31999R0975

Padomes Regula (EK) Nr. 975/1999

(1999. gada 29. aprīlis),

ar kuru paredz prasības attiecībā uz to, kā īstenot sadarbību attīstības veicināšanas jomā, kas palīdz sasniegt vispārēju mērķi — attīstīt un nostiprināt demokrātiju un tiesiskumu, un panākt cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 130.w pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

saskaņā ar Līguma 189.c pantā paredzēto procedūru [2],

(1) tā kā ir jānosaka procedūra, kā īstenot sadarbību attīstības veicināšanas jomā, kas palīdz sasniegt vispārējo mērķi — attīstīt un nostiprināt demokrātiju un tiesiskumu, un panākt cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu;

(2) tā kā Padome reizē ar šo regulu ir pieņēmusi Padomes Regulu (EK) Nr. 976/1999 (1999. gada 29. aprīlis), ar ko paredz prasības tādu Kopienas darbību īstenošanai, kuras nav sadarbība attīstības veicināšanas jomā un kuras atbilstīgi Kopienas sadarbības politikai palīdz sasniegt vispārēju mērķi — attīstīt un nostiprināt demokrātiju un tiesiskumu, un panākt cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu trešās valstīs [3];

(3) tā kā Kopienas politika attiecībā uz sadarbību attīstības veicināšanas jomā palīdz sasniegt vispārēju mērķi — attīstīt un nostiprināt demokrātiju un tiesiskumu, kā arī panākt cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu;

(4) tā kā F2. pants Līgumā par Eiropas Savienību paredz, ka Savienība kā Kopienas tiesību aktu vispārēju principu ievēro pamattiesības, kas garantētas Eiropas Konvencijā par cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzību, kura 1950. gada 4. novembrī parakstīta Romā, un kas izriet no dalībvalstu kopīgām konstitucionālajām tradīcijām;

(5) tā kā Kopienas rīcību cilvēktiesību un demokrātisko principu sekmēšanas jomā virza pārliecība par to, ka cilvēktiesības ir universāls un nedalāms jēdziens, kas ir starptautiskās cilvēktiesību aizsardzības sistēmas pamats;

(6) tā kā Kopienas rīcība, kas vērsta uz to, lai sekmētu cilvēktiesības un demokrātiskos principus, sakņojas vispārējos principos, ko izvirzījusi Vispārējo Cilvēktiesību deklarācija, Starptautiskais pakts par pilsoņtiesībām un politiskajām tiesībām un Starptautiskais pakts par ekonomiskām, sociālām un kultūras tiesībām;

(7) tā kā Kopiena atzīst visu cilvēktiesību savstarpējo atkarību; tā kā progresam saimnieciskās un sociālās attīstības jomā jābūt saistītam ar progresu pilsoņtiesību un politisko tiesību īstenošanas jomā;

(8) tā kā cilvēktiesībās saskaņā ar šo regulu būtu jāņem vērā starptautiskie tiesību akti cilvēktiesību jomā, kā arī 1949. gada Ženēvas Konvencijas un tāmpievienotais 1977. gada protokols, 1951. gada Ženēvas Konvencija par bēgļu statusu un 1948. gada Konvencija par genocīda novēršanu un sodīšanu, un citas starptautisku līgumu vai paražu tiesību normas;

(9) tā kā rezolūcija par cilvēktiesībām, demokrātiju un attīstību, ko Padome un dalībvalstis pieņēma 1991. gada 28. novembra Padomes sanāksmē, izvirza pamatnostādnes, procedūras un praktiskus pasākumus, kas paredzēti, lai sekmētu pilsoniskās un politiskās brīvības līdztekus ekonomiskām un sociālām tiesībām, nodrošinot demokrātisku valsts iekārtu, kas pamatojas uz cilvēktiesību ievērošanu;

(10) tā kā Kopienas rīcību, kas vērsta uz to, lai sekmētu cilvēktiesības un demokrātijas principus, ir radījusi pozitīva un lietišķa attieksme, kuras pamatā ir apziņa, ka cilvēktiesību un demokrātijas principu ievērošanā Kopiena un tās partneri ir vienlīdz ieinteresēti un ka šie jautājumi rosina dialogu, kura iznākums var būt pasākumi, kas sekmē šo tiesību un principu faktisku ievērošanu;

(11) tā kā šai pozitīvai attieksmei ir jāizpaužas pasākumos, kas atbalsta demokratizāciju, tiesiskuma stiprināšanu, kā arī plurālistiskas un demokrātiskas sabiedrības izveidi, un pasākumos, kas rosina savstarpēju uzticēšanos un paredzēti, lai novērstu konfliktus, atbalstītu miera iniciatīvas un vērstos pret iespēju izvairīties no soda;

(12) tā kā finanšu instrumenti, kas izmantoti, lai atbalstītu pozitīvu rīcību atsevišķās valstīs, ir jāizmanto saskaņā ar teritoriālām programmām un jāsaskaņo ar citiem attīstības veicināšanas līdzekļiem, lai pastiprinātu to ietekmi un efektivitāti;

(13) tā kā ir svarīgi nodrošināt to, ka šīs darbības saskan ar Eiropas Savienības ārpolitiku kopumā, tostarp kopējo ārpolitiku un drošības politiku;

(14) tā kā šīm darbībām jo īpaši ir jābūt vērstām uz personām, kas tiek diskriminētas vai cieš no nabadzības vai nelabvēlīgiem apstākļiem, uz bērniem, sievietēm, bēgļiem, migrantiem, minoritātēm, pārvietotām personām, pamatiedzīvotājiem, cietumniekiem un spīdzināšanas upuriem;

(15) tā kā Kopienas atbalsts demokratizācijai un tiesiskuma principu ievērošanai politiskajā sistēmā, kas ievēro personu pamatbrīvības, palīdz sasniegt mērķus, kas noteikti līgumos, ko Kopiena noslēgusi ar saviem partneriem un kuros cilvēktiesību un demokrātijas principu ievērošana ir attiecīgo pušu savstarpējo attiecību būtisks elements;

(16) tā kā darbību kvalitāte, iedarbīgums un pastāvība jo īpaši jānodrošina, paredzot iespēju sākt daudzgadu programmas, lai sadarbībā ar attiecīgo valstu iestādēm sekmētu cilvēktiesības un demokrātijas principus, ņemot vērā šo valstu īpašās vajadzības;

(17) tā kā iedarbīgas un saskanīgas rīcības nodrošināšanai vajag, lai būtu ievēroti cilvēktiesību un demokrātijas principi un lai tie izpaustos jo īpaši elastīgās, atklātās un ātrās lēmumu pieņemšanas procedūrās, finansējot darbības un projektus šajā jomā;

(18) tā kā Kopienai ir jābūt spējīgai ātri rīkoties ārkārtējos vai īpaši nozīmīgos apstākļos, lai tās apņemšanās sekmēt cilvēktiesības un demokrātijas principus valstīs, kur izveidojas šāds stāvoklis, būtu skaidrāka un efektīvāka;

(19) tā kā palīdzības piešķiršanas un projektu izvērtēšanas procedūrās ir jāņem vērā, ka tie, kas šajā jomā saņem Kopienas palīdzību, atrodas īpašos apstākļos, proti, veic bezpeļņas darbības, un to locekļi, kas bieži vien ir brīvprātīgie, uzņemas risku, darbojoties reizēm naidīgā vidē, turklāt viņu iespējas ir ierobežotas, ņemot vērā pašu resursus;

(20) tā kā, attīstoties pilsoniskai sabiedrībai, ir jārodas jauniem dalībniekiem vai tie jārada, un tā kā šajā sakarā no Kopienas var prasīt palīdzības saņēmējās trešās valstīs sniegt finansiālu palīdzību partneriem, kam nav iepriekšējas pieredzes šajā jomā;

(21) tā kā lēmumi par finansiālas palīdzības piešķiršanu projektiem, kas sekmē cilvēktiesības un demokrātijas principus, ir jāpieņem objektīvi, rases, ticības, kultūras, sociālas vai etniskas piederības dēļ nediskriminējot organizācijas, kas saņem Kopienas atbalstu, un personas vai grupas, uz kurām attiecas atbalstītie projekti, un šos lēmumus nedrīkst iespaidot politiski apsvērumi;

(22) tā kā ir jānosaka izpildes un pārvaldības procedūras attiecībā uz Kopienas palīdzību cilvēktiesību un demokrātijas principu sekmēšanai, ko finansē no Kopienas budžeta;

(23) tā kā šajā regulā ir paredzēts bāzes finansējums atbilstīgi 2. punktam Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 1995. gada 6. marta deklarācijā [4] visam programmas darbības laikam, tomēr neskarot budžeta lēmējiestādes pilnvaras, kas noteiktas Līgumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

Mērķi

1. pants

Šīs regulas mērķis noteikt procedūras, kā īstenot Kopienas darbības, kas atbilstīgi Kopienas sadarbības politikai attīstības veicināšanas jomā palīdz sasniegt vispārēju mērķi — attīstīt un nostiprināt demokrātiju, tiesiskumu, kā arī panākt cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu.

Šajā regulā minētās darbības īsteno jaunattīstības valstu teritorijā, un tās ir tieši saistītas ar apstākļiem, kas izveidojas jaunattīstības valstīs.

2. pants

Ievērojot 1. pantu, saskaņā ar Eiropas Savienības ārpolitiku kopumā Eiropas Kopiena sniedz tehnisku un finansiālu palīdzību darbībām, kuru mērķis ir:

1. Sekmēt un aizsargāt cilvēktiesības un pamatbrīvības, kas proklamētas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un citos starptautiskos dokumentos par demokrātijas attīstīšanu un nostiprināšanu un tiesiskumu, jo īpaši:

a) sekmēt un aizsargāt pilsoņtiesības un politiskās tiesības;

b) sekmēt un aizsargāt ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības,

c) sekmēt un aizsargāt to personu cilvēktiesības, kuras tiek diskriminētas vai cieš no nabadzības vai nelabvēlīgiem apstākļiem, mazinot nabadzību un sociālu atstumtību;

d) atbalstīt minoritātes, etniskās grupas un pamatiedzīvotājus;

e) atbalstīt vietējo pašvaldību, valsts, reģionu vai starptautiskas iestādes, tostarp nevalstiskās organizācijas, kas saistītas ar cilvēktiesību aizsardzību, sekmēšanu vai aizstāvību;

f) atbalstīt spīdzināšanas upuru rehabilitācijas centrus un organizācijas, kas piedāvā konkrētu palīdzību cilvēktiesību neievērošanas upuriem, vai palīdzēt uzlabot apstākļus vietās, kur cilvēkiem brīvība liegta, lai novērstu spīdzināšanu vai ļaunprātīgu izturēšanos;

g) atbalstīt izglītību, mācības un izpratnes vairošanu cilvēktiesību jomā;

h) atbalstīt rīcību, kas nodrošina cilvēktiesību uzraudzību, tostarp novērotāju mācības;

i) sekmēt iespēju vienlīdzību un nediskriminatīvu praksi, tostarp pasākumus, kas paredzēti, lai apkarotu rasismu un ksenofobiju;

j) sekmēt un aizsargāt pamatbrīvības, kas minētas Starptautiskajā paktā par pilsoņtiesībām un politiskajām tiesībām, jo īpaši uzskatu, vārda un apziņas brīvību, kā arī tiesības runāt savā valodā;

2. Atbalstīt demokratizācijas procesu, jo īpaši:

a) sekmēt un nostiprināt tiesiskumu, jo īpaši atbalstīt tiesu neatkarības principu un nostiprināt to, kā arī atbalstīt humānu cietumu sistēmu; atbalstīt konstitucionālas un likumdošanas procesu reformas; atbalstīt ierosmes atcelt nāvessodu;

b) sekmēt varas dalījumu, jo īpaši tiesu un likumdevēju varas nodalīšanu no izpildvaras, kā arī atbalstīt institucionālas reformas;

c) sekmēt plurālismu politiskajā līmenī un pilsoniskas sabiedrības līmenī, stiprinot iestādes, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu plurālismu attiecīgajā sabiedrībā, tostarp nevalstiskas organizācijas, veicinot neatkarīgus un atbildīgus sabiedrības informācijas līdzekļus, atbalstot brīvu presi un tiesības uz biedrošanās brīvību;

d) sekmēt sakārtotu valsts pārvaldi, jo īpaši atbalstot administratīvo iestāžu atbildību, kā arī korupcijas novēršanu un apkarošanu;

e) sekmēt cilvēku dalību lēmumu pieņemšanas procesā valsts, reģionu un vietējā līmenī, jo īpaši sekmējot vīriešu un sieviešu vienlīdzīgu dalību pilsoniskā sabiedrībā, saimnieciskajā dzīvē un politikā;

f) atbalstīt vēlēšanu procesus, jo īpaši atbalstot neatkarīgas vēlēšanu komisijas, piešķirot materiālu, tehnisku un juridisku palīdzību vēlēšanu sagatavošanā, tostarp vēlēšanu iznākumu apkopošanā, veicot pasākumus, lai sekmētu īpašu grupu, jo īpaši sieviešu dalību vēlēšanu procesā, kā arī mācot novērotājus;

g) atbalstīt valstu centienus nodalīt civilās un militārās funkcijas, civilā un militārā personāla izglītošanu un izpratnes vairošanu cilvēktiesību jautājumos;

3) Atbalstīt pasākumus, kas sekmē cilvēktiesību ievērošanu un demokratizāciju, novēršot konfliktus un likvidējot to sekas, ciešā sadarbībā ar attiecīgajām kompetentajām iestādēm, jo īpaši:

a) atbalstīt struktūru pilnīgošanu, tostarp vietēju iepriekšējas brīdināšanas sistēmu izveidi;

b) atbalstīt pasākumus, kas paredzēti, lai līdzsvarotu iespējas un pārvarētu plaisas dažādas nacionālas identitātes grupu starpā;

c) atbalstīt pasākumus, kas sekmē grupas interešu mierīgu samierināšanu, tostarp pasākumus, kas rosina savstarpēju uzticēšanos un saistīti ar cilvēktiesībām un demokratizāciju, lai novērstu konfliktus un atjaunotu pilsonisku mieru;

d) sekmēt starptautisku tiesību aktu pieņemšanu cilvēktiesību jomā un to, lai visas kādā konfliktā iesaistītās puses tos ievērotu;

e) atbalstīt starptautiskas, reģionu vai vietējas organizācijas, tostarp nevalstiskas organizācijas, kas iesaistītās konfliktu novēršanā, risināšanā un konfliktu seku likvidēšanā, tostarp atbalstu ad hoc starptautiskas krimināltiesas un pastāvīgas starptautiskas krimināltiesas izveidei, kā arī atbalstu un palīdzību cilvēktiesību pārkāpumu upuriem.

3. pants

Kopienas atbalsts šiem mērķiem cita starpā var būt finansējums:

1) kampaņām, kas paredzētas, lai vairotu izpratni, informētu un mācītu iesaistītās struktūras un plašu sabiedrību;

2) pasākumiem, kas vajadzīgi, lai izvēlētos un sagatavotu projektus, jo īpaši:

a) izvēlei un priekšizpētei;

b) tehnisku speciālo zināšanu un pieredzes apmaiņai Eiropas un trešo valstu organizāciju starpā;

c) izmaksām, kas saistītas ar konkursa procedūrām, jo īpaši piedāvājumu novērtēšanu un projekta dokumentu sagatavošanu;

d) vispārējiem pētījumiem par Kopienas rīcību jomās, kas paredzētas šajā regulā;

3) Tādu projektu īstenošanai, kas saistīti:

a) ar tehniskas palīdzības darbībām, kā arī ārvalstu un vietējiem darbiniekiem, lai palīdzētu īstenot attiecīgos projektus;

b) ar visu to ražojumu vai aprīkojuma iegādi un/vai piegādi, kas noteikti vajadzīgi, lai īstenotu darbības, kā arī ar telpu iegādi vai īri gadījumos, kas ir ārkārtēji un ko uzskata par pamatotiem;

c) vajadzības gadījumā ar pasākumiem, kas uzsver to, ka attiecīgās darbības ir Kopienas darbības;

4) pasākumiem, lai uzraudzītu, pārbaudītu un novērtētu Kopienas darbības;

5) darbībām, kas vajadzīgas, lai attiecīgo valstu plašai sabiedrībai skaidrotu šo pasākumu mērķus un sekas, kā arī mērķus, kam kalpo administratīva un tehniska palīdzība Komisijas un attiecīgā ieguvēja abpusējās interesēs.

II NODAļA

Palīdzības īstenošanas procedūras

4. pants

1. Partneri, kas var saņemt finansējumu saskaņā ar šo regulu, ir reģionālas un starptautiskas organizācijas, nevalstiskas organizācijas, valsts, reģionu un vietējo pašvaldību iestādes un oficiālas pārstāvniecības, Kopienas organizācijas un valsts vai privātā sektora institūti un uzņēmumi.

2. Darbības, ko Kopiena finansē saskaņā ar šo regulu, Komisija īsteno vai nu pēc kāda 1. punktā minētā partnera lūguma, vai pēc savas ierosmes.

5. pants

Lai varētu saņemt Kopienas palīdzību, 4. panta 1. punktā minēto partneru galvenajai vadībai ir jābūt kādā trešā valstī, kas var saņemt Kopienas palīdzību saskaņā ar šo regulu, vai kādā Kopienas dalībvalstī. Minētajai vadībai ir jābūt centram, kur faktiski pieņem lēmumus par visām darbībām, kas finansētas saskaņā ar šo nolikumu. Izņēmuma gadījumā šī vadība var atrasties kādā citā trešā valstī.

6. pants

Neskarot institucionālo un politisko vidi, kurā darbojas attiecīgie partneri, kas minēti 4. panta 1. punktā, nosakot to, vai kāda struktūra ir piemērota, lai saņemtu Kopienas finansējumu, jo īpaši tiek novērtēti šādi faktori:

a) tās apņēmība bez diskriminācijas aizstāvēt, ievērot un sekmēt cilvēktiesības un demokrātijas principus;

b) tās pieredze cilvēktiesību un demokrātijas principu sekmēšanas jomā;

c) tās administratīvās un finanšu pārvaldības jauda;

d) tās tehniskā un apgādes jauda attiecībā uz plānoto darbību;

e) vajadzības gadījumā iepriekš veiktu darbību iznākumi, jo īpaši Kopienas finansētu darbību iznākumi;

f) tās spēja attīstīt sadarbību ar citiem pilsoniskas sabiedrības elementiem attiecīgās trešās valstīs un palīdzību novirzīt vietējām organizācijām, kas ir atbildīgas pilsoniskās sabiedrības priekšā.

7. pants

1. Partneriem, kas minēti 4. panta 1. punktā, palīdzību piešķir vienīgi tad, ja tie ir apņēmušies izpildīt Komisijas noteiktos palīdzības piešķiršanas un īstenošanas nosacījumus, kuri saskaņā ar līgumu ir tiem saistoši.

2. Darbības, kurām izmanto Kopienas palīdzību, īsteno saskaņā ar mērķiem, kas noteikti Komisijas finansēšanas lēmumā.

3. Kopienas finansējums saskaņā ar šo regulu ir subsīdijas.

4. Ja uz darbībām, kuras finansētas saskaņā ar šo regulu, attiecas finansēšanas līgums, ko savā starpā noslēgusi Kopiena un saņēmējas valstis, šādos līgumos paredz, ka Kopiena nesedz nodokļus, izdevumus un muitas nodevas.

8. pants

1. Konkursos un iepirkuma procedūrās ar vienādiem noteikumiem var piedalīties visas fiziskās vai juridiskās personas attiecīgajā saņēmējā valstī un dalībvalstīs. Ārkārtējos un pietiekami pamatotos gadījumos to var attiecināt uz citām valstīm.

2. Piegādes ir no dalībvalstīm vai no attiecīgās saņēmējas valsts. Ārkārtējos un pietiekami pamatotos gadījumos tās var būt no citām valstīm.

9. pants

1. Lai panāktu konsekvenci un savstarpēju atbilstību, kā arī tādēļ, lai šīs darbības būtu cik iespējams efektīvas, Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm var noteikt visus vajadzīgos koordinācijas pasākumus.

2. Saskaņā ar 1. punktu Komisija noteikti veicina:

a) informācijas apmaiņas un sistemātiskas analīzes sistēmas ieviešanu attiecībā uz darbībām, ko Kopiena un dalībvalstis finansējušas vai uzskata par finansējamām;

b) darbību izpildes koordināciju uz vietas, izmantojot regulāras sanāksmes, lai Komisijas un dalībvalstu pārstāvji saņēmējās valstīs varētu apmainīties ar informāciju;

c) konsekvenci, risinot humānās palīdzības jautājumus un, kad vien iespējams, saistot tos ar cilvēktiesību aizsardzību.

III NODAĻA

Darbību īstenošanas procedūras

10. pants

Šīs regulas īstenošanai paredzētais bāzes finansējums laikposmam no 1999. gada līdz 2004. gadam ir 260 miljoni eiro.

Gada apropriācijas apstiprina budžeta lēmējiestāde, ievērojot finanšu plānus.

11. pants

Komisija plāno, apsver, nolemj un administrē, uzrauga un novērtē darbības, uz kurām attiecas šī regula, ievērojot budžeta procedūras un citas spēkā esošas procedūras. Tā nosaka šajā regulā paredzētās palīdzības piešķiršanas, sagatavošanas un īstenošanas nosacījumus.

12. pants

1. Saskaņā ar procedūru, kas noteikta 13. panta 2. punktā, Komisija pieņem:

- lēmumus attiecībā uz darbībām, kam finansējums saskaņā ar šo regulu pārsniedz 1 miljonu eiro, un visus šādu darbību grozījumus, kas sākumā paredzēto summu palielina par vairāk nekā 20 %,

- programmas, kas paredzētas, lai nodrošinātu saskaņotus principus darbībai kādā konkrētā valstī vai reģionā, vai īpašā jomā, kur apzinātās vajadzības ir tik lielas un komplicētas, ka var pastāvēt ilgi.

2. Komisija informē komiteju, kas minēta 13. pantā, par finansējuma lēmumiem, ko tā plāno pieņemt attiecībā uz projektiem un programmām, kuru izmaksas nesasniedz 1 miljonu eiro. Šo informāciju sniedz vismaz nedēļu pirms lēmuma pieņemšanas.

13. pants

1. Komisijai palīdz Cilvēktiesību un demokrātijas komiteja, še turpmāk "komiteja", kurā ir dalībvalstu pārstāvji un kuru vada Komisijas pārstāvis.

2. Ja ir norāde uz šo pantu, Komisijas pārstāvis iesniedz komitejai veicamo pasākumu projektu. Komiteja sniedz atzinumu par projektu termiņā, ko priekšsēdētājs var noteikt atkarībā no jautājuma steidzamības. Atzinumu sniedz ar balsu vairākumu, kas Līguma 148. panta 2. punktā paredzēts gadījumiem, kad Padomei jāpieņem lēmums pēc Komisijas priekšlikuma. Dalībvalstu pārstāvju balsis komitejā vērtē tā, kā noteikts minētajā pantā. Priekšsēdētājs nebalso.

Komisija pieņem paredzētos pasākumus, ja tie atbilst komitejas atzinumam.

Ja paredzētie pasākumi nav saskaņā ar komitejas atzinumu vai ja atzinums nav sniegts, Komisija uzreiz iesniedz Padomei priekšlikumu par paredzētajiem pasākumiem. Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu.

Ja trīs mēnešos kopš dienas, kad jautājums iesniegts izskatīšanai Padomē, tā nav pieņēmusi lēmumu, ierosinātos pasākumus apstiprina Komisija.

14. pants

1. Komisija var finansēt ārkārtas pasākumus, nepārsniedzot 2 miljonus eiro. Par ārkārtas pasākumiem uzskata darbības, ko veic, lai nodrošinātu tūlītējas un neparedzamas vajadzības sakarā ar to, ka pārtraukts demokratizācijas process vai radusies krīze, vai draud ārkārtējas un nenovēršamas briesmas, kas ietekmē visus kādas valsts iedzīvotājus vai to daļu un apdraud cilvēku pamattiesības un brīvības.

2. Ja darbības atbilst šiem nosacījumiem, Komisija pieņem savu lēmumu pēc apspriešanās ar dalībvalstīm, izmantojot visefektīvākos līdzekļus. Dalībvalstīm ir piecas darbadienas laika, lai izteiktu iebildumus. Ja ir kādi iebildumi, 13. pantā minētā komiteja izskata attiecīgo jautājumu savā nākamajā sanāksmē.

3. Komisija 13. pantā minētās komitejas nākamajā sanāksmē informē to par visiem ārkārtas pasākumiem, kas finansēti saskaņā ar šiem noteikumiem.

15. pants

Komiteja var izskatīt vispārējus vai īpašus jautājumus par Kopienas palīdzību attiecīgā jomā, un tāpat tai ir jāsniedz lietišķs atbalsts, lai veicinātu cilvēktiesību principu un Eiropas Savienības demokratizācijas darbību saskanību attiecībā uz trešām valstīm. Reizi gadā tā izskata nākamā finanšu gada plānus vai apspriež vispārējas pamatnostādnes attiecībā uz darbībām, kas saskaņā ar šo regulu jāveic nākamā gadā.

16. pants

1. Komisija pastāvīgi vērtē darbības, ko Kopiena finansējusi saskaņā ar šo regulu, lai noteiktu, vai tās sasniegušas mērķus, un lai izvirzītu pamatnostādnes turpmāko darbību efektivitātes sekmēšanai. Komisija iesniedz komitejai novērtējumu kopsavilkumu, kuru vajadzības gadījumā tā var pārbaudīt. Novērtējuma pārskati ir pieejami dalībvalstīm, kas to pieprasa.

2. Pēc dalībvalstu lūguma Komisija var arī kopā ar tām izvērtēt šajā regulā paredzēto darbību un programmu iznākumus.

17. pants

Visos līgumos vai finansēšanas līgumos, kas noslēgti saskaņā ar šo regulu, cita starpā paredz to, ka Komisija un Revīzijas palāta var veikt pārbaudes uz vietas un 4. panta 1. punktā minēto partneru galvenajā vadībā saskaņā ar parastajām procedūrām, ko Komisija noteikusi saskaņā ar spēkā esošām tiesību normām un jo īpaši ar tās finanšu regulas normām, ko piemēro Eiropas Kopienu budžetam.

18. pants

1. Komisija mēneša laikā pēc lēmuma pieņemšanas informē dalībvalstis par apstiprinātajām darbībām un projektiem, to summām, to veidu, saņēmējām valstīm un iesaistītajiem partneriem.

2. Slēdzot budžeta gadu, Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei gada pārskatu ar minētā gada laikā finansēto darbību kopsavilkumu.

Kopsavilkumā ir informācija par partneriem, ar kuriem īstenotas 1. pantā minētās darbības.

Pārskatā izklāsta arī ārēja novērtējuma norisi, ja tas veikts, un vajadzības gadījumā var ierosināt īpašas darbības.

19. pants

Trīs gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei vispārēju novērtējumu par darbībām, ko Kopiena finansējusi saskaņā ar šo regulu, un to var papildināt ar attiecīgiem ierosinājumiem par šīs regulas nākotni.

20. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro līdz 2004. gada 31. decembrim.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Luksemburgā, 1999. gada 29. aprīlī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

W. Müller

[1] OV C 282, 18.9.1997., 14. lpp.

[2] Eiropas Parlamenta 1997. gada 19. novembra atzinums (OV C 371, 8.12.1997., 74. lpp.), Padomes 1999. gada 25. janvāra kopējā nostāja (OV C 58, 1.3.1999., 17. lpp.) un Eiropas Parlamenta 1999. gada 14. aprīļa lēmums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

[3] OV L 120, 8.5.1999., 8. lpp.

[4] OV C 102, 4.4.1996., 4. lpp.

--------------------------------------------------