3.10.2007

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 257/16

---

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS Nr. 1149/2007/EK

(2007. gada 25. septembris),

ar ko laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam kā daļu no vispārējās programmas “Pamattiesības un tiesiskums” izveido īpašu programmu “Civiltiesības”

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 61. panta c) punktu un 67. panta 5. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (1),

tā kā:

(1)	Kopiena ir noteikusi sev mērķi uzturēt un attīstīt brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kurā tiek nodrošināta personu brīva pārvietošanās. Tālab Kopienai jāpieņem, inter alia, tādi pasākumi attiecībā uz tiesu iestāžu sadarbību civillietās, kuri vajadzīgi iekšējā tirgus pareizai darbībai.

(2)	Pamatojoties uz iepriekšējām programmām, piemēram Grotius  (2) un Roberta Šūmaņa projektu (3), ar Padomes Regulu (EK) Nr. 743/2002 (4) laikposmam no 2002. gada līdz 2006. gadam izveidoja vispārēju Kopienas rīcības struktūru, lai veicinātu tiesu iestāžu sadarbības īstenošanu civillietās.

(3)	Eiropadomes Briseles sanāksmē 2004. gada 4. un 5. novembrī tika pieņemta Hāgas Programma brīvības, drošības un tiesiskuma stiprināšanai Eiropas Savienībā (5) (turpmāk – “Hāgas programma”).

(4)	Padome un Komisija 2005. gada jūnijā pieņēma Rīcības plānu par to, kā īstenot Hāgas programmu (6).

(5)	Līgumā un Hāgas programmā izvirzītie augstie mērķi būtu jāsasniedz, izveidojot elastīgu un efektīvu programmu, kas atvieglos plānošanu un īstenošanu.

(6)	Ievērojot subsidiaritātes principu, programmā “Civiltiesības” būtu jāparedz Komisijas iniciatīvas attiecībā uz darbībām, lai atbalstītu organizācijas, kas veicina un atvieglina tiesu iestāžu sadarbību civillietās, un attiecībā uz darbībām, lai atbalstītu īpašus projektus.

(7)	Tāda vispārēja programma civiltiesību jomā, kas vērsta uz to, lai uzlabotu savstarpējo izpratni par dalībvalstu tiesību un tiesu sistēmām, veicinās šķēršļu samazināšanu tiesu iestāžu sadarbībai civillietās, tādējādi uzlabojot iekšējā tirgus darbību.

(8)	Saskaņā ar Hāgas programmu savstarpējas paļāvības stiprināšanai vajadzīgi īpaši pūliņi, lai uzlabotu savstarpēju sapratni starp tiesu iestādēm un atšķirīgām tiesību sistēmām. Šajā sakarā īpaša uzmanība un atbalsts būtu jāsniedz Valstu iestāžu Eiropas tīkliem.

(9)

Šajā lēmumā būtu jāparedz iespēja līdzfinansēt noteiktu Eiropas tīklu darbības tiktāl, ciktāl izdevumi ir radušies, cenšoties sasniegt mērķi, kas raisa vispārēju Eiropas ieinteresētību. Tomēr šāds līdzfinansējums nedrīkstētu nozīmēt to, ka kāda turpmāka programma attieksies uz šādiem tīkliem, tāpat kā tas nedrīkstētu kavēt citus Eiropas tīklus saskaņā ar šo lēmumu saņemt atbalstu to darbībām.

(10)	Ikvienai iestādei, apvienībai vai tīklam, kas saņem dotācijas saskaņā ar programmu “Civiltiesības”, būtu jāatzīst saņemtais Kopienas atbalsts saskaņā ar Komisijas izstrādātām pamatnostādnēm par atpazīstamību.

(11)

Ar šo lēmumu visam programmas laikam paredz finansējumu, kas budžeta lēmējinstitūcijai ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauce, kā paredzēts 37. punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumā (2006. gada 17. maijs) par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (7).

(12)

Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka programmas mēroga un ietekmes dēļ minētos mērķus labāk var sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(13)

Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (8), (turpmāk – “Finanšu regula”) un Komisijas Regula (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (2002. gada 23. decembris), ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (9), kuras aizsargā Kopienas finanšu intereses, jāpiemēro, ņemot vērā vienkāršības un konsekvences principus budžeta instrumentu izvēlē, ierobežojumu to gadījumu skaitam, kad Komisija saglabā tiešo atbildību par īstenošanu un pārvaldību, un vajadzīgo proporcionalitāti starp resursu apjomu un ar to izmantošanu saistīto administratīvo slogu.

(14)

Būtu jāveic arī atbilstīgi pasākumi, lai novērstu pārkāpumus un krāpšanu, kā arī pasākumi, lai atgūtu zaudētos, nepareizi izmaksātos vai nepareizi izmantotos līdzekļus, saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (10), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienas finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (11), un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (12).

(15)	Saskaņā ar Finanšu regulu jābūt pamataktam, kas attiektos uz darbības dotācijām.

(16)

Šā lēmuma īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (13), nošķirot pasākumus, uz kuriem attiecas vadības procedūra, un pasākumus, uz kuriem attiecas konsultēšanās procedūra, dažos gadījumos un efektivitātes stiprināšanas nolūkā konsultēšanās procedūra ir uzskatāma par atbilstošāku.

(17)

Saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 7. panta 3. punktu Komisijai būtu jāinformē Eiropas Parlaments par komitejas procedūrām saistībā ar šīs programmas īstenošanu. Eiropas Parlamentam jo īpaši būtu jāsaņem gada programmas projekts, kad tas ir iesniegts pārvaldības komitejai. Turklāt Eiropas Parlamentam būtu jāsaņem minētās komitejas sanāksmju balsošanas rezultāti un protokolu kopsavilkumi.

(18)	Saskaņā ar 3. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Apvienotā Karaliste un Īrija ir paziņojušas savu vēlmi piedalīties šā lēmuma pieņemšanā un piemērošanā.

(19)	Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un Dānijai šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro.

(20)	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja ir sniegusi atzinumu par šo lēmumu (14).

(21)	Lai nodrošinātu programmas efektīvu un savlaicīgu īstenošanu, šis lēmums būtu jāpiemēro no 2007. gada 1. janvāra,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Programmas izveide

1.   Ar šo lēmumu tiek izveidota īpašā programma “Civiltiesības”, turpmāk – “programma”, kā daļa no vispārīgās programmas “Pamattiesības un tiesiskums”, lai veicinātu pakāpenisku brīvības, drošības un tiesiskuma telpas izveidi.

2.   Programma attiecas uz laikposmu no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim.

3.   Šajā lēmumā termins “dalībvalsts” nozīmē dalībvalstis, izņemot Dāniju.

2. pants

Vispārējie mērķi

1.   Programmai ir šādi vispārēji mērķi:

a)	veicināt tiesu iestāžu sadarbību ar mērķi radīt patiesu Eiropas tiesiskuma telpu civillietās, balstoties uz savstarpēju atzīšanu un savstarpēju uzticēšanos;

b)	veicināt šķēršļu likvidēšanu pienācīgai pārrobežu civillietu izskatīšanai dalībvalstīs;

c)	uzlabot personu un uzņēmumu ikdienas dzīvi, dodot tiem iespēju aizstāvēt savas tiesības visā Eiropas Savienībā, proti, veicinot tiesu pieejamību;

d)	uzlabot saskarsmi, informācijas apmaiņu un savstarpējās attiecības starp tiesību, tiesu un administratīvajām iestādēm un praktizējošiem juristiem, tostarp atbalstot tiesisko apmācību, ar mērķi uzlabot sapratni starp šādām iestādēm un praktizējošiem juristiem.

2.   Neskarot Kopienas mērķus un pilnvaras, programmas vispārējie mērķi veicina Kopienas politikas jomu attīstību un jo īpaši tiesiskas telpas izveidi.

3. pants

Īpašie mērķi

Programmai ir šādi īpašie mērķi:

a)

sekmēt tiesu iestāžu sadarbību civillietās, lai: i) nodrošinātu juridisko noteiktību un uzlabotu tiesas pieejamību; ii) veicinātu nolēmumu savstarpēju atzīšanu civillietās un komerclietās; iii) novērstu šķēršļus pārrobežu tiesas prāvām, ko rada atšķirības civiltiesībās un civilprocesā, un šajā sakarā veicinātu tiesību aktu vajadzīgo tuvināšanu; iv) garantētu pareizu tiesvedību, novēršot piekritības strīdus;

b)	uzlabot savstarpējās zināšanas par dalībvalstu tiesību un tiesu iestāžu sistēmām civillietās un veicināt un stiprināt tīklu veidošanu, savstarpējo sadarbību, informācijas, pieredzes un paraugprakses apmaiņu un izplatīšanu;

c)	nodrošināt Kopienas instrumentu saprātīgu īstenošanu, pareizu un konkrētu piemērošanu un novērtēšanu tiesu sadarbībai civillietās un komerclietās;

d)	uzlabot informāciju par dalībvalstu tiesību sistēmām un tiesu pieejamību;

e)	veicināt praktizējošo juristu mācības Savienības un Kopienas tiesību jautājumos;

f)	novērtēt vispārējos nosacījumus, kas vajadzīgi, lai stiprinātu savstarpējo uzticēšanos, vienlaikus pilnībā ievērojot tiesu varas neatkarību;

g)	veicināt Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla darbību civillietās un komerclietās, kurš izveidots ar Padomes Lēmumu 2001/470/EK (15).

4. pants

Darbības

Lai īstenotu 2. un 3. pantā noteiktos vispārīgos un īpašos mērķus, programma saskaņā ar 9. panta 2. punktā minētajās gada darba programmās paredzētajiem nosacījumiem atbalsta šādus darbību veidus:

a)

īpašas Komisijas ierosinātas darbības, piemēram, analīze un izpēte, aptaujas un apsekojumi, rādītāju un kopējo metodoloģiju formulējums, datu un statistikas apkopošana, attīstīšana un izplatīšana, semināri, konferences un ekspertu sanāksmes, sabiedrisko kampaņu un pasākumu organizēšana, tīmekļa vietņu izstrāde un uzturēšana, informatīvo materiālu sagatavošana un izplatīšana, valstu ekspertu tīklu atbalstīšana un pārvaldība, analītiskie, uzraudzības un vērtēšanas pasākumi; vai

b)

īpašus starpvalstu Kopienas nozīmes projektus, ko iesniegusi dalībvalsts iestāde vai jebkura cita dalībvalsts struktūra, starptautiska organizācija vai nevalstiska organizācija, jebkurā gadījumā iesaistot vismaz divas dalībvalstis vai vismaz vienu dalībvalsti un vienu citu valsti, kas var būt vai nu valsts, kas pievienojas, vai kandidātvalsts; vai

c)	pasākumi, ko veic nevalstiskas organizācijas vai citas struktūras, kuru mērķi atbilst vispārējām Eiropas interesēm – saskaņā ar programmas vispārējiem mērķiem atbilstīgi gada darba programmās izvirzītajiem nosacījumiem; vai

d)

darbības dotācijas, lai līdzfinansētu izdevumus, kas saistīti ar pastāvīgajām darba programmām Eiropas Tiesu iestāžu padomju tīklam un Eiropas Savienības Augstāko tiesu priekšsēdētāju tīklam, ciktāl izdevumi radušies, cenšoties sasniegt mērķi, kas raisa vispārēju Eiropas ieinteresētību, veicinot viedokļu un pieredzes apmaiņu jautājumos, kas saistīti ar judikatūru un ar šo tīklu dalībnieku organizāciju un darbību, pildot tiesu un/vai konsultatīvās funkcijas attiecībā uz Kopienas tiesībām.

5. pants

Dalība

1.   Programmas darbībās var piedalīties šādas valstis: valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un Rietumbalkānu valstis, kas iesaistītas stabilizācijas un asociācijas procesā saskaņā ar nosacījumiem, kuri paredzēti asociācijas nolīgumos vai tiem pievienotos papildprotokolos, kas attiecas uz dalību Kopienas programmās un kas noslēgti vai tiks noslēgti ar šīm valstīm.

2.   Projektos var iesaistīt praktizējošos juristus no Dānijas, kandidātvalstīm, kas nepiedalās šajā programmā, ja tas veicinātu to pievienošanās priekšdarbus, vai no citām trešām valstīm, kas nepiedalās programmā, ja tas kalpo attiecīgo projektu mērķim.

6. pants

Mērķgrupas

1.   Programma paredzēta, inter alia, praktizējošiem juristiem, valsts iestādēm un Eiropas Savienības pilsoņiem kopumā.

2.   Šajā lēmumā “praktizējošie juristi” ir tiesneši, prokurori, advokāti, juriskonsulti, notāri, akadēmiskie un zinātniskie darbinieki, ministriju ierēdņi, tiesu amatpersonas, tiesu izpildītāji, tiesu tulki un citi speciālisti, kas saistīti ar tiesu iestādēm civiltiesību jomā.

7. pants

Piekļuve programmai

Piekļuve programmai ir atvērta dalībvalstu iestādēm, kā arī publiskām un privātām organizācijām, tostarp profesionālajām organizācijām, universitātēm, pētniecības institūtiem un juridiskajām un tiesnešu mācību iestādēm praktizējošiem juristiem, starptautiskām organizācijām un nevalstiskām organizācijām.

8. pants

Intervences veidi

1.   Kopienas finansējums var būt šādos veidos:

a)	dotācijas;

b)	publiskā iepirkuma līgumi.

2.   Kopienas dotācijas piešķir, pamatojoties uz projektu konkursiem, un izmaksā kā darbības dotācijas vai dotācijas pasākumiem. Maksimālo līdzfinansējuma attiecību norāda gada darba programmās.

3.   Turklāt paredz izdevumus papildpasākumiem, izmantojot publiskā iepirkuma līgumus, un šajā gadījumā Kopienas finansējumu izmanto preču un pakalpojumu iegādei. Tas aptver, inter alia, izdevumus par informēšanu sakarā ar projektiem, politiku, programmām un tiesību aktiem, par to paziņošanu, gatavošanu, īstenošanu, pārraudzību, kontroli un izvērtējumu.

9. pants

Īstenošanas pasākumi

1.   Komisija īsteno Kopienas finanšu atbalstu saskaņā ar Finanšu regulu.

2.   Lai īstenotu programmu, Komisija saskaņā ar 2. pantā paredzētajiem vispārējiem mērķiem pieņem gada darba programmas, norādot īpašos mērķus, tematiskās prioritātes, 8. panta 3. punktā minētos papildpasākumus un, vajadzības gadījumā, citu darbību sarakstu.

3.   Gada darba programmas pieņem saskaņā ar 10. panta 2. punktā minēto procedūru.

4.   Uz dotācijām par pasākumiem attiecīgajās novērtējuma un piešķiršanas procedūrās ņem vērā, inter alia, šādus kritērijus:

a)	atbilstību gada darba programmai, 2. un 3. pantā noteiktajiem mērķiem un dažādās jomās veiktajiem pasākumiem, kā noteikts 4. pantā;

b)	ierosināto darbību kvalitāti saistībā ar to koncepciju, organizāciju, izklāstu un paredzētajiem rezultātiem;

c)	prasītā Kopienas finansējuma apjomu un tā atbilstību paredzētajiem rezultātiem;

d)	paredzēto rezultātu ietekmi uz 2. un 3. pantā noteiktajiem mērķiem un 4. pantā minētajiem pasākumiem.

5.   Pieteikumus 4. panta d) punktā minētajām darbības dotācijām vērtē, cita starpā, ņemot vērā:

a)	atbilstību programmas mērķiem;

b)	plānoto pasākumu kvalitāti;

c)	šo pasākumu iespējamo sviras ietekmi sabiedrībā;

d)	īstenoto pasākumu ģeogrāfisko ietekmi;

e)	pilsoņu iesaisti attiecīgo struktūru organizācijā;

f)	ierosinātā pasākuma izmaksu un ieguvumu attiecību.

6.   Komisija izskata katru darbību projektu, kas tai iesniegts saskaņā ar 4. panta b) un c) punktu. Lēmumus attiecībā uz šādām darbībām pieņem saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto procedūru.

10. pants

Pārvaldības komiteja

1.   Komisijai palīdz pārvaldības komiteja.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

11. pants

Padomdevēja komiteja

1.   Komisijai palīdz padomdevēja komiteja.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

12. pants

Papildināmība

1.   Tiecas panākt sinerģiju un papildināmību ar citiem Kopienas instrumentiem, jo īpaši ar vispārīgās programmas “Pamattiesības un tiesiskums” īpašo programmu “Krimināltiesības” un ar vispārējām programmām “Drošība un brīvību garantēšana” un “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība”. Sadarbībā ar dalībvalstīm attīsta statistikas aspektu informācijai par civiltiesībām, vajadzības gadījumā izmantojot Kopienas statistikas programmu.

2.   Programmai izņēmuma kārtā var būt kopīgi līdzekļi ar citiem Kopienas instrumentiem, jo īpaši ar vispārējās programmas “Pamattiesības un tiesiskums” īpašo programmu “Krimināltiesības”, lai īstenotu darbības, kas atbilst abu programmu mērķiem.

3.   Saskaņā ar šo lēmumu finansētas darbības nesaņem finansiālo atbalstu tam pašam mērķim no citiem Savienības vai Kopienas finanšu instrumentiem. Nodrošina to, ka programmas atbalsta saņēmēji sniedz Komisijai informāciju par finansējumu, ko tie saņēmuši no Eiropas Savienības vispārējā budžeta un citiem avotiem, kā arī informāciju par jau iesniegtiem finansējuma pieteikumiem.

13. pants

Budžeta līdzekļi

1.   Šā lēmuma īstenošanai paredzētais finansējums ir EUR 109 300 000 1. pantā noteiktajam laikposmam.

2.   Budžeta līdzekļus, kas atvēlēti programmā paredzēto darbību īstenošanai, iekļauj Eiropas Savienības vispārējā budžeta gada apropriācijās. Lēmumus par pieejamām gada apropriācijām pieņem budžeta lēmējinstitūcija, ievērojot finanšu shēmu.

14. pants

Pārraudzība

1.   Komisija nodrošina, ka par jebkuru programmas finansēto darbību atbalsta saņēmējs sniedz tehniskos un finanšu ziņojumus par darba gaitu un ka trīs mēnešos pēc darbības pabeigšanas tiek iesniegts noslēguma ziņojums. Komisija nosaka ziņojumu formu un saturu. Komisija ziņojumus dara pieejamus dalībvalstīm.

2.   Neskarot revīzijas, ko saskaņā ar Līguma 248. pantu veic Revīzijas palāta kopā ar valstu kompetentajām revīzijas iestādēm, vai jebkādu pārbaudi, kas veikta saskaņā ar Līguma 279. panta 1. punkta pirmās daļas b) punktu, Komisijas ierēdņi un citi darbinieki var veikt pārbaudes uz vietas, tostarp izlases kārtā veiktas pārbaudes darbībām, ko finansē no programmas.

3.   Komisija nodrošina, ka līgumi un nolīgumi, kas izriet no programmas īstenošanas, jo īpaši paredz Komisijas (vai tās pilnvarotu pārstāvju) veiktu pārraudzību un finanšu kontroli, vajadzības gadījumā – uz vietas, un Revīzijas palātas revīzijas.

4.   Komisija nodrošina, ka attiecībā uz jebkuru darbību finansiālā atbalsta saņēmējs piecus gadus no pēdējā maksājuma glabā Komisijai pieejamus visus darbības izdevumu apliecinājuma dokumentus.

5.   Pamatojoties uz ziņojumu rezultātiem un 1. un 2. punktā minētajām izlases pārbaudēm, Komisija nodrošina to, ka vajadzības gadījumā tiek koriģēts sākotnēji apstiprinātais finanšu atbalsts vai tā piešķiršanas nosacījumi, kā arī maksājumu grafiks.

6.   Komisija nodrošina, ka tiek veikti visi vajadzīgie pasākumi, lai pārbaudītu, vai finansētās darbības veic pareizi un atbilstīgi šā lēmuma un Finanšu regulas noteikumiem.

15. pants

Kopienas finanšu interešu aizsardzība

1.   Komisija nodrošina, lai, īstenojot saskaņā ar šo lēmumu finansētas darbības, tiktu aizsargātas Kopienas finanšu intereses, piemērojot preventīvus pasākumus pret krāpšanu, korupciju un citām nelikumībām, piemērojot efektīvas pārbaudes un atgūstot nepamatoti izmaksātas summas, kā arī konstatējot nesakritības – ar efektīvām, samērīgām un preventīvām sankcijām saskaņā ar Regulām (EK, Euratom) Nr. 2988/95, (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un (EK) Nr. 1073/1999.

2.   Attiecībā uz Kopienas darbībām, ko finansē saskaņā ar šo lēmumu, Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 un (Euratom, EK) Nr. 2185/96 piemēro jebkādam Kopienas tiesību normu pārkāpumam, tostarp ar programmu balstītu līgumsaistību pārkāpumiem, kas radušies, saimnieciskās darbības subjektam veicot vai neveicot kādu darbību, kura atstājusi vai būtu atstājusi kaitējošu ietekmi uz Eiropas Savienības vispārējo budžetu vai Eiropas Kopienu pārvaldītajiem budžetiem, radot nepamatotus izdevumus.

3.   Ja Komisija konstatē pārkāpumus, tostarp šā lēmuma vai atsevišķa lēmuma vai līguma, pamatojoties uz kuru piešķirts attiecīgais finansiālais atbalsts, noteikumu neievērošanu, vai ja atklājas, ka, nelūdzot Komisijas piekrišanu, darbībā ir ieviestas izmaiņas, kas ir pretrunā ar projekta būtību vai īstenošanas nosacījumiem, Komisija nodrošina, ka darbībai piešķirto finansiālā atbalsta apjomu samazina, pārtrauc izmaksāt vai atgūst.

4.   Ja nav ievēroti termiņi vai ja darbības īstenošanā sasniegtais attaisno tikai daļu piešķirtā finansiālā atbalsta, atbalsta saņēmējs noteiktā termiņā iesniedz Komisijai apsvērumus. Ja atbalsta saņēmējs nesniedz apmierinošu atbildi, Komisija nodrošina, ka atlikušo finansiālo atbalstu var atcelt un ka tiek pieprasīts atmaksāt jau izmaksātās summas.

5.   Komisija nodrošina, ka jebkādu nepamatotu maksājumu atmaksā Komisijai. Summām, ko neatmaksā laikus, piemēro procentu likmi saskaņā ar Finanšu regulas nosacījumiem.

16. pants

Izvērtēšana

1.   Programmu regulāri pārrauga, lai pārbaudītu saskaņā ar to veiktu darbību īstenošanu.

2.   Komisija nodrošina regulāru, neatkarīgu un ārēju programmas izvērtēšanu.

3.   Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei:

a)	gada ziņojumu par programmas īstenošanu;

b)	vēlākais 2011. gada 31. martā – starpposma izvērtējuma ziņojumu par gūtajiem rezultātiem un programmas izpildes kvalitātes un kvantitātes aspektiem, tostarp par 4. panta d) punktā minēto darbības dotāciju saņēmēju veikto darbu;

c)	vēlākais 2012. gada 30. augustā – paziņojumu par programmas turpināšanu;

d)	vēlākais 2014. gada 31. decembrī – ex-post izvērtējuma ziņojumu.

17. pants

Darbību publicēšana

Komisija katru gadu publicē to darbību sarakstu, ko finansē saskaņā ar programmu, kopā ar katra projekta īsu aprakstu.

18. pants

Pārredzamība

Komisija izveido pamatnostādnes, lai nodrošinātu saskaņā ar šo lēmumu piešķirtā finansiālā atbalsta pārredzamību.

19. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2007. gada 1. janvāra.

---

(1)  Eiropas Parlamenta 2006. gada 14. decembra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts), Padomes 2007. gada 13. jūnija Kopējā nostāja (OV C 171 E, 24.7.2007., 1. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2007. gada 11. jūlija Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta). Padomes 2007. gada 18. septembra Lēmums.

(2)  Padomes Vienotā rīcība 96/636/TI (1996. gada 28. oktobris), pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K.3. pantu, par iniciatīvu un apmaiņas programmu praktizējošiem juristiem (“Grotius”) (OV L 287, 8.11.1996., 3. lpp.); Padomes Regula (EK) Nr. 290/2001 (2001. gada 12. februāris), ar ko paplašina iniciatīvu un apmaiņas programmu praktizējošiem juristiem (“Grotius-civil”) (OV L 43, 14.2.2001., 1. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1496/98/EK (1998. gada 22. jūnijs), ar ko izveido rīcības programmu, lai uzlabotu juridisko profesionāļu informētību par Kopienas tiesībām (Roberta Šūmaņa projekts) (OV L 196, 14.7.1998., 24. lpp.).

(4)  OV L 115, 1.5.2002., 1. lpp.

(5)  OV C 53, 3.3.2005., 1. lpp.

(6)  OV C 198, 12.8.2005., 1. lpp.

(7)  OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

(8)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1995/2006 (OV L 390, 30.12.2006., 1. lpp.).

(9)  OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 478/2007 (OV L 111, 28.4.2007., 13. lpp.).

(10)  OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.

(11)  OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

(12)  OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

(13)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

(14)  OV C 69, 21.3.2006., 1. lpp.

(15)  OV L 174, 27.6.2001., 25. lpp.

---