52010BP0925(02)

Eiropas Parlamenta Rezolūcija

( 2010. gada 16. jūnijs)

ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, II iedaļa – Padome

EIROPAS PARLAMENTS,

ņemot vērā Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējo budžetu [1],

ņemot vērā Eiropas Kopienu galīgos gada pārskatus par 2008. finanšu gadu – I sējums (C7-0174/2009) [2],

ņemot vērā Padomes gada ziņojumu par 2008. gadā veiktajām iekšējām revīzijām, ko tā iesniegusi budžeta izpildes apstiprinātājiestādei,

ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par 2008. finanšu gada budžeta izpildi, kuram pievienotas pārbaudīto iestāžu atbildes [3],

ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību [4], ko Revīzijas palāta iesniegusi saskaņā ar EK līguma 248. pantu,

ņemot vērā EK līguma 272. panta 10. punktu un 274., 275. un 276. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 10. punktu un 317., 318. un 319. pantu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam [5], un jo īpaši tās 50., 86., 145., 146. un 147. pantu,

ņemot vērā Padomes ģenerālsekretāra/augstā pārstāvja kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā Lēmumu Nr. 190/2003 par Padomes locekļu delegātu ceļa izdevumu atlīdzināšanu [6],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību [7],

ņemot vērā 2009. gada 25. novembra rezolūciju ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības 2007. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, II iedaļa – Padome [8],

ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A7-0096/2010),

A. tā kā Padome, kuru pārstāv Spānijas prezidentūra, ir piekritusi no jauna izvērtēt 1970. gada "džentlmeņu vienošanos";

B. tā kā "pilsoņiem ir tiesības zināt, kā tiek izmantoti viņu maksātie nodokļi un kā politiskās iestādes īsteno tām uzticētās pilnvaras" [9],

C. tā kā Ķelnes 1999. gada 3. un 4. jūnija Eiropadomes secinājumos paredzēts piešķirt Padomei rīcības pilnvaras spēcīgākas kopējās Eiropas drošības un aizsardzības politikas (KEDAP) jomā;

D. tā kā ar Padomes Lēmumu 2004/197/KĀDP [10] izveidoja mehānismu ATHENA tādu Eiropas Savienības operāciju kopējo izmaksu finansēšanas pārvaldībai, kas skar militārus vai aizsardzības aspektus, un šis lēmums kopā ar Padomē 2004. gada 28. aprīlī sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju Lēmumu 2004/582/EK par privilēģijām un imunitāti, ko piešķir saistībā ar ATHENA [11], nodrošina ar ATHENA saistītas privilēģijas un imunitāti, kā arī piešķir Padomei rīcības pilnvaras;

E. tā kā Padomes 2000. gada 28. februāra Lēmumā 2000/178/KĀDP par noteikumiem, ko piemēro valstu ekspertiem militārajā jomā, kurus pārejas posmā norīko uz Padomes Ģenerālsekretariātu [12] un Padomes 2001. gada 22. janvāra Lēmumā 2001/80/KĀDP par Eiropas Savienības Militārā štāba izveidošanu [13] skaidri noteikts, ka izdevumus, kuri rodas no militāro ekspertu norīkošanas, ir jāsedz no Padomes budžeta,

1. norāda, ka 2008. gadā Padomes rīcībā bija saistību apropriācijas kopumā EUR 743 miljonu apmērā (2007. gadā – EUR 650 miljoni) un to izlietojuma līmenis bija 93,31 %, kas ir ievērojami augstāks nekā 2007. gadā (81,89 %), bet joprojām zemāks nekā pārējo iestāžu vidējais rādītājs (95,67 %);

2. ņemot vērā problēmas, ar kurām nācās saskarties 2007. un 2008. gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūrās, atkārtoti apliecina nostāju, kas pausta 2002. gada 25. aprīļa lēmumā par 2000. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu [14] proti, ka "(..) Eiropas Parlaments un Padome agrāk nav savstarpēji pārbaudījuši savu budžeta iedaļu izpildi; uzskata – ņemot vērā to, ka izdevumi, ko finansē no Padomes administratīvā budžeta, aizvien vairāk attiecas uz darbību ārpolitikas, drošības un aizsardzības politikas un ieslietu un iekšlietu jomā, šī principa darbības joma būtu jāprecizē, lai nošķirtu tradicionālos administratīvos izdevumus no darbībām šajās jaunajās politikas jomās";

3. uzskata – ņemot vērā administratīvo izdevumu pieaugumu un jo īpaši to, ka šajos izdevumos varētu būt iekļauti arī darbības izdevumi, Padomes izdevumi būtu jāpārbauda tādā pašā veidā kā pārējo ES iestāžu izdevumi, proti, izmantojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantā paredzēto budžeta izpildes apstiprinājuma procedūru;

4. uzskata, ka šādai pārbaudei jāpamatojas uz turpmāk minētajiem rakstveida dokumentiem, ko iesniedz visas iestādes:

- iepriekšējā finanšu gada pārskati, kas saistīti ar budžeta izpildi,

- finanšu pārskats par aktīviem un pasīviem,

- gada darbības pārskats par budžeta un finanšu pārvaldību,

- iekšējā revidenta ziņojums,

kā arī uz mutisku izklāstu tās komitejas sanāksmē, kura atbildīga par budžeta izpildes apstiprinājuma procedūru;

5. cer, ka turpmāk Parlamenta debatēs par budžeta izpildes apstiprināšanu piedalīsies visu iestāžu attiecīgā līmeņa pārstāvji;

6. noraida Padomes viedokli, ka to, ka Parlaments un Padome agrāk nav savstarpēji pārbaudījuši attiecīgo budžeta iedaļu izpildi, nosaka t. s. džentlmeņu vienošanās (rezolūcija fiksēta Padomes 1970. gada 22. aprīļa sanāksmes protokolā); uzskata, ka šī džentlmeņu vienošanās nav saistošs dokuments un Padome to interpretē pārāk plaši;

7. uzskata, ka budžeta sagatavošana un budžeta izpildes apstiprināšana ir divas dažādas procedūras un Parlamenta un Padomes t. s. džentlmeņu vienošanās attiecībā uz attiecīgās budžeta iedaļas sagatavošanu nekādā ziņā nedrīkst būt iemesls, lai Padomi sabiedrības priekšā atbrīvotu no atbildības par tās rīcībā nodotajiem līdzekļiem;

8. uzskata, ka 2008. gada budžeta izpildes apstiprināšana notiek izšķirošā brīdī, kad ir oficiāli jāvienojas par skaidru Eiropas Ārējās darbības dienesta budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru, lai panāktu uzticamību, nodrošinot pilnīgu pārredzamību, un aicina Padomi līdz 2008. gada budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras beigām noteikti iesniegt Parlamentam konkrētus, detalizētus un visaptverošus plānus par personāla, organizatorisko un kontroles struktūru EĀDD, tostarp arī ES militārajā štābā, Situāciju centrā, Ģenerālsekretariāta Krīžu vadības un civili militārās plānošanas direktorātā un Civilās plānošanas un īstenošanas centrā, kā arī par visiem tiem Ģenerālsekretariāta darbiniekiem, kas strādā ar ārpolitikas un drošības politikas jautājumiem, it īpaši norādot darbinieku skaita palielināšanos un sadalījumu un paredzamo ietekmi uz budžetu, un nekavējoties sākt sarunas ar budžeta lēmējinstitūciju, pamatojoties uz iesniegtajiem priekšlikumiem;

9. uzsver, ka šī gada budžeta izpildes apstiprināšanu nevar ņemt vērā turpmāko gadu budžeta izpildes apstiprināšanā, ja vien Padome nepanāks būtiskus uzlabojumus attiecīgajās jomās, kas minētas Parlamenta 2009. gada 25. novembra rezolūcijas 5. punktā;

10. atkārtoti norāda, ka Padomes pārstāvjiem ir jābūt klāt katru gadu, kad Parlamentā notiek iepazīstināšana ar Revīzijas palātas gada pārskatu un debates par budžeta izpildes apstiprināšanu;

11. aicina Padomi un Eiropas Parlamentu kā apvienoto budžeta lēmējinstitūciju budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā ieviest ikgadēju procedūru, lai uzlabotu informācijas apmaiņu par abu lēmējiestāžu attiecīgajiem budžetiem; saskaņā ar šo procedūru Padomes priekšsēdētājs kopā ar Padomes ģenerālsekretāru oficiāli tiktos ar Budžeta kontroles komiteju vai tās delegāciju, kuru veidotu tās priekšsēdētājs, koordinatori un referents, lai sniegtu visu nepieciešamo informāciju par Padomes budžeta izpildi; ierosina arī, ka kompetentās komitejas priekšsēdētājam būtu regulāri un atbilstošā veidā jāsniedz komitejai informācija par šīm apspriedēm;

12. mudina Spānijas prezidentūru pārskatīt neformālo vienošanos attiecībā uz Padomes budžeta izpildes apstiprināšanu, un šajā nolūkā aicina, pārskatot Finanšu regulu, iekļaut attiecīgu punktu, kas varētu sākt darboties jaunā finanšu plānošanas perioda sākumā, proti, pēc 2013. gada, kā arī aicina pabeigt diskusijas līdz 2010. gada 15. oktobrim;

13. atgādina Padomei savu nostāju, kas pausta 2007. gada 24. aprīļa rezolūcijas par 2005. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu 12. punktā, proti: "aicina nodrošināt pēc iespējas lielāku pārredzamību kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) jomā; prasa, lai Padome nodrošina, ka atbilstīgi 42. punktam (..) Iestāžu nolīgumā (..) Padomes budžetā netiktu iekļauti ar KĀDP saistītie darbības izdevumi; patur tiesības veikt pasākumus, kādus Parlaments uzskatīs par vajadzīgu, ja minētais nolīgums tiks pārkāpts" [15];

14. atzīst, ka Padome ir ieviesusi vairākus veidus, kā apspriesties ar Parlamentu un informēt to par KĀDP attīstību; tomēr uzskata, ka Padomes ikgadējā ziņojumā par KĀDP galvenajiem aspektiem un pamatvirzienu izvēli, ko Eiropas Parlamentam iesniedz saskaņā ar Iestāžu nolīguma 43. punktu, ir aprakstītas tikai KĀDP kopējās nostājas, vienotās rīcības un īstenošanas lēmumi un ka turpmākajos gados budžeta izpildes apstiprinājuma procedūrā būtu jāsniedz plašāka informācija;

15. atkārtoti prasa Padomei detalizēti norādīt tās budžeta 3. sadaļā iekļauto izdevumu veidus ("Izdevumi, kas radušies, iestādei veicot īpašus uzdevumus"), lai Parlaments saskaņā ar Iestāžu nolīgumu varētu pārbaudīt visu šo izdevumu atbilstību Iestāžu nolīgumam un to, vai daļa šo izdevumu nav darbības izdevumi;

16. pauž bažas par darbības radīto izdevumu pārredzamības trūkumu, jo īpaši saistībā ar īpašo pārstāvju komandējumiem, un prasa publicēt internetā īpašo pārstāvju izdevumu un viņu komandējumu budžeta detalizētu sadalījumu;

17. prasa Revīzijas palātai, kāpēc tās 2008. gada pārskatā attiecībā uz Padomi nav minētas neatrisinātās problēmas, kas norādītas iepriekš minētajā Parlamenta 2009. gada 25. novembra rezolūcijā;

18. norāda uz Revīzijas palātas 2008. gada pārskata 11.10. punktā minēto, ka nav ievēroti Finanšu regulas 5. panta 3. punkta noteikumi, jo joprojām (2005–2008) Eiropas drošai automātisko ziņojumu sistēmai (SESAME) tiek atvēlēti pārāk lieli budžeta līdzekļi; pieņem zināšanai Padomes atbildi un tās nodomu uzlabot to struktūru koordināciju, kas pārvalda nozīmīgākos IT projektus;

19. atzinīgi vērtē Padomes Iekšējās revīzijas dienesta 2008. gadā veiktās revīzijas (astoņas finanšu revīzijas un vienu jaukta tipa), kā arī vērā ņemto ieteikumu būtisko īpatsvaru; tomēr norāda, ka budžeta izpildes apstiprinātājiestādei šajā jautājumā iesniegtais dokuments bija diezgan vispārīgs, un prasa sīkāku informāciju par revīzijas ieteikumu īstenošanu;

20. atzinīgi vērtē jauno integrēto pārvaldības un finanšu kontroles sistēmu (SAP), kas darbojas kopš 2008. gada 1. janvāra un ir ļāvusi trīs iesaistītajām iestādēm (Padomei, Tiesai un Revīzijas palātai) ietaupīt budžeta līdzekļus un uzlabot efektivitāti;

21. atzinīgi vērtē sasniegumus organizācijas konsolidēšanā pēc ES paplašināšanās 2004. un 2007. gadā, it īpaši tulkošanas nodaļu centralizāciju un ierēdņu pieņemšanu darbā no jaunajām dalībvalstīm; atzinīgi vērtē arī elastīga darba laika sistēmas ieviešanu, kas palīdz labāk saskaņot darbu ar privāto dzīvi; tomēr norāda, ka amatu sarakstā paredzēto amata vietu aizpildīšanas līmenis ir zems (vidēji 90 %; 2007. gadā – 86 %);

22. norāda, ka avansa maksājumus par Residence Palace ēku (EUR 70 miljoni plānoto EUR 15 miljonu vietā, lai pēc tam attiecīgi samazinātu iegādes vispārējās izmaksas) bija iespējams ievērojami palielināt budžeta vispārējas nepietiekamas izpildes dēļ (85,7 %), un aicina turpmākajos gada pārskatos sīki izklāstīt ēku politiku, lai budžeta izpildes apstiprinājuma procedūrā varētu veikt pienācīgu pārbaudi;

23. uzskata, ka Eiropadomes pastāvīgā priekšsēdētāja gada budžets ir jānošķir no Padomes budžeta un jāiesniedz kā atsevišķa budžeta iedaļa, sākot ar 2012. gadu;

24. atzinīgi vērtē Spānijas prezidentūras ieguldījumu, precizējot budžeta izpildes apstiprinājuma procedūru, lai parādītu, ka Padomei par tās administratīvo budžetu ir pilnībā jāatskaitās Parlamentam, un aicina turpmākās prezidentvalstis stingri apņemties turpināt darbu iesāktajā virzienā.

[1] OV L 71, 14.3.2008.

[2] OV C 273, 13.11.2009., 1. lpp.

[3] OV C 269, 10.11.2009., 1. lpp.

[4] OV C 273, 13.11.2009., 122. lpp.

[5] OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

[6] Lēmums pamatojas Padomes 2002. gada 22. jūlija Reglamentā (OV L 230, 28.8.2002., 7. lpp.).

[7] OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

[8] OV L 19, 23.1.2010., 9. lpp.

[9] Eiropas pārredzamības iniciatīva.

[10] OV L 63, 28.2.2004., 68. lpp.

[11] OV L 261, 6.8.2004., 125. lpp.

[12] OV L 57, 2.3.2000., 1. lpp.

[13] OV L 27, 30.1.2001., 7. lpp.

[14] OV L 158, 17.6.2002., 66. lpp.

[15] OV L 187, 15.7.2008., 21. lpp.

--------------------------------------------------