—

atcelt Vienotā noregulējuma valdes 2021. gada 14. aprīļa lēmumu (SRB/ES/2021/22) par ex ante iemaksu Vienotajā noregulējuma fondā par 2021. gadu aprēķināšanu, ieskaitot tā pielikumus, ciktāl apstrīdētais lēmums, ieskaitot tā I pielikumu, II pielikumu un III pielikumu, attiecas uz prasītājas iemaksu;

—

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

—

atzīt, ka apstrīdētais lēmums juridiski nav spēkā, ciktāl tas attiecas uz prasītāju;

—

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

1.

Pirmais prasības pamats: lēmums esot pretrunā Regulas (ES) Nr. 806/2014 (1) 81. panta 1. punktam, to skatot kopsakarā ar Padomes Regulas Nr. 1 (1958. gada 15. aprīlis) (2) 3. pantu, jo tas nav ticis sagatavots oficiālajā valodā, kas ir jālieto attiecībā uz prasītāju, proti, vācu valodā.

2.

Otrais prasības pamats: lēmumā neesot ievērots pienākums norādīt pamatojumu saskaņā ar LESD 296. panta otro daļu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 41. panta 1. punktu un 2. punkta c) apakšpunktu, jo tajā esot virkne trūkumu pamatojumā, it īpaši, kad atbildētāja ir piemērojusi neskaitāmas likumiski piešķirtas novērtējuma brīvības un nav atklājusi citu iestāžu datus.

3.

Trešais prasības pamats: lēmums esot pretrunā prasībai par efektīvu tiesību aizsardzību saskaņā ar Hartas 47. panta 1. punktu, jo lēmuma pārbaude tiesā praktiski neesot iespējama un tādēļ prasītājai esot liegta efektīva tiesību aizsardzība.

4.

Ceturtais pamats: ar 4.–9. pantu, kā arī I pielikumu Deleģētajā regulā (ES) 2015/63 (3), tās ar Deleģēto regulu (ES) 2016/1434 (4) grozītajā redakcijā (turpmāk tekstā – “Deleģētā regula”), esot pārkāptas augstāka juridiska spēka tiesību normas, jo ar tiem esot padarīta neiespējama lēmuma pārbaude tiesā un tādēļ prasītājai esot liegta efektīva tiesību aizsardzība.

5.

Piektais prasības pamats: Deleģētās regulas 7. panta 4. punkta otrais teikums esot pretrunā primārajām tiesībām, jo ar to esot pieļauta faktiski neatbilstoša un nesamērīga diferenciācija starp institucionālās aizsardzības shēmas (turpmāk tekstā – “IAS”) dalībniecēm, kā arī IPS rādītāja relativizēšana.

6.

Sestais prasības pamats: lēmumā neesot ievērots Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta 7. punkts (5) un prasība par riskam pielāgotu iemaksas aprēķinu, jo ar to prasītājai IPS rādītājam tiek piemērots reizinātājs 5/9. Iestāžu diferenciācija IPS rādītāja līmenī institucionālas aizsardzības visaptverošas drošības ietekmes dēļ neesot saderīga ar sistēmu un esot patvaļīga.

7.

Septītais prasības pamats: ar Deleģētās regulas 6., 7. un 9. pantu, kā arī I pielikumu tiekot pārkāptas augstāka juridiska spēka tiesību normas, jo tie tostarp esot pretrunā prasībai par riskam pielāgotu iemaksas aprēķinu, samērīguma principam un prasībai pilnībā ņemt vērā lietas faktiskos apstākļus.

8.

Astotais pamats: lēmums esot pretrunā prasītājas darījumdarbības brīvībai saskaņā ar Hartas 16. pantu un samērīguma principam, jo pamatā esošie riska korekcijas reizinātāji nesaderot ar prasītājas riska profilu, kas ir labāks par vidējo.

9.

Devītais prasības pamats: lēmums esot pretrunā Hartas 16. un 20. pantam, kā arī samērīguma principam un tiesībām uz labu pārvaldību, jo, īstenojot virkni rīcības brīvību, atbildētāja esot pieļāvusi acīmredzamas kļūdas.

10.

Desmitais prasības pamats: Deleģētās regulas 20. panta 1. punkta pirmais un otrais teikums esot pretrunā Direktīvas 2014/59/ES (6) 103. panta 7. punktam, kā arī prasībai par riskam atbilstīgu iemaksu aprēķināšanu.