This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02014R0680-20180301
Commission Implementing Regulation (EU) No 680/2014 of 16 April 2014 laying down implementing technical standards with regard to supervisory reporting of institutions according to Regulation (EU) No 575/2013 of the European Parliament and of the Council (Text with EEA relevance)
Consolidated text: Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 680/2014 ( 2014. gada 16. aprīlis ), ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz iestāžu sniegtajiem uzraudzības pārskatiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 (Dokuments attiecas uz EEZ)
Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 680/2014 ( 2014. gada 16. aprīlis ), ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz iestāžu sniegtajiem uzraudzības pārskatiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 (Dokuments attiecas uz EEZ)
02014R0680 — LV — 01.03.2018 — 008.001
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
|
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 680/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz iestāžu sniegtajiem uzraudzības pārskatiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 (OV L 191, 28.6.2014., 1. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
|
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/79 (2014. gada 18. decembris), |
L 14 |
1 |
21.1.2015 |
|
|
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/227 (2015. gada 9. janvāris), |
L 48 |
1 |
20.2.2015 |
|
|
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/1278 (2015. gada 9. jūlijs), |
L 205 |
1 |
31.7.2015 |
|
|
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2016/313 (2016. gada 1. marts), |
L 60 |
5 |
5.3.2016 |
|
|
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2016/322 (2016. gada 10. februāris), |
L 64 |
1 |
10.3.2016 |
|
|
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2016/428 (2016. gada 23. marts), |
L 83 |
1 |
31.3.2016 |
|
|
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2016/1702 (2016. gada 18. augusts), |
L 263 |
1 |
29.9.2016 |
|
|
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2017/1443 (2017. gada 29. jūnijs), |
L 213 |
1 |
17.8.2017 |
|
|
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2017/2114 (2017. gada 9. novembris), |
L 321 |
1 |
6.12.2017 |
|
Labota ar:
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 680/2014
(2014. gada 16. aprīlis),
ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz iestāžu sniegtajiem uzraudzības pārskatiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013
(Dokuments attiecas uz EEZ)
1. NODAĻA
PRIEKŠMETS UN DARBĪBAS JOMA
1. pants
Priekšmets un darbības joma
Šajā regulā ir noteiktas vienotas prasības saistībā ar uzraudzības pārskatu sniegšanu kompetentajām iestādēm par šādām jomām:
a) pašu kapitāla prasībām un finanšu informāciju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 99. pantu;
b) zaudējumiem no kredītiem, kuri nodrošināti ar nekustamo īpašumu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 101. panta 4. punkta a) apakšpunktu;
c) lieliem riska darījumiem un citiem lielākiem riska darījumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 394. panta 1. punktu;
d) sviras rādītāju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 430. pantu;
e) likviditātes seguma prasībām un neto stabila finansējuma prasībām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 415. pantu;
f) aktīvu apgrūtinājumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 100. pantu;
g) papildu likviditātes novērtēšanas rīkiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 415. panta 3. punkta b) apakšpunktu.
2. NODAĻA
PĀRSKATU ATSAUCES UN NOSŪTĪŠANAS DATUMI UN PĀRSKATU SNIEGŠANAS SLIEKŠŅI
2. pants
Pārskatu atsauces datumi
1. Iestādes kompetentajām iestādēm sniedz informāciju, kāda tā ir šādos pārskatu atsauces datumos:
a) mēneša pārskati – katra mēneša pēdējā dienā;
b) ceturkšņa pārskati – 31. martā, 30. jūnijā, 30. septembrī un 31. decembrī;
c) pusgada pārskati – 30. jūnijā un 31. decembrī;
d) gada pārskati – 31. decembrī.
2. Informāciju, kas, ievērojot V pielikumā iekļautās norādes, sniegta atbilstoši III pielikumā un IV pielikumā noteiktajām veidnēm un kas attiecas uz noteiktu periodu, sniedz kumulatīvi no pārskata gada pirmās dienas līdz atsauces datumam.
3. Ja iestādēm valsts tiesību aktos ir ļauts sniegt savu finanšu informāciju, balstoties uz to pārskata gada beigām, kas atšķiras no kalendārā gada, pārskatu atsauces datumus var attiecīgi pielāgot tā, lai finanšu informācija tiktu sniegta attiecīgi ik pēc trim, sešiem vai divpadsmit mēnešiem pēc to pārskata gada beigām.
3. pants
Pārskatu nosūtīšanas datumi
1. Iestādes sniedz kompetentajām iestādēm informāciju līdz darba dienas beigām šādos nosūtīšanas datumos:
a) mēneša pārskati – 15. kalendārajā dienā pēc pārskata atsauces datuma;
b) ceturkšņa pārskati – 12. maijā, 11. augustā, 11. novembrī un 11. februārī;
c) pusgada pārskati – 11. augustā un 11. februārī;
d) gada pārskati – 11. februārī.
2. Ja nosūtīšanas datums ir brīvdiena tās kompetentās iestādes dalībvalstī, kurai pārskats ir sniedzams, vai arī sestdiena vai svētdiena, datus sniedz nākamajā darbdienā.
3. Ja iestādes sniedz savu finanšu informāciju, izmantojot pielāgotus pārskatu atsauces datumus, kas balstīti uz to pārskata gada beigām, kā noteikts 2. panta 3. punktā, nosūtīšanas datumus arī var attiecīgi pielāgot, lai tiktu saglabāts tas pats nosūtīšanas periods no pielāgotā pārskatu atsauces datuma.
4. Iestādes var iesniegt nerevidētus datus. Ja revidētie dati atšķiras no iesniegtajiem nerevidētajiem datiem, pārskatītos revidētos datus iesniedz bez liekas kavēšanās. Nerevidēti dati ir dati, par kuriem nav sniegts ārēja revidenta atzinums, savukārt revidēti dati ir dati, kuru revīziju ir veicis ārējs revidents, sniedzot revīzijas atzinumu.
5. Citus labojumus iesniegtajos pārskatos arī iesniedz kompetentajām iestādēm bez liekas kavēšanās.
4. pants
Pārskatu sniegšanas sliekšņi – iekļaušanas un izslēgšanas kritēriji
1. Iestādes sāk sniegt informāciju, uz kuru attiecas sliekšņi, no nākamā pārskatu atsauces datuma, ja tās ir pārsniegušas slieksni divos secīgos pārskatu atsauces datumos.
2. Par pirmajiem diviem pārskatu atsauces datumiem, kuros iestādēm ir jāizpilda šīs regulas prasības, iestādes sniedz informāciju, uz kuru attiecas sliekšņi, ja tās pārsniedz attiecīgos sliekšņus attiecīgajā pārskatu atsauces datumā.
3. Iestādes var pārtraukt sniegt informāciju, uz kuru attiecas sliekšņi, no nākamā pārskatu atsauces datuma, ja tās nav pārsniegušas attiecīgos sliekšņus trijos secīgos pārskatu atsauces datumos.
3. NODAĻA
PĀRSKATU PAR PAŠU KAPITĀLU, PAŠU KAPITĀLA PRASĪBĀM UN FINANŠU INFORMĀCIJU FORMĀTS UN REGULARITĀTE
1. IEDAĻA
Pārskatu par pašu kapitālu un pašu kapitāla prasībām formāts un regularitāte
5. pants
Individuālu pārskatu par pašu kapitālu un pašu kapitāla prasībām formāts un regularitāte iestādēm, izņemot ieguldījumu brokeru sabiedrības, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 575/2013 95. un 96. pants
Lai sniegtu informāciju par pašu kapitālu un pašu kapitāla prasībām individuāli saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 99. pantu, iestādes iesniedz visu informāciju, kas uzskaitīta a) un b) punktā.
a) Iestādes sniedz šādu informāciju reizi ceturksnī:
1) informāciju, kas attiecas uz pašu kapitālu un pašu kapitāla prasībām, kā noteikts I pielikuma 1. līdz 5. veidnē, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 1. punktā;
2) informāciju par kredītriska darījumiem un darījumu partneru kredītriska darījumiem, kam piemēro standartizēto pieeju, kā noteikts I pielikuma 7. veidnē, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 3.2. punktā;
3) informāciju par kredītriska darījumiem un darījumu partneru kredītriska darījumiem, kam piemēro uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju, kā noteikts I pielikuma 8. veidnē, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 3.3. punktā;
4) informāciju par riska darījumu ģeogrāfisko sadalījumu pa valstīm, kā norādīts I pielikuma 9. veidnē, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 3.4. punktā, ja sākotnējie riska darījumi ārpus dalībvalsts visās valstīs, kuras nav dalībvalstis, visās riska darījumu kategorijās, kas uzrādīti I pielikuma 4. veidnes 850. rindā, ir vienādi ar vai lielāki par 10 % no kopējiem sākotnējiem riska darījumiem dalībvalstī un ārpus dalībvalsts, kā uzrādīts I pielikuma 4. veidnes 860. rindā. Šajos nolūkos riska darījumus uzskata par riska darījumiem dalībvalstī, ja tie ir riska darījumi ar darījumu partneriem, kas atrodas tajā dalībvalstī, kurā atrodas iestāde. Piemēro 4. pantā paredzētos iekļaušanas un izslēgšanas kritērijus;
5) informāciju par kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, kam piemēro uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju, kā noteikts I pielikuma 10. veidnē, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 3.5. punktā;
6) informāciju par norēķinu risku, kā noteikts I pielikuma 11. veidnē, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 3.6. punktā;
7) informāciju par vērtspapīrošanas riska darījumiem, kam piemēro standartizēto pieeju, kā noteikts I pielikuma 12. veidnē, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 3.7. punktā;
8) informāciju par vērstpapīrošanas riska darījumiem, kam piemēro uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju, kā noteikts I pielikuma 13. veidnē, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 3.8. punktā;
9) informāciju par pašu kapitāla prasībām un zaudējumiem, kas saistīti ar operacionālo risku, kā noteikts I pielikuma 16. veidnē, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 4.1. punktā;
10) informāciju par pašu kapitāla prasībām, kas saistītas ar tirgus risku, kā noteikts I pielikuma 18. līdz 24. veidnē, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 5.1. līdz 5.7. punktā;
11) informāciju par pašu kapitāla prasībām, kas saistītas ar kredīta vērtības korekcijas risku, kā noteikts I pielikuma 25. veidnē, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 5.8. punktā.
b) Iestādes sniedz šādu informāciju reizi pusgadā:
1) informāciju par visiem vērtspapīrošanas riska darījumiem, kā noteikts I pielikuma 14. veidnē, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 3.9. punktā.
Iestādes tiek atbrīvotas no šīs vērtspapīrošanas informācijas iesniegšanas, ja tās ir daļa no grupas tajā pašā valstī, kurā uz tām attiecas pašu kapitāla prasības;
2) informāciju par būtiskiem zaudējumiem saistībā ar operacionālo risku šādā veidā:
a) iestādes, kas pašu kapitāla prasības saistībā ar operacionālo risku aprēķina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 trešās daļas III sadaļas 4. nodaļu, sniedz šo informāciju, kā noteikts I pielikuma 17.01. un 17.02. veidnē, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 4.2. punktā;
b) iestādes, kas pašu kapitāla prasības saistībā ar operacionālo risku aprēķina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 trešās daļas III sadaļas 3. nodaļu un kas atbilst vismaz vienam no turpmāk minētajiem kritērijiem, sniedz šo informāciju, kā noteikts I pielikuma 17.01. un 17.02. veidnē, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 4.2. punktā:
i) individuālās kopējās bilances attiecība pret visu iestāžu individuālo kopējo bilanču summu vienā un tajā pašā dalībvalstī ir bijusi 1 % apmērā vai zemāka par to, ja bilances kopējie rādītāji ir balstīti uz gada beigu rādītājiem gadā, kas ir pirms tā gada, kurš ir pirms pārskatu atsauces datuma;
ii) iestādes aktīvu kopējā vērtība pārsniedz EUR 30 miljardus;
iii) iestādes aktīvu kopējā vērtība pārsniedz gan EUR 5 miljardus, gan 20 % no IKP dalībvalstī, kurā tā veic uzņēmējdarbību;
iv) iestāde tās aktīvu kopējās vērtības ziņā ir viena no trim lielākajām iestādēm, kuras veic uzņēmējdarbību konkrētā dalībvalstī;
v) iestāde ir tādu meitasuzņēmumu mātesuzņēmums, kas paši ir kredītiestādes, kuras veic uzņēmējdarbību vismaz divās dalībvalstīs, kas nav tā dalībvalsts, kurā mātesiestāde ir saņēmusi atļauju, un ja ir ievēroti abi šie nosacījumi:
— iestādes konsolidēto kopējo aktīvu vērtība pārsniedz EUR 5 miljardus,
— vairāk nekā 20 % no iestādes konsolidētajiem kopējiem aktīviem, kā definēts III vai IV pielikuma 1.1. veidnē, ja piemērojams, vai iestādes konsolidētajām kopējām saistībām, kā definēts III vai IV pielikuma 1.2. veidnē, ja piemērojams, attiecas uz darbībām ar darījumu partneriem, kuri atrodas dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kurā mātesiestāde ir saņēmusi atļauju;
c) iestādes, kas pašu kapitāla prasības saistībā ar operacionālo risku aprēķina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 trešās daļas III sadaļas 3. nodaļu un kas neatbilst nevienam no b) punktā minētajiem kritērijiem, sniedz turpmāk i) un ii) apakšpunktā norādīto informāciju, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 4.2. punktā:
i) informāciju, kas precizēta I pielikuma 17.01. veidnes 080. slejā, par šādām rindām:
— notikumu skaits (jauni notikumi) (910. rinda),
— bruto zaudējumu summa (jauni notikumi) (920. rinda),
— to notikumu skaits, uz kuriem attiecas zaudējumu korekcijas (930. rinda),
— zaudējumu korekcijas, kuras attiecas uz iepriekšējiem pārskata periodiem (940. rinda),
— maksimālie vienreizējie zaudējumi (950. rinda),
— piecu lielāko zaudējumu summa (960. rinda),
— tiešo zaudējumu atlīdzinājumu kopsumma (izņemot apdrošināšanu un citus riska pārvešanas mehānismus) (970. rinda),
— atlīdzinājumu kopsumma no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem (980. rinda);
ii) informāciju, kas precizēta I pielikuma 17.02. veidnē;
d) iestādes, kas minētas c) punktā, var sniegt pārskatu par visu I pielikuma 17.01. un 17.02. veidnē precizētās informācijas kopumu, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 4.2. punktā;
e) iestādes, kas pašu kapitāla prasības saistībā ar operacionālo risku aprēķina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 trešās daļas III sadaļas 2. nodaļu un kas atbilst vismaz vienam no b) punkta ii) līdz v) apakšpunktā minētajiem kritērijiem, sniedz šo informāciju, kā noteikts I pielikuma 17.01. un 17.02. veidnē, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 4.2. punktā;
f) iestādes, kas pašu kapitāla prasības saistībā ar operacionālo risku aprēķina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 trešās daļas III sadaļas 2. nodaļu un kas neatbilst nevienam no b) punkta ii) līdz v) apakšpunktā minētajiem kritērijiem, var sniegt I pielikuma 17.01. un 17.02. veidnē norādīto informāciju, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 4.2. punktā;
g) piemēro 4. pantā paredzētos iekļaušanas un izslēgšanas kritērijus;
3) informāciju par riska darījumiem ar valsti šādā veidā:
a) iestādes I pielikuma 33. veidnē precizēto informāciju sniedz, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 6. punktā, ja finanšu aktīvu apkopotā uzskaites vērtība no darījumu partnera sektora “Vispārējās valdības” ir lielāka par vai vienāda ar 1 % no kopējās uzskaites vērtības summas par “Parāda vērtspapīriem un aizdevumiem un avansiem”. Lai noteiktu minētās uzskaites vērtības, iestādes piemēro definīcijas, kas izmantotas III pielikuma 4.1. līdz 4.4.1. veidnē vai IV pielikuma 4.1 līdz 4.4.1. un 4.6. līdz 4.10. veidnē, ja piemērojams;
b) iestādes, kas atbilst a) apakšpunktā noteiktajam kritērijam, un ja vērtība, kura norādīta par riska darījumiem dalībvalstī ar neatvasinātiem finanšu aktīviem, kā definēts I pielikuma 33. veidnes 010. slejas 010. rindā, ir mazāka par 90 % no vērtības, kas norādīta par riska darījumiem dalībvalstī un ārpus dalībvalsts attiecībā uz to pašu datu punktu, pārskatu par I pielikuma 33. veidnē precizēto informāciju sniedz, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 6. punktā, un minēto informāciju apkopo kopējā līmenī un par katru atsevišķo valsti, ar kuru iestādei ir riska darījumi;
c) iestādes, kas atbilst a) apakšpunktā minētajam kritērijam, bet ne b) punktā minētajam kritērijam, pārskatu par I pielikuma 33. veidnē precizēto informāciju sniedz, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 6. punktā, un riska darījumus apkopo gan kopējā līmenī, gan dalībvalsts līmenī;
d) piemēro 4. pantā paredzētos iekļaušanas un izslēgšanas kritērijus.
6. pants
Konsolidētu pārskatu par pašu kapitālu un pašu kapitāla prasībām formāts un regularitāte, izņemot grupas, kas sastāv tikai no ieguldījumu brokeru sabiedrībām, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 575/2013 95. un 96. pants
Lai sniegtu informāciju par pašu kapitālu un pašu kapitāla prasībām konsolidēti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 99. pantu, dalībvalsts iestādes iesniedz:
a) informāciju, kas noteikta 5. pantā, – minētajā pantā noteiktajā regularitātē, taču konsolidēti;
b) informāciju, kas noteikta I pielikuma 6. veidnē, saskaņā ar norādēm II pielikuma II daļas 2. punktā attiecībā uz sabiedrībām, kas iekļautas konsolidācijas tvērumā, – divreiz gadā.
7. pants
Individuālu pārskatu par pašu kapitālu un pašu kapitāla prasībām formāts un regularitāte ieguldījumu brokeru sabiedrībām, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 575/2013 95. un 96. pants
1. Lai sniegtu informāciju par pašu kapitālu un pašu kapitāla prasībām individuāli saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 99. pantu, ieguldījumu brokeru sabiedrības, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 575/2013 95. pants, reizi ceturksnī sniedz informāciju, kas minēta I pielikuma 1. līdz 5. veidnē, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 1. punktā.
2. Lai sniegtu informāciju par pašu kapitālu un pašu kapitāla prasībām individuāli saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 99. pantu, ieguldījumu brokeru sabiedrības, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 575/2013 96. pants, sniedz informāciju, kas noteikta šīs regulas 5. panta a) punktā un b) punkta 1) apakšpunktā, minētajos punktos noteiktajā regularitātē.
8. pants
Konsolidētu pārskatu par pašu kapitālu un pašu kapitāla prasībām formāts un regularitāte grupām, kuras sastāv tikai no ieguldījumu brokeru sabiedrībām, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 575/2013 95. un 96. pants
1. Lai sniegtu informāciju par pašu kapitālu un pašu kapitāla prasībām konsolidēti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 99. pantu, tādu grupu ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras sastāv tikai no ieguldījumu brokeru sabiedrībām, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 575/2013 95. pants, sniedz šādu informāciju konsolidēti:
a) informāciju par pašu kapitālu un pašu kapitāla prasībām, kā noteikts I pielikuma 1. līdz 5. veidnē, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 1. punktā, – reizi ceturksnī;
b) informāciju par pašu kapitālu un pašu kapitāla prasībām attiecībā uz sabiedrībām, kas iekļautas konsolidācijas tvērumā, kā noteikts I pielikuma 6. veidnē, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 2. punktā, – reizi pusgadā.
2. Lai sniegtu informāciju par pašu kapitālu un pašu kapitāla prasībām konsolidēti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 99. pantu, tādu grupu ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras sastāv tikai no ieguldījumu brokeru sabiedrībām, uz kurām attiecas gan 95., gan 96. pants, kā arī grupas, kuras sastāv tikai no ieguldījumu brokeru sabiedrībām, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 575/2013 96. pants, iesniedz šādu informāciju konsolidēti:
a) informāciju, kas minēta 5. panta a) punktā un b) punkta 1) apakšpunktā, – minētajos punktos noteiktajā regularitātē;
b) informāciju attiecībā uz sabiedrībām, kas iekļautas konsolidācijas tvērumā, kā noteikts I pielikuma 6. veidnē, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 2. punktā, – reizi pusgadā.
2. IEDAĻA
Konsolidētas finanšu informācijas sniegšanas formāts un regularitāte
9. pants
Konsolidētas finanšu informācijas sniegšanas formāts un regularitāte iestādēm, uz kurām attiecas Regulas (EK) Nr. 1606/2002 4. pants, un citām kredītiestādēm, kas piemēro Regulu (EK) Nr. 1606/2002
1. Lai sniegtu konsolidētu finanšu informāciju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 99. panta 2. punktu, iestādes, kuras veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, iesniedz konsolidētu informāciju, kas noteikta III pielikumā, ievērojot norādes V pielikumā, un konsolidētu informāciju, kas noteikta VIII pielikumā, ievērojot norādes IX pielikumā.
2. Informāciju, kas minēta 1. punktā, sniedz, ievērojot šādas specifikācijas:
a) informāciju, kas noteikta III pielikuma 1. daļā, – reizi ceturksnī;
b) informāciju, kas noteikta III pielikuma 3. daļā, – reizi pusgadā;
c) informāciju, kas noteikta III pielikuma 4. daļā, – reizi gadā;
d) informāciju, kas noteikta III pielikuma 2. daļas 20. veidnē, – reizi ceturksnī 5. panta a) punkta 4) apakšpunktā noteiktajā veidā. Piemēro 4. pantā minētos iekļaušanas un izslēgšanas kritērijus;
e) informāciju, kas noteikta III pielikuma 2. daļas 21. veidnē, ja operatīvajā nomā izmantotie materiālie aktīvi ir vienādi ar vai lielāki par 10 % no visiem materiālajiem aktīviem, kā uzrādīts III pielikuma 1. daļas 1.1. veidnē, – reizi ceturksnī. Piemēro 4. pantā minētos iekļaušanas un izslēgšanas kritērijus;
f) informāciju, kas noteikta III pielikuma 2. daļas 22. veidnē, ja neto ienākumi no maksām un komisijām ir vienādi ar vai lielāki par 10 % no neto ienākumu no maksām un komisijām un neto procentu ienākumu summas, kā uzrādīts III pielikuma 1. daļas 2. veidnē, – reizi ceturksnī. Piemēro 4. pantā minētos iekļaušanas un izslēgšanas kritērijus;
g) informāciju, kas noteikta VIII pielikumā, par riska darījumiem, kuru riska darījumu vērtība ir lielāka par vai vienāda ar 300 miljoniem euro, bet mazāka par 10 % no iestādes atbilstošā kapitāla, – reizi ceturksnī.
10. pants
Konsolidētas finanšu informācijas sniegšanas formāts un regularitāte kredītiestādēm, kas piemēro Regulu (EK) Nr. 1606/2002, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 575/2013 99. panta 3. punktu
Ja kompetentā iestāde ir paplašinājusi konsolidētas finanšu informācijas sniegšanas prasības, attiecinot tās uz dalībvalsts iestādēm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 99. panta 3. punktu, iestādes iesniedz finanšu informāciju saskaņā ar 9. pantu.
11. pants
Konsolidētas finanšu informācijas sniegšanas formāts un regularitāte iestādēm, kas piemēro valstu grāmatvedības regulējumus, kuri izstrādāti, pamatojoties uz Direktīvu 86/635/EEK
1. Ja kompetentā iestāde ir attiecinājusi konsolidētas finanšu informācijas sniegšanas prasības uz iestādēm, kuras veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 99. panta 6. punktu, iestādes iesniedz konsolidētu informāciju, kas noteikta IV pielikumā, ievērojot norādes V pielikumā, un konsolidētu informāciju, kas noteikta VIII pielikumā, ievērojot norādes IX pielikumā.
2. Informāciju, kas minēta 1. punktā, iesniedz saskaņā ar šādām specifikācijām:
a) informāciju, kas noteikta IV pielikuma 1. daļā, – reizi ceturksnī;
b) informāciju, kas noteikta IV pielikuma 3. daļā, – reizi pusgadā;
c) informāciju, kas noteikta IV pielikuma 4. daļā, – reizi gadā;
d) informāciju, kas noteikta IV pielikuma 2. daļas 20. veidnē, – reizi ceturksnī 5. panta a) punkta 4) apakšpunktā norādītajā veidā. Piemēro 4. pantā minētos iekļaušanas un izslēgšanas kritērijus;
e) informāciju, kas noteikta IV pielikuma 2. daļas 21. veidnē, ja operatīvajā nomā izmantotie materiālie aktīvi ir vienādi ar vai lielāki par 10 % no visiem materiālajiem aktīviem, kā uzrādīts IV pielikuma 1. daļas 1.1. veidnē, – reizi ceturksnī. Piemēro 4. pantā minētos iekļaušanas un izslēgšanas kritērijus;
f) informāciju, kas noteikta IV pielikuma 2. daļas 22. veidnē, ja ienākumi no neto maksām un komisijām ir vienādi ar vai lielāki par 10 % no neto ienākumu no maksām un komisijām un neto procentu ienākumu summas, kā uzrādīts IV pielikuma 1. daļas 2. veidnē, – reizi ceturksnī. Piemēro 4. pantā minētos iekļaušanas un izslēgšanas kritērijus;
g) informāciju, kas noteikta VIII pielikumā, par riska darījumiem, kuru riska darījumu vērtība ir lielāka par vai vienāda ar 300 miljoniem euro, bet mazāka par 10 % no iestādes atbilstošā kapitāla, – reizi ceturksnī.
4. NODAĻA
ĪPAŠU PĀRSKATU SNIEGŠANAS PIENĀKUMU PAR ZAUDĒJUMIEM NO KREDĪTIEM, KURI NODROŠINĀTI AR NEKUSTAMO ĪPAŠUMU, FORMĀTS UN REGULARITĀTE SASKAŅĀ AR REGULAS (ES) Nr. 575/2013 101. PANTU
12. pants
1. Iestādes reizi pusgadā konsolidēti sniedz informāciju, kas noteikta VI pielikumā, ievērojot VII pielikumā iekļautās norādes.
2. Iestādes reizi pusgadā individuāli sniedz informāciju, kas noteikta VI pielikumā, ievērojot VII pielikumā iekļautās norādes.
3. Filiāles citās dalībvalstīs reizi pusgadā arī iesniedz uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei informāciju, kas noteikta VI pielikumā un kas attiecas uz šo filiāli, ievērojot VII pielikumā iekļautās norādes.
5. NODAĻA
PĀRSKATU PAR LIELIEM RISKA DARĪJUMIEM INDIVIDUĀLAJĀ UN KONSOLIDĒTAJĀ LĪMENĪ FORMĀTS UN REGULARITĀTE
13. pants
1. Lai sniegtu informāciju individuālajā un konsolidētajā līmenī par lieliem riska darījumiem ar klientiem un savstarpēji saistītu klientu grupām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 394. panta 1. punktu, iestādes reizi ceturksnī iesniedz informāciju, kas noteikta VIII pielikumā, ievērojot IX pielikumā iekļautās norādes.
2. Lai sniegtu informāciju konsolidētajā līmenī par divdesmit lielākajiem riska darījumiem ar klientiem vai savstarpēji saistītu klientu grupām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 394. panta 1. punktu, iestādes, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 575/2013 trešās daļas, II sadaļas 3. nodaļa, reizi ceturksnī iesniedz informāciju, kas noteikta VIII pielikumā, ievērojot IX pielikumā iekļautās norādes.
3. Lai sniegtu informāciju konsolidētajā līmenī par desmit lielākajiem riska darījumiem ar iestādēm, kā arī konsolidētajā līmenī par desmit lielākajiem riska darījumiem ar neregulētām finanšu sabiedrībām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 394. panta 2. punktu, iestādes reizi ceturksnī sniedz informāciju, kas noteikta VIII pielikumā, ievērojot IX pielikumā iekļautās norādes.
6. NODAĻA
PĀRSKATU SNIEGŠANAS PAR SVIRAS RĀDĪTĀJU FORMĀTS UN REGULARITĀTE
14. pants
1. Lai sniegtu informāciju par sviras rādītāju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 430. panta 1. punktu individuāli un konsolidēti, iestādes reizi ceturksnī iesniedz informāciju, kas noteikta X pielikumā, ievērojot XI pielikumā iekļautās norādes.
2. Datu sniegšana pamatojas uz metodiku, ko izmanto, lai aprēķinātu sviras rādītāju kā ceturkšņa beigu sviras rādītāju.
3. Iestādēm jāsniedz XI pielikuma II daļas 14. punktā minētā informācija nākamajā pārskata periodā, ja ir izpildīts kāds no šādiem nosacījumiem:
a) atvasināto instrumentu īpatsvars, kas minēts XI pielikuma II daļas 7. punktā, pārsniedz 1,5 %;
b) atvasināto instrumentu īpatsvars, kas minēts XI pielikuma II daļas 7. punktā, pārsniedz 2,0 %.
Piemēro 4. pantā paredzētos iekļaušanas kritērijus, izņemot attiecībā uz šā punkta pirmās daļas b) apakšpunktu, saistībā ar kuru iestādes sāk sniegt informāciju no nākamā pārskatu atsauces datuma, ja tās ir pārsniegušas attiecīgo piemērojamo slieksni kādā pārskatu atsauces datumā.
4. Iestādes, kuru atvasināto instrumentu kopējā nosacītā vērtība, kā definēts XI pielikuma II daļas 9. punktā, pārsniedz EUR 10 miljardus, sniedz informāciju, kas minēta XI pielikuma II daļas 14. punktā, neatkarīgi no tā, vai to atvasināto instrumentu īpatsvars atbilst 3. punktā minētajiem nosacījumiem.
Nepiemēro 4. pantā paredzētos iekļaušanas kritērijus. Iestādes sāk sniegt informāciju no nākamā pārskatu atsauces datuma, ja tās ir pārsniegušas attiecīgo piemērojamo slieksni kādā pārskatu atsauces datumā.
5. Iestādēm jāsniedz XI pielikuma II daļas 15. punktā minētā informācija nākamajā pārskata periodā, ja ir izpildīts kāds no šādiem nosacījumiem:
a) kredītu atvasināto instrumentu apjoms, kas minēts XI pielikuma II daļas 10. punktā, pārsniedz EUR 300 miljonus;
b) kredītu atvasināto instrumentu apjoms, kas minēts XI pielikuma II daļas 10. punktā, pārsniedz EUR 500 miljonus.
Piemēro 4. pantā paredzētos iekļaušanas kritērijus, izņemot attiecībā uz b) apakšpunktu, saistībā ar kuru iestādes sāk sniegt informāciju no nākamā pārskatu atsauces datuma, ja tās ir pārsniegušas attiecīgo piemērojamo slieksni kādā pārskatu atsauces datumā.
▼M6 —————
7. NODAĻA
INDIVIDUĀLU UN KONSOLIDĒTU PĀRSKATU PAR LIKVIDITĀTI UN STABILU FINANSĒJUMU FORMĀTS UN REGULARITĀTE
15. pants
Pārskatu par likviditātes seguma prasību formāts un regularitāte
1. Lai individuāli un konsolidēti sniegtu informāciju par likviditātes seguma prasību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 415. pantu, iestādes piemēro šādus noteikumus:
a) kredītiestādes reizi mēnesī sniedz informāciju, kas precizēta XXIV pielikumā, ievērojot XXV pielikumā iekļautās norādes;
b) visas pārējās iestādes, izņemot a) apakšpunktā precizētās, reizi mēnesī sniedz informāciju, kas precizēta XII pielikumā, ievērojot XIII pielikumā iekļautās norādes.
2. Informācijā, kas izklāstīta XII un XXIV pielikumā, ņem vērā informāciju, kura iesniegta par atsauces datumu, un informāciju par iestādes naudas plūsmām nākamo 30 kalendāro dienu laikā.
16. pants
Pārskatu par stabilu finansējumu formāts un regularitāte
Lai sniegtu informāciju par stabilu finansējumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 415. pantu individuāli un konsolidēti, iestādes reizi ceturksnī iesniedz informāciju, kas noteikta XII pielikumā, ievērojot XIII pielikumā iekļautās norādes.
7.a NODAĻA
FORMĀTS UN BIEŽUMS, KĀDĀ INDIVIDUĀLI UN KONSOLIDĒTI SNIEDZ PĀRSKATU PAR AKTĪVU APGRŪTINĀJUMIEM
16.a pants
Formāts un biežums, kādā individuāli un konsolidēti sniedz pārskatu par aktīvu apgrūtinājumiem
1. Lai individuāli un konsolidēti sniegtu informāciju par aktīvu apgrūtinājumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 100. pantu, iestādes šīs regulas XVI pielikumā norādīto informāciju iesniedz atbilstīgi šīs regulas XVII pielikumā minētajām norādēm.
2. Informāciju, kas minēta 1. punktā, iesniedz saskaņā ar šādām specifikācijām:
(a) informāciju, kas norādīta XVI pielikuma A, B un D daļā, iesniedz reizi ceturksnī;
(b) informāciju, kas norādīta XVI pielikumā C daļā, iesniedz reizi gadā;
(c) informāciju, kas norādīta XVI pielikuma E daļā iesniedz reizi pusgadā.
3. Iestādes nesniedz informāciju, kas norādīta XVI pielikuma B, C vai E daļā, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:
(a) iestādes aktīvu kopsumma, kas aprēķināta saskaņā ar XVII pielikuma 1.6. punkta 10 apakšpunktu, nepārsniedz EUR 30 miljardus;
(b) iestādes aktīvu apgrūtinājumu līmenis, kas aprēķināts saskaņā ar XVII pielikuma 1.6. punkta 9. apakšpunktu, ir mazāks par 15 %.
4. Iestādes XVI pielikuma D daļā norādīto informāciju sniedz tikai tad, ja tās emitē obligācijas, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/65/EK ( 1 ) 52. panta 4. punkta pirmajā daļā.;
7.b NODAĻA
FORMĀTS UN BIEŽUMS, KĀDĀ INDIVIDUĀLI UN KONSOLIDĒTI SNIEDZ PĀRSKATU PAR PAPILDU LIKVIDITĀTES NOVĒRTĒŠANAS RĪKIEM
16.b pants
1. Lai individuāli un konsolidēti sniegtu pārskatu par papildu likviditātes novērtēšanas rīkiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 415. panta 3. punkta b) apakšpunktu, iestādes reizi mēnesī iesniedz visu turpmāk minēto informāciju:
a) XVIII pielikumā noteikto informāciju, ievērojot XIX pielikumā iekļautās norādes;
b) XX pielikumā noteikto informāciju, ievērojot XXI pielikumā iekļautās norādes;
c) XXII pielikumā noteikto informāciju, ievērojot XXIII pielikumā iekļautās norādes.
2. Atkāpjoties no 1. punkta, iestāde var reizi ceturksnī sniegt pārskatu par papildu likviditātes novērtēšanas rīkiem, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
a) iestāde nav daļa no kredītiestāžu, ieguldījumu brokeru sabiedrību vai finanšu iestāžu grupas ar filiālēm vai mātesiestādēm, kuras atrodas citās jurisdikcijās nekā iestādes inkorporācijas jurisdikcija;
b) iestādes individuālās kopējās bilances attiecība pret visu iestāžu individuālo kopējo bilanču summu attiecīgajā dalībvalstī divus secīgus gadus pirms pārskata sniegšanas gada ir bijusi zemāka par 1 %;
c) iestādes aktīvu kopsumma, kas aprēķināta saskaņā ar Padomes Direktīvu 86/635/EEK ( 2 ), nepārsniedz EUR 30 miljardus.
Šā punkta b) apakšpunkta nolūkā kopējās bilances dati, ko izmanto attiecības aprēķināšanai, ir balstīti uz gada beigu revidētajiem datiem par gadu pirms tā gada, kurš ir bijis pirms pārskata sniegšanas atsauces datuma.
3. Lai pildītu 1. un 2. punktā izklāstītos pienākumus, pirmais mēnesis, par kuru ir jāsniedz pārskats par papildu likviditātes novērtēšanas rīkiem, ir 2016. gada aprīlis.
8. NODAĻA
IT RISINĀJUMI ATTIECĪBĀ UZ IESTĀŽU DATU IESNIEGŠANU KOMPETENTAJĀM IESTĀDĒM
17. pants
1. Iestādes iesniedz šajā regulā minēto informāciju datu apmaiņas formātos un atveidojumos, kurus noteikušas kompetentās iestādes, ievērojot datu punktu definīcijas, kas iekļautas XIV pielikumā noteiktajā vienotajā datu punktu modelī, un XV pielikumā noteiktos validācijas noteikumus, kā arī šādas specifikācijas:
(a) informāciju, kas nav nepieciešama vai nav piemērojama, neiekļauj nosūtamajos datos;
(b) skaitliskas vērtības iesniedz kā faktus, ievērojot turpmāko:
(i) datu punktus ar datu tipu “monetārs” iesniedz, izmantojot minimuma precizitāti, kas izteikta tūkstošos;
(ii) datu punktus ar datu tipu “procenti” izsaka relatīvajās vienībās ar minimuma precizitāti, kas izteikta ar četriem cipariem aiz komata;
(iii) datu punktus ar datu tipu “vesels skaitlis” iesniedz bez cipariem aiz komata un ar precizitāti, kas izteikta vienos.
2. Datus, ko iesniedz iestādes, saista ar šādu informāciju:
a) pārskata atsauces datums un atsauces periods;
b) pārskata sniegšanas valūta;
c) grāmatvedības standarts;
d) pārskatu sniedzošās iestādes identifikators; un
e) piemērošanas līmenis – individuāli vai konsolidēti.
9. NODAĻA
PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI
18. pants
Pārejas periods
Nosūtīšanas datums datiem, kuri ir jāsniedz reizi ceturksnī, saistībā ar atsauces datumu 2014. gada 31. marts attiecībā uz sniedzamo informāciju ir vēlākais 2014. gada 30. jūnijs.
Periodā no 2014. gada 31. marta līdz 2014. gada 30. aprīlim, atkāpjoties no 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta, mēneša pārskatu nosūtīšanas datums ir 2014. gada 30. jūnijs.
Periodā no 2014. gada 31. maija līdz 2014. gada 31. decembrim, atkāpjoties no 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta, mēneša pārskatu nosūtīšanas datums ir trīsdesmitā kalendārā diena pēc pārskatu atsauces datuma.
Attiecībā uz informāciju, kas sniedzama saskaņā ar 16.a pantu, pirmais pārskata atsauces datums ir 2014. gada 31. decembris.
Neskarot 2. pantu, pirmais nosūtīšanas datums III pielikuma 18. un 19. veidnei ir 2014. gada 31. decembris. III pielikuma 6., 9.1., 20.4., 20.5. un 20.7. veidnes rindas un slejas, kas attiecas uz pārskatītiem darījumiem un ienākumus nenesošiem riska darījumiem, tiek aizpildītas attiecībā uz nosūtīšanas datumu – 2014. gada 31. decembri.
Atkāpjoties no 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta, attiecībā uz mēnešiem no 2016. gada aprīļa līdz 2016. gada oktobrim ieskaitot mēneša pārskatu par papildu likviditātes novērtēšanas rīkiem nosūtīšanas datums ir trīsdesmitā kalendārā diena pēc pārskatu atsauces datuma.
Periodā no 2016. gada 10. septembra līdz 2017. gada 10. martam, atkāpjoties no 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta, LCR mēneša pārskatu nosūtīšanas datums kredītiestādēm ir trīsdesmitā kalendārā diena pēc pārskatu atsauces datuma.
19. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šo regulu piemēro no 2014. gada 1. janvāra.
Šīs regulas 9., 10. un 11. pantu piemēro no 2014. gada 1. jūlija.
Šīs regulas 15. pantu piemēro no 2014. gada 1. marta.
Regulas 16.a pantu piemēro no 2014. gada 1. decembra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
I PIELIKUMS
PĀRSKATU SNIEGŠANA PAR PAŠU KAPITĀLU UN PAŠU KAPITĀLA PRASĪBĀM
|
COREP VEIDNES |
|||
|
Veidnes numurs |
Veidnes kods |
Veidnes/veidņu grupas nosaukums |
Saīsinātais nosaukums |
|
|
|
Kapitāla pietiekamība |
CA |
|
1. |
C 01.00 |
PAŠU KAPITĀLS |
CA1 |
|
2. |
C 02.00 |
PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS |
CA2 |
|
3. |
C 03.00 |
KAPITĀLA RĀDĪTĀJI |
CA3 |
|
4. |
C 04.00 |
IZZIŅAS POSTEŅI: |
CA4 |
|
|
|
Pārejas noteikumi |
CA5 |
|
5.1. |
C 05.01 |
PĀREJAS NOTEIKUMI |
CA5.1 |
|
5.2. |
C 05.02 |
INSTRUMENTI, ATTIECĪBĀ UZ KURIEM PIEMĒROTAS TIESĪBAS SAGLABĀT IEPRIEKŠ SPĒKĀ ESOŠOS NOSACĪJUMUS: INSTRUMENTI, KAS NAV UZSKATĀMI PAR VALSTS ATBALSTU |
CA5.2 |
|
|
|
Grupas maksātspēja |
GS |
|
6.1. |
C 06.01 |
GRUPAS MAKSĀTSPĒJA: INFORMĀCIJA PAR RADNIECĪGĀM SABIEDRĪBĀM — KOPĀ |
GS kopā |
|
6.2. |
C 06.02 |
GRUPAS MAKSĀTSPĒJA: INFORMĀCIJA PAR RADNIECĪGĀM SABIEDRĪBĀM |
GS |
|
|
|
Kredītrisks |
CR |
|
7. |
C 07.00 |
KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM |
CR SA |
|
|
|
KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: IRB PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM |
CR IRB |
|
8.1. |
C 08.01 |
KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: IRB PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM |
CR IRB 1 |
|
8.2. |
C 08.02 |
KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: IRB PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM (sadalījums pa parādnieku kategorijām vai portfeļiem) |
CR IRB 2 |
|
|
|
ĢEOGRĀFISKAIS SADALĪJUMS |
CR GB |
|
9.1. |
C 09.01 |
9.1. tabula — Darījumu riska ģeogrāfiskais sadalījums pēc parādnieka rezidences vietas (SP riska darījumi) |
CR GB 1 |
|
9.2. |
C 09.02 |
9.2. tabula — Riska darījumu ģeogrāfiskais sadalījums pēc parādnieka rezidences vietas (IRB riska darījumi) |
CR GB 2 |
|
9.4. |
C 09.04 |
Tabula 9.4 — To kredītriska darījumu sadalījums, kuri ir nozīmīgi pretciklisko rezervju aprēķināšanai pa valstīm un iestādes specifisko pretciklisko rezervju normas aprēķināšanai |
CCB |
|
|
|
KREDĪTRISKS: KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRI — IRB PIEEJAS KAPITĀLA PRASĪBĀM |
CR EQU IRB |
|
10.1. |
C 10.01 |
KREDĪTRISKS: KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRI — IRB PIEEJAS KAPITĀLA PRASĪBĀM |
CR EQU IRB 1 |
|
10.2. |
C 10.02 |
KREDĪTRISKS: KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRI — IRB PIEEJAS KAPITĀLA PRASĪBĀM. KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA PARĀDNIEKU KATEGORIJĀM SASKAŅĀ AR PD/LGD PIEEJU |
CR EQU IRB 2 |
|
11. |
C 11.00 |
NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKS |
CR SETT |
|
12. |
C 12.00 |
KREDĪTRISKS: VĒRTSPAPĪROŠANA — STANDARTIZĒTĀ PIEEJA PAŠU KAPITĀLA PRASĪBĀM |
CR SEC SA |
|
13. |
C 13.00 |
KREDĪTRISKS: VĒRTSPAPĪROŠANA — IRB PIEEJA PAŠU KAPITĀLA PRASĪBĀM |
CR SEC IRB |
|
14. |
C 14.00 |
DETALIZĒTA INFORMĀCIJA PAR VĒRTSPAPĪROŠANU |
CR SEC (detalizēta informācija) |
|
|
|
Operacionālais risks |
OPR |
|
16. |
C 16.00 |
OPERACIONĀLAIS RISKS |
OPR |
|
17. |
C 17.00 |
OPERACIONĀLAIS RISKS: PĒDĒJĀ GADA BRUTO ZAUDĒJUMI PĒC DARBĪBAS JOMĀM UN NOTIKUMU VEIDIEM |
OPR (detalizēta informācija) |
|
|
|
Tirgus risks |
MKR |
|
18. |
C 18.00 |
TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ POZĪCIJAS RISKIEM TIRGOTAJOS PARĀDA INSTRUMENTOS |
MKR SA TDI |
|
19. |
C 19.00 |
TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ VĒRTSPAPĪROŠANAS SPECIFISKO RISKU |
MKR SA SEC |
|
20. |
C 20.00 |
TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ KORELĀCIJAS TIRDZNIECĪBAS PORTFEĻA SPECIFISKO RISKU |
MKR SA CTP |
|
21. |
C 21.00 |
TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRU POZĪCIJAS RISKU |
MKR SA EQU |
|
22. |
C 22.00 |
TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀS PIEEJAS ATTIECĪBĀ UZ ĀRVALSTU VALŪTAS RISKU |
MKR SA FX |
|
23. |
C 23.00 |
TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀS PIEEJAS ATTIECĪBĀ UZ PRECĒM |
MKR SA COM |
|
24. |
C 24.00 |
TIRGUS RISKA IEKŠĒJIE MODEĻI |
MKR IM |
|
25. |
C 25.00 |
KREDĪTA VĒRTĪBAS KOREKCIJAS RISKS |
CVA |
|
33. |
C 33.00 |
VISPĀRĒJO VALDĪBU RISKA DARĪJUMI DALĪJUMĀ PA DARĪJUMU PARTNERU VALSTĪM |
GOV |
C 01.00 – PAŠU KAPITĀLS (CA1)
|
Rindas |
ID |
Postenis |
Summa |
|
010 |
1. |
PAŠU KAPITĀLS |
|
|
015 |
1.1 |
PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLS |
|
|
020 |
1.1.1 |
PIRMĀ LĪMEŅA PAMATA KAPITĀLS |
|
|
030 |
1.1.1.1 |
Kapitāla instrumenti, kas ir atbilstoši, lai tos klasificētu kā pirmā līmeņa pamata kapitālu |
|
|
040 |
1.1.1.1.1 |
Apmaksāti kapitāla instrumenti |
|
|
045 |
1.1.1.1.1* |
No kā: kapitāla instrumenti, uz ko parakstījušās valsts sektora iestādes ārkārtas situācijās |
|
|
050 |
1.1.1.1.2* |
Izziņas postenis: neatbilstoši kapitāla instrumenti |
|
|
060 |
1.1.1.1.3 |
Akciju emisijas uzcenojums |
|
|
070 |
1.1.1.1.4 |
(–) Pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti |
|
|
080 |
1.1.1.1.4.1 |
(-) Tiešas līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos |
|
|
090 |
1.1.1.1.4.2 |
(-) Netiešas līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos |
|
|
091 |
1.1.1.1.4.3 |
(-) Sintētiskas līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos |
|
|
092 |
1.1.1.1.5 |
(–) Faktiskās vai iespējamās saistības iegādāties pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus |
|
|
130 |
1.1.1.2 |
Nesadalītā peļņa |
|
|
140 |
1.1.1.2.1 |
Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa |
|
|
150 |
1.1.1.2.2 |
Atbilstošā peļņa vai zaudējumi |
|
|
160 |
1.1.1.2.2.1 |
Peļņa vai zaudējumi, kas attiecināmi uz mātesuzņēmuma īpašniekiem |
|
|
170 |
1.1.1.2.2.2 |
(-) Starpposma vai gada beigu peļņas daļa, kas nav atbilstoša |
|
|
180 |
1.1.1.3 |
Uzkrātie citi visaptverošie ienākumi |
|
|
200 |
1.1.1.4 |
Citas rezerves |
|
|
210 |
1.1.1.5 |
Rezerves vispārējiem banku riskiem |
|
|
220 |
1.1.1.6 |
Pārejas posma korekcijas saistībā ar pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus |
|
|
230 |
1.1.1.7 |
Mazākuma līdzdalības daļas, kas atzītas pirmā līmeņa pamata kapitālā |
|
|
240 |
1.1.1.8 |
Pārējas posma korekcijas saistībā ar papildu mazākuma līdzdalības daļām |
|
|
250 |
1.1.1.9 |
Pirmā līmeņa pamata kapitāla korekcijas saistībā ar prudenciālajiem filtriem |
|
|
260 |
1.1.1.9.1 |
(-) Pašu kapitāla pieaugums vērtspapīrotu aktīvu dēļ |
|
|
270 |
1.1.1.9.2 |
Naudas plūsmas riska ierobežošanas rezerve |
|
|
280 |
1.1.1.9.3 |
Kumulatīvā peļņa un zaudējumi no pašu kredītriska izmaiņām saistībās, kas vērtētas pēc patiesās vērtības |
|
|
285 |
1.1.1.9.4 |
Patiesās vērtības peļņa un zaudējumi, kas rodas no iestādes pašas kredītriska saistībā ar no atvasinātajiem instrumentiem izrietošām saistībām |
|
|
290 |
1.1.1.9.5 |
(-) Vērtības korekcijas saistībā ar piesardzīgas vērtēšanas prasībām |
|
|
300 |
1.1.1.10 |
(–) Nemateriālā vērtība |
|
|
310 |
1.1.1.10.1 |
(-) Nemateriālā vērtība, kas uzskaitīta kā nemateriāls aktīvs |
|
|
320 |
1.1.1.10.2 |
(-) Nemateriālā vērtība, kas iekļauta būtisku ieguldījumu vērtējumā |
|
|
330 |
1.1.1.10.3 |
Atliktā nodokļa saistības, kas saistītas ar nemateriālo vērtību |
|
|
340 |
1.1.1.11 |
(–) Citi nemateriālie aktīvi |
|
|
350 |
1.1.1.11.1 |
(-) Citi nemateriālie aktīvi pirms atliktā nodokļa saistību atskaitīšanas |
|
|
360 |
1.1.1.11.2 |
Atliktā nodokļa saistības, kas saistītas ar citiem nemateriālajiem aktīviem |
|
|
370 |
1.1.1.12 |
(–) Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri neizriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, atskaitot attiecīgas nodokļu saistības |
|
|
380 |
1.1.1.13 |
(–) IRB deficīts: summa, par kādu kredītriska korekcijas veido deficītu attiecībā pret paredzamajiem zaudējumiem |
|
|
390 |
1.1.1.14 |
(–) Definētu pabalstu pensiju fondu aktīvi |
|
|
400 |
1.1.1.14.1 |
(–) Definētu pabalstu pensiju fondu aktīvi |
|
|
410 |
1.1.1.14.2 |
Atliktā nodokļa saistības, kas saistītas ar definētu pabalstu pensiju fondu aktīviem |
|
|
420 |
1.1.1.14.3 |
Definētu pabalstu pensiju fondu aktīvi, kurus iestāde var neierobežoti izmantot |
|
|
430 |
1.1.1.15 |
(-) Savstarpējas līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitālā |
|
|
440 |
1.1.1.16 |
(-) Pārsniegums: summa, par kādu atskaitījums no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem pārsniedz pirmā līmeņa papildu kapitālu |
|
|
450 |
1.1.1.17 |
(-) Tādas būtiskas līdzdalības ārpus finanšu sektora, kurām alternatīvi var piemērot 1 250 % riska pakāpi |
|
|
460 |
1.1.1.18 |
(-) Vērtspapīrošanas pozīcijas, kam alternatīvi var piemērot 1 250 % riska pakāpi |
|
|
470 |
1.1.1.19 |
(-) Neapmaksātas piegādes, kam alternatīvi var piemērot 1 250 % riska pakāpi |
|
|
471 |
1.1.1.20 |
(-) Pozīcijas, kuras ir grozā, attiecībā uz ko iestāde atbilstīgi IRB pieejai nevar noteikt riska pakāpi, un kurām alternatīvi var piemērot 1 250 % riska pakāpi |
|
|
472 |
1.1.1.21 |
(-) Tādi kapitāla vērtspapīru riska darījumi atbilstīgi iekšējo modeļu pieejai, kuriem alternatīvi var piemērot 1 250 % riska pakāpi |
|
|
480 |
1.1.1.22 |
(-) Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
|
490 |
1.1.1.23 |
(-) Atskaitāmi atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības |
|
|
500 |
1.1.1.24 |
(-) Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
|
510 |
1.1.1.25 |
(-) Summa, kas pārsniedz 17,65 % slieksni |
|
|
520 |
1.1.1.26 |
Citas pārējas posma korekcijas attiecībā uz pirmā līmeņa pamata kapitālu |
|
|
524 |
1.1.1.27 |
(-) Pirmā līmeņa pamata kapitāla papildu atskaitījumi atbilstīgi KPR 3. pantam |
|
|
529 |
1.1.1.28 |
Pirmā līmeņa pamata kapitāla elementi vai atskaitījumi — citi |
|
|
530 |
1.1.2 |
PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLS |
|
|
540 |
1.1.2.1 |
Kapitāla instrumenti, kas ir atbilstoši, lai tos kvalificētu kā pirmā līmeņa papildu kapitālu |
|
|
550 |
1.1.2.1.1 |
Apmaksāti kapitāla instrumenti |
|
|
560 |
1.1.2.1.2* |
Izziņas postenis: neatbilstoši kapitāla instrumenti |
|
|
570 |
1.1.2.1.3 |
Akciju emisijas uzcenojums |
|
|
580 |
1.1.2.1.4 |
(–) Pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti |
|
|
590 |
1.1.2.1.4.1 |
(-) Tiešas līdzdalības pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos |
|
|
620 |
1.1.2.1.4.2 |
(-) Netiešas līdzdalības pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos |
|
|
621 |
1.1.2.1.4.3 |
(-) Sintētiskas līdzdalības pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos |
|
|
622 |
1.1.2.1.5 |
(–) Faktiskās vai iespējamās saistības iegādāties pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentus |
|
|
660 |
1.1.2.2 |
Pārejas posma korekcijas saistībā ar pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus |
|
|
670 |
1.1.2.3 |
Meitasuzņēmumu emitēti instrumenti, kuri ir atzīti pirmā līmeņa papildu kapitālā |
|
|
680 |
1.1.2.4 |
Pārejas posma korekcijas saistībā ar meitasuzņēmumu emitētu instrumentu papildu atzīšanu pirmā līmeņa papildu kapitālā |
|
|
690 |
1.1.2.5 |
(-) Savstarpējas līdzdalības pirmā līmeņa papildu kapitālā |
|
|
700 |
1.1.2.6 |
(-) Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
|
710 |
1.1.2.7 |
(-) Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
|
720 |
1.1.2.8 |
(–) Pārsniegums: summa, par kādu atskaitījumi no otrā līmeņa kapitāla posteņiem pārsniedz otrā līmeņa kapitālu |
|
|
730 |
1.1.2.9 |
Citas pārejas posma korekcijas attiecībā uz pirmā līmeņa papildu kapitālu |
|
|
740 |
1.1.2.10 |
Pārsniegums: summa, par kādu atskaitījumi no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem pārsniedz pirmā līmeņa papildu kapitālu (atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla) |
|
|
744 |
1.1.2.11 |
(–) Pirmā līmeņa papildu kapitāla papildu atskaitījumi atbilstīgi KPR 3. pantam |
|
|
748 |
1.1.2.12 |
Pirmā līmeņa papildu kapitāla elementi vai atskaitījumi — citi |
|
|
750 |
1..2 |
OTRĀ LĪMEŅA KAPITĀLS |
|
|
760 |
1..2.1 |
Kapitāla instrumenti un subordinētie aizdevumi, kas ir atbilstoši, lai tos klasificētu kā otrā līmeņa kapitālu |
|
|
770 |
1..2.1.1 |
Apmaksātie kapitāla instrumenti un subordinētie aizdevumi |
|
|
780 |
1.2.1.2* |
Izziņas postenis: neatbilstošie kapitāla instrumenti un subordinētie aizdevumi |
|
|
790 |
1..2.1.3 |
Akciju emisijas uzcenojums |
|
|
800 |
1..2.1.4 |
(–) Pašu otrā līmeņa kapitāla instrumenti |
|
|
810 |
1..2.1.4.1 |
(-) Tiešas līdzdalības otrā līmeņa kapitāla instrumentos |
|
|
840 |
1..2.1.4.2 |
(-) Netiešas līdzdalības otrā līmeņa kapitāla instrumentos |
|
|
841 |
1..2.1.4.3 |
(-) Sintētiskas līdzdalības otrā līmeņa kapitāla instrumentos |
|
|
842 |
1..2.1.5 |
(–) Faktiskās vai iespējamās saistības iegādāties pašu otrā līmeņa kapitāla instrumentus |
|
|
880 |
1..2.2 |
Pārejas posma korekcijas saistībā ar otrā līmeņa kapitāla instrumentiem un subordinētiem aizdevumiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus |
|
|
890 |
1..2.3 |
Meitasuzņēmumu emitēti instrumenti, kuri ir atzīti otrā līmeņa kapitālā |
|
|
900 |
1..2.4 |
Pārejas posma korekcijas saistībā ar meitasuzņēmumu emitētu instrumentu papildu atzīšanu otrā līmeņa kapitālā |
|
|
910 |
1..2.5 |
IRB. Pārsniegums: summa, par kādu uzkrājumi pārsniedz atbilstošos paredzamos zaudējumus |
|
|
920 |
1..2.6 |
SA. Vispārējās kredītriska korekcijas |
|
|
930 |
1..2.7 |
(-) Savstarpējas līdzdalības otrā līmeņa kapitālā |
|
|
940 |
1..2.8 |
(-) Tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
|
950 |
1..2.9 |
(-) Tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
|
960 |
1..2.10 |
Citas pārejas posma korekcijas attiecībā uz otrā līmeņa kapitālu |
|
|
970 |
1..2.11 |
Pārsniegums: summa, par kādu atskaitījumi no otrā līmeņa kapitāla posteņiem pārsniedz otrā līmeņa kapitālu (atskaita no pirmā līmeņa papildu kapitāla) |
|
|
974 |
1..2.12 |
(–) Otrā līmeņa kapitāla papildu atskaitījumi atbilstīgi KPR 3. pantam |
|
|
978 |
1..2.13 |
Otrā līmeņa kapitāla elementi vai atskaitījumi — citi |
|
C 02.00 – PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS (CA2)
|
Rindas |
Postenis |
Apzīmējums |
Summa |
|
010 |
1. |
KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA |
|
|
020 |
1.* |
No kā: ieguldījumu brokeru sabiedrības (saskaņā ar KPR 95. panta 2. punktu un 98. pantu) |
|
|
030 |
1** |
No kā: ieguldījumu brokeru sabiedrības (saskaņā ar KPR 96. panta 2. punktu un 97. pantu) |
|
|
040 |
1.1 |
RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA KREDĪTRISKAM, DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKAM UN ATGŪSTAMĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKAM, UN NEAPMAKSĀTĀS PIEGĀDES |
|
|
050 |
1.1.1 |
Standartizētā pieeja (SP) |
|
|
060 |
1.1.1.1 |
SP riska darījumu kategorijas, neskaitot vērtspapīrošanas pozīcijas |
|
|
070 |
1.1.1.1.01 |
Centrālās valdības vai centrālās bankas |
|
|
080 |
1.1.1.1.02 |
Reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes |
|
|
090 |
1.1.1.1.03 |
Publiskā sektora struktūras |
|
|
100 |
1.1.1.1.04 |
Daudzpusējās attīstības bankas |
|
|
110 |
1.1.1.1.05 |
Starptautiskās organizācijas |
|
|
120 |
1.1.1.1.06 |
Iestādes |
|
|
130 |
1.1.1.1.07 |
Komercsabiedrības |
|
|
140 |
1.1.1.1.08 |
Privātpersonas vai MVU |
|
|
150 |
1.1.1.1.09 |
Nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku |
|
|
160 |
1.1.1.1.10 |
Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības |
|
|
170 |
1.1.1.1.11 |
Posteņi, kas saistīti ar īpaši augstu risku |
|
|
180 |
1.1.1.1.12 |
Segtās obligācijas |
|
|
190 |
1.1.1.1.13 |
Prasījumi pret iestādēm un komercsabiedrībām, kam ir noteikts īstermiņa kredītnovērtējums |
|
|
200 |
1.1.1.1.14 |
Kolektīvu ieguldījumu uzņēmumi (KIU) |
|
|
210 |
1.1.1.1.15 |
Kapitāla vērtspapīri |
|
|
211 |
1.1.1.1.16 |
Citi posteņi |
|
|
220 |
1.1.1.2 |
Vērtspapīrošanas pozīcijas, SP |
|
|
230 |
1.1.1.2* |
no kā: atkārtota vērtspapīrošana |
|
|
240 |
2.1.1 |
Uz iekšējiem reitingiem balstītā pieeja (IRB) |
|
|
250 |
1.1.2.1 |
IRB pieeja gadījumos, ja neizmanto ne pašu aplēses attiecībā uz saistību nepildīšanas zaudējumiem (LGD), ne korekcijas pakāpes |
|
|
260 |
1.1.2.1.01 |
Centrālās valdības un centrālās bankas |
|
|
270 |
1.1.2.1.02 |
Iestādes |
|
|
280 |
1.1.2.1.03 |
Komercsabiedrības — MVU |
|
|
290 |
1.1.2.1.04 |
Komercsabiedrības — specializētā kreditēšana |
|
|
300 |
1.1.2.1.05 |
Komercsabiedrības — citi |
|
|
310 |
1.1.2.2 |
IRB pieejas gadījumos, ja izmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD un/vai korekcijas pakāpēm |
|
|
320 |
1.1.2.2.01 |
Centrālās valdības un centrālās bankas |
|
|
330 |
1.1.2.2.02 |
Iestādes |
|
|
340 |
1.1.2.2.03 |
Komercsabiedrības — MVU |
|
|
350 |
1.1.2.2.04 |
Komercsabiedrības — specializētā kreditēšana |
|
|
360 |
1.1.2.2.05 |
Komercsabiedrības — citi |
|
|
370 |
1.1.2.2.06 |
Privātpersonas vai MVU — nodrošināti ar nekustamo īpašumu (MVU) |
|
|
380 |
1.1.2.2.07 |
Privātpersonas vai MVU — nodrošināti ar nekustamo īpašumu (ne MVU) |
|
|
390 |
1.1.2.2.08 |
Privātpersonas vai MVU — atbilstīgi, atjaunojami |
|
|
400 |
1.1.2.2.09 |
Privātpersonas vai MVU — citi MVU |
|
|
410 |
1.1.2.2.10 |
Privātpersonas vai MVU — citi, kas nav MVU |
|
|
420 |
1.1.2.3 |
Kapitāla vērtspapīri — IRB |
|
|
430 |
1.1.2.4 |
Vērtspapīrošanas pozīcijas – IRB |
|
|
440 |
1.1.2.4* |
No kā: atkārtota vērtspapīrošana |
|
|
450 |
1.1.2.5 |
Citi aktīvi, kas nav kredītsaistības |
|
|
460 |
3.1.1 |
Riska darījumu vērtība iemaksām CCP saistību neizpildes fondā |
|
|
490 |
1.2 |
KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKAM |
|
|
500 |
1.2.1 |
Norēķinu/piegādes risks netirdzniecības portfelī |
|
|
510 |
2.2.1 |
Norēķinu/piegādes risks tirdzniecības portfelī |
|
|
520 |
1.3 |
KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA POZĪCIJAS RISKAM, ĀRVALSTU VALŪTAS RISKAM UN PREČU RISKAM |
|
|
530 |
1.3.1 |
Riska darījumu vērtība pozīcijas riskam, ārvalstu valūtas riskam un preču riskam saskaņā ar standartizēto pieeju (SP) |
|
|
540 |
1.3.1.1 |
Tirgoti parāda instrumenti |
|
|
550 |
1.3.1.2 |
Kapitāla vērtspapīri |
|
|
555 |
1.3.1.3 |
Īpaša pieeja pozīcijas riskam kolektīvu ieguldījumu uzņēmumos |
|
|
556 |
1.3.1.3* |
Izziņas postenis: kolektīvu ieguldījumu uzņēmumi, kas iegulda vienīgi tirgotos parāda instrumentos |
|
|
557 |
1.3.1.3** |
Izziņas postenis: Kolektīvu ieguldījumu uzņēmumi, kas iegulda vienīgi kapitāla vērtspapīru instrumentos vai jauktos instrumentos |
|
|
560 |
1.3.1.4 |
Ārvalstu valūta |
|
|
570 |
1.3.1.5 |
Preces |
|
|
580 |
1.3.2 |
Riska darījumu vērtība pozīcijas riskam, ārvalstu valūtas riskam un preču riskam saskaņā ar iekšējiem modeļiem (IM) |
|
|
590 |
1.4 |
KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA OPERACIONĀLAJAM RISKAM (OpR) |
|
|
600 |
1.4.1 |
OpR pamatrādītāja pieeja (PRP) |
|
|
610 |
2.4.1 |
OpR standartizētā pieeja (STP) / alternatīvās standartizētās pieejas (ASP) |
|
|
620 |
1.4.3 |
OpR attīstītās mērīšanas pieejas (AMP) |
|
|
630 |
1.5 |
PAPILDU RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA SAISTĪBĀ AR FIKSĒTIEM PIESKAITĀMAJIEM IZDEVUMIEM |
|
|
640 |
1.6 |
KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA KREDĪTA VĒRTĪBAS KOREKCIJAI |
|
|
650 |
1.6.1 |
Attīstītā metode |
|
|
660 |
2.6.1 |
Standartizētā metode |
|
|
670 |
1.6.3 |
Balstīta uz sākotnējās riska darījuma vērtības metodi (SRDVM) |
|
|
680 |
1.7 |
KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA, KAS SAISTĪTA AR LIELIEM RISKA DARĪJUMIEM TIRDZNIECĪBAS PORTFELĪ |
|
|
690 |
1.8 |
CITAS RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBAS |
|
|
710 |
1.8.2 |
No kā: stingrākas papildu prudenciālās prasības saskaņā ar 458. pantu |
|
|
720 |
1.8.2* |
No kā: prasības attiecībā uz lieliem riska darījumiem |
|
|
730 |
1.8.2** |
No kā: saistībā ar modificētām riska pakāpēm, lai ņemtu vērā mājokļu un komerciālo īpašumu aktīvu “burbuļus” |
|
|
740 |
1.8.2*** |
No kā: saistībā ar finanšu sektora iekšējiem riska darījumiem |
|
|
750 |
1.8.3 |
No kā: stingrākas papildu prudenciālās prasības saskaņā ar 459. pantu |
|
|
760 |
1.8.4 |
No kā: papildu riska darījumu vērtība saistībā ar KPR 3. pantu |
|
C 03.00 — KAPITĀLA RĀDĪTĀJI UN KAPITĀLA LĪMEŅI (CA3)
|
Rindas |
ID |
Postenis |
Summa |
|
010 |
1 |
Pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs |
|
|
020 |
2 |
Pirmā līmeņa pamata kapitāla pārpalikums (+)/ deficīts (-) |
|
|
030 |
3 |
Pirmā līmeņa kapitāla rādītājs |
|
|
040 |
4 |
Pirmā līmeņa kapitāla pārpalikums (+)/ deficīts (-) |
|
|
050 |
5 |
Kopējais kapitāla rādītājs |
|
|
060 |
6 |
Kopējā kapitāla pārpalikums (+)/ deficīts (-) |
|
|
Izziņas posteņi: kapitāla rādītāji saistībā ar otrā pīlāra korekcijām |
|||
|
070 |
7 |
Pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs, iekļaujot otrā pīlāra korekcijas |
|
|
080 |
8 |
Pirmā līmeņa pamata kapitāla mērķa rādītājs saistībā ar otrā pīlāra korekcijām |
|
|
090 |
9 |
Pirmā līmeņa kapitāla rādītājs, iekļaujot otrā pīlāra korekcijas |
|
|
100 |
10 |
Pirmā līmeņa kapitāla mērķa rādītājs saistībā ar otrā pīlāra korekcijām |
|
|
110 |
11 |
Kopējais kapitāla rādītājs, iekļaujot otrā pīlāra korekcijas |
|
|
120 |
12 |
Kopējais kapitāla mērķa rādītājs saistībā ar otrā pīlāra korekcijām |
|
C 04.00 — IZZIŅAS POSTEŅI (CA4)
|
Rinda |
ID |
Postenis |
Sleja |
|
Atliktā nodokļa aktīvi un saistības |
010 |
||
|
010 |
1. |
Kopējie atliktā nodokļa aktīvi |
|
|
020 |
1.1 |
Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija nav atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē |
|
|
030 |
1.2 |
Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri neizriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības |
|
|
040 |
1.3 |
Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības |
|
|
050 |
2. |
Kopējās atliktā nodokļa saistības |
|
|
060 |
2.1 |
Atliktā nodokļa saistības, kas nav atskaitāmas no atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē |
|
|
070 |
2.2 |
Atliktā nodokļa saistības, kas ir atskaitāmas no atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē |
|
|
080 |
2.2.1 |
Atskaitāmas atliktā nodokļa saistības, kas saistītas ar atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri neizriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības |
|
|
090 |
2.2.2 |
Atskaitāmas atliktā nodokļa saistības, kas saistītas ar atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības |
|
|
093 |
2.A |
Nodokļu pārmaksa un nodokļu zaudējumu pārnese uz iepriekšēju periodu |
|
|
096 |
2.B |
Atliktā nodokļa aktīvi, kuriem piemēro 250 % riska pakāpi |
|
|
097 |
2.C |
Atliktā nodokļa aktīvi, kuriem piemēro 0 % riska pakāpi |
|
|
Kredītriska korekcijas un paredzamie zaudējumi |
|||
|
100 |
3. |
IRB pārsniegums (+) vai deficīts (-): summa, par kādu kredītriska korekcijas, papildu vērtības korekcijas un citi pašu kapitāla samazinājumi pārsniedz vai veido deficītu attiecībā pret paredzamajiem zaudējumiem riska darījumos, kuros nav saistību neizpildes |
|
|
110 |
3.1 |
Kopējās kredītriska korekcijas, papildu vērtības korekcijas un citi pašu kapitāla samazinājumi, kas ir atbilstoši, lai tos iekļautu paredzamo zaudējumu summas aprēķinā |
|
|
120 |
3.1.1 |
Vispārējās kredītriska korekcijas |
|
|
130 |
3.1.2 |
Specifiskās kredītriska korekcijas |
|
|
131 |
3.1.3 |
Papildu vērtības korekcijas un citi pašu kapitāla samazinājumi |
|
|
140 |
3.2 |
Kopējie paredzamie zaudējumi, kas ir atbilstoši |
|
|
145 |
4. |
IRB pārsniegums (+) vai deficīts (-): summa, par kādu specifiskās kredītriska korekcijas pārsniedz vai veido deficītu attiecībā pret paredzamajiem zaudējumiem riska darījumos, kuros nav izpildītas saistības |
|
|
150 |
4.1 |
Specifiskās kredītriska korekcijas un pozīcijas, kurām piemēro līdzīgu procedūru |
|
|
155 |
4.2 |
Kopējie paredzamie zaudējumi, kas ir atbilstoši |
|
|
160 |
5. |
Riska darījumu riska svērtās vērtības, ko izmanto, lai aprēķinātu maksimālo robežvērtību tādam uzkrājumu pārsniegumam, kas ir atbilstošs kā otrā līmeņa kapitāls |
|
|
170 |
6. |
Kopējie bruto uzkrājumi, kas ir atbilstoši, lai tos iekļautu otrā līmeņa kapitālā |
|
|
180 |
7. |
Riska darījumu riska svērtās vērtības, ko izmanto, lai aprēķinātu maksimālo robežvērtību tādiem uzkrājumiem, kas ir atbilstoši kā otrā līmeņa kapitāls |
|
|
Sliekšņi pirmā līmeņa pamata kapitāla atskaitījumiem |
|||
|
190 |
8. |
Slieksnis, līdz kuram neatskaita līdzdalības tādās finanšu sektora sabiedrībās, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
|
200 |
9. |
Pirmā līmeņa pamata kapitāla 10 % slieksnis |
|
|
210 |
10. |
Pirmā līmeņa pamata kapitāla 17,65 % slieksnis |
|
|
225 |
11.1. |
Atbilstošs kapitāls būtisku līdzdalību ārpus finanšu sektora un lielo riska darījumu vajadzībām |
|
|
226 |
11.2. |
Atbilstošs kapitāls lielo riska darījumu vajadzībām |
|
|
Ieguldījumi tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|||
|
230 |
12. |
Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, atskaitot īsās pozīcijas |
|
|
240 |
12.1 |
Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
|
250 |
12.1.1 |
Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
|
260 |
12.1.2 |
(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām |
|
|
270 |
12.2 |
Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
|
280 |
12.2.1 |
Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
|
290 |
12.2.2 |
(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām |
|
|
291 |
12.3 |
Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
|
292 |
12.3.1 |
Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
|
293 |
12.3.2 |
(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām |
|
|
300 |
13. |
Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, atskaitot īsās pozīcijas |
|
|
310 |
13.1 |
Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
|
320 |
13.1.1 |
Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
|
330 |
13.1.2 |
(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām |
|
|
340 |
13.2 |
Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
|
350 |
13.2.1 |
Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
|
360 |
13.2.2 |
(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām |
|
|
361 |
13.3 |
Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
|
362 |
13.3.1 |
Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
|
363 |
13.3.2 |
(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām |
|
|
370 |
14. |
Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, atskaitot īsās pozīcijas |
|
|
380 |
14.1 |
Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
|
390 |
14.1.1 |
Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
|
400 |
14.1.2 |
(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām |
|
|
410 |
14.2 |
Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
|
420 |
14.2.1 |
Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
|
430 |
14.2.2 |
(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām |
|
|
431 |
14.3 |
Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
|
432 |
14.3.1 |
Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
|
433 |
14.3.2 |
(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām |
|
|
Ieguldījumi tādu finanšu sektora sabiedrību kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|||
|
440 |
15. |
Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, atskaitot īsās pozīcijas |
|
|
450 |
15.1 |
Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
|
460 |
15.1.1 |
Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
|
470 |
15.1.2 |
(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām |
|
|
480 |
15.2 |
Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
|
490 |
15.2.1 |
Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
|
500 |
15.2.2 |
(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām |
|
|
501 |
15.3 |
Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
|
502 |
15.3.1 |
Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
|
503 |
15.3.2 |
(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām |
|
|
510 |
16. |
Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, atskaitot īsās pozīcijas |
|
|
520 |
16.1 |
Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
|
530 |
16.1.1 |
Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
|
540 |
16.1.2 |
(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām |
|
|
550 |
16.2 |
Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
|
560 |
16.2.1 |
Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
|
570 |
16.2.2 |
(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām |
|
|
571 |
16.3 |
Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
|
572 |
16.3.1 |
Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
|
573 |
16.3.2 |
(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām |
|
|
580 |
17. |
Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, atskaitot īsās pozīcijas |
|
|
590 |
17.1 |
Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
|
600 |
17.1.1 |
Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
|
610 |
17.1.2 |
(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām |
|
|
620 |
17.2 |
Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
|
630 |
17.2.1 |
Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
|
640 |
17.2.2 |
(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām |
|
|
641 |
17.3 |
Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
|
642 |
17.3.1 |
Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
|
643 |
17.3.2 |
(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām |
|
|
Kopējā riska darījumu vērtība līdzdalībām, ko neatskaita no attiecīgās kapitāla kategorijas |
|||
|
650 |
18. |
Riska darījumu riska svērtās vērtības tām līdzdalībām finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, ko neatskaita no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla |
|
|
660 |
19. |
Riska darījumu riska svērtās vērtības tām līdzdalībām finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, ko neatskaita no iestādes pirmā līmeņa papildu kapitāla |
|
|
670 |
20. |
Riska darījumu riska svērtās vērtības tām līdzdalībām finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, ko neatskaita no iestādes otrā līmeņa kapitāla |
|
|
Atskaitījumu no pašu kapitāla pagaidu nepiemērošana |
|||
|
680 |
21. |
Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalību tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
|
690 |
22. |
Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalību tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
|
700 |
23. |
Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalību tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
|
710 |
24. |
Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalību tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
|
720 |
25. |
Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalību tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumentos, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
|
730 |
26. |
Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalību tādos otrā līmeņa kapitāla instrumentos, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
|
Kapitāla rezerves |
|||
|
740 |
27. |
Apvienoto rezervju prasība |
|
|
750 |
|
Kapitāla saglabāšanas rezerves |
|
|
760 |
|
Saglabāšanas rezerves saistībā ar dalībvalsts līmenī konstatēto makroprudenciālo vai sistēmisko risku |
|
|
770 |
|
Iestādes specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves |
|
|
780 |
|
Sistēmiskā riska rezerves |
|
|
800 |
|
Globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes rezerves |
|
|
810 |
|
Citas sistēmiski nozīmīgas iestādes rezerves |
|
|
Otrā pīlāra prasības |
|||
|
820 |
28. |
Pašu kapitāla prasības saistībā otrā pīlāra korekcijām |
|
|
Papildu informācija ieguldījumu brokeru sabiedrībām |
|||
|
830 |
29. |
Sākotnējais kapitāls |
|
|
840 |
30. |
Pašu kapitāls, ko aprēķina, balstoties uz fiksētiem pieskaitāmiem izdevumiem |
|
|
Papildu informācija, lai aprēķinātu pārskatu sniegšanas sliekšņus |
|||
|
850 |
31. |
Sākotnējie riska darījumi ārpus dalībvalsts |
|
|
860 |
32. |
Kopējās sākotnējās riska darījuma vērtības |
|
|
“Bāzele I” minimums |
|||
|
870 |
|
Korekcijas attiecībā uz kopējo pašu kapitālu |
|
|
880 |
|
Pašu kapitāls, kas ir pilnībā koriģēts atbilstoši “Bāzele I” minimumam |
|
|
890 |
|
Pašu kapitāla prasības “Bāzele I” minimumam |
|
|
900 |
|
Pašu kapitāla prasības “Bāzele I” minimumam – SP alternatīva |
|
|
910 |
|
Kopējā kapitāla deficīts attiecībā uz “Bāzele I” pašu kapitāla prasību minimumu |
|
C 05.01 — PĀREJAS NOTEIKUMI (CA5.1)
|
|
Pirmā līmeņa pamata kapitāla korekcijas |
Pirmā līmeņa papildu kapitāla korekcijas |
Otrā līmeņa kapitāla korekcijas |
Korekcijas, kas iekļautas riska svērtajos aktīvos (RSA) |
Izziņas posteņi |
|||
|
Piemērojamā procentuālā attiecība |
Atbilstošā summa bez pagaidu noteikumiem |
|||||||
|
Kods |
ID |
Postenis |
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
|
010 |
1. |
KOPĒJĀS KOREKCIJAS |
|
|
|
|
|
|
|
020 |
1.1 |
INSTRUMENTI, ATTIECĪBĀ UZ KURIEM PIEMĒROTAS TIESĪBAS SAGLABĀT IEPRIEKŠ SPĒKĀ ESOŠOS NOSACĪJUMUS |
saite uz {CA1;r220} |
saite uz {CA1;r660} |
saite uz {CA1;r880} |
|
|
|
|
030 |
1.1.1 |
Instrumenti, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus: instrumenti, kas uzskatāmi par valsts atbalstu |
|
|
|
|
|
|
|
040 |
1.1.1.1 |
Instrumenti, kas atzīstami par pašu kapitālu saskaņā ar Direktīvu 2006/48/EK |
|
|
|
|
|
|
|
050 |
1.1.1.2 |
Instrumenti, kurus emitējušas iestādes, kas ir inkorporētas dalībvalstī, uz kuru attiecas ekonomikas korekciju programma |
|
|
|
|
|
|
|
060 |
1.1.2 |
Instrumenti, kas nav uzskatāmi par valsts atbalstu |
saite uz {CA5.2;r010;c060} |
saite uz {CA5.2;r020;c060} |
saite uz {CA5.2;r090;c060} |
|
|
|
|
070 |
1.2 |
MAZĀKUMA LĪDZDALĪBAS DAĻAS UN EKVIVALENTI |
saite uz {CA1;r240} |
saite uz {CA1;r680} |
saite uz {CA1;r900} |
|
|
|
|
080 |
1.2.1 |
Kapitāla instrumenti un posteņi, kas nav atzīstami par mazākuma līdzdalības daļām |
|
|
|
|
|
|
|
090 |
1.2.2 |
Mazākuma līdzdalības daļu pārejas posma atzīšana konsolidētajā pašu kapitālā |
|
|
|
|
|
|
|
091 |
1.2.3 |
Atbilstīga pirmā līmeņa papildu kapitāla pārejas posma atzīšana konsolidētajā pašu kapitālā |
|
|
|
|
|
|
|
092 |
1.2.4 |
Atbilstīga otrā līmeņa kapitāla pārejas posma atzīšana konsolidētajā pašu kapitālā |
|
|
|
|
|
|
|
100 |
1.3 |
CITAS PĀREJAS POSMA KOREKCIJAS |
saite uz {CA1;r520} |
saite uz {CA1;r730} |
saite uz {CA1;r960} |
|
|
|
|
110 |
1.3.1 |
Nerealizētā peļņa un zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
120 |
1.3.1.1 |
Nerealizētā peļņa |
|
|
|
|
|
|
|
130 |
1.3.1.2 |
Nerealizētie zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
133 |
1.3.1.3. |
Nerealizētā peļņa no tādiem riska darījumiem ar centrālajām valdībām, kas klasificēti “pārdošanai pieejamo” kategorijā ES atzītajā 39. starptautiskajā grāmatvedības standartā |
|
|
|
|
|
|
|
136 |
1.3.1.4. |
Nerealizētie zaudējumi no tādiem riska darījumiem ar centrālajām valdībām, kas klasificēti “pārdošanai pieejamo” kategorijā ES atzītajā 39. starptautiskajā grāmatvedības standartā |
|
|
|
|
|
|
|
138 |
1.3.1.5. |
Patiesās vērtības peļņa un zaudējumi, kas rodas no iestādes pašas kredītriska saistībā ar no atvasinātajiem instrumentiem izrietošām saistībām |
|
|
|
|
|
|
|
140 |
1.3.2 |
Atskaitījumi |
|
|
|
|
|
|
|
150 |
1.3.2.1 |
Kārtējā finanšu gada zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
160 |
1.3.2.2 |
Nemateriālie aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
170 |
1.3.2.3 |
Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri neizriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības |
|
|
|
|
|
|
|
180 |
1.3.2.4 |
IRB deficīts: summa, par kādu uzkrājumi veido deficītu attiecībā pret paredzamajiem zaudējumiem |
|
|
|
|
|
|
|
190 |
1.3.2.5 |
Definētu pabalstu pensiju fondu aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
194 |
1.3.2.5* |
no kā: grozījumu ieviešana SGS Nr. 19 — pozitīvs postenis |
|
|
|
|
|
|
|
198 |
1.3.2.5** |
no kā: grozījumu ieviešana SGS Nr. 19 — negatīvs postenis |
|
|
|
|
|
|
|
200 |
1.3.2.6 |
Pašu instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
210 |
1.3.2.6.1 |
Pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
211 |
1.3.2.6.1** |
no kā: tiešas līdzdalības |
|
|
|
|
|
|
|
212 |
1.3.2.6.1* |
no kā: netiešas līdzdalības |
|
|
|
|
|
|
|
220 |
1.3.2.6.2 |
Pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
221 |
1.3.2.6.2** |
no kā: tiešas līdzdalības |
|
|
|
|
|
|
|
222 |
1.3.2.6.2* |
no kā: netiešas līdzdalības |
|
|
|
|
|
|
|
230 |
1.3.2.6.3 |
Pašu otrā līmeņa kapitāla instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
231 |
1.3.2.6.3* |
no kā: tiešas līdzdalības |
|
|
|
|
|
|
|
232 |
1.3.2.6.3** |
no kā: netiešas līdzdalības |
|
|
|
|
|
|
|
240 |
1.3.2.7 |
Savstarpējas līdzdalības |
|
|
|
|
|
|
|
250 |
1.3.2.7.1 |
Savstarpējas līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitālā |
|
|
|
|
|
|
|
260 |
1.3.2.7.1.1 |
Savstarpējas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
|
|
|
|
|
|
270 |
1.3.2.7.1.2 |
Savstarpējas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
|
|
|
|
|
|
280 |
1.3.2.7.2 |
Savstarpējas līdzdalības pirmā līmeņa papildu kapitālā |
|
|
|
|
|
|
|
290 |
1.3.2.7.2.1 |
Savstarpējas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
|
|
|
|
|
|
300 |
1.3.2.7.2.2 |
Savstarpējas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
|
|
|
|
|
|
310 |
1.3.2.7.3 |
Savstarpējas līdzdalības otrā līmeņa kapitālā |
|
|
|
|
|
|
|
320 |
1.3.2.7.3.1 |
Savstarpējas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
|
|
|
|
|
|
330 |
1.3.2.7.3.2 |
Savstarpējas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
|
|
|
|
|
|
340 |
1.3.2.8 |
Tādu finanšu sektora sabiedrību pašu kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
|
|
|
|
|
|
350 |
1.3.2.8.1 |
Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
|
|
|
|
|
|
360 |
1.3.2.8.2 |
Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
|
|
|
|
|
|
370 |
1.3.2.8.3 |
Tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
|
|
|
|
|
|
380 |
1.3.2.9 |
Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, un tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
|
|
|
|
|
|
385 |
1.3.2.9a |
Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības |
|
|
|
|
|
|
|
390 |
1.3.2.10 |
Tādu finanšu sektora sabiedrību pašu kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
|
|
|
|
|
|
400 |
1.3.2.10.1 |
Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
|
|
|
|
|
|
410 |
1.3.2.10.2 |
Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
|
|
|
|
|
|
420 |
1.3.2.10.3 |
Tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
|
|
|
|
|
|
425 |
1.3.2.11 |
Atbrīvojums attiecībā uz kapitāla līdzdalību apdrošināšanas sabiedrībās atskaitījumam no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem |
|
|
|
|
|
|
|
430 |
1.3.3 |
Papildu filtri un atskaitījumi |
|
|
|
|
|
|
|
440 |
1.3.4 |
Korekcijas saistībā ar 9. SFPS pārejas noteikumiem |
|
|
|
|
|
|
C 05.02 — INSTRUMENTI, ATTIECĪBĀ UZ KURIEM PIEMĒROTAS TIESĪBAS SAGLABĀT IEPRIEKŠ SPĒKĀ ESOŠOS NOSACĪJUMUS: INSTRUMENTI, KAS NAV UZSKATĀMI PAR VALSTS ATBALSTU (CA5.2.)
|
CA5.2 — Instrumenti, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus: instrumenti, kas nav uzskatāmi par valsts atbalstu |
Instrumentu summa plus attiecīgais akciju emisijas uzcenojums |
Ierobežojuma aprēķināšanas bāze |
Piemērojamā procentuālā attiecība |
Ierobežojums |
(–) Summa, kas pārsniedz ierobežojumus attiecībā uz tiesībām saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus |
Kopējā summa, attiecībā uz kuru piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus |
||
|
Kods |
ID |
Postenis |
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
|
010 |
1. |
Instrumenti, kuri atbilda Direktīvas 2006/48/EK 57. panta a) punktam |
|
|
|
|
|
saite uz {CA5.1;r060;c010} |
|
020 |
2. |
Instrumenti, kuri atbilda Direktīvas 2006/48/EK 57. panta ca) punktam un 154. panta 8. un 9. punktam, un kuriem piemēro 489. pantā noteikto ierobežojumu |
|
|
|
|
|
saite uz {CA5.1;r060;c020} |
|
030 |
2.1 |
Kopējie instrumenti bez atsaukšanas iespējas un dzēšanu veicinošiem nosacījumiem |
|
|
|
|
|
|
|
040 |
2.2. |
Tādi instrumenti ar atsaukšanas iespēju un dzēšanu veicinošiem nosacījumiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus |
|
|
|
|
|
|
|
050 |
2.2.1 |
Instrumenti, kuriem ir atsaukšanas iespēja, kas īstenojama pēc pārskata sniegšanas datuma, un kuri atbilst KPR 52. panta nosacījumiem pēc efektīvā termiņa datuma |
|
|
|
|
|
|
|
060 |
2.2.2 |
Instrumenti, kuriem ir atsaukšanas iespēja, kas īstenojama pēc pārskata sniegšanas datuma, un kuri neatbilst KPR 52. panta nosacījumiem pēc efektīvā termiņa datuma |
|
|
|
|
|
|
|
070 |
2.2.3 |
Instrumenti, kuriem ir atsaukšanas iespēja, kas bija īstenojama līdz 2011. gada 20. jūlijam vai šajā datumā, un kuri neatbilst KPR 52. panta nosacījumiem pēc efektīvā termiņa datuma |
|
|
|
|
|
|
|
080 |
2.3 |
Pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus, ierobežojuma pārsniegums |
|
|
|
|
|
|
|
090 |
3 |
Posteņi, kuri atbilda Direktīvas 2006/48/EK 57. panta e), f), g) vai h) punktam, ievērojot 490. pantā noteikto ierobežojumu |
|
|
|
|
|
saite uz {CA5.1;r060;c030} |
|
100 |
3.1 |
Kopējie posteņi bez dzēšanu veicinošiem nosacījumiem |
|
|
|
|
|
|
|
110 |
3.2 |
Tādi posteņi ar dzēšanu veicinošiem nosacījumiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus |
|
|
|
|
|
|
|
120 |
3.2.1 |
Posteņi, kuriem ir atsaukšanas iespēja, kas bija īstenojama pēc pārskata sniegšanas datuma, un kuri atbilst KPR 63. panta nosacījumiem pēc efektīvā termiņa datuma |
|
|
|
|
|
|
|
130 |
3.2.2 |
Posteņi, kuriem ir atsaukšanas iespēja, kas īstenojama pēc pārskata sniegšanas datuma, un kuri neatbilst KPR 63. panta nosacījumiem pēc efektīvā termiņa datuma |
|
|
|
|
|
|
|
140 |
3.2.3 |
Posteņi, kuriem ir atsaukšanas iespēja, kas bija īstenojama līdz 2011. gada 20. jūlijam vai šajā datumā, un kuri neatbilst KPR 63. panta nosacījumiem pēc efektīvā termiņa datuma |
|
|
|
|
|
|
|
150 |
3.3 |
Pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus, ierobežojuma pārsniegums |
|
|
|
|
|
|
C 06.01 — GRUPAS MAKSĀTSPĒJA: INFORMĀCIJA PAR RADNIECĪGĀM SABIEDRĪBĀM KOPĀ (GS kopā)
|
|
INFORMĀCIJA PAR SABIEDRĪBU DEVUMU GRUPAS MAKSĀTSPĒJĀ |
KAPITĀLA REZERVES |
||||||||||||||||||||||
|
KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA |
|
ATBILSTĪGS PAŠU KAPITĀLS, KAS IETVERTS KONSOLIDĒTAJĀ PAŠU KAPITĀLĀ |
|
KONSOLIDĒTAIS PAŠU KAPITĀLS |
|
APVIENOTO REZERVJU PRASĪBA |
|
|||||||||||||||||
|
KREDĪTRISKS; DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS; ATGŪSTAMĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKS, NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES UN NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKS |
POZĪCIJAS RISKS, ĀRVALSTU VALŪTAS RISKS UN PREČU RISKS |
OPERACIONĀLAIS RISKS |
CITAS RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBAS |
ATBILSTĪGI PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLA INSTRUMENTI, KAS IETVERTI KONSOLIDĒTAJĀ PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLĀ |
|
ATBILSTĪGI PAŠU KAPITĀLA INSTRUMENTI, KAS IETVERTI KONSOLIDĒTAJĀ OTRĀ LĪMEŅA KAPITĀLĀ |
IZZIŅAS POSTENIS: NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA (–) / (+) NEGATĪVA NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA |
NO KĀ: PIRMĀ LĪMEŅA PAMATA KAPITĀLS |
NO KĀ: PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLS |
NO KĀ: DEVUMS KONSOLIDĒTAJĀ REZULTĀTĀ |
NO KĀ: (–) NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA / (+) NEGATĪVA NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA |
KAPITĀLA SAGLABĀŠANAS REZERVES |
IESTĀDES SPECIFISKĀS PRETCIKLISKĀS KAPITĀLA REZERVES |
SAGLABĀŠANAS REZERVES SAISTĪBĀ AR DALĪBVALSTS LĪMENĪ KONSTATĒTO MAKROPRUDENCIĀLO VAI SISTĒMISKO RISKU |
SISTĒMISKĀ RISKA REZERVES |
GLOBĀLAS SISTĒMISKI NOZĪMĪGAS IESTĀDES REZERVES |
CITAS SISTĒMISKI NOZĪMĪGAS IESTĀDES REZERVES |
|||||||
|
MAZĀKUMA LĪDZDALĪBAS DAĻAS, KAS IETVERTAS KONSOLIDĒTAJĀ PIRMĀ LĪMEŅA PAMATA KAPITĀLĀ |
ATBILSTĪGI PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLA INSTRUMENTI, KAS IETVERTI KONSOLIDĒTAJĀ PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLĀ |
|||||||||||||||||||||||
|
250 |
260 |
270 |
280 |
290 |
300 |
310 |
320 |
330 |
340 |
350 |
360 |
370 |
380 |
390 |
400 |
410 |
420 |
430 |
440 |
450 |
470 |
480 |
||
|
010 |
KOPĀ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
C 06.02 — GRUPAS MAKSĀTSPĒJA: INFORMĀCIJA PAR RADNIECĪGĀM SABIEDRĪBĀM (GS)
|
SABIEDRĪBAS, KAS IETILPST KONSOLIDĀCIJAS TVĒRUMĀ |
INFORMĀCIJA PAR SABIEDRĪBĀM, KAM PIEMĒRO PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS |
INFORMĀCIJA PAR SABIEDRĪBU DEVUMU GRUPAS MAKSĀTSPĒJĀ |
KAPITĀLA REZERVES |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
NOSAUKUMS |
KODS |
LEI kods |
IESTĀDE VAI EKVIVALENTS: (JĀ/NĒ) |
DATU TVĒRUMS: SOLO PILNĪBĀ KONSOLIDĒTI (SP) VAI SOLO DAĻĒJI KONSOLIDĒTI (SD) |
VALSTS KODS |
LĪDZDALĪBAS DAĻA (%) |
KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA |
|
PAŠU KAPITĀLS |
|
|
KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA |
|
ATBILSTĪGS PAŠU KAPITĀLS, KAS IETVERTS KONSOLIDĒTAJĀ PAŠU KAPITĀLĀ |
|
KONSOLIDĒTAIS PAŠU KAPITĀLS |
|
APVIENOTO REZERVJU PRASĪBAS |
|
||||||||||||||||||||||||||||
|
KREDĪTRISKS; DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS; ATGŪSTAMĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKS, NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES UN NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKS |
POZĪCIJAS RISKS, ĀRVALSTU VALŪTAS RISKS UN PREČU RISKS |
OPERACIONĀLAIS RISKS |
CITAS RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBAS |
|
KOPĒJAIS PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLS |
|
|
OTRĀ LĪMEŅA KAPITĀLS |
|
KREDĪTRISKS; DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS; ATGŪSTAMĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKS, NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES UN NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKS |
POZĪCIJAS RISKS, ĀRVALSTU VALŪTAS RISKS UN PREČU RISKS |
OPERACIONĀLAIS RISKS |
CITAS RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBAS |
ATBILSTĪGI PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLA INSTRUMENTI, KAS IETVERTI KONSOLIDĒTAJĀ PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLĀ |
|
ATBILSTĪGI PAŠU KAPITĀLA INSTRUMENTI, KAS IETVERTI KONSOLIDĒTAJĀ OTRĀ LĪMEŅA KAPITĀLĀ |
IZZIŅAS POSTENIS: NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA (–) / (+) NEGATĪVA NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA |
NO KĀ: PIRMĀ LĪMEŅA PAMATA KAPITĀLS |
NO KĀ: PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLS |
NO KĀ: DEVUMS KONSOLIDĒTAJĀ REZULTĀTĀ |
NO KĀ: (–) NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA / (+) NEGATĪVA NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA |
KAPITĀLA SAGLABĀŠANAS REZERVES |
IESTĀDES SPECIFISKĀS PRETCIKLISKĀS KAPITĀLA REZERVES |
SAGLABĀŠANAS REZERVES SAISTĪBĀ AR DALĪBVALSTS LĪMENĪ KONSTATĒTO MAKROPRUDENCIĀLO VAI SISTĒMISKO RISKU |
SISTĒMISKĀ RISKA REZERVES |
GLOBĀLAS SISTĒMISKI NOZĪMĪGAS IESTĀDES REZERVES |
CITAS SISTĒMISKI NOZĪMĪGAS IESTĀDES REZERVES |
||||||||||||||||||||
|
|
PIRMĀ LĪMEŅA PAMATA KAPITĀLS |
|
PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLS |
|
MAZĀKUMA LĪDZDALĪBAS DAĻAS, KAS IETVERTAS KONSOLIDĒTAJĀ PIRMĀ LĪMEŅA PAMATA KAPITĀLĀ |
ATBILSTĪGI PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLA INSTRUMENTI, KAS IETVERTI KONSOLIDĒTAJĀ PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLĀ |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
NO KĀ: ATBILSTĪGS PAŠU KAPITĀLS |
SAISTĪTI PAŠU KAPITĀLA INSTUMENTI, ATTIECĪGĀ NESADALĪTĀ PEĻŅA UN AKCIJU EMISIJAS UZCENOJUMA KONTI |
NO KĀ: ATBILSTĪGS PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLS |
SAISTĪTI PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLA INSTRUMENTI, ATTIECĪGĀ NESADALĪTĀ PEĻŅA UN AKCIJU EMISIJAS UZCENOJUMA KONTI |
NO KĀ: MAZĀKUMA LĪDZDALĪBAS DAĻAS |
SAISTĪTI PAŠU KAPITĀLA INSTRUMENTI, ATTIECĪGĀ NESADALĪTĀ PEĻŅA, AKCIJU EMISIJAS UZCENOJUMA KONTI UN CITAS REZERVES |
NO KĀ: ATBILSTĪGS PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLS |
NO KĀ: ATBILSTĪGS OTRĀ LĪMEŅA KAPITĀLS |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
010 |
020 |
025 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
080 |
090 |
100 |
110 |
120 |
130 |
140 |
150 |
160 |
170 |
180 |
190 |
200 |
210 |
220 |
230 |
240 |
250 |
260 |
270 |
280 |
290 |
300 |
310 |
320 |
330 |
340 |
350 |
360 |
370 |
380 |
390 |
400 |
410 |
420 |
430 |
440 |
450 |
470 |
480 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
C 07.00 — KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR SA)
SP riska darījumu kategorija
|
|
|
SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM |
(-) VĒRTĪBAS KOREKCIJAS UN UZKRĀJUMI, KAS SAISTĪTI AR SĀKOTNĒJO RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBU |
RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA BEZ VĒRTĪBAS KOREKCIJĀM UN UZKRĀJUMIEM |
KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU |
NETO RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PĒC KRM AIZSTĀŠANAS IETEKMES, PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM |
KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS METODES, KAS IETEKMĒ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBU: FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA. FINANŠU NODROŠINĀJUMA PAPLAŠINĀTĀ METODE |
PILNĪBĀ KORIĢĒTĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA (E*) |
ĀRPUSBILANCES POSTEŅU PILNĪBĀ KORIĢĒTĀS RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBAS SADALĪJUMS PA KOREKCIJAS PAKĀPĒM |
RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA |
|
RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PIRMS MVU ATBALSTA FAKTORA |
RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PĒC MVU ATBALSTA FAKTORA |
|
|||||||||||
|
NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA: KORIĢĒTĀS VĒRTĪBAS (Ga) |
FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA. |
RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRM |
RISKA DARĪJUMA SVĀRSTĪGUMA KOREKCIJA |
(-) FINANŠU NODROŠINĀJUMS: KORIĢĒTĀ VĒRTĪBA (Cvam) |
0 % |
20 % |
50 % |
100 % |
NO KĀ: RODAS NO DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKA |
NO KĀ: AR KREDĪTNOVĒRTĒJUMU, KO VEIC NORĪKOTA ĀKNI |
NO KĀ: AR KREDĪTNOVĒRTĒJUMU, KAS IEGŪTS NO CENTRĀLĀS VALDĪBAS |
||||||||||||||
|
(-) GARANTIJAS |
(-) KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI |
(-) FINANŠU NODROŠINĀJUMS: VIENKĀRŠĀ METODE |
(-) CITA FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA |
(–) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ |
IENĀKOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ (+) |
|
(-) NO KĀ: SVĀRSTĪBU UN TERMIŅA KOREKCIJAS |
||||||||||||||||||
|
010 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
080 |
090 |
100 |
110 |
120 |
130 |
140 |
150 |
160 |
170 |
180 |
190 |
200 |
210 |
215 |
220 |
230 |
240 |
||
|
010 |
KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Šūna saistīta ar CA |
|
|
|
015 |
no kā: riska darījumi, kuros nav izpildītas saistības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
020 |
no kā: MVU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
030 |
no kā: riska darījumi, kam piemēro MVU atbalsta faktoru |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
040 |
no kā: nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku — mājokļa nekustamais īpašums |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
050 |
no kā: riska darījumi (pastāvīgi, daļēji izmantojot standartizēto pieeju) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
060 |
no kā: riska darījumi, kam piemēro standartizēto pieeju ar uzraudzības iestādes iepriekšēju atļauju veikt secīgu IRB izmantošanu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA DARĪJUMU VEIDIEM: |
|||||||||||||||||||||||||
|
070 |
Bilances riska darījumi, kas pakļauti kredītriskam |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
080 |
Ārpusbilances riska darījumi, kas pakļauti kredītriskam |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Riska darījumi / darījumi, kas pakļauti darījuma partnera kredītriskam |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
090 |
Vērtspapīru finansēšanas darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
100 |
no kā: tiek veikta centrālā tīrvērte, izmantojot atbilstīgu centrālo darījumu partneri (QCCP) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
110 |
Atvasinātie instrumenti un ilgstošo norēķinu darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
120 |
no kā: tiek veikta centrālā tīrvērte, izmantojot atbilstīgu centrālo darījumu partneri (QCCP) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
130 |
No dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA PAKĀPĒM: |
|||||||||||||||||||||||||
|
140 |
0 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
150 |
2 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
160 |
4 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
170 |
10 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
180 |
20 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
190 |
35 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
200 |
50 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
210 |
70 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
220 |
75 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
230 |
100 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
240 |
150 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
250 |
250 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
260 |
370 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
270 |
1 250 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
280 |
Citas riska pakāpes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
IZZIŅAS POSTEŅI |
|||||||||||||||||||||||||
|
290 |
Riska darījumi, kas nodrošināti ar komerciālā nekustamā īpašuma hipotēku |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
300 |
Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības un kuriem piemēro 100 % riska pakāpi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
310 |
Riska darījumi, kas nodrošināti ar mājokļa hipotēku |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
320 |
Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības un kuriem piemēro 150 % riska pakāpi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
C 08.01 — KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: IRB PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR IRB 1)
IRB riska darījumu kategorija:
pašu aplēses attiecībā uz LGD un/vai korekcijas pakāpes:
|
|
IEKŠĒJO REITINGU SISTĒMA |
SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM |
KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU |
RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PĒC KRM AIZSTĀŠANAS IETEKMES, PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM |
|
RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA |
|
KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS METODES, KAS ŅEMTAS VĒRĀ LGD APLĒSĒS, ATSKAITOT DIVKĀRŠĀS SAISTĪBU NEIZPILDES PROCEDŪRU |
KAM PIEMĒRO DIVKĀRŠĀS SAISTĪBU NEIZPILDES PROCEDŪRU |
RISKA DARĪJUMU SVĒRTIE VIDĒJIE LGD (%) |
RISKA DARĪJUMU SVĒRTIE VIDĒJIE LGD (%) LIELĀM FINANŠU SEKTORA SABIEDRĪBĀM UN NEREGULĒTĀM FINANŠU SABIEDRĪBĀM |
RISKA DARĪJUMU SVĒRTĀ VIDĒJĀ TERMIŅA VĒRTĪBA (DIENAS) |
RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PIRMS MVU ATBALSTA FAKTORA |
RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PĒC MVU ATBALSTA FAKTORA |
IZZIŅAS POSTEŅI: |
|||||||||||||||||
|
NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA |
(-) CITA FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA |
RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRM |
IZMANTOTAS PAŠU APLĒSES ATTIECĪBĀ UZ LGD: NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA |
FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA |
NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA |
PAREDZAMO ZAUDĒJUMU APMĒRS |
(–) VĒRTĪBAS KOREKCIJAS UN UZKRĀJUMI |
PARĀDNIEKU SKAITS |
||||||||||||||||||||||||
|
PD, KAS NOTEIKTA PARĀDNIEKU KATEGORIJAI VAI PORTFELIM (%) |
|
NO KĀ: LIELĀS FINANŠU SEKTORA SABIEDRĪBAS UN NEREGULĒTAS FINANŠU SABIEDRĪBAS |
(-) GARANTIJAS |
(-) KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI |
(–) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ |
IENĀKOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ (+) |
NO KĀ: ĀRPUSBILANCES POSTEŅI |
NO KĀ: ĀRPUSBILANCES POSTEŅI |
NO KĀ: RODAS NO DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKA |
NO KĀ: LIELĀS FINANŠU SEKTORA SABIEDRĪBAS UN NEREGULĒTAS FINANŠU SABIEDRĪBAS |
GARANTIJAS |
KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI |
IZMANTOTAS PAŠU APLĒSES ATTIECĪBĀ UZ LGD: CITA FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA |
ATBILSTOŠS FINANŠU NODROŠINĀJUMS |
CITS ATBILSTOŠS NODROŠINĀJUMS |
|
NO KĀ: LIELĀS FINANŠU SEKTORA SABIEDRĪBAS UN NEREGULĒTAS FINANŠU SABIEDRĪBAS |
|||||||||||||||
|
NEKUSTAMAIS ĪPAŠUMS |
CITS LIETISKAIS NODROŠINĀJUMS |
DEBITORU PARĀDI |
||||||||||||||||||||||||||||||
|
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
080 |
090 |
100 |
110 |
120 |
130 |
140 |
150 |
160 |
170 |
180 |
190 |
200 |
210 |
220 |
230 |
240 |
250 |
255 |
260 |
270 |
280 |
290 |
300 |
||
|
010 |
KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Šūna saistīta ar CA |
|
|
|
|
|
015 |
no kā: riska darījumi, kam piemēro MVU atbalsta faktoru |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA DARĪJUMU VEIDIEM: |
|||||||||||||||||||||||||||||||
|
020 |
Bilances posteņi, kas pakļauti kredītriskam |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
030 |
Ārpusbilances posteņi, kas pakļauti kredītriskam |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Riska darījumi / darījumi, kas pakļauti darījuma partnera kredītriskam |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
040 |
Vērtspapīru finansēšanas darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
050 |
Atvasinātie instrumenti un ilgstošo norēķinu darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
060 |
No dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
070 |
RISKA DARĪJUMI, KAS IEDALĪTI PARĀDNIEKU KATEGORIJĀS VAI PORTFEĻOS: KOPĀ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
080 |
SPECIALIZĒTĀS KREDITĒŠANAS IEDALĪJUMA KRITĒRIJI: KOPĀ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA PAKĀPĒM SASKAŅĀ AR SPECIALIZĒTĀS KREDITĒŠANAS IEDALĪJUMA KRITĒRIJIEM: |
|||||||||||||||||||||||||||||||
|
090 |
RISKA PAKĀPE: 0 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
100 |
50 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
110 |
70 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
120 |
No kā: kategorijā Nr. 1 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
130 |
90 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
140 |
115 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
150 |
250 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
160 |
ALTERNATĪVĀ PROCEDŪRA: NODROŠINĀTI AR NEKUSTAMO ĪPAŠUMU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
170 |
TĀDI RISKA DARĪJUMI NO NEAPMAKSĀTĀM PIEGĀDĒM, KUROS PIEMĒRO RISKA PAKĀPES SASKAŅĀ AR ALTERNATĪVO PROCEDŪRU VAI 100 % APMĒRĀ, UN CITI RISKA DARĪJUMI, UZ KURIEM ATTIECAS RISKA PAKĀPES |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
180 |
ATGŪSTAMĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKS: NOPIRKTIE DEBITORU PARĀDI KOPĀ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
C 08.02 — KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: IRB PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM — SADALĪJUMS PA PARĀDNIEKU KATEGORIJĀM VAI PORTFEĻIEM (CR IRB 2)
IRB riska darījumu kategorija:
pašu aplēses attiecībā uz LGD un/vai korekcijas pakāpes:
|
PARĀDNIEKA KATEGORIJA (KĀRTAS NUMURS) |
IEKŠĒJO REITINGU SISTĒMA |
SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM |
KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU |
RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PĒC KRM AIZSTĀŠANAS IETEKMES, PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM |
|
RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA |
|
KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS METODES, KAS ŅEMTAS VĒRĀ LGD APLĒSĒS, ATSKAITOT DIVKĀRŠĀS SAISTĪBU NEIZPILDES PROCEDŪRU |
KAM PIEMĒRO DIVKĀRŠĀS SAISTĪBU NEIZPILDES PROCEDŪRU |
RISKA DARĪJUMU SVĒRTIE VIDĒJIE LGD (%) |
RISKA DARĪJUMU SVĒRTIE VIDĒJIE LGD (%) LIELĀM FINANŠU SEKTORA SABIEDRĪBĀM UN NEREGULĒTĀM FINANŠU SABIEDRĪBĀM |
RISKA DARĪJUMU SVĒRTĀ VIDĒJĀ TERMIŅA VĒRTĪBA (DIENAS) |
RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PIRMS MVU ATBALSTA FAKTORA |
RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PĒC MVU ATBALSTA FAKTORA |
IZZIŅAS POSTEŅI: |
||||||||||||||||
|
NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA |
(-) CITA FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA |
RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRM |
IZMANTOTAS PAŠU APLĒSES ATTIECĪBĀ UZ LGD: NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA |
FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA |
NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA |
PAREDZAMO ZAUDĒJUMU APMĒRS |
(–) VĒRTĪBAS KOREKCIJAS UN UZKRĀJUMI |
PARĀDNIEKU SKAITS |
|||||||||||||||||||||||
|
PD, KAS NOTEIKTA PARĀDNIEKU KATEGORIJAI VAI PORTFELIM (%) |
|
NO KĀ: LIELĀS FINANŠU SEKTORA SABIEDRĪBAS UN NEREGULĒTAS FINANŠU SABIEDRĪBAS |
(-) GARANTIJAS |
(-) KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI |
(–) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ |
IENĀKOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ (+) |
NO KĀ: ĀRPUSBILANCES POSTEŅI |
NO KĀ: ĀRPUSBILANCES POSTEŅI |
NO KĀ: RODAS NO DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKA |
NO KĀ: LIELĀS FINANŠU SEKTORA SABIEDRĪBAS UN NEREGULĒTAS FINANŠU SABIEDRĪBAS |
GARANTIJAS |
KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI |
IZMANTOTAS PAŠU APLĒSES ATTIECĪBĀ UZ LGD: CITA FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA |
ATBILSTOŠS FINANŠU NODROŠINĀJUMS |
CITS ATBILSTOŠS NODROŠINĀJUMS |
|
NO KĀ: LIELĀS FINANŠU SEKTORA SABIEDRĪBAS UN NEREGULĒTAS FINANŠU SABIEDRĪBAS |
||||||||||||||
|
NEKUSTAMAIS ĪPAŠUMS |
CITS LIETISKAIS NODROŠINĀJUMS |
DEBITORU PARĀDI |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
005 |
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
080 |
090 |
100 |
110 |
120 |
130 |
140 |
150 |
160 |
170 |
180 |
190 |
200 |
210 |
220 |
230 |
240 |
250 |
255 |
260 |
270 |
280 |
290 |
300 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
C 09.01 — RISKA DARĪJUMU ĢEOGRĀFISKAIS SADALĪJUMS PĒC PARĀDNIEKA REZIDENCES VIETAS: SP RISKA DARĪJUMI (CR GB 1)
Valsts:
|
|
SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM |
Riska darījumi, kuros nav izpildītas saistības |
Novērotās jaunās saistību neizpildes konkrētajā laika posmā |
Vispārējās kredītriska korekcijas |
Specifiskās kredītriska korekcijas |
No kā: norakstījumi |
Kredītriska korekcijas / norakstījumi attiecībā uz novērotām jaunām saistību neizpildēm |
RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA |
RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PIRMS MVU ATBALSTA FAKTORA |
RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PĒC MVU ATBALSTA FAKTORA |
|
|
010 |
020 |
040 |
050 |
055 |
060 |
070 |
075 |
080 |
090 |
||
|
010 |
Centrālās valdības vai centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
020 |
Reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
030 |
Publiskā sektora struktūras |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
040 |
Daudzpusējās attīstības bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
050 |
Starptautiskās organizācijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
060 |
Iestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
070 |
Komercsabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
075 |
no kā: MVU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
080 |
Privātpersonas vai MVU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
085 |
no kā: MVU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
090 |
Nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
095 |
no kā: MVU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
100 |
Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
110 |
Posteņi, kas saistīti ar īpaši augstu risku |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
120 |
Segtās obligācijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
130 |
Prasījumi pret iestādēm un komercsabiedrībām, kam ir noteikts īstermiņa kredītnovērtējums |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
140 |
Kolektīvu ieguldījumu uzņēmumi (KIU) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
150 |
Kapitāla vērtspapīru riska darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
160 |
Citi riska darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
170 |
Kopējie riska darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
C 09.02 — RISKA DARĪJUMU ĢEOGRĀFISKAIS SADALĪJUMS PĒC PARĀDNIEKA REZIDENCES VIETAS: IRB RISKA DARĪJUMI (CR GB 2)
Valsts:
|
|
SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM |
No kā: saistību neizpilde |
Novērotās jaunās saistību neizpildes konkrētajā laika posmā |
Vispārējās kredītriska korekcijas |
Specifiskās kredītriska korekcijas |
No kā: norakstījumi |
Kredītriska korekcijas / norakstījumi attiecībā uz novērotām jaunām saistību neizpildēm |
PD, KAS NOTEIKTA PARĀDNIEKU KATEGORIJAI VAI PORTFELIM (%) |
RISKA DARĪJUMU SVĒRTIE VIDĒJIE LGD (%) |
No kā: saistību neizpilde |
RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA |
RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PIRMS MVU ATBALSTA FAKTORA |
No kā: saistību neizpilde |
RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PĒC MVU ATBALSTA FAKTORA |
PAREDZAMO ZAUDĒJUMU APMĒRS |
|
|
010 |
030 |
040 |
050 |
055 |
060 |
070 |
080 |
090 |
100 |
105 |
110 |
120 |
125 |
130 |
||
|
010 |
Centrālās valdības vai centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
020 |
Iestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
030 |
Komercsabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
042 |
no kā: specializētā kreditēšana (izņemot SK, kam piemēro iedalījuma kritērijus) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
045 |
no kā: specializētā kreditēšana, kam piemēro iedalījuma kritērijus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
050 |
no kā: MVU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
060 |
Privātpersonas vai MVU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
070 |
Nodrošināti ar nekustamo īpašumu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
080 |
MVU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
090 |
Nav MVU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
100 |
Atbilstīgi atjaunojami |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
110 |
Privātpersonas vai MVU — citi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
120 |
MVU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
130 |
Nav MVU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
140 |
Kapitāla vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
150 |
Kopējie riska darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
C 09.04 – TO KREDĪTRISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS, KURI IR NOZĪMĪGI PRETCIKLISKO REZERVJU APRĒĶINĀŠANAI PA VALSTĪM UN IESTĀDES SPECIFISKO PRETICKLISKO REZERVJU (CCB) NORMAS APRĒĶINĀŠANAI
|
Valsts: |
|
|
||
|
|
||||
|
|
Summa |
Procenti |
Kvalitatīvā informācija |
|
|
010 |
020 |
030 |
||
|
Attiecīgie kredītriska darījumi — kredītrisks |
|
|||
|
010 |
Riska darījumu vērtība saskaņā ar standartizēto pieeju |
|
|
|
|
020 |
Riska darījumu vērtība saskaņā ar IRB pieeju |
|
|
|
|
Attiecīgie kredītriska darījumi — tirgus risks |
|
|||
|
030 |
Tirdzniecības portfeļa riska darījumu garo un īso pozīciju summa standartizētām pieejām |
|
|
|
|
040 |
Tirdzniecības portfeļa riska darījumu vērtība (iekšējo modeļu vajadzībām) |
|
|
|
|
Attiecīgie kredītriska darījumi — vērtspapīrošana |
|
|||
|
050 |
Vērtspapīrošanas pozīciju riska darījumu vērtība banku portfelī saskaņā ar standartizēto pieeju |
|
|
|
|
060 |
Vērtspapīrošanas pozīciju riska darījumu vērtība banku portfelī saskaņā ar IRB pieeju |
|
|
|
|
Pašu kapitāla prasības un svērumi |
|
|||
|
070 |
Kopējās pašu kapitāla prasības CCB |
|
|
|
|
080 |
Pašu kapitāla prasības attiecīgajiem kredītriska darījumiem — kredītrisks |
|
|
|
|
090 |
Pašu kapitāla prasības attiecīgajiem kredītriska darījumiem — tirgus risks |
|
|
|
|
100 |
Pašu kapitāla prasības attiecīgajiem kredītriska darījumiem — vērtspapīrošanas pozīcijas banku portfelī |
|
|
|
|
110 |
Pašu kapitāla prasību svērumi |
|
|
|
|
Pretciklisko kapitāla rezervju normas |
|
|||
|
120 |
Pretciklisko kapitāla rezervju norma, ko noteikusi izraudzīta iestāde |
|
|
|
|
130 |
Pretciklisko kapitāla rezervju norma, ko piemēro attiecīgās iestādes valstij |
|
|
|
|
140 |
Iestādes specifisko pretciklisko kapitāla rezervju norma |
|
|
|
|
2 % sliekšņa izmantošana |
|
|||
|
150 |
2 % sliekšņa izmantošana vispārēja kredītriska darījumam |
|
|
|
|
160 |
2 % sliekšņa izmantošana tirdzniecības portfeļa darījumam |
|
|
|
C 10.01 — KREDĪTRISKS: KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRI — IRB PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR EQU IRB 1)
|
|
IEKŠĒJO REITINGU SISTĒMA |
SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM |
KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU |
RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA |
RISKA DARĪJUMU SVĒRTIE VIDĒJIE LGD (%) |
RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA |
IZZIŅAS POSTENIS: |
|||
|
NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA |
RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRM |
PAREDZAMO ZAUDĒJUMU APMĒRS |
||||||||
|
PD, KAS NOTEIKTA PARĀDNIEKU KATEGORIJAI (%) |
(-) GARANTIJAS |
(-) KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI |
(–) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ |
|||||||
|
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
080 |
090 |
||
|
010 |
KOPĒJIE IRB KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRU RISKA DARĪJUMI |
|
|
|
|
|
|
|
Šūna saistīta ar CA |
|
|
020 |
PD/LGD PIEEJA: KOPĀ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
050 |
VIENKĀRŠĀ RISKA PAKĀPES PIEEJA: KOPĀ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
060 |
KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA PAKĀPĒM SASKAŅĀ AR VIENKĀRŠO RISKA PAKĀPES PIEEJU |
|||||||||
|
070 |
RISKA PAKĀPE: 190 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
080 |
290 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
090 |
370 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
100 |
IEKŠĒJO MODEĻU PIEEJA |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
110 |
KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRU RISKA DARĪJUMI, KAM PIEMĒRO RISKA PAKĀPES |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
C 10.02 — KREDĪTRISKS: KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRI — IRB PIEEJAS KAPITĀLA PRASĪBĀM. KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA PARĀDNIEKU KATEGORIJĀM SASKAŅĀ AR PD/LGD PIEEJU (CR EQU IRB 2)
|
PARĀDNIEKA KATEGORIJA (RINDAS IDENTIFIKATORS) |
IEKŠĒJO REITINGU SISTĒMA |
SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM |
KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU |
RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA |
RISKA DARĪJUMU SVĒRTIE VIDĒJIE LGD (%) |
RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA |
IZZIŅAS POSTENIS: |
||
|
NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA |
RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRM |
PAREDZAMO ZAUDĒJUMU APMĒRS |
|||||||
|
PD, KAS NOTEIKTA PARĀDNIEKU KATEGORIJAI (%) |
(-) GARANTIJAS |
(-) KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI |
(–) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ |
||||||
|
005 |
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
080 |
090 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
C 11.00 — NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKS (CR SETT)
|
|
DARĪJUMI, KUROS NAV NOKĀRTOTI NORĒĶINI UN KURI NOVĒRTĒTI NORĒĶINU CENĀ |
DARĪJUMU, KUROS NAV NOKĀRTOTI NORĒĶINI, RADĪTIE CENAS ATŠĶIRĪBAS RISKA DARĪJUMI |
PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS |
KOPĒJĀ NORĒĶINU RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA |
|
|
010 |
020 |
030 |
040 |
||
|
010 |
Kopējie netirdzniecības portfelī esošie darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini |
|
|
|
Šūna saistīta ar CA |
|
020 |
Darījumi, kuros nav nokārti norēķini līdz 4 dienām (pakāpe 0 %) |
|
|
|
|
|
030 |
Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini no 5 līdz 15 dienām (pakāpe 8 %) |
|
|
|
|
|
040 |
Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini no 16 līdz 30 dienām (pakāpe 50 %) |
|
|
|
|
|
050 |
Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini no 31 līdz 45 dienām (pakāpe 75 %) |
|
|
|
|
|
060 |
Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini 46 vai vairāk dienas (pakāpe 100 %) |
|
|
|
|
|
070 |
Kopējie tirdzniecības portfelī esošie darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini |
|
|
|
Šūna saistīta ar CA |
|
080 |
Darījumi, kuros nav nokārti norēķini līdz 4 dienām (pakāpe 0 %) |
|
|
|
|
|
090 |
Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini no 5 līdz 15 dienām (pakāpe 8 %) |
|
|
|
|
|
100 |
Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini no 16 līdz 30 dienām (pakāpe 50 %) |
|
|
|
|
|
110 |
Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini no 31 līdz 45 dienām (pakāpe 75 %) |
|
|
|
|
|
120 |
Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini 46 vai vairāk dienas (pakāpe 100 %) |
|
|
|
|
C 12.00 — KREDĪTRISKS: VĒRTSPAPĪROŠANA — STANDARTIZĒTĀ PIEEJA PAŠU KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR SEC SA)
|
|
KOPĒJĀ INICIĒTO VĒRTSPAPĪROŠANAS RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA |
SINTĒTISKĀ VĒRTSPAPĪROŠANA: VĒRTSPAPĪROTU RISKA DARĪJUMU KREDĪTAIZSARDZĪBA |
VĒRTSPAPĪROŠANAS POZĪCIJAS |
(–) VĒRTĪBAS KOREKCIJAS UN UZKRĀJUMI |
RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA BEZ VĒRTĪBAS KOREKCIJĀM UN UZKRĀJUMIEM |
KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU |
NETO RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PĒC KRM AIZSTĀŠANAS IETEKMES, PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM |
(-) KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS METODES, KAS IETEKMĒ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBU: FONDĒTĀS KREDĪTAIZSARDZĪBAS FINANŠU NODROŠINĀJUMA PAPLAŠINĀTĀS METODES KORIĢĒTĀ VĒRTĪBA (Cvam) |
PILNĪBĀ KORIĢĒTĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA (E*) |
ĀRPUSBILANCES POSTEŅU PILNĪBĀ KORIĢĒTĀS RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBAS (E*) SADALĪJUMS SASKAŅĀ AR KOREKCIJAS PAKĀPĒM |
RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA |
|
RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBAS, KAM PIEMĒRO RISKA PAKĀPES, SADALĪJUMS |
RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBAS, KAM PIEMĒRO RISKA PAKĀPES, SADALĪJUMS |
RISKA DARĪJUMA RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA |
KOPĒJĀ IETEKME (KOREKCIJA) SAISTĪBĀ AR UZTICAMĪBAS PĀRBAUDES NOTEIKUMU PĀRKĀPŠANU |
RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀS VĒRTĪBAS KOREKCIJAS TERMIŅU NESAKRITĪBAS DĒĻ |
KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA |
IZZIŅAS POSTENIS: RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA, KAS ATBILST IZEJOŠAJĀM NAUDAS PLŪSMĀM NO SP VĒRTSPAPĪROŠANAS DARĪJUMIEM UZ CITĀM RISKA DARĪJUMU KATEGORIJĀM |
|||||||||||||||||||||
|
(-) FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA (Cva) |
(–) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ |
KREDĪTAIZSARDZĪBAS SAGLABĀTĀ VAI ATPIRKTĀ NOSACĪTĀ SUMMA |
SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM |
(-) NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA: KORIĢĒTĀS VĒRTĪBAS (Ga) |
(-) FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA |
RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRM |
0 % |
> 0 % un <= 20 % |
> 20 % un <= 50 % |
> 50 % un <= 100 % |
(-) ATSKAITĪTA NO PAŠU KAPITĀLA |
PIEMĒRO RISKA PAKĀPES |
AR REITINGU (KREDĪTKVALITĀTES PAKĀPES) |
1 250 % |
CAURSKATĀMĪBAS PIEEJA |
IEKŠĒJĀ NOVĒRTĒJUMA PIEEJA |
||||||||||||||||||||||||
|
(-) NEFONDĒTĀS KREDĪTAIZSARDZĪBAS KORIĢĒTĀS VĒRTĪBAS (G*) |
(–) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ |
IENĀKOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ |
KKP 1 |
KKP 2 |
KKP 3 |
KKP 4 |
VISAS CITAS KKP |
BEZ REITINGA |
|
NO KĀ: OTRĀS KĀRTAS ZAUDĒJUMI UZ AKTĪVIEM BALSTĪTO KOMERCIĀLO VĒRTSPAPĪRU (ABKV) PROGRAMMĀ |
NO KĀ: VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%) |
|
VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%) |
|
NO KĀ: SINTĒTISKĀ VĒRTSPAPĪROŠANA |
PIRMS MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS |
PĒC MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS |
|||||||||||||||||||||||
|
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
080 |
090 |
100 |
110 |
120 |
130 |
140 |
150 |
160 |
170 |
180 |
190 |
200 |
210 |
220 |
230 |
240 |
250 |
260 |
270 |
280 |
290 |
300 |
310 |
320 |
330 |
340 |
350 |
360 |
370 |
380 |
390 |
||
|
010 |
KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Šūna saistīta ar CA |
|
|
020 |
NO KĀ: ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Šūna saistīta ar CA |
|
|
030 |
INICIATORS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
040 |
BILANCES POSTEŅI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
050 |
VĒRTSPAPĪROŠANA |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
060 |
ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
070 |
ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
080 |
VĒRTSPAPĪROŠANA |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
090 |
ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
100 |
PRIEKŠLAICĪGA AMORTIZĀCIJA |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
110 |
IEGULDĪTĀJS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
120 |
BILANCES POSTEŅI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
130 |
VĒRTSPAPĪROŠANA |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
140 |
ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
150 |
ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
160 |
VĒRTSPAPĪROŠANA |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
170 |
ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
180 |
SPONSORS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
190 |
BILANCES POSTEŅI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
200 |
VĒRTSPAPĪROŠANA |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
210 |
ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
220 |
ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
230 |
VĒRTSPAPĪROŠANA |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
240 |
ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
NESAMAKSĀTO POZĪCIJU SADALĪJUMS ATBILSTĪGI KKP SĀKUMA BRĪDĪ |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
250 |
KKP 1 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
260 |
KKP 2 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
270 |
KKP 3 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
280 |
KKP 4 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
290 |
VISAS CITAS KKP UN BEZ REITINGA |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
C 13.00 — KREDĪTRISKS: VĒRTSPAPĪROŠANA – IRB PIEEJA PAŠU KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR SEC IRB)
|
|
KOPĒJĀ INICIĒTO VĒRTSPAPĪROŠANAS RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA |
SINTĒTISKĀ VĒRTSPAPĪROŠANA: VĒRTSPAPĪROTU RISKA DARĪJUMU KREDĪTAIZSARDZĪBA |
VĒRTSPAPĪROŠANAS POZĪCIJAS |
KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU |
RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PĒC KRM AIZSTĀŠANAS IETEKMES, PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM |
(-) KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS METODES, KAS IETEKMĒ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBU: FONDĒTĀS KREDĪTAIZSARDZĪBAS FINANŠU NODROŠINĀJUMA PAPLAŠINĀTĀS METODES KORIĢĒTĀ VĒRTĪBA (Cvam) |
PILNĪBĀ KORIĢĒTĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA (E*) |
ĀRPUSBILANCES POSTEŅU PILNĪBĀ KORIĢĒTĀS RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBAS (E*) SADALĪJUMS SASKAŅĀ AR KREDĪTKOREKCIJAS PAKĀPĒM |
RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA |
|
RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBAS, KAM PIEMĒRO RISKA PAKĀPES, SADALĪJUMS |
(–) RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMS SAISTĪBĀ AR VĒRTĪBAS KOREKCIJĀM UN UZKRĀJUMIEM |
RISKA DARĪJUMA RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA |
KOPĒJĀ IETEKME (KOREKCIJA) SAISTĪBĀ AR UZTICAMĪBAS PĀRBAUDES NOTEIKUMU PĀRKĀPŠANU |
RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀS VĒRTĪBAS KOREKCIJAS TERMIŅU NESAKRITĪBAS DĒĻ |
KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA |
IZZIŅAS POSTENIS: RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA, KAS ATBILST IZEJOŠAJĀM NAUDAS PLŪSMĀM NO IRB VĒRTSPAPĪROŠANAS DARĪJUMIEM UZ CITĀM RISKA DARĪJUMU KATEGORIJĀM |
|||||||||||||||||||||||||||||||
|
(-) FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA (Cva) |
(–) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ |
KREDĪTAIZSARDZĪBAS SAGLABĀTĀ VAI ATPIRKTĀ NOSACĪTĀ SUMMA |
SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM |
(-) NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA: KORIĢĒTĀS VĒRTĪBAS (Ga) |
(-) FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA |
RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRM |
0 % |
> 0 % un <= 20 % |
> 20 % un <= 50 % |
> 50 % un <= 100 % |
(-) ATSKAITĪTA NO PAŠU KAPITĀLA |
PIEMĒRO RISKA PAKĀPES |
UZ REITINGIEM BALSTĪTĀ METODE (KREDĪTKVALITĀTES PAKĀPES) |
1 250 % |
UZRAUDZĪBAS FORMULAS METODE |
CAURSKATĀMĪBAS PIEEJA |
IEKŠĒJĀ NOVĒRTĒJUMA PIEEJA |
|||||||||||||||||||||||||||||||
|
(-) NEFONDĒTĀS KREDĪTAIZSARDZĪBAS KORIĢĒTĀS VĒRTĪBAS (G*) |
(–) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ |
IENĀKOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ |
KKP 1 UN S/T KKP 1 |
KKP 2 |
KKP 3 |
KKP 4 UN S/T KKP 2 |
KKP 5 |
KKP 6 |
KKP 7 UN S/T KKP 3 |
KKP 8 |
KKP 9 |
KKP 10 |
KKP 11 |
VISAS CITAS KKP |
BEZ REITINGA |
|
VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%) |
|
VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%) |
|
VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%) |
|
NO KĀ: SINTĒTISKĀ VĒRTSPAPĪROŠANA |
PIRMS MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS |
PĒC MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS |
|||||||||||||||||||||||
|
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
080 |
090 |
100 |
110 |
120 |
130 |
140 |
150 |
160 |
170 |
180 |
190 |
200 |
210 |
220 |
230 |
240 |
250 |
260 |
270 |
280 |
290 |
300 |
310 |
320 |
330 |
340 |
350 |
360 |
370 |
380 |
390 |
400 |
410 |
420 |
430 |
440 |
450 |
460 |
|||
|
010 |
KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Šūna saistīta ar CA |
|
|
|
020 |
NO KĀ: ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Šūna saistīta ar CA |
|
|
|
030 |
INICIATORS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
040 |
BILANCES POSTEŅI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
050 |
VĒRTSPAPĪROŠANA |
A |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
060 |
B |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
070 |
C |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
080 |
ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA |
D |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
090 |
E |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
100 |
ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
110 |
VĒRTSPAPĪROŠANA |
A |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
120 |
B |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
130 |
C |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
140 |
ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA |
D |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
150 |
E |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
160 |
PRIEKŠLAICĪGA AMORTIZĀCIJA |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
170 |
IEGULDĪTĀJS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
180 |
BILANCES POSTEŅI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
190 |
VĒRTSPAPĪROŠANA |
A |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
200 |
B |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
210 |
C |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
220 |
ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA |
D |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
230 |
E |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
240 |
ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
250 |
VĒRTSPAPĪROŠANA |
A |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
260 |
B |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
270 |
C |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
280 |
ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA |
D |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
290 |
E |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
300 |
SPONSORS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
310 |
BILANCES POSTEŅI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
320 |
VĒRTSPAPĪROŠANA |
A |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
330 |
B |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
340 |
C |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
350 |
ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA |
D |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
360 |
E |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
370 |
ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
380 |
VĒRTSPAPĪROŠANA |
A |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
390 |
B |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
400 |
C |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
410 |
ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA |
D |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
420 |
E |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
NESAMAKSĀTO POZĪCIJU SADALĪJUMS ATBILSTĪGI KKP SĀKUMA BRĪDĪ |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
430 |
KKP 1 UN S/T KKP 1 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
440 |
KKP 2 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
450 |
KKP 3 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
460 |
KKP 4 UN S/T KKP 2 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
470 |
KKP 5 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
480 |
KKP 6 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
490 |
KKP 7 UN S/T KKP 3 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
500 |
KKP 8 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
510 |
KKP 9 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
520 |
KKP 10 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
530 |
KKP 11 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
540 |
VISAS CITAS KKP UN BEZ REITINGA |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
C 14.00 — DETALIZĒTA INFORMĀCIJA PAR VĒRTSPAPĪROŠANU (SEC detalizēta informācija)
|
RINDAS NUMURS |
IEKŠĒJAIS KODS |
VĒRTSPAPĪROŠANAS IDENTIFIKATORS |
VĒRTSPAPĪROŠANAS INICIATORA IDENTIFIKATORS |
VĒRTSPAPĪROŠANAS VEIDS: (TRADICIONĀLĀ/SINTĒTISKĀ) |
UZSKAITEI PIEMĒROTĀ PROCEDŪRA: Vai vērtspapīrotie riska darījumi ir iekļauti bilancē vai izslēgti no bilances? |
MAKSĀTSPĒJAS KONTEKSTĀ PIEMĒROTĀ PROCEDŪRA: Vai uz vērtspapīrošanas pozīcijām attiecas pašu kapitāla prasības? |
VĒRTSPAPĪROŠANA VAI ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA? |
SAGLABĀŠANA |
IESTĀDES LOMA: (INICIATORS / SPONSORS / SĀKOTNĒJAIS AIZDEVĒJS / IEGULDĪTĀJS) |
PROGRAMMAS, KAS NAV ABKV PROGRAMMAS |
|
VĒRTSPAPĪROTI RISKA DARĪJUMI |
VĒRTSPAPĪROŠANAS STRUKTŪRA |
VĒRTSPAPĪROŠANAS POZĪCIJAS |
(-) RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA, KAS ATSKAITĪTA NO PAŠU KAPITĀLA |
KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA |
VĒRTSPAPĪROŠANAS POZĪCIJAS — TIRDZNIECĪBAS PORTFELIS |
|||||||||||||||||||||||||||||||
|
PIEMĒROTAIS SAGLABĀŠANAS VEIDS |
SAGLABĀŠANAS % PĀRSKATA DATUMĀ |
ATBILSTĪBA SAGLABĀŠANAS PRASĪBAI? |
INICIĒŠANAS DATUMS (mm/gggg) |
VĒRTSPAPĪROTU RISKA DARĪJUMU KOPĒJAIS APMĒRS INICIĒŠANAS DATUMĀ |
KOPĒJĀ VĒRTĪBA |
IESTĀDES DAĻA (%) |
VEIDS |
PIEMĒROTĀ PIEEJA (SP/IRB/JAUKTĀ) |
RISKA DARĪJUMU SKAITS |
VALSTS |
Riska darījumu svērtie vidējie saistību nepildīšanas zaudējumi (ELGD) (%) |
(–) VĒRTĪBAS KOREKCIJAS UN UZKRĀJUMI |
PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS PIRMS VĒRTSPAPĪROŠANAS (%) |
BILANCES POSTEŅI |
ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI |
TERMIŅŠ |
SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM |
IZZIŅAS POSTEŅI: ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI |
PRIEKŠLAICĪGA AMORTIZĀCIJA |
IR KORELĀCIJAS TIRDZNIECĪBAS PORTFELĪ VAI NAV KORELĀCIJAS TIRDZNIECĪBAS PORTFELĪ? |
NETO POZĪCIJAS |
KOPĒJĀS PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS (SP) |
||||||||||||||||||||||||||
|
AUGSTĀKĀS PRIORITĀTES |
MEZANĪNA |
PIRMĀS KĀRTAS ZAUDĒJUMU |
AUGSTĀKĀS PRIORITĀTES |
MEZANĪNA |
PIRMĀS KĀRTAS ZAUDĒJUMU |
PIRMAIS PAREDZAMAIS BEIGU TERMIŅŠ |
JURIDISKI SAISTOŠS BEIGU DATUMS |
BILANCES POSTEŅI |
ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI |
TIEŠIE KREDĪTA AIZSTĀJĒJI |
PROCENTU LIKMJU MIJMAIŅAS LĪGUMI (PLML) / VALŪTAS MIJMAIŅAS LĪGUMI (VML) |
ATBILSTOŠAS LIKVIDITĀTES IESPĒJAS |
CITI (tostarp likviditātes iespējas, kas nav atbilstošas) |
PIEMĒROTĀ KOREKCIJAS PAKĀPE |
||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
AUGSTĀKĀS PRIORITĀTES |
MEZANĪNA |
PIRMĀS KĀRTAS ZAUDĒJUMU |
AUGSTĀKĀS PRIORITĀTES |
MEZANĪNA |
PIRMĀS KĀRTAS ZAUDĒJUMU |
PIRMS MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS |
PĒC MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
GARĀS |
ĪSĀS |
SPECIFISKAIS RISKS |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
005 |
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
080 |
090 |
100 |
110 |
120 |
130 |
140 |
150 |
160 |
170 |
180 |
190 |
200 |
210 |
220 |
230 |
240 |
250 |
260 |
270 |
280 |
290 |
300 |
310 |
320 |
330 |
340 |
350 |
360 |
370 |
380 |
390 |
400 |
410 |
420 |
430 |
440 |
450 |
460 |
470 |
480 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
C 16.00 — OPERACIONĀLAIS RISKS (OPR)
|
BANKU DARBĪBAS |
ATTIECĪGAIS RĀDĪTĀJS |
AIZDEVUMI UN AVANSI (ASP PIEMĒROŠANAS GADĪJUMĀ) |
PAŠU KAPITĀLS PRASĪBA |
Kopējā operacionālā riska darījumu vērtība |
AMP IZZIŅAS POSTEŅI, PAR KURIEM ATTIECĪGĀ GADĪJUMĀ JĀSNIEDZ PĀRSKATS |
|||||||||
|
3. GADS |
2. GADS |
IEPRIEKŠĒJAIS GADS |
3. GADS |
2. GADS |
IEPRIEKŠĒJAIS GADS |
NO KĀ: SADALES MEHĀNISMA DĒĻ |
PAŠU KAPITĀLA PRASĪBA PIRMS ATVIEGLOJUMIEM SAISTĪBĀ AR PAREDZAMAJIEM ZAUDĒJUMIEM, DIVERSIFIKĀCIJU UN RISKA MAZINĀŠANAS METODĒM |
(-) PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS ATVIEGLOJUMI SAISTĪBĀ AR PAREDZAMAJIEM ZAUDĒJUMIEM, KAS NODROŠINĀTI AR IEKŠĒJĀS DARBĪBAS PRAKSĒM |
(-) PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS ATVIEGLOJUMI SAISTĪBĀ AR DIVERSIFIKĀCIJU |
(–) PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS ATVIEGLOJUMI SAISTĪBĀ AR RISKA MAZINĀŠANAS METODĒM (APDROŠINĀŠANA UN CITI RISKA PĀRVEŠANAS MEHĀNISMI) |
||||
|
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
O71 |
080 |
090 |
100 |
110 |
120 |
||
|
010 |
1. BANKU DARBĪBAS, UZ KURĀM ATTIECAS PAMATRĀDĪTĀJA PIEEJA (PRP) |
|
|
|
|
|
|
|
Šūna saistīta ar CA2 |
|
|
|
|
|
|
020 |
2. BANKU DARBĪBAS, UZ KURĀM ATTIECAS STANDARTIZĒTĀ (SP) / ALTERNATĪVĀ STANDARTIZĒTĀ (ASP) PIEEJA |
|
|
|
|
|
|
|
Šūna saistīta ar CA2 |
|
|
|
|
|
|
|
STANDARTIZĒTĀ PIEEJA: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
030 |
FINANŠU PAKALPOJUMI UZŅĒMUMIEM (CF) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
040 |
TIRDZNIECĪBA UN PĀRDOŠANA (TS) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
050 |
STARPNIECĪBAS PAKALPOJUMI PRIVĀTPERSONĀM VAI MVU (RBr) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
060 |
KORPORATĪVO KLIENTU APKALPOŠANA (CB) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
070 |
PRIVĀTPERSONU VAI MVU APKALPOŠANA (RB) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
080 |
MAKSĀJUMI UN NORĒĶINI (PS) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
090 |
AĢENTŪRU PAKALPOJUMI (AS) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
100 |
AKTĪVU PĀRVALDĪŠANA (AM) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ALTERNATĪVĀ STANDARTIZĒTĀ PIEEJA: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
110 |
KORPORATĪVO KLIENTU APKALPOŠANA (CB) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
120 |
PRIVĀTPERSONU VAI MVU APKALPOŠANA (RB) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
130 |
3. BANKU DARBĪBAS, UZ KURĀM ATTIECAS ATTĪSTĪTĀS MĒRĪŠANAS PIEEJA (AMP) |
|
|
|
|
|
|
|
Šūna saistīta ar CA2 |
|
|
|
|
|
C 17.01 — OPERACIONĀLAIS RISKS: PĒDĒJĀ GADA ZAUDĒJUMI UN ZAUDĒJUMU ATLĪDZINĀJUMI PĒC DARBĪBAS JOMĀM UN NOTIKUMU VEIDIEM (OPR DETALIZĒTA INFORMĀCIJA 1)
|
ZAUDĒJUMU ATTIECINĀŠANA UZ DARBĪBAS JOMĀM |
NOTIKUMU VEIDI |
NOTIKUMU VEIDI KOPĀ |
IZZIŅAS POSTENIS: DATU APKOPOŠANĀ PIEMĒROTAIS SLIEKSNIS |
|||||||||
|
IEKŠĒJĀ KRĀPŠANA |
ĀRĒJĀ KRĀPŠANA |
DARBA ATTIECĪBU PRAKSE UN DARBA DROŠĪBA |
KLIENTI, PRODUKTI UN DARĪJUMU PRAKSE |
FIZISKO AKTĪVU ZAUDĒJUMI |
KOMERCDARBĪBAS PĀRRĀVUMI UN SISTĒMU KĻŪDAS |
IZPILDE, PIEGĀDE UN PROCESU VADĪBA |
ZEMĀKĀ |
AUGSTĀKĀ |
||||
|
Rindas |
|
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
080 |
090 |
100 |
|
|
010 |
FINANŠU PAKALPOJUMI UZŅĒMUMIEM [CF] |
Notikumu skaits (jauni notikumi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
020 |
Bruto zaudējumu summa (jauni notikumi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
030 |
To notikumu skaits, uz kuriem attiecas zaudējumu korekcijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
040 |
Zaudējumu korekcijas, kuras attiecas uz iepriekšējiem pārskata periodiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
050 |
Maksimālie vienreizējie zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
060 |
Piecu lielāko zaudējumu summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
070 |
Zaudējumu tiešo atlīdzinājumu kopsumma |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
080 |
Atlīdzinājumu kopsumma no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
110 |
TIRDZNIECĪBA UN PĀRDOŠANA [TS] |
Notikumu skaits (jauni notikumi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
120 |
Bruto zaudējumu summa (jauni notikumi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
130 |
To notikumu skaits, uz kuriem attiecas zaudējumu korekcijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
140 |
Zaudējumu korekcijas, kuras attiecas uz iepriekšējiem pārskata periodiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
150 |
Maksimālie vienreizējie zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
160 |
Piecu lielāko zaudējumu summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
170 |
Zaudējumu tiešo atlīdzinājumu kopsumma |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
180 |
Atlīdzinājumu kopsumma no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
210 |
STARPNIECĪBAS PAKALPOJUMI PRIVĀTPERSONĀM VAI MVU [RBr] |
Notikumu skaits (jauni notikumi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
220 |
Bruto zaudējumu summa (jauni notikumi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
230 |
To notikumu skaits, uz kuriem attiecas zaudējumu korekcijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
240 |
Zaudējumu korekcijas, kuras attiecas uz iepriekšējiem pārskata periodiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
250 |
Maksimālie vienreizējie zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
260 |
Piecu lielāko zaudējumu summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
270 |
Zaudējumu tiešo atlīdzinājumu kopsumma |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
280 |
Atlīdzinājumu kopsumma no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
310 |
KORPORATĪVO KLIENTU APKALPOŠANA [CB] |
Notikumu skaits (jauni notikumi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
320 |
Bruto zaudējumu summa (jauni notikumi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
330 |
To notikumu skaits, uz kuriem attiecas zaudējumu korekcijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
340 |
Zaudējumu korekcijas, kuras attiecas uz iepriekšējiem pārskata periodiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
350 |
Maksimālie vienreizējie zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
360 |
Piecu lielāko zaudējumu summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
370 |
Zaudējumu tiešo atlīdzinājumu kopsumma |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
380 |
Atlīdzinājumu kopsumma no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
410 |
PRIVĀTPERSONU VAI MVU APKALPOŠANA [RB] |
Notikumu skaits (jauni notikumi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
420 |
Bruto zaudējumu summa (jauni notikumi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
430 |
To notikumu skaits, uz kuriem attiecas zaudējumu korekcijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
440 |
Zaudējumu korekcijas, kuras attiecas uz iepriekšējiem pārskata periodiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
450 |
Maksimālie vienreizējie zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
460 |
Piecu lielāko zaudējumu summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
470 |
Zaudējumu tiešo atlīdzinājumu kopsumma |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
480 |
Atlīdzinājumu kopsumma no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
510 |
MAKSĀJUMI UN NORĒĶINI [PS] |
Notikumu skaits (jauni notikumi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
520 |
Bruto zaudējumu summa (jauni notikumi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
530 |
To notikumu skaits, uz kuriem attiecas zaudējumu korekcijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
540 |
Zaudējumu korekcijas, kuras attiecas uz iepriekšējiem pārskata periodiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
550 |
Maksimālie vienreizējie zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
560 |
Piecu lielāko zaudējumu summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
570 |
Zaudējumu tiešo atlīdzinājumu kopsumma |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
580 |
Atlīdzinājumu kopsumma no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
610 |
AĢENTŪRU PAKALPOJUMI [AS] |
Notikumu skaits (jauni notikumi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
620 |
Bruto zaudējumu summa (jauni notikumi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
630 |
To notikumu skaits, uz kuriem attiecas zaudējumu korekcijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
640 |
Zaudējumu korekcijas, kuras attiecas uz iepriekšējiem pārskata periodiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
650 |
Maksimālie vienreizējie zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
660 |
Piecu lielāko zaudējumu summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
670 |
Zaudējumu tiešo atlīdzinājumu kopsumma |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
680 |
Atlīdzinājumu kopsumma no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
710 |
AKTĪVU PĀRVALDĪŠANA [AM] |
Notikumu skaits (jauni notikumi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
720 |
Bruto zaudējumu summa (jauni notikumi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
730 |
To notikumu skaits, uz kuriem attiecas zaudējumu korekcijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
740 |
Zaudējumu korekcijas, kuras attiecas uz iepriekšējiem pārskata periodiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
750 |
Maksimālie vienreizējie zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
760 |
Piecu lielāko zaudējumu summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
770 |
Zaudējumu tiešo atlīdzinājumu kopsumma |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
780 |
Atlīdzinājumu kopsumma no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
810 |
KORPORATĪVIE POSTEŅI [CI] |
Notikumu skaits (jauni notikumi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
820 |
Bruto zaudējumu summa (jauni notikumi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
830 |
To notikumu skaits, uz kuriem attiecas zaudējumu korekcijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
840 |
Zaudējumu korekcijas, kuras attiecas uz iepriekšējiem pārskata periodiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
850 |
Maksimālie vienreizējie zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
860 |
Piecu lielāko zaudējumu summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
870 |
Zaudējumu tiešo atlīdzinājumu kopsumma |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
880 |
Atlīdzinājumu kopsumma no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
910 |
DARBĪBAS JOMAS KOPĀ |
Notikumu skaits (jauni notikumi). No kā: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
911 |
saistīti ar zaudējumiem ≥ 10 000 un < 20 000 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
912 |
saistīti ar zaudējumiem ≥ 20 000 un < 100 000 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
913 |
saistīti ar zaudējumiem ≥ 100 000 un < 1 000 000 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
914 |
saistīti ar zaudējumiem ≥ 1 000 000 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
920 |
Bruto zaudējumu summa (jauni notikumi). No kā: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
921 |
saistīti ar zaudējumiem ≥ 10 000 un < 20 000 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
922 |
saistīti ar zaudējumiem ≥ 20 000 un < 100 000 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
923 |
saistīti ar zaudējumiem ≥ 100 000 un < 1 000 000 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
924 |
saistīti ar zaudējumiem ≥ 1 000 000 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
930 |
To notikumu skaits, uz kuriem attiecas zaudējumu korekcijas. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
935 |
No kā: notikumu skaits ar pozitīvām zaudējumu korekcijām |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
936 |
no kā: notikumu skaits ar negatīvām zaudējumu korekcijām |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
940 |
Zaudējumu korekcijas, kuras attiecas uz iepriekšējiem pārskata periodiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
945 |
no kā: pozitīvu zaudējumu korekciju vērtības (+) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
946 |
no kā: negatīvu zaudējumu korekciju vērtības (-) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
950 |
Maksimālie vienreizējie zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
960 |
Piecu lielāko zaudējumu summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
970 |
Zaudējumu tiešo atlīdzinājumu kopsumma |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
980 |
Atlīdzinājumu kopsumma no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
C 17.02 — OPERACIONĀLAIS RISKS: LIELU ZAUDĒJUMU NOTIKUMI (OPR DETALIZĒTA INFORMĀCIJA 2)
|
|
Notikuma ID |
Uzskaites datums |
Notikuma datums |
Atklāšanas datums |
Notikuma veids |
Bruto zaudējumi |
Bruto zaudējumi, atskaitot zaudējumu tiešos atlīdzinājumus |
BRUTO ZAUDĒJUMI PĒC DARBĪBAS JOMĀM |
Juridiskās personas nosaukums |
Juridiskās personas ID |
Uzņēmējdarbības vienība |
Apraksts |
||||||||
|
Finanšu pakalpojumi uzņēmumiem [CF] |
Tirdzniecība un pārdošana [TS] |
Starpniecības pakalpojumi privātpersonām vai mvu [RBr] |
Korporatīvo klientu apkalpošana [CB] |
Privātpersonu vai MVU apkalpošana [RB] |
Maksājumi un norēķini [PS] |
Aģentūru pakalpojumi [AS] |
Aktīvu pārvaldīšana [AM] |
Korporatīvie posteņi [CI] |
||||||||||||
|
Rindas |
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
080 |
090 |
100 |
110 |
120 |
130 |
140 |
150 |
160 |
170 |
180 |
190 |
200 |
|
… |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
C 18.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ POZĪCIJAS RISKIEM TIRGOTAJOS PARĀDA INSTRUMENTOS (MKR SA TDI)
Valūta:
|
|
POZĪCIJAS |
PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS |
KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA |
||||||
|
VISAS POZĪCIJAS |
NETO POZĪCIJAS |
POZĪCIJAS, UZ KURĀM ATTIECAS KAPITĀLA PRASĪBA |
|||||||
|
GARĀS |
ĪSĀS |
GARĀS |
ĪSĀS |
||||||
|
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
|||
|
010 |
TIRGOTI PARĀDA INSTRUMENTI TIRDZNIECĪBAS PORTFELĪ |
|
|
|
|
|
|
Šūna saistīta ar CA2 |
|
|
011 |
Vispārējais risks |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
012 |
Atvasinātie instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
013 |
Citi aktīvi un saistības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
020 |
Termiņa metode |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
030 |
1. zona |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
040 |
0 ≤ 1 mēnesi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
050 |
> 1 ≤ 3 mēnešiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
060 |
> 3 ≤ 6 mēnešiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
070 |
> 6 ≤ 12 mēnešiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
080 |
2. zona |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
090 |
> 1 ≤ 2 (1,9 kuponam, kas mazāks par 3 %) gadiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
100 |
> 2 ≤ 3 (> 1,9 ≤ 2,8 kuponam, kas mazāks par 3 %) gadiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
110 |
> 3 ≤ 4 (> 2,8 ≤ 3,6 kuponam, kas mazāks par 3 %) gadiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
120 |
3. zona |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
130 |
> 4 ≤ 5 (> 3,6 ≤ 4,3 kuponam, kas mazāks par 3 %) gadiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
140 |
> 5 ≤ 7 (> 4,3 ≤ 5,7 kuponam, kas mazāks par 3 %) gadiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
150 |
> 7 ≤ 10 (> 5,7 ≤ 7,3 kuponam, kas mazāks par 3 %) gadiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
160 |
> 10 ≤ 15 (> 7,3 ≤ 9,3 kuponam, kas mazāks par 3 %) gadiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
170 |
> 15 ≤ 20 (> 9,3 ≤ 10,6 kuponam, kas mazāks par 3 %) gadiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
180 |
> 20 (> 10,6 ≤ 12,0 kuponam, kas mazāks par 3 %) gadiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
190 |
(> 12,0 ≤ 20,0 kuponam, kas mazāks par 3 %) gadiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
200 |
(> 20 kuponam, kas mazāks par 3 %) gadiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
210 |
Ilguma metode |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
220 |
1. zona |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
230 |
2. zona |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
240 |
3. zona |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
250 |
Specifiskais risks |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
251 |
Pašu kapitāla prasība parāda instrumentiem, kas nav vērtspapīrošanas pozīcijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
260 |
Parāda vērtspapīri saskaņā ar 1. tabulas pirmo kategoriju |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
270 |
Parāda vērtspapīri saskaņā ar 1. tabulas otro kategoriju |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
280 |
Ar atlikušo termiņu ≤ 6 mēnešiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
290 |
Ar atlikušo termiņu > 6 mēnešiem un ≤ 24 mēnešiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
300 |
Ar atlikušo termiņu > 24 mēnešiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
310 |
Parāda vērtspapīri saskaņā ar 1. tabulas trešo kategoriju |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
320 |
Parāda vērtspapīri saskaņā ar 1. tabulas ceturto kategoriju |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
321 |
N-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātie instrumenti ar reitingu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
325 |
Pašu kapitāla prasība vērtspapīrošanas instrumentiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
330 |
Pašu kapitāla prasība korelācijas tirdzniecības portfelim |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
350 |
Papildu prasības attiecībā uz iespējas līgumiem (riski, kas nav delta riski) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
360 |
Vienkāršotā metode |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
370 |
Delta plus pieeja — papildu prasības attiecībā uz gamma risku |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
380 |
Delta plus pieeja — papildu prasības attiecībā uz vega risku |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
390 |
Matricas scenārija pieeja |
|
|
|
|
|
|
|
|
C 19.00 — TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ VĒRTSPAPĪROŠANAS SPECIFISKO RISKU (MKR SA SEC)
|
|
VISAS POZĪCIJAS |
(-) POZĪCIJAS, KAS ATSKAITĪTAS NO PAŠU KAPITĀLA |
NETO POZĪCIJAS |
NETO POZĪCIJU (GARO) SADALĪJUMS PĒC SP UN IRB RISKA PAKĀPĒM |
NETO POZĪCIJU (ĪSO) SADALĪJUMS PĒC SP UN IRB RISKA PAKĀPĒM |
KOPĒJĀ IETEKME (KOREKCIJA) SAISTĪBĀ AR UZTICAMĪBAS PĀRBAUDES NOTEIKUMU PĀRKĀPŠANU |
PIRMS MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS |
PĒC MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS |
KOPĒJĀS PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
RISKA PAKĀPES < 1 250 % |
1 250 % |
UZRAUDZĪBAS FORMULAS METODE |
CAURSKATĀMĪBAS PIEEJA |
IEKŠĒJĀ NOVĒRTĒJUMA PIEEJA |
RISKA PAKĀPES < 1 250 % |
1 250 % |
UZRAUDZĪBAS FORMULAS METODE |
CAURSKATĀMĪBAS PIEEJA |
IEKŠĒJĀ NOVĒRTĒJUMA PIEEJA |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
GARĀS |
ĪSĀS |
(-) GARĀS |
(-) ĪSĀS |
GARĀS |
ĪSĀS |
7 — 10 % |
12 — 18 % |
20 — 35 % |
40 — 75 % |
100 % |
150 % |
200 % |
225 % |
250 % |
300 % |
350 % |
425 % |
500 % |
650 % |
750 % |
850 % |
AR REITINGU |
BEZ REITINGA |
|
VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%) |
|
VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%) |
7 — 10 % |
12 — 18 % |
20 — 35 % |
40 — 75 % |
100 % |
150 % |
200 % |
225 % |
250 % |
300 % |
350 % |
425 % |
500 % |
650 % |
750 % |
850 % |
AR REITINGU |
BEZ REITINGA |
|
VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%) |
|
VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%) |
SVĒRTĀS NETO GARĀS POZĪCIJAS |
SVĒRTĀS NETO ĪSĀS POZĪCIJAS |
SVĒRTĀS NETO GARĀS POZĪCIJAS |
SVĒRTĀS NETO ĪSĀS POZĪCIJAS |
SVĒRTO NETO GARO UN ĪSO POZĪCIJU SUMMA |
SVĒRTĀS NETO GARĀS POZĪCIJAS |
SVĒRTĀS NETO ĪSĀS POZĪCIJAS |
SVĒRTO NETO GARO UN ĪSO POZĪCIJU SUMMA |
|||||
|
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
080 |
090 |
100 |
110 |
120 |
130 |
140 |
150 |
160 |
170 |
180 |
190 |
200 |
210 |
220 |
230 |
240 |
250 |
260 |
270 |
280 |
290 |
300 |
310 |
320 |
330 |
340 |
350 |
360 |
370 |
380 |
390 |
400 |
410 |
420 |
430 |
440 |
450 |
460 |
470 |
480 |
490 |
500 |
510 |
520 |
530 |
540 |
550 |
560 |
570 |
580 |
590 |
600 |
610 |
||
|
010 |
KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Šūna saistīta ar MKR SA TDI {325:060} |
|
020 |
No kā: ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
030 |
INICIATORS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
040 |
VĒRTSPAPĪROŠANA |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
050 |
ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
060 |
IEGULDĪTĀJS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
070 |
VĒRTSPAPĪROŠANA |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
080 |
ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
090 |
SPONSORS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
100 |
VĒRTSPAPĪROŠANA |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
110 |
ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
SVĒRTO NETO GARO UN ĪSO POZĪCIJU SUMMAS SADALĪJUMS PĒC PAMATĀ ESOŠĀ AKTĪVA VEIDIEM: |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
120 |
1. Mājokļa hipotēka |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
130 |
2. Komerciālā nekustamā īpašuma hipotēka |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
140 |
3. Kredītkaršu parādi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
150 |
4. Noma |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
160 |
5. Aizdevumi komercsabiedrībām vai MVU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
170 |
6. Patēriņa kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
180 |
7. Pircēju un pasūtītāju parādi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
190 |
8. Citi aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
200 |
9. Segtās obligācijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
210 |
10. Citas saistības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
C 20.00 — TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ KORELĀCIJAS TIRDZNIECĪBAS PORTFEĻA SPECIFISKO RISKU (MKR SA CTP)
|
|
VISAS POZĪCIJAS |
(-) POZĪCIJAS, KAS ATSKAITĪTAS NO PAŠU KAPITĀLA |
NETO POZĪCIJAS |
NETO POZĪCIJU (GARO) SADALĪJUMS PĒC STANDARTIZĒTĀS PIEEJAS UN IRB RISKA PAKĀPĒM |
NETO POZĪCIJU (ĪSO) SADALĪJUMS PĒC SP UN IRB RISKA PAKĀPĒM |
PIRMS MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS |
PĒC MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS |
KOPĒJĀS PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
RISKA PAKĀPES < 1 250 % |
1 250 % |
UZRAUDZĪBAS FORMULAS METODE |
CAURSKATĀMĪBAS PIEEJA |
IEKŠĒJĀ NOVĒRTĒJUMA PIEEJA |
RISKA PAKĀPES < 1 250 % |
1 250 % |
UZRAUDZĪBAS FORMULAS METODE |
CAURSKATĀMĪBAS PIEEJA |
IEKŠĒJĀ NOVĒRTĒJUMA PIEEJA |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
GARĀS |
ĪSĀS |
(-) GARĀS |
(-) ĪSĀS |
GARĀS |
ĪSĀS |
7 — 10 % |
12 — 18 % |
20 — 35 % |
40 — 75 % |
100 % |
250 % |
350 % |
425 % |
650 % |
Citādi |
AR REITINGU |
BEZ REITINGA |
|
VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%) |
|
VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%) |
7 — 10 % |
12 — 18 % |
20 — 35 % |
40 — 75 % |
100 % |
250 % |
350 % |
425 % |
650 % |
Citādi |
AR REITINGU |
BEZ REITINGA |
|
VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%) |
|
VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%) |
SVĒRTĀS NETO GARĀS POZĪCIJAS |
SVĒRTĀS NETO ĪSĀS POZĪCIJAS |
SVĒRTĀS NETO GARĀS POZĪCIJAS |
SVĒRTĀS NETO ĪSĀS POZĪCIJAS |
|||||
|
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
080 |
090 |
100 |
110 |
120 |
130 |
140 |
150 |
160 |
170 |
180 |
190 |
200 |
210 |
220 |
230 |
240 |
250 |
260 |
270 |
280 |
290 |
300 |
310 |
320 |
330 |
340 |
350 |
360 |
370 |
380 |
390 |
400 |
410 |
420 |
430 |
440 |
450 |
||
|
010 |
KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Šūna saistīta ar MKR SA TDI {330:060} |
|
|
VĒRTSPAPĪROŠANAS POZĪCIJAS: |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
020 |
INICIATORS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
030 |
VĒRTSPAPĪROŠANA |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
040 |
CITAS KTP POZĪCIJAS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
050 |
IEGULDĪTĀJS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
060 |
VĒRTSPAPĪROŠANA |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
070 |
CITAS KTP POZĪCIJAS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
080 |
SPONSORS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
090 |
VĒRTSPAPĪROŠANA |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
100 |
CITAS KTP POZĪCIJAS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
N-TĀ SAISTĪBU NEPILDĪŠANAS GADĪJUMA KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI: |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
110 |
N-TĀ SAISTĪBU NEPILDĪŠANAS GADĪJUMA KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
120 |
CITAS KTP POZĪCIJAS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
C 21.00 — TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRU POZĪCIJAS RISKU (MKR SA EQU)
Valsts tirgus:
|
|
POZĪCIJAS |
PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS |
KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA |
||||||
|
VISAS POZĪCIJAS |
NETO POZĪCIJAS |
POZĪCIJAS, UZ KURĀM ATTIECAS KAPITĀLA PRASĪBA |
|||||||
|
GARĀS |
ĪSĀS |
GARĀS |
ĪSĀS |
||||||
|
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
|||
|
010 |
TIRDZNIECĪBAS PORTFELĪ IEKĻAUTIE KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRI |
|
|
|
|
|
|
Šūna saistīta ar CA |
|
|
020 |
Vispārējais risks |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
021 |
Atvasinātie instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
022 |
Citi aktīvi un saistības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
030 |
Plaši diversificētu biržā tirgotu akciju indeksa nākotnes līgumi, kuriem piemēro īpašu pieeju |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
040 |
Citi kapitāla vērtspapīri, kas nav plaši diversificētu biržā tirgotu akciju indeksu nākotnes līgumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
050 |
Specifiskais risks |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
090 |
Papildu prasības attiecībā uz iespējas līgumiem (riski, kas nav delta riski) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
100 |
Vienkāršotā metode |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
110 |
Delta plus pieeja — papildu prasības attiecībā uz gamma risku |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
120 |
Delta plus pieeja — papildu prasības attiecībā uz vega risku |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
130 |
Matricas scenārija pieeja |
|
|
|
|
|
|
|
|
C 22.00 — TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ ĀRVALSTU VALŪTAS RISKU (MKR SA FX)
|
|
VISAS POZĪCIJAS |
NETO POZĪCIJAS |
POZĪCIJAS, UZ KURĀM ATTIECAS KAPITĀLA PRASĪBA (tostarp nesakrītošo pozīciju valūtās, kurām piemēro sakrītošo pozīciju īpašo režīmu, pārdale) |
PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS |
KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA |
|||||
|
GARĀS |
ĪSĀS |
GARĀS |
ĪSĀS |
GARĀS |
ĪSĀS |
SAKRĪTOŠĀS |
||||
|
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
080 |
090 |
100 |
||
|
010 |
KOPĒJĀS POZĪCIJAS |
|
|
|
|
|
|
|
|
Šūna saistīta ar CA |
|
020 |
Cieši korelētas valūtas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
025 |
No kā: pārskata sniegšanas valūta |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
030 |
Visas citas valūtas (tostarp KIU, ko pielīdzina atšķirīgām valūtām) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
040 |
Zelts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
050 |
Papildu prasības attiecībā uz iespējas līgumiem (riski, kas nav delta riski) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
060 |
Vienkāršotā metode |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
070 |
Delta plus pieeja — papildu prasības attiecībā uz gamma risku |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
080 |
Delta plus pieeja — papildu prasības attiecībā uz vega risku |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
090 |
Matricas scenārija pieeja |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĒJO POZĪCIJU SADALĪJUMS (TOSTARP PĀRSKATA SNIEGŠANAS VALŪTĀ) PA RISKA DARĪJUMU VEIDIEM |
||||||||||
|
100 |
Citi aktīvi un saistības, kas nav ārpusbilances posteņi un atvasinātie instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
110 |
Ārpusbilances posteņi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
120 |
Atvasinātie instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Izziņas posteņi: VALŪTAS POZĪCIJAS |
||||||||||
|
130 |
Euro |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
140 |
Leks |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
150 |
Argentīnas peso |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
160 |
Austrālijas dolārs |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
170 |
Brazīlijas reāls |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
180 |
Bulgārijas leva |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
190 |
Kanādas dolārs |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
200 |
Čehijas krona |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
210 |
Dānijas krona |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
220 |
Ēģiptes mārciņa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
230 |
Sterliņu mārciņa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
240 |
Forints |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
250 |
Jēna |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
270 |
Lietuvas lits |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
280 |
Denārs |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
290 |
Meksikas peso |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
300 |
Zlots |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
310 |
Rumānijas leja |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
320 |
Krievijas rublis |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
330 |
Serbijas dinārs |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
340 |
Zviedrijas krona |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
350 |
Šveices franks |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
360 |
Turcijas lira |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
370 |
Grivna |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
380 |
ASV dolārs |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
390 |
Islandes krona |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
400 |
Norvēģijas krona |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
410 |
Hongkongas dolārs |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
420 |
Jaunais Taivānas dolārs |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
430 |
Jaunzēlandes dolārs |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
440 |
Singapūras dolārs |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
450 |
Dienvidkorejas vona |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
460 |
Juaņa renminbi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
470 |
Cita |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
480 |
Horvātijas kuna |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
C 23.00 — TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀS PIEEJAS ATTIECĪBĀ UZ PRECĒM (MKR SA COM)
|
|
VISAS POZĪCIJAS |
NETO POZĪCIJAS |
POZĪCIJAS, UZ KURĀM ATTIECAS KAPITĀLA PRASĪBA |
PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS |
KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA |
|||
|
GARĀS |
ĪSĀS |
GARĀS |
ĪSĀS |
|||||
|
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
||
|
010 |
KOPĒJĀS PREČU POZĪCIJAS |
|
|
|
|
|
|
Šūna saistīta ar CA |
|
020 |
Dārgmetāli (izņemot zeltu) |
|
|
|
|
|
|
|
|
030 |
Parastie metāli |
|
|
|
|
|
|
|
|
040 |
Lauksaimniecības produkti (īslaicīgie) |
|
|
|
|
|
|
|
|
050 |
Citi |
|
|
|
|
|
|
|
|
060 |
No kā: enerģijas produkti (nafta, gāze) |
|
|
|
|
|
|
|
|
070 |
Termiņu sadalījuma pieeja |
|
|
|
|
|
|
|
|
080 |
Paplašinātā termiņu sadalījuma pieeja |
|
|
|
|
|
|
|
|
090 |
Vienkāršotā pieeja: visas pozīcijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
100 |
Papildu prasības attiecībā uz iespējas līgumiem (riski, kas nav delta riski) |
|
|
|
|
|
|
|
|
110 |
Vienkāršotā metode |
|
|
|
|
|
|
|
|
120 |
Delta plus pieeja — papildu prasības attiecībā uz gamma risku |
|
|
|
|
|
|
|
|
130 |
Delta plus pieeja — papildu prasības attiecībā uz vega risku |
|
|
|
|
|
|
|
|
140 |
Matricas scenārija pieeja |
|
|
|
|
|
|
|
C 24.00 — TIRGUS RISKA IEKŠĒJIE MODEĻI (MKR IM)
|
|
VaR |
VaR SPRIEDZES APSTĀKĻOS |
INKREMENTĀLĀ SAISTĪBU NEPILDĪŠANAS UN MIGRĀCIJAS RISKA KAPITĀLA PRASĪBA |
VISU CENAS RISKU KAPITĀLA PRASĪBA ATTIECĪBĀ UZ KTP |
PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS |
KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA |
Pārsniegumu skaits iepriekšējās 250 darbdienās |
VaR reizināšanas koeficients (m c ) |
SVaR reizināšanas koeficients (m s ) |
PIEŅEMTĀ PRASĪBA ATTIECĪBĀ UZ KORELĀCIJAS TIRDZNIECĪBAS PORTFEĻA MINIMUMU — SVĒRTĀS NETO GARĀS POZĪCIJAS PĒC MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS |
PIEŅEMTĀ PRASĪBA ATTIECĪBĀ UZ KORELĀCIJAS TIRDZNIECĪBAS PORTFEĻA MINIMUMU — SVĒRTĀS NETO ĪSĀS POZĪCIJAS PĒCMAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS |
||||||
|
REIZINĀŠANAS KOEFICIENTS (mc) x IEPRIEKŠĒJO 60 DARBA DIENU VIDĒJAIS RĀDĪTĀJS (VaR avg ) |
IEPRIEKŠĒJĀS DIENAS (VaR t-1 ) |
REIZINĀŠANAS KOEFICIENTS (m c ) x IEPRIEKŠĒJO 60 DARBA DIENU VIDĒJAIS RĀDĪTĀJS (SVaR avg ) |
PĒDĒJAIS PIEEJAMAIS (SVaR t-1 ) |
12 NEDĒĻU VIDĒJAIS RĀDĪTĀJS |
PĒDĒJAIS RĀDĪTĀJS |
MINIMUMS |
12 NEDĒĻU VIDĒJAIS RĀDĪTĀJS |
PĒDĒJAIS RĀDĪTĀJS |
|||||||||
|
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
080 |
090 |
100 |
110 |
120 |
130 |
140 |
150 |
160 |
170 |
180 |
||
|
010 |
KOPĒJĀS POZĪCIJAS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Šūna saistīta ar CA |
|
|
|
|
|
|
|
Izziņas posteņi: TIRGUS RISKA SADALĪJUMS |
||||||||||||||||
|
020 |
Tirgoti parāda instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
030 |
TPI — vispārējais risks |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
040 |
TPI — specifiskais risks |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
050 |
Kapitāla vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
060 |
Kapitāla vērtspapīri — vispārējais risks |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
070 |
Kapitāla vērtspapīri — specifiskais risks |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
080 |
Ārvalstu valūtas risks |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
090 |
Preču risks |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
100 |
Kopējā vērtība attiecībā uz vispārējo risku |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
110 |
Kopējā vērtība attiecībā uz specifisko risku |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
C 25.00 — KREDĪTA VĒRTĪBAS KOREKCIJAS RISKS (CVA)
|
|
RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA |
VaR |
VaR SPRIEDZES APSTĀKĻOS |
PAŠU KAPITĀLS PRASĪBAS |
KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA |
IZZIŅAS POSTEŅI |
KREDĪTVĒRTĪBAS KOREKCIJAS RISKA IEROBEŽOŠANAS NOSACĪTĀS VĒRTĪBAS |
||||||||
|
|
No kā: ārpusbiržas atvasinātie instrumenti |
No kā: VFD |
REIZINĀŠANAS KOEFICIENTS (m c ) x IEPRIEKŠĒJO 60 DARBA DIENU VIDĒJAIS RĀDĪTĀJS (VaR avg ) |
IEPRIEKŠĒJĀS DIENAS (VaR t-1 ) |
REIZINĀŠANAS KOEFICIENTS (m c ) x IEPRIEKŠĒJO 60 DARBA DIENU VIDĒJAIS RĀDĪTĀJS (SVaR avg ) |
PĒDĒJAIS PIEEJAMAIS (SVaR t-1 ) |
Darījumu partneru skaits |
No kā: kredītriska starpības noteikšanai izmantota aizstājējvērtība |
RADUSIES KREDĪTA VĒRTĪBAS KOREKCIJA |
AR VIENU PARĀDNIEKU SAISTĪTIE KREDĪTRISKA MIJMAIŅAS LĪGUMI |
INDEKSA KREDĪTRISKA MIJMAIŅAS LĪGUMI |
||||
|
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
080 |
090 |
100 |
110 |
120 |
130 |
140 |
||
|
010 |
Kopējais kredīta vērtības korekcijas risks |
|
|
|
|
|
|
|
|
Saite uz {CA2;r640;c010} |
|
|
|
|
|
|
020 |
Saskaņā ar attīstīto metodi |
|
|
|
|
|
|
|
|
Saite uz {CA2;r650;c010} |
|
|
|
|
|
|
030 |
Saskaņā ar standartizēto metodi |
|
|
|
|
|
|
|
|
Saite uz {CA2;r660;c010} |
|
|
|
|
|
|
040 |
Balstīta uz sākotnējās riska darījuma vērtības metodi (SRDVM) |
|
|
|
|
|
|
|
|
Saite uz {CA2;r670;c010} |
|
|
|
|
|
C 33.00 — VISPĀRĒJO VALDĪBU RISKA DARĪJUMI DALĪJUMĀ PA DARĪJUMU PARTNERU VALSTĪM (GOV)
Valsts:
|
|
Tiešie riska darījumi |
Izziņas postenis: kredītu atvasinātie instrumenti, kas pārdoti vispārējās valdības riska darījumos |
Riska darījuma vērtība |
Riska darījumu riska svērtā vērtība |
|||||||||||||||||||||||||||
|
Bilances riska darījumi |
Uzkrātais vērtības samazinājums |
|
Patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā |
|
Atvasinātie instrumenti |
Ārpusbilances riska darījumi |
|||||||||||||||||||||||||
|
Neatvasinātu finanšu aktīvu kopējā bruto uzskaites vērtība |
Neatvasinātu finanšu aktīvu kopējā uzskaites vērtība (atskaitot neto īsās pozīcijas) |
Neatvasināti finanšu aktīvi dalījumā pa uzskaites portfeļiem |
Īsās pozīcijas |
|
Atvasinātie instrumenti ar pozitīvu patieso vērtību |
Atvasinātie instrumenti ar negatīvu patieso vērtību |
Nominālvērtība |
Uzkrājumi |
Patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā |
Atvasinātie instrumenti ar pozitīvu patieso vērtību — uzskaites vērtība |
Atvasinātie instrumenti ar negatīvu patieso vērtību — uzskaites vērtība |
||||||||||||||||||||
|
Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi |
Tirdzniecības finanšu aktīvi |
Netirdzniecības finanšu aktīvi, kas obligāti novērtējami patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu citos visaptverošajos ienākumos |
Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā caur pašu kapitālu |
Amortizētajās izmaksās novērtētie finanšu aktīvi |
Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc izmaksu metodes |
Citi netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi |
No kā: īsās pozīcijas no pirkšanas ar atpārdošanu aizdevumiem, kas klasificēti kā tirdzniecības nolūkā turēti vai kā tirdzniecības finanšu aktīvi |
No kā: no finanšu aktīviem, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu citos visaptverošajos ienākumos, vai no netirdzniecības neatvasinātiem finanšu aktīviem, kuri novērtēti patiesajā vērtībā caur pašu kapitālu |
No kā: no netirdzniecības finanšu aktīviem, kas obligāti novērtējami patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, no finanšu aktīviem, kuri novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, vai no netirdzniecības finanšu aktīviem, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
No kā: no finanšu aktīviem, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu citos visaptverošajos ienākumos, vai no netirdzniecības neatvasinātiem finanšu aktīviem, kuri novērtēti patiesajā vērtībā caur pašu kapitālu |
Uzskaites vērtība |
Nosacītā summa |
Uzskaites vērtība |
Nosacītā summa |
||||||||||||||
|
|
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
080 |
090 |
100 |
110 |
120 |
130 |
140 |
150 |
160 |
170 |
180 |
190 |
200 |
210 |
220 |
230 |
240 |
250 |
260 |
270 |
280 |
290 |
300 |
|
|
010 |
Kopējie riska darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKIEM, REGULATĪVAJĀM PIEEJĀM UN RISKA DARĪJUMU KATEGORIJĀM: |
|||||||||||||||||||||||||||||||
|
020 |
Riska darījumi saskaņā ar kredītriska regulējumu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
030 |
Standartizētā pieeja |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
040 |
Centrālās valdības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
050 |
Reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
060 |
Publiskā sektora struktūras |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
070 |
Starptautiskās organizācijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
080 |
IRB pieeja |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
090 |
Centrālās valdības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
100 |
Reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes [centrālās valdības] |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
110 |
Reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes [iestādes] |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
120 |
Publiskā sektora struktūras [centrālās valdības] |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
130 |
Publiskā sektora struktūras [iestādes] |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
140 |
Starptautiskās organizācijas [centrālās valdības] |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
150 |
Starptautiskās organizācijas [iestādes] |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
160 |
Riska darījumi saskaņā ar tirgus riska regulējumu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PĒC ATLIKUŠĀ TERMIŅA: |
|||||||||||||||||||||||||||||||
|
170 |
[0 – 3 M.] |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
180 |
[3 M. – 1 G.] |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
190 |
[1 G. – 2 G.] |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
200 |
[2 G. – 3 G.] |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
210 |
[3 G. – 5 G.] |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
220 |
[5 G. – 10 G.] |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
230 |
[10 G. – vairāk] |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
II PIELIKUMS
PĀRSKATI PAR PAŠU KAPITĀLU UN PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS
|
Saturs |
|
|
I DAĻA: VISPĀRĪGAS NORĀDES |
|
|
1. |
STRUKTŪRA UN KONVENCIJAS |
|
1.1. |
STRUKTŪRA |
|
1.2. |
PIEŅEMTĀ PRAKSE ATTIECĪBĀ UZ NUMERĀCIJU |
|
1.3. |
PIEŅEMTĀ PRAKSE ATTIECĪBĀ UZ ZĪMĒM |
|
II DAĻA: NORĀDES SAISTĪBĀ AR VEIDNI |
|
|
1. |
PĀRSKATS PAR KAPITĀLA PIETIEKAMĪBU (CA) |
|
1.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES |
|
1.2. |
C 01.00 – PAŠU KAPITĀLS (CA1) |
|
1.2.1. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM |
|
1.3. |
C 02.00 – PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS (CA2) |
|
1.3.1. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM |
|
1.4. |
C 03.00 – KAPITĀLA RĀDĪTĀJI UN KAPITĀLA LĪMEŅI (CA3) |
|
1.4.1. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM |
|
1.5. |
C 04.00 – IZZIŅAS POSTEŅI (CA4) |
|
1.5.1. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM |
|
1.6. |
PĀREJAS NOTEIKUMI UN INSTRUMENTI, ATTIECĪBĀ UZ KURIEM PIEMĒROTAS TIESĪBAS SAGLABĀT IEPRIEKŠ SPĒKĀ ESOŠOS NOSACĪJUMUS: INSTRUMENTI, KAS NAV UZSKATĀMI PAR VALSTS ATBALSTU (CA 5) |
|
1.6.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES |
|
1.6.2. |
C 05.01 – PĀREJAS NOTEIKUMI (CA5.1) |
|
1.6.2.1. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM |
|
1.6.3. |
C 05.02 – INSTRUMENTI, ATTIECĪBĀ UZ KURIEM PIEMĒROTAS TIESĪBAS SAGLABĀT IEPRIEKŠ SPĒKĀ ESOŠOS NOSACĪJUMUS: INSTRUMENTI, KAS NAV UZSKATĀMI PAR VALSTS ATBALSTU (CA5.2.) |
|
1.6.3.1. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM |
|
2. |
GRUPAS MAKSĀTSPĒJA: INFORMĀCIJA PAR RADNIECĪGĀM SABIEDRĪBĀM (GS) |
|
2.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES |
|
2.2. |
DETALIZĒTA INFORMĀCIJA PAR GRUPAS MAKSĀTSPĒJU |
|
2.3. |
INFORMĀCIJA PAR INDIVIDUĀLU SABIEDRĪBU DEVUMU GRUPAS MAKSĀTSPĒJĀ |
|
2.4. |
C 06.01 – GRUPAS MAKSĀTSPĒJA: INFORMĀCIJA PAR RADNIECĪGĀM SABIEDRĪBĀM KOPĀ (GS KOPĀ) |
|
2.5. |
C 06.02 – GRUPAS MAKSĀTSPĒJA: INFORMĀCIJA PAR RADNIECĪGĀM SABIEDRĪBĀM (GS) |
|
3. |
KREDĪTRISKA VEIDNES |
|
3.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES |
|
3.1.1. |
PĀRSKATU SNIEGŠANA PAR KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODĒM AR AIZSTĀŠANAS EFEKTU |
|
3.1.2. |
PĀRSKATA SNIEGŠANA PAR DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKU |
|
3.2. |
C 07.00 – KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS, UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR SA) |
|
3.2.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES |
|
3.2.2. |
CR SA VEIDNES TVĒRUMS |
|
3.2.3. |
RISKA DARĪJUMU IEDALĪŠANA RISKA DARĪJUMU KATEGORIJĀS SASKAŅĀ AR STANDARTIZĒTO PIEEJU |
|
3.2.4. |
SKAIDROJUMI PAR DAŽU TĀDU KONKRĒTU RISKA DARĪJUMU KATEGORIJU TVĒRUMU, KAS MINĒTAS KPR 112. PANTĀ |
|
3.2.4.1. |
RISKA DARĪJUMU KATEGORIJA “IESTĀDES” |
|
3.2.4.2. |
RISKA DARĪJUMU KATEGORIJA “SEGTĀS OBLIGĀCIJAS” |
|
3.2.4.3. |
RISKA DARĪJUMU KATEGORIJA “KOLEKTĪVO IEGULDĪJUMU UZŅĒMUMI” |
|
3.2.5. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM |
|
3.3. |
KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: IRB PIEEJA PAŠU KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR IRB) |
|
3.3.1. |
CR IRB VEIDNES TVĒRUMS |
|
3.3.2. |
CR IRB VEIDNES SADALĪJUMS |
|
3.3.3. |
C 08.01 – KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: IRB PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR IRB 1) |
|
3.3.3.1. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM |
|
3.3.4. |
C 08.02 – KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: IRB PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM (SADALĪJUMS PA PARĀDNIEKU KATEGORIJĀM VAI PORTFEĻIEM (CR IRB 2 VEIDNE) |
|
3.4. |
KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: INFORMĀCIJA AR ĢEOGRĀFISKO SADALĪJUMU |
|
3.4.1. |
C 09.01 – RISKA DARĪJUMU ĢEOGRĀFISKAIS SADALĪJUMS PĒC PARĀDNIEKA REZIDENCES VIETAS: SP RISKA DARĪJUMI (CR GB 1) |
|
3.4.1.1. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM |
|
3.4.2. |
C 09.02 – RISKA DARĪJUMU ĢEOGRĀFISKAIS SADALĪJUMS PĒC PARĀDNIEKA REZIDENCES VIETAS: IRB RISKA DARĪJUMI (CR GB 2) |
|
3.4.2.1. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM |
|
3.4.3. |
C 09.04 – TO KREDĪTRISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS, KURI IR NOZĪMĪGI PRETCIKLISKO REZERVJU APRĒĶINĀŠANAI PA VALSTĪM UN IESTĀDES SPECIFISKO PRETCISKLISKO REZERVJU (CCB) NORMAS APRĒĶINĀŠANAI |
|
3.4.3.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES |
|
3.4.3.2. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM |
|
3.5. |
C 10.01 UN C 10.02 – KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRU RISKA DARĪJUMI ATBILSTOŠI UZ IEKŠĒJIEM REITINGIEM BALSTĪTAJAI PIEEJAI (CR EQU IRB 1 UN CR EQU IRB 2) |
|
3.5.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES |
|
3.5.2. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM (PIEMĒRO GAN CR EQU IRB 1, GAN CR EQU IRB 2) |
|
3.6. |
C 11.00 – NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKS (CR SETT) |
|
3.6.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES |
|
3.6.2. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM |
|
3.7. |
C 12.00 – KREDĪTRISKS: VĒRTSPAPĪROŠANA – STANDARTIZĒTĀ PIEEJA PAŠU KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR SA) |
|
3.7.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES |
|
3.7.2. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM |
|
3.8. |
C 13.00 KREDĪTRISKS – VĒRTSPAPĪROŠANA: UZ IEKŠĒJIEM REITINGIEM BALSTĪTĀ PIEEJA PAŠU KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR SEC IRB) |
|
3.8.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES |
|
3.8.2. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM |
|
3.9. |
C 14.00 – DETALIZĒTA INFORMĀCIJA PAR VĒRTSPAPĪROŠANU (SEC DETAILS) |
|
3.9.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES |
|
3.9.2. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM |
|
4. |
OPERACIONĀLĀ RISKA VEIDNES |
|
4.1. |
C 16.00 – OPERACIONĀLAIS RISKS (OPR) |
|
4.1.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES |
|
4.1.2. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM |
|
4.2. |
OPERACIONĀLAIS RISKS: DETALIZĒTA INFORMĀCIJA PAR ZAUDĒJUMIEM PĒDĒJĀ GADĀ (OPR DETALIZĒTA INFORMĀCIJA) |
|
4.2.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES |
|
4.2.2. |
C 17.01.: OPERACIONĀLAIS RISKS: PĒDĒJĀ GADA ZAUDĒJUMI UN ZAUDĒJUMU ATLĪDZINĀJUMI PĒC DARBĪBAS JOMĀM UN NOTIKUMU VEIDIEM (OPR DETALIZĒTA INFORMĀCIJA 1) |
|
4.2.2.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES |
|
4.2.2.2. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM |
|
4.2.3. |
C 17.02.: OPERACIONĀLAIS RISKS: DETALIZĒTA INFORMĀCIJA PAR LIELĀKO ZAUDĒJUMU NOTIKUMIEM PĒDĒJĀ GADĀ (OPR DETALIZĒTA INFORMĀCIJA) |
|
4.2.3.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES |
|
4.2.3.2. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM |
|
5. |
TIRGUS RISKA VEIDNES |
|
5.1. |
C 18.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ POZĪCIJAS RISKIEM TIRGOTAJOS PARĀDA INSTRUMENTOS (MKR SA TDI) |
|
5.1.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES |
|
5.1.2. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM |
|
5.2. |
C 19.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ VĒRTSPAPĪROŠANAS SPECIFISKO RISKU (MKR SA SEC) |
|
5.2.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES |
|
5.2.2. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM |
|
5.3. |
C 20.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ KORELĀCIJAS TIRDZNIECĪBAS PORTFEĻA POZĪCIJU SPECIFISKO RISKU (MKR SA CTP) |
|
5.3.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES |
|
5.3.2. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM |
|
5.4. |
C 21.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRU POZĪCIJAS RISKU (MKR SA EQU) |
|
5.4.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES |
|
5.4.2. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM |
|
5.5. |
C 22.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ ĀRVALSTU VALŪTAS RISKU (MKR SA FX) |
|
5.5.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES |
|
5.5.2. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM |
|
5.6. |
C 23.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀS PIEEJAS ATTIECĪBĀ UZ PRECĒM (MKR SA COM) |
|
5.6.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES |
|
5.6.2. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM |
|
5.7. |
C 24.00 – TIRGUS RISKA IEKŠĒJAIS MODELIS (MKR IM) |
|
5.7.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES |
|
5.7.2. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM |
|
5.8. |
C 25.00 – KREDĪTA VĒRTĪBAS KOREKCIJAS RISKS (CVA) |
|
5.8.1. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM |
|
6. |
C 33.00 – RISKA DARĪJUMI AR VISPĀRĒJĀM VALDĪBĀM (GOV) |
|
6.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES |
|
6.2. |
RISKA DARĪJUMU AR “VISPĀRĒJĀM VALDĪBĀM” VEIDNES TVĒRUMS |
|
6.3. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM |
I DAĻA: VISPĀRĪGAS NORĀDES
1. STRUKTŪRA UN KONVENCIJAS
1.1. STRUKTŪRA
1. Kopumā sistēmu veido pieci veidņu bloki:
a) kapitāla pietiekamība, pārskats par regulējošām prasībām atbilstošu kapitālu, kopējā riska darījumu vērtība;
b) grupas maksātspēja, pārskats par visu to individuālo sabiedrību maksātspējas prasību izpildi, kuras iekļautas pārskatu sniedzošās sabiedrības konsolidācijas tvērumā;
c) kredītrisks (tostarp darījuma partnera kredītrisks, atgūstamās vērtības samazinājuma risks un norēķinu risks);
d) tirgus risks (tostarp pozīcijas risks tirdzniecības portfelī, ārvalstu valūtas risks, preču risks un kredīta vērtības korekcijas (CVA) risks);
e) operacionālais risks.
2. Attiecībā uz katru veidni ir sniegtas atsauces uz tiesību aktiem. Šajā īstenošanas tehnisko standartu daļā ir iekļauta detalizētāka informācija par vispārīgākiem pārskatu sniegšanas aspektiem attiecībā uz katru veidņu bloku, norādes par konkrētām pozīcijām, kā arī validācijas noteikumi.
3. Iestādes atkarībā no pieejas, kas izmantota, lai noteiktu pašu kapitāla prasības, iesniedz tikai tās veidnes, kuras ir būtiskas.
1.2. PIEŅEMTĀ PRAKSE ATTIECĪBĀ UZ NUMERĀCIJU
4. Atsaucoties uz veidņu slejām, rindām un šūnām, dokumentā izmanto apzīmējumu konvenciju, kas norādīta turpmākajā tabulā. Šos ciparu kodus plaši izmanto validācijas noteikumos.
5. Norādēs izmantots šāds vispārējs apzīmējums: {Veidne;Rinda;Sleja}.
6. Ja validāciju veic veidnē, kurā izmantoti tikai minētās veidnes datu punkti, apzīmējumi neattiecas uz veidni: {Rinda; Sleja}.
7. Ja veidnēs ir tikai viena sleja, atsaucas vienīgi uz rindām: {Veidne;Rinda}.
8. Zvaigznītes zīmi izmanto, lai norādītu, ka validāciju veic attiecībā uz iepriekš norādītām rindām vai slejām.
1.3. PIEŅEMTĀ PRAKSE ATTIECĪBĀ UZ ZĪMĒM
9. Jebkuru summu, kas palielina pašu kapitālu vai kapitāla prasības, uzrāda kā pozitīvu skaitli. Turpretim summu, kas samazina kopējo pašu kapitālu vai kapitāla prasības, uzrāda kā negatīvu skaitli. Ja pirms kāda posteņa apzīmējuma ir mīnuszīme (-), paredzēts, ka minēto posteni neuzrāda kā pozitīvu skaitli.
II DAĻA: NORĀDES SAISTĪBĀ AR VEIDNI
1. PĀRSKATS PAR KAPITĀLA PIETIEKAMĪBU (CA)
1.1. VISPĀRĪGAS PIEZĪMES
10. CA veidnēs ietverta informācija par pirmā pīlāra skaitītājiem (pašu kapitāls, pirmā līmeņa kapitāls, pirmā līmeņa pamata kapitāls), saucēju (pašu kapitāla prasības) un pārejas noteikumiem, un tā ir strukturēta piecās veidnēs:
a) CA1 veidnē ietverta iestāžu pašu kapitāla summa, kas sadalīta pa posteņiem, kuri vajadzīgi, lai iegūtu minēto summu. Iegūtajā pašu kapitāla summā ietverta katra kapitāla veida pārejas noteikumu kopējā ietekme;
b) CA2 veidnē sniegts kopsavilkums par kopējo riska darījumu vērtību (kā noteikts Kapitāla prasību Regulas (ES) Nr. 575/2013 (KPR) 92. panta 3. punktā);
c) CA3 veidnē ietverti rādītāji, kuriem KPR noteikts minimālais līmenis, un daži citi saistītie dati;
d) CA4 veidnē ietverti izziņas posteņi, kas vajadzīgi CA1 posteņu aprēķināšanai, kā arī informācija par Kapitāla prasību direktīvas (KPD) kapitāla rezervēm;
e) CA 5 veidnē ietverti dati, kas vajadzīgi, lai aprēķinātu pārejas noteikumu ietekmi attiecībā uz pašu kapitālu. CA5 pārstās pastāvēt, kad pārejas noteikumi zaudēs spēku.
11. Veidnes piemēro visām pārskatus sniedzošajām sabiedrībām neatkarīgi no izmantotajiem grāmatvedības standartiem, tomēr daži posteņi skaitītājā ir specifiski sabiedrībām, kas piemēro SGS/SFPS veida vērtēšanas noteikumus. Parasti informācija saucējā ir saistīta ar galīgajiem rezultātiem, par kuriem sniegts pārskats attiecīgajās kopējās riska darījumu vērtības aprēķināšanas veidnēs.
12. Kopējo pašu kapitālu veido dažādi kapitāla veidi: pirmā līmeņa kapitāls, kas ir pirmā līmeņa pamata kapitāla un pirmā līmeņa papildu kapitāla summa, un otrā līmeņa kapitāls.
13. Pārejas noteikumus CA veidnēs piemēro šādi:
a) CA1 posteņos pārejas posma korekcijas parasti neņem vērā. Tas nozīmē, ka skaitļus CA1 posteņos aprēķina saskaņā ar nobeiguma noteikumiem (t. i., it kā nebūtu pārejas noteikumu), izņemot posteņus, kuros sniegts pārejas noteikumu ietekmes kopsavilkums. Katram kapitāla veidam (t. i., pirmā līmeņa pamata kapitālam, pirmā līmeņa papildu kapitālam un otrā līmeņa kapitālam) ir trīs dažādi posteņi, kuros iekļautas visas korekcijas saistībā ar pārejas noteikumiem;
b) pārejas noteikumi var ietekmēt arī pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla deficītu (t. i., pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla atskaitījuma pārsniegumu, kas reglamentēts attiecīgi KPR 36. panta 1. punkta j) apakšpunktā un 56. panta e) punktā), un tādējādi posteņi, kuros šis deficīts ietverts, var netieši atspoguļot pārejas noteikumu ietekmi;
c) CA5 veidni izmanto vienīgi, lai sniegtu pārskatu par pārejas noteikumiem.
14. Otrā pīlāra prasības ES var piemērot dažādi (KPD IV 104. panta 2. punkts ir jātransponē valsts regulējumā). KPR maksātspējas pārskatā iekļauj vienīgi otrā pīlāra prasību ietekmi uz maksātspējas koeficientu vai mērķa koeficientu. Detalizēti pārskati par otrā pīlāra prasībām neietilpst KPR 99. pantā.
a) CA1, CA2 vai CA5 veidnes ietver datus tikai saistībā ar pirmā pīlāra jautājumiem;
b) CA3 veidnē apkopotā veidā ietverta otrā pīlāra papildu prasību ietekme uz maksātspējas koeficientu. Viens bloks pievēršas summu ietekmei uz rādītājiem, savukārt otrs bloks pievēršas pašam rādītājam. Abiem rādītāju blokiem nav turpmākas saistības ar CA1, CA2 vai CA5 veidnēm;
c) CA4 veidnē ietverta viena šūna attiecībā uz papildu pašu kapitāla prasībām, kuras attiecas uz otro pīlāru. Minētā šūna nav caur validācijas noteikumiem saistīta ar CA3 veidnes kapitāla rādītājiem un atspoguļo KPD 104. panta 2. punktu, kurā skaidri minētas papildu pašu kapitāla prasības kā viena no iespējām otrā pīlāra lēmumiem.
1.2. C 01.00 – PAŠU KAPITĀLS (CA1)
1.2.1. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
|
Rinda |
Atsauces uz tiesību aktiem un norādes |
|
010 |
1. Pašu kapitāls KPR 4. panta 1. punkta 118. apakšpunkts un 72. pants Iestādes pašu kapitālu veido tās pirmā līmeņa kapitāla un otrā līmeņa kapitāla summa. |
|
015 |
1.1. Pirmā līmeņa kapitāls KPR 25. pants Pirmā līmeņa kapitālu veido pirmā līmeņa pamata kapitāla un pirmā līmeņa papildu kapitāla summa. |
|
020 |
1.1.1. Pirmā līmeņa pamata kapitāls KPR 50. pants |
|
030 |
1.1.1.1. Kapitāla instrumenti, kas ir atbilstoši, lai tos klasificētu kā pirmā līmeņa pamata kapitālu KPR 26. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts, 27. līdz 30. pants, 36. panta 1. punkta f) apakšpunkts un 42. pants |
|
040 |
1.1.1.1.1. Apmaksāti kapitāla instrumenti KPR 26. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 27. līdz 31. pants Ietver savstarpēju sabiedrību, kooperatīvu sabiedrību vai līdzīgu iestāžu kapitāla instrumentus (KPR 27. un 29. pants). Neietver ar instrumentiem saistīto akciju emisijas uzcenojumu. Ietver kapitāla instrumentus, uz ko parakstījušās valsts sektora iestādes ārkārtas situācijās, ja visi KPR 31. panta nosacījumi ir izpildīti. |
|
045 |
1.1.1.1.1.* No kā: kapitāla instrumenti, uz ko parakstījušās valsts sektora iestādes ārkārtas situācijās KPR 31. pants Pirmā līmeņa pamata kapitālā iekļauj kapitāla instrumentus, uz ko parakstījušās valsts sektora iestādes ārkārtas situācijās, ja visi KPR 31. panta nosacījumi ir izpildīti. |
|
050 |
1.1.1.1.2.* Izziņas postenis: neatbilstoši kapitāla instrumenti KPR 28. panta 1. punkta b), l) un m) apakšpunkts Šo apakšpunktu nosacījumi atspoguļo atšķirīgas kapitāla situācijas, kas ir atgriezeniskas, un tādējādi šeit uzrādītā summa var būt uzskatāma par atbilstošu nākamajos periodos. Uzrādāmā summa neietver akciju emisijas uzcenojumu, kas saistīts ar instrumentiem. |
|
060 |
1.1.1.1.3. Akciju emisijas uzcenojums KPR 4. panta 1. punkta 124. apakšpunkts, 26. panta 1. punkta b) apakšpunkts Akciju emisijas uzcenojums ir uzcenojums tādā nozīmē, kā definēts piemērojamā grāmatvedības standartā. Šajā postenī uzrādāmā summa ir daļa, kas saistīta ar “Apmaksātiem kapitāla instrumentiem”. |
|
070 |
1.1.1.1.4. (–) Pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti KPR 36. panta 1. punkta f) apakšpunkts un 42. pants Pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, ko pārskata sniegšanas datumā tur pārskata iesniedzēja iestāde vai grupa. Piemērojami KPR 42. panta izņēmumi. Šajā rindā neuzrāda tādas līdzdalības akcijās, kas iekļautas kā “Neatbilstoši kapitāla instrumenti”. Uzrādāmā summa ietver akciju emisijas uzcenojumu, kas saistīts ar pašu akcijām. 1.1.1.1.4. līdz 1.1.1.1.4.3. postenis neietver faktiskās vai iespējamās saistības pirkt pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus. Faktiskās vai iespējamās saistības pirkt pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus atsevišķi uzrāda 1.1.1.1.5. postenī. |
|
080 |
1.1.1.1.4.1. (-) Tiešas līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos KPR 36. panta 1. punkta f) apakšpunkts un 42. pants 1.1.1.1. postenī ietverti pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, ko tur konsolidētās grupas iestādes. Uzrādāmā summa ietver tādas līdzdalības tirdzniecības portfelī, kas aprēķinātas, pamatojoties uz neto garo pozīciju, kā minēts KPR 42. panta a) punktā. |
|
090 |
1.1.1.1.4.2. (-) Netiešas līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 36. panta 1. punkta f) apakšpunkts un 42. pants |
|
091 |
1.1.1.1.4.3. (-) Sintētiskas līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 36. panta 1. punkta f) apakšpunkts un 42. pants |
|
092 |
1.1.1.1.5. (–) Faktiskās vai iespējamās saistības iegādāties pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus KPR 36. panta 1. punkta f) apakšpunkts un 42. pants Atbilstoši KPR 36. panta 1. punkta f) apakšpunktam atskaita “pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus, kurus iestādei ir jāiegādājas saskaņā ar esošu līgumsaistību faktiskām vai iespējamām saistībām”. |
|
130 |
1.1.1.2. Nesadalītā peļņa KPR 26. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 26. panta 2. punkts Nesadalītā peļņa ietver iepriekšējā gada nesadalīto peļņu, kā arī atbilstošo starpposma vai gada beigu peļņu. |
|
140 |
1.1.1.2.1. Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa KPR 4. panta 1. punkta 123. apakšpunkts un 26. panta 1. punkta c) apakšpunkts KPR 4. panta 1. punkta 123. apakšpunktā nesadalītā peļņa ir definēta kā “peļņa un zaudējumi, kas izriet no peļņas vai zaudējumu galīgās piemērošanas saskaņā ar piemērojamajiem grāmatvedības standartiem”. |
|
150 |
1.1.1.2.2. Atbilstošā peļņa vai zaudējumi KPR 4. panta 1. punkta 121. apakšpunkts, 26. panta 2. punkts un 36. panta 1. punkta a) apakšpunkts KPR 26. panta 2. punkts ļauj ar kompetento iestāžu iepriekšēju piekrišanu starpposma vai gada beigu peļņu iekļaut kā nesadalīto peļņu, ja ir izpildīti daži nosacījumi. No otras puses, zaudējumus atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla, kā norādīts KPR 36. panta 1. punkta a) apakšpunktā. |
|
160 |
1.1.1.2.2.1. Peļņa vai zaudējumi, kas attiecināmi uz mātesuzņēmuma īpašniekiem KPR 26. panta 2. punkts un 36. panta 1. punkta a) apakšpunkts Uzrādāmā summa ir grāmatvedības peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzradītā peļņa vai zaudējumi. |
|
170 |
1.1.1.2.2.2. (-) Starpposma vai gada beigu peļņas daļa, kas nav atbilstoša KPR 26. panta 2. punkts Šajā rindā neuzrāda nekādus skaitļus, ja atsauces periodā iestāde ir uzrādījusi zaudējumus. Tas tādēļ, ka zaudējumus pilnībā atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla. Ja iestāde uzrāda peļņu, tad uzrāda to daļu, kas nav uzskatāma par atbilstošu saskaņā ar KPR 26. panta 2. punktu (t. i., nerevidētā peļņa un paredzamās maksas vai dividendes). Jāņem vērā, ka peļņas gadījumā atskaitāmā summa ietver vismaz starpposma dividendes. |
|
180 |
1.1.1.3. Uzkrātie citi visaptverošie ienākumi KPR 4. panta 1. punkta 100. apakšpunkts un 26. panta 1. punkta d) apakšpunkts Uzrādāmajā summā neietver jebkādus nodokļus, kuri paredzami aprēķināšanas laikā, un to uzrāda pirms prudenciālo filtru piemērošanas. Uzrādāmo summu nosaka saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 241/2014 13. panta 4. punktu. |
|
200 |
1.1.1.4. Citas rezerves KPR 4. panta 1. punkta 117. apakšpunkts un 26. panta 1. punkta e) apakšpunkts Citas rezerves KPR ir definētas kā “rezerves, kā definēts piemērojamā grāmatvedības standartā, par kurām ir jāatklāj informācija saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības standartu, izņemot summas, kas jau ir ietvertas uzkrātajos citos visaptverošajos ienākumos vai nesadalītajā peļņā”. Uzrādāmajā summā neietver jebkādus nodokļus, kuri paredzami aprēķināšanas laikā. |
|
210 |
1.1.1.5. Rezerves vispārējiem banku riskiem KPR 4. panta 1. punkta 112. apakšpunkts un 26. panta 1. punkta f) apakšpunkts Rezerves vispārējiem banku riskiem Direktīvas 86/635/EEK 38. pantā ir definētas kā “summas, ko kredītiestāde nolemj rezervēt, lai nodrošinātos pret īpašajiem riskiem, kas ir saistīti ar banku darbību”. Uzrādāmajā summā neietver jebkādus nodokļus, kuri paredzami aprēķināšanas laikā. |
|
220 |
1.1.1.6. Pārejas posma korekcijas saistībā ar pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus KPR 483. panta 1. līdz 3. punkts un 484. līdz 487. pants Tādu kapitāla instrumentu summa, attiecībā uz kuriem pārejas posmā piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus kā pirmā līmeņa pamata kapitālam. Uzrādāmo summu tieši iegūst no CA5. |
|
230 |
1.1.1.7. Mazākuma līdzdalības daļas, kas atzītas pirmā līmeņa pamata kapitālā KPR 4. panta 120. punkts un 84. pants Visu mazākuma līdzdalības daļu meitasuzņēmumos summa, kas ietverta konsolidētajā pirmā līmeņa pamata kapitālā. |
|
240 |
1.1.1.8. Pārējas posma korekcijas saistībā ar papildu mazākuma līdzdalības daļām KPR 479. un 480. pants Mazākuma līdzdalības daļu korekcijas saistībā ar pārejas noteikumiem. Šo posteni tieši iegūst no CA5. |
|
250 |
1.1.1.9. Pirmā līmeņa pamata kapitāla korekcijas saistībā ar prudenciālajiem filtriem KPR 32. līdz 35. pants |
|
260 |
1.1.1.9.1. (-) Pašu kapitāla pieaugums vērtspapīrotu aktīvu dēļ KPR 32. panta 1. punkts Uzrādāmā summa ir saskaņā ar piemērojamiem grāmatvedības standartiem vērtspapīroto aktīvu radīts iestādes pašu kapitāla pieaugums. Piemēram, šis postenis ietver nākotnes maržinālos ienākumus, kas iestādei radušies kā peļņa no pārdošanas, vai – iniciatoru gadījumā – neto peļņu, ko nodrošina tādu nākotnes ienākumu kapitalizācija, ko rada vērtspapīrotie aktīvi, kuri uzlabo vērtspapīrošanas pozīciju kredītkvalitāti. |
|
270 |
1.1.1.9.2. Naudas plūsmas riska ierobežošanas rezerve KPR 33. panta 1. punkta a) apakšpunkts Uzrādāmā summa var būt pozitīva vai negatīva. Tā ir pozitīva, ja naudas plūsmas riska ierobežošanas rezultātā radušies zaudējumi (t. i., ja tā samazina uzskaites kapitāla vērtspapīrus) un otrādi. Tādējādi zīme ir pretēja tai, kas izmantota finanšu pārskatos. Uzrādāmajā summā neietver jebkādus nodokļus, kuri paredzami aprēķināšanas laikā. |
|
280 |
1.1.1.9.3. Kumulatīvā peļņa un zaudējumi no pašu kredītriska izmaiņām saistībās, kas vērtētas pēc patiesās vērtības KPR 33. panta 1. punkta b) apakšpunkts Uzrādāmā summa var būt pozitīva vai negatīva. Tā ir pozitīva, ja pašu kredītriska izmaiņu rezultātā radušies zaudējumi (t. i., ja tās samazina uzskaites kapitāla vērtspapīrus) un otrādi. Tādējādi zīme ir pretēja tai, kas izmantota finanšu pārskatos. Šajā postenī neiekļauj nerevidēto peļņu. |
|
285 |
1.1.1.9.4. Patiesās vērtības peļņa un zaudējumi, kas rodas no iestādes pašas kredītriska saistībā ar no atvasinātajiem instrumentiem izrietošām saistībām KPR 33. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 33. panta 2. punkts Uzrādāmā summa var būt pozitīva vai negatīva. Tā ir pozitīva, ja pašu kredītriska izmaiņu rezultātā radušies zaudējumi, un otrādi. Tādējādi zīme ir pretēja tai, kas izmantota finanšu pārskatos. Šajā postenī neiekļauj nerevidēto peļņu. |
|
290 |
1.1.1.9.5. (-) Vērtības korekcijas saistībā ar piesardzīgas vērtēšanas prasībām KPR 34. un 105. pants Patiesās vērtības korekcijas riska darījumiem, kas iekļauti tirdzniecības portfelī vai netirdzniecības portfelī, saistībā ar KPR 105. pantā noteiktiem stingrākiem standartiem attiecībā uz piesardzīgu vērtēšanu. |
|
300 |
1.1.1.10. (–) Nemateriālā vērtība KPR 4. panta 1. punkta 113. apakšpunkts, 36. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 37. pants |
|
310 |
1.1.1.10.1. (-) Nemateriālā vērtība, kas uzskaitīta kā nemateriāls aktīvs KPR 4. panta 1. punkta 113. apakšpunkts un 36. panta 1. punkta b) apakšpunkts Nemateriālā vērtība ir vērtība tādā nozīmē, kā definēts piemērojamā grāmatvedības standartā. Šeit uzrādāmā summa ir tāda pati kā bilancē uzrādītā. |
|
320 |
1.1.1.10.2. (-) Nemateriālā vērtība, kas iekļauta būtisku ieguldījumu vērtējumā KPR 37. panta b) punkts un 43. pants |
|
330 |
1.1.1.10.3. Atliktā nodokļa saistības, kas saistītas ar nemateriālo vērtību KPR 37. panta a) punkts Atliktā nodokļa saistību summa, ko varētu dzēst, ja samazinātos nemateriālā vērtība vai ja tiktu pārtraukta tās atzīšana saskaņā ar attiecīgo grāmatvedības standartu. |
|
340 |
1.1.1.11. (–) Citi nemateriālie aktīvi KPR 4. panta 1. punkta 115. apakšpunkts, 36. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 37. panta a) punkts Citi nemateriālie aktīvi ir nemateriālie aktīvi saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības standartu, mīnus nemateriālā vērtība, arī saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības standartu. |
|
350 |
1.1.1.11.1. (-) Citi nemateriālie aktīvi pirms atliktā nodokļa saistību atskaitīšanas KPR 4. panta 1. punkta 115. apakšpunkts un 36. panta 1. punkta b) apakšpunkts Citi nemateriālie aktīvi ir nemateriālie aktīvi saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības standartu, mīnus nemateriālā vērtība, arī saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības standartu. Šeit uzrādāmā summa atbilst summai, kas uzrādīta to nemateriālo aktīvu bilancē, kas nav nemateriālā vērtība. |
|
360 |
1.1.1.11.2. Atliktā nodokļa saistības, kas saistītas ar citiem nemateriālajiem aktīviem KPR 37. panta a) punkts Atliktā nodokļa saistību summa, kas tiktu dzēsta, ja samazinātos to nemateriālo aktīvu vērtība, kas nav nemateriālā vērtība, vai ja tiktu pārtraukta to atzīšana saskaņā ar attiecīgo grāmatvedības standartu. |
|
370 |
1.1.1.12. (–) Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri neizriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, atskaitot attiecīgas nodokļu saistības KPR 36. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 38. pants |
|
380 |
1.1.1.13. (–) IRB deficīts: summa, par kādu kredītriska korekcijas veido deficītu attiecībā pret paredzamajiem zaudējumiem KPR 36. panta 1. punkta d) apakšpunkts, 40., 158. un 159. pants Uzrādāmo summu nesamazina atliktā nodokļa aktīvu, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē, līmeņa paaugstināšanās vai cita papildu nodokļu ietekme, kas varētu rasties, ja uzkrājumi paaugstinātu paredzamo zaudējumu līmeni (KPR 40. pants). |
|
390 |
1.1.1.14. (–) Definētu pabalstu pensiju fondu aktīvi KPR 4. panta 1. punkta 109. apakšpunkts, 36. panta 1. punkta e) apakšpunkts un 41. pants |
|
400 |
1.1.1.14.1. (–) Definētu pabalstu pensiju fondu aktīvi KPR 4. panta 1. punkta 109. apakšpunkts un 36. panta 1. punkta e) apakšpunkts Definētu pabalstu pensiju fondu aktīvi “atkarībā no situācijas ir definēta pensiju fonda vai plāna aktīvi, ko aprēķina pēc tam, kad tie ir samazināti par tā paša fonda vai plāna saistību vērtību”. Šeit uzrādāmā summa atbilst summai, kas uzrādīta bilancē (ja tā uzrādīta atsevišķi). |
|
410 |
1.1.1.14.2. Atliktā nodokļa saistības, kas saistītas ar definētu pabalstu pensiju fondu aktīviem KPR 4. panta 1. punkta 108. un 109. apakšpunkts un 41. panta 1. punkta a) apakšpunkts Atliktā nodokļa saistību summa, ko varētu dzēst, ja samazinātos definētu pabalstu pensiju fondu aktīvu vērtība vai ja tiktu pārtraukta to atzīšana saskaņā ar attiecīgo grāmatvedības standartu. |
|
420 |
1.1.1.14.3. Definētu pabalstu pensiju fondu aktīvi, kurus iestāde var neierobežoti izmantot KPR 4. panta 1. punkta 109. apakšpunkts un 41. panta 1. punkta b) apakšpunkts Šajā postenī jebkādu summu uzrāda tikai tad, ja kompetentā iestāde ir iepriekš piekritusi, ka tiek samazināta definētu pabalstu pensiju fondu aktīvu atskaitāmā summa. Šajā rindā ietvertajiem aktīviem piemēro riska pakāpi attiecībā uz kredītriska prasībām. |
|
430 |
1.1.1.15. (-) Savstarpējas līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitālā KPR 4. panta 1. punkta 122. apakšpunkts, 36. panta 1. punkta g) apakšpunkts un 44. pants Līdzdalības finanšu sektora sabiedrību (kā definēts KPR 4. panta 27. punktā) pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, ja pastāv savstarpējas līdzdalības, kas, pēc kompetentās iestādes domām, ir izveidotas, lai mākslīgi palielinātu iestādes pašu kapitālu. Uzrādāmo summu aprēķina, pamatojoties uz bruto garajām pozīcijām, un tajā ietver pirmā līmeņa pašu kapitāla apdrošināšanas posteņus. |
|
440 |
1.1.1.16. (-) Pārsniegums: summa, par kādu atskaitījums no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem pārsniedz pirmā līmeņa papildu kapitālu KPR 36. panta 1. punkta j) apakšpunkts Uzrādāmo summu tieši ņem no CA1 posteņa “Pārsniegums: summa, par kādu atskaitījums no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem pārsniedz pirmā līmeņa papildu kapitālu”. Summa ir jāatskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla. |
|
450 |
1.1.1.17. (-) Tādas būtiskas līdzdalības ārpus finanšu sektora, kurām alternatīvi var piemērot 1 250 % riska pakāpi KPR 4. panta 1. punkta 36. apakšpunkts, 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta i) punkts un 89. līdz 91. pants Būtiskas līdzdalības ir definētas kā “tieša vai netieša līdzdalība sabiedrībā, kas ir vismaz 10 % no tās kapitāla vai balsstiesībām vai ļauj būtiski ietekmēt vadību minētajā sabiedrībā”. Saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta i) punktu to (izmantojot šo posteni) alternatīvi var atskaitīt no pirmā līmeņa pamata kapitāla vai tai var piemērot 1 250 % riska pakāpi. |
|
460 |
1.1.1.18. (-) Vērtspapīrošanas pozīcijas, kam alternatīvi var piemērot 1 250 % riska pakāpi KPR 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta ii) punkts, 243. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 244. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 258. pants un 266. panta 3. punkts Vērtspapīrošanas pozīcijas, kam piemēro 1 250 % riska pakāpi, bet kuras alternatīvi ļauts atskaitīt no pirmā līmeņa pamata kapitāla (KPR 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta ii) punkts). Pēdējā gadījumā tās uzrāda šajā postenī. |
|
470 |
1.1.1.19. (-) Neapmaksātas piegādes, kam alternatīvi var piemērot 1 250 % riska pakāpi KPR 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta iii) punkts un 379. panta 3. punkts Neapmaksātām piegādēm piemēro 1 250 % riska pakāpi pēc piecām dienām pēc otrā līguma maksājuma vai piegādes izsūtīšanas līdz darījuma izbeigšanai saskaņā ar pašu kapitāla prasībām attiecībā uz norēķinu risku. Alternatīvi tās ļauts atskaitīt no pirmā līmeņa pamata kapitāla (KPR 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta iii) punkts). Pēdējā gadījumā tās uzrāda šajā postenī. |
|
471 |
1.1.1.20. (-) Pozīcijas, kuras ir grozā, attiecībā uz ko iestāde atbilstīgi IRB pieejai nevar noteikt riska pakāpi, un kurām alternatīvi var piemērot 1 250 % riska pakāpi KPR 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta iv) punkts un 153. panta 8. punkts Saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta iv) punktu to (izmantojot šo posteni) alternatīvi var atskaitīt no pirmā līmeņa pamata kapitāla vai tai var piemērot 1 250 % riska pakāpi. |
|
472 |
1.1.1.21. (-) Tādi kapitāla vērtspapīru riska darījumi atbilstīgi iekšējo modeļu pieejai, kuriem alternatīvi var piemērot 1 250 % riska pakāpi KPR 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta v) punkts un 155. panta 4. punkts Saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta v) punktu to (izmantojot šo posteni) alternatīvi var atskaitīt no pirmā līmeņa pamata kapitāla vai tai var piemērot 1 250 % riska pakāpi. |
|
480 |
1.1.1.22. (-) Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunkts, 36. panta 1. punkta h) apakšpunkts; 43. pants līdz 46. pants, 49. panta 2. un 3. punkts un 79. pants Tā daļa no iestādes līdzdalībām – tādu finanšu sektora sabiedrību (kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunktā) instrumentos, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma –, kas jāatskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla. Sk. alternatīvas atskaitīšanai, ja tiek piemērota konsolidācija (49. panta 2. un 3. punkts). |
|
490 |
1.1.1.23. (-) Atskaitāmi atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības KPR 36. panta 1. punkta c) apakšpunkts; 38. pants un 48. panta 1. punkta a) apakšpunkts Tā daļa no atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības (neņemot vērā to daļu no attiecīgajām atliktā nodokļa saistībām, kas iedalīta atliktā nodokļa aktīvos, kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības saskaņā ar KPR 38. panta 5. punkta b) apakšpunktu), kas jāatskaita, piemērojot KPR 48. panta 1. punkta a) apakšpunkta 10 % slieksni. |
|
500 |
1.1.1.24. (-) Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunkts; 36. panta 1. punkta i) apakšpunkts; 43., 45., 47. pants, 48. panta 1. punkta b) apakšpunkts; 49. panta 1. līdz 3. punkts un 79. pants. Tā daļa no iestādes līdzdalībām – tādu finanšu sektora sabiedrību (kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunktā) pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums –, kas jāatskaita, piemērojot KPR 48. panta 1. punkta b) apakšpunkta 10 % slieksni. Sk. alternatīvas atskaitīšanai, ja tiek piemērota konsolidācija (49. panta 1., 2. un 3. punkts). |
|
510 |
1.1.1.25. (-) Summa, kas pārsniedz 17,65 % slieksni KPR 48. panta 1. punkts Tā daļa no atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, un no iestādes tiešas un netiešām līdzdalībām – tādu finanšu sektora sabiedrību (kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunktā) pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums –, kas jāatskaita, piemērojot KPR 48. panta 1. punkta 17,65 % slieksni. |
|
520 |
1.1.1.26. Citas pārējas posma korekcijas attiecībā uz pirmā līmeņa pamata kapitālu KPR 469. līdz 472. pants, 478. un 481. pants Korekcijas attiecībā uz atskaitījumiem pārejas noteikumu dēļ. Uzrādāmo summu tieši iegūst no CA5. |
|
524 |
1.1.1.27. (-) Pirmā līmeņa pamata kapitāla papildu atskaitījumi atbilstīgi KPR 3. pantam KPR 3. pants |
|
529 |
1.1.1.28. Pirmā līmeņa pamata kapitāla elementi vai atskaitījumi – citi Šī rinda ir ieviesta, lai nodrošinātu lielāku elastīgumu vienīgi pārskata sniegšanas nolūkos. To aizpilda tikai tajos retajos gadījumos, kad nav galīga lēmuma par konkrētu kapitāla posteņu/atskaitījumu uzrādīšanu pašreizējā CA1 veidnē. Līdz ar to šo rindu aizpilda tikai tad, ja pirmā līmeņa pamata kapitāla elementu – attiecīgā gadījumā pirmā līmeņa pamata kapitāla elementa atskaitījumu – nevar iedalīt kādā no rindām, kas apzīmētas no 020 līdz 524. Šo šūnu neizmanto, lai kapitāla posteņus/atskaitījumus, uz kuriem neattiecas KPR, iekļautu maksātspējas koeficientu aprēķinā (piemēram, tādu valsts kapitāla posteņu/atskaitījumu iekļaušana, uz kuriem neattiecas KPR darbības joma). |
|
530 |
1.1.2. PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLS KPR 61. pants |
|
540 |
1.1.2.1. Kapitāla instrumenti, kas ir atbilstoši, lai tos kvalificētu kā pirmā līmeņa papildu kapitālu KPR 51. panta a) punkts, 52. līdz 54. pants, 56. panta a) punkts un 57. pants |
|
550 |
1.1.2.1.1. Apmaksāti kapitāla instrumenti KPR 51. panta a) punkts un 52. līdz 54. pants Uzrādāmā summa neietver akciju emisijas uzcenojumu, kas saistīts ar instrumentiem. |
|
560 |
1.1.2.1.2. (*) Izziņas postenis: neatbilstoši kapitāla instrumenti KPR 52. panta 1. punkta c), e) un f) apakšpunkts Šo apakšpunktu nosacījumi atspoguļo atšķirīgas kapitāla situācijas, kas ir atgriezeniskas, un tādējādi šeit uzrādītā summa var būt uzskatāma par atbilstošu nākamajos periodos. Uzrādāmā summa neietver akciju emisijas uzcenojumu, kas saistīts ar instrumentiem. |
|
570 |
1.1.2.1.3. Akciju emisijas uzcenojums KPR 51. panta b) punkts Akciju emisijas uzcenojums ir uzcenojums tādā nozīmē, kā definēts piemērojamā grāmatvedības standartā. Šajā postenī uzrādāmā summa ir daļa, kas saistīta ar “Apmaksātiem kapitāla instrumentiem”. |
|
580 |
1.1.2.1.4. (–) Pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti KPR 52. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 56. panta a) apakšpunkts un 57. pants Pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti, ko pārskata sniegšanas datumā tur pārskata iesniedzēja iestāde vai grupa. Piemērojami KPR 57. panta izņēmumi. Šajā rindā neuzrāda tādas līdzdalības akcijās, kas iekļautas kā “Neatbilstoši kapitāla instrumenti”. Uzrādāmā summa ietver akciju emisijas uzcenojumu, kas saistīts ar pašu akcijām. 1.1.2.1.4. līdz 1.1.2.1.4.3. postenis neietver faktiskās vai iespējamās saistības iegādāties pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus. Faktiskās vai iespējamās saistības iegādāties pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentus atsevišķi uzrāda 1.1.2.1.5. postenī. |
|
590 |
1.1.2.1.4.1. (-) Tiešas līdzdalības pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 52. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 56. panta a) punkts un 57. pants 1.1.2.1.1. postenī iekļauti pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti, ko tur konsolidētās grupas iestādes. |
|
620 |
1.1.2.1.4.2. (-) Netiešas līdzdalības pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos KPR 52. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punkts, 56. panta a) punkts un 57. pants |
|
621 |
1.1.2.1.4.3. (-) Sintētiskas līdzdalības pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 52. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 56. panta a) punkts un 57. pants |
|
622 |
1.1.2.1.5. (–) Faktiskās vai iespējamās saistības iegādāties pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentus KPR 56. panta a) punkts un 57. pants Saskaņā ar KPR 56. panta a) punktu atskaita “pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentus, ko iestādei varētu nākties iegādāties spēkā esošo līgumsaistību rezultātā”. |
|
660 |
1.1.2.2. Pārejas posma korekcijas saistībā ar pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus KPR 483. panta 4. un 5. punkts, 484. līdz 487. pants, 489. un 491. pants Tādu kapitāla instrumentu summa, attiecībā uz kuriem pārejas posmā piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos pirmā līmeņa papildu kapitāla nosacījumus. Uzrādāmo summu tieši iegūst no CA5. |
|
670 |
1.1.2.3. Meitasuzņēmumu emitēti instrumenti, kuri ir atzīti pirmā līmeņa papildu kapitālā KPR 83., 85. un 86. pants Visa meitasuzņēmumu atbilstīgā pirmā līmeņa kapitāla summa, kas ietverta konsolidētajā pirmā līmeņa papildu kapitālā. Ietver atbilstīgu pirmā līmeņa papildu kapitālu, ko emitējusi īpašam nolūkam dibināta sabiedrība (KPR 83. pants). |
|
680 |
1.1.2.4. Pārejas posma korekcijas saistībā ar meitasuzņēmumu emitētu instrumentu papildu atzīšanu pirmā līmeņa papildu kapitālā KPR 480. pants Korekcijas attiecībā uz atbilstīgo pirmā līmeņa kapitālu, kas saistībā ar pārejas noteikumiem ietverts konsolidētajā pirmā līmeņa papildu kapitālā. Šo posteni tieši iegūst no CA5. |
|
690 |
1.1.2.5. (-) Savstarpējas līdzdalības pirmā līmeņa papildu kapitālā KPR 4. panta 1. punkta 122. apakšpunkts, 56. panta b) punkts un 58. pants Līdzdalības – tādu finanšu sektora sabiedrību (kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunktā) pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, kurās ir savstarpēja līdzdalība –, kas, pēc kompetentās iestādes domām, ir izveidotas, lai mākslīgi palielinātu iestādes pašu kapitālu. Uzrādāmo summu aprēķina, pamatojoties uz bruto garajām pozīcijām, un tajā jāietver pirmā līmeņa papildu pašu kapitāla apdrošināšanas posteņus. |
|
700 |
1.1.2.6. (-) Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunkts, 56. panta c) punkts; KPR 59., 60. un 79. pants Tā daļa no iestādes līdzdalībām – tādu finanšu sektora sabiedrību (kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunktā) instrumentos, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma –, kas jāatskaita no pirmā līmeņa papildu kapitāla. |
|
710 |
1.1.2.7. (-) Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunkts, 56. panta d) punkts, 59. un 79. pants Iestādes līdzdalības – tādu finanšu sektora sabiedrību (kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunktā) pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums –, kas ir pilnībā atskaitītas. |
|
720 |
1.1.2.8. (–) Pārsniegums: summa, par kādu atskaitījumi no otrā līmeņa kapitāla posteņiem pārsniedz otrā līmeņa kapitālu KPR 56. panta e) punkts Uzrādāmo summu tieši iegūst no CA1 posteņa “Pārsniegums: summa, par kādu atskaitījumi no otrā līmeņa kapitāla posteņiem pārsniedz otrā līmeņa kapitālu (atskaita no pirmā līmeņa papildu kapitāla)”. |
|
730 |
1.1.2.9. Citas pārejas posma korekcijas attiecībā uz pirmā līmeņa papildu kapitālu KPR 474.,475., 478. un 481. pants Korekcijas saistībā ar pārejas noteikumiem. Uzrādāmo summu tieši iegūst no CA5. |
|
740 |
1.1.2.10. Pārsniegums: summa, par kādu atskaitījumi no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem pārsniedz pirmā līmeņa papildu kapitālu (atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla) KPR 36. panta 1. punkta j) apakšpunkts Pirmā līmeņa papildu kapitāls nevar būt negatīvs, tomēr ir iespējams, ka atskaitījumi no pirmā līmeņa papildu kapitāla ir lielāki nekā pirmā līmeņa papildu kapitāls plus saistītais akciju emisijas uzcenojums. Šādos gadījumos pirmā līmeņa papildu kapitālam ir jābūt vienādam ar nulli un pirmā līmeņa papildu kapitāla atskaitījumu pārpalikums ir jāatskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla. Ar šo posteni tiek panākts, ka 1.1.2.1. līdz 1.1.2.12. posteņa summa nekad nav mazāka par nulli. Tad, ja šis postenis uzrāda pozitīvu skaitli, 1.1.1.16. postenis ir pretējs šim skaitlim. |
|
744 |
1.1.2.11. (–) Pirmā līmeņa papildu kapitāla papildu atskaitījumi atbilstīgi KPR 3. pantam KPR 3. pants |
|
748 |
1.1.2.12. Pirmā līmeņa papildu kapitāla elementi vai atskaitījumi – citi Šī rinda ir ieviesta, lai nodrošinātu lielāku elastīgumu vienīgi pārskata sniegšanas nolūkos. To aizpilda tikai tajos retajos gadījumos, kad nav galīga lēmuma par konkrētu kapitāla posteņu/atskaitījumu uzrādīšanu pašreizējā CA1 veidnē. Līdz ar to šo rindu aizpilda tikai tad, ja pirmā līmeņa papildu kapitāla elementu – attiecīgā gadījumā pirmā līmeņa papildu kapitāla elementa atskaitījumu – nevar iedalīt kādā no rindām, kas apzīmētas no 530 līdz 744. Šo šūnu neizmanto, lai kapitāla posteņus/atskaitījumus, uz kuriem neattiecas KPR, iekļautu maksātspējas koeficientu aprēķinā (piemēram, tādu valsts kapitāla posteņu/atskaitījumu iekļaušana, uz kuriem neattiecas KPR darbības joma). |
|
750 |
1.2. OTRĀ LĪMEŅA KAPITĀLS KPR 71. pants |
|
760 |
1.2.1. Kapitāla instrumenti un subordinētie aizdevumi, kas ir atbilstoši, lai tos klasificētu kā otrā līmeņa kapitālu KPR 62. panta a) punkts, 63. līdz 65. pants, 66. panta a) punkts un 67. pants |
|
770 |
1.2.1.1. Apmaksātie kapitāla instrumenti un subordinētie aizdevumi KPR 62. panta a) punkts, 63. un 65. pants Uzrādāmā summa neietver akciju emisijas uzcenojumu, kas saistīts ar instrumentiem. |
|
780 |
1.2.1.2. (*) Izziņas postenis: neatbilstošie kapitāla instrumenti un subordinētie aizdevumi KPR 63. panta c), e) un f) punkts un 64. pants Šo apakšpunktu nosacījumi atspoguļo atšķirīgas kapitāla situācijas, kas ir atgriezeniskas, un tādējādi šeit uzrādītā summa var būt uzskatāma par atbilstošu nākamajos periodos. Uzrādāmā summa neietver akciju emisijas uzcenojumu, kas saistīts ar instrumentiem. |
|
790 |
1.2.1.3. Akciju emisijas uzcenojums KPR 62. panta b) punkts un 65. pants Akciju emisijas uzcenojums ir uzcenojums tādā nozīmē, kā definēts piemērojamā grāmatvedības standartā. Šajā postenī uzrādāmā summa ir daļa, kas saistīta ar “Apmaksātiem kapitāla instrumentiem”. |
|
800 |
1.2.1.4. (–) Pašu otrā līmeņa kapitāla instrumenti KPR 63. panta b) punkta i) apakšpunkts, 66. panta a) punkts un 67. pants Pašu otrā līmeņa kapitāla instrumenti, ko pārskata sniegšanas datumā tur pārskata iesniedzēja iestāde vai grupa. Piemērojami KPR 67. panta izņēmumi. Šajā rindā neuzrāda tādas līdzdalības akcijās, kas iekļautas kā “Neatbilstoši kapitāla instrumenti”. Uzrādāmā summa ietver akciju emisijas uzcenojumu, kas saistīts ar pašu akcijām. 1.2.1.4. līdz 1.2.1.4.3. postenis neietver faktiskās vai iespējamās saistības iegādāties pašu otrā līmeņa kapitāla instrumentus. Faktiskās vai iespējamās saistības iegādāties pašu otrā līmeņa kapitāla instrumentus atsevišķi uzrāda 1.2.1.5. postenī. |
|
810 |
1.2.1.4.1. (-) Tiešas līdzdalības otrā līmeņa kapitāla instrumentos KPR 63. panta b) punkts, 66. panta a) punkts un 67. pants 1.2.1.1. postenī ietverti otrā līmeņa kapitāla instrumenti, ko tur konsolidētās grupas iestādes. |
|
840 |
1.2.1.4.2. (-) Netiešas līdzdalības otrā līmeņa kapitāla instrumentos KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 63. panta b) punkts, 66. panta a) punkts un 67. pants |
|
841 |
1.2.1.4.3. (-) Sintētiskas līdzdalības otrā līmeņa kapitāla instrumentos KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 63. panta b) punkts, 66. panta a) punkts un 67. pants |
|
842 |
1.2.1.5. (–) Faktiskās vai iespējamās saistības iegādāties pašu otrā līmeņa kapitāla instrumentus KPR 66. panta a) punkts un 67. pants Saskaņā ar KPR 66. panta a) punktu atskaita “pašu otrā līmeņa kapitāla instrumentus, ko iestādei varētu nākties iegādāties spēkā esošo līgumsaistību rezultātā”. |
|
880 |
1.2.2. Pārejas posma korekcijas saistībā ar otrā līmeņa kapitāla instrumentiem un subordinētiem aizdevumiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus KPR 483. panta 6. un 7. punkts, 484., 486., 488., 490. un 491. pants Tādu kapitāla instrumentu summa, attiecībā uz kuriem pārejas posmā piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus kā otrā līmeņa kapitālam. Uzrādāmo summu tieši iegūst no CA5. |
|
890 |
1.2.3. Meitasuzņēmumu emitēti instrumenti, kuri ir atzīti otrā līmeņa kapitālā KPR 83., 87. un 88. pants Visa meitasuzņēmumu atbilstīgā pašu kapitāla summu kopsumma, kas iekļauta konsolidētajā otrā līmeņa kapitālā. Ietver atbilstīgu otrā līmeņa kapitālu, ko emitējusi īpašam nolūkam dibināta sabiedrība (KPR 83. pants). |
|
900 |
1.2.4. Pārejas posma korekcijas saistībā ar meitasuzņēmumu emitētu instrumentu papildu atzīšanu otrā līmeņa kapitālā KPR 480. pants Korekcijas attiecībā uz atbilstīgu pašu kapitālu, kas saistībā ar pārejas noteikumiem ietverts konsolidētajā otrā līmeņa kapitālā. Šo posteni tieši iegūst no CA5. |
|
910 |
1.2.5. IRB. Pārsniegums: summa, par kādu uzkrājumi pārsniedz atbilstošos paredzamos zaudējumus KPR 62. panta d) punkts Iestādēm, kas riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina saskaņā ar IRB pieeju, šis postenis ietver tādas pozitīvās summas, kuras iegūst salīdzinot uzkrājumus un paredzamos zaudējumus, kas ir atbilstošas kā otrā līmeņa kapitāls. |
|
920 |
1.2.6. SP. Vispārējās kredītriska korekcijas KPR 62. panta c) punkts Iestādēm, kas riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina saskaņā ar standartizēto pieeju, šis postenis ietver vispārējās kredītriska korekcijas, kas ir atbilstošas kā otrā līmeņa kapitāls. |
|
930 |
1.2.7. (-) Savstarpējas līdzdalības otrā līmeņa kapitālā KPR 4. panta 1. punkta 122. apakšpunkts, 66. panta b) punkts un 68. pants Līdzdalības – tādu finanšu sektora sabiedrību (kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunktā) otrā līmeņa kapitāla instrumentos, kurās ir savstarpēja līdzdalība –, kas, pēc kompetentās iestādes domām, ir izveidotas, lai mākslīgi palielinātu iestādes pašu kapitālu. Uzrādāmo summu aprēķina, pamatojoties uz bruto garajām pozīcijām, un tajā jāietver otrā un trešā līmeņa pašu kapitāla apdrošināšanas posteņus. |
|
940 |
1.2.8. (-) Tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunkts, 66. panta c) punkts; 68. līdz 70. pants un 79. pants Tā daļa no iestādes līdzdalībām – tādu finanšu sektora sabiedrību (kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunktā) instrumentos, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma –, kas jāatskaita no otrā līmeņa kapitāla. |
|
950 |
1.2.9. (-) Tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunkts, 66. panta d) punkts, 68., 69. un 79. pants Pilnībā atskaita iestādes līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību (kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunktā) otrā līmeņa kapitāla instrumentos, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums. |
|
960 |
1.2.10. Citas pārejas posma korekcijas attiecībā uz otrā līmeņa kapitālu KPR 476. līdz 478. pants un 481. pants Korekcijas saistībā ar pārejas noteikumiem. Uzrādāmo summu tieši iegūst no CA5. |
|
970 |
1.2.11. Pārsniegums: summa, par kādu atskaitījumi no otrā līmeņa kapitāla posteņiem pārsniedz otrā līmeņa kapitālu (atskaita no pirmā līmeņa papildu kapitāla) KPR 56. panta e) punkts Otrā līmeņa kapitāls nevar būt negatīvs, tomēr ir iespējams, ka atskaitījumi no otrā līmeņa kapitāla ir lielāki nekā otrā līmeņa kapitāls plus saistītais akciju emisijas uzcenojums. Šādos gadījumos otrā līmeņa kapitāls ir vienāds ar nulli, un otrā līmeņa atskaitījumu pārpalikumu atskaita no pirmā līmeņa papildu kapitāla. Ar šo posteni 1.2.1. līdz 1.2.13. posteņa summa nekad nav mazāka par nulli. Ja šis postenis uzrāda pozitīvu skaitli, 1.1.2.8. postenis ir pretējs šim skaitlim. |
|
974 |
1.2.12. (–) Otrā līmeņa kapitāla papildu atskaitījumi atbilstīgi KPR 3. pantam KPR 3. pants |
|
978 |
1.2.13. Otrā līmeņa kapitāla elementi vai atskaitījumi – citi Šī rinda ir ieviesta, lai nodrošinātu lielāku elastīgumu vienīgi pārskata sniegšanas nolūkos. To aizpilda tikai tajos retajos gadījumos, kad nav galīga lēmuma par konkrētu kapitāla posteņu/atskaitījumu uzrādīšanu pašreizējā CA1 veidnē. Līdz ar to šo rindu aizpilda tikai tad, ja otrā līmeņa kapitāla elementu – attiecīgā gadījumā otrā līmeņa kapitāla elementa atskaitījumu – nevar iedalīt kādā no rindām, kas apzīmētas no 750 līdz 974. Šo šūnu neizmanto, lai kapitāla posteņus/atskaitījumus, uz kuriem neattiecas KPR, iekļautu maksātspējas koeficientu aprēķinā (piemēram, tādu valsts kapitāla posteņu/atskaitījumu iekļaušana, uz kuriem neattiecas KPR darbības joma). |
1.3. C 02.00 – PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS (CA2)
1.3.1. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
|
Rinda |
Atsauces uz tiesību aktiem un norādes |
|
010 |
1. KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA KPR 92. panta 3. punkts, 95., 96. un 98. pants |
|
020 |
1.* No kā: ieguldījumu brokeru sabiedrības (saskaņā ar KPR 95. panta 2. punktu un 98. pantu) Ieguldījumu brokeru sabiedrībām saskaņā ar KPR 95. panta 2. punktu un 98. pantu |
|
030 |
1.** No kā: ieguldījumu brokeru sabiedrības (saskaņā ar KPR 96. panta 2. punktu un 97. pantu) Ieguldījumu brokeru sabiedrībām saskaņā ar KPR 96. panta 2. punktu un 97. pantu |
|
040 |
1.1. RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA KREDĪTRISKAM, DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKAM UN ATGŪSTAMĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKAM, UN NEAPMAKSĀTĀS PIEGĀDES KPR 92. panta 3. punkta a) un f) apakšpunkts |
|
050 |
1.1.1. Standartizētā pieeja (SP) CR SA un SEC SA veidnes kopējo riska darījumu līmenī |
|
060 |
1.1.1.1. SP riska darījumu kategorijas, neskaitot vērtspapīrošanas pozīcijas CR SA veidne kopējo riska darījumu līmenī. SP riska darījumu kategorijas ir KPR 112. pantā minētās kategorijas, izņemot vērtspapīrošanas pozīcijas. |
|
070 |
1.1.1.1.01. Centrālās valdības vai centrālās bankas Sk. CR SA veidni |
|
080 |
1.1.1.1.02. Reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes Sk. CR SA veidni |
|
090 |
1.1.1.1.03. Publiskā sektora struktūras Sk. CR SA veidni |
|
100 |
1.1.1.1.04. Daudzpusējās attīstības bankas Sk. CR SA veidni |
|
110 |
1.1.1.1.05. Starptautiskās organizācijas Sk. CR SA veidni |
|
120 |
1.1.1.1.06. Iestādes Sk. CR SA veidni |
|
130 |
1.1.1.1.07. Komercsabiedrības Sk. CR SA veidni |
|
140 |
1.1.1.1.08. Privātpersonas vai MVU Sk. CR SA veidni |
|
150 |
1.1.1.1.09. Nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku Sk. CR SA veidni |
|
160 |
1.1.1.1.10. Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības Sk. CR SA veidni |
|
170 |
1.1.1.1.11. Posteņi, kas saistīti ar īpaši augstu risku Sk. CR SA veidni |
|
180 |
1.1.1.1.12. Segtās obligācijas Sk. CR SA veidni |
|
190 |
1.1.1.1.13. Prasījumi pret iestādēm un komercsabiedrībām, kam ir noteikts īstermiņa kredītnovērtējums Sk. CR SA veidni |
|
200 |
1.1.1.1.14. Kolektīvu ieguldījumu uzņēmumi (KIU) Sk. CR SA veidni |
|
210 |
1.1.1.1.15. Kapitāla vērtspapīri Sk. CR SA veidni |
|
211 |
1.1.1.1.16. Citi posteņi Sk. CR SA veidni |
|
220 |
1.1.1.2. Vērtspapīrošanas pozīcijas, SP CR SEC SA veidne kopējās vērtspapīrošanas veidu līmenī |
|
230 |
1.1.1.2.* No kā: atkārtota vērtspapīrošana CR SEC SA veidne kopējās vērtspapīrošanas veidu līmenī |
|
240 |
1.1.2. Uz iekšējiem reitingiem balstītā pieeja (IRB) |
|
250 |
1.1.2.1. IRB pieeja gadījumos, ja neizmanto ne pašu aplēses attiecībā uz saistību nepildīšanas zaudējumiem (LGD), ne korekcijas pakāpes CR IRB veidne kopējo riska darījumu līmenī (ja neizmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD un/vai korekcijas pakāpes) |
|
260 |
1.1.2.1.01. Centrālās valdības un centrālās bankas Sk. CR IRB veidni |
|
270 |
1.1.2.1.02. Iestādes Sk. CR IRB veidni |
|
280 |
1.1.2.1.03. Komercsabiedrības – MVU Sk. CR IRB veidni |
|
290 |
1.1.2.1.04. Komercsabiedrības – specializētā kreditēšana Sk. CR IRB veidni |
|
300 |
1.1.2.1.05. Komercsabiedrības – citas Sk. CR IRB veidni |
|
310 |
1.1.2.2. IRB pieejas gadījumos, ja izmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD un/vai korekcijas pakāpes CR IRB veidne kopējo riska darījumu līmenī (ja izmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD un/vai korekcijas pakāpes) |
|
320 |
1.1.2.2.01. Centrālās valdības un centrālās bankas Sk. CR IRB veidni |
|
330 |
1.1.2.2.02. Iestādes Sk. CR IRB veidni |
|
340 |
1.1.2.2.03. Komercsabiedrības – MVU Sk. CR IRB veidni |
|
350 |
1.1.2.2.04. Komercsabiedrības – specializētā kreditēšana Sk. CR IRB veidni |
|
360 |
1.1.2.2.05. Komercsabiedrības – citas Sk. CR IRB veidni |
|
370 |
1.1.2.2.06. Privātpersonas vai MVU – nodrošināti ar MVU nekustamo īpašumu Sk. CR IRB veidni |
|
380 |
1.1.2.2.07. Privātpersonas vai MVU – nodrošināti ar nekustamo īpašumu, kas nav MVU nekustamais īpašums Sk. CR IRB veidni |
|
390 |
1.1.2.2.08. Privātpersonas vai MVU – atbilstīgi atjaunojami Sk. CR IRB veidni |
|
400 |
1.1.2.2.09. Privātpersonas vai MVU – citi MVU Sk. CR IRB veidni |
|
410 |
1.1.2.2.10. Privātpersonas vai MVU – citi, kas nav MVU Sk. CR IRB veidni |
|
420 |
1.1.2.3. Kapitāla vērtspapīri – IRB Sk. CR EQU IRB veidni |
|
430 |
1.1.2.4. Vērtspapīrošanas pozīcijas, IRB CR SEC IRB veidne kopējās vērtspapīrošanas veidu līmenī |
|
440 |
1.1.2.4.* No kā: atkārtota vērtspapīrošana CR SEC IRB veidne kopējās vērtspapīrošanas veidu līmenī |
|
450 |
1.1.2.5. Citi aktīvi, kas nav kredītsaistības Uzrādāmā summa ir riska darījumu riska svērtā vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar KPR 156. pantu |
|
460 |
1.1.3. Riska darījumu vērtība iemaksām CCP saistību neizpildes fondā KPR 307. līdz 309. pants |
|
490 |
1.2. KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKAM KPR 92. panta 3. punkta c) apakšpunkta ii) punkts un 92. panta 4. punkta b) apakšpunkts |
|
500 |
1.2.1. Norēķinu/piegādes risks netirdzniecības portfelī Sk. CR SETT veidni |
|
510 |
1.2.2. Norēķinu/piegādes risks tirdzniecības portfelī Sk. CR SETT veidni |
|
520 |
1.3. KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA POZĪCIJAS RISKAM, ĀRVALSTU VALŪTAS RISKAM UN PREČU RISKAM KPR 92. panta 3. punkta b) apakšpunkta i) punkts un c) apakšpunkta i) un iii) punkts un 92. panta 4. punkta b) apakšpunkts |
|
530 |
1.3.1. Riska darījumu vērtība pozīcijas riskam, ārvalstu valūtas riskam un preču riskam saskaņā ar standartizēto pieeju (SP) |
|
540 |
1.3.1.1. Tirgoti parāda instrumenti MKR SA TDI veidne kopējo valūtu līmenī. |
|
550 |
1.3.1.2. Kapitāla vērtspapīri MKR SA EQU veidne kopējo valstu tirgu līmenī. |
|
555 |
1.3.1.3. Īpaša pieeja pozīcijas riskam kolektīvu ieguldījumu uzņēmumos KPR 348. panta 1. punkts, 350. panta 3. punkta c) apakšpunkts un 364. panta 2. punkta a) apakšpunkts Kopējā riska darījumu vērtība pozīcijām KIU, ja kapitāla prasības aprēķina saskaņā ar KPR 384. panta 1. punktu vai nu nekavējoties, vai KPR 350. panta 3. punkta c) apakšpunktā definētā ierobežojuma rezultātā. KPR minētās pozīcijas nav skaidri iedalītas ne procentu likmju riskā, ne pašu kapitāla riskā. Ja piemēro īpašo pieeju saskaņā ar KPR 348. panta 1. punkta pirmo teikumu, uzrādāmā summa ir 32 % no attiecīgā KIU riska darījuma neto pozīcijas, kas reizināta ar 12,5. Ja piemēro īpašo pieeju saskaņā ar KPR 348. panta 1. punkta otro teikumu, uzrādāmā summa ir zemāka par 32 % no attiecīgā KIU riska darījuma neto pozīcijas un starpība starp 40 % no šīs neto pozīcijas un pašu kapitāla prasībām, kas izriet no ārvalstu valūtas riska, kurš saistīts ar šo KIU riska darījumu, un kas attiecīgi reizināta ar 12,5. |
|
556 |
1.3.1.3.* Izziņas postenis: kolektīvu ieguldījumu uzņēmumi, kas iegulda vienīgi tirgotos parāda instrumentos Kopējā riska darījumu vērtība pozīcijām KIU, ja KIU iegulda tikai tādos instrumentos, uz kuriem attiecas procenta likmju risks. |
|
557 |
1.3.1.3.** Kolektīvu ieguldījumu uzņēmumi, kas iegulda vienīgi kapitāla vērtspapīru instrumentos vai jauktos instrumentos Kopējā riska darījumu vērtība pozīcijām KIU, ja KIU iegulda tikai vai nu instrumentos, uz kuriem attiecas kapitāla vērtspapīru risks, vai jauktos instrumentos, vai ja KIU komponentes nav zināmas. |
|
560 |
1.3.1.4. Ārvalstu valūta Sk. MKR SA FX veidni |
|
570 |
1.3.1.5. Preces Sk. MKR SA COM veidni |
|
580 |
1.3.2. Riska darījumu vērtība pozīcijas riskam, ārvalstu valūtas riskam un preču riskam saskaņā ar iekšējiem modeļiem (IM) Sk. MKR IM veidni |
|
590 |
1.4. KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA OPERACIONĀLAJAM RISKAM (OpR) KPR 92. panta 3. punkta e) apakšpunkts un 92. panta 4. punkta b) apakšpunkts Ieguldījumu brokeru sabiedrībām saskaņā ar KPR 95. panta 2. punktu, 96. panta 2. punktu un 98. pantu šis elements ir nulle. |
|
600 |
1.4.1. OpR pamatrādītāja pieeja (PRP) Sk. OPR veidni |
|
610 |
1.4.2. OpR standartizētā pieeja (SP)/alternatīvās standartizētās pieejas (ASP) Sk. OPR veidni |
|
620 |
1.4.3. OpR attīstītās mērīšanas pieejas (AMP) Sk. OPR veidni |
|
630 |
1.5. PAPILDU RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA SAISTĪBĀ AR FIKSĒTIEM PIESKAITĀMAJIEM IZDEVUMIEM KPR 95. panta 2. punkts, 96. panta 2. punkts, 97. pants un 98. panta 1. punkta a) apakšpunkts Tikai ieguldījumu brokeru sabiedrībām saskaņā ar KPR 95. panta 2. punktu, 96. panta 2. punktu un 98. pantu. Sk. arī KPR 97. pantu. Ieguldījumu brokeru sabiedrības saskaņā ar KPR 96. pantu uzrāda 97. pantā minēto summu, reizinot to ar 12,5. Ieguldījumu brokeru sabiedrības saskaņā ar KPR 95. pantu sniedz pārskatu: — ja KPR 95. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētā summa ir lielāka par summu, kas minēta KPR 95. panta 2. punkta b) apakšpunktā, uzrādāmā summa ir vienāda ar nulli; — ja KPR 95. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētā vērtība ir lielāka par summu, kas minēta KPR 95. panta 2. punkta a) apakšpunktā, uzrādāmo summu iegūst, pēdējo summu atņemot no pirmās. |
|
640 |
1.6. KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA KREDĪTA VĒRTĪBAS KOREKCIJAI KPR 92. panta 3. punkta d) apakšpunkts. Sk. CVA veidni. |
|
650 |
1.6.1. Attīstītā metode Pašu kapitāla prasības kredīta vērtības korekcijas riskam atbilstoši KPR 383. pantam. Sk. CVA veidni. |
|
660 |
1.6.2. Standartizētā metode Pašu kapitāla prasības kredīta vērtības korekcijas riskam atbilstoši KPR 384. pantam. Sk. CVA veidni. |
|
670 |
1.6.3. Balstīta uz sākotnējās riska darījuma vērtības metodi (SRDVM) Pašu kapitāla prasības kredīta vērtības korekcijas riskam atbilstoši KPR 385. pantam. Sk. CVA veidni. |
|
680 |
1.7. KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA, KAS SAISTĪTA AR LIELIEM RISKA DARĪJUMIEM TIRDZNIECĪBAS PORTFELĪ KPR 92. panta 3. punkta b) apakšpunkta ii) punkts un 395. līdz 401. pants |
|
690 |
1.8. CITAS RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBAS KPR 3., 458. un 459. pants un riska darījumu vērtības, ko nevar iedalīt vienā no posteņiem, kas apzīmēti no 1.1 līdz 1.7. Iestādes sniedz pārskatu par vērtībām, kas vajadzīgas, lai ievērotu šādas prasības: stingrākas prudenciālās prasības, ko Komisija noteikusi saskaņā ar KPR 458. un 459. pantu; papildu riska darījumu vērtība saistībā ar KPR 3. pantu. Šim postenim nav saites uz sīkākas informācijas veidni. |
|
710 |
1.8.2. No kā: stingrākas papildu prudenciālās prasības saskaņā ar 458. pantu KPR 458. pants |
|
720 |
1.8.2.* No kā: prasības attiecībā uz lieliem riska darījumiem KPR 458. pants |
|
730 |
1.8.2.** No kā: saistībā ar modificētām riska pakāpēm, lai ņemtu vērā mājokļu un komerciālo īpašumu aktīvu “burbuļus” KPR 458. pants |
|
740 |
1.8.2.*** No kā: saistībā ar finanšu sektora iekšējiem riska darījumiem KPR 458. pants |
|
750 |
1.8.3. No kā: stingrākas papildu prudenciālās prasības saskaņā ar 459. pantu KPR 459. pants |
|
760 |
1.8.4. No kā: papildu riska darījumu vērtība saistībā ar KPR 3. pantu KPR 3. pants Ir jāuzrada papildu riska darījumu vērtība. Tā ietver tikai papildu vērtības (piemēram, ja riska darījuma vērtība ir 100 un ja riska pakāpe 20 % un iestāde, pamatojoties uz KPR 3. pantu, piemēro riska pakāpi 50 % apmērā, uzrādāmā vērtība ir 30). |
1.4. C 03.00 – KAPITĀLA RĀDĪTĀJI UN KAPITĀLA LĪMEŅI (CA3)
1.4.1. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
|
Rindas |
|
|
010 |
1. Pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs KPR 92. panta 2. punkta a) apakšpunkts Pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs ir iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāls, ko izsaka procentos no kopējās riska darījumu vērtības. |
|
020 |
2. Pirmā līmeņa pamata kapitāla pārpalikums (+)/deficīts (-) Šis postenis absolūtos skaitļos parāda pirmā līmeņa pamata kapitāla pārpalikumu vai deficītu saistībā ar KPR 92. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteikto prasību (4,5 %), t. i., neņemot vērā kapitāla rezerves un pārejas noteikumus attiecībā uz rādītāju. |
|
030 |
3. Pirmā līmeņa kapitāla rādītājs KPR 92. panta 2. punkta b) apakšpunkts Pirmā līmeņa kapitāla rādītājs ir iestādes pirmā līmeņa kapitāls, ko izsaka procentos no kopējo riska darījumu vērtības. |
|
040 |
4. Pirmā līmeņa kapitāla pārpalikums (+)/deficīts (-) Šis postenis absolūtos skaitļos parāda pirmā līmeņa kapitāla pārpalikumu vai deficītu saistībā ar KPR 92. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteikto prasību (6 %), t. i., neņemot vērā kapitāla rezerves un pārejas noteikumus attiecībā uz rādītāju. |
|
050 |
5. Kopējais kapitāla rādītājs KPR 92. panta 2. punkta c) apakšpunkts Kopējais kapitāla rādītājs ir iestādes pašu kapitāls, ko izsaka procentos no kopējās riska darījumu vērtības. |
|
060 |
6. Kopējā kapitāla pārpalikums (+)/deficīts (-) Šis postenis absolūtos skaitļos parāda pašu kapitāla pārpalikumu vai deficītu saistībā ar KPR 92. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteikto prasību (8 %), t. i., neņemot vērā kapitāla rezerves un pārejas noteikumus attiecībā uz rādītāju. |
|
070 |
Pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs, iekļaujot otrā pīlāra korekcijas KPR 92. panta 2. punkta a) apakšpunkts un KPD IV 104. panta 2. punkts Šo šūnu aizpilda tikai tad, ja kompetentās iestādes lēmums ietekmē pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītāju. |
|
080 |
Pirmā līmeņa pamata kapitāla mērķa rādītājs saistībā ar otrā pīlāra korekcijām KPR 104. panta 2. punkts Šo šūnu aizpilda tikai tad, ja kompetentā iestāde lemj, ka iestādei ir jāsasniedz augstāks pirmā līmeņa pamata kapitāla mērķa rādītājs. Pirmā līmeņa pamata kapitāla mērķa rādītājs atspoguļo KPR 92. panta 1. punkta a) apakšpunkta obligāto prasību un saskaņā ar KPR 104. panta 2. punktu noteikto prasību, taču izslēdz citas prasības (piemēram, kapitāla rezervju prasības). |
|
090 |
Pirmā līmeņa kapitāla rādītājs, iekļaujot otrā pīlāra korekcijas KPR 92. panta 2. punkta b) apakšpunkts un KPD IV 104. panta 2. punkts Šo šūnu aizpilda tikai tad, ja kompetentās iestādes lēmums ietekmē pirmā līmeņa kapitāla rādītāju. |
|
100 |
Pirmā līmeņa kapitāla mērķa rādītājs saistībā ar otrā pīlāra korekcijām KPD IV 104. panta 2. punkts Šo šūnu aizpilda tikai tad, ja kompetentā iestāde lemj, ka iestādei ir jāsasniedz augstāks pirmā līmeņa kapitāla mērķa rādītājs. Pirmā līmeņa kapitāla mērķa rādītājs atspoguļo KPR 92. panta 1. punkta b) apakšpunkta obligāto prasību un saskaņā ar KPR 104. panta 2. punktu noteikto prasību, taču izslēdz citas prasības (piemēram, kapitāla rezervju prasības). |
|
110 |
Kopējais kapitāla rādītājs, iekļaujot otrā pīlāra korekcijas KPR 92. panta 2. punkta c) apakšpunkts un KPD IV 104. panta 2. punkts Šo šūnu aizpilda tikai tad, ja kompetentās iestādes lēmums ietekmē kopējo kapitāla rādītāju. |
|
120 |
Kopējais kapitāla mērķa rādītājs saistībā ar otrā pīlāra korekcijām KPD IV 104. panta 2. punkts Šo šūnu aizpilda tikai tad, ja kompetentā iestāde lemj, ka iestādei ir jāsasniedz augstāks kopējais kapitāla mērķa rādītājs. Kopējā kapitāla mērķa rādītājs atspoguļo KPR 92. panta 1. punkta c) apakšpunkta obligāto prasību un saskaņā ar KPR 104. panta 2. punktu noteikto prasību, taču izslēdz citas prasības (piemēram, kapitāla rezervju prasības). |
1.5. C 04.00 – IZZIŅAS POSTEŅI (CA4)
1.5.1. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
|
Rindas |
|
|
010 |
1. Kopējie atliktā nodokļa aktīvi Šajā postenī uzrādītā summa ir vienāda ar summu, kas uzrādīta pēdējā pārbaudītajā/revidētajā grāmatvedības bilancē. |
|
020 |
1.1. Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija nav atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē KPR 39. panta 2. punkts Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija nav atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuriem līdz ar to ir piemērojama riska pakāpe. |
|
030 |
1.2. Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri neizriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības KPR 36. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 38. pants Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē, bet kuri neizriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības un uz kuriem līdz ar to neattiecas nekādi sliekšņi (t. i., tos pilnībā atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla). |
|
040 |
1.3. Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības KPR 36. panta 1. punkta c) apakšpunkts; 38. pants un 48. panta 1. punkta a) apakšpunkts Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, un kuru atskaitījumiem no pirmā līmeņa pamata kapitāla līdz ar to piemēro KPR 48. panta sliekšņus 10 % un 17,65 % apmērā. |
|
050 |
2. Kopējās atliktā nodokļa saistības Šajā postenī uzrādītā summa ir vienāda ar summu, kas uzrādīta pēdējā pārbaudītajā/revidētajā grāmatvedības bilancē. |
|
060 |
2.1. Atliktā nodokļa saistības, kas nav atskaitāmas no atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē KPR 38. panta 3. un 4. punkts Atliktā nodokļa saistības, attiecībā uz kurām nav ievērotas KPR 38. panta 3. un 4. punkta nosacījumi. Līdz ar to šajā postenī iekļauj atliktā nodokļa saistības, kas samazina nemateriālo vērtību, citus nemateriālos aktīvus vai definētu pabalstu pensiju fondu aktīvu atskaitāmo summu un kas tiek uzrādītas CA1 1.1.1.10.3., 1.1.1.11.2. un 1.1.1.14.2. postenī. |
|
070 |
2.2. Atliktā nodokļa saistības, kas ir atskaitāmas no atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē KPR 38. pants |
|
080 |
2.2.1. Atskaitāmas atliktā nodokļa saistības, kas saistītas ar atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri neizriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības KPR 38. panta 3., 4. un 5. punkts Atliktā nodokļa saistības, kas var samazināt to atliktā nodokļa aktīvu summu, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē saskaņā ar KPR 38. panta 3. un 4. punktu, un kas netiek iedalītas atliktā nodokļa aktīvos, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības saskaņā ar KPR 38. panta 5. punktu. |
|
090 |
2.2.2. Atskaitāmas atliktā nodokļa saistības, kas saistītas ar atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības KPR 38. panta 3., 4. un 5. punkts Atliktā nodokļa saistības, kas var samazināt to atliktā nodokļa aktīvu summu, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē saskaņā ar KPR 38. panta 3. un 4. punktu, un kas tiek iedalītas atliktā nodokļa aktīvos, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības saskaņā ar KPR 38. panta 5. punktu. |
|
093 |
2.A Nodokļu pārmaksa un nodokļu zaudējumu pārnese uz iepriekšēju periodu KPR 39. panta 1. punkts Nodokļu pārmaksas un nodokļu zaudējumu pārneses uz iepriekšēju periodu summa, ko neatskaita no pašu kapitāla saskaņā ar KPR 39. panta 1. punktu; uzrādītā summa ir summa pirms riska pakāpju piemērošanas. |
|
096 |
2.B Atliktā nodokļa aktīvi, kam piemēro 250 % riska pakāpi KPR 48. panta 4. punkts Atliktā nodokļa aktīvu summa, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, ko neatskaita saskaņā ar KPR 48. panta 1. punktu, bet kam saskaņā ar KPR 48. panta 4. punktu piemēro 250 % riska pakāpi, ņemot vērā KPR 470. panta ietekmi. Uzrādāmā vērtība ir atliktā nodokļa aktīvu (ANA) summa pirms riska pakāpju piemērošanas. |
|
097 |
2.C Atliktā nodokļa aktīvi, kam piemēro 0 % riska pakāpi KPR 469. panta 1. punkta d) apakšpunkts, 470. pants, 472. panta 5. punkts un 478. pants Atliktā nodokļa aktīvu summa, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, ko neatskaita saskaņā ar KPR 469. panta 1. punkta d) apakšpunktu un 470. pantu, bet kam saskaņā ar KPR 472. panta 5. punktu piemēro 0 % riska pakāpi, ņemot vērā KPR 472. panta 5. punktu. Uzrādāmā vērtība ir ANA summa pirms riska pakāpju piemērošanas. |
|
100 |
3. IRB pārsniegums (+) vai deficīts (-): summa, par kādu kredītriska korekcijas, papildu vērtības korekcijas un citi pašu kapitāla samazinājumi pārsniedz vai veido deficītu attiecībā pret paredzamajiem zaudējumiem riska darījumos, kuros nav saistību neizpildes KPR 36. panta 1. punkta d) apakšpunkts, 62. panta d) punkts, 158. un 159. pants Šo posteni uzrāda tikai IRB iestādes. |
|
110 |
3.1. Kopējās kredītriska korekcijas, papildu vērtības korekcijas un citi pašu kapitāla samazinājumi, kas ir atbilstoši, lai tos iekļautu paredzamo zaudējumu summas aprēķinā KPR 159. pants Šo posteni uzrāda tikai IRB iestādes. |
|
120 |
3.1.1. Vispārējās kredītriska korekcijas KPR 159. pants Šo posteni uzrāda tikai IRB iestādes. |
|
130 |
3.1.2. Specifiskās kredītriska korekcijas KPR 159. pants Šo posteni uzrāda tikai IRB iestādes. |
|
131 |
3.1.3. Papildu vērtības korekcijas un citi pašu kapitāla samazinājumi KPR 34., 110. un 159. pants Šo posteni uzrāda tikai IRB iestādes. |
|
140 |
3.2. Kopējie paredzamie zaudējumi, kas ir atbilstoši KPR 158. panta 5., 6., un 10. punkts un 159. pants Šo posteni uzrāda tikai IRB iestādes. Uzrāda tikai paredzamos zaudējumus, kas saistīti ar riska darījumiem, kuros nav saistību neizpildes. |
|
145 |
4. IRB pārsniegums (+) vai deficīts (-): summa, par kādu specifiskās kredītriska korekcijas pārsniedz vai veido deficītu attiecībā pret paredzamajiem zaudējumiem riska darījumos, kuros nav izpildītas saistības KPR 36. panta 1. punkta d) apakšpunkts, 62. panta d) punkts, 158. un 159. pants Šo posteni uzrāda tikai IRB iestādes. |
|
150 |
4.1. Specifiskās kredītriska korekcijas un pozīcijas, kurām piemēro līdzīgu procedūru KPR 159. pants Šo posteni uzrāda tikai IRB iestādes. |
|
155 |
4.2. Kopējie paredzamie zaudējumi, kas ir atbilstoši KPR 158. panta 5., 6., un 10. punkts un 159. pants Šo posteni uzrāda tikai IRB iestādes. Uzrāda tikai paredzamos zaudējumus, kas saistīti ar riska darījumiem, kuros nav izpildītas saistības. |
|
160 |
5. Riska darījumu riska svērtās vērtības, ko izmanto, lai aprēķinātu maksimālo robežvērtību tādam uzkrājumu pārsniegumam, kas ir atbilstošs kā otrā līmeņa kapitāls KPR 62. panta d) punkts IRB iestādēm saskaņā ar KPR 62. panta d) punktu uzkrājumu pārsniegumam (pār paredzamajiem zaudējumiem), kas atbilst iekļaušanai otrā līmeņa kapitālā, ir noteikta maksimālā robežvērtība 0,6 % apmērā no riska darījumu riska svērtajām vērtībām, kuras aprēķinātas ar IRB pieeju. Šajā postenī uzrādāmā summa ir riska darījumu riska svērtās vērtības (t. i., kas nav reizinātas ar 0,6 %), kas ir bāze maksimālās robežvērtības aprēķināšanai. |
|
170 |
6. Kopējie bruto uzkrājumi, kas ir atbilstoši, lai tos iekļautu otrā līmeņa kapitālā KPR 62. panta c) punkts Šis postenis ietver vispārīgas kredītriska korekcijas, kas ir atbilstošas, lai tās iekļautu otrā līmeņa kapitālā, zem maksimālās robežvērtības. Summu uzrāda, ņemot vērā nodokļu ietekmi. |
|
180 |
7. Riska darījumu riska svērtās vērtības, ko izmanto, lai aprēķinātu maksimālo robežvērtību tādiem uzkrājumiem, kas ir atbilstoši kā otrā līmeņa kapitāls KPR 62. panta c) punkts Saskaņā ar KPR 62. panta c) punktu kredītriska korekcijām, kas atbilst iekļaušanai otrā līmeņa kapitālā, nosaka maksimālo robežvērtību 1,25 % apmērā no riska darījumu riska svērtajām vērtībām. Šajā postenī uzrādāmā summa ir riska darījumu riska svērtās vērtības (t. i., kas nav reizinātas ar 1,25 %), kas ir bāze maksimālās robežvērtības aprēķināšanai. |
|
190 |
8. Slieksnis, līdz kuram neatskaita līdzdalības tādās finanšu sektora sabiedrībās, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 46. panta 1. punkta a) apakšpunkts Šajā postenī ietverts slieksnis, līdz kuram neatskaita līdzdalības tādās finanšu sektora sabiedrībās, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma. Summu iegūst, saskaitot visus posteņus, kas ir sliekšņa bāze, un reizinot iegūto summu ar 10 %. |
|
200 |
9. Pirmā līmeņa pamata kapitāla 10 % slieksnis KPR 48. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts Šis postenis ietver 10 % slieksni attiecībā uz līdzdalībām tādās finanšu sektora sabiedrībās, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, un atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības. Summu iegūst, saskaitot visus posteņus, kas ir sliekšņa bāze, un reizinot iegūto summu ar 10 %. |
|
210 |
10. Pirmā līmeņa pamata kapitāla 17,65 % slieksnis KPR 48. panta 1. punkts Šis postenis ietver tādu 17,65 % slieksni – attiecībā uz līdzdalībām tādās finanšu sektora sabiedrībās, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, un atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības –, kas piemērojams pēc 10 % sliekšņa. Slieksnis aprēķināts tā, lai divu posteņu atzītā summa nepārsniegtu 15 % no galīgā pirmā līmeņa pamata kapitāla, proti, pirmā līmeņa pamata kapitāla, kas aprēķināts pēc visiem atskaitījumiem, neiekļaujot korekcijas saistībā ar pārejas noteikumiem. |
|
225 |
11.1. Atbilstošs kapitāls būtisku līdzdalību ārpus finanšu sektora un lielo riska darījumu vajadzībām 4. panta 1. punkta 71) apakšpunkta a) punkts |
|
226 |
11.2. Atbilstošs kapitāls lielo riska darījumu vajadzībām 4. panta 1. punkta 71) apakšpunkta b) punkts |
|
230 |
12. Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, atskaitot īsās pozīcijas KPR 44. līdz 46. pants un 49. pants |
|
240 |
12.1. Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 44.,45., 46. un 49. pants |
|
250 |
12.1.1. Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 44., 46. un 49. pants Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, izņemot: a) sākotnējās izvietošanas pozīcijas, kas tiek turētas piecas vai mazāk darbdienas; b) summas, kas attiecas uz ieguldījumiem, kuriem tiek piemērota jebkura 49. panta alternatīva; kā arī c) līdzdalības, ko pielīdzina savstarpējām līdzdalībām saskaņā ar KPR 36. panta 1. punktu. |
|
260 |
12.1.2. (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām KPR 45. pants KPR 45. pantā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads. |
|
270 |
12.2. Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 44. un 45. pants |
|
280 |
12.2.1. Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 44. un 45. pants Uzrādāmā summa ir tādas netiešas līdzdalības finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentu tirdzniecības portfelī, kas ir līdzdalības indeksa vērtspapīros. To iegūst, aprēķinot pamatā esošo riska darījumu finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentiem indeksos. Neiekļauj līdzdalības, ko pielīdzina savstarpējām līdzdalībām saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta g) apakšpunktu. |
|
290 |
12.2.2. (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts un 45. pants KPR 45. panta a) punktā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads. |
|
291 |
12.3.1. Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 44. un 45. pants |
|
292 |
12.3.2. Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 44. un 45. pants |
|
293 |
12.3.3. (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts un 45. pants |
|
300 |
13. Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, atskaitot īsās pozīcijas KPR 58. līdz 60. pants |
|
310 |
13.1. Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 58., 59. pants un 60. panta 2. punkts |
|
320 |
13.1.1. Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 58. pants un 60. panta 2. punkts Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, izņemot: a) sākotnējās izvietošanas pozīcijas, kas tiek turētas piecas vai mazāk darbdienas; kā arī b) līdzdalības, ko pielīdzina savstarpējām līdzdalībām saskaņā ar KPR 56. panta b) punktu. |
|
330 |
13.1.2. (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām KPR 59. pants KPR 59. panta a) punktā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads. |
|
340 |
13.2. Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 58. un 59. pants |
|
350 |
13.2.1. Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 58. un 59. pants Uzrādāmā summa ir tādas netiešas līdzdalības finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentu tirdzniecības portfelī, kas ir līdzdalības indeksa vērtspapīros. To iegūst, aprēķinot pamatā esošo riska darījumu finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentiem indeksos. Neiekļauj līdzdalības, ko pielīdzina savstarpējām līdzdalībām saskaņā ar KPR 56. panta b) punktu. |
|
360 |
13.2.2. (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts un 59. pants KPR 59. panta a) punktā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads. |
|
361 |
13.3. Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 58. un 59. pants |
|
362 |
13.3.1. Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 58. un 59. pants |
|
363 |
13.3.2. (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts un 59. pants |
|
370 |
14. Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, atskaitot īsās pozīcijas KPR 68. līdz 70. pants |
|
380 |
14.1. Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 68., 69. pants un 70. panta 2. punkts |
|
390 |
14.1.1. Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 68. pants un 70. panta 2. punkts Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, izņemot: a) sākotnējās izvietošanas pozīcijas, kas tiek turētas piecas vai mazāk darbdienas; kā arī b) līdzdalības, ko pielīdzina savstarpējām līdzdalībām saskaņā ar KPR 66. panta b) punktu. |
|
400 |
14.1.2. (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām KPR 69. pants KPR 69. panta a) punktā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads. |
|
410 |
14.2. Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 68. un 69. pants |
|
420 |
14.2.1. Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 68. un 69. pants Uzrādāmā summa ir tādas netiešas līdzdalības finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentu tirdzniecības portfelī, kas ir līdzdalības indeksa vērtspapīros. To iegūst, aprēķinot pamatā esošo riska darījumu finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentiem indeksos. Neiekļauj līdzdalības, ko pielīdzina savstarpējām līdzdalībām saskaņā ar KPR 66. panta b) punktu. |
|
430 |
14.2.2. (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts un 69. pants KPR 69. panta a) punktā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads. |
|
431 |
14.3. Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 68. un 69. pants |
|
432 |
14.3.1. Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 68. un 69. pants |
|
433 |
14.3.2. (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts un 69. pants |
|
440 |
15. Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, atskaitot īsās pozīcijas KPR 44.,45., 47. un 49. pants |
|
450 |
15.1. Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 44.,45., 47. un 49. pants |
|
460 |
15.1.1. Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 44.,45., 47. un 49. pants Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, izņemot: a) sākotnējās izvietošanas pozīcijas, kas tiek turētas piecas vai mazāk darbdienas; b) summas, kas attiecas uz ieguldījumiem, kuriem tiek piemērota jebkura 49. panta alternatīva; kā arī c) līdzdalības, ko pielīdzina savstarpējām līdzdalībām saskaņā ar KPR 36. panta 1. punktu. |
|
470 |
15.1.2. (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām KPR 45. pants KPR 45. panta a) punktā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads. |
|
480 |
15.2. Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 44. un 45. pants |
|
490 |
15.2.1. Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 44. un 45. pants Uzrādāmā summa ir tādas netiešas līdzdalības finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentu tirdzniecības portfelī, kas ir līdzdalības indeksa vērtspapīros. To iegūst, aprēķinot pamatā esošo riska darījumu finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentiem indeksos. Neiekļauj līdzdalības, ko pielīdzina savstarpējām līdzdalībām saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta g) apakšpunktu. |
|
500 |
15.2.2. (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts un 45. pants KPR 45. panta a) punktā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads. |
|
501 |
15.3. Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 44. un 45. pants |
|
502 |
15.3.1. Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 44. un 45. pants |
|
503 |
15.3.2. (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts un 45. pants |
|
510 |
16. Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, atskaitot īsās pozīcijas KPR 58. un 59. pants |
|
520 |
16.1. Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 58. un 59. pants |
|
530 |
16.1.1. Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 58. pants Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, izņemot: a) sākotnējās izvietošanas pozīcijas, kas tiek turētas piecas vai mazāk darbdienas (56. panta d) punkts); kā arī b) līdzdalības, ko pielīdzina savstarpējām līdzdalībām saskaņā ar KPR 56. panta b) punktu. |
|
540 |
16.1.2. (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām KPR 59. pants KPR 59. panta a) punktā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads. |
|
550 |
16.2. Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 58. un 59. pants |
|
560 |
16.2.1. Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 58. un 59. pants Uzrādāmā summa ir tādas netiešas līdzdalības finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentu tirdzniecības portfelī, kas ir līdzdalības indeksa vērtspapīros. To iegūst, aprēķinot pamatā esošo riska darījumu finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentiem indeksos. Neiekļauj līdzdalības, ko pielīdzina savstarpējām līdzdalībām saskaņā ar KPR 56. panta b) punktu. |
|
570 |
16.2.2. (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts un 59. pants KPR 59. panta a) punktā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads. |
|
571 |
16.3. Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 58. un 59. pants |
|
572 |
16.3.1. Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 58. un 59. pants |
|
573 |
16.3.2. (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts un 59. pants |
|
580 |
17. Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, atskaitot īsās pozīcijas KPR 68. un 69. pants |
|
590 |
17.1. Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 68. un 69. pants |
|
600 |
17.1.1. Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 68. pants Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, izņemot: a) sākotnējās izvietošanas pozīcijas, kas tiek turētas piecas vai mazāk darbdienas (66. panta d) punkts); kā arī b) līdzdalības, ko pielīdzina savstarpējām līdzdalībām saskaņā ar KPR 66. panta b) punktu. |
|
610 |
17.1.2. (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām KPR 69. pants KPR 69. panta a) punktā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads. |
|
620 |
17.2. Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 68. un 69. pants |
|
630 |
17.2.1. Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 68. un 69. pants Uzrādāmā summa ir tādas netiešas līdzdalības finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentu tirdzniecības portfelī, kas ir līdzdalības indeksa vērtspapīros. To iegūst, aprēķinot pamatā esošo riska darījumu finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentiem indeksos. Neiekļauj līdzdalības, ko pielīdzina savstarpējām līdzdalībām saskaņā ar KPR 66. panta b) punktu. |
|
640 |
17.2.2. (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts un 69. pants KPR 69. panta a) punktā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads. |
|
641 |
17.3. Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 68. un 69. pants |
|
642 |
17.3.1. Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 68. un 69. pants |
|
643 |
17.3.2. (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts un 69. pants |
|
650 |
18. Riska darījumu riska svērtās vērtības tām līdzdalībām finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, ko neatskaita no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla KPR 46. panta 4. punkts, 48. panta 4. punkts un 49. panta 4. punkts |
|
660 |
19. Riska darījumu riska svērtās vērtības tām līdzdalībām finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, ko neatskaita no iestādes pirmā līmeņa papildu kapitāla KPR 60. panta 4. punkts |
|
670 |
20. Riska darījumu riska svērtās vērtības tām līdzdalībām finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, ko neatskaita no iestādes otrā līmeņa kapitāla KPR 70. panta 4. punkts |
|
680 |
21. Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalību tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 79. pants Attiecībā uz līdzdalībām specifiskas finanšu sektora sabiedrības instrumentos kompetentā iestāde var uz laiku nepiemērot noteikumus par atskaitījumiem no pirmā līmeņa pamata kapitāla, ja kompetentā iestāde attiecībā uz šīm līdzdalībām atzīst, ka tās finansiālas palīdzības operācijas vajadzībām ir izveidotas, lai reorganizētu un glābtu šo sabiedrību. Jāņem vērā, ka šos instrumentus uzrāda arī 12.1. postenī. |
|
690 |
22. Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalību tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 79. pants Attiecībā uz līdzdalībām specifiskas finanšu sektora sabiedrības instrumentos kompetentā iestāde var uz laiku nepiemērot noteikumus par atskaitījumiem no pirmā līmeņa pamata kapitāla, ja kompetentā iestāde attiecībā uz šīm līdzdalībām atzīst, ka tās finansiālas palīdzības operācijas vajadzībām ir izveidotas, lai reorganizētu un glābtu šo sabiedrību. Jāņem vērā, ka šos instrumentus uzrāda arī 15.1. postenī. |
|
700 |
23. Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalību tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 79. pants Attiecībā uz līdzdalībām specifiskas finanšu sektora sabiedrības instrumentos kompetentā iestāde var uz laiku nepiemērot noteikumus par atskaitījumiem no pirmā līmeņa papildu kapitāla, ja kompetentā iestāde attiecībā uz šīm līdzdalībām atzīst, ka tās finansiālas palīdzības operācijas vajadzībām ir izveidotas, lai reorganizētu un glābtu šo sabiedrību. Jāņem vērā, ka šos instrumentus uzrāda arī 13.1. postenī. |
|
710 |
24. Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalību tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 79. pants Attiecībā uz līdzdalībām specifiskas finanšu sektora sabiedrības instrumentos kompetentā iestāde var uz laiku nepiemērot noteikumus par atskaitījumiem no pirmā līmeņa papildu kapitāla, ja kompetentā iestāde attiecībā uz šīm līdzdalībām atzīst, ka tās finansiālas palīdzības operācijas vajadzībām ir izveidotas, lai reorganizētu un glābtu šo sabiedrību. Jāņem vērā, ka šos instrumentus uzrāda arī 16.1. postenī. |
|
720 |
25. Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalību tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumentos, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 79. pants Attiecībā uz līdzdalībām specifiskas finanšu sektora sabiedrības instrumentos kompetentā iestāde var uz laiku nepiemērot noteikumus par atskaitījumiem no otrā līmeņa kapitāla, ja kompetentā iestāde attiecībā uz šīm līdzdalībām atzīst, ka tās finansiālas palīdzības operācijas vajadzībām ir izveidotas, lai reorganizētu un glābtu šo sabiedrību. Jāņem vērā, ka šos instrumentus uzrāda arī 14.1. postenī. |
|
730 |
26. Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalību tādos otrā līmeņa kapitāla instrumentos, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 79. pants Attiecībā uz līdzdalībām specifiskas finanšu sektora sabiedrības instrumentos kompetentā iestāde var uz laiku nepiemērot noteikumus par atskaitījumiem no otrā līmeņa kapitāla, ja kompetentā iestāde attiecībā uz šīm līdzdalībām atzīst, ka tās finansiālas palīdzības operācijas vajadzībām ir izveidotas, lai reorganizētu un glābtu šo sabiedrību. Jāņem vērā, ka šos instrumentus uzrāda arī 17.1. postenī. |
|
740 |
27. Apvienoto rezervju prasība KPD 128. panta 6. punkts |
|
750 |
Kapitāla saglabāšanas rezerves KPD 128. panta 1. punkts un 129. pants Saskaņā ar 129. panta 1. punktu kapitāla saglabāšanas rezerves ir papildus pirmā līmeņa pamata kapitālam uzturēta summa. Tā kā kapitāla saglabāšanas rezervju likme 2,5 % apmērā ir stabila, summu uzrāda šajā šūnā. |
|
760 |
Saglabāšanas rezerves saistībā ar dalībvalsts līmenī konstatēto makroprudenciālo vai sistēmisko risku KPR 458. panta 2. punkta d) apakšpunkta iv) punkts Šajā šūnā uzrāda to saglabāšanas rezervju summu saistībā ar dalībvalsts līmenī konstatēto makroprudenciālo vai sistēmisko risku, ko saskaņā ar KPR 458. pantu var pieprasīt papildus kapitāla saglabāšanas rezervēm. Uzrādītā summa atspoguļo pašu kapitāla summu, kas nepieciešama, lai pārskata sniegšanas datumā izpildītu attiecīgās kapitāla rezervju prasības. |
|
770 |
Iestādes specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves KPD 128. panta 2. punkts, 130. pants, 135.–140. pants Uzrādītā summa atspoguļo pašu kapitāla summu, kas nepieciešama, lai pārskata sniegšanas datumā izpildītu attiecīgās kapitāla rezervju prasības. |
|
780 |
Sistēmiskā riska rezerves KPD 128. panta 5. punkts, 133. un 134. pants Uzrādītā summa atspoguļo pašu kapitāla summu, kas nepieciešama, lai pārskata sniegšanas datumā izpildītu attiecīgās kapitāla rezervju prasības. |
|
800 |
Globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes rezerves KPD 128. panta 3. punkts un 131. pants Uzrādītā summa atspoguļo pašu kapitāla summu, kas nepieciešama, lai pārskata sniegšanas datumā izpildītu attiecīgās kapitāla rezervju prasības. |
|
810 |
Citas sistēmiski nozīmīgas iestādes rezerves KPD 128. panta 4. punkts un 131. pants Uzrādītā summa atspoguļo pašu kapitāla summu, kas nepieciešama, lai pārskata sniegšanas datumā izpildītu attiecīgās kapitāla rezervju prasības. |
|
820 |
28. Pašu kapitāla prasības saistībā otrā pīlāra korekcijām KPD 104. panta 2. punkts Ja kompetentā iestāde nolemj, ka iestādei ir jāaprēķina papildu pašu kapitāla prasības otrā pīlāra iemeslu dēļ, šīs papildu pašu kapitāla prasības uzrāda šajā šūnā. |
|
830 |
29. Sākotnējais kapitāls KPD 12. pants, 28. līdz 31. pants un KPR 93. pants |
|
840 |
30. Pašu kapitāls, ko aprēķina, balstoties uz fiksētiem pieskaitāmiem izdevumiem KPR 96. panta 2. punkta b) apakšpunkts, 97. pants un 98. panta 1. punkta a) apakšpunkts |
|
850 |
31. Sākotnējie riska darījumi ārpus dalībvalsts Informācija, kas vajadzīga, lai aprēķinātu CR GB veidnes pārskata sniegšanas slieksni saskaņā ar šīs regulas 5. panta a) punkta 4. apakšpunktu. Slieksni aprēķina, balstoties uz sākotnējā riska darījuma vērtību pirms korekcijas pakāpes. Riska darījumus uzskata par riska darījumiem dalībvalstī, ja tie ir riska darījumi ar darījumu partneriem, kas atrodas tajā dalībvalstī, kurā atrodas iestāde. |
|
860 |
32. Kopējā sākotnējo riska darījumu vērtība Informācija, kas vajadzīga, lai aprēķinātu CR GB veidnes pārskata sniegšanas slieksni saskaņā ar šīs regulas 5. panta a) punkta 4. apakšpunktu. Slieksni aprēķina, balstoties uz sākotnējā riska darījuma vērtību pirms korekcijas pakāpes. Riska darījumus uzskata par riska darījumiem dalībvalstī, ja tie ir riska darījumi ar darījumu partneriem, kas atrodas tajā dalībvalstī, kurā atrodas iestāde. |
|
870 |
Korekcijas attiecībā uz kopējo pašu kapitālu KPR 500. panta 4. punkts Šajā pozīcijā uzrāda starpību starp 880. pozīcijā uzrādīto vērtību un kopējo pašu kapitālu saskaņā ar KPR. Ja piemēro SP alternatīvu (KPR 500. panta 2. punkts), šo rindu atstāj tukšu. |
|
880 |
Pašu kapitāls, kas ir pilnībā koriģēts atbilstoši “Bāzele I” minimumam KPR 500. panta 4. punkts Šajā pozīcijā ir uzrādāms kopējais pašu kapitāls saskaņā ar KPR, kas pielāgots, kā noteikts KPR 500. punkta 4. pantā (t. i., pilnībā pielāgots, lai atspoguļotu atšķirības pašu kapitāla aprēķinā saskaņā ar Direktīvu 93/6/EEK un Direktīvu 2000/12/EK, jo šīs direktīvas bija spēkā līdz 2007. gada 1. janvārim, un pašu kapitāla aprēķinu saskaņā ar šo regulu; šīs atšķirības rada dažādās pieejas paredzamiem un neparedzamiem zaudējumiem saskaņā ar šīs regulas Trešās daļas II sadaļas 3. nodaļu). Ja piemēro SP alternatīvu (KPR 500. panta 2. punkts), šo rindu atstāj tukšu. |
|
890 |
Pašu kapitāla prasības “Bāzele I” minimumam KPR 500. panta 1. punkta b) apakšpunkts Šajā pozīcijā ir uzrādāma pašu kapitāla summa, kas jānodrošina, kā noteikts KPR 500. panta 1. punkta b) apakšpunktā (t. i., 80 % no kopējās minimālās pašu kapitāla vērtības, kas iestādei būtu jānodrošina saskaņā ar Direktīvas 93/6/EEK 4. pantu, kā noteikts minētajā direktīvā un Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 20. marta Direktīvā 2000/12/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu, pirms 2007. gada janvāra). |
|
900 |
Pašu kapitāla prasības “Bāzele I” minimumam – SP alternatīva KPR 500. panta 2. un 3. punkts Šajā pozīcijā ir uzrādāma pašu kapitāla summa, kas jānodrošina, kā noteikts KPR 500. panta 2. punktā (t. i., 80 % no pašu kapitāla, kas iestādei jānodrošina saskaņā ar 92. pantu, aprēķinot darījumu riska svērtās vērtības saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu un Trešās daļas III sadaļas 2. vai 3. nodaļu, kā piemērojams, nevis KPR Trešās daļas II sadaļas 3. nodaļu vai Trešās daļas III sadaļas 4. nodaļu). |
|
910 |
Kopējā pašu kapitāla deficīts attiecībā uz “Bāzele I” pašu kapitāla prasību minimumu vai SP alternatīvu KPR 500. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 500. panta 2. punkts Šī rinda ir aizpildāma ar: — ja piemēro KPR 500. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 880. rinda < 890. rindu: starpību starp 890. rindu un 880. rindu — vai ja piemēro KPR 500. panta 2. punktu un 01.00. slejas 010. rinda < 04.00. slejas 900. rindu: starpību starp 04.00. slejas 900. rindu un 01.00. slejas 010. rindu |
1.6. PĀREJAS NOTEIKUMI un INSTRUMENTI, ATTIECĪBĀ UZ KURIEM PIEMĒROTAS TIESĪBAS SAGLABĀT IEPRIEKŠ SPĒKĀ ESOŠOS NOSACĪJUMUS: INSTRUMENTI, KAS NAV UZSKATĀMI PAR VALSTS ATBALSTU (CA 5)
1.6.1. Vispārīgas piezīmes
15. CA5 sniegts kopsavilkums par pašu kapitāla elementu aprēķinu un atskaitījumiem, uz kuriem attiecas KPR 465. līdz 491. panta pārejas noteikumi.
16. Tai ir šāda struktūra:
a) 5.1. veidnē sniegts kopsavilkums par kopējām korekcijām, kas pārejas noteikumu piemērošanas rezultātā jāveic attiecībā uz pašu kapitāla dažādajiem komponentiem (kuri saskaņā ar nobeiguma noteikumiem uzrādīti CA1). Šīs tabulas elementus uzrāda kā “korekcijas” dažādajiem kapitāla komponentiem CA1, lai pašu kapitāla komponentos atspoguļotu pārejas noteikumu ietekmi;
b) 5.2. veidnē sniegta sīkāka informācija par to, kā aprēķināt tos instrumentus, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus un kuri nav uzskatāmi par valsts atbalstu.
17. Iestādes pirmajās četras slejās sniedz pārskatu par pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla korekcijām, kā arī par summu, ko pielīdzina riska svērtajiem aktīviem. Turklāt iestādēm 050. slejā ir jāuzrāda piemērojamā procentuālā attiecība un 060. slejā – atbilstošā summa bez pārejas noteikumu atzīšanas.
18. Iestādes elementus CA5 uzrāda tikai periodā, kad saskaņā ar KPR Desmito daļu piemēro pārejas noteikumus.
19. Daži pārejas noteikumi paredz atskaitījumus no pirmā līmeņa kapitāla. Šādā gadījumā atskaitījuma vai atskaitījumu atlikušo summu piemēro pirmā līmeņa kapitālam, un ja nav pietiekama pirmā līmeņa papildu kapitāla, lai absorbētu šo summu, tad pārsniegumu atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla.
1.6.2. C 05.01 – PĀREJAS NOTEIKUMI (CA5.1)
20. Iestādes 5.1. tabulā sniedz pārskatu par pārejas noteikumiem attiecībā uz pašu kapitāla komponentiem, kā noteikts KPR 465. līdz 491. pantā, salīdzinājumā ar KPR Otrās daļas II sadaļas nobeiguma noteikumu piemērošanu.
21. Iestādes 020.–060. rindā sniedz informāciju, kas saistīta ar tādu instrumentu pārejas noteikumiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus. Datus, kas uzrādāmi CA 5.1. tabulas 060. rindas 010. līdz 030. slejā, var iegūt no attiecīgajām CA 5.2. tabulas iedaļām.
22. Iestādes 070.–092. rindā sniedz informāciju, kas saistīta ar pārejas noteikumiem attiecībā uz mazākuma līdzdalības daļām un pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla instrumentiem, ko emitējuši meitasuzņēmumi (saskaņā ar KPR 479. un 480. pantu).
23. No 100. rindas iestādes sniedz informāciju, kas saistīta ar pārejas noteikumiem attiecībā uz nerealizēto peļņu un zaudējumiem, atskaitījumiem un papildu filtriem un atskaitījumiem.
24. Var būt gadījumi, kad pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla pārejas posma atskaitījumi pārsniedz iestādes pirmā līmeņa pamata kapitālu, pirmā līmeņa papildu kapitālu vai otrā līmeņa kapitālu. Šo ietekmi – ja tā izriet no pārejas noteikumiem – norāda CA1 veidnē, izmantojot attiecīgās šūnas. Tādējādi korekcijas CA5 veidnes slejās neietver nekādu plašāku ietekmi gadījumā, ja nav pieejams pietiekams kapitāls.
1.6.2.1. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
|
Slejas |
|
|
010 |
Pirmā līmeņa pamata kapitāla korekcijas |
|
020 |
Pirmā līmeņa papildu kapitāla korekcijas |
|
030 |
Otrā līmeņa kapitāla korekcijas |
|
040 |
RSA ietvertās korekcijas s040. slejā ietvertas attiecīgās vērtības, ar ko KPR 92. panta 3. punktā minēto kopējo riska darījumu vērtību pielāgo saistībā ar pārejas noteikumiem. Uzrādītās vērtības uzskata par Trešās daļas II sadaļas 2. vai 3. nodaļas vai Trešās daļas IV sadaļas piemērošanu saskaņā ar KPR 92. panta 4. punktu. Tas nozīmē, ka pārejas posma vērtības, kurām piemēro Trešās daļas II sadaļas 2. vai 3. nodaļas noteikumus, būtu jāuzrāda kā riska darījumu riska svērtās vērtības, savukārt pārejas posma vērtībām, kurām piemēro Trešās daļas IV sadaļu, būtu jāatspoguļo pašu kapitāla prasības, kas reizinātas ar 12,5. Tā kā 010.–030. slejai ir tieša saite uz CA1 veidni, kopējo riska darījumu vērtības korekcijām nav tiešas saites uz attiecīgajām kredītriska veidnēm. Ja ir korekcijas, kas izriet no pārejas noteikumiem attiecībā uz kopējo riska darījumu vērtību, šīs korekcijas tieši ietver CR SA, CR IRB, CR EQU IRB, MKR SA TDI, MKR SA EQU vai MKR IM. Papildus tam minēto ietekmi uzrāda CA 5.1. 040. slejā. Tādējādi minētās summas ir tikai izziņas posteņi. |
|
050 |
Piemērojamā procentuālā attiecība |
|
060 |
Atbilstošā summa bez pagaidu noteikumiem 060. slejā ietverta katra instrumenta summa pirms pārejas noteikumu piemērošanas. Proti, bāzes summa, kas ir būtiska korekciju aprēķinam. |
|
Rindas |
|
|
010 |
1. Kopējās korekcijas Šajā rindā atspoguļota pārejas posma korekciju vispārējā ietekme uz dažāda veida kapitālu, kā arī riska svērtās vērtības, kas izriet no šīm korekcijām. |
|
020 |
1.1. Instrumenti, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus KPR 483. līdz 491. pants Šajā rindā atspoguļota tādu instrumentu vispārējā ietekme uz dažāda veida kapitālu, attiecībā uz kuriem pārejas posmā piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus. |
|
030 |
1.1.1. Instrumenti, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus: instrumenti, kas uzskatāmi par valsts atbalstu KPR 483. pants |
|
040 |
1.1.1.1. Instrumenti, kas atzīstami par pašu kapitālu saskaņā ar Direktīvu 2006/48/EK KPR 483. panta 1., 2., 4. un 6. punkts |
|
050 |
1.1.1.2. Instrumenti, kurus emitējušas iestādes, kas ir inkorporētas dalībvalstī, uz kuru attiecas ekonomikas korekciju programma KPR 483. panta 1., 3., 5., 7. un 8. punkts |
|
060 |
1.1.2. Instrumenti, kas nav uzskatāmi par valsts atbalstu Uzrādāmās summas iegūst no CA 5.2. tabulas 060. slejas. |
|
070 |
1.2. Mazākuma līdzdalības daļas un ekvivalenti KPR 479. un 480. pants Šajā rindā atspoguļota pārejas noteikumu ietekme uz mazākuma līdzdalības daļām, kas ir atbilstošas kā pirmā līmeņa pamata kapitāls; atbilstīgiem pirmā līmeņa kapitāla instrumentiem, kuri ir atbilstoši kā konsolidētais pirmā līmeņa papildu kapitāls; un atbilstīgu pašu kapitālu, kas ir atbilstošs kā konsolidētais otrā līmeņa kapitāls. |
|
080 |
1.2.1. Kapitāla instrumenti un posteņi, kas nav atzīstami par mazākuma līdzdalības daļām KPR 479. pants Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir tāda summa, kas uzskatāma par konsolidētajām rezervēm saskaņā ar iepriekšējo regulu. |
|
090 |
1.2.2. Mazākuma līdzdalības daļu pārejas posma atzīšana konsolidētajā pašu kapitālā KPR 84. un 480. pants Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir atbilstošā summa bez pārejas noteikumu ietekmes. |
|
091 |
1.2.3. Atbilstīga pirmā līmeņa papildu kapitāla pārejas posma atzīšana konsolidētajā pašu kapitālā KPR 85. un 480. pants Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir atbilstošā summa bez pārejas noteikumu ietekmes. |
|
092 |
1.2.4. Atbilstīga otrā līmeņa kapitāla pārejas posma atzīšana konsolidētajā pašu kapitālā KPR 87. un 480. pants Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir atbilstošā summa bez pārejas noteikumu ietekmes. |
|
100 |
1.3. Citas pārejas posma korekcijas KPR 467. līdz 478. pants un 481. pants Šajā rindā atspoguļota pārejas posma atskaitījumu korekciju vispārējā ietekme uz dažāda veida kapitālu, nerealizēto peļņu un zaudējumiem, papildu filtriem un atskaitījumiem, kā arī riska svērtās vērtības, kas izriet no šīm korekcijām. |
|
110 |
1.3.1. Nerealizētā peļņa un zaudējumi KPR 467. un 468. pants Šajā rindā atspoguļota pārejas noteikumu vispārējā ietekme uz nerealizēto peļņu un zaudējumiem, kas novērtēti pēc patiesās vērtības. |
|
120 |
1.3.1.1. Nerealizētā peļņa KPR 468. panta 1. punkts |
|
130 |
1.3.1.2. Nerealizētie zaudējumi KPR 467. panta 1. punkts |
|
133 |
1.3.1.3. Nerealizētā peļņa no tādiem riska darījumiem ar centrālajām valdībām, kas klasificēti “pārdošanai pieejamo” kategorijā ES atzītajā 39. starptautiskajā grāmatvedības standartā KPR 468. pants |
|
136 |
1.3.1.4. Nerealizētie zaudējumi no tādiem riska darījumiem ar centrālajām valdībām, kas klasificēti “pārdošanai pieejamo” kategorijā ES atzītajā 39. starptautiskajā grāmatvedības standartā KPR 467. pants |
|
138 |
1.3.1.5. Patiesās vērtības peļņa un zaudējumi, kas rodas no iestādes pašas kredītriska saistībā ar no atvasinātajiem instrumentiem izrietošām saistībām KPR 468. pants |
|
140 |
1.3.2. Atskaitījumi KPR 36. panta 1. punkts, 469. un 478. pants Šajā rindā atspoguļota pārejas noteikumu vispārējā ietekme uz atskaitījumiem. |
|
150 |
1.3.2.1. Kārtējā finanšu gada zaudējumi KPR 36. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 3. punkts un 478. pants Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta a) apakšpunktu. Gadījumi, kad sabiedrībām jāatskaita tikai būtiski zaudējumi: — ja kopējie starpposma neto zaudējumi ir bijuši “būtiski”, pilnu atlikušo summu atskaita no pirmā līmeņa kapitāla, vai — ja visi kopējie neto zaudējumi nav bijuši “būtiski”, atlikušo summu neatskaita. |
|
160 |
1.3.2.2. Nemateriālie aktīvi KPR 36. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 469. panta 1. apakšpunkts, 472. panta 4. punkts un 478. pants Nosakot nemateriālo aktīvu atskaitāmo summu, iestādes ņem vērā KPR 37. panta noteikumus. Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta b) apakšpunktu. |
|
170 |
1.3.2.3. Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri neizriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības KPR 36. panta 1. punkta c) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 5.*punkts un 478. pants Nosakot iepriekš minēto atliktā nodokļa aktīvu (ANA) atskaitāmo summu, iestādes ņem vērā KPR 38. panta noteikumus par atliktā nodokļa saistību atņemšanu no ANA. Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: kopējā summa saskaņā ar KPR 469. panta 1. punktu. |
|
180 |
1.3.2.4. IRB deficīts: summa, par kādu uzkrājumi veido deficītu attiecībā pret paredzamajiem zaudējumiem KPR 36. panta 1. punkta d) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 6. punkts un 478. pants Nosakot iepriekš minēto atskaitāmo IRB deficītu – summu, par kādu uzkrājumi veido deficītu attiecībā pret paredzamajiem zaudējumiem –, iestādes ņem vērā KPR 40. panta noteikumus. Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta d) apakšpunktu. |
|
190 |
1.3.2.5. Definētu pabalstu pensiju fondu aktīvi KPR 33. panta 1. punkta e) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 7. punkts, 473. un 478. pants Nosakot iepriekš minēto definētu pabalstu pensiju fondu aktīvu atskaitāmo summu, iestādes ņem vērā KPR 41. panta noteikumus. Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta e) apakšpunktu. |
|
194 |
1.3.2.5.* no kā: grozījumu ieviešana SGS Nr. 19 – pozitīvs postenis KPR 473. pants |
|
198 |
1.3.2.5.** no kā: grozījumu ieviešana SGS Nr. 19 – negatīvs postenis KPR 473. pants |
|
200 |
1.3.2.6. Pašu instrumenti KPR 36. panta 1. punkta f) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 8. punkts un 478. pants Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta f) apakšpunktu. |
|
210 |
1.3.2.6.1. Pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti KPR 36. panta 1. punkta f) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 8. punkts un 478. pants Nosakot iepriekš minēto pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu atskaitāmo summu, iestādes ņem vērā KPR 42. panta noteikumus. Ņemot vērā to, ka “atlikušajai summai” piemēro atšķirīgu procedūru atkarībā no instrumenta būtības, iestādes līdzdalības pamata kapitāla instrumentos sadala atkarībā no “tiešām” un “netiešām” līdzdalībām. Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta f) apakšpunktu. |
|
211 |
1.3.2.6.1.** no kā: tiešas līdzdalības KPR 469. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 472. panta 8. punkta a) apakšpunkts Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: tiešu līdzdalību kopējā summa, tostarp instrumenti, ko iestādei varētu nākties iegādāties atbilstīgi spēkā esošām vai iespējamām līgumsaistībām. |
|
212 |
1.3.2.6.1.* no kā: netiešas līdzdalības KPR 469. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 472. panta 8. punkta b) apakšpunkts Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: netiešu līdzdalību kopējā summa, tostarp instrumenti, ko iestādei varētu nākties iegādāties atbilstīgi spēkā esošām vai iespējamām līgumsaistībām. |
|
220 |
1.3.2.6.2. Pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti KPR 56. panta a) punkts, 474. pants, 475. panta 2. punkts un 478. pants Nosakot iepriekš minēto līdzdalību atskaitāmo summu, iestādes ņem vērā KPR 57. panta noteikumus. Ņemot vērā to, ka “atlikušajai summai” piemēro atšķirīgu procedūru atkarībā no instrumenta būtības (KPR 475. panta 2. punkts), iestādes iepriekš minētās līdzdalības sadala atkarībā no “tiešām” un “netiešām” līdzdalībām pirmā līmeņa papildu kapitālā. Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 56. panta a) apakšpunktu. |
|
221 |
1.3.2.6.2.** no kā: tiešas līdzdalības Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: tiešu līdzdalību kopējā summa, tostarp instrumenti, ko iestādei varētu nākties iegādāties atbilstīgi spēkā esošām vai iespējamām līgumsaistībām, KPR 474. panta b) punkts un 475. panta 2. punkta a) apakšpunkts. |
|
222 |
1.3.2.6.2.* no kā: netiešas līdzdalības Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: netiešu līdzdalību kopējā summa, tostarp instrumenti, ko iestādei varētu nākties iegādāties atbilstīgi spēkā esošām vai iespējamām līgumsaistībām, KPR 474. panta b) punkts, 475. panta 2. punkta b) apakšpunkts. |
|
230 |
1.3.2.6.3. Pašu otrā līmeņa kapitāla instrumenti KPR 66. panta a) punkts, 476. pants, 477. panta 2. punkts un 478. pants Nosakot iepriekš minēto līdzdalību atskaitāmo summu, iestādes ņem vērā KPR 67. panta noteikumus. Ņemot vērā to, ka “atlikušajai summai” piemēro atšķirīgu procedūru atkarībā no instrumenta būtības (KPR 477. panta 2. punkts), iestādes iepriekš minētās līdzdalības sadala atkarībā no “tiešām” un “netiešām” līdzdalībām otrā līmeņa kapitālā. Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 66. panta a) apakšpunktu. |
|
231 |
no kā: tiešas līdzdalības Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: tiešu līdzdalību kopējā summa, tostarp instrumenti, ko iestādei varētu nākties iegādāties atbilstīgi spēkā esošām vai iespējamām līgumsaistībām, KPR 476. panta b) punkts un 477. panta 2. punkta a) apakšpunkts. |
|
232 |
no kā: netiešas līdzdalības Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: netiešu līdzdalību kopējā summa, tostarp instrumenti, ko iestādei varētu nākties iegādāties atbilstīgi spēkā esošām vai iespējamām līgumsaistībām, KPR 476. panta b) punkts un 477. panta 2. punkta b) apakšpunkts. |
|
240 |
1.3.2.7. Savstarpējas līdzdalības Ņemot vērā to, ka “atlikušajai summai” piemēro atšķirīgu procedūru atkarībā no tā, vai līdzdalība finanšu sektora iestādes pirmā līmeņa pamata kapitālā, pirmā līmeņa papildu kapitālā vai otrā līmeņa kapitālā ir uzskatāma par būtisku (KPR 472. panta 9. punkts, 475. panta 3. punkts un 477. panta 3. punkts), iestādes savstarpējas līdzdalības sadala atkarībā no būtiskiem un nebūtiskiem ieguldījumiem. |
|
250 |
1.3.2.7.1. Savstarpējas līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitālā KPR 36. panta 1. punkta g) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 9. punkts un 478. pants Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta g) apakšpunktu. |
|
260 |
1.3.2.7.1.1. Savstarpējas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 36. panta 1. punkta g) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 9. punkta a) apakšpunkts un 478. pants Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: atlikusī summa saskaņā ar KPR 469. panta 1. punkta b) apakšpunktu. |
|
270 |
1.3.2.7.1.2. Savstarpējas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 36. panta 1. punkta g) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 9. punkta b) apakšpunkts un 478. pants Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: atlikusī summa saskaņā ar KPR 469. panta 1. punkta b) apakšpunktu. |
|
280 |
1.3.2.7.2. Savstarpējas līdzdalības pirmā līmeņa papildu kapitālā KPR 56. panta b) punkts, 474. pants, 475. panta 3) punkts un 478. pants Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 56. panta b) apakšpunktu. |
|
290 |
1.3.2.7.2.1. Savstarpējas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 56. panta b) punkts, 474. pants, 475. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 478. pants Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: atlikusī summa saskaņā ar KPR 475. panta 3. punktu. |
|
300 |
1.3.2.7.2.2. Savstarpējas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 56. panta b) punkts, 474. pants, 475. panta 3. punkta b) apakšpunkts un 478. pants Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: atlikusī summa saskaņā ar KPR 475. panta 3. punktu. |
|
310 |
1.3.2.7.3. Savstarpējas līdzdalības otrā līmeņa kapitālā KPR 66. panta b) punkts, 476. pants, 477. panta 3) punkts un 478. pants Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 66. panta b) apakšpunktu. |
|
320 |
1.3.2.7.3.1. Savstarpējas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 66. panta b) punkts, 476. pants, 477. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 478. pants Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: atlikusī summa saskaņā ar KPR 477. panta 3. punktu. |
|
330 |
1.3.2.7.3.2. Savstarpējas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 66. panta b) punkts, 476. pants, 477. panta 3. punkta b) apakšpunkts un 478. pants Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: atlikusī summa saskaņā ar KPR 477. panta 3. punktu. |
|
340 |
1.3.2.8. Tādu finanšu sektora sabiedrību pašu kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
350 |
1.3.2.8.1. Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 36. panta 1. punkta h) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 10. punkts un 478. pants Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta h) apakšpunktu. |
|
360 |
1.3.2.8.2. Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 56. panta c) punkts, 474. pants, 475. panta 4. punkts un 478. pants Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 56. panta c) apakšpunktu. |
|
370 |
1.3.2.8.3. Tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 66. panta c) punkts, 476. pants, 477. panta 4. punkts un 478. pants Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 66. panta c) apakšpunktu. |
|
380 |
1.3.2.9. Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, un tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 470. panta 2. un 3. punkts Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: KPR 470. panta 1. punkts |
|
385 |
Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības KPR 469. panta 1. punkta c) apakšpunkts, 478. pants un 472. panta 5. punkts Tā daļa no atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, kas pārsniedz KPR 470. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteikto 10 % slieksni. |
|
390 |
1.3.2.10. Tādu finanšu sektora sabiedrību pašu kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
400 |
1.3.2.10.1. Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 36. panta 1. punkta i) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 11. punkts un 478. pants Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta i) apakšpunktu. |
|
410 |
1.3.2.10.2. Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 56. panta d) punkts, 474. pants, 475. panta 4. punkts un 478. pants Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 56. panta d) apakšpunktu. |
|
420 |
1.3.2.10.2. Tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 66. panta d) punkts, 476. pants, 477. panta 4. punkts un 478. pants Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 66. panta d) apakšpunktu. |
|
425 |
1.3.2.11. Atbrīvojums attiecībā uz kapitāla līdzdalību apdrošināšanas sabiedrībās atskaitījumam no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem KPR 471. pants |
|
430 |
1.3.3. Papildu filtri un atskaitījumi KPR 481. pants Šajā rindā atspoguļota pārejas noteikumu vispārējā ietekme uz atskaitījumiem. Iestādes atbilstoši KPR 481. pantam 1.3.3. postenī sniedz informāciju par filtriem un atskaitījumiem, kas ir pieprasīti saskaņā ar Direktīvas 2006/48/EK 57. un 66. panta un Direktīvas 2006/49/EK 13. un 16. panta valstu transponēšanas pasākumiem un kas nav pieprasīti saskaņā ar Otro daļu. |
|
440 |
1.3.4. Korekcijas saistībā ar 9. SFPS pārejas noteikumiem Iestādes informāciju par pārejas noteikumiem saistībā ar 9. SFPS uzrāda saskaņā ar piemērojamajām tiesību normām. |
1.6.3. C 05.02 – INSTRUMENTI, ATTIECĪBĀ UZ KURIEM PIEMĒROTAS TIESĪBAS SAGLABĀT IEPRIEKŠ SPĒKĀ ESOŠOS NOSACĪJUMUS: INSTRUMENTI, KAS NAV UZSKATĀMI PAR VALSTS ATBALSTU (CA5.2.)
25. Iestādes sniedz informāciju par tādu instrumentu pārejas noteikumiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus un kuri nav uzskatāmi par valsts atbalstu (KPR 484. līdz 491. pants).
1.6.3.1. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
|
Slejas |
|
|
010 |
Instrumentu summa plus attiecīgais akciju emisijas uzcenojums KPR 484. panta 3. līdz 5. punkts Instrumenti, kas ir atbilstoši katrai attiecīgajai rindai, tostarp to attiecīgais akciju emisijas uzcenojums. |
|
020 |
Ierobežojuma aprēķināšanas bāze KPR 486. panta 2. līdz 4. punkts |
|
030 |
Piemērojamā procentuālā attiecība KPR 486. panta 5. punkts |
|
040 |
Ierobežojums KPR 486. panta 2. līdz 5. punkts |
|
050 |
(–) Summa, kas pārsniedz ierobežojumus attiecībā uz tiesībām saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus KPR 486. panta 2. līdz 5. punkts |
|
060 |
Kopējā summa, attiecībā uz kuru piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus Uzrādāmā summa ir vienāda ar summām, kas uzrādītas CA 5.1. tabulas 060. rindas attiecīgajās slejās. |
|
Rindas |
|
|
010 |
1. Instrumenti, kuri atbilda Direktīvas 2006/48/EK 57. panta a) punktam KPR 484. panta 3. punkts Uzrādāmā summa ietver attiecīgos akciju emisijas uzcenojuma kontus. |
|
020 |
2. Instrumenti, kuri atbilda Direktīvas 2006/48/EK 57. panta ca) punktam un 154. panta 8. un 9. punktam un kuriem piemēro 489. pantā noteikto ierobežojumu KPR 484. panta 4. punkts |
|
030 |
2.1. Kopējie instrumenti bez atsaukšanas iespējas vai dzēšanu veicinošiem nosacījumiem KPR 484. panta 4. punkts un 489. pants Uzrādāmā summa ietver attiecīgos akciju emisijas uzcenojuma kontus. |
|
040 |
2.2. Tādi instrumenti ar atsaukšanas iespēju vai dzēšanu veicinošiem nosacījumiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus KPR 489. pants |
|
050 |
2.2.1. Instrumenti, kuriem ir atsaukšanas iespēja, kas īstenojama pēc pārskata sniegšanas datuma, un kuri atbilst KPR 52. panta nosacījumiem pēc efektīvā termiņa datuma KPR 489. panta 3. punkts un 491. panta a) punkts Uzrādāmā summa ietver attiecīgos akciju emisijas uzcenojuma kontus. |
|
060 |
2.2.2. Instrumenti, kuriem ir atsaukšanas iespēja, kas īstenojama pēc pārskata sniegšanas datuma, un kuri neatbilst KPR 52. panta nosacījumiem pēc efektīvā termiņa datuma KPR 489. panta 5. punkts un 491. panta a) punkts Uzrādāmā summa ietver attiecīgos akciju emisijas uzcenojuma kontus. |
|
070 |
2.2.3. Instrumenti, kuriem ir atsaukšanas iespēja, kas bija īstenojama līdz 2011. gada 20. jūlijam vai šajā datumā, un kuri neatbilst KPR 52. panta nosacījumiem pēc efektīvā termiņa datuma KPR 489. panta 6. punkts un 491. panta c) punkts Uzrādāmā summa ietver attiecīgos akciju emisijas uzcenojuma kontus. |
|
080 |
2.3. Pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus, ierobežojuma pārsniegums KPR 487. panta 1. punkts Pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus, ierobežojuma pārsniegumu drīkst pielīdzināt instrumentiem, attiecībā uz kuriem var piemērot tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu nosacījumus. |
|
090 |
3. Posteņi, kuri atbilda Direktīvas 2006/48/EK 57. panta e), f), g) vai h) punktam, ievērojot 490. pantā noteikto ierobežojumu KPR 484. panta 5. punkts |
|
100 |
3.1. Kopējie posteņi bez dzēšanu veicinošiem nosacījumiem KPR 490. pants |
|
110 |
3.2. Tādi posteņi ar dzēšanu veicinošiem nosacījumiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus KPR 490. pants |
|
120 |
3.2.1. Posteņi, kuriem ir atsaukšanas iespēja, kas īstenojama pēc pārskata sniegšanas datuma, un kuri atbilst KPR 63. panta nosacījumiem pēc efektīvā termiņa datuma KPR 490. panta 3. punkts un 491. panta a) punkts Uzrādāmā summa ietver attiecīgos akciju emisijas uzcenojuma kontus. |
|
130 |
3.2.2. Posteņi, kuriem ir atsaukšanas iespēja, kas īstenojama pēc pārskata sniegšanas datuma, un kuri neatbilst KPR 63. panta nosacījumiem pēc efektīvā termiņa datuma KPR 490. panta 5. punkts un 491. panta a) punkts Uzrādāmā summa ietver attiecīgos akciju emisijas uzcenojuma kontus. |
|
140 |
3.2.3. Posteņi, kuriem ir atsaukšanas iespēja, kas bija īstenojama līdz 2011. gada 20. jūlijam vai šajā datumā, un kuri neatbilst KPR 63. panta nosacījumiem pēc efektīvā termiņa datuma KPR 490. panta 6. punkts un 491. panta c) punkts Uzrādāmā summa ietver attiecīgos akciju emisijas uzcenojuma kontus. |
|
150 |
3.3. Pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus, ierobežojuma pārsniegums KPR 487. panta 2. punkts Pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus, ierobežojuma pārsniegumu drīkst pielīdzināt instrumentiem, attiecībā uz kuriem var piemērot tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos otrā līmeņa kapitāla instrumentu nosacījumus. |
2. GRUPAS MAKSĀTSPĒJA: INFORMĀCIJA PAR RADNIECĪGĀM SABIEDRĪBĀM (GS)
2.1. VISPĀRĪGAS PIEZĪMES
26. C 06.01 un C 06.02 veidnes uzrāda, ja pašu kapitāla prasības aprēķina konsolidēti. Šai veidnei ir četras daļas, lai apkopotu dažādu informāciju par visām individuālām sabiedrībām (tostarp pārskatu sniedzošo iestādi), kas iekļautas konsolidācijas tvērumā:
a) sabiedrības, kas ietilpst konsolidācijas tvērumā;
b) detalizēta informācija par grupas maksātspēju;
c) informācija par individuālu sabiedrību devumu grupas maksātspējā;
d) informācija par kapitāla rezervēm.
27. Iestādes, kam to nepiemēro saskaņā ar KPR 7. pantu, sniedz pārskatu tikai par 010. līdz 060. un 250. līdz 400. sleju.
28. Sniegtajos datos ir ņemti vērā visi Regulas (ES) Nr. 575/2013 pārejas noteikumi, kas ir piemērojami attiecīgajā pārskata sniegšanas datumā.
2.2. DETALIZĒTA INFORMĀCIJA PAR GRUPAS MAKSĀTSPĒJU
29. Šīs veidnes otrā daļa (detalizēta informācija par grupas maksātspēju) 070.–210. slejā ir izveidota, lai apkopotu informāciju par kredītiestādēm un citām regulētām finanšu iestādēm, kurām faktiski individuāli piemēro īpašas maksātspējas prasības. Tajā katrai no šīm pārskatu tvērumā iekļautajām sabiedrībām noteiktas pašu kapitāla prasības attiecībā uz katru riska kategoriju un pašu kapitāls maksātspējas nolūkos.
30. Dalību proporcionālas konsolidācijas gadījumā dati, kas saistīti ar pašu kapitāla prasībām un pašu kapitālu, atspoguļo attiecīgās proporcionālās summas.
2.3. INFORMĀCIJA PAR INDIVIDUĀLU SABIEDRĪBU DEVUMU GRUPAS MAKSĀTSPĒJĀ
31. Šīs veidnes trešā daļa (informācija par visu KPR konsolidācijas tvērumā esošo sabiedrību – tostarp tādu, kurām individuāli nepiemēro īpašas maksātspējas prasības – devumu grupas maksātspējā) 250.–400. slejā ir izveidota, lai, pamatojoties uz nekavējoties pieejamiem vai viegli apstrādājamiem datiem, bez nepieciešamības solo līmenī vai subkonsolidēti rekonstruēt kapitāla rādītāju noteiktu, kuras sabiedrības grupas ietvaros rada riskus un no tirgus piesaista pašu kapitālu. Sabiedrības līmenī gan riska, gan pašu kapitāla dati ir devums grupas datos, bet ne solo līmeņa maksātspējas koeficienta elementi, un kā tādi tie nav salīdzināmi viens ar otru.
32. Trešā daļa ietver arī mazākuma līdzdalības daļas, atbilstīga pirmā līmeņa papildu kapitāla un atbilstīga otrā līmeņa kapitāla apmēru, kas ir atbilstošs konsolidētajā pašu kapitālā.
33. Tā kā šī trešā veidnes daļa attiecas uz dažāda veida “devumu”, šeit uzrādāmie dati attiecīgā gadījumā atšķiras no datiem, kas uzrādīti slejās, kuras attiecas uz detalizētu informāciju par grupas maksātspēju.
34. Princips ir viendabīgi dzēst savstarpēji saistītus riska darījumus tajās pašās grupās gan attiecībā uz riskiem, gan attiecībā uz pašu kapitālu, lai segtu summas, kas uzrādītas konsolidētajā CA veidnē, pieskaitot summas, kas par katru sabiedrību uzrādītas “grupas maksātspējas” veidnē. Gadījumos, kad 1 % slieksnis nav pārsniegts, tieša saite uz CA veidni nav iespējama.
35. Iestādes starp sabiedrībām nosaka vispiemērotāko sadalījuma metodi, lai ņemtu vērā iespējamo diversifikācijas ietekmi uz tirgus risku un operacionālo risku.
36. Vienu konsolidētu grupu var iekļaut citā konsolidētā grupā. Tas nozīmē, ka pārskatu par katru apakšgrupā ietilpstošo sabiedrību atsevišķi sniedz visas grupas GS veidnē pat tad, ja uz pašu apakšgrupu attiecas ziņošanas prasības. Ja uz apakšgrupu attiecas pārskatu sniegšanas prasības, tad tā GS veidnē sniedz pārskatu par katru sabiedrību atsevišķi, lai gan šī informācija ir iekļauta augstākas konsolidētās grupas GS veidnē.
37. Iestāde sniedz pārskatu par sabiedrības devuma datiem, ja tās devums kopējā riska darījumu vērtībā pārsniedz 1 % no grupas kopējās riska darījumu vērtības vai ja tās devums kopējā pašu kapitālā pārsniedz 1 % no grupas kopējā pašu kapitāla. Šo slieksni nepiemēro tādu meitasuzņēmumu vai apakšgrupu gadījumā, kas grupai nodrošina pašu kapitālu (mazākuma līdzdalības daļu vai pašu kapitālā iekļautu atbilstīgu pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla instrumentu veidā).
2.4. C 06.01 – GRUPAS MAKSĀTSPĒJA: INFORMĀCIJA PAR RADNIECĪGĀM SABIEDRĪBĀM KOPĀ (GS kopā)
|
Slejas |
Norādes |
|
250–400 |
SABIEDRĪBAS, KAS IETILPST KONSOLIDĀCIJAS TVĒRUMĀ Sk. norādes par C 06.02. |
|
410–480 |
KAPITĀLA REZERVES Sk. norādes par C 06.02. |
|
Rindas |
Norādes |
|
010 |
KOPĀ Rindā “Kopā” norāda visās veidnes C 06.02 rindās uzrādīto vērtību summu. |
2.5. C 06.02 – GRUPAS MAKSĀTSPĒJA: INFORMĀCIJA PAR RADNIECĪGĀM SABIEDRĪBĀM (GS)
|
Slejas |
Norādes |
|
010–060 |
SABIEDRĪBAS, KAS IETILPST KONSOLIDĀCIJAS TVĒRUMĀ Šī veidne ir izveidota, lai attiecībā uz visām konsolidācijas tvērumā iekļautajām sabiedrībām apkopotu informāciju par katru sabiedrību atsevišķi saskaņā ar KPR Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu. |
|
010 |
NOSAUKUMS Konsolidācijas tvērumā iekļautās sabiedrības nosaukums |
|
020 |
KODS Šis kods ir rindas identifikators, un tas ir unikāls katrai tabulas rindai. Konsolidācijas tvērumā iekļautajai sabiedrībai piešķirtais kods. Koda faktiskais sastāvs ir atkarīgs no valsts pārskatu sniegšanas sistēmas. |
|
025 |
LEI KODS LEI kods ir juridiskās personas identifikācijas kods, kas ir Finanšu stabilitātes padomē (FSP) ierosināts un G20 apstiprināts atsauces kods, lai ieviestu finanšu darījumu pušu identifikāciju, kura būtu unikāla un visā pasaulē pielietota. Kamēr globālā LEI kodu sistēma nav sākusi pilnībā darboties, vietējā struktūrvienība, ko apstiprinājusi Regulatīvās uzraudzības komiteja (RUK, sīkāka informācija pieejama šādā tīmekļa vietnē: www.leiroc.org), darījumu partneriem piešķir pre-LEI kodus. Ja attiecīgam darījuma partnerim ir juridiskas personas identifikācijas kods (LEI kods), to izmanto, lai identificētu minēto partneri. |
|
030 |
IESTĀDE VAI EKVIVALENTS: JĀ/NĒ “JĀ” uzrāda gadījumā, ja sabiedrībai piemēro pašu kapitāla prasības saskaņā ar KPR un KPD vai noteikumiem, kas ir vismaz līdzvērtīgi “Bāzele” noteikumiem. “NĒ” uzrāda pārējos gadījumos.
KPR 81. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkts un 82. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkts Attiecībā uz mazākuma līdzdalības daļām un meitasuzņēmumu emitētiem pirmā līmeņa pamata kapitāla un otrā līmeņa kapitāla instrumentiem – meitasuzņēmumi, kuru instrumenti var būt atbilstoši, ir iestādes vai uzņēmumi, kam saskaņā ar spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem piemēro KPR prasības. |
|
040 |
DATU TVĒRUMS: solo pilnībā konsolidēti (SPK) VAI solo daļēji konsolidēti (SDK) “SPK”uzrāda par individuāliem pilnībā konsolidētiem meitasuzņēmumiem. “SDK” uzrāda par individuāliem daļēji konsolidētiem meitasuzņēmumiem. |
|
050 |
VALSTS KODS Iestādes uzrāda no diviem burtiem sastāvošo valsts kodu saskaņā ar ISO 3166-2. |
|
060 |
LĪDZDALĪBAS DAĻA (%) Šī procentuālā attiecība attiecas uz faktisko kapitāla daļu, kas mātesuzņēmumam pieder meitasuzņēmumos. Tieša meitasuzņēmuma pilnas konsolidācijas gadījumā faktiskā daļa ir, piemēram, 70 %. Saskaņā ar KPR 4. panta 16. punktu meitasuzņēmuma līdzdalības daļa meitasuzņēmumā, par ko jāsniedz pārskats, izriet no daļu reizinājuma skaits starp attiecīgajiem meitasuzņēmumiem. |
|
070–240 |
INFORMĀCIJA PAR SABIEDRĪBĀM, KAM PIEMĒRO PAŠU KAPITĀLA PRASĪBU Detalizētas informācijas iedaļā (t. i., 070.–240. slejā) apkopota informācija vienīgi par tām sabiedrībām un apakšgrupām, kuras ir konsolidācijas tvērumā (KPR Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļa) un kurām faktiski piemēro maksātspējas prasības saskaņā ar KPR vai noteikumiem, kas ir vismaz līdzvērtīgi “Bāzele” noteikumiem (t. i., sabiedrībām un apakšgrupām, kas 030. slejā norādījušās “JĀ”). Iekļauj informāciju par visām individuālām konsolidētās grupas iestādēm, kam piemēro pašu kapitāla prasības, neatkarīgi no tā, kur tās atrodas. Šajā daļā uzrādītā informācija ir saskaņā ar vietējiem maksātspējas noteikumiem vietā, kur iestāde darbojas (tāpēc šajā veidnē nav nepieciešams individuāli veikt dubultu aprēķinu saskaņā ar mātes iestādes noteikumiem). Gadījumos, kad vietējie maksātspējas noteikumi atšķiras no KPR un nav sniegts pielīdzināms sadalījums, informāciju, ja dati ir pieejami, sniedz attiecīgi detalizēti. Tādēļ šī daļa ir faktu veidne, kurā sniegts kopsavilkums par to, kādi aprēķini individuālām grupas iestādēm jāveic, ņemot vērā to, ka dažām no šīm iestādēm var tikt piemēroti atšķirīgi maksātspējas noteikumi. Pārskatu sniegšana par ieguldījumu brokeru sabiedrību fiksētiem pieskaitāmiem izdevumiem Saskaņā ar KPR 95., 96., 97. un 98. pantu ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāla prasības, kas saistītas ar fiksētiem pieskaitāmiem izdevumiem, ietver kapitāla rādītāja aprēķinā. To daļu no kopējās riska darījumu vērtības, kas saistīta ar fiksētiem pieskaitāmiem izdevumiem, norāda šīs veidnes otrās daļas 100. slejā. |
|
070 |
KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA Uzrāda 080.–110. slejas summu. |
|
080 |
KREDĪTRISKS; DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS; ATGŪSTAMĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKS, NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES UN NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKS Šajā slejā uzrādāmā summa atbilst riska darījumu riska svērtās vērtības summām, kas ir vienādas ar summām, kuras jāuzrāda CA2 veidnes 040. rindā “RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀS VĒRTĪBASKREDĪTRISKAM, DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKAM UN ATGŪSTAMĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKAM UN NEAPMAKSĀTĀM PIEGĀDĒM”, vai līdzvērtīgas tām; un pašu kapitāla prasību summām, kas ir vienādas ar summām, kuras jāuzrāda 490. rindā “KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKAM”. |
|
090 |
POZĪCIJAS RISKS, ĀRVALSTU VALŪTAS RISKS UN PREČU RISKS Šajā slejā uzrādāmā summa atbilst pašu kapitāla prasību summai, kas ir vienāda ar summām, kas jāuzrāda CA2 veidnes 520. rindā “KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA POZĪCIJAS RISKAM, ĀRVALSTU VALŪTAS RISKAM UN PREČU RISKAM”, vai līdzvērtīga tām. |
|
100 |
OPERACIONĀLAIS RISKS Šajā slejā uzrādāmā summa atbilst riska darījumu vērtībai, kas ir vienāda ar summu, kura jāuzrāda CA2 veidnes 590. rindā “KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA OPERACIONĀLAJAM RISKAM (OpR)”, vai līdzvērtīga tai. Šajā slejā iekļauj fiksētus pieskaitāmos izdevumus, tostarp CA2 veidnes 630. rindu “PAPILDU RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA SAISTĪBĀ AR FIKSĒTIEM PIESKAITĀMAJIEM IZDEVUMIEM”. |
|
110 |
CITAS RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBAS Šajā slejā uzrādāmā summa atbilst riska darījumu vērtībai, kas nav īpaši minēta iepriekš. Tā ir CA2 veidnes 640., 680. un 690 rindas summu kopsumma. |
|
120–240 |
DETALIZĒTA INFORMĀCIJA PAR PAŠU KAPITĀLU SAISTĪBĀ AR GRUPAS MAKSĀTSPĒJU Šajās slejās uzrādāmā informācija ir saskaņā ar vietējiem maksātspējas noteikumiem vietā, kur iestāde vai apakšgrupa darbojas. |
|
120 |
PAŠU KAPITĀLS Šajā slejā uzrādāmā summa atbilst pašu kapitāla summai, kas ir vienāda ar summu, kas jāuzrāda CA1 veidnes 010. rindā “PAŠU KAPITĀLS”, vai līdzvērtīga tai. |
|
130 |
NO KĀ: ATBILSTĪGS PAŠU KAPITĀLS KPR 82. pants Šī sleja ir paredzēta vienīgi pilnībā konsolidētiem meitasuzņēmumiem, par kuriem individuāli sniedz pārskatu un kuri ir iestādes. Iepriekš norādīto meitasuzņēmumu gadījumā būtiskas līdzdalības ir instrumenti (plus attiecīgā nesadalītā peļņa, akciju emisijas uzcenojuma konti un citas rezerves), kas pieder personām, kuras nav KPR konsolidācijā ietverti uzņēmumi. Uzrādāmā summa ietver jebkādu pārejas noteikumu ietekmi. Tā ir atbilstošā summa pārskata sniegšanas datumā. |
|
140 |
SAISTĪTI PAŠU KAPITĀLA INSTRUMENTI, ATTIECĪGĀ NESADALĪTĀ PEĻŅA, AKCIJU EMISIJAS UZCENOJUMA KONTI UN CITAS REZERVES KPR 87. panta 1. punkta b) apakšpunkts |
|
150 |
KOPĒJAIS PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLS KPR 25. pants |
|
160 |
NO KĀ: ATBILSTĪGS PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLS KPR 82. pants Šī sleja ir paredzēta vienīgi pilnībā konsolidētiem meitasuzņēmumiem, par kuriem individuāli sniedz pārskatu un kuri ir iestādes. Iepriekš norādīto meitasuzņēmumu gadījumā būtiskas līdzdalības ir instrumenti (plus attiecīgā nesadalītā peļņa un akciju emisijas uzcenojuma konti), kas pieder personām, kuras nav KPR konsolidācijā ietverti uzņēmumi. Uzrādāmā summa ietver jebkādu pārejas noteikumu ietekmi. Tā ir atbilstošā summa pārskata sniegšanas datumā. |
|
170 |
SAISTĪTI PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLA INSTRUMENTI, ATTIECĪGĀ NESADALĪTĀ PEĻŅA UN AKCIJU EMISIJAS UZCENOJUMA KONTI KPR 85. panta 1. punkta b) apakšpunkts |
|
180 |
PIRMĀ LĪMEŅA PAMATA KAPITĀLS KPR 50. pants |
|
190 |
NO KĀ: MAZĀKUMA LĪDZDALĪBAS DAĻAS KPR 81. pants Šo sleju uzrāda tikai par pilnībā konsolidētiem meitasuzņēmumiem, kas ir iestādes, izņemot KPR 84. panta 3. punktā minētos meitasuzņēmumus. Vajadzības gadījumā visu KPR 84. pantā noteikto aprēķinu veikšanas nolūkā katram meitasuzņēmumam saskaņā ar KPR 84. panta 2. punktu pievēršas subkonsolidēti, bet citos gadījumos – solo līmenī. Attiecībā uz KPR un šo veidni iepriekš norādīto meitasuzņēmumu gadījumā mazākuma līdzdalības daļas ir pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti (plus attiecīgā nesadalītā peļņa un akciju emisijas uzcenojuma konti), kas pieder personām, kuras nav KPR konsolidācijā ietverti uzņēmumi. Uzrādāmā summa ietver jebkādu pārejas noteikumu ietekmi. Tā ir atbilstošā summa pārskata sniegšanas datumā. |
|
200 |
SAISTĪTI PAŠU KAPITĀLA INSTRUMENTI, ATTIECĪGĀ NESADALĪTĀ PEĻŅA, AKCIJU EMISIJAS UZCENOJUMA KONTI UN CITAS REZERVES KPR 84. panta 1. punkta b) apakšpunkts |
|
210 |
PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLS KPR 61. pants |
|
220 |
NO KĀ: ATBILSTĪGS PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLS KPR 82. un 83. pants Šī sleja ir paredzēta vienīgi pilnībā konsolidētiem meitasuzņēmumiem, par kuriem individuāli sniedz pārskatu un kuri ir iestādes, izņemot KPR 85. panta 2. punktā minētos meitasuzņēmumus. Vajadzības gadījumā visu KPR 85. pantā noteikto aprēķinu veikšanas nolūkā katram meitasuzņēmumam saskaņā ar KPR 85. panta 2. punktu pievēršas subkonsolidēti, bet citos gadījumos – solo līmenī. Attiecībā uz KPR un šo veidni iepriekš norādīto meitasuzņēmumu gadījumā mazākuma līdzdalības daļas ir pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti (plus attiecīgā nesadalītā peļņa un akciju emisijas uzcenojuma konti), kas pieder personām, kuras nav KPR konsolidācijā ietverti uzņēmumi. Uzrādāmā summa ietver jebkādu pārejas noteikumu ietekmi. Tā ir atbilstošā summa pārskata sniegšanas datumā. |
|
230 |
OTRĀ LĪMEŅA KAPITĀLS KPR 71. pants |
|
240 |
NO KĀ: ATBILSTĪGS OTRĀ LĪMEŅA KAPITĀLS KPR 82. un 83. pants Šī sleja ir paredzēta vienīgi pilnībā konsolidētiem meitasuzņēmumiem, par kuriem individuāli sniedz pārskatu un kuri ir iestādes, izņemot KPR 87. panta 2. punktā minētos meitasuzņēmumus. Vajadzības gadījumā visu KPR 87. pantā noteikto aprēķinu veikšanas nolūkā katram meitasuzņēmumam saskaņā ar KPR 87. panta 2. punktu pievēršas subkonsolidēti, bet citos gadījumos – solo līmenī. Attiecībā uz KPR un šo veidni iepriekš norādīto meitasuzņēmumu gadījumā mazākuma līdzdalības daļas ir otrā līmeņa kapitāla instrumenti (plus attiecīgā nesadalītā peļņa un akciju emisijas uzcenojuma konti), kas pieder personām, kuras nav KPR konsolidācijā ietverti uzņēmumi. Uzrādāmā summa ietver jebkādu pārejas noteikumu ietekmi, t. i., tai jābūt atbilstošajai summai pārskata sniegšanas datumā |
|
250–400 |
INFORMĀCIJA PAR SABIEDRĪBU DEVUMU GRUPAS MAKSĀTSPĒJĀ |
|
250–290 |
DEVUMS SAISTĪBĀ AR RISKIEM Šajās slejās uzrādāmā informācija ir saskaņā ar pārskatu sniedzošajai iestādei piemērojamajiem maksātspējas noteikumiem. |
|
250 |
KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA Uzrāda 260.–290. slejas summu. |
|
260 |
KREDĪTRISKS; DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS; ATGŪSTAMĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKS, NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES UN NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKS Uzrādāmā summa ir riska darījumu riska svērtās vērtības kredītriskam un pašu kapitāla prasības norēķinu/piegādes riskam saskaņā ar KPR, izņemot jebkādu summu, kas attiecas uz tādiem darījumiem ar citām sabiedrībām, kuri iekļauti grupas konsolidētā maksātspējas rādītāja aprēķinā. |
|
270 |
POZĪCIJAS RISKS, ĀRVALSTU VALŪTAS RISKS UN PREČU RISKS Atbilstīgi KPR riska darījumu vērtības tirgus riskiem jāaprēķina katras sabiedrības līmeni. Sabiedrības sniedz pārskatu par devumu kopējā riska darījumu vērtībā attiecībā uz grupas pozīcijas risku, ārvalstu valūtas risku un preču risku. Šeit uzrādīto summu kopsumma atbilst summai, kas uzrādīta konsolidētā pārskata 520. rindā “KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA POZĪCIJAS RISKAM, ĀRVALSTU VALŪTAS RISKAM UN PREČU RISKAM”. |
|
280 |
OPERACIONĀLAIS RISKS AMP gadījumā uzrādītās riska darījumu vērtības operacionālajam riskam ietver diversifikācijas ietekmi. Šajā slejā ietver fiksētus pieskaitāmos izdevumus. |
|
290 |
CITAS RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBAS Šajā slejā uzrādāmā summa atbilst riska darījumu vērtībai, kas nav īpaši minēta iepriekš. |
|
300–400 |
DEVUMS PAŠU KAPITĀLĀ Ar šo veidnes daļu netiek paredzēts, ka iestādēm katras sabiedrības līmenī jāveic pilns kopējā kapitāla rādītāja aprēķins. 300.–350. sleju uzrāda par tām konsolidētajām sabiedrībām, kuru devums pašu kapitālā ir mazākuma līdzdalības daļa, atbilstīgs pirmā līmeņa kapitāls un/vai atbilstīgs pašu kapitāls. Ievērojot slieksni, kas iepriekš noteikts II daļas 2.3. nodaļā, 360.–400. sleju uzrāda par visām konsolidētajām sabiedrībām, kuras sniedz devumu konsolidētajā pašu kapitālā. Neņem vērā pašu kapitālu, ko kādā sabiedrībā ienes pārējās sabiedrības, kas iekļautas pārskatu sniedzošās sabiedrības tvērumā; šajā slejā uzrāda tikai neto devumu grupas pašu kapitālā, proti, galvenokārt no trešām personām piesaistītu pašu kapitālu un uzkrātās rezerves. Šajās slejās uzrādāmā informācija ir saskaņā ar pārskatu sniedzošajai iestādei piemērojamajiem maksātspējas noteikumiem. |
|
300–350 |
ATBILSTĪGS PAŠU KAPITĀLS, KAS IETVERTS KONSOLIDĒTAJĀ PAŠU KAPITĀLĀ Summa, kas uzrādāma kā “ATBILSTĪGS PAŠU KAPITĀLS, KAS IETVERTS KONSOLIDĒTAJĀ PAŠU KAPITĀLĀ”, ir saskaņā ar KPR Otrās daļas II sadaļu iegūta summa, izņemot jebkādu kapitālu, ko ienesušas grupas citas sabiedrības. |
|
300 |
ATBILSTĪGS PAŠU KAPITĀLS, KAS IETVERTS KONSOLIDĒTAJĀ PAŠU KAPITĀLĀ KPR 87. pants |
|
310 |
ATBILSTĪGI PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLA INSTRUMENTI, KAS IETVERTI KONSOLIDĒTAJĀ PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLĀ KPR 85. pants |
|
320 |
MAZĀKUMA LĪDZDALĪBAS DAĻAS, KAS IETVERTAS KONSOLIDĒTAJĀ PIRMĀ LĪMEŅA PAMATA KAPITĀLĀ KPR 84. pants Uzrādāmā summa ir meitasuzņēmuma mazākuma līdzdalības daļu vērtība, kas saskaņā ar KPR ietverta konsolidētajā pirmā līmeņa pamata kapitālā. |
|
330 |
ATBILSTĪGI PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLA INSTRUMENTI, KAS IETVERTI KONSOLIDĒTAJĀ PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLĀ KPR 86. pants Uzrādāmā summa ir meitasuzņēmuma atbilstīga pirmā līmeņa kapitāla vērtība, kas saskaņā ar KPR ietverta konsolidētajā pirmā līmeņa papildu kapitālā. |
|
340 |
ATBILSTĪGI PAŠU KAPITĀLA INSTRUMENTI, KAS IETVERTI KONSOLIDĒTAJĀ OTRĀ LĪMEŅA KAPITĀLĀ KPR 88. pants Uzrādāmā summa ir meitasuzņēmuma atbilstīga pašu kapitāla vērtība, kas saskaņā ar KPR ietverta konsolidētajā otrā līmeņa kapitālā. |
|
350 |
IZZIŅAS POSTENIS: NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA (–)/(+) NEGATĪVA NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA |
|
360–400 |
KONSOLIDĒTAIS PAŠU KAPITĀLS KPR 18. pants Summa, kas uzrādāma kā “KONSOLIDĒTAIS PAŠU KAPITĀLS”, ir no bilances iegūta summa, izņemot jebkādu kapitālu, ko ienesušas grupas citas sabiedrības. |
|
360 |
KONSOLIDĒTAIS PAŠU KAPITĀLS |
|
370 |
NO KĀ: PIRMĀ LĪMEŅA PAMATA KAPITĀLS |
|
380 |
NO KĀ: PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLS |
|
390 |
NO KĀ: DEVUMS KONSOLIDĒTAJĀ REZULTĀTĀ Uzrāda katras sabiedrības devumu konsolidētajā rezultātā (peļņa vai zaudējums (–)). Tas ietver rezultātus, kas attiecināmi uz mazākuma līdzdalības daļām. |
|
400 |
NO KĀ: (–) NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA/(+) NEGATĪVA NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA Šeit uzrāda pārskatu sniedzošās sabiedrības nemateriālo vērtību vai negatīvu nemateriālo vērtību meitasuzņēmumā. |
|
410–480 |
KAPITĀLA REZERVES Kapitāla rezervju pārskata sniegšanas struktūra GS veidnē atbilst CA4 veidnes vispārējai struktūrai, izmantojot tos pašus pārskata sniegšanas jēdzienus. Sniedzot pārskatu par kapitāla rezervēm GS veidnē, attiecīgās summas uzrāda saskaņā ar noteikumiem, ko piemēro, lai noteiktu rezerves prasību grupas konsolidētajai situācijai. Tāpēc uzrādītās kapitāla rezervju summas atspoguļo katras sabiedrības devumu grupas kapitāla rezervēs. Uzrādītās summas ir balstītas uz Direktīvas 2013/36/ES (KRD) un Regulas (ES) 575/2013 valstu transponēšanas pasākumiem, tostarp visiem tajās paredzētajiem pārejas noteikumiem. |
|
410 |
APVIENOTO REZERVJU PRASĪBAS KPD 128. panta 6. punkts |
|
420 |
KAPITĀLA SAGLABĀŠANAS REZERVES KPD 128. panta 1. punkts un 129. pants Saskaņā ar 129. panta 1. punktu kapitāla saglabāšanas rezerves ir papildus pirmā līmeņa pamata kapitālam uzturēta summa. Tā kā kapitāla saglabāšanas rezervju likme 2,5 % apmērā ir stabila, summu uzrāda šajā šūnā. |
|
430 |
IESTĀDES SPECIFISKĀS PRETCIKLISKĀS KAPITĀLA REZERVES KPD 128. panta 2. punkts, 130. pants un 135. līdz 140. pants Šajā šūnā uzrāda pretciklisko rezervju konkrēto summu. |
|
440 |
SAGLABĀŠANAS REZERVES SAISTĪBĀ AR DALĪBVALSTS LĪMENĪ KONSTATĒTO MAKROPRUDENCIĀLO VAI SISTĒMISKO RISKU KPR 458. panta 2. punkta d) apakšpunkta iv) punkts Šajā šūnā uzrāda to saglabāšanas rezervju summu saistībā ar dalībvalsts līmenī konstatēto makroprudenciālo vai sistēmisko risku, ko saskaņā ar KPR 458. pantu var pieprasīt papildus kapitāla saglabāšanas rezervēm. |
|
450 |
SISTĒMISKĀ RISKA REZERVES KPD 128. panta 5. punkts, 133. un 134. pants Šajā šūnā uzrāda sistēmiskā riska rezervju konkrēto summu. |
|
470 |
GLOBĀLAS SISTĒMISKI NOZĪMĪGAS IESTĀDES REZERVES KPD 128. panta 3. punkts un 131. pants Šajā šūnā uzrāda globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes rezervju summu. |
|
480 |
CITAS SISTĒMISKI NOZĪMĪGAS IESTĀDES REZERVES KPD 128. panta 4. punkts un 131. pants Šajā šūnā uzrāda citas sistēmiski nozīmīgas iestādes rezervju summu. |
Mazākuma līdzdalības daļas:3. KREDĪTRISKA VEIDNES
3.1. VISPĀRĪGAS PIEZĪMES
38. Pastāv dažādi veidņu kopumi attiecībā uz standartizēto pieeju un IRB pieeju kredītriskam. Turklāt, ja tiek pārsniegts 5. panta a) punkta 4. apakšpunktā noteiktais attiecīgais slieksnis, iesniedz atsevišķas veidnes par kredītriskam pakļautu pozīciju ģeogrāfisko sadalījumu.
3.1.1. Pārskatu sniegšana par kredītriska mazināšanas (KRM) metodēm ar aizstāšanas efektu
39. KPR 235. pantā aprakstīta aprēķinu procedūra riska darījumam, kurš ir pilnībā aizsargāts ar nefondēto aizsardzību.
40. KPR 236. pantā aprakstīta aprēķinu procedūra riska darījumam, kurš ir pilnībā aizsargāts ar nefondēto aizsardzību, pilnas aizsardzības/daļējas aizsardzības – vienādas prioritātes gadījumā.
41. Fondētā kredītaizsardzība ir reglamentēta KPR 196., 197. un 200. pantā.
42. Tādus riska darījumus ar parādniekiem (tiešiem darījuma partneriem) un aizsardzības devējiem, kurus iedala vienā un tajā pašā riska darījumu kategorijā, uzrāda gan kā ienākošo, gan kā izejošo naudas plūsmu vienā un tajā pašā riska darījumu kategorijā.
43. Riska darījuma veids nemainās nefondētas kredītaizsardzības ietekmē.
44. Ja riska darījums ir nodrošināts ar nefondēto kredītaizsardzību, nodrošināto daļu norāda kā izejošo naudas plūsmu, piemēram, parādnieka riska darījumu kategorijā, un kā ienākošo naudas plūsmu aizsardzības devēja riska darījumu kategorijā. Tomēr riska darījuma veids nemainās tāpēc, ka ir mainīta riska darījuma kategorija.
45. COREP pārskatu sniegšanas sistēmā aizstāšanas ietekme atspoguļo riska svēršanas procedūru, ko faktiski piemēro riska darījumu segtajai daļai. Tādējādi riska darījuma segtajai daļai piemēro riska pakāpi saskaņā ar SP un to uzrāda CR SA veidnē.
3.1.2. Pārskata sniegšana par darījuma partnera kredītrisku
46. Riska darījumus, kas izriet no darījuma partnera kredītriska pozīcijām, uzrāda CR SA vai CR IRB veidnē neatkarīgi no tā, vai tie ir bankas portfeļa vai tirdzniecības portfeļa posteņi.
3.2. C 07.00 – KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS, UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR SA)
3.2.1. Vispārīgas piezīmes
47. CR SA veidnes sniedz vajadzīgo informāciju par to, kā saskaņā ar standartizēto pieeju aprēķināt pašu kapitāla prasības attiecībā uz kredītrisku. Jo īpaši tās sniedz detalizētu informāciju par:
a) riska darījumu vērtību sadalījumu atkarībā no dažādiem riska darījumu veidiem, riska pakāpēm un riska darījumu kategorijām;
b) risku mazināšanai izmantotās kredītriska mazināšanas metodes apjomu un veidu.
3.2.2. CR SA veidnes tvērums
48. Saskaņā ar KPR 112. pantu, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības, katru SP riska darījumu iedala vienā no 16 SP riska darījumu kategorijām.
49. CR SA informācija tiek pieprasīta par riska darījumu kategorijām kopumā un par katru riska darījumu kategoriju individuāli, kā noteikts attiecībā uz standartizēto pieeju. Kopējos rādītājus, kā arī informāciju par katru riska darījumu kategoriju uzrāda atsevišķā dimensijā.
50. Tomēr CR SA tvērumā neietilpst šādas pozīcijas:
a) riska darījumi, kas saskaņā ar KPR 112. panta m) punktu iedalīti riska darījumu kategorijā “Posteņi, kas atspoguļo vērtspapīrošanas pozīcijas” un par ko sniedz pārskatu CR SEC veidnēs;
b) riska darījumi, kas atskaitīti no pašu kapitāla.
51. CR SA veidnes tvērumā ietvertas šādas pašu kapitāla prasības:
a) kredītrisks banku portfelī saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu (Standartizētā pieeja), tostarp darījuma partnera kredītrisks banku portfelī saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļu (Darījuma partnera kredītrisks);
b) darījuma partnera kredītrisks tirdzniecības portfelī saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļu (Darījuma partnera kredītrisks);
c) norēķinu risks, kas rodas no neapmaksātām piegādēm saskaņā ar KPR 379. pantu, attiecībā uz visu veidu uzņēmējdarbību.
52. Veidnes tvērumā ir visi riska darījumi, attiecībā uz kuriem pašu kapitāla prasības aprēķina saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu saistībā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 4. un 6. nodaļu. Arī iestādēm, kas piemēro KPR 94. panta 1. punktu, šajā veidnē ir jāuzrāda savas tirdzniecības portfeļa pozīcijas, ja tās piemēro KPR Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu, lai aprēķinātu to pašu kapitāla prasības (KPR Trešās daļas II sadaļas 2. un 6. nodaļa un V sadaļa). Tāpēc veidnē sniegta ne tikai detalizēta informācija par riska darījuma veidu (piemēram, bilances/ārpusbilances posteņi), bet arī informācija par riska pakāpju piešķiršanu attiecīgajā riska darījumu kategorijā.
53. Papildus tam CR SA 290. līdz 320. rindā ietverti izziņas posteņi, lai apkopotu papildu informāciju par riska darījumiem, kas nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku, un riska darījumiem, kuros netiek pildītas saistības.
54. Šos izziņas posteņus uzrāda tikai par šādām riska darījumu kategorijām:
a) centrālās valdības vai centrālās bankas (KPR 112. panta a) punkts);
b) reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes (KPR 112. panta b) punkts);
c) publiskā sektora struktūras (KPR 112. panta c) punkts);
d) iestādes (KPR 112. panta f) punkts);
e) komercsabiedrības (KPR 112. panta g) punkts);
f) privātpersonas vai MVU (KPR 112. panta h) punkts).
55. Izziņas posteņu uzrādīšana neietekmē CR SA norādītās riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšanu riska darījumu kategorijām saskaņā ar KPR 112. panta a) līdz c) un f) līdz h) punktu vai riska darījumu kategorijām saskaņā ar KPR 112. panta i) un j) punktu.
56. Izziņas posteņu rindas sniedz papildu informāciju par parādnieku struktūru riska darījumu kategorijās “Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības” vai “Riska darījumi, kas nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku”. Šajās rindās riska darījumus uzrāda, ja parādnieki tiktu uzrādīti CR SA riska darījumu kategorijās “Centrālā valdība vai centrālās bankas”, “Reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes”, “Publiskā sektora struktūras”, “Iestādes”, “Komercsabiedrības” un “Privātpersonas vai MVU”, ja minētie riska darījumi netiktu iedalīti riska darījumu kategorijās “Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības” vai “Riska darījumi, kas nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku”. Tomēr uzrādītie dati ir tie paši, kurus izmantoja, lai aprēķinātu riska svērtās vērtības riska darījumu kategorijām “Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības” vai “Riska darījumi, kas nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku”.
57. Piemēram, ja riska darījumu vērtību aprēķina atbilstoši KPR 127. pantam un vērtības korekcijas ir mazākas par 20 %, šo informāciju norāda CR SA veidnes 320. rindā kopā un riska darījumu kategorijā “Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības”. Ja šis riska darījums pirms saistību neizpildes gadījuma iestāšanās ir bijis riska darījums ar kādu iestādi, informāciju uzrāda arī 320. rindā pie riska darījumu kategorijas “Iestādes”.
3.2.3. Riska darījumu iedalīšana riska darījumu kategorijās saskaņā ar standartizēto pieeju
58. Lai nodrošinātu konsekventu riska darījumu klasifikāciju dažādās riska darījumu kategorijās, kā noteikts KPR 112. pantā, izmanto šādu secīgu pieeju:
a) pirmajā posmā sākotnējo riska darījuma vērtību pirms korekcijas pakāpes klasificē attiecīgajā (sākotnējā) riska darījumu kategorijā, kas norādīta KPR 112. pantā, neskarot īpašo procedūru (riska pakāpi), ko katram konkrētajam riska darījumam piemēros riska darījumu kategorijā, kurā tas iedalīts;
b) otrajā posmā riska darījumus var pārdalīt citās riska darījumu kategorijās saistībā ar to, ka tiek piemērotas kredītriska mazināšanas (KRM) metodes ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu (piemēram, garantijas, kredītu atvasinātie instrumenti, finanšu nodrošinājuma vienkāršā metode), izmantojot ienākošās un izejošās naudas plūsmas.
59. Turpmāk minētos kritērijus piemēro, lai sākotnējo riska darījuma vērtību pirms korekcijas pakāpēm klasificētu dažādajās riska darījumu kategorijās (pirmais posms), neskarot turpmāko pārdali, ko KRM metodes ar aizstāšanas ietekmi rada uz riska darījumu, vai procedūru (riska pakāpi), ko katram konkrētajam riska darījumam piemēros riska darījumu kategorijā, kurā tas iedalīts.
60. Lai sākotnējo riska darījuma vērtību pirms korekcijas pakāpes klasificētu pirmajā posmā, neņem vērā ar riska darījumu saistītās KRM metodes (jānorāda, ka tās ņem vērā tieši otrajā posmā), ja vien aizsardzības ietekme nav būtisks riska darījumu kategorijas definīcijas elements, kā tas ir KPR 112. panta i) punktā minētās riska darījumu kategorijas gadījumā (riska darījumi, kas nodrošināti ar nekustamā īpašumu hipotēku).
61. KPR 112. pantā nav paredzēti riska darījumu kategoriju atdalīšanas kritēriji. Tas varētu nozīmēt, ka vienu riska darījumu varētu iedalīt dažādās riska darījumu kategorijās, ja novērtēšanas kritērijos nav paredzēta klasifikācijas prioritāšu noteikšana. Acīmredzamākie gadījumi ir novērojami starp tādiem riska darījumiem ar iestādēm un komercsabiedrībām, kuriem ir noteikts īstermiņa kredītnovērtējums (KPR 112. panta n) punkts) un riska darījumiem ar iestādēm (KPR 112. panta f) punkts)/riska darījumiem ar komercsabiedrībām (KPR 112. panta g) punkts). Šajā gadījumā ir skaidrs, ka KPR netieši tiek noteikta prioritāte, jo vispirms tiek novērtēts, vai konkrētu riska darījumu var iedalīt īstermiņa riska darījumos ar iestādēm un komercsabiedrībām, un tikai pēc tam to pašu procesu veic attiecībā uz riska darījumiem ar iestādēm un komercsabiedrībām. Citādi ir acīmredzams, ka KPR 112. panta n) punktā minētajā riska darījumu kategorijā nekad neiedalīs nevienu riska darījumu. Minētais piemērs ir viens no acīmredzamākajiem, taču ne vienīgais. Jānorāda, ka kritēriji, ko izmanto, lai saskaņā ar standartizēto pieeju noteiktu riska darījumu kategorijas, ir atšķirīgi (institucionālā klasifikācija, riska darījumu termiņš, kavējuma statuss utt.), un tas ir atdalītās grupēšanas pamatā esošais iemesls.
62. Lai pārskati būtu viendabīgi un salīdzināmi, ir jānorāda prioritātes noteikšanas novērtējuma kritēriji attiecībā uz sākotnējās riska darījuma vērtības pirms korekcijas pakāpes iedalīšanu riska darījumu kategorijās, neskarot īpašo procedūru (riska pakāpi), ko katram konkrētajam riska darījumam piemēros riska darījumu kategorijā, kurā tas iedalīts. Prioritātes noteikšanas kritēriji, kas turpmāk norādīti lēmumu pieņemšanas shēmā, ir balstīti uz tādu KPR skaidri noteiktu nosacījumu novērtējumu, kas attiecas uz riska darījumu piemērotību noteiktām riska darījumu kategorijām, un attiecīgā gadījumā uz pārskatu sniedzošo iestāžu vai uzraudzības iestādes lēmumiem par konkrētu riska darījumu kategoriju piemērojamību. Tādējādi riska darījumu iedalīšanas procesa rezultāts pārskatu sniegšanas nolūkos būtu saskaņā ar KPR noteikumiem. Tas iestādēm attiecībā uz iedalīšanu neliedz piemērot citas iekšējās procedūras, kas arī var būt saskaņā ar visiem attiecīgajiem KPR noteikumiem un tās interpretācijām attiecīgajos forumos.
63. Lēmumu pieņemšanas shēmā riska darījumu kategorijai novērtējumā piešķir prioritāti pār citām kategorijām (t. i., to novērtē vispirms, ja tajā var iedalīt riska darījumu, neskarot minētā novērtējuma rezultātu), ja citādi tajā, iespējams, netiktu iedalīti riska darījumi. Tas tā varētu būt gadījumā, kad prioritātes noteikšanas kritēriju neesamības dēļ viena riska darījumu kategorija ir citu kategoriju apakšgrupa. Tādējādi turpmāk norādītajā lēmumu pieņemšanas shēmā šādi grafiski attēlotie kritēriji darbotos secīgi.
64. Ņemot vērā iepriekš minēto, turpmāk minētajā lēmumu pieņemšanas shēmā novērtēšana tiktu veikta šādā secībā:
1. vērtspapīrošanas pozīcijas;
2. posteņi, kas saistīti ar īpaši augstu risku;
3. kapitāla vērtspapīru riska darījumi;
4. riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības;
5. riska darījumi kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu (“KIU”) daļu vai ieguldījumu apliecību veidā/riska darījumi segto obligāciju veidā (atdalītas riska darījumu kategorijas);
6. riska darījumi, kas nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku;
7. citi posteņi;
8. riska darījumi ar iestādēm un komercsabiedrībām, kam ir noteikts īstermiņa kredītnovērtējums;
9. visas pārējās riska darījumu kategorijas (atdalītas riska darījumu kategorijas), kas ietver riska darījumus ar centrālajām valdībām vai centrālajām bankām; riska darījumus ar reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm; riska darījumus ar publiskā sektora struktūrām; riska darījumus ar daudzpusējām attīstības bankām; riska darījumus ar starptautiskām organizācijām; riska darījumus ar iestādēm; riska darījumus ar komercsabiedrībām un privātpersonām vai MVU.
65. Ja riska darījumi ir kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu daļu vai ieguldījumu apliecību veidā un tiek izmantota caurskatīšanas pieeja (KPR 132. panta 3. līdz 5. punkts), pamatā esošos individuālos riska darījumus ņem vērā un klasificē to attiecīgajā riska pakāpes rindiņā atbilstoši tiem piemērotajai procedūrai, bet visus individuālos riska darījumus klasificē riska darījumu kategorijā “Riska darījumi kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu (“KIU”) daļu vai ieguldījumu apliecību veidā”.
66. Attiecībā uz KPR 134. panta 6. punktā norādītajiem “n-tā” saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātajiem instrumentiem – ja tiem ir reitings, tos tieši klasificē kā vērtspapīrošanas pozīcijas. Ja tiem nav reitinga, tos ņem vērā riska darījumu kategorijā “Citi posteņi”. Pēdējā minētajā gadījumā līguma nominālvērtību uzrāda kā sākotnējo riska darījuma vērtību pirms korekcijas pakāpēm rindiņā “Citas riska pakāpes” (izmantotā riska pakāpe ir tā, kas norādīta summā, kura noteikta saskaņā ar 134. panta 6. punktu).
67. Otrajā posmā – tā rezultātā, ka tiek izmantotas kredītriska mazināšanas metodes ar aizstāšanas ietekmi – riska darījumus pārdala aizsardzības sniedzēja riska darījumu kategorijā.
|
Sākotnējā riska darījuma vērtība pirms korekcijas pakāpēm |
|
|
|
Vai to var iedalīt 112. panta m) punkta riska darījumu kategorijā? |
JĀ |
Vērtspapīrošanas pozīcijas |
|
NĒ |
|
|
|
Vai to var iedalīt 112. panta k) punkta riska darījumu kategorijā? |
JĀ |
Posteņi, kas saistīti ar īpaši augstu risku (sk. arī 128. pantu) |
|
NĒ |
|
|
|
Vai to var iedalīt 112. panta p) punkta riska darījumu kategorijā? |
JĀ |
Kapitāla vērtspapīru riska darījumi (sk. arī 133. pantu) |
|
NĒ |
|
|
|
Vai to var iedalīt 112. panta j) punkta riska darījumu kategorijā? |
JĀ |
Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības |
|
NĒ |
|
|
|
Vai to var iedalīt 112. panta l) un o) punkta riska darījumu kategorijā? |
JĀ |
Riska darījumi kolektīvu ieguldījumu uzņēmumu (“KIU”) daļu vai ieguldījumu apliecību veidā Riska darījumi segto obligāciju veidā (sk. arī 129. pantu) Šīs divas riska darījumu kategorijas ir savstarpēji atdalītas (sk. iepriekš sniegtajās piezīmes par caurskatīšanas pieeju). Tādēļ iedalīšana vienā no tām ir vienkārša. |
|
NĒ |
|
|
|
Vai to var iedalīt 112. panta i) punkta riska darījumu kategorijā? |
JĀ |
Riska darījumi, kas nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku (sk. arī 124. pantu) |
|
NĒ |
|
|
|
Vai to var iedalīt 112. panta q) punkta riska darījumu kategorijā? |
JĀ |
Citi posteņi |
|
NĒ |
|
|
|
Vai to var iedalīt 112. panta n) punkta riska darījumu kategorijā? |
JĀ |
Riska darījumi ar iestādēm un komercsabiedrībām, kam ir noteikts īstermiņa kredītnovērtējums |
|
NĒ |
|
|
|
Turpmāk minētās riska darījumu kategorijas ir savstarpēji atdalītas. Tādēļ iedalīšana vienā no tām ir vienkārša. Riska darījumi ar centrālajām valdībām vai centrālajām bankām Riska darījumi ar reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm Riska darījumi ar publiskā sektora struktūrām Riska darījumi ar daudzpusējām attīstības bankām Riska darījumi ar starptautiskām organizācijām Riska darījumi ar iestādēm Riska darījumi ar komercsabiedrībām Riska darījumi ar privātpersonām vai MVU |
||
3.2.4. Skaidrojumi par dažu tādu konkrētu riska darījumu kategoriju tvērumu, kas minētas KPR 112. pantā
3.2.4.1. Riska darījumu kategorija “Iestādes”
68. Par grupas iekšējiem riska darījumiem saskaņā ar KPR 113. panta 6. līdz 7. punktu pārskatu sniedz šādi:
69. riska darījumus, kas atbilst KPR 113. panta 7. punkta prasībām, uzrāda tajās attiecīgajās riska darījumu kategorijās, kurās tos uzrādītu, ja tie nebūtu grupas iekšējie riska darījumi;
70. saskaņā ar KPR 113. panta 6. un 7. punktu “iestāde, saņemot kompetento iestāžu iepriekšēju atļauju, var izlemt nepiemērot šā panta 1. punkta prasības saviem riska darījumiem ar darījuma partneri, kas ir tās mātesuzņēmums, tās mātesuzņēmuma meitasuzņēmums vai uzņēmums, ar kuru iestādi saista attiecības Direktīvas 83/349/EEK 12. panta 1. punkta nozīmē.” Tas nozīmē, ka grupas iekšējie darījumu partneri ne vienmēr ir tikai iestādes, bet arī uzņēmumi, kas iedalīti citās riska darījumu kategorijās, piemēram, palīgpakalpojumu uzņēmumi vai uzņēmumi Direktīvas 83/349/EEK 12. panta 1. punkta nozīmē. Tādēļ grupas iekšējos riska darījumus uzrāda attiecīgajā riska darījumu kategorijā.
3.2.4.2. Riska darījumu kategorija “Segtās obligācijas”
71. SP riska darījumus iedala riska darījumu kategorijā “Segtās obligācijas” šādi:
72. obligācijām, kā noteikts Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktā, jāatbilst KPR 129. panta 1. līdz 2. punkta prasībām, lai tās klasificētu riska darījumu kategorijā “Segtās obligācijas”. Šo prasību izpilde ir jāpārbauda katrā konkrētā gadījumā. Tomēr saskaņā ar Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktu obligācijas, kas emitētas līdz 2007. gada 31. decembrim, KPR 129. panta 6. punkta ietekmē iedala arī riska darījumu kategorijā “Segtās obligācijas”.
3.2.4.3. Riska darījumu kategorija “Kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi”
73. Ja tiek izmantota iespēja saskaņā ar KPR 132. panta 5. punktu, riska darījumus KIU daļu vai ieguldījumu apliecību veidā uzrāda kā bilances posteņus saskaņā ar KPR 111. panta 1. punkta pirmo teikumu.
3.2.5. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
|
Slejas |
|
|
010 |
SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM Riska darījuma vērtība saskaņā ar KPR 111. pantu, neņemot vērā vērtības korekcijas un uzkrājumus, korekcijas pakāpes un kredītriska mazināšanas metožu ietekmi, ar šādiem nosacījumiem, kas izriet no KPR 111. panta 2. punkta. Attiecībā uz atvasinātiem instrumentiem, repo darījumiem, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumiem, ilgstošo norēķinu darījumiem un maržinālo aizdevumu darījumiem saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļu vai KPR 92. panta 3. punkta f) apakšpunktu sākotnējā riska darījuma vērtība atbilst darījuma partnera kredītriska riska darījuma vērtībai, kas aprēķināta saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļā norādītajām metodēm. Uz riska darījumu vērtību nomas līgumiem attiecas KPR 134. panta 7. punkts. Attiecībā uz bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaitu, kas noteikts KPR 219. pantā, riska darījumu vērtības uzrāda saskaņā ar saņemto naudas nodrošinājumu. Attiecībā uz savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumiem, kas aptver repo darījumus un/vai vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumus un/vai citus kapitāla tirgus darījumus saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļu, fondētās kredītaizsardzības ietekmi, kas saskaņā ar KPR 220. panta 4. punktu izpaužas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumu veidā, iekļauj 010. slejā. Tāpēc attiecībā uz savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumiem, kas saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļu aptver repo darījumus, E*, kā aprēķināts saskaņā ar KPR 220. un 221. pantu, uzrāda CR SA veidnes 010. slejā. |
|
030 |
(–) Vērtības korekcijas un uzkrājumi, kas saistīti ar sākotnējo riska darījuma vērtību KPR 24. un 111. pants Tādas vērtības korekcijas un tādi uzkrājumi saistībā ar kredītzaudējumiem, kas veikti saskaņā ar pārskatu sniedzošajai sabiedrībai piemēroto grāmatvedības regulējumu. |
|
040 |
Riska darījuma vērtība bez vērtības korekcijām un uzkrājumiem 010. un 030. slejas summa. |
|
050–100 |
KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU Tādas kredītriska mazināšanas metodes, kā definēts KPR 4. panta 57. punktā, kas samazina riska darījuma vai riska darījumu kredītrisku, izmantojot riska darījumu aizstāšanu, kā noteikts turpmāk “Riska darījuma aizstāšana saistībā ar KRM”. Ja nodrošinājums ietekmē riska darījuma vērtību (piemēram, ja to izmanto kredītriska mazināšanas metodēs ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu), tam nosaka maksimālo robežvērtību riska darījuma vērtības apmērā. Šeit uzrādāmie posteņi: — nodrošinājums, kas iekļauts saskaņā ar finanšu nodrošinājuma vienkāršo metodi; — atbilstoša nefondētā kredītaizsardzība. Sk. arī norādes 4.1.1. punktā. |
|
050–060 |
Nefondētā kredītaizsardzība: koriģētās vērtības (Ga) KPR 235. pants KPR 239. panta 3. punktā noteikta nefondētās kredītaizsardzības koriģētā vērtība Ga. |
|
050 |
Garantijas KPR 203. pants Nefondētā kredītaizsardzība, kā noteikts KPR 4. panta 59. punktā, atšķiras no kredītu atvasinātajiem instrumentiem. |
|
060 |
Kredītu atvasinātie instrumenti KPR 204. pants. |
|
070–080 |
Fondētā kredītaizsardzība Šīs slejas attiecas uz fondēto kredītaizsardzību saskaņā ar KPR 4. panta 58. punktu un KPR 196., 197. un 200. pantu. Summās neietver savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumus (kas jau iekļauti sākotnējā riska darījuma vērtībā pirms korekcijas pakāpēm). Ar kredītrisku saistīto parādzīmju un bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaitu, kas rodas no atbilstošiem bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaita līgumiem, saskaņā ar KPR 218. un 219. pantu pielīdzina naudas nodrošinājumam. |
|
070 |
Finanšu nodrošinājums: vienkāršā metode KPR 222. panta 1. līdz 2. punkts |
|
080 |
Cita fondētā kredītaizsardzība KPR 232. pants. |
|
090–100 |
RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRM KPR 222. panta 3. punkts, 235. panta 1. un 2. punkts un 236. pants Izejošās naudas plūsmas atbilst sākotnējās riska darījuma vērtības pirms korekcijas pakāpēm segtajai daļai, ko atskaita no parādnieka riska darījumu kategorijas un pēc tam iedala aizsardzības devēja riska darījumu kategorijā. Šo summu uzskata par aizsardzības devēja riska darījumu kategorijā ienākošo naudas plūsmu. Uzrāda arī vienā un tajā pašā riska darījumu kategorijā esošās ienākošās un izejošās naudas plūsmas. Ņem vērā riska darījumus, kas izriet no iespējamām citās veidnēs ienākošām un no citām veidnēm izejošām naudas plūsmām. |
|
110 |
NETO RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PĒC KRM AIZSTĀŠANAS IETEKMES, PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM Riska darījumu vērtība, atskaitot vērtības korekcijas, pēc tam, kad ņemtas vērā ienākošās un izejošās naudas plūsmas saistībā ar KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODĒM AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU |
|
120–140 |
KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS METODES, KAS IETEKMĒ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBU. FONDĒTA KREDĪTAIZSARDZĪBA, FINANŠU NODROŠINĀJUMA PAPLAŠINĀTĀ METODE KPR 223., 224., 225., 226., 227. un 228. pants. Ietver arī ar kredītrisku saistītās parādzīmes (KPR 218. pants). Ar kredītrisku saistīto parādzīmju un bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaitu, kas rodas no atbilstošiem bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaita līgumiem, saskaņā ar KPR 218. un 219. pantu pielīdzina naudas nodrošinājumam. Ar atbilstošu finanšu nodrošinājumu nodrošinātam riska darījumam piemērotās finanšu nodrošinājuma paplašinātās metodes nodrošinājuma ietekmi aprēķina saskaņā ar KPR 223., 224., 225, 226., 227. un 228. pantu. |
|
120 |
Riska darījuma svārstīguma korekcija KPR 223. panta 2. līdz 3. punkts Uzrādāmo summu veido svārstīguma korekcijas ietekme uz riska darījumu (Eva-E) = E*He. |
|
130 |
(–) Finanšu nodrošinājuma koriģētā vērtība (Cvam) KPR 239. panta 2. punkts Tirdzniecības portfeļa darījumiem ietver finanšu nodrošinājumu un preces, kas ir atbilstošas tirdzniecības portfeļa riska darījumiem saskaņā ar KPR 299. panta 2. punkta c) līdz f) apakšpunktu. Uzrādāmā summa atbilst Cvam = C*(1-Hc-Hfx)*(t-t*)/(T-t*). C, Hc, Hfx, t, T un t* definīciju sk. KPR Trešās daļas II sadaļas 4. nodaļas 4. un 5. iedaļā. |
|
140 |
(-) No kā: svārstīguma un termiņa korekcijas KPR 223. panta 1. punkts un 239. panta 2. punkts Uzrādāmā summa ir svārstīguma un termiņa korekciju kopējā ietekme (Cvam-C) = C* [(1-Hc-Hfx)*(t-t *)/(T-t*)-1], kur svārstīguma korekciju ietekme ir (Cva-C) = C*[(1-Hc-Hfx)-1] un termiņa korekciju ietekme ir (Cvam-Cva) = C*(1-Hc-Hfx)*[(t-t*)/(T-t*)-1]. |
|
150 |
Pilnībā koriģētā riska darījuma vērtība (E*) KPR 220. panta 4. punkts, 223. panta 2. līdz 5. punkts un 228. panta 1. punkts |
|
160–190 |
Ārpusbilances posteņu pilnībā koriģētās riska darījuma vērtības sadalījums pa korekcijas pakāpēm KPR 111. panta 1. punkts un 4. panta 56. punkts Sk. arī KPR 222. panta 3. punktu un 228. panta 1. punktu Uzrādītos datus pilnībā pielāgo riska darījumu vērtībām, pirms tiek piemērotas korekcijas pakāpes. |
|
200 |
Riska darījuma vērtība KPR 111. pants un Trešās daļas II sadaļas 4. nodaļas 4. iedaļa. Riska darījuma vērtība pēc tam, kad ņemtas vērā vērtības korekcijas, visi riska mazināšanas līdzekļi un kredīta korekcijas pakāpes, kas jāpiešķir riska pakāpēm saskaņā ar KPR 113. pantu un Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu. |
|
210 |
No kā: rodas no darījuma partnera kredītriska Attiecībā uz atvasinātiem instrumentiem, repo darījumiem, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumiem, ilgstošo norēķinu darījumiem un maržinālo aizdevumu darījumiem saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļu riska darījuma vērtību darījuma partnera kredītriskam aprēķina atbilstoši KPR Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļas 2., 3., 4., un 5. iedaļā norādītajām metodēm. |
|
215 |
Riska darījumu riska svērtā vērtība pirms MVU atbalsta faktora KPR 113. panta 1. līdz 5. punkts, neņemot vērā MVU atbalsta faktoru saskaņā ar KPR 501. pantu. |
|
220 |
Riska darījumu riska svērtā vērtība pēc MVU atbalsta faktora KPR 113. panta 1. līdz 5. punkts, ņemot vērā MVU atbalsta faktoru saskaņā ar KPR 500. pantu. |
|
230 |
No kā: ar kredītnovērtējumu, ko veic norīkota ārējā kredītu novērtēšanas institūcija (“ĀKNI”) KPR 112. panta a) līdz d) punkts, f), g), l), n), o) un q) punkts |
|
240 |
No kā: ar kredītnovērtējumu, kas iegūts no centrālās valdības KPR 112. panta b) līdz d) punkts, f), g), l) un o) punkts |
|
Rindas |
Norādes |
|
010 |
Kopējie riska darījumi |
|
015 |
no kā: riska darījumi, kuros nav izpildītas saistības KPR 127. pants Šajā rindā jāuzrāda tikai riska darījumu kategorijas “Posteņi, kas saistīti ar īpaši augstu risku” un “Kapitāla vērtspapīru riska darījumi”. Ja riska darījums ir uzskaitīts KPR 128. panta 2. punktā vai atbilst kritērijiem, kas noteikti KPR 128. panta 3. punktā vai 133. pantā, to iedala riska darījumu kategorijā “Posteņi, kas saistīti ar īpaši augstu risku” vai “Kapitāla vērtspapīru riska darījumi”. Līdz ar to netiek veikta cita iedalīšana, pat ja riska darījums ir tāds, kurā saistības netiek pildītas, saskaņā ar KPR 127. pantu. |
|
020 |
no kā: MVU Šeit uzrāda visus riska darījumus ar MVU. |
|
030 |
no kā: MVU, kam piemēro MVU atbalsta faktoru Šeit uzrāda tikai tādus riska darījumus, kas atbilst KPR 501. panta prasībām. |
|
040 |
no kā: nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku – mājokļa nekustamais īpašums KPR 125. pants. Uzrādīti tikai riska darījumu kategorijā “Nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku”. |
|
050 |
no kā: riska darījumi (pastāvīgi, daļēji izmantojot standartizēto pieeju) Riska darījumi, kam piemēro KPR 150. panta 1. punktu |
|
060 |
no kā: riska darījumi, kam piemēro standartizēto pieeju ar uzraudzības iestādes iepriekšēju atļauju veikt secīgu IRB izmantošanu Riska darījumi, kam piemēro KPR 148. panta 1. punktu |
|
070–130 |
KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA DARĪJUMU VEIDIEM Pārskatu sniedzošās iestādes “bankas portfeļa” pozīcijas, ievērojot turpmāk minētos kritērijus, sadala pa bilances riska darījumiem, kas pakļauti kredītriskam, ārpusbilances riska darījumiem, kas pakļauti kredītriskam, un riska darījumiem, kas pakļauti darījuma partnera kredītriskam. Pārskatu sniedzošās iestādes “tirdzniecības portfeļa” darījuma partnera kredītriska pozīcijas saskaņā ar KPR 92. panta 3. punkta f) apakšpunktu un 299. panta 2. punktu iedala riska darījumos, kas pakļauti darījuma partnera kredītriskam. Arī iestādes, kas piemēro KPR 94. panta 1. punktu, savas “tirdzniecības portfeļa” pozīcijas, ievērojot turpmāk minētos kritērijus, sadala pa bilances riska darījumiem, kas pakļauti kredītriskam, ārpusbilances riska darījumiem, kas pakļauti kredītriskam, un riska darījumiem, kas pakļauti darījuma partnera kredītriskam. |
|
070 |
Bilances riska darījumi, kas pakļauti kredītriskam KPR 24. pantā minētie aktīvi, kas nav iekļauti nevienā citā kategorijā. Riska darījumus, kas ir bilances posteņi un kas iekļauti kā vērtspapīru finansēšanas darījumi, atvasinātie instrumenti un ilgstošo norēķinu darījumi vai izriet no dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita, uzrāda 090., 110. un 130. rindā, un tāpēc ne šajā rindā. Neapmaksātas piegādes saskaņā ar KPR 379. panta 1. punktu (ja tās nav atskaitītas) nav uzskatāmas par bilances posteni, tomēr tās uzrāda šajā rindā. Ja tie nav uzrādīti 030. rindā, iekļauj riska darījumus, kas izriet no aktīviem, kuri iesniegti CCP saskaņā ar KPR 4. panta 90. punktu, un no saistību neizpildes fonda riska darījumiem saskaņā ar KPR 4. panta 89. punktu. |
|
080 |
Ārpusbilances riska darījumi, kas pakļauti kredītriskam Ārpusbilances pozīcijas ietver KPR I pielikumā uzskaitītos posteņus. Riska darījumus, kas ir ārpusbilances posteņi un kas iekļauti kā vērtspapīru finansēšanas darījumi, atvasinātie instrumenti un ilgstošo norēķinu darījumi vai izriet no dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita, uzrāda 040. un 060. rindā, un tāpēc ne šajā rindā. Ja tos uzskata par ārpusbilances posteņiem, iekļauj riska darījumus, kas izriet no aktīviem, kuri iesniegti CCP saskaņā ar KPR 4. panta 90. punktu, un no saistību neizpildes fonda riska darījumiem saskaņā ar KPR 4. panta 89. punktu. |
|
090–130 |
Riska darījumi/darījumi, kas pakļauti darījuma partnera kredītriskam |
|
090 |
Vērtspapīru finansēšanas darījumi Vērtspapīru finansēšanas darījumi (VFD), kā definēts 17. punktā Bāzeles komitejas dokumentā “The Application of Basel II to Trading Activities and the Treatment of Double Default Effects”, ietver: i) līgumus par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu un līgumus par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu, kā noteikts KPR 4. panta 82. punktā, kā arī vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumus; ii) maržinālo aizdevumu darījumus, kā noteikts KPR 272. panta 3. punktā. |
|
100 |
No kā: tiek veikta centrālā tīrvērte, izmantojot atbilstīgu centrālo darījuma partneri (QCCP) KPR 306. pants attiecībā uz atbilstīgiem CCP saskaņā ar KPR 4. panta 88. punktu saistībā ar KPR 301. panta 2. punktu. Tirdzniecības riska darījumi ar CCP saskaņā ar KPR 4. panta 91. punktu. |
|
110 |
Atvasinātie instrumenti un ilgstošo norēķinu darījumi Atvasinātie instrumenti ietver KPR II pielikumā uzskaitītos līgumus. Ilgstošo norēķinu darījumi, kā noteikts KPR 272. panta 2. punktā. Šajā rindā neuzrāda atvasinātos instrumentus un ilgstošo norēķinu darījumus, kas ietverti dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaitā un tāpēc uzrādīti 130. rindā. |
|
120 |
No kā: tiek veikta centrālā tīrvērte, izmantojot atbilstīgu centrālo darījuma partneri (QCCP) KPR 306. pants attiecībā uz atbilstīgiem CCP saskaņā ar KPR 4. panta 88. punktu saistībā ar KPR 301. panta 2. punktu. Tirdzniecības riska darījumi ar CCP saskaņā ar KPR 4. panta 91. punktu. |
|
130 |
No dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita Šajā rindā ietver riska darījumus, kurus dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita (kā noteikts KPR 272. panta 11. punktā) dēļ nevar iedalīt pie atvasinātajiem instrumentiem un ilgstošo norēķinu darījumiem vai vērtspapīru finansēšanas darījumiem. |
|
140–280 |
RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA PAKĀPĒM |
|
140 |
0 % |
|
150 |
2 % KPR 306. panta 1. punkts |
|
160 |
4 % KPR 305. panta 3. punkts |
|
170 |
10 % |
|
180 |
20 % |
|
190 |
35 % |
|
200 |
50 % |
|
210 |
70 % KPR 232. panta 3. punkta c) apakšpunkts |
|
220 |
75 % |
|
230 |
100 % |
|
240 |
150 % |
|
250 |
250 % KPR 133. panta 2. punkts |
|
260 |
370 % KPR 471. pants |
|
270 |
1 250 % KPR 133. panta 2. punkts |
|
280 |
Citas riska pakāpes Šī rinda nav pieejama attiecībā uz riska darījumu kategorijām “Valdība”, “Komercsabiedrības”, “Iestādes” un “Privātpersonas vai MVU”. Tādu riska darījumu uzrādīšanai, uz kuriem neattiecas veidnē uzskaitītās riska pakāpes. KPR 113. panta 1. līdz 5. punkts “N-tā” saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātos instrumentus bez reitinga saskaņā ar standartizēto pieeju (KPR 134. panta 6. punkts) uzrāda šajā rindā riska darījumu kategorijā “Citi posteņi”. Sk. arī KPR 124. panta 2. punktu un 152. panta 2. punkta b) apakšpunktu. |
|
290–320 |
Izziņas posteņi Sk. arī paskaidrojumu par izziņas posteņu nolūku CR SA vispārīgajā sadaļā. |
|
290 |
Riska darījumi, kas nodrošināti ar komerciālā nekustamā īpašuma hipotēku KPR 112. panta i) punkts Šis ir tikai izziņas postenis. Neatkarīgi no riska darījumu vērtības aprēķina riska darījumiem, kas nodrošināti ar komerciālu nekustamo īpašumu saskaņā ar KPR 124. un 126. pantu, riska darījumus sadala un uzrāda šajā rindā, pamatojoties uz to, vai riska darījumi ir nodrošināti ar komerciālu nekustamo īpašumu. |
|
300 |
Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības un kuriem piemēro 100 % riska pakāpi KPR 112. panta j) punkts Riska darījumu kategorijā “Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības” ietverti riska darījumi, ko iekļauj šajā riska darījumu kategorijā, ja tajos nebūtu saistību nepildīšanas. |
|
310 |
Riska darījumi, kas nodrošināti ar mājokļa hipotēku KPR 112. panta i) punkts Šis ir tikai izziņas postenis. Neatkarīgi no riska darījumu vērtības aprēķina riska darījumiem, kas nodrošināti ar mājokļa hipotēku saskaņā ar KPR 124. un 125. pantu, riska darījumus sadala un uzrāda šajā rindā, pamatojoties uz to, vai riska darījumi ir nodrošināti ar nekustamo īpašumu. |
|
320 |
Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības un kuriem piemēro 150 % riska pakāpi KPR 112. panta j) punkts Riska darījumu kategorijā “Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības” ietverti riska darījumi, ko iekļauj šajā riska darījumu kategorijā, ja tajos nebūtu saistību nepildīšanas. |
3.3. KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: IRB PIEEJA PAŠU KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR IRB)
3.3.1. CR IRB veidnes tvērums
74. CR IRB veidnes tvērumā iekļautas pašu kapitāla prasības attiecībā uz:
i. kredītrisku banku portfelī, tostarp:
— darījuma partnera kredītrisku banku portfelī;
— nopirkto debitoru parādu atgūstamās vērtības samazināšanās risku;
ii. darījuma partnera kredītrisku tirdzniecības portfelī;
iii. neapmaksātām piegādēm, kas izriet no visu veidu darījumdarbības.
75. Šīs veidnes tvērums attiecas uz riska darījumiem, kuriem riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 3. nodaļas 151. līdz 157. pantu (IRB pieeja).
76. CR IRB veidne neattiecas uz šādiem datiem:
i. kapitāla vērtspapīru riska darījumi, kurus uzrāda CR EQU IRB veidnē;
ii. vērtspapīrošanas pozīcijas, kuras uzrāda CR SEC SA, CR SEC IRB un/vai CR SEC (detalizēta informācija) veidnēs;
iii. “citi aktīvi, kas nav kredītsaistības” saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta g) apakšpunktu. Šai riska darījumu kategorijai riska pakāpe vienmēr ir jānosaka 100 % apmērā, izņemot skaidras naudas un līdzvērtīgu naudas posteņu gadījumā un ja riska darījums ir iznomāto aktīvu atlikusī vērtība saskaņā ar KPR 156. pantu. Riska darījumu riska svērto vērtību attiecībā uz šo riska darījumu kategoriju tieši uzrāda CA veidnē;
iv. kredīta vērtības korekcijas risks, par ko sniedz pārskatu CVA riska veidnē;
CR IRB veidnē nav vajadzīgs IRB riska darījumu ģeogrāfiskais sadalījums pa valstīm, kurās rezidē darījuma partneris. Šo sadalījumu uzrāda CR GB veidnē.
77. Lai noskaidrotu, vai iestāde izmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD un/vai kredīta korekcijas pakāpes, par katru uzrādīto riska darījumu kategoriju sniedz šādu informāciju:
“NĒ” = ja izmanto uzraudzības iestāžu aplēses attiecībā uz LGD un kredīta korekcijas pakāpes (IRB pamatpieeja);
“JĀ” = ja izmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD un kredīta korekcijas pakāpes (attīstītā IRB pieeja).
Jebkurā gadījumā attiecībā uz privātpersonu vai MVU portfeļiem ir jāuzrāda “JĀ”.
Ja iestāde izmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD, lai aprēķinātu riska darījumu riska svērto vērtību attiecībā uz daļu no tās IRB riska darījumiem, un uzraudzības iestādes aplēses attiecībā uz LGD, lai aprēķinātu riska darījumu riska svērto vērtību attiecībā uz otru daļu no tās IRB riska darījumiem, jāuzrāda IRB pamatpieejas pozīciju CR IRB kopsumma un attīstītās IRB pieejas pozīciju CR IRB kopsumma.
3.3.2. CR IRB veidnes sadalījums
78. CR IRB sastāv no divām veidnēm. CR IRB 1 sniegts vispārīgs pārskats par IRB riska darījumiem un dažādajām metodēm, kā aprēķināt kopējo riska darījumu vērtību, kā arī kopējo riska darījumu sadalījums pa riska darījumu veidiem. CR IRB 2 sniegts to kopējo riska darījumu sadalījums, kas iedalīti parādnieku kategorijās vai portfeļos. CR IRB 1 un CR IRB 2 veidnēs atsevišķi uzrāda šādas riska darījumu kategorijas un apakškategorijas:
1) Kopā
(Kopējā veidnē jāsniedz pārskats par IRB pamatpieeju un atsevišķi par attīstīto IRB pieeju);
2) Centrālās bankas un centrālās valdības
(KPR 147. panta 2. punkta a) apakšpunkts);
3) Iestādes
(KPR 147. panta 2. punkta b) apakšpunkts);
4.1) Komercsabiedrības – MVU
(KPR 147. panta 2. punkta c) apakšpunkts);
4.2) Komercsabiedrības – specializētā kreditēšana
(KPR 147. panta 8. punkts);
4.3) Komercsabiedrības – citas
(Visas tās komercsabiedrības saskaņā ar 147. panta 2. punkta c) apakšpunktu, kas nav uzrādītas 4.1. un 4.2.);
5.1) Privātpersonas vai MVU – ar nekustamo īpašumu nodrošināti MVU
(Riska darījumi, kas atspoguļo KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu saistībā ar 154. panta 3. punktu un kas ir nodrošināti ar nekustamo īpašumu);
5.2) Privātpersonas vai MVU – nodrošināti ar nekustamo īpašumu, nav MVU
(Riska darījumi, kas atspoguļo 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu un ir nodrošināti ar nekustamo īpašumu, un nav uzrādīti 5.1.);
5.3) Privātpersonas vai MVU – atbilstīgi atjaunojami
(KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunkts saistībā ar 154. panta 4. punktu)
5.4) Privātpersonas vai MVU – citi MVU
(147. panta 2. punkta d) apakšpunkts, par kuriem nav ziņots 5.1. un 5.3.);
5.5) Privātpersonas vai MVU – citi, nav MVU
(147. panta 2. punkta d) apakšpunkts, par kuriem nav ziņots 5.2. un 5.3.).
3.3.3. C 08.01 – Kredītrisks un darījuma partnera kredītrisks un neapmaksātas piegādes: IRB pieeja kapitāla prasībām (CR IRB 1)
3.3.3.1. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
|
Slejas |
Norādes |
|
010 |
IEKŠĒJO REITINGU SISTĒMA/SAISTĪBU NEPILDĪŠANAS VARBŪTĪBA (PD), KAS NOTEIKTA PARĀDNIEKU KATEGORIJAI VAI PORTFELIM (%) Parādnieku kategorijai vai portfelim noteikto PD uzrāda, balstoties uz KPR 180. pantā izklāstītajiem noteikumiem. Attiecībā uz katru individuālo kategoriju vai portfeli uzrāda konkrētajai parādnieku kategorijai vai portfelim noteikto PD. Attiecībā uz datiem, kas atbilst parādnieku kategoriju vai portfeļu apkopojumam (piemēram, kopējie riska darījumi), uzrāda riska darījumu svērto vidējo PD, kas noteikta apkopojumā ietverto parādnieku kategorijām vai portfeļiem. Riska darījuma vērtību (110. sleja) izmanto riska darījumu vidēji svērtās PD aprēķināšanai. Attiecībā uz katru individuālo kategoriju vai portfeli uzrāda konkrētajai parādnieku kategorijai vai portfelim noteikto PD. Visus uzrādītos riska parametrus iegūst no iekšējā reitingu sistēmā izmantotajiem riska parametriem, ko apstiprinājusi attiecīgā kompetentā iestāde. Uzraudzības iestādes paraugskalas izmantošana nav ne paredzēta, ne vēlama. Ja pārskata sniedzēja iestāde piemēro unikālu reitingu sistēmu vai arī tā var sniegt pārskatus atbilstoši iekšējai paraugskalai, tad izmanto šo skalu. Pretējā gadījumā dažādas reitingu sistēmas apvieno un sakārto saskaņā ar šādiem kritērijiem: dažādu reitingu sistēmu parādnieku kategorijas apvieno un sakārto no zemākās katrai parādnieku kategorijai noteiktās PD uz augstāko. Ja iestāde izmanto daudzas kategorijas vai portfeļus, ar kompetentajām iestādēm var vienoties par mazāku skaitu kategoriju vai portfeļu. Ja iestādes vēlas uzrādīt no iekšējā kategoriju skaita atšķirīgu kategoriju skaitu, tās iepriekš sazinās ar savu kompetento iestādi. Lai noteiktu vidēji svērto PD, izmanto 110. slejā uzrādīto riska darījuma vērtību. Lai aprēķinātu riska darījumu svērto vidējo PD, jāņem vērā visi riska darījumi, tostarp riska darījumi, kuros nav izpildītas saistības (piemēram, attiecībā uz “Kopējiem riska darījumiem”). Riska darījumus, kuros nav izpildītas saistības, iedala pēdējā reitingu kategorijā(-s) ar PD 100 % apmērā. |
|
020 |
SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM Iestādes uzrāda riska darījuma vērtību pirms ir ņemtas vērā jebkādas vērtības korekcijas, uzkrājumi vai ietekme, ko rada kredītriska mazināšanas metodes vai kredīta korekcijas pakāpes. Sākotnējo riska darījuma vērtību uzrāda saskaņā ar KPR 24. pantu un 166. panta 1. un 2. punktu un 4. līdz 7. punktu. Ietekmi, kas rodas no KPR 166. panta 3. punkta (aizdevumu un noguldījumu bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaita ietekme), uzrāda atsevišķi kā fondēto kredītaizsardzību, un tādēļ tā nedrīkst samazināt sākotnējo riska darījuma vērtību. |
|
030 |
NO KĀ: LIELĀS FINANŠU SEKTORA SABIEDRĪBAS UN NEREGULĒTAS FINANŠU SABIEDRĪBAS Sākotnējās riska darījuma vērtības pirms korekcijas pakāpes sadalījums attiecībā uz visiem riska darījumiem, kas noteikti saskaņā ar KPR 142. panta 4. un 5. punktu un kam ir augstāka korelācija saskaņā ar KPR 153. panta 2. punktu. |
|
040–080 |
KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU Tādas kredītriska mazināšanas metodes, kā noteikts KPR 4. panta 57. punktā, kas samazina riska darījuma vai riska darījumu kredītrisku, izmantojot riska darījumu aizstāšanu, kā noteikts turpmāk “Riska darījuma aizstāšana saistībā ar KRM”. |
|
040–050 |
NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA Nefondētā kredītaizsardzība: vērtības, kā tās noteiktas KPR 4. panta 59. punktā. Ja nodrošinājums ietekmē riska darījuma vērtību (piemēram, ja to izmanto kredītriska mazināšanas metodēs ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu), tam nosaka maksimālo robežvērtību riska darījuma vērtības apmērā. |
|
040 |
GARANTIJAS Ja neizmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD – norāda koriģēto vērtību (Ga), kā noteikts KPR 236. pantā. Ja izmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD (KPR 183. pants, izņemot 3. punktu) – uzrāda iekšējā modelī izmantoto attiecīgo vērtību. Ja neveic LGD korekciju – garantijas uzrāda 040. slejā. Ja veic LGD korekciju – garantijas summu uzrāda 150. slejā. Attiecībā uz riska darījumiem, kam piemēro divkāršās saistību neizpildes procedūru, nefondētās kredītaizsardzības summu uzrāda 220. slejā. |
|
050 |
KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI Ja neizmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD – norāda koriģēto vērtību (Ga), kā noteikts KPR 216. pantā. Ja izmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD (KPR 183. pants) – uzrāda iekšējā modelēšanā izmantoto attiecīgo vērtību. Ja veic LGD korekciju – kredītu atvasināto instrumentu summu uzrāda 160. slejā. Attiecībā uz riska darījumiem, kam piemēro divkāršās saistību neizpildes procedūru, nefondētās kredītaizsardzības vērtību norāda 220. slejā. |
|
060 |
CITA FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA Ja nodrošinājums ietekmē riska darījuma vērtību (piemēram, ja to izmanto kredītriska mazināšanas metodēs ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu), tam nosaka maksimālo robežvērtību riska darījuma vērtības apmērā. Ja neizmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD – piemēro KPR 232. pantu. Ja izmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD – uzrāda tos kredīta riska mazināšanas līdzekļus, kas atbilst KPR 212. panta kritērijiem. Uzrāda attiecīgo vērtību, kas izmantota iekšējā modelī. Ja neveic LGD korekciju – uzrāda 060. slejā. Ja veic LGD korekciju – summu uzrāda 170. slejā. |
|
070–080 |
RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRM Izejošās naudas plūsmas atbilst sākotnējās riska darījuma vērtības pirms korekcijas pakāpēm segtajai daļai, ko atskaita no parādnieka riska darījumu kategorijas – un attiecīgā gadījumā no parādnieka kategorijas vai portfeļa –, un pēc tam iedala aizsardzības devēja riska darījumu kategorijā – un attiecīgā gadījumā parādnieka kategorijā vai portfelī. Šo summu uzskata par aizsardzības devēja riska darījumu kategorijā – un attiecīgā gadījumā parādnieku kategorijās vai portfeļos – ienākošo naudas plūsmu. Ņem vērā arī vienās un tajās pašās riska darījumu kategorijās – un attiecīgā gadījumā parādnieku kategorijās vai portfeļos – ienākošās un izejošās naudas plūsmas. Ņem vērā riska darījumus, kas izriet no iespējamām citās veidnēs ienākošām un no citām veidnēm izejošām naudas plūsmām. |
|
090 |
RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PĒC KRM AIZSTĀŠANAS IETEKMES, PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM Attiecīgajā parādnieku kategorijā vai portfelī iedalītais riska darījums pēc tam, kad ņemtas vērā ienākošās un izejošās naudas plūsmas saistībā ar KRM metodēm ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu. |
|
100, 120 |
No kā: ārpusbilances posteņi Sk. CR-SA norādes. |
|
110 |
RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA Summu uzrāda saskaņā ar KPR 166. pantu un 230. panta 1. punkta otro teikumu. Attiecībā uz instrumentiem, kā noteikts I pielikumā, neatkarīgi no iestādes izvēlētās pieejas piemēro kredīta korekcijas pakāpes (KPR 166. panta 8. līdz 10. punkts). Attiecībā uz 040.–060. rindu (vērtspapīru finansēšanas darījumi, atvasinātie instrumenti un ilgstošo norēķinu darījumi un riska darījumi, kas izriet no dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita) saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļu riska darījumu vērtība ir tāda pati kā darījuma partnera kredītriska vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar metodēm, kuras izklāstītas Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļas 3., 4., 5., 6. un 7. iedaļā. Šīs vērtības uzrāda šajā slejā, bet ne 130. slejā “No kā: rodas no darījuma partnera kredītriska”. |
|
130 |
No kā: rodas no darījuma partnera kredītriska Sk. CR SA norādes. |
|
140 |
NO KĀ: LIELĀS FINANŠU SEKTORA SABIEDRĪBAS UN NEREGULĒTAS FINANŠU SABIEDRĪBAS Riska darījumu vērtības sadalījums attiecībā uz visiem riska darījumiem, kas noteikti saskaņā ar KPR 142. panta 4. un 5. punktu un kam piemēro lielāku korelāciju saskaņā ar KPR 153. panta 2. punktu. |
|
150–210 |
KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS METODES, KAS ŅEMTAS VĒRĀ LGD APLĒSĒS, ATSKAITOT DIVKĀRŠĀS SAISTĪBU NEIZPILDES PROCEDŪRU Šajās slejās neietver KRM metodes, kas aizstāšanas ietekmes piemērošanas rezultātā ietekmē LGD. Ja neizmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD: KPR 228. panta 2. punkts, 230. panta 1. un 2. punkts, 231. pants. Ja izmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD: — attiecībā uz nefondēto kredītaizsardzību riska darījumiem ar centrālajām valdībām un centrālajām bankām, iestādēm un komercsabiedrībām: KPR 161. panta 3. punkts. Riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU: KPR 164. panta 2. punkts; — attiecībā uz fondēto kredītaizsardzību – nodrošinājums, kas ņemts vērā LGD aplēsēs saskaņā ar 181. panta 1. punkta e) un f) apakšpunktu. |
|
150 |
GARANTIJAS Sk. norādes 040. slejā. |
|
160 |
KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI Sk. norādes 050. slejā. |
|
170 |
IZMANTOTAS PAŠU APLĒSES ATTIECĪBA UZ LGD: CITA FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA Attiecīgā vērtība, kas izmantota iestādes iekšējā modelēšanā. Tie kredīta riska mazināšanas līdzekļi, kas atbilst KPR 212. panta kritērijiem. |
|
180 |
ATBILSTOŠS FINANŠU NODROŠINĀJUMS Tirdzniecības portfeļa darījumiem ietver finanšu instrumentus un preces, kas ir atbilstošas tirdzniecības portfeļa riska darījumiem saskaņā ar KPR 299. panta 2. punkta c) līdz f) apakšpunktu, ar kredītrisku saistītās parādzīmes un bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaitu saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 4. nodaļas 4. iedaļu pielīdzina naudas nodrošinājumam. Ja neizmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD – uzrāda vērtības saskaņā ar KPR 193. panta 1. līdz 4. punktu un 194. panta 1. punktu. Koriģētā vērtība (Cvam), kā norādīts KPR 223. panta 2. punktā. Ja izmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD – finanšu nodrošinājums, kas ņemts vērā LGD aplēsēs saskaņā ar 181. panta 1. punkta e) un f) apakšpunktu. Uzrādāmā vērtība ir nodrošinājuma aplēstā tirgus vērtība. |
|
190–210 |
CITS ATBILSTOŠS NODROŠINĀJUMS Ja neizmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD – KPR 199. panta 1. līdz 8. punkts un 229. pants. Ja izmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD – cits nodrošinājums, kas ņemts vērā LGD aplēsēs saskaņā ar 181. panta 1. punkta e) un f) apakšpunktu. |
|
190 |
NEKUSTAMAIS ĪPAŠUMS Ja neizmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD – uzrāda vērtības saskaņā ar KPR 199. panta 2. līdz 4. punktu. Ietver arī nekustamā īpašuma nomu (sk. KPR 199. panta 7. punktu). Sk. arī KPR 229. pantu. Ja izmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD – uzrādāmā vērtība ir aplēstā tirgus vērtība. |
|
200 |
CITS LIETISKAIS NODROŠINĀJUMS Ja neizmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD – uzrāda vērtības saskaņā ar KPR 199. panta 6. un 8. punktu. Ietver arī nekustamā īpašuma nomu (sk. KPR 199. panta 7. punktu). Sk. arī KPR 229. panta 3. punktu. Ja izmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD – uzrādāmā vērtība ir nodrošinājuma aplēstā tirgus vērtība. |
|
210 |
DEBITORU PARĀDI Ja neizmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD, uzrāda vērtības saskaņā ar KPR 199. panta 5. punktu un 229. panta 2. punktu. Ja izmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD, uzrādāmā vērtība ir nodrošinājuma aplēstā tirgus vērtība. |
|
220 |
KAM PIEMĒRO DIVKĀRŠĀS SAISTĪBU NEIZPILDES PROCEDŪRU: NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA Garantijas un kredītu atvasinātie instrumenti, kas attiecas uz riska darījumiem, kuriem piemēro divkāršās saistību neizpildes procedūru, un kas atspoguļo KPR 202. pantu un 217. panta 1. punktu. Sk. arī 040. sleju “Garantijas” un 050. sleju “Kredītu atvasinātie instrumenti”. |
|
230 |
RISKA DARĪJUMU SVĒRTIE VIDĒJIE LGD (%) Ņem vērā visu KRM metožu ietekmi uz LGD vērtībām, kā noteikts KPR Trešās daļas II sadaļas 3. un 4. nodaļā. Attiecībā uz riska darījumiem, kuriem piemēro divkāršās saistību neizpildes procedūru, uzrādāmie LGD atbilst tiem, kas izvēlēti saskaņā ar KPR 161. panta 4. punktu. Attiecībā uz riska darījumiem, kuros nav izpildītas saistības, ņem vērā KPR 181. panta 1. punkta h) apakšpunkta noteikumus. Riska darījuma vērtību, kā tā noteikta 110. slejā, izmanto riska darījumu svērtās vidējās vērtības aprēķināšanai. Ņem vērā visu ietekmi (tādējādi pārskatā ietver hipotēkām piemērojamo minimumu). Saskaņā ar KPR 228. panta 2. punktu iestādes, kas piemēro IRB pieeju, bet ne pašu aplēses attiecībā uz LGD, finanšu nodrošinājuma riska mazināšanas ietekmi atspoguļo E*, kas ir riska darījuma pilnībā koriģētā vērtība, un pēc tam LGD*. Riska darījumu svērtie vidējie LGD, kas saistīti ar katru “parādnieku kategorijas vai portfeļa”PD, izriet no minētajai kategorijai/portfelim noteiktajiem vidējiem prudenciālajiem LGD, kuri svērti ar attiecīgo 110. slejas darījuma vērtību. Ja izmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD, ņem vērā KPR 175. pantu un 181. panta 1. un 2. punktu. Attiecībā uz riska darījumiem, kuriem piemēro divkāršās saistību neizpildes procedūru, uzrādāmie LGD atbilst tiem, kas izvēlēti saskaņā ar KPR 161. panta 4. punktu. Riska darījumu svērto vidējo LGD aprēķinu iegūst no iekšējā reitingu sistēmā faktiski izmantotajiem riska parametriem, ko apstiprinājusi attiecīgā kompetentā iestāde. Neuzrāda datus par specializētās kreditēšanas riska darījumiem, kas minēti KPR 153. panta 5. punktā. Lielu regulētu finanšu sektora sabiedrību un neregulētu finanšu sabiedrību riska darījumus un attiecīgos LGD neietver 230. slejas aprēķinā; tos ietver tikai 240. slejas aprēķinā. |
|
240 |
RISKA DARĪJUMU SVĒRTIE VIDĒJIE LGD (%) LIELĀM FINANŠU SEKTORA SABIEDRĪBĀM UN NEREGULĒTĀM FINANŠU SABIEDRĪBĀM Riska darījumu svērtie vidējie LGD (%) attiecībā uz visiem riska darījumiem, kas noteikti saskaņā ar KPR 142. panta 4. un 5. punktu un kam piemēro lielāku korelāciju saskaņā ar KPR 153. panta 2. punktu. |
|
250 |
RISKA DARĪJUMU SVĒRTĀ VIDĒJĀ TERMIŅA VĒRTĪBA (DIENAS) Uzrādītā vērtība atspoguļo KPR 162. pantu. Riska darījuma vērtību (110. sleja) izmanto riska darījumu svērto vidējo rādītāju aprēķināšanai. Vidējo termiņu uzrāda dienās. Šos datus neuzrāda attiecībā uz riska darījumu vērtībām, kurās termiņš nav riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina elements. Tas nozīmē, ka šo sleju neaizpilda par riska darījumu kategoriju “Privātpersonas vai MVU”. |
|
255 |
RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PIRMS MVU ATBALSTA FAKTORA Attiecībā uz centrālajām valdībām un centrālajām bankām, komercsabiedrībām un iestādēm – sk. KPR 153. panta 1. un 3. punktu. Attiecībā uz privātpersonām vai MVU – sk. KPR 154. panta 1. punktu. Neņem vērā MVU atbalsta faktoru saskaņā ar KPR 501. pantu. |
|
260 |
RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PĒC MVU ATBALSTA FAKTORA Attiecībā uz centrālajām valdībām un centrālajām bankām, komercsabiedrībām un iestādēm – sk. KPR 153. panta 1. un 3. punktu. Attiecībā uz privātpersonām vai MVU – sk. KPR 154. panta 1. punktu. Ņem vērā MVU atbalsta faktoru saskaņā ar KPR 501. pantu. |
|
270 |
NO KĀ: LIELĀS FINANŠU SEKTORA SABIEDRĪBAS UN NEREGULĒTAS FINANŠU SABIEDRĪBAS Riska darījuma riska svērtās vērtības pēc MVU atbalsta faktora sadalījums attiecībā uz visiem riska darījumiem, kas noteikti saskaņā ar KPR 142. panta 4. un 5. punktu un kam piemēro lielāku korelāciju saskaņā ar KPR 153. panta 2. punktu. |
|
280 |
PAREDZAMO ZAUDĒJUMU APMĒRS Paredzamo zaudējumu definīciju sk. KPR 5. panta 3. punktā un aprēķinu sk. KPR 158. pantā. Uzrādāmais paredzamo zaudējumu apmērs ir balstīts uz iekšējo reitingu sistēmā faktiski izmantotajiem riska parametriem, ko apstiprinājusi attiecīgā kompetentā iestāde. |
|
290 |
(–) VĒRTĪBAS KOREKCIJAS UN UZKRĀJUMI Vērtības korekcijas, kā arī speciālie un vispārējie uzkrājumi saskaņā ar KPR 159. pantu. Vispārējos uzkrājumus uzrāda, summu proporcionāli iedalot saskaņā ar dažādo parādnieku kategoriju paredzamajiem zaudējumiem. |
|
300 |
PARĀDNIEKU SKAITS KPR 172. panta 1. un 2. punkts. Attiecībā uz visām riska darījumu kategorijām, izņemot riska darījumu kategoriju “Privātpersonas vai MVU” un KPR 172. panta 1. punkta e) apakšpunkta otrajā teikumā minētos gadījumus, iestāde uzrāda atsevišķi novērtēto juridisko personu/parādnieku skaitu, neatkarīgi no dažādo piešķirto aizdevumu vai riska darījumu skaita. Riska darījumu kategorijā “Privātpersonas vai MVU” vai gadījumā, ja atsevišķus riska darījumus ar vienu un to pašu parādnieku iedala dažādās parādnieku kategorijās saskaņā ar KPR 172. panta 1. punkta e) apakšpunkta otro teikumu citās riska darījumu kategorijās, iestāde uzrāda atsevišķi to riska darījumu skaitu, kas tika atsevišķi iedalīti noteiktā reitingu kategorijā vai portfelī. Ja piemēro KPR 172. panta 2. punktu, parādnieku var ņemt vērā vairāk nekā vienā kategorijā. Tā kā šajā slejā aplūkots reitingu sistēmu struktūras elements, tā attiecas uz tādām sākotnējām riska darījumu vērtībām pirms korekcijas pakāpes, kas iedalītas katrā parādnieku kategorijā vai portfelī, neņemot vērā KRM metožu ietekmi (jo īpaši pārdales ietekmi). |
|
Rindas |
Norādes |
|
010 |
KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI |
|
015 |
no kā: riska darījumi, kam piemēro MVU atbalsta faktoru Šeit uzrāda tikai tādus riska darījumus, kas atbilst KPR 501. panta prasībām. |
|
020–060 |
KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA DARĪJUMU VEIDIEM |
|
020 |
Bilances posteņi, kas pakļauti kredītriskam KPR 24. pantā minētie aktīvi, kas nav iekļauti nevienā citā kategorijā. Riska darījumus, kas ir bilances posteņi un kas iekļauti kā vērtspapīru finansēšanas darījumi, atvasinātie instrumenti un ilgstošo norēķinu darījumi vai izriet no dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita, uzrāda 040. -060. rindā, un tāpēc ne šajā rindā. Neapmaksātas piegādes saskaņā ar KPR 379. panta 1. punktu (ja tās nav atskaitītas) nav uzskatāmas par bilances posteni, tomēr tās uzrāda šajā rindā. Ja tie nav uzrādīti 030. rindā, iekļauj riska darījumus, kas izriet no aktīviem, kuri iesniegti CCP saskaņā ar KPR 4. panta 91. punktu, un no saistību neizpildes fonda riska darījumiem saskaņā ar KPR 4. panta 89. punktu. |
|
030 |
Ārpusbilances posteņi, kas pakļauti kredītriskam Ārpusbilances pozīcijas ietver KPR I pielikumā uzskaitītos posteņus. Riska darījumus, kas ir ārpusbilances posteņi un kas iekļauti kā vērtspapīru finansēšanas darījumi, atvasinātie instrumenti un ilgstošo norēķinu darījumi vai izriet no dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita, uzrāda 040. -060. rindā, un tāpēc ne šajā rindā. Ja tos uzskata par ārpusbilances posteņiem, iekļauj riska darījumus, kas izriet no aktīviem, kuri iesniegti CCP saskaņā ar KPR 4. panta 91. punktu, un no saistību neizpildes fonda riska darījumiem saskaņā ar KPR 4. panta 89. punktu. |
|
040–060 |
Riska darījumi/darījumi, kas pakļauti darījuma partnera kredītriskam |
|
040 |
Vērtspapīru finansēšanas darījumi Vērtspapīru finansēšanas darījumi (VFD), kā noteikts 17. punktā Bāzeles komitejas dokumentā “The Application of Basel II to Trading Activities and the Treatment of Double Default Effects”, ietver: i) līgumus par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu un līgumus par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu, kā noteikts KPR 4. panta 82. punktā, kā arī vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumus un ii) maržinālo aizdevumu darījumus, kā noteikts KPR 272. panta 3. punktā. Šajā rindā neuzrāda vērtspapīru finansēšanas darījumus, kas ietverti dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaitā un tāpēc uzrādīti 060. rindā. |
|
050 |
Atvasinātie instrumenti un ilgstošo norēķinu darījumi Atvasinātie instrumenti ietver KPR II pielikumā uzskaitītos līgumus. Šajā rindā neuzrāda atvasinātos instrumentus un ilgstošo norēķinu darījumus, kas ietverti dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaitā un tāpēc uzrādīti 060. rindā. |
|
060 |
No dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita Sk. CR SA norādes. |
|
070 |
RISKA DARĪJUMI, KAS IEDALĪTI PARĀDNIEKU KATEGORIJĀS VAI PORTFEĻOS: KOPĀ Attiecībā uz riska darījumiem ar komercsabiedrībām, iestādēm un centrālajām valdībām un centrālajām bankām – sk. KPR 142. panta 1. punkta 6. apakšpunktu un 170. panta 1. punkta c) apakšpunktu. Attiecībā uz riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU – sk. KPR 170. panta 3. punkta b) apakšpunktu. Attiecībā uz riska darījumiem, kas rodas no nopirktajiem debitoru parādiem, – sk. KPR 166. panta 6. punktu. Riska darījumus attiecībā uz nopirkto debitoru parādu atgūstamās vērtības samazinājuma risku neuzrāda, sadalot pa parādnieku kategorijām vai portfeļiem, bet uzrāda 180. rindā. Ja iestāde izmanto daudzas kategorijas vai portfeļus, ar kompetentajām iestādēm var vienoties par mazāku skaitu kategoriju vai portfeļu. Neizmanto paraugskalu. Tā vietā iestādes pašas nosaka izmantojamo skalu. |
|
080 |
SPECIALIZĒTĀS KREDITĒŠANAS IEDALĪJUMA KRITĒRIJI: KOPĀ KPR 153. panta 5. punkts. Šis attiecas tikai uz komercsabiedrību, iestāžu un centrālo valdību un centrālo banku riska darījumu kategorijām. |
|
090–150 |
KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA PAKĀPĒM SASKAŅĀ AR SPECIALIZĒTĀS KREDITĒŠANAS IEDALĪJUMA KRITĒRIJIEM |
|
120 |
No kā: kategorijā Nr. 1 KPR 153. panta 5. punkta 1. tabula |
|
160 |
ALTERNATĪVĀ PROCEDŪRA: NODROŠINĀTI AR NEKUSTAMO ĪPAŠUMU KPR 193. panta 1. un 2. punkts, 194. panta 1. līdz 7. punkts un 230. panta 3. punkts |
|
170 |
TĀDI RISKA DARĪJUMI NO NEAPMAKSĀTĀM PIEGĀDĒM, KUROS PIEMĒRO RISKA PAKĀPES SASKAŅĀ AR ALTERNATĪVO PROCEDŪRU VAI 100 % APMĒRĀ, UN CITI RISKA DARĪJUMI, UZ KURIEM ATTIECAS RISKA PAKĀPES Riska darījumi, kas rodas no neapmaksātām piegādēm un kam piemēro KPR 379. panta 2. punkta pirmās daļas pēdējā teikumā minēto alternatīvo procedūru vai riska pakāpi 100 % apmērā saskaņā ar KPR 379. panta 2. punkta pēdējo daļu. Šajā rindā uzrāda tādus nerevidētus “n-tā” saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātos instrumentus saskaņā ar KPR 153. panta 8. punktu un jebkādus citus riska darījumus, kam piemēro riska pakāpes, kuri nav iekļauti kādā citā rindā. |
|
180 |
ATGŪSTAMĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKS: NOPIRKTIE DEBITORU PARĀDI KOPĀ Atgūstamās vērtības samazinājuma riska definīciju sk. KPR 4. panta 53. punktā. Attiecībā uz riska pakāpes aprēķināšanu atgūstamās vērtības samazinājuma riskam sk. KPR 157. panta 1. punktu. Saskaņā ar KPR 166. panta 6. punktu nopirkto debitoru parādu riska darījumu vērtība ir nenomaksātā summa mīnus riska darījumu riska svērtās vērtības atgūstamās vērtības samazinājuma riskam pirms kredītriska mazināšanas. |
3.3.4. C 08.02 – Kredītrisks un darījuma partnera kredītrisks un neapmaksātas piegādes: IRB pieeja kapitāla prasībām (sadalījums pa parādnieku kategorijām vai portfeļiem (CR IRB 2 veidne)
|
Sleja |
Norādes |
|
005 |
Parādnieka kategorija (rindas identifikators) Šis ir rindas identifikators, un tas ir unikāls katrai rindai konkrētā tabulas lapā. Tajā ievērota numerācijas kārība 1, 2, 3 utt. |
|
010–300 |
Norādes par katru no šīm slejām ir tādas pašas kā par atbilstīgajām numurētajām slejām CR IRB 1 tabulā. |
|
Rinda |
Norādes |
|
010–001; 010–NNN |
Šajās rindās uzrādītās vērtības ir jāsakārto no zemākas uz augstāku saskaņā ar parādnieku kategorijai vai portfelim noteikto PD. Parādnieku, kas nepilda saistības, PD ir 100 %. Riska darījumus, kam piemēro alternatīvo procedūru attiecībā uz nekustamā īpašuma nodrošinājumu (pieejama tikai tad, ja neizmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD) neiedala saskaņā ar parādnieka PD un neuzrāda šajā veidnē. |
3.4. KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: INFORMĀCIJA AR ĢEOGRĀFISKO SADALĪJUMU
79. Iestādes, kas atbilst šīs regulas 5. panta a) punkta 4) apakšpunktā noteiktajam slieksnim, sniedz informāciju attiecībā uz valsti, kura ir dalībvalsts, kā arī jebkuru citu valsti, kura nav dalībvalsts. Slieksni piemēro tikai 1. un 2. tabulai. Riska darījumus ar pārvalstiskām organizācijām attiecina uz ģeogrāfisko apgabalu “Citas valstis”.
80. Termins “parādnieka rezidences vieta” attiecas uz parādnieka inkorporācijas valsti. Šo jēdzienu var piemērot, pamatojoties uz tiešo parādnieku un pamatojoties uz galīgo risku. Tādējādi KRM metodes ar aizstāšanas ietekmi var mainīt riska darījuma iedalījumu kādā valstī. Riska darījumus ar pārvalstiskām organizācijām neiedala pie iestādes rezidences valsts, bet gan pie ģeogrāfiskā apgabala “Citas valstis” neatkarīgi no riska darījuma kategorijas, kurā iedalīts riska darījums ar pārvalstiskām organizācijām.
81. Datus par “sākotnējo riska darījuma vērtību pirms korekcijas pakāpēm” uzrāda, atsaucoties uz tiešā parādnieka rezidences vietu. Datus par “riska darījuma vērtību” un “riska darījumu riska svērtajām vērtībām” uzrāda par galīgā parādnieka rezidences vietas valsti.
3.4.1. C 09.01 – Riska darījumu ģeogrāfiskais sadalījums pēc parādnieka rezidences vietas: SP riska darījumi (CR GB 1)
3.4.1.1. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
|
Slejas |
|
|
010 |
SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM Tāda pati definīcija, kā CR SA veidnes 010. slejā. |
|
020 |
Riska darījumi, kuros nav izpildītas saistības Sākotnējā riska darījuma vērtība pirms korekcijas pakāpēm riska darījumiem, kas ir klasificēti kā “riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības”, un riska darījumiem, kuros nav izpildītas saistības un kuri iedalīti riska darījumu kategorijās “riska darījumi, kas saistīti ar īpaši augstu risku” un “kapitāla vērtspapīru riska darījumi”. Šis “izziņas postenis” sniedz papildu informāciju par riska darījumu, kuros nav izpildītas saistības, parādnieka struktūru. Riska darījumus, kas saskaņā ar KPR 112. panta j) punktu klasificēti kā “riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības”, uzrāda gadījumos, kad parādniekus uzrādītu, ja minētie riska darījumi nebūt iedalīti riska darījumu kategorijā “riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības”. Šī informācija ir “izziņas postenis”, līdz ar to tas neietekmē riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšanu riska darījumu kategorijām “riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības”, “riska darījumi, kas saistīti ar īpaši augstu risku” vai “kapitāla vērtspapīru riska darījumi” saskaņā ar attiecīgi KPR 112. panta j), k) vai p) punktu. |
|
040 |
Novērotās jaunās saistību neizpildes konkrētajā laika posmā To riska darījumu sākotnējo vērtību, kas trīs mēnešu laika posmā kopš pēdējā pārskata sniegšanas atsauces datuma ir pārvietojušies uz riska darījumu kategoriju “riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības”, uzrāda saistībā ar riska darījumu kategoriju, kurai parādnieks sākotnēji ir piederējis. |
|
050 |
Vispārējās kredītriska korekcijas Kredītriska korekcijas saskaņā ar KPR 110. pantu. |
|
055 |
Specifiskās kredītriska korekcijas Kredītriska korekcijas saskaņā ar KPR 110. pantu. |
|
060 |
Norakstījumi Norakstījumi ietver gan tieši peļņā vai zaudējumos atzītu samazinātas vērtības finanšu aktīvu uzskaites vērtības samazinājumus [7. SFPS B5. punkta d) apakšpunkta i) punkts], gan tādu summu samazinājumus, kas iekļautas vērtības korekcijas kontā pret samazinātās vērtības finanšu aktīviem [7. SFPS B5. punkta d) apakšpunkta ii) punkts]. |
|
070 |
Kredītriska korekcijas/norakstījumi attiecībā uz novērotām jaunām saistību neizpildēm Kredītriska korekciju un norakstījumu summa attiecībā uz riska darījumiem, kas trīs mēnešu laika posmā kopš pēdējās datu iesniegšanas ir klasificēti kā “riska darījumi, kuros nav izpildītas saistības”. |
|
075 |
Riska darījuma vērtība Tāda pati definīcija, kā CR SA veidnes 200. slejā. |
|
080 |
RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PIRMS MVU ATBALSTA FAKTORA Tāda pati definīcija, kā CR SA veidnes 215. slejā. |
|
090 |
RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PĒC MVU ATBALSTA FAKTORA Tāda pati definīcija, kā CR SA veidnes 220. slejā. |
|
Rindas |
|
|
010 |
Centrālās valdības vai centrālās bankas KPR 112. panta a) punkts |
|
020 |
Reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes KPR 112. panta b) punkts |
|
030 |
Publiskā sektora struktūras KPR 112. panta c) punkts |
|
040 |
Daudzpusējās attīstības bankas KPR 112. panta d) punkts |
|
050 |
Starptautiskās organizācijas KPR 112. panta e) punkts |
|
060 |
Iestādes KPR 112. panta f) punkts |
|
070 |
Komercsabiedrības KPR 112. panta g) punkts |
|
075 |
no kā: MVU Tāda pati definīcija, kā CR SA veidnes 020. rindā. |
|
080 |
Privātpersonas vai MVU KPR 112. panta h) punkts |
|
085 |
no kā: MVU Tāda pati definīcija, kā CR SA veidnes 020. rindā. |
|
090 |
Nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku KPR 112. panta i) punkts |
|
095 |
no kā: MVU Tāda pati definīcija, kā CR SA veidnes 020. rindā. |
|
100 |
Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības KPR 112. panta j) punkts |
|
110 |
Posteņi, kas saistīti ar īpaši augstu risku KPR 112. panta k) punkts |
|
120 |
Segtās obligācijas KPR 112. panta l) punkts |
|
130 |
Prasījumi pret iestādēm un komercsabiedrībām, kam ir noteikts īstermiņa kredītnovērtējums KPR 112. panta n) punkts |
|
140 |
Kolektīvu ieguldījumu uzņēmumi (KIU) KPR 112. panta o) punkts |
|
150 |
Kapitāla vērtspapīru riska darījumi KPR 112. panta p) punkts |
|
160 |
Citi riska darījumi KPR 112. panta q) punkts |
|
170 |
Kopējie riska darījumi |
3.4.2. C 09.02 – Riska darījumu ģeogrāfiskais sadalījums pēc parādnieka rezidences vietas: IRB riska darījumi (CR GB 2)
3.4.2.1. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
|
Slejas |
|
|
010 |
SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM Tāda pati definīcija, kā CR IRB veidnes 020. slejā. |
|
030 |
No kā: saistību neizpilde Sākotnējā riska darījuma vērtība tiem riska darījumiem, kas klasificēti kā “riska darījumi, kuros nav izpildītas saistības” saskaņā ar KPR 178. pantu. |
|
040 |
Novērotās jaunās saistību neizpildes konkrētajā laika posmā To riska darījumu sākotnējo vērtību, kas trīs mēnešu laika posmā kopš pēdējā pārskata sniegšanas atsauces datuma ir pārvietojušies uz riska darījumu kategoriju “riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības”, uzrāda saistībā ar riska darījumu kategoriju, kurai parādnieks sākotnēji ir piederējis. |
|
050 |
Vispārējās kredītriska korekcijas Kredītriska korekcijas saskaņā ar KPR 110. pantu. |
|
055 |
Specifiskās kredītriska korekcijas Kredītriska korekcijas saskaņā ar KPR 110. pantu. |
|
060 |
Norakstījumi Norakstījumi ietver gan tieši peļņā vai zaudējumos atzītu samazinātas vērtības finanšu aktīvu uzskaites vērtības samazinājumus [7. SFPS B5. punkta d) apakšpunkta i) punkts], gan tādu summu samazinājumus, kas iekļautas vērtības korekcijas kontā pret samazinātās vērtības finanšu aktīviem [7. SFPS B5. punkta d) apakšpunkta ii) punkts]. |
|
070 |
Kredītriska korekcijas/norakstījumi attiecībā uz novērotām jaunām saistību neizpildēm Kredītriska korekciju un norakstījumu summa attiecībā uz riska darījumiem, kas trīs mēnešu laika posmā kopš pēdējās datu iesniegšanas ir klasificēti kā “riska darījumi, kuros nav izpildītas saistības”. |
|
080 |
IEKŠĒJO REITINGU SISTĒMA/SAISTĪBU NEPILDĪŠANAS VARBŪTĪBA (PD), KAS NOTEIKTA PARĀDNIEKU KATEGORIJAI VAI PORTFELIM (%) Tāda pati definīcija, kā CR IRB veidnes 010. slejā. |
|
090 |
RISKA DARĪJUMU SVĒRTIE VIDĒJIE LGD (%) Tāda pati definīcija, kā CR IRB veidnes 230. slejā. Piemēro KPR 181. panta 1. punkta h) apakšpunkta noteikumus. Neuzrāda datus par specializētās kreditēšanas riska darījumiem, kas minēti KPR 153. panta 5. punktā. |
|
100 |
No kā: saistību neizpilde Riska darījumu vidējie LGD tiem riska darījumiem, kas klasificēti kā “riska darījumi, kuros nav izpildītas saistības” saskaņā ar KPR 178. pantu. |
|
105 |
Riska darījuma vērtība Tāda pati definīcija, kā CR IRB veidnes 110. slejā. |
|
110 |
RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PIRMS MVU ATBALSTA FAKTORA Tāda pati definīcija, kā CR IRB veidnes 255. slejā. |
|
120 |
No kā: saistību neizpilde Riska darījumu riska svērtā vērtība tiem riska darījumiem, kas klasificēti kā “riska darījumi, kuros nav izpildītas saistības” saskaņā ar KPR 178. pantu. |
|
125 |
RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PĒC MVU ATBALSTA FAKTORA Tāda pati definīcija, kā CR IRB veidnes 260. slejā. |
|
130 |
PAREDZAMO ZAUDĒJUMU APMĒRS Tāda pati definīcija, kā CR IRB veidnes 280. slejā. |
|
Rindas |
|
|
010 |
Centrālās bankas un centrālās valdības (KPR 147. panta 2. punkta a) apakšpunkts) |
|
020 |
Iestādes (KPR 147. panta 2. punkta b) apakšpunkts) |
|
030 |
Komercsabiedrības (Visas komercsabiedrības saskaņā ar 147. panta 2. punkta c) apakšpunktu) |
|
042 |
No kā: specializētā kreditēšana (izņemot SK, kam piemēro iedalījuma kritērijus) (KPR 147. panta 8. punkts) Neuzrāda datus par specializētās kreditēšanas riska darījumiem, kas minēti KPR 153. panta 5. punktā. |
|
045 |
No kā: specializētā kreditēšana, kam piemēro iedalījuma kritērijus KPR 147. panta 8. punkta a) apakšpunkts un 153. panta 5. punkts |
|
050 |
No kā: MVU (KPR 147. panta 2. punkta c) apakšpunkts) |
|
060 |
Privātpersonas vai MVU Visi riska darījumi ar privātpersonām vai MVU saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu |
|
070 |
Privātpersonas vai MVU – nodrošināti ar nekustamo īpašumu Riska darījumi, kas atspoguļo KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu un kas ir nodrošināti ar nekustamo īpašumu. |
|
080 |
MVU Tādi riska darījumi ar privātpersonām vai MVU, kas atspoguļo KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu saistībā ar 153. panta 3. punktu un kas ir nodrošināti ar nekustamo īpašumu. |
|
090 |
Nav MVU Tādi riska darījumi ar privātpersonām vai MVU, kas atspoguļo KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu un kas ir nodrošināti ar nekustamo īpašumu. |
|
100 |
Privātpersonas vai MVU – atbilstīgi atjaunojami (KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunkts saistībā ar 154. panta 4. punktu) |
|
110 |
Privātpersonas vai MVU – citi Tādi citi riska darījumi ar privātpersonām vai MVU saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu, kas nav uzrādīti 070.–100. rindā. |
|
120 |
MVU Tādi citi riska darījumi ar privātpersonām vai MVU, kas atspoguļo KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu saistībā ar 153. panta 3. punktu. |
|
130 |
Nav MVU Tādi citi riska darījumi ar privātpersonām vai MVU, kas atspoguļo KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu. |
|
140 |
Kapitāla vērtspapīri Kapitāla vērtspapīru riska darījumi, kas atspoguļo KPR 147. panta 2. punkta e) apakšpunktu. |
|
150 |
Kopējie riska darījumi |
3.4.3. C 09.04 – To kredītriska darījumu sadalījums, kuri ir nozīmīgi pretciklisko rezervju aprēķināšanai pa valstīm un iestādes specifisko pretcisklisko rezervju (CCB) normas aprēķināšanai
3.4.3.1. Vispārīgas piezīmes
82. Šī tabula ir ieviesta, lai saņemtu vairāk informācijas par iestādes specifisko pretciklisko kapitāla rezervju elementiem. Pieprasītā informācija attiecas uz pašu kapitāla prasībām, kas noteiktas saskaņā ar KPR Trešās daļas II un IV sadaļu, un ģeogrāfisko atrašanās vietu attiecībā uz kredītriska darījumiem, vērtspapīrošanas darījumiem un tirdzniecības portfeļa riska darījumiem, kuri ir nozīmīgi iestādes specifisko pretciklisko kapitāla rezervju (CCB) aprēķināšanai saskaņā ar KPD 140. pantu (attiecīgie kredītriska darījumi).
83. Veidnē C 09.04 uzrādāmā informācija ir pieprasīta attiecībā uz attiecīgo kredītriska darījumu kopsummu visās jurisdikcijās, kurās atrodas minētie riska darījumi, un atsevišķi par katru jurisdikciju, kurā atrodas attiecīgie kredītriska darījumi. Kopējos rādītājus, kā arī informāciju par katru jurisdikciju uzrāda atsevišķā dimensijā.
84. Slieksnis, kas noteikts šīs regulas 5. panta a) punkta 4) apakšpunktā, neattiecas uz ziņošanu par šo sadalījumu.
85. Lai noteiktu ģeogrāfisko atrašanās vietu, riska darījumus iedala, atsaucoties uz parādnieka tiešās rezidences vietu, kā noteikts Komisijas 2014. gada 4. jūnija Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1152/2014 attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par attiecīgo kredītriska darījumu ģeogrāfiskās atrašanās vietas noteikšanu iestādes specifisko pretciklisko kapitāla rezervju aprēķināšanai. Tādēļ KRM metodes nemaina riska darījuma iedalīšanu tā ģeogrāfiskajā atrašanās vietā, lai paziņotu šajā veidnē izklāstīto informāciju.
3.4.3.2. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
|
Slejas |
|
|
010 |
Summa Attiecīgo kredītriska darījumu vērtība un ar to saistītas pašu kapitāla prasības, kas noteiktas saskaņā ar norādēm attiecīgajai rindai. |
|
020 |
Procenti |
|
030 |
Kvalitatīvā informācija Šo informāciju uzrāda tikai par iestādes rezidences valsti (jurisdikcija, kas atbilst tās piederības dalībvalstij) un visu valstu posteni “Kopā”. Iestādes uzrāda {y} vai {n} saskaņā ar norādēm attiecīgajai rindai. |
|
Rindas |
|
|
010–020 |
Attiecīgie kredītriska darījumi – kredītrisks Attiecīgie kredītriska darījumi, kas definēti saskaņā ar KPD 140. panta 4. punkta a) apakšpunktu. |
|
010 |
Riska darījumu vērtība saskaņā ar standartizēto pieeju Riska darījumu vērtība, kas noteikta saskaņā ar KPR 111. pantu attiecīgajiem kredītriska darījumiem, kuri definēti saskaņā ar KPD 140. panta 4. punkta a) apakšpunktu. Vērtspapīrošanas pozīciju riska darījumu vērtību banku portfelī saskaņā ar standartizēto pieeju izslēdz no šīs rindas un uzrāda 050. rindā. |
|
020 |
Riska darījumu vērtība saskaņā ar IRB pieeju Riska darījumu vērtība, kas noteikta saskaņā ar KPR 166. pantu attiecīgajiem kredītriska darījumiem, kuri definēti saskaņā ar KPD 140. panta 4. punkta a) apakšpunktu. Vērtspapīrošanas pozīciju riska darījumu vērtību banku portfelī saskaņā ar IRB pieeju izslēdz no šīs rindas un uzrāda 060. rindā. |
|
030–040 |
Attiecīgie kredītriska darījumi – tirgus risks Attiecīgie kredītriska darījumi, kas definēti saskaņā ar KPD 140. panta 4. punkta b) apakšpunktu. |
|
030 |
Tirdzniecības portfeļa riska darījumu garo un īso pozīciju summa standartizētām pieejām Neto īso un garo pozīciju summa saskaņā ar KPR 327. pantu, kas izriet no attiecīgajiem kredītriska darījumiem, kuri definēti saskaņā ar KPD 140. panta 4. punkta b) apakšpunktu saskaņā ar KPR Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļu: — riska darījumi ar parāda instrumentiem, kas nav vērtspapīrošana, — riska darījumi ar vērtspapīrošanas pozīcijām tirdzniecības portfelī, — riska darījumi ar korelācijas tirdzniecības portfeļiem, — riska darījumi ar kapitāla vērtspapīriem, un — riska darījumi ar KIU, ja kapitāla prasības aprēķinātas saskaņā ar KPR 348. pantu. |
|
040 |
Tirdzniecības portfeļa riska darījumu vērtība saskaņā ar iekšējo modeļu pieejām Par attiecīgajiem kredītriska darījumiem, kas definēti saskaņā ar KPD 140. panta 4. punkta b) apakšpunktu saskaņā ar KPR Trešās daļas IV sadaļas 2. un 5. nodaļu, uzrāda šādu summu: — to neatvasināto instrumentu pozīciju patiesā vērtība, kuras veido attiecīgos kredītriska darījumus, kas definēti saskaņā ar KPD 140. panta 4. punkta b) apakšpunktu, un kuras noteiktas saskaņā ar KPR 104. pantu; — to atvasināto instrumentu nominālā (nosacītā) vērtība, kuri veido attiecīgos kredītriska darījumus, kas definēti saskaņā ar KPD 140. panta 4. punkta b) apakšpunktu. |
|
050–060 |
Attiecīgie kredītriska darījumi – vērtspapīrošanas pozīcijas banku portfelī Attiecīgie kredītriska darījumi, kas definēti saskaņā ar KPD 140. panta 4. punkta c) apakšpunktu. |
|
050 |
Vērtspapīrošanas pozīciju riska darījumu vērtība banku portfelī saskaņā ar standartizēto pieeju Riska darījumu vērtība, kas noteikta saskaņā ar KPR 246. pantu attiecīgajiem kredītriska radījumiem, kuri definēti saskaņā ar KPD 140. panta 4. punkta c) apakšpunktu. |
|
060 |
Vērtspapīrošanas pozīciju riska darījumu vērtība banku portfelī saskaņā ar IRB pieeju Riska darījumu vērtība, kas noteikta saskaņā ar KPR 246. pantu attiecīgajiem kredītriska radījumiem, kuri definēti saskaņā ar KPD 140. panta 4. punkta c) apakšpunktu. |
|
070–110 |
Pašu kapitāla prasības un svērumi |
|
070 |
Kopējās pašu kapitāla prasības CCB 080., 090. un 100. rindas summa |
|
080 |
Pašu kapitāla prasības attiecīgajiem kredītriska darījumiem – kredītrisks Pašu kapitāla prasības, kas noteiktas saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 1. līdz 4. nodaļu un 6. nodaļu attiecīgajiem kredītriska darījumiem, kuri definēti saskaņā ar KPD 140. panta 4. punkta a) apakšpunktu, attiecīgajai valstij. Pašu kapitāla prasības vērtspapīrošanas pozīcijām banku portfelī izslēdz no šīs rindas un uzrāda 100. rindā. Pašu kapitāla prasības ir 8 % no riska darījumu riska svērtajām vērtībām, kas noteiktas saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 1. līdz 4. nodaļas un 6. nodaļas noteikumiem. |
|
090 |
Pašu kapitāla prasības attiecīgajiem kredītriska darījumiem – tirgus risks Pašu kapitāla prasības, kas noteiktas saskaņā ar KPR Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļu specifiskajam riskam vai saskaņā ar KPR Trešās daļas IV sadaļas 5. nodaļu inkrementālajam saistību nepildīšanas un migrācijas riskam attiecīgajiem kredītriska darījumiem, kuri definēti saskaņā ar KPD 140. panta 4. punkta b) apakšpunktu, attiecīgajai valstij. Pašu kapitāla prasības attiecīgajiem kredītriska darījumiem saskaņā ar tirgus riska regulējumu citstarp ietver pašu kapitāla prasības vērtspapīrošanas pozīcijām saskaņā ar KPR Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļu un pašu kapitāla prasības riska darījumiem ar kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem, kas noteiktas saskaņā ar KPR 348. pantu. |
|
100 |
Pašu kapitāla prasības attiecīgajiem kredītriska darījumiem – vērtspapīrošanas pozīcijas banku portfelī Pašu kapitāla prasības, kas noteiktas saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļu attiecīgajiem kredītriska radījumiem, kas definēti saskaņā ar KPD 140. panta 4. punkta c) apakšpunktu, attiecīgajai valstij. Pašu kapitāla prasības ir 8 % no riska darījumu riska svērtajām vērtībām, kas noteiktas saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļas noteikumiem. |
|
110 |
Pašu kapitāla prasību svērumi Pretciklisko rezervju normai piemēroto riska pakāpi katrā valstī aprēķina kā attiecību starp pašu kapitāla prasībām, ko nosaka šādi: 1. skaitītājs: kopējā pašu kapitāla prasības, kas attiecas uz attiecīgajiem kredītriska darījumiem konkrētajā valstī [r070; š010 valsts lapa], 2. saucējs: kopējā pašu kapitāla prasības, kas attiecas uz visiem kredītriska darījumiem, kuri ir nozīmīgi pretciklisko rezervju aprēķinam saskaņā ar KPD 140. panta 4. punktu [r070; š010; “Kopā”]. Informāciju par pašu kapitāla prasību riska pakāpēm neuzrāda visu valstu postenim “Kopā”. |
|
120–140 |
Pretciklisko rezervju normas |
|
120 |
Pretciklisko kapitāla rezervju norma, ko noteikusi izraudzīta iestāde Pretciklisko kapitāla rezervju norma, ko attiecīgajai valstij noteikusi tās izraudzītā iestāde saskaņā ar KPD 136., 137., 138. un 139. pantu. Šī rinda būtu jāatstāj tukša, ja attiecīgajai valstij tās izraudzītā iestāde nav noteikusi pretciklisko rezervju normu. Neuzrāda tās pretickisko kapitāla rezervju normas, kuras bija noteikusi izraudzītā iestāde, bet kuras pārskata sniegšanas atsauces datumā attiecīgajā valstī vēl nav piemērojamas. Informāciju par preticklisko kapitāla rezervju normu, ko noteikusi izraudzītā iestāde, neuzrāda visu valstu postenim “Kopā”. |
|
130 |
Pretciklisko kapitāla rezervju norma, ko piemēro attiecīgās iestādes valstij Pretciklisko kapitāla rezervju norma, kas piemērojama attiecīgajai valstij un ko noteikusi iestādes rezidences valsts izraudzītā iestāde saskaņā ar KPD 137., 138., 139. pantu un 140. panta 1., 2. un 3. punktu. Neuzrāda pretciklisko kapitāla rezervju normas, kas vēl nav piemērojamas pārskata sniegšanas atsauces datumā. Informāciju par preticklisko kapitāla rezervju normu, kas piemērojama iestādes valstī, neuzrāda visu valstu postenim “Kopā”. |
|
140 |
Iestādes specifisko pretciklisko kapitāla rezervju norma Iestādes specifisko pretciklisko kapitāla rezervju norma, ko nosaka saskaņā ar KPD 140. panta 1. punktu. Iestāžu specifisko pretciklisko kapitāla rezervju normu aprēķina kā pretciklisko rezervju normu svērto vidējo rādītāju, kas piemērojamas jurisdikcijās, kurās iestāde veic attiecīgos kredītriska darījumus, vai ko piemēro 140. panta vajadzībām, pamatojoties uz 139. panta 2. vai 3. punktu. Attiecīgo pretciklisko rezervju normu uzrāda [r120; š020; valsts lapa] vai [r130; š020; valsts lapa], kā piemērojams. Katrā valstī pretciklisko rezervju normai piemērotā riska pakāpe ir pašu kapitāla prasību daļa no kopējā pašu kapitāla prasībām un to uzrāda [r110; š020; valsts lapa]. Informāciju par iestādes specifisko pretciklisko kapitāla rezervju normu uzrāda tikai visu valstu postenim “Kopā”, nevis katrai valstij atsevišķi. |
|
150–160 |
2 % sliekšņa izmantošana |
|
150 |
2 % sliekšņa izmantošana vispārēja kredītriska darījumam Saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 1152/2014 2. panta 5. punkta b) apakšpunktu ārvalstu vispārējos kredītriska darījumus, kuru kopējā vērtība nepārsniedz 2 % no šīs iestādes kopējiem vispārējā kredītriska darījumiem un tirdzniecības portfeļa un vērtspapīrošanas riska darījumiem, var iedalīt iestāžu piederības dalībvalstij. Vispārējā kredītriska, tirdzniecības portfeļa un vērtspapīrošanas kopējos darījumus aprēķina, izslēdzot vispārējā kredītriska darījumus, kuru atrašanās vieta ir saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 1152/2014 2. panta 5. punkta a) apakšpunktu un 2. panta 4. punktu. Ja iestāde izmanto šo atkāpi, tā norāda “y” tabulā par jurisdikciju, kas atbilst tās piederības dalībvalstij, un visu valstu postenī “Kopā”. Ja iestāde neizmanto šo atkāpi, tā norāda “n” attiecīgajā šūnā. |
|
160 |
2 % sliekšņa izmantošana tirdzniecības portfeļa darījumam Saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 1152/2014 3. panta 3. punktu iestādes tirdzniecības portfeļa riska darījumus var iedalīt pie savas piederības dalībvalsts, ja kopējie tirdzniecības portfeļa riska darījumi nepārsniedz 2 % no to kopējiem vispārējā kredītriska darījumiem, tirdzniecības portfeļa un vērtspapīrošanas riska darījumiem. Ja iestāde izmanto šo atkāpi, tā norāda “y” tabulā par jurisdikciju, kas atbilst tās piederības dalībvalstij, un visu valstu postenī “Kopā”. Ja iestāde neizmanto šo atkāpi, tā norāda “n” attiecīgajā šūnā. |
3.5. C 10.01 UN C 10.02 – KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRU RISKA DARĪJUMI ATBILSTOŠI UZ IEKŠĒJIEM REITINGIEM BALSTĪTAJAI PIEEJAI (CR EQU IRB 1 UN CR EQU IRB 2)
3.5.1. Vispārīgas piezīmes
86. CR EQU IRB veidnē ir ietvertas divas veidnes. CR EQU IRB 1 sniegts vispārīgs pārskats par kapitāla vērtspapīru riska darījumu kategorijas IRB riska darījumiem un dažādām kopējās riska darījumu vērtības aprēķināšanas metodēm. CR EQU IRB 2 sniegts kopējo parādnieku kategorijās iedalīto riska darījumu sadalījums saistībā ar PD/LGD pieeju. “CR EQU IRB” turpmākajās norādēs attiecīgā gadījumā attiecas gan uz “CR EQU IRB 1”, gan uz “CR EQU IRB 2”.
87. CR EQU IRB veidnē sniegta informācija par riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšanu kredītriskam (KPR 92. panta 3. punkta a) apakšpunkts) saskaņā ar IRB metodi (KPR Trešās daļas II sadaļas 3. nodaļa) attiecībā uz kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, kas minēti KPR 147. panta 2. punkta e) apakšpunktā.
88. Saskaņā ar KPR 147. panta 6. punktu kapitāla vērtspapīru riska darījumu kategorijā iedala šādus riska darījumus:
a) ar parāda vērtspapīriem nesaistīti riska darījumi, kas satur pakārtotu atlikušo prasījumu pret emitenta aktīviem vai ienākumiem; vai
b) parāda vērtspapīru riska darījumi un citi vērtspapīri, partnerības līgumi, atvasinātie instrumenti vai citi instrumenti, kas pēc ekonomiskās būtības ir līdzīgi a) apakšpunktā norādītajiem riska darījumiem.
89. CR EQU IRB veidnē uzrāda arī kolektīvo ieguldījumu uzņēmumus, kam piemēro KPR 152. pantā minēto vienkāršo riska pakāpes pieejas procedūru.
90. Saskaņā ar KPR 151. panta 1. punktu iestādes iesniedz CR EQU IRB veidni, ja tās piemēro vienu no trim KPR 155. pantā minētajām pieejām:
— vienkāršo riska pakāpes pieeju,
— PD/LGD pieeju vai
— iekšējo modeļu pieeju.
Turklāt iestādes, kas piemēro IRB pieeju, CR EQU IRB veidnē uzrāda arī riska darījumu riska svērto vērtību tiem kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, kas piesaista fiksētas riska pakāpes procedūru (bet kam netiek skaidri piemērota vienkāršā riska pakāpes pieeja vai kredītriska standartizētās pieejas (pagaidu vai pastāvīga) daļēja izmantošana (piemēram, kapitāla vērtspapīru riska darījumi, kas saskaņā ar KPR 48. panta 4. punktu piesaista riska pakāpi 250 % apmērā, attiecīgi riska pakāpi 370 % apmērā saskaņā ar KPR 471. panta 2. punktu)).
91. CR EQU IRB veidnē neuzrāda šādus kapitāla vērtspapīru prasījumus:
— kapitāla vērtspapīru riska darījumi tirdzniecības portfelī (gadījumā, ja iestādes nav atbrīvotas no pašu kapitāla aprēķināšanas prasības attiecībā uz tirdzniecības portfeļa pozīcijām saskaņā ar KPR 94. pantu);
— kapitāla vērtspapīru riska darījumi, uz kuriem attiecas standartizētās pieejas daļējā izmantošana (KPR 150. pants), tostarp:
— kapitāla vērtspapīru riska darījumi, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus saskaņā ar KPR 495. panta 1. punktu,
— kapitāla vērtspapīru riska darījumi ar sabiedrībām, kuru kredītsaistībām saskaņā ar standartizēto pieeju piešķir 0 % riska pakāpi, tostarp publiskā sektora sponsorētām sabiedrībām, kam var piemērot 0 % riska pakāpi (KPR 150. panta 1. punkta g) apakšpunkts),
— kapitāla vērtspapīru riska darījumi, kas saistīti ar likumdošanas programmām īpašu ekonomikas nozaru veicināšanai, kur iestāde saņem ievērojamas subsīdijas saviem ieguldījumiem un kur noteikta zināma valdības pārraudzība un ierobežojumi kapitāla ieguldījumiem (KPR 150. panta 1. punkta h) apakšpunkts),
— kapitāla vērtspapīru riska darījumi ar palīgpakalpojumu uzņēmumiem, kuru riska darījumu riska svērto vērtību var aprēķināt saskaņā ar “citu aktīvu, kas nav kredītsaistības” procedūru (saskaņā ar KPR 155. panta 1. punktu),
— kapitāla vērtspapīru prasījumi, kurus atskaita no pašu kapitāla saskaņā ar KPR 46. un 48. pantu.
3.5.2. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām (piemēro gan CR EQU IRB 1, gan CR EQU IRB 2)
|
Slejas |
|
|
005 |
PARĀDNIEKA KATEGORIJA (RINDAS IDENTIFIKATORS) Parādnieka kategorija ir rindas identifikators, un tas ir unikāls katrai tabulas rindai. Tajā ievērota numerācijas kārība 1, 2, 3 utt. |
|
010 |
IEKŠĒJO REITINGU SISTĒMA PD, KAS NOTEIKTA PARĀDNIEKU KATEGORIJAI (%) Iestādes, kas piemēro PD/LGD pieeju, 010. slejā uzrāda saistību neizpildes varbūtību (PD), kas aprēķināta saskaņā ar KPR 165. panta 1. punktā izklāstītajiem noteikumiem. Uzrādāmā PD, kas noteikta parādnieku kategorijai vai portfelim, atbilst obligātajām prasībām, kuras noteiktas KPR Trešās daļas II sadaļas 3. nodaļas 6. iedaļā. Attiecībā uz katru individuālo kategoriju vai portfeli uzrāda konkrētajai parādnieku kategorijai vai portfelim noteikto PD. Visus uzrādītos riska parametrus iegūst no iekšējā reitingu sistēmā izmantotajiem riska parametriem, ko apstiprinājusi attiecīgā kompetentā iestāde. Attiecībā uz datiem, kas atbilst parādnieku kategoriju vai portfeļu apkopojumam (piemēram, “kopējie riska darījumi”), uzrāda riska darījumu svērto vidējo PD, kas noteikta apkopojumā ietverto parādnieku kategorijām vai portfeļiem. Lai aprēķinātu riska darījuma svērto vidējo PD, jāņem vērā visi riska darījumi, tostarp riska darījumi, kuros nav izpildītas saistības. Lai aprēķinātu riska darījumu svērto vidējo PD, svēršanas nolūkos izmanto riska darījuma vērtību, kurā ņemta vērā nefondētā kredītaizsardzība (060. sleja). |
|
020 |
SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM Iestādes 020. slejā uzrāda sākotnējo riska darījuma vērtību (pirms korekcijas pakāpēm). Saskaņā ar KPR 167. panta noteikumiem riska darījumu vērtība kapitāla vērtspapīru riska darījumiem ir uzskaites vērtība, kas atliek pēc specifiskajām kredītriska korekcijām. Riska darījuma vērtība ārpusbilances kapitāla vērtspapīru riska darījumiem ir to nominālvērtība pēc specifiskajām kredītriska korekcijām. Iestādes 020. slejā ietver arī KPR I pielikumā minētos ārpusbilances posteņus, kas iedalīti kapitāla vērtspapīru riska darījumu kategorijā (piemēram, “daļēji apmaksāto akciju un vērtspapīru neapmaksātā daļa”). Iestādes, kas piemēro vienkāršo riska pakāpes pieeju vai PD/LGD pieeju (kā minēts KPR 165. panta 1. punktā), ņem vērā arī KPR 155. panta 2. punktā minētos izlīdzināšanas noteikumus. |
|
030–040 |
KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA GARANTIJAS KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI Neatkarīgi no pieejas, kas izvēlēta riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšanai kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, iestādes var atzīt nefondēto kredītaizsardzību kapitāla vērtspapīru riska darījumiem (KPR 155. panta 2., 3. un 4. punkts). Iestādes, kas piemēro vienkāršo riska pakāpes pieeju vai PD/LGD pieeju, 030. un 040. slejā uzrāda nefondētās kredītaizsardzības summu garantiju (030. sleja) vai kredītu atvasināto instrumentu (040. sleja) veidā, kas atzīta saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 4. nodaļā noteiktajām metodēm. |
|
050 |
KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRM (–) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ Iestādes 050. slejā uzrāda to daļu no sākotnējās riska darījuma vērtības pirms korekcijas pakāpēm, kurai piemēro nefondēto kredītaizsardzību, kas atzīta saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 4. nodaļā noteiktajām metodēm. |
|
060 |
RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA Iestādes, kas piemēro vienkāršo riska pakāpes pieeju vai PD/LGD pieeju, 060. slejā uzrāda riska darījuma vērtību, ņemot vērā aizstāšanas ietekmi, kas izriet no nefondētās kredītaizsardzības (KPR 155. panta 2. un 3. punkts un 167. pants). Atgādinājumam – kapitāla vērtspapīru ārpusbilances riska darījumu gadījumā riska darījuma vērtība ir tā nominālvērtība pēc specifiskajām kredītriska korekcijām (KPR 167. pants). |
|
070 |
RISKA DARĪJUMU SVĒRTIE VIDĒJIE LGD (%) Iestādes, kas piemēro PD/LGD pieeju, CR EQU IRB 2 070. slejā uzrāda riska darījumu svērtos vidējos LGD, kas noteikti apkopojumā iekļautajām parādnieku kategorijām vai portfeļiem; tas pats attiecas uz CR EQU IRB veidnes 020. rindu. Riska darījuma vērtību, kurā ņemta vērā nefondētā kredītaizsardzība, izmanto riska darījumu svērto vidējo LGD aprēķināšanai. Iestādes ņem vērā KPR 165. panta 2. punkta noteikumus. |
|
080 |
RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA Iestādes 080. slejā uzrāda riska darījumu riska svērto vērtību kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, kas aprēķināta saskaņā ar KPR 155. panta noteikumiem. Gadījumos, kad iestādēm, kas piemēro PD/LGD pieeju, nav pietiekamas informācijas, lai lietotu KPR 178. pantā sniegto saistību neizpildes definīciju, riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķinā riska pakāpēm piemēro koeficientu 1,5 (KPR 155. panta 3. punkts). Attiecībā uz riska pakāpes funkcijas ievadparametru M (termiņš) kapitāla vērtspapīru riska darījumiem piemērotais termiņš ir pieci gadi (KPR 165. panta 3. punkts). |
|
090 |
IZZIŅAS POSTENIS: PAREDZAMO ZAUDĒJUMU APMĒRS Iestādes 090. slejā uzrāda kapitāla vērtspapīru riska darījumu paredzamo zaudējumu apmēru, kas aprēķināts saskaņā ar KPR 158. panta 4., 7., 8. un 9. pantu. |
92. Saskaņā ar KPR 155. pantu iestādes dažādiem portfeļiem var piemērot dažādas pieejas (vienkāršo riska pakāpes pieeju, PD/LGD pieeju vai iekšējo modeļu pieeju), ja tās šīs dažādās pieejas izmanto iekšēji. Iestādes CR EQU IRB 1 veidnē uzrāda arī riska darījumu riska svērtās vērtības tiem kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, kas piesaista fiksētas riska pakāpes procedūru (bet kam netiek skaidri piemērota vienkāršā riska pakāpes pieeja vai kredītriska standartizētās pieejas (pagaidu vai pastāvīga) daļēja izmantošana).
|
Rindas |
|
|
CR EQU IRB 1 – 020. rinda, |
PD/LGD PIEEJA: KOPĀ Iestādes, kas piemēro PD/LGD pieeju (KPR 155. panta 3. punkts), pieprasīto informāciju uzrāda CR EQU IRB 1 veidnes 020. rindā. |
|
CR EQU IRB 1; 050.–090. rinda |
VIENKĀRŠĀ RISKA PAKĀPES PIEEJA: KOPĀ KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA PAKĀPĒM SASKAŅĀ AR VIENKĀRŠO RISKA PAKĀPES PIEEJU Iestādes, kas piemēro vienkāršo riska pakāpes pieeju (KPR 155. panta 2. punkts), pieprasīto informāciju uzrāda 050.–090. rindā atbilstoši pamatā esošo riska darījumu iezīmēm. |
|
CR EQU IRB 1; 100. rinda |
IEKŠĒJO MODEĻU PIEEJA Iestādes, kas piemēro iekšējo modeļu pieeju (KPR 155. panta 4. punkts), prasīto informāciju uzrāda 100. rindā. |
|
CR EQU IRB 1; 110. rinda |
KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRU RISKA DARĪJUMI, KAM PIEMĒRO RISKA PAKĀPES Iestādes, kas piemēro IRB pieeju, uzrāda riska darījumu riska svērtās vērtības tiem kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, kas piesaista fiksētas riska pakāpes procedūru (bet kam netiek skaidri piemērota vienkāršā riska pakāpes pieeja vai kredītriska standartizētās pieejas (pagaidu vai pastāvīga) daļēja izmantošana). Piemēram, — tādu riska darījumu riska svērto vērtību kapitāla vērtspapīru pozīcijām finanšu sektora sabiedrībās, kam piemēro KPR 48. panta 4. punkta procedūru, kā arī — kapitāla vērtspapīru pozīcijas, kurām saskaņā ar KPR 370. panta 471. punktu piemērota riska pakāpe 2 % apmērā, uzrāda 110. rindā. |
|
CR EQU IRB 2 |
KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA PARĀDNIEKU KATEGORIJĀM SASKAŅĀ AR PD/LGD PIEEJU Iestādes, kas piemēro PD/LGD pieeju (KPR 155. panta 3. punkts) pieprasīto informāciju uzrāda CR EQU IRB 2 veidnē. Ja iestādes, kas izmanto PD/LGD pieeju, piemēro unikālu reitingu sistēmu vai var sniegt pārskatu saskaņā ar iekšēju paraugskalu, tās CR EQU IRB 2 uzrāda reitinga kategorijas vai portfeļus, kas saistīti ar šo unikālo reitingu sistēmu/paraugskalu. Visos citos gadījumos dažādās reitingu sistēmas apvieno un sakārto saskaņā ar šādiem kritērijiem: dažādu reitingu sistēmu parādnieku kategorijas vai portfeļus apvieno un sakārto no zemākās katrai parādnieku kategorijai vai portfelim noteiktās PD uz augstāko. |
3.6. C 11.00 – NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKS (CR SETT)
3.6.1. Vispārīgas piezīmes
93. Šajā veidnē pieprasīta informācija gan par tirdzniecības, gan netirdzniecības portfeļa darījumiem, kuros pēc attiecīgā piegādes datuma nav nokārtoti norēķini, un to attiecīgajām pašu kapitāla prasībām saistībā ar norēķinu risku saskaņā ar KPR 92. panta 3. punkta c) apakšpunkta ii) punktu un 378. pantu.
94. Iestādes CR SETT veidnē uzrāda informāciju par norēķinu/piegādes risku saistībā ar parāda instrumentiem, kapitāla vērtspapīriem, ārvalstu valūtām un precēm, kas turēti to tirdzniecības vai netirdzniecības portfelī.
95. Saskaņā ar KPR 378. pantu repo darījumi, vērtspapīru vai preču aizdevumu darījumi un vērtspapīru vai preču aizņēmumu darījumi saistībā ar parāda instrumentiem, kapitāla vērtspapīriem, ārvalstu valūtām un precēm nav pakļauti norēķinu/piegādes riskam. Jāņem vērā, ka atvasinātajiem instrumentiem un ilgstošu norēķinu darījumiem, kuros pēc attiecīgā piegādes datuma nav nokārtoti norēķini, tomēr piemēro pašu kapitāla prasības attiecībā uz norēķinu/piegādes risku, kā noteikts KPR 378. pantā.
96. Attiecībā uz darījumiem, kuros pēc attiecīgā piegādes datuma nav nokārtoti norēķini, iestādes aprēķina cenas atšķirību, kurai tās pakļautas. Tā ir atšķirība starp konkrētā parāda instrumenta, kapitāla vērtspapīra, ārvalstu valūtas vai preces līgto norēķinu cenu un tās pašreizējo tirgus vērtību, ja atšķirība varētu iestādei radīt zaudējumu.
97. Iestādes šo starpību reizina ar attiecīgu KPR 378. panta 1. tabulā norādīto pakāpi, lai noteiktu attiecīgās pašu kapitāla prasības.
98. Saskaņā ar 92. panta 4. punkta b) apakšpunktu pašu kapitāla prasības attiecībā uz norēķinu/piegādes risku reizina ar 12,5, lai aprēķinātu riska darījuma vērtību.
99. Jāņem vērā, ka pašu kapitāla prasības attiecībā uz neapmaksātām piegādēm, kā noteikts KPR 379. pantā, neietilpst CR SETT veidnes tvērumā; par tām sniedz pārskatu kredītriska veidnēs (CR SA, CR IRB).
3.6.2. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
|
Slejas |
|
|
010 |
DARĪJUMI, KUROS NAV NOKĀRTOTI NORĒĶINI UN KURI NOVĒRTĒTI NORĒĶINU CENĀ Saskaņā ar KPR 378. pantu iestādes šajā 010. slejā uzrāda darījumus, kuros pēc attiecīgā piegādes datuma nav nokārtoti norēķini un kuri novērtēti attiecīgajās līgtajās norēķinu cenās. Visus darījumus, kuros nav nokārtoti norēķini, uzrāda šajā 010. slejā neatkarīgi no tā, vai pēc attiecīgā norēķinu datuma tie ir ar peļņu vai zaudējumiem. |
|
020 |
DARĪJUMU, KUROS NAV NOKĀRTOTI NORĒĶINI, RADĪTIE CENAS ATŠĶIRĪBAS RISKA DARĪJUMI Saskaņā ar KPR 378. pantu iestādes 020. slejā uzrāda cenas atšķirību starp konkrētā parāda instrumenta, kapitāla vērtspapīra, ārvalstu valūtas vai preces līgto norēķinu cenu un tās pašreizējo tirgus vērtību, ja šāda atšķirība varētu iestādei radīt zaudējumu. Šajā 020. slejā norāda tikai darījumus, kuros nav nokārtoti norēķini un kuri pēc attiecīgās norēķinu dienas ir ar zaudējumiem. |
|
030 |
PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS Iestādes 030. slejā uzrāda pašu kapitāla prasības, kas aprēķinātas saskaņā ar KPR 378. pantu. |
|
040 |
KOPĒJĀ NORĒĶINU RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA Saskaņā ar KPR 92. panta 4. punkta b) apakšpunktu iestādes 030. slejā uzrādītās pašu kapitāla prasības reizina ar 12,5, lai iegūtu norēķinu riska darījuma vērtību. |
|
Rindas |
|
|
010 |
Kopējie netirdzniecības portfelī esošie darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini Iestādes 010. rindā uzrāda apkopoto informāciju saistībā ar netirdzniecības portfeļa pozīciju norēķinu/piegādes risku (saskaņā ar KPR 92. panta 3. punkta c) apakšpunkta ii) punktu un 378. pantu). Iestādes 010./010. uzrāda to darījumu kopsummu, kuros pēc piegādes datuma nav nokārtoti norēķini un kuri novērtēti attiecīgajās līgtajās norēķinu cenās. Iestādes 010./020. uzrāda apkopoto informāciju par darījumu, kuros nav nokārtoti norēķini un kuri ir ar zaudējumiem, radītajiem cenas atšķirības riska darījumiem. Iestādes 010./030. uzrāda apkopotās pašu kapitāla prasības, kas iegūtas summējot darījumu, kuros nav nokārtoti norēķini, pašu kapitāla prasības, reizinot 020. slejā uzrādīto “cenas atšķirību” ar atbilstīgo pakāpi, kuras pamatā ir darba dienu skaits pēc attiecīgās norēķinu dienas (KPR 1. panta 378. tabulā minētās kategorijas). |
|
020–060 |
Darījumi, kuros nav nokārti norēķini līdz 4 dienām (pakāpe 0 %) Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini no 5 līdz 15 dienām (pakāpe 8 %) Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini no 16 līdz 30 dienām (pakāpe 50 %) Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini no 31 līdz 45 dienām (pakāpe 75 %) Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini 46 vai vairāk dienas (pakāpe 100 %) Iestādes uzrāda informāciju saistībā ar norēķinu/piegādes risku attiecībā uz netirdzniecības portfeļa pozīcijām saskaņā ar KPR 378. panta 1. tabulas 020.–060. rindā minētajām kategorijām. Pašu kapitāla prasības norēķinu/piegādes riskam nav jāaprēķina attiecībā uz darījumiem, kuros mazāk kā piecu darba dienu laikā pēc attiecīgās norēķinu dienas nav nokārtoti norēķini. |
|
070 |
Kopējie tirdzniecības portfelī esošie darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini Iestādes 070. rindā uzrāda apkopoto informāciju saistībā ar tirdzniecības portfeļa pozīciju norēķinu/piegādes risku (saskaņā ar KPR 92. panta 3. punkta c) apakšpunkta ii) punktu un 378. pantu). Iestādes 070./010. uzrāda to darījumu kopsummu, kuros pēc piegādes datuma nav nokārtoti norēķini un kuri novērtēti attiecīgajās līgtajās norēķinu cenās. Iestādes 070./020. uzrāda apkopoto informāciju par darījumu, kuros nav nokārtoti norēķini un kuri ir ar zaudējumiem, radītajiem cenas atšķirības riska darījumiem. Iestādes 070./030. uzrāda kopējās pašu kapitāla prasības, kas iegūtas summējot darījumu, kuros nav nokārtoti norēķini, pašu kapitāla prasības, reizinot 020. slejā uzrādīto “cenas atšķirību” ar atbilstīgo pakāpi, kuras pamatā ir darba dienu skaits pēc attiecīgās norēķinu dienas (KPR 1. panta 378. tabulā minētās kategorijas). |
|
080–120 |
Darījumi, kuros nav nokārti norēķini līdz 4 dienām (pakāpe 0 %) Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini no 5 līdz 15 dienām (pakāpe 8 %) Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini no 16 līdz 30 dienām (pakāpe 50 %) Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini no 31 līdz 45 dienām (pakāpe 75 %) Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini 46 vai vairāk dienas (pakāpe 100 %) Iestādes uzrāda informāciju saistībā ar norēķinu/piegādes risku attiecībā uz tirdzniecības portfeļa pozīcijām saskaņā ar KPR 378. panta 1. tabulas 080.–120. rindā minētajām kategorijām. Pašu kapitāla prasības norēķinu/piegādes riskam nav jāaprēķina attiecībā uz darījumiem, kuros mazāk kā piecu darba dienu laikā pēc attiecīgās norēķinu dienas nav nokārtoti norēķini. |
3.7. C 12.00 – KREDĪTRISKS: VĒRTSPAPĪROŠANA – STANDARTIZĒTĀ PIEEJA PAŠU KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR SA)
3.7.1. Vispārīgas piezīmes
100. Šajā veidnē pieprasīta informācija par visu vērtspapīrošanu, kurā atzīta būtiska riska pārvešana un kurā pārskatu sniedzošā iestāde ir iesaistīta vērtspapīrošanā, kurai piemēro standartizētās pieejas procedūru. Uzrādāmā informācija ir atkarīga no iestādes statusa attiecībā uz vērtspapīrošanu. Iniciatoriem, sponsoriem un ieguldītājiem piemēro īpašus pārskatu sniegšanas posteņus.
101. CR SEC SA veidnē apkopo informāciju gan par tradicionālo, gan par sintētisko vērtspapīrošanu, kas iekļauta banku portfelī, kā noteikts attiecīgi KPR 242. panta 10. un 11. punktā.
3.7.2. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
|
Slejas |
|
|
010 |
KOPĒJĀ INICIĒTO VĒRTSPAPĪROŠANAS RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA Iniciatoriestādēm pārskata sniegšanas datumā jāuzrāda visu vērtspapīrošanas darījumā iniciēto pašreizējo vērtspapīrošanas riska darījumu nesamaksāto summu neatkarīgi no tā, kas ir pozīciju turētājs. Līdz ar to uzrāda gan bilances vērtspapīrošanas riska darījumus (piemēram, obligācijas, subordinētos aizdevumus), gan ārpusbilances riska darījumus un atvasinātos instrumentus (piemēram, subordinēto kredītu līnijas, likviditātes līgumus, procentu likmju mijmaiņas darījumus, kredītriska mijmaiņas darījumus utt.), kas iniciēti vērtspapīrošanas darījumos. Tradicionālās vērtspapīrošanas gadījumā, ja iniciators netur nekādas pozīcijas, tad iniciatoram minētā vērtspapīrošana nav jāņem vērā, sniedzot pārskatu CR SEC SA vai CR SEC IRB veidnēs. Šajā nolūkā iniciatora turētās vērtspapīrošanas pozīcijas ietver priekšlaicīgas amortizācijas uzkrājumus atjaunojamu riska darījumu, kas noteikti KPR 242. panta 12. punktā, vērtspapīrošanai. |
|
020–040 |
SINTĒTISKĀ VĒRTSPAPĪROŠANA: VĒRTSPAPĪROTU RISKA DARĪJUMU KREDĪTAIZSARDZĪBA Saskaņā ar KPR 249. un 250. panta noteikumiem attiecībā uz vērtspapīroto riska darījumu kredītaizsardzību uzskata, ka nepastāv termiņu nesakritības. |
|
020 |
(-) FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA (CVA ) Detalizēta procedūra attiecībā uz to, kā aprēķināt nodrošinājuma vērtību, kurai piemērota svārstīguma korekcija (CVA ) un kuru paredzēts uzrādīt šajā slejā, ir noteikta KPR 223. panta 2. punktā. |
|
030 |
(–) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ: NEFONDĒTĀS KREDĪTAIZSARDZĪBAS KORIĢĒTĀS VĒRTĪBAS (G*) Ņemot vērā vispārējo noteikumu par “ienākošajām naudas plūsmām” un “izejošajām naudas plūsmām”, šajā slejā uzrādītās vērtības norāda kā “ienākošās naudas plūsmas” attiecīgajā kredītriska veidnē (CR SA vai CR IRB) un riska darījumu kategorijā, kas attiecas uz aizsardzības devēju (t. i., trešo personu, uz kuru ar nefondēto kredītaizsardzību tiek pārvests laidiens). Aprēķina procedūra kredītaizsardzības nominālvērtībai, kurai piemērota korekcija saistībā ar “ārvalstu valūtas risku” (G*), ir noteikta KPR 233. panta 3. punktā. |
|
040 |
KREDĪTAIZSARDZĪBAS SAGLABĀTĀ VAI ATPIRKTĀ NOSACĪTĀ SUMMA Visus laidienus, kas ir saglabāti vai atpirkti, piemēram, paturētas pirmās kārtas zaudējumu pozīcijas, uzrāda to nominālajā summā. Aprēķinot kredītaizsardzības saglabāto vai atpirkto summu, neņem vērā uzraudzības iestādes diskontu ietekmi uz kredītaizsardzību. |
|
050 |
VĒRTSPAPĪROŠANAS POZĪCIJAS: SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM Pārskatu sniedzošās iestādes turētās vērtspapīrošanas pozīcijas, kas aprēķinātas saskaņā ar KPR 246. panta 1. punkta a), c) un e) apakšpunktu un 2. punktu, nepiemērojot kredīta korekcijas pakāpes un jebkādas kredītriska korekcijas un uzkrājumus. Savstarpējo prasījumu ieskaits ir būtisks tikai attiecībā uz vienai un tai pašai SSPE sniegtiem vairākiem atvasināto instrumentu līgumiem, uz kuriem attiecas atbilstošs savstarpējo prasījumu ieskaita līgums. Vērtības korekcijas un uzkrājumi, kas jānorāda šajā slejā, attiecas tikai uz vērtspapīrošanas pozīcijām. Vērtspapīrošanas pozīciju vērtības korekcijas neņem vērā. Priekšlaicīgas amortizācijas noteikumu gadījumā iestādei ir jānorāda “iniciatora līdzdalības daļas” summa, kā definēts KPR 256. panta 2. punktā. Sintētiskās vērtspapīrošanas gadījumā pozīcijas, ko iniciators tur bilances posteņu un/vai ieguldītāja līdzdalības daļas veidā (priekšlaicīga amortizācija), ir 010.–040. slejas apkopojuma rezultāts. |
|
060 |
(–) VĒRTĪBAS KOREKCIJAS UN UZKRĀJUMI Tādas vērtības korekcijas un tādi uzkrājumi (KPR 159. pants) saistībā ar kredītzaudējumiem, kas veikti saskaņā ar pārskatu sniedzošajai sabiedrībai piemēroto grāmatvedības regulējumu. Vērtības korekcijas ietver jebkuru summu, kas attiecībā uz finanšu aktīvu kredītzaudējumiem atzīta peļņā vai zaudējumos, kopš to sākotnējās atzīšanas bilancē (ieskaitot zaudējumus saistībā ar pēc patiesās vērtības novērtētu finanšu aktīvu kredītrisku, ko neatskaita no riska darījuma vērtības), plus diskontus riska darījumiem, kuri nopirkti, kad nav izpildītas to saistības saskaņā ar KPR 166. panta 1. punktu. Uzkrājumi ietver kredītzaudējumu uzkrātās summas ārpusbilances posteņos. |
|
070 |
RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA BEZ VĒRTĪBAS KOREKCIJĀM UN UZKRĀJUMIEM Vērtspapīrošanas pozīcijas saskaņā ar KPR 246. panta 1. un 2. punktu, nepiemērojot korekcijas pakāpes. Šī informācija ir saistīta ar CR SA kopējās veidnes 040. sleju. |
|
080–110 |
KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU KPR 4. panta 57. punkts un Trešās daļas II sadaļas 4. nodaļa. Šajā sleju blokā apkopo informāciju par kredītriska mazināšanas metodēm, kas samazina riska darījuma vai riska darījumu kredītrisku, aizstājot riska darījumus (kā turpmāk norādīts attiecībā uz ienākošajām un izejošajām naudas plūsmām). Sk. CR SA norādes (Pārskatu sniegšana par KRM metodēm ar aizstāšanas ietekmi). |
|
080 |
(-) NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA: KORIĢĒTĀS VĒRTĪBAS (GA ) Nefondētā kredītaizsardzība definēta KPR 4. panta 59. punktā un reglamentēta 235. pantā. Sk. CR SA norādes (Pārskatu sniegšana par KRM metodēm ar aizstāšanas ietekmi). |
|
090 |
(-) FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA Fondētā kredītaizsardzība definēta KPR 4. panta 58. punktā un reglamentēta 195., 197. un 200. pantā. Ar kredītrisku saistītās parādzīmes un bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaitu saskaņā ar KPR 218.–236. pantu pielīdzina naudas nodrošinājumam. Sk. CR SA norādes (Pārskatu sniegšana par KRM metodēm ar aizstāšanas ietekmi). |
|
100–110 |
RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRM Uzrāda arī vienās un tajās pašās riska darījumu kategorijās – un attiecīgā gadījumā parādnieku kategorijās – ienākošās un izejošās naudas plūsmas. |
|
100 |
(–) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ 222. panta 3. punkts un 235. panta 1. un 2. punkts Izejošās naudas plūsmas atbilst “Riska darījuma vērtības bez vērtības korekcijām un uzkrājumiem” segtajai daļai, ko atskaita no parādnieka riska darījumu kategorijas – un attiecīgā gadījumā no riska pakāpes vai parādnieka kategorijas –, un pēc tam iedala aizsardzības devēja riska darījumu kategorijā – un attiecīgā gadījumā riska pakāpē vai parādnieka kategorijā. Šo summu uzskata par aizsardzības devēja riska darījumu kategorijā – un attiecīgā gadījumā riska pakāpēs vai parādnieku kategorijās – ienākošo naudas plūsmu. Šī informācija ir saistīta ar CR SA kopējās veidnes 090. sleju [(-) Izejošās naudas plūsmas kopā]. |
|
110 |
IENĀKOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ Ja izmanto finanšu nodrošinājuma vienkāršo metodi, vērtspapīrošanas pozīcijas, kas ir parāda vērtspapīri un atbilstošs finanšu nodrošinājums saskaņā ar KPR 197. panta 1. punktu, šajā slejā uzrāda kā ienākošās naudas plūsmas. Šī informācija ir saistīta ar CR SA kopējās veidnes 100. sleju [(-) Ienākošās naudas plūsmas kopā]. |
|
120 |
NETO RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PĒC KRM AIZSTĀŠANAS IETEKMES, PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM Attiecīgajā riska pakāpē un riska darījumu kategorijā iedalītais riska darījums pēc tam, kad ņemtas vērā ienākošās un izejošās naudas plūsmas saistībā ar “Kredītriska mazināšanas (KRM) metodēm ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu”. Šī informācija ir saistīta ar CR SA kopējās veidnes 110. sleju. |
|
130 |
(-) KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS METODES, KAS IETEKMĒ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBU: FONDĒTĀS KREDĪTAIZSARDZĪBAS FINANŠU NODROŠINĀJUMA PAPLAŠINĀTĀS METODES KORIĢĒTĀ VĒRTĪBA (CVAM ) Šajā postenī ietvertas arī ar kredītrisku saistītās parādzīmes (KPR 218. pants). Šī informācija ir saistīta ar CR SA kopējās veidnes 120. un 130. sleju. |
|
140 |
PILNĪBĀ KORIĢĒTĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA (E*) Vērtspapīrošanas pozīcijas saskaņā ar KPR 246. pantu, tāpēc – nepiemērojot KPR 246. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteiktās korekcijas pakāpes. Šī informācija ir saistīta ar CR SA kopējās veidnes 150. sleju. |
|
150–180 |
ĀRPUSBILANCES POSTEŅU PILNĪBĀ KORIĢĒTĀS RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBAS (E*) SADALĪJUMS SASKAŅĀ AR KOREKCIJAS PAKĀPĒM KPR 246. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzēts, ka ārpusbilances vērtspapīrošanas pozīcijas riska darījuma vērtība ir tās nominālvērtība, reizināta ar korekcijas pakāpi. Šī korekcijas pakāpe ir 100 %, ja vien KPR nav noteikts citādi. Sk. CR SA kopējās veidnes 160.–190. sleju. Pārskatu sniegšanas nolūkā pilnībā koriģētās riska darījumu vērtības (E*) uzrāda saskaņā ar šādiem četriem savstarpēji izslēdzošiem korekcijas pakāpju intervāliem: 0 %,]0 %, 20 %],]20 %, 50 %] un]50 %, 100 %]. |
|
190 |
RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA Vērtspapīrošanas pozīcijas saskaņā ar KPR 246. pantu. Šī informācija ir saistīta ar CR SA kopējās veidnes 200. sleju. |
|
200 |
(-) RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA, KAS ATSKAITĪTA NO PAŠU KAPITĀLA KPR 258. pantā paredzēts, ka attiecībā uz vērtspapīrošanas pozīcijām, kurām piemēro 1 250 % riska pakāpi, iestādes var kā alternatīvu pozīcijas iekļaušanai riska darījumu riska svērto vērtību aprēķinos atskaitīt no pašu kapitāla šīs pozīcijas riska darījuma vērtību. |
|
210 |
RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA, KAM PIEMĒRO RISKA PAKĀPES Riska darījuma vērtība mīnus no pašu kapitāla atskaitītā riska darījuma vērtība. |
|
220–320 |
RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBAS, KAM PIEMĒRO RISKA PAKĀPES, SADALĪJUMS ATKARĪBĀ NO RISKA PAKĀPĒM |
|
220–260 |
AR REITINGU Pozīcijas ar reitingu definētas KPR 242. panta 8. punktā. Riska darījumu vērtības, kam piemēro riska pakāpes, sadala atkarībā no kredītkvalitātes pakāpēm (KKP), kā attiecībā uz SP paredzēts KPR 251. pantā (1. tabulā). |
|
270 |
1 250 % (BEZ REITINGA) Pozīcijas bez reitinga definētas KPR 242. panta 7. punktā. |
|
280 |
CAURSKATĀMĪBAS PIEEJA KPR 253., 254. pants un 256. panta 5. punkts Caurskatīšanas slejās ietver visus riska darījumu bez reitinga gadījumus, kuros riska pakāpi iegūst no pamatā esošā riska darījumu portfeļa (portfeļa vidējā riska pakāpe, portfeļa augstākā riska pakāpe vai koncentrācijas koeficienta izmantošana). |
|
290 |
CAURSKATĪŠANA – NO KĀ: OTRĀS KĀRTAS ZAUDĒJUMI UZ AKTĪVIEM BALSTĪTO KOMERCIĀLO VĒRTSPAPĪRU (ABKV) PROGRAMMĀ Riska darījuma vērtība, kam piemēro vērtspapīrošanas pozīciju procedūru otrās kārtas zaudējumu laidienā vai labākā laidienā ABKV programmā, kas noteikta KPR 254. pantā. Uz aktīviem balstītā komerciālo vērtspapīru (ABKV) programma definēta KPR 242. panta 9. punktā. |
|
300 |
CAURSKATĪŠANA – NO KĀ: VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%) Norāda riska darījuma vērtības svērto vidējo riska pakāpi. |
|
310 |
IEKŠĒJĀ NOVĒRTĒJUMA PIEEJA (INP) KPR 109. panta 1. punkts un 259. panta 3. punkts Vērtspapīrošanas pozīciju riska darījuma vērtība saskaņā ar iekšējā novērtējuma pieeju. |
|
320 |
INP: VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%) Norāda riska darījuma vērtības svērto vidējo riska pakāpi. |
|
330 |
RISKA DARĪJUMA RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA Kopējo riska darījuma riska svērto vērtību aprēķina saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļas 3. iedaļu – pirms korekcijām saistībā ar termiņu nesakritību vai uzticamības pārbaudes noteikumu pārkāpumiem, un izslēdzot jebkādu riska darījuma riska svērto vērtību, kas atbilst riska darījumiem, kuri ar izejošām naudas plūsmām pārdalīti citā veidnē. |
|
340 |
NO KĀ: SINTĒTISKĀ VĒRTSPAPĪROŠANA Sintētiskās vērtspapīrošanas gadījumā šajā slejā uzrādāmajā vērtībā neņem vērā nekādu termiņu nesakritību. |
|
350 |
KOPĒJĀ IETEKME (KOREKCIJA) SAISTĪBĀ AR UZTICAMĪBAS PĀRBAUDES NOTEIKUMU PĀRKĀPŠANU KPR 14. panta 2. punktā, 406. panta 2. punktā un 407. pantā paredzēts, ka gadījumos, kad iestāde nepilda konkrētas KPR 405., 406. vai 409. pantā noteiktās prasības, dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes piemēro samērīgu papildu riska pakāpi ne mazāk kā 250 % apmērā no riska pakāpes (maksimālā vērtība – 1 250 %), ko piemēro attiecīgajām vērtspapīrošanas pozīcijām saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļas 3. iedaļu. Šādu papildu riska pakāpi var piemērot ne tikai ieguldītājām iestādēm, bet arī iniciatoriem, sponsoriem un sākotnējiem aizdevējiem. |
|
360 |
RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀS VĒRTĪBAS KOREKCIJAS TERMIŅU NESAKRITĪBAS DĒĻ Ja uzrādāmā vērtība ir vienāda ar nulli, attiecībā uz termiņu nesakritību sintētiskajā vērtspapīrošanā iekļauj RW*- RW(SP), kā noteikts KPR 250. pantā, izņemot tādu laidienu gadījumā, kam piemēro riska pakāpi 1 250 %. Jāņem vērā, ka RW(SP) ietver ne tikai 330. slejā uzrādītās riska darījumu riska svērtās vērtības, bet arī riska darījumu riska svērtās vērtības, kas atbilst riska darījumiem, kuri ar izejošām naudas plūsmām pārdalīti citās veidnēs. |
|
370–380 |
KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA: PIRMS MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS/PĒC MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS Kopējā riska darījumu riska svērtā vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļas 3. iedaļu, pirms (370. sleja)/pēc (380. sleja) KPR 252. pantā (tādu posteņu vērtspapīrošana, attiecībā uz kuriem šobrīd netiek pildītas saistības vai kuri saistīti ar īpaši augstu risku) vai KPR 256. panta 4. punktā (papildu pašu kapitāla prasības tādu atjaunojamu riska darījumu vērtspapīrošanai, kuriem piemēro priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumu) noteikto ierobežojumu piemērošanas. |
|
390 |
IZZIŅAS POSTENIS: RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA, KAS ATBILST IZEJOŠAJĀM NAUDAS PLŪSMĀM NO SP VĒRTSPAPĪROŠANAS DARĪJUMIEM UZ CITĀM RISKA DARĪJUMU KATEGORIJĀM Riska darījumu riska svērtā vērtība, kas izriet no riska darījumiem, kuri pārdalīti riska mazināšanas līdzekļu sniedzējam un tādēļ aprēķināti attiecīgajā veidnē, un kuri ņemti vērā vērtspapīrošanas pozīciju maksimālās robežvērtības aprēķinā. |
102. CR SEC SA veidne ir sadalīta trīs galvenajos rindu blokos, kuros apkopo datus par iniciētiem/sponsorētiem/saglabātiem vai nopirktiem riska darījumiem, sadalot tos pa iniciatoru, ieguldītāju un sponsoru kategorijām. Katrā no tiem informācija ir sadalīta pa bilances un ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem, kā arī vērtspapīrošanas un atkārtotās vērtspapīrošanas darījumiem.
103. Pozīcijas, kurām piemēro uz reitingiem balstīto metodi, un pozīcijas bez reitinga (riska darījumi pārskata sniegšanas datumā) arī ir sadalītas atkarībā no sākuma brīdī piemērotajām kredītkvalitātes pakāpēm (pēdējais rindu bloks). Šo informāciju uzrāda iniciatori, sponsori, kā arī ieguldītāji.
|
Rindas |
|
|
010 |
KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI Kopējie riska darījumi attiecas uz nenokārtotu vērtspapīrošanas darījumu kopsummu. Šajā rindā sniedz kopsavilkumu par informāciju, ko iniciatori, sponsori un ieguldītāji uzrādījuši turpmākajās rindās. |
|
020 |
NO KĀ: ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA Nenokārtotu atkārtotu vērtspapīrošans darījumu kopsumma saskaņā ar KPR 4. panta 1. punkta 63. un 64. apakšpunkta definīcijām. |
|
030 |
INICIATORS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI Šajā rindā sniedz kopsavilkuma informāciju par to vērtspapīrošanas pozīciju bilances un ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem, un priekšlaicīgu amortizāciju, attiecībā uz kurām iestādei ir iniciatora loma, kā noteikts KPR 4. panta 1. punkta 13. apakšpunktā. |
|
040–060 |
BILANCES POSTEŅI KPR 246. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteikts, ka tām iestādēm, kas riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina saskaņā ar standartizēto pieeju, bilances vērtspapīrošanas pozīcijas riska darījuma vērtība ir tās uzskaites vērtība pēc specifisko kredītriska korekciju piemērošanas. Bilances posteņi ir sadalīti pa vērtspapīrošanas (050. rinda) un atkārtotas vērtspapīrošanas (060. rinda) darījumiem. |
|
070–090 |
ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI Šajās rindās apkopo informāciju par ārpusbilances posteņiem un atvasināto instrumentu vērtspapīrošanas pozīcijām, kam vērtspapīrošanas ietvaros piemēro korekcijas pakāpi. Ārpusbilances vērtspapīrošanas pozīcijas riska darījuma vērtība ir tās nominālvērtība, no kuras atņemta minētās vērtspapīrošanas pozīcijas jebkādas specifiskās kredītriska korekcijas un kura reizināta ar 100 % korekcijas pakāpi, ja vien nav norādīts citādi. Riska darījuma vērtību KPR II pielikumā norādīto atvasināto instrumentu darījuma partnera kredītriskam nosaka saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļu. Likviditātes iespējām, kredītiespējām un parādus apkalpojošās sabiedrības naudas avansiem iestādes norāda neizmantoto summu. Procentu likmju un valūtas mijmaiņas darījumiem tās norāda riska darījuma vērtību (saskaņā ar KPR 246. panta 1. punktu), kā noteikts CR SA kopējā veidnē. Ārpusbilances posteņi un atvasinātie instrumenti ir sadalīti pa vērtspapīrošanas (080. rinda) un atkārtotas vērtspapīrošanas (090. rinda) darījumiem kā norādīts KPR 251. panta 1. tabulā. |
|
100 |
PRIEKŠLAICĪGA AMORTIZĀCIJA Šī rinda attiecas tikai uz iniciatoriem ar tādu atjaunojamu riska darījumu vērtspapīrošanu, kuriem piemēro priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumu, kā minēts KPR 242. panta 13. un 14. punktā. |
|
110 |
IEGULDĪTĀJS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI Šajā rindā sniedz kopsavilkuma informāciju par to vērtspapīrošanas pozīciju bilances un ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem, un priekšlaicīgu amortizāciju, attiecībā uz kurām iestādei ir ieguldītāja loma. Ieguldītājs KPR nav skaidri definēts. Tāpēc šajā kontekstā tas jāsaprot kā iestāde, kas vērtspapīrošanas darījumā tur vērtspapīrošanas pozīciju un kas nav šā darījuma iniciators vai sponsors. |
|
120–140 |
BILANCES POSTEŅI Šeit attiecībā uz vērtspapīrošanu un atkārtotu vērtspapīrošanu piemēro tos pašus klasifikācijas kritērijus kā iniciatoriem attiecībā uz bilances posteņiem. |
|
150–170 |
ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI Šeit attiecībā uz vērtspapīrošanu un atkārtotu vērtspapīrošanu piemēro tos pašus klasifikācijas kritērijus kā iniciatoriem attiecībā uz ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem. |
|
180 |
SPONSORS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI Šajā rindā sniedz kopsavilkuma informāciju par to vērtspapīrošanas pozīciju bilances un ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem, attiecībā uz kurām iestādei ir sponsora loma, kā noteikts KPR 4. panta 14. punktā. Ja sponsors vērtspapīro arī savus pašu aktīvus, tas iniciatora rindās norāda informāciju par saviem pašu vērtspapīrotajiem aktīviem. |
|
190–210 |
BILANCES POSTEŅI Šeit attiecībā uz vērtspapīrošanu un atkārtotu vērtspapīrošanu piemēro tos pašus klasifikācijas kritērijus kā iniciatoriem attiecībā uz bilances posteņiem. |
|
220–240 |
ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI Šeit attiecībā uz vērtspapīrošanu un atkārtotu vērtspapīrošanu piemēro tos pašus klasifikācijas kritērijus kā iniciatoriem attiecībā uz ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem. |
|
250–290 |
NESAMAKSĀTO POZĪCIJU SADALĪJUMS ATBILSTĪGI KKP SĀKUMA BRĪDĪ Šajās rindās apkopo informāciju par nesamaksātajām pozīcijām, kurām piemēro uz reitingiem balstīto metodi, un pozīcijām bez reitinga (pārskata sniegšanas datumā) atbilstīgi kredītkvalitātes pakāpēm (kas SP paredzētas KPR 251. panta 1. tabulā), kas piemērotas iniciēšanas datumā (sākuma brīdī). Ja šādas informācijas nav, uzrāda visagrāk pieejamos KKP ekvivalenta datus. Šīs rindas uzrāda tikai par 190., 210. līdz 270. sleju un 330. līdz 340. sleju. |
3.8. C 13.00 KREDĪTRISKS – VĒRTSPAPĪROŠANA: UZ IEKŠĒJIEM REITINGIEM BALSTĪTĀ PIEEJA PAŠU KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR SEC IRB)
3.8.1. Vispārīgas piezīmes
104. Šajā veidnē pieprasīta informācija par visu vērtspapīrošanu, kurā atzīta būtiska riska pārvešana un kurā pārskatu sniedzošā iestāde ir iesaistīta vērtspapīrošanā, kurai piemēro uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju.
105. Uzrādāmā informācija ir atkarīga no iestādes statusa attiecībā uz vērtspapīrošanu. Iniciatoriem, sponsoriem un ieguldītājiem piemēro īpašus pārskatu sniegšanas posteņus.
106. CR SEC IRB veidnei ir tāds pats tvērums kā CR SEC SA veidnei; tajā apkopo informāciju gan par tradicionālo, gan par sintētisko vērtspapīrošanu bankas portfelī.
3.8.2. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
|
Slejas |
|
|
010 |
KOPĒJĀ INICIĒTO VĒRTSPAPĪROŠANAS RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA Attiecībā uz kopējo bilances posteņu rindu šajā slejā uzrādāmā vērtība atbilst vērtspapīrošanas riska darījumu nesamaksātajai summai pārskata sniegšanas datumā. Sk. CR SEC SA 010. sleju. |
|
020–040 |
SINTĒTISKĀ VĒRTSPAPĪROŠANA: VĒRTSPAPĪROTU RISKA DARĪJUMU KREDĪTAIZSARDZĪBA KPR 249. un 250. pants Termiņu nesakritību neņem vērā vērtspapīrošanas shēmā iesaistīto kredītriska mazināšanas metožu koriģētajā vērtībā. |
|
020 |
(-) FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA (CVA ) Detalizēta procedūra attiecībā uz to, kā aprēķināt nodrošinājuma vērtību, kurai piemērota svārstīguma korekcija (CVA ) un kuru paredzēts uzrādīt šajā slejā, ir noteikta KPR 223. panta 2. punktā. |
|
030 |
(–) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ: NEFONDĒTĀS KREDĪTAIZSARDZĪBAS KORIĢĒTĀS VĒRTĪBAS (G*) Ņemot vērā vispārējo noteikumu par “ienākošajām naudas plūsmām” un “izejošajām naudas plūsmām”, CR SEC IRB veidnes 030. slejā uzrādītās vērtības norāda kā “ienākošās naudas plūsmas” attiecīgajā kredītriska veidnē (CR SA vai CR IRB) un riska darījumu kategorijā, kas attiecas uz aizsardzības devēju (t. i., trešo personu, uz kuru ar nefondēto kredītaizsardzību tiek pārvests laidiens). Aprēķina procedūra kredītaizsardzības nominālvērtībai, kurai piemērota korekcija saistībā ar “ārvalstu valūtas risku” (G*), ir noteikta KPR 233. panta 3. punktā. |
|
040 |
KREDĪTAIZSARDZĪBAS SAGLABĀTĀ VAI ATPIRKTĀ NOSACĪTĀ SUMMA Visus laidienus, kas ir saglabāti vai atpirkti, piemēram, paturētas pirmās kārtas zaudējumu pozīcijas, uzrāda to nominālajā summā. Aprēķinot kredītaizsardzības saglabāto vai atpirkto summu, neņem vērā uzraudzības iestādes diskontu ietekmi uz kredītaizsardzību. |
|
050 |
VĒRTSPAPĪROŠANAS POZĪCIJAS: SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM Pārskatu sniedzošās iestādes turētās vērtspapīrošanas pozīcijas, kas aprēķinātas saskaņā ar KPR 246. panta 1. punkta b), d) un e) apakšpunktu un 2. punktu, nepiemērojot kredīta korekcijas pakāpes un bruto vērtības korekcijas un uzkrājumus. Savstarpējo prasījumu ieskaits ir būtisks tikai attiecībā uz vienai un tai pašai SSPE sniegtiem vairākiem atvasināto instrumentu līgumiem, uz kuriem attiecas atbilstošs savstarpējo prasījumu ieskaita līgums. Vērtības korekcijas un uzkrājumi, kas jānorāda šajā slejā, attiecas tikai uz vērtspapīrošanas pozīcijām. Vērtspapīroto pozīciju vērtības korekcijas neņem vērā. Priekšlaicīgas amortizācijas noteikumu gadījumā iestādei ir jānorāda “iniciatora līdzdalības daļas” summa, kā definēts KPR 256. panta 2. punktā. Sintētiskās vērtspapīrošanas gadījumā pozīcijas, ko iniciators tur bilances posteņu un/vai ieguldītāja līdzdalības daļas veidā (priekšlaicīga amortizācija), ir 010.–040. slejas apkopojuma rezultāts. |
|
060–090 |
KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU Sk. KPR 4. panta 1. punkta 57. apakšpunktu un Trešās daļas II sadaļas 4. nodaļu. Šajā sleju blokā apkopo informāciju par kredītriska mazināšanas metodēm, kas samazina riska darījuma vai riska darījumu kredītrisku, aizstājot riska darījumus (kā turpmāk norādīts attiecībā uz ienākošajām un izejošajām naudas plūsmām). |
|
060 |
(-) NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA: KORIĢĒTĀS VĒRTĪBAS (GA ) Nefondētā kredītaizsardzība definēta KPR 4. panta 1. punkta 59. apakšpunktā. KPR 236. pantā aprakstīta GA aprēķinu procedūra pilnas aizsardzības/daļējas aizsardzības – vienādas prioritātes gadījumā. Šī informācija ir saistīta ar CR IRB veidnes 040. un 050. sleju. |
|
070 |
(-) FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA Fondētā kredītaizsardzība definēta KPR 4. panta 1. punkta 58. apakšpunktā. Tā kā finanšu nodrošinājuma vienkāršo metodi nepiemēro, šajā slejā uzrāda tikai fondēto kredītaizsardzību saskaņā ar KPR 200. pantu. Šī informācija ir saistīta ar CR IRB veidnes 060. sleju. |
|
080–090 |
RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRM Uzrāda arī vienās un tajās pašās riska darījumu kategorijās – un attiecīgā gadījumā parādnieku kategorijās – ienākošās un izejošās naudas plūsmas. |
|
080 |
(–) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ KPR 236. pants. Izejošās naudas plūsmas atbilst “Riska darījuma vērtības bez vērtības korekcijām un uzkrājumiem” segtajai daļai, ko atskaita no parādnieka riska darījumu kategorijas – un attiecīgā gadījumā no riska pakāpes vai parādnieka kategorijas –, un pēc tam iedala aizsardzības devēja riska darījumu kategorijā – un attiecīgā gadījumā riska pakāpē vai parādnieka kategorijā. Šo summu uzskata par aizsardzības devēja riska darījumu kategorijā – un attiecīgā gadījumā riska pakāpēs vai parādnieku kategorijās – ienākošo naudas plūsmu. Šī informācija ir saistīta ar CR IRB veidnes 070. sleju. |
|
090 |
IENĀKOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ Šī informācija ir saistīta ar CR IRB veidnes 080. sleju. |
|
100 |
RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PĒC KRM AIZSTĀŠANAS IETEKMES, PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM Attiecīgajā riska pakāpē un riska darījumu kategorijā iedalītais riska darījums pēc tam, kad ņemtas vērā ienākošās un izejošās naudas plūsmas saistībā ar “Kredītriska mazināšanas (KRM) metodēm ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu”. Šī informācija ir saistīta ar CR IRB veidnes 090. sleju. |
|
110 |
(-) KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS METODES, KAS IETEKMĒ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBU: FONDĒTĀS KREDĪTAIZSARDZĪBAS FINANŠU NODROŠINĀJUMA PAPLAŠINĀTĀS METODES KORIĢĒTĀ VĒRTĪBA (CVAM) KPR 218. līdz 222. pants. Šajā postenī ietvertas arī ar kredītrisku saistītās parādzīmes (KPR 218. pants). |
|
120 |
PILNĪBĀ KORIĢĒTĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA (E*) Vērtspapīrošanas pozīcijas saskaņā ar KPR 246. pantu, tāpēc – nepiemērojot KPR 246. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteiktās korekcijas pakāpes. |
|
130–160 |
ĀRPUSBILANCES POSTEŅU PILNĪBĀ KORIĢĒTĀS RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBAS (E*) SADALĪJUMS SASKAŅĀ AR KOREKCIJAS PAKĀPĒM KPR 246. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzēts, ka ārpusbilances vērtspapīrošanas pozīcijas riska darījuma vērtība ir tās nominālvērtība, kas reizināta ar korekcijas pakāpi. Šī korekcijas pakāpe ir 100 %, ja vien nav noteikts citādi. Šajā sakarā korekcijas pakāpe definēta KPR 4. panta 1. punkta 56. apakšpunktā. Pārskatu sniegšanas nolūkā pilnībā koriģētās riska darījumu vērtības (E*) uzrāda saskaņā ar šādiem četriem savstarpēji izslēdzošiem korekcijas pakāpju intervāliem: 0 %, (0 %, 20 %], (20 %, (50 %] un (50 %, 100 %]. |
|
170 |
RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA Vērtspapīrošanas pozīcijas saskaņā ar KPR 246. pantu. Šī informācija ir saistīta ar CR IRB veidnes 110. sleju. |
|
180 |
(-) RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA, KAS ATSKAITĪTA NO PAŠU KAPITĀLA KPR 266. panta 3. punktā paredzēts, ka attiecībā uz vērtspapīrošanas pozīcijām, kurām piemēro 1 250 % riska pakāpi, iestādes var kā alternatīvu pozīcijas iekļaušanai riska darījumu riska svērto vērtību aprēķinos atskaitīt no pašu kapitāla šīs pozīcijas riska darījuma vērtību. |
|
190 |
RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA, KAM PIEMĒRO RISKA PAKĀPES |
|
200–320 |
UZ REITINGIEM BALSTĪTĀ METODE (KREDĪTKVALITĀTES PAKĀPES) KPR 261. pants. IRB vērtspapīrošanas pozīcijas ar iespējamo reitingu atbilstoši KPR 259. panta 2. punktam uzrāda kā pozīcijas ar reitingu. Riska darījumu vērtības, kam piemēro riska pakāpes, sadala atkarībā no kredītkvalitātes pakāpēm (KKP), kā attiecībā uz IRB pieeju paredzēts KPR 261. panta 1. punkta 4. tabulā. |
|
330 |
UZRAUDZĪBAS FORMULAS METODE Uzraudzības formulas metode (UFM), KPR 262. pants. Vērtspapīrošanas pozīcijas riska pakāpe ir lielāka par 7 % vai atbilst riska pakāpei, kas piemērojama saskaņā ar norādītajām formulām. |
|
340 |
UZRAUDZĪBAS FORMULAS METODE: VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE Kredītriska mazināšanu vērtspapīrošanas pozīcijām var atzīt atbilstoši KPR 264. pantam. Šajā gadījumā, ja saņemta pilna aizsardzība, iestāde norāda pozīcijas “faktisko riska pakāpi” saskaņā ar to, kas noteikts KPR 264. panta 2. punktā (faktiskā riska pakāpe ir vienāda ar pozīcijas riska darījuma riska svērto vērtību, kas dalīta ar pozīcijas riska darījuma vērtību un reizināta ar 100). Pozīcijas daļējas aizsardzības gadījumā iestādei ir jāpiemēro uzraudzības formulas metode, izmantojot koriģēto “T” saskaņā ar to, kas noteikts KPR 264. panta 3. punktā. Šajā slejā uzrāda svērtās vidējās riska pakāpes. |
|
350 |
CAURSKATĀMĪBAS PIEEJA Caurskatīšanas slejās ietver visus riska darījumu bez reitinga gadījumus, kuros riska pakāpi iegūst no pamatā esošā riska darījumu portfeļa (portfeļa augstākā riska pakāpe). KPR 263. panta 2. un 3. punktā paredzēta izņēmuma procedūra gadījumos, kad Kirb nevar aprēķināt. Likviditātes iespēju neizmantoto summu uzrāda zem “Ārpusbilances posteņi un atvasinātie instrumenti”. Tikmēr, kamēr iniciatoram piemēro izņēmuma procedūru gadījumos, kad Kirb nav iespējams aprēķināt, 350. sleja būtu īstā sleja, kas jāizmanto, lai uzrādītu likviditātes iespējas riska darījuma vērtībai piemēroto riska pakāpes procedūru atbilstoši KPR 263. pantā noteiktajai procedūrai. Attiecībā uz priekšlaicīgu amortizāciju sk. KPR 256. panta 5. punktu un 265. pantu. |
|
360 |
CAURSKATĪŠANA: VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE Norāda riska darījuma vērtības svērto vidējo riska pakāpi. |
|
370 |
IEKŠĒJĀ NOVĒRTĒJUMA PIEEJA KPR 259. panta 3 un 4. punktā attiecībā uz pozīcijām ABKV programmās paredzēta “Iekšējā novērtējuma pieeja” (INP). |
|
380 |
INP: VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%) Šajā slejā uzrāda svērtās vidējās riska pakāpes. |
|
390 |
(–) RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMS SAISTĪBĀ AR VĒRTĪBAS KOREKCIJĀM UN UZKRĀJUMIEM Iestādes, kas piemēro IRB pieeju, ievēro KPR 266. panta 1. punktu (attiecas tikai uz iniciatoriem, ja riska darījums nav atskaitīts no pašu kapitāla) un 2. punktu. Tādas vērtības korekcijas un tādi uzkrājumi (KPR 159. pants) saistībā ar kredītzaudējumiem, kas veikti saskaņā ar pārskatu sniedzošajai sabiedrībai piemēroto grāmatvedības regulējumu. Vērtības korekcijas ietver jebkuru summu, kas attiecībā uz finanšu aktīvu kredītzaudējumiem atzīta peļņā vai zaudējumos, kopš to sākotnējās atzīšanas bilancē (ieskaitot zaudējumus saistībā ar pēc patiesās vērtības novērtētu finanšu aktīvu kredītrisku, ko neatskaita no riska darījuma vērtības), plus diskontus riska darījumiem, kuri nopirkti, kad nav izpildītas to saistības saskaņā ar KPR 166. panta 1. punktu. Uzkrājumi ietver kredītzaudējumu uzkrātās summas ārpusbilances posteņos. |
|
400 |
RISKA DARĪJUMA RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA Kopējo riska darījuma riska svērto vērtību aprēķina saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļas 3. iedaļu – pirms korekcijām saistībā ar termiņu nesakritību vai uzticamības pārbaudes noteikumu pārkāpumiem, un izslēdzot jebkādu riska darījuma riska svērto vērtību, kas atbilst riska darījumiem, kuri ar izejošām naudas plūsmām pārdalīti citā veidnē. |
|
410 |
RDRSV NO KĀ: SINTĒTISKĀ VĒRTSPAPĪROŠANA Attiecībā uz sintētisko vērtspapīrošanu ar termiņu nesakritību šajā slejā uzrādāmajā summā neņem vērā nekādu termiņu nesakritību. |
|
420 |
KOPĒJĀ IETEKME (KOREKCIJA) SAISTĪBĀ AR UZTICAMĪBAS PĀRBAUDES NOTEIKUMU PĀRKĀPŠANU KPR 14. panta 2. punktā, 406. panta 2. punktā un 407. pantā paredzēts, ka gadījumos, kad iestāde nepilda noteiktas prasības, dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes piemēro samērīgu papildu riska pakāpi ne mazāk kā 250 % apmērā no riska pakāpes (maksimālā vērtība – 1 250 %), ko piemēro attiecīgajām vērtspapīrošanas pozīcijām saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļas 3. iedaļu. |
|
430 |
RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀS VĒRTĪBAS KOREKCIJAS TERMIŅU NESAKRITĪBAS DĒĻ Ja uzrādāmā vērtība ir vienāda ar nulli, attiecībā uz termiņu nesakritību sintētiskajā vērtspapīrošanā iekļauj RW*- RW(SP), kā noteikts KPR 250. pantā, izņemot tādu laidienu gadījumā, kam piemēro riska pakāpi 1 250 %. Jāņem vērā, ka RW(SP) ietver ne tikai 400. slejā uzrādītās riska darījumu riska svērtās vērtības, bet arī riska darījumu riska svērtās vērtības, kas atbilst riska darījumiem, kuri ar izejošām naudas plūsmām pārdalīti citās veidnēs. Negatīvas vērtības uzrāda šajā slejā. |
|
440–450 |
KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA: PIRMS MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS/PĒC MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS Kopējā riska darījumu riska svērtā vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļas 3. iedaļu, pirms (440. sleja)/pēc (450. sleja) KPR 260. pantā noteikto ierobežojumu piemērošanas. Papildus jāņem vērā KPR 265. pants (papildu pašu kapitāla prasības atjaunojamu riska darījumu vērtspapīrošanai ar priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumiem). |
|
460 |
IZZIŅAS POSTENIS: RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA, KAS ATBILST IZEJOŠAJĀM NAUDAS PLŪSMĀM NO IRB VĒRTSPAPĪROŠANAS DARĪJUMIEM UZ CITĀM RISKA DARĪJUMU KATEGORIJĀM Riska darījumu riska svērtā vērtība, kas izriet no riska darījumiem, kuri pārdalīti riska mazināšanas līdzekļu sniedzējam un tādēļ aprēķināti attiecīgajā veidnē un kuri ņemti vērā vērtspapīrošanas pozīciju maksimālās robežvērtības aprēķinā. |
107. CR SEC IRB veidne ir sadalīta trīs galvenajos rindu blokos, kuros apkopo datus par iniciētiem/sponsorētiem/saglabātiem vai nopirktiem riska darījumiem, sadalot tos pa iniciatoru, ieguldītāju un sponsoru kategorijām. Katrā no tiem informācija ir sadalīta pa bilances un ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem, kā arī vērtspapīrošanas un atkārtotās vērtspapīrošanas riska pakāpju grupām.
108. Pozīcijas, kurām piemēro uz reitingiem balstīto metodi, un pozīcijas bez reitinga (riska darījumi pārskata sniegšanas datumā) arī ir sadalītas atkarībā no sākuma brīdī piemērotajām kredītkvalitātes pakāpēm (pēdējais rindu bloks). Šo informāciju uzrāda iniciatori, sponsori, kā arī ieguldītāji.
|
Rindas |
|
|
010 |
KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI Kopējie riska darījumi attiecas uz nenokārtotu vērtspapīrošanas darījumu kopsummu. Šajā rindā sniedz kopsavilkumu par informāciju, ko iniciatori, sponsori un ieguldītāji uzrādījuši turpmākajās rindās. |
|
020 |
NO KĀ: ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA Nenokārtotu atkārtotu vērtspapīrošanu kopējā summa saskaņā ar KPR 4. panta 1. punkta 63. un 64. apakšpunkta definīcijām. |
|
030 |
INICIATORS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI Šajā rindā sniedz kopsavilkuma informāciju par to vērtspapīrošanas pozīciju bilances un ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem, un priekšlaicīgu amortizāciju, attiecībā uz kurām iestādei ir iniciatora loma, kā noteikts KPR 4. panta 1. punkta 13. apakšpunktā. |
|
040–090 |
BILANCES POSTEŅI KPR 246. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteikts, ka tām iestādēm, kas riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina saskaņā ar IRB pieeju, bilances vērtspapīrošanas pozīcijas riska darījuma vērtība ir tās uzskaites vērtība, neņemot vērā jebkādas piemērotās kredītriska korekcijas. Bilances posteņi ir sadalīti pēc vērtspapīrošanas riska pakāpju grupām (A-B-C) 050.–070. rindā un pēc atkārtotas vērtspapīrošanas riska pakāpju grupām (D-E) 080.–090. rindā, kā noteikts KPR 261. panta 1. punkta 4. tabulā. |
|
100–150 |
ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI Šajās rindās apkopo informāciju par ārpusbilances posteņiem un atvasināto instrumentu vērtspapīrošanas pozīcijām, kam vērtspapīrošanas ietvaros piemēro korekcijas pakāpi. Ārpusbilances vērtspapīrošanas pozīcijas riska darījuma vērtība ir tās nominālvērtība – atskaitot minētās vērtspapīrošanas pozīcijas jebkādas specifiskās kredītriska korekcijas –, reizināta ar 100 % korekcijas pakāpi, ja vien nav norādīts citādi. Ārpusbilances vērtspapīrošanas pozīcijas, kas izriet no KPR II pielikumā norādīta atvasināta instrumenta, nosaka saskaņā ar KPR Trešās sadaļas II sadaļas 6. nodaļu. Riska darījuma vērtību KPR II pielikumā norādīto atvasināto instrumentu darījuma partnera kredītriskam nosaka saskaņā ar KPR Trešās sadaļas II sadaļas 6. nodaļu. Likviditātes iespējām, kredītiespējām un parādus apkalpojošās sabiedrības naudas avansiem iestādes norāda neizmantoto summu. Procentu likmju un valūtas mijmaiņas darījumiem tās norāda riska darījuma vērtību (saskaņā ar KPR 246. panta 1. punktu), kā noteikts CR SA kopējā veidnē. Bilances posteņi ir sadalīti pēc vērtspapīrošanas riska pakāpju grupām (A-B-C) 110.-130. rindā un pēc atkārtotas vērtspapīrošanas riska pakāpju grupām (D-E) 140.-150. rindā, kā noteikts KPR 261. panta 1. punkta 4. tabulā. |
|
160 |
PRIEKŠLAICĪGA AMORTIZĀCIJA Šī rinda attiecas tikai uz iniciatoriem ar tādu atjaunojamu riska darījumu vērtspapīrošanu, kuriem piemēro priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumu, kā minēts KPR 242. panta 13. un 14. punktā. |
|
170 |
IEGULDĪTĀJS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI Šajā rindā sniedz kopsavilkuma informāciju par to vērtspapīrošanas pozīciju bilances un ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem, un priekšlaicīgu amortizāciju, attiecībā uz kurām iestādei ir ieguldītāja loma. Ieguldītājs KPR nav skaidri definēts. Tāpēc šajā kontekstā tas jāsaprot kā iestāde, kas vērtspapīrošanas darījumā tur vērtspapīrošanas pozīciju un kas nav šā darījuma iniciators vai sponsors. |
|
180–230 |
BILANCES POSTEŅI Šeit attiecībā uz vērtspapīrošanu (A-B-C) un atkārtotu vērtspapīrošanu (D-E) piemēro tos pašus klasifikācijas kritērijus kā iniciatoriem attiecībā uz bilances posteņiem. |
|
240–290 |
ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI Šeit attiecībā uz vērtspapīrošanu (A-B-C) un atkārtotu vērtspapīrošanu (D-E) piemēro tos pašus klasifikācijas kritērijus kā iniciatoriem attiecībā uz ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem. |
|
300 |
SPONSORS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI Šajā rindā sniedz kopsavilkuma informāciju par to vērtspapīrošanas pozīciju bilances un ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem, attiecībā uz kurām iestādei ir sponsora loma, kā noteikts KPR 4. panta 1. punkta 14) apakšpunktā. Ja sponsors vērtspapīro arī savus pašu aktīvus, tas iniciatora rindās norāda informāciju par saviem pašu vērtspapīrotajiem aktīviem. |
|
310–360 |
BILANCES POSTEŅI Šeit attiecībā uz vērtspapīrošanu (A-B-C) un atkārtotu vērtspapīrošanu (D-E) piemēro tos pašus klasifikācijas kritērijus kā iniciatoriem attiecībā uz bilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem. |
|
370–420 |
ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI Šeit attiecībā uz vērtspapīrošanu (A-B-C) un atkārtotu vērtspapīrošanu (D-E) piemēro tos pašus klasifikācijas kritērijus kā iniciatoriem attiecībā uz ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem. |
|
430–540 |
NESAMAKSĀTO POZĪCIJU SADALĪJUMS ATBILSTĪGI KKP SĀKUMA BRĪDĪ Šajās rindās apkopo informāciju par nesamaksātajām pozīcijām, kurām piemēro uz reitingiem balstīto metodi, un pozīcijām bez reitinga (pārskata sniegšanas datumā) atbilstīgi kredītkvalitātes pakāpēm (kas IRB paredzētas KPR 261. panta 4. tabulā), kas piemērotas iniciēšanas datumā (sākuma brīdī). Ja šādas informācijas nav, uzrāda visagrāk pieejamos KKP ekvivalenta datus. Šīs rindas uzrāda tikai par 170., 190. līdz 320. sleju un 400. līdz 410. sleju. |
3.9. C 14.00 – DETALIZĒTA INFORMĀCIJA PAR VĒRTSPAPĪROŠANU (SEC DETAILS)
3.9.1. Vispārīgas piezīmes
109. Šajā veidnē apkopo informāciju par katru darījumu (salīdzinājumā ar apkopotu informāciju, ko uzrāda CR SEC SA, CR SEC IRB, MKR SA SEC un MKR SA CTP veidnēs) attiecībā uz visiem vērtspapīrošanas darījumiem, kuros iestāde ir iesaistīta. Jānorāda katra vērtspapīrošanas darījuma galvenās iezīmes, piemēram, pamatā esošā portfeļa iezīmes un pašu kapitāla prasības.
110. Šajā veidnē jāuzrāda:
a. pārskatu sniedzošās iestādes iniciēta/sponsorēta vērtspapīrošana, ja iestāde vērtspapīrošanas darījumā tur vismaz vienu pozīciju. Tas nozīmē, ka neatkarīgi no tā, vai ir bijis būtisks riska pārvedums vai nav, iestādes sniedz informāciju par visām to turētajām pozīcijām (vai nu bankas portfelī, vai arī tirdzniecības portfelī). Turētās pozīcijās ietver tās pozīcijas, kas saglabātas atbilstoši KPR 405. pantam;
b. vērtspapīrošana, ko pārskata gada laikā ( 3 ) pārskatu sniedzošā iestāde iniciējusi/sponsorējusi, ja iestāde netur nekādas pozīcijas;
c. vērtspapīrošana, kuras galīgais bāzes aktīvs ir finanšu saistības, ko sākotnēji emitējusi pārskatu sniedzošā iestāde un (daļēji) iegādājusies vērtspapīrošanas sabiedrība. Šis bāzes aktīvs varētu būt, piemēram, segtās obligācijas vai citas saistības, un to kā tādu identificē 160. slejā;
d. vērtspapīrošanā turētas pozīcijas gadījumos, kad pārskatu sniedzošā iestāde nav ne iniciators, ne ieguldītājs (t. i., ieguldītāji un sākotnējie aizdevēji).
111. Šo veidni uzrāda konsolidētas grupas un atsevišķas iestādes, ( 4 ) kas atrodas vienā un tajā pašā valstī, kur tām piemēro pašu kapitāla prasības. Ja vērtspapīrošanā ir iesaistītas vairākas vienas konsolidētās grupas sabiedrības, informāciju norāda par katru sabiedrību.
112. Tā kā KPR 406. panta 1. punktā ir noteikts, ka iestādēm, kas iegulda vērtspapīrošanas pozīcijās, ir jāiegūst daudz informācijas par šīm pozīcijām, lai ievērotu uzticamības pārbaudes prasības, pārskata tvērumā ierobežotā apmērā iekļauj arī ieguldītājus. Konkrēti, tās uzrāda 010.–040.; 070.–110.; 160.; 190.; 290.–400.; 420.–470. sleju.
113. Iestādes, kas ir sākotnējo aizdevēju lomā (nav arī iniciatoru vai sponsoru lomā tajā pašā vērtspapīrošanā), parasti sniedz pārskatu par veidni tādā pašā mērā kā ieguldītāji.
3.9.2. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
|
Slejas |
|
|
005 |
RINDAS NUMURS Šis rindas numurs ir rindas identifikators, un tas ir unikāls katrai tabulas rindai. Tajā ievērota numerācijas kārība 1, 2, 3 utt. |
|
010 |
IEKŠĒJAIS KODS Iekšējais (burtciparu) kods, ko iestāde izmanto, lai identificētu vērtspapīrošanu. Iekšējais kods ir saistīts ar vērtspapīrošanas identifikatoru. |
|
020 |
VĒRTSPAPĪROŠANAS IDENTIFIKATORS (kods/nosaukums) Vērtspapīrošanas juridiskajai reģistrācijai izmantotais kods vai, ja tāda nav, nosaukums, ar kādu vērtspapīrošana ir zināma tirgū. Ja ir pieejams starptautiskais vērtspapīru identifikācijas kods (ISIN) (t. i., publiskiem darījumiem), šajā slejā uzrāda zīmes, kas ir kopīgas visiem vērtspapīrošanas laidieniem. |
|
030 |
INICIATORA IDENTIFIKATORS (kods/nosaukums) Kods, ko uzraudzības iestāde piešķir iniciatoram, vai, ja tāda nav, šajā slejā uzrāda pašas iestādes nosaukumu. Attiecībā uz vērtspapīrošanu, kurā iesaistīti vairāki pārdevēji, pārskatu sniedzošā sabiedrība norāda visu tās konsolidētās grupas sabiedrību, kas iesaistītas darījumā (kā iniciators, sponsors vai sākotnējais aizdevējs), identifikatoru. Ja pārskatu sniedzošajai sabiedrībai kods nav pieejams vai nav zināms, uzrāda iestādes nosaukumu. |
|
040 |
VĒRTSPAPĪROŠANAS VEIDS: (TRADICIONĀLĀ/SINTĒTISKĀ) Uzrāda šādus saīsinājumus: — “T” attiecībā uz tradicionālo, — “S” attiecībā uz sintētisko. “Tradicionālā vērtspapīrošana” un “sintētiskā vērtspapīrošana” ir definēta KPR 242. panta 10. un 11. punktā. |
|
050 |
UZSKAITEI PIEMĒROTĀ PROCEDŪRA: VAI VĒRTSPAPĪROTIE RISKA DARĪJUMI IR IEKĻAUTI BILANCĒ VAI IZSLĒGTI NO TĀS? Iniciatori, sponsori un sākotnējie aizdevēji uzrāda vienu no šādiem saīsinājumiem: — “K”, ja pilnībā atzīti, — “P”, ja daļēji atzīti, — “R”, ja pilnībā pārtraukta atzīšana, — “N”, ja nav nepiemērojams. Šajā slejā ir sniegts kopsavilkums par darījuma uzskaitei piemēroto procedūru. Sintētiskās vērtspapīrošanas gadījumā iniciatori uzrāda, ka vērtspapīrotie riska darījumi ir izslēgti no bilances. Saistību vērtspapīrošanas gadījumā iniciatori neuzrāda šo sleju. “P” (daļēji izslēgti) uzrāda, ja vērtspapīrotos aktīvus atzīst bilancē pārskatu sniedzošās sabiedrības turpmākas iesaistīšanās mērā, kā noteikts 39. SGS 30.–35. punktā. |
|
060 |
MAKSĀTSPĒJAS KONTEKSTĀ PIEMĒROTĀ PROCEDŪRA: VAI UZ VĒRTSPAPĪROŠANAS POZĪCIJĀM ATTIECAS PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS? Iniciatori uzrāda tikai šādus saīsinājumus: — “N” neattiecas pašu kapitāla prasības, — “B” banku portfelis, — “T” tirdzniecības portfelis, — “A” daļēji abos portfeļos. KPR 109., 243. un 244. pants Šajā slejā ir sniegts kopsavilkums par iniciatora vērtspapīrošanas shēmai maksātspējas kontekstā piemēroto procedūru. Tajā norādīts, vai pašu kapitāla prasības aprēķinātas saskaņā ar vērtspapīrošanas riska darījumiem vai vērtspapīrošanas pozīcijām (bankas portfelis/tirdzniecības portfelis). Ja pašu kapitāla prasību pamatā ir vērtspapīroti riska darījumi (nebūtisku riska pārvedumu gadījumā), pašu kapitāla prasību aprēķinu attiecībā uz kredītrisku uzrāda CR SA veidnē gadījumos, kad izmanto standartizēto pieeju, vai CR IRB veidnē, ja iestāde izmanto uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju. Pretējā gadījumā, ja pašu kapitāla prasību pamatā ir vērtspapīrošanas pozīcijas banku portfelī (būtisku riska pārvedumu gadījumā), pašu kapitāla prasību aprēķinu attiecībā uz kredītrisku uzrāda CR SEC SA veidnē vai CR SEC IRB veidnē. Saistībā ar vērtspapīrošanas pozīcijām tirdzniecības portfelī aprēķinu par pašu kapitāla prasībām attiecībā uz tirgus risku uzrāda MKR SA TDI (standartizēts vispārējs pozīcijas risks) un MKR SA SEC vai MKR SA CTP (standartizēts specifiskais pozīciju risks), vai MKR IM (iekšējie modeļi) veidnē. Saistību vērtspapīrošanas gadījumā iniciatori neuzrāda šo sleju. |
|
070 |
VĒRTSPAPĪROŠANA VAI ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA? Saskaņā ar “vērtspapīrošanas” un “atkārtotas vērtspapīrošanas” definīcijām, kas noteiktas KPR 4. panta 1. punkta 61. apakšpunktā un 62. līdz 64. apakšpunktā, pamatā esošā aktīva veidu uzrāda, izmantojot šādus saīsinājumus: — “S” attiecībā uz vērtspapīrošanu, — “R” attiecībā uz atkārtotu vērtspapīrošanu. |
|
080–100 |
SAGLABĀŠANA KPR 404. līdz 410. pants |
|
080 |
PIEMĒROTAIS SAGLABĀŠANAS VEIDS Kā paredzēts KPR 405. pantā, par katru iniciēto vērtspapīrošanas shēmu uzrāda attiecīgo neto ekonomiskās līdzdalības daļas saglabāšanas veidu: A – vertikālais segments (vērtspapīrošanas pozīcijas): “saglabāšana vismaz 5 % apmērā no katra ieguldītājiem pārdotā vai nodotā laidiena nominālās vērtības;” V – vertikālais segments (vērtspapīroti riska darījumi): vismaz 5 % no katra vērtspapīrotā riska darījuma kredītriska saglabāšana, ja tādējādi saglabātais kredītrisks attiecībā uz šādiem vērtspapīrotiem riska darījumiem vienmēr ir līdzvērtīgs vai pakārtots kredītriskam, kas ir vērtspapīrots attiecībā uz tiem pašiem riska darījumiem; B-atjaunojami riska darījumi: “gadījumā, ja atjaunojamu riska darījumu vērtspapīro, – iniciatora daļa ne mazāk kā 5 % apmērā no vērtspapīroto riska darījumu nominālvērtības;” C – bilances: “nejauši izvēlētu riska darījumu, kas ir vismaz 5 % no vērtspapīroto riska darījumu nominālvērtības, saglabāšana, ja citādi šādi riska darījumi būtu vērtspapīroti vērtspapīrošanā, ar nosacījumu, ka potenciāli vērtspapīrojamo riska darījumu skaits vērtspapīrošanas sākumā nav mazāks par 100” D – pirmās kārtas zaudējumi: “pirmās kārtas zaudējumu laidiena un, ja nepieciešams, citu tādu laidienu saglabāšana, kuriem ir līdzīga vai augstāka riska profils nekā ieguldītājiem pārvestajiem vai pārdotajiem laidieniem un kuru derīguma termiņš nebeidzas pirms ieguldītājiem pārvesto vai pārdoto laidienu termiņa, lai kopumā saglabāšana būtu vismaz 5 % apmērā no vērtspapīroto riska darījumu nominālvērtības”; E – atbrīvota. Šo kodu uzrāda attiecībā uz vērtspapīrošanu, ko skar KPR 405. panta 3. punkta noteikumi. N – nepiemēro. Šo kodu uzrāda attiecībā uz vērtspapīrošanu, ko skar KPR 404. panta noteikumi. U – pārkāpj vai nav zināma. Šo kodu uzrāda, ja pārskatu sniedzošajai sabiedrībai nav zināms, kāda veida saglabāšanu piemēro, vai neatbilstības gadījumā. |
|
090 |
SAGLABĀŠANAS % PĀRSKATA SNIEGŠANAS DATUMĀ Iniciators, sponsors vai sākotnējais aizdevējs saglabā būtisku vērtspapīrošanas neto ekonomiskās līdzdalības daļu, kas nav mazāka par 5 % (iniciēšanas datumā). Neatkarīgi no KPR 405. panta 1. punkta saglabāšanas mērīšanu iniciēšanas brīdī parasti var interpretēt kā brīdi, kad riska darījumi tika pirmoreiz vērtspapīroti, bet ne kā brīdi, kad riska darījumi tika pirmo reiz radīti (piemēram, tas nav brīdis, kad tika izsniegti pamatā esošie aizdevumi). Saglabāšanas mērīšana iniciēšanas brīdī nozīmē to, ka brīdī, kad saglabāšana ir tikusi novērtēta un prasība ir bijusi izpildīta (piemēram, kad riska darījums pirmo reizi ticis vērtspapīrots), nepieciešamā saglabāšanas procentuālā attiecība ir 5 %; saglabātās procentuālās attiecības dinamiska pārmērīšana un pielāgošana visā darījuma pastāvēšanas laikā nav obligāta. Šī sleja nav jāuzrāda, ja 080. slejā ir uzrādīts kods “E” (atbrīvota) vai “N” (nepiemēro) (Piemērotais saglabāšanas veids). |
|
100 |
ATBILSTĪBA SAGLABĀŠANAS PRASĪBAI? KPR 405. panta 1. punkts Uzrāda šādus saīsinājumus: Y – jā; N – Nē. Šī sleja nav jāuzrāda, ja 080. slejā ir uzrādīts kods “E” (atbrīvota) vai “N” (nepiemēro) (Piemērotais saglabāšanas veids). |
|
110 |
IESTĀDES LOMA: (INICIATORS/SPONSORS/SĀKOTNĒJAIS AIZDEVĒJS/IEGULDĪTĀJS) Uzrāda šādus saīsinājumus: — “O” attiecībā uz iniciatoru, — “S” attiecībā uz sponsoru, — “L” attiecībā uz sākotnējo aizdevēju, — “I” attiecībā uz ieguldītāju. Sk. definīcijas KPR 4. panta 1. punkta 13. apakšpunktā (iniciators) un 4. panta 1. punkta 14. apakšpunktā (sponsors). Par ieguldītājiem pieņem tās iestādes, kurām piemēro KPR 406. un 407. pantu. |
|
120–130 |
PROGRAMMAS, KAS NAV ABKV PROGRAMMAS ABKV programmas (definētas KPR 242. panta 9. punktā) to īpašo iezīmju dēļ un tādēļ, ka tās ietver vairākas atsevišķas vērtspapīrošanas pozīcijas, ir atbrīvotas no uzrādīšanas 120. un 130. slejā. |
|
120 |
INICIĒŠANAS DATUMS (mm/gggg) Vērtspapīrošanas iniciēšanas datuma mēnesi un gadu (t. i., portfeļa nošķiršanas vai noslēguma datumu) uzrāda saskaņā ar šādu formātu: “mm/gggg”. Katras vērtspapīrošanas shēmas iniciēšanas datums nevar mainīties starp pārskata sniegšanas datumiem. Tajā īpašajā gadījumā, kad vērtspapīrošanas shēmas ir nodrošinātas ar atvērta veida portfeļiem, iniciēšanas datums ir vērtspapīru pirmās emisijas datums. Šādu informāciju uzrāda pat tad, ja pārskatu sniedzošā sabiedrība vērtspapīrošanas darījumā netur nekādas pozīcijas. |
|
130 |
VĒRTSPAPĪROTU RISKA DARĪJUMU KOPĒJĀ VĒRTĪBA INICIĒŠANAS DATUMĀ Šajā slejā apkopota vērtspapīrotā portfeļa vērtība (saskaņā ar sākotnējiem riska darījumiem pirms korekcijas pakāpēm) iniciēšanas datumā. Tādu vērtspapīrošanas shēmu gadījumā, kuras nodrošinātas ar atvērta veida portfeļiem, uzrāda vērtību, kas attiecas uz vērtspapīru pirmās emisijas iniciēšanas datumu. Tradicionālās vērtspapīrošanas gadījumā neiekļauj nekādus citus vērtspapīrošanas portfeļa aktīvus. Attiecībā uz vērtspapīrošanas shēmām, kurās iesaistīti vairāki pārdevēji (t. i., vērstpapīrošanas shēmas ar vairāk nekā vienu iniciatoru), uzrāda tikai to vērtību, kas atbilst pārskatu sniedzošās sabiedrības ieguldījumam vērtspapīrotajā portfelī. Saistību vērtspapīrošanas gadījumā uzrāda tikai to summu, kuru emitējusi pārskatu sniedzošā sabiedrība. Šādu informāciju uzrāda pat tad, ja pārskatu sniedzošā sabiedrība vērtspapīrošanas darījumā netur nekādas pozīcijas. |
|
140–220 |
VĒRTSPAPĪROTI RISKA DARĪJUMI 140. līdz 220. slejā pārskatu sniedzošajai sabiedrībai pieprasīts uzrādīt informāciju par vairākām vērtspapīrotā portfeļa iezīmēm. |
|
140 |
KOPĒJĀ VĒRTĪBA Iestādes uzrāda vērtspapīrotā portfeļa vērtību pārskata sniegšanas datumā, t. i., vērtspapīroto riska darījumu nesamaksāto summu. Tradicionālās vērtspapīrošanas gadījumā neiekļauj nekādus citus vērtspapīrošanas portfeļa aktīvus. Attiecībā uz vērtspapīrošanas shēmām, kurās iesaistīti vairāki pārdevēji (t. i., vērstpapīrošanas shēmas ar vairāk nekā vienu iniciatoru), uzrāda tikai to vērtību, kas atbilst pārskatu sniedzošās sabiedrības ieguldījumam vērtspapīrotajā portfelī. Attiecībā uz vērtspapīrošanas shēmām, kas nodrošinātas ar slēgta veida portfeļiem (t. i., vērtspapīroto aktīvu portfeli nevar paplašināt pēc iniciēšanas datuma), vērtību pakāpeniski samazina. Šādu informāciju uzrāda pat tad, ja pārskatu sniedzošā sabiedrība vērtspapīrošanas darījumā netur nekādas pozīcijas. |
|
150 |
IESTĀDES DAĻA (%) Uzrāda iestādes daļu (procentuālo attiecību ar divām zīmēm aiz komata) vērtspapīrotajā portfelī pārskata datumā. Šajā slejā uzrādāmā vērtība ir 100 %, izņemot vērtspapīrošanas shēmas, kurās iesaistīti vairāki pārdevēji. Šajā gadījumā pārskatu sniedzošā sabiedrība uzrāda tās pašreizējo ieguldījumu vērtspapīrotajā portfelī (relatīvi līdzvērtīgs 140. slejai). Šādu informāciju uzrāda pat tad, ja pārskatu sniedzošā sabiedrība vērtspapīrošanas darījumā netur nekādas pozīcijas. |
|
160 |
VEIDS Šajā slejā apkopo informāciju par vērtspapīrotā portfeļa aktīvu (“1” līdz “8”) vai saistību (“9” un “10”) veidu. Iestādei jāuzrāda viens no šiem ciparu kodiem: 1 – mājokļa hipotēka; 2 – komerciālā nekustamā īpašuma hipotēka; 3 – kredītkaršu parādi; 4 – noma; 5 – aizdevumi komercsabiedrībām vai MVU (ko uzskata par komercsabiedrībām); 6 – patēriņa kredīti; 7 – pircēju un pasūtītāju parādi; 8 – citi aktīvi; 9 – segtās obligācijas; 10 – citas saistības. Ja vērtspapīroto riska darījumu portfelis ir iepriekš minēto veidu kombinācija, iestāde norāda vissvarīgāko veidu. Atkārtotas vērtspapīrošanas gadījumā iestāde atsaucas uz galīgo pamatā esošo aktīvu portfeli. “10.” veids (citas saistības) ietver valsts obligācijas un ar kredītrisku saistītās parādzīmes. Vērtspapīrošanas shēmām, kas nodrošinātas ar slēgta veida portfeļiem, veids nevar mainīties starp pārskata datumiem. |
|
170 |
PIEMĒROTĀ PIEEJA (SP/IRB/JAUKTĀ) Šajā slejā apkopo informāciju par pieeju, kādu iestāde pārskata datumā piemēro vērtspapīrotajiem riska darījumiem. Uzrāda šādus saīsinājumus: — “S” attiecībā uz standartizēto pieeju, — “I” attiecībā uz pieeju, kas balstīta uz iekšējiem reitingiem; — “M” attiecībā uz abu pieeju kombināciju (SP/IRB). Ja saskaņā ar SP 050. slejā uzrādīts “P”, tad pašu kapitāla prasību aprēķinu uzrāda CR SEC SA veidnē. Ja saskaņā ar IRB 050. slejā uzrādīts “P”, tad pašu kapitāla prasību aprēķinu uzrāda CR SEC IRB veidnē. Ja saskaņā ar SP un IRB kombināciju 050. slejā uzrādīts “P”, tad pašu kapitāla prasību aprēķinu uzrāda gan CR SEC SA, gan CR SEC IRB veidnē. Šādu informāciju uzrāda pat tad, ja pārskatu sniedzošā sabiedrība vērtspapīrošanas darījumā netur nekādas pozīcijas. Tomēr šī sleja neattiecas uz saistību vērtspapīrošanu. Sponsori šo sleju neuzrāda. |
|
180 |
RISKA DARĪJUMU SKAITS KPR 261. panta 1. punkts Šī sleja ir obligāta tikai tām iestādēm, kas attiecībā uz vērtspapīrošanas pozīcijām izmanto IRB pieeju (un tāpēc 170. slejā uzrāda “I”). Iestādes uzrāda riska darījumu faktisko skaitu. Šo sleju neuzrāda saistību vērtspapīrošanas gadījumā vai tad, ja pašu kapitāla prasības ir balstītas uz vērtspapīrotajiem riska darījumiem (aktīvu vērtspapīrošanas gadījumā). Šo sleju neaizpilda, ja pārskatu sniedzošā sabiedrība vērtspapīrošanas darījumā netur nekādas pozīcijas. Ieguldītāji šo sleju neaizpilda. |
|
190 |
VALSTS Uzrāda darījuma galīgā pamatā esošā aktīva izcelsmes valsts kodu (ISO 3166-1 alpha-2), t. i., vērtspapīrotu riska darījumu tiešā parādnieka valsti (caurskatīšana). Ja vērtspapīrošanas portfelis ietver dažādas valstis, iestāde norāda vissvarīgāko valsti. Ja valsts pārsniedz 20 % slieksni, pamatojoties uz aktīvu/saistību apmēru, tad uzrāda “OT” (citi). |
|
200 |
Riska darījumu svērtie vidējie saistību nepildīšanas zaudējumi (ELGD) (%) Riska darījumu svērtos vidējos saistību nepildīšanas zaudējumus (ELGD) uzrāda tikai tās iestādes, kas izmanto uzraudzības formulas metodi (un tāpēc 170. slejā uzrāda “I”). ELGD jāaprēķina tā, kā norādīts KPR 262. panta 1. punktā. Šo sleju neuzrāda saistību vērtspapīrošanas gadījumā vai tad, ja pašu kapitāla prasības ir balstītas uz vērtspapīrotajiem riska darījumiem (aktīvu vērtspapīrošanas gadījumā). Šo sleju neaizpilda, ja pārskatu sniedzošā sabiedrība vērtspapīrošanas darījumā netur nekādas pozīcijas. Sponsori šo sleju neuzrāda. |
|
210 |
(–) VĒRTĪBAS KOREKCIJAS UN UZKRĀJUMI Tādas vērtības korekcijas un tādi uzkrājumi (KPR 159. pants) saistībā ar kredītzaudējumiem, kas veikti saskaņā ar pārskatu sniedzošajai sabiedrībai piemēroto grāmatvedības regulējumu. Vērtības korekcijas ietver jebkuru summu, kas attiecībā uz finanšu aktīvu kredītzaudējumiem atzīta peļņā vai zaudējumos, kopš to sākotnējās atzīšanas bilancē (ieskaitot zaudējumus saistībā ar pēc patiesās vērtības novērtētu finanšu aktīvu kredītrisku, ko neatskaita no riska darījuma vērtības), plus diskontus riska darījumiem, kuri nopirkti, kad nav izpildītas to saistības saskaņā ar KPR 166. panta 1. punktu. Uzkrājumi ietver kredītzaudējumu uzkrātās summas ārpusbilances posteņos. Šajā slejā apkopo informāciju par vērtības korekcijām un uzkrājumiem, ko piemēro vērtspapīrotiem riska darījumiem. Šo sleju neuzrāda saistību vērtspapīrošanas gadījumā. Šādu informāciju uzrāda pat tad, ja pārskatu sniedzošā sabiedrība vērtspapīrošanas darījumā netur nekādas pozīcijas. Sponsori šo sleju neuzrāda. |
|
220 |
PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS PIRMS VĒRTSPAPĪROŠANAS (%) Šajā slejā apkopo informāciju par vērtspapīrotā portfeļa pašu kapitāla prasībām gadījumos, kad nav notikusi vērtspapīrošana, un par paredzamajiem zaudējumiem, kas saistīti ar šiem riskiem (Kirb ), kā kopējo vērtspapīroto riska darījumu procentuālo attiecību (ar divām zīmēm aiz komata) iniciēšanas datumā. Kirb ir definēts KPR 242. panta 4. punktā. Šo sleju neuzrāda saistību vērtspapīrošanas gadījumā. Aktīvu vērtspapīrošanas gadījumā šādu informāciju uzrāda pat tad, ja pārskatu sniedzošā sabiedrība vērtspapīrošanas darījumā netur nekādas pozīcijas. Sponsori šo sleju neuzrāda. |
|
230–300 |
VĒRTSPAPĪROŠANAS STRUKTŪRA Šajos sešos sleju blokos apkopo informāciju par vērtspapīrošanas struktūru atkarībā no bilances/ārpusbilances posteņiem, laidieniem (augstākās prioritātes/mezanīna/pirmās kārtas zaudējumu) un termiņa. Attiecībā uz vērtspapīrošanu, kurā iesaistīti vairāki pārdevēji, par pirmās kārtas zaudējumu laidienu uzrāda tikai summu, kas atbilst pārskatu sniedzošajai iestādei vai ir attiecināma uz to. |
|
230–250 |
BILANCES POSTEŅI Šajā sleju blokā apkopo informāciju par bilances posteņiem, kas sadalīti pa laidieniem (augstākās prioritātes/mezanīna/pirmās kārtas zaudējumu). |
|
230 |
AUGSTĀKĀS PRIORITĀTES Šajā kategorijā iekļauj visus laidienus, kas neatbilst mezanīna vai pirmās kārtas zaudējumu laidienam. |
|
240 |
MEZANĪNA Sk. KPR 243. panta 3. punktu (tradicionālā vērtspapīrošana) un 244. pants 3. punktu (sintētiskā vērtspapīrošana). |
|
250 |
PIRMĀS KĀRTAS ZAUDĒJUMU Pirmās kārtas zaudējumu laidiens definēts KPR 242. panta 15. punktā. |
|
260–280 |
ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI Šajā sleju blokā apkopo informāciju par ārpusbilances posteņiem, kas sadalīti pa laidieniem (augstākās prioritātes/mezanīna/pirmās kārtas zaudējumu). Šeit attiecībā uz laidieniem piemēro tos pašus klasifikācijas kritērijus kā bilances posteņiem. |
|
290 |
PIRMAIS PAREDZAMAIS BEIGU DATUMS Iespējamais visas vērtspapīrošanas beigu datums, ņemot vērā tās līguma noteikumus un šobrīd paredzamos finanšu nosacījumus. Parasti, tas ir agrākais no šādiem datumiem: i) datums, kad varētu īstenot dzēšanas iespēju (definēta KPR 242. panta 2. punktā), ņemot vērā pamatā esošā(-o) riska darījuma(-u) termiņu, kā arī to paredzamo priekšapmaksas likmi vai iespējamās pārskatīšanas darbības; ii) datums, kurā iniciators var pirmo reiz izmantot jebkuru citu vērtspapīrošanas līguma noteikumos ietverto pirkšanas iespēju, kuras rezultātā vērtspapīrošana tiktu pilnībā izpirkta. Uzrāda pirmā paredzamā beigu datuma dienu, mēnesi un gadu. Uzrāda konkrētu datumu, ja šādi dati ir pieejami, pretējā gadījumā uzrāda attiecīgā mēneša pirmo dienu. |
|
300 |
JURIDISKI SAISTOŠS BEIGU TERMIŅŠ Datums, līdz kuram juridiski saistoši ir atmaksāt visas vērtspapīrošanas pamatsummas un procentus (pamatojoties uz darījuma dokumentāciju). Uzrāda juridiski saistošā beigu termiņa dienu, mēnesi un gadu. Uzrāda konkrētu datumu, ja šādi dati ir pieejami, pretējā gadījumā uzrāda attiecīgā mēneša pirmo dienu. |
|
310–400 |
VĒRTSPAPĪROŠANAS POZĪCIJAS: SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM Šajā sleju blokā apkopo informāciju par vērtspapīrošanas pozīcijām atkarībā no bilances/ārpusbilances posteņiem un laidieniem (augstākās prioritātes/mezanīna/pirmās kārtas zaudējumu) pārskata datumā. |
|
310–330 |
BILANCES POSTEŅI Šeit attiecībā uz laidieniem piemēro tos pašus klasifikācijas kritērijus kā bilances posteņiem. |
|
340–360 |
ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI Šeit attiecībā uz laidieniem piemēro tos pašus klasifikācijas kritērijus kā ārpusbilances posteņiem. |
|
370–400 |
IZZIŅAS POSTEŅI: ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI Šajā sleju blokā apkopo papildu informāciju par kopējiem ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem (kas jau uzrādīti citā sadalījumā 340.–360. slejā). |
|
370 |
TIEŠIE KREDĪTA AIZSTĀJĒJI (TKA) Šī sleja attiecas uz vērtspapīrošanas pozīcijām, kuras tur iniciators un kuras garantētas ar tiešajiem kredīta aizstājējiem (TKA). Saskaņā ar KPR I pielikumu par TKA uzskatāmi šādi pilna riska ārpusbilances posteņi: — garantijas, kam ir kredīta aizstājējiem raksturīgās pazīmes; — neatsaucami rezerves akreditīvi, kam ir kredīta aizstājējiem raksturīgās pazīmes. |
|
380 |
PROCENTU LIKMJU MIJMAIŅAS LĪGUMI (PLML)/VALŪTAS MIJMAIŅAS LĪGUMI (VML) PLML apzīmē procentu likmju mijmaiņas līgumus, savukārt VML apzīmē valūtas likmes mijmaiņas līgumus. Šie atvasinātie instrumenti ir uzskaitīti KPR II pielikumā. |
|
390 |
ATBILSTOŠAS LIKVIDITĀTES IESPĒJAS Likviditātes iespējām (LI), kas definētas KPR 242. panta 3. punktā, ir jāatbilst KPR 255. panta 1. punkta sešiem nosacījumiem, lai tās uzskatītu par atbilstošām (neatkarīgi no iestādes piemērotās metodes – SP vai IRB). |
|
400 |
CITI (TOSTARP LIKVIDITĀTES IESPĒJAS, KAS NAV ATBILSTOŠAS) Šī sleja ir paredzēta pārējiem ārpusbilances posteņiem, piemēram, neatbilstošām LI (t. i., tādām LI, kas neatbilst KPR 255. panta 1. punkta nosacījumiem). |
|
410 |
PRIEKŠLAICĪGA AMORTIZĀCIJA: PIEMĒROTĀ KOREKCIJAS PAKĀPE KPR 242. panta 12. punktā un 256. panta 5. punktā (SP), un 265. panta 1. punktā paredzēts korekcijas pakāpju kopums, kas piemērojams ieguldītāju līdzdalības daļas summai (lai aprēķinātu riska darījumu riska svērto vērtību). Šī sleja attiecas uz vērtspapīrošanas shēmām ar priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumiem (t. i., uz atkārtotu vērtspapīrošanu). Saskaņā ar KPR 256. panta 6. punktu piemērojamo korekcijas pakāpi nosaka atkarībā no aktuālā triju mēnešu vidējā atlikušās starpības līmeņa. Saistību vērtspapīrošanas gadījumā šo sleju neuzrāda. Šī informācija ir saistīta ar CR SEC SA veidnes 100. rindu un CR SEC IRB veidnes 160. rindu. |
|
420 |
(-) RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA, KAS ATSKAITĪTA NO PAŠU KAPITĀLA Šī informācija ir cieši saistīta ar CR SEC SA veidnes 200. rindu un CR SEC IRB veidnes 180. rindu. Šajā slejā uzrāda negatīvu skaitli. |
|
430 |
KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA PIRMS MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS Šajā slejā apkopo informāciju par riska darījumu riska svērto vērtību pirms maksimālās robežvērtības, kas piemērojama vērtspapīrošanas pozīcijām (t. i., vērtspapīrošanas shēmām ar būtiska riska pārvedumu). Attiecībā uz vērtspapīrošanas shēmām bez būtiska riska pārveduma (t. i., riska darījumu riska svērtā vērtība aprēķināta atbilstoši vērtspapīrotajiem riska darījumiem) šajā slejā neuzrāda nekādus datus. Saistību vērtspapīrošanas gadījumā šo sleju neuzrāda. |
|
440 |
KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA PĒC MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS Šajā slejā apkopo informāciju par riska darījumu riska svērto vērtību pēc maksimālās robežvērtības, kas piemērojama vērtspapīrošanas pozīcijām (t. i., vērtspapīrošanas shēmām ar būtiska riska pārvedumu). Attiecībā uz vērtspapīrošanas shēmām bez būtiska riska pārveduma (t. i., pašu kapitāla prasības aprēķinātas atbilstoši vērtspapīrotajiem riska darījumiem) šajā slejā neuzrāda datus. Saistību vērtspapīrošanas gadījumā šo sleju neuzrāda. |
|
450–510 |
VĒRTSPAPĪROŠANAS POZĪCIJAS – TIRDZNIECĪBAS PORTFELIS |
|
450 |
IR KORELĀCIJAS TIRDZNIECĪBAS PORTFELĪ VAI NAV KORELĀCIJAS TIRDZNIECĪBAS PORTFELĪ? Uzrāda šādus saīsinājumus: C – korelācijas tirdzniecības portfelī (KTP); N – nav KTP. |
|
460–470 |
NETO POZĪCIJAS – GARĀS/ĪSĀS Sk. attiecīgi MKR SA SEC vai MKR SA CTP 050./060. sleju. |
|
480 |
KOPĒJĀS PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS (SP) – SPECIFISKAIS RISKS Sk. attiecīgi MKR SA SEC 610. sleju vai MKR SA CTP 450. sleju. |
4. OPERACIONĀLĀ RISKA VEIDNES
4.1. C 16.00 – OPERACIONĀLAIS RISKS (OPR)
4.1.1. Vispārīgas piezīmes
114. Šajā veidnē sniedz informāciju par pašu kapitāla prasību aprēķināšanu operacionālajam riskam saskaņā ar KPR 312. līdz 324. pantu, izmantojot pamatrādītāja pieeju (PRP), standartizēto pieeju (SP), alternatīvo standartizēto pieeju (ASP) un attīstītās mērīšanas pieejas (AMP). Iestāde nevar vienlaicīgi solo līmenī piemērot SP un ASA pieeju attiecībā uz darbības jomām “privātpersonu vai MVU apkalpošana” un “korporatīvo klientu apkalpošana”.
115. Iestādes, kas izmanto PRP, SP un/vai ASP, pašu kapitāla prasības aprēķina, pamatojoties uz finanšu gada beigu informāciju. Ja nav pieejami revidēti dati, iestādes var izmantot darījumu aplēses. Ja tiek izmantoti revidēti dati, iestādes uzrāda revidētos datus, kam būtu jāpaliek nemainīgiem. Novirzes no šā “nemainīguma” principa ir iespējams, ja, piemēram, šajā laikā rodas izņēmuma apstākļi, piemēram, nesenas sabiedrību vai darbību iegādes vai atsavināšanas.
116. Ja iestāde savai kompetentajai iestādei var pamatot, ka izņēmuma apstākļu, piemēram, sabiedrību vai darbību apvienošanās vai nodošanas dēļ, trīs gadu vidējās vērtības izmantošana attiecīgā rādītāja aprēķināšanai sniegtu neobjektīvu aplēsi pašu kapitāla prasībai attiecībā uz operacionālo risku, kompetentā iestāde var atļaut iestādēm grozīt aprēķinu tā, lai ņemtu vērā tādus notikumus. Kompetentā iestāde pēc savas iniciatīvas var arī pieprasīt iestādei grozīt aprēķinu. Ja iestāde ir darbojusies mazāk nekā trīs gadus, tā attiecīgā rādītāja aprēķināšanai var izmantot uz darījumu prognozēm balstītas aplēses, ar nosacījumu, ka tā sāk izmantot vēsturiskos datus, tiklīdz tie ir pieejami.
117. Šīs veidnes slejās sniegta informācija par trijiem pēdējiem gadiem, par operacionālajam riskam pakļauto bankas darbību attiecīgo rādītāju un par aizdevumu un avansu summu (pēdējais minētais piemērojams tikai ASP gadījumā). Papildus uzrāda informāciju par pašu kapitāla prasību summu operacionālajam riskam. Ja piemērojams, ir detalizēti jānorāda, kura šās summas daļa ir saistībā ar sadales mehānismu. Attiecībā uz AMP pievieno izziņas posteņus, kas sniedz detalizētu informāciju par paredzamo zaudējumu, diversifikācijas un mazināšanas metožu ietekmi uz pašu kapitāla prasībām operacionālajam riskam.
118. Informācija pa rindām ir izklāstīta atkarībā no operacionālā riska pašu kapitāla prasību aprēķina metodēm, detalizētāk pievēršoties darbības jomām, uz kurām attiecas SP un ASP.
119. Šo veidni iesniedz visas iestādes, uz kurām attiecas operacionālā riska pašu kapitāla prasības.
4.1.2. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
|
Slejas |
|
|
010–030 |
ATTIECĪGAIS RĀDĪTĀJS Iestādes, kas izmanto attiecīgo rādītāju, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības attiecībā uz operacionālo risku (PRP, SP un ASP) attiecīgo rādītāju par attiecīgajiem gadiem uzrāda 010. līdz 030. slejā. Turklāt dažādu pieeju kombinētās izmantošanas gadījumā, kā minēts KPR 314. pantā, iestādes informēšanas nolūkā uzrāda arī darbību, uz kurām attiecas AMP, attiecīgo rādītāju. Tas attiecas arī uz visām citām AMP bankām. Turpmāk termins “attiecīgais rādītājs” attiecas uz “elementu summu” finanšu gada beigās, kā noteikts KPR 316. panta 1. punkta 1. tabulā. Ja iestādei “attiecīgā rādītāja” dati ir pieejami par mazāk nekā trim gadiem, attiecīgajās tabulas slejās pēc prioritātes iedala pieejamos vēsturiskos datus (revidētos datus). Ja, piemēram, ir pieejami vēsturiskie dati tikai par vienu gadu, tos uzrāda 030. slejā. Ja tas šķiet pamatoti, uz prognozēm balstītās aplēses ietver 020. slejā (aplēses par nākamo gadu) un 010. slejā (aplēse par gadu + 2). Turklāt, ja nav pieejami vēsturiskie dati par “attiecīgo rādītāju”, iestāde var izmantot uz darījumu prognozēm balstītas aplēses. |
|
040–060 |
AIZDEVUMI UN AVANSI (PIEMĒROJOT ASP) Šīs slejas izmanto, lai uzrādītu darbības jomu “Korporatīvo klientu apkalpošana” un “Privātpersonu vai MVU apkalpošana” aizdevumu un avansējumu summas, kā minēts KPR 319. panta 1. punkta b) apakšpunktā. Šīs summas izmanto, lai aprēķinātu alternatīvo attiecīgo rādītāju, no kura izriet pašu kapitāla prasības darbībām, uz kurām attiecas ASP (KPR 319. panta 1. punkta a) apakšpunkts). Attiecībā uz darbības jomu “Korporatīvo klientu apkalpošana” iekļauj arī netirdzniecības portfelī turētos vērtspapīrus. |
|
070 |
PAŠU KAPITĀLA PRASĪBA Pašu kapitāla prasību aprēķina saskaņā ar izmantoto pieeju atbilstoši KPR 312. līdz 324. pantam. Iegūto summu uzrāda 070. slejā. |
|
071 |
KOPĒJĀ OPERACIONĀLĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA KPR 92. panta 4. punkts. 070. slejas pašu kapitāla prasības, kas reizinātas ar 12,5. |
|
080 |
NO KĀ: SAISTĪBĀ AR SADALES MEHĀNISMU KPR 18. panta 1. punkts (attiecas uz metodoloģijas, ko izmanto operacionālā riska kapitāla sadalei starp dažādajām grupas sabiedrībām, iekļaušanu 312. panta 2. punktā minētajā pielietojumā un to, vai un kādu diversifikācijas ietekmi paredzēts ņemt vērā riska mērīšanas sistēmā, ko izmanto ES mātes kredītiestāde un tās meitasuzņēmumi vai kopīgi ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības vai ES mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmumi). |
|
090–120 |
AMP IZZIŅAS POSTEŅI, PAR KURIEM ATTIECĪGĀ GADĪJUMĀ JĀSNIEDZ PĀRSKATS |
|
090 |
PAŠU KAPITĀLA PRASĪBA PIRMS ATVIEGLOJUMIEM SAISTĪBĀ AR PAREDZAMAJIEM ZAUDĒJUMIEM, DIVERSIFIKĀCIJU UN RISKA MAZINĀŠANAS METODĒM 090. slejā uzrādītā pašu kapitāla prasība ir 070. slejā uzrādītā pašu kapitāla prasība, bet aprēķināta, pirms ir ņemta vērā atvieglojumu ietekme saistībā ar paredzamajiem zaudējumiem, diversifikāciju un riska mazināšanas metodēm (sk. turpmāk). |
|
100 |
(–) PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS ATVIEGLOJUMI SAISTĪBĀ AR PAREDZAMAJIEM ZAUDĒJUMIEM, KAS NODROŠINĀTI AR IEKŠĒJĀS DARBĪBAS PRAKSĒM 100. slejā uzrāda pašu kapitāla prasības atvieglojumus saistībā ar paredzamajiem zaudējumiem, kas nodrošināti ar iekšējās darbības praksēm (kā minēts KPR 322. panta 2. punkta a) punktā). |
|
110 |
(–) PAŠU KAPITĀLA PRASĪBU ATVIEGLOJUMI SAISTĪBĀ AR DIVERSIFIKĀCIJU Diversifikācijas ietekme 110. slejā ir starpība starp pašu kapitāla prasību summu, kas aprēķināta atsevišķi katrai operacionālā riska kategorijai (t. i., “pilnīgas atkarības” situācija), un diversificēto pašu kapitāla prasību, kas aprēķināta, ņemot vērā korelācijas un atkarību (t. i., pieņemot mazāk nekā “pilnīgu atkarību” starp riska kategorijām). “Pilnīgas atkarības” situācija rodas “saistību neizpildes gadījumā”, tas ir, kad iestāde neizmanto tiešu korelāciju struktūru starp riska kategorijām, tādējādi AMP kapitālu aprēķina kā izvēlēto riska kategoriju individuālu operacionālā riska pasākumu summu. Šajā gadījumā starp riska kategorijām tiek pieņemta 100 % korelācija, un slejā uzrādāmā vērtība ir jānorāda kā nulle. Turpretim, ja iestāde aprēķina tiešas korelācijas struktūru starp riska kategorijām, tai šajā slejā ir jāiekļauj starpība starp AMP kapitālu, kas rodas no “saistību nepildīšanas gadījuma”, un to, kas iegūts pēc korelācijas struktūru starp riska kategorijām piemērošanas. Vērtība atspoguļo AMP modeļa “diversifikācijas spēju”, kas ir modeļa spēja aptvert būtisku operacionālā riska zaudējumu notikumus, kas nav vienlaicīgi. 110. slejā uzrāda summu, par kādu pieņemtā korelācijas struktūra samazina AMP kapitālu salīdzinājumā ar 100 % korelācijas pieņēmumu. |
|
120 |
(–) PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS ATVIEGLOJUMI SAISTĪBĀ AR RISKA MAZINĀŠANAS METODĒM (APDROŠINĀŠANA UN CITI RISKA PĀRVEŠANAS MEHĀNISMI) 120. slejā uzrāda apdrošināšanas un citu riska pārvešanas mehānismu ietekmi saskaņā ar KPR 323. panta 1. līdz 5. punktu. |
|
Rindas |
|
|
010 |
BANKU DARBĪBAS, UZ KURĀM ATTIECAS PAMATRĀDĪTĀJA PIEEJA (PRP) Lai aprēķinātu pašu kapitāla prasību attiecībā operacionālo risku, šajā rindā norāda summas, kas atbilst darbībām, uz kurām attiecas PRP (KPR 315. un 316. pants). |
|
020 |
BANKU DARBĪBAS, UZ KURĀM ATTIECAS STANDARTIZĒTĀ (SP)/ALTERNATĪVĀ STANDARTIZĒTĀ PIEEJA (ASP) Uzrāda pašu kapitāla prasību, kas aprēķināta saskaņā ar SP un ASP (KPR 317. līdz 319. pants). |
|
030–100 |
SP SP izmantošanas gadījumā katra gada attiecīgo rādītāju iedala 030. līdz 100. rindā pa darbības jomām, kas noteiktas KPR 317. panta 2. tabulā. Darbības attiecina uz darbības jomām, ievērojot KPR 318. pantā izklāstītos principus. |
|
110–120 |
ASP Iestādes, kas izmanto ASP (KPR 319. pants), attiecīgo rādītāju par konkrētajiem gadiem 030. līdz 050. rindā un 080. līdz 100. rindā atsevišķi uzrāda par katru darbības jomu, un 110. un 120. rindā – par darbības jomām “Korporatīvo klientu apkalpošana” un “Privātpersonu vai MVU apkalpošana”. 110. un 120. rindā uzrāda to darbību attiecīgo rādītāju, uz kurām attiecas ASP, izšķirot starp tām darbībām, kas atbilst darbības jomai “Korporatīvo klientu apkalpošana” un tām, kas atbilst darbības jomai “Privātpersonu vai MVU apkalpošana” (KPR 319. pants). Summas var būt rindās, kas atbilst “Korporatīvo klientu apkalpošanai” un “Privātpersonu vai MVU apkalpošanai” saskaņā ar SP (060. un 070. rinda), kā arī saskaņā ar ASP (110. un 120. rinda) (piemēram, ja uz meitasuzņēmumu attiecas SP, bet uz mātesuzņēmumu – ASP). |
|
130 |
BANKU DARBĪBAS, UZ KURĀM ATTIECAS ATTĪSTĪTĀS MĒRĪŠANAS PIEEJA (AMP) Uzrāda attiecīgos datus par AMP iestādēm (KPR 312. panta 2. punkts un 321. līdz 323. pants). Dažādu pieeju kombinētās izmantošanas gadījumā, kā norādīts KPR 314. pantā, uzrāda informāciju par to darbību attiecīgo rādītāju, uz kurām attiecas AMP. Tas attiecas arī uz visām citām AMP bankām. |
4.2. OPERACIONĀLAIS RISKS: DETALIZĒTA INFORMĀCIJA PAR ZAUDĒJUMIEM PĒDĒJĀ GADĀ (OPR DETALIZĒTA INFORMĀCIJA)
4.2.1. Vispārīgas piezīmes
120. Veidnē C 17.01 (OPR detalizēta informācija 1) atbilstoši notikumu veidiem un darījumu jomām apkopo informāciju par bruto zaudējumiem un zaudējumu atlīdzinājumiem, ko iestāde reģistrējusi pēdējā gadā. Veidnē C 17.02 (OPR detalizēta informācija 2) sniegta informācija par lielāko zaudējumu notikumiem pēdējā gadā.
121. Operacionālā riska zaudējumus, kas saistīti ar kredītrisku un kam piemēro pašu kapitāla prasības attiecībā uz kredītrisku (ar kredītrisku saistīti operacionālā riska robežnotikumi), neņem vērā ne C 17.01. veidnē, ne C 17.02. veidnē.
122. Ja saskaņā ar KPR 314. pantu tiek kombinēti izmantotas dažādas pieejas, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības attiecībā uz operacionālo risku, iestādes reģistrētos zaudējumus un atlīdzinājumus uzrāda C 17.01. un C 17.02. veidnē neatkarīgi no pieejas, kas izmantota pašu kapitāla prasību aprēķināšanai.
123. “Bruto zaudējums” ir zaudējums, ko izraisījis operacionālā riska notikums vai notikuma veids, kā minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 322. panta 3. punkta b) apakšpunktā, pirms jebkāda veida atlīdzinājumiem, neskarot “ātri atlīdzinātu zaudējumu gadījumus”, kā definēts turpmāk.
124. “Atlīdzinājums” ir neatkarīgs notikums, kas ir saistīts ar sākotnējo operacionālā riska zaudējumu, kas ir nošķirts laikā, kurā līdzekļus vai saimniecisko ieguvumu ienākošās plūsmas ir saņemtas no pirmajām vai trešajām pusēm, piemēram, no apdrošinātājiem vai citām pusēm. Atlīdzinājumus iedala atlīdzinājumos no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem un tiešajos atlīdzinājumos.
125. “Ātri atlīdzinātu zaudējumu gadījumi” ir operacionālā riska notikumi, kas izraisa zaudējumus, kurus daļēji vai pilnībā atlīdzina piecu darbdienu laikā. Attiecībā uz ātri atlīdzinātu zaudējumu gadījumu bruto zaudējuma definīcijā ietver tikai to zaudējuma daļu, kas nav pilnībā atlīdzināta (t. i., zaudējums, no kura atņemta īsā laikposmā daļēji atlīdzināmā summa). Tā rezultātā notikumus, kas izraisa zaudējumus, kuri ir pilnībā atlīdzināti piecu darbdienu laikā, vispār neietver ne bruto zaudējuma definīcijā, ne detalizētas informācijas (OPR detalizēta informācija) veidnē.
126. “Uzskaites datums” ir datums, kurā zaudējums vai rezerves/uzkrājumi tika pirmoreiz atzīti peļņas un zaudējumu aprēķinā pret operacionāla riska zaudējumu. Šis datums loģiski seko “Notikuma datumam” (t. i., datumam, kad radās operacionālais risks vai kad tas pirmo reizi sākās) un “Atklāšanas datumam” (t. i., datumam, kurā iestāde uzzināja par operacionālā riska notikumu).
127. Grupē zaudējumus, ko rada kopējs operacionālā riska notikums vai vairāki ar sākotnēju operacionālā riska notikumu, kurš izraisa notikumus vai zaudējumus (“avotnotikums”). Grupētos notikumus uztver un uzrāda kā vienu notikumu, un līdz ar to summē saistītās bruto zaudējumu vērtības, respektīvi, zaudējumu korekciju vērtības.
128. Attiecīgā gada jūnijā uzrādītie dati ir pagaidu dati, turpretim galīgos datus uzrāda decembrī. Tādēļ jūnijā uzrādītajiem datiem ir sešu mēnešu atsauces periods (t. i., no kalendārā gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam), turpretim decembrī uzrādītajiem datiem ir divpadsmit mēnešu atsauces periods (t. i., no kalendārā gada 1. janvāra līdz 31. decembrim). Attiecībā uz datiem, kas uzrādīti gan no jūnija, gan no decembra, “iepriekšējā pārskata atsauces periodi” ir visi pārskata atsauces periodi līdz attiecīgajam mēnesim, ieskaitot periodu, kurš beidzas iepriekšējā kalendārā gada beigās.
129. Lai pārbaudītu šīs reglas 5. panta b) punkta 2. apakšpunkta b) punkta i) apakšpunktā paredzētos nosacījumus, iestādes izmanto jaunākos statistikas datus, kas pieejami EBI tīmekļa vietnē par uzraudzības informācijas atklāšanu, lai iegūtu “visu attiecīgās dalībvalsts iestāžu bilances kopējo vērtību summu”. Lai pārbaudītu 5. panta b) punkta 2. apakšpunkta b) punkta iii) apakšpunktā paredzētos nosacījumus, izmanto bruto iekšzemes kopprodukta tirgus cenas, kuras definētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 549/2013 A pielikuma 8.89. punktā (2010. gada EKS) un kuras Eurostat publicējis par iepriekšējo kalendāro gadu.
4.2.2. C 17.01.: Operacionālais risks: pēdējā gada zaudējumi un zaudējumu atlīdzinājumi pēc darbības jomām un notikumu veidiem (OPR detalizēta informācija 1)
4.2.2.1. Vispārīgas piezīmes
130. C 17.01. veidnē informāciju norāda, zaudējumus un atgūtās summas, kas pārsniedz iekšminētos sliekšņus, sadalot pēc darbības jomām (kā noteikts KPR 317. panta 2. tabulā, iekļaujot papildu darbības jomu “Korporatīvie posteņi”, kā minēts KPR 322. panta 3. punkta b) punktā) un pēc notikumu veidiem (kā noteikts KPR 324. pantā), ar iespēju, ka vienam noteikumam atbilstošos zaudējumus sadala starp vairākām darbības jomām.
131. Slejās norāda dažādos notikumu veidus un kopējos rādītājus par katru darbības jomu, kā arī izziņas posteni, kurā parādīts zemākais iekšējais slieksnis, kas piemērots zaudējumu datu apkopošanā, par katru darbības jomu uzrādot zemāko un augstāko slieksni gadījumā, ja ir vairāk par vienu slieksni.
132. Rindās norāda darbības jomas un katrā darbības jomā – informāciju par notikumu skaitu (jauni notikumi), bruto zaudējumu summu (jauni notikumi), to notikumu skaitu, kam piemēro zaudējumu korekcijas, zaudējumu korekcijas saistībā ar iepriekšējiem pārskata periodiem, maksimālos vienreizējos zaudējumus, piecu lielāko zaudējumu summu un zaudējumu atlīdzinājumu kopsummu (tiešie zaudējumu atlīdzinājumi, kā arī atlīdzinājumi no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem).
133. Attiecībā uz kopējām darbības jomām dati par notikumu skaitu un bruto zaudējumu apmēru ir jāuzrāda arī par konkrētiem intervāliem, balstoties uz noteiktiem sliekšņiem, proti, 10 000 , 20 000 , 100 000 un 1 000 000 . Sliekšņi ir noteikti euro vērtībā un ir ietverti salīdzināšanas nolūkā attiecībā uz uzrādītajiem zaudējumiem starp iestādēm, tāpēc tie var nebūt saistīti ar minimālajiem zaudējumu sliekšņiem, ko izmanto datu apkopošanai par iekšējiem zaudējumiem, kas jāuzrāda veidnes citā iedaļā.
4.2.2.2. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
|
Slejas |
|
|
010–070 |
NOTIKUMU VEIDI Iestādes attiecīgajā 010. līdz 070. slejā uzrāda zaudējumus pēc notikumu veidiem, kā noteikts KPR 324. pantā. Iestādes, kas savu pašu kapitāla prasību aprēķina saskaņā ar ASP, zaudējumus, kuru notikuma veids nav noteikts, var uzrādīt tikai 080. slejā. |
|
080 |
NOTIKUMU VEIDI KOPĀ 080. slejā attiecībā uz katru darbības jomu iestādes uzrāda kopējo “notikumu skaitu (jauni notikumi)”, kopējo “bruto zaudējumu summu (jauni notikumi)”, kopējo “to notikumu skaitu, kam piemēro zaudējumu korekcijas”, kopējās “zaudējumu korekcijas saistībā ar iepriekšējiem pārskata periodiem”, “maksimālos vienreizējos zaudējumus”, “piecu lielāko zaudējumu summu”, kopējo “zaudējumu tiešo atlīdzinājumu kopsummu” un kopējos “atlīdzinājumus no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem”. Ja iestāde ir identificējusi visu zaudējumu notikumu veidus, 080. slejā parādās zaudējumu gadījumu, bruto zaudējumu kopsummu, zaudējumu atlīdzinājumu kopsummu un 010. līdz 070. slejā uzrādīto “zaudējumu korekciju saistībā ar iepriekšējiem pārskata periodiem” vienkāršs apkopojums. 080. slejā uzrādītie “maksimālie vienreizējie zaudējumi” ir maksimālie vienreizējie zaudējumi darbības jomā, un tie ir identiski 010. līdz 070. slejā uzrādīto “maksimālo vienreizējo zaudējumu” maksimālajai vērtībai, ja iestāde ir identificējusi visu zaudējumu notikumu veidus. Kā piecu lielāko zaudējumu summu 080. slejā uzrāda piecu lielāko zaudējumu summu vienā darbības jomā. |
|
090–100 |
IZZIŅAS POSTENIS: DATU APKOPOŠANĀ PIEMĒROTAIS SLIEKSNIS Iestādes 090. un 100. slejā uzrāda minimālos zaudējumu sliekšņus, ko tās saskaņā ar KPR 322. panta 3. punkta c) apakšpunkta pēdējo teikumu izmanto datu apkopošanā. Ja iestāde katrā darbības jomā izmanto tikai vienu slieksni, aizpilda tikai 090. sleju. Gadījumos, kad vienā un tajā pašā regulējošām prasībām atbilstošajā darbības jomā piemēro dažādus sliekšņus, norāda arī augstāko piemērojamo slieksni (100. sleja). |
|
Rindas |
|
|
010–880 |
DARBĪBAS JOMAS: FINANŠU PAKALPOJUMI UZŅĒMUMIEM, TIRDZNIECĪBA UN PĀRDOŠANA, STARPNIECĪBAS PAKALPOJUMI PRIVĀTPERSONĀM VAI MVU, KORPORATĪVO KLIENTU APKALPOŠANA, PRIVĀTPERSONU VAI MVU APKALPOŠANA, MAKSĀJUMI UN NORĒĶINI, AĢENTŪRU PAKALPOJUMI, AKTĪVU PĀRVALDĪŠANA, KORPORATĪVIE POSTEŅI Par katru darbības jomu, kā norādīts KPR 317. panta 4. punkta 2. tabulā, tostarp papildu darbības jomu “Korporatīvie posteņi”, kā minēts KPR 322. panta 3. punkta b) apakšpunktā, un par katru notikuma veidu iestāde saskaņā ar iekšējiem sliekšņiem uzrāda šādu informāciju: notikumu skaits (jauni notikumi), bruto zaudējumu summa (jauni notikumi), to notikumu skaits, kam piemēro zaudējumu korekcijas, zaudējumu korekcijas saistībā ar iepriekšējiem pārskata periodiem, maksimālie vienreizējie zaudējumi, piecu lielāko zaudējumu summa, zaudējumu tiešo atlīdzinājumu kopsumma un kopējie atlīdzinājumi no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem. Attiecībā uz zaudējumu notikumu, kas ietekmē vairāk nekā vienu darbības jomu, “bruto zaudējumu apmēru” sadala pa visām ietekmētajām darbības jomām. Iestādes, kas savu pašu kapitāla prasību aprēķina saskaņā ar ASP, zaudējumus, kuru darbības joma nav noteikta, var uzrādīt tikai 910.–980. rindā. |
|
010, 110, 210, 310, 410, 510, 610, 710, 810 |
Notikumu skaits (jauni notikumi) Notikumu skaits ir operacionālā riska notikumu skaits, kuru bruto zaudējumi tika uzskaitīti pārskata atsauces periodā. Notikumu skaits attiecas uz “jauniem notikumiem”, t. i., operacionālā riska notikumiem, kas: i) “pirmo reizi uzskaitīti” pārskata atsauces periodā vai ii) “pirmo reizi uzskaitīti” iepriekšējā pārskata atsauces periodā, ja notikums nav bijis iekļauts nevienā iepriekšējā uzraudzības pārskatā, piemēram, tāpēc, ka tas kā operacionālais risks tika identificēts tikai pašreizējā pārskata atsauces periodā, vai tāpēc, ka minētajam notikumam piemērojamie uzkrātie zaudējumi (t. i., sākotnējie zaudējumi plus/mīnus visas iepriekšējos pārskata atsauces periodos izdarītās zaudējumu korekcijas) iekšējo datu apkopošanas slieksni ir pārsnieguši tikai pašreizējā pārskata sniegšanas periodā. “Jauni notikumi” neietver operacionālā riska notikumus, kas “pirmo reizi uzskaitīti” iepriekšējā pārskata atsauces periodā, kas jau bija iekļauts iepriekšējos uzraudzības pārskatos. |
|
020, 120, 220, 320, 420, 520, 620, 720, 820 |
Bruto zaudējumu summa (jauni notikumi) Bruto zaudējumu summa ir bruto zaudējumu summa, kas attiecas uz operacionālā riska notikumiem (piemēram, tiešās izmaksas, uzkrājumi, norēķini). Visus pārskata atsauces periodā uzskaitītos zaudējumus saistībā ar atsevišķu notikumu summē un attiecībā uz minēto pārskata atsauces periodu uzskata par bruto zaudējumiem. Uzrādītā bruto zaudējumu summa attiecas uz “jauniem notikumiem”, kā noteikts iepriekšējā rindā. Attiecībā uz notikumiem, kas “pirmo reizi uzskaitīti” iepriekšējā pārskata atsauces periodā un kas nebija iekļauti nevienā iepriekšējā uzraudzības pārskatā, kopējos zaudējumus, kuri uzkrāti līdz pārskata sniegšanas atsauces datumam (t. i., sākotnējie zaudējumi plus/mīnus visas iepriekšējos pārskata atsauces periodos izdarītās zaudējumu korekcijas), uzrāda kā bruto zaudējumus pārskata sniegšanas atsauces datumā. Uzrādāmajās summās neņem vērā iegūtos atlīdzinājumus. |
|
030, 130, 230, 330, 430, 530, 630, 730, 830 |
To zaudējumu notikumu skaits, uz kuriem attiecas zaudējumu korekcijas To zaudējumu notikumu skaits, uz kuriem attiecas zaudējumu korekcijas, ir to operacionālā riska notikumu skaits, kas “pirmo reizi uzskaitīti” iepriekšējā pārskata atsauces periodā un jau iekļauti iepriekšējos pārskatos, un attiecībā uz kuriem zaudējumu korekcijas izdarītas pašreizējā pārskata atsauces periodā. Ja pārskata atsauces periodā attiecībā uz notikumu izdarīta vairāk nekā viena zaudējumu korekcija, minēto zaudējumu korekciju summu uzskaita kā vienu korekciju periodā. |
|
040, 140, 240, 340, 440, 540, 640, 740, 840 |
Zaudējumu korekcijas, kuras attiecas uz iepriekšējiem pārskata periodiem Zaudējumu korekcijas saistībā ar iepriekšējiem pārskata atsauces periodiem ir šādu elementu (pozitīvu vai negatīvu) summa: i) bruto zaudējumu summas, kuras attiecas uz pārskata atsauces periodā veiktām pozitīvām zaudējumu korekcijām (piemēram, uzkrājumu palielinājums, saistīti zaudējumu notikumi, papildu norēķini) attiecībā uz operacionālā riska notikumiem, kuri “pirmo reizi uzskaitīti” un uzrādīti iepriekšējos pārskata atsauces periodos; ii) bruto zaudējumu summas attiecībā uz negatīvām zaudējumu korekcijām, kas veiktas pārskata atsauces periodā (piemēram, saistībā ar uzkrājumu samazinājumu) attiecībā uz operacionālā riska notikumiem, kuri “pirmo reizi uzskaitīti” un uzrādīti iepriekšējos pārskata atsauces periodos. Ja pārskata atsauces periodā attiecībā uz notikumu izdarīta vairāk nekā viena zaudējumu korekcija, visu minēto zaudējumu korekciju vērtības summē, ņemot vērā korekciju zīmi (pozitīva, negatīva). Šo summu uzskata par zaudējumu korekciju attiecībā uz minēto notikumu minētajā pārskata atsauces periodā. Ja negatīvas zaudējumu korekcijas dēļ koriģētā zaudējumu summa, kas attiecināma uz notikumu, ir zem iestādes iekšējā datu apkopošanas sliekšņa, iestāde zaudējumu kopsummu par minēto notikumu uzrāda apkopotā veidā līdz pēdējam brīdim, kad notikums tika uzrādīts ar decembra atsauces datumu (t. i., sākotnējie zaudējumi plus/mīnus visas iepriekšējos pārskata atsauces periodos izdarītās zaudējumu korekcijas), ar negatīvu zīmi tā vietā, lai uzrādītu pašu negatīvās zaudējumu korekcijas summu. Uzrādāmajās summās neņem vērā iegūtos atlīdzinājumus. |
|
050, 150, 250, 350, 450, 550, 650, 750, 850 |
Maksimālie vienreizējie zaudējumi Maksimālie vienreizējie zaudējumi ir lielākā no šīm summām: i) lielākā bruto zaudējumu summa saistībā ar kādu notikumu, kas pirmo reizi uzrādīts pārskata atsauces periodā, un ii) lielākā pozitīvā zaudējumu korekcijas summa (kā definēts iepriekš) saistībā ar kādu notikumu, kas pirmo reizi uzrādīts iepriekšējā pārskata atsauces periodā. Uzrādāmajās summās neņem vērā iegūtos atlīdzinājumus. |
|
060, 160, 260, 360, 460, 560, 660, 760, 860 |
Piecu lielāko zaudējumu summa Piecu lielāko zaudējumu summa ir to piecu lielāko summu kopsumma no: i) bruto zaudējumu summām par notikumiem, kas pirmo reizi uzrādīti pārskata atsauces periodā, un ii) pozitīvām zaudējumu korekciju summām (kā definēts iepriekš attiecībā uz 040., 140., ..., 840. rindu) saistībā ar notikumiem, kas pirmo reizi uzrādīti iepriekšējā pārskata atsauces periodā. Summa, kas ir atbilstīga, lai to kvalificētu kā vienu no piecām lielākajām, ir pati zaudējumu korekcijas summa, nevis zaudējumu kopsumma, kas saistīta ar attiecīgo notikumu pirms vai pēc zaudējumu korekcijas. Uzrādāmajās summās neņem vērā iegūtos atlīdzinājumus. |
|
070, 170, 270, 370, 470, 570, 670, 770, 870 |
Zaudējumu tiešo atlīdzinājumu kopsumma Tiešie atlīdzinājumi ir visi iegūtie atlīdzinājumi, izņemot tos, kam piemēro KPR 323. pantu, kā uzrādīts turpmākajā rindā. Zaudējumu tiešo atlīdzinājumu kopsumma ir visu tiešo atlīdzinājumu un tiešo atlīdzinājumu korekciju summa, kas uzskaitīta pārskata periodā un kas attiecas uz operacionālā riska notikumiem, kuri uzskaitīti pirmo reizi pārskata atsauces periodā vai iepriekšējos pārskata atsauces periodos. |
|
080, 180, 280, 380, 480, 580, 680, 780, 880 |
Atlīdzinājumu kopsumma no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem Atlīdzinājumi no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem ir atlīdzinājumi, kam piemēro KPR 323. pantu. Atlīdzinājumu kopsumma no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem ir visu atlīdzinājumu no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem un šādu atlīdzinājumu korekciju summa, kas uzskaitīta pārskata atsauces periodā un kas attiecas uz operacionālā riska notikumiem, kuri uzskaitīti pirmo reizi pārskata atsauces periodā vai iepriekšējos pārskata atsauces periodos. |
|
910–980 |
DARBĪBAS JOMAS KOPĀ Attiecībā uz katru notikuma veidu (010. līdz 080. sleja) uzrāda informāciju par kopējām darbības jomām (KPR 322. panta 3. punkta b), c) un e) apakšpunkts). |
|
910–914 |
Notikumu skaits 910. rindā uzrāda to notikumu skaitu, kas pārsniedz iekšējo slieksni, pēc notikumu veidiem par darbības jomām kopā. Šis rādītājs var būt zemāks, nekā notikumu skaita pēc darbības jomām apkopojums, jo notikumus ar vairākām ietekmēm (ietekmes dažādās darbības jomās) uzskata par vienu notikumu. Tas var būt augstāks, ja iestāde, kas tās pašu kapitāla prasības aprēķina saskaņā ar ASP, nevar katrā gadījumā identificēt darbības joma, kuras ietekmējuši zaudējumi. 911.–914. rindā uzrāda to notikumu skaitu, kuru bruto zaudējumu summa iekļaujas attiecīgajās rindās definētajos intervālos. Ja iestāde visus tās zaudējumus ir iedalījusi vai nu kādā no KPR 317. panta 4. punkta 2. tabulā minētajām darījumu jomām, vai arī KPR 322. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētajā darījumu jomā “Korporatīvie posteņi”, proti, ja iestāde ir identificējusi visu zaudējumu notikumu veidus, attiecībā uz 080. sleju piemēro šādus nosacījumus: — kopējais notikumu skaits, kas uzrādīts 910. līdz 914. rindā, ir vienāds ar notikumu skaita horizontālo apkopojumu attiecīgajā rindā, pieņemot, ka šajos rādītājos notikumi ar ietekmi uz dažādām darbības jomām ir ņemti vērā kā viens notikums; — 080. slejā, 910. rindā norādītajai vērtībai nav noteikti jābūt vienādai ar 080. slejā ietverto notikumu skaita vertikālo apkopojumu, pieņemot, ka vienam notikumam vienlaicīgi var būt ietekme uz dažādām darbības jomām. |
|
920–924 |
Bruto zaudējumu summa (jauni notikumi) Ja iestāde visus tās zaudējumus ir iedalījusi vai nu kādā no KPR 317. panta 4. punkta 2. tabulā minētajām darījumu jomām, vai arī KPR 322. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētajā darījumu jomā “Korporatīvie posteņi”, 920. rindā uzrādītā bruto zaudējumu summa (jauni notikumi) ir jaunu notikumu bruto zaudējumu summu vienkāršs apkopojums par katru darījumu jomu. 921.–924. rindā uzrāda to notikumu bruto zaudējumu summu, kuru bruto zaudējumu summa iekļaujas attiecīgajās rindās definētajos intervālos. |
|
930, 935, 936 |
To zaudējumu notikumu skaits, uz kuriem attiecas zaudējumu korekcijas 930. rindā uzrāda to notikumu kopējo skaitu, kam piemēro zaudējumu korekcijas, kā definēts attiecībā uz 030., 130. .., 830. rindu. Šis rādītājs var būt zemāks, nekā to notikumu skaita, kam piemēro zaudējumu korekcijas, apkopojums pēc darbības jomām, jo notikumus ar vairākām ietekmēm (ietekmes dažādās darbības jomās) uzskata par vienu notikumu. Tas var būt augstāks, ja iestāde, kas tās pašu kapitāla prasības aprēķina saskaņā ar ASP, nevar katrā gadījumā identificēt darbības joma, kuras ietekmējuši zaudējumi. To zaudējumu notikumu skaitu, kam piemēro zaudējumu korekcijas, sadala pa tādu notikumu skaitu, attiecībā uz kuriem pārskata atsauces periodā tika izdarītas pozitīvas korekcijas, un tādu notikumu skaitu, attiecībā uz kuriem pārskata atsauces periodā tika izdarītas negatīvas korekcijas (visas uzrādītas ar pozitīvu zīmi). |
|
940, 945, 946 |
Zaudējumu korekcijas, kuras attiecas uz iepriekšējiem pārskata periodiem 940. rindā uzrāda to zaudējumu korekciju kopsummu, kas attiecas uz iepriekšējiem pārskatu periodiem pa darījumu jomām (kā definēts attiecībā uz 040., 140. .., 840. rindu). Ja iestāde visus tās zaudējumus ir iedalījusi vai nu kādā no KPR 317. panta 4. punkta 2. tabulā minētajām darījumu jomām, vai arī KPR 322. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētajā darījumu jomā “Korporatīvie posteņi”, 940. rindā uzrādītā summa ir zaudējumu korekciju, kas attiecas uz iepriekšējiem pārskatu periodiem, kuri uzrādīti par katru darījumu jomu, vienkāršs apkopojums. Zaudējumu korekciju summu sadala šādi: summa, kas saistīta ar notikumiem, attiecībā uz kuriem pārskata atsauces periodā tika izdarītas pozitīvas zaudējumu korekcijas (945. rinda, uzrādīta kā pozitīvs rādītājs), un summa, kas saistīta ar notikumiem, attiecībā uz kuriem pārskata periodā tika izdarītas negatīvas zaudējumu korekcijas (946. rinda, uzrādīta kā negatīvs rādītājs). Ja negatīvas zaudējumu korekcijas dēļ koriģētā zaudējumu summa, kas attiecināma uz notikumu, ir zem iestādes iekšējā datu apkopošanas sliekšņa, iestāde zaudējumu kopsummu par minēto notikumu uzrāda apkopotā veidā līdz pēdējam brīdim, kad notikums tika uzrādīts ar decembra atsauces datumu (t. i., sākotnējie zaudējumi plus/mīnus visas iepriekšējos pārskata atsauces periodos izdarītās zaudējumu korekcijas), ar negatīvu zīmi 946. rindā tā vietā, lai uzrādītu pašu negatīvās zaudējumu korekcijas summu. |
|
950 |
Maksimālie vienreizējie zaudējumi Ja iestāde visus tās zaudējumus ir iedalījusi vai nu kādā no KPR 317. panta 4. punkta 2. tabulā minētajām darījumu jomām, vai arī KPR 322. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētajā darījumu jomā “Korporatīvie posteņi”, maksimālie vienreizējie zaudējumi ir maksimālie zaudējumi, kas pārsniedz iekšējo slieksni, par katru notikuma veidu un visās darījumu jomās. Šie rādītāji var būt augstāki par visaugstāko vienreizējo zaudējumu, kas uzrādīts katrā darbības jomā, ja notikums ietekmē dažādas darījumu jomas; Ja iestāde visus tās zaudējumus ir iedalījusi vai nu kādā no KPR 317. panta 4. punkta 2. tabulā minētajām darījumu jomām, vai arī KPR 322. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētajā darījumu jomā “Korporatīvie posteņi”, proti, ja iestāde ir identificējusi visu zaudējumu notikumu veidus, attiecībā uz 080. sleju piemēro šādus nosacījumus: — maksimālie vienreizējie zaudējumi ir vienādi ar lielāko no šīs rindas 010.–070. slejā uzrādīto vērtību; — ja ir notikumi, kas ietekmē dažādas darījumu jomas, {950.r., 080.š.} uzrādītā summa var būt lielāka par “Maksimālo vienreizējo zaudējumu” summu, kura citās 080. slejas rindās uzrādīta pa darījumu jomām. |
|
960 |
Piecu lielāko zaudējumu summa Uzrāda piecu lielāko bruto zaudējumu summu par katru notikuma veidu un visām darbības jomām. Šī summa var būt augstāka par visaugstāko piecu lielāko kopējo zaudējumu summu, kas uzrādīta katrā darbības jomā. Šo summu uzrāda neatkarīgi no zaudējumu skaita. Ja iestāde visus tās zaudējumus ir iedalījusi vai nu kādā no KPR 317. panta 4. punkta 2. tabulā minētajām darījumu jomām, vai arī KPR 322. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētajā darījumu jomā “Korporatīvie posteņi”, proti, ja iestāde ir identificējusi visu zaudējumu notikumu veidus, 080. slejā piecu lielāko zaudējumu summa ir piecu lielāko zaudējumu summa visā matricā, kas nozīmē, ka tā var arī nebūt vienāda ar 960. rindā norādīto “piecu lielāko zaudējumu summas” maksimālo vērtību vai ar 080. slejā norādīto “piecu lielāko zaudējumu summas” maksimālo vērtību. |
|
970 |
Zaudējumu tiešo atlīdzinājumu kopsumma Ja iestāde visus tās zaudējumus ir iedalījusi vai nu kādā no KPR 317. panta 4. punkta 2. tabulā minētajām darījumu jomām, vai arī KPR 322. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētajā darījumu jomā “Korporatīvie posteņi”, zaudējumu tiešo atlīdzinājumu kopsumma ir tiešo zaudējumu atlīdzinājumu kopsummas vienkāršs apkopojums par katru darījumu jomu. |
|
980 |
Atlīdzinājumu kopsumma no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem Ja iestāde visus tās zaudējumus ir iedalījusi vai nu kādā no KPR 317. panta 4. punkta 2. tabulā minētajām darījumu jomām, vai arī KPR 322. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētajā darījumu jomā “Korporatīvie posteņi”, atlīdzinājumu kopsumma no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem ir zaudējumu atlīdzinājumu kopsummas no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem vienkāršs apkopojums par katru darījumu jomu. |
4.2.3. C 17.02.: Operacionālais risks: detalizēta informācija par lielāko zaudējumu notikumiem pēdējā gadā (OPR detalizēta informācija)
4.2.3.1. Vispārīgas piezīmes
134. C 17.02. veidnē sniedz informāciju par atsevišķiem zaudējumu notikumiem (viena rinda uz notikumu).
135. Šajā veidnē uzrādītā informācija attiecas uz “jauniem notikumiem”, t. i., operacionālā riska notikumiem, kas:
a) “pirmo reizi uzskaitīti” pārskata atsauces periodā vai
b) “pirmo reizi uzskaitīti” iepriekšējā pārskata atsauces periodā, ja notikums nav bijis iekļauts nevienā iepriekšējā uzraudzības pārskatā, piemēram, tāpēc, ka tas kā operacionālais risks tika identificēts tikai pašreizējā pārskata atsauces periodā, vai tāpēc, ka minētajam notikumam piemērojamie uzkrātie zaudējumi (t. i., sākotnējie zaudējumi plus/mīnus visas iepriekšējos pārskata atsauces periodos izdarītās zaudējumu korekcijas) iekšējo datu apkopošanas slieksni ir pārsnieguši tikai pašreizējā pārskata sniegšanas periodā.
136. Uzrāda tikai tādus notikumus, kas saistīti ar bruto zaudējumu summu, kura ir vienāda ar 100 000 EUR vai lielāka par to.
Ņemot vērā minēto slieksni:
a) veidnē ietver lielāko notikumu par katru notikuma veidu, ja iestāde attiecībā uz zaudējumiem ir identificējusi notikumu veidus; un
b) veidnē ietver vismaz desmit lielākos atlikušos notikumus ar vai bez identificētiem notikumu veidiem, pa bruto zaudējumu summām;
c) notikumus pakārto, pamatojoties uz tiem piedēvētajiem zaudējumiem;
d) notikumu ņem vērā tikai vienu reizi.
4.2.3.2. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
|
Slejas |
|
|
010 |
Notikuma ID Notikuma ID ir rindas identifikators, un tas ir unikāls katrai tabulas rindai. Ja ir pieejams iekšējs ID, iestādes norāda iekšējo ID. Pretējā gadījumā uzrādītajā ID ievērota numerācijas kārtība 1, 2, 3 utt. |
|
020 |
Uzskaites datums Uzskaites datums ir datums, kurā zaudējums vai rezerves/uzkrājumi tika pirmoreiz atzīti peļņas un zaudējumu aprēķinā pret operacionāla riska zaudējumu. |
|
030 |
Notikuma datums Notikuma datums ir datums, kad radās operacionālais risks vai kad tas pirmo reizi sākās. |
|
040 |
Atklāšanas datums Atklāšanas datums ir datums, kurā iestāde uzzināja par operacionālā riska notikumu. |
|
050 |
Notikuma veids Notikumu veidi, kā noteikts KPR 324. pantā. |
|
060 |
Bruto zaudējumi Bruto zaudējumi saistībā ar notikumu, kā definēts iepriekš C 17.01. veidnes 020., 120. rindā utt. |
|
070 |
Bruto zaudējumi, atskaitot tiešos zaudējumu atlīdzinājumus Bruto zaudējumi saistībā ar notikumu, kā definēts iepriekš C 17.01. veidnes 020., 120. rindā utt., atskaitot tiešos zaudējumu atlīdzinājumus, kas attiecas uz minēto zaudējumu notikumu. |
|
080–160 |
Bruto zaudējumi pēc darbības jomas Bruto zaudējumus, kā uzrādīts 060. slejā, iedala attiecīgajās darbības jomās, kā definēts KPR 317. pantā un 322. panta 3. punkta b) apakšpunktā. |
|
170 |
Juridiskās personas nosaukums Juridiskās personas nosaukums, kā uzrādīts C 06.02. veidnes 010. slejā, ja ir radušies zaudējumi – vai zaudējumu lielākā daļa, ja ir ietekmētas vairākas sabiedrības. |
|
180 |
Juridiskās personas ID Juridiskās personas LEI kods, kā uzrādīts C 06.02. veidnes 025. slejā, ja ir radušies zaudējumi – vai zaudējumu lielākā daļa, ja ir ietekmētas vairākas sabiedrības. |
|
190 |
Uzņēmējdarbības vienība Iestādes uzņēmuma vienība vai korporatīvā struktūra, ja ir radušies zaudējumi – vai zaudējumu lielākā daļa, ja ir ietekmētas vairākas sabiedrības. |
|
200 |
Apraksts Notikuma apraksts – ja nepieciešams, vispārīgā vai anonīmā veidā –, kam būtu jāietver vismaz informācija par pašu notikumu un informācija par notikuma izraisītājiem vai cēloņiem, ja tie ir zināmi. |
5. TIRGUS RISKA VEIDNES
137. Šīs norādes attiecas uz veidnēm, kurās uzrāda pašu kapitāla prasību aprēķinu saskaņā ar standartizēto pieeju attiecībā uz ārvalstu valūtas risku (MKR SA FX), preču risku (MKR SA COM) procentu likmju risku (MKR SA TDI, MKR SA SEC, MKR SA CTP) un kapitāla vērtspapīru risku (MKR SA EQU). Papildus tam šajā daļā ir iekļautas norādes par pārskatu sniegšanu attiecībā uz pašu kapitāla prasību aprēķinu saskaņā ar iekšējo modeļu pieeju (MKR IM).
138. Tirgotu parāda instrumentu vai kapitāla vērtspapīru (vai parāda vai kapitāla vērtspapīru atvasināto instrumentu) pozīcijas risku sadala divos komponentos, lai aprēķinātu kapitālu, kas pret to vajadzīgs. Pirmais komponents ir tā konkrētā riska daļa – risks, kura cēlonis ir cenu izmaiņas attiecīgajā instrumentā tā emitenta dēļ, vai, atvasināta instrumenta gadījumā, to pamatā esošā instrumenta emitenta dēļ. Otrais komponents ir pozīcijas vispārējais risks – risks, kura cēlonis ir cenu izmaiņas instrumentā procentu likmju līmeņa izmaiņu dēļ (ja tas ir tirgojams parāda dokuments vai parāda atvasinātais instruments), vai lielu kapitāla tirgus pārmaiņu dēļ (ja tas ir pašu kapitāls vai kapitāla vērtspapīru atvasinātais instruments), kas nav saistīts ar atsevišķu vērtspapīru īpašām iezīmēm. Konkrētiem instrumentiem piemērotās procedūras un savstarpējo prasījumu ieskaita procedūras ir atrodamas KPR 326.–333. pantā.
5.1. C 18.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ POZĪCIJAS RISKIEM TIRGOTAJOS PARĀDA INSTRUMENTOS (MKR SA TDI)
5.1.1. Vispārīgas piezīmes
139. Šajā veidnē atspoguļo pozīcijas un saistītās pašu kapitāla prasības attiecībā uz pozīcijas riskiem tirgotiem parāda instrumentiem saskaņā ar standartizēto pieeju (KPR 102. pants un 105. panta 1. punkts). Rindās ir ņemti vērā dažādie riski un saskaņā ar KPR pieejamās metodes. Specifiskais risks, kas saistīts ar riska darījumiem, kuri iekļauti MKR SA SEC un MKR SA CTP, ir jāuzrāda tikai MKR SA TDI kopējā veidnē. Šajās veidnēs uzrādītās pašu kapitāla prasības pārnes attiecīgi uz {325;060} šūnu (vērtspapīrošana) un {330;060} šūnu (CTP).
140. Veidne ir jāaizpilda atsevišķi par posteni “Kopā”, kā arī par iepriekš noteiktu sarakstu ar šādām valūtām: EUR, ALL, BGN, CZK, DKK, EGP, GBP, HRK, HUF, ISK, JPY, LTL, MKD, NOK, PLN, RON, RUB, RSD, SEK, CHF, TRY, UAH, USD, un par vienu atsevišķu veidni ar visām citām valūtām.
5.1.2. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
|
Slejas |
|
|
010–020 |
VISAS POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS) KPR 102. pants un 105. panta 1. punkts. Šīs ir bruto pozīcijas, kurām nav veikts savstarpējo prasījumu ieskaits pa instrumentiem, bet kuras neietver sākotnējās izvietošanas pozīcijas, uz ko pieteikušies vai kam pakārtotu sākotnējo izvietošanu veic trešās puses (KPR 345. panta otrais teikums). Attiecībā uz atšķirību starp garajām un īsajām pozīcijām, kas arī ir piemērojamas šīm bruto pozīcijām, sk. KPR 328. panta 2. punktu. |
|
030–040 |
NETO POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS) KPR 327. līdz 329. pants un 334. pants. Attiecībā uz atšķirību starp garajām un īsajām pozīcijām sk. KPR 328. panta 2. punktu. |
|
050 |
POZĪCIJAS, UZ KURĀM ATTIECAS KAPITĀLA PRASĪBA Tās neto pozīcijas, uz kurām, ņemot vērā KPR Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļā izklāstītās dažādās pieejas, attiecas kapitāla prasība. |
|
060 |
PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS Kapitāla prasība attiecībā uz jebkādu attiecīgo pozīciju saskaņā ar KPR Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļu. |
|
070 |
KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA KPR 92. panta 4. punkta b) apakšpunkts. Aprēķina, pašu kapitāla prasības reizinot ar 12,5. |
|
Rindas |
|
|
010–350 |
TIRGOTI PARĀDA INSTRUMENTI TIRDZNIECĪBAS PORTFELĪ Pozīcijas tirgotos parāda instrumentos tirdzniecības portfelī un to atbilstīgās pašu kapitāla prasības attiecībā uz pozīcijas risku saskaņā ar KPR 92. panta 3. punkta b) apakšpunkta i) punktu un KPR Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļu uzrāda atkarībā no riska kategorijas, termiņa un izmantotās pieejas. |
|
011 |
VISPĀRĒJAIS RISKS |
|
012 |
Atvasinātie instrumenti Atvasinātie instrumenti, kas iekļauti tirdzniecības portfeļa pozīciju procentu likmes riska aprēķināšanā, attiecīgā gadījumā ņemot vērā KPR 328. līdz 331. pantu. |
|
013 |
Citi aktīvi un saistības Instrumenti, kas nav atvasinātie instrumenti un kas ietverti tirdzniecības portfeļa pozīciju procentu likmju riska aprēķinā. |
|
020–200 |
TERMIŅA METODE Pozīcijas tirgotos parāda instrumentos, kam piemēro termiņa metodi saskaņā ar KPR 339. panta 1. līdz 8. punktu, un to atbilstīgās pašu kapitāla prasības, kas noteiktas KPR 339. panta 9. punktā. Pozīciju sadala 1., 2. un 3. zonā, un šīs zonas sadala pēc instrumentu termiņiem. |
|
210–240 |
VISPĀRĒJAIS RISKS. ILGUMA METODE Pozīcijas tirgotos parāda instrumentos, kam piemēro ilguma metodi saskaņā ar KPR 340. panta 1. līdz 6. punktu, un to atbilstīgās pašu kapitāla prasības, kas noteiktas KPR 340. panta 7. punktā. Pozīciju sadala 1., 2. un 3. zonā. |
|
250 |
SPECIFISKAIS RISKS 251., 325. un 330. rindā uzrādīto vērtību summa. Pozīcijas tirgotos parāda instrumentos, kam piemēro specifiskā riska kapitāla prasību, un to attiecīgā kapitāla prasība saskaņā ar KPR 92. panta 3. punkta b) apakšpunktu un 335. pantu, 336. panta 1. līdz 3. punktu, 337. un 338. pantu. Jāņem vērā arī KPR 327. panta 1. punkta pēdējais teikums. |
|
251–321 |
Pašu kapitāla prasība parāda instrumentiem, kas nav vērtspapīrošanas pozīcijas 260. līdz 321. rindā uzrādīto vērtību summa. Ārēji nevērtētu n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredīta atvasināto instrumentu pašu kapitāla prasība ir jāaprēķina, saskaitot atsauces sabiedrību riska pakāpes (KPR 332. panta 1. punkta e) apakšpunkta pirmā un otrā daļa – “caurskatīšana”). Ārēji novērtētus n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredīta atvasinātos instrumentus (KPR 332. panta 1. punkta e) apakšpunkta trešā daļa) atsevišķi uzrāda 321. rindā. Tādu pozīciju uzrādīšana, kam piemēro KPR 336. panta 3. punktu. Pastāv īpaša procedūra attiecībā uz obligācijām, kas ir atbilstīgas, lai tām saskaņā ar KPR 129. panta 3. punktu piemērotu 10 % riska pakāpi banku portfelī (segtās obligācijas). Īpašās pašu kapitāla prasības ir puse no 1. tabulas KPR 336. pantā otrās kategorijas procentu attiecības. Minētās pozīcijas ir jāiedala 280.–300. rindā atbilstoši atlikušajam laikam līdz beigu termiņam. Ja procentu likmju pozīciju vispārējo risku ierobežo ar kredītu atvasināto instrumentu, tad piemēro 346. un 347. pantu. |
|
325 |
Pašu kapitāla prasība vērtspapīrošanas instrumentiem Kopējā pašu kapitāla prasības, kas uzrādītas MKR SA SEC veidnes 610. slejā. Tās uzrāda tikai MKR SA TDI kopējā līmenī. |
|
330 |
Pašu kapitāla prasība korelācijas tirdzniecības portfelim Kopējā pašu kapitāla prasības, kas uzrādītas MKR SA CTP veidnes 450. slejā. Tās uzrāda tikai MKR SA TDI kopējā līmenī. |
|
350–390 |
PAPILDU PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ IESPĒJAS LĪGUMIEM (RISKI, KAS NAV Delta RISKI) KPR 329. panta 3. punkts Papildu prasības attiecībā uz iespējas līgumiem, kas saistīti ar riskiem, kuri nav delta riski, uzrāda saskaņā ar šim aprēķinam izmantoto metodi. |
5.2. C 19.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ VĒRTSPAPĪROŠANAS SPECIFISKO RISKU (MKR SA SEC)
5.2.1. Vispārīgas piezīmes
141. Šajā veidnē pieprasīta informācija par pozīcijām (visām/neto un garajām/īsajām) un saistītajām pašu kapitāla prasībām attiecībā uz vērtspapīrošanas/atkārtotās vērtspapīrošanas pozīcijas riska specifisko riska komponentu tirdzniecības portfelī (neatbilst korelācijas tirdzniecības portfelim) saskaņā ar standartizēto pieeju.
142. MKR SA SEC veidnē ir noteiktas pašu kapitāla prasības tikai attiecībā uz vērtspapīrošanas pozīciju specifisko risku saskaņā ar KPR 335. pantu saistībā ar 337. pantu. Ja vērtspapīrošanas pozīciju risks tirdzniecības portfelī ir ierobežots ar kredītu atvasinātajiem instrumentiem, piemēro KPR 346. un 347. pantu. Visām tirdzniecības portfeļa pozīcijām ir tikai viena veidne neatkarīgi no tā, vai iestāde izmanto standartizēto pieeju vai uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju, lai noteiktu katras pozīcijas riska pakāpi saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļu. Pārskatu par pašu kapitāla prasībām attiecībā uz šo pozīciju vispārējo risku sniedz MKR SA TDI vai MKR IM veidnē.
143. Pozīcijas, kam piemēro 1 250 % riska pakāpi, var alternatīvi atskaitīt no pirmā līmeņa pamata kapitāla (sk. KPR 243. panta 1. punkta, b) apakšpunktu, 244. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 258. pantu). Šādā gadījumā minētās pozīcijas ir jāuzrāda CA1 460. rindā.
5.2.2. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
|
Slejas |
|
|
010–020 |
VISAS POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS) KPR 102. pants un 105. panta 1. punkts saistībā ar KPR 337. pantu (vērtspapīrošanas pozīcijas). Attiecībā uz atšķirību starp garajām un īsajām pozīcijām, kas arī ir piemērojamas šīm bruto pozīcijām, sk. KPR 328. panta 2. punktu. |
|
030–040 |
(–) POZĪCIJAS, KAS ATSKAITĪTAS NO PAŠU KAPITĀLA (GARĀS UN ĪSĀS) KPR 258. pants. |
|
050–060 |
NETO POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS) KPR 327. līdz 329. pants un 334. pants. Attiecībā uz atšķirību starp garajām un īsajām pozīcijām, sk. KPR 328. panta 2. punktu. |
|
070–520 |
NETO POZĪCIJU SADALĪJUMS PĒC RISKA PAKĀPĒM KPR 251. pants (1. tabula) un 261. panta 1. punkts (4. tabula). Sadalījums jāveic atsevišķi garajām un īsajām pozīcijām. |
|
230–240 un 460–470 |
1 250 % KPR 251. pants (1. tabula) un 261. panta 1. punkts (4. tabula) |
|
250–260 un 480–490 |
UZRAUDZĪBAS FORMULAS METODE KPR 337. panta 2. punkts saistībā ar KPR 262. pantu Šīs slejas uzrāda, ja iestādes izmanto alternatīvu uzraudzības formulas metodi (UFM), ar ko nosaka pašu kapitāla prasības atkarībā no nodrošinājuma portfeļa iezīmēm un laidiena līgumiskajām īpašībām. |
|
270 un 500 |
CAURSKATĪŠANA SP: KPR 253., 254. pants un 256. panta 5. punkts. Caurskatīšanas slejās ietver visus riska darījumu bez reitinga gadījumus, kuros riska pakāpi iegūst no pamatā esošā riska darījumu portfeļa (portfeļa vidējā riska pakāpe, portfeļa augstākā riska pakāpe vai koncentrācijas koeficienta izmantošana). IRB: KPR 263. panta 2. un 3. punkts Attiecībā uz priekšlaicīgu amortizāciju sk. KPR 265. panta 1. punktu un 256. panta 5. punktu. |
|
280–290 un 510–520 |
IEKŠĒJĀ NOVĒRTĒJUMA PIEEJA KPR 109. panta 1. punkta otrais teikums un 259. panta 3. un 4. punkts Šīs slejas uzrāda, ja iestāde izmanto iekšējā novērtējuma pieeju, lai noteiktu kapitāla prasības attiecībā uz likviditātes iespējām un kredītkvalitātes uzlabošanu, ko bankas (tostarp trešo personu bankas) attiecina uz ABKV konduītiem. INP, kā pamatā ir ĀKNI metodoloģijas, piemēro tikai riska darījumiem ar ABKV konduītiem, kuru iekšējais reitings ir ekvivalents ieguldījumu kategorijai sākuma brīdī. |
|
530–540 |
KOPĒJĀ IETEKME (KOREKCIJA) SAISTĪBĀ AR UZTICAMĪBAS PĀRBAUDES NOTEIKUMU PĀRKĀPŠANU KPR 337. panta 3. punkts saistībā ar KPR 407. pantu. KPR 14. panta 2. punkts |
|
550–570 |
PIRMS MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS – SVĒRTĀS NETO GARĀS/ĪSĀS POZĪCIJAS UN SVĒRTO NETO GARO UN ĪSO POZĪCIJU SUMMA KPR 337. pants, neņemot vērā KPR 335. pantu, kas iestādei ļauj noteikt maksimālo robežvērtību produkta svērumam un neto pozīcijai maksimāli iespējamā ar saistību nepildīšanas risku saistītā zaudējuma līmenī. |
|
580–600 |
PĒC MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS – SVĒRTĀS NETO GARĀS/ĪSĀS POZĪCIJAS UN SVĒRTO NETO GARO UN ĪSO POZĪCIJU SUMMA KPR 337. pants, ņemot vērā KPR 335. pantu |
|
610 |
KOPĒJĀS PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS Saskaņā ar KPR 337. panta 4. punktu pārejas periodā līdz 2014. gada 31. decembrim iestāde summē atsevišķi savas svērtās neto garās pozīcijas (580. sleja) un savas svērtās neto īsās pozīcijas (590. sleja). Lielākā no šīm summām (pēc maksimālās robežvērtības) ir pašu kapitāla prasība. No 2015. gada saskaņā ar KPR 337. panta 4. punktu iestāde, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības, summē savas svērtās neto pozīcijas, neatkarīgi no tā, vai tās ir garās vai īsas pozīcijas (600. sleja). |
|
Rindas |
|
|
010 |
KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI Nenokārtotu (tirdzniecības portfelī turētu) vērtspapīrošanas darījumu kopsumma, ko uzrāda iestāde, kura ir iniciatora un/vai ieguldītāja un/vai sponsora lomā(-ās). |
|
040, 070 un 100 |
VĒRTSPAPĪROŠANA KPR 4. panta 61. un 62. punkts |
|
020,050, 080 un 110 |
ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA KPR 4. panta 63. punkts |
|
030–050 |
INICIATORS KPR 4. panta 13. punkts |
|
060–080 |
IEGULDĪTĀJS Kredītiestāde, kas vērtspapīrošanas darījumā tur vērtspapīrošanas pozīcijas un kas nav šā darījuma iniciators vai sponsors. |
|
090–110 |
SPONSORS KPR 4. panta 14. punkts. Ja sponsors vērtspapīro arī savus pašu aktīvus, tas iniciatora rindās norāda informāciju par saviem pašu vērtspapīrotajiem aktīviem. |
|
120–210 |
SVĒRTO NETO GARO UN ĪSO POZĪCIJU KOPSUMMAS SADALĪJUMS PĒC PAMATĀ ESOŠĀ AKTĪVA VEIDIEM KPR 337. panta 4. punkta pēdējais teikums Pamatā esošo aktīvu sadalījums atbilst “SEC detalizēta informācija” veidnē (slejā “Veids”) izmantotajai klasifikācijai: — 1- mājokļa hipotēka; — 2- komerciālā nekustamā īpašuma hipotēka; — 3- kredītkaršu parādi; — 4- noma; — 5- aizdevumi komercsabiedrībām vai MVU (ko uzskata par komercsabiedrībām); — 6- patēriņa kredīti; — 7- pircēju un pasūtītāju parādi; — 8- citi aktīvi; — 9- segtās obligācijas; — 10- citas saistības. Attiecībā uz katru vērtspapīrošanu, ja portfelī ir ietverti dažāda veida aktīvi, iestāde ņem vērā vissvarīgāko veidu. |
5.3. C 20.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ KORELĀCIJAS TIRDZNIECĪBAS PORTFEĻA POZĪCIJU SPECIFISKO RISKU (MKR SA CTP)
5.3.1. Vispārīgas piezīmes
144. Šajā veidnē pieprasīta informācija par KTP pozīcijām (kas ietver vērtspapīrošanu, n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātos instrumentus un citas KTP pozīcijas, kas iekļautas saskaņā ar KPR 338. panta 3. punktu) un attiecīgajām pašu kapitāla prasībām saskaņā ar standartizēto pieeju.
145. MKR SA CTP veidnē ir noteiktas pašu kapitāla prasības tikai attiecībā uz korelācijas tirdzniecības portfeļa pozīciju specifisko risku saskaņā ar KPR 335. pantu saistībā ar 338. panta 2. un 3. punktu. Ja KTP pozīciju risks tirdzniecības portfelī ir ierobežots ar kredītu atvasinātajiem instrumentiem, piemēro KPR 346. un 347. pantu. Visām tirdzniecības portfeļa KTP pozīcijām ir tikai viena veidne neatkarīgi no tā, vai iestāde izmanto standartizēto pieeju vai uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju, lai noteiktu katras pozīcijas riska pakāpi saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļu. Pārskatu par pašu kapitāla prasībām attiecībā uz šo pozīciju vispārējo risku sniedz MKR SA TDI vai MKR IM veidnē.
146. Šāda veidnes struktūra atdala vērtspapīrošanas pozīcijas, n-tās saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātos instrumentus un citas KTP pozīcijas. Līdz ar to vērtspapīrošanas pozīcijas vienmēr uzrāda 030., 060. vai 090. rindā (atkarībā no iestādes lomas vērtspapīrošanā). N-tās saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātos instrumentus vienmēr uzrāda 110. rindā. “Citas KTP pozīcijas” nav ne vērtspapīrošanas pozīcijas, ne n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātie instrumenti (sk. definīciju KPR 338. panta 3. punktā), bet tās ir tieši “saistītas” (riska ierobežošanas nolūkā) ar vienu no šīm divām pozīcijām. Tāpēc tās iedala vai nu pie “Vērtspapīrošana”, vai arī pie “N-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātie instrumenti”.
147. Pozīcijas, kam piemēro 1 250 % riska pakāpi, var alternatīvi atskaitīt no pirmā līmeņa pamata kapitāla (sk. KPR 243. panta 1. punkta, b) apakšpunktu, 244. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 258. pantu). Šādā gadījumā minētās pozīcijas ir jāuzrāda CA1 460. rindā.
5.3.2. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
|
Slejas |
|
|
010–020 |
VISAS POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS) KPR 102. pants un 105. panta 1. punkts saistībā ar pozīcijām, kas iedalītas korelācijas tirdzniecības portfelī saskaņā ar KPR 338. panta 2. un 3. punktu. Attiecībā uz atšķirību starp garajām un īsajām pozīcijām, kas arī ir piemērojamas šīm bruto pozīcijām, sk. KPR 328. panta 2. punktu. |
|
030–040 |
(–) POZĪCIJAS, KAS ATSKAITĪTAS NO PAŠU KAPITĀLA (GARĀS UN ĪSĀS) KPR 258. pants. |
|
050–060 |
NETO POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS) KPR 327. līdz 329. pants un 334. pants. Attiecībā uz atšķirību starp garajām un īsajām pozīcijām sk. KPR 328. panta 2. punktu. |
|
070–400 |
NETO POZĪCIJU SADALĪJUMS PĒC RISKA PAKĀPĒM (SP UN IRB) KPR 251. pants (1. tabula) un 261. panta 1. punkts (4. tabula) |
|
160 un 330 |
CITAS Citas riska pakāpes, kas nav tieši minētas iepriekšējās slejās. Attiecībā uz n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātajiem instrumentiem – tikai tie instrumenti, kas nav ārēji novērtēti. Ārēji novērtēti n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātie instrumenti ir jāuzrāda MKR SA TDI veidnē (321. rindā) vai – ja tie iekļauti KTP – jāiedala attiecīgās riska pakāpes slejā. |
|
170–180 un 360–370 |
1 250 % KPR 251. pants (1. tabula) un 261. panta 1. punkts (4. tabula) |
|
190–200 un 340–350 |
UZRAUDZĪBAS FORMULAS METODE KPR 337. panta 2. punkts saistībā ar KPR 262. pantu |
|
210/380 |
CAURSKATĪŠANA SP: KPR 253., 254. pants un 256. panta 5. punkts. Caurskatīšanas slejās ietver visus riska darījumu bez reitinga gadījumus, kuros riska pakāpi iegūst no pamatā esošā riska darījumu portfeļa (portfeļa vidējā riska pakāpe, portfeļa augstākā riska pakāpe vai koncentrācijas koeficienta izmantošana). IRB: KPR 263. panta 2. un 3. punkts. Attiecībā uz priekšlaicīgu amortizāciju sk. KPR 265. panta 1. punktu un 256. panta 5. punktu. |
|
220–230 un 390–400 |
IEKŠĒJĀ NOVĒRTĒJUMA PIEEJA KPR 259. panta 3. un 4. punkts |
|
410–420 |
PIRMS MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS – SVĒRTĀS NETO GARĀS/ĪSĀS POZĪCIJAS KPR 338. pants, neņemot vērā KPR 335. pantu |
|
430–440 |
PĒC MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS – SVĒRTĀS NETO GARĀS/ĪSĀS POZĪCIJAS KPR 338. pants, ņemot vērā KPR 335. pantu |
|
450 |
KOPĒJĀS PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS Pašu kapitāla prasību nosaka kā lielāko no i) specifiskā riska prasības, kas būtu piemērojama tikai neto garajām pozīcijām (430. sleja), vai ii) specifiskā riska prasības, kas būtu piemērojama tikai neto īsajām pozīcijām (440. sleja). |
|
Rindas |
|
|
010 |
KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI Nenokārtotu (korelācijas tirdzniecības portfelī turētu) pozīciju kopējā summa, ko uzrāda iestāde, kura ir iniciatora, ieguldītāja vai sponsora lomā(-s). |
|
020–040 |
INICIATORS KPR 4. panta 13. punkts |
|
050–070 |
IEGULDĪTĀJS Kredītiestāde, kas vērtspapīrošanas darījumā tur vērtspapīrošanas pozīcijas un kas nav šā darījuma iniciators vai sponsors. |
|
080–100 |
SPONSORS KPR 4. panta 14. punkts Ja sponsors vērtspapīro arī savus pašu aktīvus, tas iniciatora rindās norāda informāciju par saviem pašu vērtspapīrotajiem aktīviem. |
|
030 060 un 090 |
VĒRTSPAPĪROŠANA Korelācijas tirdzniecības portfelī ir ietverta vērtspapīrošana, n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātie instrumenti un, iespējams, citas riska ierobežošanas pozīcijas, kas atbilst KPR 338. panta 2. un 3. punktā noteiktajiem kritērijiem. Vērtspapīrošanas riska darījumu atvasinātos instrumentus, kas nodrošina proporcionālas tiesības, kā arī pozīcijas, kuras ierobežo KTP pozīciju risku, iekļauj rindā “Citas KTP pozīcijas”. |
|
110 |
N-TĀ SAISTĪBU NEPILDĪŠANAS GADĪJUMA KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI Šeit uzrāda n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātos instrumentus, kuru risks ierobežots ar n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredīta atvasinātajiem instrumentiem saskaņā ar KPR 347. pantu. Pozīcijas iniciators, ieguldītājs un sponsors nav attiecināms uz n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātajiem instrumentiem. Līdz ar to n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātos instrumentus nevar sadalīt tā kā vērtspapīrošanas pozīcijas. |
|
040, 070, 100 un 120 |
CITAS KTP POZĪCIJAS Pozīcijas: — vērtspapīrošanas riska darījumu atvasinātos instrumentus, kas nodrošina proporcionālas tiesības, kā arī pozīcijas, kuras ierobežo KTP pozīciju risku; — KTP pozīcijas, kuru risks saskaņā ar KPR 346. pantu ierobežots ar kredītu atvasinātajiem instrumentiem; — citas pozīcijas, kas atbilst KPR 338. panta 3. punktam; ir ietvertas. |
5.4. C 21.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRU POZĪCIJAS RISKU (MKR SA EQU)
5.4.1. Vispārīgas piezīmes
148. Šajā veidnē pieprasīta informācija par pozīcijām un attiecīgajām pašu kapitāla prasībām attiecībā uz kapitāla vērtspapīru pozīcijas risku tirdzniecības portfelī, kam piemērota standartizētās pieejas procedūra.
149. Veidne ir jāaizpilda atsevišķi par posteni “Kopā”, kā arī par statisku, iepriekš noteiktu sarakstu ar šādiem tirgiem: Bulgārija, Horvātija, Čehijas Republika, Dānija, Ēģipte, Ungārija, Islande, Lihtenšteina, Norvēģija, Polija, Rumānija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste, Albānija, Japāna, Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Krievijas Federācija, Serbija, Šveice, Turcija, Ukraina, ASV, eurozona, un par vienu atsevišķu veidni ar visiem citiem tirgiem. Šīs pārskatu sniegšanas nolūkā termins “tirgus” saprotams kā “valsts” (izņemot valstīm, kas ir eurozonas valstis, sk. Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 525/2014).
5.4.2. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
|
Slejas |
|
|
010–020 |
VISAS POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS) KPR 102. pants un 105. panta 1. punkts. Šīs ir bruto pozīcijas, kurām nav veikts savstarpējo prasījumu ieskaits pa instrumentiem, bet kuras neietver sākotnējās izvietošanas pozīcijas, uz ko pieteikušies vai kam pakārtotu sākotnējo izvietošanu veic trešās puses (KPR 345. panta otrais teikums). |
|
030–040 |
NETO POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS) KPR 327., 329., 332., 341. un 345. pants |
|
050 |
POZĪCIJAS, UZ KURĀM ATTIECAS KAPITĀLA PRASĪBA Tās neto pozīcijas, uz kurām, ņemot vērā KPR Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļā izklāstītās dažādās pieejas, attiecas kapitāla prasība. Kapitāla prasība katram valsts tirgum ir jāaprēķina atsevišķi. Šajā slejā neietver pozīcijas biržā tirgotu akciju indeksu nākotnes līgumos saskaņā ar KPR 344. panta 4. punktu. |
|
060 |
PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS Kapitāla prasība attiecībā uz jebkādu attiecīgo pozīciju saskaņā ar KPR Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļu. |
|
070 |
KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA KPR 92. panta 4. punkta b) apakšpunkts. Aprēķina, pašu kapitāla prasības reizinot ar 12,5. |
|
Rindas |
|
|
010–130 |
TIRDZNIECĪBAS PORTFELĪ IEKĻAUTIE KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRI Pašu kapitāla prasības attiecībā uz pozīcijas risku saskaņā ar KPR 92. panta 3. punkta b) apakšpunkta i) punktu un Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļas 3. iedaļu. |
|
020–040 |
VISPĀRĒJAIS RISKS Vispārējam riskam pakļautas kapitāla vērtspapīru pozīcijas (KPR 343. pants) un to attiecīgās pašu kapitāla prasības saskaņā ar Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļas 3. iedaļu. Abi sadalījumi (021/022, kā arī 030/040) ir saistīti ar visām visas pozīcijām, kuras pakļautas vispārējam riskam. 021. un 022. rindā pieprasīta informācija par sadalījumu atkarībā no instrumentiem. Tikai sadalījumu 030. un 040. rindā izmanto kā pamatu pašu kapitāla prasību aprēķinam. |
|
021 |
Atvasinātie instrumenti Atvasinātie instrumenti, kas iekļauti tirdzniecības portfeļa pozīciju kapitāla vērtspapīru riska aprēķinā, attiecīgā gadījumā ņemot vērā KPR 329. un 332. pantu. |
|
022 |
Citi aktīvi un saistības Instrumenti, kas nav atvasinātie instrumenti un kas ietverti tirdzniecības portfeļa pozīciju kapitāla vērtspapīru riska aprēķinā. |
|
030 |
Plaši diversificētu biržā tirgotu akciju indeksu nākotnes līgumi, kuriem piemēro īpašu pieeju Plaši diversificētu biržā tirgotu akciju indeksa nākotnes līgumi, kuriem piemēro īpašu pieeju, saskaņā ar KPR 344. panta 1. un 4. punktu. Minētās pozīcijas ir pakļautas tikai vispārējam riskam, un tās attiecīgi nav jāuzrāda 050. rindā. |
|
040 |
Citi kapitāla vērtspapīri, kas nav plaši diversificētu biržā tirgotu akciju indeksu nākotnes līgumi Citas kapitāla vērtspapīru pozīcijas, kas pakļautas specifiskajam riskam, un attiecīgās pašu kapitāla prasības saskaņā ar KPR 343. pantu un 344. panta 3. punktu. |
|
050 |
SPECIFISKAIS RISKS Kapitāla vērtspapīru pozīcijas, kas pakļautas specifiskajam riskam, un attiecīgās pašu kapitāla prasības saskaņā ar KPR 342. pantu un 344. panta 4. punktu. |
|
090–130 |
PAPILDU PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ IESPĒJAS LĪGUMIEM (RISKI, KAS NAV Delta RISKI) KPR 329. panta 2. un 3. punkts Papildu prasības attiecībā uz iespējas līgumiem, kas saistīti ar riskiem, kuri nav delta riski, uzrāda saskaņā ar šim aprēķinam izmantoto metodi. |
5.5. C 22.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ ĀRVALSTU VALŪTAS RISKU (MKR SA FX)
5.5.1. Vispārīgas piezīmes
150. Iestādes uzrāda informāciju par pozīcijām katrā valūtā (tostarp pārskata sniegšanas valūtā) un attiecīgajām pašu kapitāla prasībām attiecībā uz ārvalstu valūtu, kam piemērota standartizētā pieeja. Pozīciju aprēķina attiecībā uz katru valūtu (tostarp euro), zeltu un pozīcijām KIU.
151. Šīs veidnes 100. līdz 480. rindu uzrāda pat tad, ja iestādēm netiek prasīts aprēķināt pašu kapitāla prasības attiecībā uz ārvalstu valūtas risku saskaņā ar KPR 351. pantu. Minētajos izziņas posteņos iekļauj visas pozīcijas pārskata sniegšanas valūtā, neatkarīgi no apmēra, kādā tās ņem vērā KPR 354. panta vajadzībām. Veidnes izziņas posteņu 130. līdz 480. rindu aizpilda atsevišķi par visām Eiropas Savienības dalībvalstu valūtām un šādām valūtām: USD, CHF, JPY, RUB, TRY, AUD, CAD, RSD, ALL, UAH, MKD, EGP, ARS, BRL, MXN, HKD, ICK, TWD, NZD, NOK, SGD, KRW, CNY un visām citām valūtām.
5.5.2. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
|
Slejas |
|
|
020–030 |
VISAS POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS) Bruto pozīcijas saistībā ar aktīviem, visām nākotnē saņemamajām summām un līdzīgiem posteņiem, kas minēti KPR 352. panta 1. punktā. Saskaņā ar 352. panta 2. punktu un kompetento iestāžu atļauju pozīcijas, ko iestāde uzņēmusies, lai ierobežotu valūtas kursa negatīvu ietekmi uz tās rādītājiem atbilstīgi 92. panta 1. punktam, un pozīcijas, kas saistītas ar posteņiem, kuri jau atskaitīti, aprēķinot pašu kapitālu, nav jāuzrāda. |
|
040–050 |
NETO POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS) KPR 352. panta 3. un 4. punkta pirmais un otrais teikums un 353. pants. Neto pozīcijas aprēķina attiecībā uz katru valūtu, līdz ar to vienlaicīgi var pastāvēt garās un īsās pozīcijas. |
|
060–080 |
POZĪCIJAS, UZ KURĀM ATTIECAS KAPITĀLA PRASĪBA KPR 352. panta 4. punkta trešais teikums, 353. un 354. pants |
|
060–070 |
POZĪCIJAS, UZ KURĀM ATTIECAS KAPITĀLA PRASĪBA (GARĀS UN ĪSĀS) Garās un īsās neto pozīcijas attiecībā uz katru valūtu aprēķina, no garo pozīciju kopsummas atskaitot īso pozīciju kopsummu. Garās neto pozīcijas attiecībā uz katru valūtā veiktu operāciju saskaita, lai iegūtu garo neto pozīciju attiecīgajā valūtā. Īsās neto pozīcijas attiecībā uz katru valūtā veiktu operāciju saskaita, lai iegūtu īso neto pozīciju attiecīgajā valūtā. Nesakrītošās pozīcijas valūtās, kurās nesniedz pārskatus, pieskaita pozīcijām, uz kurām attiecas kapitāla prasība citām valūtām (030. rinda) 060. vai 070. slejā atkarībā no tā, vai tās ir īsās vai garās pozīcijas. |
|
080 |
POZĪCIJAS, UZ KURĀM ATTIECAS KAPITĀLA PRASĪBA (SAKRĪTOŠĀS) Sakrītošās pozīcijas cieši korelētās valūtās |
|
|
RISKA KAPITĀLA PRASĪBA (%) Kā noteikts KPR 351. un 354. pantā, riska kapitāla prasība procentos. |
|
090 |
PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS Kapitāla prasība attiecībā uz jebkādu attiecīgo pozīciju saskaņā ar KPR Trešās daļas IV sadaļas 3. nodaļu. |
|
100 |
KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA KPR 92. panta 4. punkta b) apakšpunkts. Aprēķina, pašu kapitāla prasības reizinot ar 12,5. |
|
Rindas |
|
|
010 |
KOPĒJĀS POZĪCIJAS Visas pozīcijas valūtās, kurās nesniedz pārskatus, un tās pozīcijas pārskata sniegšanas valūtā, ko ņem vērā KPR 354. panta vajadzībām, kā arī to attiecīgās pašu kapitāla prasības saskaņā ar KPR 92. panta 3. punkta c) apakšpunkta i) punktu un 352. panta 2. un 4. punktu (konvertēšanai pārskata valūtā). |
|
020 |
CIEŠI KORELĒTAS VALŪTAS Pozīcijas un to attiecīgās pašu kapitāla prasības attiecībā uz valūtām, kas minētas KPR 354. pantā. |
|
025 |
Cieši korelētas valūtas no kā: pārskata sniegšanas valūta Tās pozīcijas pārskata sniegšanas valūtā, kuras veicina kapitāla prasību aprēķināšanu saskaņā ar KPR 354. pantu |
|
030 |
VISAS CITAS VALŪTAS (tostarp tādas ārvalstu valūtas pozīcijas KIU, ko pielīdzina atšķirīgām valūtām) Pozīcijas un to attiecīgās pašu kapitāla prasības attiecībā uz valūtām, kam piemēro KPR 351. pantā un 352. panta 2. un 4. punktā minēto vispārējo procedūru. Pārskatu sniegšana par tādām ārvalstu valūtas pozīcijām KIU, ko saskaņā ar KPR 353. pantu pielīdzina atšķirīgām valūtām Attiecībā uz tām ārvalstu valūtas pozīcijām KIU, ko pielīdzina atšķirīgām valūtām, aprēķinātu kapitāla prasības, piemēro divas dažādas procedūras: 1. modificēto zelta metodi, ja KIU ieguldījuma virziens nav zināms (šīs ārvalstu valūtas pozīcijas KIU pieskaita iestādes kopējai neto ārvalstu valūtas pozīcijai); 2. ja KIU ieguldījuma virziens ir zināms, šīs ārvalstu valūtas pozīcijas KIU pieskaita kopējai atvērtajai ārvalstu valūtas pozīcijai (atkarībā no KIU virziena – garajai vai īsajai). Pārskatu par šīm ārvalstu valūtas pozīcijām KIU sniedz atbilstoši kapitāla prasību aprēķinam. |
|
040 |
ZELTS Pozīcijas un to attiecīgās pašu kapitāla prasības attiecībā uz valūtām, kam piemēro KPR 351. pantā un 352. panta 2. un 4. punktā minēto vispārējo procedūru. |
|
050–090 |
PAPILDU PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ IESPĒJAS LĪGUMIEM (RISKI, KAS NAV Delta RISKI) KPR 352. panta 5. un 6. punkts Papildu prasības attiecībā uz iespējas līgumiem, kas saistīti ar riskiem, kuri nav delta riski, uzrāda saskaņā ar šim aprēķinam izmantoto metodi. |
|
100–120 |
Kopējo pozīciju sadalījums (tostarp pārskata sniegšanas valūtā) pa riska darījumu veidiem Kopējās pozīcijas sadala atbilstoši to atvasinātajiem instrumentiem, citiem aktīviem un saistībām, un ārpusbilances posteņiem. |
|
100 |
Citi aktīvi un saistības, kas nav ārpusbilances posteņi un atvasinātie instrumenti Šajā kategorijā ietver pozīcijās, kas nav ietvertas 110. un 120. rindā. |
|
110 |
Ārpusbilances posteņi KPR I pielikumā ietvertie posteņi, izņemot tos, kas ietverti kā vērtspapīru finansēšanas darījumi un ilgstošo norēķinu darījumi vai izrietoši no dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita. |
|
120 |
Atvasinātie instrumenti Pozīcijas, kas vērtētas saskaņā ar KPR 352. pantu. |
|
130–480 |
IZZIŅAS POSTEŅI: VALŪTAS POZĪCIJAS Veidnes izziņas posteņus aizpilda atsevišķi par visām Eiropas Savienības dalībvalstu valūtām un šādām valūtām: USD, CHF, JPY, RUB, TRY, AUD, CAD, RSD, ALL, UAH, MKD, EGP, ARS, BRL, MXN, HKD, ICK, TWD, NZD, NOK, SGD, KRW, CNY un visām citām valūtām. |
5.6. C 23.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀS PIEEJAS ATTIECĪBĀ UZ PRECĒM (MKR SA COM)
5.6.1. Vispārīgas piezīmes
152. Šajā veidnē pieprasīta informācija par preču pozīcijām un attiecīgajām pašu kapitāla prasībām, kam piemērota standartizētā pieeja.
5.6.2. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
|
Slejas |
|
|
010–020 |
VISAS POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS) Bruto garās/īsās pozīcijas, kas saskaņā ar KPR 357. panta 1. un 4. punktu ņemtas vērā attiecībā uz vienu un to pašu preci (sk. arī KPR 359. panta 1. punktu). |
|
030–040 |
NETO POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS) Kā noteikts KPR 357. panta 3. punktā. |
|
050 |
POZĪCIJAS, UZ KURĀM ATTIECAS KAPITĀLA PRASĪBA Tās neto pozīcijas, uz kurām, ņemot vērā KPR Trešās daļas IV sadaļas 4. nodaļā izklāstītās dažādās pieejas, attiecas kapitāla prasība. |
|
060 |
PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS Kapitāla prasība attiecībā uz jebkādu attiecīgo pozīciju saskaņā ar KPR Trešās daļas IV sadaļas 4. nodaļu. |
|
070 |
KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA KPR 92. panta 4. punkta b) apakšpunkts. Aprēķina, pašu kapitāla prasības reizinot ar 12,5. |
|
Rindas |
|
|
010 |
KOPĒJĀS PREČU POZĪCIJAS Preču pozīcijas un to attiecīgās pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku saskaņā ar KPR 92. panta 3. punkta c) apakšpunkta iii) punktu un KPR Trešās daļas IV sadaļas 4. nodaļu. |
|
020–060 |
POZĪCIJAS PĒC PRECES KATEGORIJAS Pārskatu sniegšanas nolūkā preces ir sagrupētas četrās galvenajās preču grupās, kas minētās KPR 361. panta 2. tabulā. |
|
070 |
TERMIŅU SADALĪJUMA PIEEJA Preču pozīcijas, kam piemēro termiņu sadalījuma pieeju, kā minēts KPR 359. pantā. |
|
080 |
PAPLAŠINĀTĀ TERMIŅU SADALĪJUMA PIEEJA Preču pozīcijas, kam piemēro paplašināto termiņu sadalījuma pieeju, kā minēts KPR 361. pantā. |
|
090 |
VIENKĀRŠOTĀ PIEEJA Preču pozīcijas, kam piemēro vienkāršoto pieeju, kā minēts KPR 360. pantā. |
|
100–140 |
PAPILDU PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ IESPĒJAS LĪGUMIEM (RISKI, KAS NAV Delta RISKI) KPR 358. panta 4. punkts Papildu prasības attiecībā uz iespējas līgumiem, kas saistīti ar riskiem, kuri nav delta riski, uzrāda saskaņā ar šim aprēķinam izmantoto metodi. |
5.7. C 24.00 – TIRGUS RISKA IEKŠĒJAIS MODELIS (MKR IM)
5.7.1. Vispārīgas piezīmes
153. Šajā veidnē sniegts riskam pakļautās vērtības (VaR) un riskam pakļautās vērtības spriedzes apstākļos (sVaR) datu sadalījums atkarībā no dažādiem tirgus riskiem (parāda instrumentu, kapitāla vērtspapīru, ārvalstu valūtas, preču) un cita informācija, kas ir būtiska pašu kapitāla prasību aprēķināšanai.
154. Parasti pārskatu sniegšana ir atkarīga no iestāžu modeļa struktūras; no tā, vai iestādes vispārējā un specifiskā riska datus uzrāda atsevišķi vai kopā. Tas pats attiecas uz VaR/VaR spriedzes apstākļos sadalīšanu riska kategorijās (procentu likmju risks, kapitāla vērtspapīru risks, preču risks un ārvalstu valūtas risks). Iestāde var atturēties no iepriekš minēto sadalījumu uzrādīšanas, ja tā pierāda, ka pārskatu sniegšana par šiem datiem būtu pārmērīgi apgrūtinoša.
5.7.2. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
|
Slejas |
|
|
030–040 |
VaR Maksimālie iespējamie zaudējumi, ko ar noteiktu varbūtību konkrētā laika periodā radītu cenu izmaiņas. |
|
030 |
Reizināšanas koeficients (mc) x iepriekšējo 60 darba dienu VaR vidējais rādītājs (VaRavg) KPR 364. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkts un 365. panta 1. punkts |
|
040 |
Iepriekšējās dienas VaR (VaRt-1) KPR 364. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkts un 365. panta 1. punkts |
|
050–060 |
VaR spriedzes apstākļos Maksimālie iespējamie zaudējumi, ko ar noteiktu varbūtību konkrētā laika periodā radītu cenu izmaiņas un kas iegūti, ievades datiem izmantojot vēsturiskos datus par nepārtrauktu 12 mēnešu laika posmu, kurā iestādes portfelis bijis pakļauts ievērojamai finansiālai spriedzei. |
|
050 |
Reizināšanas koeficients (ms) x iepriekšējo 60 darba dienu vidējais rādītājs (SVaRavg) KPR 364. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punkts un 365. panta 1. punkts |
|
060 |
Pēdējā pieejamā (SVaRt-1) KPR 364. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punkts un 365. panta 1. punkts |
|
070–080 |
INKREMENTĀLĀ SAISTĪBU NEPILDĪŠANAS UN MIGRĀCIJAS RISKA KAPITĀLA PRASĪBA Maksimālie iespējamie zaudējumi, ko radītu cenu izmaiņas, kas saistītas ar saistību nepildīšanas un migrācijas riskiem, kas aprēķināti atbilstīgi KPR 364. panta 2. punkta b) apakšpunktam saistībā ar Trešās daļas IV sadaļas 5. nodaļas 4. iedaļu. |
|
070 |
12 nedēļu vidējais rādītājs KPR 364. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) punkts saistībā ar Trešās daļas IV sadaļas 5. nodaļas 4. iedaļu |
|
080 |
Pēdējais rādītājs KPR 364. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) punkts saistībā ar Trešās daļas IV sadaļas 5. nodaļas 4. iedaļu |
|
090–110 |
VISU CENAS RISKU KAPITĀLA PRASĪBA ATTIECĪBĀ UZ KTP |
|
090 |
MINIMUMS KPR 364. panta 3. punkta c) apakšpunkts = 8 % no kapitāla prasības, kas saskaņā ar KPR 338. panta 1. punktu tiktu aprēķināta attiecībā uz visām pozīcijām “visu cenas risku” kapitāla prasībā. |
|
100–110 |
12 NEDĒĻU VIDĒJAIS RĀDĪTĀJS UN PĒDĒJAIS RĀDĪTĀJS 364. panta 3. punkta b) apakšpunkts |
|
110 |
PĒDĒJAIS RĀDĪTĀJS 364. panta 3. punkta a) apakšpunkts |
|
120 |
PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS KPR 364. pantā minētās kapitāla prasības attiecībā uz visiem riska faktoriem, attiecīgā gadījumā ņemot vērā korelācijas ietekmi, kā arī inkrementālo saistību nepildīšanas un migrācijas risku, un visus cenas riskus attiecībā uz KTP, taču izņemot vērtspapīrošanas kapitāla prasību attiecībā uz vērtspapīrošanu un n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredīta atvasinātos instrumentus saskaņā ar 364. panta 2. punktu. |
|
130 |
KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA KPR 92. panta 4. punkta b) apakšpunkts. Aprēķina, pašu kapitāla prasības reizinot ar 12,5. |
|
140 |
Pārsniegumu skaits (iepriekšējās 250 darba dienās) Minēts KPR 366. pantā |
|
150–160 |
VaR reizināšanas koeficients (mc) un SVaR reizināšanas koeficients (ms) Kā minēts KPR 366. pantā |
|
170–180 |
PIEŅEMTĀ PRASĪBA ATTIECĪBĀ UZ KTP MINIMUMU – SVĒRTĀS NETO GARĀS/ĪSĀS POZĪCIJAS PĒC MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS Uzrādītajās summās, kas saskaņā ar KPR 364. panta 3. punkta c) apakšpunktu ir visu cenu risku kapitāla prasības minimuma aprēķina pamatā, ņem vērā KPR 335. pantu, kurā norādīts, ka iestāde var noteikt maksimālo robežvērtību produkta svērumam un neto pozīcijai maksimāli iespējamā ar saistību nepildīšanas risku saistītā zaudējumu līmenī. |
|
Rindas |
|
|
010 |
KOPĒJĀS POZĪCIJAS Atbilst pozīcijas, ārvalstu valūtas un preču riska daļai, kas minēta KPR 363. panta 1. punktā un saistīta ar KPR 367. panta 2. punktā precizētajiem riska faktoriem. Attiecībā uz 030. līdz 060. sleju (VaR un VaR spriedzes apstākļos) rādītāji kopsummas rindā nav vienādi ar rādītāju sadalījumu pēc attiecīgo riska komponentu VaR/VaR spriedzes apstākļos. Līdz ar to sadalījumi ir izziņas posteņi. |
|
020 |
TIRGOTI PARĀDA INSTRUMENTI Atbilst pozīcijas riska daļai, kas minēta KPR 363. panta 1. punktā un saistīta ar KPR 367. panta 2. punktā precizētajiem ārvalstu valūtas riska faktoriem. |
|
030 |
TPI – VISPĀRĒJAIS RISKS KPR 362. pantā definētais vispārējais risks. |
|
040 |
TPI – SPECIFISKAIS RISKS KPR 362. pantā definētais specifiskais risks. |
|
050 |
KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRI Atbilst pozīcijas riska daļai, kas minēta KPR 363. panta 1. punktā un saistīta ar KPR 367. panta 2. punktā precizētajiem kapitāla vērtspapīru riska faktoriem. |
|
060 |
KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRI – VISPĀRĒJAIS RISKS KPR 362. pantā definētais vispārējais risks. |
|
070 |
KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRI – SPECIFISKAIS RISKS KPR 362. pantā definētais specifiskais risks. |
|
080 |
ĀRVALSTU VALŪTAS RISKS KPR 363. panta 1. punkts un 367. panta 2. punkts |
|
090 |
PREČU RISKS KPR 363. panta 1. punkts un 367. panta 2. punkts |
|
100 |
KOPĒJĀ VĒRTĪBA ATTIECĪBĀ UZ VISPĀRĒJO RISKU Tirgus risks, ko rada tirgotu parāda instrumentu, kapitāla vērtspapīru, ārvalstu valūtas un preču vispārējās tirgus tendences. Visu riska faktoru vispārējā riska VaR (attiecīgā gadījumā ņemot vērā korelācijas ietekmi). |
|
110 |
KOPĒJĀ VĒRTĪBA ATTIECĪBĀ UZ SPECIFISKO RISKU Tirgotu parāda instrumentu un kapitāla vērtspapīru specifiskā riska komponents. Tirdzniecības portfeļa kapitāla vērtspapīru un tirgotu parāda instrumentu specifiskā riska VaR (attiecīgā gadījumā ņemot vērā korelācijas ietekmi). |
5.8. C 25.00 – KREDĪTA VĒRTĪBAS KOREKCIJAS RISKS (CVA)
5.8.1. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
|
Slejas |
|
|
010 |
Riska darījuma vērtība KPR 271. pants saistībā ar 382. pantu Kopējie riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības, no visiem darījumiem, kam piemēro kredīta vērtības korekcijas prasību |
|
020 |
No kā: ārpusbiržas atvasinātie instrumenti KPR 271. pants saistībā ar KPR 382. panta 1. punktu Kopējā darījuma partnera kredītriska darījuma daļa, kas izriet tikai no ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem. Šo informāciju nepieprasa no iestādēm, kuras izmanto iekšējā modeļa metodi un kuru ārpusbiržas atvasinātie instrumenti un vērtspapīru finansēšanas darījumi (VFD) ir iekļauti vienā un tajā pašā savstarpējo prasījumu ieskaita kopā. |
|
030 |
No kā: VFD KPR 271. pants saistībā ar KPR 382. panta 2. punktu Kopējā darījuma partnera kredītriska darījuma daļa, kas izriet tikai no VFD atvasinātajiem instrumentiem. Šo informāciju nepieprasa no iestādēm, kuras izmanto iekšējā modeļa metodi un kuru ārpusbiržas atvasinātie instrumenti un vērtspapīru finansēšanas darījumi (VFD) ir iekļauti vienā un tajā pašā savstarpējo prasījumu ieskaita kopā. |
|
040 |
REIZINĀŠANAS KOEFICIENTS (mc) x IEPRIEKŠĒJO 60 DARBA DIENU VIDĒJAIS RĀDĪTĀJS (VaRavg) KPR 383. pants saistībā ar 363. panta 1. punkta d) apakšpunktu VaR aprēķins, kas balstīts uz tirgus riska iekšējiem modeļiem |
|
050 |
IEPRIEKŠĒJĀS DIENAS (VaRt-1) Sk. norādes attiecībā uz 040. sleju. |
|
060 |
REIZINĀŠANAS KOEFICIENTS (ms) x IEPRIEKŠĒJO 60 DARBA DIENU VIDĒJAIS RĀDĪTĀJS (SVaRavg) Sk. norādes attiecībā uz 040. sleju. |
|
070 |
PĒDĒJAIS PIEEJAMAIS (sVaRt-1) Sk. norādes attiecībā uz 040. sleju. |
|
080 |
PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS KPR 92. panta 3. punkta d) apakšpunkts Pašu kapitāla prasības attiecībā uz kredīta vērtības korekcijas risku aprēķina, izmantojot izraudzīto metodi. |
|
090 |
KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA KPR 92. panta 4. punkta b) apakšpunkts Pašu kapitāla prasības, kas reizinātas ar 12,5. |
|
|
Izziņas posteņi |
|
100 |
Darījumu partneru skaits KPR 382. pants Darījumu partneru skaits, kas ietverts kredīta vērtības korekcijas riska pašu kapitāla aprēķinā. Darījumu partneri ir parādnieku apakšgrupa. Tie pastāv tikai atvasināto instrumentu darījumu vai VFD gadījumā, kad tie ir vienkārši otra līgumslēdzēja puse. |
|
110 |
No kā: kredītriska starpības noteikšanai izmantota aizstājējvērtība Darījumu partneru skaits, ja kredītriska starpība ir noteikta, izmantojot aizstājējvērtību, bet ne tieši novērotus tirgus datus. |
|
120 |
RADUSIES KREDĪTA VĒRTĪBAS KOREKCIJA Grāmatvedības uzkrājumi saistībā ar atvasināto instrumentu darījumu partneru kredītspējas samazināšanos. |
|
130 |
AR VIENU PARĀDNIEKU SAISTĪTIE KREDĪTRISKA MIJMAIŅAS LĪGUMI KPR 386. panta 1. punkta a) apakšpunkts Kopējās ar vienu parādnieku saistīto kredītriska mijmaiņas līgumu nosacītās summas, ko izmanto kredīta vērtības korekcijas riska ierobežošanai. |
|
140 |
INDEKSA KREDĪTRISKA MIJMAIŅAS LĪGUMI KPR 386. panta 1. punkta b) apakšpunkts Kopējās indeksa kredītriska mijmaiņas līgumu nosacītās summas, ko izmanto kredīta vērtības korekcijas riska ierobežošanai. |
|
Rindas |
|
|
010 |
Kopējais kredīta vērtības korekcijas risks Attiecīgi 020.–040. rindas summa |
|
020 |
Saskaņā ar attīstīto metodi Attīstītā kredīta vērtības korekcijas metode, kā noteikts KPR 383. pantā. |
|
030 |
Saskaņā ar standartizēto metodi Standartizētā kredīta vērtības korekcijas metode, kā noteikts KPR 384. pantā. |
|
040 |
Balstīta uz sākotnējās riska darījuma vērtības metodi (SRDVM) Summas, kam piemēro KPR 385. pantu. |
6. C 33.00 – RISKA DARĪJUMI AR VISPĀRĒJĀM VALDĪBĀM (GOV)
6.1. VISPĀRĪGAS PIEZĪMES
155. C 33.00 veidnes nolūkos informācija aptver visus riska darījumus ar “Vispārējām valdībām”, kā definēts V pielikuma 42. punkta b) apakšpunktā.
156. Riska darījumi ar “Vispārējām valdībām” saskaņā ar KPR 112. un 147. pantu ir ietverti dažādās riska darījumu kategorijās, kā precizēts norādēs par C 07.00., C 08.01. un C 08.02. veidnes aizpildīšanu.
157. V pielikuma Trešās daļas 2. tabulu (Standartizētā pieeja) un 3. tabulu (IRB pieeja) ņem vērā, lai riska darījumu kategorijas, kas izmantotas, lai saskaņā ar KPR aprēķinātu kapitāla prasības, attiecinātu uz darījuma partnera sektoru “Vispārējās valdības”.
158. Informāciju sniedz par apkopoto riska darījumu kopsummu (proti, visu to valstu summu, kurās bankai ir riska darījumi ar valsti) un par katru valsti, pamatojoties uz darījuma partnera rezidences vietu un atsaucoties uz tiešo aizņēmēju.
159. Riska darījumus iedala riska darījumu kategorijās vai jurisdikcijās, neņemot vērā kredītriska mazināšanas metodes un jo īpaši aizstāšanas ietekmi. Tomēr, aprēķinot riska darījumu vērtības un riska darījumu riska svērtās vērtības attiecībā uz katru riska darījumu kategoriju un katru jurisdikciju, tiek ietverta riska mazināšanas metožu, tostarp aizstāšanas ietekmes, sastopamība.
160. Uzrādot informāciju par riska darījumiem ar “Vispārējām valdībām” dalījumā pa tiešā darījuma partnera rezidences vietas jurisdikcijām, kas nav pārskatu sniedzošās iestādes vietējā jurisdikcija, piemēro šīs regulas 5. panta b) punkta 3. apakšpunkta sliekšņus.
6.2. RISKA DARĪJUMU AR “VISPĀRĒJĀM VALDĪBĀM” VEIDNES TVĒRUMS
161. GOV veidnes tvērumā ir bilances, ārpusbilances un atvasināto instrumentu tiešie riska darījumi ar “Vispārējām valdībām” banku portfelī un tirdzniecības portfelī. Turklāt tiek pieprasīts arī izziņas postenis par netiešiem riska darījumiem kredītu atvasināto instrumentu veidā, kurus pārdod vispārējās valdības riska darījumos.
162. Riska darījums ir tiešs riska darījums, ja tiešais darījuma partneris ir struktūra, uz kuru attiecas “Vispārējās valdības” definīcija.
163. Veidne ir sadalīta divās daļās. Pirmās pamatā ir riska darījumu sadalījums pa riska veidiem, regulatīvajām pieejām un riska darījumu kategorijām, savukārt otrās pamatā ir sadalījums pēc atlikušā termiņa.
6.3. NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM
|
Slejas |
Norādes |
|
010–260 |
TIEŠIE RISKA DARĪJUMI |
|
010–140 |
BILANCES RISKA DARĪJUMI |
|
010 |
Neatvasinātu finanšu aktīvu kopējā bruto uzskaites vērtība Neatvasinātu finanšu aktīvu, kas ir riska darījumi ar vispārējām valdībām, apkopotā bruto uzskaites vērtība, kā noteikts saskaņā ar V pielikuma Pirmās daļas 34. punktu, attiecībā uz visiem uzskaites portfeļiem, kuriem piemēro SFPS vai valsts vispārpieņemtos grāmatvedības principus, kas balstīti uz Direktīvu 86/635/EEK, un kuri definēti V pielikuma Pirmās daļas 15. līdz 22. punktā un uzskaitīti 030. līdz 120. slejā. Piesardzīgas vērtēšanas korekcijas nesamazina tirdzniecības un netirdzniecības riska darījumu, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, bruto uzskaites vērtību. |
|
020 |
Neatvasinātu finanšu aktīvu kopējā uzskaites vērtība (atskaitot īsās pozīcijas) Neatvasinātu finanšu aktīvu, kas ir riska darījumi ar vispārējām valdībām, apkopotā uzskaites vērtība saskaņā ar V pielikuma Pirmās daļas 27. punktu, attiecībā uz visiem uzskaites portfeļiem, kuriem piemēro SFPS vai valsts vispārpieņemtos grāmatvedības principus, kas balstīti uz Direktīvu 86/635/EEK, un kuri definēti V pielikuma Pirmās daļas 15. līdz 22. punktā un uzskaitīti 030. līdz 120. slejā, atskaitot īsās pozīcijas. Ja iestādei ir īsā pozīcija uz to pašu atlikušo termiņu un to pašu tiešo darījuma partneri, īsās pozīcijas uzskaites vērtībai veic savstarpējo prasījumu ieskaitu ar tiešās pozīcijas uzskaites vērtību. Neto summu uzskata par nulli, ja tā ir negatīva. Jāuzrāda 030. līdz 120. slejas summa, atņemot 130. sleju. Ja minētā summa ir mazāka par nulli, uzrādāmā summa ir nulle. |
|
030–120 |
NEATVASINĀTI FINANŠU AKTĪVI PA UZSKAITES PORTFEĻIEM Neatvasinātu finanšu aktīvu (kā definēts iepriekš), kas ir riska darījumi ar vispārējām valdībām, apkopotā uzskaites vērtība dalījumā pa uzskaites portfeļiem atbilstīgi piemērojamajam grāmatvedības regulējumam. |
|
030 |
Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi 7. SFPS 8. punkta a) apakšpunkta ii) punkts; 9. SFPS A papildinājums |
|
040 |
Tirdzniecības finanšu aktīvi Direktīvas 86/635/EEK 32.-33. pants; V pielikums, 1.16. daļa; Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts Iestādes uzrāda tikai saskaņā ar valsts vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem. |
|
050 |
Netirdzniecības finanšu aktīvi, kas obligāti novērtējami patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā 7. SFPS 8. punkta a) apakšpunkta ii) punkts; 9. SFPS 4.1.4. punkts |
|
060 |
Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā 7. SFPS 8. punkta a) apakšpunkta i) punkts; 9. SFPS 4.1.5. punkts un Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. pounkta a) apakšpunkta 6) punkts |
|
070 |
Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā Direktīvas 86/635/EEK 36. panta 2. punkts; Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts Iestādes uzrāda tikai saskaņā ar valsts vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem. |
|
080 |
Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu citos visaptverošajos ienākumos 7. SFPS 8. punkta d) apakšpunkts; 9. SFPS 4.1.2.A punkts |
|
090 |
Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā caur pašu kapitālu Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 8. punkts Iestādes uzrāda tikai saskaņā ar valsts vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem. |
|
100 |
Amortizētajās izmaksās novērtētie finanšu aktīvi 7. SFPS 8. punkta f) apakšpunkts; 9. SFPS 4.1.2. punkts; V pielikums, 1.15. daļa |
|
110 |
Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc izmaksu metodes Direktīvas 86/635/EEK 35. pants; Grāmatvedības direktīvas 6. panta 1. punkta i) apakšpunkts, 8. panta 2. punkts; V pielikums, 1.16. daļa Iestādes uzrāda tikai saskaņā ar valsts vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem. |
|
120 |
Citi netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi Direktīvas 86/635/EEK 37. pants; Grāmatvedības direktīvas 12. panta 7. punkts; V pielikums, 1.16. daļa Iestādes uzrāda tikai saskaņā ar valsts vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem. |
|
130 |
Īsās pozīcijas Īso pozīciju uzskaites vērtība, kā definēts 9. SFPS BA7. punkta b) punktā, ja tiešais darījuma partneris ir vispārējā valdība, kā definēts 1. punktā. Īsās pozīcijas rodas, ja iestāde pārdod vērtspapīrus, kuri iegūti caur pirkšanas ar atpārdošanu aizdevumu vai aizņemti vērtspapīru aizdevuma darījumā, un ja tiešais darījuma partneris ir vispārējā valdība. Uzskaites vērtība ir īso pozīciju patiesā vērtība. Īsās pozīcijas ir jāuzrāda pēc atlikušā termiņa grupām, kā definēts 170. līdz 230. rindā, un pēc tiešajiem darījumu partneriem. Īsās pozīcijas tad izmanto, lai veiktu savstarpējo prasījumu ieskaitu ar tāda paša atlikušā termiņa pozīcijām un tiešo darījuma partneri, lai aprēķinātu vērtības 030. līdz 120. slejā. |
|
140 |
No kā: īsās pozīcijas no pirkšanas ar atpārdošanu aizdevumiem, kas klasificēti kā tirdzniecības nolūkā turēti vai kā tirdzniecības finanšu aktīvi Īso pozīciju uzskaites vērtība, kā definēts 9. SFPS BA7. punkta b) apakšpunktā, kuras rodas, ja iestāde pārdod vērtspapīrus, kas iegūti caur pirkšanas ar atpārdošanu aizdevumiem, kuros tiešais darījuma partneris ir vispārējā valdība, un kuras ietvertas tirdzniecības nolūkā turētu vai tirdzniecības finanšu aktīvu uzskaites portfeļos (030. vai 040. sleja). Īsās pozīcijas, kas rodas, ja pārdotie vērtspapīri ir bijuši aizņemti vērtspapīru aizdevuma darījumā, neiekļauj šajā slejā. |
|
150 |
Uzkrātais vērtības samazinājums Apkopotais uzkrātais vērtības samazinājums saistībā ar neatvasinātiem finanšu aktīviem, kas uzrādīti 080. līdz 120. slejā. [V pielikuma Otrās daļas 70. un 71. punkts] |
|
160 |
Uzkrātais vērtības samazinājums – no kā: no finanšu aktīviem, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu citos visaptverošajos ienākumos, vai no netirdzniecības neatvasinātiem finanšu aktīviem, kuri novērtēti patiesajā vērtībā caur pašu kapitālu Apkopotais uzkrātais vērtības samazinājums saistībā ar neatvasinātiem finanšu aktīviem, kas uzrādīti 080. un 090. slejā. |
|
170 |
Patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā Apkopotās patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā saistībā ar pozīcijām, par kurām informācija sniegta 050., 060., 070., 080. un 090. slejā. [V pielikuma Otrās daļas 69. punkts] |
|
180 |
Patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā – no kā: no netirdzniecības finanšu aktīviem, kas obligāti novērtējami patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, no finanšu aktīviem, kuri novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, vai no netirdzniecības finanšu aktīviem, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā Apkopotās patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā saistībā ar pozīcijām, par kurām informācija sniegta 050., 060. un 070. slejā. |
|
190 |
Patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā – no kā: no finanšu aktīviem, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu citos visaptverošajos ienākumos, vai no netirdzniecības neatvasinātiem finanšu aktīviem, kuri novērtēti patiesajā vērtībā caur pašu kapitālu Apkopotās patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā saistībā ar pozīcijām, par kurām informācija sniegta 080. un 090. slejā. |
|
200–230 |
ATVASINĀTIE INSTRUMENTI Tiešās atvasināto instrumentu pozīcijas jāuzrāda 200. līdz 230. slejā. Attiecībā uz tādu atvasināto instrumentu uzrādīšanu, kam piemēro gan darījuma partnera kredītriska, gan tirgus riska kapitāla prasības, skatīt norādes par rindu sadalījumu. |
|
200–210 |
Atvasinātie instrumenti ar pozitīvu patieso vērtību Visi atvasinātie instrumenti, kuru darījuma partneri ir vispārējā valdība un kuru patiesā vērtība iestādei pārskata sniegšanas datumā ir pozitīva, neatkarīgi no tā, vai tos izmanto atbilstīgās riska ierobežošanas attiecībās, tur tirdzniecības nolūkā vai iekļauj tirdzniecības portfelī, kam piemēro SFPS vai valsts vispārpieņemtos grāmatvedības principus atbilstīgi Direktīvai 86/635/EEK. Šeit uzrāda ekonomikas riska ierobežošanas nolūkā izmantotus atvasinātos instrumentus, ja tie ir iekļauti tirdzniecībā vai tiek turēti tirdzniecības uzskaites portfeļos (V pielikuma Otrās daļas 120., 124., 125. un 137. līdz 140. punkts). |
|
200 |
Atvasinātie instrumenti ar pozitīvu patieso vērtību: uzskaites vērtība Uzskaites vērtība atvasinātajiem instrumentiem, kurus pārskata sniegšanas atsauces datumā uzskaita kā finanšu aktīvus. Saskaņā ar vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem atbilstīgi Direktīvai 86/635/EEK šajā slejā uzrādāmie atvasinātie instrumenti ietver atvasinātos instrumentus, kas novērtēti iegādes vērtībā vai zemāko izmaksu vai tirgus vērtībā un ietverti tirdzniecības portfelī vai noteikti kā riska ierobežošanas instrumenti. |
|
210 |
Atvasinātie instrumenti ar pozitīvu patieso vērtību: nosacītā summa Saskaņā ar SFPS un valsts vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem atbilstīgi Direktīvai 86/635/EEK nosacītā summa, kas definēta V pielikuma Otrās daļas 133. līdz 135. punktā, visiem atvasināto instrumentu līgumiem, kuri pārskata sniegšanas atsauces datumā ir noslēgti, bet kuros vēl nav veikts norēķins, un kuros darījuma partneris ir vispārējā valdība, kā definēts iepriekš 1. punktā, ja tās patiesā vērtība pārskata sniegšanas atsauces datumā iestādei ir pozitīva. |
|
220–230 |
Atvasinātie instrumenti ar negatīvu patieso vērtību Visi atvasinātie instrumenti, kuru darījuma partneri ir vispārējā valdība un kuru patiesā vērtība iestādei pārskata sniegšanas atsauces datumā ir negatīva, neatkarīgi no tā, vai tos izmanto atbilstīgās riska ierobežošanas attiecībās, vai tur tirdzniecības nolūkā vai iekļauj tirdzniecības portfelī, kam piemēro SFPS vai valsts vispārpieņemtos grāmatvedības principus atbilstīgi Direktīvai 86/635/EEK. Šeit uzrāda ekonomikas riska ierobežošanas nolūkā turētus atvasinātos instrumentus, ja tie ir iekļauti tirdzniecībā vai tiek turēti tirdzniecības uzskaites portfeļos (V pielikuma Otrās daļas 120., 124., 125. un 137. līdz 140. punkts). |
|
220 |
Atvasinātie instrumenti ar negatīvu patieso vērtību: uzskaites vērtība Uzskaites vērtība atvasinātajiem instrumentiem, kurus pārskata sniegšanas atsauces datumā uzskaita kā finanšu saistības. Saskaņā ar vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem atbilstīgi Direktīvai 86/635/EEK šajā slejā uzrādāmie atvasinātie instrumenti ietver atvasinātos instrumentus, kas novērtēti iegādes vērtībā vai zemāko izmaksu vai tirgus vērtībā un ietverti tirdzniecības portfelī vai noteikti kā riska ierobežošanas instrumenti. |
|
230 |
Atvasinātie instrumenti ar negatīvu patieso vērtību: nosacītā summa Saskaņā ar SFPS un valsts vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem atbilstīgi Direktīvai 86/635/EEK nosacītā summa, kas definēta V pielikuma Otrās daļas 133. līdz 135. punktā, visiem atvasināto instrumentu līgumiem, kuri atsauces datumā ir noslēgti, bet kuros vēl nav veikts norēķins, un kuros darījuma partneris ir vispārējā valdība, kā definēts iepriekš 1. punktā, ja tās patiesā vērtība iestādei ir negatīva. |
|
240–260 |
ĀRPUSBILANCES RISKA DARĪJUMI |
|
240 |
Nominālvērtība Ja ārpusbilances posteņa tiešais darījuma partneris ir vispārējā valdība, kā definēts iepriekš 1. punktā, – nominālā vērtība saistībām un finanšu garantijām, kuras neuzskata par atvasinātajiem instrumentiem saskaņā ar SFPS vai valsts vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem atbilstīgi Direktīvai 86/635/EEK (V pielikuma Otrās daļas 102.–119. punkts). Saskaņā ar V pielikuma Pirmās daļas 43. un 44. punktu vispārējā valdība ir tiešais darījuma partneris: a) sniegtā finanšu garantijā, ja tā ir garantētā parāda instrumenta tiešais darījuma partneris, un b) sniegtās aizdevumu un citās apņemšanās, ja tā ir darījuma partneris, kura kredītrisku uzņemas pārskatu sniedzošā iestāde. |
|
250 |
Uzkrājumi Direktīvas 86/635/EEK 4. pants. Pasīvi (6. punkta c) apakšpunkts), Ārpusbilances posteņi, 27. panta 11. punkts, 28. panta 8. punkts, 33. pants; 9. SFPF 4.2.1. punkta c) apakšpunkta ii) punkts, d) apakšpunkta ii) punkts, 9.5.5.20. punkts, 37. SGS, 4. SFPS, V pielikums, 2.11. daļa Uzkrājumi no visiem ārpusbilances riska darījumiem, neatkarīgi no tā, kā tie tiek novērtēti, izņemot tos, kas saskaņā ar 9. SFPS novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas un zaudējumu aprēķinā. Saskaņā ar SFPS sniegtas aizdevumu apņemšanās vērtības samazinājumu uzrāda 150. slejā, ja iestāde nevar atsevišķi identificēt paredzamos kredītzaudējumus saistībā ar parāda instrumenta izmantoto un neizmantoto summu. Ja kombinētie paredzamie kredītzaudējumi par minēto finanšu instrumentu pārsniedz instrumenta aizdevumu komponenta bruto uzskaites vērtību, paredzamo kredītzaudējumu atlikumu uzrāda kā uzkrājumus 250. slejā. |
|
260 |
Patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā Attiecībā uz ārpusbilances posteņiem, kas saskaņā ar 9. SFPS novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā – patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā (V pielikuma Otrās daļas 110. punkts). |
|
270–280 |
Izziņas postenis: kredītu atvasinātie instrumenti, kas pārdoti vispārējo valdību riska darījumos Ir jāuzrāda kredītu atvasinātie instrumenti, kas neatbilst tādu finanšu garantiju definīcijai, kuras pārskatu sniedzošā iestāde ir parakstījusi ar darījumu partneriem, kas nav vispārējās valdības, un kuru atsauces riska darījums ir vispārējā valdība. Minētās slejas neuzrāda par riska darījumiem, kas sadalīti pa riska veidiem, regulatīvajām pieejām un riska darījumu kategorijām (020. līdz 160. rinda). Sadaļā uzrādītie riska darījumi nav jāņem vērā riska darījuma vērtības un riska svērtās vērtības aprēķinā (290. un 300. sleja), kuras pamatā ir tikai tiešie riska darījumi. |
|
270 |
Atvasinātie instrumenti ar pozitīvu patieso vērtību: uzskaites vērtība Apkopotā uzskaites vērtība kredītu atvasinātajiem instrumentiem, kuri pārdoti uzrādītos riska darījumos ar vispārējo valdību un kuru patiesā vērtība iestādei pārskata sniegšanas datumā ir pozitīva, neņemot vērā piesardzīgas vērtēšanas korekcijas. Attiecībā uz atvasinātajiem instrumentiem, kam piemēro SFPS, šajā slejā uzrādāmā summa ir to atvasināto instrumentu uzskaites vērtība, kas pārskata sniegšanas datumā ir finanšu aktīvi. Attiecībā uz atvasinātajiem instrumentiem, kam piemēro vispārpieņemtos grāmatvedības principus atbilstīgi Direktīvai 86/635/EEK, šajā slejā uzrādāmā summa ir tādu atvasināto instrumentu patiesā vērtība, kuru patiesā vērība pārskaita atsauces datumā ir pozitīva, neatkarīgi no tā, kā tos uzskaita. |
|
280 |
Atvasinātie instrumenti ar negatīvu patieso vērtību: uzskaites vērtība Apkopotā uzskaites vērtība kredītu atvasinātajiem instrumentiem, kuri pārdoti uzrādītos riska darījumos ar vispārējo valdību un kuru patiesā vērtība iestādei pārskata sniegšanas datumā ir negatīva, neņemot vērā piesardzīgas vērtēšanas korekcijas. Attiecībā uz atvasinātajiem instrumentiem, kam piemēro SFPS, šajā slejā uzrādāmā summa ir to atvasināto instrumentu uzskaites vērtība, kas pārskata sniegšanas datumā ir finanšu saistības. Attiecībā uz atvasinātajiem instrumentiem, kam piemēro vispārpieņemtos grāmatvedības principus atbilstīgi Direktīvai 86/635/EEK, šajā slejā uzrādāmā summa ir tādu atvasināto instrumentu patiesā vērtība, kuru patiesā vērība pārskaita atsauces datumā ir negatīva, neatkarīgi no tā, kā tos uzskaita. |
|
290 |
Riska darījuma vērtība Riska darījuma vērtība riska darījumiem, kam piemēro kredītriska regulējumu. Attiecībā uz riska darījumiem, kam piemēro standartizēto pieeju (SP): sk. KPR 111. pantu. Attiecībā uz riska darījumiem, kam piemēro IRB pieeju: sk. KPR 166. pantu un 230. panta 1. punktu. Attiecībā uz tādu atvasināto instrumentu uzrādīšanu, kam piemēro gan darījuma partnera kredītriska, gan tirgus riska kapitāla prasības, skatīt norādes par rindu sadalījumu. |
|
300 |
Riska darījumu riska svērtā vērtība Riska darījumu riska svērtā vērtība tiem riska darījumiem, kam piemēro kredītriska regulējumu. Attiecībā uz riska darījumiem, kam piemēro standartizēto pieeju (SP): sk. KPR 113. panta 1. līdz 5. punktu. Attiecībā uz riska darījumiem, kam piemēro IRB pieeju: sk. KPR 153. panta 1. un 3. punktu. Attiecībā uz tādu atvasināto instrumentu uzrādīšanu, kam piemēro gan darījuma partnera kredītriska, gan tirgus riska kapitāla prasības, skatīt norādes par rindu sadalījumu. |
|
Rindas |
Norādes |
|
RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA REGULATĪVAJĀM PIEEJĀM |
|
|
010 |
Kopējie riska darījumi Apkopotie riska darījumi ar vispārējām valdībām, kā definēts 1. punktā. |
|
020–150 |
Riska darījumi, kam piemēro kredītriska regulējumu Tādi apkopotie riska darījumi ar vispārējām valdībām, kam piemēro riska svērumu saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļu. Riska darījumi, kam piemēro kredītriska regulējumu, ietver tādus riska darījumus no netirdzniecības portfeļa, kam piemēro kapitāla prasības attiecībā uz darījuma partnera kredītrisku. Tirdzniecības portfeļa riska darījumus, kam piemēro kapitāla prasības attiecībā uz darījuma partnera kredītrisku, attiecīgā gadījumā uzrāda 160. līdz 260. rindā. Tiešie riska darījumi ar atvasinātajiem instrumentiem, kam piemēro gan darījuma partnera kredītriska, gan tirgus riska kapitāla prasības, uzrāda gan kredītriskam veltītajās rindās (020. līdz 150.), gan tirgus riskam veltītajās rindās (160. rinda). Tomēr riska darījumu riska svērtās vērtības, kas izriet no darījuma partnera kredītriska, uzrāda kredītriska rindās, savukārt riska darījumu riska svērtās vērtības, kuras izriet no šo atvasināto instrumentu tirgus riska, uzrāda tirgus riska rindās. |
|
030 |
Standartizētā pieeja (SP) Riska darījumi ar vispārējām valdībām, kam piemēro riska svērumu saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu, tostarp tādi riska darījumi no netirdzniecības portfeļa, kuru riska svērums saskaņā ar minēto nodaļu attiecas uz darījuma partnera risku. |
|
040 |
Centrālās valdības Riska darījumi ar vispārējām valdībām, kas ir centrālās valdības. Šie riska darījumi saskaņā ar KPR 112. un 114. pantu tiek iedalīti pie riska kategorijas “Centrālās valdības vai centrālās bankas”, kā precizēts norādēs par C 07.00 veidni, izņemot precizējumus par riska darījumu ar vispārējām valdībām pārdalīšanu uz citām riska darījumu kategorijām tādēļ, ka piemērotas kredītriska mazināšanas metodes ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu (tos nepiemēro). |
|
050 |
Reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes Riska darījumi ar vispārējām valdībām, kas ir reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes. Šie riska darījumi saskaņā ar KPR 112. un 115. pantu tiek iedalīti pie riska kategorijas “Reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes”, kā precizēts norādēs par C 07.00 veidni, izņemot precizējumus par riska darījumu ar vispārējām valdībām pārdalīšanu uz citām riska darījumu kategorijām tādēļ, ka piemērotas kredītriska mazināšanas metodes ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu (tos nepiemēro). |
|
060 |
Publiskā sektora struktūras Riska darījumi ar vispārējām valdībām, kas ir publiskā sektora struktūras. Šie riska darījumi saskaņā ar KPR 112. un 116. pantu tiek iedalīti pie riska kategorijas “Publiskā sektora struktūras”, kā precizēts norādēs par C 07.00 veidni, izņemot precizējumus par riska darījumu ar vispārējām valdībām pārdalīšanu uz citām riska darījumu kategorijām tādēļ, ka piemērotas kredītriska mazināšanas metodes ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu (tos nepiemēro). |
|
070 |
Starptautiskās organizācijas Apkopotie riska darījumi ar vispārējām valdībām, kas ir starptautiskās organizācijas. Šie riska darījumi saskaņā ar KPR 112. un 118. pantu tiek iedalīti pie riska kategorijas “Starptautiskās organizācijas”, kā precizēts norādēs par C 07.00 veidni, izņemot precizējumus par riska darījumu ar vispārējām valdībām pārdalīšanu uz citām riska darījumu kategorijām tādēļ, ka piemērotas kredītriska mazināšanas metodes ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu (tos nepiemēro). |
|
080 |
IRB pieeja Riska darījumi ar vispārējām valdībām, kam piemēro riska svērumu saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 3. nodaļu, tostarp tādi riska darījumi no netirdzniecības portfeļa, kuru riska svērums saskaņā ar minēto nodaļu attiecas uz darījuma partnera risku. |
|
090 |
Centrālās valdības Riska darījumi ar vispārējām valdībām, kas ir centrālās valdības un saskaņā ar KPR 147. panta 3. punkta a) apakšpunktu ir iedalītas pie riska kategorijas “Centrālās valdības vai centrālās bankas”, kā precizēts norādēs par C 08.01. un C 08.02. veidni, izņemot precizējumus par riska darījumu ar vispārējām valdībām pārdalīšanu uz citām riska darījumu kategorijām tādēļ, ka piemērotas kredītriska mazināšanas metodes ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu (tos nepiemēro). |
|
100 |
Reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes [Centrālās valības un centrālās bankas] Riska darījumi ar vispārējām valdībām, kas ir reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes un saskaņā ar KPR 147. panta 3. punkta a) apakšpunktu ir iedalītas pie riska kategorijas “Centrālās valdības vai centrālās bankas”, kā precizēts norādēs par C 08.01. un C 08.02. veidni, izņemot precizējumus par riska darījumu ar vispārējām valdībām pārdalīšanu uz citām riska darījumu kategorijām tādēļ, ka piemērotas kredītriska mazināšanas metodes ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu (tos nepiemēro). |
|
110 |
Reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes [Iestādes] Riska darījumi ar vispārējām valdībām, kas ir reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes un saskaņā ar KPR 147. panta 4. punkta a) apakšpunktu ir iedalītas pie riska kategorijas “Iestādes”, kā precizēts norādēs par C 08.01. un C 08.02. veidni, izņemot precizējumus par riska darījumu ar vispārējām valdībām pārdalīšanu uz citām riska darījumu kategorijām tādēļ, ka piemērotas kredītriska mazināšanas metodes ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu (tos nepiemēro). |
|
120 |
Publiskā sektora struktūras [Centrālās valdības un centrālās bankas] Riska darījumi ar vispārējām valdībām, kas ir publiskā sektora struktūras atbilstīgi KPR 4. panta 8. punktam un saskaņā ar KPR 147. panta 3. punkta a) apakšpunktu ir iedalītas pie riska kategorijas “Centrālās valdības vai centrālās bankas”, kā precizēts norādēs par C 08.01. un C 08.02. veidni, izņemot precizējumus par riska darījumu ar vispārējām valdībām pārdalīšanu uz citām riska darījumu kategorijām tādēļ, ka piemērotas kredītriska mazināšanas metodes ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu (tos nepiemēro). |
|
130 |
Publiskā sektora struktūras [Iestādes] Riska darījumi ar vispārējām valdībām, kas ir publiskā sektora struktūras atbilstīgi KPR 4. panta 8. punktam un saskaņā ar KPR 147. panta 4. punkta b) apakšpunktu ir iedalītas pie riska kategorijas “Iestādes”, kā precizēts norādēs par C 08.01. un C 08.02. veidni, izņemot precizējumus par riska darījumu ar vispārējām valdībām pārdalīšanu uz citām riska darījumu kategorijām tādēļ, ka piemērotas kredītriska mazināšanas metodes ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu (tos nepiemēro). |
|
140 |
Starptautiskās organizācijas [Centrālās valdības un centrālās bankas] Riska darījumi ar vispārējām valdībām, kas ir starptautiskas organizācijas un saskaņā ar KPR 147. panta 3. punkta a) apakšpunktu ir iedalītas pie riska kategorijas “Centrālās valdības vai centrālās bankas”, kā precizēts norādēs par C 08.01. un C 08.02. veidni, izņemot precizējumus par riska darījumu ar vispārējām valdībām pārdalīšanu uz citām riska darījumu kategorijām tādēļ, ka piemērotas kredītriska mazināšanas metodes ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu (tos nepiemēro). |
|
150 |
Starptautiskās organizācijas [Iestādes] Riska darījumi ar vispārējām valdībām, kas ir starptautiskās organizācijas un saskaņā ar KPR 147. panta 4. punkta a) apakšpunktu ir iedalītas pie riska kategorijas “Iestādes”, kā precizēts norādēs par C 08.01. un C 08.02. veidni, izņemot precizējumus par riska darījumu ar vispārējām valdībām pārdalīšanu uz citām riska darījumu kategorijām tādēļ, ka piemērotas kredītriska mazināšanas metodes ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu (tos nepiemēro). |
|
160 |
Riska darījumi, kas pakļauti tirgus riskam Tirgus riska darījumi aptver pozīcijas, attiecībā uz kurām pašu kapitāla prasības aprēķina saskaņā ar KPR Trešās daļas IV sadaļu. Tiešie riska darījumi ar atvasinātajiem instrumentiem, kam piemēro gan darījuma partnera kredītriska, gan tirgus riska kapitāla prasības, uzrāda gan kredītriskam veltītajās rindās (020. līdz 150.), gan tirgus riskam veltītajās rindās (160. rinda). Tomēr riska darījumu riska svērtās vērtības, kas izriet no darījuma partnera kredītriska, uzrāda kredītriska rindās, savukārt riska darījumu riska svērtās vērtības, kuras izriet no šo atvasināto instrumentu tirgus riska, uzrāda tirgus riska rindās. |
|
170–230 |
RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PĒC ATLIKUŠĀ TERMIŅA Atlikušo termiņu aprēķina kā dienas starp līgumā noteikto termiņa datumu un pārskata sniegšanas atsauces datumu visām pozīcijām. Riska darījumus ar vispārējām valdībām sadala pa atlikušajiem termiņiem un iedala grupās šādi: — [0 – 3 M. [: mazāk nekā 90 dienas — [3 M. – 1 G. [: 90 dienas vai vairāk un mazāk nekā 365 dienas — [1 G.–2 G. [: 365 dienas vai vairāk un mazāk nekā 730 dienas — [2 G.–3 G. [: 730 dienas vai vairāk un mazāk nekā 1 095 dienas — [3 G.–5 G. [: 1 095 dienas vai vairāk un mazāk nekā 1 825 dienas — [5 G.–10 G. [: 1 825 dienas vai vairāk un mazāk nekā 3 650 dienas — [10 G.– vairāk: 3 650 dienas vai vairāk |
III PIELIKUMS
FINANŠU INFORMĀCIJAS SNIEGŠANA SASKAŅĀ AR SFPS
|
FINREP VEIDNES SFPS MĒRĶIEM |
||
|
VEIDNES NUMURS |
VEIDNES KODS |
VEIDNES VAI VEIDŅU GRUPAS NOSAUKUMS |
|
|
|
1. DAĻA [BIEŽUMS – IK CETURKSNI] |
|
Bilance [Finanšu stāvokļa pārskats] |
||
|
1.1. |
F 01.01 |
Bilance – aktīvi |
|
1.2. |
F 01.02 |
Bilance – saistības |
|
1.3. |
F 01.03 |
Bilance – pašu kapitāls |
|
2. |
F 02.00 |
Peļņas vai zaudējumu aprēķins |
|
3. |
F 03.00 |
Apvienoto ienākumu pārskats |
|
Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem |
||
|
4.1. |
F 04.01 |
Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem — tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi |
|
4.2.1. |
F 04.02.1 |
Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem — netirdzniecības finanšu aktīvi, obligāti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
|
4.2.2. |
F 04.02.2 |
Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem — finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
|
4.3.1. |
F 04.03.1 |
Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem — finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos |
|
4.4.1. |
F 04.04.1 |
Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem — finanšu aktīvi amortizētajās izmaksās |
|
4.5. |
F 04.05 |
Subordinētie finanšu aktīvi |
|
5.1. |
F 05.01 |
Netirdzniecības aizdevumu un avansu iedalījums pa produktiem |
|
6.1. |
F 06.01 |
Nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu un avansu, kas netiek turēti tirdzniecības nolūkā, sadalījums pa NACE kodiem |
|
|
F 07.00 |
Vērtības samazinājumam pakļauti finanšu aktīvi, kam kavēts termiņš |
|
7.1. |
F 07.01 |
Vērtības samazinājumam pakļauti finanšu aktīvi, kam kavēts termiņš |
|
Finanšu saistību sadalījums |
||
|
8.1. |
F 08.01 |
Finanšu saistību sadalījums pa produktiem un darījuma partneru sektoriem |
|
8.2. |
F 08.02 |
Subordinētās finanšu saistības |
|
Aizdevumu apņemšanās, finanšu garantijas un citas apņemšanās |
||
|
9.1.1. |
F 09.01.1 |
Ārpusbilances riska darījumi — sniegtās aizdevumu apņemšanās, finanšu garantijas un citas apņemšanās |
|
9.2. |
F 09.02 |
Saņemtās aizdevumu apņemšanās, finanšu garantijas un citas apņemšanās |
|
10. |
F 10.00 |
Atvasinātie instrumenti – tirdzniecība un ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas |
|
Riska ierobežošanas uzskaite |
||
|
11.1. |
F 11.01 |
Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite – sadalījums pa risku veidiem un riska ierobežošanas pozīciju veidiem |
|
11.3. |
F 11.03 |
Neatvasinātie riska ierobežošanas instrumenti – sadalījums pa uzskaites portfeļiem un riska ierobežošanas pozīciju veidiem |
|
11.4. |
F 11.04 |
Pret risku nodrošinātie posteņi patiesās vērtības riska ierobežošanas pozīcijās |
|
Izmaiņas atskaitījumos un uzkrājumos kredītzaudējumiem |
||
|
12.1. |
F 12.01 |
Izmaiņas atskaitījumos un uzkrājumos kredītzaudējumiem |
|
12.2. |
F 12.02 |
Summu pārvedumi no vienas vērtības samazināšanas pakāpes uz citu (atspoguļojums bruto summās) |
|
Saņemtais nodrošinājums un garantijas |
||
|
13.1. |
F 13.01 |
Nodrošinājuma un garantiju sadalījums pa aizdevumiem un avansiem, kas netiek turēti tirdzniecības nolūkā |
|
13.2. |
F 13.02 |
Attiecīgajā periodā ar pārņemšanu iegūtais nodrošinājums [turējumā pārskata sniegšanas datumā] |
|
13.3. |
F 13.03 |
Uzkrātais ar pārņemšanu iegūtais nodrošinājums [materiālie aktīvi] |
|
14. |
F 14.00 |
Patiesās vērtības hierarhija – patiesajā vērtībā novērtētie finanšu instrumenti |
|
15. |
F 15.00 |
Atzīšanas pārtraukšana un ar pārvestiem finanšu aktīviem saistītās finanšu saistības |
|
Atsevišķu peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņu sadalījums |
||
|
16.1. |
F 16.01 |
Procentu ienākumi un izdevumi dalījumā pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem |
|
16.2. |
F 16.02 |
Peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīt finanšu aktīvus un saistības, kas nav novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, dalījumā pa instrumentiem |
|
16.3. |
F 16.03 |
Peļņa vai zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām un no tirdzniecības finanšu aktīviem un saistībām dalījumā pa instrumentiem |
|
16.4. |
F 16.04 |
Peļņa vai zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām un no tirdzniecības finanšu aktīviem un tirdzniecības finanšu saistībām dalījumā pa risku veidiem |
|
16.4.1. |
F 16.04.1 |
Peļņa vai zaudējumi no netirdzniecības finanšu aktīviem, kas obligāti novērtējami patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, dalījumā pa instrumentiem |
|
16.5. |
F 16.05 |
Peļņa vai zaudējumi no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, dalījumā pa instrumentiem |
|
16.6. |
F 16.06 |
Peļņa vai zaudējumi no riska ierobežošanas uzskaites |
|
16.7. |
F 16.07 |
Vērtības samazinājums nefinanšu aktīviem |
|
Saskaņošana starp grāmatvedības un KPR konsolidācijas tvērumu – bilance |
||
|
17.1. |
F 17.01 |
Saskaņošana starp grāmatvedības un KPR konsolidācijas tvērumu – aktīvi |
|
17.2. |
F 17.02 |
Saskaņošana starp grāmatvedības un KPR konsolidācijas tvērumu – ārpusbilances riska darījumi – sniegtās aizdevumu apņemšanās, finanšu garantijas un citas apņemšanās |
|
17.3. |
F 17.03 |
Saskaņošana starp grāmatvedības un KPR konsolidācijas tvērumu – saistības |
|
18. |
F 18.00 |
Ieņēmumus nesoši un nenesoši riska darījumi |
|
19. |
F 19.00 |
Pārskatītie riska darījumi |
|
|
|
2. DAĻA [IK CETURKSNI AR ROBEŽVĒRTĪBU; BIEŽUMS – IK CETURKSNI VAI PĀRSKATU NESNIEDZ] |
|
Ģeogrāfiskais sadalījums |
||
|
20.1. |
F 20.01 |
Aktīvu ģeogrāfiskais sadalījums pa darbības vietām |
|
20.2. |
F 20.02 |
Saistību ģeogrāfiskais sadalījums pa darbības vietām |
|
20.3. |
F 20.03 |
Galveno peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņu ģeogrāfiskais sadalījums pa darbības vietām |
|
20.4. |
F 20.04 |
Aktīvu ģeogrāfiskais sadalījums pa darījuma partneru rezidences vietām |
|
20.5. |
F 20.05 |
Ārpusbilances riska darījumu ģeogrāfiskais sadalījums pa darījuma partneru rezidences vietām |
|
20.6. |
F 20.06 |
Saistību ģeogrāfiskais sadalījums pa darījuma partneru rezidences vietām |
|
20.7.1. |
F 20.07.1 |
Nefinanšu sabiedrībām – dalījumā pa NACE kodiem – izsniegto aizdevumu un avansu, kas netiek turēti tirdzniecības nolūkā, ģeogrāfiskais sadalījums pa darījuma partneru rezidences vietām |
|
21. |
F 21.00 |
Materiālie un nemateriālie aktīvi – operatīvās nomas aktīvi |
|
Aktīvu pārvaldība, turētājbankas pakalpojumi un citas pakalpojumu funkcijas |
||
|
22.1. |
F 22.01 |
Maksu un komisijas naudas ienākumu un izdevumu sadalījums pa darbības veidiem |
|
22.2. |
F 22.02 |
Ar sniegtajiem pakalpojumiem saistītie aktīvi |
|
|
|
3. DAĻA [IK PUSGADU] |
|
Ārpusbilances riska darījumi — līdzdalība nekonsolidētās strukturētajās sabiedrībās |
||
|
30.1. |
F 30.01 |
Līdzdalība nekonsolidētās strukturētajās sabiedrībās |
|
30.2. |
F 30.02 |
Līdzdalības nekonsolidētās strukturētajās sabiedrībās sadalījums pa darbības veidiem |
|
Saistītās personas |
||
|
31.1. |
F 31.01 |
Saistītās personas – kreditoru un debitoru parādi |
|
31.2. |
F 31.02 |
Saistītās personas – ar tām noslēgto darījumu radītie izdevumi un ienākumi |
|
|
|
4. DAĻA [IK GADU] |
|
Grupas struktūra |
||
|
40.1. |
F 40.1 |
Grupas struktūra – pa sabiedrībām |
|
40.2. |
F 40.02 |
Grupas struktūra – pa instrumentiem |
|
Patiesā vērtība |
||
|
41.1. |
F 41.01 |
Patiesās vērtības hierarhija – finanšu instrumenti amortizētajās izmaksās |
|
41.2. |
F 41.02 |
Iespējas novērtēt patiesajā vērtībā izmantojums |
|
42. |
F 42.00 |
Materiālie un nemateriālie aktīvi – uzskaites vērtība dalījumā pa novērtējuma metodēm |
|
43. |
F 43.00 |
Uzkrājumi |
|
Definētu pabalstu plāni un darbinieku pabalsti |
||
|
44.1. |
F 44.01 |
Definētu pabalstu plānu neto aktīvu un saistību komponenti |
|
44.2. |
F 44.02 |
Izmaiņas definēto pabalstu plānu saistībās |
|
44.3. |
F 44.03 |
Izziņas posteņi [saistībā ar personāla izdevumiem] |
|
Atsevišķu peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņu sadalījums |
||
|
45.1. |
F 45.01 |
Peļņa vai zaudējumi no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, dalījumā pa uzskaites portfeļiem |
|
45.2. |
F 45.02 |
Peļņa vai zaudējumi no nefinanšu aktīvu, kas netiek turēti pārdošanai, un ieguldījumu meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos atzīšanas pārtraukšanas |
|
45.3. |
F 45.03 |
Citi darbības ienākumi un izdevumi |
|
46. |
F 46.00 |
Pašu kapitāla izmaiņu pārskats |
1. Bilance [Finanšu stāvokļa pārskats]
1.1. Aktīvi
|
|
Atsauces |
Tabula, kurā sniegts sadalījums |
Uzskaites vērtība |
|
|
V pielikums, 1. daļa 27. |
||||
|
010 |
||||
|
010 |
Nauda, naudas līdzekļu atlikumi centrālajās bankās un citi pieprasījuma noguldījumi |
1. SGS 54. i) |
|
|
|
020 |
Skaidra nauda |
V pielikums, 2. daļa 1. |
|
|
|
030 |
Naudas līdzekļu atlikumi centrālajās bankās |
V pielikums, 2. daļa 2. |
|
|
|
040 |
Citi pieprasījuma noguldījumi |
V pielikums, 2. daļa 3. |
5 |
|
|
050 |
Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi |
9. SFPS, A papildinājums |
|
|
|
060 |
Atvasinātie instrumenti |
9. SFPS, A papildinājums |
10 |
|
|
070 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
32. SGS 11. |
4 |
|
|
080 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums, 1. daļa 31. |
4 |
|
|
090 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums, 1. daļa 32. |
4 |
|
|
096 |
Netirdzniecības finanšu aktīvi, obligāti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
7. SFPS 8. a) ii); 9. SFPS 4.1.4. |
4 |
|
|
097 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
32. SGS 11. |
4 |
|
|
098 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums, 1. daļa 31. |
4 |
|
|
099 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums, 1. daļa 32. |
4 |
|
|
100 |
Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
7. SFPS 8. a) i); 9. SFPS 4.1.5. |
4 |
|
|
120 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums, 1. daļa 31. |
4 |
|
|
130 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums, 1. daļa 32. |
4 |
|
|
141 |
Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos |
7. SFPS 8. h); 9. SFPS 4.1.2.A |
4 |
|
|
142 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
32. SGS 11. |
4 |
|
|
143 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums, 1. daļa 31. |
4 |
|
|
144 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums, 1. daļa 32. |
4 |
|
|
181 |
Finanšu aktīvi amortizētajās izmaksās |
7. SFPS 8. f); 9. SFPS 4.1.2. |
4 |
|
|
182 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums, 1. daļa 31. |
4 |
|
|
183 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums, 1. daļa 32. |
4 |
|
|
240 |
Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite |
9. SFPS 6.2.1.; V pielikums, 1. daļa 22. |
11 |
|
|
250 |
Pret risku nodrošināto posteņu patiesās vērtības izmaiņas portfeļa procentu likmes riska ierobežošanas pozīcijai |
39. SGS 89.A a); 9. SFPS 6.5.8. |
|
|
|
260 |
Ieguldījumi meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos |
1. SGS 54. e); V pielikums, 1. daļa 21., 2. daļa 4. |
40 |
|
|
270 |
Materiālie aktīvi |
|
|
|
|
280 |
Pamatlīdzekļi |
16,6. SGS; 1. SGS 54. a) |
21., 42. |
|
|
290 |
Ieguldījumu īpašums |
40. SGS 5.; 1. SGS 54. b) |
21., 42. |
|
|
300 |
Nemateriālie aktīvi |
1. SGS 54. c); KPR 4. panta 1. punkta 115. apakšpunkts |
|
|
|
310 |
Nemateriālā vērtība |
3. SFPS B67. d); KPR 4. panta 1. punkta 113. apakšpunkts |
|
|
|
320 |
Citi nemateriālie aktīvi |
38. SGS 8., 118. |
21., 42. |
|
|
330 |
Nodokļu aktīvi |
1. SGS 54. n)–o) |
|
|
|
340 |
Pārskata perioda nodokļu aktīvi |
1. SGS 54. n); 12. SGS 5. |
|
|
|
350 |
Atliktā nodokļa aktīvi |
1. SGS 54. o); 12. SGS 5.; KPR 4. panta 1. punkta 106. apakšpunkts |
|
|
|
360 |
Citi aktīvi |
V pielikums, 2. daļa 5. |
|
|
|
370 |
Ilgtermiņa aktīvi un atsavināmās grupas, kas klasificētas kā pārdošanai turētas |
1. SGS 54. j); 5. SFPS 38., V pielikums, 2. daļa 7. |
|
|
|
380 |
KOPĒJIE AKTĪVI |
1. SGS 9. a), 6. ĪN |
|
|
1.2. Saistības
|
|
Atsauces |
Tabula, kurā sniegts sadalījums |
Uzskaites vērtība |
|
|
V pielikums, 1. daļa 27. |
||||
|
010 |
||||
|
010 |
Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības |
7. SFPS 8. e) ii); 9. SFPS BA.6. |
8 |
|
|
020 |
Atvasinātie instrumenti |
9. SFPS, A papildinājums; 9. SFPS 4.2.1.a); 9. SFPS BA.7. a) |
10 |
|
|
030 |
Īsās pozīcijas |
9. SFPS BA7. b) |
8 |
|
|
040 |
Noguldījumi |
ECB/2013/33 2. pielikums, 2. daļa 9.; V pielikums, 1. daļa 36. |
8 |
|
|
050 |
Emitētie parāda vērtspapīri |
V pielikums, 1. daļa 37. |
8 |
|
|
060 |
Citas finanšu saistības |
V pielikums, 1. daļa 38.–41. |
8 |
|
|
070 |
Finanšu saistības, kas novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
7. SFPS 8. e) i); 9. SFPS 4.2.2. |
8 |
|
|
080 |
Noguldījumi |
ECB/2013/33 2. pielikums, 2. daļa 9.; V pielikums, 1. daļa 36. |
8 |
|
|
090 |
Emitētie parāda vērtspapīri |
V pielikums, 1. daļa 37. |
8 |
|
|
100 |
Citas finanšu saistības |
V pielikums, 1. daļa 38.–41. |
8 |
|
|
110 |
Finanšu saistības, kas novērtētas amortizētajās izmaksās |
7. SFPS 8. g); 9. SFPS 4.2.1. |
8 |
|
|
120 |
Noguldījumi |
ECB/2013/33 2. pielikums, 2. daļa 9.; V pielikums, 1. daļa 36. |
8 |
|
|
130 |
Emitētie parāda vērtspapīri |
V pielikums, 1. daļa 37. |
8 |
|
|
140 |
Citas finanšu saistības |
V pielikums, 1. daļa 38.–41. |
8 |
|
|
150 |
Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite |
9. SFPS 6.2.1.; V pielikums, 1. daļa 26. |
11 |
|
|
160 |
Pret risku nodrošināto posteņu patiesās vērtības izmaiņas portfeļa procentu likmes riska ierobežošanas pozīcijai |
39. SGS 89.A b), 9. SFPS 6.5.8. |
|
|
|
170 |
Uzkrājumi |
37. SGS 10.; 1. SGS, 54. l) |
43 |
|
|
180 |
Pensijas un citas pēcnodarbinātības definētu pabalstu saistības |
19. SGS 63.; 1. SGS 78. d); V pielikums, 2. daļa 9. |
43 |
|
|
190 |
Citi darbinieku ilgtermiņa pabalsti |
19. SGS 153.; 1. SGS 78. d); V pielikums, 2. daļa 10. |
43 |
|
|
200 |
Pārstrukturēšana |
37. SGS 71., 84. a) |
43 |
|
|
210 |
Nepabeigta tiesvedība un nodokļu strīdi |
37. SGS, C papildinājums, 6. un 10. piemērs |
43 |
|
|
220 |
Sniegtās apņemšanās un garantijas |
9. SFPS 4.2.1. c), d), 9.5.5., 9.B2.5.; 37. SGS, 4. SFPS, V pielikums, 2. daļa 11. |
9 12 43 |
|
|
230 |
Citi uzkrājumi |
37. SGS 14. |
43 |
|
|
240 |
Nodokļu saistības |
1. SGS 54. n)–o) |
|
|
|
250 |
Pārskata perioda nodokļu saistības |
1. SGS 54. n); 12. SGS 5. |
|
|
|
260 |
Atliktā nodokļa saistības |
1. SGS 54. o); 12. SGS 5.; KPR 4. panta 1. punkta 108. apakšpunkts |
|
|
|
270 |
Akciju kapitāls, kas atmaksājams pēc pieprasījuma |
32. SGS IE 33.; 2. SFPIK; V pielikums, 2. daļa 12. |
|
|
|
280 |
Citas saistības |
V pielikums, 2. daļa 13. |
|
|
|
290 |
Saistības, kuras iekļautas atsavināmās grupās, kas klasificētas kā pārdošanai turētas |
1. SGS 54. p); 5. SFPS 38., V pielikums, 2. daļa 14. |
|
|
|
300 |
KOPĒJĀS SAISTĪBAS |
1. SGS 9. b); 6. ĪN |
|
|
1.3. Pašu kapitāls
|
|
Atsauces |
Tabula, kurā sniegts sadalījums |
Uzskaites vērtība |
|
|
010 |
||||
|
010 |
Kapitāls |
1. SGS 54. r), BPD 22. pants |
46 |
|
|
020 |
Samaksātais pamatkapitāls |
1. SGS 78. e) |
|
|
|
030 |
Pieprasītais nesamaksātais kapitāls |
V pielikums, 2. daļa 14. |
|
|
|
040 |
Akciju emisijas uzcenojums |
1. SGS 78. e); KPR 4. panta 1. punkta 124. apakšpunkts |
46 |
|
|
050 |
Emitēti kapitāla vērtspapīru instrumenti, kas nav kapitāls |
V pielikums, 2. daļa 18.-19. |
46 |
|
|
060 |
Salikto finanšu instrumentu pašu kapitāla komponents |
32. SGS 28.-29.; V pielikums, 2. daļa 18. |
|
|
|
070 |
Citi emitētie kapitāla vērtspapīru instrumenti |
V pielikums, 2. daļa 19. |
|
|
|
080 |
Cits pašu kapitāls |
2. SFPS 10.; V pielikums, 2. daļa 20. |
|
|
|
090 |
Pārējie uzkrātie apvienotie ienākumi |
KPR 4. panta 1. punkta 100. apakšpunkts |
46 |
|
|
095 |
Posteņi, kas netiks pārklasificēti uz peļņu vai zaudējumiem |
1. SGS 82.A a) |
|
|
|
100 |
Materiālie aktīvi |
16. SGS. 39.-41. |
|
|
|
110 |
Nemateriālie aktīvi |
38. SGS. 85.-87. |
|
|
|
120 |
Aktuārā peļņa vai (-) zaudējumi par definētu pabalstu pensiju plāniem |
1. SGS 7., 6. ĪN; 19. SGS 120. c) |
|
|
|
122 |
Ilgtermiņa aktīvi un atsavināmās grupas, kas klasificētas kā pārdošanai turētas |
5. SFPS 38., ĪN 12. piemērs |
|
|
|
124 |
Daļa, ko veido citi atzītie ienākumi un izdevumi saistībā ar ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos |
1. SGS, 6. ĪN; 28. SGS10. |
|
|
|
320 |
Kapitāla vērtspapīru instrumentu, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, patiesās vērtības izmaiņas |
1. SGS 7. d); 9. SFPS 5.7.5., B5.7.1.; V pielikums, 2. daļa 21. |
|
|
|
330 |
Kapitāla vērtspapīru, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, patiesās vērtības riska ierobežošanas pozīciju riska ierobežošanas neefektivitāte |
1. SGS 7. e); 9. SFPS 5.7.5; 6.5.3.; 7. SFPS 24.C; V pielikums, 2. daļa 22. |
|
|
|
340 |
Kapitāla vērtspapīru instrumentu, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, patiesās vērtības izmaiņas [pret risku nodrošināts postenis] |
9. SFPS 5.7.5., 6.5.8. b); V pielikums, 2. daļa 22. |
|
|
|
350 |
Kapitāla vērtspapīru instrumentu, kas nav novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, patiesās vērtības izmaiņas [riska ierobežošanas instruments] |
1. SGS 7. e); 9. SFPS 5.7.5; 6.5.8. a); V pielikums, 2. daļa 57. |
|
|
|
360 |
Finanšu saistību, kas novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, patiesās vērtības izmaiņas, kuras attiecināmas uz izmaiņām to kredītriskā |
1. SGS 7. f); 9. SFPS 5.7.7., V pielikums, 2. daļa 23. |
|
|
|
128 |
Posteņi, ko var pārklasificēt uz peļņu vai zaudējumiem |
1. SGS 82.A a) ii) |
|
|
|
130 |
Ārvalstu operācijās veikto neto ieguldījumu riska ierobežošanas pozīcija [efektīvā daļa] |
9 SFPS 6.5.13. a); 7. SFPS 24.B b) ii) iii); 7. SFPS 24.C b) i) iv), 24.E a); V pielikums, 2. daļa 24. |
|
|
|
140 |
Pārrēķins ārvalstu valūtā |
21. SGS 52. b); 21. SGS 32., 38.–49. |
|
|
|
150 |
Riska ierobežošanas atvasinātie instrumenti. Naudas plūsmas riska ierobežošanas rezerve [efektīvā daļa] |
1. SGS 7. e); 7. SFPS 24.B b) ii) iii); 7. SFPS 24.C b) i); 24.E; 9. SFPS 6.5.11. b); V pielikums, 2. daļa 25. |
|
|
|
155 |
Parāda instrumentu, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, patiesās vērtības izmaiņas |
1. SGS 7. da); 9. SFPS 4.1.2.A; 5.7.10.; V pielikums, 2. daļa 26. |
|
|
|
165 |
Riska ierobežošanas instrumenti [nenoteiktie elementi] |
1. SGS 7. g) h); 9. SFPS 6.5.15., 6.5.16.; 7. SFPS 24.E b) c) V pielikums, 2. daļa 60. |
|
|
|
170 |
Ilgtermiņa aktīvi un atsavināmās grupas, kas klasificētas kā pārdošanai turētas |
5. SFPS 38., ĪN 12. piemērs |
|
|
|
180 |
Daļa, ko veido citi atzītie ienākumi un izdevumi saistībā ar ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos |
1. SGS, 6. ĪN; 28. SGS10. |
|
|
|
190 |
Nesadalītā peļņa |
KPR 4. panta 1. punkta 123. apakšpunkts |
|
|
|
200 |
Pārvērtēšanas rezerves |
1. SFPS 30., D5.–D8.; V pielikums, 2. daļa 28. |
|
|
|
210 |
Citas rezerves |
1. SGS 54.; 1. SGS 78. e) |
|
|
|
220 |
Rezerves vai akumulētie zaudējumi no ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos, kas uzskaitīti pēc pašu kapitāla metodes |
28. SGS 11.; V pielikums, 2. daļa 29. |
|
|
|
230 |
Citi |
V pielikums, 2. daļa 29. |
|
|
|
240 |
(–) Pašu akcijas |
1. SGS 79. a) vi); 32. SGS 33.–34., AG 14., AG 36.; V pielikums, 2. daļa 30. |
46 |
|
|
250 |
Peļņa vai zaudējumi, kas attiecināmi uz mātesuzņēmuma īpašniekiem |
1. SGS 81.B b) ii) |
2 |
|
|
260 |
(–) Starpperioda dividendes |
32. SGS 35. |
|
|
|
270 |
Mazākuma līdzdalība [nekontrolējoša līdzdalība] |
1. SGS 54. q) |
|
|
|
280 |
Pārējie uzkrātie apvienotie ienākumi |
KPR 4. panta 1. punkta 100. apakšpunkts |
46 |
|
|
290 |
Citi posteņi |
|
46 |
|
|
300 |
KOPĒJAIS PAŠU KAPITĀLS |
1. SGS 9. c), 6. ĪN |
46 |
|
|
310 |
KOPĒJAIS PAŠU KAPITĀLS UN KOPĒJĀS SAISTĪBAS |
1. SGS, 6. ĪN |
|
|
2. Peļņas vai zaudējumu aprēķins
|
|
Atsauces |
Tabula, kurā sniegts sadalījums |
Pārskata periods |
|
|
010 |
||||
|
010 |
Procentu ienākumi |
1. SGS 97.; V pielikums, 2. daļa 31. |
16 |
|
|
020 |
Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi |
7. SFPS 20. a) i), B5. e); V pielikums, 2. daļa 33., 34. |
|
|
|
025 |
Netirdzniecības finanšu aktīvi, obligāti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
7. SFPS 20. a) i), B5. e), 9. SFPS 5.7.1. |
|
|
|
030 |
Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
7. SFPS 20. a) i), B5. e) |
|
|
|
041 |
Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos |
7. SFPS 20. b); 9. SFPS 5.7.10.–11.; 9. SFPS 4.1.2.A |
|
|
|
051 |
Finanšu aktīvi amortizētajās izmaksās |
7. SFPS 20. b); 9. SFPS 4.1.2.; 9. SFPS 5.7.2. |
|
|
|
070 |
Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite, procentu likmju risks |
9. SFPS, A papildinājums; B6.6.16.; V pielikums, 2. daļa 35. |
|
|
|
080 |
Citi aktīvi |
V pielikums, 2. daļa 36. |
|
|
|
085 |
Procentu ienākumi no saistībām |
5. SFPS 5.7.1., V pielikums, 2. daļa 37. |
|
|
|
090 |
(Procentu izdevumi) |
1. SGS 97.; V pielikums, 2. daļa 31. |
16 |
|
|
100 |
(Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības) |
7. SFPS 20. a) i), B5. e); V pielikums, 2. daļa 33., 34. |
|
|
|
110 |
(Finanšu saistības, kas novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā) |
7. SFPS 20. a) i), B5. e) |
|
|
|
120 |
(Finanšu saistības, kas novērtētas amortizētajās izmaksās) |
7. SFPS 20. b); 9. SFPS 5.7.2. |
|
|
|
130 |
(Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite, procentu likmju risks) |
39. SGS 9.; V pielikums, 2. daļa 35. |
|
|
|
140 |
(Citas saistības) |
V pielikums, 2. daļa 38. |
|
|
|
145 |
(Procentu izdevumi par aktīviem) |
9. SFPS 5.7.1., V pielikums, 2. daļa 39. |
|
|
|
150 |
(Izdevumi par akciju kapitālu, kas atmaksājams pēc pieprasījuma) |
2. SFPIK 11. |
|
|
|
160 |
Dividenžu ienākumi |
V pielikums, 2. daļa 40. |
31 |
|
|
170 |
Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi |
7. SFPS 20. a) i), B5. e); V pielikums, 2. daļa 40. |
|
|
|
175 |
Netirdzniecības finanšu aktīvi, obligāti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
7. SFPS 20. a) i), B5. e), 9. SFPS 5.7.1.A; V pielikums, 2. daļa 40. |
|
|
|
191 |
Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos |
7. SFPS 7.20. a) ii); 9. SFPS 4.1.2.A; 9. SFPS 5.7.1.A; V pielikums, 2. daļa 41. |
|
|
|
192 |
Ieguldījumi meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos, kas uzskaitīti pēc metodes, kura nav pašu kapitāla metode |
V pielikums, 2. daļa 42. |
|
|
|
200 |
Maksu un komisijas naudas ienākumi |
7. SFPS 20. c) |
22 |
|
|
210 |
(Maksu un komisijas naudas izdevumi) |
7. SFPS 20. c) |
22 |
|
|
220 |
Neto peļņa vai (–) zaudējumi, pārtraucot atzīt finanšu aktīvus un saistības, kas nav novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
V pielikums, 2. daļa 45. |
16 |
|
|
231 |
Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos |
9. SFPS 9.4.12.A; 9. SFPS 5.7.10.–11. |
|
|
|
241 |
Finanšu aktīvi amortizētajās izmaksās |
7. SFPS 20. a) v); 9. SFPS 4.1.2.; 9. SFPS 5.7.2. |
|
|
|
260 |
Finanšu saistības, kas novērtētas amortizētajās izmaksās |
7. SFPS 20. a) v); 9. SFPS 5.7.2. |
|
|
|
270 |
Citi |
|
|
|
|
280 |
Neto peļņa vai (–) zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām |
7. SFPS 20. a) i); 9. SFPS 5.7.1.; V pielikums, 2. daļa 43., 46. |
16 |
|
|
287 |
Peļņa vai (-) zaudējumi no netirdzniecības finanšu aktīviem, kas obligāti novērtējami patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, neto |
7. SFPS 20. a) i); 9. SFPS 5.7.1.; V pielikums, 2. daļa 46. |
|
|
|
290 |
Neto peļņa vai (–) zaudējumi no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
7. SFPS 20. a) i); 9. SFPS 5.7.1.; V pielikums, 2. daļa 44. |
16., 45. |
|
|
300 |
Neto peļņa vai (–) zaudējumi no riska ierobežošanas uzskaites |
V pielikums, 2. daļa 47. |
16 |
|
|
310 |
Neto valūtas kursa starpības [peļņa vai (–) zaudējumi] |
21. SGS 28., 52. a) |
|
|
|
330 |
Peļņa vai (–) zaudējumi, pārtraucot atzīt nefinanšu aktīvus, neto |
1. SGS 34.; V pielikums, 2. daļa 48. |
45 |
|
|
340 |
Citi darbības ienākumi |
V pielikums, 2. daļa 314.-316. |
45 |
|
|
350 |
(Citi darbības izdevumi) |
V pielikums, 2. daļa 314.-316. |
45 |
|
|
355 |
KOPĒJIE NETO DARBĪBAS IENĀKUMI |
|
|
|
|
360 |
(Administratīvie izdevumi) |
|
|
|
|
370 |
(Personāla izdevumi) |
19. SGS 7.; 1. SGS 102., 6. ĪN |
44 |
|
|
380 |
(Citi administratīvie izdevumi) |
|
|
|
|
390 |
(Amortizācija) |
1. SGS 102., 104. |
|
|
|
400 |
(Pamatlīdzekļi) |
1. SGS 104.; 16. SGS 73. e) vii) |
|
|
|
410 |
(Ieguldījumu īpašumi) |
1. SGS 104.; 40. SGS 79. d) iv) |
|
|
|
420 |
(Citi nemateriālie aktīvi) |
1. SGS 104.; 38. SGS 118. e) vi) |
|
|
|
425 |
Modifikāciju radītā peļņa vai (-) zaudējumi, neto |
9. SFPS 5.4.3., 9. SFPS A papildinājums; V pielikums, 2. daļa 49. |
|
|
|
426 |
Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos |
7. SFPS 35.J |
|
|
|
427 |
Finanšu aktīvi amortizētajās izmaksās |
7. SFPS 35.J |
|
|
|
430 |
(Uzkrājumi vai (–) uzkrājumu apvērse) |
37. SGS 59., 84.; 1. SGS 98. b), f), g) |
9 12 43 |
|
|
440 |
(Sniegtās apņemšanās un garantijas) |
9. SFPS 4.2.1. c), d), 9.B2.5.; 37. SGS, 4. SFPS, V pielikums, 2. daļa 50. |
|
|
|
450 |
(Citi uzkrājumi) |
|
|
|
|
460 |
(Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse finanšu aktīviem, kas nav novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā) |
7. SFPS 20. a) viii); 9. SFPS 5.4.4.; V pielikums, 2. daļa 51., 53. |
12 |
|
|
481 |
(Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos) |
9. SFPS 5.4.4., 5.5.1., 5.5.2., 5.5.8. |
12 |
|
|
491 |
(Finanšu aktīvi amortizētajās izmaksās) |
9. SFPS 5.4.4., 5.5.1., 5.5.8. |
12 |
|
|
510 |
(Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos) |
28. SGS. 40.–43. |
16 |
|
|
520 |
(Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse nefinanšu aktīviem) |
36. SGS 126. a), b) |
16 |
|
|
530 |
(Pamatlīdzekļi) |
16. SGS 73. e) v)–vi) |
|
|
|
540 |
(Ieguldījumu īpašumi) |
40. SGS 79. d) v) |
|
|
|
550 |
(Nemateriālā vērtība) |
3. SFPS B papildinājums 67. d) v); 36. SGS 124. |
|
|
|
560 |
(Citi nemateriālie aktīvi) |
38. SGS 118. e) iv), v) |
|
|
|
570 |
(Citi) |
36. SGS 126. a), b) |
|
|
|
580 |
Negatīva nemateriālā vērtība, kas atzīta peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
3. SFPS B papildinājums 64. n) i) |
|
|
|
590 |
Peļņas vai (-) zaudējumu daļa no ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos, kas uzskaitīti pēc pašu kapitāla metodes |
V pielikums, 2. daļa 54. |
|
|
|
600 |
Peļņa vai (–) zaudējumi no ilgtermiņa aktīviem un atsavināmām grupām, kas klasificētas kā pārdošanai turētas un nekvalificējas kā pārtrauktas darbības |
5. SFPS 37.; V pielikums, 2. daļa 55. |
|
|
|
610 |
PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI NO TURPINĀMĀM DARBĪBĀM, PIRMS NODOKĻIEM |
1. SGS 102., 6. ĪN; 5. SFPS 33. A |
|
|
|
620 |
(Nodokļu izdevumi vai (–) ienākumi saistībā ar peļņu vai zaudējumiem no turpināmām darbībām) |
1. SGS 82. d); 12. SGS 77. |
|
|
|
630 |
PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI NO TURPINĀMĀM DARBĪBĀM PĒC NODOKĻIEM |
1 SGS, 6. ĪN |
|
|
|
640 |
Peļņa vai (–) zaudējumi no pārtrauktām darbībām pēc nodokļiem |
1. SGS 82. ea); 5. SFPS 33. a), 5.33. A; V pielikums, 2. daļa 56. |
|
|
|
650 |
Peļņa vai (-) zaudējumi no pārtrauktām darbībām, pirms nodokļiem |
5. SFPS 33. b) i) |
|
|
|
660 |
(Nodokļu izdevumi vai (–) ienākumi saistībā ar pārtrauktām darbībām) |
5. SFPS 33. b) ii), iv) |
|
|
|
670 |
GADA PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI |
1. SGS 81.A a) |
|
|
|
680 |
Attiecināma/-i uz mazākuma līdzdalību [nekontrolējoša līdzdalība] |
1. SGS 81.B b) i) |
|
|
|
690 |
Attiecināmi uz mātesuzņēmuma īpašniekiem |
1. SGS 81.B b) ii) |
|
|
3. Apvienoto ienākumu pārskats
|
|
Atsauces |
Pārskata periods |
|
|
010 |
|||
|
010 |
Gada peļņa vai (-) zaudējumi |
1. SGS 7., 6. ĪN |
|
|
020 |
Pārējie apvienotie ienākumi |
1. SGS 7., 6. ĪN |
|
|
030 |
Posteņi, kas netiks pārklasificēti uz peļņu vai zaudējumiem |
1. SGS 82.A a) i) |
|
|
040 |
Materiālie aktīvi |
1. SGS 7., 6. ĪN; 16. SGS. 39.-40. |
|
|
050 |
Nemateriālie aktīvi |
1. SGS 7.; 38. SGS. 85.-86. |
|
|
060 |
Aktuārā peļņa vai (-) zaudējumi par definētu pabalstu pensiju plāniem |
1. SGS 7., 6. ĪN; 19. SGS120. c) |
|
|
070 |
Ilgtermiņa aktīvi un atsavināmās grupas, kas turētas pārdošanai |
5. SFPS 38. |
|
|
080 |
Sabiedrību citu atzīto ienākumu un izdevumu daļa, kas uzskatīta pēc pašu kapitāla metodes |
1. SGS, 6. ĪN; 28. SGS10. |
|
|
081 |
Kapitāla vērtspapīru instrumentu, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, patiesās vērtības izmaiņas |
1. SGS 7. d) |
|
|
083 |
Peļņa vai (-) zaudējumi no riska ierobežošanas uzskaites kapitāla vērtspapīru instrumentiem patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, neto |
9. SFPS 5.7.5., 6.5.3.; 7. SFPS 24.C; V pielikums, 2. daļa 57. |
|
|
084 |
Kapitāla vērtspapīru instrumentu, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, patiesās vērtības izmaiņas [pret risku nodrošināts postenis] |
9. SFPS 5.7.5., 6.5.8. b); V pielikums, 2. daļa 57. |
|
|
085 |
Kapitāla vērtspapīru instrumentu, kas nav novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, patiesās vērtības izmaiņas [riska ierobežošanas instruments] |
9. SFPS 5.7.5., 6.5.8. a); V pielikums, 2. daļa 57. |
|
|
086 |
Finanšu saistību, kas novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, patiesās vērtības izmaiņas, kuras attiecināmas uz izmaiņām to kredītriskā |
1. SGS 7. f) |
|
|
090 |
Ienākumu nodoklis par posteņiem, kas netiks pārklasificēti |
1. SGS 92. b); V pielikums, 2. daļa 66. |
|
|
100 |
Posteņi, ko var pārklasificēt uz peļņu vai zaudējumiem |
1. SGS 82.A a) ii) |
|
|
110 |
Ārvalstu operācijās veikto neto ieguldījumu riska ierobežošanas pozīcija [efektīvā daļa] |
9. SFPS 6.5.13. a); 7. SFPS 24.C b) i) iv), 24.E a); V pielikums, 2. daļa 58. |
|
|
120 |
Vērtēšanas peļņa vai (–) zaudējumi, kas iekļauti pašu kapitālā |
1. SGS, 6. ĪN; 9. SFPS 6.5.13. a); 7. SFPS 24.C b) i); 24.E a); V pielikums, 2. daļa 58. |
|
|
130 |
Pārvests uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu |
1. SGS 7., 92.-95.; 21. SGS 48.-49.; 9. SFPS 6.5.14.; V pielikums, 2. daļa 59. |
|
|
140 |
Cita pārklasificēšana |
V pielikums, 2. daļa 65. |
|
|
150 |
Pārrēķins ārvalstu valūtā |
1. SGS 7., 6. ĪN; 21. SGS 52. b) |
|
|
160 |
Pārrēķina radītā peļņa vai (–) zaudējumi, kas iekļauti pašu kapitālā |
21. SGS 32., 38.-47. |
|
|
170 |
Pārvests uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu |
1. SGS 7., 92.-95.; 21. SGS 48.-49. |
|
|
180 |
Cita pārklasificēšana |
V pielikums, 2. daļa 65. |
|
|
190 |
Naudas plūsmas riska ierobežošana [efektīvā daļa] |
1. SGS 7., 6. ĪN; 39. SGS 95. a)–96. 9. SFPS 6.5.11. b); 7. SFPS 24.C b) i); 24.E a); |
|
|
200 |
Vērtēšanas peļņa vai (–) zaudējumi, kas iekļauti pašu kapitālā |
1. SGS 7. e), 6. ĪN; 9. SFPS 6.5.11. a) b) d); 7. SFPS 24.C b) i); 24.E a) |
|
|
210 |
Pārvests uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu |
1. SGS 7., 92.–95., 6. ĪN; 9. SFPS 6.5.11. d) ii) iii); 7. SFPS 24.C b) iv), 24.E a) V pielikums, 2. daļa 59. |
|
|
220 |
Pārvests uz pret risku nodrošināto posteņu sākotnējo uzskaites vērtību |
1. SGS, 6. ĪN; 9. SFPS 6.5.11. d) i) |
|
|
230 |
Cita pārklasificēšana |
V pielikums, 2. daļa 65. |
|
|
231 |
Riska ierobežošanas instrumenti [nenoteiktie elementi] |
1. SGS 7. g) h); 9. SFPS 6.5.15., 6.5.16.; 7. SFPS 24.C E b) c); V pielikums, 2. daļa 60. |
|
|
232 |
Vērtēšanas peļņa vai (–) zaudējumi, kas iekļauti pašu kapitālā |
1. SGS 7. g) h); 9. SFPS 6.5.15., 6.5.16.; 7. SFPS 24.E b) c) |
|
|
233 |
Pārvests uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu |
1. SGS 7. g) h); 9. SFPS 6.5.15., 6.5.16.; 7. SFPS 24.E b) c) V pielikums, 2. daļa 61. |
|
|
234 |
Cita pārklasificēšana |
V pielikums, 2. daļa 65. |
|
|
241 |
Parāda instrumenti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos |
1. SGS 7. da), 6. ĪN; 1. SGS, 6. ĪN; 9. SFPS 6.5.4.; V pielikums, 2. daļa 62.–63. |
|
|
251 |
Vērtēšanas peļņa vai (–) zaudējumi, kas iekļauti pašu kapitālā |
7. SFPS 7.20. a) ii); 1. SGS, 6. ĪN; 9. SFPS 5.6.4. |
|
|
261 |
Pārvests uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu |
1. SGS 7., 1. SGS 92.–95., 1. SGS, 6. ĪN; 9. SFPS 5.6.7.; V pielikums, 2. daļa 64. |
|
|
270 |
Cita pārklasificēšana |
5. SFPS. ĪN 12. piemērs; 9. SFPS 5.6.5.; V pielikums, 2. daļa 64.–65. |
|
|
280 |
Ilgtermiņa aktīvi un atsavināmās grupas, kas turētas pārdošanai |
5. SFPS 38. |
|
|
290 |
Vērtēšanas peļņa vai (–) zaudējumi, kas iekļauti pašu kapitālā |
5. SFPS 38. |
|
|
300 |
Pārvests uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu |
1. SGS 7., 92.-95.; 5. SFPS 38. |
|
|
310 |
Cita pārklasificēšana |
5. SFPS. ĪN 12. piemērs |
|
|
320 |
Daļa, ko veido citi atzītie ienākumi un izdevumi saistībā ar ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos |
1. SGS, 6. ĪN; 28. SGS10. |
|
|
330 |
Ienākumi, kuri attiecas uz posteņiem, ko var pārklasificēt uz peļņu vai (-) zaudējumiem |
1. SGS 91. b), 6. ĪN; V pielikums, 2. daļa 66. |
|
|
340 |
Gada kopējie apvienotie ienākumi |
1. SGS 7., 81.A a), 6. ĪN |
|
|
350 |
Attiecināmi uz mazākuma līdzdalību [nekontrolējoša līdzdalība] |
1. SGS 83. b) i), 6. ĪN; |
|
|
360 |
Attiecināmi uz mātesuzņēmuma īpašniekiem |
1. SGS 83. b) ii), 6. ĪN; |
|
4. Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem
4.1. Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi
|
|
Atsauces |
Uzskaites vērtība |
|
|
V pielikums, 1. daļa 27. |
|||
|
010 |
|||
|
005 |
Atvasinātie instrumenti |
|
|
|
010 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
32. SGS 11., V pielikums, 1. daļa 44.b) |
|
|
030 |
Tostarp kredītiestādes |
V pielikums, 1. daļa 42.c) |
|
|
040 |
Tostarp citas finanšu sabiedrības |
V pielikums, 1. daļa 42.d) |
|
|
050 |
Tostarp nefinanšu sabiedrības |
V pielikums, 1. daļa 42.e) |
|
|
060 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums, 1. daļa 31., 44.b) |
|
|
070 |
Centrālās bankas |
V pielikums, 1. daļa 42.a) |
|
|
080 |
Vispārējā valdība |
V pielikums, 1. daļa 42.b) |
|
|
090 |
Kredītiestādes |
V pielikums, 1. daļa 42.c) |
|
|
100 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums, 1. daļa 42.d) |
|
|
110 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums, 1. daļa 42.e) |
|
|
120 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums, 1. daļa 32., 44.a) |
|
|
130 |
Centrālās bankas |
V pielikums, 1. daļa 42.a) |
|
|
140 |
Vispārējā valdība |
V pielikums, 1. daļa 42.b) |
|
|
150 |
Kredītiestādes |
V pielikums, 1. daļa 42.c) |
|
|
160 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums, 1. daļa 42.d) |
|
|
170 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums, 1. daļa 42.e) |
|
|
180 |
Mājsaimniecības |
V pielikums, 1. daļa 42.f) |
|
|
190 |
TIRDZNIECĪBAS NOLŪKĀ TURĒTI FINANŠU AKTĪVI |
9. SFPS, A papildinājums |
|
4.2.1. Netirdzniecības finanšu aktīvi, obligāti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā
|
|
Atsauces |
Uzskaites vērtība |
Patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas ieņēmumus nenesošu riska darījumu kredītriska rezultātā |
|
|
V pielikums, 1. daļa 27. |
V pielikums, 2. daļa 69. |
|||
|
010 |
020 |
|||
|
010 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
32. SGS 11., V pielikums, 1. daļa 44.b) |
|
|
|
020 |
Tostarp kredītiestādes |
V pielikums, 1. daļa 42.c) |
|
|
|
030 |
Tostarp citas finanšu sabiedrības |
V pielikums, 1. daļa 42.d) |
|
|
|
040 |
Tostarp nefinanšu sabiedrības |
V pielikums, 1. daļa 42.e) |
|
|
|
050 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums, 1. daļa 31., 44.b) |
|
|
|
060 |
Centrālās bankas |
V pielikums, 1. daļa 42.a) |
|
|
|
070 |
Vispārējā valdība |
V pielikums, 1. daļa 42.b) |
|
|
|
080 |
Kredītiestādes |
V pielikums, 1. daļa 42.c) |
|
|
|
090 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums, 1. daļa 42.d) |
|
|
|
100 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums, 1. daļa 42.e) |
|
|
|
110 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums, 1. daļa 32., 44.a) |
|
|
|
120 |
Centrālās bankas |
V pielikums, 1. daļa 42.a) |
|
|
|
130 |
Vispārējā valdība |
V pielikums, 1. daļa 42.b) |
|
|
|
140 |
Kredītiestādes |
V pielikums, 1. daļa 42.c) |
|
|
|
150 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums, 1. daļa 42.d) |
|
|
|
160 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums, 1. daļa 42.e) |
|
|
|
170 |
Mājsaimniecības |
V pielikums, 1. daļa 42.f) |
|
|
|
180 |
NETIRDZNIECĪBAS FINANŠU AKTĪVI, OBLIGĀTI PATIESAJĀ VĒRTĪBĀ AR ATSPOGUĻOJUMU PEĻNĀS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINĀ |
7. SFPS 8. a) ii); 9. SFPS 4.1.4. |
|
|
4.2.2. Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā
|
|
Atsauces |
Uzskaites vērtība |
Patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas ieņēmumus nenesošu riska darījumu kredītriska rezultātā |
|
|
V pielikums, 1. daļa 27. |
V pielikums, 2. daļa 69. |
|||
|
010 |
020 |
|||
|
060 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums, 1. daļa 31., 44.b) |
|
|
|
070 |
Centrālās bankas |
V pielikums, 1. daļa 42.a) |
|
|
|
080 |
Vispārējā valdība |
V pielikums, 1. daļa 42.b) |
|
|
|
090 |
Kredītiestādes |
V pielikums, 1. daļa 42.c) |
|
|
|
100 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums, 1. daļa 42.d) |
|
|
|
110 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums, 1. daļa 42.e) |
|
|
|
120 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums, 1. daļa 32., 44.a) |
|
|
|
130 |
Centrālās bankas |
V pielikums, 1. daļa 42.a) |
|
|
|
140 |
Vispārējā valdība |
V pielikums, 1. daļa 42.b) |
|
|
|
150 |
Kredītiestādes |
V pielikums, 1. daļa 42.c) |
|
|
|
160 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums, 1. daļa 42.d) |
|
|
|
170 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums, 1. daļa 42.e) |
|
|
|
180 |
Mājsaimniecības |
V pielikums, 1. daļa 42.f) |
|
|
|
190 |
FINANŠU AKTĪVI, KAS NOVĒRTĒTI PATIESAJĀ VĒRTĪBĀ AR ATSPOGUĻOJUMU PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINĀ |
7. SFPS 8. a) i); 9. SFPS 4.1.5. |
|
|
4.3.1. Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos
|
|
Atsauces |
Uzskaites vērtība |
Bruto uzskaites vērtība V pielikums, 1. daļa 34.b) |
Uzkrātais vērtības samazinājums V pielikums, 2. daļa 70. b), 71. |
Uzkrātie daļējie norakstījumi |
Uzkrātie pilnīgie norakstījumi |
||||||
|
|
Aktīvi, kuru kredītrisks ir būtiski pieaudzis kopš sākotnējās atzīšanas, bet kuru kredītvērtība nav samazināta (2. pakāpe) |
Aktīvi ar samazinātu kredītvērtību (3. pakāpe) |
Aktīvi, kuru kredītrisks nav būtiski pieaudzis kopš sākotnējās atzīšanas (1. pakāpe) |
Aktīvi, kuru kredītrisks ir būtiski pieaudzis kopš sākotnējās atzīšanas, bet kuru kredītvērtība nav samazināta (2. pakāpe) |
Aktīvi ar samazinātu kredītvērtību (3. pakāpe) |
|||||||
|
Aktīvi, kuru kredītrisks nav būtiski pieaudzis kopš sākotnējās atzīšanas (1. pakāpe) |
Tostarp instrumenti ar zemu kredītrisku |
|||||||||||
|
V pielikums, 1. daļa 27. |
9. SFPS 5.5.5.; 7. SFPS 35.M a) |
9. SFPS B5.5.22.–24.; V pielikums, 2. daļa 75. |
9. SFPS 5.5.3., 7. SFPS 35.M b) i) |
9. SFPS 5.5.1., 7.35.M b) ii) |
9. SFPS 5.5.5.; 7.SFPS 35.H a), 7. SFPS 16.A |
9.SFPS 5.5.3.; 9. SFPS 5.5.15.; 7. SFPS 35.H b) i), 7. SFPS 16.A |
9. SFPS 5.5.1.; 9. SFPS 5.5.15.; 7. SFPS 35.H b) ii), 7. SFPS 16.A |
9. SFPS 5.4.4. un B5.4.9.; V pielikums, 2. daļa 72.–74. |
9. SFPS 5.4.4. un B5.4.9.; V pielikums, 2. daļa 72.–74. |
|||
|
010 |
015 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
080 |
090 |
|||
|
010 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
32. SGS 11.; V pielikums, 1. daļa 44. b) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
020 |
Tostarp kredītiestādes |
V pielikums, 1. daļa 42.c) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
030 |
Tostarp citas finanšu sabiedrības |
V pielikums, 1. daļa 42.d) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
040 |
Tostarp nefinanšu sabiedrības |
V pielikums, 1. daļa 42.e) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
050 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums, 1. daļa 31., 44.b) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
060 |
Centrālās bankas |
V pielikums, 1. daļa 42.a) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
070 |
Vispārējā valdība |
V pielikums, 1. daļa 42.b) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
080 |
Kredītiestādes |
V pielikums, 1. daļa 42.c) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
090 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums, 1. daļa 42.d) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
100 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums, 1. daļa 42.e) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
110 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums, 1. daļa 32., 44.a) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
120 |
Centrālās bankas |
V pielikums, 1. daļa 42.a) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
130 |
Vispārējā valdība |
V pielikums, 1. daļa 42.b) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
140 |
Kredītiestādes |
V pielikums, 1. daļa 42.c) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
150 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums, 1. daļa 42.d) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
160 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums, 1. daļa 42.e) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
170 |
Mājsaimniecības |
V pielikums, 1. daļa 42.f) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
180 |
FINANŠU AKTĪVI PATIESAJĀ VĒRTĪBĀ AR ATSPOGUĻOJUMU PĀRĒJOS APVIENOTAJOS IENĀKUMOS |
7. SFPS 8. h); 9. SFPS 4.1.2.A |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
190 |
Tostarp nopirkti finanšu aktīvi ar samazinātu kredītvērtību |
9. SFPS 5.5.13.; 7. SFPS 35.M c); V pielikums, 2. daļa 77. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.4.1. Finanšu aktīvi amortizētajās izmaksās
|
|
Atsauces |
Uzskaites vērtība |
Bruto uzskaites vērtība V pielikums, 1. daļa 34.b) |
Uzkrātais vērtības samazinājums V pielikums, 2. daļa 70.a), 71. |
Uzkrātie daļējie norakstījumi |
Uzkrātie pilnīgie norakstījumi |
||||||
|
|
Aktīvi, kuru kredītrisks ir būtiski pieaudzis kopš sākotnējās atzīšanas, bet kuru kredītvērtība nav samazināta (2. pakāpe) |
Aktīvi ar samazinātu kredītvērtību (3. pakāpe) |
Aktīvi, kuru kredītrisks nav būtiski pieaudzis kopš sākotnējās atzīšanas (1. pakāpe) |
Aktīvi, kuru kredītrisks ir būtiski pieaudzis kopš sākotnējās atzīšanas, bet kuru kredītvērtība nav samazināta (2. pakāpe) |
Aktīvi ar samazinātu kredītvērtību (3. pakāpe) |
|||||||
|
Aktīvi, kuru kredītrisks nav būtiski pieaudzis kopš sākotnējās atzīšanas (1. pakāpe) |
Tostarp instrumenti ar zemu kredītrisku |
|||||||||||
|
V pielikums, 1. daļa 27. |
9. SFPS 5.5.5.; 7. SFPS 35.M a) |
9. SFPS B5.5.22.–24.; V pielikums, 2. daļa 75. |
9. SFPS 5.5.3., 7. SFPS 35.M b) i) |
9. SFPS 5.5.1., 7.35.M b) ii) |
9. SFPS 5.5.5.; 7. SFPS 35.H a) |
9.SFPS 5.5.3.; 9. SFPS 5.5.15.; 7. SFPS 35.H b) i) |
5. SFPS 5.1.; 9. SFPS 5.5.15.; 7. SFPS 35.H b) ii) |
9. SFPS 5.4.4. un B5.4.9.; V pielikums, 2. daļa 72.–74. |
9. SFPS 5.4.4. un B5.4.9.; V pielikums, 2. daļa 72.–74. |
|||
|
010 |
015 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
080 |
090 |
|||
|
010 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums, 1. daļa 31., 44.b) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
020 |
Centrālās bankas |
V pielikums, 1. daļa 42.a) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
030 |
Vispārējā valdība |
V pielikums, 1. daļa 42.b) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
040 |
Kredītiestādes |
V pielikums, 1. daļa 42.c) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
050 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums, 1. daļa 42.d) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
060 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums, 1. daļa 42.e) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
070 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums, 1. daļa 32., 44.a) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
080 |
Centrālās bankas |
V pielikums, 1. daļa 42.a) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
090 |
Vispārējā valdība |
V pielikums, 1. daļa 42.b) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
100 |
Kredītiestādes |
V pielikums, 1. daļa 42.c) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
110 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums, 1. daļa 42.d) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
120 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums, 1. daļa 42.e) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
130 |
Mājsaimniecības |
V pielikums, 1. daļa 42.f) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
140 |
FINANŠU AKTĪVI AMORTIZĒTAJĀS IZMAKSĀS |
7. SFPS 8. f); 9. SFPS 4.1.2. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
150 |
Tostarp nopirkti finanšu aktīvi ar samazinātu kredītvērtību |
9. SFPS 5.13. un 7. SFPS 35.M c); V pielikums, 2. daļa 77. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.5. Subordinētie finanšu aktīvi
|
|
Atsauces |
Uzskaites vērtība |
|
|
V pielikums, 1. daļa 27. |
|||
|
010 |
|||
|
010 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums, 1. daļa 32. |
|
|
020 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums, 1. daļa 31. |
|
|
030 |
SUBORDINĒTIE [EMITENTAM] FINANŠU AKTĪVI |
V pielikums, 2. daļa 78., 100. |
|
5. Netirdzniecības aizdevumu un avansu iedalījums pa produktiem
5.1. Aizdevumi un avansi, kas netiek turēti tirdzniecības nolūkā, un tirdzniecības aktīvi, dalījumā pa produktiem
|
|
|
Atsauces |
Bruto uzskaites vērtība |
Uzskaites vērtība V pielikums, 1. daļa 27. |
||||||
|
Centrālās bankas |
Vispārējā valdība |
Kredītiestādes |
Citas finanšu sabiedrības |
Nefinanšu sabiedrības |
Mājsaimniecības |
|||||
|
V pielikums, 1. daļa 34. |
V pielikums, 1. daļa 42.a) |
V pielikums, 1. daļa 42.b) |
V pielikums, 1. daļa 42.c) |
V pielikums, 1. daļa 42.d) |
V pielikums, 1. daļa 42.e) |
V pielikums, 1. daļa 42.f) |
||||
|
005 |
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
||||
|
Dalījumā pa produktiem |
010 |
Pēc pieprasījuma [pirkšana] un ar īsu iepriekšēju brīdinājumu [norēķinu konts] |
V pielikums, 2. daļa 85.a) |
|
|
|
|
|
|
|
|
020 |
Kredītkartes parāds |
V pielikums, 2. daļa 85.b) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
030 |
Pircēju un pasūtītāju parādi |
V pielikums, 2. daļa 85.c) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
040 |
Finanšu noma |
V pielikums, 2. daļa 85.d) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
050 |
Pirkšanas ar atpārdošanu aizdevumi |
V pielikums, 2. daļa 85.e) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
060 |
Citi termiņaizdevumi |
V pielikums, 2. daļa 85.f) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
070 |
Avansi, kas nav aizdevumi |
V pielikums, 2. daļa 85.g) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
080 |
AIZDEVUMI UN AVANSI |
V pielikums, 1. daļa 32., 44.a) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēc nodrošinājuma |
090 |
Tostarp aizdevumi, kas nodrošināti ar nekustamo īpašumu |
V pielikums, 2. daļa 86.a), 87. |
|
|
|
|
|
|
|
|
100 |
Tostarp citi nodrošināti aizdevumi |
V pielikums, 2. daļa 86.b), 87. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēc nolūka |
110 |
Tostarp patēriņa kredīts |
V pielikums, 2. daļa 88.a) |
|
|
|
|
|
|
|
|
120 |
Tostarp aizdevumi mājokļa iegādei |
V pielikums, 2. daļa 88.b) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēc subordinācijas |
130 |
Tostarp projektu finansēšanas kredīti |
V pielikums, 2. daļa 89. KPR 147. panta 8. punkts |
|
|
|
|
|
|
|
6. Nefinanšu sabiedrībām izsniegto netirdzniecības aizdevumu un avansu sadalījums pa NACE kodiem
6.1. Nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu un avansu, kas netiek turēti tirdzniecības nolūkā, sadalījums pa NACE kodiem
|
|
Atsauces |
Nefinanšu sabiedrības V pielikums, 1. daļa 42.e), 2. daļa 91. |
|||||
|
|
Uzkrātais vērtības samazinājums |
Patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas ieņēmumus nenesošu riska darījumu kredītriska rezultātā |
|||||
|
Bruto uzskaites vērtība |
Tostarp vērtības samazinājumam pakļauti aizdevumi un avansi |
Tostarp ieņēmumus nenesoši |
|||||
|
V pielikums, 1. daļa 34. |
V pielikums, 2. daļa 93. |
V pielikums, 2. daļa 213.-232. |
V pielikums, 2. daļa 70.–71. |
V pielikums, 2. daļa 69. |
|||
|
010 |
011 |
012 |
021 |
022 |
|||
|
010 |
A Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība |
NACE regula |
|
|
|
|
|
|
020 |
B Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde |
NACE regula |
|
|
|
|
|
|
030 |
C Apstrādes rūpniecība |
NACE regula |
|
|
|
|
|
|
040 |
D Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana |
NACE regula |
|
|
|
|
|
|
050 |
E Ūdens apgāde |
NACE regula |
|
|
|
|
|
|
060 |
F Būvniecība |
NACE regula |
|
|
|
|
|
|
070 |
G Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība |
NACE regula |
|
|
|
|
|
|
080 |
H Transports un uzglabāšana |
NACE regula |
|
|
|
|
|
|
090 |
I Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi |
NACE regula |
|
|
|
|
|
|
100 |
J Informācijas un komunikācijas pakalpojumi |
NACE regula |
|
|
|
|
|
|
105 |
K Finanšu un apdrošināšanas darbības |
NACE regula, V pielikums, 2. daļa 92. |
|
|
|
|
|
|
110 |
L Operācijas ar nekustamo īpašumu |
NACE regula |
|
|
|
|
|
|
120 |
M Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi |
NACE regula |
|
|
|
|
|
|
130 |
N Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība |
NACE regula |
|
|
|
|
|
|
140 |
O Valsts pārvalde un aizsardzība, obligātā sociālā apdrošināšana |
NACE regula |
|
|
|
|
|
|
150 |
P Izglītība |
NACE regula |
|
|
|
|
|
|
160 |
Q Veselība un sociālā aprūpe |
NACE regula |
|
|
|
|
|
|
170 |
R Māksla, izklaide un atpūta |
NACE regula |
|
|
|
|
|
|
180 |
S Citi pakalpojumi |
NACE regula |
|
|
|
|
|
|
190 |
AIZDEVUMI UN AVANSI |
V pielikums, 1. daļa 32., 2. daļa 90. |
|
|
|
|
|
7. Vērtības samazinājumam pakļauti finanšu aktīvi, kam kavēts termiņš
7.1. Vērtības samazinājumam pakļauti finanšu aktīvi, kam kavēts termiņš
|
|
Atsauces |
Uzskaites vērtība V pielikums, 1. daļa 27. |
|||||||||
|
Aktīvi, kuru kredītrisks nav būtiski pieaudzis kopš sākotnējās atzīšanas (1. pakāpe) |
Aktīvi, kuru kredītrisks ir būtiski pieaudzis kopš sākotnējās atzīšanas, bet kuru kredītvērtība nav samazināta (2. pakāpe) |
Aktīvi ar samazinātu kredītvērtību (3. pakāpe) |
|||||||||
|
≤ 30 dienas |
> 30 dienas ≤ 90 dienas |
> 90 dienas |
≤ 30 dienas |
> 30 dienas ≤ 90 dienas |
> 90 dienas |
≤ 30 dienas |
> 30 dienas ≤ 90 dienas |
> 90 dienas |
|||
|
9. SFPS 5.5.11.;B5.5.37.; 7. SFPS B8.I, V pielikums, 2. daļa 96. |
|||||||||||
|
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
080 |
090 |
|||
|
060 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums, 1. daļa 31., 44.b) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
070 |
Centrālās bankas |
V pielikums, 1. daļa 42.a) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
080 |
Vispārējā valdība |
V pielikums, 1. daļa 42.b) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
090 |
Kredītiestādes |
V pielikums, 1. daļa 42.c) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
100 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums, 1. daļa 42.d) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
110 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums, 1. daļa 42.e) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
120 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums, 1. daļa 32., 44.a) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
130 |
Centrālās bankas |
V pielikums, 1. daļa 42.a) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
140 |
Vispārējā valdība |
V pielikums, 1. daļa 42.b) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
150 |
Kredītiestādes |
V pielikums, 1. daļa 42.c) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
160 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums, 1. daļa 42.d) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
170 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums, 1. daļa 42.e) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
180 |
Mājsaimniecības |
V pielikums, 1. daļa 42.f) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
190 |
KOPĀ PARĀDA INSTRUMENTI |
V pielikums, 2. daļa 94.-95. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aizdevumi un avansi, dalījumā pa produktiem, pēc nodrošinājuma un pēc subordinācijas |
|
|||||||||
|
200 |
Pēc pieprasījuma [pirkšana] un ar īsu iepriekšēju brīdinājumu [norēķinu konts] |
V pielikums, 2. daļa 85.a) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
210 |
Kredītkartes parāds |
V pielikums, 2. daļa 85.b) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
220 |
Pircēju un pasūtītāju parādi |
V pielikums, 2. daļa 85.c) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
230 |
Finanšu noma |
V pielikums, 2. daļa 85.d) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
240 |
Pirkšanas ar atpārdošanu aizdevumi |
V pielikums, 2. daļa 85.e) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
250 |
Citi termiņaizdevumi |
V pielikums, 2. daļa 85.f) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
260 |
Avansi, kas nav aizdevumi |
V pielikums, 2. daļa 85.g) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
270 |
Tostarp aizdevumi, kas nodrošināti ar nekustamo īpašumu |
V pielikums, 2. daļa 86.a), 87. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
280 |
Tostarp citi nodrošināti aizdevumi |
V pielikums, 2. daļa 86.b), 87. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
290 |
Tostarp patēriņa kredīts |
V pielikums, 2. daļa 88.a) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
300 |
Tostarp aizdevumi mājokļa iegādei |
V pielikums, 2. daļa 88.b) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
310 |
Tostarp projektu finansēšanas kredīti |
V pielikums, 2. daļa 89. KPR 147. panta 8. punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
8. Finanšu saistību sadalījums
8.1. Finanšu saistību sadalījums pa produktiem un darījuma partneru sektoriem
|
|
Atsauces valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS |
Uzskaites vērtība V pielikums, 1. daļa 27. |
Patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska rezultātā |
||||
|
Turēti tirdzniecības nolūkā |
Novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
Amortizētās izmaksas |
Riska ierobežošanas uzskaite |
||||
|
7. SFPS 8. e) ii); 9. SFPS A papildinājums, 9. SFPS BA.6-BA.7, 9. SFPS 6.7. |
7. SFPS 8. e) i); 9. SFPS 4.2.2., 9. SFPS 4.3.5. |
7. SFPS 8. g); 9. SFPS 4.2.1. |
7. SFPS 24.A a); 9. SFPS 6. |
KPR 33. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 33. panta 1. punkta c) apakšpunkts; V pielikums, 2. daļa 101. |
|||
|
010 |
020 |
030 |
037 |
040 |
|||
|
010 |
Atvasinātie instrumenti |
9. SFPS BA.7. a) |
|
|
|
|
|
|
020 |
Īsās pozīcijas |
9. SFPS BA7.b) |
|
|
|
|
|
|
030 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
32. SGS 11. |
|
|
|
|
|
|
040 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums, 1. daļa 31. |
|
|
|
|
|
|
050 |
Noguldījumi |
ECB/2013/33 2. pielikums, 2. daļa 9.; V pielikums, 1. daļa 36. |
|
|
|
|
|
|
060 |
Centrālās bankas |
V pielikums, 1. daļa 42.a), 44.c) |
|
|
|
|
|
|
070 |
Norēķinu konti / noguldījumi uz nakti |
ECB/2013/33 1. pielikums, 2. daļa 9.2. |
|
|
|
|
|
|
080 |
Termiņnoguldījumi |
ECB/2013/33 2. pielikums, 2. daļa 9.2. |
|
|
|
|
|
|
090 |
Noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu |
ECB/2013/33 2. pielikums, 2. daļa 9.3.; V pielikums, 2. daļa 97. |
|
|
|
|
|
|
100 |
Līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu |
ECB/2013/33 4. pielikums, 2. daļa 9.2. |
|
|
|
|
|
|
110 |
Vispārējā valdība |
V pielikums, 1. daļa 42.b), 44.c) |
|
|
|
|
|
|
120 |
Norēķinu konti / noguldījumi uz nakti |
ECB/2013/33 1. pielikums, 2. daļa 9.2. |
|
|
|
|
|
|
130 |
Termiņnoguldījumi |
ECB/2013/33 2. pielikums, 2. daļa 9.2. |
|
|
|
|
|
|
140 |
Noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu |
ECB/2013/33 2. pielikums, 2. daļa 9.3.; V pielikums, 2. daļa 97. |
|
|
|
|
|
|
150 |
Līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu |
ECB/2013/33 4. pielikums, 2. daļa 9.2. |
|
|
|
|
|
|
160 |
Kredītiestādes |
V pielikums, 1. daļa 42.c), 44.c) |
|
|
|
|
|
|
170 |
Norēķinu konti / noguldījumi uz nakti |
ECB/2013/33 1. pielikums, 2. daļa 9.2. |
|
|
|
|
|
|
180 |
Termiņnoguldījumi |
ECB/2013/33 2. pielikums, 2. daļa 9.2. |
|
|
|
|
|
|
190 |
Noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu |
ECB/2013/33 2. pielikums, 2. daļa 9.3.; V pielikums, 2. daļa 97. |
|
|
|
|
|
|
200 |
Līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu |
ECB/2013/33 4. pielikums, 2. daļa 9.2. |
|
|
|
|
|
|
210 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums, 1. daļa 42.d), 44.c) |
|
|
|
|
|
|
220 |
Norēķinu konti / noguldījumi uz nakti |
ECB/2013/33 1. pielikums, 2. daļa 9.2. |
|
|
|
|
|
|
230 |
Termiņnoguldījumi |
ECB/2013/33 2. pielikums, 2. daļa 9.2. |
|
|
|
|
|
|
240 |
Noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu |
ECB/2013/33 2. pielikums, 2. daļa 9.3.; V pielikums, 2. daļa 97. |
|
|
|
|
|
|
250 |
Līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu |
ECB/2013/33 4. pielikums, 2. daļa 9.2. |
|
|
|
|
|
|
260 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums, 1. daļa 42.e), 44.c) |
|
|
|
|
|
|
270 |
Norēķinu konti / noguldījumi uz nakti |
ECB/2013/33 1. pielikums, 2. daļa 9.2. |
|
|
|
|
|
|
280 |
Termiņnoguldījumi |
ECB/2013/33 2. pielikums, 2. daļa 9.2. |
|
|
|
|
|
|
290 |
Noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu |
ECB/2013/33 2. pielikums, 2. daļa 9.3.; V pielikums, 2. daļa 97. |
|
|
|
|
|
|
300 |
Līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu |
ECB/2013/33 4. pielikums, 2. daļa 9.2. |
|
|
|
|
|
|
310 |
Mājsaimniecības |
V pielikums, 1. daļa 42.f), 44.c) |
|
|
|
|
|
|
320 |
Norēķinu konti / noguldījumi uz nakti |
ECB/2013/33 1. pielikums, 2. daļa 9.2. |
|
|
|
|
|
|
330 |
Termiņnoguldījumi |
ECB/2013/33 2. pielikums, 2. daļa 9.2. |
|
|
|
|
|
|
340 |
Noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu |
ECB/2013/33 2. pielikums, 2. daļa 9.3.; V pielikums, 2. daļa 97. |
|
|
|
|
|
|
350 |
Līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu |
ECB/2013/33 4. pielikums, 2. daļa 9.2. |
|
|
|
|
|
|
360 |
Emitētie parāda vērtspapīri |
V pielikums, 1. daļa 37., 2. daļa 98. |
|
|
|
|
|
|
370 |
Noguldījumu sertifikāti |
V pielikums, 2. daļa 98.a) |
|
|
|
|
|
|
380 |
Ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri |
KPR 4. panta 1. punkta 61. apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
390 |
Segtās obligācijas |
KPR 129. pants |
|
|
|
|
|
|
400 |
Hibrīdlīgumi |
V pielikums, 2. daļa 98.d) |
|
|
|
|
|
|
410 |
Citi emitētie parāda vērtspapīri |
V pielikums, 2. daļa 98.e) |
|
|
|
|
|
|
420 |
Konvertējami saliktie finanšu instrumenti |
32. SGS, AG 31. |
|
|
|
|
|
|
430 |
Nekonvertējami |
|
|
|
|
|
|
|
440 |
Citas finanšu saistības |
V pielikums, 1. daļa 38.–41. |
|
|
|
|
|
|
450 |
FINANŠU SAISTĪBAS |
|
|
|
|
|
|
8.2. Subordinētās finanšu saistības
|
|
Atsauces |
Uzskaites vērtība |
||
|
Novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
Amortizētajās izmaksās |
|||
|
7. SFPS 8. e) i); 9. SFPS 4.2.2., 9. SFPS 4.3.5. |
7. SFPS 8. g); 9. SFPS 4.2.1. |
|||
|
010 |
020 |
|||
|
010 |
Noguldījumi |
ECB/2013/33 2. pielikums, 2. daļa 9.; V pielikums, 1. daļa 36. |
|
|
|
020 |
Emitētie parāda vērtspapīri |
V pielikums, 1. daļa 37. |
|
|
|
030 |
SUBORDINĒTĀS FINANŠU SAISTĪBAS |
V pielikums, 2. daļa 99.-100. |
|
|
9. Aizdevumu apņemšanās, finanšu garantijas un citas apņemšanās
9.1.1. Ārpusbilances riska darījumi – sniegtās aizdevumu apņemšanās, finanšu garantijas un citas apņemšanās
|
|
Atsauces valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS |
Ārpusbilances apņemšanos un finanšu garantiju nominālā summa saskaņā ar 9. SFPS vērtības samazinājumu V pielikums, 2. daļa 107.–108., 118. |
Ārpusbilances apņemšanos un finanšu garantiju uzkrājumi saskaņā ar 9. SFPS vērtības samazinājumu V pielikums, 2. daļa 106.–109. |
Citas saskaņā ar 37. SGS novērtētas apņemšanās un saskaņā ar 4. SFPS novērtētas finanšu garantijas |
Pēc patiesās vērtības novērtētas apņemšanās un finanšu garantijas |
|||||||
|
Instrumenti, kuru kredītrisks nav būtiski pieaudzis kopš sākotnējās atzīšanas (1. pakāpe) |
Instrumenti, kuru kredītrisks ir būtiski pieaudzis kopš sākotnējās atzīšanas, bet kuru kredītvērtība nav samazināta (2. pakāpe) |
Instrumenti ar samazinātu kredītvērtību (3. pakāpe) |
Instrumenti, kuru kredītrisks nav būtiski pieaudzis kopš sākotnējās atzīšanas (1. pakāpe) |
Instrumenti, kuru kredītrisks ir būtiski pieaudzis kopš sākotnējās atzīšanas, bet kuru kredītvērtība nav samazināta (2. pakāpe) |
Instrumenti ar samazinātu kredītvērtību (3. pakāpe) |
Nominālvērtība |
Uzkrājumi |
Nominālvērtība |
Patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas ieņēmumus nenesošu apņemšanos rezultātā |
|||
|
9. SFPS 2.1. e), g), 9. SFPS 4.2. c), 9. SFPS 5.5., 9. SFPS B2.5.; 7. SFPS 35.M |
9. SFPS 2.1. e), g), 9. SFPS 4.2. c), 9. SFPS 5.5., 9. SFPS B2.5.; 7. SFPS 35.M |
9. SFPS 2.1. e), g), 9. SFPS 4.2. c), 9. SFPS 5.5., 9. SFPS B2.5.; 7. SFPS 35.M |
9. SFPS 2.1. e), g), 9. SFPS 4.2. c), 9. SFPS 5.5., 9. SFPS B2.5.; 7. SFPS 35.H a) |
9. SFPS 2.1. e), g), 9. SFPS 4.2. c), 9. SFPS 5.5., 9. SFPS B2.5.; 7. SFPS 35.H b) i) |
9. SFPS 2.1. e), g), 9. SFPS 4.2. c), 9. SFPS 5.5., 9. SFPS B2.5.; 7. SFPS 35.H b) ii) |
37. SGS, 9. SFPS 2.1. e), 9. SFPS B2.5.; 4. SFPS; V pielikums, 2. daļa 111, 118. |
37. SGS, 9. SFPS 2.1. e), 9. SFPS B2.5.; 4. SFPS; V pielikums, 2. daļa 106., 111. |
9. SFPS 2.3. a), 9.B2.5.; V pielikums, 2. daļa 110., 118. |
V pielikums, 2. daļa 69. |
|||
|
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
100 |
110 |
120 |
130 |
|||
|
010 |
Sniegtās aizdevumu apņemšanās |
KPR I pielikums; V pielikums, 1. daļa 44.g), 2. daļa 102.-105., 113., 116. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
021 |
Tostarp ieņēmumus nenesoši |
V pielikums, 2. daļa 117. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
030 |
Centrālās bankas |
V pielikums, 1. daļa 42.a) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
040 |
Vispārējā valdība |
V pielikums, 1. daļa 42.b) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
050 |
Kredītiestādes |
V pielikums, 1. daļa 42.c) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
060 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums, 1. daļa 42.d) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
070 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums, 1. daļa 42.e) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
080 |
Mājsaimniecības |
V pielikums, 1. daļa 42.f) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
090 |
Sniegtās finanšu garantijas |
4. SFPS A pielikums; KPR I pielikums; V pielikums, 1. daļa 44.f), 2. daļa 102.-105., 114., 116. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
101 |
Tostarp ieņēmumus nenesoši |
V pielikums, 2. daļa 117. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
110 |
Centrālās bankas |
V pielikums, 1. daļa 42.a) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
120 |
Vispārējā valdība |
V pielikums, 1. daļa 42.b) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
130 |
Kredītiestādes |
V pielikums, 1. daļa 42.c) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
140 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums, 1. daļa 42.d) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
150 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums, 1. daļa 42.e) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
160 |
Mājsaimniecības |
V pielikums, 1. daļa 42.f) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
170 |
Citas sniegtās apņemšanās |
KPR I pielikums; V pielikums, 1. daļa 44.g), 2. daļa 102.-105., 115., 116. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
181 |
Tostarp ieņēmumus nenesoši |
V pielikums, 2. daļa 117. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
190 |
Centrālās bankas |
V pielikums, 1. daļa 42.a) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
200 |
Vispārējā valdība |
V pielikums, 1. daļa 42.b) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
210 |
Kredītiestādes |
V pielikums, 1. daļa 42.c) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
220 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums, 1. daļa 42.d) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
230 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums, 1. daļa 42.e) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
240 |
Mājsaimniecības |
V pielikums, 1. daļa 42.f) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9.2. Saņemtās aizdevumu apņemšanās, finanšu garantijas un citas apņemšanās
|
|
Atsauces |
Garantijas maksimālā summa, ko var ņemt vērā |
Nominālvērtība |
|
|
7. SFPS 36. b); V pielikums, 2. daļa 119. |
V pielikums, 2. daļa 119. |
|||
|
010 |
020 |
|||
|
010 |
Saņemtās aizdevumu apņemšanās |
9. SFPS 2.1. g), BCZ2.2.; V pielikums, 1. daļa 44.h), 2. daļa 102.-103., 113. |
|
|
|
020 |
Centrālās bankas |
V pielikums, 1. daļa 42.a) |
|
|
|
030 |
Vispārējā valdība |
V pielikums, 1. daļa 42.b) |
|
|
|
040 |
Kredītiestādes |
V pielikums, 1. daļa 42.c) |
|
|
|
050 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums, 1. daļa 42.d) |
|
|
|
060 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums, 1. daļa 42.e) |
|
|
|
070 |
Mājsaimniecības |
V pielikums, 1. daļa 42.f) |
|
|
|
080 |
Saņemtās finanšu garantijas |
9. SFPS 2.1. e), B2.5., BC2.17., 8. SFPS, A papildinājums; 4. SFPS A pielikums; V pielikums, 1. daļa 44.h), 2. daļa 102.-103., 114. |
|
|
|
090 |
Centrālās bankas |
V pielikums, 1. daļa 42.a) |
|
|
|
100 |
Vispārējā valdība |
V pielikums, 1. daļa 42.b) |
|
|
|
110 |
Kredītiestādes |
V pielikums, 1. daļa 42.c) |
|
|
|
120 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums, 1. daļa 42.d) |
|
|
|
130 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums, 1. daļa 42.e) |
|
|
|
140 |
Mājsaimniecības |
V pielikums, 1. daļa 42.f) |
|
|
|
150 |
Citas saņemtās apņemšanās |
V pielikums, 1. daļa 44.h), 2. daļa 102.-103., 115. |
|
|
|
160 |
Centrālās bankas |
V pielikums, 1. daļa 42.a) |
|
|
|
170 |
Vispārējā valdība |
V pielikums, 1. daļa 42.b) |
|
|
|
180 |
Kredītiestādes |
V pielikums, 1. daļa 42.c) |
|
|
|
190 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums, 1. daļa 42.d) |
|
|
|
200 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums, 1. daļa 42.e) |
|
|
|
210 |
Mājsaimniecības |
V pielikums, 1. daļa 42.f) |
|
|
10. Atvasinātie instrumenti – tirdzniecība un ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas
|
Dalījumā pa riska veidiem / pa produktiem vai pa tirgus veidiem |
Atsauces |
Uzskaites vērtība |
Nosacītā summa |
|||
|
Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi un tirdzniecības finanšu aktīvi |
Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības un tirdzniecības finanšu saistības |
Tirdzniecība kopā |
Tostarp pārdots |
|||
|
V pielikums, 2. daļa 120., 131. |
9. SFPS BA.7. a); V pielikums, 2. daļa 120., 131. |
V pielikums, 2. daļa 133.-135. |
V pielikums, 2. daļa 133.-135. |
|||
|
010 |
020 |
030 |
040 |
|||
|
010 |
Procentu likme |
V pielikums, 2. daļa 129.a) |
|
|
|
|
|
020 |
Tostarp ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas |
V pielikums, 2. daļa 137.-139. |
|
|
|
|
|
030 |
Ārpusbiržas iespējas līgumi |
V pielikums, 1. daļa 136. |
|
|
|
|
|
040 |
Ārpusbiržas cits |
V pielikums, 1. daļa 136. |
|
|
|
|
|
050 |
Organizēta tirgus iespējas līgumi |
V pielikums, 1. daļa 136. |
|
|
|
|
|
060 |
Organizēta tirgus cits |
V pielikums, 1. daļa 136. |
|
|
|
|
|
070 |
Pašu kapitāls |
V pielikums, 2. daļa 129.b) |
|
|
|
|
|
080 |
Tostarp ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas |
V pielikums, 2. daļa 137.-139. |
|
|
|
|
|
090 |
Ārpusbiržas iespējas līgumi |
V pielikums, 1. daļa 136. |
|
|
|
|
|
100 |
Ārpusbiržas cits |
V pielikums, 1. daļa 136. |
|
|
|
|
|
110 |
Organizēta tirgus iespējas līgumi |
V pielikums, 1. daļa 136. |
|
|
|
|
|
120 |
Organizēta tirgus cits |
V pielikums, 1. daļa 136. |
|
|
|
|
|
130 |
Ārvalstu valūtas un zelts |
V pielikums, 2. daļa 129.c) |
|
|
|
|
|
140 |
Tostarp ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas |
V pielikums, 2. daļa 137.-139. |
|
|
|
|
|
150 |
Ārpusbiržas iespējas līgumi |
V pielikums, 1. daļa 136. |
|
|
|
|
|
160 |
Ārpusbiržas cits |
V pielikums, 1. daļa 136. |
|
|
|
|
|
170 |
Organizēta tirgus iespējas līgumi |
V pielikums, 1. daļa 136. |
|
|
|
|
|
180 |
Organizēta tirgus cits |
V pielikums, 1. daļa 136. |
|
|
|
|
|
190 |
Kredīts |
V pielikums, 2. daļa 129.d) |
|
|
|
|
|
195 |
Tostarp ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas ar iespējas novērtēt patiesajā vērtībā izmantojumu |
9. SFPS 6.7.1.; V pielikums, 2. daļa 140. |
|
|
|
|
|
201 |
Tostarp citas ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas |
V pielikums, 2. daļa 137.-140. |
|
|
|
|
|
210 |
Kredītriska mijmaiņas darījums |
|
|
|
|
|
|
220 |
Kredītriska starpības iespējas līgums |
|
|
|
|
|
|
230 |
Kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgums |
|
|
|
|
|
|
240 |
Citi |
|
|
|
|
|
|
250 |
Preces |
V pielikums, 2. daļa 129.e) |
|
|
|
|
|
260 |
Tostarp ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas |
V pielikums, 2. daļa 137.-139. |
|
|
|
|
|
270 |
Citi |
V pielikums, 2. daļa 129.f) |
|
|
|
|
|
280 |
Tostarp ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas |
V pielikums, 2. daļa 137.-139. |
|
|
|
|
|
290 |
ATVASINĀTIE INSTRUMENTI |
9. SFPS, A papildinājums |
|
|
|
|
|
300 |
Tostarp ārpusbiržas - kredītiestādes |
V pielikums, 1. daļa 42.c), 44.e), 2. daļa 141. a), 142. |
|
|
|
|
|
310 |
Tostarp ārpusbiržas - citas finanšu sabiedrības |
V pielikums, 1. daļa 42.d), 44.e), 2. daļa 141.b) |
|
|
|
|
|
320 |
Tostarp ārpusbiržas - pārējās |
V pielikums, 1. daļa 44.e), 2. daļa 141. c) |
|
|
|
|
11. Riska ierobežošanas uzskaite
11.1. Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite sadalījums pa risku veidiem un riska ierobežošanas pozīciju veidiem
|
Dalījumā pa produktiem vai pa tirgus veidiem |
Atsauces |
Uzskaites vērtība |
Nosacītā summa |
|||
|
aktīvi |
saistības |
Kopā riska ierobežošana |
Tostarp pārdots |
|||
|
7. SFPS 24.A; V pielikums, 2. daļa 120., 131. |
7. SFPS 24.A; V pielikums, 2. daļa 120., 131. |
V pielikums, 2. daļa 133.-135. |
V pielikums, 2. daļa 133.-135. |
|||
|
010 |
020 |
030 |
040 |
|||
|
010 |
Procentu likme |
V pielikums, 2. daļa 129.a) |
|
|
|
|
|
020 |
Ārpusbiržas iespējas līgumi |
V pielikums, 2. daļa 136. |
|
|
|
|
|
030 |
Ārpusbiržas cits |
V pielikums, 2. daļa 136. |
|
|
|
|
|
040 |
Organizēta tirgus iespējas līgumi |
V pielikums, 2. daļa 136. |
|
|
|
|
|
050 |
Organizēta tirgus cits |
V pielikums, 2. daļa 136. |
|
|
|
|
|
060 |
Pašu kapitāls |
V pielikums, 2. daļa 129.b) |
|
|
|
|
|
070 |
Ārpusbiržas iespējas līgumi |
V pielikums, 2. daļa 136. |
|
|
|
|
|
080 |
Ārpusbiržas cits |
V pielikums, 2. daļa 136. |
|
|
|
|
|
090 |
Organizēta tirgus iespējas līgumi |
V pielikums, 2. daļa 136. |
|
|
|
|
|
100 |
Organizēta tirgus cits |
V pielikums, 2. daļa 136. |
|
|
|
|
|
110 |
Ārvalstu valūtas un zelts |
V pielikums, 2. daļa 129.c) |
|
|
|
|
|
120 |
Ārpusbiržas iespējas līgumi |
V pielikums, 2. daļa 136. |
|
|
|
|
|
130 |
Ārpusbiržas cits |
V pielikums, 2. daļa 136. |
|
|
|
|
|
140 |
Organizēta tirgus iespējas līgumi |
V pielikums, 2. daļa 136. |
|
|
|
|
|
150 |
Organizēta tirgus cits |
V pielikums, 2. daļa 136. |
|
|
|
|
|
160 |
Kredīts |
V pielikums, 2. daļa 129.d) |
|
|
|
|
|
170 |
Kredītriska mijmaiņas darījums |
V pielikums, 2. daļa 136. |
|
|
|
|
|
180 |
Kredītriska starpības iespējas līgums |
V pielikums, 2. daļa 136. |
|
|
|
|
|
190 |
Kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgums |
V pielikums, 2. daļa 136. |
|
|
|
|
|
200 |
Citi |
V pielikums, 2. daļa 136. |
|
|
|
|
|
210 |
Preces |
V pielikums, 2. daļa 129.e) |
|
|
|
|
|
220 |
Citi |
V pielikums, 2. daļa 129.f) |
|
|
|
|
|
230 |
PATIESĀS VĒRTĪBAS RISKA IEROBEŽOŠANAS POZĪCIJAS |
7. SFPS 24.A; 39. SGS 86. a); 9. SFPS 6.5.2. a) |
|
|
|
|
|
240 |
Procentu likme |
V pielikums, 2. daļa 129.a) |
|
|
|
|
|
250 |
Ārpusbiržas iespējas līgumi |
V pielikums, 2. daļa 136. |
|
|
|
|
|
260 |
Ārpusbiržas cits |
V pielikums, 2. daļa 136. |
|
|
|
|
|
270 |
Organizēta tirgus iespējas līgumi |
V pielikums, 2. daļa 136. |
|
|
|
|
|
280 |
Organizēta tirgus cits |
V pielikums, 2. daļa 136. |
|
|
|
|
|
290 |
Pašu kapitāls |
V pielikums, 2. daļa 129.b) |
|
|
|
|
|
300 |
Ārpusbiržas iespējas līgumi |
V pielikums, 2. daļa 136. |
|
|
|
|
|
310 |
Ārpusbiržas cits |
V pielikums, 2. daļa 136. |
|
|
|
|
|
320 |
Organizēta tirgus iespējas līgumi |
V pielikums, 2. daļa 136. |
|
|
|
|
|
330 |
Organizēta tirgus cits |
V pielikums, 2. daļa 136. |
|
|
|
|
|
340 |
Ārvalstu valūtas un zelts |
V pielikums, 2. daļa 129.c) |
|
|
|
|
|
350 |
Ārpusbiržas iespējas līgumi |
V pielikums, 2. daļa 136. |
|
|
|
|
|
360 |
Ārpusbiržas cits |
V pielikums, 2. daļa 136. |
|
|
|
|
|
370 |
Organizēta tirgus iespējas līgumi |
V pielikums, 2. daļa 136. |
|
|
|
|
|
380 |
Organizēta tirgus cits |
V pielikums, 2. daļa 136. |
|
|
|
|
|
390 |
Kredīts |
V pielikums, 2. daļa 129.d) |
|
|
|
|
|
400 |
Kredītriska mijmaiņas darījums |
V pielikums, 2. daļa 136. |
|
|
|
|
|
410 |
Kredītriska starpības iespējas līgums |
V pielikums, 2. daļa 136. |
|
|
|
|
|
420 |
Kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgums |
V pielikums, 2. daļa 136. |
|
|
|
|
|
430 |
Citi |
V pielikums, 2. daļa 136. |
|
|
|
|
|
440 |
Preces |
V pielikums, 2. daļa 129.e) |
|
|
|
|
|
450 |
Citi |
V pielikums, 2. daļa 129.f) |
|
|
|
|
|
460 |
NAUDAS PLŪSMAS RISKA IEROBEŽOŠANA |
7. SFPS 24.A; 39. SGS 86. b); 9. SFPS 6.5.2. b) |
|
|
|
|
|
470 |
ĀRVALSTU OPERĀCIJĀS VEIKTO NETO IEGULDĪJUMU RISKA IEROBEŽOŠANAS POZĪCIJA |
7. SFPS 24.A; 39. SGS 86. c); 9. SFPS 6.5.2. c) |
|
|
|
|
|
480 |
PORTFEĻA PRET RISKU NODROŠINĀTO POSTEŅU PATIESĀS VĒRTĪBAS IZMAIŅAS |
39. SGA 71., 81.A, 89.A, AG 114.-132. |
|
|
|
|
|
490 |
PORTFEĻA PROCENTU LIKMJU RISKA NAUDAS PLŪSMAS RISKA IEROBEŽOŠANA |
39. SGS 71. |
|
|
|
|
|
500 |
ATVASINĀTIE INSTRUMENTI – RISKA IEROBEŽOŠANAS UZKAITE |
7. SFPS 24.A; 39. SGS 9.; 9. SFPS 6.1. |
|
|
|
|
|
510 |
Tostarp ārpusbiržas - kredītiestādes |
V pielikums, 1. daļa 42.c), 44.e), 2. daļa 141. a), 142. |
|
|
|
|
|
520 |
Tostarp ārpusbiržas - citas finanšu sabiedrības |
V pielikums, 1. daļa 42.d), 44.e), 2. daļa 141.b) |
|
|
|
|
|
530 |
Tostarp ārpusbiržas - pārējās |
V pielikums, 1. daļa 44.e), 2. daļa 141. c) |
|
|
|
|
11.3. Neatvasinātie riska ierobežošanas instrumenti – sadalījums pa uzskaites portfeļiem un riska ierobežošanas pozīciju veidiem
|
|
Atsauces |
Uzskaites vērtība |
|||
|
Patiesās vērtības riska ierobežošanas pozīcija |
Naudas plūsmas riska ierobežošana |
Ārvalstu operācijās veikto neto ieguldījumu riska ierobežošanas pozīcija |
|||
|
V pielikums, 2. daļa 145. |
V pielikums, 2. daļa 145. |
V pielikums, 2. daļa 145. |
|||
|
010 |
020 |
030 |
|||
|
010 |
Neatvasinātie finanšu aktīvi |
7. SFPS 24.A; 9. SFPS 9.6.1.; 9. SFPS 6.2.2. |
|
|
|
|
020 |
Tostarp Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi |
9. SFPS, A papildinājums |
|
|
|
|
030 |
Tostarp Netirdzniecības finanšu aktīvi, obligāti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
9. SFPS 4.1.4.; 7. SFPS 8. a) ii) |
|
|
|
|
040 |
Tostarp Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
9. SFPS 4.1.5.; 7. SFPS 8. a) i) |
|
|
|
|
050 |
Neatvasinātās finanšu saistības |
7. SFPS 24.A; 9. SFPS 9.6.1.; 9. SFPS 6.2.2. |
|
|
|
|
060 |
Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības |
9. SFPS, A papildinājums |
|
|
|
|
070 |
Finanšu saistības, kas novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
9. SFPS 4.2.1. 9. SFPS 6.2.2. |
|
|
|
|
080 |
Finanšu aktīvi amortizētajās izmaksās |
9. SFPS 4.2.1. 9. SFPS 6.2.2. |
|
|
|
F11.4. Pret risku nodrošinātie posteņi patiesās vērtības riska ierobežošanas pozīcijās
|
|
Atsauces |
Mikrolīmeņa riska ierobežošana |
Mikrolīmeņa riska ierobežošana – neto pozīcijas riska ierobežošana |
Riska ierobežošanas korekcija mikrolīmeņa riska ierobežošanai |
Makrolīmeņa riska ierobežošana |
||
|
Uzskaites vērtība |
Neto pozīcijas riska ierobežošanā iekļautie aktīvi un saistības (pirms savstarpējā ieskaita) |
Riska ierobežošanas korekcijas, kas iekļautas aktīvu/saistību uzskaites vērtībā |
Atlikušās korekcijas pārtrauktai mikrolīmeņa riska ierobežošanai, tostarp neto pozīciju riska ierobežošanai |
Portfeļa procentu likmes riska ierobežošanas pret risku nodrošinātie posteņi |
|||
|
7. SFPS 24.B a), V pielikums, 2. daļa 146., 147. |
9. SFPS 6.6.1.; 9. SFPS 6.6.6.; V pielikums, 2. daļa 147.151. |
7. SFPS 24.B a) ii); V pielikums, 2. daļa 148., 149. |
7. SFPS 24.B a) v); V pielikums, 2. daļa 148., 150. |
9. SFPS 6.1.3.; 9. SFPS 6.6.1.; V pielikums, 2. daļa 152. |
|||
|
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
|||
|
|
AKTĪVI |
|
|
|
|
|
|
|
010 |
Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos |
9. SFPS 4.1.2.A; 7. SFPS 8. h); V pielikums, 2. daļa 146., 151. |
|
|
|
|
|
|
020 |
Procentu likme |
V pielikums, 2. daļa 129.a) |
|
|
|
|
|
|
030 |
Pašu kapitāls |
V pielikums, 2. daļa 129.b) |
|
|
|
|
|
|
040 |
Ārvalstu valūtas un zelts |
V pielikums, 2. daļa 129.c) |
|
|
|
|
|
|
050 |
Kredīts |
V pielikums, 2. daļa 129.d) |
|
|
|
|
|
|
060 |
Preces |
V pielikums, 2. daļa 129.e) |
|
|
|
|
|
|
070 |
Citi |
V pielikums, 2. daļa 129.f) |
|
|
|
|
|
|
080 |
Finanšu aktīvi, kas novērtēti amortizētajās izmaksās |
9. SFPS 4.1.2.A; 7. SFPS 8. f); V pielikums, 2. daļa 146., 151. |
|
|
|
|
|
|
090 |
Procentu likme |
V pielikums, 2. daļa 129.a) |
|
|
|
|
|
|
100 |
Pašu kapitāls |
V pielikums, 2. daļa 129.b) |
|
|
|
|
|
|
110 |
Ārvalstu valūtas un zelts |
V pielikums, 2. daļa 129.c) |
|
|
|
|
|
|
120 |
Kredīts |
V pielikums, 2. daļa 129.d) |
|
|
|
|
|
|
130 |
Preces |
V pielikums, 2. daļa 129.e) |
|
|
|
|
|
|
140 |
Citi |
V pielikums, 2. daļa 129.f) |
|
|
|
|
|
|
|
SAISTĪBAS |
|
|
|
|
|
|
|
150 |
Finanšu saistības, kas novērtētas amortizētajās izmaksās |
9. SFPS 4.2.1. 7. SFPS 8. g); V pielikums, 2. daļa 146., 151. |
|
|
|
|
|
|
160 |
Procentu likme |
V pielikums, 2. daļa 129.a) |
|
|
|
|
|
|
170 |
Pašu kapitāls |
V pielikums, 2. daļa 129.b) |
|
|
|
|
|
|
180 |
Ārvalstu valūtas un zelts |
V pielikums, 2. daļa 129.c) |
|
|
|
|
|
|
190 |
Kredīts |
V pielikums, 2. daļa 129.d) |
|
|
|
|
|
|
200 |
Preces |
V pielikums, 2. daļa 129.e) |
|
|
|
|
|
|
210 |
Citi |
V pielikums, 2. daļa 129.f) |
|
|
|
|
|
12. Izmaiņas atskaitījumos un uzkrājumos kredītzaudējumiem
12.1. Izmaiņas atskaitījumos un uzkrājumos kredītzaudējumiem
|
|
Atsauces |
Sākuma bilance |
Palielinājumi saistībā ar iniciēšanu un iegādi |
Samazinājumi atzīšanas pārtraukšanas dēļ |
Kredītriska izmaiņu izraisītās izmaiņas (neto) |
Izmaiņas korekciju dēļ bez atzīšanas pārtraukšanas (neto) |
Izmaiņas, ko rada iestādes aplēšu metodikas atjaunināšana (neto) |
Samazinājums uzkrājumu kontā norakstījumu dēļ |
Citas korekcijas |
Beigu bilance |
Iepriekš norakstītu summu, kas uzskaitītas tieši peļņas vai zaudējumu aprēķinā, atgūšana |
Summas, kas uzskaitītas tieši peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
|
|
|
7. SFPS 35.I; V pielikums, 2. daļa 159., 164.b) |
7. SFPS 35.I; V pielikums, 2. daļa 160., 164.b) |
7. SFPS 35.I; 7. SFPS 35.B b); V pielikums, 2. daļa 161.-162. |
7. SFPS 35.I; 7. SFPS 35.J; 9. SFPS 5.5.12., B5.5.25., B5.5.27.; V pielikums, 2. daļa 164.c) |
7. SFPS 35.I; 7. SFPS 35.B b); V pielikums, 2. daļa 163. |
7. SFPS 35.I; 9. SFPS 5.4.4., 7. SFPS 35.L; V pielikums, 2. daļa 72., 74., 164. a), 165. |
7. SFPS 35.I; 7. SFPS 35.B b); V pielikums, 2. daļa 166. |
|
|
9. SFPS 5.4.4.; V pielikums, 2. daļa 165. |
|||
|
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
070 |
080 |
090 |
100 |
110 |
120 |
|||
|
010 |
Tādu finanšu aktīvu atskaitījumi, kuru kredītrisks nav būtiski pieaudzis kopš sākotnējās atzīšanas (1. pakāpe) |
9. SFPS 5.5.5. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
020 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums, 1. daļa 31., 44.b) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
030 |
Centrālās bankas |
V pielikums, 1. daļa 42.a) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
040 |
Vispārējā valdība |
V pielikums, 1. daļa 42.b) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
050 |
Kredītiestādes |
V pielikums, 1. daļa 42.c) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
060 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums, 1. daļa 42.d) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
070 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums, 1. daļa 42.e) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
080 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums, 1. daļa 32., 44.a) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
090 |
Centrālās bankas |
V pielikums, 1. daļa 42.a) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
100 |
Vispārējā valdība |
V pielikums, 1. daļa 42.b) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
110 |
Kredītiestādes |
V pielikums, 1. daļa 42.c) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
120 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums, 1. daļa 42.d) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
130 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums, 1. daļa 42.e) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
140 |
Mājsaimniecības |
V pielikums, 1. daļa 42.f) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
160 |
Tostarp kolektīvi novērtēti atskaitījumi |
9. SFPS B5.5.1.–B5.5.6.; V pielikums, 2. daļa 158. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
170 |
Tostarp individuāli novērtēti atskaitījumi |
9. SFPS B5.5.1.–B5.5.6.; V pielikums, 2. daļa 158. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
180 |
Tādu parāda instrumentu atskaitījumi, kuru kredītrisks ir būtiski pieaudzis kopš sākotnējās atzīšanas, bet kuru kredītvērtība nav samazināta (2. pakāpe) |
9.SFPS 5.5.3. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
190 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums, 1. daļa 31., 44.b) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
200 |
Centrālās bankas |
V pielikums, 1. daļa 42.a) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
210 |
Vispārējā valdība |
V pielikums, 1. daļa 42.b) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
220 |
Kredītiestādes |
V pielikums, 1. daļa 42.c) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
230 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums, 1. daļa 42.d) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
240 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums, 1. daļa 42.e) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
250 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums, 1. daļa 32., 44.a) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
260 |
Centrālās bankas |
V pielikums, 1. daļa 42.a) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
270 |
Vispārējā valdība |
V pielikums, 1. daļa 42.b) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
280 |
Kredītiestādes |
V pielikums, 1. daļa 42.c) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
290 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums, 1. daļa 42.d) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
300 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums, 1. daļa 42.e) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
310 |
Mājsaimniecības |
V pielikums, 1. daļa 42.f) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
330 |
Tostarp kolektīvi novērtēti atskaitījumi |
9. SFPS B5.5.1.–B5.5.6.; V pielikums, 2. daļa 158. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
340 |
Tostarp individuāli novērtēti atskaitījumi |
9. SFPS B5.5.1.–B5.5.6.; V pielikums, 2. daļa 158. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
350 |
Tostarp ieņēmumus nenesoši |
V pielikums, 2. daļa 213.-232. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
360 |
Atskaitījumi par parāda instrumentiem ar samazinātu kredītvērtību (3. pakāpe) |
9. SFPS 5.5.1., 9.; A papildinājums |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
370 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums, 1. daļa 31., 44.b) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
380 |
Centrālās bankas |
V pielikums, 1. daļa 42.a) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
390 |
Vispārējā valdība |
V pielikums, 1. daļa 42.b) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
400 |
Kredītiestādes |
V pielikums, 1. daļa 42.c) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
410 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums, 1. daļa 42.d) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
420 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums, 1. daļa 42.e) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
430 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums, 1. daļa 32., 44.a) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
440 |
Centrālās bankas |
V pielikums, 1. daļa 42.a) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
450 |
Vispārējā valdība |
V pielikums, 1. daļa 42.b) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
460 |
Kredītiestādes |
V pielikums, 1. daļa 42.c) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
470 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums, 1. daļa 42.d) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
480 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums, 1. daļa 42.e) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
490 |
Mājsaimniecības |
V pielikums, 1. daļa 42.f) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
500 |
Tostarp kolektīvi novērtēti atskaitījumi |
9. SFPS B5.5.1.–B5.5.6.; V pielikums, 2. daļa 158. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
510 |
Tostarp individuāli novērtēti atskaitījumi |
9. SFPS B5.5.1.–B5.5.6.; V pielikums, 2. daļa 158. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
520 |
Kopējie uzkrājumi parāda instrumentiem |
7. SFPS B8.E |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
530 |
Sniegtās apņemšanās un finanšu garantijas (1. posms) |
9. SFPS 2.1.|g); 2.3. c); 5.5., B2.5.; V pielikums, 2. daļa 157. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
540 |
Sniegtās apņemšanās un finanšu garantijas (2. posms) |
9. SFPS 2.1.|g); 2.3. c); 5.5.3., B2.5.; V pielikums, 2. daļa 157. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
550 |
Tostarp ieņēmumus nenesoši |
V pielikums, 2. daļa 117. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
560 |
Sniegtās apņemšanās un finanšu garantijas (3. posms) |
9. SFPS 2.1.|g); 2.3. c); 5.5.1., B2.5.; V pielikums, 2. daļa 157. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
570 |
Kopējie sniegto apņemšanos un finanšu garantiju uzkrājumi |
7. SFPS B8.E; V pielikums, 2. daļa 157. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
12.2. Summu pārvedumi no vienas vērtības samazināšanas pakāpes uz citu (atspoguļojums bruto summās)
|
|
Atsauces |
Bruto uzskaites vērtība / nominālvērtība V pielikums, 1. daļa 34., 2. daļa 118., 167., 170. |
||||||
|
Pārvedumi starp 1. pakāpi un 2. pakāpi |
Pārvedumi starp 2. pakāpi un 3. pakāpi |
Pārvedumi starp 1. pakāpi un 3. pakāpi |
||||||
|
uz 2. pakāpi no 1. pakāpes |
uz 1. pakāpi no 2. pakāpes |
uz 3. pakāpi no 2. pakāpes |
uz 2. pakāpi no 3. pakāpes |
uz 3. pakāpi no 1. pakāpes |
uz 1. pakāpi no 3. pakāpes |
|||
|
V pielikums, 2. daļa 168.-169. |
||||||||
|
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
|||
|
010 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums, 1. daļa 31., 44.b) |
|
|
|
|
|
|
|
020 |
Centrālās bankas |
V pielikums, 1. daļa 42.a) |
|
|
|
|
|
|
|
030 |
Vispārējā valdība |
V pielikums, 1. daļa 42.b) |
|
|
|
|
|
|
|
040 |
Kredītiestādes |
V pielikums, 1. daļa 42.c) |
|
|
|
|
|
|
|
050 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums, 1. daļa 42.d) |
|
|
|
|
|
|
|
060 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums, 1. daļa 42.e) |
|
|
|
|
|
|
|
070 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums, 1. daļa 32., 44.a) |
|
|
|
|
|
|
|
080 |
Centrālās bankas |
V pielikums, 1. daļa 42.a) |
|
|
|
|
|
|
|
090 |
Vispārējā valdība |
V pielikums, 1. daļa 42.b) |
|
|
|
|
|
|
|
100 |
Kredītiestādes |
V pielikums, 1. daļa 42.c) |
|
|
|
|
|
|
|
110 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums, 1. daļa 42.d) |
|
|
|
|
|
|
|
120 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums, 1. daļa 42.e) |
|
|
|
|
|
|
|
130 |
Mājsaimniecības |
V pielikums, 1. daļa 42.f) |
|
|
|
|
|
|
|
140 |
Kopā parāda instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
150 |
Sniegtās apņemšanās un finanšu garantijas |
9. SFPS 2.1.|g); 2.3. c); 5.5.1., 5.5.3., 5.5.5. |
|
|
|
|
|
|
13. Saņemtais nodrošinājums un garantijas
13.1. Nodrošinājuma un garantiju sadalījums pa aizdevumiem un avansiem, kas netiek turēti tirdzniecības nolūkā
|
Garantijas un nodrošinājums |
Atsauces |
Nodrošinājuma vai garantijas maksimālā summa, ko var ņemt vērā V pielikums, 2. daļa 171.-172., 174. |
|||||
|
aizdevumi, kas nodrošināti ar nekustamo īpašumu |
Citi nodrošināti aizdevumi |
Saņemtās finanšu garantijas |
|||||
|
Mājokļa |
Komerciāls |
Naudas [emitētie parāda instrumenti] |
Pārējie |
||||
|
7. SFPS 36. b) |
V pielikums, 2. daļa 173.a) |
V pielikums, 2. daļa 173.a) |
V pielikums, 2. daļa 173.b) |
V pielikums, 2. daļa 173.b) |
V pielikums, 2. daļa 173.c) |
||
|
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
|||
|
010 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums, 1. daļa 32., 44.a) |
|
|
|
|
|
|
020 |
Tostarp Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums, 1. daļa 42.d) |
|
|
|
|
|
|
030 |
Tostarp Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums, 1. daļa 42.e) |
|
|
|
|
|
|
040 |
Tostarp Mājsaimniecības |
V pielikums, 1. daļa 42.f) |
|
|
|
|
|
|
050 |
Tostarp aizdevumi mājokļa iegādei |
V pielikums, 2. daļa 88.b) |
|
|
|
|
|
13.2. Attiecīgajā periodā ar pārņemšanu iegūtais nodrošinājums [turējumā pārskata sniegšanas datumā]
|
|
Atsauces |
Uzskaites vērtība |
|
|
V pielikums, 2. daļa 175. |
|||
|
010 |
|||
|
010 |
Pārdošanai turēti ilgtermiņa aktīvi |
7. SFPS 38. a) |
|
|
020 |
Pamatlīdzekļi |
7. SFPS 38. a) |
|
|
030 |
Ieguldījumu īpašums |
7. SFPS 38. a) |
|
|
040 |
Kapitāla vērtspapīri un parāda instrumenti |
7. SFPS 38. a) |
|
|
050 |
Citi |
7. SFPS 38. a) |
|
|
060 |
Kopā |
|
|
13.3. Uzkrātais ar pārņemšanu iegūtais nodrošinājums [materiālie aktīvi]
|
|
Atsauces |
Uzskaites vērtība |
|
|
010 |
|||
|
010 |
Piespiedu atsavināšana [materiālie aktīvi] |
7. SFPS 38. a); V pielikums, 2. daļa 176. |
|
14. Patiesās vērtības hierarhija – patiesajā vērtībā novērtētie finanšu instrumenti
|
|
Atsauces |
Patiesās vērtības hierarhija 13. SFPS 93. b) |
Patiesās vērtības izmaiņas attiecīgajā periodā V pielikums, 2. daļa 178. |
Patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas pirms nodokļiem V pielikums, 2. daļa 179. |
||||||
|
1. līmenis |
2. līmenis |
3. līmenis |
2. līmenis |
3. līmenis |
1. līmenis |
2. līmenis |
3. līmenis |
|||
|
13. SFPS 76. |
13. SFPS 81. |
13. SFPS 86. |
13. SFPS 81. |
13. SFPS 86., 93. f) |
13. SFPS 76. |
13. SFPS 81. |
13. SFPS 86. |
|||
|
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
080 |
|||
|
AKTĪVI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
010 |
Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi |
7. SFPS 8.a)ii);9 SFPS, A papildinājums |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
020 |
Atvasinātie instrumenti |
9. SFPS, A papildinājums |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
030 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
32. SGS 11., |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
040 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums, 1. daļa 31. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
050 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums, 1. daļa 32. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
056 |
Netirdzniecības finanšu aktīvi, obligāti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
9. SFPS 4.1.4.; 7. SFPS 8. a) ii) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
057 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
32. SGS 11. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
058 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums, 1. daļa 31. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
059 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums, 1. daļa 32. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
060 |
Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
7. SFPS 8. a) i); 9. SFPS 4.1.5. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
080 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums, 1. daļa 31. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
090 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums, 1. daļa 32. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
101 |
Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos |
7. SFPS 8. h); 9. SFPS 4.1.2.A |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
102 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
32. SGS 11. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
103 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums, 1. daļa 31. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
104 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums, 1. daļa 32. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
140 |
Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite |
9. SFPS 6.2.1.; V pielikums, 1. daļa 22. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
SAISTĪBAS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
150 |
Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības |
7. SFPS 8. e) ii); 9. SFPS BA.6. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
160 |
Atvasinātie instrumenti |
9. SFPS BA.7. a) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
170 |
Īsās pozīcijas |
9. SFPS BA7. b) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
180 |
Noguldījumi |
ECB/2013/33 2. pielikums, 2. daļa 9.; V pielikums, 1. daļa 36. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
190 |
Emitētie parāda vērtspapīri |
V pielikums, 1. daļa 37. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
200 |
Citas finanšu saistības |
V pielikums, 1. daļa 38.–41. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
210 |
Finanšu saistības, kas novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
7. SFPS 8. e) i); 9. SFPS 4.1.5. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
220 |
Noguldījumi |
ECB/2013/33 2. pielikums, 2. daļa 9.; V pielikums, 1. daļa 36. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
230 |
Emitētie parāda vērtspapīri |
V pielikums, 1. daļa 37. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
240 |
Citas finanšu saistības |
V pielikums, 1. daļa 38.–41. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
250 |
Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite |
9. SFPS 6.2.1.; V pielikums, 1. daļa 26. |
|
|
|
|
|
|
|
|
15. Atzīšanas pārtraukšana un ar pārvestiem finanšu aktīviem saistītās finanšu saistības
|
|
Atsauces |
Pilnībā atzīti pārvestie finanšu aktīvi |
Pārvestie finanšu aktīvi, kas atzīti iestādes turpmākās iesaistīšanās apmērā |
Nesamaksātā pamatsumma par pārvestajiem finanšu aktīviem, kuru atzīšana pilnībā pārtraukta un uz kuriem iestāde saglabā apkalpošanas tiesības |
Summas, kuru atzīšana pārtraukta kapitāla prasības aprēķina vajadzībām |
||||||||
|
Pārvestie aktīvi |
Attiecīgās saistības V ĪTS, 2. daļa 181. |
Nesamaksātā pamatsumma par sākotnējiem aktīviem |
Joprojām atzīto aktīvu uzskaites vērtība [turpmākā iesaistīšanās] |
Attiecīgo saistību uzskaites vērtība |
|||||||||
|
Uzskaites vērtība |
Tostarp vērtspapīrošanas |
Tostarp līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu |
Uzskaites vērtība |
Tostarp vērtspapīrošanas |
Tostarp līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu |
||||||||
|
7. SFPS 42.D e), V pielikums, 1. daļa 27. |
7. SFPS 42.D e); KPR 4. panta 1. punkta 61. apakšpunkts |
7. SFPS 42.D e); V pielikums, 2. daļa 183.-184. |
7. SFPS 42.D e) |
7. SFPS 42.D e) |
7. SFPS 42.D e); V pielikums, 2. daļa 183.-184. |
|
7. SFPS 42.D f) |
7. SFPS 42.D f); V pielikums, 1. daļa 27., 2. daļa 181. |
|
KPR 109. pants; V pielikums, 2. daļa 182. |
|||
|
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
080 |
090 |
100 |
110 |
|||
|
010 |
Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi |
7. SFPS 8.a)ii);9 SFPS, A papildinājums |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
020 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
32. SGS 11. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
030 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums, 1. daļa 31. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
040 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums, 1. daļa 32. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
045 |
Netirdzniecības finanšu aktīvi, obligāti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
9. SFPS 4.1.4. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
046 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
32. SGS 11. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
047 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums, 1. daļa 31. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
048 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums, 1. daļa 32. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
050 |
Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
7. SFPS 8. a) i); 9. SFPS 4.1.5. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
070 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums, 1. daļa 31. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
080 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums, 1. daļa 32. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
091 |
Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos |
7. SFPS 8. h); 9. SFPS 4.1.2.A |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
092 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
32. SGS 11. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
093 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums, 1. daļa 31. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
094 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums, 1. daļa 32. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
131 |
Finanšu aktīvi amortizētajās izmaksās |
7. SFPS 8. f); 9. SFPS 4.1.2. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
132 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums, 1. daļa 31. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
133 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums, 1. daļa 32. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
190 |
Kopā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
16. Atsevišķu peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņu sadalījums
16.1. Procentu ienākumi un izdevumi dalījumā pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem
|
|
Atsauces |
Pārskata periods |
||
|
Ienākumi |
Izdevumi |
|||
|
V pielikums, 2. daļa 187., 189. |
V pielikums, 2. daļa 188., 190. |
|||
|
010 |
020 |
|||
|
010 |
Atvasinātie instrumenti – tirdzniecība |
9. SFPS, A papildinājums, BA.1., .BA.6.; V pielikums, 2. daļa 193. |
|
|
|
015 |
Tostarp procentu ienākumi no atvasinātajiem instrumentiem ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijās |
V pielikums, 2. daļa 193. |
|
|
|
020 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums, 1. daļa 31., 44.b) |
|
|
|
030 |
Centrālās bankas |
V pielikums, 1. daļa 42.a) |
|
|
|
040 |
Vispārējā valdība |
V pielikums, 1. daļa 42.b) |
|
|
|
050 |
Kredītiestādes |
V pielikums, 1. daļa 42.c) |
|
|
|
060 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums, 1. daļa 42.d) |
|
|
|
070 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums, 1. daļa 42.e) |
|
|
|
080 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums, 1. daļa 32., 44.a) |
|
|
|
090 |
Centrālās bankas |
V pielikums, 1. daļa 42.a) |
|
|
|
100 |
Vispārējā valdība |
V pielikums, 1. daļa 42.b) |
|
|
|
110 |
Kredītiestādes |
V pielikums, 1. daļa 42.c) |
|
|
|
120 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums, 1. daļa 42.d) |
|
|
|
130 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums, 1. daļa 42.e) |
|
|
|
140 |
Mājsaimniecības |
V pielikums, 1. daļa 42.f) |
|
|
|
150 |
Citi aktīvi |
V pielikums, 2. daļa 5. |
|
|
|
160 |
Noguldījumi |
ECB/2013/33 2. pielikums, 2. daļa 9.; V pielikums, 1. daļa 36. |
|
|
|
170 |
Centrālās bankas |
V pielikums, 1. daļa 42.a) |
|
|
|
180 |
Vispārējā valdība |
V pielikums, 1. daļa 42.b) |
|
|
|
190 |
Kredītiestādes |
V pielikums, 1. daļa 42.c) |
|
|
|
200 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums, 1. daļa 42.d) |
|
|
|
210 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums, 1. daļa 42.e) |
|
|
|
220 |
Mājsaimniecības |
V pielikums, 1. daļa 42.f) |
|
|
|
230 |
Emitētie parāda vērtspapīri |
V pielikums, 1. daļa 37. |
|
|
|
240 |
Citas finanšu saistības |
V pielikums, 1. daļa 32.-34., 2. daļa 90. |
|
|
|
250 |
Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite, procentu likmju risks |
V pielikums, 2. daļa 192. |
|
|
|
260 |
Citas saistības |
V pielikums, 1. daļa 38.–41. |
|
|
|
270 |
PROCENTI |
1. SGS 97. |
|
|
|
280 |
Tostarp procentu ienākumi no finanšu aktīviem ar samazinātu kredītvērtību |
9. SFPS 5.4.1.; B5.4.7.; V pielikums, 2. daļa 194. |
|
|
16.2. Peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīt finanšu aktīvus un saistības, kas nav novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, dalījumā pa instrumentiem
|
|
Atsauces |
Pārskata periods |
|
|
V pielikums, 2. daļa 195.-196. |
|||
|
010 |
|||
|
020 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums, 1. daļa 31. |
|
|
030 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums, 1. daļa 32. |
|
|
040 |
Noguldījumi |
ECB/2013/33 2. pielikums, 2. daļa 9.; V pielikums, 1. daļa 36. |
|
|
050 |
Emitētie parāda vērtspapīri |
V pielikums, 1. daļa 37. |
|
|
060 |
Citas finanšu saistības |
V pielikums, 1. daļa 38.–41. |
|
|
070 |
NETO PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI, PĀRTRAUCOT ATZĪT FINANŠU AKTĪVUS UN SAISTĪBAS, KAS NAV NOVĒRTĒTI PATIESAJĀ VĒRTĪBĀ AR ATSPOGUĻOJUMU PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINĀ |
V pielikums, 2. daļa 45. |
|
16.3. Peļņa vai zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām un no tirdzniecības finanšu aktīviem un saistībām dalījumā pa instrumentiem
|
|
Atsauces |
Pārskata periods |
|
|
V pielikums, 2. daļa 197.-198. |
|||
|
010 |
|||
|
010 |
Atvasinātie instrumenti |
9. SFPS, A papildinājums, BA.1., .BA.7.a) |
|
|
015 |
Tostarp ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas ar iespējas novērtēt patiesajā vērtībā izmantojumu |
9. SFPS 6.7.1.; 7. SFPS 9. d); V pielikums, 2. daļa 199. |
|
|
020 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
32. SGS 11. |
|
|
030 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums, 1. daļa 31. |
|
|
040 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums, 1. daļa 32. |
|
|
050 |
Īsās pozīcijas |
9. SFPS BA7. b) |
|
|
060 |
Noguldījumi |
ECB/2013/33 2. pielikums, 2. daļa 9.; V pielikums, 1. daļa 36. |
|
|
070 |
Emitētie parāda vērtspapīri |
V pielikums, 1. daļa 37. |
|
|
080 |
Citas finanšu saistības |
V pielikums, 1. daļa 38.–41. |
|
|
090 |
NETO PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI NO TIRDZNIECĪBAS NOLŪKĀ TURĒTIEM FINANŠU AKTĪVIEM UN SAISTĪBĀM |
9. SFPS, A papildinājums, BA.6.; 7. SFPS 20. a) i) |
|
|
095 |
Tostarp peļņa un zaudējumi, ko rada amortizētajās izmaksās novērtēto aktīvu pārklasificēšana |
9. SFPS 5.6.2.; V pielikums, 2. daļa 199. |
|
16.4. Peļņa vai zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām un no tirdzniecības finanšu aktīviem un saistībām dalījumā pa risku veidiem
|
|
Atsauces |
Pārskata periods |
|
|
010 |
|||
|
010 |
Procentu likmes instrumenti un saistītie atvasinātie instrumenti |
V pielikums, 2. daļa 200.a) |
|
|
020 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti un saistītie atvasinātie instrumenti |
V pielikums, 2. daļa 200.b) |
|
|
030 |
Ārvalstu valūtas tirdzniecība un atvasinātie instrumenti, kas saistīti ar ārvalstu valūtām un zeltu |
V pielikums, 2. daļa 200.c) |
|
|
040 |
Kredītriska instrumenti un saistītie atvasinātie instrumenti |
V pielikums, 2. daļa 200.d) |
|
|
050 |
Atvasinātie instrumenti, kas saistīti ar precēm |
V pielikums, 2. daļa 200.e) |
|
|
060 |
Citi |
V pielikums, 2. daļa 200.f) |
|
|
070 |
NETO PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI NO TIRDZNIECĪBAS NOLŪKĀ TURĒTIEM FINANŠU AKTĪVIEM UN SAISTĪBĀM |
7. SFPS 7.20. a) i) |
|
16.4.1. Peļņa vai zaudējumi no netirdzniecības finanšu aktīviem, kas obligāti novērtējami patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, dalījumā pa instrumentiem
|
|
Atsauces |
Pārskata periods |
|
|
V pielikums, 2. daļa 201. |
|||
|
010 |
|||
|
020 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
32. SGS 11. |
|
|
030 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums, 1. daļa 31. |
|
|
040 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums, 1. daļa 32. |
|
|
090 |
PEĻŅA VAI (-) ZAUDĒJUMI NO NETIRDZNIECĪBAS FINANŠU AKTĪVIEM, KAS OBLIGĀTI NOVĒRTĒJAMI PATIESAJĀ VĒRTĪBĀ AR ATSPOGUĻOJUMU PEĻŅAS VAI ZADĒJUMU APRĒĶINĀ, NETO |
7. SFPS 7.20. a) i) |
|
|
100 |
Tostarp peļņa un zaudējumi, ko rada amortizētajās izmaksās novērtēto aktīvu pārklasificēšana |
9. SFPS 6.5.2.; V pielikums, 2. daļa 202. |
|
16.5. Peļņa vai zaudējumi no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, dalījumā pa instrumentiem
|
|
Atsauces |
Pārskata periods |
Patiesās vērtības izmaiņas kredītriska rezultātā |
|
|
V pielikums, 2. daļa 203. |
V pielikums, 2. daļa 203. |
|||
|
010 |
020 |
|||
|
020 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums, 1. daļa 31. |
|
|
|
030 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums, 1. daļa 32. |
|
|
|
040 |
Noguldījumi |
ECB/2013/33 2. pielikums, 2. daļa 9.; V pielikums, 1. daļa 36. |
|
|
|
050 |
Emitētie parāda vērtspapīri |
V pielikums, 1. daļa 37. |
|
|
|
060 |
Citas finanšu saistības |
V pielikums, 1. daļa 38.–41. |
|
|
|
070 |
NETO PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI NO FINANŠU AKTĪVIEM UN SAISTĪBĀM, KAS NOVĒRTĒTI PATIESAJĀ VĒRTĪBĀ AR ATSPOGUĻOJUMU PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINĀ |
7. SFPS 7.20. a) i) |
|
|
|
071 |
Tostarp peļņa vai (–) zaudējumi, finanšu aktīvus un saistības riska ierobežošanas nolūkā nosakot kā tādus, ko novērtē patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, neto |
7. SFPS 9.6.; 7.SFPS 24.G b); V pielikums, 2. daļa 204. |
|
|
|
072 |
Tostarp peļņa vai (–) zaudējumi pēc finanšu aktīvu un saistību, kas riska ierobežošanas nolūkos novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, novērtēšanas, neto |
9. SFPS 9.6.7.; 7. SFPS 20. a) i); V pielikums, 2. daļa 204. |
|
|
16.6. Peļņa vai zaudējumi no riska ierobežošanas uzskaites
|
|
Atsauces |
Pārskata periods |
|
|
V pielikums, 2. daļa 205. |
|||
|
010 |
|||
|
010 |
Riska ierobežošanas instrumenta patiesās vērtības izmaiņas [tostarp pārtraukšana] |
7. SFPS 24.A c); 7. SFPS 24.C b) vi) |
|
|
020 |
Pret risku nodrošinātā posteņa patiesās vērtības izmaiņas, kas attiecināmas uz ierobežoto risku |
9. SFPS 6.3.7.; 6.5.8.; B6.4.1.; 7. SFPS 24.B a) iv); 7. SFPS 24.C b) vi) V pielikums, 2. daļa 206. |
|
|
030 |
Neefektivitāte peļņā vai zaudējumos no naudas plūsmas riska ierobežošanas |
7. SFPS 24.C b) ii); 7. SFPS 24.C b) vi) |
|
|
040 |
Neefektivitāte peļņā vai zaudējumos no ārvalstu operācijās veikto neto ieguldījumu riska ierobežošanas |
7. SFPS 24.C b) ii); 7. SFPS 24.C b) vi) |
|
|
050 |
NETO PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI NO RISKA IEROBEŽOŠANAS UZSKAITES |
|
|
16.7. Vērtības samazinājums nefinanšu aktīviem
|
|
Atsauces |
Pārskata periods |
|||
|
Palielinājumi |
Apvērses |
Uzkrātais vērtības samazinājums |
|||
|
V pielikums, 2. daļa 208. |
V pielikums, 2. daļa 208. |
|
|||
|
010 |
020 |
040 |
|||
|
060 |
Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos |
28. SGS. 40.–43. |
|
|
|
|
070 |
Meitasuzņēmumi |
10. SFPS A papildinājums |
|
|
|
|
080 |
Kopuzņēmumi |
28. SGS 3. |
|
|
|
|
090 |
Asociētie uzņēmumi |
28. SGS 3. |
|
|
|
|
100 |
Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse nefinanšu aktīviem |
36. SGS 126. a), b) |
|
|
|
|
110 |
Pamatlīdzekļi |
16. SGS 73. e) v)–vi) |
|
|
|
|
120 |
Ieguldījumu īpašumi |
40. SGS 79. d) v) |
|
|
|
|
130 |
Nemateriālā vērtība |
36. SGS 10.b; 36. SGS 88.–99., 124.; 3. SFPS B papildinājums 67. d) v) |
|
|
|
|
140 |
Citi nemateriālie aktīvi |
38. SGS 118. e) iv), v) |
|
|
|
|
145 |
Citi |
36. SGS 126. a), b) |
|
|
|
|
150 |
KOPĀ |
|
|
|
|
17. Saskaņošana starp grāmatvedības un KPR konsolidācijas tvērumu – bilance
17.1. Aktīvi
|
|
Atsauces |
Grāmatvedības konsolidācijas tvērums [uzskaites vērtība] |
|
|
V pielikums, 1. daļa 27., 2. daļa 209. |
|||
|
010 |
|||
|
010 |
Nauda, naudas līdzekļu atlikumi centrālajās bankās un citi pieprasījuma noguldījumi |
1. SGS 54. i) |
|
|
020 |
Skaidra nauda |
V pielikums, 2. daļa 1. |
|
|
030 |
Naudas līdzekļu atlikumi centrālajās bankās |
V pielikums, 2. daļa 2. |
|
|
040 |
Citi pieprasījuma noguldījumi |
V pielikums, 2. daļa 3. |
|
|
050 |
Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi |
7. SFPS 8.a)ii);9 SFPS, A papildinājums |
|
|
060 |
Atvasinātie instrumenti |
9. SFPS, A papildinājums |
|
|
070 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
32. SGS 11. |
|
|
080 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums, 1. daļa 31. |
|
|
090 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums, 1. daļa 32. |
|
|
096 |
Netirdzniecības finanšu aktīvi, obligāti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
9. SFPS 4.1.4. |
|
|
097 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
32. SGS 11. |
|
|
098 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums, 1. daļa 31. |
|
|
099 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums, 1. daļa 32. |
|
|
100 |
Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
7. SFPS 8. a) i); 9. SFPS 4.1.5. |
|
|
120 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums, 1. daļa 31. |
|
|
130 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums, 1. daļa 32. |
|
|
141 |
Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos |
7. SFPS 8. h); 9. SFPS 4.1.2.A |
|
|
142 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
32. SGS 11. |
|
|
143 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums, 1. daļa 31. |
|
|
144 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums, 1. daļa 32. |
|
|
181 |
Finanšu aktīvi amortizētajās izmaksās |
7. SFPS 8. f); 9. SFPS 4.1.2. |
|
|
182 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums, 1. daļa 31. |
|
|
183 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums, 1. daļa 32. |
|
|
240 |
Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite |
9. SFPS 6.2.1.; V pielikums, 1. daļa 22. |
|
|
250 |
Pret risku nodrošināto posteņu patiesās vērtības izmaiņas portfeļa procentu likmes riska ierobežošanas pozīcijai |
39. SGS 89.A a); 9. SFPS 6.5.8. |
|
|
260 |
Ieguldījumi meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos |
1. SGS 54. e); V pielikums, 1. daļa 21., 2. daļa 4., 210. |
|
|
270 |
Aktīvi saskaņā ar pārapdrošināšanas un apdrošināšanas līgumiem |
4. SFPS, 20. ĪN b)–c); V pielikums, 2. daļa 211. |
|
|
280 |
Materiālie aktīvi |
|
|
|
290 |
Nemateriālie aktīvi |
1. SGS 54. c); KPR 4. panta 1. punkta 115. apakšpunkts |
|
|
300 |
Nemateriālā vērtība |
3. SFPS B67. d); KPR 4. panta 1. punkta 113. apakšpunkts |
|
|
310 |
Citi nemateriālie aktīvi |
38. SGS 8., 118. |
|
|
320 |
Nodokļu aktīvi |
1. SGS 54. n)–o) |
|
|
330 |
Pārskata perioda nodokļu aktīvi |
1. SGS 54. n); 12. SGS 5. |
|
|
340 |
Atliktā nodokļa aktīvi |
1. SGS 54. o); 12. SGS 5.; KPR 4. panta 1. punkta 106. apakšpunkts |
|
|
350 |
Citi aktīvi |
V pielikums, 2. daļa 5. |
|
|
360 |
Ilgtermiņa aktīvi un atsavināmās grupas, kas klasificētas kā pārdošanai turētas |
1. SGS 54. j); 5. SFPS 38., V pielikums, 2. daļa 6. |
|
|
370 |
KOPĒJIE AKTĪVI |
1. SGS 9. a), 6. ĪN |
|
17.2. Ārpusbilances riska darījumi – sniegtās aizdevumu apņemšanās, finanšu garantijas un citas apņemšanās
|
|
Atsauces |
Grāmatvedības konsolidācijas tvērums [nominālvērtība] |
|
|
V pielikums, 2. daļa 118., 209. |
|||
|
010 |
|||
|
010 |
Sniegtās aizdevumu apņemšanās |
KPR I pielikums; V pielikums, 1. daļa 44.g), 2. daļa 102.-105., 113., 116. |
|
|
020 |
Sniegtās finanšu garantijas |
4. SFPS A pielikums; KPR I pielikums; V pielikums, 1. daļa 44.f), 2. daļa 102.-105., 114., 116. |
|
|
030 |
Citas sniegtās apņemšanās |
KPR I pielikums; V pielikums, 1. daļa 44.g), 2. daļa 102.-105., 115., 116. |
|
|
040 |
ĀRPUSBILANCES RISKA DARĪJUMI |
|
|
17.3. Saistības un pašu kapitāls
|
|
Atsauces |
Grāmatvedības konsolidācijas tvērums [uzskaites vērtība] |
|
|
V pielikums, 1. daļa 27., 2. daļa 209. |
|||
|
010 |
|||
|
010 |
Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības |
7. SFPS 8. e) ii); 9. SFPS BA.6. |
|
|
020 |
Atvasinātie instrumenti |
9. SFPS, A papildinājums; 9. SFPS 4.2.1.a); 9. SFPS BA.7. a) |
|
|
030 |
Īsās pozīcijas |
9. SFPS BA7. b) |
|
|
040 |
Noguldījumi |
ECB/2013/33 2. pielikums, 2. daļa 9.; V pielikums, 1. daļa 36. |
|
|
050 |
Emitētie parāda vērtspapīri |
V pielikums, 1. daļa 37. |
|
|
060 |
Citas finanšu saistības |
V pielikums, 1. daļa 38.–41. |
|
|
070 |
Finanšu saistības, kas novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
7. SFPS 8. e) i); 9. SFPS 4.2.2. |
|
|
080 |
Noguldījumi |
ECB/2013/33 2. pielikums, 2. daļa 9.; V pielikums, 1. daļa 36. |
|
|
090 |
Emitētie parāda vērtspapīri |
V pielikums, 1. daļa 37. |
|
|
100 |
Citas finanšu saistības |
V pielikums, 1. daļa 38.–41. |
|
|
110 |
Finanšu saistības, kas novērtētas amortizētajās izmaksās |
7. SFPS 8. g); 9. SFPS 4.2.1. |
|
|
120 |
Noguldījumi |
ECB/2013/33 2. pielikums, 2. daļa 9.; V pielikums, 1. daļa 36. |
|
|
130 |
Emitētie parāda vērtspapīri |
V pielikums, 1. daļa 37. |
|
|
140 |
Citas finanšu saistības |
V pielikums, 1. daļa 38.–41. |
|
|
150 |
Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite |
9. SFPS 6.2.1.; V pielikums, 1. daļa 26. |
|
|
160 |
Pret risku nodrošināto posteņu patiesās vērtības izmaiņas portfeļa procentu likmes riska ierobežošanas pozīcijai |
39. SGS 89.A b), 9. SFPS 6.5.8. |
|
|
170 |
Saistības saskaņā ar apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumiem |
4. SFPS, 20. ĪN a); V pielikums, 2. daļa 212. |
|
|
180 |
Uzkrājumi |
37. SGS 10.; 1. SGS, 54. l) |
|
|
190 |
Nodokļu saistības |
1. SGS 54. n)–o) |
|
|
200 |
Pārskata perioda nodokļu saistības |
1. SGS 54. n); 12. SGS 5. |
|
|
210 |
Atliktā nodokļa saistības |
1. SGS 54. o); 12. SGS 5.; KPR 4. panta 1. punkta 108. apakšpunkts |
|
|
220 |
Akciju kapitāls, kas atmaksājams pēc pieprasījuma |
32. SGS IE 33.; 2. SFPIK; V pielikums, 2. daļa 12. |
|
|
230 |
Citas saistības |
V pielikums, 2. daļa 13. |
|
|
240 |
Saistības, kuras iekļautas atsavināmās grupās, kas klasificētas kā pārdošanai turētas |
1. SGS 54. p); 5. SFPS 38., V pielikums, 2. daļa 14. |
|
|
250 |
SAISTĪBAS |
1. SGS 9. b); 6. ĪN |
|
|
260 |
Kapitāls |
1. SGS 54. r), BPD 22. pants |
|
|
270 |
Akciju emisijas uzcenojums |
1. SGS 78. e); KPR 4. panta 1. punkta 124. apakšpunkts |
|
|
280 |
Emitēti kapitāla vērtspapīru instrumenti, kas nav kapitāls |
V pielikums, 2. daļa 18.-19. |
|
|
290 |
Cits pašu kapitāls |
2. SFPS 10.; V pielikums, 2. daļa 20. |
|
|
300 |
Pārējie uzkrātie apvienotie ienākumi |
KPR 4. panta 1. punkta 100. apakšpunkts |
|
|
310 |
Nesadalītā peļņa |
KPR 4. panta 1. punkta 123. apakšpunkts |
|
|
320 |
Pārvērtēšanas rezerves |
1. SFPS 33., D5.-D8. |
|
|
330 |
Citas rezerves |
1. SGS 54.; 1. SGS 78. e) |
|
|
340 |
(–) Pašu akcijas |
1. SGS 79. a) vi); 32. SGS 33.–34., AG 14., AG 36.; V pielikums, 2. daļa 28. |
|
|
350 |
Peļņa vai zaudējumi, kas attiecināmi uz mātesuzņēmuma īpašniekiem |
10. SFPS B94. |
|
|
360 |
(–) Starpperioda dividendes |
32. SGS 35. |
|
|
370 |
Mazākuma līdzdalība [nekontrolējoša līdzdalība] |
1. SGS 54. q); 10. SFPS 22., B94. |
|
|
380 |
KOPĒJAIS PAŠU KAPITĀLS |
1. SGS 9. c), 6. ĪN |
|
|
390 |
KOPĒJAIS PAŠU KAPITĀLS UN KOPĒJĀS SAISTĪBAS |
1. SGS, 6. ĪN |
|
18. Informācija par ieņēmumus nesošiem un ieņēmumus nenesošiem riska darījumiem
|
|
Atsauces |
Bruto uzskaites vērtība / nominālvērtība |
Uzkrātais vērtības samazinājums, patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā un uzkrājumi |
Nodrošinājuma vai garantijas maksimālā summa, ko var ņemt vērā V pielikums, 2. daļa 119. |
||||||||||||||||||||
|
|
Ieņēmumus nesoši |
Ieņēmumus nenesoši |
|
Ieņēmumus nesoši riska darījumi – uzkrātais vērtības samazinājums un uzkrājumi |
Ieņēmumus nenesoši riska darījumi – uzkrātais vērtības samazinājums, patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā un uzkrājumi |
Saņemtais nodrošinājums un saņemtās finanšu garantijas |
||||||||||||||||||
|
|
Termiņš nav kavēts vai kavēts <= 30 dienas |
Kavēts > 30 dienas <= 90 dienas |
|
Maksājums maz ticams, bet termiņš nav kavēts vai kavēts <= 90 dienas |
Kavēts > 90 dienas <= 180 dienas |
Kavēts > 180 dienas <= 1 gadu |
Kavēts > 1 gads <= 5 gadi |
Kavēts > 5 gadi |
Tostarp ar saistību neizpildi |
Tostarp ar samazinātu vērtību |
|
Maksājums maz ticams, bet termiņš nav kavēts vai kavēts <= 90 dienas |
Kavēts > 90 dienas <= 180 dienas |
Kavēts > 180 dienas <= 1 gadu |
Kavēts > 1 gads <= 5 gadi |
Kavēts > 5 gadi |
Nodrošinājums, kas saņemts par ieņēmumus nenesošiem riska darījumiem |
Finanšu garantijas, kas saņemtas par ieņēmumus nenesošiem riska darījumiem |
||||||
|
010 |
020 |
030 |
055 |
060 |
070 |
080 |
090 |
100 |
105 |
110 |
120 |
130 |
140 |
150 |
160 |
170 |
180 |
190 |
195 |
200 |
210 |
|||
|
V pielikums, 1. daļa 34., 2. daļa 118., 221. |
V pielikums, 2. daļa 213.-216., 223.-239. |
V pielikums, 2. daļa 222., 235. |
V pielikums, 2. daļa 222., 235. |
V pielikums, 2. daļa 213.-216., 223.-239. |
V pielikums, 2. daļa 222., 235.-236. |
V pielikums, 2. daļa 222., 235.-236. |
V pielikums, 2. daļa 222., 235.-236. |
V pielikums, 2. daļa 222., 235.-236. |
V pielikums, 2. daļa 222., 235.-236. |
KPR 178. pants; V pielikums, 2. daļa 228.b) |
9. SFPS 5.5.1.; 9. SFPS, A papildinājums; V pielikums, 2. daļa 238.a) |
V pielikums, 2. daļa 238 |
V pielikums, 2. daļa 238 |
V pielikums, 2. daļa 238 |
V pielikums, 2. daļa 236., 238. |
V pielikums, 2. daļa 236., 238. |
V pielikums, 2. daļa 236., 238. |
V pielikums, 2. daļa 236., 238. |
V pielikums, 2. daļa 236., 238. |
V pielikums, 2. daļa 239 |
V pielikums, 2. daļa 239 |
|||
|
010 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums, 1. daļa 31., 44.b) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
020 |
Centrālās bankas |
V pielikums, 1. daļa 42.a) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
030 |
Vispārējā valdība |
V pielikums, 1. daļa 42.b) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
040 |
Kredītiestādes |
V pielikums, 1. daļa 42.c) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
050 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums, 1. daļa 42.d) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
060 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums, 1. daļa 42.e) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
070 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums, 1. daļa 32., 44.a) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
080 |
Centrālās bankas |
V pielikums, 1. daļa 42.a) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
090 |
Vispārējā valdība |
V pielikums, 1. daļa 42.b) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
100 |
Kredītiestādes |
V pielikums, 1. daļa 42.c) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
110 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums, 1. daļa 42.d) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
120 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums, 1. daļa 42.e) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
130 |
Tostarp mazie un vidējie uzņēmumi |
MVU 1. panta 2. punkta a) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
140 |
Tostarp aizdevumi, kas nodrošināti ar komerciālu nekustamo īpašumu |
V pielikums, 2. daļa 86.a), 87. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
150 |
Mājsaimniecības |
V pielikums, 1. daļa 42.f) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
160 |
Tostarp aizdevumi, kas nodrošināti ar mājokļa nekustamo īpašumu |
V pielikums, 2. daļa 86.a), 87. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
170 |
Tostarp patēriņa kredīts |
V pielikums, 2. daļa 88.a) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
180 |
IEGĀDES IZMAKSĀS VAI AMORTIZĒTAJĀS IZMAKSĀS NOVĒRTĒTIE PARĀDA INSTRUMENTI |
V pielikums, 2. daļa 233.a) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
181 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums, 1. daļa 31., 44.b) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
182 |
Centrālās bankas |
V pielikums, 1. daļa 42.a) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
183 |
Vispārējā valdība |
V pielikums, 1. daļa 42.b) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
184 |
Kredītiestādes |
V pielikums, 1. daļa 42.c) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
185 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums, 1. daļa 42.d) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
186 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums, 1. daļa 42.e) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
191 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums, 1. daļa 32., 44.a) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
192 |
Centrālās bankas |
V pielikums, 1. daļa 42.a) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
193 |
Vispārējā valdība |
V pielikums, 1. daļa 42.b) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
194 |
Kredītiestādes |
V pielikums, 1. daļa 42.c) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
195 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums, 1. daļa 42.d) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
196 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums, 1. daļa 42.e) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
197 |
Mājsaimniecības |
V pielikums, 1. daļa 42.f) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
201 |
VERTĪBAS SAMAZINĀJUMAM PAKĻAUTI PARĀDA INSTRUMENTI PĒC PATIESĀS VĒRTĪBAS AR ATSPOGUĻOJUMU PĀRĒJOS APVIENOTAJOS IENĀKUMOS VAI AR ATSPOGUĻOJUMU PAŠU KAPITĀLĀ |
V pielikums, 2. daļa 233.b) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
211 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums, 1. daļa 31., 44.b) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
212 |
Centrālās bankas |
V pielikums, 1. daļa 42.a) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
213 |
Vispārējā valdība |
V pielikums, 1. daļa 42.b) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
214 |
Kredītiestādes |
V pielikums, 1. daļa 42.c) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
215 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums, 1. daļa 42.d) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
216 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums, 1. daļa 42.e) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
221 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums, 1. daļa 32., 44.a) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
222 |
Centrālās bankas |
V pielikums, 1. daļa 42.a) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
223 |
Vispārējā valdība |
V pielikums, 1. daļa 42.b) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
224 |
Kredītiestādes |
V pielikums, 1. daļa 42.c) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
225 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums, 1. daļa 42.d) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
226 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums, 1. daļa 42.e) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
227 |
Mājsaimniecības |
V pielikums, 1. daļa 42.f) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
231 |
VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMAM NEPAKĻAUTI PARĀDA INSTRUMENTI NOVĒRTĒTI PĒC STRIKTĀS LOCOM VAI PĒC PATIESĀS VĒRTĪBAS AR ATSPOGUĻOJUMU PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINĀ VAI AR ATSPOGUĻOJUMU PAŠU KAPITĀLĀ |
V pielikums, 2. daļa 233. c), 234. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
330. |
PARĀDA INSTRUMENTI, KAS NETIEK TURĒTI TIRDZNIECĪBAS NOLŪKĀ VAI KAS NAV TIRDZNIECĪBAS PARĀDA INSTRUMENTI |
V pielikums, 2. daļa 217. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
335 |
PĀRDOŠANAI TURĒTI PARĀDA INSTRUMENTI |
V pielikums, 2. daļa 220. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
340 |
Sniegtās aizdevumu apņemšanās |
KPR I pielikums; V pielikums, 1. daļa 44.g), 2. daļa 102.-105., 113., 116., 224. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
350 |
Centrālās bankas |
V pielikums, 1. daļa 42.a) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
360 |
Vispārējā valdība |
V pielikums, 1. daļa 42.b) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
370 |
Kredītiestādes |
V pielikums, 1. daļa 42.c) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
380 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums, 1. daļa 42.d) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
390 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums, 1. daļa 42.e) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
400 |
Mājsaimniecības |
V pielikums, 1. daļa 42.f) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
410 |
Sniegtās finanšu garantijas |
4. SFPS A pielikums; KPR I pielikums; V pielikums, 1. daļa 44.f), 2. daļa 102.-105., 114., 116., 225. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
420. |
Centrālās bankas |
V pielikums, 1. daļa 42.a) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
430 |
Vispārējā valdība |
V pielikums, 1. daļa 42.b) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
440 |
Kredītiestādes |
V pielikums, 1. daļa 42.c) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
450 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums, 1. daļa 42.d) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
460 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums, 1. daļa 42.e) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
470 |
Mājsaimniecības |
V pielikums, 1. daļa 42.f) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
480 |
Citas sniegtās apņemšanās |
KPR I pielikums; V pielikums, 1. daļa 44.g), 2. daļa 102.-105., 115., 116., 224. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
490 |
Centrālās bankas |
V pielikums, 1. daļa 42.a) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
500 |
Vispārējā valdība |
V pielikums, 1. daļa 42.b) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
510 |
Kredītiestādes |
V pielikums, 1. daļa 42.c) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
520 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums, 1. daļa 42.d) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
530 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums, 1. daļa 42.e) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
540 |
Mājsaimniecības |
V pielikums, 1. daļa 42.f) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
550 |
ĀRPUSBILANCES RISKA DARĪJUMI |
V pielikums, 2. daļa 217. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
19. Informācija par pārskatītajiem riska darījumiem
|
|
Atsauces |
Riska darījumu ar pārskatīšanas pasākumiem bruto uzskaites vērtība / nominālvērtība |
Uzkrātais vērtības samazinājums, patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā un uzkrājumi |
Nodrošinājuma vai garantijas maksimālā summa, ko var ņemt vērā V pielikums, 2. daļa 119. |
||||||||||||||||
|
|
Ieņēmumus nesoši riska darījumi ar pārskatīšanas pasākumiem |
Ieņēmumus nenesoši riska darījumi ar pārskatīšanas pasākumiem |
|
Ieņēmumus nesoši riska darījumi ar pārskatīšanas pasākumiem – uzkrātais vērtības samazinājums un uzkrājumi |
Ieņēmumus nenesoši riska darījumi ar pārskatīšanas pasākumiem – uzkrātais vērtības samazinājums, vērtības samazinājuma uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā un uzkrājumi |
Saņemtais nodrošinājums un saņemtās finanšu garantijas |
||||||||||||||
|
|
Instrumenti ar grozījumiem to noteikumos |
Refinansēšana |
Tostarp ieņēmumus nesoši pārskatītie riska darījumi pārbaudes periodā, kas pārklasificēti no ieņēmumus nenesošiem |
|
Instrumenti ar grozījumiem to noteikumos |
Refinansēšana |
Tostarp ar saistību neizpildi |
Tostarp ar samazinātu vērtību |
Tostarp to riska darījumu pārskatīšana, kuri bija ieņēmumus nenesoši pirms pārskatīšanas |
|
Instrumenti ar grozījumiem to noteikumos |
Refinansēšana |
nodrošinājums, kas saņemts par riska darījumiem ar pārskatīšanas pasākumiem |
Finanšu garantijas, kas saņemtas par riska darījumiem ar pārskatīšanas pasākumiem |
||||||
|
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
080 |
090 |
100 |
110 |
120 |
130 |
140 |
150 |
160 |
170 |
180 |
|||
|
V pielikums, 1. daļa 34., 2. daļa 118., 240.-245., 251.-258. |
V pielikums, 2. daļa 256., 259.-262. |
V pielikums, 2. daļa 241.a), 266. |
V pielikums, 2. daļa 241.b), 265.-266. |
V pielikums, 2. daļa 256.b), 261. |
V pielikums, 2. daļa 259.-263. |
V pielikums, 2. daļa 241.a), 266. |
V pielikums, 2. daļa 241.b), 265.-266. |
KPR 178. pants; V pielikums, 2. daļa 264.b) |
9. SFPS 5.5.1.; 9. SFPS, A papildinājums; V pielikums, 2. daļa 264.a) |
V pielikums, 2. daļa 231., 252.a), 263. |
V pielikums, 2. daļa 267 |
V pielikums, 2. daļa 207 |
V pielikums, 2. daļa 207 |
V pielikums, 2. daļa 241.a), 267. |
V pielikums, 2. daļa 241.b), 267. |
V pielikums, 2. daļa 268 |
V pielikums, 2. daļa 268 |
|||
|
010 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums, 1. daļa 31., 44.b) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
020 |
Centrālās bankas |
V pielikums, 1. daļa 42.a) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
030 |
Vispārējā valdība |
V pielikums, 1. daļa 42.b) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
040 |
Kredītiestādes |
V pielikums, 1. daļa 42.c) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
050 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums, 1. daļa 42.d) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
060 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums, 1. daļa 42.e) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
070 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums, 1. daļa 32., 44.a) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
080 |
Centrālās bankas |
V pielikums, 1. daļa 42.a) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
090 |
Vispārējā valdība |
V pielikums, 1. daļa 42.b) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
100 |
Kredītiestādes |
V pielikums, 1. daļa 42.c) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
110 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums, 1. daļa 42.d) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
120 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums, 1. daļa 42.e) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
130 |
Tostarp mazie un vidējie uzņēmumi |
MVU 1. panta 2. punkta a) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
140 |
Tostarp aizdevumi, kas nodrošināti ar komerciālu nekustamo īpašumu |
V pielikums, 2. daļa 86.a), 87. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
150 |
Mājsaimniecības |
V pielikums, 1. daļa 42.f) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
160 |
Tostarp aizdevumi, kas nodrošināti ar mājokļa nekustamo īpašumu |
V pielikums, 2. daļa 86.a), 87. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
170 |
Tostarp patēriņa kredīts |
V pielikums, 2. daļa 88.a) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
180 |
IEGĀDES IZMAKSĀS VAI AMORTIZĒTAJĀS IZMAKSĀS NOVĒRTĒTIE PARĀDA INSTRUMENTI |
V pielikums, 2. daļa 249.a) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
181 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums, 1. daļa 31., 44.b) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
182 |
Centrālās bankas |
V pielikums, 1. daļa 42.a) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
183 |
Vispārējā valdība |
V pielikums, 1. daļa 42.b) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
184 |
Kredītiestādes |
V pielikums, 1. daļa 42.c) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
185 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums, 1. daļa 42.d) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
186 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums, 1. daļa 42.e) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
191 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums, 1. daļa 32., 44.a) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
192 |
Centrālās bankas |
V pielikums, 1. daļa 42.a) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
193 |
Vispārējā valdība |
V pielikums, 1. daļa 42.b) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
194 |
Kredītiestādes |
V pielikums, 1. daļa 42.c) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
195 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums, 1. daļa 42.d) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
196 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums, 1. daļa 42.e) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
197 |
Mājsaimniecības |
V pielikums, 1. daļa 42.f) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
201 |
VERTĪBAS SAMAZINĀJUMAM PAKĻAUTI PARĀDA INSTRUMENTI PĒC PATIESĀS VĒRTĪBAS AR ATSPOGUĻOJUMU PĀRĒJOS APVIENOTAJOS IENĀKUMOS VAI AR ATSPOGUĻOJUMU PAŠU KAPITĀLĀ |
V pielikums, 2. daļa 249.b) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
211 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums, 1. daļa 31., 44.b) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
212 |
Centrālās bankas |
V pielikums, 1. daļa 42.a) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
213 |
Vispārējā valdība |
V pielikums, 1. daļa 42.b) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
214 |
Kredītiestādes |
V pielikums, 1. daļa 42.c) |
|
|
|
| ||||||||||||||