02021H2279 — LV — 30.12.2021 — 000.001

---

Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

►B	▼C1 KOMISIJAS IETEIKUMS (ES) 2021/2279 (2021. gada 15. decembris) par vidiskās pēdas metožu izmantošanu produktu un organizāciju aprites cikla vidiskā snieguma mērīšanai un uzrādīšanai ▼B (OV L 471, 30.12.2021., 1. lpp)

Labota ar:

►C1	Kļūdu labojums, OV L 144, 23.5.2022, lpp 7 (2021/2279)

---

▼B

▼C1

KOMISIJAS IETEIKUMS (ES) 2021/2279

(2021. gada 15. decembris)

par vidiskās pēdas metožu izmantošanu produktu un organizāciju aprites cikla vidiskā snieguma mērīšanai un uzrādīšanai

1.    MĒRĶIS UN DARBĪBAS JOMA

2.    DEFINĪCIJAS

Šajā ieteikumā piemēro turpmāk minētās definīcijas.

3.    PVP UN OVP METOŽU IZMANTOŠANA DALĪBVALSTU POLITIKĀ

Dalībvalstīm būtu jārīkojas šādi.

4.    PVP UN OVP METOŽU IZMANTOŠANA UZŅĒMUMOS UN CITĀS PRIVĀTĀS ORGANIZĀCIJĀS

Uzņēmumiem un citām privātām organizācijām, kas nolemj savu produktu vai organizācijas aprites cikla vidisko sniegumu mērīt vai uzrādīt, būtu:

Nozares apvienībām būtu jārīkojas šādi.

5.    PVP UN OVP METOŽU UN SAISTĪTO PVPKN UN OVPNN IZMANTOŠANA SHĒMĀS, KAS SAISTĪTAS AR APRITES CIKLA VIDISKĀ SNIEGUMA MĒRĪŠANU VAI UZRĀDĪŠANU

6.    PVP UN OVP METOŽU UN SAISTĪTO PVPKN UN OVPNN IZMANTOŠANA FINANŠU KOPIENĀ

Finanšu kopienas locekļiem attiecīgos gadījumos būtu jārīkojas šādi.

7.    VERIFIKĀCIJA

8.    ZIŅOŠANA PAR IETEIKUMA ĪSTENOŠANU

9.    IEPRIEKŠĒJĀ IETEIKUMA ATCELŠANA

Ar šo atceļ Komisijas Ieteikumu 2013/179/ES. Atsauces uz atcelto ieteikumu uzskata par atsaucēm uz šo ieteikumu.

---

I PIELIKUMS

Produktu vidiskās pēdas metode

	Saīsinājumi
	Definīcijas
	Saistība ar citām metodēm un standartiem
1.	Produktu vidiskās pēdas kategoriju noteikumi (PVPKN)
1.1.	Pieeja un iespējamo piemērošanas jomu piemēri
2.	Vispārīgi apsvērumi par produktu vidiskās pēdas (PVP) pētījumiem
2.1.	Kā izmantot šo metodi
2.2.	Produktu vidiskās pēdas pētījumu principi
2.3.	Produktu vidiskās pēdas pētījuma posmi
3.	Produkta vidiskās pēdas pētījuma mērķa(-u) un darbības jomas definēšana
3.1.	Mērķa definēšana
3.2.	Darbības jomas definēšana
3.2.1	Funkcionālā vienība un atsauces plūsma
3.2.2.	Sistēmas robeža
3.2.3.	Vidiskās pēdas ietekmes kategorijas
3.2.4.	PVP iekļaujamā papildu informācija
3.2.5.	Pieņēmumi/ierobežojumi
4.	Aprites cikla inventarizācijas pārskats
4.1.	Atbilstības izvērtēšanas posms
4.2.	Aprites cikla posmi
4.2.1.	Izejvielu ieguve un priekšapstrāde
4.2.2.	Ražošana
4.2.3.	Izplatīšana
4.2.4.	Izmantošana
4.2.5.	Aprites cikla beigas (ietverot produkta atgūšanu un reciklēšanu)
4.3.	Aprites cikla inventarizācijas pārskata nomenklatūra
4.4.	Modelēšanas prasības
4.4.1.	Lauksaimnieciskā ražošana
4.4.2.	Elektrības izmantošana
4.4.3.	Transports un loģistika
4.4.4.	Ražošanas līdzekļi — infrastruktūra un aprīkojums
4.4.5.	Uzglabāšana izplatīšanas centrā vai mazumtirdzniecības vietā
4.4.6.	Paraugu ņemšanas procedūra
4.4.7.	Modelēšanas prasības izmantošanas posmam
4.4.8.	Reciklētais saturs un aprites cikla beigu modelēšana
4.4.9.	Pagarināts produkta kalpošanas laiks
4.4.10	Siltumnīcefekta gāzu emisijas un to piesaiste
4.4.11	Izlīdzināšanas vienības
4.5	Daudzfunkcionālu procesu apstrāde
4.5.1	Sadale dzīvnieku audzēšanā
4.6	Datu vākšanas prasības un kvalitātes prasības
4.6.1	Uzņēmumam raksturīgi dati
4.6.2	Sekundārie dati
4.6.3	Izmantojamās datu kopas
4.6.4	Izslēgšana
4.6.5	Datu kvalitātes prasības
5.	Vidiskās pēdas ietekmes novērtējums
5.1.	Klasificēšana un raksturošana
5.1.1	Klasificēšana
5.1.2	Raksturošana
5.2.	Normalizēšana un svēršana
5.2.1	Vidiskās pēdas ietekmes novērtējuma rezultātu normalizēšana
5.2.2	Vidiskās pēdas ietekmes novērtējuma rezultātu svēršana
6.	Produktu vidiskās pēdas rezultātu interpretēšana
6.1.	Ievads
6.2.	Produktu vidiskās pēdas modeļa stabilitātes novērtējums
6.3.	Karsto punktu identificēšana — visbūtiskākās ietekmes kategorijas, aprites cikla posmi, procesi un vienkāršās plūsmas
6.3.1	Procedūra visbūtiskāko ietekmes kategoriju noteikšanai
6.3.2	Procedūra visbūtiskāko aprites cikla posmu noteikšanai
6.3.3	Procedūra visbūtiskāko procesu noteikšanai
6.3.4	Procedūra visbūtiskāko vienkāršo plūsmu noteikšanai
6.3.5	Rīcība negatīvu skaitļu gadījumā
6.3.6	Prasību kopsavilkums
6.3.7	Piemērs
6.4.	Secinājumi un ieteikumi
7.	Produktu vidiskās pēdas ziņojumi
7.1.	Ievads
7.1.1.	Kopsavilkums
7.1.2.	Apkopota VP atbilstoša datu kopa
7.1.3.	Ziņojuma pamatdaļa
7.1.4.	Validācijas paziņojums
7.1.5.	Pielikumi
7.1.6.	Konfidenciāls ziņojums
8.	PVP pētījumu, ziņojumu un saziņas līdzekļu verifikācija un validācija
8.1.	Verifikācijas darbības jomas noteikšana
8.2.	Verifikācijas procedūra
8.3.	Verificētājs(-i)
8.3.1.	Minimālās prasības verificētājam(-iem)
8.3.2.	Vadošā verificētāja loma verifikācijas grupā
8.4.	Verifikācijas un validācijas prasības
8.4.1	Minimālās prasības PVP pētījuma verificēšanai un validēšanai
8.4.2	Verifikācijas un validācijas paņēmieni
8.4.3	Datu konfidencialitāte
8.5	Verificēšanas/validēšanas procesa iznākumi
8.5.1	Verifikācijas un validācijas ziņojuma saturs
8.5.2	Validācijas paziņojuma saturs
8.5.3	Verifikācijas un validācijas ziņojuma un validācijas paziņojuma derīgums
	Atsauces
	Attēlu saraksts
	Tabulu saraksts

Saīsinājumi

ADEME

Agede l'Environnement et de la Maîtrise de l'Energie

AF	sadales koeficients

AR	sadales attiecība

B2B	uzņēmumu darījumi ar uzņēmumiem

B2C	uzņēmumu darījumi ar patērētājiem

BoC	komponentu saraksts

BoM	materiālu komplekts

BP	paraugprakse

BSI	British Standards Institution

RF	raksturojošais faktors

CFC	hlorfluorogļūdeņraži

CFF	aprites pēdas formula

CPA	produktu klasifikācija pēc darbības

IC	izplatīšanas centrs

DMI	sausnas uzņemšana

DVM	datu vajadzību matrica

DKN	datu kvalitātes novērtējums

EK	Eiropas Komisija

VP	vidiskā pēda

IV	ietekme uz vidi

EMAS	vides vadības un audita sistēma

EMS	vidiskās pārvaldības sistēmas

EoL	aprites cikla beigas

PVD	produktu vidiskā deklarācija

FV	funkcionālā vienība

GE	bruto enerģijas uzņemšana

SEG	siltumnīcefekta gāze

GR	ģeogrāfiskā reprezentativitāte

GRI	Globālās ziņošanas iniciatīva

GWP	globālās sasilšanas potenciāls

ILCD	Starptautiskā aprites cikla datu atsauces sistēma

ILCD-EL

Starptautiskā aprites cikla datu atsauces sistēma — sākuma līmenis

IPCC	Klimata pārmaiņu starpvaldību padome

ISIC	Starptautiskā standartizētā visu ekonomiskās darbības veidu klasifikācija

ISO	Starptautiskā Standartizācijas organizācija

IUCN	Starptautiskā Dabas un dabas resursu aizsardzības savienība

JRC	Kopīgais pētniecības centrs

ACN	aprites cikla novērtējums

LCDN	Aprites cikla datu tīkls

ACIP	aprites cikla inventarizācijas pārskats

ACIN	aprites cikla ietekmes novērtējums

LCT	aprites cikla domāšana

LT	kalpošanas laiks

NACE	Nomenclature Générale des Activités Economiques dans les Communautés Européennes

NDA	informācijas neizpaušanas līgums

NVO	nevalstiska organizācija

NMGOS

nemetāna gaistošie organiskie savienojumi

OVPNN

organizāciju vidiskās pēdas nozaru noteikumi

P	precizitāte

PAS	publiski pieejama specifikācija

PKN	produktu kategoriju noteikumi

PVP	produkta vidiskā pēda

PVPKN

produktu vidiskās pēdas kategoriju noteikumi

PVP-RP

reprezentatīvā produkta PVP pētījums

AP	atsauces plūsma

RP	reprezentatīvais produkts

SR	sistēmas robeža

SMRS	ilgtspējas mērīšanas un paziņošanas sistēma

SS	atbalsta pētījums

TeR	tehnoloģiskā reprezentativitāte

TiR	laika reprezentativitāte

TS	tehniskais sekretariāts

UNEP	Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programma

UUID	globāli unikāls identifikators

WBCSD

Pasaules Uzņēmēju padome ilgtspējīgai attīstībai

WRI	Pasaules Resursu institūts

Terminoloģija — vajadzības izteiksme, vajadzības izteiksmes vēlējuma paveids, “var”

Šajā I pielikumā prasību, ieteikumu un pieļaujamo iespēju, kādas uzņēmumi var izvēlēties, apzīmēšanai izmantota precīza terminoloģija.

Vajadzības izteiksmi lieto, lai norādītu to, kas nepieciešams, lai PVP pētījums atbilstu šai metodei.

Vajadzības izteiksmes vēlējuma paveidu izmanto drīzāk ieteikuma, nevis prasības izteikšanai. Pētījuma veicējam jāpamato visas atkāpes no vajadzības izteiksmes vēlējuma paveida ieteikumiem un tās jādara pārredzamas.

Vārdu “var” izmanto pieļaujamas iespējas izteikšanai.

Definīcijas

“Darbības dati” ir ar procesiem saistītā informācija aprites cikla inventarizācijas pārskatu (ACIP) modelēšanā. Procesa ķēžu apkopotos ACIP rezultātus, kas reprezentē kāda procesa darbības, katru atsevišķi reizina ar attiecīgajiem darbības datiem ( 1 ) un pēc tam apvieno, lai iegūtu ar konkrēto procesu saistīto vidisko pēdu.

Darbības datu piemēri ir izlietotās elektroenerģijas kilovatstundu skaits, izmantotās degvielas daudzums, procesa rezultāts (piemēram, atkritumi), aprīkojuma ekspluatācijas stundu skaits, veiktais attālums, ēkas platība u. tml.

“Saliktās plūsmas” sinonīms.

“Acidifikācija” ir VP ietekmes kategorija, kurā aplūko skābinošu vielu radīto ietekmi uz vidi. Gāzu mineralizācijas rezultātā NOx, NH3 un SOx emisijas atbrīvo ūdeņraža jonus (H+). Protoni sekmē augšņu un ūdens acidifikāciju, ja tos atbrīvo zonās ar zemu buferkapacitāti, rezultātā radot mežu platības samazināšanos un ezeru paskābināšanos.

“Papildu vides informācija” ir vides informācija, kas neietilpst VP ietekmes kategorijās un ko aprēķina un uzrāda kopā ar PVP rezultātiem.

“Papildu tehniskā informācija” ir ar vidi nesaistīta informācija, ko aprēķina un uzrāda kopā ar PVP rezultātiem.

“Apkopota datu kopa” ir produktu sistēmas pilns vai daļējs aprites cikls, kur papildus vienkāršajām plūsmām (un, iespējams, nebūtiskiem atkritumu plūsmu un radioaktīvo atkritumu daudzumiem) ielaides/izlaides sarakstā uzrāda tikai procesa produktu(-us) kā atsauces plūsmu(-as), bet ne citas preces vai pakalpojumus.

Apkopotas datu kopas dēvē arī par “ACIP rezultātu” datu kopām. Apkopota datu kopa var būt apkopota horizontāli un/vai vertikāli.

“Sadale” ir pieeja daudzfunkcionalitātes problēmu risināšanai. Tā attiecas uz “procesa vai produkta sistēmas ielaides vai izlaides plūsmu sadalīšanu starp pētāmo produktu sistēmu un vienu vai vairākām citām produktu sistēmām”.

“Lietojumam raksturīgs” ir materiāla konkrētā lietojuma vispārīgs aspekts. Piemēram, PET vidējais reciklēšanas rādītājs pudelēm.

“Attiecināms” norāda uz modelēšanu, kas balstīta uz procesu un paredzēta vidusmēra apstākļu statiska attēlojuma nodrošināšanai, neņemot vērā tirgus veicinātu ietekmi.

“Vidusmēra dati” ir konkrētu datu uz produkcijas pamata svērtais vidējais rādītājs.

“Fona procesi” ir produkta aprites cikla procesi, attiecībā uz kuriem nav iespējams tieši piekļūt informācijai. Piemēram, vairākums augšpusējo procesu aprites ciklā un parasti visi turpmāk lejpusējā posmā notiekošie procesi tiks uzskatīti par fona procesu daļu.

“Etalons” ir standarts vai atsauces punkts, attiecībā pret kuru var veikt jebkādu salīdzinājumu. PVP kontekstā termins “etalons” attiecas uz ES tirgū pārdotā reprezentatīvā produkta vidējo vidisko sniegumu.

“Materiālu komplekts” — “materiālu komplekts” jeb “produkta struktūra” (dažkārt dēvē par “materiāla komplektu”, BOM vai “saistīto sarakstu”) ir saraksts ar izejmateriāliem, apakškonstrukcijām, starpkonstrukcijām, apakškomponentiem un to daļām un daudzumiem, kas vajadzīgi PVP pētījuma darbības jomā ietilpstošā produkta ražošanai. Dažās nozarēs tas ir ekvivalents “komponentu komplektam”.

“Uzņēmumu darījumi ar uzņēmumiem” (B2B) — raksturo darījumus starp uzņēmumiem, piemēram, starp ražotāju un vairumtirgotāju vai starp vairumtirgotāju un mazumtirgotāju.

Uzņēmumu darījumi ar patērētājiem (B2C) — raksturo darījumus starp uzņēmumu un patērētājiem, piemēram, starp mazumtirgotājiem un patērētājiem.

“Raksturošana” attiecas uz katra klasificētā ielaides/izlaides ieguldījuma attiecīgajās VP ietekmes kategorijās daudzuma aprēķināšanu un šo ieguldījumu apkopošanu katrā kategorijā.

Šim nolūkam inventarizācijas dati lineāri jāreizina ar katras attiecīgās vielas un VP ietekmes kategorijas raksturojošiem faktoriem. Piemēram, saistībā ar VP ietekmes kategoriju “klimata pārmaiņas” par standartvielu izvēlas CO2, bet kg CO2 ekvivalentus izvēlas par atsauces vienību.

“Raksturojošs faktors” ir faktors, ko atvasina no raksturojuma modeļa, kuru izmanto noteikta aprites cikla inventarizācijas pārskata rezultāta pārvēršanai par parastu VP ietekmes kategorijas rādītāja vienību.

“Klasifikācija” ir aprites cikla inventarizācijas pārskatā uzskaitītās materiālu/enerģijas ielaides/izlaides attiecināšana uz VP ietekmes kategorijām atbilstoši katras vielas spējai sniegt ieguldījumu katrā no aplūkotajām VP ietekmes kategorijām.

“Klimata pārmaiņas” ir VP kategorija, kurā ņemta vērā visa ielaide un izlaide, kas rada siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas. Sekas ir paaugstināta vidējā pasaules temperatūra un pēkšņas reģionālas klimatiskas pārmaiņas.

“Līdzfunkcija” ir jebkura no divām vai vairākām funkcijām, ko iegūst no viena vienības procesa vai produktu sistēmas.

“VP pētījuma pasūtītājs” ir organizācija (vai organizāciju grupa), piemēram, komercuzņēmums vai bezpeļņas organizācija, kas finansē VP pētījumu saskaņā ar PVP metodi un attiecīgo PVPKN, ja tas ir pieejams.

“Uzņēmumam raksturīgi dati” ir tieši izmērīti vai apkopoti dati no viena vai vairākiem objektiem (vietai raksturīgi dati), kas ir reprezentatīvi attiecībā uz uzņēmuma darbībām (terminu “uzņēmums” lieto kā termina “organizācija” sinonīmu). Sinonīms terminam “primārie dati”. Lai noteiktu reprezentativitātes līmeni, var piemērot paraugu ņemšanas procedūru.

“Uzņēmumam raksturīga datu kopa” ir datu kopa (iedalīta sīkāk vai apkopota), ko apvieno ar uzņēmumam raksturīgiem datiem. Vairākumā gadījumu darbības dati ir uzņēmumam raksturīgi, savukārt tiem pamatā esošie apakšprocesi ir datu kopas, kas iegūtas no fona datubāzēm.

“Salīdzinošs apgalvojums” ir vidisks apgalvojums par viena produkta pārākumu vai vienlīdzīgumu, salīdzinot ar konkurējošu produktu, kas veic tādu pašu funkciju (ieskaitot produktu kategorijas etalonu).

“Salīdzinājums” ir (grafisks vai citāds) divu vai vairāku produktu salīdzinājums, ko veic, pamatojoties uz PVP pētījuma rezultātiem un pamatojošajiem PVPKN un neietverot salīdzinošu apgalvojumu.

“Patērētājs” ir individuāls plašas sabiedrības loceklis, kurš pērk vai izmanto preces, īpašumu vai pakalpojumus privātiem mērķiem.

“Līdzprodukts” ir jebkurš no diviem vai vairākiem produktiem, ko iegūst no viena vienības procesa vai produktu sistēmas.

“No šūpuļa līdz vārtiem” ir produktu piegādes ķēdes daļas no izejvielu ieguves (“šūpuļa”) līdz ražotāja “vārtiem”. Piegādes ķēdes izplatīšanas, glabāšanas, izmantošanas un aprites cikla beigu posmi ir izlaisti.

“No šūpuļa līdz kapam” ir produkta aprites cikls, kurā iekļauj izejvielu ieguves, apstrādes, izplatīšanas, glabāšanas, izmantošanas un likvidēšanas vai reciklēšanas posmus. Vērā tiek ņemtas visu aprites cikla posmu būtiskās ielaides un izlaides.

“Kritiska pārskatīšana” ir process, kas paredzēts, lai nodrošinātu konsekvenci starp PVPKN un PVP metodes principiem un prasībām.

“Datu kvalitāte” ir datu īpašības, kas attiecas uz to spēju izpildīt noteiktās prasības. Datu kvalitāte attiecas uz dažādiem aspektiem, piemēram, tehnoloģisko, ģeogrāfisko un laika piesaistes reprezentativitāti, kā arī uz inventarizācijas datu pilnīgumu un precizitāti.

“Datu kvalitātes novērtējums” (DKN) ir daļēji kvantitatīvs datu kopas kvalitātes kritēriju novērtējums, kura pamatā ir tehnoloģiskā reprezentativitāte, ģeogrāfiskā reprezentativitāte, laika piesaistes reprezentativitāte un precizitāte. Datu kvalitāti uzskata par dokumentētās datu kopas kvalitāti.

“Kavētas emisijas” ir emisijas, kas tiek izlaistas laika gaitā, piemēram, ilgās izmantošanas vai galīgās likvidēšanas posmos, attiecībā pret vienreizēju emisiju laikā t.

“Tiešas vienkāršas plūsmas” (dēvētas arī par “vienkāršām plūsmām”) ir visas izlaides emisijas un ielaides resursu izmantojumi, kas tieši rodas saistībā ar procesu. Piemēri ir emisijas no ķīmiska procesa vai fugitīvās emisijas no katla, kas atrodas tieši objektā.

“Tieša zemes izmantošanas maiņa” (dLUC) ir viena zemes izmantošanas veida tāda pārveidošana citā veidā, kas notiek konkrētā zemes platībā un neizraisa izmaiņas citā sistēmā.

“Tieši attiecināms” attiecas uz procesu, darbību vai ietekmi, kas rodas definētajās sistēmas robežās.

“Sīkāka iedalīšana” ir process, kurā apkopotu datu kopu sadala mazākās vienības procesa datu kopās (horizontālās vai vertikālās). Sīkāka iedalīšana var palīdzēt padarīt datus specifiskākus. Sīkākas iedalīšanas process nekādā gadījumā nedrīkstētu sagrozīt vai apdraudēt sākotnējās apkopotās datu kopas kvalitāti un konsekvenci.

“Lejpusējs” — notiekošs produktu piegādes ķēdē pēc atsauces punkta.

“Ekotoksiskums” (saldūdens) ir VP ietekmes kategorija, kas risina jautājumus par tādu toksisku ietekmi uz ekosistēmu, kas ir kaitīga atsevišķām sugām un maina šīs ekosistēmas struktūru un funkciju. Ekotoksiskums ir ekosistēmas veselību tieši ietekmējošu vielu izmešu izraisītu dažādu toksikoloģisku mehānismu daudzveidīgas iedarbības rezultāts.

“VP informācijas sniegšanas mehānismi” ir visi iespējamie veidi, ko var izmantot, lai VP pētījuma rezultātus uzrādītu ieinteresētajām personām (piemēram, etiķetes, produktu vidiskās deklarācijas, zaļie apgalvojumi, tīmekļa vietnes, infografika utt.).

“VP atbilstoša datu kopa” ir datu kopa, kas izstrādāta atbilstoši VP prasībām, kuras regulāri atjaunina JRC ĢD ( 2 ).

“Elektroenerģijas izsekošana” ( 3 ) ir process, kurā elektroenerģijas ražošanas atribūtus attiecina uz elektroenerģijas patēriņu.

“Vienkāršas plūsmas” — aprites cikla inventarizācijas pārskatā vienkāršas plūsmas ietver “pētāmajā sistēmā ievadīto materiālu vai enerģiju, kas iegūta no vides, iepriekš cilvēkam to nepārveidojot, vai no pētāmās sistēmas izejošu materiālu vai enerģiju, kas tiek izvadīta vidē, cilvēkam to pēc tam nepārveidojot”.

Vienkāršas plūsmas ietver, piemēram, resursus, kas ņemti no dabas, vai emisijas gaisā, ūdenī, augsnē, kas ir tieši saistītas ar VP ietekmes kategoriju raksturojošiem faktoriem.

“Vides aspekts” ir organizācijas darbību, produktu vai pakalpojumu elements, kas mijiedarbojas ar vidi vai var mijiedarboties ar to.

“Vidiskās pēdas (VP) ietekmes novērtējums” ir PVP analīzes posms, kura mērķis ir izprast un novērtēt produktu sistēmas iespējamās ietekmes uz vidi lielumu un nozīmi visā produkta aprites ciklā. Ietekmes novērtējuma metodes nodrošina vienkāršu plūsmu ietekmi raksturojošos faktorus, lai apkopotu to ietekmi un iegūtu viduspunkta rādītāju ierobežotu skaitu.

“Vidiskās pēdas (VP) ietekmes novērtējuma metode” ir protokols aprites cikla inventarizācijas pārskata datu pārvēršanai par kvantitatīviem ieguldījumiem aplūkojamajā ietekmē uz vidi.

“Vidiskās pēdas (VP) ietekmes kategorija” ir resursu izmantošanas vai ietekmes uz vidi klase, ar kuru ir saistīti aprites cikla inventarizācijas pārskata dati.

“Vidiskās pēdas (VP) ietekmes kategorijas rādītājs” ir izmērāms VP ietekmes kategorijas attēlojums.

“Ietekme uz vidi” ir jebkādas negatīvas vai pozitīvas vides pārmaiņas, ko pilnīgi vai daļēji izraisa organizācijas darbības, produkti vai pakalpojumi.

“Vides mehānisms” ir konkrētas VP ietekmes kategorijas fizisku, ķīmisku un bioloģisku procesu sistēma, kas sasaista aprites cikla inventarizācijas pārskata rezultātus ar VP ietekmes kategorijas rādītājiem.

“Eitrofikācija” ir VP ietekmes kategorija, kas saistīta ar tādām barības vielām (galvenokārt slāpekli un fosforu) no novadītajiem notekūdeņiem un mēslotām lauksaimniecības zemēm, kuras veicina aļģu un citas veģetācijas augšanu ūdenī.

Organisko vielu sadalīšanās patērē skābekli, un tās rezultātā rodas skābekļa deficīts un — atsevišķos gadījumos — zivju bojāeja. Eitrofikācija emitētās vielas daudzumu pārvērš par kopēju mērvienību, ko izsaka kā atmirušās biomasas noārdīšanai nepieciešamo skābekļa daudzumu.

Lai novērtētu eitrofikācijas radīto ietekmi, izmanto trīs VP ietekmes kategorijas: eitrofikācija — sauszemes; eitrofikācija — saldūdens; eitrofikācija — jūras.

“Ārējā saziņa” ir saziņa ar jebkuru ieinteresēto personu, kas nav pētījuma pasūtītājs vai izpildītājs.

“Ekstrapolēti dati” ir dati no konkrēta procesa, ko izmanto tāda līdzīga procesa atainošanai, par kuru dati nav pieejami, pieņemot, ka tas ir pamatoti reprezentatīvs.

“Plūsmas diagramma” ir novērtējamā produkta aprites cikla vienā vai vairākos procesos notiekošu plūsmu shematisks attēlojums.

“Priekšplāna vienkāršās plūsmas” ir tiešās vienkāršās plūsmas (emisijas un resursi), attiecībā uz kurām ir pieejama piekļuve primārajiem datiem (vai uzņēmumam raksturīgai informācijai).

“Priekšplāna procesi” ir produkta aprites cikla procesi, attiecībā uz kuriem ir pieejama tieša piekļuve informācijai. Piemēram, ražotāja objekts un citi ražotāja vai tā darbuzņēmēju izmantoti procesi (piemēram, preču pārvadāšana, centrālā biroja pakalpojumi u. c.).

“Funkcionāla vienība” definē vērtējamā produkta nodrošinātās(-o) funkcijas(-u) un/vai pakalpojuma(-u) kvalitatīvos un kvantitatīvos aspektus. Funkcionālās vienības definīcija atbild uz jautājumiem “kas?”, “cik daudz?”, “cik labi?” un “cik ilgi?”.

“No vārtiem līdz vārtiem” — produkta daļēja piegādes ķēde, kas aptver tikai konkrētas organizācijas vai ražotnes ietvaros notiekošus procesus, kurus veic ar produktu.

“No vārtiem līdz kapam” — produkta daļēja piegādes ķēde, kas ietver tikai izplatīšanas, glabāšanas, izmantošanas un likvidēšanas vai reciklēšanas posmus.

“Globālās sasilšanas potenciāls” (GWP) — indekss, ar ko mēra izvēlētā laika posmā uzkrājušās konkrētas vielas vienības masas radiatīvo forsējumu. To izsaka ar standartvielu (piemēram, CO2 ekvivalenta vienībām) un noteiktu laika posmu (piemēram, GWP 20, GWP 100, GWP 500 attiecīgi 20, 100 un 500 gadiem).

Apvienojot informāciju gan par radioaktīvo forsējumu (enerģijas plūsmu, ko rada vielas emisija), gan par laiku, cik ilgi tas paliek atmosfērā, GWP sniedz mērījumu par vielas spēju ietekmēt globālo virsmas-gaisa vidējo temperatūru un tāpēc attiecīgi ietekmēt dažādus klimata parametrus un to sekas, piemēram, vētru biežumu un intensitāti, lietavu intensitāti un plūdu biežumu, utt.

“Horizontālā vidējošana” ir darbība, kurā apkopo vairākas vienību procesa datu kopas vai apkopotas procesa datu kopas un kurā katra no tām sniedz vienādu atsauces plūsmu, lai radītu jaunu procesa datu kopu.

“Toksicitāte cilvēkiem — vēzis” ir VP ietekmes kategorija, kas izskaidro tādu negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību, kuru izraisa toksisku vielu uzņemšana, tās ieelpojot no gaisa, norijot pārtiku/ūdeni, tām iekļūstot caur ādu, ciktāl šī ietekme ir saistīta ar vēzi.

“Toksicitāte cilvēkiem — nesaistīta ar vēzi” ir VP ietekmes kategorija, kas izskaidro tādu negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību, kuru izraisa toksisku vielu uzņemšana, tās ieelpojot no gaisa, norijot pārtiku/ūdeni, tām iekļūstot caur ādu, ciktāl šī ietekme ir saistīta ar vēzi neradošām sekām, kuras neizraisa suspendētās daļiņas / ieelpotās neorganiskas vielas vai jonizējošais starojums.

“Neatkarīgs ārējais eksperts” ir kompetenta persona, kuru nenodarbina uz pilnu slodzi vai nepilnu slodzi VP pētījuma pasūtītājs vai VP metodes izmantotājs un kura nav iesaistīta VP pētījuma darbības jomas noteikšanā vai tā veikšanā.

“Netieša zemes izmantošanas maiņa” (iLUC) — tā rodas, ja noteiktas zemes izmantošanas pieprasījums izraisa izmaiņas ārpus sistēmas robežām, t. i., citā zemes izmantošanas veidā. Šo netiešo ietekmi var novērtēt, galvenokārt izmantojot zemes pieprasījuma ekonomisko modelēšanu vai modelējot darbību pārvietošanu globālā mērogā.

“Ielaides plūsmas” produkts, materiāls vai enerģijas plūsma, kas ieiet vienības procesā. Pie produktiem un materiāliem pieder izejvielas, starpprodukti un līdzprodukti.

“Starpprodukts” ir vienības procesa izlaide, kas, savukārt, ir ielaide citiem vienības procesiem, kuriem sistēmā nepieciešama tālāka pārveide. Starpprodukts ir produkts, kam nepieciešama tālāka apstrāde, pirms to var aizzīmogot galapatērētājam.

“Jonizējošais starojums, cilvēku veselība” ir VP ietekmes kategorija, kas izskaidro radioaktīvu noplūžu negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību.

“Zemes izmantošana” ir VP ietekmes kategorija, kas ir saistīta ar zemes teritorijas izmantošanu (aizņemšanu) un pārveidošanu (pārvēršanu), piemēram, lauksaimniecības, mežsaimniecības, ceļu, dzīvojamo ēku celtniecības, kalnrūpniecības u. c. rezultātā.

Zemes aizņemšanā ņem vērā zemes izmantošanas sekas, iesaistītās platības lielumu un tās aizņemšanas ilgumu (augsnes kvalitātes izmaiņas reizinot ar platību un ilgumu). Zemes pārveidošanā ņem vērā zemes īpašību izmaiņu lielumu un skarto platību (augsnes kvalitātes izmaiņas reizinot ar platību).

“Vadošais verificētājs” ir persona, kura piedalās verifikācijas grupā un kurai, salīdzinot ar pārējiem verificētājiem grupā, ir papildu pienākumi.

“Aprites cikls” ir secīgi un savstarpēji saistīti produkta sistēmas posmi, sākot ar izejvielu ieguvi vai ražošanu no dabas resursiem un beidzot ar galīgu likvidēšanu.

“Aprites cikla pieeja” — tā ņem vērā ar produktu saistīto resursu plūsmu un atbalsta videi darbību spektru, raugoties no piegādes ķēdes viedokļa, ietverot visus posmus, sākot ar izejvielu ieguvi apstrādes ceļā, izplatīšanu, izmantošanu un aprites cikla beigu procesiem, kā arī visu attiecīgo ietekmi uz vidi (nevis pievēršoties vienam jautājumam).

“Aprites cikla novērtējums”(ACN) ir produkta sistēmas ielaides, izlaides un iespējamās ietekmes uz vidi visā tā aprites ciklā apkopošana un novērtēšana.

“Aprites cikla ietekmes novērtējums”(ACIN) — aprites cikla novērtējuma posms, kura mērķis ir izprast un novērtēt sistēmas iespējamās ietekmes uz vidi lielumu un nozīmi visā aprites ciklā.

Izmantotās ACIN metodes nodrošina vienkāršu plūsmu ietekmi raksturojošos faktorus, lai to ietekmi apkopotu līdz ierobežotam viduspunkta un/vai kaitējuma rādītāju skaitam.

“Aprites cikla inventarizācijas pārskats”(ACIP) ir vienkāršo plūsmu, atkritumu plūsmu un produkta plūsmu apmaiņas kombinētais kopums ACIP datu kopā.

“Aprites cikla inventarizācijas pārskata (ACIP) datu kopa” ir dokuments vai datne ar konkrēta produkta vai cita references elementa (piemēram, objekta, procesa) aprites cikla informāciju, kas ietver aprakstošus metadatus un kvantitatīvu aprites cikla inventarizācijas pārskatu. ACIP datu kopa varētu būt vienības procesu datu kopa, daļēji apkopota vai apkopota datu kopa.

“Noslodze” ir faktiskās kravas attiecība pret pilnu kravu vai tilpību (piemēram, masa vai tilpums), kādu transportlīdzeklis ved vienā braucienā.

“Materiālam raksturīgs” — materiāla vispārīgs aspekts. Piemēram, polietilēntereftalāta (PET) reciklēšanas rādītājs.

“Daudzfunkcionalitāte” — ja process vai objekts nodrošina vairāk nekā vienu funkciju, t. i., sniedz vairākas preces un/vai pakalpojumus (“līdzproduktus”), tad tas ir “daudzfunkcionāls”. Šādās situācijās visas ar attiecīgo procesu saistītās ielaides un emisijas tiks sadalītas starp interesējošo produktu un pārējiem līdzproduktiem atbilstoši skaidri noteiktām procedūrām.

“Saliktās (jeb kompleksās) plūsmas” — aprites cikla inventarizācijas pārskatā pie saliktām plūsmām pieder visas sistēmā esošās ielaides (piemēram, elektrība, materiāli, transporta procesi) un izlaides (piemēram, atkritumi, blakusprodukti), kam vajadzīga tālāka modelēšana, lai tos pārveidotu par vienkāršām plūsmām.

“Darbības datu” sinonīms.

“Normalizēšana” ir posms, kuru veic pēc raksturojuma posma un kurā aprites cikla ietekmes novērtējuma rezultātus dala ar normalizācijas koeficientiem, kas attēlo atsauces vienības (piemēram, visas valsts vai vidusmēra iedzīvotāja) kopējo pārskatu.

Normalizēti aprites cikla ietekmes rezultāti izsaka analizētās sistēmas ietekmes attiecīgās daļas kā kopēju ieguldījumu katrā ietekmes kategorijā uz atsauces vienību.

Attēlojot dažādu ietekmes jomu normalizētos aprites cikla ietekmes novērtējuma rezultātus blakus, kļūst redzams, kuras ietekmes kategorijas analizētā sistēma ietekmē visvairāk un kuras — vismazāk.

Normalizētie aprites cikla ietekmes novērtējuma rezultāti atspoguļo tikai analizētās sistēmas ieguldījumu kopējā ietekmes potenciālā, nevis attiecīgās kopējās ietekmes smagumu/nozīmīgumu. Normalizēti rezultāti ir bezdimensiju, bet nav summāri.

Organizāciju vidiskās pēdas nozaru noteikumi (OVPNN) – īpaši nozares noteikumi, kas pamatojas uz aprites ciklu, kuri papildina OVP pētījumu vispārīgos metodoloģiskos norādījumus, sniedzot papildu specifikāciju konkrētas nozares līmenī.

OVPNN palīdz vērst OVP pētījuma galveno uzmanību uz tiem aspektiem un parametriem, kuri ir vissvarīgākie, un tādējādi palīdz palielināt rezultātu būtiskumu, reproducējamību un konsekvenci, samazinot izmaksas salīdzinājumā ar pētījumu, kas balstīts uz OVP metodes visaptverošajām prasībām. Par šai metodei atbilstošiem atzīst tikai tādus OVPNN, ko izstrādājusi Eiropas Komisija vai kas izstrādāti sadarbībā ar Eiropas Komisiju, vai ko pieņēmusi Komisija, vai kas pieņemti kā ES akti.

“Izlaides plūsmas” ir no vienības procesa izejošs produkts, materiāls vai enerģijas plūsma. Pie produktiem un materiāliem pieder izejvielas, starpprodukti, līdzprodukti un noplūdes. Uzskata, ka izlaides plūsmas ietver arī vienkāršās plūsmas.

“Ozona noārdīšanās” ir VP ietekmes kategorija, kas izskaidro stratosfēras ozona noārdīšanos, kuru izraisa ozonu noārdošu vielu emisijas, piemēram, ilgizturīgas hloru un bromu saturošas gāzes (piemēram, hlorfluorogļūdeņraži (CFC), hlorfluorogļūdeņraži (HCFC), haloni).

“Daļēji sīkāk iedalīta datu kopa” ir ACIP ietilpstoša datu kopa, kas ietver vienkāršās plūsmas un darbības datus un kas sniedz pilnīgu apkopotu ACIP datu kopu, kad to apvieno ar to papildinošajām pamatā esošajām datu kopām.

“Daļēji sīkāk iedalīta datu kopa 1. līmenī” — daļēji sīkāk iedalīta datu kopa 1. līmenī ietver vienkāršās plūsmas un darbības datus par vienu līmeni lejup piegādes ķēdē, savukārt visas papildinošās pamatā esošās datu kopas ir to apkopotā formā.

1. attēls.

Daļēji sīkāk iedalīta datu kopa 1. līmenī. Piemērs.

“Suspendētās daļiņas” ir VP ietekmes kategorija, kas izskaidro negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību, kuru izraisa suspendēto daļiņu (PM) un to pirmdaļiņu (NOx, SOx, NH3) emisijas.

“PVPKN atbalsta pētījums” ir PVP pētījums, kas balstīts uz PVPKN projektu. To izmanto, lai apstiprinātu lēmumus, kas pieņemti PVPKN projektā pirms galīgā PVPKN izlaišanas.

“PVP profils” ir skaitliski izteikti PVP pētījuma rezultāti. Tas ietver ietekmes skaitlisku noteikšanu dažādajām ietekmes kategorijām un papildu vides informāciju, ko uzskata par nepieciešamu paziņot.

“PVP ziņojums” ir dokuments, kurā sniegts PVP pētījuma rezultātu kopsavilkums.

“Reprezentatīvā produkta PVP pētījums” (PEF-RP) ir PVP pētījums, ko veic reprezentatīvajam(-iem) produktam(-iem) un kas paredzēts, lai apzinātu visbūtiskākos aprites cikla posmus, procesus, vienkāršās plūsmas, ietekmes kategorijas un jebkādas citas būtiskas prasības, kuras vajadzīgas, lai definētu etalonu produkta kategorijai/apakškategorijām PVPKN darbības jomā.

“PVP pētījums” — termins, ko lieto, lai apzīmētu visas darbības, kuras vajadzīgas, lai aprēķinātu PVP rezultātus. Tas ietver modelēšanu, datu vākšanu un rezultātu analīzi. PVP pētījuma rezultāti ir pamats PVP ziņojumu sagatavošanai.

“Ozona fotoķīmiska veidošanās” ir VP ietekmes kategorija, kas izskaidro tādu ozona veidošanos troposfēras piezemes līmenī, kuru izraisa gaistošo organisko savienojumu (GOS) un oglekļa monoksīda (CO) fotoķīmiska oksidēšanās slāpekļa oksīdu (NOx) un saules gaismas klātbūtnē.

Piezemes līmeņa troposfēras ozona augsta koncentrācija ir kaitīga veģetācijai, cilvēku elpceļiem un mākslīgiem materiāliem, jo tā izraisa reakciju ar organiskām vielām.

“Populācija” ir galīgs vai bezgalīgs indivīdu (ne obligāti dzīvu) apkopojums, par ko veic statistiku pētījumu.

“Primārie dati” ir dati no konkrētiem procesiem PVP metodes lietotāja vai PVPKN lietotāja piegādes ķēdē.

Šādi dati var būt darbības dati vai priekšplāna vienkāršās plūsmas (aprites cikla inventarizācijas pārskats). Primārie dati ir vietai raksturīgi, uzņēmumam raksturīgi (ja ir vairākas vietas vienam un tam pašam produktam) vai piegādes ķēdei raksturīgi.

Primāros datus var iegūt no skaitītājiem, pirkumu uzskaites ierakstiem, komunālo pakalpojumu rēķiniem, inženiertehniskajiem modeļiem, tiešās uzraudzības, materiālu/produktu bilancēm, stehiometrijas vai izmantojot citas metodes datu iegūšanai no konkrētiem procesiem PVP metodes lietotāja vai PVPKN lietotāja vērtību ķēdē.

Šajā metodē primārie dati ir sinonīms “uzņēmumam raksturīgiem datiem” vai “piegādes ķēdei raksturīgiem datiem”.

“Produkts” ir jebkura prece vai pakalpojums.

“Produktu kategorija” ir produktu (vai pakalpojumu) grupa, kas var pildīt līdzvērtīgas funkcijas.

“Produktu kategoriju noteikumi”(PKN) ir īpašu noteikumu, prasību un norādījumu kopums, kas paredzēts III tipa vides deklarāciju izstrādāšanai vienai vai vairākām produktu kategorijām.

“Produktu vidiskās pēdas kategoriju noteikumi”(PVPKN) ir produktu kategorijai raksturīgi noteikumi, kas izstrādāti uz aprites cikla bāzes un papildina PVP pētījumu vispārīgās metodoloģiskās norādes, sniedzot sīkāku specifikāciju konkrētai produktu kategorijai.

PVPKN palīdz vērst PVP pētījuma galveno uzmanību uz tiem aspektiem un parametriem, kuri ir vissvarīgākie, un tādējādi palielina rezultātu būtiskumu, reproducējamību un konsekvenci, samazinot izmaksas, salīdzinājumā ar pētījumu, kas balstīts uz PVP metodes visaptverošajām prasībām.

Par šai metodei atbilstošiem atzīst tikai tādus PVPKN, ko izstrādājusi Eiropas Komisija vai kas izstrādāti sadarbībā ar Eiropas Komisiju, vai ko pieņēmusi Komisija, vai kas pieņemti kā ES akti.

“Produktu plūsma” ir no citas produktu sistēmas ienākoši vai uz to aizejoši produkti.

“Produktu sistēma” ir tādu vienības procesu kopums, kuriem ir vienkāršas un produktu plūsmas un kuri veic vienu vai vairākas definētas funkcijas, kas modelē produkta aprites ciklu.

“Izejviela” ir primārs vai sekundārs materiāls, ko izmanto produkta ražošanai.

“Atsauces plūsma” ir tādu procesu izlaides mērījums konkrētā produktu sistēmā, kādi nepieciešami, lai izpildītu funkciju, ko izsaka ar funkcionālo vienību.

“Atjaunošana” ir process, kurā komponentus atjauno funkcionālā un/vai apmierinošā stāvoklī salīdzinājumā ar sākotnējo specifikāciju (nodrošinot to pašu funkciju), izmantojot tādas metodes kā virsmas atjaunošana, pārkrāsošana utt. Atjaunoti produkti var būt testēti un verificēti, lai tie pienācīgi darbotos.

“Noplūdes” ir emisijas gaisā un novadīšana ūdenī un augsnē.

“Reprezentatīvs produkts”(modelis) var būt reāls vai virtuāls (neesošs) produkts. Virtuālais produkts būtu jāaprēķina, pamatojoties uz vidējiem pēc Eiropas tirgū veiktās pārdošanas svērtiem raksturlielumiem visām esošajām tehnoloģijām/materiāliem, uz kuriem attiecas produktu kategorija vai apakškategorija.

Pamatotos gadījumos var izmantot citus svēruma kopumus, piemēram, vidējo svērto, kas balstīts uz masu (materiāla tonnām), vai vidējo svērto, kas balstīts uz produkta vienībām (gabaliem).

“Reprezentatīvs paraugs” — reprezentatīvs paraugs attiecībā uz vienu vai vairākiem mainīgajiem lielumiem ir paraugs, kurā šo mainīgo lielumu sadalījums ir tieši tāds pats (vai līdzīgs) kā populācijā, kurā paraugs ir apakškopa.

“Resursu izmantojums, fosilie” — VP ietekmes kategorija, kas aplūko neatjaunojamo fosilo dabas resursu (piemēram, dabasgāzes, ogļu, naftas) izmantojumu.

“Resursu izmantojums, minerāli un metāli” — VP ietekmes kategorija, kas aplūko neatjaunojamo abiotisko dabas resursu (minerālu un metālu) izmantojumu.

“Pārskatīšana” ir procedūra, kas paredzēta, lai nodrošinātu, ka PVPKN izstrādes vai pārskatīšanas process tiek veikts saskaņā ar prasībām, kas paredzētas PVP metodē un II pielikuma A daļā.

“Pārskatīšanas ziņojums” ir pārskatīšanas procesa dokumentācija, kurā ietverts pārskatīšanas paziņojums, visa būtiskā informācija par pārskatīšanas procesu, sīkas pārskatītāja(-u) piezīmes un atbilstošās atbildes, un rezultāts. Dokumentu ar elektronisko parakstu vai ar roku paraksta pārskatītājs (vai vadošais pārskatītājs, ja ir iesaistīta pārskatītāju grupa).

“Pārskatīšanas grupa” ir tādu ekspertu (pārskatītāju) grupa, kuri pārskata PVPKN.

“Pārskatītājs” ir neatkarīgs ārējs eksperts, kurš veic PVPKN pārskatīšanu un, iespējams, piedalās pārskatītāju grupā.

“Paraugs” ir apakškopa, kas ietver lielākas populācijas iezīmes. Paraugus izmanto statistiskajā testēšanā, kad populācijas apmērs ir pārāk liels, lai testā iekļautu visus iespējamos locekļus vai novērojumus. Paraugam būtu jāatspoguļo visa populācija, nevis jādod priekšroka konkrētai iezīmei.

“Sekundārie dati” ir dati, kas nav ņemti no konkrēta procesa PVP pētījuma veicēja uzņēmuma piegādes ķēdē.

Tas attiecas uz datiem, ko uzņēmums nav tieši vācis, izmērījis vai aplēsis, bet kas iegūti no trešās personas ACIP datubāzes vai citiem avotiem.

Sekundārie dati ietver nozares vidējos datus (piemēram, no publicētiem ražošanas datiem, valdības statistikas un nozares apvienībām), literatūras pētījumus, inženiertehniskos pētījumus un patentus, to pamatā var būt arī finanšu dati, un tie var ietvert aizstājējdatus un citus vispārīgus datus.

Primāros datus, kam veic horizontālu apkopošanu, uzskata par sekundāriem datiem.

“Jutīguma analīze” ir sistemātiskas procedūras, kas paredzētas, lai novērtētu saistībā ar metodēm un datiem izdarīto izvēļu ietekmi uz PVP pētījuma rezultātu.

“Vietai raksturīgi dati” ir tieši izmērīti vai savākti dati no viena objekta (ražotnes).

Sinonīms terminam “primārie dati”.

“Vienots kopējais rādītājs” ir visu vides ietekmes kategoriju svērto VP rezultātu summa.

“Konkrēti dati” ir tieši izmērīti vai savākti dati, kas atspoguļo darbības konkrētā objektā vai objektu kopumā.

Sinonīms terminam “primārie dati”.

“Apakšiedalījums” — apakšiedalījums attiecas uz daudzfunkcionālu procesu vai objektu sadalīšanu ar mērķi nošķirt ielaides plūsmas, kas ir tieši saistītas ar katru procesa vai objekta izlaidi. Šo procesu izvērtē, lai noskaidrotu, vai ir iespējams veikt apakšiedalījumu. Ja apakšiedalījums ir iespējams, inventarizācijas dati būtu jāvāc tikai par tiem vienības procesiem, kas tieši attiecināmi uz konkrētajiem produktiem/pakalpojumiem.

“Apakšpopulācija” ir jebkurš galīgs vai bezgalīgs indivīdu (ne obligāti dzīvu) kopums, par kuru veic statistisku pētījumu, kas veido viendabīgu visas populācijas apakškopu.

Sinonīms terminam “strata”.

“Apakšprocesi” ir procesi, ko izmanto, lai atspoguļotu 1. līmeņa procesu darbības (= struktūrblokus). Apakšprocesus var uzrādīt to (daļēji) apkopotā formā (sk. 1. attēlu).

“Apakšparaugs” ir apakšpopulācijas paraugs.

“Piegādes ķēde” ir visas augšpusējās un lejpusējās darbības, kas saistītas ar PVP metodes lietotāja darbībām, to vidū pārdoto produktu izmantošana, ko īsteno patērētāji, un pārdoto produktu apstrāde to aprites cikla beigās pēc tam, kad patērētāji ir beiguši tos lietot.

“Piegādes ķēdei raksturīgs” — attiecas uz uzņēmumam raksturīgās piegādes ķēdes konkrētu aspektu. Piemēram, konkrēta uzņēmuma radītais alumīnija reciklētais saturs.

“Sistēmas robeža” — pētījumā iekļautu vai neiekļautu aspektu definēšana. Piemēram, “no šūpuļa līdz kapam” VP analīzē sistēmas robeža iekļauj visas darbības, sākot no izejvielu ieguves, ietverot apstrādi, izplatīšanu, glabāšanu un izmantošanu un beidzot ar likvidēšanas vai reciklēšanas posmu.

“Sistēmas robežu shēma” ir PVP pētījumam noteiktās sistēmas robežas grafisks attēlojums.

“Oglekļa pagaidu uzglabāšana” notiek tad, kad kāds produkts samazina siltumnīcefekta gāzes atmosfērā jeb rada negatīvas emisijas, uz ierobežotu laiku izvadot un uzglabājot oglekli.

“III tipa vides deklarācija” ir vides deklarācija, kas sniedz skaitliski izteiktus vides datus, izmantojot iepriekš noteiktus parametrus un — attiecīgā gadījumā — papildu vides informāciju.

“Nenoteiktības analīze” ir procedūra, kas paredzēta datu nestabilitātes un izvēles nenoteiktības dēļ PVP pētījuma rezultātos ieviesušās nenoteiktības novērtēšanai.

“Vienības process” ir vismazākais ACIP aplūkotais elements, attiecībā uz kuru ielaides un izlaides dati ir izteikti skaitliski.

“Vienības process, melnā kaste” ir procesu ķēde vai ražotnes līmeņa vienības process. Aptver horizontāli svērtus vienības procesus dažādās vietās. Ietver arī daudzfunkcionālus vienības procesus, kur dažādajiem līdzproduktiem piemēro dažādus apstrādes posmus melnajā kastē, tādējādi radot sadales problēmas šai datu kopai ( 4 ).

“Vienības process, atsevišķa darbība” ir vienības darbības tipa vienības process, ko nevar iedalīt sīkāk. Aptver vienības darbības tipa daudzfunkcionālus procesus ( 5 ).

“Augšpusējs” — notiekošs iegādāto preču/pakalpojumu piegādes ķēdē pirms ieiešanas sistēmas robežās.

“PVPKN lietotājs” ir ieinteresētā persona, kas sagatavo PVP pētījumu, pamatojoties uz PVPKN.

“PVP metodes lietotājs” ir ieinteresētā persona, kas sagatavo PVP pētījumu, pamatojoties uz PVP metodi.

“PVP rezultātu lietotājs” ir ieinteresētā persona, kas izmanto PVP rezultātus jebkādam iekšējam vai ārējam nolūkam.

“Validācija” ir vidiskās pēdas verificētāja apstiprinājums, ka PVP pētījumā, PVP ziņojumā un informācijas sniegšanas mehānismos iekļautā informācija un dati ir uzticami, ticami un pareizi.

“Validācijas paziņojums” ir secinājumu dokuments, kurā apkopoti verificētāja vai verifikācijas grupas secinājumi par VP pētījumu. Šis dokuments ir obligāts, un to elektroniski vai ar roku paraksta verificētājs vai vadošais verificētājs (ja ir iesaistīta verifikācijas grupa).

“Verifikācija” ir atbilstības novērtēšanas process, ko veic vidiskās pēdas verificētājs, lai apliecinātu, vai PVP pētījums veikts saskaņā ar I pielikumu.

“Verifikācijas ziņojums” ir verifikācijas procesa un konstatējumu dokumentācija, kurā ietvertas sīkas verificētāja(-u) piezīmes, kā arī atbilstošās atbildes. Šis dokuments ir obligāts, bet tas var būt konfidenciāls. Dokumentu elektroniski vai ar roku paraksta verificētājs vai vadošais verificētājs (ja ir iesaistīta verifikācijas grupa).

“Verifikācijas grupa” ir tādu verificētāju grupa, kuri verificē VP pētījumu, VP ziņojumu un VP informācijas sniegšanas mehānismus.

“Verificētājs” ir neatkarīgs ārējs eksperts, kurš veic VP pētījuma verificēšanu un, iespējams,piedalās verifikācijas grupā.

“Vertikālā apkopošana” — tehniskā vai inženiertehniskā apkopošana ir tādu vienības procesu vertikālā apkopošana, kas ir tieši saistīti vienā objektu vai procesu ķēdē. Vertikālā apkopošana ietver vienības procesa datu kopu (vai apkopotu procesa datu kopu) apvienošanu, tās sasaistot ar plūsmu.

“Atkritumi” ir vielas vai priekšmeti, no kuriem to turētājs grasās atbrīvoties (vai no kuriem viņam ir jāatbrīvojas).

“Ūdens izmantojums” ir VP ietekmes kategorija, kura atspoguļo relatīvo pieejamo ūdeni, kas palicis katrā sateces baseina teritorijā pēc tam, kad ir apmierināts cilvēku un ūdens ekosistēmu pieprasījums pēc tā. Ar to novērtē iespējamo ūdens trūkumu cilvēkiem vai ekosistēmām, pamatojoties uz šādu pieņēmumu: jo mazāk ūdens pieejams katrā teritorijā, jo lielāka varbūtība, ka vēl vienam lietotājam tā trūks.

“Svērums” ir posms, kas pamato analīzes rezultātu interpretēšanu un paziņošanu. PVP rezultātus reizina ar tādu svēruma koeficientu kopumu (izteiktu procentos), kas atspoguļo aplūkoto ietekmes kategoriju apzināto relatīvo nozīmīgumu. Svērtos VP rezultātus var tieši salīdzināt starp ietekmes kategorijām, kā arī sasummēt pa ietekmes kategorijām, lai iegūtu vienotu kopējo rādītāju.

Saistība ar citām metodēm un standartiem

Katra PVP metodē norādītā prasība ir izstrādāta, ņemot vērā līdzīgu, vispārpieņemtu produktu ietekmes uz vidi uzskaites metožu un vadlīniju ieteikumus.

Jo īpaši tika ņemtas vērā šādas metodoloģiskās vadlīnijas:

ISO standarti, jo īpaši:

Sīks apraksts par lielāko daļu analizēto metožu un analīzes rezultātu ir pieejams dokumentā “Analysis of Existing Environmental Footprint methodologies for Products and Organisations: Recommendations, Rationale, and Alignment” ( 11 ).

1.    Produktu vidiskās pēdas kategoriju noteikumi (PVPKN)

PVPKN galvenais mērķis ir noteikt saskaņotu un konkrētu noteikumu kopumu pie tvērumā ietilpstošas produktu kategorijas piederošu produktu attiecīgās vides informācijas aprēķināšanai. Viens no svarīgiem mērķiem ir koncentrēties uz to, kas ir vissvarīgākais konkrētai produktu kategorijai, lai PVP pētījumus padarītu vienkāršākus, ātrākus un lētākus.

Vienlīdz svarīgs mērķis ir nodrošināt iespēju sagatavot salīdzinājumus un salīdzinošus apgalvojumus visos gadījumos, kad tas ir pamatoti, atbilstoši un piemēroti. Salīdzinājumi un salīdzinoši apgalvojumi ir pieļaujami tikai tad, ja PVP pētījumus veic saskaņā ar PVPKN. Visus PVP pētījumus veic atbilstoši PVPKN, ja par darbības jomā ietilpstošo produktu ir pieejams PVPKN.

Prasības PVPKN izstrādei ir norādītas II pielikuma A daļā. PVPKN var sīkāk precizēt prasības, kas noteiktas PVP metodē, un iekļaut jaunas prasības, ja PVP metode pieļauj vairāk nekā vienu izvēli. Mērķis ir nodrošināt to, lai PVPKN tiktu izstrādāti saskaņā ar PVP metodi un sniegtu specifikācijas, kas vajadzīgas, lai panāktu PVP pētījumu salīdzināmību, palielinātu reproducējamību, konsekvenci, būtiskumu, nozīmīgumu un efektivitāti.

Ciktāl iespējams un atzīstot dažādos piemērošanas kontekstus, PVPKN būtu jāatbilst esošajiem attiecīgajiem starptautiskajiem produktu kategoriju noteikumiem (PKN). Ja ir pieejami citi PKN no citām shēmām, tie ir jāuzskaita un jāizvērtē. Tos var izmantot par pamatu PVPKN izstrādei atbilstoši II pielikumā paredzētajām prasībām.

1.1.    Pieeja un iespējamo piemērošanas jomu piemēri

PVP metodē paredzētie noteikumi ļauj praktiskajiem speciālistiem veikt PVP pētījumus, kas ir vairāk reproducējami, konsekventi, stabili, verificējami un salīdzināmi. PVP pētījumu rezultāti ir pamats VP informācijas sniegšanai, un tos var izmantot dažādās iespējamās piemērošanas jomās.

Ja par attiecīgo(-ajiem) produktu(-iem) nav esoša PVPKN, PVP pētījumu piemērošanas jomas ir šādas:

2.    Vispārīgi apsvērumi par produktu vidiskās pēdas (PVP) pētījumiem

2.1.    Kā izmantot šo metodi

Šī metode nodrošina noteikumus, kas nepieciešami PVP pētījuma veikšanai, un tā ir sakārtota noteiktā secībā atbilstoši metodoloģiskajiem posmiem, kuri jāveic, aprēķinot PVP.

Attiecīgā gadījumā iedaļas sākas ar metodoloģiskā posma vispārīgu aprakstu, sniedzot arī nepieciešamo apsvērumu pārskatu un pamatojošus piemērus.

Ja ir norādītas papildu prasības PVPKN izstrādei, tās ir pieejamas II pielikumā.

2.2.    Produktu vidiskās pēdas pētījumu principi

Lai veiktu PVP pētījumu, jāizpilda šādas divas prasības:

Lai veiktu konsekventus, stabilus un reproducējamus PVP pētījumus, stingri ievēro galvenos analītiskos principus. Šie principi sniedz vispārējus norādījumus par to, kā piemērot PVP metodi. Tie tiek ņemti vērā attiecībā uz katru PVP pētījumu posmu — no mērķu un darbības jomas definēšanai līdz datu vākšanai, ietekmes novērtējumam, ziņošanai un pētījuma rezultātu pārbaudei.

Veicot PVP pētījumu, šīs metodes lietotājiem jāievēro turpmāk izklāstītie principi.

(1)    Būtiskums

Visas izmantotās metodes un dati, kurus vāc PVP apjoma noteikšanai, ir pēc iespējas būtiskāki attiecībā uz pētījumu.

(2)    Pilnīgums

Nosakot PVP apjomu, ietver visas videi būtiskās materiālu/enerģijas plūsmas un citas atbalsta videi darbības, kā tas nepieciešams definēto sistēmas robežu, datu prasību un izmantoto ietekmes novērtēšanas metožu ievērošanai.

(3)    Konsekvence

Visos PVP pētījuma posmos stingri ievēro atbilstību šai metodei, lai nodrošinātu iekšējo konsekvenci un salīdzināmību.

(4)    Precizitāte

Pieliek visas pamatotās pūles, lai samazinātu produktu sistēmas modelēšanas un rezultātu paziņošanas nenoteiktības.

(5)    Pārredzamība

PVP informāciju atklāj tā, lai tā attiecīgajiem lietotājiem sniegtu lēmumu pieņemšanai nepieciešamo bāzi un ieinteresētajām personām ļautu novērtēt tā stabilitāti un uzticamību.

2.3.    Produktu vidiskās pēdas pētījuma posmi

Veicot PVP pētījumu saskaņā ar šo metodi, izpilda vairākus posmus, t. i., mērķa definēšanu, darbības jomas definēšanu, aprites cikla inventarizācijas pārskata (ACIP) sagatavošanu, aprites cikla ietekmes novērtējuma (ACIN) veikšanu, PVP rezultātu interpretēšanu un PVP paziņošanu — sk. 2. attēlu.

2. attēls.

Produkta vidiskās pēdas pētījuma posmi.

Mērķa definēšanas posmā nosaka pētījuma mērķus, proti, paredzēto piemērošanas veidu, pētījuma veikšanas iemeslus un paredzēto mērķauditoriju. Darbības jomas definēšanas posmā izdara galvenās metodoloģiskās izvēles, piemēram, precīzi definē funkcionālo vienību, nosaka sistēmas robežu, atlasa papildu vides un tehnisko informāciju un nosaka galvenos pieņēmumus un ierobežojumus.

ACIP posms ietver datu vākšanas procedūru un aprēķina procedūru pētāmās sistēmas ielaides un izlaides daudzuma noteikšanai. Ielaide un izlaide attiecas uz enerģiju, izejvielām un citu fizisku ielaidi, produktiem, līdzproduktiem un atkritumiem, un emisijām gaisā/ūdenī/augsnē. Datu vākšana attiecas uz priekšplāna procesiem un fona procesiem. Datus norāda attiecībā pret procesa vienībām un funkcionālo vienību. ACIP ir iteratīvs process. Faktiski, vācot datus un vairāk uzzinot par sistēmu, var identificēt jaunas datu prasības vai ierobežojumus, kas prasa veikt izmaiņas datu vākšanas procedūrās, lai joprojām tiktu sasniegti pētījuma mērķi.

Ietekmes novērtējuma posmā ACIP rezultāti tiek saistīti ar ietekmes uz vidi kategorijām un rādītājiem. Tas tiek darīts, izmantojot ACIN metodes, ar kurām emisijas vispirms klasificē ietekmes kategorijās un tad tās raksturo kā parastas vienības (piemēram, gan CO2, gan CH4 emisijas izsaka CO2 ekvivalenta emisijās, izmantojot to globālās sasilšanas potenciālu). Ietekmes kategoriju piemēri ir klimata pārmaiņas, acidifikācija vai resursu izmantojums.

Interpretācijas posmā ACIP un ACIN rezultātus interpretē saskaņā ar noteikto mērķi un darbības jomu. Šajā posmā identificē visbūtiskākās ietekmes kategorijas, aprites cikla posmus, procesus un vienkāršās plūsmas. Pamatojoties uz analītiskajiem rezultātiem, var izdarīt secinājumus un sniegt ieteikumus. Šis posms ietver arī ziņošanas posmu, kas paredzēts, lai PVP pētījuma rezultātu kopsavilkumu sniegtu PVP ziņojumā.

Visbeidzot, verifikācijas posmā veic atbilstības novērtēšanas procesu, lai pārbaudītu, vai PVP pētījums veikts saskaņā ar šo PVP metodi. Verifikācija ir obligāta ikreiz, kad PVP pētījumu vai daļu tajā ietvertās informācijas izmanto jebkāda veida ārējai saziņai.

3.    Produkta vidiskās pēdas pētījuma mērķa(-u) un darbības jomas definēšana

3.1.    Mērķa definēšana

Mērķa definēšana ir PVP pētījuma pirmais solis, kas nosaka pētījuma vispārīgo kontekstu. Skaidras mērķu definēšanas nolūks ir nodrošināt, lai būtu saskaņoti mērķi, metodes, rezultāti un paredzētās piemērošanas jomas, kā arī būtu kopīgs redzējums, kas virzītu dalībniekus pētījumā.

Lēmums izmantot PVP metodi nozīmē, ka PVP metodē paredzēto konkrēto prasību dēļ daži mērķa definēšanas aspekti tiks izlemti iepriekš.

Definējot mērķus, ir svarīgi noskaidrot pētījuma paredzētās piemērošanas jomas un pētījuma analītiskā dziļuma un rūpīguma pakāpi. To atspoguļo noteiktajos pētījuma ierobežojumos (darbības jomas definēšanas posms).

PVP pētījuma mērķa definīcijā iekļauj šādus aspektus:

3.2.    Darbības jomas definēšana

PVP pētījuma darbības jomā sīki apraksta izvērtējamo sistēmu un tehniskās specifikācijas.

Darbības jomas definīcija atbilst definētajiem pētījuma mērķiem un ietver šādus aspektus (sīkāku aprakstu sk. turpmākajās iedaļās):

3.2.1    Funkcionālā vienība un atsauces plūsma

Funkcionālā vienība (FV) ir skaitliski izteikts produkta sistēmas sniegums, kas izmantojams kā atsauces vienība. Funkcionālā vienība kvalitatīvi un kvantitatīvi apraksta produkta funkciju(-as) un darbības jomā ietilpstošā produkta ilgumu.

Atsauces plūsma ir produktu daudzums, kas vajadzīgs definētās funkcijas nodrošināšanai. Visas citas ielaides un izlaides plūsmas analīzē ar to ir kvantitatīvi saistītas. Produktu skaits, kas vajadzīgs, lai izpildītu produkta kalpošanas laiku, vienmēr būtu jānoapaļo uz augšu, ja vien nav pamatota iemesla to nedarīt. Atsauces plūsmu var izteikt tiešā saistībā ar FV vai vairāk uz produktu vērstā veidā.

PVP metodes lietotāji definē FV un atsauces plūsmu PVP pētījumam. Tie arī apraksta, uz kuriem produkta aspektiem FV neattiecas, un pamato, kāpēc (piemēram, jo tie nav skaitliski izsakāmi vai tiem ir raksturīga subjektivitāte).

PVP pētījuma FV definē pēc šādiem aspektiem:

Ja uz pārtikas produktu iepakojuma ir norādīts glabāšanas laiks (norādīts kā, piemēram, “derīguma termiņš” vai “izlietot līdz [datums]”) (piemēram, mēnešu skaits), tad pārtikas zudumus glabāšanas, mazumtirdzniecības un patēriņa posmos izsaka skaitliski. Ja iepakojuma veids ietekmē glabāšanas laiku, to ņem vērā. Tas ir būtiski attiecībā uz FV aspektu “cik ilgi?”.

Ja pastāv piemērojami standarti, tos izmanto un uz tiem atsaucas PVP pētījumā, kad definē FV. Vienmēr izmanto starptautisko mērvienību sistēmu (SI), kas ir vispārzināma kā metriskā sistēma.

1. piemērs

Definē dekoratīvās krāsas FV: funkcionālā vienība ir aizsargāt un izdekorēt 1 m2 substrāta 50 gadus noteiktā kvalitātes līmenī (vismaz 98 % necaurspīdība).

Kas: substrāta izdekorēšana un aizsargāšana;

cik daudz: 1 m2 substrāta pārklājums;

cik labi: ar vismaz 98 % necaurspīdību;

cik ilgi: 50 gadus (ēkas kalpošanas laiks).

Atsauces plūsma: produkta daudzums, kas vajadzīgs, lai izpildītu definēto funkciju, mērot krāsas kg.

2. piemērs

Definē lolojumdzīvnieku barības FV un atsauces plūsmu.

Kas: nodrošināt ieteicamo ikdienas metabolizējamās enerģijas (kcal ME) devas uzņemšanu (“diennakts deva”) ar gatavo lolojumdzīvnieku pārtiku kaķim vai sunim

Cik daudz: diennakts deva

Cik labi: lai apmierinātu vidusmēra kaķa vai suņa ikdienas prasības pēc kalorijām un uzturvielām (“vidusmēra” attiecas uz lolojumdzīvnieka svaru — 4 kg kaķim un 15 kg sunim)

Cik ilgi: viena diena, kurā gatavo lolojumdzīvnieku pārtiku pasniedz kaķim vai sunim.

Atsauces plūsma: produkta daudzums, kas vajadzīgs, lai izpildītu definēto funkciju, mērot gramos (g) dienā.

Starpproduktiem FV ir sarežģītāk definēt, jo bieži tā var pildīt vairākas funkcijas un viss produkta aprites cikla nav zināms. Tāpēc būtu jāizmanto deklarēta vienība, piemēram, masa (kilogrami) vai tilpums (kubikmetri). Šādā gadījumā atsauces plūsma var atbilst FV.

3.2.2.    Sistēmas robeža

Sistēmas robeža nosaka, kuras produkta aprites cikla daļas un kuri saistītie aprites cikla posmi un procesi pieder pie analizētās sistēmas (proti, ir vajadzīgi tās funkcijas veikšanai, kā definēts ar FV), izņemot procesus, kas izslēgti, pamatojoties uz izslēgšanas noteikumu (sk. 4.6.4. iedaļu). Jebkuras izslēgšanas iemeslu un iespējamo nozīmīgumu pamato un dokumentē.

Sistēmas robežu definē pēc vispārējas piegādes ķēdes loģikas, ietverot visus posmus — izejvielu ieguvi un priekšapstrādi, pamatprodukta ražošanu, produkta izplatīšanu un glabāšanu, izmantošanas posmu un produkta apstrādi tā kalpošanas laika beigās (attiecīgā gadījumā; sk. 4.2. iedaļu). Vismaz priekšplāna sistēmas līdzproduktus, blakusproduktus un atkritumu plūsmas skaidri identificē.

Sistēmas robežu shēma

Sistēmas robežu shēma (jeb plūsmas diagramma) ir analizētās sistēmas shematisks attēlojums. Tā skaidri parāda darbības vai procesus, kas ir iekļauti analīzē, un darbības vai procesus, kas ir izslēgti no analīzes. PVP metodes lietotājs skaidri norāda, kur uzņēmumam raksturīgie dati tiks izmantoti.

Darbību un/vai procesu nosaukumus sistēmas shēmā un PVP ziņojumā saskaņo. Sistēmas shēmu iekļauj darbības jomas definīcijā un PVP ziņojumā.

3.2.3.    Vidiskās pēdas ietekmes kategorijas

ACIN mērķis ir sagrupēt un apkopot ACIP datus pēc to attiecīgā ieguldījuma katrā VP ietekmes kategorijā. VP ietekmes kategoriju atlase ietver būtisku vides jautājumu plašu klāstu, kas saistīts ar interesējošo produkta piegādes ķēdi, ievērojot vispārējās pilnīguma prasības attiecībā uz PVP pētījumiem.

VP ietekmes kategorijas ( 13 ) ir konkrētas ietekmes kategorijas, ko aplūko PVP pētījumā, un tās veido VP ietekmes novērtējuma metodi. Lai skaitliski izteiktu vides mehānismu starp ACIP (t. i., ielaidi (piemēram, resursiem) un emisijām, kas saistītas ar produkta aprites ciklu) un katras VP ietekmes kategorijas rādītāju, izmanto raksturošanas modeļus.

2. tabulā ir sniegts VP ietekmes kategoriju un saistīto novērtēšanas metožu noklusējuma saraksts. PVP pētījumam izmanto visas VP ietekmes kategorijas bez izņēmuma. Pilns izmantojamo RF saraksts ir sniegts VP atsauces paketē ( 14 ).

Plašāka informācija par ietekmes novērtējuma aprēķiniem ir sniegta šā pielikuma 5. iedaļā.

3.2.4.    PVP iekļaujamā papildu informācija

Produkta attiecīgā potenciālā ietekme uz vidi var pārsniegt VP ietekmes kategorijas. Ir svarīgi, kad vien tas ir pamatoti, to paziņot kā papildu vides informāciju.

Tāpat var būt nepieciešams ņemt vērā darbības jomā ietilpstošā produkta attiecīgos tehniskos aspektus un/vai fiziskās īpašības. Šos aspektus paziņo kā papildu tehnisko informāciju.

3.2.4.1.    Papildu vides informācija

Papildu vides informācija:

Par šīs papildu informācijas pamatojošajiem modeļiem un attiecīgajiem rādītājiem sniedz skaidras atsauces, un tos dokumentē. Piemēram, zemes izmantošanas maiņas izraisīta ietekme uz bioloģisko daudzveidību var rasties saistībā ar konkrētu ražotni vai darbību. Šim nolūkam var būt nepieciešams piemērot papildu ietekmes kategorijas, kas nav iekļautas VP ietekmes kategorijās, vai pat var būt nepieciešami papildu kvalitatīvie apraksti, ja ietekmi nevar kvantitatīvi sasaistīt ar produktu piegādes ķēdi. Šādas papildu metodes būtu jāuzskata par tādām, kas papildina VP ietekmes kategorijas.

Papildu vides informācija ir saistīta tikai ar vides aspektiem. Informācija un instrukcijas, piemēram, produktu drošības lapas, kas nav saistītas ar produkta vidisko sniegumu, nav daļa no papildu vides informācijas.

Papildu vides informācija var ietvert:

Bioloģiskā daudzveidība

PVP metode neietver nevienu ietekmes kategoriju, kuras nosaukums ir “bioloģiskā daudzveidība”, un patlaban nav starptautiskas vienprātības par ACIN metodi, kas aptvertu minēto ietekmi. Tomēr PVP metode ietver vismaz astoņas ietekmes kategorijas, kas ietekmē bioloģisko daudzveidību (t. i., klimata pārmaiņas, eitrofikācija (ūdens — saldūdens), eitrofikācija (ūdens — jūras), eitrofikācija (sauszemes), acidifikācija, ūdens izmantošana, zemes izmantošana, ekotoksiskums — saldūdens).

Ņemot vērā bioloģiskās daudzveidības lielo nozīmīgumu daudzām produktu grupām, katrā PVP pētījumā paskaidro, vai bioloģiskā daudzveidība ir būtiska darbības jomā ietilpstošajam produktam. Ja tā ir, tad PVP metodes lietotājs papildu vides informācijā iekļauj bioloģiskās daudzveidības rādītājus.

Lai aptvertu bioloģisko daudzveidību, var izmantot šādus variantus:

PVP metodes lietotājs var izvēlēties citus būtiskus rādītājus, lai aptvertu produkta ietekmi uz bioloģisko daudzveidību. PVP pētījums motivē izvēli, un tajā apraksta izvēlēto metodoloģiju.

3.2.4.2.    Papildu tehniskā informācija

Papildu tehniskā informācija var ietvert šādu informāciju (neizsmeļošs uzskaitījums):

Ja darbības jomā ietilpstošais produkts ir starpprodukts, papildu tehniskajā informācijā iekļauj šādas ziņas:

3.2.5.    Pieņēmumi/ierobežojumi

PVP pētījumos var rasties vairāki analīzes veikšanas ierobežojumi, tāpēc jāizdara pieņēmumi. Par visiem ierobežojumiem (piemēram, trūkstošiem datiem) un pieņēmumiem sniedz pārredzamu ziņojumu.

4.    Aprites cikla inventarizācijas pārskats

Sagatavo inventarizācijas pārskatu par visu materiālu, enerģijas un atkritumu ielaidi, izlaidi un emisijām gaisā, ūdenī un augsnē par produktu piegādes ķēdi, un šo pārskatu izmanto par pamatu PVP modelēšanai.

Detalizētas datu prasības un kvalitātes prasības ir aprakstītas 4.6. iedaļā.

Aprites cikla inventarizācijas pārskatā izmanto šādu plūsmu klasifikāciju:

PVP pētījumā visas saliktās plūsmas ACIP modelē līdz vienkāršo plūsmu līmenim papildus produktu plūsmai attiecībā uz darbības jomā ietilpstošo produktu. Piemēram, atkritumu plūsmas ne tikai iekļauj pētījumā kā sadzīves atkritumu vai bīstamo atkritumu kg, bet arī modelē līdz posmam, kurā cieto atkritumu pārstrādes radītās emisijas nokļūst ūdenī, gaisā un augsnē. Tāpēc ACIP modelēšana ir pilnīga tikai tad, ja visas saliktās plūsmas ir izteiktas kā vienkāršās plūsmas. Tādējādi PVP pētījuma ACIP datu kopa papildus produktu plūsmai attiecībā uz darbības jomā ietilpstošo produktu ietver tikai vienkāršās plūsmas.

4.1.    Atbilstības izvērtēšanas posms

Var īstenot ACIP sākotnējo atbilstības izvērtēšanu — “atbilstības izvērtēšanas posmu” —, jo tas palīdz mērķorientēt datu vākšanas darbības un datu kvalitātes prioritātes. Atbilstības izvērtēšanas posmā iekļauj ACIN posmu, un tā rezultātā veic turpmākus, iteratīvus uzlabojumus darbības jomā ietilpstošā produkta aprites cikla modelī, jo kļūst pieejams vairāk informācijas. Atbilstības izvērtēšanas posmā nav pieļaujama izslēgšana un var izmantot tūlītēji pieejamus primāros vai sekundāros datus, kas, ciktāl iespējams, atbilst datu kvalitātes prasībām (kā definēts 4.6. iedaļā). Kad atbilstības izvērtēšana ir pabeigta, var pielāgot sākotnējos darbības jomas iestatījumus.

4.2.    Aprites cikla posmi

Noklusējuma aprites cikla posmi PVP pētījumā ir vismaz šādi:

Ja jebkuram no šiem noklusējuma posmiem izmanto atšķirīgu nosaukumu, lietotājs norāda, kuram noklusējumam posmam tas atbilst.

Ja ir pamatots iemesls tā darīt, PVP metodes lietotājs var nolemt sadalīt vai pievienot aprites cikla posmus. Šādas rīcības iemeslu(-us) izklāsta PVP ziņojumā. Piemēram, aprites cikla posmu “Izejvielu ieguve un priekšapstrāde” var sadalīt posmos “Izejvielu ieguve”, “Priekšapstrāde” un “Izejvielu piegādātāju transports”.

Starpproduktiem izslēdz šādus aprites cikla posmus:

4.2.1.    Izejvielu ieguve un priekšapstrāde

Šis aprites cikla posms sākas, kad resursus iegūst no dabas, un beidzas, kad produkta sastāvdaļas nogādā (“caur vārtiem”) produkta ražošanas objektā. Procesi, kas var rasties šajā posmā, ir, piemēram, šādi:

Iepakojuma ražošanu modelē aprites cikla posmā “Izejvielu ieguve un priekšapstrāde”.

4.2.2.    Ražošana

Ražošanas posms sākas, kad produkta sastāvdaļas ieved ražošanas objektā, un beidzas, kad gatavo produktu izved no ražošanas objekta. Ar ražošanu saistītu darbību piemēri ir šādi:

Ražošanas laikā izmantoto produktu atkritumus iekļauj modelēšanā attiecībā uz ražošanas posmu. Šādiem atkritumiem piemēro aprites pēdas formulu (4.4.8. iedaļa).

4.2.3.    Izplatīšana

Produktus izplata lietotājiem un var uzglabāt dažādos piegādes ķēdes punktos. Izplatīšanas posms ietver transportēšanu no rūpnīcas “vārtiem” līdz noliktavai / mazumtirdzniecības vietai, uzglabāšanu noliktavā / mazumtirdzniecības vietā un transportēšanu no noliktavas / mazumtirdzniecības vietas uz patērētāja mājām.

Iekļaujamo procesu piemēri:

Izplatīšanā un uzglabāšanā izmantoto produktu atkritumus iekļauj modelēšanā. Šādiem atkritumiem piemēro aprites pēdas formulu (4.4.8. iedaļa), un rezultātus ņem vērā izplatīšanas posmā.

Noklusējuma zudumu likmes katram produktu veidam izplatīšanas laikā un pie patērētāja ir norādītas II pielikuma F daļā, un tās izmanto, ja nav pieejama konkrēta informācija. Sadales noteikumi par enerģijas patēriņu uzglabāšanas laikā ir izklāstīti 4.4.5. iedaļā. Attiecībā uz transportēšanu sk. 4.4.3 iedaļu.

4.2.4.    Izmantošana

Izmantošanas posms apraksta, kā galalietotājs (piemēram, patērētājs) varētu izmantot produktu. Šis posms sākas brīdī, kad galalietotājs lieto produktu, un ilgst līdz brīdim, kad to izved no lietošanas vietas un kad tas ienāk aprites cikla beigu (EoL) posmā (piemēram, reciklēšana vai galīgā pārstrāde).

Izmantošanas posms ietver visas darbības un produktus, kas vajadzīgi produkta pienācīgai lietošanai (t. i., lai nodrošinātu, ka tas pilda tā sākotnējo funkciju visā tā kalpošanas laikā). Izmantošanas posmā neiekļauj atkritumus, kas rodas, lietojot produktu, piemēram, pārtikas atkritumus un primāro iepakojumu vai pašu produktu, tiklīdz tas vairs nav vajadzīgs, — tie ir daļa no produkta EoL posma.

Daži piemēri: krāna ūdens nodrošināšana, vārot makaronus; apkopei, remontam vai atjaunošanai vajadzīgo materiālu ražošana un izplatīšana un to atkritumi (piemēram, rezerves detaļas, kas vajadzīgas produkta remontam, dzesētāja ražošana un atkritumu apsaimniekošana zudumu dēļ). Kafijas kapsulu EoL, kafijas pagatavošanas atlikumi un maltās kafijas iepakojums pieder pie aprites cikla beigu posma.

Dažos gadījumos darbības jomā ietilpstošā produkta pienācīgai izmantošanai ir vajadzīgi daži produkti, un tos izmanto tādā veidā, ka tie kļūst fiziski integrēti; šādā gadījumā šo produktu atkritumu apsaimniekošana pieder pie darbības jomā ietilpstošā produkta EoL. Piemēram, ja darbības jomā ietilpstošais produkts ir mazgāšanas līdzeklis, pēc mazgāšanas līdzekļa lietošanas radušos notekūdeņu attīrīšana pieder pie aprites cikla beigu posma.

Izmantošanas scenārijā jānorāda arī tas, vai analizētā produkta izmantošana varētu vai nevarētu radīt pārmaiņas sistēmās, kurās tos izmanto.

Var būt nepieciešams ņemt vērā šādus tehniskās informācijas par izmantošanas scenāriju avotus:

Ražotāja ieteiktā metode, kas jāpiemēro izmantošanas posmā (piemēram, gatavošana cepeškrāsnī noteiktu laiku un noteiktā temperatūrā), būtu jāizmanto par produkta izmantošanas posma noteikšanas pamatu. Tomēr faktiskais izmantošanas modelis var atšķirties no ieteicamajiem, un tas būtu jāizmanto, ja šāda informācija ir pieejama un dokumentēta.

Noklusējuma zudumu likmes katram produktu veidam izplatīšanas laikā un pie patērētāja ir norādītas II pielikuma F daļā, un tās izmanto, ja nav pieejama konkrēta informācija.

Izmantošanas posmā neiekļauj turpmāk aprakstītos procesus.

Izmantošanas posmā izmantoto produktu atkritumus iekļauj modelēšanā izmantošanas posmam. Šādiem atkritumiem piemēro aprites pēdas formulu (4.4.8. iedaļa).

PVP ziņojumā dokumentē šim posmam izmantotās metodes un pieņēmumus. Dokumentē visus būtiskos pieņēmumus par izmantošanas posmu.

Tehniskās specifikācijas izmantošanas posma modelēšanai ir pieejamas 4.4.7. iedaļā.

4.2.5.    Aprites cikla beigas (ietverot produkta atgūšanu un reciklēšanu)

Aprites cikla beigu posms sākas, kad lietotājs izmet darbības jomā ietilpstošo produktu un iepakojumu, un beidzas, kad šo produktu atgriež dabā kā atkritumus vai tas ieplūst cita produkta aprites ciklā (t. i., kā reciklēta ielaide). Parasti tas ietver darbības jomā ietilpstošā produkta atkritumus, piemēram, pārtikas atkritumus un primāro iepakojumu.

Atkritumus, kas rodas ražošanas, izplatīšanas, mazumtirdzniecības, izmantošanas posmā vai pēc izmantošanas, iekļauj produkta aprites ciklā un modelē aprites cikla posmā, kad tie rodas.

Aprites cikla beigu posmu modelē, izmantojot aprites pēdas formulu un 4.4.8. iedaļā izklāstītās prasības. PVP metodes lietotājs iekļauj visus EoL procesus, kas piemērojami darbības jomā ietilpstošajam produktam. Šajā aprites cikla posmā iekļaujamie procesi ir, piemēram, šādi:

Attiecībā uz starpproduktiem darbības jomā ietilpstošā produkta EoL neiekļauj.

4.3.    Aprites cikla inventarizācijas pārskata nomenklatūra

ACIP dati atbilst VP prasībām.

4.4.    Modelēšanas prasības

Šajā iedaļā ir sniegti detalizēti norādījumi un izklāstītas prasības par to, kā modelēt konkrētus aprites cikla posmus, procesus un citus produkta aprites cikla aspektus, lai sagatavotu ACIP. Aptvertie aspekti ir šādi:

4.4.1.    Lauksaimnieciskā ražošana

4.4.1.1.    Daudzfunkcionālu procesu apstrāde

Ievēro LEAP pamatnostādnēs izklāstītos noteikumus ( 19 ).

4.4.1.2.    Raksturīgi kultūraugu tipa un valsts, reģiona vai klimata dati

Izmanto raksturīgus kultūraugu tipa un valsts/reģiona/klimata datus par ražu, ūdens un zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu, mēslošanas līdzekļu (mākslīgo un organisko) apjomu (N, P apjoms) un pesticīdu apjomu (par katru aktīvo vielu) uz hektāru gadā.

4.4.1.3.    Datu vidējošana

Datus par audzēšanu vāc par laikposmu, kas ir pietiekami ilgs, lai veiktu vidusmēra novērtējumu par ACIP saistībā ar ielaidi un izlaidi kultūraugu audzēšanai, un kas kompensēs sezonālu atšķirību izraisītas svārstības. To veic, kā aprakstīts LEAP pamatnostādnēs un turpmāk šajā tekstā.

4.4.1.4.    Pesticīdi

Pesticīdu emisijas modelē kā konkrētas aktīvās sastāvdaļas. USEtox aprites cikla ietekmes novērtējuma metodē ir integrēts multivides aprites modelis, kas simulē pesticīdu apriti, sākot no dažādajiem emisiju nodalījumiem. Tāpēc ACIP modelēšanā ir vajadzīgas noklusējuma emisiju frakcijas uz vides emisiju nodalījumiem. Laukam uzklātos pesticīdus modelē kā tādus, kas 90 % apmērā emitēti lauksaimniecības zemes nodalījumā, 9 % apmērā emitēti gaisā un 1 % apmērā emitēti ūdenī (pamatojoties uz speciālistu spriedumu un ņemot vērā pašreizējos ierobežojumus). Ja ir pieejami konkrētāki dati, var izmantot tos.

4.4.1.5.    Mēslošanas līdzekļi

Mēslošanas līdzekļu (un kūtsmēslu) emisijas diferencē pēc mēslošanas līdzekļa veida, aptverot vismaz:

Ietekmes novērtējuma modelis saldūdens eitrofikācijai sākas, i) kad P atstāj lauksaimniecības lauku (notece) vai ii) no kūtsmēslu vai mēslošanas līdzekļa uzklāšanas lauksaimniecības laukam.

ACIP modelēšanā bieži uzskata, ka lauksaimniecības lauks (augsne) pieder pie tehnosfēras un tādējādi ir iekļauts ACIP modelī. Tas atbilst i) pieejai, saskaņā ar kuru ietekmes novērtēšanas modelis sākas pēc noteces, t. i., kad P atstāj lauksaimniecības lauku. Tāpēc VP kontekstā ACIP būtu jāmodelē kā ūdenī emitētais P daudzums pēc noteces, un izmanto emisiju nodalījumu “ūdens”.

Ja šis daudzums nav pieejams, ACIP var modelēt kā uz lauksaimniecības zemes uzklātā (izmantojot kūtsmēslus vai mēslošanas līdzekļus) P daudzumu, un izmanto emisiju nodalījumu “augsne”. Šādā gadījumā notece ūdenī no augsnes ir daļa no ietekmes novērtējuma metodes, un to iekļauj RF attiecībā uz augsni.

Ietekmes novērtējums par jūras eitrofikāciju sākas pēc tam, kad N atstāj lauku (augsni). Tāpēc N emisijas augsnē nemodelē. To emisiju daudzumu, kuru aprites cikls beidzas dažādajos gaisa un ūdens nodalījumos, modelē ACIP par katru uz lauka uzklāto mēslošanas līdzekļu daudzumu.

N emisijas aprēķina no lauksaimnieka lietotā slāpekļa uz lauka, neņemot vērā ārējus avotus (piemēram, lietusūdens nosēdumus). Emisijas faktoru skaitu VP kontekstā nosaka pēc vienkāršotas metodes. N mēslošanas līdzekļiem izmanto IPCC (2006) 2-4. tabulā norādītos 1. līmeņa emisijas faktorus, kas reproducēti 3. tabulā, ja vien nav pieejami labāki dati. Ja ir pieejami labāki dati, PVP pētījumā var izmantot aptverošāku slāpekļa lauka modeli ar nosacījumu, ka i) tas aptver vismaz iepriekš prasītās emisijas, ii) N ir līdzsvarots ielaidē un izlaidē, iii) tas ir pārredzami aprakstīts.

Iepriekš aprakstītajam slāpekļa lauka modelim ir ierobežojumi, tāpēc PVP pētījumā, kura darbības jomā iekļauta lauksaimnieciskā modelēšana, var testēt turpmāk norādīto alternatīvo metodi un rezultātus var paziņot PVP ziņojuma pielikumā.

N atlikumu aprēķina, izmantojot 4. tabulā sniegtos parametrus un turpmāk norādīto formulu. Kopējo NO3 -N emisiju ūdenī uzskata par mainīgu lielumu, un tās kopējo inventarizāciju aprēķina šādi:

Ja noteiktās zemas ielaides shēmās vērtība attiecībā uz “papildu NO3-N emisijām ūdenī” kļūst negatīva, vērtību iestata uz “0”. Turklāt šādos gadījumos aprēķināto “papildu NO3-N emisiju ūdenī” absolūtā vērtība ir jāuzskaita inventarizācijā kā papildu N mēslošanas līdzekļa ielaide sistēmā, izmantojot to pašu N mēslošanas līdzekļu kombināciju, kas izmantota analizētajiem kultūraugiem.

Šis pēdējais posms ir vajadzīgs, lai izvairītos no ražības noplicināšanās shēmām, piesaistot noplicināto N ar analizētajiem kultūraugiem, kas, kā pieņem, rada vajadzību vēlāk lietot mēslošanas līdzekļus un uzturēt augsnē tādu pašu auglības līmeni.

4.4.1.6.    Smago metālu emisijas

Smago metālu emisijas no lauka ielaides modelē kā emisijas augsnē un/vai noplūdes vai eroziju ūdenī. Inventarizācijas uzskaitē par emisijām ūdenī norāda metāla oksidācijas stāvokli (piemēram, Cr+3, Cr+6). Tā kā kultūraugi to novākšanas laikā asimilē daļu no smago metālu emisijām, vajadzīgs precizējums par to, kā modelēt kultūraugus, kas pilda piesaistītāju funkcijas.

Ir atļautas divas dažādas modelēšanas pieejas.

4.4.1.7.    Rīsu audzēšana

Metāna emisijas no rīsu audzēšanas iekļauj, pamatojoties uz aprēķināšanas noteikumiem IPCC (2006) 5.5. iedaļā.

4.4.1.8.    Kūdras augsnes

Nosusinātas kūdras augsnes ietver oglekļa dioksīda emisijas, pamatojoties uz modeli, kurā nosusināšanas līmeni saista ar ikgadējo oglekļa oksidāciju.

4.4.1.9.    Citas darbības

Attiecīgā gadījumā lauksaimnieciskajā modelēšanā iekļauj šādas darbības, ja vien nav atļauta to izslēgšana, pamatojoties uz izslēgšanas kritērijiem:

Ja vien nav skaidri dokumentēts, ka darbības tiek veiktas manuāli, darbības uz lauka uzskaita pēc kopējā degvielas patēriņa vai pēc konkrētas tehnikas ielaides, transportēšanu līdz laukam / no lauka, apūdeņošanai patērētās enerģijas vai tamlīdzīgi.

4.4.2.    Elektrības izmantošana

No tīkla izmantoto elektrību modelē pēc iespējas precīzāk, dodot priekšroku konkrētiem piegādātāja datiem. Ja elektroenerģija (tās daļa) ir atjaunojama, ir svarīgi, lai tas netiktu uzskaitīts divreiz. Tāpēc piegādātājs garantē, ka elektrība, ko piegādā organizācijai produkta ražošanai, tiek faktiski ražota, izmantojot atjaunojamos energoresursu avotus, un vairs nav pieejama citiem patērētājiem.

4.4.2.1.    Vispārīgas pamatnostādnes

Turpmākā iedaļa iepazīstina ar divu veidu elektroenerģijas kombinācijām: i) patēriņa tīkla kombinācija, kas atspoguļo kopējo elektroenerģijas kombināciju, kuru pārvada pa noteiktu tīklu, ieskaitot elektrību, par kuru apgalvots, ka tā iegūta videi draudzīgā veidā, vai izsekoto elektrību, un ii) atlikusī tīkla kombinācija jeb patēriņa kombinācija (dēvēta arī par “atlikušo patēriņa kombināciju”), kas raksturo tikai nepieprasīto, neizsekoto vai publiski kopīgoto elektrību.

PVP pētījumos izmanto šādu elektroenerģijas kombināciju hierarhiskā secībā:

Konkrēta piegādātāja elektroenerģijas kombinācijas izmantošanas vidiskā integritāte ir atkarīga no tā, vai ir nodrošināts, ka līgumiskie instrumenti (izsekošanai) ir uzticami un unikāli. Ja tā nav, PVP trūkst precizitātes un konsekvences, kas vajadzīga, lai pieņemtu lēmumus par produkta / korporatīvo elektroenerģijas iepirkumu un lai elektroenerģijas pircēji varētu izdarīt precīzus apsvērumus par konkrētā piegādātāja kombināciju. Tāpēc ir noteikts tādu minimālo kritēriju kopums, kuri attiecas uz līgumisko instrumentu kā uzticamu vidiskās pēdas informācijas sniedzēju integritāti. Tie atspoguļo minimālās iezīmes, kas nepieciešamas, lai izmantotu konkrēta piegādātāja kombināciju PVP pētījumos.

4.4.2.2.    Minimālo kritēriju kopums, lai nodrošinātu līgumiskos instrumentus no piegādātājiem

Konkrēta piegādātāja elektroenerģijas produktu/kombināciju var izmantot tikai tad, ja PVP metodes lietotājs nodrošina, ka līgumiskais instruments atbilst turpmāk izklāstītajiem kritērijiem. Ja līgumiskais instruments neatbilst kritērijiem, tad modelēšanā izmanto konkrētas valsts atlikušo elektroenerģijas patēriņa kombināciju.

Turpmāk sniegtais kritēriju saraksts ir balstīts uz kritērijiem, kas noteikti dokumentā “GHG Protocol Scope 2 Guidance — An amendment to the GHG Protocol Corporate Standard” (“SEG protokola 2. piemērošanas jomas norādījumi. Grozījumi SEG protokola korporatīvajā standartā”) (Mary Sotos, Pasaules Resursu institūts) ( 21 ). Līgumiskais instruments, ko izmanto elektroenerģijas modelēšanai, atbilst turpmāk izklāstītajiem kritērijiem.

1. kritērijs. Atspoguļo atribūtus

Atspoguļo enerģijas veidu kombināciju, kas saistīta ar saražotās elektrības vienību.

Elektrības veida kombināciju aprēķina, pamatojoties uz piegādāto elektroenerģiju, iekļaujot sertifikātus, kas saņemti un norakstīti (iegūti, iegādāti vai atsaukti) klientu vārdā. Elektroenerģiju no objektiem, attiecībā uz kuriem atribūti ir izpārdoti (ar līgumu vai sertifikātu starpniecību), raksturo kā tādu, kam ir valsts atlikušās patēriņa kombinācijas vides atribūti, kur objekts atrodas.

2. kritērijs. Ir unikāls apgalvojums

Ir vienīgais instruments, kas nes vides atribūta apgalvojumu, kurš saistīts ar attiecīgo saražotās elektroenerģijas daudzumu.

Ir izsekots, un to ir atpircis, norakstījis vai atcēlis uzņēmums vai tas ir izdarīts tā vārdā (piemēram, ar līgumu revīziju, trešo personu sertifikāciju, vai apstrādāts automātiski ar citiem informācijas izpaušanas reģistriem, sistēmām vai mehānismiem).

3. kritērijs. Ir pēc iespējas tuvāks periodam, kuram līgumisko instrumentu piemēro

4.4.2.3.    Kā modelēt “konkrētas valsts atlikušo tīkla kombināciju jeb patēriņa kombināciju”

PVP metodes lietotājam būtu jāidentificē atbilstošas datu kopas atlikušajai tīkla kombinācijai, patēriņa kombinācijai, katram enerģijas veidam, valstij un spriegumam.

Ja atbilstoša datu kopa nav pieejama, būtu jāizmanto šāda pieeja: nosaka valsts patēriņa kombināciju (piemēram, X % no MWh saražoti ar hidroenerģiju, Y % no MWh saražoti ogļu elektrostacijā) un to apvieno ar ACIP datu kopām par katru enerģijas veidu un valsti/reģionu (piemēram, ACIP datu kopa 1 MWh hidroenerģijas saražošanai Šveicē).

4.4.2.4.    Atsevišķa vieta ar vairākiem produktiem un vairāk nekā vienu elektroenerģijas kombināciju

Šajā iedaļā ir aprakstīts, kā rīkoties, ja tikai daļu no patērētās elektroenerģijas aptver konkrēta piegādātāja kombinācija vai elektroenerģijas ražošana objektā, un kā uzskaitīt tajā pašā vietā saražoto produktu elektroenerģijas kombināciju. Parasti vairākiem produktiem izmantotās elektroenerģijas piegādes apakšiedalījums ir balstīts uz fizisko attiecību (piemēram, gabalu skaits vai kg produkta). Ja patērētā elektroenerģija ir no vairāk nekā vienas elektroenerģijas kombinācijas, izmanto katru kombinācijas avotu, ņemot vērā tā īpatsvaru kopējās patērētajās kWh. Piemēram, ja daļa šo kopējo patērēto kWh ir no konkrēta piegādātāja, šim apjomam izmanto konkrētā piegādātāja elektroenerģijas kombināciju. Attiecībā uz elektroenerģijas izmantošanu objektā sk. 4.4.2.7. iedaļu.

Konkrētu elektroenerģijas veidu var iedalīt pie viena konkrēta produkta ar turpmāk izklāstītajiem nosacījumiem.

4.4.2.5.    Attiecībā uz vairākām vietām, kas ražo vienu produktu

Ja produkts tiek ražots dažādās vietās vai pārdots dažādās valstīs, elektroenerģijas kombinācija atspoguļo ražošanas attiecības vai pārdošanas attiecības starp ES valstīm/reģioniem. Lai noteiktu attiecību, izmanto fizisku vienību (piemēram, gabalu skaitu vai kg produkta). PVP pētījumiem, kuros šādi dati nav pieejami, izmanto vidējo ES atlikušo patēriņa kombināciju (ES+EBTA) vai reģiona reprezentatīvu atlikušo kombināciju. Piemēro tās pašas vispārējās nostādnes, kas izklāstītas iepriekš.

4.4.2.6.    Elektroenerģijas izmantošana izmantošanas posmā

Izmantošanas posmā izmanto patēriņa tīklu kombināciju. Elektroenerģijas kombinācija atspoguļo pārdošanas attiecības starp ES valstīm/reģioniem. Lai noteiktu attiecību, izmanto fizisku vienību (piemēram, gabalu skaitu vai kg produkta). Ja šādi dati nav pieejami, izmanto vidējo ES patēriņa kombināciju (ES+EBTA) vai reģionam raksturīgu patēriņa kombināciju.

4.4.2.7.    Elektroenerģijas ražošana objektā

Ja objektā saražotā elektroenerģija ir vienāda ar elektroenerģijas patēriņu objektā, piemēro divas situācijas:

Ja saražotās elektroenerģijas daudzums pārsniedz objektā patērēto daudzumu definētajā sistēmas robežā un tiek pārdots, piemēram, elektroenerģijas tīklam, šo sistēmu var uzskatīt par daudzfunkcionālu situāciju. Sistēma nodrošinās divas funkcijas (piemēram, produkts + elektroenerģija), un ievēro turpmāk izklāstītos noteikumus.

4.4.3.    Transports un loģistika

Modelējot transporta darbības, ņem vērā turpmāk norādītos parametrus.

VP atbilstošās datu kopās transporta datu kopās iekļauj degvielas ražošanu, transportlīdzekļa degvielas patēriņu, vajadzīgo infrastruktūru un loģistikas darbībām vajadzīgo papildu resursu un rīku (piemēram, ceļamkrānu un transportieru) apjomu.

4.4.3.1.    Transporta radītās ietekmes sadale — kravas automobiļi

VP atbilstošas datu kopas attiecībā uz kravas automobiļu transportu norāda tkm (tonnas*km), izsakot ietekmi uz vidi uz 1 tonnu (t) produkta, ko transportē 1 km attālumā kravas automobilī ar noteiktu slodzi. Datu kopā norāda transporta kravnesību (= maksimālā pieļaujamā masa). Piemēram, 28–32 t smagam kravas automobilim kravnesība ir 22 t; ACN datu kopa par 1 tkm (pie pilnas noslodzes) izsaka ietekmi uz vidi par 1 t produkta, kas tiek transportēts 1 km ar 22 t noslogotu kravas automobili. Transporta emisijas sadala, pamatojoties uz transportētā produkta masu, iegūstot tikai daļu no 1/22 no kravas automobiļa pilna emisiju daudzuma. Ja transportētā krava ir mazāka nekā maksimālā kravnesība (piemēram, 10 t), ietekme uz vidi par 1 t produkta tiek ietekmēta divējādi. Pirmkārt, kravas automobilim ir mazāks degvielas patēriņš uz kopējo transportēto kravu, un, otrkārt, tā ietekmi uz vidi iedala pēc transportētās kravas (piemēram, 1/10 t). Ja kravas pilna masa ir mazāka nekā kravas automobiļa kravnesība (piemēram, 10 t), var uzskatīt, ka produkta transportēšanas apjoms ir ierobežots. Šādā gadījumā ietekmi uz vidi aprēķina, izmantojot reālo noslodzes masu.

VP atbilstošās datu kopās transporta kravnesība būtu jāmodelē parametrizētā veidā, izmantojot izmantojuma attiecību. Izmantojuma attiecība ietekmē i) kravas automobiļa kopējo degvielas patēriņu un ii) iedalīšanu pie ietekmes par tonnu. Izmantojuma attiecību aprēķina kā faktiskās kravas kg, dalot ar kravnesības kg, un koriģē, kad datu kopa tiek izmantota. Ja reālā krava ir 0, aprēķinam izmanto reālo kravu 1 kg. Izmantojuma attiecībā var iekļaut braucienus bez kravas, ņemot vērā bez kravas nobraukto km procentuālo daļu. Piemēram, ja kravas automobilis piegādes laikā ir ar pilnu noslodzi, bet atgriežas pa pusei tukšs, izmantojuma attiecība ir šāda: 22 t reālās kravas / 22 t kravnesības * 50 % km + 11 t reālās kravas / 22 t kravnesības * 50 % km = 75 %.

PVP pētījumos norāda izmantojuma attiecību, kas izmantojama katra veida modelētajam kravas automobiļu transportam, un skaidri norāda, vai izmantojuma attiecība ietver braucienus bez kravas. Piemēro turpmāk norādītās noklusējuma izmantojuma attiecības.

4.4.3.2.    Transporta radītās ietekmes sadale — mikroautobusi

Mikroautobusus bieži izmanto piegādei līdz mājām, piemēram, grāmatu vai apģērba piegādei vai piegādei līdz mājām no mazumtirgotājiem. Furgoniem ierobežojošais faktors ir tilpums, nevis masa. Ja nav pieejama konkrēta informācija PVP pētījuma veikšanai, izmanto kravas automobiļa masu, kas ir <1,2 t, ar noklusējuma izmantojuma attiecību 50 %. Ja nav pieejama datu kopa par kravas automobiļa masu <1,2 t, tuvinājumam izmanto kravas automobiļa masu <7,5 t ar izmantojuma attiecību 20 %. Kravas automobilim ar masu <7,5 t un kravnesību 3,3 t un izmantojuma attiecību 20 % ir tāda pati slodze kā mikroautobusam ar kravnesību 1,2 t un izmantojuma attiecību 50 %.

4.4.3.3.    Transporta radītās ietekmes sadale — patēriņa transports

Automobiļa ietekmes sadali balsta uz tilpumu. Maksimālais tilpums, kas jāņem vērā attiecībā uz patēriņa transportu, ir 0,2 m3 (aptuveni 1/3 no bagāžnieka ar tilpumu 0,6 m3). Attiecībā uz produktiem, kas ir lielāki par 0,2 m3, ņem vērā pilnu autotransporta ietekmi. Attiecībā uz produktiem, ko pārdod ar lielveikalu vai tirdzniecības centru starpniecību, lai sadalītu transporta slodzes starp transportētajiem produktiem, izmanto produkta tilpumu (ieskaitot iepakojumu un tukšās vietas, piemēram, starp augļiem vai pudelēm). Sadales koeficientu aprēķina kā transportētā produkta tilpumu, to dalot ar 0,2 m3. Lai vienkāršotu modelēšanu, visus citus patēriņa transporta veidus (piemēram, pirkšanu specializētos veikalos vai kombinētu braucienu izmantošanu) modelē tā, it kā pārdošana notiktu ar lielveikala starpniecību.

4.4.3.4.    Noklusējuma scenāriji — no piegādātāja līdz rūpnīcai

Attiecībā uz piegādātājiem, kas atrodas Eiropā, ja PVP pētījuma veikšanai nav pieejami konkrēti dati, izmanto turpmāk norādītos noklusējuma datus.

Attiecībā uz iepakojuma materiāliem no ražotnēm līdz uzpildes objektiem (papildus stiklam; vērtības balstītas uz Eurostat 2015 ( 25 ), izmanto šādu scenāriju:

Attiecībā uz tukšu pudeļu transportēšanu izmanto šādu scenāriju:

Attiecībā uz visiem pārējiem produktiem no piegādātāja līdz rūpnīcai (vērtības balstītas uz Eurostat 2015 ( 26 )) izmanto šādu scenāriju:

Attiecībā uz piegādātājiem, kas atrodas ārpus Eiropas, ja PVP pētījuma veikšanai nav pieejami konkrēti dati, izmanto šādus noklusējuma datus:

4.4.3.5.    Noklusējuma scenāriji — no rūpnīcas līdz galaklientam

Transportu no rūpnīcas līdz galaklientam (ieskaitot patēriņa transportu) iekļauj PVP pētījuma izplatīšanas posmā. Ja konkrēta informācija nav pieejama, par pamatu izmanto turpmāk izklāstīto noklusējuma scenāriju. PVP metodes lietotājs nosaka šādas vērtības (izmanto konkrētu informāciju, izņemot, ja tā nav pieejama):

3. attēls.

Noklusējuma transporta scenārijs

Turpmāk norādīts noklusējuma transporta scenārijs no rūpnīcas līdz klientam, kas atspoguļots 3. attēlā.

Attiecībā uz atkalizmantojamiem produktiem atgriešanās transportu no mazumtirdzniecības vietas / IC līdz rūpnīcai modelē papildus transportam, kas vajadzīgs braucienam uz mazumtirdzniecības vietu / IC. Izmanto tādus pašus transportēšanas attālumus kā no produkta rūpnīcas līdz galaklientam (sk. iepriekš). Tomēr kravas automobiļa izmantojuma attiecība varētu būt ierobežota tilpuma ziņā atkarībā no produkta veida.

Saldētus vai atdzesētus produktus transportē saldētavās vai dzesētavās.

4.4.3.6.    Noklusējuma scenāriji — no EoL savākšanas līdz EoL apstrādei

Transports no vietas, kur produkti to EoL tiek savākti, līdz vietai, kur veic to apstrādi, var būt jau iekļauts atkritumu poligona, sadedzināšanas un reciklēšana ACN datu kopās.

Tomēr ir daži gadījumi, kad PVP pētījumā var būt vajadzīgi papildu noklusējuma dati. Ja nav pieejami labāki dati, izmanto šādas vērtības:

4.4.4.    Ražošanas līdzekļi — infrastruktūra un aprīkojums

Ražošanas līdzekļus (tostarp infrastruktūru) un to EoL neiekļauj, ja vien nav pierādījumu no iepriekšējiem pētījumiem par to, ka tiem ir būtiska nozīme. Ja ražošanas līdzekļus iekļauj, PVP ziņojumā iekļauj skaidru un plašu skaidrojumu par to, kāpēc tiem ir būtiska nozīme, norādot visus izdarītos pieņēmumus.

4.4.5.    Uzglabāšana izplatīšanas centrā vai mazumtirdzniecības vietā

Uzglabāšanas darbības patērē enerģiju un dzesētājgāzes. Izmanto turpmāk aprakstītos noklusējuma datus, ja vien nav pieejami labāki dati.

Enerģijas patēriņš izplatīšanas centrā: uzglabāšanas enerģijas patēriņš ir 30 kWh/m2·gadā un 360 MJ iegādāti (= sadedzināti katlā) vai 10 Nm3 dabasgāze/m2·gadā (ja izmantojat vērtību par katru Nm3, neaizmirstiet ņemt vērā emisijas no sadegšanas, ne tikai dabasgāzes ražošanu). Attiecībā uz centriem, kuros ir dzesēšanas sistēmas, papildu enerģijas izmantojums uzglabāšanai dzesētavā vai saldētavā ir 40 Wh/m3·gadā (pieņemot, ka ledusskapi un saldētavas ir 2 m augsti). Centriem ar uzglabāšanu istabas temperatūrā un dzesētavās: 20 % IC platības ir atdzesēta vai sasaldēta. Piezīme. Enerģija, ko izmanto uzglabāšanai dzesētavās vai saldētavās, ir tikai enerģija, ko izmanto temperatūras uzturēšanai.

Enerģijas patēriņš mazumtirdzniecības vietā: par noklusējumu uzskata vispārējo enerģijas patēriņu 300 kWh/m2·gadā visai ēkas platībai. Attiecībā uz mazumtirdzniecības vietām, kuru specializācija ir nepārtikas/nedzērienu produkti, pieņem, ka enerģijas patēriņš ir 150 kWh/m2·gadā visai ēkas platībai. Attiecībā uz mazumtirdzniecības vietām, kuru specializācija ir pārtikas/dzērienu produkti, pieņem, ka enerģijas patēriņš ir 400 kWh/m2·gadā visai ēkas platībai plus enerģijas patēriņš par uzglabāšanu dzesētavās un saldētavās, kas ir attiecīgi 1 900  kWh/m2·gadā un 2 700  kWh/m2·gadā (PERIFEM un ADEME, 2014).

Dzesētājgāzu patēriņš un noplūdes IC ar dzesēšanas sistēmām: gāzes saturs ledusskapjos un saldētavās ir 0,29 kg R404A uz m2 (Organizāciju vidiskās pēdas nozaru noteikumi (OVPNN) mazumtirdzniecības nozarei ( 28 )). Pieņem, ka ikgadējā noplūde ir 10 % (Palandre 2003). Attiecībā uz dzesētājgāzu daļu, kas paliek aprīkojumā aprites cikla beigās, 5 % tiek emitēti aprites cikla beigās, un atlikušo daļu uzskata par bīstamajiem atkritumiem.

Pie uzglabātā produkta iedala tikai to emisiju un resursu daļu, kas tiek radītas vai kas tiek izmantoti uzglabāšanas sistēmās. Šo sadali balsta uz platību (izteiktu m3) un laiku (izteiktu nedēļās), ko aizņem uzglabātais produkts. Šajā nolūkā ir zināma sistēmas kopējā uzglabāšanas jauda, un konkrētā produkta tilpumu un uzglabāšanas laiku izmanto, lai aprēķinātu sadales koeficientu (kā attiecību starp konkrētā produkta tilpumu*laiku un uzglabāšanas jaudas tilpumu*laiku).

Pieņem, ka vidusmēra IC uzglabā 60 000  m3 produkta, no kuriem 48 000  m3 uzglabā istabas temperatūrā un 12 000  m3 uzglabā dzesētavās vai saldētavās. Attiecībā uz 52 uzglabāšanas nedēļām pieņem, ka noklusējuma kopējā uzglabāšanas jauda ir 3 120 000  m3*nedēļas/gadā.

Pieņem, ka vidusmēra mazumtirdzniecības vietā uzglabā 2 000  m3 produktu (pieņemot, ka 50 % no 2 000  m2 ēkas platības aizņem plaukti, kas ir 2 m augsti) 52 nedēļas, t. i., 104 000  m3 * nedēļas/gadā.

4.4.6.    Paraugu ņemšanas procedūra

Dažos gadījumos PVP metodes lietotājam ir vajadzīga paraugu ņemšanas procedūra, lai ierobežotu datu vākšanu līdz tikai reprezentatīvam rūpnīcu, saimniecību utt. paraugam. PVP metodes lietotājs i) PVP ziņojumā norāda, vai tika piemērota paraugu ņemšanas procedūra, ii) ievēro šajā iedaļā aprakstītās prasības un iii) norāda, kura pieeja tika izmantota.

Gadījumi, kad var būt vajadzīga paraugu ņemšanas procedūra, ir, piemēram, gadījumi, kad viena un tā paša produkta ražošanā ir iesaistītas vairākas ražotnes. Piemēram, ja viena un tā pati izejviela/ievadmateriāls ir no vairākām ražotnēm vai ja vienam un tam pašam procesam tiek nolīgts vairāk nekā viens apakšuzņēmums/piegādātājs.

Reprezentatīvo paraugu iegūst, izmantojot stratificētu paraugu, t. i., paraugu, kas nodrošina, ka konkrētas populācijas apakšpopulācijas (stratas) katra ir pienācīgi pārstāvēta pētījuma kopējā paraugā.

Stratificēta parauga izmantošana nodrošina lielāku precizitāti nekā vienkāršs pēc nejaušības principa veidots paraugs ar nosacījumu, ka apakšpopulācijas ir izvēlētas tā, ka vienas un tās pašas apakšpopulācijas vienumi ir pēc iespējas līdzīgāki interesējošo iezīmju ziņā. Turklāt stratificēts paraugs garantē labāku populācijas aptvērumu ( 29 ).

Lai atlasītu reprezentatīvu paraugu kā stratificētu paraugu, piemēro šādu procedūru:

4.4.6.1.    Kā definēt viendabīgas apakšpopulācijas (stratifikācija)

Stratifikācija ir process, kurā populācijas locekļus pirms paraugu ņemšanas iedala viendabīgās apakšgrupās (apakšpopulācijās). Apakšpopulācijām vajadzētu būt savstarpēji izslēdzošām — katru elementu populācijā iedala tikai vienā apakšpopulācijā.

Identificējot apakšpopulācijas, jāņem vērā šādi aspekti:

Var pievienot papildu aspektus, kas ņemami vērā.

Apakšpopulāciju skaitu aprēķina šādi:

Nsp = g * t * c [1. vienādojums]

Ja ņem vērā papildu aspektus, apakšpopulāciju skaitu aprēķina, izmantojot iepriekš doto formulu un rezultātu reizinot ar to klašu skaitu, kas identificētas par katru papildu aspektu (piemēram, vietas, kurās ir ieviesta vides pārvaldības vai ziņošanas sistēma).

1. piemērs

Nosaka apakšpopulāciju skaitu šādai populācijai:

no 350 lauksaimniekiem, kuri atrodas vienā un tajā pašā reģionā Spānijā, visiem ir vairāk vai mazāk vienāda gada produkcija un viņi visi izmanto vienādus ražas novākšanas paņēmienus.

Šajā gadījumā:

g=1

:

visi lauksaimnieki atrodas vienā un tajā pašā valstī;

t=1

:

visi lauksaimnieki izmanto vienādus ražas novākšanas paņēmienus;

c=1

:

uzņēmumu jauda ir gandrīz vienāda (t. i., viņiem ir vienāda gada produkcija).

Nsp = g * t * c = 1 * 1 * 1 = 1

Tikai vienu apakšpopulāciju var identificēt kā atbilstošu populācijai.

2. piemērs

350 lauksaimnieki ir sadalīti pa trīs dažādām valstīm (100 Spānijā, 200 Francijā un 50 Vācijā). Izmanto divus dažādus ražas novākšanas paņēmienus, un tie būtiski atšķiras (Spānijā: 70 izmanto paņēmienu A, 30 izmanto paņēmienu B; Francijā: 100 izmanto paņēmienu A, 100 izmanto paņēmienu B; Vācijā: 50 izmanto paņēmienu A). Lauksaimnieku jauda gada produkcijas ziņā atšķiras un ir no 10 000 t līdz 100 000  t. Saskaņā ar ekspertu spriedumu / attiecīgo literatūru tiek lēsts, ka lauksaimnieki, kuru gada produkcija ir mazāka nekā 50 000  t, ir pilnīgi atšķirīga efektivitāte salīdzinājumā ar lauksaimniekiem, kuru gada produkcija ir lielāka nekā 50 000  t. Pamatojoties uz gada produkciju, definē divas uzņēmumu klases: 1. klase, ja produkcija ir mazāka nekā 50 000  t, un 2. klase, ja produkcija ir lielāka nekā 50 000  t (Spānijā: 80 pieder pie 1. klases, 20 pieder pie 2. klases; Francijā: 50 pieder pie 1. klases, 150 pieder pie 2. klases; Vācijā: 50 pieder pie 1. klases).

Sīkāka informācija par populāciju iekļauta 6. tabulā.

Šajā gadījumā:

g=3

:

trīs valstis;

t=2

:

identificēti divi dažādi ražas novākšanas paņēmieni;

c=2

:

identificētas divas produkcijas klases.

Nsp = g * t * c = 3 * 2 * 2 = 12

Ir iespējams identificēt ne vairāk kā 12 apakšpopulācijas, kuru kopsavilkums sniegts 7. tabulā.

4.4.6.2.    Kā definēt apakšparauga lielumu apakšpopulāciju līmenī

Kad ir identificētas apakšpopulācijas, aprēķina katras apakšpopulācijas parauga lielumu (apakšparauga lielumu). Ir iespējamas divas alternatīvas pieejas.

Vajadzīgo apakšparauga lielumu aprēķina, izmantojot kvadrātsakni no apakšpopulācijas lieluma.

Izvēlēto pieeju norāda PVP ziņojumā. To pašu pieeju izmanto visām atlasītajām apakšpopulācijām.

Piemērs

4.4.6.3.    Kā definēt paraugu apakšpopulācijai

Reprezentatīvā populācijas izlase atbilst apakšparaugu summai apakšpopulāciju līmenī.

4.4.6.4.    Kā rīkoties, ja ir nepieciešama noapaļošana

Ja ir nepieciešama noapaļošana, piemēro vispārējo noteikumu, ko izmanto matemātikā:

4.4.7.    Modelēšanas prasības izmantošanas posmam

Izmantošanas posms bieži ietver vairākus procesus. Nošķir i) no produktiem neatkarīgus un ii) no produktiem atkarīgus procesus.

No produktiem atkarīgus procesus iekļauj PVP pētījuma sistēmas robežā. No produktiem neatkarīgus procesus izslēdz no sistēmas robežas, un var sniegt kvalitatīvu informāciju.

Attiecībā uz galaproduktiem ACIN rezultātus paziņo par i) kopējo aprites ciklu un ii) kopējo aprites ciklu, neieskaitot izmantošanas posmu.

4.4.7.1.    Galvenās funkcijas pieeja vai delta pieeja

Izmantošanas posma modelēšanu var veikt dažādos veidos. Ļoti bieži saistīto ietekmi un darbības modelē pilnībā, piemēram, kopējo elektrības patēriņu, kad izmanto kafijas automātu, vai kopējo gatavošanas laiku un saistīto gāzes patēriņu, kad vāra makaronus. Šajos gadījumos izmantošanas posma procesi attiecībā uz kafijas dzeršanu vai makaronu ēšanu ir saistīti ar produkta galveno funkciju (dēvē par “galvenās funkcijas pieeju”).

Dažos gadījumos viena produkta izmantošana var ietekmēt cita produkta ietekmi uz vidi, kā aprakstīts turpmākajos piemēros.

Šajos gadījumos pie produkta būtu jāiedala tikai papildu darbības un procesi (piemēram, papīrs un enerģija attiecīgi atjaunotajai tonera kasetnei un baterijai). Sadales metode ietver visu saistīto produktu ņemšanu vērā sistēmā (šajā gadījumā tas ir papīrs un enerģija) un šo saistīto produktu liekā patēriņa iedali pie produkta, kuru uzskata par atbildīgo par šo pārpalikumu. Šajā nolūkā katram saistītajam produktam (piemēram, enerģijai un materiāliem) ir jānosaka atsauces patēriņa apjoms, kas ir minimālais patēriņš, kurš ir būtisks funkcijas nodrošināšanai. Patēriņu, kas pārsniedz šo atsauci (delta), tad iedala pie produkta (to dēvē par “delta pieeju”) ( 30 ).

Šo pieeju izmanto tikai, lai palielinātu ietekmi un ņemtu vērā papildu patēriņu, kas pārsniedz atsauci. Lai noteiktu atsauces situāciju, ņem vērā šādus aspektus, ja informācija par tiem ir pieejama:

PVP metodes izmantotājs var izlemt, kuru pieeju izmantot, un apraksta izmantoto metodi PVP ziņojumā (galvenās funkcijas pieeja vai delta pieeja).

4.4.7.2.    Izmantošanas posma modelēšana

II pielikuma D daļā ir norādīti noklusējuma dati, kas izmantojami izmantošanas posma darbību modelēšanai. Ja ir pieejami labāki dati, tie būtu jāizmanto, un tos pārredzami apraksta un pamato PVP ziņojumā.

4.4.8.    Reciklētais saturs un aprites cikla beigu modelēšana

Reciklēto saturu un aprites cikla beigas modelē, izmantojot aprites pēdas formulu (CFF) aprites cikla posmā, kurā notiek darbība. Turpmākajās iedaļās ir aprakstīta izmantojamā formula un parametri un tas, kā tos piemēro gala produktam un starpproduktiem (4.4.8.12. iedaļa).

4.4.8.1.    Aprites pēdas formula (CFF)

Aprites pēdas formula ir “materiāla + enerģijas + likvidēšanas” apvienojums, t. i.:

3. vienādojums.

Aprites pēdas formula (CFF)

CFF parametri

A

:

slodžu un kredītvienību starp reciklēto materiālu piegādātāju un lietotāju sadales koeficients

B

:

enerģijas atgūšanas procesu sadales koeficients. Tas attiecas gan uz slodzēm, gan uz kredītvienībām.

Qsin

:

ienākošā sekundārā materiāla kvalitāte, t. i., reciklētā materiāla kvalitāte aizstāšanas punktā.

Qsout

:

izejošā sekundārā materiāla kvalitāte, t. i., reciklējamā materiāla kvalitāte aizstāšanas punktā.

Qp

:

primārā materiāla kvalitāte, t. i., neapstrādāta materiāla kvalitāte.

R1

:

tā materiāla īpatsvars ražošanas ielaidē, kas reciklēts no iepriekšējas sistēmas.

R2

:

materiāla īpatsvars produktā, kas tiks reciklēts (vai atkalizmantots) turpmākā sistēmā. Tāpēc R2 vērtībā ņem vērā neefektivitāti savākšanas un reciklēšanas (vai atkalizmantošanas) procesos. R2 mēra pie reciklēšanas iekārtas izlaides.

R3

:

materiāla īpatsvars produktā, ko izmanto EoL enerģijas atgūšanā.

Ereciklēts (Erec)

:

īpatnējās emisijas un patērētie resursi (uz vienu funkcionālo vienību), kas rodas no reciklētā (atkalizmantotā) materiāla reciklēšanas procesa, ieskaitot savākšanas, šķirošanas un transportēšanas procesu.

EreciklēšanaEoL (ErecEoL)

:

īpatnējās emisijas un patērētie resursi (uz vienu funkcionālo vienību), kas rodas no reciklēšanas procesa EoL, ieskaitot savākšanas, šķirošanas un transportēšanas procesu.

Ev

:

īpatnējās emisijas un patērētie resursi (uz vienu funkcionālo vienību), kas rodas no neapstrādāta materiāla ieguves un priekšapstrādes.

E*v

:

īpatnējās emisijas un patērētie resursi (uz vienu funkcionālo vienību), kas rodas no tāda nepārstrādāta materiāla ieguves un priekšapstrādes, kuru uzskata par aizstājamu ar reciklējamiem materiāliem.

EER

:

īpatnējās emisijas un patērētie resursi (uz vienu funkcionālo vienību), kas rodas no enerģijas atgūšanas procesa (piemēram, sadedzināšana ar enerģijas atgūšanu, noglabāšana poligonā ar enerģijas atgūšanu, u. tml.).

ESE,siltums un ESE,elek

:

īpatnējās emisijas un patērētie resursi (uz vienu funkcionālo vienību), kas būtu radušās attiecīgi no īpatnējā aizstātā enerģijas patēriņa, siltuma un elektrības.

ED

:

īpatnējās emisijas un patērētie resursi (uz vienu funkcionālo vienību), kas rodas no atkritumu materiāla likvidēšanas analizētā produkta EoL, bez enerģijas atgūšanas.

XER,siltums un XER,elek

:

enerģijas atgūšanas procesa efektivitāte gan siltumam, gan elektrībai.

LHV

:

materiāla zemākā siltumspēja produktā, ko izmanto enerģijas atgūšanai.

PVP metodes lietotāji paziņo visus izmantotos parametrus. Noklusējuma vērtības dažiem parametriem (A, R1, R2, R3 un Qs/Qp attiecībā uz iepakojumu) ir pieejamas II pielikuma C daļā (sīkāku informāciju skatīt turpmākajās iedaļās) — PVP metodes lietotāji norāda atsauci uz II pielikuma C daļas versiju, ko tie izmanto ( 31 ).

4.4.8.2.    A koeficients

A koeficients sadala slodzes un kredītvienības no reciklēšanas un neapstrādāta materiāla ražošanas starp diviem aprites cikliem (t. i., ciklu, kurā reciklēto materiālu piegādā, un ciklu, kurā reciklēto materiālu izmanto), un tā mērķis ir atspoguļot reālo situāciju tirgū.

A koeficients, kas vienāds ar 1, atspoguļo 100:0 pieeju (t. i., kredītvienības tiek piešķirtas tikai reciklētajam saturam), savukārt A koeficients, kas vienāds ar 0, atspoguļo 0:100 pieeju (t. i., kredītvienības tiek piešķirtas tikai reciklējamiem materiāliem EoL).

PVP pētījumos A koeficienta vērtības ir diapazonā 0,2 ≤ A ≤ 0,8, lai vienmēr ņemtu vērā abus reciklēšanas aspektus (reciklētais saturs un reciklējamība EoL).

Veicinātājfaktors, kas nosaka A faktora vērtības, ir tirgus stāvokļa analīze. Tas nozīmē, ka:

Lietojumam raksturīgas un materiālam raksturīgas noklusējuma A vērtības ir pieejamas II pielikuma C daļā. Lai atlasītu vērtību A, kas izmantojama PVP pētījumā, izmanto šādu procedūru (hierarhiskā secībā):

4.4.8.3.    B koeficients

B koeficientu izmanto kā enerģijas atgūšanas procesu sadales koeficientu. Tas attiecas gan uz slodzēm, gan uz kredītvienībām. Kredītvienības attiecas uz pārdoto siltuma un elektrības daudzumu, nevis uz kopējo saražoto enerģiju, ņemot vērā attiecīgās svārstības 12 mēnešu periodā, piemēram, siltumam.

PVP pētījumos B vērtība pēc noklusējuma ir 0, ja vien II pielikuma C daļā nav pieejama cita atbilstoša vērtība.

Lai izvairītos no divkāršas uzskaites starp pašreizējo un turpmāko sistēmu enerģijas atgūšanas gadījumā, turpmākā sistēma modelē savu enerģijas izlietojumu no enerģijas atgūšanas procesiem kā primāro enerģiju (ja B vērtība augšpusējā sistēmā ir iestatīta lielāka par 0, PVP metodes lietotājs nodrošina, ka netiek veikta divkāršā uzskaite).

4.4.8.4.    Aizstāšanas punkts

Ir jānosaka aizstāšanas punkts, lai piemērotu formulas “materiāla” daļu. Aizstāšanas punkts ir tas punkts vērtības ķēdē, kurā sekundārie materiāli aizstāj primāros materiālus.

Aizstāšanas punkts būtu jānosaka atbilstoši procesam, kurā ielaides plūsmas nāk no 100 % primārajiem resursiem un 100 % sekundārajiem resursiem (1. līmenis 4. attēlā). Dažos gadījumos aizstāšanas punktu var noteikt pēc tam, kad ir notikusi noteikta primāro un sekundāro materiālu plūsmu sajaukšanās (2. līmenis 4. attēlā).

Aizstāšanas punktu šajā līmenī var piemērot tikai tad, ja datu kopās, kas izmantotas, lai modelētu, piemēram, Erec un Ev, ir ņemtas vērā reālās (vidējās) plūsmas attiecībā uz primāro un sekundāro materiālu. Piemēram, ja Erec atbilst 1 t “sekundārā materiāla ražošanai” (skatīt 4. attēlu) un tam ir vidēji 10 % ielaide no primārajām izejvielām, primāro materiālu apjomu kopā ar to vides slodzēm iekļauj Erec datu kopā.

4. attēls.

Aizstāšanas punkts 1. un 2. līmenī

4. attēls ir vispārīgas situācijas shematisks atspoguļojums (plūsmas ir 100 % primāras un 100 % sekundāras). Praksē dažās situācijās var noteikt vairāk nekā vienu aizstāšanas punktu dažādos vērtības ķēdes posmos, kā parādīts 5. attēlā, kur, piemēram, divu dažādu kvalitātes līmeņu metāllūžņi tiek apstrādāti dažādos posmos.

5. attēls.

Aizstāšanas punktu dažādos vērtības ķēdes posmos — piemērs.

4.4.8.5.    Kvalitātes attiecības: Qsin/Qp un Qsout/Qp

CFF izmanto divas kvalitātes attiecības, lai ņemtu vērā gan ienākošo, gan izejošo reciklēto materiālu kvalitāti, proti, Qsin/Qp un Qsout/Qp.

Ir izcelti divi dažādi gadījumi.

Kvalitātes attiecības nosaka aizstāšanas punktā un par katru lietojumu vai materiālu.

Kvalitātes attiecību skaitlisko vērtību nosaka, pamatojoties uz turpmāk izklāstīto.

Iepakojuma materiāli, ko izmanto nozarē, bieži vien ir vienādi dažādiem sektoriem un produktu grupām — I pielikuma C daļā ir ietverta viena darblapa ar Qsin/Qp un Qsout/Qp vērtībām, kas piemērojamas iepakojuma materiāliem. Uzņēmums, kas veic PVP pētījumu, var izmantot dažādas vērtības, kuras pārredzami apraksta un pamato PVP pētījumā.

4.4.8.6.    Reciklētais saturs (R1)

Piemērotās R1 vērtības ir uzņēmumam raksturīgas vai noklusējuma sekundāras (lietojumam raksturīgas) atkarībā no informācijas, kas pieejama uzņēmumam, kurš veic PVP pētījumu. Sekundārās (lietojumam raksturīgās) R1 noklusējuma vērtības ir pieejamas II pielikuma C daļā. Lai atlasītu R1 vērtību, kas izmantojama PVP pētījumā, izmanto turpmāk aprakstīto procedūru (hierarhiskā secībā).

Attiecībā uz piemērotajām R1 vērtībām veic PVP pētījuma verificēšanu.

4.4.8.7.    Norādījumi par uzņēmumam raksturīgu R1 vērtību izmantošanu

Izmantojot uzņēmumam raksturīgas R1 vērtības, kas nav 0, obligāta ir izsekojamība visā piegādes ķēdē. Ievēro šādus vispārīgus norādījumus:

Attiecībā uz iepakojuma nozari ir ieteicami turpmāk izklāstītie nozarei raksturīgie norādījumi.

4.4.8.8.    Norādījumi par to, kā rīkoties ar pirmspatēriņa metāllūžņiem

Rīkojoties ar pirmspatēriņa metāllūžņiem, var izmantot divus variantus.

1. variants: ietekmi, kas rodas, lai saražotu ielaides materiālu, no kura iegūst attiecīgos pirmspatēriņa metāllūžņus, iedala pie produktu sistēmas, kas radījusi šos metāllūžņus. Metāllūžņus deklarē kā pirmspatēriņa reciklētu saturu. Procesa robežas un modelēšanas prasības, kas piemērojamas CFF, ir norādītas 6. attēlā.

6. attēls.

Modelēšanas variants, kad pirmspatēriņa metāllūžņus deklarē kā pirmspatēriņa reciklētu saturu

2. variants: ikvienu materiālu, kas cirkulē procesa ķēdē vai procesa ķēžu kopumā, izslēdz no reciklētā satura definīcijas un neiekļauj R1. Metāllūžņus nedeklarē kā pirmspatēriņa reciklētu saturu. Procesa robežas un modelēšanas prasības, kas piemērojamas CFF, ir norādītas 7. attēlā.

7. attēls.

Modelēšanas variants, kad pirmspatēriņa metāllūžņus nedeklarē kā pirmspatēriņa reciklētu saturu

4.4.8.9.    Izlaides reciklēšanas rādītājs (R2)

R2 parametrs attiecas uz “izlaides reciklēšanas rādītāju” — 8. attēlā ir sniegts vizuāls atspoguļojums. Bieži vērtības attiecībā uz 8. punktu ( 32 ) ir pieejamas 8. attēlā, tāpēc šādas vērtības maina, lai tās pielāgotu faktiskajam izlaides reciklēšanas rādītājam (10. punkts), ņemot vērā iespējamos procesa zudumus. 8. attēlā izlaides reciklēšanas rādītājs (R2) atbilst 10. punktam.

8. attēls.

Materiāla vienkāršotā savākšanas reciklēšanas shēma

Produkta dizains un sastāvs noteiks to, vai tā materiāls ir faktiski piemērots reciklēšanai. Tāpēc, pirms atlasīt atbilstošo R2 vērtību, veic materiāla reciklējamības izvērtējumu, un PVP pētījumā iekļauj paziņojumu par materiālu/produktu reciklējamību.

Paziņojumu par reciklējamību iesniedz kopā ar izvērtējumu par reciklējamību, kurā iekļauj pierādījumus par turpmāk aprakstītajiem trijiem kritērijiem (kā aprakstīts EN ISO 14021:2016 7.7.4. iedaļā “Izvērtēšanas metodika”).

Ja viens kritērijs nav izpildīts vai ja konkrētās nozares reciklējamības pamatnostādnes norāda uz ierobežotu reciklējamību, piemēro R2 vērtību, kas ir 0 %. 1. un 3. punktu var pierādīt ar reciklēšanas statistiku, kam būtu jāattiecas uz konkrēto valsti un vajadzētu būt iegūtai no nozares apvienībām vai valsts struktūrām. Var veikt tuvināšanu pierādījumiem 3. punktā, piemērojot, piemēram, dizainu reciklējamības izvērtēšanai, kā izklāstīts EN 13430 “Materiālu reciklēšana” (A un B pielikums), vai citas konkrētas nozares reciklējamības pamatnostādnes, ja tās ir pieejamas.

Lietojumam raksturīgās R2 noklusējuma vērtības ir pieejamas II pielikuma C daļā. Lai atlasītu PVP pētījumā izmantojamo R2 vērtību, izmanto turpmāk aprakstīto procedūru.

Jāņem vērā, ka Komisijai var iesniegt jaunas R2 vērtības, lai tās ieviestu II pielikuma C daļā. Jaunās ierosinātās R2 vērtības (kas balstītas uz jaunu statistiku) iesniedz kopā ar pētījuma ziņojumu, kurā norāda avotus un aprēķinus un kuru pārskata ārēja neatkarīga trešā persona. Komisija izlems, vai jaunās vērtības ir pieņemamas un vai tās var ieviest atjauninātā II pielikuma C daļas versijā. Kad jaunās R2 vērtības ir iekļautas II pielikuma C daļā, tās var izmantot jebkurā PVP pētījumā.

Attiecībā uz piemērotajām R2 vērtībām veic pārbaudi.

4.4.8.10.    R3 vērtība

R3 vērtība ir produkta materiāla īpatsvars, ko izmanto enerģijas atgūšanai EoL. Piemērotās R3 vērtības ir uzņēmumam raksturīgas vai noklusējuma vērtības, kas ņemtas no II pielikuma C daļas, atkarībā no informācijas, kas pieejama uzņēmumam, kurš veic PVP pētījumu. Lai atlasītu R3 vērtību, kas izmantojama PVP pētījumā, piemēro turpmāk aprakstīto procedūru (hierarhiskā secībā).

Attiecībā uz piemērotajām R3 vērtībām veic pārbaudi.

4.4.8.11.    Ereciklēts (Erec) un EreciklēšanaEoL (ErecEoL)

Erec un ErecEoL ir īpatnējās emisijas un patērētie resursi (uz vienu funkcionālo vienību), kas rodas attiecīgi no reciklētā materiāla reciklēšanas procesa un EoL. Erec un ErecEoL sistēmas robežā ņem vērā visas emisijas un resursus, kas patērēti, sākot no savākšanas līdz noteiktajam aizstāšanas punktam.

Ja aizstāšanas punkts ir noteikts 2. līmenī, Erec un ErecEoL modelē, izmantojot reālās ielaides plūsmas. Tāpēc, ja daļa ielaides plūsmu ir no primārajām izejvielām, to iekļauj datu kopās, kas izmantotas Erec un ErecEoL modelēšanai.

Dažos gadījumos Erec var atbilst ErecEoL, piemēram, slēgtu aprites ciklu gadījumos.

4.4.8.12.    E*v

E*v ir īpatnējās emisijas un patērētie resursi (uz vienu funkcionālo vienību), kas rodas no tāda neapstrādāta materiāla iegādes un priekšapstrādes, ko uzskata par aizstātu ar reciklējamiem materiāliem. Ja noklusējuma E*v vērtība ir vienāda ar Ev vērtību, lietotājs pieņem, ka reciklējamais materiāls EoL aizstāj to pašu neapstrādāto materiālu, kurš izmantots ielaides pusē, lai ražotu reciklējamo materiālu.

Ja E*v atšķiras no Ev., lietotājs iesniedz pierādījumus, ka reciklējamais materiāls aizstāj neapstrādātu materiālu, kas atšķiras no tā, no kura ražo reciklējamo materiālu.

Ja E*v ≠ Ev, tad E*v ir ar reciklējamo materiālu aizstātā neapstrādātās materiāla faktiskais daudzums. Šādos gadījumos E*v nereizina ar Qsout/Qp, jo šis parametrs ir netieši ņemts vērā, aprēķinot aizstātā reciklējamā materiāla “faktisko daudzumu”. Šo daudzumu aprēķina, ņemot vērā to, ka aizstātais neapstrādātais materiāls un reciklējamais materiāls pilda vienu un to pašu funkciju attiecībā uz “cik ilgi” un “cik labi”. E*v nosaka, pamatojoties uz pierādījumiem par atlasītā neapstrādātā materiāla faktisko aizstāšanu.

4.4.8.13.    Kā formulu piemērot starpproduktiem (pētījumi “no šūpuļa līdz vārtiem”)

Pētījumos “no šūpuļa līdz vārtiem” parametrus, kas saistīti ar produkta EoL (t. i., reciklējamību EoL, enerģijas atgūšanu, likvidēšanu), neņem vērā.

Ja formulu piemēro PVP pētījumos starpproduktiem (pētījumi “no šūpuļa līdz vārtiem”), PVP pētījuma lietotājs:

9. tabulā ir sniegts kopsavilkums par to, kā piemērot CFF, atkarībā no tā, vai pētījums tiek vērsts uz gala produktiem vai starpproduktiem.

4.4.8.14.    Kā rīkoties īpašu aspektu gadījumā

Smago pelnu vai sārņu reģenerācija no sadedzināšanas

Smago pelnu vai sārņu reģenerāciju iekļauj sākotnējā produkta/materiāla R2 vērtībā (izlaides reciklēšanas rādītājs). To apstrāde ir ErecEoL robežās.

Apglabāšana atkritumu poligonā un sadedzināšana ar enerģijas atgūšanu

Ikreiz, kad procesā, piemēram, apglabāšanā atkritumu poligonā vai cieto sadzīves atkritumu sadedzināšanā ar enerģijas atgūšanu notiek enerģijas atgūšana, procesu modelē atbilstoši 3. vienādojuma “enerģijas” daļai (CFF). Kredītvienība tiek aprēķināta, pamatojoties uz izlaides enerģijas daudzumu, ko izmanto ārpus procesa.

Cietie sadzīves atkritumi

II pielikuma C daļā ir ietvertas noklusējuma vērtības par katru valsti, kuras izmanto, lai skaitliski noteiktu daļu, kas aiziet uz atkritumu poligonu, un daļu, kas aiziet uz dedzināšanu, ja vien nav pieejamas piegādes ķēdes raksturīgas vērtības.

Kompostēšana un anaerobā noārdīšanās / notekūdeņu attīrīšana

Kompostu, ieskaitot digestātu, kas rodas no anaerobās noārdīšanās, ņem vērā “materiāla” daļā (3. vienādojums) kā reciklēšanu ar A = 0,5. Anaerobās noārdīšanās enerģijas daļu ņem vērā kā normālu enerģijas atgūšanas procesu

3. vienādojuma “enerģijas” daļā (CFF).

Atkritumi materiāli, ko izmanto kā kurināmo

Ja atkritumu materiālu izmanto kā kurināmo (piemēram, plastmasas atkritumus izmanto kā kurināmo cementa krāsnīs), to ņem vērā kā enerģijas atgūšanas procesu

3. vienādojuma “enerģijas” daļā (CFF).

Kompleksu produktu modelēšana

Apsverot komplektus produktus (piemēram, apdrukātas vadojumu plates) ar kompleksu EoL pārvaldību, ar noklusējuma datu kopām attiecībā uz EoL apstrādes procesiem var jau tikt īstenota CFF. Parametru noklusējuma vērtības attiecas uz vērtībām, kas ietvertas II pielikuma C daļā, un ir pieejamas kā metadatu informācija datu kopā. Ja noklusējuma dati nav pieejami, aprēķinos par sākumpunktu būtu jāizmanto materiālu komplekts (BoM).

Atkalizmantošana un atjaunošana

Ja produkta atkalizmantošanas/atjaunošanas rezultātā rodas produkts ar atšķirīgām produkta specifikācijām (kas pilda citu funkciju), to ņem vērā kā CFF daļu kā reciklēšanas formu. Vecās daļas, kas mainītas atjaunošanas laikā, modelē saskaņā ar CFF.

Šajā gadījumā uz atkalizmantošanu/atjaunošanu attiecas ErecEoL parametrs, savukārt uz nodrošināto alternatīvo funkciju (vai daļu vai komponentu atmesto ražošanu) attiecas E*v parametrs.

4.4.9.    Pagarināts produkta kalpošanas laiks

Pagarinot produkta kalpošanas laiku atkalizmantošanas vai atjaunošanas dēļ, var rasties turpmāk aprakstītās situācijas.

4.4.9.1.    Atkalizmantošanas rādītājs (1. situācija 4.4.9. iedaļā)

Atkalizmantošanas rādītājs norāda, cik reizes materiāls ir izmantots rūpnīcā. Bieži to dēvē arī par “ceļojumu rādītāju”, “atkalizmantošanas laiku” vai “rotāciju skaitu”. To var izteikt kā atkalizmantošanas absolūtu skaitli vai kā atkalizmantošanas rādītāja procentuālo daļu.

Piemēram, 80 % atkalizmantošanas rādītājs ir vienāds ar piecām atkalizmantošanas reizēm. 4. vienādojumā ir aprakstīta pārrēķināšana:

Šeit piemērotais atkalizmantošanas reižu skaits attiecas uz izmantošanas reižu kopējo skaitu materiāla kalpošanas laikā. Tas ietver gan pirmreizējo izmantošanu, gan visas turpmākās atkalizmantošanas reizes.

4.4.9.2.    Kā piemērot un modelēt “atkalizmantošanas rādītāju” (1. situācija 4.4.9. iedaļā)

Materiāla atkalizmantošanas reižu skaits ietekmē produkta vidisko profilu dažādos aprites cikla posmos. Turpmākajos piecos soļos ir izskaidrots, kā lietotājs modelē dažādos aprites cikla posmus ar atkalizmantojamiem materiāliem, kā piemēru izmantojot iepakojumu.

4.4.9.3.    Iepakojuma atkalizmantošanas rādītājs

Iepakojuma atgriešanas sistēmu organizē:

Tas var ietekmēt materiāla kalpošanas laiku, kā arī izmantojamo datu avotu. Tāpēc ir svarīgi nošķirt šīs abas atgriešanas sistēmas.

Attiecībā uz uzņēmumam piederošiem iepakojuma kopumiem atkalizmantošanas rādītāju aprēķina, izmantojot piegādes ķēdei raksturīgus datus. Atkarībā no uzņēmumā pieejamiem datiem var izmantot divas dažādas aprēķināšanas pieejas (skatīt “a” un “b” variantu turpmāk). Kā piemērs ir izmantotas atgriežamas stikla pudeles, taču aprēķini ir piemērojami arī citam uzņēmumam piederošam atkalizmantojamam iepakojumam.

“A” variants: izmanto piegādes ķēdei raksturīgus datus, pamatojoties uz uzkrāto pieredzi iepriekšējā stikla pudeļu kopuma kalpošanas laikā. Šis ir visprecīzākais veids, kā aprēķināt pudeļu atkalizmantošanas rādītāju par iepriekšējo pudeļu kopumu, un tā ir pienācīga aplēse par pašreizējo pudeļu kopumu. Vāc turpmāk norādītos piegādes ķēdei raksturīgos datus.

Būtu jāizmanto šis aprēķina variants:

Dati ir piegādes ķēdei raksturīgi, un tos pārbauda verifikācijas un validācijas procesā, iekļaujot metodes izvēles pamatojumu.

“B” variants: ja nav izsekoti reāli dati, aprēķinu veic, daļēji pamatojoties uz pieņēmumiem. Šis variants ir mazāk precīzs izdarīto pieņēmumu dēļ, un tāpēc izmanto piesardzīgas/drošas aplēses. Vajadzīgi turpmāk norādītie dati.

Šo aprēķina variantu izmanto, kad “a” variants nav piemērojams (piemēram, iepriekšējo kopumu nevar izmantot kā atsauci). Izmantotos datus pārbauda verifikācijas un validācijas procesā, iekļaujot pamatojumu izvēlei starp “a” variantu un “b” variantu.

4.4.9.4    Vidējie atkalizmantošanas rādītāji uzņēmumiem piederošiem kopumiem

PVP pētījumos, kuru darbības jomā ietilpst uzņēmumam piederoši atkalizmantojama iepakojuma kopumi, izmanto uzņēmumam raksturīgus rādītājus, ko aprēķina saskaņā ar 4.4.9.3. iedaļā izklāstītajiem noteikumiem.

4.4.9.5    Vidējie atkalizmantošanas rādītāji trešo personu izmantotiem kopumiem

PVP pētījumos, kuru darbības jomā ietilpst trešo personu izmantoti atkalizmantojama iepakojuma kopumi, izmanto turpmāk norādītos atkalizmantošanas rādītājus, ja vien nav pieejami labākas kvalitātes dati:

PVP metodes lietotājs var izmantot citas vērtības, ja tās ir pamatotas un ja tiek sniegti datu avoti.

PVP metodes lietotājs norāda, vai uzņēmumam piederoši vai trešās personas izmantoti kopumi bija iekļauti darbības jomā un kura aprēķina metode vai noklusējuma atkalizmantošanas rādītāji tika izmantoti.

4.4.10    Siltumnīcefekta gāzu emisijas un to piesaiste

PVP metode izšķir trīs galvenās siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju un piesaistes kategorijas, no kurām katra iekļaujas līmeņos ar īpašu apakškategoriju ietekmes kategorijā “klimata pārmaiņas”:

Patlaban kredītvienības, kas saistītas ar oglekļa pagaidu un pastāvīgu uzglabāšanu un/vai kavētām emisijām, neņem vērā klimata pārmaiņu rādītāja aprēķinā. Tas nozīmē, ka emisijas un to piesaisti uzskata par emitētām “tagad”, un nenotiek emisiju atskaitīšana laika gaitā (atbilstoši EN ISO 14067:2018). Lai metodi atjauninātu ar zinātniskiem pierādījumiem un pamatojoties uz ekspertu vienprātību, tiks ņemtas vērā turpmākās norises.

Apakškategorijas “Klimata pārmaiņas — fosilie”, “Klimata pārmaiņas — biogēnie” un “Klimata pārmaiņas — zemes izmantošana un zemes izmantošanas maiņa” paziņo atsevišķi, ja tās katra sniedz vairāk nekā 5 % ( 37 ) klimata pārmaiņu kopējā rādītājā.

4.4.10.1    1. apakškategorija “Klimata pārmaiņas — fosilie”

Šī kategorija aptver SEG emisijas jebkurā vidē, kuras rodas no fosilā kurināmā oksidācijas un/vai samazināšanās, tam pārveidojoties vai degradējoties (piemēram, sadegšanas, noārdīšanās, apglabāšanas poligonā u. c. procesa rezultātā). Ietekmes kategorija ietver emisijas no kūdras (ko izmanto kā kurināmo) un pārpelnošanu, kā arī piesaisti karbonācijas rezultātā.

Fosilā kurināmā CO2 piesaisti un atbilstošās emisijas (piemēram, karbonācijas rezultātā) modelē vienkāršotā veidā, kad aprēķina PVP profilu (tas nozīmē, ka emisijas vai piesaisti nemodelē). Ja ir jāzina fosilā kurināmā CO2 piesaiste papildu vides informācijai, CO2 piesaisti var modelēt ar plūsmu “oglekļa dioksīds (fosilie), resursi no gaisa”.

Plūsmas, uz kurām attiecas šī definīcija, modelē saskaņoti ar vienkāršajām plūsmām visjaunākajā VP atsauces paketē, un izmanto nosaukumus, kas beidzas ar “fosilie”, ja tie ir pieejami (piemēram, “oglekļa dioksīds (fosilie)”, un “metāns (fosilie)”).

4.4.10.2    2. apakškategorija “Klimata pārmaiņas — biogēnie”

Šī kategorija ietver i) oglekļa emisijas gaisā (CO2, CO un CH4), kas rodas no virszemes biomasas oksidācijas un/vai samazināšanās, tai pārveidojoties vai degradējoties (piemēram, sadegšanas, noārdīšanās, kompostēšanas, apglabāšanas poligonā rezultātā), un ii) CO2 piesaisti no atmosfēras fotosintēzes procesā biomasas augšanas laikā, t. i., atbilstoši oglekļa saturam produktos, biokurināmajā vai virszemes augu atliekās, piemēram, atkritumos un atmirušā koksnē. Oglekļa apmaiņu no autohtoniem mežiem ( 38 ) modelē 3. apakškategorijā (iekļaujot savienotas augsnes emisijas, atvasinātus produktus vai atliekas).

Modelēšanas prasības: plūsmas, uz kurām attiecas šī definīcija, modelē saskaņoti ar vienkāršajām plūsmām VP paketes visjaunākajā versijā, un izmanto plūsmas nosaukumus, kas beidzas ar “(biogēns)”. Lai modelētu biogēnā oglekļa plūsmas, piemēro masveida sadali.

Vienkāršota modelēšanas pieeja būtu jāizmanto tikai tad, ja tiek modelētas plūsmas, kas skar ietekmes uz klimata pārmaiņām rezultātus (proti, biogēnā metāna emisijas). Šī pieeja var attiekties, piemēram, uz pārtikas PVP pētījumiem, jo, to izmantojot, izvairās no sagremošanas cilvēka gremošanas traktā modelēšanas, galu galā nonākot pie nulles atlikuma. Šajā gadījumā piemēro šādus noteikumus:

Attiecībā uz starpproduktiem (“no šūpuļa līdz vārtiem”) biogēnā oglekļa saturu pie rūpnīcas vārtiem (fizisko saturu) vienmēr paziņo kā “papildu tehnisko informāciju”.

4.4.10.3    3. apakškategorija “Klimata pārmaiņas — zemes izmantošana un zemes izmantošanas maiņa (LULUC)”

Šajā apakškategorijā atspoguļo oglekļa piesaisti un emisijas (CO2, CO un CH4), kas rodas no oglekļa uzkrājuma izmaiņām, kuras izraisa zemes izmantošanas maiņa un zemes izmantošana. Šī apakškategorija ietver biogēnā oglekļa apmaiņu no atmežošanas, ceļu būvniecības vai citām ar augsni saistītām darbībām (arī augsnes oglekļa emisijas). Attiecībā uz autohtoniem mežiem visas saistītās CO2 emisijas iekļauj un modelē šajā apakškategorijā (ieskaitot saistītās augsnes emisijas, produktus, kas iegūti no autohtoniem mežiem ( 39 ), un atliekas), savukārt to CO2 piesaisti izslēdz.

Nošķir tiešo un netiešo zemes izmantošanas maiņu. Tiešā zemes izmantošanas maiņa notiek, zemes izmantošanas veidam pārveidojoties uz citu izmantošanas veidu konkrētā/noteiktā zemes seguma gabalā, iespējams, izraisot izmaiņas konkrētā zemes gabala oglekļa uzkrājumā, bet ne citās sistēmās. Tiešas zemes izmantošanas maiņas piemēri ir kultūraugu audzēšanai izmantotas zemes pārveidošana rūpnieciskai izmantošanai vai pārveidošana no meža zemes uz aramzemi.

Netieša zemes izmantošanas maiņa notiek, kad noteiktas izmaiņas zemes izmantošanā vai konkrētā zemes gabalā audzēta izejmateriāla izmantošanā izraisa izmaiņas zemes izmantošanā ārpus sistēmas robežas, t. i., citos zemes izmantošanas veidos. PVP metodē ņem vērā tikai tiešo zemes izmantošanas maiņu, savukārt saskaņotas metodikas trūkuma dēļ netiešo zemes izmantošanas maiņu neņem vērā PVP pētījumos. Netiešo zemes izmantošanas maiņu var iekļaut papildu vides informācijā.

Modelēšanas prasības: plūsmas, uz kurām attiecas šī definīcija, modelē saskaņoti ar vienkāršajām plūsmām VP paketes visjaunākajā versijā, un izmanto plūsmu nosaukumus, kas beidzas ar “(zemes izmantošanas maiņa)”. Biogēnā oglekļa piesaistes un emisijas inventarizācijas pārskatu sagatavo atsevišķi katrai vienkāršajai plūsmai. Attiecībā uz zemes izmantošanas maiņu: visas oglekļa emisijas un piesaisti modelē saskaņā ar modelēšanas norādījumiem, kas sniegti PAS 2050:2011 (BSI 2011) un papildu dokumentā PAS2050-1:2012 (BSI 2012) attiecībā uz dārzkopības produktiem.

Citējot PAS 2050:2011 (BSI 2011):

“Lielas SEG emisijas var būt zemes izmantošanas maiņas rezultāts. Piesaiste tieši zemes izmantošanas maiņas rezultātā (nevis ilgtermiņa apsaimniekošanas prakses rezultātā) parasti nenotiek, lai gan ir atzīts, ka konkrētos apstākļos tas var notikt. Tiešas zemes izmantošanas maiņas piemēri ir kultūraugu audzēšanai izmantotas zemes pārveidošana par rūpniecisku izmantošanu vai pārveidošana no meža zemes uz aramzemi. Jāiekļauj visi zemes izmantošanas maiņas veidi, kas izraisa emisijas vai piesaisti. Netieša zemes izmantošanas maiņa attiecas uz tādu zemes izmantošanas pārveidošanu, ko izraisa izmaiņas zemes izmantošanā citviet. Lai gan arī SEG emisijas rodas no netiešas zemes izmantošanas maiņas, metodes un datu prasības šo emisiju aprēķināšanai nav pilnībā izstrādātas. Tāpēc novērtējumu par emisijām, kas rodas no netiešas zemes izmantošanas maiņas, neiekļauj.

SEG emisijas un piesaisti no tiešas zemes izmantošanas maiņas vērtē, lai noteiktu jebkuru ielaidi tāda produkta aprites ciklā, kura izcelsme ir no šīs zemes, un iekļauj SEG emisiju novērtējumā. Emisijas, kas rodas no produkta, novērtē, pamatojoties uz zemes izmantošanas maiņas noklusējuma vērtībām, kas sniegtas PAS 2050:2011 C pielikumā, ja vien nav pieejami labāki dati. Attiecībā uz valstīm un zemes izmantošanas maiņu, kas nav iekļautas šajā pielikumā, emisijas, kas rodas no produkta, novērtē, izmantojot iekļautās SEG emisijas un piesaisti, kas rodas tiešās zemes izmantošanas maiņas rezultātā, saskaņā ar attiecīgajām IPCC (2006) iedaļām. Zemes izmantošanas maiņas ietekmes novērtējumā iekļauj visas tiešās zemes izmantošanas izmaiņas, kas notiek ne ilgāk kā 20 gadus vai vienu ražas ieguves periodu pirms novērtējuma veikšanas (atkarībā no tā, kurš no šiem periodiem ir garāks). Kopējās SEG emisijas un piesaisti, kas rodas no tiešās zemes izmantošanas maiņas attiecīgajā periodā, iekļauj no šīs zemes iegūtajiem produktiem radušos SEG emisiju skaitliskajā novērtējumā, pamatojoties uz vienādu sadali katram perioda gadam ( 40 ).

Nosakot SEG emisijas un piesaisti no zemes izmantošanas maiņas, kas notikusi ne vairāk kā 20 gadus vai vienu ražas ievākšanas periodu pirms novērtējuma veikšanas (atkarībā no tā, kurš no šiem periodiem ir ilgāks), piemēro šādu hierarhiju:

Zināšanas par iepriekšējo zemes izmantošanu var pierādīt, izmantojot vairākus informācijas avotus, piemēram, satelītattēlus un zemes mērniecības datus. Ja dati nav pieejami, var izmantot vietējās zināšanas par iepriekšējo zemes izmantošanu. Valstis, kurās kultūraugs tiek audzēts, var uzzināt no importa statistikas, un var piemērot izslēgšanas slieksni, kas nav mazāks par 90 % no importa svara. Paziņo datu avotus, atrašanās vietu un zemes izmantošanas maiņas laiku, kas saistīts ar ielaidi produktos.”

Starpproduktus (“no šūpuļa līdz vārtiem”), kas iegūti no autohtoniem mežiem, vienmēr paziņo kā metadatus (PVP ziņojuma iedaļā “Papildu tehniskā informācija”): i) to oglekļa saturu (fizisko saturu un iedalīto saturu) un ii) atbilstošās oglekļa emisijas modelē ar “(zemes izmantošanas maiņas)” vienkāršajām plūsmām.

Attiecībā uz augsnes oglekļa uzkrājumu: augsnes oglekļa emisijas iekļauj un modelē šajā apakškategorijā (piemēram, no rīsa laukiem). Augsnes oglekļa emisijas, kas rodas no virszemes atliekām, piemēram, neautohtono mežu atlieku vai salmu izmantošanu (izņemot autohtonos mežus), modelē 2. apakškategorijā. Augsnes oglekļa piesaisti (uzkrāšanos) izslēdz no rezultātiem, piemēram, no zālājiem vai uzlabotas zemes apsaimniekošanas, izmantojot augsnes apstrādes metodes vai citus apsaimniekošanas pasākumus, kas veikti saistībā ar lauksaimniecības zemi. Augsnes oglekļa uzglabāšanu iekļauj PVP pētījumā tikai kā papildu vides informāciju un ja tiek iesniegti pierādījumi. Ja tiesību akti paredz atšķirīgas modelēšanas prasības nozarei, piemēram, ES 2013. gada Lēmums par siltumnīcefekta gāzes uzskaiti ( 41 ), kurā norādīta oglekļa uzkrājuma uzskaite, modelēšanu veic saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem un norāda papildu vides informācijā.

4.4.11    Izlīdzināšanas vienības

Terminu “izlīdzināšanas vienība” bieži izmanto, runājot par trešo personu SEG mazināšanas darbībām, piemēram, regulētām shēmām, kas ir daļa no Kioto protokola (bijušais tīras attīstības mehānisms; kopīga īstenošana), jauniem mehānismiem, kas tiek apspriesti sarunās (Parīzes nolīguma 6. pantā minētās emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas) vai brīvprātīgām shēmām. Izlīdzināšanas vienības ir SEG samazinājumi, ko izmanto, lai kompensētu (t. i., izlīdzinātu) SEG emisijas citviet, piemēram, lai sasniegtu brīvprātīgu vai obligātu SEG mērķrādītāju vai maksimālo rādītāju. Izlīdzināšanas vienības aprēķina attiecībā pret bāzlīniju, kas ataino hipotētisku scenāriju attiecībā uz to, kādas būtu bijušas emisijas, ja nebūtu mazināšanas projekta, kas nodrošina emisiju izlīdzināšanu. Piemēri ir oglekļa dioksīda emisiju izlīdzināšana, izmantojot tīras attīstības mehānismu, oglekļa dioksīda kredītvienības un citu emisiju izlīdzināšanu ārpus sistēmas.

Izlīdzināšanas vienības neiekļauj PVP pētījuma ietekmes novērtējumā, bet tās var paziņot atsevišķi kā papildu vides informāciju.

4.5    Daudzfunkcionālu procesu apstrāde

Ja process vai objekts nodrošina vairāk nekā vienu funkciju, t. i., tas sniedz vairākas preces un/vai pakalpojumus (“līdzproduktus”), tad tas ir “daudzfunkcionāls”. Šādās situācijās visas ar attiecīgo procesu saistītās ielaides un emisijas principiāli sadala starp interesējošo produktu un pārējiem līdzproduktiem. Procesu daudzfunkcionalitāti ietverošas sistēmas modelē saskaņā ar turpmāk izklāstīto lēmumu pieņemšanas hierarhiju.

Īpašas sadales prasības, kas noteiktas citās šīs metodes iedaļās, vienmēr ir noteicošas pār prasībām, kas noteiktas šajā iedaļā (piemēram, 4.4.2. iedaļa par elektroenerģiju, 4.4.3. iedaļa par transportu, 4.4.10. iedaļa par SEG emisijām vai 4.5.1. iedaļa par kautuvju darbībām).

Lēmumu pieņemšanas hierarhija

1)   Apakšiedalījums vai sistēmas paplašinājums

Saskaņā ar EN ISO 14044:2006, kad vien iespējams, lai izvairītos no sadales, būtu jāizmanto apakšiedalījums vai sistēmas paplašinājums. Apakšiedalījums attiecas uz daudzfunkcionālu procesu vai objektu sadalīšanu ar mērķi nošķirt ielaides plūsmas, kas tieši saistītas ar katru procesa vai objekta izlaidi. Sistēmas paplašinājums attiecas uz sistēmas paplašināšanu, tajā ietverot ar līdzproduktiem saistītas papildu funkcijas. Vispirms izvērtē, vai analizēto procesu ir iespējams apakšiedalīt vai paplašināt. Ja apakšiedalījums ir iespējams, tad inventarizācijas datus vāc tikai par tiem vienības procesiem, kas tieši attiecināmi ( 42 ) uz attiecīgajām precēm/pakalpojumiem. Vai arī, ja sistēmu var paplašināt, tad papildu funkcijas iekļauj analīzē kopā ar paplašinātās sistēmas rezultātiem kopumā, nevis atsevišķa līdzprodukta līmenī.

2)   Sadale pēc svarīgas pamatā esošas fiziskas saiknes

Ja nav iespējams piemērot apakšiedalījumu vai sistēmas paplašināšanu, būtu jāpiemēro sadale: sistēmas ielaide un izlaide būtu jāsadala starp tās dažādajiem produktiem vai funkcijām tādā veidā, kas atspoguļo attiecīgās pamatā esošās fiziskās saiknes starp tām (EN ISO 14044:2006).

Sadale pēc svarīgas pamatā esošas fiziskas saiknes attiecas uz daudzfunkcionāla procesa vai objekta ielaides un izlaides plūsmu sadalīšanu atbilstoši svarīgai fiziskai saiknei, kurai nosakāms daudzums, starp šā procesa ielaidēm un līdzprodukta izlaidēm (piemēram, kāda ielaižu un izlaižu fiziskā īpašība, kas ir svarīga interesējošā līdzprodukta nodrošinātajai funkcijai). Sadali pēc fiziskas saiknes var modelēt, izmantojot tiešu aizstāšanu, ja ir iespējams identificēt produktu, kas ir tieši aizstāts.

Lai pierādītu, ka tiešās aizstāšanas ietekme ir stabila, PVP metodes lietotājs pierāda, ka:

Vai arī, lai sadalītu ielaidi/izlaidi pēc kādas citas būtiskas pamatā esošas fiziskas saiknes, kas sasaista ielaidi un izlaidi ar sistēmas nodrošināto funkciju, PVP metodes lietotājs pierāda, ka ir iespējams noteikt būtisku fizisku saikni, pēc kuras ir iespējams sadalīt plūsmas, kas attiecināmas uz produkta sistēmas definētās funkcijas nodrošināšanu: ja šis nosacījums ir izpildīts, PVP metodes lietotājs var veikt sadali pēc šīs fiziskās saiknes.

3)   Sadale pēc kādas citas saiknes

Var būt iespējama sadale pēc kādas citas saiknes. Piemēram, ekonomiskā sadale ir ar daudzfunkcionāliem procesiem saistītu ielaižu un izlaižu sadale uz līdzprodukta izlaidēm atbilstoši to relatīvajai tirgus vērtībai. Līdzfunkciju tirgus cenai vajadzētu būt saistītai ar konkrētajiem stāvokļiem un procesa posmu, kurā šos līdzproduktus ražo. Jebkurā gadījumā, lai nodrošinātu PVP rezultātu fizisko reprezentativitāti, ciktāl iespējams, sniedz skaidru pamatojumu, kāpēc ir atmests 1. un 2. posms un kāpēc ir izvēlēts konkrēts sadales noteikums 3. posmā.

Sadali pēc kādas citas saiknes var īstenot vienā no diviem turpmāk aprakstītajiem alternatīvajiem veidiem.

Aprites pēdas formula (skatīt 4.4.8.1. iedaļu) sniedz pieeju, ko izmanto, lai aplēstu kopējās emisijas, kuras rodas no konkrēta procesa, kas ietver reciklēšanu un/vai enerģijas atgūšanu. Tas attiecas arī uz sistēmas robežās ģenerētu atkritumu plūsmām.

4.5.1    Sadale dzīvnieku audzēšanā

Šajā iedaļā ir sniegti norādījumi par to, kā risināt konkrētus jautājumus, kas saistīti ar saimniecību, kautuvju un liellopu, cūku, aitu un kazu izcelsmes produktu pārstrādes modelēšanu. Jo īpaši ir sniegti norādījumi par:

4.5.1.1    Sadale saimniecības moduļa ietvaros

Saimniecības modulī apakšiedalījumu izmanto attiecībā uz produktiem, kas ir tieši iedalīti pie konkrētas izlaides (piemēram, enerģijas izmantošana un emisijas, kas saistītas ar slaukšanas procesiem). Ja procesus nevar apakšiedalīt, jo trūkst atsevišķu datu vai tāpēc, ka tas ir tehniski neiespējami, augšpusējo slodzi, piemēram, barības ražošanu, iedala pie saimniecības izlaides, izmantojot biofiziskās sadales metodi. Noklusējuma vērtības, ko izmanto sadalei, ir sniegtas turpmākajās iedaļās par katru dzīvnieku veidu. Šīs noklusējuma metodes izmanto PVP pētījumos, ja vien netiek vākti uzņēmumam raksturīgi dati. Sadales koeficientu maiņa ir atļauta tikai tad, ja vāc un saimniecības modulim izmanto uzņēmumam raksturīgus datus. Ja saimniecības modulim izmanto sekundāros datus, sadales koeficientu maiņa nav atļauta.

4.5.1.2    Sadale saimniecības moduļa ietvaros attiecībā uz liellopiem

Izmanto Starptautiskās Piensaimnieku federācijas (IDF) (2015) sadales metodi starp piena govīm, izbrāķētām govīm un liekajiem teļiem. Mirušos dzīvniekus un visus produktus no mirušiem dzīvniekiem uzskata par atkritumiem, un piemēro aprites pēdas formulu. Tomēr šajā gadījumā garantē produktu no mirušajiem dzīvniekiem izsekojamību, lai PVP pētījumos varētu ņemt vērā šo aspektu.

Kūtsmēslus, ko eksportē uz citu saimniecību, uzskata par vienu no turpmāk minētajiem.

Sadales koeficientu (AF) pienam aprēķina, izmantojot šādu vienādojumu:

Mgaļa ir visu gadā pārdoto dzīvnieku dzīvsvara masa, ieskaitot buļļu teļus un izbrāķētus nobriedušus dzīvniekus, un Mpiens ir gadā pārdotā pēc taukiem un olbaltumvielām koriģētā piena (FPCM) masa (koriģēta līdz 4 % tauku un 3,3 % olbaltumvielu). Konstante 6,04 raksturo cēloņsakarību starp enerģijas saturu barībā attiecībā pret saražoto dzīvnieku pienu un dzīvsvaru. Konstanti nosaka, pamatojoties uz pētījumu, kurā apkopoti dati no 536 ASV piensaimniecībām ( 44 ) (Thoma et al., 2013). Lai gan šīs pieejas pamatā ir ASV saimniecības, IDF uzskata, ka šī pieeja ir piemērojama Eiropas saimniecību sistēmām.

FPCM (koriģēts līdz 4 % tauku un 3,3 % olbaltumvielu) aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Gadījumos, kad izmanto noklusējuma vērtību 0,02 kggaļa/kgpiens dzīvnieku dzīvsvara un piena attiecībai 9. vienādojumā, vienādojums sniedz noklusējuma sadales koeficientus, kas ir 12 % dzīvnieku dzīvsvaram un 88 % pienam (10. tabula). Šīs vērtības izmanto kā noklusējuma vērtības augšpusējo slodžu sadalei pienam un liellopu dzīvsvaram, kad izmanto sekundārās datu plūsmas. Ja saimniecības posmam vāc uzņēmumam raksturīgus datus, sadales koeficientus maina, izmantojot šajā iedaļā ietvertos vienādojumus.

4.5.1.3    Sadale saimniecības moduļa ietvaros attiecībā uz aitām un kazām

Augšpusējo slodžu sadalei pie dažādajiem līdzproduktiem attiecībā uz aitām un kazām izmanto biofizisko pieeju. 2006. gada IPCC pamatnostādnēs par valstu SEG inventarizācijām (IPCC, 2006) ir ietverts modelis enerģijas prasību aprēķināšanai, ko izmanto attiecībā uz aitām un — kā tuvinājumu — attiecībā uz kazām. Šis modelis ir izmantots šajā dokumentā.

Mirušus dzīvniekus un visus produktus no mirušiem dzīvniekiem uzskata par atkritumiem, un piemēro aprites pēdas formulu (CFF, 4.4.8.1. iedaļa). Tomēr šajā gadījumā ir atļauta produktu izsekošana no mirušajiem dzīvniekiem, tāpēc šo aspektu var ņemt vērā PVP pētījumos.

Ikreiz, kad aitu un kazu saimniecības aprites cikla posmam izmanto sekundārās datu kopas, obligāti jāizmanto šajā dokumentā noteiktie noklusējuma sadales koeficienti. Ja šim aprites cikla posmam izmanto uzņēmumam raksturīgus datus, sadales koeficientus aprēķina ar uzņēmumam raksturīgajiem datiem, izmantojot sniegtos vienādojumus.

Sadales koeficientus aprēķina šādi ( 45 ):

Lai aprēķinātu enerģiju vilnai (NEvilna), enerģiju pienam (NEl) un enerģiju gaļai (NEg) ar uzņēmumam raksturīgiem datiem, izmanto vienādojumus, kas ietverti IPPC (2006) un norādīti turpmāk. Ja to vietā izmanto sekundāros datus, izmanto šajā dokumentā sniegtās noklusējuma vērtības sadales koeficientiem.

Enerģija vilnai, NEvilna

NEvilna

=

neto enerģija, kas vajadzīga, lai saražotu vilnu, MJ dienā-1.

EVvilna

=

katra saražotā vilnas kg enerģijas vērtība (svērta pēc izžāvēšanas, bet pirms tīrīšanas), MJ kg-1. Šai aplēsei izmanto noklusējuma vērtību 157 MJ kg-1 (NRC, 2007) ( 46 ).

Produkcijavilna

=

gada vilnas produkcija uz vienu aitu, kg gadā-1.

Noklusējuma vērtības, kas izmantojamas NEvilna aprēķināšanai, un izrietošā vajadzīgā neto enerģija ir norādīta 11. tabulā.

Enerģija pienam, NEl

NEl

=

neto enerģija laktācijai, MJ dienā-1.

Piens

=

saražotā piena daudzums, kg piena dienā-1.

EVpiens

=

neto enerģija, kas vajadzīga, lai saražotu 1 kg piena. Izmanto noklusējuma vērtību 4,6 MJ/kg (AFRC, 1993), kas atbilst tauku saturam pienā 7 % pēc svara.

Noklusējuma vērtības, kas izmantojamas NEl aprēķināšanai, un izrietošā vajadzīgā neto enerģija ir norādīta 12. tabulā.

Enerģija gaļai, NEg

NEg

=

neto enerģija audzēšanai, MJ dienā-1.

WGjērs

=

svara pieaugums (BWf – BWi), kg gadā-1

BWi

=

ķermeņa dzīvsvars atšķiršanas brīdī, kg.

BWf

=

ķermeņa dzīvsvars 1 gada vecumā vai kaušanas brīdī (dzīvsvars), ja nokauj pirms 1 gada vecuma sasniegšanas, kg.

a, b

=

konstantes, kā aprakstīts 13. tabulā.

Jāņem vērā, ka jēri tiks nošķirt vairāku nedēļu garumā, kad tie papildina piena uzturu ar ganību barību vai piegādātu barību. Par nošķiršanas laiku būtu jāuzskata laiks, kad jēri ir atkarīgi no piena, lai uzņemtu pusi no vajadzīgās enerģijas. NEg vienādojums, ko izmanto attiecībā uz aitām, ietver divas empīriskas konstantes (“a” un “b”), kas mainās atkarībā no dzīvnieka sugas/kategorijas (13. tabula).

Ja saimniecības posmam izmanto uzņēmumam raksturīgus datus, sadales koeficientus pārrēķina. Šādā gadījumā parametrus “a” un “b” aprēķina kā vidējo svērto rādītāju, ja ir vairāk nekā viena dzīvnieku kategorija.

Noklusējuma vērtības, kas izmantojamas NEg aprēķināšanai, ir sniegtas 14. tabulā.

Noklusējuma sadales koeficienti, kas izmantojami PVP pētījumos attiecībā uz aitām un kazām, ir sniegti 14. tabulā kopā ar aprēķiniem. Tos pašus vienādojumus ( 47 ) un noklusējuma vērtības, kas izmantotas enerģijas prasību aprēķināšanai aitām, izmanto, lai aprēķinātu enerģijas prasības kazām pēc korekcijas koeficienta piemērošanas.

Aitu svars: 64,8 kg, vidējais svars aitu tēviņiem un mātītēm dažādos pasaules reģionos; dati no 5. papildinājuma, “SEG emisijas un fosilās enerģijas pieprasījums no mazo atgremotāju piegādes ķēdēm”, FAO (2016.b).

Kazu svars: 57,05 kg, vidējais svars kazu tēviņiem un mātītēm dažādos pasaules reģionos; dati no 5. papildinājuma, “SEG emisijas un fosilās enerģijas pieprasījums no mazo atgremotāju piegādes ķēdēm”, FAO (2016.b).

4.5.1.4    Sadale saimniecības moduļa ietvaros attiecībā uz cūkām

Sadali saimniecības posmā starp sivēniem un sivēnmātēm veic, piemērojot ekonomisko sadali. Izmantojamie noklusējuma sadales koeficienti ir sniegti 16. tabulā.

4.5.1.5    Sadale kautuves ietvaros

Kautuvju un produktu pārstrādes procesos rodas vairākas izlaides, kas nonāk pārtikas un barības aprites ķēdē vai citās nepārtikas vai barības vērtības ķēdēs (piemēram, ādas apstrādes nozares vai ķīmiskās vai enerģijas atgūšanas ķēdēs).

Kautuvju un produktu pārstrādes moduļa posmā tām procesa plūsmām, kas ir tieši attiecināmas uz konkrētām izlaidēm, izmanto apakšiedalījumu. Ja nav iespējams apakšiedalīt procesus, atlikušās plūsmas (piemēram, izņemot tās, kas jau iedalītas pie piena attiecībā uz piena ražošanas sistēmām vai pie vilnas attiecībā uz vilnas ražošanas sistēmām) iedala pie kautuvju un pārstrādes izlaidēm, izmantojot ekonomisko sadali. Noklusējuma sadales koeficienti ir sniegti turpmākajās iedaļās attiecībā uz liellopiem, cūkām un mazajiem atgremotājiem (aitām, kazām). Šīs noklusējuma vērtības izmanto PVP pētījumos. Nav atļauts mainīt sadales koeficientus.

4.5.1.6    Sadale kautuves ietvaros attiecībā uz liellopiem

Kautuvē sadales koeficientus nosaka piecām produktu kategorijām, kas aprakstītas

17. tabulā. Ja dod priekšroku sadales koeficientiem, kas izmantoti liemeņa ietekmes apakšiedalīšanai starp dažādajiem griezumiem, tos nosaka un pamato PVP pētījumā.

Blakusproduktus, kas rodas kautuves un pārstrādes procesā, klasificē trīs kategorijās.

Augšpusējās slodzes uz kautuves un pārstrādes izlaidēm sadala, kā norādīts turpmāk.

Pārtikas kategorijas materiāli: produkts ar augšpusējo slodžu sadali.

1. kategorijas materiāls: pēc noklusējuma augšpusējās slodzes nesadala, jo šo materiālu uzskata par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, ko apstrādā kā atkritumus saskaņā ar CFF.

2. kategorijas materiāls: pēc noklusējuma augšpusējās slodzes nesadala, jo šo materiālu uzskata par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, ko apstrādā kā atkritumus saskaņā ar CFF.

3. kategorijas materiālam piemēro tādu pašu režīmu kā 1. un 2. kategorijas materiālam (taukiem — sadedzināšanai, vai kaulu un gaļas miltiem), un tam nav ekonomiskas vērtības pie kautuves vārtiem: pēc noklusējuma augšpusējās slodzes nesadala, jo šo materiālu uzskata par atkritumiem saskaņā ar CFF.

3. kategorijas ādas (ja vien tās nav klasificētas kā atkritumi un/vai tām nepiemēro tādu pašu režīmu kā 1 un 2. kategorijai): produkts ar augšpusējo slodžu sadali.

3. kategorijas materiāli, kas nav iekļauti iepriekšējās kategorijās: produkts ar sadalītām augšpusējām slodzēm.

PVP pētījumos izmanto noklusējuma vērtības, kas sniegtas

17. tabulā. Nav atļauts mainīt sadales koeficientus.

AR izmanto, lai aprēķinātu produkta vienības ietekmi uz vidi, izmantojot turpmāk norādīto vienādojumu:

EIi ir ietekme uz vidi uz vienu produkta masas vienību i, (i = kautuves izlaide, kas uzskaitīta 17. tabulā), EIw ir visa dzīvnieka ietekme uz vidi, to dalot ar dzīvnieka dzīvsvara masu, un ARi ir sadales attiecība produktam i (aprēķināta kā i ekonomiskā vērtība, to dalot ar i masas frakciju).

EIw ietver augšpusējo ietekmi, kautuves ietekmi, kas nav tieši attiecināma uz kādu konkrētu produktu, un ietekmi no kautuves atkritumu apsaimniekošanas (1. un 2. kategorijas materiāls 17. tabulā).

Lai atspoguļotu vidusmēra situāciju Eiropā, VP pētījumiem izmanto ARi noklusējuma vērtības, kas norādītas 17. tabulā.

4.5.1.7    Sadale kautuves ietvaros attiecībā uz cūkām

PVP pētījumos, kas saistīti ar sadali kautuves ietvaros attiecībā uz cūkām, izmanto noklusējuma vērtības, kas sniegtas 18. tabulā. Nav atļauts mainīt sadales koeficientus, pamatojoties uz uzņēmumam raksturīgiem datiem.

4.5.1.8    Sadale kautuves ietvaros attiecībā uz aitām un kazām

PVP pētījumos, kas saistīti ar sadali kautuves ietvaros attiecībā uz aitām un kazām, izmanto noklusējuma vērtības, kas sniegtas 19. tabulā. Nav atļauts mainīt sadales koeficientus, pamatojoties uz uzņēmumam raksturīgiem datiem. Tos pašus sadales koeficientus, ko izmanto aitām, izmanto arī kazām.

4.6    Datu vākšanas prasības un kvalitātes prasības

4.6.1    Uzņēmumam raksturīgi dati

Šajā iedaļā ir aprakstīti uzņēmumam raksturīgi ACIP dati, ko tieši mēra vai vāc konkrētā objektā vai objektu kopumā un kas atspoguļo vienu vai vairākas darbības vai procesus sistēmas robežās.

Datos iekļauj visas zināmās procesu ielaides un izlaides. Piemēri attiecībā uz ielaidēm: enerģijas, ūdens, zemes, materiālu izmantošana. Piemēri attiecībā uz izlaidēm: radītie produkti, līdzprodukti, emisijas un atkritumi. Emisijas iedala trīs nodalījumos (emisijas gaisā, ūdenī un augsnē).

Ir vairāki veidi, kā vākt uzņēmumam raksturīgus emisiju datus, piemēram, tie var būt balstīti uz tiešiem mērījumiem vai aprēķināti, izmantojot uzņēmumam raksturīgus darbības datus un saistītos emisijas faktorus (piemēram, degvielas patēriņa litrs un emisijas faktori sadedzināšanai iekārtā vai katlā). Ja uz darbības jomā ietilpstošā produkta nozari attiecas ES ETS monitoringa noteikumi, PVP metodes lietotājam būtu jāievēro skaitliskās noteikšanas prasības, kas paredzētas Regulā (ES) 2018/2066 attiecībā uz tajā noteiktajiem procesiem un SEG. Attiecībā uz oglekļa piesaisti un uzglabāšanu noteicošās ir šā pielikum prasības. Datiem var būt jāveic mērogošana, apkopošana vai cita veida matemātiskā apstrāde, lai tos sasaistītu ar funkcionālo vienību un procesa atsauces plūsmu.

Tipiski uzņēmumam raksturīgu datu avoti ir šādi:

Visas jaunās datu kopas, kas radītas, veicot PVP pētījumu, ir VP atbilstošas.

Visus uzņēmumam raksturīgos datus modelē uzņēmumam raksturīgās datu kopās.

Materiālu komplektam (BoM) ( 48 ) ir divas daļas: materiālu/komponentu saraksts un katram no tiem izmantotais daudzums.

BoM darbības dati attiecas konkrēti uz darbības jomā ietilpstošo produktu un tiek modelēti ar uzņēmumam raksturīgiem datiem. Uzņēmumiem, kas ražo vairāk nekā vienu produktu, izmantotie darbības dati (tostarp BoM) ir raksturīgi attiecīgajam pētāmajam produktam.

Ražošanas procesu modelēšanu veic, pamatojoties uz uzņēmumam raksturīgiem datiem (piemēram, enerģija, kas vajadzīga, lai sakomplektētu darbības jomā ietilpstošā produkta materiālus/komponentus). Uzņēmumiem, kas ražo vairāk nekā vienu produktu, izmantotie darbības dati (tostarp BoM) ir raksturīgi attiecīgajam pētāmajam produktam.

4.6.2    Sekundārie dati

Sekundārie dati ir dati, kas nav balstīti uz tiešiem mērījumiem vai aprēķinu par attiecīgajiem procesiem sistēmas robežās. Sekundārie dati ir raksturīgi nozarei, t. i., raksturīgi PVP pētījumā aplūkotajai nozarei, vai vairākām nozarēm. Sekundāro datu piemēri ir:

Visus sekundāros datus modelē sekundārās datu kopās, kas atbilst 4.6.3. iedaļā norādītajai datu hierarhijai un kvalitātes prasībām, kas norādītas 4.6.5. iedaļā. Šo datu avotus skaidri dokumentē, un par tiem ziņo PVP ziņojumā.

4.6.3    Izmantojamās datu kopas

PVP pētījumos izmanto VP atbilstošas sekundārās datu kopas, ja tās ir pieejamas. Lai izstrādātu VP atbilstošas sekundārās datu kopas, ievēro Norādījumus par VP atbilstošām datu kopām ( 49 ). Ja VP atbilstoša sekundārā datu kopa nepastāv vai to nevar izstrādāt, izmantojamās datu kopas atlasa saskaņā ar turpmāk aprakstītajiem noteikumiem, kas sniegti hronoloģiskā secībā.

4.6.4    Izslēgšana

Izvairās no jebkādas izslēgšanas, ja vien nepiemēro turpmāk izklāstītos noteikumus.

Procesus un vienkāršās plūsmas var izslēgt līdz 3,0 % apmērā (kumulatīvi), pamatojoties uz materiāla un enerģijas plūsmām un vidiskā nozīmīguma līmeni (vienotais kopējais rādītājs). Procesus, kam piemērota izslēgšana, skaidri norāda un pamato PVP pētījumā, jo īpaši ar atsauci uz piemērotās izslēgšanas vidisko nozīmīgumu.

Šī izslēgšana ir jāņem vērā papildus izslēgšanai, kas jau ietverta fona datu kopās. Šis noteikums attiecas gan uz starpproduktiem, gan galaproduktiem.

Procesus, kas (kumulatīvi) veido mazāk nekā 3,0 % no materiāla un enerģijas plūsmas, kā arī vidisko ietekmi par katru ietekmes kategoriju var izslēgt no PVP pētījuma.

Lai noteiktu procesus, ko var izslēgt, ieteicams veikt skrīninga pētījumu.

4.6.5    Datu kvalitātes prasības

Šajā iedaļā ir aprakstīts, kā novērtē VP atbilstošu datu kopu datu kvalitāti. Datu kvalitātes prasības ir norādītas 20. tabulā.

Katram vērtējamam datu kvalitātes kritērijam (TeR, GeR, TiR un P) piešķir punktus saskaņā ar pieciem līmeņiem, kas uzskaitīti 21. tabulā.

4.6.5.1    DKN formula

VP kontekstā aprēķina un paziņo katras jaunās VP atbilstošās datu kopas un kopējā PVP pētījuma datu kvalitāti. DKN aprēķinu veic, pamatojoties uz četriem datu kvalitātes kritērijiem, kur “TeR” ir tehnoloģiskā reprezentativitāte, “GeR” ir ģeogrāfiskā reprezentativitāte, “TiR” ir laika reprezentativitāte un “P” ir precizitāte.

Reprezentativitāte (tehnoloģiskā, ģeogrāfiskā un laika piesaistes) raksturo pakāpi, kādā atlasītie procesi un produkti attēlo analizēto sistēmu, savukārt precizitāte norāda uz veidu, kādā dati tiek iegūti, un saistīto nenoteiktības līmeni.

Saskaņā ar DKN var sasniegt piecus kvalitātes līmeņus (no izcila līdz sliktam). To kopsavilkums ir sniegts 22. tabulā.

DKN formula ir piemērojama:

4.6.5.2    Uzņēmumam raksturīgu datu kopu DKN

Izveidojot uzņēmumam raksturīgu datu kopu, i) uzņēmumam raksturīgo darbības datu un ii) uzņēmumam raksturīgo tiešo vienkāršo plūsmu (t. i., emisiju datu) datu kvalitāti novērtē atsevišķi. Ar darbības datiem saistīto apakšprocesu DKN (sk. 9. attēlu) izvērtē atbilstoši prasībām, kas sniegtas datu vajadzību matricā (4.6.5.4. iedaļa).

9. attēls.

Uzņēmumam raksturīgas datu kopas grafisks attēlojums.

Uzņēmumam raksturīgu datu kopu daļēji iedala sīkāk: novērtē darbības datu un tiešo vienkāršo plūsmu DKN. Apakšprocesu DKN nosaka, izmantojot datu vajadzību matricu.

Jaunizstrādātās datu kopas DKN aprēķina šādi.

4.6.5.3    PVP pētījumos izmantoto sekundāro datu kopu DKN

Šajā iedaļā ir aprakstīta procedūra PVP pētījumā izmantoto sekundāro datu kopu DKN aprēķināšanai. Tas ietver VP atbilstošās sekundārās datu plūsmas (ko aprēķinājis datu sniedzējs) DKN pārrēķināšanu, ja to izmanto visbūtiskāko procesu modelēšanā (skatīt 4.6.5.4. iedaļu), lai PVP metodes lietotājs varētu novērtēt kontekstam raksturīgos DKN kritērijus (t. i., visbūtiskāko kritēriju TeR, TiR un GeR). TeR, TiR un GeR kritērijus atkārtoti izvērtē, pamatojoties uz 24. tabulu. Kritēriju maiņa nav atļauta. Datu kopas kopējo DKN pārrēķina, izmantojot 19. vienādojumu.

4.6.5.4    Datu vajadzību matrica (DVM)

DVM izmanto, lai izvērtētu visu darbības jomā ietilpstošā produkta modelēšanai vajadzīgo procesu datu prasības (sk. 25. tabulu). Tā norāda, attiecībā uz kuriem uzņēmumam raksturīgiem datiem vai sekundārajiem datiem datus izmanto vai var izmantot atkarībā no tā, cik liela ietekme uzņēmumam ir pār procesu. Attiecībā uz DVM ir iespējami šādi trīs gadījumi, kas izskaidroti turpmāk.

PVP metodes lietotājs rīkojas, kā aprakstīts turpmāk.

Jāņem vērā, ka jebkurai VP atbilstošai datu kopai var izmantot ILCD-EL atbilstošu datu kopu. Tās ieguldījums var būt līdz 10 % no darbības jomā ietilpstošā produkta vienotā kopējā rādītāja (sk. 4.6.3. iedaļu). Šīm datu kopām DKN nepārrēķina.

4.6.5.5    DVM 1. situācija

Attiecībā uz visiem procesiem, kurus īsteno uzņēmums un kuros uzņēmums, kas veic PVP pētījumu, izmanto uzņēmumam raksturīgus datus, jaunizstrādātās VP atbilstošās datu kopas DKN izvērtē, kā aprakstīts 4.6.5.2. iedaļā.

4.6.5.6    DVM 2. situācija

Ja process notiek atbilstoši 2. situācijai (t. i., uzņēmums, kas veic PVP pētījumu, nevada procesu, bet tam ir piekļuve uzņēmumam raksturīgiem datiem), ir iespējami divi varianti:

2. situācija/1. variants

Attiecībā uz visiem procesiem, kurus neīsteno uzņēmums un kuros uzņēmums, kas veic PVP pētījumu, izmanto uzņēmumam raksturīgus datus, jaunizstrādātās VP atbilstošās datu kopas DKN izvērtē, kā aprakstīts 4.6.5.2. iedaļā.

2. situācija/2. variants

Procesiem 2. situācijā/2. variantā izmanto sīkāk iedalītu sekundāru VP atbilstošu datu kopu. Uzņēmums, kas veic PVP pētījumu:

Var izmantot uzņēmumam raksturīgas R1 vērtības. PVP metodes lietotājs pārrēķina DKN kritērijus procesiem 2. situācijā/2. variantā. Tas padara DKN kontekstam raksturīgu, atkārtoti izvērtējot TeR un TiR, izmantojot 24. tabulu GeR kritēriju pazemina par 30 %, un P kritērijam saglabā sākotnējo vērtību.

4.6.5.7    DVM 3. situācija

Ja process notiek 3. situācijā (t. i., uzņēmums, kas veic PVP pētījumu, nevada procesu, un tam nav piekļuves uzņēmumam raksturīgiem datiem), uzņēmums, kas veic PVP pētījumu, izmanto VP atbilstošas sekundārās datu kopas.

Visbūtiskākā procesa gadījumā, ievērojot 7.3. iedaļā aprakstīto procedūru, PVP metodes lietotājs padara DKN kritērijus kontekstam raksturīgus, atkārtoti izvērtējot TeR, TiR un GeR, izmantojot 24. tabulu. Parametram P saglabā sākotnējo vērtību.

Attiecībā uz procesiem, kas nav visbūtiskākie, ievērojot 7.3. iedaļā aprakstīto procedūru, uzņēmums, kas veic PVP pētījumu, ņem DKN vērtības no sākotnējās datu kopas.

4.6.5.8    PVP pētījuma DKN

Lai aprēķinātu PVP pētījuma DKN, PVP metodes lietotājs aprēķina TeR, TiR, GeR un P atsevišķi. Tos aprēķina kā vidējo svērto rādītāju no visu visbūtiskāko procesu DKN rādītājiem, pamatojoties uz to relatīvo vidisko ieguldījumu vienotajā kopējā rādītājā, izmantojot 20. vienādojumu.

5.    Vidiskās pēdas ietekmes novērtējums

Kad ir apkopots ACIP, veic VP ietekmes novērtējumu ( 54 ), lai aprēķinātu produkta vidisko sniegumu, izmantojot visas VP ietekmes kategorijas un modeļus. VP vides novērtējums ietver četrus posmus: klasificēšanu, raksturošanu, normalizāciju un svēršanu. PVP pētījuma rezultātus aprēķina un paziņo PVP ziņojumā kā raksturotus, normalizētus un svērtus rezultātus par katru VP ietekmes kategoriju un kā vienotu kopējo rādītāju, pamatojoties uz svēruma koeficientiem, kas sniegti 6.5.2.2. iedaļā. Rezultātus paziņo par i) kopējo aprites ciklu un ii) kopējo aprites ciklu, neieskaitot izmantošanas posmu.

5.1.    Klasificēšana un raksturošana

5.1.1    Klasificēšana

Klasificēšanas nolūkā ACIP uzskaitīto materiālu/enerģijas ielaides un izlaides jāattiecina uz attiecīgo VP ietekmes kategoriju. Piemēram, klasificēšanas posmā visas ielaides/izlaides, kuru rezultātā rodas SEG, attiecina uz klimata pārmaiņu kategoriju. Tāpat arī ielaides/izlaides, kuru rezultātā rodas ozona slāni noārdošu vielu emisijas, klasificē ozona noārdīšanās kategorijā. Dažos gadījumos ielaide/izlaide var ietekmēt vairāk nekā vienu VP ietekmes kategoriju (piemēram, hlorfluorogļūdeņraži (CFC) ietekmē gan klimata pārmaiņas, gan ozona noārdīšanos).

Ir svarīgi datus izteikt tādu sastāvā ietilpstošo vielu veidā, kurām ir pieejami raksturojoši faktori (sk. nākamo iedaļu). Piemēram, datus par kompleksu NPK mēslošanas līdzekli iedala sīkāk un klasificē pēc tā N, P un K frakcijām, jo katrs sastāvā esošais elements attieksies uz citu VP ietekmes kategoriju. Praksē lielu daļu ACIP datu var iegūt no esošām publiskām vai komerciālām ACIP datubāzēm, kurās jau ir veikta klasifikācija. Šādos gadījumos, piemēram, piegādātājam, jānodrošina, lai klasifikācija un ar to saistītie VP ietekmes novērtējuma ceļi atbilstu PVP metodes prasībām.

Visas ielaides un izlaides, kuru inventarizāciju veic, kad tiek sagatavots ACIP, attiecina uz VP ietekmes kategorijām, kurās tās sniedz ieguldījumu, izmantojot klasifikācijas datus, ko darījis pieejamus Eiropas Komisijas JRC ( 55 ).

Ciktāl iespējams, ACIP klasificēšanā dati būtu jāizsaka to sastāvā ietilpstošo vielu veidā, par kurām ir pieejami raksturojošie faktori.

5.1.2    Raksturošana

Raksturošana attiecas uz katra klasificētā ielaides/izlaides ieguldījuma attiecīgajās VP ietekmes kategorijās daudzuma aprēķināšanu un šo ieguldījumu apkopošanu katrā kategorijā. To veic, ACIP vērtības reizinot ar katras VP ietekmes kategorijas attiecīgajiem raksturojošajiem faktoriem.

Raksturojošie faktori attiecas uz konkrētu vielu vai resursu. Tie parāda vielas ietekmes intensitāti attiecībā pret VP ietekmes kategorijas parastu standartvielu (ietekmes kategorijas rādītājs). Piemēram, kad aprēķina klimata pārmaiņu ietekmi, visas ACIP uzskaitītās SEG emisijas tiek svērtas pēc to ietekmes intensitātes attiecībā pret oglekļa dioksīdu, kas ir šīs kategorijas standartviela. Tas ļauj katrai VP ietekmes kategorijai apkopot ietekmes potenciālu un to izteikt kā vienu ekvivalentu vielu (šajā gadījumā — CO2 ekvivalentu).

Visām klasificētajām ielaidēm un izlaidēm katrā VP ietekmes kategorijā nosaka raksturojošos faktorus, kas atspoguļo ielaides vai izlaides vienības ieguldījumu šajā kategorijā, izmantojot norādītos raksturojošos faktorus ( 56 ). Pēc tam katrai VP ietekmes kategorijai aprēķina VP ietekmes novērtējuma rezultātus, katras ielaides/izlaides daudzumu reizinot ar tā raksturojošo faktoru un visu ielaides/izlaides ieguldījumu katrā kategorijā sasummējot vienā mērījumā, ko izsaka kā atbilstošas atsauces vienības.

5.2.    Normalizēšana un svēršana

Pēc klasificēšanas un raksturošanas posmiem VP ietekmes novērtējumu papildina ar normalizēšanu un svēršanu.

5.2.1    Vidiskās pēdas ietekmes novērtējuma rezultātu normalizēšana

Normalizēšana ir posms, kurā ACIN rezultātus dala ar normalizācijas koeficientiem, lai aprēķinātu un salīdzinātu to ieguldījumu VP ietekmes kategorijās attiecībā pret atsauces vienību. Rezultātā iegūst bezdimensionālus, normalizētus rezultātus. Tie atspoguļo slodzes, kas ir attiecināmas uz produktu attiecībā pret atsauces vienību. PVP metodē normalizācijas koeficientus izsaka uz vienu iedzīvotāju, pamatojoties uz globālu vērtību ( 57 ).

Tomēr normalizēti vidiskās pēdas rezultāti neliecina par attiecīgās ietekmes smagumu vai nozīmīgumu.

PVP pētījumos normalizētos rezultātus neapkopo, jo tas netieši paredz vienādu svērumu. Raksturotos rezultātus paziņo kopā ar normalizētajiem rezultātiem.

5.2.2    Vidiskās pēdas ietekmes novērtējuma rezultātu svēršana

Svēršana ir obligāts posms PVP pētījumos, un tā pamato analīzes rezultātu interpretēšanu un paziņošanu. Šajā posmā normalizētos rezultātus reizina ar svēruma koeficientu kopumu (procentos), kas atspoguļo apsvērto aprites cikla ietekmes kategoriju relatīvo nozīmīgumu. Pēc tam svērtos dažādu ietekmes kategoriju rezultātus var salīdzināt, lai novērtētu to relatīvo nozīmīgumu. Tos var arī apkopot pa aprites cikla ietekmes kategorijām, lai iegūtu vienotu kopējo rādītāju, kas izteikts punktos.

Process, kas ir pamatā VP svēruma koeficientu izstrādei, ir norādīts Sala et al. 2018. Svēruma koeficienti ( 58 ), ko izmanto PVP pētījumos, ir pieejami tiešsaistē ( 59 ), ( 60 ).

VP ietekmes novērtējuma rezultātus pirms svēršanas (t. i., raksturotus un normalizētus) paziņo kopā ar svērtajiem rezultātiem PVP ziņojumā.

6.    Produktu vidiskās pēdas rezultātu interpretēšana

6.1.    Ievads

PVP pētījuma rezultātu interpretēšanai ir divi mērķi.

Lai sasniegtu šos mērķus, interpretēšanas posmā iekļauj šajā iedaļā izklāstītos soļus.

6.2.    Produktu vidiskās pēdas modeļa stabilitātes novērtējums

PVP modeļa stabilitātes novērtējumā izvērtē, cik lielā mērā metodoloģiskas izvēles, piemēram, sistēmas robežas, datu avoti un sadales izvēles, ietekmē analītiskos rezultātus.

Rīki, kas būtu jāizmanto PVP modeļa stabilitātes novērtēšanai, ir aprakstīti turpmāk.

Visus šajā novērtējumā atzīmētos jautājumus var izmantot, lai paziņotu par iteratīviem PVP pētījuma uzlabojumiem.

6.3.    Karsto punktu identificēšana — visbūtiskākās ietekmes kategorijas, aprites cikla posmi, procesi un vienkāršās plūsmas

Kad PVP metodes lietotājs ir nodrošinājis, ka PVP modelis ir stabils un atbilst visiem mērķa un darbības jomas noteikšanas posmā noteiktajiem aspektiem, nosaka galvenos elementus, kas sniedz ieguldījumu PVP rezultātos. Šo posmu var dēvēt arī par “karsto punktu” analīzi. PVP metodes lietotājs nosaka un PVP ziņojumā uzskaita (norādot arī procentus) visbūtiskākās:

Ir būtiska operatīva atšķirība starp visbūtiskākajām ietekmes kategorijām un aprites cikla posmiem, no vienas puses, un visbūtiskākajiem procesiem un vienkāršajām plūsmām, no otras puses. Proti, visbūtiskākās ietekmes kategorijas un aprites cikla posmi var būt galvenokārt būtiski PVP pētījuma rezultātu paziņošanas kontekstā. To uzdevums var būt izcelt vides jomas, uz kurām organizācijai būtu jāvērš sava uzmanība.

Visbūtiskāko procesu un vienkāršo plūsmu noteikšana ir svarīgāka inženieriem un dizaineriem, lai noteiktu darbības vispārējās vidiskās pēdas uzlabošanai, piemēram, apejot vai mainot procesu, vēl vairāk optimizējot procesu vai piemērojot piesārņojuma novēršanas tehnoloģiju. Tas ir īpaši būtiski iekšējiem pētījumiem, lai padziļināti izvērtētu, kā uzlabot produkta vidisko sniegumu. Procedūra, kas jāievēro, lai noteiktu visbūtiskākās ietekmes kategorijas, aprites cikla posmus, procesus un vienkāršās plūsmas, ir aprakstīta turpmākajās iedaļās.

6.3.1    Procedūra visbūtiskāko ietekmes kategoriju noteikšanai

Visbūtiskākās ietekmes kategorijas nosaka, pamatojoties uz normalizētajiem un svērtajiem rezultātiem. Visbūtiskākās ietekmes kategorijas nosaka kā visas tās ietekmes kategorijas, kas kopā veido vismaz 80 % no vienotā kopējā rādītāja. Šo procesu sāk no vislielākā ieguldījuma līdz vismazākajam ieguldījumam.

Par visbūtiskākajām nosaka vismaz trīs būtiskas ietekmes kategorijas. PVP metodes lietotājs var pievienot visbūtiskāko ietekmes kategoriju sarakstam citas kategorijas, bet nevienu nedrīkst izsvītrot.

6.3.2    Procedūra visbūtiskāko aprites cikla posmu noteikšanai

Visbūtiskākie aprites cikla posmi ir tie, kas kopā veido vairāk nekā 80 % jebkurā no noteiktajām visbūtiskākajām ietekmes kategorijām. Šo procesu sāk no vislielākā ieguldījuma līdz vismazākajam ieguldījumam. PVP metodes lietotājs var pievienot visbūtiskāko aprites cikla posmu sarakstam citus posmus, bet nevienu nedrīkst izsvītrot. Apsver vismaz 4.2. iedaļā aprakstītos aprites cikla posmus.

Ja izmantošanas posms veido vairāk nekā 50 % no visbūtiskākās ietekmes kategorijas kopējās ietekmes, procedūru atkārto, atmetot izmantošanas posmu. Šajā gadījumā visbūtiskāko aprites cikla posmu sarakstā iekļauj ciklus, kas atlasīti pēdējā minētajā procedūrā, iekļaujot izmantošanas posmu.

6.3.3    Procedūra visbūtiskāko procesu noteikšanai

Katru visbūtiskāko ietekmes kategoriju izvērtē sīkāk, lai noteiktu visbūtiskākos procesus, kas izmantoti darbības jomā ietilpstošā produkta modelēšanai. Visbūtiskākie procesi ir tie, kas kopā veido vairāk nekā 80 % no jebkuras no noteiktajām visbūtiskākajām ietekmes kategorijām. Identiskus procesus ( 61 ), kas notiek dažādos aprites cikla posmos (piemēram, transportēšana, elektroenerģijas izmantošana), uzskaita atsevišķi. Identiskus procesus, kas notiek vienā un tajā pašā aprites cikla posmā, uzskaita kopā. Visbūtiskāko procesu sarakstu paziņo PVP ziņojumā kopā ar attiecīgo aprites cikla posmu (vai — attiecīgā gadījumā — vairākiem aprites cikla posmiem) un ieguldījumu procentos. Visbūtiskākos procesus nosaka saskaņā ar 26. tabulu.

Šo analīzi paziņo atsevišķi par katru visbūtiskāko ietekmes kategoriju. PVP metodes lietotājs var pievienot visbūtiskāko procesu sarakstam citus procesus, bet nevienu nedrīkst izsvītrot.

6.3.4    Procedūra visbūtiskāko vienkāršo plūsmu noteikšanai

Visbūtiskākās vienkāršās plūsmas definē kā tās vienkāršās plūsmas, kurām kopā ir vismaz 80 % ieguldījums katras visbūtiskākās ietekmes kategorijas kopējā ietekmē katram visbūtiskākajam procesam, sākot no tām, kam ir vislielākais ieguldījums, un beidzot ar tām, kam ir vismazākais ieguldījums. Šo analīzi paziņo atsevišķi par katru visbūtiskāko ietekmes kategoriju.

Ietekmē var dominēt vienkāršās plūsmas, kas pieder pie visbūtiskākā procesa pamata sistēmas. Tāpēc, ja ir pieejamas sīkāk iedalītas datu kopas, VPP metodes lietotājam būtu arī jānosaka visbūtiskākās tiešās vienkāršās plūsmas katram visbūtiskākajam procesam.

Visbūtiskākās tiešās vienkāršās plūsmas definē kā tās tiešās vienkāršās plūsmas, kurām kopā ir vismaz 80 % ieguldījums procesa tiešo vienkāršo plūsmu kopējā ietekmē katrai visbūtiskākajai ietekmes kategorijai. Analīze būtu jāierobežo līdz 1. līmeņa sīkāk iedalītu datu kopu emisijām ( 62 ). Tas nozīmē, ka 80 % kumulatīvo ieguldījumu aprēķina tikai attiecībā pret ietekmi, ko izraisa tikai tiešās emisijas, nevis attiecībā pret procesa kopējo ietekmi.

PVP metodes lietotājs var pievienot visbūtiskāko vienkāršo plūsmu sarakstam citas plūsmas, bet nevienu nedrīkst izsvītrot. Visbūtiskāko vienkāršo plūsmu (vai — attiecīgā gadījumā — tiešo vienkāršo plūsmu) sarakstu par katru visbūtiskāko procesu paziņo PVP ziņojumā.

6.3.5    Rīcība negatīvu skaitļu gadījumā

Nosakot procentuālo ieguldījumu ietekmē jebkuram procesam vai vienkāršajai plūsmai, ir svarīgi, lai tiktu izmantotas absolūtas vērtības. Tādējādi ir iespējams noteikt jebkādu kredītvienību (piemēram, no reciklēšanas) nozīmīgumu. Ja procesiem vai plūsmām ir negatīvs ietekmes rādītājs, izmanto šādu procedūru:

Šī procedūra nav piemērojama, lai noteiktu visbūtiskākos aprites cikla posmus.

6.3.6    Prasību kopsavilkums

27. tabula sniedz kopsavilkumu par prasībām visbūtiskākā ieguldījuma noteikšanai.

6.3.7    Piemērs

Turpmāk ir sniegti izdomāti piemēri, kas nav balstīti uz konkrētiem PVP pētījuma rezultātiem.

Visbūtiskākās ietekmes kategorijas

Pamatojoties uz normalizētajiem un svērtajiem rezultātiem, visbūtiskākās ietekmes kategorijas ir šādas: klimata pārmaiņas, suspendētās daļiņas, ūdens izmantošana, zemes izmantošana un resursu izmantošana (minerāli un metāli, un fosilais kurināmais) 84,3 % kumulatīvam ieguldījumam kopējā ietekmē.

Visbūtiskākie aprites cikla posmi

Trīs aprites cikla posmi, kas ir sarkanā krāsā, būs tie, kas tiks noteikti par “visbūtiskākajiem” klimata pārmaiņām, jo to ieguldījums ir vairāk nekā 80 %. Sarindojums sākas no vislielākā ieguldījuma sniedzējiem.

Šo procedūru atkārto visām atlasītajām visbūtiskākajām VP ietekmes kategorijām.

Visbūtiskākie procesi

Saskaņā ar ierosināto procedūru procesus B, C, E un G atlasa kā “visbūtiskākos”.

Šo procedūru atkārto visām atlasītajām visbūtiskākajām ietekmes kategorijām.

Rīcība, ja ir negatīvi skaitļi un identiski procesi dažādos aprites cikla posmos

31. tabula.

Piemērs, kā rīkoties, ja ir negatīvi skaitļi un identisks process dažādos aprites cikla posmos

6.4.    Secinājumi un ieteikumi

VP interpretēšanas posma pēdējā daļa ietver:

PVP papildina citus novērtējumus un instrumentus, piemēram, konkrētas ražotnes ietekmes uz vidi novērtējumus vai ķīmiskā riska novērtējumus.

Būtu jāapzina iespējamie uzlabojumi, piemēram, izmantojot tīrākas tehnoloģijas vai ražošanas metodes, izmaiņas produkta izstrādē, piemērojot vidiskās pārvaldības sistēmas (piemēram, vides vadības un audita sistēmu (EMAS) vai EN ISO 14001:2015) vai citas sistemātiskas pieejas.

Secinājumus, ieteikumus un ierobežojumus apraksta atbilstoši PVP pētījuma definētajiem mērķiem un darbības jomai. Secinājumos būtu jāiekļauj konstatēto piegādes ķēdes “karsto punktu” kopsavilkums un ar vadības iejaukšanos saistītie iespējamie uzlabojumi.

7.    Produktu vidiskās pēdas ziņojumi

7.1.    Ievads

PVP ziņojums papildina PVP pētījumu, sniedzot atbilstošu, visaptverošu, konsekventu, precīzu un pārredzamu pētījumam kopsavilkumu. Tas atspoguļo vislabāko iespējamo informāciju tā, lai optimāli izmantotu tās lietderīgumu paredzētajiem esošajiem un turpmākiem lietotājiem, pārredzami darot zināmus ierobežojumus. Lai PVP ziņošana būtu efektīva, ir jābūt izpildītiem vairākiem kritērijiem — gan procedūras (ziņojuma kvalitāte), gan substantīviem (ziņojuma saturs). PVP ziņojuma veidne ir pieejamas II pielikuma E daļā. Minētajā veidnē ir ietverta minimālā informācija, kas jāpaziņo PVP ziņojumā.

PVP ziņojums sastāv no: kopsavilkums, ziņojuma pamatdaļa, apkopotā VP atbilstošā datu kopa un pielikums. Konfidenciālu informāciju un īpašniekinformāciju var dokumentēt ceturtajā elementā — papildu konfidenciālā ziņojumā. Pielikumā pievieno pārskatīšanas ziņojumus.

7.1.1.    Kopsavilkums

Kopsavilkums ir savrups, neesot pretrunā rezultātiem un secinājumiem/ieteikumiem (ja tādi iekļauti). Kopsavilkums atbilst tiem pašiem kritērijiem par pārredzamību, konsekvenci u. c., kuriem jāatbilst sīki izstrādātajam ziņojumam. Ciktāl iespējams, kopsavilkums būtu jāraksta netehniskai mērķauditorijai.

7.1.2.    Apkopota VP atbilstoša datu kopa

Attiecībā uz katru PVP pētījumā aptverto produktu lietotājs dara pieejamu apkopotu VP atbilstošu datu kopu.

Ja PVP metodes vai PVPKN lietotājs publicē šādu VP atbilstošu datu kopu, dara pieejamu arī PVP ziņojumu, uz kura pamata radīta datu kopa.

7.1.3.    Ziņojuma pamatdaļa

Ziņojuma pamatdaļā ( 63 ) iekļauj vismaz šādas sastāvdaļas:

7.1.4.    Validācijas paziņojums

Sk. 8.5.3. iedaļu.

7.1.5.    Pielikumi

Pielikumu mērķis ir dokumentēt ziņojuma pamatdaļas pamatojošos elementus, kas pēc būtības ir tehniskāki (piemēram, sīki aprēķini par datu kvalitātes novērtējumu, alternatīva pieeja slāpekļa lauka modelim, ja PVP pētījuma darbības jomā ietilpst lauksaimnieciska modelēšana, sensitivitātes analīzes rezultāti, PVP modeļa stabilitātes novērtējums, bibliogrāfiskas atsauces).

7.1.6.    Konfidenciāls ziņojums

Konfidenciālais ziņojums nav obligāts. Ja to izmanto, tajā iekļauj visus datus (tostarp jēldatus) un informāciju, kas ir konfidenciāla informācija vai īpašniekinformācija, un to nedara ārēji pieejamu. Konfidenciālo ziņojumu dara pieejamu PVP pētījuma verifikācijas un validācijas procedūrai (sk. 8.4.3. iedaļu).

8.    PVP pētījumu, ziņojumu un saziņas līdzekļu verifikācija un validācija

Ja PVP metodes īstenošanas politika nosaka īpašas prasības attiecībā uz PVP pētījumu, ziņojumu un saziņas līdzekļu verifikāciju un validāciju, tad šādas prasības ir noteicošas.

8.1.    Verifikācijas darbības jomas noteikšana

PVP pētījuma verifikācija un validācija ir obligāta ikreiz, kad pētījumu vai daļu tajā ietvertās informācijas izmanto jebkāda veida ārējai saziņai (t. i., saziņai ar jebkuru ieinteresēto personu, kas nav pētījuma PVP metodes pasūtītājs vai lietotājs).

Verifikācija ir atbilstības novērtēšanas process, ko veic vidiskās pēdas verificētājs(-i), lai pārbaudītu, vai PVP pētījums veikts saskaņā ar I pielikumu.

Validācija ir vidiskās pēdas verificētāja(-u), kas veicis(-kuši) verifikāciju, apstiprinājums, ka PVP pētījumā ietvertā informācija un dati, PVP ziņojums un saziņas līdzekļi, kas pieejami validācijas brīdī, ir uzticami, ticami un pareizi.

Verifikācija un validācija aptver šādas trīs jomas:

PVP ziņojuma verifikācija nodrošina, ka PVP pētījums ir veikts saskaņā ar I pielikumu vai piemērojamo PVPKN.

PVP pētījumā ietvertās informācijas validācija nodrošina, ka:

PVP ziņojuma verifikācija un validācija nodrošina, ka:

Saziņas līdzekļa satura tehniskā satura validācija nodrošina, ka:

8.2.    Verifikācijas procedūra

Verifikācijas procedūra aptver šādus posmus.

Ja verificētājs uzzina par jautājumu, kas liek viņam uzskatīt, ka ir notikusi krāpšana vai neatbilstība tiesību aktiem vai noteikumiem, verificētājs to nekavējoties dara zināmu pētījuma pasūtītājam.

8.3.    Verificētājs(-i)

Šī iedaļa neskar konkrētus ES tiesību aktu noteikumus.

Verificēšanu/validēšanu var veikt viens verificētājs vai verifikācijas grupa. Neatkarīgais(-ie) verificētājs(-i) nav saistīts ar organizāciju, kas veikusi PVP pētījumu.

Visos gadījumos garantē verificētāju neatkarību, t. i., viņi izpilda nodomus, kas paredzēti EN ISO/IEC 17020:2012 prasībās attiecībā uz verificētāju, kas ir trešā persona, un viņiem nav interešu konfliktu saistībā ar attiecīgajiem produktiem.

Ievēro turpmāk izklāstītās minimālās prasības un punktu skaitu attiecībā uz verificētāju(-iem). Ja verificēšanu/validēšanu veic viens verificētājs, viņš atbilst visām minimālajām prasībām un minimālajam punktu skaitam (sk. 9.3.1. iedaļu); ja verificēšanu/validēšanu veic grupa, visa grupa atbilst visām minimālajām prasībām un minimālajam punktu skaitam. Dokumentus, kas apliecina verificētāja(-u) kvalifikācijas, pievieno kā pielikumu verifikācijas ziņojumam, vai arī tos dara pieejamus elektroniski.

Ja tiek izveidota verifikācijas grupa, vienu no verifikācijas grupas locekļiem ieceļ par vadošo verificētāju.

8.3.1.    Minimālās prasības verificētājam(-iem)

Šī iedaļa neskar konkrētus ES tiesību aktu noteikumus.

Verificētāja vai verifikācijas grupas kompetenču novērtējumu veic, pamatojoties uz punktu sistēmu, kurā ņem vērā: i) verifikācijas un validācijas pieredzi; ii) VP/ACN metodiku un praksi, un iii) zināšanas par attiecīgajām tehnoloģijām, procesiem un citām darbībām, kas ietvertas produktā(-os)/organizācijā(-ās) pētījuma darbības jomā.

32. tabulā ir sniegta katras svarīgās kompetences un pieredzes jomas punktu sistēma.

Ja piemērojamās jomas kontekstā nav norādīts citādi, verificētāja deklarācija par punktu piešķiršanas sistēmu ir minimālā prasība. Verificētājs(-i) iesniedz deklarāciju par savu kvalifikāciju (piemēram, universitātes diplomu, darba pieredzi, sertifikātiem), norādot, cik punktu viņš saņēmis par katru kritēriju, un kopējo saņemto punktu skaitu. Šī deklarācija ir PVP verifikācijas ziņojuma daļa.

PVP pētījuma verificēšanu veic atbilstoši paredzētās piemērošanas jomas prasībām. Ja nav norādīts citādi, minimālais punktu skaits, kas nepieciešams, lai atbilstu verificētāja vai verifikācijas grupas prasībām, ir seši punkti, ieskaitot vismaz vienu punktu par katru no trim obligātajiem kritērijiem (t. i., verifikācijas un validācijas prakse, PVP/ACN metodika un prakse, PVP pētījumam svarīgu tehnoloģiju vai citu darbību pārzināšana).

8.3.2.    Vadošā verificētāja loma verifikācijas grupā

Vadošais verificētājs ir grupas loceklis ar papildu uzdevumiem. Vadošais verificētājs:

8.4.    Verifikācijas un validācijas prasības

Verificētājs(-i) iesniedz visus rezultātus saistībā ar PVP pētījuma verifikāciju un PVP pētījuma, PVP ziņojuma un PVP saziņas līdzekļu validāciju un sniedz PVP pētījuma pasūtītājam nepieciešamības gadījumā uzlabot darbu. Atkarībā no rezultātu veida var būt nepieciešamas atkārtotas piezīmes un atbildes. Visas izmaiņas, kas tiek veiktas, atbildot uz verifikācijas vai validācijas rezultātiem, dokumentē un izskaidro verifikācijas vai validācijas ziņojumā. Šādu kopsavilkumu var sagatavot kā tabulu attiecīgajos dokumentos. Kopsavilkumā iekļauj no verificētāja(-iem) saņemtās piezīmes, pasūtītāja atbildi un izmaiņu pamatojumu.

Verificēšanu var veikt pēc PVP pētījuma noslēgšanas vai vienlaicīgi ar pētījumu, savukārt validāciju vienmēr veic pēc pētījuma noslēgšanas.

Verificēšanā/validēšanā apvieno dokumentu pārskatīšanu un modeļu validāciju.

Verificētājs(-i) nodrošina, ka datu validācijā ietver:

PVP pētījuma verificēšanu un validēšanu veic, ievērojot minimālās prasības, kas uzskaitītas 8.4.1. iedaļā.

8.4.1    Minimālās prasības PVP pētījuma verificēšanai un validēšanai

Verificētājs(-i) validē pētījuma aprēķināšanā izmantotās kvantitatīvās informācijas precizitāti un uzticamību. Tā kā šis process var būt ļoti resursietilpīgs, izpilda turpmāk aprakstītās prasības.

Verificētājs(-i) pārbauda, vai apkopotā VP atbilstošā datu kopa, kas atspoguļo darbības jomā ietilpstošo produktu, ir darīta pieejama Eiropas Komisijai ( 69 ). PVP pētījuma pasūtītājs var nolemt publiskos datu kopu.

Papildu vides un tehniskā informācija atbilst 3.2.4.1. iedaļā noteiktajām prasībām.

8.4.2    Verifikācijas un validācijas paņēmieni

Verificētājs(-i) novērtē un apstiprina, vai izmantotās aprēķina metodikas ir pieņemami precīzas, uzticamas, atbilstošas un veiktas saskaņā ar PVP metodi. Verificētājs(-i) apstiprina mērvienību pārvēršanas pareizu piemērošanu.

Verificētājs(-i) pārbauda, vai piemērotās paraugu ņemšanas procedūras atbilst paraugu ņemšanas procedūrai, kas noteikta PVP metodē, kā izklāstīts 4.4.6. iedaļā. Paziņotos datus salīdzina ar avota dokumentāciju, lai pārbaudītu to konsekvenci.

Verificētājs(-i) izvērtē, vai aplēšu veikšanas metodes ir atbilstošas un ir piemērotas konsekventi.

Verificētājs(-i) var novērtēt izdarīto aplēšu vai izvēļu alternatīvas, lai noteiktu, vai ir atlasīta piesardzīga izvēle.

Verificētājs(-i) var identificēt nenoteiktības, kas ir lielākas, nekā gaidīts, un novērtēt identificētās nenoteiktības ietekmi uz galīgajiem PVP rezultātiem.

8.4.3    Datu konfidencialitāte

Datus validācijai iesniedz sistemātiskā un visaptverošā veidā. Verificētājam(-iem) iesniedz visu projekta dokumentāciju, kas pamato PVP pētījuma validāciju, tostarp VP modeli, konfidenciālo informāciju, datus un PVP ziņojumu. Verificētājs(-i) ievēro visas verificējamās/validējamās informācijas un datu konfidencialitāti un izmanto tos tikai verificēšanas/validēšanas procesā.

PVP pētījuma pasūtītājs var neiekļaut konfidenciālus datus un informāciju PVP ziņojumā ar nosacījumu, ka:

Darījumdarbības dati var būt konfidenciāli konkurences aspektu, intelektuālā īpašuma tiesību vai tamlīdzīgu juridisku ierobežojumu dēļ. Tāpēc darījumdarbības datus, kas noteikti kā konfidenciāli un iesniegti validācijas procesa laikā, uzskata par konfidenciāliem. Tādējādi verificētājs(-i) neizplata un citādi nepatur izmantošanai bez organizācijas atļaujas informāciju, kas viņam(-iem) izpausta verificēšanas/validēšanas procesā. PVP pētījuma pasūtītājs var prasīt, lai verificētājs(-i) paraksta informācijas neizpaušanas līgumu (INL).

8.5    Verificēšanas/validēšanas procesa iznākumi

8.5.1    Verifikācijas un validācijas ziņojuma saturs

Verifikācijas un validācijas ziņojumā ( 70 ) iekļauj visus verificēšanas/validēšanas procesa konstatējumus, darbības, ko veicis pasūtītājs, lai atbildētu uz verificētāja(-u) piezīmēm, un galīgo secinājumu. Ziņojums ir obligāts, bet tas var būt konfidenciāls. Konfidenciālo informāciju kopīgo tikai ar Eiropas Komisiju vai struktūru, kas pārrauga PVPKN izstrādi, un ar pārskatīšanas grupu pēc tās pieprasījuma.

Galīgais secinājums var būt dažāds:

Verifikācijas un validācijas ziņojumā skaidri norāda konkrēto verificējamo PVP pētījumu. Šajā nolūkā tajā iekļauj šādu informāciju:

8.5.2    Validācijas paziņojuma saturs

Validācijas paziņojums ir obligāts, un to vienmēr iekļauj kā PVP ziņojuma pielikumu.

Verificētājs(-i) validācijas paziņojumā iekļauj vismaz šādus elementus un aspektus:

8.5.3    Verifikācijas un validācijas ziņojuma un validācijas paziņojuma derīgums

Verifikācijas un validācijas ziņojums un validācijas paziņojums attiecas tikai uz vienu konkrētu PVP ziņojumu. Verifikācijas un validācijas ziņojumā un validācijas paziņojumā skaidri norāda konkrēto verificējamo PVP pētījumu (piemēram, iekļaujot PVP pētījuma nosaukumu, pasūtītāju, PVP metodes lietotāju — sk. 8.5.1. un 8.5.2. iedaļu) kopā ar tā galīgā PVP ziņojuma skaidru versiju, uz kuru attiecas verifikācijas un validācijas ziņojums un validācijas paziņojums (piemēram, norādot ziņojuma datumu, versijas numuru).

Gan verifikācijas un validācijas ziņojumu, gan validācijas paziņojumu sagatavo, pamatojoties uz galīgo PVP ziņojumu, pēc visu verificētāja(-u) prasīto korektīvo darbību īstenošanas. Uz tiem ir verificētāja(-u) ar roku uzlikts vai elektronisks paraksts atbilstoši Regulai (ES) Nr. 910/2014 ( 71 ).

Verifikācijas un validācijas ziņojuma un validācijas paziņojuma maksimālais derīguma termiņš nepārsniedz trīs gadus, sākot no to izdošanas dienas.

Verifikācijas derīguma termiņa laikā starp PVP pētījuma pasūtītāju un verificētāju(-iem) vienojas par uzraudzību (pēcuzraudzību), lai izvērtētu, vai saturs joprojām atbilst faktiskajai situācijai (ieteiktais periodiskums šai pēcuzraudzībai ir reize gadā, par ko jāvienojas starp PVP pētījuma pasūtītāju un verificētāju(-iem)).

Periodiskajās pārbaudēs galveno uzmanību pievērš parametriem, kas, pēc verificētāja(-u) ieskatiem, varētu novest pie attiecīgām izmaiņām PVP pētījuma rezultātos. Tas nozīmē, ka rezultātus pārrēķina, ņemot vērā noteikto parametru izmaiņas. Šādu parametru saraksts ietver:

Periodiskās pārbaudes laikā būtu arī atkārtoti jāapsver iemesli informācijas neizpaušanai. Uzraudzības verifikāciju var organizēt kā dokumentu pārbaudi un/vai pārbaudes uz vietas.

Neatkarīgi no derīguma termiņa PVP pētījumu (un attiecīgi arī PVP ziņojumu) atjaunina uzraudzības periodā, ja rezultāti vienai no paziņotajām ietekmes kategorijām ir pasliktinājušies par vairāk nekā 10,0 % salīdzinājumā ar verificētajiem datiem vai ja kopējais apkopotais rādītājs ir pasliktinājies par vairāk nekā 5,0 % salīdzinājumā ar verificētajiem datiem.

Ja šīs izmaiņas ietekmē arī saziņas līdzekļa saturu, to attiecīgi atjaunina.

Atsauces

ADEME (2011): General principles for an environmental communication on mass market products BPX 30-323-0.

Beck, T., Bos, U., Wittstock, B., Baitz, M., Fischer, M., Sedlbauer, K. (2010). “LANCA Land Use Indicator Value Calculation in Life Cycle Assessment — Method Report”, Fraunhofer Institute for Building Physics.

Bos, U., Horn, R., Beck, T., Lindner, J. P., Fischer, M. (2016). LANCA® — Characterisation Factors for Life Cycle Impact Assessment, versija 2.0, 978-3-8396-0953-8 Fraunhofer Verlag, Štutgarte.

Boucher, O., Friedlingstein, P., Collins, B., un Shine, K. P. (2009). The indirect global warming potential and global temperature change potential due to methane oxidation. Environ. Res. Lett., 4, 044007.

BSI (2011). PAS 2050:2011. Specification for the assessment of the life cycle greenhouse gas emissions of goods and services. Londona, Lielbritānijas Standartu institūts.

BSI (2012). PAS 2050-1:2012. Assessment of life cycle greenhouse gas emissions from horticultural products — Supplementary requirements for the cradle to gate stages of GHG assessments of horticultural products undertaken in accordance with PAS 2050. Londona, Lielbritānijas Standartu institūts.

CE Delft (2010). Biofuels: GHG impact of indirect land use change. Pieejams tiešsaistē tīmekļa vietnē http://www.birdlife.org/eu/pdfs/PPT_carbon_bomb_CE_delft.pdf.

Eiropas Savienības Padome (2008): Padomes secinājumi par Ilgtspējīga patēriņa un ražošanas un ilgtspējīgas rūpniecības politikas rīcības plānu. https://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_Data/docs/pressdata/en/envir/104503.pdf

Eiropas Savienības Padome (2010): Padomes secinājumi par ilgtspējīgu materiālu pārvaldību un ilgtspējīgu ražošanu un patēriņu — galvenie ieguldījumi resursu ziņā efektīvai Eiropai.

http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/en/envir/118642.pdf

De Laurentiis, V., Secchi, M., Bos, U., Horn, R., Laurent, A., un Sala, S., (2019). Soil quality index: Exploring options for a comprehensive assessment of land use impacts in LCA. Tīrākas ražošanas žurnāls, 215, 63.–74. lpp.

Dreicer, M., Tort, V., un Manen, P. (1995): ExternE, Externalities of Energy, 5. sēj. Nuclear, Centre d'étude sur l'Evaluation de la Protection dans le domaine nucléaire (CEPN), rediģējis Eiropas Komisijas DGXII, Science, Research and development JOULE, Luksemburga.

EN standarts (2007). 15343:2007: Plastmasa — Reciklēta plastmasa — Plastmasas reciklēšanas izsekojamība un atbilstības un reciklētā satura novērtēšana

ENVIFOOD protokols, Pārtikas un dzērienu vidiskā novērtējuma protokols, Eiropas Ilgtspējīga pārtikas patēriņa un ražošanas apaļā galda sanāksme (SCP RT), 1. darba grupa, Brisele, Beļģija. https://publications.jrc.ec.europa.eu/repository/handle/JRC90431

Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra Vides un ilgtspējības institūts (2010): International Reference Life Cycle Data System (ILCD) Handbook — General guide for Life Cycle Assessment — Detailed guidance. Pirmais izdevums 2010. gada martā. ISBN 978-92-79-19092-6, doi: 10.2788/38479. Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga.

Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs (2010.a): International Reference Life Cycle Data System (ILCD) Handbook — Review schemes for Life Cycle Assessment. Pirmais izdevums 2010. gada martā. ISBN 978-92-79-19094-0, doi: 10.2788/39791. Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga.

Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs (2010.b): International Reference Life Cycle Data System (ILCD) Handbook — Framework and Requirements for Life Cycle Impact Assessment Models and Indicators. Pirmais izdevums 2010. gada martā. ISBN 978-92-79-17539-8, doi: 10.2788/38719. Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga.

Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs (2010.c): International Reference Life Cycle Data System (ILCD) Handbook — Nomenclature and other conventions. Pirmais izdevums 2010. gada martā. ISBN 978-92-79-15861-2, doi: 10.2788/96557. Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga.

Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs (2011.a): International Reference Life Cycle Data System (ILCD) Handbook — Recommendations based on existing environmental impact assessment models and factors for Life Cycle Assessment in a European context. Eiropas Savienības Publikāciju birojs, presē.

Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs (2011.b): Analysis of Existing Environmental Footprint methodologies for Products and Organisations: Recommendations, Rationale, and Alignment, presē.

Eiropas Komisija (2005): Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/29/EK (2005. gada 11. maijs), kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (“Negodīgas komercprakses direktīva”) OV L 149, 11.6.2005., 22.–39. lpp.

Eiropas Komisija (2010): Komisijas Lēmums (C(2010) 3751) (2010. gada 10. jūnijs) par pamatnostādnēm, kā aprēķināt oglekļa krāju zemē Direktīvas 2009/28/EK V pielikuma piemērošanas vajadzībām (OV L 151, 17.6.2010., 19. lpp.).

Eiropas Komisija (2011): Paziņojums COM(2011) 571 “Ceļvedis par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā”. (SEC(2011) 1067 galīgā redakcija) (SEC(2011) 1068 galīgā redakcija)

Eiropas Komisija (2012). Komisijas Regula (ES) Nr. 1179/2012 (2012. gada 10. decembris), ar ko paredz kritērijus, kuri nosaka, kad stikla lauskas vairs nav atkritumi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/98/EK (OV L 337, 11.12.2012., 31. lpp.).

Eiropas Komisija (2012). Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai, ar ko groza Direktīvu 98/70/EK attiecībā uz benzīna un dīzeļdegvielas kvalitāti un Direktīvu 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu. COM(2012) 595 galīgā redakcija. (SWD(2012) 343 galīgā redakcija) (SWD(2012) 344 galīgā redakcija)

Eiropas Komisija (2013): Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 529/2013/ES (2013. gada 21. maijs) par uzskaites noteikumiem attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaisti, kas rodas darbībās, kuras saistītas ar zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību, un par informāciju par rīcību, kas saistīta ar šīm darbībām (OV L 165, 18.6.2013., 80.–97. lpp.).

Eiropas Komisija (2013). “II pielikums. Produktu vides pēdas nospieduma (PVPN) [produktu vidiskās pēdas (PVP)] rokasgrāmata Komisijas Komisijā Ieteikums (2013. gada 9. aprīlis) par kopīgu metožu izmantošanu produktu un organizāciju aprites cikla ekoloģisko raksturlielumu [vidiskā snieguma] mērīšanai un uzrādīšanai (2013/179/ES).”OV L 124, 4.5.2013., 6.–106. lpp.

Eiropas Komisija (2016): Vadlīnijas par to, kā īstenot/piemērot Direktīvu 2005/29/EK par negodīgu komercpraksi. Komisijas dienestu darba dokuments (2016) 163 final.

Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome (2009): Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/28/EK (2009. gada 23. aprīlis) par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK, OV L 140, 5.6.2009., 16.–62. lpp.

Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome (2018): Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/851 (2018. gada 30. maijs), ar ko groza Direktīvu 2008/98/EK par atkritumiem. OV L 150, 14.6.2018., 109.–140. lpp.

Eurostat: https://ec.europa.eu/eurostat/web/main/data/database

Fantke, P., Evans, J., Hodas, N., Apte, J., Jantunen, M., Jolliet, O., McKone, T. E. (2016). Health impacts of fine particulate matter. Publicēts: Frischknecht, R., Jolliet, O. (redaktori), Global Guidance for Life Cycle Impact Assessment Indicators: 1. sējums. UNEP/SETAC aprites cikla iniciatīva, Parīze, 76.–99. lpp. Izgūts 2017. gada janvārī no www.lifecycleinitiative.org/applying-lca/lcia-cf/.

Fantke, P., Bijster, M., Guignard, C., Hauschild, M., Huijbregts, M., Jolliet, O., Kounina, A., Magaud, V., Margni, M., McKone, T. E., Posthuma, L., Rosenbaum, R.K., van de Meent, D., van Zelm, R., 2017.USEtox®2.0 Documentation (1. versija), http://usetox.org. https://doi.org/10.11581/DTU:00000011.

FAO (2016.a). Environmental performance of animal feeds supply chains: Guidelines for assessment. Livestock Environmental Assessment and Performance Partnership. FAO, Roma, Itālija, pieejams vietnē http://www.fao.org/partnerships/leap/publications/en/.

FAO (2016.b). Greenhouse gas emissions and fossil energy use from small ruminant supply chains: Guidelines for assessment. Livestock Environmental Assessment and Performance Partnership. FAO, Roma, Itālija, pieejams vietnē http://www.fao.org/partnerships/leap/publications/en/.

Fazio, S., Castellani, V., Sala, S., Schau, E. M., Secchi, M., Zampori, L., Supporting information to the characterisation factors of recommended EF Life Cycle Impact Assessment methods, EUR 28888 EN, Eiropas Komisija, Ispra, 2018.a, ISBN 978-92-79-76742-5, doi: 10.2760/671368, JRC109369.

Fazio, S., Biganzoli, F., De Laurentiis, V., Zampori, L., Sala, S., un Diaconu, E., Supporting information to the characterisation factors of recommended EF Life Cycle Impact Assessment methods, EUR 29600 EN, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga, 2018.b, ISBN 978-92-79-98584-3 (tiešsaistē), 978-92-79-98585-0 (drukātā formātā), doi:10.2760/002447 (tiešsaistē),10.2760/090552 (drukātā formātā), JRC114822

Fazio, S., Zampori, L., De Schryver, A., Kusche, O., Guide on Life Cycle Inventory (LCI) data generation for the Environmental Footprint, EUR 29560 EN, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga, 2018.c, ISBN 978-92-79-98372-6, doi: 10.2760/120983, JRC 114593.

Frischknecht, R., Steiner, R., un Jungbluth, N. (2008): The Ecological Scarcity method — Eco-Factors 2006. A method for impact assessment in LCA. Environmental studies no. 0906. Federālais vides birojs (FOEN), Berne. 188. lpp.

Global Footprint Network (2009): Ecological Footprint Standards 2009. Pieejams tiešsaistē vietnē http://www.footprintnetwork.org/images/uploads/Ecological_Footprint_Standards_2009.pdf.

Horn, R., Maier, S., LANCA®- Characterization Factors for Life Cycle Impact Assessment, versija 2.5, 2018. gads, pieejams vietnē: http://publica.fraunhofer.de/documents/N-379310.html.

IDF 2015. A common carbon footprint approach for dairy sector: The IDF guide to standard life cycle assessment methodology. Starptautiskās Piensaimnieku federācijas biļetens 479/2015.

Klimata pārmaiņu starpvaldību padome — IPCC (2003): IPCC Good Practice Guidance for Land Use, Land-Use Change and Forestry, Intergovernmental Panel on Climate Change, Hajama.

Klimata pārmaiņu starpvaldību padome — IPCC (2006): IPCC Guidelines for National Greenhouse Gas Inventories: 4. sējums, Agriculture, Forestry and Other Land Use, IGES, Japāna.

Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC) (2007): IPCC Climate Change Fourth Assessment Report: Climate Change 2007. https://www.ipcc.ch/reports/?rp=ar4

Klimata pārmaiņu starpvaldību padome — IPCC (2013). Myhre, G., D. Shindell, F.-M. Bréon, W. Collins, J. Fuglestvedt, J. Huang, D. Koch, J.-F. Lamarque, D. Lee, B. Mendoza, T. Nakajima, A. Robock, G. Stephens, T. Takemura un H. Zhang, 2013: Anthropogenic and Natural Radiative Forcing. Publicēts: Climate Change 2013: The Physical Science Basis. I darba grupas ieguldījums Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes piektajā novērtējuma ziņojumā [Stocker, T.F., D. Qin, G.-K. Plattner, M. Tignor, S. K. Allen, J. Boschung, A. Nauels, Y Xia, V. Bex un P.M. Midgley (redaktori)]. Cambridge University Press, Kembridža, Apvienotā Karaliste, un Ņujorka, NY, ASV.

EN ISO 14001:2015 Vidiskās pārvaldības sistēmas. Prasības ar izmantošanas norādījumiem. Starptautiskā Standartizācijas organizācija. Ženēva, Šveice.

EN ISO 14020:2001 Vides marķējumi un deklarācijas. Vispārīgi principi. Starptautiskā Standartizācijas organizācija. Ženēva, Šveice.

EN ISO 14021:2016 Vides marķējumi un deklarācijas. Prasības vides pašdeklarēšanai (II tipa vides marķēšana). Starptautiskā Standartizācijas organizācija. Ženēva, Šveice.

EN ISO 14025:2010. Starptautiskais standarts. Vides marķējumi un deklarācijas. III tipa vides deklarācijas. Principi un procedūras. Starptautiskā Standartizācijas organizācija. Ženēva, Šveice.

EN ISO 14040:2006. Starptautiskais standarts. Vidiskā pārvaldība. Aprites cikla novērtējums. Principi un satvars. Starptautiskā Standartizācijas organizācija. Ženēva, Šveice.

EN ISO 14044:2006. Starptautiskais standarts. Vidiskā pārvaldība. Aprites cikla novērtēšana. Prasības un vadlīnijas. Starptautiskā Standartizācijas organizācija. Ženēva, Šveice.

ISO 14046:2014. Vidiskā pārvaldība. Ūdens pēda. Principi, prasības un vadlīnijas. Starptautiskā Standartizācijas organizācija. Ženēva, Šveice.

EN ISO 14067:2018. Starptautiskais standarts. Siltumnīcefekta gāzes. Produktu oglekļa pēda. Prasības un vadlīnijas skaitliskajai noteikšanai. Starptautiskā Standartizācijas organizācija. Ženēva, Šveice.

ISO 14050:2020 Vidiskā pārvaldība. Vārdnīca. Starptautiskā Standartizācijas organizācija. Ženēva, Šveice.

CEN ISO/TS 14071:2016 Vidiskā pārvaldība. Aprites cikla novērtējums. Kritiskās pārskatīšanas procesi un pārskatītāja kompetences: prasības un vadlīnijas, kas papildina EN ISO 14044:2006. Starptautiskā Standartizācijas organizācija. Ženēva, Šveice.

ISO 17024:2012 Atbilstības novērtēšana. Prasības struktūrām, kas nodrošina personu sertifikāciju. Starptautiskā Standartizācijas organizācija. Ženēva, Šveice.

Milà i Canals L., Romanyà J. un Cowell S. J. (2007): method for assessing impacts on life support functions (LSF) related to the use of “fertile land” in Life Cycle Assessment (LCA). Journal of Cleaner Production 15: 1426.–1440. lpp.

Nederlands Instituut voor Bouwbiologie en Ecologie (2014). Vergelijkend LCA onderzoek houten en kunststof pallets.

NRC (2007). Nutrient requirements of small ruminants: Sheep, goats, cervids, and new world camelids. Valsts pētniecības padome. Vašingtona, National Academies Press.

PAS 2050 (2011). Specifications for the assessment of the life cycle greenhouse gas emissions of goods and services. Pieejams tiešsaistē: https://www.bsigroup.com/fr-FR/A-propos-de-BSI/espace-presse/Communiques-de-presse/actualite-2011/La-norme-PAS-2050-nouvellement-revisee-sapprete-a-relancer-les-efforts-internationaux-pour-les-produits-relatifs-a-lEmpreinte-Carbone/

PERIFEM un ADEME“Guide sectorial 2014: Réalisation d’un bilan des emissions de gaz à effet de serre pour distribution et commerce de detail”.

Rosenbaum, R. K., Anton, A., Bengoa, X. et al. 2015. The Glasgow consensus on the delineation between pesticide emission inventory and impact assessment for LCA. International Journal of Life Cycle Assessment, 20: 765.

Rosenbaum R. K., Bachmann T. M., Gold L. S., Huijbregts M. A. J., Jolliet O., Juraske R., Köhler A., Larsen H. F., MacLeod M., Margni M., McKone T. E., Payet J., Schuhmacher M., van de Meent D. un Hauschild M. Z. (2008): USEtox — The UNEP-SETAC toxicity model: recommended characterisation factors for human toxicity and freshwater ecotoxicity in Life Cycle Impact Assessment. International Journal of Life Cycle Assessment 13(7): 532–546. lpp., 2008.

Sala S., Cerutti A. K., Pant R., Development of a weighting approach for the Environmental Footprint, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga, 2018, ISBN 978-92-79-68042-7, EUR 28562, doi 10.2760/945290.

Saouter E., Biganzoli F., Ceriani L., Pant R., Versteeg D., Crenna E., Zampori L. Using REACH and EFSA database to derive input data for the USEtox model. EUR 29495 EN, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga, 2018, ISBN 978-92-79-98183-8, doi: 10.2760/611799, JRC 114227.

Seppälä J., Posch M., Johansson M. un Hettelingh J. P. (2006): Country-dependent Characterisation Factors for Acidification and Terrestrial Eutrophication Based on Accumulated Exceedance as an Impact Category Indicator. International Journal of Life Cycle Assessment 11(6): 403.–416. lpp.

Struijs J., Beusen A., van Jaarsveld H. un Huijbregts M. A. J. (2009): Aquatic Eutrophication. 6. iedaļa, publicēts: Goedkoop M., Heijungs R., Huijbregts M. A. J., De Schryver A., Struijs J., Van Zelm R. (2009): ReCiPe 2008 — A life cycle impact assessment method which comprises harmonised category indicators at the midpoint and the endpoint level. I ziņojums: Characterisation factors, pirmais izdevums.

Thoma et al. (2013). A biophysical approach to allocation of life cycle environmental burdens for fluid milk supply chain analysis. International Dairy Journal 31.

UNEP (2011) Global guidance principles for life cycle assessment databases. ISBN: 978-92-807-3174-3. Pieejams vietnē https://www.lifecycleinitiative.org/wp-content/uploads/2012/12/2011%20-%20Global%20Guidance%20Principles.pdf.

UNEP (2016) Global guidance for life cycle impact assessment indicators. 1. sējums. ISBN: 978-92-807-3630-4. Pieejams vietnē http://www.lifecycleinitiative.org/life-cycle-impact-assessment-indicators-and-characterization-factors/.

Van Oers L., de Koning A., Guinee J. B. un Huppes G. (2002): Abiotic Resource Depletion in LCA. Ceļu un hidrotehnikas institūts, Transporta un ūdens ministrija, Amsterdama.

Van Zelm R., Huijbregts M. A. J., Den Hollander H. A., Van Jaarsveld H. A., Sauter F. J., Struijs J., Van Wijnen H. J. un Van de Meent D. (2008): European characterisation factors for human health damage of PM10 and ozone in life cycle impact assessment. Atmospheric Environment 42, 441.–453. lpp.

Pasaules Meteoroloģijas organizācija (WMO) (2014), Scientific Assessment of Ozone Depletion: 2014, Vispārējā ozona pētniecības un monitoringa projekta ziņojums Nr. 55, Ženēva, Šveice.

Pasaules Resursu institūts (WRI), Pasaules Uzņēmēju padome ilgtspējīgai attīstībai (2011): Product Life Cycle Accounting and Reporting Standard. Greenhouse Gas Protocol. WRI, ASV, 144. lpp.

Pasaules Resursu institūts (WRI) un Pasaules Uzņēmēju padome ilgtspējīgai attīstībai (WBCSD) (2004): Greenhouse Gas Protocol — Corporate Accounting and Reporting Standard.

Pasaules Resursu institūts (WRI) un Pasaules Uzņēmēju padome ilgtspējīgai attīstībai (WBCSD) (2011): Greenhouse Gas Protocol Corporate Value Chain (Scope 3) Accounting and Reporting Standard.

Pasaules Resursu institūts (WRI) un Pasaules Uzņēmēju padome ilgtspējīgai attīstībai (WBCSD) (2015): GHG Protocol Scope 2 Guidance. An amendment to the GHG Protocol. Corporate Standard.

Attēlu saraksts

1. attēls.	Daļēji sīkāk iedalīta datu kopa 1. līmenī. Piemērs.
2. attēls.	Produkta vidiskās pēdas pētījuma posmi.
3. attēls.	Noklusējuma transporta scenārijs
4. attēls.	Aizstāšanas punkts 1. un 2. līmenī
5. attēls.	Aizstāšanas punktu dažādos vērtības ķēdes posmos — piemērs.
6. attēls.	Modelēšanas variants, kad pirmspatēriņa metāllūžņus deklarē kā pirmspatēriņa reciklētu saturu
7. attēls.	Modelēšanas variants, kad pirmspatēriņa metāllūžņus nedeklarē kā pirmspatēriņa reciklētu saturu
8. attēls.	Materiāla vienkāršotā savākšanas reciklēšanas shēma
9. attēls.	Uzņēmumam raksturīgas datu kopas grafisks attēlojums.
A-1. attēls.	Procesa plūsma PVPKN radīšanai/pārskatīšanai. PVP-RP: reprezentatīvā produkta PVP pētījums.
A-2. attēls.	PVPKN izstrādes process
A-3. attēls.	PVPKN struktūras piemērs ar produktu kategorijām raksturīgiem horizontālajiem noteikumiem, dažādām produktu apakškategorijām un produktu apakškategorijām raksturīgiem vertikālajiem noteikumiem.
A-3. attēls.	VP snieguma kategorijas

Tabulu saraksts

1. tabula.	Mērķa definīcijas piemērs. T-krekla produkta vidiskā pēda
2. tabula.	VP ietekmes kategorijas ar attiecīgajiem ietekmes kategoriju rādītājiem un raksturošanas modeļiem.
3. tabula.	IPCC (2006) 1. līmeņa emisijas faktori (pārveidoti).
4. tabula.	Alternatīva pieeja slāpekļa modelēšanai
5. tabula.	Minimālie kritēriji ar mērķi nodrošināt līgumiskos instrumentus no piegādātājiem — norādījumi kritēriju izpildei
6. tabula.	Apakšpopulācijas identificēšana 2. piemēram
7. tabula.	Apakšpopulācijas kopsavilkums 2. piemēram
8. tabula.	Piemērs — kā aprēķināt uzņēmumu skaitu katrā apakšparaugā
9. tabula.	Kopsavilkuma tabula par to, kā piemērot CFF dažādās situācijās
10. tabula.	Noklusējuma sadales koeficienti liellopiem saimniecības līmenī
11. tabula.	Noklusējuma vērtības, kas izmantojamas NEvilna aprēķināšanai aitām un kazām
12. tabula.	Noklusējuma vērtības, kas izmantojamas NEl aprēķināšanai aitām un kazām
13. tabula.	Konstantes, kas izmantojamas, lai aprēķinātu NEg aitām
14. tabula.	Noklusējuma vērtības, kas izmantojamas NEg aprēķināšanai aitām un kazām
15. tabula.	Noklusējuma sadales koeficienti, kas izmantojami PVP pētījumos attiecībā uz aitām saimniecības posmā
16. tabula.	Sadale saimniecības posmā starp sivēniem un sivēnmātēm
17. tabula.	Ekonomiskās sadales attiecības liellopu gaļai
18. tabula.	Ekonomiskās sadales attiecībā uz cūkām
19. tabula.	Ekonomiskās sadales attiecības aitām.
20. tabula.	Datu kvalitātes kritēriji, dokumentācija, nomenklatūra un pārskatīšana
21. tabula.	Datu kvalitātes novērtējums (DKN) un katra datu kvalitātes kritērija datu kvalitātes līmeņi
22. tabula.	VP atbilstošu datu kopu vispārējais datu kvalitātes līmenis saskaņā ar sasniegto datu kvalitātes vērtējumu
23. tabula.	Kā piešķirt vērtības DKN kritērijiem, kad izmanto uzņēmumam raksturīgu informāciju. Kritērijus nemaina.
24. tabula.	Kā piešķirt vērtības DKN kritērijiem, kad izmanto sekundārās datu kopas.
25. tabula.	DVM— prasības uzņēmumam, kas veic PVP pētījumu.
26. tabula.	Kritēriji, kas izmantojami, lai atlasītu, kurā aprites cikla posma līmenī noteikt visbūtiskākos procesus
27. tabula.	Prasību kopsavilkums visbūtiskākās ietekmes noteikšanai
28. tabula.	Dažādu ietekmes kategoriju devums, pamatojoties uz normalizētiem un svērtiem rezultātiem — piemērs.
29. tabula.	Dažādu aprites cikla posmu ieguldījums ietekmes uz klimata pārmaiņām kategorijā (pamatojoties uz raksturotajiem inventarizācijas rezultātiem) — piemērs.
30. tabula.	Dažādu procesu ieguldījums ietekmes uz klimata pārmaiņām kategorijā (pamatojoties uz raksturotajiem inventarizācijas rezultātiem) – piemērs.
31. tabula.	Piemērs, kā rīkoties, ja ir negatīvi skaitļi un identisks process dažādos aprites cikla posmos
32. tabula.	Punktu sistēma katrai būtiskajai kompetences un pieredzes jomai verificētāja(-u) kompetenču novērtēšanai.
A-1. tabula.	To prasību kopsavilkums, kuras attiecas uz PVPKN, kas aptver vienu atsevišķu produktu kategoriju, un PVPKN, kas aptver apakškategorijas. Prasības attiecas uz galaproduktiem.
A-2. tabula.	FV četri aspekti ar papildu prasībām pārtikas un nepārtikas PVPKN.
A-3. tabula.	Alternatīva pieeja slāpekļa modelēšanai.
A-4. tabula.	PVPKN norādījumi izmantošanas posmam.
A-5. tabula.	Izmantoto darbības datu un sekundāro datu kopu piemērs
A-6. tabula.	Sauso makaronu izmantošanas posma procesi (pielāgots no PVPKN attiecībā uz sausajiem makaroniem). Visbūtiskākie procesi ir norādīti zaļajā lodziņā
A-8. tabula.	Datu vajadzību matrica (DVM). Prasības PVPKN lietotājam. Varianti, kas norādīti par katru situāciju, nav uzskaitīti hierarhiskā secībā. Lai noteiktu izmantojamo R1 vērtību, skatīt A-7. tabulu.
A-9. tabula.	Snieguma kategoriju robežu noteikšana

---

II PIELIKUMS

DAĻA A

PRASĪBAS PVPKN IZSTRĀDEI UN PVP PĒTĪJUMU VEIKŠANAI ATBILSTOŠI ESOŠAM PRODUKTU VIDISKĀS PĒDAS KATEGORIJAS NOTEIKUMAM

Produktu vidiskās pēdas kategoriju noteikumi (PVPKN) paredz īpašas prasības produktu aprites cikla potenciālās vidiskās ietekmes novērtēšanai. Šajā II pielikuma A daļā ir ietvertas visas papildu metodoloģiskās prasības PVPKN izstrādei un PVP pētījumu veikšanai atbilstoši esošam PVPKN.

PVPKN atbilst visām šajā dokumentā paredzētajām prasībām, ietver (kā tekstu) visas šā pielikuma prasības un attiecīgā gadījumā sniedz atsauci (nepārkopējot attiecīgo tekstu) uz prasībām, kas noteiktas PVP metodē. Tajā sīkāk precizē minētās prasības, ja PVP metode pieļauj izvēli, un var iekļaut jaunas papildu prasības, ja tas ir atbilstoši un saskaņā ar PVP metodi. Konkretizētās prasības, kas noteiktas PVPKN, vienmēr ir noteicošas pār tām, kas ietvertas PVP metodē.

Šā pielikuma noteikumi neskar noteikumus, kas tiks iekļauti turpmākos ES tiesību aktos.

	II pielikums.
	Daļa: A
	PRASĪBAS PVPKN IZSTRĀDEI UN PVP PĒTĪJUMU VEIKŠANAI ATBILSTOŠI ESOŠAM PRODUKTU VIDISKĀS PĒDAS KATEGORIJAS NOTEIKUMAM
A.1	Ievads
A.1.1.	PVPKN loma un saistība ar esošajiem produktu kategoriju noteikumiem (PKN)
A.1.2.	Kā pārvaldīt modularitāti
A.2.	PVPKN izstrādes un pārskatīšanas process
A.2.1.	Kurš var izstrādāt PVPKN?
A.2.2.	Tehniskā sekretariāta loma
A.2.3.	Reprezentatīvā(-o) produkta(-u) definēšana
A.2.4.	Pirmais reprezentatīvā(-o) produkta(-u) PVP pētījums
A.2.5.	Pirmais PVPKN projekts
A.2.6.	Atbalsta pētījumi
A.2.7.	Otrais reprezentatīvā produkta PVP pētījums
A.2.8.	PVPKN otrais projekts
A.2.9.	PVPKN pārskatīšana
A.2.9.1.	Pārskatīšanas grupa
A.2.9.2.	Pārskatīšanas procedūra
A.2.9.2.1.	Pirmā PVP-RP pārskatīšana
A.2.9.2.2.	Atbalsta pētījuma pārskatīšana
A.2.9.2.3.	Otrā PVP-RP pētījuma pārskatīšana
A.2.9.3.	PVPKN dokumenta pārskatīšanas kritēriji
A.2.9.4.	Pārskatīšanas ziņojums/paziņojumi
A.2.10.	PVPKN galīgais projekts
A.2.10.1.	Reprezentatīvā(-o) produkta(-u) Excel modeli(-ļi)
A.2.10.2.	PVPKN uzskaitītās datu kopas
A.2.10.3.	VP atbilstošās datu kopas, kas atspoguļo reprezentatīvo(-os) produktu(-us)
A.3.	PVPKN darbības jomas definēšana
A.3.1.	Produktu kategorijas un apakškategorijas
A.3.2.	PVPKN darbības joma
A.3.2.1.	PVPKN darbības jomas vispārīgs apraksts
A.3.2.2.	CPA kodu izmantošana
A.3.2.3.	Reprezentatīvā produkta definīcija
A.3.2.4.	Funkcionālā vienība (FV)
A.3.2.5.	Sistēmas robeža
A.3.2.6.	VP ietekmes kategoriju saraksts
A.3.2.7.	Papildu informācija
A.3.2.8.	Pieņēmumi un ierobežojumi
A.4.	APRITES CIKLA INVENTARIZĀCIJAS PĀRSKATS
A.4.1.	Aprites cikla posmi
A.4.2.	Modelēšanas prasības
A.4.2.1.	Lauksaimnieciskā ražošana
A.4.2.2.	Elektrības izmantošana
A.4.2.3.	Transports un loģistika
A.4.2.4.	Ražošanas līdzekļi — infrastruktūra un aprīkojums
A.4.2.5.	Paraugu ņemšanas procedūra
A.4.2.6.	Izmantošanas posms
A.4.2.7.	Aprites cikla beigu modelēšana
A.4.2.8.	Pagarināts produkta kalpošanas laiks
A.4.2.9.	Siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesaistījumi
A.4.2.10.	Iepakojums
A.4.3.	Daudzfunkcionālu procesu apstrāde
A.4.3.1.	Lopkopība
A.4.4.	Datu vākšanas prasības un kvalitātes prasības
A.4.4.1.	Obligāto uzņēmumam raksturīgo datu saraksts
A.4.4.2.	Izmantojamās datu kopas
A.4.4.3.	Izslēgšana
A.4.4.4.	Datu kvalitātes prasības
A.5.	PVP REZULTĀTI
A.5.1.	Etalons
A.5.2.	Snieguma kategorijas
A.6.	PRODUKTU VIDISKĀS PĒDAS REZULTĀTU INTERPRETĒŠANA
A.6.1	Karsto punktu identificēšana
A.6.1.1.	Procedūra visbūtiskāko ietekmes kategoriju noteikšanai
A.6.1.2.	Procedūra visbūtiskāko aprites cikla posmu noteikšanai
A.6.1.3.	Procedūra visbūtiskāko procesu noteikšanai
A.6.1.4.	Procedūra visbūtiskāko tiešo vienkāršo plūsmu noteikšanai
A.7.	PRODUKTU VIDISKĀS PĒDAS ZIŅOJUMI
A.8.	PVP PĒTĪJUMU, ZIŅOJUMU UN SAZIŅAS LĪDZEKĻU VERIFIKĀCIJA UN VALIDĀCIJA
A.8.1.	Verifikācijas darbības jomas noteikšana
A.8.2.	Verificētājs(-i)
A.8.3.	Verifikācijas/validācijas prasības — prasības verifikācijai/validācijai, ja ir pieejams PVPKN
A.8.3.1.	Minimālās prasības PVP pētījuma verificēšanai un validēšanai
A.8.3.2.	Verifikācijas un validācijas paņēmieni
A.8.3.3.	Validācijas paziņojuma saturs
	B daļa.
	PVPKN VEIDNE
B.1.	IEVADS
B.2.	Vispārīga informācija par PVPKN
B.2.1.	Tehniskais sekretariāts
B.2.2.	Apspriešanās un ieinteresētās personas
B.2.3.	Pārskatīšanas grupa un PVPKN pārskatīšanas prasības
B.2.4.	Pārskatīšanas paziņojums
B.2.5.	Ģeogrāfiskais derīgums
B.2.6.	Valoda
B.2.7.	Atbilstība citiem dokumentiem
B.3.	PVPKN darbības joma
B.3.1.	Produktu klasifikācija
B.3.2.	Reprezentatīvais(-ie) produkts(-i)
B.3.3.	Funkcionālā vienība un atsauces plūsma
B.3.4.	Sistēmas robeža
B.3.5.	VP ietekmes kategoriju saraksts
B.3.6.	Papildu tehniskā informācija
B.3.7.	Papildu vides informācija
B.3.8.	Ierobežojumi
B.3.8.1.	Salīdzinājumi un salīdzinoši apgalvojumi
B.4.	VISBŪTISKĀKĀS IETEKMES KATEGORIJAS, APRITES CIKLA POSMI, PROCESI UN VIENKĀRŠĀS PLŪSMAS
B.4.1.	Visbūtiskākās VP ietekmes kategorijas
B.4.2.	Visbūtiskākie aprites cikla posmi
B.4.3.	Visbūtiskākie procesi
B.4.4.	Visbūtiskākās tiešās vienkāršās plūsmas
B.4.4.1.	Datu trūkumi un aizstājējvērtības
B.5.	APRITES CIKLA INVENTARIZĀCIJAS PĀRSKATS
B.5.1.	Obligāto uzņēmumam raksturīgo datu saraksts
B.5.2.	To procesu saraksts, kurus, kā paredzams, īsteno uzņēmums
B.5.3.	Datu kvalitātes prasības
B.5.3.1.	Uzņēmumam raksturīgas datu kopas
B.5.4.	Datu vajadzību matrica (DVM)
B.5.4.1.	Procesi 1. situācijā
B.5.4.2.	Procesi 2. situācijā
B.5.4.3.	Procesi 3. situācijā
B.5.5.	Izmantojamās datu kopas
B.5.6.	Kā aprēķināt pētījuma vidējo DKN
B.5.7.	Sadales noteikumi
B.5.8.	Elektroenerģijas modelēšana
B.5.9.	Klimata pārmaiņu modelēšana
B.5.10.	Aprites cikla beigu un reciklētā satura modelēšana
B.6.	APRITES CIKLA POSMI
B.6.1.	Izejvielu ieguve un priekšapstrāde
B.6.2.	Lauksaimnieciskā modelēšana [jāiekļauj tikai, ja piemērojams]
B.6.3.	Ražošana
B.6.4.	Izplatīšanas posms [jāiekļauj, ja piemērojams]
B.6.5.	Izmantošanas posms [jāiekļauj, ja piemērojams]
B.6.6.	Aprites cikla beigas [jāiekļauj, ja piemērojams]
B.7.	PVP rezultāti
B.7.1.	Etalona vērtības
B.7.2.	PVP profils
B.7.3.	Snieguma kategorijas
B.8.	VERIFIKĀCIJA
	C daļa
	NOKLUSĒJUMA CFF PARAMETRU SARAKSTS
	D daļa
	NOKLUSĒJUMA DATI IZMANTOŠANAS POSMA MODELĒŠANAI
	E daļa
	PVP ZIŅOJUMA VEIDNE
E.1.	KOPSAVILKUMS
E.2.	VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA
E.3.	PĒTĪJUMA MĒRĶIS
E.4.	PĒTĪJUMA DARBĪBAS JOMA
E.4.1.	Funkcionālā/deklarētā vienība un atsauces plūsma
E.4.2.	Sistēmas robeža
E.4.3.	Vidiskās pēdas ietekmes kategorijas
E.4.4.	Papildu informācija
E.4.5.	Pieņēmumi un ierobežojumi
E.5.	APRITES CIKLA INVENTARIZĀCIJAS ANALĪZE
E.5.1.	Skrīninga posms [ja piemērojams]
E.5.2.	Modelēšanas izvēles
E.5.3.	Daudzfunkcionālu procesu apstrāde
E.5.4.	Datu vākšana
E.5.5.	Datu kvalitātes prasības un rādītājs
E.6.	IETEKMES NOVĒRTĒJUMA REZULTĀTI [KONFIDENCIĀLI, JA PIEMĒROJAMS]
E.6.1.	PVP rezultāti
E.6.2.	Papildu informācija
E.7.	PVP REZULTĀTU INTERPRETĒŠANA
E.8.	VALIDĀCIJAS PAZIŅOJUMS
	F daļa
	NOKLUSĒJUMA ZUDUMA RĀDĪTĀJI PAR KATRU PRODUKTA VEIDU

A.1    Ievads

PVPKN analogi noteikumi pastāv standartos attiecībā uz citu veidu vidiskajiem apgalvojumiem, kuru pamatā ir aprites cikls, piemēram, standartā EN ISO 14025:2010 (III tipa vidiskie apgalvojumi). PVPKN dēvē atšķirīgi, lai novērstu sajaukšanu starp citiem analogiem noteikumiem un unikāli identificētu noteikumus, uz kuriem attiecas PVP metode.

Pamatojoties uz analīzi, ko 2010. gadā veica JRC ( 72 ), Komisija nonāca pie secinājuma, ka esošie uz aprites ciklu balstītie standarti nesniedz pietiekamu konkrētību, lai nodrošinātu, ka tiek izdarīti vienādi pieņēmumi, mērījumi un aprēķini, lai atbalstītu vidisko apgalvojumu salīdzināmību starp produktiem, kam ir vienāda funkcija. PVPKN mērķis ir palielināt PVP pētījumu salīdzināmību, reproducējamību, konsekvenci, būtiskumu, mērķorientāciju un efektivitāti.

PVPKN būtu jāizstrādā un jāraksta formātā, ko personas ar tehniskām zināšanām (par ACN, kā arī par attiecīgo produktu kategoriju) var saprast un var izmantot PVP pētījuma veikšanai.

Ar katru PVPKN īsteno būtiskuma principu, kas nozīmē, ka PVP pētījumu mērķorientē uz tiem aspektiem un parametriem, kas ir visbūtiskākie konkrēta produkta vidiskajam sniegumam. Tādējādi tiek samazināts analīzes veikšanas laiks, pūles un izmaksas.

Katrs PVPKN paredz to minimālo procesu (obligāto procesu) sarakstu, kurus vienmēr modelē ar uzņēmumam raksturīgiem datiem. Mērķis ir novērst to, ka PVPKN lietotāji var veikt PVP pētījumu un paziņot tā rezultātus, nepiekļūstot attiecīgajiem uzņēmumam raksturīgajiem (primārajiem) datiem un izmantojot tikai noklusējuma datus. PVPKN definē šo obligāto procesu sarakstu, pamatojoties uz to būtiskumu un iespēju piekļūt uzņēmumam raksturīgiem datiem.

Definīcijas, kas sniegtas I pielikumā, ir piemērojamas arī šim pielikumam.

A.1.1.    PVPKN loma un saistība ar esošajiem produktu kategoriju noteikumiem (PKN)

PVPKN izstrādē, ciktāl iespējams, būtu jāņem vērā jau esošie tehniskie dokumenti un PKN no citām shēmām.

Kā definēts EN ISO 14025:2010, produktu kategoriju noteikumi (PKN) ( 73 ) ietver īpašu noteikumu, norādījumu un prasību kopumu, kura mērķis ir izstrādāt “III tipa vides deklarācijas” jebkurai produktu kategorijai (t. i., precēm un/vai pakalpojumiem, kas nodrošina līdzvērtīgas funkcijas). “III tipa vides deklarācijas” ir kvantitatīvi, uz ACN bāzes izveidoti paziņojumi par noteiktas preces vai pakalpojuma ietekmes uz vidi aspektiem ( 74 ), piemēram, kvantitatīva informācija par iespējamo ietekmi uz vidi. III tipa vides deklarācijas var būt, piemēram, iespējama PVP pētījuma piemērošanas joma.

Produktu kategoriju noteikumu (PKN) izstrādāšanai un pārskatīšanai EN ISO 14025:2010 ir aprakstīta dažādu tā dēvēto “III tipa vides deklarāciju” salīdzināmības procedūra un noteiktas prasības tās veikšanai. Norādījumos par PVPKN izstrādāšanu ir ņemts vērā PKN dokumenta minimālo saturu, kā to nosaka EN ISO 14025:2010.

A.1.2.    Kā pārvaldīt modularitāti

Starpproduktu gadījumā PVPKN kļūst par “moduli”, kas izmantojams, izstrādājot PVPKN produktiem lejpus tajā pašā piegādes ķēdē. Tas tieši tāpat attiecas arī uz gadījumu, kad starpproduktu var izmantot dažādās piegādes ķēdēs (piemēram, metāla plāksnes). “Moduļu” izstrāde nodrošina augstāku konsekvences līmeni starp dažādām piegādes ķēdēm, kas izmanto vienus un tos pašus moduļus kā daļu no to ACN. Turklāt “moduļu” izstrāde ir būtiska, lai PVPKN skaits būtu pārvaldāms.

Iespēja izveidot šādus moduļus būtu vienmēr jāapsver arī attiecībā uz galaproduktiem, jo īpaši tiem produktiem, kas ir daļa no piegādes ķēdes un tad nošķiras, jo tiem ir atšķirīgas funkcijas (piemēram, mazgāšanas līdzekļi).

Ir dažādi scenāriji, kuros var būt vajadzīga modulāra pieeja;

Attiecībā uz a) scenāriju jaunais PVPKN nosaka, kā pārvaldīt produkta informāciju, pamatojoties uz produkta vidisko būtiskumu un DVM (sk. A.4.4.4.4. iedaļu). Tas nozīmē, ka tad, ja produkts ir “visbūtiskākais” un ir uzņēmuma kontrolē, pieprasa uzņēmumam raksturīgus datus, ievērojot tā PVPKN noteikumus, kura darbības jomā ietilpst modulis ( 75 ). Ja produkts nav uzņēmuma operatīvajā kontrolē, bet ir starp “visbūtiskākajiem” procesiem, PVPKN lietotājs var izvēlēties vai nu sniegt uzņēmumam raksturīgus datus, vai izmantot VP atbilstošu sekundāru datu ( 76 ), ko sniedz kopā ar PVPKN, kura darbības jomā ietilpst modulis.

Minētajā b) scenārijā tehniskais sekretariāts (sk. lomu un dalību A.2.2. iedaļā) novērtē, cik reāli ir īstenot tos pašus modelēšanas pieņēmumus un sekundārās datu kopas, kas uzskaitītas esošajā PVPKN. Ja tas ir reāli, tehniskais sekretariāts īsteno tos pašus modelēšanas pieņēmumus un datu kopu, kas izmantojami tā PVPKN. Ja tas nav reāli, tehniskais sekretariāts vienojas par risinājumu ar Komisiju.

A.2.    PVPKN izstrādes un pārskatīšanas process

Šīs iedaļas noteikumi neskar noteikumus, kas iekļaujami turpmākos ES tiesību aktos.

Šī iedaļa ietver PVPKN izstrādes un pārskatīšanas procesu. Var rasties šādas situācijas:

jauna PVPKN izstrāde;

Attiecībā uz a) un b) gadījumu ievēro šajā iedaļā (sk. A-1. attēlu) aprakstīto procedūru.

Savukārt c) gadījums ir pieļaujams tikai tad, ja reprezentatīvā produkta (RP) (sk. A.2.3. iedaļu) modelis tiek atjaunināts ar koriģētiem/jauniem datiem vai datu kopām un acīmredzamu kļūdu labošanu, un RP rezultāti mainās par noteiktu maksimālo vērtību:

Ja RP rezultāti mainās par > 10 % vismaz vienai ietekmes kategorijai (raksturoti rezultāti) vai par > 5 % no vienotā kopējā rādītāja, c) gadījums nav piemērojams, un ir vajadzīga PVPKN pilnīga pārskatīšana. C) gadījumā tehniskais sekretariāts iesniedz atjauninātu PVPKN pārskatīšanai komisijā, un izpilda trīs pēdējos A-1. attēla posmus (t. i., pārskatīšana komisijā, PVPKN galīgā projekta izstrāde, PVPKN galīgā apstiprināšana).

A-1. attēls.

Procesa plūsma PVPKN radīšanai/pārskatīšanai. PVP-RP: reprezentatīvā produkta PVP pētījums.

A.2.1.    Kurš var izstrādāt PVPKN?

Izveido tehnisko sekretariātu PVPKN izstrādei. Tehniskais sekretariāts pārstāv vismaz 51 % no ES patēriņa tirgus (pārdotā daudzuma) ekonomiskā apgrozījuma izteiksmē. Tehniskais sekretariāts sasniedz šo tirgus aptvērumu tieši ar uzņēmumiem, kas tajā piedalās, un/vai netieši, izmantojot ES tirgus aptvērumu, ko veido uzņēmumu apvienības pārstāvēti locekļi. Tehniskais sekretariāts tā izveides brīdī iesniedz Komisijai konfidenciālu ziņojumu, kas apliecina tirgus aptvērumu.

A.2.2.    Tehniskā sekretariāta loma

Tehniskais sekretariāts (TS) ir atbildīgs par šādām darbībām:

A.2.3.    Reprezentatīvā(-o) produkta(-u) definēšana

TS izstrādā ES tirgū pārdotā reprezentatīvā produkta (RP) “modeli”. RP atspoguļo faktisko situāciju, kāda tā ir PVPKN izstrādes brīdī. Tas nozīmē, piemēram, ka nākotnes tehnoloģijas, nākotnes transporta scenārijus vai nākotnes aprites cikla beigu režīmus neņem vērā. Izmantotie dati atspoguļo reālistiskas tirgus vidējās vērtības un ir visjaunākie dati (jo īpaši attiecībā uz strauji augošu tehnoloģiju produktiem). Izvairās izmantot piesardzīgas vērtības vai aplēses.

RP var būt reāls vai virtuāls (neesošs) produkts. Virtuālais produkts būtu jāaprēķina, pamatojoties uz vidējiem pēc Eiropas tirgū veiktās pārdošanas svērtiem raksturlielumiem visām esošajām tehnoloģijām/materiāliem, uz kuriem attiecas produkta kategorija vai apakškategorija. Pamatotos gadījumos var izmantot citus svēruma kopumus, piemēram, vidējo svērto, kas balstīts uz masu (materiāla tonnām), vai vidējo svērto, kas balstīts uz produkta vienībām (gabaliem).

Nosakot RP, pastāv risks, ka dažādas tehnoloģijas ar ļoti dažādām tirgus daļām sajaucas, un tās, kam ir samērā maza tirgus daļa, var netikt ņemtas vērā. Šādos gadījumos TS iekļauj trūkstošās tehnoloģijas/produktus (ja tie ietilpst darbības jomā) reprezentatīvā produkta definīcijā vai sniedz rakstisku pamatojumu, ja tas nav tehniski iespējams.

RP ir pamats reprezentatīvā produkta PVP pētījumam (PVP-RP). RP var būt galīgais produkts vai starpprodukts. Galīgajiem produktiem vai starpproduktiem, attiecībā uz kuriem ir noteikts etalons, tas ir arī pamats atbilstošā etalona noteikšanai. A.3.1. iedaļā ir izskaidrots, par kurām produktu kategorijām vai apakškategorijām izstrādā RP, savukārt A.3.2.3. iedaļā ir norādīts, ko dokumentē PVPKN.

A.2.4.    Pirmais reprezentatīvā(-o) produkta(-u) PVP pētījums

Pirmo PVP pētījumu veic katram reprezentatīvajam produktam (pirmais PVP-RP). Pirmā PVP-RP mērķi ir šādi:

TS veic RP “modeļa” pirmo PVP-RP. Pieejamu datu trūkums un mazas tirgus daļas nav arguments tehnoloģiju vai ražošanas procesu izslēgšanai.

TS izmanto PVP-RP vajadzībām VP atbilstošas datu kopas, ja tās ir pieejamas. Ja VP atbilstoša datu kopa nepastāv, ievēro turpmāk izklāstīto procedūru hierarhiskā secībā:

Pirmajā PVP-RP nav atļauta procesu, emisiju vidē un resursu no vides izslēgšana. Aptver visus aprites cikla posmus un procesus (tostarp ražošanas līdzekļus). Tomēr tādas darbības kā personāla svārstmigrācija, ēdnīcas ražotnēs, plaša patēriņa preces, kas nav saistītas ar ražošanas procesiem, tirgdarbība, komandējumi un pētniecības un izstrādes darbības var izslēgt. Izslēgšanu var iekļaut galīgajā PVPKN tikai, pamatojoties uz I pielikumā un šajā pielikumā izklāstītajiem noteikumiem.

Iesniedz pirmo PVP-RP ziņojumu (ievērojot II pielikuma E daļā ietverto veidni), un tajā iekļauj raksturotos, normalizētos un svērtos rezultātus.

Pirmo PVP-RP un tā ziņojumu pārbauda pārskatīšanas grupa, un kā tā pielikumu iesniedz publisku pārskatīšanas ziņojumu.

A.2.5.    Pirmais PVPKN projekts

Pamatojoties uz pirmā PVP-RP rezultātiem, TS sagatavo pirmo PVPKN projektu, ko izmanto PVPKN atbalsta pētījumu veikšanai. To izstrādā saskaņā ar šajā pielikumā noteiktajām prasībām un šā pielikuma B daļā ietverto veidni. Tajā iekļauj visas prasības, kas vajadzīgas atbalsta pētījumiem, sniedzot īpašu atsauci uz uzņēmumam raksturīgo datu vākšanas tabulām un procedūrām.

A.2.6.    Atbalsta pētījumi

Atbalsta pētījumu mērķis ir pārbaudīt pirmā PVPKN projekta īstenojamību un — mazākā mērā — sniegt norādes par noteikto visbūtiskāko ietekmes kategoriju, aprites cikla posmu, procesu un tiešo vienkāršo plūsmu piemērotību.

Par katru RP veic vismaz trīs PVP atbalsta pētījumus.

Atbalsta pētījumi atbilst visām prasībām, kas noteiktas pirmajā PVPKN pirmajā projektā un I pielikumā. Ievēro šādus papildu noteikumus:

Katru atbalsta pētījumu veic struktūra, kas nav iesaistīta PVPKN izstrādē un nav daļa no pārskatīšanas grupas. Var pastāvēt izņēmumi attiecībā uz šo noteikumu, bet tiem jābūt saskaņotiem ar Eiropas Komisiju. Eiropas Komisijai nedara pieejamas apkopotas VP atbilstošas datu kopas.

Katru atbalsta pētījumu papildina PVP ziņojums, kurā sniedz atbilstošu, visaptverošu, konsekventu, precīzu un pārredzamu pētījuma kopsavilkumu. Atbalsta pētījumiem izmantojamā PVP ziņojuma veidne ir pieejama šā pielikuma E pielikumā. Veidnē ir ietverta minimālā informācija, kas jāpaziņo. Atbalsta pētījumi (un ar tiem saistītais PVP ziņojums) ir konfidenciāli. Tos kopīgo tikai ar Eiropas Komisiju vai struktūru, kas pārrauga PVPKN izstrādi, un ar pārskatīšanas grupu. Tomēr uzņēmums, kas veicis atbalsta pētījumu, var nolemt piešķirt piekļuvi citām ieinteresētajām personām.

A.2.7.    Otrais reprezentatīvā produkta PVP pētījums

Reprezentatīvā produkta PVP pētījuma veikšana ir iteratīvs process. Pamatojoties uz informāciju, kas savākta pirmajā apspriešanā un atbalsta pētījumos, tehniskais sekretariāts veic otro PVP-RP. Šis otrais PVP-RP ietver VP atbilstošas datu kopas, atjauninātus darbības noklusējuma datus un visus pieņēmumus, kas ir otrā PVPKN projekta prasību pamatā. Pamatojoties uz otro PVP-RP,. tehniskais sekretariāts izstrādā otro PVP-RP ziņojumu.

TS izmanto VP atbilstošas datu kopas, ja tās ir pieejamas bez maksas. Ja VP atbilstošas datu kopas nav pieejamas, ievēro šādus noteikumus hierarhiskā secībā:

Otrajā PVP-RP nosaka visas galīgā PVPKN prasības, tostarp (bet ne tikai) visbūtiskāko ietekmes kategoriju, aprites cikla posmu, procesu, tiešo vienkāršo plūsmu, izslēgšanas utt. kategoriju galīgo sarakstu. Attiecībā uz galaproduktiem tajā norāda arī etalona vērtības.

Iesniedz otro PVP-RP ziņojumu (ievērojot šā pielikuma E daļā ietverto veidni), un tajā iekļauj raksturotos, normalizētos un svērtos rezultātus.

Otro PVP-RP un tā ziņojumu pārskata pārskatīšanas grupa, un kā tā pielikumu iesniedz publisku pārskatīšanas ziņojumu.

A.2.8.    PVPKN otrais projekts

TS izstrādā PVPKN otro projektu, ņemot vērā atbalsta pētījumu un otrā PVP-RP rezultātus. Aizpilda visas iedaļas PVPKN veidnē (sk. šā pielikuma B daļu).

PVPKN precizē, ka visi datu trūkumi, kas ietverti PVPKN, paliks par datu trūkumiem visā tā derīguma termiņā, jo tiem ir tieša ietekme uz etalonu. Tāpēc datu trūkumi netieši ir daļa no PVPKN sistēmas robežas, lai varētu veikt patiesu salīdzināšanu ar etalonu.

A.2.9.    PVPKN pārskatīšana

A.2.9.1.    Pārskatīšanas grupa

TS izveido PVPKN pārskatīšanai pārskatīšanas grupu, kurā ir ārējas, neatkarīgas trešās personas.

Grupas sastāvā ir vismaz trīs locekļi (priekšsēdētājs un divi locekļi). Ja PVPKN ir saistīts ar vairāk nekā pieciem RP, pārskatīšanas grupu var paplašināt ar papildu locekļiem un papildu līdzpriekšsēdētājiem. Grupā ir viens VP/ACN eksperts (ar pamatzināšanām par produktu kategoriju vai attiecīgo nozari un ar produktiem saistītiem vides aspektiem), viens nozares eksperts un, ja iespējams, viens NVO pārstāvis. Vienu locekli izraugās par vadošo pārskatītāju.

Pārskatītāji ir savstarpēji neatkarīgi kā tiesību subjekti. Grupā neiekļauj TS vai citu TS darbā iesaistītu struktūru locekļu pārstāvjus ( 77 ), vai darbiniekus no uzņēmumiem, kas vada atbalsta pētījumus. Izņēmumi attiecībā uz šo noteikumu ir jāapspriež un jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju.

Pārskatīšanas grupas sastāvs var mainīties PVPKN izstrādes laikā. Locekļi var pievienoties grupai vai to pamest laikā starp diviem pārskatīšanas posmiem. Tomēr vadošajam pārskatītājam ir pienākums nodrošināt, ka kritēriji, kas noteikti pārskatīšanas grupai, tiek izpildīti ikvienā PVPKN izstrādes procesa posmā; vadošais pārskatītājs informē jaunos locekļus par iepriekšējiem posmiem un apspriestajiem jautājumiem.

Vadošo pārskatītāju var nomainīt, ja vien viens no pārējiem locekļiem uzņemas viņa lomu un nodrošina darba nepārtrauktību. Pārskatīšanas process ietver starpposma mērķus, piemēram, 1) pirmais PVP-RP + PVPKN pirmais projekts, 2) atbalsta pētījumi + otrais PVP-RP + PVPKN otrais projekts, 3) PVPKN galīgais projekts 4) galīgais PVPKN. Būtu jānodrošina nepārtrauktība viena starpposma mērķa ietvaros. Iepriekšējā prasība nozīmē, ka vismaz viens pārskatīšanas grupas loceklis paliek aktīvs projektā. Ja šīs prasības nav izpildītas, pārskatīšanas procesu sāk no pēdējā starpposma mērķa, kurā prasības tika izpildītas.

Pārskatīšanas grupas kompetenču novērtējumu veic, pamatojoties uz punktu sistēmu, kurā ņem vērā locekļu pieredzi, VP/ACN metodiku un praksi, un zināšanas par attiecīgajām tehnoloģijām, procesiem vai citām darbībām, kas ietvertas PVPKN darbības jomā esošajā(-os) produktā(-os). I pielikuma 32. tabulā sniegta katras svarīgās kompetences un pieredzes jomas punktu sistēma.

Pārskatīšanas grupas locekļi iesniedz apliecinājumus par savu kvalifikāciju, norādot, cik daudz punktu viņi saņēmuši par katru kritēriju, kā arī kopējo saņemto punktu skaitu. Minēto apliecinājumu iekļauj PVPKN pārskatīšanas ziņojumā.

Minimālais nepieciešamais punktu skaits, lai kvalificētos par pārskatītāju, ir seši punkti, ieskaitot vismaz vienu punktu par katru no trim obligātajiem kritērijiem (t. i., pārskatīšanas prakse, VP/ACN metodika un prakse, VP pētījumam svarīgu tehnoloģiju vai citu darbību pārzināšana).

A.2.9.2.    Pārskatīšanas procedūra

TS vienojas par pārskatīšanas procedūru ar pārskatīšanas grupu, kad tiek parakstīts pārskatīšanas līgums. TS jo īpaši vienojas par termiņu, kas pārskatīšanas grupai pieejams piezīmju sagatavošanai pēc tam, kad TS izdod katru dokumentu, un par to, kā pārvaldīt saņemtās piezīmes.

Pārskatīšanas grupa ir atbildīga par šādu dokumentu neatkarīgu pārskatīšanu (sk. 1. attēlu):

Ja otrā apspriešanās vai PVPKN pārskatīšana ietekmē otrā PVP-RP rezultātus, otro PVP-RP atjaunina, un rezultātus iestrādā PVPKN galīgajā projektā. Šādā gadījumā PVPKN galīgo projektu un galīgo PVPKN pārskata pārskatīšanas grupa.

Grupa nosūta pārskatīto katra dokumenta versiju TS analīzei un apspriešanai. TS izskata grupas piezīmes un ieteikumus un sagatavo atbildi par katru no tiem.

Par visiem dokumentiem TS, izmantojot pārskatīšanas ziņojumus, sagatavo rakstiskas atbildes, kās var ietvert:

Dokumenti, kam jāpiemēro pārskatīšanas procedūra, ir norādīti A-1. attēlā ar krustiņu.

A-2. attēls

PVPKN izstrādes process

A.2.9.2.1.    Pirmā PVP-RP pārskatīšana

Pārskatīšanas grupa pārskata pirmo PVP-RP un ar to saistīto PVP-RP ziņojumu saskaņā ar verifikācijas procedūru, kas izklāstīta I pielikuma 8.4. iedaļā. Tomēr apmeklējumi uz vietas nav piemērojami, un, ja RP ir virtuāls produkts, pārskatītāji vienojas ar tehnisko sekretariātu par paņēmienu(-iem) darbības datu validēšanai. Ja PVPKN nosaka vairākus RP, pārskatīšanā pārbauda, vai visi PVPKN definētie RP ir ietverti dažādo PVP-RP pētījumu darbības jomā.

Papildus vadlīnijām, kas sniegtas 8.4. iedaļā, veic šādus soļus:

A.2.9.2.2.    Atbalsta pētījuma pārskatīšana

Atbalsta pētījumus un to PVP ziņojumus pārskata pārskatīšanas grupa. Pārskatīšanas grupa pārskata vismaz trīs atbalsta pētījumus par katru RP. Pārskatīšanas grupa pārliecinās, vai katru atbalsta pētījumu veic uzņēmums/konsultants, kas nav iesaistīts PVPKN izstrādē un nav daļa no pārskatīšanas grupas.

Atbalsta pētījuma pārskatīšana ir ļoti līdzīga PVP pētījuma verifikācijai, izņemot noteiktu specifiku, piemēram, neveic apmeklējumus uz vietas. Papildus vadlīnijām, kas sniegtas I pielikuma 8.4. iedaļā, veic šādus soļus:

A.2.9.2.3.    Otrā PVP-RP pētījuma pārskatīšana

Pārskatīšanas grupa pārskata otro PVP-RP pētījumu un ar to saistīto PVP-RP ziņojumu saskaņā ar I pielikuma 8.4. iedaļā aprakstīto verifikācijas procedūru. Tomēr apmeklējumus uz vietas neveic.

Papildus vadlīnijām, kas sniegtas I pielikuma 8.4. iedaļā, veic šādus pārskatīšanas soļus:

A.2.9.3.    PVPKN dokumenta pārskatīšanas kritēriji

Pārskatītāji izvērtē, vai PVPKN i) ir izstrādāts saskaņā ar I pielikumā un šajā pielikumā paredzētajām prasībām un ii) pamato ticamu, nozīmīgu un konsekventu PVP profilu radīšanu. Papildus piemēro arī šādus pārskatīšanas kritērijus:

A.2.9.4.    Pārskatīšanas ziņojums/paziņojumi

Pārskatīšanas grupa sagatavo:

par katru PVP-RP: publisku pārskatīšanas ziņojumu kā PVP-RP ziņojuma pielikumu. Publiskajā pārskatīšanas ziņojumā iekļauj publisko pārskatīšanas paziņojumu, visu būtisko informāciju par pārskatīšanas procesu, pārskatītāju sniegtās piezīmes kopā ar TS sniegtajām atbildēm, kā arī rezultātu;

Galīgajā PVPKN iekļauj šādus pielikumus: i) tā publiskais ziņojums, ii) katra PVP-RP pārskatīšanas ziņojums un iii) katra pārskatītā atbalsta pētījuma publiskais validācijas paziņojums.

A.2.10.    PVPKN galīgais projekts

Kad projekta izstrādes darbs ir pabeigts, tehniskais sekretariāts nosūta Komisijai šādus dokumentus:

A.2.10.1.    Reprezentatīvā(-o) produkta(-u) Excel modeli(-ļi)

RP modeli dara pieejamu MS Excel formātā. Ja RP modeļa pamatā ir vairāki apakšmodeļi (piemēram, ļoti dažādas tehnoloģijas), papildus vispārējā modeļa Excel datnei iesniedz atsevišķu Excel datni par katru no šiem apakšmodeļiem. Excel datni sagatavo saskaņā ar veidni, kas pieejama JRC tīmekļa vietnē ( 78 ).

A.2.10.2.    PVPKN uzskaitītās datu kopas

Visas VP un ILCD-EL atbilstošās datu kopas, ko izmanto PVPKN, ir pieejamas Aprites cikla datu tīkla ( 79 ) mezglā apkopotā un sīkāk iedalītā (1. līmenī) formā.

A.2.10.3.    VP atbilstošās datu kopas, kas atspoguļo reprezentatīvo(-os) produktu(-us)

VP atbilstošo(-ās) datu kopu(-as), kas atspoguļo RP, iesniedz apkopotā un sīkā iedalītā formā. Sīkāku iedalīšanu veic līmenī, kas atbilst attiecīgajam PVPKN. Datus var apkopot, lai aizsargātu konfidencialitāti.

To tehnisko prasību saraksts, kurām jāatbilst datu kopai, lai tā būtu VP atbilstoša, ir pieejams vietnē http://eplca.jrc.ec.europa.eu/LCDN/developerEF.xhtml.

A.3.    PVPKN darbības jomas definēšana

A.3.1.    Produktu kategorijas un apakškategorijas

Produkti, kam ir līdzīgas funkcijas un lietojumi, būtu jāgrupē vienā un tajā pašā PVPKN. PVPKN darbības jomu izvēlas tādā veidā, kas ir pietiekami plašs, lai aptvertu dažādus lietojumus un/vai tehnoloģijas. Dažos gadījumos, lai izpildītu šo prasību, produktu kategoriju var iedalīt vairākās apakškategorijās. TS izlemj, vai apakškategorijas ir nepieciešamas, lai sasniegtu PVPKN galveno mērķi un tādējādi izvairītos no riska, ka karsto punktu rezultāti no dažādām tehnoloģijām sajaucas vai ka tehnoloģiju ar mazāku tirgus daļu rezultāti netiek ņemti vērā ( 80 ). Lai nodrošinātu rezultātu salīdzināmību, produktu kategorijas un apakškategoriju noteikšanā jāievēro pēc iespējas lielāka konkrētība.

PVPKN strukturē ar iedaļu, kurā ietver “horizontālos” noteikumus, kas ir kopīgi visiem PVPKN darbības jomā ietilpstošajiem produktiem, un apakšiedaļu par katru apakškategoriju, kurās iekļauj konkrētos “vertikālos” noteikumus, kas piemērojami tikai attiecīgajai apakškategorijai (A-3. attēls).

Saskaņā ar vispārējo principu horizontālie noteikumi ir noteicoši pār vertikālajiem, tomēr pienācīgi pamatotos gadījumos ir pieļaujamas īpašas atkāpes no šā principa. Šāda struktūra atvieglo esoša PVPKN darbības jomas paplašināšanu, iekļaujot vairāk produktu apakškategoriju.

Katru apakškategoriju skaidri apraksta PVPKN darbības jomas definīcijā, katrai apakškategorijai ir savs RP un etalons ( 81 ) kopā ar atlasītajiem visbūtiskākajiem procesiem, aprites cikla posmiem, tiešajām vienkāršajām plūsmām un ietekmes kategorijām. Par katru RP (un attiecīgi apakškategoriju) veic vismaz trīs PVP atbalsta pētījumus (sk. A.3.6. iedaļu).

A-3. attēls.

PVPKN struktūras piemērs ar produktu kategorijām raksturīgiem horizontālajiem noteikumiem, dažādām produktu apakškategorijām un produktu apakškategorijām raksturīgiem vertikālajiem noteikumiem.

Attiecībā uz galaproduktiem PVPKN ļauj salīdzināt produktus, kas pieder pie vienas un tās pašas produktu kategorijas un/vai apakškategorijas (sk. A-1. tabulu). Ja apakškategorijas ir daļa no PVPKN darbības jomas, vienmēr ir atļauta pie vienas apakškategorijas piederošu produktu salīdzināšana.

Tomēr TS var izlemt — un tas skaidri norāda PVPKN —, vai ir atļauta salīdzināšana starp visiem produktiem, kas pieder pie produktu pamatkategorijas. Šajā gadījumā:

TS var izlemt — un to skaidri norāda PVPKN —, vai ir atļauta tādu produktu savstarpēja salīdzināšana, kuri pieder pie divām vai vairākām dažādām apakškategorijām. Etalona definēšana pamatkategorijas līmenī nav nepieciešama.

Visas prasības, kas noteiktas II pielikumā, attiecas uz produktu kategorijām un apakškategorijām (ja piemērojams).

A.3.2.    PVPKN darbības joma

Jēgpilnus salīdzinājumus var veikt tikai tad, ja produkti pilda vienu un to pašu funkciju (izsakot ar funkcionālās vienības starpniecību). Tāpēc PVKN darbības joma galaproduktiem būtu jādefinē, balstoties uz funkciju, jebkādas novirzes pamatojot.

Darbības jomā būtu jāiekļauj iespējami vairāk tirgū pieejamu produktu, kam ir viena un tā pati funkcija, — šī pieeja arī ļauj sasaistīt produktu kategoriju ar preču klasifikācijas pēc saimniecības nozarēm (CPA) kodiem, un tā atbilst produktu kategorijas definīcijai, kas sniegta EN ISO 14025:2010 (t. i., tādu produktu grupa, kas var pildīt līdzvērtīgas funkcijas).

PVPKN darbības jomas iedaļā iekļauj vismaz šādu informāciju:

A.3.2.1.    PVPKN darbības jomas vispārīgs apraksts

PVPKN darbības jomas definīcijā iekļauj produktu kategorijas vispārīgu aprakstu, tostarp darbības jomas granularitāti, iekļautās produktu apakškategorijas (ja tādas ir), darbības jomā ietilpstošā(-o) produkta(-u) aprakstu un to tehnisko veiktspēju. Ja produkts pilda vairāk nekā vienu funkciju un šīs papildu funkcijas nav iekļautas PVPKN darbības jomā, un ja citi produkti pilda to pašu funkciju, bet nav iekļauti PVPKN darbības jomā, tad šos izlaidumus izskaidro un dokumentē (sk. A.3.2.4. iedaļu).

A.3.2.2.    CPA kodu izmantošana

CPA kodus, kas atbilst darbības jomā iekļautajiem produktiem, uzskaita PVPKN.

CPA kodi attiecas uz darbībām, kas definētas, izmantojot NACE kodus (t. i., pēc Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas Eiropas Kopienā (NACE)). Katrs CPA produkts tiek iedalīts pie vienas atsevišķas NACE darbības; tādējādi CPA struktūra ir paralēla NACE struktūrai visos līmeņos. Starptautiskās standartizētās visu ekonomiskās darbības veidu klasifikācijas (ISIC) un NACE kodi augstākajos līmeņos ir vienādi, bet NACE ir detalizētāks iedalījums zemākos līmeņos.

A.3.2.3.    Reprezentatīvā produkta definīcija

PVPKN darbības jomā iekļauj RP īsu aprakstu.

Tehniskais sekretariāts sniedz informāciju par visiem pasākumiem, kas veikti, lai definētu RP “modeli”, un apkopoto informāciju sniedz PVPKN pielikumā. Ja pielikumā iekļauj konfidenciālu informāciju, tā būtu jādara pieejama tikai pārskatīšanai (ko veic EK, tirgus uzraudzības iestādes vai pārskatītāji).

A.3.2.4.    Funkcionālā vienība (FV)

PVPKN FV kvalitatīvi un kvantitatīvi raksturo produkta funkciju(-as) atbilstoši četriem aspektiem, kas norādīti A-2. tabulā. Tabulā ir ietvertas papildu prasības pārtikas un nepārtikas PVPKN, kuras pielāgo attiecīgajos PVPKN.

Ja pastāv piemērojami standarti, tos izmanto un citē PVPKN.

Attiecībā uz starpproduktiem FV ir sarežģītāk noteikt, jo tie bieži pilda vairākas funkcijas un viss produkta aprites cikls nav zināms. Tāpēc var izvēlēties uz materiālu balstītu pieeju (vai deklarētu vienību), piemēram, masu (kilogramus) vai tilpumu (kubikmetrus).

PVPKN izskaidro, dokumentē un pamato visus produkta funkciju izlaidumus funkcionālās vienības definīcijā.

PVPKN apraksta, i) kā katrs FV aspekts ietekmē produkta VO, ii) kā šo ietekmi iekļaut VP aprēķinos un iii) kā aprēķina atbilstošu atsauces plūsmu. Ja ir vajadzīgi aprēķina parametri, PVPKN sniedz noklusējuma vērtības vai pieprasa šos parametrus obligātās uzņēmumam raksturīgās informācijas sarakstā. PVPKN sniedz aprēķina piemēru.

Piemērs

Iepakojuma veids varētu ietekmēt salātu daudzumu, kas kļūst par atkritumiem mazumtirdzniecības un izmantošanas posmā. Attiecīgi iepakojuma veids ietekmē salātu daudzumu, kas vajadzīgs, lai izpildītu FV aprakstītos kritērijus “cik ilgi” un “cik daudz”. PVPKN apraksta iepakojuma iespējamo ietekmi uz pārtikas atkritumiem un sniedz tabulu ar salātu atkritumu procentuālo daļu katram izmantotajam iepakojuma veidam. Visbeidzot, PVPKN apraksta, kā salātu atkritumu procentuālais daudzums no tabulas ir integrēts atsauces plūsmā un pieskaitīts 1 kg patērēto salātu FV. Visus kvantitatīvos ielaides un izlaides datus, kas apkopoti analīzē, aprēķina attiecībā pret šo 1 kg atsauces plūsmu, kam pieskaitīta atkritumu procentuālā daļa.

A.3.2.5.    Sistēmas robeža

PVPKN norāda procesus un aprites cikla posmus, kas iekļauti produktu kategorijā/apakškategorijā. PVPKN sniedz procesu un aprites cikla posmu īsu aprakstu.

PVPKN norāda procesus, ko izslēdz, pamatojoties uz izslēgšanas noteikumu (sk. A.4.3.3. iedaļu), vai norāda, ka izslēgšana nav piemērojama.

PVPKN sniedz sistēmas diagrammu, tajā norādot procesus, attiecībā uz kuriem vajadzīgi obligātie uzņēmumam raksturīgie dati, un procesus, kas izslēgti no sistēmas robežas.

A.3.2.6.    VP ietekmes kategoriju saraksts

PVPKN uzskaita 16 VP ietekmes kategorijas, kas izmantojamas PVP profila aprēķināšanai, kā uzskaitīts I pielikuma 2. tabulā. No šīm 16 ietekmes kategorijām PVPKN uzskaita tās, kas ir visbūtiskākās darbības jomā ietilpstošo produktu kategorijai/apakškategorijām (sk. šā II pielikuma A.6.1.1. iedaļu).

PVPKN norāda, vai PVPKN lietotājs atsevišķi aprēķina un paziņo apakšrādītājus par klimata pārmaiņām (sk. A.4.2.9. iedaļu).

PVPKN norāda izmantojamās VP atsauces paketes versiju ( 82 ).

A.3.2.7.    Papildu informācija

A.3.2.7.1.    Papildu vides informācija

PVPK norāda, kāda papildu vides informācija ir jāpaziņo un vai tā ir obligāta vai ieteicama papildu vides informācija. Būtu jāizvairās izmantot prasību formulējumu vajadzības izteiksmes vēlējuma paveidā. Papildu vides informāciju var iekļaut tikai tad, ja PVPKN ir precizēta metode, ko izmanto tās aprēķināšanai.

Bioloģiskā daudzveidība

Izstrādājot PVPKN, bioloģisko daudzveidību aplūko kā daļu jo papildu vides informācijas, izmantojot turpmāk aprakstīto procedūru.

Lai gan tehniskais sekretariāts var noteikt, kā bioloģisko daudzveidību novērtē un kā par to ziņo PVPKN (attiecīgā gadījumā), var izmantot šādus ieteikumus:

A.3.2.7.2.    Papildu tehniskā informācija

PVPKN uzskaita papildu tehnisko informāciju, ko paziņo / kas būtu jāpaziņo / ko var paziņot.

Ja darbības jomā ietilpstošais produkts ir starpprodukts, PVPKN pieprasa šādu papildu tehnisko informāciju:

A.3.2.8.    Pieņēmumi un ierobežojumi

PVPKN iekļauj sarakstu ar ierobežojumiem, ko piemēro PVP pētījumam, pat ja to veic saskaņā ar PVPKN.

PVPKN iekļauj nosacījumus, ar kādiem var veikt salīdzināšanu vai salīdzinošu apgalvojumu.

PVPKN uzskaita ILCD-EL atbilstošās datu kopas, kas izmantotas, modelējot reprezentatīvo(-os) produktu(-us) un datu trūkumus.

A.4.    Aprites cikla inventarizācijas pārskats

A.4.1.    Aprites cikla posmi

PVPKN uzskaita visus procesus, kas notiek katrā aprites cikla posmā; par katru posmu tajā iekļauj noklusējuma datu kopas, kas lietotājam jāizmanto, ja vien uz procesu neattiecas obligāti uzņēmumam raksturīgi dati.

Noklusējuma aprites cikla posmi ir uzskaitīti I pielikuma 4.2. iedaļā un sīkāk aprakstīti I pielikuma 4.2.1.–4.2.5. iedaļā.

A.4.2.    Modelēšanas prasības

A.4.2.1.    Lauksaimnieciskā ražošana

Attiecībā uz lauksaimnieciskajām darbībām ievēro modelēšanas norādījumus, kas sniegti I pielikuma 4.4.1. iedaļā attiecībā uz RP, un tos iekļauj PVPKN. Par visiem izņēmumiem pirms to īstenošanas vienojas ar Komisiju.

A.4.2.1.1.    Mēslošanas līdzekļi

Attiecībā uz mēslošanas līdzekļiem uz slāpekļa bāzes būtu jāizmanto IPCC (2006) 2-4. tabulā norādītie 1. līmeņa emisijas faktori, kas sniegti I pielikuma 3. tabulā.

Slāpekļa lauka modelim, kas sniegts I pielikuma 3. tabulā, ir daži ierobežojumi, un nākotnē tas būtu jāuzlabo. Tāpēc PVPKN, kuru darbības jomā ir lauksaimnieciskā modelēšana, izmēģina (vismaz) turpmāk aprakstīto alternatīvo pieeju PVP-RP ietvaros.

N atlikumu aprēķina, izmantojot A-3. tabulā sniegtos parametrus un turpmāk norādīto formulu. Kopējo NO3-N emisiju ūdenī uzskata par mainīgu lielumu, un tās kopējo inventarizāciju aprēķina šādi:

Ja noteiktās zemas ielaides shēmās attiecībā uz “papildu NO3-N emisijām ūdenī” vērtība ir negatīva, vērtību iestata uz “0”. Turklāt šādos gadījumos aprēķināto “papildu NO3-N emisiju ūdenī” absolūtā vērtība ir jāuzskaita inventarizācijā kā papildu N mēslošanas līdzekļa ielaide sistēmā, izmantojot to pašu N mēslošanas līdzekļu kombināciju, kas izmantota analizētajiem kultūraugiem. Tas ir vajadzīgs, lai izvairītos no ražības noplicināšanās shēmām, piesaistot noplicināto N ar analizētajiem kultūraugiem, kas, kā pieņem, rada vajadzību vēlāk lietot mēslošanas līdzekļus un uzturēt augsnē tādu pašu auglības līmeni.

Tehniskais sekretariāts var nolemt iekļaut iepriekš minēto pieeju uz N balstītai modelēšanai savā PVPKN I pielikumā paredzētās pieejas vietā. Abas pieejas izmēģina atbalsta pētījumos, un, pamatojoties uz savāktajiem pierādījumiem, tehniskais sekretariāts var brīvi izlemt, kuru no abām pieejām izmantot. To validē PVPKN pārskatīšanas grupa.

Kā otro alternatīvu gadījumā, ja ir pieejami labāki dati, PVPKN var izmantot aptverošāku slāpekļa lauka modeli ar nosacījumu, ka i) tas aptver vismaz I pielikuma 3. tabulā prasītās emisijas, ii) N ir līdzsvarots ielaidē un izlaidē, un iii) tas ir pārredzami aprakstīts.

A.4.2.2.    Elektrības izmantošana

Piemēro I pielikuma 4.4.2. iedaļā noteiktās prasības, ja vien PVPKN neaptver elektrību kā galveno produktu (piemēram, fotoelementu sistēmas).

A.4.2.2.1.    Elektroenerģijas modelēšana etalona aprēķiniem

Etalona aprēķinos izmanto šādu elektroenerģijas kombināciju hierarhiskā secībā:

Ja etalons tiek ražots dažādās vietās vai pārdots dažādās valstīs, elektroenerģijas kombinācija atspoguļo ražošanas attiecības vai pārdošanas attiecības starp ES valstīm/reģioniem. Lai noteiktu attiecību, izmanto fizisku vienību (piemēram, gabalu skaitu vai kg produkta). Ja šādi dati nav pieejami, izmanto vidējo ES kombināciju (ES+EBTA) vai reģionam raksturīgu kombināciju.

A.4.2.3.    Transports un loģistika

PVPKN sniedz noklusējuma transporta scenārijus, kas jāizmanto gadījumā, ja šie dati nav uzskaitīti kā obligāta uzņēmumam raksturīga informācija (sk. A.4.4.1. iedaļu) un nav pieejama piegādes ķēdei raksturīga informācija. Noklusējuma transporta scenāriji atspoguļo vidusmēra transportu Eiropā, ieskaitot visas dažādās transporta iespējas konkrētajā produkta kategorijā (piemēram, piegādi līdz mājām, ja piemērojams).

Ja nav pieejami PVPKN raksturīgi dati ( 84 ), izmanto noklusējuma scenārijus un vērtības, kas sniegtas I pielikuma 4.4.3. iedaļā. I pielikuma 4.4.3. iedaļā sniegto noklusējuma vērtību aizstāšanu ar PVPKN raksturīgām vērtībām skaidri norāda un pamato PVPKN.

Produkta (galīgo un starpposma) klientu nosaka PVPKN ( 85 ). Galīgais klients var būt patērētājs (t. i., jebkura fiziska persona, kura rīkojas nolūkos, kas nav saistīti ar viņas arodu, darījumdarbību vai profesiju) vai uzņēmums, kas izmanto produktu galalietošanai, piemēram, restorāni, profesionāli mākslinieki vai būvlaukums. Šīs iedaļas nozīmē tālākpārdevēji un importētāji ir starpposma klienti, nevis galaklienti.

A.4.2.3.1.    Transporta radītās ietekmes sadale — kravas automobiļi

PVPKN norāda izmantojuma attiecību, kas izmantojama katram modelētajam kravas automobiļu transportam, un skaidri norāda, vai izmantojuma attiecība ietver braucienus bez kravas.

A.4.2.3.2.    Transporta radītās ietekmes sadale — patēriņa transports

PVPKN nosaka noklusējuma sadales vērtību, kas izmantojama patēriņa transportam, ja piemērojams.

A.4.2.3.3.    Noklusējuma scenāriji — no piegādātāja līdz rūpnīcai

PVPKN norāda noklusējuma transporta attālumus, transporta veidus (konkrēta datu kopa) un kravas automobiļu slodzes koeficientus, kas izmantojami produktu transportēšanai no piegādātāja līdz rūpnīcai. Ja PVPKN raksturīgi dati nav pieejami, tad PVPKN paredz noklusējuma datus, kas sniegti I pielikuma 4.4.3.4. iedaļā.

A.4.2.3.4.    Noklusējuma scenāriji — no rūpnīcas līdz galaklientam

Transportu no rūpnīcas līdz galaklientam (ieskaitot patēriņa transportu) apraksta PVPKN izplatīšanas posmā. Tas atvieglo patiesu salīdzināšanu starp produktiem, ko piegādā ar tradicionālo veikalu starpniecību, kā arī produktiem, ko piegādā mājās.

Ja PVPKN raksturīgs transporta scenārijs nav pieejams, par pamatu izmanto noklusējuma scenāriju, kas izklāstīts I pielikuma 4.4.3.5. iedaļā, kopā ar vairākām PVPKN raksturīgām vērtībām:

Attiecībā uz atkalizmantojamiem produktiem atgriešanās transportu no mazumtirdzniecības vietas / IC līdz rūpnīcai modelē papildus transportam, kas vajadzīgs braucienam uz mazumtirdzniecības vietu / IC. Izmanto tādus pašus transporta attālumus kā no produkta rūpnīcas līdz galaklientam (sk. I pielikuma 4.4.3.5. iedaļu), tomēr kravas automobiļa izmantojuma attiecība varētu būt ierobežota tilpuma ziņā atkarībā no produkta veida. PVPKN norāda izmantojuma attiecību, ko izmanto atgriešanās transportam.

A.4.2.4.    Ražošanas līdzekļi — infrastruktūra un aprīkojums

PVP-RP pētījumu laikā visus procesus iekļauj modelēšanā, nepiemērojot izslēgšanu, un izmantotos modelēšanas pieņēmumus un sekundārās datu kopas skaidri dokumentē.

PVPKN norāda, vai, pamatojoties uz PVP-RP pētījuma rezultātiem, ražošanas līdzekļiem piemēro izslēgšanu. Ja ražošanas līdzekļus iekļauj PVPKN, paredz skaidrus noteikumus to aprēķināšanai.

A.4.2.5.    Paraugu ņemšanas procedūra

Dažos gadījumos PVPKN lietotājam ir vajadzīga paraugu ņemšanas procedūra, lai datu vākšanu ierobežotu tikai līdz reprezentatīvam rūpnīcu/saimniecību utt. paraugam. Gadījumi, kad var būt vajadzīga paraugu ņemšanas procedūra, ir piemēram, kad vairākas ražotnes ir iesaistītas vienas un tās pašas krājumu veidošanas vienības (SKU) ražošanā; piemēram, gadījumā, ja viena un tā pati izejviela/ievadmateriāls ir no vairākām ražotnēm vai ja vienam un tam pašam procesam tiek nolīgts vairāk nekā viens apakšuzņēmums/piegādātājs.

Attiecībā uz PVPKN izmanto stratificētu paraugu, t. i., paraugu, kas nodrošina, ka konkrētas populācijas apakšpopulācijas (stratas) katra ir pienācīgi pārstāvēta pētījuma kopējā paraugā. Ar šāda veida paraugu tiek garantēts, ka subjekti no katras apakšpopulācijas ir iekļauti galīgajā paraugā, turpretī pēc nejaušības principa veidots paraugs nenodrošina, ka apakšpopulācijas paraugā ir pārstāvētas vienādi vai proporcionāli.

Tehniskais sekretariāts izlemj, vai tā PVPKN ir vai nav atļauta paraugu ņemšana. Tehniskais sekretariāts var skaidri aizliegt paraugu ņemšanas procedūru izmantošanu PVPKN. Šādā gadījumā paraugu ņemšana PVP pētījumos nav atļauta, un PVPKN lietotājs vāc datus no visām rūpnīcām vai saimniecībām. Ja tehniskais sekretariāts atļauj paraugu ņemšanu, PVPKN iekļauj šādu teikumu: “Ja ir vajadzīga paraugu ņemšana, to veic, kā norādīts šajā PVPKN. Tomēr paraugu ņemšana nav obligāta, un jebkurš šā PVPKN lietotājs var nolemt vākt datus no visām rūpnīcām un saimniecībām, neņemot paraugus.”

Ja PVPKN ir atļauta paraugu ņemšana, PVPK nosaka prasības ziņošanai, kas jāveic PVPKN lietotājam. Populāciju un izraudzīto paraugu, kas izmantots PVP pētījumam, skaidri apraksta PVP ziņojumā (piemēram, procentuālā daļa no kopējās produkcijas vai procentuālā daļa no ražotņu skaita, ievērojot PVPKN noteiktās prasības).

A.4.2.5.1.    Kā definēt viendabīgas apakšpopulācijas (stratifikācija)

Saskaņā ar PVP metodi apakšpopulāciju noteikšanā ir jāņem vērā konkrēti aspekti (sk. I pielikuma 4.4.6.1. iedaļu):

PVPKN var uzskaitīt papildu aspektus, kas jāņem vērā konkrētā produktu kategorijā.

Ja ņem vērā papildu aspektus, apakšpopulāciju skaitu aprēķina, izmantojot I pielikuma 4.4.6.1. iedaļā sniegto formulu (1. vienādojumu) un rezultātu reizinot ar to klašu skaitu, kas identificētas par katru papildu aspektu (piemēram, vietas, kurās ir ieviestas vides pārvaldības vai ziņošanas sistēmas).

A.4.2.5.2.    Kā definēt apakšparauga lielumu apakšpopulāciju līmenī

PVPK norāda pieeju, kas izvēlēta starp abām pieejamām pieejām, kuras minētās I pielikuma 4.4.6.2. iedaļā. Visām atlasītajām apakšpopulācijām izmanto vienu un to pašu pieeju.

Ja tiek izvēlēta pirmā pieeja, PVPKN nosaka mērvienību produkcijai (piemēram, t, m3, m2 vai vērtība EUR). PVPKN nosaka procentuālo daļu no produkcijas, kas jāaptver ar katru apakšpopulāciju un kas nav mazāka par 50 %, izsakot attiecīgajā vienībā. Šī procentuālā daļa nosaka parauga lielumu apakšpopulācijā.

A.4.2.6.    Izmantošanas posms

A.4.2.6.1.    Galvenās funkcijas pieeja vai delta pieeja

PVPKN apraksta, kuru pieeju izmanto (galvenās funkcijas pieeju vai delta pieeju; I pielikuma 4.4.7.1. iedaļa).

Ja izmanto delta pieeju, PVPKN precizē atsauces patēriņu, kas jānosaka katram saistītajam produktam (piemēram, enerģijas un materiālu patēriņu). Atsauces patēriņš attiecas uz minimālo patēriņu, kas ir būtisks funkcijas nodrošināšanai. Patēriņu, kas pārsniedz šo atsauci (delta), tad iedala pie produkta. Lai noteiktu atsauces situāciju, ņem vērā šādus aspektus, ja informācija par tiem ir pieejama:

A.4.2.6.2.    Izmantošanas posma modelēšana

Attiecībā uz visiem procesiem, kas pieder pie izmantošanas posma (gan visbūtiskākajiem, gan citiem):

II pielikuma D daļā ir sniegti noklusējuma dati, kas tehniskajam sekretariātam jāizmanto, lai modelētu izmantošanas posma darbības, kuras varētu aptvert vairākas produktu grupas. To izmanto, lai aizpildītu datu trūkumus un nodrošinātu konsekvenci starp PVPKN. Var izmantot labākus datus, bet to pamato PVPKN.

Piemērs. Makaroni

Šis ir vienkāršots piemērs par to, kā var modelēt un paziņot izmantošanas posma vidisko pēdu par produktu “1 kg sauso makaronu” (pielāgots no galīgā PVPKN par sausajiem makaroniem ( 87 )).

A-5. tabulā norāda procesus, ko izmanto 1 kg sauso makaronu izmantošanas posma modelēšanai (vārīšanas ilgums atbilstoši norādījumiem, piemēram, 10 minūtes; ūdens daudzums atbilstoši norādījumiem, piemēram, 10 litri). No četriem procesiem visbūtiskākie ir elektroenerģijas un siltuma izmantošana. Šajā piemērā visi četri procesi ir atkarīgi no produktiem. Izmantojamā ūdens daudzums un gatavošanas laiks parasti ir norādīts uz iepakojuma. Ražotājs vai mainīt recepti, lai paildzinātu vai saīsinātu gatavošanas laiku un attiecīgi arī enerģijas izmantojumu. PVPKN noklusējuma datus sniedz par visiem četriem procesiem, kā norādīts A-6. tabulā (darbības dati + izmantojamā ACIP datu kopa). Saskaņā ar ziņošanas norādījumiem visu četru procesu kopējās vērtības VP paziņo kā atsevišķu informāciju.

A.4.2.7.    Aprites cikla beigu modelēšana

PVPKN nosaka CFF formulas izmantošanu un paredz noklusējuma vērtības visiem parametriem, kas jāizmanto (sk. arī I pielikuma 4.4.8. iedaļu).

A.4.2.7.1.    A koeficients

Izmantojamās A vērtības skaidri uzskaita PVPKN ar atsauci uz II pielikuma C daļu. Izstrādājot PVPKN, piemēro šādu procedūru, lai atlasītu PVPKN iekļaujamo A vērtību:

II pielikuma C daļā pārbauda tās lietojumam raksturīgās A vērtības pieejamību, kura iederas PVPKN;

A.4.2.7.2.    B koeficients

Pēc noklusējuma B vērtība ir 0, ja vien II pielikuma C daļā nav pieejama cita atbilstoša vērtība. Izmantojamo B vērtību skaidri norāda PVPKN.

A.4.2.7.3.    Kvalitātes attiecības: Qsin/Qp un Qsout/Qp

Kvalitātes attiecības nosaka aizstāšanas punktā un par katru lietojumu vai materiālu. Kvalitātes attiecības ir PVPKN raksturīgas. Attiecībā uz iepakojumu PVPKN būtu jāizmanto II pielikuma C daļā sniegtās noklusējuma vērtības. Tehniskais sekretariāts var nolemt mainīt PVPKN noklusējuma vērtības uz produktu kategorijai raksturīgām vērtībām. Šādā gadījumā PVPK iekļauj maiņas pamatojumu.

Visas izmantojamās kvalitātes attiecības skaidri norāda PVPKN. Alternatīvi PVPKN sniedz skaidrus norādījumus par to, kā noteikt izmantojamās kvalitātes attiecības.

Kvalitātes attiecību skaitlisko vērtību nosaka, pamatojoties uz turpmāk noteiktajiem aspektiem.

A.4.2.7.4.    Reciklētais saturs (R1)

PVPKN sniedz to R1 noklusējuma vērtību sarakstu, kuras PVPKN lietotājs izmanto, ja nav pieejamas uzņēmumam raksturīgas vērtības. Šim nolūkam tehniskais sekretariāts atlasa atbilstošās lietojumam raksturīgās R1 vērtības, kas pieejamas I pielikuma C daļā. Ja lietojumam raksturīgas vērtības nav pieejamas, R1 ir vienāds ar 0. Materiāliem raksturīgas vērtības, kas balstītas uz piegādes tirgus statistiku, neizmanto kā aizstājējvērtības. Norāda visus iespējamos ģeogrāfiskos reģionus. Izmantotajām R1 vērtībām piemēro PVPKN pārskatīšanu (ja piemērojams) vai PVP pētījuma verifikāciju (ja piemērojams).

Tehniskais sekretariāts var izstrādāt jaunas R1 vērtības (pamatojoties uz jaunu statistiku) un iesniegt tās Komisijai ieviešanai II pielikuma C daļā. Jaunierosinātās R1 vērtības iesniedz kopā ar ziņojumu, kurā norāda avotus un aprēķinus, un tās pārskata neatkarīgs ārējs eksperts, kas ir trešā persona. Komisija izlems, vai jaunās vērtības ir pieņemamas un vai tās var ieviest atjauninātā II pielikuma C daļas versijā. Kad jaunās R1 vērtības ir iekļautas II pielikuma C daļā, tās var izmantot jebkurā PVPKN. “Noklusējuma R1 vērtības” vai “uzņēmumam raksturīgas R1 vērtības” izvēlas, pamatojoties uz DVM noteikumiem (sk. A-7. tabulu – Prasības attiecībā uz R1 vērtībām saistībā ar DVM).

Tas nozīmē, ka uzņēmumam raksturīgas vērtības izmanto, kad:

Citos gadījumos izmanto “noklusējuma sekundārās R1 vērtības”, piemēram, kad uz R1 attiecas DVM 2. situācijas 2. variants. Šajā gadījumā uzņēmumam raksturīgi dati nav obligāti, un uzņēmums izmanto noklusējuma sekundārās R1 vērtības, kas paredzētas PVPKN.

A.4.2.7.5.    Norādījumi par to, kā rīkoties ar pirmspatēriņa metāllūžņiem

PVP metodē ir aprakstīti divi varianti (sk. I pielikuma 4.4.8.8. iedaļa) — PVPKN norāda, kurš variants jāizmanto, kad modelē pirmspatēriņa metāllūžņus.

A.4.2.7.6.    Izlaides reciklēšanas rādītājs (R2)

PVPKN sniedz to R2 noklusējuma vērtību sarakstu, kas PVPKN lietotājam jāizmanto, ja nav pieejamas uzņēmumam raksturīgas vērtības. Šim nolūkam tehniskais sekretariāts atlasa atbilstošās lietojumam raksturīgās R2 vērtības, kas pieejamas II pielikuma C daļā. Ja lietojumam raksturīgas vērtības nav pieejamas II pielikuma C daļā, PVPKN atlasa materiāla R2 vērtības (piemēram, materiālu vidējā vērtība), kas izmantojamas kā noklusējums. Ja R2 vērtības nav pieejamas, R2 ir vienāds ar 0. Norāda visus iespējamos ģeogrāfiskos reģionus.

Tehniskais sekretariāts var izstrādāt jaunas R2 vērtības (pamatojoties uz jaunu statistiku) un iesniegt tās Komisijai ieviešanai II pielikuma C daļā. Jaunierosinātās R2 vērtības iesniedz kopā ar pētījuma ziņojumu, kurā norāda avotus un aprēķinus, un tās pārskata neatkarīgs ārējs eksperts, kas ir trešā persona. Komisija izlems, vai jaunās vērtības ir pieņemamas un vai tās var ieviest atjauninātā II pielikuma C daļas versijā. Kad jaunās R2 vērtības ir iekļautas II pielikuma C daļā, tās var izmantot jebkurā PVPKN. Lai atlasītu pareizo R2, PVPKN lietotājs ievēro turpmāk izklāstīto procedūru un to apraksta PVPKN.

Ja ir pieejamas uzņēmumam raksturīgas vērtības, izmanto tās.

A.4.2.7.7.    R3 vērtība

PVPKN sniedz to R3 noklusējuma vērtību sarakstu, kuras PVPKN lietotājs izmanto, ja nav pieejamas uzņēmumam raksturīgas vērtības. Šajā nolūkā tehniskais sekretariāts atlasa atbilstošās R3 vērtības, kas pieejamas II pielikuma C daļā. Ja II pielikuma C daļā nav pieejama neviena vērtība vai ja šādas vērtības ir novecojušas un aizstātas ar jaunākām no tā paša datu avota ( 88 ), tehniskais sekretariāts sniedz savas izstrādātās vērtības vai sniedz PVPKN lietotājam norādījumus par to, kā iegūt nepieciešamās vērtības. Izmantotajām R3 vērtībām piemēro PVPKN pārskatīšanu (ja piemērojams) vai PVP pētījuma verifikāciju (ja piemērojams).

Tehniskais sekretariāts var izstrādāt jaunas R3 vērtības (pamatojoties uz jaunu statistiku) un iesniegt tās Komisijai ieviešanai II pielikuma C daļā. Jaunierosinātās R3 vērtības iesniedz kopā ar pētījuma ziņojumu, kurā norāda avotus un aprēķinus, un tās pārskata neatkarīgs ārējs eksperts, kas ir trešā persona. Komisija izlems, vai jaunās vērtības ir pieņemamas un vai tās var ieviest atjauninātā II pielikuma C daļas versijā. Kad jaunās R3 vērtības ir iekļautas II pielikuma C daļā, tās var izmantot jebkurā PVPKN.

“Noklusējuma R3 vērtības” vai “uzņēmumam raksturīgas R3 vērtības” izvēlas, pamatojoties uz DVM loģiku. Tas nozīmē, ka piegādes ķēdei raksturīgas vērtības izmanto, kad:

Visos citos gadījumos izmanto “noklusējuma sekundārās R3 vērtības”, piemēram, kad uz R3 attiecas DVM 2. situācijas 2. variants. Šajā gadījumā uzņēmumam raksturīgi dati nav obligāti, un uzņēmums izmanto noklusējuma sekundārās R3 vērtības, kas paredzētas PVPKN.

A.4.2.7.7.    Ereciklēts un EreciklēšanaEoL

PVPKN uzskaita noklusējuma datu kopas, ko PVPKN lietotājs izmanto, lai modelētu Erec un ErecEoL.

A.4.2.7.8.    E*v

PVPKN uzskaita noklusējuma datu kopas, ko PVPKN lietotājs izmanto, lai modelētu E*v.

A.4.2.7.9.    Kā formulu piemērot starpproduktiem (“no šūpuļa līdz vārtiem” PVPKN)

No šūpuļa līdz vārtiem PVP pētījumos parametrus, kas saistīti ar produkta aprites cikla beigām (t. i., reciklējamība aprites cikla beigās, enerģijas atgūšana un likvidēšana), neuzskaita, ja vien PVPKN neparedz aprēķināt papildu informāciju EoL posmam.

Ja formulu piemēro PVP pētījumos starpproduktiem (pētījumi “no šūpuļa līdz vārtiem”), PVPK paredz:

Izstrādājot PVPKN, darbības jomā ietilpstošā produkta A vērtību karsto punktu analīzei PVP pētījumā iestata uz 1, lai analīzi varētu mērķorientēt uz faktisko sistēmu. To dokumentē PVPKN.

A.4.2.8.    Pagarināts produkta kalpošanas laiks

I pielikuma 4.4.9. iedaļā aprakstītajā 1. situācijā PVPKN apraksta, kā atkalizmantošana vai atjaunošana ir iekļauta atsauces plūsmas un pilna aprites cikla modeļa aprēķināšanā, ņemot vērā FV kritēriju “cik ilgi”. Noklusējuma vērtības pagarinātam produkta kalpošanas laikam paredz PVPKN vai uzskata kā obligātu uzņēmumam raksturīgu informāciju.

A.4.2.8.1.    Kā piemērot “atkalizmantošanas rādītāju” (1. situācija)

Saskaņā ar I pielikuma 4.4.9.2. iedaļas 2. punktu PVPKN sīkāk precizē un paredz vienvirziena transportēšanas attālumus.

A.4.2.8.2.    Vidējie atkalizmantošanas rādītāji uzņēmumiem piederošiem kopumiem

Vidējos atkalizmantošanas rādītājus, kas pieejami I pielikuma 4.4.9.4. iedaļā, izmanto PVP-RP pētījumos un lai aprēķinātu etalonu (atbilstoši reprezentatīvajam produktam) tiem PVPKN, kuru darbības jomā ietilpst uzņēmumiem piederoši atkalizmantojama iepakojuma kopumi, ja vien nav pieejami labākas kvalitātes dati.

Ja tehniskais sekretariāts nolemj izmantot citas vērtības savā PVP-RP pētījumā un etalona aprēķinā, tas sniedz pamatojumu un iesniedz datu avotu. Ja iepriekš minētajā sarakstā nav konkrēta iepakojuma veida, izmantot nozarei raksturīgus datus. Jaunām vērtībām piemēro PVPKN pārskatīšanu.

PVPKN paredz obligātu uzņēmumam raksturīgu atkalizmantošanas rādītāju izmantošanu uzņēmumam piederošiem iepakojuma kopumiem.

A.4.2.8.3.    Vidējie atkalizmantošanas rādītāji trešo personu izmantotiem kopumiem

Vidējos atkalizmantošanas rādītājus, kas pieejami I pielikuma 4.4.9.5. iedaļā, izmanto tie PVPKN, kuru darbības jomā ietilpst trešo personu izmantoti atkalizmantojamā iepakojuma kopumi, ja vien nav pieejami labākas kvalitātes dati.

Ja tehniskais sekretariāts savā galīgajā PVPKN nolemj izmantot citas vērtības, to skaidri pamato un norāda datu avotu. Ja konkrēts iepakojuma veids nav atrodams I pielikuma 4.4.9.5. iedaļā ietvertajā sarakstā, vāc nozarei raksturīgus datus, ko iekļauj PVPKN. Jaunām vērtībām piemēro PVPKN pārskatīšanu.

A.4.2.9.    Siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesaistījumi

Lai sniegtu visu nepieciešamo informāciju PVPKN izstrādei, PVP-RP pētījumā visas trīs klimata pārmaiņu apakškategorijas vienmēr apraksta atsevišķi. Ja klimata pārmaiņas ir norādītas kā visbūtiskākā ietekmes kategorija, PVPKN i) pieprasa paziņot kopējās klimata pārmaiņas kā visu trīs apakškategoriju summu un ii) pieprasa paziņot apakškategorijas “klimata pārmaiņas — fosilie”, “klimata pārmaiņas — biogēnie” un “klimata pārmaiņas — zemes izmantošana un zemes izmantošanas maiņa” atsevišķi, ja PVP-RP pētījums liecina, ka katras apakškategorijas ieguldījums kopējā rādītājā ir vairāk nekā 5 % ( 89 ).

A.4.2.9.1.    2. apakškategorija “Klimata pārmaiņas — biogēnie”

PVPKN norāda, vai, modelējot priekšplāna emisijas, izmanto vienkāršotu modelēšanas pieeju.

Ja tiek izvēlēta vienkāršota modelēšanas pieeja, PVPK iekļauj šādu tekstu: “Modelē tikai emisiju “metāns (biogēns)”, neiekļaujot citas biogēnās emisijas un piesaisti no atmosfēras. Ja metāna emisijas var būt gan fosilas, gan biogēnas, vispirms modelē biogēnā metāna emisiju un pēc tam — atlikušā fosilā metāna emisiju.”

Ja netiek izvēlēta vienkāršota modelēšanas pieeja, PVPK iekļauj šādu tekstu: “Visas biogēnā oglekļa emisijas un piesaistījumus modelē atsevišķi. Tomēr jāņem vērā, ka atbilstošos raksturojošos faktorus biogēnā CO2 piesaistījumiem un emisijām VP ietekmes novērtējuma metodē iestata uz nulli.”

A.4.4.9.2.    3. apakškategorija “Klimata pārmaiņas — zemes izmantošana un zemes izmantošanas maiņa (LULUC)”

Tehniskais sekretariāts var nolemt iekļaut PVPKN augsnes oglekļa uzglabāšanu kā papildu vides informāciju. Iekļaušanas gadījumā PVPKN precizē, kā to modelē un aprēķina un kādi pierādījumi jāiesniedz. Ja tiesību aktos ir paredzētas īpašas modelēšanas prasības attiecībā uz nozari, modelēšanu veic saskaņā ar tiesību aktiem.

A.4.2.10.    Iepakojums

Ja PVPKN nepieprasa izmantot uzņēmumam raksturīgus datus, ja nav pieejama piegādātājam raksturīga informācija vai ja iepakojums nav būtisks, izmanto Eiropas vidējās iepakojuma datu kopas. Lai gan noklusējuma sekundārās datu kopas uzskaita PVPKN, attiecībā uz dažiem vairākmateriālu iepakojuma veidiem PVPKN sniedz papildu informāciju, lai lietotājs varētu veikt pareizu modelēšanu. Tas attiecas, piemēram, uz dzērienu kartona iepakojumu un “maiss kastē” iepakojumu.

A.4.3.    Daudzfunkcionālu procesu apstrāde

Procesu daudzfunkcionalitāti ietverošas sistēmas modelē saskaņā ar lēmumu pieņemšanas hierarhiju, kas paredzēta I pielikuma 4.5. iedaļā.

PVPKN sīkāk norāda daudzfunkcionalitātes risinājumus definētajās sistēmas robežās un, ja nepieciešams, augšpusējos un lejpusējos posmos. Attiecīgā gadījumā PVPKN sniedz arī konkrētus faktorus, kas izmantojami sadales risinājumu gadījumā. Visus šādus PVPKN norādītos daudzfunkcionalitātes risinājumus skaidri pamato, ievērojot PVP daudzfunkcionalitātes risinājumu hierarhiju.

A.4.3.1.    Lopkopība

A.4.3.1.1.    Sadale saimniecības moduļa ietvaros

Noklusējuma vērtības katram dzīvnieku veidam paredz PVPKN un izmanto PVP pētījumos. Būtu jāizmanto noklusējuma vērtības, kas pieejamas I pielikuma 4.5.1.2.–4.5.1.4. iedaļā, ja vien nav pieejami nozarei raksturīgāki dati.

A.4.3.1.2.    Sadale kautuves ietvaros

Noklusējuma vērtības cenām un masas frakcijām ir paredzētas I pielikumā attiecībā uz liellopiem, cūkām un mazajiem atgremotājiem (aitām, kazām), un šīs noklusējuma vērtības iekļauj attiecīgajos PVPKN un izmantot PVP pētījumos, PVP atbalsta pētījumos un PVP-RP pētījumos. Nav atļauta sadales koeficientu maiņa PVP pētījumos.

A.4.3.1.3.    Sadale kautuves ietvaros attiecībā uz liellopiem

Ja vēlas izmantot sadales koeficientus, lai sadalītu liemeņa ietekmi starp dažādajiem griezumiem, tos nosaka attiecīgajā PVPKN.

A.4.4.    Datu vākšanas prasības un kvalitātes prasības

Būtiskuma princips

Viena no PVP metodes galvenajām iezīmēm ir “būtiskuma” pieeja, kas nozīmē, ka koncentrējas uz to, kas patiešām ir būtiski. PVP kontekstā būtiskuma pieeja ir strukturēta uz divām galvenajām jomām.

Ietekmes kategorijas, aprites cikla posmi, procesi un tiešās vienkāršās plūsmas: PVPKN nosaka visbūtiskākās. Tie ir vidiskie ieguldījumi, uz kuriem būtu jākoncentrējas uzņēmumiem, ieinteresētajām personām, patērētājiem un politikas veidotājiem (sk. I pielikuma 7.3. iedaļu).

Datu prasības: tā kā visbūtiskākie procesi ir tie, kas veido produkta vidisko profilu, tos novērtē, izmantojot augstākas kvalitātes datus salīdzinājumā ar mazām būtiskajiem procesiem neatkarīgi no tā, kur šie procesi notiek produkta aprites ciklā.

Kad ir izstrādāts(-i) reprezentatīvā(-o) produkta(-u) modelis(-ļi), tehniskais sekretariāts pievēršas šādiem diviem jautājumiem saistībā ar PVP-RP pētījumiem:

A.4.4.1.    Obligāto uzņēmumam raksturīgo datu saraksts

Obligāto uzņēmumam raksturīgo datu saraksts attiecas uz darbības datiem, tiešajām vienkāršajām plūsmām un (vienības) procesiem, par kuriem vāc uzņēmumam raksturīgus datus. Šis saraksts nosaka minimālās datu prasības, kas jāizpilda PVPKN lietotājiem. Mērķis ir novērst to, ka lietotājs bez piekļuves attiecīgajiem uzņēmumam raksturīgajiem datiem var veikt PVP pētījumu un paziņot tā rezultātus, izmantojot tikai noklusējuma datus un datu kopas. PVPKN nosaka obligāto uzņēmumam raksturīgo datu sarakstu.

Lai atlasītu obligātos uzņēmumam raksturīgos datus, tehniskais sekretariāts ņem vērā to būtiskumu VP profilā, vajadzīgo piepūli šo datu vākšanai (jo īpaši MVU) un vispārējo datu daudzumu / laiku, kas vajadzīgs, lai savāktu visus obligātos uzņēmumam raksturīgos datus un apkopotu esošās juridiskās prasības, kas noteiktas ES tiesību aktos par konkrētu emisiju mērīšanu. Piemēram, ja pastāv īpaši ES ETS monitoringa dati attiecībā uz nozari, pie kuras pieder PVPKN darbības jomā ietilpstošais produkts, PVPKN būtu jāatsaucas uz ES ETS skaitliskās noteikšanas prasībām, kas paredzētas Regulā (ES) 2018/2066 attiecībā uz šiem procesiem un tiem aptvertajām SEG. Oglekļa piesaistes un uzglabāšanas gadījumā (CC) noteicošās ir I pielikuma prasības.

Šim lēmumam ir jo īpaši divējādas sekas: i) uzņēmumi var veikt PVP pētījumu, tikai meklējot šos datus un izmantojot noklusējuma datus visam, kas ir ārpus šā saraksta, savukārt ii) uzņēmumi, kam nav uzņēmumam raksturīgu datu par kādu no uzskaitītajiem datiem, nevar aprēķināt darbības jomā ietilpstošā produkta PVPKN atbilstošu PVP profilu.

Par katru procesu, par kuru obligāti ir uzņēmumam raksturīgi dati, PVPKN sniedz šādu informāciju:

Ņemot vērā, ka dati par šiem procesiem ir uzņēmumam raksturīgi, P punktu skaits nevar būt lielāks par 3, TiR, TeR un GeR punktu skaits nevar būt lielāks par 2, un DKN punktu skaits ir 1,5 vai mazāks (≤ 1,5). Lai noteiktu DKN, ievēro I pielikuma 23. tabulas prasības. Izstrādātās datu kopas ir VP atbilstošas.

Attiecībā uz procesiem, kas obligāti jāmodelē ar uzņēmumam raksturīgiem datiem, PVPKN ievēro šajā iedaļā izklāstītās prasības. Attiecībā uz visiem citiem procesiem PVPKN lietotājs piemēro datu vajadzību matricu, kā paskaidrots šā pielikuma 4.4.4.4. iedaļā.

A.4.4.2.    Izmantojamās datu kopas

Izstrādājot galīgo PVPKN, izmanto VP atbilstošas datu kopas ( 91 ). Ja VP atbilstošas datu kopas nav pieejamas, ievēro šādus noteikumus hierarhiskā secībā:

Attiecībā uz PVPKN lietotāju izmanto sekundārās datu kopas, kas uzskaitītas PVPKN. Ja datu kopa, kas vajadzīga PVP profila aprēķināšanai, nav starp uzskaitītajām, ievēro šādus noteikumus hierarhiskā secībā:

Ja izmanto VP vai ILCD-EL atbilstošu datu kopu, vienkāršo plūsmu nomenklatūru pielāgo VP atsauces paketei, kas izmantota pārējā modelī ( 93 ).

A.4.4.3.    Izslēgšana

Izvairās no jebkādas izslēgšanas pirmajā PVP-RP pētījumā un atbalsta pētījumos.

Pamatojoties uz pirmā PVP-RP pētījuma rezultātiem un ja to apstiprina atbalsta pētījuma rezultāti, otrajā PVP-RP pētījumā un PVPKN var izslēgt procesus no RP sistēmas robežām, piemērojot šādu noteikumu:

PVPKN uzskaita procesus, ko izslēdz no modelēšanas, pamatojoties uz izslēgšanas noteikumu, un norāda, ka PVPKN lietotājam nav atļauts veikt papildu izslēgšanu. Gadījumā, ja tehniskais sekretariāts izlemj, ka izslēgšana nav atļauta, šo prasību skaidri norāda PVPKN.

A.4.4.4.    Datu kvalitātes prasības

A.4.4.4.1.    DKN formula

PVPKN paredz tabulas ar kritērijiem, kas izmantojami katra datu kvalitātes kritērija daļēji kvantitatīvajam novērtējumam. PVPKN var noteikt stingrākas vai papildu datu kvalitātes prasības, ja tās ir piemērotas attiecīgajai nozarei.

A.4.4.4.2.    Uzņēmumam raksturīgu datu kopu DKN

Izveidojot uzņēmumam raksturīgu datu kopu, i) uzņēmumam raksturīgo darbības datu un ii) uzņēmumam raksturīgo tiešo vienkāršo plūsmu (t. i., emisiju datu) datu kvalitāti PVPKN lietotājs novērtē atsevišķi. Lai varētu izvērtēt DKN datu kopām ar uzņēmumiem raksturīgiem datiem, PVPKN iekļauj vismaz vienu tabulu par to, kā noteikt DKN kritēriju vērtību šiem procesiem. Tabula(-as), kas iekļaujama(-as) PVPKN, ir balstīta(-as) uz I pielikuma 23. tabulu — tehniskais sekretariāts var tikai pielāgot atsauces gadu kritērijus (TiR-EF, TiR-AD).

Ar darbības datiem saistīto apakšprocesu DKN (sk. I pielikuma 9. attēlu) izvērtē, piemērojot DVM noteiktās prasības (šā pielikuma A.4.4.4.4. iedaļa.

Jaunizstrādātās datu kopas DKN aprēķina šādi.

A.4.4.4.3.    PVP pētījumā izmantoto sekundāro datu kopu DKN

Lai lietotājs varētu novērtēt visbūtiskāko procesu kontekstam raksturīgos DKN kritērijus TeR, TiR un GeR, PVPKN iekļauj vismaz vienu tabulu par to, kā novērtēt šos kritērijus. TeR, TiR un GeR kritēriju novērtējumu veic, pamatojoties uz I pielikuma 24. tabulu. Tehniskais sekretariāts var pielāgot tikai atsauces gadus kritērijam TiR. Nav atļauts mainīt tekstu attiecībā uz pārējiem kritērijiem.

A.4.4.4.4.    Datu vajadzību matrica

Visus procesus, kas vajadzīgi, lai modelētu produktu, un kas nav iekļauti obligāto uzņēmumam raksturīgo datu sarakstā, izvērtē, izmantojot datu vajadzību matricu (sk. A-8. tabulu).

Noteikumi, kas jāievēro PVPKN izstrādē

PVPKN ietver šādu informāciju par visiem procesiem, kas nav iekļauti obligāto uzņēmumam raksturīgo datu sarakstā:

Noteikumi, kas jāievēro PVPKN lietotājam

PVPKN lietotājs piemēro DVM, lai izvērtētu, kuri dati ir vajadzīgi. To izmanto tā PVP pētījuma modelēšanā atkarībā no ietekmes līmeņa, kāds lietotājam (uzņēmumam) ir attiecībā uz konkrēto procesu. Attiecībā uz DVM ir iespējami šādi trīs gadījumi.

PVPKN lietotājs:

Jāņem vērā, ka jebkurai VP atbilstošai datu kopai var izmantot ILCD-EL atbilstošu datu kopu. Tās ieguldījums ir līdz 10 % no darbības jomā ietilpstošā produkta vienotā kopējā rādītāja (sk. I pielikuma 4.6.3. iedaļu). Šīm datu kopām DKN nepārrēķina.”

A.4.4.4.5.    DVM 1. situācija

katram procesam 1. situācijā ir divi iespējami varianti:

1. situācija/1. variants

Attiecībā uz visiem procesiem, kurus īsteno uzņēmums un kuros uzņēmums, kas izmanto PVPKN, izmanto uzņēmumam raksturīgus datus, jaunizstrādātās datu kopas DKN izvērtē, kā aprakstīts A.4.4.4.2. iedaļā, vienlaikus izmantojot PVPKN raksturīgas DKN tabulas.

1. situācija/2. variants

Tikai attiecībā uz procesiem, kas nav visbūtiskākie, ja lietotājs nolemj modelēt procesu, nevācot uzņēmumam raksturīgus datus, tad lietotājs piemēro sekundāro datu kopu, kas uzskaitīta PVPKN, kopā ar tās noklusējuma DKN vērtībām, kas uzskaitītas PVPKN.

Ja procesam izmantojamā datu kopa nav uzskaitīta PVPKN, tad PVPKN lietotājs izmanto DKN vērtības no sākotnējās datu kopas metadatiem.

A.4.4.4.6.    DVM 2. situācija

Ja uz procesu attiecas 2. situācija (t. i., PVPKN lietotājs nevada procesu, bet tam ir piekļuve uzņēmumam raksturīgiem datiem), ir iespējami trīs varianti:

2. situācija/1. variants

Attiecībā uz visiem procesiem, kurus neīsteno uzņēmums un kur PVPKN lietotājs piemēro uzņēmumam raksturīgus datus. Jaunizstrādātās datu kopas DKN izvērtē, kā aprakstīts I pielikuma 4.6.5.2. iedaļā, izmantojot PVPKN raksturīgas DKN tabulas.

2. situācija/2. variants

PVPKN lietotājs izmanto uzņēmumam raksturīgus darbības datus attiecībā uz transportu un aizstāj elektroenerģijas kombinācijai un transportam izmantotos apakšprocesus ar piegādes ķēdei raksturīgām VP atbilstošām datu kopām, sākot no noklusējuma sekundārās datu kopas, kas paredzēta PVPKN.

Jāņem vērā, ka PVPKN visi datu kopu nosaukumi ir uzskaitīti kopā ar to apkopotās datu kopas UUID. Šai situācijai ir vajadzīga sīkāk iedalītā datu kopas versija.

Attiecībā uz visbūtiskākajiem procesiem PVPKN lietotājs padara DKN kontekstam raksturīgu, atkārtoti izvērtējot TeR un TiR, izmantojot tabulu(-as), kas sniegta(-as) PVPKN (pielāgota(-as) no I pielikuma 24. tabulas). GeR kritēriju pazemina par 30 % ( 96 ), un P kritērijam saglabā sākotnējo vērtību.

2. situācija/3. variants

PVPKN lietotājs izmanto uzņēmumam raksturīgus darbības datus attiecībā uz transportu un aizstāj elektroenerģijas kombinācijai un transportam izmantotos apakšprocesus ar piegādes ķēdei raksturīgām VP atbilstošām datu kopām, sākot no noklusējuma sekundārās datu kopas, kas paredzēta PVPKN.

Jāņem vērā, ka PVPKN visi datu kopu nosaukumi ir uzskaitīti kopā ar to apkopotās datu kopas UUID. Šai situācijai ir vajadzīga sīkāk iedalītā datu kopas versija.

Šajā gadījumā PVPKN lietotājs izmanto noklusējuma DKN vērtības. Ja procesam izmantojamā datu kopa nav uzskaitīta PVPKN, tad PVPKN lietotājs izmanto DKN vērtības no sākotnējās datu kopas.

A.4.4.4.7.    DVM 3. situācija

Ja uz procesu attiecas 3. situācija (t. i., uzņēmums, kas izmanto PVPKN, nevada procesu, un uzņēmumam nav piekļuves uzņēmumam raksturīgiem datiem), ir divi iespējami varianti:

3. situācija/1. variants

Šajā situācijā PVPKN lietotājs padara DKN kontekstam raksturīgu, atkārtoti izvērtējot TeR, TiR un GeR, izmantojot tabulu(-as), kas sniegta(-as) PVPKN (pielāgota(-as) no I pielikuma 24. tabulas). P kritērijam saglabā sākotnējo vērtību.

3. situācija/2. variants

PVPKN lietotājs izmanto atbilstošo sekundāro datu kopu, kas uzskaitīta PVPKN, kopā ar tās DKN vērtībām. Ja procesam izmantojamā datu kopa nav uzskaitīta PVPKN, tad PVPKN lietotājs izmanto DKN vērtības no sākotnējās datu kopas.

A.4.4.4.8.    PVP pētījuma DKN

PVPKN pieprasa iesniegt VP atbilstošu datu kopu par darbības jomā ietilpstošo produktu (proti, PVP pētījumu). Aprēķina šīs datu kopas DKN, un to paziņo PVP ziņojumā. Lai aprēķinātu PVP pētījuma DKN, PVPKN precizē, ka PVPKN lietotājam jāievēro DKN aprēķināšanas noteikumi, kas izklāstīti I pielikuma 4.6.5.8. iedaļā.

A.5.    PVP rezultāti

A.5.1.    Etalons

Etalonu sniedz par katru RP, un tas atbilst otrā PVP-RP — ko modelē pēc atbalsta pētījumu rezultātu ņemšanas vērā — profilam.

PVPKN sniedz etalona rezultātus par katru RP kā raksturotos, normalizētos un svērtos rezultātus par katru no VP ietekmes kategorijām (nevis tikai visbūtiskākajām) un kā vienotu kopējo rādītāju, kas balstīts uz svēruma koeficientiem, kuri paredzēti I pielikuma 5.2.2. iedaļā, — katru atsevišķā tabulā. Rezultātus iesniedz par i) kopējo aprites ciklu un ii) kopējo aprites ciklu, neieskaitot izmantošanas posmu.

Etalonmērījuma veikšanu var izslēgt attiecībā uz starpproduktiem. To raksturoto, normalizēto un svērto rezultātu paziņošana, kas aprēķināti par katru starpposma RP, nav obligāta PVPKN, bet ir obligāta PVP pētījumā un PVP ziņojumā.

A.5.2.    Snieguma kategorijas

Snieguma kategoriju identifikācija nav obligāta. Katrs tehniskais sekretariāts var brīvi noteikt metodi snieguma kategoriju noteikšanai, ja tas uzskata, ka tas ir atbilstoši un būtiski. Turpmāk aprakstītā procedūra ir sniegta tikai kā piemērs.

Šajā procedūrā ir noteiktas piecas snieguma kategorijas, sākot no A kategorijas, kas ir vislabākais sniegums ar vismazāko ietekmi uz vidi, un beidzot ar E kategoriju, kas ir vissliktākais sniegums ar vislielāko ietekmi. Snieguma kategorijas nosaka visu 16 VP ietekmes kategoriju vienotā kopējā rādītāja līmenī (I pielikuma 5.2.2. iedaļa).

Pirmkārt, reprezentatīvā produkta vienotais kopējais rādītājs (BM, kas aprēķināts no otrā PVP-RP), atspoguļo C kategorijas viduspunktu.

Otrkārt, viszemākās A kategorijas un visaugstākās E kategorijas augšējo un apakšējo robežu nosaka, veicot sensitivitātes analīzi par RP modeli (par katru reprezentatīvo produktu, ja ir vairāki šādi produkti). Sensitivitātes analīzē nosaka visbūtiskākos parametrus, kas sniedz ieguldījumu vienotajā kopējā rādītājā. Kad šie parametri ir noteikti, pamatojoties uz nozares datiem, ko sniedz tehniskā sekretariāta locekļi, nosaka teorētisko vislabāko produktu (ko aprēķina, piešķirot vislabāko tehniski pamatoto vērtību katram parametram) un teorētisko vissliktāko produktu (ko aprēķina, piešķirot tehniski vissliktāko vērtību katram parametram). Tie palīdz noteikt A kategorijas augšējo robežu (OS-BP) un E kategorijas zemāko robežu (OS-WP).

Kad ir noteiktas C klases abas galējās vērtības un viduspunkts, saskaņā ar turpmāk sniegto tabulu nosaka dažādo kategoriju atlikušās robežas.

kur OS- BP ir vislabākā produkta vienotais kopējais rādītājs, OS- WP ir vissliktākā produkta vienotais kopējais rādītājs, BM ir reprezentatīvā produkta vienotais kopējais rādītājs (etalona vērtība), OS ir konkrēta produkta vienotais kopējais rādītājs, kas aprēķināts, pamatojoties uz PVP pētījumu, kurš veikts saskaņā ar PVPKN.

A-3. attēls.

VP snieguma kategorijas

A.6.    Produktu vidiskās pēdas rezultātu interpretēšana

A.6.1    Karsto punktu identificēšana

Visbūtiskākās ietekmes kategorijas, aprites cikla posmus, procesus, tiešās vienkāršās plūsmas, etalonus un snieguma kategorijas nosaka, pamatojoties uz pirmo un otro PVP-RP pētījumu. Otrajā PVP-RP pētījumā nosaka identifikāciju, kas būs vajadzīga PVPKN. Visbūtiskāko procesu un tiešo vienkāršo plūsmu identificēšanai ir būtiska loma ar datiem saistīto prasību noteikšanā (plašāku informāciju skatīt iepriekšējās iedaļās par datu kvalitātes prasībām).

A.6.1.1.    Procedūra visbūtiskāko ietekmes kategoriju noteikšanai

Visbūtiskākās ietekmes kategorijas nosaka atbilstoši prasībām, kas izklāstītas I pielikuma 6.3.1. iedaļā. PVPKN var visbūtiskāko ietekmes kategoriju sarakstā iekļaut papildu kategorijas, bet nevienu neizsvītro.

A.6.1.2.    Procedūra visbūtiskāko aprites cikla posmu noteikšanai

Visbūtiskākos aprites cikla posmus nosaka, ievērojot prasības, kas izklāstītas I pielikuma 6.3.2. iedaļā. Tehniskais sekretariāts var nolemt sadalīt vai pievienot papildu aprites cikla posmus, ja ir pamatoti iemesli to darīt. To pamato PVPKN. Piemēram, aprites cikla posmu “Izejvielu ieguve un priekšapstrāde” var iedalīt posmos “Izejvielu ieguve”, “Priekšapstrāde” un “Izejvielu piegādātāju transports”.

A.6.1.3.    Procedūra visbūtiskāko procesu noteikšanai

Visbūtiskākos procesus nosaka atbilstoši prasībām, kas izklāstītas I pielikuma 6.3.3. iedaļā. PVPKN var visbūtiskāko procesu sarakstā iekļaut papildu kategorijas, bet nevienu neizsvītro.

Lielākajā daļā gadījumu vertikāli apkopotas datu kopas var noteikt kā tādas, kas atspoguļo būtiskos procesus. Šādos gadījumos var nebūt acīmredzams, kurš process ir atbildīgs par ieguldījuma sniegšanu ietekmes kategorijā. Tehniskais dienests var nolemt, vai meklēt sīkāk iedalītus papildu datus vai uzskatīt apkopoto datu kopu par procesu būtiskuma noteikšanas nolūkos.

A.6.1.4.    Procedūra visbūtiskāko tiešo vienkāršo plūsmu noteikšanai

Visbūtiskākās tiešās vienkāršās plūsmas nosaka atbilstoši prasībām, kas izklāstītas I pielikuma 6.3.4. iedaļā. Tehniskais sekretariāts var pievienot visbūtiskāko vienkāršo plūsmu sarakstam papildu plūsmas, bet nevienu neizsvītro. Attiecībā uz katru visbūtiskāko procesu visbūtiskāko tiešo vienkāršo plūsmu noteikšana ir svarīga, lai definētu, kurš tiešo emisiju vai resursu izmantojums būtu jāpieprasa kā uzņēmumam raksturīgie dati (t. i., priekšplāna vienkāršās plūsmas procesos, kas uzskaitīti PVPKN kā obligātie uzņēmumam raksturīgie dati).

A.7.    Produktu vidiskās pēdas ziņojumi

Vispārīgas prasības par PVP ziņojumiem ir pieejamas I pielikumā (8. iedaļā). Ikvienā PVP pētījumā (tostarp PVP-RP pētījumos un atbalsta pētījumos) iekļauj PVP ziņojumu. PVP ziņojumā sniedz būtisku, vispārēju, konsekventu, precīzu un pārredzamu pārskatu par pētījumu un aprēķināto ar produktu saistīto ietekmi uz vidi.

PVP ziņojuma veidne ir pieejama šā pielikuma E daļā. Veidnē ir ietverta sīka informācija, kas jāiekļauj PVP ziņojumā. Tehniskais sekretariāts var nolemt pieprasīt, lai PVP ziņojumā papildus informācijai, kas uzskaitīta šā pielikuma E daļā, tiek sniegta vēl cita informācija.

A.8.    PVP pētījumu, ziņojumu un saziņas līdzekļu verifikācija un validācija

A.8.1.    Verifikācijas darbības jomas noteikšana

PVP pētījuma verifikācija nodrošina, ka PVP pētījums ir veikts saskaņā ar PVPKN, uz kuru tas attiecas.

A.8.2.    Verificētājs(-i)

Garantē verificētāju neatkarību (t. i., viņi izpilda nolūkus, kas noteikti EN ISO/IEC 17020:2012 prasībās attiecībā uz verificētāju, kurš ir trešā persona, viņiem nav interešu konfliktu saistībā ar attiecīgajiem produktiem, un viņu vidū nedrīkst būt tehniskā sekretariāta locekļi vai konsultanti, kas iesaistīti darba iepriekšējā daļā — PVP-RP pētījumos, atbalsta pētījumos, PVPKN pārskatīšanā utt.).

A.8.3.    Verifikācijas/validācijas prasības — prasības verifikācijai/validācijai, ja ir pieejams PVPKN

Verificētājs(-i) apstiprina, ka PVP ziņojums, PVP paziņojums (ja tāds ir) un PVP pētījums atbilst šādiem dokumentiem:

PVP pētījuma verificēšanu un validēšanu veic atbilstoši minimālajām prasībām, kas uzskaitītas I pielikuma 8.4.1. iedaļā un šā pielikuma A.2.3. iedaļā, un papildu prasībām attiecībā uz PVPKN, kuras noteicis tehniskais sekretariāts un kuras dokumentētas PVPKN iedaļā “Verifikācija”.

A.8.3.1.    Minimālās prasības PVP pētījuma verificēšanai un validēšanai

Papildus prasībām, kas noteiktas PVP metodē, attiecībā uz visiem pētījumiem, kas izmantoti validējamā PVP pētījumā, verificētājs(-i) pārbauda, vai DKN atbilst minimālajam DKN, kas noteikts PVPKN.

PVPKN var noteikt papildu prasības validācijai, kuras pievieno šajā dokumentā noteiktajām minimālajām prasībām. Verificētājs(-i) verificēšanas procesā pārbauda, vai ir izpildītas visas minimālās un papildu prasības.

A.8.3.2.    Verifikācijas un validācijas paņēmieni

Papildus PVP metodē noteiktajām prasībām verificētājs pārbauda, vai izmantotās paraugu ņemšanas procedūras atbilst PVPKN noteiktajai paraugu ņemšanas procedūrai. Paziņotos datus salīdzina ar avota dokumentāciju, lai pārbaudītu to konsekvenci.

A.8.3.3.    Validācijas paziņojuma saturs

Papildus PVP metodē noteiktajām prasībām (I pielikuma 8.5.2. iedaļa) validācijas paziņojumā iekļauj šādu elementu: verificētāja(-u) interešu konflikta neesība saistībā ar attiecīgajiem produktiem un jebkādu iesaistīšanos iepriekšējā darbā (PVPKN izstrādē, PVP-RP pētījumos, atbalsta pētījumos, tehniskā sekretariāta sastāvā un konsultāciju darbā, kas veikts PVPKN lietotājam pēdējo trīs gadu laikā).

B DAĻA

PVPKN VEIDNE

Piezīme. Iekļauto tekstu, kas ir slīprakstā, PVPKN izstrādes laikā nemaina, izņemot atsauces uz tabulām, attēliem un vienādojumiem. Atsauces pārskata un attiecīgi sasaista. Attiecīgā gadījumā var pievienot papildu tekstu.

Ja pastāv pretrunas starp šā pielikuma un I pielikuma prasībām, noteicošas ir I pielikuma prasības.

Teksts, kas norādīts kvadrātiekavās ([]), ir norādījumi PVPKN izstrādātājiem.

Iedaļu secību un virsrakstus nemaina.

[Pirmajā lapā iekļauj vismaz šādu informāciju:

Satura rādītājs

Akronīmi

[Šajā iedaļā uzskaita visus PVPKN izmantotos akronīmus. Tos, kuri jau ir iekļauti I pielikumā vai II pielikuma A daļā, pārkopē to sākotnējā formā. Akronīmus uzskaita alfabētiskā secībā.]

Definīcijas

[Šajā iedaļā uzskaita visas definīcijas, kas ir būtiskas attiecībā uz PVPKN. Tās, kuras jau ir iekļautas I pielikumā vai II pielikuma A daļā, pārkopē to sākotnējā formā. Definīcijas uzskaita alfabētiskā secībā.]

B.1.    Ievads

Produktu vidiskās pēdas (PVP) metode sniedz sīki izstrādātus un visaptverošus tehniskos noteikumus par to, kā veikt PVP pētījumus, kas ir vairāk reproducējami, konsekventi, stabili, verificējami un salīdzināmi. PVP pētījumu rezultāti ir pamats VP informācijas sniegšanai, un tos var izmantot dažādās iespējamās piemērošanas jomās, tostarp iekšējā pārvaldībā un dalībā brīvprātīgās vai obligātās programmās.

Attiecībā uz visām prasībām, kas nav noteiktas šajā produktu vidiskās pēdas kategoriju noteikumā (PVPKN), PVPKN lietotājs atsaucas uz dokumentiem, kuriem atbilst šis PVPKN (sk. B.7. iedaļu).

Atbilstība šim PVPKN nav obligāta, ja PVP izmanto iekšējā līmenī, tomēr tā ir obligāta vienmēr, kad PVP pētījuma rezultātus vai kādu daļu tā satura ir paredzēts paziņot plašāk.

Terminoloģija — vajadzības izteiksme, vajadzības izteiksmes vēlējuma paveids un “var”

Šajā PVPKN ir lietota precīza terminoloģija, lai norādītu prasības, ieteikumus un iespējas, ko var izvēlēties, kad tiek veikts PVP pētījums.

Vajadzības izteiksmi lieto, lai norādītu to, kas nepieciešams, lai PVP pētījums atbilstu šā PVPKN prasībām.

Vajadzības izteiksmes vēlējuma paveidu izmanto drīzāk ieteikuma, nevis prasības izteikšanai. Sagatavojot PVP pētījumu, ikvienai atkāpei no vajadzības izteiksmes vēlējuma paveida prasībām jābūt pamatotai, un tās jāpadara pārredzamas.

Terminu “var” izmanto pieļaujamas iespējas izteikšanai. Ja ir pieejamas iespējas, PVP pētījumā iekļauj pienācīgu argumentāciju, lai pamatotu izvēlēto iespēju.

B.2.    Vispārīga informācija par PVPKN

B.2.1.    Tehniskais sekretariāts

[Sniedz tehniskajā sekretariātā ietilpstošo organizāciju sarakstu galīgā PVPKN apstiprināšanas brīdī. Par katru organizāciju paziņo organizācijas veidu (nozare, akadēmiskās aprindas, NVO, konsultants utt.), kā arī dalības sākuma datumu. Tehniskais sekretariāts var nolemt iekļaut attiecībā uz katru organizāciju arī iesaistīto personu locekļu vārdus un uzvārdus.]

B.2.2.    Apspriešanās un ieinteresētās personas

[Par katru sabiedrisko apspriešanu sniedz šādu informāciju:

B.2.3.    Pārskatīšanas grupa un PVPKN pārskatīšanas prasības

[Šajā iedaļā iekļauj pārskatīšanas grupas locekļu vārdus, uzvārdus un piederību. Norāda locekli, kas ir pārskatīšanas grupas vadītājs.]

Pārskatītāji ir apstiprinājuši, ka ir izpildītas šādas prasības:

[Tehniskais sekretariāts pēc vajadzības var iekļaut papildu pārskatīšanas kritērijus.]

Publiskie pārskatīšanas ziņojumi ir sniegti šā PVPKN 3. pielikumā.

[Pārskatīšanas grupa sagatavo: i) publisku pārskatīšanas ziņojumu par katru PVP-RP, ii) publisku pārskatīšanas ziņojumu par galīgo PVPKN.]

B.2.4.    Pārskatīšanas paziņojums

Šis PVPKN tika izstrādāts atbilstoši PVP metodei, ko Komisija pieņēma [norāda jaunākās pieejamās versijas apstiprināšanas datumu].

Reprezentatīvais(-ie) produkts(-i) pareizi atspoguļo vidusmēra produktu(-us), ko pārdod Eiropā (ES+EBTA), attiecībā uz produktu kategoriju/apakškategoriju, kas ir šā PVPKN darbības jomā.

PVP pētījumi, ko veic saskaņā ar šo PVPKN, pamatoti sniedz reproducējamus rezultātus, un šeit iekļauto informāciju var izmantot, lai veiktu salīdzinājumus un salīdzinošus apgalvojumus atbilstoši paredzētajiem nosacījumiem (sk. iedaļu par ierobežojumiem). [Šā paziņojuma pēdējo daļu svītro, ja PVPKN attiecas uz starpproduktu(-iem).]

[Pārskatīšanas paziņojumu sagatavo pārskatītājs.]

B.2.5.    Ģeogrāfiskais derīgums

Šis PVPKN ir derīgs attiecībā uz darbības jomā ietilpstošajiem produktiem, ko pārdod vai patērē ES + EBTA.

Katrā PVP pētījumā norāda tā ģeogrāfisko derīgumu, uzskaitot visas valstis, kurās produkts, kas ir PVP pētījuma priekšmets, tiek patērēts/pārdots, un attiecīgo tirgus daļu. Ja informācija par produkta, kas ir pētījuma priekšmets, tirgu nav pieejama, par noklusējuma tirgu uzskata ES + EBTA valstu tirgu ar vienādu tirgus daļu katrai valstij.

B.2.6.    Valoda

PVPKN sagatavo angļu valodā. Pretrunu gadījumā oriģinālā versija angļu valodā aizstāj tulkotās versijas.

B.2.7.    Atbilstība citiem dokumentiem

Šis PVPKN ir sagatavots saskaņā ar šādiem dokumentiem (uzskaita secībā, sākot no vissvarīgākā):

produkta vidiskās pēdas (PVP) metode;

….

[PVPKN uzskaita papildu dokumentus (ja tādi ir), kuriem PVPKN atbilst.]

B.3.    PVPKN darbības joma

[Šajā iedaļā i) iekļauj PVPKN darbības jomas aprakstu, ii) uzskaita un apraksta PVPKN ietvertās apakškategorijas (ja tādas ir), apraksta darbības jomā ietilpstošo(-os) produktu(-us) un tehnisko sniegumu.]

B.3.1.    Produktu klasifikācija

CPA kodi šajā PVPKN ietvertajiem produktiem ir šādi:

[Pamatojoties uz produktu kategoriju/apakškategoriju, sniedz atbilstošo preču klasifikāciju pēc saimniecības nozarēm (CPA) (balstoties uz jaunāko pieejamo CPA saraksta versiju). Ja līdzīgiem produktiem vairākus ražošanas veidus definē, izmantojot CPA alternatīvu, PVPKN iekļauj visus attiecīgos CPA. Identificē apakškategorijas, uz kurām neattiecas CPA, ja tādas ir.]

B.3.2.    Reprezentatīvais(-ie) produkts(-i)

[PVPKN iekļauj aprakstu par reprezentatīvo(-ajiem) produktu(-iem) un to, kā tas (tie) iegūts(-i). Tehniskais sekretariāts PVPKN pielikumā sniedz informāciju par visiem pasākumiem, kas veikti, lai definētu RP “modeli”, un paziņo apkopoto informāciju.]

Reprezentatīvā(-o) produkta(-u) PVP pētījums (PVP-RP) ir pēc pieprasījuma pieejams TS koordinatoram, kuram ir pienākums to izplatīt ar atbilstošu atrunu par tā ierobežojumiem.

B.3.3.    Funkcionālā vienība un atsauces plūsma

Funkcionālā vienība (FV) ir … [jāaizpilda].

B.1. tabulā ir noteikti galvenie aspekti, ko izmanto FV definēšanai.

Atsauces plūsma ir produkta daudzums, kas vajadzīgs, lai izpildītu definēto funkciju, un to mēra … [ieraksta mērvienības]. Visus kvantitatīvos ielaides un izlaides datus, kas savākti pētījumā, aprēķina attiecībā pret šo atsauces plūsmu.

[PVPKN apraksta, i) kā katrs funkcionālās vienības aspekts ietekmē produkta vidisko pēdu, ii) kā šo ietekmi iekļaut VP aprēķinos un iii) kā aprēķina atbilstošu atsauces plūsmu ( 97 ). Turklāt PVPKN izskaidro, dokumentē un pamato visus produkta funkciju izlaidumus funkcionālās vienības definīcijā. Ja ir vajadzīgi aprēķina parametri, PVPKN sniedz noklusējuma vērtības vai pieprasa šos parametrus obligātās uzņēmumam raksturīgās informācijas sarakstā. Sniedz aprēķina piemēru.]

B.3.4.    Sistēmas robeža

[Šajā iedaļā iekļauj sistēmas diagrammu, kas skaidri parāda procesus un aprites cikla posmus, kuri iekļauti produktu kategorijā/apakškategorijā. Iekļauj īsu aprakstu par procesiem un aprites cikla posmiem. Diagrammā iekļauj norādi uz procesiem, attiecībā uz kuriem ir vajadzīgi uzņēmumam raksturīgi dati, un procesiem, kas izslēgti no sistēmas robežas.]

Sistēmas robežās iekļauj šādus aprites cikla posmus un procesus.

Saskaņā ar šo PVPKN, pamatojoties uz izslēgšanas noteikumu, var izslēgt šādus procesus: [iekļauj to procesu sarakstu, kurus izslēdz, pamatojoties uz izslēgšanas noteikumu.] Papildu izslēgšana nav atļauta. VAI saskaņā ar šo PVPKN izslēgšana nav piemērojama.

Par katru PVP pētījumu, kas veikts saskaņā ar šo PVPKN, PVP pētījumā sniedz diagrammu, kas norāda darbības, uz kurām attiecas datu vajadzību matricas 1., 2. vai 3. situācija.

B.3.5.    VP ietekmes kategoriju saraksts

Katrā PVP pētījumā, ko veic saskaņā ar šo PVPKN, aprēķina PVP profilu, iekļaujot visas VP ietekmes kategorijas, kas uzskaitītas turpmāk sniegtajā tabulā. [Tehniskais sekretariāts tabulā norāda, vai apakškategorijas par klimata pārmaiņām aprēķina atsevišķi. Ja vienu vai abas apakškategorijas nepaziņo, tehniskais sekretariāts iekļauj zemsvītras piezīmi, izskaidrojot iemeslus, piemēram, “Par apakšrādītājiem “Klimata pārmaiņas — biogēnie” un “Klimata pārmaiņas — zemes izmantošana un zemes izmantošanas maiņa” nepaziņo atsevišķi, jo to ieguldījums kopējā ietekmē uz klimata pārmaiņām, pamatojoties uz salīdzinošās izvērtēšanas rezultātiem, ir mazāks nekā 5 % katram.”]

Normalizācijas koeficientu un svēruma koeficientu pilns saraksts ir pieejams 1 pielikumā — “VP normalizācijas koeficientu un svēruma koeficientu saraksts”.

Raksturošanas koeficientu pilns saraksts ir pieejams vietnē http://eplca.jrc.ec.europa.eu/LCDN/developerEF.xhtml. [Tehniskais sekretariāts precizē VP atsauces paketi, ko izmanto.]

B.3.6.    Papildu tehniskā informācija

[Tehniskais sekretariāts uzskaita paziņojamo papildu tehnisko informāciju]:

[Attiecībā uz starpproduktiem:]

B.3.7.    Papildu vides informācija

[Norāda, kādu papildu vides informāciju paziņo / kāda informācija būtu jāpaziņo (sniedz mērvienības). Ja iespējams, izvairās no prasību izteikšanas vajadzības izteiksmes vēlējuma paveidā. Sniedz atsauci uz visām metodēm, kas izmantotas papildu informācijas paziņošanai.]

Bioloģisko daudzveidību uzskata par būtisku attiecībā uz šo PVPKN.

VAI

Bioloģisko daudzveidību neuzskata par būtisku attiecībā uz šo PVPKN.

[Ja bioloģiskā daudzveidība ir būtiska, PVPKN apraksta, kā PVPKN lietotājs novērtē ietekmi uz bioloģisko daudzveidību.]

B.3.8.    Ierobežojumi

[Šajā iedaļā iekļauj to ierobežojumu sarakstu, kādi būs PVP pētījumam, pat ja to veiks saskaņā ar šo PVPKN.]

B.3.8.1.    Salīdzinājumi un salīdzinoši apgalvojumi

[Šajā iedaļā iekļauj nosacījumus, ar kādiem var veikt salīdzināšanu vai salīdzinošu apgalvojumu.]

B.4.    Visbūtiskākās ietekmes kategorijas, aprites cikla posmi, procesi un vienkāršās plūsmas

B.4.1.    Visbūtiskākās VP ietekmes kategorijas

[Ja PVPKN nav apakškategoriju] Visbūtiskākās ietekmes kategorijas šā PVPK darbības jomā ietilpstošajai produktu kategorijai ir šādas:

[Ja PVPKN ir apakškategorijas] Visbūtiskākās ietekmes kategorijas apakškategorijai [nosaukums], kas ietilpst šā PVPK darbības jomā, ir šādas:

B.4.2.    Visbūtiskākie aprites cikla posmi

[Ja PVPKN nav apakškategoriju] Visbūtiskākie aprites cikla posmi PVPK darbības jomā ietilpstošajai produktu kategorijai ir šādi:

[Ja PVPKN ir apakškategorijas] Visbūtiskākie aprites cikla posmi apakškategorijai [nosaukums], kas ietilpst šā PVPK darbības jomā, ir šādi:

B.4.3.    Visbūtiskākie procesi

Visbūtiskākie procesi šā PVPKN darbības jomā ietilpstošajai produktu kategorijai ir šādi [šo tabulu aizpilda, pamatojoties uz reprezentatīvā(-o) produkta(-u) PVP pētījumu galīgajiem rezultātiem. Attiecīgā gadījumā norāda vienu tabulu par katru apakškategoriju.]

B.4.4.    Visbūtiskākās tiešās vienkāršās plūsmas

Visbūtiskākās tiešās vienkāršās plūsmas šā PVPKN darbības jomā ietilpstošajai produktu kategorijai ir šādas [sarakstu sniedz, pamatojoties uz reprezentatīvā(-o) produkta(-u) PVP pētījumu galīgajiem rezultātiem. Attiecīgā gadījumā norāda vienu sarakstu par katru apakškategoriju.]

B.4.4.1.    Datu trūkumi un aizstājējvērtības

[Šajā iedaļā iekļauj:

Tehniskais sekretariāts var nolemt norādīt ACIP Excel datnē (sk. šā pielikuma B.5. iedaļu), par kuriem procesiem datu kopas nav pieejamas (un tādēļ tās uzskata par datu trūkumiem) un par kuriem procesiem izmanto aizstājējvērtības.]

B.5.    Aprites cikla inventarizācijas pārskats

Visas jaunizstrādātās datu kopas ir VP vai ILCD-EL atbilstošas (sk. noteikumus B.5.5. iedaļā).

[PVPKN norāda, vai ir atļauta paraugu ņemšana. Ja tehniskais sekretariāts atļauj paraugu ņemšanu, PVPKN apraksta paraugu ņemšanas procedūru, kā aprakstīts PVP metodē, un iekļauj šādu teikumu:] Ja ir vajadzīga paraugu ņemšana, to veic, kā norādīts šajā PVPKN. Tomēr paraugu ņemšana nav obligāta, un jebkurš šā PVPKN lietotājs var nolemt vākt datus no visām rūpnīcām un saimniecībām, neņemot paraugus.

B.5.1.    Obligāto uzņēmumam raksturīgo datu saraksts

[Tehniskais sekretariāts šeit uzskaita procesus, kas jāmodelē ar obligātiem uzņēmumam raksturīgiem datiem (t. i., darbības datiem un tiešajām vienkāršajām plūsmām). Jāņem vērā, ka uzskaitītās tiešās vienkāršās plūsmas pielāgo nomenklatūrai, ko izmanto VP atsauces paketes visjaunākajā versijā ( 98 ).

Process A

[Sniedz procesa A īsu aprakstu. Uzskaita visus darbības datus un tiešās vienkāršās plūsmas, ko apkopo, un ar darbības datiem saistīto apakšprocesu noklusējuma datu kopas procesā A. Izmanto turpmāk norādīto tabulu, lai PVPKN iekļautu vismaz vienu piemēru. Ja šeit nav iekļauti visi procesi, visu procesu pilnu sarakstu iekļauj Excel datnē.]

[Uzskaita visas emisijas un resursus, ko modelē ar uzņēmumam raksturīgu informāciju (visbūtiskākās priekšplāna vienkāršās plūsmas) procesā A.]

Visu vācamo uzņēmumam raksturīgo datu tabulu skatīt Excel datnē ar nosaukumu “[Name PEFCR_version number] — Aprites cikla inventarizācijas pārskats”.

B.5.2.    To procesu saraksts, kurus, kā paredzams, īsteno uzņēmums

[Šajā iedaļā uzskaitītie procesi papildina tos, kas uzskaitīti kā obligāti uzņēmumam raksturīgi dati. Procesu vai datu atkārtošana nav atļauta. Ja nav papildu procesu, kurus, kā paredzams, īsteno uzņēmums, norāda šādu tekstu: “Nav papildu procesu, kurus, kā paredzams, īsteno uzņēmums, papildus tiem, kas uzskaitīti kā obligāti uzņēmumam raksturīgi dati.”]

Paredzams, ka PVPKN lietotājs īsteno šādus procesus:

Process X

[Sniedz procesa X īsu aprakstu. Uzskaita darbības datus un tiešās vienkāršās plūsmas, ko apkopo kā minimumu, un ar darbības datiem saistīto datu kopas procesā X. Norāda mērvienību, kā mēra un jebkādu citu īpašību, kas var būt noderīga lietotājam. Jāņem vērā, ka uzskaitītās tiešās vienkāršās plūsmas pielāgo nomenklatūrai, ko izmanto VP atsauces paketes visjaunākajā versijā ( 99 ). Izmanto turpmāk sniegto tabulu, lai PVPKN iekļautu vismaz vienu piemēru. Ja šeit nav iekļauti visi procesi, visu procesu pilnu sarakstu iekļauj Excel datnē.]

Visu to procesu sarakstu, uz kuriem, kā paredzams, varētu attiekties 1. situācija, skatīt Excel datnē ar nosaukumu “[Name PEFCR_version number] — Aprites cikla inventarizācijas pārskats”.

B.5.3.    Datu kvalitātes prasības

Aprēķina un paziņo katras datu kopas un kopējā PVP pētījuma datu kvalitāti. DKN aprēķina, pamatojoties uz šādu formulu ar četriem kritērijiem:

kur TeR ir tehnoloģiskā reprezentativitāte, GeR ir ģeogrāfiskā reprezentativitāte, TiR ir laika reprezentativitāte un P ir precizitāte. Reprezentativitāte (tehnoloģiskā, ģeogrāfiskā un laika piesaistes) raksturo pakāpi, kādā atlasītie procesi un produkti attēlo analizēto sistēmu, savukārt precizitāte norāda uz veidu, kādā dati ir iegūti, un saistīto nenoteiktības līmeni.

Nākamajās iedaļās ir sniegtas tabulas ar kritērijiem, kas izmantojami katra kritērija daļēji kvantitatīvajam novērtējumam.

[PVPKN var noteikt stingrākas datu kvalitātes prasības un noteikt papildu kritērijus datu kvalitātes novērtēšanai. PVPKN paziņo formulas, kas izmantojamas, lai noteiktu DKN i) uzņēmumam raksturīgajiem datiem (20. vienādojums I pielikumā), ii) sekundārajām datu kopām (19. vienādojums I pielikumā), iii) PVP pētījumam (20. vienādojums I pielikumā).

B.5.3.1.    Uzņēmumam raksturīgas datu kopas

DKN aprēķina sīkākā iedalījumā 1. līmenī, pirms tiek veikta jebkāda apakšprocesu vai vienkāršo plūsmu apkopošana. Uzņēmumam raksturīgo datu kopu DKN aprēķina, kā izklāstīts turpmāk.

B.5.4.    Datu vajadzību matrica (DVM)

Visus procesus, kas vajadzīgi, lai modelētu produktu, un kas nav iekļauti obligāto uzņēmumam raksturīgo datu sarakstā (uzskaitīti B.5.1. iedaļā), izvērtē, izmantojot datu vajadzību matricu (sk. B.10. tabulu). PVPKN lietotājs piemēro DVM, lai izvērtētu, kuri dati ir vajadzīgi, un to izmanto tā PVP modelēšanā atkarībā no ietekmes līmeņa, kāds PVPKN lietotājam (uzņēmumam) ir attiecībā uz konkrēto procesu. Attiecībā uz DVM ir iespējami šādi trīs gadījumi, kas izskaidroti turpmāk.

B.5.4.1.    Procesi 1. situācijā

Katram procesam 1. situācijā ir divi iespējami varianti:

1. situācija/1. variants

Attiecībā uz visiem procesiem, kurus īsteno uzņēmums un kur PVPKN lietotājs piemēro uzņēmumam raksturīgus datus. Jaunizstrādātās datu kopas DKN izvērtē, kā aprakstīts B.5.3.1. iedaļā.

1. situācija/2. variants

Tikai attiecībā uz procesiem, kas nav visbūtiskākie, ja PVPKN lietotājs nolemj modelēt procesu, nevācot uzņēmumam raksturīgus datus, tad lietotājs izmanto sekundāro datu kopu, kas uzskaitīta PVPKN, kopā ar tās noklusējuma DKN vērtībām, kas uzskaitītas šeit.

Ja procesam izmantojamā datu kopa nav uzskaitīta PVPKN, tad PVPKN lietotājs izmanto DKN vērtības no sākotnējās datu kopas metadatiem.

B.5.4.2.    Procesi 2. situācijā

Ja procesu neīsteno PVPKN lietotājs, bet ir piekļuve uzņēmumam raksturīgiem datiem, tad ir iespējami trīs varianti:

2. situācija/1. variants

Attiecībā uz visiem procesiem, kuru neīsteno uzņēmums un kuros PVPKN lietotājs izmanto uzņēmumam raksturīgus datus, jaunizstrādātās datu kopas DKN izvērtē, kā aprakstīts B.5.3.1. iedaļā.

2. situācija/2. variants

PVPKN lietotājs izmanto uzņēmumam raksturīgus darbības datus attiecībā uz transportu un aizstāj elektroenerģijas kombinācijai un transportam izmantotos apakšprocesus ar piegādes ķēdei raksturīgām PVP atbilstošām datu kopām, sākot no noklusējuma sekundārās datu kopas, kas paredzēta PVPKN.

Jāņem vērā, ka PVPKN visi datu kopu nosaukumi ir uzskaitīti kopā ar to apkopotās datu kopas UUID. Šai situācijai ir vajadzīga sīkāk iedalītā datu kopas versija.

PVPKN lietotājs padara DKN kontekstam raksturīgu, atkārtoti izvērtējot TeR un TiR, izmantojot B.11. tabulu. GeR kritēriju pazemina par 30 % ( 100 ), un P kritērijam saglabā sākotnējo vērtību.

2. situācija/3. variants

PVPKN lietotājs izmanto uzņēmumam raksturīgus darbības datus attiecībā uz transportu un aizstāj elektroenerģijas kombinācijai un transportam izmantotos apakšprocesus ar piegādes ķēdei raksturīgām VP atbilstošām datu kopām, sākot no noklusējuma sekundārās datu kopas, kas paredzēta PVPKN.

Jāņem vērā, ka PVPKN visi datu kopu nosaukumi ir uzskaitīti kopā ar to apkopotās datu kopas UUID. Šai situācijai ir vajadzīga sīkāk iedalītā datu kopas versija.

Šajā gadījumā PVPKN lietotājs izmanto noklusējuma DKN vērtības. Ja procesam izmantojamā datu kopa nav uzskaitīta PVPKN, tad PVPKN lietotājs izmanto DKN vērtības no sākotnējās datu kopas.

B.5.4.3.    Procesi 3. situācijā

Ja procesu neīsteno uzņēmums, kas izmanto PVPKN, un uzņēmumam nav piekļuves uzņēmumam raksturīgiem datiem, ir divi iespējami varianti:

3. situācija/1. variants

Šajā gadījumā PVPKN lietotājs padara izmantotās datu kopas DKN vērtības kontekstam raksturīgas, atkārtoti izvērtējot TeR, TiR un GeR, izmantojot sniegto(-ās) tabulu(-as). P kritērijam saglabā sākotnējo vērtību.

3. situācija/2. variants

Attiecībā uz procesiem, kas nav visbūtiskākie, PVPKN lietotājs izmanto atbilstošo sekundāro datu kopu, kas uzskaitīta PVPKN, kopā ar tās DKN vērtībām.

Ja procesam izmantojamā datu kopa nav uzskaitīta PVPKN, tad PVPKN lietotājs izmanto DKN vērtības no sākotnējās datu kopas.

B.5.5.    Izmantojamās datu kopas

Šajā PVPKN ir uzskaitītas sekundārās datu kopas, kas jāizmanto PVPKN lietotājam. Ja datu kopa, kas vajadzīga PVP profila aprēķināšanai, nav starp šajā PVPKN uzskaitītajām, lietotājs izvēlas starp šādiem variantiem (hierarhiskā secībā):

B.5.6.    Kā aprēķināt pētījuma vidējo DKN

Lai aprēķinātu PVP pētījuma vidējo DKN, PVPKN lietotājs atsevišķi aprēķina PVP pētījuma TeR, TiR, GeR un P kā visu visbūtiskāko procesu vidējo svērto vērtību, pamatojoties uz to relatīvo vidisko ieguldījumu vienotajā kopējā rādītājā. Izmanto aprēķināšanas noteikumus, kas izskaidroti I pielikuma 4.6.5.8. iedaļā.

B.5.7.    Sadales noteikumi

[PVPKN nosaka, kurus sadales noteikumus PVPKN lietotājs izmanto un kā veic modelēšanu/aprēķinus. Ja izmanto ekonomisko sadali, aprēķināšanas metodi par to, kā iegūt sadales koeficientus, nosaka un paredz PVPKN. Izmanto turpmāk norādīto veidni.]

B.5.8.    Elektroenerģijas modelēšana

Izmanto šādu elektroenerģijas kombināciju hierarhiskā secībā:

Piezīme. Izmantošanas posmam izmanto patēriņa tīkla kombināciju.

Konkrēta piegādātāja elektroenerģijas kombinācijas izmantošanas vidiskā integritāte ir atkarīga no tā, vai ir nodrošināts, ka līgumiskie instrumenti (izsekošanai) uzticami un unikāli sniedz apgalvojumus patērētājiem. Ja tā nav, PVP trūkst precizitātes un konsekvences, kas nepieciešama, lai pieņemtu lēmumus par produkta / korporatīvo elektroenerģijas iepirkumu un lai patērētāji (elektroenerģijas pircēji) varētu izdarīt precīzus apsvērumus. Tāpēc ir noteikts tādu minimālo kritēriju kopums, kuri attiecas uz līgumisko instrumentu kā uzticamu vidiskās pēdas informācijas sniedzēju integritāti. Tie atspoguļo minimālās iezīmes, kas nepieciešamas, lai izmantotu konkrēta piegādātāja kombināciju PVP pētījumos.

Minimālo kritēriju kopums, lai nodrošinātu līgumiskos instrumentus no piegādātājiem

Konkrēta piegādātāja elektroenerģijas produktu/kombināciju var izmantot tikai tad, ja PVP metodes lietotājs nodrošina, ka līgumiskais instruments atbilst turpmāk izklāstītajiem kritērijiem. Ja līgumiskais instruments neatbilst kritērijiem, tad modelēšanā izmanto konkrētas valsts atlikušo elektroenerģijas patēriņa kombināciju.

Turpmāk sniegtais kritēriju saraksts ir balstīts uz “GHG Protocol Scope 2 Guidance” ( 103 ) noteiktajiem kritērijiem. Elektroenerģijas modelēšanai izmantotais līgumiskais instruments atbilst turpmāk noteiktajiem kritērijiem.

“Konkrētas valsts atlikušās tīkla kombinācijas jeb patēriņa kombinācijas” modelēšana

Datu kopas par atlikušo tīkla kombināciju jeb patēriņa kombināciju par katru enerģijas veidu, katru valsti un spriegumu dara pieejamas datu nodrošinātāji.

Ja atbilstoša datu kopa nav pieejama, būtu jāizmanto šāda pieeja:

nosaka valsts patēriņa kombināciju (piemēram, X % no MWh saražoti ar hidroenerģiju, Y % no MWh saražoti ogļu elektrostacijā), un to apvieno ar ACIP datu kopām par katru enerģijas veidu un valsti/reģionu (piemēram, ACIP datu kopa 1 MWh hidroenerģijas saražošanai Šveicē).

Darbības datus, kas saistīti ar trešās valsts patēriņa kombināciju, par katru detalizēto enerģijas veidu nosaka, pamatojoties uz:

Šie dati ir atrodami Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA, www.iea.org) publikācijās.

pieejamām ACIP datu kopām par katru kurināmā tehnoloģiju. Pieejamās ACIP datu kopas parasti attiecas uz konkrētu valsti vai reģionu, tās izsakot pēc šādiem parametriem:

Sadales noteikumi:

[PVPKN nosaka, kuru fizisko attiecību izmanto PVP pētījumos, i) lai sadalītu elektroenerģijas patēriņu starp vairākiem produktiem katrā procesā (piemēram, masa, gabalu skaits, tilpums utt.) un ii) atspoguļotu ražošanas/pārdošanas attiecību starp ES valstīm/reģioniem, ja produktu ražo dažādās vietās vai pārdod dažādās valstīs. Ja šādi dati nav pieejami, izmanto vidējo ES kombināciju (ES+EBTA) vai reģionam raksturīgu kombināciju. Izmanto turpmāk norādīto veidni.]

Ja patērētā elektroenerģija ir no vairāk nekā vienas elektroenerģijas kombinācijas, izmanto katru kombinācijas avotu, ņemot vērā tā īpatsvaru kopējās patērētajās kWh. Piemēram, ja daļa šo kopējo patērēto kWh ir no konkrēta piegādātāja, šai daļai izmanto konkrētā piegādātāja elektroenerģijas kombināciju. Attiecībā uz elektroenerģijas izmantošanu objektā sk. turpmāk.

Konkrētu elektroenerģijas veidu var iedalīt pie viena konkrēta produkta ar turpmāk izklāstītajiem nosacījumiem.

Elektroenerģijas ražošana objektā:

Ja objektā saražotā elektroenerģija ir vienāda ar elektroenerģijas patēriņu objektā, piemēro divas situācijas:

Ja saražotās elektroenerģijas daudzums pārsniedz objektā patērēto daudzumu definētajā sistēmas robežā un tiek pārdots, piemēram, elektroenerģijas tīklam, šo sistēmu var uzskatīt par daudzfunkcionālu situāciju. Sistēma nodrošinās divas funkcijas (piemēram, produkts + elektroenerģija), un ievēro turpmāk izklāstīto noteikumus.

Uzskata, ka aizstāšana nav iespējama, ja augšpusējā ietekme vai tiešās emisijas ir cieši saistītas ar pašu produktu.

B.5.9.    Klimata pārmaiņu modelēšana

Ietekmes kategoriju “klimata pārmaiņas” modelē, ņemot vērā trīs apakškategorijas.

Paziņo visu trīs apakškategoriju summu.

[Ja klimata pārmaiņas izraugās par visbūtiskāko ietekmes kategoriju, PVPKN i) vienmēr pieprasa paziņot kopējās klimata pārmaiņas kā visu trīs apakšrādītāju summu un ii) pieprasa paziņot apakšrādītājus “klimata pārmaiņas — fosilie”, “klimata pārmaiņas — biogēnie” un “klimata pārmaiņas — zemes izmantošana un zemes izmantošanas maiņa” atsevišķi, ja katra apakšrādītāja ieguldījums kopējā rādītājā ir vairāk nekā 5 %.]

[Izvēlas pareizo apgalvojumu]

Apakškategoriju “klimata pārmaiņas — biogēnie” paziņo atsevišķi.

[VAI]

Apakškategoriju “klimata pārmaiņas — biogēnie” nepaziņo atsevišķi.

Apakškategoriju “klimata pārmaiņas — zemes izmantošana un zemes pārveidošana” paziņo atsevišķi.

[VAI]

Apakškategoriju “klimata pārmaiņas — zemes izmantošana un zemes pārveidošana” nepaziņo atsevišķi.

B.5.10.    Aprites cikla beigu un reciklētā satura modelēšana

To produktu aprites cikla beigas, kurus izmanto ražošanas, izplatīšanas, mazumtirdzniecības, izmantošanas posmā vai pēc izmantošanas, iekļauj produktu aprites cikla vispārējā modelēšanā. Kopumā tas būtu jāmodelē un jāpaziņo aprites cikla posmā, kur rodas atkritumi. Šajā iedaļā ir aprakstīti noteikumi par to, kā modelēt produktu aprites cikla beigas, kā arī reciklēto saturu.

Lai modelētu produktu aprites cikla beigas, kā arī reciklēto saturu, izmanto aprites pēdas formulu (CFF), kas ir “materiāla + enerģijas + likvidēšanas” apvienojums, t. i.:

ar šādiem parametriem:

A

:

slodžu un kredītvienību starp reciklēto materiālu piegādātāju un lietotāju sadales koeficients

B

:

enerģijas atgūšanas procesu sadales koeficients. Tas attiecas gan uz slodzēm, gan uz kredītvienībām. Tas ir nulle visiem PVP pētījumiem.

Qsin:

:

ienākošā sekundārā materiāla kvalitāte, t. i., reciklētā materiāla kvalitāte aizstāšanas punktā.

Qsout:

:

izejošā sekundārā materiāla kvalitāte, t. i., reciklējamā materiāla kvalitāte aizstāšanas punktā.

Qp:

:

primārā materiāla kvalitāte, t. i., neapstrādāta materiāla kvalitāte.

R1:

:

tā materiāla īpatsvars ražošanas ielaidē, kas reciklēts no iepriekšējas sistēmas.

R2:

:

materiāla īpatsvars produktā, kas tiks reciklēts (vai atkalizmantots) turpmākā sistēmā. Tādēļ R2 jāņem vērā vākšanas un otrreizējās pārstrādes (atkārtotas izmantošanas) procesu neefektivitāte. R2 mēra pie reciklēšanas iekārtas izlaides.

R3:

:

materiāla īpatsvars produktā, ko izmanto enerģijas atgūšanai EoL.

Ereciklēts (Erec):

:

īpatnējās emisijas un patērētie resursi (uz vienu funkcionālo vienību), kas rodas no reciklētā (atkalizmantotā) materiāla reciklēšanas procesa, ieskaitot savākšanas, šķirošanas un transportēšanas procesu.

EreciklēšanaEoL (ErecEoL):

:

īpatnējās emisijas un patērētie resursi (uz vienu funkcionālo vienību), kas rodas no reciklēšanas procesa EoL, ieskaitot savākšanas, šķirošanas un transportēšanas procesu.

Ev:

:

īpatnējās emisijas un patērētie resursi (uz vienu funkcionālo vienību), kas rodas no neapstrādāta materiāla ieguves un priekšapstrādes.

E*v:

:

īpatnējās emisijas un patērētie resursi (uz vienu funkcionālo vienību), kas rodas no tāda nepārstrādāta materiāla ieguves un priekšapstrādes, kuru uzskata par aizstājamu ar reciklējamiem materiāliem.

EER:

:

īpatnējās emisijas un patērētie resursi (uz vienu funkcionālo vienību), kas rodas no enerģijas atgūšanas procesa (piemēram, sadedzināšana ar enerģijas atgūšanu, noglabāšana poligonā ar enerģijas atgūšanu, u. tml.).

ESE,siltumsun ESE,elek:

:

īpatnējās emisijas un patērētie resursi (uz vienu funkcionālo vienību), kas būtu radušās attiecīgi no īpatnējā aizstātā enerģijas patēriņa, siltuma un elektrības.

ED

:

īpatnējās emisijas un patērētie resursi (uz vienu funkcionālo vienību), kas rodas no analizētā produkta atkritumu materiāla likvidēšanas EoL, bez enerģijas atgūšanas.

XER,siltums un XER,elek:

:

enerģijas atgūšanas procesa efektivitāte gan siltumam, gan elektrībai.

LHV

:

materiāla zemākā siltumspēja produktā, ko izmanto enerģijas atgūšanai.

[Attiecīgajās PVPKN iedaļās norāda šādus parametrus:

[Noklusējuma vērtības visiem parametriem uzskaita tabulā atbilstošā aprites cikla posma iedaļā. Turklāt PVPKN skaidri apraksta par katru parametru, vai var izmantot tikai noklusējuma vērtības vai arī uzņēmumam raksturīgus datus, ievērojot pārskatu, kas sniegts II pielikuma A.4.2.7. iedaļā.]

Reciklētā satura modelēšana (ja piemērojams)

[Attiecīgā gadījumā iekļauj šādu tekstu:]

Reciklētā satura modelēšanai izmanto šādu aprites pēdas formulas daļu:

izmantotās R1 vērtības ir piegādes ķēdei raksturīgas vai noklusējuma vērtības, kā paredzēts tabulā iepriekš [TS jāsniedz tabula], saistībā ar DVM. Materiālam raksturīgas vērtības, kas balstītas uz piegādes tirgus statistiku, nav pieņemamas kā aizstājējvērtības, un tāpēc tās neizmanto. Attiecībā uz piemērotajām R1 vērtībām veic PVP pētījuma verificēšanu.

Izmantojot piegādes ķēdei raksturīgas R1 vērtības, kas nav 0, ir nepieciešama izsekojamība visā piegādes ķēdē. Izmantojot piegādes ķēdei raksturīgas R1 vērtības, ievēro šādus norādījumus:

[Var izmantot nozares sistēmas, kamēr vien tās aptver iepriekš izklāstītos vispārīgos norādījumus. Šādā gadījumā iepriekš minēto tekstu var aizstāt ar šādiem nozarei raksturīgiem noteikumiem. Pretējā gadījumā tās papildina ar iepriekš izklāstītajiem vispārīgajiem norādījumiem.]

[Tikai attiecībā uz starpproduktiem:]

PVP profilu aprēķina un paziņo, izmantojot A, kas vienāds ar 1, darbības jomā ietilpstošajam produktam.

Kā papildu tehnisku informāciju paziņo rezultātus pat dažādajiem lietojumiem/materiāliem ar šādām A vērtībām:

B.6.    Aprites cikla posmi

B.6.1.    Izejvielu ieguve un priekšapstrāde

[PVPKN uzskaita visas tehniskās prasības un pieņēmumus, kas jāizmanto PVPKN lietotājam. Turklāt tajā uzskaita visus procesus, kas notiek šajā aprites cikla posmā (atbilstoši RP modelim), ievērojot turpmāk sniegto tabulu (transportu norāda atsevišķā tabulā). TS var pēc vajadzības pielāgot tabulu (piemēram, iekļaujot attiecīgos aprites pēdas formulas parametrus).]

[Lūdzu, rakstiet ar LIELAJIEM BURTIEM to procesu nosaukumus, kurus, kā paredzams, īsteno uzņēmums]

PVPKN lietotājs paziņo DKN vērtības (par katru kritēriju + kopā) par visām izmantotajām datu kopām.

[Iepakojumu modelē kā daļu no aprites cikla izejvielu ieguves posma.]

[PVPKN, kas ietver dzērienu kartona iepakojumu vai “maiss kastē” iepakojumu, sniedz informāciju par izejmateriālu daudzumu (dēvētu arī par “materiālu komplektu”) un norāda, ka iepakojumu modelē, apvienojot paredzētos materiālu datu kopu daudzumus ar paredzēto pārrēķina datu kopu.]

[PVPKN, kas ietver atkalizmantojamu iepakojumu no trešo personu izmantotiem kopumiem, sniedz noklusējuma atkalizmantošanas rādītājus. PVPKN ar uzņēmumiem piederošiem iepakojuma kopumiem precizē, ka atkalizmantošanas rādītāju aprēķina, izmantojot tikai piegādes ķēdei raksturīgus datus. Izmanto abas dažādās modelēšanas pieejas, kas izklāstītas I pielikumā, un tās pārkopē PVPKN. PVPKN iekļauj šādu tekstu: “Atkalizmantojamā iepakojuma izejvielu patēriņu aprēķina, dalot iepakojuma faktisko svaru ar atkalizmantošanas rādītāju.”]

[Attiecībā uz dažādajām sastāvdaļām, ko transportē no piegādātāja līdz rūpnīcai, PVPKN lietotājam ir vajadzīgi dati par i) transporta veidu, ii) attālumu par katru transporta veidu, iii) izmantojuma rādītājiem kravas automobiļu transportam un iv) atgriešanās bez kravas modelēšanu kravas automobiļu transportam. PVPKN sniedz noklusējuma datus par šiem aspektiem vai pieprasa šos datus obligātās uzņēmumam raksturīgās informācijas sarakstā. Piemēro I pielikumā sniegtās noklusējuma vērtības, ja vien nav pieejami PVPKN raksturīgi dati.]

[Lūdzu, rakstiet ar LIELAJIEM BURTIEM to procesu nosaukumus, kurus, kā paredzams, īsteno uzņēmums.]

[PVPKN, kas ietver atkalizmantojamu iepakojumu, iekļauj šādu tekstu: “Atkalizmantošanas rādītājs ietekmē transporta daudzumu, kas vajadzīgs katrai FV. Transporta ietekmi aprēķina, vienvirziena brauciena ietekmi dalot ar iepakojuma atkalizmantošanas reižu skaitu.”]

B.6.2.    Lauksaimnieciskā modelēšana [jāiekļauj tikai, ja piemērojams]

[Ja lauksaimnieciskā ražošana ir daļa no PVPKN darbības jomas, iekļauj turpmāk norādīto tekstu. Liekās iedaļas var atmest.]

Daudzfunkcionālu procesu apstrāde: Ievēro noteikumus, kas aprakstīti LEAP pamatnostādnēs: “Environmental performance of animal feeds supply chains (36.–43. lpp.), FAO 2015, pieejamas vietnē http://www.fao.org/partnerships/leap/publications/en/”.

Izmanto kultūraugu tipam un valstij, reģionam vai klimatam raksturīgus datus par ražu, ūdens un zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu, mēslošanas līdzekļu (mākslīgo un organisko) apjomu (N, P apjoms) un pesticīdu apjomu (par katru aktīvo vielu) uz hektāru gadā, ja tie ir pieejami.

Datus par audzēšanu vāc par laikposmu, kas ir pietiekami ilgs, lai veiktu vidusmēra novērtējumu par aprites cikla inventarizācijas pārskatu saistībā ar audzēšanas ielaidi un izlaidi, kas kompensēs sezonālu atšķirību izraisītas svārstības:

Pesticīdu emisijas modelē kā konkrētas aktīvās sastāvdaļas. Saskaņā ar noklusējuma pieeju laukam uzklātos pesticīdus modelē kā tādus, kas 90 % apmērā emitēti lauksaimniecības zemes nodalījumā, 9 % apmērā emitēti gaisā un 1 % apmērā emitēti ūdenī.

Mēslošanas līdzekļu (un kūtsmēslu) emisijas diferencē pēc mēslošanas līdzekļa veida, aptverot vismaz šādas:

P emisijām ACIP būtu jāmodelē kā ūdenī emitētais P daudzums pēc noteces, un izmanto emisiju nodalījumu “ūdens”. Ja šis daudzums nav pieejams, ACIP var modelēt kā uz lauksaimniecības zemes uzklātā (izmantojot kūtsmēslus vai mēslošanas līdzekļus) P daudzumu, un izmanto emisiju nodalījumu “augsne”. Šādā gadījumā notece ūdenī no augsnes ir daļa no ietekmes novērtējuma metodes.

N emisijām ACIP modelē kā emisiju daudzumu, kad tās atstāj lauku (augsni) un nokļūst dažādajos gaisa un ūdens nodalījumos, par katru izmantoto mēslošanas līdzekļu daudzumu. N emisijas augsnē nemodelē. Slāpekļa emisijas aprēķina no lauksaimnieka lietotā slāpekļa uz lauka, neņemot vērā ārējus avotus (piemēram, lietusūdens nosēdumus).

[Attiecībā uz mēslošanas līdzekļiem uz slāpekļa bāzes PVPKN apraksta izmantojamo ACIP modeli. Būtu jāizmanto IPCC (2006) noteiktie 1. līmeņa emisijas faktori. PVPKN var izmantot aptverošāku slāpekļa lauka modeli ar nosacījumu, ka i) tas aptver vismaz iepriekš prasītās emisijas, ii) N ir līdzsvarots ielaidē un izlaidē, un iii) tas ir pārredzami aprakstīts.]

Smago metālu emisijas no lauka ielaides modelē kā emisijas augsnē un/vai noplūdes vai eroziju ūdenī. Inventarizācijas uzskaitē par emisijām ūdenī norāda metāla oksidācijas stāvokli (piemēram, Cr+3, Cr+6). Tā kā kultūraugi to novākšanas laikā asimilē daļu no smago metālu emisijām, vajadzīgs precizējums par to, kā modelēt kultūraugus, kas pilda piesaistītāju funkcijas. Izmanto šādu modelēšanas pieeju:

[TS atlasa vienu no abām izmantojamajām modelēšanas pieejām]

Metāna emisijas no rīsa audzēšanas iekļauj, pamatojoties uz IPCC (2006) paredzētajiem aprēķina noteikumiem.

Nosusinātas kūdras augsnes ietver oglekļa dioksīda emisijas, pamatojoties uz modeli, kurā nosusināšanas līmeni saista ar ikgadējo oglekļa oksidāciju.

Iekļauj šādas darbības [TS atlasa, kas ir iekļaujams]:

B.6.3.    Ražošana

[PVPKN uzskaita visas tehniskās prasības un pieņēmumus, kas jāizmanto PVPKN lietotājam. Turklāt tajā uzskaita visus procesus, kas notiek šajā aprites cikla posmā, atbilstoši turpmāk sniegtajai tabulai. TS var pēc vajadzības pielāgot tabulu (piemēram, iekļaujot attiecīgos aprites pēdas formulas parametrus).]

[Lūdzu, rakstiet ar LIELAJIEM BURTIEM to procesu nosaukumus, kurus, kā paredzams, īsteno uzņēmums]

PVPKN lietotājs paziņo DKN vērtības (par katru kritēriju + kopā) par visām izmantotajām datu kopām.

[PVPKN, kas ietver atkalizmantojamu iepakojumu, uzskaita papildu enerģiju un resursus, ko izmanto tīrīšanai, remontam vai atkaluzpildei.]

Ražošanā izmantoto produktu atkritumus iekļauj modelēšanā. [Apraksta noklusējuma zuduma rādītājus par katru produkta veidu un to, kā tos iekļauj atsauces plūsmā.]

B.6.4.    Izplatīšanas posms [jāiekļauj, ja piemērojams]

Transportu no rūpnīcas līdz galaklientam (ieskaitot patēriņa transportu) modelē šajā aprites cikla posmā. Galaklientu definē kā ... [jāaizpilda].

Ja ir pieejama piegādes ķēdei raksturīga informācija par vienu vai vairākiem transporta parametriem, to var izmantot atbilstoši datu vajadzību matricai.

[TS iekļauj PVPKN noklusējuma transporta scenāriju. Ja nav pieejams PVPKN raksturīgs transporta scenārijs, par pamatu izmanto PVP metodē paredzēto transporta scenāriju kopā ar i) vairākiem PVPKN raksturīgiem rādītājiem, ii) PVPKN raksturīgiem izmantojuma rādītājiem attiecībā uz kravas automobiļu transportu un iii) PVPKN raksturīgu sadales koeficientu attiecībā uz patēriņa transportu. Atkalizmantojamiem produktiem atgriešanās transportu no mazumtirdzniecības vietas / IC līdz rūpnīcai iekļauj transporta scenārijā. Atdzesētiem vai saldētiem produktiem noklusējuma kravas automobiļu/mikroautobusu transporta procesi būtu jāmaina. PVPKN uzskaita visus procesus, kas notiek scenārijā (saskaņā ar RP modeli), izmantojot turpmāk doto tabulu. TS var pēc vajadzības pielāgot tabulu.]

[Lūdzu, rakstiet ar LIELAJIEM BURTIEM to procesu nosaukumus, kurus, kā paredzams, īsteno uzņēmums.]

PVPKN lietotājs paziņo DKN vērtības (par katru kritēriju + kopā) par visām izmantotajām datu kopām.

Produktu atkritumus, kas rodas izplatīšanā un mazumtirdzniecībā, iekļauj modelēšanā. [Apraksta noklusējuma zuduma rādītājus par katru produkta veidu un to, kā tos iekļauj atsauces plūsmā. Ja PVPKN raksturīga informācija nav pieejama, PVPKN ievēro šā pielikuma F daļu.]

B.6.5.    Izmantošanas posms [jāiekļauj, ja piemērojams]

[PVPKN sniedz skaidru aprakstu par izmantošanas posmu un uzskaita visus procesus, kas notiek šajā posmā (atbilstoši RP modelim), saskaņā ar turpmāk doto tabulu. TS var pēc vajadzības pielāgot tabulu.]

[Lūdzu, rakstiet ar LIELAJIEM BURTIEM to procesu nosaukumus, kurus, kā paredzams, īsteno uzņēmums.]

PVPKN lietotājs paziņo DKN vērtības (par katru kritēriju + kopā) par visām izmantotajām datu kopām.

[Šajā PVPKN iedaļā uzskaita arī visas tehniskās prasības un pieņēmumus, ko izmanto PVPKN lietotājs. PVPKN norāda, vai konkrētiem procesiem izmanto delta pieeju. Ja izmanto delta pieeju, PVPKN norāda minimālo patēriņu (atsauci), kas izmantojams, aprēķinot pie produkta iedalīto papildu patēriņu.

Izmantošanas posmam izmanto patēriņa tīkla kombināciju. Elektroenerģijas kombinācija atspoguļo pārdošanas attiecības starp ES valstīm/reģioniem. Lai noteiktu attiecību, izmanto fizisku vienību (piemēram, gabalu skaitu vai kg produkta [TS tas jāizvēlas]). Ja šādi dati nav pieejami, izmanto vidējo ES patēriņa kombināciju (ES+EBTA) vai reģionam raksturīgu patēriņa kombināciju.

Produktu atkritumus, kas rodas izmantošanas posmā, iekļauj modelēšanā. [Apraksta noklusējuma zuduma rādītājus par katru produkta veidu un to, kā tos iekļauj atsauces plūsmā. Ja PVPKN raksturīga informācija nav pieejama, PVPKN ievēro šā pielikuma E daļu.]

B.6.6.    Aprites cikla beigas [jāiekļauj, ja piemērojams]

Aprites cikla beigu posms sākas, kad lietotājs izmet darbības jomā ietilpstošo produktu, un beidzas, kad šo produktu atgriež dabā kā atkritumus vai tas ieplūst cita produkta aprites ciklā (t. i., kā reciklēta ielaide). Parasti tas ietver darbības jomā ietilpstošā produkta atkritumus, piemēram, pārtikas atkritumus, un primāro iepakojumu.

Citus atkritumus (kas nav darbības jomā ietilpstošais produkts), kas rodas ražošanas, izplatīšanas, mazumtirdzniecības, izmantošanas posmā vai pēc izmantošanas, iekļauj produkta aprites ciklā un modelē aprites cikla posmā, kad tie rodas.

[PVPKN uzskaita visas tehniskās prasības un pieņēmumus, ko izmanto PVPKN lietotājs. Turklāt tajā uzskaita visus procesus, kas notiek šajā aprites cikla posmā (atbilstoši RP modelim), saskaņā ar turpmāk sniegto tabulu. TS var pēc vajadzības pielāgot tabulu (piemēram, iekļaujot attiecīgos aprites pēdas formulas parametrus). Jāņem vērā, ka transportu no savākšanas vietas līdz EoL var iekļaut apglabāšanas poligonā, incinerācijas un reciklēšanas datu kopās — TS pārbauda, vai tas ir iekļauts sniegtajās noklusējuma datu kopās. Tomēr var būt daži gadījumi, kad ir vajadzīgi papildu noklusējuma transporta dati, un tos iekļauj šeit. PVP metode paredz noklusējuma vērtības, kas izmantojamas, ja nav pieejami labāki dati.]

[Lūdzu, rakstiet ar LIELAJIEM BURTIEM to procesu nosaukumus, kurus, kā paredzams, īsteno uzņēmums.]

PVPKN lietotājs paziņo DKN vērtības (par katru kritēriju + kopā) par visām izmantotajām datu kopām.

Aprites cikla beigas modelē, izmantojot aprites pēdas formulu un noteikumus, kas izklāstīti šā PVPKN iedaļā “Aprites cikla beigu modelēšana” un PVP metodē, kopā ar noklusējuma parametriem, kas uzskaitīti [tabulas numurs] tabulā.

Pirms atbilstošās R2 vērtības atlases PVPKN lietotājs veic izvērtējumu attiecībā uz materiāla reciklējamību. PVP pētījumā iekļauj paziņojumu par materiālu/produktu reciklējamību. Paziņojumu par reciklējamību iesniedz kopā ar izvērtējumu par reciklējamību, kurā iekļauj pierādījumus par turpmāk aprakstītajiem trijiem kritērijiem (kā aprakstīts ISO 14021:1999 7.7.4. iedaļā “Izvērtēšanas metodika”):

1. un 3. punktu var pierādīt ar reciklēšanas statistiku (par konkrētu valsti), ko iegūst no nozares apvienībām vai valsts struktūrām. Var veikt tuvināšanu pierādījumiem 3. punktā, piemērojot, piemēram, dizainu reciklējamības izvērtēšanai, kā izklāstīts EN 13430 “Materiālu reciklēšana” (A un B pielikums), vai citas konkrētas nozares reciklējamības pamatnostādnes, ja tās ir pieejamas ( 109 ).

Pēc reciklējamības izvērtēšanas izmanto atbilstošās R2 vērtības (piegādes ķēdei raksturīgas vai noklusējuma vērtības). Ja viens kritērijs nav izpildīts vai ja nozarei raksturīgas reciklējamības pamatnostādnes norāda uz ierobežotu reciklējamību, izmanto R2 vērtību, kas ir 0 %.

Izmanto uzņēmuma raksturīgas R2 vērtības (ko mēra pie reciklēšanas iekārtas izlaides), ja tās ir pieejamas. Ja uzņēmumam raksturīgas vērtības nav pieejamas un kritēriji reciklējamības izvērtēšanai ir izpildīti (sk. turpmāk), izmanto lietojumam raksturīgas R2 vērtības, kas uzskaitītas tabulā turpmāk.

Attiecībā uz izmantotajām R2 vērtībām veic PVP pētījuma verificēšanu.

[PVPKN tabulā uzskaita visus parametrus, kas lietotājam jāizmanto, lai īstenotu CFF, nošķirot tos, kam ir nemainīga vērtība (jānorāda tajā pašā tabulā; no PVP metodes vai PVPKN raksturīgus), un tos, kas ir PVP pētījumam raksturīgi (piemēram, R2 utt.). Turklāt PVPKN iekļauj papildu modelēšanas noteikumus, kas atvasināti no PVP metodes, ja piemērojams. Šajā tabulā B vērtība ir vienāda ar 0 kā noklusējuma vērtība.]

[PVPKN, kas ietver atkalizmantojamu iepakojumu, iekļauj šādu tekstu: “Atkalizmantošanas rādītājs nosaka iepakojuma materiāla daudzumu (uz katru pārdoto produktu), kas jāapstrādā aprites cikla beigās. Iepakojuma daudzumu, ko pārstrādā aprites cikla beigās, aprēķina, iepakojuma faktisko svaru dalot ar tā atkalizmantošanas reižu skaitu.”]

B.7.    PVP rezultāti

B.7.1.    Etalona vērtības

[Šeit TS paziņo etalona rezultātus par katru reprezentatīvo produktu. Rezultātus sniedz raksturotus, normalizētus un svērtus (kā absolūtas vērtības), katru atsevišķā tabulā, saskaņā ar turpmāk doto veidni. Rezultātus arī norāda kā vienotu kopējo rādītāju, pamatojoties uz svēruma koeficientiem, kas paredzēti I pielikuma un B.1. pielikuma 5.2.2. iedaļā.]

B.7.2.    PVP profils

PVPKN lietotājs aprēķina sava produkta PVP profilu atbilstoši visām šajos PVPKN ietvertajām prasībām. PVP ziņojumā iekļauj šādu informāciju:

Kopā ar PVP ziņojumu PVPKN lietotājs izstrādā apkopotu VP atbilstošu datu kopu savam darbības jomā ietilpstošajam produktam. Šo datu kopu dara pieejamu Eiropas Komisijai un var publiskot. Sīkāk iedalītā versija var palikt konfidenciāla.

B.7.3.    Snieguma kategorijas

[Snieguma kategoriju identifikācija nav obligāta. Katrs tehniskais sekretariāts var brīvi noteikt metodi snieguma kategoriju noteikšanai, ja tas uzskata, ka tas ir atbilstoši un būtiski. Ja snieguma kategorijas identificē, tās apraksta un sniedz šajā iedaļā. Sīkākus norādījumus sk. A.5.2.]

B.8.    Verifikācija

PVP pētījuma/ziņojuma verifikāciju, ko veic saskaņā ar šo PVPKN, veic, ievērojot visas vispārīgās prasības, kas ietvertas I pielikuma 9. iedaļā, tostarp šā pielikuma A daļā, kā arī turpmāk uzskaitītās prasības.

Verificētājs(-i) verificē, ka PVP pētījums ir veikts atbilstoši šim PVPKN.

Ja PVP metodes īstenošanas politika nosaka īpašas prasības attiecībā uz PVP pētījumu, ziņojumu un saziņas līdzekļu verifikāciju un validāciju, tad minētajā politikā paredzētās prasības ir noteicošas.

Verificētājs(-i) validē pētījuma aprēķināšanā izmantotās kvantitatīvās informācijas precizitāti un uzticamību. Tā kā šis process var būt ļoti resursietilpīgs, ievēro turpmāk aprakstītās prasības.

Verificētājs(-i) jo īpaši verificē, vai procesa DKN atbilst minimālajam DKN, kas norādīts DVM attiecībā uz atlasītajiem procesiem.

Šajās datu pārbaudēs cita starpā pārbauda izmantotos darbības datus, atlasītos sekundāros apakšprocesus, atlasītās tiešās vienkāršās plūsmas un CFF parametrus. Piemēram, ja ir pieci procesi, un katrs no tiem ietver piecus darbības datus, piecas sekundārās datu kopas un 10 CFF parametrus, tad verificētājam(-iem) ir jāpārbauda vismaz četri no pieciem procesiem (70 %), un par katru procesu viņam ir jāpārbauda vismaz četri darbības dati (70 % no darbības datu kopējā apjoma), četras sekundārās datu kopas (70 % no sekundāro datu kopu kopējā apjoma) un septiņi CFF parametri (70 % no CFF parametru kopējā apjoma), t. i., 70 % no katriem datiem, kuriem varētu piemērot pārbaudi.

PVP ziņojuma verifikāciju veic, izlases veidā pārbaudot pietiekamu informāciju, lai gūtu pamatotu pārliecību, ka PVP ziņojums atbilst visiem I pielikuma 8. iedaļā, tostarp šā pielikuma A daļā, uzskaitītajiem nosacījumiem.

[PVPKN var noteikt papildu prasības verifikācijai, ar kurām būtu jāpapildina šajā dokumentā noteiktās minimālās prasības.]

Atsauces

[PVPKN lietoto atsauču saraksts.]

---

Pielikumi
B1. PIELIKUMS. VP normalizācijas un svēruma koeficientu saraksts
VP piemēro vispārējos normalizācijas koeficientus. VP aprēķinos izmanto normalizācijas koeficientus kā vispārējo ietekmi uz vienu personu.
[TS sniedz to normalizācijas un svēruma koeficientu sarakstu, kurus izmanto PVPKN lietotājs. Normalizācijas un svēruma koeficienti ir pieejami vietnē http://eplca.jrc.ec.europa.eu/LCDN/developerEF.xhtml ( 112 )]ss
B2. PIELIKUMS. PVP pētījuma veidne
[PVPKN kā pielikumu iekļauj kontrolsarakstu, kurā uzskaitītas visas pozīcijas, ko iekļauj PVP pētījumos, izmantojot PVP pētījuma veidni, kas pieejama kā šā dokumenta šā pielikuma E daļa. Jau ietvertās pozīcijas ir obligātas ikvienam PVPKN. Turklāt katrs tehniskais sekretariāts var nolemt veidnei pievienot papildu punktus.]
B3. PIELIKUMS. PVPKN un PVP-RP pārskatīšanas ziņojumi
[Šeit iekļauj PVPKN un PVP-RP kritiskās pārskatīšanas ziņojumus, tostarp visus pārskatīšanas procesa konstatējumus un darbības, ko tehniskais sekretariāts veicis, lai atbildētu uz pārskatītāju piezīmēm.]
B4. PIELIKUMS. Citi pielikumi
[TS var nolemt pievienot citus pielikumus, ko uzskata par svarīgiem. Tie var būt, piemēram, pielikumi par DVM un DKN aprēķiniem un skaidrojumi par lēmumiem, kas pieņemti PVPKN izstrādes laikā.]

C DAĻA

NOKLUSĒJUMA CFF PARAMETRU SARAKSTS

II pielikuma C daļa ir pieejama vietnē http://eplca.jrc.ec.europa.eu/LCDN/developerEF.xhtml.

Vērtību sarakstu II pielikuma C daļā periodiski pārskata un atjaunina Eiropas Komisija; PVP metodes lietotāji ir aicināti pārbaudīt un izmantot jaunākās atjauninātās vērtības, kas sniegtas pielikumā.

D DAĻA

NOKLUSĒJUMA DATI IZMANTOŠANAS POSMA MODELĒŠANAI

Turpmāk norādītās tabulas izmanto PVP pētījumos un kad izstrādā PVPKN, ja vien nav pieejami labāki dati. Sniegtie dati ir balstīti uz pieņēmumiem, ja vien nav norādīts citādi.

Noklusējuma pieņēmumi par uzglabāšanu (vienmēr pamatojoties uz pieņēmumiem, ja vien nav norādīts citādi).

E DAĻA

PVP ZIŅOJUMA VEIDNE

Šajā pielikumā ir sniegta PVP ziņojuma veidne, kas izmantojama visu veidu PVP pētījumiem (piemēram, ieskaitot PVP-RP vai PVPKN atbalsta pētījumus). Veidne atspoguļo obligāto ziņojuma struktūru, kas jāievēro, un informāciju, kas jāpaziņo, un tā ir sniegta kā neizsmeļošs uzskaitījums. Iekļauj visas pozīcijas, kas PVP metodei ir jāpaziņo, pat ja tās nav skaidri minētas šajā veidnē.

Produkta vides pēdas nospiedums —

ziņojums

[Šeit ieraksta produkta nosaukumu]

Satura rādītājs

Akronīmi

[Šajā iedaļā uzskaita visus PVP pētījumā izmantotos akronīmus. Tos, kas jau ietverti I pielikumā, pārkopē to sākotnējā formā. Akronīmus uzskaita alfabētiskā secībā.]

Definīcijas

[Šajā iedaļā uzskaita visas definīcijas, kas ir būtiskas attiecībā uz PVP pētījumu. Tās, kas jau ietvertas I pielikumā, pārkopē to sākotnējā formā. Definīcijas uzskaita alfabētiskā secībā.]

E.1.    Kopsavilkums

[Kopsavilkumā iekļauj vismaz šādus elementus:

ciktāl iespējams, kopsavilkums būtu jāraksta, ņemot vērā, ka tas paredzēts netehniskai mērķauditorijai, un tam nevajadzētu būt garākam par 3–4 lappusēm.

E.2.    Vispārīga informācija

[Šādu informāciju būtu vēlams iekļaut pētījuma titullapā:

E.3.    Pētījuma mērķis

[Pie obligātajiem ziņošanas elementiem pieder vismaz šādi:

E.4.    Pētījuma darbības joma

[Pētījuma darbības jomā sīki identificē analizēto sistēmu un aplūko vispārējo pieeju, kas izmantota, lai noteiktu: i) funkcionālo vienību un atsauces plūsmu, ii) sistēmas robežu, iii) VP ietekmes kategorijas, iv) papildu informāciju (vides un tehnisko) un iv) pieņēmumus un ierobežojumus.]

E.4.1.    Funkcionālā/deklarētā vienība un atsauces plūsma

[Norāda funkcionālo vienību, definējot četrus aspektus:

sniedz deklarēto vienību gadījumā, ja funkcionālo vienību nevar noteikt (piemēram, ja darbības jomā ietilpstošais produkts ir starpprodukts);

sniedz atsauces plūsmu.]

E.4.2.    Sistēmas robeža

[Šajā iedaļā iekļauj vismaz šādus elementus:

E.4.3.    Vidiskās pēdas ietekmes kategorijas

[Sniedz tabulu, kurā uzskaitītas izmantotās VP ietekmes kategorijas, vienības un VP atsauces pakete (sīkāku informāciju sk. vietnē http://eplca.jrc.ec.europa.eu/LCDN/developerEF.xhtml).

Attiecībā uz klimata pārmaiņām precizē, vai visu trīs apakšrādītāju rezultāti ir paziņoti atsevišķi rezultātu iedaļā.]

E.4.4.    Papildu informācija

[Izklāsta jebkādu papildu vides informāciju un papildu tehnisko informāciju, kas ietverta PVP pētījumā. Sniedz atsauces un precīzus izmantotos aprēķināšanas noteikumus.

Paskaidro, vai bioloģiskā daudzveidība ir/nav būtiska attiecībā uz darbības jomā ietilpstošo produktu.

Ja darbības jomā ietilpstošais produkts ir starpprodukts, papildu tehniskajā informācijā iekļauj šādas ziņas:

E.4.5.    Pieņēmumi un ierobežojumi

[Apraksta visus ierobežojumus un pieņēmumus. Sniedz datu trūkumu (ja tādi ir) sarakstu un norāda, kā šie dati trūkumi ir novērsti. Sniedz izmantoto datu kopu aizstājējvērtību sarakstu.]

E.5.    Aprites cikla inventarizācijas analīze

[Šajā iedaļā apraksta ACIP sagatavošanu un ietver:

E.5.1.    Skrīninga posms [ja piemērojams]

[Sniedz skrīninga posma aprakstu, ietverot būtisku informāciju par datu vākšanu, izmantotajiem datiem (piemēram, sekundāru datu kopu saraksts, darbības dati, tiešās vienkāršās plūsmas), izslēgšanu un aprites cikla posma novērtējuma rezultātiem.

Dokumentē galvenos konstatējumus un sākotnējās darbības jomas pilnveidojumus (ja tādi veikti).]

E.5.2.    Modelēšanas izvēles

[Apraksta visas modelēšanas izvēles par piemērojamiem aspektiem, kas uzskaitīti turpmāk (attiecīgā gadījumā var pievienot vēl citus):

E.5.3.    Daudzfunkcionālu procesu apstrāde

[Apraksta PVP pētījumā izmantotos sadales noteikumus un to, kā veikta modelēšana/aprēķini. Sniedz visu katram procesam izmantoto sadales koeficientu sarakstu un izmantoto procesu un datu kopu detalizētu sarakstu gadījumā, ja piemēro aizstāšanu.]

E.5.4.    Datu vākšana

[Šajā iedaļā iekļauj vismaz šādus elementus:

E.5.5.    Datu kvalitātes prasības un rādītājs

[Sniedz tabulu, kurā uzskaita visus procesus un to situāciju atbilstoši datu vajadzību matricai (DVM).

Sniedz PVP pētījuma DKN.]

E.6.    Ietekmes novērtējuma rezultāti [konfidenciāli, ja piemērojams]

E.6.1.    PVP rezultāti

[Šajā iedaļā iekļauj vismaz šādus elementus:

E.6.2.    Papildu informācija

[Šajā iedaļā iekļauj:

E.7.    PVP rezultātu interpretēšana

[Šajā iedaļā iekļauj vismaz šādus elementus:

Piemērs

E.8.    Validācijas paziņojums

[Validācijas paziņojums ir obligāts, un to vienmēr iekļauj kā publiskā PVP ziņojuma publisku pielikumu.

Validācijas paziņojumā iekļauj vismaz šādus elementus un aspektus:

Validācijas paziņojuma I PIELIKUMS

Pielikumu izmanto ziņojuma pamatdaļu pamatojošu tehniskāka rakstura elementu dokumentēšanai. Tajā var iekļaut:

Validācijas paziņojuma II PIELIKUMS — KONFIDENCIĀLAIS ZIŅOJUMS

[Konfidenciālais pielikums ir neobligāta iedaļa, kurā ietver visus datus (tostarp jēldatus) un informāciju, kas ir konfidenciāli un aizsargāti ar īpašumtiesībām un ko nevar padarīt ārēji pieejamus.]

Validācijas paziņojuma III PIELIKUMS — VP ATBILSTOŠĀ DATU KOPA

[Darbības jomā ietilpstošā produkta apkopoto VP atbilstošo datu kopu dara pieejamu Eiropas Komisijai.]

F DAĻA

NOKLUSĒJUMA ZUDUMA RĀDĪTĀJI PAR KATRU PRODUKTA VEIDU

Noklusējuma zuduma rādītāji par katru produkta veidu izplatīšanas un patēriņa laikā (tostarp restorānos utt.) (pieņēmumi, ja nav norādīts citādi). Vienkāršošanas labad uzskata, ka vērtības attiecībā uz restorānu ir tādas pašas kā attiecībā uz patērētāju mājās.

Pārtikas zudumi sadalīšanas centrā, transportēšanas laikā un mazumtirdzniecības vietā, un mājās: pieņem, ka 50 % nonāk atkritumos (t. i., tiek sadedzināti un apglabāti), 25 % tiek kompostēti un 25 % tiek metanizēti.

Produktu zudumi (izņemot pārtikas zudumus) un iepakošana / pārpakošana / izpakošana izplatīšanas centrā, transportēšanas laikā un mazumtirdzniecības vietā: pieņem, ka 100 % tiek reciklēti.

Pieņem, ka citiem atkritumiem, kas rodas izplatīšanas centrā, transportēšanas laikā un mazumtirdzniecības vietā (izņemot pārtikas un produktu zudumus), piemēram, pārpakošanai/izpakošanai, piemēro tādu pašu EoL apstrādi kā sadzīves atkritumiem.

Pieņem, ka šķidrie pārtikas atkritumi (piemēram, piens) patēriņa vietā (tostarp restorānos utt.) tiek izlieti izlietnē un tādējādi apstrādāti notekūdeņu attīrīšanas iekārtā.

---

III PIELIKUMS

Organizāciju vidiskās pēdas metode

	Saīsinājumi
	Definīcijas
	Saistība ar citām metodēm un standartiem
1.	Organizācijas vides pēdas nospieduma nozares noteikumi (OVPNN)
1.1.	Pieeja un iespējamo piemērošanas jomu piemēri
2.	Vispārīgi apsvērumi par organizāciju vidiskās pēdas (OVP) pētījumiem
2.1.	Kā izmantot šo metodi
2.2.	Organizāciju vidiskās pēdas pētījumu principi
2.3.	Organizāciju vidiskās pēdas pētījuma posmi
3.	Organizācijas vidiskās pēdas pētījuma mērķa(-u) un darbības jomas definēšana
3.1.	Mērķa definēšana
3.2.	Darbības jomas definēšana
3.2.1	Ziņošanas vienība: organizācija un produktu portfelis
3.2.2.	Sistēmas robeža
3.2.3.	Vidiskās pēdas ietekmes kategorijas
3.2.4.	OVP iekļaujamā papildu informācija
3.2.4.1.	Papildu vides informācija
3.2.4.2.	Papildu tehniskā informācija
3.2.5.	Pieņēmumi/ierobežojumi
4.	Aprites cikla inventarizācijas pārskats
4.1.	Atbilstības izvērtēšanas posms
4.2.	Tiešās darbības, netiešās darbības un aprites cikla posmi
4.2.1.	Tiešās un netiešās darbības
4.2.2.	Aprites cikla posmi
4.2.3.	Izejvielu ieguve un priekšapstrāde
4.2.4.	Ražošana
4.2.5.	Izplatīšanas posms
4.2.6.	Izmantošanas posms
4.2.7.	Aprites cikla beigas (ietverot produkta atgūšanu un reciklēšanu)
4.3.	Aprites cikla inventarizācijas pārskata nomenklatūra
4.4.	Modelēšanas prasības
4.4.1.	Lauksaimnieciskā ražošana
4.4.1.1.	Daudzfunkcionālu procesu apstrāde
4.4.1.2.	Raksturīgi kultūraugu tipa un valsts, reģiona vai klimata dati
4.4.1.3.	Datu vidējošana
4.4.1.4.	Pesticīdi
4.4.1.5.	Mēslošanas līdzekļi
4.4.1.6.	Smago metālu emisijas
4.4.1.7.	Rīsa audzēšana
4.4.1.8.	Kūdras augsnes
4.4.1.9.	Citas darbības
4.4.2.	Elektrības izmantošana
4.4.2.1.	Vispārīgas pamatnostādnes
4.4.2.2.	Minimālo kritēriju kopums, lai nodrošinātu līgumiskos instrumentus no piegādātājiem
4.4.2.3.	Kā modelēt “konkrētas valsts atlikušo tīkla kombināciju jeb patēriņa kombināciju”
4.4.2.4.	Atsevišķa vieta ar vairākiem produktiem un vairāk nekā vienu elektroenerģijas kombināciju
4.4.2.5.	Attiecībā uz vairākām vietām, kas ražo vienu produktu
4.4.2.6.	Elektroenerģijas izmantošana izmantošanas posmā
4.4.2.7.	Elektroenerģijas ražošana objektā
4.4.3.	Transports un loģistika
4.4.3.1.	Transporta radītās ietekmes sadale — kravas automobiļi
4.4.3.2.	Transporta radītās ietekmes sadale — mikroautobusi
4.4.3.3.	Transporta radītās ietekmes sadale — patēriņa transports
4.4.3.4.	Noklusējuma scenāriji — no piegādātāja līdz rūpnīcai
4.4.3.5.	Noklusējuma scenāriji — no rūpnīcas līdz galaklientam
4.4.3.6.	Noklusējuma scenāriji — no EoL savākšanas līdz EoL apstrādei
4.4.4.	Ražošanas līdzekļi — infrastruktūra un aprīkojums
4.4.5.	Uzglabāšana izplatīšanas centrā vai mazumtirdzniecības vietā
4.4.6.	Paraugu ņemšanas procedūra
4.4.6.1.	Kā definēt viendabīgas apakšpopulācijas (stratifikācija)
4.4.6.2.	Kā definēt apakšparauga lielumu apakšpopulāciju līmenī
4.4.6.3.	Kā definēt paraugu apakšpopulācijai
4.4.6.4.	Kā rīkoties, ja ir nepieciešama noapaļošana
4.4.7.	Modelēšanas prasības izmantošanas posmam
4.4.7.1.	Galvenās funkcijas pieeja vai delta pieeja
4.4.7.2.	Izmantošanas posma modelēšana
4.4.8.	Reciklētais saturs un aprites cikla beigu modelēšana
4.4.8.1.	Aprites pēdas formula (CFF)
4.4.8.2.	A koeficients
4.4.8.3.	B koeficients
4.4.8.4.	Aizstāšanas punkts
4.4.8.5.	Kvalitātes attiecības: Qsin/Qp un Qsout/Qp
4.4.8.6.	Reciklētais saturs (R1)
4.4.8.7.	Norādījumi par uzņēmumam raksturīgu R1 vērtību izmantošanu
4.4.8.8.	Norādījumi par to, kā rīkoties ar pirmspatēriņa metāllūžņiem
4.4.8.9.	Izlaides reciklēšanas rādītājs (R2)
4.4.8.10.	R3 vērtība
4.4.8.11.	Ereciklēts (Erec) un EreciklēšanaEoL (ErecEoL)
4.4.8.12.	E*v
4.4.8.13.	Formulas piemērošana, ja produktu portfelī ir iekļauti starpprodukti
4.4.8.14.	Kā rīkoties īpašu aspektu gadījumā
4.4.9.	Pagarināts produkta kalpošanas laiks
4.4.9.1.	Atkalizmantošanas rādītājs (1. situācija 4.4.9. iedaļā)
4.4.9.2.	Kā piemērot un modelēt “atkalizmantošanas rādītāju” (1. situācija 4.4.9. iedaļā)
4.4.10	Siltumnīcefekta gāzu emisijas un to piesaiste
4.4.11	Izlīdzināšanas vienības
4.5	Daudzfunkcionālu procesu apstrāde
4.5.1	Sadale dzīvnieku audzēšanā
4.6	Datu vākšanas prasības un kvalitātes prasības
4.6.1	Uzņēmumam raksturīgi dati
4.6.2	Sekundārie dati
4.6.3	Izmantojamās datu kopas
4.6.4	Izslēgšana
4.6.5	Datu kvalitātes prasības
5.	Vidiskās pēdas ietekmes novērtējums
5.1.	Klasificēšana un raksturošana
5.1.1	Klasificēšana
5.1.2	Raksturošana
5.2.	Normalizēšana un svēršana
5.2.1	Vidiskās pēdas ietekmes novērtējuma rezultātu normalizēšana
5.2.2	Vidiskās pēdas ietekmes novērtējuma rezultātu svēršana
6.	Organizācijas vidiskās pēdas rezultātu interpretēšana
6.1.	Ievads
6.2.	Organizācijas vidiskās pēdas modeļa stabilitātes novērtējums
6.3.	Karsto punktu identificēšana — visbūtiskākās ietekmes kategorijas, aprites cikla posmi, procesi un vienkāršās plūsmas
6.3.1	Procedūra visbūtiskāko ietekmes kategoriju noteikšanai
6.3.2	Procedūra visbūtiskāko aprites cikla posmu noteikšanai
6.3.3	Procedūra visbūtiskāko procesu noteikšanai
6.3.4	Procedūra visbūtiskāko vienkāršo plūsmu noteikšanai
6.3.5	Rīcība negatīvu skaitļu gadījumā
6.3.6	Prasību kopsavilkums
6.3.7	Piemērs
6.4.	Secinājumi un ieteikumi
7.	Organizāciju vidiskās pēdas ziņojumi
7.1.	Ievads
7.1.1.	Kopsavilkums
7.1.2.	Apkopota VP atbilstoša datu kopa
7.1.3.	Ziņojuma pamatdaļa
7.1.4.	Validācijas paziņojums
7.1.5.	Pielikumi
7.1.6.	Konfidenciāls ziņojums
8.	OVP pētījumu, ziņojumu un saziņas līdzekļu verifikācija un validācija
8.1.	Verifikācijas darbības jomas noteikšana
8.2.	Verifikācijas procedūra
8.3.	Verificētājs(-i)
8.3.1.	Minimālās prasības verificētājam(-iem)
8.3.2.	Vadošā verificētāja loma verifikācijas grupā
8.4.	Verifikācijas un validācijas prasības
8.4.1.	Minimālās prasības OVP pētījuma verificēšanai un validēšanai
8.4.2.	Verifikācijas un validācijas paņēmieni
8.4.3.	Datu konfidencialitāte
8.5.	Verificēšanas/validēšanas procesa iznākumi
8.5.1.	Verifikācijas un validācijas ziņojuma saturs
8.5.2.	Validācijas paziņojuma saturs
8.5.3.	Verifikācijas un validācijas ziņojuma un validācijas paziņojuma derīgums
	Atsauces
	Attēlu saraksts
	Tabulu saraksts

Saīsinājumi

ADEME

Agede l'Environnement et de la Maîtrise de l'Energie

AF	sadales koeficients

AR	sadales attiecība

B2B	uzņēmumu darījumi ar uzņēmumiem

B2C	uzņēmumu darījumi ar patērētājiem

BoC	komponentu saraksts

BoM	materiālu komplekts

BP	paraugprakse

BSI	British Standards Institution

RF	raksturojošais faktors

CFC	hlorfluorogļūdeņraži

CFF	aprites pēdas formula

CPA	produktu klasifikācija pēc darbības

IC	izplatīšanas centrs

DMI	sausnas uzņemšana

DVM	datu vajadzību matrica

DKN	datu kvalitātes novērtējums

EK	Eiropas Komisija

VP	vidiskā pēda

IV	ietekme uz vidi

EMAS	vides vadības un audita sistēma

EMS	vidiskās pārvaldības sistēmas

EoL	Aprites cikla beigas

PVD	produktu vidiskā deklarācija

FV	funkcionālā vienība

GE	bruto enerģijas uzņemšana

SEG	siltumnīcefekta gāze

GR	ģeogrāfiskā reprezentativitāte

GRI	Globālās ziņošanas iniciatīva

GWP	globālās sasilšanas potenciāls

ILCD	Starptautiskā aprites cikla datu atsauces sistēma

ILCD-EL

Starptautiskā aprites cikla datu atsauces sistēma — sākuma līmenis

IPCC	Klimata pārmaiņu starpvaldību padome

ISIC	Starptautiskā standartizētā visu ekonomiskās darbības veidu klasifikācija

ISO	Starptautiskā Standartizācijas organizācija

IUCN	Starptautiskā Dabas un dabas resursu aizsardzības savienība

JRC	Kopīgais pētniecības centrs

ACN	aprites cikla novērtējums

LCDN	aprites cikla datu tīkls

ACIP	aprites cikla inventarizācijas pārskats

ACIN	aprites cikla ietekmes novērtējums

LCT	aprites cikla domāšana

LT	kalpošanas laiks

NACE	Nomenclature Générale des Activités Economiques dans les Communautés Européennes

NDA	informācijas neizpaušanas līgums

NVO	nevalstiska organizācija

NMGOS

nemetāna gaistošie organiskie savienojumi

P	precizitāte

PAS	publiski pieejama specifikācija

PKN	produktu kategoriju noteikumi

PVP	produkta vidiskā pēda

PVPKN

produktu vidiskās pēdas kategoriju noteikumi

PP	produktu portfelis

OVP	organizācijas vidiskā pēda

OVP-RO

reprezentatīvas organizācijas OVP pētījums

OVPNN

organizācijas vidiskās pēdas nozares noteikumi

AP	atsauces plūsma

RP	reprezentatīvais produkts

ZV	ziņošanas vienība

SR	sistēmas robeža

SMRS	ilgtspējas mērīšanas un paziņošanas sistēma

SS	atbalsta pētījums

TeR	tehnoloģiskā reprezentativitāte

TiR	laika reprezentativitāte

TS	tehniskais sekretariāts

UNEP	Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programma

UUID	globāli unikāls identifikators

WBCSD

Pasaules Uzņēmēju padome ilgtspējīgai attīstībai

WRI	Pasaules Resursu institūts

Terminoloģija — vajadzības izteiksme, vajadzības izteiksmes vēlējuma paveids, “var”

Šajā III pielikumā prasību, ieteikumu un pieļaujamo iespēju, kādas uzņēmumi var izvēlēties, apzīmēšanai izmantota precīza terminoloģija.

Vajadzības izteiksmi lieto, lai norādītu to, kas nepieciešams, lai OVP pētījums atbilstu šai metodei.

Vajadzības izteiksmes vēlējuma paveidu izmanto drīzāk ieteikuma, nevis prasības izteikšanai. Pētījuma veicējam jāpamato visas atkāpes no vajadzības izteiksmes vēlējuma paveida ieteikumiem un tās jādara pārredzamas.

Vārdu “var” izmanto pieļaujamas iespējas izteikšanai.

Definīcijas

“Darbības dati” ir ar procesiem saistītā informācija aprites cikla inventarizācijas pārskatu (ACIP) modelēšanā. Procesa ķēžu apkopotos ACIP rezultātus, kas reprezentē kāda procesa darbības, katru atsevišķi reizina ar attiecīgajiem darbības datiem ( 113 ) un pēc tam apvieno, lai iegūtu ar konkrēto procesu saistīto vidisko pēdu. Darbības datu piemēri ir izlietotās elektroenerģijas kilovatstundu skaits, izmantotās degvielas daudzums, procesa rezultāts (piemēram, atkritumi), aprīkojuma ekspluatācijas stundu skaits, veiktais attālums, ēkas platība u. tml. “Saliktās plūsmas” sinonīms.

“Acidifikācija” ir VP ietekmes kategorija, kurā aplūko skābinošu vielu radīto ietekmi uz vidi. Gāzu mineralizācijas rezultātā NOx, NH3 un SOx emisijas atbrīvo ūdeņraža jonus (H+). Protoni sekmē augšņu un ūdens acidifikāciju, ja tos atbrīvo zonās ar zemu buferkapacitāti, rezultātā radot mežu platības samazināšanos un ezeru paskābināšanos.

“Papildu vides informācija” ir vides informācija, kas neietilpst VP ietekmes kategorijās un ko aprēķina un uzrāda kopā ar OVP rezultātiem.

“Papildu tehniskā informācija” ir ar vidi nesaistīta informācija, ko aprēķina un uzrāda kopā ar OVP rezultātiem.

“Apkopota datu kopa” ir produktu sistēmas pilns vai daļējs aprites cikls, kur papildus vienkāršajām plūsmām (un, iespējams, nebūtiskiem atkritumu plūsmu un radioaktīvo atkritumu daudzumiem) ielaides/izlaides sarakstā uzrāda tikai procesa produktu(-us) kā atsauces plūsmu(-as), bet ne citas preces vai pakalpojumus.

Apkopotas datu kopas dēvē arī par “ACIP rezultātu” datu kopām. Apkopota datu kopa var būt apkopota horizontāli un/vai vertikāli.

“Sadale” ir pieeja daudzfunkcionalitātes problēmu risināšanai. Tā attiecas uz “procesa vai produkta sistēmas ielaides vai izlaides plūsmu sadalīšanu starp pētāmo produktu sistēmu un vienu vai vairākām citām produktu sistēmām”.

“Lietojumam raksturīgs” ir materiāla konkrētā lietojuma vispārīgs aspekts. Piemēram, PET vidējais reciklēšanas rādītājs pudelēm.

“Attiecināms” norāda uz modelēšanu, kas balstīta uz procesu un paredzēta vidusmēra apstākļu statiska attēlojuma nodrošināšanai, neņemot vērā tirgus veicinātu ietekmi.

“Vidusmēra dati” ir konkrētu datu uz produkcijas pamata svērtais vidējais rādītājs.

“Fona procesi” ir produkta aprites cikla procesi, attiecībā uz kuriem nav iespējams tieši piekļūt informācijai. Piemēram, vairākums augšpusējo procesu aprites ciklā un parasti visi turpmāk lejpusējā posmā notiekošie procesi tiks uzskatīti par fona procesu daļu.

“Materiālu komplekts” — “materiālu komplekts” jeb “produkta struktūra” (dažkārt dēvē par “materiāla komplektu”, BOM vai “saistīto sarakstu”) ir saraksts ar izejmateriāliem, apakškonstrukcijām, starpkonstrukcijām, apakškomponentiem un to daļām un daudzumiem, kas vajadzīgi OVP pētījuma darbības jomā ietilpstošā produkta ražošanai. Dažās nozarēs tas ir ekvivalents “komponentu komplektam”.

“Uzņēmumu darījumi ar uzņēmumiem”(B2B) — raksturo darījumus starp uzņēmumiem, piemēram, starp ražotāju un vairumtirgotāju vai starp vairumtirgotāju un mazumtirgotāju.

“Uzņēmumu darījumi ar patērētājiem”(B2C) — raksturo darījumus starp uzņēmumu un patērētājiem, piemēram, starp mazumtirgotājiem un patērētājiem.

“Raksturošana” attiecas uz katra klasificētā ielaides/izlaides ieguldījuma attiecīgajās VP ietekmes kategorijās daudzuma aprēķināšanu un šo ieguldījumu apkopošanu katrā kategorijā.

Šim nolūkam inventarizācijas dati lineāri jāreizina ar katras attiecīgās vielas un VP ietekmes kategorijas raksturojošiem faktoriem. Piemēram, saistībā ar VP ietekmes kategoriju “klimata pārmaiņas” par standartvielu izvēlas CO2, bet kg CO2 ekvivalentus izvēlas par atsauces vienību.

“Raksturojošs faktors” ir faktors, ko atvasina no raksturojuma modeļa, kuru izmanto noteikta aprites cikla inventarizācijas pārskata rezultāta pārvēršanai par parastu VP ietekmes kategorijas rādītāja vienību.

“Klasifikācija” ir aprites cikla inventarizācijas pārskatā uzskaitītās materiālu/enerģijas ielaides/izlaides attiecināšana uz VP ietekmes kategorijām atbilstoši katras vielas spējai sniegt ieguldījumu katrā no aplūkotajām VP ietekmes kategorijām.

“Klimata pārmaiņas” ir VP kategorija, kurā ņemta vērā visa ielaide un izlaide, kas rada siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas. Sekas ir paaugstināta vidējā pasaules temperatūra un pēkšņas reģionālas klimatiskas pārmaiņas. Klimata pārmaiņas ietekmē vidi pasaules mērogā.

“Līdzfunkcija” ir jebkura no divām vai vairākām funkcijām, ko iegūst no viena vienības procesa vai produktu sistēmas.

“VP pētījuma pasūtītājs” ir organizācija (vai organizāciju grupa), piemēram, komercuzņēmums vai bezpeļņas organizācija, kas finansē VP pētījumu saskaņā ar OVP metodi un attiecīgo OVPNN, ja tas ir pieejams.

“Uzņēmumam raksturīgi dati” ir tieši izmērīti vai apkopoti dati no viena vai vairākiem objektiem (vietai raksturīgi dati), kas ir reprezentatīvi attiecībā uz uzņēmuma darbībām (terminu “uzņēmums” lieto kā termina “organizācija” sinonīmu). Sinonīms terminam “primārie dati”. Lai noteiktu reprezentativitātes līmeni, var piemērot paraugu ņemšanas procedūru.

“Uzņēmumam raksturīga datu kopa” ir datu kopa (iedalīta sīkāk vai apkopota), ko apvieno ar uzņēmumam raksturīgiem datiem. Vairākumā gadījumu darbības dati ir uzņēmumam raksturīgi, savukārt tiem pamatā esošie apakšprocesi ir datu kopas, kas iegūtas no fona datubāzēm.

“Salīdzinošs apgalvojums” ir vidisks apgalvojums par vienas organizācijas pārākumu vai vienlīdzīgumu, salīdzinot ar konkurējošu organizāciju, kas veic tādu pašu funkciju.

“Salīdzinājums” ir (grafisks vai citāds) divu vai vairāku produktu salīdzinājums, ko veic, pamatojoties uz OVP pētījuma rezultātiem un pamatojošajiem OVPNN un neietverot salīdzinošu apgalvojumu.

“Patērētājs” ir individuāls plašas sabiedrības loceklis, kurš pērk vai izmanto preces, īpašumu vai pakalpojumus privātiem mērķiem.

“Līdzprodukts” ir jebkurš no diviem vai vairākiem produktiem, ko iegūst no viena vienības procesa vai produktu sistēmas.

“No šūpuļa līdz vārtiem” ir produktu piegādes ķēdes daļas no izejvielu ieguves (“šūpuļa”) līdz ražotāja “vārtiem”. Piegādes ķēdes izplatīšanas, glabāšanas, izmantošanas un aprites cikla beigu posmi ir izlaisti.

“No šūpuļa līdz kapam” ir produkta aprites cikls, kurā iekļauj izejvielu ieguves, apstrādes, izplatīšanas, glabāšanas, izmantošanas un likvidēšanas vai reciklēšanas posmus. Vērā tiek ņemtas visu aprites cikla posmu būtiskās ielaides un izlaides.

“Kritiska pārskatīšana” ir process, kas paredzēts, lai nodrošinātu konsekvenci starp OVPNN un OVP metodes principiem un prasībām.

“Datu kvalitāte” ir datu īpašības, kas attiecas uz to spēju izpildīt noteiktās prasības. Datu kvalitāte attiecas uz dažādiem aspektiem, piemēram, tehnoloģisko, ģeogrāfisko un laika piesaistes reprezentativitāti, kā arī uz inventarizācijas datu pilnīgumu un precizitāti.

“Datu kvalitātes novērtējums” (DKN) ir daļēji kvantitatīvs datu kopas kvalitātes kritēriju novērtējums, kura pamatā ir tehnoloģiskā reprezentativitāte, ģeogrāfiskā reprezentativitāte, laika piesaistes reprezentativitāte un precizitāte. Datu kvalitāti uzskata par dokumentētās datu kopas kvalitāti.

“Kavētas emisijas” ir emisijas, kas tiek izlaistas laika gaitā, piemēram, ilgās izmantošanas vai galīgās likvidēšanas posmos, attiecībā pret vienreizēju emisiju laikā t.

“Tiešas vienkāršas plūsmas” (dēvētas arī par “vienkāršām plūsmām”) ir visas izlaides emisijas un ielaides resursu izmantojumi, kas tieši rodas saistībā ar procesu. Piemēri ir emisijas no ķīmiska procesa vai fugitīvās emisijas no katla, kas atrodas tieši objektā.

“Tieša zemes izmantošanas maiņa” (dLUC) ir viena zemes izmantošanas veida tāda pārveidošana citā veidā, kas notiek konkrētā zemes platībā un neizraisa izmaiņas citā sistēmā.

“Tieši attiecināms” attiecas uz procesu, darbību vai ietekmi, kas rodas definētajās sistēmas robežās.

“Sīkāka iedalīšana” ir process, kurā apkopotu datu kopu sadala mazākās vienības procesa datu kopās (horizontālās vai vertikālās). Sīkāka iedalīšana var palīdzēt padarīt datus specifiskākus. Sīkākas iedalīšanas process nekādā gadījumā nedrīkstētu sagrozīt vai apdraudēt sākotnējās apkopotās datu kopas kvalitāti un konsekvenci.

“Lejpusējs” — notiekošs produktu piegādes ķēdē pēc atsauces punkta.

“Ekotoksiskums” (saldūdens) ir VP ietekmes kategorija, kas risina jautājumus par tādu toksisku ietekmi uz ekosistēmu, kas ir kaitīga atsevišķām sugām un maina šīs ekosistēmas struktūru un funkciju. Ekotoksiskums ir ekosistēmas veselību tieši ietekmējošu vielu izmešu izraisītu dažādu toksikoloģisku mehānismu daudzveidīgas iedarbības rezultāts.

“VP informācijas sniegšanas mehānismi” ir visi iespējamie veidi, ko var izmantot, lai VP pētījuma rezultātus uzrādītu ieinteresētajām personām (piemēram, etiķetes, produktu vidiskās deklarācijas, zaļie apgalvojumi, tīmekļa vietnes, infografika utt.).

“VP atbilstoša datu kopa” ir datu kopa, kas izstrādāta atbilstoši VP prasībām, kuras regulāri atjaunina JRC ĢD ( 114 ).

“Elektroenerģijas izsekošana” ( 115 ) ir process, kurā elektroenerģijas ražošanas atribūtus attiecina uz elektroenerģijas patēriņu.

“Vienkāršas plūsmas” — aprites cikla inventarizācijas pārskatā vienkāršas plūsmas ietver “pētāmajā sistēmā ievadīto materiālu vai enerģiju, kas iegūta no vides, iepriekš cilvēkam to nepārveidojot, vai no pētāmās sistēmas izejošu materiālu vai enerģiju, kas tiek izvadīta vidē, cilvēkam to pēc tam nepārveidojot”.

Vienkāršas plūsmas ietver resursus, kas ņemti no dabas, vai emisijas gaisā, ūdenī, augsnē, kas ir tieši saistītas ar VP ietekmes kategoriju raksturojošiem faktoriem.

“Vides aspekts” ir organizācijas darbību, produktu vai pakalpojumu elements, kas mijiedarbojas ar vidi vai var mijiedarboties ar to.

“Vidiskās pēdas (VP) ietekmes novērtējums” ir OVP analīzes posms, kura mērķis ir izprast un novērtēt produktu sistēmas iespējamās ietekmes uz vidi lielumu un nozīmi visā produkta aprites ciklā. Ietekmes novērtējuma metodes nodrošina vienkāršu plūsmu ietekmi raksturojošos faktorus, lai apkopotu to ietekmi un iegūtu viduspunkta rādītāju ierobežotu skaitu.

“Vidiskās pēdas (VP) ietekmes novērtējuma metode” ir protokols aprites cikla inventarizācijas pārskata datu pārvēršanai par kvantitatīviem ieguldījumiem aplūkojamajā ietekmē uz vidi.

“Vidiskās pēdas (VP) ietekmes kategorija” ir resursu izmantošanas vai ietekmes uz vidi klase, ar kuru ir saistīti aprites cikla inventarizācijas pārskata dati.

“Vidiskās pēdas (VP) ietekmes kategorijas rādītājs” ir izmērāms VP ietekmes kategorijas attēlojums.

“Ietekme uz vidi” ir jebkādas negatīvas vai pozitīvas vides pārmaiņas, ko pilnīgi vai daļēji izraisa organizācijas darbības, produkti vai pakalpojumi.

“Vides mehānisms” ir konkrētas VP ietekmes kategorijas fizisku, ķīmisku un bioloģisku procesu sistēma, kas sasaista aprites cikla inventarizācijas pārskata rezultātus ar VP ietekmes kategorijas rādītājiem.

“Eitrofikācija” ir VP ietekmes kategorija, kas saistīta ar tādām barības vielām (galvenokārt slāpekli un fosforu) no novadītajiem notekūdeņiem un mēslotām lauksaimniecības zemēm, kuras veicina aļģu un citas veģetācijas augšanu ūdenī.

Organisko vielu sadalīšanās patērē skābekli, un tās rezultātā rodas skābekļa deficīts un — atsevišķos gadījumos — zivju bojāeja. Eitrofikācija emitētās vielas daudzumu pārvērš par kopēju mērvienību, ko izsaka kā atmirušās biomasas noārdīšanai nepieciešamo skābekļa daudzumu.

Lai novērtētu eitrofikācijas radīto ietekmi, izmanto trīs VP ietekmes kategorijas: eitrofikācija — sauszemes; eitrofikācija — saldūdens; eitrofikācija — jūras.

“Ārējā saziņa” ir saziņa ar jebkuru ieinteresēto personu, kas nav pētījuma pasūtītājs vai izpildītājs.

“Ekstrapolēti dati” ir dati no konkrēta procesa, ko izmanto tāda līdzīga procesa atainošanai, par kuru dati nav pieejami, pieņemot, ka tas ir pamatoti reprezentatīvs.

“Plūsmas diagramma” ir novērtējamā produkta aprites cikla vienā vai vairākos procesos notiekošu plūsmu shematisks attēlojums.

“Priekšplāna vienkāršās plūsmas” ir tiešās vienkāršās plūsmas (emisijas un resursi), attiecībā uz kurām ir pieejama piekļuve primārajiem datiem (vai uzņēmumam raksturīgai informācijai).

“Priekšplāna procesi” attiecas uz tiem produkta aprites cikla procesiem, attiecībā uz kuriem ir pieejama tieša piekļuve informācijai. Piemēram, ražotāja objekts un citi ražotāja vai tā darbuzņēmēju izmantoti procesi (piemēram, preču pārvadāšana, centrālā biroja pakalpojumi u. c.).

“Funkcionāla vienība” definē vērtējamā produkta nodrošinātās(-o) funkcijas(-u) un/vai pakalpojuma(-u) kvalitatīvos un kvantitatīvos aspektus. Funkcionālās vienības definīcija atbild uz jautājumiem “kas?”, “cik daudz?”, “cik labi?” un “cik ilgi?”.

“Globālās sasilšanas potenciāls” (GWP) — indekss, ar ko mēra izvēlētā laika posmā uzkrājušās konkrētas vielas vienības masas radiatīvo forsējumu. To izsaka ar standartvielu (piemēram, CO2 ekvivalenta vienībām) un noteiktu laika posmu (piemēram, GWP 20, GWP 100, GWP 500 attiecīgi 20, 100 un 500 gadiem).

Apvienojot informāciju gan par radioaktīvo forsējumu (enerģijas plūsmu, ko rada vielas emisija), gan par laiku, cik ilgi tas paliek atmosfērā, GWP sniedz mērījumu par vielas spēju ietekmēt globālo virsmas-gaisa vidējo temperatūru un tāpēc attiecīgi ietekmēt dažādus klimata parametrus un to sekas, piemēram, vētru biežumu un intensitāti, lietavu intensitāti un plūdu biežumu, utt.

“Horizontālā vidējošana” ir darbība, kurā apkopo vairākas vienību procesa datu kopas vai apkopotas procesa datu kopas un kurā katra no tām sniedz vienādu atsauces plūsmu, lai radītu jaunu procesa datu kopu.

“Toksicitāte cilvēkiem — vēzis” ir VP ietekmes kategorija, kas izskaidro tādu negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību, kuru izraisa toksisku vielu uzņemšana, tās ieelpojot no gaisa, norijot pārtiku/ūdeni, tām iekļūstot caur ādu, ciktāl šī ietekme ir saistīta ar vēzi.

“Toksicitāte cilvēkiem — nesaistīta ar vēzi” ir VP ietekmes kategorija, kas izskaidro tādu negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību, kuru izraisa toksisku vielu uzņemšana, tās ieelpojot no gaisa, norijot pārtiku/ūdeni, tām iekļūstot caur ādu, ciktāl šī ietekme ir saistīta ar vēzi neradošām sekām, kuras neizraisa suspendētās daļiņas / ieelpotās neorganiskas vielas vai jonizējošais starojums.

“Neatkarīgs ārējais eksperts” ir kompetenta persona, kuru nenodarbina uz pilnu slodzi vai nepilnu slodzi VP pētījuma pasūtītājs vai VP metodes izmantotājs un kura nav iesaistīta VP pētījuma darbības jomas noteikšanā vai tā veikšanā.

“Netieša zemes izmantošanas maiņa” (iLUC) — tā rodas, ja noteiktas zemes izmantošanas pieprasījums izraisa izmaiņas ārpus sistēmas robežām, t. i., citā zemes izmantošanas veidā. Šo netiešo ietekmi var novērtēt, galvenokārt izmantojot zemes pieprasījuma ekonomisko modelēšanu vai modelējot darbību pārvietošanu globālā mērogā.

“Ielaides plūsmas” produkts, materiāls vai enerģijas plūsma, kas ieiet vienības procesā. Pie produktiem un materiāliem pieder izejvielas, starpprodukti un līdzprodukti.

“Starpprodukts” ir vienības procesa izlaide, kas, ir ielaide citiem vienības procesiem, kuriem sistēmā nepieciešama tālāka pārveide. Starpprodukts ir produkts, kam nepieciešama tālāka apstrāde, pirms to var aizzīmogot galapatērētājam.

“Jonizējošais starojums, cilvēku veselība” ir VP ietekmes kategorija, kas izskaidro radioaktīvu noplūžu negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību.

“Zemes izmantošana” ir VP ietekmes kategorija, kas ir saistīta ar zemes teritorijas izmantošanu (aizņemšanu) un pārveidošanu (pārvēršanu), piemēram, lauksaimniecības, mežsaimniecības, ceļu, dzīvojamo ēku celtniecības, kalnrūpniecības u. c. rezultātā.

Zemes aizņemšanā ņem vērā zemes izmantošanas sekas, iesaistītās platības lielumu un tās aizņemšanas ilgumu (augsnes kvalitātes izmaiņas reizinot ar platību un ilgumu). Zemes pārveidošanā ņem vērā zemes īpašību izmaiņu lielumu un skarto platību (augsnes kvalitātes izmaiņas reizinot ar platību).

“Vadošais verificētājs” ir persona, kura piedalās verifikācijas grupā un kurai, salīdzinot ar pārējiem verificētājiem grupā, ir papildu pienākumi.

“Aprites cikls” ir secīgi un savstarpēji saistīti produkta sistēmas posmi, sākot ar izejvielu ieguvi vai ražošanu no dabas resursiem un beidzot ar galīgu likvidēšanu.

“Aprites cikla pieeja” — tā ņem vērā ar produktu saistīto resursu plūsmu un atbalsta videi darbību spektru, raugoties no piegādes ķēdes viedokļa, ietverot visus posmus, sākot ar izejvielu ieguvi apstrādes ceļā, izplatīšanu, izmantošanu un aprites cikla beigu procesiem, kā arī visu attiecīgo ietekmi uz vidi (nevis pievēršoties vienam jautājumam).

“Aprites cikla novērtējums” (ACN) ir produkta sistēmas ielaides, izlaides un iespējamās ietekmes uz vidi visā tā aprites ciklā apkopošana un novērtēšana.

“Aprites cikla ietekmes novērtējums”(ACIN) — aprites cikla novērtējuma posms, kura mērķis ir izprast un novērtēt sistēmas iespējamās ietekmes uz vidi lielumu un nozīmi visā aprites ciklā.

Izmantotās ACIN metodes nodrošina vienkāršu plūsmu ietekmi raksturojošos faktorus, lai to ietekmi apkopotu līdz ierobežotam viduspunkta un/vai kaitējuma rādītāju skaitam.

“Aprites cikla inventarizācijas pārskats”(ACIP) ir vienkāršo plūsmu, atkritumu plūsmu un produkta plūsmu apmaiņas kombinētais kopums ACIP datu kopā.

“Aprites cikla inventarizācijas pārskata (ACIP) datu kopa” ir dokuments vai datne ar konkrēta produkta vai cita references elementa (piemēram, objekta, procesa) aprites cikla informāciju, kas ietver aprakstošus metadatus un kvantitatīvu aprites cikla inventarizācijas pārskatu. ACIP datu kopa varētu būt vienības procesu datu kopa, daļēji apkopota vai apkopota datu kopa.

“Noslodze” ir faktiskās kravas attiecība pret pilnu kravu vai tilpību (piemēram, masa vai tilpums), kādu transportlīdzeklis ved vienā braucienā.

“Materiālam raksturīgs” — materiāla vispārīgs aspekts. Piemēram, polietilēntereftalāta (PET) reciklēšanas rādītājs.

“Daudzfunkcionalitāte” — ja process vai objekts nodrošina vairāk nekā vienu funkciju, t. i., sniedz vairākas preces un/vai pakalpojumus (“līdzproduktus”), tad tas ir “daudzfunkcionāls”. Šādās situācijās visas ar attiecīgo procesu saistītās ielaides un emisijas tiks sadalītas starp interesējošo produktu un pārējiem līdzproduktiem atbilstoši skaidri noteiktām procedūrām.

“Saliktās (jeb kompleksās) plūsmas” — aprites cikla inventarizācijas pārskatā pie saliktām plūsmām pieder visas sistēmā esošās ielaides (piemēram, elektrība, materiāli, transporta procesi) un izlaides (piemēram, atkritumi, blakusprodukti), kam vajadzīga tālāka modelēšana, lai tos pārveidotu par vienkāršām plūsmām.

“Darbības datu” sinonīms.

“Normalizēšana” ir posms, kuru veic pēc raksturojuma posma un kurā aprites cikla ietekmes novērtējuma rezultātus dala ar normalizācijas koeficientiem, kas attēlo atsauces vienības (piemēram, visas valsts vai vidusmēra iedzīvotāja) kopējo pārskatu.

Normalizēti aprites cikla ietekmes rezultāti izsaka analizētās sistēmas ietekmes attiecīgās daļas kā kopēju ieguldījumu katrā ietekmes kategorijā uz atsauces vienību.

Attēlojot dažādu ietekmes jomu normalizētos aprites cikla ietekmes novērtējuma rezultātus blakus, kļūst redzams, kuras ietekmes kategorijas analizētā sistēma ietekmē visvairāk un kuras — vismazāk.

Normalizētie aprites cikla ietekmes novērtējuma rezultāti atspoguļo tikai analizētās sistēmas ieguldījumu kopējā ietekmes potenciālā, nevis attiecīgās kopējās ietekmes smagumu/nozīmīgumu. Normalizēti rezultāti ir bezdimensiju, bet nav summāri.

“OVP profils” ir skaitliski izteikti OVP pētījuma rezultāti. Tas ietver ietekmes skaitlisku noteikšanu dažādajām ietekmes kategorijām un papildu vides informāciju, ko uzskata par nepieciešamu paziņot.

“OVP ziņojums” ir dokuments, kurā sniegts OVP pētījuma rezultātu kopsavilkums.

“OVP pētījums” — termins, ko lieto, lai apzīmētu visas darbības, kuras vajadzīgas, lai aprēķinātu OVP rezultātus. Tas ietver modelēšanu, datu vākšanu un rezultātu analīzi. OVP pētījuma rezultāti ir pamats OVP ziņojumu sagatavošanai.

“Reprezentatīvās organizācijas OVP pētījums” (OVP-RO) ir OVP pētījums, ko veic reprezentatīvajai(-ām) organizācijai(-ām) un kas paredzēts, lai apzinātu visbūtiskākos aprites cikla posmus, procesus, vienkāršās plūsmas, ietekmes kategorijas un jebkādas citas būtiskas prasības, kas vajadzīgas nozarei/apakšnozarei OVPNN darbības jomā.

“OVPNN atbalsta pētījums” ir OVP pētījums, kas balstīts uz OVPNN projektu. To izmanto, lai apstiprinātu lēmumus, kas pieņemti OVPNN projektā pirms galīgā OVPNN izlaišanas.

Organizāciju vidiskās pēdas nozaru noteikumi (OVPNN) – īpaši nozares noteikumi, kas pamatojas uz aprites ciklu, kuri papildina OVP pētījumu vispārīgos metodoloģiskos norādījumus, sniedzot papildu specifikāciju konkrētas nozares līmenī.

OVPNN palīdz vērst OVP pētījuma galveno uzmanību uz tiem aspektiem un parametriem, kuri ir vissvarīgākie, un tādējādi palīdz palielināt rezultātu būtiskumu, reproducējamību un konsekvenci, samazinot izmaksas salīdzinājumā ar pētījumu, kas balstīts uz OVP metodes visaptverošajām prasībām. Par šai metodei atbilstošiem atzīst tikai tādus OVPNN, ko izstrādājusi Eiropas Komisija vai kas izstrādāti sadarbībā ar Eiropas Komisiju, vai ko pieņēmusi Komisija, vai kas pieņemti kā ES akti.

“Organizācijas aprites cikla novērtējums” (OACN) ir ar organizāciju kopumā vai tās daļu saistītu ielaižu, izlaižu un darbību iespējamās ietekmes uz vidi apkopošana un novērtēšana aprites cikla perspektīvā. OACN rezultātus dažkārt dēvē par organizācijas vidisko pēdu. (ISO 14072:2014).

“Izlaides plūsmas” ir no vienības procesa izejošs produkts, materiāls vai enerģijas plūsma. Pie produktiem un materiāliem pieder izejvielas, starpprodukti, līdzprodukti un noplūdes. Uzskata, ka izlaides plūsmas ietver arī vienkāršās plūsmas.

“Ozona noārdīšanās” ir VP ietekmes kategorija, kas izskaidro stratosfēras ozona noārdīšanos, kuru izraisa ozonu noārdošu vielu emisijas, piemēram, ilgizturīgas hloru un bromu saturošas gāzes (piemēram, hlorfluorogļūdeņraži (CFC), hlorfluorogļūdeņraži (HCFC), haloni).

“Daļēji sīkāk iedalīta datu kopa” ir ACIP ietilpstoša datu kopa, kas ietver vienkāršās plūsmas un darbības datus un kas sniedz pilnīgu apkopotu ACIP datu kopu, kad to apvieno ar to papildinošajām pamatā esošajām datu kopām.

“Daļēji sīkāk iedalīta datu kopa 1. līmenī” — daļēji sīkāk iedalīta datu kopa 1. līmenī ietver vienkāršās plūsmas un darbības datus par vienu līmeni lejup piegādes ķēdē, savukārt visas papildinošās pamatā esošās datu kopas ir to apkopotā formā.

1. attēls.

Daļēji sīkāk iedalīta datu kopa 1. līmenī. Piemērs.

“Suspendētās daļiņas” (arī – cietās daļiņas) ir VP ietekmes kategorija, kas izskaidro negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību, kuru izraisa suspendēto daļiņu (PM) un to pirmdaļiņu (NOx, SOx, NH3) emisijas.

“Ozona fotoķīmiska veidošanās” ir VP ietekmes kategorija, kas izskaidro tādu ozona veidošanos troposfēras piezemes līmenī, kuru izraisa gaistošo organisko savienojumu (GOS) un oglekļa monoksīda (CO) fotoķīmiska oksidēšanās slāpekļa oksīdu (NOx) un saules gaismas klātbūtnē.

Piezemes līmeņa troposfēras ozona augsta koncentrācija ir kaitīga veģetācijai, cilvēku elpceļiem un mākslīgiem materiāliem, jo tā izraisa reakciju ar organiskām vielām.

“Populācija” ir galīgs vai bezgalīgs indivīdu (ne obligāti dzīvu) apkopojums, par ko veic statistiku pētījumu.

“Primārie dati” ir dati no konkrētiem procesiem OVP metodes lietotāja vai OVPNN lietotāja piegādes ķēdē.

Šādi dati var būt darbības dati vai priekšplāna vienkāršās plūsmas (aprites cikla inventarizācijas pārskats). Primārie dati ir vietai raksturīgi, uzņēmumam raksturīgi (ja ir vairākas vietas vienam un tam pašam produktam) vai piegādes ķēdei raksturīgi.

Primāros datus var iegūt no skaitītājiem, pirkumu uzskaites ierakstiem, komunālo pakalpojumu rēķiniem, inženiertehniskajiem modeļiem, tiešās uzraudzības, materiālu/produktu bilancēm, stehiometrijas vai izmantojot citas metodes datu iegūšanai no konkrētiem procesiem OVP metodes lietotāja vai OVPNN lietotāja vērtību ķēdē.

Šajā metodē primārie dati ir sinonīms “uzņēmumam raksturīgiem datiem” vai “piegādes ķēdei raksturīgiem datiem”.

“Produkts” ir jebkura prece vai pakalpojums.

“Produktu kategorija” ir produktu (vai pakalpojumu) grupa, kas var pildīt līdzvērtīgas funkcijas.

“Produktu kategoriju noteikumi”(PKN) ir īpašu noteikumu, prasību un norādījumu kopums, kas paredzēts III tipa vides deklarāciju izstrādāšanai vienai vai vairākām produktu kategorijām.

“Produktu vidiskās pēdas kategoriju noteikumi”(PVPKN) ir produktu kategorijai raksturīgi noteikumi, kas izstrādāti uz aprites cikla bāzes un papildina PVP pētījumu vispārīgās metodoloģiskās norādes, sniedzot sīkāku specifikāciju konkrētai produktu kategorijai.

PVPKN palīdz vērst PVP pētījuma galveno uzmanību uz tiem aspektiem un parametriem, kuri ir vissvarīgākie, un tādējādi palielina rezultātu būtiskumu, reproducējamību un konsekvenci, samazinot izmaksas, salīdzinājumā ar pētījumu, kas balstīts uz PVP metodes visaptverošajām prasībām.

Par šai metodei atbilstošiem atzīst tikai tādus PVPKN, ko izstrādājusi Eiropas Komisija vai kas izstrādāti sadarbībā ar Eiropas Komisiju, vai ko pieņēmusi Komisija, vai kas pieņemti kā ES akti.

“Produktu plūsma” ir no citas produktu sistēmas ienākoši vai uz to aizejoši produkti.

“Produktu sistēma” ir tādu vienības procesu kopums, kuriem ir vienkāršas un produktu plūsmas un kuri veic vienu vai vairākas definētas funkcijas, kas modelē produkta aprites ciklu.

“Izejviela” ir primārs vai sekundārs materiāls, ko izmanto produkta ražošanai.

“Atsauces plūsma” ir tādu procesu izlaides mērījums konkrētā produktu sistēmā, kādi nepieciešami, lai izpildītu funkciju, ko izsaka ar funkcionālo vienību.

“Atjaunošana” ir process, kurā komponentus atjauno funkcionālā un/vai apmierinošā stāvoklī salīdzinājumā ar sākotnējo specifikāciju (nodrošinot to pašu funkciju), izmantojot tādas metodes kā virsmas atjaunošana, pārkrāsošana utt. Atjaunoti produkti var būt testēti un verificēti, lai tie pienācīgi darbotos.

“Noplūdes” ir emisijas gaisā un novadīšana ūdenī un augsnē.

“Ziņošanas vienība”(ZV). Organizācija ir analīzes atsauces vienība un, līdz ar produktu portfeli, ziņošanas vienības (ZV) definēšanas pamats. Tā ir paralēla „funkcionālās vienības” koncepcijai tradicionālajā aprites cikla novērtējumā (ACN).

“Reprezentatīvas organizācijas (RO) modelis” daudzos gadījumos ir virtuāla (neeksistējoša) organizācija, kas izveidota, piemēram, no visu esošo tehnoloģiju, ražošanas procesu un organizāciju veidu vidējiem ES pārdošanas svērtajiem raksturlielumiem.

“Reprezentatīvs paraugs” — reprezentatīvs paraugs attiecībā uz vienu vai vairākiem mainīgajiem lielumiem ir paraugs, kurā šo mainīgo lielumu sadalījums ir tieši tāds pats (vai līdzīgs) kā populācijā, kurā paraugs ir apakškopa.

“Resursu izmantojums, fosilie” — VP ietekmes kategorija, kas aplūko neatjaunojamo fosilo dabas resursu (piemēram, dabasgāzes, ogļu, naftas) izmantojumu.

“Resursu izmantojums, minerāli un metāli” — VP ietekmes kategorija, kas aplūko neatjaunojamo abiotisko dabas resursu (minerālu un metālu) izmantojumu.

“Pārskatīšana” ir procedūra, kas paredzēta, lai nodrošinātu, ka OVPNN izstrādes vai pārskatīšanas process tiek veikts saskaņā ar prasībām, kas paredzētas OVP metodē un IV pielikuma A daļā.

“Pārskatīšanas ziņojums” ir pārskatīšanas procesa dokumentācija, kurā ietverts pārskatīšanas paziņojums, visa būtiskā informācija par pārskatīšanas procesu, sīkas pārskatītāja(-u) piezīmes un atbilstošās atbildes, un rezultāts. Dokumentu ar elektronisko parakstu vai ar roku paraksta pārskatītājs (vai vadošais pārskatītājs, ja ir iesaistīta pārskatītāju grupa).

“Pārskatīšanas grupa” ir tādu ekspertu (pārskatītāju) grupa, kuri pārskata OVPNN.

“Pārskatītājs” ir neatkarīgs ārējs eksperts, kurš veic OVPNN pārskatīšanu un, iespējams, piedalās pārskatītāju grupā.

“Paraugs” ir apakškopa, kas ietver lielākas populācijas iezīmes. Paraugus izmanto statistiskajā testēšanā, kad populācijas apmērs ir pārāk liels, lai testā iekļautu visus iespējamos locekļus vai novērojumus. Paraugam būtu jāatspoguļo visa populācija, nevis jādod priekšroka konkrētai iezīmei.

“Sekundārie dati” ir dati, kas nav ņemti no konkrēta procesa OVP pētījuma veicēja uzņēmuma piegādes ķēdē.

Tas attiecas uz datiem, kurus uzņēmums nav tieši vācis, izmērījis vai aplēsis, bet kuri iegūti no trešās personas ACIP datubāzes vai citiem avotiem.

Sekundārie dati ietver nozares vidējos datus (piemēram, no publicētiem ražošanas datiem, valdības statistikas un nozares apvienībām), literatūras pētījumus, inženiertehniskos pētījumus un patentus, to pamatā var būt arī finanšu dati, un tie var ietvert aizstājējdatus un citus vispārīgus datus.

Primāros datus, kam veic horizontālu apkopošanu, uzskata par sekundāriem datiem.

“Jutīguma analīze” ir sistemātiskas procedūras, kas paredzētas, lai novērtētu saistībā ar metodēm un datiem izdarīto izvēļu ietekmi uz OVP pētījuma rezultātu.

“Vietai raksturīgi dati” ir tieši izmērīti vai savākti dati no viena objekta (ražotnes). Sinonīms terminam “primārie dati”.

“Vienots kopējais rādītājs” ir visu ietekmes kategoriju svērto VP rezultātu summa.

“Raksturīgi dati” ir tieši izmērīti vai savākti dati, kas reprezentatīvi darbībām konkrētā objektā vai objektu kopumā.

Sinonīms terminam “primārie dati”.

“Apakšiedalījums” — apakšiedalījums attiecas uz daudzfunkcionālu procesu vai objektu sadalīšanu ar mērķi nošķirt ielaides plūsmas, kas ir tieši saistītas ar katru procesa vai objekta izlaidi. Šo procesu izvērtē, lai noskaidrotu, vai ir iespējams veikt apakšiedalījumu. Ja apakšiedalījums ir iespējams, inventarizācijas dati būtu jāvāc tikai par tiem vienības procesiem, kas tieši attiecināmi uz konkrētajiem produktiem/pakalpojumiem.

“Apakšpopulācija” ir jebkurš galīgs vai bezgalīgs indivīdu (ne obligāti dzīvu) kopums, par kuru veic statistisku pētījumu, kas veido viendabīgu visas populācijas apakškopu.

Sinonīms terminam “strata”.

“Apakšprocesi” ir procesi, ko izmanto, lai atspoguļotu 1. līmeņa procesu darbības (= struktūrblokus). Apakšprocesus var uzrādīt to (daļēji) apkopotā formā (sk. 1. attēlu).

“Apakšparaugs” ir apakšpopulācijas paraugs.

“Piegādes ķēde” ir visas augšpusējās un lejpusējās darbības, kas saistītas ar OVP metodes lietotāja darbībām, to vidū pārdoto produktu izmantošana, ko īsteno patērētāji, un pārdoto produktu apstrāde to aprites cikla beigās pēc tam, kad patērētāji ir beiguši tos lietot.

“Piegādes ķēdei raksturīgs” — attiecas uz uzņēmumam raksturīgās piegādes ķēdes konkrētu aspektu. Piemēram, konkrēta uzņēmuma radītā alumīnija reciklētā satura vērtība.

“Sistēmas robeža” — pētījumā iekļautu vai neiekļautu aspektu definēšana. Piemēram, “no šūpuļa līdz kapam” VP analīzē sistēmas robeža iekļauj visas darbības, sākot no izejvielu ieguves, ietverot apstrādi, izplatīšanu, glabāšanu un izmantošanu un beidzot ar likvidēšanas vai reciklēšanas posmu.

“Sistēmas robežu shēma” ir OVP pētījumam noteiktās sistēmas robežas grafisks attēlojums.

“Oglekļa pagaidu uzglabāšana” notiek tad, kad kāds produkts samazina siltumnīcefekta gāzes atmosfērā jeb rada negatīvas emisijas, uz ierobežotu laiku izvadot un uzglabājot oglekli.

“III tipa vides deklarācija” ir vides deklarācija, kas sniedz skaitliski izteiktus vides datus, izmantojot iepriekš noteiktus parametrus un — attiecīgā gadījumā — papildu vides informāciju.

“Nenoteiktības analīze” ir procedūra, kas paredzēta datu nestabilitātes un izvēles nenoteiktības dēļ OVP pētījuma rezultātos ieviesušās nenoteiktības novērtēšanai.

“Vienības process” ir vismazākais ACIP aplūkotais elements, attiecībā uz kuru ielaides un izlaides dati ir izteikti skaitliski.

“Vienības process, melnā kaste” ir procesu ķēde vai ražotnes līmeņa vienības process. Aptver horizontāli svērtus vienības procesus dažādās vietās. Ietver arī daudzfunkcionālus vienības procesus, kur dažādajiem līdzproduktiem piemēro dažādus apstrādes posmus melnajā kastē, tādējādi radot sadales problēmas šai datu kopai ( 116 ).

“Vienības process, atsevišķa darbība” ir vienības darbības tipa vienības process, ko nevar iedalīt sīkāk. Aptver vienības darbības tipa daudzfunkcionālus procesus ( 117 ).

“Augšpusējs” — notiekošs iegādāto preču/pakalpojumu piegādes ķēdē pirms ieiešanas sistēmas robežās.

“OVPNN lietotājs” ir ieinteresētā persona, kas sagatavo OVP pētījumu, pamatojoties uz OVPNN.

“OVP metodes lietotājs” ir ieinteresētā persona, kas sagatavo OVP pētījumu, pamatojoties uz OVP metodi.

“OVP rezultātu lietotājs” ir ieinteresētā persona, kas izmanto OVP rezultātus jebkādam iekšējam vai ārējam nolūkam.

“Validācija” ir vidiskās pēdas verificētāja apstiprinājums, ka OVP pētījumā, OVP ziņojumā un informācijas sniegšanas mehānismos iekļautā informācija un dati ir uzticami, ticami un pareizi.

“Validācijas paziņojums” ir secinājumu dokuments, kurā apkopoti verificētāja vai verifikācijas grupas secinājumi par VP pētījumu. Šis dokuments ir obligāts, un to elektroniski vai ar roku paraksta verificētājs vai vadošais verificētājs (ja ir iesaistīta verifikācijas grupa).

“Verifikācija” ir atbilstības novērtēšanas process, ko veic vidiskās pēdas verificētājs, lai apliecinātu, vai OVP pētījums veikts saskaņā ar I pielikumu.

“Verifikācijas ziņojums” ir verifikācijas procesa un konstatējumu dokumentācija, kurā ietvertas sīkas verificētāja(-u) piezīmes, kā arī atbilstošās atbildes. Šis dokuments ir obligāts, bet tas var būt konfidenciāls. Dokumentu elektroniski vai ar roku paraksta verificētājs vai vadošais verificētājs (ja ir iesaistīta verifikācijas grupa).

“Verifikācijas grupa” ir tādu verificētāju grupa, kuri verificē VP pētījumu, VP ziņojumu un VP informācijas sniegšanas mehānismus.

“Verificētājs” ir neatkarīgs ārējs eksperts, kurš veic VP pētījuma verificēšanu un, iespējams, piedalās verifikācijas grupā.

“Vertikālā apkopošana” — tehniskā vai inženiertehniskā apkopošana ir tādu vienības procesu vertikālā apkopošana, kas ir tieši saistīti vienā objektu vai procesu ķēdē. Vertikālā apkopošana ietver vienības procesa datu kopu (vai apkopotu procesa datu kopu) apvienošanu, tās sasaistot ar plūsmu.

“Atkritumi” ir vielas vai priekšmeti, no kuriem to turētājs grasās atbrīvoties (vai no kuriem viņam ir jāatbrīvojas).

“Ūdens izmantojums” ir VP ietekmes kategorija, kura atspoguļo relatīvo pieejamo ūdeni, kas palicis katrā sateces baseina teritorijā pēc tam, kad ir apmierināts cilvēku un ūdens ekosistēmu pieprasījums pēc tā. Ar to novērtē iespējamo ūdens trūkumu cilvēkiem vai ekosistēmām, pamatojoties uz šādu pieņēmumu: jo mazāk ūdens pieejams katrā teritorijā, jo lielāka varbūtība, ka vēl vienam lietotājam tā trūks.

“Svērums” ir posms, kas pamato analīzes rezultātu interpretēšanu un paziņošanu. OVP rezultātus reizina ar tādu svēruma koeficientu kopumu (izteiktu procentos), kas atspoguļo aplūkoto ietekmes kategoriju apzināto relatīvo nozīmīgumu. Svērtos VP rezultātus var tieši salīdzināt starp ietekmes kategorijām, kā arī sasummēt pa ietekmes kategorijām, lai iegūtu vienotu kopējo rādītāju.

Saistība ar citām metodēm un standartiem

Katra OVP metodē norādītā prasība ir izstrādāta, ņemot vērā līdzīgu, vispārpieņemtu produktu ietekmes uz vidi uzskaites metožu un vadlīniju ieteikumus. Jo īpaši tika ņemtas vērā šādas metodoloģiskās vadlīnijas:

ISO standarti, jo īpaši:

OVP rokasgrāmata, pielikums Komisijas Ieteikumam 2013/179/ES par kopīgu metožu izmantošanu produktu un organizāciju aprites cikla ekoloģisko raksturlielumu [vidiskā snieguma] mērīšanai un uzrādīšanai (2013. gada aprīlis);

ILCD (Starptautiskās aprites cikla datu atsauces sistēmas) rokasgrāmata ( 118 ), ko izstrādājis EK Kopīgais pētniecības centrs;

Ekoloģiskās pēdas standarti ( 119 );

Siltumnīcefekta gāzu protokols — Produktu aprites cikla uzskaites un ziņošanas standarts ( 120 ) (Pasaules Resursu institūts (WRI) / Pasaules Uzņēmēju padome ilgtspējīgai attīstībai (WBCSD));

BP X30-323-0:2015 General principles for an environmental communication on mass market products (Vispārīgi principi vidiskajai saziņai par plašpatēriņa tirgus produktiem) (Agence de la transition écologique, ADEME) ( 121 );

PAS 2050:2011 Specification for the assessment of the life cycle greenhouse gas emissions of goods and services (Specifikācija preču un pakalpojumu aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisiju novērtēšanai) (Lielbritānijas Standartu institūts — BSI);

ENVIFOOD protokols ( 122 ).

FAO:2016. Environmental performance of animal feeds supply chains: Guidelines for assessment. LEAP partnerība.

Sīks apraksts par lielāko daļu analizēto metožu un analīzes rezultātu ir pieejams dokumentā “Analysis of Existing Environmental Footprint methodologies for Products and Organisations: Recommendations, Rationale, and Alignment” ( 123 ).

1.    Organizācijas vides pēdas nospieduma nozares noteikumi (OVPNN)

OVPNN galvenais mērķis ir noteikt saskaņotu un konkrētu noteikumu kopumu pie tvērumā ietilpstošas nozares kategorijas piederošu produktu attiecīgās vides informācijas aprēķināšanai. Viens no svarīgiem mērķiem ir koncentrēties uz to, kas ir vissvarīgākais konkrētai produktu kategorijai, lai OVP pētījumus padarītu vienkāršākus, ātrākus un lētākus.

Vienlīdz svarīgs mērķis ir dot iespēju veikt salīdzināšanu un formulēt salīdzinošus apgalvojumus i) par organizācijām vai ražotnēm vienā un tajā pašā nozarē vai ii) par vienas organizācijas vai ražotnes darbības rezultātiem laika gaitā (sīkāku informāciju sk. IV pielikuma A daļā).

Salīdzinājumi un salīdzinoši apgalvojumi ir pieļaujami tikai tad, ja OVP pētījumus veic saskaņā ar OVPNN. Dažādu organizāciju vai ražotņu, vai vienas organizācijas produktu portfeļi dažādos pārskata gados parasti ir atšķirīgi (piemēram, attiecībā uz iekļauto produktu daudzumiem), tāpēc OVPNN jāsniedz norādījumi par to, kā nodrošināt salīdzināmību, piemēram, normalizējot OVP pētījumu rezultātus ar atbilstīgu atsauces sistēmu (piemēram, gada apgrozījums).

OVP pētījumu veic atbilstoši OVPNN, ja par darbības jomā ietilpstošo produktu portfeli vai nozari ir pieejami OVPNN.

Prasības OVPNN izstrādei ir norādītas IV pielikuma A daļā. OVPNN var sīkāk precizēt prasības, kas noteiktas OVP metodē, un iekļaut jaunas prasības, ja OVP metode pieļauj vairāk nekā vienu izvēli. Mērķis ir nodrošināt to, lai OVPNN tiktu izstrādāti saskaņā ar OVP metodi un sniegtu specifikācijas, kas vajadzīgas, lai panāktu OVP pētījumu salīdzināmību, palielinātu reproducējamību, konsekvenci, būtiskumu, nozīmīgumu un efektivitāti.

Ciktāl iespējams un atzīstot dažādos piemērošanas kontekstus, OVPNN būtu jāatbilst esošajiem attiecīgajiem starptautiskajiem nozares noteikumiem un produktu vidiskās pēdas kategoriju noteikumiem (PVPKN), kas jāuzskaita un jāizvērtē. Tos var izmantot par pamatu OVPNN izstrādei atbilstoši IV pielikuma A daļā paredzētajām prasībām.

1.1.    Pieeja un iespējamo piemērošanas jomu piemēri

OVP metodē paredzētie noteikumi ļauj praktizējošiem speciālistiem veikt OVP pētījumus, kas ir vairāk reproducējami, konsekventi, stabili, verificējami un salīdzināmi. OVP pētījumu rezultāti ir pamats VP informācijas sniegšanai, un tos var izmantot dažādās iespējamās piemērošanas jomās.

Ja par attiecīgo(-ajiem) produktu(-iem) nav esoša OVPNN, OVP pētījumu piemērošanas jomas ir šādas:

To OVP pētījumu piemērošanas jomas, kurus veic atbilstoši esošajam OVPNN par darbības jomā ietilpstošo organizāciju, papildus iepriekš uzskaitītajām ir šādas:

2.    Vispārīgi apsvērumi par organizāciju vidiskās pēdas (OVP) pētījumiem

2.1.    Kā izmantot šo metodi

Šī metode nodrošina noteikumus, kas nepieciešami OVP pētījuma veikšanai, un tā ir sakārtota noteiktā secībā atbilstoši metodoloģiskajiem posmiem, kuri jāveic, aprēķinot OVP.

Attiecīgā gadījumā iedaļas sākas ar metodoloģiskā posma vispārīgu aprakstu, sniedzot arī nepieciešamo apsvērumu pārskatu un pamatojošus piemērus.

Ja ir norādītas papildu prasības OVPNN izstrādei, tās ir pieejamas IV pielikuma A daļā.

2.2.    Organizāciju vidiskās pēdas pētījumu principi

Lai veiktu konsekventus, stabilus un reproducējamus OVP pētījumus, stingri ievēro galvenos analītiskos principus. Šie principi sniedz vispārējus norādījumus par to, kā piemērot OVP metodi. Tie tiek ņemti vērā attiecībā uz katru OVP pētījumu posmu — no mērķu un darbības jomas definēšanai līdz datu vākšanai, ietekmes novērtējumam, ziņošanai un pētījuma rezultātu pārbaudei.

Veicot OVP pētījumu, šīs metodes lietotājiem jāievēro turpmāk izklāstītie principi.

(1)    Būtiskums

Visas izmantotās metodes un dati, kurus vāc OVP apjoma noteikšanai, ir pēc iespējas būtiskāki attiecībā uz pētījumu.

(2)    Pilnīgums

Nosakot OVP apjomu, ietver visas videi būtiskās materiālu/enerģijas plūsmas un citas atbalsta videi darbības, kā tas nepieciešams definēto sistēmas robežu, datu prasību un izmantoto ietekmes novērtēšanas metožu ievērošanai.

(3)    Konsekvence

Visos OVP pētījuma posmos stingri ievēro atbilstību šai metodei, lai nodrošinātu iekšējo konsekvenci un salīdzināmību.

(4)    Precizitāte

Pieliek visas pamatotās pūles, lai samazinātu produktu sistēmas modelēšanas un rezultātu paziņošanas nenoteiktības.

(5)    Pārredzamība

OVP informāciju atklāj tā, lai tā attiecīgajiem lietotājiem sniegtu lēmumu pieņemšanai nepieciešamo bāzi un ieinteresētajām personām ļautu novērtēt tā stabilitāti un uzticamību.

2.3.    Organizāciju vidiskās pēdas pētījuma posmi

Veicot OVP pētījumu saskaņā ar šo metodi, izpilda vairākus posmus, t. i., mērķa definēšanu, darbības jomas definēšanu, aprites cikla inventarizācijas pārskata (ACIP) sagatavošanu, aprites cikla ietekmes novērtējuma (ACIN) veikšanu, OVP rezultātu interpretēšanu un OVP paziņošanu — sk. Figure 2. attēlu.

2. attēls

Organizācijas vidiskās pēdas pētījuma posmi

Mērķa definēšanas posmā nosaka pētījuma mērķus, proti, paredzēto piemērošanas veidu, pētījuma veikšanas iemeslus un paredzēto mērķauditoriju. Darbības jomas definēšanas posmā izdara galvenās metodoloģiskās izvēles, piemēram, precīzi definē ziņošanas vienību, nosaka sistēmas robežu, atlasa papildu vides un tehnisko informāciju un nosaka galvenos pieņēmumus un ierobežojumus.

ACIP posms ietver datu vākšanu un aprēķina procedūru pētāmās sistēmas ielaides un izlaides daudzuma noteikšanai. Ielaide un izlaide attiecas uz enerģiju, izejvielām un citu fizisku ielaidi, produktiem, līdzproduktiem un atkritumiem, un emisijām gaisā/ūdenī/augsnē. Datu vākšana attiecas uz priekšplāna procesiem un fona procesiem. Datus norāda attiecībā pret procesa vienībām un ziņošanas vienību. ACIP ir iteratīvs process. Faktiski, vācot datus un vairāk uzzinot par sistēmu, var identificēt jaunas datu prasības vai ierobežojumus, kas prasa veikt izmaiņas datu vākšanas procedūrās, lai joprojām tiktu sasniegti pētījuma mērķi.

Ietekmes novērtējuma posmā ACIP rezultāti tiek saistīti ar ietekmes uz vidi kategorijām un rādītājiem. Tas tiek darīts, izmantojot ACIN metodes, ar kurām emisijas vispirms klasificē ietekmes kategorijās un tad tās raksturo kā parastas vienības (piemēram, gan CO2, gan CH4 emisijas izsaka CO2 ekvivalenta emisijās, izmantojot to globālās sasilšanas potenciālu). Ietekmes kategoriju piemēri ir klimata pārmaiņas, acidifikācija vai resursu izmantojums.

Interpretācijas posmā ACIP un ACIN rezultātus interpretē saskaņā ar noteikto mērķi un darbības jomu. Šajā posmā identificē visbūtiskākās ietekmes kategorijas, aprites cikla posmus, procesus un vienkāršās plūsmas. Pamatojoties uz analītiskajiem rezultātiem, var izdarīt secinājumus un sniegt ieteikumus. Šis posms ietver arī ziņošanas posmu, kas paredzēts, lai OVP pētījuma rezultātu kopsavilkumu sniegtu OVP ziņojumā.

Visbeidzot, verifikācijas posmā veic atbilstības novērtēšanas procesu, lai pārbaudītu, vai OVP pētījums veikts saskaņā ar šo OVP metodi. Verifikācija ir obligāta ikreiz, kad OVP pētījumu vai daļu tajā ietvertās informācijas izmanto jebkāda veida ārējai saziņai.

3.    Organizācijas vidiskās pēdas pētījuma mērķa(-u) un darbības jomas definēšana

3.1.    Mērķa definēšana

Mērķa definēšana ir OVP pētījuma pirmais solis, kas nosaka pētījuma vispārīgo kontekstu. Skaidras mērķu definēšanas nolūks ir nodrošināt, lai būtu saskaņoti mērķi, metodes, rezultāti un paredzētās piemērošanas jomas, kā arī būtu kopīgs redzējums, kas virzītu dalībniekus pētījumā. Lēmums izmantot OVP metodi nozīmē, ka OVP metodē paredzēto konkrēto prasību dēļ daži mērķa definēšanas aspekti tiks izlemti iepriekš.

Definējot mērķus, ir svarīgi noskaidrot pētījuma paredzētās piemērošanas jomas un pētījuma analītiskā dziļuma un rūpīguma pakāpi. To atspoguļo noteiktajos pētījuma ierobežojumos (darbības jomas definēšanas posms).

OVP pētījuma mērķa definīcijā jāiekļauj:

3.2.    Darbības jomas definēšana

OVP pētījuma darbības jomā sīki apraksta izvērtējamo sistēmu un tehniskās specifikācijas.

Darbības jomas definīcija atbilst definētajiem pētījuma mērķiem un ietver šādus aspektus (sīkāku aprakstu sk. turpmākajās iedaļās).

3.2.1    Ziņošanas vienība: organizācija un produktu portfelis

Organizācija ir analīzes atsauces vienība un, līdz ar produktu portfeli, ziņošanas vienības (ZV) definēšanas pamats. Tā ir paralēla „funkcionālās vienības” koncepcijai tradicionālajā aprites cikla novērtējumā (ACN) ( 125 ).

Visplašākajā nozīmē OVP aprēķināšanas nolūkā organizācijas visaptverošā funkcija ir preču un pakalpojumu sniegšana noteiktā ziņošanas intervālā. Ziņošanas intervālam būtu jābūt vienam gadam. Atkāpes no šā ziņošanas intervāla ir jāpamato.

Produktu portfelis (PP) attiecas uz organizācijas nodrošināto preču un pakalpojumu daudzumu un veidu ziņošanas intervālā. OVP var ierobežot līdz skaidri definētai organizācijas produktu portfeļa apakškopai. Raksturīgs piemērs ir organizācija, kas darbojas dažādās nozarēs un nolemj ierobežot analīzi līdz vienai nozarei. OVP pētījumā pamato un ziņo, vai tas tiek ierobežots tā, ka tas attiecas uz organizācijas produktu portfeļa apakškopu.

OVP pētījuma ZV definē pēc šādiem aspektiem:

Piemērs

Organizācijas definēšana:

Produktu portfeļa definēšana:

Kas: t-krekli un bikses ( 126 )

Cik daudz: 40 000 t-kreklu, 20 000 bikšu

Cik labi: valkā reizi nedēļā un reizi nedēļā izmanto veļas mazgājamo mašīnu mazgāšanai 30 grādu temperatūrā; veļas mazgājamās mašīnas enerģijas patēriņš vienam mazgāšanas ciklam ir 0,72 MJ/kg apģērba, bet ūdens patēriņš ir 10 litri/kg apģērba. Viens t-krekls sver 0,16 kg, bet vienas bikses sver 0,53 kg. Rezultātā iegūst enerģijas patēriņu 0,4968 MJ/nedēļā un ūdens patēriņu 6,9 litri/nedēļā.

Cik ilgi: izmantošanas posms gan t-krekliem, gan biksēm – 5 gadi.

Atsauces gads: 2017

Ziņošanas intervāls: viens gads.

Ja produktu portfeli veido starpprodukti, dažus PP aspektus (t. i., cik labi un cik ilgi) ir grūtāk definēt: ja sniedz pamatojumu, tos drīkst izlaist.

3.2.2.    Sistēmas robeža

Sistēmas robeža nosaka, kuras PP daļas un kuri saistītie aprites cikla posmi un procesi pieder pie analizētās sistēmas, izņemot procesus, kas izslēgti, pamatojoties uz izslēgšanas noteikumu (sk. 4.6.4. iedaļu). Jebkuras izslēgšanas iemeslu un iespējamo nozīmīgumu pamato un dokumentē.

Sistēmas robežu definē pēc vispārējas piegādes ķēdes loģikas, ar atsauci uz produktiem/pakalpojumiem, kas ietverti PP, ietverot visus posmus no izejvielu ieguves un priekšapstrādes līdz ražošanai, izplatīšanai glabāšanai, izmantošanas posmam un kalpošanas laika beigām. Vismaz priekšplāna sistēmas līdzproduktus, blakusproduktus un atkritumu plūsmas skaidri identificē.

OVP pētījumam ir nepieciešami sistēmas robežas definīcijas divi līmeņi:

3.2.2.1.    Organizācijas robeža

Organizācijas robežu definē tā, lai ietvertu visus objektus un saistītos procesus, kuri pilnībā vai daļēji pieder organizācijai un/vai kurus tā ekspluatē, un kuri sniedz tiešu ieguldījumu PP nodrošināšanā. Darbības un ietekmi, kas saistītas ar noteiktajās organizācijas robežās esošajiem procesiem, uzskata par „tiešām” darbībām un ietekmi.

Piemēram, mazumtirgotāju gadījumā citu organizāciju ražotus produktus neiekļauj šā mazumtirgotāja organizācijas robežās. Tad mazumtirgotāju robežas ir ierobežotas līdz viņu ražošanas līdzekļiem un visiem ar mazumtirdzniecības pakalpojumu saistītiem procesiem/darbībām. Tomēr organizācijas robežās jāiekļauj šā mazumtirgotāja ražotie vai pārveidotie produkti.

Analīzē ir jāiekļauj visas darbības un procesi, kas notiek organizācijas robežās, bet kas nav vajadzīgi organizācijas darbībai. Šādu procesu/darbību piemēri ir dārzkopības darbības, ēdiens, ko uzņēmums pasniedz ēdnīcā, u. c.

Ievērojot to, ka atsevišķi kopīpašumā vai kopīgā ekspluatācijā esoši objekti var dot savu ieguldījumu gan organizācijas definētā PP, gan citu organizāciju produktu portfeļa(-u) nodrošināšanā; iespējams, var būt nepieciešams attiecīgi sadalīt ielaides un izlaides.

3.2.2.2.    OVP robeža

OVP robeža ir plašāka nekā organizācijas robeža un ietver visas netiešās darbības un saistīto ietekmi. Netiešas darbības ir darbības, kas notiek augšpus un lejpus piegādes ķēdēs saistībā ar organizācijas darbībām (sk. 4.2.1. iedaļu).

OVP robežu definē pēc vispārējās piegādes ķēdes loģikas. Pēc noklusējuma OVP robežā iekļauj visus posmus, sākot ar izejvielu ieguvi un un beidzot ar PP ražošanu, izplatīšanu, glabāšanu, izmantošanu un apstrādi aprites cikla beigās (t. i., „no šūpuļa līdz kapam”).

Jāņem vērā visi procesi definētajās OVP robežās (izņemot procesus, kas atbilst izslēgšanas kritērijiem). Ja netiek iekļautas lejpusējās (netiešās) darbības (piemēram, starpproduktu vai produktu ar nenosakāmu dzīves ciklu izmantošanas posms un apriites cikla beigu posms), jāsniedz skaidrs pamatojums. Šādā gadījumā OVP robežā jāietver vismaz ar organizācijas PP saistītas ražotnes līmeņa (tiešās) un augšpusējās (netiešās) darbības.

Dažos gadījumos viens un tas pats process var būt vai nu organizācijas robežās, vai OVP robežās. Piemēram, darbinieku transports notiek i) organizācijas robežās, ja darbinieki dodas uz darbu, izmantojot darba devējam piederošus vai ekspluatētus automobiļus vai izmanto darba devēja apmaksātu sabiedrisko transportu, vai ii) to uzskata par netiešu procesu, ja darbinieki dodas uz darbu personīgajos automobiļos vai izmanto darba ņēmēja apmaksātu sabiedrisko transportu.

3.2.2.3.    Sistēmas robežu shēma

Sistēmas robežu shēma (jeb plūsmas diagramma) ir analizētās sistēmas shematisks attēlojums. Tā skaidri parāda darbības vai procesus, kas ir iekļauti analīzē, un darbības vai procesus, kas ir izslēgti no analīzes.

Norāda organizācijas robežas un OVP robežas. Turklāt OVP metodes lietotājs skaidri norāda, kur izmantoti uzņēmumam raksturīgie dati.

Darbību un/vai procesu nosaukumus sistēmas shēmā un OVP ziņojumā saskaņo. Sistēmas shēmu iekļauj darbības jomas definīcijā un OVP ziņojumā.

3.2.3.    Vidiskās pēdas ietekmes kategorijas

ACIN mērķis ir sagrupēt un apkopot ACIP datus pēc to attiecīgā ieguldījuma katrā VP ietekmes kategorijā. VP ietekmes kategoriju atlase ietver būtisku vides jautājumu plašu klāstu, kas saistīts ar interesējošo produkta piegādes ķēdi, ievērojot vispārējās pilnīguma prasības attiecībā uz OVP pētījumiem.

VP ietekmes kategorijas ( 127 ) ir konkrētas ietekmes kategorijas, ko aplūko OVP pētījumā, un tās veido VP ietekmes novērtējuma metodi. Lai skaitliski izteiktu vides mehānismu starp ACIP (t. i., ielaidi (piemēram, resursiem) un emisijām, kas saistītas ar produkta aprites ciklu) un katras VP ietekmes kategorijas rādītāju, izmanto raksturošanas modeļus.

2. tabulā ir sniegts VP ietekmes kategoriju un saistīto novērtēšanas metožu noklusējuma saraksts. OVP pētījumam izmanto visas VP ietekmes kategorijas bez izņēmuma. Pilns izmantojamo RF saraksts ir sniegts VP atsauces paketē ( 128 ).

Plašāka informācija par ietekmes novērtējuma aprēķiniem ir sniegta šā pielikuma 5. iedaļā.

3.2.4.    OVP iekļaujamā papildu informācija

Produkta attiecīgā potenciālā ietekme uz vidi var pārsniegt VP ietekmes kategorijas. Ir svarīgi, kad vien tas ir pamatoti, to paziņot kā papildu vides informāciju.

Tāpat var būt nepieciešams ņemt vērā darbības jomā ietilpstošā produkta attiecīgos tehniskos aspektus un/vai fiziskās īpašības. Šos aspektus paziņo kā papildu tehnisko informāciju.

3.2.4.1.    Papildu vides informācija

Papildu vides informācija ir:

Papildu vides informācija ir saistīta tikai ar vides aspektiem. Informācija un instrukcijas, piemēram, produktu drošības lapas, kas nav saistītas ar produkta vidisko sniegumu, nav daļa no papildu vides informācijas.

Papildu vides informācija var ietvert:

Bioloģiskā daudzveidība

OVP metode neietver nevienu ietekmes kategoriju, kuras nosaukums ir “bioloģiskā daudzveidība”, un patlaban nav starptautiskas vienprātības par ACIN metodi, kas aptvertu minēto ietekmi. Tomēr OVP metode ietver vismaz astoņas ietekmes kategorijas, kas ietekmē bioloģisko daudzveidību (t. i., klimata pārmaiņas, eitrofikācija (ūdens — saldūdens), eitrofikācija (ūdens — jūras), eitrofikācija (sauszemes), acidifikācija, ūdens izmantošana, zemes izmantošana, ekotoksiskums — saldūdens).

Ņemot vērā bioloģiskās daudzveidības lielo nozīmīgumu daudzām nozarēm, katrā OVP pētījumā paskaidro, vai bioloģiskā daudzveidība ir būtiska darbības jomā ietilpstošajai organizācijai. Ja tā ir, tad OVP metodes lietotājs papildu vides informācijā iekļauj bioloģiskās daudzveidības rādītājus.

Lai aptvertu bioloģisko daudzveidību, var izmantot šādus variantus:

OVP metodes lietotājs var izvēlēties citus būtiskus rādītājus, lai aptvertu produkta ietekmi uz bioloģisko daudzveidību. OVP pētījums motivē izvēli, un tajā apraksta izvēlēto metodoloģiju.

3.2.4.2.    Papildu tehniskā informācija

Papildu tehniskā informācija var ietvert šādu informāciju (neizsmeļošs uzskaitījums):

3.2.5.    Pieņēmumi/ierobežojumi

OVP pētījumos var rasties vairāki analīzes veikšanas ierobežojumi, tāpēc jāizdara pieņēmumi. Par visiem ierobežojumiem (piemēram, trūkstošiem datiem) un pieņēmumiem sniedz pārredzamu ziņojumu.

4.    Aprites cikla inventarizācijas pārskats

Sagatavo inventarizācijas pārskatu par visu materiālu, enerģijas un atkritumu ielaidi, izlaidi un emisijām gaisā, ūdenī un augsnē par produktu piegādes ķēdi, un šo pārskatu izmanto par pamatu OVP modelēšanai.

Detalizētas datu prasības un kvalitātes prasības ir aprakstītas 4.6. iedaļā.

Aprites cikla inventarizācijas pārskatā (ACIP) izmanto šādu plūsmu klasifikāciju:

OVP pētījumā visas saliktās plūsmas ACIP modelē līdz vienkāršo plūsmu līmenim papildus produktu plūsmai attiecībā uz darbības jomā ietilpstošo produktu. Piemēram, atkritumu plūsmas ne tikai iekļauj pētījumā kā sadzīves atkritumu vai bīstamo atkritumu kg, bet arī modelē līdz posmam, kurā cieto atkritumu pārstrādes radītās emisijas nokļūst ūdenī, gaisā un augsnē. Tāpēc ACIP modelēšana ir pabeigta tikai tad, ja visas saliktās plūsmas ir izteiktas kā vienkāršās plūsmas. Tādējādi OVP pētījuma ACIP datu kopa papildus produktu plūsmai attiecībā uz darbības jomā ietilpstošo produktu(-iem) ietver tikai vienkāršās plūsmas.

4.1.    Atbilstības izvērtēšanas posms

Var īstenot ACIP sākotnējo atbilstības izvērtēšanu — “skrīninga posmu” —, jo tas palīdz mērķorientēt datu vākšanas darbības un datu kvalitātes prioritātes. Atbilstības izvērtēšanas posmā iekļauj ACIN posmu, un tā rezultātā veic turpmākus, iteratīvus uzlabojumus darbības jomā ietilpstošā produkta aprites cikla modelī, jo kļūst pieejams vairāk informācijas. Atbilstības izvērtēšanas posmā nav pieļaujama izslēgšana un var izmantot tūlītēji pieejamus primāros vai sekundāros datus, kas, ciktāl iespējams, atbilst datu kvalitātes prasībām (kā definēts 4.6. iedaļā). Kad atbilstības izvērtēšana ir pabeigta, var pielāgot sākotnējos darbības jomas iestatījumus.

4.2.    Tiešās darbības, netiešās darbības un aprites cikla posmi

OVP metodes lietotāji identificē tiešās un netiešās darbības (sk. 4.2.1. iedaļu) un atsevišķi ziņo par to ietekmi.

Ja organizācijas produktu portfeli veido produkti, OVP metodes lietotājs identificē arī PP piederošo produktu aprites cikla posmus un tos apraksta OVP ziņojumā (4.2.2. iedaļa).

Ja produktu portfelis ietver pakalpojumus, OVP metodes lietotājs attiecīgā gadījumā var identificēt aprites cikla posmus.

4.2.1.    Tiešās un netiešās darbības

Tiešās darbības ir tās, kas notiek organizācijas robežās, un tāpēc tās pieder organizācijai un/vai tās veic organizācija (t. i., objekta līmeņa darbības). Netiešās darbības attiecas uz tādu materiālu un enerģijas izmantošanu, un emisijām, kas saistītas ar precēm/pakalpojumiem, kuri iegūti augšpusējā posmā vai notiek lejpusējā posmā no organizācijas robežām, lai atbalstītu PP veidošanu.

Tiešo darbību piemēri:

Netiešo darbību piemēri:

4.2.2.    Aprites cikla posmi

Ja PP aptver produktus, aprites cikla posmus identificē un apraksta OVP ziņojumā. Ja PP aptver pakalpojumus, identificē un attiecīgā gadījumā ziņo par aprites cikla posmiem.

Noklusējuma aprites cikla posmi OVP pētījumā ir vismaz šādi:

Ja jebkuram no noklusējuma aprites cikla posmiem izmanto atšķirīgu nosaukumu, lietotājs norāda, kuram noklusējumam aprites cikla posmam tas atbilst.

Ja ir pamatots iemesls tā darīt, OVP metodes lietotājs var nolemt sadalīt vai pievienot aprites cikla posmus. Šādas rīcības iemeslu(-us) izklāsta OVP ziņojumā. Piemēram, aprites cikla posmu “Izejvielu ieguve un priekšapstrāde” var sadalīt posmos “Izejvielu ieguve”, “Priekšapstrāde” un “Izejvielu piegādātāju transports”.

OVP pētījumos, kuros PP veido starpprodukti, izslēdz šādus aprites cikla posmus:

4.2.3.    Izejvielu ieguve un priekšapstrāde

Šis aprites cikla posms sākas, kad resursus iegūst no dabas, un beidzas, kad produkta sastāvdaļas nogādā (“caur vārtiem”) produkta ražošanas objektā. Procesi, kas var rasties šajā posmā, ir, piemēram, šādi:

Iepakojuma ražošanu modelē aprites cikla posmā “Izejvielu ieguve un priekšapstrāde”.

4.2.4.    Ražošana

Ražošanas posms sākas, kad produkta sastāvdaļas ieved ražošanas objektā, un beidzas, kad gatavo produktu izved no ražošanas objekta. Ar ražošanu saistītu darbību piemēri ir šādi:

Ražošanas laikā izmantoto produktu atkritumus iekļauj modelēšanā attiecībā uz ražošanas posmu. Šādiem atkritumiem piemēro aprites pēdas formulu (4.4.8. iedaļa).

4.2.5.    Izplatīšanas posms

Produktus izplata lietotājiem un var uzglabāt dažādos piegādes ķēdes punktos. Izplatīšanas posms ietver transportēšanu no rūpnīcas “vārtiem” līdz noliktavai / mazumtirdzniecības vietai, uzglabāšanu noliktavā / mazumtirdzniecības vietā un transportēšanu no noliktavas / mazumtirdzniecības vietas uz patērētāja mājām.

Iekļaujamo procesu piemēri:

Izplatīšanā un uzglabāšanā izmantoto produktu atkritumus iekļauj modelēšanā. Šādiem atkritumiem piemēro aprites pēdas formulu (4.4.8. iedaļa), un rezultātus ņem vērā izplatīšanas posmā.

Noklusējuma zudumu likmes katram produktu veidam izplatīšanas laikā un pie patērētāja ir norādītas IV pielikuma F daļā, un tās izmanto, ja nav pieejama konkrēta informācija. Sadales noteikumi par enerģijas patēriņu uzglabāšanas laikā ir izklāstīti 4.4.5. iedaļā. Attiecībā uz transportēšanu sk. 4.4.3 iedaļu.

4.2.6.    Izmantošanas posms

Izmantošanas posms apraksta, kā galalietotājs (piemēram, patērētājs) varētu izmantot produktu. Šis posms sākas brīdī, kad galalietotājs lieto produktu, un ilgst līdz brīdim, kad to izved no lietošanas vietas un kad tas ienāk aprites cikla beigu (EoL) posmā (piemēram, reciklēšana vai galīgā pārstrāde).

Izmantošanas posms ietver visas darbības un produktus, kas vajadzīgi produkta pienācīgai lietošanai (t. i., lai nodrošinātu, ka tas pilda tā sākotnējo funkciju visā tā kalpošanas laikā). Izmantošanas posmā neiekļauj atkritumus, kas rodas, lietojot produktu, kā arī transportējot to uz EoL objektiem, piemēram, pārtikas atkritumus un to primāro iepakojumu vai pašu produktu, tiklīdz tas vairs nav funkcionāls, — tie ir daļa no produkta EoL posma.

Daži piemēri: krāna ūdens nodrošināšana, vārot makaronus; apkopei, remontam vai atjaunošanai vajadzīgo materiālu ražošana un izplatīšana un to atkritumi (piemēram, rezerves detaļas, kas vajadzīgas produkta remontam, dzesētāja ražošana un atkritumu apsaimniekošana zudumu dēļ). Kafijas kapsulu EoL, kafijas pagatavošanas atlikumi un maltās kafijas iepakojums pieder pie aprites cikla beigu posma.

Dažos gadījumos darbības jomā ietilpstošā produkta pienācīgai izmantošanai ir vajadzīgi daži produkti, un tos izmanto tādā veidā, ka tie kļūst fiziski integrēti; šādā gadījumā šo produktu atkritumu apsaimniekošana pieder pie darbības jomā ietilpstošā produkta EoL. Piemēram, ja darbības jomā ietilpstošais produkts ir mazgāšanas līdzeklis, pēc mazgāšanas līdzekļa lietošanas radušos notekūdeņu attīrīšana pieder pie aprites cikla beigu posma.

Izmantošanas scenārijā jānorāda arī tas, vai analizētā produkta izmantošana varētu vai nevarētu radīt pārmaiņas sistēmās, kurās tos izmanto.

Var būt nepieciešams ņemt vērā šādus tehniskās informācijas par izmantošanas scenāriju avotus:

Ražotāja ieteiktā metode, kas jāpiemēro izmantošanas posmā (piemēram, gatavošana cepeškrāsnī noteiktu laiku un noteiktā temperatūrā), būtu jāizmanto par produkta izmantošanas posma noteikšanas pamatu. Tomēr faktiskais izmantošanas modelis var atšķirties no ieteicamajiem, un tas būtu jāizmanto, ja šāda informācija ir pieejama un dokumentēta.

Noklusējuma zudumu likmes katram produktu veidam izplatīšanas laikā un pie patērētāja ir norādītas IV pielikuma F daļā, un tās izmanto, ja nav pieejama konkrēta informācija.

OVP ziņojumā jāuzrāda metožu un pieņēmumu dokumentācija. Dokumentē visus būtiskos pieņēmumus par izmantošanas posmu.

Tehniskās specifikācijas izmantošanas posma modelēšanai ir pieejamas 4.4.7. iedaļā.

4.2.7.    Aprites cikla beigas (ietverot produkta atgūšanu un reciklēšanu)

EoL posms sākas, kad lietotājs izmet PP ietilpstošos produktus un to iepakojumu, un beidzas, kad šie produkti tiek atgriezti dabā kā atkritumi vai tiek ievadīti cita produkta aprites ciklā (t. i., kā reciklēts saturs). Parasti tas ietver darbības jomā ietilpstošā produkta(-u) atkritumus, piemēram, pārtikas atkritumus un primāro iepakojumu.

Atkritumus, kas rodas ražošanas, izplatīšanas, mazumtirdzniecības, izmantošanas posmā vai pēc izmantošanas, iekļauj produkta aprites ciklā un modelē aprites cikla posmā, kad tie rodas.

Aprites cikla beigu posmu modelē, izmantojot aprites pēdas formulu un 4.4.8. iedaļā izklāstītās prasības. OVP metodes lietotājs iekļauj visus EoL procesus, kas piemērojami darbības jomā ietilpstošajam produktam. Šajā aprites cikla posmā iekļaujamie procesi ir, piemēram, šādi:

Attiecībā uz starpproduktiem darbības jomā ietilpstošā produkta EoL neiekļauj.

4.3.    Aprites cikla inventarizācijas pārskata nomenklatūra

ACIP dati atbilst VP prasībām.

4.4.    Modelēšanas prasības

Šajā iedaļā ir sniegti detalizēti norādījumi un izklāstītas prasības par to, kā modelēt konkrētus aprites cikla posmus, procesus un citus produkta aprites cikla aspektus, lai sagatavotu ACIP. Aptvertie aspekti ir šādi:

4.4.1.    Lauksaimnieciskā ražošana

4.4.1.1.    Daudzfunkcionālu procesu apstrāde

Ievēro LEAP pamatnostādnēs izklāstītos noteikumus ( 132 ).

4.4.1.2.    Raksturīgi kultūraugu tipa un valsts, reģiona vai klimata dati

Izmanto raksturīgus kultūraugu tipa un valsts/reģiona/klimata datus par ražu, ūdens un zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu, mēslošanas līdzekļu (mākslīgo un organisko) apjomu (N, P apjoms) un pesticīdu apjomu (par katru aktīvo vielu) uz hektāru gadā.

4.4.1.3.    Datu vidējošana

Datus par audzēšanu vāc par laikposmu, kas ir pietiekami ilgs, lai veiktu vidusmēra novērtējumu par ACIP saistībā ar audzēšanas ielaidēm un izlaidēm, un kas kompensēs sezonālu atšķirību izraisītas svārstības. To veic, kā aprakstīts LEAP pamatnostādnēs un turpmāk šajā tekstā.

4.4.1.4.    Pesticīdi

Pesticīdu emisijas modelē kā konkrētas aktīvās sastāvdaļas. USEtox aprites cikla ietekmes novērtējuma metodē ir integrēts multivides aprites modelis, kas simulē pesticīdu apriti, sākot no dažādajiem emisiju nodalījumiem. Tāpēc ACIP modelēšanā ir vajadzīga noklusējuma emisiju frakciju attiecība pret vides emisiju nodalījumiem. Laukam uzklātos pesticīdus modelē kā tādus, kas 90 % apmērā emitēti lauksaimniecības zemes nodalījumā, 9 % apmērā emitēti gaisā un 1 % apmērā emitēti ūdenī (pamatojoties uz speciālistu spriedumu un ņemot vērā pašreizējos ierobežojumus). Ja ir pieejami konkrētāki dati, var izmantot tos.

4.4.1.5.    Mēslošanas līdzekļi

Mēslošanas līdzekļu (un kūtsmēslu) emisijas diferencē pēc mēslošanas līdzekļa veida, aptverot vismaz:

Ietekmes novērtējuma modelis saldūdens eitrofikācijai sākas, i) kad P atstāj lauksaimniecības lauku (notece) vai ii) no kūtsmēslu vai mēslošanas līdzekļa uzklāšanas lauksaimniecības laukam.

ACIP modelēšanā bieži uzskata, ka lauksaimniecības lauks (augsne) pieder pie tehnosfēras un tādējādi ir iekļauts ACIP modelī. Tas atbilst i) pieejai, saskaņā ar kuru ietekmes novērtēšanas modelis sākas pēc noteces, t. i., kad P atstāj lauksaimniecības lauku. Tāpēc VP kontekstā ACIP būtu jāmodelē kā ūdenī emitētais P daudzums pēc noteces, un izmanto emisiju nodalījumu “ūdens”.

Ja šis daudzums nav pieejams, ACIP var modelēt kā uz lauksaimniecības zemes uzklātā (izmantojot kūtsmēslus vai mēslošanas līdzekļus) P daudzumu, un izmanto emisiju nodalījumu “augsne”. Šādā gadījumā notece ūdenī no augsnes ir daļa no ietekmes novērtējuma metodes, un to iekļauj augsni raksturojošajā faktorā.

Ietekmes novērtējums par jūras eitrofikāciju sākas pēc tam, kad N atstāj lauku (augsni). Tāpēc N emisijas augsnē nemodelē. To emisiju daudzumu, kuru aprites cikls beidzas dažādajos gaisa un ūdens nodalījumos, modelē ACIP par katru uz lauka uzklāto mēslošanas līdzekļu daudzumu.

N emisijas aprēķina no lauksaimnieka lietotā slāpekļa uz lauka, neņemot vērā ārējus avotus (piemēram, lietusūdens nosēdumus). Emisijas faktoru skaitu VP kontekstā nosaka pēc vienkāršotas metodes. N mēslošanas līdzekļiem izmanto IPCC (2006) 2-4. tabulā norādītos 1. līmeņa emisijas faktorus, kas reproducēti 3. tabulā, ja vien nav pieejami labāki dati. Ja ir pieejami labāki dati, OVP pētījumā var izmantot aptverošāku slāpekļa lauka modeli ar nosacījumu, ka i) tas aptver vismaz iepriekš prasītās emisijas, ii) N ir jābūt līdzsvarotam ielaidēs un izlaidēs, iii) tam ir jābūt pārredzami aprakstītam.

Iepriekš aprakstītajam slāpekļa lauka modelim ir ierobežojumi, tāpēc OVP pētījumā, kura darbības jomā iekļauta lauksaimnieciskā modelēšana, var testēt turpmāk norādīto alternatīvo metodi un rezultātus var paziņot OVP ziņojuma pielikumā.

N atlikumu aprēķina, izmantojot 4. tabulā sniegtos parametrus un turpmāk norādīto formulu. Kopējo NO3 -N emisiju ūdenī uzskata par mainīgu lielumu, un tās kopējo inventarizāciju aprēķina šādi:

Ja noteiktās zemas ielaides shēmās vērtība attiecībā uz “papildu NO3-N emisijām ūdenī” kļūst negatīva, vērtību iestata uz “0”. Turklāt šādos gadījumos aprēķināto “papildu NO3-N emisiju ūdenī” absolūtā vērtība ir jāuzskaita inventarizācijā kā papildu N mēslošanas līdzekļa ielaide sistēmā, izmantojot to pašu N mēslošanas līdzekļu kombināciju, kas izmantota analizētajiem kultūraugiem. Šis pēdējais posms ir vajadzīgs, lai izvairītos no ražības noplicināšanās shēmām, piesaistot noplicināto N ar analizētajiem kultūraugiem, kas, kā pieņem, rada vajadzību vēlāk lietot mēslošanas līdzekļus un uzturēt augsnē tādu pašu auglības līmeni.

4.4.1.6.    Smago metālu emisijas

Smago metālu emisijas no lauka ielaides modelē kā emisijas augsnē un/vai noplūdes vai eroziju ūdenī. Inventarizācijas uzskaitē par emisijām ūdenī norāda metāla oksidācijas stāvokli (piemēram, Cr+3, Cr+6). Tā kā kultūraugi to novākšanas laikā asimilē daļu no smago metālu emisijām, vajadzīgs precizējums par to, kā modelēt kultūraugus, kas pilda piesaistītāju funkcijas. Ir atļautas divas dažādas modelēšanas pieejas.

4.4.1.7.    Rīsa audzēšana

Metāna emisijas no rīsa audzēšanas iekļauj, pamatojoties uz aprēķināšanas noteikumiem IPCC (2006) 5.5. iedaļā.

4.4.1.8.    Kūdras augsnes

Nosusinātas kūdras augsnes ietver oglekļa dioksīda emisijas, pamatojoties uz modeli, kurā nosusināšanas līmeni saista ar ikgadējo oglekļa oksidāciju.

4.4.1.9.    Citas darbības

Attiecīgā gadījumā lauksaimnieciskajā modelēšanā iekļauj šādas darbības, ja vien nav atļauta to izslēgšana, pamatojoties uz izslēgšanas kritērijiem:

Ja vien nav skaidri dokumentēts, ka darbības tiek veiktas manuāli, darbības uz lauka uzskaita pēc kopējā degvielas patēriņa vai pēc konkrētas tehnikas ielaides, transportēšanu līdz laukam / no lauka, apūdeņošanai patērētās enerģijas vai tamlīdzīgi.

4.4.2.    Elektrības izmantošana

No tīkla izmantotā elektrība jāmodelē pēc iespējas precīzāk, dodot priekšroku konkrētiem piegādātāja datiem. Ja elektroenerģija (tās daļa) ir atjaunojama, ir svarīgi, lai tas netiktu uzskaitīts divreiz. Tāpēc piegādātājs garantē, ka elektrība, ko piegādā organizācijai produkta ražošanai, tiek faktiski ražota, izmantojot atjaunojamos energoresursu avotus, un vairs nav pieejama citiem patērētājiem.

4.4.2.1.    Vispārīgas pamatnostādnes

Turpmākā iedaļa iepazīstina ar divu veidu elektroenerģijas kombinācijām: i) patēriņa tīkla kombinācija, kas atspoguļo kopējo elektroenerģijas kombināciju, kuru pārvada pa noteiktu tīklu, ieskaitot elektrību, par kuru apgalvots, ka tā iegūta videi draudzīgā veidā, vai izsekoto elektrību, un ii) atlikusī tīkla kombinācija jeb patēriņa kombinācija (dēvēta arī par “atlikušo patēriņa kombināciju”), kas raksturo tikai nepieprasīto, neizsekoto vai publiski kopīgoto elektrību.

OVP pētījumos izmanto šādu elektroenerģijas kombināciju hierarhiskā secībā:

Konkrēta piegādātāja elektroenerģijas kombinācijas izmantošanas vidiskā integritāte ir atkarīga no tā, vai ir nodrošināts, ka līgumiskie instrumenti (izsekošanai) ir uzticami un unikāli. Ja tā nav, OVP trūkst precizitātes un konsekvences, kas vajadzīga, lai pieņemtu lēmumus par produkta / korporatīvo elektroenerģijas iepirkumu un lai elektroenerģijas pircēji varētu izdarīt precīzus apsvērumus par konkrētā piegādātāja kombināciju. Tāpēc ir noteikts tādu minimālo kritēriju kopums, kuri attiecas uz līgumisko instrumentu kā uzticamu vidiskās pēdas informācijas sniedzēju integritāti. Tie atspoguļo minimālās iezīmes, kas nepieciešamas, lai izmantotu konkrēta piegādātāja kombināciju OVP pētījumos.

4.4.2.2.    Minimālo kritēriju kopums, lai nodrošinātu līgumiskos instrumentus no piegādātājiem

Konkrēta piegādātāja elektroenerģijas produktu/kombināciju var izmantot tikai tad, ja OVP metodes lietotājs nodrošina, ka līgumiskais instruments atbilst turpmāk izklāstītajiem kritērijiem. Ja līgumiskais instruments neatbilst kritērijiem, tad modelēšanā izmanto konkrētas valsts atlikušo elektroenerģijas patēriņa kombināciju.

Turpmāk sniegtais kritēriju saraksts ir balstīts uz kritērijiem, kas noteikti dokumentā “GHG Protocol Scope 2 Guidance — An amendment to the GHG Protocol Corporate Standard” (“SEG protokola 2. piemērošanas jomas norādījumi. Grozījumi SEG protokola korporatīvajā standartā”) (Mary Sotos, Pasaules Resursu institūts) ( 134 ). Līgumiskais instruments, ko izmanto elektroenerģijas modelēšanai, atbilst turpmāk izklāstītajiem kritērijiem.

4.4.2.3.    Kā modelēt “konkrētas valsts atlikušo tīkla kombināciju jeb patēriņa kombināciju”

OVP metodes lietotājam būtu jāidentificē atbilstošas datu kopas atlikušajai tīkla kombinācijai, patēriņa kombinācijai, pa enerģijas veidiem, valstīm un spriegumiem.

Ja atbilstoša datu kopa nav pieejama, būtu jāizmanto šāda pieeja: nosaka valsts patēriņa kombināciju (piemēram, X % no MWh saražoti ar hidroenerģiju, Y % no MWh saražoti ogļu elektrostacijā) un to apvieno ar ACIP datu kopām par katru enerģijas veidu un valsti/reģionu (piemēram, ACIP datu kopa 1 MWh hidroenerģijas saražošanai Šveicē).

4.4.2.4.    Atsevišķa vieta ar vairākiem produktiem un vairāk nekā vienu elektroenerģijas kombināciju

Šajā iedaļā ir aprakstīts, kā rīkoties, ja tikai daļu no izmantotās elektroenerģijas aptver konkrēta piegādātāja kombinācija vai elektroenerģijas ražošana objektā, un kā sadlīt elektroenerģijas kombināciju starp vienā un tajā pašā vietā saražotiem produktiem. Parasti vairākiem produktiem izmantotās elektroenerģijas piegādes apakšiedalījums ir balstīts uz fizisko attiecību (piemēram, gabalu skaits vai kg produkta). Ja patērētā elektroenerģija ir no vairāk nekā vienas elektroenerģijas kombinācijas, izmanto katru kombinācijas avotu, ņemot vērā tā īpatsvaru kopējās patērētajās kWh. Piemēram, ja daļa šo kopējo patērēto kWh ir no konkrēta piegādātāja, šim apjomam izmanto konkrētā piegādātāja elektroenerģijas kombināciju. Attiecībā uz elektroenerģijas izmantošanu objektā sk. 4.4.2.7. iedaļu.

Konkrētu elektroenerģijas veidu var iedalīt pie viena konkrēta produkta ar turpmāk izklāstītajiem nosacījumiem.

4.4.2.5.    Attiecībā uz vairākām vietām, kas ražo vienu produktu

Ja produkts tiek ražots dažādās vietās vai pārdots dažādās valstīs, elektroenerģijas kombinācija atspoguļo ražošanas attiecības vai pārdošanas attiecības starp ES valstīm/reģioniem. Lai noteiktu attiecību, izmanto fizisku vienību (piemēram, gabalu skaitu vai kg produkta). OVP pētījumiem, kuros šādi dati nav pieejami, izmanto vidējo ES atlikušo patēriņa kombināciju (ES+EBTA) vai reģiona reprezentatīvu atlikušo kombināciju. Piemēro tās pašas vispārējās nostādnes, kas izklāstītas iepriekš.

4.4.2.6.    Elektroenerģijas izmantošana izmantošanas posmā

Izmantošanas posmā izmanto patēriņa tīklu kombināciju. Elektroenerģijas kombinācija atspoguļo pārdošanas attiecības starp ES valstīm/reģioniem. Lai noteiktu attiecību, izmanto fizisku vienību (piemēram, gabalu skaitu vai kg produkta). Ja šādi dati nav pieejami, izmanto vidējo ES patēriņa kombināciju (ES+EBTA) vai reģionam raksturīgu patēriņa kombināciju.

4.4.2.7.    Elektroenerģijas ražošana objektā

Ja objektā saražotā elektroenerģija ir vienāda ar patēriņu objektā, piemēro divas situācijas:

Ja saražotās elektroenerģijas daudzums pārsniedz objektā patērēto daudzumu definētajā sistēmas robežā un tiek pārdots, piemēram, elektroenerģijas tīklam, šo sistēmu var uzskatīt par daudzfunkcionālu situāciju. Sistēma nodrošinās divas funkcijas (piemēram, produkts + elektroenerģija), un ievēro turpmāk izklāstīto noteikumus.

4.4.3.    Transports un loģistika

Modelējot transporta darbības, ņem vērā turpmāk norādītos parametrus.

VP atbilstošās datu kopās transporta datu kopās iekļauj degvielas ražošanu un transportējošā transportlīdzekļa degvielas patēriņu, nepieciešamo infrastruktūru un loģistikas darbībām vajadzīgo papildu resursu un rīku (piemēram, ceļamkrānu un transportieru) apjomu.

4.4.3.1.    Transporta radītās ietekmes sadale — kravas automobiļi

VP atbilstošas datu kopas attiecībā uz kravas automobiļu transportu norāda tkm (tonnas*km), izsakot ietekmi uz vidi uz 1 tonnu (t) produkta, ko transportē 1 km attālumā kravas automobilī ar noteiktu slodzi. Datu kopā norāda transporta kravnesību (= maksimālā pieļaujamā masa). Piemēram, 28–32 t smagam kravas automobilim kravnesība ir 22 t; ACN datu kopa par 1 tkm (pie pilnas noslodzes) izsaka ietekmi uz vidi par 1 t produkta, kas tiek transportēts 1 km ar 22 t noslogotu kravas automobili. Transporta emisijas sadala, pamatojoties uz transportētā produkta masu, iegūstot tikai daļu no 1/22 no kravas automobiļa pilna emisiju daudzuma. Ja transportētā krava ir mazāka nekā maksimālā kravnesība (piemēram, 10 t), ietekme uz vidi par 1 t produkta tiek ietekmēta divējādi. Pirmkārt, kravas automobilim ir mazāks degvielas patēriņš uz kopējo transportēto kravu, un, otrkārt, tā ietekmi uz vidi iedala pēc transportētās kravas (piemēram, 1/10 t). Ja kravas pilna masa ir mazāka nekā kravas automobiļa kravnesība (piemēram, 10 t), var uzskatīt, ka produkta transportēšanas apjoms ir ierobežots. Šādā gadījumā ietekmi uz vidi aprēķina, izmantojot reālo noslodzes masu.

VP atbilstošās datu kopās transporta kravnesība būtu jāmodelē parametrizētā veidā, izmantojot izmantojuma attiecību. Izmantojuma attiecība ietekmē i) kravas automobiļa kopējo degvielas patēriņu un ii) iedalīšanu pie ietekmes par tonnu. Izmantojuma attiecību aprēķina kā faktiskās kravas kg, dalot ar kravnesības kg, un koriģē, kad datu kopa tiek izmantota. Ja reālā krava ir 0, aprēķinam izmanto reālo kravu 1 kg. Izmantojuma attiecībā var iekļaut atpakaļbraucienus bez kravas, ņemot vērā bez kravas nobraukto km procentuālo daļu. Piemēram, ja kravas automobilis piegādes laikā ir ar pilnu noslodzi, bet atgriežas pa pusei tukšs, izmantojuma attiecība ir (22 t faktiskās kravas / 22 t kravnesības * 50 % km + 11 t faktiskās kravas / 22 t kravnesības * 50 % km) = 75 %.

OVP pētījumos norāda izmantojuma attiecību, kas izmantojama katra veida modelētajam kravas automobiļu transportam, un skaidri norāda, vai izmantojuma attiecība ietver braucienus bez kravas. Piemēro turpmāk norādītās noklusējuma izmantojuma attiecības.

4.4.3.2.    Transporta radītās ietekmes sadale — mikroautobusi

Mikroautobusus bieži izmanto piegādei līdz mājām, piemēram, grāmatu vai apģērba piegādei vai piegādei līdz mājām no mazumtirgotājiem. Furgoniem ierobežojošais faktors ir tilpums, nevis masa. Ja nav pieejama konkrēta informācija OVP pētījuma veikšanai, izmanto kravas automobiļa masu, kas ir <1,2 t, ar noklusējuma izmantojuma attiecību 50 %. Ja nav pieejama datu kopa par kravas automobiļa masu <1,2 t, tuvinājumam izmanto kravas automobiļa masu <7,5 t ar izmantojuma attiecību 20 %. Kravas automobilim ar masu <7,5 t un kravnesību 3,3 t un izmantojuma attiecību 20 % ir tāda pati slodze kā mikroautobusam ar kravnesību 1,2 t un izmantojuma attiecību 50 %.

4.4.3.3.    Transporta radītās ietekmes sadale — patēriņa transports

Automobiļa ietekmes sadali balsta uz tilpumu. Maksimālais tilpums, kas jāņem vērā attiecībā uz patēriņa transportu, ir 0,2 m3 (aptuveni 1/3 no bagāžnieka ar tilpumu 0,6 m3). Attiecībā uz produktiem, kas ir lielāki par 0,2 m3, ņem vērā pilnu autotransporta ietekmi. Attiecībā uz produktiem, ko pārdod ar lielveikalu vai tirdzniecības centru starpniecību, lai sadalītu transporta slodzes starp transportētajiem produktiem, izmanto produkta tilpumu (ieskaitot iepakojumu un tukšās vietas, piemēram, starp augļiem vai pudelēm). Sadales koeficientu aprēķina kā transportētā produkta tilpumu, to dalot ar 0,2 m3. Lai vienkāršotu modelēšanu, visus citus patēriņa transporta veidus (piemēram, pirkšanu specializētos veikalos vai kombinētu braucienu izmantošanu) modelē tā, it kā pārdošana notiktu ar lielveikala starpniecību.

4.4.3.4.    Noklusējuma scenāriji — no piegādātāja līdz rūpnīcai

Attiecībā uz piegādātājiem, kas atrodas Eiropā, ja OVP pētījuma veikšanai nav pieejami konkrēti dati, izmanto turpmāk norādītos noklusējuma datus.

Attiecībā uz iepakojuma materiāliem no ražotnēm līdz uzpildes objektiem (papildus stiklam; vērtības balstītas uz Eurostat 2015 ( 138 ), izmanto šādu scenāriju:

Attiecībā uz tukšu pudeļu transportēšanu izmanto šādu scenāriju:

Attiecībā uz visiem pārējiem produktiem no piegādātāja līdz rūpnīcai (vērtības balstītas uz Eurostat 2015 ( 139 )) izmanto šādu scenāriju:

Attiecībā uz piegādātājiem, kas atrodas ārpus Eiropas, ja OVP pētījuma veikšanai nav pieejami konkrēti dati, izmanto šādus noklusējuma datus:

4.4.3.5.    Noklusējuma scenāriji — no rūpnīcas līdz galaklientam

Transportu no rūpnīcas līdz galaklientam (ieskaitot patēriņa transportu) iekļauj OVP pētījuma izplatīšanas posmā. Ja konkrēta informācija nav pieejama, par pamatu izmanto turpmāk izklāstīto noklusējuma scenāriju. OVP metodes lietotājs nosaka šādas vērtības (izmanto konkrētu informāciju, izņemot, ja tā nav pieejama):

3. attēls.

Noklusējuma transporta scenārijs

Turpmāk norādīts noklusējuma transporta scenārijs no rūpnīcas līdz klientam, kas atspoguļots 3. attēlā.

Attiecībā uz atkalizmantojamiem produktiem atgriešanās transportu no mazumtirdzniecības vietas / IC līdz rūpnīcai modelē papildus transportam, kas vajadzīgs braucienam uz mazumtirdzniecības vietu / IC. Izmanto tādus pašus transportēšanas attālumus kā no produkta rūpnīcas līdz galaklientam (sk. iepriekš). Tomēr kravas automobiļa izmantojuma attiecība varētu būt ierobežota tilpuma ziņā atkarībā no produkta veida.

Saldētus vai atdzesētus produktus transportē saldētavās vai dzesētavās.

4.4.3.6.    Noklusējuma scenāriji — no EoL savākšanas līdz EoL apstrādei

Transports no vietas, kur EoL produkti tiek savākti, līdz vietai, kur veic to apstrādi, var būt jau iekļauts atkritumu poligona, sadedzināšanas un reciklēšana ACN datu kopās.

Tomēr ir daži gadījumi, kad OVP pētījumā var būt vajadzīgi papildu noklusējuma dati. Ja nav pieejami labāki dati, izmanto šādas vērtības:

4.4.4.    Ražošanas līdzekļi — infrastruktūra un aprīkojums

Ražošanas līdzekļus (tostarp infrastruktūru) un to EoL neiekļauj, ja vien nav pierādījumu no iepriekšējiem pētījumiem par to, ka tiem ir būtiska nozīme. Ja ražošanas līdzekļus iekļauj, OVP ziņojumā iekļauj skaidru un plašu skaidrojumu par to, kāpēc tiem ir būtiska nozīme, norādot visus izdarītos pieņēmumus.

4.4.5.    Uzglabāšana izplatīšanas centrā vai mazumtirdzniecības vietā

Uzglabāšanas darbības patērē enerģiju un dzesētājgāzes. Izmanto turpmāk aprakstītos noklusējuma datus, ja vien nav pieejami labāki dati.

Pie uzglabātā produkta iedala tikai to emisiju un resursu daļu, kas tiek radītas vai kas tiek izmantoti uzglabāšanas sistēmās. Šo sadali balsta uz platību (izteiktu m3) un laiku (izteiktu nedēļās), ko aizņem uzglabātais produkts. Šajā nolūkā ir zināma sistēmas kopējā uzglabāšanas jauda, un konkrētā produkta tilpumu un uzglabāšanas laiku izmanto, lai aprēķinātu sadales koeficientu (kā attiecību starp konkrētā produkta tilpumu*laiku un uzglabāšanas jaudas tilpumu*laiku).

Pieņem, ka vidusmēra IC uzglabā 60 000  m3 produkta, no kuriem 48 000  m3 uzglabā istabas temperatūrā un 12 000  m3 uzglabā dzesētavās vai saldētavās. Attiecībā uz 52 uzglabāšanas nedēļām pieņem, ka noklusējuma kopējā uzglabāšanas jauda ir 3 120 000  m3*nedēļas/gadā.

Pieņem, ka vidusmēra mazumtirdzniecības vietā uzglabā 2 000  m3 produktu (pieņemot, ka 50 % no 2 000  m2 ēkas platības aizņem plaukti, kas ir 2 m augsti) 52 nedēļas, t. i., 104 000  m3 * nedēļas/gadā.

4.4.6.    Paraugu ņemšanas procedūra

Dažos gadījumos OVP metodes lietotājam ir vajadzīga paraugu ņemšanas procedūra, lai ierobežotu datu vākšanu līdz tikai reprezentatīvam rūpnīcu, saimniecību utt. paraugam. OVP metodes lietotājs i) OVP ziņojumā norāda, vai tika piemērota paraugu ņemšanas procedūra, ii) ievēro šajā iedaļā aprakstītās prasības un iii) norāda, kura pieeja tika izmantota.

Gadījumi, kad var būt vajadzīga paraugu ņemšanas procedūra, ir, piemēram, gadījumi, kad viena un tā paša produkta ražošanā ir iesaistītas vairākas ražotnes. Piemēram, ja viena un tā pati izejviela/ievadmateriāls ir no vairākām ražotnēm vai ja vienam un tam pašam procesam tiek nolīgts vairāk nekā viens apakšuzņēmums/piegādātājs.

Reprezentatīvo paraugu iegūst, izmantojot stratificētu paraugu, t. i., paraugu, kas nodrošina, ka konkrētas populācijas apakšpopulācijas (stratas) katra ir pienācīgi pārstāvēta pētījuma kopējā paraugā.

Stratificēta parauga izmantošana nodrošina lielāku precizitāti nekā vienkāršs pēc nejaušības principa veidots paraugs ar nosacījumu, ka apakšpopulācijas ir izvēlētas tā, ka vienas un tās pašas apakšpopulācijas vienumi ir pēc iespējas līdzīgāki interesējošo iezīmju ziņā. Turklāt stratificēts paraugs garantē labāku populācijas aptvērumu ( 142 ).

Lai atlasītu reprezentatīvu paraugu kā stratificētu paraugu, piemēro šādu procedūru:

4.4.6.1.    Kā definēt viendabīgas apakšpopulācijas (stratifikācija)

Stratifikācija ir process, kurā populācijas locekļus pirms paraugu ņemšanas iedala viendabīgās apakšgrupās (apakšpopulācijās). Apakšpopulācijām vajadzētu būt savstarpēji izslēdzošām — katru elementu populācijā iedala tikai vienā apakšpopulācijā.

Identificējot apakšpopulācijas, jāņem vērā šādi aspekti:

Var pievienot papildu aspektus, kas ņemami vērā.

Apakšpopulāciju skaitu aprēķina šādi:

Nsp = g * t * c [1. vienādojums]

Ja ņem vērā papildu aspektus, apakšpopulāciju skaitu aprēķina, izmantojot tepat iepriekš doto formulu un rezultātu reizinot ar to klašu skaitu, kas identificētas par katru papildu aspektu (piemēram, vietas, kurās ir ieviesta vides pārvaldības vai ziņošanas sistēma).

1. piemērs

Nosaka apakšpopulāciju skaitu šādai populācijai:

no 350 lauksaimniekiem, kuri atrodas vienā un tajā pašā reģionā Spānijā, visiem lauksaimniekiem ir vairāk vai mazāk vienāda gada produkcija un viņi visi izmanto vienādus ražas novākšanas paņēmienus.

Šajā gadījumā:

g=1

:

visi lauksaimnieki atrodas vienā un tajā pašā valstī;

t=1

:

visi lauksaimnieki izmanto vienādus ražas novākšanas paņēmienus;

c=1

:

uzņēmumu jauda ir gandrīz vienāda (t. i., viņiem ir vienāda gada produkcija).

Nsp = g * t * c = 1 * 1 * 1 = 1

Tikai vienu apakšpopulāciju var identificēt kā atbilstošu populācijai.

2. piemērs

350 lauksaimnieki ir sadalīti pa trīs dažādām valstīm (100 Spānijā, 200 Francijā un 50 Vācijā). Izmanto divus dažādus ražas novākšanas paņēmienus, un tie būtiski atšķiras (Spānijā: 70 izmanto paņēmienu A, 30 izmanto paņēmienu B; Francijā: 100 izmanto paņēmienu A, 100 izmanto paņēmienu B; Vācijā: 50 izmanto paņēmienu A). Lauksaimnieku jauda gada produkcijas ziņā atšķiras un ir no 10 000 t līdz 100 000  t. Saskaņā ar ekspertu spriedumu / attiecīgo literatūru ir aplēsts, ka lauksaimnieki, kuru gada produkcija ir mazāka nekā 50 000  t, ir pilnīgi atšķirīga efektivitāte salīdzinājumā ar lauksaimniekiem, kuru gada produkcija ir lielāka nekā 50 000  t. Pamatojoties uz gada produkciju, definē divas uzņēmumu klases: 1. klase, ja produkcija ir mazāka nekā 50 000  t, un 2. klase, ja produkcija ir lielāka nekā 50 000  t. (Spānijā: 80 pieder pie 1. klases, 20 pieder pie 2. klases; Francijā: 50 pieder pie 1. klases, 150 pieder pie 2. klases; Vācijā: 50 pieder pie 1. klases).

Sīkāka informācija par populāciju iekļauta 6. tabulā.

Šajā gadījumā:

g=3

:

trīs valstis;

t=2

:

identificēti divi dažādi ražas novākšanas paņēmieni;

c=2

:

identificētas divas produkcijas klases.

Nsp = g * t * c = 3 * 2 * 2 = 12

Ir iespējams identificēt ne vairāk kā 12 apakšpopulācijas, kuru kopsavilkums sniegts 7. tabulā.

4.4.6.2.    Kā definēt apakšparauga lielumu apakšpopulāciju līmenī

Kad ir identificētas apakšpopulācijas, aprēķina katras apakšpopulācijas parauga lielumu (apakšparauga lielumu). Ir iespējamas divas alternatīvas pieejas.

Izvēlēto pieeju norāda OVP ziņojumā. To pašu pieeju izmanto visām atlasītajām apakšpopulācijām.

Piemērs

4.4.6.3.    Kā definēt paraugu apakšpopulācijai

Reprezentatīvā populācijas izlase atbilst apakšparaugu summai apakšpopulāciju līmenī.

4.4.6.4.    Kā rīkoties, ja ir nepieciešama noapaļošana

Ja ir nepieciešama noapaļošana, piemēro vispārējo noteikumu, ko izmanto matemātikā:

4.4.7.    Modelēšanas prasības izmantošanas posmam

Izmantošanas posms bieži ietver vairākus procesus. Nošķir i) no produktiem neatkarīgus un ii) no produktiem atkarīgus procesus.

No produktiem atkarīgus procesus iekļauj OVP pētījuma sistēmas robežā. No produktiem neatkarīgus procesus izslēdz no sistēmas robežas, un var sniegt kvalitatīvu informāciju.

Attiecībā uz galaproduktiem ACIN rezultātus paziņo par i) kopējo aprites ciklu un ii) kopējo aprites ciklu, neieskaitot izmantošanas posmu.

4.4.7.1.    Galvenās funkcijas pieeja vai delta pieeja

Izmantošanas posma modelēšanu var veikt dažādos veidos. Ļoti bieži saistīto ietekmi un darbības modelē pilnībā, piemēram, kopējo elektrības patēriņu, kad izmanto kafijas automātu, vai kopējo gatavošanas laiku un saistīto gāzes patēriņu, kad vāra makaronus. Šajos gadījumos izmantošanas posma procesi attiecībā uz kafijas dzeršanu vai makaronu ēšanu ir saistīti ar produkta galveno funkciju (dēvē par “galvenās funkcijas pieeju”).

Dažos gadījumos viena produkta izmantošana var ietekmēt cita produkta ietekmi uz vidi, kā aprakstīts turpmākajos piemēros.

Šajos gadījumos pie produkta būtu jāiedala tikai papildu darbības un procesi (piemēram, papīrs un enerģija attiecīgi atjaunotajai tonera kasetnei un baterijai). Sadales metode ietver visu saistīto produktu ņemšanu vērā sistēmā (šajā gadījumā tas ir papīrs un enerģija) un šo saistīto produktu liekā patēriņa iedali pie produkta, kuru uzskata par atbildīgo par šo pārpalikumu. Šajā nolūkā katram saistītajam produktam (piemēram, enerģijai un materiāliem) ir jādefinē atsauces patēriņa apjoms, kas ir minimālais patēriņš, kurš ir būtisks funkcijas nodrošināšanai. Patēriņu, kas pārsniedz šo atsauci (delta), tad iedala pie produkta (to dēvē par “delta pieeju”) ( 143 ).

Šo pieeju izmanto tikai, lai palielinātu ietekmi un ņemtu vērā papildu patēriņu, kas pārsniedz atsauci. Lai noteiktu atsauces situāciju, ņem vērā šādus aspektus, ja informācija par tiem ir pieejama:

OVP metodes izmantotājs var brīvi izlemt, kuru pieeju izmantot, un apraksta izmantoto metodi OVP ziņojumā (galvenās funkcijas pieeja vai delta pieeja).

4.4.7.2.    Izmantošanas posma modelēšana

IV pielikuma D daļā ir norādīti noklusējuma dati, kas izmantojami izmantošanas posma darbību modelēšanai. Ja ir pieejami labāki dati, tie būtu jāizmanto, un tos pārredzami apraksta un pamato OVP ziņojumā.

4.4.8.    Reciklētais saturs un aprites cikla beigu modelēšana

Reciklēto saturu un aprites cikla beigas modelē, izmantojot aprites pēdas formulu (CFF) aprites cikla posmā, kurā notiek darbība. Turpmākajās iedaļās ir aprakstīta izmantojamā formula un parametri un tas, kā tos piemēro gala produktam un starpproduktiem (4.4.8.12. iedaļa).

4.4.8.1.    Aprites pēdas formula (CFF)

Aprites pēdas formula ir “materiāla + enerģijas + likvidēšanas” apvienojums, t. i.:

3. vienādojums.

Aprites pēdas formula (CFF)

CFF parametri

A

:

slodžu un kredītvienību starp reciklēto materiālu piegādātāju un lietotāju sadales koeficients

B

:

enerģijas atgūšanas procesu sadales koeficients. Tas attiecas gan uz slodzēm, gan uz kredītvienībām.

Qsin:

:

ienākošā sekundārā materiāla kvalitāte, t. i., reciklētā materiāla kvalitāte aizstāšanas punktā.

Qsout:

:

izejošā sekundārā materiāla kvalitāte, t. i., reciklējamā materiāla kvalitāte aizstāšanas punktā.

Qp:

:

primārā materiāla kvalitāte, t. i., neapstrādāta materiāla kvalitāte.

R1:

:

tā materiāla īpatsvars ražošanas ielaidē, kas reciklēts no iepriekšējas sistēmas.

R2:

:

materiāla īpatsvars produktā, kas tiks reciklēts (vai atkalizmantots) turpmākā sistēmā. Tāpēc R2 vērtībā ņem vērā neefektivitāti savākšanas un reciklēšanas (vai atkalizmantošanas) procesos. R2 mēra pie reciklēšanas iekārtas izlaides.

R3:

:

materiāla īpatsvars produktā, ko izmanto EoL enerģijas atgūšanā.

Ereciklēts (Erec):

:

īpatnējās emisijas un patērētie resursi (uz vienu funkcionālo vienību), kas rodas no reciklētā (atkalizmantotā) materiāla reciklēšanas procesa, ieskaitot savākšanas, šķirošanas un transportēšanas procesu.

EreciklēšanaEoL (ErecEoL):

:

īpatnējās emisijas un patērētie resursi (uz vienu funkcionālo vienību), kas rodas no reciklēšanas procesa EoL, ieskaitot savākšanas, šķirošanas un transportēšanas procesu.

Ev:

:

īpatnējās emisijas un patērētie resursi (uz vienu funkcionālo vienību), kas rodas no neapstrādāta materiāla ieguves un priekšapstrādes.

E*v:

:

īpatnējās emisijas un patērētie resursi (uz vienu funkcionālo vienību), kas rodas no tāda nepārstrādāta materiāla ieguves un priekšapstrādes, kuru uzskata par aizstājamu ar reciklējamiem materiāliem.

EER:

:

īpatnējās emisijas un patērētie resursi (uz vienu funkcionālo vienību), kas rodas no enerģijas atgūšanas procesa (piemēram, sadedzināšana ar enerģijas atgūšanu, noglabāšana poligonā ar enerģijas atgūšanu, u. tml.).

ESE,siltums un ESE,elek:

:

īpatnējās emisijas un patērētie resursi (uz vienu funkcionālo vienību), kas būtu radušās attiecīgi no īpatnējā aizstātā enerģijas patēriņa, siltuma un elektrības.

ED

:

īpatnējās emisijas un patērētie resursi (uz vienu funkcionālo vienību), kas rodas no atkritumu materiāla likvidēšanas analizētā produkta EoL, bez enerģijas atgūšanas.

XER,siltums un XER,elek:

:

enerģijas atgūšanas procesa efektivitāte gan siltumam, gan elektrībai.

LHV

:

materiāla zemākā siltumspēja produktā, ko izmanto enerģijas atgūšanai.

OVP metodes lietotāji paziņo visus izmantotos parametrus. Noklusējuma vērtības dažiem parametriem (A, R1, R2, R3 un Qs/Qp attiecībā uz iepakojumu) ir pieejamas IV pielikuma C daļā ( 144 ) (sīkāku informāciju skatīt turpmākajās iedaļās) — OVP metodes lietotāji norāda atsauci uz IV pielikuma C daļas versiju, ko tie izmanto ( 145 ).

4.4.8.2.    A koeficients

A koeficients sadala slodzes un kredītvienības no reciklēšanas un neapstrādāta materiāla ražošanas starp diviem aprites cikliem (t. i., ciklu, kurā reciklēto materiālu piegādā, un ciklu, kurā reciklēto materiālu izmanto), un tā mērķis ir atspoguļot reālo situāciju tirgū.

A koeficients, kas vienāds ar 1, atspoguļo 100:0 pieeju (t. i., kredītvienības tiek piešķirtas tikai reciklētajam saturam), savukārt A koeficients, kas vienāds ar 0, atspoguļo 0:100 pieeju (t. i., kredītvienības tiek piešķirtas tikai reciklējamiem materiāliem EoL).

OVP pētījumos A koeficienta vērtības ir diapazonā 0,2 ≤ A ≤ 0,8, lai vienmēr ņemtu vērā abus reciklēšanas aspektus (reciklētais saturs un reciklējamība aprites cikla beigās).

Veicinātājfaktors, kas nosaka A faktora vērtības, ir tirgus stāvokļa analīze. Tas nozīmē, ka:

Lietojumam raksturīgas un materiālam raksturīgas noklusējuma A vērtības ir pieejamas IV pielikuma C daļā. Lai atlasītu vērtību A, kas izmantojama OVP pētījumā, izmanto šādu procedūru (hierarhiskā secībā):

4.4.8.3.    B koeficients

B koeficientu izmanto kā enerģijas atgūšanas procesu sadales koeficientu. Tas attiecas gan uz slodzēm, gan uz kredītvienībām. Kredītvienības attiecas uz pārdoto siltuma un elektrības daudzumu, nevis uz kopējo saražoto enerģiju, ņemot vērā attiecīgās svārstības 12 mēnešu periodā, piemēram, siltumam.

OVP pētījumos B vērtība pēc noklusējuma ir 0, ja vien IV pielikuma C daļā nav pieejama cita atbilstoša vērtība.

Lai izvairītos no divkāršas uzskaites starp pašreizējo un turpmāko sistēmu enerģijas atgūšanas gadījumā, turpmākā sistēma modelē savu enerģijas izlietojumu no enerģijas atgūšanas procesiem kā primāro enerģiju (ja B vērtība augšpusējā sistēmā ir iestatīta lielāka par 0, OVP metodes lietotājs nodrošina, ka netiek veikta divkāršā uzskaite).

4.4.8.4.    Aizstāšanas punkts

Ir jānosaka aizstāšanas punkts, lai piemērotu formulas “materiāla” daļu. Aizstāšanas punkts ir tas punkts vērtības ķēdē, kurā sekundārie materiāli aizstāj primāros materiālus.

Aizstāšanas punkts būtu jānosaka atbilstoši procesam, kurā ielaides plūsmas nāk no 100 % primārajiem resursiem un 100 % sekundārajiem resursiem (1. līmenis 4. attēlā). Dažos gadījumos aizstāšanas punktu var noteikt pēc tam, kad ir notikusi noteikta primāro un sekundāro materiālu plūsmu sajaukšanās (2. līmenis 4. attēlā).

Aizstāšanas punktu šajā līmenī var piemērot tikai tad, ja datu kopās, kas izmantotas, lai modelētu, piemēram, Erec un Ev, ir ņemtas vērā reālās (vidējās) plūsmas attiecībā uz primāro un sekundāro materiālu. Piemēram, ja Erec atbilst 1 t “sekundārā materiāla ražošanai” (skatīt 4. attēlu) un tam ir vidēji 10 % ielaide no primārajām izejvielām, primāro materiālu apjomu kopā ar to vides slodzēm iekļauj Erec datu kopā.

4. attēls.

Aizstāšanas punkts 1. un 2. līmenī

4. attēls ir vispārīgas situācijas shematisks atspoguļojums (plūsmas ir 100 % primāras un 100 % sekundāras). Praksē dažās situācijās var noteikt vairāk nekā vienu aizstāšanas punktu dažādos vērtības ķēdes posmos, kā parādīts 5. attēlā, kur, piemēram, divu dažādu kvalitātes līmeņu metāllūžņi tiek apstrādāti dažādos posmos.

5. attēls.

Aizstāšanas punktu dažādos vērtības ķēdes posmos — piemērs.

4.4.8.5.    Kvalitātes attiecības: Qsin/Qp un Qsout/Qp

CFF izmanto divas kvalitātes attiecības, lai ņemtu vērā gan ienākošo, gan izejošo reciklēto materiālu kvalitāti, proti, Qsin/Qp un Qsout/Qp.

Izšķir divus dažādus gadījumus.

Kvalitātes attiecības nosaka aizstāšanas punktā un par katru lietojumu vai materiālu.

Kvalitātes attiecību skaitlisko vērtību nosaka, pamatojoties uz turpmāk izklāstīto.

Iepakojuma materiāli, ko izmanto nozarē, bieži vien ir vienādi dažādiem sektoriem un produktu grupām — IV pielikuma C daļā ir ietverta viena darblapa ar Qsin/Qp un Qsout/Qp vērtībām, kas piemērojamas iepakojuma materiāliem. Uzņēmums, kas veic OVP pētījumu, var izmantot dažādas vērtības, kuras pārredzami apraksta un pamato OVP pētījumā.

4.4.8.6.    Reciklētais saturs (R1)

Piemērotās R1 vērtības ir uzņēmumam raksturīgas vai noklusējuma sekundāras (lietojumam raksturīgas) atkarībā no informācijas, kas pieejama uzņēmumam, kurš veic OVP pētījumu. Sekundārās (lietojumam raksturīgās) R1 noklusējuma vērtības ir pieejamas IV pielikuma C daļā. Lai atlasītu R1 vērtību, kas izmantojama OVP pētījumā, izmanto turpmāk aprakstīto procedūru (hierarhiskā secībā).

Attiecībā uz piemērotajām R1 vērtībām veic OVP pētījuma verificēšanu.

4.4.8.7.    Norādījumi par uzņēmumam raksturīgu R1 vērtību izmantošanu

Izmantojot uzņēmumam raksturīgas R1 vērtības, kas nav 0, obligāta ir izsekojamība visā piegādes ķēdē. Ievēro šādus vispārīgus norādījumus:

Attiecībā uz iepakojuma nozari ir ieteicami turpmāk izklāstītie nozarei raksturīgie norādījumi.

4.4.8.8.    Norādījumi par to, kā rīkoties ar pirmspatēriņa metāllūžņiem

Rīkojoties ar pirmspatēriņa metāllūžņiem, var izmantot divus variantus.

1. variants: ietekmi, kas rodas, lai saražotu ielaides materiālu, no kura iegūst attiecīgos pirmspatēriņa metāllūžņus, iedala pie produktu sistēmas, kas radījusi šos metāllūžņus. Metāllūžņus deklarē kā pirmspatēriņa reciklētu saturu. Procesa robežas un modelēšanas prasības, kas piemērojamas CFF, ir norādītas 6. attēlā.

6. attēls.

Modelēšanas variants, kad pirmspatēriņa metāllūžņus deklarē kā pirmspatēriņa reciklētu saturu

2. variants: ikvienu materiālu, kas cirkulē procesa ķēdē vai procesa ķēžu kopumā, izslēdz no reciklētā satura definīcijas un neiekļauj R1. Metāllūžņus nedeklarē kā pirmspatēriņa reciklētu saturu. Procesa robežas un modelēšanas prasības, kas piemērojamas CFF, ir norādītas 7. attēlā.

7. attēls.

Modelēšanas variants, kad pirmspatēriņa metāllūžņus nedeklarē kā pirmspatēriņa reciklētu saturu

4.4.8.9.    Izlaides reciklēšanas rādītājs (R2)

R2 parametrs attiecas uz “izlaides reciklēšanas rādītāju” — 8. attēlā ir sniegts vizuāls atspoguļojums. Bieži vērtības attiecībā uz 8. punktu ( 146 ) ir pieejamas 8. attēlā, tāpēc šādas vērtības koriģē atbilstoši faktiskajam izlaides reciklēšanas rādītājam (10. punkts), ņemot vērā iespējamos procesa zudumus. 8. attēlā izlaides reciklēšanas rādītājs (R2) atbilst 10. punktam.

8. attēls.

Materiāla vienkāršotā savākšanas reciklēšanas shēma

Produkta dizains un sastāvs noteiks to, vai tā materiāls ir faktiski piemērots reciklēšanai. Tāpēc, pirms atlasīt atbilstošo R2 vērtību, veic materiāla reciklējamības izvērtējumu, un OVP pētījumā iekļauj paziņojumu par materiālu/produktu reciklējamību.

Paziņojumu par reciklējamību iesniedz kopā ar izvērtējumu par reciklējamību, kurā iekļauj pierādījumus par turpmāk aprakstītajiem trijiem kritērijiem (kā aprakstīts EN ISO 14021:2016 7.7.4. iedaļā “Izvērtēšanas metodika”).

Ja viens kritērijs nav izpildīts vai ja konkrētās nozares reciklējamības pamatnostādnes norāda uz ierobežotu reciklējamību, piemēro R2 vērtību, kas ir 0 %. 1. un 3. punktu var pierādīt ar reciklēšanas statistiku, kam būtu jāattiecas uz konkrēto valsti un vajadzētu būt iegūtai no nozares apvienībām vai valsts struktūrām. Var veikt tuvināšanu pierādījumiem 3. punktā, piemērojot, piemēram, dizainu reciklējamības izvērtēšanai, kā izklāstīts EN 13430 “Materiālu reciklēšana” (A un B pielikums), vai citas konkrētas nozares reciklējamības pamatnostādnes, ja tās ir pieejamas.

Lietojumam raksturīgās R2 noklusējuma vērtības ir pieejamas II pielikuma C daļā. Lai atlasītu OVP pētījumā izmantojamo R2 vērtību, izmanto turpmāk aprakstīto procedūru.

Jāņem vērā, ka Komisijai var iesniegt jaunas R2 vērtības, lai tās ieviestu II pielikuma C daļā. Jaunās ierosinātās R2 vērtības (kas balstītas uz jaunu statistiku) iesniedz kopā ar pētījuma ziņojumu, kurā norāda avotus un aprēķinus un kuru pārskata ārēja neatkarīga trešā persona. Komisija izlems, vai jaunās vērtības ir pieņemamas un vai tās var ieviest atjauninātā II pielikuma C daļas versijā. Kad jaunās R2 vērtības ir iekļautas II pielikuma C daļā, tās var izmantot jebkurā OVP pētījumā.

Attiecībā uz izmantotajām R2 vērtībām veic OVP pētījuma verificēšanu.

4.4.8.10.    R3 vērtība

R3 vērtība ir produkta materiāla īpatsvars, ko izmanto enerģijas atgūšanai EoL. Piemērotās R3 vērtības ir uzņēmumam raksturīgas vai noklusējuma vērtības, kas ņemtas no IV pielikuma C daļas, atkarībā no informācijas, kas pieejama uzņēmumam, kurš veic OVP pētījumu. Lai atlasītu R3 vērtību, kas izmantojama OVP pētījumā, piemēro turpmāk aprakstīto procedūru (hierarhiskā secībā).

Attiecībā uz piemērotajām R3 vērtībām veic OVP pētījuma verificēšanu.

4.4.8.11.    Ereciklēts (Erec) un EreciklēšanaEoL (ErecEoL)

Erec un ErecEoL ir īpatnējās emisijas un patērētie resursi (uz vienu funkcionālo vienību), kas rodas no reciklētā materiāla reciklēšanas procesa un EoL. Erec un ErecEoL sistēmas robežā ņem vērā visas emisijas un resursus, kas patērēti, sākot no savākšanas līdz noteiktajam aizstāšanas punktam.

Ja aizstāšanas punkts ir noteikts 2. līmenī, Erec un ErecEoL modelē, izmantojot reālās ielaides plūsmas. Tāpēc, ja daļa ielaides plūsmu ir no primārajām izejvielām, to iekļauj datu kopās, kas izmantotas Erec un ErecEoL modelēšanai.

Dažos gadījumos Erec var atbilst ErecEoL, piemēram, slēgtu aprites ciklu gadījumos.

4.4.8.12.    E*v

E*v ir īpatnējās emisijas un patērētie resursi (uz vienu funkcionālo vienību), kas rodas no tāda neapstrādāta materiāla iegādes un priekšapstrādes, ko uzskata par aizstātu ar reciklējamiem materiāliem. Ja noklusējuma E*v vērtība ir vienāda ar Ev vērtību, lietotājs pieņem, ka reciklējamais materiāls EoL aizstāj to pašu neapstrādāto materiālu, kurš izmantots ielaides pusē, lai ražotu reciklējamo materiālu.

Ja E*v atšķiras no Ev., lietotājs iesniedz pierādījumus, ka reciklējamais materiāls aizstāj neapstrādātu materiālu, kas atšķiras no tā, no kura ražo reciklējamo materiālu.

Ja E*v ≠ Ev, tad E*v ir ar reciklējamo materiālu aizstātā neapstrādātās materiāla faktiskais daudzums. Šādos gadījumos E*v nereizina ar Qsout/Qp, jo šis parametrs ir netieši ņemts vērā, aprēķinot aizstātā reciklējamā materiāla “faktisko daudzumu”. Šo daudzumu aprēķina, ņemot vērā to, ka aizstātā neapstrādātā materiāla un reciklējamā materiāla mūžs ir vienlīdz ilgs un ka to kvalitāte ir ekvivalenta (tas nozīme, ka tie pilda vienu un to pašu funkciju attiecībā uz “cik ilgi” un “cik labi”). E*v nosaka, pamatojoties uz pierādījumiem par atlasītā neapstrādātā materiāla faktisko aizstāšanu.

4.4.8.13.    Formulas piemērošana, ja produktu portfelī ir iekļauti starpprodukti

To starpproduktu ar EoL saistītos parametrus, kuri pieder PP (t. i., reciklējamība aprites cikla beigās, enerģijas atgūšana, likvidēšana), neuzskaita.

Ja formulu piemēro OVP pētījumos starpproduktiem (pētījumi “no šūpuļa līdz vārtiem”), OVP pētījuma lietotājs:

9. tabulā ir sniegts kopsavilkums par to, kā piemērot CFF, atkarībā no tā, vai pētījums tiek vērsts uz gala produktiem vai starpproduktiem.

4.4.8.14.    Kā rīkoties īpašu aspektu gadījumā

Smago pelnu vai sārņu reģenerācija no incinerācijas

Smago pelnu/sārņu reģenerāciju iekļauj sākotnējā produkta/materiāla R2 vērtībā (izlaides reciklēšanas rādītājs). To apstrāde ir ErecEoL robežās.

Apglabāšana atkritumu poligonā un incinerācija ar enerģijas atgūšanu

Vienmēr, kad procesā, piemēram, apglabāšanā atkritumu poligonā vai cieto sadzīves atkritumu sadedzināšanā ar enerģijas atgūšanu notiek enerģijas atgūšana, procesu modelē atbilstoši 3. vienādojuma “enerģijas” daļai (CFF). Kredītvienība tiek aprēķināta, pamatojoties uz izlaides enerģijas daudzumu, ko izmanto ārpus procesa.

Cietie sadzīves atkritumi

IV pielikuma C daļā ir ietvertas noklusējuma vērtības par katru valsti, kuras izmanto, lai skaitliski noteiktu daļu, kas aiziet uz atkritumu poligonu, un daļu, kas aiziet uz dedzināšanu, ja vien nav pieejamas piegādes ķēdes raksturīgas vērtības.

Kompostēšana un anaerobā noārdīšanās / notekūdeņu attīrīšana

Kompostu, ieskaitot digestātu, kas rodas no anaerobās noārdīšanās, ņem vērā “materiāla” daļā (3. vienādojums) kā reciklēšanu ar A = 0,5. Anaerobās noārdīšanās enerģijas daļu ņem vērā kā normālu enerģijas atgūšanas procesu

3. vienādojuma “enerģijas” daļā (CFF).

Atkritumi materiāli, ko izmanto kā kurināmo

Ja atkritumu materiālu izmanto kā kurināmo (piemēram, plastmasas atkritumus izmanto kā kurināmo cementa krāsnīs), to ņem vērā kā enerģijas atgūšanas procesu

3. vienādojuma “enerģijas” daļā (CFF).

Kompleksu produktu modelēšana

Apsverot komplektus produktus (piemēram, apdrukātas vadojumu plates) ar kompleksu EoL pārvaldību, ar noklusējuma datu kopām attiecībā uz EoL apstrādes procesiem var jau tikt īstenota CFF. Parametru noklusējuma vērtības attiecas uz vērtībām, kas ietvertas IV pielikuma C daļā, un ir pieejamas kā metadatu informācija datu kopā. Ja noklusējuma dati nav pieejami, aprēķinos par sākumpunktu būtu jāizmanto materiālu komplekts (BoM).

Atkalizmantošana un atjaunošana

Ja produkta atkalizmantošanas/atjaunošanas rezultātā rodas produkts ar atšķirīgām produkta specifikācijām (kas pilda citu funkciju), to ņem vērā kā CFF daļu kā reciklēšanas formu. Vecās daļas, kas mainītas atjaunošanas laikā, modelē saskaņā ar CFF.

Šajā gadījumā uz atkalizmantošanu/atjaunošanu attiecas ErecEoL parametrs, savukārt uz nodrošināto alternatīvo funkciju (vai daļu vai komponentu atmesto ražošanu) attiecas E*v parametrs.

4.4.9.    Pagarināts produkta kalpošanas laiks

Pagarinot produkta kalpošanas laiku atkalizmantošanas vai atjaunošanas dēļ, var rasties turpmāk aprakstītās situācijas.

4.4.9.1.    Atkalizmantošanas rādītājs (1. situācija 4.4.9. iedaļā)

Atkalizmantošanas rādītājs norāda, cik reizes materiāls ir izmantots rūpnīcā. Bieži to dēvē arī par “ceļojumu rādītāju”, “atkalizmantošanas laiku” vai “rotāciju skaitu”. To var izteikt kā atkalizmantošanas absolūtu skaitli vai kā %.

Piemēram, 80 % atkalizmantošanas rādītājs ir vienāds ar piecām atkalizmantošanas reizēm. 4. vienādojumā ir aprakstīta pārrēķināšana:

Šeit piemērotais atkalizmantošanas reižu skaits attiecas uz izmantošanas reižu kopējo skaitu materiāla kalpošanas laikā. Tas ietver gan pirmreizējo izmantošanu, gan visas turpmākās atkalizmantošanas reizes.

4.4.9.2.    Kā piemērot un modelēt “atkalizmantošanas rādītāju” (1. situācija 4.4.9. iedaļā)

Materiāla atkalizmantošanas reižu skaits ietekmē produkta vidisko profilu dažādos aprites cikla posmos. Turpmākajos piecos soļos ir izskaidrots, kā lietotājs modelē dažādos aprites cikla posmus ar atkalizmantojamiem materiāliem, kā piemēru izmantojot iepakojumu.

4.4.9.3.    Iepakojuma atkalizmantošanas rādītājs

Iepakojuma atgriešanas sistēmu organizē:

Tas var ietekmēt materiāla kalpošanas laiku, kā arī izmantojamo datu avotu. Tāpēc ir svarīgi nošķirt šīs abas atgriešanas sistēmas.

Attiecībā uz uzņēmumam piederošiem iepakojuma kopumiem atkalizmantošanas rādītāju aprēķina, izmantojot piegādes ķēdei raksturīgus datus. Atkarībā no uzņēmumā pieejamiem datiem var izmantot divas dažādas aprēķināšanas pieejas (skatīt “a” un “b” variantu turpmāk). Kā piemērs ir izmantotas atgriežamas stikla pudeles, taču aprēķini ir piemērojami arī uzņēmumam piederošam citam atkalizmantojamam iepakojumam.

“A” variants: izmanto piegādes ķēdei raksturīgus datus, pamatojoties uz uzkrāto pieredzi iepriekšējā stikla pudeļu kopuma kalpošanas laikā. Šis ir visprecīzākais veids, kā aprēķināt pudeļu atkalizmantošanas rādītāju par iepriekšējo pudeļu kopumu, un tā ir pienācīga aplēse par pašreizējo pudeļu kopumu. Vāc turpmāk norādītos piegādes ķēdei raksturīgos datus.

Būtu jāizmanto šis aprēķina variants:

Dati ir piegādes ķēdei raksturīgi, un tos pārbauda verifikācijas un validācijas procesā, iekļaujot metodes izvēles pamatojumu.

“B” variants: ja nav izsekoti reāli dati, aprēķinu veic, daļēji pamatojoties uz pieņēmumiem. Šis variants ir mazāk precīzs izdarīto pieņēmumu dēļ, un tāpēc izmanto piesardzīgas/drošas aplēses. Vajadzīgi turpmāk norādītie dati.

Šo aprēķina variantu izmanto, kad “a” variants nav piemērojams (piemēram, iepriekšējo kopumu nevar izmantot kā atsauci). Izmantotos datus pārbauda verifikācijas un validācijas procesā, iekļaujot pamatojumu izvēlei starp “a” variantu un “b” variantu.

4.4.9.4    Vidējie atkalizmantošanas rādītāji uzņēmumiem piederošiem kopumiem

OVP pētījumos, kuru darbības jomā ietilpst uzņēmumam piederoši atkalizmantojama iepakojuma kopumi, izmanto uzņēmumam raksturīgus rādītājus, ko aprēķina saskaņā ar 4.4.9.3. iedaļā izklāstītajiem noteikumiem.

4.4.9.5    Vidējie atkalizmantošanas rādītāji trešo personu izmantotiem kopumiem

OVP pētījumos, kuru darbības jomā ietilpst trešo personu izmantoti atkalizmantojama iepakojuma kopumi, izmanto turpmāk norādītos atkalizmantošanas rādītājus, ja vien nav pieejami labākas kvalitātes dati:

OVP metodes lietotājs var izmantot citas vērtības, ja tās ir pamatotas un ja tiek sniegti datu avoti.

OVP metodes lietotājs norāda, vai uzņēmumam piederoši vai trešās personas izmantoti kopumi bija iekļauti darbības jomā un kura aprēķina metode vai noklusējuma atkalizmantošanas rādītāji tika izmantoti.

4.4.10    Siltumnīcefekta gāzu emisijas un to piesaiste

OVP metode izšķir trīs galvenās siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju un piesaistes kategorijas, no kurām katra ietekmē kādu īpašu ietekmes kategorijas “klimata pārmaiņas” apakškategoriju:

Patlaban kredītvienības, kas saistītas ar oglekļa pagaidu un pastāvīgu uzglabāšanu un/vai kavētām emisijām, neņem vērā klimata pārmaiņu rādītāja aprēķinā. Tas nozīmē, ka emisijas un to piesaisti uzskata par emitētām “tagad”, un nenotiek emisiju atskaitīšana laika gaitā (atbilstoši EN ISO 14067:2018). Lai metodi atjauninātu ar zinātniskiem pierādījumiem un pamatojoties uz ekspertu vienprātību, tiks ņemtas vērā turpmākās norises.

Apakškategorijas “Klimata pārmaiņas — fosilie”, “Klimata pārmaiņas — biogēnie” un “Klimata pārmaiņas — zemes izmantošana un zemes izmantošanas maiņa” paziņo atsevišķi, ja tās katra sniedz vairāk nekā 5 % ( 152 ) klimata pārmaiņu kopējā rādītājā.

4.4.10.1    1. apakškategorija “Klimata pārmaiņas — fosilie”

Šī kategorija aptver SEG emisijas jebkurā vidē, kuras rodas no fosilā kurināmā oksidācijas un/vai samazināšanās, tam pārveidojoties vai degradējoties (piemēram, sadegšanas, noārdīšanās, apglabāšanas poligonā u. c. procesa rezultātā). Ietekmes kategorija ietver emisijas no kūdras (ko izmanto kā kurināmo) un pārpelnošanu, kā arī piesaisti karbonācijas rezultātā.

Fosilā kurināmā CO2 piesaisti un atbilstošās emisijas (piemēram, karbonācijas rezultātā) modelē vienkāršotā veidā, kad aprēķina OVP profilu (tas nozīmē, ka emisijas vai piesaisti nemodelē). Ja ir jāzina fosilā kurināmā CO2 piesaiste papildu vides informācijai, CO2 piesaisti var modelēt ar plūsmu “oglekļa dioksīds (fosilie), resursi no gaisa”.

Plūsmas, uz kurām attiecas šī definīcija, modelē saskaņoti ar vienkāršajām plūsmām visjaunākajā VP atsauces paketē, un izmanto nosaukumus, kas beidzas ar “fosilie”, ja tie ir pieejami (piemēram, “oglekļa dioksīds (fosilie)”, un “metāns (fosilie)”).

4.4.10.2    2. apakškategorija “Klimata pārmaiņas — biogēnie”

Šī kategorija ietver i) oglekļa emisijas gaisā (CO2, CO un CH4), kas rodas no virszemes biomasas oksidācijas un/vai samazināšanās, tai pārveidojoties vai degradējoties (piemēram, sadegšanas, noārdīšanās, kompostēšanas, apglabāšanas poligonā rezultātā), un ii) CO2 piesaisti no atmosfēras fotosintēzes procesā biomasas augšanas laikā, t. i., atbilstoši oglekļa saturam produktos, biokurināmajā vai virszemes augu atliekās, piemēram, atkritumos un atmirušā koksnē. Oglekļa apmaiņu no autohtoniem mežiem ( 153 ) modelē 3. apakškategorijā (iekļaujot savienotas augsnes emisijas, atvasinātus produktus vai atliekas).

Modelēšanas prasības: plūsmas, uz kurām attiecas šī definīcija, modelē saskaņoti ar vienkāršajām plūsmām VP paketes visjaunākajā versijā, un izmanto plūsmas nosaukumus, kas beidzas ar “(biogēns)”. Lai modelētu biogēnā oglekļa plūsmas, piemēro masveida sadali.

Vienkāršota modelēšanas pieeja būtu jāizmanto, ja tiek modelētas plūsmas, kas skar ietekmes uz klimata pārmaiņām rezultātus (proti, biogēnā metāna emisijas). Šī pieeja var attiekties, piemēram, uz pārtikas OVP pētījumiem, jo, to izmantojot, izvairās no sagremošanas cilvēka gremošanas traktā modelēšanas, galu galā nonākot pie nulles atlikuma. Šajā gadījumā piemēro šādus noteikumus:

Attiecībā uz starpproduktiem (“no šūpuļa līdz vārtiem”) biogēnā oglekļa saturu pie rūpnīcas vārtiem (fizisko saturu) vienmēr paziņo kā “papildu tehnisko informāciju”.

4.4.10.3    3. apakškategorija Klimata pārmaiņas — zemes izmantošana un zemes izmantošanas maiņa (LULUC)

Šajā apakškategorijā atspoguļo oglekļa piesaisti un emisijas (CO2, CO un CH4), kas rodas no oglekļa uzkrājuma izmaiņām, kuras izraisa zemes izmantošanas maiņa un zemes izmantošana. Šī apakškategorija ietver biogēnā oglekļa apmaiņu no atmežošanas, ceļu būvniecības vai citām ar augsni saistītām darbībām (arī augsnes oglekļa emisijas). Attiecībā uz autohtoniem mežiem visas saistītās CO2 emisijas iekļauj un modelē šajā apakškategorijā (ieskaitot saistītās augsnes emisijas, produktus, kas iegūti no autohtoniem mežiem ( 154 ), un atliekas), savukārt to CO2 piesaisti izslēdz.

Nošķir tiešo un netiešo zemes izmantošanas maiņu. Tiešas zemes izmantojuma izmaiņas rodas tādas viena zemes izmantojuma veida transformēšanas par citu rezultātā, kas notiek vienā zemes virsmas apaugumā, iespējams, radot izmaiņas attiecīgā zemes gabala oglekļa dioksīda krājā, bet neizraisot izmaiņas citās sistēmās. Tiešas zemes izmantošanas maiņas piemēri ir kultūraugu audzēšanai izmantotas zemes pārveidošana rūpnieciskai izmantošanai vai pārveidošana no meža zemes uz aramzemi.

Netieša zemes izmantošanas maiņa notiek, kad noteiktas izmaiņas zemes izmantošanā vai konkrētā zemes gabalā audzēta izejmateriāla izmantošanā izraisa izmaiņas zemes izmantošanā ārpus sistēmas robežas, t. i., citos zemes izmantošanas veidos. OVP metodē ņem vērā tikai tiešo zemes izmantošanas maiņu, savukārt saskaņotas metodikas trūkuma dēļ netiešo zemes izmantošanas maiņu neņem vērā OVP pētījumos. Netiešo zemes izmantošanas maiņu var iekļaut papildu vides informācijā.

Modelēšanas prasības: plūsmas, uz kurām attiecas šī definīcija, modelē saskaņoti ar vienkāršajām plūsmām VP paketes visjaunākajā versijā, un izmanto plūsmu nosaukumus, kas beidzas ar “(zemes izmantošanas maiņa)”. Biogēnā oglekļa piesaistes un emisijas inventarizācijas pārskatu sagatavo atsevišķi katrai vienkāršajai plūsmai.

Attiecībā uz zemes izmantošanas maiņu: visas oglekļa emisijas un piesaisti modelē saskaņā ar modelēšanas norādījumiem, kas sniegti PAS 2050:2011 (BSI 2011) un papildu dokumentā PAS2050-1:2012 (BSI 2012) attiecībā uz dārzkopības produktiem.

Citējot PAS 2050:2011 (BSI 2011):

“Lielas SEG emisijas var būt zemes izmantošanas maiņas rezultāts. Piesaiste tieši zemes izmantošanas maiņas rezultātā (nevis ilgtermiņa apsaimniekošanas prakses rezultātā) parasti nenotiek, lai gan ir atzīts, ka konkrētos apstākļos tas var notikt. Tiešas zemes izmantošanas maiņas piemēri ir kultūraugu audzēšanai izmantotas zemes pārveidošana par rūpniecisku izmantošanu vai pārveidošana no meža zemes uz aramzemi. Jāiekļauj visi zemes izmantošanas maiņas veidi, kas izraisa emisijas vai piesaisti. Netieša zemes izmantošanas maiņa attiecas uz tādu zemes izmantošanas pārveidošanu, ko izraisa izmaiņas zemes izmantošanā citviet. Lai gan arī SEG emisijas rodas no netiešas zemes izmantošanas maiņas, metodes un datu prasības šo emisiju aprēķināšanai nav pilnībā izstrādātas. Tāpēc novērtējumu par emisijām, kas rodas no netiešas zemes izmantošanas maiņas, neiekļauj.

SEG emisijas un piesaisti no tiešas zemes izmantošanas maiņas vērtē, lai noteiktu jebkuru ielaidi tāda produkta aprites ciklā, kura izcelsme ir no šīs zemes, un iekļauj SEG emisiju novērtējumā. Emisijas, kas rodas no produkta, novērtē, pamatojoties uz zemes izmantošanas maiņas noklusējuma vērtībām, kas sniegtas PAS 2050:2011 C pielikumā, ja vien nav pieejami labāki dati. Attiecībā uz valstīm un zemes izmantošanas maiņu, kas nav iekļautas šajā pielikumā, emisijas, kas rodas no produkta, novērtē, izmantojot iekļautās SEG emisijas un piesaisti, kas rodas tiešās zemes izmantošanas maiņas rezultātā, saskaņā ar attiecīgajām IPCC (2006) iedaļām. Zemes izmantošanas maiņas ietekmes novērtējumā iekļauj visas tiešās zemes izmantošanas izmaiņas, kas notiek ne ilgāk kā 20 gadus vai vienu ražas ieguves periodu pirms novērtējuma veikšanas (atkarībā no tā, kurš no šiem periodiem ir garāks). Kopējās SEG emisijas un piesaisti, kas rodas no tiešās zemes izmantošanas maiņas attiecīgajā periodā, iekļauj no šīs zemes iegūtajiem produktiem radušos SEG emisiju skaitliskajā novērtējumā, pamatojoties uz vienādu sadali katram perioda gadam ( 155 ).

Nosakot SEG emisijas un piesaisti no zemes izmantošanas maiņas, kas notikusi ne vairāk kā 20 gadus vai vienu ražas ievākšanas periodu pirms novērtējuma veikšanas (atkarībā no tā, kurš no šiem periodiem ir ilgāks), piemēro šādu hierarhiju:

Zināšanas par iepriekšējo zemes izmantošanu var pierādīt, izmantojot vairākus informācijas avotus, piemēram, satelītattēlus un zemes mērniecības datus. Ja dati nav pieejami, var izmantot vietējās zināšanas par iepriekšējo zemes izmantošanu. Valstis, kurās kultūraugs tiek audzēts, var uzzināt no importa statistikas, un var piemērot izslēgšanas slieksni, kas nav mazāks par 90 % no importa svara. Paziņo datu avotus, atrašanās vietu un zemes izmantošanas maiņas laiku, kas saistīts ar ielaidi produktos.”

Starpproduktus (“no šūpuļa līdz vārtiem”), kas iegūti no autohtoniem mežiem, vienmēr paziņo kā metadatus (OVP ziņojuma iedaļā “Papildu tehniskā informācija”): i) to oglekļa saturu (fizisko saturu un iedalīto saturu) un ii) atbilstošās oglekļa emisijas modelē ar “(zemes izmantošanas maiņas)” vienkāršajām plūsmām.

Attiecībā uz augsnes oglekļa uzkrājumu: augsnes oglekļa emisijas iekļauj un modelē šajā apakškategorijā (piemēram, no rīsa laukiem). Augsnes oglekļa emisijas, kas rodas no virszemes atliekām, piemēram, neautohtono mežu atlieku vai salmu izmantošanu (izņemot autohtonos mežus), modelē 2. apakškategorijā. Augsnes oglekļa piesaisti (uzkrāšanos) izslēdz no rezultātiem, piemēram, no zālājiem vai uzlabotas zemes apsaimniekošanas, izmantojot augsnes apstrādes metodes vai citus apsaimniekošanas pasākumus, kas veikti saistībā ar lauksaimniecības zemi. Augsnes oglekļa uzglabāšanu iekļauj OVP pētījumā tikai kā papildu vides informāciju un ja tiek iesniegti pierādījumi. Ja tiesību akti paredz atšķirīgas modelēšanas prasības nozarei, piemēram, ES 2013. gada Lēmums par siltumnīcefekta gāzes uzskaiti ( 156 ), kurā norādīta oglekļa uzkrājuma uzskaite, modelēšanu veic saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem un norāda papildu vides informācijā.

4.4.11    Izlīdzināšanas vienības

Terminu “izlīdzināšanas vienība” bieži izmanto, runājot par trešo personu SEG mazināšanas darbībām, piemēram, regulētām shēmām, kas ir daļa no Kioto protokola (bijušais tīras attīstības mehānisms; kopīga īstenošana), jauniem mehānismiem, kas tiek apspriesti sarunās (Parīzes nolīguma 6. pantā minētās emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas) vai brīvprātīgām shēmām. Izlīdzināšanas vienības ir SEG samazinājumi, ko izmanto, lai kompensētu (t. i., izlīdzinātu) SEG emisijas citviet, piemēram, lai sasniegtu brīvprātīgu vai obligātu SEG mērķrādītāju vai maksimālo rādītāju. Izlīdzināšanas vienības aprēķina attiecībā pret bāzlīniju, kas ataino hipotētisku scenāriju attiecībā uz to, kādas būtu bijušas emisijas, ja nebūtu mazināšanas projekta, kas nodrošina emisiju izlīdzināšanu. Piemēri ir oglekļa dioksīda emisiju izlīdzināšana, izmantojot tīras attīstības mehānismu, oglekļa dioksīda kredītvienības un citu emisiju izlīdzināšanu ārpus sistēmas.

Izlīdzināšanas vienības neiekļauj OVP pētījuma ietekmes novērtējumā, bet tās var paziņot atsevišķi kā papildu vides informāciju.

4.5    Daudzfunkcionālu procesu apstrāde

Ja process vai objekts nodrošina vairāk nekā vienu funkciju, t. i., tas sniedz vairākas preces un/vai pakalpojumus (“līdzproduktus”), tad tas ir “daudzfunkcionāls”. Šādās situācijās, ja līdzprodukti nav daļa no PP, visas ar attiecīgo procesu saistītās ielaides un emisijas principiāli sadala starp interesējošo produktu un pārējiem līdzproduktiem.

Procesu daudzfunkcionalitāti ietverošas sistēmas modelē saskaņā ar turpmāk izklāstīto lēmumu pieņemšanas hierarhiju.

Īpašas sadales prasības, kas noteiktas citās šīs metodes iedaļās, vienmēr ir noteicošas pār prasībām, kas noteiktas šajā iedaļā (piemēram, 4.4.2. iedaļa par elektroenerģiju, 4.4.3. iedaļa par transportu, 4.4.10. iedaļa par SEG emisijām vai 4.5.1. iedaļa par kautuvju darbībām).

Lēmumu pieņemšanas hierarhija

Aprites pēdas formula (skatīt 4.4.8.1. iedaļu) sniedz pieeju, ko izmanto, lai aplēstu kopējās emisijas, kuras rodas no konkrēta procesa, kas ietver reciklēšanu un/vai enerģijas atgūšanu. Tas attiecas arī uz sistēmas robežās ģenerētu atkritumu plūsmām.

4.5.1    Sadale dzīvnieku audzēšanā

Šajā iedaļā ir sniegti norādījumi par to, kā risināt konkrētus jautājumus, kas saistīti ar saimniecību, kautuvju un liellopu, cūku, aitu un kazu izcelsmes produktu pārstrādes modelēšanu. Jo īpaši ir sniegti norādījumi par:

4.5.1.1    Sadale saimniecības moduļa ietvaros

Saimniecības modulī apakšiedalījumu izmanto attiecībā uz produktiem, kas ir tieši iedalīti pie konkrētas izlaides (piemēram, enerģijas izmantošana un emisijas, kas saistītas ar slaukšanas procesiem). Ja procesus nevar apakšiedalīt, jo trūkst atsevišķu datu vai tāpēc, ka tas ir tehniski neiespējami, augšpusējo slodzi, piemēram, barības ražošanu, iedala pie saimniecības izlaides, izmantojot biofiziskās sadales metodi. Noklusējuma vērtības, ko izmanto sadalei, ir sniegtas turpmākajās iedaļās par katru dzīvnieku veidu. Šīs noklusējuma metodes izmanto OVP pētījumos, ja vien netiek vākti uzņēmumam raksturīgi dati. Sadales koeficientu maiņa ir atļauta tikai tad, ja vāc un saimniecības modulim izmanto uzņēmumam raksturīgus datus. Ja saimniecības modulim izmanto sekundāros datus, sadales koeficientu maiņa nav atļauta.

4.5.1.2    Sadale saimniecības moduļa ietvaros attiecībā uz liellopiem

Izmanto Starptautiskās Piensaimnieku federācijas (IDF) (2015) sadales metodi starp piena govīm, izbrāķētām govīm un liekajiem teļiem. Mirušos dzīvniekus un visus produktus no mirušiem dzīvniekiem uzskata par atkritumiem, un piemēro aprites pēdas formulu. Tomēr šajā gadījumā garantē produktu no mirušajiem dzīvniekiem izsekojamību, lai OVP pētījumos varētu ņemt vērā šo aspektu.

Kūtsmēslus, ko eksportē uz citu saimniecību, uzskata par vienu no turpmāk minētajiem.

Sadales koeficientu (AF) pienam aprēķina, izmantojot šādu vienādojumu:

Ja Mgaļa ir visu gadā pārdoto dzīvnieku dzīvsvara masa, ieskaitot buļļu teļus un izbrāķētus nobriedušus dzīvniekus, un Mpiens ir gadā pārdotā pēc taukiem un olbaltumvielām koriģētā piena (FPCM) masa (koriģēta līdz 4 % tauku un 3,3 % olbaltumvielu). Konstante 6,04 raksturo cēloņsakarību starp enerģijas saturu barībā attiecībā pret saražoto dzīvnieku pienu un dzīvsvaru. Konstanti nosaka, pamatojoties uz pētījumu, kurā apkopoti dati no 536 ASV piensaimniecībām ( 159 ) (Thoma et al., 2013). Lai gan šīs pieejas pamatā ir ASV saimniecības, IDF uzskata, ka šī pieeja ir piemērojama Eiropas saimniecību sistēmām.

FPCM (koriģēts līdz 4 % tauku un 3,3 % olbaltumvielu) aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Gadījumos, kad izmanto noklusējuma vērtību 0,02 kggaļa/kgpiens dzīvnieku dzīvsvara un piena attiecībai 9. vienādojumā, vienādojums sniedz noklusējuma sadales koeficientus, kas ir 12 % dzīvnieku dzīvsvaram un 88 % pienam (10. tabula). Šīs vērtības izmanto kā noklusējuma vērtības augšpusējo slodžu sadalei pienam un liellopu dzīvsvaram, kad izmanto sekundārās datu plūsmas. Ja saimniecības posmam vāc uzņēmumam raksturīgus datus, sadales koeficientus maina, izmantojot šajā iedaļā ietvertos vienādojumus.

4.5.1.3    Sadale saimniecības moduļa ietvaros attiecībā uz aitām un kazām

Augšpusējo slodžu sadalei pie dažādajiem līdzproduktiem attiecībā uz aitām un kazām izmanto biofizisko pieeju. 2006. gada IPCC pamatnostādnēs par valstu SEG inventarizācijām (IPCC, 2006) ir ietverts modelis enerģijas prasību aprēķināšanai, ko izmanto attiecībā uz aitām un — kā tuvinājumu — attiecībā uz kazām. Šis modelis ir izmantots šeit.

Mirušus dzīvniekus un visus produktus no mirušiem dzīvniekiem uzskata par atkritumiem, un piemēro aprites pēdas formulu (CFF, 4.4.8.1. iedaļa). Tomēr šajā gadījumā ir atļauta produktu izsekošana no mirušajiem dzīvniekiem, tāpēc šo aspektu var ņemt vērā OVP pētījumos.

Ikreiz, kad aitu un kazu saimniecības aprites cikla posmam izmanto sekundārās datu kopas, obligāti jāizmanto šajā dokumentā noteiktie noklusējuma sadales koeficienti. Ja šim aprites cikla posmam izmanto uzņēmumam raksturīgus datus, sadales koeficientus aprēķina ar uzņēmumam raksturīgajiem datiem, izmantojot sniegtos vienādojumus.

Sadales koeficientus aprēķina šādi ( 160 ):

Lai aprēķinātu enerģiju vilnai (NEvilna), enerģiju pienam (NEl) un enerģiju gaļai (NEg) ar uzņēmumam raksturīgiem datiem, izmanto vienādojumus, kas ietverti IPPC (2006) un norādīti turpmāk. Ja to vietā izmanto sekundāros datus, izmanto šajā dokumentā sniegtās noklusējuma vērtības sadales koeficientiem.

Enerģija vilnai, NEvilna

NEvilna

=

neto enerģija, kas vajadzīga, lai saražotu vilnu, MJ dienā-1.

EVvilna

=

katra saražotā vilnas kg enerģijas vērtība (svērta pēc izžāvēšanas, bet pirms tīrīšanas), MJ kg-1. Šai aplēsei izmanto noklusējuma vērtību 157 MJ kg-1 (NRC, 2007) ( 161 ).

Produkcijavilna

=

gada vilnas produkcija uz vienu aitu, kg gadā-1.

Noklusējuma vērtības, kas izmantojamas NEvilna aprēķināšanai, un izrietošā vajadzīgā neto enerģija ir norādīta 11. tabulā.

Enerģija pienam, NEl

NEl = Milk. EVmilk [14. vienādojums]

NEl

=

neto enerģija laktācijai, MJ dienā-1.

Piens

=

saražotā piena daudzums, kg piena dienā-1.

EVpiens

=

neto enerģija, kas vajadzīga, lai saražotu 1 kg piena. Izmanto noklusējuma vērtību 4,6 MJ/kg (AFRC, 1993), kas atbilst tauku saturam pienā 7 % pēc svara.

Noklusējuma vērtības, kas izmantojamas NEl aprēķināšanai, un izrietošā vajadzīgā neto enerģija ir norādīta 12. tabulā.

Enerģija gaļai, NEg

NEg

=

neto enerģija audzēšanai, MJ dienā-1.

WGjērs

=

svara pieaugums (BWf – BWi), kg gadā-1

BWi

=

ķermeņa dzīvsvars atšķiršanas brīdī, kg.

BWf

=

ķermeņa dzīvsvars 1 gada vecumā vai kaušanas brīdī (dzīvsvars), ja nokauj pirms 1 gada vecuma sasniegšanas, kg.

a, b

=

konstantes, kā aprakstīts 13. tabulā.

Jāņem vērā, ka jēri tiks nošķirt vairāku nedēļu garumā, kad tie papildina piena uzturu ar ganību barību vai piegādātu barību. Par nošķiršanas laiku būtu jāuzskata laiks, kad jēri ir atkarīgi no piena, lai uzņemtu pusi no vajadzīgās enerģijas. NEg vienādojums, ko izmanto attiecībā uz aitām, ietver divas empīriskas konstantes (“a” un “b”), kas mainās atkarībā no dzīvnieka sugas/kategorijas (13. tabula).

Ja saimniecības posmam izmanto uzņēmumam raksturīgus datus, sadales koeficientus pārrēķina. Šādā gadījumā parametrus “a” un “b” aprēķina kā vidējo svērto rādītāju, ja ir vairāk nekā viena dzīvnieku kategorija.

Noklusējuma vērtības, kas izmantojamas NEg aprēķināšanai, ir sniegtas 14. tabulā.

Noklusējuma sadales koeficienti, kas izmantojami OVP pētījumos attiecībā uz aitām un kazām, ir sniegti 14. tabulā kopā ar aprēķiniem. Tos pašus vienādojumus ( 162 ) un noklusējuma vērtības, kas izmantotas enerģijas prasību aprēķināšanai aitām, izmanto, lai aprēķinātu enerģijas prasības kazām pēc korekcijas koeficienta piemērošanas.

Aitu svars: 64,8 kg, vidējais svars aitu tēviņiem un mātītēm dažādos pasaules reģionos; dati no 5. papildinājuma, “SEG emisijas un fosilās enerģijas pieprasījums no mazo atgremotāju piegādes ķēdēm”, FAO (2016.b).

Kazu svars: 57,05 kg, vidējais svars kazu tēviņiem un mātītēm dažādos pasaules reģionos; dati no 5. papildinājuma, “SEG emisijas un fosilās enerģijas pieprasījums no mazo atgremotāju piegādes ķēdēm”, FAO (2016.b).

Neto enerģijas prasība, kazas = [(57,05) / (64,8)]0,75 • neto enerģijas prasība, aitas [17. vienādojums]

4.5.1.4    Sadale saimniecības moduļa ietvaros attiecībā uz cūkām

Sadali saimniecības posmā starp sivēniem un sivēnmātēm veic, piemērojot ekonomisko sadali. Izmantojamie noklusējuma sadales koeficienti ir sniegti 16. tabulā.

4.5.1.5    Sadale kautuves ietvaros

Kautuvju un produktu pārstrādes procesos rodas vairākas izlaides, kas nonāk pārtikas un barības aprites ķēdē vai citās nepārtikas vai barības vērtības ķēdēs, piemēram, ādas apstrādes nozares vai ķīmiskās vai enerģijas atgūšanas ķēdēs.

Kautuvju un produktu pārstrādes modulī tām procesa plūsmām, kas ir tieši attiecināmas uz konkrētām izlaidēm, izmanto apakšiedalījumu. Ja nav iespējams apakšiedalīt procesus, atlikušās plūsmas (piemēram, izņemot tās, kas jau iedalītas pie piena attiecībā uz piena ražošanas sistēmām vai pie vilnas attiecībā uz vilnas ražošanas sistēmām) iedala pie kautuvju un pārstrādes izlaidēm, izmantojot ekonomisko sadali. Noklusējuma sadales koeficienti ir sniegti turpmākajās iedaļās attiecībā uz liellopiem, cūkām un mazajiem atgremotājiem (aitām, kazām). Šīs noklusējuma vērtības izmanto OVP pētījumos. Nav atļauts mainīt sadales koeficientus.

4.5.1.6    Sadale kautuves ietvaros attiecībā uz liellopiem

Kautuvē sadales koeficientus nosaka piecām produktu kategorijām, kas aprakstītas

17. tabula. Ja dod priekšroku sadales koeficientiem, kas izmantoti liemeņa ietekmes apakšiedalīšanai starp dažādajiem griezumiem, tos nosaka un pamato OVP pētījumā.

Blakusproduktus, kas rodas kautuves un pārstrādes procesā, klasificē trīs kategorijās.

Augšpusējās slodzes uz kautuves un pārstrādes izlaidēm sadala, kā norādīts turpmāk.

Pārtikas kategorijas materiāli: produkts ar augšpusējo slodžu sadali.

1. kategorijas materiāls: pēc noklusējuma augšpusējās slodzes nav atļautas, jo šo materiālu uzskata par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, ko apstrādā kā atkritumus saskaņā ar CFF.

2. kategorijas materiāls: pēc noklusējuma augšpusējās slodzes nav atļautas, jo šo materiālu uzskata par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, ko apstrādā kā atkritumus saskaņā ar CFF.

3. kategorijas materiālam piemēro tādu pašu režīmu kā 1. un 2. kategorijas materiālam (taukiem — sadedzināšanai, vai kaulu un gaļas miltiem), un tam nav ekonomiskas vērtības pie kautuves vārtiem: pēc noklusējuma augšpusējās slodzes nesadala, jo šo materiālu uzskata par atkritumiem saskaņā ar CFF.

3. kategorijas ādas (ja vien tās nav klasificētas kā atkritumi un/vai tām nepiemēro tādu pašu režīmu kā 1 un 2. kategorijai): produkts ar augšpusējo slodžu sadali.

3. kategorijas materiāli, kas nav iekļauti iepriekšējās kategorijās: produkts ar sadalītām augšpusējām slodzēm.

OVP pētījumos izmanto noklusējuma vērtības, kas sniegtas

17. tabula. Nav atļauts mainīt sadales koeficientus.

AR izmanto, lai aprēķinātu produkta vienības ietekmi uz vidi, izmantojot turpmāk norādīto vienādojumu:

Elw * ARi i = El[18. vienādojums]

Kur EIi ir ietekme uz vidi uz vienu produkta masas vienību i, (i = kautuves izlaide, kas uzskaitīta 17. tabulā), EIw ir visa dzīvnieka ietekme uz vidi, to dalot ar dzīvnieka dzīvsvara masu, un ARi ir sadales attiecība produktam i (aprēķināta kā i ekonomiskā vērtība, to dalot ar i masas frakciju).

EIw ietver augšpusējo ietekmi, kautuves ietekmi, ko tieši nerada kāds konkrēts produkts, un ietekmi no kautuves atkritumu apsaimniekošanas (1. un 2. kategorijas materiāls

17. tabula. Lai atspoguļotu vidusmēra situāciju Eiropā, VP pētījumiem izmanto ARi noklusējuma vērtības,

kas norādītas 17. tabula.

4.5.1.7    Sadale kautuves ietvaros attiecībā uz cūkām

OVP pētījumos, kas saistīti ar sadali kautuves ietvaros attiecībā uz cūkām, izmanto noklusējuma vērtības, kas sniegtas 18. tabulā. Nav atļauts mainīt sadales koeficientus, pamatojoties uz uzņēmumam raksturīgiem datiem.

4.5.1.8    Sadale kautuves ietvaros attiecībā uz aitām un kazām

OVP pētījumos, kas saistīti ar sadali kautuves ietvaros attiecībā uz aitām un kazām, izmanto noklusējuma vērtības, kas sniegtas 19. tabulā. Nav atļauts mainīt sadales koeficientus, pamatojoties uz uzņēmumam raksturīgiem datiem. Tos pašus sadales koeficientus, ko izmanto aitām, izmanto arī kazām.

4.6    Datu vākšanas prasības un kvalitātes prasības

4.6.1    Uzņēmumam raksturīgi dati

Šajā iedaļā ir aprakstīti uzņēmumam raksturīgi ACIP dati, ko tieši mēra vai vāc konkrētā objektā vai objektu kopumā un kas atspoguļo vienu vai vairākas darbības vai procesus sistēmas robežās.

Datos iekļauj visas zināmās procesu ielaides un izlaides. Ielaižu piemēri: enerģijas, ūdens, zemes, materiālu utt. izmantošana. Izlaižu piemēri: radītie produkti, līdzprodukti, emisijas un atkritumi. Emisijas iedala trīs nodalījumos (emisijas gaisā, ūdenī un augsnē).

Ir vairāki veidi, kā vākt uzņēmumam raksturīgus emisiju datus, piemēram, tie var būt balstīti uz tiešiem mērījumiem vai aprēķināti, izmantojot uzņēmumam raksturīgus darbības datus un saistītos emisijas faktorus (piemēram, degvielas patēriņa litrs un emisijas faktori sadedzināšanai iekārtā vai katlā). Ja uz darbības jomā ietilpstošā produkta nozari attiecas ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ES ETS) monitoringa noteikumi, OVP metodes lietotājam būtu jāievēro skaitliskās noteikšanas prasības, kas paredzētas Regulā (ES) 2018/2066 attiecībā uz tajā noteiktajiem procesiem un SEG. Attiecībā uz oglekļa piesaisti un uzglabāšanu (CCS) noteicošās ir šā pielikuma prasības. Datiem var būt jāveic mērogošana, apkopošana vai cita veida matemātiskā apstrāde, lai tos sasaistītu ar ziņošanas vienību.

Tipiski uzņēmumam raksturīgu datu avoti ir šādi:

Visas jaunās datu kopas, kas radītas, veicot OVP pētījumu, ir VP atbilstošas.

Visus uzņēmumam raksturīgos datus modelē uzņēmumam raksturīgās datu kopās.

4.6.2    Sekundārie dati

Sekundārie dati ir dati, kas nav balstīti uz tiešiem mērījumiem vai aprēķinu par attiecīgajiem procesiem sistēmas robežās. Sekundārie dati ir raksturīgi nozarei, t. i., raksturīgi OVP pētījumā aplūkotajai nozarei, vai vairākām nozarēm. Sekundāro datu piemēri ir:

Visus sekundāros datus modelē sekundārās datu kopās, kas atbilst 4.6.3. iedaļā norādītajai datu hierarhijai un kvalitātes prasībām, kas norādītas 4.6.5. iedaļā. Šo datu avotus skaidri dokumentē, un par tiem ziņo OVP ziņojumā.

4.6.3    Izmantojamās datu kopas

OVP pētījumos izmanto VP atbilstošas sekundārās datu kopas, ja tās ir pieejamas. Lai izstrādātu VP atbilstošas sekundārās datu kopas, ievēro Norādījumus par VP atbilstošām datu kopām ( 163 ). Ja VP atbilstoša sekundārā datu kopa nepastāv vai to nevar izstrādāt, izmantojamās datu kopas atlasa saskaņā ar turpmāk aprakstītajiem noteikumiem, kas sniegti hronoloģiskā secībā.

4.6.4    Izslēgšana

Izvairās no jebkādas izslēgšanas, ja vien nepiemēro turpmāk izklāstītos noteikumus.

Procesus un vienkāršās plūsmas var izslēgt līdz 3,0 % apmērā (kumulatīvi), pamatojoties uz materiāla un enerģijas plūsmām un vidiskā nozīmīguma līmeni (vienotais kopējais rādītājs). Procesus, kam piemērota izslēgšana, skaidri norāda un pamato OVP pētījumā, jo īpaši ar atsauci uz piemērotās izslēgšanas vidisko nozīmīgumu.

Šī izslēgšana ir jāņem vērā papildus izslēgšanai, kas jau ietverta fona datu kopās. Šis noteikums attiecas gan uz starpproduktiem, gan galaproduktiem.

Procesus, kas kopā (kumulatīvi) veido mazāk nekā 3,0 % no materiāla un enerģijas plūsmas, kā arī vidisko ietekmi par katru ietekmes kategoriju var izslēgt no OVP pētījuma.

Lai noteiktu procesus, uz kuriem var attiekties izslēgšana, ieteicams veikt skrīninga pētījumu.

4.6.5    Datu kvalitātes prasības

Šajā iedaļā ir aprakstīts, kā novērtē VP atbilstošu datu kopu datu kvalitāti. Datu kvalitātes prasības ir norādītas 20. tabulā

Kad ir izvēlēti procesi un produkti, kas atspoguļo analizēto sistēmu, un ir veikta to ACIP inventarizācija, pēc pilnīguma kritērija novērtē, cik lielā mērā ACIP aptver visas to procesu un produktu emisijas un resursus, kas vajadzīgi, lai aprēķinātu visas VP ietekmes kategorijas. Pilnīguma kritērija izpilde, kā arī pilnīga atbilstība OVP metodei ir priekšnosacījums, lai VP datu kopas būtu atbilstošas. Tāpēc šie abi kritēriji netiek kvalitatīvi novērtēti. Norādījumos par VP atbilstošām datu kopām ir izskaidrots, kā tos paziņo datu kopā ( 165 ).

Katram vērtējamam datu kvalitātes kritērijam (TeR, GeR, TiR un P) piešķir punktus saskaņā ar pieciem līmeņiem, kas uzskaitīti 21. tabulā.

4.6.5.1    DKN formula

VP kontekstā aprēķina un paziņo katras jaunās VP atbilstošās datu kopas un kopējā OVP pētījuma datu kvalitāti. DKN aprēķinu veic, pamatojoties uz četriem datu kvalitātes kritērijiem:

kur TeR ir tehnoloģiskā reprezentativitāte, GeR ir ģeogrāfiskā reprezentativitāte, TiR ir laika reprezentativitāte un P ir precizitāte.

Reprezentativitāte (tehnoloģiskā, ģeogrāfiskā un laika piesaistes) raksturo pakāpi, kādā atlasītie procesi un produkti attēlo analizēto sistēmu, savukārt precizitāte norāda uz veidu, kādā dati tiek iegūti, un saistīto nenoteiktības līmeni.

Saskaņā ar datu kvalitātes novērtējumu (DKN) var sasniegt piecus kvalitātes līmeņus (no izcila līdz sliktam), un tie ir apkopoti 22. tabulā.

DKN formula ir piemērojama:

OVP pētījumam (procedūra aprakstīta 4.6.5.8. iedaļā).

4.6.5.2    Uzņēmumam raksturīgu datu kopu DKN

Izveidojot uzņēmumam raksturīgu datu kopu, i) uzņēmumam raksturīgo darbības datu un ii) uzņēmumam raksturīgo tiešo vienkāršo plūsmu (t. i., emisiju datu) datu kvalitāti novērtē atsevišķi. Ar darbības datiem saistīto apakšprocesu DKN (sk. 9. attēlu) izvērtē atbilstoši prasībām, kas sniegtas datu vajadzību matricā (4.6.5.4. iedaļa).

9. attēls.

Uzņēmumam raksturīgas datu kopas grafisks attēlojums.

Uzņēmumam raksturīgu datu kopa ir daļēji sīkāk iedalīta datu kopa: novērtē darbības datu un tiešo vienkāršo plūsmu DKN. Apakšprocesu DKN nosaka, izmantojot datu vajadzību matricu.

Jaunizstrādātās datu kopas DKN aprēķina šādi.

4.6.5.3    OVP pētījumos izmantoto sekundāro datu kopu DKN

Šajā iedaļā ir aprakstīta procedūra OVP pētījumā izmantoto sekundāro datu kopu DKN aprēķināšanai. Tas ietver VP atbilstošās sekundārās datu plūsmas (ko aprēķinājis datu sniedzējs) DKN pārrēķināšanu, ja tos izmanto visbūtiskāko procesu modelēšanā (skatīt 4.6.5.4. iedaļu), lai OVP metodes lietotājs varētu novērtēt kontekstam raksturīgos DKN kritērijus (t. i., visbūtiskāko kritēriju TeR, TiR un GeR). TeR, TiR un GeR kritērijus atkārtoti izvērtē, pamatojoties uz 24. tabulu. Kritēriju maiņa nav atļauta. Datu kopas kopējo DKN pārrēķina, izmantojot 19. vienādojumu.

4.6.5.4    Datu vajadzību matrica (DVM)

DVM izmanto, lai izvērtētu visu darbības jomā ietilpstošā produkta modelēšanai vajadzīgo procesu datu prasības (sk.

25. tabulu). Tā norāda, attiecībā uz kuriem uzņēmumam raksturīgiem datiem vai sekundārajiem datiem datus izmanto vai var izmantot atkarībā no tā, cik liela ietekme uzņēmumam ir pār procesu. Attiecībā uz DVM ir iespējami šādi trīs gadījumi, kas izskaidroti turpmāk.

OVP metodes lietotājs rīkojas, kā aprakstīts turpmāk.

Jāņem vērā, ka jebkurai VP atbilstošai datu kopai var izmantot ILCD-EL atbilstošu datu kopu. Tās ieguldījums ir līdz 10 % no darbības jomā ietilpstošā produkta vienotā kopējā rādītāja (sk. 4.6.3. iedaļu). Šīm datu kopām DKN nepārrēķina.

4.6.5.5    DVM 1. situācija

Attiecībā uz visiem procesiem, kurus īsteno uzņēmums un kuros uzņēmums, kas veic OVP pētījumu, izmanto uzņēmumam raksturīgus datus, jaunizstrādātās VP atbilstošās datu kopas DKN izvērtē, kā aprakstīts 4.6.5.2. iedaļā.

4.6.5.6    DVM 2. situācija

Ja process notiek atbilstoši 2. situācijai (t. i., uzņēmums, kas veic OVP pētījumu, nevada procesu, bet tam ir piekļuve uzņēmumam raksturīgiem datiem), ir iespējami divi varianti:

2. situācija/1. variants

Attiecībā uz visiem procesiem, kurus neīsteno uzņēmums un kuros uzņēmums, kas veic OVP pētījumu, izmanto uzņēmumam raksturīgus datus, jaunizstrādātās VP atbilstošās datu kopas DKN izvērtē, kā aprakstīts 4.6.5.2. iedaļā.

2. situācija/2. variants

Procesiem 2. situācijā/2. variantā izmanto sīkāk iedalītu sekundāru VP atbilstošu datu kopu. Uzņēmums, kas veic OVP pētījumu:

Var izmantot uzņēmumam raksturīgas R1 vērtības. OVP metodes lietotājs pārrēķina DKN kritērijus procesiem 2. situācijā/2. variantā. Tas padara DKN kontekstam raksturīgu, atkārtoti izvērtējot TeR un TiR, izmantojot 24. tabulu GeR kritēriju pazemina par 30 %, un P kritērijam saglabā sākotnējo vērtību.

4.6.5.7    DVM 3. situācija

Ja process notiek 3. situācijā (t. i., uzņēmums, kas veic OVP pētījumu, nevada procesu, un tam nav piekļuves uzņēmumam raksturīgiem datiem), uzņēmums, kas veic OVP pētījumu, izmanto VP atbilstošas sekundārās datu kopas.

Visbūtiskākā procesa gadījumā, ievērojot 7.3. iedaļā aprakstīto procedūru, OVP metodes lietotājs padara DKN kritērijus kontekstam raksturīgus, atkārtoti izvērtējot TeR, TiR un GeR, izmantojot 24. tabulu. Parametram P saglabā sākotnējo vērtību.

Attiecībā uz procesiem, kas nav visbūtiskākie, ievērojot 7.3. iedaļā aprakstīto procedūru, uzņēmums, kas veic OVP pētījumu, ņem DKN vērtības no sākotnējās datu kopas.

4.6.5.8    OVP pētījuma DKN

Lai aprēķinātu OVP pētījuma DKN, OVP metodes lietotājs aprēķina TeR, TiR, GeR un P atsevišķi. Tos aprēķina kā vidējo svērto rādītāju no visu visbūtiskāko procesu DKN rādītājiem, pamatojoties uz to relatīvo vidisko ieguldījumu vienotajā kopējā rādītājā, izmantojot 20. vienādojumu.

5.    Vidiskās pēdas ietekmes novērtējums

Kad ir apkopots ACIP, veic VP ietekmes novērtējumu ( 168 ), lai aprēķinātu produkta vidisko sniegumu, izmantojot visas VP ietekmes kategorijas un modeļus. VP vides novērtējums ietver četrus posmus: klasificēšanu, raksturošanu, normalizāciju un svēršanu. OVP pētījuma rezultātus aprēķina un paziņo OVP ziņojumā kā raksturotus, normalizētus un svērtus rezultātus par katru VP ietekmes kategoriju un kā vienotu kopējo rādītāju, pamatojoties uz svēruma koeficientiem, kas sniegti 6.5.2.2. iedaļā. Rezultātus paziņo par i) kopējo aprites ciklu un ii) kopējo aprites ciklu, neieskaitot izmantošanas posmu.

5.1.    Klasificēšana un raksturošana

5.1.1    Klasificēšana

Klasificēšanas nolūkā ACIP uzskaitīto materiālu/enerģijas ielaides un izlaides jāattiecina uz attiecīgo VP ietekmes kategoriju. Piemēram, klasificēšanas posmā visas ielaides/izlaides, kuru rezultātā rodas SEG, attiecina uz klimata pārmaiņu kategoriju. Tāpat arī ielaides/izlaides, kuru rezultātā rodas ozona slāni noārdošu vielu emisijas, klasificē ozona noārdīšanās kategorijā. Dažos gadījumos ielaide/izlaide var ietekmēt vairāk nekā vienu VP ietekmes kategoriju (piemēram, hlorfluorogļūdeņraži (CFC) ietekmē gan klimata pārmaiņas, gan ozona noārdīšanos).

Ir svarīgi datus izteikt tādu sastāvā ietilpstošo vielu veidā, kurām ir pieejami raksturojoši faktori (sk. nākamo iedaļu). Piemēram, datus par kompleksu NPK mēslošanas līdzekli iedala sīkāk un klasificē pēc tā N, P un K frakcijām, jo katrs sastāvā esošais elements attieksies uz citu VP ietekmes kategoriju. Praksē lielu daļu ACIP datu var iegūt no esošām publiskām vai komerciālām ACIP datubāzēm, kurās jau ir veikta klasifikācija. Šādos gadījumos, piemēram, piegādātājam, jānodrošina, lai klasifikācija un ar to saistītie VP ietekmes novērtējuma ceļi atbilstu OVP metodes prasībām.

Visas ielaides un izlaides, kuru inventarizāciju veic, kad tiek sagatavots ACIP, attiecina uz VP ietekmes kategorijām, kurās tās sniedz ieguldījumu, izmantojot klasifikācijas datus, ko darījis pieejamus Eiropas Komisijas JRC ( 169 ).

Ciktāl iespējams, ACIP klasificēšanā dati būtu jāizsaka to sastāvā ietilpstošo vielu veidā, par kurām ir pieejami raksturojošie faktori.

5.1.2    Raksturošana

Raksturojums attiecas uz katra klasificētā ielaides un izlaides ieguldījuma attiecīgajās VP ietekmes kategorijās daudzuma aprēķināšanu un šo ieguldījumu apkopošanu katrā kategorijā. To veic, ACIP vērtības reizinot ar katras VP ietekmes kategorijas attiecīgajiem raksturojošajiem faktoriem.

Raksturojošie faktori attiecas uz konkrētu vielu vai resursu. Tie parāda vielas ietekmes intensitāti attiecībā pret VP ietekmes kategorijas parastu standartvielu (ietekmes kategorijas rādītājs). Piemēram, kad aprēķina klimata pārmaiņu ietekmi, visas ACIP uzskaitītās SEG emisijas tiek svērtas pēc to ietekmes intensitātes attiecībā pret oglekļa dioksīdu, kas ir šīs kategorijas standartviela. Tas ļauj katrai VP ietekmes kategorijai apkopot ietekmes potenciālus un tos izteikt kā vienu ekvivalentu vielu (šajā gadījumā – CO2 ekvivalentu).

Visām klasificētajām ielaidēm un izlaidēm katrā VP ietekmes kategorijā nosaka raksturojošos faktorus, kas atspoguļo ielaides vai izlaides vienības ieguldījumu šajā kategorijā, izmantojot norādītos raksturojošos faktorus ( 170 ). Pēc tam katrai VP ietekmes kategorijai aprēķina VP ietekmes novērtējuma rezultātus, katras ielaides/izlaides daudzumu reizinot ar tā raksturojošo faktoru un visu ielaides/izlaides ieguldījumu katrā kategorijā sasummējot vienā mērījumā, ko izsaka kā atbilstošas atsauces vienības.

5.2.    Normalizēšana un svēršana

Pēc klasificēšanas un raksturošanas posmiem VP ietekmes novērtējumu papildina ar normalizēšanu un svēršanu.

5.2.1    Vidiskās pēdas ietekmes novērtējuma rezultātu normalizēšana

Normalizēšana ir posms, kurā ACIN rezultātus dala ar normalizācijas koeficientiem, lai aprēķinātu un salīdzinātu to ieguldījumu VP ietekmes kategorijās attiecībā pret atsauces vienību. Rezultātā iegūst bezdimensionālus, normalizētus rezultātus. Tie atspoguļo slodzes, kas ir attiecināmas uz produktu attiecībā pret atsauces vienību. OVP metodē normalizācijas koeficientus izsaka uz vienu iedzīvotāju, pamatojoties uz globālu vērtību ( 171 ).

Tomēr normalizēti vidiskās pēdas rezultāti neliecina par attiecīgās ietekmes smagumu vai nozīmīgumu.

OVP pētījumos normalizētos rezultātus neapkopo, jo tas netieši paredz svērumu. Raksturotos rezultātus paziņo kopā ar normalizētajiem rezultātiem.

5.2.2    Vidiskās pēdas ietekmes novērtējuma rezultātu svēršana

Svēršana ir obligāts posms OVP pētījumos, un tā pamato analīzes rezultātu interpretēšanu un paziņošanu. Šajā posmā normalizētos rezultātus reizina ar svēruma koeficientu kopumu (procentos), kas atspoguļo apsvērto aprites cikla ietekmes kategoriju subjektīvo relatīvo nozīmīgumu.. Pēc tam svērtos dažādu ietekmes kategoriju rezultātus var salīdzināt, lai novērtētu to relatīvo nozīmīgumu. Tos var arī apkopot pa aprites cikla ietekmes kategorijām, lai iegūtu vienotu kopējo rādītāju, kas izteikts punktos.

Process, kas ir pamatā svēruma koeficientu izstrādei, ir norādīts Sala et al. 2018. Svēruma koeficienti ( 172 ), ko izmanto OVP pētījumos, ir pieejami tiešsaistē ( 173 ), ( 174 ).

VP ietekmes novērtējuma rezultātus pirms svēršanas (t. i., raksturotus un normalizētus) paziņo kopā ar svērtajiem rezultātiem OVP ziņojumā.

6.    Organizācijas vidiskās pēdas rezultātu interpretēšana

6.1.    Ievads

OVP pētījuma rezultātu interpretēšana kalpo diviem nolūkiem.

Lai sasniegtu šos mērķus, interpretēšanas posmā iekļauj šajā iedaļā izklāstītos soļus.

6.2.    Organizācijas vidiskās pēdas modeļa stabilitātes novērtējums

OVP modeļa stabilitātes novērtējumā izvērtē, cik lielā mērā metodoloģiskas izvēles, piemēram, sistēmas robežas, datu avoti un sadales izvēles, ietekmē analītiskos rezultātus.

Rīki, kas būtu jāizmanto OVP modeļa stabilitātes novērtēšanai, ir aprakstīti turpmāk.

Visus šajā novērtējumā atzīmētos jautājumus var izmantot, lai paziņotu par iteratīviem OVP pētījuma uzlabojumiem.

6.3.    Karsto punktu identificēšana — visbūtiskākās ietekmes kategorijas, aprites cikla posmi, procesi un vienkāršās plūsmas

Kad OVP metodes lietotājs ir nodrošinājis, ka OVP modelis ir stabils un atbilst visiem mērķa un darbības jomas noteikšanas posmā noteiktajiem aspektiem, nosaka galvenos elementus, kas sniedz ieguldījumu OVP rezultātos. Šo posmu var dēvēt arī par “karsto punktu” analīzi. OVP metodes lietotājs nosaka un OVP ziņojumā uzskaita (norādot arī procentus) visbūtiskākās:

Ir būtiska operatīva atšķirība starp visbūtiskākajām ietekmes kategorijām un aprites cikla posmiem, no vienas puses, un visbūtiskākajiem procesiem un vienkāršajām plūsmām, no otras puses. Proti, visbūtiskākās ietekmes kategorijas un aprites cikla posmi var būt galvenokārt būtiski OVP pētījuma rezultātu paziņošanas kontekstā. To uzdevums var būt izcelt vides jomas, uz kurām organizācijai būtu jāvērš sava uzmanība.

Visbūtiskāko procesu un vienkāršo plūsmu noteikšana ir svarīgāka inženieriem un dizaineriem, lai noteiktu darbības vispārējās vidiskās pēdas uzlabošanai, piemēram, apejot vai mainot procesu, vēl vairāk optimizējot procesu vai piemērojot piesārņojuma novēršanas tehnoloģiju. Tas ir īpaši būtiski iekšējiem pētījumiem, lai padziļināti izvērtētu, kā uzlabot produkta vidisko sniegumu. Procedūra, kas jāievēro, lai noteiktu visbūtiskākās ietekmes kategorijas, aprites cikla posmus, procesus un vienkāršās plūsmas, ir aprakstīta turpmākajās iedaļās.

6.3.1    Procedūra visbūtiskāko ietekmes kategoriju noteikšanai

Visbūtiskākās ietekmes kategorijas nosaka, pamatojoties uz normalizētajiem un svērtajiem rezultātiem. Visbūtiskākās ietekmes kategorijas nosaka kā visas tās ietekmes kategorijas, kas kopā veido vismaz 80 % no vienotā kopējā rādītāja. Šo procesu sāk no vislielākā ieguldījuma līdz vismazākajam ieguldījumam.

Par visbūtiskākajām nosaka vismaz trīs būtiskas ietekmes kategorijas. OVP metodes lietotājs var pievienot visbūtiskāko ietekmes kategoriju sarakstam citas kategorijas, bet nevienu nedrīkst izsvītrot.

6.3.2    Procedūra visbūtiskāko aprites cikla posmu noteikšanai

Visbūtiskākie aprites cikla posmi ir tie, kas kopā veido vismaz 80 % jebkurā no noteiktajām visbūtiskākajām ietekmes kategorijām. Šo procesu sāk no vislielākā ieguldījuma līdz vismazākajam ieguldījumam. OVP metodes lietotājs var pievienot visbūtiskāko aprites cikla posmu sarakstam citus posmus, bet nevienu nedrīkst izsvītrot. Apsver vismaz 4.2. iedaļā aprakstītos aprites cikla posmus.

Ja izmantošanas posms veido vairāk nekā 50 % no visbūtiskākās ietekmes kategorijas kopējās ietekmes, procedūru atkārto, atmetot izmantošanas posmu. Šajā gadījumā visbūtiskāko aprites cikla posmu sarakstā iekļauj ciklus, kas atlasīti pēdējā minētajā procedūrā, iekļaujot izmantošanas posmu.

6.3.3    Procedūra visbūtiskāko procesu noteikšanai

Katru visbūtiskāko ietekmes kategoriju izvērtē sīkāk, lai noteiktu visbūtiskākos procesus, kas izmantoti darbības jomā ietilpstošā produkta modelēšanai. Visbūtiskākie procesi ir tie, kas kopā veido vismaz 80 % jebkurā no noteiktajām visbūtiskākajām ietekmes kategorijām. Identiskus procesus ( 175 ), kas notiek dažādos aprites cikla posmos (piemēram, transportēšana, elektroenerģijas izmantošana), uzskaita atsevišķi. Identiskus procesus, kas notiek vienā un tajā pašā aprites cikla posmā, uzskaita kopā. Visbūtiskāko procesu sarakstu paziņo OVP ziņojumā kopā ar attiecīgo aprites cikla posmu (vai — attiecīgā gadījumā — vairākiem aprites cikla posmiem) un 26. tabulu.

Šo analīzi paziņo atsevišķi par katru visbūtiskāko ietekmes kategoriju. OVP metodes lietotājs var pievienot visbūtiskāko procesu sarakstam citus procesus, bet nevienu nedrīkst izsvītrot.

6.3.4    Procedūra visbūtiskāko vienkāršo plūsmu noteikšanai

Visbūtiskākās vienkāršās plūsmas definē kā tās vienkāršās plūsmas, kurām kopā ir vismaz 80 % ieguldījums katras visbūtiskākās ietekmes kategorijas kopējā ietekmē katram visbūtiskākajam procesam, sākot no tām, kam ir vislielākais ieguldījums, un beidzot ar tām, kam ir vismazākais ieguldījums. Šo analīzi paziņo atsevišķi par katru visbūtiskāko ietekmes kategoriju.

Ietekmē var dominēt vienkāršās plūsmas, kas pieder pie visbūtiskākā procesa pamata sistēmas. Tāpēc, ja ir pieejamas sīkāk iedalītas datu kopas, OVP metodes lietotājam būtu arī jānosaka visbūtiskākās tiešās vienkāršās plūsmas katram visbūtiskākajam procesam.

Visbūtiskākās tiešās vienkāršās plūsmas definē kā tās tiešās vienkāršās plūsmas, kurām kopā ir vismaz 80 % ieguldījums procesa tiešo vienkāršo plūsmu kopējā ietekmē katrai visbūtiskākajai ietekmes kategorijai. Analīze būtu jāierobežo līdz 1. līmeņa sīkāk iedalītu datu kopu emisijām ( 176 ). Tas nozīmē, ka 80 % kumulatīvo ieguldījumu aprēķina tikai attiecībā pret ietekmi, ko izraisa tikai tiešās emisijas, nevis attiecībā pret procesa kopējo ietekmi.

OVP metodes lietotājs var pievienot visbūtiskāko vienkāršo plūsmu sarakstam citas plūsmas, bet nevienu nedrīkst izsvītrot. Visbūtiskāko vienkāršo plūsmu (vai — attiecīgā gadījumā — tiešo vienkāršo plūsmu) sarakstu par katru visbūtiskāko procesu paziņo OVP ziņojumā.

6.3.5    Rīcība negatīvu skaitļu gadījumā

Nosakot procentuālo ieguldījumu ietekmē jebkuram procesam vai vienkāršajai plūsmai, ir svarīgi, lai tiktu izmantotas absolūtas vērtības. Tādējādi ir iespējams noteikt jebkādu kredītvienību (piemēram, no reciklēšanas) nozīmīgumu. Ja procesiem vai plūsmām ir negatīvs ietekmes rādītājs, izmanto šādu procedūru:

Šī procedūra nav piemērojama, lai noteiktu visbūtiskākos aprites cikla posmus.

6.3.6    Prasību kopsavilkums

27. tabula sniedz kopsavilkumu par prasībām visbūtiskākā ieguldījuma noteikšanai.

6.3.7    Piemērs

Turpmāk ir sniegti izdomāti piemēri, kas nav balstīti uz konkrētiem OVP pētījuma rezultātiem.

Visbūtiskākās ietekmes kategorijas

Pamatojoties uz normalizētajiem un svērtajiem rezultātiem, visbūtiskākās ietekmes kategorijas ir šādas: klimata pārmaiņas, suspendētās daļiņas, ūdens izmantošana, zemes izmantošana un resursu izmantošana (minerāli un metāli, un fosilais kurināmais) 84,3 % kumulatīvam ieguldījumam kopējā ietekmē.

Visbūtiskākie aprites cikla posmi

Trīs aprites cikla posmi, kas ir sarkanā krāsā, būs tie, kas tiks noteikti par “visbūtiskākajiem” klimata pārmaiņām, jo to ieguldījums ir vairāk nekā 80 %. Sarindojums sākas no vislielākā ieguldījuma sniedzējiem.

Šo procedūru atkārto visām atlasītajām visbūtiskākajām VP ietekmes kategorijām.

Visbūtiskākie procesi

Saskaņā ar ierosināto procedūru procesus B, C, E un G atlasa kā “visbūtiskākos”.

Šo procedūru atkārto visām atlasītajām visbūtiskākajām ietekmes kategorijām.

Rīcība, ja ir negatīvi skaitļi un identiski procesi dažādos aprites cikla posmos

31. tabula.

Piemērs, kā rīkoties, ja ir negatīvi skaitļi un identisks process dažādos aprites cikla posmos

6.4.    Secinājumi un ieteikumi

VP interpretēšanas posma pēdējā daļa ietver:

OVP papildina citus novērtējumus un instrumentus, piemēram, konkrētas ražotnes ietekmes uz vidi novērtējumus vai ķīmiskā riska novērtējumus.

Būtu jāapzina iespējamie uzlabojumi, piemēram, izmantojot tīrākas tehnoloģijas vai ražošanas metodes, izmaiņas produkta izstrādē, piemērojot vidiskās pārvaldības sistēmas (piemēram, vides vadības un audita sistēmu (EMAS) vai EN ISO 14001:2015) vai citas sistemātiskas pieejas.

Secinājumi, ieteikumi un ierobežojumi jāapraksta atbilstoši OVP pētījuma definētajiem mērķiem un darbības jomai. Secinājumos būtu jāiekļauj konstatēto piegādes ķēdes “karsto punktu” kopsavilkums un potenciālie uzlabojumi, pateicoties vadības intervencēm.

7.    Organizāciju vidiskās pēdas ziņojumi

7.1.    Ievads

OVP ziņojums papildina OVP pētījumu, sniedzot atbilstošu, visaptverošu, konsekventu, precīzu un pārredzamu OVP pētījuma kopsavilkumu. Tas atspoguļo vislabāko iespējamo informāciju tā, lai optimāli izmantotu tās lietderīgumu paredzētajiem esošajiem un turpmākiem lietotājiem, pārredzami darot zināmus ierobežojumus. Lai OVP ziņošana būtu efektīva, ir jābūt izpildītiem vairākiem kritērijiem — gan procedūras (ziņojuma kvalitāte), gan substantīviem (ziņojuma saturs). OVP ziņojuma veidne ir pieejamas IV pielikuma E daļā. Minētajā veidnē ir ietverta minimālā informācija, kas jāpaziņo OVP ziņojumā.

OVP ziņojums sastāv no: kopsavilkums, ziņojuma pamatdaļa, apkopotā VP atbilstošā datu kopa un pielikums. Konfidenciālu informāciju un īpašniekinformāciju var dokumentēt ceturtajā elementā — papildu konfidenciālā ziņojumā. Pielikumā pievieno pārskatīšanas ziņojumus.

7.1.1.    Kopsavilkums

Kopsavilkums ir savrups, neesot pretrunā rezultātiem un secinājumiem/ieteikumiem (ja tādi iekļauti). Kopsavilkums atbilst tiem pašiem kritērijiem par pārredzamību, konsekvenci u. c., kuriem jāatbilst sīki izstrādātajam ziņojumam. Ciktāl iespējams, kopsavilkums būtu jāraksta netehniskai mērķauditorijai.

7.1.2.    Apkopota VP atbilstoša datu kopa

Attiecībā uz katru OVP pētījumā aptverto produktu lietotājs dara pieejamu apkopotu VP atbilstošu datu kopu.

Ja OVP metodes vai OVPNN lietotājs publicē šādu VP atbilstošu datu kopu, dara pieejamu arī OVP ziņojumu, uz kura pamata radīta datu kopa.

7.1.3.    Ziņojuma pamatdaļa

Ziņojuma pamatdaļā ( 177 ) iekļauj vismaz šādas sastāvdaļas:

7.1.4.    Validācijas paziņojums

Sk. 8.5.3. iedaļu.

7.1.5.    Pielikumi

Pielikumu mērķis ir dokumentēt ziņojuma pamatdaļas pamatojošos elementus, kas pēc būtības ir tehniskāki (piemēram, sīki aprēķini par datu kvalitātes novērtējumu, alternatīva pieeja slāpekļa lauka modelim, ja OVP pētījuma darbības jomā ietilpst lauksaimnieciska modelēšana, sensitivitātes analīzes rezultāti, OVP modeļa stabilitātes novērtējums, bibliogrāfiskas atsauces).

7.1.6.    Konfidenciāls ziņojums

Konfidenciālais ziņojums nav obligāts. Ja to izmanto, tajā iekļauj visus datus (tostarp jēldatus) un informāciju, kas ir konfidenciāla informācija vai īpašniekinformācija, un to nedara ārēji pieejamu. Konfidenciālo ziņojumu dara pieejamu OVP pētījuma verifikācijas un validācijas procedūrai (sk. 8.4.3. iedaļu).

8.    OVP pētījumu, ziņojumu un saziņas līdzekļu verifikācija un validācija

Ja OVP metodes īstenošanas politika nosaka īpašas prasības attiecībā uz OVP pētījumu, ziņojumu un saziņas līdzekļu verifikāciju un validāciju, tad šādas prasības minētajā politikā ir noteicošas.

8.1.    Verifikācijas darbības jomas noteikšana

OVP pētījuma verifikācija un validācija ir obligāta ikreiz, kad pētījumu vai daļu tajā ietvertās informācijas izmanto jebkāda veida ārējai saziņai (t. i., saziņai ar jebkuru ieinteresēto personu, kas nav pētījuma OVP metodes pasūtītājs vai lietotājs).

Verifikācija ir atbilstības novērtēšanas process, ko veic vidiskās pēdas verificētājs(-i), lai pārbaudītu, vai OVP pētījums veikts saskaņā ar III pielikumu.

Validācija ir vidiskās pēdas verificētāja(-u), kas veicis(-kuši) verifikāciju, apstiprinājums, ka OVP pētījumā ietvertā informācija un dati, OVP ziņojums un saziņas līdzekļi, kas pieejami validācijas procesa brīdī, ir uzticami, ticami un pareizi.

Verifikācija un validācija aptver šādas trīs jomas:

OVP ziņojuma verifikācija nodrošina, ka OVP pētījums ir veikts saskaņā ar III pielikumu vai piemērojamo OVPNN.

OVP pētījumā ietvertās informācijas validācija nodrošina, ka:

OVP ziņojuma verifikācija un validācija nodrošina, ka:

Piezīme. Konfidenciālo informāciju validē, bet to var izslēgt no OVP ziņojuma.

Saziņas līdzekļa satura tehniskā satura validācija nodrošina, ka:

8.2.    Verifikācijas procedūra

Verifikācijas procedūra aptver šādus posmus.

Ja verificētājs uzzina par jautājumu, kas liek viņam uzskatīt, ka ir notikusi krāpšana vai neatbilstība tiesību aktiem vai noteikumiem, verificētājs to nekavējoties dara zināmu pētījuma pasūtītājam.

8.3.    Verificētājs(-i)

Šī iedaļa neskar konkrētus ES tiesību aktu noteikumus.

Verificēšanu/validēšanu var veikt viens verificētājs vai verifikācijas grupa. Neatkarīgais(-ie) verificētājs(-i) nav saistīts ar organizāciju, kas veikusi OVP pētījumu.

Visos gadījumos garantē verificētāju neatkarību, t. i., viņi izpilda nodomus, kas paredzēti EN ISO/IEC 17020:2012 prasībās attiecībā uz verificētāju, kas ir trešā persona, un viņiem nav interešu konfliktu saistībā ar attiecīgajiem produktiem.

Ievēro turpmāk izklāstītās minimālās prasības un punktu skaitu attiecībā uz verificētāju(-iem). Ja verificēšanu/validēšanu veic viens verificētājs, viņš atbilst visām minimālajām prasībām un minimālajam punktu skaitam (sk. 9.3.1. iedaļu); ja verificēšanu/validēšanu veic grupa, visa grupa atbilst visām minimālajām prasībām un minimālajam punktu skaitam. Dokumentus, kas apliecina verificētāja(-u) kvalifikācijas, pievieno kā pielikumu verifikācijas ziņojumam, vai arī tos dara pieejamus elektroniski.

Ja tiek izveidota verifikācijas grupa, vienu no verifikācijas grupas locekļiem ieceļ par vadošo verificētāju.

8.3.1.    Minimālās prasības verificētājam(-iem)

Šī iedaļa neskar konkrētus ES tiesību aktu noteikumus.

Verificētāja vai verifikācijas grupas kompetenču novērtējumu veic, pamatojoties uz punktu sistēmu, kurā ņem vērā: i) verifikācijas un validācijas pieredzi, VP/ACN metodiku un praksi un iii) zināšanas par attiecīgajām tehnoloģijām, procesiem un citām darbībām, kas ietvertas produktā(-os)/organizācijā(-ās) pētījuma darbības jomā. 32. tabulā ir sniegta katras svarīgās kompetences un pieredzes jomas punktu sistēma.

Ja piemērojamās jomas kontekstā nav norādīts citādi, verificētāja deklarācija par punktu piešķiršanas sistēmu ir minimālā prasība. Verificētājs(-i) iesniedz deklarāciju par savu kvalifikāciju (piemēram, universitātes diplomu, darba pieredzi, sertifikātiem), norādot, cik punktu viņš saņēmis par katru kritēriju, un kopējo saņemto punktu skaitu. Šī deklarācija ir OVP verifikācijas ziņojuma daļa.

OVP pētījuma verificēšanu veic atbilstoši paredzētās piemērošanas jomas prasībām. Ja nav norādīts citādi, minimālais punktu skaits, kas nepieciešams, lai atbilstu verificētāja vai verifikācijas grupas prasībām, ir seši punkti, ieskaitot vismaz vienu punktu par katru no trim obligātajiem kritērijiem (t. i., verifikācijas un validācijas prakse, OVP/ACN metodika un prakse, OVP pētījumam svarīgu tehnoloģiju vai citu darbību pārzināšana).

8.3.2.    Vadošā verificētāja loma verifikācijas grupā

Vadošais verificētājs ir grupas loceklis ar papildu uzdevumiem. Vadošais verificētājs:

8.4.    Verifikācijas un validācijas prasības

Verificētājs(-i) iesniedz visus rezultātus saistībā ar OVP pētījuma verifikāciju un OVP pētījuma, OVP ziņojuma un OVP saziņas līdzekļu validāciju un sniedz OVP pētījuma pasūtītājam nepieciešamības gadījumā uzlabot darbu. Atkarībā no rezultātu veida var būt nepieciešamas atkārtotas piezīmes un atbildes. Visas izmaiņas, kas tiek veiktas, atbildot uz verifikācijas vai validācijas rezultātiem, dokumentē un paskaidro verifikācijas vai validācijas ziņojumā. Šādu kopsavilkumu var sagatavot kā tabulu attiecīgajos dokumentos. Kopsavilkumā iekļauj no verificētāja(-iem) saņemtās piezīmes, pasūtītāja atbildi un izmaiņu pamatojumu.

Verificēšanu var veikt pēc OVP pētījuma noslēgšanas vai vienlaicīgi ar pētījumu, savukārt validāciju vienmēr veic pēc pētījuma noslēgšanas.

Verificēšanā/validēšanā apvieno dokumentu pārskatīšanu un modeļu validāciju.

Verificētājs(-i) nodrošina, ka datu validācijā ietver:

OVP pētījuma verificēšanu un validēšanu veic, ievērojot minimālās prasības, kas uzskaitītas 8.4.1. iedaļā.

8.4.1.    Minimālās prasības OVP pētījuma verificēšanai un validēšanai

Verificētājs(-i) validē pētījuma aprēķināšanā izmantotās kvantitatīvās informācijas precizitāti un uzticamību. Tā kā šis process var būt ļoti resursietilpīgs, izpilda turpmāk aprakstītās prasības.

Verificētājs(-i) pārbauda, vai apkopotā VP atbilstošā datu kopa, kas atspoguļo darbības jomā ietilpstošo organizāciju, ir darīta pieejama Eiropas Komisijai ( 183 ). OVP pētījuma pasūtītājs var nolemt publiskos datu kopu.

Papildu vides un tehniskā informācija atbilst 3.2.4.1. iedaļā noteiktajām prasībām.

8.4.2.    Verifikācijas un validācijas paņēmieni

Verificētājs(-i) novērtē un apstiprina, vai izmantotās aprēķina metodikas ir pieņemami precīzas, uzticamas, atbilstošas un veiktas saskaņā ar šo pielikumu. Verificētājs(-i) apstiprina mērvienību pārvēršanas pareizu piemērošanu.

Verificētājs(-i) pārbauda, vai piemērotās paraugu ņemšanas procedūras atbilst paraugu ņemšanas procedūrai, kas noteikta OVP metodē, kā izklāstīts 4.4.6. iedaļā. Paziņotos datus salīdzina ar avota dokumentāciju, lai pārbaudītu to konsekvenci.

Verificētājs(-i) izvērtē, vai aplēšu veikšanas metodes ir atbilstošas un ir piemērotas konsekventi.

Verificētājs(-i) var novērtēt izdarīto aplēšu vai izvēļu alternatīvas, lai noteiktu, vai ir atlasīta piesardzīga izvēle.

Verificētājs(-i) var identificēt nenoteiktības, kas ir lielākas, nekā gaidīts, un novērtēt identificētās nenoteiktības ietekmi uz galīgajiem OVP rezultātiem.

8.4.3.    Datu konfidencialitāte

Datus validācijai iesniedz sistemātiskā un visaptverošā veidā. Verificētājam(-iem) iesniedz visu projekta dokumentāciju, kas pamato OVP pētījuma validāciju, tostarp VP modeli, konfidenciālo informāciju, datus un OVP ziņojumu. Verificētājs(-i) ievēro visas verificējamās/validējamās informācijas un datu konfidencialitāti un izmanto tos tikai verificēšanas/validēšanas procesā.

OVP pētījuma pasūtītājs var neiekļaut konfidenciālus datus un informāciju OVP ziņojumā ar nosacījumu, ka:

Darījumdarbības dati var būt konfidenciāli konkurences aspektu, intelektuālā īpašuma tiesību vai tamlīdzīgu juridisku ierobežojumu dēļ. Tāpēc darījumdarbības datus, kas noteikti kā konfidenciāli un iesniegti validācijas procesa laikā, uzskata par konfidenciāliem. Tādējādi verificētājs(-i) neizplata un citādi nepatur izmantošanai bez organizācijas atļaujas informāciju, kas viņam(-iem) izpausta verificēšanas/validēšanas procesā. OVP pētījuma pasūtītājs var prasīt, lai verificētājs(-i) paraksta informācijas neizpaušanas līgumu (INL).

8.5.    Verificēšanas/validēšanas procesa iznākumi

8.5.1.    Verifikācijas un validācijas ziņojuma saturs

Verifikācijas un validācijas ziņojumā ( 184 ) iekļauj visus verificēšanas/validēšanas procesa konstatējumus, darbības, ko veicis pasūtītājs, lai atbildētu uz verificētāja(-u) piezīmēm, un galīgo secinājumu. Ziņojums ir obligāts, bet tas var būt konfidenciāls. Konfidenciālo informāciju kopīgo tikai ar Eiropas Komisiju vai struktūru, kas pārrauga OVPNN izstrādi, un ar pārskatīšanas grupu pēc tās pieprasījuma.

Galīgais secinājums var būt dažāds:

Verifikācijas un validācijas ziņojumā skaidri norāda konkrēto verificējamo OVP pētījumu. Šajā nolūkā tajā iekļauj šādu informāciju:

8.5.2.    Validācijas paziņojuma saturs

Validācijas paziņojums ir obligāts, un to vienmēr iekļauj kā OVP ziņojuma pielikumu.

Verificētājs(-i) validācijas paziņojumā iekļauj vismaz šādus elementus un aspektus:

8.5.3.    Verifikācijas un validācijas ziņojuma un validācijas paziņojuma derīgums

Verifikācijas un validācijas ziņojums un validācijas paziņojums attiecas tikai uz vienu konkrētu OVP ziņojumu. Verifikācijas un validācijas ziņojumā un validācijas paziņojumā skaidri norāda konkrēto verificējamo OVP pētījumu (piemēram, iekļaujot OVP pētījuma nosaukumu, pasūtītāju, OVP metodes lietotāju utt. – sk. 8.5.1. un 8.5.2. iedaļu) kopā ar tā galīgā OVP ziņojuma skaidru versiju, uz kuru attiecas verifikācijas un validācijas ziņojums un validācijas paziņojums (piemēram, norādot ziņojuma datumu, versijas numuru utt.).

Gan verifikācijas un validācijas ziņojumu, gan validācijas paziņojumu sagatavo, pamatojoties uz galīgo OVP ziņojumu, pēc visu verificētāja(-u) prasīto korektīvo darbību īstenošanas. Uz tiem ir verificētāja(-u) ar roku uzlikts vai elektronisks paraksts atbilstoši Regulai (ES) Nr. 910/2014 ( 185 ).

Verifikācijas un validācijas ziņojuma un validācijas paziņojuma maksimālais derīguma termiņš nepārsniedz trīs gadus, sākot no to izdošanas dienas.

Verifikācijas derīguma termiņa laikā starp OVP pētījuma pasūtītāju un verificētāju(-iem) vienojas par uzraudzību (pēcuzraudzību), lai izvērtētu, vai saturs joprojām atbilst faktiskajai situācijai (ieteiktais periodiskums šai pēcuzraudzībai ir reize gadā, par ko jāvienojas starp OVP pētījuma pasūtītāju un verificētāju(-iem)).

Periodiskajās pārbaudēs galveno uzmanību pievērš parametriem, kas, pēc verificētāja(-u) ieskatiem, varētu novest pie attiecīgām izmaiņām OVP pētījuma rezultātos. Tas nozīmē, ka rezultātus pārrēķina, ņemot vērā noteikto parametru izmaiņas. Šādu parametru saraksts ietver:

Periodiskās pārbaudes laikā būtu arī atkārtoti jāapsver iemesli informācijas neizpaušanai. Uzraudzības verifikāciju var organizēt kā dokumentu pārbaudi un/vai pārbaudes uz vietas.

Neatkarīgi no derīguma termiņa OVP pētījumu (un attiecīgi arī OVP ziņojumu) atjaunina uzraudzības periodā, ja rezultāti vienai no paziņotajām ietekmes kategorijām ir pasliktinājušies par vairāk nekā 10,0 % salīdzinājumā ar verificētajiem datiem vai ja kopējais apkopotais rādītājs ir pasliktinājies par vairāk nekā 5,0 % salīdzinājumā ar verificētajiem datiem.

Ja šīs izmaiņas ietekmē arī saziņas līdzekļa saturu, to attiecīgi atjaunina.

Atsauces

ADEME (2011): General principles for an environmental communication on mass market products BPX 30-323-0.

Beck, T., Bos, U., Wittstock, B., Baitz, M., Fischer, M., Sedlbauer, K. (2010). “LANCA Land Use Indicator Value Calculation in Life-cycle Assessment — Method Report”, Fraunhofer Institute for Building Physics.

Bos, U., Horn, R., Beck, T., Lindner, J. P., Fischer, M. (2016). LANCA® - Characterisation Factors for Life-cycle Impact Assessment, Version 2.0, 978-3-8396-0953-8 Fraunhofer Verlag, Stuttgart.

Boucher, O., Friedlingstein, P., Collins, B., un Shine, K. P. (2009). The indirect global warming potential and global temperature change potential due to methane oxidation. Environ. Res. Lett., 4, 044007.

BSI (2011). PAS 2050:2011. Specification for the assessment of the life-cycle greenhouse gas emissions of goods and services. Londona, Lielbritānijas Standartu institūts.

BSI (2012). PAS 2050-1:2012. Assessment of life cycle greenhouse gas emissions from horticultural products — Supplementary requirements for the cradle to gate stages of GHG assessments of horticultural products undertaken in accordance with PAS 2050. Londona, Lielbritānijas Standartu institūts.

CE Delft (2010). Biofuels: GHG impact of indirect land use change. Pieejams tiešsaistē tīmekļa vietnē http://www.birdlife.org/eu/pdfs/PPT_carbon_bomb_CE_delft.pdf.

Eiropas Savienības Padome (2008): Padomes secinājumi par Ilgtspējīga patēriņa un ražošanas un ilgtspējīgas rūpniecības politikas rīcības plānu. http://www.eu2008.fr/webdav/site/PFUE/shared/import/1204_Conseil_Environnement/Council_conclusions_Sustainable_consumption_and_production_EN.pdf

Eiropas Savienības Padome (2010): Padomes secinājumi par ilgtspējīgu materiālu pārvaldību un ilgtspējīgu ražošanu un patēriņu — galvenie ieguldījumi resursu ziņā efektīvai Eiropai. http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/en/envir/118642.pdf

De Laurentiis, V., Secchi, M., Bos, U., Horn, R., Laurent, A., un Sala, S., (2019). Soil quality index: Exploring options for a comprehensive assessment of land use impacts in LCA. Tīrākas ražošanas žurnāls, 215, 63.–74. lpp.

Dreicer, M., Tort, V., un Manen, P. (1995): ExternE, Externalities of Energy, 5. sēj. Nuclear, Centre d'étude sur l'Evaluation de la Protection dans le domaine nucléaire (CEPN), rediģējis Eiropas Komisijas DGXII, Science, Research and development JOULE, Luksemburga.

EN standarts (2007). 15343:2007: Plastmasa — Reciklēta plastmasa — Plastmasas reciklēšanas izsekojamība un atbilstības un reciklētā satura novērtēšana

ENVIFOOD protokols, Pārtikas un dzērienu vidiskā novērtējuma protokols, Eiropas Ilgtspējīga pārtikas patēriņa un ražošanas apaļā galda sanāksme (SCP RT), 1. darba grupa, Brisele, Beļģija. https://publications.jrc.ec.europa.eu/repository/handle/JRC90431

Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra Vides un ilgtspējības institūts (2010): International Reference Life-cycle Data System (ILCD) Handbook - General guide for Life-cycle Assessment - Detailed guidance. Pirmais izdevums 2010. gada martā. ISBN 978-92-79-19092-6, doi: 10.2788/38479. Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga.

Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs (2010.a): International Reference Life-cycle Data System (ILCD) Handbook - Review schemes for Life-cycle Assessment. Pirmais izdevums 2010. gada martā. ISBN 978-92-79-19094-0, doi: 10.2788/39791. Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga.

Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs (2010.b): International Reference Life-cycle Data System (ILCD) Handbook - Framework and Requirements for Life-cycle Impact Assessment Models and Indicators. Pirmais izdevums 2010. gada martā. ISBN 978-92-79-17539-8, doi: 10.2788/38719. Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga.

Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs (2010.c): International Reference Life-cycle Data System (ILCD) Handbook – Nomenclature and other conventions. Pirmais izdevums 2010. gada martā. ISBN 978-92-79-15861-2, doi: 10.2788/96557. Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga.

Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs (2011.a): International Reference Life-cycle Data System (ILCD) Handbook - Recommendations based on existing environmental impact assessment models and factors for Life-cycle Assessment in a European context. Eiropas Savienības Publikāciju birojs, presē.

Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs (2011.b): Analysis of Existing Environmental Footprint methodologies for Products and Organisations: Recommendations, Rationale, and Alignment, presē.

Eiropas Komisija (2005): Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/29/EK (2005. gada 11. maijs), kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (“Negodīgas komercprakses direktīva”) OV L 149, 11.6.2005., 22.–39. lpp.

Eiropas Komisija (2010): Komisijas Lēmums (C(2010) 3751) (2010. gada 10. jūnijs) par pamatnostādnēm, kā aprēķināt oglekļa krāju zemē Direktīvas 2009/28/EK V pielikuma piemērošanas vajadzībām (OV L 151, 17.6.2010., 19. lpp.).

Eiropas Komisija (2011): Paziņojums COM(2011) 571 “Ceļvedis par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā”. (SEC(2011) 1067 galīgā redakcija) (SEC(2011) 1068 galīgā redakcija)

Eiropas Komisija (2012). Komisijas Regula (ES) Nr. 1179/2012 (2012. gada 10. decembris), ar ko paredz kritērijus, kuri nosaka, kad stikla lauskas vairs nav atkritumi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/98/EK (OV L 337, 11.12.2012., 31. lpp.).

Eiropas Komisija (2012). Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai, ar ko groza Direktīvu 98/70/EK attiecībā uz benzīna un dīzeļdegvielas kvalitāti un Direktīvu 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu. COM(2012) 595 galīgā redakcija. (SWD(2012) 343 galīgā redakcija) (SWD(2012) 344 galīgā redakcija)

Eiropas Komisija (2013): Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 529/2013/ES (2013. gada 21. maijs) par uzskaites noteikumiem attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaisti, kas rodas darbībās, kuras saistītas ar zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību, un par informāciju par rīcību, kas saistīta ar šīm darbībām (OV L 165, 18.6.2013., 80.–97. lpp.).

Eiropas Komisija (2013). “II pielikums. Produktu vides pēdas nospieduma (PVPN) [produktu vidiskās pēdas (PVP)] rokasgrāmata Komisijas Komisijā Ieteikums (2013. gada 9. aprīlis) par kopīgu metožu izmantošanu produktu un organizāciju aprites cikla ekoloģisko raksturlielumu [vidiskā snieguma] mērīšanai un uzrādīšanai (2013/179/ES).”OV L 124, 4.5.2013., 6.–106. lpp.

Eiropas Komisija (2016): Vadlīnijas par to, kā īstenot/piemērot Direktīvu 2005/29/EK par negodīgu komercpraksi. Komisijas dienestu darba dokuments (2016) 163 final.

Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome (2009): Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/28/EK (2009. gada 23. aprīlis) par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK, OV L 140, 5.6.2009., 16.–62. lpp.

Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome (2018): Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/851 (2018. gada 30. maijs), ar ko groza Direktīvu 2008/98/EK par atkritumiem. OV L 150, 14.6.2018., 109.–140. lpp.

Eurostat: https://ec.europa.eu/eurostat/web/main/data/database

Fantke, P., Evans, J., Hodas, N., Apte, J., Jantunen, M., Jolliet, O., McKone, T. E. (2016). Health impacts of fine particulate matter. Publicēts: Frischknecht, R., Jolliet, O. (redaktori), Global Guidance for Life Cycle Impact Assessment Indicators: 1. sējums. UNEP/SETAC aprites cikla iniciatīva, Parīze, 76.–99. lpp. Izgūts 2017. gada janvārī no www.lifecycleinitiative.org/applying-lca/lcia-cf/.

Fantke, P., Bijster, M., Guignard, C., Hauschild, M., Huijbregts, M., Jolliet, O., Kounina, A., Magaud, V., Margni, M., McKone, T. E., Posthuma, L., Rosenbaum, R.K., van de Meent, D., van Zelm, R., 2017.USEtox®2.0 Documentation (1. versija), http://usetox.org. https://doi.org/10.11581/DTU:00000011.

FAO (2016.a). Environmental performance of animal feeds supply chains: Guidelines for assessment. Livestock Environmental Assessment and Performance Partnership. FAO, Roma, Itālija, pieejams vietnē http://www.fao.org/partnerships/leap/publications/en/.

FAO (2016.b). Greenhouse gas emissions and fossil energy use from small ruminant supply chains: Guidelines for assessment. Livestock Environmental Assessment and Performance Partnership. FAO, Roma, Itālija, pieejams vietnē http://www.fao.org/partnerships/leap/publications/en/.

Fazio, S., Castellani, V., Sala, S., Schau, E. M., Secchi, M., Zampori, L., Supporting information to the characterisation factors of recommended EF Life Cycle Impact Assessment methods, EUR 28888 EN, Eiropas Komisija, Ispra, 2018.a, ISBN 978-92-79-76742-5, doi: 10.2760/671368, JRC109369.

Fazio, S., Biganzoli, F., De Laurentiis, V., Zampori, L., Sala, S. and Diaconu, E., Supporting information to the characterisation factors of recommended EF Life-cycle Impact Assessment methods , EUR 29600 EN, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga, 2018.b, ISBN 978-92-79-98584-3 (tiešsaistē), 978-92-79-98585-0 (drukātā formātā), doi:10.2760/002447 (tiešsaistē),10.2760/090552 (drukātā formātā), JRC114822

Fazio, S., Zampori, L., De Schryver, A., Kusche, O., Guide on Life Cycle Inventory (LCI) data generation for the Environmental Footprint, EUR 29560 EN, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga, 2018.c, ISBN 978-92-79-98372-6, doi: 10.2760/120983, JRC 114593.

Frischknecht, R., Steiner, R., un Jungbluth, N. (2008): The Ecological Scarcity method — Eco-Factors 2006. A method for impact assessment in LCA. Environmental studies no. 0906. Federālais vides birojs (FOEN), Berne. 188. lpp.

Global Footprint Network (2009): Ecological Footprint Standards 2009. Pieejams tiešsaistē vietnē http://www.footprintnetwork.org/images/uploads/Ecological_Footprint_Standards_2009.pdf.

Horn, R., Maier, S., LANCA®- Characterization Factors for Life Cycle Impact Assessment, versija 2.5, 2018. gads, pieejams vietnē: http://publica.fraunhofer.de/documents/N-379310.html.

IDF 2015. A common carbon footprint approach for dairy sector: The IDF guide to standard life-cycle assessment methodology. Starptautiskās Piensaimnieku federācijas biļetens 479/2015.

Klimata pārmaiņu starpvaldību padome — IPCC (2003): IPCC Good Practice Guidance for Land Use, Land-Use Change and Forestry, Intergovernmental Panel on Climate Change, Hajama.

Klimata pārmaiņu starpvaldību padome — IPCC (2006): IPCC Guidelines for National Greenhouse Gas Inventories: 4. sējums, Agriculture, Forestry and Other Land Use, IGES, Japāna.

Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC) (2007): IPCC Climate Change Fourth Assessment Report: Climate Change 2007. https://www.ipcc.ch/reports/?rp=ar4.

Klimata pārmaiņu starpvaldību padome — IPCC (2013). Myhre, G., D. Shindell, F.-M. Bréon, W. Collins, J. Fuglestvedt, J. Huang, D. Koch, J.-F. Lamarque, D. Lee, B. Mendoza, T. Nakajima, A. Robock, G. Stephens, T. Takemura un H. Zhang, 2013: Anthropogenic and Natural Radiative Forcing. Publicēts: Climate Change 2013: The Physical Science Basis. I darba grupas ieguldījums Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes piektajā novērtējuma ziņojumā [Stocker, T.F., D. Qin, G.-K. Plattner, M. Tignor, S. K. Allen, J. Boschung, A. Nauels, Y Xia, V. Bex un P.M. Midgley (redaktori)]. Cambridge University Press, Kembridža, Apvienotā Karaliste, un Ņujorka, NY, ASV.

EN ISO 14001:2015 Vidiskās pārvaldības sistēmas. Prasības ar izmantošanas norādījumiem. Starptautiskā Standartizācijas organizācija. Ženēva, Šveice.

EN ISO 14020:2001 Vides marķējumi un deklarācijas. Vispārīgie principi; Starptautiskā Standartizācijas organizācija. Ženēva, Šveice.

EN ISO 14021:2016 Vides marķējumi un deklarācijas. Prasības vides pašdeklarēšanai (II tipa vides marķēšana). Starptautiskā Standartizācijas organizācija. Ženēva, Šveice.

EN ISO 14025:2010. Starptautiskais standarts. Vides marķējumi un deklarācijas. III tipa vides deklarācijas. Principi un procedūras. Starptautiskā Standartizācijas organizācija. Ženēva, Šveice.

EN ISO 14040:2006 Starptautiskais standarts. Vides pārvaldība. Aprites cikla novērtēšana. Principi un vērtējamā sistēma. Starptautiskā Standartizācijas organizācija. Ženēva, Šveice.

EN ISO 14044:2006. Starptautiskais standarts. Vidiskā pārvaldība. Aprites cikla novērtēšana. Prasības un vadlīnijas. Starptautiskā Standartizācijas organizācija. Ženēva, Šveice.

ISO 14046:2014. Vidiskā pārvaldība. Ūdens pēda. Principi, prasības un vadlīnijas. Starptautiskā Standartizācijas organizācija. Ženēva, Šveice.

EN ISO 14067:2018. Starptautiskais standarts. Siltumnīcefekta gāzes. Produktu oglekļa pēda. Prasības un vadlīnijas skaitliskajai noteikšanai. Starptautiskā Standartizācijas organizācija. Ženēva, Šveice.

ISO 14050:2020 Vidiskā pārvaldība. Vārdnīca. Starptautiskā Standartizācijas organizācija. Ženēva, Šveice.

CEN ISO/TS 14071:2016 Vidiskā pārvaldība. Aprites cikla novērtējums. Kritiskās pārskatīšanas procesi un pārskatītāja kompetences: prasības un vadlīnijas, kas papildina EN ISO 14044:2006. Starptautiskā Standartizācijas organizācija. Ženēva, Šveice.

ISO 17024:2012 Atbilstības novērtēšana. Prasības struktūrām, kas nodrošina personu sertifikāciju. Starptautiskā standartizācijas organizācija. Ženēva, Šveice.

Milà i Canals L., Romanyà J. un Cowell S. J. (2007): method for assessing impacts on life support functions (LSF) related to the use of ‘fertile land’ in Life-cycle Assessment (LCA). Journal of Cleaner Production 15: 1426.–1440. lpp.

Nederlands Instituut voor Bouwbiologie en Ecologie (2014). Vergelijkend LCA onderzoek houten en kunststof pallets.

NRC (2007). Nutrient requirements of small ruminants: Sheep, goats, cervids, and new world camelids. Valsts pētniecības padome. Vašingtona, National Academies Press.

PAS 2050 (2011). Specifications for the assessment of the life-cycle greenhouse gas emissions of goods and services. Pieejams tiešsaistē: https://www.bsigroup.com/fr-FR/A-propos-de-BSI/espace-presse/Communiques-de-presse/actualite-2011/La-norme-PAS-2050-nouvellement-revisee-sapprete-a-relancer-les-efforts-internationaux-pour-les-produits-relatifs-a-lEmpreinte-Carbone/.

PERIFEM un ADEME“Guide sectorial 2014: Réalisation d’un bilan des emissions de gaz à effet de serre pour distribution et commerce de detail”.

Rosenbaum, R. K., Anton, A., Bengoa, X. et al. 2015. The Glasgow consensus on the delineation between pesticide emission inventory and impact assessment for LCA. International Journal of Life Cycle Assessment, 20: 765.

Rosenbaum R. K., Bachmann T. M., Gold L. S., Huijbregts M. A. J., Jolliet O., Juraske R., Köhler A., Larsen H. F., MacLeod M., Margni M., McKone T. E., Payet J., Schuhmacher M., van de Meent D. un Hauschild M. Z. (2008): USEtox — The UNEP-SETAC toxicity model: recommended characterisation factors for human toxicity and freshwater ecotoxicity in Life-cycle Impact Assessment. International Journal of Life-cycle Assessment 13(7): 532–546. lpp., 2008.

Sala S., Cerutti A. K., Pant R., Development of a weighting approach for the Environmental Footprint, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga, 2018, ISBN 978-92-79-68042-7, EUR 28562, doi 10.2760/945290.

Saouter E., Biganzoli F., Ceriani L., Pant R., Versteeg D., Crenna E., Zampori L. Using REACH and EFSA database to derive input data for the USEtox model. EUR 29495 EN, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga, 2018, ISBN 978-92-79-98183-8, doi: 10.2760/611799, JRC 114227.

Seppälä J., Posch M., Johansson M. un Hettelingh J. P. (2006): Country-dependent Characterisation Factors for Acidification and Terrestrial Eutrophication Based on Accumulated Exceedance as an Impact Category Indicator. International Journal of Life-cycle Assessment 11(6): 403.–416. lpp.

Struijs J., Beusen A., van Jaarsveld H. un Huijbregts M. A. J. (2009): Aquatic Eutrophication. 6. iedaļa, publicēts: Goedkoop M., Heijungs R., Huijbregts M. A. J., De Schryver A., Struijs J., Van Zelm R. (2009): ReCiPe 2008 — A life cycle impact assessment method which comprises harmonised category indicators at the midpoint and the endpoint level. I ziņojums: Characterisation factors, pirmais izdevums.

Thoma et al. (2013). A biophysical approach to allocation of life-cycle environmental burdens for fluid milk supply chain analysis. International Dairy Journal 31.

UNEP (2011) Global guidance principles for life-cycle assessment databases. ISBN: 978-92-807-3174-3. Pieejams vietnē https://www.lifecycleinitiative.org/wp-content/uploads/2012/12/2011%20-%20Global%20Guidance%20Principles.pdf.

UNEP (2016) Global guidance for life-cycle impact assessment indicators. 1. sējums. ISBN: 978-92-807-3630-4. Pieejams vietnē http://www.lifecycleinitiative.org/life-cycle-impact-assessment-indicators-and-characterization-factors/.

Van Oers L., de Koning A., Guinee J. B. un Huppes G. (2002): Abiotic Resource Depletion in LCA. Ceļu un hidrotehnikas institūts, Transporta un ūdens ministrija, Amsterdama.

Van Zelm R., Huijbregts M. A. J., Den Hollander H. A., Van Jaarsveld H. A., Sauter F. J., Struijs J., Van Wijnen H. J. un Van de Meent D. (2008): European characterisation factors for human health damage of PM10 and ozone in life-cycle impact assessment. Atmospheric Environment 42, 441.–453. lpp.

Pasaules Meteoroloģijas organizācija (WMO) (2014), Scientific Assessment of Ozone Depletion: 2014, Vispārējā ozona pētniecības un monitoringa projekta ziņojums Nr. 55, Ženēva, Šveice.

Pasaules Resursu institūts (WRI), Pasaules Uzņēmēju padome ilgtspējīgai attīstībai (2011): Product Life-cycle Accounting and Reporting Standard. Greenhouse Gas Protocol. WRI, ASV, 144. lpp.

Pasaules Resursu institūts (WRI) un Pasaules Uzņēmēju padome ilgtspējīgai attīstībai (WBCSD) (2004): Greenhouse Gas Protocol — Corporate Accounting and Reporting Standard.

Pasaules Resursu institūts (WRI) un Pasaules Uzņēmēju padome ilgtspējīgai attīstībai (WBCSD) (2011): Greenhouse Gas Protocol Corporate Value Chain (Scope 3) Accounting and Reporting Standard.

Pasaules Resursu institūts (WRI) un Pasaules Uzņēmēju padome ilgtspējīgai attīstībai (WBCSD) (2015): GHG Protocol Scope 2 Guidance. An amendment to the GHG Protocol. Corporate Standard.

Attēlu saraksts

1. attēls.	Daļēji sīkāk iedalīta datu kopa 1. līmenī. Piemērs.
2. attēls	Organizācijas vidiskās pēdas pētījuma posmi
3. attēls.	Noklusējuma transporta scenārijs
4. attēls.	Aizstāšanas punkts 1. un 2. līmenī
5. attēls.	Aizstāšanas punktu dažādos vērtības ķēdes posmos — piemērs.
6. attēls.	Modelēšanas variants, kad pirmspatēriņa metāllūžņus deklarē kā pirmspatēriņa reciklētu saturu
7. attēls.	Modelēšanas variants, kad pirmspatēriņa metāllūžņus nedeklarē kā pirmspatēriņa reciklētu saturu
8. attēls.	Materiāla vienkāršotā savākšanas reciklēšanas shēma
9. attēls.	Uzņēmumam raksturīgas datu kopas grafisks attēlojums.
J-1. attēls.	Procesa plūsma OVPNN radīšanai/pārskatīšanai. OVP-RO reprezentatīvas organizācijas OVP pētījums.
K-2. attēls.	OVPNN struktūras piemērs ar nozarei raksturīgiem horizontālajiem noteikumiem, dažādām apakšnozarēm un apakšnozarēm raksturīgiem vertikālajiem noteikumiem.

Tabulu saraksts

1. tabula 1	Mērķa definīcijas piemērs. Uzņēmuma, kas ražo džinsus un t-kreklus, organizācijas vidiskā pēda
2. tabula	VP ietekmes kategorijas ar attiecīgajiem ietekmes kategoriju rādītājiem un raksturošanas modeļiem
3. tabula.	IPCC (2006) 1. līmeņa emisijas faktori (modificēti)
4. tabula.	Alternatīva pieeja slāpekļa modelēšanai
5. tabula	Minimālie kritēriji ar mērķi nodrošināt līgumiskos instrumentus no piegādātājiem — norādījumi kritēriju izpildei
6. tabula.	Apakšpopulācijas identificēšana 2. piemēram
7. tabula.	Apakšpopulācijas kopsavilkums 2. piemēram
8. tabula.	Piemērs — kā aprēķināt uzņēmumu skaitu katrā apakšparaugā
9. tabula.	Kopsavilkuma tabula par to, kā piemērot CFF dažādās situācijās
10. tabula.	Noklusējuma sadales koeficienti liellopiem saimniecības līmenī
11. tabula.	Noklusējuma vērtības, kas izmantojamas NEvilna aprēķināšanai aitām un kazām
12. tabula.	Noklusējuma vērtības, kas izmantojamas NEl aprēķināšanai aitām un kazām
13. tabula.	Konstantes, kas izmantojamas, lai aprēķinātu NEg aitām
14. tabula.	Noklusējuma vērtības, kas izmantojamas NEg aprēķināšanai aitām un kazām
15. tabula.	Noklusējuma sadales koeficienti, kas izmantojami OVP pētījumos attiecībā uz aitām saimniecības posmā
16. tabula.	Sadale saimniecības posmā starp sivēniem un sivēnmātēm
17. tabula	Ekonomiskās sadales attiecības liellopu gaļai
18. tabula.	Ekonomiskās sadales attiecības cūkām
19. tabula.	Ekonomiskās sadales attiecības aitām
20. tabula.	Datu kvalitātes kritēriji, dokumentācija, nomenklatūra un pārskatīšana
21. tabula.	Datu kvalitātes novērtējums (DKN) un katra datu kvalitātes kritērija datu kvalitātes līmeņi
22. tabula.	VP atbilstošu datu kopu vispārējais datu kvalitātes līmenis saskaņā ar sasniegto datu kvalitātes vērtējumu
23. tabula.	Kā piešķirt vērtības DKN kritērijiem, kad izmanto uzņēmumam raksturīgu informāciju. Kritērijus nemaina.
24. tabula.	Kā piešķirt vērtības DKN kritērijiem, kad izmanto sekundārās datu kopas
25. tabula.	DVM— prasības uzņēmumam, kas veic OVP pētījumu.
26. tabula.	Kritēriji, kas izmantojami, lai atlasītu, kurā aprites cikla posma līmenī noteikt visbūtiskākos procesus
27. tabula.	Prasību kopsavilkums visbūtiskākās ietekmes noteikšanai
28. tabula	Dažādu ietekmes kategoriju devums, pamatojoties uz normalizētiem un svērtiem rezultātiem – piemērs
29. tabula.	Dažādu aprites cikla posmu ieguldījums ietekmes uz klimata pārmaiņām kategorijā (pamatojoties uz raksturotajiem inventarizācijas rezultātiem) – piemērs
30. tabula.	Dažādu procesu ieguldījums ietekmes uz klimata pārmaiņām kategorijā (pamatojoties uz raksturotajiem inventarizācijas rezultātiem) – piemērs
31. tabula.	Piemērs, kā rīkoties, ja ir negatīvi skaitļi un identisks process dažādos aprites cikla posmos
32. tabula.	Punktu sistēma katrai būtiskajai kompetences un pieredzes jomai verificētāja(-u) kompetenču novērtēšanai.
GG-1. tabula.	To prasību kopsavilkums, kuras attiecas uz OVPNN, kas aptver vienu atsevišķu nozari, un OVPNN, kas aptver apakšnozari.
HH-2. tabula	. Produktu portfeļa četri aspekti
II-3. tabula	. Alternatīva pieeja slāpekļa modelēšanai
JJ-4. tabula	OVPNN norādījumi izmantošanas posmam
KK-5. tabula	. Izmantoto darbības datu un sekundāro datu kopu piemērs
LL-6. tabula	. Sauso makaronu izmantošanas posma procesi (pielāgots no PVPKN attiecībā uz sausajiem makaroniem). Visbūtiskākie procesi ir norādīti zaļajā lodziņā
MM-8. tabula	Datu vajadzību matrica (DVM). Prasības OVPNN lietotājam. Varianti, kas norādīti par katru situāciju, nav uzskaitīti hierarhiskā secībā. Lai noteiktu izmantojamo R1 vērtību, skatīt A-7. tabulu.

---

IV PIELIKUMS

DAĻA A

PRASĪBAS OVPNN IZSTRĀDEI UN OVP PĒTĪJUMU VEIKŠANAI ATBILSTOŠI ESOŠAM ORGANIZĀCIJAS VIDISKĀS PĒDAS NOZARES NOTEIKUMAM

Organizācijas vidiskās pēdas nozares noteikumi (OVPNN) paredz īpašas prasības produktu aprites cikla potenciālās vidiskās ietekmes novērtēšanai. Šajā IV pielikuma A daļā ir ietvertas visas papildu metodoloģiskās prasības OVPNN izstrādei un OVP pētījumu veikšanai atbilstoši esošam OVPNN.

OVPNN atbilst visām šajā dokumentā paredzētajām prasībām, ietver (kā tekstu) visas šā pielikuma prasības un attiecīgā gadījumā sniedz atsauci (nepārkopējot attiecīgo tekstu) uz prasībām, kas noteiktas OVP metodē. Tajā sīkāk precizē minētās prasības, ja OVP metode pieļauj izvēli, un var iekļaut jaunas papildu prasības, ja tas ir atbilstoši un saskaņā ar OVP metodi. Konkretizētās prasības, kas noteiktas OVPNN, vienmēr ir noteicošas pār tām, kas ietvertas OVP metodē.

Šā pielikuma noteikumi neskar noteikumus, kas tiks iekļauti turpmākos ES tiesību aktos.

	IV pielikums.
	Daļa: A
	PRASĪBAS OVPNN IZSTRĀDEI UN OVP PĒTĪJUMU VEIKŠANAI ATBILSTOŠI ESOŠAM ORGANIZĀCIJAS VIDISKĀS PĒDAS NOZARES NOTEIKUMAM
A.1	Ievads
A.1.1.	Saikne starp OVPNN un PVPKN
A.1.2.	Kā pārvaldīt modularitāti
A.2.	OVPNN izstrādes un pārskatīšanas process
A.2.1.	Kurš var izstrādāt OVPNN?
A.2.2.	Tehniskā sekretariāta loma
A.2.3.	Reprezentatīvās(-o) organizācijas(-u) definēšana
A.2.4.	Pirmais reprezentatīvās(-o) organizācijas(-u) OVP pētījums
A.2.5.	Pirmais OVPNN projekts
A.2.6.	Atbalsta pētījumi
A.2.7.	Reprezentatīvas organizācijas otrais OVP pētījums
A.2.8.	OVPNN otrais projekts
A.2.9.	OVPNN pārskatīšana
A.2.9.1.	Pārskatīšanas grupa
A.2.9.2.	Pārskatīšanas procedūra
A.2.9.2.1.	Pirmā OVP-RO pārskatīšana
A.2.9.2.2.	Atbalsta pētījuma pārskatīšana
A.2.9.2.3.	Otrā OVP-RO pētījuma pārskatīšana
A.2.9.3.	OVPNN dokumenta pārskatīšanas kritēriji
A.2.9.4.	Pārskatīšanas ziņojums/paziņojumi
A.2.10.	OVPNN galīgais projekts
A.2.10.1.	Reprezentatīvās(-o) organizācijas(-u) Excel modeli(-ļi)
A.2.10.2.	OVPNN uzskaitītās datu kopas
A.2.10.3.	VP atbilstošās datu kopas, kas atspoguļo reprezentatīvo(-ās) organizāciju(-as)
A.3.	OVPNN jomas noteikšana
A.3.1.	Nozare un apakšnozares
A.3.2.	OVPNN darbības joma
	OVPNN darbības jomas iedaļā ietver produktu portfeļa aprakstu un sniedz NACE kodus, kas piemērojami nozarei, uz kuru attiecas darbības joma. OVPNN specificē organizācijas robežās iekļaujamos procesus (tiešās darbības). Tajos specificē arī OVP robežu, tostarp iekļaujamo piegādes ķēdes posmu specifikāciju un visas netiešās (augšupējās un lejupējās) darbības, un pamato, ja ir izslēgtas lejpusējas (netiešas) darbības (piemēram, produktu portfelī iekļautu starpproduktu vai produktu ar nenoteiktu dzīves ciklu izmantošanas posms).
A.3.2.1.	OVPNN darbības jomas vispārīgs apraksts
A.3.2.2.	NACE kodu izmantošana
A.3.2.3.	Reprezentatīvās organizācijas (RO) definēšana
A.3.2.4.	Ziņošanas vienība (ZV)
A.3.2.5.	Sistēmas robeža
A.3.2.6.	VP ietekmes kategoriju saraksts
A.3.2.7.	Papildu informācija
A.3.2.8.	Pieņēmumi un ierobežojumi
A.4.	Aprites cikla inventarizācijas pārskats
A.4.1.	Tiešās un netiešās darbības un aprites cikla posmi
A.4.2.	Modelēšanas prasības
A.4.2.1.	Lauksaimnieciskā ražošana
A.4.2.2.	Elektrības izmantošana
A.4.2.3.	Transports un loģistika
A.4.2.4.	Ražošanas līdzekļi — infrastruktūra un aprīkojums
A.4.2.5.	Paraugu ņemšanas procedūra
A.4.2.6.	Izmantošanas posms
A.4.2.7.	Aprites cikla beigu modelēšana
A.4.2.8.	Pagarināts produkta kalpošanas laiks
A.4.2.9.	Siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesaistījumi
A.4.2.10.	Iepakojums
A.4.3.	Daudzfunkcionālu procesu apstrāde
A.4.3.1.	Lopkopība
A.4.4.	Datu vākšanas prasības un kvalitātes prasības
A.4.4.1.	Obligāto uzņēmumam raksturīgo datu saraksts
A.4.4.2.	Izmantojamās datu kopas
A.4.4.3.	Izslēgšana
A.4.4.4.	Datu kvalitātes prasības
A.5.	OVP rezultāti
A.6.	Organizācijas vidiskās pēdas rezultātu interpretēšana
A.6.1	Karsto punktu identificēšana
A.6.1.1.	Procedūra visbūtiskāko ietekmes kategoriju noteikšanai
A.6.1.2.	Procedūra visbūtiskāko aprites cikla posmu noteikšanai
A.6.1.3.	Procedūra visbūtiskāko procesu noteikšanai
A.6.1.4.	Procedūra visbūtiskāko tiešo vienkāršo plūsmu noteikšanai
A.7.	Organizāciju vides pēdas nospieduma ziņojumi
A.8.	OVP pētījumu, ziņojumu un saziņas līdzekļu verifikācija un validācija
A.8.1.	Verifikācijas darbības jomas noteikšana
A.8.2.	Verificētājs(-i)
A.8.3.	Verifikācijas/validācijas prasības — prasības verifikācijai/validācijai, ja ir pieejams OVPNN
A.8.3.1.	Minimālās prasības OVP pētījuma verificēšanai un validēšanai
A.8.3.2.	Verifikācijas un validācijas paņēmieni
A.8.3.3.	Validācijas paziņojuma saturs
	B daļa.
	OVPNN veidne
B.1.	Ievads
B.2.	Vispārīga informācija par OVPNN
B.2.1.	Tehniskais sekretariāts
B.2.2.	Apspriešanās un ieinteresētās personas
B.2.3.	Pārskatīšanas grupa un OVPNN pārskatīšanas prasības
B.2.4.	Pārskatīšanas paziņojums
B.2.5.	Ģeogrāfiskais derīgums
B.2.6.	Valoda
B.2.7.	Atbilstība citiem dokumentiem
B.3.	OVPNN darbības joma
B.3.1.	Nozare
B.3.2.	Reprezentatīvā(-ās) organizācija(-as)
B.3.3.	Ziņošanas vienība un atsauces plūsma
B.3.4.	Sistēmas robeža
B.3.5.	VP ietekmes kategoriju saraksts
B.3.6.	Papildu tehniskā informācija
B.3.7.	Papildu vides informācija
B.3.8.	Ierobežojumi
B.3.8.1.	Salīdzinājumi un salīdzinoši apgalvojumi
B.3.8.2.	Datu trūkumi un aizstājējvērtības
B.4.	Visbūtiskākās ietekmes kategorijas, aprites cikla posmi, procesi un vienkāršās plūsmas
B.4.1.	Visbūtiskākās VP ietekmes kategorijas
B.4.2.	Visbūtiskākie aprites cikla posmi
B.4.3.	Visbūtiskākie procesi
B.4.4.	Visbūtiskākās tiešās vienkāršās plūsmas
B.5.	Aprites cikla inventarizācijas pārskats
B.5.1.	Obligāto uzņēmumam raksturīgo datu saraksts
B.5.2.	To procesu saraksts, kurus, kā paredzams, īsteno uzņēmums
B.5.3.	Datu kvalitātes prasības
B.5.3.1.	Uzņēmumam raksturīgas datu kopas
B.5.4.	Datu vajadzību matrica (DVM)
B.5.4.1.	Procesi 1. situācijā
B.5.4.2.	Procesi 2. situācijā
B.5.4.3.	Procesi 3. situācijā
B.5.5.	Izmantojamās datu kopas
B.5.6.	Kā aprēķināt pētījuma vidējo DKN
B.5.7.	Sadales noteikumi
B.5.8.	Elektroenerģijas modelēšana
B.5.9.	Klimata pārmaiņu modelēšana
B.5.10.	Aprites cikla beigu un reciklētā satura modelēšana
B.6.	Aprites cikla posmi
B.6.1.	Izejvielu ieguve un priekšapstrāde
B.6.2.	Lauksaimnieciskā modelēšana [jāiekļauj tikai, ja piemērojams]
B.6.3.	Ražošana
B.6.4.	Izplatīšanas posms [jāiekļauj, ja piemērojams]
B.6.5.	Izmantošanas posms [jāiekļauj, ja piemērojams]
B.6.6.	Aprites cikla beigas [jāiekļauj, ja piemērojams]
B.7.	OVP rezultāti – OVP profils
B.8.	Verifikācija
	C daļa
	NOKLUSĒJUMA CFF PARAMETRU SARAKSTS
	D daļa
	NOKLUSĒJUMA DATI IZMANTOŠANAS POSMA MODELĒŠANAI
	E daļa
	OVP ZIŅOJUMA VEIDNE
E.1.	Kopsavilkums
E.2.	Vispārīga informācija
E.3.	Pētījuma mērķis
E.4.	Pētījuma darbības joma
E.4.1.	Funkcionālā/deklarētā vienība un atsauces plūsma
E.4.2.	Sistēmas robeža
E.4.3.	Vidiskās pēdas ietekmes kategorijas
E.4.4.	Papildu informācija
E.4.5.	Pieņēmumi un ierobežojumi
E.5.	Aprites cikla inventarizācijas analīze
E.5.1.	Skrīninga posms [ja piemērojams]
E.5.2.	Modelēšanas izvēles
E.5.3.	Daudzfunkcionālu procesu apstrāde
E.5.4.	Datu vākšana
E.5.5.	Datu kvalitātes prasības un rādītājs
E.6.	Ietekmes novērtējuma rezultāti [konfidenciāli, ja piemērojams]
E.6.1.	OVP rezultāti
E.6.2.	Papildu informācija
E.7.	OVP rezultātu interpretēšana
E.8.	Validācijas paziņojums
	F daļa
	NOKLUSĒJUMA ZUDUMA RĀDĪTĀJI PAR KATRU PRODUKTA VEIDU

A.1    IEVADS

Pamatojoties uz analīzi, ko 2010. gadā veica JRC ( 186 ), Komisija nonāca pie secinājuma, ka esošie uz aprites ciklu balstītie standarti nesniedz pietiekamu konkrētību, lai nodrošinātu, ka tiek izdarīti vienādi pieņēmumi, mērījumi un aprēķini, lai atbalstītu vidisko apgalvojumu salīdzināmību starp organizācijām vienā un tajā pašā nozarē. OVPNN mērķis ir palielināt OVP pētījumu reproducējamību, būtiskumu, nozīmīgumu, efektivitāti un konsekvenci.

OVPNN būtu jāizstrādā un jāraksta formātā, ko personas ar tehniskām zināšanām (par ACN, kā arī par attiecīgo produktu kategoriju) var saprast un var izmantot OVP pētījuma veikšanai.

Ar katru OVPNN īsteno būtiskuma principu, kas nozīmē, ka OVP pētījumu mērķorientē uz tiem aspektiem un parametriem, kas ir visbūtiskākie konkrēta produkta vidiskajam sniegumam. Tādējādi tiek samazināts analīzes veikšanas laiks, pūles un izmaksas.

Katrs OVPNN paredz to minimālo procesu (obligāto procesu) sarakstu, kurus vienmēr modelē ar uzņēmumam raksturīgiem datiem. Mērķis ir novērst to, ka OVPNN lietotāji var veikt OVP pētījumu un paziņot tā rezultātus, nepiekļūstot attiecīgajiem uzņēmumam raksturīgajiem (primārajiem) datiem un izmantojot tikai noklusējuma datus. OVPNN definē šo obligāto procesu sarakstu, pamatojoties uz to būtiskumu un iespēju piekļūt uzņēmumam raksturīgiem datiem.

Definīcijas, kas sniegtas III pielikumā, ir piemērojamas arī šim pielikumam.

A.1.1.    Saikne starp OVPNN un PVPKN

Parasti OVPNN darbības joma ir plašāka nekā PVPKN (piemēram, saistība starp mazumtirdzniecības nozari un vienu konkrētu pārtikas produktu). Turklāt OVPNN apsver dažus aspektus, kas parasti neietilpst PVP pētījumā, kurš atbilst PVPKN (piemēram, ietekme, kas saistīta ar uzņēmuma pakalpojumiem, piemēram, tirgvedību).

Vienlaikus ir jānodrošina konsekvence starp metodoloģiskām izvēlēm, ko izdara saistītos OVPNN un PVPKN. Teorētiski organizācijas sniegto produktu PVP summai noteikta ziņošanas intervāla laikā (piemēram, vienā gadā) būtu jābūt tuvu tās OVP tajā pašā ziņošanas intervālā.

OVPNN izstrādē ņem vērā esošos PVPKN: ja ir esošs PVPKN, kas aptver produktu, materiālu vai komponentu, kas pieder produktu portfelim (PP), šā elementa modelēšanai PP izmanto visus PVPKN izmantotos noteikumus un pieņēmumus, tostarp saistīto VP atbilstošu datu kopu. Šo noteikumu izņēmumi ir jāsaskaņo ar EK.

A.1.2.    Kā pārvaldīt modularitāti

Ja PP satur starpproduktus, PVPKN var kļūt par “moduli”, kas izmantojams, izstrādājot OVPNN, kas ietver to PP produktos lejupsējāk piegādes ķēdē. Tas tieši tāpat attiecas arī uz gadījumu, kad starpproduktu var izmantot dažādās piegādes ķēdēs (piemēram, metāla plāksnes). “Moduļu” izstrāde nodrošina augstāku konsekvences līmeni starp dažādām piegādes ķēdēm, kas izmanto vienus un tos pašus moduļus kā daļu no to ACN.

Iespēja izveidot šādus moduļus būtu vienmēr jāapsver arī attiecībā uz galaproduktiem, kas ietilpst PP, jo īpaši tiem produktiem, kas ir daļa no piegādes ķēdes un tad nošķiras, jo tiem ir atšķirīgas funkcijas (piemēram, mazgāšanas līdzekļi).

Ir dažādi scenāriji, kuros var būt vajadzīga modulāra pieeja;

Attiecībā uz a) scenāriju jaunais OVPNN nosaka, kā pārvaldīt produkta informāciju, pamatojoties uz produkta vidisko būtiskumu un DVM (sk. 4.4.4.4. iedaļu). Tas nozīmē, ka tad, ja produkts ir “visbūtiskākais” un ir uzņēmuma kontrolē, pieprasa uzņēmumam raksturīgus datus, ievērojot tā PVPKN noteikumus, kura darbības jomā ietilpst modulis ( 187 ). Ja produkts nav uzņēmuma operatīvajā kontrolē, bet ir starp “visbūtiskākajiem” procesiem, OVPNN lietotājs var izvēlēties vai nu sniegt uzņēmumam raksturīgus datus, vai izmantot VP atbilstošu sekundāru datu ( 188 ), ko sniedz kopā ar PVPKN, kura darbības jomā ietilpst modulis.

Minētajā b) scenārijā tehniskais sekretariāts (sk. lomu un dalību A.2.2. iedaļā) novērtē, cik reāli ir īstenot tos pašus modelēšanas pieņēmumus un sekundārās datu kopas, kas uzskaitītas esošajā OVPNN. Ja tas ir reāli, tehniskais sekretariāts īsteno tos pašus modelēšanas pieņēmumus un datu kopu, kas izmantojami tā OVPNN. Ja tas nav reāli, tehniskais sekretariāts vienojas par risinājumu ar Komisiju.

A.2.    OVPNN izstrādes un pārskatīšanas process

Šīs iedaļas noteikumi neskar noteikumus, kas iekļaujami turpmākos ES tiesību aktos.

Šī iedaļa ietver OVPNN izstrādes un pārskatīšanas procesu. Var rasties šādas situācijas:

jauna OVPNN izstrāde;

Attiecībā uz a) un b) gadījumu ievēro šajā iedaļā (sk. A-1. attēlu) aprakstīto procedūru.

Savukārt c) gadījums ir pieļaujams tikai tad, ja reprezentatīvās organizācijas (RO) (sk. A.2.3. iedaļu) modelis tiek atjaunināts ar koriģētiem/jauniem datiem vai datu kopām un acīmredzamu kļūdu labošanu, un RO rezultāti mainās par noteiktu maksimālo vērtību:

Ja RO rezultāti mainās par > 10 % vismaz vienai ietekmes kategorijai (raksturoti rezultāti) vai par > 5 % no vienotā kopējā rādītāja, c) gadījums nav piemērojams, un ir vajadzīga OVPNN pilnīga pārskatīšana.

c) gadījumā tehniskais sekretariāts iesniedz atjauninātu OVPNN pārskatīšanai komisijā, un izpilda trīs pēdējos A-1. attēla posmus (t. i., pārskatīšana komisijā, OVPNN galīgā projekta izstrāde, OVPNN galīgā apstiprināšana).

J-1. attēls.

Procesa plūsma OVPNN radīšanai/pārskatīšanai. OVP-RO reprezentatīvas organizācijas OVP pētījums.

A.2.1.    Kurš var izstrādāt OVPNN?

OVPNN izstrādei izveido tehnisko sekretariātu. Tehniskais sekretariāts pārstāv vismaz 51 % no ES patēriņa tirgus (pārdotā daudzuma) ekonomiskā apgrozījuma izteiksmē. Tehniskais sekretariāts sasniedz šo tirgus aptvērumu tieši ar uzņēmumiem, kas tajā piedalās, un/vai netieši, izmantojot ES tirgus aptvērumu, ko veido uzņēmumu apvienības pārstāvēti locekļi. Tehniskais sekretariāts tā izveides brīdī iesniedz Komisijai konfidenciālu ziņojumu, kas apliecina tirgus aptvērumu.

A.2.2.    Tehniskā sekretariāta loma

Tehniskais sekretariāts (TS) ir atbildīgs par šādām darbībām:

A.2.3.    Reprezentatīvās(-o) organizācijas(-u) definēšana

Tehniskais sekretariāts izstrādā reprezentatīvās organizācijas (RO), kas darbojas ES tirgū un pieder nozarei, “modeli”. RO atspoguļo faktisko situāciju, kāda tā ir OVPNN izstrādes brīdī. Tas nozīmē, piemēram, ka nākotnes tehnoloģijas, nākotnes transporta scenārijus vai nākotnes aprites cikla beigu režīmus neņem vērā. Izmantotie dati atspoguļo reālistiskas tirgus vidējās vērtības un ir visjaunākie dati (jo īpaši attiecībā uz strauji augošu tehnoloģiju produktiem). Izvairās izmantot piesardzīgas vērtības vai aplēses.

RO var būt reāla vai virtuāla (neesoša) organizācija. Virtuālā organizācija būtu jāaprēķina, pamatojoties uz vidējiem Eiropas tirgū veiktās pārdošanas svērtiem raksturlielumiem visām esošajām tehnoloģijām / ražošanas procesam / organizāciju veidiem, uz kuriem attiecas nozare vai apakšnozare. Pamatotos gadījumos var izmantot citus svēršanas kopumus.

Nosakot RO, pastāv risks, ka dažādas tehnoloģijas ar ļoti dažādām tirgus daļām sajaucas, un tās, kam ir samērā maza tirgus daļa, var netikt ņemtas vērā. Šādos gadījumos Tehniskais sekretariāts iekļauj trūkstošās tehnoloģijas / ražošanas veidus / organizāciju veidus (ja tie ietilpst darbības jomā) RO definīcijā vai sniedz rakstisku pamatojumu, ja tas nav tehniski iespējams.

RO ir pamats reprezentatīvās organizācijas OVP pētījumam (OVP-RO). A.3.1. iedaļā ir izskaidrots, kad RO jāizstrādā nozarēm un apakšnozarēm.

Tehniskais sekretariāts sniedz informāciju par visiem pasākumiem, kas veikti, lai definētu RO “modeli”, un apkopoto informāciju sniedz OVPNN pielikumā. Tehniskais sekretariāts veic vispiemērotākos pasākumus, lai attiecīgos gadījumos saglabātu datu konfidencialitāti.

A.2.4.    Pirmais reprezentatīvās(-o) organizācijas(-u) OVP pētījums

Pirmo OVP pētījumu veic katrai reprezentatīvajai organizācijai (pirmais OVP-RO). Pirmā OVP-RO mērķi ir šādi:

Tehniskais sekretariāts veic RO “modeļa” pirmo OVP-RO. Pieejamu datu trūkums un mazas tirgus daļas nav arguments tehnoloģiju vai ražošanas procesu izslēgšanai.

Tehnsikais sekretariāts izmanto OVP-RO vajadzībām VP atbilstošas datu kopas, ja tās ir pieejamas. Ja VP atbilstoša datu kopa nepastāv, ievēro turpmāk izklāstīto procedūru hierarhiskā secībā:

Pirmajā OVP-RO nav atļauta procesu, emisiju vidē un resursu no vides izslēgšana. Aptver visus aprites cikla posmus un procesus (tostarp ražošanas līdzekļus). Tomēr tādas darbības kā personāla svārstmigrācija, ēdnīcas ražotnēs, plaša patēriņa preces, kas nav saistītas ar ražošanas procesiem, tirgdarbība, komandējumi un pētniecības un izstrādes darbības var izslēgt. Izslēgšanu var iekļaut galīgajā OVPNN tikai, pamatojoties uz III pielikumā un šajā pielikumā izklāstītajiem noteikumiem.

Iesniedz pirmo OVP-RO ziņojumu (ievērojot IV pielikuma E daļā ietverto veidni), un tajā iekļauj raksturotos, normalizētos un svērtos rezultātus.

Pirmo OVP-RO un tā ziņojumu pārbauda pārskatīšanas grupa, un kā tā pielikumu iesniedz publisku pārskatīšanas ziņojumu.

A.2.5.    Pirmais OVPNN projekts

Pamatojoties uz pirmā OVP-RO rezultātiem, tehniskais sekretariāts sagatavo pirmo OVPNN projektu, ko izmanto OVPNN atbalsta pētījumu veikšanai. To izstrādā saskaņā ar šajā pielikumā noteiktajām prasībām un šā pielikuma B daļā ietverto veidni. Tajā iekļauj visas prasības, kas vajadzīgas atbalsta pētījumiem, sniedzot īpašu atsauci uz uzņēmumam raksturīgo datu vākšanas tabulām un procedūrām.

A.2.6.    Atbalsta pētījumi

Atbalsta pētījumu mērķis ir pārbaudīt pirmā OVPNN projekta īstenojamību un — mazākā mērā — sniegt norādes par noteikto visbūtiskāko ietekmes kategoriju, aprites cikla posmu, procesu un tiešo vienkāršo plūsmu piemērotību.

Par katru RO veic vismaz trīs OVP atbalsta pētījumus.

Atbalsta pētījumi atbilst visām prasībām, kas noteiktas pirmajā OVPNN projektā un versijā, uz kuru atsaucas šis pielikums. Ievēro šādus papildu noteikumus:

Katru atbalsta pētījumu veic struktūra ( 189 ), kas nav iesaistīta OVPNN izstrādē un nav daļa no pārskatīšanas grupas. Var pastāvēt izņēmumi attiecībā uz šo noteikumu, bet tiem jābūt saskaņotiem ar Eiropas Komisiju. Eiropas Komisijai nedara pieejamas apkopotas VP atbilstošas datu kopas.

Katru atbalsta pētījumu papildina OVP ziņojums, kurā sniedz atbilstošu, visaptverošu, konsekventu, precīzu un pārredzamu pētījuma kopsavilkumu. Atbalsta pētījumiem izmantojamā OVP ziņojuma veidne ir pieejama šā pielikuma E pielikumā. Veidnē ir ietverta minimālā informācija, kas jāpaziņo. Atbalsta pētījumi (un ar tiem saistītais OVP ziņojums) ir konfidenciāli. Tos kopīgo tikai ar Eiropas Komisiju vai struktūru, kas pārrauga OVPNN izstrādi, un ar pārskatīšanas grupu. Tomēr uzņēmums, kas veicis atbalsta pētījumu, var nolemt piešķirt piekļuvi citām ieinteresētajām personām.

A.2.7.    Reprezentatīvas organizācijas otrais OVP pētījums

Reprezentatīvās organizācijas OVP pētījuma veikšana ir iteratīvs process. Pamatojoties uz informāciju, kas savākta pirmajā apspriešanā un atbalsta pētījumos, tehniskais sekretariāts veic otro OVP-RO. Šis otrais OVP-RO ietver jaunas VP atbilstošas datu kopas, atjauninātus darbības noklusējuma datus un visus pieņēmumus, kas ir otrā OVPNN projekta prasību pamatā. Pamatojoties uz otro OVP-RO, tehniskais sekretariāts izstrādā otro OVP-RO ziņojumu.

Tehniskais sekretariāts izmanto VP atbilstošas datu kopas, ja tās ir pieejamas bez maksas. Ja VP atbilstošas datu kopas nav pieejamas, ievēro šādus noteikumus hierarhiskā secībā:

Otrajā OVP-RO nosaka visas galīgā OVPNN prasības, tostarp (bet ne tikai) visbūtiskāko ietekmes kategoriju, aprites cikla posmu, procesu, tiešo vienkāršo plūsmu, izslēgšanas utt. kategoriju galīgo sarakstu utt.

Iesniedz otro OVP-RO ziņojumu (ievērojot šā pielikuma E daļā ietverto veidni), un tajā iekļauj raksturotos, normalizētos un svērtos rezultātus.

Otro OVP-RO un tā ziņojumu pārskata pārskatīšanas grupa, un kā tā pielikumu iesniedz publisku pārskatīšanas ziņojumu.

A.2.8.    OVPNN otrais projekts

Tehniskais sekretariāts izstrādā OVPNN otro projektu, ņemot vērā atbalsta pētījumu un otrā OVP-RO rezultātus. Aizpilda visas iedaļas OVPNN veidnē (sk. šā pielikuma E daļu).

OVPNN precizē, ka visi datu trūkumi, kas ietverti OVPNN, paliks par datu trūkumiem visā tā derīguma termiņā. Tāpēc datu trūkumi netieši ir daļa no OVPNN sistēmas robežas, lai varētu veikt patiesu salīdzināšanu starp organizācijām (attiecīgā gadījumā).

A.2.9.    OVPNN pārskatīšana

A.2.9.1.    Pārskatīšanas grupa

TS OVPNN pārskatīšanai izveido pārskatīšanas grupu, kurā ir ārējas, neatkarīgas trešās personas.

Grupas sastāvā ir vismaz trīs locekļi (priekšsēdētājs un divi locekļi). Ja OVPNN ir saistīts ar vairāk nekā pieciem RO, pārskatīšanas grupu var paplašināt ar papildu locekļiem un papildu līdzpriekšsēdētājiem. Grupā ir viens VP/ACN eksperts (ar pamatzināšanām par attiecīgo nozari vai ar nozari saistītiem vides aspektiem), viens nozares eksperts un, ja iespējams, viens NVO pārstāvis. Vienu locekli izraugās par vadošo pārskatītāju.

Pārskatītāji ir savstarpēji neatkarīgi kā tiesību subjekti. Grupā neiekļauj TS vai citu TS darbā iesaistītu struktūru locekļu pārstāvjus ( 190 ), vai darbiniekus no uzņēmumiem, kas vada atbalsta pētījumus. Izņēmumi attiecībā uz šo noteikumu ir jāapspriež un jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju.

Pārskatīšanas grupas sastāvs var mainīties OVPNN izstrādes laikā. Locekļi var pievienoties grupai vai to pamest laikā starp diviem pārskatīšanas posmiem. Tomēr vadošajam pārskatītājam ir pienākums nodrošināt, ka kritēriji, kas noteikti pārskatīšanas grupai, tiek izpildīti ikvienā OVPNN izstrādes procesa posmā; vadošais pārskatītājs informē jaunos locekļus par iepriekšējiem posmiem un apspriestajiem jautājumiem.

Vadošo pārskatītāju var nomainīt, ja vien viens no pārējiem locekļiem uzņemas viņa lomu un nodrošina darba nepārtrauktību. Pārskatīšanas process ietver starpposma mērķus, piemēram, 1) pirmais OVP-RO + OVPNN pirmais projekts, 2) atbalsta pētījumi + otrais OVP-RO + OVPNN otrais projekts, 3) OVPNN galīgais projekts 4) galīgais OVPNN. Būtu jānodrošina nepārtrauktība viena starpposma mērķa ietvaros. Iepriekšējā prasība nozīmē, ka vismaz viens pārskatīšanas grupas loceklis paliek aktīvs projektā. Ja šīs prasības nav izpildītas, pārskatīšanas procesu sāk no pēdējā starpposma mērķa, kurā prasības tika izpildītas.

Pārskatīšanas grupas kompetenču novērtējumu veic, pamatojoties uz punktu sistēmu, kurā ņem vērā locekļu pieredzi, VP/ACN metodiku un praksi, un zināšanas par attiecīgajām tehnoloģijām, procesiem vai citām darbībām, kas ietvertas OVPNN darbības jomā esošajā(-ās) organizācijā(-ās). Šā pielikuma 32. tabulā sniegta katras svarīgās kompetences un pieredzes jomas punktu sistēma.

Pārskatīšanas grupas locekļi iesniedz apliecinājumus par savu kvalifikāciju, norādot, cik daudz punktu viņi saņēmuši par katru kritēriju, kā arī kopējo saņemto punktu skaitu. Minēto apliecinājumu iekļauj OVPNN pārskatīšanas ziņojumā.

Minimālais nepieciešamais punktu skaits, lai kvalificētos par pārskatītāju, ir seši punkti, ieskaitot vismaz vienu punktu par katru no trim obligātajiem kritērijiem (t. i., pārskatīšanas prakse, VP/ACN metodika un prakse, VP pētījumam svarīgu tehnoloģiju vai citu darbību pārzināšana).

A.2.9.2.    Pārskatīšanas procedūra

TS vienojas par pārskatīšanas procedūru ar pārskatīšanas grupu, kad tiek parakstīts pārskatīšanas līgums. TS jo īpaši vienojas par termiņu, kas pārskatīšanas grupai pieejams piezīmju sagatavošanai pēc tam, kad TS izdod katru dokumentu, un par to, kā pārvaldīt saņemtās piezīmes.

Pārskatīšanas grupa ir atbildīga par šādu dokumentu neatkarīgu pārskatīšanu (sk. 1. attēlu):

Ja otrā apspriešanās vai OVPNN pārskatīšana ietekmē otrā OVP-RO rezultātus, otro OVP-RO atjaunina, un rezultātus iestrādā OVPNN galīgajā projektā. Šādā gadījumā OVPNN galīgo projektu un galīgo OVPNN pārskata pārskatīšanas grupa.

Grupa nosūta pārskatīto katra dokumenta versiju TS analīzei un apspriešanai. TS izskata grupas piezīmes un ieteikumus un sagatavo atbildi par katru no tiem.

Par visiem dokumentiem TS, izmantojot pārskatīšanas ziņojumus, sagatavo rakstiskas atbildes, kās var ietvert:

Dokumenti, kam jāpiemēro pārskatīšanas procedūra, ir norādīti A-2. attēlā ar krustiņu.

A-2. attēls.

OVPNN izstrādes process

A.2.9.2.1.    Pirmā OVP-RO pārskatīšana

Pārskatīšanas grupa pārskata pirmo OVP-RO un ar to saistīto OVP-RO ziņojumu saskaņā ar verifikācijas procedūru, kas izklāstīta III pielikuma 8.4. iedaļā. Tomēr apmeklējumi uz vietas nav piemērojami, un, ja RO ir virtuāla organizācija, pārskatītāji vienojas ar tehnisko sekretariātu par paņēmienu(-iem) darbības datu validēšanai. Ja OVPNN nosaka vairākus RO, pārskatīšanā pārbauda, vai visi OVPNN definētie RO ir ietverti dažādo OVP-RO pētījumu darbības jomā.

Papildus vadlīnijām, kas sniegtas 8.4. iedaļā, veic šādus soļus:

A.2.9.2.2.    Atbalsta pētījuma pārskatīšana

Atbalsta pētījumus un to OVP ziņojumus pārskata pārskatīšanas grupa. Pārskatīšanas grupa pārskata vismaz trīs atbalsta pētījumus par katru RO. Pārskatīšanas grupa pārliecinās, vai katru atbalsta pētījumu veic uzņēmums/konsultants, kas nav iesaistīts OVPNN izstrādē un nav daļa no pārskatīšanas grupas.

Atbalsta pētījuma pārskatīšana ir ļoti līdzīga OVP pētījuma verifikācijai, izņemot noteiktu specifiku, piemēram, neveic apmeklējumus uz vietas. Papildus vadlīnijām, kas sniegtas III pielikuma 8.4. iedaļā, veic šādus soļus:

A.2.9.2.3.    Otrā OVP-RO pētījuma pārskatīšana

Pārskatīšanas grupa pārskata otro OVP-RO pētījumu un ar to saistīto OVP-RO ziņojumu saskaņā ar III pielikuma 8.4. iedaļā aprakstīto verifikācijas procedūru. Tomēr apmeklējumus uz vietas neveic.

Papildus vadlīnijām, kas sniegtas III pielikuma 8.4. iedaļā, veic šādus soļus:

A.2.9.3.    OVPNN dokumenta pārskatīšanas kritēriji

Pārskatītāji izvērtē, vai OVPNN i) ir izstrādāts saskaņā ar III pielikumā paredzētajām prasībām un ii) pamato ticamu, nozīmīgu un konsekventu OVP profilu radīšanu. Papildus piemēro arī šādus pārskatīšanas kritērijus:

A.2.9.4.    Pārskatīšanas ziņojums/paziņojumi

Pārskatīšanas grupa sagatavo:

Galīgajā OVPNN iekļauj šādus pielikumus: i) tā publiskais ziņojums, ii) katra OVP-RO pārskatīšanas ziņojums un iii) katra pārskatītā atbalsta pētījuma publiskais validācijas paziņojums.

A.2.10.    OVPNN galīgais projekts

Kad projekta izstrādes darbs ir pabeigts, tehniskais sekretariāts nosūta Komisijai šādus dokumentus:

A.2.10.1.    Reprezentatīvās(-o) organizācijas(-u) Excel modeli(-ļi)

RO “modeli” dara pieejamu MS Excel formātā. Ja RO modeļa pamatā ir vairāki apakšmodeļi (piemēram, ļoti dažādas tehnoloģijas), papildus vispārējā modeļa Excel datnei iesniedz atsevišķu Excel datni par katru no šiem apakšmodeļiem. Excel datni sagatavo saskaņā ar veidni, kas pieejama JRC tīmekļa vietnē ( 191 ).

A.2.10.2.    OVPNN uzskaitītās datu kopas

Visas VP un ILCD-EL atbilstošās datu kopas, ko izmanto OVPNN, ir pieejamas Aprites cikla datu tīkla ( 192 ) mezglā apkopotā un sīkāk iedalītā (1. līmenī) formā.

A.2.10.3.    VP atbilstošās datu kopas, kas atspoguļo reprezentatīvo(-ās) organizāciju(-as)

VP atbilstošo(-ās) datu kopu(-as), kas atspoguļo RO, iesniedz apkopotā un sīkā iedalītā formā. Sīkāku iedalīšanu veic līmenī, kas atbilst attiecīgajam OVPNN. Datus var apkopot, lai aizsargātu konfidencialitāti.

To tehnisko prasību saraksts, kurām jāatbilst datu kopai, lai tā būtu VP atbilstoša, ir pieejams vietnē http://eplca.jrc.ec.europa.eu/LCDN/developerEF.xhtml.

A.3.    OVPNN jomas noteikšana

A.3.1.    Nozare un apakšnozares

Organizācijas ar līdzīgiem PP būtu jāgrupē vienā un tajā pašā OVPNN. OVPNN darbības jomu izvēlas tādā veidā, kas ir pietiekami plašs, lai aptvertu dažādus lietojumus un/vai tehnoloģijas. Dažos gadījumos, lai izpildītu šo prasību, nozari var iedalīt vairākās apakšnozarēs. Tehniskais sekretariāts izlemj, vai apakšnozares ir nepieciešamas, lai sasniegtu OVPNN galveno mērķi un tādējādi izvairītos no riska, ka karsto punktu rezultāti no dažādām tehnoloģijām sajaucas vai ka tehnoloģiju ar mazāku tirgus daļu rezultāti netiek ņemti vērā91. Lai nodrošinātu rezultātu reproducējamību un salīdzināmību (attiecīgā gadījumā), definējot nozari un apakšnozares, ir jāievēro pēc iespējas lielāka konkrētība.

OVPNN strukturē ar iedaļu, kurā ietver “horizontālos” noteikumus, kas ir kopīgi visām OVPNN darbības jomā ietilpstošajām organizācijām, un apakšiedaļu par katru apakšnozari, kurās iekļauj konkrētos “vertikālos” noteikumus, kas piemērojami tikai attiecīgajai apakšnozarei (A-2. attēls).

Saskaņā ar vispārējo principu horizontālie noteikumi ir noteicoši pār vertikālajiem, tomēr pienācīgi pamatotos gadījumos ir pieļaujamas īpašas atkāpes no šā principa. Šāda struktūra atvieglo esoša OVPNN darbības jomas paplašināšanu, iekļaujot vairāk apakšnozaru.

Katru apakšnozari skaidri apraksta OVPNN darbības jomas definīcijā, katrai apakšnozarei ir savs RO kopā ar atlasītajiem visbūtiskākajiem procesiem, aprites cikla posmiem un ietekmes kategorijām.

K-2. attēls.

OVPNN struktūras piemērs ar nozarei raksturīgiem horizontālajiem noteikumiem, dažādām apakšnozarēm un apakšnozarēm raksturīgiem vertikālajiem noteikumiem.

Salīdzinājumi ir pieļaujami, ja OVPNN vai apakšnozarēs ir tikai viena nozare. Tehniskais sekretariāts precizē, ar kādiem nosacījumiem OVPNN ļauj salīdzināt organizācijas, kas pieder pie vienas nozares un/vai apakšnozares. Tehniskais sekretariāts precizē, vai ir atļauta savstarpēja tādu organizāciju salīdzināšana, kuras pieder divām vai vairākām dažādām apakšnozarēm.

Visas prasības, kas noteiktas IV pielikumā, piemēro nozarēm un apakšnozarēm (attiecīgā gadījumā).

A.3.2.    OVPNN darbības joma

OVPNN darbības jomas iedaļā ietver produktu portfeļa aprakstu un sniedz NACE kodus, kas piemērojami nozarei, uz kuru attiecas darbības joma. OVPNN specificē organizācijas robežās iekļaujamos procesus (tiešās darbības). Tajos specificē arī OVP robežu, tostarp iekļaujamo piegādes ķēdes posmu specifikāciju un visas netiešās (augšupējās un lejupējās) darbības, un pamato, ja ir izslēgtas lejpusējas (netiešas) darbības (piemēram, produktu portfelī iekļautu starpproduktu vai produktu ar nenoteiktu dzīves ciklu izmantošanas posms).

OVPNN jādefinē laikposms, kas jāņem vērā novērtējumā.

OVPNN darbības jomas iedaļā iekļauj vismaz šādu informāciju:

A.3.2.1.    OVPNN darbības jomas vispārīgs apraksts

OVPNN darbības jomas definīcijā iekļauj produktu kategorijas vispārīgu aprakstu, tostarp darbības jomas granularitāti, iekļautās produktu apakškategorijas (ja tādas ir), PP ietilpstošā produkta/pakalpojumu aprakstu un to tehniskos rādītājus. Ja produkti ir izslēgti no PP, šādu izslēgšanu pamato (piemēram, tie nepieder nozares organizācijas tipiskajam PP).

A.3.2.2.    NACE kodu izmantošana

NACE kodus, ko piemēro darbības jomā esošajai nozarei, uzskaita OVPNN.

A.3.2.3.    Reprezentatīvās organizācijas (RO) definēšana

OVPNN darbības jomā iekļauj RO īsu aprakstu.

Tehniskais sekretariāts sniedz informāciju par visiem pasākumiem, kas veikti, lai definētu RO “modeli”, un apkopoto informāciju sniedz OVPNN pielikumā. Ja pielikumā iekļauj konfidenciālu informāciju, tā būtu jādara pieejama tikai pārskatīšanai (ko veic EK, tirgus uzraudzības iestādes vai pārskatītāji).

A.3.2.4.    Ziņošanas vienība (ZV)

OVPNN ZV iedaļā jādefinē organizācija, norādot i) organizācijas nosaukumu, ii) organizācijas ražoto preču / sniegto pakalpojumu veidu, iii) darbības vietas (piemēram, valsts pilsētas).

Turklāt OVPNN jāsniedz produkta portfeļa apraksts saskaņā ar četriem aspektiem, kas norādīti A-2. tabulā, un ziņošanas intervāls (ja ziņošanas intervāls nav viens gads, jāsniedz pamatojums). OVPNN pieprasa OVPNN lietotājam definēt savu PP, tostarp pārskata gadu un ziņošanas intervālu.

Ja pastāv piemērojami standarti, tos izmanto un citē OVPNN.

OVPNN izskaidro un dokumentē jebkādu produktu/pakalpojumu izslēgšanu no PP.

Ja ir vajadzīgi aprēķina parametri saistībā ar OVPNN obligāto uzņēmumam raksturīgo informāciju, OVPNN sniedz aprēķina piemēru.

A.3.2.5.    Sistēmas robeža

OVPNN identificē un sniedz īsu aprakstu par procesiem un aprites cikla posmiem, kas iekļauti nozarē/apakšnozarē.

OVPNN norāda procesus, ko izslēdz, pamatojoties uz izslēgšanas noteikumu (sk. A.4.3.3. iedaļu), vai norāda, ka izslēgšana nav piemērojama.

OVPNN sniedz sistēmas diagrammu, tajā norādot procesus, attiecībā uz kuriem vajadzīgi obligātie uzņēmumam raksturīgie dati, un procesus, kas izslēgti no sistēmas robežas.

OVPNN sistēmas diagrammā norāda organizācijas robežas un OVP robežas.

A.3.2.6.    VP ietekmes kategoriju saraksts

OVPNN uzskaita 16 VP ietekmes kategorijas, kas izmantojamas OVP profila aprēķināšanai, kā uzskaitīts III pielikuma 2. tabulā. No šīm 16 ietekmes kategorijām OVPNN uzskaita tās, kas ir visbūtiskākās darbības jomā ietilpstošajai nozarei vai apakšnozarei(-ēm) (sk. šā pielikuma A.6.1.1. iedaļu).

OVPNN norāda, vai OVPNN lietotājs atsevišķi aprēķina un paziņo apakšrādītājus par klimata pārmaiņām (sk. A.4.2.9. iedaļu).

OVPNN norāda izmantojamās VP atsauces paketes versiju ( 193 ).

A.3.2.7.    Papildu informācija

A.3.2.7.1.    Papildu vides informācija

OVPNN norāda, kāda papildu vides informācija ir jāpaziņo un vai tā ir obligāta vai ieteicama papildu vides informācija. Būtu jāizvairās izmantot prasību formulējumu vajadzības izteiksmes vēlējuma paveidā. Papildu vides informāciju var iekļaut tikai tad, ja OVPNN ir precizēta metode, ko izmanto tās aprēķināšanai.

Bioloģiskā daudzveidība

Izstrādājot OVPNN, bioloģisko daudzveidību aplūko kā daļu jo papildu vides informācijas, izmantojot turpmāk aprakstīto procedūru.

Lai gan tehniskais sekretariāts var noteikt, kā bioloģisko daudzveidību novērtē un kā par to ziņo OVPNN (attiecīgā gadījumā), var izmantot šādus ieteikumus:

A.3.2.7.2.    Papildu tehniskā informācija

OVPNN uzskaita papildu tehnisko informāciju, ko paziņo / kas būtu jāpaziņo / ko var paziņot.

Ja darbības jomā ietilpstošā PP produkts ir starpprodukts, OVPNN pieprasa šādu papildu tehnisko informāciju:

A.3.2.8.    Pieņēmumi un ierobežojumi

OVPNN iekļauj sarakstu ar ierobežojumiem, ko piemēro OVP pētījumam, pat ja to veic saskaņā ar OVPNN.

Tehniskais sekretariāts precizē, ar kādiem nosacījumiem OVPNN ļauj salīdzināt organizācijas, kas pieder pie vienas nozares un/vai apakšnozares (piemēram, normalizējot OVP profilu pret organizācijas gada apgrozījumu).

OVPNN uzskaita ILCD-EL atbilstošās datu kopas, kas izmantotas, modelējot reprezentatīvo(-ās) organizāciju(-as) un datu trūkumus.

A.4.    Aprites cikla inventarizācijas pārskats

A.4.1.    Tiešās un netiešās darbības un aprites cikla posmi

OVPNN identificē procesus, par kuriem sagaidāms, ka tie piederēs tiešajām darbībām, un procesus, par kuriem sagaidāms, ka tie piederēs netiešajām darbībām.

Ja PP ietilpst galvenokārt produkti, OVPNN uzskaita visus procesus katram aprites cikla posmam. Šis solis nav obligāts, ja PP ietilpst galvenokārt pakalpojumi; šādā gadījumā tehniskais sekretariāts novērtē aprites cikla posmu piemērojamību nozarei darbības jomā (sk. III pielikuma 4.2. iedaļu, kurā aprakstīta aprites cikla posmu piemērojamība OVP pētījumiem).

Noklusējuma aprites cikla posmi ir uzskaitīti III pielikuma 4.2. iedaļā un sīkāk aprakstīti III pielikuma 4.2.1.–4.2.5. iedaļā.

Par katru procesu OVPNN iekļauj noklusējuma sekundārās datu kopas, kas OVPNN lietotājam jāpiemēro, ja vien uz procesu neattiecas obligāti uzņēmumam raksturīgi dati.

A.4.2.    Modelēšanas prasības

A.4.2.1.    Lauksaimnieciskā ražošana

Attiecībā uz lauksaimnieciskajām darbībām ievēro modelēšanas norādījumus, kas sniegti III pielikuma 4.4.1. iedaļā attiecībā uz RO, un tos iekļauj OVPNN. Par visiem izņēmumiem pirms to īstenošanas vienojas ar Komisiju.

A.4.2.1.1.    Mēslošanas līdzekļi

Attiecībā uz mēslošanas līdzekļiem uz slāpekļa bāzes būtu jāizmanto IPCC (2006) 2-4. tabulā norādītie 1. līmeņa emisijas faktori, kas sniegti III pielikuma 3. tabulā.

Slāpekļa lauka modelim, kas sniegts III pielikuma 3. tabulā, ir daži ierobežojumi, un nākotnē tas būtu jāuzlabo. Tāpēc OVPNN, kuru darbības jomā ir lauksaimnieciskā modelēšana, izmēģina (vismaz) turpmāk aprakstīto alternatīvo pieeju OVP-RO ietvaros.

N atlikumu aprēķina, izmantojot II-3. tabulā sniegtos parametrus un turpmāk norādīto formulu. Kopējo NO3-N emisiju ūdenī uzskata par mainīgu lielumu, un tās kopējo inventarizāciju aprēķina šādi:

Ja noteiktās zemas ielaides shēmās attiecībā uz “papildu NO3-N emisijām ūdenī” vērtība ir negatīva, vērtību iestata uz “0”. Turklāt šādos gadījumos aprēķināto “papildu NO3-N emisiju ūdenī” absolūtā vērtība ir jāuzskaita inventarizācijā kā papildu N mēslošanas līdzekļa ielaide sistēmā, izmantojot to pašu N mēslošanas līdzekļu kombināciju, kas izmantota analizētajiem kultūraugiem. Tas ir vajadzīgs, lai izvairītos no ražības noplicināšanās shēmu ņemšanas vērā, piesaistot noplicināto N ar analizētajiem kultūraugiem, kas, kā pieņem, rada vajadzību vēlāk lietot mēslošanas līdzekļus un uzturēt augsnē tādu pašu auglības līmeni.

Tehniskais sekretariāts var nolemt iekļaut iepriekš minēto pieeju uz N balstītai modelēšanai savā OVPNN III pielikumā paredzētās pieejas vietā. Abas pieejas izmēģina atbalsta pētījumos, un, pamatojoties uz savāktajiem pierādījumiem, tehniskais sekretariāts var brīvi izlemt, kuru no abām pieejām izmantot. To validē OVPNN pārskatīšanas grupa.

Kā otro alternatīvu gadījumā, ja ir pieejami labāki dati, OVPNN var izmantot aptverošāku slāpekļa lauka modeli ar nosacījumu, ka i) tas aptver vismaz III pielikuma 3. tabulā prasītās emisijas, ii) N ir līdzsvarots ielaidē un izlaidē, un iii) tas ir pārredzami aprakstīts.

A.4.2.2.    Elektrības izmantošana

Piemēro III pielikuma 4.4.2. iedaļā noteiktās prasības, ja vien OVPNN neaptver elektrību kā galveno produktu (piemēram, fotoelementu sistēmas).

A.4.2.2.1.    Elektroenerģijas modelēšana reprezentatīvām organizācijām

Modelējot RO, izmanto šādu elektroenerģijas kombināciju hierarhiskā secībā:

Ja RO ir izvietota dažādās vietās un/vai PP ietilpstošie produkti tiek pārdoti dažādās valstīs, elektroenerģijas kombinācija atspoguļo ražošanas attiecības vai pārdošanas attiecības starp ES valstīm/reģioniem. Lai noteiktu attiecību, izmanto fizisku vienību (piemēram, gabalu skaitu vai kg produkta). Ja šādi dati nav pieejami, izmanto vidējo ES kombināciju (ES+EBTA) vai reģionam raksturīgu kombināciju.

A.4.2.3.    Transports un loģistika

OVPNN sniedz noklusējuma transporta scenārijus, kas jāizmanto gadījumā, ja šie dati nav uzskaitīti kā obligāta uzņēmumam raksturīga informācija (sk. A.4.4.1. iedaļu) un nav pieejama piegādes ķēdei raksturīga informācija. Noklusējuma transporta scenāriji atspoguļo vidusmēra transportu Eiropā, ieskaitot visas dažādās transporta iespējas konkrētajā produkta kategorijā (piemēram, piegādi līdz mājām, ja piemērojams).

Ja nav pieejami OVPNN raksturīgi dati ( 195 ), izmanto noklusējuma scenārijus un vērtības, kas sniegtas III pielikuma 4.4.3. iedaļā. 4.4.3. iedaļā sniegto noklusējuma vērtību aizstāšanu ar OVPNN raksturīgām vērtībām skaidri norāda un pamato OVPNN.

PP ietilpstošo produktu (galīgo un starpposma) klientu definē OVPNN ( 196 ). Galīgais klients var būt patērētājs (t. i., jebkura fiziska persona, kura rīkojas nolūkos, kas nav saistīti ar viņas arodu, darījumdarbību vai profesiju) vai uzņēmums, kas izmanto produktu galalietošanai, piemēram, restorāni, profesionāli mākslinieki vai būvlaukums. Šīs iedaļas nozīmē tālākpārdevēji un importētāji ir starpposma klienti, nevis galaklienti.

A.4.2.3.1.    Transporta radītās ietekmes sadale — kravas automobiļi

OVPNN norāda izmantojuma attiecību, kas izmantojama katram modelētajam kravas automobiļu transportam, un skaidri norāda, vai izmantojuma attiecība ietver braucienus bez kravas.

A.4.2.3.2.    Transporta radītās ietekmes sadale — patēriņa transports

OVPNN nosaka noklusējuma sadales vērtību, kas izmantojama patēriņa transportam, ja piemērojams.

A.4.2.3.3.    Noklusējuma scenāriji — no piegādātāja līdz rūpnīcai

OVPNN norāda noklusējuma transporta attālumus, transporta veidus (konkrēta datu kopa) un kravas automobiļu slodzes koeficientus, kas izmantojami produktu transportēšanai no piegādātāja līdz rūpnīcai. Ja OVPNN raksturīgi dati nav pieejami, tad OVPNN paredz noklusējuma datus, kas sniegti III pielikuma 4.4.3.4. iedaļā.

A.4.2.3.4.    Noklusējuma scenāriji — no rūpnīcas līdz galaklientam

Transportu no rūpnīcas līdz galaklientam (ieskaitot patēriņa transportu) apraksta OVPNN izplatīšanas posmā. Tas atvieglo patiesu salīdzināšanu starp produktiem, ko piegādā ar tradicionālo veikalu starpniecību, kā arī produktiem, ko piegādā mājās.

Ja OVPNN raksturīgs transporta scenārijs nav pieejams, par pamatu izmanto noklusējuma scenāriju, kas izklāstīts III pielikuma 4.4.3.5. iedaļā, kopā ar vairākām OVPNN raksturīgām vērtībām:

Attiecībā uz atkalizmantojamiem produktiem atgriešanās transportu no mazumtirdzniecības vietas / IC līdz rūpnīcai modelē papildus transportam, kas vajadzīgs braucienam uz mazumtirdzniecības vietu / IC. Izmanto tādus pašus transporta attālumus kā no produkta rūpnīcas līdz galaklientam (sk. I pielikuma 4.4.3.5. iedaļu), tomēr kravas automobiļa izmantojuma attiecība varētu būt ierobežota tilpuma ziņā atkarībā no produkta veida. OVPNN norāda izmantojuma attiecību, ko izmanto atgriešanās transportam.

A.4.2.4.    Ražošanas līdzekļi — infrastruktūra un aprīkojums

OVP-RO pētījumu laikā visus procesus iekļauj modelēšanā, nepiemērojot izslēgšanu, un izmantotos modelēšanas pieņēmumus un sekundārās datu kopas skaidri dokumentē.

OVPNN norāda, vai, pamatojoties uz OVP-RO pētījuma rezultātiem, ražošanas līdzekļiem piemēro izslēgšanu. Ja ražošanas līdzekļus iekļauj OVPKN, paredz skaidrus noteikumus to aprēķināšanai.

A.4.2.5.    Paraugu ņemšanas procedūra

Dažos gadījumos OVPNN lietotājam ir vajadzīga paraugu ņemšanas procedūra, lai datu vākšanu ierobežotu tikai līdz reprezentatīvam rūpnīcu/saimniecību utt. paraugam. Gadījumi, kad var būt vajadzīga paraugu ņemšanas procedūra, ir piemēram, kad vairākas ražotnes ir iesaistītas vienas un tās pašas krājumu veidošanas vienības (SKU) ražošanā; piemēram, gadījumā, ja viena un tā pati izejviela/ievadmateriāls ir no vairākām ražotnēm vai ja vienam un tam pašam procesam tiek nolīgts vairāk nekā viens apakšuzņēmums/piegādātājs.

Attiecībā uz OVPNN izmanto stratificētu paraugu, t. i., paraugu, kas nodrošina, ka konkrētas populācijas apakšpopulācijas (stratas) katra ir pienācīgi pārstāvēta pētījuma kopējā paraugā. Ar šāda veida paraugu tiek garantēts, ka subjekti no katras apakšpopulācijas ir iekļauti galīgajā paraugā, turpretī pēc nejaušības principa veidots paraugs nenodrošina, ka apakšpopulācijas paraugā ir pārstāvētas vienādi vai proporcionāli.

Tehniskais sekretariāts izlemj, vai tā OVPNN ir vai nav atļauta paraugu ņemšana. Tehniskais sekretariāts var skaidri aizliegt paraugu ņemšanas procedūru izmantošanu OVPNN. Šādā gadījumā paraugu ņemšana OVP pētījumos nav atļauta, un OVPNN lietotājs vāc datus no visām rūpnīcām vai saimniecībām. Ja tehniskais sekretariāts atļauj paraugu ņemšanu, OVPNN iekļauj šādu teikumu: “Ja ir vajadzīga paraugu ņemšana, to veic, kā norādīts šajā OVPNN. Tomēr paraugu ņemšana nav obligāta, un jebkurš šā OVPNN lietotājs var nolemt vākt datus no visām rūpnīcām un saimniecībām, neņemot paraugus.”

Ja OVPNN ir atļauta paraugu ņemšana, OVPNN nosaka prasības ziņošanai, kas jāveic OVPNN lietotājam. Populāciju un izraudzīto paraugu, kas izmantots OVP pētījumam, skaidri apraksta OVP ziņojumā (piemēram, procentuālā daļa no kopējās produkcijas vai procentuālā daļa no ražotņu skaita, ievērojot OVPNN noteiktās prasības).

A.4.2.5.1.    Kā definēt viendabīgas apakšpopulācijas (stratifikācija)

Saskaņā ar OVP metodi apakšpopulāciju noteikšanā ir jāņem vērā konkrēti aspekti (sk. I pielikuma 4.4.6.1. iedaļu):

OVPNN var uzskaitīt papildu aspektus, kas jāņem vērā konkrētā produktu kategorijā.

Ja ņem vērā papildu aspektus, apakšpopulāciju skaitu aprēķina, izmantojot III pielikuma 4.4.6.1. iedaļā sniegto formulu (1. vienādojumu) un rezultātu reizinot ar to klašu skaitu, kas identificētas par katru papildu aspektu (piemēram, vietas, kurās ir ieviestas vides pārvaldības vai ziņošanas sistēmas).

A.4.2.5.2.    Kā definēt apakšparauga lielumu apakšpopulāciju līmenī

OVPNN norāda pieeju, kas izvēlēta starp abām pieejamām pieejām, kuras minētās III pielikuma 4.4.6.2. iedaļā. Visām atlasītajām apakšpopulācijām izmanto vienu un to pašu pieeju.

Ja tiek izvēlēta pirmā pieeja, OVPNN nosaka mērvienību produkcijai (piemēram, t, m3, m2 vai vērtība EUR). OVPNN nosaka procentuālo daļu no produkcijas, kas jāaptver ar katru apakšpopulāciju un kas nav mazāka par 50 %, izsakot attiecīgajā vienībā. Šī procentuālā daļa nosaka parauga lielumu apakšpopulācijā.

A.4.2.6.    Izmantošanas posms

A.4.2.6.1.    Galvenās funkcijas pieeja vai delta pieeja

OVPNN apraksta, kuru pieeju izmanto (galvenās funkcijas pieeju vai delta pieeju; III pielikuma 4.4.7.1. iedaļa).

Ja izmanto delta pieeju, OVPNN precizē atsauces patēriņu, kas jānosaka katram saistītajam produktam (piemēram, enerģijas un materiālu patēriņu). Atsauces patēriņš attiecas uz minimālo patēriņu, kas ir būtisks funkcijas nodrošināšanai. Patēriņu, kas pārsniedz šo atsauci (delta), tad iedala pie produkta. Lai noteiktu atsauces situāciju, ņem vērā šādus aspektus, ja informācija par tiem ir pieejama:

A.4.2.6.2.    Izmantošanas posma modelēšana

Attiecībā uz visiem procesiem, kas pieder pie izmantošanas posma (gan visbūtiskākajiem, gan citiem):

IV pielikuma D daļā ir sniegti noklusējuma dati, kas tehniskajam sekretariātam jāizmanto, lai modelētu izmantošanas posma darbības, kuras varētu aptvert vairākas produktu grupas. To izmanto, lai aizpildītu datu trūkumus un nodrošinātu konsekvenci starp OVPNN. Var izmantot labākus datus, bet to pamato OVPNN.

Piemērs. Makaroni

Šis ir vienkāršots piemērs par to, kā var modelēt un paziņot izmantošanas posma vidisko pēdu par produktu “1 kg sauso makaronu” (pielāgots no galīgā OVPNN par sausajiem makaroniem ( 198 )).

LL-6. tabulā norāda procesus, ko izmanto 1 kg sauso makaronu izmantošanas posma modelēšanai (vārīšanas ilgums atbilstoši norādījumiem, piemēram, 10 minūtes; ūdens daudzums atbilstoši norādījumiem, piemēram, 10 litri). No četriem procesiem visbūtiskākie ir elektroenerģijas un siltuma izmantošana. Šajā piemērā visi četri procesi ir atkarīgi no produktiem. Izmantojamā ūdens daudzums un gatavošanas laiks parasti ir norādīts uz iepakojuma. Ražotājs vai mainīt recepti, lai paildzinātu vai saīsinātu gatavošanas laiku un attiecīgi arī enerģijas izmantojumu. OVPNN noklusējuma datus sniedz par visiem četriem procesiem, kā norādīts LL-6. tabulā (darbības dati + izmantojamā ACIP datu kopa). Saskaņā ar ziņošanas norādījumiem visu četru procesu kopējās vērtības VP paziņo kā atsevišķu informāciju.

A.4.2.7.    Aprites cikla beigu modelēšana

OVPNN nosaka CFF formulas izmantošanu un paredz noklusējuma vērtības visiem parametriem, kas jāizmanto (sk. arī III pielikuma 4.4.8. iedaļu).

A.4.2.7.1.    A koeficients

Izmantojamās A vērtības skaidri uzskaita OVPNN ar atsauci uz IV pielikuma C daļu. Izstrādājot OVPNN, piemēro šādu procedūru, lai atlasītu OVPNN iekļaujamo A vērtību:

A.4.2.7.2.    B koeficients

Pēc noklusējuma B vērtība ir 0, ja vien IV pielikuma C daļā nav pieejama cita atbilstoša vērtība. Izmantojamo B vērtību skaidri norāda OVPNN.

A.4.2.7.3.    Kvalitātes attiecības: Qsin/Qp un Qsout/Qp

Kvalitātes attiecības nosaka aizstāšanas punktā un par katru lietojumu vai materiālu. Kvalitātes attiecības ir OVPNN raksturīgas. Attiecībā uz iepakojumu OVPKN būtu jāizmanto IV pielikuma C daļā sniegtās noklusējuma vērtības. Tehniskais sekretariāts var nolemt mainīt OVPNN noklusējuma vērtības uz nozarei raksturīgām vērtībām. Šādā gadījumā OVPNN iekļauj maiņas pamatojumu.

Visas izmantojamās kvalitātes attiecības skaidri norāda OVPNN. Alternatīvi OVPNN sniedz skaidrus norādījumus par to, kā noteikt izmantojamās kvalitātes attiecības.

Kvalitātes attiecību skaitlisko vērtību nosaka, pamatojoties uz turpmāk noteiktajiem aspektiem.

A.4.2.7.4.    Reciklētais saturs (R1)

OVPNN sniedz to R1 noklusējuma vērtību sarakstu, kuras OVPNN lietotājs izmanto, ja nav pieejamas uzņēmumam raksturīgas vērtības. Šim nolūkam tehniskais sekretariāts atlasa atbilstošās lietojumam raksturīgās R1 vērtības, kas pieejamas IV pielikuma C daļā. Ja lietojumam raksturīgas vērtības nav pieejamas, R1 ir vienāds ar 0. Materiāliem raksturīgas vērtības, kas balstītas uz piegādes tirgus statistiku, neizmanto kā aizstājējvērtības. Norāda visus iespējamos ģeogrāfiskos reģionus. Izmantotajām R1 vērtībām piemēro OVPNN pārskatīšanu (ja piemērojams) vai OVP pētījuma verifikāciju (ja piemērojams).

Tehniskais sekretariāts var izstrādāt jaunas R1 vērtības (pamatojoties uz jaunu statistiku) un iesniegt tās Komisijai ieviešanai IV pielikuma C daļā. Jaunierosinātās R1 vērtības iesniedz kopā ar ziņojumu, kurā norāda avotus un aprēķinus, un tās pārskata neatkarīgs ārējs eksperts, kas ir trešā persona. Komisija pieņems lēmumu, ja jaunās vērtības būs pieņemamas un tās varēs ieviest IV pielikuma C daļas atjauninātajā versijā. Kad jaunās R1 vērtības ir integrētas IV pielikuma C daļā, tās var izmantot jebkurā OVPNN. “Noklusējuma R1 vērtības” vai “uzņēmumam raksturīgas R1 vērtības” izvēlas, pamatojoties uz DVM noteikumiem (sk. A-7. tabulu).

Tas nozīmē, ka uzņēmumam raksturīgas vērtības izmanto, kad:

Citos gadījumos izmanto “noklusējuma sekundārās R1 vērtības”, piemēram, kad uz R1 attiecas DVM 2. situācijas 2. variants. Šajā gadījumā uzņēmumam raksturīgi dati nav obligāti, un uzņēmums izmanto noklusējuma sekundārās R1 vērtības, kas paredzētas OVPNN.

A.4.2.7.5.    Norādījumi par to, kā rīkoties ar pirmspatēriņa metāllūžņiem

OVP metodē ir aprakstīti divi varianti (II pielikuma 4.4.8.8. iedaļa) — OVPNN norāda, kurš variants jāizmanto, kad modelē pirmspatēriņa metāllūžņus.

A.4.2.7.6.    Izlaides reciklēšanas rādītājs (R2)

OVPNN sniedz to R2 noklusējuma vērtību sarakstu, kas OVPNN lietotājam jāizmanto, ja nav pieejamas uzņēmumam raksturīgas vērtības. Šim nolūkam tehniskais sekretariāts atlasa atbilstošās lietojumam raksturīgās R2 vērtības, kas pieejamas IV pielikuma C daļā. Ja lietojumam raksturīgas vērtības nav pieejamas IV pielikuma C daļā, OVPNN atlasa materiāla R2 vērtības (piemēram, materiālu vidējā vērtība), kas izmantojamas kā noklusējums. Ja R2 vērtības nav pieejamas, R2 ir vienāds ar 0. Norāda visus iespējamos ģeogrāfiskos reģionus.

Tehniskais sekretariāts var izstrādāt jaunas R2 vērtības (pamatojoties uz jaunu statistiku) un iesniegt tās Komisijai ieviešanai IV pielikuma C daļā. Jaunierosinātās R2 vērtības iesniedz kopā ar pētījuma ziņojumu, kurā norāda avotus un aprēķinus, un tās pārskata neatkarīgs ārējs eksperts, kas ir trešā persona. Komisija pieņems lēmumu, vai jaunās vērtības ir pieņemamas un vai tās var ieviest atjauninātā IV pielikuma C daļas versijā. Kad jaunās R2 vērtības ir integrētas IV pielikuma C daļā, tās var izmantot jebkurā OVPNN. Lai atlasītu pareizo R2, OVPNN lietotājs ievēro turpmāk izklāstīto procedūru un to apraksta OVPNN.

Ja ir pieejamas uzņēmumam raksturīgas vērtības, izmanto tās.

A.4.2.7.7.    R3 vērtība

OVPNN sniedz to R3 noklusējuma vērtību sarakstu, kuras OVPNN lietotājs izmanto, ja nav pieejamas uzņēmumam raksturīgas vērtības. Šajā nolūkā tehniskais sekretariāts atlasa atbilstošās R3 vērtības, kas pieejamas IV pielikuma C daļā. Ja IV pielikuma C daļā nav pieejama neviena vērtība vai ja šādas vērtības ir novecojušas un aizstātas ar jaunākām no tā paša datu avota ( 199 ), tehniskais sekretariāts sniedz savas izstrādātās vērtības vai sniedz OVPNN lietotājam norādījumus par to, kā iegūt nepieciešamās vērtības. Izmantotajām R3 vērtībām piemēro OVPNN pārskatīšanu (ja piemērojams) vai OVP pētījuma verifikāciju (ja piemērojams).

Tehniskais sekretariāts var izstrādāt jaunas R3 vērtības (pamatojoties uz jaunu statistiku) un iesniegt tās Komisijai ieviešanai IV pielikuma C daļā. Jaunierosinātās R3 vērtības iesniedz kopā ar pētījuma ziņojumu, kurā norāda avotus un aprēķinus, un tās pārskata neatkarīgs ārējs eksperts, kas ir trešā persona. Komisija pieņems lēmumu, vai jaunās vērtības ir pieņemamas un vai tās var ieviest atjauninātā IV pielikuma C daļas versijā. Kad jaunās R3 vērtības ir integrētas IV pielikuma C daļā, tās var izmantot jebkurā OVPNN.

“Noklusējuma R3 vērtības” vai “uzņēmumam raksturīgas R3 vērtības” izvēlas, pamatojoties uz DVM loģiku. Tas nozīmē, ka piegādes ķēdei raksturīgas vērtības izmanto, kad:

Visos citos gadījumos izmanto “noklusējuma sekundārās R3 vērtības”, piemēram, kad uz R3 attiecas DVM 2. situācijas 2. variants. Šajā gadījumā uzņēmumam raksturīgi dati nav obligāti, un uzņēmums izmanto noklusējuma sekundārās R3 vērtības, kas paredzētas OVPNN.

A.4.2.7.7.    Ereciklēts un EreciklēšanaEoL

OVPNN uzskaita noklusējuma datu kopas, ko OVPNN lietotājs izmanto, lai modelētu Erec un ErecEoL.

A.4.2.7.8.    E*v

OVPNN uzskaita noklusējuma datu kopas, ko OVPNN lietotājs izmanto, lai modelētu E*v.

A.4.2.7.9.    Formulas piemērošana, ja produktu portfelī ir iekļauti starpprodukti

Šādā gadījumā parametrus, kas saistīti ar konkrēta PP produkta aprites cikla beigām (t. i., reciklējamība aprites cikla beigās, enerģijas atgūšana un likvidēšana), neuzskaita, ja vien OVPNN neparedz aprēķināt papildu informāciju EoL posmam.

Ja formulu piemēro OVP pētījumos starpproduktiem (pētījumi “no šūpuļa līdz vārtiem”), OVPNN paredz:

Izstrādājot OVPNN, PP ietilpstošā produkta A vērtību karsto punktu analīzei OVP-RO pētījumā iestata uz 1, lai analīzi varētu mērķorientēt uz faktisko sistēmu. To dokumentē OVPNN.

A.4.2.8.    Pagarināts produkta kalpošanas laiks

III pielikuma 4.4.9. iedaļā aprakstītajā 1. situācijā OVPNN apraksta, kā atkalizmantošana vai atjaunošana ir iekļauta atsauces plūsmas un pilna aprites cikla modeļa aprēķināšanā, ņemot vērā PP kritēriju “cik ilgi”. Noklusējuma vērtības pagarinātam produkta kalpošanas laikam paredz OVPNN vai uzskaita kā obligātu uzņēmumam raksturīgu informāciju.

A.4.2.8.1.    Kā piemērot “atkalizmantošanas rādītāju” (1. situācija)

Saskaņā ar III pielikuma 4.4.9.2. iedaļas 2. punktu OVPNN sīkāk precizē un paredz vienvirziena transportēšanas attālumus.

A.4.2.8.2.    Vidējie atkalizmantošanas rādītāji uzņēmumiem piederošiem kopumiem

Vidējos atkalizmantošanas rādītājus, kas pieejami III pielikuma 4.4.9.4. iedaļā, izmanto OVP-RO pētījumos, ja vien nav pieejami labākas kvalitātes dati.

Ja tehniskais sekretariāts nolemj izmantot citas vērtības savā OVP-RO pētījumā, tas sniedz pamatojumu un iesniedz datu avotu. Ja iepriekš minētajā sarakstā nav konkrēta iepakojuma veida, izmantot nozarei raksturīgus datus. Jaunām vērtībām piemēro OVPNN pārskatīšanu.

OVPNN paredz obligātu uzņēmumam raksturīgu atkalizmantošanas rādītāju izmantošanu uzņēmumam piederošiem iepakojuma kopumiem.

A.4.2.8.3.    Vidējie atkalizmantošanas rādītāji trešo personu izmantotiem kopumiem

Vidējos atkalizmantošanas rādītājus, kas pieejami III pielikuma 4.4.9.5. iedaļā, izmanto tie OVPNN, kuru darbības jomā ietilpst trešo personu izmantoti atkalizmantojamā iepakojuma kopumi, ja vien nav pieejami labākas kvalitātes dati.

Ja tehniskais sekretariāts savā galīgajā OVPNN nolemj izmantot citas vērtības, to skaidri pamato un norāda datu avotu. Ja konkrēts iepakojuma veids nav atrodams I pielikuma 4.4.9.5. iedaļā ietvertajā sarakstā, vāc nozarei raksturīgus datus, ko iekļauj OVPNN. Jaunām vērtībām piemēro OVPNN pārskatīšanu.

A.4.2.9.    Siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesaistījumi

Lai sniegtu visu nepieciešamo informāciju OVPNN izstrādei, OVP-RO pētījumā visas trīs klimata pārmaiņu apakškategorijas vienmēr apraksta atsevišķi. Ja klimata pārmaiņas ir norādītas kā visbūtiskākā ietekmes kategorija, OVPNN i) pieprasa paziņot kopējās klimata pārmaiņas kā visu trīs apakškategoriju summu un ii) pieprasa paziņot apakškategorijas “klimata pārmaiņas — fosilie”, “klimata pārmaiņas — biogēnie” un “klimata pārmaiņas — zemes izmantošana un zemes izmantošanas maiņa” atsevišķi, ja OVP-RO pētījums liecina, ka katras apakškategorijas ieguldījums kopējā rādītājā ir vairāk nekā 5 % ( 200 ).

A.4.2.9.1.    2. apakškategorija “Klimata pārmaiņas — biogēnie”

OVPKN norāda, vai, modelējot priekšplāna emisijas, izmanto vienkāršotu modelēšanas pieeju.

Ja tiek izvēlēta vienkāršota modelēšanas pieeja, OVPNN iekļauj šādu tekstu: “Modelē tikai emisiju “metāns (biogēns)”, neiekļaujot citas biogēnās emisijas un piesaisti no atmosfēras. Ja metāna emisijas var būt gan fosilas, gan biogēnas, vispirms modelē biogēnā metāna emisiju un pēc tam — atlikušā fosilā metāna emisiju.”

Ja netiek izvēlēta vienkāršota modelēšanas pieeja, OVPNN iekļauj šādu tekstu: “Visas biogēnā oglekļa emisijas un piesaistījumus modelē atsevišķi. Tomēr jāņem vērā, ka atbilstošos raksturojošos faktorus biogēnā CO2 piesaistījumiem un emisijām VP ietekmes novērtējuma metodē iestata uz nulli.”

A.4.2.9.2.    3. apakškategorija “Klimata pārmaiņas — zemes izmantošana un zemes izmantošanas maiņa (LULUC)”

Tehniskais sekretariāts var nolemt iekļaut OVPNN augsnes oglekļa uzglabāšanu kā papildu vides informāciju. Iekļaušanas gadījumā OVPNN precizē, kā to modelē un aprēķina un kādi pierādījumi jāiesniedz. Ja tiesību aktos ir paredzētas īpašas modelēšanas prasības attiecībā uz nozari, modelēšanu veic saskaņā ar tiesību aktiem.

A.4.2.10.    Iepakojums

Ja OVPNN nepieprasa izmantot uzņēmumam raksturīgus datus, ja nav pieejama piegādātājam raksturīga informācija vai ja iepakojums nav būtisks, izmanto Eiropas vidējās iepakojuma datu kopas. Lai gan noklusējuma sekundārās datu kopas uzskaita OVPNN, attiecībā uz dažiem vairākmateriālu iepakojuma veidiem OVPNN sniedz papildu informāciju, lai lietotājs varētu veikt pareizu modelēšanu. Tas attiecas, piemēram, uz dzērienu kartona iepakojumu un “maiss kastē” iepakojumu.

A.4.3.    Daudzfunkcionālu procesu apstrāde

Procesu daudzfunkcionalitāti ietverošas sistēmas modelē saskaņā ar lēmumu pieņemšanas hierarhiju, kas paredzēta I pielikuma 4.5. iedaļā.

OVPNN sīkāk norāda daudzfunkcionalitātes risinājumus definētajās sistēmas robežās un, ja nepieciešams, augšpusējos un lejpusējos posmos. Attiecīgā gadījumā OVPNN sniedz arī konkrētus faktorus, kas izmantojami sadales risinājumu gadījumā. Visiem šādiem OVPNN norādītajiem daudzfunkcionalitātes risinājumiem jābūt skaidri pamatotiem, ievērojot OVP daudzfunkcionalitātes risinājumu hierarhiju.

A.4.3.1.    Lopkopība

A.4.3.1.1.    Sadale saimniecības moduļa ietvaros

Noklusējuma vērtības katram dzīvnieku veidam paredz OVPNN un izmanto OVP pētījumos. Būtu jāizmanto noklusējuma vērtības, kas pieejamas III pielikuma 4.5.1.2–4.5.1.4. iedaļā, ja vien nav pieejami nozarei raksturīgāki dati.

A.4.3.1.2.    Sadale kautuves ietvaros

Noklusējuma vērtības cenām un masas frakcijām ir paredzētas III pielikumā attiecībā uz liellopiem, cūkām un mazajiem atgremotājiem (aitām, kazām), un šīs noklusējuma vērtības iekļauj attiecīgajos OVPNN un izmantot OVP pētījumos, OVP atbalsta pētījumos un OVP-RO pētījumos. Nav atļauta sadales koeficientu maiņa OVP pētījumos.

A.4.3.1.3.    Sadale kautuves ietvaros attiecībā uz liellopiem

Ja vēlas izmantot sadales koeficientus, lai sadalītu liemeņa ietekmi starp dažādajiem griezumiem, tos nosaka attiecīgajā OVPNN.

A.4.4.    Datu vākšanas prasības un kvalitātes prasības

Būtiskuma princips

Viena no OVP metodes galvenajām iezīmēm ir “būtiskuma” pieeja, kas nozīmē, ka koncentrējas uz to, kas patiešām ir būtiski. OVP kontekstā būtiskuma pieeja ir strukturēta uz divām galvenajām jomām.

Ietekmes kategorijas, aprites cikla posmi, procesi un tiešās vienkāršās plūsmas: OVPNN nosaka visbūtiskākās. Tie ir vidiskie ieguldījumi, uz kuriem būtu jākoncentrējas uzņēmumiem, ieinteresētajām personām, patērētājiem un politikas veidotājiem (sk. I pielikuma 7.3. iedaļu).

Datu prasības: tā kā visbūtiskākie procesi ir tie, kas veido organizācijas vidisko profilu, tos novērtē, izmantojot augstākas kvalitātes datus salīdzinājumā ar mazām būtiskajiem procesiem neatkarīgi no tā, kur šie procesi notiek OVP robežās.

Kad ir izstrādāts(-i) reprezentatīvās(-o) organizācijas(-u) modelis(-ļi), tehniskais sekretariāts pievēršas šādiem diviem jautājumiem saistībā ar OVP-RO pētījumiem:

A.4.4.1.    Obligāto uzņēmumam raksturīgo datu saraksts

Obligāto uzņēmumam raksturīgo datu saraksts attiecas uz darbības datiem, tiešajām vienkāršajām plūsmām un (vienības) procesiem, par kuriem vāc uzņēmumam raksturīgus datus. Šis saraksts nosaka minimālās datu prasības, kas jāizpilda OVPNN lietotājiem. Mērķis ir novērst to, ka lietotājs bez piekļuves attiecīgajiem uzņēmumam raksturīgajiem datiem var veikt OVP pētījumu un paziņot tā rezultātus, izmantojot tikai noklusējuma datus un datu kopas. OVPNN nosaka obligāto uzņēmumam raksturīgo datu sarakstu.

Lai atlasītu obligātos uzņēmumam raksturīgos datus, tehniskais sekretariāts ņem vērā to būtiskumu VP profilā, vajadzīgo piepūli šo datu vākšanai (jo īpaši MVU) un vispārējo datu daudzumu / laiku, kas vajadzīgs, lai savāktu visus obligātos uzņēmumam raksturīgos datus un apkopotu esošās juridiskās prasības, kas noteiktas ES tiesību aktos par konkrētu emisiju mērīšanu. Piemēram, ja pastāv īpaši ES ETS monitoringa noteikumi attiecībā uz nozari, pie kuras pieder OVPNN darbības jomā ietilpstošais produkts, OVPNN būtu jāatsaucas uz ES ETS skaitliskās noteikšanas prasībām, kas paredzētas Regulā (ES) 2018/2066 attiecībā uz šiem procesiem un tiem aptvertajām SEG. Oglekļa piesaistes un uzglabāšanas gadījumā (CC) noteicošās ir I pielikuma prasības.

Šim lēmumam ir jo īpaši divējādas sekas: i) uzņēmumi var veikt OVP pētījumu, tikai meklējot šos datus un izmantojot noklusējuma datus visam, kas ir ārpus šā saraksta, savukārt ii) uzņēmumi, kam nav uzņēmumam raksturīgu datu par kādu no uzskaitītajiem datiem, nevar aprēķināt organizācijas vai attiecīgās nozares OVPNN atbilstošu OVP profilu.

Par katru procesu, par kuru obligāti ir uzņēmumam raksturīgi dati, OVPNN sniedz šādu informāciju:

Ņemot vērā, ka dati par šiem procesiem ir uzņēmumam raksturīgi, P punktu skaits nevar būt lielāks par 3, TiR, TeR un GeR punktu skaits nevar būt lielāks par 2, un DKN punktu skaits ir 1,5 vai mazāks (≤ 1,5). Lai noteiktu DKN, ievēro III pielikuma 23. tabulas prasības. Izstrādātajām datu kopām ir jāatbilst VP.

Attiecībā uz procesiem, kas obligāti jāmodelē ar uzņēmumam raksturīgiem datiem, OVPNN ievēro šajā iedaļā izklāstītās prasības. Attiecībā uz visiem citiem procesiem OVPNN lietotājs piemēro datu vajadzību matricu, kā paskaidrots šā pielikuma 4.4.4.4. iedaļā.

A.4.4.2.    Izmantojamās datu kopas

Izstrādājot galīgo OVPNN, izmanto VP atbilstošas datu kopas ( 202 ). Ja VP atbilstošas datu kopas nav pieejamas, ievēro šādus noteikumus hierarhiskā secībā:

Attiecībā uz OVPNN lietotāju izmanto sekundārās datu kopas, kas uzskaitītas OVPNN. Ja datu kopa, kas vajadzīga OVP profila aprēķināšanai, nav starp uzskaitītajām, ievēro šādus noteikumus hierarhiskā secībā:

Ja izmanto VP vai ILCD-EL atbilstošu datu kopu, vienkāršo plūsmu nomenklatūru pielāgo VP atsauces paketei, kas izmantota pārējā modelī ( 204 ).

A.4.4.3.    Izslēgšana

Izvairās no jebkādas izslēgšanas pirmajā OVP-RO pētījumā un atbalsta pētījumos.

Pamatojoties uz pirmā OVP-RO pētījuma rezultātiem un ja to apstiprina atbalsta pētījuma rezultāti, otrajā OVP-RO pētījumā un OVPNN var izslēgt procesus no RO sistēmas robežām, piemērojot šādu noteikumu:

OVPNN uzskaita procesus, ko izslēdz no modelēšanas, pamatojoties uz izslēgšanas noteikumu, un norāda, ka OVPNN lietotājam nav atļauts veikt papildu izslēgšanu. Gadījumā, ja tehniskais sekretariāts izlemj, ka izslēgšana nav atļauta, šo prasību skaidri norāda OVPNN.

A.4.4.4.    Datu kvalitātes prasības

A.4.4.4.1.    DKN formula

OVPNN paredz tabulas ar kritērijiem, kas izmantojami katra datu kvalitātes kritērija daļēji kvantitatīvajam novērtējumam. OVPNN var noteikt stingrākas vai papildu datu kvalitātes prasības, ja tās ir piemērotas attiecīgajai nozarei.

A.4.4.4.2.    Uzņēmumam raksturīgu datu kopu DKN

Izveidojot uzņēmumam raksturīgu datu kopu, i) uzņēmumam raksturīgo darbības datu un ii) uzņēmumam raksturīgo tiešo vienkāršo plūsmu (t. i., emisiju datu) datu kvalitāti OVPNN lietotājs novērtē atsevišķi. Lai varētu izvērtēt DKN datu kopām ar uzņēmumiem raksturīgiem datiem, OVPNN iekļauj vismaz vienu tabulu par to, kā noteikt DKN kritēriju vērtību šiem procesiem. Tabula(-as), kas iekļaujama(-as) OVPNN, ir balstīta(-as) uz III pielikuma 23. tabulu – tehniskais sekretariāts var tikai pielāgot atsauces gadu kritērijus (TiR-EF, TiR-AD).

Ar darbības datiem saistīto apakšprocesu DKN (sk. I pielikuma 9. attēlu) izvērtē, piemērojot DVM noteiktās prasības (šā pielikuma 4.4.4.4. iedaļa.

Jaunizstrādātās datu kopas DKN aprēķina šādi.

A.4.4.4.3.    OVP pētījumā izmantoto sekundāro datu kopu DKN

Lai lietotājs varētu novērtēt visbūtiskāko procesu kontekstam raksturīgos DKN kritērijus TeR, TiR un GeR, OVPNN iekļauj vismaz vienu tabulu par to, kā novērtēt šos kritērijus. TeR, TiR un GeR kritēriju novērtējumu veic, pamatojoties uz I pielikuma 24. tabulu. Tehniskais sekretariāts var pielāgot tikai atsauces gadus kritērijam TiR. Nav atļauts mainīt tekstu attiecībā uz pārējiem kritērijiem.

A.4.4.4.4.    Datu vajadzību matrica

Visus procesus, kas vajadzīgi, lai modelētu produktu, un kas nav iekļauti obligāto uzņēmumam raksturīgo datu sarakstā, izvērtē, izmantojot datu vajadzību matricu (sk. MM-8. tabulu).

Noteikumi, kas jāievēro OVPNN izstrādē

OVPNN ietver šādu informāciju par visiem procesiem, kas nav iekļauti obligāto uzņēmumam raksturīgo datu sarakstā:

Noteikumi, kas jāievēro OVPNN lietotājam

OVPNN lietotājs piemēro DVM, lai izvērtētu, kuri dati ir vajadzīgi. To izmanto tā OVP pētījuma modelēšanā atkarībā no ietekmes līmeņa, kāds lietotājam (uzņēmumam) ir attiecībā uz konkrēto procesu. Attiecībā uz DVM ir iespējami šādi trīs gadījumi.

OVPNN lietotājs:

Jāņem vērā, ka jebkurai VP atbilstošai datu kopai var izmantot ILCD-EL atbilstošu datu kopu. Tās ieguldījums ir līdz 10 % no darbības jomā ietilpstošā produkta vienotā kopējā rādītāja (sk. III pielikuma 4.6.3. iedaļu). Šīm datu kopām DKN nepārrēķina.”

A.4.4.4.5.    DVM 1. situācija

katram procesam 1. situācijā ir divi iespējami varianti:

1. situācija/1. variants

Attiecībā uz visiem procesiem, kurus īsteno uzņēmums un kuros uzņēmums, kas izmanto OVPNN, izmanto uzņēmumam raksturīgus datus, jaunizstrādātās datu kopas DKN izvērtē, kā aprakstīts A.4.4.4.2. iedaļā, vienlaikus izmantojot OVPNN raksturīgas DKN tabulas.

1. situācija/2. variants

Tikai attiecībā uz procesiem, kas nav visbūtiskākie, ja lietotājs nolemj modelēt procesu, nevācot uzņēmumam raksturīgus datus, tad lietotājs piemēro sekundāro datu kopu, kas uzskaitīta OVPNN, kopā ar tās noklusējuma DKN vērtībām, kas uzskaitītas OVPNN.

Ja procesam izmantojamā datu kopa nav uzskaitīta OVPNN, tad OVPNN lietotājs izmanto DKN vērtības no sākotnējās datu kopas metadatiem.

A.4.4.4.6.    DVM 2. situācija

Ja uz procesu attiecas 2. situācija (t. i., OVPNN lietotājs nevada procesu, bet tam ir piekļuve uzņēmumam raksturīgiem datiem), ir iespējami trīs varianti:

2. situācija/1. variants

Attiecībā uz visiem procesiem, kurus neīsteno uzņēmums un kur OVPNN lietotājs piemēro uzņēmumam raksturīgus datus. Jaunizstrādātās datu kopas DKN izvērtē, kā aprakstīts III pielikuma 4.6.5.2. iedaļā, izmantojot OVPNN raksturīgas DKN tabulas.

2. situācija/2. variants

OVPNN lietotājs izmanto uzņēmumam raksturīgus darbības datus attiecībā uz transportu un aizstāj elektroenerģijas kombinācijai un transportam izmantotos apakšprocesus ar piegādes ķēdei raksturīgām VP atbilstošām datu kopām, sākot no noklusējuma sekundārās datu kopas, kas paredzēta OVPNN.

Jāņem vērā, ka OVPNN visi datu kopu nosaukumi ir uzskaitīti kopā ar to apkopotās datu kopas UUID. Šai situācijai ir vajadzīga sīkāk iedalītā datu kopas versija.

Attiecībā uz visbūtiskākajiem procesiem OVPNN lietotājs padara DKN kontekstam raksturīgu, atkārtoti izvērtējot TeR un TiR, izmantojot tabulu(-as), kas sniegta(-as) OVPNN (pielāgota(-as) no I pielikuma 24. tabulas). GeR kritēriju pazemina par 30 % ( 207 ), un P kritērijam saglabā sākotnējo vērtību.

2. situācija/3. variants

OVPNN lietotājs izmanto uzņēmumam raksturīgus darbības datus attiecībā uz transportu un aizstāj elektroenerģijas kombinācijai un transportam izmantotos apakšprocesus ar piegādes ķēdei raksturīgām VP atbilstošām datu kopām, sākot no noklusējuma sekundārās datu kopas, kas paredzēta OVPNN.

Jāņem vērā, ka OVPNN visi datu kopu nosaukumi ir uzskaitīti kopā ar to apkopotās datu kopas UUID. Šai situācijai ir vajadzīga sīkāk iedalītā datu kopas versija.

Šajā gadījumā OVPNN lietotājs izmanto noklusējuma DKN vērtības. Ja procesam izmantojamā datu kopa nav uzskaitīta OVPNN, tad OVPNN lietotājs izmanto DKN vērtības no sākotnējās datu kopas.

A.4.4.4.7.    DVM 3. situācija

Ja uz procesu attiecas 3. situācija (t. i., uzņēmums, kas izmanto OVPNN, nevada procesu, un uzņēmumam nav piekļuves uzņēmumam raksturīgiem datiem), ir divi iespējami varianti:

3. situācija/1. variants

Šajā situācijā OVPKN lietotājs padara DKN kontekstam raksturīgu, atkārtoti izvērtējot TeR, TiR un GeR , izmantojot tabulu(-as), kas sniegta(-as) OVPNN (pielāgota(-as) no I pielikuma 24. tabulas). P kritērijam saglabā sākotnējo vērtību.

3. situācija/2. variants

OVPNN lietotājs izmanto atbilstošo sekundāro datu kopu, kas uzskaitīta OVPNN, kopā ar tās DKN vērtībām. Ja procesam izmantojamā datu kopa nav uzskaitīta OVPNN, tad OVPNN lietotājs izmanto DKN vērtības no sākotnējās datu kopas.

A.4.4.4.8.    OVP pētījuma DKN

OVPNN pieprasa iesniegt VP atbilstošu datu kopu par darbības jomā ietilpstošo produktu (proti, OVP pētījumu). Aprēķina šīs datu kopas DKN, un to paziņo OVP ziņojumā. Lai aprēķinātu OVP pētījuma DKN, OVPNN precizē, ka OVPNN lietotājam jāievēro DKN aprēķināšanas noteikumi, kas izklāstīti III pielikuma 4.6.5.8. iedaļā.

A.5.    OVP rezultāti

OVPNN pieprasa OVPNN lietotājam aprēķināt OVP pētījuma rezultātus kā i) raksturotus, ii) normalizētus un iii) svērtus rezultātus par katru no VP ietekmes kategoriju un iv) kā vienotu kopējo rādītāju, kas balstīts uz svēruma koeficientiem, kuri doti III pielikuma 5.2.2. iedaļā.

A.6.    Organizācijas vidiskās pēdas rezultātu interpretēšana

A.6.1    Karsto punktu identificēšana

Visbūtiskāko ietekmes kategoriju, aprites cikla posmu, procesu un tiešo vienkāršo plūsmu noteikšana pamatojas uz pirmo un otro OVP-RO pētījumu. Otrajā OVP-RO pētījumā nosaka identifikāciju, kas būs vajadzīga OVPNN. Visbūtiskāko procesu un tiešo vienkāršo plūsmu identificēšanai ir būtiska loma ar datiem saistīto prasību noteikšanā (plašāku informāciju skatīt iepriekšējās iedaļās par datu kvalitātes prasībām).

A.6.1.1.    Procedūra visbūtiskāko ietekmes kategoriju noteikšanai

Visbūtiskākās ietekmes kategorijas nosaka atbilstoši prasībām, kas izklāstītas III pielikuma 6.3.1. iedaļā. OVPNN var visbūtiskāko ietekmes kategoriju sarakstā iekļaut papildu kategorijas, bet nevienu neizsvītro.

A.6.1.2.    Procedūra visbūtiskāko aprites cikla posmu noteikšanai

Visbūtiskākos aprites cikla posmus nosaka, ievērojot prasības, kas izklāstītas III pielikuma 6.3.2. iedaļā. Tehniskais sekretariāts var nolemt sadalīt vai pievienot papildu aprites cikla posmus, ja ir pamatoti iemesli to darīt. To pamato OVPNN. Piemēram, aprites cikla posmu “Izejvielu ieguve un priekšapstrāde” var iedalīt posmos “Izejvielu ieguve”, “Priekšapstrāde” un “Izejvielu piegādātāju transports”. Tehniskais sekretariāts izvērtē, vai šis solis ir piemērojams OVPNN, ja PP aptver galvenokārt pakalpojumus.

A.6.1.3.    Procedūra visbūtiskāko procesu noteikšanai

Visbūtiskākos procesus nosaka atbilstoši prasībām, kas izklāstītas III pielikuma 6.3.3. iedaļā. OVPNN var visbūtiskāko procesu sarakstā iekļaut papildu kategorijas, bet nevienu neizsvītro.

Lielākajā daļā gadījumu vertikāli apkopotas datu kopas var noteikt kā tādas, kas atspoguļo būtiskos procesus. Šādos gadījumos var nebūt acīmredzams, kurš process ir atbildīgs par ieguldījuma sniegšanu ietekmes kategorijā. Tehniskais dienests var nolemt, vai meklēt sīkāk iedalītus papildu datus vai uzskatīt apkopoto datu kopu par procesu būtiskuma noteikšanas nolūkos.

A.6.1.4.    Procedūra visbūtiskāko tiešo vienkāršo plūsmu noteikšanai

Visbūtiskākās tiešās vienkāršās plūsmas nosaka atbilstoši prasībām, kas izklāstītas III pielikuma 6.3.4. iedaļā. Tehniskais sekretariāts var pievienot visbūtiskāko vienkāršo plūsmu sarakstam papildu plūsmas, bet nevienu neizsvītro. Attiecībā uz katru visbūtiskāko procesu visbūtiskāko tiešo vienkāršo plūsmu noteikšana ir svarīga, lai definētu, kurš tiešo emisiju vai resursu izmantojums būtu jāpieprasa kā uzņēmumam raksturīgie dati (t. i., priekšplāna vienkāršās plūsmas procesos, kas uzskaitīti OVPNN kā obligātie uzņēmumam raksturīgie dati).

A.7.    Organizāciju vides pēdas nospieduma ziņojumi

Vispārīgas prasības par OVP ziņojumiem ir pieejamas III pielikumā (8. iedaļā). Ikvienā OVP pētījumā (tostarp OVP-RO pētījumos un atbalsta pētījumos) iekļauj OVP ziņojumu. OVP ziņojums sniedz būtisku, vispārēju, konsekventu, precīzu un pārredzamu pārskatu par pētījumu un aprēķināto ar organizāciju saistīto ietekmi uz vidi.

OVP ziņojuma veidne ir pieejama šā pielikuma E daļā. Veidnē ir ietverta sīka informācija, kas jāiekļauj OVP ziņojumā. Tehniskais sekretariāts var nolemt pieprasīt, lai OVP ziņojumā papildus informācijai, kas uzskaitīta šā pielikuma E daļā, tiek sniegta vēl cita informācija.

A.8.    OVP pētījumu, ziņojumu un saziņas līdzekļu verifikācija un validācija

A.8.1.    Verifikācijas darbības jomas noteikšana

OVP pētījuma verifikācija nodrošina, ka OVP pētījums ir veikts saskaņā ar OVPNN, uz kuru tas attiecas.

A.8.2.    Verificētājs(-i)

Garantē verificētāju neatkarību (t. i., viņi izpilda nolūkus, kas noteikti EN ISO/IEC 17020:2012 prasībās attiecībā uz verificētāju, kurš ir trešā persona, viņiem nav interešu konfliktu saistībā ar attiecīgajiem produktiem, un viņu vidū nedrīkst būt tehniskā sekretariāta locekļi vai konsultanti, kas iesaistīti darba iepriekšējā daļā — OVP-RO pētījumos, atbalsta pētījumos, OVPNN pārskatīšanā utt.).

A.8.3.    Verifikācijas/validācijas prasības — prasības verifikācijai/validācijai, ja ir pieejams OVPNN

Verificētājs(-i) apstiprina, ka OVP ziņojums, OVP paziņojums (ja tāds ir) un OVP pētījums atbilst šādiem dokumentiem:

OVP pētījuma verificēšanu un validēšanu veic atbilstoši minimālajām prasībām, kas uzskaitītas III pielikuma 8.4.1. iedaļā un šā pielikuma A.2.3. iedaļā, un papildu prasībām attiecībā uz OVPNN, kuras noteicis tehniskais sekretariāts un kuras dokumentētas OVPNN iedaļā “Verifikācija”.

A.8.3.1.    Minimālās prasības OVP pētījuma verificēšanai un validēšanai

Papildus prasībām, kas noteiktas OVP metodē, attiecībā uz visiem pētījumiem, kas izmantoti validējamā OVP pētījumā, verificētājs(-i) pārbauda, vai DKN atbilst minimālajam DKN, kas noteikts OVPNN.

OVPNN var noteikt papildu prasības validācijai, kuras pievieno šajā dokumentā noteiktajām minimālajām prasībām. Verificētājs(-i) verificēšanas procesā pārbauda, vai ir izpildītas visas minimālās un papildu prasības.

A.8.3.2.    Verifikācijas un validācijas paņēmieni

Papildus OVP metodē noteiktajām prasībām verificētājs pārbauda, vai izmantotās paraugu ņemšanas procedūras atbilst OVPNN noteiktajai paraugu ņemšanas procedūrai. Paziņotos datus salīdzina ar avota dokumentāciju, lai pārbaudītu to konsekvenci.

A.8.3.3.    Validācijas paziņojuma saturs

Papildus OVP metodē noteiktajām prasībām (I pielikuma 8.5.2. iedaļa) validācijas paziņojumā iekļauj šādu elementu: verificētāja(-u) interešu konflikta neesība saistībā ar attiecīgajiem produktiem un jebkādu iesaistīšanos iepriekšējā darbā (OVPNN izstrādē, OVP-RO pētījumos, atbalsta pētījumos, tehniskā sekretariāta sastāvā un konsultāciju darbā, kas veikts OVPNN lietotājam pēdējo trīs gadu laikā).

B DAĻA

OVPNN VEIDNE

Piezīme. Iekļauto tekstu, kas ir slīprakstā, OVPNN izstrādes laikā nemaina, izņemot atsauces uz tabulām, attēliem un vienādojumiem. Atsauces pārskata un attiecīgi sasaista. Attiecīgā gadījumā var pievienot papildu tekstu.

Ja pastāv pretrunas starp šā pielikuma un I pielikuma prasībām, noteicošas ir I pielikuma prasības.

Teksts, kas norādīts kvadrātiekavās ([]), ir norādījumi OVPNN izstrādātājiem.

Iedaļu secību un virsrakstus nemaina.

[Pirmajā lapā iekļauj vismaz šādu informāciju:

Satura rādītājs

Akronīmi

[Šajā iedaļā uzskaita visus OVPNN izmantotos akronīmus. Tos, kuri jau ir iekļauti III pielikumā vai IV pielikuma A daļā, pārkopē to sākotnējā formā. Akronīmus uzskaita alfabētiskā secībā.]

Definīcijas

[Šajā iedaļā uzskaita visas definīcijas, kas ir būtiskas attiecībā uz OVPNN. Tos, kuri jau ir iekļauti III pielikumā vai IV pielikuma A daļā, pārkopē to sākotnējā formā. Definīcijas uzskaita alfabētiskā secībā.]

B.1.    Ievads

Organizāciju vidiskās pēdas (OVP) metode sniedz sīki izstrādātus un visaptverošus tehniskos noteikumus par to, kā veikt OVP pētījumus, kas ir vairāk reproducējami, konsekventi, stabili, verificējami un salīdzināmi. OVP pētījumu rezultāti ir pamats VP informācijas sniegšanai, un tos var izmantot dažādās iespējamās piemērošanas jomās, tostarp iekšējā pārvaldībā un dalībā brīvprātīgās vai obligātās programmās.

Attiecībā uz visām prasībām, kas nav noteiktas šajā OVPNN, OVPNN lietotājs atsaucas uz dokumentiem, kuriem atbilst šis OVPNN (sk. B.7. iedaļu).

Atbilstība šim OVPNN nav obligāta, ja OVP izmanto iekšējā līmenī, tomēr tā ir obligāta vienmēr, kad OVP pētījuma rezultātus vai kādu daļu tā satura ir paredzēts paziņot plašāk.

Terminoloģija — vajadzības izteiksme, vajadzības izteiksmes vēlējuma paveids un “var”

Šajā OVPNN ir lietota precīza terminoloģija, lai norādītu prasības, ieteikumus un iespējas, ko var izvēlēties, kad tiek veikts OVP pētījums.

Vajadzības izteiksmi lieto, lai norādītu to, kas nepieciešams, lai OVP pētījums atbilstu šā OVPNN prasībām.

Vajadzības izteiksmes vēlējuma paveidu izmanto drīzāk ieteikuma, nevis prasības izteikšanai. Sagatavojot OVP pētījumu, ikvienai atkāpei no vajadzības izteiksmes vēlējuma paveida prasībām jābūt pamatotai, un tās jāpadara pārredzamas.

Terminu “var” izmanto pieļaujamas iespējas izteikšanai. Ja ir pieejamas iespējas, OVP pētījumā iekļauj pienācīgu argumentāciju, lai pamatotu izvēlēto iespēju.

B.2.    Vispārīga informācija par ovpnn

B.2.1.    Tehniskais sekretariāts

[Sniedz tehniskajā sekretariātā ietilpstošo organizāciju sarakstu galīgā OVPNN apstiprināšanas brīdī. Par katru organizāciju paziņo organizācijas veidu (nozare, akadēmiskās aprindas, NVO, konsultants utt.), kā arī dalības sākuma datumu. Tehniskais sekretariāts var nolemt iekļaut attiecībā uz katru organizāciju arī iesaistīto personu locekļu vārdus un uzvārdus.]

B.2.2.    Apspriešanās un ieinteresētās personas

[Par katru sabiedrisko apspriešanu sniedz šādu informāciju:

B.2.3.    Pārskatīšanas grupa un OVPNN pārskatīšanas prasības

[Šajā iedaļā iekļauj pārskatīšanas grupas locekļu vārdus, uzvārdus un piederību. Norāda locekli, kas ir pārskatīšanas grupas vadītājs.]

Pārskatītāji ir apstiprinājuši, ka ir izpildītas šādas prasības:

[Tehniskais sekretariāts pēc vajadzības var iekļaut papildu pārskatīšanas kritērijus.]

Publiskie pārskatīšanas ziņojumi ir sniegti šā OVPNN 3. pielikumā.

[Pārskatīšanas grupa sagatavo: i) publisku pārskatīšanas ziņojumu par katru OVP-RO, ii) publisku pārskatīšanas ziņojumu par galīgo OVPNN.]

B.2.4.    Pārskatīšanas paziņojums

Šis OVPNN tika izstrādāts atbilstoši OVP metodei, ko Komisija pieņēma [norāda jaunākās pieejamās versijas apstiprināšanas datumu].

Reprezentatīvā(-ās) organizācija(-as) pareizi atspoguļo vidusmēra organizāciju(-as), kas darbojas Eiropā (ES+EBTA), attiecībā uz nozari/apakšnozari(-ēm), kas ir šā OVPNN darbības jomā.

OVP pētījumi, ko veic saskaņā ar šo OVPNN, pamatoti sniedz reproducējamus rezultātus, un šeit iekļauto informāciju var izmantot, lai veiktu salīdzinājumus un salīdzinošus apgalvojumus atbilstoši paredzētajiem nosacījumiem (sk. iedaļu par ierobežojumiem).

[Pārskatīšanas paziņojumu sagatavo pārskatītājs.]

B.2.5.    Ģeogrāfiskais derīgums

Šis OVPNN ir derīgs attiecībā uz darbības jomā ietilpstošajiem produktiem, ko pārdod vai patērē ES + EBTA.

Katrā OVP pētījumā norāda tā ģeogrāfisko derīgumu, uzskaitot visas valstis, kurās organizācija darbojas, kā arī relatīvo tirgus daļu.

B.2.6.    Valoda

OVPNN sagatavo angļu valodā. Pretrunu gadījumā oriģinālā versija angļu valodā aizstāj tulkotās versijas.

B.2.7.    Atbilstība citiem dokumentiem

Šis OVPNN ir sagatavots saskaņā ar šādiem dokumentiem (uzskaita secībā, sākot no vissvarīgākā):

Organizācijas vidiskās pēdas (OVP) metode —

….

[OVPNN uzskaita papildu dokumentus (ja tādi ir), kuriem OVPNN atbilst.]

B.3.    OVPNN darbības joma

[Šajā iedaļā i) iekļauj OVPNN darbības jomas aprakstu, ii) uzskaita un apraksta OVPNN ietvertās apakškategorijas (ja tādas ir), apraksta darbības jomā ietilpstošo produktu portfeli un tehnisko sniegumu.]

B.3.1.    Nozare

[OVPNN ietver nozares definīciju.]

NACE kodi šajā OVPNN ietvertajām nozarēm ir šādi:

[Pamatojoties uz nozari, sniedz saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju Eiropas Savienībā, NACE. Identificē apakšnozares, uz kurām neattiecas NACE, ja tādas ir.]

B.3.2.    Reprezentatīvā(-ās) organizācija(-as)

[OVPNN iekļauj aprakstu par reprezentatīvo(-ajām) organizāciju(-ām) un to, kā tas (te) iegūts(-i). Tehniskais sekretariāts OVPNN pielikumā sniedz informāciju par visiem pasākumiem, kas veikti, lai definētu RO “modeli”, un paziņo apkopoto informāciju.]

Reprezentatīvās(-o) organizācijas(-u) OVP pētījums (OVP-RO) ir pieejams pēc pieprasījuma TS koordinatoram, kuram ir pienākums to izplatīt ar atbilstošu atrunu par tā ierobežojumiem.

B.3.3.    Ziņošanas vienība un atsauces plūsma

Ziņošanas vienība (ZV) ir … [jāaizpilda].

B.1. tabulā ir noteikti galvenie aspekti, ko izmanto ZV definēšanai.

OVPNN sīkāk jānorāda produktu portfelis un kā tas definēts, jo īpaši attiecībā uz „cik labi” un „cik ilgi”. To nosaka par ziņošanas intervālu. Ja tas nav 1 gads, tehniskais sekretariāts izraudzīto intervālu pamato. Ja ir vajadzīgi aprēķina parametri, OVPNN sniedz noklusējuma vērtības vai pieprasa šos parametrus obligātās uzņēmumam raksturīgās informācijas sarakstā. Sniedz aprēķina piemēru.]

B.3.4.    Sistēmas robeža

[Šajā iedaļā iekļauj sistēmas diagrammu, kas skaidri parāda procesus un aprites cikla posmus, kuri iekļauti produktu kategorijā/apakškategorijā. Iekļauj īsu aprakstu par procesiem un aprites cikla posmiem. Diagrammā iekļauj norādi uz procesiem, attiecībā uz kuriem ir vajadzīgi uzņēmumam raksturīgi dati, un procesiem, kas izslēgti no sistēmas robežas.

Sistēmas diagrammā skaidri norāda organizācijas robežu un OVP robežu. Sniedz īsu to procesu aprakstu, kas iekļauti organizācijas robežās un OVP robežās.]

Sistēmas robežās iekļauj šādus aprites cikla posmus un procesus.

Saskaņā ar šo OVPNN, pamatojoties uz izslēgšanas noteikumu, var izslēgt šādus procesus: [iekļauj to procesu sarakstu, kurus izslēdz, pamatojoties uz izslēgšanas noteikumu.] Papildu izslēgšana nav atļauta. VAI Saskaņā ar šo OVPNN izslēgšana nav piemērojama.

Par katru OVP pētījumu, kas veikts saskaņā ar šo OVPNN, sniedz diagrammu, kas norāda darbības, uz kurām attiecas datu vajadzību matricas 1., 2. vai 3. situācija. Katrā OVP pētījumā jāapraksta darbības, kas notiek organizācijas robežās un OVP robežās.

B.3.5.    VP ietekmes kategoriju saraksts

Katrā OVP pētījumā, ko veic saskaņā ar šo OVPNN, aprēķina OVP profilu, iekļaujot visas VP ietekmes kategorijas, kas uzskaitītas turpmāk sniegtajā tabulā. [Tehniskais sekretariāts tabulā norāda, vai apakškategorijas par klimata pārmaiņām aprēķina atsevišķi. Ja vienu vai abas apakškategorijas nepaziņo, tehniskais sekretariāts iekļauj zemsvītras piezīmi, izskaidrojot iemeslus, piemēram, “Par apakšrādītājiem “Klimata pārmaiņas — biogēnie” un “Klimata pārmaiņas — zemes izmantošana un zemes izmantošanas maiņa” nepaziņo atsevišķi, jo to ieguldījums kopējā ietekmē uz klimata pārmaiņām, pamatojoties uz kopējo rezultātu, ir mazāks nekā 5 % katram.”]

Normalizācijas koeficientu un svēruma koeficientu pilns saraksts ir pieejams 1 pielikumā — “VP normalizācijas koeficientu un svēruma koeficientu saraksts”.

Raksturošanas koeficientu pilns saraksts ir pieejams vietnē http://eplca.jrc.ec.europa.eu/LCDN/developerEF.xhtml. [Tehniskais sekretariāts precizē VP atsauces paketi, ko izmanto.]

B.3.6.    Papildu tehniskā informācija

[Tehniskais sekretariāts uzskaita paziņojamo papildu tehnisko informāciju]:

…

B.3.7.    Papildu vides informācija

[Norāda, kādu papildu vides informāciju paziņo / kāda informācija būtu jāpaziņo (sniedz mērvienības). Ja iespējams, izvairās no prasību izteikšanas vajadzības izteiksmes vēlējuma paveidā. Sniedz atsauci uz visām metodēm, kas izmantotas papildu informācijas paziņošanai.]

[Izvēlaties pareizo apgalvojumu]

Bioloģisko daudzveidību uzskata par būtisku attiecībā uz šo OVPNN.

VAI

Bioloģisko daudzveidību neuzskata par būtisku attiecībā uz šo OVPNN.

[Ja bioloģiskā daudzveidība ir būtiska, OVPNN apraksta, kā OVPNN lietotājs novērtē ietekmi uz bioloģisko daudzveidību.]

B.3.8.    Ierobežojumi

[Šajā iedaļā iekļauj to ierobežojumu sarakstu, kādi būs OVP pētījumam, pat ja to veiks saskaņā ar šo OVPNN.]

B.3.8.1.    Salīdzinājumi un salīdzinoši apgalvojumi

[Šajā iedaļā iekļauj nosacījumus, ar kādiem var veikt salīdzināšanu vai salīdzinošu apgalvojumu.]

B.3.8.2.    Datu trūkumi un aizstājējvērtības

[Šajā iedaļā iekļauj:

Tehniskais sekretariāts var nolemt norādīt ACIP Excel datnē (sk. šā pielikuma B.5. iedaļu), par kuriem procesiem datu kopas nav pieejamas (un tādēļ tās uzskata par datu trūkumiem) un par kuriem procesiem izmanto aizstājējvērtības.]

B.4.    Visbūtiskākās ietekmes kategorijas, aprites cikla posmi, procesi un vienkāršās plūsmas

B.4.1.    Visbūtiskākās VP ietekmes kategorijas

[Ja OVPNN nav apakškategoriju] Visbūtiskākās ietekmes kategorijas šā OVPNN darbības jomā ietilpstošajai produktu kategorijai ir šādas:

[uzskaita visbūtiskākās ietekmes kategorijas katrai nozarei].

[Ja OVPNN ir apakškategorijas] Visbūtiskākās ietekmes kategorijas apakšnozarei [nosaukums], kas ietilpst šā OVPNN darbības jomā, ir šādas:

[uzskaita visbūtiskākās ietekmes kategorijas katrai apakšnozarei].

B.4.2.    Visbūtiskākie aprites cikla posmi

[Ja OVPNN nav apakškategoriju] Visbūtiskākie aprites cikla posmi OVPNN darbības jomā ietilpstošajai produktu kategorijai ir šādi:

[uzskaita visbūtiskākos aprites cikla posmus katrai nozarei]

[Ja OVPNN ir apakškategorijas] Visbūtiskākie aprites cikla posmi apakškategorijai [nosaukums], kas ietilpst šā OVPNN darbības jomā, ir šādi:

[uzskaita visbūtiskākos aprites cikla posmus katrai nozarei]

B.4.3.    Visbūtiskākie procesi

Visbūtiskākie procesi šā OVPNN darbības jomā ietilpstošajai nozarei ir šādi [šo tabulu aizpilda, pamatojoties uz reprezentatīvās(-o) organizācijas(-u) OVP pētījumu galīgajiem rezultātiem. Attiecīgā gadījumā norāda vienu tabulu par katru apakšnozari.]

B.4.4.    Visbūtiskākās tiešās vienkāršās plūsmas

Visbūtiskākās tiešās vienkāršās plūsmas šā OVPKN darbības jomā ietilpstošajai nozarei ir šādas [sarakstu sniedz, pamatojoties uz reprezentatīvās(-o) organizācijas(-u) OVP pētījumu galīgajiem rezultātiem. Attiecīgā gadījumā norāda par katru apakšnozari.]

B.5.    Aprites cikla inventarizācijas pārskats

Visas jaunizstrādātās datu kopas ir VP vai ILCD-EL atbilstošas (sk. noteikumus B.5.5. iedaļā).

[OVPNN norāda, vai ir atļauta paraugu ņemšana. Ja tehniskais sekretariāts atļauj paraugu ņemšanu, OVPNN apraksta paraugu ņemšanas procedūru, kā aprakstīts OVP metodē, un iekļauj šādu teikumu:] Ja ir vajadzīga paraugu ņemšana, to veic, kā norādīts šajā OVPNN. Tomēr paraugu ņemšana nav obligāta, un jebkurš šā OVPNN lietotājs var nolemt vākt datus no visām rūpnīcām un saimniecībām, neņemot paraugus.

B.5.1.    Obligāto uzņēmumam raksturīgo datu saraksts

[Tehniskais sekretariāts šeit uzskaita procesus, kas jāmodelē ar obligātiem uzņēmumam raksturīgiem datiem (t. i., darbības datiem un tiešajām vienkāršajām plūsmām). Jāņem vērā, ka uzskaitītās tiešās vienkāršās plūsmas pielāgo nomenklatūrai, ko izmanto VP atsauces paketes visjaunākajā versijā ( 208 ).

Process A

[Sniedz procesa A īsu aprakstu. Uzskaita visus darbības datus un tiešās vienkāršās plūsmas, ko apkopo, un ar darbības datiem saistīto apakšprocesu noklusējuma datu kopas procesā A. Izmanto turpmāk norādīto tabulu, lai OVPNN iekļautu vismaz vienu piemēru. Ja šeit nav iekļauti visi procesi, visu procesu pilnu sarakstu iekļauj Excel datnē.]

[Uzskaita visas emisijas un resursus, ko modelē ar uzņēmumam raksturīgu informāciju (visbūtiskākās priekšplāna vienkāršās plūsmas) procesā A.]

Visu vācamo uzņēmumam raksturīgo datu tabulu skatīt Excel datnē ar nosaukumu “[Name OEFSR_version number] – Aprites cikla inventarizācijas pārskats”.

B.5.2.    To procesu saraksts, kurus, kā paredzams, īsteno uzņēmums

[Šajā iedaļā uzskaitītie procesi papildina tos, kas uzskaitīti kā obligāti uzņēmumam raksturīgi dati. Procesu vai datu atkārtošana nav atļauta. Ja nav papildu procesu, kurus, kā paredzams, īsteno uzņēmums, norāda šādu tekstu: “Nav papildu procesu, kurus, kā paredzams, īsteno uzņēmums, papildus tiem, kas uzskaitīti kā obligāti uzņēmumam raksturīgi dati.”]

Paredzams, ka OVPNN lietotājs īsteno šādus procesus:

Process X

[Sniedz procesa X īsu aprakstu. Uzskaita darbības datus un tiešās vienkāršās plūsmas, ko apkopo kā minimumu, un ar darbības datiem saistīto datu kopas procesā X. Norāda mērvienību, kā mēra un jebkādu citu īpašību, kas var būt noderīga lietotājam. Jāņem vērā, ka uzskaitītās tiešās vienkāršās plūsmas pielāgo nomenklatūrai, ko izmanto VP atsauces paketes visjaunākajā versijā ( 209 ). Izmanto turpmāk sniegto tabulu, lai OVPNN iekļautu vismaz vienu piemēru. Ja šeit nav iekļauti visi procesi, visu procesu pilnu sarakstu iekļauj Excel datnē.]

Visu to procesu sarakstu, uz kuriem, kā paredzams, varētu attiekties 1. situācija, skatīt Excel datnē ar nosaukumu “[Name OEFSR_version number] – Aprites cikla inventarizācijas pārskats”.

B.5.3.    Datu kvalitātes prasības

Aprēķina un paziņo katras datu kopas un kopējā OVP pētījuma datu kvalitāti. DKN aprēķina, pamatojoties uz šādu formulu ar četriem kritērijiem:

kur TeR ir tehnoloģiskā reprezentativitāte, GeR ir ģeogrāfiskā reprezentativitāte, TiR ir laika reprezentativitāte un P ir precizitāte. Reprezentativitāte (tehnoloģiskā, ģeogrāfiskā un laika piesaistes) raksturo pakāpi, kādā atlasītie procesi un produkti attēlo analizēto sistēmu, savukārt precizitāte norāda uz veidu, kādā dati ir iegūti, un saistīto nenoteiktības līmeni.

Nākamajās iedaļās ir sniegtas tabulas ar kritērijiem, kas izmantojami katra kritērija daļēji kvantitatīvajam novērtējumam.

[OVPNN var noteikt stingrākas datu kvalitātes prasības un noteikt papildu kritērijus datu kvalitātes novērtēšanai. OVPNN paziņo formulas, kas izmantojamas, lai noteiktu DKN i) uzņēmumam raksturīgajiem datiem (20. vienādojums III pielikumā), ii) sekundārajām datu kopām (19. vienādojums III pielikumā), iii) OVP pētījumam (20. vienādojums III pielikumā).]

B.5.3.1.    Uzņēmumam raksturīgas datu kopas

DKN aprēķina sīkākā iedalījumā 1. līmenī, pirms tiek veikta jebkāda apakšprocesu vai vienkāršo plūsmu apkopošana. Uzņēmumam raksturīgo datu kopu DKN aprēķina, kā izklāstīts turpmāk.

B.5.4.    Datu vajadzību matrica (DVM)

Visus procesus, kas vajadzīgi, lai modelētu produktu, un kas nav iekļauti obligāto uzņēmumam raksturīgo datu sarakstā (uzskaitīti B.5.1. iedaļā), izvērtē, izmantojot datu vajadzību matricu (sk. B.10. tabulu). OVPNN lietotājs piemēro DVM, lai izvērtētu, kuri dati ir vajadzīgi, un to izmanto tā OVP modelēšanā atkarībā no ietekmes līmeņa, kāds OVPNN lietotājam (uzņēmumam) ir attiecībā uz konkrēto procesu. Attiecībā uz DVM ir iespējami šādi trīs gadījumi, kas izskaidroti turpmāk.

B.5.4.1.    Procesi 1. situācijā

Katram procesam 1. situācijā ir divi iespējami varianti:

1. situācija/1. variants

Attiecībā uz visiem procesiem, kurus īsteno uzņēmums un kur OVPNN lietotājs piemēro uzņēmumam raksturīgus datus. Jaunizstrādātās datu kopas DKN izvērtē, kā aprakstīts B.5.3.1. iedaļā.

1. situācija/2. variants

Tikai attiecībā uz procesiem, kas nav visbūtiskākie, ja OVPNN lietotājs nolemj modelēt procesu, nevācot uzņēmumam raksturīgus datus, tad lietotājs izmanto sekundāro datu kopu, kas uzskaitīta OVPNN, kopā ar tās noklusējuma DKN vērtībām, kas uzskaitītas šeit.

Ja procesam izmantojamā datu kopa nav uzskaitīta OVPNN, tad OVPNN lietotājs izmanto DKN vērtības no sākotnējās datu kopas metadatiem.

B.5.4.2.    Procesi 2. situācijā

Ja procesu neīsteno OVPNN lietotājs, bet ir piekļuve uzņēmumam raksturīgiem datiem, tad ir iespējami trīs varianti:

2. situācija/1. variants

Attiecībā uz visiem procesiem, kuru neīsteno uzņēmums un kuros OVPNN lietotājs izmanto uzņēmumam raksturīgus datus, jaunizstrādātās datu kopas DKN izvērtē, kā aprakstīts B.5.3.1. iedaļā.

2. situācija/2. variants

OVPNN lietotājs izmanto uzņēmumam raksturīgus darbības datus attiecībā uz transportu un aizstāj elektroenerģijas kombinācijai un transportam izmantotos apakšprocesus ar piegādes ķēdei raksturīgām OVP atbilstošām datu kopām, sākot no noklusējuma sekundārās datu kopas, kas paredzēta OVPNN.

Jāņem vērā, ka OVPNN visi datu kopu nosaukumi ir uzskaitīti kopā ar to apkopotās datu kopas UUID. Šai situācijai ir vajadzīga sīkāk iedalītā datu kopas versija.

OVPNN lietotājs padara DKN kontekstam raksturīgu, atkārtoti izvērtējot TeR un TiR, izmantojot B.11. tabulu. GeR kritēriju pazemina par 30 % ( 210 ), un P kritērijam saglabā sākotnējo vērtību.

2. situācija/3. variants

OVPNN lietotājs izmanto uzņēmumam raksturīgus darbības datus attiecībā uz transportu un aizstāj elektroenerģijas kombinācijai un transportam izmantotos apakšprocesus ar piegādes ķēdei raksturīgām VP atbilstošām datu kopām, sākot no noklusējuma sekundārās datu kopas, kas paredzēta OVPNN.

Jāņem vērā, ka OVPNN visi datu kopu nosaukumi ir uzskaitīti kopā ar to apkopotās datu kopas UUID. Šai situācijai ir vajadzīga sīkāk iedalītā datu kopas versija.

Šajā gadījumā OVPNN lietotājs izmanto noklusējuma DKN vērtības. Ja procesam izmantojamā datu kopa nav uzskaitīta OVPNN, tad OVPNN lietotājs izmanto DKN vērtības no sākotnējās datu kopas.

B.5.4.3.    Procesi 3. situācijā

Ja procesu neīsteno uzņēmums, kas izmanto OVPNN, un uzņēmumam nav piekļuves uzņēmumam raksturīgiem datiem, ir divi iespējami varianti:

3. situācija/1. variants

Šajā gadījumā OVPNN lietotājs padara izmantotās datu kopas DKN vērtības kontekstam raksturīgas, atkārtoti izvērtējot TeR, TiR un GeR, izmantojot sniegto(-ās) tabulu(-as). P kritērijam saglabā sākotnējo vērtību.

3. situācija/2. variants

Attiecībā uz procesiem, kas nav visbūtiskākie, OVPNN lietotājs izmanto atbilstošo sekundāro datu kopu, kas uzskaitīta OVPNN, kopā ar tās DKN vērtībām.

Ja procesam izmantojamā datu kopa nav uzskaitīta OVPNN, tad OVPNN lietotājs izmanto DKN vērtības no sākotnējās datu kopas.

B.5.5.    Izmantojamās datu kopas

Šajā OVPNN ir uzskaitītas sekundārās datu kopas, kas jāizmanto OVPNN lietotājam. Ja datu kopa, kas vajadzīga OVP profila aprēķināšanai, nav starp šajā OVPNN uzskaitītajām, lietotājs izvēlas starp šādiem variantiem (hierarhiskā secībā):

B.5.6.    Kā aprēķināt pētījuma vidējo DKN

Lai aprēķinātu OVP pētījuma vidējo DKN, OVPNN lietotājs atsevišķi aprēķina OVP pētījuma TeR, TiR, GeR un P kā visu visbūtiskāko procesu vidējo svērto vērtību, pamatojoties uz to relatīvo vidisko ieguldījumu vienotajā kopējā rādītājā. Izmanto aprēķināšanas noteikumus, kas izskaidroti III pielikuma 4.6.5.8. iedaļā.

B.5.7.    Sadales noteikumi

[OVPNN nosaka, kurus sadales noteikumus OVPNN lietotājs izmanto un kā veic modelēšanu/aprēķinus. Ja izmanto ekonomisko sadali, aprēķināšanas metodi par to, kā iegūt sadales koeficientus, nosaka un paredz OVPNN. Izmanto turpmāk norādīto veidni.]

B.5.8.    Elektroenerģijas modelēšana

Izmanto šādu elektroenerģijas kombināciju hierarhiskā secībā:

Konkrēta piegādātāja elektroenerģijas kombinācijas izmantošanas vidiskā integritāte ir atkarīga no tā, vai ir nodrošināts, ka līgumiskie instrumenti (izsekošanai) uzticami un unikāli sniedz apgalvojumus patērētājiem. Ja tā nav, OVP trūkst precizitātes un konsekvences, kas nepieciešama, lai pieņemtu lēmumus par produkta / korporatīvo elektroenerģijas iepirkumu un lai patērētāji (elektroenerģijas pircēji) varētu izdarīt precīzus apsvērumus. Tāpēc ir noteikts tādu minimālo kritēriju kopums, kuri attiecas uz līgumisko instrumentu kā uzticamu vidiskās pēdas informācijas sniedzēju integritāti. Tie atspoguļo minimālās iezīmes, kas nepieciešamas, lai izmantotu konkrēta piegādātāja kombināciju OVP pētījumos.

Minimālo kritēriju kopums, lai nodrošinātu līgumiskos instrumentus no piegādātājiem

Konkrēta piegādātāja elektroenerģijas produktu/kombināciju var izmantot tikai tad, ja OVP metodes lietotājs nodrošina, ka līgumiskais instruments atbilst turpmāk izklāstītajiem kritērijiem. Ja līgumiskais instruments neatbilst kritērijiem, tad modelēšanā izmanto konkrētas valsts atlikušo elektroenerģijas patēriņa kombināciju.

Turpmāk sniegtais kritēriju saraksts ir balstīts uz “GHG Protocol Scope 2 Guidance” ( 213 )noteiktajiem kritērijiem. Elektroenerģijas modelēšanai izmantotais līgumiskais instruments atbilst turpmāk noteiktajiem kritērijiem.

[Tehniskais sekretariāts, ievērojot OVP metodi, var sniegt plašāku informāciju.]

“Konkrētas valsts atlikušās tīkla kombinācijas jeb patēriņa kombinācijas” modelēšana

Datu kopas par atlikušo tīkla kombināciju jeb patēriņa kombināciju par katru enerģijas veidu, katru valsti un spriegumu dara pieejamas datu nodrošinātāji.

Ja atbilstoša datu kopa nav pieejama, būtu jāizmanto šāda pieeja:

nosaka valsts patēriņa kombināciju (piemēram, X % no MWh saražoti ar hidroenerģiju, Y % no MWh saražoti ogļu elektrostacijā), un to apvieno ar ACIP datu kopām par katru enerģijas veidu un valsti/reģionu (piemēram, ACIP datu kopa 1 MWh hidroenerģijas saražošanai Šveicē.

Šie dati ir atrodami Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA, www.iea.org) publikācijās.

Sadales noteikumi:

[OVPNN nosaka, kuru fizisko attiecību izmanto OVP pētījumos, i) lai sadalītu elektroenerģijas patēriņu starp vairākiem produktiem katrā procesā (piemēram, masa, gabalu skaits, tilpums utt.) un ii) atspoguļotu ražošanas/pārdošanas attiecību starp ES valstīm/reģioniem, ja produktu ražo dažādās vietās vai pārdod dažādās valstīs. Ja šādi dati nav pieejami, izmanto vidējo ES kombināciju (ES+EBTA) vai reģionam raksturīgu kombināciju. Izmanto turpmāk norādīto veidni.]

Ja patērētā elektroenerģija ir no vairāk nekā vienas elektroenerģijas kombinācijas, izmanto katru kombinācijas avotu, ņemot vērā tā īpatsvaru kopējās patērētajās kWh. Piemēram, ja daļa šo kopējo patērēto kWh ir no konkrēta piegādātāja, šai daļai izmanto konkrētā piegādātāja elektroenerģijas kombināciju. Attiecībā uz elektroenerģijas izmantošanu objektā sk. turpmāk.

Konkrētu elektroenerģijas veidu var iedalīt pie viena konkrēta produkta ar turpmāk izklāstītajiem nosacījumiem.

Elektroenerģijas ražošana objektā:

Ja objektā saražotā elektroenerģija ir vienāda ar elektroenerģijas patēriņu objektā, piemēro divas situācijas:

Ja saražotās elektroenerģijas daudzums pārsniedz objektā patērēto daudzumu definētajā sistēmas robežā un tiek pārdots, piemēram, elektroenerģijas tīklam, šo sistēmu var uzskatīt par daudzfunkcionālu situāciju. Sistēma nodrošinās divas funkcijas (piemēram, produkts + elektroenerģija), un ievēro turpmāk izklāstīto noteikumus.

Uzskata, ka aizstāšana nav iespējama, ja augšpusējā ietekme vai tiešās emisijas ir cieši saistītas ar pašu produktu.

B.5.9.    Klimata pārmaiņu modelēšana

Ietekmes kategoriju “klimata pārmaiņas” modelē, ņemot vērā trīs apakškategorijas.

Paziņo visu trīs apakškategoriju summu.

[Ja klimata pārmaiņas izraugās par visbūtiskāko ietekmes kategoriju, OVPNN i) vienmēr pieprasa paziņot kopējās klimata pārmaiņas kā visu trīs apakšrādītāju summu un ii) pieprasa paziņot apakšrādītājus “klimata pārmaiņas — fosilie”, “klimata pārmaiņas — biogēnie” un “klimata pārmaiņas — zemes izmantošana un zemes izmantošanas maiņa” atsevišķi, ja katra apakšrādītāja ieguldījums kopējā rādītājā ir vairāk nekā 5 %.]

[Izvēlas pareizo apgalvojumu]

Apakškategoriju “klimata pārmaiņas — biogēnie” paziņo atsevišķi.

[VAI]

Apakškategoriju “klimata pārmaiņas — biogēnie” nepaziņo atsevišķi.

Apakškategoriju “klimata pārmaiņas — zemes izmantošana un zemes pārveidošana” paziņo atsevišķi.

[VAI]

Apakškategoriju “klimata pārmaiņas — zemes izmantošana un zemes pārveidošana” nepaziņo atsevišķi.

B.5.10.    Aprites cikla beigu un reciklētā satura modelēšana

To produktu aprites cikla beigas, kurus izmanto ražošanas, izplatīšanas, mazumtirdzniecības, izmantošanas posmā vai pēc izmantošanas, iekļauj organizācijas aprites cikla vispārējā modelēšanā. Kopumā tas būtu jāmodelē un jāpaziņo aprites cikla posmā, kur rodas atkritumi. Šajā iedaļā ir aprakstīti noteikumi par to, kā modelēt produktu aprites cikla beigas, kā arī reciklēto saturu.

Lai modelētu produktu aprites cikla beigas, kā arī reciklēto saturu, izmanto aprites pēdas formulu (CFF), kas ir “materiāla + enerģijas + likvidēšanas” apvienojums, t. i.:

ar šādiem parametriem:

A

:

slodžu un kredītvienību starp reciklēto materiālu piegādātāju un lietotāju sadales koeficients

B

:

enerģijas atgūšanas procesu sadales koeficients. Tas attiecas gan uz slodzēm, gan uz kredītvienībām. Tas ir nulle visiem OVP pētījumiem.

Qsin

:

ienākošā sekundārā materiāla kvalitāte, t. i., reciklētā materiāla kvalitāte aizstāšanas punktā.

Qsout

:

izejošā sekundārā materiāla kvalitāte, t. i., reciklējamā materiāla kvalitāte aizstāšanas punktā.

Qp

:

primārā materiāla kvalitāte, t. i., neapstrādāta materiāla kvalitāte.

R1

:

tā materiāla īpatsvars ražošanas ielaidē, kas reciklēts no iepriekšējas sistēmas.

R2

:

materiāla īpatsvars produktā, kas tiks reciklēts (vai atkalizmantots) turpmākā sistēmā. Tādēļ R2 jāņem vērā vākšanas un otrreizējās pārstrādes (atkārtotas izmantošanas) procesu neefektivitāte. R2 mēra pie reciklēšanas iekārtas izlaides.

R3

:

materiāla īpatsvars produktā, ko izmanto enerģijas atgūšanai EoL.

Ereciklēts (Erec)

:

īpatnējās emisijas un patērētie resursi (uz vienu funkcionālo vienību), kas rodas no reciklētā (atkalizmantotā) materiāla reciklēšanas procesa, ieskaitot savākšanas, šķirošanas un transportēšanas procesu.

EreciklēšanaEoL (ErecEoL)

:

īpatnējās emisijas un patērētie resursi (uz vienu funkcionālo vienību), kas rodas no reciklēšanas procesa EoL, ieskaitot savākšanas, šķirošanas un transportēšanas procesu.

Ev

:

īpatnējās emisijas un patērētie resursi (uz vienu funkcionālo vienību), kas rodas no neapstrādāta materiāla ieguves un priekšapstrādes.

E*v

:

īpatnējās emisijas un patērētie resursi (uz vienu funkcionālo vienību), kas rodas no tāda nepārstrādāta materiāla ieguves un priekšapstrādes, kuru uzskata par aizstājamu ar reciklējamiem materiāliem.

EER

:

īpatnējās emisijas un patērētie resursi (uz vienu funkcionālo vienību), kas rodas no enerģijas atgūšanas procesa (piemēram, sadedzināšana ar enerģijas atgūšanu, noglabāšana poligonā ar enerģijas atgūšanu, u. tml.).

ESE,siltums un ESE,elek

:

īpatnējās emisijas un patērētie resursi (uz vienu funkcionālo vienību), kas būtu radušās attiecīgi no īpatnējā aizstātā enerģijas patēriņa, siltuma un elektrības.

ED

:

īpatnējās emisijas un patērētie resursi (uz vienu funkcionālo vienību), kas rodas no analizētā produkta atkritumu materiāla likvidēšanas EoL, bez enerģijas atgūšanas.

XER,siltums un XER,elek

:

enerģijas atgūšanas procesa efektivitāte gan siltumam, gan elektrībai.

LHV

:

materiāla zemākā siltumspēja produktā, ko izmanto enerģijas atgūšanai.

[Attiecīgajās OVPNN iedaļās norāda šādus parametrus:

[Noklusējuma vērtības visiem parametriem uzskaita tabulā atbilstošā aprites cikla posma iedaļā. Turklāt OVPNN skaidri apraksta par katru parametru, vai var izmantot tikai noklusējuma vērtības vai arī uzņēmumam raksturīgus datus, ievērojot pārskatu, kas sniegts IV pielikuma A.4.2.7. iedaļā.]

Reciklētā satura modelēšana (ja piemērojams)

[Attiecīgā gadījumā iekļauj šādu tekstu:]

Reciklētā satura modelēšanai izmanto šādu aprites pēdas formulas daļu:

izmantotās R1 vērtības ir piegādes ķēdei raksturīgas vai noklusējuma vērtības, kā paredzēts tabulā iepriekš [TS jāsniedz tabula], saistībā ar DVM. Materiālam raksturīgas vērtības, kas balstītas uz piegādes tirgus statistiku, nav pieņemamas kā aizstājējvērtības, un tāpēc tās neizmanto. Attiecībā uz piemērotajām R1 vērtībām veic OVP pētījuma verificēšanu.

Izmantojot piegādes ķēdei raksturīgas R1 vērtības, kas nav 0, ir nepieciešama izsekojamība visā piegādes ķēdē. Izmantojot piegādes ķēdei raksturīgas R1 vērtības, ievēro šādus norādījumus:

[Var izmantot nozares sistēmas, kamēr vien tās aptver iepriekš izklāstītos vispārīgos norādījumus. Šādā gadījumā iepriekš minēto tekstu var aizstāt ar šādiem nozarei raksturīgiem noteikumiem. Pretējā gadījumā tās papildina ar iepriekš izklāstītajiem vispārīgajiem norādījumiem.]

[Tikai attiecībā uz starpproduktiem:]

OVP profilu aprēķina un paziņo, izmantojot A, kas vienāds ar 1, darbības jomā ietilpstošajam produktam.

Kā papildu tehnisku informāciju paziņo rezultātus pat dažādajiem lietojumiem/materiāliem ar šādām A vērtībām:

B.6.    Aprites cikla posmi

B.6.1.    Izejvielu ieguve un priekšapstrāde

[OVPNN uzskaita visas tehniskās prasības un pieņēmumus, kas jāizmanto OVPNN lietotājam. Turklāt tajā uzskaita visus procesus, kas notiek šajā aprites cikla posmā (atbilstoši RO modelim), ievērojot turpmāk sniegto tabulu (transportu norāda atsevišķā tabulā). TS var pēc vajadzības pielāgot tabulu (piemēram, iekļaujot attiecīgos aprites pēdas formulas parametrus).]

[Lūdzu, rakstiet ar LIELAJIEM BURTIEM to procesu nosaukumus, kurus, kā paredzams, īsteno uzņēmums]

OVPNN lietotājs paziņo DKN vērtības (par katru kritēriju + kopā) par visām izmantotajām datu kopām.

[Iepakojumu modelē kā daļu no aprites cikla izejvielu ieguves posma.]

[OVPNN, kas ietver dzērienu kartona iepakojumu vai “maiss kastē” iepakojumu, sniedz informāciju par izejmateriālu daudzumu (dēvētu arī par “materiālu komplektu”) un norāda, ka iepakojumu modelē, apvienojot paredzētos materiālu datu kopu daudzumus ar paredzēto pārrēķina datu kopu.]

[OVPNN, kas ietver atkalizmantojamu iepakojumu no trešo personu izmantotiem kopumiem, sniedz noklusējuma atkalizmantošanas rādītājus. OVPNN ar uzņēmumiem piederošiem iepakojuma kopumiem precizē, ka atkalizmantošanas rādītāju aprēķina, izmantojot tikai piegādes ķēdei raksturīgus datus. Izmanto abas dažādās modelēšanas pieejas, kas izklāstītas I pielikumā, un tās pārkopē OVPNN. OVPNN iekļauj šādu tekstu: “Atkalizmantojamā iepakojuma izejvielu patēriņu aprēķina, dalot iepakojuma faktisko svaru ar atkalizmantošanas rādītāju.”]

[Attiecībā uz dažādajām sastāvdaļām, ko transportē no piegādātāja līdz rūpnīcai, OVPNN lietotājam ir vajadzīgi dati par i) transporta veidu, ii) attālumu par katru transporta veidu, iii) izmantojuma rādītājiem kravas automobiļu transportam un iv) atgriešanās bez kravas modelēšanu kravas automobiļu transportam. OVPNN sniedz noklusējuma datus par šiem aspektiem vai pieprasa šos datus obligātās uzņēmumam raksturīgās informācijas sarakstā. Piemēro I pielikumā sniegtās noklusējuma vērtības, ja vien nav pieejami OVPNN raksturīgi dati.]

[Lūdzu, rakstiet ar LIELAJIEM BURTIEM to procesu nosaukumus, kurus, kā paredzams, īsteno uzņēmums.]

[OVPNN, kas ietver atkalizmantojamu iepakojumu, iekļauj šādu tekstu: “Atkalizmantošanas rādītājs ietekmē transporta daudzumu, kas vajadzīgs katrai FV. Transporta ietekmi aprēķina, vienvirziena brauciena ietekmi dalot ar iepakojuma atkalizmantošanas reižu skaitu.”]

B.6.2.    Lauksaimnieciskā modelēšana [jāiekļauj tikai, ja piemērojams]

[Ja lauksaimnieciskā ražošana ir daļa no OVPNN darbības jomas, iekļauj turpmāk norādīto tekstu. Liekās iedaļas var atmest.]

Daudzfunkcionālu procesu apstrāde: Ievēro noteikumus, kas aprakstīti LEAP pamatnostādnēs: “Environmental performance of animal feeds supply chains (36.–43. lpp.), FAO 2015, pieejamas vietnē http://www.fao.org/partnerships/leap/publications/en/”.

Izmanto kultūraugu tipam un valstij, reģionam vai klimatam raksturīgus datus par ražu, ūdens un zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu, mēslošanas līdzekļu (mākslīgo un organisko) apjomu (N, P apjoms) un pesticīdu apjomu (par katru aktīvo vielu) uz hektāru gadā, ja tie ir pieejami.

Datus par audzēšanu vāc par laikposmu, kas ir pietiekami ilgs, lai veiktu vidusmēra novērtējumu par aprites cikla inventarizācijas pārskatu saistībā ar audzēšanas ielaidi un izlaidi, kas kompensēs sezonālu atšķirību izraisītas svārstības:

Pesticīdu emisijas modelē kā konkrētas aktīvās sastāvdaļas. Saskaņā ar noklusējuma pieeju laukam uzklātos pesticīdus modelē kā tādus, kas 90 % apmērā emitēti lauksaimniecības zemes nodalījumā, 9 % apmērā emitēti gaisā un 1 % apmērā emitēti ūdenī.

Mēslošanas līdzekļu (un kūtsmēslu) emisijas diferencē pēc mēslošanas līdzekļa veida, aptverot vismaz šādas:

P emisijām ACIP būtu jāmodelē kā ūdenī emitētais P daudzums pēc noteces, un izmanto emisiju nodalījumu “ūdens”. Ja šis daudzums nav pieejams, ACIP var modelēt kā uz lauksaimniecības zemes uzklātā (izmantojot kūtsmēslus vai mēslošanas līdzekļus) P daudzumu, un izmanto emisiju nodalījumu “augsne”. Šādā gadījumā notece ūdenī no augsnes ir daļa no ietekmes novērtējuma metodes.

N emisijām ACIP modelē kā emisiju daudzumu, kad tās atstāj lauku (augsni) un nokļūst dažādajos gaisa un ūdens nodalījumos, par katru izmantoto mēslošanas līdzekļu daudzumu. N emisijas augsnē nemodelē. Slāpekļa emisijas aprēķina no lauksaimnieka lietotā slāpekļa uz lauka, neņemot vērā ārējus avotus (piemēram, lietusūdens nosēdumus).

[Attiecībā uz mēslošanas līdzekļiem uz slāpekļa bāzes OVPNN apraksta izmantojamo ACIP modeli. Būtu jāizmanto IPCC (2006) noteiktie 1. līmeņa emisijas faktori. OVPNN var izmantot aptverošāku slāpekļa lauka modeli ar nosacījumu, ka i) tas aptver vismaz iepriekš prasītās emisijas, ii) N ir līdzsvarots ielaidē un izlaidē, un iii) tas ir pārredzami aprakstīts.]

Smago metālu emisijas no lauka ielaides modelē kā emisijas augsnē un/vai noplūdes vai eroziju ūdenī. Inventarizācijas uzskaitē par emisijām ūdenī norāda metāla oksidācijas stāvokli (piemēram, Cr+3, Cr+6). Tā kā kultūraugi to novākšanas laikā asimilē daļu no smago metālu emisijām, vajadzīgs precizējums par to, kā modelēt kultūraugus, kas pilda piesaistītāju funkcijas. Izmanto šādu modelēšanas pieeju:

[TS atlasa vienu no abām izmantojamajām modelēšanas pieejām]

Metāna emisijas no rīsa audzēšanas iekļauj, pamatojoties uz IPCC (2006) paredzētajiem aprēķina noteikumiem.

Nosusinātas kūdras augsnes ietver oglekļa dioksīda emisijas, pamatojoties uz modeli, kurā nosusināšanas līmeni saista ar ikgadējo oglekļa oksidāciju.

Iekļauj šādas darbības [TS atlasa, kas ir iekļaujams]:

B.6.3.    Ražošana

[OVPNN uzskaita visas tehniskās prasības un pieņēmumus, kas jāizmanto OVPNN lietotājam. Turklāt tajā uzskaita visus procesus, kas notiek šajā aprites cikla posmā, atbilstoši turpmāk sniegtajai tabulai. TS var pēc vajadzības pielāgot tabulu (piemēram, iekļaujot attiecīgos aprites pēdas formulas parametrus).]

[Lūdzu, rakstiet ar LIELAJIEM BURTIEM to procesu nosaukumus, kurus, kā paredzams, īsteno uzņēmums]

OVPNN lietotājs paziņo DKN vērtības (par katru kritēriju + kopā) par visām izmantotajām datu kopām.

[OVPNN, kas ietver atkalizmantojamu iepakojumu, uzskaita papildu enerģiju un resursus, ko izmanto tīrīšanai, remontam vai atkaluzpildei.]

Ražošanā izmantoto produktu atkritumus iekļauj modelēšanā. [Apraksta noklusējuma zuduma rādītājus par katru produkta veidu un to, kā tos iekļauj atsauces plūsmā.]

B.6.4.    Izplatīšanas posms [jāiekļauj, ja piemērojams]

Transportu no rūpnīcas līdz galaklientam (ieskaitot patēriņa transportu) modelē šajā aprites cikla posmā. Galaklientu definē kā ... [jāaizpilda].

Ja ir pieejama piegādes ķēdei raksturīga informācija par vienu vai vairākiem transporta parametriem, to var izmantot atbilstoši datu vajadzību matricai.

[TS iekļauj OVPNN noklusējuma transporta scenāriju. Ja nav pieejams OVPNN raksturīgs transporta scenārijs, par pamatu izmanto OVP metodē paredzēto transporta scenāriju kopā ar i) vairākiem OVPNN raksturīgiem rādītājiem, ii) OVPNN raksturīgiem izmantojuma rādītājiem attiecībā uz kravas automobiļu transportu un iii) OVPNN raksturīgu sadales koeficientu attiecībā uz patēriņa transportu. Atkalizmantojamiem produktiem atgriešanās transportu no mazumtirdzniecības vietas / IC līdz rūpnīcai iekļauj transporta scenārijā. Atdzesētiem vai saldētiem produktiem noklusējuma kravas automobiļu/mikroautobusu transporta procesi būtu jāmaina. OVPNN uzskaita visus procesus, kas notiek scenārijā (saskaņā ar RO modeli), izmantojot turpmāk doto tabulu. TS var pēc vajadzības pielāgot tabulu.]

[Lūdzu, rakstiet ar LIELAJIEM BURTIEM to procesu nosaukumus, kurus, kā paredzams, īsteno uzņēmums.]

OVPNN lietotājs paziņo DKN vērtības (par katru kritēriju + kopā) par visām izmantotajām datu kopām.

Produktu atkritumus, kas rodas izplatīšanā un mazumtirdzniecībā, iekļauj modelēšanā. [Apraksta noklusējuma zuduma rādītājus par katru produkta veidu un to, kā tos iekļauj atsauces plūsmā. Ja OVPNN raksturīga informācija nav pieejama, OVPNN ievēro šā pielikuma F daļu.]

B.6.5.    Izmantošanas posms [jāiekļauj, ja piemērojams]

[OVPNN sniedz skaidru aprakstu par izmantošanas posmu un uzskaita visus procesus, kas notiek šajā posmā (atbilstoši RO modelim), saskaņā ar turpmāk doto tabulu. TS var pēc vajadzības pielāgot tabulu.]

[Lūdzu, rakstiet ar LIELAJIEM BURTIEM to procesu nosaukumus, kurus, kā paredzams, īsteno uzņēmums.]

OVPNN lietotājs paziņo DKN vērtības (par katru kritēriju + kopā) par visām izmantotajām datu kopām.

[Šajā OVPNN iedaļā uzskaita arī visas tehniskās prasības un pieņēmumus, ko izmanto OVPNN lietotājs. OVPNN norāda, vai konkrētiem procesiem izmanto delta pieeju. Ja izmanto delta pieeju, OVPNN norāda minimālo patēriņu (atsauci), kas izmantojams, aprēķinot pie produkta iedalīto papildu patēriņu.

Izmantošanas posmam izmanto patēriņa tīkla kombināciju. Elektroenerģijas kombinācija atspoguļo pārdošanas attiecības starp ES valstīm/reģioniem. Lai noteiktu attiecību, izmanto fizisku vienību (piemēram, gabalu skaitu vai kg produkta [TS tas jāizvēlas]). Ja šādi dati nav pieejami, izmanto vidējo ES patēriņa kombināciju (ES+EBTA) vai reģionam raksturīgu patēriņa kombināciju.

Produktu atkritumus, kas rodas izmantošanas posmā, iekļauj modelēšanā. [Apraksta noklusējuma zuduma rādītājus par katru produkta veidu un to, kā tos iekļauj atsauces plūsmā. Ja OVPNN raksturīga informācija nav pieejama, OVPNN ievēro šā pielikuma E daļu.]

B.6.6.    Aprites cikla beigas [jāiekļauj, ja piemērojams]

Aprites cikla beigu posms sākas, kad lietotājs izmet darbības jomā ietilpstošo produktu, un beidzas, kad šo produktu atgriež dabā kā atkritumus vai tas ieplūst cita produkta aprites ciklā (t. i., kā reciklēta ielaide). Parasti tas ietver darbības jomā ietilpstošā produkta atkritumus, piemēram, pārtikas atkritumus, un primāro iepakojumu.

Citus atkritumus (kas nav darbības jomā ietilpstošais produkts), kas rodas ražošanas, izplatīšanas, mazumtirdzniecības, izmantošanas posmā vai pēc izmantošanas, iekļauj produkta aprites ciklā un modelē aprites cikla posmā, kad tie rodas.

[OVPNN uzskaita visas tehniskās prasības un pieņēmumus, ko izmanto OVPNN lietotājs. Turklāt tajā uzskaita visus procesus, kas notiek šajā aprites cikla posmā (atbilstoši RO modelim), saskaņā ar turpmāk sniegto tabulu. TS var pēc vajadzības pielāgot tabulu (piemēram, iekļaujot attiecīgos aprites pēdas formulas parametrus). Jāņem vērā, ka transportu no savākšanas vietas līdz EoL var iekļaut apglabāšanas poligonā, incinerācijas un reciklēšanas datu kopās — TS pārbauda, vai tas ir iekļauts sniegtajās noklusējuma datu kopās. Tomēr var būt daži gadījumi, kad ir vajadzīgi papildu noklusējuma transporta dati, un tos iekļauj šeit. OVP metode paredz noklusējuma vērtības, kas izmantojamas, ja nav pieejami labāki dati.]

[Lūdzu, rakstiet ar LIELAJIEM BURTIEM to procesu nosaukumus, kurus, kā paredzams, īsteno uzņēmums.]

OVPNN lietotājs paziņo DKN vērtības (par katru kritēriju + kopā) par visām izmantotajām datu kopām.

Aprites cikla beigas modelē, izmantojot aprites pēdas formulu un noteikumus, kas izklāstīti šā OVPNN iedaļā “Aprites cikla beigu modelēšana” un OVP metodē, kopā ar noklusējuma parametriem, kas uzskaitīti [tabulas numurs] tabulā.

Pirms atbilstošās R2 vērtības atlases OVPNN lietotājs veic izvērtējumu attiecībā uz materiāla reciklējamību. OVP pētījumā iekļauj paziņojumu par materiālu/produktu reciklējamību. Paziņojumu par reciklējamību iesniedz kopā ar izvērtējumu par reciklējamību, kurā iekļauj pierādījumus par turpmāk aprakstītajiem trijiem kritērijiem (kā aprakstīts EN ISO 14021:2016 7.7.4. iedaļā “Izvērtēšanas metodika”).

1. un 3. punktu var pierādīt ar reciklēšanas statistiku (par konkrētu valsti), ko iegūst no nozares apvienībām vai valsts struktūrām. Var veikt tuvināšanu pierādījumiem 3. punktā, piemērojot, piemēram, dizainu reciklējamības izvērtēšanai, kā izklāstīts EN 13430 “Materiālu reciklēšana” (A un B pielikums), vai citas konkrētas nozares reciklējamības pamatnostādnes, ja tās ir pieejamas ( 219 ).

Pēc reciklējamības izvērtēšanas izmanto atbilstošās R2 vērtības (piegādes ķēdei raksturīgas vai noklusējuma vērtības). Ja viens kritērijs nav izpildīts vai ja nozarei raksturīgas reciklējamības pamatnostādnes norāda uz ierobežotu reciklējamību, izmanto R2 vērtību, kas ir 0 %.

Izmanto uzņēmuma raksturīgas R2 vērtības (ko mēra pie reciklēšanas iekārtas izlaides), ja tās ir pieejamas. Ja uzņēmumam raksturīgas vērtības nav pieejamas un kritēriji reciklējamības izvērtēšanai ir izpildīti (sk. turpmāk), izmanto lietojumam raksturīgas R2 vērtības, kas uzskaitītas tabulā turpmāk.

Attiecībā uz izmantotajām R2 vērtībām veic OVP pētījuma verificēšanu.

[OVPNN tabulā uzskaita visus parametrus, kas lietotājam jāizmanto, lai īstenotu CFF, nošķirot tos, kam ir nemainīga vērtība (jānorāda tajā pašā tabulā; no OVP metodes vai OVPNN raksturīgus), un tos, kas ir OVP pētījumam raksturīgi (piemēram, R2 utt.). Turklāt OVPNN iekļauj papildu modelēšanas noteikumus, kas atvasināti no OVP metodes, ja piemērojams. Šajā tabulā B vērtība ir vienāda ar 0 kā noklusējuma vērtība.]

[OVPNN, kas ietver atkalizmantojamu iepakojumu, iekļauj šādu tekstu: “Atkalizmantošanas rādītājs nosaka iepakojuma materiāla daudzumu (uz katru pārdoto produktu), kas jāapstrādā aprites cikla beigās. Iepakojuma daudzumu, ko pārstrādā aprites cikla beigās, aprēķina, iepakojuma faktisko svaru dalot ar tā atkalizmantošanas reižu skaitu.”]

B.7.    Ovp rezultāti – ovp profils

OVPNN lietotājs aprēķina sava produkta OVP profilu atbilstoši visām šajos OVPNN ietvertajām prasībām. OVP ziņojumā iekļauj šādu informāciju:

Kopā ar OVP ziņojumu OVPNN lietotājs izstrādā apkopotu VP atbilstošu datu kopu savam darbības jomā ietilpstošajam produktam. Šo datu kopu dara pieejamu Eiropas Komisijai un var publiskot. Sīkāk iedalītā versija var palikt konfidenciāla.

B.8.    Verifikācija

OVP pētījuma/ziņojuma verifikāciju, ko veic saskaņā ar šo OVPNN, veic, ievērojot visas vispārīgās prasības, kas ietvertas III pielikuma 9. iedaļā, tostarp šā pielikuma A daļā, kā arī turpmāk uzskaitītās prasības.

Verificētājs(-i) verificē, ka OVP pētījums ir veikts atbilstoši šim OVPNN.

Ja OVP metodes īstenošanas politika nosaka īpašas prasības attiecībā uz OVP pētījumu, ziņojumu un saziņas līdzekļu verifikāciju un validāciju, tad minētajā politikā paredzētās prasības ir noteicošas.

Verificētājs(-i) validē pētījuma aprēķināšanā izmantotās kvantitatīvās informācijas precizitāti un uzticamību. Tā kā šis process var būt ļoti resursietilpīgs, ievēro turpmāk aprakstītās prasības.

Verificētājs(-i) jo īpaši verificē, vai procesa DKN atbilst minimālajam DKN, kas norādīts DVM attiecībā uz atlasītajiem procesiem.

Šajās datu pārbaudēs cita starpā pārbauda izmantotos darbības datus, atlasītos sekundāros apakšprocesus, atlasītās tiešās vienkāršās plūsmas un CFF parametrus. Piemēram, ja ir pieci procesi, un katrs no tiem ietver piecus darbības datus, piecas sekundārās datu kopas un 10 CFF parametrus, tad verificētājam(-iem) ir jāpārbauda vismaz četri no pieciem procesiem (70 %), un par katru procesu viņam ir jāpārbauda vismaz četri darbības dati (70 % no darbības datu kopējā apjoma), četras sekundārās datu kopas (70 % no sekundāro datu kopu kopējā apjoma) un septiņi CFF parametri (70 % no CFF parametru kopējā apjoma), t. i., 70 % no katriem datiem, kuriem varētu piemērot pārbaudi.

OVP ziņojuma verifikāciju veic, izlases veidā pārbaudot pietiekamu informāciju, lai gūtu pamatotu pārliecību, ka OVP ziņojums atbilst visiem III pielikuma 8. iedaļā, tostarp šā pielikuma A daļā, uzskaitītajiem nosacījumiem.

[OVPNN var noteikt papildu prasības verifikācijai, ar kurām būtu jāpapildina šajā dokumentā noteiktās minimālās prasības.]

Atsauces

[OVPNN lietoto atsauču saraksts.]

---

Pielikumi
B1. PIELIKUMS. VP normalizācijas un svēruma koeficientu saraksts
VP piemēro vispārējos normalizācijas koeficientus. VP aprēķinos izmanto normalizācijas koeficientus kā vispārējo ietekmi uz vienu personu.
[TS sniedz to normalizācijas un svēruma koeficientu sarakstu, kurus izmanto OVPNN lietotājs. Normalizācijas un svēruma koeficienti ir pieejami vietnē http://eplca.jrc.ec.europa.eu/LCDN/developerEF.xhtml ( 222 )]
B2. PIELIKUMS. OVP pētījuma veidne
[OVPNN kā pielikumu iekļauj kontrolsarakstu, kurā uzskaitītas visas pozīcijas, ko iekļauj OVP pētījumos, izmantojot OVP pētījuma veidni, kas pieejama kā šā dokumenta šā pielikuma E daļa. Jau ietvertās pozīcijas ir obligātas ikvienam OVPNN. Turklāt katrs tehniskais sekretariāts var nolemt veidnei pievienot papildu punktus.]
B3. PIELIKUMS. OVPNN un OVP-RO pārskatīšanas ziņojumi
[Šeit iekļauj OVPNN un PVP-RO kritiskās pārskatīšanas ziņojumus, tostarp visus pārskatīšanas procesa konstatējumus un darbības, ko tehniskais sekretariāts veicis, lai atbildētu uz pārskatītāju piezīmēm.]
B4. PIELIKUMS. Citi pielikumi
[TS var nolemt pievienot citus pielikumus, ko uzskata par svarīgiem. Tie var būt, piemēram, pielikumi par DVM un DKN aprēķiniem un skaidrojumi par lēmumiem, kas pieņemti OVPNN izstrādes laikā.]

C DAĻA

NOKLUSĒJUMA CFF PARAMETRU SARAKSTS

IV pielikuma C daļa ir pieejama vietnē http://eplca.jrc.ec.europa.eu/LCDN/developerEF.xhtml.

Vērtību sarakstu IV pielikuma C daļā periodiski pārskata un atjaunina Eiropas Komisija; OVP metodes lietotāji ir aicināti pārbaudīt un izmantot jaunākās atjauninātās vērtības, kas sniegtas pielikumā.

D DAĻA

NOKLUSĒJUMA DATI IZMANTOŠANAS POSMA MODELĒŠANAI

Turpmāk norādītās tabulas izmanto OVP pētījumos un kad izstrādā OVPNN, ja vien nav pieejami labāki dati. Sniegtie dati ir balstīti uz pieņēmumiem, ja vien nav norādīts citādi.

Noklusējuma pieņēmumi par uzglabāšanu (vienmēr pamatojoties uz pieņēmumiem, ja vien nav norādīts citādi).

E DAĻA

OVP ZIŅOJUMA VEIDNE

Šajā pielikuma daļā ir sniegta OVP ziņojuma veidne, kas izmantojama visu veidu OVP pētījumiem (piemēram, ieskaitot OVP-RO vai OVPNN atbalsta pētījumus). Veidne atspoguļo obligāto ziņojuma struktūru, kas jāievēro, un informāciju, kas jāpaziņo, un tā ir sniegta kā neizsmeļošs uzskaitījums. Iekļauj visas pozīcijas, kas OVP metodei ir jāpaziņo, pat ja tās nav skaidri minētas šajā veidnē.

Organizācijas vidiskās pēdas

ziņojums

[Ierakstīt organizācijas nosaukumu

Satura rādītājs

Akronīmi

[Šajā iedaļā uzskaita visus OVP pētījumā izmantotos akronīmus. Tos, kas jau ietverti OVP metodes jaunākajā versijā, pārkopē to sākotnējā formā. Akronīmus uzskaita alfabētiskā secībā.]

Definīcijas

[Šajā iedaļā uzskaita visas definīcijas, kas ir būtiskas attiecībā uz OVP pētījumu. Tās, kas jau ietvertas OVP metodes jaunākajā versijā, pārkopē to sākotnējā formā. Definīcijas uzskaita alfabētiskā secībā.]

E.1.    Kopsavilkums

[Kopsavilkumā iekļauj vismaz šādus elementus:

ciktāl iespējams, kopsavilkums būtu jāraksta, ņemot vērā, ka tas paredzēts netehniskai mērķauditorijai, un tam nevajadzētu būt garākam par 3–4 lappusēm.

E.2.    Vispārīga informācija

[Šādu informāciju būtu vēlams iekļaut pētījuma titullapā:

E.3.    Pētījuma mērķis

[Pie obligātajiem ziņošanas elementiem pieder vismaz šādi:

E.4.    Pētījuma darbības joma

[Pētījuma darbības jomā sīki identificē analizēto sistēmu un aplūko vispārējo pieeju, kas izmantota, lai noteiktu: i) ziņošanas vienību un produktu portfeli, ii) sistēmas robežu (tostarp nosakot organizācijas un OVP robežu), iii) VP ietekmes kategorijas, iv) papildu informāciju (vides un tehnisko) un iv) pieņēmumus un ierobežojumus.]

E.4.1.    Funkcionālā/deklarētā vienība un atsauces plūsma

[Norāda ziņošanas vienību, definējot organizāciju un produktu portfeli (PP):

Organizācijas definēšana:

Produktu portfeļa definēšana:

pārskata gads;

Ziņošanas intervāls.]

E.4.2.    Sistēmas robeža

[Šajā iedaļā iekļauj vismaz šādus elementus:

E.4.3.    Vidiskās pēdas ietekmes kategorijas

[Sniedz tabulu, kurā uzskaitītas izmantotās VP ietekmes kategorijas, vienības un VP atsauces pakete (sīkāku informāciju sk. vietnē http://eplca.jrc.ec.europa.eu/LCDN/developerEF.xhtml).

Attiecībā uz klimata pārmaiņām precizē, vai visu trīs apakšrādītāju rezultāti ir paziņoti atsevišķi rezultātu iedaļā.]

E.4.4.    Papildu informācija

[Izklāsta jebkādu papildu vides informāciju un papildu tehnisko informāciju, kas ietverta OVP pētījumā. Sniedz atsauces un precīzus izmantotos aprēķināšanas noteikumus.

Paskaidro, vai bioloģiskā daudzveidība ir/nav būtiska attiecībā uz darbības jomā ietilpstošo produktu.

E.4.5.    Pieņēmumi un ierobežojumi

[Apraksta visus ierobežojumus un pieņēmumus. Sniedz datu trūkumu (ja tādi ir) sarakstu un norāda, kā šie dati trūkumi ir novērsti. Sniedz izmantoto datu kopu aizstājējvērtību sarakstu.]

E.5.    Aprites cikla inventarizācijas analīze

[Šajā iedaļā apraksta ACIP sagatavošanu un ietver:

E.5.1.    Skrīninga posms [ja piemērojams]

[Sniedz skrīninga posma aprakstu, ietverot būtisku informāciju par datu vākšanu, izmantotajiem datiem (piemēram, sekundāru datu kopu saraksts, darbības dati, tiešās vienkāršās plūsmas), izslēgšanu un aprites cikla posma novērtējuma rezultātiem.

Dokumentē galvenos konstatējumus un sākotnējās darbības jomas pilnveidojumus (ja tādi veikti).]

E.5.2.    Modelēšanas izvēles

[Apraksta visas modelēšanas izvēles par piemērojamiem aspektiem, kas uzskaitīti turpmāk (attiecīgā gadījumā var pievienot vēl citus):

E.5.3.    Daudzfunkcionālu procesu apstrāde

[Apraksta OVP pētījumā izmantotos sadales noteikumus un to, kā veikta modelēšana/aprēķini. Sniedz visu katram procesam izmantoto sadales koeficientu sarakstu un izmantoto procesu un datu kopu detalizētu sarakstu gadījumā, ja piemēro aizstāšanu.]

E.5.4.    Datu vākšana

[Šajā iedaļā iekļauj vismaz šādus elementus:

E.5.5.    Datu kvalitātes prasības un rādītājs

[Sniedz tabulu, kurā uzskaita visus procesus un to situāciju atbilstoši datu vajadzību matricai (DVM).

Sniedz OVP pētījuma DKN.]

E.6.    Ietekmes novertejuma rezultati [konfidenciali, ja piemerojams]

E.6.1.    OVP rezultāti

[Šajā iedaļā iekļauj vismaz šādus elementus:

E.6.2.    Papildu informācija

[Šajā iedaļā iekļauj:

E.7.    Ovp rezultatu interpretesana

[Šajā iedaļā iekļauj vismaz šādus elementus:

Piemērs

E.8.    Validācijas paziņojums

[Validācijas paziņojums ir obligāts, un to vienmēr iekļauj kā publiskā OVP ziņojuma publisku pielikumu.

Validācijas paziņojumā iekļauj vismaz šādus elementus un aspektus:

Validācijas paziņojuma I PIELIKUMS

Pielikumu izmanto ziņojuma pamatdaļu pamatojošu tehniskāka rakstura elementu dokumentēšanai. Tajā var iekļaut:

Validācijas paziņojuma II PIELIKUMS — KONFIDENCIĀLAIS ZIŅOJUMS

[Konfidenciālais pielikums ir neobligāta iedaļa, kurā ietver visus datus (tostarp jēldatus) un informāciju, kas ir konfidenciāli un aizsargāti ar īpašumtiesībām un ko nevar padarīt ārēji pieejamus.]

Validācijas paziņojuma III PIELIKUMS — VP ATBILSTOŠĀ DATU KOPA

[Darbības jomā ietilpstošā produkta apkopoto VP atbilstošo datu kopu dara pieejamu Eiropas Komisijai.]

F DAĻA

NOKLUSĒJUMA ZUDUMA RĀDĪTĀJI PAR KATRU PRODUKTA VEIDU

Noklusējuma zuduma rādītāji par katru produkta veidu izplatīšanas un patēriņa laikā (tostarp restorānos utt.) (pieņēmumi, ja nav norādīts citādi). Vienkāršošanas labad uzskata, ka vērtības attiecībā uz restorānu ir tādas pašas kā attiecībā uz patērētāju mājās.

Pārtikas zudumi sadalīšanas centrā, transportēšanas laikā un mazumtirdzniecības vietā, un mājās: pieņem, ka 50 % nonāk atkritumos (t. i., tiek sadedzināti un apglabāti), 25 % tiek kompostēti un 25 % tiek metanizēti.

Produktu zudumi (izņemot pārtikas zudumus) un iepakošana / pārpakošana / izpakošana izplatīšanas centrā, transportēšanas laikā un mazumtirdzniecības vietā: pieņem, ka 100 % tiek reciklēti.

Pieņem, ka citiem atkritumiem, kas rodas izplatīšanas centrā, transportēšanas laikā un mazumtirdzniecības vietā (izņemot pārtikas un produktu zudumus), piemēram, pārpakošanai/izpakošanai, piemēro tādu pašu EoL apstrādi kā sadzīves atkritumiem.

Pieņem, ka šķidrie pārtikas atkritumi (piemēram, piens) patēriņa vietā (tostarp restorānos utt.) tiek izlieti izlietnē un tādējādi apstrādāti notekūdeņu attīrīšanas iekār

---

( 1 ) Pamatojoties uz SEG protokola 3. darbības jomas definīciju Uzņēmumu grāmatvedības un ziņošanas standartā (Pasaules Resursu institūts, 2011. gads).

( 2 ) https://eplca.jrc.ec.europa.eu/permalink/Guide_EF_DATA.pdf.

( 3 ) https://ec.europa.eu/energy/intelligent/projects/en/projects/e-track-ii.

( 4 ) Plašāka informācija atrodama Norādījumos par VP atbilstošām datu kopām, kas pieejami vietnē https://eplca.jrc.ec.europa.eu/permalink/Guide_EF_DATA.pdf.

( 5 ) Plašāka informācija atrodama Norādījumos par VP atbilstošām datu kopām, kas pieejami vietnē https://eplca.jrc.ec.europa.eu/permalink/Guide_EF_DATA.pdf.

( 6 ) Pieejama tiešsaistē: http://eplca.jrc.ec.europa.eu/?page_id=86.

( 7 ) Global Footprint Network Standartu komiteja (2009. gads), Ekoloģiskās pēdas standarti, 2009. gads.

( 8 ) WRI/WBCSD 2011, Greenhouse Gas Protocol — Product Life Cycle Accounting and Reporting Standard.

( 9 ) Atsaukts 2016. gada maijā.

( 10 ) ENVIFOOD protokols, Pārtikas un dzērienu vidiskā novērtējuma protokols, Eiropas Ilgtspējīga pārtikas patēriņa un ražošanas apaļā galda sanāksme (SCP RT), 1. darba grupa, Brisele, Beļģija.

( 11 ) Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra Vides un ilgtspējības institūts (2011b). Analysis of Existing Environmental Footprint methodologies for Products and Organisations: Recommendations, Rationale, and Alignment. EK — IES — JRC, Ispra, 2011. gada novembris.

( 12 ) Šajā metodē termins “VP ietekmes kategorija” tiek lietots EN ISO 14044:2006 lietotā termina “ietekmes kategorija” vietā.

( 13 ) EN ISO 14044:2006 lietotā termina “ietekmes kategorija” vietā PVP metodē izmanto terminu “VP ietekmes kategorija”.

( 14 ) VP atsauces pakete ietver visu informāciju, kas vajadzīga, lai īstenotu ACIN posmu (ILCD formātā). Tā ietver atsauces vienumus, piemēram, vienkāršās plūsmas, plūsmu īpašības, vienību grupas, ietekmes novērtēšanas metodes utt., un ir pieejama vietnē https://eplca.jrc.ec.europa.eu/LCDN/developerEF.xhtml.

( 15 ) UCPD un ar to saistītie norādījumi ir pieejami vietnē https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=LEGISSUM%3Al32011.

( 16 ) OV L 39, 16.2.1993., 3.–22. lpp.

( 17 ) https://eplca.jrc.ec.europa.eu/LCDN/developerEF.xhtml.

( 18 ) http://eplca.jrc.ec.europa.eu/repository/EF.

( 19 ) Environmental performance of animal feed supply chains (“Dzīvnieku barības piegādes ķēžu vidiskais sniegums”) (36.–43. lpp.), FAO 2016, pieejams vietnē http://www.fao.org/partnerships/leap/publications/en/.

( 20 ) Sk. EN ISO 14067:2018.

( 21 ) https://ghgprotocol.org/sites/default/files/standards/Scope%202%20Guidance_Final_Sept26.pdf.

( 22 ) Dažām valstīm šī iespēja ir labākais, nevis sliktākais scenārijs.

( 23 ) Noslodze ir faktiskās kravas attiecība pret pilnu kravu/tilpību (piemēram, masa vai tilpums), kādu transportlīdzeklis ved vienā braucienā.

( 24 ) Eurostat 2015 norāda, ka 21 % no kravas transporta km nobrauc bez kravas, un 79 % nobrauc ar kravu (krava nav zināma). Konkrēti Vācijā vidējā kravas automobiļa noslodze ir 64 %.

( 25 ) Aprēķina kā 06., 08. un 10. kategorijas preču vidējo svērto masu, izmantojot Ramona preču klasifikāciju transporta statistikai pēc 2007. gada. Kategoriju “nemetāla minerālu produkti” izslēdz, jo to var divkārši uzskaitīt ar stiklu.

( 26 ) Aprēķina kā visu kategoriju preču vidējo svērto masu.

( 27 ) https://www.searates.com/services/distances-time/ vai https://co2.myclimate.org/en/flight_calculators/new

( 28 ) Mazumtirdzniecības nozares OVPNN (v 1.0) ir pieejami vietnē http://ec.europa.eu/environment/eussd/smgp/pdf/OEFSR-Retail_15052018.pdf.

( 29 ) Pētniekam ir kontrole pār paraugā iekļautajām apakšpopulācijām, savukārt vienkāršs pēc nejaušības principa veidots paraugs negarantē, ka konkrētas populācijas apakšpopulācijas (stratas) ir katra pienācīgi pārstāvēta galīgajā paraugā. Tomēr viens no stratificētas paraugu ņemšanas galvenajiem trūkumiem ir tāds, ka var būt grūti identificēt atbilstošas apakšpopulācijas populācijai.

( 30 ) Specifikācijas produktu kategoriju noteikumu izstrādāšanai un pārskatīšanai (10.12.2014.), ADEME.

( 31 ) Eiropas Komisija periodiski pārskata un atjaunina vērtību sarakstu II pielikuma C daļā; PVP metodes lietotāji ir aicināti pārbaudīt un izmantot jaunākās atjauninātās vērtības, kas pieejamas vietnē http://eplca.jrc.ec.europa.eu/LCDN/developerEF.xhtml.

( 32 ) Lai aprēķinātu izlaides reciklēšanas rādītāju, var izmantot statistiskos datus, kas atbilst 8. punktam 8. attēlā. 8. punkts atbilst reciklēšanas mērķrādītājiem, kas aprēķināti saskaņā ar vispārējo noteikumu, kurš paredzēts 2018. gada 30. maija Direktīvā (ES) 2018/851. Dažos gadījumos, ievērojot stingrus nosacījumus un atkāpjoties no vispārējā noteikuma, dati var būt pieejami 8. attēla 6. punktā, un tos var izmantot izlaides reciklēšanas rādītāja aprēķināšanai.

( 33 ) Pieņēmums balstīts uz monopola sistēmu Somijā. http://ec.europa.eu/environment/waste/studies/packaging/finland.pdf

( 34 ) Tehnisks tuvinājums, jo datu avots nebija atrodams. Tehniskās specifikācijas garantē 10 gadus ilgu kalpošanas laiku. Atgriešana 3 reizes gadā (no 2 līdz 4 reizēm) ir izmantota kā pirmais tuvinājums.

( 35 ) Izmantots viskonservatīvākais skaitlis.

( 36 ) Kā tuvinājums izmantota puse plastmasas palešu.

( 37 ) Piemēram, pieņem, ka “Klimata pārmaiņas — biogēnie” sniedz 7 % (izmantojot absolūtas vērtības) kopējā ietekmē uz klimata pārmaiņām, un “Klimata pārmaiņas — zemes izmantošana un zemes izmantošanas maiņa” sniedz 3 % kopējā ietekmē uz klimata pārmaiņām. Šajā gadījumā paziņo kopējo ietekmi uz klimata pārmaiņām un “Klimata pārmaiņas — biogēnie”.

( 38 ) Autohtoni meži ir autohtoni jeb ilgtermiņa nedegradēti meži. Definīcija adaptēta no Komisijas Lēmuma C(2010)3751 par pamatnostādnēm, kā aprēķināt oglekļa krāju zemē Direktīvas 2009/28/EK V pielikuma piemērošanas vajadzībām, pielikuma 8. tabulas. Principā šī definīcija izslēdz īstermiņa mežus, degradētus mežus, apsaimniekotus mežus un mežus ar īstermiņa vai ilgtermiņa rotācijām.

( 39 ) Ievērojot momentānās oksidēšanās pieeju, kas noteikta IPCC 2013 (2. iedaļā).

( 40 ) Ja produkcija gadu gaitā ir dažāda, būtu jāpiemēro masveida sadale.

( 41 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 529/2013/ES (2013. gada 21. maijs) par uzskaites noteikumiem attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaisti, kas rodas darbībās, kuras saistītas ar zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību, un par informāciju par rīcību, kas saistīta ar šīm darbībām, OV L 165, 80. lpp.

( 42 ) "Tieši attiecināms" attiecas uz procesu, darbību vai ietekmi, kas rodas definētajās sistēmas robežās.

( 43 ) Netieša aizstāšana rodas, ja produkts ir aizstāts, bet nav zināms, tieši ar kuriem produktiem tas ir aizstāts.

( 44 ) Thoma et al., 2013.

( 45 ) Izmantoti tie paši termini, kas lietoti IPCC (2006).

( 46 ) Noklusējuma vērtība 24 MJ kg-1, kas bija sākotnēji iekļauta IPPC dokumentā, tika mainīta uz 157 MJ kg-1 pēc FAO norādījumiem “Siltumnīcefekta gāzu emisijas un fosilā kurināmā pieprasījums no mazo atgremotāju piegādes ķēdēm. Novērtēšanas pamatnostādnes (2016)”.

( 47 ) IPCC (2006), 10.24. lpp.

( 48 ) Dažās nozarēs tas ir ekvivalents “komponentu komplektam”.

( 49 ) Sk. https://eplca.jrc.ec.europa.eu/permalink/Guide_EF_DATA.pdf.

( 50 ) Ja izmanto ILCD-EL atbilstošu datu kopu, vienkāršo plūsmu nomenklatūru pielāgo VP atsauces paketei, ko izmanto ar VP atbilstošām datu kopām pārējā modelī (pieejama VP izstrādātāja lapā šādā saitē: http://eplca.jrc.ec.europa.eu/LCDN/developerEF.xhtml).

( 51 ) https://eplca.jrc.ec.europa.eu/permalink/Guide_EF_DATA.pdf

( 52 ) https://eplca.jrc.ec.europa.eu/permalink/Guide_EF_DATA.pdf

( 53 ) https://eplca.jrc.ec.europa.eu/permalink/Guide_EF_DATA.pdf.

( 54 ) VPN ietekmes novērtējums nav paredzēts tam, lai aizstātu citas (reglamentējošas) metodes, kurām ir atšķirīga darbības joma un uzdevums, tādus kā (vides) riska novērtējums ((V)RN), konkrētās ražotnes ietekmes uz vidi novērtējums (IVN) vai veselības un darba drošības noteikumi produktu līmenī vai saistībā ar drošību darbavietā. Jo īpaši VP ietekmes novērtējuma uzdevums nav paredzēt, vai kādā konkrētā vietā kādā konkrētā laikā tiks pārsniegtas augstākās robežvērtības un notiks faktiska ietekme. Tas apraksta esošo slodzi uz vidi. Tādēļ VPN ietekmes novērtējums papildina citus atzītus instrumentus, pievēršot uzmanību aprites cikla perspektīvai.

( 55 ) http://eplca.jrc.ec.europa.eu/LCDN/developerEF.xhtml.

( 56 ) Pieejams tiešsaistē: http://eplca.jrc.ec.europa.eu/LCDN/developerEF.xhtml.

( 57 ) Izmantojamie VP normalizācijas koeficienti ir pieejami vietnē http://eplca.jrc.ec.europa.eu/LCDN/developerEF.xhtml.

( 58 ) Plašāku informāciju par esošām svēruma pieejām PVP skatīt JRC sagatavotajos ziņojumos, kas pieejami tiešsaistē vietnē http://ec.europa.eu/environment/eussd/smgp/documents/2018_JRC_Weighting_EF.pdf.

( 59 ) http://eplca.jrc.ec.europa.eu/LCDN/developerEF.xhtml.

( 60 ) Lūdzam ņemt vērā, ka svēruma koeficientus izsaka procentos, un tāpēc pirms to izmantošanas aprēķinos tos dala ar 100.

( 61 ) Divi procesi ir identiski, kad tiem ir vienāds UUID.

( 62 ) 1. līmeņa sīkāk sadalītu datu kopu aprakstu sk. vietnē http://eplca.jrc.ec.europa.eu/LCDN/developerEF.xhtml).

( 63 ) Ziņojuma pamatdaļa saskaņā ar šeit noteikto definīciju pēc iespējas atbilst EN ISO 14044:2006 ziņošanas prasībām pētījumiem, kuros nav salīdzinošu apgalvojumu, kurus paredzēts darīt zināmus atklātībai.

( 64 ) Kļūdas ir būtiskas, ja tās maina galīgo rezultātu vairāk nekā par 5 % jebkurai no ietekmes kategorijām vai noteiktajām visbūtiskākajām ietekmes kategorijām, aprites cikla posmiem un procesiem.

( 65 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/29/EK (2005. gada 11. maijs), kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (“Negodīgas komercprakses direktīva”).

( 66 ) https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:52013DC0196.

( 67 ) Pieejama vietnē http://eplca.jrc.ec.europa.eu/LCDN/developer.xhtml.

( 68 ) https://eplca.jrc.ec.europa.eu/LCDN/developer.xhtml.

( 69 ) Datu kopas sūtiet uz šādu adresi: ENV-ENVIRONMENTAL-FOOTPRINT@ec.europa.eu.

( 70 ) Abus aspektus — validāciju un verifikāciju — iekļauj vienā ziņojumā.

( 71 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 910/2014 (2014. gada 23. jūlijs) par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK, OV ES L 257, 28.8.2014., 73. lpp.

( 72 ) Analysis of Existing Environmental Footprint Methodologies for Products and Organisations: Recommendations, Rationale, and Alignment (2010), pieejams vietnē: http://ec.europa.eu/environment/eussd/smgp/dev_methods.htm.

( 73 ) Produktu kategoriju noteikumi (PKN) ir īpašu noteikumu, prasību un norādījumu kopums, kas paredzēts III tipa vides deklarāciju izstrādāšanai vienai vai vairākām produktu kategorijām (EN ISO 14025:2010).

( 74 ) Vides aspektu definē kā organizācijas darbību vai produktu elementu, kam ir vai var būt ietekme uz vidi.

( 75 ) Ja jau esošais PVPKN, ko izmanto kā moduli, tiek atjaunināts tā PVPKN derīguma termiņā, kurš no tā ir atkarīgs, vecā versija ir noteicoša un paliek spēkā visu jaunizstrādātā PVPKN derīguma termiņu.

( 76 ) Tas ir obligāts nodevums ikvienam reprezentatīvam produktam, kas izstrādāts PVPKN.

( 77 ) Ja nozares apvienība ir tehniskā sekretariāta loceklis, pārskatīšanas grupā var būt nozares eksperts no viena uzņēmuma, kas pieder pie šīs nozares apvienības. Turpretī eksperti, kuriem apvienība maksā algu, nav pārskatīšanas grupas locekļi.

( 78 ) http://eplca.jrc.ec.europa.eu/LCDN/developerEF.xhtml.

( 79 ) Visas VP un ILCD-EL atbilstošās datu kopas, ko izmanto RP modelēšanai, dara pieejamas ar tādiem pašiem noteikumiem un nosacījumiem, kādi paredzēti norādījumos par VP atbilstošiem datiem (pieejami vietnē http://eplca.jrc.ec.europa.eu/LCDN/developerEF.xhtml ).

( 80 ) Tas nepieciešams, lai nodrošinātu, ka karsto punktu analīze atspoguļo visas dažādās tehnoloģijas.

( 81 ) Etalons ir piemērojams tikai galaproduktiem (A.5.1. iedaļa).

( 82 ) Pieejama vietnē http://eplca.jrc.ec.europa.eu/LCDN/developer.xhtm.

( 83 ) Noderīgs standartu pārskats ir atrodamas vietnē http://www.standardsmap.org/.

( 84 ) Produktu kategorijai raksturīgi dati, ko noteicis TS un kas atspoguļo Eiropas vidējo rādītāju attiecībā uz darbības jomā ietilpstošajiem produktiem.

( 85 ) Galaklienta skaidra definīcija atvieglo PVPKN pareizu interpretāciju praktiskajiem speciālistiem, tādējādi uzlabojot rezultātu salīdzināmību.

( 86 ) Eurostat 2015 norāda, ka 21 % no kravas transporta km nobrauc bez kravas, un 79 % nobrauc ar kravu (noslodze nav zināma). Konkrēti Vācijā vidējā kravas automobiļa noslodze ir 64 %.

( 87 ) Pieejami vietnē http://ec.europa.eu/environment/eussd/smgp/PEFCR_OEFSR_en.htm

( 88 ) Piemēram, II pielikuma C daļā ir sniegti dati no Eurostat par 2013. gadu, bet kādā no vēlākiem gadiem Eurostat ir publicējis jaunākus datus.

( 89 ) Piemēram, ja “Klimata pārmaiņas — biogēnie” sniedz 7 % (izmantojot absolūtas vērtības) kopējā ietekmē uz klimata pārmaiņām, un “Klimata pārmaiņas — zemes izmantošana un zemes izmantošanas maiņa” sniedz 3 % kopējā ietekmē uz klimata pārmaiņām. Šajā gadījumā paziņo kopējo ietekmi uz klimata pārmaiņām un “Klimata pārmaiņas — biogēnie”. Tehniskais sekretariāts var nolemt, kur un kā jāpaziņo pēdējā minētā apakškategorija (“Klimata pārmaiņas — biogēnie”).

( 90 ) Pieejama vietnēhttp://eplca.jrc.ec.europa.eu/LCDN/developerEF.xhtml

( 91 ) http://eplca.jrc.ec.europa.eu/LCDN/contactListEF.xhtml.

( 92 ) http://eplca.jrc.ec.europa.eu/LCDN/.

( 93 ) http://eplca.jrc.ec.europa.eu/LCDN/developerEF.xhtml.

( 94 ) Katra VP atbilstošā datu kopa, ko pasūtījusi Komisija, ir pieejama gan apkopotā, gan sīkāk iedalītā (1. līmenī) formā.

( 95 ) Jāņem vērā, ka uzskaitītās tiešās vienkāršās plūsmas pielāgo nomenklatūrai, ko izmanto VP atsauces paketes visjaunākajā versijā (pieejama vietnē http://eplca.jrc.ec.europa.eu/LCDN/developerEF.xhtml).

( 96 ) 2. situācijas 2. variantā ir ieteicams pazemināt GeR parametru par 30 %, lai stimulētu uzņēmumam raksturīgas informācijas izmantošanu un atalgotu uzņēmuma centienus palielināt sekundāras datu kopas ģeogrāfisko reprezentativitāti, aizstājot elektroenerģijas kombinācijas, kā arī attālumu un transporta veidu.

( 97 ) Atsauces plūsma ir produkta daudzums, kas vajadzīgs, lai izpildītu definēto funkcionālo vienību.

( 98 ) Pieejama vietnēhttp://eplca.jrc.ec.europa.eu/LCDN/developerEF.xhtml

( 99 ) Pieejama vietnēhttp://eplca.jrc.ec.europa.eu/LCDN/developerEF.xhtml

( 100 ) 2. situācijas 2. variantā ir ieteicams pazemināt GeR parametru par 30 %, lai stimulētu uzņēmumam raksturīgas informācijas izmantošanu un atalgotu uzņēmuma centienus palielināt sekundāras datu kopas ģeogrāfisko reprezentativitāti, aizstājot elektroenerģijas kombinācijas, kā arī attālumu un transporta veidu.

( 101 ) http://eplca.jrc.ec.europa.eu/LCDN/.

( 102 ) http://eplca.jrc.ec.europa.eu/LCDN/developerEF.xhtml.

( 103 ) Pasaules Resursu institūts (WRI) un Pasaules Uzņēmēju padome ilgtspējīgai attīstībai (WBCSD) (2015): GHG Protocol Scope 2 Guidance. An amendment to the GHG Protocol. Corporate Standard.

( 104 ) Dažām valstīm šī iespēja ir labākais, nevis sliktākais scenārijs.

( 105 ) Autohtoni meži ir autohtoni jeb ilgtermiņa nedegradēti meži. Definīcija adaptēta no Komisijas Lēmuma C(2010)3751 par pamatnostādnēm, kā aprēķināt oglekļa krāju zemē Direktīvas 2009/28/EK V pielikuma piemērošanas vajadzībām, pielikuma 8. tabulas.

( 106 ) Ievērojot momentānās oksidēšanās pieeju, kas noteikta IPCC 2013 (2. iedaļā).

( 107 ) Ja produkcija gadu gaitā ir dažāda, būtu jāpiemēro masveida sadale.

( 108 ) Pamatā esošais pieņēmums no “šūpuļa līdz vārtiem” aprites cikla inventarizācijas pārskata novērtējumā par dārzkopības produktiem ir tāds, ka audzēšanas ielaidei un izlaide “ir nemainītā stāvoklī”, kas nozīmē, ka pētāmajā audzēšanas laika periodā ir proporcionāli pārstāvēti visi daudzgadīgo kultūraugu attīstības posmi (ar dažādiem ielaides un izlaides daudzumiem). Šīs pieejas priekšrocība ir tāda, ka, lai aprēķinātu no “šūpuļa līdz vārtiem” aprites cikla inventarizācijas pārskatu no daudzgadīgā laukaugu produkta, var izmantot salīdzinoši īsu laika periodu. Daudzgadīgu dārzkopības kultūraugu izpētei var būt vajadzīgi 30 un vairāk gadi (piemēram, augļu un riekstu koku gadījumā).

( 109 ) Piemēram, EPBP dizaina pamatnostādnes (http://www.epbp.org/design-methodlines) vai integrētā reciklējamība (http://www.recoup.org/).

( 110 ) Pieejama vietnē http://eplca.jrc.ec.europa.eu/LCDN/developer.xhtml.

( 111 ) https://eplca.jrc.ec.europa.eu/LCDN/developer.xhtml

( 112 ) Lūdzam ņemt vērā, ka svēruma koeficientus izsaka procentos, un tāpēc pirms to izmantošanas aprēķinos tos dala ar 100.

( 113 ) Pamatojoties uz SEG protokola 3. darbības jomas definīciju Uzņēmumu grāmatvedības un ziņošanas standartā (Pasaules Resursu institūts, 2011. gads).

( 114 ) https://eplca.jrc.ec.europa.eu/permalink/Guide_EF_DATA.pdf.

( 115 ) https://ec.europa.eu/energy/intelligent/projects/en/projects/e-track-ii.

( 116 ) Plašāka informācija atrodama Norādījumos par VP atbilstošām datu kopām, kas pieejami vietnē https://eplca.jrc.ec.europa.eu/permalink/Guide_EF_DATA.pdf.

( 117 ) Plašāka informācija atrodama Norādījumos par VP atbilstošām datu kopām, kas pieejami vietnē https://eplca.jrc.ec.europa.eu/permalink/Guide_EF_DATA.pdf.

( 118 ) Pieejama tiešsaistē:http://eplca.jrc.ec.europa.eu/?page_id=86

( 119 ) Global Footprint Network Standartu komiteja (2009. gads), Ekoloģiskās pēdas standarti, 2009. gads.

( 120 ) WRI/WBCSD 2011, Greenhouse Gas Protocol — Product Life Cycle Accounting and Reporting Standard.

( 121 ) Atsaukts 2016. gada maijā.

( 122 ) ENVIFOOD protokols, Pārtikas un dzērienu vidiskā novērtējuma protokols, Eiropas Ilgtspējīga pārtikas patēriņa un ražošanas apaļā galda sanāksme (SCP RT), 1. darba grupa, Brisele, Beļģija.

( 123 ) Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra Vides un ilgtspējības institūts (2011b). Analysis of Existing Environmental Footprint methodologies for Products and Organisations: Recommendations, Rationale, and Alignment. EK — IES — JRC, Ispra, 2011. gada novembris.

( 124 ) Šajā metodē termins “VP ietekmes kategorija” tiek lietots EN ISO 14044:2006 lietotā termina “ietekmes kategorija” vietā.

( 125 ) Aprites (dzīves) cikla novērtējums — produkta sistēmas izlietoto resursu, gatavās produkcijas un iespējamās ietekmes uz vidi visā tā aprites (dzīves) ciklā apkopošana un novērtēšana (EN ISO 14040:2006).

( 126 ) OVP pētījumos ir iespējami arī produktu plašāki grupējumi (piemēram, kurpes, virsdrēbes u.c.), ja tas atbilst organizācijas PP profilam.

( 127 ) EN ISO 14044:2006 lietotā termina “ietekmes kategorija” vietā OVP metodē izmanto terminu “VP ietekmes kategorija”.

( 128 ) VP atsauces pakete ietver visu informāciju, kas vajadzīga, lai īstenotu ACIN posmu (ILCD formātā). Tā ietver atsauces vienumus, piemēram, vienkāršās plūsmas, plūsmu īpašības, vienību grupas, ietekmes novērtēšanas metodes utt., un ir pieejama:

( 129 ) UCPD un ar to saistītie norādījumi ir pieejami vietnē https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=LEGISSUM%3Al32011.

( 130 ) OV L 39, 16.2.1993., 3.–22. lpp.

( 131 ) http://eplca.jrc.ec.europa.eu/repository/EF

( 132 ) Environmental performance of animal feed supply chains (“Dzīvnieku barības piegādes ķēžu vidiskais sniegums”) (36.–43. lpp.), FAO 2016, pieejams: http://www.fao.org/partnerships/leap/publications/en/

( 133 ) Sk. EN ISO 14067:2018.

( 134 ) https://ghgprotocol.org/sites/default/files/standards/Scope%202%20Guidance_Final_Sept26.pdf

( 135 ) Dažām valstīm šī iespēja ir labākais, nevis sliktākais scenārijs.

( 136 ) Noslodze ir faktiskās kravas attiecība pret pilnu kravu/tilpību (piemēram, masa vai tilpums), kādu transportlīdzeklis ved vienā braucienā.

( 137 ) Eurostat 2015 norāda, ka 21 % no kravas transporta km nobrauc bez kravas, un 79 % nobrauc ar kravu (krava nav zināma). Konkrēti Vācijā vidējā kravas automobiļa noslodze ir 64 %.

( 138 ) Aprēķina kā 06., 08. un 10. kategorijas preču vidējo svērto masu, izmantojot Ramona preču klasifikāciju transporta statistikai pēc 2007. gada. Kategoriju “nemetāla minerālu produkti” izslēdz, jo to var divkārši uzskaitīt ar stiklu.

( 139 ) Aprēķina kā visu kategoriju preču vidējo svērto masu.

( 140 ) https://www.searates.com/services/distances-time/ vai https://co2.myclimate.org/en/flight_calculators/new

( 141 ) Mazumtirdzniecības nozares OVPNN (v 1.0) ir pieejami vietnē http://ec.europa.eu/environment/eussd/smgp/pdf/OEFSR-Retail_15052018.pdf.

( 142 ) Pētniekam ir kontrole pār paraugā iekļautajām apakšpopulācijām, savukārt vienkāršs pēc nejaušības principa veidots paraugs negarantē, ka konkrētas populācijas apakšpopulācijas (stratas) ir katra pienācīgi pārstāvēta galīgajā paraugā. Tomēr viens no stratificētas paraugu ņemšanas galvenajiem trūkumiem ir tāds, ka var būt grūti identificēt atbilstošas apakšpopulācijas populācijai.

( 143 ) Specifikācijas produktu kategoriju noteikumu izstrādāšanai un pārskatīšanai (10.12.2014.), ADEME.

( 144 ) Eiropas Komisija periodiski pārskata un atjaunina vērtību sarakstu IV pielikuma C daļā; OVP metodes lietotāji ir aicināti pārbaudīt un izmantot jaunākās atjauninātās vērtības, kas norādītas vietnē http://eplca.jrc.ec.europa.eu/LCDN/developerEF.xhtml.

( 145 ) IV pielikuma C daļa ir pieejama vietnē http://eplca.jrc.ec.europa.eu/LCDN/developerEF.xhtml.

( 146 ) Lai palīdzētu aprēķināt izlaides reciklēšanas rādītāju, var izmantot statistiskos datus, kas atbilst 8. punktam 8. attēlā. 8. punkts atbilst reciklēšanas mērķrādītājiem, kas aprēķināti saskaņā ar vispārējo noteikumu, kurš paredzēts 2018. gada 30. maija Direktīvā (ES) 2018/851. Dažos gadījumos, ievērojot stingrus nosacījumus un atkāpjoties no vispārējā noteikuma, dati var būt pieejami 8. attēla 6. punktā, un tos var izmantot izlaides reciklēšanas rādītāja aprēķināšanai.

( 147 ) Dažos gadījumos var būt piemēroti iekļaut to funkcionālajā vienībā un produkta atsauces plūsmā.

( 148 ) Pieņēmums balstīts uz monopola sistēmu Somijā. http://ec.europa.eu/environment/waste/studies/packaging/finland.pdf

( 149 ) Tehnisks tuvinājums, jo datu avots nebija atrodams. Tehniskās specifikācijas garantē 10 gadus ilgu kalpošanas laiku. Atgriešana 3 reizes gadā (no 2 līdz 4 reizēm) ir izmantota kā pirmais tuvinājums.

( 150 ) Izmantots viskonservatīvākais skaitlis.

( 151 ) Kā tuvinājums izmantota puse plastmasas palešu.

( 152 ) Piemēram, pieņem, ka “Klimata pārmaiņas — biogēnie” sniedz 7 % (izmantojot absolūtas vērtības) kopējā ietekmē uz klimata pārmaiņām, un “Klimata pārmaiņas — zemes izmantošana un zemes izmantošanas maiņa” sniedz 3 % kopējā ietekmē uz klimata pārmaiņām. Šajā gadījumā paziņo kopējo ietekmi uz klimata pārmaiņām un “Klimata pārmaiņas — biogēnie”.

( 153 ) Autohtoni meži ir autohtoni jeb ilgtermiņa nedegradēti meži. Definīcija adaptēta no Komisijas Lēmuma C(2010)3751 par pamatnostādnēm, kā aprēķināt oglekļa krāju zemē Direktīvas 2009/28/EK V pielikuma piemērošanas vajadzībām, pielikuma 8. tabulas. Principā šī definīcija izslēdz īstermiņa mežus, degradētus mežus, apsaimniekotus mežus un mežus ar īstermiņa vai ilgtermiņa rotācijām.

( 154 ) Ievērojot momentānās oksidēšanās pieeju, kas noteikta IPCC 2013 (2. iedaļā).

( 155 ) Ja produkcija gadu gaitā ir dažāda, būtu jāpiemēro masveida sadale.

( 156 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 529/2013/ES (2013. gada 21. maijs) par uzskaites noteikumiem attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaisti, kas rodas darbībās, kuras saistītas ar zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību, un par informāciju par rīcību, kas saistīta ar šīm darbībām, OV L 165, 80. lpp.

( 157 ) "Tieši attiecināms" attiecas uz procesu, darbību vai ietekmi, kas rodas definētajās sistēmas robežās.

( 158 ) Netieša aizstāšana rodas, ja produkts ir aizstāts, bet nav zināms, tieši ar kuriem produktiem tas ir aizstāts.

( 159 ) Thoma et al., 2013.

( 160 ) Izmantoti tie paši termini, kas lietoti IPCC (2006).

( 161 ) Noklusējuma vērtība 24 MJ kg-1, kas bija sākotnēji iekļauta IPPC dokumentā, tika mainīta uz 157 MJ kg-1 pēc FAO norādījumiem “Siltumnīcefekta gāzu emisijas un fosilā kurināmā pieprasījums no mazo atgremotāju piegādes ķēdēm. Novērtēšanas pamatnostādnes (2016)”.

( 162 ) IPCC (2006), 10.24. lpp.

( 163 ) Sk. https://eplca.jrc.ec.europa.eu/permalink/Guide_EF_DATA.pdf.

( 164 ) Ja izmanto ILCD-EL atbilstošu datu kopu, vienkāršo plūsmu nomenklatūru pielāgo VP atsauces paketei, ko izmanto ar VP atbilstošām datu kopām pārējā modelī (pieejama VP izstrādātāja lapā šādā saitē: http://eplca.jrc.ec.europa.eu/LCDN/developerEF.xhtml).

( 165 ) https://eplca.jrc.ec.europa.eu/permalink/Guide_EF_DATA.pdf

( 166 ) https://eplca.jrc.ec.europa.eu/permalink/Guide_EF_DATA.pdf

( 167 ) https://eplca.jrc.ec.europa.eu/permalink/Guide_EF_DATA.pdf.

( 168 ) VPN ietekmes novērtējums nav paredzēts tam, lai aizstātu citas (reglamentējošas) metodes, kurām ir atšķirīga darbības joma un uzdevums, tādus kā (vides) riska novērtējums ((V)RN), konkrētās ražotnes ietekmes uz vidi novērtējums (IVN) vai veselības un darba drošības noteikumi produktu līmenī vai saistībā ar drošību darbavietā. Jo īpaši VP ietekmes novērtējuma uzdevums nav paredzēt, vai kādā konkrētā vietā kādā konkrētā laikā tiks pārsniegtas augstākās robežvērtības un notiks faktiska ietekme. Tas apraksta esošo slodzi uz vidi. Tādēļ VP ietekmes novērtējums papildina citus atzītus instrumentus, pievēršot uzmanību aprites cikla perspektīvai.

( 169 ) http://eplca.jrc.ec.europa.eu/LCDN/developerEF.xhtml.

( 170 ) Pieejams tiešsaistē: http://eplca.jrc.ec.europa.eu/LCDN/developerEF.xhtml.

( 171 ) Izmantojamie VP normalizācijas koeficienti ir pieejami vietnē http://eplca.jrc.ec.europa.eu/LCDN/developerEF.xhtml.

( 172 ) Plašāku informāciju par esošām svēruma pieejām OVP skatīt JRC sagatavotajos ziņojumos, kas pieejami tiešsaistē vietnē http://ec.europa.eu/environment/eussd/smgp/documents/2018_JRC_Weighting_EF.pdf.

( 173 ) http://eplca.jrc.ec.europa.eu/LCDN/developerEF.xhtml.

( 174 ) Lūdzam ņemt vērā, ka svēruma koeficientus izsaka procentos, un tāpēc pirms to izmantošanas aprēķinos tos dala ar 100.

( 175 ) Divi procesi ir identiski, kad tiem ir vienāds UUID.

( 176 ) līmeņa sīkāk sadalītu datu kopu aprakstu sk. vietnē http://eplca.jrc.ec.europa.eu/LCDN/developerEF.xhtml).

( 177 ) Ziņojuma pamatdaļa saskaņā ar šeit noteikto definīciju pēc iespējas atbilst EN ISO 14044:2006 ziņošanas prasībām pētījumiem, kuros nav salīdzinošu apgalvojumu, kurus paredzēts darīt zināmus atklātībai.

( 178 ) Kļūdas ir būtiskas, ja tās maina galīgo rezultātu vairāk nekā par 5 % jebkurai no ietekmes kategorijām vai noteiktajām visbūtiskākajām ietekmes kategorijām, aprites cikla posmiem un procesiem.

( 179 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/29/EK (2005. gada 11. maijs), kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (“Negodīgas komercprakses direktīva”).

( 180 ) https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:52013DC0196.

( 181 ) Pieejama vietnē

( 182 ) https://eplca.jrc.ec.europa.eu/LCDN/developer.xhtml

( 183 ) Datu kopas sūtiet uz šādu adresi: ENV-ENVIRONMENTAL-FOOTPRINT@ec.europa.eu.

( 184 ) Abus aspektus — validāciju un verifikāciju — iekļauj vienā ziņojumā.

( 185 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 910/2014 (2014. gada 23. jūlijs) par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK, OV ES L 257, 28.8.2014., 73. lpp.

( 186 ) Analysis of Existing Environmental Footprint Methodologies for Products and Organisations: Recommendations, Rationale, and Alignment (2010), pieejams vietnē: http://ec.europa.eu/environment/eussd/smgp/dev_methods.htm.

( 187 ) Ja jau esošais OVPNN, ko izmanto kā moduli, tiek atjaunināts tā OVPNN derīguma termiņā, kurš no tā ir atkarīgs, vecā versija ir noteicoša un paliek spēkā visu jaunizstrādātā OVPNN derīguma termiņu.

( 188 ) Tas ir obligāts nodevums ikvienai reprezentatīvai organizācijai, kas izstrādāts OVPNN.

( 189 ) Organizācija vai uzņēmums, kas juridiski un finansiali pastāv atsevišķi.

( 190 ) Ja nozares apvienība ir tehniskā sekretariāta loceklis, pārskatīšanas grupā var būt nozares eksperts no viena uzņēmuma, kas pieder pie šīs nozares apvienības. Turpretī eksperti, kuriem apvienība maksā algu, nav pārskatīšanas grupas locekļi.

( 191 ) http://eplca.jrc.ec.europa.eu/LCDN/developerEF.xhtml

( 192 ) Visas VP un ILCD-EL atbilstošās datu kopas, ko izmanto RO modelēšanai, dara pieejamas ar tādiem pašiem noteikumiem un nosacījumiem, kādi paredzēti norādījumos par VP atbilstošiem datiem (pieejami vietnē http://eplca.jrc.ec.europa.eu/LCDN/developerEF.xhtml ).

( 193 ) Pieejama vietnē http://eplca.jrc.ec.europa.eu/LCDN/developer.xhtm.

( 194 ) Noderīgs standartu pārskats ir atrodamas vietnē http://www.standardsmap.org/.

( 195 ) Produktu kategorijai raksturīgi dati, ko noteicis TS un kas atspoguļo Eiropas vidējo rādītāju attiecībā uz darbības jomā ietilpstošajiem produktiem.

( 196 ) Galaklienta skaidra definīcija atvieglo OVPNN pareizu interpretāciju praktiskajiem speciālistiem, tādējādi uzlabojot rezultātu salīdzināmību.

( 197 ) Eurostat 2015 norāda, ka 21 % no kravas transporta km nobrauc bez kravas, un 79 % nobrauc ar kravu (noslodze nav zināma). Konkrēti Vācijā vidējā kravas automobiļa noslodze ir 64 %.

( 198 ) Pieejams http://ec.europa.eu/environment/eussd/smgp/OEFSR_OEFSR_en.htm.

( 199 ) Piemēram, IV pielikuma C daļā ir sniegti dati no Eurostat par 2013. gadu, bet kādā no vēlākiem gadiem Eurostat ir publicējis jaunākus datus.

( 200 ) Piemēram, ja “Klimata pārmaiņas — biogēnie” sniedz 7 % (izmantojot absolūtas vērtības) kopējā ietekmē uz klimata pārmaiņām, un “Klimata pārmaiņas — zemes izmantošana un zemes izmantošanas maiņa” sniedz 3 % kopējā ietekmē uz klimata pārmaiņām. Šajā gadījumā paziņo kopējo ietekmi uz klimata pārmaiņām un “Klimata pārmaiņas — biogēnie”. Tehniskais sekretariāts var nolemt, kur un kā jāpaziņo pēdējā minētā apakškategorija (“Klimata pārmaiņas — biogēnie”).

( 201 ) Pieejama vietnēhttp://eplca.jrc.ec.europa.eu/LCDN/developerEF.xhtml

( 202 ) http://eplca.jrc.ec.europa.eu/LCDN/contactListEF.xhtml)

( 203 ) http://eplca.jrc.ec.europa.eu/LCDN/.

( 204 ) http://eplca.jrc.ec.europa.eu/LCDN/developerEF.xhtml.

( 205 ) Katra VP atbilstošā datu kopa, ko pasūtījusi Komisija, ir pieejama gan apkopotā, gan sīkāk iedalītā (1. līmenī) formā.

( 206 ) Jāņem vērā, ka uzskaitītās tiešās vienkāršās plūsmas pielāgo nomenklatūrai, ko izmanto VP atsauces paketes visjaunākajā versijā (pieejama vietnē http://eplca.jrc.ec.europa.eu/LCDN/developerEF.xhtml).

( 207 ) 2. situācijas 2. variantā ir ieteicams pazemināt GeR parametru par 30 %, lai stimulētu uzņēmumam raksturīgas informācijas izmantošanu un atalgotu uzņēmuma centienus palielināt sekundāras datu kopas ģeogrāfisko reprezentativitāti, aizstājot elektroenerģijas kombinācijas, kā arī attālumu un transporta veidu.

( 208 ) Pieejama vietnē http://eplca.jrc.ec.europa.eu/LCDN/developerEF.xhtml

( 209 ) Pieejama vietnēhttp://eplca.jrc.ec.europa.eu/LCDN/developerEF.xhtml

( 210 ) 2. situācijas 2. variantā ir ieteicams pazemināt GeR parametru par 30 %, lai stimulētu uzņēmumam raksturīgas informācijas izmantošanu un atalgotu uzņēmuma centienus palielināt sekundāras datu kopas ģeogrāfisko reprezentativitāti, aizstājot elektroenerģijas kombinācijas, kā arī attālumu un transporta veidu.

( 211 ) http://eplca.jrc.ec.europa.eu/LCDN/.

( 212 ) http://eplca.jrc.ec.europa.eu/LCDN/developerEF.xhtml.

( 213 ) Pasaules Resursu institūts (WRI) un Pasaules Uzņēmēju padome ilgtspējīgai attīstībai (WBCSD) (2015): GHG Protocol Scope 2 Guidance. An amendment to the GHG Protocol. Corporate Standard.

( 214 ) Dažām valstīm šī iespēja ir labākais, nevis sliktākais scenārijs.

( 215 ) Autohtoni meži ir autohtoni jeb ilgtermiņa nedegradēti meži. Definīcija adaptēta no Komisijas Lēmuma C(2010)3751 par pamatnostādnēm, kā aprēķināt oglekļa krāju zemē Direktīvas 2009/28/EK V pielikuma piemērošanas vajadzībām, pielikuma 8. tabulas.

( 216 ) Ievērojot momentānās oksidēšanās pieeju, kas noteikta IPCC 2013 (2. iedaļā).

( 217 ) Ja produkcija gadu gaitā ir dažāda, būtu jāpiemēro masveida sadale.

( 218 ) Pamatā esošais pieņēmums no “šūpuļa līdz vārtiem” aprites cikla inventarizācijas pārskata novērtējumā par dārzkopības produktiem ir tāds, ka audzēšanas ielaidei un izlaide “ir nemainītā stāvoklī”, kas nozīmē, ka pētāmajā audzēšanas laika periodā ir proporcionāli pārstāvēti visi daudzgadīgo kultūraugu attīstības posmi (ar dažādiem ielaides un izlaides daudzumiem). Šīs pieejas priekšrocība ir tāda, ka, lai aprēķinātu no “šūpuļa līdz vārtiem” aprites cikla inventarizācijas pārskatu no daudzgadīgā laukaugu produkta, var izmantot salīdzinoši īsu laika periodu. Daudzgadīgu dārzkopības kultūraugu izpētei var būt vajadzīgi 30 un vairāk gadi (piemēram, augļu un riekstu koku gadījumā).

( 219 ) Piemēram, EPBP dizaina pamatnostādnes (http://www.epbp.org/design-methodlines) vai integrētā reciklējamība (http://www.recoup.org/).

( 220 ) Pieejama vietnē http://eplca.jrc.ec.europa.eu/LCDN/developer.xhtml

( 221 ) https://eplca.jrc.ec.europa.eu/LCDN/developer.xhtml

( 222 ) Lūdzam ņemt vērā, ka svēruma koeficientus izsaka procentos, un tāpēc pirms to izmantošanas aprēķinos tos dala ar 100.