1.

Tikai atbilstīgi tiesīgi kuģi var saņemt atļauju zvejot Mikronēzijas Federatīvo Valstu Ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā (MFV EEZ).

2.

Kuģis ir atbilstīgi tiesīgs, ja kuģa īpašnieks un tā kapteinis ir izpildījuši visas prasības saistībā ar to zvejas darbībām Mikronēzijas Federatīvajās Valstīs (MFV) saskaņā ar nolīgumu. Attiecīgajam kuģim ir jābūt reģistrētam Zvejas kuģu reģionālajā reģistrā (FFA) un WCPFC zvejas kuģu reģistrā.

3.

Visus Eiropas Savienības kuģus, kas iesniedz pieprasījumu zvejas atļaujas saņemšanai, pārstāv aģents, kurš ir MFV rezidents. Šā aģenta vārdu, adresi un kontakttālruņu numurus norāda zvejas atļaujas pieteikumā.

4.

Eiropas Komisija ar elektroniskā pasta starpniecību (norma@mail.fm) vismaz 30 dienu pirms pieprasītā zvejas atļaujas derīguma termiņa sākuma iesniedz Nacionālās okeāna resursu pārvaldības iestādes (MFV NORMA) izpilddirektoram (turpmāk “izpilddirektors”) pieteikumu par katru kuģi, kas vēlas zvejot saskaņā ar nolīgumu, pievienojot kopiju Eiropas Savienības delegācijai, kuras pārziņā atrodas MFV (turpmāk “delegācija”).

5.

Pieteikumus izpilddirektoram iesniedz, izmantojot īpašu veidlapu, kuras paraugs ir atrodams šā pielikuma 1.a papildinājumā jaunas zvejas atļaujas gadījumā un 1.b papildinājumā zvejas atļaujas atjaunošanas gadījumā.

6.

MFV NORMA veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu saistībā ar zvejas atļaujas pieteikumu saņemto datu konfidencialitāti. Šos datus izmanto vienīgi saistībā ar nolīguma īstenošanu.

7.

Visiem zvejas atļaujas pieteikumiem pievieno šādus dokumentus:

8.

Visus minētos maksājumus iemaksā vienā MFV Valsts kases kontā, kas atvērts MFV Mikronēzijas bankā Honolulu Havaju salās:

9.

Maksājumos ietilpst visas valsts un vietējās nodevas, izņemot ostas nodokļus, maksu par pakalpojumiem un pārkraušanas maksu.

10.

Visas izdotās zvejas atļaujas izsniedz kuģu īpašniekiem elektroniski un papīra formātā, nosūtot elektronisku kopiju Eiropas Komisijai un delegācijai 30 dienu laikā no dienas, kad izpilddirektors ir saņēmis visus šā pielikuma I nodaļas 1. iedaļas 7. punktā minētos dokumentus. Tiklīdz ir saņemta kopija papīra formātā, tā turpmāk aizstāj elektroniski saņemto kopiju.

11.

Zvejas atļaujas izdod konkrētam kuģim, un tās nevar nodot citam kuģim.

12.

Pēc Eiropas Savienības lūguma un pierādītas nepārvaramas varas gadījumā viena kuģa zvejas atļauju uz tās atlikušo derīguma termiņa laiku aizstāj ar jaunu atļauju, kas izdota uz cita kuģa vārda, kurš līdzīgs aizstājamajam kuģim, un par to nav jāveic jauna maksa. Lai noteiktu, vai no Eiropas Savienības saskaņā ar protokola 2. panta 4. punktu pienākas jebkādi papildu maksājumi, aprēķinot Eiropas Savienības kuģu nozvejas apjomu, ņem vērā abu iesaistīto kuģu kopējo nozveju.

13.

Sākotnējā kuģa īpašnieks vai aģents ar delegācijas starpniecību nogādā anulējamo zvejas atļauju izpilddirektoram.

14.

Jaunā zvejas atļauja kļūst derīga dienā, kad izpilddirektors zvejas atļauju izdod, un tā ir derīga pirmās zvejas atļaujas atlikušajā periodā. Delegācija tiek informēta par jauno zvejas atļauju.

15.

Zvejas atļaujai ir pastāvīgi jāatrodas uz kuģa labi redzamā vietā stūres mājā, neskarot šā pielikuma V nodaļas 3. iedaļas 1. punktu. Saprātīga ilguma laikposmu pēc zvejas atļaujas izdošanas, kurš nepārsniedz 45 dienas, kuģim gaidot oriģinālās zvejas atļaujas saņemšanu, šā nolīguma pārraudzības, uzraudzības un izpildes nodrošināšanas nolūkos derīgas zvejas atļaujas esamības pietiekams pierādījums ir īstās un derīgās oriģinālās zvejas atļaujas faksimila kopija vai citāds dokuments, ko ir apstiprinājis izpilddirektors. Tiklīdz ir saņemta dokumenta kopija papīra formātā, tā turpmāk aizstāj elektroniski saņemto kopiju.

16.

Puses vienojas veicināt tādas zvejas atļauju sistēmas ieviešanu, kurā iepriekš minētās informācijas un dokumentu apmaiņa pilnībā notiek elektroniski. Puses centīsies panākt vienošanos, lai veicinātu drīzu papīra formāta zvejas atļauju nomaiņu pret elektronisku to ekvivalentu, piemēram, ar to kuģu sarakstu, kuriem atļauts zvejot MFV EEZ, kā paredzēts šīs iedaļas 1. punktā.

1.

Zvejas atļauju derīguma termiņš ir viens gads. Tās var atjaunot. Zvejas atļaujas atjauno, ņemot vērā protokolā noteikto brīvo zvejas iespēju apjomu.

2.

Maksa ir EUR 35 par vienu MFV EEZ nozvejoto tonnu.

3.

Zvejas atļaujas izdod, ja šī pielikuma I nodaļas 1. iedaļas 8. punktā norādītajā kontā ir iemaksātas šādas standarta summas:

4.

Zvejas gada maksas galīgo aprēķinu veic Eiropas Komisija līdz katra gada 30. jūnijam attiecībā uz iepriekšējā gadā nozvejotajiem apjomiem, un pamatojoties uz katra kuģa īpašnieka deklarēto nozvejas apjomu. Šie dati ir jāapstiprina zinātniskajiem institūtiem, kas atbild par Eiropas Savienības nozvejas datu pārbaudi (Institut de Recherche pour le Development (IRD), Instituto Español de Oceanografía (IEO) vai Instituto Portugues de Investigaçao Maritima (IPIMAR).

5.

Eiropas Komisijas sastādīto maksas aprēķinu nosūta izpilddirektoram pārbaudei un apstiprināšanai.

MFV NORMA var pārbaudīt maksas aprēķinu 30 dienu laikā no aprēķina faktūras izrakstīšanas un domstarpību gadījumā pieprasīt Apvienotās komitejas sasaukšanu.

Ja 30 dienu laikā no aprēķina faktūras izrakstīšanas nav saņemti nekādi iebildumi, uzskata, ka MFV NORMA ir aprēķinu akceptējusi.

6.

Maksas galīgo aprēķinu vienlaicīgi un nekavējoties dara zināmu izpilddirektoram, delegācijai un kuģu īpašniekiem ar to valsts pārvaldes iestāžu starpniecību.

7.

Kuģu īpašnieki četrdesmit piecu (45) dienu laikā no apstiprinātā maksas galīgā aprēķina saņemšanas iemaksā visus MFV pienākošos papildu maksājumus šā pielikuma I nodaļas 1. iedaļas 8. punktā norādītajā kontā.

8.

Tomēr, ja galīgajā aprēķinā norādītā summa ir mazāka par šīs iedaļas 3. punktā minēto avansa maksājumu, starpību kuģu īpašniekiem neatmaksā.

1.

Protokola 1. pantā minētajiem kuģiem ir atļauts veikt zvejas darbības MFV EEZ, izņemot to teritoriālos ūdeņus un sēkļus ar nosaukumiem, kas atzīmēti šādās kartēs: DMAHTC Nr. 81019 (2. izd., 1945. g. martā; pārstrādāts 7.17.72., labots ar 1978. g. 21. jūnijaNM 3/78, DMAHTC Nr. 81023 (3. izd., 1976. g. 7. augustā) un DMAHATC Nr. 81002 (4. izd., 1980. g. 26. janvārī, labots ar NM 4/48). Izpilddirektors ziņo Eiropas Komisijai par visām pārmaiņām attiecībā uz minētajām slēgtajiem zvejas apgabaliem vismaz divus mēnešus pirms to stāšanās spēkā.

2.

Jebkurā gadījumā nekāda veida zveja nav atļauta divu jūras jūdžu rādiusā no ikvienas noenkurotas MFV valdībai vai jebkuram citam pilsonim vai uzņēmumam piederošas zivju pievilināšanas ierīces, par kuras atrašanās vietu informē, darot zināmas tās ģeogrāfiskās koordinātas, un vienu jūras jūdzi no visiem zemūdens rifiem, kas atzīmēti 1. punktā minētajās kartēs.

1.

Seineriem zvejai ar riņķvadiem un kuģiem zvejai ar āķu jedām ir atļauts zvejot vienīgi tunzivis un tunzivjveidīgās zivis. Par ikvienu nejaušu piezveju, kurā ir tādu sugu zivis, kas nepieder pie tunzivīm, jāinformē MFV NORMA.

2.

Eiropas Savienības kuģu zvejas darbības tiek veiktas saskaņā WCPFC saglabāšanas un pārvaldības prasībām, tostarp CMM-2008-01.

3.

MFV EEZ robežās nav atļauta grunts zveja vai koraļļu zveja.

4.

Atrodoties katras pavalsts iekšējos ūdeņos, teritoriālajos ūdeņos vai vienas jūdzes attālumā no zemūdens rifiem, Eiropas Savienības kuģiem ir jānovāc visi zvejas rīki.

5.

Eiropas Savienības kuģi veic visas zvejas darbības tā, lai nenodarītu ļaunumu tradicionālajai, vietējai zvejniecībai, un palaiž brīvībā visus noķertos bruņurupučus, jūras zīdītājus, jūras putnus un rifu zivis tā, lai šai jauktajai piezvejai būtu dotas vislielākās izdzīvošanas iespējas.

6.

Eiropas Savienības kuģi, to kapteiņi un operatori veic visas zvejas darbības tā, lai nepārtrauktu citu zvejas kuģu zvejas darbības un netraucētu citiem zvejas kuģiem rīkoties ar to zvejas rīkiem.

1.

Kuģu kapteiņi atzīmē zvejas žurnālā informāciju, kas uzskaitīta 2.a un 2.b papildinājumā. Datu par nozveju/zvejas žurnāla datu nosūtīšana elektroniskā veidā attiecas uz kuģiem, kuru garums pārsniedz 24 metrus, sākot no 2010. gada 1.janvāra, un pakāpeniski uz kuģiem, kuru garus pārsniedz 12 metrus, sākot 2012. gada. Puses vienojas veicināt tādas nozvejas datu sistēmas ieviešanu, kurā iepriekš aprakstītās informācijas un dokumentu apmaiņa notiek, izmantojot tikai elektroniskos saziņas līdzekļus. Abas Puses cenšas panākt vienošanos, lai sekmētu papīra formāta zvejas žurnālu drīzu aizstāšanu ar elektronisko formātu.

2.

Tajās dienās, kad kuģis nav veicis iemetienus vai ir veicis iemetienus, bet zivis nav nozvejotas, šī informācija kuģa kapteinim ir jāatzīmē attiecīgās dienas nozvejas ziņojumā. Dienās, kad zvejas darbības nenotiek, kuģim zvejas žurnālā ir jāatzīmē fakts, ka darbības nav notikušas, un šis ieraksts ir jāizdara pirms attiecīgās dienas pusnakts pēc vietējā laika.

3.

Zvejas žurnālā ir jāatzīmē MFV EEZ ieiešanas laiks un datums, kā arī iziešanas laiks un datums no tās, tiklīdz kuģis ir iegājis MFV EEZ vai izgājis no tās.

4.

Nejaušas tādu sugu piezvejas gadījumā, kas nepieder pie tunzivīm, Eiropas Savienības kuģi atzīmē nozvejoto zivju sugu un katras sugas apjomu un daudzumu, norādot svaru vai skaitu, kā paredzēts zvejas žurnālā, turklāt norādot, vai nozveja ir paturēts uz kuģa vai palaista atpakaļ jūrā.

5.

Zvejas žurnālu aizpilda katru dienu un salasāmi, un to paraksta kuģa kapteinis.

1.

Šajā pielikumā Eiropas Savienības kuģa zvejas reisa ilgums ir:

2.

Visi Eiropas Savienības kuģi, kuriem saskaņā ar nolīgumu atļauts zvejot MFV EEZ ūdeņos, ziņo par nozveju izpilddirektoram, ievērojot šādu kārtību:

3.

Kuģa ieiešana zonā un iziešana no tās:

4.

Ja izrādās, ka kāds kuģis zvejo, neinformējot par to izpilddirektoru, uzskata, ka šis kuģis zvejo bez zvejas atļaujas.

5.

Izdodot zvejas atļauju, kuģiem dara zināmus arī MFV NORMA faksa un telefona numurus un e-pasta adresi.

6.

Katrs Eiropas Savienības kuģis nodrošina to, ka zvejas žurnāli un nozvejas ziņojumi nekavējoties ir pieejami pārbaudei, ko veic noteikumu izpildes nodrošināšanas darbinieki un citas MFV NORMA pilnvarotās personas un iestādes.

1.

Visiem Eiropas Savienības kuģiem ir jāievēro MFV EEZ pašlaik piemērojamās Kuģu satelītnovērošanas sistēmas (FFA VMS) prasības, darbojoties MFV EEZ. Uz katra Eiropas Savienības kuģa ir jābūt uzstādītai un uzturētai FFA apstiprinātai mobilai pārraides ierīcei (MTU), kurai vienmēr jābūt pilnīgā darba kārtībā. Kuģis un tā operators piekrīt pēc jebkuras MTU uzstādīšanas to neaiztikt, nenoņemt un nelikt to noņemt no kuģa, izņemot gadījumus, kad tas ir vajadzīgs attiecīgi tās uzturēšanai un remontam. Operatora un katra kuģa pienākums ir iegādāties MTU, uzturēt to un segt tās darbības izmaksas, kā arī attiecībā uz tās izmantošanu pilnā mērā sadarboties ar MFV NORMA.

2.

Šīs nodaļas 1. punkts neizslēdz iespēju Pusēm izskatīt alternatīvus VMS variantus, kas saderīgi ar WCPFC VMS.

1.

Eiropas Savienības kuģi, kas vēlas nozvejotos apjomus izkraut MFV ostās, tos pārkrauj MFV norādītajās ostās. Saraksts ar norādītajām ostām ir sniegts 4. papildinājumā.

2.

Minēto kuģu īpašnieki vismaz 48 stundas iepriekš sniedz izpilddirektoram informāciju saskaņā ar 3. papildinājuma 4. punktā norādīto paraugu. Ja izkraušana notiek ostā, kas neatrodas MFV EEZ, paziņošanu saskaņā ar iepriekš minētajiem nosacījumiem veic tās ostas valstij, kurā notiks izkraušana, un kuģa karoga valsts FMC veic saskaņā ar iepriekš minētajiem nosacījumiem.

3.

Eiropas Savienības zvejas kuģu kapteiņi, kuru kuģi iesaistīti izkraušanas darbībās MFV ostā, atļauj un atvieglina minēto darbību pārbaudes MFV inspektoriem. Pēc inspekcijas pabeigšanas kuģu kapteiņiem izsniedz apliecinājumu.

4.

Eiropas Savienības kuģi neizkrauj zivis vai piezveju nevienā ostā un nenodod zivis vai piezveju nevienai personai vai uzņēmumam bez iesaistītās MFV pavalsts atbildīgās iestādes iepriekšējas rakstiskas atļaujas un MFV NORMA iepriekšēja rakstiska apstiprinājuma.

1.

Eiropas Savienības kuģi, kas vēlas nozvejotos apjomus pārkraut MFV ūdeņos, tos pārkrauj MFV norādītās ostās. Saraksts ar norādītajām ostām ir sniegts 4. papildinājumā.

2.

Minēto kuģu īpašnieki vismaz 48 stundas iepriekš sniedz izpilddirektoram attiecīgo informāciju.

3.

Pārkraušanas vietu uzskata par kuģa galamērķi. Tādēļ kuģiem ir jāiesniedz izpilddirektoram ziņojumi par nozveju un jāpaziņo par plānoto zvejas turpināšanu vai MFV EEZ atstāšanu.

4.

MFV EEZ zvejojošie Eiropas Savienības kuģi nekādā gadījumā nepārkrauj nozveju, atrodoties jūrā.

5.

Jebkura nozveju pārkraušana, kas nenotiek saskaņā ar minētajiem nosacījumiem, MFV EEZ ir aizliegta. Personām, kas pārkāpj šos noteikumus, uzliek sodus saskaņā ar MFV tiesību aktu un noteikumu nosacījumiem.

6.

Eiropas Savienības zvejas kuģu kapteiņi, kuru kuģi iesaistīti pārkraušanas darbībās MFV ostās, atļauj un atvieglina minēto darbību pārbaudes MFV inspektoriem. Pēc inspekcijas pabeigšanas kuģu kapteiņiem izsniedz apliecinājumu.

7.

Eiropas Savienības kuģi neizkrauj zivis vai piezveju nevienā ostā un nenodod zivis vai piezveju nevienai personai vai uzņēmumam bez iesaistītās MFV pavalsts atbildīgās iestādes iepriekšējas rakstiskas atļaujas un MFV NORMA iepriekšēja rakstiska apstiprinājuma.

1.

Iesniedzot pieteikumu zvejas atļaujas saņemšanai, katrs iesaistītais Eiropas Savienības kuģis šā pielikuma I nodaļas 1. iedaļas 8. punktā norādītajā kontā iemaksā novērotāju izvietošanas maksu, kas precizēta I nodaļas 1. iedaļas 7. punkta h) apakšpunktā un kas ir paredzēta īpaši novērotāju programmai.

2.

Uz Eiropas Savienības kuģiem, kam saskaņā ar nolīgumu ir atļauts zvejot MFV EEZ, ievērojot turpmāk minētos nosacījumus, uzņem novērotājus saskaņā ar šādiem noteikumiem.

3.

Saskaņā ar šīs nodaļas 2.A punkta noteikumiem attiecīgajiem kuģu īpašniekiem 10 dienas pirms plānotās novērotāja uzņemšanas vietā, no kuras kuģis izies, ir jādara zināms, kurās MFV ostās un kuros datumos ir plānots uz kuģa uzņemt novērotājus.

4.

Ja novērotāji ierodas uz kuģa ārvalsts ostā, viņu ceļošanas izmaksas sedz kuģu īpašnieki. Ja kuģis, uz kura atrodas MFV novērotājs, dodas prom no MFV EEZ, ir jādara viss, lai nodrošinātu novērotāja atgriešanos MFV iespējami drīzāk, attiecīgās izmaksas sedzot kuģa īpašniekam.

5.

Ja novērotājs neierodas norunātajā laikā un vietā un sešu (6) stundu laikā pēc norunātā laika, kuģa īpašnieks līdz ar to ir atbrīvots no pienākuma uzņemt novērotāju uz kuģa.

6.

Novērotājam uz kuģa ir virsnieka statuss. Novērotāju uzdevumi ir šādi:

7.

Kapteiņi, kuru kuģi pilntiesīgi veic darbības MFV EEZ, dod atļauju uz kuģiem ierasties MFV pilnvarotiem novērotājiem un dara visu, lai garantētu novērotāju fizisko drošību un pienācīgus apstākļus viņu pienākumu izpildes laikā:

8.

Atrodoties uz kuģa, novērotāji:

9.

Novērošanas perioda beigās pirms nokāpšanas no kuģa novērotāji par savu darbību sagatavo ziņojumu, kas ir jāparaksta kapteiņa klātbūtnē, kurš to var papildināt ar savām būtiskām piezīmēm, apstiprinot tās ar savu parakstu. Kad novērotājs atstāj kuģi, ziņojuma kopijas nodod kapteinim un nogādā delegācijai.

10.

Kuģu īpašnieki sedz izmaksas, kas rodas, nodrošinot novērotājiem uz kuģa tādus pašus sadzīves apstākļus kā kuģa virsniekiem.

11.

Novērotāju algas un sociālās iemaksas sedz MFV NORMA, kad kuģis darbojas MFV EEZ.

1.

Zvejas drošības un drošības uz jūras labā visiem kuģiem piešķir pazīšanas un identifikācijas zīmes saskaņā ar Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) apstiprinātajiem standartiem attiecībā uz zvejas kuģu pazīšanas un identifikācijas zīmēm.

2.

Burtiem, ar ko apzīmē to ostu vai rajonu, kur kuģis ir reģistrēts, un tā numura ciparam(-iem), ar kādu kuģis ir reģistrēts, ir jābūt uzkrāsotiem vai piestiprinātiem abās kuģa priekšgala pusēs iespējami augstu virs ūdenslīnijas, lai tie būtu labi saskatāmi no ūdens un gaisa, un tiem jābūt tādā krāsā, kas kontrastē ar pamatnes krāsu, uz kuras tie uzkrāsoti. Uz kuģa priekšgala un kuģa pakaļgala jābūt uzkrāsotam arī kuģa nosaukumam un tā reģistrācijas ostas nosaukumam.

3.

MFV un Eiropas Savienība vajadzības gadījumā var pieprasīt, lai uz stūres mājas jumta būtu uzkrāsots starptautiskais radio izsaukuma signāls (IRCS), starptautiskās jūrniecības organizācijas numurs (SJO) vai ārējās reģistrācijas burti un numuri tā, lai tie būtu skaidri salasāmi no gaisa, un tiem jābūt tādā krāsā, kas kontrastē ar pamatnes krāsu, uz kuras tie uzkrāsoti;

4.

Kuģus, kuru nosaukums un radio izsaukuma signāls vai signāla burti nav izvietoti tā, kā paredzēts noteikumos, var eskortā nogādāt uz MFV ostām turpmākai apstākļu noskaidrošanai.

5.

Lai atvieglinātu sakarus ar zivsaimniecības pārvaldes iestādēm, valdības pārraudzības un kārtības nodrošināšanas iestādēm, kuģu operatori nodrošina pastāvīgu starptautiskās briesmu signāla un izsaukuma radio frekvences 2 182 kHz (HF) un/vai starptautiskās drošības un izsaukuma radio frekvences 156,8 MHz (16. kanāls, VHF-FM) uzraudzību.

6.

Kuģu operatori nodrošina, lai uz kuģa atrastos un būtu vienmēr pieejams nesen izdots un precīzs Starptautisko signālu kodu (INTERCO) izdevums.

1.

Sakari starp kuģiem, kam ir zvejas atļauja, un valdības patruļkuģiem notiek, izmantojot šādus starptautiskos signālu kodus.

Starptautiskie signālu kodi un to nozīme:

2.

MFV iesniedz Eiropas Komisijai sarakstu ar patruļkuģiem, kurus izmanto zvejas kontroles nolūkos. Šajā sarakstā iekļauj visu informāciju saistībā ar šiem kuģiem, jo īpaši: nosaukumu, karogu, veidu, fotogrāfiju, ārējās identifikācijas zīmes, IRCS un saziņas iespēju.

3.

Patruļkuģiem ir jābūt skaidri marķētiem un identificējamiem kā kuģiem, kurus izmanto valdības vajadzībām.

1.

MFV EEZ zvejojošo Eiropas Savienības kuģu kapteiņi MFV EEZ vai teritoriālajos ūdeņos, vai katras MFV pavalsts iekšējos ūdeņos jebkurā laikā atļauj un palīdz uz kuģa ierasties ikvienam pilnvarotam MFV noteikumu izpildes nodrošināšanas dienesta darbiniekam, kas atbild par zvejas darbību inspekciju un kontroli, un atvieglina šo darbinieku pienākumu izpildi.

2.

Lai veicinātu drošākas pārbaudes procedūras, ierašanos uz kuģa veic, iepriekš nosūtot kuģim paziņojumu, tostarp norādot pārbaudes platformas identifikācijas numuru un inspektora vārdu un uzvārdu.

3.

Noteikumu ievērošanas dienesta darbinieki var neierobežoti piekļūt kuģa uzskaites dokumentiem, tostarp zvejas žurnāliem, nozvejas ziņojumiem, dokumentācijai un visām elektroniskajām ierīcēm, ko izmanto datu ierakstīšanai un uzglabāšanai, un kuģa kapteinis dod minētajiem pilnvarotajiem ierēdņiem atļauju izdarīt piezīmes par ikvienu MFV NORMA izdotu atļauju vai citiem dokumentiem, kas vajadzīgi saskaņā ar nolīgumu.

4.

Kuģa kapteinis bez kavēšanās izpilda visus pilnvaroto ierēdņu pamatotos norādījumus un sniedz atbalstu, lai minēto ierēdņu ierašanās uz kuģa būtu droša, kā arī atvieglina kuģa, zvejas rīku, aprīkojuma, uzskaites, zivju un zivju produktu pārbaudi.

5.

Kuģa kapteinis un tā komanda pilnvarotos ierēdņus viņu pienākumu izpildes laikā neaizskar, netraucē, neizrāda viņiem pretestību, neaizkavē, neliedz viņiem uzkāpt uz kuģa, nepiedraud viņiem un neiejaucas viņu darbā.

6.

Minētie ierēdņi neuzturas uz kuģa ilgāk, nekā to prasa viņu pienākumu izpilde.

7.

Ja kāds kuģis neievēro šajā nodaļā minētos nosacījumus, MFV ir tiesības līdz attiecīgo formalitāšu pabeigšanai apturēt pārkāpēja kuģa zvejas atļaujas darbību un piemērot sodu, ko paredz spēkā esošie MFV tiesību akti un noteikumi. Par to informē Eiropas Komisiju.

8.

Inspekciju beidzot, kuģa kapteinim izdod apliecinājumu.

9.

MFV nodrošina, ka visiem šajā nolīgumā iekļauto zvejas kuģu pārbaudē tieši iesaistītajiem darbiniekiem būs nepieciešamās prasmes zvejas pārbaudes veikšanai un viņi pārzina attiecīgās zvejas jomu. Šajā nolīgumā iekļauto zvejas kuģu pārbaudes laikā MFV zvejas inspektori nodrošina, ka apkalpe, kuģis un tā krava tiek pārbaudīta, pilnībā ievērojot starptautiskos noteikumus, kas paredzēti WCPFC procedūrās par to, kā uzkāpj uz kuģa un veic pārbaudi.

a)

Izpilddirektors 24 stundu laikā informē delegāciju par visiem arestiem un sodiem, ko MFV EEZ uzliek Eiropas Savienības kuģiem.

b)

Vienlaikus delegācijai īsā ziņojumā dara zināmus apstākļus un iemeslus, kas ir noveduši pie aresta.

a)

Kad inspektors ir uzrakstījis ziņojumu, kuģa kapteinis to paraksta.

b)

Paraksts neierobežo kapteiņa tiesības uz aizstāvību saistībā ar uzrādīto pārkāpumu.

c)

Kapteinis nogādā kuģi inspektora norādītā ostā. Sīku pārkāpumu gadījumā izpilddirektors var attiecīgajam kuģim atļaut turpināt zveju.

a)

Apsverot jebkurus pasākumus attiecībā uz kapteini vai kuģa komandu, vai jebkuru darbību saistībā ar iesaistītā kuģa kravu un aprīkojumu, izņemot pasākumus domājamā pārkāpuma pierādījumu saglabāšanai, vispirms vienas darbdienas laikā pēc aresta informācijas saņemšanas notiek apspriešanās sanāksme, kurā piedalās delegācija un izpilddirektors, un, iespējams, arī attiecīgās karoga dalībvalsts pārstāvis.

b)

Sanāksmes laikā Puses apmainās ar visiem būtiskajiem dokumentiem un informāciju, kas var palīdzēt noskaidrot apstākļus saistībā ar konstatētajiem faktiem. Kuģa īpašnieku vai tā aģentu informē par sanāksmes rezultātiem un visiem pasākumiem sakarā ar arestu.

a)

Pirms jebkādas tiesvedības sākšanas Puse mēģina risināt jautājumu saistībā ar domājamo pārkāpumu ar kompromisa procedūras palīdzību. Šo procedūru pabeidz ne vēlāk kā četras (4) darbadienas pēc aresta.

b)

Izlīguma gadījumā naudas soda lielumu nosaka atbilstīgi MFV tiesību aktiem un noteikumiem.

c)

Ja nevar vienoties par izlīgumu un lieta ir jāizskata kompetentā tiesu iestādē, kuģa īpašnieks iemaksā šā pielikuma I nodaļas 1. iedaļas 8. punktā norādītajā kontā garantijas summu, kas sedz aresta izmaksas, naudas sodu un kompensācijas, ko pienāktos maksāt par pārkāpumu atbildīgajām pusēm.

d)

Bankas garantija nav atsaucama pirms tiesvedības pabeigšanas. To atsauc, ja tiesvedība beidzas bez notiesājoša lēmuma. Notiesājoša lēmuma gadījumā, ja piespriestais naudas sods ir mazāks par iemaksāto garantijas summu, pārmaksāto starpību atsauc kompetentā tiesu institūcija, kuras pārziņā ir attiecīgās tiesas procedūras.

e)

Kuģi atbrīvo un tā komandai dod atļauju atstāt ostu, ja:

1.

Eiropas Savienības kuģi atzīst vajadzību saglabāt viegli ietekmējamos MFV lagūnu un atolu (jūras) vides apstākļus, un Eiropas Savienības kuģi nenovada nekādas vielas, kas varētu nodarīt kaitējumu jūras ūdeņu resursu kvalitātei vai to pasliktināt.

2.

Ja degvielas uzpilde vai jebkura tāda cita produkta pārkraušana, kas iekļauts Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautiskajā Jūras bīstamo kravu kodeksā (IMDG), notiek zvejas reisa laikā MFV EEZ, Eiropas Savienības kuģi ziņo par šādu darbību saskaņā ar 3. papildinājuma 5. iedaļā doto paraugu.

1.

Uz katra Eiropas Savienības kuģa, kas zvejo saskaņā ar nolīgumu, kā kuģa komandas locekli nodarbina vismaz vienu (1) MFV jūrnieku.

2.

Kuģu īpašnieki var brīvi izvēlēties uz saviem kuģiem nodarbināmos jūrniekus no saraksta, ko piedāvā izpilddirektors.

3.

Kuģa īpašnieks vai aģents izpilddirektoram dara zināmus to MFV jūrnieku vārdus, kuri ir pieņemti darbā uz attiecīgā kuģa, minot viņu statusu kuģa komandā.

4.

Saistībā ar darbā uz Eiropas Savienības kuģiem pieņemto jūrnieku tiesībām piemēro Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Deklarāciju par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā. Tas jo īpaši attiecas uz apvienošanās brīvību un darba koplīguma slēgšanas tiesību faktisku atzīšanu, kā arī uz diskriminācijas novēršanu attiecībā uz nodarbinātību un profesijām.

5.

MFV jūrnieku darba līgumus, vienu kopiju atdodot katram parakstītājam, noslēdz starp kuģa īpašnieka aģentu/-iem un jūrniekiem un/vai viņu arodbiedrībām vai pārstāvjiem, apspriežoties ar izpilddirektoru. Šajos līgumos ir paredzētas attiecīgās sociālās apdrošināšanas garantijas, ieskaitot dzīvības apdrošināšanu un veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanu.

6.

Algas MFV jūrniekiem maksā kuģu īpašnieki. Par tām pirms zvejas atļaujas izdošanas vienojas kuģu īpašnieki vai to aģenti un izpilddirektors. Tomēr MFV jūrniekiem maksājamās algas nedrīkst būt zemākas par algām, ko maksā MFV kuģu komandām, un tās nekādā gadījumā nedrīkst būt zemākas par SDO noteiktajiem standartiem.

7.

Visi jūrnieki, kas pieņemti darbā uz Eiropas Savienības kuģiem, piesakās norādītā kuģa kapteinim vienu dienu pirms paredzētā darba sākuma. Ja kāds jūrnieks paredzētajā dienā un laikā nepaziņo par savu ierašanos uz kuģa, kuģa īpašnieks līdz ar to ir atbrīvots no pienākuma nodarbināt minēto jūrnieku.

1.

Operatori nodrošina, ka to kuģi ir derīgi kuģošanai pa jūru un ka uz tiem atrodas pienācīgs dzīvības glābšanas aprīkojums un avārijas rezerves katram pasažierim un kuģa komandas loceklim.

2.

Rūpējoties par MFV, to pavalstu un pilsoņu un iedzīvotāju aizsardzību, operatori ar starptautiski atzītu apdrošinātāju starpniecību, kurus atzīst MFV NORMA, gādā par pienācīgu un pilnīgu savu kuģu apdrošināšanu, ko apliecina šā pielikuma I nodaļas 1. iedaļas 7. punkta f) apakšpunktā minētais apdrošināšanas sertifikāts un kas attiecas uz visām MFV EEZ jurisdikcijā esošajām teritorijām, ieskaitot lagūnu un atolu, teritoriālo ūdeņu un zemūdens rifu teritorijas.

3.

Gadījumos, kad kāds Eiropas Savienības kuģis ir iesaistīts jūras negadījumā vai incidentā MFV EEZ ūdeņos (ieskaitot iekšējos ūdeņus un teritoriālos ūdeņus), kura rezultātā tiek nodarīts kaitējums videi, īpašumam vai kādai personai, kuģis un tā operators par to nekavējoties informē MFV NORMA un MFV Transporta, sakaru un infrastruktūras departamenta sekretāru.