–

Spānijas valdības vārdā – A. Gavela Llopis, pārstāve,

–

Grieķijas valdības vārdā – A. Dimitrakopoulou un K. Georgiadis, pārstāvji,

–

Eiropas Komisijas vārdā – E. Sanfrutos Cano un A. Tokár, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV 2014, L 94, 65. lpp.).

2

Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar tiesvedību starp Montte SL un Musikene par publiskā iepirkuma procedūru.

3

Direktīvas 2014/24 90. apsvērums ir formulēts šādi:

“Līgumu slēgšanas tiesības būtu jāpiešķir, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kas nodrošina atbilstību pārredzamības, nediskriminācijas un vienlīdzīgas attieksmes principiem, nolūkā nodrošināt piedāvājumu relatīvās vērtības objektīvu salīdzināšanu, lai efektīvas konkurences apstākļos noteiktu, kurš piedāvājums ir saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums. Būtu skaidri jāizklāsta, ka saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu vajadzētu vērtēt, pamatojoties uz labāko cenas un kvalitātes attiecību, kurā vienmēr būtu jāiekļauj cenas vai izmaksu elements. Tāpat būtu jāprecizē, ka šāds saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma vērtējums varētu arī tikt veikts, pamatojoties tikai vai nu uz cenu, vai izmaksu efektivitāti. Turklāt ir vietā atgādināt, ka līgumslēdzējas iestādes var brīvi noteikt atbilstīgus kvalitātes standartus, izmantojot tehniskās specifikācijas vai līguma izpildes nosacījumus.

[..]”

4

Šīs direktīvas 92. apsvērumā ir teikts:

“Izvērtējot labāko cenas un kvalitātes attiecību, līgumslēdzējām iestādēm vajadzētu noteikt ar līguma priekšmetu saistītus saimnieciskos un kvalitātes kritērijus, ko tās izmantos šajā nolūkā. Minētajiem kritērijiem tādējādi vajadzētu ļaut veikt salīdzinošu vērtēšanu par katrā izvērtējamā piedāvājumā piedāvāto izpildes līmeni, ņemot vērā līguma priekšmetu, kā noteikts tehniskajās specifikācijās. Saistībā ar labāko cenas un kvalitātes attiecību šajā direktīvā ir iekļauts neizsmeļošs iespējamo piešķiršanas kritēriju saraksts, kurā ietverti vides un sociālie aspekti. Līgumslēdzējas iestādes būtu jāmudina izvēlēties tādus piešķiršanas kritērijus, kas tām ļauj iegūt kvalitatīvus būvdarbus, piegādes un pakalpojumus, kas ir optimāli pielāgoti to vajadzībām.

Izvēlētajiem līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem nevajadzētu līgumslēdzējai iestādei dot neierobežotu izvēles brīvību, tiem vajadzētu nodrošināt efektīvas un godīgas konkurences iespēju un papildus šiem kritērijiem vajadzētu noteikt kārtību, kas ļauj efektīvi pārbaudīt pretendentu sniegto informāciju.

Lai apzinātu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas lēmumiem nevajadzētu būt balstītiem tikai uz tādiem kritērijiem, kas nav saistīti ar izmaksām. Tādēļ kvalitātes kritēriji būtu jāpapildina ar izmaksu kritēriju, kas pēc līgumslēdzējas iestādes izvēles varētu būt vai nu cena, vai rentabilitātes pieeja, piemēram, aprites cikla izmaksas. Tomēr piešķiršanas kritērijiem nevajadzētu skart tādu valsts noteikumu piemērošanu, kas nosaka atlīdzību par konkrētiem pakalpojumiem vai paredz fiksētas cenas par konkrētām piegādēm.”

5

Minētās direktīvas 18. panta “Iepirkuma principi” 1. punktā ir paredzēts:

“Līgumslēdzējas iestādes nodrošina vienlīdzīgu un nediskriminējošu attieksmi pret visiem ekonomikas dalībniekiem un rīkojas pārredzami un samērīgi.

Iepirkumu neizstrādā ar nolūku to izslēgt no šīs direktīvas darbības jomas vai mākslīgi sašaurināt konkurenci. Konkurenci uzskata par mākslīgi sašaurinātu, ja iepirkums ir izstrādāts ar nolūku radīt nepamatoti izdevīgākus vai mazāk izdevīgus apstākļus dažiem ekonomikas dalībniekiem.”

6

Saskaņā ar šīs pašas direktīvas 27. pantu “Atklāta procedūra”:

“1.   Atklātās procedūrās visi ieinteresētie ekonomikas dalībnieki var iesniegt piedāvājumu, atsaucoties uz iepirkuma izsludināšanas paziņojumu.

Piedāvājumu saņemšanas minimālais termiņš ir 35 dienas no dienas, kad ir nosūtīts paziņojums par līgumu.

Piedāvājumam pievieno kvalifikācijas atlasei vajadzīgo informāciju, ko prasa līgumslēdzēja iestāde.

2.   Ja līgumslēdzējas iestādes ir publicējušas iepriekšēju informatīvu paziņojumu, ko neizmantoja iepirkuma izsludināšanai, piedāvājumu saņemšanas minimālo termiņu, kā noteikts šā panta 1. punkta otrajā daļā, var saīsināt līdz 15 dienām, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

3.   Ja steidzamības dēļ, ko līgumslēdzējas iestāde pienācīgi pamato, 1. punkta otrajā daļā noteiktais termiņš nav praktiski piemērojams, tā var noteikt termiņu, kurš nav mazāks par 15 dienām no dienas, kad tika nosūtīts paziņojums par līgumu.

4.   Šā panta 1. punkta otrajā daļā noteikto piedāvājumu saņemšanas termiņu līgumslēdzēja iestāde var samazināt par piecām dienām, ja tā pieņem, ka piedāvājumus var iesniegt ar elektroniskiem līdzekļiem saskaņā ar 22. panta 1. punkta pirmo daļu un 22. panta 5. un 6. punktu.”

7

Direktīvas 2014/24 29. panta “Konkursa procedūra ar sarunām” 6. punktā ir noteikts:

“Lai samazinātu apspriežamo piedāvājumu skaitu, konkursa procedūra ar sarunām var norisināties secīgos posmos, piemērojot līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus, kuri norādīti paziņojumā par līgumu, uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību vai citā iepirkuma procedūras dokumentā. Paziņojumā par līgumu, uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību vai citā iepirkuma procedūras dokumentā līgumslēdzēja iestāde norāda, vai tā izmantos minēto iespēju.”

8

Šīs direktīvas 30. panta “Konkursa dialogs” 4. punktā ir noteikts:

“Lai samazinātu dialoga gaitā apspriežamo risinājumu skaitu, konkursa dialogs var norisināties secīgos posmos, piemērojot līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus, kuri noteikti paziņojumā par līgumu vai aprakstošajā dokumentā. Paziņojumā par līgumu vai aprakstošajā dokumentā līgumslēdzēja iestāde norāda, vai tā izmantos minēto iespēju.”

9

Minētās direktīvas 31. panta “Inovācijas partnerība” 5. punktā ir paredzēts:

“Lai samazinātu apspriežamo piedāvājumu skaitu, sarunas inovācijas partnerības procedūru gaitā var norisināties secīgos posmos, piemērojot līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus, kuri norādīti paziņojumā par līgumu, uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību vai iepirkuma procedūras dokumentos. Paziņojumā par līgumu, uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību vai iepirkuma procedūras dokumentos līgumslēdzēja iestāde norāda, vai tā izmantos minēto iespēju.”

10

Atbilstoši šīs pašas direktīvas 66. pantam “Piedāvājumu un risinājumu skaita samazināšana”:

“Ja līgumslēdzējas iestādes izmanto iespēju samazināt sarunās apspriežamo piedāvājumu skaitu, kā paredzēts 29. panta 6. punktā, vai apspriežamo risinājumu skaitu, kā paredzēts 30. panta 4. punktā, to dara, piemērojot līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus, kas norādīti iepirkuma procedūras dokumentos. Noslēguma posmā šis skaits ir tāds, lai panāktu īstu konkurenci, ja vien ir pietiekams pretendentu, risinājumu vai kvalificētu kandidātu skaits.”

11

Direktīvas 2014/24 67. panta “Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji” 1., 2. un 4. punktā ir noteikts:

“1.   Neskarot valsts normatīvos vai administratīvos aktus attiecībā uz konkrētu piegāžu cenu vai atlīdzību par konkrētu pakalpojumu sniegšanu, līgumslēdzējas iestādes publisku līgumu slēgšanas tiesības balsta uz saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu.

2.   Līgumslēdzējām iestādēm saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu nosaka pēc cenas vai izmaksām, izmantojot rentabilitātes pieeju, piemēram aprites cikla izmaksas saskaņā ar 68. pantu, un tajā var būt ietverta labākā cenas un kvalitātes attiecība, ko vērtē pēc vairākiem kritērijiem, tostarp pēc kvalitātes, vides un/vai sociālajiem aspektiem, kas saistīti ar attiecīgā publiskā līguma priekšmetu. Šādu kritēriju skaitā var būt, piemēram:

Izmaksu elements var būt arī fiksēta cena vai izmaksas, uz kuru pamata ekonomikas dalībnieki konkurēs tikai ar kvalitātes kritērijiem.

Dalībvalstis var noteikt, ka līgumslēdzējas iestādes nevar izmantot tikai cenu vai tikai izmaksas kā vienīgo piešķiršanas kritēriju, vai paredzēt, ka tos izmanto tikai noteiktas līgumslēdzēju iestāžu kategorijas vai tikai noteikta tipa līgumos.

[..]

4.   Piešķiršanas kritērijiem nevar būt tādu seku, ka līgumslēdzējai iestādei tiek dota neierobežota izvēles brīvība. Tie nodrošina efektīvas konkurences iespēju, un tie ir papildināti ar specifikācijām, kas ļauj efektīvi pārbaudīt pretendentu sniegto informāciju, lai novērtētu, kādā mērā piedāvājumi atbilst piešķiršanas kritērijiem. Šaubu gadījumā līgumslēdzējas iestādes efektīvi pārbauda pretendentu sniegtās informācijas un pierādījumu pareizību.”

12

Saskaņā ar 2011. gada 14. novembraTexto Refundido de la Ley de Contratos del Sector Público (Publiskā iepirkuma likuma konsolidētā redakcija), kas izriet no Real Decreto Legislativo 3/2011 por el que se aprueba el Texto Refundido de la Ley de Contratos del Sector Público (Karaļa leģislatīvais dekrēts 3/2011 par Publiskā iepirkuma likuma kodificētas redakcijas pieņemšanu) (2011. gada 16. novembraBOE Nr.°276, 117729. lpp.), 40. panta 6. punktu īpašajām sūdzībām publiskā iepirkuma jomā pirms administratīvās sūdzības iesniegšanas ir fakultatīvs raksturs.

13

Publiskā iepirkuma likuma konsolidētās redakcijas 150. panta 4. punkta pirmajā daļā ir noteikts:

“Ja tiek ņemti vērā vismaz divi kritēriji, ir jānorāda relatīvais svērums, ko piešķirt katram no tiem un ko var izteikt, paredzot diapazonu ar piemērotu starpību. Ja publiskā iepirkuma procedūra norisinās vairākos posmos, norāda arī to, kādos no posmiem piemēro atšķirīgus kritērijus, kā arī minimālo punktu skaitu, kas ir jāsaņem pretendentam, lai turpinātu dalību atlases procedūrā.”

14

Musikene ir Comunidad Autónoma de Euskadi (Basku zemes autonomā kopiena, Spānija) publiskā sektora fonds. 2016. gada jūlijā tas izsludināja iepirkuma procedūru, lai atklātā procedūrā piešķirtu līguma slēgšanas tiesības saistībā ar “mēbeļu un grafisko zīmju, speciālā mūzikas aprīkojuma, mūzikas instrumentu, elektroakustisko, ierakstu un audiovizuālā aprīkojuma, informātikas un reprogrāfijas aprīkojuma piegādi”, kura vērtība tika lēsta 1157430,59 EUR apmērā. Musikene vadība apstiprināja iepirkuma specifikācijas 2016. gada 14. jūlijā, un 2016. gada 26. jūlijāEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tika publicēts paziņojums par līgumu (2016/S 142‑257363).

15

Saskaņā ar VII pielikuma A [daļu] par īpašiem administratīviem noteikumiem, kas reglamentē publiskā iepirkuma procedūru, līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji ir šādi:

16

2016. gada 11. augustāÓrgano Administrativo de Recursos Contractuales de la Comunidad Autónoma de Euskadi (Basku zemes autonomās kopienas Administratīvās pārsūdzības iestāde publiskā iepirkuma jomā, Spānija) tika iesniegta uzņēmuma Montte īpašā sūdzība par minētajām iepirkuma specifikācijām.Montte apgalvo, ka prasība, saskaņā ar kuru ir nepieciešams minimālais punktu skaits, kas jāsaņem tehniskā posma ietvaros, lai varētu turpināt dalību atlases procedūrā, ir atceļama, jo ar to tiek ierobežota pretendentu piekļuve iepirkuma procedūras saimnieciskajam posmam un tās rezultātā minētajās specifikācijās paredzētajam tehnisko un saimniecisko kritēriju svēršanas veidam zūdot jebkāda praktiskā nozīme. Montte uzsver, ka atšķirībā no cenas kritērija, kurš ir piemērojams automātiski, izmantojot formulu, kvalitatīvi ne tik objektīvi vērtēto tehnisko kritēriju svērums praksē esot 100 % no kopējā punktu skaita. Tādējādi, Montte ieskatā, piemērojot šādus kritērijus, neesot iespējams izvērtēt arī pretendentu piedāvāto cenu un Musikene tātad nevar uzzināt visizdevīgāko piedāvājumu pēc visu kritēriju izsvēršanas.

17

Musikene savukārt uzskata, ka minētā prasība ir pamatota. Tā norāda, ka, tā kā pamatlietā aplūkotais publiskais iepirkums attiecas uz tāda aprīkojuma piegādi, kas būs ēkas neatņemama sastāvdaļa, ir pamatoti prasīt, lai pretendentu piedāvājumi atbilstu noteiktām minimālajām prasībām saistībā ar termiņiem un pakalpojumu tehnisko kvalitāti.

18

Iesniedzējtiesa uzskata, ka pamatlietā aplūkotais valsts tiesiskais regulējums un prakse varētu būt pretrunā Direktīvai 2014/24. Šajā ziņā tā vispirms norāda, ka minētajā direktīvā šķietami ir ļauts noteikt tādus līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus, kas ir piemērojami secīgos izslēdzošos posmos, vienīgi procedūrās, kurās šī iespēja ir tieši paredzēta, nevis atklātās un slēgtās procedūrās, kuras reglamentē normas, kurās it īpaši ir sīki paredzēta to norise. Turpinājumā tā uzskata, ka līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju sistēma, kas atklātās procedūrās ir piemērojama secīgos izslēdzošos posmos, pretēji Direktīvas 2014/24 66. pantam var ierobežot īstu konkurenci, ja minimālo punktu skaita piemērošana ievērojami samazina pretendentu skaitu galīgajā posmā. Visbeidzot tā uzskata, ka konkrēti pamatlietā aplūkotā minimālā punktu skaita dēļ, atbilstoši kuram tehniskajā novērtējumā ir jābūt iegūtiem vismaz 35 no 50 punktiem, var tikt izslēgta cenas ziņā konkurētspējīgāku piedāvājumu izpēte un izvērtējums.

19

Šādos apstākļos Órgano Administrativo de Recursos Contractuales de la Comunidad Autónoma de Euskadi (Basku zemes autonomās kopienas Administratīvās pārsūdzības iestāde publiskā iepirkuma jomā) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

20

Vispirms ir jāizvērtē jautājums, vai Órgano Administrativo de Recursos Contractuales de la Comunidad Autónoma de Euskadi (Basku zemes autonomās kopienas Administratīvās pārsūdzības iestāde publiskā iepirkuma jomā) atbilst kritērijiem, lai to varētu uzskatīt par valsts tiesu LESD 267. panta izpratnē.

21

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai, lai novērtētu, vai iesniedzējiestāde ir “tiesa” – kas ir vienīgi Savienības tiesību jautājums –, Tiesa ņem vērā vairāku faktu kopumu, piemēram, vai šī iestāde ir izveidota ar likumu, vai tā ir pastāvīga, vai tās pieņemtie nolēmumi ir saistoši, vai tiesvedība tajā notiek atbilstoši sacīkstes principam, vai tā piemēro tiesību normas, kā arī vai tā ir neatkarīga (spriedums, 2016. gada 24. maijs, MT Højgaard un Züblin, C‑396/14, EU:C:2016:347, 23. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

22

Šajā lietā, pirmkārt, no iesniedzējtiesas nolēmuma izriet, ka iesniedzējiestāde ir pastāvīga un neatkarīga iestāde, kas ir izveidota ar likumu un kas savus nolēmumus pieņem tikai saskaņā ar juridiskajiem kritērijiem procedūrā, kas balstīta uz sacīkstes principu. Runājot konkrētāk par šīs iestādes neatkarību, minētajā nolēmumā ir precizēts, ka šī iestāde, tā kā tā nav pakļauta nekādai hierarhiskai saiknei un nesaņem ārējus norādījumus no trešajām personām, pilda savus pienākumus objektīvi, neatkarīgi un pilnīgi autonomi.

23

Otrkārt, attiecībā uz to, vai iesniedzējiestādes pieņemtie nolēmumi ir saistoši Tiesas judikatūras par LESD 267. pantu izpratnē, ir jākonstatē, ka šai iestādei saskaņā ar Publiskā iepirkuma likuma konsolidētās redakcijas 40. panta 6. punktu ir vienīgi fakultatīva kompetence. Līdz ar to persona, kura vēlas apstrīdēt publiskā iepirkuma procedūras tiesiskumu, var izvēlieties celt īpašo prasību iesniedzējiestādē vai iesniegt pieteikumu administratīvajā tiesvedībā.

24

No iesniedzējtiesas nolēmuma tomēr izriet, ka iesniedzējiestādes, kuras kompetence nav atkarīga no vienošanās starp lietas dalībniekiem, nolēmumi ir tiem saistoši. Šādos apstākļos minētā iestāde atbilst arī kritērijam par to, lai tās pieņemtie nolēmumi būtu saistoši (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2015. gada 6. oktobris, Consorci Sanitari del Maresme, C‑203/14, EU:C:2015:664, 23.–25. punkts).

25

No tā izriet, ka Órgano Administrativo de Recursos Contractuales de la Comunidad Autónoma de Euskadi (Basku zemes autonomās kopienas Administratīvās pārsūdzības iestāde publiskā iepirkuma jomā) atbilst kritērijiem, lai to varētu uzskatīt par valsts tiesu LESD 267. panta izpratnē, un ka Tiesai uzdotie jautājumi ir pieņemami.

26

Uzdodot pirmo jautājumu, iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Direktīva 2014/24 ir jāinterpretē tādējādi, ka tā nepieļauj tādus valsts tiesību aktus kā pamatlietā, atbilstoši kuriem līgumslēdzējām iestādēm ir atļauts atbilstoši atklātai procedūrai izsludināta iepirkuma specifikācijās noteikt minimālās prasības saistībā ar tehnisko novērtējumu, kā rezultātā iesniegtie piedāvājumi, kuriem pēc šī novērtējuma nav piešķirts iepriekš noteikts minimālais punktu skaits, tiek izslēgti no tālākas izvērtēšanas gan no tehnisko kritēriju, gan cenas aspekta.

27

Lai arī Direktīvas 2014/24 27. panta 1. punkta pirmajā daļā ir noteikts, ka atklātās procedūrās visi ieinteresētie ekonomikas dalībnieki var iesniegt piedāvājumu, atsaucoties uz iepirkuma izsludināšanas paziņojumu, šajā direktīvā līgumslēdzējām iestādēm ir atļauts šādā procedūrā noteikt minimālās prasības saistībā ar tehnisko novērtējumu.

28

Šajā ziņā, kā secinājumu 37. punktā ir norādījis ģenerāladvokāts, Direktīvas 2014/24 27. pantā nav ietverti noteikumi, kas attiecas uz publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas gaitu, izņemot noteikumus par piedāvājumu saņemšanas minimālo termiņu no dienas, kad ir nosūtīts paziņojums par līgumu.

29

Turklāt minētās direktīvas 90. apsvērumā ir atgādināts, ka līgumslēdzējas iestādes var brīvi noteikt atbilstīgus kvalitātes standartus, izmantojot tehniskās specifikācijas vai līguma izpildes nosacījumus, savukārt šīs pašas direktīvas 92. apsvērumā ir precizēts, ka tās mērķis ir mudināt līgumslēdzējas iestādes izvēlēties tādus piešķiršanas kritērijus, kas tām ļauj iegūt kvalitatīvus būvdarbus, piegādes un pakalpojumus, kuri ir optimāli pielāgoti to vajadzībām.

30

Turpretī Direktīvas 2014/24 67. panta 1. punktā ir noteikts, ka līgumslēdzējas iestādes publisku līgumu slēgšanas tiesības balsta uz saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu. Šīs direktīvas 67. panta 2. punktā ir paredzēts, ka līgumslēdzējām iestādēm saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu nosaka pēc cenas vai izmaksām, un tajā var būt ietverta labākā cenas un kvalitātes attiecība, ko vērtē pēc vairākiem kritērijiem, arī pēc kvalitātes, kas tostarp ietver tehnisko vērtību.

31

Jāpiebilst, ka šiem kritērijiem, kā tas izriet no minētās direktīvas 90. apsvēruma un tās 67. panta 4. punkta, ir jānodrošina atbilstība pārredzamības, nediskriminācijas un vienlīdzīgas attieksmes principiem, lai nodrošinātu piedāvājumu relatīvās vērtības objektīvu salīdzināšanu un tādējādi efektīvu konkurenci. Tā tas nebūtu attiecībā uz kritērijiem, kas līgumslēdzējai iestādei piešķir neierobežotu izvēles brīvību (pēc analoģijas attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/18/EK (2004. gada 31. marts) par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (OV 2004, L 134, 114. lpp.), skat. spriedumu, 2012. gada 10. maijs, Komisija/Nīderlande, C‑368/10, EU:C:2012:284, 87. punkts).

32

Līdz ar to līgumslēdzējām iestādēm, ievērojot šī sprieduma iepriekšējā punktā minētās prasības, ir tiesības atbilstoši to vajadzībām noteikt tostarp tehniskās kvalitātes līmeni, kam ir jāatbilst iesniegtajiem piedāvājumiem, ņemot vērā attiecīgā līguma raksturlielumus un priekšmetu, un noteikt minimālo robežvērtību, kādai šiem piedāvājumiem ir jāatbilst no tehniskā viedokļa. Šajā ziņā, kā rakstveida apsvērumos norādījusi Komisija, Direktīvas 2014/24 67. pantā nav aizliegts līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas posmā sākotnēji izslēgt iesniegtos piedāvājumus, kuriem tehniskajā novērtējumā nav ticis piešķirts iepriekš noteikts minimālo punktu skaits. Šajā ziņā jākonstatē, ka piedāvājums, kuram nav ticis piešķirts šāds punktu skaits, principā neatbilst līgumslēdzējas iestādes vajadzībām un nav ņemams vērā, nosakot saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu. Tādējādi līgumslēdzējai iestādei šādā gadījumā nav jānosaka, vai šāda piedāvājuma cena ir zemāka par to piedāvājumu cenu, kuri netika izslēgti un kuriem tika piešķirts minētais punktu skaits, un kuri tātad atbilst līgumslēdzējas iestādes vajadzībām.

33

Šajā kontekstā vēl ir jāprecizē – ja līguma slēgšanas tiesību piešķiršana notiek pēc tehniskā novērtējuma, līgumslēdzējai iestādei obligāti ir jāņem vērā to piedāvājumu cena, kuriem no tehniskā viedokļa ir ticis piešķirts minimālais punktu skaits.

34

Šī sprieduma 32. punktā izdarīto konstatējumu neatspēko iesniedzējtiesas norādītais apstāklis, ka Direktīvā 2014/24 ir tieši paredzēta iespēja, ka atsevišķas līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras, kas nav atklātas procedūras, var norisināties secīgos posmos, kas tā ir konkursa procedūras ar sarunām (29. panta 6. punkts), konkursa dialoga (30. panta 4. punkts) vai arī inovāciju partnerības (31. panta 5. punkts) gadījumā.

35

Kā secinājumu 48. punktā būtībā ir norādījis ģenerāladvokāts, no tā, ka Direktīvā 2014/24 saistībā ar noteiktām procedūrām, kā, piemēram, šīs direktīvas 29. panta 6. punktā, 30. panta 4. punktā un 31. panta 5. punktā minētās procedūras, ir paredzēta iespēja, ka tās var norisināties secīgos posmos, nevar secināt, ka tādā atklātā procedūrā kā pamatlietā aplūkotā piedāvājumu novērtējums divos posmos vienīgajā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas posmā nav pieļaujams.

36

Šajā ziņā ir jāņem vērā, kā rakstveida apsvērumos ir norādījusi Komisija, ka minētajās tiesību normās paredzētā līgumslēdzējas iestādes iespēja izslēgt piedāvājumus, kuri, lai gan atbilst minimālajām prasībām, nav starp labākajiem piedāvājumiem, ir pamatojama ar to attiecīgo procedūru īpašo raksturu, kuru ietvaros sarunu vai dialoga procedūru būtu grūti veikt, ja līdz pat iepirkuma procedūras galīgajam posmam tiktu saglabāts pārmērīgi liels piedāvājumu vai risinājumu skaits.

37

Tomēr pamatlieta attiecas uz situāciju, kas atšķiras no šī sprieduma 34. punktā minētajos noteikumos paredzētajām situācijām. Proti, no pamatlietā aplūkotajām publiskā iepirkuma specifikācijām neizriet, ka līgumslēdzējai iestādei būtu iespēja izslēgt piedāvājumus, kas atbilst piešķiršanas kritērijiem, un izvēlēties tikai labākos piedāvājumus. Tieši pretēji – saskaņā ar minētajām specifikācijām vienīgie piedāvājumi, kurus līgumslēdzēja iestāde var izslēgt no novērtējuma, kas veikts, pamatojoties uz cenu, ir tie piedāvājumi, kuri neatbilst ar tehnisko novērtējumu saistītajām minimālajām prasībām un tātad – līgumslēdzējas iestādes vajadzībām. Šādas rīcības mērķis nav ierobežot to piedāvājumu skaitu, kas iesniegti izvērtēšanai, pamatojoties uz cenu, jo visi iesniegtie piedāvājumi principā var atbilst šīm minimālajām prasībām.

38

Katrā ziņā ir jāatgādina, ka līgumslēdzējām iestādēm visā procedūras laikā ir jāievēro Direktīvas 2014/24 18. pantā noteiktie līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas principi, kuru vidū tostarp ir vienlīdzīgas attieksmes, pārskatāmības un samērīguma principi.

39

Ņemot vērā iepriekš minēto, uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka Direktīva 2014/24 ir jāinterpretē tādējādi, ka tā pieļauj tādus valsts tiesību aktus kā pamatlietā, atbilstoši kuriem līgumslēdzējām iestādēm ir atļauts atbilstoši atklātai procedūrai izsludināta iepirkuma specifikācijās noteikt minimālās prasības saistībā ar tehnisko novērtējumu, kā rezultātā iesniegtie piedāvājumi, kuriem pēc šī novērtējuma nav piešķirts iepriekš noteikts minimālais punktu skaits, tiek izslēgti no tālākas izvērtēšanas gan no tehnisko kritēriju, gan cenas aspekta.

40

Uzdodot otro jautājumu, iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai noliedzošas atbildes uz pirmo jautājumu gadījumā Direktīvas 2014/24 66. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādus valsts tiesību aktus kā pamatlietā, atbilstoši kuriem līgumslēdzējām iestādēm ir atļauts atbilstoši atklātai procedūrai izsludināta iepirkuma specifikācijās noteikt minimālās prasības saistībā ar tehnisko novērtējumu, kā rezultātā iesniegtie piedāvājumi, kuriem pēc šī novērtējuma nav piešķirts iepriekš noteikts minimālais punktu skaits, tiek izslēgti no līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas secīgajiem posmiem neatkarīgi no atlikušo pretendentu skaita.

41

Šajā ziņā, ja Direktīvā 2014/24, it īpaši tās 18. un 67. pantā, paredzētie nosacījumi šajā lietā ir tikuši pareizi piemēroti, ir jāatzīst, ka līgumslēdzēja iestāde ir nodrošinājusi efektīvu konkurenci. Turklāt uzreiz ir jāprecizē, ka, pat ja pēc tehniskā novērtējuma ir palicis tikai viens piedāvājums, ko līgumslēdzēja iestāde var izskatīt, tai nav nekāda pienākuma izvēlēties to (pēc analoģijas skat. spriedumu, 1999. gada 16. septembris, Fracasso un Leitschutz, C‑27/98, EU:C:1999:420, 32.–34. punkts). Šādos apstākļos, ja līgumslēdzēja iestāde uzskata, ka iepirkuma procedūru, ņemot vērā attiecīgā līguma raksturiezīmes un priekšmetu, var raksturot kā tādu, saistībā ar kuru nepastāv efektīva konkurence, tā var izbeigt šo procedūru un attiecīgā gadījumā izsludināt jaunu procedūru ar atšķirīgiem piešķiršanas kritērijiem.

42

Nenoliedzami, ka atbilstoši Direktīvas 2014/24 66. pantam līgumslēdzējām iestādēm, ja tās izmanto šīs direktīvas 29. panta 6. punktā paredzēto iespēju samazināt apspriežamo piedāvājumu skaitu vai arī minētās direktīvas 30. panta 4. punktā paredzēto iespēju samazināt dialoga gaitā apspriežamo risinājumu skaitu, šis samazinājums ir jāveic, piemērojot līguma dokumentos norādītos piešķiršanas kritērijus, lai galīgajā posmā izvēlēto piedāvājumu skaits ļautu nodrošināt reālu konkurenci, ja vien ir pietiekams skaits piedāvājumu, kas atbilst nepieciešamajiem nosacījumiem.

43

Tomēr šī sprieduma 37. punktā norādīto iemeslu dēļ pamatlieta attiecas uz situāciju, kas atšķiras no Direktīvas 2014/24 29. panta 6. punktā un 30. panta 4. punktā paredzētajām situācijām, un tādēļ tā neietilpst minētās direktīvas 66. panta piemērošanas jomā. Līdz ar to pēdējā minētajā pantā paredzētā nepieciešamība nodrošināt reālu konkurenci līdz pat procedūras galīgajam posmam nav attiecināma uz tādām atklātām procedūrām kā pamatlietā aplūkotā procedūra.

44

Ņemot vērā iepriekš minēto, uz otro jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 2014/24 66. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas pieļauj tādus valsts tiesību aktus kā pamatlietā, atbilstoši kuriem līgumslēdzējām iestādēm ir atļauts atbilstoši atklātai procedūrai izsludināta iepirkuma specifikācijās noteikt minimālās prasības saistībā ar tehnisko novērtējumu, kā rezultātā iesniegtie piedāvājumi, kuriem šajā novērtējumā nav piešķirts iepriekš noteikts minimālais punktu skaits, tiek izslēgti no līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas secīgajiem posmiem neatkarīgi no atlikušo pretendentu skaita.

45

Tā kā trešais jautājums ir uzdots vienīgi gadījumā, ja Tiesa uz otro jautājumu sniegtu apstiprinošu atbildi, uz šo jautājumu nav jāatbild.

46

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (ceturtā palāta) nospriež: