EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 11.1.2018

COM(2018) 8 final

2018/0003(NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA

par Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmuma izveidi

{SWD(2018) 5 final}
{SWD(2018) 6 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Ar terminu “augstas veiktspējas datošana” (angļu High Performance Computing, tālāk arī HPC) apzīmē tehnoloģijas un jaudīgu superdatoru izmantošanu (savienotus vienotā sistēmā vai cieši apvienojot simtiem tūkstošu vai miljonus paralēli funkcionējošu datošanas vienību), lai veiktu apjomīgu un ātru datošanu, kas ir tik resursietilpīga, ka to nevar paveikt ar vispārlietojamajiem datoriem. Augstas veiktspējas datošanas metodika ietver modelēšanu un simulāciju, sarežģītu datu analīzi un vizualizāciju, ko izmanto datošanas vai datietilpīgiem uzdevumiem ļoti dažādos zinātniskos, inženiertehniskos, rūpnieciskos, uzņēmējdarbības un publiskā sektora lietojumos. Digitālajā laikmetā, kad pārākums datošanā nozīmē izkonkurēšanu, HPC ir svarīgu sasniegumu un inovācijas pamatā. Tā ir svarīga tehnoloģija zinātnē, rūpniecībā un sabiedrībā kopumā:

–HPC ir svarīgs instruments lielu zinātnisku un sabiedrības problēmu risināšanā, piemēram (minot tikai dažas no tām): slimību laicīga atklāšana un ārstēšana, jauna veida terapija, kas balstās, piemēram, uz personalizētu un precīzijas medicīnu; cilvēka smadzeņu darbības atšifrēšana; klimata pārmaiņu prognozēšana; kosmosa novērošana; plašu dabas katastrofu novēršana un pārlaišana; jaunu materiālu izveides paātrināšana.

–HPC izmantošanai ir augoša būtiska ietekme uz rūpniecību un uzņēmumiem, jo tā būtiski saīsina projektēšanas un ražošanas ciklus, samazina izmaksas, palielina resursu efektivitāti, kā arī saīsina un optimizē lēmumu pieņemšanas procesus.

–HPC ir arī liela nozīme valsts drošības un aizsardzības jomā, piemēram, izstrādājot sarežģītas šifrēšanas tehnoloģijas, izsekojot un reaģējot uz kiberuzbrukumiem, ieviešot efektīvu tiesu ekspertīzi, kā arī veicot kodoltehnoloģiju modelēšanu.

Eiropas zinātnes jaudas, rūpniecības konkurētspēja un suverenitāte lielā mērā ir atkarīga no piekļuves pasaulē labākajai HPC un datu infrastruktūrai, lai varētu izpildīt augošās prasības un risināt arvien sarežģītākas problēmas. Lai gan Savienība 2012. gadā pastiprināja centienus sev nodrošināt līderes lomu HPC sistēmu un pakalpojumu piegādē un izmantošanā 1 , līdz šim ar to nav pieticis. Rezultātā:

(a)Savienībai nav pasaulē jaudīgāko superdatoru, bet esošie ir atkarīgi no ārvalstu HPC piegādes ķēdēm, kas ES pakļauj arvien augstākam riskam palikt bez stratēģiskas vai tehnoloģiskas zinātības inovācijas un konkurētspējas jomā;

(b)Savienībā pieejamie superdatori neapmierina pieprasījumu. Lai šo robu aizpildītu, Eiropas zinātnieki un rūpnieki meklē iespējas piekļūt labākajām iekārtām ārpus ES, lai apstrādātu savus datus. Tas var radīt problēmas, īpaši attiecībā uz personas datu un diskrētu datu (piem., komerciālu datu vai komercnoslēpuma) aizsardzību, kā arī datu īpašumtiesībām, it īpaši diskrētos lietojumos, piemēram, veselības aprūpē;

(c)dalībvalstu un Savienības ieguldījumi HPC jomā joprojām ir samērā nekoordinēti, un rūpniecības nozare maz izmanto HPC tehnoloģiju attīstību. Salīdzinot ar konkurentiem ASV, Ķīnā un Japānā, Savienība un tās dalībvalstis nepārprotami pārāk maz iegulda HPC jomā, un finansējuma deficīts ir EUR 500–750 miljoni gadā.

(d)Savienība nespēj savus ieguldījumus tehnoloģiju attīstībā pārvērst uz Eiropas tehnoloģijām balstītās HPC sistēmās, kuras tā iepērk, t. i., tai trūkst efektīvas saiknes starp tehnoloģiju piegādi, kopizstrādi ar lietotāju piedalīšanos, kā arī kopēju sistēmu iepirkumu; un

(e)nespēja radīt HPC pirmtirgu nozīmē, ka netiek radīta konkurētspējīga Eiropas HPC piegādes nozare tirgū, kura vērtība turpmākajos 10 gados tiek lēsta EUR 1 triljona apmērā.

Lai risinātu šīs problēmas, Digitālajā dienā Romā (2017. gada 23. martā Romas līguma 60. gadadienas svinībās) septiņas dalībvalstis — Francija, Vācija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle un Spānija — parakstīja EuroHPC deklarāciju 2 . Tām vēlāk pievienojās Beļģija, Slovēnija, Bulgārija, Šveice, Grieķija un Horvātija. Šīs 13 valstis vienojās sadarboties cita ar citu un ar Komisiju, lai līdz 2022./2023. gadam iegūtu un izvietotu Eiropas mēroga integrētu eksalīmeņa superdatoru infrastruktūru (EuroHPC). Citas dalībvalstis un asociētās valstis tika aicinātas parakstīt EuroHPC deklarāciju.

Savienība ir noteikusi mērķi — līdz 2022. vai 2023. gadam sasniegt eksalīmeņa veiktspēju, t. i., tādu datorsistēmu veiktspējas līmeni, kas ļautu sekundē veikt 1018 darbības. Šāds datošanas jaudas pieaugums virs eksalīmeņa ietvertu pēceksalīmeņa tehnoloģijas, kā arī, iespējams, kvantu datorus. Tās ir datošanas ierīces, kas izmanto kvantu fizikas parādības, nevis ierastos tranzistorus. Kā starpposms eksalīmeņa veiktspējas sasniegšanā līdz 2019. gadam būtu jāsasniedz pirmseksalīmeņa veiktspēja, t. i., 20–50 % no eksalīmeņa veiktspējas.

Valstis, kas parakstīja EuroHPC deklarāciju, atzina, ka tām un Eiropas Savienībai ir steidzīgi jāveic kopīgi ieguldījumi, lai: iegādātos un piedāvātu Eiropas zinātnes un rūpniecības nozares lietotājiem jaunāko HPC infrastruktūru, kas atbilst to augstajām prasībām; līdz 2022./2023. gadam Eiropā izstrādātu savu pasaules līmeņa eksalīmeņa 3  HPC infrastruktūru.

Lai sasniegtu šos mērķus, būs nepieciešams jauns juridisks un finanšu instruments, kas ļaus iepirkt divas pasaules līmeņa pirmseksalīmeņa iekārtas, katru ar dažu simtu petaflopsu veiktspēju3 (2019./2020. gadā), un darīt tās pieejamas publiskajiem un privātajiem lietotājiem, lai varētu izstrādāt augsta līmeņa zinātniskus un rūpnieciskus lietojumus, kas veicinās plašas pirmseksalīmeņa ekosistēmas attīstību Eiropā. Ar minēto instrumentu būs arī jāatbalsta pētniecība un izstrāde, kā arī tehnoloģiju attīstība, kas nepieciešama, lai kopīgi izstrādātu konkurētspējīgas Eiropas mēroga eksalīmeņa iekārtas, tostarp pirmās paaudzes Eiropas mazjaudas mikroprocesoru tehnoloģijas, kas ir svarīga tehnoloģija, lai līdz 2022./2023. gadam Eiropā varētu sasniegt eksalīmeņa veiktspēju. Tomēr šajā priekšlikumā neietilpst eksalīmeņa sistēmu iepirkšana.

2017. gada vasarā un rudenī Komisija veica ietekmes novērtējumu, lai identificētu labāko instrumentu šo mērķu sasniegšanai, kuram vienlaikus būtu paredzama labākā ekonomiskā un sociālā ietekme un ietekme uz vidi un ar kuru tiktu nodrošināta Savienības interešu aizsardzība. Tika secināts, ka labākais risinājums ir kopuzņēmuma izveide. Kopuzņēmums nodrošina vienotu juridisko, līgumisko un organizatorisko regulējumu, lai varētu strukturēt kopīgās saistības, kuras uzņēmušies tā locekļi. Tas arī sniedz tā locekļiem stabilu vadības struktūru un budžeta noteiktību. Tas var īstenot kopīgu iepirkumu un ekspluatēt pasaules līmeņa HPC sistēmas, veicinot tehnoloģiju (jo īpaši Eiropas) attīstību. Tas var rīkoties kā tādu pirmseksalīmeņa superdatoru īpašnieks, kurus ir kopīgi finansējuši tā locekļi, tādējādi veicinot nediskriminējošu piekļuvi šiem datoriem. Visbeidzot, tas var izsludināt pētniecības, attīstības un inovācijas programmas tehnoloģiju attīstībai un to vēlākai integrācijai Eiropas eksalīmeņa superdatoru sistēmās, tādējādi noslēdzot ķēdi, kas ved no pētniecības un izstrādes līdz eksalīmeņa HPC sistēmu piegādei un ekspluatācijai, kā arī dodot ieguldījumu konkurētspējīgas Eiropas tehnoloģiju piegādes nozares attīstībā.

EuroHPC kopuzņēmums finansējumu iegūs no esošajiem budžetiem daudzgadu finanšu shēmas (DFS) ietvaros, kas jau ir iedalīti HPC darbībām programmas “Apvārsnis 2020” un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta pēdējo divu gadu darba programmās. EuroHPC kopuzņēmumam tā mērķu sasniegšanai nebūs nepieciešams papildu finansējums no līdzekļiem nākamās daudzgadu finanšu shēmas ietvaros. Ja nākamajā daudzgadu finanšu shēmā radīsies pieejams finansējums, EuroHPC kopuzņēmuma regula būs jāgroza, lai definētu jaunu pilnvarojumu, kas aptvertu eksalīmeņa infrastruktūras iepirkumu un ekspluatāciju, HPC tehnoloģiju izstrādi pēc eksalīmeņa sasniegšanas, kā arī šādas pēceksalīmeņa infrastruktūras iepirkumu un ekspluatāciju, arī tās vēlāku integrāciju kvantu datošanas tehnoloģijās. Grozīta un paplašināta pilnvarojuma pamatā būtu proporcionāls ietekmes novērtējums, kas atbilstu labāka regulējuma prasībām.

Kā kopuzņēmums EuroHPC darbosies?

Kopuzņēmuma darbība tiks koncentrēta uz diviem galvenajiem balstiem:

(1)HPC un datu infrastruktūras iepirkums un ekspluatācija: pasaules līmeņa superdatoru un datu infrastruktūras iepirkšana, to izvietošana, savstarpēja savienošana un ekspluatācija; piekļuves šai infrastruktūrai nodrošināšana un pārvaldība plašam publiskā un privātā sektora lietotāju lokam; un

(2)HPC pētniecības un inovācijas programma: atbalsts pētniecības un inovācijas programmai Eiropas HPC tehnoloģijas un zinātības attīstības jomā; lietojumu un prasmju attīstība un plaša HPC izmantošana.

Kopuzņēmuma locekļi būs šādi:

–publiskā sektora locekļi: Savienība (to pārstāv Komisija) un dalībvalstis un programmas “Apvārsnis 2020” 4 asociētās valstis, kuras vēlas piedalīties (piedalīgās valstis). Pašlaik piedalīgās ir 13 valstis, kas ir parakstījušas EuroHPC deklarāciju: Francija, Vācija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle, Spānija, Beļģija, Slovēnija, Bulgārija, Grieķija, Horvātija un Šveice, taču tām vēl var pievienoties citas dalībvalstis un asociētās valstis;

–privātā sektora locekļi: HPC un lielo datu tehnoloģiju nozares ieinteresēto personu pārstāvji, tostarp akadēmisko aprindu un rūpniecības nozares pārstāvji. Asociācijas ETP4HPC 5 un BDVA 6 , kas pārstāv privātās vienības līgumiskajās publiskajās un privātajās partnerībās, ir iesniegušas atbalsta vēstules attiecībā uz EuroHPC iniciatīvas īstenošanu un paudušas interesi piedalīties kopuzņēmuma darbībās.

Kopuzņēmuma pārvaldības struktūras būs šādas:

–Valde (no kopuzņēmuma publiskā sektora locekļu pārstāvjiem) atbildēs par stratēģiskās politikas veidošanu un lēmumu par finansēšanu pieņemšanu saistībā ar kopuzņēmuma iepirkuma un pētniecības un izstrādes darbībām. Locekļu balsstiesības un procedūras vispārīgā gadījumā būs proporcionālas to finansiālajam ieguldījumam;

–Rūpnieciskā un zinātniskā konsultatīvā padome (no kopuzņēmuma privātā sektora locekļu pārstāvjiem). Lai izvairītos no interešu konfliktiem, īpaši attiecībā uz pirmseksalīmeņa superdatoru iepirkšanu augstas veiktspējas tehnoloģiju piegādātāju vajadzībām, Valdei būs tikai konsultatīva loma un tā aptvers divas konsultatīvās grupas:

·Pētniecības un inovācijas konsultatīvo grupu, kurā ietilps akadēmisko aprindu, rūpniecības nozares lietotāju un tehnoloģiju piegādātāju pārstāvji un kas būs atbildīga par vidēja termiņa līdz ilgtermiņa pētniecības un inovācijas programmas izstrādi tehnoloģiju un lietojumu jomā, aptverot pētniecības, inovācijas, lietojumu un prasmju attīstības darbības, kuras atbalsta kopuzņēmuma pētniecības un inovācijas programma;

·Infrastruktūras konsultatīvo grupu, kurā ietilps Valdes izraudzīti pieredzējuši akadēmisko aprindu un nozares lietotāju pārstāvji, kas tai sniegs neatkarīgus ieteikumus par kopuzņēmumam piederošo superdatoru iepirkšanu un ekspluatāciju.

EuroHPC kopuzņēmums sāks darboties 2019. gadā. 2019.–2020. gadā tas izsludinās atklātus uzaicinājumus iesniegt pētniecības un inovācijas priekšlikumus HPC tehnoloģijas un lietojumu izstrādes darbību finansēšanai. Tas arī iepirks divas pasaules līmeņa pirmseksalīmeņa iekārtas ar dažu simtu petaflopsu veiktspēju un līdzfinansēs vēl vismaz divu tādu iekārtu iepirkumu, kuru veiktspēja būs daži desmiti petaflopsu.

Kopuzņēmums iepirks HPC iekārtas, kuras galvenokārt finansēs Savienība, un būs to īpašnieks. Piedalīgās valstis iepirks iekārtas, ko galvenokārt finansē tās pašas, un būs to īpašnieces.

Kopuzņēmums pirmseksalīmeņa superdatorus iepirks divos posmos:

–vispirms tas izvēlēsies mitinātāju kādā no dalībvalstīm, kas piedalās kopuzņēmumā, un šī struktūra nodrošinās nepieciešamās telpas superdatora mitināšanai un ekspluatācijai (vispārējā gadījumā tas būs superdatošanas centrs). Valde noteiks mitinātāja izvēles kritērijus. Kopuzņēmums un mitinātājs parakstīs mitināšanas līgumu, kurā tiks noteikta mitinātāja atbildība par HPC iekārtu uzstādīšanu un ekspluatāciju. Pirmseksalīmeņa superdatori atradīsies kādā no dalībvalstīm, jo vispārējais mērķis ir atbalstīt integrētas augstas veiktspējas datošanas ekosistēmas attīstību Savienībā 7 .

–otrkārt, kopuzņēmums sāks procedūru tā superdatora ieguvei, kas būs jāuzstāda un jāekspluatē izraudzītajā mitinātājā.

Savienības finansiālais ieguldījums saskaņā ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu ir EUR 486 miljoni, kam papildus līdzīgas summas ieguldīs piedalīgās valstis un EuroHPC kopuzņēmuma privātie locekļi.

Kopuzņēmums šos līdzekļus izmantos galvenokārt tam, lai īstenotu savu darbību atbilstoši abiem balstiem (sk. iepriekš). Jo īpaši, saistībā ar otro balstu (HPC pētniecības un inovācijas programma) uzmanība tiks pievērsta tam, lai novērstu programmas koordinācijas neefektīvos aspektus, ar kuriem Komisija pašlaik saskaras tādēļ, ka tai HPC stratēģija ir jāīsteno dažādu darba programmu ietvaros (“Apvārsnis 2020” un Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments). Valde atbildēs par:

·dažādu uzaicinājumu satura un izsludināšanas laika saskaņošanu ar HPC stratēģisko programmu;

·uzaicinājumu tematu saskaņotības nodrošināšanu un

·attiecīgu finansējuma instrumentu nodrošināšanu, lai tiktu sasniegti mērķi, it īpaši par inovācijas iepirkumu, kas paredzēts tam, lai sniegtu atbalstu ceļā no Eiropas HPC tehnoloģiju attīstības līdz Eiropas iekārtu iepirkumam.

Izmantojot programmas “Apvārsnis 2020” noteikumus, kopuzņēmums varēs ieviest nosacījumus Savienības ekonomisko un stratēģisko interešu aizsardzībai Savienībā, proti, par Savienībā radītā intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību un ES finansētas pētniecības un inovācijas rezultātu izmantošanu vispirms Savienībā.

•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Komisijas 2012. gada paziņojumā Augstas veiktspējas skaitļošana. Eiropas pozīcija pasaules mēroga sacensībā1 tika uzsvērta HPC kā svarīga ES inovācijas spēju aktīva stratēģiskā būtība. 

Komisija 2016. gada 19. aprīlī pieņēma Eiropas mākoņdatošanas iniciatīvu — Eiropas rūpniecības digitalizācijas stratēģijas ietvaros. 8 Tajā noteikts, ka Komisija un dalībvalstis izveido vadošu Eiropas HPC un lielo datu tehnoloģijas ekosistēmu, kuras pamatā ir pasaules līmeņa HPC datu un tīkla infrastruktūra. Šāda infrastruktūra ES palīdzētu līdz 2022./2023. gadam kļūt par vienu no pasaules spēcīgākajām struktūrām superdatoru jomā pateicoties tam, ka ES rīcībā būtu uz Eiropas tehnoloģijām balstīti eksalīmeņa superdatori.

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Komisija 2017. gada 10. maijā pieņēma Digitālā vienotā tirgus stratēģijas īstenošanas vidusposma pārskatu 9 , kurā paziņoja par nodomu līdz 2017. gada beigām piedāvāt juridisko aktu, ar ko izveido iepirkumu sistēmu integrētai Eiropas eksalīmeņa superdatošanas un datu infrastruktūrai.

Politikas iejaukšanās pasākums arī balstās uz politikas dokumentu kopumu “Eiropas rūpniecības digitalizācija” (sk. iepriekš).

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

EuroHPC kopuzņēmuma iniciatīvas juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 187. pants un 188. panta 1. punkts.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Vienlaikus ar pēdējos gados augušo HPC nozīmi zinātnē, kā arī publiskajā un privātajā sektorā, ievērojami ir audzis to ieguldījumu apmērs, kas nepieciešami, lai saglabātu konkurētspēju globālā mērogā. Tā rezultātā tiek plaši atzīts, ka šajā jomā ikviens gūtu labumu no “eiropizācijas” kopīgas infrastruktūras un vienotas esošo spēju izmantošanas formā. Minētais attiecas arī uz dalībvalstīm, kurām grūti nākas radīt pašpietiekamu valsts HPC infrastruktūru, taču kuras var sniegt vērtīgu ieguldījumu federalizētā un savstarpēji savienotā ES līmeņa HPC jaudā, kā arī gūt no tās labumu.

Ilgtspējīgas pasaules līmeņa HPC infrastruktūras un ekosistēmas īstenošanai nepieciešamo resursu apjoms pārsniedz to, ko var atļauties atsevišķas dalībvalstis. Nevienai dalībvalstij atsevišķi nav tādu finansiālo līdzekļu, lai tā varētu patstāvīgi un salīdzinājumā ar šābrīža pasaules līderiem šajā jomā (ASV, Ķīnu un Japānu) konkurētspējīgā termiņā sasniegt eksalīmeņa datošanas jaudu un izstrādāt, iepirkt un izmantot nepieciešamo eksalīmeņa HPC ekosistēmu. Savienībā pieejamās zināšanas un resursi ir jāapvieno, lai radītu vadoša līmeņa HPC ekosistēmu visos pievienotās vērtības veidošanas ķēdes segmentos, savukārt ES mēroga ieguldījumi un no tiem iegūtie pakalpojumi ir jākoordinē, lai Savienības HPC datošanas un datu infrastruktūra neatpaliktu no tās, kas ir pieejama konkurentiem pasaules mērogā.

Dažās jomās jau notiek dalībvalstu, rūpnieku un zinātnieku sadarbība. Šādas sadarbības piemēri ir apvienība PRACE 10 , HPC līgumiskā publiskā un privātā partnerība ETP4HPC, Lielo datu tehnoloģijas līgumiskā publiskā un privātā partnerība un GÉANT 11 . EuroHPC tiek veidots, balstoties uz šīm apvienībām, jo tajās jau ir pārstāvēti galvenie ieguldītāji no EuroHPC parakstītājvalstīm.

Dalībvalstu politisko atbalstu EuroHPC jau nepārprotami ir paudusi Padome, EuroHPC deklarācijas parakstītāji, kā arī Eiropas Parlaments 12 .

•Proporcionalitāte

Priekšlikums atbilst Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteiktajam proporcionalitātes principam, jo ar to izveido efektīvu sadarbības regulējumu, kas ir piemērots visām jomām, kurās notiek iejaukšanās pasākumi iniciatīvas ietvaros, un kas nepārsniedz to, kas ir nepieciešams identificēto problēmu risināšanai, un ir samērīgs ar tā mērķiem. Konkrētāk:

·pirmkārt, ar to izveido integrētas pasaules līmeņa Eiropas pirmseksalīmeņa datošanas un datu infrastruktūras apvienota iepirkuma regulējumu, tā pārvarot valstu HPC ieguldījumu plānu sadrumstalotību un problēmas iegādāties Eiropas tehnoloģijās balstītus superdatorus. Ar tā palīdzību tiks sakopoti Savienības, piedalīgo valstu un privātā sektora locekļu resursi. Kopuzņēmuma EuroHPC finansējums jau ir pieejams Savienības budžetā (saistības, kas noteiktas HPC darbībām programmā “Apvārsnis 2020” un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentā pēdējiem diviem gadiem). Nepieciešamība pēc papildu finansējuma no dalībvalstu un privātā sektora locekļu līdzekļiem būs neliela, jo priekšlikums lielā mērā balstās uz saistībām vai ieguldījumu plāniem, kas jau ir noteikti turpmākajiem gadiem;

·otrkārt, jau ir pieejami finansēšanas instrumenti, t. i., programma “Apvārsnis 2020” un Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments. Labuma guvējiem un dalībniekiem, salīdzinot ar tagadējo situāciju, neradīsies papildu administratīvā slodze;

·treškārt, iniciatīvas pamatā ir pastāvošās iniciatīvas, piemēram, PRACE, līgumiskās publiskās un privātās partnerības ETP4HPC un BDVA, kā arī HPC izcilības centri, kuriem arī turpmāk būs svarīga nozīme kopuzņēmuma mērķu īstenošanā. Nākotnē tā nodrošinās piekļuvi HPC jaudai Eiropā, atbalstīs lietotāju kopienas saistībā ar to lietojumu izstrādi un pielāgošanu, lai tos varētu izmantot ekspluatētajos superdatoros.

•Juridiskā instrumenta izvēle

Lai izveidotu kopuzņēmumu, kurā piedalās Savienība, un nodrošinātu tā darbību, ir vajadzīga Padomes regula.

3.APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Kopš paziņojuma “Eiropas mākoņdatošanas iniciatīva” publicēšanas, kurā tika izklāstīti Eiropas HPC stratēģijas mērķi, ir veikti vairāki pasākumi, lai informētu ieinteresētās personas par stratēģijas mērķiem un aicinātu tās palīdzēt to veidot. Komisija ir sarīkojusi vairākus darbseminārus, tostarp Digitālo dienu Romā (2017. gada 23. martā); to pašu ir darījušas arī ieinteresēto personu organizācijas, piemēram, ETP4HPC, PRACE un Eiropas atvērtās zinātnes mākonis.

Komisija regulāri ir neformāli tikusies ar to dalībvalstu grupas pārstāvjiem, kuras 2017. gada martā parakstīja EuroHPC deklarāciju, lai apspriestu vienotas Eiropas HPC iniciatīvas ceļvedi un tās īstenošanu. Komisija arī organizēja divus darbseminārus (2017. gada 5. un 26. oktobrī), uz kuriem tika aicinātas visas dalībvalstis un kuros tā iepazīstināja ar iniciatīvas mērķiem un ierosināto īstenošanas modeli (kopuzņēmumu) un aicināja dalībvalstis izteikt atsauksmes un piezīmes.

Komisija 2017. gada augustā publicēja informāciju par mērķorientētu apspriešanos par vienotu Eiropas HPC iniciatīvu. Tā tika reklamēta sociālajos medijos, tīmekļa vietnē un ar mērķētiem uzaicinājumiem, izmantojot e-pastu. Tika lūgts, lai viedokli sniedz ieinteresētās personas, kas vislabāk pārstāv Eiropas HPC kopienu, tostarp HPC infrastruktūras zinātnisko lietotāju kopienas (piem., Eiropas Pētniecības infrastruktūru stratēģijas foruma (ESFRI) 29 lielās pētniecības infrastruktūras, PRACE zinātniskie lietotāji, Eiropas Datu infrastruktūra (EUDAT) un Eiropas tīkla infrastruktūra (EGI)), ETP4HPC, BDVA, superdatoru lietojumu izcilības centri, superdatoru centri, HPC pakalpojumu sniedzēji, HPC piekļuves sniedzēji, HPC pētniecības un inovācijas asociācijas, kā arī valstu un ES finansēto HPC projektu pārstāvji.

Tika saņemtas gandrīz 100 atbildes, no kurām dažas bija ieinteresēto personu apvienību apkopotie atzinumi. Apspriešanās rezultātā pārliecinošs atbalsts tika pausts kopējas Eiropas iniciatīvas izveidei. Apspriešanā atklājās arī liela vienprātība jautājumā par galvenajām HPC problēmām Eiropā un prioritātēm to risināšanā, jo zinātnes nozares un rūpniecības nozares lietotāji, superdatoru centru un piegādes nozares pārstāvji izteica līdzīgus viedokļus.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Komisijai ir pieredze kopuzņēmumu veidošanā un pārvaldībā. Galvenokārt tā izmantos pieredzi, kas gūta, īstenojot kopuzņēmumu “Elektroniskie komponenti un sistēmas Eiropas vadošās lomas nostiprināšanai” (ECSEL) 13 ar HPC radniecīgā jomā, proti, mikroelektronikas un nanoelektronikas nozarē. Abiem kopuzņēmumiem ir vairāki kopīgi rūpniecības nozares dalībnieki, un ir gaidāms, ka tehnoloģiju progress augsti specializētajā superdatoru tirgū nonāks masu patēriņa tirgū, uz kuru ir vērsts ECSEL.

•Ietekmes novērtējums

Komisija veica ietekmes novērtējumu attiecībā uz šādiem politikas rīcības variantiem:

–pamatscenārijs (nenotiek iejaukšanās), ieskaitot esošo Eiropas HPC stratēģijas mērķu sasniegšanas instrumentu pārskatīšanu;

–Eiropas pētniecības infrastruktūras konsorcijs (ERIC);

–kopuzņēmums.

Citas iespējas, piemēram, Eiropas Ekonomisko interešu grupa (EEIG), starpvaldību organizācijas un Galileo veida struktūras, tika atmestas, jo bija skaidrs, ka to juridiskais pamats neatbilstu kopējas Eiropas HPC iniciatīvas īstenošanas pamatprasībām.

Komisija pārbaudīja, cik lielā mērā katrs no trim izvēlētajiem rīcības variantiem:

·ļautu efektīvi sasniegt kopīgas Eiropas iniciatīvas mērķus;

·atbilstu juridiskā un finansiālā instrumenta funkcionālajām prasībām;

·aizsargātu Savienības intereses;

·pozitīvi ietekmētu ekonomiku, konkurētspēju, sabiedrību un vidi.

Kopumā tika atzīts, ka kopuzņēmuma izveide ir rīcības variants, kura ietekme uz visiem šiem aspektiem ir vispozitīvākā.

Kopuzņēmums publiskās un privātās partnerības objektīvos riskus mazinātu šādi:

–iepirkums: visas kopuzņēmuma iepirkuma darbības būs tikai Valdes pārziņā (kuru veido tikai tās publiskā sektora locekļi). Šādi tiks nodrošināta pamatotu iepirkuma lēmumu pieņemšana bez privāto locekļu (jo īpaši HPC piegādes nozares pārstāvju) iejaukšanās pirmseksalīmeņa iekārtu kopējā publiskā iepirkuma procesā vai lēmumu pieņemšanā par publiskā finansējuma tērēšanu;

–pamatota un laicīga darbību īstenošana: kopuzņēmuma mērķi un uzdevumi būs skaidri definēti, un to īstenošana attiecībā pret skaidri definētiem rezultātiem un gada galvenajiem darbības rādītājiem regulāri tiks uzraudzīta. Citu pasākumu vidū tiks veikta darbību izvērtēšana ik pēc diviem gadiem, nepieciešamības gadījumā īstenojot korektīvus pasākumus;

·iepirkuma programma: kopuzņēmums gūs labumu no tā, ka daudziem no tā publiskajiem locekļiem ir pieredze superdatoru sistēmu iepirkšanā. Turklāt programmu plānot un uzraudzīt palīdzēs Infrastruktūras konsultatīvās grupas locekļi, kurus Valde rūpīgi izvēlēsies tā, lai to vidū būtu eksperti, kam ir pieredze valstu HPC iekārtu iepirkšanā un to ekspluatācijas uzraudzībā;

·pētniecības un inovācijas programma: tiks izstrādāta un īstenota līdzīgi pašreizējai HPC programmai “Apvāršņa 2020” ietvaros. Tā būs balstīta uz pētniecības un inovācijas programmām, ko izstrādājuši tās privātā sektora locekļi, kuri piedalās kopuzņēmuma zinātniski konsultatīvajā padomē (tostarp abu līgumisko publisko un privāto partnerību, ETP4HPC un BDVA, pārstāvji);

–ieguldījumu riski: Savienības budžeta ieguldījums kopuzņēmumā jau ir pieejams, un lielākā daļa piedalīgo valstu jau ir saplānojušas savas HPC saistības vai ieguldījumu plānus turpmākajiem gadiem. Vidusposma novērtējums par ECSEL, kura mērķi bija līdzīgi, parādīja, ka attiecībā uz privāto ieguldījumu pastāv būtisks sviras efekts: kopējās darbības radīja papildu privāto ieguldījumu EUR 4,26 apmērā uz katru publiskā ieguldījuma euro.

Par ietekmes novērtējumu Regulējuma kontroles padome 2017. gada 25. oktobrī sniedza pozitīvu atzinumu ar atrunām. Šajā priekšlikumā ir ņemts vērā minētās padomes ieteikums, 4. pantā nosakot, ka kopuzņēmums darbojas, izmantojot pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas programmu finansējumu, kā arī 3. pantā aprakstot mērķus un pielikuma (statūtu) 1. pantā — uzdevumus, kas jāpilda kopuzņēmumam. Ir ņemta vērā esošo kopuzņēmumu izveidošanā un vadībā gūtā pieredze, īpaši, izmantojot nesen pabeigto ECSEL vidusposma novērtējumu. Abi kopuzņēmumi struktūras un mērķu ziņā ir līdzīgi; galvenā atšķirība ir EuroHPC ievērojamās iepirkuma darbības, kādu nav ECSEL gadījumā. Šī atšķirība izskaidro to, kādēļ balsstiesības ir proporcionālas dalībnieku ieguldījumam, kā tas atspoguļots EuroHPC priekšlikuma 25. apsvērumā un tā pielikuma (statūtu) 6. pantā.

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Šis priekšlikums regulai, ar ko izveido kopuzņēmumu, atbilst Komisijas Labāka regulējuma nostādnēm; proti, tas ierosina regulēt tikai tik, cik nepieciešams, un samērīgi. Tajā, cik iespējams, tiek ievērots ECSEL modelis, izmantojot šajā kontekstā gūto pieredzi un ņemot vērā ECSEL vidusposma novērtēšanā paustos ieteikumus.

EuroHPC kopuzņēmuma izveide palīdzētu vienkāršot to HPC darbību īstenošanu, kuras Komisija pašlaik īsteno ar programmu “Apvārsnis 2020”. Komisija deleģētu kopuzņēmumam pilnvaras īstenot Savienības darbības HPC jomā divās dažādās programmās (“Apvārsnis 2020” un Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments) un trijās “Apvāršņa 2020” darba programmas daļās (“Nākotnes un jaunās tehnoloģijas” (NJT), “Vadošā loma pamattehnoloģiju un rūpniecisko tehnoloģiju jomā IKT” (LEIT-ICT) un “Pētniecības infrastruktūra”). Šāda pieeja mazinātu grūtības, ko rada darbību sinhronizēšana un koordinēšana, lai sasniegtu Eiropas HPC stratēģijas mērķus, un sarunas četrās dažādās programmas komiteju konfigurācijās aizstātu ar sarunām vienas Valdes ietvaros.

No priekšlikuma labumu gūs dalībvalstis, HPC lietotāji zinātnē, rūpniecība (arī MVU), superdatoru centri un, visbeidzot, pilsoņi. Kopuzņēmums pacels Eiropas HPC veiktspēju pasaules līmenī, tam būs tieša pozitīva ietekme uz sabiedrības problēmu risināšanu (piem., veselības aprūpes, vides, klimata u. c. jomās), ražošanu un inženieriju, fundamentālo zinātni, valsts drošumu un drošību, kā arī tiks veicināta Eiropas ciparu tehnoloģiju piegādes nozares attīstība.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Saskaņā ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu papildu ietekmes uz budžetu nav, jo kopuzņēmums EuroHPC iegūtu finansējumu no budžeta, kas augstas veiktspējas datošanas darbībām jau ir piešķirts programmas “Apvārsnis 2020” un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta pēdējo divu gadu darba programmās. No abām programmām kopā būs pieejami līdzekļi EUR 486 miljonu apmērā.

Dalībvalstis pievienos tādu pašu līdzekļu summu valstu HPC infrastruktūras uzlabošanas programmu ietvaros.

Līdzīga summa ir jāiegulda arī privātajām struktūrām kā daļa no to pašreizējām saistībām līgumiskajā publiskajā un privātajā partnerībā ETP4HPC un BDVA programmas “Apvārsnis 2020” atlikušajā darbības laikā.

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzības, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Tiklīdz sāksies divu pirmseksalīmeņa superdatoru ekspluatācija, vidusposma novērtējumā tiks noteikta kopuzņēmuma kā juridiska un finansiāla instrumenta lietderība Eiropas HPC stratēģijas mērķu sasniegšanā. Jo īpaši, tiks izvērtēts, kādā līmenī notiek piedalīgo valstu un privāto locekļu dalība kopuzņēmuma darbībās un tiek veikts ieguldījums tajās.

Kopuzņēmums ik gadu publicēs darbības pārskatu, kurā tiks atspoguļotas veiktās darbības, tām atbilstīgie izdevumi, kā arī kopuzņēmuma iepirktās un tam piederošās HPC un datu infrastruktūras iegāde un ekspluatācija. Vispārīgo mērķu sasniegšanu izvērtēs, ņemot vērā to kopuzņēmumu vispārējos galvenos darbības rādītājus, kurus finansē programma “Apvārsnis 2020”, un EuroHPC specifiskos galvenos darbības rādītājus.

•Konkrētu priekšlikuma noteikumu detalizēts skaidrojums

Ar 1. pantu izveido kopuzņēmumu EuroHPC, nosakot tā darbības termiņu un mītnes vietu.

2. pantā definē jēdzienus “petalīmeņa”, ”pirmseksalīmeņa”, “eksalīmeņa”, ”superdators”, “mitinātājs”, “mitināšanas nolīgums”, “piekļuves laiks”, “pieņemšanas pārbaude”, “piedalīgā valsts”, “privātā sektora loceklis”, “saistīta vienība”, “sastāvvienība” un "lietotājs".

3. pantā nosaka kopuzņēmuma EuroHPC vispārīgos un konkrētos mērķus un darbības.

4. pantā nosaka Savienības finansiālo ieguldījumu kopuzņēmuma EuroHPC administratīvajās un darbības izmaksās, izmantojot “Apvāršņa 2020” un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta programmu finansējumu.

5. pantā nosaka piedalīgo valstu un privātā sektora locekļu finansiālo ieguldījumu administratīvo un darbības izmaksu segšanai.

6. pantā apraksta mitinātāju, kam kopuzņēmums uzticēs pirmseksalīmeņa superdatora ekspluatāciju, un nosaka tā izraudzīšanās kārtību.

7. pantā nosaka mitināšanas nolīguma saturu, izklāstot mitinātāja uzdevumus un pienākumus.

8. pantā izklāsta, ka kopuzņēmums ir tā iepirkto pirmseksalīmeņa superdatoru īpašnieks līdz to saimnieciskā dzīves cikla beigām, pēc tam tos nodod mitinātājam.

9. pantā nosaka superdatora lietotāju piekļuves nosacījumus.

10. pantā izklāsta, kā Eiropas Komisijai un EuroHPC piedalīgajām valstīm tiks kompensēts to finansiālais ieguldījums pirmseksalīmeņa superdatoru iegādes vajadzībām: katram iemaksātājam tiks piešķirta daļa no kopējā piekļuves laika proporcionāli tā finansiālajam ieguldījumam.

11. pantā nosaka kopuzņēmuma finansiālos noteikumus; tie atbilst Finanšu regulai.

12. pantā nosaka nosacījumus, ar kuriem kopuzņēmums sniegs komercpakalpojumus.

2018/0003 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA

par Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmuma izveidi

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 187. pantu un 188. panta pirmo daļu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,

tā kā:

(1)Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1982/2006/EK 14 tika sākotnēji paredzētas publiskā un privātā sektora partnerības kopīgu tehnoloģiju ierosmju veidā.

(2)Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1291/2013 15 tika izveidota pētniecības un inovācijas pamatprogramma 2014.–2020. gadam “Apvārsnis 2020”. Tās mērķis ir pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” kombinēt ar privātā sektora līdzekļiem publiskā un privātā sektora partnerībās, lai panāktu lielāku ietekmi izšķirīgās jomās, kur pētniecība un inovācija var veicināt plašāku Eiropas konkurētspējas mērķu sasniegšanu, piesaistīt privātus ieguldījumus un palīdzēt risināt sabiedrības problēmas. Tādu partnerību pamatā jābūt ilgtermiņa saistībām ar visu partneru līdzsvarotu ieguldījumu, un tām jāatbild par savu mērķu sasniegšanu un jāpieskaņojas Savienības pētniecības, izstrādes un inovācijas stratēģiskajiem mērķiem. Partnerību pārvaldībai un darbībai jābūt atklātai, pārredzamai, lietderīgai un efektīvai un jādod iespēja piedalīties plašam ieinteresētu personu lokam, kas darbojas savās specifiskajās jomās.

(3)Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1291/2013 16 un Padomes Lēmumu 2013/743/ES 17 atbalstu var sniegt kopuzņēmumiem, kas saskaņā ar lēmumā izklāstītajiem nosacījumiem izveidoti uz pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” pamata.

(4)Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1316/2013 18 tika izveidots Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI). EISI jādod iespēja saskaņā ar Eiropas komunikāciju tīklu politiku sagatavot un īstenot kopīgu interešu projektus transporta, telesakaru un enerģētikas nozarē. EISI īpaši jāatbalsta tādu kopīgu interešu projektu īstenošana, kuru mērķis ir jaunu transporta, telesakaru un enerģētikas nozares infrastruktūru un pakalpojumu izstrāde un izveide vai esošo infrastruktūru un pakalpojumu modernizēšana. EISI arī jāpalīdz atbalstīt projektus, kuri nodrošina Eiropas pievienoto vērtību un ievērojamu sabiedrisku labumu, taču nesaņem adekvātu finansējumu no tirgus.

(5)Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 283/2014 19 izklāstītas pamatnostādnes par Eiropas tīkliem telesakaru infrastruktūras jomā un telesakaru nozares īpašie nosacījumi.

(6)Augstas veiktspējas datošana pieskaitāma pie kopīgu interešu projektiem, sevišķi – digitālo pakalpojumu infrastruktūras “piekļuve atkalizmantojamai publiskā sektora informācijai – publiskie atklātie dati”, kas noteikta Regulā (ES) Nr. 283/2014. Atbilstoši Regulas (ES) Nr. 1316/2013 6. panta 3. punktam daļu EISI īstenošanas Komisija var uzticēt struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 20 58. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

(7)Eiropas Parlamenta un Padomes atbalstītajā Komisijas paziņojumā “Eiropa 2020. Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” 21 (par stratēģiju “Eiropa 2020”) ir uzsvērta vajadzība radīt labvēlīgus apstākļus ieguldījumiem zināšanu un inovācijas jomā, lai Savienībā panāktu gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi.

(8)Komisijas 2016. gada 19. aprīļa paziņojumā „Eiropas mākoņdatošanas iniciatīva: konkurētspējīgas datu un zināšanu ekonomikas veidošana Eiropā” 22 aicināts izveidot Eiropas datu infrastruktūru, balstoties uz augstākās klases augstas veiktspējas datošanas jaudām un pilnīgu Eiropas augstas veiktspējas datošanas ekosistēmu, kas spētu attīstīt jaunu Eiropas tehnoloģiju un ieviest eksalīmeņa superdatorus. Šī nozare ir svarīga, taču ieinteresētās personas Savienībā sastopas ar grūtībām, tāpēc Savienībai ir steidzami jārīkojas, savācot vajadzīgos resursus un mobilizējot spējas, kas noslēgtu ķēdi no eksalīmeņa augstas veiktspējas datošanas sistēmu izpētes un izstrādes līdz to sagādei un ekspluatācijai. Tālab Savienības līmenī jāizveido mehānisms, kas apvienotu un koncentrētu atbalsta sniegšanu pasaules līmeņa augstas veiktspējas datošanas infrastruktūras izveidei Eiropā, kā arī dalībvalstu, Savienības un privātā sektora augstas veiktspējas datošanas pētniecībai un inovācijai. Šai infrastruktūrai jānodrošina piekļuve lietotājiem no publiskā sektora, rūpniecības un zinātnes pasaules, ieskaitot zinātnieku grupas, kas piedalās Eiropas atvērtās zinātnes mākonī.

(9)Komisijas 2017. gada 10. maija paziņojumā par digitālā vienotā tirgus stratēģijas īstenošanas vidusposma pārskatu “Satīklots digitālais vienotais tirgus visiem” 23 augstas veiktspējas datošana atzīta par izšķirīgu rūpniecības digitalizācijas un datu ekonomikas elementu. Ir vajadzīgi pamatīgi ieguldījumi, lai varētu izstrādāt, iegādāties un ekspluatēt superdatorus, kas ierindojas starp pasaules pirmajiem trim labākajiem, taču nevienai Eiropas valstij vienai nav resursu pilnīgas Eiropas augstas veiktspējas datošanas ekosistēmas izstrādei. Ir vajadzīgs, lai dalībvalstis, Savienība un privātais sektors koordinētu pūliņus un kopīgi izmantotu resursus nolūkā apmierināt augstas veiktspējas datošanas augošo pieprasījumu un Savienībā izveidot spēcīgu augstas veiktspējas datošanas nozari. Paziņojumā ierosināts radīt juridisku pamatu, uz kura veidot iepirkuma sistēmu integrētai eksalīmeņa superdatošanas un datu infrastruktūrai.

(10)Lai apgādātu Savienību ar datošanas veiktspēju, kas tai vajadzīga, lai pētniecība paliktu pirmajās rindās, jākoordinē dalībvalstu ieguldījumi augstas veiktspējas datošanā un jāpastiprina augstas veiktspējas datošanas tehnoloģijas ienākšana rūpniecībā. Savienībai savas tehnoloģiskās izstrādes efektīvāk jāpārvērš Eiropā iepērkamās augstas veiktspējas datošanas sistēmās, tā izveidojot efektīvu saikni starp tehnoloģiju piegādi, kopizstrādi ar lietotājiem un pasaules klases sistēmu apvienotu iepirkumu.

(11)Kopuzņēmums ir vislabākais līdzeklis, ar ko īstenot Eiropas mākoņdatošanas iniciatīvā 24 definētos Eiropas augstas veiktspējas datošanas stratēģijas mērķus, lai pārvarētu pašreizējos ierobežojumus, vienlaikus nodrošinot vislielāko ekonomisko, sociālo un vidisko ietekmi un vislabāk aizsargājot Savienības intereses. Tas spēj sakopot Savienības, dalībvalstu un privātā sektora resursus. Tas spēj īstenot iepirkuma regulējumu un ekspluatēt pasaules klases HPC sistēmas, attīstot tehnoloģiju, it īpaši Eiropas. Tas spēj īstenot pētniecības un inovācijas programmas tehnoloģiju izstrādei un to pēcākai iestrādei Eiropas eksalīmeņa superdatošanas sistēmās un sekmēt konkurētspējīgas Eiropas tehnoloģiju piegādes nozares attīstību.

(12)Kopuzņēmumam jābūt izveidotam un jāsāk darboties 2019. gadā, lai sasniegtu mērķi pirmseksalīmeņa infrastruktūru Savienībai sagādāt līdz 2020. gadam un eksalīmeņa jaudu sasniegšanai nepieciešamās tehnoloģijas izstrādāt līdz 2022./2023. gadam. Tehnoloģijā jaunas paaudzes izstrādes cikls parasti aizņem 4–5 gadus, tāpēc šā mērķa sasniegšanai vajadzīgajām darbībām jāsākas tagad, lai nezustu spēja konkurēt pasaules tirgū.

(13)Publiskā un privātā sektora partnerībai kopuzņēmuma veidā jāapvieno finansiālie un tehniskie līdzekļi, kas ir būtiski, lai šajā jomā varētu piemēroties inovācijas sarežģītajai, arvien straujākajai gaitai. Tādēļ kopuzņēmuma locekļiem jābūt Savienībai, dalībvalstīm un asociētajām valstīm (turpmāk “piedalīgās valstis”), kas vienojas par kopīgu Eiropas iniciatīvu augstas veiktspējas datošanā, un apvienībām (turpmāk “privātā sektora locekļi”), kas pārstāv savas sastāvvienības un citas organizācijas, kuras nepārprotami un aktīvi iesaistās, radot pētniecības un inovācijas rezultātus un uzturot Eiropā zinātību augstas veiktspējas datošanas jomā. Kopuzņēmumam jābūt atvērtam jauniem locekļiem, ja tie izdara finansiālu ieguldījumu, arī administratīvajās izmaksās, un akceptē kopuzņēmuma statūtus.

(14)Savienībai, piedalīgajām valstīm un kopuzņēmuma privātā sektora locekļiem katram būtu jāizdara finansiāls ieguldījums kopuzņēmuma administratīvajās izmaksās. Saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam Savienības ieguldījums administratīvajās izmaksās var būt priekšmaksa darbības izdevumu segšanai tikai līdz 2023. gadam, tāpēc no 2024. gada kopuzņēmuma administratīvās izmaksas pilnībā jāsedz piedalīgajām valstīm un kopuzņēmuma privātā sektora locekļiem.

(15)Lai atgūtu vadošo lomu augstas veiktspējas datošanas tehnoloģijās un izveidotu Savienībai pilnīgu augstas veiktspējas datošanas ekosistēmu, privātās apvienības ETP4HPC rūpniecības un pētniecības jomā ieinteresētās personas 2014. gadā ir izveidojušas līgumisku publiskā un privātā sektora partnerību ar Savienību. Tās uzdevums ir Eiropā izveidot pasaules klases augstas veiktspējas datošanas tehnoloģijas vērtības ķēdi, kas spētu konkurēt pasaulē, veicinot sinerģiju starp augstas veiktspējas datošanas ekosistēmas trim balstiem (tehnoloģiju izstrādi, lietojumiem un datošanas infrastruktūru). Ņemot vērā privātās apvienības ETP4HPC lietpratību un to, ka tā vieno attiecīgās augstas veiktspējas datošanā ieinteresētās personas no privātā sektora, tai jābūt tiesīgai būt par kopuzņēmuma locekli. 

(16)Rūpniecības un pētniecības ieinteresētās personas apvienībā BDVA 2014. gadā ir izveidojušas līgumisku publiskā un privātā sektora partnerību ar Savienību, lai stiprinātu datu vērtības ķēdi, uzlabotu kopienas veidošanu datu jomā un radītu Savienībā pamatu plaukstošai datu virzītai ekonomikai. Ņemot vērā privātās apvienības BDVA lietpratību un to, ka tā vieno attiecīgās lielajos datos ieinteresētās personas no privātā sektora, tai jābūt tiesīgai būt par kopuzņēmuma locekli.

(17)Privātās apvienības ETP4HPC un BDVA ir rakstiski paudušas gatavību sniegt ieguldījumu kopuzņēmuma tehnoloģiskajā stratēģijā un likt lietā savu lietpratību kopuzņēmuma mērķu īstenošanai. Privātajām apvienībām pienākas apstiprinājuma vēstulē akceptēt šās regulas pielikumā izklāstītos statūtus.

(18)Kopuzņēmumam jārisina skaidri noteikti jautājumi, kas zinātnieku aprindām un Eiropas rūpniecībai visplašākā nozīmē ļautu projektēt, izstrādāt un izmantot pašas novatoriskākās tehnoloģijas augstas veiktspējas datošanā un izveidot visā Savienībā integrētu infrastruktūru ar pasaules klases augstas veiktspējas superdatoru jaudām, ātrdarbīgiem savienojumiem un pirmrindas lietojumiem un datu un programmatūras pakalpojumiem tās zinātniekiem un citiem vadošiem rūpniecības nozares lietotājiem, ieskaitot MVU un publisko sektoru. Kopuzņēmumam jācenšas samazināt HPC vajadzīgo īpašo prasmju trūkumu. Kopuzņēmumam jāieliek pamati pirmās hibrīdās augstas veiktspējas datošanas infrastruktūras izveidei Eiropā, klasisko datošanas arhitektūru apvienojot ar kvantu datošanas ierīcēm, piemēram, izmantojot kvantu datoru par augstas veiktspējas datošanas pavedienu paātrinātāju. Lai ar pasaules klases rezultātiem un to iestrādāšanu konkurētspējīgās sistēmās palīdzētu pētniecības grupām un Eiropas rūpniecības uzņēmumiem saglabāt vadošo pozīciju starptautiskajā vidē, kurā pastāv sīva konkurence, visā Savienībā nodrošinātu Eiropas tehnoloģiju ātru un plašu izmantošanu rūpniecībā, radot būtisku pārnesi sabiedrībai, kopā uzņemtos riskus un sakopotu spēkus, saskaņojot stratēģiju un ieguldījumus kopīgu Eiropas interešu īstenošanai, ir vajadzīgs strukturēts un saskaņots Eiropas līmeņa finansiālais atbalsts. Komisija varētu uz kādas dalībvalsts vai attiecīgu dalībvalstu grupas paziņojuma pamata apsvērt iespēju kopuzņēmuma iniciatīvas kvalificēt kā “svarīgus projektus visas Eiropas interesēs”, ja vien saskaņā ar Kopienas nostādnēm par valsts atbalstu pētniecībai, izstrādei un inovācijai 25 ir izpildīti visi attiecīgie nosacījumi.

(19)Lai sasniegtu mērķus pašu novatoriskāko tehnoloģiju projektēšanā, izstrādē un izmantošanā augstas veiktspējas datošanā, kopuzņēmumam jāsniedz finansiāls atbalsts galvenokārt dotāciju un iepirkuma veidā, atklātos konkursos uzaicinot iesniegt priekšlikumus un piedāvājumus. Finansiālais atbalsts īpaši jāvirza uz pierādītām tirgus nepilnībām, kas rada šķēršļus attiecīgās programmas izstrādei, un tam jāstimulē saņēmēja uzvedības maiņa.

(20)Mērķa sasniegšanai kopuzņēmumam jānodrošina satvars integrētas pasaules klases eksalīmeņa superdatošanas un datu infrastruktūras iegādei Savienībā, lai sagādātu lietotājiem stratēģisko datošanas resursu, kas tiem vajadzīgs, lai saglabātos to konkurētspēja un tiktu atrisinātas sabiedrības, vides, tautsaimniecības un drošības problēmas.

(21)Kopuzņēmumam jābūt tā iegādāto pirmseksalīmeņa superdatoru īpašniekam. Pirmseksalīmeņa superdatoru ekspluatācija jāuztic mitinātājam jeb juridiskai personai dalībvalstī, kas piedalās kopuzņēmumā, kura nodrošina aprīkojumu superdatora mitināšanai un darbināšanai. Mitinātājam maksimāli jānodrošina kopuzņēmuma pirmseksalīmeņa superdatoru fiziska un funkcionāla nošķiršana no citām valsts vai reģiona datošanas sistēmām, kuras tas darbina. Mitinātājs jāizraugās kopuzņēmuma Valdei. Kopuzņēmumam jāpaliek pirmseksalīmeņa superdatoru īpašniekam līdz to amortizācijai (parasti pēc 4–5 gadu ekspluatācijas). Pēc tam īpašumtiesībām jāpāriet uz mitinātāju izņemšanai no ekspluatācijas, likvidēšanai vai citādai izmantošanai un mitinātājam jāatmaksā kopuzņēmumam superdatoru atlikusī vērtība.

(22)Pirmseksalīmeņa un petalīmeņa superdatori pirmām kārtām jāizmanto publiskā sektora pētniecības un inovācijas vajadzībām, visdažādākajiem lietotājiem no zinātnes pasaules, rūpniecības uzņēmumiem vai publiskā sektora. Jāatļauj kopuzņēmumam veikt ierobežotu saimniecisko darbību privātām vajadzībām. Piekļuve jāpiešķir Savienībā vai “Apvāršņa 2020” asociētā valstī iedibinātiem lietotājiem. Piekļuves tiesībās visiem lietotājiem jābūt līdztiesīgiem, un tās jāpiešķir pārredzami. Valdei jādefinē tiesības piekļūt katra superdatora piekļuves laika Savienības daļai.

(23)Kopuzņēmumam jāatbalsta tas, ka piedalīgās valstis iegādājas petalīmeņa datorus, izmantojot piemērotu instrumentu (piemēram, novatorisku risinājumu publisku iepirkumu). Šā instrumenta maksājumu saņēmējiem jābūt petalīmeņa datora īpašniekiem. Katra petalīmeņa datora gadījumā Savienības katra petalīmeņa datora piekļuves laika daļai jābūt tieši proporcionālai kopuzņēmuma finansiālajam ieguldījumam attiecināmajās iegādes izmaksās, kas radušās saņēmējiem.

(24)Jāatļauj lietotājiem, kuri veic saimniecisko darbību, superdatorus ierobežoti izmantot lietojumiem, kas nav pētniecība. Piekļuves laiks pirmām kārtām jāpiešķir Savienībā vai “Apvāršņa 2020” asociētā valstī iedibinātiem lietotājiem. Piekļuves tiesības jāpiešķir pārredzami.

(25)Kopuzņēmuma pārvaldība jānodrošina divām struktūrām: Valdei un Rūpniecības un zinātnes konsultatīvajai padomei. Valdes sastāvā jābūt Savienības un piedalīgo valstu pārstāvjiem. Tās atbildībā jābūt stratēģiskai politikas veidošanai un finansēšanas lēmumiem, kas attiecas uz kopuzņēmuma darbībām, it īpaši publiskā iepirkuma jautājumos. Rūpniecības un zinātnes konsultatīvajā padomē jābūt zinātnes un rūpniecības pārstāvjiem, kas ir lietotāji un tehnoloģiju piegādātāji. Tai jāsniedz neatkarīgas konsultācijas Valdei par stratēģisko pētniecības programmu un par kopuzņēmumam piederošo superdatoru iegādi un darbību.

(26)Balsošanas tiesībām principā jābūt proporcionālām locekļu finansiālajam un naturālajam ieguldījumam. Piedalīgajām valstīm tiesībām balsot par pasākumiem, kas saistīti ar kopuzņēmuma iepirkumu, jābūt tikai tad, ja tās iegulda resursus iepirkuma pasākumos, respektīvi, jābalso tikai par pasākumiem, kas saistīti ar netiešajām darbībām, ja tās iegulda resursus. Balsstiesības aprēķina katru gadu, pēc faktiskajām iemaksām.

(27)Savienības finansiālais ieguldījums jāpārvalda pēc pareizas finanšu pārvaldības principa un attiecīgajiem noteikumiem par netiešu pārvaldību, kas izklāstīti Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 un Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1268/2012 26 . Noteikumi par kopuzņēmuma publiskā iepirkuma procedūru jāizklāsta tā finansiālajos noteikumos.

(28)Lai veicinātu Eiropas augstas veiktspējas datošanas ekosistēmu, kopuzņēmumam pienācīgi jāizmanto publiskā iepirkuma un dotāciju piešķiršanas instrumenti, piemēram, pēc vajadzības izmantojot iepirkumu pirmskomercializācijas posmā un novatorisku risinājumu publisko iepirkumu.

(29)Vērtējot kopuzņēmuma vispārējo ietekmi, jāņem vērā privātā sektora locekļu ieguldījumi, kā ieguldījumi natūrā, kas sastāv no izmaksām, kuras tiem radušās darbību īstenošanā, atskaitot no tiem kopuzņēmuma ieguldījumus. Kopējam ieguldījumam jābūt vismaz EUR 420 000 000.

(30)Lai visiem iekšējā tirgū aktīvajiem uzņēmumiem saglabātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, Savienības pamatprogrammu finansējumam jābūt saderīgam ar valsts atbalsta principiem, lai nodrošinātu publiskā sektora izdevumu lietderīgumu un nepieļautu tirgus traucējumus, kā privātā finansējuma izspiešanu, nelietderīgu tirgus struktūru rašanos vai neefektīvu uzņēmumu saglabāšanu.

(31)Dalībai netiešajās darbībās, ko finansē kopuzņēmums, jāatbilst Regulai (ES) Nr. 1290/2013. Turklāt kopuzņēmumam jānodrošina minēto noteikumu konsekventa piemērošana, balstoties uz attiecīgiem Komisijas pieņemtiem pasākumiem.

(32)Sniedzot pasākumiem finansiālu atbalstu no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta programmas, jāievēro šīs programmas noteikumi.

(33)Visā izdevumu ciklā Savienības un citu kopuzņēmuma locekļu finansiālās intereses jāaizsargā ar samērīgiem pasākumiem, ieskaitot nelikumību novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu, zaudēto, nepamatoti izmaksāto un nepareizi izlietoto līdzekļu atgūšanu un attiecīgos administratīvos un finansiālos sodus saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012.

(34)Kopuzņēmumam jādarbojas atklāti un pārredzami, laicīgi sniedzot visu atbilstīgo informāciju, kā arī popularizējot savus pasākumus, tostarp informēšanas un izplatīšanas pasākumus. Kopuzņēmuma struktūru reglamentiem jābūt publiski pieejamiem.

(35)Veicinot kopuzņēmuma izveidi, Komisijai jāatbild par tā izveidošanu un darbības sākumu, līdz tam ir sava budžeta izpildei pietiekama darbības spēja.

(36)Vienkāršošanas nolūkā jāsamazina visu personu administratīvā slodze. Jāvairās no dubultām revīzijām un pārmērīgas dokumentēšanas un pārskatu sniegšanas. Darbībās, ko finansē no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020”, šās regulas noteiktās Savienības līdzekļu saņēmēju revīzijas jāveic atbilstīgi Regulai (ES) Nr. 1291/2013. Darbībās, ko finansē no pamatprogrammas Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta programmas, šās regulas noteiktās Savienības līdzekļu saņēmēju revīzijas jāveic atbilstīgi Regulai (ES) Nr. 1316/2013.

(37)Komisijas iekšējam revidentam kopuzņēmumā jābūt tādām pašām pilnvarām, kādas tam ir Komisijā.

(38)Komisijai, kopuzņēmumam, Revīzijas palātai un OLAF jāsaņem piekļuve visai nepieciešamajai informācijai un telpām, lai varētu veikt kopuzņēmuma dotāciju, līgumu un parakstīto nolīgumu revīzijas un izmeklēšanas.

(39)“Apvārsnim 2020” jāpalīdz mazināt plaisu pētniecības un inovācijas jomā Savienībā, šādā nolūkā veicinot sinerģiju ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESI fondiem). Tādēļ kopuzņēmumam jācenšas attīstīt ciešu mijiedarbību ar ESI fondiem, kas var īpaši palīdzēt stiprināt vietējās, reģionālās un valstu pētniecības un inovācijas spējas.

(40)Visos kopuzņēmuma uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus un uzaicinājumos iesniegt piedāvājumus jāņem vērā pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta programmas ilgums, izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus.

(41)Lai nodrošinātu atvērtību, pārredzamību un veicinātu dalību, kopuzņēmumam jālieto arī Komisijas rīcībā esošie elektroniskie līdzekļi. Tāpēc kopuzņēmuma izsludinātie uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus finansēšanas programmā “Apvārsnis 2020” jāpublicē arī vienotajā dalībnieku portālā, kā arī ar citiem Komisijas rīcībā esošajiem “Apvāršņa 2020” elektroniskajiem izplatīšanas līdzekļiem. Turklāt attiecīgi dati par priekšlikumiem, pieteikumu iesniedzējiem, dotācijām, dalībniekiem u. tml. kopuzņēmumam jādara pieejami iekļaušanai Komisijas pārzinātajās “Apvāršņa 2020” ziņošanas un izplatīšanas elektroniskajās sistēmās piemērotā formā un ar Komisijas ziņošanas pienākumiem atbilstošu regularitāti.

(42)Ņemot vērā to, ka šās regulas mērķi – rūpnieciskās pētniecības un inovācijas stiprināšanu, pirmseksalīmeņa superdatoru iegādi un piekļuvi augstas veiktspējas datošanai un datu infrastruktūrai visā Savienībā ar īstenošanas līdzekļiem kopuzņēmuma veidā – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, taču, izvairoties no liekas dublēšanās, drīzāk var sasniegt Savienības līmenī, saglabājot kritisko masu un nodrošinot publiskā finansējuma optimālu izmantošanu, Savienība var noteikt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā nosaka vienīgi pasākumus, kas vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Izveide

(1)Īstenojot iniciatīvu “Eiropas augstas veiktspējas datošana”, ar šo uz laiku līdz 2026. gada 31. decembrim tiek izveidots kopuzņēmums Līguma 187. panta nozīmē (“Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmums”, turpmāk “kopuzņēmums”).

(2)Ievērojot ar Regulu (ES) Nr. 1291/2013 izveidotās Eiropas pētniecības un inovācijas pamatprogrammas (“Apvāršņa 2020”) un ar Regulu (ES) Nr. 1316/2013 izveidotās Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) programmas darbības laiku, uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus un uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus šajā kopuzņēmumā izsludina ne vēlāk kā 2020. gada 31. decembrī. Pienācīgi pamatotos gadījumos uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus un uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus var izsludināt līdz 2021. gada 31. decembrim.

(3)Kopuzņēmums ir struktūra, kam publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana uzticēta tā, kā norādīts Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 209. pantā.

(4)Kopuzņēmums ir juridiska persona. Visās dalībvalstīs tam ir visplašākā tiesībspēja un rīcībspēja, kāda to tiesību aktos piešķirta juridiskajām personām. Tas var iegādāties vai atsavināt kustamu un nekustamu mantu un būt par pusi tiesas procesā.

(5)Kopuzņēmuma mītne ir Luksemburgā.

(6)Kopuzņēmuma statūti (“statūti”) ir izklāstīti pielikumā.

2. pants

Jēdzienu definīcijas

Šajā regulā jēdzieniem ir šāda nozīme:

(1)“pieņemšanas pārbaude” – pārbaude, ko veic, lai noteiktu, vai ir izpildītas sistēmas specifikācijas prasības;

(2)“piekļuves laiks” – superdatora datošanas laiks, kas lietotājam vai lietotāju grupai tiek dots to programmu izpildei;

(3)“saistīts subjekts” – subjekts, kas definēts Regulas 1290/2013 2. panta 1. punkta 2. apakšpunktā;

(4)“sastāvvienības” – vienības, no kurām katrs kopuzņēmuma privātā sektora loceklis sastāv tā, kā noteikts minētā privātā locekļa statūtos;

(5)“eksalīmeņa” – tāda veiktspējas līmeņa, kāds ir datošanas sistēmām, kuras spēj izpildīt desmit astoņpadsmitajā pakāpē darbību sekundē (jeb 1 eksaflopsu);

(6)“mitināšanas nolīgums” – kopuzņēmuma un kāda mitinātāja nolīgums pakalpojumu līguma vai citāda līguma formā par kopuzņēmuma iegādāto pirmseksalīmeņa superdatoru ekspluatāciju;

(7)“mitinātājs” – juridiska persona, kas iedibināta dalībvalstī, kura piedalās kopuzņēmumā, un kam ir aprīkojums pirmseksalīmeņa superdatoru mitināšanai un darbināšanai;

(8)“piedalīgās valstis” – valstis, kuras ir kopuzņēmuma locekļi;

(9)“petalīmeņa” – tāda veiktspējas līmeņa, kāds ir datošanas sistēmām, kuras spēj izpildīt desmit piecpadsmitajā pakāpē darbību sekundē (jeb 1 petaflopsu);

(10)“pirmseksalīmeņa” – tāda veiktspējas līmeņa, kāds ir datošanas sistēmām, kuras spēj izpildīt vairāk par 100 petaflopsiem, bet mazāk par 1 eksaflopsu;

(11)“privātā sektora locekļi” – privātas apvienības, kuras ir kopuzņēmuma locekļi;

(12)“superdators” – datošanas sistēma, kurai ir vismaz petalīmeņa datošanas veiktspēja;

(13)“lietotājs” – fiziska vai juridiska persona, subjekts vai starptautiska organizācija, kurai piešķirts piekļuves laiks kopuzņēmuma superdatora izmantošanai.

3. pants

Mērķi

(1)Kopuzņēmuma vispārīgie mērķi ir šādi:

(a)nodrošināt zinātnei, rūpniecībai un Savienības vai kādas “Apvāršņa 2020” asociētās valsts publiskajam sektoram jaunāko augstas veiktspējas datošanas un datu infrastruktūru un visdažādākajās jomās atbalstīt tās tehnoloģiju un lietojumu attīstību;

(b)nodrošināt Savienībā satvaru integrētas pasaules klases pirmseksalīmeņa superdatošanas un datu infrastruktūras iegādei;

(c)nodrošināt Savienības līmeņa koordināciju un pietiekamus finansiālos resursus, kas atbalstītu minētās infrastruktūras attīstīšanu un iegādi, lai tā būtu pieejama publiskā un privātā sektora lietotājiem galvenokārt pētniecības un inovācijas vajadzībām;

(d)atbalstīt integrētas augstas veiktspējas datošanas ekosistēmas izstrādi Savienībā, aptverot visus zinātnes un rūpniecības vērtības ķēdes posmus, sevišķi aparatūru, programmatūru, lietojumus, pakalpojumus, inženieriju, starpsavienojumus, zinības un prasmes.

(2)Kopuzņēmuma konkrētie mērķi ir šādi:

(a)veicināt Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un Lēmuma 2013/743/ES, sevišķi tā II daļas, īstenošanu un Regulu (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) No 283/2014 īstenošanu;

(b)saskaņot dalībvalstu un Savienības stratēģiju koordinētā Eiropas augstas veiktspējas datošanas stratēģijā un paaugstināt publiskā sektora atbalsta lietderīgumu, novēršot nevajadzīgu darba dublēšanos un sadrumstalotību;

(c)sakopot Savienības, valstu un privātos ieguldījumus un augstas veiktspējas datošanā ieguldījumus pacelt līdz līmenim, kādā tie ir konkurentiem citās pasaules malās;

(d)izveidot un ekspluatēt vadošas klases integrētu superdatošanas un datu infrastruktūru visā Savienībā kā būtisku elementu zinātniskajā izcilībā, rūpniecības un publiskā sektora digitalizācijā, inovētspējas un spējas konkurēt pasaulē stiprināšanā ekonomikas un nodarbinātības izaugsmei Savienībā;

(e)nodrošināt piekļuvi augstas veiktspējas datošanā balstītai infrastruktūrai un pakalpojumiem plašam lietotāju lokam no pētniecības un zinātnes aprindām, kā arī rūpniecības, ieskaitot MVU, un publiskajam sektoram jaunu un topošu datu un intensīvas datošanas lietojumu un pakalpojumu vajadzībām;

(f)pārvarēt plaisu starp pētniecību un izstrādi un augstas veiktspējas datošanas eksalīmeņa sistēmu īstenojumu, stiprinot ciparu tehnoloģiju piegādes ķēdi Savienībā un ļaujot kopuzņēmumam iegādāties augstākās klases superdatorus;

(g)sasniegt izcilību augstas veiktspējas datošanas lietojumos pasaules klases veiktspējai, izveidojot un optimizējot kodeksus un lietojumus kopizstrādes pieejā, atbalstot izcilības centrus augstas veiktspējas datošanas lietojumos un plaša mēroga augstas veiktspējas datošanas iespējotos iemēģinājuma demonstrējumos un izmēģinājuma lauciņos lielo datu lietojumiem un pakalpojumiem visdažādākajās zinātnes un rūpniecības jomās;

(h)savstarpēji savienot un apvienot reģionu, valstu un Eiropas augstas veiktspējas datošanas superdatorus un citas datošanas sistēmas, datu centrus un ar tiem saistītu programmatūru un lietojumus;

(i)palielināt rūpniecības inovācijas potenciālu, it īpaši MVU, izmantojot modernas augstas veiktspējas datošanas infrastruktūras un pakalpojumus;

(j)uzlabot augstas veiktspējas datošanas izpratni un palīdzēt Savienībā pārvarēt augstas veiktspējas datošanas prasmju trūkumu;

(k)paplašināt augstas veiktspējas datošanas izmantošanas sfēru.

4. pants

Savienības finansiālais ieguldījums

(1)Savienības finansiālais ieguldījums kopuzņēmumā, ieskaitot EBTA apropriācijas, ir līdz EUR 486 000 000, kas veidojas šādi:

(a)EUR 386 000 000 no programmas “Apvārsnis 2020”, ieskaitot līdz EUR 10 000 000 administratīvajiem izdevumiem;

(b)EUR 100 000 000 no EISI programmas.

(2)Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto Savienības finansiālo ieguldījumu izmaksā no Savienības vispārējā budžeta apropriācijām, kas piešķirtas ar Lēmumu 2013/743/ES izveidotajai īpašajai programmai, ar kuru īsteno “Apvārsni 2020”.

(3)Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto Savienības finansiālo ieguldījumu izmaksā no Savienības vispārējā budžeta apropriācijām, kas piešķirtas ar Lēmumu 2013/1316/ES izveidotajai Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta programmai, un atvēl vienīgi infrastruktūras iegādei.

(4)Ar Savienības finansiālo ieguldījumu saistītā budžeta izpildi uztic kopuzņēmumam, un tas rīkojas kā Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 209. pantā minētā struktūra saskaņā ar minētās regulas 58. panta 1. punkta c) apakšpunkta iv) punktu un 60. un 61. pantu.

(5)Savienības finansiālās ieguldīšanas kārtību nosaka deleģēšanas nolīgumā un ikgadējos līdzekļu pārskaitīšanas nolīgumos, kas noslēdzami starp Komisiju Savienības vārdā un kopuzņēmumu.

(6)Šā panta 5. punktā minētajā deleģēšanas nolīgumā ietver elementus, kas izklāstīti Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 58. panta 3. punktā, 60. un 61. pantā un Deleģētās regulas (ES) Nr. 1268/2012 40. pantā, kā arī cita starpā:

(a)prasības, kas attiecas uz kopuzņēmuma ieguldījumu Lēmuma 2013/743/ES II pielikumā minēto attiecīgo rezultātu rādītāju sasniegšanā;

(b)prasības, kas attiecas uz kopuzņēmuma ieguldījumu Lēmuma 2013/743/ES III pielikumā minētās uzraudzības īstenošanā;

(c)konkrētos veikuma rādītājus, kas attiecas uz kopuzņēmuma darbību;

(d)nepieciešamo datu sniegšanas kārtību, kam jānodrošina Komisijas spēja veikt Regulas (ES) Nr. 1291/2013 28. pantā un Regulas Nr. (ES) 1316/2013 28. pantā minētās izplatīšanas un ziņošanas darbības, arī vienotajā dalībnieku portālā un ar Komisijas rīcībā esošiem elektroniskiem izplatīšanas līdzekļiem;

(e)nepieciešamo datu sniegšanas kārtību, kam jānodrošina Komisijas spēja pildīt Regulas (ES) Nr. 283/2014 8. pantā minētos informācijas apmaiņas un ziņošanas pienākumus;

(f)noteikumus par kopuzņēmuma izsludināto uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus publicēšanu arī vienotajā dalībnieku portālā, kā arī ar citiem Komisijas rīcībā esošiem elektroniskiem izplatīšanas līdzekļiem;

(g)noteikumus par kopuzņēmuma izsludināto uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus publicēšanu Oficiālajā Vēstnesī, kā arī ar citiem Komisijas rīcībā esošiem elektroniskiem izplatīšanas līdzekļiem;

(h)cilvēkresursu izmantošanu un izmaiņas, it īpaši darbinieku izraudzīšanos pa funkciju grupām, pakāpēm un kategorijām, pārklasificēšanu un personāla locekļu skaita izmaiņas, ja tādas ir.

5. pants

Pārējo locekļu ieguldījums

(1)Piedalīgās valstis iegulda kopuzņēmuma darbības un administratīvajos izdevumos vismaz EUR 486 000 000, tostarp EUR 10 000 000 administratīvajos izdevumos.

(2)Kopuzņēmuma privātā sektora locekļi kopuzņēmumā iegulda vismaz EUR 422 000 000, ieskaitot EUR 2 000 000 administratīvajiem izdevumiem, vai gādā, ka iegulda to sastāvvienības un saistītie subjekti.

(3)Šā panta 1. un 2. punktā minētos ieguldījumus veido ieguldījumi kopuzņēmumā saskaņā ar statūtu 15. punktā noteikto.

(4)Kopuzņēmuma locekļi, kas nav Savienība, katru gadu līdz 31. janvārim ziņo Valdei par to 1. un 2. punktā minēto ieguldījumu vērtību, kuri veikti katrā no iepriekšējiem finanšu gadiem.

(5)Lai varētu novērtēt statūtu 15. panta 3. punkta d), e) un f) apakšpunktā minētos ieguldījumus, izmaksas nosaka atbilstīgi attiecīgo subjektu ierastajai izmaksu aprēķināšanas praksei, piemērojamiem tās valsts grāmatvedības standartiem, kurā subjekts ir iedibināts, un piemērojamiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem. Izmaksas apstiprina neatkarīgs ārējs revidents, ko iecēlis attiecīgais subjekts. Ja apstiprināšanā rodas neskaidrības, kopuzņēmums pārbauda vērtēšanas metodi. Nenovērstu neskaidrību gadījumā kopuzņēmums var veikt vērtēšanas metodes revīziju.

(6)Komisija var izbeigt, proporcionāli samazināt vai apturēt Savienības finansiālo ieguldīšanu kopuzņēmumā vai sākt statūtu 25. pantā minēto likvidācijas procedūru, ja locekļi, kas nav Savienība, ieskaitot to sastāvvienības vai ar tiem saistītus subjektus, nesniedz šā panta 1. un 2. punktā minēto ieguldījumu vai sniedz to tikai daļēji vai pārāk vēlu.

6. pants

Mitinātājs

(1)Katra atsevišķa kopuzņēmumam piederoša pirmseksalīmeņa superdatora ekspluatāciju tas uztic mitinātājam, ko izraugās saskaņā ar 3. punktu un 11. pantā minētajiem kopuzņēmuma finansiālajiem noteikumiem.

(2)Pirmseksalīmeņa superdatori ir novietoti piedalīgā valstī, kas ir Savienības dalībvalsts. Dalībvalsts nemitina vairāk par vienu pirmseksalīmeņa superdatoru.

(3)Mitinātāju izraugās Valde, pamatojoties citu starpā uz šādiem kritērijiem:

(a)atbilstība atlases procedūrā noteiktajām vispārīgajām sistēmas specifikācijām;

(b)pirmseksalīmeņa superdatora iegādes, ekspluatācijas un apkopes kopējās izmaksas, dalītie kapitālizdevumi (CAPEX) un darbības izdevumi (OPEX);

(c)mitinātāja pieredze līdzīgu sistēmu ierīkošanā un ekspluatēšanā;

(d)mitinātāja aprīkojuma fiziskās un IT infrastruktūras kvalitāte, drošība un savienojamība ar pārējo Savienību;

(e)lietotājiem sniedzamo pakalpojumu kvalitāte, proti, spēja izpildīt atlases procedūras pavaddokumentos iekļauto nolīgumu par pakalpojumu līmeni;

(f)mitinātāja iepriekšēja piekrišana būtiskajiem noteikumiem, kas izklāstīti mitināšanas līguma projektā, kur ietilpst galvenokārt 7. panta 1. punktā izklāstītie elementi un atlases procedūrā definētie elementi;

(g)dokuments, kas apliecina mitinātāja iedibinājuma dalībvalsts apņemšanos segt visas izmaksas, kas saistītas ar pirmseksalīmeņa superdatora ekspluatāciju līdz tā īpašumtiesību nodošanai minētajam mitinātājam.

(4)Pirms pirmseksalīmeņa superdatoru iegādes procedūras kopuzņēmums ar katru atlasīto mitinātāju noslēdz mitināšanas nolīgumu.

7. pants

Mitināšanas nolīgums

(1)Mitināšanas nolīgumā galvenokārt nosaka:

(a)mitinātāja pienākumus pirmseksalīmeņa superdatoru iegādes procedūras laikā, ieskaitot superdatoru pieņemšanas pārbaudi;

(b)noteikumus par atbildību par kopuzņēmuma iegādātā pirmseksalīmeņa superdatora ekspluatāciju;

(c)nolīgumā par pakalpojumu līmeni noteikto sniedzamo pakalpojumu kvalitāti, ko lietotājiem nodrošina pirmseksalīmeņa superdatora ekspluatācijā;

(d)pirmseksalīmeņa superdatora pieejamības nosacījumus, ko saskaņā ar 9. pantu noteikusi Valde;

(e)piekļuves laika uzskaites kārtību;

(f)ekspluatācijas un apkopes izmaksas, ko sedz piedalīgās valstis;

(g)noteikumus par 8. panta 2. punktā minēto īpašuma nodošanu;

(h)    mitinātāja pienākumu nodrošināt piekļuvi pirmseksalīmeņa superdatoriem, vienlaikus nodrošinot pirmseksalīmeņa superdatoru drošību, personas datu aizsardzību saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679, privātumu elektroniskajos sakaros saskaņā ar Direktīvu 2002/58/EK, komercnoslēpumu saskaņā ar Direktīvu (ES) 2016/943 un citu datu slepenuma aizsardzību, uz kuriem attiecas pienākums glabāt dienesta noslēpumu;

(i)mitinātāja pienākumu izveidot sertificētas revīzijas procedūru, kas aptver kopuzņēmuma superdatora darbības izdevumus un lietotāju piekļuves laikus;

(j)mitinātāja pienākumu reizi gadā iesniegt Valdei revīzijas ziņojumu un datus par piekļuves laiku.

(2)Mitināšanas nolīgumu regulē Savienības tiesību akti, ko vajadzības gadījumā papildina mitinātāja mītnes dalībvalsts tiesību akti.

(3)Mitināšanas nolīgumā ir arbitrāžas klauzula, kas nosaka Eiropas Savienības Tiesas piekritību.

(4)Pēc mitināšanas nolīguma noslēgšanas kopuzņēmums ar izraudzītā mitinātāja atbalstu saskaņā ar 11. pantā minētajiem kopuzņēmuma finansiālajiem noteikumiem veic pirmseksalīmeņa superdatora iegādes procedūru.

8. pants

Pirmseksalīmeņa superdatoru iegāde un piederība

(1)4. panta 1. punktā minētais Savienības finansiālais ieguldījums sedz superdatoru iegādes izmaksas, bet nesedz darbības izmaksas.

(2)Pirmseksalīmeņa superdatori un ar tiem saistītā infrastruktūra ir kopuzņēmuma īpašums.

(3)Neskarot statūtu 24. panta 4. punktu, ne agrāk kā četrus gadus pēc izturētās kopuzņēmuma rīkotās mitinātāja uzstādīto pirmseksalīmeņa superdatoru pieņemšanas pārbaudes pirmseksalīmeņa superdatoru īpašumtiesības var ar Valdes lēmumu nodot minētajam mitinātājam. Tādā gadījumā mitinātājs kopuzņēmumam atmaksā nodoto superdatoru atlikušo vērtību.

9. pants

Superdatoru pieejamība

(1)Superdatori pieejami pirmām kārtām pētniecībai un inovācijai, uz ko attiecas publiskās finansēšanas programmas, un tiem var piekļūt lietotāji no publiskā un privātā sektora.

(2)Valde nosaka vispārīgos piekļuves nosacījumus un var noteikt īpašus piekļuves nosacījumus atšķirīgiem lietotājiem vai lietojumiem. Pakalpojumu kvalitāte visiem lietotājiem ir vienāda.

(3)Neskarot Savienības noslēgtos starptautiskos nolīgumus, piekļuves laiku piešķir tikai lietotājiem, kuri pastāvīgi dzīvo, ir iedibināti vai ir izvietoti kādā dalībvalstī vai pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” asociētā valstī, ja vien pienācīgi pamatotos gadījumos Valde nenolemj citādi, ņemot vērā Savienības intereses.

10. pants

Superdatoru piekļuves laiks

(1)Piekļuvi superdatoriem lietotājiem piešķir saskaņā ar šā panta 2. un 3. punktu.

(2)Katra pirmseksalīmeņa superdatora Savienības piekļuves laika daļa ir tieši proporcionāla Savienības finansiālā ieguldījuma tā iegādes izmaksās daļai pirmseksalīmeņa superdatora iegādes un ekspluatācijas kopējās izmaksās. Valde nosaka tiesības piekļūt piekļuves laika Savienības daļai. 

Katra piedalīgā valsts saņem tādu katra pirmseksalīmeņa superdatora piekļuves laika daļu, kas ir tieši proporcionāla to finansiālā ieguldījuma un naturālā ieguldījuma pirmseksalīmeņa superdatora iegādes un ekspluatācijas izmaksās kopvērtībai. Neskarot 12. panta 3. punktu, piedalīgā valsts atbild par piekļuves tiesību noteikšanu lietotājiem saskaņā ar piekļuves nosacījumiem, ko saskaņā ar 9. panta 2. punktu definējusi Valde.

11. pants

Finansiālie noteikumi

Kopuzņēmums pieņem savus īpašos finansiālos noteikumus saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 209. pantu un Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 110/2014 27 .

12. pants

Komercpakalpojumi

(1)Uz rūpniecības nozares lietotāju pieteikšanos uz piekļuves tiesībām privātas pētniecības vajadzībām, ar pētniecību nesaistītām vajadzībām un inovācijas vajadzībām vai komerciāliem mērķiem attiecas īpaši nosacījumi. Komercpakalpojums ir maksas pakalpojums, kas balstās uz tirgus cenām. Maksas apmēru nosaka Valde.

(2)Ieņēmumi ir kopuzņēmuma budžeta ieņēmumi, kas izmantojami vienīgi kopuzņēmuma darbības izdevumu segšanai.

(3)Kopējais komercpakalpojumiem atvēlētais piekļuves laiks nepārsniedz 10 % no katra superdatora kopējā pieejamības laika. Par piekļuves laika atvēlēšanu komercpakalpojumiem lemj Valde.

(4)Komercpakalpojumu kvalitāte visiem lietotājiem ir vienāda.

13. pants

Personāls

(1)Uz kopuzņēmuma personālu attiecas Padomes Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 28 noteiktie Eiropas Savienības Civildienesta noteikumi un Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība (“Civildienesta noteikumi” un “Nodarbināšanas kārtība”) un noteikumi, kurus Savienības iestādes kopīgi pieņēmušas Civildienesta noteikumu un Nodarbināšanas kārtības piemērošanai.

(2)Attiecībā uz kopuzņēmuma personālu Valde īsteno pilnvaras, kas ar Civildienesta noteikumiem piešķirtas iecēlējam un ar Nodarbināšanas kārtību – iestādei, kura pilnvarota slēgt darba līgumus (“iecēlēja pilnvaras”).

Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu 2. panta 1. punktu un Nodarbināšanas kārtības 6. pantu, Valde pieņem lēmumu, kurā attiecīgās iecēlēja pilnvaras piešķir izpilddirektoram un definē nosacījumus, kādos minēto deleģējumu var apturēt. Izpilddirektors ir pilnvarots minētās pilnvaras deleģēt citai personai.

Ārkārtas apstākļu spiesta, Valde var pieņemt lēmumu uz laiku apturēt iecēlēja pilnvaru deleģējumu izpilddirektoram un minēto pilnvaru turpmāku tālākdeleģēšanu. Šādos gadījumos Valde pati īsteno iecēlēja pilnvaras vai deleģē tās kādam no tās locekļiem vai kopuzņēmuma darbiniekam, kurš nav izpilddirektors.

(3)Valde pieņem atbilstošus Civildienesta noteikumu un Nodarbināšanas kārtības īstenošanas noteikumus saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu.

(4)Personāla resursus nosaka kopuzņēmuma štatu sarakstā, kur norāda uz laiku nolīgto darbinieku skaitu atbilstoši funkciju grupām un pakāpēm, kā arī līgumdarbinieku skaitu, izsakot pilnslodzes ekvivalentos, saskaņā ar tā gada budžetu.

(5)Kopuzņēmuma personālā ir uz noteiktu laiku pieņemti darbinieki un līgumdarbinieki.

(6)Visas ar personālu saistītās izmaksas sedz kopuzņēmums.

14. pants

Norīkotie valstu eksperti un stažieri

(1)Kopuzņēmums var izmantot norīkotus valstu ekspertus un stažierus, kurus kopuzņēmums nenodarbina. Norīkoto valsts ekspertu skaitu pilnslodzes ekvivalentos iekļauj 13. panta 4. punktā minētajā informācijā par personālu saskaņā ar gada budžetu.

(2)Valde pieņem lēmumu ar noteikumiem par valsts ekspertu norīkošanu kopuzņēmumā un stažieru piesaistīšanu.

15. pants

Privilēģijas un neaizskaramība

Uz kopuzņēmumu un tā personālu attiecas Līguma par Eiropas Savienību un Līguma par Eiropas Savienības darbību pielikuma Protokols Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā.

16. pants

Kopuzņēmuma atbildība

(1)Kopuzņēmuma līgumisko atbildību reglamentē attiecīgie līgumu noteikumi un konkrētajam nolīgumam, lēmumam vai līgumam piemērojamie tiesību akti.

(2)Nelīgumiskas atbildības gadījumā kopuzņēmums pēc dalībvalstīm kopīgiem vispārējiem tiesību principiem atlīdzina kaitējumu, ko pienākumu izpildē nodarījuši tā darbinieki.

(3)Visi maksājumi, kurus kopuzņēmums izdara 1. un 2. punktā noteikto saistību sakarā, un izmaksas un izdevumi, kas tam rodas tādu saistību dēļ, uzskatāmi par kopuzņēmuma izdevumiem un sedzami ar tā līdzekļiem.

(4)Kopuzņēmums atbild vienīgi par savu pienākumu izpildi.

(5)Kopuzņēmums neatbild par to, kā tam piederošos superdatorus ekspluatē mitinātājs.

17. pants

Izvērtēšana

(1)Līdz 2022. gada 30. jūnijam Komisija, neatkarīgiem ekspertiem palīdzot, veic kopuzņēmuma starpposma izvērtēšanu, kur īpaši vērtē piedalīgo valstu, privāto locekļu un to sastāvvienību un ar tiem saistīto subjektu, kā arī citu tiesību subjektu dalību un ieguldījumu darbībās. Par minēto izvērtēšanu Komisija sagatavo ziņojumu, kurā iekļauj veiktās izvērtēšanas secinājumus un novērojumus. Minēto ziņojumu Komisija līdz 2022. gada 31. decembrim nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

(2)Pamatojoties uz 1. punktā minētā starpposma izvērtējuma secinājumiem, Komisija var rīkoties saskaņā ar 5. panta 6. punktu vai veikt citu piemērotu pasākumu.

(3)Sešu mēnešu laikā pēc kopuzņēmuma likvidācijas, bet ne vēlāk kā divus gadus pēc statūtu 24. pantā minētās likvidācijas procedūras sākuma Komisija veic kopuzņēmuma galīgo izvērtēšanu. Galīgās izvērtēšanas rezultātus dara zināmus Eiropas Parlamentam un Padomei.

18. pants

Eiropas Savienības Tiesas piekritība un piemērojamie tiesību akti

(1)Eiropas Savienības Tiesai ir piekritība:

(a)atbilstoši arbitrāžas klauzulai kopuzņēmuma noslēgtos nolīgumos vai līgumos vai tā lēmumos;

(b)strīdos par atlīdzinājumu par kaitējumu, ko kopuzņēmuma darbinieki nodarījuši pienākumu izpildē;

(c)strīdos starp kopuzņēmumu un tā personālu atbilstīgi ierobežojumiem un nosacījumiem, kas paredzēti Civildienesta noteikumos un Nodarbināšanas kārtībā.

(2)Gadījumos, uz kuriem neattiecas šī regula un citi Savienības tiesību akti, piemēro kopuzņēmuma mītnes valsts tiesību aktus.

19. pants

Pēcrevīzija

(1)“Apvāršņa 2020” budžeta apmaksāto darbību izdevumu pēcrevīziju kopuzņēmums veic saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1291/2013 29. pantu.

(2)EISI budžeta apmaksāto pasākumu izdevumu pēcrevīziju kopuzņēmums veic saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1316/2013 24. pantu EISI darbību ietvaros.

(3)Komisija var nolemt 1. un 2. punktā minētās revīzijas veikt pati. Šādos gadījumos Komisija to dara saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem, it īpaši saskaņā ar Regulām (ES, Euratom) Nr. 966/2012, (ES) Nr. 1290/2013, (ES) Nr. 1291/2013 un (ES) Nr. 1316/2013.

20. pants

Savienības finansiālo interešu aizsardzība

(1)Komisija veic piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu, ka, īstenojot saskaņā ar šo regulu finansētas darbības, Savienības finansiālās intereses tiek aizsargātas ar krāpšanas, korupcijas un citādu nelikumīgu darbību novēršanas pasākumiem, efektīvām pārbaudēm un, ja tiek atklāti pārkāpumi, atgūstot nepamatoti izmaksātās summas un attiecīgā gadījumā uzliekot iedarbīgus, samērīgus un atturošus administratīvus sodus.

(2)Kopuzņēmums piešķir Komisijas personālam un citām Komisijas pilnvarotām personām, kā arī Revīzijas palātai piekļuvi objektiem un telpām un visai informācijai, ieskaitot informāciju elektroniskā formā, kas vajadzīga revīzijai.

(3)Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var saskaņā ar Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 29 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 30 izklāstītajiem noteikumiem un procedūrām veikt izmeklēšanu, ieskaitot klātienes pārbaudes un inspekcijas, lai noteiktu, vai sakarā ar kādu dotācijas nolīgumu vai līgumu, kurš tieši vai netieši finansēts saskaņā ar šo regulu, notikusi krāpšana, korupcija vai citāda nelikumīga darbība, kas skar Savienības finansiālās intereses.

(4)Neskarot 1., 2. un 3. punktu, līgumos un dotācijas nolīgumos, kas rodas šā lēmuma īstenošanā, ietver noteikumus, kas nepārprotami nosaka Komisijas, kopuzņēmuma, Revīzijas palātas un OLAF pilnvaras atbilstoši to kompetencei veikt šādas revīzijas un izmeklēšanu. Ja darbības īstenošanai pilnā apmērā vai daļēji tiek izmantoti ārpakalpojumi vai tā tiek deleģēta tālāk, vai ir vajadzīgs noslēgt publiskā iepirkuma līgumu vai piešķirt finansiālu atbalstu trešai personai, attiecīgajā līgumā vai dotācijas nolīgumā atbalsta saņēmējam uzliek pienākumu nodrošināt, lai katra iesaistītā trešā persona nepārprotami akceptētu minētās Komisijas, kopuzņēmuma, Revīzijas palātas un OLAF pilnvaras.

(5)Veicot vai pasūtot atbilstīgus iekšējas un ārējas kontroles pasākumus, kopuzņēmums gādā par tā locekļu finansiālo interešu pienācīgu aizsardzību.

(6)Kopuzņēmums pievienojas Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) 31 . Kopuzņēmums pieņem vajadzīgos pasākumus, kas OLAF atvieglo iekšējās izmeklēšanas.

21. pants

Konfidencialitāte

Neskarot 22. pantu, kopuzņēmums nodrošina tādas konfidenciālas informācijas aizsardzību, kuras izpaušana varētu kaitēt tā locekļu vai kopuzņēmuma pasākumu dalībnieku interesēm.

22. pants

Pārredzamība

(1)Uz kopuzņēmuma rīcībā esošajiem dokumentiem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 32 .

(2)Kopuzņēmuma Valde var noteikt Regulas (EK) Nr. 1049/2001 īstenošanas kārtību.

(3)Neskarot šās regulas 18. pantu, lēmumi, ko kopuzņēmums pieņēmis atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1049/2001 8. pantam, var būt iemesls sūdzībai ombudam atbilstīgi Līguma 228. pantā paredzētajiem nosacījumiem.

23. pants

Noteikumi par dalību un informācijas izplatīšanu, kas attiecas uz pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” finansētajām netiešajām darbībām

Uz netiešajām darbībām, kuras kopuzņēmums finansē no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” finansēšanas programmas, attiecas Regula (ES) Nr. 1290/2013. Saskaņā ar minēto regulu kopuzņēmumu uzskata par finansēšanas struktūru un tas sniedz finansiālu atbalstu netiešajām darbībām tā, kā izklāstīts statūtu 1. pantā.

24. pants

Noteikumi, kas attiecas uz EISI programmas finansētiem pasākumiem

Uz pasākumiem, kurus kopuzņēmums finansē no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) finansējuma programmas, attiecas Regula (ES) Nr. 1316/2013.

25. pants

Mītnes dalībvalsts atbalsts

Kopuzņēmums un valsts, kurā atrodas tā mītne, var noslēgt administratīvu vienošanos par privilēģijām un imunitāti un citādu atbalstu, kas minētajai valstij jāsniedz kopuzņēmumam.

26. pants

Darbības sākums

(1)Komisija uzņemas atbildību par kopuzņēmuma izveidošanu un darbības sākumu, līdz tas ir pietiekami darbotiesspējīgs, lai pats izpildītu savu budžetu. Saskaņā ar Savienības tiesību aktiem Komisija veic visas nepieciešamās darbības, sadarbojoties ar pārējiem locekļiem un iesaistot kopuzņēmuma kompetentās struktūras.

(2)Šā panta 1. punktā:

(a) līdz brīdim, kad izpilddirektors sāk pildīt pienākumus pēc tam, kad Valde viņu iecēlusi amatā saskaņā ar statūtu 7. pantu, Komisija var iecelt Komisijas ierēdni, kurš darbojas par pagaidu izpilddirektoru un pilda izpilddirektoram noteiktos pienākumus, un ierobežotā skaitā viņam var palīdzēt Komisijas ierēdņi;

(b)atkāpjoties no šās regulas 13. panta 2. punkta prasībām, pagaidu izpilddirektoram ir iecēlēja pilnvaras;

(c)Komisija var norīkot ierobežotu skaitu pagaidu ierēdņu.

(3)Pagaidu izpilddirektors var atļaut maksājumus, ko sedz no apropriācijām, kuras paredzētas kopuzņēmuma gada budžetā, kad Valde to apstiprinājusi, kā arī slēgt nolīgumus, lēmumus un līgumus, ieskaitot darba līgumus pēc kopuzņēmuma štatu saraksta pieņemšanas.

(4)Pagaidu izpilddirektors, vienojies ar kopuzņēmuma izpilddirektoru un saņēmis Valdes apstiprinājumu, nosaka, no kura datuma kopuzņēmumam jāspēj izpildīt savu budžetu. No minētā datuma Komisija neuzņemas saistības un neizdara maksājumus kopuzņēmuma pasākumu sakarā.

27. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgā(-ās) politikas joma(-as)

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

1.4.Mērķis(-i)

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem 

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

3.2.2.Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

3.2.3.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.5.Trešo personu iemaksas

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgā politikas joma

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu / sagatavošanas darbību 33  

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu 

⌧ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā 

EuroHPC kopuzņēmums finansējumu iegūs no esošajiem budžetiem daudzgadu finanšu shēmas ietvaros, kas jau ir iedalīti ar augstas veiktspējas datošanu saistītām darbībām programmas “Apvārsnis 2020” un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta pēdējo divu gadu dažādajās darba programmās.

1.4.Mērķi

1.4.1.Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

1.4.2.Konkrētie mērķi

1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

1.4.4.Rezultātu un ietekmes rādītāji

1.5.Zinātnes kopienām piedāvāto pakalpojumu kvantitatīvie un kvalitatīvie uzlabojumi, salīdzinot ar pakalpojumiem, ko pašlaik piedāvā PRACE un citas organizācijas. Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4. Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

⌧ Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva 

–⌧    Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: 2019. gada 1. janvāris – 2026. gada 31. decembris

–⌧    Finansiālā ietekme no 2019. līdz 2020. gadam saistību apropriācijām un no 2019. līdz 2026. gadam — maksājumu apropriācijām

◻ Neierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG.,

–pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi 34  

◻ Komisijas īstenota tieša pārvaldība

–◻    ar aģentūru starpniecību

◻ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

⌧ Netieša pārvaldība, budžeta īstenošanas uzdevumus uzticot:

◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

◻ EIB un Eiropas Investīciju fondam;

⌧ 208. un 209. pantā minētajām struktūrām;

◻ publisko tiesību subjektiem;

◻ struktūrām, uz kurām attiecas privāttiesības un kuras veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja misiju, ja vien tās sniedz pietiekamas finansiālas garantijas;

◻ struktūrām, kuru darbību reglamentē dalībvalsts privāttiesības, kurām ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuras sniedz pienācīgas finansiālas garantijas;

◻ personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības KĀDP jomā saskaņā ar LES V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā.

Piezīmes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Apzinātie riski

2.2.2.Informācija par izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

·No jauna veidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.

* Ieguldījums šajā budžeta pozīcijā ir gaidāms no:

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

3.2.2.Paredzamā ietekme uz EuroHPC kopuzņēmuma apropriācijām

–◻    Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot darbības apropriācijas

–☑    Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriācijas izmantot šādā veidā:

3.2.3.Prognozējamā ietekme uz EuroHPC kopuzņēmuma cilvēkresursiem

3.2.3.1.Kopsavilkums

–◻    Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot administratīvas apropriācijas

–☑    Priekšlikums/iniciatīva paredz administratīvas apropriācijas izmantot šādā veidā:

Lai nodrošinātu pastāvīgo darbinieku nemainīgu skaitu saskaņā ar 2013. gada 2. decembra iestāžu nolīguma 27. punktu, kurā noteikts, ka visām iestādēm, struktūrām un aģentūrām darbinieku skaits ir jāsamazina par 5 %, DG CONNECT daļēji kompensē kopuzņēmuma papildu darbiniekus, samazinot savu šābrīža amatpersonu un ārštata darbinieku skaitu (t. i., pēc pašreizējā štatu saraksta un ārštata darbinieku loka). Konkrēti noteikumi tiks precizēti abpusējās sarunās, un tiem jābūt saderīgiem ar DG CONNECT darbinieku skaita samazināšanas pasākumiem saistībā ar Luksemburgas vienošanos par digitālā centra izveidi.

Paredzamā ietekme uz darbiniekiem (papildu FTE) — štatu saraksts

Paredzamā ietekme uz darbiniekiem (papildu) — ārštata darbinieki

Tiek plānots, ka personāla nolīgšana 2019. gadam (pirmais gads) notiek vidēji 2019. gada jūlijā (t. i., šajā gadā tiek ņemti vērā tikai 50 % no vidējām izmaksām).

3.2.3.2.Attiecīgā ĢD paredzamās cilvēkresursu vajadzības

–◻    Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot cilvēkresursus.

–☑    Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursus izmantot šādā veidā:

Aplēse izsakāma veselos skaitļos (vai maksimāli ar vienu zīmi aiz komata)

Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts

Izmaksu aprēķina apraksts, izsakot pilnslodzes ekvivalenta vienībās, jāiekļauj V pielikuma 3. iedaļā.

3.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

–☑    Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai.

–◻    Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā.

–◻     Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma 44 .

3.2.5.Trešo personu iemaksas

–Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu.

–Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu:

* Iespējamas arī EuroHPC dalībvalstu iemaksas natūrā.

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

–☑    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

–◻    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

–◻    pašu resursus

–◻    dažādus ieņēmumus

(1)    Komisijas paziņojums Augstas veiktspējas skaitļošana. Eiropas pozīcija pasaules mēroga sacensībā (COM(2012) 45 final).

(2)     http://ec.europa.eu/newsroom/document.cfm?doc_id=43815 ,
https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/news/belgium-joins-european-cooperation-high-performance-computing  

(3)    Datora veiktspēju raksturo “peldošā komata operāciju vienā sekundē” (flopsu) mērījumi. Viens petaflopss (petalīmeņa iekārtām) atbilst 1015 flopsiem, bet viens eksaflopss (eksalīmeņa iekārtām) atbilst 1018 flopsiem.

(4)     https://ec.europa.eu/research/iscp/pdf/policy/h2020_assoc_agreement.pdf

(5)     http://www.etp4hpc.eu/

(6)     http://www.bdva.eu/  

(7)    Padomes regulas par Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmuma izveidi 3. panta 1. punkta a) apakšpunkts.

(8)    Paziņojums Eiropas rūpniecības digitalizācija. Digitālā vienotā tirgus priekšrocību izmantošana pilnā apmērā (COM(2016) 180 final) un SWD(2016) 106.

(9)    COM(2017) 228 final.

(10)     http://www.prace-ri.eu/

(11)     https://www.geant.org

(12)    Eiropas Parlamenta ziņojums par Eiropas mākoņdatošanas iniciatīvu (2016/2145(INI)), Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja, Brisele, 2017. gada 26. janvārī.

(13)     http://www.ecsel.eu/  

(14)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Lēmums Nr. 1982/2006/EK par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads) (OV L 412, 30.12.2006., 1. lpp.).

(15)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1291/2013, ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (OV L 347, 20.12.2013., 104. lpp.).

(16)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1290/2013, ar ko nosaka pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulu (EK) Nr. 1906/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 81. lpp.).

(17)    Padomes 2013. gada 3. decembra Lēmums 2013/743/ES, ar ko izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) (OV L 347, 20.12.2013., 965. lpp.).

(18)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1316/2013, ar ko izveido Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumentu, groza Regulu (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (EK) Nr. 680/2007 un Regulu (EK) Nr. 67/2010 (OV L 348, 20.12.2013., 129. lpp.)..

(19)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regula (ES) Nr. 283/2014 par pamatnostādnēm Eiropas komunikāciju tīkliem telekomunikāciju infrastruktūras jomā, ar ko atceļ Lēmumu Nr. 1336/97/EK (OV L 86, 21.3.2014., 14. lpp.).

(20)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu.

(21)    Komisijas paziņojums “Eiropa 2020. Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei”, COM(2010) 2020 galīgā redakcija.

(22)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas mākoņdatošanas iniciatīva: konkurētspējīgas datu un zināšanu ekonomikas veidošana Eiropā”, COM(2016) 178 final.

(23)    COM(2017) 228 final.

(24)    COM(2016) 178 final.

(25)    Komisijas paziņojums “Kritēriji, pēc kuriem analizē saderīgumu ar iekšējo tirgu valsts atbalstam ar mērķi sekmēt svarīgu projektu īstenošanu visas Eiropas interesēs” (OV C 188, 20.6.2014., 4. lpp.).

(26)    Komisijas 2012. gada 29. oktobra Deleģētā regula (ES) Nr. 1268/2012 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem (OV L 326, 31.12.2012., 1. lpp.) .

(27)    Komisijas 2013. gada 30. septembra Deleģētā regula (ES) Nr. 110/2014 par finanšu paraugregulu publiskā un privātā sektora partnerības struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 209. pantā ( OV L 38, 7.2.2014., 2. lpp. ).

(28)    Padomes 1968. gada 29. februāra Regula (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68, ar ko nosaka Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību ( OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp. ).

(29)    Padomes 1996. gada 11. novembra Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.) .

(30)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. septembra Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.) .

(31)    OV L 136, 31.5.1999., 15. lpp.

(32)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem ( OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp. )

(33)    Kā noteikts Finanšu regulas 54. panta 2. punkta attiecīgi a) vai b) apakšpunktā.

(34)    Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: https://myintracomm.ec.europa.eu/budgweb/EN/man/budgmanag/Pages/budgmanag.aspx .

(35)    1. un 2. budžeta sadaļā minētās summas atbilst ES ieguldījumam (līdz EUR 10 miljoniem) EuroHPC kopuzņēmuma administratīvo izmaksu segšanai. Pārējā atlikusī daļa tiek iegūta no citu EuroHPC locekļu iemaksām, kā parādīts 3.2.5. sadaļā. ES ieguldījums pirmajā gadā ir 100 %, pēc tam pakāpeniski samazinās.

(36)    Maksājumu apropriācijas 1. un 2. budžeta sadaļā ir balstītas uz visu attiecīgo saistību apropriāciju patēriņu gadā, bet attiecībā uz 3. sadaļu tās nosaka, ņemot vērā netiešo darbību būtību un maksājumu grafiku (sākotnējais finansējums, starpposma maksājumi un atlikuma maksājums).

(37)    1. un 2. budžeta sadaļa 2020. gadam ietver saistības gadam un atlikušo kopuzņēmuma darbības gadu saistību 2021.–2026. gadam pārcelšanu uz agrāku laiku.

(38)    Arī “Apvāršņa 2020” rīcības pārvaldība. FTE izmaksas nosaka, pamatojoties uz AD (EUR 138 000) un AST (EUR 70 000) personāla gada vidējām izmaksām.

(39)    Tostarp EISI rīcības pārvaldība. FTE izmaksas nosaka, pamatojoties uz AD (EUR 138 000) un AST (EUR 70 000) personāla gada vidējām izmaksām.

(40)    AC = līgumdarbinieki, AL = vietējie darbinieki; END = norīkotie valsts eksperti; INT = aģentūras personāls; JED = jaunākie eksperti delegācijās.

(41)    Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām “BA” pozīcijām).

(42)    Galvenokārt struktūrfondiem, Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fondam (EZF).

(43)    Sk. Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam, 11. un 17. pantu.