1)

Vai Regulas (ES) Nr. 604/2013 (2013. gada 26. jūnijs) (turpmāk tekstā – “Dublinas III regula”) (1), 27. pants, attiecīgā gadījumā skatot to kopsakarā ar Eiropas Savienības Pamattiesību Hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 47. pantu un 51. panta 1. punktu, tomēr ņemot vērā tiesisko regulējumu Direktīvā 2003/86/EK (2) ir jāinterpretē tādējādi, ka pieprasījuma saņēmējai dalībvalstij ir pienākums pieteikuma iesniedzējiem, tostarp bērniem, kas uzturas pieprasījuma iesniedzējā dalībvalstī un vēlas pārsūtīšanu saskaņā ar Dublinas III regulas 8., 9. vai 10. pantu, vai viņu ģimenes locekļiem pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī Dublinas III regulas 8., 9. vai 10. panta izpratnē nodrošināt tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts tiesā saistībā ar uzņemšanas pieprasījuma noraidījumu?

2)

Gadījumā, ja uz a.) jautājumu tiek atbildēts noliedzoši:

Vai šādā gadījumā tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību, kas atspoguļotas pirmā jautājuma a) daļā, nepastāvot pienācīgam tiesiskajam regulējumam Dublinas III regulā, tieši izriet no Hartas 47. panta, attiecīgā gadījumā skatot to kopsakarā ar Hartas 7., 9. un 33. pantu (skat. Tiesas spriedumu, 2016. gada 7. jūnijs, C-63/15, Mehrdad Ghezelbash, 51. un 52. punkts (3); Tiesa, spriedums, 2017. gada 26. jūlijs, C-670/16, Tsegezab Mengesteab, 58. punkts (4))?

3)

Gadījumā, ja atbilde uz a.1) vai a.2) jautājumu ir apstiprinoša:

Vai Hartas 47. pants, attiecīgā gadījumā skatot kopsakarā ar lojālas sadarbības principu (skat. Tiesas spriedumu, 2018. gada 13. novembris, C-47/17 un C-48/17 (5)) ir jāinterpretē tādējādi, ka pieprasījuma saņēmējai dalībvalstij ir jāinformē pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts par pieteikuma iesniedzēju iesniegto pārsūdzību par uzņemšanas pieprasījuma noraidījumu un pieprasījuma iesniedzējai dalībvalstij ir jāatturas izskatīt pieteikuma iesniedzēju patvēruma pieteikums pēc būtības, līdz pārskatīšanas procedūras negatīvam rezultātam?

4)

Gadījumā, ja atbilde uz a.1) vai a.2) jautājumu ir apstiprinoša:

Vai Hartas 47. pants, attiecīgā gadījumā ņemot vērā Dublinas III regulas 5. apsvērumā paustos vērtējumus, tādā gadījumā kā šeit aplūkotais ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts tiesām ir noteikts pienākums nodrošināt tiesību aizsardzību steidzamības tiesvedības veidā? Vai pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts tiesām tiek noteikti termiņi lēmuma pieņemšanai par pārsūdzību?

1)

Vai Dublinas III regulas 21. panta 1. punkta trešā daļa, skatot to kopsakarā ar Regulas (EK) Nr. 1560/2003, kas grozīta ar Regulu (ES) Nr. 118/2014 (6) (Īstenošanas regula), 5. panta 2. punktu, principā nozīmē vairs neapstrīdamu atbildības pāreju uz pieprasījuma iesniedzēju dalībvalsti, ja pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts noteiktajos termiņos noraida gan pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts sākotnējo pieprasījumu, gan lūgumu veikt atkārtotu izskatīšanu (skat. Tiesas spriedumu apvienotajās lietās C-47/17 un C-48/17, X, 80. punkts)?

2)

Gadījumā, ja atbilde uz b.1) jautājumu ir apstiprinoša:

Vai tas tā ir arī tad, ja pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts lēmumi par noraidījumu ir nelikumīgi?

3)

Gadījumā, ja atbilde uz b.2) jautājumu ir noliedzoša:

Vai patvēruma pieteikuma iesniedzējs pieprasījuma iesniedzējā dalībvalstī attiecībā pret pieprasījuma saņēmēju dalībvalsti var atsaukties uz nelikumīgu atbildības pāreju, pamatojoties uz to, ka nav ievēroti ar ģimenes vienotību saistītie atbildības kritēriji (Dublinas III regulas 8.–11. pants, 16. pants un 17. panta 2. punkts)?

1)

Vai Dublinas III regulas 7. panta 2. punkts un 20. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem netiek izslēgta Dublinas III regulas III nodaļas tiesību normu piemērojamība un uzņemšanas procedūras īstenošana saskaņā ar VI nodaļas II iedaļu gadījumos, kad pieteikuma iesniedzēji jau ir iesnieguši patvēruma pieteikumu pieprasījuma iesniedzējā dalībvalstī un pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts sākotnēji to ir noraidījusi kā nepieņemamu, pamatojoties uz Direktīvas 2013/32/ES (7) 33. panta 2. punkta c) apakšpunktu, skatot to kopsakarā ar 38. pantu, taču pa šo laiku, piemēram, “ES un Turcijas 2016. gada 18. marta paziņojuma” (skat. EN P–000604/2021, Answer given by Ms Johansson on behalf of the European Commission, 01.06.2021.) faktiskās izpildes rezultātā, pieprasījuma iesniedzējā dalībvalstī tiek īstenota pieņemama turpmāka pieteikuma procedūra?

2)

Gadījumā, ja atbilde uz c.1) jautājumu ir noliedzoša:

Vai trešā jautājuma a) daļā aplūkotajā gadījumā Dublinas III regulas 7. panta 2. punkts un 20. panta 1. punkts ir tad jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem netiek izslēgta Dublinas III regulas III nodaļas tiesību normu piemērojamība un uzņemšanas procedūras īstenošana saskaņā ar VI nodaļas II iedaļu ar ģimenes vienotību saistītos atbildības kritēriju gadījumos (Dublinas III regulas 8.–11. pants un 16. pants)?

3)

Vai Dublinas III regulas 17. panta 2. punkts vēl ir piemērojams, ja pieteikuma iesniedzēji jau ir iesnieguši patvēruma pieteikumu pieprasījuma iesniedzējā dalībvalstī un pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts sākotnēji to ir noraidījusi kā nepieņemamu, pamatojoties uz Direktīvas 2013/32/ES 33. panta 2. punkta c) apakšpunktu, skatot to kopsakarā ar 38. pantu, taču pa šo laiku, piemēram, “ES un Turcijas 2016. gada 18. marta paziņojuma” (skat. EN P–000604/2021, Answer given by Ms Johansson on behalf of the European Commission, 01.06.2021.) faktiskās izpildes rezultātā, pieprasījuma iesniedzējā dalībvalstī tiek īstenota pieņemama turpmāka pieteikuma procedūra?

4)

Gadījumā, ja atbilde uz c.3) jautājumu ir apstiprinoša:

Vai ar Dublinas III regulas 17. panta 2. punktu patvēruma pieteikuma iesniedzējam pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī ir piešķirtas subjektīvas tiesā aizstāvamas tiesības? Vai šajā ziņā pastāv Savienības tiesību normas par valsts iestāžu rīcības brīvību, piemēram, ģimenes vienotības, bērna interešu ievērošana, vai arī tas ietilpst vienīgi valsts tiesību piemērošanas jomā?