30.6.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 169/1

(1)

Padomes Regula (EEK) Nr. 2930/86 (3) ir būtiski grozīta (4). Tā kā ir jāizdara turpmāki grozījumi, skaidrības labad minētā regula būtu jāpārstrādā.

(2)

Kopējā zivsaimniecības politikā ir atsauce uz zvejas kuģu īpašībām, kā, piemēram, to garumu, platumu, tonnāžu, dienu, kad sākta to izmantošana, un dzinēja jaudu.

(3)

Ir svarīgi, lai zvejas kuģu īpašību noteikšanā tiktu izmantoti vienādi noteikumi, lai vienādotu nosacījumus darbības veikšanai Savienībā. Minētajiem noteikumiem būtu jāatbilst kopējās zivsaimniecības politikas standartiem.

(4)

Šajā regulā noteiktajām definīcijām būtu jābalstās uz iniciatīvām, ko jau uzņēmušās specializētas starptautiskas organizācijas.

(5)

Tāpēc būtu jāņem vērā 1958. gada 29. aprīlī Ženēvā parakstītā Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija par zveju un dzīvo resursu saglabāšanu atklātā jūrā, 1969. gada 23. jūnijā Londonā parakstītā Starptautiskā konvencija par kuģu tonnāžas noteikšanu (“1969. gada konvencija”) un 1977. gada 2. aprīlī Torremolinā parakstītā Starptautiskā konvencija par zvejas kuģu drošību.

(6)

1969. gada konvencijas I pielikumā noteiktā metodoloģija dažos gadījumos ir nepiemērota zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks par 15 metriem. Tādēļ minētajiem kuģiem ir vēlama vienkāršāka kopējās tonnāžas definīcija.

(7)

Starptautiskā Standartizācijas organizācija (ISO) ir izstrādājusi standartus iekšdedzes dzinējiem, kurus plaši piemēro dalībvalstīs.

(8)

Lai pielāgotu atsauci uz attiecīgo ISO starptautisko standartu, kurā izklāstītas prasības nepārtrauktas dzinēja jaudas noteikšanai, tehnikas attīstībai, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, lai pieņemtu vajadzīgos grozījumus atsaucē uz attiecīgo ISO starptautisko standartu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (5). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana,

a)

uzskata, ka kuģa priekšgals ietver ūdensnecaurlaidīgu korpusa struktūru, priekšgalu, priekšvadni un priekšējo margsienu, ja tāda ir uzstādīta, taču neietver bugspritus un drošības reliņus;

b)

uzskata, ka kuģa pakaļgals ietver ūdensnecaurlaidīgu korpusa struktūru, pakaļgala spoguli, pūpi, traļa slipu un margsienu, taču neietver drošības reliņus, pakaļgala izliktņus, dzinējus, stūres un stūres iekārtu, un ūdenslīdēju trapas un platformas.

a)

ja oficiāls drošības sertifikāts nav izsniegts; vai

b)

to zvejas kuģu gadījumā, kurus sākts izmantot pirms 1986. gada 1. decembra.

30.6.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 169/8

(1)

Naudas tirgus fondi (NTF) nodrošina īstermiņa finansējumu finanšu iestādēm, uzņēmumiem un valdībām. Nodrošinot finansējumu minētajām institūcijām, NTF dod ieguldījumu Savienības ekonomikas finansēšanā. Minētās institūcijas izmanto savus ieguldījumus NTF, lai efektīvi izkliedētu kredītrisku un riska darījumus, nevis tikai paļautos uz noguldījumiem bankās.

(2)

Pieprasījuma pusē NTF ir īstermiņa skaidrās naudas pārvaldības instrumenti, kas nodrošina augstu likviditātes līmeni, diversifikāciju un ieguldītās pamatsummas vērtības stabilitāti apvienojumā ar ienesīgumu, kura pamatā ir tirgus nosacījumi. NTF izmanto galvenokārt uzņēmumi, kas vēlas savus brīvos naudas līdzekļus ieguldīt uz īsu laiku. Tādēļ NTF ir būtiska saikne, kas ļauj sastapties īstermiņa naudas līdzekļu pieprasījumam un piedāvājumam.

(3)

Finanšu krīzes laika notikumi ir atklājuši vairākas NTF īpašības, kas padara tos ievainojamus brīdī, kad finanšu tirgi piedzīvo grūtības un kad NTF varētu izplatīt vai daudzkāršot riskus visā finanšu sistēmā. Kad to aktīvu cenas, kuros NTF ir ieguldījis, sāk mazināties, jo īpaši saspringtos tirgus apstākļos, NTF ne vienmēr var izpildīt solījumu ieguldītājiem nekavējoties atpirkt un saglabāt NTF emitētajās akcijās vai ieguldījumu apliecībās ieguldītās pamatsummas vērtību. Minētā situācija, kas saskaņā ar Finanšu stabilitātes padomes (FSP) un Starptautiskās Vērtspapīru komisiju organizācijas (IOSCO) viedokli var būt īpaši nopietna nemainīgas vai stabilas neto aktīvu vērtības NTF, varētu izraisīt būtiskus un pēkšņus atpakaļpirkšanas pieprasījumus, potenciāli izraisot plašākas makroekonomiskas sekas.

(4)

Lieli atpakaļpirkšanas pieprasījumi varētu likt NTF pārdot daļu savu ieguldījumu aktīvu rūkošā tirgū, potenciāli saasinot likviditātes krīzi. Šādos apstākļos naudas tirgus emitenti var saskarties ar nopietnām finansēšanas grūtībām, ja komerciālo vērtspapīru un citu naudas tirgus instrumentu tirgi izsīkst. Tas savukārt var izraisīt negatīvās ietekmes pārsviešanos uz īstermiņa finansējuma tirgu un radīt tiešas un būtiskas grūtības finanšu iestāžu, uzņēmumu un valdību, un līdz ar to ekonomikas finansēšanai.

(5)

Aktīvu pārvaldnieki, kurus atbalsta sponsori, var lemt par saprātīga atbalsta piešķiršanu, lai uzturētu savu NTF likviditāti un stabilitāti. Sponsoriem bieži nākas atbalstīt to sponsorētos NTF, kuru vērtība zūd, jo pastāv reputācijas risks un bailes, ka panika varētu izplatīties uz citiem sponsoru uzņēmumiem. Atkarībā no NTF lieluma un atpakaļpirkšanas spiediena apmēra sponsora atbalsts var sasniegt proporcijas, kas pārsniedz tiem faktiski pieejamās rezerves. Tādēļ NTF nebūtu jāsaņem ārējs atbalsts.

(6)

Lai saglabātu iekšējā tirgus integritāti un stabilitāti, ir jānosaka noteikumi NTF darbībai, jo īpaši par NTF portfeļu struktūru. Minēto noteikumu mērķis ir padarīt NTF noturīgākus un ierobežot negatīvās ietekmes izplatīšanās kanālus. Ir vajadzīgi vienoti noteikumi Savienības mērogā, lai nodrošinātu, ka NTF spēj apmierināt ieguldītāju atpakaļpirkšanas pieprasījumus, jo īpaši saspringtās tirgus situācijās. Vienoti noteikumi par NTF portfeli ir vajadzīgi arī, lai nodrošinātu, ka NTF spēj tikt galā ar būtiskiem un pēkšņiem vērtspapīru atpakaļpirkšanas pieprasījumiem no lielas ieguldītāju grupas.

(7)

Turklāt vienoti noteikumi par NTF ir vajadzīgi, lai nodrošinātu vienmērīgu īstermiņa finansējuma tirgus darbību finanšu iestādēm, korporatīvo īstermiņa parāda vērtspapīru emitentiem un valdībām. Tie tāpat ir vajadzīgi, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret NTF ieguldītājiem un novērstu to, ka personas, kas vēlu iesniedz atpakaļpirkšanas pieprasījumus, būtu neizdevīgākā situācijā, ja atpakaļpirkšana ir uz laiku apturēta vai ja NTF tiek likvidēts.

(8)

Ir jānodrošina prudenciālo prasību saskaņošana saistībā ar NTF, izstrādājot skaidrus noteikumus, kas uzliek NTF un NFF pārvaldniekiem tiešus pienākumus visā Savienībā. Šāda saskaņošana veicinātu NTF kā valdību un korporatīvās nozares īstermiņa finansējuma avota stabilitāti visā Savienībā. Tā arī nodrošinātu, ka NTF aizvien ir uzticams instruments naudas līdzekļu pārvaldības vajadzībām industrijai Savienībā.

(9)

2010. gada 19. maija Vadlīnijas par Eiropas naudas tirgus fondu vienotu definīciju, ko pieņēmusi Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteja, lai radītu NTF minimālus vienlīdzīgas konkurences apstākļus Savienībā, gadu pēc to stāšanās spēkā tika piemērotas tikai 12 dalībvalstīs, tādējādi parādot, ka joprojām pastāv atšķirīgi valstu noteikumi. Dažādās valstu pieejas nespēj risināt Savienības naudas tirgu ievainojamību un nespēj mazināt negatīvās ietekmes izplatīšanās riskus, tādējādi apdraudot iekšējā tirgus darbību un stabilitāti, kā bija novērojams finanšu krīzes laikā. Tādēļ kopējie noteikumi par NTF, kas noteikti šajā regulā, tiecas sniegt ieguldītājiem augstu aizsardzības līmeni un novērst un mazināt jebkuras potenciālas negatīvās ietekmes izplatīšanās risku, kāds rodas no iespējamas ieguldītāju aizplūšanas no NTF.

(10)

Nepastāvot regulai, ar ko nosaka noteikumus par NTF, valstu līmenī arī turpmāk varētu tikt pieņemti atšķirīgi pasākumi. Šādi pasākumi turpinātu radīt ievērojamus konkurences kropļojumus, ko izraisa nozīmīgas atšķirības būtiskos ieguldījumu aizsardzības standartos. Atšķirīgas prasības attiecībā uz portfeļa sastāvu, atbilstīgiem aktīviem, to termiņu, likviditāti un diversifikāciju, kā arī emitentu un naudas tirgus instrumentu kredītkvalitāti, veido atšķirīgus ieguldītāju aizsardzības līmeņus, jo ar NTF ieguldījumu iespējām saistīti dažāda līmeņa riski. Tādēļ ir būtiski pieņemt vienotu noteikumu kopumu, lai izvairītos no negatīvās ietekmes izplatīšanās īstermiņa finansējuma tirgū, kas pakļautu riskam Savienības finanšu tirgus stabilitāti. Lai mazinātu sistēmisko risku, nemainīgas neto aktīvu vērtības naudas tirgus fondiem (NNAV NTF) Savienībā būtu jādarbojas tikai kā valsts parāda NNAV NTF.

(11)

Jaunie NTF noteikumi ir balstīti uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/65/EK (4), kas veido tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi (PVKIU) veic uzņēmējdarbību, tiek pārvaldīti un tirgoti Savienībā, un arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/61/ES (5), kas veido tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru alternatīvie ieguldījumu fondi (AIF) veic uzņēmējdarbību, tiek pārvaldīti un tirgoti Savienībā.

(12)

Kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi Savienībā var darboties kā PVKIU, ko pārvalda PVKIU pārvaldnieki vai PVKIU ieguldījumu uzņēmumi, kuru darbība atļauta saskaņā ar Direktīvu 2009/65/EK, vai arī kā AIF, ko pārvalda alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieki (AIFP), kuru darbība atļauta vai kuri reģistrēti saskaņā ar Direktīvu 2011/61/ES. Jaunie noteikumi par NTF papildina esošo tiesisko regulējumu, kas izveidots ar minētajām direktīvām, tostarp aktiem, kuri pieņemti to īstenošanai, un tāpēc tie būtu jāpiemēro papildus minētajām direktīvām. Turklāt esošajā tiesiskajā regulējumā noteiktie pārvaldes un tirgošanas noteikumi būtu jāpiemēro NTF atkarībā no tā, vai tie ir PVKIU vai AIF. Tāpat NTF pārrobežu darbībai būtu atbilstīgi jāpiemēro noteikumi par pārrobežu pakalpojumu sniegšanu un tiesībām veikt uzņēmējdarbību, kas paredzēti Direktīvās 2009/65/EK un 2011/61/ES. Vienlaikus skaidri būtu jānosaka, ka vairāki noteikumi saistībā ar PVKIU ieguldījumu politiku, kas noteikta Direktīvas 2009/65/EK VII nodaļā, nav piemērojami.

(13)

Kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem, kuru īpašības atbilst ar NTF saistītajām īpašībām, būtu jāpiemēro saskaņoti noteikumi. Attiecībā uz PVKIU un AIF, kuru mērķis ir nodrošināt ieņēmumus atbilstoši naudas tirgus likmēm vai saglabāt ieguldījuma vērtību un kuri šos mērķus cenšas sasniegt, ieguldot īstermiņa aktīvos, piemēram, naudas tirgus instrumentos vai noguldījumos, vai slēdzot pirkšanas ar atpārdošanu līgumus vai konkrētus atvasinātu finanšu instrumentu līgumus ar vienīgo nolūku ierobežot riskus, kas piemīt citiem fonda finanšu instrumentiem, atbilstībai jaunajiem noteikumiem par NTF vajadzētu būt obligātai.

(14)

NTF īpašās iezīmes veido aktīvu, kuros tie iegulda, un mērķu, kurus tie cenšas sasniegt, kombinācija. Mērķis piedāvāt ieņēmumus atbilstoši naudas tirgus likmēm un mērķis saglabāt ieguldījumu vērtību viens otru neizslēdz. Naudas tirgus fondam var būt viens no šiem mērķiem vai abi mērķi vienlaikus.

(15)

Mērķis piedāvāt ieņēmumus atbilstoši naudas tirgus likmēm ir jāsaprot plašākā nozīmē. Gaidāmajiem ieņēmumiem nav jābūt precīzi saistītiem ar EONIA, Libor, Euribor vai jebkuru citu attiecīgu naudas tirgus likmi. Nebūtu jāuzskata, ka jauno vienoto noteikumu darbības joma neattiecas uz PVKIU vai AIF tādēļ, ka to mērķis ir censties nodrošināt darbības rezultātus, kuri ar nelielu starpību pārsniedz naudas tirgus likmi.

(16)

Mērķis saglabāt ieguldījumu vērtību nav jāsaprot kā NTF apsolīta kapitāla garantija. Tas ir jāsaprot kā mērķis, ko PVKIU vai AIF cenšas sasniegt. Ieguldījumu vērtības samazināšanās nenozīmē, ka kolektīvo ieguldījumu uzņēmums ir mainījis savu mērķi saglabāt ieguldījumu vērtību.

(17)

Ir svarīgi, lai PVKIU un AIF, kam piemīt NTF raksturīgās pazīmes, tiktu uzskatīti par NTF un lai to spēja izpildīt jaunos vienotos NTF noteikumus tiktu pastāvīgi pārbaudīta. Minētajā nolūkā kompetentajām iestādēm būtu jāizsniedz NTF darbības atļauja. Attiecībā uz PVKIU atļauju darboties kā NTF tam būtu jāizsniedz PVKIU atļauja piešķiršanas procesā saskaņā ar saskaņotajām procedūrām, kas ir saskaņā ar Direktīvu 2009/65/EK. Tā kā attiecībā uz AIF saskaņā ar Direktīvu 2011/61/ES nepiemēro saskaņotas darbības atļauju piešķiršanas un uzraudzības procedūras, ir jāizveido vienoti pamatnoteikumi par darbības atļauju piešķiršanu, kas būtu tādi paši kā spēkā esošie PVKIU saskaņotie noteikumi. Šādām procedūrām būtu jānodrošina, ka pārvaldnieks AIF, kuram piešķirta NTF darbības atļauja, ir AIFP, kurš saņēmis darbības atļauju saskaņā ar Direktīvu 2011/61/ES.

(18)

Lai nodrošinātu, ka visiem kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem, kam piemīt NTF raksturīgās pazīmes, tiek piemēroti jaunie vienotie noteikumi par NTF, būtu jāaizliedz izmantot nosaukumu “NTF” vai jebkuru citu terminu, kas varētu ļaut secināt, ka kolektīvo ieguldījumu uzņēmumam ir NTF raksturīgās pazīmes, ja vien attiecīgajam uzņēmumam nav izsniegta NTF darbības atļauja saskaņā ar šo regulu. Lai novērstu šīs regulas noteikumu apiešanu, kompetentajām iestādēm būtu jāuzrauga to kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu darbība tirgū, kas veic uzņēmējdarbību vai tiek tirgoti to jurisdikcijā, lai pārliecinātos, ka tie ļaunprātīgi neizmanto NTF nosaukumu vai neļauj secināt, ka tie ir NTF, nenodrošinot atbilstību jaunajam tiesiskajam regulējumam.

(19)

Tā kā PVKIU un AIF var būt veidoti dažādās juridiskās formās, kuras ne vienmēr piešķir tiem juridiskas personas statusu, šīs regulas noteikumi, kas paredz, ka NTF jārīkojas, ir jāsaprot kā atsauce uz NTF pārvaldnieku gadījumos, kad NTF ir veidots kā PVKIU vai AIF, kas nevar pats rīkoties, jo tam nav juridiskas personas statusa.

(20)

Noteikumos par NTF portfeli būtu skaidri jānosaka aktīvu kategorijas, kuras ir atbilstīgas NTF ieguldījumu veikšanai, un nosacījumi, ar kādiem tās ir atbilstīgas. Lai nodrošinātu NTF integritāti, būtu jāaizliedz NTF iesaistīties dažos finanšu darījumos, kas apdraudētu to ieguldījumu stratēģiju un mērķus.

(21)

Naudas tirgus instrumenti ir pārvedami instrumenti, kurus parasti tirgo naudas tirgū, un tie ietver valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmes, vietējo pārvaldes iestāžu parādzīmes, noguldījumu sertifikātus, komerciālus vērtspapīrus, bankas pārvedu vekseļus un vidēja termiņa vai īstermiņa parādzīmes. Naudas tirgus instrumentiem vajadzētu būt atbilstīgiem NTF ieguldījumu veikšanai vienīgi tad, ja tie atbilst termiņu ierobežojumiem un ja NTF uzskata, ka tiem ir augsta kredītkvalitāte.

(22)

Papildus gadījumam, kad NTF saskaņā ar fonda darbības noteikumiem vai dibināšanas dokumentiem iegulda noguldījumos bankās, vajadzētu būt iespējai atļaut NTF turēt papildu likvīdus aktīvus, piemēram, naudas līdzekļus bankas kontā, kas ir pieejami jebkurā laikā. Šādu papildu likvīdu aktīvu turēšana varētu būt pamatota, inter alia, lai segtu kārtējos vai ārkārtas maksājumus, pārdošanas gadījumā – uz laiku, kas nepieciešams, lai no jauna ieguldītu atbilstīgos aktīvos.

(23)

Vērtspapīrošanas un ar aktīviem nodrošināti komerciāli vērtspapīri (ABKV) būtu jāuzskata par atbilstīgiem, ciktāl tie atbilst dažām prasībām. Tā kā finanšu krīzes laikā daži vērtspapīrošanas gadījumi bija īpaši nestabili, būtu jānosaka zināmi kvalitātes kritēriji vērtspapīrošanai un ABKV, lai par atbilstīgiem atzītu tikai tādu vērtspapīrošanu un ABKV, kuru darbība ir sekmīga. Kamēr Eiropas Parlamenta un Padomes regula par vienkāršu, pārredzamu un standartizētu (VPS) vērtspapīrošanu, kura ir ierosināta (ierosinātā regula par VPS vērtspapīrošanu), vēl nav pieņemta un piemērojama, piemērojot šo regulu, būtu jāļauj NTF ieguldīt vērtspapīrošanā un ABKV apmērā, kas nepārsniedz 15 % no to aktīviem. Komisijai būtu jāpieņem deleģētais akts, lai nodrošinātu, ka, piemērojot šo regulu, ir jāpiemēro kritēriji VPS vērtspapīrošanas noteikšanai. Kad sāk piemērot minēto deleģēto aktu, būtu jāļauj NTF ieguldīt vērtspapīrošanā un ABKV tādā apmērā, kas nepārsniedz 20 % no to aktīviem, savukārt līdz 15 % no aktīviem vajadzētu būt atļautam ieguldīt vērtspapīrošanā un ABKV, kas nav VPS.

(24)

NTF būtu jāļauj ieguldīt noguldījumos tādā mērā, ka tas jebkurā laikā var izņemt savu ieguldījumu. Reālā iespēja izņemt ieguldījumu tiktu mazināta, ja sodanaudas, kas saistītas ar pirmstermiņa izņemšanu, būtu tik lielas, ka pārsniegtu pirms ieguldījumu izņemšanas uzkrātos procentus. Šā iemesla dēļ NTF būtu pienācīgi jāraugās, lai neveiktu noguldījumus kredītiestādēs, kuru piemērotās sodanaudas ir virs vidējā līmeņa, vai neveiktu pārāk ilga termiņa noguldījumus, ja rezultātā ir jāmaksā pārāk liela sodanauda.

(25)

Lai ņemtu vērā banku nozares struktūru atšķirības Savienībā, jo īpaši mazākās dalībvalstīs vai dalībvalstīs, kurās banku nozare ir ļoti koncentrēta un kurās NTF būtu neekonomiski izmantot kredītiestādes pakalpojumus citā dalībvalstī, piemēram, ja tas ietvertu valūtas maiņu un visas ar to saistītās izmaksas un riskus, būtu jāpieļauj zināma elastība diversifikācijas prasībās attiecībā uz noguldījumiem vienā un tajā pašā kredītiestādē.

(26)

Atvasinātajiem finanšu instrumentiem, kuri ir atbilstīgi NTF ieguldījumiem, būtu jākalpo tikai procentu likmes riska un valūtas riska ierobežošanai, un to pamatā esošajiem instrumentiem vajadzētu būt tikai procentu likmēm, ārvalstu valūtas likmēm, valūtām vai indeksiem, kas pārstāv minētās kategorijas. Atvasināto finanšu instrumentu izmantošana jebkādiem citiem mērķiem vai saistībā ar citiem pamatā esošiem aktīviem būtu jāaizliedz. Atvasinātie finanšu instrumenti būtu jāizmanto tikai kā papildinājums NTF stratēģijai, nevis kā galvenais rīks NTF mērķu sasniegšanai. Ja NTF veic ieguldījumus aktīvos, kas izteikti no NTF valūtas atšķirīgā valūtā, no NTF pārvaldītāja tiek sagaidīts, ka tiks pilnībā ierobežots valūtas maiņas kursa risks, tostarp – izmantojot atvasinātos finanšu instrumentus. NTF vajadzētu būt tiesīgiem ieguldīt atvasinātos finanšu instrumentos, ja minētos instrumentus tirgo regulētā tirgū, kā minēts Direktīvas 2009/65/EK 50. panta 1. punkta a), b) vai c) apakšpunktā, vai ja tos tirgo ārpus biržas, ar noteikumu, ka ir ievēroti daži nosacījumi.

(27)

NTF būtu jāvar izmantot pirkšanas ar atpārdošanu līgumus kā līdzekli, lai ieguldītu brīvos naudas līdzekļus uz ļoti īsu termiņu, ar noteikumu, ka pozīcija ir pilnībā nodrošināta. Lai aizsargātu ieguldītājus, ir jānodrošina, ka pirkšanas ar atpārdošanu līgumu gadījumā sniegtais nodrošinājums ir augstas kvalitātes un neuzrāda lielu korelāciju ar darījumu partnera darbības rezultātiem, lai izvairītos no negatīvas ietekmes darījuma partnera saistību nepildīšanas gadījumā. Turklāt būtu jāatļauj NTF ieguldīt pārdošanas ar atpirkšanu līgumos apmērā, kas nepārsniedz 10 % no tā aktīviem. Citi efektīvi portfeļa pārvaldības paņēmieni, tostarp vērtspapīru aizdošana un aizņemšanās, NTF nebūtu jāizmanto, jo tie var apdraudēt NTF ieguldījumu mērķu sasniegšanu.

(28)

Lai ierobežotu risku, ko NTF uzņemas, ir būtiski samazināt darījumu partnera risku, piemērojot NTF portfelim skaidri noteiktas diversifikācijas prasības. Šajā nolūkā pirkšanas ar atpārdošanu līgumi būtu pilnībā jānodrošina un, lai ierobežotu operacionālo risku, viena pirkšanas ar atpārdošanu līguma darījumu partnerim nebūtu jāveido vairāk par 15 % no NTF aktīviem. Uz visiem ārpusbiržas atvasinātajiem finanšu instrumentiem būtu jāattiecina Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 648/2012 (6).

(29)

Prudenciālu apsvērumu dēļ un lai izvairītos no tā, ka NTF īsteno nozīmīgu ietekmi uz emitenta pārvaldību, būtu jāizvairās no NTF ieguldījumu pārmērīgas koncentrācijas viena un tā pašā emitenta emitētos ieguldījumos.

(30)

NTF, kuri darbojas vienīgi kā darbinieku uzkrājumu shēmas, būtu jāspēj atkāpties no dažām prasībām, ko piemēro ieguldījumiem citos NTF, ciktāl uz šādu shēmu dalībniekiem, kas ir fiziskas personas, attiecas ierobežojoši atpakaļpirkšanas nosacījumi, kas nav saistīti ar tirgus tendencēm, bet gan ar konkrētiem un iepriekš paredzamiem dzīves notikumiem, tādiem kā pensionēšanās, un citiem īpašiem apstākļiem, tostarp, bet ne tikai galvenās dzīvesvietas iegādi, šķiršanos, slimību vai bezdarbu. Ir svarīgi, lai darbiniekiem būtu atļauts ieguldīt NTF, kas tiek uzskatīti par vienu no drošākajiem īstermiņa ieguldījumiem. Šāda atkāpe neapdraud šīs regulas mērķi nodrošināt finanšu stabilitāti, jo darbinieki, kas iegulda NTF ar savu darbinieku uzkrājumu shēmu starpniecību, nevar atpirkt savus ieguldījumus pēc pieprasījuma. Atpakaļpirkšana ir iespējama vienīgi gadījumā, ja notiek konkrēts iepriekš paredzams dzīves notikums. Tāpēc darbinieki nevarēs atpirkt savus ieguldījumus NTF pat saspringtās tirgus situācijās.

(31)

NTF vajadzētu būt pienākumam veikt ieguldījumus augstas kvalitātes atbilstīgos aktīvos. Tādēļ NTF būtu jāizveido prudenciāla iekšējā kredītkvalitātes novērtējuma procedūra to naudas tirgus instrumentu, vērtspapīrošanu un ABKV kredītkvalitātes noteikšanai, kuros tas plāno ieguldīt. Saskaņā ar Savienības tiesībām, ar kurām ierobežo pārmērīgu paļaušanos uz kredītreitingiem, ir svarīgi, lai NTF izvairītos no mehāniskas un pārmērīgas paļaušanās uz reitingiem, ko izsniegušas kredītreitingu aģentūras. NTF būtu jāspēj izmantot reitingus kā papildinājumu pašu veiktajam atbilstīgo aktīvu kvalitātes novērtējumam. NTF pārvaldniekiem būtu jāveic jauns naudas tirgus instrumentu, vērtspapīrošanu un ABKV novērtējums ik reizi, kad notiek būtiskas izmaiņas, jo īpaši, ja NTF pārvaldnieks uzzina, ka kāda naudas tirgus instrumenta, vērtspapīrošanas vai ABKV reitings pazemināts zem diviem augstākajiem īstermiņa kredītreitingiem, ko sniegusi jebkura kredītreitinga aģentūra, kas regulēta un sertificēta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1060/2009 (7). Šajā nolūkā NTF pārvaldniekiem būtu jāspēj izveidot iekšējo procedūru, lai atlasītu konkrētajam NTF ieguldījumu portfelim piemērotas kredītreitingu aģentūras un noteiktu, cik bieži NTF būtu jāuzrauga šo aģentūru sniegtie reitingi. Kredītreitingu aģentūru atlasei vajadzētu būt konsekventai laika gaitā.

(32)

Ņemot vērā tādu starptautisko organizāciju kā IOSCO un FSP paveikto darbu, kā arī Savienības tiesības, tostarp Regulu (EK) Nr. 1060/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/14/ES (8), nav lietderīgi – nolūkā novērst ieguldītāja pārmērīgu paļaušanos uz kredītreitingiem – aizliegt kādu produktu, tostarp NTF pasūtīt vai finansēt ārēju kredītreitingu.

(33)

Lai nodrošinātu, ka NTF pārvaldnieki neizmanto atšķirīgus novērtējuma kritērijus naudas tirgus instrumenta, vērtspapīrošanas vai ABKV kredītkvalitātes novērtēšanai un tādējādi piešķir atšķirīgu riska raksturojumu vienam un tam pašam instrumentam, ir svarīgi, lai NTF pārvaldnieki izmantotu vienādus kritērijus. Šajā nolūkā būtu jāsaskaņo naudas tirgus instrumentu, vērtspapīrošanu un ABKV novērtēšanas kritēriju minimums. Iekšējās kredītkvalitātes novērtēšanas kritēriju piemēri ir instrumenta emitenta kvantitatīvi mērījumi, piemēram, finanšu rādītāji, bilances dinamika un pelnītspējas vadlīnijas, no kuriem katrs tiek novērtēts un salīdzināts ar līdzīgiem nozares un grupas uzņēmumiem, un instrumenta emitenta kvalitatīvi mērījumi, piemēram, pārvaldes efektivitāte un korporatīvā stratēģija, no kuriem katru analizē ar mērķi noteikt, vai emitenta vispārējā stratēģija neapdraud tā kredītkvalitāti nākotnē. Labvēlīgam iekšējās kredītkvalitātes novērtēšanas rezultātam būtu jāatspoguļo tas, ka instrumentu emitenta kredītspēja un instrumentu kredītkvalitāte ir pietiekama.

(34)

Lai izstrādātu pārredzamu un saskaņotu iekšējās kredītkvalitātes novērtējuma procedūru, NTF pārvaldniekam būtu jādokumentē procedūra un kredītkvalitātes novērtējumi. Šai prasībai būtu jānodrošina, ka procedūrā tiek ievērots skaidrs noteikumu kopums, ko iespējams uzraudzīt, un ka izmantotās metodes saskaņā ar šo regulu pēc pieprasījuma tiek paziņotas ieguldītājiem un kompetentajām iestādēm.

(35)

Lai samazinātu NTF portfeļa risku, ir svarīgi noteikt termiņu ierobežojumus, nosakot maksimālo pieļaujamo vidējo svērto termiņu (Weighted Average Maturity – WAM) un vidējo svērto darbības laiku (Weighted Average Life – WAL).

(36)

WAM izmanto, lai noteiktu NTF jutīgumu pret mainīgajām naudas tirgus procentu likmēm. Nosakot WAM, pārvaldniekiem būtu jāņem vērā atvasināto finanšu instrumentu, noguldījumu, pārdošanas ar atpirkšanu līgumu un pirkšanas ar atpārdošanu līgumu ietekme un jāatspoguļo to ietekme NTF procentu likmes riskā. Ja NTF iesaistās mijmaiņas darījumā, lai izveidotu riska pozīciju fiksētas likmes instrumentā, nevis mainīgas likmes instrumentā, nosakot WAM, tas būtu jāņem vērā.

(37)

WAL izmanto NTF portfeļa kredītriska noteikšanai, ņemot vērā to, ka, jo ilgāk tiek atlikta pamatsummas atmaksa, jo augstāks ir kredītrisks. WAL izmanto arī NTF portfeļa likviditātes riska ierobežošanai. Pretēji WAM aprēķināšanai, aprēķinot WAL mainīgas likmes vērtspapīriem un strukturētiem finanšu instrumentiem, nevar izmantot dienu, kurā pārskatītas procentu likmes, un tā vietā izmanto tikai finanšu instrumenta noteikto galīgo termiņu. Termiņš, ko izmanto, aprēķinot WAL, ir atlikušais termiņš līdz oficiālajai atpakaļpirkšanai, jo tas ir vienīgais datums, par kuru pārvaldītājsabiedrība var pamatoti sagaidīt, ka tajā instruments tiks dzēsts. Ņemot vērā atsevišķu vērtspapīrošanu un ABKV pamatā esošo aktīvu raksturīgās īpašības, amortizējamu instrumentu gadījumā vajadzētu būt iespējamam balstīt WAL uz amortizējamu instrumentu termiņu aprēķinu, pamatojoties vai nu uz šādu instrumentu līgumisko amortizācijas profilu, vai uz tādu pamatā esošo aktīvu amortizācijas profilu, kuri veido naudas plūsmas šādu instrumentu atpakaļpirkšanai.

(38)

Lai stiprinātu NTF spēju apmierināt atpakaļpirkšanas pieprasījumus un novērstu situāciju, ka NTF aktīvi jālikvidē ar ļoti diskontētām cenām, NTF rīcībā pastāvīgi vajadzētu būt minimālam daudzumam likvīdu aktīvu, kuru termiņš ir diena vai nedēļa. Aktīvos, kuru termiņš ir diena, būtu jāietver tādi aktīvi kā naudas līdzekļi, vērtspapīri, kuru termiņš ir viena darbdiena, un pirkšanas ar atpārdošanu līgumi. Aktīvos, kuru termiņš ir nedēļa, būtu jāietver tādi aktīvi kā naudas līdzekļi, vērtspapīri, kuru termiņš ir viena nedēļa, un pirkšanas ar atpārdošanu līgumi. Valsts parāda NNAV NTF un zema svārstīguma neto aktīvu vērtības NTF (ZSNAV NTF) gadījumā iknedēļas likviditātes prasībās ierobežotā procentuālā apmērā būtu jāiekļauj arī valdības vērtspapīri, kuru atlikušais termiņš ir 190 dienas un kurus var realizēt vienā darbdienā. Mainīgas neto aktīvu vērtības NTF (MNAV NTF) gadījumā iknedēļas likviditātes prasībās ierobežotā procentuālā apmērā būtu jāiekļauj arī naudas tirgus instrumenti vai atbilstīgo NTF akcijas vai ieguldījumu apliecības ar noteikumu, ka tās var realizēt piecās darbdienās. Lai aprēķinātu tādu aktīvu īpatsvaru, kuru termiņš ir diena vai nedēļa, būtu jāizmanto aktīva oficiālais termiņš. Var ņemt vērā to, ka NTF pārvaldnieks var izbeigt līgumu īsā termiņā. Piemēram, ja pirkšanas ar atpārdošanu līgumu var izbeigt, par to vienu darbdienu iepriekš brīdinot, tas būtu jāuzskata par aktīvu, kura termiņš ir diena. Ja pārvaldniekam ir iespēja atsaukt naudu no noguldījuma konta, par to vienu darbdienu iepriekš brīdinot, tas būtu jāuzskata par aktīvu, kura termiņš ir diena. Ja finanšu instruments ietver pārdošanas iespējas līgumu un minēto pārdošanu var brīvi veikt ik dienu vai piecu darbdienu laikā, un pārdošanas norunas cena ir tuva sagaidāmajai instrumenta vērtībai, minētais instruments būtu jāuzskata attiecīgi par aktīvu, kura termiņš ir diena vai nedēļa.

(39)

Tā kā NTF var ieguldīt aktīvos ar dažādiem termiņu intervāliem, ir svarīgi, lai ieguldītāji spētu izšķirt dažādu kategoriju NTF. Tādēļ NTF būtu jāklasificē vai nu kā īstermiņa NTF, vai kā standarta NTF. Īstermiņa NTF mērķis ir piedāvāt ienesīgumu pēc naudas tirgus likmēm, vienlaikus nodrošinot augstāko iespējamo drošības līmeni ieguldītājiem. Ar īsu WAM un WAL īstermiņa NTF ilguma risks un kredītrisks tiek noturēts zemā līmenī.

(40)

Standarta NTF mērķis ir piedāvāt ienesīgumu, kas ir nedaudz lielāki par naudas tirgus ienesīgumu, un tādēļ tie iegulda aktīvos, kuriem ir ilgāks termiņš. Lai panāktu šādus lielākus darbības rezultātus, standarta NTF būtu jāļauj portfeļa riskam piemērot plašākus ierobežojumus, piemēram, WAM un WAL.

(41)

Saskaņā ar Direktīvas 2009/65/EK 84. pantu to NTF, kas ir PVKIU, pārvaldnieki ārkārtas gadījumos, ja apstākļi to prasa, var uz laiku apturēt vērtspapīru atpakaļpirkšanu. Saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 16. pantu un Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 231/2013 (9) 47. pantu to NTF, kas ir AIF, pārvaldnieki var piemērot īpašu kārtību, kā rīkoties fondu aktīvu negaidītas nelikviditātes gadījumā.

(42)

Lai nodrošinātu pienācīgu likviditātes pārvaldību, NTF būtu jāievieš skaidra politika un procedūras ieguldītāju iepazīšanai. Politikai, kas NTF pārvaldniekam ir jāievieš, būtu jāpalīdz saprast NTF ieguldītāju bāzi tiktāl, lai varētu paredzēt lielus atpakaļpirkšanas pieprasījumus. Lai NTF nebūtu jāsaskaras ar pēkšņiem lieliem atpakaļpirkšanas pieprasījumiem, īpaša uzmanība būtu jāpievērš lieliem ieguldītājiem, kas pārstāv būtisku NTF aktīvu daļu, piemēram, vienam ieguldītājam, kura pārstāvētā aktīvu daļa pārsniedz tādu aktīvu proporcionālo daļu, kuru termiņš ir viena diena. Kad vien iespējams, NTF pārvaldniekam būtu jāpārbauda tā ieguldītāju identitāte, pat ja tos pārstāv nominālie konti, portāli vai citi netieši pircēji.

(43)

Īstenojot prudenciālu riska pārvaldību, NTF vismaz divreiz gadā būtu jāveic stresa testēšana. Tiek sagaidīta NTF pārvaldnieka rīcība NTF finanšu pozīciju stiprināšanai, ja stresa testu rezultāti norāda uz ievainojamību.

(44)

Lai atspoguļotu aktīvu faktisko vērtību, priekšroka būtu dodama tādai vērtējuma metodei kā novērtējumam pēc tirgus vērtības. NTF pārvaldniekam nebūtu jāatļauj izmantot novērtējumu pēc modeļa, ja novērtējums pēc tirgus vērtības ļauj iegūt ticamu aktīva vērtību, jo novērtējumam pēc modeļa piemīt tendence sniegt neprecīzāku vērtējumu. Tādi aktīvi kā valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmes un vietējo pārvaldes iestāžu parādzīmes, vidēja termiņa vai īstermiņa parādzīmes, parasti ir tie, kuriem ir paredzams uzticams novērtējums pēc tirgus vērtības. Novērtējot komerciālus vērtspapīrus vai noguldījumu sertifikātus, NTF pārvaldniekam būtu jāpārbauda, vai otrreizējais tirgus nodrošina precīzu cenas piedāvājumu. Emitenta piedāvātā atpirkšanas cena arī tiek uzskatīta par labu aplēsi komerciāla vērtspapīra vērtībai. Dažus aktīvus, piemēram, dažus nelikvīdus ārpusbiržas atvasinātos finanšu instrumentus, var būt grūti novērtēt pēc tirgus vērtības. Tādā gadījumā un ja novērtējums pēc tirgus vērtības nesniedz ticamu aktīvu vērtību, NTF pārvaldniekam būtu jānosaka aktīva patiesā vērtība, izmantojot novērtēšanu pēc modeļa, piemēram, NTF pārvaldniekam būtu jāizmanto tirgus dati, piemēram, salīdzināmu emisiju un salīdzināmu emitentu ienākumi vai aktīva naudas plūsmu diskontēšana. Novērtējumā pēc modeļa aktīva patiesās vērtības noteikšanai izmanto finanšu modeļus. Šādus modeļus var izstrādāt, piemēram, pats NTF vai arī NTF var izmantot ārēju trešo personu, piemēram, datu sniedzēju esošos modeļus.

(45)

Valsts parāda NNAV NTF mērķis ir saglabāt ieguldīto kapitālu, vienlaikus nodrošinot augstu likviditātes līmeni. Vairākumam valsts parāda NNAV NTF neto aktīvu vērtība (NAV) uz akciju vai ieguldījumu apliecību ir noteikta, piemēram, EUR 1, USD 1 vai GBP 1, kad tie sadala ieņēmumus ieguldītājiem. Pārējie valsts parāda NNAV NTF uzkrāj ieņēmumus fonda NAV, vienlaikus uzturot aktīva īsto vērtību nemainīgu.

(46)

Lai ņemtu vērā valsts parāda NNAV NTF un ZSNAV NTF īpatnības, arī tiem būtu jāļauj izmantot starptautiski atzītu amortizētās iegādes vērtības metodi, kā izklāstīts starptautiskajos grāmatvedības standartos, ko Savienība pieņēmusi attiecībā uz dažiem aktīviem. Tomēr, lai nodrošinātu, ka starpība starp nemainīgo NAV uz akciju vai ieguldījumu apliecību un NAV uz akciju vai ieguldījumu apliecību tiek pastāvīgi uzraudzīta, valsts parāda NNAV NTF un ZSNAV NTF būtu arī jāaprēķina to aktīvu vērtība, balstoties uz tirgus cenu vai novērtējumu pēc modeļa.

(47)

Tā kā NTF ir jāpublicē NAV, kas atspoguļo visas izmaiņas tā aktīvu vērtībā, publicētā NAV ir jānoapaļo vismaz līdz tuvākajam bāzes punktam vai tā ekvivalentam. Tādējādi, ja NAV tiek publicēta konkrētā naudas vienībā, piemēram, EUR 1, papildu vērtības izmaiņas būtu jāveic ik pēc EUR 0,0001. Ja NAV ir EUR 100, papildu vērtības izmaiņas būtu jāveic ik pēc EUR 0,01. Turklāt, ja NTF ir valsts parāda NNAV NTF vai ZSNAV NTF, NTF būtu jāspēj publicēt nemainīgo NAV un starpību starp nemainīgo NAV un NAV. Šādā gadījumā nemainīgo NAV aprēķina, noapaļojot NAV līdz tuvākajam centam neto aktīva vērtībai EUR 1 (izmaiņas ik pēc EUR 0,01).

(48)

Lai varētu mazināt iespējamos ieguldītāju atpakaļpirkšanas pieprasījumus ārkārtīgi saspringtā tirgus situācijā, visiem valsts parāda NNAV NTF un ZSNAV NTF būtu jāievieš noteikumi par likviditātes maksām un atpakaļpirkšanas ierobežojumiem, lai nodrošinātu ieguldītāju aizsardzību un novērstu situāciju, kad priekšrocības gūst ieguldītāji, kuri pirmie iesniedz atpakaļpirkšanas pieprasījumu. Likviditātes maksām būtu pienācīgi jāatspoguļo izmaksas, ko NTF rada likviditātes panākšana, un tām nevajadzētu būt soda maksājumam, kas kompensē zaudējumus, ko citi ieguldītāji cietuši atpakaļpirkšanas rezultātā.

(49)

Ārējs atbalsts, kas sniegts NTF nolūkā uzturēt likviditāti vai stabilitāti vai kas faktiski ir ar tādu ietekmi, palielina risku, ka negatīva ietekme var izplatīties no NTF nozares uz pārējo finanšu nozari. Trešām personām, tostarp kredītiestādēm, citām finanšu iestādēm vai juridiskām personām, kas ietilpst vienā un tajā pašā grupā kā NTF, kuras sniedz šādu atbalstu, varētu būt interese to darīt tādēļ, ka tām ir vai nu ekonomiska interese pārvaldītājsabiedrībā, kas pārvalda NTF, vai tādēļ, ka tās vēlas izvairīties no reputācijas apdraudējuma gadījumā, ja to vārds tiktu saistīts ar NTF saistību neizpildi. Tā kā šīs trešās personas ne vienmēr skaidri uzņemas saistības sniegt vai garantēt atbalstu, pastāv nenoteiktība par to, vai šāds atbalsts tiks piešķirts, kad NTF tas būs vajadzīgs. Minētajos apstākļos sponsora atbalsta diskrecionārais raksturs veicina nenoteiktību tirgus dalībnieku vidū par to, kas segs NTF zaudējumus, ja tādi tiešām radīsies. Minētā nenoteiktība var padarīt NTF vēl ievainojamākus saistībā ar ieguldījumu aizplūšanu finanšu nestabilitātes periodos, kad lielāki finanšu riski ir izteiktāki un kad rodas bažas par sponsoru finansiālo dzīvotspēju un spēju sniegt atbalstu saistītajiem NTF. Minēto iemeslu dēļ ārējs atbalsts NTF būtu jāaizliedz.

(50)

Ieguldītāji pirms ieguldījumu veikšanas NTF būtu skaidri jāinformē par to, vai NTF ir īstermiņa vai standarta NTF un vai NTF ir valsts parāda NNAV NTF, ZSNAV NTF vai MNAV NTF. Lai izvairītos no ieguldītāju nepamatotām cerībām, visos reklāmas dokumentos būtu skaidri jānorāda, ka NTF nav garantētu ieguldījumu instruments. NTF arī būtu ik nedēļu jādara ieguldītājiem pieejama vēl cita informācija, tostarp portfeļa termiņu sadalījums, kredīta profils un detalizēta informācija par NTF 10 lielākajiem ieguldītājiem.

(51)

Papildus ziņošanai, kas jau jāveic saskaņā ar Direktīvu 2009/65/EK vai Direktīvu 2011/61/ES, un lai nodrošinātu, ka kompetentās iestādes spēj noteikt, uzraudzīt un reaģēt uz riskiem NTF tirgū, NTF būtu jāziņo to kompetentajām iestādēm detalizēts saraksts ar informāciju par NTF, tostarp par NTF veidu un raksturīgajām pazīmēm, portfeļa rādītājiem un informāciju par aktīviem, kas tiek turēti portfelī. Kompetentajām iestādēm visā Savienībā būtu konsekventi jāvāc minētie dati, lai iegūtu būtiskas zināšanas par galvenajām attīstības tendencēm NTF tirgū. Lai veicinātu kopīgu analīzi par potenciālu NTF ietekmi uz tirgu Savienībā, šādi dati būtu jāiesniedz Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei) (EVTI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (10), kurai būtu jāveido centrāla NTF datubāze.

(52)

NTF kompetentajai iestādei būtu jāpārbauda, vai NTF spēj pastāvīgi atbilst šīs regulas prasībām. Tādēļ būtu jāpiešķir kompetentajām iestādēm visas nepieciešamās uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras, tostarp spēja piemērot noteiktas sankcijas un pasākumus, lai kompetentās iestādes varētu pildīt savas funkcijas saistībā ar šo regulu. Minētajām pilnvarām nebūtu jāskar pilnvaras, kas noteiktas saskaņā ar Direktīvām 2009/65/EK un 2011/61/ES. PVKIU vai AIF kompetentajām iestādēm arī būtu jāpārliecinās par visu to kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu atbilstību, kam piemīt NTF īpašības un kas eksistē brīdī, kad šī regula stājas spēkā.

(53)

Lai turpmāk precizētu šīs regulas papildu tehniskos elementus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantu attiecībā uz to, lai ieviestu savstarpējas atsauces uz VPS vērtspapīrošanas un ABKV kritērijiem, lai noteiktu aktīviem piemērojamās kvantitatīvās un kvalitatīvās likviditātes un kredītkvalitātes prasības un lai noteiktu kredītkvalitātes novērtēšanas kritērijus. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (11). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(54)

Komisija būtu arī jāpilnvaro pieņemt īstenošanas tehniskos standartus, pieņemot īstenošanas aktus saskaņā ar LESD 291. pantu un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu. EVTI būtu jāuztic izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektus attiecībā uz ziņojumu iesniegšanas veidlapu, kurā ietverta informācija par NTF kompetentajām iestādēm, un iesniegt tos Komisijai.

(55)

EVTI būtu jāspēj attiecībā uz šo regulu īstenot visas pilnvaras, kas tai uzticētas ar Direktīvām 2009/65/EK un 2011/61/ES. Tai arī tiek uzticēts izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektus.

(56)

Komisijai līdz 2022. gada 21. jūlijam būtu jāveic šīs regulas pārskatīšana. Minētajā pārskatīšanā būtu jāapsver šīs regulas piemērošanā gūtā pieredze un jāanalizē ietekme uz dažādiem ekonomikas aspektiem, kas saistīti ar NTF. Tajā būtu jāapsver arī ietekme uz ieguldītājiem, NTF un NTF pārvaldniekiem Savienībā. Tajā arī būtu jāizvērtē, kāda loma NTF ir dalībvalstu emitēta vai garantēta parāda pirkšanā, vienlaikus ņemot vērā šāda parāda īpašās iezīmes, ņemot vērā to, ka tam ir ļoti būtiska nozīme dalībvalstu finansēšanā. Turklāt pārskatīšanā būtu jāņem vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (12) 509. panta 3. punktā minētais ziņojums, šīs regulas ietekme uz īstermiņa finansējuma tirgiem un regulējuma attīstību starptautiskā līmenī. Visbeidzot, Komisijai līdz 2022. gada 21. jūlijam būtu jāiesniedz ziņojums par to, vai ir iespējams ieviest ES valsts parāda kvotu 80 % apmērā, jo ES īstermiņa valsts parāda instrumentu emitēšanu reglamentē Savienības tiesības un līdz ar to no prudenciālās uzraudzības viedokļa ir pamatoti piemērot preferenciālu attieksmi pretēji tam, kā tas ir ārpussavienības valsts parāda gadījumā. Tā kā pašlaik ir vērojama ES īstermiņa valsts parāda instrumentu nepietiekamība un pastāv nenoteiktība attiecībā uz jaunizveidoto ZSNAV NTF tendencēm, Komisijai līdz 2022. gada 21. jūlijam būtu jāpārskata tas, vai ES valsts parāda kvotas ieviešana 80 % apmērā ir dzīvotspējīga, tostarp jāizvērtē, vai ZSNAV NTF modelis ir kļuvis par piemērotu alternatīvu ārpussavienības valsts parāda NNAV NTF.

(57)

Šajā regulā paredzētajiem jaunajiem vienotajiem noteikumiem par NTF būtu jāatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 95/46/EK (13) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 45/2001 (14).

(58)

Tā kā šīs regulas mērķus, proti, nodrošināt vienotas prudenciālās, pārvaldības un pārredzamības prasības, ko piemēro NTF visā Savienībā, tai pašā laikā apzinoties vajadzību līdzsvarot NTF drošumu un uzticamību ar naudas tirgu efektīvu darbību un dažādo iesaistīto personu izmaksām, nevar efektīvi sasniegt dalībvalstīs un tā kā to mēroga un ietekmes dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī regula paredz tikai to, kas ir vajadzīgs minēto mērķu sasniegšanai.

(59)

Šajā regulā paredzētie jaunie vienotie noteikumi par NTF ievēro pamattiesības un principus, kas ir skaidri atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, jo īpaši patērētāju aizsardzība, darījumdarbības brīvība un personas datu aizsardzība. Jaunie vienotie noteikumi par NTF būtu jāpiemēro saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem,

a)

kuriem atbilstīgi Direktīvai 2009/65/EK ir nepieciešama vai kuri ir saņēmuši darbības atļauju kā PVKIU vai kuri ir AIF atbilstīgi Direktīvai 2011/61/ES;

b)

kuri iegulda īstermiņa aktīvos; un

c)

kuriem ir noteikts viens vai kumulatīvi mērķi, kas piedāvā ienesīgumu atbilstoši naudas tirgus likmēm vai saglabājot ieguldījuma vērtību.

1)

“īstermiņa aktīvi” ir finanšu aktīvi ar atlikušo termiņu, kas nepārsniedz divus gadus;

2)

“naudas tirgus instrumenti” ir naudas tirgus instrumenti, kā definēts Direktīvas 2009/65/EK 2. panta 1. punkta o) apakšpunktā, un instrumenti, kā tie minēti Komisijas Direktīvas 2007/16/EK (15) 3. pantā;

3)

“pārvedami vērtspapīri” ir pārvedami vērtspapīri, kā definēts Direktīvas 2009/65/EK 2. panta 1. punkta n) apakšpunktā, un instrumenti, kā tie minēti Direktīvas 2007/16/EK 2. panta 1. punktā;

4)

“pārdošanas ar atpirkšanu līgums” ir jebkurš līgums, ar kuru viena puse darījuma partnerim nodod vērtspapīrus vai jebkādas tiesības, kas saistītas ar to īpašumtiesībām, ievērojot apņemšanos tos atpirkt par noteiktu cenu nākotnes datumā, kas ir noteikts vai kas ir jānosaka;

5)

“pirkšanas ar atpārdošanu līgums” ir jebkurš līgums, ar kuru viena puse no darījuma partnera saņem vērtspapīrus vai tiesības, kas saistītas ar to īpašumtiesībām vai nodrošinājumu, ņemot vērā saistības tos atpārdot par noteiktu cenu nākotnes datumā, kas ir noteikts vai kas ir jānosaka;

6)

“vērtspapīru aizdevums” jeb “vērtspapīru aizņēmums” ir jebkurš darījums, ar kuru iestāde vai tās darījumu partneris nodod vērtspapīrus, ar noteikumu, ka aizņēmējs apņemas atdot līdzvērtīgus vērtspapīrus kādā nākotnes datumā vai kad to pieprasīs vērtspapīru aizdevējs; šāds darījums tiek saukts par “vērtspapīru aizdevumu” iestādei, kas nodod vērtspapīrus, un par “vērtspapīru aizņēmumu” – iestādei, kurai vērtspapīri tiek nodoti;

7)

“vērtspapīrošana” ir vērtspapīrošana, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 61. apakšpunktā;

8)

“novērtējums pēc tirgus vērtības” ir pozīciju novērtējums, kas balstās uz brīvi pieejamām, no neitrāliem avotiem iegūtām noslēguma cenām, tostarp biržas cenām, vispāratzītu vērtēšanas sistēmu cenām vai vairāku neatkarīgu tirgū atzītu mākleru noteiktajām cenām;

9)

“novērtējums pēc modeļa” ir jebkurš novērtējums, kas salīdzināms ar etalonu, ekstrapolējams vai citādi aprēķināms no vienas vai vairākām tirgus vērtībām;

10)

“amortizētās iegādes vērtības metode” ir novērtēšanas metode, saskaņā ar kuru aktīva iegādes izmaksas vērtība tiek koriģēta, ņemot vērā prēmiju amortizēšanu vai diskontu līdz termiņa beigām;

11)

“valsts parāda nemainīgas neto aktīvu vērtības NTF” jeb “valsts parāda NNAV NTF” ir NTF:

12)

“zema svārstīguma neto aktīvu vērtības NTF” jeb “ZSNAV NTF” ir NTF, kas atbilst 29., 30. un 32. pantā un 33. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteiktajām īpašajām prasībām;

13)

“mainīgas neto aktīvu vērtības NTF” jeb “MNAV NTF” ir NTF, kas atbilst 29. un 30. pantā un 33. panta 1. punktā noteiktajām īpašajām prasībām;

14)

“īstermiņa NTF” ir NTF, kas iegulda atbilstīgos naudas tirgus instrumentos, kuri minēti 10. panta 1. punktā, un kam piemēro 24. pantā izklāstītos noteikumus par portfeli;

15)

“standarta NTF” ir NTF, kas iegulda atbilstīgos naudas tirgus instrumentos, kuri minēti 10. panta 1. un 2. punktā, un kam piemēro 25. pantā izklāstītos noteikumus par portfeli;

16)

“kredītiestāde” ir kredītiestāde, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā;

17)

“NTF kompetentā iestāde” ir:

18)

“oficiālais termiņš” ir datums, kad pilnā apmērā jāatmaksā vērtspapīra pamatsumma un uz kuru neattiecas nekāda iespēja to brīvi izvēlēties;

19)

“vidējais svērtais termiņš” jeb “WAM” ir visu NTF portfelī esošo aktīvu vidējā līdz oficiālajam termiņam atlikušā laika rādītājs vai, ja atlikušais laiks ir īsāks – līdz nākamajai procentu likmes pārskatīšanai atbilstīgi naudas tirgus procentu likmei, un kas atspoguļo katra aktīva relatīvo īpatsvaru turējumā;

20)

“vidējais svērtais darbības laiks” jeb “WAL” ir visu NTF portfelī esošo aktīvu vidējā līdz oficiālajam termiņam atlikušā laika rādītājs, kas atspoguļo katra aktīva relatīvo īpatsvaru turējumā;

21)

“atlikušais termiņš” ir laiks, kas atlicis līdz vērtspapīra oficiālajam termiņam;

22)

“īsā pārdošana” ir NTF veikta tādu instrumentu pārdošana, kuri pārdošanas līguma noslēgšanas brīdī NTF nepieder, tostarp pārdošana, ja pārdošanas līguma noslēgšanas brīdī NTF ir aizņēmies vai vienojies aizņemties instrumentu, lai to nodotu norēķināšanās brīdī, izņemot:

23)

“NTF pārvaldnieks” – attiecībā uz NTF ir PVKIU, PVKIU pārvaldnieks vai attiecībā uz pašpārvaldītu PVKIU – PVKIU ieguldījumu sabiedrība, un attiecībā uz NTF, kas ir AIF – AIFP vai iekšēji pārvaldīts AIF.

a)

MNAV NTF;

b)

valsts parāda NNAV NTF;

c)

ZSNAV NTF.

a)

NTF darbības noteikumus vai dibināšanas dokumentus, tostarp norādi par to, kāda NTF veids tas ir no 3. panta 1. punktā norādītajiem;

b)

NTF pārvaldnieka identifikāciju;

c)

depozitārija identifikāciju;

d)

aprakstu vai jebkādu informāciju par NTF, kas pieejama ieguldītājiem;

e)

aprakstu vai jebkādu informāciju par noteikumiem un procedūrām, kas nepieciešamas, lai tiktu izpildītas II līdz VII nodaļas prasības;

f)

jebkuru citu informāciju vai dokumentu, ko pieprasa NTF kompetentā iestāde, lai pārliecinātos par atbilstību šīs regulas prasībām.

a)

rakstisku līgumu ar depozitāriju;

b)

informāciju par portfeļa un riska pārvaldības un administratīvo darbību deleģēšanas kārtību saistībā ar AIF;

c)

informāciju par to NTF, kas ir AIF un ko AIFP pārvalda vai plāno pārvaldīt, ieguldījumu stratēģijām, riska profilu un citām raksturīgām pazīmēm.

a)

AIFP neatbilst šai regulai;

b)

AIFP neatbilst Direktīvai 2011/61/ES;

c)

AIFP kompetentā iestāde nav piešķīrusi tam atļauju pārvaldīt NTF;

d)

AIFP nav iesniedzis 2. punktā minētos dokumentus.

a)

naudas tirgus instrumentos, tostarp finanšu instrumentos, kurus atsevišķi vai kopīgi emitējušas vai garantējušas Savienība, dalībvalstu valsts, reģionālās un vietējās administrācijas vai dalībvalstu centrālās bankas, Eiropas Centrālā banka, Eiropas Investīciju banka, Eiropas Investīciju fonds, Eiropas Stabilizācijas mehānisms, Eiropas Finanšu stabilitātes instruments, trešās valsts centrālā varas iestāde vai centrālā banka, Starptautiskais Valūtas fonds, Starptautiskā Rekonstrukcijas un attīstības banka, Eiropas Padomes Attīstības banka, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, Starptautisko norēķinu banka vai jebkura cita attiecīga starptautiska finanšu iestāde vai organizācija, kurā iesaistījusies viena vai vairākas dalībvalstis;

b)

atbilstīgās vērtspapīrošanās un ar aktīviem nodrošinātos komerciālos vērtspapīros (ABKV);

c)

noguldījumos kredītiestādēs;

d)

atvasinātos finanšu instrumentos;

e)

pārdošanas ar atpirkšanu līgumos, kas atbilst 14. pantā paredzētajiem nosacījumiem;

f)

pirkšanas ar atpārdošanu līgumos, kas atbilst 15. pantā paredzētajiem nosacījumiem;

g)

citu NTF akcijās vai ieguldījumu apliecībās.

a)

ieguldīšanu aktīvos, kas nav minēti 1. punktā;

b)

šādu instrumentu īso pārdošanu – naudas tirgus instrumenti, vērtspapīrošanas, ABKV un citu NTF akcijas vai ieguldījumu apliecības;

c)

neveido tiešas vai netiešas riska pozīcijas kapitāla vērtspapīros vai precēs, tostarp izmantojot atvasinātus finanšu instrumentus, sertifikātus, kuri tos pārstāv, uz tiem balstītus indeksus vai jebkādus citus līdzekļus vai instrumentus, kas veidotu riska pozīciju tajos;

d)

vērtspapīru aizdevuma vai vērtspapīru aizņēmuma līgumu vai jebkādu citu tādu līgumu slēgšanu, kas apgrūtinātu NTF aktīvus;

e)

naudas līdzekļu aizņemšanos un aizdošanu.

a)

tas ietilpst vienā no naudas tirgus instrumentu kategorijām, kas minētas Direktīvas 2009/65/EK 50. panta 1. punkta a), b), c) vai h) apakšpunktā,

b)

tam piemīt kāda no šādām alternatīvām raksturīgām pazīmēm:

c)

naudas tirgus instrumenta emitents un naudas tirgus instrumenta kvalitāte saņēmuši labvēlīgu vērtējumu, ievērojot 19. līdz 22. pantu;

d)

ja NTF iegulda vērtspapīrošanā vai ABKV, uz to attiecas 11. pantā noteiktās prasības.

a)

vērtspapīrošana, kā minēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 (16) 13. pantā;

b)

ABKV, kas emitēti saskaņā ar ABKV programmu, kuru:

c)

vienkārša, pārredzama un standartizēta (VPS) vērtspapīrošana vai vienkārši, pārredzami un standartizēti ABKV.

a)

šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto vērtspapīrošanu oficiālais termiņš emitēšanas brīdī ir divi gadi vai īsāks, un līdz nākamajai procentu likmes pārskatīšanas dienai atlikušais laikposms ir 397 dienas vai īsāks;

b)

šā panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minēto vērtspapīrošanu vai ABKV oficiālais termiņš emitēšanas brīdī vai atlikušais termiņš ir 397 dienas vai īsāks;

c)

šā panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā minētās vērtspapīrošanas ir amortizējami instrumenti, un to vidējais svērtais darbības laiks ir divi gadi vai īsāks.

a)

šā panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minēto vērtspapīrošanu un ABKV oficiālais termiņš emitēšanas brīdī vai atlikušais termiņš ir divi gadi vai īsāks, un līdz nākamajai procentu likmes pārskatīšanas dienai atlikušais laikposms ir 397 dienas vai īsāks;

b)

šā panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā minētās vērtspapīrošanas ir amortizējami instrumenti, un to vidējais svērtais darbības laiks ir divi gadi vai īsāks.

a)

prasības attiecībā uz vērtspapīrošanas vienkāršumu, tostarp to patieso pārdošanas raksturu un ar risku izvērtēšanu saistīto standartu ievērošanu;

b)

prasības attiecībā uz vērtspapīrošanas standartizāciju, tostarp prasības par riska atskaitījumiem;

c)

prasības attiecībā uz vērtspapīrošanas pārredzamību, tostarp informācijas sniegšanu potenciālajiem ieguldītājiem;

d)

attiecībā uz ABKV – papildus a), b) un c) apakšpunktam – prasības attiecībā uz sponsoru un sponsora atbalstu ABKV programmai.

a)

noguldījums ir atmaksājams pēc pieprasījuma vai to iespējams izņemt jebkurā laikā;

b)

noguldījuma termiņš nepārsniedz 12 mēnešus;

c)

kredītiestādes juridiskā adrese ir dalībvalstī, vai, ja kredītiestādes juridiskā adrese ir trešā valstī, uz to attiecas prudenciālās prasības, ko uzskata par līdzvērtīgām Savienības tiesībās noteiktajām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 107. panta 4. punktā noteikto procedūru.

a)

atvasināto finanšu instrumentu pamatā esošie instrumenti ir procentu likmes, valūtas maiņas kursi, valūtas vai indeksi, kas pārstāv vienu no minētajām kategorijām;

b)

atvasinātais finanšu instruments kalpo tikai tam, lai ierobežotu procentu likmes vai valūtas maiņas kursa riskus, kas piemīt citiem NTF ieguldījumiem;

c)

darījumu partneri darījumos ar ārpusbiržas atvasinātiem instrumentiem ir institūcijas, uz kurām attiecas prudenciāls regulējums un uzraudzība un kuras ietilpst kategorijās, ko apstiprinājusi NTF kompetentā iestāde;

d)

ārpusbiržas atvasinātos instrumentus katru dienu ticami un pamatoti vērtē un tos pēc NTF iniciatīvas jebkurā laikā var pārdot, likvidēt vai slēgt ar ieskaitu par patieso vērtību.

a)

to izmanto pagaidām uz laiku, kas nepārsniedz septiņas darbdienas, vienīgi likviditātes pārvaldības nolūkos un nevis tādos ieguldījumu nolūkos, kas nav c) apakšpunktā minētie;

b)

darījumu partnerim, kas saskaņā ar pārdošanas ar atpirkšanu līgumu saņem NTF nodotos aktīvus kā nodrošinājumu, aizliegts šos aktīvus pārdot, ieguldīt, ieķīlāt vai kā citādi nodot bez NTF iepriekšējas piekrišanas;

c)

naudas līdzekļus, ko NTF saņēmis atbilstoši pārdošanas ar atpirkšanu līgumam, var:

d)

naudas līdzekļi, ko NTF saņēmis atbilstoši pārdošanas ar atpirkšanu līgumam, nepārsniedz 10 % no tā aktīviem;

e)

NTF ir tiesības jebkurā brīdī izbeigt līgumu, iesniedzot paziņojumu ne vairāk kā divas darbdienas iepriekš.

a)

NTF ir tiesības jebkurā brīdī izbeigt līgumu, iesniedzot paziņojumu ne vairāk kā divas darbdienas iepriekš;

b)

tirgus vērtība aktīviem, kas saņemti saskaņā ar pirkšanas ar atpārdošanu līgumu, visu laiku ir vismaz vienāda ar izmaksātajiem naudas līdzekļiem.

a)

tos ir emitējusi vai garantējusi Savienība, kādas dalībvalsts centrālā iestāde vai centrālā banka, Eiropas Centrālā banka, Eiropas Investīciju banka, Eiropas Stabilizācijas mehānisms vai Eiropas Finanšu stabilitātes mehānisms, ar noteikumu, ka ir saņemts labvēlīgs novērtējums, ievērojot 19. līdz 22. pantu;

b)

tos ir emitējusi vai garantējusi trešās valsts centrālā iestāde vai centrālā banka, ar noteikumu, ka ir saņemts labvēlīgs novērtējums, ievērojot 19. līdz 22. pantu.

a)

ne vairāk kā 10 % no tā mērķa NTF aktīviem ir iespējams saskaņā ar tā fonda darbības noteikumiem vai dibināšanas dokumentiem kopumā ieguldīt citu NTF akcijās vai ieguldījumu apliecībās;

b)

mērķa NTF nav akciju vai ieguldījumu apliecību ieguvējā NTF.

a)

mērķa NTF ir darbības atļauja atbilstīgi šai regulai;

b)

ja mērķa NTF tieši vai ar deleģējumu pārvalda tas pats pārvaldnieks, kurš pārvalda ieguvēju NTF, vai cits uzņēmums, ar kuru ieguvēja NTF pārvaldnieku ir saistīts ar kopīgu vadību vai kontroli, vai ar būtisku tiešu vai netiešu līdzdalību, mērķa NTF vai minētā cita uzņēmuma pārvaldniekam ir aizliegts iekasēt parakstīšanas vai atpakaļpirkšanas maksas par ieguvēja NTF ieguldījumu mērķa NTF akcijās vai ieguldījumu apliecībās;

c)

ja NTF iegulda citu NTF akcijās vai ieguldījumu apliecībās 10 % no saviem aktīviem vai vairāk:

a)

NTF tirgo vienīgi darbinieku uzkrājumu shēmā, ko reglamentē valsts tiesības un kuru ieguldītāji ir tikai fiziskas personas;

b)

darbinieku uzkrājumu shēma, kas minēta a) apakšpunktā, ļauj ieguldītājiem atpirkt savus ieguldījumus, vienīgi piemērojot ierobežojošus atpakaļpirkšanas noteikumus, kas noteikti valsts tiesībās un saskaņā ar ko atpakaļpirkšana var notikt tikai zināmos apstākļos, kas nav saistīti ar tirgus tendencēm.

a)

NTF tirgo, izmantojot vienīgi darbinieku uzkrājumu shēmas, ko reglamentē valsts tiesības un kuru ieguldītāji ir tikai fiziskas personas;

b)

šīs daļas a) apakšpunktā minētā darbinieku uzkrājumu shēma ļauj ieguldītājiem atpirkt savus ieguldījumus, vienīgi piemērojot ierobežojošos atpakaļpirkšanas nosacījumus, kas noteikti valsts tiesībās un saskaņā ar kuriem atpakaļpirkšana var notikt tikai zināmos apstākļos, kas nav saistīti ar tirgus tendencēm.

a)

5 % no saviem aktīviem naudas tirgus instrumentos, vērtspapīrošanās un ABKV, ko emitējusi viena struktūra;

b)

10 % no saviem aktīviem noguldījumos vienā kredītiestādē, ja vien banku nozares struktūra dalībvalstī, kurā NTF ir domicils, nav tāda, ka nepietiek dzīvotspējīgu kredītiestāžu, lai izpildītu minēto diversifikācijas prasību un NTF ir ekonomiski neizdevīgi veikt noguldījumus citā dalībvalstī, – šādā gadījumā līdz 15 % no tā aktīviem var ieguldīt noguldījumos vienā kredītiestādē.

a)

ieguldījumi naudas tirgus instrumentos, vērtspapīrošanā un ABKV, ko emitējusi minētā struktūra;

b)

noguldījumi minētajā struktūrā;

c)

ārpusbiržas atvasinātie finanšu instrumenti, kas darījumu partnerim veido riska darījumus ar minēto struktūru.

a)

NTF pieder naudas tirgus instrumenti, ko emitents emitējis vismaz sešos dažādos laidienos;

b)

NTF ierobežo ieguldījumus viena emitenta naudas tirgus instrumentos līdz maksimāli 30 % no tā aktīviem;

c)

NTF darbības noteikumos vai dibināšanas dokumentos ir skaidra norāde uz visām pārvaldes iestādēm, institūcijām vai organizācijām, kas minētas pirmajā daļā, kas atsevišķi vai kopīgi emitē vai garantē naudas tirgus instrumentus, kuros tas gatavojas ieguldīt vairāk nekā 5 % no saviem aktīviem;

d)

NTF prospektos un reklāmas paziņojumos ietver pamanāmu paziņojumu par šīs atkāpes izmantošanu un norādi uz visām pārvaldes iestādēm, institūcijām vai organizācijām, kas minētas pirmajā daļā, kas atsevišķi vai kopīgi emitē vai garantē naudas tirgus instrumentus, kuros tas gatavojas ieguldīt vairāk nekā 5 % no saviem aktīviem.

a)

ir izveidots efektīvs process, lai iegūtu un atjauninātu būtisku informāciju par emitentu un instrumenta īpašībām;

b)

ir pieņemti un īstenoti atbilstīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka iekšējā kredītkvalitātes novērtējuma pamatā ir pieejamās un piemērotās informācijas pilnīga analīze, un ietver visus būtiskos virzošos faktorus, kas ietekmē emitenta kredītspēju un instrumenta kredītkvalitāti;

c)

iekšējā kredītkvalitātes novērtējuma procedūra tiek pastāvīgi uzraudzīta, un visus kredītkvalitātes novērtējumus pārskata vismaz reizi gadā;

d)

izvairoties mehāniski pārmērīgi paļauties uz ārējiem reitingiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1060/2009 5.a pantu, NTF pārvaldnieks veic jaunu kredītkvalitātes novērtējumu naudas tirgus instrumentam, vērtspapīrošanām un ABKV, ja notiek būtiskas izmaiņas, kas varētu ietekmēt instrumenta pašreizējo novērtējumu;

e)

NTF pārvaldnieks pārskata kredītkvalitātes novērtējuma metodes vismaz reizi gadā, lai noteiktu, vai tās aizvien ir atbilstīgas pašreizējam portfelim un ārējiem apstākļiem, un pārskatu nosūta NTF pārvaldnieka kompetentajai iestādei. Ja NTF pārvaldnieks uzzina par kļūdām kredītkvalitātes novērtējuma metodē vai tās piemērošanā, tas nekavējoties labo minētās kļūdas;

f)

ja metodes, modeļi vai galvenie pieņēmumi, ko izmanto iekšējās kredītkvalitātes novērtējuma procedūrā, tiek mainīti, NTF pārvaldnieks cik drīz vien iespējams pārskata visus iekšējos kredītkvalitātes novērtējumus, kas tiek ietekmēti.

a)

emitenta kredītriska un emitenta un instrumenta saistību neizpildes relatīvā riska kvantifikāciju;

b)

kvalitatīvus rādītājus, kas raksturo instrumenta emitentu, tostarp ņemot vērā makroekonomisko un finanšu tirgus situāciju;

c)

naudas tirgus instrumentu īstermiņa raksturu;

d)

instrumenta aktīva klasi;

e)

emitenta veidu, nošķirot vismaz šāda veida emitentus – valsts, reģionālā vai vietējā pārvalde, finanšu korporācijas un nefinanšu korporācijas;

f)

attiecībā uz strukturētiem finanšu instrumentiem – pamatdarbības un darījuma partneru risku, kas raksturīgs strukturētajam finanšu darījumam, un – gadījumā, ja ir riska darījums ar vērtspapīrošanu, – emitenta kredītrisku, vērtspapīrošanas struktūru un pamata esošo aktīvu kredītrisku;

g)

instrumenta likviditātes profilu.

a)

iekšējās kredītkvalitātes novērtējuma procedūras uzbūves un darbības izklāsts tādā veidā, kas ļauj kompetentajām iestādēm izprast un novērtēt kredītkvalitātes novērtējuma atbilstību;

b)

loģiskais pamats un analīze, kas pamato kredītkvalitātes novērtējumu, kā arī NTF pārvaldnieka izvēlētos kritērijus kredītkvalitātes novērtējuma pārskatīšanai un tās biežumam;

c)

visas būtiskās izmaiņas iekšējā kredītkvalitātes novērtējuma procedūrā, tostarp šādu izmaiņu izraisītāju identifikācija;

d)

iekšējās kredītkvalitātes novērtējuma procedūras organizācija un iekšējās kontroles struktūra;

e)

pilnīga iekšējo kredītkvalitātes novērtējumu vēsture par instrumentiem, emitentiem un attiecīgos gadījumos atzītiem galvotājiem;

f)

persona vai personas, kas atbildīgas par iekšējo kredītkvalitātes novērtējuma procedūru.

a)

kritērijus 19. panta 3. punktā minētās kredītkvalitātes novērtēšanas metodes apstiprināšanai;

b)

kritērijus 20. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētā kredītriska un emitenta un instrumenta saistību neizpildes relatīvā riska kvantifikācijai;

c)

kritērijus tādu kvalitatīvo rādītāju izveidei, kas raksturo instrumenta emitentu, kā minēts 20. panta 2. punkta b) apakšpunktā;

d)

būtisku izmaiņu nozīmi, kā minēts 19. panta 4. punkta d) apakšpunktā.

a)

tā WAM nav ilgāks par 60 dienām;

b)

tā WAL nav ilgāks par 120 dienām, ievērojot otro un trešo daļu;

c)

attiecībā uz ZSNAV NTF un valsts parāda NNAV NTF vismaz 10 % no to aktīviem veido aktīvi, kuru termiņš ir diena, pirkšanas ar atpārdošanu līgumi, ko var izbeigt, paziņojot vienu darbdienu iepriekš, vai naudas līdzekļi, kurus var izņemt, paziņojot vienu darbdienu iepriekš. ZSNAV NTF vai valsts parāda NNAV NTF neiegādājas citus aktīvus kā vien tos, kuru termiņš ir diena, ja šādas iegādes rezultātā minētais NTF būs ieguldījis mazāk nekā 10 % no sava portfeļa aktīvos, kuru termiņš ir diena;

d)

attiecībā uz īstermiņa MNAV NTF vismaz 7,5 % no tā aktīviem veido aktīvi, kuru termiņš ir diena, pirkšanas ar atpārdošanu līgumi, ko var izbeigt, paziņojot vienu darbdienu iepriekš, vai naudas līdzekļi, kurus var izņemt, paziņojot vienu darbdienu iepriekš. Īstermiņa MNAV NTF neiegādājas citus aktīvus kā vien tos, kuru termiņš ir diena, ja šādas iegādes rezultātā minētais NTF būs ieguldījis mazāk nekā 7,5 % no sava portfeļa aktīvos, kuru termiņš ir diena;

e)

attiecībā uz ZSNAV NTF un valsts parāda NNAV NTF vismaz 30 % no to aktīviem veido aktīvi, kuru termiņš ir nedēļa, pirkšanas ar atpārdošanu līgumi, ko var izbeigt, paziņojot piecas darbdienas iepriekš, vai naudas līdzekļi, kurus var izņemt, paziņojot piecas darbdienas iepriekš. ZSNAV NTF vai valsts parāda NNAV NTF neiegādājas citus aktīvus kā vien tos, kuru termiņš ir nedēļa, ja šādas iegādes rezultātā minētais NTF būs ieguldījis mazāk nekā 30 % no sava portfeļa aktīvos, kuru termiņš ir nedēļa;

f)

attiecībā uz īstermiņa MNAV NTF vismaz 15 % no tā aktīviem veido aktīvi, kuru termiņš ir nedēļa, pirkšanas ar atpārdošanu līgumi, ko var izbeigt, paziņojot piecas darbdienas iepriekš, vai naudas līdzekļi, kurus var izņemt, paziņojot piecas darbdienas iepriekš. Īstermiņa MNAV NTF neiegādājas citus aktīvus kā vien tos, kuru termiņš ir nedēļa, ja šādas iegādes rezultātā minētais NTF būs ieguldījis mazāk nekā 15 % no sava portfeļa aktīvos, kuru termiņš ir nedēļa;

g)

veicot e) apakšpunktā minēto aprēķinu, 17. panta 7. punktā minētos aktīvus, kuriem ir augsta likviditāte un kuri var tikt atpirkti, un par kuriem norēķināšanās var tikt veikta vienas darbdienas laikā, un kuru atlikušais termiņš ir līdz 190 dienām, arī var iekļaut pie ZSNAV NTF un valsts parāda NNAV NTF aktīviem, kuru termiņš ir nedēļa, līdz 17,5 % apmērā no tā aktīviem;

h)

veicot f) apakšpunktā minēto aprēķinu, naudas tirgus instrumentus vai citu NTF akcijas vai ieguldījumu apliecības var iekļaut pie īstermiņa MNAF NTF aktīviem, kuru termiņš ir nedēļa, līdz 7,5 % apmērā no tā aktīviem ar noteikumu, ka tie var tikt atpirkti un norēķināšanos par tiem var veikt piecu darbdienu laikā.

i)

īstermiņa NTF var neierobežoti izpildīt pārdošanas iespējas līgumu tā izpildes dienā;

ii)

pārdošanas iespējas līguma norunas cena saglabājas tuvu instrumenta gaidāmajai vērtībai izpildes dienā;

iii)

īstermiņa NTF ieguldījumu stratēģija liecina par augstu iespējamību, ka pārdošanas iespējas līgums tiks izpildīts izpildes dienā.

i)

šādu instrumentu līgumisko amortizācijas profilu; vai

ii)

to pamatā esošo aktīvu amortizācijas profilu, kuri rada naudas plūsmas šādu instrumentu atpakaļpirkšanai.

a)

tā portfeļa WAM nevienu brīdi nav ilgāks par sešiem mēnešiem;

b)

tā portfeļa WAL nevienu brīdi nav ilgāks par 12 mēnešiem, ievērojot otro un trešo daļu.

c)

vismaz 7,5 % no tā aktīviem veido aktīvi, kuru termiņš ir diena, pirkšanas ar atpārdošanu līgumi, ko var izbeigt, paziņojot vienu darbdienu iepriekš, vai naudas līdzekļi, kurus var izņemt, paziņojot vienu darbdienu iepriekš. Standarta NTF neiegādājas citus aktīvus kā vien tos, kuru termiņš ir diena, ja šādas iegādes rezultātā minētais NTF būs ieguldījis mazāk nekā 7,5 % no sava portfeļa aktīvos, kuru termiņš ir diena;

d)

vismaz 15 % no tā aktīviem veido aktīvi, kuru termiņš ir nedēļa, pirkšanas ar atpārdošanu līgumi, ko var izbeigt, paziņojot piecas darbdienas iepriekš, vai naudas līdzekļi, kurus var izņemt, paziņojot piecas darbdienas iepriekš. Standarta NFT neiegādājas citus aktīvus kā vien tos, kuru termiņš ir nedēļa, ja šādas iegādes rezultātā minētais NTF būs ieguldījis mazāk nekā 15 % no sava portfeļa aktīvos, kuru termiņš ir nedēļa;

e)

veicot d) apakšpunktā minēto aprēķinu, naudas tirgus instrumentus vai citu NTF akcijas vai ieguldījumu apliecības var iekļaut pie aktīviem, kuru termiņš ir nedēļa, līdz 7,5 % apmērā no tā aktīviem, ja tos var atpirkt un norēķināšanos par tiem var veikt piecu darbdienu laikā.

i)

standarta NTF var neierobežoti izpildīt pārdošanas iespēju līgumu tā izpildes dienā;

ii)

pārdošanas iespējas līguma norunas cena saglabājas tuvu instrumenta gaidāmajai vērtībai izpildes dienā;

iii)

standarta NTF ieguldījumu stratēģija liecina par augstu iespējamību, ka iespējas līgums tiks izpildīts izpildes dienā.

i)

šādu instrumentu līgumisko amortizācijas profilu; vai

ii)

to pamatā esošo aktīvu amortizācijas profilu, kuri rada naudas plūsmas šādu instrumentu atpakaļpirkšanai.

a)

identificējamus ieguldītāju naudas līdzekļu vajadzību modeļus, tostarp NTF ieguldījumu apliecību skaita ciklisko attīstību;

b)

dažādu ieguldītāju izvairīšanos no riska;

c)

korelācijas pakāpi vai ciešu saikni starp dažādiem NTF ieguldītājiem.

a)

NTF portfelī turēto aktīvu likviditātes līmeņa hipotētiskas izmaiņas;

b)

NTF portfelī turēto aktīvu kredītriska līmeņa hipotētiskas izmaiņas, tostarp kredīta notikumu un reitinga notikumu;

c)

procentu likmju un valūtas maiņas kursu hipotētisku virzību;

d)

atpakaļpirkšanas hipotētiskus līmeņus;

e)

hipotētisku starpības palielināšanos vai samazināšanos starp indeksiem, kuriem piesaistītas portfeļa vērtspapīru procentu likmes;

f)

hipotētiskus makrosistēmiskus satricinājumus, kas ietekmē ekonomiku kopumā.

a)

NTF aktīva vērtēšanai izmanto piesardzīgāku pieprasījuma un piedāvājuma novērtējumu, izņemot gadījumus, kad aktīva noslēgšanu var veikt par vidējo tirgus cenu;

b)

izmanto tikai kvalitatīvus tirgus datus; šādus datus novērtē, pamatojoties uz šādiem faktoriem:

a)

aktīva apjoms un apgrozījums tirgū;

b)

emisijas apmērs un emisijas daļa, ko NTF plāno iegādāties vai pārdot;

c)

ar aktīvu saistītais tirgus risks, procentu likmes risks, kredītrisks.

a)

NTF akcijas vai ieguldījumu apliecības var emitēt vai atpirkt par cenu, kas vienāda ar NTF nemainīgo NAV uz akciju vai ieguldījumu apliecību;

b)

ZSNAV NTF akcijas vai ieguldījumu apliecības var emitēt vai atpirkt par cenu, kas vienāda ar NTF nemainīgo NAV uz akciju vai ieguldījumu apliecību, bet tikai tad, ja nemainīgā NAV uz akciju vai ieguldījumu apliecību, kas aprēķināta saskaņā ar 32. panta 1., 2. un 3. punktu, nenovirzās no NAV uz akciju vai ieguldījumu apliecību, kas aprēķināta saskaņā ar 30. pantu, vairāk nekā par 20 bāzes punktiem.

a)

ikreiz, kad tādu aktīvu īpatsvars, kuru termiņš ir nedēļa, kā izklāstīts 24. panta 1. punkta e) apakšpunktā, kļūst mazāks par 30 % no valsts parāda NNAV NTF vai ZSNAV NTF kopējiem aktīviem un dienas neto atpakaļpirkšana vienā darbdienā pārsniedz 10 % no kopējiem aktīviem, valsts parāda NNAV NTF vai ZSNAV NTF pārvaldnieks nekavējoties informē par to valdi, un valde veic dokumentētu situācijas novērtēšanu, lai noteiktu piemērotu rīcības plānu, ņemot vērā ieguldītāju intereses, un lemj, vai piemērot vienu vai vairākus no šiem pasākumiem:

b)

ikreiz, kad tādu aktīvu īpatsvars, kuru termiņš ir nedēļa, kā izklāstīts 24. panta 1. punkta e) apakšpunktā, kļūst mazāks par 10 % no kopējiem aktīviem, valsts parāda NNAV NTF vai ZSNAV NTF pārvaldnieks nekavējoties informē par to valdi, un valde veic dokumentētu situācijas novērtēšanu un, pamatojoties uz šādu novērtējumu un ņemot vērā ieguldītāju intereses, piemēro vienu vai vairākus no šiem pasākumiem un dokumentē savas izvēles iemeslus:

a)

trešās personas veikta naudas līdzekļu iepludināšana;

b)

trešās personas veikta NTF aktīvu iegāde par paaugstinātu cenu;

c)

trešās personas veikta NTF akciju vai ieguldījumu apliecību iegāde, lai nodrošinātu fondam likviditāti;

d)

trešā personas veikta jebkāda veida tieša vai netieša galvojuma, garantijas vai atbalsta vēstules sniegšana NTF labā;

e)

jebkura trešās personas darbība, kuras tiešs vai netiešs mērķis ir saglabāt NTF likviditātes profilu un NAV uz akciju vai ieguldījumu apliecību.

a)

NTF portfeļa termiņu sadalījums;

b)

NTF kredīta profils;

c)

NTF WAM un WAL;

d)

informācija par 10 lielākajiem ieguldījumiem NTF, tostarp nosaukums, valsts, termiņš un aktīva veids un pārdošanas ar atpirkšanu līgumu un pirkšanas ar atpārdošanu līgumu gadījumā – darījuma partneris;

e)

NTF aktīvu kopējā vērtība;

f)

NTF neto peļņa.

a)

ka NTF nav garantēts ieguldījums;

b)

ka ieguldījums NTF atšķiras no ieguldījumiem noguldījumos, jo īpaši norādot uz risku, ka NTF ieguldītā pamatsumma var svārstīties;

c)

ka NTF nepaļaujas uz ārēju atbalstu NTF likviditātes garantēšanai vai NAV uz akciju vai ieguldījumu apliecību stabilizēšanai;

d)

ka pamatsummas zaudēšanas risks jāuzņemas ieguldītājam.

a)

NTF veids un īpašības;

b)

portfeļa rādītāji, piemēram, kopējā aktīvu vērtība, NAV, WAM, WAL, termiņu sadalījums, likviditāte un peļņa;

c)

stresa testu rezultāti un attiecīgā gadījumā ierosinātais rīcības plāns;

d)

informācija par aktīviem, kas tiek turēti NTF portfelī, tostarp:

e)

informācija par NTF saistībām, tostarp:

a)

katru gadījumu, kad aktīva cenas vērtējums, izmantojot amortizētās iegādes vērtības metodi saskaņā ar 29. panta 7. punkta pirmo daļu, novirzās no minētā aktīva cenas, kas aprēķināta saskaņā ar 29. panta 2., 3. un 4. punktu, vairāk nekā par 10 bāzes punktiem;

b)

katru gadījumu, kad nemainīgā NAV uz akciju vai ieguldījumu apliecību, kas aprēķināta saskaņā ar 32. panta 1. un 2. punktu, novirzās no NAV uz akciju vai ieguldījumu apliecību, kas aprēķināta saskaņā ar 30. pantu, vairāk nekā par 20 bāzes punktiem;

c)

katru gadījumu, kad rodas 34. panta 3. punktā minētā situācija, un pasākumus, ko valde veic saskaņā ar 34. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu.

a)

pieprasīt piekļuvi jebkuram dokumentam jebkurā formā un saņemt tā kopiju vai nokopēt to;

b)

pieprasīt NTF vai NTF pārvaldniekam sniegt informāciju bez kavēšanās;

c)

pieprasīt informāciju no jebkuras personas, kas saistīta ar NTF vai NTF pārvaldnieka darbībām;

d)

veikt pārbaudes uz vietas, par to iepriekš paziņojot vai nepaziņojot;

e)

veikt atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka NTF vai NTF pārvaldnieks aizvien atbilst šai regulai;

f)

izdot rīkojumu, lai nodrošinātu, ka NTF vai NTF pārvaldnieks atbilst šai regulai un atturas atkārtot jebkādu rīcību, ar kuru tas varētu pārkāpt šo regulu.

a)

neatbilst kādai no prasībām attiecībā uz aktīvu sastāvu, pārkāpjot 9. līdz 16. pantu;

b)

neatbilst kādai no ieguldījumu politikas prasībām, pārkāpjot 17., 18., 24. vai 25. pantu;

c)

ir ieguvis darbības atļauju, sniedzot nepatiesas ziņas vai izmantojot citus nelikumīgus līdzekļus, pārkāpjot 4. vai 5. pantu;

d)

izmanto nosaukumu “naudas tirgus fonds”, “NTF” vai citu nosaukumu, kas ļauj secināt, ka PVKIU vai AIF ir NTF, pārkāpjot 6. pantu;

e)

neatbilst kādai no prasībām attiecībā uz iekšējo kredītkvalitātes novērtējumu, pārkāpjot 19. vai 20. pantu;

f)

neatbilst kādai no pārvaldības, dokumentācijas vai pārredzamības prasībām, pārkāpjot 21., 23., 26., 27., 28. vai 36. pantu;

g)

neatbilst kādai no prasībām attiecībā uz vērtēšanu, pārkāpjot 29., 30., 31., 32., 33. vai 34. pantu.

a)

veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgais NTF vai NTF pārvaldnieks atbilst attiecīgajiem noteikumiem;

b)

anulē darbības atļauju, kas piešķirta saskaņā ar 4. vai 5. pantu.

a)

analizē šīs regulas piemērošanā gūto pieredzi, ietekmi uz ieguldītājiem, NTF un NTF pārvaldniekiem Savienībā;

b)

novērtē NTF lomu dalībvalstu emitētu vai garantētu parādu iegādē;

c)

ņem vērā dalībvalstu emitētu vai garantētu parādu specifiskās īpašības un šādu parādu lomu dalībvalstu finansēšanā;

d)

ņem vērā Regulas (ES) Nr. 575/2013 509. panta 3. punktā minēto ziņojumu;

e)

ņem vērā šīs regulas ietekmi uz īstermiņa finansējuma tirgiem;

f)

ņem vērā regulējuma attīstību starptautiskā līmenī.

30.6.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 169/46

I SADAĻA

I nodaļa

II nodaļa

1. iedaļa

2. iedaļa

III nodaļa

1. iedaļa

2. iedaļa

3. iedaļa

4. iedaļa

IV nodaļa

1. iedaļa

2. iedaļa

3. iedaļa

4. iedaļa

5. iedaļa

6. iedaļa

II SADAĻA

I nodaļa

1. iedaļa

2. iedaļa

3. iedaļa

4. iedaļa

5. iedaļa

II nodaļa

III nodaļa

1. iedaļa

2. iedaļa

3. iedaļa

4. iedaļa

5. iedaļa

6. iedaļa

III SADAĻA

(1)

Padomes Direktīvas 82/891/EEK (3) un 89/666/EEK (4), kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/56/EK (5), 2009/101/EK (6), 2011/35/ES (7) un 2012/30/ES (8) ir vairākas reizes būtiski grozītas (9). Skaidrības un praktisku apsvērumu dēļ minētās direktīvas būtu jākodificē.

(2)

Koordinācija, kas paredzēta Līguma 50. panta 2. punkta g) apakšpunktā un Vispārīgajā programmā par ierobežojumu atcelšanu attiecībā uz tiesībām veikt uzņēmējdarbību un kas tika sākta ar Padomes Pirmo direktīvu 68/151/EEK (10), ir īpaši svarīga attiecībā uz akciju sabiedrībām, jo šādu sabiedrību darbība dominē dalībvalstu ekonomikā un bieži paplašinās ārpus vienas valsts robežām.

(3)

Lai nodrošinātu līdzvērtīgu minimālās aizsardzības līmeni gan akciju sabiedrību akcionāriem, gan to kreditoriem, ir īpaši svarīgi koordinēt valstu noteikumus attiecībā uz šādu sabiedrību veidošanu un to kapitāla saglabāšanu, palielināšanu vai samazināšanu.

(4)

Savienībā akciju sabiedrībām to statūtos vai dibināšanas dokumentā ir jānodrošina, ka jebkura ieinteresēta persona var iepazīties ar galvenajām ziņām par šo sabiedrību, tostarp precīzu tās kapitāla sastāvu.

(5)

Trešo personu aizsardzība būtu jānodrošina, pieņemot tādus noteikumus, kuri pēc iespējas mazinātu iemeslus, kuru dēļ saistības, ko kāds uzņēmies akciju sabiedrību vai citu ierobežotas atbildības sabiedrību vārdā, nav spēkā.

(6)

Lai nodrošinātu skaidrību tiesību aktos par attiecībām gan starp sabiedrībām un trešām personām, gan arī starp sabiedrību dalībniekiem, ir jāierobežo gadījumi, kad var rasties spēkā neesamība un kad atzīt par spēkā neesošu ar atpakaļejošu datumu, un ir jānosaka īss termiņš, kurā trešās personas var celt iebildumus pret jebkuru šādu atzīšanu.

(7)

Lai nodrošinātu trešo personu interešu aizsardzību, ir īpaši svarīgi koordinēt valstu noteikumus, kas attiecas uz akciju sabiedrību vai citu ierobežotas atbildības sabiedrību atklātību, saistību, kuras tās uzņēmušās, spēkā esamību un sabiedrību spēkā neesamību.

(8)

Sabiedrības pamatdokumentiem vajadzētu būt pieejamiem, lai trešās personas varētu iepazīties ar to saturu un citu informāciju, kas attiecas uz sabiedrību, īpaši ar ziņām par personām, kuras ir pilnvarotas uzņemties saistības sabiedrības vārdā.

(9)

Neskarot tos būtiskos priekšnoteikumus un formalitātes, ko nosaka dalībvalstu tiesību akti, sabiedrībām vajadzētu būt iespējai izvēlēties reģistrēt obligāti iesniedzamos dokumentus un ziņas papīra formātā vai elektroniski.

(10)

Būtu jānodrošina iespēja ieinteresētajām personām iegūt šo dokumentu kopijas un ziņas no reģistra gan papīra formātā, gan elektroniski.

(11)

Dalībvalstīm vajadzētu būt tiesīgām izlemt, vai saglabāt valsts oficiālo vēstnesi, kurā publicē obligāti iesniedzamos aktus un ziņas papīra formātā vai elektroniski, vai arī nodot tos atklātībā ar līdzekļiem, kas ir līdzvērtīgi.

(12)

Lai veicinātu pārrobežu piekļuvi informācijai par sabiedrībām, papildus obligātajai nodošanai atklātībā vienā no tām valodām, kuras lieto sabiedrības dalībvalstī, ir pieļaujama brīvprātīga prasīto dokumentu un ziņu reģistrēšana citās valodās. Labticīgām trešām personām vajadzētu būt iespējai atsaukties uz šiem tulkojumiem.

(13)

Tādēļ ir lietderīgi precizēt, ka paziņojums par obligāti sniedzamajām ziņām, kas izklāstītas šajā direktīvā, būtu jāiekļauj visās sabiedrību vēstulēs un pasūtījuma veidlapās neatkarīgi no tā, vai tās ir papīra formā vai tiek izmantoti citi līdzekļi. Ņemot vērā tehnoloģiju attīstību, ir arī lietderīgi noteikt, lai minētais paziņojums par obligāti sniedzamajām ziņām būtu ievietots katras sabiedrības interneta vietnē.

(14)

Filiāles atvēršana tāpat kā meitasuzņēmuma izveidošana ir viena no iespējām, ko pašlaik var izmantot sabiedrības, īstenojot tiesības veikt uzņēmējdarbību citā dalībvalstī.

(15)

Koordinācijas trūkums attiecībā uz filiālēm, jo īpaši atklātības jomā, rada akcionāru un trešo personu aizsardzības atšķirības starp sabiedrībām, kas citās dalībvalstīs atver filiāles, un tām, kas tajās izveido meitasuzņēmumus.

(16)

Lai nodrošinātu to personu aizsardzību, kas veic darījumus ar sabiedrībām, izmantojot filiāļu starpniecību, ir vajadzīgi pasākumi attiecībā uz atklātības prasībām dalībvalstī, kurā filiāle atrodas. Dažos aspektos filiāles ietekme ekonomikā un sociālajā jomā var būt līdzvērtīga meitasuzņēmuma ietekmei, tādējādi radot sabiedrībā interesi iegūt sabiedrības datus filiālē. Lai šādu atklātību panāktu, ir jāizmanto jau ieviestā procedūra, kādu Savienībā izmanto attiecībā uz akciju sabiedrībām.

(17)

Šāda nodošana atklātībā attiecas uz daudziem svarīgiem dokumentiem un ziņām, kā arī uz grozījumiem, kas tajos izdarīti.

(18)

Šādu atklātību, izņemot pārstāvības pilnvaras, nosaukumu, juridisko formu, sabiedrības darbības izbeigšanu un maksātnespējas procedūras, kas uz to attiecas, var ierobežot līdz informācijai par pašu filiāli kopā ar norādi par tās sabiedrības reģistru, kurai pieder filiāle, jo saskaņā ar Savienības noteikumiem visa informācija par sabiedrību ir pieejama minētajā reģistrā.

(19)

Pēc valstu tiesību aktu koordinācijas attiecībā uz sabiedrību grāmatvedības dokumentu sagatavošanu, revīziju un atklātību vairs nav pamatojuma valstu noteikumiem par to grāmatvedības dokumentu atklātību, kas attiecas uz filiālēm. Tāpēc pietiek ar to, ka filiāles reģistrā nodod atklātībā grāmatvedības dokumentus, ko revidējusi un nodevusi atklātībā sabiedrība.

(20)

Uz vēstulēm un pasūtījumu veidlapām, kuras lieto filiāle, būtu jābūt vismaz tādai pašai informācijai kā uz sabiedrības vēstulēm un pasūtījumu veidlapām, kā arī jānorāda reģistrs, kurā reģistrēta filiāle.

(21)

Lai nodrošinātu to, ka šīs direktīvas mērķi tiek pilnībā īstenoti, un lai izvairītos no jebkādas diskriminācijas, kas saistīta ar sabiedrības izcelsmes valsti, šai direktīvai būtu jāattiecas arī uz tām filiālēm, kuras atver sabiedrības, uz ko attiecas trešo valstu tiesību akti un kuras ir izveidotas tādās juridiskās formās, kas ir līdzīgas sabiedrībām, uz kurām attiecas šī direktīva. Šādām filiālēm ir jāpiemēro īpaši noteikumi, kas atšķiras no tiem, kurus piemēro tām sabiedrību filiālēm, uz ko attiecas citu dalībvalstu tiesību akti, jo šī direktīva neattiecas uz trešo valstu sabiedrībām.

(22)

Šī direktīva nekādi neietekmē tās filiālēm izvirzītās atklātības prasības, kuras regulē citi noteikumi, piemēram, tiesību akti par nodarbināto tiesībām iegūt informāciju, nodokļu tiesību akti vai noteikumi par informācijas sniegšanu statistikas nolūkos.

(23)

Centrālo reģistru, komercreģistru un sabiedrību reģistru savstarpēja savienojamība ir noteikta kā viens no nepieciešamajiem pasākumiem uzņēmējdarbībai draudzīgākas tiesiskās un fiskālās vides veidošanai. Tai būtu jāveicina Eiropas sabiedrību konkurētspēja, samazinot administratīvo slogu un palielinot juridisko noteiktību, tādējādi sekmējot globālās ekonomiskās un finanšu krīzes pārvarēšanu, kas ir viena no programmas “Eiropa 2020” prioritātēm. Tai būtu arī jāuzlabo pārrobežu sakari starp reģistriem, izmantojot inovācijas informācijas un komunikāciju tehnoloģijā.

(24)

Eiropas daudzgadu e-tiesiskuma rīcības plāns 2009.–2013. gadam (11) paredzēja izveidot Eiropas e-tiesiskuma portālu (“portāls”), kas darbotos kā vienots Eiropas elektroniskās piekļuves punkts juridiskajai informācijai, tiesu un administratīvajām iestādēm, reģistriem, datubāzēm un citiem pakalpojumiem, un tajā norādīts, ka centrālo reģistru, komercreģistru un sabiedrību reģistru savstarpējā savienojamība ir svarīga.

(25)

Pārrobežu piekļuvi uzņēmējdarbības informācijai par sabiedrībām un to filiālēm, kas atvērtas citās dalībvalstīs, var uzlabot tikai tādā gadījumā, ja visas dalībvalstis piedalās elektroniskas saziņas nodrošināšanā starp reģistriem un informācijas pārsūtīšanā individuāliem lietotājiem visā Savienībā standartizētā veidā, izmantojot identisku saturu un savstarpēji savietojamas tehnoloģijas. Šāda reģistru savstarpējā savienojamība būtu jānodrošina dalībvalstu reģistriem (“valstu reģistri”), sniedzot pakalpojumus, kuriem būtu jāveido saskarnes ar Eiropas centrālo platformu (“platforma”). Platformai vajadzētu būt centralizētam informācijas tehnoloģiju rīku kopumam, kas iekļauj pakalpojumus, un tai būtu jāveido vienota saskarne. Minētā saskarne būtu jāizmanto visiem valstu reģistriem. Platformai būtu arī jāsniedz pakalpojumi, kas veido saskarni ar portālu, kurš darbojas kā Eiropas elektroniskās piekļuves punkts, un ar dalībvalstu izveidotajiem papildu piekļuves punktiem. Platforma būtu jāuzskata vienīgi par reģistru savstarpējas savienojamības instrumentu, bet ne par patstāvīgu struktūru, kurai ir juridiskas personas statuss. Pamatojoties uz vienotiem identifikācijas numuriem, platformai būtu jāspēj izplatīt informāciju no katras dalībvalsts reģistriem uz citu dalībvalstu kompetentajiem reģistriem standarta ziņojuma formātā (elektroniskā formā ziņojumiem, ar kuriem apmainās informācijas tehnoloģiju sistēmas, piemēram, XML) un attiecīgās valodas versijā.

(26)

Šīs direktīvas mērķis nav izveidot centralizētu reģistru datubāzi, kurā glabā būtisku informāciju par sabiedrībām. Centrālo reģistru, komercreģistru un sabiedrību reģistru savstarpējās savienojamības sistēmas (“reģistru savstarpējās savienojamības sistēma”) īstenošanas posmā būtu jānosaka tikai tāds datu kopums, kas nepieciešams platformas pareizai darbībai. Minētajiem datiem jo īpaši būtu jāietver darbības dati, vārdnīcas un glosāriji. Tas būtu jānosaka, ņemot vērā arī vajadzību nodrošināt reģistru savstarpējās savienojamības sistēmas efektīvu uzturēšanu. Minētie dati būtu jāizmanto tam, lai nodrošinātu platformas spēju veikt tās funkcijas, un tie nekad nebūtu jādara publiski pieejami tiešā veidā. Turklāt platformai nebūtu jāveic izmaiņas ne valstu reģistros glabāto datu par sabiedrībām saturā, ne informācijā par sabiedrībām, ko pārsūta, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu.

(27)

Ņemot vērā to, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/17/ES (12) mērķis nebija saskaņot valstu centrālo reģistru, komercreģistru un sabiedrību reģistru sistēmas, minētajā direktīvā netika noteikts neviens pienākums dalībvalstīm mainīt savas iekšējās reģistru sistēmas, jo īpaši attiecībā uz datu pārvaldību un glabāšanu, maksām un informācijas izmantošanu un publiskošanu valsts vajadzībām.

(28)

Portālam, izmantojot platformu, būtu jāapstrādā individuālu lietotāju iesniegtie vaicājumi par valstu reģistros glabāto informāciju par sabiedrībām un to filiālēm, kas atvērtas citās dalībvalstīs. Veikto meklējumu rezultātiem vajadzētu būt atspoguļotiem portālā, tostarp paskaidrojošas atzīmes visās Savienības oficiālajās valodās, uzskaitot sniegto informāciju. Turklāt, lai uzlabotu trešo personu aizsardzību citās dalībvalstīs, portālā vajadzētu būt pieejamai pamatinformācijai par to dokumentu un ziņu juridisko spēku, ko publisko atbilstīgi dalībvalstu tiesību aktiem, kurus pieņem saskaņā ar šo direktīvu.

(29)

Dalībvalstīm būtu jāvar izveidot vienu vai vairākus papildu piekļuves punktus, kas var ietekmēt platformas izmantošanu un uzturēšanu. Tādēļ būtu jāziņo Komisijai par šo punktu izveidi un jebkādām būtiskām izmaiņām to darbībā, jo īpaši par to slēgšanu. Šādam paziņojumam nevajadzētu nekādi ierobežot dalībvalstu pilnvaras attiecībā uz papildu piekļuves punktu izveidi un to darbību.

(30)

Sabiedrībām un to filiālēm, kas atvērtas citās dalībvalstīs, vajadzētu būt vienotam identifikācijas numuram, kas ļautu tās nepārprotami identificēt Savienībā. Identifikācijas numuru ir paredzēts izmantot saziņai starp reģistriem, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu. Tādēļ sabiedrībām un filiālēm nevajadzētu būt pienākumam vienoto identifikācijas numuru iekļaut šajā direktīvā minētajās sabiedrību vēstulēs vai pasūtījuma veidlapās. Tām arī turpmāk saviem saziņas mērķiem būtu jāizmanto savs valsts reģistrācijas numurs.

(31)

Vajadzētu būt iespējai izveidot skaidru saistību starp reģistru, kurā reģistrēta sabiedrība, un reģistriem, kuros reģistrētas šīs sabiedrības citās dalībvalstīs atvērtās filiāles, un tā izpaustos kā informācijas apmaiņa par jebkādu sabiedrības darbības izbeigšanas vai maksātnespējas procedūru uzsākšanu un pabeigšanu un par sabiedrības izslēgšanu no reģistra, ja tas rada juridiskas sekas tā reģistra dalībvalstī, kurā reģistrēta sabiedrība. Lai gan dalībvalstīm vajadzētu būt tiesīgām lemt par to, kādas tieši procedūras ir jāievēro saistībā ar filiāļu reģistrāciju attiecīgajā teritorijā, tām būtu jāgarantē vismaz tas, ka likvidētas sabiedrības filiāles svītro no reģistra bez nepamatotas kavēšanās un, attiecīgā gadījumā, pēc attiecīgās filiāles likvidācijas procedūras. Šis pienākums nebūtu jāpiemēro to sabiedrību filiālēm, kuras ir svītrotas no reģistra, bet kurām ir tiesību pārņēmējs, piemēram, tādos gadījumos kā sabiedrības juridiskās formas maiņa, apvienošanās vai sadalīšana vai tās juridiskās adreses pārrobežu pārcelšana.

(32)

Šīs direktīvas noteikumi attiecībā uz reģistru savstarpējo savienojamību nebūtu jāpiemēro filiālei, ko dalībvalstī atver sabiedrība, uz kuru neattiecas dalībvalsts tiesību akti.

(33)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai – mainoties informācijai, kas iekļauta reģistros attiecībā uz sabiedrībām, – informācija tiktu atjaunināta bez nepamatotas kavēšanās. Atjauninājums parasti būtu jāpublisko 21 dienas laikā pēc tam, kad ir saņemta pilna dokumentācija par minētajām izmaiņām, tostarp veicot likumības pārbaudi atbilstīgi valstu tiesību aktiem. Minētais termiņš būtu jāsaprot kā prasība dalībvalstīm pielikt saprātīgus centienus, lai ievērotu šajā direktīvā noteikto termiņu. Tas nebūtu jāpiemēro attiecībā uz grāmatvedības dokumentiem, kas sabiedrībām ir obligāti jāiesniedz par katru finanšu gadu. Minētais izņēmums ir attaisnojams ar valstu reģistru pārslodzi pārskatu periodu laikā. Saskaņā ar visām dalībvalstīm kopējiem vispārējiem tiesību principiem šī 21 dienas termiņa skaitīšana būtu jāaptur force majeure gadījumā.

(34)

Ja Komisija nolemj izstrādāt un/vai uzturēt platformu ar trešās personas starpniecību, tas būtu jādara atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (13). Dalībvalstu pienācīga iesaistīšanās šajā procesā būtu jāpanāk, ar īstenošanas aktiem nosakot tehniskās specifikācijas publiskā iepirkuma procedūras vajadzībām, kas pieņemti saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 (14) 5. pantā

(35)

Ja Komisija nolemj uzturēt platformu ar trešās personas starpniecību, būtu jānodrošina reģistru savstarpējās savienojamības sistēmas pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktība un platformas darbības pienācīga publiska pārraudzība. Sīki izstrādāti noteikumi par platformas uzturēšanas pārvaldību būtu jāpieņem, izmantojot īstenošanas aktus, kas pieņemti saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantā. Jebkurā gadījumā dalībvalstu iesaistīšanās visas sistēmas darbībā būtu jāpanāk, īstenojot regulāru dialogu starp Komisiju un dalībvalstu pārstāvjiem par jautājumiem attiecībā uz reģistru savstarpējās savienojamības sistēmas uzturēšanu un tās turpmāko attīstību.

(36)

Centrālo reģistru, komercreģistru un sabiedrību reģistru savstarpēja savienojamība rada vajadzību koordinēt valstu sistēmas, kuru tehniskās īpašības atšķiras. Tas ietver tehnisku pasākumu un specifikāciju pieņemšanu, ņemot vērā atšķirības starp reģistriem. Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs direktīvas īstenošanai, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras, lai tā risinātu minētos tehniskos un darbības jautājumus. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantā.

(37)

Šai direktīvai nevajadzētu ierobežot dalībvalstu tiesības iekasēt maksu par informācijas saņemšanu par sabiedrībām, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, ja valstu tiesību akti paredz šādu maksu. Tādēļ reģistru savstarpējās savienojamības sistēmas tehniskajiem pasākumiem un specifikācijām būtu jāļauj noteikt maksājumu kārtību. Šajā ziņā šai direktīvai nevajadzētu iepriekš noteikt nekādu īpašu tehnisku risinājumu, jo maksājumu kārtība būtu jānosaka īstenošanas aktu pieņemšanas posmā, ņemot vērā plaši pieejamās tiešsaistes maksājumu iespējas.

(38)

Varētu būt vēlams, lai nākotnē arī trešām valstīm būtu iespēja piedalīties reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā.

(39)

Taisnīgs risinājums attiecībā uz reģistru savstarpējās savienojamības sistēmas finansējumu ir gan Savienības, gan tās dalībvalstu piedalīšanās minētās sistēmas finansēšanā. Dalībvalstīm būtu jāsedz izdevumi saistībā ar savu valsts reģistru pielāgošanu minētajai sistēmai, savukārt centrālie elementi, proti, platforma un portāls, kas darbotos kā vienots Eiropas elektroniskās piekļuves punkts, būtu jāfinansē no Savienības vispārējā budžeta attiecīgās pozīcijas. Lai papildinātu šīs direktīvas nebūtiskus elementus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu attiecībā uz maksu iekasēšanu par sabiedrību informācijas iegūšanu. Tas neskar iespēju valstu reģistriem iekasēt maksas, bet tas var būt saistīts ar papildu maksu, lai līdzfinansētu platformas uzturēšanu un darbību. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(40)

Ir nepieciešami Savienības noteikumi, lai saglabātu kapitāla apjomu, kas sniedz nodrošinājumu kreditoriem, jo īpaši aizliedzot jebkuru kapitāla samazināšanu, sadalot to starp akcionāriem, ja tiem uz to nav tiesību, un ierobežojot akciju sabiedrības tiesības iegūt pašai savas akcijas.

(41)

Ierobežojumiem attiecībā uz akciju sabiedrības tiesībām iegādāties savas akcijas būtu jāattiecas ne tikai uz sabiedrības pašas veikto iegādi, bet arī uz iegādi, ko veic jebkura persona uz sava vārda, bet sabiedrības interesēs.

(42)

Lai novērstu to, ka akciju sabiedrība izmanto citu sabiedrību, kurā tai ir balsu vairākums vai kurā tā var izmantot dominējošu stāvokli, lai veiktu šādu iegādi, nepakļaujoties ierobežojumiem šajā jautājumā, noteikumiem par sabiedrības tiesībām iegādāties savas akcijas būtu jāaptver svarīgākie un biežāk sastopamie gadījumi akciju iegādē, ko veic šādas citas sabiedrības. Minētajiem noteikumiem būtu jāaptver parakstīšanās uz akciju sabiedrības akcijām.

(43)

Lai novērstu šīs direktīvas apiešanu, 42. apsvērumā minētajai kārtībai būtu jāattiecas arī uz akciju sabiedrībām vai citām ierobežotas atbildības sabiedrībām, uz kurām attiecas šī direktīva un uz sabiedrībām, kuru darbību reglamentē trešo valstu tiesību akti un kurām ir līdzīga juridiskā forma.

(44)

Ja attiecības starp akciju sabiedrību un citu sabiedrību, kā, piemēram, 42. apsvērumā minēto, ir netiešas, būtu attaisnojami atvieglot noteikumus, kas piemērojami tiešu attiecību gadījumā, paredzot balsošanas tiesību liegšanu kā minimālu pasākumu šīs direktīvas mērķu sasniegšanai.

(45)

Turklāt ir attaisnojami izņēmuma gadījumi, kuros profesionālās darbības specifiskais raksturs izslēdz iespēju apdraudēt šīs direktīvas mērķu sasniegšanu.

(46)

Ņemot vērā Līguma 50. panta 2. punkta g) apakšpunktā norādītos mērķus, ir svarīgi, lai dalībvalstu tiesību akti attiecībā uz sabiedrības kapitāla palielināšanu vai samazināšanu nodrošinātu, ka tiek ievērots un saskaņots līdzvērtīgas attieksmes pret vienāda statusa akcionāriem princips un to kreditoru aizsardzības princips, kuri savas prasības cēluši pirms lēmuma par kapitāla samazināšanu.

(47)

Lai uzlabotu kreditoru standartizētu aizsardzību visās dalībvalstīs, kreditoriem ar konkrētiem nosacījumiem būtu jāspēj izmantot tiesas vai administratīvas procedūras, ja sakarā ar akciju sabiedrības kapitāla samazināšanu ir apdraudēti viņu prasījumi.

(48)

Lai nodrošinātu to, ka netiek pieļauta tirgus ļaunprātīga izmantošana, dalībvalstīm šīs direktīvas īstenošanas nolūkā būtu jāņem vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 596/2014 (15) noteikumi.

(49)

Sabiedrību dalībnieku un trešo personu interešu aizsardzība prasa, lai tiktu koordinēti dalībvalstu tiesību akti attiecībā uz akciju sabiedrību apvienošanos un lai noteikumi par apvienošanos būtu paredzēti visu dalībvalstu tiesību aktos.

(50)

Saistībā ar šādu koordinēšanu ir jo īpaši svarīgi, lai apvienošanās procesā iesaistīto sabiedrību akcionāri būtu pietiekami informēti, cik vien tas objektīvi iespējams, un lai to tiesības tiktu attiecīgi aizsargātas. Tomēr nav pamata prasīt, lai neatkarīgs eksperts veiktu apvienošanās noteikumu projekta pārbaudi akcionāriem, ja visi akcionāri vienojas, ka bez tā var iztikt.

(51)

Kreditori, tostarp parāda vērtspapīru turētāji, un personas, kurām ir citi prasījumi pret sabiedrībām, kas gatavojas apvienoties, būtu jāpasargā tā, lai apvienošanās nekaitētu viņu interesēm.

(52)

Lai nodrošinātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu interešu aizsardzību, atklātības prasībās būtu jāiekļauj apvienošanās, lai trešās personas tiktu pietiekami informētas.

(53)

Sabiedrību dalībniekiem un trešām personām piešķirtajiem nodrošinājumiem saistībā ar akciju sabiedrību apvienošanos būtu jāaptver konkrētas juridiskas norises, kas svarīgākajos aspektos ir līdzīgas apvienošanās gadījumiem, lai nevarētu izvairīties no pienākuma nodrošināt šādu aizsardzību.

(54)

Lai nodrošinātu noteiktību tiesību aktos par attiecībām starp attiecīgajām sabiedrībām, starp tām un trešām personām, kā arī starp sabiedrību dalībniekiem, ir jāierobežo spēkā neesamības gadījumi, paredzot trūkumu novēršanu, kad vien iespējams, un ierobežojot termiņu, kurā var uzsākt spēkā neesamības procedūru.

(55)

Šī direktīva arī atvieglo kapitālsbiedrību pārrobežu apvienošanos. Dalībvalstu tiesību aktiem būtu jāatļauj vienas dalībvalsts kapitālsbiedrības pārrobežu apvienošanās ar citas dalībvalsts kapitālsbiedrību, ja attiecīgās dalībvalsts tiesību akti pieļauj apvienoties šāda veida sabiedrībām.

(56)

Lai atvieglotu pārrobežu apvienošanos, būtu jāparedz, ka, ja vien šajā direktīvā nav paredzēts citādi, katrai sabiedrībai, kas piedalās pārrobežu apvienošanās procesā, un katrai iesaistītajai trešajai personai piemēro valsts tiesību aktos iekļautos noteikumus un formalitātes, kas būtu piemērojamas valsts mēroga apvienošanās gadījumā. Valsts tiesību aktos iekļautiem noteikumiem un formalitātēm, uz kurām atsaucas šī direktīva, nebūtu nekādi jāierobežo brīvība veikt uzņēmējdarbību vai kapitāla brīva aprite, ja vien šādus ierobežojumus nevar attaisnot atbilstīgi Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai, jo īpaši ar vispārējo interešu prasībām, un tie nav nepieciešami šādu sevišķi svarīgu prasību īstenošanai un nav samērīgi ar to.

(57)

Kopīgajam pārrobežu apvienošanās noteikumu projektam vajadzētu būt vienādam attiecībā uz visām iesaistītajām dažādu dalībvalstu sabiedrībām. Tādējādi būtu jānosaka šāda kopīgā apvienošanās noteikumu projekta minimālais saturs, tomēr sabiedrībām dodot iespēju vienoties par citiem noteikumiem.

(58)

Lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un citu intereses, gan kopīgais pārrobežu apvienošanās noteikumu projekts, gan pārrobežu apvienošanās pabeigšana attiecībā uz katru apvienošanās procesā iesaistīto sabiedrību būtu jāpublisko, izdarot ierakstu attiecīgajā publiskajā reģistrā.

(59)

Visu dalībvalstu tiesību aktos būtu jāparedz, ka valsts līmenī viens vai vairāki eksperti katras apvienošanās procesā iesaistītās sabiedrības vārdā sagatavo ziņojumu par kopīgo pārrobežu apvienošanās noteikumu projektu. Lai ierobežotu izmaksas, kas saistītas ar ekspertu darbu attiecībā uz pārrobežu apvienošanos, būtu jāparedz iespēja sagatavot vienotu ziņojumu visiem to sabiedrību dalībniekiem, kas piedalās pārrobežu apvienošanās procesā. Katras šādas sabiedrības kopsapulcei būtu jāapstiprina kopīgais pārrobežu apvienošanās noteikumu projekts.

(60)

Lai atvieglotu pārrobežu apvienošanos, būtu jāparedz, ka lēmumu pieņemšanas procesa izpilde un likumība katrā apvienošanās procesā iesaistītā sabiedrībā būtu jāuzrauga valsts iestādei, kuras jurisdikcijā ir katra attiecīgā sabiedrība, savukārt pārrobežu apvienošanās izpilde un likumība būtu jāuzrauga valsts iestādei, kuras jurisdikcijā ir sabiedrība, kas veidojas pārrobežu apvienošanās rezultātā. Šī valsts iestāde varētu būt tiesa, notārs vai jebkura cita attiecīgās dalībvalsts nozīmēta iestāde. Būtu arī jānosaka, atbilstīgi kuras valsts tiesību aktiem tiek noteikts datums, kad pārrobežu apvienošanās stājas spēkā; tie ir tiesību akti, kas piemērojami sabiedrībai, kura veidojas pārrobežu apvienošanās rezultātā.

(61)

Lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un citu intereses, būtu jānorāda pārrobežu apvienošanās tiesiskās sekas, atšķirīgi situācijās, kad sabiedrība, kas veidojas apvienošanās rezultātā, ir ieguvēja sabiedrība vai jauna sabiedrība. Juridiskas noteiktības labad pēc tam, kad pārrobežu apvienošanās ir stājusies spēkā, to vairs nevar pasludināt par spēkā neesošu.

(62)

Šī direktīva neskar to tiesību aktu piemērošanu gan Savienības līmenī, ar Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 (16), gan dalībvalstu līmenī, kas attiecas uz uzņēmumu koncentrācijas kontroli.

(63)

Šī direktīva neietekmē Savienības tiesību aktus, kas attiecas uz kredīta starpniekiem un citiem finanšu uzņēmumiem, un valsts noteikumus, kas pieņemti vai ieviesti atbilstīgi šādiem Savienības tiesību aktiem.

(64)

Šī direktīva neskar dalībvalstu tiesību aktus, saskaņā ar kuriem jāsniedz ziņas par tās sabiedrības ierosināto galvenās vadības atrašanās vietu vai galveno uzņēmējdarbības vietu, kas veidojas pārrobežu apvienošanās rezultātā.

(65)

Darbinieku tiesībām, kas nav līdzdalības tiesības, būtu jāturpina piemērot valsts noteikumi, kuri ir minēti Padomes Direktīvās 98/59/EK (17) un 2001/23/EK (18), kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2002/14/EK (19) un 2009/38/EK (20).

(66)

Ja vienā no sabiedrībām, kas piedalās pārrobežu apvienošanās procesā šajā direktīvā aprakstītos apstākļos, darbiniekiem ir līdzdalības tiesības un ja tās dalībvalsts tiesību aktos, kurā pārrobežu apvienošanās rezultātā izveidotajai sabiedrībai ir juridiskā adrese, nav paredzēta tāda paša apjoma līdzdalības tiesības, kādas ir attiecīgajās apvienošanās procesā iesaistītajās sabiedrībās, tostarp sabiedrības padomes komitejās, kurām ir lēmumu pieņemšanas tiesības, vai ja šie tiesību akti neparedz tādu pašu iespēju izmantot savas tiesības darbiniekiem, kuri strādā pārrobežu apvienošanās rezultātā izveidotajās sabiedrībās, tad būtu jāreglamentē pārrobežu apvienošanās rezultātā izveidoto sabiedrību darbinieku līdzdalības tiesības un to iesaistīšana šādu tiesību noteikšanā. Šajā nolūkā par pamatu būtu jāņem principi un procedūras, kas ir noteiktas Padomes Regulā (EK) Nr. 2157/2001 (21) un Padomes Direktīvā 2001/86/EK (22), tomēr veicot nepieciešamās izmaiņas, jo apvienošanās rezultātā izveidotajai sabiedrībai būs piemērojami tās dalībvalsts tiesību akti, kurā tai būs juridiskā adrese. Dalībvalstis saskaņā ar Direktīvas 2001/86/EK 3. panta 2. punkta b) apakšpunktu var nekavējoties nodrošināt sarunu uzsākšanu saskaņā ar šīs direktīvas 133. pantu, lai tādējādi netiktu nevajadzīgi kavēta apvienošanās norise.

(67)

Lai noteiktu darbinieku līdzdalības līmeni apvienošanās procesā iesaistītajās sabiedrībās, būtu jāņem vērā arī proporcionālais darbinieku pārstāvju skaits starp dalībniekiem vadības grupā, kas ietver sabiedrību peļņu nesošās struktūrvienības, uz kurām attiecas darbinieku līdzdalība.

(68)

Sabiedrību dalībnieku un trešo personu interešu aizsardzībai vajadzīgs koordinēt dalībvalstu tiesību aktus, kas attiecas uz akciju sabiedrību sadalīšanos, ja dalībvalstis šādus procesus atļauj.

(69)

Šādas koordinācijas sakarā ir īpaši svarīgi, lai to sabiedrību akcionārus, kuras iesaistītas sadalīšanās procesā, pietiekami un cik vien iespējams objektīvi informētu, un viņu tiesības būtu pienācīgi aizsargātas.

(70)

Kreditori, ieskaitot obligāciju turētājus, un personas, kam pastāv citi prasījumi pret sabiedrībām, kas iesaistītas akciju sabiedrību sadalīšanas procesā, būtu jāaizsargā tā, lai sadalīšana nelabvēlīgi neietekmētu viņu intereses.

(71)

Šīs Direktīvas I sadaļas III nodaļas 1. iedaļā noteiktās atklātības prasības būtu jāattiecina uz sadalīšanos, lai trešās personas būtu pietiekami informētas.

(72)

Nodrošinājumi, kas piešķirti sabiedrību dalībniekiem un trešām personām saistībā ar sadalīšanu, būtu jāattiecina arī uz konkrētām juridiskām norisēm, kas svarīgākajos aspektos ir līdzīgas sadalīšanas procesam, tā, lai no pienākuma nodrošināt aizsardzību nebūtu iespējams izvairīties.

(73)

Lai nodrošinātu noteiktību tiesību aktos par attiecībām starp akciju sabiedrībām, kas iesaistītas sadalīšanas procesā, starp tām un trešām personām, un starp sabiedrību dalībniekiem, būtu jāsamazina iespējas, kurās var rasties sabiedrības spēkā neesamība, cik iespējams, nodrošinot kļūdu novēršanu un saīsinot termiņu, kurā var uzsākt procedūru par sabiedrības spēkā neesamību.

(74)

Dažos gadījumos sabiedrību vai citas interneta vietnes ir alternatīva publicēšanai, izmantojot sabiedrību reģistrus. Dalībvalstīm būtu jāspēj izraudzīties minētās citas interneta vietnes, kuras šādai publicēšanai sabiedrības var izmantot par brīvu, piemēram, uzņēmumu asociāciju, tirdzniecības palātu interneta vietnes vai centrālo elektronisko platformu, kas minēta šajā direktīvā. Ja ir iespēja izmantot sabiedrības interneta vietnes vai citas interneta vietnes, lai publicētu apvienošanās un/vai sadalīšanas noteikumu projektus un citus dokumentus, kam procesā ir jābūt pieejamiem akcionāriem un kreditoriem, būtu jānodrošina garantijas attiecībā uz interneta vietnes drošību un dokumentu autentiskumu.

(75)

Dalībvalstīm būtu jāspēj nodrošināt, ka nav nepieciešams izpildīt II sadaļas I un III nodaļā paredzētās padziļināto ziņojumu un informēšanas prasības saistībā ar sabiedrību apvienošanos vai sadalīšanu, ja visi apvienošanās vai sadalīšanas procesā iesaistīto sabiedrību akcionāri vienojas, ka to var nedarīt.

(76)

Jebkuram II sadaļas I un III nodaļas grozījumam, kas ļautu akcionāriem panākt šādu vienošanos, nebūtu jāskar iesaistīto sabiedrību kreditoru interešu aizsardzības sistēmas un noteikumi, kuru mērķis ir nodrošināt nepieciešamās informācijas sniegšanu minēto sabiedrību darbiniekiem un valsts iestādēm, piemēram, nodokļu iestādēm, kuras kontrolē apvienošanos vai sadalīšanu saskaņā ar spēkā esošajiem Savienības tiesību aktiem.

(77)

Nav jāpiemēro prasība sagatavot grāmatvedības pārskatu, ja emitents, kura vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, publicē pusgada finanšu pārskatus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/109/EK (23).

(78)

Neatkarīga eksperta ziņojums par ieguldījumu, kas nav naudā, bieži vien nav vajadzīgs, ja neatkarīga eksperta ziņojums, kas aizsargā akcionāru vai kreditoru intereses, arī jāsagatavo saistībā ar apvienošanos vai sadalīšanu. Tādēļ dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai šādos gadījumos atbrīvot sabiedrības no ziņojuma iesniegšanas prasībām attiecībā uz ieguldījumu, kas nav naudā vai noteikt, ka abus ziņojumus var sagatavot viens un tas pats eksperts.

(79)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (24) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (25) reglamentē personas datu apstrādi, tostarp personas datu elektronisku nosūtīšanu dalībvalstīs. Jebkurai personas datu apstrādei, ko veic dalībvalstu reģistri, Komisija un, attiecīgā gadījumā, jebkura platformas uzturēšanā iesaistīta trešā persona, būtu jānotiek atbilstīgi minētajiem tiesību aktiem. Īstenošanas aktos, kas jāpieņem saistībā ar reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, vajadzības gadījumā būtu jānodrošina šāda atbilstība, jo īpaši nosakot visu ieinteresēto personu attiecīgos uzdevumus un pienākumus un tiem piemērojamos organizatoriskos un tehniskos noteikumus.

(80)

Šajā direktīvā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas ietverti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, jo īpaši tās 8. pantā, kurā noteikts, ka ikvienai personai ir tiesības uz savu personas datu aizsardzību.

(81)

Šai direktīvai nebūtu jāskar dalībvalstu pienākumi attiecībā uz termiņiem III pielikuma B daļā minēto direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos un to piemērošanai,

—

tādu nodrošinājumu koordinēšanu, kurus sabiedrību dalībnieku un citu personu interešu aizsardzībai nosaka dalībvalstis sabiedrībām Līguma 54. panta otrās daļas nozīmē attiecībā uz akciju sabiedrību veidošanu un to kapitāla saglabāšanu un mainīšanu, ar nolūku padarīt šādus nodrošinājumus līdzvērtīgus,

—

tādu nodrošinājumu koordinēšanu, kurus sabiedrību dalībnieku un trešo personu interešu aizsardzībai nosaka dalībvalstis sabiedrībām Līguma 54. panta otrās daļas nozīmē attiecībā uz akciju sabiedrību vai citu ierobežotas atbildības sabiedrību atklātību, saistību, kuras tās uzņēmušās, spēkā esamību un sabiedrību spēkā neesamību, ar nolūku padarīt šādus nodrošinājumus līdzvērtīgus,

—

atklātības prasībām attiecībā uz filiālēm, ko dalībvalstī atvērušas noteiktu veidu sabiedrības, uz kurām attiecas citas valsts tiesību akti,

—

akciju sabiedrību apvienošanos,

—

kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanos,

—

akciju sabiedrību sadalīšanu.

—

kuru vienīgais mērķis ir ieguldīt savus līdzekļus dažādās kapitāla daļās un akcijās, zemes īpašumā vai citos īpašumos tikai ar nolūku sadalīt ieguldījumu risku un nodrošināt to akcionāriem ienākumus, kas gūti, pārvaldot viņu ieguldītos līdzekļus,

—

kas piedāvā savas akcijas publiskai parakstīšanai un

—

kuru statūti paredz, ka minimāli un maksimāli pieļaujamā kapitāla robežās tās var jebkurā laikā emitēt, atpirkt vai atkal pārdot savas akcijas.

a)

sabiedrības veids un nosaukums;

b)

sabiedrības mērķi;

c)

ja sabiedrībai nav reģistrētā kapitāla, parakstītā kapitāla lielums;

d)

ja sabiedrībai ir reģistrētais kapitāls, reģistrētā kapitāla lielums un parakstītā kapitāla lielums, sabiedrību inkorporējot vai sabiedrībai saņemot atļauju darījumdarbības uzsākšanai, kā arī reģistrētā kapitāla izmaiņas, neskarot 14. panta e) punktu;

e)

ciktāl tas nav ar likumu noteikts – noteikumi, kas reglamentē to locekļu skaitu un iecelšanas kārtību struktūrās, kuras atbildīgas par sabiedrības pārstāvību attiecībās ar trešām personām, sabiedrības administrāciju, pārvaldi, uzraudzību vai kontroli, kā arī pilnvaru sadalījumu starp šīm struktūrām;

f)

sabiedrības pastāvēšanas laiku, izņemot, ja tas ir nenoteikts.

a)

juridiskā adrese;

b)

parakstīto akciju nominālvērtība un, vismaz vienreiz gadā, to skaits;

c)

parakstīto akciju skaits, nenosakot to nominālvērtību, ja šādas akcijas var emitēt saskaņā ar valsts tiesību aktiem;

d)

īpaši apstākļi, ja tādi ir, kas ierobežo akciju nodošanu;

e)

ja ir vairāki akciju veidi, b), c) un d) punktā minētā informācija par katru akciju veidu un katra veida akciju piešķirtajām tiesībām;

f)

vai akcijas ir vārda akcijas vai uzrādītāja akcijas, ja valsts tiesību aktos paredzēti abu akciju veidi, un noteikumi, kas attiecas uz šādu akciju konversiju, ja vien šī kārtība nav noteikta tiesību aktos;

g)

parakstītā kapitāla apmaksātā daļa sabiedrības inkorporēšanas brīdī vai, kad tā saņem atļauju sākt darījumdarbību;

h)

to akciju nominālvērtība vai, ja nominālvērtība nav noteikta, akciju skaits, kas emitētas ieguldījumam, kas nav naudā, norādot minētā ieguldījuma veidu, kā arī ieguldītāja vārdu;

i)

ziņas par fiziskām vai juridiskām personām vai sabiedrībām, kuras parakstījušas vai kuru vārdā ir parakstīti statūti vai inkorporēšanas dokuments, vai, ja sabiedrība netika nodibināta tajā pašā laikā – minēto dokumentu projekti;

j)

to izdevumu kopapjoms vai vismaz to aplēse, kuri sabiedrībai jāmaksā vai kurus var no tās iekasēt saistībā ar sabiedrības dibināšanu un, vajadzības gadījumā, pirms atļaujas darījumdarbības uzsākšanai saņemšanas;

k)

visas īpašās priekšrocības, kas sabiedrības dibināšanas laikā vai līdz brīdim, kad tā saņem atļauju sākt darījumdarbību, piešķirtas jebkurām personām, kas piedalījušās sabiedrības dibināšanā vai darījumos, kas vajadzīgi, lai šo atļauju saņemtu.

a)

spēkā neesamība ir jānosaka ar tiesas nolēmumu;

b)

sabiedrību var noteikt par spēkā neesošu tikai šādos gadījumos:

a)

inkorporēšanas dokumenti un, ja tie ir iekļauti atsevišķā dokumentā – statūti;

b)

visi a) punktā minēto dokumentu grozījumi, ieskaitot sabiedrības darbības termiņa pagarināšanu;

c)

pilnīgs inkorporēšanas dokumenta vai statūtu teksts ar jaunākajiem grozījumiem pēc katras inkorporēšanas dokumenta vai statūtu grozīšanas;

d)

ziņas par tām personām, to iecelšanu amatā un atbrīvošanu no amata, kuras kā saskaņā ar tiesību aktiem izveidota struktūra vai kā jebkuras šādas struktūras locekļi:

e)

vismaz reizi gadā – parakstītā kapitāla apjoms, ja inkorporēšanas dokumentā vai statūtos ir minēts reģistrētais kapitāls, ja vien parakstītā kapitāla pieaugums nerada vajadzību izdarīt grozījumus statūtos;

f)

grāmatvedības dokumenti katram finanšu gadam, kas jāpublicē saskaņā ar Padomes Direktīvām 86/635/EEK (26) un 91/674/EEK (27), un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/34/ES (28);

g)

jebkāda sabiedrības juridiskās adreses maiņa;

h)

sabiedrības darbības izbeigšana;

i)

jebkurš tiesas nolēmums par sabiedrības spēkā neesamību;

j)

likvidatoru iecelšana, ziņas par viņiem un viņiem piešķirtām pilnvarām, ja vien šādas pilnvaras skaidri un nepārprotami neizriet no tiesību aktiem vai sabiedrības statūtiem;

k)

likvidācijas izbeigšana un dalībvalstīs, kurās sabiedrību izslēgšana no reģistra rada juridiskas sekas, – šādas izslēgšanas fakts.

a)

šīs direktīvas 14. pantā minētie dokumenti un ziņas;

b)

paskaidrojošas atzīmes, kas pieejamas visās Savienības oficiālajās valodās, uzskaitot minētās ziņas un minēto dokumentu veidus.

a)

sabiedrības nosaukums un juridiskā forma;

b)

sabiedrības juridiskā adrese un dalībvalsts, kurā tā ir reģistrēta; un

c)

sabiedrības reģistrācijas numurs.

—

dalībvalstu reģistri,

—

platforma,

—

portāls, kas darbojas kā Eiropas elektroniskās piekļuves punkts.

—

platformas darbības pārraudzību,

—

to datu drošības un aizsardzības nodrošināšanu, kurus izplata un ar kuriem apmainās, izmantojot platformu,

—

dalībvalstu reģistru un trešās personas attiecību koordinēšanu.

a)

tehnisko specifikāciju, ar kuru nosaka elektroniskas saziņas metodes reģistru savstarpējās savienojamības sistēmas vajadzībām;

b)

saziņas protokolu tehnisko specifikāciju;

c)

tehniskos pasākumus, kas attiecībā uz informācijas paziņošanu un izplatīšanu reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā nodrošina minimālos informācijas tehnoloģijas drošības standartus;

d)

tehnisko specifikāciju, ar kuru nosaka metodes tās informācijas apmaiņai starp sabiedrības reģistru un filiāles reģistru, kā minēts 20. un 34. pantā;

e)

detalizētu sarakstu par datiem, kas jānosūta, veicot informācijas apmaiņu starp reģistriem, kā minēts 20., 34. un 130. pantā;

f)

tehnisko specifikāciju, ar kuru nosaka standarta ziņojuma formāta struktūru, veicot informācijas apmaiņu starp reģistriem, platformu un portālu;

g)

tehnisko specifikāciju, ar kuru nosaka, kāds datu kopums ir nepieciešams, lai platforma varētu pildīt savus uzdevumus, kā arī kādas ir šādu datu glabāšanas, izmantošanas un aizsardzības metodes;

h)

tehnisko specifikāciju, ar kuru nosaka vienotā identifikācijas numura struktūru un izmantošanu reģistru savstarpējā saziņā;

i)

specifikāciju, ar kuru nosaka reģistru savstarpējās savienojamības sistēmas uzturēšanas tehniskās metodes attiecībā uz informācijas izplatīšanu un apmaiņu, un specifikāciju, ar kuru nosaka platformas sniegtos informācijas tehnoloģijas pakalpojumus, nodrošinot paziņojumu sniegšanu attiecīgās valodas versijā;

j)

saskaņotus kritērijus portāla nodrošinātajam meklēšanas pakalpojumam;

k)

maksājumu kārtību, ņemot vērā pieejamās maksājumu veikšanas iespējas, piemēram, maksājumu tiešsaistē;

l)

informāciju par paskaidrojošām atzīmēm, uzskaitot 14. pantā minētās ziņas un dokumentu veidus;

m)

reģistru savstarpējās savienojamības sistēmas sniegto pakalpojumu pieejamības tehniskos nosacījumus;

n)

procedūru un tehniskās prasības papildu piekļuves punktu savienošanai ar platformu.

a)

informācija, kas vajadzīga, lai noteiktu reģistru, kurā glabājas 16. pantā minētā lieta, kā arī sabiedrības reģistrācijas numurs attiecīgajā reģistrā;

b)

sabiedrības juridiskā forma, tās juridiskā adrese un vajadzības gadījumā fakts, ka sabiedrība izbeidz savu darbību.

a)

atklātībā nav nodoti grāmatvedības dokumenti, kā noteikts 14. panta f) punktā;

b)

tirdzniecības dokumentos vai jebkurā sabiedrības interneta vietnē nav norādītas 26. pantā paredzētās obligāti sniedzamās ziņas.

a)

filiāles adrese;

b)

filiāles darbība;

c)

reģistrs, kurā glabājas 16. pantā minētā lieta, kopā ar reģistrācijas numuru minētajā reģistrā;

d)

sabiedrības nosaukums un juridiskā forma, un filiāles nosaukums, ja tas atšķiras no sabiedrības nosaukuma;

e)

ziņas par tām personām, to iecelšanu amatā un atbrīvošanu no amata, kuras ir pilnvarotas pārstāvēt sabiedrību darījumos ar trešām personām un tiesvedībās:

f)

g)

grāmatvedības dokumenti saskaņā ar 31. pantu;

h)

filiāles slēgšana.

a)

šā panta 1. punkta e) un f) apakšpunktā minēto personu parakstus;

b)

inkorporēšanas dokumenti un, ja tie ir atsevišķā dokumentā – statūti, saskaņā ar 14. panta a), b) un c) punktu, kopā ar minēto dokumentu grozījumiem;

c)

šā panta 1. punkta c) apakšpunktā norādītā reģistra izsniegts apliecinājums, ka šāda sabiedrība pastāv;

d)

norāde par vērtspapīriem, kas ir tādas sabiedrības īpašumā, kura atrodas minētajā dalībvalstī, ar noteikumu, ka šāda nodošana atklātībai attiecas uz minēto vērtspapīru likumību.

a)

filiāles adrese;

b)

filiāles darbība;

c)

tie valsts tiesību akti, kas attiecas uz sabiedrību;

d)

reģistrs, kurā ir reģistrēta sabiedrība un tās reģistrācijas numurs minētajā reģistrā, ja to paredz minētie tiesību akti;

e)

inkorporēšanas dokumenti un, ja tie ir atsevišķā dokumentā – statūti, kopā ar visiem minēto dokumentu grozījumiem;

f)

sabiedrības juridiskā forma, galvenā darījumdarbības vieta un mērķis un, vismaz reizi gadā, parakstītā kapitāla apjoms, ja minētās ziņas nav norādītas dokumentos, kas minēti e) punktā;

g)

sabiedrības nosaukums un filiāles nosaukums, ja tas atšķiras no sabiedrības nosaukuma;

h)

ziņas par tām personām, to iecelšanu amatā un atbrīvošanu no amata, kuras ir pilnvarotas pārstāvēt sabiedrību darījumos ar trešām personām un tiesvedībās:

Norāda to personu pilnvaru apjomu, kuras ir pilnvarotas pārstāvēt sabiedrību, kā arī precizē, vai minētās personas var pārstāvēt sabiedrību atsevišķi vai tām ir jādarbojas kopā;

i)

j)

grāmatvedības dokumenti saskaņā ar 38. pantu;

k)

filiāles slēgšana.

a)

neskarot Līguma 258. un 259. pantu, atvieglo saskaņotu 2., 3. un šīs iedaļas noteikumu piemērošanu, regulārās sanāksmēs risinot jo īpaši praktiskus jautājumus, kas radušies sakarā ar to piemērošanu;

b)

vajadzības gadījumā konsultē Komisiju par jebkādiem papildinājumiem vai grozījumiem 2. un 3. un šīs iedaļā noteikumos.

a)

attiecībā uz sabiedrību, kurā tiek izdarīts šāds ieguldījums, 4. panta i) punktā minētās personas ir vienojušās, ka ekspertu ziņojums tām nav nepieciešams;

b)

šāda vienošanās ir publicēta, kā to paredz 3. punkts;

c)

sabiedrībām, kas veic šādu ieguldījumu, ir rezerves, ko saskaņā ar tiesību aktiem vai statūtiem nevar sadalīt un kas ir vismaz līdzvērtīgas to akciju nominālvērtībai, vai, ja nominālvērtība nav noteikta, to akciju uzskaites vērtībai, kuras emitē samaksai ar ieguldījumu, kas nav naudā;

d)

sabiedrības, kas veic šādu ieguldījumu, līdz apmēram, kas ir līdzvērtīgs c) apakšpunktā norādītajam, garantē saņēmējsabiedrības parādus, kas rodas laikposmā no dienas, kad akcijas emitē kā ieguldījumu, kas nav naudā, līdz dienai vienu gadu pēc minētās sabiedrības gada pārskatu publicēšanas par to finanšu gadu, kurā tika veikts šāds ieguldījums. Minētajā laikposmā ir aizliegta jebkāda cita šādu akciju pāreja;

e)

punkta d) apakšpunktā minētā garantija ir publicēta, kā paredzēts 3. punktā; un

f)

sabiedrības, kas veic šādu ieguldījumu, iegulda c) apakšpunktā norādītajai līdzvērtīgu summu rezervē, kuru nedrīkst sadalīt, kamēr nav pagājuši trīs gadi pēc saņēmējsabiedrības gada pārskata publikācijas par finanšu gadu, kurā veikts šis ieguldījums, vai, ja vajadzīgs, līdz vēlākam brīdim, kad ir nokārtotas visas šai laikposmā celtās prasības pret d) apakšpunktā minēto garantiju.

a)

patiesā vērtība ir noteikta dienā, kas ir ne vairāk kā sešus mēnešus pirms attiecīgā aktīva faktiskās ieguldīšanas dienas; un

b)

novērtēšana ir veikta saskaņā ar dalībvalstī vispārpieņemtiem vērtēšanas standartiem un principiem, kuri piemērojami ieguldāmo aktīvu veidam.

a)

ieguldījuma, kas nav naudā, apraksts;

b)

tā vērtība, tā novērtējuma avots un, attiecīgā gadījumā, novērtēšanas metode;

c)

paziņojums par to, vai iegūtā vērtība atbilst vismaz akciju, kuras piešķir apmaiņā pret šādu ieguldījumu, skaitam, nominālvērtībai vai, ja nominālvērtības nav, uzskaites vērtībai un – attiecīgā gadījumā – piemaksai par tām; un

d)

paziņojums par to, ka nav radušies jauni būtiski apstākļi, kas iespaido sākotnējo novērtējumu.

a)

jāveic starpposma aprēķini, kas parāda, ka izmaksām paredzētie līdzekļi ir pietiekami;

b)

izmaksājamā summa nedrīkst pārsniegt kopējo peļņu kopš iepriekšējā finanšu gada beigām, par kuru ir sagatavots gada pārskats, kam pieskaitīta iepriekšējā laikposma nesadalītā peļņa un no šim nolūkam pieejamajām rezervēm iegūtie līdzekļi, un no kā atskaitīti iepriekšējā laikposma zaudējumi un līdzekļi, kas ieskaitāmi rezervēs saskaņā ar tiesību aktiem vai statūtiem.

a)

kuru vienīgais mērķis ir ieguldīt to līdzekļus dažādos vērtspapīros, zemes īpašumā un citos īpašumos ar nolūku sadalīt ieguldījumu risku un dot to akcionāriem ienākumus, kas gūti, pārvaldot viņu ieguldītos līdzekļus; un

b)

kas piedāvā savas akcijas publiskai parakstīšanai.

a)

šādām sabiedrībām ir jāiekļauj termins “ieguldījumu sabiedrība” visos 26. pantā norādītajos dokumentos;

b)

sabiedrībai, kuras tīro aktīvu apjoms ir mazāks nekā noteikts 1. punktā, nav atļauts izdarīt izmaksas akcionāriem, ja iepriekšējā finanšu gada beigās gada pārskatos norādītā sabiedrības kopējo aktīvu summa ir vai pēc izmaksām akcionāriem kļūst pusotru reizi mazāka par gada pārskatos norādīto sabiedrības kopējo saistību pret kreditoriem summu; un

c)

ja sabiedrību, kuras veic izmaksas, tīro aktīvu apjoms kļūst mazāks par apjomu, kas noteikts 1. punktā, tām jānorāda uz to savos gada pārskatos.

a)

atļauju dod kopsapulce, kas nosaka šādas iegādes noteikumus un jo īpaši iegādājamo akciju maksimālo skaitu, atļaujas derīguma termiņu, kura maksimālo ilgumu nosaka valsts tiesību aktos, tomēr nepārsniedzot piecus gadus, un – iegūšanai par nominālvērtību – ieguldījuma maksimālo un minimālo apjomu. Administrācijas vai pārvaldes struktūras locekļi pārliecinās par to, ka, veicot katru atļauto iegādi, tiek ievēroti b) un c) punktā minētie nosacījumi;

b)

iegādes, tostarp sabiedrības iepriekš iegādātās un tās turētās akcijas, un akcijas, kuras iegādājusies persona, kas darbojas savā vārdā, bet sabiedrības interesēs, nedrīkst izraisīt tīro aktīvu samazināšanos līdz apjomam, kas ir mazāks par 56. panta 1. un 2. punktā minēto apjomu; un