This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 62020CN0104
Case C-104/20: Request for a preliminary ruling from the Tribunal du travail de Nivelles (Belgium) lodged on 27 February 2020 — SD v Habitations sociales du Roman Païs SCRL, TE, acting as liquidator in the insolvency of Régie des Quartiers de Tubize ASBL
Lieta C-104/20: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 27. februārī iesniedza Tribunal du travail de Nivelles (Beļģija) – SD/Habitations sociales du Roman Païs SCRL, TE, kurš rīkojas kā Régie des Quartiers de Tubize ASBL maksātnespējas procesa administrators
Lieta C-104/20: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 27. februārī iesniedza Tribunal du travail de Nivelles (Beļģija) – SD/Habitations sociales du Roman Païs SCRL, TE, kurš rīkojas kā Régie des Quartiers de Tubize ASBL maksātnespējas procesa administrators
OV C 161, 11.5.2020, p. 37–38
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
|
11.5.2020 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 161/37 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 27. februārī iesniedza Tribunal du travail de Nivelles (Beļģija) – SD/Habitations sociales du Roman Païs SCRL, TE, kurš rīkojas kā Régie des Quartiers de Tubize ASBL maksātnespējas procesa administrators
(Lieta C-104/20)
(2020/C 161/49)
Tiesvedības valoda – franču
Iesniedzējtiesa
Tribunal du travail de Nivelles
Pamatlietas puses
Prasītājs: SD
Atbildētāji: Habitations sociales du Roman Païs SCRL, TE, kurš rīkojas kā Régie des Quartiers de Tubize ASBL maksātnespējas procesa administrators
Prejudiciālais jautājums
Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/88/EK (2003. gada 4. novembris) par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem (1) 3., 5. un 6. pants, aplūkojot kopsakarā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 31. panta 2. punktu, kā arī Padomes Direktīvas 89/391/EEK (1989. gada 12. jūnijs) par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā (2), 4. panta 1. punktu, 11. panta 3. punktu un 16. panta 3. punktu, ciktāl ar tiem netiek pieļauts tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums, kas darba devējiem nenosaka pienākumu izveidot sistēmu, kura ļauj uzskaitīt katra darbinieka nostrādātā ikdienas darba laika ilgumu (2019. gada 14. maija spriedums C-55/18), ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem netiek pieļauts tas, ka tādā valsts regulējumā, šajā gadījumā – Beļģijas Civilkodeksa 1315. pantā, ar kuru personai, kura prasa izpildīt saistību, ir uzlikts pienākums to pierādīt, nav paredzēta pierādīšanas pienākuma apgriešana, ja darbinieks atsaucas uz normālā darba laika pārsniegšanu, ja:
|
— |
šis valsts regulējums, šajā gadījumā Beļģijas regulējums, neuzliek darba devējiem pienākumu izveidot uzticamu sistēmu, kas ļauj uzskaitīt katra darbinieka nostrādāto ikdienas darba laika ilgumu; |
|
— |
un darba devējs pēc paša iniciatīvas nav izveidojis šādu sistēmu; |
|
— |
tādējādi padarot par faktiski neiespējamu darbiniekam pierādīt šo pārsniegšanu? |