma 5. punktā minēts kā c

Norāda koriģēto 2.A līmeņa aktīvu summu pirms maksimālās robežvērtības piemērošanas

Koriģētajā summā ņem vērā jebkāda nodrošināta finansēšanas darījuma, nodrošināta kreditēšanas darījuma, aktīvu apmaiņas vai nodrošināta atvasināto instrumentu darījuma ar termiņu 30 kalendāro dienu laikā no aprēķina datuma noslēgšanu.

200

20.  2.A līmeņa “koriģētā summa pēc maksimālās robežvērtības piemērošanas”

I pielikuma 5. punktā minēts kā c′

Norāda c′ (koriģētā 2.A līmeņa aktīvu summa pēc maksimālās robežvērtības piemērošanas)

= MIN(c, (a+b′)40/60, MAX(a70/30-b′, 0))

kur c = koriģētā 2.A līmeņa aktīvu summa pirms maksimālās robežvērtības piemērošanas

210

21.  2.A līmeņa “likvīdo aktīvu pārsnieguma summa”

Norāda starpību starp c un c′. c un c′, kā minēts I pielikuma 5. daļā.

220

22.  2.B līmeņa aktīvu vērtība saskaņā ar 9. pantu: nekoriģēti

Norāda skaitli, kas norādīts {C 72.00; r310; c040}.

230

23.  2.B līmeņa nodrošinājums, termiņš 30 dienu laikā, izejošās naudas plūsmas

Sniedz pārskatu par izejošajām 2.B līmeņa likvīdo vērtspapīru naudas plūsmām, kas izrietētu, noslēdzot jebkādu nodrošinātu finansēšanas darījumu, nodrošinātu kreditēšanas darījumu, aktīvu apmaiņu vai nodrošinātu atvasināto instrumentu darījumu ar termiņu 30 kalendāro dienu laikā no aprēķina datuma.

240

24.  2.B līmeņa nodrošinājums, termiņš 30 dienu laikā, ienākošās naudas plūsmas

Sniedz pārskatu par ienākošajām 2.B līmeņa likvīdo vērtspapīru naudas plūsmām, kas izrietētu, noslēdzot jebkādu nodrošinātu finansēšanas darījumu, nodrošinātu kreditēšanas darījumu, aktīvu apmaiņu vai nodrošinātu atvasināto instrumentu darījumu ar termiņu 30 kalendāro dienu laikā no aprēķina datuma.

250

25.  2.B līmeņa “koriģētā summa pirms maksimālās robežvērtības piemērošanas”

I pielikuma 5. punktā minēts kā d

Norāda koriģēto 2.A līmeņa aktīvu summu pirms maksimālās robežvērtības piemērošanas

Koriģētajā summā ņem vērā jebkāda nodrošināta finansēšanas darījuma, nodrošināta kreditēšanas darījuma, aktīvu apmaiņas vai nodrošināta atvasināto instrumentu darījuma ar termiņu 30 kalendāro dienu laikā no aprēķina datuma noslēgšanu.

260

26.  2.B līmeņa “koriģētā summa pēc maksimālās robežvērtības piemērošanas”

I pielikuma 5. punktā minēts kā d′

Norāda d′ (koriģētā 2.A līmeņa aktīvu summa pēc maksimālās robežvērtības piemērošanas)

= MIN (d, (a+b′+c′)15/85, MAX((a+b′)40/60-c′,0), MAX(70/30a-b′-c′,0))

kur d = koriģētā 2.B līmeņa aktīvu summa pirms maksimālās robežvērtības piemērošanas

270

27.  2.B līmeņa “likvīdo aktīvu pārsnieguma summa”

Norāda starpību starp d un d′. d un d′, kā minēts I pielikuma 5. daļā.

280

28.  Likvīdo aktīvu pārsnieguma summa

I pielikuma 4. punkts

Norāda “likvīdo aktīvu pārsnieguma summu”. Šī summa atbilst:

a)  koriģētajai nesegto obligāciju 1. līmeņa aktīvu summai, kam pieskaitīta

b)  koriģētā 1. līmeņa segto obligāciju summa, kam pieskaitīta

c)  koriģētā 2.A līmeņa aktīvu summa, kam pieskaitīta

d)  koriģētā 2.B līmeņa aktīvu summa,

atskaitot mazāko no šīm vērtībām:

e)  summa, ko veido a), b), c) un d);

f)  100/30 reizinot ar a);

g)  100/60 reizinot ar a) un b) summu;

h)  100/85 reizinot ar a), b) un c) summu.

290

29.  Likviditātes rezerves

I pielikuma 2. punkts

Norāda likviditātes rezerves, kas atbilst:

a)  1. līmeņa aktīvu summai, kam pieskaitīta

b)  2.A līmeņa aktīvu summa, kam pieskaitīta

c)  2.B līmeņa aktīvu summa,

atskaitot mazāko no šīm vērtībām:

d)  summa, ko veido a), b) un c); vai

e)  “likvīdo aktīvu pārsnieguma summa”.

Saucēja aprēķini

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 II PIELIKUMS

Likviditātes izejošo naudas plūsmu aprēķināšanas formula.

kur

NLO = Neto likviditātes izejošās naudas plūsmas

TO = Izejošās naudas plūsmas kopā

TI = Ienākošās naudas plūsmas kopā

FEI = Pilnībā atbrīvotas ienākošās naudas plūsmas

IHC = Ienākošās naudas plūsmas, kam piemēro augstāku maksimālo robežvērtību 90 % apmērā no izejošajās naudas plūsmām

IC = Ienākošās naudas plūsmas, kam piemēro maksimālo robežvērtību 75 % apmērā no izejošajām naudas plūsmām

Norāda visus turpmāk prasītos datus attiecīgās rindas 010. slejā.

300

30.  Izejošās naudas plūsmas kopā

TO = no izejošo naudas plūsmu lapas

Norāda skaitli, kas norādīts {C 73.00; r010; c060}.

310

31.  Pilnībā atbrīvotās ienākošās naudas plūsmas

FEI = no ienākošo naudas plūsmu lapas

Norāda skaitli, kas norādīts {C 74.00; r010; c160}.

320

32.  Ienākošās naudas plūsmas, kurām piemēro maksimālo robežvērtību 90 %

IHC = no ienākošo naudas plūsmu lapas

Norāda skaitli, kas norādīts {C 74.00; r010; c150}.

330

33.  Ienākošās naudas plūsmas, kurām piemēro maksimālo robežvērtību 75 %

IC = ienākošo naudas plūsmu un nodrošinājuma mijmaiņas darījumu lapām

Norāda skaitli, kas norādīts {C 74.00; r010; c140}.

340

34.  Samazinājums, kas atbilst pilnībā atbrīvotām ienākošajām naudas plūsmām

Norāda šādu daļu NLO aprēķina:

= MIN (FEI, TO).

350

35.  Samazinājums, kas atbilst ienākošajām naudas plūsmām, kurām piemēro maksimālo robežvērtību 90 %

Norāda šādu daļu NLO aprēķina:

= MIN (IHC, 0.9*MAX(TO-FEI, 0)).

360

36  Samazinājums, kas atbilst ienākošajām naudas plūsmām, kurām piemēro maksimālo robežvērtību 75 %

Norāda šādu daļu NLO aprēķina:

= MIN (IC, 0.75*MAX(TO-FEI-IHC/0.9, 0)).

370

37.  Neto likviditātes izejošās naudas plūsmas

Norāda neto likviditātes izejošās naudas plūsmas, kas atbilst kopējām izejošajām naudas plūsmām, atskaitot samazinājumu, kas atbilst pilnībā atbrīvotām ienākošajām naudas plūsmām, atskaitot samazinājumu, kas atbilst ienākošajām naudas plūsmām, kurām piemēro maksimālo robežvērtību 90 %, un atskaitot samazinājumu, kas atbilst ienākošajām naudas plūsmām, kurām piemēro maksimālo robežvērtību 75 %.

NLO = TO – MIN(FEI, TO) – MIN(IHC, 0.9*MAX(TO-FEI, 0)) – MIN(IC, 0.75*MAX(T0-FEI-IHC/0.9,0))

Otrais pīlārs

380

38.  Otrā pīlāra prasība

kā izklāstīts KPD 105. pantā

Norāda otrā pīlāra prasību.


( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.).

( 2 ) Padomes 1986. gada 8. decembra Direktīva 86/635/EEK par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem (OV L 372, 31.12.1986., 1. lpp.).

( 3 ) Iestādei pieprasītos datus šajā veidnē uzrāda kumulatīvi par pārskata kalendāro gadu (t. i., no kārtējā gada 1. janvāra).

( 4 ) “Atsevišķas iestādes” nav daļa no grupas un tās nav konsolidētas vienā un tajā pašā valstī, kur tām piemēro pašu kapitāla prasības.

( 5 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija Regula (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.).

( 6 ) Eiropas Centrālās bankas 2013. gada 24. septembra Regula (EK) Nr. 1071/2013 par monetāro finanšu iestāžu nozares bilanci (pārstrādāta redakcija) (ECB/2013/33) (OV L 297, 7.11.2013., 1. lpp.).

( 7 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.).

( 8 ) Padomes 1986. gada 8. decembra Direktīva 86/635/EEK par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem (OV L 372, 31.12.1986., 1. lpp.).

( 9 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).

( 10 ) Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikums par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (C(2003)1422) (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).

( 11 ) Tajā ietilpst vērtspapīrošanas un kapitāla vērtspapīru riska darījumi, uz ko attiecas kredītrisks.

Top