Ce document est extrait du site web EUR-Lex
Document 52014PC0724
Proposal for a REGULATION OF THE EUROPEAN PARLIAMENT AND OF THE COUNCIL on harmonised indices of consumer prices and repealing Regulation (EC) No 2494/95
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par saskaņotajiem patēriņa cenu indeksiem un Regulas (EK) Nr. 2494/95 atcelšanu
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par saskaņotajiem patēriņa cenu indeksiem un Regulas (EK) Nr. 2494/95 atcelšanu
/* COM/2014/0724 final - 2014/0346 (COD) */
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par saskaņotajiem patēriņa cenu indeksiem un Regulas (EK) Nr. 2494/95 atcelšanu /* COM/2014/0724 final - 2014/0346 (COD) */
PASKAIDROJUMA RAKSTS 1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS Eiropas Komisija un
Eiropas Centrālā banka prasa, lai inflācijas mērījumi
ES būtu saskaņoti; tas vajadzīgs, lai nodrošinātu Eiropas
Savienības pienācīgu darbību un jo īpaši īstenotu
efektīvu monetāro politiku. Saskaņotie
patēriņa cenu indeksi ir būtiski, novērtējot un
mērot šādus aspektus: ·
konverģenci attiecībā uz cenu
stabilitāti ES; un ·
eurozonas monetārās politikas
rezultātus attiecībā uz cenu stabilitātes mērķa
sasniegšanu. Saskaņotie
inflācijas mērījumi tiek arī izmantoti, lai Komisijas
makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūrā
novērtētu valstu konkurētspēju. Tāpēc
patēriņa cenu indeksiem ir jābūt salīdzināmiem
visās valstīs un visās produktu grupās. Tiem
jābūt pietiekami detalizētiem, un to sagatavošanai
jābūt iespējamai pienācīgā termiņā.
Inflācijas rādītāji, kas aprēķināti,
izmantojot patēriņa cenu indeksus, ir objektīvs un
neizkropļots pamats lēmumu pieņemšanai. Turklāt
salīdzināmi un ticami patēriņa cenu indeksi līdz ar
citiem avotiem ir vērtīga sākumvērtība, ar ko
deflēt ekonomiskās vērtības, piemēram, algas,
īres, procentu likmes un nacionālo kontu datus. Šīs
lēstās apjoma laikrindas atspoguļo ekonomikas parādības
pārmaiņas bez inflācijas ietekmes un ir būtisks
ieguldījums politisku un ekonomisku lēmumu pieņemšanā. 1995. gada
oktobrī tika izstrādāta un pieņemta Padomes regula par
saskaņotajiem patēriņa cenu indeksiem (SPCI), un nākamo
17 gadu laikā tai sekoja 20 īstenošanas regulas. Standarta
noteikumi, kas nodrošina maksimālu salīdzināmību, ir
svarīgi galvenajiem lietotājiem, jo īpaši Komisijai un Eiropas
Centrālajai bankai, taču, kopš tika pieņemts
sākotnējais regulējums, daži parametri ir mainījušies. ·
Eiropas Statistikas sistēmas (ESS)
attīstības rezultātā arvien lielāka
vienprātība ir par saskaņotas pieejas nepieciešamību
daudziem metodoloģiskajiem aspektiem, kas skar patēriņa cenu
indeksus. ·
Ņemot vērā straujo tehnoloģiju
attīstību pēdējos gados, datu vākšanas un indeksa
apkopošanas tehniskie aspekti ir krasi mainījušies. Pateicoties jaudīgām
informācijas tehnoloģiju sistēmām, var pārņemt
metodes, kuras nebūtu bijušas iespējamas vēl pirms divām
desmitgadēm; svītrkodu datu ieviešanas rezultātā
būtiski mainās datu vākšanas prakse, un arvien vairāk
pastāvīgi tiek izmantoti dažādi interneta avoti cenu
vākšanā. ·
Ar Lisabonas līgumu tika izveidota jauna komitoloģijas
struktūra un ieviesti deleģētie un īstenošanas akti. Tas
ir jāatspoguļo tiesiskajā regulējumā. Visas šīs
dažādās pārmaiņas rada nepieciešamību
pārstrādāt tiesību aktus par SPCI, lai modernizētu un
racionalizētu tiesisko pamatu un pielāgotu to gan faktiskajām,
gan potenciālajām mūsdienu vajadzībām. Pārskatot
SPCI regulu, ieinteresētās personas gūst iespēju apsvērt
spēkā esošos noteikums un ieteikumus, racionalizēt tos un
pievērsties konkrētiem aspektiem, ņemot vērā to
pašreizējo nozīmi un dažādo lietotāju veidu intereses. Daudzās
politikas jomās, kurās ES aktīvi darbojas, nepieciešama
informācija par notikumiem un norisēm, kas ietekmē
patēriņa cenu indeksus, lai varētu noteikt darbības
mērķus un novērtēt progresu. ES tiesību aktos arī
noteikts, ka Eurostat jānodrošina iespējami augstas
kvalitātes deflatori, kuros SPCI ir vērtīga
sākumvērtība. Indeksiem jābūt savlaicīgiem,
precīziem, pilnīgiem, saskaņotiem un salīdzināmiem ES
līmenī un starp dažādām produktu grupām. Tikai,
modernizējot Eiropas tiesību aktus par SPCI, var izpildīt
šīs prasības. Ierosinātajā
SPCI regulā iestrādāti Eiropas Statistikas prakses kodeksa
principi, kas attiecas uz kvalitātes saistībām, pareizu
metodoloģiju, izmaksu lietderību, atbilstību, precizitāti,
ticamību, saskaņotību un salīdzināmību. 2. APSPRIEŠANĀ AR IEINTERESĒTAJĀM
PERSONĀM GŪTIE REZULTĀTI UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMI SPCI regulas
projektu apsprieda ekspertu grupas, ko veido gan statistikas datu
sagatavotāji, jo īpaši valstu statistikas iestādes, gan
statistikas lietotāji, tostarp Eiropas Komisija, Eiropas
Centrālā banka un valstu centrālās bankas. Notika
apspriešanās ar Eiropas Statistikas sistēmas komiteju. Ietekmes
novērtējums netika uzskatīts par nepieciešamu. 3. PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI Šā
priekšlikuma mērķis ir izveidot vienotu tiesisko regulējumu, kas
vajadzīgs, lai dalībvalstis varētu sagatavot saskaņotos
indeksus; tas ietver saskaņoto patēriņa cenu indeksu
vākšanu, apkopošanu, apstrādi un iesniegšanu. Tie ir vajadzīgi,
lai sistemātiski sagatavotu inflācijas mērījumus Eiropas
Savienībā. Šajā
priekšlikumā vienkāršotas un precizētas prasības par šo
indeksu apkopošanu. Ar šo priekšlikumu ·
nodrošina jaunu vispārēju
regulējumu, kas piemērojams noteiktām produktu grupu
kategorijām; ·
izveido skaidru un noteiktu piemērošanas jomu; ·
saglabā īpašus pasākumus, kuri
attiecas uz īpašām jomām, piemēram, veselība,
izglītība, sociālā aizsardzība un apdrošināšana; ·
novērš iespējamās
atšķirības interpretēšanā un datu piegādātāju
grūtības attiecībā uz noteikumu piemērošanu; ·
nodrošina vienlīdzīga režīma
piemērošanu līdzīgām produktu grupām visā ES; ·
atceļ noteikumus, kas kļuvuši lieki; un ·
paskaidro noteikumus, kuri iepriekš tika nepareizi
interpretēti. Regulā ir
paredzēta iespēja pieņemt deleģētos vai
īstenošanas aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas
Savienības darbību (LESD) 290. un 291. pantu, ja ir
nepieciešamas papildu specifikācijas vai vienoti īstenošanas
nosacījumi. Lai
nodrošinātu patēriņa cenu indeksu pilnīgu salīdzināmību,
jo īpaši ir vajadzīgi vienādi nosacījumi
attiecībā uz šādiem aspektiem: ·
SPCI dalījums pēc Eiropas
individuālā patēriņa veidu klasifikācijas (ECOICOP)
kategorijām; ·
metodoloģija, kas izmantota saskaņoto
indeksu sagatavošanā; ·
statistikas vienību nozīme un
izmantošana; ·
saskaņoto indeksu aprēķinā
izmantotie svari un metadati par svariem; ·
saskaņoto indeksu un apakšindeksu
nosūtīšanas gada kalendārs; ·
datu un metadatu apmaiņas standarti; ·
datu pārskatīšanas nosacījumi; ·
pamatinformācija un metodes, kas jāizmanto,
pamatojoties uz izmēģinājuma pētījumu
novērtējumu; un ·
tehniskās kvalitātes nodrošināšanas
prasības, kas attiecas uz ikgadējo kvalitātes ziņojumu
saturu, šo ziņojumu sniegšanas termiņš Eurostat un saraksta
struktūra. Tāpēc
saskaņā ar LESD 291. pantu ar ierosināto regulu Komisijai
tiek piešķirtas īstenošanas pilnvaras. Saskaņā
ar LESD 290. pantu ar ierosināto regulu Komisijai tiek
deleģētas pilnvaras pieņemt vispārēji
piemērojamus neleģislatīvus aktus, lai papildinātu vai
grozītu nebūtiskus regulas elementus. Tas ļaus Komisijai ·
starptautiskā līmenī nodrošināt
individuālā patēriņa veidu klasifikācijas (COICOP),
kuru izmanto SPCI dalījumam, salīdzināmību; ·
noteikt robežvērtību, kuru
nepārsniedzot, nav jāiesniedz saskaņoto indeksu apakšindeksi; un ·
izveidot to apakšindeksu sarakstu, kuri
dalībvalstīm nav obligāti jāsagatavo. Komisijai būtu
jānodrošina, lai ar šiem deleģētajiem aktiem netiktu radīts
ievērojams papildu administratīvais slogs dalībvalstīm. Pārskatītās
SPCI regulas priekšlikuma mērķis ir izveidot vienu tiesību aktu,
kurā iekļauti visi vienotie nosacījumi. Patlaban ir 20 dažādas
īstenošanas regulas. Saskaņā ar jauno regulu tās tiks
apvienotas vienā regulā, kas nodrošinās vairāk
skaidrības ieinteresētajām personām un
dalībvalstīm un uzlabos pārvaldību un padarīs to
efektīvāku. Šāda prasību un to īstenošanas
vienkāršošana ir viens no galvenajiem mērķiem, īstenojot
ierosināto stratēģiju par jaunu tiesisko regulējumu par
SPCI. 4. IETEKME UZ BUDŽETU Nav
ietekmes uz ES budžetu. 2014/0346 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par saskaņotajiem patēriņa
cenu indeksiem un Regulas (EK) Nr. 2494/95 atcelšanu (Dokuments attiecas uz EEZ) EIROPAS
PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot
vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo
īpaši tā 338. panta 1. punktu, ņemot
vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu, pēc
leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu
parlamentiem, ņemot
vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu[1], saskaņā
ar parasto likumdošanas procedūru, tā kā: (1) Saskaņotie
patēriņa cenu indeksi (SPCI) ir paredzēti, lai saskaņoti
mērītu inflāciju dalībvalstīs. Komisija un Eiropas
Centrālā banka izmanto SPCI cenu stabilitātes
vērtējumā dalībvalstīs saskaņā ar
Līguma par Eiropas Savienības darbību (“Līgums”)
140. pantu. (2) Eiropas Centrālo banku
sistēma (ECBS) izmanto SPCI kā indeksu, kas vajadzīgs, lai
mērītu, ciktāl sasniegts ECBS cenu stabilitātes
mērķis saskaņā ar Līguma 127. panta
1. punktu; tas ir īpaši svarīgi, definējot un
īstenojot Savienības monetāro politiku saskaņā ar
Līguma 127. panta 2. punktu. (3) Ar Padomes Regulu (EK)
Nr. 2494/95[2]
tika izveidota vienota sistēma saskaņoto patēriņa cenu
indeksu sagatavošanai. Šis tiesiskais regulējums ir jāpielāgo
pašreizējām vajadzībām un tehnikas attīstībai. (4) Šajā regulā ir
ņemta vērā Komisijas labāka tiesiskā regulējuma
programma un jo īpaši Komisijas paziņojums par lietpratīgu
regulējumu Savienībā[3].
Statistikas jomā Komisija ir izvirzījusi par prioritāti
normatīvās vides vienkāršošanu un uzlabošanu statistikā[4]. (5) SPCI būtu jādala pa
Eiropas individuālā patēriņa veidu klasifikācijas (ECOICOP)
kategorijām. Šai klasifikācijai būtu jānodrošina, ka visa
Eiropas statistika, kas attiecas uz privāto patēriņu, ir
konsekventa un salīdzināma. ECOICOP būtu jāatbilst
ANO COICOP (starptautiska standarta individuālā
patēriņa veidu klasifikācija), tāpēc tā būtu
jāpielāgo ANO COICOP pārmaiņām. (6) Parastie SPCI pamatojas uz
novērotajām cenām, kas ietver arī produktu nodokļus.
Tāpēc inflāciju ietekmē produktu nodokļu likmju
pārmaiņas. Lai varētu veikt inflācijas analīzi un
konverģences novērtējumu dalībvalstīs, jāvāc
informācija arī par nodokļu pārmaiņu ietekmi uz
inflāciju. Tāpēc SPCI būtu jāaprēķina,
pamatojoties arī uz nemainīgas nodokļu likmes cenām. (7) Mājokļa cenu
indeksu, īpaši īpašnieka apdzīvotā mājokļa cenu
indeksu (ĪAMC indeksi), noteikšana ir svarīgs solis, lai uzlabotu
SPCI atbilstību un salīdzināmību. Mājokļa cenu
indeksi ir nepieciešamais pamats, lai sagatavotu ĪAMC indeksus. Turklāt
mājokļa cenu indeksi arī paši par sevi ir svarīgi
rādītāji. (8) Cenu indeksu pārskata
periods būtu regulāri jāatjaunina. Būtu jānosaka
noteikumi par saskaņoto indeksu un to apakšindeksu kopējiem indeksa
pārskata periodiem, kas integrēti dažādos laikos, lai nodrošinātu,
ka iegūtie rādītāji ir salīdzināmi un atbilstoši. (9) Lai veicinātu
pakāpenisku patēriņa cenu indeksu saskaņošanu, būtu
jāuzsāk izmēģinājuma pētījums, lai
novērtētu, cik lietderīgi būtu izmantot papildu
pamatinformāciju vai piemērot jaunas metodoloģiskas pieejas. (10) Metodoloģijas
rokasgrāmatā būtu jāsniedz norādījumi par augstas
kvalitātes saskaņoto indeksu sagatavošanas dažādajiem posmiem,
lai palīdzētu dalībvalstīm sagatavot salīdzināmus
patēriņa cenu indeksus. Metodoloģijas rokasgrāmata
ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm Eiropas Statistikas
sistēmā būtu jāizstrādā Komisijai (Eurostat)
un regulāri jāatjaunina. SPCI gada sarakstā, kas minēts
šīs regulas 9. panta 2. punkta b) apakšpunktā,
dalībvalstīm attiecīgā gadījumā būtu
jāinformē Komisija (Eurostat) par atšķirībām
starp izmantotajām statistikas metodēm un tām metodēm, kas
ieteiktas metodoloģijas rokasgrāmatā. (11) Komisijai (Eurostat)
būtu jāpārbauda avoti un metodes, ko dalībvalstis izmanto,
lai aprēķinātu saskaņotos indeksus, un būtu
jāuzrauga tiesiskā regulējuma īstenošana
dalībvalstīs. Šajā nolūkā Komisija (Eurostat)
uztur regulāru dialogu ar dalībvalstu statistikas iestādēm. (12) Pamatinformācija ir
būtiska, lai novērtētu, vai dalībvalstu iesniegtie
detalizētie saskaņotie indeksi ir pietiekami salīdzināmi.
Turklāt dalībvalstu izmantotās pārredzamās datu
apkopošanas metodes un prakse palīdz visām ieinteresētajām
personām izprast saskaņotos indeksus un uzlabot to kvalitāti.
Tāpēc būtu jāparedz noteikumi par saskaņotu metadatu
sniegšanu. (13) Lai nodrošinātu
saskaņoto indeksu kvalitāti, Komisijai (Eurostat) un valstu
centrālajām bankām, un Eiropas Centrālajai bankai būtu
jāapmainās ar konfidenciāliem datiem saskaņā ar
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 223/2009[5]. (14) Ņemot vērā to,
ka dalībvalstu līmenī šīs regulas mērķi, proti,
izveidot vienotus statistikas standartus saskaņotajiem indeksiem, nevar
pietiekami labi sasniegt un ka minēto mērķi var labāk
sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt
pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību
5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar
minētajā pantā paredzēto proporcionalitātes principu
šī regula nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs, lai sasniegtu šo
mērķi. (15) Lai nodrošinātu SPCI
dalījumam izmantotās individuālā patēriņa veidu
klasifikācijas salīdzināmību starptautiskajā
līmenī un pielāgotos ANO COICOP pārmaiņām,
noteiktu robežvērtību, kuru nepārsniedzot nav jāsniedz
saskaņoto indeksu apakšindeksi, un izveidotu tādu apakšindeksu
sarakstu, kuri nav jāsagatavo dalībvalstīm, pilnvaras pieņemt
aktus par saskaņotajiem indeksiem saskaņā ar Līguma par
Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu
jādeleģē Komisijai. Ir īpaši būtiski, lai Komisija,
veicot sagatavošanas darbus, organizētu atbilstīgas apspriešanās,
tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un
izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina
vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu
nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei. (16) Lai nodrošinātu
pilnīgu patēriņa cenu indeksu salīdzināmību, ir
nepieciešami vienādi nosacījumi par SPCI dalījumu ECOICOP
kategorijās, par izmantoto metodoloģiju, sagatavojot saskaņotos
indeksus, par statistikas vienību sniegto informāciju, par svaru
sniegšanu un svaru metadatu sniegšanu, par gada kalendāra izveidi, kas
vajadzīgs, lai nosūtītu saskaņotos indeksus un apakšindeksus,
par datu un metadatu apmaiņas standartiem, par vienādiem
pārskatīšanas nosacījumiem, par uzlabotu pamatinformāciju
vai labākām metodēm, pamatojoties uz izmēģinājuma
pētījumu novērtējumu, un par tehniskās kvalitātes
nodrošināšanas prasībām attiecībā uz ikgadējiem
kvalitātes ziņojumiem, ziņojumu sniegšanas termiņu
Komisijai (Eurostat) un saraksta struktūru. Lai nodrošinātu
šādus vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai,
Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras. Šīs
pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un
Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011[6]. (17) Pieņemot īstenošanas
pasākumus un deleģētos aktus saskaņā ar šo regulu,
Komisijai būtu pienācīgi jāņem vērā izmaksu
lietderība. (18) Regulas (EK) Nr. 223/2009
7. panta kontekstā Eiropas Statistikas sistēmas komitejai ir
lūgts sniegt profesionālus norādījumus. (19) Regula (EK) Nr. 2494/95
būtu jāatceļ. IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU. 1. pants
Priekšmets Ar šo regulu nosaka
vienotu regulējumu, kas vajadzīgs, lai izstrādātu,
sagatavotu un izplatītu saskaņotos patēriņa cenu indeksus
(SPCI) un saskaņotos mājokļu cenu indeksus (SMCI)
Savienības, valstu un reģionu līmenī. 2. pants
Definīcijas Šajā
regulā piemēro šādas definīcijas: (a)
“statistikas izstrāde” ir to statistikas
metožu, standartu un procedūru noteikšana un uzlabošana, ko izmanto
statistikas sagatavošanā un izplatīšanā, lai
izstrādātu jaunus statistikas mērījumus un
rādītājus; (b)
“statistikas sagatavošana” ir visas darbības,
kas nepieciešamas statistikas apkopošanā, tostarp statistikas
vākšana, glabāšana, apstrāde un analīze; (c)
“statistikas izplatīšana” ir darbība, ar
ko statistiku, statistikas datu analīzi un nekonfidenciālu
informāciju dara pieejamu lietotājiem; (d)
“produkti” ir preces un pakalpojumi, kā
noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 549/2013[7] A pielikuma 3.01. punktā
(turpmāk “EKS 2010”); (e)
“patēriņa cenas” ir iepirkuma cenas, ko samaksājušas
mājsaimniecības, lai iegādātos atsevišķus produktus,
izmantojot naudas darījumus; (f)
“pirkuma cena” ir cena, ko pircējs faktiski
samaksājis par produktiem, ieskaitot visus nodokļus mīnus
produktu subsīdijas, pēc tam, kad no standarta cenām vai
maksām atskaitītas atlaides par liela apjoma pirkumiem vai pirkumiem
t. s. klusajā sezonā, izņemot procentu vai pakalpojumu
maksas, kas pieskaitītas saskaņā ar kredīta noteikumiem, un
visas papildus radušās maksas, jo periodā, kas noteikts pirkuma
izdarīšanas laikā, nav veikta samaksa; (g)
“saskaņotie patēriņa cenu indeksi
(SPCI)” ir salīdzināmie patēriņa cenu indeksi, kurus
sagatavo katra dalībvalsts; (h)
“nemainīgas nodokļu likmes
saskaņotie patēriņa cenu indeksi (NNL SPCI)” ir indeksi, ar
kuriem mēra patēriņa cenu pārmaiņas laika
periodā, neņemot vērā produktu nodokļu likmju pārmaiņu
ietekmi minētajā laika periodā; (i)
“administratīvi regulējamās cenas”
ir cenas, kuras tieši nosaka vai ievērojami ietekmē valdība; (j)
“īpašnieka apdzīvotā
mājokļa cenu indekss (ĪAMC indekss)” ir indekss, ar kuru
mēra tādu mājokļu darījumu cenu pārmaiņas,
kuri ir jauniegādāti mājsaimniecību sektorā, un
tādu citu produktu cenu pārmaiņas, kurus
mājsaimniecības kā īpašnieki, kas apdzīvo
mājokli, iegādājas savām vajadzībām; (k)
“mājokļu cenu indekss (MCI)” ir indekss,
ar kuru mēra mājsaimniecību pirkto mājokļu
darījumu cenu pārmaiņas; (l)
“SPCI apakšindekss” ir Eiropas
individuālā patēriņa veidu klasifikācijas (ECOICOP)
jebkuras kategorijas cenu indekss (turpmāk “ECOICOP”), kā
noteikts pielikumā; (m)
“saskaņotie indeksi” ir SPCI, NNL SPCI,
ĪAMC indeksi un MCI; (n)
“Laspeiresa indekss” ir cenu indekss formulā kur P ir cenu
līmeņu relatīvais indekss divos periodos, Q ir
patērētie daudzumi, t0 ir bāzes periods un tn – periods, kuram aprēķina indeksu; (o)
“Laspeiresa tipa indekss” ir indekss, ar kuru
mēra vidējās cenu pārmaiņas, pamatojoties uz
nemainīgiem izdevumiem salīdzinājumā ar bāzes periodu,
t. i., mājsaimniecību patēriņa modelis ir
nemainīgs bāzes periodā; (p)
“indeksa pārskata periods” ir periods,
kurā noteiktais indekss ir 100 indeksa punkti; (q)
“pamatinformācija”, atsaucoties uz SPCI un NNL
SPCI, ir dati, kas attiecas uz –
visām to produktu pirkuma cenām, kas
jāņem vērā, lai aprēķinātu SPCI
apakšindeksus saskaņā ar šo regulu, –
visām īpašībām, kas nosaka
produktu cenu un citas īpašības, kuras ir svarīgas attiecīgā
patērētāja vajadzībām, –
informāciju par iekasētajiem
nodokļiem un akcīzes nodokļiem, –
informāciju par to, vai cena ir
pilnībā vai daļēji administratīvi noteikta, un –
visiem svariem, kas atspoguļo attiecīgo
produktu patēriņa līmeni un struktūru; (r)
“pamatinformācija”, atsaucoties uz ĪAMC
indeksiem un MCI, ir dati, kas attiecas uz –
visām mājsaimniecību pirkto
mājokļu darījumu cenām, kas jāņem vērā,
lai saskaņā ar šo regulu aprēķinātu MCI indeksus, –
visām īpašībām, kas nosaka
mājokļa cenu vai citām attiecīgām
īpašībām; (s)
“mājsaimniecība” ir mājsaimniecība,
kā noteikts EKS 2010 A pielikuma 2.119. punkta a) un b) apakšpunktā,
neatkarīgi no valstspiederības vai rezidences statusa; (t)
“dalībvalsts ekonomiskā teritorija” ir
teritorija, kas definēta EKS 2010 A pielikuma 2.05. punktā,
izņemot gadījumus, ja ir iekļauti eksteritoriālie
anklāvi, kas atrodas valsts robežās, un pārējā
pasaulē izvietotie teritoriālie anklāvi nav iekļauti; (u)
“mājsaimniecības galapatēriņa
naudas izdevumi” ir to galapatēriņa izdevumu daļa, kas radušies –
mājsaimniecībām, –
naudas darījumos, –
dalībvalsts ekonomiskajā teritorijā, –
par produktiem, ko izmanto, lai tieši
apmierinātu individuālas vajadzības un vēlmes, kā
noteikts EKS 2010 A pielikuma 3.101. punktā, –
vienā vai abos laika periodos, kurus
salīdzina; (v)
“sagatavošanas metodes nozīmīgas
pārmaiņas” ir pārmaiņas, kuras, kā lēš,
ietekmē attiecīgā saskaņotā indeksa vai tā
daļas gada pārmaiņu likmi jebkurā laika periodā par
vairāk nekā –
0,1 procentu punktiem attiecībā uz
visiem SPCI posteņiem, ĪAMCI vai MCI, –
0,3, 0,4, 0,5 vai 0,6 procentu punktiem – uz
attiecīgi jebkuru ECOICOP nodaļu, grupu, klasi vai apakšklasi
(5 zīmes). 3. pants
Saskaņoto indeksu apkopošana 1. Dalībvalstis
sniedz Komisijai (Eurostat) visus saskaņotos indeksus
saskaņā ar 2. panta m) punktu. 2. Saskaņotos
indeksus apkopo, izmantojot Laspeiresa tipa formulu. 3. SPCI
un NNL SPCI pamatojas uz to produktu cenu pārmaiņām un svariem,
kas iekļauti mājsaimniecības galapatēriņa naudas
izdevumos. 4. SPCI
neietver darījumus starp mājsaimniecībām, izņemot
īri, ko īrnieki maksā privātiem izīrētājiem,
ja izīrētāji darbojas kā to pakalpojumu sniedzēji
tirgū, kurus iegādājas mājsaimniecības (īrnieki). 5. SPCI
apakšindeksus apkopo ECOICOP kategorijās. Vienotus nosacījumus
par SPCI dalījumu ECOIPOP kategorijās pieņem, izmantojot
īstenošanas aktus. Minētos īstenošanas aktus pieņem
saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto
pārbaudes procedūru. 4. pants
Saskaņoto indeksu salīdzināmība 1. Lai
SPCI vai ĪAMCI indeksus varētu uzskatīt par
salīdzināmiem, visu detalizācijas līmeņu
atšķirības valstīs atspoguļo tikai cenu pārmaiņu
vai izdevumu modeļu atšķirības. 2. Visus
to saskaņoto indeksu apakšindeksus, kas neatbilst šīs regulas
jēdzieniem vai metodēm, uzskata par salīdzināmiem, ja to
rezultātā iegūst indeksu, kas saskaņā ar aplēsi
sistemātiski atšķiras (a)
attiecībā uz SPCI – par 0,1 procentu
vai mazāk vidēji viena gada laikā, salīdzinot ar
iepriekšējo gadu, no indeksa, kurš apkopots, ievērojot šīs
regulas metodoloģisko pieeju; (b)
attiecībā uz ĪAMCI un MCI – par 1 procentu
vai mazāk vidēji viena gada laikā, salīdzinot ar
iepriekšējo gadu, no indeksa, kurš apkopots, ievērojot šīs
regulas metodoloģisko pieeju. Ja šāds
aprēķins nav iespējams, ir sīki jāizklāsta sekas,
ja tiks izmantota metodoloģija, kas atšķiras no šīs regulas
jēdzieniem vai metodēm. 3. Komisija
ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 10. pantu
attiecībā uz pielikuma grozījumiem, lai starptautiskā
līmenī nodrošinātu saskaņoto indeksu
salīdzināmību. 4. Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus, ar
īstenošanas aktiem definē piemērotu metodoloģiju, kas
vajadzīga, lai sagatavotu salīdzināmus saskaņotos indeksus.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 11. panta
2. punktā minēto pārbaudes procedūru. 5. pants
Datu prasības 1. Dalībvalstis
vāc tādu pamatinformāciju par saskaņotajiem indeksiem un to
apakšindeksiem, kas ir reprezentatīva attiecīgajai valstij. 2. Informāciju
iegūst no statistikas vienībām, kā noteikts Padomes
Regulā (EEK) Nr. 696/93[8]. 3. Statistikas
vienības, kuras sniedz informāciju par produktiem, kas iekļauti
mājsaimniecību galapatēriņa naudas izdevumos, sadarbojas,
pēc vajadzības vācot vai sniedzot pamatinformāciju.
Statistikas vienības sniedz precīzu un pilnīgu informāciju,
tostarp elektroniski, ja to pieprasa. Pēc to valstu iestāžu
pieprasījuma, kas ir atbildīgas par oficiālās statistikas
apkopošanu, statistikas vienības sniedz informāciju, piemēram,
par svītrkodu datiem, elektroniskā veidā un tik detalizēti,
cik tas ir vajadzīgs, lai sagatavotu saskaņotos indeksus un lai novērtētu
atbilstību salīdzināmības prasībām un
saskaņoto indeksu kvalitāti. Izmantojot īstenošanas aktus,
paredz vienādus nosacījumus šīs informācijas sniegšanai.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 11. panta
2. punktā minēto pārbaudes procedūru. 4. Saskaņotos
indeksus un to apakšindeksus bāzē uz kopējo indeksu
pārskata periodu – 2015. gadu. Šī bāze stājas
spēkā ar 2016. gada janvāra indeksu. 5. Saskaņotos indeksus un to apakšindeksus bāzē
uz jaunu kopējo indeksu pārskata periodu, ja ievērojami
mainījusies saskaņoto indeksu metodoloģija vai ik pēc 10 gadiem,
sākot no 2015. gada. Pāreja uz jauno indeksu pārskata
periodu stājas spēkā ar nākamā kalendārā
gada janvāra indeksu. Komisija saskaņā ar 10. pantu tiek
pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai paredzētu sīki
izstrādātus noteikumus par saskaņoto indeksu jaunas bāzes
noteikšanu metodoloģisku pārmaiņu gadījumā. 6. Lai
neradītu nevajadzīgu slogu dalībvalstīm un ciktāl
saskaņoto indeksu apakšindeksi ir būtiski tikai tad, ja tie
pārsniedz noteiktu robežvērtību, Komisija ir pilnvarota
pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 10. pantu, lai
noteiktu robežvērtību, kuru nesasniedzot nav jāsniedz
minētie apakšindeksi. 7. Komisija
ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 10. pantu,
lai izveidotu to ECOICOP apakšindeksu sarakstu, kuri
dalībvalstīm nav jāsagatavo, jo tie neattiecas uz privāto
patēriņu vai metodoloģiskās saskaņošanas pakāpe
nav pietiekama. 6. pants
Biežums 1. Dalībvalstis
sniedz Komisijai (Eurostat) SPCI, NNL SPCI un to attiecīgos
apakšindeksus ar viena mēneša intervālu, tostarp tādus
apakšindeksus, kurus sagatavo retāk. 2. Dalībvalstis
sniedz Komisijai (Eurostat) ĪAMCI un MCI ar viena ceturkšņa
intervālu. Tos brīvprātīgi var sniegt ar viena mēneša
intervālu. 3. Dalībvalstīm
nav jāsagatavo apakšindeksi ar viena mēneša vai ceturkšņa
intervālu, ja retāka datu vākšana atbilst 4. pantā
paredzētajām salīdzināmības prasībām.
Dalībvalstis informē Komisiju (Eurostat) par ECOICOP un
ĪAMCI kategorijām, ko tās plāno savākt retāk,
nekā reizi mēnesī vai ceturksnī. 4. Dalībvalstis
katru gadu pārskata un atjaunina apakšindeksu svarus saskaņotajiem
indeksiem. Izmantojot īstenošanas aktus, paredz vienādus
nosacījumus, kas vajadzīgi, lai sniegtu svarus un metadatus par
svariem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 11. panta
2. punktā minēto pārbaudes procedūru. 7. pants
Termiņi, apmaiņas standarti un pārskatīšana 1. Dalībvalstis
sniedz saskaņotos indeksus un visus apakšindeksus Komisijai (Eurostat)
ne vēlāk kā 20 kalendārās dienas pēc
pārskata mēneša beigām par mēneša laikrindām un 85
kalendārās dienas – pēc pārskata ceturkšņa beigām
par ceturkšņa laikrindām. 2. Dalībvalstis
sniedz Komisijai (Eurostat) datus un metadatus, kas paredzēti
šajā regulā, ievērojot datu un metadatu apmaiņas
standartus. 3. Jau
publicētos saskaņoto indeksu apakšindeksus var pārskatīt. 4. Šā
panta 1. punktā minēto saskaņoto indeksu un apakšindeksu
iesniegšanas gada kalendāra izveidi, 2. punktā minēto datu
un metadatu apmaiņas standartus un vienādus nosacījumus 3. punktā
minētajai pārskatīšanai detalizēti precizē, izmantojot
īstenošanas aktus. Minētos īstenošanas aktus pieņem
saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto
pārbaudes procedūru. 8. pants
Izmēģinājuma pētījumi 1. Ja
saskaņoto indeksu apkopošanai ir nepieciešama labāka
pamatinformācija vai ja nepieciešamība uzlabot indeksu
salīdzināmību ir noteikta 4. panta 2. punktā
minētajās metodēs, Komisija (Eurostat) var ierosināt
izmēģinājuma pētījumus, ko pēc
brīvprātības principa veic dalībvalstis. 2. Ar
izmēģinājuma pētījumiem novērtē iespēju
iegūt labāku pamatinformāciju vai pieņemt jaunas
metodoloģiskas pieejas. 3. Izmēģinājuma
pētījumu rezultātus ciešā sadarbībā ar
dalībvalstīm un galvenajiem saskaņoto indeksu lietotājiem novērtē
Komisija (Eurostat), ņemot vērā priekšrocības, ko
sniedz labāka cenu informācija attiecībā pret datu
vākšanas un apkopošanas papildu izmaksām. 4. Pamatojoties
uz izmēģinājuma pētījumu novērtējumu,
labāku pamatinformāciju vai uzlabotas metodes ievieš, izmantojot
īstenošanas aktus. Minētos īstenošanas aktus pieņem
saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto
pārbaudes procedūru. 9. pants
Kvalitātes nodrošināšana 1. Dalībvalstis
nodrošina sniegto saskaņoto indeksu kvalitāti. Šīs regulas
vajadzībām piemēro Regulas (EK) Nr. 223/2009 12. panta
1. punktā noteiktos standarta kvalitātes kritērijus. 2. Dalībvalstis
sniedz Komisijai (Eurostat) (a)
ikgadēju standarta kvalitātes ziņojumu,
ņemot vērā kvalitātes kritērijus, kas minēti
Regulas (EK) Nr. 223/2009 12. panta 1. punktā; (b)
ikgadēju sarakstu ar sīku
informāciju par izmantotajiem datu avotiem, definīcijām un
metodēm, tostarp informāciju par visām atšķirībām
starp izmantotajām statistikas metodēm un metodoloģijas
rokasgrāmatā ieteiktajām metodēm; un (c)
tik detalizētu papildu saistīto
informāciju, cik nepieciešams, lai novērtētu atbilstību
salīdzināmības prasībām un saskaņoto indeksu
kvalitāti, ja to pieprasa Komisija (Eurostat). 3. Ja
dalībvalsts ir paredzējusi būtiski mainīt saskaņoto
indeksu vai to daļas sagatavošanas metodes, vēlākais trīs
mēnešus pirms šādas pārmaiņas stāšanās
spēkā dalībvalsts informē Komisiju (Eurostat).
Dalībvalsts sniedz Komisijai (Eurostat) informāciju par
pārmaiņas kvantitatīvo ietekmi. 4. Tehniskās
kvalitātes nodrošināšanas prasības attiecībā uz
ikgadējā standarta kvalitātes ziņojuma saturu,
ziņojuma sniegšanas termiņu Komisijai (Eurostat) un saraksta
struktūru nosaka, izmantojot īstenošanas aktus. Minētos
īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 11. panta 2. punktā
minēto pārbaudes procedūru. 10. pants
Pilnvaru izmantošana 1. Komisijai
piešķir pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, ievērojot
šajā pantā izklāstītos nosacījumus. 2. Regulas
4. panta 3. punktā un 5. panta 5. līdz 7. punktā
minēto pilnvaru deleģēšana ir piešķirta uz nenoteiktu
laiku. 3. Eiropas
Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 4. panta 3. punktā
un 5. panta 5. līdz 7. punktā minēto pilnvaru
deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā
norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas
spēkā nākamajā dienā pēc tā
publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā
Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas
tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos
deleģētos aktus. 4. Tiklīdz
Komisija pieņem deleģēto aktu, tā vienlaikus par to
paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei. 5. Saskaņā
ar 4. panta 4. punktu un 5. panta 5. līdz 7. punktu
pieņemtais deleģētais akts stājas spēkā tikai
tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots
Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši
iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas
Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt
iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo
laikposmu pagarina par diviem mēnešiem. 11. pants
Komiteja 1. Komisijai
palīdz Eiropas Statistikas sistēmas komiteja, kas izveidota ar Regulu
(EK) Nr. 223/2009. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES)
Nr. 182/2011 nozīmē. 2. Ja
ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu. 12. pants
Atcelšana 1. Neskarot
2. punktu, dalībvalstis turpina sniegt saskaņotos indeksus
saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2494/95 līdz to datu
nosūtīšanai, kuri attiecas uz 2015. gadu. 2. No
2016. gada 1. janvāra atceļ Regulu (EK) Nr. 2494/95.
Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu. 13. pants
Stāšanās spēkā Šī regula
stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās
publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā
Vēstnesī. Tā pirmo reizi stājas spēkā attiecībā uz
datiem, kuri attiecas uz 2016. gada janvāri. Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši
piemērojama visās dalībvalstīs. Briselē, Eiropas
Parlamenta vārdā – Padomes vārdā – priekšsēdētājs priekšsēdētājs [1] OV C [..]. [2] Padomes
1995. gada 23. oktobra Regula (EK) Nr. 2494/95 par
saskaņotajiem patēriņa cenu indeksiem (OV L 257, 27.10.1995., 1. lpp.). [3] Komisijas
paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu
komitejai un Reģionu komitejai “Lietpratīgs regulējums Eiropas
Savienībā” (COM(2010) 543). [4] Komisijas
paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “ES statistikas sagatavošanas
metode: Nākamās desmitgades redzējums” (COM(2009) 404
galīgā redakcija). [5] Eiropas
Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 223/2009
par Eiropas statistiku (OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.). [6] Eiropas
Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES)
Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par
dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas
īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011.,
13. lpp.). [7] Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija
Regula (ES) Nr. 549/2013 par Eiropas nacionālo un reģionālo
kontu sistēmu Eiropas Savienībā (OV L 174, 26.6.2013., 1. lpp.). [8] Padomes 1993. gada 15. marta Regula (EEK) Nr. 696/93
par statistikas vienībām ražošanas sistēmas novērošanai un
analīzei Kopienā (OV L 76, 30.3.1993., 1. lpp.). PIELIKUMS Eiropas individuālā
patēriņa veidu klasifikācija (ECOICOP) 01 PĀRTIKA UN
BEZALKOHOLISKIE DZĒRIENI 01.1 Pārtika 01.1.1 Maize un graudaugi 01.1.1.1 Rīsi 01.1.1.2 Milti un citi graudaugi 01.1.1.3 Maize 01.1.1.4 Citi konditorejas
izstrādājumi 01.1.1.5 Picas un pīrāgi 01.1.1.6 Makaronu
izstrādājumi un kuskuss 01.1.1.7 Sausās brokastis 01.1.1.8 Citi graudaugu
izstrādājumi 01.1.2 Gaļa 01.1.2.1 Liellopu un teļa
gaļa 01.1.2.2 Cūkgaļa 01.1.2.3 Jēru gaļa un kazu
gaļa 01.1.2.4 Mājputnu gaļa 01.1.2.5 Citi gaļas veidi 01.1.2.6 Pārtikā
izmantojami subprodukti 01.1.2.7 Žāvēta,
sālīta vai kūpināta gaļa 01.1.2.8 Citi gaļas
izstrādājumi 01.1.3 Zivis un jūras veltes 01.1.3.1 Svaigas vai atdzesinātas
zivis 01.1.3.2 Saldētas zivis 01.1.3.3 Svaigas vai atdzesinātas
jūras veltes 01.1.3.4 Saldētas jūras
veltes 01.1.3.5 Žāvētas,
kūpinātas vai sālītas zivis un jūras veltes 01.1.3.6 Cita veida konservētas
vai pārstrādātas zivis un jūras velšu
izstrādājumi 01.1.4 Piens, siers un olas 01.1.4.1 Svaigs pilnpiens 01.1.4.2 Svaigs piens ar
pazeminātu tauku saturu 01.1.4.3 Konservēts piens 01.1.4.4 Jogurts 01.1.4.5 Siers un biezpiens 01.1.4.6 Citi piena produkti 01.1.4.7 Olas 01.1.5 Eļļas un tauki 01.1.5.1 Sviests 01.1.5.2 Margarīns un citi augu
tauki 01.1.5.3 Olīveļļa 01.1.5.4 Citas pārtikā
izmantojamas eļļas 01.1.5.5 Citi pārtikā
izmantojami dzīvnieku tauki 01.1.6 Augļi 01.1.6.1 Svaigi vai atdzesināti
augļi 01.1.6.2 Saldēti augļi 01.1.6.3 Žāvēti augļi
un rieksti 01.1.6.4 Konservēti augļi
un produkti uz augļu bāzes 01.1.7 Dārzeņi 01.1.7.1 Svaigi vai atdzesināti
dārzeņi, izņemot kartupeļus un citus bumbuļaugus 01.1.7.2 Saldēti
dārzeņi, izņemot kartupeļus un citus bumbuļaugus 01.1.7.3 Žāvēti
dārzeņi, citādi konservēti vai apstrādāti
dārzeņi 01.1.7.4 Kartupeļi 01.1.7.5 Čipsi 01.1.7.6 Citi bumbuļaugi un
bumbuļveida dārzeņu izstrādājumi 01.1.8 Cukurs, džems, medus,
šokolāde un konditorejas izstrādājumi 01.1.8.1 Cukurs 01.1.8.2 Džemi, marmelādes un
medus 01.1.8.3 Šokolāde 01.1.8.4 Konditorejas
izstrādājumi 01.1.8.5 Pārtikas ledus un
saldējums 01.1.8.6 Mākslīgie cukura
aizstājēji 01.1.9 Pārtikas produkti,
kas citur nav minēti 01.1.9.1 Mērces, garšu
pastiprinošas garšvielas 01.1.9.2 Sāls, piedevas un
kulinārijas augi 01.1.9.3 Zīdaiņu
pārtika 01.1.9.4 Gatavas maltītes 01.1.9.9 Citi pārtikas
produkti, kas citur nav minēti 01.2 Bezalkoholiskie
dzērieni 01.2.1 Kafija, tēja un kakao 01.2.1.1 Kafija 01.2.1.2 Tēja 01.2.1.3 Kakao un pulverveida
šokolāde 01.2.2 Minerālūdeņi,
bezalkohola dzērieni, augļu un dārzeņu sulas 01.2.2.1 Minerālūdens vai
avotu ūdens 01.2.2.2 Bezalkohola dzērieni 01.2.2.3 Augļu un
dārzeņu sulas 02 ALKOHOLISKIE
DZĒRIENI, TABAKA UN NARKOTIKAS 02.1 Alkoholiskie
dzērieni 02.1.1 Stiprie alkoholiskie
dzērieni 02.1.1.1 Stiprie alkoholiskie
dzērieni un liķieri 02.1.1.2 Dzērieni ar nelielu
alkohola saturu 02.1.2 Vīns 02.1.2.1 Vīnogu vīns 02.1.2.2 Vīns no citiem
augļiem 02.1.2.3 Stiprinātie vīni 02.1.2.4 Vīnu saturoši
dzērieni 02.1.3 Alus 02.1.3.1 Lager tipa alus 02.1.3.2 Citi alkoholu saturoši alus
veidi 02.1.3.3 Alus ar zemu alkohola
saturu un bezalkoholiskais alus 02.1.3.4 Alu saturoši dzērieni 02.2 Tabaka 02.2.0 Tabaka 02.2.0.1 Cigaretes 02.2.0.2 Cigāri 02.2.0.3 Citi tabakas
izstrādājumi 02.3 Narkotikas 02.3.0 Narkotikas 02.3.0.0 Narkotikas 03 APĢĒRBI UN
APAVI 03.1 Apģērbi 03.1.1 Apģērba
materiāli 03.1.1.0 Apģērba
materiāli 03.1.2 Apģērbi 03.1.2.1 Vīriešu
apģērbi 03.1.2.2 Sieviešu apģērbi 03.1.2.3 Zīdaiņu (0–2 gadi)
un bērnu (3–13 gadi) apģērbi 03.1.3 Citi apģērbi un
apģērba piederumi 03.1.3.1 Citi apģērbi 03.1.3.2 Apģērba piederumi 03.1.4 Apģērba
tīrīšana, labošana un noma 03.1.4.1 Apģērb
tīrīšana 03.1.4.2 Apģērba labošana
un noma 03.2 Apavi 03.2.1 Kurpes un citi apavi 03.2.1.1 Vīriešu apavi 03.2.1.2 Sieviešu apavi 03.2.1.3 Zīdaiņu un
bērnu apavi 03.2.2 Apavu labošana un noma 03.2.2.0 Apavu labošana un noma 04 MĀJOKLIS,
ŪDENS, ELEKTROENERĢIJA, GĀZE UN CITI KURINĀMIE 04.1 Mājokļa
faktiskā īres maksa 04.1.1 Īrnieku
maksātā faktiskā īres maksa 04.1.1.0 Īrnieku
maksātā faktiskā īres maksa 04.1.2 Cita faktiskā īres
maksa 04.1.2.1 Īrnieku
maksātā faktiskā īres maksa par otru dzīvesvietu 04.1.2.2 Īrnieku
maksātā īres maksa par garāžu un citas īres maksas 04.2 Mājokļa
nosacītā īres maksa 04.2.1 Nosacītā
īres maksa, ko maksā mājokļa īpašnieki, kuri to
arī apdzīvo 04.2.1.0 Nosacītā
īres maksa, ko maksā mājokļa īpašnieki, kuri to
arī apdzīvo 04.2.2 Cita nosacītā
īres maksa 04.2.2.0 Cita nosacītā
īres maksa 04.3 Mājokļa kopšana
un remonts 04.3.1 Materiāli
mājokļa kopšanai un remontam 04.3.1.0 Materiāli
mājokļa kopšanai un remontam 04.3.2 Mājokļa kopšanas
un remonta pakalpojumi 04.3.2.1 Santehniķu pakalpojumi 04.3.2.2 Elektriķu pakalpojumi 04.3.2.3 Apsildes sistēmu
kopšanas pakalpojumi 04.3.2.4 Krāsotāju
pakalpojumi 04.3.2.5 Galdnieku pakalpojumi 04.3.2.9 Citi mājokļa
kopšanas un remonta pakalpojumi 04.4 Ūdensapgāde un
dažādi pakalpojumi, kas saistīti ar mājokli 04.4.1 Ūdensapgāde 04.4.1.0 Ūdensapgāde 04.4.2 Atkritumu savākšana 04.4.2.0 Atkritumu savākšana 04.4.3 Kanalizācijas
notekūdeņu savākšana 04.4.3.0 Kanalizācijas
notekūdeņu savākšana 04.4.4 Citi ar mājokli
saistīti pakalpojumi, kas nav citur minēti 04.4.4.1 Apsaimniekošanas izmaksas
ēkās ar vairākiem iemītniekiem 04.4.4.2 Apsardzes pakalpojumi 04.4.4.9 Citi ar mājokli
saistīti pakalpojumi 04.5 Elektroenerģija,
gāze un citi kurināmie 04.5.1 Elektroenerģija 04.5.1.0 Elektroenerģija 04.5.2 Gāze 04.5.2.1 Dabasgāze un
komunālā gāze 04.5.2.2 Sašķidrināti
ogļūdeņraži (butāns, propāns u. c.) 04.5.3 Šķidrais
kurināmais 04.5.3.0 Šķidrais
kurināmais 04.5.4 Cietais kurināmais 04.5.4.1 Ogles 04.5.4.9 Citi cietie kurināmie 04.5.5 Siltumenerģija 04.5.5.0 Siltumenerģija 05 MĒBELES, MĀJSAIMNIECĪBAS APRĪKOJUMS
UN REGULĀRA MĀJAS UZTURĒŠANA KARTĪBĀ 05.1 Mēbeles un
dzīvokļa iekārta, paklāji un citas grīdsegas 05.1.1 Mēbeles un
dzīvokļa iekārta 05.1.1.1 Mājsaimniecības
mēbeles 05.1.1.2 Dārza mēbeles 05.1.1.3 Apgaismes iekārtas 05.1.1.9 Citas mēbeles un
dzīvokļa iekārtas 05.1.2 Paklāji un citas
grīdsegas 05.1.2.1 Paklāji un
grīdsegas 05.1.2.2 Citas grīdsegas 05.1.2.3 Telpas formai
piemērojamu paklāju un grīdsegu ieklāšanas pakalpojumi 05.1.3 Mēbeļu,
dzīvokļa iekārtu un grīdsegu remonts 05.1.3.0 Mēbeļu,
dzīvokļa iekārtu un grīdsegu remonts 05.2 Mājsaimniecības
tekstilpreces 05.2.0 Mājsaimniecības
tekstilpreces 05.2.0.1 Mēbeļu audumi un
aizkari 05.2.0.2 Gultasveļa 05.2.0.3 Galdauti un vannas
dvieļi 05.2.0.4 Mājsaimniecības
tekstilpreču remonts 05.2.0.9 Citas mājsaimniecības
tekstilpreces 05.3 Mājsaimniecības
ierīces 05.3.1 Galvenās
mājsaimniecības ierīces, gan elektriskas, gan neelektriskas 05.3.1.1 Ledusskapji,
saldētavas un ledusskapji ar saldētavām 05.3.1.2 Veļas mazgājamās mašīnas,
veļas žāvējamās mašīnas un trauku mazgājamās
mašīnas 05.3.1.3 Plītis 05.3.1.4 Sildītāji, gaisa
kondicionētāji 05.3.1.5 Tīrīšanas
aprīkojums 05.3.1.9 Citas galvenās
mājsaimniecības ierīces 05.3.2 Sīkas elektriskas
mājsaimniecības ierīces 05.3.2.1 Pārtikas
apstrādes ierīces 05.3.2.2 Kafijas automāti,
ierīces tējas pagatavošanai un tamlīdzīgas ierīces 05.3.2.3 Gludekļi 05.3.2.4 Tosteri un grili 05.3.2.9 Citas sīkas
elektriskas mājsaimniecības ierīces 05.3.3 Mājsaimniecības
ierīču remonts 05.3.3.0 Mājsaimniecības
ierīču remonts 05.4 Stikla trauki, galda
piederumi un mājsaimniecības instrumenti 05.4.0 Stikla trauki, galda
piederumi un mājsaimniecības instrumenti 05.4.0.1 Stikla trauki,
kristāla trauki, keramikas trauki un porcelāna trauki 05.4.0.2 Griežamie instrumenti,
galda piederumi un sudrablietas 05.4.0.3 Neelektriski virtuves
instrumenti piederumi 05.4.0.4 Stikla trauku, galda
piederumu un mājsaimniecības instrumentu remonts 05.5 Darbarīki un
iekārtas mājai un dārzam 05.5.1 Galvenie darbarīki un
iekārtas 05.5.1.1 Motorizēti galvenie
darbarīki un iekārtas 05.5.1.2 Galveno darba rīku un
iekārtu remonts, izpirkumnoma un iznomāšana 05.5.2 Sīki darbarīki
un dažādi piederumi 05.5.2.1 Nemotorizēti sīki
darbarīki 05.5.2.2 Dažādi sīku
darbarīku piederumi 05.5.2.3 Nemotorizētu sīku
darbarīku un dažādu piederumu remonts 05.6 Preces un pakalpojumi
regulārai mājsaimniecības uzturēšanai
kārtībā 05.6.1 Īslaicīgas
lietošanas mājsaimniecības preces 05.6.1.1 Mazgāšanas
līdzekļi un sadzīves ķīmijas preces 05.6.1.2 Citas īslaicīgas
lietošanas mājsaimniecības preces 05.6.2 Mājas aprūpes
pakalpojumi un mājsaimniecības pakalpojumi 05.6.2.1 Mājas aprūpes
pakalpojumi, ko veic algoti darbinieki 05.6.2.2 Tīrīšanas
pakalpojumi 05.6.2.3 Mēbeļu un
dzīvokļa iekārtu noma 05.6.2.9 Citi mājas
aprūpes pakalpojumi un mājsaimniecības pakalpojumi 06 VESELĪBAS
AIZSARDZĪBA 06.1 Medikamenti, ierīces
un iekārtas 06.1.1 Farmācijas
izstrādājumi 06.1.1.0 Farmācijas
izstrādājumi 06.1.2 Citi medikamenti 06.1.2.1 Grūtniecības
testi un mehāniskie kontraceptīvie līdzekļi 06.1.2.9 Citi medikamenti, kas nav
minēti citur 06.1.3 Terapeitiskā
aparatūra un iekārtas 06.1.3.1 Korektīvas brilles un
kontaktlēcas 06.1.3.2 Dzirdes aparāti 06.1.3.3 Terapeitiskās
aparatūras un iekārtu remonts 06.1.3.9 Cita terapeitiskā
aparatūra un iekārtas 06.2 Ambulatorie pakalpojumi 06.2.1 Medicīniskie
pakalpojumi 06.2.1.1 Vispārēja
medicīniska prakse 06.2.1.2 Speciālistu prakse 06.2.2 Zobārstniecības
pakalpojumi 06.2.2.0 Zobārstniecības
pakalpojumi 06.2.3 Paramedicīniskie
pakalpojumi 06.2.3.1 Medicīnas analīžu
laboratoriju un rentgenoloģijas centru pakalpojumi 06.2.3.2 Termālās vannas, korektīvā
ārstnieciskā vingrošana, neatliekamās medicīniskās
palīdzības pakalpojumi un terapeitisku iekārtu noma 06.2.3.9 Citi paramedicīniskie
pakalpojumi 06.3 Slimnīcu pakalpojumi 06.3.0 Slimnīcu pakalpojumi 06.3.0.0 Slimnīcu pakalpojumi 07 TRANSPORTS 07.1 Transportlīdzekļu
iegāde 07.1.1 Vieglie automobiļi 07.1.1.1 Jauni vieglie
automobiļi 07.1.1.2 Lietoti vieglie
automobiļi 07.1.2 Motocikli 07.1.2.0 Motocikli 07.1.3 Velosipēdi 07.1.3.0 Velosipēdi 07.1.4 Dzīvnieku vilkmes
transportlīdzekļi 07.1.4.0 Dzīvnieku vilkmes transportlīdzekļi 07.2 Personisko
transportlīdzekļu ekspluatācija 07.2.1 Rezerves detaļas un
ierīces personiskajiem transportlīdzekļiem 07.2.1.1 Riepas 07.2.1.2 Rezerves detaļas
personiskajiem transportlīdzekļiem 07.2.1.3 Ierīces personiskajiem
transportlīdzekļiem 07.2.2 Degvielas un
smērvielas personiskajiem transportlīdzekļiem 07.2.2.1 Dīzeļdegviela 07.2.2.2 Benzīns 07.2.2.3 Citas degvielas
personiskajiem transportlīdzekļiem 07.2.2.4 Smērvielas 07.2.3 Personisko
transportlīdzekļu apkope un remonts 07.2.3.0 Personisko
transportlīdzekļu apkope un remonts 07.2.4 Citi pakalpojumi
attiecībā uz personiskajiem transportlīdzekļiem 07.2.4.1 Garāžu, stāvvietu
un personisko transportlīdzekļu īre 07.2.4.2 Maksas infrastruktūra
un stāvlaika skaitītāji 07.2.4.3 Autovadīšanas prasmes
apmācības, eksāmeni, apliecības un tehniskā apskate 07.3 Pārvadājumu
pakalpojumi 07.3.1 Pasažieru dzelzceļa
pārvadājumi 07.3.1.1 Pasažieru
pārvadājumi ar vilcienu 07.3.1.2 Pasažieru
pārvadājumi ar metro un tramvaju 07.3.2 Pasažieru
autopārvadājumi 07.3.2.1 Pasažieru
pārvadājumi ar tuvsatiksmes vai tālsatiksmes autobusu 07.3.2.2 Pasažieru
pārvadājumi ar taksometru un nomātu automašīnu ar
vadītāju 07.3.3 Pasažieru gaisa
pārvadājumi 07.3.3.1 Iekšzemes lidojumi 07.3.3.2 Starptautiski lidojumi 07.3.4 Pasažieru
pārvadājumi pa jūru un iekšējiem ūdensceļiem 07.3.4.1 Pasažieru
pārvadājumi pa jūru 07.3.4.2 Pasažieru
pārvadājumi pa iekšējiem ūdensceļiem 07.3.5 Apvienotais pasažieru
transports 07.3.5.0 Apvienotais pasažieru
transports 07.3.6 Citi pirkti
pārvadājumu pakalpojumi 07.3.6.1 Funikulieris, trošu vagons
un trošu ceļu transports 07.3.6.2 Aizvešanas un
uzglabāšanas pakalpojumi 07.3.6.9 Citi pirkti
pārvadājumu pakalpojumi, kas citur nav minēti 08 SAZIŅA 08.1 Pasta pakalpojumi 08.1.0 Pasta pakalpojumi 08.1.0.1 Vēstuļu
apstrādes pakalpojumi 08.1.0.9 Citi pasta pakalpojumi 08.2 Telefona un telefaksa
iekārtas 08.2.0 Telefona un telefaksa
iekārtas 08.2.0.1 Fiksēto telefonu
iekārtas 08.2.0.2 Mobilo telefonu
iekārtas 08.2.0.3 Citas telefona un telefaksa
iekārtas 08.2.0.4 Telefona vai telefaksa
iekārtu remonts 08.3 Telefona un telefaksa
pakalpojumi 08.3.0 Telefona un telefaksa
pakalpojumi 08.3.0.1 Stacionārā
telefona pakalpojumi 08.3.0.2 Bezvadu telefona
pakalpojumi 08.3.0.3 Interneta piekļuves
nodrošināšanas pakalpojumi 08.3.0.4 Kompleksie
telekomunikāciju pakalpojumi 08.3.0.5 Citi informācijas
nosūtīšanas pakalpojumi 09 ATPŪTA UN
KULTŪRA 09.1 Audiovizuālās,
fotogrāfiskās un informācijas apstrādes iekārtas 09.1.1 Iekārtas skaņas
un attēlu uztveršanai, ierakstīšanai un reproducēšanai 09.1.1.1 Iekārtas skaņas
uztveršanai, ierakstīšanai un reproducēšanai 09.1.1.2 Iekārtas skaņas
un attēlu uztveršanai, ierakstīšanai un reproducēšanai 09.1.1.3 Portatīvas skaņas
un attēla ierīces 09.1.1.9 Citas iekārtas skaņas un attēlu
uztveršanai, ierakstīšanai un reproducēšanai 09.1.2 Fotogrāfiskas un
kinematogrāfiskas iekārtas un optiskie instrumenti 09.1.2.1 Kameras 09.1.2.2 Fotogrāfisku un
kinematogrāfisku iekārtu piederumi 09.1.2.3 Optiskie instrumenti 09.1.3 Informācijas
apstrādes iekārtas 09.1.3.1 Personālie datori 09.1.3.2 Informācijas
apstrādes iekārtu piederumi 09.1.3.3 Programmatūra 09.1.3.4 Kalkulatori un citas
informācijas apstrādes iekārtas 09.1.4 Ierakstīti
informācijas līdzekļi 09.1.4.1 Iepriekš ierakstīti
informācijas līdzekļi 09.1.4.2 Neierakstīti ieraksta
nesēji 09.1.4.9 Citi ierakstīti
informācijas līdzekļi 09.1.5 Audiovizuālo,
fotogrāfisko un informācijas apstrādes iekārtu remonts 09.1.5.0 Audiovizuālo,
fotogrāfisko un informācijas apstrādes iekārtu remonts 09.2 Citi būtiski
atpūtas un kultūras priekšmeti 09.2.1 Būtiski priekšmeti
atpūtai ārpus telpām 09.2.1.1 Autofurgoni, autopiekabes
un treileri 09.2.1.2 Lidmašīnas, mazie
lidaparāti, planieri, deltaplāni un gaisa baloni 09.2.1.3 Laivas, piekarināmie
motori un laivu armatūra 09.2.1.4 Zirgi, poniji un piederumi 09.2.1.5 Būtiski
spēļu un sporta piederumi 09.2.2 Mūzikas instrumenti
un būtiski priekšmeti atpūtai telpās 09.2.2.1 Mūzikas instrumenti 09.2.2.2 Būtiski priekšmeti
atpūtai telpās 09.2.3 Citu būtisku
atpūtas un kultūras priekšmetu apkope un remonts 09.2.3.0 Citu būtisku
atpūtas un kultūras priekšmetu apkope un remonts 09.3 Citi atpūtas
priekšmeti un ierīces, dārzi un lolojumdzīvnieki 09.3.1 Spēles, rotaļlietas
un preces vaļaspriekam 09.3.1.1 Spēles un preces
vaļaspriekam 09.3.1.2 Rotaļlietas un preces
svinībām 09.3.2 Inventārs sportam,
tūrismam un atpūtai brīvā dabā un kultūrai 09.3.2.1 Inventārs sportam 09.3.2.2 Inventārs
tūrismam un atpūtai brīvā dabā un kultūrai 09.3.2.3 Sporta, tūrisma un
atpūtas brīvā dabā un kultūras inventāra remonts 09.3.3 Dārzi, augi un ziedi 09.3.3.1 Dārza produkti 09.3.3.2 Augi un puķes 09.3.4 Lolojumdzīvnieki un
ar tiem saistītas preces 09.3.4.1 Lolojumdzīvnieku
pirkšana 09.3.4.2 Preces
lolojumdzīvniekiem 09.3.5 Veterinārie un citi
pakalpojumi lolojumdzīvniekiem 09.3.5.0 Veterinārie un citi
pakalpojumi lolojumdzīvniekiem 09.4 Atpūtas un
kultūras pakalpojumi 09.4.1 Atpūtas un sporta
pakalpojumi 09.4.1.1 Atpūtas un sporta
pakalpojumi – to apmeklēšana 09.4.1.2 Atpūtas un sporta
pakalpojumi – piedalīšanās tajos 09.4.2 Kultūras pakalpojumi 09.4.2.1 Kinoteātri,
teātri, koncerti 09.4.2.2 Muzeji, bibliotēkas,
zooloģiskie dārzi 09.4.2.3 Televīzijas un radio
licenču nodevas, abonementi 09.4.2.4 Kultūras
inventāra un piederumu īre 09.4.2.5 Fotopakalpojumi 09.4.2.9 Citi kultūras
pakalpojumi 09.4.3 Laimes spēles 09.4.3.0 Laimes spēles 09.5 Laikraksti, grāmatas
un kancelejas preces 09.5.1 Grāmatas 09.5.1.1 Daiļliteratūras
grāmatas 09.5.1.2 Izglītojošas
mācību grāmatas 09.5.1.3 Citas dokumentālas
grāmatas 09.5.1.4 Saistoši pakalpojumi un
e-grāmatu lejupielāde 09.5.2 Laikraksti un periodiskie
izdevumi 09.5.2.1 Laikraksti 09.5.2.2 Žurnāli un periodiskie
izdevumi 09.5.3 Dažādi iespieddarbi 09.5.3.0 Dažādi iespieddarbi 09.5.4 Kancelejas preces un
zīmēšanas materiāli 09.5.4.1 Papīra
izstrādājumi 09.5.4.9 Citas kancelejas preces un
zīmēšanas materiāli 09.6 Kompleksi atpūtas
pakalpojumi 09.6.0 Kompleksi atpūtas
pakalpojumi 09.6.0.1 Vietēji kompleksi
atpūtas pakalpojumi 09.6.0.2 Kompleksi atpūtas
pakalpojumi ārzemēs 10 IZGLĪTĪBA 10.1 Pirmsskolas un
sākumskolas izglītība 10.1.0 Pirmsskolas un
sākumskolas izglītība 10.1.0.1 Pirmsskolas
izglītība (ISCED-97 0. līmenis) 10.1.0.2 Sākumskolas izglītība
(ISCED-97 1. līmenis) 10.2 Vidējā
izglītība 10.2.0 Vidējā
izglītība 10.2.0.0 Vidējā
izglītība 10.3 Pēcvidusskolas
izglītība, kas nav augstākā izglītība 10.3.0 Pēcvidusskolas
izglītība, kas nav augstākā izglītība 10.3.0.0 Pēcvidusskolas
izglītība, kas nav augstākā izglītība (ISCED-97 4. līmenis) 10.4 Augstākā
izglītība 10.4.0 Augstākā
izglītība 10.4.0.0 Augstākā
izglītība 10.5 Izglītība,
kuras līmeni nevar noteikt 10.5.0 Izglītība, kuras
līmeni nevar noteikt 10.5.0.0 Izglītība, kuras
līmeni nevar noteikt 11 RESTORĀNI UN
VIESNĪCAS 11.1 Ēdināšanas
uzņēmumu pakalpojumi 11.1.1 Restorāni,
kafejnīcas un tamlīdzīgi 11.1.1.1 Restorāni,
kafejnīcas un deju zāles 11.1.1.2 Ātrās
ēdināšanas pakalpojumi un līdzņemamais ēdiens 11.1.2 Ēdnīcas 11.1.2.0 Ēdnīcas 11.2 Izmitināšanas
pakalpojumi 11.2.0 Izmitināšanas
pakalpojumi 11.2.0.1 Viesnīcas,
moteļi, iebraucamās vietas un līdzīgi izmitināšanas
pakalpojumi 11.2.0.2 Atpūtas centri, kempingi, jauniešu hosteļi
un līdzīgi izmitināšanas pakalpojumi 11.2.0.3 Citu iestāžu
piedāvāti izmitināšanas pakalpojumi 12 DAŽĀDAS PRECES
UN PAKALPOJUMI 12.1 Personiskā
aprūpe 12.1.1 Frizētavas un
skaistumkopšanas saloni 12.1.1.1 Vīriešu un bērnu
frizētavas 12.1.1.2 Sieviešu frizētavas 12.1.1.3 Skaistumkopšanas
procedūras 12.1.2 Elektriskās
ierīces personiskajai aprūpei 12.1.2.1 Elektriskās
ierīces personiskajai aprūpei 12.1.2.2 Personiskajai aprūpei
paredzēto elektrisko ierīču remonts 12.1.3 Citas ierīces,
priekšmeti un izstrādājumi personiskajai aprūpei 12.1.3.1 Neelektriskas ierīces 12.1.3.2 Personīgās higiēnas un
labsajūtas preces, ezotēriski izstrādājumi un
skaistumkopšanas izstrādājumi 12.2 Prostitūcija 12.2.0 Prostitūcija 12.2.0.0 Prostitūcija 12.3 Priekšmeti personiskai
lietošanai, kas nav minēti citur 12.3.1 Dārglietas,
pulksteņi un rokas pulksteņi 12.3.1.1 Dārglietas 12.3.1.2 Pulksteņi un rokas
pulksteņi 12.3.1.3 Dārglietu,
pulksteņu un rokas pulksteņu remonts 12.3.2 Citi priekšmeti
personiskai lietošanai 12.3.2.1 Ceļojuma piederumi 12.3.2.2 Preces zīdaiņiem 12.3.2.3 Citu personiskās
lietošanas priekšmetu remonts 12.3.2.9 Citi priekšmeti personiskai
lietošanai, kas nav minēti citur 12.4 Sociālā
aizsardzība 12.4.0 Sociālā
aizsardzība 12.4.0.1 Bērnu aprūpes
pakalpojumi 12.4.0.2 Veco ļaužu
aprūpes iestādes un invalīdu mītnes 12.4.0.3 Cilvēku aprūpes
pakalpojumi to mājās 12.4.0.4 Konsultācijas 12.5 Apdrošināšana 12.5.1 Dzīvības
apdrošināšana 12.5.1.0 Dzīvības
apdrošināšana 12.5.2 Apdrošināšana, kas
saistīta ar mājokli 12.5.2.0 Apdrošināšana, kas
saistīta ar mājokli 12.5.3 Apdrošināšana, kas
saistīta ar veselību 12.5.3.1 Valsts apdrošināšana,
kas saistīta ar veselību 12.5.3.2 Privāta
apdrošināšana, kas saistīta ar veselību 12.5.4 Apdrošināšana, kas
saistīta ar transportu 12.5.4.1 Mehānisko
transportlīdzekļu apdrošināšana 12.5.4.2 Ceļojuma
apdrošināšana 12.5.5 Cita apdrošināšana 12.5.5.0 Cita apdrošināšana 12.6 Finanšu pakalpojumi, kas
nav minēti citur 12.6.1 Netieši novērtēti finanšu starpniecības
pakalpojumi (FISIM) 12.6.1.0 Netieši novērtēti finanšu starpniecības
pakalpojumi (FISIM) 12.6.2 Citi finanšu pakalpojumi,
kas nav minēti citur 12.6.2.1 Maksa par banku un pasta
pakalpojumiem 12.6.2.2 Starpnieku un
ieguldījumu konsultantu honorārs un maksa par pakalpojumiem 12.7 Citi pakalpojumi, kas nav
minēti citur 12.7.0 Citi pakalpojumi, kas nav
minēti citur 12.7.0.1 Administratīvās
maksas 12.7.0.2 Juridiskie un
grāmatvedības pakalpojumi 12.7.0.3 Apbedīšanas
pakalpojumi 12.7.0.4 Cita veida maksas un
pakalpojumi