—

atzīt šo prasības pieteikumu par pieņemamu un pamatotu, līdz ar ko;

—

nospriest, ka prasītājai nav jānomaksā parādzīmes Nr. 3241901815 (94 445,00 EUR) un 3241901886 (121 517,00 EUR), kas izdotas 2019. gada 4. februārī, un ciktāl nepieciešams atzīt šī parādzīmes par spēkā neesošām saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 263. un 264. pantu;

—

piespriest Eiropas Komisijai samaksāt visas izmaksas un izdevumus, kurus summa ir provizoriski noteikta 8000 EUR apmērā.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka nav bijis paziņots galīgais audita ziņojums un ka prasītājai nav bijis iespējams izteikt savu viedokli. Šīs nepaziņošanas sekas ir tādas, ka Komisijas izdotās parādzīmes nav pamatotas.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots tas, ka auditors un Komisija nav ievērojuši noteikumus, ar kuriem tiek noteiktas atbilstošās izmaksas. Prasītāja apstrīd Komisijas nostāju, kas ar savu lēmumu esot pievienojusi nosacījumu, kas nav paredzēts regulējumā, kurš piemērojams it īpaši teledarba jomā, un tādējādi esot rīkojusies pretrunā tam, kā tā ir pati rīkojusies iepriekšējos auditos, kas attiecās uz prasītāju.