SOC/805
Stažēšanās direktīva un pastiprināta stažēšanās kvalitātes sistēma
ATZINUMS
Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par stažieru darba nosacījumu uzlabošanu un nodrošināšanas panākšanu un tādu pastāvīgu darba tiesisko attiecību apkarošanu, kas krāpnieciski noformētas kā stažēšanās (“Stažēšanās direktīva”)
(COM(2024) 132 final – 2024/0068 (COD))
Priekšlikums Padomes ieteikumam par pastiprinātu stažēšanās kvalitātes sistēmu
(COM(2024) 133 final)
|
Kontaktinformācija
|
soc@eesc.europa.eu
|
|
Administratore
|
Sabrina BORG
|
|
Dokumenta datums
|
28/6/2024
|
Ziņotāja: Nicoletta MERLO
1.IETEIKUMI
Attiecībā uz direktīvas priekšlikumu Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK)
1.1.uzsver, ka māceklība un stažēšanās ir divas atšķirīgas darba prakses, kas ietver mācīšanos un apmācību, un tās nedrīkstētu jaukt. Tāpēc 17. apsvērumā minētā atsauce uz to pārklāšanos būtu jāsvītro;
1.2.iesaka 2. pantā noteiktajās definīcijās neradīt dalībvalstīm pienākumu klasificēt stažēšanos kā darba tiesiskās attiecības, ja saskaņā ar dalībvalstu noteikumiem šāda darba prakse neatbilst direktīvā noteiktajai “stažiera” definīcijai;
1.3.ierosina 3. pantā iekļaut to darba nosacījumu sarakstu, no kuriem nevar atkāpties, lai labāk aizsargātu stažiera intereses, vienlaikus saglabājot sociālo partneru autonomiju gadījumos, kad stažēšanās nosacījumus reglamentē atvērtā tirgū, piem., ar koplīgumiem;
1.4.uzsver, ka ir svarīgi, lai dalībvalstis nodrošinātu pietiekamus cilvēkresursus un finanšu resursus kompetentajām iestādēm, kas atbild par kontroli un inspekciju saskaņā ar 4. pantu, un oficiāli atzītu sociālo partneru svarīgo lomu kontroles, uzraudzības un izpildes pasākumos, ievērojot dalībvalstu ierasto praksi;
1.5.iesaka, neskarot nedz izvērtējumu par to, vai valstī pieņemtās prakses izpratnē stažierim nav darba tiesisko attiecību, nedz ES Tiesas judikatūru, 5. pantā uzskaitītos elementus atbilstoši veiktajiem grozījumiem uzskatīt par tādiem, kas liecina par pastāvīgu darba tiesisko attiecību esamību, lai šo pantu padarītu skaidrāku un konsekventāku.
Attiecībā uz priekšlikumu Padomes ieteikumam EESK
1.6.iesaka visā ES noteikt minimālos kvalitātes kritērijus katram stažēšanās veidam un ierosina iekļaut ilustratīvu sarakstu ar objektīviem pamatojumiem varbūtējām atkāpēm, neskarot jau esošās nacionālās pieejas, lai tādējādi visās dalībvalstīs nodrošinātu augstus standartus un kopēju pamatsatvaru;
1.7.uzskata, ka pārskatīšanas un īstenošanas procesa ietvaros ir ļoti svarīgi ES līmenī vākt datus, kā arī apkopot un izplatīt labus valstu prakses piemērus par katru stažēšanās veidu;
1.8.uzsver, ka liela nozīme ir taisnīgai atlīdzībai, kurā tiek ņemtas vērā arī iespējamās izmaksas, kas saistītas ar dalību mācību pasākumā, un ar to saistītās ikdienas izmaksas, lai visiem nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi stažēšanās iespējai;
1.9.aicina abos priekšlikumos, kuros ir atsauce uz darba ņēmēju pārstāvjiem, iekļaut arodbiedrību pārstāvjus un paredzēt noteikumus, kas nodrošinātu, ka viņi vienmēr var rīkoties, lai aizsargātu stažierus, pat ja stažēšanās nav darba tiesiskās attiecības.
2.SKAIDROJUMI
EESK uzsver, ka stažēšanās pirmām kārtām ir apmācības un mācīšanās pieredze, kuras mērķis ir attīstīt prasmes un iemaņas (it īpaši jauniešiem), tādējādi uzlabojot nodarbinātības iespējas un darba izredzes un veicinot uzņēmējdarbības gara veidošanos.
EESK atbalsta mērķi visā ES uzlabot stažēšanās kvalitāti (īpaši attiecībā uz mācību un apmācības saturu un darba nosacījumiem), lai sekmētu pāreju no izglītības, bezdarba vai nestrādāšanas un nodrošinātu, ka stažēšanās ir īsta un netiek izmantota darba attiecību slēpšanas nolūkā.
Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par stažieru darba nosacījumu uzlabošanu un nodrošināšanas panākšanu un tādu pastāvīgu darba tiesisko attiecību apkarošanu, kas krāpnieciski noformētas kā stažēšanās (“Stažēšanās direktīva”)
Arguments, kas pamato 1.1. ieteikumu
2.1.Iespējama stažēšanās un māceklības pārklāšanās (17. apsvērums). Priekšlikumā ierosināts, ka ierosinātā Stažēšanās direktīva, iespējams, varētu aptvert atsevišķus Ieteikuma par kvalitatīvu un efektīvu māceklību aspektus. Tomēr EESK uzsver, ka māceklība un stažēšanās ir divas atšķirīgas darba prakses ar atšķirīgiem mērķiem un atšķirīgiem noteikumiem dalībvalstīs, un tās nedrīkstētu jaukt. Padomes Ieteikumā par kvalitatīvu un efektīvu māceklību iekļautie principi pietiekami skar aspektus, kas saistīti ar šā instrumenta kvalitāti un efektivitāti. Direktīvas projektā būtu jāsvītro atsauce uz pārklāšanos.
Arguments, kas pamato 1.2. ieteikumu
2.2.Definīcijas (2. pants) un darbības joma attiecībā uz personām. Direktīvas piemērošanas jomu nosaka atbilstoši “stažiera” un “stažēšanās” definīcijām. “Stažiera” definīcijas pamatā ir dalībvalstī noteiktā “darbinieka” definīcija, kā arī ES Tiesas pieņemtā definīcija. “Stažēšanās” definīcija, šķiet, ir plašāka un ietver jebkāda veida stažēšanos, neatsaucoties uz līguma vai darba attiecību veidu, un norāda tikai uz darba praksi, kas ietver nozīmīgu apmācības komponentu. Lai gan “stažēšanās” dominē dokumenta sadaļā, kas veltīta slēptām darba attiecībām, sadaļa par izpildi ir balstīta uz jēdzienu “stažieris”. Būtu vajadzīga lielāka skaidrība par to, kā abi jēdzieni mijiedarbojas attiecībā uz dažādiem noteikumiem.
Turklāt, ņemot vērā, ka daudzās dalībvalstīs stažēšanās netiek uzskatīta par patiesu nodarbinātību un tiek attiecīgi regulēta, vismaz apsvērumos būtu jāprecizē, ka direktīva neliek dalībvalstīm pārveidot savus regulatīvos modeļus par tādiem, kas reglamentē nodarbinātību. Tā kā direktīvas mērķis galvenokārt ir pārtraukt stažēšanās izmantošanu darba attiecību slēpšanai, dalībvalstis, kas pieņem šos modeļus, būtu jāaicina šo ieteikumu ievērot, pielāgot savus noteikumus, lai labāk novērtētu, kad darba attiecības ir slēptas, un veicināt “viltus stažieru” tiesību īstenošanu.
Arguments, kas pamato 1.3. ieteikumu
2.3.Nediskriminēšanas princips (3. pants). Stažieris šīs direktīvas izpratnē ir tāds darbinieks, kurš gūst mācību pieredzi, un tātad šādu situāciju var nošķirt no kvalificētu un specializētu darbinieku situācijas, tāpēc tiek atbalstīta tādu objektīvu iemeslu definēšana, kuri attaisno atkāpi no nediskriminēšanas principa. Tomēr, lai skaidrāk noteiktu šādu atkāpju robežas, EESK ierosina iekļaut to darba nosacījumu sarakstu, kuri būtu jāuzskata par obligātiem.
Arguments, kas pamato 1.4. ieteikumu
2.4.Pasākumi, kuru mērķis ir apkarot pastāvīgas darba tiesiskās attiecības, kas krāpnieciski noformētas kā stažēšanās (4. pants). Efektīvai kontrolei un pārbaudēm, ko veic kompetentās iestādes, ir svarīga loma cīņā pret pastāvīgām darba tiesiskajām attiecībām, kas krāpnieciski noformētas kā stažēšanās. Šajā ziņā dalībvalstīm būtu jāatbalsta attiecīgās iestādes ar pietiekamiem cilvēku un finanšu resursiem atbilstoši katras valsts apstākļiem, lai tās varētu veikt šo būtiski svarīgo uzdevumu. EESK uzsver, ka ne tikai kompetentajām iestādēm, bet arī sociālajiem partneriem, ja attiecīgi ir paredzēts saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi, var būt svarīga loma kontrolē, uzraudzībā un izpildē.
Arguments, kas pamato 1.5. ieteikumu
2.5.Pastāvīgu darba tiesisko attiecību, kas krāpnieciski noformētas kā stažēšanās, novērtējums (5. pants). Šajā pantā ir minēti vairāki elementi, kas jāņem vērā, novērtējot iespējamo stažēšanos. Noteikuma formulējums ir neskaidrs attiecībā uz tā izveidoto mehānismu veidiem, it īpaši dažādo elementu lomu. EESK uzskata, ka noteikuma formulējums būtu jāmaina, lai precizētu, ka viena vai vairāku minēto elementu esamība liecina par pastāvīgām darba tiesiskajām attiecībām, neskarot nedz novērtējumu par to, vai valstī pieņemtās prakses izpratnē stažierim nav darba tiesisko attiecību, nedz ES Tiesas judikatūru. Būtu attiecīgi jāgroza 26. apsvērums. Turklāt starp elementiem, kas jāņem vērā (5. panta 1. punkta a) apakšpunkts), būtu jāiekļauj arī uzraudzītāja neesamība, līdzīgi arī informācijai, kas darba devējam ir jāsniedz (5. panta 2. punkts), būtu jāietver arī informācija par uzraudzītāja esamību. Visbeidzot, būtu skaidrāk jāprecizē nosacījumi, kas atļauj pārmērīgu stažēšanās ilgumu vai stažēšanās atkārtošanu pie viena un tā paša darba devēja (5. panta 3. punkta a) apakšpunkts), tostarp iespēju atkāpties no tā, ja to pamato valstī esošie nosacījumi.
Papildu piezīmes
2.6.Procedūras stažieru vārdā vai viņu atbalstam (8. pants): Saskaņā ar šo pantu darba ņēmēju pārstāvjiem jābūt tiesīgiem iesaistīties procedūrās, kas veiktas stažieru vārdā vai viņu atbalstīšanai. No vienas puses, termina “stažieris” lietošana var liegt darba ņēmēju pārstāvjiem iejaukties, lai atbalstītu tos, kuri strādā amatos, kas krāpnieciski noformēti kā stažēšanās, ja viņiem nav darba līguma (sk. 2. panta b) punktu). No otras puses, daudzos gadījumos stažieri vilcinās izmantot savas tiesības, jo baidās zaudēt nodarbinātības iespēju nākotnē. Atļaujot darba ņēmēju pārstāvjiem rīkoties tikai ar stažiera vai stažieru nepārprotamu piekrišanu, lielā mērā tiek ierobežotas arodbiedrību iespējas iejaukties un netiek ņemts vērā, ka darbinieku nodarbināšana, krāpnieciski noformējot viņus kā stažierus, ietekmē citu uzņēmuma darbinieku darba nosacījumus, citus amata kandidātus un konkurenci starp uzņēmumiem. Tādu darba attiecību apkarošanai, kas krāpnieciski noformētas kā stažēšanās, ir plašāki mērķi, un tā ietekmē ne tikai konkrētu stažēšanos. Noteikumu varētu formulēt tā, lai nodrošinātu, ka vismaz tādā valsts kontekstā, kurā arodbiedrības darbojas bez nepieciešamības iegūt attiecīgā darba ņēmēja piekrišanu aizsargāt kolektīvās intereses, kuras tās pārstāv, darba ņēmēju arodbiedrību pārstāvji var rīkoties arī bez stažieru piekrišanas.
2.7.Aizsardzība pret nelabvēlīgu attieksmi vai sekām (9. pants). Šis pants ir jāsaprot kā piemērojams, ja dalībvalstu tiesību sistēmās nav aizsardzības, ko piemēro stažieriem kā darba ņēmējiem un kas garantē pienācīgu aizsardzības līmeni šajā ziņā.
Priekšlikums Padomes ieteikumam par pastiprinātu stažēšanās kvalitātes sistēmu
Argumenti, kas pamato 1.6. ieteikumu
2.8.Priekšlikuma mērķis ir aptvert visus atšķirīgos stažēšanās veidus, taču tajā nav pienācīgi ņemtas vērā atšķirības starp dažādiem stažēšanās veidiem un to atšķirīgā piemērošana dalībvalstīs. EESK iesaka visā Eiropā noteikt minimālos kvalitātes kritērijus katram stažēšanās veidam, lai visās dalībvalstīs nodrošinātu augstus standartus un vienotus pamatnoteikumus.
2.9.Mērķis un darbības joma (2). Ieteikuma darbības joma ir ļoti plaša. Lai gan noteikumi ir diezgan elastīgi, stažēšanās atšķirīgais raksturs priekšlikumā ir ņemts vērā tikai tiktāl, ciktāl tas attiecas uz stažieriem darba tiesiskajās attiecībās. Citas atšķirības tiek aplūkotas tikai dažādu apsvērumu kontekstā (piemēram, ilgums, 24.–26. apsvērums). Šim jautājumam varētu pievērst vairāk uzmanības, lai dalībvalstīm sniegtu norādījumus par dažādās situācijās noteikto principu un pasākumu piemērošanu.
2.10.Atkāpju objektīvais pamatojums. Atsevišķiem ieteiktajiem pasākumiem varētu tikt piemērota atkāpe objektīvu iemeslu dēļ: saprātīgs ilgums, secīga stažēšanās un iepriekšēja darba pieredze. Šo vispārīgo klauzulu dalībvalstīs var interpretēt dažādi, un varētu būt lietderīgi iekļaut ilustratīvu pamatojumu sarakstu, neskarot esošās valstu pieejas.
Argumenti, kas pamato 1.7. ieteikumu
2.11.Pārskatīšanas un īstenošanas procesa ietvaros, ņemot vērā instrumenta heterogēno raksturu, atšķirīgās jomas, kurās to var piemērot, un atšķirīgo tā pielietojumu dalībvalstīs, EESK uzskata, ka ir ļoti svarīgi ES līmenī apkopot labus valstu prakses piemērus par katru stažēšanās veidu, it īpaši par stažēšanos atvērtā tirgū, un ar tiem dalīties.
Arguments, kas pamato 1.8. ieteikumu
2.12.Taisnīgs atalgojums (6). Reaģējot uz dažās nozarēs paustajām prasībām aizliegt neapmaksātu stažēšanos, Komisija ir ieteikusi “nodrošināt, lai stažieri saņemtu taisnīgu atalgojumu, ņemot vērā tādus elementus kā stažiera uzdevumi un pienākumi, stažiera darba intensitāte un mācību un apmācības elementa nozīmīgums”. Šajā saistībā, un izņemot gadījumus, kad stažēšanās ir uzskatāma par darba tiesiskajām attiecībām (uz kurām attiecas ierosinātā direktīva), atbilstošais termins varētu būt “kompensācija”, nevis “apmaksa”, un šo atbalstu varētu būt piemēroti saistīt ar iespējamām izmaksām, kas stažierim var rasties saistībā ar stažēšanos, kā arī ar saistītajām ikdienas vajadzībām (piemēram, pārvietošanos, pārtiku, izmitināšanu utt.), un to nodrošināt dalības pabalsta veidā. Stažēšanās veidi ir dažādi, tāpēc varētu apsvērt kompensācijas diferencēšanu. Tā šķiet līdzsvarota pieeja, ar kuru tiek atzīts, ka stažēšanās notiek darba pieredzes kontekstā ar spēcīgu apmācības komponentu un ka veiktie uzdevumi nav tādi paši un tādā pašā līmenī kā pastāvīgajiem darbiniekiem, taču tajā pašā laikā visiem tiek nodrošināta vienlīdzīga piekļuve prakses iespējām.
Argumenti, kas pamato 1.9. ieteikumu
2.13.Kanāli ziņošanai par nelikumīgu praksi (15). Stažieriem, arodbiedrībām un darba ņēmēju pārstāvjiem jābūt pieejamiem kanāliem, lai ziņotu par praksi, kas atbilstīgi valsts noteikumiem un praksei ir nelikumīga.
2.14.Darba ņēmēju pārstāvju loma (33). Sk. iepriekš par stažieru piekrišanu (2.6. punkts).
Papildu piezīme
2.15.Nodarbinātības dienestu un citu profesionālās orientācijas pakalpojumu sniedzēju loma (20). Ja tie ir iesaistīti stažēšanās pasākumu veicināšanā, to lomu varētu paplašināt, iekļaujot arī stažēšanās iespējas kvalitātes novērtēšanu, analizējot paziņojumus par vakancēm un informāciju par sludinājumiem, it īpaši, ja tie tiek finansēti no valsts līdzekļiem (piemēram, Garantija jauniešiem).
3.EIROPAS KOMISIJAS LEĢISLATĪVAJĀ PRIEKŠLIKUMĀ IEROSINĀTIE GROZĪJUMI
Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par stažieru darba nosacījumu uzlabošanu un nodrošināšanas panākšanu un tādu pastāvīgu darba tiesisko attiecību apkarošanu, kas krāpnieciski noformētas kā stažēšanās (“Stažēšanās direktīva”)
1. grozījums
saistīts ar 1.1. un 1.2. ieteikumu
17. apsvērums
Grozīt
|
Eiropas Komisijas ierosinātais teksts
|
EESK grozījums
|
|
(17) Darba vidē balstītu mācību programmas, uz kurām attiecas stažēšanās definīcija, dažādās dalībvalstīs ievērojami atšķiras. Tādējādi šīs direktīvas darbības jomā var ietilpt māceklība, ciktāl uz mācekļiem attiecas jēdziens “darba ņēmējs”, kā definēts dalībvalstīs spēkā esošajos tiesību aktos, koplīgumos vai praksē, ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas judikatūru.
|
(17) Darba vidē balstītu mācību programmas, uz kurām attiecas stažēšanās definīcija, dažādās dalībvalstīs ievērojami atšķiras. Neraugoties uz stažiera definīciju, kas paredzēta šajā priekšlikumā, tām dalībvalstīm, kurās stažēšanās netiek uzskatīta par darba tiesiskajām attiecībām un attiecīgi regulēta, savi regulatīvie modeļi nav jāpārveido par nodarbinātības modeļiem. Šādos gadījumos dalībvalstīm priekšlikums būtu jāizmanto, lai varētu labāk izvērtēt, kad ir krāpnieciski noformētas darba tiesiskās attiecības, un veicināt “viltus stažiera” tiesību nodrošināšanu.
|
|
Pamatojums
|
|
Sk. 2.1. un 2.2. punktu.
|
2. grozījums
saistīts ar 1.4. ieteikumu.
4. pants
Grozīt
|
Eiropas Komisijas ierosinātais teksts
|
EESK grozījums
|
|
4. pants.
Pasākumi, kuru mērķis ir apkarot pastāvīgas darba tiesiskās attiecības, kas krāpnieciski noformētas kā stažēšanās
Dalībvalstis nodrošina iedarbīgas kontroles un inspekcijas, ko veic kompetentās iestādes, lai atklātu praksi, kurā pastāvīgas darba tiesiskās attiecības tiek krāpnieciski noformētas kā stažēšanās, tādējādi pazeminot aizsardzības līmeni, arī pasliktinot darba nosacījumus un pazeminot atalgojumu, salīdzinājumā ar to, kas attiecīgajam darba ņēmējam pienāktos saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem, koplīgumiem vai praksi, un lai īstenotu izpildes pasākumus pret šādu praksi.
|
4. pants.
Pasākumi, kuru mērķis ir apkarot pastāvīgas darba tiesiskās attiecības, kas krāpnieciski noformētas kā stažēšanās
Dalībvalstis nodrošina iedarbīgas kontroles un inspekcijas, ko veic kompetentās iestādes, lai atklātu praksi, kurā pastāvīgas darba tiesiskās attiecības tiek krāpnieciski noformētas kā stažēšanās, tādējādi pazeminot aizsardzības līmeni, arī pasliktinot darba nosacījumus un pazeminot atalgojumu, salīdzinājumā ar to, kas attiecīgajam darba ņēmējam pienāktos saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem, koplīgumiem vai praksi, un lai īstenotu izpildes pasākumus pret šādu praksi.
Sociālajiem partneriem, ja attiecīgi ir paredzēts saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi, var būt svarīga loma kontrolē, uzraudzībā un izpildē.
|
|
Pamatojums
|
|
Sk. 2.4. punktu.
|
3. grozījums
saistīts ar 1.5. ieteikumu.
5. pants
Grozīt
|
Eiropas Komisijas ierosinātais teksts
|
EESK grozījums
|
|
5. pants
Pastāvīgu darba tiesisko attiecību, kas krāpnieciski noformētas kā stažēšanās, novērtējums
1.
Lai noteiktu, vai iespējamā stažēšanās ir pastāvīgas darba tiesiskās attiecības, kompetentās iestādes veic visu būtisko faktisko elementu vispārēju novērtējumu. Minētajā novērtējumā cita starpā ņem vērā šādus indikatīvus elementus:
a)
iespējamā stažēšanās neietver būtisku mācību vai apmācības komponentu;
b)
vienas un tās pašas personas iespējamās stažēšanās pārmērīgs ilgums vai vairākkārtējas un/vai secīgas iespējamās stažēšanās pie viena un tā paša darba devēja;
c)
līdzvērtīga līmeņa uzdevumi, pienākumi un darba intensitāte iespējamajiem stažieriem un pastāvīgajiem darbiniekiem salīdzināmā amatā pie viena un tā paša darba devēja;
d)
iepriekšējas darba pieredzes pieprasīšana stažēšanās kandidātiem tajā pašā vai līdzīgā darbības jomā bez pienācīga pamatojuma;
e)
augsts iespējamo stažēšanos īpatsvars salīdzinājumā ar pastāvīgajām darba tiesiskajām attiecībām pie viena un tā paša darba devēja;
f)
ievērojams skaits tādu iespējamo stažieru pie viena un tā paša darba devēja, kuri pirms iespējamās stažēšanās sākšanas ir stažējušies divas vai vairākas reizes vai kuri bijuši pastāvīgās darba tiesiskajās attiecībās tajā pašā vai līdzīgā darbības jomā.
2.
Lai kompetentās iestādes varētu veikt 1. punktā minēto novērtējumu, darba devējs pēc pieprasījuma sniedz minētajām iestādēm šādu informāciju:
a)
stažēšanās un pastāvīgo darba tiesisko attiecību skaits;
b)
stažēšanās ilgums;
c)
iespējamo stažieru un salīdzināmos amatos esošo pastāvīgo darba ņēmēju darba nosacījumi, arī atalgojums, uzdevumi un pienākumi;
d)
stažēšanās mācību un apmācības komponentu apraksti;
e)
paziņojumi par stažēšanās vakancēm.
3.
Lai atvieglotu 1. punktā minēto novērtēšanu, dalībvalstis:
a)
nosaka termiņu, kas norāda uz pārmērīgu stažēšanās ilgumu un atkārtotu, arī secīgu, stažēšanos ilgumu pie viena un tā paša darba devēja;
b)
pieprasa, lai darba devēji paziņojumos par vakancēm un stažēšanās sludinājumos iekļautu informāciju par paredzamajiem uzdevumiem, darba nosacījumiem, arī atalgojumu, sociālo aizsardzību un mācību un apmācības elementiem.
Dalībvalstis var paredzēt izņēmumus attiecībā uz a) apakšpunktā minēto termiņu gadījumos, kad ilgākam termiņam ir objektīvs pamats.
|
5. pants
Pastāvīgu darba tiesisko attiecību, kas krāpnieciski noformētas kā stažēšanās, novērtējums
1.
Lai noteiktu, vai iespējamā stažēšanās ir pastāvīgas darba tiesiskās attiecības, kompetentās iestādes veic visu būtisko faktisko elementu vispārēju novērtējumu. Par pastāvīgu darba attiecību esamību liecina viens vai vairāki no šiem elementiem:
a)
iespējamā stažēšanās neietver būtisku mācību vai apmācības komponentu un nav uzraudzītāja;
b)
vienas un tās pašas personas iespējamās stažēšanās pārmērīgs ilgums vai vairākkārtējas un/vai secīgas iespējamās stažēšanās pie viena un tā paša darba devēja;
c)
līdzvērtīga līmeņa uzdevumi, pienākumi un darba intensitāte iespējamajiem stažieriem un pastāvīgajiem darbiniekiem salīdzināmā amatā pie viena un tā paša darba devēja;
d)
iepriekšējas darba pieredzes pieprasīšana stažēšanās kandidātiem tajā pašā vai līdzīgā darbības jomā bez pienācīga pamatojuma;
e)
augsts iespējamo stažēšanos īpatsvars salīdzinājumā ar pastāvīgajām darba tiesiskajām attiecībām pie viena un tā paša darba devēja;
f)
ievērojams skaits tādu iespējamo stažieru pie viena un tā paša darba devēja, kuri pirms iespējamās stažēšanās sākšanas ir stažējušies divas vai vairākas reizes vai kuri bijuši pastāvīgās darba tiesiskajās attiecībās tajā pašā vai līdzīgā darbības jomā.
2.
Lai kompetentās iestādes varētu veikt 1. punktā minēto novērtējumu, darba devējs pēc pieprasījuma sniedz minētajām iestādēm, ja vien tām nav tiešas piekļuves tai pašai informācijai, šādu informāciju:
a)stažēšanās un pastāvīgo darba tiesisko attiecību skaits;
b)stažēšanās ilgums;
c)iespējamo stažieru un salīdzināmos amatos esošo pastāvīgo darba ņēmēju darba nosacījumi, arī atalgojums, uzdevumi un pienākumi;
d)stažēšanās mācību un apmācības komponentu apraksti;
e)uzraudzītāja esamība;
f)paziņojumi par stažēšanās vakancēm.
3.
Lai atvieglotu 1. punktā minēto novērtēšanu, dalībvalstis:
a)
nosaka stažēšanās maksimālo termiņu un izņēmuma nosacījumus, kas pamato stažēšanās atkārtošanu vai pagarināšanu pie tā paša darba devēja;
b)
pieprasa, lai darba devēji paziņojumos par vakancēm un stažēšanās sludinājumos iekļautu informāciju par paredzamajiem uzdevumiem, darba nosacījumiem, arī atalgojumu, sociālo aizsardzību un mācību un apmācības elementiem.
Dalībvalstis var paredzēt izņēmumus attiecībā uz a) apakšpunktā minēto termiņu gadījumos, kad ilgākam termiņam ir objektīvs pamats.
|
|
Pamatojums
|
|
Sk. 2.5. punktu.
|
Priekšlikums Padomes ieteikumam par pastiprinātu stažēšanās kvalitātes sistēmu
4. grozījums
saistīts ar 1.8. ieteikumu.
6. punkts
Grozīt
|
Eiropas Komisijas ierosinātais teksts
|
EESK grozījums
|
|
6. Nodrošināt, lai stažieri saņemtu taisnīgu atalgojumu, ņemot vērā tādus elementus kā stažiera uzdevumi un pienākumi, stažiera darba intensitāte un mācību un apmācības elementa nozīmīgums.
|
6. Nodrošināt, lai stažieri saņemtu taisnīgu kompensāciju, ņemot vērā tādus elementus kā stažiera uzdevumi un pienākumi, stažiera darba intensitāte un mācību un apmācības elementa nozīmīgums, kā arī iespējamās izmaksas, kas stažierim rodas saistībā ar stažēšanos, tostarp saistītos ikdienas izdevumus (piemēram, pārvietošanos, pārtiku, izmitināšanu utt.).
|
|
Pamatojums
|
|
Sk. 2.12. punktu.
|
Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētās nodaļas priekšsēdētāja
Cinzia DEL RIO
*
*
*
N.B!
Papildinājums nākamajā lappusē.
PIELIKUMS
Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētās nodaļas
ATZINUMAM
Turpmāk minētie grozījumi ieguva vismaz vienu ceturto daļu nodoto balsu, taču tika noraidīti debatēs (Reglamenta 60. panta 2. punkts).
|
7. GROZĪJUMS
SOC/805
Stažēšanās direktīva un pastiprināta stažēšanās kvalitātes sistēma
2. punkts
Grozīt šādi
|
Iesniedza:
BLIJLEVENS René
DANISMAN Mira-Maria
MINCHEVA Mariya
POTTIER Jean-Michel
SCHWENG Christa
|
|
Atzinuma projekts
|
Grozījums
|
|
EESK uzsver, ka stažēšanās pirmām kārtām ir apmācības un mācīšanās pieredze, kuras mērķis ir attīstīt prasmes un iemaņas (it īpaši jauniešiem), tādējādi uzlabojot nodarbinātības iespējas un darba izredzes un veicinot uzņēmējdarbības gara veidošanos.
EESK atbalsta mērķi visā ES uzlabot stažēšanās kvalitāti (īpaši attiecībā uz mācību un apmācības saturu un darba nosacījumiem), lai sekmētu pāreju no izglītības, bezdarba vai nestrādāšanas un nodrošinātu, ka stažēšanās ir īsta un netiek izmantota darba attiecību slēpšanas nolūkā.
|
EESK uzsver, ka stažēšanās pirmām kārtām ir apmācības un mācīšanās pieredze, kuras mērķis ir attīstīt prasmes un iemaņas (it īpaši jauniešiem), tādējādi uzlabojot nodarbinātības iespējas un darba izredzes un veicinot uzņēmējdarbības gara veidošanos.
EESK atbalsta mērķi visā ES uzlabot stažēšanās kvalitāti (īpaši attiecībā uz mācību un apmācības saturu un darba nosacījumiem), lai sekmētu pāreju no izglītības, bezdarba vai nestrādāšanas un nodrošinātu, ka stažēšanās ir īsta un netiek izmantota darba attiecību slēpšanas nolūkā. Tāpēc ir vajadzīgs konsekvents un vienkāršāks tiesiskais regulējums, kas nerada atšķirīgus noteikumus dažādām nodarbinātu cilvēku grupām. Šajā saistībā būtu jāizmanto esošie ES un valstu līmeņa rīki un instrumenti, pienācīgi ņemot vērā, kāda visās dalībvalstīs ir situācija izglītības un apmācības jomā, kādas ir darba attiecību sistēmas un kāda ir sociālo partneru loma tajās. EESK turklāt uzsver, ka stažēšanās nav iedomājama bez ievērojamiem uzņēmumu un uzņēmēju ieguldījumiem, proti, laika un resursiem, kas jāatvēl stažieru apmācībai.
|
Balsojuma rezultāts:
|
Par:
|
33
|
|
Pret:
|
46
|
|
Atturas:
|
2
|
|
8. GROZĪJUMS
SOC/805
Stažēšanās direktīva un pastiprināta stažēšanās kvalitātes sistēma
2.3. punkts
Grozīt šādi
|
Iesniedza:
BLIJLEVENS René
DANISMAN Mira-Maria
MINCHEVA Mariya
POTTIER Jean-Michel
SCHWENG Christa
|
|
Atzinuma projekts
|
Grozījums
|
|
Nediskriminēšanas princips (3. pants). Stažieris šīs direktīvas izpratnē ir tāds darbinieks, kurš gūst mācību pieredzi, un tātad šādu situāciju var nošķirt no kvalificētu un specializētu darbinieku situācijas, tāpēc tiek atbalstīta tādu objektīvu iemeslu definēšana, kuri attaisno atkāpi no nediskriminēšanas principa. Tomēr, lai skaidrāk noteiktu šādu atkāpju robežas, EESK ierosina iekļaut to darba nosacījumu sarakstu, kuri būtu jāuzskata par obligātiem.
|
Nediskriminēšanas princips (3). Stažieris ierosinātās direktīvas izpratnē ir tāds darbinieks, kurš gūst mācību pieredzi, un tātad šādu situāciju var nošķirt no kvalificētu un specializētu darbinieku situācijas, tāpēc tiek atbalstīta tādu objektīvu iemeslu definēšana, kuri attaisno atkāpi no nediskriminēšanas principa. To var uzskatīt par taisnīgu pieeju, kas aizsargā stažieru intereses, vienlaikus atzīstot, ka stažēšanās galvenokārt ir mācīšanās, un tāpēc praktikants nebūtu jāuzskata par personu, kas darbojas kā kvalificēts un prasmīgs darbinieks. Svarīgi ir arī respektēt sociālo partneru autonomiju, kad runa ir par gadījumiem, kad, piemēram, ar koplīgumiem tiek regulēti nosacījumi attiecībā uz stažēšanos atvērtā tirgū.
|
Balsojuma rezultāts:
|
Par:
|
33
|
|
Pret:
|
51
|
|
Atturas:
|
1
|
|
9. GROZĪJUMS
SOC/805
Stažēšanās direktīva un pastiprināta stažēšanās kvalitātes sistēma
2.4. punkts
Pievienot šādu jaunu punktu
Atrašanās vieta: pēc pašreizējā punkta – tajā pašā līmenī
|
Iesniedza:
BLIJLEVENS René
DANISMAN Mira-Maria
MINCHEVA Mariya
POTTIER Jean-Michel
SCHWENG Christa
|
|
Atzinuma projekts
|
Grozījums
|
|
|
Lai uzlabotu pašreizējo direktīvas projektu, ir būtiski iekļaut īpašu noteikumu attiecībā uz sociālo partneru lomu. Ņemot vērā to, cik atšķirīgi Eiropā norit darba koplīguma slēgšanas sarunas, direktīvas projektam būtu jāļauj sociālajiem partneriem kopīgi noteikt stažieru darba apstākļus, tostarp jādod tiem iespēja atkāpties no vienlīdzīgas attieksmes principa, ja tam ir objektīvi iemesli, kas saistīti ar to, ka stažēšanās atvērtā tirgū atšķiras no darba attiecībām.
|
Balsojuma rezultāts:
|
Par:
|
33
|
|
Pret:
|
51
|
|
Atturas:
|
1
|
|
10. GROZĪJUMS
SOC/805
Stažēšanās direktīva un pastiprināta stažēšanās kvalitātes sistēma
2.5. punkts
Grozīt šādi
|
Iesniedza:
BLIJLEVENS René
DANISMAN Mira-Maria
MINCHEVA Mariya
POTTIER Jean-Michel
SCHWENG Christa
|
|
Atzinuma projekts
|
Grozījums
|
|
Pastāvīgu darba tiesisko attiecību, kas krāpnieciski noformētas kā stažēšanās, novērtējums (5. pants). Šajā pantā ir minēti vairāki elementi, kas jāņem vērā, novērtējot iespējamo stažēšanos. Noteikuma formulējums ir neskaidrs attiecībā uz tā izveidoto mehānismu veidiem, it īpaši dažādo elementu lomu. EESK uzskata, ka noteikuma formulējums būtu jāmaina, lai precizētu, ka viena vai vairāku minēto elementu esamība liecina par pastāvīgām darba tiesiskajām attiecībām, neskarot nedz novērtējumu par to, vai valstī pieņemtās prakses izpratnē stažierim nav darba tiesisko attiecību, nedz ES Tiesas judikatūru. Būtu attiecīgi jāgroza 26. apsvērums. Turklāt starp elementiem, kas jāņem vērā (5. panta 1. punkta a) apakšpunkts), būtu jāiekļauj arī uzraudzītāja neesamība, līdzīgi arī informācijai, kas darba devējam ir jāsniedz (5. panta 2. punkts), būtu jāietver arī informācija par uzraudzītāja esamību. Visbeidzot, būtu skaidrāk jāprecizē nosacījumi, kas atļauj pārmērīgu stažēšanās ilgumu vai stažēšanās atkārtošanu pie viena un tā paša darba devēja (5. panta 3. punkta a) apakšpunkts), tostarp iespēju atkāpties no tā, ja to pamato valstī esošie nosacījumi.
|
Pastāvīgu darba tiesisko attiecību, kas krāpnieciski noformētas kā stažēšanās, novērtējums (5. pants). Šajā pantā ir minēti vairāki elementi, kas jāņem vērā, novērtējot iespējamo stažēšanos. Tam jānotiek, neskarot nedz novērtējumu par to, vai valstī pieņemtās prakses izpratnē stažierim nav darba tiesisko attiecību, nedz ES Tiesas judikatūru. Lai palīdzētu nodrošināt, ka visiem attiecīgajiem dalībniekiem, it īpaši darba devējiem, stažieriem un regulatīvajām iestādēm, ir objektīvu kritēriju kopums, ar ko novērtēt stažēšanās norisi, būtu lietderīgi panāk indikatīvu vienotu izpratni par to, kas ir ļaunprātīga stažēšanās izmantošana. Tas arī pavērtu iespēju apiet subjektīvus uzskatus un priekšstatus, kas var izkropļot realitāti, un tādējādi sniegtu vairāk uz pierādījumiem balstītu perspektīvu turpmākām debatēm par stažēšanās kvalitāti. Būtu jāatvēl valstu kompetentajām iestādēm pietiekami daudz iespēju vispārēji novērtēt visus attiecīgos faktorus. Turklāt starp elementiem, kas jāņem vērā (5. panta 1. punkta a) apakšpunkts), būtu jāiekļauj arī uzraudzītāja neesamība, līdzīgi arī informācijai, kas darba devējam ir jāsniedz (5. panta 2. punkts), būtu jāietver arī informācija par uzraudzītāja esamību. Visbeidzot, būtu skaidrāk jāprecizē nosacījumi, kas atļauj pārmērīgu stažēšanās ilgumu vai stažēšanās atkārtošanu pie viena un tā paša darba devēja (5. panta 3. punkta a) apakšpunkts), tostarp iespēju atkāpties no tā, ja to pamato valstī esošie nosacījumi.
|
Balsojuma rezultāts:
|
Par:
|
33
|
|
Pret:
|
52
|
|
Atturas:
|
1
|
|
11. GROZĪJUMS
SOC/805
Stažēšanās direktīva un pastiprināta stažēšanās kvalitātes sistēma
2.6. punkts
Grozīt šādi
|
Iesniedza:
BLIJLEVENS René
DANISMAN Mira-Maria
MINCHEVA Mariya
POTTIER Jean-Michel
SCHWENG Christa
|
|
Atzinuma projekts
|
Grozījums
|
|
Procedūras stažieru vārdā vai viņu atbalstam (8. pants): Saskaņā ar šo pantu darba ņēmēju pārstāvjiem jābūt tiesīgiem iesaistīties procedūrās, kas veiktas stažieru vārdā vai viņu atbalstīšanai. No vienas puses, termina “stažieris” lietošana var liegt darba ņēmēju pārstāvjiem iejaukties, lai atbalstītu tos, kuri strādā amatos, kas krāpnieciski noformēti kā stažēšanās, ja viņiem nav darba līguma (sk. 2. panta b) punktu). No otras puses, daudzos gadījumos stažieri vilcinās izmantot savas tiesības, jo baidās zaudēt nodarbinātības iespēju nākotnē. Atļaujot darba ņēmēju pārstāvjiem rīkoties tikai ar stažiera vai stažieru nepārprotamu piekrišanu, lielā mērā tiek ierobežotas arodbiedrību iespējas iejaukties un netiek ņemts vērā, ka darbinieku nodarbināšana, krāpnieciski noformējot viņus kā stažierus, ietekmē citu uzņēmuma darbinieku darba nosacījumus, citus amata kandidātus un konkurenci starp uzņēmumiem. Tādu darba attiecību apkarošanai, kas krāpnieciski noformētas kā stažēšanās, ir plašāki mērķi, un tā ietekmē ne tikai konkrētu stažēšanos. Noteikumu varētu formulēt tā, lai nodrošinātu, ka vismaz tādā valsts kontekstā, kurā arodbiedrības darbojas bez nepieciešamības iegūt attiecīgā darba ņēmēja piekrišanu aizsargāt kolektīvās intereses, kuras tās pārstāv, darba ņēmēju arodbiedrību pārstāvji var rīkoties arī bez stažieru piekrišanas.
|
Procedūras stažieru vārdā vai viņu atbalstam (8. pants): Saskaņā ar šo pantu darba ņēmēju pārstāvjiem jābūt tiesīgiem iesaistīties procedūrās, kas veiktas stažieru vārdā vai viņu atbalstīšanai. Kā norādīts direktīvas priekšlikumā, ir būtiski, ka stažieri sniedz savu piekrišanu, pirms darba ņēmēju pārstāvji sāk rīkoties viņu vārdā. Noteikumu tomēr varētu formulēt tā, lai nodrošinātu, ka tādā valsts kontekstā, kurā valstī pieņemtās tiesību normas/prakse ļauj arodbiedrībām darboties bez nepieciešamības iegūt attiecīgā darba ņēmēja piekrišanu aizsargāt kolektīvās intereses, kuras tās pārstāv, darba ņēmēju arodbiedrību pārstāvji var rīkoties arī bez stažieru piekrišanas.
|
Balsojuma rezultāts:
|
Par:
|
32
|
|
Pret:
|
55
|
|
Atturas:
|
2
|
|
12. GROZĪJUMS
SOC/805
Stažēšanās direktīva un pastiprināta stažēšanās kvalitātes sistēma
2.8. punkts
Grozīt šādi
|
Iesniedza:
BLIJLEVENS René
DANISMAN Mira-Maria
MINCHEVA Mariya
POTTIER Jean-Michel
SCHWENG Christa
|
|
Atzinuma projekts
|
Grozījums
|
|
Priekšlikuma mērķis ir aptvert visus atšķirīgos stažēšanās veidus, taču tajā nav pienācīgi ņemtas vērā atšķirības starp dažādiem stažēšanās veidiem un to atšķirīgā piemērošana dalībvalstīs. EESK iesaka visā Eiropā noteikt minimālos kvalitātes kritērijus katram stažēšanās veidam, lai visās dalībvalstīs nodrošinātu augstus standartus un vienotus pamatnoteikumus.
|
Priekšlikuma mērķis ir aptvert visus atšķirīgos stažēšanās veidus, taču tajā nav pienācīgi ņemtas vērā atšķirības starp dažādiem stažēšanās veidiem un to atšķirīgā piemērošana dalībvalstīs. EESK vēlreiz norāda, ka 2014. gada ieteikumā par stažēšanās kvalitātes sistēmu minētie kvalitātes principi joprojām ir spēkā, un atzīmē kvalitātes principus, kas paredzēti priekšlikumā Padomes ieteikumam, un iesaka tos piemērot, neskarot valstu izraudzīto pieeju.
|
Balsojuma rezultāts:
|
Par:
|
31
|
|
Pret:
|
52
|
|
Atturas:
|
2
|
|
13. GROZĪJUMS
SOC/805
Stažēšanās direktīva un pastiprināta stažēšanās kvalitātes sistēma
2.9. punkts
Grozīt šādi
|
Iesniedza:
BLIJLEVENS René
DANISMAN Mira-Maria
MINCHEVA Mariya
POTTIER Jean-Michel
SCHWENG Christa
|
|
Atzinuma projekts
|
Grozījums
|
|
Mērķis un darbības joma (2). Ieteikuma darbības joma ir ļoti plaša. Lai gan noteikumi ir diezgan elastīgi, stažēšanās atšķirīgais raksturs priekšlikumā ir ņemts vērā tikai tiktāl, ciktāl tas attiecas uz stažieriem darba tiesiskajās attiecībās. Citas atšķirības tiek aplūkotas tikai dažādu apsvērumu kontekstā (piemēram, ilgums, 24.–26. apsvērums). Šim jautājumam varētu pievērst vairāk uzmanības, lai dalībvalstīm sniegtu norādījumus par dažādās situācijās noteikto principu un pasākumu piemērošanu.
|
Mērķis un darbības joma (2). Ieteikuma darbības joma ir ļoti plaša, un tam nebūtu jāattiecas uz stažēšanos, ko paredz formālā izglītība un apmācība. Lai gan noteikumi ir diezgan elastīgi, stažēšanās atšķirīgais raksturs priekšlikumā ir ņemts vērā tikai tiktāl, ciktāl tas attiecas uz stažieriem darba tiesiskajās attiecībās. Citas atšķirības tiek aplūkotas tikai dažādu apsvērumu kontekstā (piemēram, ilgums, 24.–26. apsvērums). Šim jautājumam varētu pievērst vairāk uzmanības, lai dalībvalstīm sniegtu norādījumus par dažādās situācijās noteikto principu un pasākumu piemērošanu.
|
Balsojuma rezultāts:
|
Par:
|
30
|
|
Pret:
|
54
|
|
Atturas:
|
2
|
|
15. GROZĪJUMS
SOC/805
Stažēšanās direktīva un pastiprināta stažēšanās kvalitātes sistēma
COM(2024) 132 final – 2024/0068 (COD)
EESK 1. grozījums
17. apsvērums
Grozīt šādi:
|
Iesniedza:
BLIJLEVENS René
DANISMAN Mira-Maria
MINCHEVA Mariya
POTTIER Jean-Michel
SCHWENG Christa
|
|
Eiropas Komisijas ierosinātais teksts
|
|
(17) Darba vidē balstītu mācību programmas, uz kurām attiecas stažēšanās definīcija, dažādās dalībvalstīs ievērojami atšķiras. Tādējādi šīs direktīvas darbības jomā var ietilpt māceklība, ciktāl uz mācekļiem attiecas jēdziens “darba ņēmējs”, kā definēts dalībvalstīs spēkā esošajos tiesību aktos, koplīgumos vai praksē, ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas judikatūru.
|
|
Atzinuma projekts
|
Grozījums
|
|
(17) Darba vidē balstītu mācību programmas, uz kurām attiecas stažēšanās definīcija, dažādās dalībvalstīs ievērojami atšķiras. Neraugoties uz stažiera definīciju, kas paredzēta šajā priekšlikumā, tām dalībvalstīm, kurās stažēšanās netiek uzskatīta par darba tiesiskajām attiecībām un attiecīgi regulēta, savi regulatīvie modeļi nav jāpārveido par nodarbinātības modeļiem. Šādos gadījumos dalībvalstīm priekšlikums būtu jāizmanto, lai varētu labāk izvērtēt, kad ir krāpnieciski noformētas darba tiesiskās attiecības, un veicināt “viltus stažiera” tiesību nodrošināšanu.
|
(17) Darba vidē balstītu mācību programmas, uz kurām attiecas stažēšanās definīcija, dažādās dalībvalstīs ievērojami atšķiras. Neraugoties uz stažiera definīciju, kas paredzēta šajā priekšlikumā, tām dalībvalstīm, kurās stažēšanās netiek uzskatīta par darba tiesiskajām attiecībām un attiecīgi regulēta, savi regulatīvie modeļi nav jāpārveido par nodarbinātības modeļiem. Tomēr direktīvā ir iekļauts indikatīvu elementu saraksts, kurus kompetentās iestādes var ņemt vērā, veicot vispārēju novērtējumu par to, vai stažēšanās tiek izmantota ļaunprātīgi.
|
Balsojuma rezultāts:
|
Par:
|
30
|
|
Pret:
|
54
|
|
Atturas:
|
2
|
|
16. GROZĪJUMS
SOC/805
Stažēšanās direktīva un pastiprināta stažēšanās kvalitātes sistēma
COM(2024) 132 final – 2024/0068 (COD)
Jauns EESK grozījums
Grozīt šādi:
|
Iesniedza:
BLIJLEVENS René
DANISMAN Mira-Maria
MINCHEVA Mariya
POTTIER Jean-Michel
SCHWENG Christa
|
|
Eiropas Komisijas ierosinātais teksts
|
|
3. pants
Nediskriminēšanas princips
Dalībvalstis nodrošina, ka darba nosacījumu, arī atalgojuma, ziņā attieksme pret stažieriem nav mazāk labvēlīga nekā pret salīdzināmiem pastāvīgajiem darba ņēmējiem tajā pašā uzņēmumā, ja vien atšķirīgai attieksmei nav objektīva pamata, piemēram, atšķirīgi uzdevumi, mazāka atbildība, darba intensitāte vai mācību un apmācības komponenta svērums.
Ja tajā pašā uzņēmumā nav salīdzināma pastāvīgā darba ņēmēja, salīdzinājumu veic, atsaucoties uz piemērojamo koplīgumu vai, ja piemērojama koplīguma nav, saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai praksi.
|
|
Atzinuma projekts
|
Grozījums
|
|
|
3. pants
Nediskriminēšanas princips
Dalībvalstis nodrošina, ka darba nosacījumu, arī atalgojuma, ziņā attieksme pret stažieriem nav mazāk labvēlīga nekā pret salīdzināmiem pastāvīgajiem darba ņēmējiem tajā pašā uzņēmumā, ja vien atšķirīgai attieksmei nav objektīva pamata, piemēram, atšķirīgi uzdevumi, mazāka atbildība, pieredzes līmenis, darba intensitāte vai mācību un apmācības komponenta svērums.
Ja tajā pašā uzņēmumā nav salīdzināma pastāvīgā darba ņēmēja, salīdzinājumu veic, atsaucoties uz piemērojamo koplīgumu vai, ja piemērojama koplīguma nav, saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai praksi.
Tas neskar sociālo partneru autonomiju kopīgi noteikt stažieru darba nosacījumus, tostarp iespēju viņiem atkāpties no vienlīdzīgas attieksmes principa objektīvu iemeslu dēļ, kas saistīti ar to, ka stažēšanās atvērtā tirgū ir atšķirīga salīdzinājumā ar darba attiecībām.
|
Balsojuma rezultāts:
|
Par:
|
33
|
|
Pret:
|
51
|
|
Atturas:
|
1
|
|
17. GROZĪJUMS
SOC/805
Stažēšanās direktīva un pastiprināta stažēšanās kvalitātes sistēma
COM(2024) 132 final – 2024/0068 (COD)
EESK 3. grozījums
5. apsvērums
Grozīt šādi:
|
Iesniedza:
BLIJLEVENS René
DANISMAN Mira-Maria
MINCHEVA Mariya
POTTIER Jean-Michel
SCHWENG Christa
|
|
Eiropas Komisijas ierosinātais teksts
|
|
5. pants
Pastāvīgu darba tiesisko attiecību, kas krāpnieciski noformētas kā stažēšanās, novērtējums
1.
Lai noteiktu, vai iespējamā stažēšanās ir pastāvīgas darba tiesiskās attiecības, kompetentās iestādes veic visu būtisko faktisko elementu vispārēju novērtējumu. Minētajā novērtējumā cita starpā ņem vērā šādus indikatīvus elementus:
a)
iespējamā stažēšanās neietver būtisku mācību vai apmācības komponentu;
b)
vienas un tās pašas personas iespējamās stažēšanās pārmērīgs ilgums vai vairākkārtējas un/vai secīgas iespējamās stažēšanās pie viena un tā paša darba devēja;
c)
līdzvērtīga līmeņa uzdevumi, pienākumi un darba intensitāte iespējamajiem stažieriem un pastāvīgajiem darbiniekiem salīdzināmā amatā pie viena un tā paša darba devēja;
d)
iepriekšējas darba pieredzes pieprasīšana stažēšanās kandidātiem tajā pašā vai līdzīgā darbības jomā bez pienācīga pamatojuma;
e)
augsts iespējamo stažēšanos īpatsvars salīdzinājumā ar pastāvīgajām darba tiesiskajām attiecībām pie viena un tā paša darba devēja;
f)
ievērojams skaits tādu iespējamo stažieru pie viena un tā paša darba devēja, kuri pirms iespējamās stažēšanās sākšanas ir stažējušies divas vai vairākas reizes vai kuri bijuši pastāvīgās darba tiesiskajās attiecībās tajā pašā vai līdzīgā darbības jomā.
2.
Lai kompetentās iestādes varētu veikt 1. punktā minēto novērtējumu, darba devējs pēc pieprasījuma sniedz minētajām iestādēm šādu informāciju:
a)
stažēšanās un pastāvīgo darba tiesisko attiecību skaits;
b)
stažēšanās ilgums;
c)
iespējamo stažieru un salīdzināmos amatos esošo pastāvīgo darba ņēmēju darba nosacījumi, arī atalgojums, uzdevumi un pienākumi;
d)
stažēšanās mācību un apmācības komponentu apraksti;
e)
paziņojumi par stažēšanās vakancēm.
3.
Lai atvieglotu 1. punktā minēto novērtēšanu, dalībvalstis:
a)
nosaka termiņu, kas norāda uz pārmērīgu stažēšanās ilgumu un atkārtotu, arī secīgu, stažēšanos ilgumu pie viena un tā paša darba devēja;
b)
pieprasa, lai darba devēji paziņojumos par vakancēm un stažēšanās sludinājumos iekļautu informāciju par paredzamajiem uzdevumiem, darba nosacījumiem, arī atalgojumu, sociālo aizsardzību un mācību un apmācības elementiem.
Dalībvalstis var paredzēt izņēmumus attiecībā uz a) apakšpunktā minēto termiņu gadījumos, kad ilgākam termiņam ir objektīvs pamats.
|
|
Atzinuma projekts
|
Grozījums
|
|
5. pants
Pastāvīgu darba tiesisko attiecību, kas krāpnieciski noformētas kā stažēšanās, novērtējums
1.
Lai noteiktu, vai iespējamā stažēšanās ir pastāvīgas darba tiesiskās attiecības, kompetentās iestādes veic visu būtisko faktisko elementu vispārēju novērtējumu. Par pastāvīgu darba attiecību esamību liecina viens vai vairāki no šiem elementiem:
a)
iespējamā stažēšanās neietver būtisku mācību vai apmācības komponentu un nav uzraudzītāja;
b)
vienas un tās pašas personas iespējamās stažēšanās pārmērīgs ilgums vai vairākkārtējas un/vai secīgas iespējamās stažēšanās pie viena un tā paša darba devēja;
c)
līdzvērtīga līmeņa uzdevumi, pienākumi un darba intensitāte iespējamajiem stažieriem un pastāvīgajiem darbiniekiem salīdzināmā amatā pie viena un tā paša darba devēja;
d)
iepriekšējas darba pieredzes pieprasīšana stažēšanās kandidātiem tajā pašā vai līdzīgā darbības jomā bez pienācīga pamatojuma;
e)
augsts iespējamo stažēšanos īpatsvars salīdzinājumā ar pastāvīgajām darba tiesiskajām attiecībām pie viena un tā paša darba devēja;
f)
ievērojams skaits tādu iespējamo stažieru pie viena un tā paša darba devēja, kuri pirms iespējamās stažēšanās sākšanas ir stažējušies divas vai vairākas reizes vai kuri bijuši pastāvīgās darba tiesiskajās attiecībās tajā pašā vai līdzīgā darbības jomā.
2.
Lai kompetentās iestādes varētu veikt 1. punktā minēto novērtējumu, darba devējs pēc pieprasījuma sniedz minētajām iestādēm, ja vien tām nav tiešas piekļuves tai pašai informācijai, šādu informāciju:
a)
stažēšanās un pastāvīgo darba tiesisko attiecību skaits;
b)
stažēšanās ilgums;
c)
iespējamo stažieru un salīdzināmos amatos esošo pastāvīgo darba ņēmēju darba nosacījumi, arī atalgojums, uzdevumi un pienākumi;
d)
stažēšanās mācību un apmācības komponentu apraksti;
e)
uzraudzītāja esamība;
f)
paziņojumi par stažēšanās vakancēm.
3.
Lai atvieglotu 1. punktā minēto novērtēšanu, dalībvalstis:
a)
nosaka stažēšanās maksimālo termiņu un izņēmuma nosacījumus, kas pamato stažēšanās atkārtošanu vai pagarināšanu pie tā paša darba devēja;
b)
pieprasa, lai darba devēji paziņojumos par vakancēm un stažēšanās sludinājumos iekļautu informāciju par paredzamajiem uzdevumiem, darba nosacījumiem, arī atalgojumu, sociālo aizsardzību un mācību un apmācības elementiem.
Dalībvalstis var paredzēt izņēmumus attiecībā uz a) apakšpunktā minēto termiņu gadījumos, kad ilgākam termiņam ir objektīvs pamats.
|
5. pants
Pastāvīgu darba tiesisko attiecību, kas krāpnieciski noformētas kā stažēšanās, novērtējums
1.
Lai noteiktu, vai iespējamā stažēšanās ir pastāvīgas darba tiesiskās attiecības, kompetentās iestādes veic visu būtisko faktisko elementu vispārēju novērtējumu. Minētajā novērtējumā cita starpā ņem vērā šādus indikatīvus elementus:
a)
iespējamā stažēšanās neietver būtisku mācību vai apmācības komponentu un nav uzraudzītāja;
b)
vienas un tās pašas personas iespējamās stažēšanās pārmērīgs ilgums vai vairākkārtējas un/vai secīgas iespējamās stažēšanās pie viena un tā paša darba devēja;
c)
līdzvērtīga līmeņa uzdevumi, pienākumi un darba intensitāte iespējamajiem stažieriem un pastāvīgajiem darbiniekiem salīdzināmā amatā pie viena un tā paša darba devēja;
d)
iepriekšējas darba pieredzes pieprasīšana stažēšanās kandidātiem tajā pašā vai līdzīgā darbības jomā bez pienācīga pamatojuma;
e)
augsts iespējamo stažēšanos īpatsvars salīdzinājumā ar pastāvīgajām darba tiesiskajām attiecībām pie viena un tā paša darba devēja;
f)
ievērojams skaits tādu iespējamo stažieru pie viena un tā paša darba devēja, kuri pirms iespējamās stažēšanās sākšanas ir stažējušies divas vai vairākas reizes vai kuri bijuši pastāvīgās darba tiesiskajās attiecībās tajā pašā vai līdzīgā darbības jomā.
2.
Lai kompetentās iestādes varētu veikt 1. punktā minēto novērtējumu, darba devējs pēc pieprasījuma sniedz minētajām iestādēm, ja vien tām nav tiešas piekļuves tai pašai informācijai, šādu informāciju:
a)
stažēšanās un pastāvīgo darba tiesisko attiecību skaits;
b)
stažēšanās ilgums;
c)
iespējamo stažieru un salīdzināmos amatos esošo pastāvīgo darba ņēmēju darba nosacījumi, arī kompensācija, uzdevumi un pienākumi;
d)
stažēšanās mācību un apmācības komponentu apraksti;
e)
uzraudzītāja esamība;
f)
paziņojumi par stažēšanās vakancēm.
3.
Lai atvieglotu 1. punktā minēto novērtēšanu, dalībvalstis:
a)
nosaka indikatīvu stažēšanās termiņu un norāda piemērus nosacījumiem, kas varētu pamatot stažēšanās atkārtošanu vai pagarināšanu pie tā paša darba devēja;
b)
pieprasa, lai darba devēji paziņojumos par vakancēm un stažēšanās sludinājumos iekļautu informāciju par paredzamajiem uzdevumiem, darba nosacījumiem, arī kompensāciju, sociālo aizsardzību un mācību un apmācības elementiem.
Dalībvalstis var paredzēt izņēmumus attiecībā uz a) apakšpunktā minēto termiņu gadījumos, kad ilgākam termiņam ir objektīvs pamats.
|
Balsojuma rezultāts:
|
Par:
|
32
|
|
Pret:
|
51
|
|
Atturas:
|
2
|
|
18. GROZĪJUMS
SOC/805
Stažēšanās direktīva un pastiprināta stažēšanās kvalitātes sistēma
COM(2024) 133 final
EESK 4. grozījums
6. punkts
Grozīt šādi:
|
Iesniedza:
BLIJLEVENS René
DANISMAN Mira-Maria
MINCHEVA Mariya
POTTIER Jean-Michel
SCHWENG Christa
|
|
Eiropas Komisijas ierosinātais teksts
|
|
6. Nodrošināt, lai stažieri saņemtu taisnīgu atalgojumu, ņemot vērā tādus elementus kā stažiera uzdevumi un pienākumi, stažiera darba intensitāte un mācību un apmācības elementa nozīmīgums.
|
|
Atzinuma projekts
|
Grozījums
|
|
6. Nodrošināt, lai stažieri saņemtu taisnīgu kompensāciju, ņemot vērā tādus elementus kā stažiera uzdevumi un pienākumi, stažiera darba intensitāte un mācību un apmācības elementa nozīmīgums, kā arī iespējamās izmaksas, kas stažierim rodas saistībā ar stažēšanos, tostarp saistītos ikdienas izdevumus (piemēram, pārvietošanos, pārtiku, izmitināšanu utt.).
|
6. Nodrošināt, lai stažieri saņemtu taisnīgu kompensāciju, ņemot vērā tādus elementus kā stažiera uzdevumi un pienākumi, stažiera darba intensitāte un mācību un apmācības elementa nozīmīgums.
|
Balsojuma rezultāts:
|
Par:
|
31
|
|
Pret:
|
55
|
|
Atturas:
|
2
|
|
1. GROZĪJUMS
SOC/805
Stažēšanās direktīva un pastiprināta stažēšanās kvalitātes sistēma
1.3. punkts
Grozīt šādi
|
Iesniedza:
BLIJLEVENS René
DANISMAN Mira-Maria
MINCHEVA Mariya
POTTIER Jean-Michel
SCHWENG Christa
|
|
Atzinuma projekts
|
Grozījums
|
|
ierosina 3. pantā iekļaut to darba nosacījumu sarakstu, no kuriem nevar atkāpties, lai labāk aizsargātu stažiera intereses, vienlaikus saglabājot sociālo partneru autonomiju gadījumos, kad stažēšanās nosacījumus reglamentē atvērtā tirgū, piem., ar koplīgumiem;
|
ierosina 3. pantā iekļaut arī pieredzes līmeni kā piemēru objektīvam atšķirīgas attieksmes iemeslam, kā arī norādi uz sociālo partneru autonomijas saglabāšanu gadījumos, kad stažēšanās nosacījumus reglamentē atvērtā tirgū, piem., ar koplīgumiem;
|
Balsojuma rezultāts:
|
Par:
|
33
|
|
Pret:
|
51
|
|
Atturas:
|
1
|
|
2. GROZĪJUMS
SOC/805
Stažēšanās direktīva un pastiprināta stažēšanās kvalitātes sistēma
1.4. punkts
Pievienot šādu jaunu punktu
Atrašanās vieta: pēc pašreizējā punkta – tajā pašā līmenī
|
Iesniedza:
BLIJLEVENS René
DANISMAN Mira-Maria
MINCHEVA Mariya
POTTIER Jean-Michel
SCHWENG Christa
|
|
Atzinuma projekts
|
Grozījums
|
|
|
ierosina: ņemot vērā to, cik atšķirīgi Eiropā norit darba koplīguma slēgšanas sarunas, direktīvas projektam būtu jāļauj sociālajiem partneriem kopīgi noteikt stažieru darba apstākļus, tostarp būtu jādod tiem iespēja atkāpties no vienlīdzīgas attieksmes principa, ja tam ir objektīvi iemesli, kas saistīti ar to, ka stažēšanās atvērtā tirgū atšķiras no darba attiecībām;
|
Balsojuma rezultāts:
|
Par:
|
33
|
|
Pret:
|
51
|
|
Atturas:
|
1
|
|
|
|
|
3. GROZĪJUMS
SOC/805
Stažēšanās direktīva un pastiprināta stažēšanās kvalitātes sistēma
1.5. punkts
Grozīt šādi
|
Iesniedza:
BLIJLEVENS René
DANISMAN Mira-Maria
MINCHEVA Mariya
POTTIER Jean-Michel
SCHWENG Christa
|
|
Atzinuma projekts
|
Grozījums
|
|
iesaka, neskarot nedz izvērtējumu par to, vai valstī pieņemtās prakses izpratnē stažierim nav darba tiesisko attiecību, nedz ES Tiesas judikatūru, 5. pantā uzskaitītos elementus atbilstoši veiktajiem grozījumiem uzskatīt par tādiem, kas liecina par pastāvīgu darba tiesisko attiecību esamību, lai šo pantu padarītu skaidrāku un konsekventāku.
|
atzīmē, ka, neskarot nedz izvērtējumu par to, vai valstī pieņemtās prakses izpratnē stažierim nav darba tiesisko attiecību, nedz ES Tiesas judikatūru, 5. pantā uzskaitītie elementi ir indikatīvi elementi, kas jāņem vērā, vērtējot pastāvīgu darba tiesisko attiecību esamību, un uzsver, ka jāatvēl valstu kompetentajām iestādēm pietiekami daudz iespēju vispārēji novērtēt visus attiecīgos faktorus. Šā panta piemērošanai nevajadzētu radīt pārmērīgu administratīvo slogu.
|
Balsojuma rezultāts:
|
Par:
|
33
|
|
Pret:
|
52
|
|
Atturas:
|
1
|
|
4. GROZĪJUMS
SOC/805
Stažēšanās direktīva un pastiprināta stažēšanās kvalitātes sistēma
1.6. punkts
Grozīt šādi
|
Iesniedza:
BLIJLEVENS René
DANISMAN Mira-Maria
MINCHEVA Mariya
POTTIER Jean-Michel
SCHWENG Christa
|
|
Atzinuma projekts
|
Grozījums
|
|
iesaka visā ES noteikt minimālos kvalitātes kritērijus katram stažēšanās veidam un ierosina iekļaut ilustratīvu sarakstu ar objektīviem pamatojumiem varbūtējām atkāpēm, neskarot jau esošās nacionālās pieejas, lai tādējādi visās dalībvalstīs nodrošinātu augstus standartus un kopēju pamatsatvaru;
|
vēlreiz norāda, ka 2014. gada ieteikumā par stažēšanās kvalitātes sistēmu minētie kvalitātes principi joprojām ir spēkā, un atzīmē kvalitātes principus, kas paredzēti priekšlikumā Padomes ieteikumam, un iesaka tos piemērot, neskarot valstu izraudzīto pieeju.
|
Balsojuma rezultāts:
|
Par:
|
31
|
|
Pret:
|
52
|
|
Atturas:
|
2
|
|
5. GROZĪJUMS
SOC/805
Stažēšanās direktīva un pastiprināta stažēšanās kvalitātes sistēma
1.8. punkts
Grozīt šādi
|
Iesniedza:
BLIJLEVENS René
DANISMAN Mira-Maria
MINCHEVA Mariya
POTTIER Jean-Michel
SCHWENG Christa
|
|
Atzinuma projekts
|
Grozījums
|
|
uzsver, ka liela nozīme ir taisnīgai atlīdzībai, kurā tiek ņemtas vērā arī iespējamās izmaksas, kas saistītas ar dalību mācību pasākumā, un ar to saistītās ikdienas izmaksas, lai visiem nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi stažēšanās iespējai;
|
uzsver, ka liela nozīme ir taisnīgai atlīdzībai, lai visiem nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi stažēšanās iespējai, un norāda, ka atlīdzība nav vienāda un ir atkarīga no attiecīgā stažēšanās veida, kā arī valsts sistēmas un prakses;
|
Balsojuma rezultāts:
|
Par:
|
29
|
|
Pret:
|
57
|
|
Atturas:
|
3
|
|
6. GROZĪJUMS
SOC/805
Stažēšanās direktīva un pastiprināta stažēšanās kvalitātes sistēma
1.9. punkts
Svītrot punktu.
|
Iesniedza:
BLIJLEVENS René
DANISMAN Mira-Maria
MINCHEVA Mariya
POTTIER Jean-Michel
SCHWENG Christa
|
|
Atzinuma projekts
|
Grozījums
|
|
aicina abos priekšlikumos, kuros ir atsauce uz darba ņēmēju pārstāvjiem, iekļaut arodbiedrību pārstāvjus un paredzēt noteikumus, kas nodrošinātu, ka viņi vienmēr var rīkoties, lai aizsargātu stažierus, pat ja stažēšanās nav darba tiesiskās attiecības.
|
|
Balsojuma rezultāts:
|
Par:
|
32
|
|
Pret:
|
55
|
|
Atturas:
|
2
|
_____________
