52010PC0735

[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē, 13.12.2010

COM(2010) 735 galīgā redakcija

2010/0355 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par to, lai noslēgtu jaunu protokolu, kurā noteiktas Eiropas Kopienas un Santomes un Prinsipi Demokrātiskās Republikas Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumā paredzētās zvejas iespējas un finansiālais ieguldījums

PASKAIDROJUMA RAKSTS

PRIEKšLIKUMA KONTEKSTS

Pamatojoties uz attiecīgo Padomes pilnvarojumu[1], Eiropas Komisija risināja sarunas ar Santomes un Prinsipi Demokrātisko Republiku, lai atjaunotu 2007. gada 23. jūlija protokolu, kurš pievienots Eiropas Kopienas un Santomes un Prinsipi Demokrātiskās Republikas Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumam[2] un kura darbības termiņš beidzies 2010. gada 31. maijā. Šīm sarunām noslēdzoties, 2010. gada 15. jūlijā tika parafēts jauns protokols, kas aptver 3 gadu laikposmu, kurš sākas no dienas, kad pieņemts attiecīgais Padomes lēmums par minētā protokola parakstīšanu Savienības vārdā un provizorisku piemērošanu.

Komisija tiek lūgta pieņemt pielikumā ievietoto lēmuma priekšlikumu par jaunā protokola noslēgšanu un nodot to Padomei.

APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMS

Komisija savu nostāju sarunās cita starpā formulēja, pamatojoties arī uz ex post novērtējumu, kuru veica neatkarīgi eksperti.

Nolīguma protokola galvenais mērķis ir noteikt Eiropas Savienības kuģiem piedāvātās zvejas iespējas atkarībā no pieejamā pārpalikuma, kā arī attiecīgo finansiālo ieguldījumu, kas nepārprotami pienākas par piekļuves tiesībām un nozares atbalstam.

Mērķis ir attīstīt ciešāku sadarbību starp Eiropas Savienību un Santomes un Prinsipi Demokrātisko Republiku, lai nostiprinātu 2006. gadā izveidoto zivsaimniecības partnerattiecību struktūru, kurā abu pušu interesēs ir izstrādāt ilgtspējīgu zivsaimniecības politiku un nodrošināt zvejas resursu atbildīgu izmantošanu Santomes un Prinsipi zvejas zonā.

Jaunais protokols ir saskaņā ar abu Pušu vēlmi stiprināt partnerattiecības un sadarbību zivsaimniecības nozarē, izmantojot visus pieejamos finanšu instrumentus.

PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Šī procedūra attiecībā uz Padomes lēmumu ar Eiropas Parlamenta piekrišanu par to, lai noslēgtu jaunu protokolu, kurā noteiktas Eiropas Savienības un Santomes un Prinsipi Demokrātiskās Republikas Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumā paredzētās zvejas iespējas un finansiālais ieguldījums, ir uzsākta paralēli ar procedūrām, kas attiecas uz:

– Padomes lēmumu par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu protokolu, kurā noteiktas Eiropas Savienības un Santomes un Prinsipi Demokrātiskās Republikas Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumā paredzētās zvejas iespējas un finansiālais ieguldījums, kā arī uz

– Padomes regulu par ar zvejas iespēju iedalīšanu ES ieinteresētajām dalībvalstīm.

IETEKME UZ BUDžETU

Protokola finansiālais ieguldījums — EUR 2 047 500 par visu laikposmu — pamatojas uz:

a) atsauces daudzumu 7000 tonnu gadā 40 kuģiem, kas atbilst EUR 455 000 gadā, un

b) EUR 227 500 lielu atbalstu gadā Santomes un Prinsipi Demokrātiskās Republikas zivsaimniecības nozares politikas attīstībai. Šis atbalsts atbilst valsts politikas mērķiem zivsaimniecības jomā.

IZVĒLES ELEMENTI

Paredzētās zvejas iespējas ļauj zvejot 28 tunzivju seineriem un 12 kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām. Tomēr, ņemot vērā krājumu ikgadējo stāvokli, šīs zvejas iespējas var pārskatīt, tās palielinot vai samazinot, un attiecīgi pārskatīt arī finansiālo ieguldījumu, to pielāgojot.

2010/0355 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par to, lai noslēgtu jaunu protokolu, kurā noteiktas Eiropas Kopienas un Santomes un Prinsipi Demokrātiskās Republikas Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumā paredzētās zvejas iespējas un finansiālais ieguldījums

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. pantu saistībā ar tā 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu[3],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu[4],

tā kā:

1. Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 894/2007[5] Eiropas Kopiena ar Santomes un Prinsipi Demokrātisko Republiku noslēdza Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu.

2. Iepriekšējā nolīgumam pievienotā protokola darbības termiņš ir beidzies 2010. gada 31. maijā.

3. Eiropas Savienība pēc tam ir risinājusi sarunas ar Santomes un Prinsipi Demokrātisko Republiku par jauna protokola noslēgšanu, kas pievienots Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumam, ar kuru Eiropas Savienības kuģiem nodrošina zvejas iespējas ūdeņos, kas attiecībā uz zveju ir Santomes un Prinsipi Demokrātiskās Republikas suverenitātē vai jurisdikcijā.

4. Pēc šīm sarunām 2010. gada 15. jūlijā tika parafēts jauns nolīguma protokols.

5. Ar Padomes ……. lēmumu Nr. 2010/…/ES ir parakstīts protokols, kas pievienots Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumam ar Santomes un Prinsipi Demokrātisko Republiku un ko provizoriski piemēro no […],

6. Eiropas Savienības interesēs ir pieņemt šo jauno protokolu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Savienības vārdā ir apstiprināts 2010. gada 15. jūlijā parafētais protokols[6], kas pievienots Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumam starp Eiropas Kopienu un Santomes un Prinsipi Demokrātisko Republiku.

Protokola teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots norīkot personu vai personas, kas ir tiesīgas Savienības vārdā sniegt protokola 14. pantā paredzēto paziņojumu, lai uzliktu saistības Eiropas Savienībai[7].

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

[…], […]

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

PIELIKUMS

Protokols,

ar ko nosaka Eiropas Savienības un Santomes un Prinsipi Demokrātiskās Republikas Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumā paredzētās zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu

1. pants Piemērošanas laikposms un zvejas iespējas

1. Saskaņā ar Zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma 5. pantu Eiropas Savienības kuģiem piešķirtās zvejas iespējas 3 gadu laikposmā ir šādas:

Tālu migrējošajām sugām (sugas, kas uzskaitītas Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada Jūras tiesību konvencijas 1. pielikumā) —

- tunzivju seineri: 28 kuģi,

- kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām: 12 kuģi.

2. Šā panta 1. punktu piemēro atbilstīgi šā protokola 5., 6., 8. un 9. pantam.

2. pants Finansiālais ieguldījums un maksāšanas kārtība

1. Zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma 7. pantā minētais finansiālais ieguldījums 1. pantā minētajam laikposmam ir noteikts EUR 2 047 500.

2. Finansiālo ieguldījumu veido:

7. ikgadēja summa EUR 455 000 apmērā, ko piešķir par piekļuvi Santomes un Prinsipi EEZ un kas atbilst atsauces daudzumam 7000 tonnu gadā, un

8. īpaša ikgadēja summa EUR 227 500 gadā, kas paredzēta Santomes un Prinsipi zivsaimniecības politikas atbalstam un īstenošanai.

3. Šā panta 1. punktu piemēro atbilstīgi šā protokola 3., 4., 5., 8. un 9. pantam un Zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma 12. un 13. pantam.

4. Šā panta 1. punktā minēto finansiālo ieguldījumu šā protokola piemērošanas laikā Eiropas Savienība pārskaita, katru šā protokola piemērošanas laikposma gadu izmaksājot EUR 682 500, kas atbilst šā panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minēto ikgadējo summu kopsummai.

5. Ja Eiropas Savienības kuģu Santomes un Prinsipi ūdeņos gūtā kopējā nozveja pārsniedz 7000 tonnas gadā, gada finanšu kompensācijas kopējo summu paaugstina par EUR 65 par katru papildu nozvejoto tonnu. Tomēr Eiropas Savienības šādi samaksātā ikgadējā kopsumma nedrīkst vairāk nekā divas reizes pārsniegt 2. punkta a) apakšpunktā minēto summu. Ja Eiropas Savienības kuģu nozvejas apjoms pārsniedz daudzumu, kas atbilst divkāršai kopējai gada summai, summu, kas jāmaksā par daudzumu, kurš pārsniedz šo robežu, maksā nākamajā gadā.

6. Maksājumu par pirmo gadu veic ne vēlāk kā sešdesmit (60) dienas pēc šā protokola stāšanās spēkā, kas norādīta 14. pantā, bet maksājumus par nākamajiem gadiem — ne vēlāk kā šā protokola parakstīšanas gadadienā.

7. Santomes un Prinsipi iestādēm ir tiesības brīvi lemt par 2. punkta a) apakšpunktā minētā finansiālā ieguldījuma izmantošanu.

8. Visu finansiālo ieguldījumu, kas norādīts šā panta 1. punktā, iemaksā īpašā Valsts kases kontā, kas atvērts Santomes un Prinsipi Centrālajā Bankā.

3. pants Atbildīgas un ilgtspējīgas zvejniecības veicināšana Santomes un Prinsipi ūdeņos

1. Ne vēlāk kā trīs (3) mēnešus pēc šā protokola stāšanās spēkā Puses Zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma 9. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā vienojas par nozares daudzgadu programmu un sīki izstrādātiem tās īstenošanas noteikumiem, jo īpaši par šādiem jautājumiem:

9. gada un daudzgadu vadlīnijas par 2. panta 2 punkta b) apakšpunktā minētās finansiālā ieguldījuma summas izmantošanu;

10. gada un daudzgadu mērķi, kas jāsasniedz, lai laika gaitā panāktu atbildīgu ilgtspējīgu zvejniecību, ņemot vērā prioritātes, ko Santome un Prinsipi izvirzījusi valsts zivsaimniecības politikā un citu nozaru politikā, kas ir saistīta ar atbildīgas ilgtspējīgas zvejniecības ieviešanu vai ietekmē to;

11. ikgadējo rezultātu novērtēšanas kritēriji un procedūras.

2. Visus ierosinātos grozījumus nozares daudzgadu programmā Puses apstiprina Apvienotajā komitejā.

3. Katru gadu Santome un Prinsipi vajadzības gadījumā sadala 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētās finansiālā ieguldījuma daļas papildu summu daudzgadu programmas īstenošanas vajadzībām. Par šo sadalījumu paziņo Eiropas Savienībai ne vēlāk kā divus (2) mēnešus pirms šā protokola parakstīšanas gadadienas.

4. Abas Puses katru gadu veic nozares daudzgadu programmas īstenošanas rezultātu novērtējumu. Ja šis novērtējums liecina, ka to mērķu īstenošana, kurus tieši finansē ar šā protokola 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto finansiālā ieguldījuma daļu, nav apmierinoša, Eiropas Komisija patur tiesības samazināt šo finansiālā ieguldījuma daļu, lai šiem rezultātiem pielāgotu programmas īstenošanai izlietojamo summu.

4. pants Zinātniskā sadarbība atbildīgas zvejas veicināšanā

1. Puses apņemas veicināt atbildīgu zveju Santomes un Prinsipi ūdeņos, pamatojoties uz principu par nediskriminējošu attieksmi pret dažādajām flotēm, kas zvejo šajos ūdeņos.

2. Šā protokola darbības laikā Eiropas Savienība un Santome un Prinsipi apņemas sadarboties, lai uzraudzītu zvejas resursu stāvokli Santomes un Prinsipi zvejas zonā.

3. Abas Puses apņemas ievērot Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas ( ICCAT ) ieteikumus un rezolūcijas par atbildīgas zvejniecības pārvaldību.

4. Saskaņā ar nolīguma 4. pantu, pamatojoties uz ICCAT pieņemtajiem ieteikumiem un rezolūcijām un saskaņā ar labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem atzinumiem, Puses konsultējas Zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma 9. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā, lai pieņemtu pasākumus ar mērķi nodrošināt ilgtspējīgu zvejas resursu pārvaldību, kas ietekmē Eiropas Savienības kuģu darbības.

5. pants Zvejas iespēju pārskatīšana pēc savstarpējas vienošanās

1. Zvejas iespējas, kas minētas 1. pantā, var pielāgot, savstarpēji vienojoties, ciktāl ICCAT pieņemtie ieteikumi un rezolūcijas apstiprina, ka šāda pielāgošana nodrošinās šajā protokolā minēto zvejas resursu ilgtspējīgu pārvaldību. Tādā gadījumā 2. panta 2. punktā a) apakšpunktā minēto finansiālo ieguldījumu samērīgi un proporcionāli laikam pielāgo. Tomēr Eiropas Savienības finansiālā ieguldījuma samaksātā ikgadējā kopsumma nedrīkst vairāk nekā divas reizes pārsniegt 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto summu.

6. pants Jaunas zvejas iespējas

1. Ja Eiropas Savienības zvejas kuģi vēlas iesaistīties zvejas darbībās, kas nav paredzētas 1. pantā, Puses savstarpēji apspriežas pirms iespējamas atļaujas piešķiršanas no Santomes un Prinsipi iestāžu puses. Vajadzības gadījumā Puses vienojas par nosacījumiem, ko piemēro šīm jaunajām zvejas iespējām, un, ja nepieciešams, veic grozījumus šajā protokolā un tā pielikumā.

7. pants Zvejas darbībām piemērojamie nosacījumi un ekskluzivitātes klauzula

1. Neskarot nolīguma 6. pantu, kuģi, kas peld ar Eiropas Savienības dalībvalsts karogu, Santomes un Prinsipi ūdeņos var zvejot tikai tad, ja tiem ir zvejas atļauja, kura izdota saskaņā ar šo protokolu un šā protokola pielikumā aprakstīto kārtību.

8. pants Finansiālā ieguldījuma maksājumu apturēšana un pārskatīšana

1. Finansiālo ieguldījumu, kas minēts 2. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā, var pārskatīt vai apturēt, ja konstatēti viens vai vairāki šādi nosacījumi:

12. tādi ārkārtas apstākļi, kas noteikti Zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma 2. panta h) punktā un kas traucē zvejas darbību norisi Santomes un Prinsipi EEZ;

13. ja krasi mainās politiskās pamatnostādnes, kas noteica šā protokola noslēgšanu, un viena no Pusēm pieprasa šo noteikumu pārskatīšanu, lai izdarītu tajos grozījumus;

14. Eiropas Savienība ir konstatējusi, ka Santomes un Prinsipi iestādes ir pārkāpušas cilvēktiesību svarīgākos elementus un pamatelementus, kas paredzēti Kotonū nolīguma 9. pantā.

2. Eiropas Savienība patur tiesības pilnībā vai daļēji apturēt šā protokola 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētās finansiālā ieguldījuma īpašās summas maksājumus, ja:

15. pēc Apvienotās komitejas veiktā novērtējuma tiek konstatēts, ka gūtie rezultāti neatbilst programmā paredzētajiem;

16. šis finansiālais ieguldījums nav sniegts.

3. Finansiālā ieguldījuma maksājumus var atsākt, tiklīdz ir atjaunots sākotnējais stāvoklis, kāds bija pirms 1. punktā minēto apstākļu rašanās, un ja Puses apspriešanās rezultātā vienojas par atsākšanu, un/vai ja 2. punktā minētās finansiālās izpildes rezultāti to pamato.

9. pants Protokola īstenošanas apturēšana

1. Šā protokola īstenošanu pēc vienas Puses iniciatīvas aptur, ja konstatēti viens vai vairāki šādi nosacījumi:

17. tādi ārkārtas apstākļi, kas noteikti Zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma 2. panta h) punktā un kas traucē zvejas darbību norisi Santomes un Prinsipi EEZ;

18. ja krasi mainās politiskās pamatnostādnes, kas noteica šā protokola noslēgšanu, un viena no Pusēm pieprasa šo noteikumu pārskatīšanu, lai izdarītu tajos grozījumus;

19. viena no Pusēm ir konstatējusi, ka pārkāpti cilvēktiesību svarīgākie elementi un pamatelementi, kas paredzēti Kotonū nolīguma 9. pantā;

20. Eiropas Savienība neveic 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētos finansiālā ieguldījuma maksājumus šā protokola 8. pantā neparedzētu iemeslu dēļ;

21. Santomes un Prinsipi novērotāji nav uzņemti uz kuģiem, uz kuriem attiecas šis protokols, saskaņā ar I pielikuma V nodaļas noteikumiem;

22. starp Pusēm rodas neatrisināms strīds par šā protokola interpretāciju un īstenošanu;

23. viena no Pusēm neievēro šajā protokolā, pielikumā un papildinājumos izklāstītos noteikumus.

2. Protokola piemērošanu var apturēt pēc vienas Puses iniciatīvas, ja domstarpības starp abām Pusēm nav tikušas atrisinātas un ja apspriedes Apvienotajā komitejā nav novedušas pie mierizlīguma.

3. Lai apturētu protokola piemērošanu, ieinteresētajai Pusei vismaz trīs mēnešus pirms dienas, kad apturēšanai jāstājas spēkā, rakstveidā jāpaziņo par savu nodomu.

4. Apturēšanas gadījumā Puses turpina konsultācijas, lai meklētu risinājumu ar izlīgumu strīdam, kas tās pretnostata. Ja tas izdodas, protokola piemērošanu atsāk un finansiālo ieguldījumu samērīgi un proporcionāli laikam samazina atkarībā no laikposma, kurā protokola piemērošana bija apturēta.

10. pants Piemērojamie valsts tiesību akti

1. Eiropas Savienības zvejas kuģu darbības Santomes un Prinsipi ūdeņos nosaka Santomē un Prinsipi piemērojamie tiesību akti, izņemot ja Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumā vai šajā protokolā ar tā pielikumu un papildinājumiem ir noteikts citādi.

2. Santomes un Prinsipi iestādes informē Eiropas Komisiju par visām izmaiņām vai jauniem tiesību aktiem saistībā ar zivsaimniecības nozari.

3. Eiropas Komisija informē Santomes un Prinsipi iestādes par visām izmaiņām vai jauniem tiesību aktiem saistībā ar Eiropas Savienības tālbraucēju kuģu flotes zvejas darbībām.

11. pants Ilgums

Šo protokolu un tā pielikumu piemēro 3 gadus no dienas, kad tos sāk provizoriski piemērot saskaņā ar 13. un 14. pantu, ja vien saskaņā ar 12. pantu nav nosūtīts paziņojums par īstenošanas izbeigšanu.

12. pants Izbeigšana

1. Protokola piemērošanas izbeigšanā ieinteresētā Puse vismaz sešus (6) mēnešus pirms dienas, kad šai izbeigšanai jāstājas spēkā, rakstveidā paziņo otrai Pusei par nodomu izbeigt protokola piemērošanu.

2. Pēc iepriekšējā punktā minētā paziņojuma nosūtīšanas Puses sāk apspriešanos.

13. pants Provizoriska piemērošana

Šo protokolu provizoriski piemēro no tā parakstīšanas dienas.

14. pants Stāšanās spēkā

1. Šis protokols un tā pielikums stājas spēkā dienā, kad Puses paziņo viena otrai par vajadzīgo procedūru pabeigšanu.

PIELIKUMS

NOSACĪJUMI, KAS REGLAMENTĒ EIROPAS SAVIENīBAS KUĢU ZVEJAS DARBĪBU SANTOMES UN PRINSIPI ZVEJAS ZONĀ

I NODAļA — ZVEJAS ATļAUJU PIEPRASīšANA UN IZDOšANA

1. iedaļa Zvejas atļauju izdošana

1. Atļaujas (licences) zvejai Santomes un Prinsipi zvejas zonā var iegūt tikai tie kuģi, kam uz to ir tiesības.

2. Kuģis ir tiesīgs saņemt licenci, ja nedz tā īpašniekam, nedz kapteinim, nedz pašam kuģim nav aizliegts zvejot Santomē un Prinsipi. Tiem ir jāatbilst Santomes un Prinsipi iestāžu prasībām: vajadzīgs, lai tie būtu izpildījuši visas iepriekšējās saistības, kas skar to zvejas darbības Santomē un Prinsipi atbilstīgi zivsaimniecības nolīgumiem, kuri noslēgti ar Eiropas Savienību. Turklāt attiecībā uz zvejas atļaujām tiem jāievēro Padomes Regulas (EK) Nr. 1006/2008[8] noteikumi.

3. Visus Eiropas Savienības kuģus, kas iesniedz pieprasījumu zvejas atļaujas saņemšanai, pārstāv aģents, kurš ir Santomes un Prinsipi rezidents. Šā aģenta vārdu un adresi norāda zvejas atļaujas pieprasījumā.

4. Eiropas Savienības kompetentās iestādes vismaz 15 darbdienas pirms vēlamā licences derīguma termiņa sākuma (elektroniski) iesniedz par zivsaimniecību atbildīgajai Santomes un Prinsipi ministrijai pieprasījumu par katru kuģi, kas vēlas zvejot saskaņā ar nolīgumu. Ja Apvienotā komiteja nenosaka citādi, Eiropas Savienības kompetentā iestāde šā pielikuma piemērošanai ir Eiropas Savienības delegācija Gabonā.

5. Par zivsaimniecību atbildīgajai ministrijai pieprasījumus iesniedz, aizpildot veidlapas, kuru paraugs pievienots šā pielikuma 1. papildinājumā. Santomes un Prinsipi iestādes veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu saistībā ar zvejas atļaujas pieteikumu saņemto datu konfidencialitāti. Šos datus izmanto vienīgi saistībā ar Zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma īstenošanu.

6. Zvejas atļaujas pieprasījumam pievieno šādus dokumentus:

- pierādījums par vienotas likmes avansa maksājuma nokārtošanu uz atļaujas derīguma termiņa laiku,

- citi dokumenti vai apliecinājumi, kas vajadzīgi saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kurus atbilstīgi šim protokolam piemēro attiecīgā tipa kuģiem.

7. Licences maksu iemaksā kontā, kuru Santomes un Prinsipi iestādes norāda saskaņā ar protokola 2. panta 8. punktu.

8. Licences maksā ietilpst valsts un vietējie nodokļi, izņemot ostas nodokļus un maksu par pakalpojumiem.

9. Visiem kuģiem zvejas atļaujas izdod 15 darbdienās pēc tam, kad par zivsaimniecību atbildīgā Santomes un Prinsipi ministrija ir saņēmusi visus 6. punktā minētos dokumentus, un kuģu īpašnieki vai viņu aģenti atļaujas saņem ar Eiropas Savienības Gabonā esošās delegācijas starpniecību.

10. Ja zvejas atļaujas parakstīšanas brīdī Eiropas Savienības delegācijas birojs ir slēgts, atļauju nodod tieši kuģa aģentam ar kopiju delegācijai.

11. Zvejas atļauju izdod konkrētam kuģim, un tā nav nododama citam kuģim.

12. Tomēr pēc Eiropas Savienības pieprasījuma un ja ir pierādīts nepārvaramas varas gadījums, kuģa zvejas atļauju bez papildu maksas aizstāj ar jaunu zvejas atļauju, ko izdod citam tāda paša, protokola 1. pantā minēta tipa kuģim, ar kuru aizstāj iepriekšējo kuģi. Šādā gadījumā, aprēķinot nozvejotos daudzumus, lai noteiktu, vai ir jāveic papildu maksājums, ņem vērā abu kuģu kopējo nozveju summu.

13. Pirmā kuģa īpašnieks vai aģents ar Eiropas Savienības delegācijas Gabonā starpniecību nodod anulēto zvejas atļauju atpakaļ par zivsaimniecību atbildīgajai Santomes un Prinsipi ministrijai.

14. Jaunā zvejas atļauja stājas spēkā dienā, kad kuģa īpašnieks atdod anulēto zvejas atļauju par zivsaimniecību atbildīgajai Santomes un Prinsipi ministrijai. Eiropas Savienības delegāciju Maurīcijā informē par zvejas atļaujas nodošanu.

15. Zvejas atļaujai vienmēr jāatrodas uz kuģa.

2. iedaļa Zvejas atļaujas izdošanas nosacījumi — maksas un avansa maksājumi

1. Zvejas atļaujas ir derīgas vienu gadu.

2. Licences maksa tunzivju seineriem un kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām ir EUR 35 par Santomes un Prinsipi zvejas zonā nozvejotu tonnu zivju.

3. Zvejas atļaujas izdod pēc tam, kad veikti šādi vienotas likmes maksājumi kompetentajām valsts iestādēm:

- EUR 6125 par katru tunzivju seineri — summa, kas vienāda ar maksu par 175 tonnām nozvejotu zivju gadā;

- EUR 2275 par katru kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām — summa, kas vienāda ar maksu par 65 tonnām nozvejotu zivju gadā.

4. Galīgo paziņojumu par maksām, kuras jāveic par gadu n, Eiropas Komisija sagatavo vēlākais sešdesmit (60) dienas pēc šā protokola parakstīšanas gadadienas gadā n+1, pamatojoties uz kuģu īpašnieku veiktajām nozvejas deklarācijām, kuras ar Eiropas Savienības delegācijas Gabonā starpniecību apstiprinājuši par nozvejas datu pārbaudi atbildīgie dalībvalstu zinātniskie institūti, piemēram, IRD ( Institut de Recherche pour le Développement ), IEO ( Instituto Español de Oceanografia ) un IPIMAR ( Instituto Português de Investigaçao Maritima ).

5. Minēto paziņojumu vienlaikus nosūta par zivsaimniecību atbildīgajai Santomes un Prinsipi ministrijai un kuģu īpašniekiem.

6. Visus papildu maksājumus par nozvejotajiem daudzumiem (kas tunzivju seineriem pārsniedz 175 tonnas, bet kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām — 65 tonnas) kuģu īpašnieki vēlākais trīs (3) mēnešus pēc šā protokola parakstīšanas gadadienas n+1 gadā samaksā kompetentajām Santomes un Prinsipi iestādēm, attiecīgās summas — 35 EUR par tonnu — ieskaitot šīs nodaļas 1. iedaļas 7. punktā minētajā kontā.

7. Tomēr, ja galīgajā paziņojumā norādītā summa ir mazāka nekā šīs iedaļas 3. punktā paredzētais avansa maksājums, starpību kuģu īpašniekiem neatlīdzina.

II NODAļA — ZVEJAS ZONAS

1. Eiropas Savienības kuģi (tunzivju seineri un kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām), kas saskaņā ar šo protokolu veic zvejas darbības Santomes un Prinsipi ūdeņos, drīkst zvejot ūdeņos, kas atrodas tālāk par 12 jūras jūdzēm no bāzes līnijām.

2. Santomes un Prinsipi Ekskluzīvās ekonomiskās zonas koordinātas ir norādītas 3. papildinājumā.

3. Zonā, kas paredzēta Santomes un Prinsipi un Nigērijas kopīgai izmantošanai un kas norobežota ar 3. papildinājumā noteiktajām koordinātām, ir aizliegta (bez izņēmuma) jebkāda zvejas darbība.

II NODAļA — UZRAUDZīBA UN PāRRAUDZīBA

1. iedaļa Nozvejas reģistrēšana

1. Visiem kuģiem, kam atļauts zvejot Santomes un Prinsipi ūdeņos saskaņā ar šo protokolu, nozvejotie daudzumi jādeklarē par zivsaimniecību atbildīgajai Santomes un Prinsipi ministrijai, lai tā varētu kontrolēt nozveju, kuru apstiprina kompetentie zinātniskie institūti saskaņā ar procedūru, kas minēta šā pielikuma I nodaļas 2. iedaļas 5. punktā. Nozvejas deklarēšanas kārtība ir šāda.

1.1. Savienības kuģi, kas saskaņā ar šo protokolu veic zvejas darbības Santomes un Prinsipi ūdeņos, katru dienu ir aizpilda zvejas žurnālu (2. papildinājums) par katru zvejas reisu, ko tie veic Santomes un Prinsipi ūdeņos. Zvejas žurnālu aizpilda arī tad, ja nozveja nav gūta.

1.2 Kuģu kapteiņi zvejas žurnāla kopijas nosūta par zivsaimniecību atbildīgajai Santomes un Prinsipi ministrijai, kā arī I nodaļas 2. iedaļas 4. punktā norādītajiem zinātniskajiem institūtiem.

2. Par laikposmiem, kuros kuģis neatrodas Santomes un Prinsipi ūdeņos, tam kuģa žurnālā jāizdara atzīme „Ārpus Santomes un Prinsipi EEZ”.

3. Veidlapu aizpilda salasāmi, un to paraksta kuģa kapteinis vai viņa pilnvarotais pārstāvis.

4. Šīs nodaļas nosacījumu neievērošanas gadījumā Santomes un Prinsipi valdībai ir tiesības apturēt attiecīgā kuģa zvejas atļauju līdz nepieciešamās formalitātes izpildei un piespriest kuģa īpašniekam sodu, kāds paredzēts Santomē un Prinsipi spēkā esošajos tiesību aktos. Par to tūlīt informē Eiropas Komisiju un karoga dalībvalsti.

5. Nozvejas deklarācijā norāda nozvejas, ko kuģis guvis katrā atsevišķā reisā. Deklarācijas nosūta Santomes un Prinsipi Zivsaimniecības ministrijai elektroniskā veidā ar kopiju Eiropas Komisijai katra reisa beigās un, jebkurā gadījumā, pirms kuģis iziet no Santomes un Prinsipi ūdeņiem. Abi saņēmēji nekavējoties elektroniskā veidā nosūta kuģim saņemšanas apstiprinājumus ar savstarpējām kopijām.

6. To deklarāciju oriģinālus uz fiziskiem datu nesējiem, kuras elektroniski nosūtītas zvejas atļaujas ikgadējā derīguma termiņa laikā saskaņā ar šā pielikuma I nodaļas 2. iedaļas 1. punktu, iesniedz Santomes un Prinsipi Zivsaimniecības ministrijai 45 dienu laikā pēc pēdējā minētā termiņa laikā veiktā reisa. Vienlaikus kopijas uz fiziskiem datu nesējiem nosūta arī Eiropas Komisijai.

7. Abas Puses apņemas ieviest nozvejas datu sistēmu, kura balstītos tikai uz elektronisku apmaiņu ar visu iepriekš minēto informāciju: tāpēc Puses apsver iespēju nozvejas deklarācijas papīra veidlapas pēc iespējas drīzāk aizstāt ar elektroniskā formātā sagatavotām veidlapām.

8. Ja pēc nozvejas deklarāciju elektroniskās sistēmas ieviešanas rodas tehniskas problēmas, nozvejas deklarācijas iesniedz saskaņā ar 5. un 6. punktu un tik ilgi, kamēr sistēmas darbība nav atjaunota.

2. iedaļa Nozvejas paziņošana, ieejot Santomes un Prinsipi ūdeņos un izejot no tiem

1. Šajā pielikumā tāda Eiropas Savienības kuģa zvejas reisa ilgums, kurš veic zvejas darbības Santomes un Prinsipi ūdeņos saskaņā ar šo protokolu, ir:

- laika posms, kas aizritējis no kuģa ieiešanas Santomes un Prinsipi zvejas zonā līdz iziešanai no tās, vai

- laika posms, kas aizritējis no kuģa ieiešanas Santomes un Prinsipi zvejas zonā līdz nozvejoto daudzumu pārkraušanai citā kuģī Santomes un Prinsipi ūdeņos, vai

- laika posms, kas aizritējis no kuģa ieiešanas Santomes un Prinsipi ūdeņos līdz nozvejoto daudzumu pārkraušanai citā kuģī Santomē un Prinsipi.

2. Eiropas Savienības kuģi, kas saskaņā ar šo protokolu veic zvejas darbības Santomes un Prinsipi ūdeņos, vismaz trīs (3) stundas iepriekš paziņo Santomes un Prinsipi iestādēm par plānotu ieiešanu Santomes un Prinsipi ūdeņos vai iziešanu no tiem.

3. Paziņojot par ieiešanu Santomes un Prinsipi EEZ un/vai iziešanu no tās, kuģi paziņo arī savu atrašanās vietu paziņojuma nosūtīšanas laikā un uz kuģa paturēto nozveju, neskarot 2. iedaļas noteikumus. Šos paziņojumus 4. papildinājumā norādītajā formātā nosūta pa e-pastu vai pa faksu. Tomēr Santomes un Prinsipi iestādes var atbrīvot no šā pienākuma tos kuģus zvejai ar dreifējošām āķu jedām, kuriem nav iepriekš norādītā tehniskā aprīkojuma, un atļaut tiem šo informāciju paziņot, izmantojot radiosakarus. Paziņojot informāciju, priekšroka dodama e-pastam (dpescas1@cstome.net ) vai faksam (++239 2222 828), vai, ja tādu nav, radiosakariem (izsaukuma kods: pirms pusdienas, no 8.00 līdz 10.00, frekvence — 12,00 Hz, pēcpusdienā, no 14.00 līdz 17.00, frekvence — 8,634 Hz).

4. Kuģi, ko pieķer zvejojot, iepriekš nebrīdinot Santomes un Prinsipi kompetento iestādi, uzskata par kuģi bez zvejas atļaujas, un uz to attieksies valsts tiesību aktos paredzētās sekas.

5. Izdodot zvejas atļauju, kuģiem paziņo arī e-pasta adreses, attiecīgos faksa un tālruņa numurus, kā arī radiosakaru frekvenci.

3. iedaļa Pārkraušana citā kuģī

1 Eiropas Savienības kuģiem, kas saskaņā ar šo protokolu veic zvejas darbības Santomes un Prinsipi ūdeņos un pārkrauj nozveju citā kuģī Santomes un Prinsipi ūdeņos, šī darbība ir jāveic, noenkurojoties Santomes un Prinsipi ostās.

1.1. Šo kuģu īpašniekiem vismaz 24 stundas iepriekš ir jāpaziņo Santomes un Prinsipi kompetentajām iestādēm šāda informācija:

- pārkraušanā citā kuģī iesaistīto zvejas kuģu vārds,

- kravas kuģu vārds,

- pārkraujamie daudzumi, norādot svaru tonnās un sugu, kā arī nozvejas gūšanas zonu,

- pārkraušanas diena,

- izkrautās nozvejas saņēmējs.

2. Pārkraušana atļauta tikai šādās zonās: Fernão Dias , Neves , Ana Chaves .

3. Pārkraušanu uzskata par došanos projām no Santomes un Prinsipi ūdeņiem. Tātad kuģiem ir jāiesniedz Santomes un Prinsipi kompetentajām iestādēm nozvejas deklarācijas un jāpaziņo par savu nodomu vai nu turpināt zveju, vai iziet no Santomes un Prinsipi ūdeņiem.

4. Jebkura lomu pārkraušana, kas nenotiek saskaņā ar iepriekšējos punktos minētajiem nosacījumiem, Santomes un Prinsipi ūdeņos ir aizliegta. Šā noteikuma pārkāpējiem piemēro Santomes un Prinsipi spēkā esošajos tiesību aktos paredzētās sankcijas.

4. iedaļa Satelītnovērošana

Eiropas Savienības kuģus, kas veic zvejas darbības saskaņā ar šo protokolu, ievērojot nediskriminēšanas principu, cita starpā uzrauga, izmantojot kuģu satelītnovērošanas sistēmas saskaņā ar turpmāk izklāstītajiem noteikumiem.

1. Satelītnovērošanas vajadzībām kuģu īpašnieku pārstāvjiem vai aģentiem, kā arī karoga valstu Zvejas uzraudzības centriem Santomes un Prinsipi iestādes paziņo Santomes un Prinsipi zvejas zonas robežu ģeogrāfiskās koordinātas.

2. Pamatojoties uz 4. papildinājumā ievietoto paraugu, Puses apmainās ar informāciju par https adresēm un par specifikācijām, ko izmanto elektroniskajā saziņā starp Pušu Zvejas uzraudzības centriem, saskaņā ar 4. un 6. punktā noteiktajiem nosacījumiem. Šajā informācijā pēc iespējas norāda atbildīgās personas, viņu tālruņa, teleksa un faksa numurus un elektroniskās adreses, ko var izmantot vispārējai informācijas apmaiņai starp Zvejas uzraudzības centriem.

3. Nosakot kuģa atrašanās vietu, kļūda nedrīkst pārsniegt 500 m, un ticamības intervālam jābūt 99 %.

4. Tiklīdz kāds Eiropas Savienības kuģis, kas saskaņā ar šo protokolu zvejo Santomes un Prinsipi ūdeņos un kas ir pakļauts satelītnovērošanai saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktu noteikumiem, iebrauc Santomes un Prinsipi zvejas zonā, karoga valsts kontroles centrs šādus atrašanās vietas ziņojumus nekavējoties nosūta Santomes un Prinsipi Zvejas uzraudzības centram ar maksimālo biežumu 2 stundas. Šo ziņojumu nosaukums ir „Atrašanās vietas ziņojums”.

5. Ziņojumus, kas minēti 4. punktā, pārraida elektroniski, izmantojot https formātu, bez jebkāda papildu protokola. Šos ziņojumus sūta reāllaikā un 4. papildinājuma tabulā norādītajā formātā.

5.1. Darbojoties Santomes un Prinsipi ūdeņos, kuģim ir aizliegts izslēgt satelītnovērošanas iekārtu.

6. Uz zvejas kuģa uzstādītās pastāvīgās satelītnovērošanas iekārtas tehniskas problēmas vai disfunkcijas gadījumā minētā kuģa kapteinis vajadzīgajā laikā nosūta 4. punktā norādīto informāciju attiecīgās karoga valsts Zvejas uzraudzības centram. Šādos gadījumos būs nepieciešams izsūtīt atrašanās vietas ziņojumus ik pēc 24 stundām, kamēr kuģis atradīsies Santomes un Prinsipi ūdeņos.

6.1. Šajā kopējā atrašanās vietas ziņojumā norāda kuģa atrašanās vietu, kuru šo 24 stundu laikā katru stundu ir atzīmējis kuģa kapteinis.

6.2. Karoga valsts Zvejas uzraudzības centrs vai zvejas kuģis pats nekavējoties nosūta šo ziņojumu Santomes un Prinsipi Zvejas uzraudzības centram.

6.3. Vajadzības vai šaubu gadījumā Santomes un Prinsipi kompetentās iestādes var pieprasīt karoga valsts Zvejas uzraudzības centram papildu informāciju par konkrētu kuģi.

7. Bojāto aprīkojumu salabo vai nomaina, tiklīdz kuģis būs noslēdzis savu zvejas reisu, un, jebkurā gadījumā, ne vēlāk kā mēneša laikā. Pēc šā termiņa beigām konkrētais kuģis vairs nevarēs uzsākt jaunu zvejas reisu pirms aprīkojuma salabošanas vai nomaiņas.

8. Satelītnovērošanas sistēmas aparatūras un programmatūras komponenti ir droši, t. i., ir izslēgta jebkāda atrašanās vietas datu sagrozīšanas un tehnisku manipulāciju iespēja. Sistēma darbojas pilnīgi automātiski un vienmēr ir darba kārtībā neatkarīgi no vides apstākļiem. Satelītnovērošanas sistēmu ir aizliegts iznīcināt, bojāt, padarīt neekspluatējamu vai iejaukties tās darbībā.

8.1. Kapteinis jo īpaši nodrošina to, ka:

- dati netiek sagrozīti,

- satelītnovērošanas iekārtu antenas vai antenu uztveršanas laukā nav fizisku šķēršļu,

- nekādā veidā netiek pārtraukta elektroenerģijas padeve satelītnovērošanas iekārtām,

- kuģa satelītnovērošanas iekārta nav aizvākta no kuģa vai vietas, kurā tā bija sākotnēji uzstādīta,

- par ikvienu kuģa satelītnovērošanas iekārtas nomaiņu tūlīt paziņo Santomes un Prinsipi kompetentajām iestādēm.

8.2. Par ikvienu iepriekš minēto noteikumu pārkāpumu kapteini un īpašnieku var saukt pie atbildības saskaņā ar Santomes un Prinsipi likumiem un noteikumiem, ja vien kuģis darbojas Santomes un Prinsipi ūdeņos.

9. Karoga valsts uzraudzības centrs uzrauga savas valsts kuģu pārvietošanos Santomes un Prinsipi ūdeņos. Ja kuģu novērošana nenotiek paredzētajos apstākļos, par to tūlīt pēc šāda stāvokļa konstatēšanas informē Santomes un Prinsipi Zvejas uzraudzības centru un piemēro 6. punktā noteikto procedūru.

10. Attiecīgie karoga valstu Zvejas uzraudzības centri un Santomes un Prinsipi Zvejas uzraudzības centrs sadarbojas, lai nodrošinātu šo noteikumu izpildi. Ja Santomes un Prinsipi Zvejas uzraudzības centrs noteiks, ka karoga valsts nepaziņo paredzēto informāciju saskaņā ar 4. punktu, par to nekavējoties informē otro Pusi. Saņemot šo informāciju, otra Puse 24 stundu laikā sniedz atbildi, kurā Santomes un Prinsipi Zvejas uzraudzības centru informē par to, kāpēc nenotiek datu pārraide, un norāda saprātīgu termiņu, līdz kuram tiks nodrošināta šo noteikumu ievērošana. Ja pēc norādītā termiņa datu pārraide joprojām nenotiek saskaņā ar noteikumiem, abas Puses šādas problēmas risina rakstiski vai saskaņā ar šo noteikumu 14. punktu.

11. Novērošanas dati, ko paziņos otrai Pusei saskaņā ar šiem noteikumiem, būs paredzēti vienīgi Santomes un Prinsipi iestāžu veiktajai tās Eiropas Savienības flotes daļas kontrolei un uzraudzībai, kas zvejo saskaņā ar Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu. Šos datus nekādā gadījumā nedrīkst paziņot trešām personām.

12. Puses vienojas pēc pieprasījuma apmainīties ar informāciju par izmantoto satelītnovērošanas aparatūru, lai nodrošinātu to, ka ikviens aparatūras elements pilnībā atbilst otras Puses prasībām saistībā ar šiem noteikumiem.

13. Puses vienojas vajadzības gadījumā pārskatīt šos noteikumus, jo īpaši izvērtēt visus uz atsevišķiem kuģiem reģistrētus disfunkcijas vai darbības traucējumu gadījumus. Par visiem šādiem gadījumiem Santomes un Prinsipi kompetentā iestāde vismaz 15 dienas pirms pārskata tikšanās paziņo karoga dalībvalstij.

14. Visus strīdus par šo noteikumu interpretāciju vai piemērošanu izskata Pušu apspriedēs Apvienotajā komitejā, kas paredzēta Zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma 9. pantā.

IV NODAļA — JūRNIEKU NODARBINāšANA

1. Tunzivju zvejas kuģu un kuģu zvejai ar dreifējošām āķu jedām īpašnieki apņemas nodarbināt ĀKK valstu pilsoņus, ievērojot šādus nosacījumus un ierobežojumus:

- no jūrniekiem, kurus nodarbina uz tunzivju seineriem trešās valsts zvejas zonā tunzivju zvejas sezonā, vismaz 20 % ir Santomes un Prinsipi vai kādas ĀKK valsts izcelsmes jūrnieki,

- no jūrniekiem, kurus nodarbina uz kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām trešās valsts zvejas zonā tunzivju zvejas sezonā, vismaz 20 % ir Santomes un Prinsipi vai kādas ĀKK valsts izcelsmes jūrnieki.

2. Kuģu īpašnieki apņemas nodarbināt vairāk jūrnieku no Santomes un Prinsipi.

3. Kuģu īpašnieki brīvi izvēlas jūrniekus, ko uzņemt uz sava kuģa, no tiem, kas norādīti iesniegtā pieredzējušu un kvalificētu jūrnieku sarakstā, kas pieejams pie Santomes un Prinsipi aģentiem līdzparakstītājiem.

4. Kuģa īpašnieks vai viņa pārstāvis paziņo Santomes un Prinsipi kompetentajai iestādei uz attiecīgā kuģa uzņemto vietējo jūrnieku vārdus, norādot viņu statusu apkalpē.

5. Saistībā ar darbā uz Eiropas Savienības kuģiem pieņemto jūrnieku tiesībām piemēro Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Deklarāciju par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā. Tas jo īpaši attiecas uz apvienošanās brīvību un darba koplīguma slēgšanas tiesību faktisku atzīšanu, kā arī diskriminācijas novēršanu attiecībā uz nodarbinātību un profesijām.

6. Santomes un Prinsipi un ĀKK valstu jūrnieku darba līgumus, kuru vienu kopiju nodod Darba ministrijai, Zivsaimniecības ministrijai un šo līgumu parakstītājiem, noslēdz starp kuģu īpašnieku pārstāvi (pārstāvjiem) un jūrniekiem un/vai to arodbiedrībām vai to pārstāvjiem. Šie līgumi garantē jūrniekiem tiem piemērojamo sociālo nodrošinājumu saskaņā ar spēkā esošo likumu, tostarp dzīvības un veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem.

7. Jūrnieku algu maksā kuģu īpašnieki. Par algas apmēru vienojas kuģu īpašnieki vai viņu aģenti un jūrnieki un/vai viņu arodbiedrības vai pārstāvji. Tomēr jūrniekiem maksājamās algas nedrīkst būt zemākas par algām, ko maksā šo attiecīgo valstu kuģu apkalpēm par līdzīgu darbu, un tās nekādā gadījumā nedrīkst būt zemākas par SDO noteiktajiem standartiem.

8. Visi jūrnieki, kas pieņemti darbā uz Eiropas Savienības kuģiem, piesakās attiecīgā kuģa kapteinim iepriekšējā dienā pirms paredzētās uzkāpšanas uz kuģa. Ja jūrnieks nepiesakās noteiktajā dienā un laikā, kuģa īpašnieks automātiski tiek atbrīvots no pienākuma nodarbināt minēto jūrnieku.

9. Ja Santomes un Prinsipi vai ĀKK valstu jūrnieki netiek uzņemti citu iemeslu dēļ nekā iepriekšējā punktā minētais, attiecīgo kuģu īpašniekiem ir jāmaksā par katru reisa dienu Santomes un Prinsipi ūdeņos vienotas likmes summa, kas noteikta EUR 20 dienā par katru kuģi. Šī summa jāsamaksā vēlākais šā pielikuma I nodaļas 2. iedaļas 4. punktā noteiktā termiņa pēdējā dienā.

10. Minēto summu izmanto ĀKK jūrnieku / zvejnieku apmācībai, un to iemaksā Santomes un Prinsipi iestāžu norādītā kontā.

V NODAļA — NOVēROTāJI

1. Eiropas Savienības kuģi, kas saskaņā ar šo protokolu veic zvejas darbības Santomes un Prinsipi ūdeņos, uzņem uz kuģa Santomes un Prinsipi Zivsaimniecības ministrijas norīkotus novērotājus saskaņā ar turpmāk izklāstītajiem noteikumiem.

1.1. Pēc Santomes un Prinsipi kompetento iestāžu pieprasījuma Eiropas Savienības kuģi uzņem tās izraudzītu novērotāju, kura uzdevums ir pārbaudīt Santomes un Prinsipi ūdeņos nozvejotos daudzumus.

1.2. Santomes un Prinsipi kompetentās iestādes izveido to kuģu sarakstu, uz kuriem jāuzņem novērotāji, un izraudzīto novērotāju sarakstu. Šos sarakstus pastāvīgi atjaunina. Tiklīdz saraksti ir gatavi, tos nosūta Eiropas Komisijai, un turpmāk šādus sūtījumus veic ik pēc trim mēnešiem, ja saraksti šajā laikā ir tikuši atjaunināti.

1.3. Santomes un Prinsipi kompetentās iestādes paziņo attiecīgajam kuģa īpašniekam vai viņa aģentam tā novērotāja vārdu un uzvārdu, kas izraudzīts uzņemšanai uz kuģa, šo paziņojumu veicot zvejas atļaujas izdošanas laikā vai vēlākais 15 dienas pirms plānotās novērotāja uzņemšanas.

2. Novērotājs pavada kuģi vienā zvejas reisā. Vienlaikus pēc Santomes un Prinsipi kompetento iestāžu īpaša pieprasījuma šo uzņemšanu var paildzināt uz vairākiem reisiem atkarībā no noteiktajam kuģim paredzēto reisu vidējā ilguma. Šādu pieprasījumu kompetentā iestāde veic tad, kad paziņo, kurš novērotājs izraudzīts darbam uz konkrētā kuģa.

3. Kuģu īpašnieki vai viņu aģenti un kompetentās iestādes vienojas par nosacījumiem, ar kādiem novērotājus uzņem uz kuģa.

4. Novērotāja uzņemšana uz kuģa un nokāpšana no kuģa notiek kuģa īpašnieka izvēlētā ostā. Uzņemšanu uz kuģa īsteno pirmā reisa sākumā Santomes un Prinsipi zvejas ūdeņos pēc norādīto kuģu saraksta paziņošanas.

5. Attiecīgie kuģu īpašnieki divās nedēļās un desmit dienas iepriekš paziņo, kurā apakšreģiona ostā un kurā datumā plānota novērotāju uzņemšana uz kuģa un nokāpšana no tā.

6. Ja novērotājus uz kuģa uzņem valstī, kas nav Santome un Prinsipi, ceļa izdevumus viņiem sedz kuģa īpašnieks. Ja kuģis, uz kura atrodas novērotājs, dodas prom no Santomes un Prinsipi zvejas zonas, ir jādara viss, lai nodrošinātu novērotāja atgriešanos dzimtenē pēc iespējas ātrāk, attiecīgās izmaksas sedzot kuģa īpašniekam.

7. Ja novērotājs neierodas norunātajā laikā un vietā un neierodas arī turpmākajās 12 stundās pēc norunātā laika, kuģa īpašnieks tiek automātiski atbrīvots no pienākuma uzņemt šo novērotāju uz kuģa.

8. Novērotājam uz kuģa ir virsnieka statuss. Kamēr kuģis atrodas Santomes un Prinsipi ūdeņos, viņa uzdevumi ir šādi:

8.1. novērot kuģu zvejas darbības;

8.2. pārbaudīt zvejas darbībās iesaistīto kuģu atrašanās vietas koordinātas;

8.3. atzīmēt izmantotos zvejas rīkus;

8.4. pārbaudīt zvejas žurnālā reģistrētos datus attiecībā uz nozveju Santomes un Prinsipi ūdeņos;

8.5. pārbaudīt piezvejas procentuālo apmēru un novērtēt komerciālo sugu zivju izmetumu daudzumu;

8.6. paziņot nozvejas datu (arī nozvejas un piezvejas daudzumu, kuri atrodas uz kuģa) paziņošana savai kompetentajai iestādei jebkādā piemērotā veidā.

9. Kapteinis dara visu iespējamo, lai nodrošinātu novērotāja fizisko drošību un labklājību viņa pienākumu izpildes laikā.

10 Novērotāju apgādā ar visu, kas nepieciešams viņa pienākumu veikšanai. Kapteinis viņam nodrošina piekļuvi sakaru līdzekļiem, kas vajadzīgi novērotāja pienākumu izpildei, dokumentiem, kuri ir tieši saistīti ar kuģa veikto zvejas darbību, tostarp zvejas žurnālam un navigācijas žurnālam, kā arī kuģa daļām, kurām nepieciešams piekļūt, lai atvieglotu novērotāja pienākumu izpildi.

11. Atrazdamies uz kuģa, novērotājs:

11.1. veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka viņa ierašanās un uzturēšanās uz kuģa nepārtrauc un nekavē zveju,

11.2. saudzē materiālus un aprīkojumu, kas atrodas uz kuģa, un ievēro visu attiecīgā kuģa dokumentu konfidencialitāti.

12. Novērošanas laika beigās pirms nokāpšanas no kuģa novērotājs sagatavo ziņojumu par savu darbību, ko nosūta Santomes un Prinsipi kompetentajām iestādēm, un šā ziņojuma eksemplāru nosūta Eiropas Komisijai. Viņš to paraksta kapteiņa klātbūtnē, un kapteinis pēc saviem ieskatiem var ziņojumam pievienot vai likt pievienot, viņaprāt, būtiskas piezīmes, kuras kapteinis paraksta. Kad novērotājs atstāj kuģi, viņš nodod kapteinim vienu ziņojuma eksemplāru.

13. Kuģa īpašnieks sedz izmaksas par novērotāja uzturēšanos uz kuģa tādos pašos sadzīves apstākļos, kādos uzturas kuģa virsnieki, un ievērojot praktiskās iespējas, kas ir pieejamas uz kuģa.

14. Novērotāju algu maksā un sociālās iemaksas veic Santome un Prinsipi.

VI NODAļA — KONTROLE

Eiropas Savienības zvejas kuģiem ir jāievēro ICCAT pieņemtie pasākumi un ieteikumi attiecībā uz zvejas rīkiem, to tehniskajām specifikācijām un visiem citiem tehniskajiem pasākumiem, ko piemēro to zvejas darbībām.

1. Kuģu saraksts

1.1. Eiropas Savienība uztur pastāvīgi atjauninātu to kuģu sarakstu, kuriem ir izdota zvejas atļauja (zvejas licence) saskaņā ar šā protokola noteikumiem. Šo sarakstu tūlīt pēc sagatavošanas un turpmāk ikreiz, kad tas ir atjaunināts, paziņo Santomes un Prinsipi iestādēm, kas atbild par zvejas kontroli.

2. Kontroles procedūras

2.1. Santomes un Prinsipi ūdeņos zvejojošo Eiropas Savienības kuģu kapteiņi ļauj uzņemt uz kuģa Santomes un Prinsipi amatpersonas, kas atbild par zvejas inspekciju un kontroli, un sadarbojas ar šīm personām viņu pienākumu pildīšanā.

2.2. Minētās amatpersonas paliek uz kuģa tikai tik ilgi, cik vajadzīgs viņu pienākumu izpildei.

2.3. Pēc katras inspekcijas un kontroles kuģa kapteinis un Eiropas Komisijas delegācija Gabonā saņem inspekcijas ziņojuma eksemplāru.

2.4. Lai veicinātu drošākas inspekcijas procedūras, neskarot Santomes un Prinsipi tiesības, kontrole jāveic tādā veidā, lai varētu identificēt inspekcijas platformu un inspektorus kā Santomes un Prinsipi pilnvarotas amatpersonas.

2.5. Eiropas Savienības kuģu kapteiņi, kas pārkraušanu citā kuģī veic Santomes un Prinsipi zonās, kas uzskatītas III nodaļas 3. iedaļas 2. punktā, atļauj un atvieglo šo darbību kontroli, ko veic Santomes un Prinsipi inspektori

VII NODAĻA — PāRKāPUMI

1.1 Santomes un Prinsipi kompetentās iestādes ne vēlāk kā 24 stundu laikā informē kuģa karoga valsti un Eiropas Komisiju ik reizi, kad inspekcijā konstatēts, ka Eiropas Savienības kuģis izdarījis pārkāpumu.

1.2 Tajā pašā laikā karoga valstij un Eiropas Komisijai iesniedz īsu ziņojumu par apstākļiem un iemesliem, kas likuši izdarīt šādu konstatējumu.

2. Inspekcijas protokols

2.1. Pēc tam, kad konstatējums ir reģistrēts protokolā, ko sastādījusi Santomes un Prinsipi kompetentā iestāde, kuģa kapteinim ir jāparaksta šis dokuments.

2.2. Šī parakstīšana neierobežo kapteiņa tiesības un iespējas aizstāvēties pret apsūdzību viņam inkriminētos pārkāpumos.

2.3. Kapteinim kuģis jāieved Santomes un Prinsipi iestāžu norādītā ostā. Neliela pārkāpuma gadījumā Santomes un Prinsipi kompetentā iestāde var atļaut uzraudzības apskatei pakļautajam kuģim turpināt zveju.

3. Konsultatīvā sanāksme pārkāpuma gadījumā.

3.1. Pirms paredzēt iespējamos pasākumus attiecībā pret kuģa kapteini vai apkalpi vai jebkādu darbību attiecībā uz kuģa kravu un aprīkojumu, izņemot tās, kas paredzētas, lai savāktu pierādījumus par iespējamo pārkāpumu, vienas darba dienas laikā pēc iepriekšminētās informācijas saņemšanas notiek konsultatīva sanāksme starp Eiropas Komisiju un Santomes un Prinsipi kompetentajām iestādēm; sanāksmē iespējams piedalīties arī attiecīgās dalībvalsts pārstāvim.

3.2. Šajā sanāksmē Puses apmainās ar visiem būtiskajiem dokumentiem vai visu dergīgo informāciju, kas var palīdzēt noskaidrot apstākļus saistībā ar konstatētajiem faktiem. Kuģa īpašnieku vai viņa aģentu informē par šīs sanāksmes rezultātiem un par pasākumiem, kas izriet no veiktās aizturēšanas.

4. Izlīgums

4.1. Pirms uzsākt tiesvedību, potenciālā pārkāpuma situāciju mēģina atrisināt izlīgstot, izņemot gadījumus, kas paredzēti krimināllikumā. Izlīgums jāpanāk vēlākais trīs darbdienās pēc kuģa aizturēšanas.

4.2. Izlīguma procedūras gadījumā piemērojamo soda naudas summu nosaka saskaņā ar Santomes un Prinsipi tiesību aktiem.

4.3. Ja izlīgumu panākt nav iespējams un lieta jāiesniedz kompetentā tiesu iestādē, kuģa īpašnieks Santomes un Prinsipi kompetento iestāžu norādītā bankas kontā iemaksā drošības naudu, kuras apmēru nosaka atkarībā no kuģa aizturēšanas izmaksām un soda naudas un kompensācijas, kas jāmaksā pārkāpuma izdarītājam.

4.4. Drošības nauda nav atgūstama pirms tiesvedības beigām. To atbrīvo, ja tiesvedība beidzas bez notiesāšanas. Līdzīgi, ja piespriestā soda nauda ir mazāka par iemaksāto drošības naudu, Santomes un Prinsipi kompetentās iestādes atbrīvo šo summu starpību.

4.5. Kuģim un tā apkalpei atļauj atstāt ostu, ja:

- ir izpildītas izlīgumā paredzētās saistības vai ja

- ir iemaksāta 4.3. punktā minētā drošības nauda, kuru Santomes un Prinsipi kompetentās iestādes ir pieņēmušas, līdz noslēdzas tiesvedība.

PAPILDINāJUMI

1. — Zvejas atļaujas pieprasījuma veidlapa

2. — Zvejas žurnāls

3. — Zvejas aizlieguma zonas koordinātas

4. — VMS ziņojumi Santomei un Prinsipi

5. — Santomes un Prinsipi EEZ robežu koordinātas

6. — Santomes un Prinsipi FMC kontaktinformācija

7. — To Eiropas Savienības dalībvalstu FMC kontaktinformācija, uz kurām attiecas Protokols, kas pievienots Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumam

1. papildinājums

SANTOMES UN PRINSIPI ZIVSAIMNIECĪBAS MINISTRIJA

ZVEJAS ATļAUJAS PIEPRASīJUMS āRVALSTU RūPNIECISKāS ZVEJAS KUģIEM

1. Kuģa īpašnieks:

2. Kuģa īpašnieka adrese:

3. Kuģa īpašnieka pārstāvis vai aģents:

4. Kuģa īpašnieka pārstāvja vai vietējā aģenta adrese:

5. Kapteinis:

6. Kuģa vārds:

7. Reģistrācijas numurs:

8. Faksa numurs:

9. E-pasta adrese:

10. Radioizsaukuma signāls:

11. Kuģa būves laiks un vieta:

12. Karoga valsts:

13. Reģistrācijas osta:

14. Aprīkošanas osta:

15. Lielākais garums:

16. Platums:

17. Bruto tilpība:

18. Kravas telpu tilpība:

19. Dzesēšanas un saldēšanas jauda:

20. Dzinēja tips un jauda:

21. Zvejas rīki:

22. Apkalpes locekļu skaits:

23. Sakaru iekārtas:

24. Izsaukuma signāls:

25. Pazīšanas zīmes:

26. Veicamās zvejas darbības:

27. Nozvejas izkraušanas vieta:

28. Zvejas zonas:

29. Zvejas mērķsugas:

30. Derīguma termiņš:

31. Īpaši nosacījumi:

Zivsaimniecības un akvakultūras ģenerāldirektorāta atzinums:

Zivsaimniecības ministrijas piezīmes:

2. papildinājums

ZVEJAS ŽURNĀLS |

Āķu jeda Dzīvā ēsma riņķvads; Tralis Outros (Cits) |

Karoga valsts: ……………………………………………………………………........................... | Tilpība tonnās: ……………………………………………........ |

Reģistrācijas numurs: ………………………………………………………………................................... | Kapteinis: ……………………………………………………….... |

Īpašnieks: ………………………………………………………….......................... | Apkalpes locekļu skaits: ….…………………………………………………........................ |

Adrese: ………………………………………………………………………….... | Ziņojuma datums: ………………………………………………...... |

(Ziņojuma sniedzējs): ………………………………………………................................. | Dienu skaits jūrā: | Zvejas dienu skaits: Zvejas rīku iemetienu skaits: | Zvejas reisa Nr.: |

Datums | Rajons | Ūdens virsmas temperatūra (ºC) | Zvejas piepūle Izmantoto āķu skaits | Capturas (Nozvejas) | Isco usado na pesca (Izmantotā ēsma) |

1 — Aizpilda vienu žurnāla lapu mēnesī, vienu rindu dienā. | 3 — „Diena” ir tā diena, kad tiek iemestas āķu jedas. | 5 — Apakšējo rindu (izkrāvumi) aizpilda tikai reisa beigās. Norāda faktisko svaru izkraušanas laikā. |

2 — Pēc katra reisa šā zvejas žurnāla kopiju nosūta savam korespondentam vai ICCAT, Calle Corazón de María, 8, 28002 Madrid, Spānija | 4 — Ar zvejas rajonu apzīmē kuģa atrašanās vietu. Noapaļo minūtes un ieraksta platuma un garuma grādus. Norāda Z vai D un A vai R. | 6 — Visa šeit norādītā informācija ir konfidenciāla. |

3. papildinājums

[pic]

4. papildinājums

VMS ZIŅOJUMI SANTOMEI UN PRINSIPI

II tabula — VMS DATU FORMāTS

Datu elementi | Kods | Piezīmes |

Ieraksta sākums | SR | Sistēmas dati: apzīmē ieraksta sākumu |

Adresāts | AD | Ziņojuma dati: adresāts. Norāda ISO trīsburtu valsts kodu |

Sūtītājs | FR | Ziņojuma dati: sūtītājs. Norāda ISO trīsburtu valsts kodu |

Karoga valsts | FS |

Ziņojuma tips | TM | Ziņojuma dati — ziņojuma veids: POS |

Radioizsaukuma signāls | RC | Kuģa dati: kuģa starptautiskais radioizsaukuma signāls |

Līgumslēdzējas Puses iekšējais atsauces numurs | IR | Kuģa dati: līgumslēdzējas Puses piešķirts unikāls kuģa numurs (karoga valsts ISO trīsburtu kods, aiz kura norādīts numurs) |

Ārējais reģistrācijas numurs | XR | Kuģa dati: kuģa borta numurs |

Ģeogrāfiskais platums | LA | Kuģa atrašanās vietas dati — atrašanās vieta grādos un minūtēs N/S DD.ddd (WGS-84) |

Ģeogrāfiskais garums | LO | Kuģa atrašanās vietas dati — atrašanās vieta grādos un minūtēs E/W DDD.ddd (WGS-84) |

Kurss | CO | Kuģa kurss 360° skalā |

Ātrums | SP | Kuģa ātrums decimālmezglos |

Datums | DA | Atrašanās vietas dati: kuģa atrašanās vietas reģistrēšanas datums UTC (GGGGMMDD) |

Laiks | TI | Atrašanās vietas dati: kuģa atrašanās vietas reģistrēšanas laiks UTC (HHMM) |

Ieraksta beigas | ER | Sistēmas dati: apzīmē ieraksta beigas |

Rakstzīmju kopa: ISO 8859.1

Datus pārraida pēc šāda parauga:

- ziņojuma sākumu apzīmē ar divām slīpsvītrām (//)un kodu,

- kodu no konkrētā datu elementa atdala ar vienu slīpsvītru (/).

Fakultatīvie dati jānorāda starp ieraksta sākumu un beigām.

Formāts, kas jāievēro, sniedzot ziņas par nozveju un gatavojot zvejas kuģu ziņojumus

Ziņojums „Nozvejas, ienākot EEZ”

Ziņojums „Nozvejas pārkraušanas laikā”

Ziņojums „Nozvejas, izejot no EEZ”

5. papildinājums

SANTOMES UN PRINSIPI EEZ ROBEžAS

EEZ KOORDINĀTAS

http://www.un.org/Depts/los/LEGISLATIONANDTREATIES/losic/losic9ef.pdf

6. papildinājums

SANTOMES UN PRINSIPI FMC KOORDINĀTAS

FMC nosaukums:

Tālrunis, SSN:

Fakss, SSN:

E-pasts, SSN:

Tālrunis, DSPG:

Fakss, DSPG:

Adrese, X25 =

Ieiešanas/ iziešanas deklarācija:

7. papildinājums

TO EIROPAS SAVIENīBAS DALīBVALSTU FMC KONTAKTINFORMāCIJA, UZ KURāM ATTIECAS PROTOKOLS, KAS PIEVIENOTS ES UN SANTOMES UN PRINSIPI ZIVSAIMNIECīBAS PARTNERATTIECīBU NOLīGUMAM

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

1. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1. Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2. Attiecīgās politikas jomas

1.3. Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

1.4. Mērķis(-i)

1.5. Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.6. Ilgums un finansiālā ietekme

1.7. Paredzētie pārvaldības veidi

2. PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1. Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2. Pārvaldības un kontroles sistēma

2.3. Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1. Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta pozīcijas

3.2. Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1. Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

3.2.2. Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

3.2.3. Paredzamā ietekme uz administratīvo izmaksu apropriācijām

3.2.4. Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.5. Trešo personu dalība finansējumā

3.3. Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Padomes lēmuma priekšlikums par to, lai noslēgtu jaunu protokolu, kurā noteiktas Eiropas Kopienas un Santomes un Prinsipi Demokrātiskās Republikas Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumā paredzētās zvejas iespējas un finansiālais ieguldījums

Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā[9]

11. – Jūrlietas un zivsaimniecība

11.03 – Starptautiskā zvejniecība un jūras tiesības

Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

( Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību

( Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību[10]

X Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu

( Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā

Mērķi

Komisijas daudzgadu stratēģiskais(-ie) mērķi(s), kuru(s) plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

Komisija ekskluzīvas kompetences ietvaros sarunās par divpusējiem zvejniecības nolīgumiem apspriež, noslēdz un īsteno Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumus (ZPN), vienlaikus nodrošinot politisku dialogu starp partneriem attiecīgo trešo valstu zivsaimniecības politikas jomā.

Apspriežot un noslēdzot nolīgumus zivsaimniecības nozarē ar trešām valstīm, tiek panākts galvenais mērķis uzturēt un saglabāt Eiropas Savienības flotes, tai skaitā tāljūras kuģu, tradicionālās zvejas darbības un veidot partnerību, lai nostiprinātu zvejas resursu ilgtspējīgu izmantošanu ārpus ES ūdeņiem, ievērojot vides, sociālos un ekonomiskos apsvērumus.

ZPN nodrošina arī saskanību starp Kopējās zivsaimniecības politikas principiem un saistībām, kas pieņemtas citās Eiropas politikas jomās (trešo valstu resursu ilgtspējīga izmantošana, cīņa pret nelegālo, nedeklarēto un nereglamentēto zveju, partnervalstu integrācija globālajā ekonomikā, kā arī labāka zivsaimniecības vadība politiskajā un finansiālajā ziņā).

Konkrētais(-ie) mērķi(s) un attiecīgā(s) ABM/ABB darbība(s)

Konkrētais mērķis Nr. 1[11]

Panākt ilgtspējību zivsaimniecības nozarē ārpus Savienības ūdeņiem, nodrošināt Eiropas klātbūtni nomaļās zivsaimniecībās un aizsargāt Eiropas zivsaimniecības nozares intereses un patērētāju intereses, apspriežot un noslēdzot zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumus ar piekrastes valstīm (trešām valstīm) saskaņā ar Eiropas politikas jomām.

Konkrētajā gadījumā saistībā ar jauno protokolu ar Santomes un Prinsipi Demokrātisko Republiku Eiropas Savienības tunzivju zvejas flotes nozvejas līmeņa ikgadējais atsauces daudzums bija noteikts 7000 tonnas gadā. Vienības izmaksas noteiktas EUR 100/t, no kurā EUR 65/t no ES budžeta, bet EUR 35/t no uzņēmēju budžeta.

Attiecīgā(s) ABM/ABB darbība(s).

Jūrlietas un zivsaimniecība, starptautiskā zivsaimniecība un jūras tiesības, starptautiskie zivsaimniecības nolīgumi (budžeta pozīcija 11 0301).

Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.

1. Jauna ES un Santomes un Prinsipi zvejas protokola noslēgšana 2011.–2013. gada laikposmā nodrošinās zvejas iespēju apjoma saglabāšanu Eiropas Savienības kuģiem trešo valstu ūdeņos, jo īpaši tunzivju zvejas flotei. Šis protokols nodrošinās to zvejas zonu nepārtrauktību, uz kurām attiecas nolīgumi par zveju Gvinejas līcī.

2. Protokols veicinās arī zvejas resursu labāku pārvaldību un saglabāšanu ar finanšu atbalstu (nozares atbalsts), kā arī tādu gada un daudzgadu programmu īstenošanu, kuras valsts līmenī pielāgojusi partnervalsts.

Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.

Lai nodrošinātu nolīguma īstenošanas uzraudzību, izmantos šādus ABM (uz pasākumiem balstīta pārvaldība) rādītājus:

– zvejas iespēju gada izmantojuma pakāpe (gadā izmantoto zvejas atļauju procentuālais daudzums salīdzinājumā ar protokola sniegtajām iespējām);

– nozvejas datu vākšana un šo datu un līguma komerciālās vērtības analīze (nozvejas daudzums tonnās un tā izmaiņas gadā salīdzinājumā ar protokolā noteikto atskaites daudzumu tonnās).

Apkopotā veidā kopā ar citiem zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumiem, ko ES noslēgusi ar trešām valstīm, daudzgadu analīzē varēs izmantot šādus rādītājus:

– ietekme uz nodarbinātību un pievienotā vērtība ES,

– ieguldījums ES tirgus stabilizēšanā.

Turklāt saskaņā ar partnerattiecību dialogu tiek ierosināts izmantot arī šādu uzraudzības rādītāju:

– darba apspriežu un Apvienoto komiteju sanāksmju skaits.

Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Tā protokola piemērošanas laikposms, kurš pievienots Eiropas Kopienas un Santomes un Prinsipi Demokrātiskās Republikas zivsaimniecības nolīgumam 2006.–2010. gada laikposmam, ir beidzies 2010. gada 31. maijā. Jaunajam protokolam jāaptver 2011.–2013. gada laikposms, ar nosacījumu, ka vienlaikus ar šo procedūru uzsāktā attiecīgā procedūra, lai pieņemtu Padomes lēmumu par provizorisku piemērošanu, tiek pabeigta iespējami īsākā termiņā.

Jaunais protokols ļaus regulēt Eiropas Savienības zvejas flotes darbību, bet kuģu īpašniekiem — iegūt atļaujas zvejai Santomes un Prinsipi EEZ sākot ar 2011. gadu.

Turklāt jaunā protokola galvenais mērķis ir stiprināt sadarbību starp ES un Santomi un Prinsipi, lai veicinātu ilgtspējīgas un atbildīgas zivsaimniecības politikas attīstību un zvejas resursu racionālu izmantošanu Santomes un Prinsipi zvejas zonā.

Galvenie jaunā protokola elementi ir šādi.

- Zvejas iespējas: zvejot tiks atļauts 28 tunzivju seineriem un 12 kuģiem zvejai ar āķu jedām ar gada kopējo nozveju, kas atbilst 7000 tonnu lielam atsauces daudzumam. Par šo zvejas iespēju sadali starp ieinteresētajām dalībvalstīm tiks sagatavots īpašas Padomes regulas priekšlikums.

- Ikgadējais finansiālais ieguldījums: EUR 682 500.

- Kuģu īpašniekiem piemērojamie avansa maksājumi un maksas[12]: EUR 35 par tonnu Santomes un Prinsipi zvejas zonā nozvejoto tunzivju. Avansa maksājumi gadā ir EUR 6625 par katru tunzivju seineri un EUR 2275 par katru kuģi zvejai ar āķu jedām.

Pievienotā vērtība, ko rada Kopienas iesaistīšanās

Ja ES nenoslēgtu šo jauno protokolu, tiktu noslēgti privāti līgumi, kuri negarantētu ilgtspējīgu zvejniecību. Eiropas Savienība cer arī, ka ar šo protokolu Santomes un Prinsipi Demokrātiskā Republika turpinās efektīvi sadarboties ar ES tādos reģionālos forumos kā Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija ( ICCAT ).

Ar protokolu saistītie finanšu fondi ļaus Santomei un Prinsipi arī turpināt stratēģiskās plānošanas darbu, lai šo politiku īstenotu zvejas jomā, kā arī stiprināt cīņas spējas pret nelegālo, nedeklarēto un nereglamentēto zveju, jo īpaši uzlabojot šīs infrastruktūras to zvejas darbību uzraudzībai un kontrolei, kuras veic šīs valsts ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā (EEZ).

Ar nolīgumu tiek radītas darbavietas gan ES, gan arī trešās valsts izcelsmes jūrniekiem. Turklāt nolīgums nodrošina ievērojamu daļu šīs arhipelāga valsts zivsaimniecības politikas finansējuma. Zivsaimniecības nolīgums nostiprinās arī uzraudzību, kontroli un pārraudzību.

Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Lai varētu sākt sarunas par jaunu protokolu, ar neatkarīgu konsultantu konsorcija palīdzību tika veikta 2006.–2010. gada protokola padziļināta novērtēšana, kura beidzās 2010. gada maijā.

Ex-ante novērtējumā ir identificēti šādi aspekti, kas ir ES interesēs:

- atbilstoši Eiropas flotu vajadzībām zivsaimniecības nolīgums ar Santomi un Prinsipi palīdz saglabāt ES tunzivju zvejniecības dzīvotspēju Indijas okeānā,

- protokols palīdz stiprināt attiecīgās jomas dzīvotspēju Eiropā, Eiropas Savienības kuģiem un ar šo kuģu darbību saistītajiem nozares segmentiem nodrošinot stabilu tiesisko vidi un vidēja termiņa pārredzamību.

Novērtējuma secinājumi attiecībā uz Santomes un Prinsipi interešu ievērošanu protokolā ir šādi:

- zivsaimniecības nolīgums palīdz stiprināt zivsaimniecības nozares iestāžu darbību, uzlabojot pētniecību un uzraudzības, kontroles un pārraudzības darbības, kā arī panākot labāku apmācību mazapjoma zvejniecībā un uzlabojot šīs jomas dzīvotspēju,

- zivsaimniecības nolīgumam turklāt ir nozīmīga ietekme uz valsts budžeta un politikas stabilitāti.

Turklāt līdztekus nozvejas tiešajai komercvērtībai, ko gūst attiecīgie kuģi, ir paredzami šādi ieguvumi:

- garantētas darbavietas uz zvejas kuģiem,

- atbilstošs darbavietu skaita pieaugums ostās, izsoļu tirgos, apstrādes rūpnīcās, kuģu būvētavās, pakalpojumu uzņēmumos u. c.,

- šo darbavietu pieejamība reģionos, kur nav citu darba iespēju,

- ieguldījums ES apgādē ar zivju produktiem.

Novērtējuma ziņojumā[13] norādīts, ka nolīgumam ir pozitīva ietekme, palīdzot saglabāt tunzivju seineru klātbūtni, savukārt nolīguma ietekme uz āķu jedu zvejas kuģu floti ir neliela. Nolīguma ieguldījums ievērojamā mērā palīdz nodrošināt ES tunzivju zvejas flotes darbības, kaut arī nozveju var gūt tikai dažus mēnešus gadā.

Jaunajā nolīgumā ņemti vērā ieteikumi, ka zvejas atļaujas izdodamas tikai tunzivju zvejas kategorijā. Salīdzinājumā ar iepriekšējo protokolu samazinātas zvejas iespējas kuģiem zvejai āķu jedām — to skaits no 18 samazināts līdz 12, ņemot vērā vēsturisko izmantojuma procentu, kas šai kategorijai bijis pēdējos gados. Turklāt panākts neliels pieejamo licenču skaita palielinājums tunzivju seineru kategorijai, lai atsvērtu dažu uzņēmēju pārvietošanos no Indijas okeāna uz Atlantijas okeānu pirātisma dēļ.

Bija vajadzīgs arī pielāgot atsauces daudzumu, to nedaudz samazinot (no 8500 līdz 7000 tonnām gadā), lai labāk atspoguļotu pēdējos gados vērojamās tendences. Tomēr, ņemot vērā Santomes un Prinsipi Republikas zivsaimniecības nozares vajadzības, salīdzinājumā ar iepriekšējo protokolu palielināts nozares atbalstam piešķiramā finanšu ieguldījuma apjoms.

Finanšu ieguldījuma ikgadējais piešķīrums kopumā palielināts par EUR19 500 (+ 2,94 %) salīdzinājumā ar iepriekšējo protokolu (2006.–2010.).

Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem attiecīgajiem instrumentiem

Saistībā ar zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumiem pārskaitītie finanšu līdzekļi veido atkārtoti izmantojamos ieņēmumus trešo partnervalstu budžetā. Tomēr šo finanšu līdzekļu daļas piesaiste darbību īstenošanai saskaņā ar valsts nozares politiku ir nosacījums ZPN noslēgšanai un īstenošanas uzraudzībai. Šie finanšu resursi ir saderīgi ar citiem finansēšanas avotiem no citiem no citiem starptautiskiem finansētājiem projektu un/vai programmu īstenošanai valsts līmenī zivsaimniecības nozarē. Citas iespējamas EAF līdzfinansētas darbības arī varētu būt saderīgas ar tām darbībām, kas jau identificētas saistībā ar valsts nozares politikas ikgadējo un daudzgadējo plānošanu: tādos gadījumos tiks veikta 2.1. punktā norādītās gada īstenošanas rezultātu vispārēja analīze.

Ilgums un finansiālā ietekme

X Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

X Priekšlikums/iniciatīva, kas ir spēkā trīs gadu ilgā laikposmā, sākot no dienas, kad pieņemts Padomes lēmums par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu protokolu, kurā noteiktas Eiropas Savienības un Santomes un Prinsipi Demokrātiskās Republikas Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumā paredzētās zvejas iespējas un finansiālais ieguldījums.

X Finansiālā ietekme no 2011. gada līdz 2013. gadam

( Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

- Īstenošana ar uzsākšanas periodu no [GGGG] līdz [GGGG],

- pēc kura turpinās darbība parastā ritmā

Paredzētie pārvaldības veidi[14]

X Komisijas īstenota centralizēta tiešā pārvaldība

( Centralizēta netieša pārvaldība, izpildes uzdevumus deleģējot:

- ( izpildaģentūrām

- ( Kopienu izveidotām struktūrām[15]

- ( valstu publiskā sektora struktūrām vai tām struktūrām, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus

- ( personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā Finanšu regulas 49. panta nozīmē

( Dalīta pārvaldība ar dalībvalstīm

( Decentralizēta pārvaldība kopā ar trešām valstīm

( Pārvaldība kopā ar starptautiskām organizācijām (precizēt)

Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā „Piezīmes”.

Piezīmes

[…]

PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

Komisija (Jūrlietu un zivsaimniecības ĢD sadarbībā ar Eiropas Komisijas delegāciju Gabonā, kura atbild arī par Santomi un Prinsipi) nodrošinās regulāru šā protokola īstenošanas uzraudzību, jo īpaši uzņēmēju iesaistes ziņā zvejas iespēju izmantošanā un nozvejas datu ziņā.

Turklāt protokolā ir paredzēta vismaz viena Apvienotās komitejas ikgadējā sanāksme, kuras laikā Komisija un ieinteresētās dalībvalstis tiekas ar trešo valsti par nolīguma un tā protokola īstenošanu.

Attiecībā uz nozares atbalsta īstenošanu protokolā noteikts, ka abas Puses katru gadu veic nozares daudzgadu programmas īstenošanas rezultātu novērtējumu. Protokolā paredzēta nozares atbalstam atvēlētā finansiālā ieguldījuma apjoma pielāgošanas iespēja gadījumā, ja novērtējumā būs norādīts, ka finansēto mērķu īstenošana nav apmierinoša.

Pārvaldības un kontroles sistēma

Identificētais(-ie) risks(-i)

Protokola ieviešana ir saistīta ar zināmu risku, piemēram, zivsaimniecības nozares politikas finansēšanai paredzētās summas var netikt iedalītas saskaņā ar vienošanos (pārplānošana).

Paredzētā(s) kontroles metode(s)

Lai novērstu iepriekšējā punktā minēto risku, paredzēts izvērsts dialogs par nozares politikas plānošanu un īstenošanu. Šo kontroles metožu daļa ir arī 2.1. punktā norādīto rezultātu kopēja analīze.

Turklāt protokols paredz īpašas klauzulas tā apturēšanai ar konkrētiem nosacījumiem un konkrētos apstākļos.

Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas un aizsardzības pasākumus.

Attiecīgā trešā valsts ir pilnībā atbildīga par to, kā tiek izmantots finansiālais ieguldījums, kuru ES maksā saskaņā ar nolīgumu. Tomēr Komisija apņemas tiekties izveidot pastāvīgu politisko dialogu un sadarbību, lai varētu labāk pārvaldīt nolīguma īstenošanu un stiprināt ES ieguldījumu ilgtspējīgā resursu pārvaldībā. Katrā ziņā visi maksājumi, kurus Komisija veic atbilstīgi zivsaimniecības nolīgumam, notiek saskaņā ar parastajiem Komisijas noteikumiem un budžeta un finanšu procedūrām. Konkrētajā gadījumā tas ļauj pilnībā identificēt trešo valstu bankas kontus, kuros iemaksā finansiālā ieguldījuma summas. Konkrētajā gadījumā šā protokola 2. panta 8. punktā norādīts, ka visu finansiālo ieguldījumu iemaksā īpašā Valsts kases kontā, kas atvērts Santomes un Prinsipi Centrālajā Bankā.

PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

- Pašreizējās budžeta izdevumu pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija | Budžeta pozīcija | Izdevumu veids | Piedalīšanās |

Numurs [Izdevumu kategorija ………………………………………...] | Dif./nedif[16] | no EBTA valstīm[17] | No kandidātvalstīm[18] | No trešām valstīm | Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē) |

2 | 11.0301 Starptautiski zivsaimniecības nolīgumi | Dif. | NĒ | NĒ | NĒ | NĒ |

- No jauna veidojamās budžeta pozīcijas

(nepiemēro)

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija | Budžeta pozīcija | Izdevumu veids | Piedalīšanās |

Numurs [Izdevumu kategorija ………………………………………...] | Dif./nedif. | no EBTA valstīm | no kandidāt-valstīm | no trešām valstīm | Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē) |

[…] | [XX.YY.YY.YY.] […] | […] | JĀ/NĒ | JĀ/NĒ | JĀ/NĒ | JĀ/NĒ |

Paredzamā ietekme uz izdevumiem

Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

miljonos euro (līdz 4 zīmēm aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija | 2 | Dabas resursu saglabāšana un apsaimniekošana |

Miljonos euro (3 zīmes aiz komata)

( Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki) |

XX 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) | 0,3 | 0,3 | 0,3 | 0 |

XX 01 01 02 (Delegācijas) | 0,1 | 0,1 | 0,1 | 0 |

XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība) | 0 | 0 | 0 | 0 |

10 01 05 01 (Tiešā pētniecība) | 0 | 0 | 0 | 0 |

( Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu — FTE)[28] |

XX 01 02 01 (CA, INT, SNE, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) | 0 | 0 | 0 | 0 |

XX 01 02 02 (CA, LA, SNE, INT un JED delegācijās) | 0,2 | 0,2 | 0,2 | 0 |

10 01 05 02 (CA, SNE, INT — tiešā pētniecība) |

Cita budžeta pozīcija (norādīt) |

KOPĀ | 0,6 | 0,6 | 0,6 | 0 |

- XX ir politikas joma vai attiecīgā budžeta iedaļa.

Cilvēkresursu vajadzības tiks nodrošinātas, izmanotojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kas jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Cilvēkresursu aprēķins–aplēse

Ierēdņi un pagaidu darbinieki | 1 MARE ĢD lietvedis + nodaļas vadītājs/ nodaļas vadītāja vietnieks + sekretāriāts: kopumā pēc aplēses — 0,3 darbinieki gadā 1 nodaļas vadītājs, 1 deleģēts ierēdnis: kopumā pēc aplēses — 0,1 darbinieks gadā Izmaksu aprēķins: (0,3 +0,1) darbinieki gadā ( EUR 122 000 gadā = EUR 48 800 |

Ārštata darbinieki | 1 deleģēts līgumdarbinieks (Gabona), kura uzdevums ir Santomes un Prinsipi iestādēm nodoto vai Santomes un Prinsipi iestāžu izsniegto zvejas atļauju izmantošanas uzraudzība Izmaksu aprēķins: 0,2 darbinieki gadā ( EUR 64 000 gadā = EUR 12 800 |

Kopējo cilvēkresursu daudzuma gadā aprēķins: 48 800 euro + 12 800 euro = 61 600 euro => 0,062 miljoni euro

Veicamo darbu apraksts:

- Palīdzība sarunvedējam ar zivsaimniecības nozares nolīgumu saistīto sarunu sagatavošanā un noslēgšanā

- piedalīties sarunās ar trešām valstīm, lai noslēgtu nolīgumus zivsaimniecības nozarē,

- sagatavot komisāram novērtējuma ziņojumu projektus un sarunu stratēģijas piezīmes,

- iesniegt un aizstāvēt Komisijas nostāju Padomes Ārējās zivsaimniecības politikas darba grupā,

- kopā ar dalībvalstīm meklēt kompromisa risinājumus, kas iekļaujami nolīguma galīgajā redakcijā.

- Nolīgumu īstenošanas kontrole:

- veikt zivsaimniecības nolīgumu īstenošanas ikdienas uzraudzību,

- sagatavot un pārbaudīt finansiālā ieguldījuma un īpašu papildu ieguldījumu maksāšanas saistības un to izpildi,

- regulāri ziņot par nolīgumu īstenošanas gaitu,

- novērtēt nolīgumu zinātniskos un tehniskos aspektus,

- sagatavot Padomes regulas un lēmuma priekšlikuma projektu un izstrādāt nolīguma tekstu,

- uzsākt un pārraudzīt pieņemšanas procedūras.

- Tehniskā palīdzība:

- sagatavot Komisijas nostāju Apvienotajā komitejā.

- Starpiestāžu sadarbība:

- sarunu procesā pārstāvēt Komisiju Padomē, Eiropas Parlamentā un attiecīgajās dalībvalstīs,

- sagatavot atbildes uz Eiropas Parlamenta uzdotajiem mutiskajiem un rakstiskajiem jautājumiem.

- Starpdienestu apspriedes un darbības koordinēšana:

- jautājumos par nolīgumu slēgšanas sarunām un īstenošanas uzraudzību nodrošināt saikni ar pārējiem ģenerāldirektorātiem,

- organizēt starpdienestu apspriedes un atbildēt uz informācijas pieprasījumiem.

- Novērtēšana:

- piedalīties ietekmes novērtējuma atjaunināšanā,

- analizēt sasniegtos mērķus un novērtēšanas rādītājus.

Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

- X Priekšlikums atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai

- ( Pieņemot priekšlikumu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā

Aprakstīt, kas jāpārplāno, norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un atbilstīgās summas

[…]

- ( Pieņemot priekšlikumu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma[31].

Aprakstīt, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un summas.

[…]

Trešo personu dalība finansējumā

- X Priekšlikums neparedz trešo personu līdzfinansējumu

- Priekšlikums paredz šādu līdzfinansējumu.

Apropriācijas miljonos euro (3 zīmes aiz komata)

Gads N | Gads N+1 | Gads N+2 | Gads N+3 | Iekļaut ietekmes atspoguļošanai vajadzīgo gadu skaitu(skat. 1.6. punktu) | Kopā |

Gads N | Gads N+1 | Gads N+2 | Gads N+3 | … iekļaut ietekmes atspoguļošanai vajadzīgo gadu skaitu(skat. 1.6. punktu) |

…………… pants | | | | | | | | | |Attiecībā uz īpaši novirzāmiem dažādajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).

[…]

Norādīt ietekmes uz ieņēmumiem aprēķināšanai izmantoto metodi.

[…]

[1] 2010. gada 21. aprīļa lēmums Nr. 8627/10.

[2] OV L 205, 7.8.2007., 59. lpp.

[3] OV C [..], [..], [..]. lpp.

[4] OV C [..], [..], [..]. lpp.

[5] OV L 205, 7.8.2007., 35. lpp.

[6] Protokola teksts ir publicēts OV … kopā ar lēmumu par tā parakstīšanu.

[7] Protokola spēkā stāšanās datumu Padomes Ģenerālsekretariāts publicēs Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

[8] OV L 286, 2008. gada 29. oktobris, 33. lpp.

[9] ABM : Activity Based Management [uz pasākumiem balstīta pārvaldība]; ABB — Activity Based Budgeting [bud˛eta līdzekļu sadale par darbības jomām].

[10] Kā paredzēts Finanšu regulas 49. panta 6. punkta a) un b) apakšpunktā.

[11] NB: Darbības pārskatos [„activity statements”] par 2010. gada budžetu tas ir konkrētais mērķis Nr. 2; sal. atsauci: http://www.cc.cec/budg/bud/proc/adopt/_doc/_pdf/2010/apb2010-working-documents-part1-11-mare.pdf

[12] Avansa maksājumi un maksas, kuras veic kuģu īpašnieki, neietekmē Kopienas budžetu.

[13] 2006.–2010. gada protokola retrospektīvs ( ex post ) novērtējums un nākamā protokola provizorisks ( ex ante ) novērtējums.

[14] Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_fr.html

[15] Kā minēts Finanšu regulas 185. pantā.

[16] Dif. — diferencētās apropriācijas, nedif. — nediferencētās apropriācijas.

[17] EBTA — Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

[18] Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

[19] N gads ir priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas sākuma gads.

[20] Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[21] Finansiālo ieguldījumu veido: a) EUR 455 000 gadā, kas gadā atbilst 7000 tonnu lielam atsauces daudzumam, un b) EUR 227 500 gadā, kas atbilst Santomes un Prinsipi Demokrātiskās Republikas zivsaimniecības nozares politikas attīstības atbalstam. Ja ikgadējā nozveja pārsniegs 7000 tonnas, finanšu ieguldījuma ikgadējo piešķīrumu palielinās par EUR 65 par katru papildu nozvejoto tonnu. Tomēr Eiropas Savienības šādi samaksātā ikgadējā kopsumma nedrīkst vairāk nekā divas reizes pārsniegt EUR 910 000 (sal. protokola 2. panta 5. punktu).

[22] Uz vietas veikto uzraudzības pasākumu izmaksu aplēse.

[23] N gads ir priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas sākuma gads.

[24] Rezultāti ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi, kas tiks sniegti (piem., finansēto studentu apmaiņu skaits, izbūvēto ceļu garums kilometrosutt.).

[25] Kā aprakstīts 1.4.2. punktā. „Īpašs(-i) mērķis(-i)”.

[26] N gads ir priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas sākuma gads.

[27] Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “ BA ” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[28] CA — līgumdarbinieki, LA — vietējie darbinieki, SNE — valstu norīkotie eksperti; INT — pagaidu darbinieki (“Intérimaire”); JED — jaunākie eksperti delegācijās.

[29] Saskaņā ar ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo apjomu no darbības apropriācijām (iepriekšējās “BA” pozīcijas).

[30] Struktūrfondi, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fonds (EZF).

[31] Skatīt Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu.

[32] Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.