7.5.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 121/1

(1)

Lai vienkāršotu kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) tiesiskā regulējuma vidi, ar Regulu (EK) Nr. 1234/2007 (“vienotā TKO regula”) (1) atcēla un ar vienu tiesību aktu aizstāja visas regulas, ko Padome bija pieņēmusi kopš KLP ieviešanas, izveidojot lauksaimniecības produktu un produktu grupu tirgu kopīgās organizācijas.

(2)

Atbilstīgi izklāstam vienotās TKO regulas 7. apsvērumā vienkāršošanai nevajadzētu likt apšaubīt politikas lēmumus, kas gadu gaitā pieņemti KLP, un tāpēc tā neparedzēja noteikt nekādus jaunus juridiskus instrumentus un pasākumus. Tāpēc vienotā TKO regula atspoguļo politikas lēmumus, kas pieņemti līdz brīdim, kad Komisija iesniedza priekšlikumu par vienoto TKO regulu.

(3)

Līdztekus sarunām, kas notika Padomē par vienotās TKO regulas pieņemšanu, Padomē arī apsprieda un pieņēma vairākus politiskus lēmumus dažādās nozarēs. Tas attiecas uz cukura, sēklu, piena un piena produktu nozari.

(4)

Padomes Regulu (EK) Nr. 318/2006 (2006. gada 20. februāris) par cukura tirgu kopīgu organizāciju (2) grozīja galvenokārt tāpēc, lai nodrošinātu strukturālu līdzsvaru attiecīgajā tirgū. Minētos grozījumus pieņēma un publicēja pavisam neilgi pirms vienotās TKO regulas publicēšanas.

(5)

Padomes Regulu (EK) Nr. 1947/2005 (2005. gada 23. novembris) par sēklu tirgus kopīgo organizāciju (3) grozīja vienlaikus ar vienotās TKO regulas pieņemšanu. Ar minēto grozījumu ir atcelta Somijai noteiktā iespēja piešķirt valsts atbalstu sēklām un graudaugu sēklām, kā arī ir noteikts galīgais, pārejas papildu periods, kura laikā Somijā var piešķirt valsts atbalstu sēklu un graudaugu sēklu, izņemot timotiņa sēklas, audzēšanai, lai nodrošinātu Somijas lauksaimniekiem iespēju sagatavoties situācijai, kurā nepiešķir valsts atbalstu.

(6)

Padomes Regulu (EK) Nr. 1255/1999 (1999. gada 17. maijs) par piena un piena produktu tirgus kopīgo organizāciju (4) grozīja neilgi pirms vienotās TKO regulas pieņemšanas, ieviešot dažādus grozījumus valsts intervences un privātās uzglabāšanas shēmās attiecībā uz sviestu un sauso vājpienu, atceļot iespēju, ka bruņotie spēki var iegādāties sviestu par pazeminātām cenām, un nosakot vienotas likmes atbalstu visu kategoriju pienam, kuru piegādā skolēniem mācību iestādēs.

Turklāt vienlaikus ar Regulu (EK) Nr. 1255/1999 tika grozīta arī Padomes Regula (EK) Nr. 2597/97 (1997. gada 18. decembris), ar ko paredz papildu noteikumus piena un piena produktu tirgus kopīgajai organizācijai attiecībā uz dzeramo pienu (5), atļaujot kā dzeramo pienu tirgot produktus, kuru tauku saturs atšķiras no lielumiem, kas iepriekš bija noteikti minētajā regulā.

(7)

Minētie grozījumi ir jāiekļauj vienotajā TKO regulā, lai nodrošinātu, ka minētos politiskos lēmumus saglabā, attiecīgajās nozarēs piemērojot vienoto TKO regulu.

(8)

Līdztekus sarunām un vienotās TKO regulas pieņemšanai Padome rīkoja arī sarunas un pieņēma lēmumu par politikas reformu augļu un dārzeņu, kā arī augļu un dārzeņu pārstrādes produktu nozarēs. Šajā nolūkā ir pieņemta Padomes Regula (EK) Nr. 1182/2007 (2007. gada 26. septembris), ar ko paredz īpašus noteikumus augļu un dārzeņu nozarei (6). Saskaņā ar izklāstu vienotās TKO regulas 8. apsvērumā tajā sākotnēji tika iekļauti vienīgi tie abu norādīto nozaru noteikumi, uz kuriem neattiecas politikas reformas, un noteikts, ka pamatnoteikumi, uz kuriem attiecas politikas grozījumi, būtu jāiekļauj vienotajā TKO regulā pēc šo grozījumu pieņemšanas. Tā kā tas ir paveikts, tagad vienotajā TKO regulā būtu pilnībā jāiekļauj augļu un dārzeņu un augļu un dārzeņu pārstrādes produktu nozares, vienotajā TKO regulā iestrādājot politikas lēmumus, kas attiecībā uz šo divu nozaru produktu tirgu kopīgo organizāciju pieņemti ar Regulu (EK) Nr. 1182/2007.

(9)

Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 700/2007 (2007. gada 11. jūnijs) par tādas gaļas tirdzniecību, kas iegūta no liellopiem, kuru vecums nepārsniedz divpadsmit mēnešus (7), ieviesa jaunus attiecīgo produktu tirdzniecības noteikumus. Vienotās TKO regulas mērķis bija visus noteikumus, kas pastāv tirgus kopīgo organizāciju kontekstā, apvienot vienotā tiesiskā regulējumā un nozaru pieeju aizstāt ar horizontālu pieeju. Vienotajā TKO regulā ir tirdzniecības noteikumi dažādām nozarēm, un tāpēc ir lietderīgi vienotajā TKO regulā iekļaut jaunus tirdzniecības noteikumus, kas ieviesti ar Regulu (EK) Nr. 700/2007.

(10)

Iestrādājot šos noteikumus vienotajā TKO regulā, būtu jāizmanto tāda pati pieeja, kāda tā bija, pieņemot TKO regulu, proti – neapšaubīt pieņemtos politiskos lēmumus laikā, kad Padome pieņēma šos noteikumus, kā arī šo politisko lēmumu motīvus, kas pausti attiecīgajos minētās regulas apsvērumos.

(11)

Tāpēc vienotā TKO regula būtu atbilstīgi jāgroza.

(12)

Grozījumi būtu jāpiemēro vēlākais no tām pašām dienām, no kurām saskaņā ar vienotās TKO regulas 204. panta 2. punktu minēto regulu piemēro attiecīgajās nozarēs. Attiecībā uz sēklu, liellopu un teļa gaļas un piena un piena produktu nozarēm 204. panta 2. punkts paredz, ka vienoto TKO regulu piemēro no 2008. gada 1. jūlija. Tāpēc arī šajā regulā attiecībā uz šīm nozarēm 2008. gada 1. jūlijs būtu jānosaka kā piemērošanas sākuma diena.

(13)

Attiecībā uz dažiem vienotās TKO regulas noteikumiem, kas jau paredzēti attiecībā uz augļu un dārzeņu, kā arī augļu un dārzeņu pārstrādes produktu nozarēm, saskaņā ar minētās regulas 204. panta 2. punktu tos piemēro no 2008. gada 1. janvāra. Tāpēc attiecīgos grozījumus, kas paredzēti šajā regulā, varētu piemērot no tās pašas dienas kā tos, kas attiecas uz sēklu, liellopu un teļa gaļas un piena un piena produktu nozarēm, proti, no 2008. gada 1. jūlija.

(14)

Regulas (EK) Nr. 1152/2007 2. pants paredz, ka atsevišķi grozījumi, ko ar minēto regulu ievieš piena nozarē, būtu jāpiemēro vienīgi no 2008. gada 1. septembra. Tā pati piemērošanas sākuma diena būtu jānosaka atbilstīgiem grozījumiem saistībā ar šo regulu.

(15)

Cukura nozarē vienoto TKO regulu saskaņā ar tās 204. panta 2. punkta otrā daļas c) apakšpunktu piemēro no 2008. gada 1. oktobra. Tādēļ arī šajā regulā paredzētie noteikumi attiecībā uz minēto nozari būtu jāpiemēro no 2008. gada 1. oktobra.

(16)

Turpmāk norādītie noteikumi attiecībā uz augļu un dārzeņu nozari ir novecojuši, un tādēļ juridiskās noteiktības dēļ tie būtu jāatceļ: Padomes Regula (EEK) Nr. 449/69 (1969. gada 11. marts) par tādas palīdzības atmaksāšanu, ko dalībvalstis piešķīrušas augļu un dārzeņu ražotāju organizācijām (8), Padomes Regula (EEK) Nr. 1467/69 (1969. gada 23. jūlijs) par tādu citrusaugļu importu, kuru izcelsme ir Marokā (9), Padomes Regula (EEK) Nr. 2511/69 (1969. gada 9. decembris), ar ko nosaka īpašus pasākumus Kopienas citrusaugļu ražošanas un tirdzniecības uzlabošanai (10), Padomes Regula (EEK) Nr. 2093/70 (1970. gada 20. oktobris), ar kuru paredz vispārīgus noteikumus par to, kā piemērot 6. pantu un 7. panta 1. punktu Regulā (EEK) Nr. 2517/69, ar ko nosaka dažus pasākumus Kopienas augļu ražošanas reorganizācijai (11), Padomes Regula (EEK) Nr. 846/72 (1972. gada 24. aprīlis) par īpašiem pasākumiem līgumu piešķiršanai attiecībā uz tādu tomātu pārstrādi, kas bijuši pakļauti intervencei (12), Padomes Regula (EEK) Nr. 1252/73 (1973. gada 14. maijs) par tādu citrusaugļu importu, kuru izcelsme ir Kiprā (13), Padomes Regula (EEK) Nr. 155/74 (1973. gada 17. decembris) par tādu citrusaugļu importu, kuru izcelsme ir Libānā (14), Padomes Regula (EEK) Nr. 1627/75 (1975. gada 26. jūnijs) par tādu svaigu citronu importu, kuru izcelsme ir Izraēlā (15), Padomes Regula (EEK) Nr. 794/76 (1976. gada 6. aprīlis), kas nosaka turpmākus pasākumus Kopienas augļu ražošanas reorganizācijai (16), Padomes Regula (EEK) Nr. 1180/77 (1977. gada 17. maijs) par dažu Turcijas izcelsmes lauksaimniecības produktu ievešanu Kopienā (17), Padomes Regula (EEK) Nr. 10/81 (1981. gada 1. janvāris), ar ko attiecībā uz augļiem un dārzeņiem paredz vispārīgus 1979. gada Pievienošanās akta īstenošanas noteikumus (18), Padomes Regula (EEK) Nr. 40/81 (1981. gada 1. janvāris), ar kuru nosaka Grieķijā piemērojamās puķkāpostu un ābolu pamatcenas un iepirkuma cenas (19), Padomes Regula (EEK) Nr. 3671/81 (1981. gada 15. decembris) par dažu Turcijas izcelsmes lauksaimniecības produktu ievešanu Kopienā (20), Padomes Regula (EEK) Nr. 1603/83 (1983. gada 14. jūnijs), kurā paredzēti īpaši pasākumi no 1981. gada ražas iegūtu un glabājumu aģentūru uzglabātu žāvētu vīnogu un žāvētu vīģu noietam (21), Padomes Regula (EEK) Nr. 790/89 (1989. gada 20. marts), ar ko nosaka vienotas likmes papildatbalsta lielumu ražotāju organizāciju izveidošanai un kvalitātes un realizācijas uzlabošanas atbalsta maksimālo summu riekstu un ceratoniju augļu audzēšanas nozarē (22), Padomes Regula (EEK) Nr. 3650/90 (1990. gada 11. decembris) par pasākumiem, lai stiprinātu augļu un dārzeņu kopējo kvalitātes standartu piemērošanu Portugālē (23), Padomes Regula (EEK) Nr. 525/92 (1992. gada 25. februāris) par pagaidu kompensāciju sakarā ar sekām, ko stāvoklis Dienvidslāvijā radījis konkrētu svaigu augļu un dārzeņu transportā no Grieķijas (24), Padomes Regula (EEK) Nr. 3438/92 (1992. gada 23. novembris), ar ko nosaka īpašus pasākumus konkrētu svaigu Grieķijas izcelsmes augļu un dārzeņu pārvadājumiem (25), Padomes Regula (EEK) Nr. 3816/92 (1992. gada 28. decembris), ar ko augļu un dārzeņu nozarē paredz atcelt kompensēšanas mehānismu tirdzniecībā starp Spāniju un pārējām dalībvalstīm, kā arī paredz saistītus pasākumus (26), Padomes Regula (EEK) Nr. 742/93 (1993. gada 17. marts), ar ko augļu un dārzeņu nozarē paredz atcelt kompensēšanas mehānismu tirdzniecībā starp Portugāli un pārējām dalībvalstīm (27), Padomes Regula (EEK) Nr. 746/93 (1993. gada 17. marts) par palīdzības piešķiršanu, lai veicinātu ražotāju organizāciju veidošanos un atvieglotu to darbību, kā noteikts Regulā (EEK) Nr. 1035/72 un Regulā (EEK) Nr. 1360/78 Portugālē (28), Padomes Regula (EK) Nr. 399/94 (1994. gada 21. februāris) par īpašiem pasākumiem attiecībā uz žāvētām vīnogām (29), Padomes Regula (EK) Nr. 2241/2001 (2001. gada 15. novembris), kas groza kopējā muitas tarifa autonomo nodokli ķiplokiem, uz kuriem attiecas KN kods 0703 20 00 (30), Padomes Regula (EK) Nr. 545/2002 (2002. gada 18. marts), ar ko pagarina finansējumu saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 1035/72 IIa sadaļu apstiprinātiem kvalitātes un realizācijas uzlabošanas plāniem attiecībā uz noteiktiem riekstiem un ceratoniju augļiem un nosaka īpašu atbalstu attiecībā uz lazdu riekstiem (31),

1)

regulas 1. pantu groza šādi:

2)

regulas 3. pantam pievieno šādu daļu:

“Augļu un dārzeņu, kā arī augļu un dārzeņu pārstrādes produktu nozares produktiem tirdzniecības gadus vajadzības gadījumā nosaka Komisija.”;

3)

svītro 6. panta 2. punkta c) apakšpunktu;

4)

regulas 8. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktu aizstāj ar šādu punktu:

5)

regulas 10. panta 1. punkta f) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

6)

regulas 15. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“15. pants

Sviests

1.   Attiecībā uz sviestu valsts intervenci veic katru gadu laikposmā no 1. marta līdz 31. augustam.

2.   Ja intervencei piedāvātais produkta daudzums 1. punktā paredzētajā laikposmā pārsniedz 30 000 tonnu, Komisija var pārtraukt iepirkt ar valsts intervenci. Šajā gadījumā iepirkšanu var veikt Komisijas noteiktā konkursa kārtībā.”;

7)

regulas 22. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“22. pants

Sviests

Neskarot 15. panta 2. punktā minēto gadījumu, kad intervences cenu nosaka konkursa kārtībā, sviesta intervences cena ir 90 % no salīdzināmās cenas.”;

8)

svītro 23. panta otro daļu;

9)

regulas 26. panta otrās daļas a) punktu groza šādi:

10)

regulas 28. panta a) punktu aizstāj ar šādu punktu:

11)

regulas 29. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“29. pants

Nosacījumi un atbalsta apjoms par sviestu

Atbalsta apjomu par sviestu nosaka Komisija, ņemot vērā uzglabāšanas izmaksas un svaigā sviesta un rezervju sviesta iespējamās cenu tendences.

Ja, izvedot sviestu no noliktavas, tirgū notikušas negatīvas izmaiņas, kas nebija paredzamas uzglabāšanas sākumā, atbalstu var palielināt.”;

12)

regulas 31. pantu groza šādi:

13)

svītro 35. pantu;

14)

regulas 50. panta 5. un 6. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

“5.   Cukura ražošanas uzņēmumiem, kas nav parakstījuši pirmssējas piegādes līgumus, kuros paredzēts maksāt kvotas cukurbiešu minimālo cenu par cukurbiešu daudzumu, kas savukārt atbilst attiecīgā uzņēmuma kvotas cukura daudzumam, kurš attiecīgi pielāgots 52. panta 2. punkta pirmajā daļā noteiktajam preventīvas izņemšanas koeficientam, par visām cukurbietēm, ko tie pārstrādā cukurā, pieprasa samaksāt vismaz minimālo kvotas cukurbiešu cenu.

6.   Ar attiecīgās dalībvalsts atļauju nozares līgumos var pieļaut atkāpes no 3., 4. un 5. punkta.”;

15)

regulas 52. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“52. pants

Cukura izņemšana no tirgus

1.   Lai tirgū saglabātu strukturālo līdzsvaru tādā cenas līmenī, kas daudz neatšķiras no salīdzināmās cenas, ņemot vērā Kopienas pienākumus, kuri izriet no nolīgumiem, kas noslēgti saskaņā ar Līguma 300. pantu, Komisija var izlemt attiecīgajā tirdzniecības gadā no tirgus izņemt tādu kvotas cukura vai kvotas izoglikozes daudzumu, kas pārsniedz atbilstīgi šā panta 2. punktam aprēķināto robežlielumu.

2.   Šā panta 1. punktā minēto izņemšanas robežlielumu aprēķina katram uzņēmumam, kam ir kvota, reizinot šo kvotu ar koeficientu, ko līdz iepriekšējā tirdzniecības gada 16. martam nosaka Komisija, pamatojoties uz prognozētajām tirgus attīstības tendencēm. Šo 2008./2009. tirdzniecības gada koeficientu kvotai piemēro pēc tam, kad vēlākais 2008. gada 15. martā ir iesniegta atteikšanās no kvotas atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 320/2006.

Pamatojoties uz jaunāko informāciju par tirgus tendencēm, Komisija var līdz attiecīgā tirdzniecības gada 31. oktobrim izlemt vai nu pielāgot koeficentu, vai arī, ja šāds lēmums saskaņā ar šā punkta pirmo daļu nav pieņemts, noteikt koeficientu.

3.   Katrs uzņēmums, kuram ir piešķirta kvota, uz sava rēķina to uzglabā līdz nākamā tirdzniecības gada sākumam saskaņā ar kvotu saražoto cukura daudzumu, kas pārsniedz atbilstīgi 2. punktam aprēķināto robežlielumu. Tirdzniecības gadā no tirgus izņemtos cukura vai izoglikozes daudzumus uzskata par pirmajiem saskaņā ar kvotu saražotajiem daudzumiem nākamajā tirdzniecības gadā.

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, ņemot vērā prognozētās cukura tirgus tendences, Komisija var nolemt, ka kārtējā un/vai nākamajā tirdzniecības gadā visu izņemto cukuru un izoglikozi vai daļu no tā uzskata par:

4.   Ja cukura piegāde Kopienā nav pietiekama, Komisija var pieņemt lēmumu, ka konkrētu daudzumu izņemtā cukura drīkst pārdot Kopienas tirgū pirms izņemšanas perioda beigām.

5.   Ja izņemto cukuru uzskata par pirmo nākamajā tirdzniecības gadā saražoto cukura daudzumu, cukurbiešu audzētājiem maksā minētā tirdzniecības gada minimālo cenu.

Ja izņemtais cukurs kļūst par rūpniecisko cukuru vai to eksportē saskaņā ar šā panta 3. punkta a) un b) apakšpunktu, 49. panta prasības attiecībā uz minimālo cenu nepiemēro.

Ja izņemto cukuru pārdod Kopienas tirgū pirms izņemšanas perioda beigām atbilstīgi 4. punktam, cukurbiešu audzētājiem maksā kārtējā tirdzniecības gada minimālo cenu.”;

16)

iekļauj šādu pantu:

“52.a pants

Cukura izņemšana no tirgus 2008./2009. un 2009./2010. tirdzniecības gadā

1.   Atkāpjoties no šīs regulas 52. panta 2. punkta, dalībvalstīm, kurām valsts cukura kvota ir samazināta, jo kvotas tika atsauktas atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 320/2006 3. pantam un 4.a panta 4. punktam, Komisija nosaka koeficientu 2008./2009. un 2009./2010. tirdzniecības gadam, piemērojot šīs regulas VIIc pielikumu.

2.   Uzņēmumam, kurš atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 320/2006 3. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktam no nākamā tirdzniecības gada atsakās no visas tam piešķirtās kvotas, pēc tā pieprasījuma nepiemēro šīs regulas 52. panta 2. punktā minētos koeficientus. Šāds pieprasījums ir jāiesniedz līdz tā tirdzniecības gada beigām, uz kuru attiecas izņemšana.”;

17)

regulas 59. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“59. pants

Kvotu pārvaldība

1.   Komisija koriģē kvotas, kas noteiktas VI pielikumā, līdz 2008. gada 30. aprīlim attiecībā uz 2008./2009. tirdzniecības gadu un, attiecīgi, līdz 2009. un 2010. gada 28. februārim attiecībā uz 2009./2010. un 2010./2011. tirdzniecības gadu. Koriģējot ņem vērā rezultātus, kas gūti, piemērojot šā panta 2. punktu un šīs regulas 58. pantu, un Regulas (EK) Nr. 320/2006 3. pantu un 4.a panta 4. punktu.

2.   Ņemot vērā Regulā (EK) Nr. 320/2006 paredzētās restrukturizācijas shēmas piemērošanas rezultātus, Komisija līdz 2010. gada 28. februārim nolemj, kādā procentuālā apjomā jāsamazina esošās cukura un izoglikozes kvotas katrai dalībvalstij vai reģionam, lai izvairītos no tirgus nelīdzsvarotības, sākot no 2010./2011. tirdzniecības gada. Dalībvalstis attiecīgi koriģē katra uzņēmuma kvotu.

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, dalībvalstīm, kurām valsts kvota ir samazināta, jo kvotas tika atsauktas atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 320/2006 3. pantam un 4.a panta 4. punktam, Komisija nosaka procentuālo apjomu, piemērojot šīs regulas VIIa pielikumu. Šīs dalībvalstis savā teritorijā samazina procentuālo apjomu katram uzņēmumam, kam piešķirta kvota, saskaņā ar šīs regulas VIIb pielikumu.

Šā punkta pirmo un otro daļu nepiemēro attiecībā uz tālākajiem reģioniem, kas minēti Līguma 299. panta 2. punktā.”;

18)

regulas 60. pantu groza šādi:

19)

regulas 64. panta c) punktu aizstāj ar šādu punktu:

20)

regulas 101. panta b) līdz e) punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

21)

regulas 102. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3.   Attiecībā uz visu veidu pienu Kopienas atbalsts ir EUR 18,15 par 100 kg.

Atbalsta summu citiem piena produktiem, par kuriem pienākas atbalsts, nosaka, ņemot vērā attiecīgā produkta piena sastāvdaļas.”;

22)

II daļas I sadaļas IV nodaļā iekļauj šādu iedaļu:

“IVa iedaļa

Atbalsts augļu un dārzeņu nozarei

I apakšiedaļa

Ražotāju grupas

103.a pants

Atbalsts ražotāju grupām

1.   Saskaņā ar 125.e pantu atļautā pārejas perioda laikā tām ražotāju grupām augļu un dārzeņu nozarē, kuras izveidotas, lai tiktu atzītas par ražotāju organizācijām, dalībvalstis var piešķirt:

2.   Šā panta 1. punktā minēto atbalstu Kopiena atlīdzina saskaņā ar noteikumiem, kas Komisijai jāpieņem par šādu pasākumu finansēšanu, tostarp minimālos un maksimālos apmērus un Kopienas finansējuma pakāpi.

3.   Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto atbalstu katrai ražotāju grupai nosaka, pamatojoties uz pārdotās produkcijas daudzumu, un pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā gadā tā apjoms ir:

Minētās procentuālās likmes var samazināt saistībā ar pārdotās produkcijas vērtību, kas pārsniedz robežlielumu. Atbalstam, ko ražotāju grupai izmaksā jebkurā gadā, var piemērot maksimālo pieļaujamo daudzumu.

II apakšiedaļa

Darbības fondi un darbības programmas

103.b pants

Darbības fondi

1.   Ražotāju organizācijas augļu un dārzeņu nozarē var izveidot darbības fondu. Šo fondu finansē ar:

2.   Darbības fondus izmanto vienīgi tādu darbības programmu finansēšanai, ko dalībvalstis apstiprina saskaņā ar 103.g pantu.

103.c pants

Darbības programmas

1.   Darbības programmām augļu un dārzeņu nozarē ir divi vai vairāk no 122. panta c) punktā minētajiem mērķiem vai šādiem mērķiem:

2.   Krīžu novēršana un pārvarēšana ir saistīta ar izvairīšanos no augļu un dārzeņu tirgus krīzēm un rīcību šādas krīzes situācijās, un pie tās šajā sakarā pieder:

Krīžu novēršanas un pārvarēšanas pasākumi, tostarp visas pamatsummas vai procentu atmaksa, kas minētā šā punkta trešajā daļā, neaptver vairāk kā vienu trešdaļu no darbības programmas izdevumiem.

Ražotāju organizācijas var ņemt komerciālus aizdevumus, lai finansētu krīžu novēršanas un pārvarēšanas pasākumus. Šajos gadījumos šāda aizdevuma pamatsummas un procentu atmaksa var būt darbības programmas daļa un tādējādi dot tiesības saņemt Kopienas finansiālo palīdzību saskaņā ar 103.d pantu. Jebkuru konkrētu krīzes novēršanas un pārvarēšanas pasākumu finansē vai nu ar šādiem aizdevumiem, vai tieši, taču neizmantojot abus šos finansējuma veidus vienlaikus.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka:

Ar vidi saistītās darbības atbilst tām agrovides maksājumu prasībām, kas izklāstītas 39. panta 3. punkta pirmajā daļā Padomes Regulā (EK) Nr. 1698/2005 (2005. gada 20. septembris) par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (33).

Ja atbilstīgi minētajam noteikumam vismaz uz 80 % no ražotāju organizācijas biedriem ražotājiem attiecas viena vai vairākas vienādas agrovides saistības, tad ikvienu no šīm saistībām uzskata par ar vidi saistītu darbību, kā minēts pirmās daļas a) apakšpunktā.

Šā punkta pirmajā daļā minētais vides darbību atbalsts sedz ar šo darbību saistītās papildu izmaksas un negūtos ienākumus.

4.   Bulgārijā un Rumānijā 3. punktu piemēro vienīgi no 2011. gada 1. janvāra.

5.   Finanšu ieguldījumus, kas palielina vides noslogojumu, ir atļauts veikt vienīgi tad, kad ir veikti iedarbīgi aizsargpasākumi vides aizsardzībai pret tai šādi radušos noslogojumu.

103.d pants

Kopienas finansiālā palīdzība

1.   Kopienas finansiālā palīdzība ir vienāda ar 103.b panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām faktiskajām finanšu iemaksām, bet ne lielāka par 50 % no faktiskajām izmaksām.

2.   Kopienas finansiālās palīdzības maksimālais apjoms nepārsniedz 4,1 % no attiecīgās ražotāju organizācijas pārdotās produkcijas vērtības.

Tomēr šo procentuālo daļu var palielināt līdz 4,6 % no pārdotās produkcijas vērtības, ja daļu, kura pārsniedz 4,1 % no pārdotās produkcijas vērtības, izmanto vienīgi krīzes novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem.

3.   Pēc ražotāju organizācijas lūguma 1. punktā noteiktās palīdzības apjoms, kas paredzēts darbības programmai vai darbības programmas daļai, sasniedz 60 % gadījumos, kad programma atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

4.   Šā panta 1. punktā noteiktās palīdzības apjoms ir 100 % gadījumos, kad tiek izņemti no tirgus augļi un dārzeņi daudzumā, kas nepārsniedz 5 % no attiecīgās ražotāju organizācijas pārdotās produkcijas apjoma, un no tiem atbrīvojas šādi:

103.e pants

Valstu finansiālā palīdzība

1.   Tajos dalībvalstu reģionos, kuros ražotāju organizācijas pakāpe augļu un dārzeņu nozarē ir īpaši zema, Komisija, pamatojoties uz pienācīgi pamatotu lūgumu, dalībvalstīm atļauj sniegt ražotāju organizācijām finansiālu palīdzību, kuras apjoms nepārsniedz 80 % no 103.b panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām finanšu iemaksām. Šī palīdzība ir papildus operatīvajam fondam. Dalībvalstu reģionos, kuros ražotāju organizācijas pārdod mazāk par 15 % no augļu un dārzeņu produkcijas vērtības un kuros augļu un dārzeņu ražošana ir vismaz 15 % no to lauksaimniecības produkcijas kopējā apjoma, pēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma pirmajā daļā minēto atbalstu var segt Kopiena.

2.   Atkāpjoties no šīs regulas 180. panta, Līguma 87., 88. un 89. pants neattiecas uz valstu sniegto finansiālo palīdzību, kas apstiprināta saskaņā ar šā panta 1. punktu.

103.f pants

Darbības programmu valsts sistēma un valsts stratēģija

1.   Dalībvalstis izveido valsts sistēmu vispārīgu nosacījumu izstrādāšanai attiecībā uz 103.c panta 3. punktā minētajiem pasākumiem. Ar šo sistēmu jo īpaši nodrošina, ka šādas darbības atbilst Regulas (EK) Nr. 1698/2005 prasībām, tostarp minētās regulas 5. pantā izklāstītajām prasībām par papildināmību, saskaņotību un atbilstību.

Dalībvalstis iesniedz savas sistēmas projektu Komisijai, kura trīs mēnešos var pieprasīt to pārveidot, ja tā uzskata, ka tādējādi netiek veicināta to mērķu sasniegšana, kas noteikti Līguma 174. pantā un Sestajā Kopienas vides rīcības programmā (36). Šie mērķi jāievēro arī attiecībā uz ieguldījumiem atsevišķās saimniecībās, ko atbalsta darbības programmas.

2.   Dalībvalstis augļu un dārzeņu tirgum izstrādā ilgtspējīgu darbības programmu valsts stratēģiju. Minētajā stratēģijā paredz šādus elementus:

Valsts stratēģijā iekļauj arī 1. punktā minēto valsts sistēmu.

3.   Šā panta 1. un 2. punkts neattiecas uz dalībvalstīm, kurās nav atzītu ražotāju organizāciju.

103.g pants

Darbības programmu apstiprināšana

1.   Darbības programmu projektus iesniedz kompetentajām valsts iestādēm, kas tās apstiprina vai noraida, vai pieprasa pārstrādāt saskaņā ar šīs apakšiedaļas noteikumiem.

2.   Ražotāju organizācijas ziņo dalībvalstij par paredzamo darbības fonda apjomu katram gadam un ziņojumā min tam atbilstīgus iemeslus, pamatojoties uz darbības programmas aprēķiniem, izdevumiem kārtējā gadā un, ja iespējams, izdevumiem iepriekšējos gados, kā arī, vajadzības gadījumā, paredzamo produkcijas apjomu nākamajā gadā.

3.   Dalībvalsts ziņo ražotāju organizācijai vai ražotāju organizāciju apvienībai par paredzamo Kopienas finansiālās palīdzības apjomu atbilstīgi 103.d pantā noteiktajiem ierobežojumiem.

4.   Kopienas finansiālās palīdzības maksājumus veic, pamatojoties uz izdevumiem, kas paredzēti darbības programmā iekļautajām sistēmām. Var veikt avansa maksājumus attiecībā uz tām pašām sistēmām, uz kurām attiecas noteikumi par garantiju vai nodrošinājumu.

5.   Ražotāju organizācija ziņo dalībvalstij par iepriekšējā gada izdevumu galīgo apjomu, iesniedzot vajadzīgos apliecinošos dokumentus, lai tā varētu saņemt Kopienas finansiālās palīdzības atlikumu.

6.   Darbības programmām un to finansēšanai, ko īsteno ražotāji un ražotāju organizācijas, no vienas puses, un Kopienas fondi, no otras puses, minimālais ilgums ir trīs gadi un maksimālais ilgums – pieci gadi.

103.h pants

Īstenošanas noteikumi

Komisija paredz sīki izstrādātus noteikumus šīs iedaļas piemērošanai, jo īpaši:

23)

regulas 113. pantu groza šādi:

24)

iekļauj šādus pantus:

“113.a pants

Papildu prasības augļu un dārzeņu nozares produktu tirdzniecībai

1.   Augļu un dārzeņu nozares produktus, kurus paredzēts pārdot patērētājiem svaigus, drīkst tirgot vienīgi tad, ja tiem ir laba, tirdzniecībai atbilstīga kvalitāte un ja ir norādīta izcelsmes valsts.

2.   Tirdzniecības standartus, kas minēti šā panta 1. punktā un 113. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā, un ja Komisija nav noteikusi citādi, piemēro visiem tirdzniecības posmiem, tostarp importam un eksportam.

3.   Augļu un dārzeņu, kā arī augļu un dārzeņu pārstrādes produktu, uz kuriem attiecas tirdzniecības standarti, īpašnieks drīkst šos produktus demonstrēt vai piedāvāt pārdošanai, vai piegādāt, vai tirgot tos Kopienā vienīgi atbilstīgi šiem standartiem un ir atbildīgs par to ievērošanu.

4.   Papildus 113. panta 3. punkta otrajai daļai un neskarot īpašos noteikumus, ko Komisija var pieņemt saskaņā ar 194. pantu, īpaši attiecībā uz atbilstības pārbaužu konsekventu piemērošanu dalībvalstīs, – dalībvalstis attiecībā uz augļu un dārzeņu un augļu un dārzeņu pārstrādes produktu nozarēm, balstoties uz riska analīzi, izlases veidā pārbauda, vai attiecīgie produkti atbilst atbilstīgajiem tirdzniecības standartiem. Minētās pārbaudes veic pirms produktu nosūtīšanas no ražošanas zonas, kad tos iesaiņo vai iekrauj. Trešo valstu produktus pārbauda pirms to laišanas brīvā apgrozībā.

113.b pants

Tādas gaļas tirdzniecība, kas iegūta no liellopiem, kuru vecums nepārsniedz 12 mēnešus

1.   Neskarot 42. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 2. punktā un V pielikuma A punktā paredzētos noteikumus, XIa pielikumā paredzētos nosacījumus, jo īpaši tā III punktā noteiktos izmantojamos tirdzniecības nosaukumus, piemēro Kopienā ražotai vai no trešām valstīm importētai tādu liellopu gaļai, kuru vecums nepārsniedz divpadsmit mēnešus un kuri nokauti pēc 2008. gada 1. jūlija.

Tomēr gaļu, kas iegūta no dzīvniekiem, kuru vecums nepārsniedz divpadsmit mēnešus un kuri nokauti pirms 2008. gada 1. jūlija, var turpināt tirgot, neievērojot XIa pielikumā paredzētos nosacījumus.

2.   Šā panta 1. punktā minētos nosacījumus nepiemēro liellopu gaļai, attiecībā uz kuru līdz 2007. gada 29. jūnijam saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 510/2006 (2006. gada 20. marts) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (37) reģistrēta aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde vai cilmes vietas nosaukums.

25)

regulas 121. pantu groza šādi:

26)

regulas 122. pantu groza šādi:

27)

regulas 123. pantu groza šādi:

28)

II daļas II sadaļas II nodaļā iekļauj šādu iedaļu:

“Ia iedaļa

Noteikumi attiecībā uz ražotāju un starpnozaru organizācijām un ražotāju grupām augļu un dārzeņu nozarē

I apakšiedaļa

Ražotāju organizāciju statūti un atzīšana

125.a pants

Ražotāju organizāciju statūti

1.   Augļu un dārzeņu nozares ražotāju organizācijas statūtos tās biedriem ražotājiem jo īpaši nosaka šādas prasības:

2.   Ja ražotāju organizācija to atļauj un ja tas atbilst ražotāju organizācijas pieņemtajiem noteikumiem un nosacījumiem, neatkarīgi no 1. punkta c) apakšpunkta biedri ražotāji drīkst:

3.   Ražotāju organizācijas statūtos paredz arī:

4.   Uzskatāms, ka saimnieciskos jautājumos augļu un dārzeņu nozares ražotāju organizācijas darbojas savu biedru vārdā un uzdevumā.

125.b pants

Atzīšana

1.   Dalībvalstis augļu un dārzeņu nozarē par ražotāju organizācijām atzīst visas juridiskas personas vai precīzi definētas juridiskas personas daļas, kas pieprasa šādu atzīšanu, ja:

2.   Dalībvalstis:

II apakšiedaļa

Ražotāju organizāciju apvienības un ražotāju grupas

125.c pants

Ražotāju organizāciju apvienības augļu un dārzeņu nozarē

Ražotāju organizāciju apvienību augļu un dārzeņu nozarē veido pēc atzītu ražotāju organizāciju ierosmes, un tā var veikt šajā regulā norādītās ražotāju organizācijas funkcijas. Šajā sakarā dalībvalstis pēc lūguma var atzīt ražotāju organizāciju apvienību, ja:

Šīs regulas 125.a panta 4. punktu piemēro mutatis mutandis.

125.d pants

Ārpakalpojumu izmantošana

Dalībvalsts var atļaut atzītai ražotāju organizācijai augļu un dārzeņu nozarē vai atzītai ražotāju organizāciju apvienībai šajā nozarē izmantot ārpakalpojumus jebkurām savām darbībām, tostarp izmantot savas filiāles, ar nosacījumu, ja tās dalībvalstīm sniedz pietiekamus pierādījumus, ka šādu pakalpojumu izmantošana ir piemērots veids, kā sasniegt attiecīgās ražotāju organizācijas vai attiecīgās ražotāju organizāciju apvienības mērķus.

125.e pants

Ražotāju grupas augļu un dārzeņu nozarē

1.   Dalībvalstīs, kas Eiropas Savienībai pievienojās 2004. gada 1. maijā vai pēc minētās dienas, vai Kopienas tālākajos reģionos, kā tas minēts Līguma 299. panta 2. punktā, vai Egejas jūras nelielajās salās, kā tas minēts Regulas (EK) Nr. 1405/2006 1. panta 2. punktā, ražotāju grupas var veidot kā juridisku vienību vai skaidri noteiktu juridiskas vienības daļu pēc tādu lauksaimnieku ierosmes, kuri audzē vienu vai vairākus augļu un dārzeņu nozares produktus un/vai produktus, kas paredzēti vienīgi pārstrādei, lai tiktu atzītas par ražotāju organizāciju.

Šādām ražotāju grupām var piešķirt pārejas periodu, kura laikā jāsasniedz atbilstība nosacījumiem par ražotāju organizācijas atzīšanu saskaņā ar 122. pantu.

Lai pieteiktos, minētās ražotāju grupas iesniedz attiecīgajai dalībvalstij pakāpeniskas atzīšanas plānu, ar kura pieņemšanu sākas otrajā daļā minētais pārejas periods un kurš nozīmē sākotnēju atzīšanu. Pārejas periods nav ilgāks par pieciem gadiem.

2.   Pirms atzīšanas plāna pieņemšanas dalībvalstis informē Komisiju par saviem nolūkiem un ar tiem saistītajām finanšu sekām.

III apakšiedaļa

Noteikumu attiecināšana uz ekonomiskās zonas ražotājiem

125.f pants

Noteikumu piemērošanas paplašināšana

1.   Gadījumos, kad ražotāju organizāciju augļu un dārzeņu nozarē, kas darbojas noteiktā ekonomiskā zonā, attiecībā uz kādu konkrētu produktu uzskata par produkcijas un ražotāju pārstāvi šajā zonā, attiecīgā dalībvalsts pēc šīs ražotāju organizācijas pieprasījuma tiem šīs zonas ražotājiem, kas attiecīgajā ekonomiskajā zonā veic uzņēmējdarbību, bet nepieder pie ražotāju organizācijas, var padarīt saistošus šādus noteikumus:

2.   Šajā apakšiedaļā “ekonomiskā zona” nozīmē ģeogrāfisku zonu, kuru veido blakusesošie vai tuvējie ražošanas apgabali, kuros ražošanas un tirdzniecības apstākļi ir vienādi.

Dalībvalstis paziņo Komisijai ekonomisko zonu sarakstu.

Viena mēneša laikā pēc paziņošanas Komisija vai nu apstiprina sarakstu, vai pēc apspriešanās ar attiecīgo dalībvalsti pieņem lēmumu par grozījumiem, kas dalībvalstij jāveic. Komisija apstiprināto sarakstu publisko ar metodēm, kuras tā atzīst par piemērotām.

3.   Ražotāju organizāciju uzskata par pārstāvi 1. punkta nozīmē, ja tās biedri veido vismaz 50 % tās ekonomiskās zonas ražotāju, kurā tā darbojas, un aptver vismaz 60 % šīs zonas produkcijas kopējā apjoma. Neskarot 5. punktu, aprēķinot šos procentus, neņem vērā bioloģisko produktu ražotājus vai bioloģisko produktu ražošanu, uz ko līdz 2008. gada 31. decembrim attiecas Regula (EEK) Nr. 2092/91 un no 2009. gada 1. janvāra – Regula (EK) Nr. 834/2007.

4.   Noteikumi, kas ir padarīti saistoši visiem ražotājiem noteiktā ekonomiskajā zonā:

5.   Noteikumus nevar padarīt saistošus bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražotājiem, uz kuriem līdz 2008. gada 31. decembrim attiecas Regula (EEK) Nr. 2092/91 un no 2009. gada 1. janvāra – Regula (EK) Nr. 834/2007, ja vien konkrēto pasākumu nav pieņēmuši vismaz 50 % šādu ražotāju ekonomiskajā zonā, kurā darbojas ražotāju organizācija, un tā aptver vismaz 60 % no šāda veida ražošanas apjoma attiecīgajā zonā.

125.g pants

Paziņošana

Dalībvalstis nekavējoties paziņo Komisijai par noteikumiem, kurus tās padarījušas saistošus visiem ražotājiem noteiktā ekonomiskajā zonā saskaņā ar 125.f panta 1. punktu. Komisija šos noteikumus publisko veidā, ko tā atzīst par piemērotu.

125.h pants

Noteikumu piemērošanas paplašināšanas atcelšana

Komisija nolemj, ka dalībvalstij jāatceļ tās pieņemtais lēmums par noteikumu piemērošanas paplašināšanu saskaņā ar 125.f panta 1. punktu:

125.i pants

To ražotāju finansiālās iemaksas, kas nav apvienības biedri

Piemērojot 125.f panta 1. punktu, attiecīgā dalībvalsts, izpētot iesniegtos pierādījumus, var pieņemt lēmumu, ka ražotājiem, kas nav biedri, ir pienākums maksāt ražotāju organizācijai par to daļu no biedru ražotāju finansiālajām iemaksām, kas tiek izmantotas, lai segtu:

125.j pants

Ražotāju organizāciju apvienību noteikumu piemērošanas paplašināšana

Šajā apakšiedaļā jebkuru atsauci uz ražotāju organizācijām uzskata arī par atsauci uz atzītām ražotāju organizāciju apvienībām.

IV apakšiedaļa

Starpnozaru organizācijas augļu un dārzeņu nozarē

125.k pants

Atzīšana un atzīšanas atsaukšana

1.   Ja to pamato attiecīgās dalībvalsts struktūras, dalībvalstis par starpnozaru organizācijām augļu un dārzeņu nozarē var atzīt visas organizācijas, kas izveidotas to teritorijā un kuras iesniedz attiecīgu pieteikumu, ar nosacījumu, ka:

2.   Pirms piešķir atzīšanu, dalībvalstis Komisijai dara zināmas starpnozaru organizācijas, kas ir iesniegušas pieteikumus atzīšanas saņemšanai, sniedzot visu būtisko informāciju par to pārstāvību un darbības veidiem, kā arī visu citu novērtēšanai vajadzīgo informāciju.

Komisija var iebilst pret atzīšanu divos mēnešos pēc paziņošanas.

3.   Dalībvalstis:

4.   Noteikumus un nosacījumus, kā dalībvalstīm ziņot Komisijai par starpnozaru organizāciju darbību, kā arī šo ziņojumu sniegšanas periodiskumu nosaka Komisija.

Komisija pēc pārbaužu rezultātiem var dalībvalstij lūgt atzīšanu atsaukt.

5.   Atzīšana nozīmē atļauju veikt 123. panta 3. punkta c) apakšpunktā uzskaitītās darbības, ievērojot citus šīs regulas noteikumus.

6.   Komisija veidā, ko tā uzskata par piemērotu, publisko atzīto starpnozaru organizāciju sarakstu, norādot ekonomisko sfēru vai to darbības jomu un pasākumus, ko tās veic 125.l panta nozīmē. Publisko arī atzīšanas atsaukšanu.

125.l pants

Noteikumu piemērošanas paplašināšana

1.   Gadījumos, kad uzskata, ka starpnozaru organizācija, kas darbojas dalībvalsts konkrētā reģionā vai reģionos, pārstāv attiecīgā produkta ražošanu, tirdzniecību vai pārstrādi, attiecīgā dalībvalsts pēc šīs starpnozaru organizācijas lūguma dažus nolīgumus, lēmumus vai saskaņotas darbības, par ko šajā organizācijā ir vienojušies, var uz ierobežotu laiku padarīt saistošus citiem šai organizācijai nepiederošiem uzņēmumiem, personām vai grupām, kas darbojas attiecīgajā reģionā vai reģionos.

2.   Starpnozaru organizāciju uzskata par pārstāvi 1. punkta nozīmē, ja attiecīgās dalībvalsts reģionā vai reģionos tā ietver vismaz divu trešdaļu attiecīgā produkta vai produktu ražošanu, tirdzniecību vai pārstrādi. Ja pieteikums par noteikumu attiecināšanu uz citiem uzņēmumiem attiecas uz vairākiem reģioniem, starpnozaru organizācijai jāparāda minimālais pārstāvības līmenis katrai nozarei, ko tā sagrupē katrā no attiecīgajiem reģioniem.

3.   Noteikumiem, kuriem var pieprasīt subjektu loka paplašināšanu, tos attiecinot uz citiem uzņēmējiem:

Tomēr pirmās daļas b) apakšpunktā minēto nosacījumu nepiemēro tad, ja attiecīgie noteikumi ir tie, kas uzskaitīti XVIa pielikuma 1., 3. un 5. punktā. Šajā gadījumā noteikumu paplašināta attiecināšana nenotiek ilgāk par vienu tirdzniecības gadu.

4.   Šā panta 3. punkta a) apakšpunkta ii), iv) un v) punktā minētie noteikumi nav atšķirīgi no XVIa pielikumā izklāstītajiem noteikumiem. Noteikumi, kas minēti 3. punkta a) apakšpunkta ii) punktā, nav piemērojami produktiem, kuri ražoti ārpus konkrētā reģiona vai reģioniem, kas minēti 1. punktā.

125.m pants

Noteikumu piemērošanas paplašināšanas paziņošana un atcelšana

1.   Dalībvalstis nekavējoties paziņo Komisijai par noteikumiem, kurus tās saskaņā ar 125.l panta 1. punktu padarījušas saistošus visiem viena vai vairāku reģionu uzņēmumiem. Komisija šos noteikumus publisko ar metodēm, kuras tā atzīst par piemērotām.

2.   Pirms noteikumu publiskošanas Komisija par starpnozaru nolīgumu piemērošanas paplašināšanas paziņojumiem informē Komiteju, kas izveidota saskaņā ar 195. pantu.

3.   Komisija pieņem lēmumu par to, ka 125.h pantā minētajos gadījumos dalībvalstij jāatceļ lēmums par noteikumu piemērošanas paplašināšanu.

125.n pants

To ražotāju finansiālās iemaksas, kas nav organizācijas biedri

Tādos gadījumos, kad noteikumus vienam vai vairākiem produktiem piemēro paplašināti un kad vienu vai vairākas 125.l panta 3. punkta a) apakšpunktā minētās darbības veic atzīta starpnozaru organizācija, un kad kopumā minētās darbības ir to cilvēku saimnieciskajās interesēs, kuru darbība ir saistīta ar vienu vai vairākiem attiecīgajiem produktiem, dalībvalsts, kas piešķīrusi atzīšanu, var pieņemt lēmumu, ka personas vai grupas, kas nav starpnozaru organizācijas biedri, bet kuri gūst labumu no šīm darbībām, maksā organizācijai visu vai daļu no iemaksām, ko maksā attiecīgās organizācijas biedri, ar noteikumu, ka šādas iemaksas ir paredzētas izmaksu segšanai, kas radušās tieši no attiecīgajām darbībām.”;

29)

regulas 127. pantā iekļauj šādu punktu:

30)

regulas 130. pantā iekļauj šādus punktus:

31)

iekļauj šādu pantu:

“140.a pants

Ievešanas cenu sistēma augļu un dārzeņu, kā arī augļu un dārzeņu pārstrādes produktu nozarēs

1.   Ja kopējo muitas tarifu nodokļu likmes piemērošana atkarīga no importēto preču ievešanas cenas, šīs cenas ticamību pārbauda, izmantojot vienotas likmes importa vērtību, ko aprēķina Komisija pēc produkta un pēc izcelsmes, pamatojoties uz produkta vidējo svērto cenu dalībvalstu reprezentatīvajos importa tirgos vai, ja nepieciešams, citos tirgos.

Tomēr Komisija var pieņemt īpašus noteikumus par ievešanas cenu pārbaudi produktiem, ko importē galvenokārt pārstrādei.

2.   Ja konkrētā sūtījuma deklarētā ievešanas cena ir augstāka par vienotās likmes importa vērtību, kas Komisijas noteiktajā kārtībā palielināta līdz noteiktai robežai, kura nedrīkst pārsniegt vienotas likmes vērtību vairāk par 10 %, ir jāiemaksā drošības nauda, kuras summa ir vienāda ar ievedmuitu, kas noteikta, pamatojoties uz vienotas likmes importa vērtību.

3.   Ja konkrētā sūtījuma ievešanas cena nav deklarēta muitošanas laikā, piemērojamā kopējā muitas tarifa likme ir atkarīga no vienotas likmes importa vērtības vai tā nosakāma saskaņā ar attiecīgajiem muitas likumu noteikumiem, ievērojot nosacījumus, kas jānosaka Komisijai.”;

32)

regulas 141. panta 1. punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu ievadfrāzi:

“1.   Papildu ievedmuitu uzliek viena vai vairāku tādu produktu importam, kam piemēro 135. līdz 140.a pantā noteiktās ievedmuitas likmes, labības, rīsu, cukura, augļu un dārzeņu, augļu un dārzeņu pārstrādes produktu, liellopu un teļa gaļas, piena un piena produktu, cūkgaļas, aitas gaļas un kazas gaļas, olu, mājputnu gaļas un banānu nozarē, lai novērstu vai neitralizētu nelabvēlīgas sekas Kopienas tirgū, ko var izraisīt šo produktu imports, ja:”;

33)

regulas 153. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“1.   Ierastās vajadzīgās cukura piegādes rafinēšanai, izsakot ar balto cukuru, vienam tirdzniecības gadam Kopienā ir 2 424 735 tonnas.”;

34)

regulas 160. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“1.   Ja Kopienas tirgū ievešanas pārstrādei režīma dēļ ir radušies traucējumi vai ja tie varētu rasties, Komisija pēc dalībvalsts lūguma vai pēc pašas ierosmes var pilnīgi vai daļēji apturēt režīmu ievešanas pārstrādei attiecībā uz labības, rīsu, cukura, olīveļļas un galda olīvu, augļu un dārzeņu, augļu un dārzeņu pārstrādes produktu, liellopu un teļa gaļas, piena un piena produktu, cūkgaļas, aitas un kazas gaļas, olu, mājputnu gaļas un lauksaimniecības etilspirta nozares produktiem. Ja Komisija saņem lūgumu no dalībvalsts, tā pieņem lēmumu piecās darbdienās pēc lūguma saņemšanas.”;

35)

regulas 161. panta 1. punktā iekļauj šādus apakšpunktus:

36)

regulas 174. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“1.   Ja Kopienas tirgū izvešanas pārstrādei režīma dēļ ir radušies traucējumi vai ja tie varētu rasties, Komisija pēc dalībvalsts lūguma vai pēc pašas ierosmes var pilnībā vai daļēji apturēt izvešanas pārstrādei režīmu attiecībā uz labības, rīsu, augļu un dārzeņu, augļu un dārzeņu pārstrādes produktu, liellopu un teļa gaļas, cūkgaļas, aitas un kazas gaļas un mājputnu gaļas nozares produktiem. Ja Komisija saņem lūgumu no dalībvalsts, tā pieņem lēmumu piecās darbdienās pēc lūguma saņemšanas.”;

37)

regulas 175. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“175. pants

Līguma 81. līdz 86. panta piemērošana

Ja vien šajā regulā nav noteikts citādi, Līguma 81. līdz 86. pantu un to īstenošanas noteikumus, ievērojot šīs regulas 176. līdz 177. pantu, piemēro visiem Līguma 81. panta 1. punktā un 82. pantā minētajiem nolīgumiem, lēmumiem un saskaņotajām darbībām, kas saistītas ar šīs regulas 1. panta 1. punkta a) līdz k) un m) līdz u) apakšpunktā un 3. punktā minēto produktu ražošanu vai tirdzniecību.”;

38)

iekļauj šādu pantu:

“176.a pants

Nolīgumi un saskaņotas darbības augļu un dārzeņu nozarē

1.   Līguma 81. panta 1. punkts neattiecas uz atzītu starpnozaru organizāciju nolīgumiem, lēmumiem un saskaņotām darbībām, kuru mērķis ir veikt šīs regulas 123. panta 3. punkta c) apakšpunktā minētās darbības.

2.   Šā panta 1. punktu piemēro vienīgi ar noteikumu, ka:

3.   Nolīgumus, lēmumus un saskaņotas darbības nevar ieviest, pirms nav beidzies 2. punkta b) apakšpunktā norādītais laikposms.

4.   Jebkurā gadījumā par nesaderīgiem ar Kopienas noteikumiem atzīst šādus nolīgumus, lēmumus un saskaņotas darbības:

5.   Ja pēc 2. punkta b) apakšpunktā minētā divu mēnešu termiņa beigām Komisija konstatē, ka nav ievēroti šā panta 1. punkta piemērošanas nosacījumi, tā pieņem lēmumu, paziņojot, ka uz attiecīgo nolīgumu, lēmumu vai saskaņoto darbību attiecas Līguma 81. panta 1. punkts.

Šis Komisijas lēmums nestājas spēkā pirms dienas, kad tas paziņots attiecīgajai starpnozaru organizācijai, ja vien šī starpnozaru organizācija nav iesniegusi nepareizu informāciju vai ļaunprātīgi izmantojusi 1. punktā minēto atvieglojumu.

6.   Daudzgadu nolīgumu gadījumā paziņošana par pirmo gadu ir spēkā turpmākajiem līguma gadiem. Tomēr šādā gadījumā Komisija pēc savas ierosmes vai pēc citas dalībvalsts lūguma jebkurā laikā var paziņot, ka konstatēta neatbilstība.”;

39)

regulas 179. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“179. pants

Īstenošanas noteikumi attiecībā uz nolīgumiem un saskaņotām darbībām augļu un dārzeņu un tabakas nozarē

Komisija var pieņemt sīki izstrādātus noteikumus 176.a, 177. un 178. panta piemērošanai, tostarp noteikumus par paziņošanu un publicēšanu.”;

40)

regulas 180. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“180. pants

Līguma 87., 88. un 89. panta piemērošana

Ja vien šajā regulā nav noteikts citādi, un jo īpaši izņemot šīs regulas 182. pantā minēto valsts atbalstu, šīs regulas 1. panta 1. punkta a) līdz k) un m) līdz u) apakšpunktā un 3. punktā minēto produktu ražošanai un tirdzniecībai piemēro Līguma 87., 88. un 89. pantu.”;

41)

regulas 182. pantu groza šādi:

42)

regulas 184. pantam pievieno šādu punktu:

43)

iekļauj šādu pantu:

“203.a pants

Pārejas noteikumi augļu un dārzeņu, kā arī augļu un dārzeņu pārstrādes produktu nozarē

1.   Atbalsta shēmas, kas noteiktas ar Regulām (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 2202/96 (1996. gada 28. oktobris), ar ko ievieš Kopienas atbalsta shēmu noteiktu citrusaugļu ražotājiem (38), un atceltas ar Regulu (EK) Nr. 1182/2007, par katru no attiecīgajiem produktiem paliek spēkā šo produktu tirdzniecības gadiem, kuri beidzas 2008. gadā.

2.   Ražotāju organizācijas un ražotāju organizāciju apvienības, kas pirms šīs regulas spēkā stāšanās jau atzītas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2200/96, joprojām būs atzītas arī saskaņā ar šo regulu. Vajadzības gadījumā tās līdz 2010. gada 31. decembrim veic pielāgojumus šīs regulas prasībām.

Ražotāju organizācijas un ražotāju organizāciju apvienības, kuras jau atzītas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1182/2007, turpina būt atzītas arī saskaņā ar šo regulu.

3.   Pēc ražotāju organizācijas lūguma darbības programmu, kas pirms Regulas (EK) Nr. 1182/2007 piemērošanas apstiprināta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2200/96:

Šīs regulas 103.d panta 3. punkta e) un f) apakšpunktu nepiemēro darbības programmām, kuras ir iesniegtas 2007. gadā, bet vēl nav apstiprinātas šīs regulas piemērošanas dienā un kuras citādi atbilst šajos punktos izvirzītajiem kritērijiem.

4.   Ražotāju grupas, kam piešķirta sākotnējā atzīšana saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2200/96, arī saskaņā ar šo regulu varēs turpināt izmantot iespējas, ko sniedz sākotnējā atzīšana. Atzīšanas plāni, kas pieņemti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2200/96, arī saskaņā ar šo regulu varēs turpināt izmantot iespējas, ko sniedz minētā atzīšana. Šos plānus vajadzības gadījumā tomēr groza, lai ražotāju grupa varētu izpildīt šīs regulas 125.b pantā izklāstītos ražotāju organizācijas atzīšanas kritērijus. Attiecībā uz ražotāju grupām dalībvalstīs, kas Eiropas Savienībai pievienojās 2004. gada 1. maijā vai pēc minētās dienas, no šīs regulas spēkā stāšanās dienas atzīšanas plāniem piemēro 103.a panta 3. punkta a) apakšpunktā norādītās atbalsta likmes.

5.   Regulas (EK) Nr. 2202/96 3. panta 2. punktā minētos līgumus, kas attiecas vairāk nekā uz vienu tirdzniecības gadu citrusaugļu pārstrādes atbalsta shēmā saistībā ar tirdzniecības gadu, kas sākas 2008. gada 1. oktobrī, vai turpmākajiem tirdzniecības gadiem, abām līgumslēdzējām pusēm vienojoties, var grozīt vai izbeigt, lai ņemtu vērā minētās regulas atcelšanu ar Regulu (EK) Nr. 1182/2007 un no tās izrietošo atbalsta atcelšanu. Saskaņā ar šo regulu vai tās īstenošanas noteikumiem iesaistītajām pusēm nepiemēro nekādas sankcijas, kas izriet no šādiem līgumu grozījumiem vai to izbeigšanas.

6.   Ja dalībvalsts izmanto Regulas (EK) Nr. 1782/2003 68.b vai 143.bc pantā paredzēto pārejas režīmu, tad izejvielām, kas saražotas tās teritorijā, turpina piemērot noteikumus, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2201/96 6. pantu un Regulas (EK) Nr. 2202/96 6. pantu pieņemti attiecībā uz pārstrādei piegādāto izejvielu obligātajām īpašībām un par obligātām kvalitātes prasībām gataviem produktiem.

7.   Kamēr saskaņā ar 113. un 113.a pantu nav pieņemti jauni tirdzniecības standarti augļu un dārzeņu, kā arī augļu un dārzeņu pārstrādes produktu nozarē, turpina piemērot tirdzniecības standartus, kas izstrādāti saskaņā ar Regulām (EK) Nr. 2200/96 un (EK) Nr. 2201/96.

8.   Komisija var noteikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai atvieglinātu pāreju no Regulās (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96, (EK) Nr. 2202/96 un (EK) Nr. 1182/2007paredzētās kārtības uz kārtību, kas noteikta šajā regulā, tostarp šā panta 1. līdz 7. punktā.

44)

pielikumus groza šādi:

a)

1. panta 3., 4., 5., 8., 12. un 13. punktu piemēro no 2008. gada 1. septembra;

b)

1. panta 9., 14. līdz 19., 33. punktu un 44. punkta b) un c) apakšpunktu piemēro no 2008. gada 1.oktobra.