This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 62021CN0527
Case C-527/21 P: Appeal brought on 20 August 2021 by XC against the judgment of the General Court (Eighth Chamber) delivered on 10 February 2021 in Case T-488/18, XC v Commission
Lieta C-527/21 P: Apelācijas sūdzība, ko 2021. gada 20. augustā XC iesniedza par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2021. gada 10. februāra spriedumu lietā T-488/18 XC/Komisija
Lieta C-527/21 P: Apelācijas sūdzība, ko 2021. gada 20. augustā XC iesniedza par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2021. gada 10. februāra spriedumu lietā T-488/18 XC/Komisija
OV C 490, 6.12.2021, p. 20–21
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
|
6.12.2021 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 490/20 |
Apelācijas sūdzība, ko 2021. gada 20. augustā XC iesniedza par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2021. gada 10. februāra spriedumu lietā T-488/18 XC/Komisija
(Lieta C-527/21 P)
(2021/C 490/19)
Tiesvedības valoda – itāļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzējs: XC (pārstāvis: F. Rosi, advokāts)
Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija
Prasījumi
Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi Tiesai ir šādi:
|
— |
atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2021. gada 10. februāra spriedumu lietā T-488/18 XC/Komisija; |
|
— |
atcelt trīs pirmajā instancē apstrīdētos lēmumus vai pakārtoti – nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai; |
|
— |
piespriest Komisijai atlīdzināt kaitējumu Tiesas noteiktā taisnīgā apmērā, vai pakārtoti – likt nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai; |
|
— |
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus abās instancēs, vai pakārtoti – atlikt lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu, lietu nododot atpakaļ Vispārējai tiesai. |
Pamati un galvenie argumenti
Apelācijas sūdzībai ir četras daļas.
Pirmā daļa par noraidīto prasījumu atcelt atklātā konkursa EPSO/AD/356/18 rezerves sarakstu (pārsūdzētā sprieduma 173.–182. punkts)
Šajā ziņā apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka ir pārkāpts sacīkstes princips; pārkāpti un nepareizi interpretēti judikatūrā par atklāto konkursu rezerves sarakstu atcelšanu noteiktie principi; pārkāpts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants attiecībā uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā; pārsūdzētais spriedums nav pamatots un ir neloģisks, kā arī ir nepareizi interpretēti un sagrozīti lietas fakti.
Otrā daļa par noraidīto prasījumu atcelt Komisijas 2018. gada 19. jūnija lēmumu C(2018) 3969 par piekļuvi dokumentiem (pārsūdzētā sprieduma 141.–172. punkts)
Apelācijas sūdzības iesniedzējs šajā ziņā apgalvo, ka ir pārkāpti spriedumā T-515/14 P Alexandrou/Komisija izklāstītie principi; pārkāpti Savienības tiesību vienotības un konsekvences principi; pārkāpts Regulas Nr. 1049/2001 (1) 4. pants; pieļauts procesuāls pārkāpums, nelemjot par daļu no prasībā ietvertajiem prasījumiem, kā arī ir nepareizi interpretēti un sagrozīti lietas fakti.
Trešā daļa par noraidīto prasījumu atcelt vispārējā konkursa EPSO/AD/338/17 atlases komisijas 2017. gada 4. decembra lēmumu apelācijas sūdzības iesniedzēju nepielaist dalībai konkursa nākamajā kārtā pārsūdzētā sprieduma 78.–99. punkts)
Apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka ir pārkāpts un nepareizi piemērots Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 1.d pants un Direktīvas2000/43/EK (2) 8. panta 1. punkts; ka pārsūdzētais spriedums ir acīmredzami neloģisks un ir pieļauta acīmredzama kļūda minēto Civildienesta noteikumu 1.d panta vērtējumā un tā pārkāpums.
Ceturtā daļa par kaitējuma un tiesāšanās izdevumu atlīdzinājumu (pārsūdzētā sprieduma 183.–198. punkts)
Apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka arī Vispārējās tiesas sprieduma daļas par kaitējuma un tiesāšanās izdevumu atlīdzinājumu būtu jāatceļ, ciktāl tās ir cieši saistītas ar prasības atcelt pirmajā instancē apstrīdētos lēmumus noraidījumu.
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV 2001, L 145, 43. lpp.).
(2) Padomes Direktīva 2000/43/EK (2000. gada 29. jūnijs), ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības (OV 2000, L 180, 22. lpp.).