Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32009E0136

    Padomes Vienotā rīcība 2009/136/KĀDP ( 2009. gada 16. februāris ), ar ko pagarina pilnvaras Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim Tuvo Austrumu miera procesā

    OV L 46, 17.2.2009, p. 65–68 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 31/08/2010

    ELI: http://data.europa.eu/eli/joint_action/2009/136/oj

    17.2.2009   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    L 46/65


    PADOMES VIENOTĀ RĪCĪBA 2009/136/KĀDP

    (2009. gada 16. februāris),

    ar ko pagarina pilnvaras Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim Tuvo Austrumu miera procesā

    EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

    ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 14. pantu, 18. panta 5. punktu un 23. panta 2. punktu,

    tā kā:

    (1)

    Padome 2003. gada 21. jūlijā pieņēma Vienoto rīcību 2003/537/KĀDP (1), ar ko Marc OTTE kungu iecēla par Eiropas Savienības īpašo pārstāvi (ESĪP) Tuvo Austrumu miera procesā.

    (2)

    Padome 2008. gada 18. februārī pieņēma Vienoto rīcību 2008/133/KĀDP (2), ar ko ESĪP pilnvaras grozīja un pagarināja līdz 2009. gada 28. februārim.

    (3)

    Pamatojoties uz Vienotās rīcības 2008/133/KĀDP pārskatīšanu, ESĪP pilnvaras būtu jāpagarina vēl par 12 mēnešiem.

    (4)

    ESĪP īstenos pilnvaras situācijā, kas var pasliktināties un varētu kaitēt Līguma 11. pantā izklāstītajiem kopējās ārpolitikas un drošības politikas mērķiem,

    IR PIEŅĒMUSI ŠO VIENOTO RĪCĪBU.

    1. pants

    Eiropas Savienības īpašais pārstāvis

    Ar šo Eiropas Savienības īpašā pārstāvja (ESĪP) Tuvo Austrumu miera procesā Marc OTTE kunga pilnvaru termiņš tiek pagarināts līdz 2010. gada 28. februārim.

    2. pants

    Politikas mērķi

    1.   ESĪP pilnvaru pamatā ir Eiropas Savienības politikas mērķi attiecībā uz Tuvo Austrumu miera procesu.

    2.   Šie mērķi ir:

    a)

    risinājums, kas paredz divu valstu – Izraēlas un demokrātiskas, dzīvotspējīgas, miermīlīgas un suverēnas palestīniešu valsts – pastāvēšanu, kuras eksistē viena otrai līdzās ar atzītām un drošām robežām, uztur normālas attiecības ar kaimiņvalstīm saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūcijām 242 (1967), 338 (1973), 1397 (2002) un 1402 (2002) un Madrides konferences principiem;

    b)

    Izraēlas un Sīrijas, kā arī Izraēlas un Libānas attiecību atrisinājums;

    c)

    sarežģītā Jeruzalemes jautājuma taisnīgs atrisinājums un taisnīgs, dzīvotspējīgs un visu pušu atbalstīts risinājums palestīniešu bēgļu problēmai;

    d)

    turpmāki pasākumi pēc Anapoles procesa, lai panāktu nolīgumu par galīgo statusu un izveidotu palestīniešu valsti, tostarp nostiprinot Kvarteta kā ceļveža sarga nozīmi, lai tas pārraudzītu, kā abas puses pilda pienākumus, kas tām paredzēti gan ceļvedī, gan saskaņā ar starptautiskajiem centieniem panākt vispārēju arābu valstu un Izraēlas mieru;

    e)

    stabila un efektīva, palestīniešu pārziņā esoša policijas mehānisma izveide saskaņā ar labākajiem starptautiskiem standartiem sadarbībā ar Eiropas Kopienas iestāžu izveides programmām, kā arī ar citiem starptautiskiem centieniem plašākā drošības jomas sakarā, ietverot arī krimināltiesību sistēmas reformu;

    f)

    atkal atvērt šķērsošanas punktus Gazā, ieskaitot Rafas šķērsošanas punktu, tostarp lai apmierinātu neatliekamas iedzīvotāju humānās vajadzības, un pēc abu pušu vienošanās sadarbībā ar Kopienas centieniem nodrošināt tur trešās personas klātbūtni.

    3.   Šo mērķu pamatā ir Eiropas Savienības apņēmība:

    a)

    starptautiskajā sabiedrībā, jo īpaši Tuvo Austrumu Kvartetā, sadarboties ar pusēm un partneriem, lai izmantotu jebkuru iespēju visām reģiona tautām nodrošināt mieru un cilvēku cienīgu nākotni;

    b)

    turpināt atbalstīt palestīniešu politiskās un administratīvās reformas, vēlēšanu procesu un drošības sistēmas reformas;

    c)

    visiem spēkiem atbalstīt miera stiprināšanu, kā arī palestīniešu ekonomikas atveseļošanu, kura būtu neatņemama reģiona attīstības sastāvdaļa.

    4.   ESĪP atbalsta ģenerālsekretāra/augstā pārstāvja (ĢS/AP) darbu reģionā, tostarp Tuvo Austrumu Kvartetā.

    3. pants

    Pilnvaras

    Lai sasniegtu politikas mērķus, ESĪP ir pilnvarots:

    a)

    nodrošināt aktīvu un efektīvu Eiropas Savienības ieguldījumu darbībās un ierosmēs, ar kurām panākt Izraēlas un Palestīnas, kā arī Izraēlas un Sīrijas un Izraēlas un Libānas konflikta galīgu atrisinājumu;

    b)

    veicināt un uzturēt ciešus kontaktus ar visām Tuvo Austrumu miera procesa pusēm, citām reģiona valstīm, Tuvo Austrumu Kvarteta dalībniekiem un citām attiecīgām valstīm, kā arī ar ANO un citām attiecīgām starptautiskām organizācijām, lai sadarbībā ar tām stiprinātu miera procesu;

    c)

    nodrošināt nepārtrauktu Eiropas Savienības klātbūtni uz vietas un attiecīgos starptautiskos forumos, kā arī dot ieguldījumu krīžu pārvarēšanā un novēršanā;

    d)

    novērot un atbalstīt pušu miera sarunas un vajadzības gadījumā piedāvāt Eiropas Savienības padomus un starpniecību;

    e)

    dot ieguldījumu, ja to lūdz, pušu panākto starptautisko nolīgumu īstenošanā un iesaistīties diplomātiskos pasākumos, ja šos nolīgumus neievēro;

    f)

    pievērst īpašu uzmanību faktoriem, kas ietekmē Tuvo Austrumu miera procesa reģionālos mērogus;

    g)

    konstruktīvi sadarboties ar līgumslēdzējām pusēm miera procesā, lai veicinātu demokrātijas pamatnormu, tostarp cilvēktiesību un tiesiskuma ievērošanu;

    h)

    sekmēt Eiropas Savienības politikas cilvēktiesību jomā un Eiropas Savienības pamatnostādņu cilvēktiesību jomā īstenošanu, konkrēti attiecībā uz bērniem un sievietēm konfliktu skartās zonās, īpaši pārraugot norises šajā jomā un reaģējot uz tām;

    i)

    ziņot par Eiropas Savienības iespējām iesaistīties miera procesā un par to, kā labāk īstenot Eiropas Savienības ierosmes un centienus, kas saistīti ar miera procesa turpmāko virzību, piemēram, Eiropas Savienības ieguldījumu palestīniešu reformās, arī aptverot politiskos attiecīgo Eiropas Savienības attīstības projektu aspektus;

    j)

    pārraudzīt, kādas darbības puses veic, īstenojot ceļvedi un risinot jautājumus, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt sarunas par pastāvīgo statusu, dodot iespēju Tuvo Austrumu Kvartetam labāk novērtēt, kā puses ievēro saistības;

    k)

    kopā ar Eiropas Komisiju un ASV drošības koordinatoru iesaistīties plašākā sadarbībā drošības sektora reformā un veicināt sadarbību ar attiecīgajiem dalībniekiem par drošības jautājumiem;

    l)

    palīdzēt reģiona sabiedriskās domas veidotājiem labāk izprast Eiropas Savienības nozīmi.

    4. pants

    Pilnvaru īstenošana

    1.   ESĪP ir atbildīgs par pilnvaru īstenošanu ĢS/AP pakļautībā un tiešā vadībā.

    2.   Politikas un drošības komiteja (PDK) uztur īpašus sakarus ar ESĪP, un tā ir galvenais kontaktpunkts sakariem ar Padomi. PDK nodrošina ESĪP stratēģisku virzību un politiskus norādījumus atbilstīgi viņa pilnvarām.

    5. pants

    Finansējums

    1.   ESĪP pilnvaru īstenošanas izdevumiem paredzētais finansējums laikposmam no 2009. gada 1. marta līdz 2010. gada 28. februārim ir EUR 1 190 000.

    2.   Izdevumi, ko finansē no 1. punktā minētās summas, ir atbilstīgi no 2009. gada 1. marta. Izdevumus pārvalda saskaņā ar procedūrām un noteikumiem, kurus piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam.

    3.   Izdevumu pārvaldību veic, pamatojoties uz līgumu starp ESĪP un Komisiju. ESĪP sniedz Komisijai pārskatu par visiem izdevumiem.

    6. pants

    Komandas izveide un sastāvs

    1.   ESĪP saskaņā ar savām pilnvarām un atbilstīgajiem pieejamiem finanšu līdzekļiem ir atbildīgs par komandas izveidi saziņā ar prezidentvalsti, saņemot palīdzību no ĢS/AP un pilnībā līdzdarbojoties Komisijai. Komandas sastāvā iekļauj locekļus, kam ir īpašas zināšanas pilnvarām atbilstīgos specifiskos politikas jautājumos. ESĪP informē ĢS/AP, prezidentvalsti un Komisiju par komandas sastāvu.

    2.   Dalībvalstis un Eiropas Savienības iestādes var ierosināt personāla norīkošanu darbā pie ESĪP. Tā personāla atalgojumu, kuru kāda dalībvalsts vai Eiropas Savienības iestāde norīko darbā pie ESĪP, maksā attiecīgā dalībvalsts vai Eiropas Savienības iestāde. Darbā pie ESĪP var norīkot arī dalībvalstu norīkotos ekspertus Padomes Ģenerālsekretariātā. Starptautiskie personāla locekļi ir kādas ES dalībvalsts valstspiederīgie.

    3.   Norīkotais personāls turpina būt nosūtītājvalsts vai ES nosūtītājiestādes administratīvā pakļautībā un veic pienākumus, un rīkojas ESĪP misijas interesēs.

    7. pants

    ESĪP un viņa personāla imunitāte un privilēģijas

    Par privilēģijām, imunitāti un citām garantijām, kas vajadzīgas ESĪP un viņa personāla misijas veikšanai un sekmīgai norisei, attiecīgi vienojas ar uzņēmējvalsti/uzņēmējvalstīm. Šajā sakarā dalībvalstis un Komisija sniedz visu vajadzīgo atbalstu.

    8. pants

    ES klasificētās informācijas drošība

    ESĪP un viņa komandas locekļi ievēro drošības principus un obligātos standartus, kas paredzēti Padomes Lēmumā 2001/264/EK (2001. gada 19. marts), ar ko pieņem Padomes drošības reglamentu (3), jo īpaši rīkojoties ar ES klasificēto informāciju.

    9. pants

    Piekļuve informācijai un materiāltehniskais atbalsts

    1.   Dalībvalstis, Komisija un Padomes Ģenerālsekretariāts nodrošina, ka ESĪP tiek nodrošināta piekļuve jebkādai attiecīgai informācijai.

    2.   Prezidentvalsts, Komisija un/vai dalībvalstis attiecīgā gadījumā nodrošina materiāltehnisko atbalstu reģionā.

    10. pants

    Drošība

    Saskaņā ar ES politiku par tāda personāla drošību, kas izvietots ārpus ES, lai veiktu operatīvas darbības saskaņā ar Līguma V sadaļu, ESĪP saskaņā ar savām pilnvarām un drošības apstākļiem ģeogrāfiskajā teritorijā, par ko viņš ir atbildīgs, veic visus praktiski iespējamos pasākumus visa viņa tiešā pakļautībā esošā personāla drošībai, jo īpaši:

    a)

    pamatojoties uz Padomes Ģenerālsekretariāta norādēm, izstrādājot misijai pielāgotu drošības plānu, kurā ietverti misijai paredzēti fiziski, organizatoriski un procesuāli drošības pasākumi un ar kuru noteikti vadības pasākumi saistībā ar personāla drošu pārvietošanos uz misijas teritoriju un tajā, kā arī drošības incidentu pārvaldība, to skaitā misijas plāns ārkārtas situācijām un evakuācijai;

    b)

    nodrošinot, ka visam personālam, kas izvietots ārpus ES, ir augsta riska apdrošināšana atbilstīgi apstākļiem misijas teritorijā;

    c)

    nodrošinot, ka visi komandas locekļi, ko izvieto ārpus ES, tostarp vietējie līgumdarbinieki, pirms vai pēc ierašanās misijas teritorijā ir piedalījušies atbilstīgās drošības apmācībās, kuru pamatā ir riska klasifikācija, ko misijas teritorijai piešķīris Padomes Ģenerālsekretariāts;

    d)

    nodrošinot, ka īsteno visus saskaņotos ieteikumus, kas sniegti pēc regulāra drošības izvērtējuma, un – saistībā ar starpposma ziņojumu un noslēguma ziņojumu procedūru – rakstiski ziņojot ĢS/AP, Padomei un Komisijai par ieteikumu īstenošanu un citiem drošības jautājumiem.

    11. pants

    Ziņošana

    ESĪP regulāri sniedz mutiskus un rakstiskus ziņojumus ĢS/AP un PDK. Vajadzības gadījumā ESĪP ziņojumus sniedz arī darba grupām. Regulārus rakstiskus ziņojumus izsūta, izmantojot COREU tīklu. Pēc ĢS/AP vai PDK ieteikuma ESĪP var sniegt ziņojumus arī Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomei.

    12. pants

    Koordinācija

    1.   ESĪP veicina vispārēju ES politikas koordināciju. Viņš palīdz nodrošināt to, ka visi ES instrumenti uz vietas ir saskaņoti, lai sasniegtu ES politiskos mērķus. ESĪP darbības saskaņo ar prezidentvalsts un Komisijas darbībām, kā arī attiecīgā gadījumā ar darbībām, ko reģionā veic citi ESĪP. ESĪP sniedz regulārus informatīvus ziņojumus dalībvalstu pārstāvniecībām un Komisijas delegācijām.

    2.   ESĪP uz vietas uztur ciešu saikni ar prezidentvalsti, Komisiju un dalībvalstu misiju vadītājiem. Viņi dara visu iespējamo, lai palīdzētu ESĪP viņa pilnvaru īstenošanā. ESĪP sniedz vietējas politiskas norādes Eiropas Savienības policijas misijas palestīniešu teritorijās (EUPOL COPPS) un Eiropas Savienības Robežu palīdzības misijas Rafas šķērsošanas punktā (EU BAM Rafah) vadītājiem. ESĪP un civilās operācijas komandieris vajadzības gadījumā savstarpēji apspriežas. ESĪP uztur saikni arī ar citām starptautiskām un reģionālām struktūrām attiecīgajā teritorijā.

    13. pants

    Pārskatīšana

    Šīs vienotās rīcības īstenošanu un saderību ar citām Savienības darbībām reģionā regulāri pārskata. Līdz 2009. gada jūnija beigām ESĪP iesniedz progresa ziņojumu ĢS/AP, Padomei un Komisijai un līdz 2009. gada novembra vidum – pilnīgu noslēguma ziņojumu. Šie ziņojumi ir pamatā vienotās rīcības izvērtēšanai attiecīgajās darba grupās un PDK. Ņemot vērā vispārējās darbības prioritātes, ĢS/AP sniedz PDK ieteikumus par Padomes lēmumu attiecībā uz pilnvaru pagarināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu.

    14. pants

    Stāšanās spēkā

    Šī vienotā rīcība stājas spēkā tās pieņemšanas dienā.

    15. pants

    Publikācija

    Šo vienoto rīcību publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

    Briselē, 2009. gada 16. februārī

    Padomes vārdā

    priekšsēdētājs

    O. LIŠKA


    (1)  OV L 184, 23.7.2003., 45. lpp.

    (2)  OV L 43, 19.2.2008, 34. lpp.

    (3)  OV L 101, 11.4.2001., 1. lpp.


    Top