PIELIKUMS

Pamatnostādnes par EEZ līguma darbības un valsts atbalsta, kura mērķis ir sekmēt svarīgu projektu īstenošanu visas Eiropas interesēs, saderības analīzi  (1)

SATURS

1.

Ievads

2.

Piemērošanas joma

3.

Atbilstības kritēriji

3.1.

Projekta definīcija

3.2.

Visas Eiropas intereses

3.2.1.

Vispārējie kumulatīvie kritēriji

3.2.2.

Vispārēji pozitīvie rādītāji

3.2.3.

Īpaši kritēriji

3.3.

Projekta nozīmīgums

4.

Saderības kritēriji

4.1.

Atbalsta nepieciešamība un samērīgums

4.2.

Pārmērīgu konkurences kropļojumu novēršana un samēra pārbaude

4.3.

Pārredzamība

5.

Nobeiguma noteikumi

5.1.

Paziņošanas pienākums

5.2.

Ex-post novērtējums un ziņošana

5.3.

Stāšanās spēkā, spēkā esamība un pārskatīšana

Attiecināmās izmaksas

1.   Ievads

1.

Šajā pamatnostādņu nodaļā sniegtas norādes, kā atbilstoši valsts atbalsta noteikumiem vērtēt publisko finansējumu svarīgiem projektiem visas Eiropas interesēs (SPVEI).

2.

SPVEI var dot ļoti nozīmīgu ieguldījumu ekonomikas izaugsmē, nodarbinātībā un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) ražošanas un ekonomikas konkurētspējā, jo tiem ir pozitīva netiešā ietekme uz iekšējo tirgu un Savienības iedzīvotājiem.

3.

SPVEI dod iespēju visā EEZ apvienot zināšanas, ekspertu pieredzi, finanšu līdzekļus un ekonomikas dalībniekus, lai pārvarētu nozīmīgus tirgus vai sistēmiskus trūkumus vai problēmsituācijas sabiedrībā, ko citādi nav iespējams atrisināt. Tajos jāapvieno publiskā un privātā sektora darbība, lai īstenotu liela mēroga projektus, kas dotu ievērojamu labumu EEZ un līgumslēdzēju pušu pilsoņiem.

4.

SPVEI var būt attiecināmi uz visām politikām un pasākumiem, kuri ir paredzēti kopīgu Eiropas mēroga mērķu sasniegšanai, jo īpaši saistībā ar “Eiropa 2020” (2) mērķiem, Eiropas Savienības pamatiniciatīvām un galvenajām ekonomikas izaugsmes nozarēm, tādām kā svarīgas pamattehnoloģijas (3) (KET).

5.

Valsts atbalsta modernizācijas (VAM) (4) iniciatīvā aicināts virzīt valsts atbalstu uz Eiropas kopējo mērķu sasniegšanu atbilstoši “Eiropas 2020” darba plāna prioritātēm, lai novērstu tirgus nepilnības un citus nopietnus sistēmiskus trūkumus, kas kavē izaugsmes un nodarbinātības veicināšanu un integrēta, dinamiska un konkurētspējīga iekšējā tirgus attīstību. SPVEI izmantošanai bieži vien ir vajadzīga būtiska valsts iestāžu dalība, jo tirgus dalībnieki citādi nefinansētu šādus projektus. Lai saglabātu vienlīdzīgus nosacījumus iekšējā tirgū, ar šo paziņojumu nosaka piemērojamos noteikumus gadījumiem, kuros šādu projektu publiskais finansējums ir valsts atbalsts.

6.

VAM ir laba iespēja atjaunināt un konsolidēt pašreizējās norādes vienā dokumentā, kā arī saskaņot tās ar “Eiropas 2020” un VAM mērķiem un attiecināt tās uz citām jomām, kurās tās būtu iespējams piemērot. Ar šīm pamatnostādnēm tādējādi tiek aizstāti visi pašreizējie noteikumi par SPVEI. Līdz ar to šīs pamatnostādnes sniedz līgumslēdzējām pusēm speciāli izstrādātas starpnozaru norādes, kuru mērķis ir veicināt svarīgu sadarbības projektu izstrādi, kas sekmē visas Eiropas intereses.

7.

EEZ līguma 61. panta 3. punkta b) apakšpunktā teikts, ka atbalstu, kas veicina kāda svarīga projekta īstenojumu visas Eiropas interesēs, var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu. Attiecīgi šajās pamatnostādnēs ir izklāstītas norādes par kritērijiem, kurus EBTA Uzraudzības iestāde (“Iestāde”) piemēros, izvērtējot valsts atbalstu SPVEI īstenošanas veicināšanai. Tajās vispirms ir definēta to darbības joma un sniegts tādu kritēriju saraksts, kurus Iestāde izmantos, lai novērtētu šādu projektu raksturu un nozīmīgumu EEZ līguma 61. panta 3. punkta b) apakšpunkta piemērošanas nolūkā. Pēc tam tiek paskaidrots, kā, ņemot vērā valsts atbalsta noteikumus, Iestāde vērtēs SPVEI publisko finansējumu.

8.

Šajās pamatnostādnēs nav izslēgta iespēja, ka atbalsts SPVEI īstenošanas veicināšanai var tikt atzīts par saderīgu ar EEZ līgumu, pamatojoties uz citiem noteikumiem, jo īpaši EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu, un attiecīgajiem īstenošanas noteikumiem. Valsts atbalsta regulējums tika modernizēts, lai līgumslēdzējām pusēm piedāvātu lielākas iespējas subsidēt svarīgus projektus, ar kuriem nolūkā sekmēt ilgtspējīgu attīstību un nodarbinātību dažādās jomās tiek novērstas tirgus nepilnības un kohēzijas problēmas. Tomēr ar šiem noteikumiem nav iespējams pilnībā ņemt vērā SPVEI būtiskumu, īpatnības un raksturojumu, jo tiem var būt vajadzīgi īpaši attiecināmības, saderīguma un procedurālie noteikumi, kas ir izklāstīti šajās pamatnostādnēs.

2.   Piemērošanas joma

9.

Šīs pamatnostādnes piemēro visiem SPVEI visās ekonomikas nozarēs.

10.

Šīs pamatnostādnes nepiemēro šādām jomām: a) pasākumiem, kas ietver atbalstu grūtībās esošiem uzņēmumiem, kā definēts glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādnēs (5) vai turpmākās pamatnostādnēs, ar kurām tās groza vai aizstāj; b) pasākumiem, kuri ietver atbalstu uzņēmumiem, uz kuriem attiecas neizpildīts līdzekļu atgūšanas rīkojums, kas izdots saskaņā ar iepriekšēju Iestādes lēmumu, ar kuru atbalsts ir atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar EEZ līguma darbību; c) atbalsta pasākumiem, kas paši par sevi vai to nosacījumu vai finansēšanas metodes dēļ uzskatāmi par EEZ tiesību (6) nedalāmu pārkāpumu, jo īpaši: — atbalsta pasākumiem, kas atbalsta piešķiršanai izvirza nosacījumu, ka saņēmēja galvenajai pārvaldei ir jāatrodas attiecīgās līgumslēdzējas puses teritorijā vai ka tā uzņēmējdarbības vietai pārsvarā jābūt attiecīgās līgumslēdzējas puses teritorijā, — atbalsta pasākumiem, kas atbalsta piešķiršanai izvirza nosacījumu, ka saņēmējam jāizmanto valstī ražotās preces vai valsts pakalpojumi, — atbalsta pasākumiem, kas ierobežo saņēmēju iespēju izmantot pētniecības, attīstības un inovācijas rezultātus citas līgumslēdzējas puses teritorijā.

3.   Atbilstības kritēriji

11.

Lai noteiktu, vai projektam ir piemērojams EEZ līguma 61. panta 3. punkta b) apakšpunkts, piemēro šādus kritērijus.

3.1.   Projekta definīcija

12.

Atbalsta priekšlikums attiecas uz atsevišķu projektu, kura mērķi un īstenošanas nosacījumi, tostarp dalībnieki un finansējums, ir skaidri noteikti (7).

13.

Iestāde var uzskatīt par atbalstāmu arī “integrētu projektu”, t. i., tādu atsevišķu projektu grupu, kas ir iekļauti vienotā struktūrā, plānā vai programmā ar kopēju mērķi un vienotu sistēmisku pieeju. Integrētā projekta atsevišķie komponenti var attiekties uz dažādiem piegādes ķēdes posmiem, bet tiem ir jābūt savstarpēji papildinošiem un nepieciešamiem svarīga Eiropas mērķa realizācijai[ (8)].

3.2.   Visas Eiropas intereses

3.2.1.   Vispārējie kumulatīvie kritēriji

14.

Projektam konkrētā, skaidrā un identificējamā veidā jādod ieguldījums viena vai vairāku Eiropas mērķu sasniegšanā un būtiski jāietekmē EEZ konkurētspēja, ilgtspējīga attīstība, sabiedrības problēmu risinājumi vai vērtību radīšana visā EEZ.

15.

Projektam jādod būtisks ieguldījums kopīgajos Eiropas mērķos, piemēram, tam jābūt ar būtisku nozīmi attiecībā uz “Eiropa 2020” stratēģiju, Eiropas pētniecības telpu, Eiropas stratēģiju par KET (9), Eiropas enerģētikas stratēģiju (10), Klimata un enerģētikas politikas satvaru 2030. gadam (11), Eiropas energoapgādes drošības stratēģiju (12), Eiropas stratēģiju elektronikas jomā, Eiropas transporta un enerģijas tīkliem, tādām Savienības pamatiniciatīvām kā Inovācijas Savienība (13), Eiropas digitalizācijas programma (14), Resursu ziņā efektīva Eiropa (15) vai prioritāti Integrēta rūpniecības politika globalizācijas laikmetā (16).

16.

Projektā parasti jābūt iesaistītai vairāk nekā vienai līgumslēdzējai pusei (17) un tā priekšrocībām jāizpaužas ne tikai finansētājās līgumslēdzēju pušu teritorijās, bet arī plašā EEZ daļā. Projekta priekšrocībām jābūt skaidri definētām konkrētā un identificējamā veidā (18).

17.

Projekta priekšrocības nedrīkst izpausties tikai attiecībā uz konkrētajiem uzņēmumiem vai konkrēto nozari, bet tām ir jābūt ar plašāku nozīmi un piemērojumu Eiropas ekonomikā vai sabiedrībā, ko rada projekta pozitīvā netiešā ietekme (piemēram, sistēmiska ietekme uz vairākiem līmeņiem vērtību ķēdē, ietekme augšupējos vai lejupējos tirgos, alternatīvs izmantojums citās nozarēs vai pāreja uz citiem transporta veidiem), kas ir skaidri definēta konkrētā un identificējamā veidā.

18.

Projektam jāparedz saņēmēja līdzfinansējums.

19.

Projektā ir jāievēro princips par videi kaitīgu subsīdiju pakāpenisku pārtraukšanu, kas noteikts Ceļvedī par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā (19).

3.2.2.   Vispārēji pozitīvie rādītāji

20.

Papildus 3.2.1. iedaļā norādītājiem kumulatīvajiem kritērijiem Iestāde dos priekšroku šādiem projektiem: a) projekts (projekta veids, noteiktie mērķi un finansējuma vajadzības) ir izstrādāts tā, lai tajā būtu iespējams piedalīties visām ieinteresētajām līgumslēdzējām pusēm; b) projekta izstrādē ir iesaistīta Eiropas Komisija vai cita juridiska struktūra, kurai Eiropas Komisija ir deleģējusi savas pilnvaras, piemēram, Eiropas Investīciju banka; c) projekta atlasē ir iesaistīta Eiropas Komisija vai cita juridiska struktūra, kurai Eiropas Komisija ir deleģējusi savas pilnvaras, ar nosacījumu, ka šī struktūra šajā nolūkā darbojas kā īstenojoša struktūra; d) projekta pārvaldības struktūrā ir iesaistīta Eiropas Komisija vai cita juridiska struktūra, kurai Eiropas Komisija ir deleģējusi savas pilnvaras, un vairākas līgumslēdzējas puses; e) projekts paredz plaša līmeņa sadarbību, ko raksturo partneru skaits, dažādu nozaru organizāciju vai dažāda lieluma uzņēmumu iesaistīšanās; f) projektu līdzfinansē EBTA vai no Eiropas Savienības fondiem (20).

3.2.3.   Īpaši kritēriji

21.

Pētniecības, izstrādes un inovācijas projektiem jābūt ar vērienīgu inovācijas raksturu vai jārada nozīmīga pievienotā vērtība pētniecības, izstrādes un inovācijas izteiksmē, ņemot vērā sasniegto tehnisko līmeni attiecīgajā nozarē.

22.

Projektiem, kas ietver izmantošanu rūpniecībā, jāļauj izstrādāt jaunu produktu vai pakalpojumu ar augstu izpētes un inovācijas saturu un/vai izmantot fundamentāli inovatīvu ražošanas procesu. Esošo iekārtu regulāra modernizācija bez inovatīvas dimensijas un esošo produktu jaunāku versiju izstrāde nav kvalificējama kā SPVEI.

23.

Vides, enerģētikas vai transporta projektiem ir jābūt ar lielu nozīmi Savienības vides, enerģētikas (tostarp energoapgādes drošības) vai transporta stratēģijā, vai arī jādod nozīmīgs ieguldījums iekšējā tirgus attīstībā, ietverot šīs konkrētās nozares, bet neaprobežojoties ar tām.

3.3.   Projekta nozīmīgums

24.

Lai projektu varētu kvalificēt kā SPVEI, tam ir jābūt kvantitatīvi vai kvalitatīvi nozīmīgam. Tam ir jābūt ar ļoti lielu apjomu vai darbības jomu un/vai jāparedz nozīmīgs tehnoloģiskā vai finanšu riska līmenis.

4.   Saderības kritēriji

25.

Uz EEZ līguma 61. panta 3. punkta b) apakšpunkta pamata vērtējot saderīgumu EEZ līguma darbību, ar kuru veicina SPVEI īstenošanu, Iestāde ņems vērā šādus kritērijus (21).

26.

Lai izvērtētu, vai paredzamā pozitīvā ietekme pārspēj iespējamo negatīvo ietekmi, Iestāde veiks samēra testu, kā izklāstīts turpmāk.

27.

Ņemot vērā projekta raksturu, Iestāde var uzskatīt, ka tirgus nepilnību vai citu sistēmisku trūkumu esamība, kā arī ieguldījums visas Eiropas interešu īstenošanā pastāv, ja projekts izpilda iepriekš 3. iedaļā izklāstītos attiecināmības kritērijus.

4.1.   Atbalsta nepieciešamība un samērīgums

28.

Ar atbalstu nedrīkst subsidēt projekta izmaksas, kas uzņēmumam rastos jebkurā gadījumā, un nedrīkst kompensēt saimnieciskās darbības parasto uzņēmējdarbības risku. Ir jāpierāda, ka projekta īstenošana bez atbalsta nav iespējama, tas tiktu realizēts mazākā apmērā, ar mazāku darbības jomu vai veidā, kas ievērojami ierobežotu tā paredzamās priekšrocības (22). Atbalsts tiks uzskatīts par samērīgu tikai tad, ja tādu pašu rezultātu nevarētu sasniegt ar mazāku atbalstu.

29.

Līgumslēdzējai pusei jāsniedz Iestādei pietiekama informācija par atbalstāmo projektu, kā arī izsmeļošs apraksts par hipotētisko scenāriju, kurā neviena līgumslēdzēja puse nebūtu piešķīrusi atbalstu. Hipotētiskais scenārijs var ietvert alternatīva projekta neesamību vai skaidri definētu un pietiekami paredzamu alternatīvu projektu, ko saņēmējs ir apsvēris savā iekšējā lēmumu pieņemšanas procesā, un var attiekties uz alternatīvu projektu, kuru pilnīgi vai daļēji īsteno ārpus EEZ.

30.

Ja alternatīva projekta nav, Iestāde pārbaudīs, vai atbalsta summa nepārsniedz minimumu, kas nepieciešams, lai atbalstāmajam projektam būtu pietiekama peļņa, piemēram, tāda, kas dod iespēju panākt iekšējās atdeves koeficientu, kas atbilst nozares vai uzņēmuma specifiskajiem kritērijiem vai minimālajai rentabilitātes likmei. Šim nolūkam var izmantot arī parastos atdeves koeficientus, ko saņēmējs sagaidītu citos līdzīgos ieguldījumu projektos, kopējās kapitāla izmaksas vai atdeves koeficientus, kas tiek parasti novēroti attiecīgajā nozarē. Visi saistītie paredzamie ieguvumi un izmaksas jāņem vērā par visu projekta darbības laiku.

31.

Maksimālais atbalsta līmenis tiks noteikts, ņemot vērā identificēto finansējuma trūkumu salīdzinājumā ar attiecināmajām izmaksām. Ja tas ir pamatojams ar finansējuma trūkuma analīzi, atbalsta intensitāte var sasniegt līdz 100 % no attiecināmajām izmaksām. Trūkstošais finansējums ir starpība starp pozitīvo un negatīvo naudas plūsmu visā ieguldījuma periodā, kas diskontēta līdz pašreizējai vērtībai, pamatojoties uz piemērotu diskonta likmi, kura atspoguļo atdeves likmi, kas ir nepieciešama, lai saņēmējs varētu īstenot projektu, ņemot vērā ar to saistītos riskus. Attiecināmās izmaksas ir norādītas pielikumā (23).

32.

Ja ir pierādīts, piemēram, ar uzņēmuma iekšējiem dokumentiem, ka atbalsta saņēmējam ir skaidri noteikta izvēle starp atbalstītu projektu un alternatīvu projektu bez atbalsta, Iestāde salīdzinās neto pašreizējo vērtību ieguldījumam atbalstītajā projektā un ieguldījumam hipotētiskajā projektā un ņems vērā attiecīgo uzņēmējdarbības scenāriju īstenošanās varbūtības.

33.

Savā analīzē Iestāde ņems vērā šādus elementus: a) plānoto izmaiņu noteikšana : līgumslēdzējai pusei ir sīki jānorāda rīcības izmaiņas, kuras tiek sagaidītas valsts atbalsta rezultātā, t. i., vai tiks uzsākts jauns projekts vai tiks palielināts projekta apjoms, mērogs vai temps. Rīcības izmaiņas jānosaka, salīdzinot to, kādi būtu paredzētie rezultāti un plānotās darbības līmenis ar atbalstu un bez tā. Starpība starp šiem diviem scenārijiem norāda uz atbalsta pasākuma ietekmi un tā stimulējošo ietekmi; b) rentabilitātes pakāpe : ja projekts privātam uzņēmumam nebūtu pietiekami rentabls, bet tas dotu nozīmīgu labumu sabiedrībai, ir lielāka ticamība, ka atbalstam piemīt stimulējoša ietekme.

34.

Lai novērtētu faktiskos vai iespējamos starptautiskās tirdzniecības izkropļojumus, Iestāde var ņemt vērā apstākli, ka konkurenti, kas atrodas ārpus EEZ, tieši vai netieši (pēdējo trīs gadu laikā) ir saņēmuši vai saņems tādas pašas intensitātes atbalstu līdzīgiem projektiem. Tomēr, ja starptautiskās tirdzniecības izkropļojumi varētu rasties pēc vairāk nekā trīs gadiem, ņemot vērā attiecīgās nozares īpašo raksturu, atsauces periodu var attiecīgi pagarināt. Ja vien tas ir iespējams, attiecīgā līgumslēdzēja puse sniegs Iestādei pietiekamu informāciju, lai tā varētu izvērtēt situāciju, jo īpaši to, vai ir nepieciešams ņemt vērā konkurences priekšrocības, kādas ir konkurentam no trešās valsts. Ja Iestādei nav attiecīgo pierādījumu par piešķirto vai ierosināto atbalstu, tā savu lēmumu var balstīt arī uz netiešiem pierādījumiem.

35.

Vācot pierādījumus, Iestāde var izmantot savas izmeklēšanas pilnvaras (24).

36.

Atbalsta instrumenta izvēle jāveic, ņemot vērā tirgus nepilnību vai citu nozīmīgu sistēmisku trūkumu, kuru ar šo instrumentu cenšas novērst. Piemēram, ja pamatā esošā problēma ir nepietiekama piekļuve finansējumam, līgumslēdzējām pusēm parasti būtu jāizmanto atbalsts likviditātes atbalsta veidā, piemēram, kā aizdevums vai garantija (25). Ja nepieciešams arī zināmā mērā dalīties ar uzņēmumu tā riskos, vēlamajam atbalsta instrumentam parasti vajadzētu būt atmaksājamam avansam. Atmaksājami instrumenti kopumā tiks uzskatīti par pozitīvu rādītāju.

37.

Analīzē attiecīgajā gadījumā ņem vērā energoapgādes drošības un energoefektivitātes mērķus.

38.

Iestādes attieksme būs labvēlīgāka pret projektiem, kas paredz ievērojamu ieguldījumu no pašiem atbalsta saņēmējiem vai neatkarīgiem privātiem ieguldītājiem. Materiālos un nemateriālos aktīvus, kā arī zemi novērtē pēc tirgus cenām.

39.

Saņēmēju atlase konkurenci veicinošā, pārredzamā un nediskriminējošā konkursā tiks uzskatīta par pozitīvu rādītāju.

4.2.   Pārmērīgu konkurences kropļojumu novēršana un samēra pārbaude

40.

Līgumslēdzējai pusei ir jāpierāda, ka ierosinātais atbalsta pasākums ir piemērots politikas instruments, lai sasniegtu projekta mērķi. Atbalsta pasākums netiks uzskatīts par piemērotu, ja to pašu rezultātu ir iespējams sasniegt ar citiem politikas instrumentiem vai valsts atbalsta instrumentiem, kas rada mazākus konkurences kropļojumus.

41.

Lai atbalsts būtu saderīgs, atbalsta pasākuma negatīvajai ietekmei, kas izpaužas kā konkurences izkropļojumi un ietekme uz tirdzniecību starp līgumslēdzējām pusēm, jābūt ierobežotai un kompensētai ar pozitīvo ietekmi, kas izpaužas kā ieguldījumi tādu mērķu sasniegšanā, kas kalpo visas Eiropas interesēm.

42.

Izvērtējot atbalsta pasākuma negatīvo ietekmi, Iestāde savā analīzē pievērsīsies atbalsta paredzamajai ietekmei uz konkurenci starp uzņēmumiem attiecīgajā produktu tirgū, tostarp augšupējā posma vai lejupējā posma tirgos, un jaudas pārpalikuma riskam.

43.

Iestāde izvērtēs, vai pastāv risks, ka tiks traucēta piekļuve tirgum un radīts dominējošs stāvoklis tirgū, īpaši gadījumos, ja izpētes rezultāti netiek izplatīti vai to izplatīšana ir ierobežota. Projektiem, kas paredz infrastruktūras būvi (26), jāparedz atklāta un nediskriminējoša piekļuve infrastruktūrai un nediskriminējošas cenas (27).

44.

Iestāde izvērtēs iespējamo negatīvo ietekmi uz tirdzniecību, tostarp risku, ka starp līgumslēdzējām pusēm varētu notikt “subsidēšanas sacensība”, jo īpaši attiecībā uz atrašanās vietas izvēli.

4.3.   Pārredzamība

45.

Līgumslēdzējām pusēm ir jānodrošina, ka valsts atbalstam veltītā valsts vai reģionāla līmeņa tīmekļa vietnē tiek publicēta šāda informācija: a) atbalsta pasākuma un tā īstenošanas noteikumu teksts vai saite uz to; b) atbalsta piešķīrējas iestādes vai iestāžu identitāte; c) individuālā atbalsta saņēmēja identitāte, katram saņēmējam piešķirtā atbalsta veids un summa, piešķiršanas datums, uzņēmuma veids (MVU/liels uzņēmums); reģions, kurā atrodas uzņēmums (NUTS II līmenī); galvenā tautsaimniecības nozare, kurā saņēmējs uzņēmums veic savu darbību (NACE grupas līmenī) (28).

46.

Atbrīvojumu no šīm prasībām var piešķirt attiecībā uz individuālu atbalstu, kura apmērs ir mazāks nekā 500 000 euro. Šī informācija jāpublicē pēc tam, kad ir pieņemts lēmums par atbalsta piešķiršanu, un tā jāsaglabā vismaz 10 gadus, un tai bez ierobežojumiem jābūt pieejamai plašai sabiedrībai (29). Līgumslēdzējām pusēm līdz 2016. gada 1. jūlijam nebūs pienākuma norādīt iepriekšminēto informāciju.

5.   Nobeiguma noteikumi

5.1.   Paziņošanas pienākums

47.

Saskaņā ar 3. protokola I daļas 1. panta 3) punktu Nolīgumā starp EBTA valstīm par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidi līgumslēdzējām pusēm iepriekš ir jāinformē Iestāde par visiem plāniem piešķirt vai mainīt valsts atbalstu, tostarp atbalstu SPVEI.

48.

Līgumslēdzējas puses, kas kopīgi īsteno vienu SPVEI, tiek aicinātas, ja vien iespējams, iesniegt Iestādei vienotu paziņojumu.

5.2.   Ex-post novērtējums un ziņošana

49.

Par projekta izpildi jāsniedz regulāri ziņojumi. Vajadzības gadījumā Iestāde var pieprasīt veikt ex post novērtējumu.

5.3.   Stāšanās spēkā, spēkā esība un pārskatīšana

50.

Šīs pamatnostādnes tiks piemērotas no pieņemšanas dienas līdz 2020. gada 31. decembrim.

51.

Iestāde piemēros šajās pamatnostādnēs izklāstītos principus visiem paziņotajiem atbalsta projektiem, attiecībā uz kuriem tai ir jāpieņem lēmums pēc pamatnostādņu publicēšanas Iestādes tīmekļa vietnē, pat ja par projektiem ir paziņots pirms publicēšanas.

52.

Saskaņā ar Valsts atbalsta pamatnostādņu (30) II daļas noteikumiem, kas piemērojami nelikumīga valsts atbalsta novērtēšanai, nepaziņota atbalsta gadījumā Iestāde piemēros šīs pamatnostādnes, ja atbalsts piešķirts pēc tā stāšanās spēkā, un visos citos gadījumos – noteikumus, kas bija spēkā atbalsta piešķiršanas laikā.

53.

Iestāde var jebkurā laikā pieņemt lēmumu grozīt šīs pamatnostādnes, ja tas ir nepieciešams ar konkurences politiku saistītu iemeslu dēļ vai lai ņemtu vērā citas politikas iestrādnes, starptautiskās saistības, tirgu attīstību vai jebkāda cita pamatota iemesla dēļ.

---

(1)  Šīs pamatnostādnes atbilst Eiropas Komisijas paziņojumam par kritērijiem, pēc kuriem analizē saderīgumu ar iekšējo tirgu valsts atbalstam ar mērķi sekmēt svarīgu projektu īstenošanu visas Eiropas interesēs, kuri tika publicēti 2014. gada 20. jūnijā (OV C 188, 20.6.2014., 4. lpp.).

(2)  Komisijas paziņojums “Eiropa 2020. Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei”, COM(2010) 2020 galīgā redakcija, 2010. gada 3. marts.

(3)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas stratēģija par svarīgām pamattehnoloģijām – tilts uz izaugsmi un nodarbinātību”, COM(2012) 341 final, 2012. gada 26. jūnijs.

(4)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES valsts atbalsta modernizācija (VAM)”, COM(2012) 209 final, 2012. gada 8. maijs.

(5)  Pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu nefinanšu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai, kas pieņemtas ar Lēmumu Nr. 321/14/COL (OV L 271, 16.10.2015., 35. lpp., un EEZ papildinājums Nr. 62, 15.10.2015., 1. lpp.). Kā paskaidrots šo pamatnostādņu 23. punktā, grūtībās esošs uzņēmums, kura eksistence ir apdraudēta, nevar tikt uzskatīts par piemērotu instrumentu citu publiskās politikas mērķu sekmēšanai tikmēr, kamēr nav nodrošināta tā dzīvotspēja.

(6)  Skatīt, piemēram, spriedumu lietā C-156/98 Vācija/Komisija EU:C:2000:467, 78. punkts un lietā C-333/07 Régie Networks/Rhône-Alpes Bourgogne EU:C:2008:764, 94.–116. punkts.

(7)  Ja ir runa par pētniecību un izstrādi, gadījumos, kuros divi vai vairāki projekti nav skaidri nošķirami viens no otra un, jo īpaši, ja tiem nav tehnoloģisku panākumu patstāvīgas varbūtības, tos uzskata par vienotu atsevišķu projektu. Par saderīgu netiks uzskatīts atbalsts projektam, kura rezultātā tiek mainīta tikai projekta atrašanās vieta EEZ, nemainot projekta raksturu, apmēru vai darbības jomu.

(8)  Turpmāk atsevišķu projektu un integrētu projektu apzīmē vienkārši kā “projektu”.

(9)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas stratēģija par svarīgām pamattehnoloģijām – tilts uz izaugsmi un nodarbinātību”, COM(2012) 341 final, 2012. gada 26. jūnijs.

(10)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ “Enerģētika 2020” – Konkurētspējīgas, ilgtspējīgas un drošas enerģētikas stratēģija”, COM(2010) 639 galīgā redakcija, 2010. gada 10. novembris.

(11)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Klimata un enerģētikas politikas satvars laikposmam no 2020. gada līdz 2030. gadam”, COM(2014) 15 final, 2014. gada 22. janvāris.

(12)  Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam “Eiropas energoapgādes drošības stratēģija”, COM(2014) 330 final, 2014. gada 28. maijs.

(13)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīva “Inovācijas savienība” ”, COM(2010) 546 galīgā redakcija, 2010. gada 6. oktobris.

(14)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Digitālā programma Eiropai”, COM(2010) 245 galīgā redakcija, 2010. gada 26. augusts, kā atzīts 2011. gada 26. oktobra EEZ Apvienotās parlamentārās komitejas 37. sanāksmes rezolūcijā.

(15)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīva “Resursu ziņā efektīva Eiropa” ”, COM(2011) 21, 2011. gada 26. janvāris.

(16)  Komisijas Paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Integrēta rūpniecības politika globalizācijas laikmetam: prioritāte konkurētspējai un ilgtspējai”, COM(2010) 614 galīgā redakcija, 2010. gada 28. oktobris.

(17)  Izņemot savstarpēji savienotas pētniecības infrastruktūras un TEN-T projektus, kuriem pēc būtības ir starpvalstu nozīme, jo tie ir daļa no fiziski savienota pārrobežu tīkla vai ir būtiski pārrobežu satiksmes pārvaldības vai sadarbspējas uzlabošanai.

(18)  Apstāklis, ka projektu īsteno uzņēmumi vairākās valstīs vai pētniecības struktūru turpmāk izmanto dažādu EEZ dalībvalstu uzņēmumi, pats par sevi nav pietiekams, lai projektu kvalificētu kā SPVEI. Tiesa ir norādījusi, ka projekts uzskatāms par nozīmīgu visas Eiropas interesēm, ja tas ir daļa no starpvalstu Eiropas programmas, kuru kopīgi atbalsta vairāku EEZ dalībvalstu valdības, vai tas ir rezultāts vairāku EEZ dalībvalstu saskaņotai rīcībai kopīgas problēmas novēršanai. Spriedums apvienotajās lietās C-62/87 un 72/87 Exécutif régional wallon un SA Glaverbel/Komisija, (EU:C:1988:132, 22.–23. punkts).

(19)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ceļvedis par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā”, COM(2011) 571 galīgā redakcija, 2011. gada 20. septembris.

(20)  EBTA vai Eiropas Savienības finansējums, kuru centrāli pārvalda EEZ vai Eiropas Savienības iestādes, aģentūras, kopuzņēmumi vai citas struktūras un kurš nav līgumslēdzēju pušu tiešā vai netiešā kontrolē, nav uzskatāms par valsts atbalstu.

(21)  Saskaņā ar tiesu praksi Iestāde attiecībā uz SPVEI saderīguma novērtējumu var rīkoties pēc saviem ieskatiem. Spriedums apvienotajās lietās C-62/87 un 72/87 Exécutif regional wallon un SA Glaverbel pret Komisiju, [1988] Recueil 1573. lpp., 21. punkts.

(22)  Atbalsta pieteikums ir jāiesniedz pirms darbu sākuma, kas nozīmē ar ieguldījumu saistītu būvdarbu sākumu vai pirmās stingri noteiktās iekārtu pasūtījumu saistības vai citas saistības, kas padara ieguldījumu neatgriezenisku – atkarībā no tā, kurš apstāklis iestājas pirmais. Zemes pirkšanu un tādus sagatavošanās darbus kā atļauju saņemšana un priekšizpētes veikšana neuzskata par darbu sākumu.

(23)  Integrētā projektā attiecināmās izmaksas precīzi jānorāda katra atsevišķā projekta līmenī.

(24)  Skatīt 1. panta 3. punktu Padomes 2013. gada 22. jūlija Regulā (ES) Nr. 734/2013, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (OV L 204, 31.7.2013., 15. lpp.). Šo pamatnostādņu pieņemšanas laikā tika apsvērta Regulas (ES) Nr. 734/2013 iekļaušana EEZ līgumā. Regula (EK) Nr. 659/1999 tika iekļauta EEZ līgumā ar Apvienotās komitejas Lēmumu Nr. 164/2001 (OV L 65, 7.3.2002., 46. lpp., un EEZ papildinājums Nr. 13, 7.3.2002., 26. lpp.).

(25)  Atbalstam garantiju veidā jābūt ierobežotam laikā, un atbalstam aizdevumu veidā jāpiemēro atmaksāšanas periodi.

(26)  Lai novērstu šaubas, izmēģinājuma iekārtas netiek uzskatītas par infrastruktūru.

(27)  Ja projekts ietver enerģētikas infrastruktūru, tam piemēro tarifu un piekļuves noteikumus un prasības par nošķiršanu atbilstoši iekšējā tirgus tiesību aktiem.

(28)  Izņemot komercnoslēpumus un citu konfidenciālu informāciju, ja ir sniegts pietiekams pamatojums un Iestāde tam ir piekritusi (Nodaļa “Dienesta noslēpums valsts atbalsta lēmumu jomā”, Lēmums Nr. 15/04/COL, publicēts OV L 154, 8.6.2006., 27. lpp., un EEZ papildinājumā Nr. 29, 8.6.2006., 1. lpp.

(29)  Šo informāciju publicē 6 mēnešu laikā pēc piešķiršanas dienas. Nelikumīga atbalsta gadījumā līgumslēdzējām pusēm būs jānodrošina, ka šī informācija tiek publicēta ex post vēlākais sešu mēnešu laikā no Iestādes lēmuma datuma. Informāciju dara pieejamu formātā, kas nodrošina iespēju datus meklēt, izgūt un viegli publicēt internetā, piemēram, CSV vai XML formātā.

(30)  Lēmums Nr. 154/07/COL (OV L 73, 19.3.2009., 23. lpp., un EEZ papildinājums Nr. 15, 19.3.2009., 1. lpp.).