5.11.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 288/1

(1)

Uzlabot ceļu satiksmes drošību ir viens no galvenajiem Savienības transporta politikas mērķiem. Savienība turpina īstenot politiku ceļu satiksmes drošības uzlabošanai, kuras mērķis ir samazināt bojāgājušo un ievainoto skaitu uz ceļiem un materiālos zaudējumus. Šīs politikas svarīgs elements ir konsekventa sankciju piemērošana par Savienībā izdarītiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, kas būtiski apdraud ceļu satiksmes drošību.

(2)

Tomēr atbilstīgu procedūru trūkuma dēļ un neraugoties uz esošajām iespējām saskaņā ar Padomes Lēmumu 2008/615/TI (2008. gada 23. jūnijs) par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību (2), un Padomes Lēmumu 2008/616/TI (2008. gada 23. jūnijs) par to, kā īstenot Lēmumu 2008/615/TI (3) ("Prīmes lēmumi"), sankcijas naudassodu veidā par dažiem ceļu satiksmes pārkāpumiem bieži vien netiek izpildītas, ja šie pārkāpumi izdarīti ar transportlīdzekli, kas reģistrēts citā dalībvalstī un nevis pārkāpuma izdarīšanas dalībvalstī. Šīs direktīvas mērķis ir nodrošināt, lai pat šādos gadījumos būtu nodrošināta ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpumu izmeklēšanas efektivitāte.

(3)

Komisija 2010. gada 20. jūlija paziņojumā "Virzoties uz Eiropas ceļu satiksmes drošības telpu: satiksmes drošības politikas ievirzes 2011.–2020. gadam" uzsvēra, ka noteikumu piemērošana joprojām ir galvenais veids, kā panākt apstākļus, lai būtiski tiktu samazināts bojāgājušo un ievainoto skaits. Padome 2010. gada 2. decembra secinājumos arī aicināja apsvērt nepieciešamību dalībvalstīm vēl vairāk palielināt ceļu satiksmes noteikumu piemērošanu un, ja vajadzīgs, arī Savienības līmenī. Tā aicināja Komisiju vajadzības gadījumā izskatīt iespējas saskaņot satiksmes noteikumus Savienības līmenī. Tādēļ Komisijai būtu jāapsver nepieciešamība ierosināt turpmākus papildu pasākumus, lai atvieglotu sankciju pārrobežu piemērošanu par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, jo īpaši saistībā ar smagiem ceļu satiksmes negadījumiem.

(4)

Būtu arī jāveicina kontroles pasākumu tuvināšana dalībvalstīs, un Komisijai tālab būtu jāapsver nepieciešamība izstrādāt vienotus standartus automātiskajām kontrolierīcēm, ko izmanto satiksmes drošības pārbaudēs.

(5)

Būtu jāveicina Savienības iedzīvotāju izpratne par ceļu satiksmes drošības noteikumiem, kas ir spēkā dažādās dalībvalstīs, un attiecībā uz šīs direktīvas īstenošanu, jo īpaši veicot piemērotus pasākumus, kuri nodrošina pietiekamu informāciju par ceļu satiksmes drošības noteikumu neievērošanas sekām, ceļojot dalībvalstī, kas nav reģistrācijas dalībvalsts.

(6)

Lai uzlabotu ceļu satiksmes drošību visā Savienībā un nodrošinātu vienādu attieksmi pret autovadītājiem neatkarīgi no tā, vai viņi ir vai nav attiecīgās valsts iedzīvotāji, sankciju piemērošana būtu jāatvieglo neatkarīgi no tā, kurā dalībvalstī ir reģistrēts transportlīdzeklis. Tālab būtu jāievieš sistēma pārrobežu informācijas apmaiņai par dažiem konstatētajiem ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpumiem neatkarīgi no tā, vai saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem pārkāpums ir administratīva vai krimināltiesiska rakstura, piešķirot pārkāpuma izdarīšanas dalībvalstij piekļuvi reģistrācijas dalībvalsts transportlīdzekļu reģistrācijas datiem (TRD).

(7)

TRD efektīvāka pārrobežu apmaiņa, kam būtu jāpalīdz identificēt personas, kuras tur aizdomās par ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpumu, var palielināt preventīvo iedarbību un veicināt to vadītāju piesardzīgāku uzvedību, kuri vada transportlīdzekļus, kas ir reģistrēti dalībvalstī, kas nav pārkāpuma izdarīšanas dalībvalsts, tādējādi novēršot cilvēku upurus ceļu satiksmes negadījumos.

(8)

Ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpumiem, uz kuriem attiecas šī direktīva, dalībvalstīs netiek piemērots viendabīgs režīms. Dažas dalībvalstis saskaņā ar saviem tiesību aktiem šādus pārkāpumus kvalificē kā "administratīvus pārkāpumus", taču citas dalībvalstis tos kvalificē kā "kriminālpārkāpumus". Šī direktīva būtu jāpiemēro neatkarīgi no tā, kāda ir šo pārkāpumu kvalifikācija saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

(9)

Atbilstīgi Prīmes lēmumiem dalībvalstis piešķir cita citai tiesības piekļūt saviem TRD, lai uzlabotu informācijas apmaiņu un paātrinātu spēkā esošās procedūras. Noteikumi par tehniskajām specifikācijām un automatizētās datu apmaiņas pieejamību, kas izklāstīti Prīmes lēmumos, būtu pēc iespējas jāiekļauj šajā direktīvā.

(10)

Esošajām lietojumprogrammām vajadzētu nodrošināt datu apmaiņu saskaņā ar šo direktīvu, un tai vienlaikus būtu jāatvieglo dalībvalstu ziņojumu sniegšana Komisijai. Šādām programmām būtu jānodrošina konkrētu TRD ātra, droša un konfidenciāla apmaiņa starp dalībvalstīm. Būtu jāizmanto Eiropas Transportlīdzekļu un vadītāja apliecību informācijas sistēmas (Eucaris) lietojumprogrammas priekšrocības, kas ir obligāta dalībvalstīm saskaņā ar Prīmes lēmumiem attiecībā uz TRD. Komisijai būtu jāziņo par izvērtējumu, kā darbojas lietojumprogrammas, ko izmanto šīs direktīvas mērķiem.

(11)

Iepriekš minēto lietojumprogrammu darbības joma būtu jāattiecina tikai uz tiem procesiem, ko izmanto informācijas apmaiņā starp valstu kontaktpunktiem dalībvalstīs. Šādas programmas neattiecas uz procedūrām un automatizētiem procesiem, kuros ir jāizmanto informācija.

(12)

ES iekšējās drošības informācijas pārvaldības stratēģijas mērķis ir rast vienkāršākos, vieglāk konstatējamos un rentablākos risinājumus datu apmaiņai.

(13)

Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai sazināties ar transportlīdzekļa īpašnieku, turētāju vai citādi identificētu personu, ko tur aizdomās par ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpuma izdarīšanu, lai attiecīgo personu informētu par piemērojamajām procedūrām un juridiskajām sekām saskaņā ar pārkāpuma izdarīšanas dalībvalsts tiesību aktiem. To darot, dalībvalstij būtu jāapsver iespēja nosūtīt informāciju par ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpumiem valodā, kas lietota reģistrācijas dokumentos, vai valodā, ko, visticamāk, saprot attiecīgā persona, lai nodrošinātu to, ka minētā persona skaidri saprot, kāda informācija tai tiek sniegta. Dalībvalstīm būtu jāpiemēro pienācīgas procedūras, lai nodrošinātu, ka tiek informēta tikai attiecīgā persona, nevis kāda cita persona. Šim nolūkam dalībvalstīs būtu jāizmanto sīki izstrādāti noteikumi, kas ir līdzīgi noteikumiem, kas pieņemti vajāšanai par šādiem pārkāpumiem, tostarp atbilstīgā gadījumā tādi līdzekļi kā ierakstīts sūtījums. Tas šai personai ļautu pienācīgi atbildēt uz informāciju, jo īpaši lūdzot papildu informāciju, nomaksājot naudassodu vai izmantojot savas tiesības uz aizstāvību, jo īpaši tad, ja notikusi identifikācijas kļūda. Uz turpmākajām procedūrām attiecas spēkā esošie juridiskie instrumenti, tostarp instrumenti par savstarpēju palīdzību un savstarpēju atzīšanu, piemēram Padomes Pamatlēmums 2005/214/TI (2005. gada 24. februāris) par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu attiecībā uz finansiālām sankcijām (4).

(14)

Dalībvalstīm būtu jāapsver iespēja nodrošināt līdzvērtīgu tulkojumu attiecībā uz informatīvo vēstuli, ko nosūta pārkāpuma izdarīšanas dalībvalsts, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2010/64/ES (2010. gada 20. oktobris) par tiesībām uz mutisko un rakstisko tulkojumu kriminālprocesā (5).

(15)

Īstenojot satiksmes drošības politiku ar mērķi nodrošināt augstu aizsardzības līmeni visiem satiksmes dalībniekiem Savienībā un ņemot vērā atšķirīgos apstākļus Savienībā, dalībvalstīm ir jārīkojas, neskarot stingrākas politiskās nostādnes un tiesību aktus, lai tuvinātu ceļu satiksmes noteikumus un to piemērošanu dažādās dalībvalstīs. Komisijai ziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas piemērošanu būtu jāizvērtē nepieciešamība izstrādāt kopējus standartus, lai Savienības līmenī izveidotu salīdzināmas metodes, praksi un minimālos standartus, ņemot vērā starptautisko sadarbību un spēkā esošos nolīgumus satiksmes drošības jomā, jo īpaši 1968. gada 8. novembra Vīnes konvenciju par ceļu satiksmi.

(16)

Komisijai ziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas piemērošanu dalībvalstīs būtu jāizvērtē nepieciešamība izstrādāt dalībvalstīm vienotus uzraudzības procedūru kritērijus naudassodu nemaksāšanas gadījumos, ievērojot dalībvalstu tiesību aktus un procedūras. Šajā ziņojumā Komisijai būtu jāpievēršas tādiem jautājumiem kā procedūrām starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm, lai nosūtītu galīgo lēmumu par sankcijas un/vai naudassoda piemērošanu, kā arī lai atzītu un izpildītu galīgo lēmumu.

(17)

Gatavojoties šīs direktīvas pārskatīšanai, Komisijai būtu jāapspriežas ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, jo īpaši ar ceļu satiksmes drošības noteikumu piemērošanas un tiesībaizsardzības iestādēm vai struktūrām, negadījumos cietušo asociācijām un citām nevalstiskajām organizācijām, kas darbojas ceļu satiksmes drošības jomā.

(18)

Tiesībaizsardzības iestāžu ciešākai sadarbībai būtu jānotiek, ņemot vērā pamattiesības, jo īpaši tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību, ko garantē ar īpašiem datu aizsardzības noteikumiem, kuros īpaši ņem vērā specifiku, kāda piemīt pārrobežu piekļuvei datubāzēm tiešsaistē. Būtu jāpanāk, ka izveidojamās lietojumprogrammas ļauj veikt drošu informācijas apmaiņu un saglabā nosūtīto datu konfidencialitāti. Datus, kas savākti saskaņā ar šo direktīvu, nevajadzētu izmantot citiem mērķiem, kuri nav paredzēti šajā direktīvā. Dalībvalstīm būtu jāievēro šo datu izmantošanas un pagaidu glabāšanas nosacījumi.

(19)

Tā kā pārkāpēja identifikācijas dati ir personiska informācija, dalībvalstīm būtu jāveic vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti attiecīgie noteikumi Padomes Pamatlēmumā 2008/977/TI (2008. gada 27. novembris) par tādu personas datu aizsardzību, ko apstrādā, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās (6). Neskarot procedūras prasību ievērošanu attiecībā uz iesaistītās dalībvalsts pārsūdzības un kompensācijas mehānismiem, paziņojot par pārkāpumu datu subjektam, tas būtu attiecīgi jāinformē par tiesībām uz piekļuvi datiem, tiesībām uz personas datu labošanu un dzēšanu, kā arī par likumā noteikto maksimālo datu glabāšanas laiku, un tam vajadzētu būt tiesībām pieprasīt, lai nekavējoties tiktu izlaboti visi neprecīzie personas dati vai dzēsti visi nelikumīgi reģistrētie dati.

(20)

Trešām valstīm vajadzētu būt iespējai piedalīties TRD apmaiņā, ja tās šajā saistībā ir noslēgušas nolīgumu ar Savienību. Šādā nolīgumā būtu jāietver vajadzīgie datu aizsardzības noteikumi.

(21)

Šajā direktīvā ir respektētas pamattiesības un ievēroti principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, kā minēts Līguma par Eiropas Savienību 6. pantā.

(22)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu 21. Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, un neskarot minētā protokola 4. pantu, minētās dalībvalstis nepiedalās šīs direktīvas pieņemšanā, un šī direktīva tām nav saistoša un nav jāpiemēro.

(23)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu 22. Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šīs direktīvas pieņemšanā, un Dānijai šī direktīva nav saistoša un nav jāpiemēro.

(24)

Lai panāktu, ka dalībvalstis apmainās ar informāciju, izmantojot savietojamus tehniskos līdzekļus, Komisija būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, lai ņemtu vērā attiecīgās izmaiņas Lēmumā 2008/615/TI un Lēmumā 2008/616/TI vai arī, ja to prasa Savienības tiesību akti, kas ir tieši saistīti ar I pielikuma atjaunināšanu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ar ekspertiem. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(25)

Saskaņā ar 34. punktu Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (7) dalībvalstīm ir ieteikts gan pašu, gan arī Savienības vajadzībām sastādīt tabulas, kurās pēc iespējas labāk parādītu atbilstību starp šo direktīvu un tās transponēšanas pasākumiem, kā arī darīt tās zināmas atklātībai.

(26)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, nodrošināt augstu aizsardzības līmeni visiem ceļu satiksmes dalībniekiem Savienībā, veicinot pārrobežu informācijas apmaiņu par ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpumiem, ja šie pārkāpumi izdarīti ar transportlīdzekli, kas reģistrēts citā dalībvalstī, kas nav pārkāpuma izdarīšanas dalībvalsts, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka rīcības mēroga un iedarbības dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(27)

Ir notikusi apspriešanās ar Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāju, kas ir pieņēmis atzinumu (8),

a)

atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana;

b)

drošības jostas nelietošana;

c)

luksofora aizliedzošā gaismas signāla neievērošana;

d)

transportlīdzekļa vadīšana alkohola reibumā;

e)

transportlīdzekļa vadīšana narkotisko vielu ietekmē;

f)

aizsargķiveres nelietošana;

g)

ceļa braucamās joslas neatļauta izmantošana;

h)

mobilā tālruņa vai citas sakaru ierīces neatļauta izmantošana, vadot transportlīdzekli.

a)

"transportlīdzeklis" ir jebkurš mehānisks transportlīdzeklis (tostarp motocikli), ko parasti izmanto cilvēku vai kravu pārvadāšanai pa autoceļiem;

b)

"pārkāpuma izdarīšanas dalībvalsts" ir dalībvalsts, kurā ir izdarīts pārkāpums;

c)

"reģistrācijas dalībvalsts" ir dalībvalsts, kurā ir reģistrēts transportlīdzeklis, ar ko ir izdarīts pārkāpums;

d)

"atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana" ir tā ātruma ierobežojuma pārsniegšana, kurš atbilstoši ceļam un attiecīgā transportlīdzekļa veidam ir spēkā pārkāpuma izdarīšanas dalībvalstī;

e)

"drošības jostas nelietošana" nozīmē, ka netiek ievērota prasība lietot drošības jostu vai izmantot bērnu sēdeklīti saskaņā ar Padomes Direktīvu 91/671/EEK (1991. gada 16. decembris) par drošības jostu un bērnu ierobežotājsistēmu obligātu lietošanu transportlīdzekļos (9) vai pārkāpuma izdarīšanas dalībvalsts tiesību aktiem;

f)

"luksofora aizliedzošā gaismas signāla neievērošana" ir krustojuma šķērsošana pie ieslēgta luksofora sarkanā gaismas signāla vai kāda cita attiecīga kustību aizliedzoša signāla, kā definēts pārkāpuma izdarīšanas dalībvalsts tiesību aktos;

g)

"transportlīdzekļa vadīšana alkohola reibumā" ir transportlīdzekļa vadīšana, atrodoties alkohola reibumā, kā definēts pārkāpuma izdarīšanas dalībvalsts tiesību aktos;

h)

"transportlīdzekļa vadīšana narkotisko vielu ietekmē" ir transportlīdzekļa vadīšana, atrodoties narkotisko vai citu līdzīgas iedarbības vielu ietekmē, kā definēts pārkāpuma izdarīšanas dalībvalsts tiesību aktos;

i)

"aizsargķiveres nelietošana" ir aizsargķiveres nelietošana, kā definēts pārkāpuma izdarīšanas dalībvalsts tiesību aktos;

j)

"ceļa braucamās joslas neatļauta izmantošana" nozīmē, ka tiek neatļauti izmantota ceļa posma daļa, piemēram, josla ārkārtas gadījumiem, sabiedriskā transporta josla vai josla, kas sastrēguma vai ceļa remontdarbu dēļ uz laiku slēgta, kā definēts pārkāpuma izdarīšanas dalībvalsts tiesību aktos;

k)

"mobilā tālruņa vai citas sakaru ierīces neatļauta izmantošana, vadot transportlīdzekli" ir mobilā tālruņa vai citas sakaru ierīces neatļauta izmantošana vadot transportlīdzekli, kā definēts pārkāpuma izdarīšanas dalībvalsts tiesību aktos;

l)

"valsts kontaktpunkts" ir TRD apmaiņai norīkotā kompetentā iestāde;

m)

"automatizētā meklēšana" ir tiešsaistes piekļuves procedūra datu meklēšanai vienas, vairāku vai visu dalībvalstu vai iesaistīto valstu datubāzēs;

n)

"transportlīdzekļa turētājs" ir persona, uz kuras vārda transportlīdzeklis ir reģistrēts, kā definēts reģistrācijas dalībvalsts tiesību aktos.

a)

datiem par transportlīdzekli; un

b)

datiem par transportlīdzekļa īpašnieku vai turētāju.

—

izvērtē, vai šīs direktīvas darbības joma būtu jāpapildina ar citiem ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpumiem,

—

izvērtē šīs direktīvas efektivitāti, samazinot bojāgājušo skaitu uz Savienības ceļiem, jo īpaši, vai šīs direktīvas efektivitāti ietekmē tās teritoriālā piemērošanas joma,

—

izvērtē nepieciešamību izstrādāt vienotus standartus automātiskajām kontrolierīcēm un procedūrām. Šajā sakarībā Komisija tiek aicināta Savienības mērogā izstrādāt ceļu satiksmes drošības vadlīnijas kopējās transporta politikas kontekstā, lai tuvinātu ceļu satiksmes noteikumu piemērošanu dažādās dalībvalstīs, izmantojot salīdzināmas metodes un praksi. Šīs vadlīnijas var attiecināt vismaz uz ātruma ierobežojumu neievērošanu, transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā, drošības jostas nelietošanu un luksofora aizliedzošā gaismas signāla neievērošanu,

—

izvērtē nepieciešamību noteikt stingrāku sankciju piemērošanu par ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpumiem un visos attiecīgajos ES politikas virzienos, tostarp kopējā transporta politikā, ierosināt izmantot vienotus kritērijus attiecībā uz uzraudzības procedūrām naudassoda nemaksāšanas gadījumos,

—

iespējas vajadzības gadījumā saskaņot ceļu satiksmes noteikumus,

—

izvērtē 4. panta 4. punktā minētās lietojumprogrammas, lai nodrošinātu šīs direktīvas pienācīgu īstenošanu, kā arī garantētu konkrētu TRD efektīvu, ātru, drošu un konfidenciālu apmaiņu.