EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32015R0983

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/983 (2015. gada 24. jūnijs) par Eiropas profesionālās kartes izdošanu un brīdināšanas mehānisma piemērošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/36/EK (Dokuments attiecas uz EEZ)

OV L 159, 25.6.2015, p. 27–42 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document In force: This act has been changed. Current consolidated version: 01/09/2020

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2015/983/oj

25.6.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 159/27


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/983

(2015. gada 24. jūnijs)

par Eiropas profesionālās kartes izdošanu un brīdināšanas mehānisma piemērošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/36/EK

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīvu 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (1) un jo īpaši tās 4.a panta 7. punktu, 4.b panta 4. punktu, 4.e panta 7. punktu un 56.a panta 8. punktu,

apspriedusies ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju,

tā kā:

(1)

Direktīvā 2005/36/EK paredzētās Eiropas profesionālās kartes (EPK) izdošanas procedūru un brīdināšanas mehānisma piemērošanu atbalstīs Iekšējā tirgus informācijas sistēma (IMI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2012 (2). Līdz ar to ir lietderīgi tajā pašā īstenošanas aktā paredzēt noteikumus par EPK izdošanas procedūru un par brīdināšanas mehānisma piemērošanu.

(2)

Komisija veica novērtējumu, kurā tika iesaistītas attiecīgās ieinteresētās personas un dalībvalstis, par to, vai ir piemēroti ieviest EPK ārstiem, medmāsām, farmaceitiem, fizioterapeitiem, kalnu gidiem, nekustamā īpašuma aģentiem un inženieriem. Pēc minētā novērtējuma Komisija atlasīja piecas profesijas (medmāsas, farmaceiti, fizioterapeiti, kalnu gidi un nekustamā īpašuma aģenti), kurām būtu jāievieš Eiropas profesionālā karte. Izvēlētās profesijas atbilst Direktīvas 2005/36/EK 4.a panta 7. punktā minētajām prasībām attiecībā uz to pašreizējiem vai potenciālajiem datiem par mobilitāti, to regulējumu dalībvalstīs un attiecīgo ieinteresēto personu pausto interesi. Lai ieviestu EPK ārstiem, inženieriem, specializētajām medmāsām un specializētajiem farmaceitiem, ir nepieciešams papildu novērtējums attiecībā uz to atbilstību Direktīvas 2005/36/EK 4.a panta 7. punkta noteikumiem.

(3)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2012 12. pantu Direktīvas 2005/36/EK 4.b panta 1. punktā minētajam tiešsaistes rīkam jābūt atsevišķam no IMI un tam nevajadzētu sniegt ārējiem dalībniekiem piekļuvi IMI. Līdz ar to ir nepieciešams paredzēt sīkākus noteikumus par EPK pieteikumu iesniegšanas procedūru ar minētā tiešsaistes rīka starpniecību un noteikumus kompetentajām iestādēm par EPK pieteikumu saņemšanu IMI.

(4)

Lai nodrošinātu pārredzamas prasības, ir arī būtiski precizēt noteikumus par apliecinošo dokumentu un informācijas pieprasīšanu no EKP procedūrā iesaistītajiem pretendentiem, ņemot vērā to, kurus dokumentus uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes var pieprasīt saskaņā ar Direktīvas 2005/36/EK 7. pantu, 50. panta 1. punktu un VII pielikumu. Tādēļ ir nepieciešams noteikt dokumentu un informācijas sarakstu, norādot arī tos dokumentus, kas būtu tieši jāizdod izcelsmes dalībvalsts kompetentajām iestādēm, procedūras, lai pārbaudītu izcelsmes dalībvalsts kompetento iestāžu izdoto dokumentu autentiskumu un derīgumu, un noteikumus par apliecinātu kopiju un tulkojumu pieprasīšanu. Lai atvieglotu EPK pieteikumu izskatīšanu, ir lietderīgi noteikt konkrētus pienākumus visiem EPK procedūrā iesaistītajiem dalībniekiem: pretendentiem, izcelsmes dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm, tostarp kompetentajām iestādēm, kuru uzdevums ir sadalīt EPK pieteikumus.

(5)

Saskaņā ar Direktīvas 2005/36/EK 4.b panta 1. punktu izcelsmes dalībvalsts var arī atļaut iesniegt rakstiskus EPK pieteikumus. Tādēļ ir nepieciešams paredzēt sīki izstrādātus noteikumus, kas būtu jāievieš izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei attiecībā uz rakstiskiem pieteikumiem.

(6)

Lai nodrošinātu, ka netiek kavēta vai traucēta darba plūsma IMI un netiek novēlota pieteikuma apstrāde, ir jāprecizē procedūras attiecībā uz maksājumiem, kas saistīti ar EPK pieteikuma apstrādi. Tādēļ ir lietderīgi noteikt, ka pretendents izcelsmes un/vai uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm maksā atsevišķi un tikai tad, ja pretendentam to pieprasa attiecīgās kompetentās iestādes.

(7)

Lai pretendentam dotu iespēju saņemt apliecinājumu par EPK procedūras iznākumu, ir jāprecizē formāts dokumentam, ko pretendents varēs iegūt ar Direktīvas 2005/36/EK 4.b panta 1. punktā minēto tiešsaistes rīka starpniecību, un jānodrošina garantijas, ka elektronisko dokumentu ir izsniegusi attiecīgā kompetentā iestāde un ka tajā grozījumus nav izdarījuši ārējie dalībnieki. Lai nodrošinātu, ka EPK netiek sajaukta ar dokumentiem, kas sniedz automātisku atļauju darbības veikšanai uzņēmējā dalībvalstī uzņēmējdarbības gadījumā, ir lietderīgi paredzēt, ka šajā nolūkā EPK dokumentā ietver atrunu.

(8)

EPK procedūra ļauj izcelsmes dalībvalsts vai uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei pieņemt dažāda veida lēmumus. Tādēļ ir jānosaka EPK procedūras iespējamie iznākumi, kā arī attiecīgā gadījumā jāprecizē informācija, kas ir jāietver elektroniskajā dokumentā, kurā uzrādīts EPK procedūras iznākums.

(9)

Lai atvieglotu uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes uzdevumu un nodrošinātu, ka ieinteresētās trešās puses vieglā un lietotājiem draudzīgā veidā var pārbaudīt izdoto EPK, ir lietderīgi nodrošināt centralizētu tiešsaistes sistēmu EPK autentiskuma un derīguma pārbaudei tiešsaistē ieinteresētajām trešām pusēm, kurām nav piekļuves IMI. Pārbaudes sistēma būtu jānošķir no Direktīvas 2005/36/EK 4.b panta 1. punktā minētā tiešsaistes rīka. Šādai EPK pārbaudei nebūtu jāsniedz ieinteresētajām personām piekļuve IMI.

(10)

Lai nodrošinātu datu aizsardzību attiecībā uz brīdināšanas mehānisma piemērošanu, ir jāprecizē to kompetento iestāžu pienākumi, kuras apstrādā ienākošos un izejošos brīdinājumus, un IMI funkcijas brīdinājumu atsaukšanai, mainīšanai un slēgšanai un datu apstrādes drošības nodrošināšanai.

(11)

Lai veicinātu to, ka personas datiem var piekļūt tikai tās iestādes, kuras ir jāinformē, dalībvalstīm būtu jānorīko iestādes, kuru uzdevums ir koordinēt ienākošos brīdinājumus. Dalībvalstīm būtu jāsniedz piekļuve brīdināšanas mehānismam tikai tām iestādēm, uz kurām tieši attiecas konkrētais brīdinājums. Lai nodrošinātu, ka brīdinājumus izsūta tikai gadījumos, kad tas ir nepieciešams, dalībvalstīm būtu jāspēj norīkot iestādes, kuru uzdevums ir izejošo brīdinājumu koordinēšana.

(12)

Šajā regulā reglamentētajai personas datu apstrādei piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (3), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/58/EK (4) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (5).

(13)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Profesionālo kvalifikāciju atzīšanas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

PRIEKŠMETS UN EIROPAS PROFESIONĀLĀS KARTES IZDOŠANAS PROCEDŪRA

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā ir paredzēti noteikumi par Eiropas profesionālās kartes (EPK) izdošanas procedūru saskaņā ar Direktīvas 2005/36/EK 4.a līdz 4.e pantu attiecībā uz šīs regulas I pielikumā minētajām profesijām un par minētās direktīvas 56.a pantā noteiktā brīdināšanas mehānisma piemērošanu.

2. pants

EPK procedūrā iesaistītās kompetentās iestādes

1.   Katra dalībvalsts norīko kompetentās iestādes, kas atbild par EPK pieteikumiem attiecībā uz katru I pielikumā minēto profesiju visā to teritorijā vai attiecīgā gadījumā tās daļās.

Šīs regulas 7. panta īstenošanas nolūkā katra dalībvalsts vienai vai vairākām kompetentajām iestādēm uztic uzdevumu sadalīt EPK pieteikumus atbilstošajai kompetentajai iestādei tās teritorijā.

2.   Dalībvalstis Iekšējā tirgus informācijas sistēmā (IMI), kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 1024/2012, reģistrē vismaz vienu kompetento iestādi attiecībā uz katru no šīs regulas I pielikumā minētajām profesijām un vismaz vienu kompetento iestādi, kuras uzdevums ir sadalīt EPK pieteikumus to teritorijā līdz 2016. gada 18. janvārim.

3.   Tai pašai kompetentajai iestādei, kas ir atbildīga par EPK pieteikumiem, var uzticēt arī uzdevumu sadalīt EPK pieteikumus.

3. pants

EPK pieteikumu iesniegšana tiešsaistē

1.   Pretendents izveido drošu personīgo kontu Direktīvas 2005/36/EK 4.b panta 1. punktā minētajā tiešsaistes rīkā, lai iesniegtu EPK pieteikumu tiešsaistē. Tiešsaistes rīks sniedz informāciju par datu apstrādes mērķi, apmēru un būtību, tostarp informāciju par pretendenta kā datu subjekta tiesībām. Tiešsaistes rīks pieprasa pretendentiem paust skaidru piekrišanu to personas datu apstrādei IMI.

2.   Direktīvas 2005/36/EK 4.b panta 1. punktā minētais tiešsaistes rīks dod iespēju pretendentam aizpildīt visu nepieciešamo informāciju, kas saistīta ar šīs regulas 4. pantā minēto EPK pieteikumu, augšupielādēt to dokumentu kopijas, kas nepieciešami EPK izdošanai saskaņā ar šīs regulas 10. panta 1. punktu, un tiešsaistē saņemt visu informāciju par iesniegtā EPK pieteikuma apstrādes progresu, kā arī par veicamajiem maksājumiem.

3.   Tiešsaistes rīks dod arī iespēju pretendentam iesniegt jebkādu papildinformāciju vai dokumentu un tiešsaistē pieprasīt labot, dzēst vai noslēgt piekļuvi saviem IMI lietā esošajiem personas datiem.

4. pants

Informācija, kas jāiesniedz kopā ar EPK pieteikumiem

Pretendents EPK pieteikumā sniedz šādu informāciju:

a)

pretendenta identitāte;

b)

attiecīgā profesija;

c)

dalībvalsts, kurā pretendents plāno veikt uzņēmējdarbību, vai dalībvalsts, kurā pretendents plāno īslaicīgu un gadījuma rakstura pakalpojumu sniegšanu;

d)

dalībvalsts, kurā pretendentam ir likumīgs statuss attiecīgo darbību veikšanai pieteikuma iesniegšanas brīdī;

e)

plānotās profesionālās darbības mērķi:

i)

uzņēmējdarbības izveide;

ii)

īslaicīga un gadījuma rakstura pakalpojumu sniegšana;

f)

viens no turpmāk minētajiem režīmiem:

i)

uzņēmējdarbība, viens no izvēlētajiem režīmiem:

automātiska atzīšana saskaņā ar Direktīvas 2005/36/EK III sadaļas III nodaļu,

vispārēja atzīšanas sistēma saskaņā ar Direktīvas 2005/36/EK III sadaļas I nodaļu;

ii)

īslaicīga un gadījuma rakstura pakalpojumu sniegšana, viens no izvēlētajiem režīmiem:

brīva pakalpojumu sniegšana, veicot kvalifikāciju iepriekšēju pārbaudi saskaņā ar Direktīvas 2005/36/EK 7. panta 4. punktu,

brīva pakalpojumu sniegšana, iepriekš neveicot kvalifikāciju pārbaudi, kā minēts Direktīvas 2005/36/EK 7. panta 4. punktā;

g)

pārējā informācija, kas attiecas uz f) punktā minēto režīmu.

Pirmās daļas d) punkta piemērošanas nolūkā, ja pretendentam pieteikuma iesniegšanas brīdī nav likumīga statusa, ir jānorāda dalībvalsts, kurā pretendents ir ieguvis nepieciešamo profesionālo kvalifikāciju. Ja pretendents savas profesionālās kvalifikācijas ir ieguvis vairāk nekā vienā dalībvalstī, viņš(-a) no dalībvalstīm, kas izsniedza kvalifikāciju, izvēlas dalībvalsti, kas saņems viņa(-as) EPK pieteikumu.

Pirmās daļas f) punkta piemērošanas nolūkā, ja pretendents nav norādījis pareizo režīmu, izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde nedēļas laikā pēc EPK pieteikuma saņemšanas informē pretendentu par to, ka pieteikums jāiesniedz atkārtoti saskaņā ar piemērojamo režīmu. Ja nepieciešams, izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde sākumā apspriežas ar uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestādi.

5. pants

EPK pieteikumos ietvertie dati

Datus, kas attiecas uz pretendenta identitāti, un 10. panta 1. punktā minētos dokumentus glabā pretendenta IMI lietā. Minētos datus atkārtoti izmanto turpmākajiem pieteikumiem, ja pretendents piekrīt šādai atkārtotai izmantošanai un dati vēl ir derīgi.

6. pants

EPK pieteikumu nodošana izcelsmes dalībvalsts attiecīgajai kompetentajai iestādei

1.   Direktīvas 2005/36/EK 4.b panta 1. punktā minētais tiešsaistes rīks drošā veidā nosūta EPK pieteikumu IMI, kur to apstrādā šā panta 2. vai 3. punktā minētā attiecīgā kompetentā iestāde izcelsmes dalībvalstī.

2.   Ja pretendentam pieteikuma iesniegšanas brīdī ir likumīgs statuss dalībvalstī, IMI nosūta EPK pieteikumu tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā pretendentam ir likumīgs statuss.

Izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde pārbauda, vai pretendentam ir likumīgs statuss attiecīgajā dalībvalstī, un apliecina likumīgo statusu IMI lietā. Tā arī augšupielādē attiecīgo pierādījumu par pretendenta likumīgo statusu vai pievieno atsauci uz attiecīgo valsts reģistru.

Ja izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde nevar apstiprināt pretendenta likumīgo statusu tās teritorijā jebkādiem citiem līdzekļiem, tā pieprasa pretendentam apliecinājumu par tā likumīgo statusu nedēļas laikā pēc EPK pieteikuma saņemšanas, kas minēts Direktīvas 2005/36/EK 4.b panta 3. punktā. Izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde minētos dokumentus uzskata par trūkstošiem dokumentiem saskaņā ar Direktīvas 2005/36/EK 4.b panta 3. punktu un 4.c panta 1. punktu vai 4.d panta 1. punktu.

3.   Šīs regulas 4. panta otrajā daļā minētajos gadījumos IMI nosūta EPK pieteikumu tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kura izsniegusi nepieciešamo profesionālo kvalifikāciju.

4.   Pārējo dalībvalstu kompetentās iestādes, kuras izsniedza apliecinājumu par profesionālajām kvalifikācijām, sadarbojas un atbild uz visiem izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes vai uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes EPK procedūras laikā izteiktajiem informācijas pieprasījumiem attiecībā uz EPK pieteikumu.

7. pants

Kompetento iestāžu, kas sadala EPK pieteikumus, uzdevums

1.   Gadījumos, ja dalībvalsts norīko vairāk nekā vienu kompetento iestādi, kas atbildīga par EPK pieteikumiem attiecībā uz konkrētu profesiju tās teritorijā vai teritorijas daļās, kompetentā iestāde, kurai uzticēts uzdevums sadalīt EPK pieteikumus, nodrošina, ka pieteikums bez nepamatotas kavēšanās tiek nosūtīts attiecīgajai kompetentajai iestādei dalībvalsts teritorijā.

2.   Ja pretendents ir iesniedzis pieteikumu dalībvalstij, kas nav viņa(-as) izcelsmes dalībvalsts, kā noteikts 6. panta 2. punktā vai 6. panta 3. punktā, kompetentā iestāde, kuras uzdevums ir sadalīt EPK pieteikumus dalībvalstī, kas saņēma pieteikumu, var atteikt apstrādāt attiecīgo pieteikumu nedēļas laikā pēc EPK pieteikuma saņemšanas un attiecīgi par to informēt pretendentu.

8. pants

Rakstisku pieteikumu apstrāde, ko veic izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes

1.   Ja dalībvalsts ļauj iesniegt rakstiskus EPK pieteikumus un pēc šādu rakstisku pieteikumu saņemšanas konstatē, ka tā nav pilnvarota tos izskatīt saskaņā ar 6. panta 2. punktu vai 3. punktu, tā var atteikties izskatīt pieteikumu un attiecīgi par to informēt pretendentu nedēļas laikā pēc pieteikuma saņemšanas.

2.   Ja ir saņemti rakstiski EPK pieteikumi, izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde pretendenta vārdā aizpilda EPK pieteikumu Direktīvas 2005/36/EK 4.b panta 1. punktā minētajā tiešsaistes rīkā, pamatojoties uz pretendenta iesniegto rakstisko EPK pieteikumu.

3.   Izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde nosūta pretendentam atjauninājumus par rakstiskā EPK pieteikuma apstrādi, tostarp atgādinājumus saskaņā ar Direktīvas 2005/36/EK 4.e panta 5. punktu vai citu nozīmīgu informāciju, kas nav ietverta IMI, saskaņā ar valstu administratīvajām procedūrām. Pēc EPK procedūras slēgšanas tā nekavējoties nosūta pretendentam pierādījumu par šīs regulas 21. pantā minēto EPK procedūras iznākumu.

9. pants

Procedūras, kas attiecas uz maksājumiem

1.   Ja izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde iekasē maksu par EPK pieteikumu apstrādi, nedēļas laikā pēc EPK pieteikuma saņemšanas tā ar Direktīvas 2005/36/EK 4.b panta 1. punktā minētā tiešsaistes rīka starpniecību informē pretendentu par maksājamo summu, maksājuma veidiem, visām norādāmajām atsaucēm un nepieciešamo pierādījumu par samaksu un nosaka pieņemamu samaksas termiņu.

2.   Ja uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde iekasē maksu par EPK pieteikumu apstrādi, tā šā panta 1. punktā minēto informāciju paziņo pretendentam ar Direktīvas 2005/36/EK 4.b panta 1. punktā minētā tiešsaistes rīka starpniecību, tiklīdz tā ir saņēmusi EPK pieteikumu no izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes, un nosaka pieņemamu samaksas termiņu.

10. pants

EPK izdošanai nepieciešamie dokumenti

1.   Lai izdotu EPK uzņēmējdarbības veikšanai, dalībvalstu kompetentās iestādes var pieprasīt vienīgi šādus dokumentus:

a)

ja piemēro automātisku atzīšanu, kā noteikts Direktīvas 2005/36/EK III sadaļas III nodaļā, šīs regulas II pielikuma A daļas 1. punktā minētos dokumentus;

b)

ja piemēro vispārējas atzīšanas sistēmu, kā noteikts Direktīvas 2005/36/EK III sadaļas I nodaļā, šīs regulas II pielikuma A daļas 2. punktā minētos dokumentus.

Lai izdotu EPK īslaicīga un gadījuma rakstura pakalpojumu sniegšanai, dalībvalstu kompetentās iestādes var pieprasīt vienīgi II pielikuma B daļā norādītos dokumentus.

Dokumenti, kas minēti II pielikuma A daļas 1. punkta d) apakšpunktā, 2. punkta g) apakšpunktā un B daļas a), c) un d) punktā, pretendentam jāiesniedz tikai tad, ja tos pieprasa uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde.

2.   Dalībvalsts precizē dokumentus, kas nepieciešami, lai izsniegtu EPK, un ar IMI starpniecību paziņo šo informāciju pārējām dalībvalstīm.

3.   Dokumentus, kurus pieprasa saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu, uzskata par trūkstošiem dokumentiem saskaņā ar Direktīvas 2005/36/EK 4.b panta 3. punktu un 4.c panta 1. punktu vai 4.d panta 1. punktu.

11. pants

Izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes izsniegto dokumentu apstrāde

1.   Ja izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir norīkota izsniegt visus dokumentus, kas nepieciešami EPK izdošanai saskaņā ar 10. pantu, tā tieši augšuplādē minētos dokumentus IMI.

2.   Atkāpjoties no šīs regulas 10. panta 3. punkta, izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde neuzskata šā panta 1. punktā minētos dokumentus par trūkstošiem dokumentiem saskaņā ar Direktīvas 2005/36/EK 4.b panta 3. punktu un 4.c panta 1. punktu vai 4.d panta 1. punktu, ja minētie dokumenti nav augšupielādēti IMI saskaņā ar 1. punktu.

3.   Direktīvas 2005/36/EK 4.b panta 1. punktā minētais tiešsaistes rīks dod iespēju pretendentam augšuplādēt visu nepieciešamo apliecinošo dokumentu kopijas, kurus izsniegušas izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes.

12. pants

Dokumentu apstrāde, kurus nav izsniegusi izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde

1.   Atkāpjoties no šīs regulas 10. panta 3. punkta, ja pretendents, iesniedzot EPK pieteikumu, nespēj nodrošināt kādu no šīs regulas II pielikuma A daļas 2. punkta c) un d) apakšpunktā vai B daļas d) punktā minētajiem dokumentiem, izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde minētos dokumentus neuzskata par trūkstošiem saskaņā ar Direktīvas 2005/36/EK 4.b panta 3. punktu un 4.d panta 1. punktu.

2.   Uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde var pieprasīt tieši pretendentam vai izcelsmes dalībvalstij iesniegt šā panta 1. punktā minētos dokumentus saskaņā ar Direktīvas 2005/36/EK 4.d panta 3. punktu.

3.   Ja pretendents pēc uzņēmējas dalībvalsts pieprasījuma nespēj nodrošināt 2. punktā minētos dokumentus, uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde pieņem lēmumu par EPK izdošanu, pamatojoties uz pieejamo informāciju.

13. pants

Valodu zināšanas apliecinoši dokumenti

1.   Direktīvas 2005/36/EK 4.b panta 1. punktā minētais tiešsaistes rīks dod iespēju pretendentam iesniegt dokumentus, kas apliecina valodas zināšanas, ko pēc EPK izdošanas uzņēmēja dalībvalsts var pieprasīt saskaņā ar minētās direktīvas 53. pantu.

2.   Valodu zināšanas apliecinoši dokumentāri pierādījumi nav daļa no dokumentiem, kas nepieciešami EPK izdošanai.

3.   Uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde nedrīkst atteikt izdot EPK, pamatojoties uz to, ka nav iesniegts Direktīvas 2005/36/EK 53. pantā minētais valodu zināšanu pierādījums.

14. pants

EPK izdošanai nepieciešamo dokumentu autentiskuma un derīguma pārbaude

1.   Ja izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde ir izsniegusi dokumentu, kas nepieciešams EPK izdošanai saskaņā ar 10. pantu, tā IMI lietā apliecina, ka dokuments ir derīgs un autentisks.

2.   Situācijā, kad nepieciešamo dokumentu izsniegusi izcelsmes dalībvalsts cita valsts iestāde un pastāv pamatotas šaubas, izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde lūdz attiecīgajai valsts iestādei apstiprināt konkrētā dokumenta derīgumu un autentiskumu. Pēc apstiprinājuma saņemšanas tā apliecina IMI, ka minētais dokuments ir derīgs un autentisks.

3.   Ja dokuments tika izsniegts citā dalībvalstī, izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde ar IMI starpniecību sazinās ar attiecīgās dalībvalsts kompetento iestādi, kas ir atbildīga par EPK pieteikumiem (vai citu konkrētās dalībvalsts attiecīgo valsts iestādi, kas reģistrēta IMI), lai pārbaudītu konkrētā dokumenta derīgumu un autentiskumu. Pēc pārbaudes pabeigšanas tā apliecina IMI, ka citas dalībvalsts kompetentā iestāde ir apstiprinājusi attiecīgā dokumenta derīgumu un autentiskumu.

Pirmajā daļā minētajos gadījumos citas dalībvalsts attiecīgās kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par EPK pieteikumiem (vai citas dalībvalsts attiecīgās valsts iestādes, kas reģistrētas IMI), sadarbojas un nekavējoties atbild uz visiem izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes informācijas pieprasījumiem.

4.   Pirms izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde apstiprina saskaņā ar šīs regulas 11. panta 1. punktu izsniegtā un IMI augšuplādētā dokumenta autentiskumu un derīgumu, tā apraksta katra dokumenta saturu iepriekš sagatavotos laukos IMI. Ja nepieciešams, izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde nodrošina, ka informācija, kas apraksta dokumentus, kurus iesniedzis pretendents ar Direktīvas 2005/36/EK 4.b panta 1. punktā minētā tiešsaistes rīka starpniecību, ir precīza.

15. pants

Apliecinātu kopiju pieprasīšanas nosacījumi

1.   Izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde informē pretendentu Direktīvas 2005/36/EK 4.c panta 1. punktā un 4.d panta 1. punktā noteiktajos termiņos par nepieciešamību iesniegt apliecinātu kopiju tikai tad, ja attiecīgā valsts iestāde izcelsmes dalībvalstī vai kompetentā iestāde vai attiecīgā valsts iestāde citā dalībvalstī nav spējusi apstiprināt nepieciešamā dokumenta derīgumu un autentiskumu saskaņā ar šīs regulas 14. pantā noteiktajām pārbaudes procedūrām un ja apliecinātas kopijas pieprasa uzņēmēja dalībvalsts saskaņā ar šā panta 2. punktu.

Šīs regulas 6. panta 2. punkta trešajā daļā minētajos gadījumos un gadījumos, ja pastāv pamatotas šaubas, izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde Direktīvas 2005/36/EK 4.c panta 1. punktā un 4.d panta 1. punktā noteiktajos termiņos var pieprasīt pretendentam iesniegt apliecinājuma par tā likumīgo statusu apliecinātu kopiju.

2.   Dalībvalstis precizē IMI tos dokumentus, par kuriem tās pretendentam ir pieprasījušas apliecinātas kopijas saskaņā ar 1. punktu, un paziņo šo informāciju pārējām dalībvalstīm ar IMI starpniecību.

3.   Šā panta 1. un 2. punkts neskar uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes tiesības saskaņā ar Direktīvas 2005/36/EK 4.d panta 2. un 3. punktu izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei pieprasīt papildu informāciju vai apliecinātas kopijas, ja pastāv pamatotas šaubas.

4.   Ja pastāv pamatotas šaubas, uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde var pieprasīt pretendentam iesniegt apliecinātu kopiju un var noteikt pieņemamu atbildes termiņu.

16. pants

Apliecinātu kopiju izskatīšana

1.   Dalībvalstis precizē apliecinātu kopiju veidus IMI, kas ir pieņemami to teritorijā saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts normatīvajiem vai administratīvajiem aktiem, un ar IMI starpniecību paziņo šo informāciju pārējām dalībvalstīm.

2.   Dalībvalstu kompetentās iestādes pieņem apliecinātas kopijas, kas izsniegtas citā dalībvalstī saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts normatīvajiem vai administratīvajiem aktiem.

3.   Ja pastāv pamatotas šaubas par citā dalībvalstī apliecinātas kopijas derīgumu un autentiskumu, kompetentās iestādes lūdz attiecīgajām kompetentajām iestādēm citā dalībvalstī sniegt papildu informāciju, izmantojot IMI. Pārējo dalībvalstu kompetentās iestādes sadarbojas un nekavējoties atbild uz pieprasījumu.

4.   Pēc apliecinātas kopijas saņemšanas no pretendenta kompetentā iestāde augšuplādē apliecinātā dokumenta elektronisko versiju un apliecina IMI lietā, ka minētā kopija ir autentiska.

5.   Pretendents var iesniegt dokumenta oriģinālu, nevis apliecinātu kopiju, izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei, kas IMI lietā apliecina, ka oriģinālā dokumenta elektroniskā kopija ir autentiska.

6.   Ja pretendents nespēj nodrošināt nepieciešamā dokumenta apliecinātu kopiju Direktīvas 2005/36/EK 4.d panta 1. punktā noteiktajā termiņā, tas neaptur pieteikuma nosūtīšanas termiņus uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei. Attiecīgo dokumentu IMI reģistrē kā dokumentu, kura autentiskums un derīgums nav apstiprināts, līdz tiek saņemta apliecināta kopija, ko augšuplādē izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde.

7.   Ja pretendents nespēj nodrošināt nepieciešamā dokumenta apliecinātu kopiju Direktīvas 2005/36/EK 4.c panta 1. punktā noteiktajā termiņā, izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde drīkst atteikt EPK izdošanu īslaicīgu un gadījuma rakstura pakalpojumu sniegšanai, kas nav pakalpojumi, uz kuriem attiecas Direktīvas 2005/36/EK 7. panta 4. punkts.

8.   Ja uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde no izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes vai no pretendenta nesaņem nepieciešamā dokumenta apliecinātu kopiju, tā var pieņemt lēmumu, pamatojoties uz pieejamo informāciju termiņos, kas minēti Direktīvas 2005/36/EK 4.d panta 2. un 3. punktā un 5. punkta otrajā daļā.

17. pants

Izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes tulkošanas pieprasījumi

1.   Izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes var pieprasīt turpmāk minēto apliecinošo dokumentu parastu vai apliecinātu tulkojumu EPK pieteikumam tikai pēc uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes īpaša pieprasījuma saskaņā ar 18. panta 1. punktu:

a)

pretendenta pilsonības pierādījums;

b)

izcelsmes dalībvalstī izsniegts kvalifikāciju apliecinošs dokuments, kas minētas II pielikuma A daļas 1. punkta b) apakšpunktā;

c)

II pielikuma A daļas 1. punkta c) apakšpunktā un 2. punkta f) apakšpunktā minētie sertifikāti, kurus izsniegušas izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par EPK pieteikumiem, vai citas attiecīgās valsts iestādes;

d)

II pielikuma B daļas b) punktā un šīs regulas 6. panta 2. punkta trešajā daļā minētais likumīgā statusa apliecinājums un dokumenti, kurus var pieprasīt saskaņā ar Direktīvas 2005/36/EK VII pielikuma 1. punkta d) apakšpunktu un 7. panta 2. punkta b) un e) apakšpunktu, kurus izsniegušas izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par EPK pieteikumiem, vai citas attiecīgās valsts iestādes.

2.   Katra dalībvalsts precizē dokumentus IMI, par kuriem tās kompetentās iestādes, kas pilda uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes uzdevumu, pieprasa pretendentam parastus vai apliecinātus tulkojumus saskaņā ar 3. un 4. punktu, un pieļaujamās valodas, kā arī paziņo šo informāciju pārējām dalībvalstīm ar IMI starpniecību.

3.   Atkāpjoties no 1. punkta, izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde pirmajā nedēļā pēc EPK pieteikuma saņemšanas saskaņā ar Direktīvas 2005/36/EK 4.b panta 3. punktu un 4.c panta 1. punktu vai 4.d panta 1. punktu pieprasa pretendentam II pielikumā precizēto nepieciešamo dokumentu tulkojumus valodās, kas ir pieņemamas uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei, ja minēto dokumentu tulkojumu ir pieprasījusi uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar šā panta 2. punktu.

4.   Ja pretendents kopā ar EPK pieteikumu ir iesniedzis II pielikuma A daļas 2. punkta c) un d) apakšpunktā vai B daļas d) punktā minētos dokumentus, izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde pieprasa minēto dokumentu tulkojumu valodās, kas ir pieņemamas uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei.

5.   Ja pretendents nespēj nodrošināt kādu no šā panta 4. punktā minēto dokumentu tulkojumiem, izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde minētos dokumentus neuzskata par trūkstošiem saskaņā ar Direktīvas 2005/36/EK 4.b panta 3. punktu un 4.d panta 1. punktu.

18. pants

Uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes tulkošanas pieprasījumi

1.   Ja pastāv pamatotas šaubas, uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei var pieprasīt papildu informāciju, tostarp parastus vai apliecinātus tulkojumus, saskaņā ar Direktīvas 2005/36/EK 4.d panta 2. un 3. punktu.

2.   Attiecībā uz 1. punktā minētajiem gadījumiem uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde var pieprasīt pretendentam iesniegt parastus vai apliecinātus tulkojumus un var noteikt pieņemamu atbildes termiņu.

3.   Ja uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde nesaņem pieprasīto tulkojumu no izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes vai no pretendenta, tā var pieņemt lēmumu, pamatojoties uz pieejamo informāciju, termiņā, kas noteikts Direktīvas 2005/36/EK 4.d panta 2. un 3. punktā un 5. punkta otrajā daļā.

19. pants

Apliecinātu tulkojumu apstrāde, ko veic dalībvalstu kompetentās iestādes

1.   Katra dalībvalsts precizē IMI, kādi apliecināti tulkojumi ir pieņemami tās teritorijā saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts normatīvajiem vai administratīvajiem aktiem, un ar IMI starpniecību paziņo šo informāciju pārējām dalībvalstīm.

2.   Dalībvalstu kompetentās iestādes pieņem apliecinātus tulkojumus, kas izsniegti citā dalībvalstī saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts normatīvajiem vai administratīvajiem aktiem.

3.   Ja pastāv pamatotas šaubas par citā dalībvalstī apliecināta tulkojuma derīgumu un autentiskumu, dalībvalsts kompetentā iestāde attiecīgajām iestādēm citā dalībvalstī lūdz sniegt papildu informāciju, izmantojot IMI. Šādos gadījumos pārējo dalībvalstu attiecīgās iestādes sadarbojas un sniedz atbildi nekavējoties.

4.   Pēc apliecināta tulkojuma saņemšanas no pretendenta un saskaņā ar 3. punktu dalībvalsts kompetentā iestāde augšuplādē apliecinātā tulkojuma elektronisko kopiju un IMI lietā apliecina, ka minētais tulkojums ir autentisks.

5.   Pirms tiek pieprasīti apliecināti tulkojumi, ja radušās pamatotas šaubas par kādu no 17. panta 1. punktā minētajiem dokumentiem, uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde ar IMI starpniecību nosūta papildu informācijas pieprasījumu izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei vai citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kuras izsniegušas attiecīgo dokumentu.

20. pants

Lēmumi par Eiropas profesionālo karti

1.   Uzņēmējdarbības veikšanai un īslaicīga un gadījuma rakstura pakalpojumu sniegšanai saskaņā ar Direktīvas 2005/36/EK 7. panta 4. punktu uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde pieņem lēmumu izdot EPK vai lēmumu atteikties izdot EPK, vai lēmumu piemērot kompensācijas pasākumus saskaņā ar Direktīvas 2005/36/EK 14. pantu vai 7. panta 4. punktu, vai lēmumu pagarināt EPK derīguma termiņu īslaicīga un gadījuma rakstura pakalpojumu sniegšanai saskaņā ar Direktīvas 2005/36/EK 7. panta 4. punktu.

2.   Attiecībā uz īslaicīga un gadījuma rakstura pakalpojumu sniegšanu, kas nav pakalpojumi, uz kuriem attiecas Direktīvas 2005/36/EK 7. panta 4. punkts, izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde pieņem lēmumu izdot EPK, lēmumu atteikties izdot EPK vai lēmumu pagarināt izdotās EPK derīguma termiņu.

3.   Ja uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde pieņem lēmumu piemērot kompensācijas pasākumus saskaņā ar Direktīvas 2005/36/EK 14. pantu vai 7. panta 4. punktu, šāds lēmums ietver arī informāciju par noteikto kompensācijas pasākumu saturu, kompensācijas pasākumu pamatojumu un visas pretendenta saistības informēt kompetento iestādi par kompensācijas pasākumu pabeigšanu. EPK izskatīšanu aptur, līdz pretendents ir pabeidzis kompensācijas pasākumus.

Pēc sekmīgas kompensācijas pasākumu pabeigšanas pretendents ar Direktīvas 2005/36/EK 4.b panta 1. punktā minēta tiešsaistes rīka starpniecību informē uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestādi, ja to pieprasījusi attiecīgā iestāde.

Ja uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde pieņem lēmumu piemērot kompensācijas pasākumus saskaņā ar Direktīvas 2005/36/EK 7. panta 4. punktu, uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde apliecina IMI, vai tā ir sniegusi pretendentam iespēju veikt zināšanu pārbaudi mēneša laikā kopš tās lēmuma piemērot kompensācijas pasākumus.

Uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde apstiprina IMI, ka ir sekmīgi pabeigti kompensācijas pasākumi, un izdod EPK.

4.   Ja uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde pieņem lēmumu atteikties izdot EPK, šādā lēmumā izklāsta arī pamatojumus. Dalībvalstis nodrošina, ka attiecīgajai personai ir pieejami atbilstoši tiesiskās aizsardzības līdzekļi attiecībā uz lēmumu atteikties izdot EPK, un sniedz attiecīgajam pretendentam informāciju par tiesībām pārsūdzēt lēmumu saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

5.   IMI dod iespēju attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm pienācīgi pamatotos gadījumos pieņemt lēmumu par izdotās EPK atsaukšanu. Šādā lēmumā izklāsta arī atsaukuma pamatojumu. Dalībvalstis nodrošina, ka attiecīgajai personai ir pieejami atbilstoši tiesiskās aizsardzības līdzekļi attiecībā uz lēmumu par izdotās EPK atsaukšanu, un sniedz attiecīgajam pretendentam informāciju par tiesībām pārsūdzēt lēmumu saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

21. pants

EPK procedūras iznākums

1.   Direktīvas 2005/36/EK 4.b panta 1. punktā minētais tiešsaistes rīks dod iespēju pretendentam iegūt elektronisku dokumentu, kurā uzrādīts EPK procedūras iznākums, un lejupielādēt visus apliecinājumus, kas saistīti ar EPK procedūras iznākumu.

2.   Ja EPK ir izdota (tostarp Direktīvas 2005/36/EK 4.d panta 5. punkta pirmajā daļā minētajos gadījumos), elektroniskajā dokumentā ietver informāciju, kas izklāstīta Direktīvas 2005/36/EK 4.e panta 4. punktā, un attiecībā uz EPK uzņēmējdarbības izveidei tajā ietver atrunu, ka EPK nav atļauja veikt darbību konkrētajā profesijā uzņēmējā dalībvalstī.

3.   Elektroniskajā dokumentā ietver drošības elementus, lai nodrošinātu:

a)

tā autentiskumu, garantējot, ka dokumentu ir sagatavojusi kompetenta iestāde, kas ir reģistrēta un funkcionāla IMI, un ka tā saturs ir patiess datu atspoguļojums;

b)

tā integritāti, apliecinot, ka lietu, kas satur dokumentu, nav mainījis vai grozījis ārējs dalībnieks kopš tās izveides IMI sistēmā konkrētā datumā un laikā.

22. pants

EPK pārbaude, ko veic ieinteresētās trešās puses

1.   Eiropas Komisija nodrošina tiešsaistes pārbaudes sistēmu, kas ļauj ieinteresētajām trešām pusēm, kurām nav piekļuves IMI, tiešsaistē pārbaudīt EPK derīgumu un autentiskumu.

2.   Ja IMI lietā tiek izdarīti atjauninājumi par EPK turētāja tiesībām veikt profesionālās darbības saskaņā ar Direktīvas 2005/36/EK 4.e panta 1. punktu, tiek attēlots paziņojums, kas iesaka ieinteresētajām trešām pusēm sazināties ar uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestādi, lai iegūtu plašāku informāciju. Paziņojuma teksts ir neitrāls, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt EPK turētāja nevainīguma prezumpciju. Attiecībā uz EPK uzņēmējdarbības veikšanai tiek uzrādīts arī paziņojums, kurā ir ietverta atruna, ka EPK nav atļauja strādāt konkrētajā profesijā uzņēmējā dalībvalstī.

II NODAĻA

BRĪDINĀJUMU APSTRĀDES PROCEDŪRAS

23. pants

Brīdināšanas mehānismā iesaistītās iestādes

1.   Dalībvalstis norīko kompetentās iestādes ienākošo un izejošo brīdinājumu apstrādei saskaņā ar Direktīvas 2005/36/EK 56.a panta 1. vai 3. punktu.

2.   Lai nodrošinātu, ka ienākošos brīdinājumus apstrādā tikai attiecīgās kompetentās iestādes, katra dalībvalsts piešķir uzdevumu koordinēt ienākošos brīdinājumus vienai vai vairākām kompetentajām iestādēm. Minētās kompetentās iestādes nodrošina, ka brīdinājumus bez nepamatotas kavēšanās piešķir atbilstošajām kompetentajām iestādēm.

3.   Dalībvalstis var piešķirt izejošo brīdinājumu koordinēšanas uzdevumu vienai vai vairākām kompetentajām iestādēm.

24. pants

Brīdinājumā ietvertā informācija

1.   Brīdinājumi ietver informāciju, kas izklāstīta Direktīvas 2005/36/EK 56.a panta 2. vai 3. punktā.

2.   Tikai kompetentajām iestādēm, kas ir norīkotas, lai apstrādātu brīdinājumu saskaņā ar Direktīvas 2005/36/EK 56.a panta 1. vai 3. punktu, ir piekļuve šā panta 1. punktā minētajai informācijai.

3.   Kompetentajām iestādēm, kam ir uzticēts uzdevums koordinēt ienākošos brīdinājumus, ir piekļuve tikai tiem datiem, kas minēti Direktīvas 2005/36/EK 56.a panta 2. punkta b) un d) apakšpunktā, ja vien brīdinājums tām netika vēlāk piešķirts kā iestādei, kas apstrādā ienākošos brīdinājumus.

4.   Ja kompetentajai iestādei, kas apstrādā ienākošos brīdinājumus, ir nepieciešama cita informācija, kas nav izklāstīta Direktīvas 2005/36/EK 56.a panta 2. vai 3. punktā, tā izmanto IMI informācijas pieprasīšanas funkciju, kā noteikts Direktīvas 2005/36/EK 56. panta 2.a punktā.

25. pants

Brīdinājums, kas attiecas uz EPK turētāju

1.   Saskaņā ar Direktīvas 2005/36/EK 4.e panta 1. punktu, ja ir jāizsaka brīdinājums EPK turētājam, kompetentās iestādes, kas apstrādāja EPK pieteikumu saskaņā ar šīs regulas 2. panta 1. punktu, nodrošina, ka attiecīgā IMI lieta tiek atjaunināta ar informāciju, kas ir ietverta brīdinājumā, arī norādot visas sekas, ko rada attiecīgo profesionālo darbību veikšana.

2.   Lai nodrošinātu, ka IMI lietas tiek atjauninātas laikus, dalībvalstis kompetentajām iestādēm, kas ir atbildīgas par EPK pieteikumiem saskaņā ar 2. panta 1. punktu, nodrošina piekļuvi ienākošajiem brīdinājumiem.

3.   EPK turētāju informē par atjauninājumiem, kas minēti šā panta 1. punktā, ar Direktīvas 2005/36/EK 4.b panta 1. punktā minētā tiešsaistes rīka starpniecību vai jebkādiem citiem līdzekļiem, ja ir iesniegts 8. pantā minētais rakstiskais pieteikums.

26. pants

Piekļuve brīdinājumiem IMI

IMI dod iespēju kompetentajām iestādēm, kas apstrādā ienākošos vai izejošos brīdinājumus, apskatīt visus savus nosūtītos vai saņemtos brīdinājumus IMI un tos, attiecībā uz kuriem nav sākta 28. pantā minētā slēgšanas procedūra.

27. pants

IMI brīdinājumu funkcijas

IMI nodrošina šādas funkcijas, kas jāveic kompetentajām iestādēm, kuras norīkotas apstrādāt ienākošos un izejošos brīdinājumus:

a)

brīdinājumu sūtīšana, kā noteikts Direktīvas 2005/36/EK 56.a panta 1., 2. un 3. punktā;

b)

brīdinājumu atsaukšana, kas ir nosūtīti, pamatojoties uz lēmumu, kurš pēc tam ir atsaukts vai atcelts;

c)

brīdinājumos ietvertās informācijas labošana un brīdinājumu mainīšana;

d)

brīdinājumu slēgšana un dzēšana, kā noteikts Direktīvas 2005/36/EK 56.a panta 5. un 7. punktā.

28. pants

Brīdinājumu slēgšana, dzēšana un mainīšana

1.   Datus, kas attiecas uz brīdinājumiem, var apstrādāt IMI tiktāl, ciktāl tie ir derīgi, tostarp pabeigt slēgšanas procedūru, kas minēta Direktīvas 2005/36/EK 56.a panta 7. punktā.

2.   Ja brīdinājums vairs nav derīgs tādēļ, ka ir beidzies sankcijas termiņš, gadījumos, kas nav ietverti šā panta 5. punktā, kompetentā iestāde, kas nosūtīja brīdinājumu, kā noteikts Direktīvas 2005/36/EK 56.a panta 1. punktā, maina brīdinājuma saturu vai to slēdz trīs dienu laikā no dienas, kurā pieņemts attiecīgais lēmums vai saņemta attiecīgā informācija gadījumā, ja šāda lēmuma pieņemšana nav nepieciešama saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Kompetentās iestādes, kas apstrādāja ienākošo brīdinājumu, un attiecīgais profesijas pārstāvis tiek nekavējoties informēti par jebkurām ar brīdinājumu saistītām izmaiņām.

3.   IMI sūta regulārus atgādinājumus kompetentajām iestādēm, kas apstrādāja izejošo brīdinājumu, lai pārbaudītu, vai brīdinājumā ietvertā informācija vēl ir derīga.

4.   Ja ir pieņemts atsaukšanas lēmums, kompetentā iestāde, kas nosūtīja brīdinājumu, to nekavējoties slēdz, un personas datus dzēš no IMI trīs dienu laikā, kā noteikts Direktīvas 2005/36/EK 56.a panta 7. punktā.

5.   Attiecībā uz sankciju, kuras termiņš beidzās Direktīvas 2005/36/EK 56.a panta 5. punktā minētajā dienā, brīdinājumu automātiski slēdz IMI, un personas datus dzēš no sistēmas trīs dienu laikā, kā noteikts Direktīvas 2005/36/EK 56.a panta 7. punktā.

III NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

29. pants

Stāšanās spēkā un piemērošanas diena

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2016. gada 18. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 24. jūnijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 255, 30.9.2005., 22. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES) Nr. 1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu, un ar ko atceļ Komisijas Lēmumu 2008/49/EK (“IMI regula”) (OV L 316, 14.11.2012., 1. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīva 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

Eiropas profesionālajai kartei atbilstīgās profesijas

1.

Vispārējās aprūpes māsas

2.

Farmaceiti (pamatapmācība)

3.

Fizioterapeiti

4.

Kalnu gidi

5.

Nekustamo īpašumu aģenti


II PIELIKUMS

Dokumenti, kas nepieciešami Eiropas profesionālās kartes izdošanai

A.   KVALIFIKĀCIJU ATZĪŠANA UZŅĒMĒJDARBĪBAS VEIKŠANAI

1.   Automātiska atzīšana (Direktīvas 2005/36/EK III sadaļas III nodaļa)

Saskaņā ar šo režīmu EPK izdošanai ir nepieciešami šādi dokumenti:

a)

pretendenta pilsonības pierādījums (identitātes karte vai pase, vai cits apliecinošs dokuments, ko pieņem saskaņā ar izcelsmes dalībvalsts noteikumiem); ja pilsonības pierādījums neapliecina dzimšanas vietu, dokuments, kas apliecina pretendenta dzimšanas vietu; valstspiederīgajiem, kuru izcelsme nav EEZ valstis, dokuments, kas pierāda, ka trešās valsts valstspiederīgais var gūt labumu no tiesībām, kas noteiktas Direktīvā 2005/36/EK saskaņā ar attiecīgajiem ES tiesību aktiem, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/38/EK (1), Padomes Direktīvā 2003/109/EK (2), Padomes Direktīvā 2004/83/EK (3) vai Padomes Direktīvā 2009/50/EK (4);

b)

kvalifikāciju apliecinošs dokuments un attiecīgā gadījumā sertifikāts, kas pievienots kvalifikāciju apliecinošam dokumentam;

c)

viens no turpmāk minētajiem sertifikātiem atkarībā no pretendenta profesijas un situācijas:

i)

Direktīvas 2005/36/EK VII pielikuma 2. punktā minētais atbilstības sertifikāts, ja kvalifikāciju apliecinošs dokuments atbilst noteikumiem par vajadzīgo apmācību;

ii)

Direktīvas 2005/36/EK 23. panta 6. punktā minētais kvalifikācijas nosaukuma maiņas apliecinājums, ja oficiālās kvalifikācijas nosaukums neatbilst Direktīvas 2005/36/EK V pielikuma 5.2.2. vai 5.6.2. punktā minētajiem nosaukumiem, bet kvalifikācija atbilst noteikumiem par vajadzīgo apmācību;

iii)

iegūto tiesību sertifikāts, kas minētas Direktīvas 2005/36/EK 23., 33. vai 33.a pantā, kurā apliecināts, ka kvalifikāciju turētājs ir efektīvi un likumīgi iesaistījies attiecīgajās darbībās vismaz minimālo nepieciešamo laikposmu un ka ir izpildītas minētajos pantos noteiktās konkrētās prasības, ja apmācība sākās pirms atsauces datumiem, kas minēti Direktīvas 2005/36/EK V pielikuma 5.2.2. vai 5.6.2. punktā, un kvalifikāciju apliecinošs dokuments neatbilst visiem noteikumiem par vajadzīgo apmācību;

d)

dokumenti, kas nepieciešami saskaņā ar Direktīvas 2005/36/EK VII pielikuma 1. punkta d) līdz g) apakšpunktu.

2.   Vispārējas atzīšanas sistēma (Direktīvas 2005/36/EK III sadaļas I nodaļa)

Saskaņā ar šo režīmu EPK izdošanai ir nepieciešami šādi dokumenti:

a)

pilsonības pierādījums un citi 1. punkta a) apakšpunktā minētie dokumenti;

b)

profesionālās kompetences apliecinājums vai attiecīgā gadījumā kvalifikāciju apliecinošs dokuments un, ja nepieciešams, apliecinošs dokuments saskaņā ar Direktīvas 2005/36/EK 12. pantu;

c)

dokumenti, kas sniedz papildu informāciju par apmācībām attiecībā uz kopējo mācību ilgumu, apgūtajiem priekšmetiem un apgūto priekšmetu apjomu un, ja nepieciešams, līdzsvaru starp teorētisko un praktisko daļu;

d)

turpmāk minētie dokumenti par kvalifikācijām, kas varētu aizstāt būtiskas atšķirības starp kvalifikācijām un mazināt kompensācijas pasākumu risku:

i)

dokumenti, kas ietver informāciju par nepārtrauktu profesionālo attīstību, semināriem, citiem apmācību veidiem un mūžizglītību saskaņā ar 14. panta 5. punktu;

ii)

kopija, kas pierāda visu profesionālo pieredzi, kurā skaidri norādīta profesionālā darbība, ko veicis pretendents;

e)

attiecīgā gadījumā pierādījums par profesionālo pieredzi, kā minēts Direktīvas 2005/36/EK 13. panta 2. punkta pirmajā daļā, ja minētajos dokumentos ir skaidri norādītas attiecīgās profesionālās darbības;

f)

migrantiem, kas atbilst Direktīvas 2005/36/EK 3. panta 3. punktā izklāstītajām prasībām, profesionālās pieredzes sertifikāts, kas pierāda profesionālās pieredzes trīs gadus un ko izsniegusi tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kura atzina trešās valsts kvalifikāciju saskaņā ar Direktīvas 2005/36/EK 2. panta 2. punktu, vai, ja attiecīgā kompetentā iestāde nespēj apstiprināt pretendenta profesionālo pieredzi, cits profesionālās pieredzes pierādījums, kurā skaidri norādītas attiecīgās profesionālās darbības;

g)

dokumenti, kas nepieciešami saskaņā ar Direktīvas 2005/36/EK VII pielikuma 1. punkta d) līdz g) apakšpunktu.

B.   PAGAIDU PAKALPOJUMU SNIEGŠANA (Direktīvas 2005/36/EK II sadaļa)

Ir nepieciešami turpmāk minētie dokumenti, pirmo reizi sniedzot pakalpojumus vai ja ir būtiskas izmaiņas pretendenta situācijā saskaņā ar Direktīvas 2005/36/EK 7. panta 2. punktu:

a)

pilsonības pierādījums un citi A daļas 1. punkta a) apakšpunktā minētie dokumenti;

b)

šīs regulas 6. panta 2. punkta trešajā daļā minētajos gadījumos – likumīgā statusa apliecinājums izcelsmes dalībvalstī, kas minēts Direktīvas 2005/36/EK 7. panta 2. punkta b) apakšpunktā;

c)

dokumenti, ko pieprasa saskaņā ar Direktīvas 2005/36/EK 7. panta 2. punkta b) apakšpunktu attiecībā uz tiesībām darboties profesijā, un citi dokumenti, ko pieprasa saskaņā ar 7. panta 2. punkta c) līdz e) apakšpunktu;

d)

ja uzņēmēja dalībvalsts piemēro kvalifikāciju iepriekšēju pārbaudi saskaņā ar Direktīvas 2005/36/EK 7. panta 4. punktu, dokumenti, kas sniedz papildu informāciju par šā pielikuma A daļas 2. punkta c) un d) apakšpunktā minēto apmācību.


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/38/EK par Eiropas Savienības pilsoņu un to ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (OV L 158, 30.4.2004., 77. lpp.).

(2)  Padomes 2003. gada 25. novembra Direktīva 2003/109/EK par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji (OV L 16, 23.1.2004., 44. lpp.).

(3)  Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu (OV L 304, 30.9.2004., 12. lpp.).

(4)  Padomes 2009. gada 25. maija Direktīva 2009/50/EK par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkos (OV L 155, 18.6.2009., 17. lpp.).


Top