|
ATZINUMS
|
|
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja
|
|
Eiropas invaliditātes un stāvvietu kartes
|
|
_____________
|
|
Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva, ar ko izveido
Eiropas invaliditātes karti un Eiropas invalīdu stāvvietas izmantošanas karti
(COM(2023) 512 final - 2023/0311 (COD))
|
|
|
|
SOC/785
|
|
|
|
Galvenais ziņotājs: Ioannis Vardakastanis
|
|
Atzinuma pieprasījums
|
Padome, 28/09/2023
Eiropas Parlaments, 19/10/2023
|
|
Juridiskais pamats
|
Līguma par Eiropas Savienības darbību 91. un 304. pants
|
|
Atbildīgā specializētā nodaļa
|
Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
|
|
Pieņemts plenārsesijā
|
14/12/2023
|
|
Plenārsesija Nr.
|
583
|
|
Balsojuma rezultāts
(par / pret / atturas)
|
203/0/1
|
1.Secinājumi un ieteikumi
1.1.EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par Eiropas invaliditātes karti un Eiropas stāvvietu karti kā pirmo soli ceļā uz personu ar invaliditāti pārvietošanās brīvību Eiropas Savienībā, kā EESK ieteica 2023. gada 27. aprīļa atzinumā SOC/765.
1.2.EESK atzinīgi vērtē arī atsevišķo Komisijas priekšlikumu COM/2023/698 (final), ar ko direktīvu attiecina arī uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri likumīgi uzturas kādā dalībvalstī. Tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu, ka personām, kurām ir vajadzīga Eiropas invaliditātes karte un Eiropas stāvvietu karte, tās ir pieejamas.
1.3.EESK iesaka paplašināt priekšlikuma darbības jomu, lai invaliditātes kartes varētu izmantot nolūkā uz laiku – vismaz invaliditātes atkārtotas novērtēšanas un apliecināšanas procesa laikā – iegūt piekļuvi pabalstiem, kas saistīti ar publiskās sociālās politikas pasākumiem un/vai valsts sociālā nodrošinājuma sistēmu, ja persona ar invaliditāti ir pārcēlusies uz dalībvalsti, lai mācītos vai strādātu. Tas ir nepieciešams, jo persona, pārceļoties no vienas dalībvalsts uz citu, pēc robežas šķērsošanas zaudē tiesības uz jebkādiem ar invaliditāti saistītiem pabalstiem. Tikmēr invaliditātes atkārtota novērtēšana jaunajā dalībvalstī var ilgt vairāk nekā gadu, un šajā pārejas periodā persona tiek atstāta bez jebkādas atzīšanas vai atbalsta (2. panta 2. punkts).
1.4.EESK arī aicina tiesību aktos skaidri noteikt, ka invaliditātes kartei vajadzētu būt bezmaksas un brīvprātīgai. Karti nevajadzētu izsniegt tieši, ja vien persona to nav pieprasījusi vai ja Eiropas invaliditātes karte nav iekļauta, piemēram, valsts invaliditātes kartē, kas izsniegta, pamatojoties uz valsts veikta invaliditātes novērtējuma. Tai jābūt arī bezmaksas kartei, novēršot to, ka izmaksas kļūst par papildu šķērsli, kas apgrūtina pieteikšanos kartei.
1.5.Turklāt nekad nevajadzētu būt prasībai uzrādīt invaliditātes karti kā invaliditātes pierādījumu pakalpojumiem, kas piešķirti saskaņā ar citiem ES tiesību aktiem, piemēram, tiesībām uz palīdzību lidostās saskaņā ar Regulu Nr. 1107/2006 par invalīdu un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesībām, ceļojot ar gaisa transportu. Obligāta prasība uzrādīt karti šo tiesību izmantošanai varētu radīt stigmatizāciju un turklāt atstumt personas, kas nav invaliditātes kartes turētāji, no palīdzības, kura tām vajadzīga lidostās.
1.6.EESK iesaka Eiropas stāvvietu karti papildināt ar atsevišķu datubāzi, kas būtu pieejama visās ES valodās, lai sniegtu informāciju par spēkā esošajiem stāvvietu lietošanas noteikumiem, nosacījumiem un vietām, kuras noteiktas vietējā, reģionālajā vai valsts līmenī. Dalībvalstis arī atbalsta un mudina valsts iestādes augšupielādēt un atjaunināt attiecīgo informāciju lietotājiem (7. pants).
1.7.Turklāt uz Eiropas stāvvietu kartes Braila rakstā būtu jānorāda “Eiropas stāvvietu karte”, izmantojot Marburgas koda izmērus, kā tas jau ir Eiropas invaliditātes kartes gadījumā. Tas atvieglos neredzīgiem un vājredzīgiem lietotājiem paredzētu karšu atšķiršanu un atzīšanu (II pielikums).
1.8.EESK iesaka Eiropas invaliditātes kartes tiesību aktos iekļaut pilnībā piekļūstamu ES tīmekļa vietni ar viegli lasāmu versiju, kura pieejama visās ES valodās, tostarp zīmju valodās, un kurā būtu sniegta praktiska informācija attiecībā uz katru valsti. Tajā jāiekļauj informācija par nosacījumiem un noteikumiem, praksi un procedūrām attiecībā uz Eiropas invaliditātes kartes un Eiropas stāvvietu kartes izdošanu, atjaunošanu vai anulēšanu personām ar invaliditāti, kā arī informācija par pakalpojumiem, uz kuriem attiecas 2. panta 1. punkts un 9. pants.
1.9.EESK aicina tekstā noteikt prasību, ka ES jākoordinē ES mēroga un valstu mēroga izpratnes veicināšanas kampaņas visās ES valodās, kuras paredzētas plašai sabiedrībai, potenciālajiem karšu lietotājiem un pakalpojumu sniedzējiem (9. pants).
1.10.EESK iesaka Komisijai nodrošināt, ka dalībvalstīm ir pieejams atbilstošs finansējums administratīvo procedūru, kartes fiziskās izdošanas, informācijas sniegšanas, izpratnes veicināšanas kampaņas un citu ar to saistīto izmaksu segšanai, lai atvieglotu transponēšanu un īstenošanu. Komisijai tas būtu jāņem vērā, izstrādājot nākamo daudzgadu finanšu shēmu (DFS) (9. pants).
1.11.EESK uzsver, ka ir svarīgi Eiropas invaliditātes kartes ieviešanu papildināt gan ar Eiropas, gan valstu pasākumiem, kuru mērķis ir uzlabot būvētās vides, transporta, pakalpojumu un preču vispārēju piekļūstamību saskaņā ar Direktīvu (ES) 2019/882, Direktīvu (ES) 2016/2102, noteikumiem par transporta pieejamību un saistītiem pieejamības standartiem.
1.12.Visbeidzot EESK uzsver, ka ir svarīgi, lai ES iestādes, izstrādājot, ieviešot un vēlāk novērtējot Eiropas invaliditātes karti, cieši sadarbotos ar personām ar invaliditāti, kā arī ar ES, valstu, reģionālajām un vietējām organizācijām, kas pārstāv personas ar invaliditāti. Personu ar invaliditāti pārstāvības organizācijas ir jāiesaista jēgpilni, kas nozīmē, ka jāpiešķir tām nepieciešamie resursi un informācija pieejamos formātos, lai nodrošinātu reālu līdzdalību (11. pants un 12. pants).
2.Vispārīgas piezīmes
2.1.Pirmkārt, jāatzīmē, ka Eiropas invaliditātes karte un Eiropas stāvvietu karte neatrisinās visas personu ar invaliditāti brīvas pārvietošanās problēmas. Būtībā invaliditātes karte garantēs invaliditātes savstarpēju atzīšanu personām ar invaliditāti saistībā ar visiem īstermiņa uzturēšanās pakalpojumiem, aprūpes iestādēm un darbībām citās ES dalībvalstīs. Priekšlikumā nav paredzēts likvidēt būtisku šķērsli personu ar invaliditāti pārvietošanās brīvībai, proti, sociālās aizsardzības trūkumu, kas kavē pārcelšanos uz pastāvīgu dzīvi citā dalībvalstī. Tāpēc Komisijas priekšlikums ir pirmais solis pareizajā virzienā, taču ar to netiek pilnībā sasniegts mērķis likvidēt šķēršļus personu ar invaliditāti pārvietošanās brīvībai.
2.2.EESK tomēr atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu un to, ka tā pamatā ir invaliditātes statusa savstarpējas atzīšanas princips starp dalībvalstīm, lai atvieglotu personu ar invaliditāti pārvietošanās brīvību Eiropas Savienībā. Šis princips nodrošina, ka personām ar invaliditāti, kuras apmeklē kādu dalībvalsti, būs pieejamas tādas pašas priekšrocības kā valsts karšu turētājiem.
2.3.Šis princips arī nodrošinās, ka personas ar neredzamu invaliditāti varēs brīvāk ceļot un pārvietoties visā Eiropas Savienībā, nepaskaidrojot savas invaliditātes īpatnības vai netiekot iztaujātas saistībā ar viņu pieprasījumu saņemt īpašus nosacījumus vai preferenciālu attieksmi.
2.4.Tikpat iepriecinoši ir atzīmēt, ka priekšlikums ir ierosināts kā direktīva, kas ir saistošs tiesību akts un nodrošinās transponēšanu valstu tiesību aktos.
2.5.Plaša darbības joma tiek nodrošināta, iekļaujot visus pakalpojumus, kas pieejami valstu invaliditātes karšu turētājiem, nevis ierobežotu pakalpojumu sarakstu, kā tas bija Komisijas izmēģinājuma projektā. Šī darbības joma būtu jāpaplašina turpmākajās iestāžu sarunās un vismaz jāsaglabā (sk. 1.3. punktu).
2.6.EESK arī atzinīgi vērtē to, ka invaliditātes karte un stāvvietu karte arī turpmāk būs atsevišķas kartes, lai gan uz tām attiecas viens un tas pats priekšlikums.
2.7.Turklāt Eiropas invaliditātes kartei ir jārespektē personas privātums, un tajā nedrīkst norādīt nekādu detalizētu informāciju par invaliditātes veidu vai invaliditātes “līmeni”. Tai pilnībā jāatbilst Vispārējai datu aizsardzības regulai (VDAR)
un jāaizsargā lietotāja persondati, jo, izmantojot minēto dokumentu, lai piekļūtu pakalpojumiem un ieguvumiem, persona ir atbrīvota no pienākuma uzrādīt persondatus un sniegt par tiem informāciju, it īpaši invaliditātes novērtējumu un personīgu veselības informāciju.
2.8.Eiropas invaliditātes karte var arī papildināt valstu invaliditātes kartes vai tās pilnībā aizstāt, ja to vēlas dalībvalstis.
2.9.Eiropas invaliditātes karte stiprinās sadarbību starp dažādām valstu iestādēm un valdības aģentūrām, lai palielinātu informētību par invaliditātes jautājumiem. Turklāt tā atvieglos pakalpojumu sniegšanu personām ar invaliditāti no dalībvalstīm, kurām nav valsts invaliditātes kartes, jo karti var izmantot arī valsts līmenī kā invaliditātes pierādījumu.
3.Īpašas piezīmes
3.1.EESK apzinās, ka Komisijas priekšlikums par invaliditātes karti tā pašreizējā redakcijā varētu radīt “pozitīvas diskriminācijas” gadījumus, jo invaliditātes novērtējums un invaliditātes kartes izsniegšanas kritēriji nav saskaņoti. Piemēram, varētu rasties situācija, kad pret divām personām ar vienādu invaliditāti no divām dažādām dalībvalstīm tiek piemērota atšķirīga attieksme, apmeklējot trešo dalībvalsti. Saskaņā ar nacionālajiem novērtējuma un izsniegšanas kritērijiem viena persona varētu būt saņēmusi invaliditātes karti, bet otra – nē. Tomēr tā nav problēma pašā priekšlikumā, bet gan saistībā ar invaliditātes statusa savstarpējas atzīšanas principu, kam ir savi ierobežojumi.
3.2.Šis ierobežojums pašlaik nenozīmē, ka dalībvalstu invaliditātes novērtēšanas modeļiem vajadzēs būt vienādiem, bet tas liks dalībvalstīm uzlabot pašreizējās sistēmas, pamatojoties galvenokārt uz medicīnisku pieeju, lai tās vairāk atbilstu ANO Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD). Priekšlikums ir arī palielinājis izpratni par iespējamajiem ieguvumiem, ko sniedz ES līmeņa pieeja invaliditātes novērtēšanas procedūrām, lai veicinātu to, ka tiek atzīta labākas pārvietošanās brīvības nepieciešamība.
3.3.Tas pats attiecas arī uz sociālā nodrošinājuma pabalstu pārnesamību. Eiropas Komisija tos ir nepārprotami izslēgusi no priekšlikuma, taču EESK iesaka būt nedaudz elastīgākiem konkrētos gadījumos, kad attiecīgā persona pārceļas saistībā ar darbu vai studijām. Ilgtermiņā šis jautājums būs jārisina konkrētāk, jo ar invaliditāti saistītu pabalstu pārnesamības trūkums joprojām ir viens no galvenajiem šķēršļiem pārvietošanās brīvībai un to neatrisinās invaliditātes karte vai stāvvietu karte. Šis jautājums ir jārisina, pārskatot Regulu Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu, vai atsevišķā tiesību akta priekšlikumā.
Briselē, 2023. gada 14. decembrī
Oliver Röpke
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs
_____________
