Válassza ki azokat a kísérleti funkciókat, amelyeket ki szeretne próbálni

Ez a dokumentum az EUR-Lex webhelyről származik.

Dokumentum 32021Q0611(01)

    Iestāžu Nolīgums (2021. gada 20. maijs) starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par obligātu pārredzamības reģistru

    OV L 207, 11/06/2021., 1—17. o. (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    A dokumentum hatályossági állapota Hatályos

    ELI: http://data.europa.eu/eli/agree_interinstit/2021/611/oj

    11.6.2021   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    L 207/1


    IESTĀŽU NOLĪGUMS

    (2021. gada 20. maijs)

    starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par obligātu pārredzamības reģistru

    EIROPAS PARLAMENTS, EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME UN EIROPAS KOMISIJA,

    ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 295. pantu,

    ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 106.a pantu,

    tā kā:

    (1)

    Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija (“parakstītājas iestādes”) uztur atklātu, pārredzamu un regulāru dialogu ar pārstāvju apvienībām un pilsonisko sabiedrību saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienību (LES) un jo īpaši tā 11. panta 1. un 2. punktu.

    (2)

    Minētais dialogs ļauj ieinteresētajām personām paust savu viedokli par lēmumiem, kuri tās var ietekmēt, un tādējādi efektīvi palīdzēt veidot pierādījumu bāzi, uz ko tiek balstīti politikas priekšlikumi. Iesaistīšanās dialogā ar ieinteresētajām personām palielina lēmumu pieņemšanas kvalitāti, nodrošinot iespējas sniegt viedokļus un ekspertīzi no ārpuses.

    (3)

    Pārredzamība un pārskatatbildība būtiski palīdz saglabāt Savienības pilsoņu uzticēšanos Savienības politisko, likumdošanas un administratīvo procesu leģitimitātei.

    (4)

    Parakstītājas iestādes atzīst to, cik svarīgi ir koordinēt savu pieeju, pieņemot iestāžu sadarbību reglamentējošu kopīgu satvaru, lai turpmāk veicinātu pārredzamu un ētisku interešu pārstāvību.

    (5)

    Interešu pārstāvības pārredzamība ir īpaši svarīga tam, lai dotu pilsoņiem iespēju sekot interešu pārstāvju darbībai un būt informētiem par viņu iespējamo ietekmi, tostarp ietekmi, kas īstenota ar finansiālu atbalstu vai sponsorēšanu. Šādu pārredzamību vislabāk var nodrošināt ar rīcības kodeksu, kurā paredzēti noteikumi un principi, kas jāievēro interešu pārstāvjiem, kuri reģistrējas pārredzamības reģistrā (“reģistrs”).

    (6)

    Ņemot vērā pozitīvo pieredzi ar pārredzamības reģistru organizācijām un pašnodarbinātām privātpersonām, kas piedalās ES politikas izstrādē un īstenošanā, kurš izveidots ar 2014. gada 16. aprīļa Nolīgumu starp Eiropas Parlamentu un Eiropas Komisiju (1) (“2014. gada nolīgums”), parakstītājas iestādes uzskata, ka 2014. gada nolīguma darbības joma būtu jāpaplašina.

    (7)

    Reģistrs ir jāpadara obligāts, ar katras parakstītājas iestādes individuāliem lēmumiem ieviešot pasākumus ar līdzvērtīgu iedarbību, ar ko interešu pārstāvju reģistrēšanās reģistrā tiek paredzēta kā priekšnosacījums noteiktu interešu pārstāvības darbību veikšanai.

    (8)

    Lai vēl vairāk nostiprinātu kopīgo satvaru un turpinātu progresu, kas panākts, iedibinot kopēju pārredzamības gaisotni, parakstītājām iestādēm būtu savā tīmekļa vietnē jāpublisko reģistrēšanās nosacītība un papildu pārredzamības pasākumi, piemēram, speciāli adresātu saraksti, ko tās ir ieviesušas nolūkā veicināt reģistrāciju, ieteikums konkrētiem lēmumu pieņēmējiem tikties tikai ar reģistrētiem interešu pārstāvjiem, kā arī informācija par konkrētu lēmumu pieņēmēju un interešu pārstāvju sanāksmēm.

    (9)

    Lai popularizētu šo nolīgumu ārpus parakstītājām iestādēm, tajā būtu jāparedz kārtība, kas ļautu tām Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, kas nav parakstītājas iestādes, un dalībvalstu pastāvīgajām pārstāvniecībām, kuri vēlas brīvprātīgi piemērot kopīgā satvara darbības principus, saņemt reģistra sekretariāta un palīdzības dienesta atbalstu.

    (10)

    Lai neradītu lieku administratīvo slogu un saskaņā ar praksi, ko pašlaik piemēro attiecībā uz reģistrāciju, interešu pārstāvju darbības, kuras īsteno tikai apvienības vai tīkla vārdā, kurā šie pārstāvji ir iesaistīti, būtu jāuzskata par minētā tīkla vai apvienības īstenotām darbībām.

    (11)

    Šim nolīgumam nebūtu jāattiecas uz dalībvalstu publisko iestāžu darbībām, kā arī tādu publisko iestāžu apvienību vai tīklu darbībām, kas darbojas minēto iestāžu vārdā Savienības, valstu vai zemākā līmenī, tomēr publisko iestāžu apvienībām Savienības, valstu vai zemākā līmenī, kas veic interešu pārstāvības darbības, būtu jāatļauj reģistrēties.

    (12)

    Prakse pieņemt gada pārskatu par reģistra darbību būtu jāsaglabā kā instruments, kura nolūks ir nodrošināt pienācīgu pamanāmību parakstītāju iestāžu koordinētajai darbībai un palielināt pilsoņu uzticēšanos. Gada pārskata tvērums būtu jāpaplašina, tajā aptverot arī parakstītāju iestāžu ieviestos nosacītības un papildu pārredzamības pasākumus.

    (13)

    Reģistra darbībai nebūtu jāskar nedz parakstītāju iestāžu kompetenci, nedz arī jāietekmē to attiecīgās iekšējās kārtības noteikšanas pilnvaras.

    (14)

    Pildot savas attiecīgās iekšējās kārtības noteikšanas pilnvaras, parakstītājām iestādēm būtu reģistra sekretariātam un valdei jādeleģē pilnvaras rīkoties iestāžu vārdā, kad sekretariāts un valde pieņem atsevišķus lēmumus par pieteikuma iesniedzējiem un reģistrētajām personām saskaņā ar šo nolīgumu. Parakstītājām iestādēm vajadzētu būt līdzatbildētājām jebkurā tiesvedībā, kas Eiropas Savienības Tiesā tiek ierosināta sakarā ar reģistra valdes galīgajiem lēmumiem, kuri nelabvēlīgi ietekmē pieteikuma iesniedzējus vai reģistrētās personas.

    (15)

    Parakstītājām iestādēm, īstenojot šo nolīgumu, būtu savstarpēji lojāli jāsadarbojas.

    (16)

    Jebkurai no parakstītājām iestādēm būtu jāspēj īstenot citus labas pārvaldības un pārredzamības politikas pasākumus, kas nav šajā nolīgumā paredzētā satvara daļa, ciktāl šādi politikas pasākumi netraucē īstenot šo nolīgumu un sasniegt šā nolīguma mērķus.

    (17)

    Šis nolīgums neskar nedz LES 11. panta 4. punktā paredzēto tiesību par Eiropas pilsoņu iniciatīvu, nedz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 227. pantā paredzēto tiesību iesniegt lūgumrakstu Eiropas Parlamentā izmantošanu,

    VIENOJAS ŠĀDI.

    1. pants

    Mērķis un darbības joma

    Ar šo nolīgumu izveido satvaru un darbības principus parakstītāju iestāžu koordinētai pieejai attiecībā uz pārredzamu un ētisku interešu pārstāvību.

    Parakstītājas iestādes ar individuāliem lēmumiem, ko pieņem, balstoties uz iestāžu iekšējās kārtības noteikšanas pilnvarām, piekrīt īstenot šā panta pirmajā daļā minēto koordinēto pieeju darbībām, uz kurām attiecas šis nolīgums (“aptvertās darbības”), un noteikt tās aptvertās darbības, kurām tās nolemj paredzēt priekšnosacījumu reģistrēties reģistrā.

    2. pants

    Definīcijas

    Šajā nolīgumā piemēro šādas definīcijas:

    a)

    “interešu pārstāvis” ir jebkura fiziska vai juridiska persona vai oficiāla vai neoficiāla šādu personu grupa, apvienība vai tīkls, kas iesaistās aptvertajās darbībās;

    b)

    “pieteikuma iesniedzējs” ir jebkurš interešu pārstāvis, kas iesniedz pieteikumu par iekļaušanu reģistrā;

    c)

    “reģistrēta persona” ir jebkurš interešu pārstāvis, kurš iekļauts reģistrā;

    d)

    “klients” ir jebkurš interešu pārstāvis, kas ir stājies līgumattiecībās ar starpnieku, lai minētais starpnieks virzītu minētā interešu pārstāvja intereses, veicot aptvertās darbības;

    e)

    “starpnieks” ir jebkurš interešu pārstāvis, kas virza klienta intereses, veicot aptvertās darbības;

    f)

    “klienta un starpnieka attiecības” ir jebkuras līgumattiecības starp klientu un starpnieku, kas attiecas uz aptverto darbību veikšanu;

    g)

    “darbinieki” ir darbinieki, uz kuriem attiecas Eiropas Savienības Civildienesta noteikumi un Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība, kas noteikti Padomes Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (2), un kurus neatkarīgi no kategorijas, kurai viņi pieder, nodarbina jebkura no parakstītājām iestādēm;

    h)

    “nosacītība” ir princips, kas paredz interešu pārstāvja reģistrēšanos reģistrā kā priekšnosacījumu tam, lai interešu pārstāvis varētu veikt noteiktas aptvertās darbības.

    3. pants

    Aptvertās darbības

    1.   Šis nolīgums aptver darbības, ko veic interešu pārstāvji nolūkā ietekmēt politikas virzienu vai tiesību aktu izstrādi vai īstenošanu, vai lēmumu pieņemšanas procesus parakstītājās iestādēs vai citās Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās (visi kopā – “Savienības iestādes”), neskarot 4. pantu.

    2.   Konkrētāk 1. punktā minētās aptvertās darbības ietver cita starpā:

    a)

    sanāksmju, konferenču vai pasākumu organizēšanu vai piedalīšanās tajos, kā arī jebkādas līdzīgas saskarsmes uzsākšanu ar Savienības iestādēm;

    b)

    ieguldījumu vai piedalīšanos apspriešanās, uzklausīšanās vai citās līdzīgās ierosmēs;

    c)

    komunikācijas kampaņu, platformu, tīklu un vietējo iniciatīvu organizēšanu;

    d)

    politikas vai nostājas dokumentu, grozījumu, sabiedriskās domas aptauju un apsekojumu, atklātu vēstuļu un citu komunikācijas vai informatīvu materiālu sagatavošanu vai pasūtīšanu un pētījumu pasūtīšanu vai veikšanu.

    4. pants

    Darbības, uz kurām nolīgums neattiecas

    1.   Šis nolīgums neattiecas uz šādām darbībām:

    a)

    juridisku vai citu profesionālu konsultāciju sniegšana, kur:

    i)

    tās ietver klientu pārstāvību saistībā ar samierināšanas vai mediācijas procedūru, kuru īsteno, lai izvairītos no strīdu izskatīšanas tiesu vai pārvaldes iestādē;

    ii)

    konsultācijas klientiem sniedz, lai palīdzētu nodrošināt klientu veikto darbību atbilstību spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam; vai

    iii)

    tās ir saistītas ar klientu pārstāvēšanu un viņu pamattiesību vai procesuālo tiesību, piemēram, tiesību tikt uzklausītam, tiesību uz taisnīgu tiesu un tiesību uz aizstāvību administratīvā procesā aizsargāšanu, un tās ietver darbības, ko veic advokāti vai jebkuru citu profesiju pārstāvji, kas pārstāv klientus un aizsargā viņu pamattiesības vai procesuālās tiesības;

    b)

    informācijas iesniegšana dalībnieces vai trešās personas statusā ar Savienības tiesību aktiem vai Savienībai piemērojamiem starptautiskajiem tiesību aktiem paredzētā juridiskā vai administratīvā procedūrā un informācijas iesniegšana, kas balstīta uz līgumattiecībām ar jebkuru no parakstītājam iestādēm vai balstīta uz tādas dotācijas nolīgumu, ko finansē Savienības fondi;

    c)

    darbības, ko veic sociālie partneri kā sociālā dialoga dalībnieki atbilstīgi LESD 152. pantam;

    d)

    informācijas iesniegšana pēc tieša un konkrēta jebkuras Savienības iestādes, tās pārstāvja vai darbinieka pieprasījuma iesniegt faktus, datus vai speciālista atzinumu;

    e)

    darbības, ko fiziskas personas veic privātpersonas statusā, nerīkojoties kopā ar citiem;

    f)

    spontānas sanāksmes, privāta vai sociāla rakstura sanāksmes un sanāksmes, kas notiek ar LES, LESD vai ar Savienības tiesību aktiem paredzētā administratīvā procedūrā.

    2.   Šis nolīgums neattiecas uz darbībām, ko veic turpmāk minētās struktūras:

    a)

    dalībvalstu publiskās iestādes valsts un zemākā līmenī, tostarp to pastāvīgās pārstāvniecības un vēstniecības;

    b)

    publisko iestāžu apvienības un tīkli Savienības, valsts vai zemākā līmenī ar nosacījumu, ka tie rīkojas tikai attiecīgo publisko iestāžu vārdā;

    c)

    starpvaldību organizācijas, tostarp no tām atvasinātas aģentūras un struktūras;

    d)

    trešo valstu publiskās iestādes, tostarp to diplomātiskās pārstāvniecības un vēstniecības, izņemot gadījumus, kad šādas iestādes pārstāv tiesību subjekti, biroji vai tīkli, bez diplomātiska statusa vai tās pārstāv starpnieks;

    e)

    politiskās partijas, izņemot politisko partiju izveidotas vai ar politiskajām partijām saistītas organizācijas;

    f)

    baznīcas un reliģiskas organizācijas vai apvienības, kā arī filozofiskas un nekonfesionālas organizācijas, kas minētas LESD 17. pantā, izņemot birojus, tiesību subjektus vai tīklus, kas izveidoti, lai pārstāvētu baznīcas, reliģiskas apvienības vai filozofiskas un nekonfesionālas organizācijas attiecībās ar Savienības iestādēm, kā arī to apvienības.

    5. pants

    Nosacītība un papildu pārredzamības pasākumi

    1.   Parakstītājas iestādes apņemas ievērot nosacītības principu, ko tās īsteno ar individuāliem lēmumiem, kuri pieņemti, balstoties uz iestāžu iekšējās kārtības noteikšanas pilnvarām.

    2.   Pieņemot nosacītības vai papildu pārredzamības pasākumus nolūkā veicināt reģistrāciju un stiprināt ar šo nolīgumu izveidoto kopējo satvaru, parakstītājas iestādes nodrošina, ka šādi pasākumi atbilst šim nolīgumam un palīdz sasniegt 1. pantā minēto koordinētās pieejas mērķi, proti, noteikt augstus pārredzamības un ētiskas interešu pārstāvības standartus Savienības līmenī.

    3.   Parakstītāju iestāžu pieņemtos nosacītības un papildu pārredzamības pasākumus publisko reģistra tīmekļvietnē, ko regulāri atjaunina.

    6. pants

    Tiesības uz iekļaušanu reģistrā un rīcības kodekss

    1.   Pieteikumu iesniedzējiem, kas iesniedz pilnīgu reģistrācijas pieteikumu, ir tiesības tikt iekļautiem reģistrā, ja tie veic aptvertās darbības un ievēro rīcības kodeksu, kas izklāstīts I pielikumā (“rīcības kodekss”).

    2.   Iesniedzot reģistrācijas pieteikumu, pieteikuma iesniedzējs sniedz II pielikumā minēto informāciju un piekrīt minētās informācijas publiskošanai.

    3.   Pieteikumu iesniedzējiem var pieprasīt pamatot savas tiesības tikt iekļautiem reģistrā un to sniegtās informācijas precizitāti.

    4.   Reģistra sekretariāts (“sekretariāts”) apstiprina pieteikuma iesniedzēja reģistrāciju pēc tam, kad ir konstatētas pieteikuma iesniedzēja tiesības tikt iekļautam reģistrā un reģistrācija tiek uzskatīta par atbilstīgu II pielikumā izklāstītajām prasībām.

    5.   Pēc pieteikuma iesniedzēja reģistrācijas apstiprināšanas pieteikuma iesniedzējs kļūst par reģistrētu personu.

    6.   Sekretariāts uzrauga reģistrācijas ierakstus un pastāvīgi izvērtē to, vai reģistrētajai personai ir tiesības būt iekļautai reģistrā un vai tā ievēro rīcības kodeksu saskaņā ar III pielikumā izklāstītajām procedūrām.

    7.   Sekretariāts var veikt izmeklēšanu, balstoties uz sūdzību par to, ka reģistrētā persona nav ievērojusi rīcības kodeksu, kā arī pēc savas iniciatīvas, ņemot vērā informāciju par to, ka reģistrētā persona vairs neatbilst 1. punktā minētajām prasībām, kas nosaka tiesības uz iekļaušanu reģistrā.

    8.   Reģistrētās personas saistībā ar sekretariāta īstenotu uzraudzību vai tā veiktu izmeklēšanu jo īpaši:

    a)

    pēc pieprasījuma uzrāda apliecinošus dokumentus, kas pierāda, ka informācija saistībā ar attiecīgās reģistrētās personas reģistrāciju joprojām ir precīza; un

    b)

    lojāli un konstruktīvi sadarbojas saskaņā ar III pielikumā izklāstītajām procedūrām.

    7. pants

    Valde

    1.   Reģistra valdē (“valde”) ir parakstītāju iestāžu ģenerālsekretāri, kuri rotācijas kārtībā katrs uz vienu gadu uzņemas valdes priekšsēdētāja pienākumus.

    2.   Valde:

    a)

    pārrauga šā nolīguma vispārējo īstenošanu;

    b)

    nosaka reģistra ikgadējās prioritātes, kā arī budžeta tāmi un minēto prioritāšu īstenošanai nepieciešamo budžeta daļu;

    c)

    sniedz vispārīgus norādījumus sekretariātam;

    d)

    pieņem 13. pantā minēto gada pārskatu;

    e)

    saskaņā ar III pielikuma 9. punktu izskata pamatotus pieprasījumus pārskatīt sekretariāta lēmumus un lemj par tiem.

    3.   Valde sanāk vismaz vienu reizi gadā pēc priekšsēdētāja iniciatīvas. Tā var sanākt arī pēc viena valdes locekļa pieprasījuma.

    4.   Valde lēmumus pieņem, pamatojoties uz konsensu.

    8. pants

    Sekretariāts

    1.   Sekretariāts ir kopēja darbības struktūrvienība, kas izveidota, lai pārvaldītu reģistra darbību. Tās sastāvā ir nodaļu vadītāji vai viņiem līdzvērtīgas amatpersonas, kas atbildīgas par pārredzamības jautājumiem katrā parakstītājā iestādē (“nodaļu vadītāji”), un to attiecīgie darbinieki.

    2.   Vienu no nodaļu vadītājiem valde izraugās par koordinatoru uz atjaunojamu viena gada termiņu. Koordinators koordinē sekretariāta darbību.

    Koordinators pārstāv sekretariātu un pārrauga tā ikdienas darbu parakstītāju iestāžu kopīgo interešu vārdā.

    3.   Sekretariāts:

    a)

    atskaitās valdei, sagatavo valdes sanāksmes un palīdz tai pildīt tās pienākumus;

    b)

    sagatavo norādījumus reģistrētajām personām, lai nodrošinātu konsekventu šā nolīguma piemērošanu;

    c)

    lemj par pieteikuma iesniedzēju tiesībām tikt iekļautiem reģistrā un pārrauga reģistra saturu nolūkā sasniegt optimālu reģistra datu kvalitātes līmeni, tomēr saprotot, ka reģistrētās personas ir primāri atbildīgas par to sniegtās informācijas precizitāti;

    d)

    pilda palīdzības dienesta funkciju attiecībā uz pieteikumu iesniedzējiem un reģistrētajām personām,

    e)

    veic izmeklēšanas un pasākumus saskaņā ar III pielikumu;

    f)

    īsteno ieinteresētajām personām paredzētus komunikācijas un izpratni veicinošus pasākumus;

    g)

    sagatavo 13. pantā minētā gada pārskatu;

    h)

    ir atbildīgs par reģistra IT risinājumu izstrādi un uzturēšanu;

    i)

    apmainās ar paraugpraksi un pieredzi interešu pārstāvības pārredzamības jautājumos ar līdzīgām struktūrām;

    j)

    veic citas šā nolīguma īstenošanai vajadzīgas darbības.

    4.   Sekretariāta lēmumus nodaļu vadītāji pieņem, pamatojoties uz konsensu.

    9. pants

    Pilnvarojums

    Valde un sekretariāts veic pienākumus, kas tiem uzticēti, ievērojot 7. un 8. pantu, un, veicot minētos pienākumus, ir pilnvaroti pieņemt lēmumus parakstītāju iestāžu vārdā.

    10. pants

    Resursi

    1.   Parakstītājas iestādes nodrošina, ka tiek darīti pieejami nepieciešamie personāla, administratīvie, tehniskie un finanšu resursi, tostarp sekretariātam tiek nodrošināts pienācīgs personāls, lai nodrošinātu šā nolīguma efektīvu īstenošanu.

    2.   Neskarot 7. panta 2. punkta b) apakšpunktu un pienācīgi ņemot vērā to, ka iestāžu štatu sarakstu apmērs atšķiras, parakstītājas iestādes veic darbības, kas nepieciešamas, lai finansētu reģistra uzturēšanu, attīstīšanu un veicināšanu.

    11. pants

    Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru, kas nav parakstītājas iestādes, brīvprātīga iesaistīšanās

    1.   Savienības iestādes, struktūras, biroji un aģentūras, kas nav parakstītājas iestādes, var paziņot valdei par pasākumiem, ar kuriem tās nolemj dažām darbībām paredzēt priekšnosacījumu reģistrēties reģistrā, vai par jebkuriem to veiktajiem papildu pārredzamības pasākumiem.

    2.   Ja valde uzskata, ka 1. punktā minētie pasākumi atbilst šajā nolīgumā izvirzītajiem mērķiem, tā var ar attiecīgo Savienības iestādi, struktūru, biroju vai aģentūru vienoties par nosacījumiem, saskaņā ar kuriem minētā iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra var saņemt sekretariāta palīdzību un palīdzības dienesta atbalstu. Jebkurus pasākumus, par kuriem paziņots saskaņā ar 1. punktu, publisko reģistra tīmekļvietnē.

    12. pants

    Dalībvalstu pastāvīgo pārstāvniecību brīvprātīga iesaistīšanās

    Dalībvalstis var paziņot valdei par saskaņā ar valsts tiesību aktiem veiktajiem pasākumiem, ar kuriem tās nolemj dažām uz savām pastāvīgajām pārstāvniecībām mērķētām darbībām paredzēt priekšnosacījumu reģistrēties reģistrā, vai par jebkuriem to veiktajiem papildu pārredzamības pasākumiem. Jebkurus pasākumus, par kuriem ir šādi paziņots, publisko reģistra tīmekļvietnē.

    13. pants

    Gada pārskats

    1.   Valde pieņem gada pārskatu par reģistra darbību iepriekšējā gadā.

    2.   Gada pārskatā ietver:

    a)

    nodaļu, kurā apkopoti fakti par reģistru, tā saturu un izmaiņām attiecībā uz reģistru;

    b)

    nodaļu par spēkā esošajiem nosacītības un papildu pārredzamības pasākumiem, kas minēti 5. pantā.

    3.   Valde iesniedz gada pārskatu parakstītājām iestādēm un nodrošina, ka tas tiek publicēts reģistra tīmekļvietnē.

    14. pants

    Pārskatīšana

    1.   Parakstītājas iestādes izvērtē atbilstīgi 5. pantam pieņemto pasākumu īstenošanu līdz 2022. gada 2. jūlijam un regulāri pēc tam, lai vajadzības gadījumā sniegtu ieteikumus par šādu pasākumu uzlabošanu un stiprināšanu.

    2.   Šo nolīgumu pārskata ne vēlāk kā 2025. gada 2. jūlijā.

    15. pants

    Nobeiguma un pārejas noteikumi

    1.   Šis nolīgums ir saistošs parakstītājām iestādēm.

    2.   Nolīguma 9. panta nolūkā katra parakstītāja iestāde apņemas pieņemt lēmumu šādā redakcijā:

    “Valdei un sekretariātam ir pilnvaras [ievietot iestādes nosaukumu] vārdā pieņemt individuālus lēmumus par pieteikumu iesniedzējiem un reģistrētajām personām saskaņā ar 2021. gada 20. maija Iestāžu nolīgumu par obligātu pārredzamības reģistru (OV L 207, 11.6.2021., 1. lpp.).”

    Minētie lēmumi stājas spēkā dienā, kad stājas spēkā šis nolīgums.

    3.   Šis nolīgums aizstāj 2014. gada nolīgumu, kuru beidz piemērot no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas.

    4.   Šis nolīgums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

    5.   Reģistrētajām personām, kas iekļautas reģistrā pirms šā nolīguma spēkā stāšanās dienas, sešu mēnešu laikā no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas ir tiesības grozīt savu reģistrācijas ierakstu, lai nodrošinātu atbilstību no šā nolīguma izrietošajām jaunajām prasībām un tādējādi saglabātu savu ierakstu reģistrā.

    6.   Jebkuras izmeklēšanas par brīdinājumiem vai sūdzībām, kas uzsāktas saskaņā ar 2014. gada nolīgumu, veic atbilstīgi minētajā nolīgumā paredzētajai kārtībai.

    Briselē, 2021. gada 20. maijā

    Eiropas Parlamenta vārdā

    Priekšsēdētājs

    David Maria SASSOLI

    Padomes vārdā

    Priekšsēdētāja

    Ana Paula ZACARIAS

    Komisijas vārdā –

    priekšsēdētāja vārdā

    Věra JOUROVÁ


    (1)  Nolīgums starp Eiropas Parlamentu un Eiropas Komisiju par Pārredzamības reģistra izveidi organizācijām un pašnodarbinātām personām, kas piedalās ES politikas izstrādē un īstenošanā (OV L 277, 19.9.2014., 11. lpp.).

    (2)  OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.


    I PIELIKUMS

    RĪCĪBAS KODEKSS

    Reģistrētās personas darbojas saskaņā ar šajā pielikumā izklāstītajiem noteikumiem un principiem. Reģistrētās personas jo īpaši:

    a)

    savās attiecībās ar jebkuru no parakstītājām iestādēm un citām Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem vai aģentūrām (visi kopā – “Savienības iestādes”) vienmēr norāda savu vārdu, uzvārdu jeb nosaukumu, reģistrācijas numuru un tiesību subjektu vai tiesību subjektus, kuru labā tie strādā vai kurus tie pārstāv;

    b)

    deklarē intereses un mērķus, kurus tie vēlas sasniegt, precizē klientus vai dalībniekus, kurus tie pārstāv, un attiecīgā gadījumā norāda minēto klientu vai dalībnieku reģistrācijas numurus;

    c)

    neiegūst un necenšas iegūt informāciju vai panākt kāda lēmuma pieņemšanu negodīgā ceļā vai izdarot nepamatotu spiedienu, vai nepiedienīgi uzvedoties vai aizskaroši izsakoties;

    d)

    neizmanto savu reģistrāciju komerciāla labuma gūšanai un nesniedz sagrozītu vai nepatiesu informāciju attiecībā uz reģistrācijas sekām;

    e)

    negrauj reģistra reputāciju un nekaitē Savienības iestādēm, un neizmanto to logotipus bez skaidri izteiktas atļaujas;

    f)

    nodrošina, ka informācija, ko tie sniedz reģistrējoties un pēc tam pārvalda, veicot savas aptvertās darbības, ir pilnīga, aktualizēta, precīza un nav maldinoša, un piekrīt minētās informācijas publiskošanai;

    g)

    ievēro attiecīgos publiski pieejamos noteikumus, kodeksus un norādījumus, ko paredzējušas Savienības iestādes, un izvairās kavēt to īstenošanu un piemērošanu;

    h)

    nemudina ne Eiropas Parlamenta deputātus, ne Komisijas locekļus, ne Savienības iestāžu darbiniekus pārkāpt uzvedības noteikumus un standartus, kas viņiem jāievēro;

    i)

    ja nodarbina bijušos Eiropas Parlamenta deputātus, Komisijas locekļus vai Savienības iestādes darbiniekus, pienācīgi ņem vērā konfidencialitātes prasības un noteikumus, kas attiecas uz minētajām personām pēc attiecīgās iestādes atstāšanas, lai nepieļautu interešu konfliktus;

    j)

    ja ir iesaistītas klienta un starpnieka attiecībās:

    i)

    nodrošina, ka šādu attiecību puses ir iekļautas reģistrā; un

    ii)

    kā klienti vai starpnieki nodrošina, ka saskaņā ar II pielikumu reģistrā iekļautā attiecīgā informācija par attiecībām tiek publiskota;

    k)

    ja aptverto darbību veikšanas nolūkā konkrētus uzdevumus uzdod trešām personām, kas ir ārpakalpojumu sniedzēji un nav reģistrēti reģistrā, nodrošina, ka šādas personas ievēro vismaz tikpat stingras ētikas normas kā tās, kas attiecas uz reģistrētajām personām;

    l)

    pēc pieprasījuma iesniedz sekretariātam apliecinošus dokumentus, kas pierāda to tiesības uz iekļaušanu reģistrā un iesniegtās informācijas precizitāti, un lojāli un konstruktīvi sadarbojas ar sekretariātu;

    m)

    apzinās, ka tiem var piemērot izmeklēšanas procedūras un attiecīgā gadījumā – pasākumus, kas paredzēti III pielikumā;

    n)

    veic pienācīgas darbības nolūkā nodrošināt, ka visi to darbinieki, kas ir iesaistīti aptvertajās darbībās, ir informēti par savu kā reģistrētās personas apņemšanos ievērot šo rīcības kodeksu;

    o)

    informē klientus vai dalībniekus, ko tie pārstāv aptvertajās darbībās, par savu kā reģistrētās personas apņemšanos ievērot šo rīcības kodeksu;

    p)

    ievēro parakstītāju iestāžu noteiktos konkrētos piekļuves un drošības noteikumus un kārtību, un izvairās kavēt to ievērošanu.


    II PIELIKUMS

    REĢISTRĀ IEKĻAUJAMĀ INFORMĀCIJA

    Šajā pielikumā ir izklāstīta informācija, kam jābūt pieejamai reģistrā. Minēto informāciju sniedz pieteikuma iesniedzēji un reģistrētās personas, attiecīgi izņemot gadījumus, kad tā tiek iekļauta automātiski.

    I.   VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

    a)

    tiesību subjekta nosaukums; galvenā biroja adrese un tā biroja, kas atbild par attiecībām ar Savienību, adrese, ja tā atšķiras no galvenā biroja adreses; tālruņa numurs; e-pasta adrese (1); tīmekļvietne;

    b)

    tiesību subjekta juridiskā forma;

    c)

    pārstāvētās intereses;

    d)

    apliecinājums par to, ka pieteikuma iesniedzējs darbojas saskaņā ar rīcības kodeksu;

    e)

    tās personas vārds un uzvārds, kura ir juridiski atbildīga par tiesību subjektu, un tās personas vārds un uzvārds, kura atbild par attiecībām ar Savienību;

    f)

    gada aplēse par aptvertajās darbībās iesaistīto personu pilnslodzes ekvivalentu saskaņā ar šādiem pilnslodzes darbības procentiem: 10 %, 25 %, 50 %, 75 % vai 100 %;

    g)

    mērķi, kompetence, interešu jomas un iesaistīšanās ģeogrāfiskais pārklājums;

    h)

    organizācijas, kuru dalībniece ir reģistrētā persona, un tiesību subjekti, ar kuriem reģistrētā persona ir saistīta;

    i)

    reģistrētās personas dalībnieki un/vai saistība ar attiecīgajiem tīkliem vai apvienībām.

    II.   SAIKNE AR SAVIENĪBAS IESTĀDĒM

    a)

    Savienības tiesību aktu priekšlikumi, politikas virzieni vai iniciatīvas, uz kurām tiecas aptvertās darbības;

    b)

    dalība Komisijas ekspertu grupās (2) un citos Savienības atbalstītos forumos un platformās;

    c)

    dalība sadarbības grupās un cita neoficiāla grupējuma darbībās, kuras tiek organizētas Eiropas Parlamenta telpās, vai atbalsts no tām, vai piedalīšanās tajās;

    d)

    to personu vārdi un uzvārdi, kurām ir atļauja iekļūt Eiropas Parlamenta telpās (3).

    III.   FINANŠU INFORMĀCIJA

    Reģistrētās personas, tostarp starpnieki, deklarē visu Savienības dotāciju, ar kurām tie sedz savas darbības izmaksas, apmēru un izcelsmi. Deklarētās summas norāda euro.

    a)

    Reģistrētās personas, kas jebkurā no parakstītājām iestādēm virza savas intereses vai savu dalībnieku kolektīvās intereses, sniedz aktuālu ar aptvertajām darbībām saistīto gada izmaksu tāmi atbilstīgi zemāk norādītajai skalai. Gada izmaksu tāme aptver visu darbības gadu un attiecas uz pēdējo pabeigto finanšu gadu, par atskaites punktu ņemot reģistrācijas vai reģistrācijas datu ikgadējās atjaunošanas dienu.

    Gada izmaksu kategorijas euro:

    < 10 000

    10 000 –24 999

    25 000 –49 999

    50 000 –99 999

    100 000 –199 999

    200 000 –299 999

    300 000 –399 999

    400 000 –499 999

    500 000 –599 999

    600 000 –699 999

    700 000 –799 999

    800 000 –899 999

    900 000 –999 999

    1 000 000 –1 249 999

    1 250 000 –1 499 999

    1 500 000 –1 749 999

    1 750 000 –1 999 999

    2 000 000 –2 249 999

    2 250 000 –2 499 999

    2 500 000 –2 749 999

    2 750 000 –2 999 999

    3 000 000 –3 499 999

    3 500 000 –3 999 999

    4 000 000 –4 499 999

    4 500 000 –4 999 999

    5 000 000 –5 499 999

    5 500 000 –5 999 999

    6 000 000 –6 499 999

    6 500 000 –6 999 999

    7 000 000 –7 999 999

    8 000 000 –8 999 999

    9 000 000 –9 999 999

    ≥ 10 000 000

    Klienti deklarē starpniekus, kuri viņu vārdā veic aptvertās darbības un ar katru atsevišķo starpnieku saistītās izmaksas atbilstīgi zemāk norādītajai skalai. Gada izmaksu tāme aptver visu darbības gadu un attiecas uz pēdējo pabeigto finanšu gadu, par atskaites punktu ņemot reģistrācijas vai reģistrācijas datu ikgadējās atjaunošanas dienu.

    Visus pašlaik esošos starpniekus, kuri nav iekļauti pēdējā noslēgtajā finanšu gadā, deklarē atsevišķi, norādot starpnieka vārdu, uzvārdu jeb nosaukumu.

    Gada pārstāvības izmaksu kategorijas euro, par katru starpnieku atsevišķi:

    < 10 000

    10 000 –24 999

    25 000 –49 999

    50 000 –99 999

    100 000 –199 999

    200 000 –299 999

    300 000 –399 999

    400 000 –499 999

    500 000 –599 999

    600 000 –699 999

    700 000 –799 999

    800 000 –899 999

    900 000 –999 999

    ≥ 1 000 000

    b)

    Starpnieki deklarē aplēsi par kopējiem no aptvertajām darbībām gūtajiem gada ieņēmumiem atbilstīgi zemāk norādītajai skalai. Gada kopējo ieņēmumu aplēse aptver visu darbības gadu un attiecas uz pēdējo pabeigto finanšu gadu, par atskaites punktu ņemot reģistrācijas vai reģistrācijas datu ikgadējās atjaunošanas dienu.

    Saskaņā ar zemāk norādīto skalu deklarē arī ieņēmumus no katra individuālā klienta par aptverto darbību veikšanu, norādot arī Savienības tiesību aktu priekšlikumus, politikas virzienus vai iniciatīvas, uz kurām tiecas aptvertās darbības:

    No katra klienta gūto ieņēmumu kategorijas euro:

    < 10 000

    10 000 –24 999

    25 000 –49 999

    50 000 –99 999

    100 000 –199 999

    200 000 –299 999

    300 000 –399 999

    400 000 –499 999

    500 000 –599 999

    600 000 –699 999

    700 000 –799 999

    800 000 –899 999

    900 000 –999 999

    ≥ 1 000 000

    Gada kopējo no aptvertajām darbībām gūto ieņēmumu aplēsi reģistrs automātiski aprēķina no norādītajiem datiem par ieņēmumiem, kas gūti no katra klienta.

    Starpnieki reģistrā deklarē klientus, kuru vārdā tiek veiktas aptvertās darbības.

    Visus klientus, kuri nav iekļauti pēdējā noslēgtajā finanšu gadā, deklarē atsevišķi, norādot klienta vārdu, uzvārdu jeb nosaukumu.

    c)

    Reģistrētās personas, kuras nepārstāv komerciālas intereses, norāda šādu finanšu informāciju:

    i)

    pēdējā noslēgtā finanšu gada kopējo budžetu;

    ii)

    galvenos finansējuma avotus pa kategorijām: Savienības finansējums, publiskais finansējums, dotācijas, ziedojumi, reģistrēto personu dalībnieku iemaksas utt.;

    iii)

    katras tādas saņemtās iemaksas summu, kura pārsniedz 10 % no kopējā budžeta, ja iemaksu kopsumma pārsniedz 10 000 EUR, un iemaksas veicēja vārdu, uzvārdu jeb nosaukumu.


    (1)  Norādītā e-pasta adrese netiks publiskota.

    (2)  Informāciju par dalību ekspertu grupās reģistrā ievieto automātiski. Reģistrācija nenodrošina automātiskas tiesības uz šādu dalību.

    (3)  Reģistrācijas procesa beigās reģistrētās personas var pieprasīt atļauju iekļūt Eiropas Parlamenta telpās. Reģistrā automātiski iekļauj to fizisko personu vārdus un uzvārdus, kuras saņēmušas Eiropas Parlamenta caurlaides. Reģistrācija nenodrošina automātiskas tiesības saņemt šādu caurlaidi.


    III PIELIKUMS

    UZRAUDZĪBA, IZMEKLĒŠANA UN PASĀKUMI

    1.   Vispārīgie principi

    1.1.

    Sekretariāts var uzsākt izmeklēšanu, balstoties uz sūdzību par to, ka reģistrētā persona nav ievērojusi rīcības kodeksu (“pārkāpums”), kā arī pēc savas iniciatīvas, ņemot vērā informāciju par to, ka reģistrētajai personai var nebūt tiesību uz iekļaušanu reģistrā.

    1.2.

    Izmeklēšana ir administratīva procedūra, kurā iesaistīts sekretariāts un attiecīgā reģistrētā persona, kā arī, ja izmeklēšana nav uzsākta pēc sekretariāta iniciatīvas, – sūdzību iesniegusī trešā persona (“sūdzības iesniedzējs”).

    1.3.

    Ja ir uzsākta izmeklēšana, sekretariāts var piesardzības nolūkos apturēt attiecīgo reģistrāciju. Sekretariāts nekavējoties informē attiecīgo reģistrēto personu par savu lēmumu apturēt reģistrāciju un sniedz lēmuma pamatotu skaidrojumu.

    2.   Sūdzību pieņemamība

    2.1.

    Ikviena fiziska vai juridiska persona var iesniegt sekretariātam sūdzību par iespējamu reģistrētas personas pārkāpumu. Sūdzības iesniedz rakstiski. Lai sūdzība būtu pieņemama:

    a)

    tajā norāda attiecīgo reģistrēto personu un skaidri izklāsta sīkāku informāciju par sūdzību;

    b)

    tajā norāda sūdzības iesniedzēja vārdu, uzvārdu jeb nosaukumu un kontaktinformāciju;

    c)

    to iesniedz viena gada laikā pēc iespējamā pārkāpuma konstatēšanas;

    d)

    to pamato pierādījumi, kas apliecina pamatotu varbūtību, ka ir ticis izdarīts pārkāpums.

    2.2.

    Ja sūdzība nav pieņemama, sekretariāts attiecīgi par to paziņo sūdzības iesniedzējam, sniedzot pamatotu skaidrojumu par savu lēmumu.

    3.   Sūdzību procedūra

    3.1.

    Pēc pieņemamas sūdzības saņemšanas sekretariāts uzsāk izmeklēšanu un paziņo par to sūdzības iesniedzējam un reģistrētajai personai.

    3.2.

    Attiecīgā reģistrētā persona saņem sūdzības kopiju, tostarp visus pielikumus, un tai pieprasa 20 darba dienu laikā sniegt pamatotu atbildi.

    3.3.

    Sekretariāts ņem vērā jebkuru pamatotu atbildi, kas saņemta saskaņā ar 3.2. punktu, ievāc visu attiecīgo informāciju un sagatavo ziņojumu par saviem konstatējumiem.

    3.4.

    Ja ziņojumā tiek konstatēts, ka attiecīgā reģistrētā persona ir pārkāpusi rīcības kodeksu, sekretariāts par to attiecīgi paziņo reģistrētajai personai. Minētajā paziņojumā var būt arī:

    a)

    norādījumi par to, kā novērst pārkāpumu 20 darba dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas; un

    b)

    oficiāls brīdinājums par to, ka pārkāpuma nenovēršanas vai atkārtošanās gadījumā var tikt veikti pasākumi.

    3.5.

    Sekretariāts pasludina, ka attiecīgā reģistrētā persona saglabā tiesības uz iekļaušanu reģistrā, un izbeidz izmeklēšanu, ja ir piemērojams viens no šādiem nosacījumiem:

    a)

    iespējamais pārkāpums galvenokārt attiecas uz rīcības kodeksa f) punktu un ir ticis novērsts 20 darba dienu laikā pēc tam, kad reģistrētajai personai par to ir paziņots saskaņā ar 3.1. punktu;

    b)

    ziņojumā ir konstatēts, ka reģistrētā persona nav pārkāpusi rīcības kodeksu;

    c)

    reģistrētā persona pēc tam, kad tai saskaņā ar 3.4. punkta a) apakšpunktu paziņots par pārkāpumu, ir novērsusi to;

    d)

    tiek uzskatīts, ka pietiek ar 3.4. punkta b) apakšpunktā paredzētā oficiālā brīdinājuma izteikšanu.

    3.6.

    Sekretariāts paziņo, ka attiecīgā reģistrētā persona ir zaudējusi tiesības uz iekļaušanu reģistrā, un izbeidz izmeklēšanu, ja ziņojumā konstatē, ka reģistrētā persona ir pārkāpusi kodeksu, un ja ir piemērojams viens no šādiem nosacījumiem:

    a)

    reģistrētā persona pēc tam, kad tai saskaņā ar 3.4. punkta a) apakšpunktu paziņots par pārkāpumu, nav novērsusi to;

    b)

    tiek uzskatīts, ka nepietiek ar 3.4. punkta b)apakšpunktu paredzētā oficiālā brīdinājuma izteikšanu.

    3.7.

    Kad sekretariāts ir sagatavojis ziņojumu, tas attiecīgajai reģistrētajai personai pēc pieprasījuma izsniedz ziņojuma kopiju.

    4.   Uzraudzība un izmeklēšanas pēc savas iniciatīvas

    4.1.

    Sekretariāts var pieprasīt reģistrētajām personām grozīt savus reģistrācijas ierakstus, ja tam ir pamats uzskatīt, ka minētie reģistrācijas ieraksti II pielikumā paredzēto informāciju nesniedz pietiekami precīzi.

    4.2.

    Ja tiek izteikts 4.1. punktā paredzētais pieprasījums, sekretariāts var piesardzības nolūkos apturēt attiecīgo reģistrāciju.

    4.3.

    Ja attiecīgā reģistrētā persona nesadarbojas lojāli un konstruktīvi, sekretariāts var no reģistra dzēst reģistrācijas ierakstu, par kuru ir veikts 4.1. punktā paredzētais pieprasījums.

    4.4.

    Sekretariāts var uzsākt izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas, ņemot vērā informāciju, ka reģistrētajai personai var nebūt tiesību uz iekļaušanu reģistrā.

    4.5.

    Ja sekretariāts uzsāk izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas, tas par to paziņo attiecīgajai reģistrētajai personai un pieprasa tai 20 darba dienu laikā sniegt pamatotu atbildi.

    4.6.

    Sekretariāts ņem vērā jebkuru pamatotu atbildi, kas saņemta saskaņā ar 4.5. punktu, ievāc visu attiecīgo informāciju un sagatavo ziņojumu par saviem konstatējumiem.

    4.7.

    Ja ziņojumā tiek konstatēts, ka attiecīgajai reģistrētajai personai nav tiesību uz iekļaušanu reģistrā, sekretariāts par to attiecīgi paziņo reģistrētajai personai. Paziņojumā var būt arī:

    a)

    norādījumi par to, kā novērst to, ka reģistrētajai personai nav tiesību uz iekļaušanu reģistrā, 20 darba dienu laikā no paziņojuma saņemšanas; un

    b)

    oficiāls brīdinājums par to, ka nenovēršot vai atkārtojot apstākļus, kuros reģistrētajai personai nav tiesību uz iekļaušanu reģistrā, var tikt veikti pasākumi.

    4.8.

    Sekretariāts paziņo par to, ka attiecīgajai reģistrētajai personai ir tiesības uz iekļaušanu reģistrā, un izbeidz izmeklēšanu, ja ir piemērojams viens no šādiem nosacījumiem:

    a)

    izmeklēšana galvenokārt ir saistīta ar aizdomām par to, ka netiek veiktas aptvertās darbības, un attiecīgā reģistrētā persona 20 darba dienu laikā pēc tam, kad tai saskaņā ar 4.5. punktu tika paziņots par izmeklēšanas uzsākšanu, ir pierādījusi, ka aptvertās darbības veic;

    b)

    ziņojumā konstatēts, ka reģistrētajai personai ir tiesības uz iekļaušanu reģistrā;

    c)

    reģistrētā persona pēc tam, kad tai saskaņā ar 4.7. punkta a) apakšpunktu paziņots par to, ka tai nav tiesību uz iekļaušanu reģistrā, ir novērsusi to, ka tai nav tiesību uz iekļaušanu reģistrā;

    d)

    tiek uzskatīts, ka pietiek ar 4.7. punkta b) apakšpunktā paredzētā oficiālā brīdinājuma izteikšanu.

    4.9.

    Sekretariāts pasludina, ka attiecīgajai reģistrētajai personai nav tiesību uz iekļaušanu reģistrā, ja izmeklēšana galvenokārt ir saistīta ar aizdomām par to, ka aptvertās darbības netiek veiktas, un reģistrētā persona 20 darba dienu laikā pēc tam, kad tai saskaņā ar 4.5. punktu tika paziņots par izmeklēšanas uzsākšanu, nav pierādījusi, ka aptvertās darbības veic.

    4.10.

    Sekretariāts paziņo, ka attiecīgajai reģistrētajai personai nav tiesību uz iekļaušanu reģistrā, un izbeidz izmeklēšanu, ja ziņojumā konstatē, ka reģistrētajai personai nav tiesību uz iekļaušanu reģistrā, un ja ir piemērojams viens no šādiem nosacījumiem:

    a)

    reģistrētā persona pēc tam, kad saskaņā ar 4.7. punkt a) apakšpunktu paziņots par to, ka tā nav tiesīga uz iekļaušanu reģistrā, nav novērsusi to, ka tai nav tiesību uz iekļaušanu reģistrā;

    b)

    tiek uzskatīts, ka nepietiek ar 4.7. punkta b) apakšpunktu paredzētā oficiālā brīdinājuma izteikšanu.

    4.11.

    Kad sekretariāts ir sagatavojis ziņojumu, tas attiecīgajām reģistrētajām personām pēc pieprasījuma izsniedz ziņojuma kopiju.

    5.   Sadarbība ar sekretariātu izmeklēšanas laikā

    5.1.

    Sekretariāts vajadzības gadījumā pieprasa iesaistītajām pusēm, uz kurām attiecas izmeklēšana, 20 darba dienu laikā no pieprasījuma sniegt izmeklēšanai attiecīgu informāciju. Iesaistītās puses var norādīt, kuras to sniegtās informācijas vienības būtu jāuzskata par sensitīvām.

    5.2.

    Sekretariāts var nolemt uzklausīt izmeklēšanā iesaistītās puses.

    5.3.

    Sekretariāts var nolemt pagarināt saskaņā ar šo pielikumu noteiktos termiņus, ja reģistrētās personas to pieprasa un ja šāds pieprasījums ir pamatots ar pieņemamiem argumentiem. Minētais lēmums var paredzēt arī attiecīgās reģistrācijas apturēšanu uz izmeklēšanas laiku.

    5.4.

    Ja sekretariāts uzskata, ka reģistrētā persona, uz kuru attiecas izmeklēšana, izmeklēšanā nesadarbojas lojāli un konstruktīvi, sekretariāts pēc tam, kad tas reģistrētajai personai ir devis iespēju rakstiski paust savu nostāju, var izbeigt izmeklēšanu un dzēst attiecīgo reģistrācijas ierakstu no reģistra.

    6.   Tiesības tikt uzklausītam

    Pirms tiek pieņemts lēmums, ar ko nosaka to, ka reģistrētā persona zaudē tiesības uz iekļaušanu reģistrā, šai personai ir iespēja rakstiski paust savu nostāju.

    7.   Lēmums

    7.1.

    Sekretariāts izbeidz izmeklēšanu ar argumentētu lēmumu. Sekretariāts par šo lēmumu rakstiski paziņo iesaistītajām pusēm. Minētajā lēmumā precizē, vai ir konstatēts, ka reģistrētā persona ir zaudējusi tiesības uz iekļaušanu reģistrā. Attiecīgā gadījumā lēmumā arī precizē tiesību uz iekļaušanu reģistrā zaudēšanas veidu un to, kādus pasākumus ir veicis sekretariāts, kā arī attiecīgos tiesiskās aizsardzības līdzekļus.

    7.2.

    Ja sekretariāts konstatē, ka reģistrētā persona ir zaudējusi tiesības uz iekļaušanu reģistrā saskaņā ar 7.1. punktu, tas dzēš attiecīgo reģistrācijas ierakstu no reģistra.

    7.3.

    Sekretariāts 20 darba dienu laikā pēc tam, kad iesaistītajām pusēm ir paziņots par tā lēmumu, var izskatīt pieprasījumus atsākt izmeklēšanu.

    7.4.

    Izmeklēšanu var atsākt tikai tad, ja sekretariāts, pieņemot lēmumu, nav izskatījis informāciju, kas bija pieejama pirms lēmuma pieņemšanas, un šāda situācija nav radusies 7.3. punktā paredzēto pieprasījumu iesniegušās puses vainas vai neuzmanības dēļ.

    8.   Pasākumi

    8.1.

    Ja sekretariāts dzēš reģistrācijas ierakstu saskaņā ar 7.2. punktu tāpēc, ka ir konstatējis, ka reģistrētā persona ir zaudējusi tiesības uz iekļaušanu reģistrā pārkāpuma dēļ, sekretariāts, ja tas ir pamatoti pārkāpuma smaguma pakāpes dēļ, var arī:

    a)

    aizliegt attiecīgajam interešu pārstāvim atkārtoti reģistrēties uz laiku no 20 darba dienām līdz diviem gadiem; un

    b)

    publiskot informāciju par veikto pasākumu reģistra tīmekļvietnē.

    8.2.

    Lemjot par to, cik stingrus pasākumus veikt saskaņā ar 8.1. punktu, sekretariāts, lai sasniegtu šajā nolīgumā paredzētos mērķus, pienācīgi ņem vērā visus izmeklēšanā konstatētos apstākļus.

    8.3.

    Interešu pārstāvji, kuriem piemērots 8.1. punkta a) apakšpunktā paredzētais aizliegums, nedrīkst atkārtoti reģistrēties, kamēr aizliegums ir spēkā un kamēr nav sekmīgi novērsti apstākļi, kuru dēļ aizliegums tika piemērots.

    9.   Pārskatīšana

    9.1.

    Reģistrētās personas, kuriem piemēro 8.1. punktā paredzētos pasākumus, var iesniegt valdei motivētu pārskatīšanas lūgumu.

    9.2.

    Pārskatīšanas lūgumu nosūta sekretariātam 20 darba dienu laikā pēc tam, kad saņemts paziņojums par sekretariāta pieņemto pasākumu.

    9.3.

    Saskaņā ar 9.1. un 9.2. punktu iesniegtie pārskatīšanas lūgumus pārsūta valdei, kas vajadzības gadījumā jautājumu var nodot izskatīt valdei pilnā sastāvā vai pēc pieprasījuma vienam no valdes locekļiem.

    9.4.

    Ar pārskatīšanas lūgumu netiek apturēta sekretariāta pieņemtā pasākuma darbība, izņemot gadījumus, kad valde, balstoties uz konkrētiem pārskatīšanas lūgumā paustiem argumentiem, lemj citādi.

    9.5.

    Valdes priekšsēdētājs paziņo attiecīgajām reģistrētajām personām par pārskatīšanā pieņemto valdes lēmumu 40 darba dienu laikā pēc pārskatīšanas lūguma saņemšanas.

    10.   Tiesiskās aizsardzības līdzekļi

    Reģistrētās personas, kuras neapmierina saskaņā ar 9. punktu pieņemtais valdes lēmums, var to pārsūdzēt Eiropas Savienības Tiesā saskaņā ar LESD 263. pantu vai iesniegt sūdzību Eiropas Ombudam saskaņā ar LESD 228. pantu.


    Az oldal tetejére