52006PC0310

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 14.6.2006

COM(2006) 310 galīgā redakcija

Priekšlikums

PADOMES REGULA

ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu Baltkrievijas un Krievijas izcelsmes kālija hlorīda importam

(iesniegusi Komisija)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1) PRIEKšLIKUMA KONTEKSTS |

Priekšlikuma pamatojums un mērķi Šis priekšlikums attiecas uz Padomes 1995. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes 2005. gada 23. decembra Regulu (EK) Nr. 2117/2005 („pamatregula”), piemērošanu procedūrā attiecībā uz Baltkrievijas un Krievijas izcelsmes kālija hlorīda importu. |

Vispārējais konteksts Šis priekšlikums sagatavots saistībā ar pamatregulas īstenošanu, veicot izmeklēšanu saskaņā ar pamatregulā noteiktajām pamatprasībām un procedūras prasībām. |

Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma darbības jomā Padome ar Regulu (EEK) Nr. 3068/92 noteica galīgos antidempinga maksājumus potaša importam, kura izcelsme, cita starpā, ir Baltkrievijā un Krievijā. Pēc termiņa beigu pārskatīšanas atbilstoši pamatregulas 11. panta 2. punktam un starpposma pārskatīšanas atbilstoši pamatregulas 11. panta 3. punktam Padome ar Regulu (EK) Nr. 969/2000 nolēma, ka iepriekšminētie pasākumi ir jāsaglabā, un grozīja pasākumu veidu. Pasākumi tika noteikti kā noteikts apjoms euro par dažādu potaša kategoriju un šķiru tonnu. Padome ar Regulu (EK) Nr. 992/2004 atbrīvoja no antidempinga maksājumiem saskaņā ar īpašiem saistību piedāvājumiem veiktu importu uz tām jaunajām dalībvalstīm, kas Eiropas Savienībai pievienojās 2004. gada 1. maijā, un pilnvaroja Komisiju pieņemt šādas paplašināšanās saistības. Komisija ar Regulu (EK) Nr. 1002/2004 pieņēma īpašās paplašināšanās saistības no diviem Krievijas ražotājiem eksportētājiem un viena Baltkrievijas ražotāja eksportētāja. Komisija ar Regulu (EK) Nr. 858/2005 pieņēma jaunas īpašās saistības no šiem ražotājiem eksportētājiem uz papildu periodu, kas beidzās 2006. gada 13. aprīlī. Padome ar Regulu (EK) Nr. 1891/2005 grozīja Regulu (EEK) Nr. 3068/92, ar ko noteikta apjoma nodokļus aizstāj ar atsevišķu procentuālo nodokli visu veidu potašam, ko ražojuši Krievijas pieteikuma iesniedzēji. Komisija ar Lēmumu 2005/802/EK no diviem Krievijas ražotājiem pieņēma saistības, kas ir spēkā visās 25 ES dalībvalstīs. |

Saskanība ar citām Savienības politikas jomām un mērķiem Nepiemēro. |

2) APSPRIEšANāS AR IEINTERESēTAJāM PERSONāM UN IETEKMES NOVēRTēJUMS |

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām |

Procedūrā iesaistītajām ieinteresētajām personām jau ir bijusi iespēja aizstāvēt savas intereses izmeklēšanas laikā saskaņā ar pamatregulas noteikumiem. |

Speciālu zināšanu vākšana un izmantošana |

Speciālas zināšanas nebija nepieciešamas. |

Ietekmes novērtējums Šis priekšlikums ir sagatavots, īstenojot pamatregulu. Pamatregulā nav paredzēts vispārējs ietekmes novērtējums, bet tajā ietverts pilnīgs novērtējamo nosacījumu saraksts. |

3) PRIEKšLIKUMA JURIDISKIE FAKTORI |

Ierosinātās rīcības kopsavilkums Komisija 2005. gada 13. aprīlī uzsāka antidempinga termiņa beigu pārskatīšanas izmeklēšanu attiecībā uz kālija hlorīda importu, kura izcelsme ir Baltkrievijā un Krievijā. Šīs izmeklēšanas mērķis bija pārbaudīt, vai Baltkrievijas un Krievijas izcelsmes kālija hlorīda importa dempings ir turpinājies vai atsācies, radot kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei vai atsākot nodarīt kaitējumu. Šajā pašā datumā Kopiena uzsāka daļēju starpposma pārskatīšanas izmeklēšanu, kas attiecās tikai uz dempinga aspektiem attiecībā uz kālija hlorīda importu, kura izcelsme ir Baltkrievijā. Izmeklēšanā atklāja, ka kālija hlorīda imports ar izcelsmi Baltkrievijā un Krievijā ir par dempinga cenām un ka ir konstatēta kaitējuma turpināšanās iespējamība. Tādēļ tika secināts, ka jāsaglabā antidempinga pasākumi attiecībā uz importu, kura izcelsme ir Baltkrievijā un Krievijā. Turklāt starpposma pārskatīšanas rezultātā jāmaina antidempinga maksājuma veids un līmenis, kas piemērojams kālija hlorīda importam ar izcelsmi Baltkrievijā un Krievijā, lai tas atbilstu izmeklēšanas rezultātiem. Tādēļ Padomei ierosina pieņemt pievienoto regulas priekšlikumu, kas vēlākais līdz 2006. gada 12. jūlijam jāpublicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Juridiskais pamats Padomes 1995. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes 2005. gada 23. decembra Regulu (EK) Nr. 2117/2005. |

Subsidiaritātes princips Priekšlikums ir Kopienas ekskluzīvā kompetencē. Tāpēc subsidiaritātes principu nepiemēro. |

Proporcionalitātes princips Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu šādu iemeslu dēļ: |

Rīcības forma ir aprakstīta iepriekš minētajā pamatregulā un neparedz valstu lēmumus. |

Netiek prasīts norādīt, kā tiek līdz minimumam samazināts un proporcionāli priekšlikuma mērķim sadalīts Kopienas, valstu valdību, reģionālo un vietējo varas iestāžu, uzņēmēju un pilsoņu finansiālais un administratīvais slogs. |

Instrumentu izvēle |

Ierosinātie instrumenti: regula. |

Citi līdzekļi nebūtu piemēroti šāda iemesla dēļ: Citi līdzekļi nav piemēroti, jo pamatregulā citas iespējas nav paredzētas. |

4) IETEKME UZ BUDžETU |

Priekšlikums neietekmē Kopienas budžetu. |

Priekšlikums

PADOMES REGULA

ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu Baltkrievijas un Krievijas izcelsmes kālija hlorīda importam

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1995. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importa dempingu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis[1] („pamatregula”), un jo īpaši tās 11. panta 2. un 3. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu, kas iesniegts pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju,

tā kā:

A. PROCEDŪRA

1. Spēkā esošie pasākumi

(1) Padome ar Regulu (EEK) Nr. 3068/92[2] („sākotnējā regula”) noteica galīgos antidempinga maksājumus kālija hlorīda importam („potašs” vai „attiecīgais ražojums”), kura izcelsme, cita starpā, ir Baltkrievijā un Krievijā („attiecīgās valstis”).

(2) Pēc termiņa beigu pārskatīšanas saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu un pēc starpposma pārskatīšanas saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu („iepriekšējā izmeklēšana”) Padome ar Regulu (EK) Nr. 969/2000[3] nolēma, ka iepriekšminētie pasākumi ir jāsaglabā, un grozīja šo pasākumu veidu. Pasākumus paredzēja kā noteiktu apjomu euro par vienu dažādu potaša kategoriju un šķiru tonnu.

(3) Padome ar Regulu (EK) Nr. 922/2004[4] atbrīvoja no antidempinga maksājumiem saskaņā ar īpašiem saistību piedāvājumiem („paplašināšanās saistības”) veikto importu uz tām jaunajām dalībvalstīm, kas Eiropas Savienībai pievienojās 2004. gada 1. maijā („ES–10”), un pilnvaroja Komisiju pieņemt šādas paplašināšanās saistības. Pamatojoties uz iepriekšminēto, Komisija ar Regulu (EK) Nr. 1002/2004[5] pieņēma paplašināšanās saistības no i) ražotāja eksportētāja Baltkrievijā kopā ar Austrijā, Lietuvā un Krievijā izvietotiem uzņēmumiem, ii) no ražotāja eksportētāja Krievijā kopā ar Krievijā un Austrijā izvietotiem uzņēmumiem un iii) no ražotāja eksportētāja Krievijā kopā ar uzņēmumu, kas saistību pieņemšanas brīdī bija izvietots Kiprā.

(4) Komisija ar Regulu (EK) Nr. 859/2005[6] pieņēma jaunas saistības no iepriekšminētajiem ražotājiem eksportētājiem līdz 2006. gada 13. aprīlim.

(5) Ņemot vērā divas atsevišķas daļējas starpposma pārskatīšanas izmeklēšanas saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu, ko pieprasīja Krievijas ražotāji eksportētāji JSC Silvinit un JSC Uralkali , Padome ar Regulu (EK) Nr. 1891/2005[7], ar kuru grozīja Regulu (EEK) Nr. 3068/92, ar ko noteikta apjoma nodokļus aizstāja ar atsevišķu procentuālo nodokli visiem potaša veidiem, kas ražoti šajos Krievijas uzņēmumos. Ar Komisijas Lēmumu 2005/802/EK[8] tika pieņemtas saistības no diviem uzņēmumiem, kuri iesniedza sūdzību.

(6) Pēc tam, kad tika publicēts paziņojums par spēkā esošo antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām[9], termiņš pasākumiem attiecībā uz Ukrainas izcelsmes importu beidzās 2005. gada 12. maijā, jo nebija iesniegts neviens pieprasījums par termiņa beigu pārskatīšanu.

2. Pārskatīšanas pieprasījumi

2.1. Pieprasījums par termiņa beigu pārskatīšanu

(7) Pēc iepriekšminētā paziņojuma publicēšanas par gaidāmajām termiņa beigām Komisija saņēma pieprasījumu pārskatīt šos pasākumus attiecībā uz Krieviju un Baltkrieviju atbilstoši pamatregulas 11. panta 2. punktam.

(8) Šādu pieprasījumu 2005. gada 10. februārī iesniedza Eiropas Potaša ražotāju apvienība („pieteikuma iesniedzējs”) to ražotāju vārdā, kuru kopējā produkcija veido aptuveni 99 % no Kopienā saražotā potaša daudzuma, t.i., lielāko daļu no Kopienas kopējās produkcijas.

(9) Pieprasījums tika pamatots ar to, ka, beidzoties šo pasākumu termiņam, iespējams, turpināsies vai atkārtosies dempings, radot kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei. Patiesi pieteikuma iesniedzējs apgalvoja, ka Kopienā potašu no attiecīgajām valstīm joprojām pārdod par dempinga cenām. Pieteikuma iesniedzējs tāpat apgalvoja, ka attiecīgā ražojuma imports no Baltkrievijas un Krievijas ir palielinājies un importētā ražojuma apjoms un cenas ir turpinājušas negatīvi ietekmēt Kopienas ražošanas nozares tirgus daļu, pārdoto ražojuma apjomu un noteikto cenu līmeni, būtiski negatīvi ietekmējot Kopienas ražošanas nozares finansiālo stāvokli un darbību kopumā. Visbeidzot pieteikuma iesniedzējs apgalvoja, ka pastāvot tāda dempinga iespējamība, kas nodara kaitējumu, un iesniedza pierādījumus tam, ka, ja pasākumi zaudēs spēku, Kopienas ražošanas nozares nestabilais stāvoklis aizvien vairāk pasliktināsies.

(10) Komisija pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju konstatēja, ka pastāv pietiekami daudz pierādījumu tam, lai uzsāktu termiņa beigu pārskatīšanu, un uzsāka izmeklēšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu, publicējot paziņojumu par izmeklēšanas uzsākšanu[10].

2.2. Daļējas starpposma pārskatīšanas pamatojums

(11) Vienīgais Baltkrievijas ražotājs eksportētājs Republican Unitary Enterprise Production Amalgamation Belaruskali („ Belaruskali ”) lūdza daļēju starpposma pārskatīšanu attiecībā uz dempingu.

(12) Belaruskali iesniedza pierādījumus tam, ka, ciktāl tas attiecas uz šo uzņēmumu, apstākļi, kas pastāvēja laikā, kad tika noteikti pasākumi, ir mainījušies un ka šīs pārmaiņas ir pastāvīgas.

(13) Belaruskali parādīja, ka, salīdzinot normālo vērtību trešajā valstī ar atbilstošu tirgus ekonomiku un noteiktās cenas, eksportējot uz ES, ilgstošā periodā ievērojami samazinātu dempingu zemāk par līmeni, kas panākts ar šobrīd noteiktajiem pasākumiem. Tādēļ, lai neitralizētu dempingu, pasākumi, kas noteikts, balstoties uz iepriekš konstatēto dempinga līmeni, vairs nav piemērojami.

(14) Komisija pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju konstatēja, ka pastāv pietiekami daudz pierādījumu, lai uzsāktu daļēju starpposma pārskatīšanu, un uzsāka izmeklēšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu, publicējot paziņojumu par uzsākšanu[11].

3. Izmeklēšana

3.1. Izmeklēšanas periods

(15) Izmeklēšanā par dempinga atsākšanās iespējamību atbilstoši pamatregulas 11. panta 2. punktā paredzētajai termiņa beigu pārskatīšanai attiecībā uz Baltkrieviju un Krieviju tika izvērtēts periods no 2004. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim („IP” vai „izmeklēšanas periods”). Pārskatot tendences attiecībā uz kaitējuma turpināšanos un atsākšanās iespējamību, tika izvērtēts periods no 2001. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām („attiecīgais periods”).

(16) Izmeklēšanas periods daļējai starpposma pārskatīšanai atbilstoši pamatregulas 11. panta 3. punktam attiecībā uz Baltkrieviju ir tāds pats kā termiņa beigu pārskatīšanai.

3.2. Personas, uz kurām attiecas izmeklēšana

(17) Komisija oficiāli informēja Kopienas ražotājus, attiecīgos eksportētājus un ražotājus eksportētājvalstīs un importētājus/izmantotājus, kā arī to pārstāvju apvienības, par kurām bija zināms, ka tās ir ieinteresētas, un eksportētājvalstu pārstāvjus par šo divu pārskatīšanu uzsākšanu. Komisija nosūtīja anketu visām šīm personām, kā arī tām personām, kuras pieteicās paziņojumā par izmeklēšanas sākšanu noteiktajā termiņā. Tika informēti arī ražotāji Kanādā, ko izvēlējās par analogo valsti, ar šiem ražotājiem sazinājās un tiem nosūtīja anketas. Komisija arī deva iespēju tieši iesaistītajām personām izteikt viedokli rakstiski un pieprasīt, lai tās tiktu uzklausītas.

(18) Trīs Kopienas ražotāji atbildēja uz anketas jautājumiem. Četrpadsmit nesaistīti importētāji un/vai izmantotāji arī iesniedza atbildes uz visiem anketas jautājumiem un paziņoja par savu viedokli rakstiski.

(19) Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no trīs ražotājiem eksportētājiem attiecīgajās valstīs, kā arī no pieciem importētājiem Kopienā un viena eksportētāja Krievijā, kas bija saistīti ar ražotājiem eksportētājiem.

(20) Viens ražotājs analogajā valstī iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem un vēl viens ražotājs analogajā valstī sniedza detalizētu informāciju par līdzīga ražojuma ražošanas izmaksām.

3.3. Ieinteresētās personas un pārbaudes apmeklējumi

(21) Komisija ieguva un pārbaudīja visu nepieciešamo informāciju, lai noskaidrotu, vai pastāv dempinga un kaitējums atsākšanās iespējamība un vai turpmāka pasākumu piemērošana ir Kopienas interesēs vai nav. Komisija arī meklēja un pārbaudīja visu nepieciešamo informāciju, lai noskaidrotu dempinga līmeni attiecībā uz vienīgo Baltkrievijas ražotāju eksportētāju. Izmeklēšana tika veikta šādu uzņēmumu telpās:

(a) Kopienas ražotāji:

- Cleveland Potash Limited , Saltburna, Apvienotā Karaliste,

- Iberpotash, S.A. , Suria (Barselona), Spānija,

- K+S Kali GmbH , Kasele, Vācija,

(b) Eksportējošie ražotāji no Krievijas:

- JSC Silvinit (‘Silvinit’), Solikamsk, Permas apgabals, Krievija,

- JSC Uralkali (‘Uralkali’), Berezniki, Permas apgabals, Krievija,

(c) Ar JSC Silvinit un Belaruskali saistītais eksportētājs:

- International Potash Company (‘IPC’), Maskava, Krievija,

(d) Ar JSC Silvinit un Belaruskali saistītais eksportētājs:

- Belurs GmbH (‘Belurs’), Vīne, Austrija,

(e) Ražotāji analogajā valstī:

- Agrium, Inc. (‘Agrium’), Kalgari, Alberta, Kanāda,

- PCS Potash Corp, Inc (‘PCS’). Saskatona, Saskačevana, Kanāda;

(f) Nesaistīti ražotāji Kopienā:

- AUREPIO SP , Varšava, Polija;

(g) Nesaistīti izmantotāji Kopienā

- Zaklady Chemiczne "Police" SA , Police, Polija,

- Fosfan S.A. , Šcecina, Polija,

- Tessenderlo Chemie NV/SA , Brisele, Beļģija,

- Yara SA , Brisele, Beļģija.

B. ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGS RAŽOJUMS

1. Attiecīgais ražojums ir:

(22) Attiecīgais ražojums ir tāds pats kā iepriekšējās izmeklēšanās, t.i., kālija hlorīds („potašs”). To galvenokārt izmanto kā lauksaimniecības mēslojumu bez piejaukumiem, sajauktu ar citiem mēslojumiem vai pēc tā pārveidošanas par kombinēto mēslojumu, kas pazīstams kā SFP (slāpeklis, fosfors, potašs). Kālija saturs ir mainīgs un to izsaka kā procentus no kālija oksīda (K2O) svara sausā bezūdens produktā.

(23) Potašu galvenokārt pārdod vai nu standarta/pulverveidā (standarta potašs), vai veidā „kas nav standarta veids”, kurš ietver granulu veidu (granulētais potašs), taču ne tikai to. Ražojumu klasificē trīs pamatkategorijās atkarība no K2O satura, proti:

- kālija saturs nepārsniedz 40% K2O – klasificēts ar KN kodu 3104 20 10;

- kālija saturs pārsniedz 40% K2O, bet nepārsniedz vai ir vienāds ar 62% - klasificēts ar KN kodu 3104 20 50;

- kālija saturs pārsniedz 62% K2O – klasificēts ar KN kodu 3104 20 90

un noteikti īpaši maisījumi ar augstu potaša saturu, proti,

- potaša saturs, kas vienāds vai pārsniedz 35% K2O, bet nepārsniedz 40%, ar KN kodiem ex 3105 20 10, ex 3105 20 90, ex 3105 60 90, ex 3105 90 91 un ex 3105 90 99.

- potaša saturs, kas pārsniedz 40% K2O, bet nepārsniedz 62%, ar KN kodiem ex 3105 20 10, ex 3105 20 90, ex 3105 60 90, ex 3105 90 91 un ex 3105 90 99.

Tāpat kā iepriekšējās izmeklēšanās tika konstatēts, ka dažādu veidu un kvalitātes potašam ir kopīgas fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības un principā viens un tas pats pamatizmantojums. Tāpēc tie uzskatāmi par vienu ražojumu.

2. Līdzīgs ražojums

(24) Izmeklēšanā apstiprinājās, ka attiecīgajam ražojumam un potašam, kuru ražojuši un pārdevuši Kopienas ražotāji Kopienas tirgū, kā arī potašam, kas ražots un pārdots attiecīgo valstu iekšzemes tirgos, un ražojumam, kuru Kanādas ražotāji ražojuši un pārdevuši Kanādas tirgū, ir kopīgas fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības un to pamata izmantojums. Tādēļ tie uzskatāmi par līdzīgu ražojumu pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(25) Viens eksportētājs Krievijā pieprasīja izslēgt standarta potašu, kura K2O saturs ir lielāks par 62%, kuru, kā apgalvoja eksportētājs, izmanto tikai farmācijā, kuram ir atšķirīgas cenas un kuru piegādā iesaiņotu (pretēji mēslojumam izmantojamā potaša piegādei neiepakotā veidā). Tomēr, kā skaidrots iepriekš, attiecīgajam ražojumam un citu kategoriju potašam ir kopīgas fizikālās pamatīpašības un ķīmiskais pamatsastāvs. Attiecībā uz apgalvoto cenu starpību izmeklēšanā noskaidrojās, ka šo ražojumu bieži pārdod par cenām, kas ir salīdzināmas ar tāda potaša cenām, kura K2O saturs ir 60% - 62%. Turklāt ne lielāks K2O saturs, ne tā iesaiņojums to neliedz izmantot kā mēslojumu. Tādēļ šī prasība bija jānoraida.

C. DEMPINGS

1. Importa dempings izmeklēšanas periodā

1.1. Baltkrievija

1.1.1. Analogā valsts

(26) Tā kā Baltkrieviju uzskata par ārpustirgus ekonomikas valsti, Komisijai šajā gadījumā normālā vērtība bija jānosaka atbilstoši pamatregulas 2. panta 7. punktam, pamatojoties uz datiem, kas iegūti no ražotājiem trešajā tirgus ekonomikas valstī. Paziņojumā par izmeklēšanas uzsākšanu Kanāda tika izraudzīta par atbilstošo analogo valsti. Kanāda tika izmantota kā analogā valsts arī iepriekšējās šīs procedūras izmeklēšanās.

(27) Visām ieinteresētajām personām bija dota iespēja komentēt analogās valsts izvēli.

(28) Baltkrievijas iestādes apgalvoja, ka Krievija būtu atbilstošāka analogā valsts nekā Kanāda, jo pēc iepriekšējās izmeklēšanas Kopiena atzina Krieviju par tirgus ekonomikas valsti. Turklāt tika apgalvots, ka Kanādas iekšzemes tirgus ir tikpat konkurējošs kā Krievijas tirgus. Bez tam viņi apgalvoja, ka viens no galvenajiem Kanādas ražotājiem ir saistīts ar dažiem ražotājiem Kopienā caur trešo uzņēmumu, un tādēļ nebūtu vēlams Baltkrievijai aprēķināt normālo cenu, pamatojoties uz Kanādas uzņēmumu sniegto informāciju.

(29) Turklāt Baltkrievijas iestādes ierosināja izvēlēties Krieviju par analogo valsti, jo i) Baltkrievijas un Krievijas potaša ražotāji PSRS pastāvēšanas laikā bija vienas ražošanas nozares daļas, ii) Krievijas potaša ražošanas nozares attīstības līmenis var vislabāk salīdzināt ar Baltkrievijas līmeni un iii) Krievijas ražošanas apjomus var labāk salīdzināt ar Baltkrievijas nevis Kanādas ražošanas apjomiem. Turklāt Krievija būtu atbilstošāka analogā valsts, jo pieeja izejmateriāliem un darbaspēka izmaksas Krievijā ir salīdzināmas ar Baltkrievijas apstākļiem. Visbeidzot tika apgalvots, ka jāizvēlas Krievija, jo tās ražotāji eksportētāji piedalās termiņa beigu pārskatīšanas izmeklēšanā un Krievijas uzņēmumu nesadarbošanās risks ir nenozīmīgs.

(30) Belaruskali apgalvoja, ka salīdzināmība starp piekļuvi izejmateriāliem un ražošanas procesu Kanādā un Baltkrievijā nav pietiekami pamatota. Tāpat tika apgalvots, ka tas, ka Kanāda ir lielākā potaša ražotāja, nav būtiski, lai izvēlētos analogo valsti, un Krievija šim mērķim būtu atbilstošāka.

(31) Kopienas ražošanas nozare apgalvoja, ka Baltkrievijas un Kanādas raktuves ir salīdzināmas izmaksu struktūras un efektivitātes ziņā un pieeja izejmateriāliem abās valstīs ir ļoti līdzīga. Turklāt tika apgalvots, ka potaša cenas Kanādā regulē parasta tirgus konjuktūra un ka tās nekropļo tirgus izolācija vai citi faktori. Bez tam Kopienas ražošanas nozare apgalvoja, ka ir skaidras norādes uz to, ka daži izmaksu faktori Krievijā nepareizi atspoguļo faktiskās izmaksas un tās noteikti ir jākoriģē. Visbeidzot tika iesniegta informācija, ka vismaz viens Krievijas potaša ražotājs ir cieši saistīts ar Baltkrievijas ražotāju ar vienota realizācijas uzņēmuma starpniecību, tāpēc šis uzņēmums būtu ieinteresēts uzrādīt zemu normālo vērtību Krievijas tirgū.

(32) Attiecībā uz sūdzību par Kanādas kā analogas valsts piemērotību, jāatgādina, ka iepriekšējās izmeklēšanās šajā pašā procesā normālā vērtība Baltkrievijai tika noteikta, izmantojot Kanādu kā piemērotu analogo valsti, un nav pierādījumu, kas norādītu, ka šī izvēle vairs nebūtu atbilstoša. Turklāt atgādina, ka Kanāda ir galvenā potaša ražotāja un eksportētāja pasaulē, apsteidzot Baltkrieviju un Krieviju. Attiecībā uz konkurenci Kanādas un Krievijas tirgū konstatēja, ka gan ražošanas, gan tirgus dalībnieku skaita ziņā Kanādas tirgus ir vismaz tikpat konkurējošs kā Krievijas tirgus. Turklāt izmeklēšanā tika konstatēts, ka Kanādā potaša importam netiek piemēroti maksājumi vai citi ierobežojumi. Attiecībā uz ražošanas procesu un piekļuvi izejmateriāliem jāatgādina, ka iepriekšējās izmeklēšanās jau tika konstatēts, ka ražošanas process un piekļuve izejmateriāliem Kanādā un Baltkrievijā lielā mērā ir līdzīga un nepastāv pierādījumi tam, ka tas būtu mainījies. Attiecībā uz Krievijas kā analogas valsts piemērotību, secināja, ka personas nav norādījušas nevienu pārliecinošu iemeslu tam, kāpēc no Krievijas tirgus gūtā informācija pretēji no Kanādas tirgus iegūtajai būtu izmantojama kā labāks pamats normālās potaša vērtības noteikšanai Baltkrievijā. Attiecībā uz to jāatgādina, ka noteikti izmaksu elementi Krievijā netika samērīgi atspoguļoti Krievijas ražotāju ražošanas izmaksās, un šie izmaksu elementi ievērojami jākoriģē atbilstoši 54. apsvērumā sniegtajam skaidrojumam.

(33) Tomēr uzskatīja, ka tas, ka viens Krievijas ražotājs ir saistīts ar Baltkrievijas ražotāju, nepavisam neizslēdz iespēju par analogu valsti izvēlēties Krieviju. Pretenzijā, ka Krievijas uzņēmums būtu ieinteresēts norādīt zemu normālo vērtību, netiek ņemts vērā tas, ka, cita starpā, analogās valstīs izmantotie dati pirms izmantošanas tiek stingri pārbaudīti.

(34) Iestādes ņēma vērā Baltkrievijas iestāžu apgalvojumus par vismaz viena analogās valsts ražotāja saistību ar Kopienas ražotājiem. Tāpēc tika pārbaudīts, vai pastāv šāda saistība starp uzņēmumiem, kas sniedz informāciju, Kanādā un Kopienas ražotājiem. Šai sakarā izmeklēšanā tika konstatēts, ka viens Kanādas ražotājs, kas sniedza vajadzīgo informāciju, bija netieši saistīts ar dažiem Kopienas ražotājiem. Šā uzņēmuma iesniegtā informācija tika pārbaudīta pašā uzņēmumā; konstatēja, ka tā ir precīza un uzticama un tādēļ labs pamats normālās vērtības noteikšanai. Secināja, ka tas, ka viens analogās valsts uzņēmums ir saistīts ar dažiem Kopienas uzņēmumiem, neizslēdz Kanādas kā analogas valsts izvēli. Turklāt uzskatīja, ka tas, ka Baltkrievijas un Krievijas ražotāji, kas PSRS laikā darbojās vienā ražošanas nozarē, nenozīmē, ka Krievija būs piemērotāka analoga valsts nekā Kanāda, jo netika pamatots, kā šis fakts būtu palīdzējis Krievijai kļūt par piemērotāku analogu valsti. Jānorāda, ka Kanāda ir lielākais potaša ražotājs pasaulē, kas pārdod ievērojamus potaša daudzumus gan iekšzemes tirgū, gan eksportam. Atsevišķi Kanādas ražotāji tomēr atšķiras ražošanas un realizācijas daudzuma ziņā. Tādējādi pieejamā informācija par Kanādas tirgu ir balansēta un objektīva. Turklāt arī jāatgādina, ka analogas valsts izvēlē tirgus lielums nav izšķirošs un ka, pamatojoties uz apjomradītiem ietaupījumiem, lielāks tirgus Baltkrievijas ražotājam var radīt priekšrocības. Tādēļ šo prasību noraidīja. Visbeidzot, tā kā prasība par attīstības līmeni nebija pamatota, tā arī bija jānoraida.

(35) Tādēļ izmeklēšanā tika apstiprināts, ka Kanāda jāizmanto par atbilstošo analogo valsti.

(36) Līdz ar to aprēķini tika veikti, pamatojoties uz pārbaudītu informāciju, kuru sniedza divi Kanādas ražotāji.

1.1.2. Normālā vērtība

(37) Kanādas uzņēmuma (kas iesniedza aizpildītu jautājumu lapu) līdzīga ražojuma pārdevumi iekšzemes tirgū tika atzīti par reprezentatīviem, jo tie veidoja lielāko procentuālo daļu attiecībā uz attiecīgo ražojumu, kuru Baltkrievijas ražotāji eksportētāji eksportē uz Kopienu

(38) Tāpat pārbaudīja, vai katra ražojuma veida reprezentatīvus pārdevumus iekšzemes tirgū var uzskatīt par tādiem, kas veikti parastā tirdzniecības apritē, nosakot attiecīgā ražojumu veida rentablo pārdevumu daļu neatkarīgiem klientiem. Ja ražojuma veida pārdevumi par neto pārdošanas cenu, kas vienāda vai lielāka par aprēķinātajām ražošanas izmaksām, pārsniedza 80 % no kopējiem šā veida pārdevumiem un ja minētā ražojuma veida vidējā svērtā cena bija vienāda vai lielāka par ražošanas izmaksām, normālo vērtību noteica, balstoties uz faktisko cenu iekšzemes tirgū, ko aprēķināja kā visu minētā ražojuma veida pārdevumu iekšzemes tirgū cenu vidējā svērtā cena izmeklēšanas periodā neatkarīgi no tā, vai šie pārdevumi bija vai nebija rentabli. Tika konstatēts, ka tā tas ir attiecībā uz vienu Agrium ražojuma veidu, kas tika pārdots Kanādas tirgū un ko uz Kopienu eksportēja Belaruskali .

(39) Trijiem ražojuma veidiem, kas netika pārdoti iekšzemes tirgū reprezentatīvos daudzumos, atbilstoši pamatregulas 2. panta 3. punktam tika izmantota saliktā normālā vērtība. Normālo vērtību aprēķināja, eksportēto ražojuma veidu ražošanas izmaksām pieskaitot samērīgu pārdošanas, vispārējo un administratīvo izmaksu (PV&A) procentuālo un samērīgu peļņas normu. Šajā sakarā un atbilstoši pamatregulas 2. panta 6. punktam PV&A un peļņa tika pamatota uz reāliem datiem, kas attiecas uz līdzīga ražojuma ražošanu un pārdošanu parastā tirdzniecības apritē iekšzemes tirgū. Informācija par ražošanas izmaksām tika balstīta uz atbildēm, kas tika saņemtas no diviem Kanādas ražotājiem, kas sadarbojās.

1.1.3. Eksporta cena

(40) Ņemot vērā to, ka eksportētāja, kurš sadarbojās, eksporta pārdevumi izmeklēšanas periodā veidoja Baltkrievijas izcelsmes attiecīgā ražojuma importa kopapjomu Kopienā, eksporta cenu noteica, pamatojoties uz informāciju, ko sniedza Baltkrievijas ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās. Tika konstatēts, ka Belaruskali potaša pārdevumi Kopienā izmeklēšanas periodā tika veikti 1) tieši neatkarīgiem pircējiem Kopienā, 2) ar saistītu Kopienas importētāju starpniecību, 3) ar Krievijā esoša saistīta tirgotāja starpniecību ( IPC ). Saistītais tirgotājs Krievijā pārdeva ražojumu nesaistītiem pircējiem Kopienā vai saistītiem importētājiem Kopienā.

(41) Attiecībā uz pārdevumiem tieši neatkarīgiem pircējiem Kopienā eksporta cenas aprēķina pamatā bija šo pircēju faktiski samaksātās vai maksājamās cenas Belaruskali vai IPC .

(42) Attiecībā uz Belaruskali vai IPC pārdevumiem saistītiem importētājiem Kopienā eksporta cenu aprēķināja, pamatojoties uz cenu, par kādu importētie ražojumi pirmo reizi tika tālākpārdoti neatkarīgam pircējam. Tika koriģētas visas izmaksas, kas radušās šiem importētājiem starp importēšanu un tālāku pārdošanu, ieskaitot PV&A un maksājumus, un pieņemot samērīgu peļņas normu. Šim tirgus veidam par samērīgu uzskatīja 7,9 % lielu peļņas normu, un to arī uzskatīja par atbilstošu nesaistītu importētāju peļņai.

1.1.4. Salīdzinājums

(43) Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, atbilstoši pamatregulas 2. panta 10. punktam izdarīja pienācīgas korekcijas, lai ņemtu vēra atšķirības, kuras ietekmē cenu salīdzināmību. Pamatojoties uz šo, tika veiktas nepieciešamās korekcijas attiecībā uz transportu (arī pārvadāšanas izmaksas), jūras pārvadājumu un apdrošināšanas izmaksām, iepakojumu un kredīta izmaksām. Eksporta cenas korekcijas attiecībā uz iekšzemes pārvadājumiem eksportētājvalstī un kredīta izmaksām izdarīja, pamatojoties uz analogā valstī noteiktajām izmaksām. Ar saistīta tirgotāja Krievijā starpniecību notikušu eksporta pārdevumu eksporta cena arī tika koriģēta atbilstoši pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktam. Atbilstoši šim pantam korekcijas izdarīja 3 % līmenī, jo šo līmeni uzskatīja par samērīgu, lai atspoguļotu samaksāto komisijas maksu neatkarīgiem aģentiem, kas iesaistīti attiecīgā ražojuma tirdzniecībā.

1.1.5. Dempinga starpība

(44) Atbilstoši pamatregulas 2. panta 11. punktam dempinga starpība tika noteikta, ņemot vērā katra ražojuma veida vidējās svērtās normālās vērtības un vidējās svērtās eksporta cenas salīdzinājumu. Belaruskali normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājums uzrādīja 27,5 % lielu dempinga starpību izmeklēšanas perioda laikā.

(45) Salīdzinot Belaruskali sniegtos datus par eksportu uz Kopienu un kopējo importa apjomu, kas iegūts no Eiropas Kopienu Statistikas biroja eksporta statistikas, izrādījās, ka sadarbības līmenis bija augsts, jo, kā minēts iepriekš, Belaruskali eksports veido visu importu Kopienā no Baltkrievijas IP laikā.

1.2. Krievija

1.2.1. Normāla vērtība

(46) Sākotnēji atbilstoši pamatregulas 2. panta 2. punktam katram no diviem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, tika noteikts, vai to kopējie līdzīga ražojuma pārdevumi iekšzemes tirgū bija reprezentatīvi, t.i., vai kopējie pārdevumi bija vismaz 5 % no kopējā eksporta apjoma uz Kopienu. Šāds fakts tika konstatēts par katru ražotāju.

(47) Pēc tam, definējot ražojuma veidu atbilstoši TARIC kodiem, ar kuriem šo ražojumu klasificē (t.i., ņemot vērā standarta vai nestandarta veidu, ieskaitot granulu veidu), un pēc iesaiņojuma vai veida, kādā tas tiek piegādāts (t.i., nepakotā veidā, maisos vai konteineros), tika analizēts, vai katra ražojuma veida pārdevumi iekšzemes tirgū bija pietiekami reprezentatīvi pamatregulas 2. panta 2. punkta nozīmē. Konkrētā ražojuma veida pārdevumi iekšzemes tirgū tika uzskatīti par pietiekami reprezentatīviem, ja kopējie attiecīgā ražojuma veida pārdevumi iekšzemes tirgū bija vismaz 5 % vai vairāk no kopējiem līdzīga ražojuma pārdevumiem, kas eksportēti uz Kopienu. Šāds fakts tika konstatēts trijiem no četriem ražojuma veidiem, kurus uz Kopienu eksportēja Uralkali , un diviem no trim ražojumu veidiem, kurus uz Kopienu eksportēja Silvinit .

(48) Tika arī pārbaudīts, vai katra ražojumu veida pārdevumus iekšzemes tirgū reprezentatīvos daudzumos var uzskatīt par tādiem, kas veikti parastā tirdzniecības apritē, nosakot neatkarīgiem klientiem pārdoto attiecīgā ražojumu veida rentablo pārdevumu daļu. Gadījumos, kad attiecīgā ražojumu veida pārdevumi pārsniedza 80 % no minētā ražojumu veida kopējiem pārdevumiem, pārdodot par pārdošanas cenu, kas vienāda vai lielāka par koriģēto vienas vienības cenu, un ja minētā ražojumu veida vidējā svērtā cena bija vienāda vai lielāka par minēto cenu, normālo vērtību noteica, pamatojoties uz faktisko cenu iekšzemes tirgū, ko aprēķina kā visa minētā ražojumu veida pārdevumu iekšzemes tirgū vidējo, svērto cenu izmeklēšanas periodā neatkarīgi no tā, vai minētie pārdevumi bija vai nebija rentabli. Tika konstatēts, ka šāda situācija ir visu Silvinit un Uralkali ražoto ražojumu veidu gadījumā, kuri tika pārdoti gan iekšzemes tirgū, gan eksportēti uz Kopienu.

(49) Ja nevarēja izmantot noteikta ražojuma veida, ko pārdevis ražotājs eksportētājs, iekšzemes cenu, lai noteiktu normālo vērtību, jo ražojums nav pārdots iekšzemes tirgū reprezentatīvos daudzumos, bija jāpiemēro cita metode. Ja nebija citas pamatotas metodes, tad izmantoja salikto normālo vērtību.

(50) Visos gadījumos, kad tika izmantota salikta normālā vērtība, un saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu, normālo vērtību aprēķināja, pieskaitot eksportēto preču veidu ražošanas izmaksām samērīgu procentuālo pārdošanas, vispārējo un administratīvo izmaksu („PV&A”) daļu un samērīgu peļņas normu. Šai sakarā un atbilstoši pamatregulas 2. panta 6. punktam PV&A un peļņas summu noteica, par pamatu ņemot faktiskos datus par līdzīga ražojuma ražošanu un realizāciju iekšzemes tirgū parastā tirdzniecības apritē.

(51) Attiecībā uz enerģijas izmaksām, piemēram, elektrības un gāzes izmaksām, ko izmanto ieguves rūpniecībā un attiecīgā ražojuma ražošanā, izmeklēšanā tika konstatēts, ka tās procentuāli veido ievērojamu daļu no kopējām kālija hlorīda ražošanas izmaksām ne tikai Krievijā, bet arī citās ražotājvalstīs. Šajā gadījumā tika uzskatīts par atbilstošu salīdzināt Krievijas ražotāja enerģijas iepirkuma izmaksas par vienu vienību ar pārējiem lielajiem potaša ražotājiem, kas izmanto līdzīgas ražošanas metodes, līdzīgs noiets un līdzīgas dabiskās priekšrocības, lai noteiktu, vai samaksātās cenas nav bijušas neparasti zemas un samērīgi atspoguļoja normālas izmaksas. Tā kā Krievijā nav citu potaša ražotāju, šī informācija tika meklēta un iegūta no diviem Kanādas ražotājiem.

(52) Saskaņā ar iesniegtajiem divu Kanādas ražotāju enerģijas vajadzības bija līdzīgas Krievijas ražotāja norādītājām un šo uzņēmumu iepirktā elektrība un gāze tika iegūta no iekšzemes hidroelektroenerģijas un lielākajiem gāzes laukiem; šādā veidā elektrību un gāzi iegūst arī Krievijas uzņēmumi. Veicot salīdzinājumu, bija redzams, ka elektrības izmaksas par vienu vienību, ko maksājuši Kanādas ražotāji, neatšķīrās no Krievijas ražotāju izmaksām.

(53) Pamatojoties uz Krievijas gāzes piegādātāja OAO Gazprom (kura reģionālais izplatītājs bija arī attiecīgo ražotāju eksportētāju apgādātājs) 2004. gada pārskatā publicētajiem datiem, tika konstatēts, ka iekšzemes tirgus gāzes cena, ko maksāja divi Krievijas ražotāji, bija aptuveni viena piektdaļa no dabasgāzes eksporta cenas, eksportējot no Krievijas. Minētajā pārskatā norādīts, ka „ OAO Gazprom kopā ar Krievijas Federācijas valdību veic lielu darbu, lai optimizētu regulētās gāzes vairumtirdzniecības cenas”. Saskaņā ar iepriekšminētajā pārskatā sniegto pētījumu ir „risks, ka iekšzemes tirgū dabasgāzi pārdod par zemām cenām” un „ Gazprom Grupai ir lūgts piegādāt dabasgāzi Krievijas patērētājiem par Federālā tarifu dienesta regulētajām cenām. Kopš šā brīža cenas ir ievērojami zemākas par starptautiskajām dabasgāzes cenām”. Turklāt, kā tika secināts iepriekšējā izmeklēšanas pārskatīšanā, kas tika pabeigta 2005. gada novembrī ar Regulu (EK) Nr. 1891/2005, ikgadējais 2003. gada pārskats tika norādīts, ka „iekšzemes tirgū OAO Gazprom neguva peļņu”. Šajā sakarībā, tā kā uzņēmumu maksātā cena nepalielinājās, nav norāžu, ka šī situācija IP laikā būtu mainījusies. Tādēļ visi pieejamie dati strikti norāda uz to, ka iekšzemes patērētāju maksātās gāzes cenas bija regulētas un neatbilda līmenim, lai segtu izmaksas. Turklāt izmeklēšanā tika konstatēts, ka divu Krievijas ražotāju maksātā gāzes cena bija ievērojami zemāka nekā cena, ko maksāja Kanādas ražotāji.

(54) Ņemot vērā iepriekšminēto, tika uzskatīts, ka cenas, kuras reģionālie Krievijas gāzes piegādātāji iekasē no Krievijas potaša ražotājiem izmeklēšanas periodā nevarētu samērīgi atspoguļot ar gāzes ražošanu saistītās izmaksas, salīdzinot tās ar gāzes eksporta cenām no Krievijas un cenām, ko Kanādas gāzes piegādātāji iekasē no lielākajiem rūpnieciskajiem izmantotājiem Kanādā. Tādējādi saskaņā ar pamatregulas 2. panta 5. punktu tika izdarīta cenu korekciju, ņemot vērā katra Krievijas uzņēmuma ražošanas izmaksu atšķirības. Tā kā nav nekādas citas pamatotas bāzes, šādas korekcijas izdarīja, izmantojot informāciju par gāzes eksporta cenām, transporta tīrajām izmaksām, pievienotās vērtības nodokli un akcīzes nodokli. Šī korekcija tika izdarīta pēc metodikas, kas izmantota iepriekšējā izmeklēšanas pārskatīšanā, kura tika pabeigta 2005. gada novembrī ar Regulu (EK) Nr. 1891/2005.

(55) Attiecībā uz korekcijām, ņemot vēra dabasgāzes cenu atšķirības, Krievijas iestādes antidempinga procedūrās pienācīgi ņemt vērā dabiskās salīdzinošās vai konkurējošās priekšrocības. Turklāt Krievijas iestādes apgalvoja, ka metodika, ko izmantoja, lai noteiktu peļņu, vienlaikus aprēķinot normālo vērtību, bija nelikumīga un nepieņemama. Tālab jāatgādina, ka nevienu korekciju neietekmēja salīdzinošās vai konkurējošās priekšrocības. Tomēr izdarīja korekcijas, ņemot vērā ar kālija hlorīda ražošanu saistītās gāzes izmaksas atbilstoši pamatregulas 2. panta 5. punktam, kā paskaidrots iepriekš 51.–54. apsvērumā, jo šīs izmaksas nebija samērīgi atspoguļotas attiecīgo personu pārskatos. Tas tika izdarīts attiecībā uz normālās vērtības aprēķinu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punktu, kā paskaidrots iepriekš 50. apsvērumā. Tāpēc šie argumenti tika noraidīti.

(56) Šajā ziņā tika apgalvots, ka nolietojums, ko saskaņā ar ierasto praksi pamatotu ar pamatlīdzekļu iegādes (vēsturisko) vērtību, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 5. punktu pienācīgi neatbilstu izmaksām, kas saistītas ar attiecīgā ražojuma ražošanu. Tādēļ tika uzskatīts, ka Krievijas ražotājiem nepieciešama pozitīva korekcija.

(57) Šajā ziņā Krievijas ražotāju pārbaudes apmeklējumos uz vietas atklājās, ka viņu pamatlīdzekļu sākotnējā vērtība tika noteikta, pamatojoties uz vērtējumu, kuru veica 1993. gada privatizācijas procesā. Šo pamatlīdzekļu vērtību pēc tam pārskatīja 1993.—1997. gadā, piemērojot Krievijas valdības noteiktos „pārvērtējuma koeficientus”, lai cīnītos pret hiperinflāciju. Pēc Krievijas valdības dekrēta 1997. gadā neatkarīgi vērtētāji veica pamatlīdzekļu vērtējumu. Nosakot šo pamatlīdzekļu vērtību, pieņēma trīs pamatkritērijus, viens no tiem bija pamatlīdzekļu aizstājējvērtība. Šo neatkarīgo vērtējumu rezultāts atspoguļots pieprasījuma iesniedzēju 1998. gada sākuma bilancē.

(58) Tāpēc, kamēr nav neviena pamatota pierādījuma par to, ka nolietojums nav pareizi atspoguļots ražotāju eksportētāju uzskaites dokumentos, pašlaik nav iespējams veikt nolietojuma izmaksu korekciju datos par ražošanu, kas izmantoti, lai uzņēmumiem noteiktu normālo vērtību.

1.2.2. Eksporta cena

(59) Attiecībā uz Silvinit tika konstatēts, ka izmeklēšanas periodā potašs Kopienā tika pārdots 1) tieši neatkarīgiem klientiem Kopienā; 2) caur saistītiem importētājiem Kopienā; 3) caur nesaistītu tirgotāju Šveicē. Uralkali gadījumā visi potaša apjomi tika pārdoti caur nesaistītiem tirgotājiem, kas atradās Kiprā un Šveicē.

(60) Visos gadījumos, kad potašs tika eksportēts neatkarīgam klientam Kopienā, eksporta cena tika noteikta atbilstoši pamatregulas 2. panta 8. punktam, t.i., pamatojoties uz faktiski samaksāto vai maksājamo eksporta cenu. Attiecībā uz saistīta tirgotāja pārdevumiem saistītiem importētājiem Kopienā eksporta cenu aprēķināja, pamatojoties uz cenu, par kuru importēto ražojumu pirmo reizi pārdeva tālāk neatkarīgam pircējam. Koriģēja visas izmaksas, kas šiem importētājiem radušās laikā starp importu un tālākpārdošanu, tostarp arī PV&A un maksājumus, kā arī paredzot samērīgu peļņas normu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu. Šim tirgus veidam 7,9 % peļņa tika uzskatīta par samērīgu un arī atbilstošu nesaistītu importētāju peļņai.

1.2.3. Salīdzinājums

(61) Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, atbilstoši pamatregulas 2. panta 10. punktam izdarīja pienācīgas korekcijas, lai ņemtu vēra atšķirības, kuras ietekmē cenu salīdzināmību. Pamatojoties uz šo, tika veiktas nepieciešamās korekcijas attiecībā uz netiešiem nodokļiem, transportu (arī pārvadāšanas izmaksas), jūras pārvadājumu un apdrošināšanas izmaksām, iepakojumu un kredīta izmaksām. Tāpat atbilstoši pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktam tika izdarītas korekcijas gadījumos, kad eksporta tirdzniecība tika veikta caur saistītu uzņēmumu valstī, kas ir ārpus Kopienas. Atbilstoši šim pantam izdarīja korekciju 3 % līmenī, jo šo līmeni uzskatīja par samērīgu, lai atspoguļotu maksātās komisijas maksas attiecīgā ražojuma tirdzniecībā iesaistītajiem neatkarīgajiem aģentiem.

1.2.4. Dempinga starpība

(62) Atbilstoši pamatregulas 2. panta 11. punktam dempinga starpība tika noteikta, pamatojoties uz katra ražojuma veida vidējās svērtās normālās vērtības un vidējo svērto eksporta cenu salīdzinājuma. Šis salīdzinājums parādīja, ka eksportētāju darbība, kas sadarbojās, saistās ar ievērojamu attiecīgā ražojuma dempingu: Uralkali –vairāk nekā 8 % apmērā un Silvini – vairāk nekā 14 % apmērā.

(63) Salīdzinājums par ražotāju eksportētāju sniegtajiem eksporta uz Kopienu datiem ar kopējo importa apjomu, kas iegūts no Eiropas Kopienu Statistikas biroja importa statistikas, parāda, ka sadarbības līmenis ir augsts, jo ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, veido kopējo Kopienas importu no Krievijas izmeklēšanas perioda laikā.

2. Dempinga turpināšanās iespējamība

2.1. Vispārēja informācija

(64) Trīs ražotāji, kas sadarbojās, veido kopējo importa apjomu no attiecīgajām valstīm. Tādēļ pārbaude, vai pastāv dempinga turpināšanās iespējamība un vai pasākumi būtu jāatceļ, tādējādi tika pamatoti uz informāciju, kuru sniedza šie ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās.

2.1.1. Pašreizējais dempings

(65) Lai noteiktu, vai ir sagaidāma dempinga turpināšanās, Komisija pārbaudīja, vai pašreiz pastāv dempings eksportam no attiecīgajām valstīm uz Kopienu, pamatojoties uz to, ka, ja dempings notiek, tad, ja nepastāv pretēja informācija, ir pamatojums uzskatīt, ka tas droši vien turpināsies nākotnē. Šajā saistībā jāatgādina, ka abās valstīs ražotā potaša dempings turpinājās tikpat ievērojami (skatīt 26.–62. apsvērumu).

2.1.2. Attiecība starp eksporta cenām uz trešajām valstīm un pārdošanas cenu Kopienā

(66) Tāpat tiek ņemts vērā, ka konstatētās visu attiecīgo ražotāju eksporta cenas uz trešajām valstīm vidēji bija zemākas par Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenām Kopienā. Tas nozīmē, ka dominējošais attiecīgā ražojuma cenu līmenis Kopienas tirgū padara Kopienas tirgu ļoti saistošu eksportētājiem no attiecīgajām valstīm. Pamatojoties uz šiem datiem, tika uzskatīts, ka patiešām pastāv ekonomisks stimuls pārorientēt eksportu no valstīm, kas nav ES dalībvalstis, uz rentablāko Kopienas tirgu, ja spēkā esošie pasākumi tiktu atcelti.

2.2. Baltkrievija

2.2.1. Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un ieguldījumi Baltkrievijā

(67) Belaruskali ir izdevies palielināt savu produkciju par 25 % attiecīgajā periodā. Kā redzams tabulā, ražošanas apjomi pārsvarā ir palielinājušies 2003. gadā un IP laikā.

2001 | 2002 | 2003 | IP |

Faktiskā produkcija Baltkrievijā | 100 | 102 | 114 | 125 |

(68) Attiecīgajā periodā Belaruskali ir palielinājis savu ražošanas jaudu par 3 %. Vēl par 12 procentu punktiem lielāks ražošanas jaudas pieaugums tika paredzēts līdz 2006. gadam. Papildus tika norādīts, ka, kamēr Belaruskali ražoja potašu gandrīz pilnā jaudā izmeklēšanas perioda laikā, tas paziņoja par turpmāku būtisku jaudas un kopējo ieguldījumu palielinājumu 2005. un 2006. gadā. Norādītā ražošanas jauda un ieguldījumi indeksētā veidā, kas izteikti euro, ir šādi:

2001 | 2002 | 2003 | 2004 (IP) | 2005* | 2006* |

Ražošanas jauda | 100 | 100 | 100 | 103 | 114 | 115 |

Ieguldījumi | 100 | 132 | 111 | 128 | 175 | 175 |

*) pamatojoties uz Belaruskali prognozēm

(69) Pamatojoties uz iepriekš minēto, var secināt, ka Belaruskali ir potenciāla jauda palielināt eksportu uz Kopienas tirgu, ja tiktu atcelti pasākumi, ņemot vērā Belaruskali paziņojumu par turpmāku ražošanas jaudas palielināšanu un būtisku ieguldījumu darbības pieaugumu.

2.2.2. Baltkrievijas iekšzemes tirgus

(70) Potaša pārdevumi iekšzemes tirgū Baltkrievijā attiecīgajā periodā palika tik pat nelieli un veidoja mazāk par 10 % no kopējiem Belaruskali pārdevumiem. Faktiski pārdevumi iekšzemes tirgū Baltkrievijā samazinājās par 3% laikā no 2001. gada līdz izmeklēšanas periodam. Tā kā iekšzemes tirgus mazliet samazinājās, tas nespēja uzņemt ražošanas kāpumu. Tas, visticamāk, nākotnē nemainīsies. Tāpēc uzņēmumam liela sava saražotā daļa ir jāeksportē.

2.2.3. Baltkrievijas eksporta pārdevumi uz pārējām valstīm

(71) Informācija, kuru sniedz vienīgais ražotājs eksportētājs Baltkrievijā, norāda, ka pārdevumi uz valstīm, kas nav ES dalībvalstis, bija ievērojami un veidoja 82 % no kopējā eksporta apjoma (galvenie eksporta tirgi ir Ķīnas Tautas Republika, Brazīlija un Indija). Turklāt eksporta apjomi uz trešajām valstīm palielinājās par 25 % laikā no 2001. gada līdz izmeklēšanas periodam. Tādējādi izmeklēšana apstiprināja, ka lielākā daļa Baltkrievijā saražotā potaša produkcijas tika pieaugošos daudzumos nosūtīta tieši uz eksporta tirgiem.

(72) Tika konstatēts, ka Belaruskali pārdoto potaša kategoriju cenas Kopienas tirgū vidēji bija mazliet augstākas nekā trešajos tirgos pārdoto attiecīgo potaša kategoriju cenas. Atbilstoši 44. apsvērumā minētajiem secinājumiem eksporta pārdevumi no Baltkrievijas uz Kopienu bija par dempinga cenām, tas nozīmēja, ka eksports uz trešajiem tirgiem arī notika par mazliet augstākām dempinga cenām nekā eksporta pārdevumi uz Kopienu. Turklāt Kopienas tirgus ir pievilcīgāks potaša eksportam par dempinga cenām no attiecīgā uzņēmuma, pateicoties tā nedaudz augstākam cenu līmenim, tuvumam, samazinātam maksājumu riskam sakarā ar klientu maksātspēju un labvēlīgiem maksāšanas noteikumiem.

2.3. Krievija

2.3.1. Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un ieguldījumi Krievijā

(73) Krievijas ražotājiem izdevās palielināt ražošanu par 29 % attiecīgajā periodā. Kā redzams tabulā, ražošanas apjomi pārsvarā ir palielinājušies IP laikā.

2001 | 2002 | 2003 | IP |

Faktiskā produkcija Krievijā | 100 | 104 | 112 | 129 |

(74) Kamēr divu Krievijas uzņēmumu ražošanas jauda attiecīgajā periodā ir palikusi nemainīga, uzņēmumi norādīja, ka līdz 2006. gadam tā palielināsies par 6 %. Turklāt atbilstoši Krievijas ražotāju sniegtajai informācijai, tiem joprojām bija jauda potaša ražošanas palielināšanai.

2001 | 2002 | 2003 | 2004 (IP) | 2005* | 2006* |

Ražošanas jauda Krievijā | 100 | 100 | 100 | 100 | 102 | 106 |

(75) Turklāt ražotāji ziņoja par ievērojamu investīciju kāpumu 2005. un 2006. gadā. Tabulā ir iekļauti norādītie ieguldījumi indeksētā veidā, kas izteikti euro:

2001 | 2002 | 2003 | 2004 (IP) | 2005* | 2006* |

Ieguldījumi Krievijā | 100 | 64 | 71 | 84 | 103 | 261 |

*) pamatojoties uz Krievijas uzņēmumu prognozēm

(76) Pamatojoties uz iepriekš minēto, jāsecina, ka ražotājiem eksportētājiem Krievijā ir pieejama jauda, lai palielinātu eksporta apjomus Kopienas tirgū, ja pasākumi tiktu atcelti. Turklāt abi uzņēmumi paziņoja par ievērojamu ieguldījumu palielināšanu, kas norāda uz potenciālu turpmāku ražošanas jaudas palielināšanos.

2.3.2. Krievijas iekšzemes tirgus

(77) Potaša pārdevumi iekšzemes tirgū Krievijas palika zemā līmenī attiecīgajā periodā, veidojot vidēji mazāk par 15 % no kopējiem divu uzņēmumu pārdevumiem. Pārdevumi iekšzemes tirgū Krievijā palielinājās par 5 % laikā no 2001. gada līdz izmeklēšanas periodam. Iekšzemes tirgus palielināšanās nespēja uzņemt ražošanas palielināšanos (29 %) un tāpēc abiem uzņēmumiem bija jāeksportē būtiska savas produkcijas daļa.

2.3.3. Krievijas eksporta pārdevumi uz pārējām valstīm

(78) Ražotāju eksportētāju sniegtajā informācijā bija norādīts, ka pārdevumi uz valstīm, kas nav ES dalībvalstis, notika ievērojamos daudzumos, veidojot 95 % no kopējā eksporta (galvenais eksporta tirgus bija Ķīnas Tautas Republika un Brazīlija). Turklāt Krievijas eksports uz trešajām valstīm palielinājās par 46 % laikā no 2001. gada līdz IP. Tādēļ izmeklēšanā tika apstiprināts, ka lielākā daļa potaša produkcijas Krievijā pieaugošos daudzumos tika novirzīta uz eksporta tirgiem.

(79) Konstatēja, ka attiecīgo uzņēmumu Kopienā pārdoto potaša kategoriju cenas ir zemākas nekā atbilstošu potaša kategoriju cenas, kas pārdoti trešajos tirgos. Tomēr Kopienas tirgus joprojām ir pievilcīgs potaša eksportam par dempinga cenām no attiecīgajiem uzņēmumiem, pateicoties tā tuvumam, samazinātam maksājumu riskam sakarā ar klientu maksātspēju un labvēlīgiem maksāšanas noteikumiem.

2.4. Secinājums par dempinga turpināšanās iespējamību

(80) Tas, ka kopējais noteicošais cenu līmenis Kopienas ražotājiem Kopienā ir augstāks nekā Baltkrievijas un Krievijas ražotāju eksportētāju vidējais eksporta cenas līmenis trešajos tirgos, jāuzskata par stimulu palielināt eksportu uz Kopienu par dempinga cenām.

(81) Tā kā ražotājiem eksportētājiem Baltkrievijā un Krievijā ir neizmantota ražošanas jauda, un ņemot vērā to, ka ievērojami palielinājušies attiecīgo uzņēmumu kopējie ieguldījumi un ražošanas jauda, var secināt, ka pasākumu atcelšanas gadījumā Kopienā tiktu eksportēti papildu ražojumi, vai arī pārdevumi, ko šobrīd eksportē uz valstīm ārpus Kopienas, tiktu ievērojamos daudzumos novirzīti uz Kopienas tirgu.

(82) Turklāt izmeklēšanā atklāja, ka ārpuskopienas potaša tirgus izmeklēšanas perioda laikā bija nepastāvīgs, proti, bija raksturīgas ievērojamas eksporta cenu svārstības. Uzskata, ka šādu nepastāvību izraisījis ārkārtas stāvoklis strauja pieprasījuma pieauguma dēļ atsevišķos jaunos tirgos, piemēram, Āzija un Dienvidamerika. Iespējams, ka šādos apstākļos ievērojamus potaša daudzumus no Baltkrievijas un Krievijas novirzītu uz diezgan stabilo Kopienas tirgu, ja pieauguma dēļ šie eksporta tirgi kļūtu piesātināti un tādējādi pieprasījuma pieaugums apstātos un sāktu samazināties. Šajā sakarā būtu jāatzīmē, ka ārzemju tirgi ir saistīti ar daudz lielākām transporta izmaksām nekā Kopienas tirgus, kas atrodas tuvumā un kuru ir rentablāk sasniegt ar ūdens transportu vai pa dzelzceļu.

(83) Izmeklēšanā tika konstatēts, ka Kopienas imports no Baltkrievijas un Krievijas vēl joprojām ir par dempinga cenām. Tādēļ pieļauj, ka, ja nav norāžu par pretējo, dempings nākotnē visdrīzāk turpināsies.

(84) Šo iemeslu dēļ tiek secināts, ka pastāv varbūtība, ka imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm turpināsies un ka dempinga imports ievērojami palielināsies, ja pasākumi tiks atcelti.

D. KAITĒJUMA TURPINĀŠANĀS VAI ATSĀKŠANĀS IESPĒJAMĪBA

1. Kopienas ražošanas nozares definīcija

(85) Izmeklēšanā apstiprinājās, ka trīs Kopienas ražotāji, kas iesniedza sūdzību, pārstāv 99 % Kopienas potaša produkcijas. Tāpēc tie veido Kopienas ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(86) Tā kā divi Kopienas ražotāji ir saistīti uzņēmēji ( Cleveland Potash Ltd. un Iberpotash S.A. , abi pieder ICL Group , Israel Chemicals Ltd , Telaviva), Kopienas ražošanas nozari veido tikai divas neatkarīgas ražotāju grupas: ICL Group un K+S Kali GmbH .

(87) Tā kā Kopienas ražošanas nozari veido tikai divas ražotāju grupas, konfidencialitātes labad informāciju par Kopienas ražošanas nozari var sniegt tikai, izmantojot indeksus. Kaitējuma analīzē tiek ņemts vērā tikai Kopienas ražošanas nozarē ražotais potašs, izslēdzot pirktā potaša (galvenokārt Izraēlā ICL Group ražoto potašu) tālākpārdošanu.

(88) Kaitējuma analīze tika veikta, pamatojoties uz Eiropas Kopienu Statistikas biroja datiem un informāciju, ko ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, un Kopienas ražošanas nozares pārstāvji sniedza atbildēs uz anketas jautājumiem.

2. Stāvokļa analīze Kopienas ražošanas nozarē un Kopienas potaša tirgū

2.1. Kopienas patēriņš

(89) Kopējo Kopienas potaša patēriņu aprēķināja, pieskaitot Kopienas ražošanas nozares pārdevumiem Kopienas tirgū attiecīgo valstu un visu pārējo trešo valstu izcelsmes potaša importu apjomu Kopienā.

(90) Šādi Kopienas patēriņš palielinājās no 7 231 000 tonnām 2001. gadā līdz aptuveni 8 030 000 tonnas izmeklēšanas perioda laikā, t.i., aptuveni 11 % liels pieaugums.

Kopienas patēriņš 1000 tonnās | 2001 | 2002 | 2003 | 2004 (IP) |

ES-10 | 1 053 | 1 055 | 1 154 | 1 381 |

Indekss | 100 | 100 | 110 | 131 |

ES-15 | 6 177 | 6 206 | 6 568 | 6 649 |

Indekss | 100 | 100 | 106 | 108 |

ES-25 | 7 231 | 7 262 | 7 722 | 8 030 |

Indekss | 100 | 100 | 107 | 111 |

(91) Attiecīgajā periodā pilnīgi viss Baltkrievijas un Krievijas imports ES–15 notika atbilstoši atvieglojumu ievešanai pārstrādei mehānismam (AIP), lai gan tajā pašā laikā AIP nav izmantots importam uz ES–10. Imports atbilstoši AIP iekļaujas konkurencē ar līdzīgu ražojumu, kas ražots Kopienas ražošanas nozarē, jo Kopienā importu pārstrādāja mēslojuma ražotāji, kuri Kopienas ražošanas nozarē iegādājas daļu no savām izejvielām, kuras tiek izmantotas kompleksā mēslojuma ražošanā, kas paredzēts eksportam. Tādējādi ņēma vērā importu atbilstoši AIP saskaņā ar Kopienas iestāžu pastāvīgu praksi, lai noteiktu Kopienas patēriņu un analizētu importu no attiecīgajam valstīm.

2.2. Imports no attiecīgajām valstīm

2.2.1. Importa apjoms

(92) Attiecīgo valstu ražotāji eksportētāji izmeklēšanas perioda laikā pārdeva potašu ES–10 tirgos atbilstoši īpašu paplašināšanās saistību noteikumiem, kas minēti iepriekš 3. apsvērumā. Pārdošanas apjomi, kas pārdoti atbilstoši piedāvājuma nosacījumiem, ir ņemti vērā, lai atspoguļotu attiecīgo valstu klātesamību ES tirgū.

(93) Krievijas izcelsmes potaša importa apjoms ES–25 dalībvalstīs attiecīgajā periodā palielinājās par 19 %. Baltkrievijas izcelsmes importa apjoms šajā pašā laikā pieauga par 44 %. Kopējais importa apjoms no attiecīgajām valstīm, ko aprēķināja, pamatojoties uz importa apjomu ES–25 dalībvalstīs, attiecīgajā periodā palielinājās par 37 %. Pēc neliela krituma 2002. gadā sakarā ar pārdevumu samazināšanos no Baltkrievijas galvenokārt uz Spāniju, pārdevumi no attiecīgajām valstīm ievērojami palielinājās 2003. un 2004. gadā par apmēram 20 % abos gados.

Importa daudzums | 2001 | 2002 | 2003 | 2004 (IP) |

Baltkrievija ES–15 | 100 | 58 | 104 | 154 |

Baltkrievija ES–10 | 100 | 105 | 127 | 140 |

Baltkrievija ES–25 | 100 | 94 | 122 | 144 |

Krievija ES–15 | 100 | 88 | 95 | 105 |

Krievija ES–10 | 100 | 112 | 98 | 131 |

Krievija ES–25 | 100 | 101 | 97 | 119 |

Attiecīgās valstis ES–25 | 100 | 96 | 115 | 137 |

2.2.2. Tirgus daļa

(94) Kopienas tirgus daļa importam no attiecīgajām valstīm attiecīgajā periodā palielinājās par 23 %. Tomēr samazinājums nav bijis konstants: tirgus daļa gandrīz nemainījās līdz 2003. gadam un tad pēkšņi palielinājās 2004. gadā.

Attiecīgo valstu tirgus daļa | 2001 | 2002 | 2003 | IP |

Baltkrievija ES–15 | 100 | 57 | 98 | 143 |

Baltkrievija ES–10 | 100 | 105 | 116 | 107 |

Baltkrievija ES–25 | 100 | 94 | 114 | 129 |

Krievija ES–15 | 100 | 88 | 90 | 97 |

Krievija ES–10 | 100 | 100 | 90 | 107 |

Krievija ES–25 | 100 | 112 | 89 | 100 |

Attiecīgās valstis ES–25 | 100 | 95 | 108 | 123 |

2.2.3. Cenu attīstība un cenu tendence

2.2.3.1. Attiecīgā importa cenu attīstība.

(95) Kā redzams tabulā, izmeklēšanā izvērtētās importa cenas attiecīgajā periodā turpināja kristies. IP laikā cenas palielinājās mēreni, kas notika pēc pieprasījuma pieauguma pārējās trešās valstīs, galvenokārt Ķīnā. Tomēr šis pieaugums bija ievērojami mazāks nekā cenu lejupslīde iepriekšējos gados.

Vidējās potaša cenas euro par vienu tonnu (ES–25) | 2001 | 2002 | 2003 | IP |

Baltkrievija (indekss) | 100 | 95 | 82 | 95 |

Krievija (indekss) | 100 | 97 | 78 | 84 |

Kopā (indekss) | 100 | 95 | 82 | 93 |

(96) Attiecīgajā periodā vidējā potaša cena no attiecīgajām valstīm samazinājās par 7 %.

2.2.3.2. Cenu tendence

(97) Lai noteiktu cenu samazinājumu, Baltkrievijas un Krievijas izcelsmes potaša eksporta cenas pārdošanai neatkarīgiem klientiem tika salīdzināta ar Kopienas ražošanas nozares noteikto, rēķinā norādīto cenu pārdevumiem Kopienas tirgū. Tādējādi tika noteikts, ka cenu samazinājuma starpība Baltkrievijas izcelsmes potašam bija 18 %, turpretī Krievijas izcelsmes potašam cenu samazinājuma starpība bija starp 17 % un 23 %.

2.3. Kopienas ražošanas nozares ekonomikas stāvoklis

2.3.1. Ražošana

(98) Attiecīgajā periodā kopējā potaša produkcija Kopienā ir nedaudz palielinājies, izņemot 2002. gadu, kad produkcija mazliet samazinājās, jo raktuves nevarēja segt viena Kopienas ražotāja izejvielu pieprasījumu. Šāda bija kopējā Kopienas potaša produkcija.

Produkcija | 2001 | 2002 | 2003 | IP |

Indekss | 100 | 95 | 102 | 104 |

2.3.2. Ražošanas jauda

(99) Ražošanas jauda Kopienas ražošanas nozarē bija stabila visā attiecīgajā periodā. Kopējā potaša ražošanas jauda bija šāda.

Jauda | 2001 | 2002 | 2003 | IP |

Indekss | 100 | 100 | 100 | 100 |

2.3.3. Jaudas izmantojums

(100) Kopienas ražošanas nozares jaudas izmantojums samazinājās 2002. gadā, bet sāka palielināties 2003. gadā. Attiecīgajā periodā Kopienas ražošanas nozares izmantotā jauda potaša ražošanai palielinājās par 3 %.

Jaudas izmantojums | 2001 | 2002 | 2003 | IP |

Indekss | 100 | 96 | 102 | 103 |

2.3.4. ES pārdevumi

(101) Kopējie Kopienas ražošanas nozares pārdevumi nesaistītiem klientiem ES nedaudz palielinājās par 1 % attiecīgajā periodā, kā redzams turpmāk.

ES pārdevumi | 2001 | 2002 | 2003 | IP |

Indekss | 100 | 98 | 102 | 101 |

2.3.5. Tirgus daļa

(102) Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa turpināja samazinājās attiecīgajā periodā, kā redzams turpmāk.

ES tirgus daļa | 2001 | 2002 | 2003 | IP |

Indekss | 100 | 97 | 95 | 91 |

2.3.6. Pieaugums

(103) Lai gan Kopienas potaša tirgus palielinājās par 11 % attiecīgajā periodā, Kopienas ražošanas nozare to nevarēja izmantot. Tā varēja tikai palielināt ES pārdevumus par 1 %; tas bija ievērojami mazāk nekā tirgus pieaugums.

2.3.7. Cenu attīstība

(104) Izmeklēšana uzrādīja, ka attiecīgajā periodā Kopienas ražotāju vidējā pārdošanas cena palielinājās par 6 %. Tā sākotnēji bija stabila no 2001. līdz 2003. gadam, bet tad kāpa par 6 % no 2003. gada līdz izmeklēšanas periodam. Cenu palielināšanās atbilda ievērojamam pieprasījuma pieaugumam pārējās trešās valstīs, galvenokārt Ķīnā. Tas nozīmē, kas cenas Kopienas potaša tirgū ietekmē noteicošais pieprasījums pārējos tirgos. Šādi attīstījās vidējā pārdošanas cena potašam Kopienas ražošanas nozarē Kopienas tirgū:

Vidējā pārdošanas cena euro par vienu tonnu | 2001 | 2002 | 2003 | IP |

Indekss | 100 | 99 | 100 | 106 |

2.3.8. Rentabilitāte

(105) Kopienas ražošanas nozares iekšzemes pārdevumu rentabilitāte, kas izteikta tīro pārdevumu procents, palielinājās attiecīgajā periodā. Lai gan 2001. un 2002. gadā Kopienas ražošanas nozare cieta zaudējumus, tā atguva rentabilitāti 2003. un 2004. gadā. Kopienas ražošanas nozares rentabilitāte Kopienas potaša tirgū attīstījās šādi:

Peļņas norma | 2001 | 2002 | 2003 | IP |

Indekss | -100 | -497 | 51 | 412 |

2.3.9. Nodarbinātība, ražīgums un algas

(106) Nodarbinātība Kopienas ražošanas nozarē būtībā palika stabila:

Potaša ražošanā nodarbinātie darbinieki | 2001 | 2002 | 2003 | IP |

Indekss | 100 | 100 | 101 | 100 |

2.3.10. Krājumi

(107) Attiecīgajā periodā Kopienas ražotāju noslēguma krājumi pastāvīgi samazinājās par aptuveni 27 %. Kopienas ražošanas nozares noslēguma krājumi vidējā termiņa vidējais līmenis bija aptuveni 500 000 tonnas. Krājumi izmeklēšanas perioda beigās bija zem vidējā līmeņa, jo palielinājās pārdevumi, īpaši eksporta kāpuma dēļ, un loģistikas apsvērumu dēļ. Kopienas ražošanas nozares potaša noslēguma krājumi attīstījās šādi:

Noslēguma krājumi | 2001 | 2002 | 2003 | IP |

Indekss | 100 | 93 | 84 | 73 |

2.3.11. Ieguldījumi

(108) Kopējās Kopienas ražošanas nozares ieguldījumi sākotnēji no 2001. līdz 2002. gadam ievērojami palielinājās, bet vēlāk samazinājās par 22 % līmenim, kas ir zemāks par 2001. gada līmeni, galvenokārt plānoto atjaunošanai paredzēto ieguldījumu samazināšanas dēļ vienam Kopienas ražotājam. Kopienas ražošanas nozares ieguldījumiem bija šāda attīstība.

Ieguldījumi | 2001 | 2002 | 2003 | IP |

Indekss | 100 | 147 | 98 | 78 |

2.3.12. Ienākums no ieguldījumiem

(109) Tā kā pamatlīdzekļu tīra uzskaites vērtība, kas izmantota līdzīga ražojuma ražošanai attiecīgajā periodā ir minimāli mainījusies, ienākums no ieguldījumiem ir attīstījies kopā ar rentabilitāti.

Ienākums no ieguldījumiem | 2001 | 2002 | 2003 | IP |

Indekss | -100 | -477 | 48 | 412 |

2.3.13. Naudas plūsma un spēja piesaistīt kapitālu

(110) Kopējā Kopienas ražošanas nozares naudas plūsma no 2001. līdz 2002. gadam vispirms ievērojami samazinājās, bet pēc tam palielinājās 2003. gadā un IP laikā. Attiecīgajā periodā naudas plūsma palielinājās par 64 %.

Naudas plūsma | 2001 | 2002 | 2003 | IP |

Indekss | 100 | 56 | 127 | 164 |

(111) Visi Kopienas ražotāji ir iesaistīti korporatīvās grupās, kas iekļautas sarakstā biržā, tādējādi grupā tie var piesaistīt kapitālu.

2.3.14. Dempinga lielums un atlabšana no iepriekšējā dempinga

(112) Attiecībā uz faktiskās, IP konstatētās dempinga starpības lieluma ietekmi uz Kopienas ražošanas nozari, ņemot vērā importa apjomu un cenas no šīm divām valstīm, šo ietekmi nevar uzskatīt par nenozīmīgu. Tomēr jāatzīmē, ka dempinga starpība Baltkrievijai ir zemāka par to, kuru konstatēja iepriekšējā izmeklēšanā. Arī jānorāda, ka kopš iepriekšējās izmeklēšanas importa par dempinga cenām no Baltkrievijas un Krievijas apjoms ir palielinājies.

2.3.15. Secinājums par Kopienas ražošanas nozares stāvokli

(113) Kopienas ražošanas nozare joprojām atgūstas no iepriekšējā dempinga. Attiecīgajā periodā šī atgūšanās izpaudās zināmā mērā pārdošanas cenās un pozitīvos rādītājos, piemēram, ražošana, jaudu izmantojums, pārdevumi un krājumi. Pateicoties šiem pozitīvajiem uzlabojumiem, Kopienas ražošanas nozare guva peļņu izmeklēšanas periodā. Tomēr tirgus daļa attīstījās negatīvi un, kā minēts iepriekš, Kopienas ražošanas nozarei bija jāsamazina ieguldījumi. Turklāt sasniegtais peļņas līmenis joprojām ir ievērojami zemāks par peļņas līmeni, kas tika uzskatīts par līmeni, kuru Kopienas ražošanas nozare varētu sasniegt, neesot importam par dempinga cenām, t.i., 9 %. Tādēļ secina, ka Kopienas ražošanas nozare ir daļēji atguvusies no kaitējumu radošā dempinga, tomēr ir joprojām neaizsargāta.

(114) Pēc konstatējumu atklāšanas viens eksportētājs un ieinteresētā persona apgalvoja, ka dažus kaitējuma rādītājus negatīvi ietekmēja tas, ka viens Kopienas ražotājs, kas atrodas Francijā, pārtrauca potaša ražošanu analīzes perioda gaitā. Šajā sakarā jānorāda, ka, tā kā Francijas ražotājs pārtrauca potaša ražošanu 2001. gada laikā un tā iekļaušana kaitējuma analīzē tikai par šo gadu, kaitētu datu salīdzināmībai, informācija par Kopienas ražotāju netika iekļauta informācijā par kaitējuma rādītājiem.

2.4. Importa apjoms un importa cenas no citām ārpuskopienas valstīm.

(115) Potaša importa apjoms no pārējām trešajām valstīm attiecīgajā periodā pieauga no apmēram 1 016 000 tonnām 2001. gadā līdz 1 255 000 tonnām izmeklēšanas periodā. Tas atbilst 24 % lielam pieaugumam. Galvenā pieauguma daļa ir attiecināma uz importu no Izraēlas un Jordānijas. Jānorāda, ka importu no Izraēlas pārsvarā veica uzņēmumi, kas ir saistīti ar Kopienas ražošanas nozari.

Imports no pārējām trešām valstīm tūkstošos tonnu | 2001 | 2002 | 2003 | IP | Izmaiņas 2001–IP |

Izraēla | 552 | 745 | 740 | 643 | +17% |

Jordānija | 140 | 180 | 210 | 278 | +99% |

Kanāda | 225 | 184 | 174 | 203 | -10% |

Pārējās valstis | 91 | 96 | 95 | 128 | -55% |

Kopā | 1 016 | 1 209 | 1 223 | 1 255 | +24% |

(116) Trešo valstu importa tirgus daļa nedaudz palielinājās no 14 % 2001. gadā līdz 15 % 2004. gadā. Imports no šīm valstīm pārsvarā tika veikti ES – 15.

(117) Saskaņā ar Eiropas Kopienu Statistikas biroja datiem vidējā pārdošanas cena šiem importa apjomiem palielinājās no EUR 134,94 par tonnu 2001. gadā līdz EUR 127,24 par tonnu izmeklēšanas perioda laikā, tomēr tā vienmēr pārsniedza Kopienas ražošanas nozares cenas un bija ievērojami augstākas par Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes potaša cenām. Detalizēti attīstība bija šāda:

Vidējās importa cenas no citām trešajām valstīm (EUR par vienu tonnu) | 2001 | 2002 | 2003 | IP | Izmaiņas 2001-IP |

Izraēla | 119,80 | 126,25 | 127,17 | 125,16 | +4% |

Jordānija | 170,55 | 145,41 | 123,69 | 117,02 | -31% |

Kanāda | 139,83 | 137,12 | 120,46 | 127,51 | -9% |

Pārējas valstis | 159,95 | 142,94 | 158,24 | 157,76 | -1% |

Kopā | 134,94 | 132,10 | 128,03 | 127,24 | -6% |

(118) No iepriekšminētā izriet, jo īpaši ņemot vērā importa augstākos cenu līmeņus un diezgan stabilo tirgus daļu, imports no trešajām valstīm neietekmēja pašreizējo Kopienas ražošanas nozares stāvokli.

2.5. Kopienas ražošanas nozares eksporta darbība

(119) Kopienas ražošanas nozares potaša eksportam uz trešajām valstīm ir pozitīva tendence. Kopējais eksporta kāpums attiecīgajā periodā ir 23 %. Tādēļ eksports Kopienas ražošanas nozares stāvokli neietekmēja negatīvi. Sīkāk attīstība attiecīgajā periodā bija šāda.

Kopienas ražošanas nozares eksporta pārdevumi | 2001 | 2002 | 2003 | IP |

Indekss | 100 | 107 | 127 | 123 |

3. Secinājumi par kaitējuma turpināšanos vai atkārtošanos

3.1. Kopienas ražošanas nozares pašreizējais stāvoklis

(120) Kā minēts iepriekš 90. apsvērumā, Kopienas potaša patēriņš attiecīgajā periodā ir palielinājies par aptuveni 11 %, 2004. gadā sasniedzot savu augstāko līmeni.

(121) Lai gan Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās par 9 %, attiecīgajā periodā attiecīgo valstu tirgus daļa palielinājās par 23 %.

(122) Pārējo trešo valstu tirgus daļa palielinājās par vienu procenta punktu līdz 15 % līmenim par cenām, kas nesamazināja Kopienas ražošanas nozares noteiktajām pārdošanas cenām. Tādēļ tiek uzskatīts, ka imports no pārējām trešām valstīm nav īpaši ietekmējis Kopienas ražošanas nozares ekonomikas stāvokli IP laikā.

(123) Kopienas ražošanas nozares ekonomikas stāvokļa attīstība ir bijusi mainīga, vairāki kaitējuma indikatori, piemēram, tirgus daļa un ieguldījumi, ir attīstījušies negatīvi, turpretī ir uzlabojušies citi indikatori, piemēram, ražošanas apjoms, pārdevumi, pārdošanas cenas un rentabilitāte.

(124) Izmeklēšanā tika konstatētas pārmērīgi zemas importa cenas, kuras joprojām veido dempingu un kuras negatīvi ietekmēja pārdevumus, tirgus daļu un līdz ar to arī Kopienas ražošanas nozares rentabilitāti. Par negatīvo ietekmi uz pārdevumiem liecina tas, ka Kopienas ražošanas nozares pārdevumi palielinājās tikai par +1 % salīdzinājumā ar patēriņa pieaugumu Kopienas tirgū attiecīgajā periodā (+11 %). Tikai pēdējos izmeklēšanas perioda sešos mēnešos uzlabojās importa cenas, jo šīs cenas tika palielinātas spēkā esošo saistību dēļ.

(125) Tāpēc Kopienas ražošanas nozare kopumā būtu joprojām neaizsargāta pret kaitējumu radošu dempingu, ja ļautu atcelt pasākumus.

(126) Pamatojoties uz iepriekš minētajiem elementiem, tika secināts, ka nepastāv skaidras norādes par kaitējuma turpināšanos. Tādēļ tika pārbaudīts, vai pastāv kaitējuma atsākšanās iespējamība.

3.2. Kaitējuma atsākšanās iespējamība

(127) Saistībā ar iepriekš secināto (sk. 84. apsvērumu), ka ražojumu imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm varētu ievērojami palielināties, ja pasākumi tiktu atcelti. Kopienas tirgus salīdzinoši ar citiem galvenajiem eksporta tirgiem (Brazīlija, Ķīna un Indija) patiesi ir pievilcīgs tā tuvuma un labvēlīgāku maksāšanas noteikumu dēļ. Turklāt ražotāju eksportētāju iekšzemes tirgi var uzņemt tikai ierobežotu viņu produkcijas daļu.

(128) Ražošanas jauda Baltkrievijā un Krievijā attiecīgajā periodā ir palikusi diezgan stabila, kopā saražojot 20 miljonus tonnas potaša, kas ir aptuveni 33 % no jaudas pasaulē un aptuveni 250 % Kopienas patēriņa. Tiek plānoti svarīgi turpmāki ieguldījumi, lai palielinātu ražošanas jaudu. Turklāt Krievijai ir papildu ražošanas jauda.

(129) Papildus, 113. apsvērumā minētā daļējā Kopienas ražošanas nozares atgūšanās notika lielā mērā, pateicoties antidempinga pasākumiem. Šādu atlabšanu apdraudētu pasākumu atcelšana. Ja pasākumi tiktu atcelti, Kopienas potaša tirgū tiktu realizēti pieaugoši potaša daudzumi no attiecīgajām valstīm. Šādu pārdevumu kāpumu var sasniegt, tikai samazinot pašreizējos cenu līmeņus. Šāds cenu līmeņu samazinājums nenovēršami izraisīs pārdošanas cenu kritumu un samazinās Kopienas ražošanas nozares rentabilitāti, radot kaitējumu.

3.3. Secinājums par kaitējuma atsākšanos

(130) Kā norādīts iepriekš, Kopienas ražošanas nozares stāvoklis joprojām ir viegli ievainojams un neaizsargāts. 81. apsvērumā secināts, ka pasākumu beigšanās gadījumā Kopienā varētu eksportēt papildu produkciju no Baltkrievijas un Krievijas. Tā kā šis eksports būtu par dempinga cenām, samazinātos Kopienas ražošanas nozares pārdevumi, tirgus daļas, pārdošanas cenas un tādējādi pasliktināsies tās finansiālais stāvoklis. Tāpēc, pamatojoties uz to, secina, ka pasākumu termiņa beigas varētu pasliktināt neaizsargāto Kopienas ražošanas nozares stāvokli un izraisīt kaitējuma atsākšanos. Līdz ar to ierosina saglabāt pašreiz spēkā esošos antidempinga pasākumus.

E. KOPIENAS INTERESES

1. Ievads

(131) Atbilstoši pamatregulas 21. pantam Komisija pārbaudīja, vai spēkā esošo antidempinga pasākumu termiņa pagarināšana ir pretrunā Kopienas kopīgajām interesēm. Lai noteiktu Kopienas intereses, tika izvērtētas dažādu iesaistīto personu intereses, t.i., attiecīgā ražojuma Kopienas ražošanas nozares, importētāju, tirgotāju un izstrādājuma lietotāju intereses. Komisija pieprasīja informāciju no visām ieinteresētajām pusēm, kas minētas iepriekš, lai novērtētu iespējamo pasākumu turpināšanas vai pārtraukšanas ietekmi.

(132) Jāatgādina, ka pēc iepriekšējās izmeklēšanas tika atzīts, ka pasākumu apstiprināšana un saglabāšana nav pretrunā Kopienas interesēm.

(133) Lielā importētāju skaita dēļ tika nolemts piemērot izlases metodi. Izlases jautājumu lapas nosūtīja 21 importētājam/lietotājam un atbildes tika saņemtas no visiem. Aptaujāto skaitā iekļāva piecus Kopienas importētājus. Saskaņā ar pamatregulas 17. pantu izlase aptvēra vairāk nekā 80 % no kopējā importa apjoma un tas bija lielākais reprezentatīvais importa apjoms, kuru varēja pienācīgi izmeklēt atvēlētajā laikā. Visi pieci aptaujātie importētāji iesniedza pilnībā aizpildītas aptaujas anketas.

(134) Kopumā izsūtīja 23 anketas ražojuma lietotājiem, septiņi no tiem iesniedza atbildes. Turklāt, aptaujas anketas nosūtīja arī importētāju/lietotāju organizācijām dažādās dalībvalstīs – Eiropas Minerālmēslu importētāju asociācijai (EMIA) un vairākām lietotāju asociācijām, kuras atbildēja uz anketas jautājumiem.

(135) Pamatojoties uz to, izvērtēja, vai, neskatoties uz secinājumiem par dempinga turpināšanos un kaitējuma atsākšanos, pastāv pārliecinoši iemesli, kas liktu secināt, ka šajā gadījumā pasākumu saglabāšana nav Kopienas interesēs.

2. Kopienas ražošanas nozares intereses

(136) Izmeklēšanas ietvaros konstatēja, ka Kopienas ražošanas nozare ir dzīvotspējīga un konkurētspējīga, tomēr šobrīd tā ir apdraudēta. Iemesli tam ir sarūkošā Kopienas tirgus daļa, kā arī nepietiekamā peļņa, kas joprojām nav atguvusi normālu un stabilu līmeni, ņemot vērā lielo nepieciešamību pēc investīcijām, lai ražošanas nozare atgrieztos situācijā ar skaidru ilgtermiņa perspektīvu.

(137) Kopienas Kalnraču arodbiedrība un Apvienotās Karalistes Vispārējā darbinieku arodbiedrība izteica bažas, ka gadījumā, ja pasākumus pārtrauktu, Kopienas ražošanas nozarē rastos būtisks darba vietu skaita samazinājums.

(138) Ņemot vērā ekonomiskās grūtības, kuras Kopienas ražošanas nozare pārdzīvoja agrāk, un joprojām nepastāvīgo tirgus situāciju izvērtētajā laika posmā, var uzskatīt, ka pasākumu apturēšanas gadījumā Kopienas ražošanas nozare tiks apdraudēta. Pastāv īpašas bažas, ka Kopienas ražošanas nozares situācija atkal pasliktināsies salīdzinot ar patreizējo mērenas peļņas līmeni. Tas izraisīs investīciju un nodarbināto skaita būtisku samazinājumu.

(139) Tomēr saglabājot pasākumus, Kopienas ražošanas nozare varētu turpināt atlabt un jo īpaši veidot attīstības perspektīvu, kas ļautu saņemt nepieciešamās investīcijas, lai nodrošinātu ražošanas nozares ilgtermiņa dzīvotspēju un konkurētspēju. Tādēļ pasākumu saglabāšana ir Kopienas ražošanas nozares interesēs.

3. Importētāju (tirgotāju) intereses

(140) Potaša importētāji, kas sadarbojās, kopumā bija pret antidempinga pasākumu pagarināšanu. Importētāji uzskatīja, ka pasākumu turpināšanai varētu būt negatīva ietekme, pārtraucot sadarbību ar to tradicionālajiem piegādātājiem, jo īpaši, ja saistības netiktu turpinātas. Tie arī uzskatīja, ka maksājumu saglabāšanas gadījumā Kopienas ražotāji varētu Kopienas tirgū iegūt dominējošu pozīciju, tādā veidā līdz minimumam samazinot konkurenci Kopienā, kas, savukārt, vēl vairāk palielinātu Kopienas cenas. Viens importētājs tomēr uzskatīja, ka patreizējā situācija ar spēkā esošajiem pasākumiem garantē pareizu tirgus attīstību. Līdz ar to, šis importētājs lūdza antidempinga pasākumus saglabāt.

(141) Lai gan ES 15 dalībvalstīs lielākā potaša apjoma daļa no attiecīgajām valstīm tika importēta atbilstoši IPR , paplašināšanās saistības pieļāva beznodokļu importu no attiecīgajām valstīm atbilstoši noteiktiem nosacījumiem. Turklāt imports no trešajām valstīm palika diezgan stabilā līmenī, veidojot 15% no tirgus daļas. Tādēļ Kopienas tirgū pastāv konkurence un nav iemesla uzskatīt, ka tā varētu mainīties. Tādēļ apgalvojums par Kopienas ražošanas nozares dominējošo pozīciju ir noraidāms.

(142) Pēc konstatējumu atklāšanas vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka pasākumu turpināšana kavētu konkurenci, tādējādi Kopienas ražošanas nozare būtu noteicošā stāvoklī. Šai sakarā norāda, ka izmeklēšanā neatrada norādi uz to, ka pasākumu esība (izņemot kaitējumu radoša dempinga ietekmes samazināšanu) būtiski mainījusi konkurenci Kopienas ražošanas nozares labā. Tieši otrādi –– attiecīgo valstu imports ir palielinājies un pārējo valstu imports joprojām veido būtisku Kopienas tirgus daļu. Tāpēc neviens no faktoriem neliecina, pasākumu turpināšana izraisītu konkurences pasliktināšanos Kopienas tirgū.

(143) Apgalvojums, ka tirgotājiem ir grūtības piekļūt importētajam potašam, nebija pamatots. Tādējādi prasība bija jānoraida.

(144) Tāpat būtu jānorāda, ka potaša importētāji (tirgotāji) bieži importē arī citus ražojumus. Lai gan daži importētāji savos darījumos koncentrējas uz potaša tirdzniecību, citiem importētājiem potaša darījumi sastāda tikai 10% no to kopējā darījumu apjoma. Turklāt, importētāji, kas šobrīd koncentrējas uz potaša tirdzniecību, ir norādījuši, ka tie var pārcelt savu uzmanību uz citām precēm, kuru pieprasa to klienti, galvenokārt - uz citiem mēslojuma veidiem. Tomēr pēc konstatējumu atklāšanas viens importētājs un viena importētāju apvienība apgalvoja, ka daži importētāji ir ļoti atkarīgi no potaša importa no Baltkrievijas un viņiem, iespējams, nevarētu pārorientēties uz citiem piegādes avotiem, ja pasākumi tiktu saglabāti. Tomēr konstatēja, ka pārorientēšanās uz citiem piegādes avotiem, t.i., uz Kopienas ražošanas nozari vai importu no valstīm, kas nav Baltkrievija, importētājiem patiešām ir iespējama. Lai gan šāda pārorientēšanās varētu ietekmēt šo importētāju ekonomiskos un finansiālos rādītājus, uzskata, ka viņu rentabilitātes līmenis netiktu ietekmēts tik ļoti, ka būtu apdraudēta viņu ilgtermiņa pastāvēšana. Ņemot vērā visus importētāju izvirzītos argumentus, secina, ka antidempinga pasākumu ietekme uz importētāju finansiālo stāvokli ir ierobežota. Patiesi, pamatojoties uz pārbaudītajām anketu atbildēm, tika konstatēts, ka spēkā esošie antidempinga pasākumi importētāju rentabilitāti līdz šim nav ietekmējuši negatīvi. Nav iemesla uzskatīt, ka šī situācija varētu būtiski mainīties, ja pasākumi tiks saglabāti.

(145) Tādēļ tiek secināts, ka pasākumu saglabāšanai nebūtu būtiska iespaida uz importētāju (tirgotāju) situāciju.

4. Izmantotāju intereses

4.1. Lauksaimnieki

(146) Neskatoties uz to, ka to pārstāvju organizācija saņēma aptaujas anketu, potaša mēslojuma tiešie izmantotāji (lauksaimnieki) atbildes nesniedza. Tomēr viena dalībvalsts lauksaimnieku asociācija minēja, ka antidempinga pasākumi varētu kaitēt lauksaimnieku pozīcijai konkurējošā tirgū, jo importa cenas ieguldāmajiem materiāliem, piemēram, mēslojumam, tiek regulētas, bet importētu pārtikas produktu cenas vienlaikus netiek regulētas.

(147) Šis arguments jānoraida, jo antidempinga pasākumi neattiecas vispārīgiem lauksaimniecības politikas jautājumiem. Antidempinga izmeklēšanas mērķis ir tikai atjaunot taisnīgas konkurences apstākļus pēc kaitnieciska dempinga. Tā kā nepastāv nekādu citu pamatotu argumentu vai jebkādu citu norāžu, ka spēkā esošie antidempinga pasākumi varētu negatīvi ietekmēt lauksaimniekus, jāsecina, ka antidempinga pasākumu saglabāšana kopumā neietekmēs lauksaimniekus.

4.2. Mēslojuma ražotāji

(148) Izstrādājuma lietotāji, kuri iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem, visi bija mēslojuma ražotāji, kas iepērk potašu no Kopienas ražošanas nozares un arī importē to no attiecīgajām valstīm vai trešajām valstīm. Šiem ražotājiem potašs ir izejmateriāls mēslojuma ražošanai, kas parasti sastāv no trīs dažādām barojošām vielām: slāpekļa, fosfāta un potaša (SFP – mēslojums vai kombinētais mēslojums). Tas nozīmē, ka potašs ir viens no gala produkta izmaksu elementiem, kas veido 15––30 % no ražošanas izmaksām. Attiecīgajā laikposmā 2002. un 2003. gadā ievērojami samazinājās ražošanas izmaksas mēslojumam, kas ietver potašu, tam sekoja neliela izmaksu palielināšanās IP laikā, nesasniedzot 2001. gada līmeni. Tāpēc var secināt, ka antidempinga pasākumi potaša mēslojuma ražotāju izmaksu struktūru neietekmē.

(149) Tāpat kā importētāji, lielākā daļa izstrādājuma izmantotāju bija pret pasākumu saglabāšanu. Tomēr viens mēslojuma ražotājs norādīja, ka viņa interesēs būtu, lai arī nākotnē potaša ražotāji būtu Kopienas ražošanas nozarē un ārpus tās.

(150) Tā kā konkurējošie mēslojuma ražotāji trešajās valstīs nemaksā antidempinga maksājumus par saviem potaša iepirkumiem, Kopienas mēslojuma ražotāji uzskatīja, ka tie nespēj konkurēt ar gala produkta cenām, kuras piedāvā to ārvalstu konkurenti. Šajā saistībā jāņem vērā, ka Kopienas mēslojuma ražotājiem ir iespējas importēt atbilstoši AIP, t.i., nemaksājot antidempinga maksājumus. Turklāt, jāatzīmē, ka eksistē citi piegādes avoti gan trešajās valstīs, uz kurām neattiecas antidempinga pasākumi, gan Kopienā. Turklāt, izmeklēšanā netika konstatēts, ka šie izmantotāji nevarētu konkurēt ar Kopienas tirgū importēto kombinēto mēslojumu.

(151) Pamatojoties uz iepriekš minēto, jāsecina, ka pasākumi izmantotāju situāciju nav ietekmējuši negatīvi. Patiesi pasākumu iespaids uz mēslojuma ražotāju peļņu izvērtētajā laika posmā bija minimāls un nav minēti iemesli, kuru dēļ, pasākumus saglabājot, šī situācija varētu mainīties. Tādēļ jāsecina, ka pasākumu turpināšanas aizliegšana nav izmantotāju interesēs.

5. Sekas attiecībā uz konkurenci Kopienas tirgū

(152) Pasākumiem to patreizējā formā noteikti ir bijis stabilizējošs efekts Kopienas ražošanas nozarē, kurai bija iespēja atgūties no zaudējumu perioda un atgriezties situācijā ar mērenu peļņu. Šī attīstība nebūtu iespējama bez minētajiem pasākumiem. Tomēr tie nespēj novērst turpmāku tirgus koncentrēšanos, kā to pierāda divu Kopienas ražošanas nozares pārstāvju pievienošanās ICL Group no Izraēlas. Turklāt 2001. gadā tika slēgta Francijas potaša ražošanas nozare, jo raktuvju rezerves tika izsmeltas. Importētāji un izmantotāji minēja, ka šī attīstība praktiski noveda līdz divu monopolu izveidei ES tirgū, iegūstot vairāk nekā 70 % no tirgus daļas, bet ES–15 pat vairāk nekā 80 % no tirgus daļas. Tādēļ tika minēts, ka patreizējie pasākumi ir ietekmējuši tirgu, ierobežojot konkurenci.

(153) Šis arguments jānoraida, jo spēkā esošie pasākumi ir devuši iespēju Kopienas ražošanas nozarei turpināt darboties un daļēji atgūties no kaitnieciskā dempinga ietekmes. Bez šādiem pasākumiem konkurence varētu samazināta vēl vairāk, jo Kopienas ražotāji būtu spiesti slēgt potaša ražošanu. Tādēļ pasākumu saglabāšana novērš turpmāku konkurences samazināšanos, atļaujot Kopienas ražošanas nozarei izdzīvot un palikt konkurētspējīgai.

(154) Turklāt jāatzīmē, ka citu trešo valstu un attiecīgo valstu konkurentu klātbūtne Kopienas tirgū nodrošina konkurenci Kopienas tirgū, un nav iemesla uzskatīt, ka tas varētu mainīties, ja pasākumi tiks saglabāti.

6. Secinājums par Kopienas interesēm

(155) Izanalizējot visu iesaistīto pušu intereses, jāsecina, ka no vienas puses, antidempinga pasākumu saglabāšana varētu radīt stabilu un paredzamu attīstību Kopienas potaša tirgū, kas ļautu Kopienas ražošanas nozarei turpmāk atgūties un būt konkurētspējīgai atbilstoši taisnīgiem konkurences nosacījumiem. No otras puses, atstājot Kopienas ražošanas nozari bez atbilstošas aizsardzības pret importu par dempinga cenām, visdrīzāk tiktu atņemta jau tā mazā peļņa, kas iegūta pēdējos gados, un tirgus situācija nopietni pasliktinātos. Faktiski, ja pasākumus atceltu, Kopienas ražošanas nozare visdrīzāk būtu spiesta soli pa solim atstāt tirgu, un lielu tirgus daļu pārņemtu Baltkrievijas un Krievijas eksportētāji, atstājot vēl mazāku potaša avotu izvēli importētājiem, lauksaimniekiem un izmantotājiem Kopienā. Tādēļ, cenu priekšrocības importētājiem, kas rastos, ja antidempinga pasākumi zaudētu spēku, nav tik būtiskas kā Kopienas ražošanas nozares ieguvums no pasākumu saglabāšanas pret kaitējumu nodarošu dempingu.

(156) Neizdevīgais stāvoklis izmantotājiem un gala izmantotājiem, ja pasākumus saglabās, uzskatāms par maznozīmīgu, salīdzinot ar perspektīvu nodrošināt stabilu un dzīvotspējīgu Kopienas ražošanas nozari. Pasākumu spēkā esības pagarināšana nemaina patreizējos tirgus apstākļus, kas būtiski neietekmē izmantotājus. Varbūtējā negatīvā ietekme uz Kopienas ražošanas nozari ir daudz lielāka nekā iespējamais neizdevīgums izmantotājiem un gala izmantotājiem, kas neatšķirsies no pašreizējās situācijas. Tādēļ jāsecina, ka nav pamatotu iemeslu esošos antidempinga pasākumus nepagarināt.

F. ILGLAICĪGAS IZMAIŅAS APSTĀKĻOS

(157) Veicot atkārtotu starpposma pārskatīšanu attiecībā uz potašu, kura izcelsmes valsts ir Baltkrievija, atbilstoši pamatregulas 11. panta 3. punktam tika izvērtēts, vai jaunie apstākļi attiecībā uz sākotnējo izmeklēšanu dempinga jautājumā ir uzskatāmi par ilglaicīgiem.

(158) Salīdzinot normālās vērtības un eksporta cenas, kas noteiktas iepriekšējā un patreizējā izmeklēšanā, konstatēja, ka, ņemot vērā salīdzināmos modeļus, normālā vērtība ir ievērojami palielinājusies, bet vidējā eksporta cena ir vēl vairāk palielinājusies, tā samazinot dempinga līmeni. Attiecībā uz Baltkrievijas eksporta cenām uz citiem tirgiem, tika konstatēts, ka cenas kopumā ir līdzīgas cenām eksportam uz ES tirgu. Nav pierādījumu, ka neturpināsies dempinga eksports no Baltkrievijas par vēl zemākām dempinga cenām nekā līdz šim. Ņemot vērā iepriekš minēto, pietiekami droši secina, ka jaunais zemākais dempinga līmenis ir ilglaicīgs.

(159) Ņemot vērā visus šos faktorus, jāsecina, ka spēkā esošo pasākumu grozīšana attiecībā uz Baltkrieviju ir adekvāta, samazinot dempinga starpību līdz tai, kas ir noteikta šajā izmeklēšanā.

(160) Atbilstoši pamatregulas 9. panta 4. punktam antidempinga maksājumu apmērs nedrīkst pārsniegt konstatēto dempinga starpību, bet tai jābūt mazākai nekā minētajai starpībai, ja šāds mazāks maksājums ir pietiekošs, lai likvidētu Kopienas ražošanas nozarei radītos zaudējumus. Tā kā Baltkrievijai piemērotais maksājums ir aprēķināts, balstoties uz dempinga starpību, un tā kā jaunā dempinga cena ir zemāka par iepriekš aprēķināto, maksājums būtu jākoriģē atbilstoši zemākai dempinga starpībai, kas konstatēta šajā izmeklēšanā, proti, 27,5 %.

H. SAISTĪBAS

(161) Pēc galīgo konstatējumu atklāšanas Baltkrievijas ražotājs eksportētājs piedāvāja cenu saistības.

(162) Komisijas parastā prakse ir nepieņemt saistības no uzņēmumiem, kas neatbilst tirgus ekonomikas režīma vai atsevišķa režīma kritērijiem, jo saistības no šādiem uzņēmumiem uzskata par nepraktiskām. Neskarot to, no šādiem uzņēmumiem var pieņemt saistības īpašos apstākļos. Konkrēti šādos apstākļos jābūt iesaistītām eksportētājvalsts valsts iestādēm, kuras garantē, ka saistību nosacījumi tiek ievēroti.

(163) Pieņemot saistības noteicoša ir uzticēšanās starp Kopienu un saistību pusēm. Šai ziņā jāatgādina, ka Padome ar Kopējo nostāju 2006/276/KĀDP[12] un Padomes Regulu (EK) Nr. 765/2006[13] ir noteikusi konkrētus ierobežojošus pasākumus pret prezidentu Lukašenko un atsevišķām Baltkrievijas amatpersonām. Jāatgādina, ka uzņēmums Belaruskali ir pilnībā valsts īpašumā un tādējādi pašreizējās iestādēm ir tieša un izšķiroša ietekme uz uzņēmuma saimniecisko darbību. Tādēļ secināja, ka Belaruskali piedāvātās saistības bija neizpildāmas, jo Komisija nevarēja rēķināties ar uzticēšanos starp Kopienu un visām saistību pusēm. Tādēļ piedāvājumu noraidīja.

G. IEROSINĀTIE MAKSĀJUMI

(164) Ņemot vērā secinājumus, kas radušies attiecībā uz dempinga turpināšanu, kaitējuma atsākšanās iespējamību un Kopienas interesēm, importam no Baltkrievijas un Krievijas būtu jāpiemēro pasākumi, lai novērstu kaitējuma atsākšanos, ko Kopienas ražošanas nozarei radītu imports par dempinga cenām.

1. Krievija

(165) Ņemot vērā iepriekš minētos secinājumus, un atbilstoši pamatregulas 11. panta 2. punktam pasākumi, ko piemēro Krievijas izcelsmes kālija hlorīda importam un ko piemēro ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 3068/92, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1891/2005, ir jāsaglabā.

(166) Divu Krievijas ražotāju piedāvātās saistības tika pieņemtas daļēju starpposma pārskatīšanu ietvarā, kas tika pabeigtas ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1891/2005.

2. Baltkrievija

(167) Ņemot vērā iepriekšminētos konstatējumus, un atbilstoši pamatregulas 11. panta 3. punktam, pasākumi, ko piemēro Baltkrievijas izcelsmes kālija hlorīda importam, jākoriģē. Spēkā esošie pasākumi Baltkrievijai ir fiksēta summa no EUR 19,51 par vienu tonnu līdz EUR 48,19 par vienu tonnu atkarā no ražojuma veida. Šajā izmeklēšanas periodā tomēr konstatēja, ka viss Belaruskali eksports uz Kopienu aprobežojās uz ražojuma veidiem ar diviem KN kodiem. Tādējādi, ņemot vērā informāciju par pārējiem ražojuma veidiem, un tā kā konkrētas attiecīgā potaša kategorijas varētu būt pārdotas visvairāk, uzskata, ka visu fiksēto summu aizstāšana ar procentuālo nodokli vai viszemāko ievešanas cenu, kas balstās uz tirgus apstākļiem potaša tirgu izmeklēšanas periodā, ir pamatotākā pieeja, kā piemērot grozītos maksājumus.

(168) Tā kā konstatētais dempinga līmenis ir zemāks nekā iepriekšējā izmeklēšanā noteiktā kaitējuma starpība, jānosaka 27,5 % liels procentuālais nodoklis, kas atbilst dempinga līmenim.

(169) Ņemot vērā īpašos tirgus nosacījumus potaša tirgū, proti, attiecīga ražojuma eksporta cenu pieaugumu no 2003. līdz IP, pieaugumus, kas faktiski turpinājās 2005. un 2006. gadā, uzskatīja par piemērotu noteikt pasākumus viszemākās ievešanas cenas („VIC”) veidā, kas i) balstījās uz konstatējumiem par izmeklēšanas periodu, novērsa kaitējumu radoša dempinga ietekmi, kuru konstatēja ražojuma veidiem ar KN kodiem 3104 20 50 (TARIC kodi 3104 20 50 10 un 3104 20 50 90) un 3104 20 90 (TARIC kods 3104 20 90 00), kurus importēja Kopienā izmeklēšanas periodā un kuri bija visvairāk pārdotie ražojuma veidi, kurus varētu importēt Kopienā arī periodā, uz kuru attieksies pagarinātie pasākumi, un ii) ņemot vērā pasākumu apiešanas risku, kas saistīts ar īpašajiem, iepriekš 163. apsvērumā aprakstītajiem apstākļiem, līdz noteiktam maksimālajam daudzumam, ja netiek ievērota viszemākā ievešanas cena vai ja laišanai brīvā apgrozībā uzrādītais ražojuma imports, kam piemēro pasākumus, tiek klasificēts ar minētajiem KN kodiem, kuriem nepiemēro viszemāko ievešanas cenu (t.i., KN kodi 3104 20 10, ex 3105 20 10 (TARIC kodi 3105 20 10 10 un 3105 20 10 20), ex 3105 20 90 (TARIC kodi 3105 20 90 10 un 3105 20 90 20), ex 3105 60 90 (TARIC kodi 3105 60 90 10 un 3105 60 90 20), ex 3105 90 91 (TARIC kodi 3105 90 91 10 un 3105 90 91 20), ex 3105 90 99 (TARIC kodi 3105 90 99 10 un 3105 90 99 20)). Tāpēc jānosaka maksimālais daudzums, atsaucoties uz jaunākajiem Baltkrievijas eksportētāja eksporta uz Kopienu darbības rezultātiem 2005. gadā, jo šāds eksporta daudzums ir pieļaujams, eksportētājam neapejot VIC. Pamatojoties uz šo, precēm, kas laistas brīva apgrozībā, jānosaka maksimālais viszemākās ievešanas cenas daudzums 700 000 tonnas gadā.

(170) Lai ņemtu vērā to, ka ražojumus piegādā atbilstoši DAF un CIF (Kopienas osta) (kas noteikts 2000. gada Incoterms ) un rēķinā uzrādītajās cenās iekļautās transporta, pārkraušanas un iekraušanas izmaksas, būtiski atšķiras atkarībā no tā, vai transportēšana notiek pa sauszemi līdz Kopienas sauszemes robežai (atbilstoši DAF noteikumiem) vai ar jūras transportu caur jūras ostām trešās valstīs līdz Kopienas ostai (CIF (Kopienas osta) noteikumi), attiecībā uz šiem diviem piegādes noteikumiem VIC ir jādiferencē.

(171) Padome atzīst, ka maksimālā daudzuma ieviešanai vajadzīga pārvaldības sistēma, ko nevar īstenot, pirms nav stājusies spēkā šī regula. Ņemot vērā šā jautājumu sarežģītību, Padome uzskata, ka Komisijai jāizvirza priekšlikums grozīt šo regulu notiekošās starpposma pārskatīšanas ietvaros attiecībā uz Baltkrievijas izcelsmes potašu, lai šādu pārvaldības sistēmu ieviestu pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

(172) Bez tam Padome atzīst, ka, ņemot vērā to, ka regula, ar kuru maina pasākuma pašreizējo veidu un līmeni, stājas spēkā tikai 2006. gada otrajā pusgadā, un ievērojama attiecīga ražojuma eksporta palielināšana īstermiņā rada loģistikas grūtības, 169. apsvērumā minētais pasākumu apiešanas risks īstermiņā ir ierobežots. Tādējādi, ņemot vērā 171. apsvēruma minētās tehniskās grūtības un ierobežoto pasākumu apiešanas risku, uzskata par piemērotu pašlaik nenoteikt maksimālo daudzumu. Tādēļ, kā skaidrots 169. apsvērumā, jāpiemēro VIC un procentuālais nodoklis no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

(173) Tomēr, ja brīvā apgrozībā laistais daudzums, kuru Komisija noteikusi, balstoties uz datiem, kas savākti atbilstoši pamatregulas 14. panta 6. punktam, kalendārajā gadā vai proporcionāli laikam 2006. gada atlikušajā laikā ievērojami pārsniedz 700 000 tonnas, kuras atbilst tradicionālajam daudzumam, kas noteikts iepriekš 169. apsvērumā, un šajā apsvēruma minēto iemeslu dēļ un, atsaucoties uz 163. apsvērumā norādītajiem īpašiem apstākļiem, Komisijai jāiesniedz priekšlikums Padomei, lai noteiktu procentuālo nodokli visiem ražojumiem, uz kuriem attiecas šīs izmeklēšanas ražojuma definīcija.

(174) Lai nodrošinātu efektīvu VIC izpildi, importētājiem jāzina, ka, gadījumā, ja pēcimportēšanas pārbaudē konstatē, ka i) pirmā neatkarīgā pircēja Kopienā (pēcimportēšanas cena) faktiski samaksātā neto cena ar piegādi līdz Kopienas robežai (t.i., neto muitas nodokļi un pēcimportēšanas izmaksas, piemēram, pārkraušanas, kraušanas un transporta izmaksas) ir zemāka par neto cenu ar piegādi līdz Kopienas robežai pirms nodokļu nomaksas, kas izriet no muitas deklarācijas, un ii) pēcimportēšanas cena ir zemāka nekā VIC, procentuālo nodokli par attiecīgajiem darījumiem piemēro retrospektīvi. Muitas iestādes informē Komisiju nekavējoties, ja tiek deklarācijā konstatēta nepareiza informācija.

(175) Šajā ziņā izdara atsauci uz Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2913/92, ar ko izveido Kopienas muitas kodeksu[14], cita starpā, uz 78. pantu, saskaņā ar kuru muitas dienesti var pārbaudīt tirdzniecības dokumentus un datus par attiecīgo preču ievešanu un izvešanu vai sekojušajām tirdznieciskām darbībām ar šīm precēm. Šādas pārbaudes var izdarīt deklarētāja vai jebkuras citas personas telpās, kas minētajās darbībās tieši vai netieši iesaistīta sakarā ar savu komercdarbību, vai pie jebkuras citas personas, kuras valdījumā komercdarbības vajadzībām atrodas minētie dokumenti un ziņas,

IR PIEņēMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Ar šo Baltkrievijas un Krievijas izcelsmes kālija hlorīda importam, kam atbilst KN kodi 3104 20 10, 3104 20 50, 3104 20 90, un tādu īpašu maisījumu (t.i., kālija hlorīds, kas satur papildu mēslojošos elementus ar kālija saturu, kas tiek vērtēts kā K2O, pēc svara, kas ir 35 % vai lielāks, bet nepārsniedz 62 % sausā produktā, kas nesatur ūdeni) importam, kuriem atbilst KN kodi ex 3105 20 10 (TARIC kodi 3105 20 10 10 un 3105 20 10 20), ex 3105 20 90 (TARIC kodi 3105 20 90 10 un 3105 20 90 20), ex 3105 60 90 (TARIC kodi 3105 60 90 10 un 3105 60 90 20), ex 3105 90 91 (TARIC kodi 3105 90 91 10 un 3105 90 91 20), ex 3105 90 99 (TARIC kodi 3105 90 99 10 un 3105 90 99 20), piemēro galīgu antidempinga maksājumu.

2. pants

1. Antidempinga maksājuma likme, ko piemēro 1. pantā aprakstītā Baltkrievijas izcelsmes ražojuma neto cenai ar piegādi līdz Kopienas robežai pirms nodokļu nomaksas, ir 27,5 %. To piemēro ar šādiem nosacījumiem:

a) Ar maksājumu apliek ražojumus ar KN kodiem 3104 20 50 un 3104 20 90 (TARIC papildu kods A999), izņemot, ja

- ražojuma neto cena ar piegādi līdz Kopienas robežai pirms nodokļu nomaksas ir atbilstošā viszemākās ievešanas cenas līmenī vai augstāka, kas noteikta I pielikumā, un

- kopējais ražojuma importētais daudzums, kas precizēts I pielikumā un laista brīvā apgrozībā, kopā nesasniedz 700 000 tonnas.

Komisija ar regulu noteiks maksimālā daudzuma pārvaldības sistēmas nosacījumus, cik iespējams drīz.

b) Ar maksājumu apliek ražojumus ar KN kodiem 3104 20 10, ex 3105 20 10 (TARIC kodi 3105 20 10 10 un 3105 20 10 20), ex 3105 20 90 (TARIC kodi 3105 20 90 10 un 3105 20 90 20), ex 3105 60 90 (TARIC kodi 3105 60 90 10 un 3105 60 90 20), ex 3105 90 91 (TARIC kodi 3105 90 91 10 un 3105 90 91 20), ex 3105 90 99 (TARIC kodi 3105 90 99 10 un 3105 90 99 20).

2. Atkāpjoties no 2. panta 1. punkta, līdz stāsies 1. punktā citētā spēkā Komisijas regula, maksājumu piemēro šādi:

a) Ar maksājumu apliek ražojumus ar KN kodiem 3104 20 50 un 3104 20 90 (TARIC papildu kods A999), izņemot, ja ražojuma neto cena ar piegādi līdz Kopienas robežai pirms nodokļu nomaksas ir I pielikumā noteiktās attiecīgās viszemākās ievešanas cenas līmenī vai augstāka.

b) Ar maksājumu apliek ražojumus ar KN kodiem 3104 20 10, ex 3105 20 10 (TARIC kodi 3105 20 10 10 un 3105 20 10 20), ex 3105 20 90 (TARIC kodi 3105 20 90 10 un 3105 20 90 20), ex 3105 60 90 (TARIC kodi 3105 60 90 10 un 3105 60 90 20), ex 3105 90 91 (TARIC kodi 3105 90 91 10 un 3105 90 91 20), ex 3105 90 99 (TARIC kodi 3105 90 99 10 un 3105 90 99 20).

3. Ja vien nav norādīts citādāk, piemēro spēka esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

3. pants

1. Še turpmāk norādīta galīgā antidempinga maksājuma likme, ko piemēro 1. pantā aprakstītajam, , tabulā uzskaitīto uzņēmumu ražotā ražojuma neto cenai ar piegādi līdz Kopienas robežai pirms nodokļu nomaksas, kura izcelsme ir Krievijas Federācijā.

Valsts | Uzņēmums | Maksājuma likme | TARIC papildu kods |

Krievija | JSC Silvinit, Solikamsk | 23,0 % | A665 |

JSC Uralkali, Berezniki | 12,3 % | A666 |

2. Galīgā antidempinga maksājuma likme, ko piemēro 1. pantā aprakstītajam ražojuma neto cenai ar piegādi līdz Kopienas robežai pirms nodokļu nomaksas, kura izcelsme ir Krievijas Federācijā un kuru ražojuši pārējie uzņēmumi, kas nav minēti 1. punktā (TARIC papildu kods A999), ir tāda pati kā turpmāk norādītā fiksētā summa euro par vienu KCl tonnu atbilstoši kategorijai un pakāpei (standarta potašs ir potašs pulverī).

Kālija hlorīds, kas nesatur papildu mēslojuma elementus:

Kategorija: | Ar kālija saturu, izteiktu kā K2O, lielāku par 40 %, sausā bezūdens produktā | Ar kālija saturu, izteiktu kā K2O, lielāku par 40 %, bet ne lielāku par 62 %, pārrēķinot sausā bezūdens produktā | Ar kālija saturu, izteiktu kā K2O, lielāku par 62 %, pārrēķinot sausā bezūdens produktā |

Pakāpe | Standarts | Tādas, ka nav standarta (ieskaitot granulas) | Standarts | Tāda, kas nav standarta (ieskaitot granulas) |

TARIC kods | 3104 20 10 10 | 3104 20 10 90 | 3104 20 50 10 | 3104 20 50 90 | 3104 20 90 00 |

Fiksēta summa (EUR/tonna) | 19,61 | 26,01 | 29,65 | 39,33 | 40,63 |

Kālija hlorīds, kas satur papildu mēslojuma elementus īpašos maisījumos:

Ar kālija saturu, izteiktu kā K2O, vienādu vai lielāku par 35 %, bet ne lielāku par 40 %, pārrēķinot sausā bezūdens produktā | Ar kālija saturu, izteiktu kā K2O, lielāku par 40 %, bet vienādu vai ne lielāku par 62 %, pārrēķinot sausā bezūdens produktā |

TARIC kods | 3105 20 10 10, 3105 20 90 10, 3105 60 90 10, 3105 90 91 10, 3105 90 99 10 | 3105 20 10 20, 3105 20 90 20, 3105 60 90 20, 3105 90 91 20, 3105 90 99 20 |

Fiksēta summa (EUR/tonna) | 26,01 | 39,33 |

3. Neatkarīgi no 1. panta iepriekš galīgo antidempinga maksājumu nepiemēro importam, kas laists brīva apgrozībā saskaņā ar 4. pantu.

4. Ja vien nav norādīts citādāk, piemēro spēka esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

4. pants

1. Importu, kas dek larēts laišanai brīvā apgrozībā, atbrīvo no antidempinga maksājumiem, kas noteikti ar 1. pantu, ja tos ražojuši uzņēmumi, kuru saistības pieņēmusi Komisija un kuru nosaukumi norādīti Komisijas Lēmumā 2005/802/EK, kas laiku pa laikam tiek grozīti, un importēti atbilstīgi minētā Komisijas Lēmuma noteikumiem.

2. 1. punktā minēto importu atbrīvo no antidempinga maksājuma ar nosacījumu, ka:

a) muitā deklarētās un uzrādītās preces precīzi atbilst 1. pantā aprakstītajam ražojumam;

b) faktūrrēķinu ar vismaz pielikumā minēto iesniedz dalībvalstu muitas iestādēm kopā ar deklarāciju par laišanu brīvā apgrozībā un

c) muitā deklarētās un uzrādītās preces precīzi atbilst faktūrrēķinā sniegtajam aprakstam.

5. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Padomes vārdā––

priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

TARIC kods | Viszemākā ievešanas cena („VIC”) euro par tonnu, CIF (Kopienas osta) (*), neto ar piegādi līdz Kopienas robežai pirms nodokļu nomaksas par precēm, kas piegādātas ar jūras transportu caur trešās valsts jūras ostām | Viszemākā ievešanas cena („VIC”) euro par tonnu, DAF(*), neto ar piegādi līdz Kopienas robežai pirms nodokļu nomaksas par precēm, kas piegādātas ar sauszemes transportu |

3104 20 50 10 | 114,3 (TARIC papildu kods A747) | 102,4 (TARIC papildu kods A748) |

3104 20 50 90 | 125,8(TARIC papildu kods A749) | 113,0(TARIC papildu kods A750) |

3104 20 90 00 | 124,1(TARIC papildu kods A751) | 110,3(TARIC papildu kods A752) |

*) definēts Incoterms 2000. gads

II PIELIKUMS

Faktūrrēķinā, kas pievienots dažu uzņēmumu Kopienā pārdotajam kālija hlorīdam, uz kuru attiecas saistības, jānorāda šāda informācija:

1. virsraksts „RĒĶINS, KO IESNIEDZ, PĀRDODOT PRECES, UZ KURĀM ATTIECAS SAISTĪBAS”;

2. Komisijas Lēmumā 2005/802/EK minētā uzņēmuma, kas izdevis faktūrrēķinu, nosaukums;

3. rēķina numurs;

4. rēķina izdošanas diena;

5. TARIC papildu kods, atbilstoši kuram uz Kopienas robežas muitojamas rēķinā minētās preces;

6. precīzs preču apraksts, tostarp:

- ražojuma koda numurs (RKN), kuru izmanto izmeklēšanas un saistību mērķiem (piem., RKN 1, RKN 2 utt.),

- skaidri formulēts attiecīgajam RKN atbilstošo preču apraksts,

- uzņēmuma produktu koda numurs (UPK) (pēc vajadzības),

- KN kods,

- daudzums (jānorāda tonnās);

7. pārdošanas nosacījumu apraksts, tai skaitā:

- cena par tonnu,

- piemērojamie maksāšanas noteikumi,

- piemērojamie piegādes noteikumi,

- atlaides un rabatus kopā.

8. Kopienas importētāja uzņēmuma nosaukums, kam uzņēmums tieši izdod faktūrrēķinu, kurš pievienots precēm, uz kurām attiecas saistības.

9. Tās uzņēmuma amatpersonas vārds un uzvārds, kas izdevusi faktūrrēķinu un parakstījusi šādu deklarāciju:

„Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka šajā rēķinā norādīto preču pārdošanu tiešam importam Eiropas Kopienā veic atbilstoši to saistību darbības jomai un noteikumiem, ko [uzņēmums] piedāvājis un ko Eiropas Komisija pieņēmusi atbilstoši Lēmumam 2005/802/EK. Ar šo apliecinu, ka informācija, kas sniegta šajā faktūrrēķinā, ir pilnīga un pareiza.”

[1] OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2117/2005 (OV L 340, 23.12.2005., 17. lpp.).

[2] OV L 308, 24.10.1992, 41 lpp.

[3] OV L 112, 11.5.2000., 4. lpp. Kļūdu labojums publicēts OV L 2, 5.1.2001., 42. lpp.

[4] OV L 182, 19.5.2004., 23. lpp.

[5] OV L 183, 20.5.2004., 16. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 588/2005 (OV L 98, 16.4.2005., 11. lpp.)

[6] OV L 143, 7.6.2005., 11. lpp.

[7] OV L 302, 19.11.2005., 14. lpp.

[8] OV L 302, 19.11.2005., 79. lpp.

[9] OV C 249, 8.10.2004., 3. lpp.

[10] OV C 89, 13.4.2005., 3. lpp.

[11] OV C 89, 13.4.2005., 7.lpp.

[12] OV L 101, 11.4.2006., 5. lpp.

[13] OV L 134, 20.5.2006., 1. lpp.

[14] OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 648/2005 (OV L 117, 4.5.2005., 13. lpp.).