3.6.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 143/31

(1)

2002. gadā pārstrukturēšanas plānu (saukts arī par “individuālo darbības plānu”) Polijas iestādēm iesniedza Arcelor Huta Warszawa (turpmāk – “AHW”), tolaik vēl Huta L.W. Sp. z o o (turpmāk – “HLW”). Plāns tika revidēts 2003. gada martā (turpmāk – “IDP 2003”).

(2)

Tērauda nozares pārstrukturēšanas process Polijā sākās 1998. gada jūnijā, kad Polija iesniedza Kopienai pirmo Dzelzs un tērauda rūpniecības pārstrukturēšanas programmu, pildot starp Eiropu un Poliju noslēgtā līguma 2. protokola 8. panta 4. punktu (turpmāk – “8. panta 4. punkts”), kas izņēmuma kārtā atļāva valsts atbalstu piešķirt tērauda izstrādājumu nozarei pirmajos piecos gados pēc līguma stāšanās spēkā.

(3)

2002. gada 5. novembrī Polijas Republikas Ministru padome apstiprināja Polijas Dzelzs un tērauda rūpniecības pārstrukturēšanas un attīstības programmu līdz 2006. gadam un uz tās pamata 2003. gada 25. martā pieņēma galīgo Valsts pārstrukturēšanas programmu (turpmāk – “VPP”). Šis plāns pēc būtības pieļauj laikposmā no 1997. gada līdz 2006. gadam Polijas tērauda nozares pārstrukturēšanai piešķirt valsts atbalstu līdz PLN 3,387 miljardiem (EUR 846 miljoniem) (3).

(4)

VPP tika iesniegta Komisijai, kas to izvērtēja 2003. gada 25. martā un uz izvērtējuma pamata iesniedza priekšlikumu pieņemt Padomes lēmumu pagarināt termiņu (kam sākotnēji bija jābeidzas 1997. gadā) valsts atbalsta sniegšanai Polijas tērauda nozarei atbilstīgi Eiropas līgumam līdz 2003. gada beigām, ja vien saņēmēji līdz 2006. gadam būs kļuvuši dzīvotspējīgi. Priekšlikumu Padome akceptēja 2003. gada jūlijā (4).

(5)

Tādējādi ES atļāva Polijai ar izņēmumu no ES noteikumiem (5) piešķirt pārstrukturēšanas atbalstu tērauda rūpniecībai. Beigās tas tika noteikts Pievienošanās akta 8. protokolā par Polijas tērauda nozares pārstrukturēšanu (turpmāk – “8. protokols”) (6). Tas apstiprina, ka ir pieņemams valsts atbalsts ne vairāk kā PLN 3,387 miljardi, ko piešķir astoņiem norādītajiem uzņēmumiem, ieskaitot HLW, līdz 2003. gada beigām ar noteikumu, ka pārstrukturēšana tiks pabeigta ne vēlāk kā 2006. gada 31. decembrī (7). VPP atvēl PLN 322 miljonus pārstrukturēšanas atbalstam HLW (skatīt 8. tabulu), kas sīkāk ir apstiprināts IDP 2003 un kas īstenojams saskaņā ar 8. protokola 9. punkta a) un h) apakšpunktu.

(6)

Lai nodrošinātu 8. protokola nosacījumu izpildi, tajā ir detalizēti noteikumi par īstenošanu un uzraudzību. Polijai cita starpā bija jāiesniedz divgadu uzraudzības ziņojumi, un neatkarīgs konsultants veica neatkarīgu izvērtēšanu 2004., 2005. un 2006. gadā. Uzņēmumu ziņojumi par HLW/AHW līdz šim ir iesniegti 2004. gada februārī, 2005. gada aprīlī, 2006. gada maijā un 2007. gada jūnijā. Tie tika apspriesti ar Polijas iestādēm un saņēmējiem, un Komisijas dienesti un Polijas iestādes tos akceptēja.

(7)

2005. gadā AHW grozīja HLW IDP (turpmāk – “IDP 2005”), un tika lūgts Komisijas apstiprinājums saskaņā ar 8. protokola 10. pantu.

(8)

Ar 2006. gada 6. decembri datētā vēstulē Komisija informēja Poliju, ka ir nolēmusi sākt EK līguma 88. panta 2. punktā noteikto procedūru attiecībā ar varbūtēju atbalsta nepareizu izmantošanu.

(9)

Komisijas lēmums sākt procedūru tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (8). Komisija aicināja ieinteresētās personas izteikt apsvērumus par atbalstu.

(10)

Polija atbildēja ar 2007. gada 2. marta vēstuli. 2007. gada 19. martā Komisija saņēma arī saņēmēja AHW apsvērumus, ko tā kopā ar jautājumiem nodeva tālāk Polijas iestādēm. Pēc tikšanās ar Polijas iestādēm un saņēmēju 2007. gada martā Polijai 2007. gada 2. aprīlī un 2007. gada 6. augustā tika nosūtīti papildu jautājumi. Polija atbildēja 2007. gada 4. jūnijā un 2007. gada 1. oktobrī.

(11)

2007. gada 18. oktobrī Komisijas dienesti informēja Poliju par savu sākotnējo vērtējumu lietā, un pēc turpmākas vēstuļu apmaiņas Polijas iestāžu un Komisijas starpā 2007. gada 16. novembrī Polijas iestādes norādīja, ka uzņēmumam ir nodoms atmaksāt atbalstu, “nekaitējot tiesiskajai situācijai”.

(12)

Polijas iestādes 2007. gada 22. novembra vēstulē apstiprināja, ka 2007. gada 20. novembrīAHW ir iemaksājis EUR 2 089 768 kontā, kas bija bloķēts par labu Polijas Finanšu ministrijai. Saskaņā ar nolīguma nosacījumiem neviens nevar piekļūt naudai kontā līdz šā lēmuma pieņemšanai. Tā pieņemšanas dienā ministrija saņems šo summu, kā arī procentus, kas uzkrājušies līdz 2007. gada 20. novembrim. Ja lēmums netiks izdots līdz 2008. gada februāra beigām, nauda tiks atdota AHW.

(13)

AHW ir Polijas tērauda ražotājs, kas ražo šķidro tēraudu un garos izstrādājumus, it sevišķi augstas kvalitātes un speciālos tēraudus (vieglos un smagos profilus).

(14)

1991. gadā vairumu HLW akciju pārņēma Itālijas tērauda ražotājs Lucchini, kas 2005. gadā tās pārdeva Arcelor, kurš 2006. gadā apvienojās ar Mittal Steel  (9).

(15)

Komisija apzinās, ka darbības plāna pieņemšanas laikā HLW bija nopietnas finansiālas grūtības. Tā nesaņēma papildu naudu no sava mātesuzņēmuma Lucchini, kurš pēc Polijas teiktā bija dziļā finanšu krīzē, un nevarēja pārdot savus vērtīgos aktīvus reglamentācijas problēmu dēļ. Tādēļ laikā no 1997. gada līdz 2003. gadam uzņēmumam ļoti trūka naudas, un tas atspoguļojas pārstrukturēšanas plānā (10).

(16)

Nolūkā atjaunot dzīvotspēju HLW noteica IDP 2003 vairākus galvenos pārstrukturēšanas uzdevumus (3.2. punktā), kuru vidū svarīgākie bija šie:

(17)

IDP 2003 (3.3. punkts) noteica, ka tā rūpnieciskajai stratēģijai ir “jākoncentrējas uz izstrādājumu sortimenta pakāpenisku uzlabošanu, ievērojami samazinot šķirņu velmējumu un sagatavju ražošanu un attīstot ražošanu ar akcentu uz speciāliem un mašīnbūves tēraudiem”. Tādēļ HLW gatavojās “(…) īstenot pakāpenisku ieguldījumu programmu šādās rūpnīcas nozarēs: vidējās velmēšanas cehā, kaltuvē, stiepšanas cehā, lietuvē”, bet šauro slokšņu cehs bija jāslēdz.

(18)

Lai ieturētu minēto stratēģiju, uzņēmums plānoja ieguldījumu programmu par summu [no PLN 150 miljoniem līdz PLN 220 miljoniem] (11), kas IDP 2003 bija uzrādīta šādi:

1.   tabula

Plānotie ieguldījumi tērauda ražošanā (= IDP 2003 21. tabula)

(19)

Kā parādīts IDP 2003 4.4. punktā, ieguldījumi tika koncentrēti uz karstās velmēšanas modernizāciju (skatīt IDP 2003 22. tabulu). Tajā ietilpa vidējo profilu velmētavas modernizācija, kā arī sagatavju ceha un smago profilu ceha starppārkarsēšanas krāšņu nomaiņa. Ieguldījumu īstenošanas grafiks bija parādīts IDP 2003 23. tabulā, kur bija redzams, ka gandrīz visu ieguldījumu veikšana jāsāk 2002. gadā.

(20)

Pēc IDP 2003 (4.11. punkts) uzņēmums plānoja samazināt darbinieku skaitu no 1 249 līdz 850. Tagad IDP 2005 noteikts, ka darbaspēks tiks samazināts līdz 700 darbiniekiem. IDP 2003 nodarbinātības pārstrukturēšanai atvēlēja PLN 4,03 miljonus, no kuriem PLN 1,5 miljonus bija paredzēts atbalstīt ar īpaši iezīmētu valsts atbalstu, PLN 1,17 miljonus – ar PHARE programmu, un PLN 1,34 miljonus – pašam uzņēmumam (12).

(21)

IDP 2003 arī paredzēja finanšu pārstrukturēšanu un aktīvu pārstrukturēšanu, kurā saskaņā ar plānu (3.2. punkts) ietilpa: “īstermiņa aizdevumu atmaksa un ar ražošanu nesaistīto nevajadzīgo aktīvu pārdošana”.

(22)

IDP 2003 (4.7. punkts) paredzēja pārstrukturēt parādu PLN 513 369 miljoni (saskaņā ar bilanci tāda bija ilgtermiņa un īstermiņa saistību kopsumma). Bija nodomāts to finansēt no paredzamās peļņas un aktīvu pārstrukturēšanas. No pēdējās 2004. un 2005. gadā tika paredzēti PLN 363 miljonu ieņēmumi, no kuriem PLN 60 miljoniem bija jāsedz jauni parādi.

(23)

Konkrētāk, Komisija apzinās, ka IDP 2003 bija noteikta šādi finanšu pārstrukturēšanas pasākumi: pirmkārt, valsts parāds tika atlaists, dodot atbalstu PLN 21,5 miljoni (skatīt 4.12.2.); otrkārt, HLW no 2000. gada bija veicis zināmu aktīvu pārstrukturēšanu, pārdodot neražojošus aktīvus, un no tās tika gaidīti līdzekļi ieguldījumu programmas finansēšanai.

(24)

Aktīvu pārstrukturēšana jāskata tādā kopsakarā, ka HLW aktīvi jau bija iesaistīti finanšu darījumā, ko HLW uzrādīja kā “pārdošanu un saņemšanu atpakaļ nomā”. 2000. gadā uzņēmums bija saņēmis PLN 250 miljonu aizdevumu, kurš pamatā bija nodrošināts ar uzņēmumam piederošās zemes un ēku ķīlu. Tas attiecās uz ražošanas līdzekļiem un neražojošajiem aktīviem. Atmaksa bija jāveic līdz 2010. gadam pa diviem maksājumiem gadā. Darījums bija nepieciešams tādēļ, ka HLW trūka naudas, taču tas nevarēja savus neražojošos aktīvus pārdot uzreiz. To bija plānots izdarīt tuvāko gadu laikā, un tā rezultātā rastos nauda un tiktu samazinātas finanšu izmaksas.

(25)

Saskaņā ar IDP 2003 aktīvu pārstrukturēšanai bija jāattiecas uz neražojošajiem aktīviem (4.7. un 4.8. punkts). Redzams, ka 2001. gada beigās tika pārdota pirmā daļa (53 ha) no 100 ha. Taču citu neražojošo aktīvu pārdošana aizkavējās, jo AKR (Agencja Kapitałowo Rozliczeniowa S.A. – uzņēmums, kura akcionāri ir Rūpniecības attīstības aģentūra un Valsts kase) bija grūti noregulēt ar ražošanu nesaistītā zemes gabala daļas statusu.

(26)

Tā kā līdzekļi nebija iegūstami no zemes pārdošanas, tika paredzēts valsts garantēts PLN 300 miljonu pārejas aizdevums. Aizdevumu bija paredzēts izmantot ieguldījumos un īstermiņa saistību segšanai (pavisam PLN 219 miljoni). Bez tam PLN 53 miljoni tika atvēlēti ieguldījumiem, kuri sākotnēji bija plānoti pēc 2006. gada (šie 219 + 53 miljoni kopā ar 10 % finansēšanas izmaksām (t. i., 27 miljoni), dod 299 miljonus). Līdz ar to no ieguldījumiem plānotajiem kopējiem līdzekļiem [PLN 150–220 miljoni] vismaz PLN […] miljoni (t. i., PLN […] miljoni mīnus PLN 53 miljoni) ir jāiekļauj PLN 219 miljonos. Atlikušajai summai PLN […] miljoni (PLN 219 miljoni mīnus PLN […] miljoni) tātad ir jābūt īstermiņa finanšu pārstrukturēšanas izmaksām.

(27)

IDP 2003 (4.9. punktā) ietilpa arī atsevišķa ekoloģisko ieguldījumu programma, ko veidoja vides pārvaldības sistēmas ieviešana saskaņā ar ISO 14001 (PLN 0,5 miljoni), daudzi ieguldījumi PLN 50 miljonus izmaksājušā zemes labierīcības projekta ietvaros un elektrotehnikas nodaļas modernizācija (kam netika atvēlēti līdzekļi). Pasākumiem bija jāsākas 2002. gadā.

(28)

Izmeklēšana parādīja, ka daži, bet ne visi IDP 2003 uzrādītie pasākumi tika īstenoti pēc grafika. Konkrēti, metāllūžņu pārstrādes rūpnīcas būvniecība tika atlikta uz 2007.–2008. gadu un nebija sākusies līdz 2007. gada vasarai. Turklāt tika atcelta brāķu pārstrādes rūpnīcas būvniecība, jo brāķi pārstrādā apakšuzņēmējs (13) un tas ir rentablāks risinājums.

(29)

Tomēr izmeklēšanā arī apstiprinājās Polijas apgalvojums, ka vides pārstrukturēšanas izmaksas nebija jāsedz no pārstrukturēšanas plāna, bet gan no pašu līdzekļiem, tādiem kā ieņēmums no aktīvu pārstrukturēšanas.

(30)

IDP 2003 (4.12. punktā) uzrādīts finansējuma iztrūkums PLN 300 miljoni (skatīt arī naudas plūsmas pārskatu, 5.1. punkts). Tā kā nav liecību par pretējo, var pieņemt, kas tas bija vienīgais vajadzīgais finansējums.

(31)

4.12. punkts rāda, ka pārstrukturēšanai bija vajadzīgs finansējums PLN 113,6 miljoni 2002. gadā un PLN 105,3 miljoni 2003. gadā, kā arī PLN 21,9 miljoni finansēšanas izmaksas šo līdzekļu aizņēmumam. Turklāt papildu PLN 53 miljoni tika atvēlēti uz priekšu pārceltajiem ieguldījumiem. Taču nav norādīts, kam tieši finansējums bija vajadzīgs.

(32)

Pēc 2003. gada vairāk finansējuma acīmredzot nebija nepieciešams. Patiešām, AHW savā IDP 2005, aprakstot IDP 2003, apstiprina: “(…) pārstrukturēšanas programma pieņēma, ka tiks veikta virkne stratēģisku un operatīvu pasākumu, kuru rezultātā bija gaidāma ievērojama uzlabošanās darbību rentabilitātē un līdz ar to finanšu likviditātē. Pārstrukturēšanas programma pieņēma, ka no 2003. gada finanšu likviditātes faktori pakāpeniski uzlabosies.”

(33)

IDP paredzētā pārstrukturēšana, kurai bija vajadzīgs ārkārtējs atbalsts, aptver ieguldījumus (PLN [150–220] miljoni, ieskaitot pārcelto ieguldījumu PLN 53 miljoni), nodarbinātības pārstrukturēšanu (PLN 4,03 miljoni), daļēju valsts parāda norakstīšanu (PLN 21,5 miljoni), daļēju finanšu pārstrukturēšanu (PLN 81,5 miljoni) un daļēju aizņēmuma izmaksu finansēšanu (PLN 27,1 miljoni), pavisam kopā PLN 324,63 miljoni.

(34)

Pārstrukturēšana bija jāfinansē galvenokārt no valsts garantēta aizdevuma, kura nolūks bija segt finansiālo iztrūkumu, ko rada aktīvu pārstrukturēšanas daļas aizkavēšanās. Tādēļ, lai ļautu uzņēmumam veikt finanšu pārstrukturēšanu un ieguldījumus 2002./2003. un varbūt arī 2004. gadā, uzņēmumam tika piešķirts Valsts kases garantēts pārejas aizdevums. Tādējādi pārstrukturēšanas projekts bija nepārprotami saistīts ar grafiku.

(35)

Taču IDP 2003 aktīvu pārstrukturēšana nebija uzrādīta kā tāda, kas rada pārstrukturēšanas izmaksas. Tā drīzāk bija pastāvīgs, no valsts atbalstītā pārstrukturēšanas plāna neatkarīgs pasākums, un tai acīmredzami papildus nebija vajadzīgi valsts līdzekļi. Arī daži pasākumi, kas nav tieši saistīti ar dzīvotspējas atjaunošanu, kā ekoloģiskie pasākumi, tika finansēti, izmantojot aktīvu pārstrukturēšanu, un, kā vairākkārtīgi apgalvo Polija, tika veikti atsevišķi no pārstrukturēšanas.

(36)

Patiešām, vienīgais iemesls pieminēt aktīvu pārstrukturēšanu ir tas, ka tai bija jārada finansējums, pārdodot neražojošos aktīvus. Taču pārdošanas un nodošanas atpakaļ nomā darījuma atmaksa nav minēta.

(37)

No VPP sākotnēji akceptētā PLN 322 miljonu atbalsta (aprēķināts kā tīrais dotācijas ekvivalents) AHW saņēma atbalstu, kas parādīts Polijas iesniegtajā tabulā:

2.   tabula

2002. un 2003. gadā apstiprinātais un saņemtais valsts atbalsts (14)

(38)

Atbalsts tika piešķirts trejādam nolūkam:

(39)

Valsts garantijas balstīto aizdevumu HLW deva banka Pekao S.A. pēc HLW un bankas 2003. gada 10. decembra līguma. Aizdevuma līgumā ir norādīts, ka aizdevums atmaksājams piecu gadu laikā pēc līguma parakstīšanas, t. i., līdz 2008. gada 10. decembrim.

(40)

AHW bija pieprasījis garantiju 2003. gada augustā. To piešķīra ar Ministru padomes 2003. gada 31. decembra lēmumu, un tā attiecās uz nominālvērtību EUR 46,3 miljoni, plus procenti un citas saistītās izmaksas līdz EUR 58,3 miljoni. Ministru padomes lēmumā bija atzīts, ka atbalsts HLW pirmām kārtām vajadzīgs ar karsto velmētavu saistīto ieguldījumu finansēšanai un īpašuma iegādes izmaksām saskaņā ar pārdošanas un nodošanas atpakaļ nomā līgumu, un deva rīkojumu to izmantot šim nolūkam. Konkrētāk:

(41)

Kopumā uzņēmums norādīja, ka sērijveida maksājumos ir samaksājis procentus EUR 1 132 788,35 apmērā. Tādēļ tika uzskatīts, ka pirmais no maksājumiem, 2004. gada 30. decembrī, jāieskaita attiecīgajās ņemtajās aizņēmuma daļās, bet no tā brīža uz priekšu procentu summas varētu sadalīt pa attiecīgajām kopsummām. Polijas iestādes apgalvoja, ka rezultātā procentu maksājumi sadalījušies šādi:

3.   tabula

Samaksātie procenti

(42)

AHW bija arī šādas izdevumu pozīcijas, kas saistītas ar garantēto aizdevumu:

(43)

HLW 2003. gada aizdevuma pieteikumā arī norādīts, ka aizdevuma samazinājums (attiecībā uz summu, kas jau apstiprināta ar IDP 2003) balstīts uz HLW paša iniciatīvu, jo tas jau bija vedis sarunas par aizdevumu. Tomēr HLW paturēja tiesības pieprasīt atbalsta atlikumu līdz maksimumam – PLN 75 miljoni, taču to nedarīja.

(44)

Netiek apšaubīts, ka IDP 2003 tika izpildīts tikai daļēji. No 2002. gada līdz 2004. gadam HLW pārstrukturēšanai iztērēja tikai PLN 58,7 miljonus. Tikai PLN [aptuveni 25 % no kopējā ieguldījuma apjoma, kas parādīts 1. tabulā] miljoni tika iztērēti no PLN […] miljoniem ieguldījumiem 2002.–2004. gadā paredzētajai karstās velmēšanas ceha modernizācijai. Ieguldījumi attiecās tikai uz vidējo profilu velmētavu modernizēšanu, bet nebija ieguldījumu sagatavju ceha starppārkarsēšanas krāsnīs un smago profilu velmētavās. Turklāt mazāk nekā pusmiljons no PLN […] miljoniem tika ieguldīts tērauda ražošanas iekārtās un PLN […] miljoni citos vispārīgos ieguldījumos (sīkāk skatīt 2002., 2003. un 2004. gada slejas turpmāk 4. tabulā).

(45)

Komisijai nav iesniegtas nekādas ziņas par to, vai finanšu pārstrukturēšana veikta. Tomēr no IDP 2005 Komisijai redzams, ka HLW parādsaistības 30.06.2005. bija apmēram tādas pašas kā 2001. gada beigās (skatīt IDP 2005 1.8. punktu). Turklāt HLW varēja panākt pozitīvu darbības rezultātu jau 2004. gadā. Tādēļ Komisija pieņem, ka uzņēmums ir paveicis savu plānoto īstermiņa finanšu pārstrukturēšanu.

(46)

Par uzraudzību atbildīgā neatkarīgā konsultanta ziņojums apstiprina, ka HLW nebija dzīvotspējīgs 2004. gadā, 2004. gada beigās un 2005. gada beigās. Taču AHW bija dzīvotspējīgs pārstrukturēšanas perioda beigās (2006. gada beigās).

(47)

Nav apšaubāms, ka dzīvotspēju 2006. gada beigās nosaka vairāki faktori, ko rada nevis tikai velmētavas daļējā modernizācija, bet galvenokārt uzplaukums tērauda rūpniecības nozarē, kam bija ļoti pozitīva ietekme uz uzņēmuma apgrozījumu. Turklāt, tiklīdz HLW pārņēma spēcīgais ieguldītājs Arcelor, visas HLW likviditātes problēmas izzuda. Tomēr uzņēmums nespēja pamatot savu vispārīgo apgalvojumu, ka garantijas faktiskā izmantošana refinansēšanas nolūkiem bijusi uzņēmuma dzīvotspējas sasniegšanas cēlonis.

(48)

2005. gadā jauna īpašnieka uzrašanās izraisīja ievērojamas pārmaiņas ieguldījumu stratēģijā. Esošo karstās velmēšanas iekārtu modernizācijas vietā AHW tagad plāno uzcelt jaunu velmētavu, kas spētu ražot garos izstrādājumus būvniecības vajadzībām. Acīmredzot velmētava par izejmateriālu izmantos kantainās 160 mm CC sagataves un tās ražojumu sortimentā būs oglekļa tērauda stiegrojuma stieņi, apaļie un plakanie stieņi, vieglie profili un kvadrāta un krusta profili. Polija skaidro, ka tāda pārmaiņa ir reakcija uz būvniecības tirgus attīstību, kurai Varšavas apkaimē daudzus gadus ir paredzama būtiska izaugsme, kas AHW var dot aizsācēja priekšrocības, jo tas atrodas Varšavā.

(49)

Jaunā velmētava pilnībā darboties spēs 2008. gada vidū un stāsies esošo karsto velmētavu vietā, kuru modernizācijā jau ir ieguldīti PLN [aptuveni 25 % no 1. tabulā parādītās kopējās ieguldījumu summas] miljoni. Ieguldījumu programmas kopējās izmaksas ir apkopotas tabulā:

4.   tabula

IDP 2005 jaunās ieguldījumu programmas izmaksas

(50)

Tādējādi ieguldījumu izmaksas tagad būs PLN [aptuveni 140 % no 1. tabulā parādītās kopējās ieguldījumu summas] miljoni, no kuriem karstās velmēšanas ceham tiek plānots atvēlēt PLN [aptuveni 120 % no 1. tabulā parādītās kopējās ieguldījumu summas], tātad par PLN […] miljoniem vairāk nekā sākotnēji atvēlēts ieguldījumiem. Taču šajās izmaksās ietilpst PLN […] miljoni vidējo profilu velmētavai, kas jau ir pabeigta. Ja tās atņemtu no PLN […] miljoniem, jaunās velmētavas izmaksas būtu PLN [mazāk par 200] miljoni.

(51)

AHW jaudas attīstību atspoguļo nākamā tabula:

5.   tabula

Maksimālā ražošanas jauda gadā tūkstošos t

(52)

Kad jaunā velmētava 2008. gadā būs pilnīgi darbspējīga, veco velmētavu slēgs. Līdz 2007. gadam uzņēmuma kopējā produkcija nevienu brīdi nepārsniedza maksimālo jaudu […] t. Tādējādi ieguldījumu programmas maiņa radīs uzņēmuma jaudas papildu samazinājumu par […] t.

(53)

Komisija 2006. gada 6. decembra vēstulē norādīja, ka AHW pārstrukturēšanas plāns nav īstenots, un paziņoja, ka tai ir nodoms izmeklēt, vai tā ir piešķirtā pārstrukturēšanas atbalsta nepareiza izmantošana. Konkrēti Komisija norādīja, ka liels atbalsta apjoms nav pienācīgi izmantots.

(54)

Komisija arī apšaubīja, vai var pieņemt atjaunināto darbības plānu atbilstīgi 8. protokola 10. punktam, jo tas attiecas uz jaunu ieguldījumu, kas var būt lietderīgs, taču nav nepieciešams uzņēmuma pārstrukturēšanai.

(55)

Polijas iestādes uzstāj, ka AHW valsts garantiju izmantojis saskaņā ar noteikumiem un nosacījumiem, ar kuriem tā piešķirta, un paskaidro:

(56)

Polijas iestādes arī apgalvo, ka pārdošanas un saņemšanas atpakaļ nomā darījums arī sekmējis uzņēmuma dzīvotspēju, taču to nepamato.

(57)

Polijas iestādes apstiprina, ka izšķirīgs bijis atbalsta piešķiršanas laiks. Tā apgalvo, ka “valsts atbalsts bija vajadzīgs tikai 2003./2004. gadā”, kad patiešām bija finanšu iztrūkums (17).

(58)

Polijas iestādes atkārto, ka AHW ir atbalstu atmaksājis. Valsts garantijai bija jābūt tikai par papildinājumu citiem aizņēmuma nodrošinājumiem. Faktiski bankai tika dots nodrošinājums zemes un visa pamatkapitāla ķīlas veidā, kā arī septiņi vekseļi. Bez tam Polija iesniedza faktus par dažādiem citiem finanšu instrumentiem, ko tajā laikā izmantoja HLW, un līdz ar to iebilst, ka HLW būtu varējis iegūt finansējumu tirgū bez minētās garantijas.

(59)

Polijas iestādes atgādina, ka Arcelor nebūtu pircis uzņēmumu, ja nebūtu drošs, ka HLW ir “tiesības uz valsts atbalstu, ko tas saņēmis pārstrukturēšanas procesam”.

(60)

Polijas iestādes uzsver, ka plāna maiņa dos plašāku ieguldījumu programmu nekā sākotnējā plānā paredzētā un ka visi ieguldījumi līdz 2006. gada beigām (t. i., līdz pārstrukturēšanas perioda beigām) tikuši neatgriezeniski piesaistīti. Polijas iestādes tādējādi uzskata, ka atbalsts nav jāuzskata par nepareizi izlietotu un ierosinātā plāna maiņa būtu uzskatāma par saderīgu ar Kopienas noteikumiem.

(61)

Polijas iestādes norāda, ka IDP 2005 paredzētais ieguldījums, t. i., vidējās velmētavas nomaiņa, ticis apspriests jau 1997. gadā. Taču no 1997. gada līdz 2003. gadam uzņēmumam nebija pietiekamas naudas plūsmas, lai finansētu šo ieguldījumu. Tikai tad, kad uzņēmumu pārņēma Arcelor, kļuva pieejami pietiekami līdzekļi finansēšanai (18). Bez tam Polija iebilst, ka IDP 2003 sortiments tikai vispārīgi definēts un nav bijis optimāls, lai apmierinātu Polijas tirgū mainījušos pieprasījuma struktūru, kas prasījusi sortimenta korekcijas.

(62)

Polijas iestādes iebilst, ka IDP 2005 grozījumiem neesot negatīvas ietekmes uz 8. protokolu. Jaunais plāns nepieciešams “ilgstošas dzīvotspējas” sasniegšanai. Pašreizējo dzīvotspēju pārstrukturēšanas perioda beigās radījusi tikai pozitīvā situācija tirgū un cenās/ieņēmumos/izmaksās. Šajā sakarā tiek apgalvots, ka sagatavju tehnoloģija nenodrošinot uzņēmuma ilglaicīgu konkurētspēju un tā esot jānomaina ar progresīvo nepārtrauktās liešanas procesu.

(63)

Polijas iestādes pauž viedokli, ka pat tad, ja saņemto atbalstu uzskatītu par papildu atbalstu darbībai, jāuzskata, ka to līdzsvaro kompensācijas pasākumi, t. i., uzņēmuma papildu jaudas samazinājums pēc stratēģijas maiņas. Polijas iestādes arī apstiprina, ka HLW nav veicis visus ieguldījumus tāpēc, ka tā aktīvu pārstrukturēšana aizkavējusies.

(64)

Polija arī informēja Komisiju par procentu likmi, kas maksāta par aizdevumu, kā parādīts iepriekš 41. punktā, un pārējām izmaksām, kas maksātas sakarā ar aizdevumu un garantiju, kā norādīts 42. punktā.

(65)

Saņēmējs iesniedza apsvērumus par procedūras sākšanu, un pēc tam tas pastāvīgi informēts par Komisijas un Polijas iestāžu informācijas apmaiņu.

(66)

AHW argumentē, ka liela daļa atbalsta izmantota dažu iznomāto aktīvu atpirkšanai, lai samazinātu finansiālās izmaksas. Turklāt, tā kā ieguldījumi attiecās uz iznomāto īpašumu, tā atpirkšanu iespējams uzskatīt par daļu no pārstrukturēšanas.

(67)

Saņēmējs arī bilst, ka garantija dota pirms Polijas pievienošanās Eiropas Savienībai (Ministru padomes rezolūcija pieņemta 2003. gada decembrī), tādēļ noteikt atbalsta mērķi piekritis Polijas valdībai. Turklāt uzņēmums norāda, ka izmantojis atbalstu pilnīgā saskaņā ar lēmumu par garantijas piešķiršanu.

(68)

AHW atkārto, ka jaunajam plānam ir jākalpo vecā plāna mērķim un ka stratēģijas maiņa ir nepieciešama uzņēmuma ilgtermiņa dzīvotspējai.

(69)

8. protokola 1. punktā noteikts, ka “neatkarīgi no EK līguma 87. un 88. panta Polijas piešķirtais valsts atbalsts noteiktajām Polijas tērauda rūpniecības daļām pārstrukturēšanas vajadzībām uzskatāms par saderīgu ar kopīgo tirgu”, ja cita starpā ir ievēroti protokolā izklāstītie nosacījumi.

(70)

Papildu termiņu pārstrukturēšanas atbalsta sniegšanai Polijas tērauda rūpniecībai atbilstīgi Eiropas līgumam Padome pagarināja līdz brīdim, kad Polija pievienosies Eiropas Savienībai. Tāda kārtība tika atzīta 8. protokolā kā daļa no Polijas pievienošanās Eiropas Savienībai. Lai šo mērķi sasniegtu, protokolā ietverts grafiks, kas attiecas uz laiku pirms un pēc pievienošanās. Konkrētāk, tas atļauj ierobežotu pārstrukturēšanas atbalstu no 1997. gada līdz 2003. gadam un aizliedz turpmāku atbalstu Polijas tērauda rūpniecībai pārstrukturēšanas vajadzībām no 1997. gada līdz 2006. gadam. Šajā ziņā tas skaidri atšķiras no citiem Pievienošanās līguma noteikumiem, kā IV pielikumā izklāstītais pagaidu mehānisms (“esošā atbalsta procedūra”), kas attiecas tikai uz valsts atbalstu, kas piešķirts pirms pievienošanās, ciktāl tas ir “joprojām piemērojams pēc” pievienošanās brīža. Tādējādi var uzskatīt, ka 8. protokolā ir ietverta īpaša tiesību norma, kas tās aptvertajos jautājumos ir pārāka pār citiem Pievienošanās akta noteikumiem (19).

(71)

Līdz ar to, ja EK līguma 87. un 88. pants parasti nav piemērojams atbalstam, kas piešķirts pirms pievienošanās, un nav piemērojams pēc pievienošanās, tad 8. protokola noteikumi valsts atbalsta uzraudzību atbilstīgi EK līgumam attiecina uz ikkatru atbalstu, kas piešķirts Polijas tērauda rūpniecības pārstrukturēšanai no 1997. gada līdz 2006. gadam.

(72)

Lēmumu var pieņemt atbilstīgi EK līguma 88. panta 2. punktam pēc Polijas pievienošanās, jo tad, ja nav īpašu noteikumu 8. protokolā, piemērojami ir parastie noteikumi un principi. Līdz ar to piemērojama ir arī Padomes 1999. gada 22. marta Regula (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (turpmāk – “procedūras regula”) (20).

(73)

8. protokola 18. punkta a) apakšpunkts Komisiju pilnvaro veikt “attiecīgus pasākumus, liekot attiecīgiem uzņēmumiem atmaksāt atbalstu, kas piešķirts, pārkāpjot šā protokola nosacījumus (…), ja pārstrukturēšanas uzraudzībā atklājas, ka nav izpildītas šajā protokolā ietvertās saistības sakarā ar pārējas noteikumiem”.

(74)

Pēc oficiālās izmeklēšanas Komisija ir secinājusi, ka Polija nav spējusi kliedēt šaubas par pārstrukturēšanas atbalsta nepareizu izlietošanu. Komisija secina, ka uzņēmums nav pareizi īstenojis pārstrukturēšanas plānu, kas skaidri noteikts 8. protokola 9. punkta a) un h) apakšpunktā. Komisija aizrāda, ka no atvēlētajiem finanšu resursiem (ap EUR 34 miljoni) tikai nenozīmīga daļa izmantota ieguldījumu finansēšanai atbilstīgi IDP 2003, bet pārējais, t. i., EUR 31,2 miljoni, izmantots plānā neuzrādītiem nolūkiem.

(75)

Lai nonāktu līdz tādam secinājumam, pirms atbalsta apjoma izskatīšanas Komisija vispirms izvērtēja, kāda veida pasākumi plānoti sākotnējā IDP, tad – vai pasākumi, kurus īstenoja uzņēmums, kaut kādā veidā ir saderīgi ar kopējo tirgu, pēc tam – kādas ir sekas nepareizi izlietotā atbalsta nesaderībai, ņemot vērā plānu kopumā. Jautājums par to, vai jaunais plāns var mainīt šo secinājumu, ir iztirzāts turpmāk 3. nodaļā.

(76)

Vispirms Komisija noskaidro IDP 2003 apjomu un to, vai ražošanas aktīvu pārdošanas un saņemšanas atpakaļ nomā līguma nomaksa, kurai galvenokārt izmantots pārstrukturēšanas atbalsts, bijusi ietverta IDP 2003.

(77)

Kā minēts iepriekš 33. punktā, pārstrukturēšanas plāna galvenais uzdevums bija garantēt noteiktu nepieciešamu pasākumu izpildi, lai HLW varētu laikus atjaunot dzīvotspēju. Tas galvenokārt attiecās uz ieguldījumiem un finanšu pārstrukturēšanu. Plānā uzsvars bija likts uz uzņēmuma pārstrukturēšanas iespējām 2002. un 2003. gadā.

(78)

Pirmkārt, atbilstīgi IDP 2003 HLW bija jāiegulda PLN [150–220] miljoni. Tomēr šķiet, ka gan saņēmējs, gan Polijas iestādes secinājuši, ka ražošanas līdzekļu iegāde ir uzskatāma par daļu no ieguldījumu programmas. Polija iebilst, ka ieguldījumi bijuši aprakstīti ļoti vispārīgi, sīkāk nekonkretizējot nevienu no tiem. Turklāt saņēmējs iebilst, ka iegāde bijusi nepieciešama pārstrukturēšanas procesam, “jo bez šīm iekārtām pārstrukturēšanas laikā rūpnīca nebūtu darbojusies”.

(79)

Komisija nevar pieņemt šos argumentus. Redzams, ka IDP 2003 bija atzīmēti ieguldījumi atbilstīgi 4.4. punktam izmaksu (IDP 2003 21. tabula, parādīta iepriekš kā 1. tabula 17. punktā), priekšmeta (IDP 2003 22. tabula) un laika (IDP 2003 23. tabula) izteiksmē. Pēc ražošanas līdzekļu pārdošanas un saņemšanas atpakaļ nomā līguma nebija paredzēta nekāda nomaksa. Faktiski šī rīcība drīzāk atspoguļo to, ka ne Polijas iestādēm, ne saņēmējam nebija nekāda ticama attaisnojuma maksāt par pārdošanas un saņemšanas atpakaļ nomā līgumu. Citādi tā būtu iekļauta plānā.

(80)

Otrkārt, IDP 2003 paredzēta ierobežota finanšu pārstrukturēšana. Vēlākajos iesniegumos Polijas iestādes apgalvoja, ka ražošanas līdzekļu atpirkšana iekļaujama finanšu pārstrukturēšanā (21). Tās iebilst, ka finanšu pārstrukturēšana attiecas arī uz esošajiem zaudējumiem – PLN 150 miljoni un PLN 513 miljonu parāda atmaksas grafika maiņu, un tādējādi nonāk pie kopējām pārstrukturēšanas izmaksām – apmēram PLN 858 miljoni.

(81)

Tomēr Komisija nevar piekrist, ka esošie zaudējumi – PLN 150 miljoni un PLN 513 miljonu parāda atmaksas grafika maiņa ir pārstrukturēšanas izmaksas. Kā jau norādīts 21. punktā, Komisija neapstrīd, ka IDP 2003 punktā minēts, ka “uzņēmums plāno pārstrukturēt PLN 513 miljonu pasīvus”. Taču nav norādīts, ka tas noteikti ietilpst pārstrukturēšanas uzdevumos. Patiešām 3.2. punktā kā pārstrukturēšanas uzdevums ir noteikta tikai “īstermiņa aizdevumu atmaksa un ar ražošanu nesaistīto nevajadzīgo aktīvu pārdošana”.

(82)

Turklāt nav ierasts visus zaudējumus vienkārši uzskatīt par pārstrukturēšanas izmaksām, kā piedāvā Polija. Bilances pasīvi nebūt nav vienādi ar pārstrukturēšanas izmaksām, jo pasīvi paši par sevi ietilpst parastā uzņēmējdarbībā. Tiesa, pārmērīgi pasīvi var radīt grūtības, taču tad pārstrukturēšanā ir jānosaka īpaši pasākumi pasīvu apsaimniekošanā, kā kapitāla ieguldīšana, aizdevumi vai grafiku pārskatīšanas līgumi. Plānā nav iekļauti nekādi tādi finanšu pārstrukturēšanas pasākumi (4.7. punkta piektā daļa).

(83)

Patiešām, IDP 2003 4.7. punktā norādīts, ka pārstrukturēšanas finansēšanai vajadzīgi tikai PLN 363 miljoni. Tas ir mazāk nekā kopējais esošais parāds – PLN 513 miljoni. Turklāt 4.7. punktā minētie PLN 60 miljoni, šķiet, attiecas uz nākotnes apgrozāmo kapitālu. Tādējādi pārstrukturēšanai bija paredzēts ne vairāk par PLN 300 miljoniem (skatīt iepriekš e) apakšpunktu).

(84)

Taču šo PLN 300 miljonu izmantošana ir paskaidrota IDP 2003 4.12.1. punktā par programmas izmaksām un avotiem. Minētajā punktā ir paskaidrots, ka kopējais finansiālais segums PLN 219 miljoni vajadzīgi 2002.–2003. gadā. Tā kā tam bija jāsedz arī ieguldījumi, kā norādīts iepriekš 25. punktā, finanšu pārstrukturēšanai palika tikai PLN […] miljoni.

(85)

Tie PLN 81,5 miljoni nesegtu pat summu, kas vajadzīga pārdošanas un saņemšanas atpakaļ nomā līguma samaksai. 3.2. punktā bija skaidri noteikts, ka finanšu pārstrukturēšana attiecas tikai uz īstermiņa parādiem. Tādēļ plānā iekļautā finanšu pārstrukturēšana nepārsniedza PLN 81,5 miljonus, kas tomēr neattiecās uz samaksu par pārdošanas un saņemšanas atpakaļ nomā līgumu, kas acīmredzami bija ilgtermiņa saistība, jo tai bija jābūt atmaksātai līdz 2010. gadam. Tādēļ samaksa par pārdošanas un saņemšanas atpakaļ nomā līgumu arī nav uzskatāma par daļu no finanšu pārstrukturēšanas, kas jāpapildina atbalstam.

(86)

Visbeidzot, Polijas iestādes, šķiet, pieņem, ka samaksa par pārdošanas un saņemšanas atpakaļ nomā līgumu neietilpst aktīvu pārstrukturēšanā, jo tās neuzstāj uz pretējo. Tomēr tās netieši norāda uz aktīvu pārstrukturēšanu, citējot fragmentu no daļas par aktīvu pārstrukturēšanu: “minētā pārdošana ļaus Huta L.W. atmaksāt daļu no tās aizdevumiem un saglabāt finanšu likviditāti” (4. jūnija vēstules 64. punkts).

(87)

Polijas iestādes gan nepieņem, ka nekur nav teikts, ka visu parādu no pārdošanas un saņemšanas atpakaļ nomā grafiks ir jāpārskata, bet plānā vairākās vietās ir norādīts, ka grafika pārskatīšana attiecas tikai uz neražojošajiem aktīviem. Tas ir divreiz atkārtots tajā pašā nodaļā, no kuras ņemts iepriekš minētais Polijas iestāžu citāts. Faktiski ir skaidri noteikts, ka uz atsevišķiem parādiem atbilstīgi pārdošanas un saņemšanas atpakaļ nomā līgumam, proti, tiem, kas attiecas uz neražojošiem aktīviem (skatīt IDP 2003 4.12.1. punktu), ir jāattiecina aktīvu pārstrukturēšana. Tie attiecas uz tā sauktajiem 100 ha un 88 ha projektiem. Aktīvu pārstrukturēšanas mērķis bija izbrīvēt naudu ieguldījumu veikšanai. Tas vienlaicīgi samazinātu parāda finansiālās izmaksas. Tomēr nav norādes uz to, ka viss pārdošanas un saņemšanas atpakaļ nomā līgums būtu nomaksājams pirms termiņa, lai samazinātu finansiālās izmaksas. Drīzāk aktīvu pārstrukturēšanas mērķis ir “samazināt” finansiālās izmaksas, nevis likvidēt tās.

(88)

Visbeidzot, ņemot vērā HLW finansiālās grūtības, Komisija nesaskata iemeslu, kādēļ HLW bija jācenšas iegādāties ražojošos aktīvus, ja atmaksa bija paredzēta tikai vēlāk. Patiešām, nekādi nebija norādīts, ka nomas līgums būtu šķērslis pārstrukturēšanai. Konkrēti, IDP 2003 4.12. punkts to neatbalsta, jo tas tikai norāda, ka ar dažu aktīvu pārdošanu, kas iepriekš tika uzrādīti par neražojošiem, HLW būtu spējīgs samazināt nomas līguma izpildes izmaksas. Tas ir loģiski, ņemot vērā to, ka aktīvi pārdoti ar nolūku (daļēji) atmaksāt aizdevumu un tādējādi atbrīvot HLW no procentu maksāšanas par aizdevumu. Taču tas nekādi neattiecas uz ražojošo aktīvu atpirkšanu, kas nevarētu radīt nekādu naudu, jo šos līdzekļus paturētu uzņēmums.

(89)

Tādējādi IDP 2003 nebija paredzēta ražojošo aktīvu atpirkšana. Tādēļ HLW atbalstu izmantoja nolūkam, kas nebija ietverts pārstrukturēšanas plānā, kas bija pamatā atbalsta atļaujai. Tas nozīmē, ka atbalsts tika izmantots pretrunā VPP un lēmumam par atļauju, t. i., 8. protokolam. Atbilstīgi procedūras regulas 1. panta g) punktam to var uzskatīt par nepareizu izmantošanu, jo tā ir definēta kā atbalsta izlietošana pretrunā lēmumam apstiprināt valsts atbalstu (22).

(90)

Kad ir konstatēts, ka saņemtais valsts atbalsts nav izmantots saskaņā ar plānu, ir jāpierāda, ka nepareizi izmantotais atbalsts nav arī saderīgs ar kopējo tirgu.

(91)

Formāli to jau var secināt no fakta, ka, pirmkārt, uzņēmums neizmantoja atbalstu saskaņā ar plānu, kuru atbilstīgi 8. protokolam tam ir pienākums pareizi izpildīt, otrkārt, jebkurš cits valsts atbalsts ārpus IDP, VPP un 8. protokola nav saderīgs ar kopīgo tirgu atbilstīgi 8. protokola 18. punktam.

(92)

Bez tam Komisija norāda, ka tā nebūtu varējusi konstatēt, ka faktiskā izmantošana ir saderīga ar kopējo tirgu, lai arī AHW atjaunoja savu dzīvotspēju. Šajā sakarā Komisija vēlētos paskaidrot, ka saņēmējs gan šaubās, ka tā pašreizējā dzīvotspēja ir pietiekama, taču jāņem vērā, ka tā dzīvotspējas izpratne atšķiras no tās, kas definēta 8. protokola 3. pielikumā. Šī izpratne tika saskaņota 8. protokolā, abas līdzējas puses to pārbaudīja, un saņēmējs to nevar grozīt ar atpakaļejošu spēku.

(93)

Tomēr Komisija pirmām kārtām atkārto, ka saderība nav vienkārši izsecināma no fakta, ka HLW neatjaunoja dzīvotspēju 2006. gadā. Faktiski ar dzīvotspējas atjaunošanu vien nepietiek, lai pārstrukturēšanas projekts būtu saderīgs ar kopējo tirgu. Turklāt ir jānodrošina, ka dzīvotspējas atjaunošana tiek sasniegta ar minimālo valsts atbalsta apjomu, kas nepieciešams pārstrukturēšanai, un ka tiek īstenoti kompensācijas pasākumi. Komisija atgādina, ka šie nosacījumi ir ietverti Eiropas līguma 8. panta 4. punktā, uz kuru ir atsauce 8. protokola 1. punktā. Konkrēti, koncepcija, ka valsts atbalsts ir nepieciešamais minimums, nozīmē to, ka valsts atbalstu nevar izmantot, lai finansētu ieguldījumu vai pasākumu, kas nav būtisks pārstrukturēšanā (23).

(94)

Otrkārt, Komisija atgādina, ka plānam, t. i., pārstrukturēšanas uzdevumiem un pasākumiem to finansēšanai, jānodrošina dzīvotspējas sasniegšana no iepriekš paredzēto darbību viedokļa. Faktiski IDP 2003 valsts atbalsta izmantošanā lika īpašu uzsvaru uz ieguldījumiem un paātrinātiem ieguldījumiem. Plānā bija norādīts, ka ieguldījumi ar pārejas aizdevumu tiks pārcelti uz 2003. gadu. Turklāt ir norādīts, ka aktīvu pārstrukturēšana ir paredzama 2004. un 2005. gadā, kas acīmredzami bija pārāk vēlu ieguldījumu programmas īstenošanai. Tādēļ aizdevums tika piešķirts finanšu iztrūkuma segšanai. Patiešām, plāna ievaddaļā atkārtots, ka “pārstrukturēšanas programmas īstenošanai saskaņā ar pieņemto grafiku un uzņēmuma darbības turpināšanai būs vajadzīgs nepieciešamais pārejas aizdevums”. Noslēgumā pārejas aizdevums tika uzskatīts par nepieciešamu, lai ieguldījumus pēc īpaša grafika pārceltu uz agrāku laiku.

(95)

Fakts, ka HLW izvēlējās nomaksāt ražojošo aktīvu pārdošanas un saņemšanas atpakaļ nomā līgumu, nevis īstajā laikā veikt ieguldījumus, rāda, ka no iepriekš paredzēto darbību viedokļa HLW rīcība apdraudēja tā iespējas atjaunot dzīvotspēju. Faktiski Polijas iestādes nav darījušas zināmu, kāda iemesla dēļ 2003. gada augustā, kad HLW pieteicās uz garantiju, stāvoklis lai būtu mainījies, ņemot vērā, ka tas notika tikai piecus mēnešus pēc plāna pēdējās atjaunināšanas 2003. gada martā. Tāda atbalsta izmantošana līdz ar to nebija vis plāna īstenošana, bet gan drīzāk traucēklis plāna pareizai īstenošanai, ņemot vērā to, ka ieguldījumi bija saistīti ar grafiku. Tātad no iepriekš paredzēto darbību viedokļa uzņēmums acīmredzami apdraudēja dzīvotspēju, lai arī vēlāk to atjaunoja.

(96)

Tiesa, finanšu resursi ir atvietojami, un tas, ka valsts atbalsts netika izmantots saskaņā ar plānu, varētu nozīmēt, ka pārstrukturēšanas plānu varēja finansēt no citiem līdzekļiem, kurus sākotnēji bija plānots izmantot citiem nolūkiem, kuriem atbalsts pašlaik tiek izmantots. Taču tāda argumentācija nav pieņemama attiecībā uz pārstrukturēšanas projektu, kur uzņēmuma finanšu līdzekļi ir jāizmanto uzņēmuma pārorientācijai un uzņēmuma grūtību dēļ nekādi lieki līdzekļi nevar būt pieejami projektiem, kas neietilpst plānā. Tādēļ valsts garantētā aizdevuma līdzekļu izmantošana samaksai par aizdevumu ražojošiem aktīviem ir cēloņfaktors pārstrukturēšanas darbību samazinājumam citur, it sevišķi – laicīgai minēto ieguldījumu īstenošanai.

(97)

Pie tam Komisija nesaskata jēgu Polijas iestāžu un saņēmēja argumentā par to, ka 2003. gadā uzņēmums bijis tādās finansiālās briesmās, ka nav spējis veikt nekādus ieguldījumus. Tas tādēļ, ka Komisija nespēj izprast, kāpēc lai tādā situācijā uzņēmums izvēlētos ilgtermiņa parādu atmaksu, nevis citus pasākumus, kas apzināti par nepieciešamiem dzīvotspējas atjaunošanai.

(98)

Visbeidzot, nav arī nozīmes tam, ka uzņēmums tagad piedāvā atgūt 2004. gada ieguldījumus, jo īstenošana bija saistīta ar konkrētu grafiku, kas tika uzskatīts par vienīgo veidu, kā atjaunot dzīvotspēju līdz 2006. gada beigām. Šis pārkāpums ir galīgs un nav maināms ar IDP grozījumu. Tas tā ir par spīti faktam, ka IDP 2005 paredzēti papildu ieguldījumi, jo tie nevar izlabot nepareizo izlietojumu.

(99)

Treškārt, pat ja HLW 2003. gada augustā būtu pieņēmis, ka ieguldījumi vairs nav nepieciešami dzīvotspējas atjaunošanai, tas nozīmētu, ka HLW ir uzrādījis pārlieku augstas pārstrukturēšanas izmaksas IDP 2003 un ka saņemtais atbalsts nav bijis nepieciešams pārstrukturēšanai. Tomēr Komisija neuzskata par ticamu, ka uzņēmums mainījis uzskatus tikai 5 mēnešus pēc IDP 2003 pabeigšanas (2003. gada martā), jo 2003. gada augustā tas pieteicās uz garantiju un norādīja, ka lielākā daļa vajadzīga aizdevuma atmaksai par ražojošiem aktīviem. Lai pamatotu tādu konstatējumu, uzņēmumam jebkurā gadījumā būtu bijis laikus jānorāda Komisijai uz šo faktu, taču tas to neizdarīja.

(100)

Tomēr, pat ja ieguldījumi nebūtu bijuši nepieciešami, līdzekļu pārvirzīšana ražošanas aktīvu pārdošanas un saņemšanas atpakaļ nomā segšanai nebūtu šķitusi attaisnojama kā pārstrukturēšanas izmaksas. Faktiski ražošanas aktīvu pārdošanas un saņemšanas atpakaļ nomā līguma finansēšana tika izkārtota un būtu bijusi atmaksājama pēc pārstrukturēšanas perioda beigām. Var būt, ka tā radīja finansiālu nastu, taču tā acīmredzot tika ņemta vērā IDP 2003 finanšu prognozēs. Tā kā aktīvus nevarēja pārdot, vienīgās atmaksas sekas tādējādi būtu atbrīvojums no finanšu izmaksām, kas HLW būtu devis papildu likviditāti. Tas nozīmē, ka HLW ieguva papildu naudu, ko var uzskatīt par atbalstu darbībai, kas būtu varējis pat izraisīt pasākumus, kas saistīti ar pārmērīgu tirgus izkropļošanu. Tādējādi Komisija uzskata, ka tādi pasākumi nebūtu atļauti, ja par tiem būtu paziņots Komisijai. Tāpat, ja ieguldījumi tiešām nebija nepieciešami, atbalsta faktiskais izmantojums arī būtu uzskatīts par nesaderīgu ar kopējo tirgu.

(101)

Visbeidzot, Komisija neapstrīd saņēmēja argumentu, ka garantija tika izmantota saskaņā ar valdības lēmumu un ka valdības kompetencē bija noteikt atbalsta mērķi. Tomēr Komisija norāda, ka tas neietekmē garantijas saderību, kas ir jānosaka saskaņā ar 8. protokolu un IDP 2003, kuros nav iekļauts atbalsts valdības apstiprinātajam mērķim piešķiršanas lēmumā.

(102)

Ņemot vērā iepriekš teikto, Komisijai jāsecina, ka atbalsts izlietots ar 8. protokola 9. un 18. punktu nesaderīgā veidā. Tādēļ tad nav saderīgs ar kopējo tirgu.

(103)

Visbeidzot, jānosaka nepareizās izmantošanas nesaderības sekas.

(104)

Tālab Komisija gribētu pirmām kārtām norādīt, ka pašreizējā izmeklēšanā tika konstatēts nevis tas, ka kādas pārstrukturēšanas izmaksas būtu novecojušas, bet gan tas, ka valsts līdzekļu daļas ir nepareizi izmantotas. Varētu izrādīties, ka dažus ieguldījumus varēja atlikt – ideālā gadījumā pēc Komisijas apstiprinājuma iegūšanas. Tas nozīmētu, ka faktiskās pārstrukturēšanas izmaksas bija zemākas un attiecīgā atbalsta proporcija būtu jāatgūst; tādu pieeju Komisija izmantojusi iepriekšējās ar tērauda nozares pārstrukturēšanu saistītās lietās (24). Taču šajā lietā ne tikai dažas pārstrukturēšanas izmaksas ir kļuvušas liekas, bet arī, kā parādīts iepriekš, problēma ir tāda, ka vienas pārstrukturēšanas daļas visa finansēšana (t. i., EUR 31,2 miljoni) ir zaudējusi mērķi, ņemot vērā, ka no iepriekš pastāvējušo apstākļu viedokļa pārejas aizdevums gandrīz pilnīgi izmantots tādā veidā, kas neatbilst IDP un apdraudēja dzīvotspējas atjaunošanu, vai, no tā laika viedokļa, kad notika pārmaiņa, tas sagādāja uzņēmumam naudas pārpalikumu, kas jāatdod. Bez tam tāda nepareiza izlietošana nav izlabojama ar atpakaļejošu spēku ar vēlāku uzņēmuma ieguldījumu, jo līdzekļi tika doti, lai ļautu finansēt ieguldījumus un finansiālo pārstrukturēšanu konkrētā brīdī. Šis atbalsta motīvs bija novecojis jau 2005. gadā. Faktiski, ja pārstrukturēšana būtu plānota vēlākam laikam, nekāds atbalsts, it sevišķi valsts garantētais pārejas aizdevums, nebūtu bijis nepieciešams. Tādēļ nepareizā izlietošana attiecas uz visiem līdzekļiem, kas piešķirti atbilstīgi pārejas aizdevumam, kuri tika izmantoti ražojošo aktīvu pārdošanai un saņemšanai atpakaļ nomā.

(105)

Komisija arī apzinās, ka līdzekļu pārpalikums pārstrukturēšanas perioda beigās nav nekas neparasts un ka uzņēmums ir jāsoda par labāku rezultātu sasniegšanu nekā iepriekš paredzēts. Tomēr tam būtu jārada labāki darbības rezultāti, kas dotu uzņēmumam vēl kādas rezerves, piemēram, parāda atmaksas paātrināšanai. Tas nenozīmē, ka uzņēmums gandrīz visu atbalstu var pārvirzīt mērķiem, kas nav norādīti darbības plānā.

(106)

Otrkārt, jāatgādina, ka uzņēmums saņēma arī vairākus valsts atbalsta pasākumus, kā parāda norakstīšana un daļa no garantētā aizdevuma, ko izmantoja finanšu ieguldījumiem. Šie pasākumi tika īstenoti saskaņā ar plānu un palīdzēja panākt uzņēmuma dzīvotspēju.

(107)

Tomēr var pieņemt, ka visa pārstrukturēšana jāuzskata par neizdevušos, jo plāns tika īstenots tikai daļēji un no iepriekšējo apstākļu viedokļa tikai pilnīga pārstrukturēšanas plāna īstenošana nodrošinātu dzīvotspējas atjaunošanu. Tomēr šajā sakarā var būt nozīme tam, ka uzņēmums tiešām atjaunoja dzīvotspēju (25). Tā ir noticis vismaz tiktāl, cik uzņēmums nav saņēmis nekādu pārmērīgu atbalstu, kas nav bijis vajadzīgs dzīvotspējas atjaunošanai. Citiem vārdiem, ja šo priekšrocību atprasītu, tā atjaunotu agrāko stāvokli, t. i., izlabotu pārmērīga atbalsta saņemšanu. Šajā gadījumā atlikušie pasākumi, kas tika īstenoti saskaņā ar plānu, patiešām var būt veicinājuši dzīvotspējas atjaunošanu. Tādēļ tos var uzskatīt par saderīgiem ar noteikumu, ka pārmērīgais atbalsts tiek atprasīts.

(108)

Tādēļ, tā kā pārējie pasākumi tiešām nodrošināja dzīvotspējas atjaunošanu ar minimālo nepieciešamo atbalstu, Komisija var secināt, ka nepareizi izlietota ir tikai garantētā aizdevuma pārvirzītā daļa, nevis visa pārstrukturēšanas atbalsta summa, un ka pārējie IDP 2003 pasākumi paliek saderīgi.

(109)

Visbeidzot, jānosaka valsts garantētā aizdevuma – EUR 31 245 684 – atbalsta elements. Principā garantijas atbalsta intensitāte var būt līdz 100 % (26).

(110)

Komisija tomēr atzīst, ka garantijai kā atbalsta formai šajā gadījumā bijusi ierobežota kropļojoša ietekme, jo aizdevumu, kuram HLW saņēma garantiju, pēc gada atmaksāja Arcelor. Tādēļ Komisija uzskata, ka nolūkā atgūt visu priekšrocību, ko uzņēmums saņēmis, ir nepieciešams atgūt tikai procentu subsīdiju, ko garantija sniegusi laika posmā, kad aizņemtā nauda bija uzņēmuma rīcībā. Turklāt Komisija norāda, ka uzņēmumam tomēr bija iespējas saņemt finanses un tas spēja gādāt par pietiekamu drošību. To apstiprina garantijas līgums, kurā prasīta drošība.

(111)

Saskaņā ar nemainīgu Komisijas praksi procentu subsīdija būtu līdzvērtīga starpībai starp procentiem, kuri būtu jāmaksā pēc tirgus noteikumiem, un uzņēmuma faktiski samaksātajiem procentiem. Tirgus procentus šajā gadījumā aprēķinātu pēc standarta likmes brīdī, kad nauda kļuva pieejama (2004. gada augustā) plus 400 bāzes punktu, ņemot vērā to, ka HLW 2004. gadā nebija dzīvotspējīga (skatīt iepriekš 45. punktu), bet bija grūtībās esošs uzņēmums (27). Iedibinātā Komisijas prakse neļauj piemērot mazāk nekā 400 bāzes punktu (28). Taču lielāks palielinājums nav nepieciešams, jo uzņēmums gādāja par drošību un tērauda rūpniecībai 2004. gadā bija labi rezultāti.

(112)

Tā kā aizdevums tika piešķirts PLN, nevis euro, Komisija piemēro eurozonas standarta likmi, t. i., 4,43 %. Šajā sakarā jāatceras, ka faktiski sasniegtais labums jāizvērtē, uzņēmuma sasniegtos apstākļus salīdzinot ar apstākļiem, kas būtu sasniegti ar tirgus nosacījumiem (bez valsts garantijas). Tā ir parasta tirgus prakse – noteikt kredīta procentus pēc standarta likmes (parasti attiecīgās starpbanku standarta likmes) pamatsummas valūtai, jo naudas vērtības svārstības ir saistītas ar tās valsts ekonomiku, kurā lieto attiecīgo valūtu. Tādēļ attiecībā uz euro izteiktu aizdevumu arī tirgus ekonomikas kreditora piemērotajai standarta likmei ir jābūt tādai pašai, kādu izmanto kredīta izteikšanai euro, pat ja aizdevums tika piešķirts Polijā.

(113)

Tādējādi jābūt 8,43 % gadā, t. i., tiem būtu bijis jāveido EUR 2 807 206. Tas ir jāsalīdzina ar uzņēmuma faktiskajiem izdevumiem. Tos veido procenti EUR 1 061 050 apmērā plus dažas piemaksas par garantiju (norādītas 42. punkta a) un b) apakšpunktā), kas saskaņā ar Komisijas praksi jāieskaita, aprēķinot priekšrocības summu garantijai (29).

(114)

Garantijas izmaksas jāsadala pa garantijas kopējo summu un saistībā ar nepareizi izmantoto atbalstu plus garantijas aptvertie procenti. Tas tādēļ, ka aizdevuma garantētās daļas ierobežotā izmantošana ieguldījumiem bija uzņēmējdarbības lēmums, kas vēl nebija pieņemts, kad garantēto aizdevumu kārtoja kā aizdevumu EUR 46 miljonu apmērā plus procenti uz pieciem gadiem. Citādi garantētais aizdevums būtu kārtots citā veidā. Tādēļ jāizdara proporcionāls dalījums, aprēķinot tās maksas proporciju, kas attiecas uz faktisko garantēto un nepareizi izmantoto summu. Turklāt to pašu iemeslu dēļ maksa ir jāaprēķina proporcionāli laikam, kas faktiski izmantots saistībā ar garantiju visā piecu gadu laikposmā, jo garantija teorētiski tika amortizēta minētajā laikposmā. Ja tas tiek izbeigts agrāk, tā ir uzņēmējdarbības lēmuma revidēšana, kas nav atkarīga no iepriekšējā izkārtojuma.

(115)

Tas nozīmē, ka Komisija pieņem Valsts kases nodevas un sagatavošanas maksas atskaitījumu, kā norādīts 42. punktā, taču uz proporcionāla aprēķina pamata, balstoties uz a) faktiski garantētās summas attiecību (32,3 (= 31,24 + 1,06 (pamatsumma plus faktiski samaksātie procenti)) pret garantijas kopējo summu (EUR 58 330 000)) un b) faktiskā izlietojuma attiecību pret paredzēto izlietojumu 5 gados (t. i., 388 dienas no iespējamām 1 826 dienām).

(116)

Taču attiecībā uz maksu par aizdevumu, kas minēta 42. punkta c) apakšpunktā, Komisija neuzskata, ka šīs izmaksas būtu atskaitāmas no priekšrocības, ņemot vērā to, ka katrs aizdevums ar tirgus noteikumiem saistīts ar līdzīgām izmaksām, kas būtu varējušas būt arī augstākas.

(117)

Tādējādi iegūstam šādu aprēķinu, ņemot vērā saliktos procentus par atbalstu no 2004. gada 24. augusta līdz atmaksai, ar piedziņas likmi 7,62 % gadā:

(118)

Kopumā: Komisija secina, ka ražojošo aktīvu pārdošanas un saņemšanas atpakaļ nomā līguma nomaksa nebija paredzēta IDP 2003 un apdraudēja dzīvotspējas atjaunošanu, vismaz atbalsta pieprasīšanas laikā. Taču, lai gan uzņēmums tomēr atjaunoja dzīvotspēju, atbalsta nepareiza izlietošana nemaina atlikušā atbalsta saderību. Turklāt, tā kā garantija ir izbeigta un aizdevums jau ir atmaksāts, tagad no HLW ir jāatgūst tikai procentu subsīdija, kas saņemta laikposmā, kad nauda bija pieejama (t. i., no naudas pārveduma līdz atmaksai). Procentu subsīdija ir EUR 1 645 682.

(119)

Polija ir lūgusi Komisiju akceptēt atjauninātu IDP atbilstīgi 8. protokola 10. punktam.

(120)

Komisijai agrāk jau ir bijusi darīšana ar līdzīgām lietām, un tā ir paskaidrojusi, ka: “Komisijas piekrišanai IDP maiņai jābūt balstītai uz apsvērumu, ka nav maiņas un 8. protokola mērķu saderības problēmu. Tā tas ir tad, kad Protokolā norādītie galvenie skaitļi attiecībā uz valsts atbalstu, jauda un laika grafiks nemainās un valsts atbalstu proporcionalitāte, kas noteikta Protokolā, paliek nemainīga, neapšaubot dzīvotspēju.” (30)

(121)

Lēmumā par atklāšanu Komisija paskaidroja, ka šajā gadījumā pārmaiņas attiecās nevis uz valsts atbalsta kopsummas palielinājumu vai ražošanas jaudas palielinājumu (31) pārstrukturēšanas periodā, bet gan uz to, ka pārskatītais IDP galvenokārt nozīmēja ievērojamu uzņēmuma ieguldījumu stratēģijas maiņu, ka sniegtais valsts atbalsts šķiet nepareizi izmantots par darbības atbalstu un turpmāks valsts atbalsts nebija vajadzīgs ieguldījumu pabeigšanai (skatīt 54. un 56. punktu). Pēc būtības izmeklēšanā apstiprinājās, ka šīs bažas nav kliedētas, jo atbalsts patiešām tika nepareizi izlietots, kā secināts iepriekš, un nav saderīgs ar kopējo tirgu.

(122)

IDP 2005 neizlabo šo nepilnību, t. i., valsts atbalsta pārpalikumu, un tādējādi nav apstiprināms tādā veidā. Konkrēti, ar to, ka AHW pa to laiku ir atdzīvinājis ieguldījumu programmu, nepietiek, lai nepilnību izlabotu. Kā iztirzāts iepriekš, tā būtu bijis arī tad, ja uzņēmums būtu veicis tikai pārstrukturēšanas plānā norādītos ieguldījumus. Ir skaidrs, ka jaunā ieguldījumu programma tiks īstenota daudz vēlākā posmā nekā sākotnēji paredzēts plānā. Skaidrs arī, ka sākotnējais atbalsts tika piešķirts, lai nodrošinātu pārstrukturēšanas programmas grafika ievērošanu. Tādējādi atbalsts attiecās uz nolūku motivēt HLW veikt šos ieguldījumus pēc grafika, laikus, 2003. un 2004. gadā. Faktiski, ja pārstrukturēšanas grafiks būtu jau iepriekš atlikts uz 2004. un 2005. gadu, nekāds pārejas aizdevums un līdz ar to nekāds atbalsts nebūtu bijis nepieciešams.

(123)

Neatkarīgi no nepareizās izlietošanas Komisija norāda, ka var akceptēt atlikušo jaunā plāna daļu, ja tiks atgūts nepareizi izmantotais atbalsts. Lēmumā par procedūras uzsākšanu Komisija minēja gatavību akceptēt jauno uzņēmējdarbības stratēģiju rūpnieciskā aspektā, pieņemot, ka jaunais ieguldījums nāks par labu uzņēmuma turpmākajam ekonomiskajam sniegumam un tam būs citāda pozitīvas ietekme attiecībā uz vides aizsardzību un izmaksu samazināšanu.

(124)

Katrā gadījumā Komisija piezīmē, ka grozītajam plānam nav vajadzīgs papildu atbalsts, bet tas ir pilnīgi finansējams par ieguldītāja līdzekļiem. Tādēļ Komisija nesaskata iemeslu iebilst pret atjaunināto programmu, pat ja tajā ir stratēģijas maiņa (32).

(125)

Īsumā, Komisija secina, ka atbilstīgi 8. protokola 9. un 18. punktam HLW garantiju EUR 31,2 miljonu aizdevumam ir nepareizi izlietojis un ir izlietojis to nesaderīgi. Ņemot vērā, ka valsts garantija ir izbeigta un aizdevums ir atmaksāts, proti, HLW ir saņēmis priekšrocību, kas vienāda ar procentu subsīdiju EUR 1 645 682, šī priekšrocība ir jāatmaksā. Ņemot vērā, ka 2007. gada 20. novembrīAHW labprātīgi atmaksāja bloķētajā kontā EUR 2 089 768, kas atbilst atgūstamajai summai plus saliktajiem procentiem, kas jāsaņem Polijas iestādēm šā lēmuma izdošanas dienā, turpmāka atgūšana nav nepieciešama.

(126)

Turklāt, ja šis atbalsts būs atmaksāts, Komisija atbilstīgi 8. protokola 10. punktam var apstiprināt IDP 2005 norādīto plāna maiņu, jo tā nav saistīta ar papildu atbalstu un spēcina uzņēmuma dzīvotspēju,