Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52013IP0280

    Eiropas Parlamenta 2013. gada 13. jūnija rezolūcija par ES lomu plašākas transatlantiskās partnerības veicināšanā (2012/2287(INI))

    OV C 65, 19.2.2016, p. 120–127 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    19.2.2016   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 65/120


    P7_TA(2013)0280

    ES loma plašākas transatlantiskās partnerības veicināšanā

    Eiropas Parlamenta 2013. gada 13. jūnija rezolūcija par ES lomu plašākas transatlantiskās partnerības veicināšanā (2012/2287(INI))

    (2016/C 065/16)

    Eiropas Parlaments,

    ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par transatlantiskajām attiecībām, jo īpaši 2006. gada 1. jūnija rezolūciju par ES un ASV attiecību uzlabošanu Transatlantisko partnerattiecību nolīguma ietvaros (1), 2009. gada 26. marta rezolūciju par transatlantisko attiecību stāvokli pēc vēlēšanām Amerikas Savienotajās Valstīs (2) un 2011. gada 17. novembra rezolūciju par ES un ASV 2011. gada 28. novembra augstākā līmeņa sanāksmi (3),

    ņemot vērā 2011. gada 28. novembrī Vašingtonā notikušās ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmes rezultātus,

    ņemot vērā kopīgās deklarācijas, kuras pieņemtas 71. Transatlantiskajā likumdevēju dialogā (TLD), kas notika 2011. gada decembrī Džeksonvillā, 72. TLD, kas notika 2012. gada jūnijā Kopenhāgenā un Strasbūrā, un 73. TLD, kas notika 2012. gada novembrī Vašingtonā,

    ņemot vērā 2012. gada 23. oktobra rezolūciju par tirdzniecības un ekonomiskajām attiecībām ar Amerikas Savienotajām Valstīm (4), kurā tika pausts atbalsts priekšlikumam uzsākt sarunas par visaptverošu ekonomikas nolīgumu, un ņemot vērā Parlamenta 2013. gada 23. maija rezolūciju (5),

    ņemot vērā ASV prezidenta Barack Obama, Eiropadomes priekšsēdētāja Herman Van Rompuy un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja José Manuel Barroso2013. gada 13. februāra paziņojumu, ar ko viņi dara zināmu, ka gan Amerikas Savienotās Valstis, gan arī Eiropas Savienība uzsāks iekšējās procedūras, kas nepieciešamas, lai sāktu sarunas par transatlantisku tirdzniecības un ieguldījumu partnerību,

    ņemot vērā Čikāgā 2012. gada 20. maijā notikušās Ziemeļatlantijas Padomes augstākā līmeņa sanāksmes deklarāciju,

    ņemot vērā 2012. gada 12. septembra rezolūciju par Padomes ikgadējo ziņojumu Eiropas Parlamentam par kopējo ārpolitiku un drošības politiku (6), 2012. gada 22. novembra rezolūciju par kopējās drošības un aizsardzības politikas īstenošanu (7) un 2012. gada 22. novembra rezolūciju par kiberdrošību un kiberaizsardzību (8),

    ņemot vērā Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu 2012. gada 12. jūlija kopīgo paziņojumu par Āzijas un Klusā okeāna reģionu,

    ņemot vērā ASV Aizsardzības departamenta 2012. gada janvārī izdoto dokumentu “ASV globālās līderības stiprināšana: 21. gadsimta prioritātes aizsardzības jomā”, kurā izklāstītas izmaiņas ASV militārajā stratēģijā,

    ņemot vērā ASV prezidenta Barack Obama2013. gada 21. janvārī teikto otro inaugurācijas runu, 2013. gada 12. februāra uzrunu par situāciju valstī un ASV viceprezidenta Joseph Biden izteiktās piezīmes Minhenes drošības konferencē 2013. gada 2. februārī,

    ņemot vērā ES stratēģisko partnerību ar Brazīliju (2007. gads) un Meksiku (2008. gads), ES asociācijas nolīgumus ar Meksiku, Čīli un Centrālameriku, tirdzniecības nolīgumus ar Kolumbiju un Peru un notiekošās sarunas ar Kanādu par stratēģisko partnerības nolīgumu un visaptverošu ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu, kā arī pašreizējās sarunas ar Dienvidu kopējo tirgu (Mercosur),

    ņemot vērā 2012. gada 12. jūnija rezolūciju par jaunu virzienu noteikšanu sadarbībai ar Latīņameriku attīstības jomā (9), kurā uzsvērts ES atbalsts Latīņamerikas reģionālās integrācijas procesam, par ko liecina Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu kopiena (CELAC), Dienvidamerikas valstu savienība (UNASUR), Mercosur, Andu Kopiena, SICA, Karību valstu kopiena (Caricom) un Klusā okeāna valstu alianse,

    ņemot vērā regulāri notiekošās augstākā līmeņa sanāksmes, ko ES un ASV rīko kopā ar Latīņamerikas valstīm, reizi divos gados notiekošo ES un CELAC augstākā līmeņa sanāksmi un Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas valstu augstākā līmeņa sanāksmi, kas paredzētas 2015. gadā,

    ņemot vērā ES attiecības ar to Āfrikas valstu dažāda mēroga reģionālajām organizācijām, kas atrodas Atlantijas okeāna piekrastē, jo īpaši Āfrikas Savienību (ĀS), Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopienu (Ecowas), Centrālās Āfrikas valstu ekonomikas kopienu (ECCAS) un Dienvidāfrikas attīstības kopienu (SADC),

    ņemot vērā G20 valstu vadītāju paziņojumus, ANO Sistēmas darba grupas saistībā ar ANO attīstības programmu pēc 2015. gada rezultātu izklāstu (“Apzinot nākotni, kādu vēlamies visiem”) un Ilgtspējīgai attīstībai veltītās ANO konferences noslēguma dokumentu (“Nākotne, kādu vēlamies”),

    ņemot vērā rezolūcijas cita starpā par Arābu pavasari, Mali, Tuvajiem Austrumiem, Sīriju, Irānu, Afganistānu, Austrumu partnerību, Krieviju un Ķīnu,

    ņemot vērā to Reglamenta 48. pantu,

    ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A7-0173/2013),

    A.

    tā kā ES un ASV attiecības ir nozīmīgākās politiskās un ekonomiskās attiecības ir visā Atlantijas okeāna baseinā; tā kā Barack Obama otrās prezidentūras sākums būtu jāizmanto, lai stiprinātu minētās attiecības, īstenojot jaunu un vērienīgu programmu;

    B.

    tā kā transatlantiskās partnerības pamatā ir cieša politiskā, kultūras, ekonomikas un vēsturiskā saikne, kopīgas vērtības, piemēram, brīvība, demokrātija, cilvēktiesības un tiesiskums, kā arī kopīgi mērķi, piemēram, pārticība, atvērta un integrēta ekonomika, sociālais progress un iekļautība, ilgtspējīga attīstība un miermīlīga konfliktu noregulēšana;

    C.

    tā kā pasaules ekonomikas krīzes dēļ gan ES, gan ASV ir veikta aizsardzības jomas finansējuma būtiska samazināšana;

    D.

    tā kā globalizētā, sarežģītā un arvien lielākā mērā daudzpolārā pasaulē ES un ASV, neraugoties uz ekonomikas krīzi, būtu arī turpmāk jāīsteno nozīmīga un konstruktīva loma pasaules politikā un ekonomikā, kā arī starptautiskās vides veidošanā, un tām kopā būtu jārisina reģionālie konflikti un globālās problēmas, izmantojot daudzpusēju pieeju, jo īpaši starptautiskās organizācijās; tā kā tālab tām būtu arī jānodrošina, ka iesaistās jaunas svarīgas lielvaras, tostarp abi ES stratēģiskie partneri Latīņamerikā – Brazīlija un Meksika, kā arī Kanāda;

    E.

    tā kā līdztekus pārmaiņām globālajā situācijā, ko izraisījusi Āzijas reģiona jaunietekmes valstu attīstība, pēdējā laikā ideju laboratorijas, starptautiskās organizācijas un dažu valstu valdības uzsver visa Atlantijas okeāna baseina, tostarp tā dienvidu dimensijas, arvien pieaugošo nozīmi, kā arī nepieciešamību veicināt šā reģiona valstu sadarbību, lai tās visas spētu risināt problēmas, kas kopīgas visam plašajam reģionam;

    F.

    tā kā Latīņamerika ir reģions, kuram ar ES un ASV ir kopīgas daudzas vērtības, intereses, vēsture un arvien ciešākas ekonomiskās attiecības; tā kā Latīņamerikas valstīs ir izveidotas daudzas dažāda mēroga reģionālas organizācijas; tā kā ir lietderīgi izpētīt iespējamās jomas, kurās iespējams attīstīt dažādas trīspusējās sadarbības formas; tā kā šo sadarbību var paplašināt, iekļaujot arī Atlantijas okeāna baseina Āfrikas valstis; tā kā ir svarīgi transatlantiskās telpas sadarbību veidot, balstoties uz kompromisiem starp dažādām interesēm, un tā kā visām iesaistītajām personām būtu jāsaglabā tiesības ievērot savu valstu prioritātes un attīstības pieejas;

    G.

    tā kā Atlantijas okeāna baseinā, jo īpaši tā dienvidos, dažas valstis, jo īpaši Ķīna, un arī citas valstis, piemēram, Indija, darbojas aizvien aktīvāk, jo to rīcību ietekmē vajadzība iegūt izejmateriālus un pārtiku;

    H.

    tā kā ar plašākas transatlantiskās partnerības palīdzību ir jārisina tādi jautājumi kā attīstība, drošība, enerģētika un imigrācija, kā arī pakāpeniskas ekonomiskās un politiskās konverģences atbalsts;

    I.

    tā kā papildus plašākai Atlantijas okeāna reģiona perspektīvai aktuāli ir arī citi jautājumi un konflikti, kuru risināšanai būtiska ir ES un ASV saskaņota rīcība;

    J.

    tā kā augsta līmeņa kiberuzbrukumu skaita palielināšanās un to sarežģītības līmeņa paaugstināšanās dēļ ir veikta saistīto tiesību aktu pārskatīšana un ASV ir pieņemti brīvprātīgas ziņošanas mehānismi, savukārt ES plāno pieņemt stingrākus obligātos pasākumus;

    Divpusējās attiecības

    1.

    apsveic Barack Obama saistībā ar viņa atkārtotu ievēlēšanu par Amerikas Savienoto Valstu prezidentu; aicina viņu uzrunāt Eiropas Parlamentu plenārsēdē Strasbūrā viņa nākamās Eiropas vizītes laikā;

    2.

    aicina pēc iespējas drīzāk organizēt ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmi, lai vienotos par kopīgu īstermiņa un ilgtermiņa mērķu programmu gan attiecībā uz divpusējiem, gan arī globāliem un reģionāliem jautājumiem;

    3.

    atzīst ilgtermiņa ietekmi uz transatlantisko partnerību, ko rada ASV virzītā ģeopolitiskā līdzsvara maiņa attiecībās ar Āziju; uzsver vajadzību sniegt konstruktīvu, saskaņotu un stratēģisku ES atbildi; uzskata, ka tas arī sniedz iespēju ES aktīvāk iesaistīties Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstu attīstībā kā autonomai globāla mēroga dalībniecei, taču ciešā sadarbībā ar ASV, tādējādi padziļinot transatlantiskās partnerības stratēģisko dimensiju;

    4.

    atzinīgi vērtē sarunu sākšanu par transatlantisku tirdzniecības un ieguldījumu partnerību (TTIP); uzsver, ka šāds nolīgums būtiski sekmēs ES un ASV ekonomikas attīstību un stiprinās ES un ASV attiecības; atzīmē, ka tās globālā ietekme pārsniegs divpusējo ietekmi, nodrošinot vienotu pieeju pasaules tirdzniecības, ieguldījumu un ar tirdzniecību saistītu jomu noteikumiem un standartiem; uzsver, ka minēto sarunu efektīvai risināšanai ir vajadzīga stingra politiskā griba un konstruktīva pieeja; gaida, ka TTIP process nodrošinās atjaunotu politisko stimulu transatlantiskajās attiecībās, kuras varētu un vajadzētu izmantot, lai stimulētu ciešāku sadarbību citās jomās, tostarp ārpolitikā;

    5.

    aicina Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieci (AP/PV), Padomi, Komisiju un ES dalībvalstis labāk koordinēt ES politiku attiecībās ar ASV administrāciju, lai sniegtu pārliecinošu vēstījumu par to, ka ES ir konsekventa un efektīva starptautiskā dalībniece; uzsver, ka ir svarīgi arī stiprināt kopējo drošības un aizsardzības politiku, ņemot vērā dažādās krīzes situācijas, kas var rasties ES kaimiņu reģionos, kā arī ASV doktrīnu “vadīt, atrodoties aizmugurē”;

    6.

    atgādina par savu ieteikumu izveidot Transatlantijas politisko padomi (TPP), kas būtu institūcija ārpolitikas un drošības politikas jautājumu sistemātiskai apspriešanai un koordinēšanai un ko vadītu AP/PV un ASV valsts sekretārs;

    7.

    uzsver TPP kā uz saturu vērstas un konstruktīvas isntitūcijas devumu ES un ASV attiecību stiprināšanā, nodrošinot forumu parlamentārajam dialogam, nosakot mērķus un saskaņojot rīcību kopīgu interešu jautājumos; atzinīgi vērtē Eiropas Parlamenta koordinācijas biroja atvēršanu Vašingtonā un aicina ASV Kongresu sekot šim piemēram, atverot biroju Briselē; aicina turpināt darbinieku apmaiņu starp abām institūcijām;

    8.

    stingri nosoda teroristu 2013. gada 15. aprīļa uzbrukumus Bostonā; aicina abus partnerus turpināt cīņu pret terorismu un organizēto noziedzību un vienlaikus ievērot un aizstāvēt cilvēktiesības un pamatbrīvības; pauž nopietnas bažas saistībā ar atklājumiem par ASV veiktajām novērošanas un datu vākšanas darbībām saskaņā ar programmu “PRISM” un to ietekmi uz ES iedzīvotāju pilsonisko brīvību aizsardzību; aicina Komisiju un Padomi izvirzīt šo jautājumu apspriešanai gaidāmajā ES TI un ASV ministru sanāksmē 14. jūnijā; atzīmē, ka jau ir stājies spēkā Eiropas Parlamenta apstiprinātais Nolīgums par pasažieru datu reģistra datu apstrādi un pārsūtīšanu un Nolīgums par teroristu finansēšanas izsekošanas programmu (SWIFT nolīgums); aicina partnerus padziļināt sadarbību saistībā ar Nolīgumu par datu privātumu un aizsardzību, lai pabeigtu sarunas tādā veidā, kas nodrošina pienācīgu datu apstrādes pārredzamību un pietiekamu personas datu aizsardzību;

    9.

    norāda uz bezpilota lidaparātu izmantošanas pieaugošo nozīmi; uzsver, ka ir jārisina sarunas par bruņotu bezpilota lidaparātu izmantošanu un tās ierobežojumiem, pārredzamību un kontroli; atzinīgi vērtē pašreizējās debates ASV un sagaida, ka drīz varētu tikt izveidota visaptveroša regulatīva sistēma; šajā kontekstā atzinīgi vērtē lēmumus, par kuriem prezidents B. Obama paziņoja savā 2013. gada 23. maija runā, ieviest jaunus oficiālus ierobežojumus bezpilota lidaparātu kā nāvējošu ieroču izmantošanai un iesaistīt Kongresu to risinājumu apsvēršanā, kuri attiecas uz minētā lietojuma pastiprinātu uzraudzību; aicina abus partnerus iesaistīties ciešās diskusijās par bruņotu bezpilota lidaparātu izmantošanu un uzsver, ka ir jāsekmē starptautiska regulējuma izveide nākotnē, ņemot vērā šā jautājuma ietekmi uz visu pasauli;

    10.

    atkārtoti pauž uzskatu, ka Eiropas Savienībai sarunās ar ASV gan politiskā, gan tehniskā līmenī ir jāturpina izvirzīt apspriešanai ilgi neatrisinātais jautājums par to, ka četru ES dalībvalstu pilsoņiem joprojām tiek piemērota prasība saņemt vīzu;

    11.

    atkārto, ka aizvien lielāka nozīme ir kiberaizsardzībai, un atzinīgi vērtē to, ka 2010. gada augstākā līmeņa sanāksmes laikā tika izveidota Darba grupa kiberdrošības un kibernoziegumu jautājumos; uzskata, ka ES un ASV par īpašu prioritāti būtu jāizvirza sadarbība kiberaizsardzības jomā, īpašu uzmanību pievēršot cīņai pret kiberuzbrukumiem un kopīgai centienu pastiprināšanai starptautiskajā līmenī tādas visaptverošas un pārredzamas starptautiskās sistēmas izveidei, ar ko nosaka kiberdrošības politikas standartu minimumu, vienlaikus ievērojot pamatbrīvības;

    12.

    pauž nožēlu par to, ka laikā, kad NATO vēlas panākt ciešāku sadarbību, ES un ASV plāno ieviest atšķirīgus kiberdrošības uzraudzības līmeņus; uzsver, ka šādas pretrunas ne tikai rada draudus kiberaizsardzībai, bet var radīt arī ar tirdzniecību saistītas problēmas uzņēmumiem, kuri darbojas abās jurisdikcijās;

    13.

    atzinīgi vērtē prezidenta Barack Obama2013. gada 23. maija runā atkārtoti pausto apņemšanos slēgt Gvantanamo ieslodzījuma vietu; atkārtoti aicina ļaut visiem aizturētajiem, kuriem nav izvirzīta apsūdzība, pēc iespējas drīzāk atgriezties dzimtenē vai citā drošā valstī, un tos Gvantanamo aizturētos, pret kuriem ir pietiekami pierādījumi, bez vilcināšanās tiesāt, taisnīgi un atklāti izskatot viņu lietu neatkarīgā un objektīvā tiesā, kā arī panākt, ka notiesāšanas gadījumā viņus tur ieslodzījumā ASV saskaņā ar piemērojamiem starptautiskiem standartiem un principiem;

    14.

    uzsver, ka NATO ir transatlantiskās drošības pamats; atkārtoti aicina nostiprināt ES un NATO stratēģisko partnerību;

    Atlantijas okeāna reģiona un globālā rīcības programma

    15.

    aicina abus partnerus izpētīt jomas un sistēmas, kurās būtu iespējams paplašināt pragmatisku transatlantisko sadarbību, un kopā ar citām Atlantijas okeāna valstīm izvērtēt šādas plašākas sadarbības lietderību; uzsver, ka iespējamās jomas no ES viedokļa ir ekonomikas un sociālie jautājumi, globālā pārvaldība, demokratizācijas process, cilvēktiesības, sadarbība attīstības jomā, klimata pārmaiņas, drošība un enerģētika; aicina partnerus analizēt iespēju šādu trīspusēju dialogu īstenošanas nolūkā izmantot Latīņamerikā izveidotās dažāda mēroga reģionālās struktūras, kuras ES ir tradicionāli atbalstījusi;

    16.

    rosina partnerus reģionālā mērogā regulāri apmainīties ar viedokļiem par to attiecīgajām augstākā līmeņa sanāksmēm ar Latīņamerikas valstīm, t. i., par reizi divos gados notiekošo ES un CELAC augstākā līmeņa sanāksmi un Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas valstu augstākā līmeņa sanāksmi, kuru rīko Amerikas valstu organizācija;

    17.

    uzsver, ka jau pastāv dažādas daudzpusējas sistēmas, kuras izveidotas īpašu jautājumu risināšanai un kurām ir izteiktas trīspusējas iezīmes, piemēram, Centrālamerikas reģionālās drošības iniciatīva;

    18.

    atgādina, ka Kanāda, ar kuru abiem partneriem ir stabilas attiecības, var sniegt pozitīvu ieguldījumu plašākā transatlantiskajā sadarbībā;

    19.

    aicina abus partnerus izvērtēt arī iespēju paplašināt sadarbību, iesaistot Āfrikas valstis, kas atrodas Atlantijas okeāna piekrastē, kā arī noteikt piemērotās jomas un sistēmas, ņemot vērā attiecīgās Āfrikas organizācijas;

    20.

    aicina ES un ASV saskaņoti strādāt, lai veicinātu stabilu starptautisko kārtību miera un sadarbības nodrošināšanas jomā, pamatojoties uz efektīvām daudzpusējām attiecībām ar jaunietekmes ekonomiku dalībniekiem, tostarp valstīm Atlantijas okeāna dienvidu piekrastē; aicina partnerus turpināt darbu saistībā ar ANO reformu programmu, iesaistot arī pārējās Atlantijas okeāna valstis un ņemot vērā to intereses; uzsver, ka ir jāīsteno ES sadarbība ar Dienvidamerikas un Ziemeļamerikas valstīm ANO sistēmā;

    21.

    atgādina, ka Starptautiskā Krimināltiesa kļūst par arvien neaizstājamāku starptautisko tiesību instrumentu un būtisku elementu ES ārpolitikā saistībā ar mērķi izbeigt nesodāmību; pauž atzinību par Starptautiskās Krimināltiesas darbu tās desmit gadu jubilejā; atzinīgi vērtē prezidenta B Obama vadītās administrācijas rīcību, atjaunojot darba attiecības ar Tiesu, un sagaida, ka ASV veiks turpmākus pasākumus, lai no jauna parakstītu un ratificētu Romas statūtus;

    22.

    aicina ES un ASV kopīgi strādāt, lai stiprinātu dažāda mēroga reģionālās organizācijas Atlantijas okeāna baseina valstīs, ņemot vērā šo organizāciju būtisko nozīmi ekonomiskās un politiskās integrācijas veicināšanā;

    23.

    aicina partnerus nodrošināt jaunu impulsu G20 valstīm, vienlaikus un līdzvērtīgi iesaistot arī citas Atlantijas okeāna lielvaras, kas piedalās šajā forumā; uzsver to, ka tagad, ņemot vērā B Obama atkārtotu ievēlēšanu prezidenta amatā un virknes jaunu līderu izvirzīšanos būtiskākajās G20 valstīs, ir piemērots laiks, lai nākamo G20 valstu sanāksmi padarītu vērienīgāku un efektīvāku, un sagaida, ka šis jautājums tiks izskatīts nākamajā divpusējā augstākā līmeņa sanāksmē;

    24.

    uzsver, ka iespējamā TTIP nolīguma noslēgšana radīs plašu ekonomisko telpu, kas aptvers Ziemeļameriku, ES un daudzas Latīņamerikas valstis, ar kurām partneri ir veduši sarunas par ekonomikas nolīgumiem;

    25.

    uzsver, ka divu lielāko tirgus ekonomiku integrācija var radīt ģeopolitisku pamatu liberāli demokrātisko vērtību sekmēšanai;

    26.

    uzsver, ka demokrātijai, tiesiskumam un cilvēktiesību ievērošanai jābūt Atlantijas okeāna baseina valstu būtiskākajai iezīmei; mudina nodrošināt to ES un ASV programmu turpmāku sadarbību, ar kurām sekmē demokrātiju, brīvas un taisnīgas vēlēšanas un cilvēktiesību aizsardzību;

    27.

    uzsver koordinēšanas būtisko nozīmi cīņā pret globālās drošības apdraudējumiem, piemēram, terorismu, valstu sabrukumu, cilvēku, ieroču un narkotiku tirdzniecību, organizēto noziedzību, pirātismu, kiberdrošību, kas patlaban apdraud Atlantijas okeāna baseina valstis; uzsver, ka jāpastiprina visaptveroša sadarbība starp Atlantijas okeāna baseina valstīm cīņā pret narkotiku tirdzniecību, kas arvien vairāk izplatās Rietumāfrikā un Sāhelā; atzinīgi vērtē partneru pausto atbalstu Ecowas Reģionālajam rīcības plānam narkotiku apkarošanai;

    28.

    vērš uzmanību uz to, ka jūras satiksmes drošībai jābūt īpaši nozīmīgam aspektam Atlantijas okeāna telpā; atzinīgi vērtē partneru īstenotos centienus ciešā sadarbībā ar Ecowas un ECCAS, lai cīnītos pret pirātismu un veicinātu jūras satiksmes drošību Gvinejas līcī;

    29.

    uzsver, cik liela nozīme ir enerģijas piegādātāju, avotu un transportēšanas maršrutu dažādošanai; uzsver Atlantijas okeāna baseina valstu arvien pieaugošo nozīmi enerģijas ražošanā un rezervju, kā arī izejmateriālu jomā, piedāvājot ievērojamas dažādošanas iespējas; ierosina, ka ES un ASV Enerģētikas padomei kopā ar citām Atlantijas okeāna baseina valstīm būtu jāizpēta sadarbības iespējas energoapgādes drošības un ilgtspējas jautājumos, tostarp atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju jomā; tāpat ierosina izpētīt ciešākas sadarbības iespējas izejmateriālu efektivitātes un pārstrādes jomā;

    30.

    atzinīgi vērtē to, ka prezidents B. Obama savā inaugurācijas runā uzsvēra nepieciešamību atjaunot ASV spējas pārvaldīt krīzes situācijas ārvalstīs, un cer, ka tiks paplašināta ES un ASV īstenotā sadarbība krīzes situāciju pārvaldībā un arvien biežāk arī krīzes situāciju novēršanā Austrumāfrikā, aptverot arī Atlantijas okeāna piekrastes valstis; šajā kontekstā aicina abus partnerus pilnībā un konstruktīvi izmantot 2011. gada pamatlīgumu par ASV līdzdalību KDAP; aicina ES dalībvalstis nopietni iesaistīties kopīgos resursu apvienošanas un koplietošanas projektos, lai autonomi spētu īstenot Lisabonas līguma 43. pantā aprakstītos uzdevumus;

    31.

    aicina ES un ASV turpināt nostiprināt dialogu un sadarbību attīstības jomā, lai uzlabotu to sniegtās attīstības palīdzības kvalitāti un efektivitāti; mudina abus partnerus līdz 2015. gadam turpināt atbalstīt tūkstošgades attīstības mērķu īstenošanu; atzinīgi vērtē to, ka partneri ir izveidojuši darba grupu rīcības programmas izstrādei laikposmam pēc 2015. gada saistībā ar tūkstošgades attīstības mērķiem; mudina partnerus attiecībā uz šiem mērķiem īstenot ciešu koordināciju ar valstīm Atlantijas okeāna piekrastē, ņemot vērā to īpašo nozīmi minētās darba grupas darbā; aicina ES un ASV šajā pārdomu procesā risināt jautājumu par to, kā varētu saistīt tūkstošgades attīstības mērķus pēc 2015. gada un ilgtspējīgas attīstības mērķus;

    32.

    atzinīgi vērtē prezidenta B. Obama atjaunoto apņemšanos cīņai pret klimata pārmaiņām; mudina partnerus pēc iespējas ātri un ne vēlāk kā līdz 2015. gadam vienoties par saistībām attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu atbilstīgi mērķim nepieļaut temperatūras paaugstināšanos klimata pārmaiņu dēļ vairāk kā par 2 oC; sagaida, ka šis jautājums tiks atrisināts nākamajā divpusējā augstākā līmeņa sanāksmē; uzsver, ka šajos centienos jāiesaista Atlantijas okeāna valstis, jo īpaši, ņemot vērā klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi uz pārtikas ražošanu, bioloģisko daudzveidību, pārtuksnešošanos un ārkārtējiem dabas apstākļiem šajās valstīs un visā pasaulē; uzskata, ka ir svarīgi, lai ES un ASV vadītu virzību uz globālu vienošanos par aviotransporta emisijām saistībā ar ICAO Ģenerālās asamblejas darbu; atkārtoti apstiprina vajadzību pēc ciešas transatlantiskas sadarbības slānekļa gāzes izmantošanas jomā;

    33.

    aicina ES un ASV starptautiskos forumos, jo īpaši ANO, īstenot kopīgu stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču un parasto ieroču krājumu samazināšanai un šajos centienos iesaistīt Atlantijas okeāna valstis; sagaida, ka ASV un Krievija panāks turpmāku progresu kodolatbruņošanās jomā; atzinīgi vērtē neseno Ieroču tirdzniecības līguma apstiprināšanu ANO Ģenerālajā asamblejā un mudina ES dalībvalstis un ASV to īsā laikā parakstīt;

    34.

    rosina ideju laboratorijas un pētniekus turpināt pētījumus par plašāku transatlantisko sadarbību, kas palīdz arī veicināt ideju par plašāku Atlantijas okeāna kopienu;

    35.

    uzsver, ka kultūras sakari ar izglītības programmu starpniecību ir būtiski, lai veidotu kopējas vērtības un tādējādi attīstītu Atlantijas okeāna baseina partneru sakarus;

    Aktuālie jautājumi un konflikti

    36.

    aicina partnerus par prioritāti izvirzīt ciešu koordināciju, atbalstot pāreju uz demokrātiju Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos un pamatojoties uz visaptverošu un uz nosacījumiem balstītu atbalsta un stimulu stratēģiju, kas ir saistīta ar demokrātiskām reformām; aicina partnerus panākt pēc iespējas ciešāku koordināciju saistībā ar atbalstu opozīcijai Sīrijā un turpināt izdarīt spiedienu uz Krieviju un Ķīnu, lai steidzami panāktu politisku risinājumu traģiskajai krīzei minētajā valstī; atbalsta aicinājumu sarīkot Ženēvā miera konferenci par Sīriju; uzsver arī vajadzību kopīgi reaģēt uz politisko nestabilitāti un ekonomikas krīzes draudiem Ēģiptē; mudina īstenot sadarbību, lai atbalstītu demokratizācijas programmas reģionā;

    37.

    uzsver, ka jāīsteno koordinācija starp ES, tās dalībvalstīm, ASV, Āfrikas Savienību, Ecowas, ANO un citiem dalībniekiem, lai atbalstītu pārejas programmas īstenošanu Mali un nodrošinātu nepieciešamo finansiālo un loģistikas atbalstu afrikāņu vadītajai starptautiskajai atbalsta misijai Mali, kura plāno savas pilnvaras nodot ANO daudzdimensionālajai stabilizācijas misijai Mali saskaņā ar ANO Drošības padomes 2013. gada 25. aprīlī pieņemto rezolūciju Nr. 2100;

    38.

    pauž nožēlu par Tuvo Austrumu miera procesa apstāšanos; atzinīgi vērtē faktu, ka prezidents B. Obama pēc atkārtotas ievēlēšanas savā pirmajā ārvalstu vizītē apmeklēja Izraēlu, Palestīniešu pašpārvaldi un Jordāniju, un atzinīgi vērtē to, ka Tuvo Austrumu miera process atkal ir kļuvis par svarīgāko prioritāti, par ko liecina pašreizējie ASV valsts sekretāra John Kerry centieni; atzinīgi vērtē prezidenta B. Obama apņemšanos atbalstīt divu valstu risinājumu; aicina ASV pusi censties panākt apmetņu būvniecības apturēšanu un sadarboties ar ES, lai panāktu tiešu Izraēlas un Palestīnas sarunu atsākšanu; piekrīt prezidenta B. Obama viedoklim par nepārtraukto apmetņu būvniecību un to, ka ir svarīgi nodrošināt Izraēlas drošību;

    39.

    mudina abus partnerus turpināt darbu pie diplomātiska risinājuma rašanas Irānas kodolprogrammas jautājumam, lai ātri panāktu visaptverošu un saskaņotu ilgtermiņa noregulējumu, kas sekmētu starptautiskās sabiedrības uzticēšanos Irānas kodolprogrammas miermīlīgajiem mērķiem, vienlaikus ievērojot Irānas leģitīmās tiesības izmantot kodolenerģiju miermīlīgiem mērķiem saskaņā ar Kodolieroču neizplatīšanas līgumu; aicina ES un ASV, ņemot vērā ES 3+3 (P5+1) sarunas ar Irānu, apsvērt pakāpenisku, saskaņotu un uz nosacījumiem pamatotu sankciju atcelšanu apmaiņā pret savstarpēji apstiprinātiem un pārbaudāmiem Irānas valdības pasākumiem, lai novērstu visas neatrisinātās problēmas saistībā ar tās kodolprogrammu, nodrošinot pilnīgu atbilstību Kodolieroču neizplatīšanas līguma, Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras valdes un attiecīgo ANO Drošības padomes rezolūciju noteikumiem, kā arī Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras izvirzītajām prasībām; aicina abus partnerus ievērot visaptverošāku pieeju attiecībām ar Irānu, kura cita starpā attiecas uz cilvēktiesību situāciju un plašāku reģionālās drošības kontekstu, un attiecīgā gadījumā iesaistīt Irānas pilsonisko sabiedrību un NVO;

    40.

    mudina partnerus kopīgi izstrādāt visaptverošu pieeju Afganistānai laikposmam pēc 2014. gada sadarbībā ar Afganistānas valdību; uzsver, ka miera, stabilitātes un drošības garantēšanai valstī būs svarīga pienācīgi apmācīta un aprīkota Afganistānas armija un drošības spēki, kā arī tautas attīstības, sociālekonomiskās attīstības, labas pārvaldības un tiesiskuma politika un daudz lielāks Afganistānas kaimiņvalstu ieguldījums šo mērķu sasniegšanā; uzsver arī vajadzību nodrošināt valstī demokrātisku un iekļaujošu politisko procesu; atzīst līdzšinējo būtisko NATO nozīmi, saskaņojot ar drošību saistīto atbildes rīcību uz Afganistānā pastāvošajiem terorisma draudiem, tostarp attiecībā uz atjaunošanu un rekonstrukciju, un atzīst ANO turpmāko nozīmi laikposmā pēc 2014. gada;

    41.

    uzsver Austrumu partnerības nozīmīgumu ES; uzsver, ka šā kaimiņu reģiona valstis politiski un ekonomiski ir jātuvina ES un transatlantisko partneru kopīgajām vērtībām; aicina ES un ASV koordinēt savu rīcību šajā jomā un uzsver, ka ir jāveic saskaņoti centieni, lai veicinātu demokrātiskas reformas, nostiprinātu demokrātiskās institūcijas un veicinātu miermīlīgu konfliktu atrisinājumu; atzinīgi vērtē pastāvīgo ASV atbalstu paplašināšanās procesam Rietumbalkānu valstu virzienā un mudina abus partnerus īstenot saskaņotu pieeju attiecībā uz šā reģiona valstīm;

    42.

    mudina abus partnerus labāk koordinēt to politiku saistībā ar kritiskajām attiecībām ar Krieviju; uzsver, ka ir svarīgi sadarboties ar Krieviju, risinot visā pasaulē aktuālās problēmas, tostarp atbruņošanos un ieroču neizplatīšanu; aicina ES un ASV veicināt Krievijas modernizācijas procesu, īpašu uzmanību pievēršot demokrātijas, cilvēktiesību un tiesiskuma nostiprināšanai, kā arī dažādotas un sociāli vienlīdzīgas ekonomikas izaugsmes veicināšanai; uzsver, ka ir svarīgi veicināt iedzīvotāju savstarpējos kontaktus; šajā sakarībā pauž nožēlu par jaunajiem NVO darbību ierobežojošajiem tiesību aktiem un aizvien pieaugošo Krievijas varas iestāžu spiedienu uz NVO, kas darbojas Krievijā; uzsver, ka būtiska valsts modernizācijas programmas daļa ir to saistību izpilde, kuras Krievija uzņēmās, iestājoties PTO; aicina abus partnerus iesaistīties konstruktīvā diskusijā ar Krieviju par iesaldētiem konfliktiem; atzinīgi vērtē to, ka ASV Kongress ir apstiprinājis Magnitisky sarakstu, un atgādina par savu 2012. gada oktobra rezolūciju;

    43.

    norāda, ka Austrumāzijai starptautiskā uzmanība pievērsta Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstu politiskās un ekonomiskās izaugsmes dēļ; atzinīgi vērtē to, ka nesen uzsāktas ciešākas ES un ASV apspriešanās par šo reģionu, un uzskata, ka tas varētu nodrošināt ciešāku ES un ASV sadarbību attiecībā uz Āziju; jo īpaši norāda uz nepieciešamību īstenot saskaņotu atbildes rīcību jautājumos, kas, iespējams, varētu traucēt mieru reģionā, jo īpaši attiecībā uz Ķīnas dienvidaustrumu daļas jūras konfliktu, kas sekmē agresīvu nacionālismu dažās Āzijas valstīs un apdraud jūras drošību;

    44.

    pauž satraukumu par Ziemeļkorejas kara retorikas saasināšanos un tās tiešajiem draudiem ASV, reaģējot uz nesen pieņemto ANO Drošības padomes rezolūciju Nr. 2087, ar kuru tika pieņemtas stingrākas pret Ziemeļkoreju vērstas sankcijas; aicina Phenjanu ievērot attiecīgās ANO Drošības padomes rezolūcijas, kurās pausts aicinājums pārtraukt tās kodolieroču un ballistisko raķešu programmas; mudina abas puses saglabāt mieru un censties panākt izlīgumu ar diplomātisko kanālu starpniecību; mudina ES, ASV un Dienvidkoreju pastiprināt dialogu ar Ķīnu, lai ierobežotu Phenjanas režīmu;

    45.

    aicina ES un ASV īstenot saskaņotus centienus, lai rosinātu Ķīnas jauno vadību aktīvāk iesaistīties globālo jautājumu un konfliktu risināšanā; atzinīgi vērtē faktu, ka ES un Ķīna ir pieņēmusi lēmumu organizēt regulāru dialogu par aizsardzības un drošības politiku, kā arī uzturēt regulāru saziņu starp īpašajiem pārstāvjiem un īpašajiem sūtņiem; atgādina, cik svarīgi ir uzturēt ar Ķīnu atvērtu dialogu par labu pārvaldību un cilvēktiesību ievērošanu;

    o

    o o

    46.

    uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, ASV valdībai un ASV Kongresam.


    (1)  OV C 298 E, 8.12.2006., 226. lpp.

    (2)  OV C 117 E, 6.5.2010., 198. lpp.

    (3)  Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0510.

    (4)  Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0388.

    (5)  Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0227.

    (6)  Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0334.

    (7)  Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0455.

    (8)  Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0457.

    (9)  Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0235.


    Top