Šengenas izvērtēšana un uzraudzība

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Sadarbība

Dalībvalstis, Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija pilnībā sadarbojas, lai nodrošinātu šis regulas efektīvu īstenošanu un informētu Eiropas Parlamentu par būtiskajām norisēm. Šengenas izvērtēšanas galvenie elementi ir vienādranga princips un dalībvalstu aktīva iesaistīšanās.

Izvērtēšana un uzraudzība

Izvērtēšana, kuru var veikt arī ļoti īsā laikā pēc paziņojuma par to, var būt:

• pirmreizēja;
• periodiska;
• nepaziņota:
  • lai izvērtētu, kā Šengenas acquis tiek piemērots pie iekšējām robežām;
  • uzzinot par sistēmiskām problēmām, kurām varētu būt būtiska negatīva ietekme uz zonu, tostarp par sabiedriskās kārtības vai iekšējās drošības apdraudējumu;
  • ja kāda dalībvalsts nopietni nepilda savus pienākumus vai ja tiek nopietni pārkāptas pamattiesības;
• tematiska, lai novērtētu, kā tiek piemērotas tiesību aktu izmaiņas vai jaunas rīcībpolitikas.

Uzraudzība ietver:

• dalībvalstu iesniegto rīcības plānu un ziņojumu par turpmākiem pasākumiem pārskatīšanu;
• atkārtotus apmeklējumus;
• pārbaudes apmeklējumus.

Izvērtēšanu un uzraudzību galvenokārt veic, izmantojot apmeklējumus un anketas vai izņēmuma kārtā citas attālinātas metodes.

Sadarbība ar ES struktūrām un aģentūrām

Komisija sadarbojas ar ES struktūrām un aģentūrām, jo īpaši ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru (Frontex), Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropols), Eiropas Savienības Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA) un Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru (FRA).

Lai būtu labāk informēta par iespējamiem apdraudējumiem nākotnē un lai nodrošinātu ES iekšējo drošību Regulas (ES) 2019/1896 nozīmē, Komisija var lūgt ES struktūras sniegt statistikas datus vai riska analīzes.

Sadarbība ar Frontex un Eiropolu

Frontex iesniedz ikgadējo riska analīzi, kas aptver visus attiecīgos integrētās robežu pārvaldības aspektus, lai palīdzētu izstrādāt gada izvērtēšanas programmu, kā arī nākamajā gadā paredzētās nepaziņotās izvērtēšanas, ar ieteikumiem attiecībā uz:

• konkrētiem ārējo robežu posmiem;
• konkrētām robežšķērsošanas vietām;
• konkrētām vietām, kas ir būtiskas, lai novērtētu atbilstību Direktīvai 2008/115/EK par to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstīs uzturas nelikumīgi (skatīt kopsavilkumu).

Eiropols sniedz speciālās zināšanas, analīzi, ziņojumus un citu informāciju.

Izvērtēšanas programmas

Komisija, pēc apspriešanās ar ES struktūrām un pamatojoties uz riska analīzēm un citu informāciju, izstrādā:

• daudzgadu izvērtēšanas programmu, kas aptver septiņus gadus un kuras laikā katrā dalībvalstī veic vienu periodisku izvērtēšanu un vajadzības gadījumā tematiskas vai nepaziņotas izvērtēšanas;
• gada izvērtēšanas programmu.

Izvērtēšanas darba grupas

Izvērtēšanas veic nelielas darba grupas, kuru sastāvā ir dalībvalstu eksperti, Komisijas pārstāvji un novērotāji no ES struktūrām un aģentūrām.

Visiem darba grupas locekļiem un novērotājiem ir atbilstīga kvalifikācija, tostarp pamatīgas teorētiskas zināšanas un pieredze jomās, uz kurām attiecas izvērtēšanas un uzraudzības mehānisms, kā arī padziļinātas zināšanas par izvērtēšanas principiem, procedūrām un metodēm.

Ziņojumi un pēcpasākumi

Izvērtēšanas ziņojumā analizē kvalitatīvos, kvantitatīvos, operatīvos, administratīvos un organizatoriskos aspektus. Konstatējumus novērtē vienā no šādām kategorijām:

• paraugprakse;
• vajadzīgi uzlabojumi;
• neatbilstošs.

Komisija četru nedēļu laikā nosūta ziņojumu un ieteikumus attiecīgajai dalībvalstij, kurai ir divas nedēļas laika iesniegt piezīmes. Komisija četru mēnešu laikā ar īstenošanas aktu pieņem ziņojumu.

Izvērtētā dalībvalsts:

• divu mēnešu laikā pēc ziņojuma pieņemšanas iesniedz rīcības plānu visu ieteikumu īstenošanai;
• reizi sešos mēnešos ziņo Padomei un Komisijai par panākto progresu.

Būtiski trūkumi

Dalībvalstis tiek informētas par to, ka ir konstatēts būtisks trūkums, un izvērtētā dalībvalsts nekavējoties veic korektīvas darbības. Padome pieņem ieteikumus, un izvērtētās dalībvalstis mēneša laikā iesniedz rīcības plānu.

Lai pārbaudītu progresu, kas panākts, Komisija pirms rīcības plāna slēgšanas organizē atkārtotu apmeklējumu, kas notiek 180 dienu laikā pēc izvērtēšanas, un pārbaudes apmeklējumu.

Ziņošana Parlamentam un Padomei

Komisija katru gadu iesniedz Parlamentam un Padomei visaptverošu ziņojumu par izvērtēšanām, kas veiktas iepriekšējā gadā, kā arī par izvērtēšanu rezultātā gūtajiem secinājumiem, dalībvalstu veiktajām korektīvajām darbībām un paraugpraksi.

Pārejas noteikumi

Ar šo jauno regulu atceļ Regulu (ES) Nr. 1053/2013 (iepriekšējā regula).

• Pirmās izvērtēšanas programmas saskaņā ar jauno regulu jā izstrādā līdz 2022. gada 1. decembrim, un tās sāk darboties 2023. gada 1. februārī.
• Pirmajā daudzgadu izvērtēšanas programmā jāņem vērā izvērtēšanas, kas veiktas saskaņā ar vecās regulas otro daudzgadu programmu, un to izstrādā kā minētās programmas turpinājumu.
• Ziņojumus un ieteikumus attiecībā uz izvērtēšanām, kas veiktas pirms 2023. gada 1. februāra, pieņem saskaņā ar veco regulu, savukārt pēcpasākumus un uzraudzības darbības veic saskaņā ar jauno regulu.