Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52014PC0724

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par saskaņotajiem patēriņa cenu indeksiem un Regulas (EK) Nr. 2494/95 atcelšanu

/* COM/2014/0724 final - 2014/0346 (COD) */

52014PC0724

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par saskaņotajiem patēriņa cenu indeksiem un Regulas (EK) Nr. 2494/95 atcelšanu /* COM/2014/0724 final - 2014/0346 (COD) */


PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.       PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Eiropas Komisija un Eiropas Centrālā banka prasa, lai inflācijas mērījumi ES būtu saskaņoti; tas vajadzīgs, lai nodrošinātu Eiropas Savienības pienācīgu darbību un jo īpaši īstenotu efektīvu monetāro politiku.

Saskaņotie patēriņa cenu indeksi ir būtiski, novērtējot un mērot šādus aspektus:

· konverģenci attiecībā uz cenu stabilitāti ES; un

· eurozonas monetārās politikas rezultātus attiecībā uz cenu stabilitātes mērķa sasniegšanu.

Saskaņotie inflācijas mērījumi tiek arī izmantoti, lai Komisijas makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūrā novērtētu valstu konkurētspēju.

Tāpēc patēriņa cenu indeksiem ir jābūt salīdzināmiem visās valstīs un visās produktu grupās. Tiem jābūt pietiekami detalizētiem, un to sagatavošanai jābūt iespējamai pienācīgā termiņā. Inflācijas rādītāji, kas aprēķināti, izmantojot patēriņa cenu indeksus, ir objektīvs un neizkropļots pamats lēmumu pieņemšanai.

Turklāt salīdzināmi un ticami patēriņa cenu indeksi līdz ar citiem avotiem ir vērtīga sākumvērtība, ar ko deflēt ekonomiskās vērtības, piemēram, algas, īres, procentu likmes un nacionālo kontu datus. Šīs lēstās apjoma laikrindas atspoguļo ekonomikas parādības pārmaiņas bez inflācijas ietekmes un ir būtisks ieguldījums politisku un ekonomisku lēmumu pieņemšanā.

1995. gada oktobrī tika izstrādāta un pieņemta Padomes regula par saskaņotajiem patēriņa cenu indeksiem (SPCI), un nākamo 17 gadu laikā tai sekoja 20 īstenošanas regulas.

Standarta noteikumi, kas nodrošina maksimālu salīdzināmību, ir svarīgi galvenajiem lietotājiem, jo īpaši Komisijai un Eiropas Centrālajai bankai, taču, kopš tika pieņemts sākotnējais regulējums, daži parametri ir mainījušies.

· Eiropas Statistikas sistēmas (ESS) attīstības rezultātā arvien lielāka vienprātība ir par saskaņotas pieejas nepieciešamību daudziem metodoloģiskajiem aspektiem, kas skar patēriņa cenu indeksus.

· Ņemot vērā straujo tehnoloģiju attīstību pēdējos gados, datu vākšanas un indeksa apkopošanas tehniskie aspekti ir krasi mainījušies. Pateicoties jaudīgām informācijas tehnoloģiju sistēmām, var pārņemt metodes, kuras nebūtu bijušas iespējamas vēl pirms divām desmitgadēm; svītrkodu datu ieviešanas rezultātā būtiski mainās datu vākšanas prakse, un arvien vairāk pastāvīgi tiek izmantoti dažādi interneta avoti cenu vākšanā.

· Ar Lisabonas līgumu tika izveidota jauna komitoloģijas struktūra un ieviesti  deleģētie un īstenošanas akti. Tas ir jāatspoguļo tiesiskajā regulējumā.

Visas šīs dažādās pārmaiņas rada nepieciešamību pārstrādāt tiesību aktus par SPCI, lai modernizētu un racionalizētu tiesisko pamatu un pielāgotu to gan faktiskajām, gan potenciālajām mūsdienu vajadzībām. Pārskatot SPCI regulu, ieinteresētās personas gūst iespēju apsvērt spēkā esošos noteikums un ieteikumus, racionalizēt tos un pievērsties konkrētiem aspektiem, ņemot vērā to pašreizējo nozīmi un dažādo lietotāju veidu intereses.

Daudzās politikas jomās, kurās ES aktīvi darbojas, nepieciešama informācija par notikumiem un norisēm, kas ietekmē patēriņa cenu indeksus, lai varētu noteikt darbības mērķus un novērtēt progresu. ES tiesību aktos arī noteikts, ka Eurostat jānodrošina iespējami augstas kvalitātes deflatori, kuros SPCI ir vērtīga sākumvērtība. Indeksiem jābūt savlaicīgiem, precīziem, pilnīgiem, saskaņotiem un salīdzināmiem ES līmenī un starp dažādām produktu grupām. Tikai, modernizējot Eiropas tiesību aktus par SPCI, var izpildīt šīs prasības.

Ierosinātajā SPCI regulā iestrādāti Eiropas Statistikas prakses kodeksa principi, kas attiecas uz kvalitātes saistībām, pareizu metodoloģiju, izmaksu lietderību, atbilstību, precizitāti, ticamību, saskaņotību un salīdzināmību.

2.       APSPRIEŠANĀ AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM GŪTIE REZULTĀTI UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMI

SPCI regulas projektu apsprieda ekspertu grupas, ko veido gan statistikas datu sagatavotāji, jo īpaši valstu statistikas iestādes, gan statistikas lietotāji, tostarp Eiropas Komisija, Eiropas Centrālā banka un valstu centrālās bankas. Notika apspriešanās ar Eiropas Statistikas sistēmas komiteju.

Ietekmes novērtējums netika uzskatīts par nepieciešamu.

3.       PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Šā priekšlikuma mērķis ir izveidot vienotu tiesisko regulējumu, kas vajadzīgs, lai dalībvalstis varētu sagatavot saskaņotos indeksus; tas ietver saskaņoto patēriņa cenu indeksu vākšanu, apkopošanu, apstrādi un iesniegšanu. Tie ir vajadzīgi, lai sistemātiski sagatavotu inflācijas mērījumus Eiropas Savienībā.

Šajā priekšlikumā vienkāršotas un precizētas prasības par šo indeksu apkopošanu. Ar šo priekšlikumu

· nodrošina jaunu vispārēju regulējumu, kas piemērojams noteiktām produktu grupu kategorijām;

· izveido skaidru un noteiktu piemērošanas jomu;

· saglabā īpašus pasākumus, kuri attiecas uz īpašām jomām, piemēram, veselība, izglītība, sociālā aizsardzība un apdrošināšana;

· novērš iespējamās atšķirības interpretēšanā un datu piegādātāju grūtības attiecībā uz noteikumu piemērošanu;

· nodrošina vienlīdzīga režīma piemērošanu līdzīgām produktu grupām visā ES;

· atceļ noteikumus, kas kļuvuši lieki; un

· paskaidro noteikumus, kuri iepriekš tika nepareizi interpretēti.

Regulā ir paredzēta iespēja pieņemt deleģētos vai īstenošanas aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. un 291. pantu, ja ir nepieciešamas papildu specifikācijas vai vienoti īstenošanas nosacījumi.

Lai nodrošinātu patēriņa cenu indeksu pilnīgu salīdzināmību, jo īpaši ir vajadzīgi vienādi nosacījumi attiecībā uz šādiem aspektiem:

· SPCI dalījums pēc Eiropas individuālā patēriņa veidu klasifikācijas (ECOICOP) kategorijām;

· metodoloģija, kas izmantota saskaņoto indeksu sagatavošanā;

· statistikas vienību nozīme un izmantošana;

· saskaņoto indeksu aprēķinā izmantotie svari un metadati par svariem;

· saskaņoto indeksu un apakšindeksu nosūtīšanas gada kalendārs;

· datu un metadatu apmaiņas standarti;

· datu pārskatīšanas nosacījumi;

· pamatinformācija un metodes, kas jāizmanto, pamatojoties uz izmēģinājuma pētījumu novērtējumu; un

· tehniskās kvalitātes nodrošināšanas prasības, kas attiecas uz ikgadējo kvalitātes ziņojumu saturu, šo ziņojumu sniegšanas termiņš Eurostat un saraksta struktūra.

Tāpēc saskaņā ar LESD 291. pantu ar ierosināto regulu Komisijai tiek piešķirtas īstenošanas pilnvaras.

Saskaņā ar LESD 290. pantu ar ierosināto regulu Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt vispārēji piemērojamus neleģislatīvus aktus, lai papildinātu vai grozītu nebūtiskus regulas elementus. Tas ļaus Komisijai

· starptautiskā līmenī nodrošināt individuālā patēriņa veidu klasifikācijas (COICOP), kuru izmanto SPCI dalījumam, salīdzināmību;

· noteikt robežvērtību, kuru nepārsniedzot, nav jāiesniedz saskaņoto indeksu apakšindeksi; un

· izveidot to apakšindeksu sarakstu, kuri dalībvalstīm nav obligāti jāsagatavo.

Komisijai būtu jānodrošina, lai ar šiem deleģētajiem aktiem netiktu radīts ievērojams papildu administratīvais slogs dalībvalstīm.

Pārskatītās SPCI regulas priekšlikuma mērķis ir izveidot vienu tiesību aktu, kurā iekļauti visi vienotie nosacījumi. Patlaban ir 20 dažādas īstenošanas regulas. Saskaņā ar jauno regulu tās tiks apvienotas vienā regulā, kas nodrošinās vairāk skaidrības ieinteresētajām personām un dalībvalstīm un uzlabos pārvaldību un padarīs to efektīvāku. Šāda prasību un to īstenošanas vienkāršošana ir viens no galvenajiem mērķiem, īstenojot ierosināto stratēģiju par jaunu tiesisko regulējumu par SPCI.

4.       IETEKME UZ BUDŽETU

Nav ietekmes uz ES budžetu.

2014/0346 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par saskaņotajiem patēriņa cenu indeksiem un Regulas (EK) Nr. 2494/95 atcelšanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 338. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu[1],

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)       Saskaņotie patēriņa cenu indeksi (SPCI) ir paredzēti, lai saskaņoti mērītu inflāciju dalībvalstīs. Komisija un Eiropas Centrālā banka izmanto SPCI cenu stabilitātes vērtējumā dalībvalstīs saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (“Līgums”) 140. pantu.

(2)       Eiropas Centrālo banku sistēma (ECBS) izmanto SPCI kā indeksu, kas vajadzīgs, lai mērītu, ciktāl sasniegts ECBS cenu stabilitātes mērķis saskaņā ar Līguma 127. panta 1. punktu; tas ir īpaši svarīgi, definējot un īstenojot Savienības monetāro politiku saskaņā ar Līguma 127. panta 2. punktu.

(3)       Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2494/95[2] tika izveidota vienota sistēma saskaņoto patēriņa cenu indeksu sagatavošanai. Šis tiesiskais regulējums ir jāpielāgo pašreizējām vajadzībām un tehnikas attīstībai.

(4)       Šajā regulā ir ņemta vērā Komisijas labāka tiesiskā regulējuma programma un jo īpaši Komisijas paziņojums par lietpratīgu regulējumu Savienībā[3]. Statistikas jomā Komisija ir izvirzījusi par prioritāti normatīvās vides vienkāršošanu un uzlabošanu statistikā[4].

(5)       SPCI būtu jādala pa Eiropas individuālā patēriņa veidu klasifikācijas (ECOICOP) kategorijām. Šai klasifikācijai būtu jānodrošina, ka visa Eiropas statistika, kas attiecas uz privāto patēriņu, ir konsekventa un salīdzināma. ECOICOP būtu jāatbilst ANO COICOP (starptautiska standarta individuālā patēriņa veidu klasifikācija), tāpēc tā būtu jāpielāgo ANO COICOP pārmaiņām.

(6)       Parastie SPCI pamatojas uz novērotajām cenām, kas ietver arī produktu nodokļus. Tāpēc inflāciju ietekmē produktu nodokļu likmju pārmaiņas. Lai varētu veikt inflācijas analīzi un konverģences novērtējumu dalībvalstīs, jāvāc informācija arī par nodokļu pārmaiņu ietekmi uz inflāciju. Tāpēc SPCI būtu jāaprēķina, pamatojoties arī uz nemainīgas nodokļu likmes cenām.

(7)       Mājokļa cenu indeksu, īpaši īpašnieka apdzīvotā mājokļa cenu indeksu (ĪAMC indeksi), noteikšana ir svarīgs solis, lai uzlabotu SPCI atbilstību un salīdzināmību. Mājokļa cenu indeksi ir nepieciešamais pamats, lai sagatavotu ĪAMC indeksus. Turklāt mājokļa cenu indeksi arī paši par sevi ir svarīgi rādītāji.

(8)       Cenu indeksu pārskata periods būtu regulāri jāatjaunina. Būtu jānosaka noteikumi par saskaņoto indeksu un to apakšindeksu kopējiem indeksa pārskata periodiem, kas integrēti dažādos laikos, lai nodrošinātu, ka iegūtie rādītāji ir salīdzināmi un atbilstoši.

(9)       Lai veicinātu pakāpenisku patēriņa cenu indeksu saskaņošanu, būtu jāuzsāk izmēģinājuma pētījums, lai novērtētu, cik lietderīgi būtu izmantot papildu pamatinformāciju vai piemērot jaunas metodoloģiskas pieejas.

(10)     Metodoloģijas rokasgrāmatā būtu jāsniedz norādījumi par augstas kvalitātes saskaņoto indeksu sagatavošanas dažādajiem posmiem, lai palīdzētu dalībvalstīm sagatavot salīdzināmus patēriņa cenu indeksus. Metodoloģijas rokasgrāmata ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm Eiropas Statistikas sistēmā būtu jāizstrādā Komisijai (Eurostat) un regulāri jāatjaunina. SPCI gada sarakstā, kas minēts šīs regulas 9. panta 2. punkta b) apakšpunktā, dalībvalstīm attiecīgā gadījumā būtu jāinformē Komisija (Eurostat) par atšķirībām starp izmantotajām statistikas metodēm un tām metodēm, kas ieteiktas metodoloģijas rokasgrāmatā.

(11)     Komisijai (Eurostat) būtu jāpārbauda avoti un metodes, ko dalībvalstis izmanto, lai aprēķinātu saskaņotos indeksus, un būtu jāuzrauga tiesiskā regulējuma īstenošana dalībvalstīs. Šajā nolūkā Komisija (Eurostat) uztur regulāru dialogu ar dalībvalstu statistikas iestādēm.

(12)     Pamatinformācija ir būtiska, lai novērtētu, vai dalībvalstu iesniegtie detalizētie saskaņotie indeksi ir pietiekami salīdzināmi. Turklāt dalībvalstu izmantotās pārredzamās datu apkopošanas metodes un prakse palīdz visām ieinteresētajām personām izprast saskaņotos indeksus un uzlabot to kvalitāti. Tāpēc būtu jāparedz noteikumi par saskaņotu metadatu sniegšanu.

(13)     Lai nodrošinātu saskaņoto indeksu kvalitāti, Komisijai (Eurostat) un valstu centrālajām bankām, un Eiropas Centrālajai bankai būtu jāapmainās ar konfidenciāliem datiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 223/2009[5].

(14)     Ņemot vērā to, ka dalībvalstu līmenī šīs regulas mērķi, proti, izveidot vienotus statistikas standartus saskaņotajiem indeksiem, nevar pietiekami labi sasniegt un ka minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā paredzēto proporcionalitātes principu šī regula nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs, lai sasniegtu šo mērķi.

(15)     Lai nodrošinātu SPCI dalījumam izmantotās individuālā patēriņa veidu klasifikācijas salīdzināmību starptautiskajā līmenī un pielāgotos ANO COICOP pārmaiņām, noteiktu robežvērtību, kuru nepārsniedzot nav jāsniedz saskaņoto indeksu apakšindeksi, un izveidotu tādu apakšindeksu sarakstu, kuri nav jāsagatavo dalībvalstīm, pilnvaras pieņemt aktus par saskaņotajiem indeksiem saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, organizētu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(16)     Lai nodrošinātu pilnīgu patēriņa cenu indeksu salīdzināmību, ir nepieciešami vienādi nosacījumi par SPCI dalījumu ECOICOP kategorijās, par izmantoto metodoloģiju, sagatavojot saskaņotos indeksus, par statistikas vienību sniegto informāciju, par svaru sniegšanu un svaru metadatu sniegšanu, par gada kalendāra izveidi, kas vajadzīgs, lai nosūtītu saskaņotos indeksus un apakšindeksus, par datu un metadatu apmaiņas standartiem, par vienādiem pārskatīšanas nosacījumiem, par uzlabotu pamatinformāciju vai labākām metodēm, pamatojoties uz izmēģinājuma pētījumu novērtējumu, un par tehniskās kvalitātes nodrošināšanas prasībām attiecībā uz ikgadējiem kvalitātes ziņojumiem, ziņojumu sniegšanas termiņu Komisijai (Eurostat) un saraksta struktūru. Lai nodrošinātu šādus vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras. Šīs pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011[6].

(17)     Pieņemot īstenošanas pasākumus un deleģētos aktus saskaņā ar šo regulu, Komisijai būtu pienācīgi jāņem vērā izmaksu lietderība.

(18)     Regulas (EK) Nr. 223/2009 7. panta kontekstā Eiropas Statistikas sistēmas komitejai ir lūgts sniegt profesionālus norādījumus.

(19)     Regula (EK) Nr. 2494/95 būtu jāatceļ.

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants Priekšmets

Ar šo regulu nosaka vienotu regulējumu, kas vajadzīgs, lai izstrādātu, sagatavotu un izplatītu saskaņotos patēriņa cenu indeksus (SPCI) un saskaņotos mājokļu cenu indeksus (SMCI) Savienības, valstu un reģionu līmenī.

2. pants Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(a) “statistikas izstrāde” ir to statistikas metožu, standartu un procedūru noteikšana un uzlabošana, ko izmanto statistikas sagatavošanā un izplatīšanā, lai izstrādātu jaunus statistikas mērījumus un rādītājus;

(b) “statistikas sagatavošana” ir visas darbības, kas nepieciešamas statistikas apkopošanā, tostarp statistikas vākšana, glabāšana, apstrāde un analīze;

(c) “statistikas izplatīšana” ir darbība, ar ko statistiku, statistikas datu analīzi un nekonfidenciālu informāciju dara pieejamu lietotājiem;

(d) “produkti” ir preces un pakalpojumi, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 549/2013[7] A pielikuma 3.01. punktā (turpmāk “EKS 2010”);

(e) “patēriņa cenas” ir iepirkuma cenas, ko samaksājušas mājsaimniecības, lai iegādātos atsevišķus produktus, izmantojot naudas darījumus;

(f) “pirkuma cena” ir cena, ko pircējs faktiski samaksājis par produktiem, ieskaitot visus nodokļus mīnus produktu subsīdijas, pēc tam, kad no standarta cenām vai maksām atskaitītas atlaides par liela apjoma pirkumiem vai pirkumiem t. s. klusajā sezonā, izņemot procentu vai pakalpojumu maksas, kas pieskaitītas saskaņā ar kredīta noteikumiem, un visas papildus radušās maksas, jo periodā, kas noteikts pirkuma izdarīšanas laikā, nav veikta samaksa;

(g) “saskaņotie patēriņa cenu indeksi (SPCI)” ir salīdzināmie patēriņa cenu indeksi, kurus sagatavo katra dalībvalsts;

(h) “nemainīgas nodokļu likmes saskaņotie patēriņa cenu indeksi (NNL SPCI)” ir indeksi, ar kuriem mēra patēriņa cenu pārmaiņas laika periodā, neņemot vērā produktu nodokļu likmju pārmaiņu ietekmi minētajā laika periodā;

(i) “administratīvi regulējamās cenas” ir cenas, kuras tieši nosaka vai ievērojami ietekmē valdība;

(j) “īpašnieka apdzīvotā mājokļa cenu indekss (ĪAMC indekss)” ir indekss, ar kuru mēra tādu mājokļu darījumu cenu pārmaiņas, kuri ir jauniegādāti mājsaimniecību sektorā, un tādu citu produktu cenu pārmaiņas, kurus mājsaimniecības kā īpašnieki, kas apdzīvo mājokli, iegādājas savām vajadzībām;

(k) “mājokļu cenu indekss (MCI)” ir indekss, ar kuru mēra mājsaimniecību pirkto mājokļu darījumu cenu pārmaiņas;

(l) “SPCI apakšindekss” ir Eiropas individuālā patēriņa veidu klasifikācijas (ECOICOP) jebkuras kategorijas cenu indekss (turpmāk “ECOICOP”), kā noteikts pielikumā;

(m) “saskaņotie indeksi” ir SPCI, NNL SPCI, ĪAMC indeksi un MCI;

(n) “Laspeiresa indekss” ir cenu indekss formulā         

kur P ir cenu līmeņu relatīvais indekss divos periodos, Q ir patērētie daudzumi, t0 ir bāzes periods un tn – periods, kuram aprēķina indeksu;

(o) “Laspeiresa tipa indekss” ir indekss, ar kuru mēra vidējās cenu pārmaiņas, pamatojoties uz nemainīgiem izdevumiem salīdzinājumā ar bāzes periodu, t. i., mājsaimniecību patēriņa modelis ir nemainīgs bāzes periodā;

(p) “indeksa pārskata periods” ir periods, kurā noteiktais indekss ir 100 indeksa punkti;

(q) “pamatinformācija”, atsaucoties uz SPCI un NNL SPCI, ir dati, kas attiecas uz

– visām to produktu pirkuma cenām, kas jāņem vērā, lai aprēķinātu SPCI apakšindeksus saskaņā ar šo regulu,

– visām īpašībām, kas nosaka produktu cenu un citas īpašības, kuras ir svarīgas attiecīgā patērētāja vajadzībām,

– informāciju par iekasētajiem nodokļiem un akcīzes nodokļiem,

– informāciju par to, vai cena ir pilnībā vai daļēji administratīvi noteikta, un

– visiem svariem, kas atspoguļo attiecīgo produktu patēriņa līmeni un struktūru;

(r) “pamatinformācija”, atsaucoties uz ĪAMC indeksiem un MCI, ir dati, kas attiecas uz

– visām mājsaimniecību pirkto mājokļu darījumu cenām, kas jāņem vērā, lai saskaņā ar šo regulu aprēķinātu MCI indeksus,

– visām īpašībām, kas nosaka mājokļa cenu vai citām attiecīgām īpašībām;

(s) “mājsaimniecība” ir mājsaimniecība, kā noteikts EKS 2010 A pielikuma 2.119. punkta a) un b) apakšpunktā, neatkarīgi no valstspiederības vai rezidences statusa;

(t) “dalībvalsts ekonomiskā teritorija” ir teritorija, kas definēta EKS 2010 A pielikuma 2.05. punktā, izņemot gadījumus, ja ir iekļauti eksteritoriālie anklāvi, kas atrodas valsts robežās, un pārējā pasaulē izvietotie teritoriālie anklāvi nav iekļauti;

(u) “mājsaimniecības galapatēriņa naudas izdevumi” ir to galapatēriņa izdevumu daļa, kas radušies

– mājsaimniecībām,

– naudas darījumos,

– dalībvalsts ekonomiskajā teritorijā,

– par produktiem, ko izmanto, lai tieši apmierinātu individuālas vajadzības un vēlmes, kā noteikts EKS 2010 A pielikuma 3.101. punktā,

– vienā vai abos laika periodos, kurus salīdzina;

(v) “sagatavošanas metodes nozīmīgas pārmaiņas” ir pārmaiņas, kuras, kā lēš, ietekmē attiecīgā saskaņotā indeksa vai tā daļas gada pārmaiņu likmi jebkurā laika periodā par vairāk nekā

– 0,1 procentu punktiem attiecībā uz visiem SPCI posteņiem, ĪAMCI vai MCI,

– 0,3, 0,4, 0,5 vai 0,6 procentu punktiem – uz attiecīgi jebkuru ECOICOP nodaļu, grupu, klasi vai apakšklasi (5 zīmes).

3. pants Saskaņoto indeksu apkopošana

1.           Dalībvalstis sniedz Komisijai (Eurostat) visus saskaņotos indeksus saskaņā ar 2. panta m) punktu.

2.           Saskaņotos indeksus apkopo, izmantojot Laspeiresa tipa formulu.

3.           SPCI un NNL SPCI pamatojas uz to produktu cenu pārmaiņām un svariem, kas iekļauti mājsaimniecības galapatēriņa naudas izdevumos.

4.           SPCI neietver darījumus starp mājsaimniecībām, izņemot īri, ko īrnieki maksā privātiem izīrētājiem, ja izīrētāji darbojas kā to pakalpojumu sniedzēji tirgū, kurus iegādājas mājsaimniecības (īrnieki).

5.           SPCI apakšindeksus apkopo ECOICOP kategorijās. Vienotus nosacījumus par SPCI dalījumu ECOIPOP kategorijās pieņem, izmantojot īstenošanas aktus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

4. pants Saskaņoto indeksu salīdzināmība

1.           Lai SPCI vai ĪAMCI indeksus varētu uzskatīt par salīdzināmiem, visu detalizācijas līmeņu atšķirības valstīs atspoguļo tikai cenu pārmaiņu vai izdevumu modeļu atšķirības.

2.           Visus to saskaņoto indeksu apakšindeksus, kas neatbilst šīs regulas jēdzieniem vai metodēm, uzskata par salīdzināmiem, ja to rezultātā iegūst indeksu, kas saskaņā ar aplēsi sistemātiski atšķiras

(a) attiecībā uz SPCI – par 0,1 procentu vai mazāk vidēji viena gada laikā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, no indeksa, kurš apkopots, ievērojot šīs regulas metodoloģisko pieeju;

(b) attiecībā uz ĪAMCI un MCI – par 1 procentu vai mazāk vidēji viena gada laikā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, no indeksa, kurš apkopots, ievērojot šīs regulas metodoloģisko pieeju.

Ja šāds aprēķins nav iespējams, ir sīki jāizklāsta sekas, ja tiks izmantota metodoloģija, kas atšķiras no šīs regulas jēdzieniem vai metodēm.

3.           Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 10. pantu attiecībā uz pielikuma grozījumiem, lai starptautiskā līmenī nodrošinātu saskaņoto indeksu salīdzināmību.

4.           Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus, ar īstenošanas aktiem definē piemērotu metodoloģiju, kas vajadzīga, lai sagatavotu salīdzināmus saskaņotos indeksus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

5. pants Datu prasības

1.           Dalībvalstis vāc tādu pamatinformāciju par saskaņotajiem indeksiem un to apakšindeksiem, kas ir reprezentatīva attiecīgajai valstij.

2.           Informāciju iegūst no statistikas vienībām, kā noteikts Padomes Regulā (EEK) Nr. 696/93[8].

3.           Statistikas vienības, kuras sniedz informāciju par produktiem, kas iekļauti mājsaimniecību galapatēriņa naudas izdevumos, sadarbojas, pēc vajadzības vācot vai sniedzot pamatinformāciju. Statistikas vienības sniedz precīzu un pilnīgu informāciju, tostarp elektroniski, ja to pieprasa. Pēc to valstu iestāžu pieprasījuma, kas ir atbildīgas par oficiālās statistikas apkopošanu, statistikas vienības sniedz informāciju, piemēram, par svītrkodu datiem, elektroniskā veidā un tik detalizēti, cik tas ir vajadzīgs, lai sagatavotu saskaņotos indeksus un lai novērtētu atbilstību salīdzināmības prasībām un saskaņoto indeksu kvalitāti. Izmantojot īstenošanas aktus, paredz vienādus nosacījumus šīs informācijas sniegšanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

4.           Saskaņotos indeksus un to apakšindeksus bāzē uz kopējo indeksu pārskata periodu – 2015. gadu. Šī bāze stājas spēkā ar 2016. gada janvāra indeksu.

5.           Saskaņotos indeksus un to apakšindeksus bāzē uz jaunu kopējo indeksu pārskata periodu, ja ievērojami mainījusies saskaņoto indeksu metodoloģija vai ik pēc 10 gadiem, sākot no 2015. gada. Pāreja uz jauno indeksu pārskata periodu stājas spēkā ar nākamā kalendārā gada janvāra indeksu. Komisija saskaņā ar 10. pantu tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai paredzētu sīki izstrādātus noteikumus par saskaņoto indeksu jaunas bāzes noteikšanu metodoloģisku pārmaiņu gadījumā.

6.           Lai neradītu nevajadzīgu slogu dalībvalstīm un ciktāl saskaņoto indeksu apakšindeksi ir būtiski tikai tad, ja tie pārsniedz noteiktu robežvērtību, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 10. pantu, lai noteiktu robežvērtību, kuru nesasniedzot nav jāsniedz minētie apakšindeksi.

7.           Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 10. pantu, lai izveidotu to ECOICOP apakšindeksu sarakstu, kuri dalībvalstīm nav jāsagatavo, jo tie neattiecas uz privāto patēriņu vai metodoloģiskās saskaņošanas pakāpe nav pietiekama.

6. pants Biežums

1.           Dalībvalstis sniedz Komisijai (Eurostat) SPCI, NNL SPCI un to attiecīgos apakšindeksus ar viena mēneša intervālu, tostarp tādus apakšindeksus, kurus sagatavo retāk.

2.           Dalībvalstis sniedz Komisijai (Eurostat) ĪAMCI un MCI ar viena ceturkšņa intervālu. Tos brīvprātīgi var sniegt ar viena mēneša intervālu.

3.           Dalībvalstīm nav jāsagatavo apakšindeksi ar viena mēneša vai ceturkšņa intervālu, ja retāka datu vākšana atbilst 4. pantā paredzētajām salīdzināmības prasībām. Dalībvalstis informē Komisiju (Eurostat) par ECOICOP un ĪAMCI kategorijām, ko tās plāno savākt retāk, nekā reizi mēnesī vai ceturksnī.

4.           Dalībvalstis katru gadu pārskata un atjaunina apakšindeksu svarus saskaņotajiem indeksiem. Izmantojot īstenošanas aktus, paredz vienādus nosacījumus, kas vajadzīgi, lai sniegtu svarus un metadatus par svariem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

7. pants Termiņi, apmaiņas standarti un pārskatīšana

1.           Dalībvalstis sniedz saskaņotos indeksus un visus apakšindeksus Komisijai (Eurostat) ne vēlāk kā 20 kalendārās dienas pēc pārskata mēneša beigām par mēneša laikrindām un 85 kalendārās dienas – pēc pārskata ceturkšņa beigām par ceturkšņa laikrindām.

2.           Dalībvalstis sniedz Komisijai (Eurostat) datus un metadatus, kas paredzēti šajā regulā, ievērojot datu un metadatu apmaiņas standartus.

3.           Jau publicētos saskaņoto indeksu apakšindeksus var pārskatīt.

4.           Šā panta 1. punktā minēto saskaņoto indeksu un apakšindeksu iesniegšanas gada kalendāra izveidi, 2. punktā minēto datu un metadatu apmaiņas standartus un vienādus nosacījumus 3. punktā minētajai pārskatīšanai detalizēti precizē, izmantojot īstenošanas aktus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

8. pants Izmēģinājuma pētījumi

1.           Ja saskaņoto indeksu apkopošanai ir nepieciešama labāka pamatinformācija vai ja nepieciešamība uzlabot indeksu salīdzināmību ir noteikta 4. panta 2. punktā minētajās metodēs, Komisija (Eurostat) var ierosināt izmēģinājuma pētījumus, ko pēc brīvprātības principa veic dalībvalstis.

2.           Ar izmēģinājuma pētījumiem novērtē iespēju iegūt labāku pamatinformāciju vai pieņemt jaunas metodoloģiskas pieejas.

3.           Izmēģinājuma pētījumu rezultātus ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un galvenajiem saskaņoto indeksu lietotājiem novērtē Komisija (Eurostat), ņemot vērā priekšrocības, ko sniedz labāka cenu informācija attiecībā pret datu vākšanas un apkopošanas papildu izmaksām.

4.           Pamatojoties uz izmēģinājuma pētījumu novērtējumu, labāku pamatinformāciju vai uzlabotas metodes ievieš, izmantojot īstenošanas aktus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

9. pants Kvalitātes nodrošināšana

1.           Dalībvalstis nodrošina sniegto saskaņoto indeksu kvalitāti. Šīs regulas vajadzībām piemēro Regulas (EK) Nr. 223/2009 12. panta 1. punktā noteiktos standarta kvalitātes kritērijus.

2.           Dalībvalstis sniedz Komisijai (Eurostat)

(a) ikgadēju standarta kvalitātes ziņojumu, ņemot vērā kvalitātes kritērijus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 223/2009 12. panta 1. punktā;

(b) ikgadēju sarakstu ar sīku informāciju par izmantotajiem datu avotiem, definīcijām un metodēm, tostarp informāciju par visām atšķirībām starp izmantotajām statistikas metodēm un metodoloģijas rokasgrāmatā ieteiktajām metodēm; un

(c) tik detalizētu papildu saistīto informāciju, cik nepieciešams, lai novērtētu atbilstību salīdzināmības prasībām un saskaņoto indeksu kvalitāti, ja to pieprasa Komisija (Eurostat).

3.           Ja dalībvalsts ir paredzējusi būtiski mainīt saskaņoto indeksu vai to daļas sagatavošanas metodes, vēlākais trīs mēnešus pirms šādas pārmaiņas stāšanās spēkā dalībvalsts informē Komisiju (Eurostat). Dalībvalsts sniedz Komisijai (Eurostat) informāciju par pārmaiņas kvantitatīvo ietekmi.

4.           Tehniskās kvalitātes nodrošināšanas prasības attiecībā uz ikgadējā standarta kvalitātes ziņojuma saturu, ziņojuma sniegšanas termiņu Komisijai (Eurostat) un saraksta struktūru nosaka, izmantojot īstenošanas aktus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

10. pants Pilnvaru izmantošana

1.           Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.           Regulas 4. panta 3. punktā un 5. panta 5. līdz 7. punktā minēto pilnvaru deleģēšana ir piešķirta uz nenoteiktu laiku.

3.           Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 4. panta 3. punktā un 5. panta 5. līdz 7. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.           Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā vienlaikus par to paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.           Saskaņā ar 4. panta 4. punktu un 5. panta 5. līdz 7. punktu pieņemtais deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

11. pants Komiteja

1.           Komisijai palīdz Eiropas Statistikas sistēmas komiteja, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 223/2009. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.           Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

12. pants Atcelšana

1.           Neskarot 2. punktu, dalībvalstis turpina sniegt saskaņotos indeksus saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2494/95 līdz to datu nosūtīšanai, kuri attiecas uz 2015. gadu.

2.           No 2016. gada 1. janvāra atceļ Regulu (EK) Nr. 2494/95. Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

13. pants Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Tā pirmo reizi stājas spēkā attiecībā uz datiem, kuri attiecas uz 2016. gada janvāri.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā –                         Padomes vārdā –

priekšsēdētājs                                                 priekšsēdētājs

[1]        OV C [..].

[2]        Padomes 1995. gada 23. oktobra Regula (EK) Nr. 2494/95 par saskaņotajiem patēriņa cenu indeksiem (OV L 257, 27.10.1995., 1. lpp.).

[3]        Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Lietpratīgs regulējums Eiropas Savienībā” (COM(2010) 543).

[4]        Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “ES statistikas sagatavošanas metode: Nākamās desmitgades redzējums” (COM(2009) 404 galīgā redakcija).

[5]        Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku (OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.).

[6]        Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

[7]               Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regula (ES) Nr. 549/2013 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (OV L 174, 26.6.2013., 1. lpp.).

[8]        Padomes 1993. gada 15. marta Regula (EEK) Nr. 696/93 par statistikas vienībām ražošanas sistēmas novērošanai un analīzei Kopienā (OV L 76, 30.3.1993., 1. lpp.).

PIELIKUMS

Eiropas individuālā patēriņa veidu klasifikācija (ECOICOP)

01                    PĀRTIKA UN BEZALKOHOLISKIE DZĒRIENI

01.1                 Pārtika

01.1.1              Maize un graudaugi

01.1.1.1           Rīsi

01.1.1.2           Milti un citi graudaugi

01.1.1.3           Maize

01.1.1.4           Citi konditorejas izstrādājumi

01.1.1.5           Picas un pīrāgi

01.1.1.6           Makaronu izstrādājumi un kuskuss

01.1.1.7           Sausās brokastis

01.1.1.8           Citi graudaugu izstrādājumi

01.1.2              Gaļa

01.1.2.1           Liellopu un teļa gaļa

01.1.2.2           Cūkgaļa

01.1.2.3           Jēru gaļa un kazu gaļa

01.1.2.4           Mājputnu gaļa

01.1.2.5           Citi gaļas veidi

01.1.2.6           Pārtikā izmantojami subprodukti

01.1.2.7           Žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa

01.1.2.8           Citi gaļas izstrādājumi

01.1.3              Zivis un jūras veltes

01.1.3.1           Svaigas vai atdzesinātas zivis

01.1.3.2           Saldētas zivis

01.1.3.3           Svaigas vai atdzesinātas jūras veltes

01.1.3.4           Saldētas jūras veltes

01.1.3.5           Žāvētas, kūpinātas vai sālītas zivis un jūras veltes

01.1.3.6           Cita veida konservētas vai pārstrādātas zivis un jūras velšu izstrādājumi

01.1.4              Piens, siers un olas

01.1.4.1           Svaigs pilnpiens

01.1.4.2           Svaigs piens ar pazeminātu tauku saturu

01.1.4.3           Konservēts piens

01.1.4.4           Jogurts

01.1.4.5           Siers un biezpiens

01.1.4.6           Citi piena produkti

01.1.4.7           Olas

01.1.5              Eļļas un tauki

01.1.5.1           Sviests

01.1.5.2           Margarīns un citi augu tauki

01.1.5.3           Olīveļļa

01.1.5.4           Citas pārtikā izmantojamas eļļas

01.1.5.5           Citi pārtikā izmantojami dzīvnieku tauki

01.1.6              Augļi

01.1.6.1           Svaigi vai atdzesināti augļi

01.1.6.2           Saldēti augļi

01.1.6.3           Žāvēti augļi un rieksti

01.1.6.4           Konservēti augļi un produkti uz augļu bāzes

01.1.7              Dārzeņi

01.1.7.1           Svaigi vai atdzesināti dārzeņi, izņemot kartupeļus un citus bumbuļaugus

01.1.7.2           Saldēti dārzeņi, izņemot kartupeļus un citus bumbuļaugus

01.1.7.3           Žāvēti dārzeņi, citādi konservēti vai apstrādāti dārzeņi

01.1.7.4           Kartupeļi

01.1.7.5           Čipsi

01.1.7.6           Citi bumbuļaugi un bumbuļveida dārzeņu izstrādājumi

01.1.8              Cukurs, džems, medus, šokolāde un konditorejas izstrādājumi

01.1.8.1           Cukurs

01.1.8.2           Džemi, marmelādes un medus

01.1.8.3           Šokolāde

01.1.8.4           Konditorejas izstrādājumi

01.1.8.5           Pārtikas ledus un saldējums

01.1.8.6           Mākslīgie cukura aizstājēji

01.1.9              Pārtikas produkti, kas citur nav minēti

01.1.9.1           Mērces, garšu pastiprinošas garšvielas

01.1.9.2           Sāls, piedevas un kulinārijas augi

01.1.9.3           Zīdaiņu pārtika

01.1.9.4           Gatavas maltītes

01.1.9.9           Citi pārtikas produkti, kas citur nav minēti

01.2                 Bezalkoholiskie dzērieni

01.2.1              Kafija, tēja un kakao

01.2.1.1           Kafija

01.2.1.2           Tēja

01.2.1.3           Kakao un pulverveida šokolāde

01.2.2              Minerālūdeņi, bezalkohola dzērieni, augļu un dārzeņu sulas

01.2.2.1           Minerālūdens vai avotu ūdens

01.2.2.2           Bezalkohola dzērieni

01.2.2.3           Augļu un dārzeņu sulas

02                    ALKOHOLISKIE DZĒRIENI, TABAKA UN NARKOTIKAS

02.1                 Alkoholiskie dzērieni

02.1.1              Stiprie alkoholiskie dzērieni

02.1.1.1           Stiprie alkoholiskie dzērieni un liķieri

02.1.1.2           Dzērieni ar nelielu alkohola saturu

02.1.2              Vīns

02.1.2.1           Vīnogu vīns

02.1.2.2           Vīns no citiem augļiem

02.1.2.3           Stiprinātie vīni

02.1.2.4           Vīnu saturoši dzērieni

02.1.3              Alus

02.1.3.1           Lager tipa alus

02.1.3.2           Citi alkoholu saturoši alus veidi

02.1.3.3           Alus ar zemu alkohola saturu un bezalkoholiskais alus

02.1.3.4           Alu saturoši dzērieni

02.2                 Tabaka

02.2.0              Tabaka

02.2.0.1           Cigaretes

02.2.0.2           Cigāri

02.2.0.3           Citi tabakas izstrādājumi

02.3                 Narkotikas

02.3.0              Narkotikas

02.3.0.0           Narkotikas

03                    APĢĒRBI UN APAVI

03.1                 Apģērbi

03.1.1              Apģērba materiāli

03.1.1.0           Apģērba materiāli

03.1.2              Apģērbi

03.1.2.1           Vīriešu apģērbi

03.1.2.2           Sieviešu apģērbi

03.1.2.3           Zīdaiņu (0–2 gadi) un bērnu (3–13 gadi) apģērbi

03.1.3              Citi apģērbi un apģērba piederumi

03.1.3.1           Citi apģērbi

03.1.3.2           Apģērba piederumi

03.1.4              Apģērba tīrīšana, labošana un noma

03.1.4.1           Apģērb tīrīšana

03.1.4.2           Apģērba labošana un noma

03.2                 Apavi

03.2.1              Kurpes un citi apavi

03.2.1.1           Vīriešu apavi

03.2.1.2           Sieviešu apavi

03.2.1.3           Zīdaiņu un bērnu apavi

03.2.2              Apavu labošana un noma

03.2.2.0           Apavu labošana un noma

04                    MĀJOKLIS, ŪDENS, ELEKTROENERĢIJA, GĀZE UN CITI KURINĀMIE

04.1                 Mājokļa faktiskā īres maksa

04.1.1              Īrnieku maksātā faktiskā īres maksa

04.1.1.0           Īrnieku maksātā faktiskā īres maksa

04.1.2              Cita faktiskā īres maksa

04.1.2.1           Īrnieku maksātā faktiskā īres maksa par otru dzīvesvietu

04.1.2.2           Īrnieku maksātā īres maksa par garāžu un citas īres maksas

04.2                 Mājokļa nosacītā īres maksa

04.2.1              Nosacītā īres maksa, ko maksā mājokļa īpašnieki, kuri to arī apdzīvo

04.2.1.0           Nosacītā īres maksa, ko maksā mājokļa īpašnieki, kuri to arī apdzīvo

04.2.2              Cita nosacītā īres maksa

04.2.2.0           Cita nosacītā īres maksa

04.3                 Mājokļa kopšana un remonts

04.3.1              Materiāli mājokļa kopšanai un remontam

04.3.1.0           Materiāli mājokļa kopšanai un remontam

04.3.2              Mājokļa kopšanas un remonta pakalpojumi

04.3.2.1           Santehniķu pakalpojumi

04.3.2.2           Elektriķu pakalpojumi

04.3.2.3           Apsildes sistēmu kopšanas pakalpojumi

04.3.2.4           Krāsotāju pakalpojumi

04.3.2.5           Galdnieku pakalpojumi

04.3.2.9           Citi mājokļa kopšanas un remonta pakalpojumi

04.4                 Ūdensapgāde un dažādi pakalpojumi, kas saistīti ar mājokli

04.4.1              Ūdensapgāde

04.4.1.0           Ūdensapgāde

04.4.2              Atkritumu savākšana

04.4.2.0           Atkritumu savākšana

04.4.3              Kanalizācijas notekūdeņu savākšana

04.4.3.0           Kanalizācijas notekūdeņu savākšana

04.4.4              Citi ar mājokli saistīti pakalpojumi, kas nav citur minēti

04.4.4.1           Apsaimniekošanas izmaksas ēkās ar vairākiem iemītniekiem

04.4.4.2           Apsardzes pakalpojumi

04.4.4.9           Citi ar mājokli saistīti pakalpojumi

04.5                 Elektroenerģija, gāze un citi kurināmie

04.5.1              Elektroenerģija

04.5.1.0           Elektroenerģija

04.5.2              Gāze

04.5.2.1           Dabasgāze un komunālā gāze

04.5.2.2           Sašķidrināti ogļūdeņraži (butāns, propāns u. c.)

04.5.3              Šķidrais kurināmais

04.5.3.0           Šķidrais kurināmais

04.5.4              Cietais kurināmais

04.5.4.1           Ogles

04.5.4.9           Citi cietie kurināmie

04.5.5              Siltumenerģija

04.5.5.0           Siltumenerģija

05                    MĒBELES, MĀJSAIMNIECĪBAS APRĪKOJUMS UN REGULĀRA MĀJAS UZTURĒŠANA KARTĪBĀ

05.1                 Mēbeles un dzīvokļa iekārta, paklāji un citas grīdsegas

05.1.1              Mēbeles un dzīvokļa iekārta

05.1.1.1           Mājsaimniecības mēbeles

05.1.1.2           Dārza mēbeles

05.1.1.3           Apgaismes iekārtas

05.1.1.9           Citas mēbeles un dzīvokļa iekārtas

05.1.2              Paklāji un citas grīdsegas

05.1.2.1           Paklāji un grīdsegas

05.1.2.2           Citas grīdsegas

05.1.2.3           Telpas formai piemērojamu paklāju un grīdsegu ieklāšanas pakalpojumi

05.1.3              Mēbeļu, dzīvokļa iekārtu un grīdsegu remonts

05.1.3.0           Mēbeļu, dzīvokļa iekārtu un grīdsegu remonts

05.2                 Mājsaimniecības tekstilpreces

05.2.0              Mājsaimniecības tekstilpreces

05.2.0.1           Mēbeļu audumi un aizkari

05.2.0.2           Gultasveļa

05.2.0.3           Galdauti un vannas dvieļi

05.2.0.4           Mājsaimniecības tekstilpreču remonts

05.2.0.9           Citas mājsaimniecības tekstilpreces

05.3                 Mājsaimniecības ierīces

05.3.1              Galvenās mājsaimniecības ierīces, gan elektriskas, gan neelektriskas

05.3.1.1           Ledusskapji, saldētavas un ledusskapji ar saldētavām

05.3.1.2           Veļas mazgājamās mašīnas, veļas žāvējamās mašīnas un trauku mazgājamās mašīnas

05.3.1.3           Plītis

05.3.1.4           Sildītāji, gaisa kondicionētāji

05.3.1.5           Tīrīšanas aprīkojums

05.3.1.9           Citas galvenās mājsaimniecības ierīces

05.3.2              Sīkas elektriskas mājsaimniecības ierīces

05.3.2.1           Pārtikas apstrādes ierīces

05.3.2.2           Kafijas automāti, ierīces tējas pagatavošanai un tamlīdzīgas ierīces

05.3.2.3           Gludekļi

05.3.2.4           Tosteri un grili

05.3.2.9           Citas sīkas elektriskas mājsaimniecības ierīces

05.3.3              Mājsaimniecības ierīču remonts

05.3.3.0           Mājsaimniecības ierīču remonts

05.4                 Stikla trauki, galda piederumi un mājsaimniecības instrumenti

05.4.0              Stikla trauki, galda piederumi un mājsaimniecības instrumenti

05.4.0.1           Stikla trauki, kristāla trauki, keramikas trauki un porcelāna trauki

05.4.0.2           Griežamie instrumenti, galda piederumi un sudrablietas

05.4.0.3           Neelektriski virtuves instrumenti piederumi

05.4.0.4           Stikla trauku, galda piederumu un mājsaimniecības instrumentu remonts

05.5                 Darbarīki un iekārtas mājai un dārzam

05.5.1              Galvenie darbarīki un iekārtas

05.5.1.1           Motorizēti galvenie darbarīki un iekārtas

05.5.1.2           Galveno darba rīku un iekārtu remonts, izpirkumnoma un iznomāšana

05.5.2              Sīki darbarīki un dažādi piederumi

05.5.2.1           Nemotorizēti sīki darbarīki

05.5.2.2           Dažādi sīku darbarīku piederumi

05.5.2.3           Nemotorizētu sīku darbarīku un dažādu piederumu remonts

05.6                 Preces un pakalpojumi regulārai mājsaimniecības uzturēšanai kārtībā

05.6.1              Īslaicīgas lietošanas mājsaimniecības preces

05.6.1.1           Mazgāšanas līdzekļi un sadzīves ķīmijas preces

05.6.1.2           Citas īslaicīgas lietošanas mājsaimniecības preces

05.6.2              Mājas aprūpes pakalpojumi un mājsaimniecības pakalpojumi

05.6.2.1           Mājas aprūpes pakalpojumi, ko veic algoti darbinieki

05.6.2.2           Tīrīšanas pakalpojumi

05.6.2.3           Mēbeļu un dzīvokļa iekārtu noma

05.6.2.9           Citi mājas aprūpes pakalpojumi un mājsaimniecības pakalpojumi

06                    VESELĪBAS AIZSARDZĪBA

06.1                 Medikamenti, ierīces un iekārtas

06.1.1              Farmācijas izstrādājumi

06.1.1.0           Farmācijas izstrādājumi

06.1.2              Citi medikamenti

06.1.2.1           Grūtniecības testi un mehāniskie kontraceptīvie līdzekļi

06.1.2.9           Citi medikamenti, kas nav minēti citur

06.1.3              Terapeitiskā aparatūra un iekārtas

06.1.3.1           Korektīvas brilles un kontaktlēcas

06.1.3.2           Dzirdes aparāti

06.1.3.3           Terapeitiskās aparatūras un iekārtu remonts

06.1.3.9           Cita terapeitiskā aparatūra un iekārtas

06.2                 Ambulatorie pakalpojumi

06.2.1              Medicīniskie pakalpojumi

06.2.1.1           Vispārēja medicīniska prakse

06.2.1.2           Speciālistu prakse

06.2.2              Zobārstniecības pakalpojumi

06.2.2.0           Zobārstniecības pakalpojumi

06.2.3              Paramedicīniskie pakalpojumi

06.2.3.1           Medicīnas analīžu laboratoriju un rentgenoloģijas centru pakalpojumi

06.2.3.2           Termālās vannas, korektīvā ārstnieciskā vingrošana, neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumi un terapeitisku iekārtu noma

06.2.3.9           Citi paramedicīniskie pakalpojumi

06.3                 Slimnīcu pakalpojumi

06.3.0              Slimnīcu pakalpojumi

06.3.0.0           Slimnīcu pakalpojumi

07                    TRANSPORTS

07.1                 Transportlīdzekļu iegāde

07.1.1              Vieglie automobiļi

07.1.1.1           Jauni vieglie automobiļi

07.1.1.2           Lietoti vieglie automobiļi

07.1.2              Motocikli

07.1.2.0           Motocikli

07.1.3              Velosipēdi

07.1.3.0           Velosipēdi

07.1.4              Dzīvnieku vilkmes transportlīdzekļi

07.1.4.0           Dzīvnieku vilkmes transportlīdzekļi

07.2                 Personisko transportlīdzekļu ekspluatācija

07.2.1              Rezerves detaļas un ierīces personiskajiem transportlīdzekļiem

07.2.1.1           Riepas

07.2.1.2           Rezerves detaļas personiskajiem transportlīdzekļiem

07.2.1.3           Ierīces personiskajiem transportlīdzekļiem

07.2.2              Degvielas un smērvielas personiskajiem transportlīdzekļiem

07.2.2.1           Dīzeļdegviela

07.2.2.2           Benzīns

07.2.2.3           Citas degvielas personiskajiem transportlīdzekļiem

07.2.2.4           Smērvielas

07.2.3              Personisko transportlīdzekļu apkope un remonts

07.2.3.0           Personisko transportlīdzekļu apkope un remonts

07.2.4              Citi pakalpojumi attiecībā uz personiskajiem transportlīdzekļiem

07.2.4.1           Garāžu, stāvvietu un personisko transportlīdzekļu īre

07.2.4.2           Maksas infrastruktūra un stāvlaika skaitītāji

07.2.4.3           Autovadīšanas prasmes apmācības, eksāmeni, apliecības un tehniskā apskate

07.3                 Pārvadājumu pakalpojumi

07.3.1              Pasažieru dzelzceļa pārvadājumi

07.3.1.1           Pasažieru pārvadājumi ar vilcienu

07.3.1.2           Pasažieru pārvadājumi ar metro un tramvaju

07.3.2              Pasažieru autopārvadājumi

07.3.2.1           Pasažieru pārvadājumi ar tuvsatiksmes vai tālsatiksmes autobusu

07.3.2.2           Pasažieru pārvadājumi ar taksometru un nomātu automašīnu ar vadītāju

07.3.3              Pasažieru gaisa pārvadājumi

07.3.3.1           Iekšzemes lidojumi

07.3.3.2           Starptautiski lidojumi

07.3.4              Pasažieru pārvadājumi pa jūru un iekšējiem ūdensceļiem

07.3.4.1           Pasažieru pārvadājumi pa jūru

07.3.4.2           Pasažieru pārvadājumi pa iekšējiem ūdensceļiem

07.3.5              Apvienotais pasažieru transports

07.3.5.0           Apvienotais pasažieru transports

07.3.6              Citi pirkti pārvadājumu pakalpojumi

07.3.6.1           Funikulieris, trošu vagons un trošu ceļu transports

07.3.6.2           Aizvešanas un uzglabāšanas pakalpojumi

07.3.6.9           Citi pirkti pārvadājumu pakalpojumi, kas citur nav minēti

08                    SAZIŅA

08.1                 Pasta pakalpojumi

08.1.0              Pasta pakalpojumi

08.1.0.1           Vēstuļu apstrādes pakalpojumi

08.1.0.9           Citi pasta pakalpojumi

08.2                 Telefona un telefaksa iekārtas

08.2.0              Telefona un telefaksa iekārtas

08.2.0.1           Fiksēto telefonu iekārtas

08.2.0.2           Mobilo telefonu iekārtas

08.2.0.3           Citas telefona un telefaksa iekārtas

08.2.0.4           Telefona vai telefaksa iekārtu remonts

08.3                 Telefona un telefaksa pakalpojumi

08.3.0              Telefona un telefaksa pakalpojumi

08.3.0.1           Stacionārā telefona pakalpojumi

08.3.0.2           Bezvadu telefona pakalpojumi

08.3.0.3           Interneta piekļuves nodrošināšanas pakalpojumi

08.3.0.4           Kompleksie telekomunikāciju pakalpojumi

08.3.0.5           Citi informācijas nosūtīšanas pakalpojumi

09                    ATPŪTA UN KULTŪRA

09.1                 Audiovizuālās, fotogrāfiskās un informācijas apstrādes iekārtas

09.1.1              Iekārtas skaņas un attēlu uztveršanai, ierakstīšanai un reproducēšanai

09.1.1.1           Iekārtas skaņas uztveršanai, ierakstīšanai un reproducēšanai

09.1.1.2           Iekārtas skaņas un attēlu uztveršanai, ierakstīšanai un reproducēšanai

09.1.1.3           Portatīvas skaņas un attēla ierīces

09.1.1.9           Citas iekārtas skaņas un attēlu uztveršanai, ierakstīšanai un reproducēšanai

09.1.2              Fotogrāfiskas un kinematogrāfiskas iekārtas un optiskie instrumenti

09.1.2.1           Kameras

09.1.2.2           Fotogrāfisku un kinematogrāfisku iekārtu piederumi

09.1.2.3           Optiskie instrumenti

09.1.3              Informācijas apstrādes iekārtas

09.1.3.1           Personālie datori

09.1.3.2           Informācijas apstrādes iekārtu piederumi

09.1.3.3           Programmatūra

09.1.3.4           Kalkulatori un citas informācijas apstrādes iekārtas

09.1.4              Ierakstīti informācijas līdzekļi

09.1.4.1           Iepriekš ierakstīti informācijas līdzekļi

09.1.4.2           Neierakstīti ieraksta nesēji

09.1.4.9           Citi ierakstīti informācijas līdzekļi

09.1.5              Audiovizuālo, fotogrāfisko un informācijas apstrādes iekārtu remonts

09.1.5.0           Audiovizuālo, fotogrāfisko un informācijas apstrādes iekārtu remonts

09.2                 Citi būtiski atpūtas un kultūras priekšmeti

09.2.1              Būtiski priekšmeti atpūtai ārpus telpām

09.2.1.1           Autofurgoni, autopiekabes un treileri

09.2.1.2           Lidmašīnas, mazie lidaparāti, planieri, deltaplāni un gaisa baloni

09.2.1.3           Laivas, piekarināmie motori un laivu armatūra

09.2.1.4           Zirgi, poniji un piederumi

09.2.1.5           Būtiski spēļu un sporta piederumi

09.2.2              Mūzikas instrumenti un būtiski priekšmeti atpūtai telpās

09.2.2.1           Mūzikas instrumenti

09.2.2.2           Būtiski priekšmeti atpūtai telpās

09.2.3              Citu būtisku atpūtas un kultūras priekšmetu apkope un remonts

09.2.3.0           Citu būtisku atpūtas un kultūras priekšmetu apkope un remonts

09.3                 Citi atpūtas priekšmeti un ierīces, dārzi un lolojumdzīvnieki

09.3.1              Spēles, rotaļlietas un preces vaļaspriekam

09.3.1.1           Spēles un preces vaļaspriekam

09.3.1.2           Rotaļlietas un preces svinībām

09.3.2              Inventārs sportam, tūrismam un atpūtai brīvā dabā un kultūrai

09.3.2.1           Inventārs sportam

09.3.2.2           Inventārs tūrismam un atpūtai brīvā dabā un kultūrai

09.3.2.3           Sporta, tūrisma un atpūtas brīvā dabā un kultūras inventāra remonts

09.3.3              Dārzi, augi un ziedi

09.3.3.1           Dārza produkti

09.3.3.2           Augi un puķes

09.3.4              Lolojumdzīvnieki un ar tiem saistītas preces

09.3.4.1           Lolojumdzīvnieku pirkšana

09.3.4.2           Preces lolojumdzīvniekiem

09.3.5              Veterinārie un citi pakalpojumi lolojumdzīvniekiem

09.3.5.0           Veterinārie un citi pakalpojumi lolojumdzīvniekiem

09.4                 Atpūtas un kultūras pakalpojumi

09.4.1              Atpūtas un sporta pakalpojumi

09.4.1.1           Atpūtas un sporta pakalpojumi – to apmeklēšana

09.4.1.2           Atpūtas un sporta pakalpojumi – piedalīšanās tajos

09.4.2              Kultūras pakalpojumi

09.4.2.1           Kinoteātri, teātri, koncerti

09.4.2.2           Muzeji, bibliotēkas, zooloģiskie dārzi

09.4.2.3           Televīzijas un radio licenču nodevas, abonementi

09.4.2.4           Kultūras inventāra un piederumu īre

09.4.2.5           Fotopakalpojumi

09.4.2.9           Citi kultūras pakalpojumi

09.4.3              Laimes spēles

09.4.3.0           Laimes spēles

09.5                 Laikraksti, grāmatas un kancelejas preces

09.5.1              Grāmatas

09.5.1.1           Daiļliteratūras grāmatas

09.5.1.2           Izglītojošas mācību grāmatas

09.5.1.3           Citas dokumentālas grāmatas

09.5.1.4           Saistoši pakalpojumi un e-grāmatu lejupielāde

09.5.2              Laikraksti un periodiskie izdevumi

09.5.2.1           Laikraksti

09.5.2.2           Žurnāli un periodiskie izdevumi

09.5.3              Dažādi iespieddarbi

09.5.3.0           Dažādi iespieddarbi

09.5.4              Kancelejas preces un zīmēšanas materiāli

09.5.4.1           Papīra izstrādājumi

09.5.4.9           Citas kancelejas preces un zīmēšanas materiāli

09.6                 Kompleksi atpūtas pakalpojumi

09.6.0              Kompleksi atpūtas pakalpojumi

09.6.0.1           Vietēji kompleksi atpūtas pakalpojumi

09.6.0.2           Kompleksi atpūtas pakalpojumi ārzemēs

10                    IZGLĪTĪBA

10.1                 Pirmsskolas un sākumskolas izglītība

10.1.0              Pirmsskolas un sākumskolas izglītība

10.1.0.1           Pirmsskolas izglītība (ISCED-97 0. līmenis)

10.1.0.2           Sākumskolas izglītība (ISCED-97 1. līmenis)

10.2                 Vidējā izglītība

10.2.0              Vidējā izglītība

10.2.0.0           Vidējā izglītība

10.3                 Pēcvidusskolas izglītība, kas nav augstākā izglītība

10.3.0              Pēcvidusskolas izglītība, kas nav augstākā izglītība

10.3.0.0           Pēcvidusskolas izglītība, kas nav augstākā izglītība (ISCED-97 4. līmenis)

10.4                 Augstākā izglītība

10.4.0              Augstākā izglītība

10.4.0.0           Augstākā izglītība

10.5                 Izglītība, kuras līmeni nevar noteikt

10.5.0              Izglītība, kuras līmeni nevar noteikt

10.5.0.0           Izglītība, kuras līmeni nevar noteikt

11                    RESTORĀNI UN VIESNĪCAS

11.1                 Ēdināšanas uzņēmumu pakalpojumi

11.1.1              Restorāni, kafejnīcas un tamlīdzīgi

11.1.1.1           Restorāni, kafejnīcas un deju zāles

11.1.1.2           Ātrās ēdināšanas pakalpojumi un līdzņemamais ēdiens

11.1.2              Ēdnīcas

11.1.2.0           Ēdnīcas

11.2                 Izmitināšanas pakalpojumi

11.2.0              Izmitināšanas pakalpojumi

11.2.0.1           Viesnīcas, moteļi, iebraucamās vietas un līdzīgi izmitināšanas pakalpojumi

11.2.0.2           Atpūtas centri, kempingi, jauniešu hosteļi un līdzīgi izmitināšanas pakalpojumi

11.2.0.3           Citu iestāžu piedāvāti izmitināšanas pakalpojumi

12                    DAŽĀDAS PRECES UN PAKALPOJUMI

12.1                 Personiskā aprūpe

12.1.1              Frizētavas un skaistumkopšanas saloni

12.1.1.1           Vīriešu un bērnu frizētavas

12.1.1.2           Sieviešu frizētavas

12.1.1.3           Skaistumkopšanas procedūras

12.1.2              Elektriskās ierīces personiskajai aprūpei

12.1.2.1           Elektriskās ierīces personiskajai aprūpei

12.1.2.2           Personiskajai aprūpei paredzēto elektrisko ierīču remonts

12.1.3              Citas ierīces, priekšmeti un izstrādājumi personiskajai aprūpei

12.1.3.1           Neelektriskas ierīces

12.1.3.2           Personīgās higiēnas un labsajūtas preces, ezotēriski izstrādājumi un skaistumkopšanas izstrādājumi

12.2                 Prostitūcija

12.2.0              Prostitūcija

12.2.0.0           Prostitūcija

12.3                 Priekšmeti personiskai lietošanai, kas nav minēti citur

12.3.1              Dārglietas, pulksteņi un rokas pulksteņi

12.3.1.1           Dārglietas

12.3.1.2           Pulksteņi un rokas pulksteņi

12.3.1.3           Dārglietu, pulksteņu un rokas pulksteņu remonts

12.3.2              Citi priekšmeti personiskai lietošanai

12.3.2.1           Ceļojuma piederumi

12.3.2.2           Preces zīdaiņiem

12.3.2.3           Citu personiskās lietošanas priekšmetu remonts

12.3.2.9           Citi priekšmeti personiskai lietošanai, kas nav minēti citur

12.4                 Sociālā aizsardzība

12.4.0              Sociālā aizsardzība

12.4.0.1           Bērnu aprūpes pakalpojumi

12.4.0.2           Veco ļaužu aprūpes iestādes un invalīdu mītnes

12.4.0.3           Cilvēku aprūpes pakalpojumi to mājās

12.4.0.4           Konsultācijas

12.5                 Apdrošināšana

12.5.1              Dzīvības apdrošināšana

12.5.1.0           Dzīvības apdrošināšana

12.5.2              Apdrošināšana, kas saistīta ar mājokli

12.5.2.0           Apdrošināšana, kas saistīta ar mājokli

12.5.3              Apdrošināšana, kas saistīta ar veselību

12.5.3.1           Valsts apdrošināšana, kas saistīta ar veselību

12.5.3.2           Privāta apdrošināšana, kas saistīta ar veselību

12.5.4              Apdrošināšana, kas saistīta ar transportu

12.5.4.1           Mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšana

12.5.4.2           Ceļojuma apdrošināšana

12.5.5              Cita apdrošināšana

12.5.5.0           Cita apdrošināšana

12.6                 Finanšu pakalpojumi, kas nav minēti citur

12.6.1              Netieši novērtēti finanšu starpniecības pakalpojumi (FISIM)

12.6.1.0           Netieši novērtēti finanšu starpniecības pakalpojumi (FISIM)

12.6.2              Citi finanšu pakalpojumi, kas nav minēti citur

12.6.2.1           Maksa par banku un pasta pakalpojumiem

12.6.2.2           Starpnieku un ieguldījumu konsultantu honorārs un maksa par pakalpojumiem

12.7                 Citi pakalpojumi, kas nav minēti citur

12.7.0              Citi pakalpojumi, kas nav minēti citur

12.7.0.1           Administratīvās maksas

12.7.0.2           Juridiskie un grāmatvedības pakalpojumi

12.7.0.3           Apbedīšanas pakalpojumi

12.7.0.4           Cita veida maksas un pakalpojumi

Top