(1)

Krievijas agresijas karš pret Ukrainu un tā ietekme uz Eiropas un globālo drošību ir eksistenciāls izaicinājums Eiropas Savienībai.

(2)

Atbildot uz šo izaicinājumu, Eiropadome savos 2025. gada 6. marta secinājumos atgādināja par 2022. gada 11. marta Versaļas deklarāciju un 2022. gada 21. martā apstiprināto Stratēģisko kompasu drošībai un aizsardzībai un uzsvēra, ka Eiropai ir jākļūst suverēnākai, atbildīgākai attiecībā uz savu aizsardzību un labāk sagatavotai, lai rīkotos un autonomi risinātu tūlītējus un turpmākus izaicinājumus un apdraudējumus. Minētajā Eiropadomē visas dalībvalstis apņēmās stiprināt savu vispārējo aizsardzības gatavību, samazināt stratēģisko atkarību, novērst kritisko spēju nepietiekamību un attiecīgi stiprināt Eiropas aizsardzības tehnoloģisko un industriālo bāzi (EDTIB) visā Savienībā, lai Savienība spētu labāk piegādāt aprīkojumu vajadzīgajā daudzumā un paātrinātā tempā.

(3)

Komisija un Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos 2022. gada 18. maijā nāca klajā ar kopīgu paziņojumu par aizsardzības investīciju nepietiekamības analīzi un turpmāko virzību, uzsverot finanšu, industrijas un spēju nepilnības, kas Savienībā pastāv aizsardzības jomā.

(4)

2023. gada 20. jūlijā Eiropas Parlaments un Padome pieņēma Regulu (ES) 2023/1525 (1), kas atbalsta munīcijas ražošanu (ASAP), ar mērķi steidzami atbalstīt Eiropas aizsardzības industrijas ražošanas jaudu kāpināšanu, nodrošināt piegādes ķēdes, veicināt efektīvas iepirkuma procedūras, pārvarēt ražošanas jaudu nepietiekamību un veicināt investīcijas.

(5)

2023. gada 18. oktobrī Eiropas Parlaments un Padome pieņēma Regulu (ES) 2023/2418 (2), kas izveido instrumentu Eiropas aizsardzības industrijas pastiprināšanai, izmantojot kopīgu iepirkumu (EDIRPA), ar mērķi palielināt sadarbību starp dalībvalstīm aizsardzības jomas iepirkuma posmā, lai sadarbības ceļā novērstu steidzamākās un kritiskākās dalībvalstu krājumu nepietiekamības, jo īpaši tādas, kas radušās, reaģējot uz Krievijas agresijas karu pret Ukrainu.

(6)

Eiropadome savos 2023. gada 14. un 15. decembra secinājumos, apsvērusi darbu, kas veikts, lai īstenotu Versaļas deklarāciju un Stratēģisko kompasu drošībai un aizsardzībai, uzsvēra, ka ir jādara vairāk, lai sasniegtu Savienības mērķus palielināt aizsardzības gatavību. Par šādas gatavības un Savienības aizstāvības priekšnoteikumu tika uzskatīta spēcīga aizsardzības industrija, kas prasa, lai Eiropas aizsardzības industrijai kļūtu noturīgāka, inovatīvāka un konkurētspējīgāka.

(7)

Komisija 2024. gada 5. martā pieņēma priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko izveido Eiropas Aizsardzības industrijas programmu un pasākumu satvaru aizsardzības ražojumu savlaicīgas pieejamības un piegādes nodrošināšanai (“EDIP”), lai balstītos uz pieredzi, kas gūta saistībā ar Regulām (ES) 2023/2418 un (ES) 2023/1525, un turpinātu piemērot to loģiku ilgtermiņa un strukturētākā perspektīvā.

(8)

Tomēr kopš 2025. gada sākuma Savienības drošības situācija ir krasi pasliktinājusies saistībā ne tikai ar Krievijas pastāvīgajiem draudiem, tās intensīvo pāreju uz kara ekonomiku un karadarbības attīstību Ukrainā, bet arī ar neskaidrībām, ko rada tādas ģeopolitiskās situācijas izveidošanās, kurā Savienībai ir ievērojami jāpastiprina centieni, lai autonomi nodrošinātu savu aizsardzību. Šī nesenā situācijas pasliktināšanās ir palielinājusi Savienības apdraudētību un prasa no dalībvalstīm steidzamības kārtā apjomīgi kāpināt publiskos izdevumus, lai palielinātu EDTIB. Līdz ar to palielinās vajadzība solidaritātes garā paātrināt Savienības atbalsta sniegšanu tām dalībvalstīm, kurām var draudēt nopietnas grūtības, jo vajadzīgās publiskās investīcijas ir tik lielas, ka tas var ietekmēt to ekonomisko situāciju. Ņemot vērā draudus Savienības sauszemes, gaisa un jūras robežām un, līdz ar to, nepieciešamību iesaistīties lielās publiskās investīcijās, šāda solidaritāte ir īpaši būtiska tām dalībvalstīm, kuras ir visvairāk pakļautas militāriem draudiem. Šajā ziņā draudi, ko rada Krievija un Baltkrievija, jo īpaši prasa steidzamu rīcību un uzmanību. Tā kā, lai izstrādātu produktus un visā Savienībā nodrošinātu attiecīgo industriālās ražošanas jaudu kāpināšanu, ir nepieciešams laiks, ir ļoti svarīgi, lai Savienība pēc iespējas ātrāk sāktu sniegt atbalstu minētajām dalībvalstīm, tā lai tās varētu ļoti ātri veikt pasūtījumus, palielinot prognozējamību aizsardzības industrijas sektoram un stimulējot to ļoti īsā termiņā investēt ražošanas jaudu stiprināšanā.

(9)

Tas, kādā apmērā un ātrumā dalībvalstīm ir jāpalielina investīcijas aizsardzības industrijas ražošanas jaudās, var būtiski ietekmēt dalībvalstu publiskās finanses laikā, kad vairāku dalībvalstu budžeti joprojām ir ļoti noslogoti.

(10)

Šī ārkārtas situācija, pie kā dalībvalstis nav vainojamas un kas ir ārpus to kontroles, ir pamatots iemesls tam, lai Savienība veiktu steidzamus pasākumus nolūkā izveidot pagaidu instrumentu ar mērķi sniegt finansiālu palīdzību, proti, instrumentu “Rīcība Eiropas drošības labā” (“SAFE instruments”), tām dalībvalstīm, kuras vēlas ieguldīt aizsardzības industrijas ražošanā.

(11)

SAFE instrumentam būtu jāpadara iespējamas steidzamas un lielas publiskās investīcijas Eiropas aizsardzības industrijā ar mērķi strauji palielināt tās ražošanas jaudu, uzlabot aizsardzības ražojumu savlaicīgu pieejamību un paātrināt tās pielāgošanos strukturālām pārmaiņām. Tā kā šī regula ir ārkārtas un pagaidu atbildes pasākums uz steidzamu un eksistenciālu izaicinājumu, saskaņā ar to sniegtā finansiālā palīdzība būtu jādara pieejama tikai ar mērķi novērst drošības situācijas pasliktināšanās izraisītās nelabvēlīgās ekonomiskās sekas un segt dalībvalstu tūlītējās iepirkuma vajadzības, tādējādi veicinot EDTIB aizsardzības industrijas gatavības palielināšanu. SAFE instrumentam vajadzētu būt daļai no vispārējiem centieniem Savienības un valstu līmenī veltīt vairāk resursu investīcijām aizsardzības industrijā, lai reaģētu uz krīzes situāciju, ko rada pašreizējie drošības apdraudējumi. Savienības un valstu līmenī šie centieni būtu paralēli jāatbalsta ar papildu pasākumiem, tostarp, aktivizējot esošo elastīgumu Stabilitātes un izaugsmes pakta ietvaros.

(12)

Finansiālā palīdzība no SAFE instrumenta dalībvalstīm būtu jāīsteno saskanīgi ar aizsardzības spēju prioritātēm, par kurām dalībvalstis kopīgi vienojušās kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) ietvaros, ar dalībvalstu sadarbību pastāvīgās strukturētās sadarbības ietvaros, kas izveidota ar Padomes Lēmumu (KĀDP) 2017/2315 (3), ar Eiropas Aizsardzības aģentūras (EAA) iniciatīvām un projektiem un ar Savienības civilo un militāro palīdzību Ukrainai. Īstenojot šo regulu, dalībvalstīm būtu pienācīgi jāņem vērā attiecīgās darbības, ko veic Ziemeļatlantijas līguma organizācija (NATO), jo īpaši NATO spēju mērķus, un citi partneri, ja šādas darbības kalpo Savienības drošības un aizsardzības interesēm.

(13)

Dalībvalstīm vajadzētu spēt izmantot SAFE instrumenta finansiālo palīdzību sinerģijā ar citām esošām un turpmākām Savienības programmām, jo īpaši, lai līdzfinansētu konkrētas darbības. Vienlaikus Savienības programmas, kuras atbalsta sadarbību aizsardzības iepirkuma jomā vai kuru mērķis ir vispārīgāk atbalstīt EDTIB konkurētspēju, varētu īpaši paredzēt papildu Savienības atbalstu. Šādu papildu atbalstu varētu piemērot kopīgam iepirkumam, kas saņem finansiālo palīdzību no SAFE instrumenta, vai šādos iepirkumos iesaistītiem ekonomikas dalībniekiem, lai stimulētu attiecīgu industriālo jaudu kāpināšanu un vēl vairāk pastiprinātu SAFE instrumenta ietekmi uz EDTIB.

(14)

Lai samazinātu administratīvo slogu dalībvalstīm, Komisijai attiecīgo programmu ietvaros un jo īpaši to programmu ietvaros, kas atbalsta sadarbību kopīgā iepirkuma jomā, vajadzētu spēt ņemt vērā informāciju, kas sniegta saskaņā ar šo regulu, jo īpaši saistībā ar ziņošanu par finansiālās palīdzības īstenošanu. Tas palīdzētu vienkāršot finansiālā atbalsta pieteikuma nosacījumus.

(15)

Sadarbības trūkums starp dalībvalstīm ir novedis pie neefektivitātes un tā, ka Savienībā ir palielinājies viena veida aizsardzības sistēmu skaits, un tas negatīvi ietekmē Savienības teritorijas aizsardzības mērķi, ko tiecas sasniegt ar attiecīgajām valstu investīcijām, vienlaikus radot būtisku EDTIB daļu sadrumstalotību un darbību nepietiekamu mērogojamību. Lai šo situāciju risinātu, saņēmējām dalībvalstīm saskaņā ar šo regulu sniegtā finansiālā palīdzība būtu jāizmanto, lai veiktu kopīgus iepirkumus. Ņemot vērā atziņas, kas gūtas no kara Ukrainā, saskaņā ar darbu, kas jau ir paveikts EAA, un pilnīgā saskaņā ar NATO, atbalsttiesīgajām darbībām, izdevumiem un pasākumiem, ko finansē, izmantojot kopējo iepirkumu aizsardzības jomā, būtu jāattiecas uz Eiropadomes noteikto pirmo prioritāro jomu sarakstu: munīcija un raķetes; artilērijas sistēmas, tostarp precīzas tāldarbības triecienspējas; sauszemes kaujas spējas un to atbalsta sistēmas, tostarp karavīru ekipējums un kājnieku ieroči; kritiskās infrastruktūras aizsardzība; kiberjoma; militārā mobilitāte, tostarp pretmobilitāte; pretgaisa un pretraķešu aizsardzības sistēmas; jūras virsūdens un zemūdens spējas; droni un pretdronu sistēmas; stratēģiskie veicinātāji, piemēram, bet ne tikai, stratēģiskie aviopārvadājumi, degvielas uzpilde lidojumā un C4ISTAR sistēmas, kā arī kosmosa aktīvi un pakalpojumi; kosmosa aktīvu aizsardzība; mākslīgais intelekts un elektroniskā karadarbība. Minētie kopīgie iepirkumi būtu jārealizē ar mērķi paātrināt pielāgošanos aizsardzības ražojumu ražošanas jaudas strukturālajām izmaiņām, nodrošinot sadarbspēju un savstarpēju aizstājamību visā Savienībā, stimulēt sadarbību iepirkuma posmā, atbalstīt ražošanas jaudas palielināšanu, kā arī saistītās infrastruktūras, aprīkojuma un loģistikas pakalpojumu izstrādi un iegādi.

(16)

Lai steidzami, efektīvi un autonomi stiprinātu Savienības industriālo bāzi, ņemot vērā nesenās ģeopolitiskās situācijas izmaiņas un ārkārtējos draudus Savienības un tās dalībvalstu drošībai, un tādējādi palielinātu no SAFE instrumenta piešķirtās finansiālās palīdzības efektivitāti un pievienoto vērtību, šai regulai būtu jānosaka attiecināmības nosacījumi finansiālās palīdzības izmantošanai dalībvalstīs. Tāpēc darbuzņēmējiem un apakšuzņēmējiem, kas iesaistīti kopīgajā iepirkumā saskaņā ar SAFE instrumentu, vajadzētu būt iedibinātiem un ar vadības izpildstruktūrām Savienībā, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīs, kuras ir Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstis (“EEZ EBTA valstis”), vai Ukrainā, un kopīgā iepirkuma vajadzībām būtu jāizmanto infrastruktūra, objekti, aktīvi vai resursi, kas atrodas dalībvalsts, EEZ EBTA valsts vai Ukrainas teritorijā. Lai nodrošinātu, ka kopīgajā iepirkumā iesaistītie darbuzņēmēji un apakšuzņēmēji neapdraud Savienības un tās dalībvalstu drošības un aizsardzības intereses, tie nedrīkstētu būt trešo valstu vai trešo valstu subjektu kontrolē. Minētajā kontekstā kontrole būtu jāsaprot kā spēja izšķiroši ietekmēt tiesību subjektu, tieši vai netieši, ar viena vai vairāku tiesību subjektu starpniecību. Dalībvalstis, kas piedalās iepirkumā, ko atbalsta SAFE instruments, ir atbildīgas par atbilstības nosacījumu izpildes nodrošināšanu.

(17)

Noteiktos apstākļos vajadzētu būt iespējamam atkāpties no principa, ka kopīgajā iepirkumā iesaistītajiem darbuzņēmējiem un apakšuzņēmējiem jāizmanto infrastruktūra, objekti, aktīvi vai resursi, kas atrodas dalībvalsts, EEZ EBTA valsts vai Ukrainas teritorijā, un ka tos nekontrolē trešās valstis vai trešo valstu subjekti. Šādos apstākļos Savienībā, EEZ EBTA valstī vai Ukrainā iedibinātam tiesību subjektam, kas izmanto infrastruktūru, objektus, aktīvus vai resursus, kuri atrodas ārpus dalībvalsts, EEZ EBTA valsts vai Ukrainas teritorijas un/vai ko kontrolē trešā valsts vai trešās valsts subjekts, vajadzētu spēt piedalīties iepirkumā tikai tad, ja ir izpildīti stingri nosacījumi attiecībā uz Savienības un tās dalībvalstu drošības un aizsardzības interesēm, kā noteikts KĀDP satvarā, ievērojot Līguma par Eiropas Savienību (LES) V sadaļu.

(18)

Tiesību subjektiem, kas iedibināti Savienībā, EEZ EBTA valstī vai Ukrainā un ko kontrolē trešā valsts, kura nav ne Ukraina, ne EEZ EBTA valsts (“cita trešā valsts”), vai cits trešās valsts subjekts, ja tas ir atļauts, vajadzētu būt tiesīgiem piedalīties kopīgajā iepirkumā, ja tie ir izvērtēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/452 (4) nozīmē un ja vajadzības gadījumā tiem piemēroti atbilstoši riska mazināšanas pasākumi, vai ja Komisijai ir darītas pieejamas garantijas, kā noteikts šajā regulā, kuras apstiprinātas saskaņā ar tās dalībvalsts, EEZ EBTA valsts vai Ukrainas nacionālajām procedūrām, kurā tie ir iedibināti. Lai samazinātu administratīvo slogu, Komisijai būtu jāierosina vienkārša standartizēta veidne garantijām. Šādas garantijas būtu jāizsniedz tikai tad, ja ir izpildīti stingri nosacījumi attiecībā uz Savienības un tās dalībvalstu drošības un aizsardzības interesēm, kā noteikts KĀDP satvarā, ievērojot LES V sadaļu.

(19)

Lai nodrošinātu aizsardzības ražojumu savlaicīgu pieejamību un piegādi no EDTIB un paātrinātu tās pielāgošanos strukturālām pārmaiņām, tādējādi pastiprinot piešķirtās finansiālās palīdzības efektivitāti, ir svarīgi noteikt minimālās prasības attiecībā uz Savienībā radīto vērtību. Tāpēc kopīgā iepirkuma līgumos būtu jāiekļauj prasība, ka to komponentu izmaksas, kuru izcelsme ir ārpus Savienības, EEZ EBTA valstīm un Ukrainas, nav augstākas par 35 % no aplēstajām galaprodukta komponentu izmaksām. Minētā procentuālā lieluma aprēķināšanas nolūkā Komisija varētu izstrādāt norādījumus.

(20)

Attiecināmības kritērijos būtu jāņem vērā pastāvošās piegādes ķēdes un rūpnieciskā sadarbība ar partneriem, kas nav Savienības dalībvalstis, kā arī tiem būtu jādod iespēja izpildīt spēju prasības. Tāpēc atbalsttiesīgam vajadzētu būt tādam kopīgam iepirkumam, kur iesaistīti apakšuzņēmēji, kuriem ir piešķirti no 15 līdz 35 % no līguma vērtības un kuri nav iedibināti Savienībā, EEZ EBTA valstī vai Ukrainā vai kuriem tur nav vadības izpildstruktūru.

(21)

Attiecībā uz konkrētiem aizsardzības ražojumiem, kuru pamatā esošās tehnoloģijas Savienībā nav plaši pieejamas un kurus var būt grūti lielā mērogā aizstāt, būtu jānosaka papildu nosacījumi, lai nodrošinātu, ka dalībvalstu bruņotie spēki var brīvi rīkoties ar minētajiem ražojumiem bez trešo valstu noteiktiem ierobežojumiem. Tādēļ attiecībā uz šādiem aizsardzības ražojumiem darbuzņēmējam vai darbuzņēmēju konsorcijam vajadzētu būt spējai bez jebkādiem trešo valstu vai trešo valstu subjektu noteiktiem ierobežojumiem lemt par iepirktā aizsardzības ražojuma uzbūves definēšanu, pielāgošanu vai pilnveidošanu, tostarp juridiskām pilnvarām aizstāt vai demontēt komponentus, uz kuriem attiecas trešo valstu vai trešo valstu subjektu noteikti ierobežojumi.

(22)

SAFE instrumenta attiecināmības nosacījumu mērķis ir nekavējoties palielināt Savienības aizsardzības industrijas ražošanas jaudas, vienlaikus nodrošinot nepieciešamo elastību, ņemot vērā attiecīgo ražojumu un tehnoloģiju piegādes ķēžu internacionalizāciju. SAFE instrumentā būtu jāparedz arī iespēja kopīgos iepirkumos saskaņā ar SAFE instrumentu piedalīties ne tikai EBTA EEZ valstīm un Ukrainai, bet arī valstīm, kas pievienojas, kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātēm, kā arī trešām valstīm, ar kurām Savienība ir iesaistījusies drošības un aizsardzības partnerībā (nesaistošs instruments).

(23)

Divpusējiem vai daudzpusējiem nolīgumiem, ar kuriem īsteno ekonomiskās, finansiālās vai tehniskās sadarbības pasākumus, tostarp palīdzību, starp Savienību un vienu vai vairākām no līdzīgi domājošām valstīm, kas nav Ukraina un EBTA EEZ valstis, būtu jāļauj minētajās valstīs iedibinātiem darbuzņēmējiem un apakšuzņēmējiem piedalīties kopīgos iepirkumos ar SAFE instrumentu saskaņā ar minētajos nolīgumos paredzamiem noteikumiem. Šādiem nolīgumiem nevajadzētu likt apšaubīt tādu produktu atbilstību, kuri atbilst prasībai, ka to komponentu izmaksas, kuru izcelsme ir ārpus Savienības, EEZ EBTA valstīm un Ukrainas, nav augstākas par 35 % no aplēstajām galaprodukta komponentu izmaksām.

(24)

Drošības un aizsardzības jomā spēcīgāka un spējīgāka Savienība dos pozitīvu ieguldījumu globālajā un transatlantiskajā drošībā, un tā papildina NATO, kas tām valstīm, kuras ir šīs organizācijas locekles, joprojām ir to kolektīvās aizsardzības pamats. Savienība ir apņēmusies vēl vairāk stiprināt un padziļināt transatlantisko sadarbību un iesaisti drošības un aizsardzības jomā, lai uzlabotu sadarbspēju, turpinātu rūpniecisko sadarbību un nodrošinātu savstarpēju piekļuvi mūsdienīgām tehnoloģijām ar uzticamiem partneriem, stiprinot arī EDTIB. Šai regulai būtu jāsekmē šie mērķi.

(25)

Dalībvalstīm, kas vēlas saņemt finansiālu palīdzību no SAFE instrumenta, būtu jāiesniedz Komisijai pieprasījums, kam pievienots Eiropas aizsardzības industrijas investīciju plāns (“plāns”). Lai atvieglotu plānu sagatavošanu, Komisijai un dalībvalstīm būtu jāsazinās, lai noteiktu aizdevumu summu provizoriskos piešķīrumus. Komisijai būtu jāizvērtē visi dalībvalstu iesniegtie pieprasījumi. Pārbaudot to, vai plāni izpilda šajā regulā noteiktos kritērijus, Komisijai vajadzības gadījumā būtu jāizmanto EAA vai ES Militārā štāba speciālās zināšanas. Visā plānu sagatavošanas laikā dalībvalstīm vajadzētu būt informācijas apmaiņas iespējai ar Komisiju, lai pirms iesniegšanas pielāgotu savus plānu projektus. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai visā plānu īstenošanas laikā tos grozīt, ja Komisija uzskata, ka plāni neatbilst šajā regulā izklāstītajiem nosacījumiem. Komisijai aizdevuma summas attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāpiešķir, piemērojot vienlīdzīgas attieksmes, solidaritātes, proporcionalitātes un pārredzamības principus, jo īpaši tad, ja pieprasīto aizdevuma apjomu summa pārsniedz maksimālo kopējo finansiālās palīdzības summu, kas pieejama no SAFE instrumenta. Aizdevumi starp pieteikumu iesniegušajām dalībvalstīm būtu jāsadala saskaņā ar vienlīdzīgas attieksmes, solidaritātes, proporcionalitātes un pārredzamības principiem. Plānos būtu jāapraksta, ar kādiem pasākumiem tiks stiprināta Eiropas aizsardzības industrijas sektora noturība, jo īpaši tas, kā tiks atvieglota MVU, vidējas kapitalizācijas uzņēmumu un jaunu dalībnieku piekļuve aizsardzības tirgum.

(26)

Ņemot vērā to, cik nozīmīgu finansiālo ietekmi rada atbalsta sniegšana dalībvalstīm saskaņā ar šo regulu un ka ir jānodrošina saskaņotība starp dažādajām Savienības ārējās darbības jomām un ekonomikas politiku, ievērojot specifisko lomu, ko Padome ir aicināta pildīt šajās jomās, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Padomei šajā regulā noteiktajos gadījumos.

(27)

Lai atvieglotu plāna īstenošanu, Komisijai un katrai attiecīgajai dalībvalstij būtu jāvienojas par darbības kārtību, kur norāda sīkāku informāciju par finansiālās palīdzības izmaksu, tostarp provizorisku izmaksas grafiku, un jāparaksta aizdevuma līgums ar sīki izstrādātiem noteikumiem par aizdevuma atbalstu no SAFE instrumenta. Būtu jāsniedz priekšfinansējums 15 % apmērā, lai varētu ātri sākt SAFE instrumenta darbību, izdevumu un pasākumu īstenošanu.

(28)

Ir lietderīgi organizēt finansiālo palīdzību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 (5) (“Finanšu regula”) 224. pantā paredzēto diversificēto finansēšanas stratēģiju un tajā noteikto vienoto finansēšanas metodi, kura, paredzams, uzlabos Savienības obligāciju likviditāti un Savienības vērtspapīru emisijas pievilcību un rentabilitāti. Aizdevumi būtu jāpiešķir uz pietiekami ilgu atmaksas laiku, līdz maksimums 45 gadiem. Uz pamatsummas atmaksu varētu attiekties labvēlības periods, kura ilgums principā būtu 10 gadi. Ar aizdevumu portfeļa pārvaldību saistīto prudenciālo iemeslu dēļ aizdevumu daļa, kas ir piešķirta trim dalībvalstīm, kurām ir lielākā piešķirto aizdevumu daļa, nedrīkstētu pārsniegt 60 % no SAFE instrumenta maksimālās finansiālās palīdzības.

(29)

Lai optimizētu pieejamās finanšu palīdzības izmantošanu, gadījumos, kad pēc Padomes īstenošanas lēmuma pieņemšanas, ievērojot šo regulu, summas joprojām ir pieejamas, ir lietderīgi, ka Komisija publicē jaunu uzaicinājumu paust ieinteresētību. Šādā gadījumā būtu jāpiemēro procedūras, kas paredzētas finanšu palīdzības pieprasīšanai, kurās jāveic nepieciešamie pielāgojumi, jo īpaši saistībā ar attiecīgajiem termiņiem un to, ka būtu jāiesniedz plāna grozījums.

(30)

Kopīgajos iepirkumos būtu jāpiedalās vismaz divām iesaistītajām valstīm, kas ir dalībvalstis, EEZ EBTA valstis vai Ukraina, no kurām vismaz vienai vajadzētu būt dalībvalstij, kas saņem aizdevuma atbalstu no SAFE instrumenta. Turklāt valstīm, kas pievienojas, citām kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātēm, kā arī citām trešām valstīm, ar kurām Savienība ir iesaistījusies drošības un aizsardzības partnerībā (nesaistošs instruments), būtu jāļauj piedalīties kopīgos iepirkumos ar dalībvalsti, kura saņem finansiālo palīdzību no SAFE instrumenta. Kopīgs iepirkums var ietvert esošos iepirkuma līgumus, kas atbilst tiem pašiem nosacījumiem. Vienas dalībvalsts veiktiem iepirkumiem vajadzētu būt tiesīgiem saņemt atbalstu arī tad, ja līgums ir parakstīts ne vēlāk kā 2026. gada 30. maijā, ar noteikumu, ka šī dalībvalsts veic visus vajadzīgos pasākumus, par kuriem jāvienojas darbības kārtībā, lai paplašinātu minētā līguma sniegtās priekšrocības, aktīvi vērsdamās pie citām dalībvalstīm, EEZ EBTA valstīm un Ukrainas, kā arī pie valstīm, kas pievienojas, kandidātvalstīm, potenciālajām kandidātēm vai citām trešām valstīm, ar kurām Savienība ir iesaistījusies drošības un aizsardzības partnerībā. Tas, ka EEZ EBTA valstis un Ukraina tiek iekļautas to valstu vidū, kuras var ieskaitīt kopīgam iepirkumam nepieciešamajā minimālajā valstu skaitā, ir pamatots, attiecīgi, ar minēto valstu ciešo partnerību ar Savienību aizsardzības industrijas ražošanā un ar to, ka Ukraina tieši cieš no Krievijas agresijas kara. Dalībvalstis tiek arī mudinātas turpināt atbalstīt Ukrainu ar aprīkojumu, kas iepirkts ar SAFE instrumenta finansiālo palīdzību. Šo trešo valstu dalībai kopīgajos iepirkumos, kas piešķirti EDTIB vai Ukrainas vai EEZ EBTA valstu aizsardzības un tehnoloģiju industriālajai bāzei, vajadzētu palīdzēt palielināt industriālās jaudas kāpināšanai nepieciešamo pieprasījuma agregētības līmeni. Tas arī atbalstītu to sistēmu un produktu sadarbspēju, ko šajā jomā ieviesuši Savienības tuvākie partneri, kas tajā pašā laikā ļautu iesaistītajām dalībvalstīm panākt labākas cenas.

(31)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/81/EK (6) nosaka tiesisko regulējumu iepirkuma procedūru koordinēšanai līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai aizsardzības un drošības jomā, ņemot vērā dalībvalstu drošības prasības un no Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) izrietošos pienākumus. Minētā direktīva paredz īpašus noteikumus, kas piemērojami krīzes izraisītās ārkārtējas steidzamības situācijās, piemēram, par saīsinātiem piedāvājumu saņemšanas termiņiem un iespēju izmantot sarunu procedūru, iepriekš nepublicējot paziņojumu par līgumu. Lai stiprinātu SAFE instrumenta efektivitāti solidaritātes garā risināt ārkārtas situāciju, kas izriet no ģeopolitiskās situācijas attīstības, ir nepieciešams pēc iespējas drīzāk sākt apjomīgas investīcijas EDTIB.

(32)

Tālab būtu jāatvieglo tādu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana, kā pamatā ir iepirkums, kurā iesaistīta vismaz viena dalībvalsts, kas saņem finansiālu palīdzību no SAFE instrumenta. Direktīvā 2009/81/EK noteiktie termiņi, tostarp minētās direktīvas 33. panta 7. punktā noteiktie saīsinātie termiņi, nenodrošina pietiekamu elastīgumu pašreizējā steidzamajā krīzes situācijā. Tāpēc būtu jāuzskata, ka dalībvalstis, kas veic kopīgus iepirkumus, izmantojot no SAFE instrumenta sniegto palīdzību, atrodas krīzes izraisītā steidzamības situācijā, kas pamato sarunu procedūras izmantošanu bez paziņojuma par līgumu publicēšanas, kā paredzēts Direktīvā 2009/81/EK. Turklāt, ņemot vērā steidzamību, ko izraisījusi pašreizējā krīzes situācija, kas prasa tūlītējus un apjomīgus ieguldījumus EDTIB, un lai aizsargātu to dalībvalstu drošības intereses, kuras piedalās iepirkumos, ko atbalsta SAFE instruments, ir jāparedz arī iespēja, ka jau esošos pamatnolīgumos vai līgumos var piedalīties to dalībvalstu līgumslēdzējas iestādes, kuras sākotnēji nebija minētā pamatnolīguma vai līguma puses, pat ja tajā sākotnēji šāda iespēja nebija paredzēta, ar noteikumu, ka tiek saņemta pamatnolīgumu vai līgumu noslēgušā uzņēmuma iepriekšēja piekrišana.

(33)

SAFE instrumenta mērķis ir atbalstīt sevišķi svarīgas sabiedrības drošības intereses, papildinot dalībvalstu finansiālos centienus ar EDTIB paplašināšanas palīdzību nodrošināt aizsardzības ražojumu savlaicīgu pieejamību un piegādi, lai dalībvalstīm ļautu sagatavoties jebkāda veida agresijai. Tā attiecināmības nosacījumi domāti tam, lai atbalstītu EDTIB konkurētspēju un industriālo gatavību, bez kā nav iespējams uzlabot dalībvalstu spējas efektīvi un autonomi aizsargāt Savienības un tās dalībvalstu teritoriju. Tā papildu mērķis ir, izmantojot kopīgus iepirkumus, palielināt aizsardzības ražojumu sadarbspējas līmeni. Lai atbalstītu šos centienus, ir lietderīgi solidaritātes garā un ar mērķi nodrošināt, ka centieni risināt nopietnās grūtības aizsardzības ražojumu pieejamībā ir finansiāli ilgtspējīgi, veikt pasākumus, lai nodokļus par šiem izdevumiem nebūtu vajadzīgs finansēt iepriekš. Tāpēc aizsardzības ražojumi, kas iegādāti iepirkumā, ko atbalsta SAFE instruments, būtu jāatbrīvo no pievienotās vērtības nodokļa (PVN), ieviešot atbrīvojumu no PVN, kas piemērojams saskaņā ar Padomes Direktīvu 2006/112/EK (7). Šim atbrīvojumam vajadzētu būt ierobežotam, un tas būtu jāpiemēro tikai piegādēm tādu līgumu nolūkos, kuri izriet no iepirkuma saskaņā ar SAFE instrumentu.

(34)

Savienība joprojām ir apņēmības pilna ievērot starptautisko solidaritāti. Visi saskaņā ar šo regulu veiktie un par nepieciešamiem uzskatītie pasākumi, tostarp tie, ko uzskata par nepieciešamiem, lai novērstu vai mazinātu kritisku deficītu, būtu jāīsteno mērķtiecīgi, pārredzami, samērīgi, īslaicīgi un saskaņā ar PTO saistībām.

(35)

Šī regula būtu jāīsteno saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem, kuri pieņemti, ievērojot LESD 322. pantu, jo īpaši saskaņā ar Finanšu regulu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2020/2092 (8).

(36)

Šī regula neskar piemērojamās starptautiskās tiesības, kas aizliedz konkrētu aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju lietošanu, izstrādi vai ražošanu.

(37)

Komisijai un dalībvalstīm vajadzētu spēt iesaistīties komunikācijas darbībās, lai nodrošinātu Savienības finansējuma redzamību un attiecīgā gadījumā nodrošinātu, ka no SAFE instrumenta sniegtais atbalsts tiek pienācīgi paziņots un atzīts, izmantojot finansējuma paziņojumu.

(38)

Šī regula neietekmē to, ka valsts drošība paliek vienīgi katras dalībvalsts atbildībā, kā tas noteikts LES 4. panta 2. punktā, un neietekmē katras dalībvalsts tiesības aizsargāt savas būtiskās drošības intereses saskaņā ar LESD 346. pantu.

(39)

Šī regula būtu jāpiemēro, neskarot dažu dalībvalstu drošības un aizsardzības politikas konkrētās iezīmes.

(40)

Lai pēc iespējas drīzāk varētu sākt šīs regulas īstenošanu nolūkā sasniegt tās mērķus, tai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā,

a)

pirmā kategorija: munīcija un raķetes; artilērijas sistēmas; tostarp spējas augstas precizitātes triecienu izdarīšanai aizmugurē; sauszemes kaujas spējas un to atbalsta sistēmas; tostarp karavīru ekipējums un kājnieku ieroči; mazie droni (NATO 1. klase) un saistītās pretdronu sistēmas; kritiskās infrastruktūras aizsardzība; kiberjoma; un militārā mobilitāte, tostarp pretmobilitāte;

b)

otrā kategorija: pretgaisa un pretraķešu aizsardzības sistēmas; jūras virsūdens un zemūdens spējas; droni, kas nav mazie droni (NATO 2. un 3. klase), un saistītās pretdronu sistēmas; stratēģiskie veicinātāji, piemēram, bet ne tikai, stratēģiskie aviopārvadājumi, degvielas uzpilde lidojumā, C4ISTAR sistēmas, kā arī kosmosa aktīvi un pakalpojumi; kosmosa aktīvu aizsardzība; mākslīgais intelekts un elektroniskā karadarbība.

1)

“aizsardzības ražojums” ir preces, pakalpojumi un būvdarbi, kas ietilpst Direktīvas 2009/81/EK darbības jomā, kā noteikts tās 2. pantā;

2)

“citi aizsardzības vajadzībām izmantojami ražojumi” ir jebkuras preces, pakalpojumi un būvdarbi, kas neietilpst Direktīvas 2009/81/EK darbības jomā, kā noteikts tās 2. pantā, un kas ir vajadzīgi vai paredzēti aizsardzības nolūkiem;

3)

“kopīgs iepirkums” ir aizsardzības ražojumu vai citu aizsardzības vajadzībām izmantojamu ražojumu iepirkuma procedūra un no tās izrietošie līgumi, ko veic vismaz viena dalībvalsts, kura saņem finansiālo palīdzību no SAFE instrumenta, un vēl viena dalībvalsts vai viena Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, kas ir Eiropas Ekonomikas Zonas dalībvalstis (“EEZ EBTA valstis”), vai Ukraina. Turklāt kopīgais iepirkums var ietvert valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un potenciālas kandidātes, kā arī citas trešās valstis, ar kurām Savienība ir iesaistījusies drošības un aizsardzības partnerībā (nesaistošs instruments). Kopīgs iepirkums var ietvert esošos iepirkuma līgumus, kas atbilst tiem pašiem nosacījumiem.