27.12.2006

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 376/28

---

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2006/115/EK

(2006. gada 12. decembris)

par nomas tiesībām un patapinājuma tiesībām, un dažām blakustiesībām intelektuālā īpašuma jomā

(kodificēta versija)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 47. panta 2. punktu, 55. un 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (1),

tā kā:

(1)	Padomes Direktīva 92/100/EEK (1992. gada 19. novembris) par nomas tiesībām un patapinājuma tiesībām, un dažām blakustiesībām, kas attiecas uz autortiesībām intelektuālā īpašuma jomā (2) ir vairākas reizes būtiski grozīta (3). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā direktīva būtu jākodificē.

(2)	Ar autortiesībām aizsargātu darbu un blakustiesību aizsargātu objektu noma un patapināšana kļūst arvien nozīmīgāka, jo īpaši attiecībā uz autoriem, izpildītājiem un filmu un fonogrammu producentiem. Pirātisma draudi vēršas plašumā.

(3)

Ar autortiesībām aizsargātu darbu un ar blakustiesībām aizsargātu objektu pienācīga aizsardzība ar nomas tiesībām un patapinājuma tiesībām, kā arī ar blakustiesībām aizsargāto objektu aizsardzība ar fiksācijas tiesībām, izplatīšanas tiesībām, raidīšanas tiesībām un publiskošanas tiesībām attiecīgi uzskatāmas par būtiski svarīgām Kopienas ekonomikas un kultūras attīstībai.

(4)	Autortiesību un blakustiesību aizsardzībai jāpiemērojas jauniem pavērsieniem ekonomikā, piemēram, ekspluatācijai jaunās formās.

(5)

Autoru un izpildītāju mākslinieciskā jaunrade prasa atbilstīgus ienākumus kā pamatu turpmākai mākslinieciskai jaunradei, un ieguldījumi, izgatavojot fonogrammas un uzņemot filmas ir īpaši lieli un riskanti. Efektīvi nodrošināt šos ienākumus un atlīdzināt šos ieguldījumus var vienīgi ar attiecīgo tiesību subjektu piemērotu juridisku aizsardzību.

(6)

Šāda mākslinieciskā jaunrade un uzņēmējdarbība daudzējādā ziņā ir pašnodarbinātu personu darbība. Šāda darbība būtu jāatvieglo, Kopienā nodrošinot saskaņotu juridisku aizsardzību. Ciktāl šāda darbība būtībā sastāv no pakalpojumiem, būtu jāatvieglina arī to sniegšana, Kopienā izveidojot saskaņotu tiesisku regulējumu.

(7)	Dalībvalstu tiesību akti būtu jātuvina tādā veidā, lai neradītu pretrunas ar starptautiskām konvencijām, uz kurām balstās daudzu dalībvalstu autortiesību un blakustiesību tiesību akti.

(8)

Kopienas tiesību aktu bāze attiecībā uz nomas tiesībām un patapinājuma tiesībām, un dažām blakustiesībām var aprobežoties ar to, ka dalībvalstis nosaka, kādas tiesības tās piešķir konkrētām tiesību subjektu grupām attiecībā uz nomu un patapināšanu, un pēc tam konkrētām tiesību subjektu grupām blakustiesību aizsardzības jomā nodibina tiesības fiksēt, izplatīt, raidīt un publiskot.

(9)	Šajā direktīvā jādefinē nomas un patapinājuma jēdzieni.

(10)

Skaidrības labad ārpus šīs direktīvas loka vēlams atstāt konkrētas nomas un patapinājuma formas, piemēram, fonogrammu vai filmu pieejamība publiskam izpildījumam vai raidīšanai, pieejamība izstādīšanas vajadzībām vai tūlītējām atsaucēm. Patapināšanai šajā direktīvā nebūtu jāietver ar autortiesībām aizsargātus darbu pieejamība starp dažādām iestādēm, kas ir pieejamas publikai.

(11)	Ja publikai pieejama iestāde tos patapina, gūstot kompensāciju, kas nepārsniedz summu, kura vajadzīga, lai segtu attiecīgās iestādes darbības izmaksas, saskaņā ar šo direktīvu nav gūts tiešs vai netiešs ekonomisks vai komerciāls labums.

(12)	Jāveic pasākumi, lai nodrošinātu to, ka neatsaucamu taisnīgu atlīdzību saņem autori un izpildītāji, kam jāpatur iespēja uzticēt šo tiesību administrēšanu viņus pārstāvošajām mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām.

(13)	Taisnīgo atlīdzību var samaksāt vienā vai vairākos maksājumos jebkurā laikā, līguma noslēgšanas brīdī vai arī pēc tam. Būtu jāņem vērā tas, cik nozīmīgs ir attiecīgo autoru un izpildītāju ieguldījums fonogrammā vai filmā.

(14)	Jāparedz īpaša kārtība, kas vismaz aizsargātu autoru tiesības attiecībā uz publisku patapināšanu. Tomēr jebkuram pasākumam, kas veikts, atkāpjoties no ekskluzīvām publiskā patapinājuma tiesībām, būtu jāatbilst jo īpaši Līguma 12. pantam.

(15)

Šajā direktīvā izklāstītajiem noteikumiem attiecībā uz blakustiesībām nevajadzētu liegt dalībvalstīm attiecināt uz minētajām ekskluzīvajām tiesībām prezumpciju, kas paredzēta šajā direktīvā attiecībā uz filmu ražošanas līgumiem, kurus individuāli vai kolektīvi noslēguši izpildītāji ar filmas producentu. Turklāt šiem noteikumiem nevajadzētu liegt dalībvalstīm paredzēt vienkāršu prezumpciju, kas atļauj izmantot izpildītāju ekskluzīvās tiesības, kuras paredzētas šīs direktīvas attiecīgajos noteikumos, ciktāl tāda prezumpcija ir savienojama ar Starptautisko konvenciju par izpildītāju, fonogrammu producentu un raidorganizāciju tiesību aizsardzību (turpmāk Romas Konvencija).

(16)	Dalībvalstīm jābūt spējīgām autortiesību blakustiesību subjektiem paredzēt lielāku aizsardzību, nekā to prasa šajā direktīvā izklāstītie noteikumi attiecībā uz raidīšanu un publiskošanu.

(17)

Saskaņotas nomas tiesības un patapinājuma tiesības, kā arī saskaņotu aizsardzību blakustiesību jomā nedrīkst īstenot tādējādi, lai šī īstenošana radītu slēptus ierobežojumus tirdzniecībā starp dalībvalstīm, vai tādējādi, ka tā nonāktu pretrunā ar noteikumiem par mediju secību, kā atzīts tiesas spriedumā “Société Cinéthèque pret FNCF” (4).

(18)	Šai direktīvai nevajadzētu skart dalībvalstu pienākumus attiecībā uz I pielikuma B daļā norādītajiem termiņiem direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

I NODAĻA

NOMAS TIESĪBAS UN PATAPINĀJUMA TIESĪBAS

1. pants

Saskaņošanas priekšmets

1.   Saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem dalībvalstis, ievērojot 6. pantu, paredz tiesības atļaut vai aizliegt nomāt un patapināt ar autortiesībām aizsargātu darbu oriģinālus un kopijas, kā arī citus objektus, kas minēti 3. panta 1. punktā.

2.   Šā panta 1. punktā minētās tiesības neierobežo ar autortiesībām aizsargātu darbu un citu 3. panta 1. punktā minēto tiesību objektu oriģinālu un kopiju pārdošanu vai citādu izplatīšanu.

2. pants

Definīcijas

1.   Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

a)	“noma” nozīmē padarīt pieejamu izmantošanai uz ierobežotu laiku un ar mērķi gūt tiešu vai netiešu ekonomisku vai komerciālu labumu;

b)	“patapinājums” nozīmē padarīt pieejamu izmantošanai uz ierobežotu laiku bez mērķa gūt tiešu vai netiešu ekonomisku vai komerciālu labumu, ja to dara ar publikai pieejamu iestāžu starpniecību;

c)	“filma” nozīmē kinematogrāfiskus vai audiovizuālus darbu, vai kustīgus attēlus ar skaņas pavadījumu vai bez tā.

2.   Kinematogrāfisku vai audiovizuālu darbu galveno režisoru uzskata par tā autoru vai vienu no tā autoriem. Dalībvalstis var paredzēt to, ka citus atzīst par līdzautoriem.

3. pants

Nomas tiesību un patapinājuma tiesību subjekti un objekts

1.   Ekskluzīvas tiesības atļaut vai aizliegt nomu un patapināšanu pieder:

a)	autoriem attiecībā uz viņu darbu oriģināliem un kopijām;

b)	izpildītājiem attiecībā uz viņu izpildījumu fiksācijām;

c)	fonogrammu producentiem attiecībā uz viņu producētajām fonogrammām;

d)	filmu pirmo fiksāciju producentiem attiecībā uz filmu oriģināliem un kopijām.

2.   Šī direktīva neattiecas uz nomas tiesību un patapinājuma tiesībām attiecībā uz celtnēm un lietišķās mākslas priekšmetiem.

3.   Šā panta 1. punktā minētās tiesības var nodot citiem, deleģēt vai piešķirt ar licences līgumiem.

4.   Neskarot 6. punktu, ja izpildītāji ar filmas producentu individuāli vai kolektīvi noslēdz līgumu par filmas uzņemšanu, tad, ja vien līguma noteikumi nenosaka citādi, uzskata, ka izpildītāji, uz ko attiecas šis līgums, saskaņā ar 5. pantu nodevuši citiem savas nomas tiesības.

5.   Dalībvalstis var paredzēt 4. punktā ietvertajai prezumpcijai līdzīgu prezumpciju attiecībā uz autoriem.

6.   Dalībvalstis var paredzēt to, ka, parakstot šādus līgumus starp izpildītājiem un filmu producentiem par filmas uzņemšanu, faktiski ir atļauta šo filmu noma — ar nosacījumu, ka šis līgums paredz taisnīgu atlīdzību, kas noteikta 5. pantā. Dalībvalstis var arī paredzēt to, ka šis punkts mutatis mutandis attiecas uz tiesībām, kas ietvertas II nodaļā.

4. pants

Datorprogrammu noma

Šī direktīva neskar Padomes Direktīvas 91/250/EEK (1991. gada 14. maijs) par datorprogrammu tiesisko aizsardzību (5) 4. panta c) apakšpunktu.

5. pants

Neatsaucamas tiesības uz taisnīgu atlīdzību

1.   Ja autors vai izpildītājs savas nomas tiesības, kas attiecas uz fonogrammu vai filmas oriģinālu vai kopiju, nodevis fonogrammas vai filmas producentam, šis autors vai izpildītājs patur tiesības saņemt taisnīgu atlīdzību par nomu.

2.   Nav atsaucamas autoru vai izpildītāju tiesības gūt taisnīgu atlīdzību par nomu.

3.   Tiesības saņemt taisnīgu atlīdzību var uzticēt administrēt autorus vai izpildītājus pārstāvošām mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām.

4.   Dalībvalstis var noteikt, vai un ciktāl var pieprasīt, lai taisnīgas atlīdzības iegūšanas tiesības administrētu mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas, kā arī jautājumu par to, no kā var prasīt vai ievākt šo atlīdzību.

6. pants

Atkāpes no ekskluzīvām publiska patapinājuma tiesībām

1.   Dalībvalstis var atkāpties no 1. pantā paredzētajām ekskluzīvām tiesībām attiecībā uz publisku patapinājumu, ar nosacījumu, ka vismaz autori gūst atlīdzību par šādu patapinājumu. Dalībvalstis drīkst noteikt šo atlīdzību, ņemot vērā ar kultūras veicināšanu saistītus mērķus.

2.   Ja dalībvalstis nepiemēro ekskluzīvas patapinājuma tiesības, ko 1. pants paredz attiecībā uz fonogrammām, filmām un datorprogrammām, tās ievieš atlīdzību vismaz to autoriem.

3.   Dalībvalstis var atbrīvot dažu kategoriju iestādes no 1. un 2. punktā minētās atlīdzības maksājumiem.

II NODAĻA

BLAKUSTIESĪBAS

7. pants

Fiksācijas tiesības

1.   Dalībvalstis paredz izpildītājiem ekskluzīvas tiesības atļaut vai aizliegt fiksēt viņu izpildījumus.

2.   Dalībvalstis paredz raidorganizācijām ekskluzīvas tiesības atļaut vai aizliegt fiksēt to raidījumus neatkarīgi no tā, vai šos raidījumus pārraida pa vadiem vai pa gaisu, ietverot kabeļus vai mākslīgos pavadoņus.

3.   Kabeļu izplatītājiem nav 2. punktā paredzēto tiesību, ja tie tikai retranslē raidorganizāciju raidījumus pa kabeļiem.

8. pants

Raidīšana un publiskošana

1.   Dalībvalstis paredz izpildītājiem ekskluzīvas tiesības atļaut vai aizliegt raidīt bez vadiem un publiskot viņu izpildījumus, izņemot gadījumus, kad šis izpildījums ir jau pārraidīts vai arī tas izdarīts no fiksācijas.

2.   Dalībvalstis paredz tiesības, kas nodrošina to, ka vienreizēju taisnīgu atlīdzību maksā lietotāji, ja komerciālos nolūkos publicētas fonogrammas vai šādu fonogrammu reprodukcijas izmanto raidīšanai bez vadiem vai publiskošanai, un lai nodrošinātu to, ka šo atlīdzību savā starpā sadala attiecīgie izpildītāji un fonogrammu producenti. Ja nav noslēgts nolīgums starp izpildītājiem un skaņu ierakstu producentiem, dalībvalstis var izstrādāt noteikumus par to, kā šo atlīdzību sadalīt viņu starpā.

3.   Dalībvalstis paredz raidorganizācijām ekskluzīvas tiesības atļaut vai aizliegt retranslēt to raidījumus bez vadiem, kā arī tos publiskot, ja šāda publiskošana notiek vietās, kas pieejamas publikai par ieejas maksu.

9. pants

Izplatīšanas tiesības

1.   Dalībvalstis paredz ekskluzīvas tiesības padarīt pieejamus sabiedrībai, pārdodot vai citādā veidā, objektus, kas norādīti a) līdz d) apakšpunktā, ietverot kopijas, turpmāk tekstā – “izplatīšanas tiesības”:

a)	izpildītāji, attiecībā uz viņu sniegto izpildījumu fiksāciju;

b)	fonogrammu producenti, attiecībā uz viņu producētajām fonogrammām;

c)	filmu pirmo fiksāciju producenti, attiecībā uz viņu uzņemto filmu oriģināliem un kopijām;

d)	raidorganizācijas, attiecībā uz to izgatavotām raidījumu fiksācijām, kā noteikts 7. panta 2. punktā.

2.   Visu 1. punktā minēto objektu izplatīšanas tiesības Kopienā nav ierobežotas, izņemot gadījumu, ja Kopienā šos objektus pirmo reizi pārdod tiesību subjekti vai tas notiek ar viņu piekrišanu.

3.   Izplatīšanas tiesības ir spēkā, ciktāl tās nav pretrunā ar īpašiem I nodaļas, jo īpaši 1. panta 2. punkta noteikumiem.

4.   Izplatīšanas tiesības var nodot citiem, deleģēt vai piešķirt ar licences līgumiem.

10. pants

Tiesību ierobežojumi

1.   Dalībvalstis var paredzēt šajā nodaļā minētos tiesību ierobežojumus attiecībā uz:

a)	personisku lietošanu;

b)	īsu fragmentu izmantošanu sakarā ar jaunāko ziņu reportāžām;

c)	īslaicīgu fiksāciju, ko raidorganizācijas veic ar saviem līdzekļiem un savu raidījumu vajadzībām;

d)	izmantošanu tikai mācību vai zinātnisku pētījumu nolūkiem.

2.   Neatkarīgi no 1. punkta visas dalībvalstis var paredzēt tādus pašus ierobežojumus attiecībā uz izpildītāju, fonogrammu producentu, raidorganizāciju un filmu pirmo fiksāciju producentu aizsardzību, ko tās paredz sakarā ar literāru darbu un mākslas darbu autortiesību aizsardzību.

Obligātus licences līgumus tomēr var paredzēt vienīgi tiktāl, ciktāl tie ir saskaņā ar Romas Konvenciju.

3.   Ierobežojumus, kas minēti 1. un 2. punktā, piemēro tikai dažos īpašos gadījumos, kas nav pretrunā ar tiesību objekta parasto izmantošanu un kas nepamatoti neskar tiesību subjekta likumīgās intereses.

III NODAĻA

KOPĒJI NOTEIKUMI

11. pants

Piemērošana laikā

1.   Šī direktīva attiecas uz visiem ar autortiesībām aizsargātiem darbiem, izpildījumiem, fonogrammām, raidījumiem un filmu pirmajām fiksācijām, kas minētas šajā direktīvā un ko 1994. gada 1. jūlijā joprojām aizsargāja ar dalībvalstu tiesību aktiem autortiesību un blakustiesību jomā vai kas tanī dienā atbilda aizsardzības kritērijiem saskaņā ar šo direktīvu.

2.   Šo direktīvu piemēro, neskarot nevienu izmantošanas darbību, kas veikts pirms 1994. gada 1. jūlija.

3.   Dalībvalstis var paredzēt to, ka tiesību subjektus atzīst par piekritušiem atļaut nomāt vai patapināt objektus, kas minēti 3. panta 1. punkta a) līdz d) apakšpunktā, par kuriem ir pierādīts, ka tie ar šādu nolūku ir darīti pieejami trešām personām vai arī šīs tiesības ir iegūtas pirms 1994. gada 1. jūlija.

Tomēr jo īpaši tad, ja šāds objekts ir digitāls ieraksts, dalībvalstis var paredzēt to, ka šiem tiesību subjektiem ir tiesības gūt pienācīgu atlīdzību par šo objektu nomu vai patapināšanu.

4.   Dalībvalstīm nevajag piemērot 2. panta 2. punktu kinematogrāfiskiem vai audiovizuāliem darbiem, kas radīti pirms 1994. gada 1. jūlija.

5.   Šī direktīva, neskarot 3. punktu un ievērojot 7. punktu, neietekmē līgumus, kas noslēgti pirms 1992. gada 19. novembra.

6.   Dalībvalstis, ievērojot 7. punkta noteikumus, var paredzēt to, ka tiesību subjekti, kas ieguvuši jaunas tiesības saskaņā ar valstu tiesību aktiem, kuri pieņemti līdz 1994. gada 1. jūlijam, īstenojot šo direktīvu, ir piekrituši izmantošanai, un uzskata, ka viņi jaunās ekskluzīvās tiesības ir nodevuši citiem.

7.   Ja līgumi ir noslēgti līdz 1994. gada 1. jūlijam, tad neatsaucamas tiesības uz 5. pantā paredzēto taisnīgo atlīdzību ir spēkā vienīgi tad, ja autori vai izpildītāji, vai viņu pārstāvji līdz 1997. gada 1. janvārim iesnieguši lūgumu šajā sakarā. Ja tiesību subjektu starpā nav noslēgts nolīgums par atlīdzības līmeni, dalībvalstis var noteikt taisnīgas atlīdzības līmeni.

12. pants

Saistība starp autortiesībām un blakustiesībām

Blakustiesību aizsardzība saskaņā ar šo direktīvu neskar un neietekmē autortiesību aizsardzību.

13. pants

Saziņa

Dalībvalstis dara zināmus Komisijai galvenos valsts tiesību aktus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

14. pants

Atcelšana

Direktīvu 92/100/EEK atceļ, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz I pielikuma B daļā norādītajiem termiņiem direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos.

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu un būtu jālasa saskaņā ar atbilstības tabulu II pielikumā.

15. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

16. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

---

(1)  Eiropas Parlamenta 2006. gada 12. oktobra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  OV L 346, 27.11.1992., 61. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/29/EK (OV L 167, 22.6.2001., 10. lpp.).

(3)  Skat. I pielikuma A daļu.

(4)  Apvienotās lietas 60/84 un 61/84, Receuil [1985.], 2 605. lpp.

(5)  OV L 122, 17.5.1991., 42. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 93/98/EEK (OV L 290, 24.11.1993., 9. lpp.).

---

---

---